Pēteris Juraševskis

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10.xsd" version="0.10" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.39.0-wmf.23</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="2300" case="first-letter">Gadget</namespace>
      <namespace key="2301" case="first-letter">Gadget talk</namespace>
      <namespace key="2302" case="case-sensitive">Gadget definition</namespace>
      <namespace key="2303" case="case-sensitive">Gadget definition talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Pēteris Juraševskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2182</id>
    <revision>
      <id>3666108</id>
      <parentid>3610565</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:19:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Politiskā darbība neatkarīgajā Latvijā */sīkumi, replaced: Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11847" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Pēteris Juraševskis
| attēls              =Peteris Jurasevskis.jpg
| apraksts            =
| amats               =[[Latvijas Ministru prezidents]]
| term_sākums         ={{dat|1928|01|24|N}}
| term_beigas         ={{dat|1928|11|30|N}}
| prezidents          =[[Gustavs Zemgals]]
| priekštecis         =[[Marģers Skujenieks]]
| pēctecis            =[[Hugo Celmiņš]]
| dzim_dati           ={{dat|1872|04|04|N}}
| dzim_vieta          ={{flaga|Krievija}} [[Sesavas pagasts|Lielsesavas pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{LAT}})
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1945|1|10|1872|4|4}}
| mir_vieta           ={{vieta|Latvijas PSR|Jelgava}} (tagad {{LAT}})
| tautība             =[[latvieši|latvietis]]
| partija             =[[Latvijas Darba partija]] &lt;small&gt;(1920—1922)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Demokrātiskais Centrs]] &lt;small&gt;(1922—1934)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =Gotlība Juraševska (dzimusi Vieglais)&lt;br /&gt;Lavīze Lilija Juraševska (dzimusi Pigite)
| profesija           =[[jurists]]
| alma_mater          =[[Sanktpēterburgas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
[[Attēls:Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.png|thumb|270px|Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926).]]
'''Pēteris Juraševskis''' ({{dat VS|{{dat|1872|04|04|N}}|{{dat||03|23}}}} — {{dat|1945|01|10|N}}) bija [[Latvija]]s sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists. [[Latvijas Ministru prezidents]] ([[1928]]), vienīgais premjerministrs no partijas &quot;[[Demokrātiskais Centrs]]&quot;.&lt;ref name=&quot;prez&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last = Treijs |first = Rihards |title = Latvijas prezidenti 1918—1940 |publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] |year = 2004 |isbn = 9984-731-47-2}}&lt;/ref&gt; Bijis arī Latvijas [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu]] un [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]], kā arī [[Jelgava]]s domes vadītājs. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem.

== Biogrāfija ==

=== Izglītība, darbība Krievijā un Latvijas Pagaidu valdībā ===
Dzimis {{dat|1872|04|04|N}} (pēc vecā stila — {{dat||03|23}}) lauksaimnieku Pētera un Lavīzes Juraševsku ģimenē [[Sesavas pagasts|Lielsesavas pagasta]] &quot;Pilnzābakos&quot; (tagad [[Viesturu pagasts|Viesturu pagastā]]).&lt;ref name=&quot;prez&quot; /&gt;&lt;ref&gt;S. Rusmanis. — Zeme starp Rundāli un Tērveti. — 2006.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://archive.today/20101218142342/http://www.lv.lv/?menu=lv90&amp;file=tmin1918 Tieslietu ministri] ''Latvijas Vēstnesis''&lt;/ref&gt; Mācījās [[Svitenes pagasts|Svitenes pagasta]] skolā (beidzis 1885), pēc tam [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] skolā (beidzis 1888) un [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolā]] (beidzis 1890), un [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju seminārā]]. 1891.–1893. gadā strādājis par mājskolotāju [[Zaļenieku pagasts|Zaļenieku pagastā]], vēlāk (1893–1895) bijis arī skolotājs [[Sesava]]s pagastskolā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem (1918–1940).|last=|first=|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|isbn=9789934822520|location=Rīga|pages=100-120}}&lt;/ref&gt; No [[1895]]. līdz [[1899]]. gadam strādāja par ierēdni [[Kurzemes guberņa]]s valdē Jelgavā. [[1900]]. gadā iestājās [[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitātē]], kuru pabeidza [[1904]]. gadā, iegūstot [[jurisprudence|jurista]] izglītību. Pēc augstskolas pabeigšanas neilgu laiku strādāja par ierēdni Rīgas–Orlas dzelzceļa kontrolē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc atgriešanās Latvijā 1905.-1906. gadā Juraševskis bija tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā, 1906. gadā zvērināta advokāta [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] palīgs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;  Pēc revolūcijas izraisītajām pārmaiņām valstī valdība izveidoja Baltijas ģenerālgubernatora padomi un visu Baltijas guberņu provinciālpadomes, kuru uzdevums bija sagatavot priekšlikumus Baltijā veicamajām reformām, 1906. gada aprīlī Juraševski ievēlēja par Kurzemes guberņas pārstāvja [[Jēkabs Lautenbahs|Jēkaba Lautenbaha]] vietnieku ģenerālgubernatora padomē, un līdz septembra sākumam viņš bija ievēlēts arī Kurzemes guberņas provinciālpadomē.&lt;ref name=&quot;prez&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[1907]]. gadā februārī Juraševski ievēlēja otrajā [[Krievijas impērijas Valsts dome|Krievijas Valsts dome]]s sasaukumā, kur viņš galvenokārt aizstāvēja pilsonības intereses.&lt;ref name=&quot;prez&quot; /&gt; Pēc parlamenta atlaišanas tā paša gada jūnijā atsāka strādāt par juristu Jelgavā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā darbojās latviešu bēgļu organizācijās, bija Latviešu bēgļu komitejas sekretārs un juriskonsuls Maskavā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] loceklis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[1918]]. gadā kļuva par [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vadītās [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministru]], amatā bija līdz [[1919]]. gada martam.&lt;ref name=&quot;prez&quot; /&gt; [[Tautas padome]]s loceklis. Viens no Latvijas tiesu sistēmas izveidotājiem.

=== Politiskā darbība neatkarīgajā Latvijā ===
Pēc [[Bermontiāde|bermontiešu]] padzīšanas, Pēteris Jurašvekis kļuva par pirmo [[Jelgava]]s pilsētas galvu. Jelgavas pilsētas domes deputāts (1922.–1928.).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viens no partijas &quot;[[Demokrātiskais Centrs]]&quot; dibinātājiem un vadītājiem. [[1924]]. gadā bija [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] [[Voldemārs Zāmuēls|Voldemāra Zāmuēla]] vadītajā valdībā. Vēlāk — tieslietu ministrs [[Hugo Celmiņš|Hugo Celmiņa]] kabinetā. [[1925]]. gadā [[2. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[2. Saeima|2. Saeimā]], bijis tās sekretārs.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1925}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] nāves [[1927]]. gadā kandidēja [[1927. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanu]] pirmajā kārtā, kurā guva ievērojamu (44 balsis),&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; taču nepietiekošu deputātu atbalstu un tika atsaukts.

Jaunais prezidents [[Gustavs Zemgals]] [[1928]]. gada janvārī uzaicināja Juraševski vadīt [[Juraševska Ministru kabinets|Ministru kabinetu]]. Līdz martam viņš vienlaicīgi pildīja arī [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]] pienākumus. Kabinetu atbalstīja 51 deputāts, pret bija 43. Juraševska valdība akceptēja noteikumus par valsts himnu. Gatavojoties valsts neatkarības desmitgadei, Ministru kabinets sagatavoja likumprojektu par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, kā arī apstiprināja noteikumus par brīvības cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu. Valdība parakstīja 14 bilaterālus vai starptautiskus līgumus.&lt;ref name=&quot;prez&quot; /&gt; Rudenī Juraševskis [[3. Saeimas vēlēšanas|tika ievēlēts]] [[3. Saeima|3. Saeimā]], taču zaudēja premjerministra amatu. 3. Saeimā bija Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs. 1931. gada martā ievēlēts Rīgas pilsētas domē, bet 1931. gada oktobrī arī [[4. Saeima|4. Saeimā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Vadījis Jelgavas brīvības pieminekļa komiteju. Bijis opozīcijā [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsumam]] (1934).

Pēc Saeimas atlaišanas 1934. gadā Juraševskis turpināja notāra darbu Rīgā, no kura atbrīvots Padomju okupācijas laikā 1940. gada decembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|padomju karaspēka ienākšanas]], piedalījies neveiksmīgajos centienos noorganizēt demokrātisku valdību Latvijā. Viens no [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] 1944. gada 17. marta memoranda parakstītājiem. Miris {{dat|1945|1|10}} [[Jelgava|Jelgavā]], apbedīts [[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]] Jačūnu kapos.&lt;ref&gt;{{APPL|37}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Demokratiska.centra.grupa.No.kreisas-Karlis.Skalbe,Gustavs.Zemgals,Berta.Pipina,Pēteris.Jurasevskis.Pirmais.no.labas.Janis.Breikss.1920.gadu.beigas.Fotografs Vilis.Ridzenieks.fotostudija Klio.jpg|thumb|[[Demokrātiskais Centrs|Demokrātiskā centra]] grupa. No kreisās: [[Kārlis Skalbe]], [[Gustavs Zemgals]], [[Berta Pīpiņa]], Pēteris Juraševskis. Pirmais no labās [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]]. 1920. gadu beigas. Fotogrāfs [[Vilis Rīdzenieks]], fotostudija “Klio”]]
[[Attēls:Atpūta, Nr.388 (08.04.1932)-Peteris.Jurasevskis.ar.gimeni.pdf|alt=Melnbalta fotogrāfija sēpijas nokrāsā. Ģimenes kopbilde. Astoņi pieaugušie, divi bērni un viens zīdainis. |thumb|Ģimenes kopbilde Pētera Juraševska 60 gadu jubilejā: no kreisās sēž znots [[Miķelis Veidemanis]] ar meitu Birutu, otrā sieva Lilija ar dēlu Andreju, P. Juraševskis, meita Anna Veidemane ar dēlu Juri, stāv meita Nora Gruzniņa, znots Alfrēds Gruzniņš, meita Lidija Juraševska un dēls Jānis Juraševskis. Fotogrāfija publicēta ilustrētajā žurnālā [[Atpūta (žurnāls)|&quot;Atpūta&quot;]] (Nr.388, 08.04.1932) kā iekšējā vāka noformējums.]]

== Apbalvojumi ==
* Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1923)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
*II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1929)
*[[Latvijas Skautu centrālā organizācija|Latvijas Skautu centrālās organizācijas]] pateicības zīme “Svastika”&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Marģers Skujenieks]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|1928|01|24|N}} — {{dat|1928|11|30|N}} | pēc = [[Hugo Celmiņš]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Voldemārs Bastjānis]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|1928|01|24|N}} — {{dat|1928|03|07|N}} | pēc = [[Roberts Liepiņš]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Alfrēds Birznieks]] | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1924|05|25|N}} — {{dat|1924|12|18|N}} | pēc = [[Eduards Laimiņš]] }}
{{Amatu secība | pirms = amats izveidots&lt;br /&gt;[[Jūlijs Arājs]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1918|11|19|N}} — {{dat|1919|03|14|N}}&lt;br /&gt;{{dat|1925|03|03|N}} — {{dat|1925|12|23|N}} | pēc = [[Eduards Strautnieks]]&lt;br /&gt;[[Ansis Petrevics]] }}
{{kastes beigas}}

{{Krievijas impērijas Valsts domes deputāti no Kurzemes guberņas}}
{{Latvijas ministru prezidenti}}
{{navboxes|title=Latvijas valdības|list={{Zāmuēla Ministru kabinets}}
{{Celmiņa 1. Ministru kabinets}}
{{Juraševska Ministru kabinets}}}}
{{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list={{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Juraševskis, Pēteris}}
[[Kategorija:1872. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Darba partijas politiķi]]
[[Kategorija:Demokrātiskā Centra politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]]
[[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]]
[[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Jelgavas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas advokāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]</text>
      <sha1>nkyt551ki1bd7pviod81us5qbf6zb3j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tihi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4607</id>
    <revision>
      <id>3666074</id>
      <parentid>3139917</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:44:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bolszewski Wikipedysta</username>
        <id>97248</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Tychy doesn't have a flag</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2321" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Tihi
| image_skyline =PanoramazBramy.JPG
| imagesize = 300px
| image_caption = Tipiska Tihu apbūve
| image_flag = 
| image_shield = POL Tychy COA.svg
| pushpin_map = Poland
| pushpin_label_position = top
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Silēzijas vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = pilsēta ar apriņķa tiesībām
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1951
| area_total_km2 = 81.64
| population_as_of = 2009
| population_total    = 129527
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 50 
| latm = 07 
| lats = 10 
| latNS = N 
| longd = 18 
| longm = 59 
| longs = 03
| longEW = E
| elevation_m = 243
| website = http://www.umtychy.pl/ }}

'''Tihi''' ({{val-de|Tychy}}) ir pilsēta [[Polija]]s dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] [[Augšsilēzijas aglomerācija]]s dienvidos. Dominē 20. gadsimta otrās puses apbūve. Autorūpniecība - ''[[FIAT]]'' autorūpnīca (2011. gadā komplektēja automašīnas ''[[Ford Ka]]'', ''[[Fiat 500]]'', ''[[Fiat Siena]]'' un ''[[Lancia Ypsilon]]''), kā arī ''[[Opel]]'' dizeļdzinēju rūpnīca. [[Alus]] ražošana - ''[[Tyskie]]''. Viena no trijām Polijas pilsētām, kurās ir [[trolejbuss]] (pārējās divas ir [[Ļubļina]] un [[Gdiņa]]).

Tihi ir vācu futbolista [[Lukass Sinkevičs|Lukasa Sinkeviča]] (''Lukas Sinkiewicz'', 1985 - ) dzimtā pilsēta.

==Apskates objekti==

*[[Tihu alus darītava]] (''Browar Książęcy w Tychach'')

==Galerija==
&lt;gallery&gt;
Browar_w_Tychach.jpg|Tihu alus darītava
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.umtychy.pl/ Pilsētas pārvalde] {{pl ikona}}
* [http://www.tyskie.pl/ Alus ražošana - Browary Tyskie] {{pl ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060714062518/http://www.mzk.pl/ Vilcienu saraksts - MZK Tychy] {{pl ikona}}

{{commonscat|Tychy|Tihi}}
{{Polija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polijas pilsētas]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistes apriņķi]]
[[Kategorija:Silēzijas vojevodistes pilsētas]]</text>
      <sha1>g4yfu26c7rdvo6xxnf66hwecf0epq01</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Česlavs Milošs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4935</id>
    <revision>
      <id>3666384</id>
      <parentid>3588663</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T05:13:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>izlabots miršanas datums....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9237" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Česlavs Milošs
|     vārds_orig = ''Czesław Miłosz''
|         attēls = Czesław Miłosz 2011(Lt, detail).jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = Pastmarka, izdota par godu Česlava Miloša 100. dzimšanas dienai
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1911
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 30
|       dz_vieta = [[Šeteņi]] netālu no [[Ķēdaiņi]]em, &lt;br /&gt;[[Kauņas guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{LTU}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2004
|      m_mēnesis = 08
|        m_diena = 14
|        m_vieta = [[Krakova]], {{POL}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (no 1970. gada)
|        tautība = [[Poļi|polis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = Aleksandrs Milošs, Veronika Kunata
|          brāļi = Andžejs Milošs
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = Janīna (mirusi 1986. gadā),&lt;br /&gt; Karola (mirusi 2002. gadā)
|          bērni = Antonijs (1947)&lt;br /&gt;Jānis Pēteris (1951)
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās =
|rakstīšanas valoda = [[poļu valoda|poļu]]
|        periods = 1930—2004
|          žanri = [[dzeja]], [[esejas]], [[proza]], [[tulkojumi]]
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = &quot;[[Sagūstītais prāts]]&quot; (''Zdobycie władzy'', 1953)
|    ietekmējies = [[Oskars Milošs]]
|     ietekmējis =
|     alma_mater = [[Viļņas Universitāte|Stefana Batorija Universitāte]]
|    apbalvojumi = [[Nobela prēmija literatūrā]] (1980)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
[[Attēls:Czesław Miłosz 1986 (2).jpg|thumb|Česlavs Milošs Krakovā 1998. gada decembrī]]
'''Česlavs Milošs''' ({{val|pl|Czesław Miłosz}}, dzimis {{dat|1911|6|30}} [[Šeteņi|Šeteņos]] [[Lietuva|Lietuvā]], miris {{dat|2004|8|14}} [[Krakova|Krakovā]], [[Polija|Polijā]]) bija [[lietuvieši|lietuviešu]] cilmes&lt;ref&gt;Česlavs Milošs. Dzimtā Eiropa. 1959. (Māra Salēja latviskais tulkojums 2011. - 30 lpp.)&lt;/ref&gt; [[poļi|poļu]] un [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[dzejnieks]] un [[eseja|esejists]]. 1980. gada [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmijas literatūrā]] laureāts.

Savos darbos Česlavs Milošs parādīja, ka [[Austrumeiropa]]s reģions ir ļoti fascinējošs, daudzveidīgs un ar vecām, dzīvām tradīcijām. 1953. gadā iznākušajā grāmatā &quot;Sagūstītais prāts&quot; viņš asi kritizēja komunistisko iekārtu un pēdējā nodaļā &quot;Baltieši&quot; pauda, ka viņa, brīva rakstnieka, uzdevums ir ļaut apspiestajiem ([[Baltija|baltiešiem]]) runāt caur viņu.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/ceslavs-miloss-12104255 Česlavs Milošs] [[Juris Kronbergs|Jura Kronberga]] nekrologs, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2004. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1911. gadā Šeteņos (''Šeteniai'') [[Lietuva]]s vidienē, tolaik [[Kauņas guberņa]]s sastāvā, inženiera Aleksandra Miloša un viņa sievas Veronikas, dzimušas Kunatas, ģimenē. Viņa mātes senči piederēja senai lietuviešu dižciltīgo Siruču (''Siručiai'' vai ''Syrutis'') dzimtai. 
Dzīvodams daudznacionālā vidē, kāda tolaik bija Lietuva, jau no agriem gadiem labi runāja ne tikai [[poļu valoda|poliski]], bet arī [[lietuviešu valoda|lietuviski]], [[krievu valoda|krieviski]], kā arī [[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda|franču]] valodās.

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Milošu ģimene devās uz Iekškrieviju, kur piedzīvoja revolūciju un [[boļševiki|boļševiku]] varas dzimšanu. Pēc [[Rīgas miera līgums|PSRS—Polijas miera līguma]] noslēgšanas, ģimene 1920. gadā apmetās uz dzīvi [[Viļņa|Viļņā]], kas tolaik kļuva par [[Polija]]s sastāvdaļu.
Viļņā Milošs pabeidza Sigismunda Augusta ģimnāziju un studēja [[jurisprudence|jurisprudenci]] [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātē]]. Šeit 1930. gadā viņš publicēja pirmos dzejoļos. Arī vēlākos darbos Milošs kavējas atmiņās par Viļņu un mācību laiku tajā.

Neilgi pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma pārcēlās uz [[Varšava|Varšavu]]. Kara laikā piedalījās poļu [[Polijas slepenā valsts|pretošanās kustībā]], paralēli publicējot dzeju [[pagrīde]]s izdevumos.
Pēc kara beigām Milošs kļuva par Polijas vēstniecības kultūras atašeju [[Vašingtona|Vašingtonā]], pēc tam [[Parīze|Parīzē]]. 1951. gadā, Polijā nākot pie varas [[komunisti]]skajam režīmam, Milošs Parīzē lūdza [[politiskais patvērums|politisko patvērumu]]. Šeit 1953. gadā Milošs publicēja vienu no saviem ievērojamākajiem darbiem &quot;Sagūstītais prāts&quot; (''Zniewolony umysł'') — par intelektuāļu vietu [[totalitārisms|totalitārismā]].

1960. gadā pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pasniedza slāvu filoloģiju [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē, Bērkli]]. 1970. gadā ieguva ASV pilsonību.

Pēc komunisma krišanas pārcēlās atpakaļ uz dzīvi Polijas intelektuāļu centrā — [[Krakova|Krakovā]], kur mira {{dat|2004|08|14}}, 93 gadu vecumā.

== Darbi ==

* ''Kompozycja'' (1930); ''Podróż'' (1930) - debija Viļņas universitātes izdevumā.
* Poēma par sastingušo laiku/''Poemat o czasie zastygłym'' (1933) - debijas dzejas krājums.
* Trīs ziemas/''Trzy zimy'' (1936)
* ''Obrachunki''
* Dzejas/''Wiersze'' (1940)
* Neatkarīgā dziesma/''Pieśń niepodległa'' (1942)
* Glābšana/''Ocalenie'' (1945)
* Morālais traktāts/''Traktat moralny'' (1947)
* Sagūstītais prāts/''Zniewolony umysł'' (1953), tulkota latviski (1998)
* Varas iegūšana/''Zdobycie władzy'' (1953)
* Dienas gaisma/''Światło dzienne'' (1953)
* Isas ieleja/''Dolina Issy'' (1955)
* Poētiskais traktāts/''Traktat poetycki'' (1957) 
* Dzimtā Eiropa/''Rodzinna Europa'' (1958), tulkota latviski (2011)
* Kontinenti/''Kontynenty'' (1958)
* Cilvēks skorpionu vidū/''Człowiek wśród skorpionów'' (1961)
* ''Król Popiel i inne wiersze'' (1961)
* ''Gucio zaczarowany'' (1965)
* Redzējumi pie Sanfrancisko līča/''Widzenia nad Zatoką San Francisco'' (1969)
* Pilsēta bez vārda/''Miasto bez imienia'' (1969)
* Polijas literatūras vēsture/''The History of Polish Literature'' (1969)
* Personiskie pienākumi/''Prywatne obowiązki'' (1972)
* Kur saule lec un kur tā riet/''Gdzie słońce wschodzi i kędy zapada'' (1974)
* Ulro zeme/''Ziemia Ulro'' (1977)
* Zinātņu dārzs/''Ogród nauk'' (1979)
* ''Hymn o perle'' (1982)
* ''The Witness of Poetry'' (1983)
* ''Nieobjęta ziemia'' (1984)
* Hronikas/''Kroniki'' (1987)
* ''Dalsze okolice'' (1991)
* Sākot ar manām ielām/''Zaczynając od moich ulic'' (1985)
* ''Metafizyczna pauza'' (1989)
* ''Poszukiwanie ojczyzny'' (1991)
* Mednieka gads/''Rok myśliwego'' (1991)
* Upes krastā/''Na brzegu rzeki'' (1994)
* Dzimtenes meklējumi/''Szukanie ojczyzny'' (1992)
* ''Legendy nowoczesności'' (1996)
* ''Życie na wyspach'' (1997)
* Ceļmalas sunītis/''Piesek przydrożny'' (1997)
* Miloša ābece/''Abecadlo Miłosza'' (1997)
* ''Inne Abecadło'' (1998)
* ''Wyprawa w dwudziestolecie'' (1999)
* Tas/''To'' (2000)
* ''Orfeusz i Eurydyka'' ([[2003. gads|2003]])
* ''O podróżach w czasie'' (2004)

== Darbi latviski ==

* &quot;Sagūstītais prāts&quot; (''Zniewolony umysł''), tulkotājs [[Uldis Bērziņš]], apgāds Zvaigzne ABC, 1998, 186 lpp. {{ISBN|9984-04-907-8}}
* &quot;Dzimtā Eiropa&quot; (''Rodzinna Europa''), tulkotājs [[Māris Salējs]], apgāds Zvaigzne ABC, 2011, 368 lpp. {{ISBN|978-9934-0-1801-5}}
* &quot;Tie gaiteņi&quot; (''Te korytarze''), atdzejotāja [[Dagnija Dreika]], apgāds Daugava, 2014, 128 lpp. {{ISBN|978-9984-41-071-5}}
* &quot;Dāvana/ Dar&quot;. Bilingvāls izdevums. Sastād. Ingmāra Balode. Atdzejotāji Ingmāra Balode, Uldis Bērziņš, Hermanis Marģers Majevskis, Māris Salējs, apgāds Neputns, 2021, 369 lpp. ISBN 978-9934-601-30-9

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Nobel}}
* [http://www.Milosz.pl Milosz.pl Česlava Miloša oficiālā mājas lapa] {{pl ikona}}
* [http://www.satori.lv/raksts/176/Ceslavs_Miloss/Nobela_lekcija_1980_gada Česlava Miloša Nobela lekcija] {{lv ikona}}
* [http://nobelprize.org/literature/laureates/1980/milosz-lecture.html Česlava Miloša Nobela lekcija]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051031004741/http://nobelprize.org/literature/laureates/1980/milosz-lecture.html |date={{dat|2005|10|31||bez}} }} {{en ikona}} {{pl ikona}}
* [http://www.satori.lv/raksts/148/Ceslavs_Miloss/Pornicas_pilsetinas_hronikas Miloša dzeja] {{lv ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Odisejs Elitis]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = 1980 | pēc = [[Eliass Kaneti]]}}
{{kastes beigas}}
{{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Milošs, Česlavs}}
[[Kategorija:1911. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2004. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Poļu rakstnieki]]
[[Kategorija:Dzejnieki]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]]
[[Kategorija:Diplomāti]]
[[Kategorija:Lietuvā dzimušie]]
[[Kategorija:Cilvēki no Viļņas]]
[[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>lo6cc8qkd87wirkwfwv6pj4vk1uaqww</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Republikas Satversme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4974</id>
    <revision>
      <id>3666113</id>
      <parentid>3616320</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:26:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Apturēšana un atjaunošana */sīkumi, replaced: 1940. gada Latvijas okupācija → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44757" xml:space="preserve">{{Latvijas politika}}
'''Latvijas Republikas Satversme'''&lt;ref&gt;Šo [[jaunvārds|jaunvārdu]], lai aizstātu svešvārdu [[konstitūcija]], ir radījis [[Atis Kronvalds]].&lt;/ref&gt; ir [[Latvijas Republika]]s pamatlikums. Satversme uzskatāma par īso [[konstitūcija|konstitūciju]]; tai ir 8 nodaļas un 116 panti (līdz [[1998]]. gadam, kad [[Saeima]] pieņēma nodaļu &quot;Cilvēka pamattiesības&quot;, bija 7 nodaļas un 88 panti). Satversme ir sestā vecākā spēkā esošā republikas konstitūcija pasaulē un ir vecākā spēkā esošā [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] konstitūcija.&lt;ref name=&quot;juridicainternational.eu&quot;&gt;[http://www.juridicainternational.eu/index.php?id=15331 Jarinovska, K. &quot;Popular Initiatives as Means of Altering the Core of the Republic of Latvia&quot;, Juridica International. Vol. 20, 2013.  p. 152 ISSN 1406-5509] Vecākas spēkā esošās republiku konstitūcijas ir tikai ASV, Argentīnai, Austrālijai, Meksikai un Austrijai.&lt;/ref&gt;

== Satversmes tapšana ==
[[Attēls:Latvijas Republikas Satversmes publikācija 1922. gada 30. jūnija “Valdības Vēstnesī”.png|thumb|270px|Latvijas Republikas Satversmes oficiālā publikācija 1922. gada 30. jūnija “Valdības Vēstnesī”.]]
{{dat|1919|8|19||bez}} [[Tautas padome]] pieņēma &quot;Likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām&quot; (proporcionālas, bez procentu barjerām, sievietēm ir vēlēšanu tiesības un citi būtiski nosacījumi). Latvijā [[Satversmes sapulces vēlēšanas]] notika [[1920]]. gada 17.-18. aprīlī, un jau 1. maijā tā sanāca uz pirmo sapulci. [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] vienā no pirmajām sēdēm 1920. gada 5. maijā Satversmes sapulce izveidoja komisiju Satversmes izstrādāšanai. Par tās priekšsēdētāju kļuva sociāldemokrāts [[Marģers Skujenieks]]. Komisija tika sadalīta divās apakškomisijās, pirmajai uzņemoties izstrādāt Satversmes I daļu par valsts iekārtas pamatprincipiem un otrajai — Satversmes II daļu par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Projektus apsprieda trīs lasījumos attiecīgajā apakškomisijā un trīs lasījumos kopējā komisijā.&lt;ref&gt;Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammu izvilkums (1920-1922). Latvijas Republikas Satversmes projekta apspriešana un apstiprināšana. Kompaktdisks. [B.v.]: TNA, 2006.&lt;/ref&gt; Tehnisko darbu un komisiju vēlmju ietērpšanu juridiskā valodā veica tā laika ievērojamākie juristi Augusts Lēbers, Herberts Ēlerss u.c.

Satversme ir sestais vecākais spēkā esošais republikas pamatlikums pasaulē.&lt;ref name=&quot;juridicainternational.eu&quot;/&gt; To izstrādājot, tika izmantota gan tā laika [[Veimāras Republika]]s konstitūcija, gan Vācijas atsevišķu zemju konstitūcijas, [[Francija]]s konstitūcija un dažas citas.&lt;ref&gt;Zemrībo G. Vai Latvijai vajadzīga jauna Satversme. // Latvijas Vēstnesis, pielikums Jurista vārds, 22.05.2001., Nr.15 (208). Līdzīgu viedokli šis autors paudis iepriekš (Zemrībo G. Kurp eji, Latvijas Republika? Latvijas Vēstnesis, pielikums Jurista vārds, 13.08.1998. Nr.233/234 (1294/1295)).&lt;/ref&gt; Satversmes autori, arī runājot [[Latvijas Satversmes sapulce]]s sēdēs, ir atsaukušies uz ārvalstu pieredzi, piemēram, Francijas Republiku, Veimāras Republiku u.c.&lt;ref&gt;Endziņš A. Eiropas Konstitūcijas līgums un Latvijas Republikas Satversme. // Latvijas Vēstnesis, pielikums Jurista vārds, 12.10.2004., Nr.39 (344).&lt;/ref&gt; Par Satversmes pamatparaugu tika ņemta Veimāras konstitūcija: &quot;vairakkārt še aizrādīts, ka mūsu Satversmes otrā daļā atspoguļojas daudz noteikumu, kuri atrodas [[Vācijas konstitūcija|Vācijas konstitūcijā]]. Tas ir jāatzīst. Visas šīs brīvības, tiesības, visas politiskās prasības ir pa lielākai daļai pārņemtas no Vācijas konstitūcijas.&quot;&lt;ref&gt;Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammu izvilkums (1920-1922). Latvijas Republikas Satversmes projekta apspriešana un apstiprināšana. Kompaktdisks. — [B.v.]: TNA, 2006, 594 .lpp.&lt;/ref&gt; Uz Veimāras konstitūcijas izvēli Satversmes II daļas paraugam norāda arī V.Blūzma, rakstot, ka &quot;kaut arī sastādot Satversmes 2.daļas likumprojektu, tā autori lielākoties vadījušies pēc Vācijas Veimāras konstitūcijas (1919.g.) otrās daļas, par ko liecina ne tikai pantu izkārtojums, bet arī normas un to formulējums, kas dažbrīd vienkārši pārtulkoti no attiecīgā Vācijas avota, tomēr jāatzīst, ka Latvijas Satversmes 2. daļas likumprojekts kvalitātes ziņā atpalika no attiecīgās Veimāras konstitūcijas daļas, jo tajā tika atmests dalījums nodaļās atbilstoši cilvēka un pilsoņu tiesību klasifikācijai. Likumprojektā netika pieminētas arī vairākas svarīgas pilsoņu tiesības un pienākumi, piemēram, tiesības uz valsts amatu ieņemšanu, pienākums maksāt valsts nodokļus, kas fiksētas Veimāras konstitūcijā&quot;.&lt;ref&gt;Latvijas tiesību vēsture (1914.-2000.). / D.A.Lēbera redakcijā. - Fonds Latvijas Vēsture: Rīga, 2000., 167. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Satversmes 1. daļa ===

Satversmes I daļu Sapulce sāka apspriest [[1921]]. gada 20. septembrī. [[1922]]. gada 15. februārī Satversmes I daļa tika pieņemta, 5 balsīm atturoties, un tā stājās spēkā kā Latvijas Republikas Satversme tā paša gada 7. novembrī.

=== Satversmes 2. daļa ===
{{pamatraksts|Latvijas Satversmes 2. daļas projekts}}
Satversmes II daļas apspriede sākās [[1922]]. gada 17. janvārī. Ar Satversmes II daļu tika paredzēts nokārtot attiecības starp valsti un tās pilsoņiem. Satversmes II daļas pieņemšanas nepieciešamību viens no Satversmes sapulces komisijas referentiem [[Andrejs Kuršinskis]] pamatoja šādi: &quot;Šī II daļa grib dot I daļai to demokrātisko saturu, bez kura I daļa zaudē daudz no savas nozīmes, jo skaidri redzams, ja mums nebūs pilsoņu, kuriem ir pilsoņu tiesības, ja mūsu pilsoņu vairākums paliks bez šīm tiesībām, tad mūsu pilsoņi arī nespēs izmantot, tālāk uzbūvēt un uzturēt to valsts iekārtu, kas atzīmēta mūsu Satversmes I daļā.&quot;&lt;ref&gt;Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammu izvilkums (1920-1922). Latvijas Republikas Satversmes projekta 
apspriešana un apstiprināšana. Kompaktdisks. [B.v.]: TNA, 2006. 494. lpp.&lt;/ref&gt; Taču šādam pamatojumam kategoriski nepiekrita sociāldemokrāti mazinieki. Tā [[Petrevics|A. Petrevics]] aicināja izturēties pret pilsoņu tiesību deklarāciju ar „lielu kritiku”, jo pat tādās valstīs, kā Francija un [[Anglija]], pilsoņu tiesības reālajā dzīvē netiek ievērotas, kaut arī ir deklarētas vairākus simtus gadu. A. Petrevics arī norādīja uz to, ka II daļā &quot;ir ļoti daudz pelavu un pārāk maz graudu&quot;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammu izvilkums (1920-1922). Latvijas Republikas Satversmes projekta 
apspriešana un apstiprināšana. Kompaktdisks. [B.v.]: TNA, 2006. 499. lpp.&lt;/ref&gt; un ka tā &quot;bez tukšas solīšanas nedod nekā&quot;.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

[[1922]]. gada 5. aprīlī, balsojot par Satversmes II daļas pieņemšanu trešajā lasījumā, tika nodotas 62 balsis &quot;par&quot; un 6 &quot;pret&quot; balsis, 62 atturējās. Pēc Satversmes sapulces kārtības ruļļa atturējušās balsis pieskaitīja &quot;pret&quot; balsīm, kādēļ II daļas pieņemšanai nesanāca vairākums.

== Apturēšana un atjaunošana ==
1933. gada 10. novembrī [[Latviešu Zemnieku savienība]] apspriešanai [[4. Saeima|4. Saeimā]] iesniedza Satversmes izmaiņu projektu, kas paredzēja 19 Satversmes pantu grozījumus, no kuriem 14 attiecās uz [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu. 
Tika piedāvāts ieviest tautas vēlētu Valsts prezidentu ar palielinātām pilnvarām, vienlaikus sašaurināt parlamenta pilnvaras, samazināt Saeimas deputātu skaitu līdz 50 u.c.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_juri1934n04{{!}}article:DIVL56{{!}}issueType:P |title=Latvijas Satversmes reforma |access-date={{dat|2014|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_juri1934n04{{!}}article:DIVL56{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;  
Iesniegto grozījumu apspriešanai vajadzēja beigties 1934. gada 18. maijā, trešajā lasījumā, taču sociāldemokrātu un mazo partiju iebildumu dēļ tie bija tiktāl mainīti, ka vairs neatbilda iesniedzēju mērķiem. 
Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] 1934. gada 15. maijā Satversmes darbību apturēja līdz jaunas Satversmes pieņemšanai.

[[Latvijas okupācija (1940)|1940. gada Latvijas okupācijas]] apstākļos nedemokrātiski un antikonstitucionāli izveidotā PSRS okupācijas varas institūcija [[Tautas Saeima]] nevis atjaunoja Latvijas Satversmi, bet gan savā 2. sesijā 25. augustā pieņēma [[PSKP CK politbirojs|PSKP CK politbirojā]] apstiprināto [[Latvijas PSR]] Konstitūciju, kā arī pārdēvēja sevi par &quot;Latvijas Padomju Savienotās Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstāko Padomi&quot;. [[Latvijas Centrālā padome]] 1944. gadā savā [[Latvijas Centrālās padomes memorands|memorandā]] pasludināja, ka &quot;Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta rupji pārkāpjot Latvijas Republikas satversmi un laužot Latvijas — Padomju Savienības savstarpējos līgumus, [[Tautu Savienība]]s paktu un veselu virkni starptautisku līgumu&quot;, kā arī deklarēja nepieciešamību atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un saskaņā ar 1922. gada Satversmi uz koalīcijas pamatiem sastādīt Latvijas valdību.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s pieņemšanas {{dat|1990|5|4|l|bez}} Latvijas Republikas Satversmes darbību pakāpeniski atjaunoja. {{dat|1993|7|6|ģ|bez}} [[5. Saeima]]s sēdē paziņojumu par Satversmes spēkā stāšanos pilnā apmērā neparakstīja tikai 1 no 99 sēdē reģistrētajiem deputātiem — [[Joahims Zīgerists]] —, kā arī apcietinātais un tādēļ prom bijušais deputāts [[Alfrēds Rubiks]].

=== Preambula ===
{{Pamatraksts|Latvijas Republikas Satversmes preambula}}
2013. gadā [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs [[Egils Levits]] izveidoja Latvijas Republikas Satversmes ievaddaļas jeb preambulas projektu ar mērķi uzsvērt, ka [[Latvija]] nav vis nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes - [[latviešu tauta]]s [[latviskā dzīvesziņa|dzīvesziņa]] un kristīgās vērtības.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/mudina-diskusijas-par-satversmes-preambulu-nepielaut-sabiedribas-skelsanu.d?id=43691639 Mudina diskusijās par Satversmes preambulu nepieļaut sabiedrības šķelšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140107083130/http://www.delfi.lv/news/national/politics/mudina-diskusijas-par-satversmes-preambulu-nepielaut-sabiedribas-skelsanu.d?id=43691639 |date={{dat|2014|01|07||bez}} }} [[LETA]], 2013. gada 27. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/comment/coment/olga-procevska-rigas-laiks-satversme-un-publiskas-domasanas-gals.d?id=44670448#ixzz36A37J3K0 Olga Procevska, 'Rīgas Laiks': Satversme un publiskās domāšanas gals]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sedlenieks.wordpress.com/ Klāvs Sedlenieks. Komentāri pie Satversmes preambulas jaunā teksta.]&lt;/ref&gt;
2014. gada 19. jūnijā [[11. Saeimas deputāti]] preambulu pieņēma tās galīgajā lasījumā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/satversme-papildinata-ar-preambulu-14060106 Satversme papildināta ar preambulu] Jānis Kincis, Diena.lv. 2014. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Satversmes zinātniskie komentāri ==
2008. gadā ir uzsākts darbs pie Satversmes zinātnisko komentāru rakstīšanas. [[Satversmes komentāri]] ir kolektīvs zinātnieku, ekspertu un lietpratēju kopdarbs, tos izdot ''[[Latvijas Vēstnesis]]''. Šobrīd no Satversmes ievada un nodaļām ir komentēts ievads, pirmā, trešā, ceturtā, piektā, sestā, septītā un astotā nodaļa. Atlicis komentēt vēl Satversmes otro nodaļu (Saeima).  Projekta vadītājs ir [[Latvijas Universitāte]]s profesors [[Ringolds Balodis]], bet redkolēģijas locekļi un autori ir [[Jautrīte Briede]], [[Edvīns Danovskis]], [[Aivars Endziņš]], [[Dina Gailīte]], [[Tālavs Jundzis]], [[Laila Jurcēna]], [[Annija Kārkliņa]], [[Veronika Krūmiņa]], [[Artūrs Kučs]], [[Gunārs Kusiņš]], [[Jānis Lazdiņš]], [[Māris Lejnieks]], [[Egils Levits]], [[Lauris Liepa]], [[Mārtiņš Mits]], [[Sanita Osipova]], [[Edgars Pastars]], [[Dita Plepa]], [[Jānis Pleps]], [[Daiga Rezevska]], [[Anita Rodiņa]], [[Alla Spale]], [[Ineta Ziemele]] un daudzi citi.

== Pilns Satversmes teksts ==
Pilnais Satversmes teksts 2021. gadā, kas sākotnēji pieņemts 1922. gadā, un vēlāk labots tā dažādās redakcijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=57980|title=Latvijas Republikas Satversme|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{Quote frame|
Latvijas Satversmes Sapulces

1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā

=== '''Latvijas Republikas Satversme''' ===
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

Dievs, svētī Latviju!

(19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014)

==== I nodaļa. Vispārējie noteikumi ====
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

4. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. (15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

==== II nodaļa. Saeima ====
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.

8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. (27.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1994.)

9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

10. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

11. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā. (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

12. Jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras.

13. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākamā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu. (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

14. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus. (08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2010.)

15. Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā.

16. Saeima ievēlē savu prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Saeimas prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.

17. Jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs vai prezidija uzdevumā cits prezidija loceklis.

18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

&quot;Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.&quot; (30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.2002.)

19. Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sesijas un nosaka kārtējas vai ārkārtējas sēdes.

20. Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts Prezidents, ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. (30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2002.)

22. Saeimas sēdes ir atklātas. Desmit Saeimas locekļiem, Valsts Prezidentam, ministru prezidentam vai ministram pieprasot, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt noturēt aizklātu sēdi.

23. Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.

24. Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

25. Saeima izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus. Komisijas var darboties arī starp sesijām.

26. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

27. Saeimai ir tiesība iesniegt ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amata personai. Ministru prezidentam vai ministram uz Saeimas vai tās komisijas pieprasījumu jāceļ tām priekšā attiecīgi dokumenti un aktis.

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:

1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai

2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākamā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas. (19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.06.2016.)

31. Saeimas loceklim ir tiesība atteikties no liecības došanas:

1) par personām, kuras viņam kā tautas priekšstāvim uzticējušas kādus faktus vai ziņas;

2) par personām, kurām viņš, izpildot savus tautas priekšstāvja pienākumus, uzticējis kādus faktus vai ziņas;

3) par pašiem šiem faktiem un ziņām.

32. Saeimas loceklis nevar pats, ne arī uz citas personas vārdu saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi.

33. Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem.

34. Par Saeimas un komisiju sēžu atreferējumiem, ja tie saskan ar patiesību, nevienu nevar saukt pie atbildības. Par Saeimas un komisiju slēgtām sēdēm var sniegt ziņas tikai ar Saeimas vai komisijas prezidija atļauju.

==== III nodaļa. Valsts prezidents ====
35. Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

36. Valsts Prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. (04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

37. Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.

39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas. (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: &quot;Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.&quot; (03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2007.)

41. Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.

42. Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.

43. Valsts Prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.

44. Valsts Prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts Prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

45. Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima. (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.

47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.

48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

49. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām. (08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2010.)

50. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu.

52. Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.

53. Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotā un piecdesmit sestā pantā paredzētos gadījumos.

54. Valsts Prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.

==== IV nodaļa. Ministru kabinets ====
55. Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.

56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.

57. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums.

58. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.

59. Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.

60. Ministru kabineta sēdes vada ministru prezidents un viņa prombūšanas laikā tas ministrs, kuru viņš uz to ir pilnvarojis.

61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.

62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad ministru kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds ministru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai.

63. Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.

==== V nodaļa. Likumdošana ====
64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.

66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets.

Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.

67. Saeima lemj par valsts bruņotā spēka lielumu miera laikā.

68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.

Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā. (08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)

69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

70. Valsts Prezidents izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: «Saeima (resp. tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu: (likuma teksts)».

71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

74. Saeimā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu. (21.03.1933. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.1933.)

75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts Prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis.

76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. (15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos. (08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)

80. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās.

81. (Izslēgts ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2007.)

==== VI nodaļa. Tiesa ====
82. Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā — arī kara tiesas. (15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.

84. Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu. (04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. (19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2013.)

86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.

VII nodaļa. Valsts kontrole

87. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.

88. Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.

==== VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības ====
(Nodaļa 15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.

96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. (23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

103. Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.

104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā. (30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2002.)

105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.

107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

108. Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.

109. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. (15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)

111. Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.

113. Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.

114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.

J. Čakste, Satversmes Sapulces prezidents

R. Ivanovs, Satversmes Sapulces sekretārs}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zin. Vadībā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis 2014
* Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zin. vadībā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017
* Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zin. vadībā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019.
* Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zin. vadībā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013
* Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zin. vadībā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. {{ISBN|978-9984-840-19-2}}
* Lēbers D. A., Bišers I. Ministru kabinets. Komentārs Latvijas Republikas Satversmes IV nodaļai &quot;Ministru kabinets&quot;. Rīga: Tiesiskās informācijas centrs, 1998

== Ārējās saites ==
{{Wikisource|Satversme}}
* [https://web.archive.org/web/20081028032553/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 Latvijas Republikas Satversme] {{lv ikona}}
* [http://www.satv.tiesa.gov.lv Satversmes tiesa] {{lv ikona}}
* [http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&amp;id=185385 Pleps Jānis. Pamattiesību katalogs starpkaru periodā. // Jurista vārds. Nr.48 (553) Otrdiena, 2008. gada 23. decembris] {{lv ikona}}
* [http://home.lu.lv/~rbalodis/Konst%20tiesibas/Doktor_semin_LR%20Satversmi/JF_doktoranti_Veimara_Satversme_07.pdf Veimāras konstitūcija – Latvijas Republikas Satversmes pamatakmens]

{{sabiedrība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas politika|Satversme]]
[[Kategorija:Latvijas likumi|Satversme]]
[[Kategorija:Konstitūcijas pēc valsts]]</text>
      <sha1>e4dxmxdmlgc4lhouo8ewqgbl8nt612z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Jūrmala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5525</id>
    <revision>
      <id>3666484</id>
      <parentid>3460283</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:57:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3328" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Rīgas Jūrmala
| settlement_type          = Bijusī pilsēta
| image_skyline            = Rīgas Jūrmala pie Majoriem pirms OPK.jpg 
| image_caption            = Rīgas Jūrmala pie Majoriem
| image_shield             = Rīgas Jūrmalas ģerbonis.svg
| shield_link              = Jūrmalas ģerbonis
| pushpin_map              = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position   = left
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = 
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = 
| subdivision_name2        = 
| established_title        = 
| established_date         = 
| established_title1       = Pilsētas tiesības
| established_date1        = {{dat|1920}}
| established_title2       = Iekļauta [[Rīga]]s pilsētā
| established_date2        = {{dat|1946}}
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| elevation_footnotes      = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m              = 
| latd = 56| latm = 58| lats = 05| latNS =N 
| longd = 23| longm = 46| longs = 13| longEW =E
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = 
| postal_code              = 
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

[[Attēls:Rīgas Jūrmalas karte (1922).jpg|thumb|270px|Rīgas Jūrmalas transporta shēma (1922).]]
'''Rīgas Jūrmala''' bija pilsēta, kas izveidota [[1920]]. gada 2. martā uz bijušo Buļļu, Bulduru, Majoru, Valteru un Slokas [[muiža|muižu]] zemes. Saukta arī par &quot;Baltijas Rivjēru&quot;.&lt;ref&gt;Der Rigasche Strand - Baltische Riviera: illustrierter Führer durch die Badeorte des Rigaschen Strandes. Herausg. - [Riga]: Kulturverein des Rigaschen Strandes, [1928] (vāciski)&lt;/ref&gt;  

1946. gada 8. janvārī Rīgas Jūrmalu likvidēja un iekļāva [[Rīga]]s pilsētā kā [[Jūrmalas rajons (Rīga)|Jūrmalas rajonu]]. 

== Pilsētas daļas ==
* [[Buļļuciems (Jūrmala)|Buļļi]]
* [[Bulduri]] (līdz 1922. gadam Bilderliņi)
* [[Dzintari]] (līdz 1922. gadam Edinburga)
* [[Majori]]
* [[Dubulti (Jūrmala)|Vec-Dubulti]]
* [[Jaundubulti|Jaun-Dubulti]]
* [[Melluži|Meluži]] (līdz 1922. gadam Karlsbāde)
* [[Asari (Jūrmala)|Asari]]
* [[Valteri]]

== Pilsētas karte ==
* [http://www.mapywig.org/m/Baltic_states_maps/NLLat_guides_maps/NLLat302_Rigas_Jurmālas_pilsetas_plāns_1922_0305054176-014.jpg Rīgas Jūrmalas pilsētas plāns (1922)]{{Novecojusi saite}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
# Latvia. The Baltic Riviera: health resort and watering places. - Riga: Bernhard Lamey Publisher, 1920. - 51 p. (angliski)
# Vadonis pa Rīgas Jūrmalas pilsētu. Führer durch den Rigaschen Strand mit Plan. - [1922?]. - 24 lpp. (latviski) 
# Das schöne Lettland. - Riga: Bernhard Lamey Verlag, [1930?] (vāciski)

== Skatīt arī ==
* [[Jūrmala]]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Rīgas apriņķis}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}
{{DEFAULTSORT:Rigas Jurmala}}

[[Kategorija:Jūrmala]]
[[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]]</text>
      <sha1>6uzi0bztx08vxoz7tbusfqx6azuxf4k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berlīne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5909</id>
    <revision>
      <id>3666483</id>
      <parentid>3665867</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:57:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lear 21</username>
        <id>107648</id>
      </contributor>
      <comment>+Ekonomika</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18054" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Berlīne
 | official_name            = ''Berlin''
 | settlement_type          = 
 | image_skyline            = Berlin Montage 2022.png
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Berlin.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of arms of Berlin.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 50px
 | image_map                = Berlin in Germany and EU.png
 | pushpin_map              = 
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Federālā zeme
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]]
 | subdivision_name1        = Berlīne
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]])
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 892
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 31.12.2020
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 3769495 | population_urban         = 
 | population_metro         = 4473101
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = CET
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = CEST
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N
 | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 10115—14199
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 34 - 115
 | website                  = [http://www.berlin.de/ berlin.de]
 | footnotes                = 
}}

'''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. 

Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis.

Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu.

Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni.

== Vēsture ==
[[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|thumb|200px|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.]]
Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. 

Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.

Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja &quot;gaisa tiltu&quot; Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.

=== Klāt ===
Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni.

== Demogrāfija ==
[[Attēls:TU Berlin mit Rover Sear (10866488285).jpg|thumb|Studenti Berlīnē]]
{{Colbegin|3}}

* [[1220]] — 2 400
* [[1650]] — 6 500
* [[1709]] — 55 000
* [[1747]] — 107 000
* [[1800]] — 172 000
* [[1850]] — 420 000
* [[1861]] — 548 000
* [[1877]] — 1 009 000
* [[1900]] — 1 890 000
* [[1912]] — 2 095 000
* [[1917]] — 1 744 000
* [[1925]] — 4 024 000
* [[1942]] — 4 478 000
* [[1945]] — 2 807 000
* [[1950]] — 3 340 000
* [[1975]] — 3 083 000
* [[1987]] — 3 250 000
* [[1997]] — 3 425 000
* [[2007. gads|2007]] — 3 370 000
* [[2009. gads|2009]] — 3 431 420
* [[2010. gads|2010]] — 3 440 441

{{Colend}}

''Skatīt arī:'' ''[[Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita]]''

== Ģeogrāfija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|Berlīne (2014)
Attēls:Berlin - City Center Panorama.jpg|Berlīne (2015)
&lt;/gallery&gt;

=== Klimats ===
Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&amp;nbsp;°C dienā un 12-14&amp;nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&amp;nbsp;°C dienā un -2&amp;nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&amp;nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos.

Gada nokrišņu daudzums ir 570&amp;nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam.

{{Weather box
|location=Berlīnes
|metric first=yes
|single line=yes
|Jan record high C=15.0
|Feb record high C=17.0
|Mar record high C=23.0
|Apr record high C=30.0
|May record high C=33.0
|Jun record high C=36.0
|Jul record high C=38.8
|Aug record high C=35.0
|Sep record high C=32.0
|Oct record high C=25.0
|Nov record high C=18.0
|Dec record high C=15.0
|year record high C=38.8
|Jan high C=2.9
|Feb high C=4.2
|Mar high C=8.5
|Apr high C=13.2
|May high C=18.9
|Jun high C=21.6
|Jul high C=23.7
|Aug high C=23.6
|Sep high C=18.8
|Oct high C=13.4
|Nov high C=7.1
|Dec high C=4.4
|year high C=13.4
|Jan mean C=0.5
|Feb mean C=1.3
|Mar mean C=4.9
|Apr mean C=8.7
|May mean C=14.0
|Jun mean C=17.0
|Jul mean C=19.0
|Aug mean C=18.9
|Sep mean C=14.7
|Oct mean C=9.9
|Nov mean C=4.7
|Dec mean C=2.0
|year mean C=9.6
|Jan low C=−1.9
|Feb low C=−1.5
|Mar low C=1.3
|Apr low C=4.2
|May low C=9.0
|Jun low C=12.3
|Jul low C=14.3
|Aug low C=14.1
|Sep low C=10.6
|Oct low C=6.4
|Nov low C=2.2
|Dec low C=−0.4
|year low C=5.9
|Jan record low C=-26.1
|Feb record low C=-25.0
|Mar record low C=-13.0
|Apr record low C=-4.0
|May record low C=-1.0
|Jun record low C=4.0
|Jul record low C=7.0
|Aug record low C=7.0
|Sep record low C=0.0
|Oct record low C=-7.0
|Nov record low C=-9.0
|Dec record low C=-24.0
|year record low C=-26.1
|Jan rain mm=42.3
|Feb rain mm=33.3
|Mar rain mm=40.5
|Apr rain mm=37.1
|May rain mm=53.8
|Jun rain mm=68.7
|Jul rain mm=55.5
|Aug rain mm=58.2
|Sep rain mm=45.1
|Oct rain mm=37.3
|Nov rain mm=43.6
|Dec rain mm=55.3
|Jan rain days=10.0
|Feb rain days=8.0
|Mar rain days=9.1
|Apr rain days=7.8
|May rain days=8.9
|Jun rain days=9.8
|Jul rain days=8.4
|Aug rain days=7.9
|Sep rain days=7.8
|Oct rain days=7.6
|Nov rain days=9.6
|Dec rain days=11.4
|unit rain days= 1.0 mm
|Jan sun=46.5
|Feb sun=73.5
|Mar sun=120.9
|Apr sun=159.0
|May sun=220.1
|Jun sun=222.0
|Jul sun=217.0
|Aug sun=210.8
|Sep sun=156.0
|Oct sun=111.6
|Nov sun=51.0
|Dec sun=37.2
|year sun=1625.6
|source 1=
}}

=== Aglomerācija ===
{{Pamatraksts|Brandenburga}}

=== Arhitektūra ===
[[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]]
* Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums
* [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā
* [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām
* Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka
* Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra
* [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne
* ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks
* ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela
* [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli

&lt;gallery class=&quot;center&quot; mode=&quot;nolines&quot; widths=&quot;180&quot;&gt;
Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt''
Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt
Attēls:Berlin Reichstag BW 2.jpg|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]]
Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī 
Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]]
&lt;/gallery&gt;

== Administratīvais iedalījums ==
[[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]]
Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}).

*Mitte
*Friedrichshain-Kreuzberg
*Charlottenburg-Wilmersdorf
*Lichtenberg
*Marzahn-Hellersdorf
*Neukölln
*Pankow
*Reinickendorf
*Spandau
*Steglitz-Zehlendorf
*Tempelhof-Schöneberg
*Treptow-Köpenick

=== Sadraudzības pilsētas ===
Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām:
{{Colbegin|2}}
* 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV
* 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija
* 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija
* 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija
* 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija
* 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija
* 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija
* 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija 
* 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna
* 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika
* 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija
* 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna
* 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna
* 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna
* 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija
* 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija
* 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija
{{Colend}}

[[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]]

=== Galvaspilsēta ===

* Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]]
* Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]]
* [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]]
* Bundesrat 
* Bundesministerium der Finanzen
* [[Latvijas vēstnieks Vācijā]]

== Zinātnes ==
[[Image:TUBerlin2021.jpg|küçükresim|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]]
[[Attēls:Campus-Wilhelminenhof-Berlin.jpg|thumb|HTW]]
* [[Berlīnes Humboltu universitāte]]
* [[Berlīnes Tehniskā universitāte]]
* Freie Universität Berlin
* Universität der Künste Berlin
* Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH)
* Berliner Hochschule für Technik (BHT)
* Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW)
* Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR)
* European School of Management and Technology

* Max-Planck-Gesellschaft
* International Mathematical Union
* Robert Koch-Institut
* Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin
* Zuse Institut Berlin
* Fritz-Haber-Institut 
* TU9 German Universities of Technology 
* Leibniz-Gemeinschaft
* Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften

=== Nobela prēmiju laureāti ===
[[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]]

{|class=&quot;wikitable&quot;
|-valign=&quot;top&quot;
|
* 1902 [[Hermanis Emils Fišers]] 
* 1902 [[Teodors Momzens]] 
* 1905 [[Ādolfs fon Beiers]] 
* 1905 [[Robert Koch]] 
* 1907 [[Eduards Buhners]] 
* 1908 [[Pauls Ērlihs]] 
* 1909 [[Kārlis Ferdinands Brauns]] 
* 1910 [[Oto Vallahs]] 
* 1910 [[Albrehts Kosels]] 
* 1910 [[Pauls Heize]] 
* 1911 [[Vilhelms Vīns]] 
* 1914 [[Makss fon Laue]] 
* 1918 [[Fricis Hābers]] 
* 1918 [[Makss Planks]] 
* 1920 [[Valters Nernsts]] 
* 1921 [[Alberts Einšteins]] 
||
* 1925 [[Gustavs Hercs]] 
* 1925 [[Džeimss Franks]] 
* 1925 [[Rihards Zigmondi]] 
* 1932 [[Verners Heizenbergs]] 
* 1933 [[Ervīns Šrēdingers]] 
* 1936 [[Peters Debajs]]
* 1944 [[Oto Hāns]] 
* 1950 [[Kurts Alders]] 
* 1953 [[Fricis Alberts Lipmanis]] 
* 1953 [[Hanss Ādolfs Krebss]] 
* 1954 [[Makss Borns]] 
* 1956 [[Valters Bote]]  
* 1994 [[Reinhards Zeltens]] 
* 2009 [[Herta Millere]] 
* 2020 [[Emanuela Šarpentjē]]
|}

== Ekonomika ==
[[Attēls:Bikinihaus Berlin-1210760.jpg|thumb|Breitscheidtplatz]]
Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:

* [[Siemens]] - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija.
* Deutsche Bahn
* Charité
* Axel Springer
* Zalando
* Springer Nature
* AVM
* August Storck

== Kultūra ==
=== Filmas par Berlīni ===
[[Attēls:20150212 - Wim Wenders at Berlinale by sebaso 2.jpg|thumb|[[Vims Venderss]]]]
* Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann'').
* Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini'').
* Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse'').
* Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder'').
* Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel'').
* Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders'').
* Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker'').

=== Ievērojamas personības ===
Berlīnē dzimuši:

{{div col}}
* [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists
* [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris
* [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja
* [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis
* [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts
* [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis
* [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis
* [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis
* [[Valters Gropiuss]] — arhitekts
* [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks
* [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks
* [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs
* [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore
* [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis
* [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists
* [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators
* [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators
{{div col end}}

=== Sports ===
[[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]]
* [[1. FC Union Berlin]]
* [[Hertha BSC]]
* Alba Berlin
* Füchse Berlin
* [[Berlīnes Eisbären]]
* Berlin Recycling Volleys
* [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]]
* Stadion an der Alten Försterei
* [[Berlīnes olimpiskais stadions]]

=== Attēlu galerija ===

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;150px&quot;&gt;
Image:Watergatepartyinberlin.jpg|Club Watergate 
Image:Gorilla gorilla gorilla 01.jpg|Berlīnes zoodārzā
Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija
Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja 
Image:Berlin KaDeWe.jpg|KaDeWe
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācijas zemes}}
{{Eiropas galvaspilsētas}}
{{VOS norises vietas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Berlīne|*]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]]</text>
      <sha1>6czyep30cc5bxbv0c76ujyja5yxgv1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bratislava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7519</id>
    <revision>
      <id>3666152</id>
      <parentid>3612148</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:01:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6379" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Bratislava
 | official_name              = ''Bratislava''
 | settlement_type          = galvaspilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = BratislavaNight.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = Bratislavas vecpilsēta naktī
 | image_flag               = Flag of Bratislava.svg
 | image_shield             = Coat of Arms of Bratislava.svg
 | pushpin_map              = Slovakia
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 48 | latm  = 8 | lats  = 38 | latNS  = N
 | longd = 17 | longm = 6 | longs = 35 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Slovākija}}'''
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = Bratislavas reģions
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = Milans Flačniks (''Milan Ftáčnik'')
 | area_total_km2           = 367.584
 | elevation_m              = 134
 | elevation_max_m          = 514
 | elevation_min_m          = 126
 | population_total         = 471061
 | population_as_of         = {{dat|2009|12|31|SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_sq_mi = 
 | population_urban         = 586300
 | population_metro         = 659578
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 8XX XX
 | area_code                = 
 | website                  = {{url|http://www.bratislava.sk/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Bratislava''' ir [[Slovākija]]s galvaspilsēta un tās lielākā [[pilsēta]]. Bratislavā dzīvo aptuveni {{nobr|471 000}} [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]. Tā atrodas valsts rietumos pie [[Donava]]s upes [[Mazie Karpati|Mazo Karpatu]] piekājē, pie valsts robežas ar [[Ungārija|Ungāriju]] un [[Austrija|Austriju]], 60 km no [[Vīne]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | publisher = Finance New Europe | url = http://www.czech-transport.com/fne-portal/index.php?aid=170 | title = Bratislava Blast | author = Dominic Swire | year = 2006 | accessdate = 2007-05-08 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20061210141244/http://www.czech-transport.com/fne-portal/index.php?aid=170 | archivedate = 2006-12-10 }}&lt;/ref&gt;

Agrāk bija pazīstama kā '''Presburga''', mūsdienu nosaukumu ieguva [[1919]]. gadā, izveidojoties [[Čehoslovākija]]i, nosaukuma izcelsme ir neskaidra.

Slovākijas ekonomikas, politikas un kultūras centrs. Lielākais uzņēmums ir ''[[Volkswagen]]'' automobiļu rūpnīca.

== Vēsture ==
[[Attēls:Bratislava old town from castle hill.jpg|thumb|230px|left|Bratislavas vecpilsēta]]
Sava stratēģiski nozīmīgā novietojuma dēļ Bratislavas teritorija apdzīvota no aizvēsturiskiem laikiem, tomēr pirmoreiz rakstos pieminēta kā [[Lielmorāvija]]s cietoksnis 907. gadā. Šajā gadā to ieņēma [[ungāri]], kuri nosauca to par '''Požoņu''' (''Pozsony''). Bratislava ietilpa Ungārijas valstī vairāk kā 1000 gadu (līdz 1918. gadam).

13. gadsimtā pilsētā ieceļoja [[Vācieši|vācu]] kolonisti, nosaucot pilsētu par '''Presburgu''' (''Pressburg''). 1291. gadā Bratislavai piešķīra pilsētas tiesības.

No 1541. gadam līdz 1784. gadam Bratislava bija Ungārijas karalistes galvaspilsēta un ungāru karaļu kronēšanas vieta.

18. gadsimtā Bratislava izveidojās par [[Slovāki|slovāku]] nacionālās kustības centru.

No 1919. gada iekļāvās [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], iegūstot savu pašreizējo nosaukumu. No 1939. līdz 1945.gadam neatkarīgās Slovākijas galvaspilsēta, pēc [[2.pasaules karš|Otrā pasaules kara]] - atkal Čehoslovākijā. Kad 1969. gadā Čehoslovākija kļuva par federatīvu republiku, Bratislava kļuva par Slovākijas Republikas galvaspilsētu, bet 1993. gadā par neatkarīgās Slovākijas galvaspilsētu.

== Cilvēki ==
Bratislavā dzimuši:

* [[Ernē Donāņi]] (''Ernő Dohnányi'', 1877 – 1960) - komponists
* [[Stefans Endlihers]] (''Stephan Endlicher'', 1804 – 1849) - botāniķis
* [[Dominiks Hrbatijs]] (''Dominik Hrbatý'', 1978) - tenisists
* [[Johans Nepomuks Hummels]] (''Johann Nepomuk Hummel'', 1778 – 1837) - komponists
* [[Gustavs Husāks]] (''Gustáv Husák'', 1913 – 1991) - politiķis
* [[Ženete Husārova]] (''Janette Husárová'', 1974) - tenisiste
* [[Volfgangs fon Kempelens]] (''Wolfgang von Kempelen'', 1734 – 1804) - izgudrotājs
* [[Martins Kližans]] (''Martin Kližan'', 1989) - tenisists
* [[Rūdolfs fon Lābans]] (''Rudolf von Laban'', 1879 – 1958) - dejotājs
* [[Filips Lenards]] (''Philipp Lenard'', 1862 – 1947) - fiziķis
* [[Pēters Mahajdīks]] (''Peter Machajdík'', 1961) - komponists
* [[Roberts Maks]] (''Róbert Mak'', 1991) - futbolists
* [[Ondrejs Nepela]] (''Ondrej Nepela'', 1951 – 1989) - daiļslidotājs
* [[Iveta Radičova]] (''Iveta Radičová'', 1956) - politiķe
* [[Vladimīrs Veiss (1964)|Vladimīrs Veiss]] (''Vladimír Weiss'', 1964) - futbolists
* [[Vladimīrs Veiss  (1989)|Vladimīrs Veiss]] (''Vladimír Weiss'', 1989) - futbolists
* [[Roberts Viteks]] (''Róbert Vittek'', 1982) - futbolists
* [[Jarmila Volfe]] (''Jarmila Wolfe'', 1987) - tenisiste

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Image:Bratislava in 16th century.jpg|Bratislava 16.gs
Image:Bratislava Castle.jpg|Bratislavas pils naktī
Image:Bratislava castle inside.jpg|[[Bratislavas pils]] iekšpagalms
Image:Bratislava-Dom-sv-Martina.jpg|Sv.Mārtiņa katedrāle
Image:Ba-michalská brána.jpg|Bratislavas vecpilsēta
Image:Petržalka apartment blocks in Bratislava.jpg|[[SNP tilts]] pāri Donavai
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://archive.is/20050225015410/http://www.bratislava.sk/en Mājaslapa] {{en ikona}}
* {{wikivoyage|Bratislava}}

{{Eiropas galvaspilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slovākijas pilsētas]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Bratislavas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>sxlsfmagzhtl7iqo1i15ju476n0yhi9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Sauszemes spēki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9082</id>
    <revision>
      <id>3666322</id>
      <parentid>3664829</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:15:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A01:6F01:B105:8367:1CB1:5B86:7D97:F960</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Militārie transportlīdzekļi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24309" xml:space="preserve">{{Militārās_vienības_infokaste
| nosaukums                = Latvijas sauszemes spēki
| attēls                   = [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|180px]]
| virsraksts               = Latvijas sauszemes spēku emblēma
| valsts                   = {{karogs|Latvija}}
| pastāvēšana              = 1918—1940 &lt;br/&gt; 1991—pašlaik
| daļa no                  = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem]]
| karaspēka veids          = [[Sauszemes bruņotie spēki]]
| krāsas                   = 
| karavīru skaits          = 971 &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eda.europa.eu/info-hub/defence-data-portal/Latvia/year/2012|title=Latvia - Defence Data|publisher=|accessdate=3 June 2015|language=angliski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150522020648/http://www.eda.europa.eu/info-hub/defence-data-portal/Latvia/year/2012|archivedate={{dat|2015|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
| devīze                   = &quot;Vienotībā spēks!&quot;
| militārās operācijas     = [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņas]]&lt;br/&gt;[[Irākas karš|Irākas karš 2003]]&lt;br/&gt;[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā 2001]]
| pašreizējais komandieris = [[Pulkvedis]] Sandris Gaugers&lt;ref name=&quot;SG&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.mil.lv/lv/cilveks/sandris-gaugers|title=&quot;Sandris Gaugers - Nacionālie bruņotie spēki&quot;|publisher=|accessdate={{dat|2019|06|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;               
| komandieri               = 
}}

'''Sauszemes spēki''' (SzS) ir daļa no [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem]], kas sastāv no Kājnieku brigādes, Militārās izlūkošanas un [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Speciālo uzdevumu vienības]]. Kopīgi ar [[Latvijas Republikas Zemessardze|zemessardzi]] tiek nodrošināta valsts sauszemes teritorijas aizsardzība. Patlaban sauszemes spēki sastāv no profesionālā dienesta karavīriem.

Kopš 2004. gada Latvija ietilpst [[NATO]] alianses sastāvā.

Sākot ar 2015. gadu, Latvija deleģē savus karavīrus [[Eiropas Savienība|ES]] [[Ziemeļu Kaujas grupa]]i. Plānotais personālsastāva apjoms no Latvijas ir ap 160 karavīru.&lt;ref&gt;http://www.sargs.lv/Zinas/NATO_un_ES/2014/11/22-01.aspx&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Laikaposms līdz 1940 ===
{{pamatraksts|Latvijas Bruņotie spēki}}

=== Laikaposms no 1991 ===
Par Sauszemes spēku dibināšanas dienu uzskata {{dat|1992|4|30|a|bez}}, kad ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli {{nobr|Nr. 74}} tika izveidots Sužu IDB (Izlūkdesanta bataljons).

Mainoties bataljona uzdevumiem un struktūrai, 1998. gadā tā nosaukums tika mainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT), bet 2000. gadā, uz izlūkdesanta bataljona bāzes, tika izveidots NBS Sauszemes spēku [[NBS 1. mehanizētais kājnieku bataljons|1. kājnieku bataljons]] (LATBAT). {{dat|2002|8|7||bez}} ar NBS komandiera pavēli {{nobr|Nr. 672}} tika dibināts NBS Sauszemes spēku [[NBS 2. mehanizētais kājnieku bataljons|2. kājnieku bataljons]]. {{dat|2009|2|16||bez}} par Sauszemes spēku komandieri tiek iecelts pulkvedis [[Dzintars Roga]]. 2013. gadā par jauno komandieri tiek iecelts [[Mārtiņš Liberts]].&lt;ref&gt;http://www.mil.lv/lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2013/06/28-02.aspx{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; {{dat|2016|7|19||bez}} par sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieri tiek iecelts pulkvedis [[Ilmārs Atis Lejiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=jALAIpAzRCQ |title=Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandiera svinīgā maiņas ceremonija |access-date={{dat|2019|06|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|12|18||bez}} par sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieri tiek iecelts pulkvedis [[Sandris Gaugers]].&lt;ref name=&quot;SG&quot; /&gt;

== Uzdevumi ==
Sauszemes spēku galvenie uzdevumi ir:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/vienibas/sauszemes-speku-mehanizeta-kajnieku-brigade |title=Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde |access-date={{dat|2020|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību; 
* nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
* sagatavot vienības dalībai starptautiskajās operācijās; 
* piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā;
* sniegt atbalstu civilās aizsardzības sistēmas iestādēm.

== Personālsastāvs un struktūra ==
{{Location map many | Latvija
 |float = right
 |width=306
 |caption = Latvijas armijas bāžu un vienību dislokācija&lt;ref&gt;Jane's World Armies Issue 23 - 2008&lt;/ref&gt;
 |label=&lt;small&gt;[[Ādaži|Kājinieku brigāde]]&lt;/small&gt;
   |pos=right
   |bg=white
   |lat_deg=57 | lat_min= 04
   |lon_deg=24 | lon_min= 20
   |mark=Red pog.svg
 |label2=&lt;small&gt;[[Suži (Rīga)|Speciālo uzdevumu vienība]]&lt;/small&gt;
   |pos2=left
   |bg2=white
   |lat2_deg=56 | lat2_min= 57
   |lon2_deg=24 | lon2_min= 06
   |mark2=SpringGreen pog.svg
 |label3=&lt;small&gt;[[Lielvārdes lidlauks]]&lt;/small&gt;
   |pos3=below
   |bg3=white
   |lat3_deg=56 | lat3_min= 37
   |lon3_deg=24 | lon3_min= 48
   |mark3=Gfi-set01-airport.png
   |mark3size = 12
|label4=&lt;small&gt;[[Liepāja|Jūras spēku flotile]]&lt;/small&gt;
   |pos4=bottom
   |bg4=white
   |lat4_deg=56 | lat4_min= 31
   |lon4_deg=21.2 | lon4_min= 01
   |mark4=Anchor pictogram red.svg
   |mark4size = 18
|label5=&lt;small&gt;[[Ventspils|Krasta aizsardzības bataljons]]&lt;/small&gt;
   |pos5=bottom
   |bg5=white
   |lat5_deg=57 | lat5_min= 23
   |lon5_deg=21 | lon5_min= 33
   |mark5=Turquoise pog.svg
}}

;Sauszemes spēki&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/vienibas |title= NBS vienības |access-date={{dat|2020|10|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Insignia of Latvian Land Forces Mechanized Infantry Brigade.png|30px]][[NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde|Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde
 |url=https://www.mil.lv/lv/vienibas/sauszemes-speku-mehanizeta-kajnieku-brigade |publisher=Latvijas Armija |accessdate={{dat|2020|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] Sauszemes spēku Mehanizētais kājnieku brigādes štābs
** [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] Mehanizētās kājnieku brigādes Štāba un sakaru rota
** [[Attēls:NBS 1. Kājnieku bataljons emblem.svg|20px]] [[NBS 1. mehanizētais kājnieku bataljons|1. mehanizētais kājnieku bataljons]]
** [[Attēls:NBS 2. Kājnieku bataljons emblem.svg|21px]] [[NBS 2. mehanizētais kājnieku bataljons|2. mehanizētais kājnieku bataljons]]
** [[Attēls:SzS 3KB emblema.png|21px]] 3. kājnieku bataljons
** [[Attēls:Insignia of the Combat Support Battalion (Latvia).png|20px]] Kaujas atbalsta bataljons
** [[Attēls:Kaujas nodrosinajuma bataljons emblema.png|21px]] Kaujas nodrošinājuma bataljons
** [[Attēls:UZSUVE PNG.png|20px]] Artilērijas divizions

== Starptautiskā kooperācija ==
[[Attēls:Michigan Latvia 01.jpg|thumb|right|306px|Latviešu, ASV un Afgāņu kareivji patruļas laikā [[Afganistāna|Afganistānā]].]]
Latvijas sauszemes spēki kopš 1996. gada piedalās starptautiskās miera uzturēšanas misijās. Līdz šai dienai NBS kareivji ir piedalījušies deviņās miera uzturēšanas misijās - Afganistānā, Albānijā, Bosnijā, Gruzijā, Kosovā, Maķedonijā, Irākā, Centrālāfrikas republikā un Somālijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.lv/Operacijas.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141231023656/http://www.mil.lv/Operacijas.aspx |archivedate={{dat|2014|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ekipējums ==
[[Attēls:Latvian soldiers during the exercise in Poland.jpg|thumb|306px|right|Latviešu karavīru mācībās [[Polija|Polijā]]]]

===Kājinieku ieroči===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- 
!Modelis!!Attēls!!Izcelsmes valsts!!Varianti!!Kalibrs!!Piezīmes
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Pistole]]s
|-
|''[[Gloka pistole|Glock]]'' || [[Attēls:GLOCK 17 Gen 4 Pistol MOD 45160305.jpg|150px]] || {{AUT}} || ''[[Glock 17]]''&lt;hr&gt;''Glock 19''&lt;hr&gt;''Glock 21''&lt;hr&gt;''Glock 26''|| [[9×19mm Parabellum]] || Standarta pistole.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par ieroču modeļu noteikšanu un iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām |url=https://likumi.lv/ta/id/113631-par-ierocu-modelu-noteiksanu-un-iepirkumu-nacionalo-brunoto-speku-vajadzibam |website=likumi.lv |language=lv |date=28 July 2005}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Faktu lapa &quot;Nacionālie bruņotie spēki&quot; (2008) |url=http://www.mod.gov.lv/~/media/AM/Aktualitates/Publikacijas/Informativie%20materiali/Informativas%20lapas/NBS_2008.ashx |website=www.mod.gov.lv |language=lv |access-date={{dat|2020|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180831035309/http://www.mod.gov.lv/~/media/AM/Aktualitates/Publikacijas/Informativie%20materiali/Informativas%20lapas/NBS_2008.ashx |archivedate={{dat|2018|08|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AM sagatavojusi jaunus armijas ieroču standartus |url=https://www.tvnet.lv/4741692/am-sagatavojusi-jaunus-armijas-ierocu-standartus |website=www.tvnet.lv |publisher=LETA |language=lv |date=12 July 2018}}&lt;/ref&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Bises]] un [[automāti]]
|-
|[[Remington 870]] || [[Attēls:M870mcs.jpg|150px]] || {{USA}} || || [[Gauge (firearms)|12 gauge]] || &lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[Heckler &amp; Koch MP7]] || [[Attēls:Heckler &amp; Koch MP7A1.png|150px]] || {{GER}} || MP7A1 || [[HK 4.6×30mm]] || &lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[Heckler &amp; Koch MP5]] || [[Attēls:Heckler_%26_Koch_MP5-1.jpg|150px]] || {{GER}} || MP5A3 || [[9×19mm Parabellum]] || &lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[Heckler &amp; Koch UMP]] || [[Attēls:HKUMP45.JPG|150px]] || {{GER}} || UMP9 || [[9×19mm Parabellum]] || Standarta vieglais automāts.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Šautene]]s
|-
|[[M16]] || [[Attēls:M16A1_brimob.jpg|150px]] || {{USA}} || M16A1 || || Tiek izmantots kā ceremoniju ierocis.
|-
|[[Heckler &amp; Koch G36C]] || [[Attēls:Latvian G36KV.JPG|150px]] || {{GER}} || G36KV || [[5.56×45mm NATO]] || Standarta šautene.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Snaipera šautenes]]
|-
|[[Heckler &amp; Koch HK417]] || [[Attēls:HK 417 (7029721321).jpg|150px]] || {{GER}} ||  || [[7.62×51mm NATO]] || &lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[Accuracy International Arctic Warfare]] || || {{UK}} || AW&lt;hr&gt;AXMC&lt;hr&gt;AX50 || [[7.62×51mm NATO]]&lt;hr&gt;[[12.7×99mm NATO]] ||
|-
|[[PGM Hecate II]] || [[Attēls:PGM_Hecate.jpg|150px]] || {{FRA}} || || [[12.7×99mm NATO]] || Standarta smagā snaipera šautene.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[XM107/M107 Barrett rifle|Barrett M107]] || [[Attēls:M107 1.jpg|150px]] || {{USA}} || || [[12.7×99mm NATO]] || &lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Ložmetēji]]
|-
|[[FN Minimi]] || [[Attēls:FN_MINIMI_Standard_Right.jpg|150px]] || {{BEL}} || || [[5.56×45mm NATO]] || Standarta vieglais ložmetējs.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[FN MAG]] || [[Attēls:FN MAG.jpg|150px]] || {{SWE}} || Kulspruta 58 B || [[7.62×51mm NATO]] || &lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[M2 (ložmetējs)|M2 Browning]] || [[Attēls:M2_Browning,_Musée_de_l'Armée.jpg|150px]] || {{USA}} || M2HB-QCB || [[12.7×99mm NATO]] ||&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=NBS par 1,8 miljoniem eiro iegādāsies 'Browning M2' ložmetējus |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nbs-par-1-8-miljoniem-eiro-iegadasies-browning-m2-lozmetejus.d?id=45371972 |website=www.delfi.lv |publisher=BNS |language=lv |date=21 December 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Granātmetēji]]
|-
|[[Heckler &amp; Koch AG36]] || [[Attēls:Latvian G36KV.JPEG|150px]] || {{GER}} || || [[40 mm grenade#40×46mm|40x46mm]] ||&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[Heckler &amp; Koch GMG]] || [[Attēls:HK_GMW.jpg|150px]] || {{GER}} || || [[40 mm grenade#40×53mm|40x53mm]] || &lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Prettanku ieroči]]
|-
|[[AT4]] |||| {{SWE}} || || 84&amp;nbsp;mm || &lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;
|-
|[[Carl Gustav recoilless rifle]] || [[Attēls:M3E1.jpg|150px]] || {{SWE}} || M2&lt;hr&gt;M4 || 84&amp;nbsp;mm || &lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Tupp |first1=Enn |title=Zemessardze - KASP-i ja Kaitseliidu vääriline partner |journal=Kaitse Kodu! |date=2018 |volume=1 |page=34 |url=https://issuu.com/kaitse_kodu/docs/kaitse_kodu_01_2018_veeb/34 |publisher=Kaitseliit |language=et |issn=1406-3387}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Spike (missile)|SPIKE]] || [[Attēls:SPIKE_ATGM.jpg|150px]] || {{ISR}} || SR&lt;hr&gt;LR I&lt;hr&gt;LR II&lt;hr&gt;ER II || || &lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Bezpilota lidaparāti]]
|-
|[[AeroVironment RQ-20 Puma]] || [[Attēls:Paratroopers_launch_packable_drone_DVIDS615590.jpg|150px]] || {{USA}} || RQ-20A || || 9 bezpilota lidaparāti&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.leta.lv/eng/defence_matters_eng/defence_matters_eng/news/133EDC0E-18F1-5C3A-520E-60C17ECFA14F/|title=Latvian army with US support to receive EUR 2.4 million worth of drones|publisher=|accessdate=16 April 2018}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[UAV Factory Penguin C]] ||  || {{LVA}} || Penguin C || || Ilgstošas un tālas darbības bezpilota lidaparāts&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.shephardmedia.com/news/uv-online/uav-factory-supply-uavs-latvia/|title=Latvia acquires Penguin C long-endurance UAVs|publisher=|accessdate=19 April 2019}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

===Militārie transportlīdzekļi===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- 
!Nosaukums!!Attēls!!Izcelsmes valsts!!Tips!!Varianti!!Skaits!!Piezīmes
|-
! style=&quot;align: center; background: #E6E6E6;&quot; colspan=&quot;7&quot; | [[Bruņu tehnika]]
|-
|[[Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnika|CVR(T)]]
|[[Attēls:18.novembra_svinīgie_pasākumi_(44123208820).jpg|150px]]
|{{UK}}
|[[Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnika|Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņu tehnika]]
| &lt;center&gt;[[FV107 Scimitar|Scimitar]]&lt;hr&gt;[[FV105 Sultan|Sultan]]&lt;hr&gt;[[FV103 Spartan|Spartan]]&lt;hr&gt;[[FV106 Samson|Samson]]&lt;hr&gt;[[FV104 Samaritan|Samaritan]]&lt;/center&gt;
| 205&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2020-10-26/nbs-sanemusi-visas-2014-gada-parakstitaja-liguma-paredzetas|title=NBS saņēmuši visas 2014. gadā parakstītajā līgumā paredzētās kāpurķēžu izlūkošanas mašīnas CVR(T)|publisher=|accessdate={{dat|2020|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| 123 ir modernizēti un kapitāli atremontēti. Daži aprīkoti ar [[Spike (missile)|SPIKE]] prettanku raķetēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Military_News/2014/10/15-01.aspx|title=Latvia to continue purchases of Spike anti-tank missiles|publisher=|accessdate=12 January 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150218223448/http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Military_News/2014/10/15-01.aspx|archivedate={{dat|2015|02|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

|-
|[[Patria 6x6]]
|[[File:Patria 6x6 APC.jpg|thumb|Patria 6x6 APC]]
|{{FIN}}
|[[Bruņutransportieri]]
|
|200
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/uznemejdarbiba-un-inovacijas/2021-08-30/pabriks-parakstita-vienosanas-par-patria-6x6-iegadi|title=Parakstītā vienošanās par “Patria” 6x6 iegādi stiprinās NBS spējas un pašmāju industriju}}&lt;/ref&gt;

|-
! style=&quot;align: center; background: #E6E6E6;&quot; colspan=&quot;7&quot; | [[Bruņotas automašīnas]]
|-
|[[HMMWV]]
|[[Attēls:Latvian Independence Day military parade 403 (26169125784).jpg|150px]] 
|{{USA}}
|[[Apvidus automobīlis]]
|M1043A2&lt;hr&gt;M1113
|30&lt;hr&gt;8
|2005. gadā ASV ziedoja 10 automašīnas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latviešu karavīru draugs «Hummer» |url=https://www.tvnet.lv/6168706/latviesu-karaviru-draugs-hummer |website=tvnet.lv |date=1 June 2005}}&lt;/ref&gt; Vēlāk vēl 28 HMMWV automašinas tika piepirktas klāt.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par ASV naudu pirks «Hummer» |url=https://www.apollo.lv/4737426/par-asv-naudu-pirks-hummer |website=apollo.lv |language=lv |date=10 July 2005}}&lt;/ref&gt; Dažas ir aprīkotas ar [[HK GMG]], [[M2 Browning]] un [[Spike (prettanku raķetes)|SPIKE prettanku raķetēm]].
|-
|-
|[[Mercedes-Benz|Mercedes-Benz G-klase]]
|[[Attēls:Latvian Soldiers, Trident Juncture 15 (22558849382).jpg|150px]] 
|{{GER}}
|[[Apvidus automobīlis]]
|290GD
|50
|&lt;ref name=:&quot;norway&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=UNROCA original report - Latvia 2015 |url=https://www.unroca.org/latvia/report/2015/ |website=www.unroca.org}}&lt;/ref&gt;
|-
! style=&quot;align: center; background: #E6E6E6;&quot; colspan=&quot;7&quot; | [[Kravas auto]]
|-
|[[Scania AB|Scania]]
|[[Attēls:Scania 93M Norwegian military.jpg|150px]]
|{{SWE}}
|[[Kravas automašīna]]
|&lt;center&gt;P93&lt;hr/&gt;NM154&lt;/center&gt;
|184&lt;hr/&gt;8
| 2013. gadā Norvēgija ziedoja 134 P93 un 8 NM154 kravas automašīnas. 2014. gadā vēl tika papildus iepirktas 50 P93 kravas automašīnas.&lt;ref name=:&quot;norway&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2015/03/20-03.aspx|title=Bruņotie spēki saņem Norvēģijā pirktās automašīnas un ieročus|language=Latvian|publisher=|accessdate=31 May 2015}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mercedes Benz|Mercedes-Benz Unimog]]
|[[Attēls:Mercedes-Benz_Unimog_U_5000.jpg|150px]]
|{{GER}}
|[[Kravas automašīna]]
|
|120&lt;ref name=&quot;Unimog&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2019. gadā turpinājās NBS un Zemessardzes vienību bruņojuma modernizācija |url=https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2019-12-31/2019-gada-turpinajas-nbs-un-zemessardzes-vienibu-brunojuma |website=sargs.lv |date=13 January 2020}}&lt;/ref&gt;
|
|-
! style=&quot;align: center; background: #E6E6E6;&quot; colspan=&quot;7&quot; | Vieglie transportlīdzekļi
|-
|[[Mercedes-Benz G-Class]]
|[[Attēls:Latvian Independence Day military parade 385 (26749489216).jpg|150px]]
|{{GER}}
|[[Apvidus automobīlis]]
|&lt;center&gt;240GD&lt;hr&gt;300GDN&lt;/center&gt;
|
|&lt;ref name=:&quot;norway&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=“Latvijas Avīze” atmasko: Kad galvā lido šķīvīši… |url=https://www.la.lv/kad-galva-lido-skivisi |language=lv |date=20 June 2017}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Land Rover Defender]]
|[[Attēls:Latvian Land Rover Defender.JPG|150px]]
|{{UK}}
|[[Apvidus automobīlis]]
|&lt;center&gt;D110&lt;/center&gt;
|2
|Tiek izmantots no militārās policijas vajadzībām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=MLR PT.21 ~ LATVIAN MILITARY POLICE D110 SW |url=https://www.joint-forces.com/features/military-land-rovers/24570-mlr-pt-21-latvian-military-police-d110-sw |website=joint-forces.com |date=28 June 2019}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Polaris RZR]]
|[[Attēls:Flickr - The U.S. Army - This is how we roll.jpg|150px]]
|{{USA}}
|[[Bagijs]]
|&lt;center&gt;MRZR-2&lt;hr&gt;MRZR-4&lt;hr&gt;MV850&lt;/center&gt;
|62&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-armija-sanems-ar-asv-atbalstu-sagadatus-62-taktiskos-transportlidzeklus.d?id=49716517|title=Latvijas armija saņems ar ASV atbalstu sagādātus 62 taktiskos transportlīdzekļus|language=Latvian|publisher=delfi.lv|accessdate=6 Feb 2018}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[Can-Am Off-Road|Can-Am Outlander]]
|[[Attēls:Can-am-shows-the-new-outlander-6x6-xt-video-84284 1.jpg|150px]]
|{{FIN}}
|[[Kvadrocikls]]
|&lt;center&gt;Outlander MAX 650XT&lt;/center&gt;
|582&lt;ref name=&quot;Unimog&quot; /&gt;
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4514810/brunotie-speki-no-somijas-iegadajusies-6x6-bezcela-transportlidzeklus|title= Bruņotie spēki no Somijas iegādājušies 6x6 bezceļa transportlīdzekļus |language=lv|date=15 June 2018}}&lt;/ref&gt;
|-
! style=&quot;align: center; background: #E6E6E6;&quot; colspan=&quot;7&quot; | Speciālie transportlīdzekļi
|-
|[[Bandvagn 206|Bv 206]]
|[[Attēls:Latvian Independence Day military parade 412 (26749484086).jpg|150px]]
|{{SWE}}
|[[Visurgājējs]]
|&lt;center&gt;Bv 206A&lt;hr&gt;Bv 206F&lt;/center&gt;
|
| 
|-
|}

===Artilērija===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|- 
!Nosaukums!!Attēls!!Izcelsmes valsts!!Kalibrs!!Skaits!!Piezīmes
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Mīnmetēji]]
|-
| [[L16 81mm]] 
| [[Attēls:81mmMORT L16.png|150px]]
| {{GBR}}&lt;br&gt;{{NOR}}
| 81&amp;nbsp;mm
| 
| 
|-
| [[GrW 86]]
| [[Attēls:Schwerer_Granatwerfer_(25326842743).jpg|150px]]
| {{AUT}}
| 120&amp;nbsp;mm
| 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvia gets from Austria second-hand 120 mm mortars |url=http://www.leta.lv/eng/defence_matters_eng/defence_matters_eng/news/133C8FC1-5CC6-1FC4-D858-EB00921346F2/ |website=leta.lv |date=4 October 2017}}&lt;/ref&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Pašgājējhaubices]]
|-
| [[M109 haubice|M109A5Ö]]&lt;hr&gt;Rechenstellenpanzer M109
| [[Attēls:Latvian Army M109 A5o Howitzer.jpg|Latvian Army M109 A5o Howitzer|150px]]
| {{USA}}&lt;br&gt;{{AUT}}
| 155&amp;nbsp;mm
| 53&lt;hr&gt;10
| 35 haubices, 10 uguns kontrolieri un 2 vadītāju apmācības līdzekļi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=ARMOUR FOCUS – NEW LATVIAN M109 SPH |url=https://www.joint-forces.com/features/12687-armour-focus-new-latvian-m109-sph |website=joint-forces.com |date=4 April 2018}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā tika papildus saņemtas 18 haubices.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijai piegādātas papildu 18 pašgājējhaubices |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijai-piegadatas-papildu-18-pasgajejhaubices.d?id=53428135 |website=delfi.lv |date=27 July 2021}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Dienesta pakāpes&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mil.lv/Militarais_dienests/Dienesta_pakapes/Pakapju_iedalijums/Pakapju_nosaukumi_saisinajumi.aspx|title=Dienesta pakāpju saīsinājumi un tulkojumi|publisher=|accessdate=29 aprīlis 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170228164140/http://www.mil.lv/Militarais_dienests/Dienesta_pakapes/Pakapju_iedalijums/Pakapju_nosaukumi_saisinajumi.aspx|archivedate={{dat|2017|02|28||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170228164140/http://www.mil.lv/Militarais_dienests/Dienesta_pakapes/Pakapju_iedalijums/Pakapju_nosaukumi_saisinajumi.aspx |date={{dat|2017|02|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; ==
{| width=&quot;100%&quot; style=&quot;border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 0px 0px;&quot;
|- style=&quot;background:lightsteelblue;&quot;
! colspan=&quot;10&quot; | Virsnieku dienesta pakāpes
|- bgcolor=&quot;#dadada&quot;
!
! colspan=&quot;3&quot; | Augstākie virsnieki
! colspan=&quot;3&quot; | Vecākie virsnieki
! colspan=&quot;3&quot; | Jaunākie virsnieki
|- align=&quot;center&quot;
| Pakāpes zīmotne
| [[Attēls:LV-Army-OF8.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF7.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF6.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF5.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF4.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF3.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF2.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF1a.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF1b.png|50px]]
|- align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;
| Pakāpe
| [[Ģenerālleitnants]]&lt;br /&gt;Lieutenant General
| [[Ģenerālmajors]]&lt;br /&gt;Major General
| [[Brigādes ģenerālis]]&lt;br /&gt;Brigadier General
| [[Pulkvedis]]&lt;br /&gt;Colonel
| [[Pulkvežleitnants]]&lt;br /&gt;Lieutenant Colonel
| [[Majors]]&lt;br /&gt;Major
| [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]&lt;br /&gt;Captain
| [[Virsleitnants]]&lt;br /&gt;First Lieutenant
| [[Leitnants]]&lt;br /&gt;Second Lieutenant
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot;
| Pielīdzināmā [[NATO]] pakāpe
| OF-8
| OF-7
| OF-6
| OF-5
| OF-4
| OF-3
| colspan=&quot;1&quot; | OF-2
| colspan=&quot;2&quot; | OF-1
|}

{| width=&quot;100%&quot; style=&quot;border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 0px 0px; border-top: none;&quot;
|- style=&quot;background:lightsteelblue;&quot;
! colspan=&quot;9&quot; | Instruktoru un kareivju dienesta pakāpes
|- bgcolor=&quot;#dadada&quot;
!
! colspan=&quot;6&quot; | Instruktori 
! colspan=&quot;2&quot; | Kareivji
|- align=&quot;center&quot;
| Pakāpes zīmotne
| [[Attēls:LV-Army-OR9.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR8.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR7.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR6.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR5.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR4.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR3.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR1.png|50px]]
|- align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;
| Pakāpe
| [[Augstākais virsseržants]]&lt;br /&gt;Senior Warrant Officer
| [[Galvenais virsseržants]]&lt;br /&gt;Warrant Officer
| [[Štāba virsseržants]]&lt;br /&gt;Senior Sergeant
| [[Virsseržants]]&lt;br /&gt;Sergeant First Class
| [[Seržants]]&lt;br /&gt;Sergeant
| [[Kaprālis]]&lt;br /&gt;Corporal
| [[Dižkareivis]]&lt;br /&gt;Private First Class
| [[Kareivis (dienesta pakāpe)|Kareivis]]&lt;br /&gt;Private
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot;
| Pielīdzināmā [[NATO]] pakāpe
| OR-9
| OR-8
| OR-7
| OR-6
| OR-5
| OR-4
| colspan=&quot;1&quot; | OR-3
| colspan=&quot;1&quot; | OR-2
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Nacionālie bruņotie spēki}}

[[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]]</text>
      <sha1>ew1fjz0ofrkzo7okx2l52g7z3i4v39m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666332</id>
      <parentid>3666322</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:43:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24324" xml:space="preserve">{{Militārās_vienības_infokaste
| nosaukums                = Latvijas sauszemes spēki
| attēls                   = [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|180px]]
| virsraksts               = Latvijas sauszemes spēku emblēma
| valsts                   = {{karogs|Latvija}}
| pastāvēšana              = 1918—1940 &lt;br/&gt; 1991—pašlaik
| daļa no                  = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem]]
| karaspēka veids          = [[Sauszemes bruņotie spēki]]
| krāsas                   = 
| karavīru skaits          = 971 &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eda.europa.eu/info-hub/defence-data-portal/Latvia/year/2012|title=Latvia - Defence Data|publisher=|accessdate=3 June 2015|language=angliski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150522020648/http://www.eda.europa.eu/info-hub/defence-data-portal/Latvia/year/2012|archivedate={{dat|2015|05|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
| devīze                   = &quot;Vienotībā spēks!&quot;
| militārās operācijas     = [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņas]]&lt;br/&gt;[[Irākas karš|Irākas karš 2003]]&lt;br/&gt;[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā 2001]]
| pašreizējais komandieris = [[Pulkvedis]] Sandris Gaugers&lt;ref name=&quot;SG&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.mil.lv/lv/cilveks/sandris-gaugers|title=&quot;Sandris Gaugers - Nacionālie bruņotie spēki&quot;|publisher=|accessdate={{dat|2019|06|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;               
| komandieri               = 
}}

'''Sauszemes spēki''' (SzS) ir daļa no [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem]], kas sastāv no Kājnieku brigādes, Militārās izlūkošanas un [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Speciālo uzdevumu vienības]]. Kopīgi ar [[Latvijas Republikas Zemessardze|zemessardzi]] tiek nodrošināta valsts sauszemes teritorijas aizsardzība. Patlaban sauszemes spēki sastāv no profesionālā dienesta karavīriem.

Kopš 2004. gada Latvija ietilpst [[NATO]] alianses sastāvā.

Sākot ar 2015. gadu, Latvija deleģē savus karavīrus [[Eiropas Savienība|ES]] [[Ziemeļu Kaujas grupa]]i. Plānotais personālsastāva apjoms no Latvijas ir ap 160 karavīru.&lt;ref&gt;http://www.sargs.lv/Zinas/NATO_un_ES/2014/11/22-01.aspx&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Laikaposms līdz 1940. gadam ===
{{pamatraksts|Latvijas Bruņotie spēki}}

=== Laikaposms no 1991. gadam ===
Par Sauszemes spēku dibināšanas dienu uzskata {{dat|1992|4|30|a|bez}}, kad ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pavēli {{nobr|Nr. 74}} tika izveidots Sužu IDB (Izlūkdesanta bataljons).

Mainoties bataljona uzdevumiem un struktūrai, 1998. gadā tā nosaukums tika mainīts uz Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljonu (IDB/LATBAT), bet 2000. gadā, uz izlūkdesanta bataljona bāzes, tika izveidots NBS Sauszemes spēku [[NBS 1. mehanizētais kājnieku bataljons|1. kājnieku bataljons]] (LATBAT). {{dat|2002|8|7||bez}} ar NBS komandiera pavēli {{nobr|Nr. 672}} tika dibināts NBS Sauszemes spēku [[NBS 2. mehanizētais kājnieku bataljons|2. kājnieku bataljons]]. {{dat|2009|2|16||bez}} par Sauszemes spēku komandieri tiek iecelts pulkvedis [[Dzintars Roga]]. 2013. gadā par jauno komandieri tiek iecelts [[Mārtiņš Liberts]].&lt;ref&gt;http://www.mil.lv/lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2013/06/28-02.aspx{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; {{dat|2016|7|19||bez}} par sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieri tiek iecelts pulkvedis [[Ilmārs Atis Lejiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=jALAIpAzRCQ |title=Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandiera svinīgā maiņas ceremonija |access-date={{dat|2019|06|08||bez}} }}&lt;/ref&gt; {{dat|2018|12|18||bez}} par sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieri tiek iecelts pulkvedis [[Sandris Gaugers]].&lt;ref name=&quot;SG&quot; /&gt;

== Uzdevumi ==
Sauszemes spēku galvenie uzdevumi ir:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/vienibas/sauszemes-speku-mehanizeta-kajnieku-brigade |title=Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde |access-date={{dat|2020|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību; 
* nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
* sagatavot vienības dalībai starptautiskajās operācijās; 
* piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā;
* sniegt atbalstu civilās aizsardzības sistēmas iestādēm.

== Personālsastāvs un struktūra ==
{{Location map many | Latvija
 |float = right
 |width=306
 |caption = Latvijas armijas bāžu un vienību dislokācija&lt;ref&gt;Jane's World Armies Issue 23 - 2008&lt;/ref&gt;
 |label=&lt;small&gt;[[Ādaži|Kājinieku brigāde]]&lt;/small&gt;
   |pos=right
   |bg=white
   |lat_deg=57 | lat_min= 04
   |lon_deg=24 | lon_min= 20
   |mark=Red pog.svg
 |label2=&lt;small&gt;[[Suži (Rīga)|Speciālo uzdevumu vienība]]&lt;/small&gt;
   |pos2=left
   |bg2=white
   |lat2_deg=56 | lat2_min= 57
   |lon2_deg=24 | lon2_min= 06
   |mark2=SpringGreen pog.svg
 |label3=&lt;small&gt;[[Lielvārdes lidlauks]]&lt;/small&gt;
   |pos3=below
   |bg3=white
   |lat3_deg=56 | lat3_min= 37
   |lon3_deg=24 | lon3_min= 48
   |mark3=Gfi-set01-airport.png
   |mark3size = 12
|label4=&lt;small&gt;[[Liepāja|Jūras spēku flotile]]&lt;/small&gt;
   |pos4=bottom
   |bg4=white
   |lat4_deg=56 | lat4_min= 31
   |lon4_deg=21.2 | lon4_min= 01
   |mark4=Anchor pictogram red.svg
   |mark4size = 18
|label5=&lt;small&gt;[[Ventspils|Krasta aizsardzības bataljons]]&lt;/small&gt;
   |pos5=bottom
   |bg5=white
   |lat5_deg=57 | lat5_min= 23
   |lon5_deg=21 | lon5_min= 33
   |mark5=Turquoise pog.svg
}}

;Sauszemes spēki&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mil.lv/lv/vienibas |title= NBS vienības |access-date={{dat|2020|10|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Insignia of Latvian Land Forces Mechanized Infantry Brigade.png|30px]][[NBS Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde|Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde
 |url=https://www.mil.lv/lv/vienibas/sauszemes-speku-mehanizeta-kajnieku-brigade |publisher=Latvijas Armija |accessdate={{dat|2020|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] Sauszemes spēku Mehanizētais kājnieku brigādes štābs
** [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] Mehanizētās kājnieku brigādes Štāba un sakaru rota
** [[Attēls:NBS 1. Kājnieku bataljons emblem.svg|20px]] [[NBS 1. mehanizētais kājnieku bataljons|1. mehanizētais kājnieku bataljons]]
** [[Attēls:NBS 2. Kājnieku bataljons emblem.svg|21px]] [[NBS 2. mehanizētais kājnieku bataljons|2. mehanizētais kājnieku bataljons]]
** [[Attēls:SzS 3KB emblema.png|21px]] 3. kājnieku bataljons
** [[Attēls:Insignia of the Combat Support Battalion (Latvia).png|20px]] Kaujas atbalsta bataljons
** [[Attēls:Kaujas nodrosinajuma bataljons emblema.png|21px]] Kaujas nodrošinājuma bataljons
** [[Attēls:UZSUVE PNG.png|20px]] Artilērijas divizions

== Starptautiskā kooperācija ==
[[Attēls:Michigan Latvia 01.jpg|thumb|right|306px|Latviešu, ASV un Afgāņu kareivji patruļas laikā [[Afganistāna|Afganistānā]].]]
Latvijas sauszemes spēki kopš 1996. gada piedalās starptautiskās miera uzturēšanas misijās. Līdz šai dienai NBS kareivji ir piedalījušies deviņās miera uzturēšanas misijās - Afganistānā, Albānijā, Bosnijā, Gruzijā, Kosovā, Maķedonijā, Irākā, Centrālāfrikas republikā un Somālijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.lv/Operacijas.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|12|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141231023656/http://www.mil.lv/Operacijas.aspx |archivedate={{dat|2014|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ekipējums ==
[[Attēls:Latvian soldiers during the exercise in Poland.jpg|thumb|306px|right|Latviešu karavīru mācībās [[Polija|Polijā]]]]

===Kājinieku ieroči===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- 
!Modelis!!Attēls!!Izcelsmes valsts!!Varianti!!Kalibrs!!Piezīmes
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Pistole]]s
|-
|''[[Gloka pistole|Glock]]'' || [[Attēls:GLOCK 17 Gen 4 Pistol MOD 45160305.jpg|150px]] || {{AUT}} || ''[[Glock 17]]''&lt;hr&gt;''Glock 19''&lt;hr&gt;''Glock 21''&lt;hr&gt;''Glock 26''|| [[9×19mm Parabellum]] || Standarta pistole.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par ieroču modeļu noteikšanu un iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām |url=https://likumi.lv/ta/id/113631-par-ierocu-modelu-noteiksanu-un-iepirkumu-nacionalo-brunoto-speku-vajadzibam |website=likumi.lv |language=lv |date=28 July 2005}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Faktu lapa &quot;Nacionālie bruņotie spēki&quot; (2008) |url=http://www.mod.gov.lv/~/media/AM/Aktualitates/Publikacijas/Informativie%20materiali/Informativas%20lapas/NBS_2008.ashx |website=www.mod.gov.lv |language=lv |access-date={{dat|2020|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180831035309/http://www.mod.gov.lv/~/media/AM/Aktualitates/Publikacijas/Informativie%20materiali/Informativas%20lapas/NBS_2008.ashx |archivedate={{dat|2018|08|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AM sagatavojusi jaunus armijas ieroču standartus |url=https://www.tvnet.lv/4741692/am-sagatavojusi-jaunus-armijas-ierocu-standartus |website=www.tvnet.lv |publisher=LETA |language=lv |date=12 July 2018}}&lt;/ref&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Bises]] un [[automāti]]
|-
|[[Remington 870]] || [[Attēls:M870mcs.jpg|150px]] || {{USA}} || || [[Gauge (firearms)|12 gauge]] || &lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[Heckler &amp; Koch MP7]] || [[Attēls:Heckler &amp; Koch MP7A1.png|150px]] || {{GER}} || MP7A1 || [[HK 4.6×30mm]] || &lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[Heckler &amp; Koch MP5]] || [[Attēls:Heckler_%26_Koch_MP5-1.jpg|150px]] || {{GER}} || MP5A3 || [[9×19mm Parabellum]] || &lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[Heckler &amp; Koch UMP]] || [[Attēls:HKUMP45.JPG|150px]] || {{GER}} || UMP9 || [[9×19mm Parabellum]] || Standarta vieglais automāts.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Šautene]]s
|-
|[[M16]] || [[Attēls:M16A1_brimob.jpg|150px]] || {{USA}} || M16A1 || || Tiek izmantots kā ceremoniju ierocis.
|-
|[[Heckler &amp; Koch G36C]] || [[Attēls:Latvian G36KV.JPG|150px]] || {{GER}} || G36KV || [[5.56×45mm NATO]] || Standarta šautene.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Snaipera šautenes]]
|-
|[[Heckler &amp; Koch HK417]] || [[Attēls:HK 417 (7029721321).jpg|150px]] || {{GER}} ||  || [[7.62×51mm NATO]] || &lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[Accuracy International Arctic Warfare]] || || {{UK}} || AW&lt;hr&gt;AXMC&lt;hr&gt;AX50 || [[7.62×51mm NATO]]&lt;hr&gt;[[12.7×99mm NATO]] ||
|-
|[[PGM Hecate II]] || [[Attēls:PGM_Hecate.jpg|150px]] || {{FRA}} || || [[12.7×99mm NATO]] || Standarta smagā snaipera šautene.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[XM107/M107 Barrett rifle|Barrett M107]] || [[Attēls:M107 1.jpg|150px]] || {{USA}} || || [[12.7×99mm NATO]] || &lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Ložmetēji]]
|-
|[[FN Minimi]] || [[Attēls:FN_MINIMI_Standard_Right.jpg|150px]] || {{BEL}} || || [[5.56×45mm NATO]] || Standarta vieglais ložmetējs.&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[FN MAG]] || [[Attēls:FN MAG.jpg|150px]] || {{SWE}} || Kulspruta 58 B || [[7.62×51mm NATO]] || &lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[M2 (ložmetējs)|M2 Browning]] || [[Attēls:M2_Browning,_Musée_de_l'Armée.jpg|150px]] || {{USA}} || M2HB-QCB || [[12.7×99mm NATO]] ||&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=NBS par 1,8 miljoniem eiro iegādāsies 'Browning M2' ložmetējus |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nbs-par-1-8-miljoniem-eiro-iegadasies-browning-m2-lozmetejus.d?id=45371972 |website=www.delfi.lv |publisher=BNS |language=lv |date=21 December 2014}}&lt;/ref&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Granātmetēji]]
|-
|[[Heckler &amp; Koch AG36]] || [[Attēls:Latvian G36KV.JPEG|150px]] || {{GER}} || || [[40 mm grenade#40×46mm|40x46mm]] ||&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
|[[Heckler &amp; Koch GMG]] || [[Attēls:HK_GMW.jpg|150px]] || {{GER}} || || [[40 mm grenade#40×53mm|40x53mm]] || &lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Prettanku ieroči]]
|-
|[[AT4]] |||| {{SWE}} || || 84&amp;nbsp;mm || &lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;
|-
|[[Carl Gustav recoilless rifle]] || [[Attēls:M3E1.jpg|150px]] || {{SWE}} || M2&lt;hr&gt;M4 || 84&amp;nbsp;mm || &lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Tupp |first1=Enn |title=Zemessardze - KASP-i ja Kaitseliidu vääriline partner |journal=Kaitse Kodu! |date=2018 |volume=1 |page=34 |url=https://issuu.com/kaitse_kodu/docs/kaitse_kodu_01_2018_veeb/34 |publisher=Kaitseliit |language=et |issn=1406-3387}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Spike (missile)|SPIKE]] || [[Attēls:SPIKE_ATGM.jpg|150px]] || {{ISR}} || SR&lt;hr&gt;LR I&lt;hr&gt;LR II&lt;hr&gt;ER II || || &lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;/&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Bezpilota lidaparāti]]
|-
|[[AeroVironment RQ-20 Puma]] || [[Attēls:Paratroopers_launch_packable_drone_DVIDS615590.jpg|150px]] || {{USA}} || RQ-20A || || 9 bezpilota lidaparāti&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.leta.lv/eng/defence_matters_eng/defence_matters_eng/news/133EDC0E-18F1-5C3A-520E-60C17ECFA14F/|title=Latvian army with US support to receive EUR 2.4 million worth of drones|publisher=|accessdate=16 April 2018}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[UAV Factory Penguin C]] ||  || {{LVA}} || Penguin C || || Ilgstošas un tālas darbības bezpilota lidaparāts&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.shephardmedia.com/news/uv-online/uav-factory-supply-uavs-latvia/|title=Latvia acquires Penguin C long-endurance UAVs|publisher=|accessdate=19 April 2019}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

===Militārie transportlīdzekļi===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- 
!Nosaukums!!Attēls!!Izcelsmes valsts!!Tips!!Varianti!!Skaits!!Piezīmes
|-
! style=&quot;align: center; background: #E6E6E6;&quot; colspan=&quot;7&quot; | [[Bruņu tehnika]]
|-
|[[Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnika|CVR(T)]]
|[[Attēls:18.novembra_svinīgie_pasākumi_(44123208820).jpg|150px]]
|{{UK}}
|[[Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnika|Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņu tehnika]]
| &lt;center&gt;[[FV107 Scimitar|Scimitar]]&lt;hr&gt;[[FV105 Sultan|Sultan]]&lt;hr&gt;[[FV103 Spartan|Spartan]]&lt;hr&gt;[[FV106 Samson|Samson]]&lt;hr&gt;[[FV104 Samaritan|Samaritan]]&lt;/center&gt;
| 205&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2020-10-26/nbs-sanemusi-visas-2014-gada-parakstitaja-liguma-paredzetas|title=NBS saņēmuši visas 2014. gadā parakstītajā līgumā paredzētās kāpurķēžu izlūkošanas mašīnas CVR(T)|publisher=|accessdate={{dat|2020|10|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| 123 ir modernizēti un kapitāli atremontēti. Daži aprīkoti ar [[Spike (missile)|SPIKE]] prettanku raķetēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Military_News/2014/10/15-01.aspx|title=Latvia to continue purchases of Spike anti-tank missiles|publisher=|accessdate=12 January 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150218223448/http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Military_News/2014/10/15-01.aspx|archivedate={{dat|2015|02|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

|-
|[[Patria 6x6]]
|[[File:Patria 6x6 APC.jpg|thumb|Patria 6x6 APC]]
|{{FIN}}
|[[Bruņutransportieri]]
|
|200
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/uznemejdarbiba-un-inovacijas/2021-08-30/pabriks-parakstita-vienosanas-par-patria-6x6-iegadi|title=Parakstītā vienošanās par “Patria” 6x6 iegādi stiprinās NBS spējas un pašmāju industriju}}&lt;/ref&gt;

|-
! style=&quot;align: center; background: #E6E6E6;&quot; colspan=&quot;7&quot; | [[Bruņotas automašīnas]]
|-
|[[HMMWV]]
|[[Attēls:Latvian Independence Day military parade 403 (26169125784).jpg|150px]] 
|{{USA}}
|[[Apvidus automobīlis]]
|M1043A2&lt;hr&gt;M1113
|30&lt;hr&gt;8
|2005. gadā ASV ziedoja 10 automašīnas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latviešu karavīru draugs «Hummer» |url=https://www.tvnet.lv/6168706/latviesu-karaviru-draugs-hummer |website=tvnet.lv |date=1 June 2005}}&lt;/ref&gt; Vēlāk vēl 28 HMMWV automašinas tika piepirktas klāt.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Par ASV naudu pirks «Hummer» |url=https://www.apollo.lv/4737426/par-asv-naudu-pirks-hummer |website=apollo.lv |language=lv |date=10 July 2005}}&lt;/ref&gt; Dažas ir aprīkotas ar [[HK GMG]], [[M2 Browning]] un [[Spike (prettanku raķetes)|SPIKE prettanku raķetēm]].
|-
|-
|[[Mercedes-Benz|Mercedes-Benz G-klase]]
|[[Attēls:Latvian Soldiers, Trident Juncture 15 (22558849382).jpg|150px]] 
|{{GER}}
|[[Apvidus automobīlis]]
|290GD
|50
|&lt;ref name=:&quot;norway&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=UNROCA original report - Latvia 2015 |url=https://www.unroca.org/latvia/report/2015/ |website=www.unroca.org}}&lt;/ref&gt;
|-
! style=&quot;align: center; background: #E6E6E6;&quot; colspan=&quot;7&quot; | [[Kravas auto]]
|-
|[[Scania AB|Scania]]
|[[Attēls:Scania 93M Norwegian military.jpg|150px]]
|{{SWE}}
|[[Kravas automašīna]]
|&lt;center&gt;P93&lt;hr/&gt;NM154&lt;/center&gt;
|184&lt;hr/&gt;8
| 2013. gadā Norvēgija ziedoja 134 P93 un 8 NM154 kravas automašīnas. 2014. gadā vēl tika papildus iepirktas 50 P93 kravas automašīnas.&lt;ref name=:&quot;norway&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2015/03/20-03.aspx|title=Bruņotie spēki saņem Norvēģijā pirktās automašīnas un ieročus|language=Latvian|publisher=|accessdate=31 May 2015}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mercedes Benz|Mercedes-Benz Unimog]]
|[[Attēls:Mercedes-Benz_Unimog_U_5000.jpg|150px]]
|{{GER}}
|[[Kravas automašīna]]
|
|120&lt;ref name=&quot;Unimog&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=2019. gadā turpinājās NBS un Zemessardzes vienību bruņojuma modernizācija |url=https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2019-12-31/2019-gada-turpinajas-nbs-un-zemessardzes-vienibu-brunojuma |website=sargs.lv |date=13 January 2020}}&lt;/ref&gt;
|
|-
! style=&quot;align: center; background: #E6E6E6;&quot; colspan=&quot;7&quot; | Vieglie transportlīdzekļi
|-
|[[Mercedes-Benz G-Class]]
|[[Attēls:Latvian Independence Day military parade 385 (26749489216).jpg|150px]]
|{{GER}}
|[[Apvidus automobīlis]]
|&lt;center&gt;240GD&lt;hr&gt;300GDN&lt;/center&gt;
|
|&lt;ref name=:&quot;norway&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=“Latvijas Avīze” atmasko: Kad galvā lido šķīvīši… |url=https://www.la.lv/kad-galva-lido-skivisi |language=lv |date=20 June 2017}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Land Rover Defender]]
|[[Attēls:Latvian Land Rover Defender.JPG|150px]]
|{{UK}}
|[[Apvidus automobīlis]]
|&lt;center&gt;D110&lt;/center&gt;
|2
|Tiek izmantots no militārās policijas vajadzībām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=MLR PT.21 ~ LATVIAN MILITARY POLICE D110 SW |url=https://www.joint-forces.com/features/military-land-rovers/24570-mlr-pt-21-latvian-military-police-d110-sw |website=joint-forces.com |date=28 June 2019}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Polaris RZR]]
|[[Attēls:Flickr - The U.S. Army - This is how we roll.jpg|150px]]
|{{USA}}
|[[Bagijs]]
|&lt;center&gt;MRZR-2&lt;hr&gt;MRZR-4&lt;hr&gt;MV850&lt;/center&gt;
|62&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-armija-sanems-ar-asv-atbalstu-sagadatus-62-taktiskos-transportlidzeklus.d?id=49716517|title=Latvijas armija saņems ar ASV atbalstu sagādātus 62 taktiskos transportlīdzekļus|language=Latvian|publisher=delfi.lv|accessdate=6 Feb 2018}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[Can-Am Off-Road|Can-Am Outlander]]
|[[Attēls:Can-am-shows-the-new-outlander-6x6-xt-video-84284 1.jpg|150px]]
|{{FIN}}
|[[Kvadrocikls]]
|&lt;center&gt;Outlander MAX 650XT&lt;/center&gt;
|582&lt;ref name=&quot;Unimog&quot; /&gt;
|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4514810/brunotie-speki-no-somijas-iegadajusies-6x6-bezcela-transportlidzeklus|title= Bruņotie spēki no Somijas iegādājušies 6x6 bezceļa transportlīdzekļus |language=lv|date=15 June 2018}}&lt;/ref&gt;
|-
! style=&quot;align: center; background: #E6E6E6;&quot; colspan=&quot;7&quot; | Speciālie transportlīdzekļi
|-
|[[Bandvagn 206|Bv 206]]
|[[Attēls:Latvian Independence Day military parade 412 (26749484086).jpg|150px]]
|{{SWE}}
|[[Visurgājējs]]
|&lt;center&gt;Bv 206A&lt;hr&gt;Bv 206F&lt;/center&gt;
|
| 
|-
|}

===Artilērija===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|- 
!Nosaukums!!Attēls!!Izcelsmes valsts!!Kalibrs!!Skaits!!Piezīmes
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Mīnmetēji]]
|-
| [[L16 81mm]] 
| [[Attēls:81mmMORT L16.png|150px]]
| {{GBR}}&lt;br&gt;{{NOR}}
| 81&amp;nbsp;mm
| 
| 
|-
| [[GrW 86]]
| [[Attēls:Schwerer_Granatwerfer_(25326842743).jpg|150px]]
| {{AUT}}
| 120&amp;nbsp;mm
| 
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Latvia gets from Austria second-hand 120 mm mortars |url=http://www.leta.lv/eng/defence_matters_eng/defence_matters_eng/news/133C8FC1-5CC6-1FC4-D858-EB00921346F2/ |website=leta.lv |date=4 October 2017}}&lt;/ref&gt;
|-
!  colspan=&quot;6&quot; | [[Pašgājējhaubices]]
|-
| [[M109 haubice|M109A5Ö]]&lt;hr&gt;Rechenstellenpanzer M109
| [[Attēls:Latvian Army M109 A5o Howitzer.jpg|Latvian Army M109 A5o Howitzer|150px]]
| {{USA}}&lt;br&gt;{{AUT}}
| 155&amp;nbsp;mm
| 53&lt;hr&gt;10
| 35 haubices, 10 uguns kontrolieri un 2 vadītāju apmācības līdzekļi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=ARMOUR FOCUS – NEW LATVIAN M109 SPH |url=https://www.joint-forces.com/features/12687-armour-focus-new-latvian-m109-sph |website=joint-forces.com |date=4 April 2018}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā tika papildus saņemtas 18 haubices.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijai piegādātas papildu 18 pašgājējhaubices |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijai-piegadatas-papildu-18-pasgajejhaubices.d?id=53428135 |website=delfi.lv |date=27 July 2021}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Dienesta pakāpes&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mil.lv/Militarais_dienests/Dienesta_pakapes/Pakapju_iedalijums/Pakapju_nosaukumi_saisinajumi.aspx|title=Dienesta pakāpju saīsinājumi un tulkojumi|publisher=|accessdate=29 aprīlis 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170228164140/http://www.mil.lv/Militarais_dienests/Dienesta_pakapes/Pakapju_iedalijums/Pakapju_nosaukumi_saisinajumi.aspx|archivedate={{dat|2017|02|28||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170228164140/http://www.mil.lv/Militarais_dienests/Dienesta_pakapes/Pakapju_iedalijums/Pakapju_nosaukumi_saisinajumi.aspx |date={{dat|2017|02|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; ==
{| width=&quot;100%&quot; style=&quot;border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 0px 0px;&quot;
|- style=&quot;background:lightsteelblue;&quot;
! colspan=&quot;10&quot; | Virsnieku dienesta pakāpes
|- bgcolor=&quot;#dadada&quot;
!
! colspan=&quot;3&quot; | Augstākie virsnieki
! colspan=&quot;3&quot; | Vecākie virsnieki
! colspan=&quot;3&quot; | Jaunākie virsnieki
|- align=&quot;center&quot;
| Pakāpes zīmotne
| [[Attēls:LV-Army-OF8.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF7.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF6.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF5.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF4.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF3.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF2.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF1a.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OF1b.png|50px]]
|- align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;
| Pakāpe
| [[Ģenerālleitnants]]&lt;br /&gt;Lieutenant General
| [[Ģenerālmajors]]&lt;br /&gt;Major General
| [[Brigādes ģenerālis]]&lt;br /&gt;Brigadier General
| [[Pulkvedis]]&lt;br /&gt;Colonel
| [[Pulkvežleitnants]]&lt;br /&gt;Lieutenant Colonel
| [[Majors]]&lt;br /&gt;Major
| [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]&lt;br /&gt;Captain
| [[Virsleitnants]]&lt;br /&gt;First Lieutenant
| [[Leitnants]]&lt;br /&gt;Second Lieutenant
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot;
| Pielīdzināmā [[NATO]] pakāpe
| OF-8
| OF-7
| OF-6
| OF-5
| OF-4
| OF-3
| colspan=&quot;1&quot; | OF-2
| colspan=&quot;2&quot; | OF-1
|}

{| width=&quot;100%&quot; style=&quot;border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 0px 0px; border-top: none;&quot;
|- style=&quot;background:lightsteelblue;&quot;
! colspan=&quot;9&quot; | Instruktoru un kareivju dienesta pakāpes
|- bgcolor=&quot;#dadada&quot;
!
! colspan=&quot;6&quot; | Instruktori 
! colspan=&quot;2&quot; | Kareivji
|- align=&quot;center&quot;
| Pakāpes zīmotne
| [[Attēls:LV-Army-OR9.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR8.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR7.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR6.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR5.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR4.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR3.png|50px]]
| [[Attēls:LV-Army-OR1.png|50px]]
|- align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot;
| Pakāpe
| [[Augstākais virsseržants]]&lt;br /&gt;Senior Warrant Officer
| [[Galvenais virsseržants]]&lt;br /&gt;Warrant Officer
| [[Štāba virsseržants]]&lt;br /&gt;Senior Sergeant
| [[Virsseržants]]&lt;br /&gt;Sergeant First Class
| [[Seržants]]&lt;br /&gt;Sergeant
| [[Kaprālis]]&lt;br /&gt;Corporal
| [[Dižkareivis]]&lt;br /&gt;Private First Class
| [[Kareivis (dienesta pakāpe)|Kareivis]]&lt;br /&gt;Private
|- align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot;
| Pielīdzināmā [[NATO]] pakāpe
| OR-9
| OR-8
| OR-7
| OR-6
| OR-5
| OR-4
| colspan=&quot;1&quot; | OR-3
| colspan=&quot;1&quot; | OR-2
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Nacionālie bruņotie spēki}}

[[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]]</text>
      <sha1>q6suek02a6dk60cetfq1rpi6chpi7ri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Rubins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14699</id>
    <revision>
      <id>3666134</id>
      <parentid>3666049</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:46:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6563" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Andrejs Rubins
| image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dat|1978|11|26}}
| cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]]
| countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] &lt;br /&gt; (tagad {{LAT}})
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}}
| height = 175
| position = [[Pussargs (futbols)|Malējais pussargs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 1996
| youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]
| years1 = 1997
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]]
| caps1 = 11
| goals1 = 0
| years2 = 1998-2000
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]]
| caps2 = 67
| goals2 = 14
| years3 = 2001-2003
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]]
| caps3 = 31
| goals3 = 0
| years4 = 2003-2004
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
| caps4 = 51
| goals4 = 4
| years5 = 2005
| clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
| caps5 = 5
| goals5 = 0
| years6 = 2006-2007
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
| caps6 = 13
| goals6 = 0
| years7 = 2007-2008
| clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]]
| caps7 = 18
| goals7 = 1
| years8 = 2008-2010
| clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku &quot;Inter&quot;]]
| caps8 = 49
| goals8 = 9
| years9 = 2010-2011
| clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Karabakh FK]]
| caps9 = 12
| goals9 = 0
| years10 = 2011-2012
| clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas &quot;Simurq&quot;]]
| caps10 = 18
| goals10 = 1
| pcupdate = 
| nationalyears1 = 1998-2011
| nationalteam1 = {{fb|LAT}}
| nationalcaps1 = 117
| nationalgoals1 = 10
| ntupdate = 
}}

'''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada augustā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins ir aizvadījis 117 spēles, gūdams 10 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]] Portugālē.

== Karjera ==
Karjeru Rubins sāka [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubā ''[[Östers IF]]''. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC|Skonto]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes ir uzvarējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins ir stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš ir aizvadījis visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā.

2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koļinko|Aleksandru Koļinko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, piemēram kausa izcīņas spēlē pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'' Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievija]]s Premjerlīgas klubu ''[[Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja 2 veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas Spartak]], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā.

2007. gadā viņš tika izīrēts [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]], kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no &quot;Metalurga&quot; tika atlaists, bet augustā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.

Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — [[Baku &quot;Kharabakh&quot;]],&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz &quot;Karabakh&quot;] sportacentrs.com&lt;/ref&gt; bet 2011. gada septembrī  pievienojās citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas &quot;Simurq&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: &quot;Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts&quot;] sportacentrs.com&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — &quot;Es sēdēju tikai vienreiz&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata &quot;Es sēdēju tikai vienreiz&quot; - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.)
* [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.)
* Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{LV sastāvs Euro 2004}}

{{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]]
[[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]</text>
      <sha1>0pcf89g9c3wp08w5rkmtcd6j9j82c3t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666214</id>
      <parentid>3666134</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T16:26:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>oficiālajā statistikā ir 9 vārti izlasē</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6587" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Andrejs Rubins
| image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dat|1978|11|26}}
| cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]]
| countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] &lt;br /&gt; (tagad {{LAT}})
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}}
| height = 175
| position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 1996
| youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]
| years1 = 1997
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]]
| caps1 = 11
| goals1 = 0
| years2 = 1998—2000
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]]
| caps2 = 67
| goals2 = 14
| years3 = 2001—2003
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]]
| caps3 = 31
| goals3 = 0
| years4 = 2003—2004
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
| caps4 = 51
| goals4 = 4
| years5 = 2005
| clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
| caps5 = 5
| goals5 = 0
| years6 = 2006—2007
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
| caps6 = 13
| goals6 = 0
| years7 = 2007—2008
| clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]]
| caps7 = 18
| goals7 = 1
| years8 = 2008—2010
| clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku &quot;Inter&quot;]]
| caps8 = 49
| goals8 = 9
| years9 = 2010—2011
| clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]]
| caps9 = 12
| goals9 = 0
| years10 = 2011—2012
| clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas &quot;Simurq&quot;]]
| caps10 = 18
| goals10 = 1
| pcupdate = 
| nationalyears1 = 1998—2011
| nationalteam1 = {{fb|LAT}}
| nationalcaps1 = 117
| nationalgoals1 = 9
| ntupdate = 
}}

'''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada augustā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins ir aizvadījis 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]] Portugālē.

== Karjera ==
Karjeru Rubins sāka [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubā ''[[Östers IF]]''. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC|Skonto]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes ir uzvarējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins ir stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš ir aizvadījis visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā.

2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koļinko|Aleksandru Koļinko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, piemēram kausa izcīņas spēlē pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'' Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievija]]s Premjerlīgas klubu ''[[Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja 2 veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas Spartak]], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā.

2007. gadā viņš tika izīrēts [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]], kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no &quot;Metalurga&quot; tika atlaists, bet augustā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.

Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz &quot;Karabakh&quot;] sportacentrs.com&lt;/ref&gt; bet 2011. gada septembrī  pievienojās citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas &quot;Simurq&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: &quot;Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts&quot;] sportacentrs.com&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — &quot;Es sēdēju tikai vienreiz&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata &quot;Es sēdēju tikai vienreiz&quot; - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.)
* [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.)
* Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{LV sastāvs Euro 2004}}

{{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]]
[[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]</text>
      <sha1>ndk8iu9wpefgy9ag4amn2xypwpw1uw5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666224</id>
      <parentid>3666214</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T18:04:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Karjera */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6587" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Andrejs Rubins
| image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dat|1978|11|26}}
| cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]]
| countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] &lt;br /&gt; (tagad {{LAT}})
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}}
| height = 175
| position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 1996
| youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]
| years1 = 1997
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]]
| caps1 = 11
| goals1 = 0
| years2 = 1998—2000
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]]
| caps2 = 67
| goals2 = 14
| years3 = 2001—2003
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]]
| caps3 = 31
| goals3 = 0
| years4 = 2003—2004
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
| caps4 = 51
| goals4 = 4
| years5 = 2005
| clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
| caps5 = 5
| goals5 = 0
| years6 = 2006—2007
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
| caps6 = 13
| goals6 = 0
| years7 = 2007—2008
| clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]]
| caps7 = 18
| goals7 = 1
| years8 = 2008—2010
| clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku &quot;Inter&quot;]]
| caps8 = 49
| goals8 = 9
| years9 = 2010—2011
| clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]]
| caps9 = 12
| goals9 = 0
| years10 = 2011—2012
| clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas &quot;Simurq&quot;]]
| caps10 = 18
| goals10 = 1
| pcupdate = 
| nationalyears1 = 1998—2011
| nationalteam1 = {{fb|LAT}}
| nationalcaps1 = 117
| nationalgoals1 = 9
| ntupdate = 
}}

'''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada augustā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins ir aizvadījis 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]] Portugālē.

== Karjera ==
Karjeru Rubins sāka [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubā ''[[Östers IF]]''. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC|Skonto]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes ir uzvarējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins ir stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš ir aizvadījis visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā.

2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, piemēram kausa izcīņas spēlē pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'' Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievija]]s Premjerlīgas klubu ''[[Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja 2 veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas Spartak]], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā.

2007. gadā viņš tika izīrēts [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]], kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no &quot;Metalurga&quot; tika atlaists, bet augustā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.

Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz &quot;Karabakh&quot;] sportacentrs.com&lt;/ref&gt; bet 2011. gada septembrī  pievienojās citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas &quot;Simurq&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: &quot;Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts&quot;] sportacentrs.com&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — &quot;Es sēdēju tikai vienreiz&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata &quot;Es sēdēju tikai vienreiz&quot; - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.)
* [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.)
* Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{LV sastāvs Euro 2004}}

{{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]]
[[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]</text>
      <sha1>98gtijkadlgxk4xv5qkteblqkl3tq4c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666453</id>
      <parentid>3666224</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:56:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>dažas atsauces + sīkumi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7200" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Andrejs Rubins
| image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dat|1978|11|26}}
| cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]]
| countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] &lt;br /&gt; (tagad {{LAT}})
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}}
| height = 175
| position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 1996
| youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]
| years1 = 1997
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]]
| caps1 = 11
| goals1 = 0
| years2 = 1998—2000
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]]
| caps2 = 67
| goals2 = 14
| years3 = 2001—2003
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]]
| caps3 = 31
| goals3 = 0
| years4 = 2003—2004
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
| caps4 = 51
| goals4 = 4
| years5 = 2005
| clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
| caps5 = 5
| goals5 = 0
| years6 = 2006—2007
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
| caps6 = 13
| goals6 = 0
| years7 = 2007—2008
| clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]]
| caps7 = 18
| goals7 = 1
| years8 = 2008—2010
| clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku &quot;Inter&quot;]]
| caps8 = 49
| goals8 = 9
| years9 = 2010—2011
| clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]]
| caps9 = 12
| goals9 = 0
| years10 = 2011—2012
| clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas &quot;Simurq&quot;]]
| caps10 = 18
| goals10 = 1
| pcupdate = 
| nationalyears1 = 1998—2011
| nationalteam1 = {{fb|LAT}}
| nationalcaps1 = 117
| nationalgoals1 = 9
| ntupdate = 
}}

'''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada augustā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins ir aizvadījis 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Portugālē.

== Karjera ==
Karjeru Rubins sāka [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubā ''[[Östers IF]]''. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes uzvarēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins bija stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš ir aizvadījis visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā.

2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, to skaitā kausa izcīņas spēli pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'', kurā Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijas futbola sabiedrībā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;|Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja divas veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz tobrīd [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas Spartak]], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā.

2007. gadā viņš tika izīrēts [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/liepajas-metalurga-rindas-papildina-andrejs-rubins.d?id=18568946|title='Liepājas metalurga' rindas papildina Andrejs Rubins|last=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-04|date=2007-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no &quot;Metalurga&quot; tika atlaists, bet jūnijā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/4920466/rubins-paraksta-ligumu-ar-baku-inter|title=Rubins paraksta līgumu ar Baku Inter|website=Futbols|access-date=2022-08-04|date=2008-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz &quot;Karabakh&quot;] sportacentrs.com&lt;/ref&gt; bet 2011. gada septembrī pievienojās vēl citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas &quot;Simurq&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: &quot;Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts&quot;] sportacentrs.com&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — &quot;Es sēdēju tikai vienreiz&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata &quot;Es sēdēju tikai vienreiz&quot; - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.)
* [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.)
* Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{LV sastāvs Euro 2004}}

{{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]]
[[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]</text>
      <sha1>p2yio0mpe6s76s9n1peyjzje3b2xlws</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666467</id>
      <parentid>3666453</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:19:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7371" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Andrejs Rubins
| image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dat|1978|11|26}}
| cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]]
| countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] &lt;br /&gt; (tagad {{LAT}})
| death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}}
| height = 175
| position = [[Pussargs (futbols)|malējais pussargs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 1996
| youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]
| years1 = 1997
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]]
| caps1 = 11
| goals1 = 0
| years2 = 1998—2000
| clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]]
| caps2 = 67
| goals2 = 14
| years3 = 2001—2003
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]]
| caps3 = 31
| goals3 = 0
| years4 = 2003—2004
| clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
| caps4 = 51
| goals4 = 4
| years5 = 2005
| clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas &quot;Spartak&quot;]]
| caps5 = 5
| goals5 = 0
| years6 = 2006—2007
| clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
| caps6 = 13
| goals6 = 0
| years7 = 2007—2008
| clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]]
| caps7 = 18
| goals7 = 1
| years8 = 2008—2010
| clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku &quot;Inter&quot;]]
| caps8 = 49
| goals8 = 9
| years9 = 2010—2011
| clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Qarabağ FK]]
| caps9 = 12
| goals9 = 0
| years10 = 2011—2012
| clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas &quot;Simurq&quot;]]
| caps10 = 18
| goals10 = 1
| pcupdate = 
| nationalyears1 = 1998—2011
| nationalteam1 = {{fb|LAT}}
| nationalcaps1 = 117
| nationalgoals1 = 9
| ntupdate = 
}}

'''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada augustā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins ir aizvadījis 117 spēles, gūdams 9 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā Portugālē.

== Karjera ==
Karjeru Rubins sāka 1996. gadā [[FK Auda]] sastāvā [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. 1997. gadā pievienojās [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubam ''[[Östers IF]]'', kurā aizvadīja 11 spēles. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes uzvarēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins bija stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš ir aizvadījis visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā.

2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandru Koliņko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, to skaitā [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēli pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'', kurā Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijas futbola sabiedrībā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;|Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja divas veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz tobrīd [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas Spartak]], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā.

2007. gadā viņš tika izīrēts [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/liepajas-metalurga-rindas-papildina-andrejs-rubins.d?id=18568946|title='Liepājas metalurga' rindas papildina Andrejs Rubins|last=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-04|date=2007-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no &quot;Metalurga&quot; tika atlaists, bet jūnijā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/4920466/rubins-paraksta-ligumu-ar-baku-inter|title=Rubins paraksta līgumu ar Baku Inter|website=Futbols|access-date=2022-08-04|date=2008-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — ''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'',&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz &quot;Karabakh&quot;] sportacentrs.com&lt;/ref&gt; bet 2011. gada septembrī pievienojās vēl citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas &quot;Simurq&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: &quot;Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts&quot;] sportacentrs.com&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — &quot;Es sēdēju tikai vienreiz&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata &quot;Es sēdēju tikai vienreiz&quot; - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.)
* [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.)
* Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{LV sastāvs Euro 2004}}

{{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas futbolisti]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]]
[[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]]</text>
      <sha1>hdx61z7w6laygasoukgaq9lvl8m2wk1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tour de France</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15339</id>
    <revision>
      <id>3666494</id>
      <parentid>3664629</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T10:24:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latviešu velobraucēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24481" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Riteņbraukšanas sacensību infokaste
| name          = ''Tour de France''
| current_event = 2022. gada Tour de France
| image         = [[Attēls:Tour de France logo.svg]]
| date          = jūlijs
| region        = Francija un tuvējās valstis
| latviski      = Tour de France
| localnames    = ''Le Tour de France'' {{fr ikona}}
| nickname      = ''La Grande Boucle'' {{fr ikona}}
| discipline    = Šoseja
| competition   = Profesionāļu
| type          = Daudzdienu sacensības
| organiser     = ''[[Amaury Sport Organisation]]''
| director      = Kristians Prudomē
| first         = [[Tour de France 1903|1903]]
| number        = 108 ([[2021. gada Tour de France|2021]])
| last          = 
| firstwinner   = {{flaga|Francija}} [[Moriss Garēns]]
| mostwins      = {{plainlist|
* {{nowrap|{{flaga|FRA}} [[Žaks Anketils]]}}
* {{nowrap|{{flaga|FRA}} [[Bernārs Ino]]}}
* {{nowrap|{{flaga|ESP}} [[Migels Indurains]]}}
* {{nowrap|{{flaga|BEL}} [[Edijs Merkss]]}}&lt;br&gt;''5 uzvaras''
}}
| mostrecent    = {{flaga|SLO}} [[Tadejs Pogačars]]
}}
'''''Tour de France''''' ir daudzdienu [[šosejas riteņbraukšana|velobrauciens]], kas notiek kopš 1903. gada. Sacīkstes galvenokārt risinās [[Francija|Francijā]],&lt;ref name=&quot;Telegraph Tour Info&quot;&gt;{{cite news|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/othersports/cycling/tour-de-france/9400588/The-Tour-de-France-a-guide-to-the-basics.html|title=The Tour de France: a guide to the basics|author=Joel Gunter|publisher=The Telegraph|date=16 July 2012|accessdate=30 July 2012|location=London}}&lt;/ref&gt; bet bieži vien daļēji arī tai tuvākajās kaimiņvalstīs. Tās katru gadu notiek jūlijā, aptuveni trīs nedēļu garumā. Velobrauciens nav noticis tikai no 1915. līdz 1918. gadam ([[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ) un no 1940. līdz 1946. gadam ([[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ).

== Apraksts ==
''Tour de France'' ir pasaulē pazīstamākās velosacensības, kas parasti notiek 21 dienu, un dalībniekiem jāveic ap 3200 kilometriem.&lt;ref&gt;{{citation
 |title       = UCI Regulations
 |pages       = 43
 |url         = http://www.uci.ch/Modules/BUILTIN/getObject.asp?MenuId=MTkzNg&amp;ObjTypeCode=FILE&amp;type=FILE&amp;id=34028&amp;LangId=1
 |accessdate  = 21 July 2009
 |edition     = 2.6.011
 |postscript  = &lt;!--None--&gt;
 |archiveurl  = https://web.archive.org/web/20110623174023/http://www.uci.ch/Modules/BUILTIN/getObject.asp?MenuId=MTkzNg&amp;ObjTypeCode=FILE&amp;type=FILE&amp;id=34028&amp;LangId=1
 |archivedate = 23.06.2011
}}&lt;/ref&gt; Īsākā ''tūre'' bija [[Tour de France 1904|1904]]. gadā — 2420 kilometru, savukārt garākā — [[Tour de France 1926|1926]]. gadā ar 5745 kilometriem.&lt;ref name=&quot;tourlength&quot;&gt;
{{Laikraksta atsauce
 | title = Tour Honour Roll
 | journal = Ride Media 2007 Official Tour de France Guide, Australian Edition
 | pages =172, 200–201
 | year = 2007
 | url =
 | postscript = &lt;!--None--&gt;
}}&lt;/ref&gt; Trīs nedēļu sacīkstēs parasti ietilpst divas atpūtas dienas, kuras bieži vien izmanto, lai pārceltu sportistus no vienas pilsētas līdz otrai. [[The New York Times|''New York Times'']] salīdzinājis velobraucienu ar maratona skriešanu vairākas dienas nedēļā, kā arī ar uzkāpšanu trīs [[Everests|Everestu]] augstumā.&lt;ref&gt;{{Cite news
 | last =Coyle
 | first =Daniel
 | title =What He's Been Pedaling
 | newspaper =New York Times Magazine
 | date =16 July 2006
 | url =http://www.nytimes.com/2006/07/16/magazine/16landis.html
 | postscript =&lt;!--None--&gt; }}&lt;/ref&gt;

Komandu skaits var būt no 20 līdz 22, ar deviņiem riteņbraucējiem katrā. Katra no komandām saņem uzaicinājumu no organizatoriem — ''[[Amaury Sport Organisation]]''. Komandas dalībniekiem ir atļauts savstarpēji palīdzēt. Katru vienību pavada menedžeri un mehāniķi automašīnās.

Riteņbraucēji tiek vērtēti pēc laika, ko viņi pavada sacīkstēs visos etapos kopā. Par uzvarētāju pasludina ātrāko sportistu kopvērtējumā. Tādējādi ir iespējams uzvarēt kopvērtējumā, pat netriumfējot nevienā no atsevišķajiem etapiem, kā tas notika [[Tour de France 2010|2010]]. gadā ar [[Alverto Kontadors|Alverto Kontadoru]]. Tā gadījies vēl sešas reizes. Bez kopvērtējuma dalībnieki sacenšas arī vairākās apakškategorijās — par titulu &quot;Labākais kalnu braucējs&quot;, &quot;Labākais sprinteris&quot; u.c.

Parasti velosportisti katru posmu uzsāk kopā, lai gan ir izņēmumi — [[Individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālie braucieni ar atsevišķu startu]]. Sportistiem jāapvieno gan sprintera, gan kalnu braucēja dotības. Lielākā daļa posmu notiek [[Francija]]s vidienē, tomēr sākot ar 1960. gadiem daži etapi tiek organizēti arī kaimiņvalstīs. Kopš [[Tour de France 1975|1975]]. gada velobrauciens finišē [[Elizejas lauki|Elizejas laukos]], [[Parīze|Parīzē]].

Daudzi no sacensību dalībniekiem tikuši pieķerti [[dopings|dopinga]] lietošanā. Sakarā ar to [[2006. gada Tour de France|2006. gada]] uzvarētāja tituls tika atņemts [[Floids Lendiss|Floidam Lendisam]] un piešķirts [[Oskars Sio Pereiro|Oskaram Sio Pereiro]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.msnbc.msn.com/id/20889737|title='I am innocent,' Landis says after losing verdict|publisher=MSNBC|access-date={{dat|2015|03|23||bez}}|archive-date={{dat|2007|10|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071005203439/http://www.msnbc.msn.com/id/20889737}}&lt;/ref&gt; Arī [[2010. gada Tour de France|2010. gada]] uzvarētājs [[Alverto Kontadors]] zaudēja savu titulu un par uzvarētāju pasludināja otrās vietas ieguvēju [[Andi Šleks|Andi Šleku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/cas-sanction-contador-with-two-year-ban-in-clenbuterol-case|title=CAS sanction Contador with two year ban in clenbuterol case|publisher=Cyclingnews}}&lt;/ref&gt; 2012. gada oktobrī visi tituli tika atņemti septiņkārtējam (1999—2005) sacensību uzvarētājam [[Lānss Ārmstrongs|Lānsam Ārmstrongam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reuters.com/article/2012/10/22/us-cycling-armstrong-idUSBRE89L0HC20121022|title=&quot;Sickened&quot; UCI strips Armstrong of Tour wins|publisher=Geneva: Reuters|access-date={{dat|2015|03|22||bez}}|archive-date={{dat|2015|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150211012406/http://www.reuters.com/article/2012/10/22/us-cycling-armstrong-idUSBRE89L0HC20121022}}&lt;/ref&gt;

== Dibināšana ==
Velobraucienu dibināja franču sporta izdevums ''[[L'Auto]]''. Izdevums nespēja piesaistīt auditorijas uzmanību — tirāža stagnēja un krājās parādi. {{dat|1902|11|20}} notika izdevuma ārkārtas sēde Parīzē. Pēdējam vārdu deva atbildīgajam par riteņbraukšanas aktualitātēm, 26 gadus vecajam Žo Lefevram. Viņš ierosināja rīkot sešu dienu sacīkstes, kas apvij visu valsts teritoriju, tādējādi ceļot ''L'Auto'' popularitāti.&lt;ref name=&quot;Woodland Yellow 2003&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce
 | last = Woodland
 | first =Les
 | title =The Yellow Jersey Companion to the Tour de France
 | publisher =Yellow Jersey Press
 | year =2003
 | location =London
 | pages =
 | isbn = 0224080164}}&lt;/ref&gt; Velobraucieni jau līdz tam bija izmantoti kā laikrakstu popularizējošs mērķis, taču nekas līdzīgs Lefevra ieteiktajam nevienam nav bijis pa prātam.

Ja viss izdotos kā ieplānots Lefevram, ''L'Auto'' ne vien vairākkārtīgi palielinātos tirāža, bet arī tas ļautu pārspēt konkurējošos izdevumus. Izdevuma finanšu direktoram Vikotram Godē ļoti iepatikās ideja, kuru viņš atbalstīja, sakot: &quot;Lūk, mūsu seifa atslēgas. Ņemiet, cik ir nepieciešams!&quot;&lt;ref&gt;Goddet, Jacques (1991), L'Équipée Belle, Robert Laffont (Paris), {{ISBN|2-221-07290-1}}, p15&lt;/ref&gt; ''L'Auto'' par velobrauciena organizēšanu paziņoja {{dat|1903|1|19}}.

== Pirmais velobrauciens ==
Pirmais ''Tour de France'' velobrauciens notika [[Tour de France 1903|1903]]. gadā. Tika plānots, ka sacīkste notiks no 31. maija līdz 5. jūnijam un tajā būs pieci etapi, startējot [[Parīze|Parīzē]], bet piestājot arī [[Liona|Lionā]], [[Marseļa|Marseļā]], [[Bordo]] un [[Nante|Nantē]]. Ar laiku tika pievienota arī [[Tulūza]], lai nebūtu pārlieku gari pārbraucieni Francijas dienvidos. Organizatori vēlējās startu dot naktīs, tādējādi katra etapa finišs būtu nākamās dienas pusdienlaikā. Taču šī ideja tika noraidīta, jo izrādījās pārlieku dārga lielākajai daļai braucēju. Pie šādiem noteikumiem sacensībām pieteicās vien 15 riteņbraucēji.&lt;ref&gt;Dauncey, Hugh and Hare, Geoff (2003), Tour de France: 1903—2003, Routledge, USA, {{ISBN|978-0-7146-5362-4}}, p13&lt;/ref&gt;

Organizatori atmeta iepriekšējam plānam ar roku&lt;ref name=&quot;autogenerated44&quot;&gt;Nicholson, Geoff (1991), Le Tour: the rise and rise of the Tour de France, Hodder and Stoughton, UK, {{ISBN|0-340-54268-3}}, p44&lt;/ref&gt; un pārcēla ''Tour de France'' uz 1. jūliju. Sacensībās ieplānoti 19 posmi 19 dienu laikā. Turklāt katram velosportistam, kurš ierindojies pirmajās 50 pozīcijās, piešķīra dienas naudu piecu [[Franks (naudas vienība)|franku]] apmērā. Pie dienas naudas varēja tikt tie riteņbraucēji, kuri kopsummā balvā nebija ieguvuši 200 frankus,&lt;ref&gt;Woodland, Les (2000), The Unknown Tour de France, Cycle Resources, USA, p28&lt;/ref&gt; kā arī katrā posmā vidējais ātrums bija jātur virs 20 km/h.&lt;ref&gt;Chany, Pierre (1997) La Fabuleuse Histoire du Tour de France, La Martinière, France, {{ISBN|978-2-7324-2353-1}}, p21&lt;/ref&gt; Pieci franki bija naudas summa, kādu braucējs varētu nopelnīt, visu dienu strādājot fabrikā.&lt;ref name=&quot;autogenerated131&quot;&gt;Dauncey, Hugh and Hare, Geoff (2003), Tour de France: 1903—2003, Routledge, USA, {{ISBN|978-0-7146-5362-4}}, p131&lt;/ref&gt; Dalības maksa bija 10 franku apmērā, un kopvērtējuma uzvarētājs ieguva 12 000, kamēr katra posma ātrākais — pa 3000. Sacensību uzvarētājs saņēma tik lielu naudas balvu, kuru parasti strādnieki nopelnīja sešu gadu laikā. Tas pievilināja ap 70 dalībnieku.

Pirmajā Francijas tūrē triumfēja [[Moriss Garēns]], kurš bija ātrākais pirmajā, kā arī pēdējos divos etapos. Pēdējās vietas īpašnieks no viņa atpalika par teju 65 stundām. Garēns sacīksti aizvadīja ar vidējo ātrumu 25,68 km/h.

=== 'Pēdējā' tūre ===
[[Tour de France 1903|1903]]. gada sacensības izraisīja skatītājos un sportistos tik lielu ažiotāžu, ka organizatori paziņoja par pēdējā velobrauciena rīkošanu nākamajā gadā. Tas tādēļ, ka riteņbraucēji, lai uzvarētu, izmantoja negodīgas metodes. Dažu velosportistu fani pat piekāva konkurentus. Runāja, ka vadošie braucēji ātrāk finišu sasniedzot vai nu ar [[automašīna]]s, vai [[vilciens|vilciena]] palīdzību.

Pēc [[Tour de France 1904|1904]]. gada sacīkstēm pirmie četri velobraucēji tika diskvalificēti. Tiesa, lēmumu Francijas Riteņbraukšanas savienība pieņēma vien 30. novembrī.&lt;ref&gt;Seray, Jacques (1994), trans Yates, Richard, 1904: The Tour de France which was to be the last, Buonpane Publications, USA, {{ISBN|0-9649835-2-4}}, p154&lt;/ref&gt; Tas esot darīts cerībā, ka ar laiku ažiotāža ap ''Tour de France'' aprims.&lt;ref&gt;McGann, Bill and McGann Carol (2006), The Story of the Tour de France vol 1, Dog Ear, USA, {{ISBN|1-59858-180-5}}, p12&lt;/ref&gt; Organizatoru izdevums ''L'Auto'' pat publicēja uz vāka uzrakstu BEIGAS, tādējādi simbolizējot pēdējo velobraucienu. Organizatori bija pārliecināti, ka velobrauciens ''noslīcis'' paša panākumos.

Tiesa, jau nākamajā pavasarī atkal tika organizētas sacensības. Šoreiz gan posmiem bija jānotiek gaišajā diennakts laikā, lai blēdīšanās būtu acīmredzamāka. Galu galā velobrauciens attaisnoja uz sevi liktās cerības — līdz [[1908]]. gadam ''L'Auto'' tirāža no 25 000 palielinājās līdz 65 000, bet sasniedza 854 000 [[1933]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bikeraceinfo.com/tdf/tdf%20history/tdfhistory1930.html |title=Torelli's History of the Tour de France: the 1930s or, All They Wanted To Do Was to Sell a Few More Newspapers |accessdate=27 May 2007 |publisher=BikeRaceInfo.com}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==

=== Braucēji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Uzvarētājs
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Valsts
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Reizes
|-
| [[Migels Indurains]] || {{ESP}} || '''5''' ([[Tour de France 1991|1991.]], [[Tour de France 1992|1992.]], [[Tour de France 1993|1993.]], [[Tour de France 1994|1994.]], [[Tour de France 1995|1995.]])
|-
| [[Bernārs Ino]] || {{FRA}} || '''5''' ([[Tour de France 1978|1978.]], [[Tour de France 1979|1979.]], [[Tour de France 1981|1981.]], [[Tour de France 1982|1982.]], [[Tour de France 1985|1985.]])
|-
| [[Edijs Merkss]] || {{BEL}} || '''5''' ([[Tour de France 1969|1969.]], [[Tour de France 1970|1970.]], [[Tour de France 1971|1971.]], [[Tour de France 1972|1972.]], [[Tour de France 1974|1974.]])
|-
| [[Žaks Anketils]] || {{FRA}} || '''5''' ([[Tour de France 1957|1957.]], [[Tour de France 1961|1961.]], [[Tour de France 1962|1962.]], [[Tour de France 1963|1963.]], [[Tour de France 1964|1964.]])
|-
| [[Kriss Frūms]] || {{GBR}} || '''4''' ([[2013. gada Tour de France|2013.]], [[2015. gada Tour de France|2015]]., [[2016. gada Tour de France|2016]]., [[2017. gada Tour de France|2017]])
|-
| [[Gregs Lemons]] || {{USA}} || '''3''' ([[Tour de France 1986|1986.]], [[Tour de France 1989|1989.]], [[Tour de France 1990|1990.]])
|-
| [[Luizons Bobē]] || {{FRA}} || '''3''' ([[Tour de France 1953|1953.]], [[Tour de France 1954|1954.]], [[Tour de France 1955|1955.]])
|-
| [[Filips Tīss]] || {{BEL}} || '''3''' ([[Tour de France 1913|1913.]], [[Tour de France 1914|1914.]], [[Tour de France 1920|1920.]])
|-
| [[Alverto Kontadors]] || {{ESP}} || '''2''' ([[Tour de France 2007|2007.]], [[Tour de France 2009|2009.]])
|-
| [[Lorāns Fiņons]] || {{FRA}} || '''2''' ([[Tour de France 1983|1983.]], [[Tour de France 1984|1984.]])
|-
| [[Bernārs Tevenē]] || {{FRA}} || '''2''' ([[Tour de France 1975|1975,]] [[Tour de France 1977|1977.]])
|-
| [[Fausto Kopi]] || {{flaga|Itālija|1861}} [[Itālija]] || '''2''' ([[Tour de France 1949|1949.]], [[Tour de France 1953|1953.]])
|-
| [[Džino Bartali]] || {{flaga|Itālija|1861}} [[Itālija]] || '''2''' ([[Tour de France 1938|1938.]], [[Tour de France 1948|1948.]])
|-
| [[Silvers Mass]] || {{BEL}} || '''2''' ([[Tour de France 1936|1936.]], [[Tour de France 1939|1939.]])
|-
| [[Andrē Leduks]] || {{FRA}} || '''2''' ([[Tour de France 1930|1930.]], [[Tour de France 1932|1932.]])
|-
| [[Nikols Frencs]] || {{LUX}} || '''2''' ([[Tour de France 1927|1927.]], [[Tour de France 1928|1928.]])
|-
| [[Otāvio Botehija]] || {{flaga|Itālija|1861}} [[Itālija]] || '''2''' ([[Tour de France 1924|1924.]], [[Tour de France 1925|1925.]])
|-
| [[Firmins Lambo]] || {{BEL}} || '''2''' ([[Tour de France 1919|1919.]], [[Tour de France 1922|1922.]])
|-
| [[Lisjēns Petī-Bretons]] || {{FRA}} || '''2''' ([[Tour de France 1907|1907.]], [[Tour de France 1908|1908.]])
|-
| [[Tadejs Pogačars]] || {{SLO}} || 2 ([[2020. gada Tour de France|2020.]], [[2021. gada Tour de France|2021.]])
|-
| [[Egans Bernals]] || {{COL}} || [[2019. gada Tour de France|2019.]]
|-
| [[Geraints Tomass]] || {{GBR}} || [[2018. gada Tour de France|2018.]]
|-
| [[Vinčenco Nibali]] || {{ITA}} || [[Tour de France 2014|2014.]]
|-
| [[Bredlijs Viginss]] || {{GBR}} || [[Tour de France 2012|2012.]]
|-
| [[Keidels Evanss]] || {{AUS}} || [[Tour de France 2011|2011.]]
|-
| [[Andi Šleks]] || {{LUX}} || [[Tour de France 2010|2010.]]
|-
| [[Karloss Sastre]] || {{ESP}} || [[Tour de France 2008|2008.]]
|-
| [[Oskars Pereiro Sio]] || {{ESP}} || [[Tour de France 2006|2006.]]
|-
| [[Marko Pantānī]] || {{ITA}} || [[Tour de France 1998|1998.]]
|-
| [[Jans Ulrihs]] || {{DEU}} || [[Tour de France 1997|1997.]]
|-
| [[Bjarne Rīss]] || {{DEN}} || [[Tour de France 1996|1996.]]
|-
| [[Pedro Delgado]] || {{ESP}} || [[Tour de France 1988|1988.]]
|-
| [[Stīvens Ročs]] || {{IRL}} || [[Tour de France 1987|1987.]]
|-
| [[Jops Zūtemelks]] || {{NED}} || [[Tour de France 1980|1980.]]
|-
| [[Lisjēns van Imps]] || {{BEL}} || [[Tour de France 1976|1976.]]
|-
| [[Luiss Okaņa]] || {{flaga|Spānija|1945}} [[Spānija]] || [[Tour de France 1973|1973.]]
|-
| [[Jans Jensens]] || {{NED}} || [[Tour de France 1969|1969.]]
|-
| [[Rožē Pinžons]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1968|1968.]]
|-
| [[Lisjēns Emārs]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1967|1967.]]
|-
| [[Feliče Džimondi]] || {{ITA}} || [[Tour de France 1966|1966.]]
|-
| [[Gastons Nensins]] || {{ITA}} || [[Tour de France 1960|1960.]]
|-
| [[Federiko Bahamontezs]] || {{flaga|Spānija|1945}} [[Spānija]] || [[Tour de France 1959|1959.]]
|-
| [[Šarlī Gols]] || {{LUX}} || [[Tour de France 1958|1958.]]
|-
| [[Rožē Valkovjaks]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1956|1956.]]
|-
| [[Hugo Koblets]] || {{SUI}} || [[Tour de France 1951|1951.]]
|-
| [[Ferdinands Kiblers]] || {{SUI}} || [[Tour de France 1950|1950.]]
|-
| [[Žans Robiks]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1947|1947.]]
|-
| [[Rožē Lapebī]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1937|1937.]]
|-
| [[Romēns Mess]] || {{BEL}} || [[Tour de France 1935|1935.]]
|-
| [[Antonēns Maņs]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1934|1934.]]
|-
| [[Žoržs Spaišērs]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1933|1933.]]
|-
| [[Moriss de Vēls]] || {{BEL}} || [[Tour de France 1929|1929.]]
|-
| [[Lisjēns Biss]] || {{BEL}} || [[Tour de France 1926|1926.]]
|-
| [[Anrī Pelisjē]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1923|1923.]]
|-
| [[Leons Sjērs]] || {{BEL}} || [[Tour de France 1921|1921.]]
|-
| [[Odils Defrajs]] || {{BEL}} || [[Tour de France 1912|1912.]]
|-
| [[Gistavs Garigū]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1911|1911.]]
|-
| [[Oktāvs Lapizs]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1910|1910.]]
|-
| [[Fransuā Fabērs]] || {{LUX}} || [[Tour de France 1909|1909.]]
|-
| [[Renē Potjē]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1906|1906.]]
|-
| [[Luī Truseljē]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1905|1905.]]
|-
| [[Anrī Kornē]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1904|1904.]]
|-
| [[Moriss Garēns]] || {{FRA}} || [[Tour de France 1903|1903.]]
|}

=== Valstis ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Reizes
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Valsts
|-
| '''36''' || {{FRA}}
|-
| '''18''' || {{BEL}}
|-
| '''12''' || {{ESP}}
|-
| '''10''' || {{ITA}}
|-
| '''6''' || {{GBR}}
|-
| '''5''' || {{LUX}}
|-
| '''3''' || {{USA}}
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | '''2''' || {{NED}}
|-
| {{SUI}}
|-
| {{SLO}}
|-
| rowspan=&quot;5&quot; | '''1'''|| {{DEN}}
|-
| {{DEU}}
|-
| {{IRL}}
|-
| {{AUS}}
|-
| {{COL}}
|}

== Latviešu velobraucēji ==
Velobraucienā piedalījušies arī vairāki [[Latvija]]s pārstāvji. [[Pēteris Ugrumovs]] piedalījās 1990., 1994. un 1996. gadā. [[Tour de France 1994|1994. gadā]] viņš ieguva 2. vietu kopvērtējumā aiz spāņa [[Migels Indurains|Migela Induraina]], izcīnot arī divas uzvaras atsevišķos posmos. 1996. gadā viņš kopvērtējumā palika septītais. [[Raivis Belohvoščiks]] piedalījās 1999., 2001. un 2002. gada velobraucienā. 1999. gadā finišu viņš nesasniedza, bet labāko rezultātu sasniedza 2001. gadā, kopvērtējumā paliekot 110. vietā. Vēl viens latvietis, kurš braucis šajā velobraucienā, ir [[Romāns Vainšteins]], kas tūrē piedalījās 2000., 2001. un 2003. gadā. Augstākais sasniegums — 2000. gadā kopvērtējuma 82. vieta, kā arī vairākkārtēja iekļūšana līderu grupā sprinta finišos. Arī [[Arvis Piziks]] ir piedalījies šajā velobraucienā 1995., 1996., 2000. un 2002. gadā. 1995. gadā viņš ieguva savu augstāko vietu kopvērtējumā — viņš sasniedza [[Parīze|Parīzi]] 91. vietā, bet nākamajā gadā velobrauciena finišu nesasniedza. 2013. un 2014. gadā startēja un finišu sasniedza [[Gatis Smukulis]], bet 2018.—2022. gadā [[Toms Skujiņš]].

{| valign=&quot;top&quot; class=&quot;wikitable&quot;
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Gads
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Braucējs
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Vieta
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Laiks
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Sprinteru ieskaite [[Attēls:Jersey green.svg|20px]]
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Kalnu karaļa ieskaite [[Attēls:Jersey polkadot.svg|20px]]
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Jauno braucēju ieskaite [[Attēls:Jersey white.svg|20px]]
! style=&quot;background:#efefef;&quot; | Uzvarēti posmi
|- align=center
|rowspan=2|[[2022. gada Tour de France|2022]] ||align=left|[[Toms Skujiņš]]|| 61 || 82:50:48 || — || — || — || —
|- align=center
|align=left|[[Krists Neilands]]|| 79 || 83:19:36 || 88 || — || — || —
|- align=center
|[[2021. gada Tour de France|2021]] ||align=left|[[Toms Skujiņš]]|| 71|| 85:49:32|| 32|| 61|| — || —
|- align=center
|rowspan=2|[[2020. gada Tour de France|2020]] ||align=left|[[Toms Skujiņš]]|| 81 || 91:13:14 || 39 || 18 || — || —
|- align=center
|align=left|[[Krists Neilands]]|| 85 || 91:31:08 || 88 || 50 || — || —
|- align=center
|[[2019. gada Tour de France|2019]] ||align=left|[[Toms Skujiņš]]|| 81 || 85:36:50 || 61 || 32 || — || —
|- align=center
|[[2018. gada Tour de France|2018]] ||align=left|[[Toms Skujiņš]]|| 82 || 86:10:54 || 67 || 35 || — || —
|- align=center
|[[2014. gada Tour de France|2014]] ||align=left|[[Gatis Smukulis]]|| 100 || 93:42:31 || 130 || — || — || —
|- align=center
|[[2013. gada Tour de France|2013]] ||align=left|[[Gatis Smukulis]]|| 119 || 87:17:46 || — || — || — || —
|- align=center
|[[2003. gada Tour de France|2003]] ||align=left|[[Romāns Vainšteins]]|| 116 || 87:09:30 || 12 || — || — || —
|- align=center
|rowspan=2|[[2002. gada Tour de France|2002]] ||align=left|[[Raivis Belohvoščiks]]|| 118 || 84:51:42 || 58 || 61 || — || —
|- align=center
|align=left|[[Arvis Piziks]]|| 152 || 85:40:09 || 27 || — || — || —
|- align=center
|rowspan=2|[[2001. gada Tour de France|2001]] ||align=left|[[Raivis Belohvoščiks]]|| 119 || 89:05:42 || 82 || — || 13 || —
|- align=center
|align=left|[[Romāns Vainšteins]]|| 132 || 89:42:24 || 11 || — || — || —
|- align=center
|rowspan=2|[[2000. gada Tour de France|2000]] ||align=left|[[Romāns Vainšteins]]|| 82 || 95:11:18 || '''3''' || — || — || —
|- align=center
|align=left|[[Arvis Piziks]]|| 93 || 95:19:14 || 12 || — || — || —
|- align=center
|[[1999. gada Tour de France|1999]] ||align=left|[[Raivis Belohvoščiks]] ||colspan=2| NF || — || — || — || —
|- align=center
|rowspan=3|[[1996. gada Tour de France|1996]] ||align=left|[[Pēteris Ugrumovs]]|| '''7''' || 96:07:20 || — || — || — || —
|- align=center
|align=left|[[Kaspars Ozers]] ||colspan=2| NF || — || — || — || —
|- align=center
|align=left|[[Arvis Piziks]] ||colspan=2| NF || — || — || — || —
|- align=center
|rowspan=2|[[1995. gada Tour de France|1995]] ||align=left|[[Arvis Piziks]]|| 91 || 95:42:54 || — || — || — || —
|- align=center
|align=left|[[Kaspars Ozers]] ||colspan=2| NF || — || — || — || —
|- align=center
|[[1994. gada Tour de France|1994]] ||align=left|[[Pēteris Ugrumovs]]|| '''2''' || 103:44:17 || — || '''3''' || — || 2
|- align=center
|[[1990. gada Tour de France|1990]] ||align=left|[[Pēteris Ugrumovs]]|| 45 || 91:45:02 || || || || —
|}


== Dopings ==
{{pamatraksts|Dopinga lietošana Tour de France}}
[[Dopings (sports)|Dopinga]] lietošana ''Tour de France'' laikā ir notikusi jau kopš pirmajām sacensībām 1903. gadā. Sākotnējo tūru dalībnieki lietoja dažādas vielas, to skaitā [[alkoholisks dzēriens|alkoholu]] un [[dietilēteris|ēteri]], lai nomāktu sāpju sajūtu, veicot ilgstošos izturības braucienus.&lt;ref&gt;[http://www.amazon.co.uk/exec/obidos/tg/feature/-/187085/202-7384003-1751816As]{{dead link|date=December 2008}} ''History, Drugs and the Tour de France'' by Tim Moore&lt;/ref&gt; Vēlāk braucēji sāka izmantot dažādas [[substance]]s, arī lai uzlabotu savu sniegumu un tūres organizatori, [[Union Cycliste Internationale|Starptautiskā riteņbraukšanas savienība]] (UCI), kā arī valdības iestādes ieviesa ierobežojumus, lai cīnītos ar šo praksi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Tour de France}}
* [https://web.archive.org/web/20110228034433/http://www.letour.fr/ Tour de France mājaslapa] {{en ikona}}


{{Tour de France}}
{{UCI World Tour}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tour de France|*]]
[[Kategorija:UCI Pasaules tūre]]
[[Kategorija:Riteņbraukšanas sacensības Francijā]]</text>
      <sha1>3rgvf3o8j8y4o6uvtxbov6laogu7oys</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>3666372</id>
      <parentid>3665989</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T03:05:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178682" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?

[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?

[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?

[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?

[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?

[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]]  &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta – taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' &lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt; atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... ...?</text>
      <sha1>cgp7eocvwp08thifsyw8jd9tosjxw1b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666382</id>
      <parentid>3666372</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T05:06:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5,5</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180061" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?

[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?

[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?

[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?

[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?

[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]]  &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta – taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' &lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt; atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>t9qp0h8qorytatv214zvet35duhg7tl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lapmežciema pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17852</id>
    <revision>
      <id>3666232</id>
      <parentid>3647853</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:01:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3931" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Lapmežciema pagasts
| karte             = Lapmežciema_pagasts_LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = LVA Lapmežciema pagasts COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Lapmežciema pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Tukuma novads
| centrs            = Lapmežciems
| platība           = 49,0
| iedzīvotāji       = 2343
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 2343 / 49 round 1}}
| izveidots         = 1945
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = www.lapmezciems.lv
}}
'''Lapmežciema pagasts''' ir viena no [[Tukuma novads|Tukuma novada]] teritoriālajām vienībām [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] [[piekraste|piekrastē]]. Robežojas ar [[Jūrmala|Jūrmalas pilsētu]] un sava novada [[Smārdes pagasts|Smārdes]] un [[Engures pagasts|Engures]] pagastiem. Pagasta centrs ir [[Lapmežciems|Lapmežciemā]]. Lielāko daļu pagasta teritorijas aizņem [[Ķemeru nacionālais parks]].

== Daba ==
[[Attēls:Lapmežciems vakarā.JPG|thumb|250px|Lapmežciema pludmale saulrietā]]
[[Attēls:Lapmežciems Parish, Latvia - panoramio - alinco fan (1).jpg|thumb|250px|Sēra dīķi [[Raganu purvs|Raganu purvā]] pie Ķemeriem]]
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Medupīte]], [[Siliņupe (upe)|Siliņupe]], [[Slocene]], [[Starpiņupīte]].

==== Ezeri ====
[[Aklais ezers (Lapmežciema pagasts)|Aklais ezers]], [[Akmeņradziņu ezers]], [[Dūņieris]], [[Kaņieris]], [[Kugrainis]], [[Putnezers]].

== Vēsture ==
1783. gadā tagadējo Lapmežciema pagasta teritoriju atdalīja no [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un pievienoja [[Rīgas guberņa]]i. 
Līdz 1945. gadam tā ietilpa [[Slokas pagasts|Slokas pagastā]], līdz 1949. gadam - [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagastā]]. 1945. gadā Salas pagastā izveidoja Lapmežciema un Salas ciemus. 1962. gadā '''Lapmežciema ciemam''' pievienoja daļu Salas ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.&lt;ref&gt;{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā pagasts reformējās par '''Lapmežciema novadu'''.&lt;ref&gt;[http://www.lapmezciems.lv/_rict_text/docs/sede_11_19.09.2006..doc Sēdes protokols]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Lapmežciema novads iekļauts [[Engures novads|Engures novadā]] un atkal kļuvis par pagastu.

=== Pieminekļi ===
==== Valsts nozīmes ====
* [[Kaņiera pilskalns]]&lt;ref&gt;[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Lapme%C5%BEciema+pagasts&amp;region=0&amp;group=0&amp;type=0 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Siliņupes apmetne]]

==== Vietējas nozīmes ====
* [[Somu jēgeri|Somu jēgeru]] kauju vieta
* Lapmežciema sedums ar 5 tīklu būdām
* Paugu viduslaiku kapsēta

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas pagasta teritorijā ir [[Antiņciems]], Lapmežciems, [[Ragaciems]], [[Bigauņciems]] un [[Čaukciems]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Imants Ziedonis]] (1933—2013) — dzejnieks un publicists.

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.latvijas-pilskalni.lv/kaniera-pilskalns/ Kaņiera pilskalns]

{{Tukuma novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Engures novads}}
{{Tukuma rajons}}
}}

{{DEFAULTSORT:Lapmezzciema pagasts}}
[[Kategorija:Tukuma rajons]]
[[Kategorija:Rīgas apriņķis]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Tukuma novada pagasti]]
[[Kategorija:Lapmežciema pagasts| ]]</text>
      <sha1>4xbqc3ptoor4bnqbxjx6mcvoja7jkiv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Upīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>19406</id>
    <revision>
      <id>3666101</id>
      <parentid>3664005</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:17:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Politiskā darbība */sīkumi, replaced: Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19969" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Andrejs Upīts
|     vārds_orig = 
|         attēls = Andrejsupits.png
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1877
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 04
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Skrīveri|td=Latvija}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1970
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 17
|        m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|   dzīves_vieta = [[Rīga]]
|      pilsonība = [[Krievijas Impērijas]], [[Latvija Republikas]], [[Padomju Savienība|PSRS]]
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = Mārtiņš Upīts
|          māsas = Anna
|   dzīvesbiedrs = Olga Tīrumniece
|          bērni = Kārlis
|       paraksts = Andrejs Upīts signature.png 
|     pseidonīms = Tāravas Anniņa
|   nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[literatūrzinātnieks]], [[politiķis]], [[kolaboracionists]], [[LPSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis]]
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = ''Zaļā zeme'', ''Plaisa mākoņos'', ''Sūnu ciema zēni''
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis =
|     alma_mater = nav akadēmiskās izglītības
|    apbalvojumi = Staļina prēmijas laureāts (1946), [[Sociālistiskā Darba varonis]], [[LPSR Tautas rakstnieks]]
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Andrejs Upīts''' ({{dat|1877|12|04|N}} — {{dat|1970|11|17|N}}) bija latviešu [[rakstnieks]], kritiķis, [[literatūrzinātnieks]], [[sociālistiskais reālisms|sociālistiskā reālisma mākslas]] [[marksisms|marksisma teorijas]] [[propagandists]], viens no visaugstākajā valsts varas amatā esošajiem [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS okupācijas]] [[Pēckara staļinisms|komunistiskā totalitārā režīma]] [[Kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], [[LPSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis]] līdz nāvei,&lt;ref name=&quot;Dzirkstele 1970&quot;&gt;&quot;Miris Andrejs Upīts&quot;, ''Dzirkstele'', Nr. 138, 1970, 21. novembris, 1. lpp.&lt;/ref&gt; [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1967).

== Dzīvesgājums ==

=== Dzīves sākums ===
Dzimis [[Skrīveri|Skrīveros]] rentnieka ģimenē. Mācījās Skrīveru pagastskolā pie skolotāja un rakstnieka [[Jānis Purapuķe|Purapuķes]], pēc tam izglītojās pašmācības ceļā, galvenokārt apgūstot valodas — vācu, krievu, angļu, franču un itāļu. Strādāja par skolotāju, tulkotāju, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks, tajā skaitā Rīgas Latviešu biedrībā, kā skolotājs organizējis barona Budberga Mangaļmuižas sabiedrisko dzīvi.

=== Politiskā darbība ===
[[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] iespaidā Upīts pievērsās [[marksisms|marksisma]] idejām. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz [[Baku]] pie drauga un kolēģa – rakstnieka [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernesta Birznieka-Upīša]], tomēr tur neizdevās atrast piemērotu nodarbošanos, un viņš atgriezās Latvijā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā viņu ievēlēja [[Rīgas Strādnieku deputātu padome|Rīgas Strādnieku deputātu padomē]], 1917.—1918. gada ziemā vācu okupācijas vara A. Upīti apcietināja. 1919. gadā Andrejs Upīts bija [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas Sociālistiskās Padomju Republika]]s Izglītības komisariāta Mākslas departamenta vadītājs.  Atstājis Rīgu 1919. gada maijā Upīts devās uz [[Rēzekne|Rēzekni]], jūlijā devās uz [[Kijeva|Kijevu]], septembrī atkal uz Rēzekni, 1920. gada janvārī devās uz Veļikije-Lukiem. Sarunās ar [[Fricis Menders|Menderu]] Maskavā konstatēja, ka legālu iespēju atgriezties Latvijā nav. Padomju historiogrāfijā ir atzīta versija, ka Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojs tad pieņēmis lēmumu, ka Upītim uz Latviju nevajadzētu braukt, bet, ja viņš uz savu braukšanu pastāv, piešķirt šim nolūkam finansējumu 20 000 rubļu.&lt;ref&gt;LKP CK Partijas vēstures institūts, LNA LVA 240. f., 2. apr., 20. l., 8.lpp.&lt;/ref&gt; Viņš mēģināja slepeni iekļūt Latvijā caur Igauniju ar [[Padomju Krievija]]s izlūkdienestu palīdzību, taču 1920. gada 3. aprīlī viņu arestēja Igaunijas Republika. 1920. gada 13. aprīlī Upīts nodots Armijas Virspavēlnieka štāba Iekšējās izlūkošanas Rīgas nodaļas rīcībā, tā ievietoja Upīti [[Rīgas Centrālcietums|Centrālcietumā]] “Par noziedzīgu darbību pret Latvijas valdību”, lika priekšā Upīti kā “kaitīgu Latvijas valstij personu” nodot kara tiesai, tad pats izlūkošanas nodaļas priekšnieks Zariņš 29. aprīlī deva tam piekrītošu rezolūciju. No 3. maija viņš bija Rīgas apgabaltiesas prokurora rīcībā. Izmeklēšanu veica tiesnesis Zuševics, tā 1920. gada 6. maija nolēmums ietvēra “Upīts par Rīgas okupācijas laiku ir ņēmis dalību sabiedrībā, kas par savu mērķi uzstādījusi sabiedriskās iekārtas gāšanu, izdarījis noziegumu, kas paredzēts Sodu likuma 51. un 126. pantos, nolēma uz Krimināltiesāšanas likuma 396. panta pamata Andreju Upīti Mārtiņa dēlu [..].” Uz Tautas Padomes priekšsēdētāja vietnieka [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] un akadēmiķa [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] galvojumu 28. maijā cietumu aizstāja ar mājas arestu Skrīveru pagastā, bet prokuratūra apsūdzēja Upīti, pamatojoties uz Sodu likuma 100. un 102. pamata par dumpi pret Latvijas Republikas valsts varu. Satversmes sapulces amnestijas akts 1920. gada 19. augustā atsvabina no atbildības par 100., 102. pantu un 25. augustā Upīti atbrīvoja. Presē norādīts, ka pēc atgriešanās [[Latvija|Latvijā]] no [[Padomju Krievija]]s 1920. gadā divas reizes arestēts, rakstniekam tika piespriests nāves sods, no kura viņu paglāba citi kultūras darbinieki.&lt;ref&gt;Zirnis E. ''Cenzēts mūža garumā''. Diena, 6.12.2007.&lt;/ref&gt; Autobiogrāfijā komunistiskajai partijai Upītis par vēlākā Valsts prezidenta Zemgala atbalstu un mājas arestu noklusēja, norādot, ka 1920. gadā no 13. aprīļa līdz 22. augustam ar tiesas spriedumu bija ieslodzīts par komunistisko darbību Brīvības cīņu laikā pret Latvijas Republiku Stučkas valdības sastāvā, izcietis sodu par to Rīgas Centrālcietumā, apžēlots ar &quot;demokrātiskās republikas&quot; (tā Upītis rokrakstā LKP CK dēvē Latvijas Republiku) Satversmes sapulces amnestiju.&lt;ref&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 15500. fonda &quot;LKP CK nomenklatūras kadru lietu kolekcija&quot; 2. apraksta 5912. lieta &quot;Upit Andrei Martinovic 1946-1963&quot; 4-op., 6., 7. lpp.&lt;/ref&gt; Pēc atbrīvošanas dzīvoja Rīgā un Skrīveros, no 1924. līdz 1930. gadam darbojās žurnālā “Domas”.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Upīts kļuva [[Tautas Saeima]]s deputāts un 1940. gada 30. jūlijā devās divdesmit Tautas Saeimas locekļu delegācijā pie Molotova, Kaļiņina un Staļina&lt;ref&gt;[http://redzidzirdilatviju.lv/lv/search/movie/160879 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva 194. f., 1. apr., 4413. l., 16. minūte 15. sekunde.]&lt;/ref&gt; lūgt uzņemt Latviju PSRS.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:514138|page:1 ''Darba tauta pavada delegaciju uz Maskavu ar vislabākajiem novēlējumiem''. &quot;Komunists&quot;, Nr. 43, 1940, 31. jūlijs, 1. lpp.]&lt;/ref&gt;  5. augustā viņš Maskavā piedalījās PSRS Augstākās Padomes sēdē,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:514151|page:1 ''PSRS Augstākās Padome uzņem Padomju Latviju Padomju Socialistisko Republiku Savienībā''. &quot;Komunists&quot;, Nr. 49, 1940, 6. augusts, 1. lpp.]&lt;/ref&gt; no 24. augusta bija viens no četriem augstākajiem Latvijas PSR vadītājiem — LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:684434|page:1 ''Pieņemta Latvijas Socialistiskās Padomju Republikas konstitūcija.'' &quot;Brīvais zemnieks&quot;. Nr. 14, 1940, 26. augusts, 1. lpp.]&lt;/ref&gt; šajā amatā bija līdz 1952. gadam.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 15500. fonda &quot;LKP CK nomenklatūras kadru lietu kolekcija&quot; 2. apraksta 5912. lieta &quot;Upit Andrei Martinovic 1946-1963&quot; 23. lpp. &quot;Izziņa LK(b)P CK&quot;&lt;/ref&gt; Amatu okupētās varas kolaboracionistu visaugstākajā vadībā Latvijas teritorijā kā [[LPSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis]] Upīts saglabāja vairāk nekā trīsdesmit gadus līdz pat savai nāvei.&lt;ref name=&quot;Dzirkstele 1970&quot;/&gt;
PSRS okupācijas laikā bija [[Latvijas PSR|LPSR]] Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs, žurnāla “[[Karogs (žurnāls)|Karogs]]” atbildīgais redaktors. [[Latvijas Valsts universitāte]]s Latviešu literatūras katedras vadītājs (1944—1948) un profesors (1945—1951), [[LU Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta]] dibinātājs un pirmais direktors (1946—1952).&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt; Rakstnieku savienības priekšsēdētājs (1944—1954). 1945. gadā A. Upītim piešķīra filoloģijas zinātņu doktora grādu, 1943. gadā — [[Latvijas PSR Tautas rakstnieki|LPSR Tautas rakstnieka]] goda nosaukumu, 1946. gadā — [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķa nosaukumu.

Lai gan LKP CK nomenklatūras kadru lietu arhīva fonda 1952. gada 19. aprīlī rakstītajā izziņā redzams, ka Upītis bija komunistiskās partijas biedrs no 1940. gada,&lt;ref&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 15500. fonda &quot;LKP CK nomenklatūras kadru lietu kolekcija&quot; 2. apraksta 5912. lieta &quot;Upit Andrei Martinovic 1946-1963&quot; 23., 23.o-p. lpp. &quot;Izziņa LK(b)P CK&quot;&lt;/ref&gt; tomēr 1967. gada 26. decembrī ar slepenu protokolu Nr. 71 LKP CK biroja locekļi — pirmais sekretārs [[Jānis Kalnbērziņš]], otrais sekretārs Nikolajs Beluha, [[Jurijs Rubenis]], [[Vitālijs Rubenis]] u.c., kā arī partijas komisijas locekle [[Marta Krustiņsone]]  —  atzina senāku rakstnieka darbošanos lielinieku partijā un pieprasīja PSKP Partijas kontroles komitejai Upītim partijas biedra karti Nr. 06755270 no 1917. gada marta, proti, no [[Februāra revolūcija]]s; PSKP Partijas kontroles komiteja ar [[Arvīds Pelše|Pelši]] priekšgalā prasību apmierināja 1968. gada 3. aprīlī.&lt;ref&gt;Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 2160. f., 32. a., 22. l.&lt;/ref&gt;

=== Piemiņa ===
Pēc viņa nāves 1972. gadā tika izveidots A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38 dz. 4 un muzejs Skrīveros, Daugavas ielā 58. Viņa vārdā nosaukta Andreja Upīša Skrīveru vidusskola. Rīgā Kronvalda parkā atrodas A. Upītim veltīts piemineklis (uzstādīts 1982. gadā). Tēlnieces L. Davidovas-Medenes veidotie krūšutēli ir uzstādīti Skrīveros pie vidusskolas un muzeja.

== Literārā darbība ==
[[Attēls:Andrejs Upits.JPG|right|thumb|200px|A.Upīša piemineklis Rīgā, blakus Kongresu namam.]]
Andrejs Upīts strādājis laikrakstā (1892) „[[Mājas Viesis|Mājas viesis]]” ar pseidonīmu Arāju Andrejs publicēja pirmos rakstus „Parunas, Skrīveros uzrakstītas” (15 Nr.) un „Kā mūsu senči agrāk Vidzemē dzīvojuši” (20 Nr.) A. Upīts rakstījis [[Romāns|romānus]], [[Stāsts|stāstus]], [[novele]]s, [[drāma]]s, [[traģēdija]]s, [[komēdija]]s, [[Dzeja|dzeju]], [[Satīra|satīru]], [[Publicistikas stils|publicistiku]], [[Literatūrkritika|literatūrkritiku]]. Skolās obligātās [[literatūra]]s sarakstos ir iekļauts Andreja Upīša romāns bērniem ''Sūnu ciema zēni''. Viens no daudzpusīgākajiem latviešu rakstniekiem. Viņa varoņiem piemīt izteiksmīgi raksturi, viņš izmantojis bagātu valodu.

Stāstos un novelēs, pirmajā romānā &quot;Plūdi&quot; (1903), krājumā „Mazas komēdijas”, attēloti tā laika sociālās dzīves procesi, bezzemnieku cīņa par zemi. Ciklā „Pārcilvēki” izteikta satīra par [[Dekadence|dekadenci]]. Upīša talanta attīstībā liela nozīme 1905-07. gada revolūcijai. Aktuālām [[Kapitālisms|kapitālistiskās]] dzīves problēmām pievērsās darbā „Jauni avoti”, Zīda tīklā”, kas ievada [[„Robežnieki’’|„Robežnieku’’]] romāna virkni. Noveļu krājumā „Nemiers” (1912) dominē pēcrevolucionāras noskaņas. Veidojis asus pret sabiedrību vērstus feļetonus dzejā, prozā, kas parakstīti ar [[Pseidonīms|pseidonīmu]] Tāravas Anniņa. Nozīmīga ir Upīša darbība literatūrkritikā, [[Literatūras vēsture|literatūras vēsturē]], publicistikā. Tādos darbos kā „Rainis un viņa dzeja” jau vairāk visu skata no marksisma skatpunkta, vērsās pret negatīvām tendencēm literatūrā, aizstāvēja idejiskumu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sarakstījis romānu „Renegāti”, aktīvi piedalījies [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]], vācu okupācijas laikā apcietināts. Jaunās sociālās mākslas pamatprincipi formulēti darbā „Proletāriskā māksla”, Latvijas brīvvalsts laikā nodarbojies ar rakstniecību („Vēja kauja”, „Robežnieku” cikla romāni). Kritiski (pēc padomju literatūrvēsturnieku domām) attēlojis dzīvi Latvijas Republikā, to saskata darbos „Skaidas atvarā”, „Aiz paradīzes vārtiem”, „Kailā dzīvība”, ir vēsturiskas traģēdijas „Mirabo”, „Žanna d`Arka” Nozīmīgas prozas grāmatas jaunatnei, kā „Sūnu ciema zēni”, „Ūdeņos”. No literatūrkritikas darbiem jāmin „Poruka raksti jaunatnei”, „[[Jānis Jansons-Brauns]]”, darbojies arī žurnālā „Domas”.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] aktīvi pieslējās [[Boļševiki|boļševiku]] partiju apmierinošas literatūras rakstīšanai, izdabājot tai, bija žurnāla „Karogs” atbildīgais redaktors, šai laikā publicēts pētījums „Romāna vēsture” (1941) Nozīmīga darbība [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad dzīvojis Kstiņinā, netālu no [[Kirova]]s, tad tapa [[„Spartaks”]], [[„Zaļā zeme”]] ([[Padomju Savienība|PSRS]] Valsts prēmija), „Plaisa mākoņos” , tas sižetiski saistīts ar „Zaļo zemi”.

1946. gadā par romānu “Zaļā zeme” saņēmis [[Staļina prēmija|Staļina prēmiju]], 1957. gadā par darbu “Sociālistiskā reālisma jautājumi literatūrā” — [[LPSR Valsts prēmija|LPSR Valsts prēmiju]].
Rakstnieka darbu publicēšana tikusi aizliegta divas reizes. Pirmo reizi pēc [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] apvērsuma 1934. gadā. Otrreiz padomju režīma gados, kad tika aizliegta lugas ''Ziedošais tuksnesis'' izrādīšana [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un [[cenzūra]] neļāva izdot darbu ''Literatūras vēsture''.&lt;ref&gt;Zirnis E. ''Cenzēts mūža garumā''. Diena, 6.12.2007&lt;/ref&gt;

Kopumā jāsaka, ka Upīša daiļrade atstājusi spēcīgu iespaidu uz latviešu literatūras un revolucionārās kustības attīstību, sekmējusi sociālās kultūras rašanos, mākslinieciski pilnveidojusi sociālistiski reālistisko literatūru ar visām tās īpatnībām. Viņam iekārtoti memoriālie muzeji divās Upīša dzīves un darba vietās — [[A. Upīša memoriālais muzejs|viens no tiem]] atrodas rakstnieka memoriāldzīvoklī Brīvības ielā 38 Rīgā, otrs — Daugavas ielā 58 Skrīveros.

== Nozīmīgākie darbi ==

'''Romāni, epopejas:'''
* &quot;Pilsoņi&quot; (1907)
* &quot;Jauni avoti&quot; (1909)
* &quot;Sieviete&quot; (1910)
* &quot;Zīda tīklā&quot; (1912)
* &quot;Pēdējais latvietis&quot; (1913)
* &quot;Zelts&quot; (1914)
* &quot;Renegāti&quot; (1915)
* &quot;Ziemeļa vējš&quot; (1921)
* &quot;Pērkona pievārtē&quot; (1922)
* &quot;Pa varavīksnes tiltu&quot; (1926)
* &quot;Zem naglota papēža&quot; (1928)
* &quot;Jāņa Robežnieka pārnākšana&quot; (1932)
* &quot;Jāņa Robežnieka nāve&quot; (1933)
* &quot;Vecās ēnas&quot; (1934)
* &quot;Smaidoša lapa&quot; (1937)
* &quot;Pirmā nakts&quot;, tetraloģijas &quot;Laikmetu griežos&quot; 1. daļa (1937)
* &quot;Māsas Ģertrūdes noslēpums&quot; (1939)
* &quot;Laikmetu griežos&quot;, tetraloģija (1940)
* &quot;Zaļā zeme&quot; (1945)
* &quot;Plaisa mākoņos&quot; (1951)

'''Noveļu krājumi''':
* &quot;Mazas komēdijas&quot; (1909)
* &quot;Mazas komēdijas II&quot; (1910)
* &quot;Nemiers&quot; (1912)
* &quot;Darba laikā&quot; (1915)
* &quot;Atkusnī&quot; (1919)
* &quot;Vēju kauja&quot; (1920)
* &quot;Skaidas atvarā&quot; (1921)
* &quot;Aiz paradīzes vārtiem&quot; (1922)
* &quot;Metamorfozas&quot; (1923)
* &quot;Kailā dzīvība&quot; (1926)
* &quot;Stāsti par mācītājiem&quot; (1930)
* &quot;Noveles&quot; (1943)

'''Garstāsti''': 
* &quot;Pa Lauča pēdām&quot; (1925)
* &quot;Sūnu ciema zēni&quot; (1940)
* &quot;Vilnīša brauciens uz Austrumiem&quot; (1945)

'''Lugas:'''
* &quot;Dzimumdienas rītā&quot; (1905)
* &quot;Amazones&quot; (1909)
* &quot;Pārcilvēki&quot; (noveļu dramatizējums&quot; (1909)
* &quot;Ragana&quot; (1910)
* &quot;Balss un atbalss&quot; (triloģijas 1. daļa) (1911)
* &quot;Viens un daudzie&quot; (triloģijas 2. daļa) (1914)
* &quot;Nanniņa&quot; (1915)
* &quot;Saule un tvaiks&quot; (triloģijas 3. daļa) (1918)
* &quot;Salauzta sirds&quot; (1921)
* &quot;Peldētāja Zuzanna&quot; (1922)
* &quot;Laimes lācis&quot; (1923)
* &quot;Privātīpašums&quot; (1923)
* &quot;Atraitnes vīrs&quot; (1925)
* &quot;Kaijas lidojums&quot; (1925)
* &quot;Mirabo&quot; (1926)
* &quot;Cēloņi un sekas&quot; (noveles dramatizējums) (1927)
* &quot;Vesela miesa&quot; (1928)
* &quot;1905&quot; (1929)
* &quot;Apburtais loks&quot; (1929)
* &quot;Žanna d'Arka&quot; (1930)
* &quot;Šodien lillā!&quot; (1930)
* &quot;Ziedošais tuksnesis&quot; (1930)
* &quot;Stāsti par mācītājiem&quot; (noveļu dramatizējums) (1932)
* &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot; (1933)
* &quot;Spartaks&quot; (1943)
* &quot;Dziesmotā jūgā&quot; (1946)
* &quot;Spuldzes maisā&quot; (1948)
* &quot;Zaļā zeme&quot; (romāna dramatizējums) (1948)

'''Dzeja:'''
* Mazas drāmas (1911)
* Fabulas bez morāles (1924)

== Andreja Upīša prēmija ==
1977. gadā, A. Upīša simtgadē, tika nodibināta viņa prēmija literatūrā. To pasniedza Skrīveru izmēģinājuma saimniecība, piešķirot 4000 rubļu naudas prēmiju. Šo apbalvojumu 1977. gadā saņēma [[Māris Čaklais]], starp tās vēlākajiem laureātiem ir rakstnieki [[Alberts Bels]] (1977), [[Māra Zālīte]] (1985), [[Vizma Belševica]], [[Knuts Skujenieks]] (1986), [[Pauls Putniņš]] (1977) un [[Lilija Dzene]].&lt;ref&gt;Upīša muzejs aicina uz dzejniekam Mārim Čaklajam veltītu literāro vakaru. http://www.satori.lv/raksts/12755&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Paliekošais un zūdošais Andreja Upīša darbos. Sast. Kalniņa I. - Pētergailis: Rīga, 2004. {{ISBN|9984-33-089-3}}
* Latvijas padomju enciklopēdija 10.-1. sēj: Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987

== Ārējās saites ==
* [http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=117 Andreja Upīša biogrāfija]
* [http://zagarins.net/JG/jg129/JG129_gramatas_Liepins.htm Atmiņas par Andreju Upīti. Sastād. Jānis Upītis // Jaunā Gaita nr. 129, 1980. g. 3. Nr]
* [https://web.archive.org/web/20081217064500/http://www.pvg.edu.lv/pvg_old_080402/ekskurs/andrejas.htm Andreja Upīša iela Preiļos]
* [http://www.vietas.lv/objekts/andreja_upisa_piemineklis/ Andreja Upīša piemineklis]
* [http://www.tournet.lv/page.php?id=3280 A. Upīts 1915. gadā Baku]

{{Tautas Saeima}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Upits, Andrejs}}
[[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas literatūras kritiķi]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Marksisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas rakstnieki]]
[[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>crf16ndca2bu5kma6f0ik3a5693ly7n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kanbera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20502</id>
    <revision>
      <id>3666209</id>
      <parentid>3357494</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:44:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4999" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kanbera
 | native_name              = Canberra
 | settlement_type          = Galvaspilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = Canberra parliamentary axis.JPG
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of the Australian Capital Territory.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             =Coat of Arms of the Australian Capital Territory.svg
 | pushpin_map              = Australia
 | pushpin_label_position   = left
 | latd  = 35 | latm  = 18 | lats  = 29 | latNS  = S
 | longd = 149 | longm = 07 | longs = 28 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{karogs|Austrālija}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Austrālijas galvaspilsētas teritorija]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1913|5|12}}
 | established_title2       = Galvaspilsēta kopš
 | established_date2        = {{dat|1927|5|9|Ģ}}
 | area_total_km2           = 814.2
 | elevation_m              = 
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedzīvotāji&quot;/&gt;
 | population_total         = 358222
 | population_as_of         = {{dat|2011|3|31|SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[AEST]]
 | utc_offset               = +10
 | timezone_DST             = [[AEDT]]
 | utc_offset_DST           = +11
 | website                  = {{url|http://www.act.gov.au/}}
}}

'''Kanbera''' ({{val-en|Canberra}}, {{izrunā|ˈkænbᵊrə}}) ir [[Austrālija]]s galvaspilsēta un valsts astotā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Tā ir lielākā iekšzemes pilsēta. 2011. gadā Kanberas iedzīvotāju skaits pārsniedza {{nobr|358 000}}.&lt;ref name=&quot;iedzīvotāji&quot;/&gt; Kanbera atrodas [[Austrālijas galvaspilsētas teritorija]]s ziemeļos, 280 [[kilometrs|km]] uz dienvidrietumiem no [[Sidneja]]s un 650 km uz ziemeļaustrumiem no [[Melburna]]s. Tās atrašanās vietu izvēlējās [[1908]]. gadā kā kompromisu starp divu lielāko pilsētu — Sidnejas un Melburnas — atrašanās vietām. Par Kanberas projektēšanu tika izsludināts starptautisks konkurss, kurā uzvarēja arhitekti [[Volters Bērlijs Grifins]] un [[Merions Mahonijs Grifins]] (''Marion Mahony Griffin'') no [[Čikāga]]s. Pilsētas celtniecība sākās [[1913]]. gadā. Galvaspilsētas statuss tika piešķirts {{dat|1927|5|9}}.

Pilsētas struktūra ir balstīta uz [[dārza]] pilsētas principiem, tajā ir daudz [[parks|parku]] un apzaļumoto teritoriju. Kanberā atrodas [[Austrālijas Nacionālā bibliotēka]], kas dibināta 1960. gadā.

2022. gadā Kanberā tika atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Demogrāfija ==
Pēc 2006. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s datiem Kanberā dzīvoja {{nobr|323 056}} cilvēku. 2011. gadā tika lēsts, ka iedzīvotāju skaits ir aptuveni {{nobr|358 000}}.&lt;ref name=&quot;iedzīvotāji&quot;/&gt; Pēc tautas skaitīšanas datiem 1,2% iedzīvotāju ir [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas aborigēnu]] izcelsme, savukārt 21,7% dzimuši ārpus Austrālijas. Lielākā daļa ieceļojuši no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Jaunzēlande]]s. Salīdzinoši daudz ir arī imigrantu no [[Ķīna]]s, [[Indija]]s un [[Vjetnama]]s.

== Sports ==
Slavenākās Kanberas sporta komandas ir [[regbijs|regbija]] komandas ''[[Canberra Raiders]]'' un ''[[Brumbies]]''. Abas komandas mājas spēles aizvada [[Kanberas stadions|Kanberas stadionā]]. Šajā stadionā notika arī [[2000. gada Vasaras Olimpiskās spēles|2000. gada Vasaras Olimpisko spēļu]] futbola turnīra un [[2003. gada Pasaules kauss regbijā|2003. gada Pasaules kausa regbijā]] spēles. Veiksmīga ir arī [[sieviešu basketbols|sieviešu basketbola]] komanda ''[[Canberra Capitals]]'', kas 7 reizes no pēdējām 11 sezonām kļuvusi par Austrālijas čempioni.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;iedzīvotāji&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title= Main Features | url= http://www.abs.gov.au/ausstats/abs@.nsf/Products/3218.0~2009-10~Main+Features~Main+Features?OpenDocument | work= 3218.0 – Regional Population Growth, Australia, 2009–10 | publisher= Australian Bureau of Statistics | date= 2011-03-31 | accessdate= 2011-04-06}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.act.gov.au/ Mājaslapa]

{{Austrālija-aizmetnis}}
{{Okeānijas galvaspilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrālijas pilsētas]]
[[Kategorija:Okeānijas galvaspilsētas]]</text>
      <sha1>o1u0upvlw9bxq3dgpjwf9dhm5slwnsb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Newcastle United FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20928</id>
    <revision>
      <id>3666468</id>
      <parentid>3624296</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:22:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5738" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000000
| nos        = Ņūkāslas &quot;United&quot;
| logo       = [[Attēls:Newcastle_United_crest.png|175px]]
| pilns      = Ņūkāslas futbola klubs &quot;United&quot; (''Newcastle United Football Club'')
| iesauka    = žagatas (''The Magpies'')
| pilsēta    = {{Vieta|Anglija|Ņūkāsla pie Tainas}}
| dib        = 1892
| dib_mēn    = 12
| dib_dat    = 9
| stad       = ''[[St James' Park]]''
| ietilp     = 52 405
| prez       = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Yasir Al-Rumayyan]]
| tren       = {{flaga|Anglija}} [[Edijs Hovs]]
| līga       = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez        = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz        = 11. vieta 
| pattern_la1 = _newcastle2223h
| pattern_b1 = _newcastle2223h
| pattern_ra1 = _newcastle2223h
| pattern_sh1 = _newcastle2223h
| pattern_so1 = _newcastle2223h
| leftarm1 = 000000
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _newcastle2223a
| pattern_b2 = _newcastle2223a
| pattern_ra2 = _newcastle2223a
| pattern_sh2 = _newcastle2223a
| pattern_so2 = _newcastle2223a
| leftarm2 = 001363
| body2 = 001363
| rightarm2 = 001363
| shorts2 = eeb12a
| socks2 = eeb12a
| pattern_la3 = _newcastle2223t
| pattern_b3 = _newcastle2223t
| pattern_ra3 = _newcastle2223t
| pattern_sh3 = _newcastle2223t
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 019E73
| socks3 = FFFFFF
}}

''''Ņūkāslas futbola klubs &quot;United&quot;''' ({{val|en|Newcastle United Football Club}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Komanda ir četrkārtēja Anglijas čempione.

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunināts {{Dat|2022|1|17||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nufc.co.uk/teams/first-team/|title=First Team|website=Newcastle United Football Club|access-date=2020-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=SVK|pos=GK|name=[[Martins Dūbravka]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=IRL|pos=DF|name=[[Kīrans Klārks]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=WAL|pos=DF|name=[[Pols Damets]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=SUI|pos=DF|name=[[Fabians Šērs]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džemals Lasēls]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no= 7|nat=BRA|pos=FW|name=[[Žoelintons]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džondžo Šelvijs]]}}
{{fs player|no= 9|nat=ENG|pos=FW|name=[[Kalums Vilsons]]}}
{{Fs player|no=10|nat=FRA|pos=FW|name=[[Allāns Senmaksimēns]]}}
{{Fs player|no=11|nat=SCO|pos=MF|name=[[Mets Ričijs]]}}
{{Fs player|no=12|nat=NIR|pos=DF|name=[[Džamals Luiss]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ENG|pos=DF|name=[[Mets Tārgets]]|other=īrē no [[Aston Villa FC|Aston Villa]]}}
{{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kīrans Tripjērs]]}}
{{Fs player|no=17|nat=SWE|pos=DF|name=[[Emīls Krafts]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=18|nat=ARG|pos=DF|name=[[Federiko Fernandess]]}}
{{Fs player|no=19|nat=ESP|pos=DF|name=[[Havjers Mankiljo]]}}
{{Fs player|no=20|nat=NZL|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]}}
{{Fs player|no=21|nat=SCO|pos=MF|name=[[Raiens Freizers]]}}
{{Fs player|no=23|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeikobs Mērfijs]]}}
{{Fs player|no=24|nat=PAR|pos=MF|name=[[Migels Almirons]]}}
{{Fs player|no=26|nat=ENG|pos=GK|name=[[Karls Dārlovs]]}}
{{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džo Viloks]]}}
{{Fs player|name=[[Marks Džilespijs]]|pos=GK|no=29|nat=ENG}}
{{Fs player|no=33|nat=ENG|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]}}
{{fs player|no=34|nat=ENG|pos=FW|name=[[Dvaits Geils]]}}
{{fs player|no=36|nat=ENG|pos=MF|name=[[Šons Longstafs]]}}
{{fs player|no=39|nat=BRA|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]}}
{{Fs end}}


== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (4): 1904–05, 1906–07, 1908–09, 1926–27
** Vicečempioni (2): 1995–96, 1996–97
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1964–65, 1992–93, 2009–10, 2016–17
** Vicečempioni (2): 1897–98, 1947–48 
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (6): 1909–10, 1923–24, 1931–32, 1950–51, 1951–52, 1954–55 
** Finālisti (7): 1904–05, 1905–06, 1907–08, 1910–11, 1973–74, 1997–98, 1998–99 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 1975–76
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1909
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1968–69
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2006

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.nufc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C.]]</text>
      <sha1>b4ciq536mmsj4h7118ppq79falxpk2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Minhenes &quot;Bayern&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20945</id>
    <revision>
      <id>3666479</id>
      <parentid>3618662</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:41:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7764" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #ED1248
| nos     = ''Bayern München''
| logo    = [[Attēls:Bayern Munchen.png|175px]]
| pilns   = ''Fußball-Club Bayern München e.V.''
| iesauka = ''Der FCB'' &lt;br&gt;''Die Bayern'' (Bavārieši) &lt;br&gt;''Stern des Südens'' (Dienvidu zvaigzne)&lt;br&gt;''Die Roten'' (Sarkanie) &lt;br /&gt; ''FC Hollywood''
| pilsēta = {{vieta|Vācija|Minhene}}
| dib     = 1900
| dib_mēn = 2
| dib_dat = 27
| stad    = ''[[Allianz Arena]]''
| ietilp  = 75 000
| prez    = {{flaga|Vācija}} Uli Hēness
| tren    = {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]]
| līga    = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]
| sez     = [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz     = 1. vieta
| pattern_la1        = _bayern2021h
| pattern_b1         = _fcbm2021h
| pattern_ra1        = _bayern2021h
| pattern_sh1        = _adidascondivo20rw
| pattern_so1        = _3_stripes_white
| leftarm1           = FF0000
| body1              = FF0000
| rightarm1          = FF0000
| shorts1            = FF0000
| socks1             = FF0000
| pattern_la2        = _bayern2021a
| pattern_b2         = _bayern2021A
| pattern_ra2        = _bayern2021a
| pattern_sh2        = _bayern2021a
| pattern_so2        = _bayern2021a
| leftarm2           = C2C2C2
| body2              = EFEFEF
| rightarm2          = C2C2C2
| shorts2            = FFFFFF
| socks2             = FFFFFF
| pattern_la3        =
| pattern_b3         = _bayern2021T
| pattern_ra3        =
| pattern_sh3        = _adidascondivo20bw
| pattern_so3        = _color_3_stripes_white
| leftarm3           = 000000
| body3              = 000000
| rightarm3          = 000000
| shorts3            = 000000
| socks3             = 000000
}}

'''Minhenes &quot;Bayern&quot;''' ({{val|de|FC Bayern München}}) ir [[Vācija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]], kas atrodas [[Minhene|Minhenē]], [[Bavārija|Bavārijā]]. To vislabāk pazīst pēc tā futbola komandas, kura ir titulēkākā komanda Vācijas futbolā, 32 reizes uzvarot Vācijas čempionātā un 20 reizes [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausā]].

Klubs dibināts 1900. gadā. Sākotnēji kluba nosaukums bija ''Bayern Reds''. 1907. gadā klubs pārcelās uz Minheni. 1910.gadā komanda kļuva par Austrumu reģiona čempioniem. 1926.gadā komanda kļuva par Dienvidu reģiona čempioniem. 1932. gadā tā ieguva pirmo nacionālo titulu, ar rezultātu 2-0 uzvarot [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]]. 1957. gadā pirmoreiz tika izcīnīts [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]].
Kopš 2005.—2006. gada sezonas Bayern savas mājas spēles aizvada ''[[Allianz Arena]]''. Agrāk komanda 33 gadus spēlēja [[Minhenes Olimpiskajā stadionā]].

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2022|8|4||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fcbayern.com/de/teams/profis |title=FC Bayern München – Profis |language=de |accessdate={{dat|2022|8|4||bez}} |publisher=''FC Bayern München''}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|pos=GK|nat=GER|name=[[Manuels Neiers]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=2|pos=DF|nat=FRA|name=[[Dajo Upamekano]]}}
{{Fs player|no=4|pos=DF|nat=NED|name=[[Matiss de Lihts]]}}
{{Fs player|no=5|pos=DF|nat=FRA|name=[[Benžamēns Pavārs]]}}
{{Fs player|no=6|pos=MF|nat=GER|name=[[Jozua Kimmihs]]}}
{{Fs player|no=7|pos=FW|nat=GER|name=[[Seržs Gnabrī]]}}
{{Fs player|no=8|pos=MF|nat=GER|name=[[Leons Gorecka]]}}
{{Fs player|no=10|pos=FW|nat=GER|name=[[Lerojs Sanē]]}}
{{Fs player|no=11|pos=FW|nat=FRA|name=[[Kingslijs Komans]]}}
{{Fs player|no=13|pos=FW|nat=CMR|name=[[Eriks Maksims Šupo-Motings]]}}
{{Fs player|no=14|pos=MF|nat=GER|name=[[Pauls Vanners]]}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=SEN|name=[[Sadio Manē]]}}
{{Fs player|no=18|pos=MF|nat=AUT|name=[[Marsels Zabicers]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=19|pos=DF|nat=CAN|name=[[Alfonso Deiviss]]}}
{{Fs player|no=20|pos=DF|nat=SEN|name=[[Buna Sars]]}}
{{Fs player|no=21|pos=DF|nat=FRA|name=[[Lukass Ernandess]]}}
{{Fs player|no=23|pos=DF|nat=FRA|name=[[Tangī Njanzu]]}}
{{Fs player|no=25|pos=FW|nat=GER|name=[[Tomass Millers]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=26|pos=GK|nat=GER|name=[[Svens Ulreihs]]}}
{{Fs player|no=28|pos=MF|nat=CRO|name=[[Gabriels Vidovičs]]}}
{{Fs player|no=32|pos=FW|nat=NED|name=[[Džošua Zirkzē]]}}
{{Fs player|no=38|pos=MF|nat=NED|name=[[Raiens Gravenberhs]]}}
{{Fs player|no=39|pos=FW|nat=FRA|name=[[Matiss Tels]]}}
{{Fs player|no=40|pos=DF|nat=MAR|name=[[Nusairs Mazrauī]]}}
{{Fs player|no=42|nat=GER|pos=FW|name=[[Džamals Musiala]]}}
{{Fs player|no=44|nat=CRO|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]'''
** Čempioni (32): 1932, 1968–69, 1971–72, 1972–73, 1973–74, 1979–80, 1980–81, 1984–85, 1985–86, 1986–87, 1988–89, 1989–90, 1993–94, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2012–13, 2013–14 , 2014–15, [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018–19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020–21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021–22]]
** Vicečempioni (10): 1969–70, 1970–71, 1987–88, 1990–91, 1992–93, 1995–96, 1997–98, 2003–04, 2008–09, 2011–12
* '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (20): 1956–57, 1965–66, 1966–67, 1968–69, 1970–71, 1981–82, 1983–84, 1985–86, 1997–98, 1999–2000, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2012–13, 2013–14, 2015–16, 2018–19, 2019–20
** Finālisti (4): 1984–85, 1998–99, 2011–12, 2017–18
* '''DFB Līgas kauss'''
** Kausa ieguvēji (6): 1997, 1998, 1999, 2000, 2004, 2007
** Finālisti (2): 2006, 2010
* '''Vācijas Superkauss'''
** Kausa ieguvēji (7): 1987, 1990, 2010, 2012, 2016, 2017, 2018
** Finālisti (5): 1989, 1994, 2013, 2014, 2015
** Neoficiālie uzvarētāji: 1982
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Kausa ieguvēji (6): 1973–74, 1974–75, 1975–76, 2000–01, 2012–13, [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019–20]]
** Finālisti (5): 1981–82, 1986–87, 1998–99, 2009–10, 2011–12
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1966–67
* '''[[UEFA kauss]]'''
** Kausa ieguvēji : 1995–96
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2013
** Finālisti (3): 1975, 1976, 2001
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2013
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1976, 2001 &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php|title=Erfolge|accessdate=2015-10-01|publisher=Offizielle Website des FC Bayern München|archive-date=2015-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20150511054525/http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150511054525/http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php |date=2015-05-11 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.fcbayern.de/en/ Oficiālā kluba vietne]


{{futbols-stub}}
{{Bundeslīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bayern}}
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
[[Kategorija:Vācijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>jq83bbdx7i2geri2toa71up9oom9so9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arsenal FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22317</id>
    <revision>
      <id>3666466</id>
      <parentid>3645209</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:18:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12098" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #EF0007
| nos = ''Arsenal''
| logo = [[Attēls:Arsenal FC.png|150px]]
| pilns = ''Arsenal Football Club''
| iesauka = ''The Gunners ll(lielgabalnieki)''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}}
| dib = 1886
| stad = ''[[Emirates Stadium]]''
| ietilp = 60 260
| prez = {{flaga|Anglija}} Čips Kesviks
| tren = {{flaga|Spānija}} [[Mikels Arteta]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz = 5. vieta
| pattern_la1 = _arsenal2223h
| pattern_b1  = _arsenal2223h
| pattern_ra1 = _arsenal2223h
| pattern_sh1 = _arsenal2223h
| pattern_so1 = _arsenal2223hl
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = EF0000
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = FFFFFF
| socks1      = EF0000
| pattern_la2 = _arsenal2223A
| pattern_b2  = _arsenal2223A
| pattern_ra2 = _arsenal2223A
| pattern_sh2 = _arsenal2223A
| pattern_so2 = _arsenal2223A
| leftarm2    = 181818
| body2       = 181818
| rightarm2   = 181818
| shorts2     = 000000
| socks2      = 000000
| pattern_la3 = _arsenal2223T
| pattern_b3  = _arsenal2223T
| pattern_ra3 = _arsenal2223T
| pattern_sh3 = _arsenal2223T
| pattern_so3 = _arsenal2223T
| leftarm3    = FFD2E7
| body3       = FFD2E7
| rightarm3   = FFD2E7
| shorts3     = 00003E
| socks3      = FFD2E7
}}
'''Londonas &quot;Arsenal&quot;''' ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Klubs spēlē Anglijas spēcīgākajā futbola līgā — FA Premjerlīgā. Viens no visapbalvotākajiem klubiem, kas izcīnījis 13 Pirmās līgas un Premjerlīgas uzvarētāja titulus, kā arī 14 reizes izcīnījis FA Kausu.

Šobrīd Arsenal ir viens no pelnošākajiem futbola klubiem Eiropā, pēc 2016.–2017. sezonas datiem ieņemot devīto vietu peļņas ziņā ar €487 miljoniem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/uk/Documents/sports-business-group/uk-deloitte-sport-football-money-league-2016.pdf&lt;/ref&gt; Balsoties uz sociālo mediju aktivitāti no 2014. gada līdz 2015. gadam, ''Arsenal'' komanda ir piektā atbalstītākā komanda pasaulē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
1886. gadā grupa strādnieku no ''Woolwich'' firmas ''Royal Arsenal'' dibināja komandu. Firma ražoja bruņojumu. Kluba nosaukums tika ņemts no ''Dial Square'' darbnīcas vārda (1886). Ap tā paša gada [[Ziemassvētki]]em kluba nosaukumu mainīja uz ''Royal Arsenal''. Pēc dažiem gadiem kluba nosaukumu tika mainīts uz ''Woolwich Arsenal'' (1891). 1893. gadā ''Woolwich Arsenal'' bija pirmā komanda no Anglijas dienvidiem, kas iestājās [[Anglijas futbola līga|Anglijas futbola līgā]]. 1904. gadā tika sasniegta arī Pirmā divīzija jeb Anglijas augstākā līga. 1913. gadā komanda izkrita uz vienu līgu zemāk. Tajā pašā gadā komanda pārcēlās uz [[Highbury stadions|''Highbury'']] stadionu, kur tā spēlēja līdz 2006. gadam. 1914. gadā komanda mainīja nosaukumu uz ''Arsenal Football Club''. 1919. gadā ''Arsenal'' atgriezās Pirmajā divīzijā. Kopš tā laika komanda vairs nav izkritusi līgu zemāk, kas ir Anglijas rekords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engall.html|title=English Clubs Divisional Movements 1888-2016|website=www.rsssf.com|access-date=2021-01-08}}&lt;/ref&gt; 1925. gadā par komandas galveno treneri kļuva [[Herberts Čepmens]]. Čepmena laikā ''Arsenal'' komanda bija viena no spēcīgākajām komandām Pirmajā divīzijā. Laika posmā no 1930. gada līdz 1938. gadam, ''Arsenal'' komanda izcīnīja piecus Pirmās divīzijas čempionu titulus. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], trofejas ''Arsenal'' komanda izcīnīja daudz retāk. 1962. gadā par treneri kļuva bijušais [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] kapteinis [[Billijs Raits]]. Arī viņa vadībā komanda neguva panākumus un 1966. gadā par treneri kļuva kluba fizioterapeits [[Bērtijs Mī]]. Viņa vadībā komanda izcīnīja pirmo Eiropas trofeju — Starppilsētu gadatirgu kausu. 1974. gadā komandu 34 gadu vecumā sāka vadīt [[Terijs Nīls]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' vienīgo trofeju ieguva 1979. gadā, kad tika uzvarēts [[FA kauss]]. No 1986. gada līdz 1996. gadam par komandas treneri strādāja ''Arsenal'' bijušais futbolists [[Džordžs Greims]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' ieguva divus Pirmās divīzijas titulus, [[FA kauss|FA kausu]], kā arī 1994. gadā tika iegūts [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]. 1996. gadā par komandas galveno treneri tika apstiprināts [[Francija|Francijas]] treneris [[Arsēns Vengers]]. Vengera vadībā ''Arsenal'' spēle uzlabojās, tika pievienoti arī vairāki ārzemju spēlētāji, kā [[Patriks Vieira]] un [[Tjerī Anrī]]. 1997–98. gada sezonā tika izcīnīta arī pirmā [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] trofeja. 2000. gadā tika sasniegts [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa]] fināls, tomēr tika zaudēts [[Turcija|Turcijas]] komandai [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Stambulas &quot;''Galatasaray''&quot;]]. 2003–04. gada sezonā ''Arsenal'' komanda nezaudēja nevienā līgas spēlē. Togad ''Arsenal'' ieguva iesauku ''The Invincibles''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3713537.stm|title=Arsenal the Invincibles|access-date=2021-01-08|date=2004-05-15|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Kopā ''Arsenal'' nezaudēja 49 spēles pēc kārtas, kas ir Anglijas rekords.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3950453.stm|title=Arsenal run ends at 49|access-date=2021-01-08|date=2004-10-25|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;2005–06. gada sezonā ''Arsenal'' pirmo reizi sasniedza [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] finālu, kurā gan tika zaudēts [[FC Barcelona|''Barcelona'']] komandai ar 2–1. 2006. gadā komanda pārcēlās uz [[Emirates Stadium|''Emirates'']] stadionu. Klubs nebija izcīnījis nevienu trofeju kopš 2005. gada FA kausa, līdz 2014. gada FA kausa finālā tika uzvarēta [[Hull City A.F.C.|''Hull City'']]. 2018. gada aprīlī, pēc vairākām nesekmīgām sezonām, Vengers paziņoja par aiziešanu no komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/merci-arsene|title=Merci Arsène|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Par pirmo treneri pēc Vengera ēras tika apstiprināts [[Unajs Emerijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11670/11382525/arsenal-confirm-appointment-of-unai-emery-as-new-head-coach|title=Unai Emery announced as new Arsenal head coach|website=Sky Sports|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā sezonā tika sasniegts [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgas]] fināls, tomēr [[Baku Olimpiskais stadions|Baku Olimpiskajā stadionā]] tika zaudēts [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] komandai ar 4–1. Nākamajā sezonā Emerijs, pēc septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas, tika atlaists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/unai-emery-leaves-club|title=Unai Emery leaves club|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Par kluba galveno treneri kļuva bijušais ''Arsenal'' futbolists [[Mikels Arteta]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/mikel-arteta-joining-our-new-head-coach|title=Mikel Arteta joining as our new head coach|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā komanda izcīnīja savu 14 [[FA kauss|FA kausu]].

== Komandas sastāvs ==
: ''{{Dat|2021|09|01||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/men/players|title=Arsenal Squad: Men Information &amp; Details {{!}} Arsenal.com|website=www.arsenal.com|access-date=2020-09-12}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=GER | pos=GK | name=[[Bernds Leno]]}}
{{Fs player | no= 3 | nat=SCO | pos=DF | name=[[Kīrans Tīrnijs]]}}
{{Fs player|name=[[Bens Vaits]]|pos=DF|no=4|nat=ENG}}
{{Fs player | no= 5 | nat=GHA | pos=MF | name=[[Tomass Partijs]]}}
{{Fs player|name=[[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels]]|pos=DF|no=6|nat=BRA}}
{{Fs player|name=[[Bukajo Saka]]|pos=MF|no=7|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Martins Ēdegors]]|pos=MF|nat=NOR}}
{{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Žezuss]]}}
{{Fs player | no=10 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Emils Smits-Rovs]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=GAB | pos=FW | name=[[Pjērs Emeriks Obamejangs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}}
{{Fs player | no=15 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Einslijs Meitlends-Nailzs]]}}
{{Fs player | no=16 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Robs Holdings]]}}
{{Fs player | no=17 | nat=POR | pos=DF | name=[[Sedriks]]}}
{{Fs player|name=[[Takehiro Tomijasu]]|pos=DF|no=18|nat=JAP}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=19 | nat=CIV | pos=FW | name=[[Nikolā Pepē]]}}
{{Fs player | no=20 | nat=POR | pos=DF | name=[[Nunu Tavarešs]]}}
{{Fs player | no=21 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Kelams Čemberss]]}}
{{Fs player | no=22 | nat=ESP | pos=DF | name=[[Pablo Mari]]}}
{{Fs player | no=23 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Albērs Sambi Lokonga]]}}
{{Fs player|name=[[Mohameds Elnenī]]|pos=MF|no=25|nat=EGY}}
{{Fs player|name=[[Florāns Baloguns]]|no=26|pos=FW|nat=ENG}}
{{Fs player | no=30 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Edijs Nketiā]]}}
{{Fs player | no=31 | nat=BIH | pos=DF | name=[[Seads Kolašinacs]]}}
{{Fs player|name=[[Ārons Remsdeils]]|pos=GK|no=32|nat=ENG}}
{{Fs player | no=33 | nat=ENG | pos=GK | name=[[Arturs Okonkvo]]}}
{{Fs player | no=34 | nat=SUI | pos=MF | name=[[Granits Džaka]]}}
{{Fs player | no=35 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Martinelli]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (13): 1930–31, 1932–33, 1933–34, 1934–35, 1937–38, 1947–48, 1952–53, 1970–71, 1988–89, 1990–91, 1997–98, 2001–02, 2003–04
** Vicečempioni (9): 1925–26, 1931–32, 1972–73, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2015–16
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (14): 1929–30, 1935–36, 1949–50, 1970–71, 1978–79, 1992–93, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2013–14, 2014–15, 2016–17, 2019–20
** Finālisti (7): 1926–27, 1931–32, 1951–52, 1971–72, 1977–78, 1979–80, 2000–01 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1986–87, 1992–93
** Finālisti (6): 1967–68, 1968–69, 1987–88, 2006–07, 2010–11, 2017–18
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (15): 1930, 1931, 1933, 1934, 1938, 1948, 1953, 1991, 1998, 1999, 2002, 2004, 2014, 2015, 2017
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (1): 2005–06
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]'''
** Finālisti (1): 1999–2000, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]]
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1993–94
** Finālisti (2): 1979–80, 1994–95
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Finālisti (1): 1994
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1969–70 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.arsenal.com/ Oficiālā kluba vietne]

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Arsenal FC]]</text>
      <sha1>1y72g5cup32uplrjsqi0n3dwsdeyfbw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Barkavas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26298</id>
    <revision>
      <id>3666413</id>
      <parentid>3554470</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:10:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7119" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Barkavas pagasts
| karte             = Barkava Parish (LocMap).png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Barkavas pagasta ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Barkavas pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Barkavas pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Madonas novads
| centrs            = Barkava
| platība           = 187,91
| iedzīvotāji       = 1382&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 1382 / 187.91 round 1}}
| izveidots         = 1866
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Barkavas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada [[Ošupes pagasts|Ošupes]], [[Praulienas pagasts|Praulienas]],  [[Mētrienas pagasts|Mētrienas]] un [[Indrānu pagasts|Indrānu pagastiem]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastu]] un [[Dekšāres pagasts|Dekšāres pagastu]] un [[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] [[Murmastienes pagasts|Murmastienes]] un [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]] pagastiem. 

== Daba ==
Pagasts atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]], rietumu daļa — [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]]. Reljefs izteikti līdzens, augstākais punkts — 116,3 m austrumos no Stalīdzāniem. Pagasta teritorijā atrodas [[Teiču purvs]] un četri mazāki purvi: [[Saukas purvs]], [[Salenieku purvs]], [[Lielsalas purvs (Barkavas pagasts)|Lielsalas purvs]] un [[Radžēļu purvs]]. Pagasta kopējā platība ir 18 791 ha. No tiem 5239,8 ha aizņem meži un 9062 ha lauksaimniecības zeme.

=== Hidrogrāfija ===
==== Ūdenstilpes ====
[[Grāna ezers]], [[Ķeiķu ezers]], [[Lubāns]], [[Pieslaistes ezers]], [[Puntes ezers]].

==== Ūdensteces ====
[[Attēls:Lisiņa1.jpg|thumb|260px|[[Lisiņa]] pie [[Barkava]]s]]
{{columns|width=200px
|col1=
* [[Aiviekste]]
** [[Meirānu kanāls]]
*** [[Malmuta]]
*** [[Brieža grāvis]]
*** [[Teicija]]
*** [[Ūjiņa]]
*** [[Pabrauklis]]
*** [[Veclisiņa]]
**** [[Ikaviņa]]
**** [[Peilāgs]]
*** [[Lisiņa]]
**** [[Bestineica]]
**** [[Vasijas strauts]]
***** [[Jāņakrusta strauts]]
**** [[Dīrīte]]
***** [[Grāna grāvis]]
*** [[Lubāna izvadkanāls]]
**** [[Zvidzienas kanāls]]
*** [[Īdeņas kanāls]]
**** [[Ciska (Īdeņas kanāla pieteka)|Ciska]]
**** [[Vecmalmuta]]
***** [[Vecciska]]
**** [[Suļka]]
|col2=
* Aiviekste
** [[Kāršupīte (Aiviekstes pieteka)|Kāršupīte]]
** [[Isliena]]
*** [[Dubīte]]
*** [[Madava]]
*** [[Sumeja]]
*** [[Jaunisliena]]
** [[Vaibiņa]]
*** [[Kaķene (upe)|Kaķene]]
}}

=== Mežu masīvi un purvi ===
[[Dūtsolas pūrs]], [[Radžēļu purvs]], [[Riste]], [[Lielā sala (Barkavas pagasts)|Lielā sala]], [[Lielsalas purvs (Barkavas pagasts)|Lielsalas purvs]], [[Mindaugas purvs]], [[Saukas purvs]], [[Siena purvs]], [[Šķobri]], [[Teiču purvs]], [[Zaļā sala]], [[Zvirgzdājs]].

=== Dabas aizsardzība ===
Barkavas novadā atrodas daļa no [[Teiču rezervāts|Teiču rezervāta]], daļa no [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Barkavas ozolu audze]], daļa no dabas lieguma [[Lubāna mitrāju komplekss|Lubāna mitrājs]], dabas liegums [[Lielsalas purvs (Barkavas pagasts)|Lielsalas purvs]].

== Vēsture ==
Pirmās ziņas par Barkavas pagastu kā administratīvo teritoriju atrodamas kopš 1866. gada. 1873. gadā tas tika apvienots ar [[Murmastienes pagasts|Murmastienes pagastu]].&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1935. gadā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] Barkavas pagasta platība bija 277,2 km² un tajā dzīvoja 5235 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Pagastu apraksti}}&lt;/ref&gt; 

=== Muižas ===
Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Barkavas pagasta teritorijā esošās [[muiža]]s tika sadalītas jaunsaimniecībās &lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1839 slejas. Rīga, 1927.-1928. gads&lt;/ref&gt;: 
* [[Barkavas muiža]] (3623 ha) - 580 zemnieku saimniecībā, muižas kungu mājā iekārtoja slimnīcu,
* [[Murmastienes muiža]] (2153 ha) - 314 zemnieku saimniecībās.

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Barkavas pagasta teritorijā atrodas vienīgi bijušās Barkavas muižas centrs. 

=== Teritoriālās izmaiņas ===
1945. gadā pagastā izveidoja Barkavas, [[Borbaļu ciems|Borbaļu]], [[Čeržinieku ciems|Čeržinieku]], [[Murmastienes ciems|Murmastienes]] un [[Sumenieku ciems|Sumenieku]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Barkavas ciems''' ietilpis [[Viļānu apriņķis|Viļānu apriņķī]] (1947-1949) un [[Varakļānu rajons|Varakļānu]] (1949-1956) un [[madonas rajons|Madonas]] (pēc 1956. gada) rajonos. Barkavas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Čeržinieku ciema [[kolhozs|kolhoza]] «Arājs» teritoriju, 1954. gadā — likvidēto Sumenieku ciemu, 1977. gadā — daļu likvidētā [[Saikavas ciems|Saikavas ciema]].&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Barkavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]].

=== Kultūras pieminekļi ===
*[[Barkavas katoļu baznīca]]
*[[Lisiņas pilskalns]]
*Malmutas apmetne II
*Aizkārkles senkapi
*Malmutas apmetne I

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
[[Attēls:Barkavas pagasts.JPG|thumb|right|260px|Barkavas pagasta robežzīme]]
=== Ciemi ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Barkava]] (pagasta centrs) un [[Stalīdzāni]].

=== Skrajciemi ===
{{columns|width=200px
|col1=
* [[Aiztilte]]
* [[Akmeņsala (Barkavas pagasts)|Akmeņsala]]
* [[Bozēni]]
* [[Bulmeistari]]
* [[Čērzenieki]]
* [[Jaunzemnieki]]
|col2=
* [[Mālsala]]
* [[Mālnieki (Barkavas pagasts)|Mālnieki]]
* [[Mindauga]]
* [[Muiža (Barkavas pagasts)|Muiža]]
* [[Obsenieki]]
* [[Osogols]]
|col3=
* [[Radžēļi]]
* [[Silaunieki (Barkavas pagasts)|Silaunieki]]
* [[Sumeinieki]]
* [[Veczeltiņi]]
* [[Zaļmežnieki (Barkavas pagasts)|Zaļmežnieki]]
}}

=== Savrupenes ===
{{columns|width=200px
|col1=
* [[Aizkārkle]]
* [[Apsala]]
* [[Bauska (savrupene)|Bauska]]
* [[Bestineicas]]
* [[Dūtsola]]
|col2=
* [[Egļusalas]]
* [[Laudzenes]]
* [[Malmutas grīva]]
* [[Mindaugas sala]]
* [[Mojišku pļavas]]
|col3=
* [[Pulcenes]]
* [[Raksala]]
* [[Olksna]]
* [[Vaišļusala]]
* [[Žeidu kokts]]
}}

=== Ievērojamas personības ===
* [[Ēvalds Mugurēvičs]] (1931-2018) — vēsturnieks un arheologs

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Madonas novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Madonas rajons}}
}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Madonas novada pagasti]]
[[Kategorija:Barkavas pagasts| ]]</text>
      <sha1>ewskx7i9ddvgapb53hojqe697x4iv6j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bērzaunes pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26299</id>
    <revision>
      <id>3666430</id>
      <parentid>3615266</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:29:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8646" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Bērzaunes pagasts
| karte             = Bērzaunes pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Bērzaunes pagasta ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Bērzaunes pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Bērzaunes pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Madonas novads
| centrs2           = [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]]
| platība           = 117,31
| iedzīvotāji       = 1563&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 1563 / 117.31 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = www.berzaune.lv
}}

'''Bērzaunes pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada [[Aronas pagasts|Aronas]], [[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas]], [[Mārcienas pagasts|Mārcienas]] un [[Vestienas pagasts|Vestienas]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastu]]. 

== Daba ==
Pagasta teritorija atrodas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes centrālajā augstienē]], izteiktā paugurainē. Pagasta ziemeļdaļā atrodas [[Latvija]]s augstākais paugurs [[Gaiziņkalns]]. Kopējā pagasta teritorija ir {{nobr|11 731,1}} ha, no tiem meži aizņem 5928,5 ha, lauksaimniecības zeme 4446,6 ha.

=== Hidrogrāfija ===
==== Ūdensteces ====
[[Attēls:Bērzaunes upe pie Bērzaunes.jpg|thumb|260px|[[Bērzaune (upe)|Bērzaunes]] upe pie [[Bērzaune (ciems)|Bērzaunes]] ciema.]]
* [[Arona]]
** [[Bērzaune (Aronas pieteka)|Bērzaune]]
*** [[Podupīte (Bērzaunes pieteka)|Podupīte]]
*** [[Taleja]]
*** [[Adažiņa]]
**** [[Lācīte (Adažiņas pieteka)|Lācīte]]
** [[Paugurīte]]
** [[Pirkenes strauts]]
** [[Sīļauka]]
** [[Iztekas strauts]]
** ''[[Dzirnupīte (Aronas pieteka)|Dzirnupīte]]''
*** [[Briedaine]]
* [[Savīte]]
** [[Dzērvīte (Savītes pieteka)|Dzērvīte]]
* [[Šubraka]]

==== Ūdenstilpes ====
[[Attēls:Skats no Gaiziņkalna uz Puļpu kalnu un Viešūru.JPG|thumb|260px|Skats no [[Gaiziņkalns|Gaiziņkalna]].]]
* [[Kaņepēnu ezers]] (60,4 ha)
* [[Grīvu ezers]] (9 ha)
* [[Virkstenis]] (7,1 ha)
* [[Ezermuižas ezers]] (6,2 ha)
* [[Zābaks (ezers)|Zābaks]] (6 ha)
* [[Dēklainis]] (5,1 ha)
* [[Krustiņš (ezers)|Krustiņš]] (4,9 ha)
* [[Brencītis]] (2,5 ha)
* [[Sīksnis]] (1 ha)
* [[Aklītis]] (&lt;1 ha)
* [[Bumbierītis]] (&lt;1 ha)

==== Purvi====
[[Duriņu purvs]], [[Kodeļas purvs]]

=== Virsotnes ===
* [[Gaiziņš]] (311,9 m vjl.)
* [[Sirdskalns]] (296,8 m vjl.)
* [[Abrienas kalns]] (287,3 m vjl.)
* [[Mazais Gaiziņkalns]] (283,6 m vjl.)
* [[Bolēnu kalns]] (282,5 m vjl.)
* [[Dēklaiņu kalns]] (275,8 m vjl.)
* [[Gožu kalns]] (269,3 m vjl.)
* [[Tomēnu kalns]] (266,8 m vjl.)
* [[Leišu kalns]] (265,8 m vjl.)
* [[Viesīšu kalns]] (261,4 m vjl.)
* [[Skaļbu kalns]] (260,1 m vjl.)
* [[Dābāķu kalns]] (255,5 m vjl.)
* [[Ūsēļkalns]] (246,0 m vjl.)
* [[Ezerkalns (Bērzaunes pagasts)|Ezerkalns]] (242,6 m vjl.)
* [[Apšukalns]] (198,4 m vjl.)
* kā arī [[Brūža kalns]], [[Bērzu kalns]], [[Duriņu kalns]], [[Ežukalns]], [[Geidānu kalns]], [[Kapukalns]], [[Kūlānkalns]], [[Ķikaiņu kalns]], [[Podu kalns]], [[Ramu kalns]], [[Rata kalns]], [[Staldēnu kalns]], [[Vecumkalns]]

=== Citi ievērojami objekti ===
* [[Bolēnu Acu avots]]

=== Dabas aizsardzība===
Pagasta teritorija atrodas [[aizsargājamo ainavu apvidus|aizsargājamo ainavu apvidus]] [[Vestiena (aizsargājamo ainavu apvidus)|Vestiena]] teritorijā, kurā ietilpst [[dabas parks]] [[Gaiziņkalns (dabas parks)|Gaiziņkalns]]. Bērzaunes pagastā atrodas [[dabas piemineklis]] [[Bolēnu Veselības avots]].

== Vēsture ==
&lt;!-- [[Attēls:Berzaune 17.gs.jpg|thumb|250px|Bērzaunes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva).]] PĀRCELT UZ RAKSTU PAR CIEMU, JA VAJADZĒS--&gt;
Tagadējās Bērzaunes apkārtne bijusi apdzīvota jau no agrā dzelzs laikmeta, ko apliecina daudzie arheoloģiskie atradumi un 14 pagasta teritorijā esošie senkapi un kapu kalni. Pirmās ziņas par pašreizējā Bērzaunes pagasta teritoriju datētas ar 1229. gadu, kad [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] Bērzauni (''Bersohn'') izlēņoja vasaļiem [[fon Tīzenhauzeni]]em. Bērzaunes iespējamais latviskojums varētu būt &quot;Lāča dēla&quot; vai Lācēna pils.

Latvijā Tīzenhauzenu dzimta ir sazarojusies pēc divu sākotnējo dzimtmuižu nosaukumiem: Ērgļu ({{val|de|Erlaa}}) un Bērzaunes ({{val|de|Bersohn}}). Tīzenhauzeni mitinājās pirms 1382. gada celtajā [[Bērzaunes pils|Bērzaunes pilī]], vēlāk ar nelieliem pārtraukumiem arī [[Bērzaunes muiža]] bija šīs dzimtas īpašumā.

Bērzoni par Bērzauni 19.gs. beigās pārdēvēja folklorists, publicists, žurnālists, bibliogrāfs un tautskolotājs [[Āronu Matīss]], kurš dzimis 1858.gada 12. martā Bērzones pagasta Brencēnos.	
Bērzones nosaukums kā vietas apzīmējums ticis lietots līdz pat 1938.gadam, par ko liecina daudzie biedrību nosaukumi, kas tikuši pārdēvēti šajā laikā no Bērzones uz Bērzaunes („Bērzones draudzes piensaimnieku sabiedrība”, Bērzones labdarības biedrība, Bērzones draudzes lauksaimniecības biedrība, „Bērzones lopkopības pārraudzības biedrība”, u.c.).
 
1935. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] Bērzaunes pagasta platība bija 69&amp;nbsp;km² un tajā dzīvoja 1262 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Bērzaunes un [[Boķu ciems|Boķu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Madonas rajons|Madonas rajona]] '''Bērzaunes ciemam''' 1954. gadā pievienoja likvidētos Boķu un [[Gaiziņkalna ciems|Gaiziņkalna]] ciemus, 1968. gadā — [[Mārcienas ciems|Mārcienas ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Gaiziņš» teritoriju, 1973. gadā — daļu [[Aronas ciems|Aronas ciema]]. 1977. gadā Bērzaunes ciemam pievienoja vēl daļu Aronas ciema teritorijas, bet daļu Bērzaunes ciema pievienoja Aronas un [[Vestienas ciems|Vestienas]] ciemiem.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bērzaunes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]].

===Kultūras pieminekļi===
*[[Aronas kalns]]
*[[Bērzaunes pils]]
*[[Bolēnu avots]]
*[[Bindēnu pilskalns]]
*Brencēnu senkapi
*Gožu senkapi
*Kapa plāksne Tīzenhauzeniem [[Bērzaunes luterāņu baznīca|Bērzaunes baznīcā]]
*Kapmuižas senkapi
*Lejasbrencēnu senkapi
*Lejasgaiziņu senkapi
*Lipšu viduslaiku kapsēta ar krustakmeni
*Skutēnu senkapi
*Spridzēnu senkapi
*Susurēnu senkapi
*Viesūnēnu senkapi

== Iedzīvotāji ==
Nacionālais sastāvs (2000): 
* [[latvieši]] - 88,8%;
* [[krievi]] - 8%;
* citas tautības - 3,2%.

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] (pagasta centrs), [[Bērzaune (ciems)|Bērzaune]], [[Dzirnaviņas]], [[Ozolkrogs]], [[Muižnieki (Bērzaunes pagasts)|Muižnieki]].

=== Ievērojamas personības ===

* [[Jānis Rudzītis (kritiķis)|Jānis Rudzītis]] (1909—1970), latviešu literatūrkritiķis
* [[Jānis Teodors Vankins]] (1873—1947), ārsts, politiķis, šahists, sabiedriskais darbinieks. [[Niedras valdība]]s Kara ministrs (1919)
* [[Oto Nonācs]] (1880—1942), latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, [[Latviešu Nacionālā Padome|Latviešu Nacionālās Padomes]], [[Tautas padome]]s, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] loceklis, 1. un 2. Saeimas deputāts
* [[Augusts Lietavietis]] (1893—1984), PSRS strādājošs latviešu ārsts toksikologs un higiēnists, alpīnists

== Saimniecība ==
=== Transports ===
Cauri pagastam iet divi pirmās šķiras valsts autoceļi [[Bērzaune]]—[[Vestiena]]—[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] ([[P81]]) un [[Pļaviņas]]—[[Madona]]—[[Gulbene]] ([[P37]]).

== Izglītība un kultūra ==
* Bērzaunes pamatskola
* PII &quot;Vārpiņa&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Madonas novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Madonas rajons}}
{{Madonas apriņķis}}
}}

{{DEFAULTSORT:Berzaunes pagasts}}
[[Kategorija:Cēsu apriņķis]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Madonas novada pagasti]]
[[Kategorija:Bērzaunes pagasts| ]]</text>
      <sha1>ryevq34vdz1ts01jedly39rm6tbwjmu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivans Aivazovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27828</id>
    <revision>
      <id>3666386</id>
      <parentid>3609002</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T05:34:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>izlabots miršanas datums....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2987" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Ivans Aivazovskis
| image = Aivazovsky_-_Self-portrait_1874.jpg
| imagesize = 
| caption = 1874. gada pašportrets
| birthname = Ovaness Aivazjans
| birthdate = {{dat|1817|07|29}}
| location = [[Feodosija]], [[Taurijas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br&gt;([[Krima]], {{UKR}})
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1900|5|2|1817|07|29}}
| deathplace =  [[Feodosija]], [[Taurijas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br&gt;([[Krima]], {{UKR}})
| nationality = [[armēnis]]
| field = [[gleznošana]]
| training = [[Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija]]
| movement = [[romantisms]]
| famous works = &quot;[[Devītais vilnis]]&quot; (''Дев'ятий вал'', 1850)
| patrons =
| awards =
| influenced by = 
| influenced = 
}}

'''Ivans Aivazovskis''' ({{val|ru|Иван Константинович Айвазовский}}, {{val|uk|Іван Костянтинович Айвазовський}}), īstajā vārdā '''Ovaness Aivazjans''' ({{val|hy|Հովհաննես Այվազովսկի}}, dzimis {{dat|1817|07|29}}, miris {{dat|1900|5|2}}), bija [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s gleznotājs — [[Marīna|marīnists]], uzgleznojis apmēram 6000 darbu.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis nabadzīgā armēņu tirgotāja ģimenē, tomēr labo sekmju dēļ ieskaitīts [[Simferopole]]s ģimnāzijā un vēlāk [[Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija|Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā]]. Iegūtā akadēmijas stipendija ļāva apceļot daudzas pasaules valstis. 1844. gadā viņš kļuva par Krievijas Galvenā jūras štāba gleznotāju. 
No 1845. gada radīja arī daudzus darbus [[Osmaņu impērija]]s galmam. Mūža nogali pavadīja dzimtajā [[Feodosija|Feodosijā]], kur ar saviem līdzekļiem piedalījās pilsētas attīstībā.

== Darbi ==
Aivazovska zināmākā glezna ir jūras aina ar kuģa katastrofā izdzīvojušajiem &quot;[[Devītais vilnis]]&quot;. Gleznojis dažādu ostu skatus, jūras kauju skatus un atsevišķus kuģus. Sevišķi iemīļota Aivazovska tēma ir jūrnieku cīņa ar viļņiem un vētru. Gleznojis arī nedaudz sauszemes ainavas, galvenokārt [[Armēnija]]s un [[Turcija]]s skatus.

=== Gleznu izlase ===
&lt;gallery&gt;
Hovhannes_Aivazovsky_-_The_Ninth_Wave_-_Google_Art_Project.jpg|Devītais vilnis (1850)
Aivazovsky - View of Constantinople and the Bosphorus.jpg|[[Konstantinopole]]s ainava (1856)
Айвазовский (Гайвазовский) Иван (Оганес) Константинович Радуга.jpg|Varavīksne (1873)
Aivazovsky Bosporus.jpg|[[Bosfors]] (1878)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Ivan Aivazovsky|Ivans Aivazovskis}}


{{gleznotājs-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Aivazovskis, Ivans}}

[[Kategorija:1817. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1900. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Armēņu mākslinieki]]
[[Kategorija:Krievijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Romantisma gleznotāji]]
[[Kategorija:Krimā dzimušie]]</text>
      <sha1>j7hxe9bmec3qh6my4evq7dfw6jgpbmc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>4. augusts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28649</id>
    <revision>
      <id>3666385</id>
      <parentid>3644856</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T05:14:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ -1....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5733" xml:space="preserve">'''4. augusts''' ir gada 216. diena (217. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 149 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Romāns (personvārds)|Romāns]], [[Romualda]], [[Romualds]]

== Notikumi ==
* [[1903. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Pijs X]].
* [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Vācija]] iebruka neitrālajā [[Beļģija|Beļģijā]], [[Apvienotā Karaliste]] pieteica karu Vācijai.
* [[1984. gads]]:
** Augšvolta mainīja nosaukumu uz [[Burkinafaso]].
** pieņemts pašreizējais [[Burkinafaso karogs]].
* [[1993. gads]] — beidzās [[Ruandas pilsoņu karš]].
* [[1994. gads]] — [[Kanāda|Kanādā]] sākās [[1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā|divpadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[1995. gads]] — [[Horvātija]]s bruņotie spēki sadarbībā ar [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] armiju sāka operāciju &quot;Vētra&quot; (''Operacija Oluja'') pret [[serbi|serbu]] spēkiem [[Krajina|Krajinā]].
* [[2007. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Phoenix (kosmiskais aparāts)|Phoenix]]''.
* [[2020. gads]] — [[Beirūta]]s ostā Libānā notika [[2020. gada sprādzieni Beirūtā|divi sprādzieni]], ko izraisīja nedroši uzglabāti [[amonija nitrāts|amonija nitrāta]] krājumi; bojā gāja vismaz 190 cilvēki, vairāk nekā 6500 ievainoti, atstājot {{sk|300000}} iedzīvotāju bez pajumtes.
* [[2021. gads]] — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskās spēles]]: baltkrievu vieglatlēte [[Kristīna Cimanouska]] saņēma politisko patvērumu [[Polija|Polijā]], uz kurieni devās ar viņai piešķirto humanitāro vīzu, pēc [[Baltkrievijas Olimpiskā komiteja|Baltkrievijas Olimpiskās komiteja]]s lēmuma iekļaut sportisti 4x400 metru stafetes sastāvā bez viņas piekrišanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2021-08-04|title=Belarus sprinter leaves Tokyo on flight to Vienna after seeking refuge|url=http://www.theguardian.com/world/2021/aug/04/belarus-sprinter-krystsina-tsimanouskaya-poland|access-date=2021-08-04|website=The Guardian}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[1590. gads]] — [[Urbāns VII]] (''Urbanus VII''), Romas pāvests (miris 1590. gadā)
* [[1701. gads]] — [[Tomass Blakvels]] (''Thomas Blackwell''), skotu zinātnieks (miris 1757. gadā)
* [[1792. gads]] — [[Persijs Bišs Šellijs]] (''Percy Shelley''), angļu dzejnieks (miris 1822. gadā)
* [[1859. gads]] — [[Knuts Hamsuns]] (''Knut Hamsun''), norvēģu rakstnieks (miris 1952. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Ivans Biļibins]] (''Иван Билибин''), krievu mākslinieks (miris 1942. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Frederiks Molonijs]] (''Frederick Moloney''), ASV vieglatlēts (miris 1941. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Elizabete Bousa-Laiona]] (''Elizabeth Bowes-Lyon''), britu augstmane (mirusi 2002. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Lūiss Ārmstrongs]] (''Louis Armstrong''), ASV mūziķis (miris 1971. gadā)
* [[1904. gads Latvijā|1904. gads]] — [[Vitolds Gombrovičs]] (''Witold Gombrowicz''), poļu rakstnieks (miris 1969. gadā)
* [[1910. gads Latvijā|1910. gads]] — [[Roberts Emīls Feldmanis]], latviešu luterāņu mācītājs (miris 2002. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Moriss Rišārs]] (''Maurice Richard''), Kanādas hokejists (miris 2000. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (miris 2022. gadā)
* [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]], Latvijas politiķis
* [[1954. gads]] — [[Anatolijs Kinahs]] (''Анатолій Кінах''), Ukrainas politiķis
* [[1955. gads]]:
** [[Alberto Gonsaless]] (''Alberto Gonzales''), ASV jurists
** [[Billijs Bobs Torntons]] (''Billy Bob Thornton''), ASV aktieris
* [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Valdis Valters]], latviešu basketbolists un treneris
* [[1960. gads]] — [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]] (''José Luis Rodríguez Zapatero''), Spānijas politiķis
* [[1961. gads]] — [[Baraks Obama]] (''Barack Obama''), ASV politiķis
* [[1966. gads]] — [[Marks Blandels]] (''Mark Blundell''), britu autosportists
* [[1975. gads]] — [[Juta Urpilainena]] (''Jutta Urpilainen''), Somijas politiķe
* [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Pāvels Rebenoks]], latviešu advokāts (miris 2020. gadā)
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Pāvels Surņins]], Latvijas futbolists

== Miruši ==
* [[1306. gads]] — [[Vāclavs III]] (''Václav III'', ''Wacław III'', ''I. Vencel''), Bohēmijas, Ungārijas un Polijas karalis (dzimis 1289. gadā)
* [[1822. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|23}}) — [[Kristiāns Jāks Petersons]] (''Kristjan Jaak Peterson''), Latvijā dzimis igauņu dzejnieks (dzimis 1801. gadā)
* [[1875. gads]] — [[Hanss Kristians Andersens]] (''Hans Christian Andersen''), dāņu rakstnieks (dzimis 1805. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Īzaks Levitāns]] (''Исаак Левитан''), krievu gleznotājs (dzimis 1860. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Mihājs Babičs]] (''Babits Mihály''), ungāru dzejnieks (dzimis 1883. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Žoržs Dilons-Kavanags]] (''Georges Dillon-Kavanagh''), franču paukotājs (dzimis 1873. gadā)
* [[1981. gads]] — [[Melvins Daglass]] (''Melvyn Douglas''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā)
* [[1996. gads]] — [[Ļevs Ļemke]] (''Лев Лемке''), krievu aktieris (dzimis 1931. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Revolūcijas diena ([[Burkinafaso]])
* Konstitūcijas diena ([[Kuka Salas]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>ppj7xq9eb4fcmi6znkzdl88sqcv6mh4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666405</id>
      <parentid>3666385</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:55:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10489" xml:space="preserve">'''4. augusts''' ir gada 216. diena (217. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 149 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Romāns (personvārds)|Romāns]], [[Romualda]], [[Romualds]]

== Notikumi ==
* [[1903. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Pijs X]].
* [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Vācija]] iebruka neitrālajā [[Beļģija|Beļģijā]], [[Apvienotā Karaliste]] pieteica karu Vācijai.
* [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — izdots laikraksta &quot;[[Rēzeknes Vēstis]]&quot; pirmais izdevums.
* [[1984. gads]]:
** Augšvolta mainīja nosaukumu uz [[Burkinafaso]].
** pieņemts pašreizējais [[Burkinafaso karogs]].
* [[1993. gads]] — beidzās [[Ruandas pilsoņu karš]].
* [[1994. gads]] — [[Kanāda|Kanādā]] sākās [[1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā|divpadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[1995. gads]] — [[Horvātija]]s bruņotie spēki sadarbībā ar [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] armiju sāka operāciju &quot;Vētra&quot; (''Operacija Oluja'') pret [[serbi|serbu]] spēkiem [[Krajina|Krajinā]].
* [[2007. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Phoenix (kosmiskais aparāts)|Phoenix]]''.
* [[2020. gads]] — [[Beirūta]]s ostā Libānā notika [[2020. gada sprādzieni Beirūtā|divi sprādzieni]], ko izraisīja nedroši uzglabāti [[amonija nitrāts|amonija nitrāta]] krājumi; bojā gāja vismaz 190 cilvēki, vairāk nekā 6500 ievainoti, atstājot {{sk|300000}} iedzīvotāju bez pajumtes.
* [[2021. gads]] — [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskās spēles]]: baltkrievu vieglatlēte [[Kristīna Cimanouska]] saņēma politisko patvērumu [[Polija|Polijā]], uz kurieni devās ar viņai piešķirto humanitāro vīzu, pēc [[Baltkrievijas Olimpiskā komiteja|Baltkrievijas Olimpiskās komiteja]]s lēmuma iekļaut sportisti 4x400 metru stafetes sastāvā bez viņas piekrišanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2021-08-04|title=Belarus sprinter leaves Tokyo on flight to Vienna after seeking refuge|url=http://www.theguardian.com/world/2021/aug/04/belarus-sprinter-krystsina-tsimanouskaya-poland|access-date=2021-08-04|website=The Guardian}}&lt;/ref&gt;

=== Izklaidē un kultūrā ===
* [[1972. gads]] — izdots [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] otrais studijas albums ''[[Ben (albums)|Ben]]''.
* [[2003. gads]] — izdots grupas ''[[Kraftwerk]]'' desmitais studijas albums ''[[Tour de France Soundtracks]]''.

== Dzimuši ==
* [[1521. gads]] — [[Urbāns VII]] (''Urbanus VII''), Romas pāvests (miris 1590. gadā)
* [[1701. gads]] — [[Tomass Blakvels]] (''Thomas Blackwell''), skotu zinātnieks (miris 1757. gadā)
* [[1792. gads]] — [[Persijs Bišs Šellijs]] (''Percy Shelley''), angļu dzejnieks (miris 1822. gadā)
* [[1822. gads]] — [[Augusts fon Pistolkorss]] (''August von Pistohlkors''), vācbaltiešu virsnieks (miris 1886. gadā)
* [[1859. gads]] — [[Knuts Hamsuns]] (''Knut Hamsun''), norvēģu rakstnieks (miris 1952. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Ivans Biļibins]] (''Иван Билибин''), krievu mākslinieks (miris 1942. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Makss Eberts]] (''Max Ebert''), vācu vēsturnieks un arheologs (miris 1929. gadā)
* [[1882. gads]]:
** [[Erhards Deblers]] (''Erhard Doebler''), vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs (miris 1919. gadā)
** [[Frederiks Molonijs]] (''Frederick Moloney''), ASV vieglatlēts (miris 1941. gadā)
* [[1897. gads Latvijā|1897. gads]] — [[Edvīns Aleksandrs Mednis]], Latviešu strēlnieku un Latvijas armijas virsnieks (miris 1967. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Elizabete Bousa-Laiona]] (''Elizabeth Bowes-Lyon''), britu augstmane (mirusi 2002. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Lūiss Ārmstrongs]] (''Louis Armstrong''), ASV mūziķis (miris 1971. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Karls Rubens]] (''Karl Ruben''), Dānijas šahists (1938. gadā)
* [[1904. gads Latvijā|1904. gads]] — [[Vitolds Gombrovičs]] (''Witold Gombrowicz''), poļu rakstnieks (miris 1969. gadā)
* [[1910. gads]]:
** [[Roberts Emīls Feldmanis]], latviešu luterāņu mācītājs (miris 2002. gadā)
** [[Karloss Maderna]] (''Carlos Maderna''), argentīniešu šahists (miris 1976. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Moriss Rišārs]] (''Maurice Richard''), Kanādas hokejists (miris 2000. gadā)
* [[1928. gads Latvijā|1928. gads]] — [[Olga Lisovska]], latviešu dzejniece (mirusi 2015. gadā)
* [[1933. gads Latvijā|1933. gads]]:
** [[Ivars Caune (politiķis)|Ivars Caune]], latviešu agronoms un politiķis
** [[Nija Millere]], latviešu gleznotāja un pedagoģe (mirusi 2014. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (miris 2022. gadā)
* [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]], Latvijas politiķis
* [[1953. gads]]:
** [[Živko Jaņevskis]] (''Живко Јаневски''), Ziemeļmaķedonijas šaha problēmists
** [[Hirojuki Usui]] (碓井 博行), japāņu futbolists
* [[1954. gads]] — [[Anatolijs Kinahs]] (''Анатолій Кінах''), Ukrainas politiķis
* [[1955. gads]]:
** [[Silva Golde]], latviešu izglītības darbiniece un politiķe (mirusi 2013. gadā)
** [[Alberto Gonsaless]] (''Alberto Gonzales''), ASV jurists
** [[Billijs Bobs Torntons]] (''Billy Bob Thornton''), ASV aktieris
* [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Valdis Valters]], latviešu basketbolists un treneris
* [[1959. gads Latvijā|1959. gads]] — [[Juris Utāns]], latviešu gleznotājs (miris 2022. gadā)
* [[1960. gads]] — [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]] (''José Luis Rodríguez Zapatero''), Spānijas politiķis
* [[1961. gads]] — [[Baraks Obama]] (''Barack Obama''), ASV politiķis
* [[1962. gads]] — [[Rodžers Klemenss]] (''Roger Clemens''), amerikāņu beisbolists
* [[1963. gads]] — [[Vidmants Mališausks]] (''Vidmantas Mališauskas''), lietuviešu šahists
* [[1966. gads]]:
** [[Marks Blandels]] (''Mark Blundell''), britu autosportists
** [[Rudīte Kalpiņa]], latviešu rakstniece, tulkotāja un publiciste
* [[1975. gads]] — [[Juta Urpilainena]] (''Jutta Urpilainen''), Somijas politiķe
* [[1980. gads]]:
** [[Fabians Detlings]] (''Fabian Döttling''), vācu šahists
** [[Pāvels Rebenoks]], latviešu advokāts (miris 2020. gadā)
* [[1981. gads]]:
** [[Nellija Aginjana]] (Նելլի Աղինյան), armēņu šahiste
** [[Megana, Saseksas hercogiene]] (''Meghan, Duchess of Sussex''), amerikāņu aktrise un Britu karaliskās ģimenes locekle
* [[1983. gads]] — [[Greta Gērviga]] (''Greta Gerwig''), amerikāņu aktrise, dramaturģe, scenāriste un režisore
* [[1985. gads]]:
** [[Marks Milligans]] (''Mark Milligan''), austrāliešu futbolists
** [[Pāvels Surņins]], Latvijas futbolists
** [[Antonio Valensija]] (''Antonio Valencia''), ekvadoriešu futbolists
* [[1987. gads]] — [[Džons Liligrīns]] (''Jon Lilygreen''), velsiešu popmūziķis
* [[1989. gads]]:
** [[Māra Grīva]], latviešu vieglatlēte
** [[Vans Hao]] (王皓, ''Wang Hao''), ķīniešu šahists
** [[Džesika Mauboja]] (''Jessica Mauboy''), austrāliešu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise
* [[1993. gads]] — [[Daniils Sizko]] (''Даниил Сизько''), krievu futbolists
* [[1994. gads Latvijā|1994. gads]] — [[Iļja Gromovs]], latviešu basketbolists
* [[1995. gads]] — [[Iļja Sorokins]] (''Илья Сорокин''), krievu hokejists
* [[2001. gads]] — [[Timurs Fahrutdinovs]] (''Тимур Фахрутдинов''), krievu šahists

== Miruši ==
* [[1306. gads]] — [[Vāclavs III]] (''Václav III'', ''Wacław III'', ''I. Vencel''), Bohēmijas, Ungārijas un Polijas karalis (dzimis 1289. gadā)
* [[1785. gads]] — [[Johans Frīdrihs fon Mēdems]] (''Johann Friedrich von Medem''), Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis (dzimis 1722. gadā)
* [[1822. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|23}}) — [[Kristiāns Jāks Petersons]] (''Kristjan Jaak Peterson''), Latvijā dzimis igauņu dzejnieks (dzimis 1801. gadā)
* [[1823. gads]] — [[Johans Kristofs Broce]] (''Johann Christoph Brotze''), vācu mākslinieks, etnogrāfs un vēsturnieks (dzimis 1742. gadā)
* [[1859. gads]] — [[Žans Marī Vianē]] (''Jean-Marie Vianney''), franču priesteris (dzimis 1786. gadā)
* [[1875. gads]] — [[Hanss Kristians Andersens]] (''Hans Christian Andersen''), dāņu rakstnieks (dzimis 1805. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Īzaks Levitāns]] (''Исаак Левитан''), krievu gleznotājs (dzimis 1860. gadā)
* [[1929. gads Latvijā|1929. gads]] — [[Hamilkārs Felkerzāms (politiķis)|Hamilkārs Felkerzāms]] (''Hamilkar Fölkersahm''), vācbaltu jurists un politiķis (dzimis 1854. gadā)
* [[1935. gads]] — [[Kārlis fon Bukshēvdens]] (''Карл Буксгевден'', ''Carlos von Buxhoeveden''), vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas diplomāts (dzimis 1856. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Mihājs Babičs]] (''Babits Mihály''), ungāru dzejnieks (dzimis 1883. gadā)
* [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Antons Dzenis]], Latvijas politiķis (dzimis 1893. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Žoržs Dilons-Kavanags]] (''Georges Dillon-Kavanagh''), franču paukotājs (dzimis 1873. gadā)
* [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Ēriks Mārtiņš Feldmanis]], Latvijas jurists un politiķis (dzimis 1884. gadā)
* [[1948. gads]]:
** [[Mileva Mariča]] (''Милева Марић''), serbu matemātiķe (dzimusi 1875. gadā)
** [[Voldemārs Salnais]], Latvijas politiķis un diplomāts (dzimis 1886. gadā)
* [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Artūrs Galindoms]], latviešu virsnieks un arhitekts (dzimis 1894. gadā)
* [[1981. gads]] — [[Melvins Daglass]] (''Melvyn Douglas''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā)
* [[1996. gads]] — [[Ļevs Ļemke]] (''Лев Лемке''), krievu aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[1998. gads]] — [[Jurijs Artjuhins]] (''Юрий Артюхин''), padomju kosmonauts un inženieris (dzimis 1930. gadā)
* [[2011. gads]]:
** [[Naoki Macuda]] (松田 直樹), japāņu futbolists (dzimis 1977. gadā)
** [[Marks Pasmans]], latviešu šahists (dzimis 1932. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Revolūcijas diena ([[Burkinafaso]])
* Konstitūcijas diena ([[Kuka Salas]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>ss3g8vb7d4m6p2jjtjv6jsav6xb6lbu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Pasažieru stacija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29629</id>
    <revision>
      <id>3666095</id>
      <parentid>3620927</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:14:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18883" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rīgas Pasažieru stacija
| tips                = stacija
| attēls              = Centrala Stacija 2008.jpg
| attēla_apraksts     = '''Centrālās stacijas ēka.''' &lt;br /&gt; Skats no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s, &lt;br /&gt; 2008. gada aprīlī
| karte               = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts2           = V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
| platformas          = 5
| platformu_tips      = salas
| sliežu_ceļi         = 9 (neskaitot strupceļus,&lt;br&gt; no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem)
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 56 | lats  = 47 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 07 | longs = 17 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (4 km)&lt;br /&gt; [[Jāņavārti]] (4 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Vagonu parks]] (2 km)
}}

'''Rīgas Pasažieru stacija''' (saukta arī par '''Rīgas Centrālo staciju''', '''Rīgu-Pasažieru''' vai vienkārši '''Rīgu''') ir lielākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Rīga|Rīgā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Visi [[Latvija]]s pasažieru [[vilciens|vilcienu]] platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — [[Saulkrasti|Saulkrastu]], [[Sigulda]]s, [[Salaspils]], [[Jelgava]]s un [[Jūrmala]]s virzienos).
== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas stacija 1861.jpg|left|thumb|250x250px|Rīgas stacija, 1861. gads]]
[[Attēls:Rīgas Dinaburgas stacija.jpeg|thumb|left|250px|Rīgas Dinaburgas stacija 1890. gados.]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.]]
[[Attēls:Rīgas Pasažieru stacija ap 1930.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija (ap 1930).]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.]]
[[Attēls:Vecaa stacija.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā]]
[[Attēls:Centrālā stacija Rīgā.JPG|thumb|250px|Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī]]
Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] projekta apstiprināšanas). Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz [[Daugavpils|Dinaburgu]] un tālāk uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un [[Varšava|Varšavu]].

1885. gadā sākotnējā nelielā divstāvu ēka pārbūvēta un paplašināta. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā {{dat|1888|10|17||bez}}. 1892. gadā [[Rīga]] I tika paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā]]. Pēc tam, kad 1896. gadā tika atklāta ātrvilciena ''[[Nord-Express|Nord—Express]]'' satiksme no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā.

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās [[Rīga Preču I|Rīga I preču stacijas]] teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par '''Rīgas Galveno staciju'''. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika uzbūvēts jaunais [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|dzelzceļa tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]]. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās [[Pirmais pasaules karš]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām tika izveidota starptautiska pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz [[Kauņa|Kauņu]], ko 26. februārī cauri [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergai]] pagarināja līdz [[Berlīne]]i. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena ''[[Nord-Express]]'' satiksmi posmā [[Tallina]] — Rīga — Kauņa — [[Varšava]] — [[Berlīne]]. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā tika nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] un sekojošā [[Otrais pasaules karš|kara]] dēļ.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca tika nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.&lt;ref name=&quot;mv&quot;&gt;Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, №213.&lt;/ref&gt;

2002.—2003. gadā, kompānijas ''Linstow Varner'' veiktās [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem '''RĪGA''' — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala &quot;[[Origo]]&quot; ēku.&lt;ref name=&quot;mv&quot; /&gt;

2019. gadā paredzēts sākt ''[[Rail Baltica]]'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus paveikt 2021. – 2022. gadā.  Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; Projektēšanas laikā 2019. gada februārī stacijas tuvumā tika atklāta 1958. gadā pabeigta bumbu patversme ar slepeno nosaukumu &quot;objekts 100&quot;, kuras mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/padomju-laika-slepenais-bunkurs--tiesa-rigas-centralas-dzelzcela-stacijas-tuvuma.a309113/|title=Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|date=2019. gada 11. februārī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 28. marta ir slēgti Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļi sakarā ar ''Rail Baltica'' būvniecības uzsākšanu.
5. ceļš pārveidots par strupceļu.

== Vilcienu satiksme ==
Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos:
[[Attēls:Rīgas stacija6.JPG|thumb|250px|Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)]]

* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Aizkraukle]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Aglona]] (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos) 
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Carnikava]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Dobele]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Dubulti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Gulbene]] (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Indra]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (elektrovilciens)
&lt;!-- * Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Krāslava]] (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/informacija-pasazieriem/komforta-klase/ Komforta klase]&lt;/ref&gt;)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Krustpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Ķemeri]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Lielvārde]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Līvāni]] (svētdienās skolu mācību periodā; Līvānos atkabina papildu sastāvu maršrutam Rīga—Daugavpils, kas kursē atpakaļ maršrutā Līvāni—Rīga)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Madona]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Maskava]] (tālsatiksmes vilciens, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē kopā ar maršruta Rīga—Sanktpēterburga vagoniem; kursē katru dienu) --&gt; 
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Minska]] (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/vilciena-nr.87-88-minska-rga-kurssanas-datumi-2019.gada Vilciena Nr.87/88 Minska-Rīga kursēšanas datumi 2019.gadā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Ogre]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Rēzekne II]] (dīzeļvilciens; + vienreiz katru dienu dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Sanktpēterburga]] (bezpārsēšanās vagoni, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē vilciena Rīga—Maskava sastāvā; kursē katru dienu) --&gt; 
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Saulkrasti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Sigulda]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Sloka]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums I]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums II]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valmiera]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Zilupe]] (dīzeļvilciens).

Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ nekursē starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijevu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}&lt;/ref&gt;

Kursē ikdienas starptautiskais dīzeļvilciens Rīga-Lugaži-Valga.

== Stacijas parki ==
=== Torņakalna parks ===
{{Pamatraksts|Torņakalns (stacija)}}
Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:
* '''A parks''' — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
* '''B parks''' — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.

=== Galvenais parks ===
Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.

=== Tehniskais parks ===
Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parka]] pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:
* '''B parks''' — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
* '''C parks''' — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
* '''D parks''' — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs, 
* '''E parks''' — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Rīgas stacija1.JPG|Rīgas Pasažieru stacija
Attēls:Rīgas stacijas centrālā zāle.JPG|Rīgas stacijas centrālā zāle ar tablo (mūsdienās rekonstruēts)
Attēls:Rīgas stacija2.JPG|Vilcieni uz 7. un 8. ceļa
Attēls:Rīgas stacija 2010. gada ziemā.JPG|Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā
Attēls:Rīgas stacija3.jpg|Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacija4.jpg|Sliežu ceļu izvērsums [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija5.JPG|Tālsatiksmes vilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis2.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas laukums.JPG|Stacijas laukums Rīgā
Attēls:Dīzeļvilciens uz Krustpili.JPG|Dīzeļvilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacija7.JPG|Elektrovilciens pie perona
Attēls:Rīgas stacija8.JPG|Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni
Attēls:Rīgas stacija9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija10.JPG|Stacijas pulksteņa augšdaļa
Attēls:Rīgas stacija11.JPG|Dīzeļvilcieni DR1A
Attēls:2TE10U Rīgas stacijā.JPG|Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Sniegtīris Rīgas stacijā.JPG|Sniegtīris
Attēls:Rīgas stacija12.JPG|Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema
Attēls:Rīgas stacija13.JPG|Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene
Attēls:Testa vilciens no Ķīnas.jpg|Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016)
Attēls:Ekspresisvilciens.jpg|Vilciens Rīga-Maskava/Sanktpēterburga
File:DR1A-290 Rīgas stacijā.jpg|Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Vēsturiski attēli ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei.jpg|Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (pirms 1861)
Attēls:Pirmā Rīgas stacijas ēka.jpg|Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada)
Attēls:Riga Dvinsk Station.jpg|Rīgas Dvinskas stacija ar kapelu - lūgšanu namiņu (pēc 1905)
Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910)
Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)
Attēls:Vilcieni Rīgas stacijā.jpg|Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā (pirms Otrā pasaules kara)
Attēls:Rīgas jaunās dzelzceļa stacijas makets 1937.jpeg|Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts 1937. gadā
Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-043-42, Lettland-Riga, Ankunft von Hinrich Lohse mit Offizieren am Bahnhof.jpg|Rīgas Pasažieru stacija ''Riga I'' nacistu okupācijas laikā (1944)
Attēls:Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā ap 1960.jpg|Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960)
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās]
* [https://web.archive.org/web/20130914070239/http://www.rigacv.lv/articles/rigas_stacija История рижского центрального вокзала] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110411133208/http://www.mixnews.lv/ru/blogs/13/681 Чемоданное настроение] (veci Rīgas stacijas attēli). {{ru ikona}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=-5dVz6f5vuE&amp;feature=relmfu Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)]
* [https://web.archive.org/web/20170817162006/http://a4d.lv/lv/raksti/riga-pasazieru/ Rīga Pasažieru]
* [https://www.youtube.com/watch?time_continue=79&amp;v=lTyu1rj0mgg Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)]

== Atsauces ==
{{commonscat|Riga Central Train Station|Rīgas Pasažieru stacija}}
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}
{{Rīgas augstceltnes}}

{{DEFAULTSORT:Rīgas Pasažieru stacija}}
[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>ikyzjjoff6r5tp9d5vd1ldrjkfu4xmy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666149</id>
      <parentid>3666095</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:59:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ nedaudz papildināts.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19613" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rīgas Pasažieru stacija
| tips                = stacija
| attēls              = Centrala Stacija 2008.jpg
| attēla_apraksts     = '''Centrālās stacijas ēka.''' &lt;br /&gt; Skats no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s, &lt;br /&gt; 2008. gada aprīlī
| karte               = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts2           = V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
| platformas          = 5
| platformu_tips      = salas
| sliežu_ceļi         = 9 (neskaitot strupceļus,&lt;br&gt; no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem)
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 56 | lats  = 47 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 07 | longs = 17 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (4 km)&lt;br /&gt; [[Jāņavārti]] (4 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Vagonu parks]] (2 km)
}}

'''Rīgas Pasažieru stacija''' (saukta arī par '''Rīgas Centrālo staciju''', '''Rīgu-Pasažieru''' vai vienkārši '''Rīgu''') ir lielākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Rīga|Rīgā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Visi [[Latvija]]s pasažieru [[vilciens|vilcienu]] platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — [[Saulkrasti|Saulkrastu]], [[Sigulda]]s, [[Salaspils]], [[Jelgava]]s un [[Jūrmala]]s virzienos).
== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas stacija 1861.jpg|left|thumb|250x250px|Rīgas stacija, 1861. gads]]
[[Attēls:Rīgas Dinaburgas stacija.jpeg|thumb|left|250px|Rīgas Dinaburgas stacija 1890. gados.]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.]]
[[Attēls:Rīgas Pasažieru stacija ap 1930.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija (ap 1930).]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.]]
[[Attēls:Vecaa stacija.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā]]
[[Attēls:Centrālā stacija Rīgā.JPG|thumb|250px|Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī]]
Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] projekta apstiprināšanas). {{dat|1858|5|8||bez}} pie [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] tiltam. Ceremonija sākās ar garīgu aktu, kam sekoja Baltijas ģenerālgubernatora [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] simboliskā zemes rakšana un nogādāšana būvdarbu vietā. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājuma līnijas]], ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz [[Daugavpils|Dinaburgu]] un tālāk uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un [[Varšava|Varšavu]].

Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēkas bija neliela divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un [[perons|perona]] jumts pār tiem. 1884. gadā pēc [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta, katrā nama pusē piebūvēti trīsstāvu nami. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā {{dat|1888|10|17||bez}}. 1892. gadā [[Rīga]] I tika paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā]]. Pēc tam, kad 1896. gadā tika atklāta ātrvilciena ''[[Nord-Express|Nord—Express]]'' satiksme no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā.

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās [[Rīga Preču I|Rīga I preču stacijas]] teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par '''Rīgas Galveno staciju'''. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika uzbūvēts jaunais [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|dzelzceļa tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]]. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās [[Pirmais pasaules karš]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām tika izveidota starptautiska pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz [[Kauņa|Kauņu]], ko 26. februārī cauri [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergai]] pagarināja līdz [[Berlīne]]i. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena ''[[Nord-Express]]'' satiksmi posmā [[Tallina]] — Rīga — Kauņa — [[Varšava]] — [[Berlīne]]. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā tika nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] un sekojošā [[Otrais pasaules karš|kara]] dēļ.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca tika nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.&lt;ref name=&quot;mv&quot;&gt;Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, №213.&lt;/ref&gt;

2002.—2003. gadā, kompānijas ''Linstow Varner'' veiktās [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem '''RĪGA''' — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala &quot;[[Origo]]&quot; ēku.&lt;ref name=&quot;mv&quot; /&gt;

2019. gadā paredzēts sākt ''[[Rail Baltica]]'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus paveikt 2021. – 2022. gadā.  Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; Projektēšanas laikā 2019. gada februārī stacijas tuvumā tika atklāta 1958. gadā pabeigta bumbu patversme ar slepeno nosaukumu &quot;objekts 100&quot;, kuras mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/padomju-laika-slepenais-bunkurs--tiesa-rigas-centralas-dzelzcela-stacijas-tuvuma.a309113/|title=Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|date=2019. gada 11. februārī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 28. marta ir slēgti Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļi sakarā ar ''Rail Baltica'' būvniecības uzsākšanu.
5. ceļš pārveidots par strupceļu.

== Vilcienu satiksme ==
Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos:
[[Attēls:Rīgas stacija6.JPG|thumb|250px|Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)]]

* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Aizkraukle]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Aglona]] (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos) 
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Carnikava]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Dobele]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Dubulti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Gulbene]] (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Indra]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (elektrovilciens)
&lt;!-- * Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Krāslava]] (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/informacija-pasazieriem/komforta-klase/ Komforta klase]&lt;/ref&gt;)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Krustpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Ķemeri]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Lielvārde]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Līvāni]] (svētdienās skolu mācību periodā; Līvānos atkabina papildu sastāvu maršrutam Rīga—Daugavpils, kas kursē atpakaļ maršrutā Līvāni—Rīga)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Madona]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Maskava]] (tālsatiksmes vilciens, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē kopā ar maršruta Rīga—Sanktpēterburga vagoniem; kursē katru dienu) --&gt; 
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Minska]] (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/vilciena-nr.87-88-minska-rga-kurssanas-datumi-2019.gada Vilciena Nr.87/88 Minska-Rīga kursēšanas datumi 2019.gadā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Ogre]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Rēzekne II]] (dīzeļvilciens; + vienreiz katru dienu dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Sanktpēterburga]] (bezpārsēšanās vagoni, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē vilciena Rīga—Maskava sastāvā; kursē katru dienu) --&gt; 
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Saulkrasti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Sigulda]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Sloka]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums I]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums II]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valmiera]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Zilupe]] (dīzeļvilciens).

Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ nekursē starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijevu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}&lt;/ref&gt;

Kursē ikdienas starptautiskais dīzeļvilciens Rīga-Lugaži-Valga.

== Stacijas parki ==
=== Torņakalna parks ===
{{Pamatraksts|Torņakalns (stacija)}}
Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:
* '''A parks''' — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
* '''B parks''' — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.

=== Galvenais parks ===
Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.

=== Tehniskais parks ===
Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parka]] pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:
* '''B parks''' — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
* '''C parks''' — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
* '''D parks''' — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs, 
* '''E parks''' — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Rīgas stacija1.JPG|Rīgas Pasažieru stacija
Attēls:Rīgas stacijas centrālā zāle.JPG|Rīgas stacijas centrālā zāle ar tablo (mūsdienās rekonstruēts)
Attēls:Rīgas stacija2.JPG|Vilcieni uz 7. un 8. ceļa
Attēls:Rīgas stacija 2010. gada ziemā.JPG|Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā
Attēls:Rīgas stacija3.jpg|Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacija4.jpg|Sliežu ceļu izvērsums [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija5.JPG|Tālsatiksmes vilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis2.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas laukums.JPG|Stacijas laukums Rīgā
Attēls:Dīzeļvilciens uz Krustpili.JPG|Dīzeļvilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacija7.JPG|Elektrovilciens pie perona
Attēls:Rīgas stacija8.JPG|Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni
Attēls:Rīgas stacija9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija10.JPG|Stacijas pulksteņa augšdaļa
Attēls:Rīgas stacija11.JPG|Dīzeļvilcieni DR1A
Attēls:2TE10U Rīgas stacijā.JPG|Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Sniegtīris Rīgas stacijā.JPG|Sniegtīris
Attēls:Rīgas stacija12.JPG|Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema
Attēls:Rīgas stacija13.JPG|Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene
Attēls:Testa vilciens no Ķīnas.jpg|Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016)
Attēls:Ekspresisvilciens.jpg|Vilciens Rīga-Maskava/Sanktpēterburga
File:DR1A-290 Rīgas stacijā.jpg|Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Vēsturiski attēli ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei.jpg|Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (pirms 1861)
Attēls:Pirmā Rīgas stacijas ēka.jpg|Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada)
Attēls:Riga Dvinsk Station.jpg|Rīgas Dvinskas stacija ar kapelu - lūgšanu namiņu (pēc 1905)
Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910)
Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)
Attēls:Vilcieni Rīgas stacijā.jpg|Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā (pirms Otrā pasaules kara)
Attēls:Rīgas jaunās dzelzceļa stacijas makets 1937.jpeg|Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts 1937. gadā
Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-043-42, Lettland-Riga, Ankunft von Hinrich Lohse mit Offizieren am Bahnhof.jpg|Rīgas Pasažieru stacija ''Riga I'' nacistu okupācijas laikā (1944)
Attēls:Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā ap 1960.jpg|Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960)
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās]
* [https://web.archive.org/web/20130914070239/http://www.rigacv.lv/articles/rigas_stacija История рижского центрального вокзала] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110411133208/http://www.mixnews.lv/ru/blogs/13/681 Чемоданное настроение] (veci Rīgas stacijas attēli). {{ru ikona}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=-5dVz6f5vuE&amp;feature=relmfu Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)]
* [https://web.archive.org/web/20170817162006/http://a4d.lv/lv/raksti/riga-pasazieru/ Rīga Pasažieru]
* [https://www.youtube.com/watch?time_continue=79&amp;v=lTyu1rj0mgg Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)]

== Atsauces ==
{{commonscat|Riga Central Train Station|Rīgas Pasažieru stacija}}
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}
{{Rīgas augstceltnes}}

{{DEFAULTSORT:Rīgas Pasažieru stacija}}
[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>n140bcwtvprqx9l0wx665n0hb7n8ypm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666227</id>
      <parentid>3666149</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T18:48:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19610" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rīgas Pasažieru stacija
| tips                = stacija
| attēls              = Centrala Stacija 2008.jpg
| attēla_apraksts     = '''Centrālās stacijas ēka.''' &lt;br /&gt; Skats no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s, &lt;br /&gt; 2008. gada aprīlī
| karte               = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts2           = V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
| platformas          = 5
| platformu_tips      = salas
| sliežu_ceļi         = 9 (neskaitot strupceļus,&lt;br&gt; no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem)
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 56 | lats  = 47 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 07 | longs = 17 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (4 km)&lt;br /&gt; [[Jāņavārti]] (4 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Vagonu parks]] (2 km)
}}

'''Rīgas Pasažieru stacija''' (saukta arī par '''Rīgas Centrālo staciju''', '''Rīgu-Pasažieru''' vai vienkārši '''Rīgu''') ir lielākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Rīga|Rīgā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Visi [[Latvija]]s pasažieru [[vilciens|vilcienu]] platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — [[Saulkrasti|Saulkrastu]], [[Sigulda]]s, [[Salaspils]], [[Jelgava]]s un [[Jūrmala]]s virzienos).
== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas stacija 1861.jpg|left|thumb|250x250px|Rīgas stacija, 1861. gads]]
[[Attēls:Rīgas Dinaburgas stacija.jpeg|thumb|left|250px|Rīgas Dinaburgas stacija 1890. gados.]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.]]
[[Attēls:Rīgas Pasažieru stacija ap 1930.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija (ap 1930).]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.]]
[[Attēls:Vecaa stacija.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā]]
[[Attēls:Centrālā stacija Rīgā.JPG|thumb|250px|Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī]]
Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] projekta apstiprināšanas). {{dat|1858|5|8||bez}} pie [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] tiltam. Ceremonija sākās ar garīgu aktu, kam sekoja Baltijas ģenerālgubernatora [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] simboliskā zemes rakšana un nogādāšana būvdarbu vietā. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājuma līnijas]], ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz [[Daugavpils|Dinaburgu]] un tālāk uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un [[Varšava|Varšavu]].

Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēka bija neliels divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un [[perons|perona]] jumts pār tiem. 1884. gadā pēc [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta, katrā nama pusē piebūvēti trīsstāvu nami. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā {{dat|1888|10|17||bez}}. 1892. gadā [[Rīga]] I tika paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā]]. Pēc tam, kad 1896. gadā tika atklāta ātrvilciena ''[[Nord-Express|Nord—Express]]'' satiksme no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā.

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās [[Rīga Preču I|Rīga I preču stacijas]] teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par '''Rīgas Galveno staciju'''. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika uzbūvēts jaunais [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|dzelzceļa tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]]. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās [[Pirmais pasaules karš]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām tika izveidota starptautiska pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz [[Kauņa|Kauņu]], ko 26. februārī cauri [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergai]] pagarināja līdz [[Berlīne]]i. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena ''[[Nord-Express]]'' satiksmi posmā [[Tallina]] — Rīga — Kauņa — [[Varšava]] — [[Berlīne]]. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā tika nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] un sekojošā [[Otrais pasaules karš|kara]] dēļ.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca tika nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.&lt;ref name=&quot;mv&quot;&gt;Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, №213.&lt;/ref&gt;

2002.—2003. gadā, kompānijas ''Linstow Varner'' veiktās [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem '''RĪGA''' — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala &quot;[[Origo]]&quot; ēku.&lt;ref name=&quot;mv&quot; /&gt;

2019. gadā sāka ''[[Rail Baltica]]'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus plānots paveikt 2021. – 2022. gadā.  Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; Projektēšanas laikā 2019. gada februārī stacijas tuvumā tika atklāta 1958. gadā pabeigta bumbu patversme ar slepeno nosaukumu &quot;objekts 100&quot;, kuras mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/padomju-laika-slepenais-bunkurs--tiesa-rigas-centralas-dzelzcela-stacijas-tuvuma.a309113/|title=Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|date=2019. gada 11. februārī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 28. marta ir slēgti Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļi sakarā ar ''Rail Baltica'' būvniecības uzsākšanu.
5. ceļš pārveidots par strupceļu.

== Vilcienu satiksme ==
Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos:
[[Attēls:Rīgas stacija6.JPG|thumb|250px|Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)]]

* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Aizkraukle]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Aglona]] (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos) 
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Carnikava]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Dobele]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Dubulti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Gulbene]] (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Indra]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (elektrovilciens)
&lt;!-- * Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Krāslava]] (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/informacija-pasazieriem/komforta-klase/ Komforta klase]&lt;/ref&gt;)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Krustpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Ķemeri]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Lielvārde]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Līvāni]] (svētdienās skolu mācību periodā; Līvānos atkabina papildu sastāvu maršrutam Rīga—Daugavpils, kas kursē atpakaļ maršrutā Līvāni—Rīga)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Madona]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Maskava]] (tālsatiksmes vilciens, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē kopā ar maršruta Rīga—Sanktpēterburga vagoniem; kursē katru dienu) --&gt; 
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Minska]] (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/vilciena-nr.87-88-minska-rga-kurssanas-datumi-2019.gada Vilciena Nr.87/88 Minska-Rīga kursēšanas datumi 2019.gadā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Ogre]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Rēzekne II]] (dīzeļvilciens; + vienreiz katru dienu dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Sanktpēterburga]] (bezpārsēšanās vagoni, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē vilciena Rīga—Maskava sastāvā; kursē katru dienu) --&gt; 
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Saulkrasti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Sigulda]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Sloka]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums I]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums II]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valmiera]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Zilupe]] (dīzeļvilciens).

Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ nekursē starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijevu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}&lt;/ref&gt;

Kursē ikdienas starptautiskais dīzeļvilciens Rīga-Lugaži-Valga.

== Stacijas parki ==
=== Torņakalna parks ===
{{Pamatraksts|Torņakalns (stacija)}}
Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:
* '''A parks''' — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
* '''B parks''' — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.

=== Galvenais parks ===
Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.

=== Tehniskais parks ===
Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parka]] pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:
* '''B parks''' — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
* '''C parks''' — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
* '''D parks''' — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs, 
* '''E parks''' — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Rīgas stacija1.JPG|Rīgas Pasažieru stacija
Attēls:Rīgas stacijas centrālā zāle.JPG|Rīgas stacijas centrālā zāle ar tablo (mūsdienās rekonstruēts)
Attēls:Rīgas stacija2.JPG|Vilcieni uz 7. un 8. ceļa
Attēls:Rīgas stacija 2010. gada ziemā.JPG|Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā
Attēls:Rīgas stacija3.jpg|Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacija4.jpg|Sliežu ceļu izvērsums [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija5.JPG|Tālsatiksmes vilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis2.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas laukums.JPG|Stacijas laukums Rīgā
Attēls:Dīzeļvilciens uz Krustpili.JPG|Dīzeļvilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacija7.JPG|Elektrovilciens pie perona
Attēls:Rīgas stacija8.JPG|Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni
Attēls:Rīgas stacija9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija10.JPG|Stacijas pulksteņa augšdaļa
Attēls:Rīgas stacija11.JPG|Dīzeļvilcieni DR1A
Attēls:2TE10U Rīgas stacijā.JPG|Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Sniegtīris Rīgas stacijā.JPG|Sniegtīris
Attēls:Rīgas stacija12.JPG|Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema
Attēls:Rīgas stacija13.JPG|Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene
Attēls:Testa vilciens no Ķīnas.jpg|Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016)
Attēls:Ekspresisvilciens.jpg|Vilciens Rīga-Maskava/Sanktpēterburga
File:DR1A-290 Rīgas stacijā.jpg|Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Vēsturiski attēli ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei.jpg|Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (pirms 1861)
Attēls:Pirmā Rīgas stacijas ēka.jpg|Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada)
Attēls:Riga Dvinsk Station.jpg|Rīgas Dvinskas stacija ar kapelu - lūgšanu namiņu (pēc 1905)
Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910)
Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)
Attēls:Vilcieni Rīgas stacijā.jpg|Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā (pirms Otrā pasaules kara)
Attēls:Rīgas jaunās dzelzceļa stacijas makets 1937.jpeg|Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts 1937. gadā
Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-043-42, Lettland-Riga, Ankunft von Hinrich Lohse mit Offizieren am Bahnhof.jpg|Rīgas Pasažieru stacija ''Riga I'' nacistu okupācijas laikā (1944)
Attēls:Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā ap 1960.jpg|Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960)
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās]
* [https://web.archive.org/web/20130914070239/http://www.rigacv.lv/articles/rigas_stacija История рижского центрального вокзала] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110411133208/http://www.mixnews.lv/ru/blogs/13/681 Чемоданное настроение] (veci Rīgas stacijas attēli). {{ru ikona}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=-5dVz6f5vuE&amp;feature=relmfu Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)]
* [https://web.archive.org/web/20170817162006/http://a4d.lv/lv/raksti/riga-pasazieru/ Rīga Pasažieru]
* [https://www.youtube.com/watch?time_continue=79&amp;v=lTyu1rj0mgg Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)]

== Atsauces ==
{{commonscat|Riga Central Train Station|Rīgas Pasažieru stacija}}
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}
{{Rīgas augstceltnes}}

{{DEFAULTSORT:Rīgas Pasažieru stacija}}
[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>bfwtc2eq7ir1iawy6n9cnwehep6yt9l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666229</id>
      <parentid>3666227</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T18:58:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19624" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rīgas Pasažieru stacija
| tips                = stacija
| attēls              = Centrala Stacija 2008.jpg
| attēla_apraksts     = '''Centrālās stacijas ēka.''' &lt;br /&gt; Skats no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s, &lt;br /&gt; 2008. gada aprīlī
| karte               = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts2           = V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
| platformas          = 5
| platformu_tips      = salas
| sliežu_ceļi         = 9 (neskaitot strupceļus,&lt;br /&gt; no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem)
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 56 | lats  = 47 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 07 | longs = 17 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (4 km)&lt;br /&gt; [[Jāņavārti]] (4 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Vagonu parks]] (2 km)
}}

'''Rīgas Pasažieru stacija''' (saukta arī par '''Rīgas Centrālo staciju''', '''Rīgu-Pasažieru''' vai vienkārši '''Rīgu''') ir lielākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Rīga|Rīgā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Visi [[Latvija]]s pasažieru [[vilciens|vilcienu]] platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — [[Saulkrasti|Saulkrastu]], [[Sigulda]]s, [[Salaspils]], [[Jelgava]]s un [[Jūrmala]]s virzienos).

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas stacija 1861.jpg|left|thumb|250x250px|Rīgas stacija, 1861. gads]]
[[Attēls:Rīgas Dinaburgas stacija.jpeg|thumb|left|250px|Rīgas Dinaburgas stacija 1890. gados.]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.]]
[[Attēls:Rīgas Pasažieru stacija ap 1930.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija (ap 1930).]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.]]
[[Attēls:Vecaa stacija.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā]]
[[Attēls:Centrālā stacija Rīgā.JPG|thumb|250px|Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī]]
Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] projekta apstiprināšanas). {{dat|1858|5|8||bez}} pie [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] tiltam. Ceremonija sākās ar garīgu aktu, kam sekoja Baltijas ģenerālgubernatora [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] simboliskā zemes rakšana un nogādāšana būvdarbu vietā. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājuma līnijas]], ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz [[Daugavpils|Dinaburgu]] un tālāk uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un [[Varšava|Varšavu]].

Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēka bija neliels divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un [[perons|perona]] jumts pār tiem. 1884. gadā pēc [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta, katrā nama pusē piebūvēti trīsstāvu nami. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā {{dat|1888|10|17||bez}}. 1892. gadā [[Rīga]] I tika paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā]]. Pēc tam, kad 1896. gadā tika atklāta ātrvilciena ''[[Nord-Express|Nord—Express]]'' satiksme no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā.

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās [[Rīga Preču I|Rīga I preču stacijas]] teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par '''Rīgas Galveno staciju'''. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika uzbūvēts jaunais [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|dzelzceļa tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]]. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās [[Pirmais pasaules karš]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām tika izveidota starptautiska pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz [[Kauņa|Kauņu]], ko 26. februārī cauri [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergai]] pagarināja līdz [[Berlīne]]i. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena ''[[Nord-Express]]'' satiksmi posmā [[Tallina]] — Rīga — Kauņa — [[Varšava]] — [[Berlīne]]. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā tika nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] un sekojošā [[Otrais pasaules karš|kara]] dēļ.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca tika nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.&lt;ref name=&quot;mv&quot;&gt;Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, № 213.&lt;/ref&gt;

2002.—2003. gadā, kompānijas ''Linstow Varner'' veiktās [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem '''RĪGA''' — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala &quot;[[Origo]]&quot; ēku.&lt;ref name=&quot;mv&quot; /&gt;

2019. gadā sāka ''[[Rail Baltica]]'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus plānots paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; Projektēšanas laikā 2019. gada februārī stacijas tuvumā tika atklāta 1958. gadā pabeigta bumbu patversme ar slepeno nosaukumu &quot;objekts 100&quot;, kuras mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/padomju-laika-slepenais-bunkurs--tiesa-rigas-centralas-dzelzcela-stacijas-tuvuma.a309113/|title=Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|date=2019. gada 11. februārī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 28. marta ir slēgti Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļi sakarā ar ''Rail Baltica'' būvniecības uzsākšanu.
5. ceļš pārveidots par strupceļu.

== Vilcienu satiksme ==
Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos:
[[Attēls:Rīgas stacija6.JPG|thumb|250px|Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)]]

* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Aizkraukle]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Aglona]] (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos)
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Carnikava]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Dobele]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Dubulti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Gulbene]] (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Indra]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (elektrovilciens)
&lt;!-- * Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Krāslava]] (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/informacija-pasazieriem/komforta-klase/ Komforta klase]&lt;/ref&gt;)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Krustpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Ķemeri]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Lielvārde]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Līvāni]] (svētdienās skolu mācību periodā; Līvānos atkabina papildu sastāvu maršrutam Rīga—Daugavpils, kas kursē atpakaļ maršrutā Līvāni—Rīga)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Madona]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Maskava]] (tālsatiksmes vilciens, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē kopā ar maršruta Rīga—Sanktpēterburga vagoniem; kursē katru dienu) --&gt;
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Minska]] (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/vilciena-nr.87-88-minska-rga-kurssanas-datumi-2019.gada Vilciena Nr.87/88 Minska-Rīga kursēšanas datumi 2019.gadā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Ogre]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Rēzekne II]] (dīzeļvilciens; + vienreiz katru dienu dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Sanktpēterburga]] (bezpārsēšanās vagoni, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē vilciena Rīga—Maskava sastāvā; kursē katru dienu) --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Saulkrasti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Sigulda]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Sloka]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums I]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums II]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valmiera]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Zilupe]] (dīzeļvilciens).

Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ nekursē starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijevu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}&lt;/ref&gt;

Kursē ikdienas starptautiskais dīzeļvilciens Rīga-Lugaži-Valga.

== Stacijas parki ==

=== Torņakalna parks ===
{{Pamatraksts|Torņakalns (stacija)}}
Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:
* '''A parks''' — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
* '''B parks''' — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.

=== Galvenais parks ===
Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.

=== Tehniskais parks ===
Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parka]] pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:
* '''B parks''' — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
* '''C parks''' — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
* '''D parks''' — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs,
* '''E parks''' — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Rīgas stacija1.JPG|Rīgas Pasažieru stacija
Attēls:Rīgas stacijas centrālā zāle.JPG|Rīgas stacijas centrālā zāle ar tablo (mūsdienās rekonstruēts)
Attēls:Rīgas stacija2.JPG|Vilcieni uz 7. un 8. ceļa
Attēls:Rīgas stacija 2010. gada ziemā.JPG|Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā
Attēls:Rīgas stacija3.jpg|Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacija4.jpg|Sliežu ceļu izvērsums [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija5.JPG|Tālsatiksmes vilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis2.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas laukums.JPG|Stacijas laukums Rīgā
Attēls:Dīzeļvilciens uz Krustpili.JPG|Dīzeļvilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacija7.JPG|Elektrovilciens pie perona
Attēls:Rīgas stacija8.JPG|Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni
Attēls:Rīgas stacija9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija10.JPG|Stacijas pulksteņa augšdaļa
Attēls:Rīgas stacija11.JPG|Dīzeļvilcieni DR1A
Attēls:2TE10U Rīgas stacijā.JPG|Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Sniegtīris Rīgas stacijā.JPG|Sniegtīris
Attēls:Rīgas stacija12.JPG|Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema
Attēls:Rīgas stacija13.JPG|Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene
Attēls:Testa vilciens no Ķīnas.jpg|Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016)
Attēls:Ekspresisvilciens.jpg|Vilciens Rīga-Maskava/Sanktpēterburga
File:DR1A-290 Rīgas stacijā.jpg|Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Vēsturiski attēli ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei.jpg|Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (pirms 1861)
Attēls:Pirmā Rīgas stacijas ēka.jpg|Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada)
Attēls:Riga Dvinsk Station.jpg|Rīgas Dvinskas stacija ar kapelu - lūgšanu namiņu (pēc 1905)
Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910)
Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)
Attēls:Vilcieni Rīgas stacijā.jpg|Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā (pirms Otrā pasaules kara)
Attēls:Rīgas jaunās dzelzceļa stacijas makets 1937.jpeg|Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts 1937. gadā
Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-043-42, Lettland-Riga, Ankunft von Hinrich Lohse mit Offizieren am Bahnhof.jpg|Rīgas Pasažieru stacija ''Riga I'' nacistu okupācijas laikā (1944)
Attēls:Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā ap 1960.jpg|Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960)
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons|Riga Central Train Station|Rīgas Pasažieru stacija}}
* [http://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās]
* [https://web.archive.org/web/20130914070239/http://www.rigacv.lv/articles/rigas_stacija История рижского центрального вокзала] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110411133208/http://www.mixnews.lv/ru/blogs/13/681 Чемоданное настроение] (veci Rīgas stacijas attēli). {{ru ikona}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=-5dVz6f5vuE&amp;feature=relmfu Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)]
* [https://web.archive.org/web/20170817162006/http://a4d.lv/lv/raksti/riga-pasazieru/ Rīga Pasažieru]
* [https://www.youtube.com/watch?time_continue=79&amp;v=lTyu1rj0mgg Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)]

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}
{{Rīgas augstceltnes}}

{{DEFAULTSORT:Rīgas Pasažieru stacija}}
[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>q71bh1ojqkpbdcloeoqqkqji6w8vrph</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arēna Rīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30187</id>
    <revision>
      <id>3666336</id>
      <parentid>3628899</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:01:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela, delink using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10744" xml:space="preserve">{{Sporta būves infokaste
| name                = Arēna Rīga
| nickname            = 
| logo_image          = Arēna Rīga.png
| logo_caption        = 
| image               = Arēna Rīga.jpg
| caption             = Arēna Rīga [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokejā]] laikā
| location            = {{vieta|Latvija|Rīga|Skanstes iela 21|3s=Skanstes iela}}
| map_type            = Rīga
| latd  = 56 | latm  = 58 | lats  =  4.65 | latNS  = N
| longd = 24 | longm =  7 | longs = 16.84 | longEW = E
| broke_ground        = {{dat|2004|06|17|N|bez}}
| built               = Līdz {{dat|2006|02|01|d|bez}}
| opened              = {{dat|2006|02|15|N|bez}}
| renovated           = 
| expanded            = 
| closed              = 
| owner               = 
| operator            = 
| surface             = 
| scoreboard          = 
| cost                = 20 miljoni latu
| architect           = 
| architect_b         = 
| project_manager     = 
| structural engineer = 
| services engineer   = 
| general_contractor  = 
| main_contractors    = 
| capacity            = 
| objects             = 
| suites              = 
| record_attendance   = 
| dimensions          = 63x33 m
| acreage             = 
| tenants             = 
* [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] ([[KHL]])
* [[Latvijas hokeja izlase]]
* [[Latvijas basketbola izlase]]
| cap_concert         = 14 500
| cap_basketball      = 11 200
| cap_hockey          = 10 300
| cap_other           = 
| embedded            = 
| website             = {{URL|http://www.arenariga.com/}}
| publictransit       = 
&lt;!-- parametri no vecās infokastes:
|ēkas-garums       = 140
|ēkas-augstums     = 24
|ēkas-apb-lauk     = 10 861
|kopējā-platība    = 22 568
|kubatūra          = 232 300 --&gt;
}}
'''&quot;Arēna Rīga&quot;''' ir daudzfunkcionāla halle [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Arēna nodota ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Mājas spēles šajā arēnā aizvada [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;|HK &quot;Dinamo Rīga&quot;]] un [[Latvijas hokeja izlase]], taču tās izmantošana paredzēta arī citiem [[sports|sporta]], [[mūzika]]s, [[kultūra]]s un [[izklaide]]s pasākumiem.

== Vēsture ==

=== Celtniecība ===

==== Pirmssākumi ====
Tā kā tiesības rīkot [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātu hokejā 2006]] Latvija ieguva 2001. gadā, Rīgā bija nepieciešama jaunas halles celtniecība. Iesākumā tika izskatīti vairāki celtniecības vietas varianti — [[Mežaparks]], [[Lucavsala]], [[Purvciems]], — taču tika izvēlēta vieta Skanstes ielas rajonā, kur atradās mazdārziņi. Arī tad, kad tika panākta vienošanās ar mazdārziņu īpašniekiem, halles celtniecība vēl nesākās, jo netika panākta konkrēta vienošanās ar kādu firmu. Halles celtniecības sākšana bija paredzēta [[2003. gads|2003]]. gadā, taču tā vairākkārt tika atlikta, līdz sākās 2004. gada vasarā.

Pastāvēja bažas, ka halle varētu netikt pabeigta laikā, tādā gadījumā hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirot [[Zviedrija]]i. Taču laikus pabeidzot būvdarbus, čempionāts nebija jāpārceļ.

==== Celtniecības process ====
Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā un 2006. gadā tika pabeigta. Tās ģenerāluzņēmējs bija [[SIA Merks]], arhitekti &quot;SIA Merks&quot; un &quot;SIA Nams&quot;, bet projekta autori ir [[Kanāda]]s firma &quot;SCI&quot;. Arēnas apbūves teritorija ir 58000 m², bet kapitālieguldījumi — aptuveni 20 miljoni [[Lats|latu]].

=== Notikumi ===

=== Sports ===
Pirmais sporta pasākums, kas notika &quot;Arēnā Rīga&quot;, bija [[BBL|Baltijas Basketbola līgas]] zvaigžņu spēle, kas norisinājās [[2006. gads|2006]]. gada [[26. februāris|26. februārī]].

29. martā [[Latvijas hokeja līga]]s izšķirošo finālspēli savā starpā aizvadīja [[HK Rīga 2000]] un [[HK Liepājas Metalurgs]].

Nākamais notikums bija U-18 Pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīrs hokejā, kas notika no [[1. aprīlis|1.]] līdz [[8. aprīlis|8. aprīlim]]. Par uzvarētājiem kļuva [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas]] hokejisti, kas finālā ar 7—4 pieveica [[Dānijas hokeja izlase|Dānijas]] jaunos hokejistus, tādējādi iekļūstot augstākajā divīzijā. Šis turnīrs bija kā izmēģinājums maijā paredzētajam pieaugušo čempionātam.

[[Attēls:Arena Riga buvnieciba 2005.jpg|thumb|250px|Arēna Rīga būvniecība. [[2005. gads]].]]

[[Attēls:Arena Riga CAN-CZE-2006-05-14.JPG|thumb|250px|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006. gada Pasaules čempionāta hokejā]] spēle starp [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]] un [[Kanādas hokeja izlase|Kanādu]]]]

[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā]] norisinājās no [[5. maijs|5.]] līdz [[21. maijs|21. maijam]]. &quot;Arēna Rīga&quot; bija galvenā čempionāta halle, savukārt otra spēļu norises vieta bija &quot;[[Skonto stadions|Skonto halle]]&quot;. &quot;Arēnā Rīga&quot; visas savas mājas spēles aizvadīja [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlase]], tajā notika arī citas priekšsacīkšu spēles, kā arī izslēgšanas turnīra spēles. Visas Latvijas izlases spēles bija praktiski izpārdotas, kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju, jeb vidēji spēlē — 9578 cilvēku. Visapmeklētākā turnīra spēle bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un [[Čehijas hokeja izlase|Čehiju]], ko noskatījās 10 669 skatītāju.

&quot;Arēnā Rīga&quot; tiek aizvadītas arī [[Basketbols|basketbola]] spēles, proti, 2006. gada rudenī tajā [[Eiropas čempionāts basketbolā 2007|2007. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīra ietvaros savas mājas spēles aizvadīja [[Latvijas basketbola izlase]].

Arēna ir mājvieta arī basketbola komandai [[VEF Rīga]]. Basketbola spēļu apmeklētības rekords tika sasniegts 2006. gada [[15. oktobris|15. oktobrī]], kad [[BBL]] spēli starp &quot;Barons/LMT&quot; un [[Lietuva]]s &quot;[[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Žalgiris]]&quot; klātienē noraudzījās 12 000 skatītāju.

2007. gada aprīlī šeit norisināsies Baltijas Basketbola Līgas finālčetrinieka turnīrs.

2006. gada [[4. novembris|4. novembrī]] &quot;Arēnā Rīga&quot; notika [[K-1]] cīņas sporta veida ''Grand Prix'' sacensības, bet 2007. gada [[17. marts|17. martā]] — spēkavīru sacensības &quot;Latvijas Grand Prix&quot;.

2015. gada septembrī arēnā notika [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas basketbola čempionāta]] grupu turnīra D apakšgrupas spēles.

2021. gadā arēnā notika [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta hokeja]] B grupas un atsevišķas izslēgšanas spēles.

2022. gadā arēna tika izvēlēta kā [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionāta hokejā]] viena no rīkotājvietām, kur norisināsies B grupas spēles.

=== Mūzika ===
&quot;Arēna Rīga&quot; tika atklāta 2006. gada [[18. februāris|18. februārī]] ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] &quot;Dziesmu svētkiem&quot;.

Pēc gada notika nākamais līdzīgais pasākums dziedāšanas svētki &quot;Mūsu dziesma&quot;. Abos šajos koncertos uzstājās kori kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājiem. Abas reizes skatītāju vietas bija pilnas — uz koncertiem sapulcējās 12 000 cilvēku.

2006. gada [[10. marts|10. martā]] šeit notika [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2005|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2005]] pasniegšanas ceremonija. No latviešu izpildītājiem Arēnā koncertus ir rīkojuši arī grupas &quot;[[Putnu Balle]]&quot; un &quot;[[Cosmos]]&quot;.

No pasaulē pazīstamiem mūziķiem &quot;Arēnā Rīga&quot; savus koncertus ir snieguši ''[[Depeche Mode]]'', [[Kailija Minoga]], [[Kriss Rī]], [[Rišārs Klaidermans]], [[Billijs Aidols]], [[Džeimss Brauns]], [[Stings]], ''[[Simply Red]]'', [[Pinka]], [[Niks Keivs]], [[Iron Maiden]], [[Igijs Pops]] &amp; ''[[The Stooges]]''.

2007. gada [[26. maijs|26. maijā]] arēnā notika „Sensation White” deju mūzikas pasākums.

2008. gada [[7. jūnijs|7. jūnijā]] tas notika atkārtoti ar programmu &quot;Love&quot;. Vēl 2007. gadā koncertus sniedza tādi pazīstami mūziķi kā ''[[Scorpions]]'', ''[[Pet Shop Boys]]'', [[Hulio Iglesiass]], [[Ozijs Osborns]], ''[[Muse]]'', [[Enrike Iglesiass]] un [[Rianna]].

2008. gadā [[11. februāris|11. februārī]] uzstājas grupa ''[[Korn]]'', ko apmeklēja ap 10 000 klausītāju.

Vēl 2008. gadā viesojās grupa ''[[Linkin Park]]'', [[Lenijs Kravics]] un Kailija Minoga, kuras koncerts bija otrais ārzemju zvaigznes koncerts &quot;Arēnas Rīga&quot; vēsturē, uz kuru tika pārdotas visas biļetes — 2006. gada pavasarī tika izpārdots ''Depeche Mode'' koncerts.&lt;ref name=&quot;mu1&quot;&gt;[http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/populara_muzika/kolektivas-laimes-bridis-kailijas-minogas-koncerta-recenzija Kolektīvās laimes brīdis. Kailijas Minogas koncerta recenzija]&lt;/ref&gt;

2010. gada 4. martā uzstājās vācu industriālā rokgrupa ''[[Rammstein]]'', koncerts gandrīz tika atcelts, jo tās pašas dienas vakarā plīsa Brasas tilta ūdensvads un VUGD baidījās par ugunsdrošību.

2012. gada 7. februārī ''Rammstein'' sniedza koncertu vēlreiz, tika izpārdotas visas 12 000 biļetes.

== Mūsdienas ==
Kopš ledus halles uzbūvēšanas, arēna ir pilsētnieku un tās viesu iecienīta vieta, lai apmeklētu pasākumus. Šeit mājo arī bērnu un jaunatnes hokeja centra komandas, kurās nodarbojas jaunie hokejisti.

== Infrastruktūra ==
Arēnā hokeja spēļu laikā ir 10300 sēdvietas, taču basketbola un koncertu laikā sēdvietas kļūst vairāk, proti, basketbolā—11200 sēdvietas un koncertā—14500 sēdvietas. Izmantojot speciālo grīdas segumu, ledus halle iegūst grīdu un tā var tikt izmantota koncertu, pasākumu, izstāžu un kultūras pasākumu organizēšanai. Arēnā ir dažādi uzkodu un atspirdzinājumu veikali, kā arī suvenīru veikali un &quot;Betsafe&quot; sporta bārs.

== Transports uz arēnu ==

=== Autobuss ===
Autobusu satiksmi ar Rīgas centru un apkārtējiem mikrorajoniem nodrošina uzņēmuma A/S &quot;[[Rīgas satiksme|Rīgas Satiksme]]&quot; [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. autobusu]] maršruti. Brauciena ilgums līdz Rīgas pilsētas centram ir aptuveni 15 minūtes. Biļetes cena vienai personai ir € 1,15 (pērkot pie autobusa vadītāja € 2). Pietura atrodas pretī ledus halles stāvlaukumam.

=== Ledus halles autostāvvieta ===
Pie pašas ledus halles ir pieejama maksas automašīnu stāvvieta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.arenariga.com Oficiālā mājaslapa]

{{Ledus halles Latvijā}}
{{Rīgas Dinamo}}

[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Latvijā]]
[[Kategorija:Ledus halles Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Skanste]]</text>
      <sha1>s8walc8a0okwf2ancn5rygym5rc169u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P4</title>
    <ns>0</ns>
    <id>31616</id>
    <revision>
      <id>3666281</id>
      <parentid>3649603</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:03:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5887" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 4
| nosaukums      = Rīga—Ērgļi
| karte          = Road P4 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 99,0
| ārpus_pilsētas = 93,3
| ceļš_pilsētā   = 5,7
| segums         = asfalts, grants
| reģions        = [[Rīga]], [[Vidzeme]]
| attēls         = Rīgas-Ērgļu_ceļš_Lielajos_Kangaros_2007.JPG
| paraksts       = Autoceļš P4 [[Lielie Kangari|Lielajos Kangaros]]
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} }}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} ([[Satekles iela|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}}  ([[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} [[Dienvidu tilts]]}}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils]], [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas]], [[Dārzciema iela]]}}
{{Maršruta tabula/ielas||[[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Dreiliņi (ciems)|Dreiliņi]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ulbroka]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Piķurga]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|5}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ulbroka]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Līči (Stopiņu novads)|Līči]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Mazā Jugla]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|68}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|68}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|67}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|10}}}}
{{Maršruta tabula/PP sakrītošs||[[Kangari (Ropažu novads)|Kangari]] {{P ceļš|10}} (1,1 km)}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|10}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Mazā Jugla]] {{pilsētas zīme}} [[Jugla (Suntažu pagasts)|Jugla]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|8}}  {{pilsētas zīme}} [[Suntaži]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Abza]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|8}}  {{pilsētas zīme}} [[Ķeipene]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Taurupe]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Līčupe (Ogres pieteka)|Līčupe]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] (Rīgas iela)}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ogre (upe)|Ogre]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] {{P ceļš|33}} {{P ceļš|78}} }}
|}
|}
'''P4''' autoceļš '''Rīga—Ērgļi''' ir [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Rīga|Rīgu]] ar [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]em.&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Ceļa garums ir 99 km, no tiem 90 km ir ar asfaltbetona segumu, bet grants segums ir 9 km no šosejas kopgaruma. Autoceļš P4 šķērso [[Rīga]]s pilsētu un [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Ogres novads|Ogres]] un [[Madonas novads|Madonas]] novadus. Tas ir īsākais, taisnākais ceļš, lai no Rīgas nokļūtu Juglā (Suntažu pagasts),&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Ubew91Qooc0 Autoceļš P4 Šuntaži-Jugla- Kangari (YouTube video Nr.3)]&lt;/ref&gt; Suntažos,&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=hP4P3ZUR--A Ceļš P4 Ķeipene-Suntaži-Jugla (You Tube video Nr.2)]&lt;/ref&gt; Ķeipenē.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=jTvNZwGpavQ Ceļš P4 Ķeipene-Suntaži-Jugla ( YouTube video Nr.1)]&lt;/ref&gt; Taurupē, Līčupē, Ērgļos un pēc tam tālāk arī Vestienā, Bērzaunē, Sauleskalnā un Madonā.

== Lielie Kangari ==

Sevišķs un ainavām bagātīgs posms Rīgas—Ērgļu autoceļā iet caur [[Lielie Kangari|Lielajiem Kangariem]],&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=m7f2VMupPD8 Autoceļš P4 Jugla- Lielie Kangari-Ropaži (YouTube video Nr4)]&lt;/ref&gt; kas ir lielākā [[oss|osu]] grēda Latvijā. Autoceļš P4 šeit ved arī caur Lielo Kangaru dabas liegumam. Ceļš šeit ir bagāts ar daudziem līkumiem un Latvijas apstākļiem ļoti stāvām nogāzēm, jo tas izvietots tieši šo iegareno pauguru vidū. Lejpus nogāzēm zeme ir mitra un purvaina, tādējādi rodas iespaids, ka ceļš iet pa dabisku uzbērumu. Gandrīz visu šo posmu ceļu ieskauj meži. Ceļa malās līdz mūsdienām ir saglabājušies betona ceļa stabiņi no 20. gadsimta [[1930. gadi|30. gadiem]].

== Vēsture ==
Laika posmā no 2007. gada līdz 2014. gadam autoceļš, izņemot posmu Jugla - Kangaru kalni- Vāverkrogs,&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=GH4Oj3mvKQc= Kāpēc pa Kangaru kalniem jābrauc cauri putekļiem un dubļiem?]&lt;/ref&gt; ir gandrīz pilnībā noklāts ar asfalta segumu.

== Krustojošie ceļi ==
* [[P5]] ([[Ulbroka]]),
* [[A4 (autoceļš Latvijā)|A4]] ([[Līči (Stopiņi)|Līči]]),
* [[P10]] (Lielkangari),
* [[P8]] ([[Suntaži]]),
* [[P32]] ([[Ķeipene]]),
* [[P31]] ([[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]).

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Rīga]],
* [[Ulbroka]],
* [[Dzidriņas]],
* [[Līči (Stopiņu pagasts)|Līči]],
* [[Jugla (Suntažu pagasts)|Jugla]], 
* [[Suntaži]],
* [[Vatrāne]],
* [[Ķeipene]],
* [[Taurupe]],
* [[Līčupe (ciems)|Līčupe]],
* [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P004]]</text>
      <sha1>6cd0csfoz5krfurtkzlxxu8ta7aln53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kleivas</title>
    <ns>3</ns>
    <id>32175</id>
    <revision>
      <id>3666408</id>
      <parentid>3640304</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:02:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="103895" xml:space="preserve">Sveicināts Vikipedijā!

Ievēroju, ka gribi rakstīt par ASV prezidentiem. Lapā [[ASV prezidents]] gan vajadzētu dot kaut kādu formulējumu - vispārīgas ziņas, tad atsevišķā lapā - prezidentu sarakstu, bet par katru prezidentu atsevišķu rakstu. Tādēļ jau arī bija ielikta norāde, ka raksts jāuzlabo. Vēl kas. nevajag pēc katra sīka labojuma spiest &quot;Saglabāt&quot;. Labāk ar pogu &quot;Parādīt pirmskatu&quot; novērtēt, kā izskatās teksts, un tikai pašās beigās nospiest &quot;Saglabāt&quot;. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:53, 2 maijā, 2007 (UTC)

== Attēlu autortiesības ==

Sveiks! Skatos, ka Tu augšupielādē daudz attēlu ar Vācijas pazīstamākajiem cilvēkiem. Kā ir ar to autortiesībām? Visiem attēliem jābūt ievietošanas atļaujai no autora. Droši var ņemt bildes no [http://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Commons] krātuves, turklāt var attēla kodu rakstīt tieši tā pat kā no latviešu vikipēdijas. Tur ir diezgan daudz bilžu, piemēram par to pašu [http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Mehmet_Scholl Memetu Šolu]. Nevar ņemt citu Googlē atrastu bildi tikai tāpēc, ka tā smukāka ir. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 09:35, 12 oktobrī, 2007 (UTC)
:Brīdinu, ka visi attēli, kam nav norādīta izcelsme un autortiesību statuss, agri vai vēlu tiks dzēsti. Vai tiešām ir tik grūti uzrakstīt tos pāris vārdus? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 10:21, 30 oktobrī, 2007 (UTC)
::Atkārtoju vēlreiz attiecībā uz attēliem - tiem ir jānorāda izcelsme, lai varētu spriest par to autortiesību statusu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:01, 14 decembrī, 2007 (UTC)
:::Atgādinu kārtējo reizi - '''augšuplādējot attēlus, ir jānorāda to izcelsme!''' Kāpēc citiem būtu jātērē milzumu laika, lai to pēc tam noskaidrotu? Lai iekopētu adresi, vajag tikai dažas liekas sekundes! Ja tas atkārtosies vēlreiz - būs jādomā par bloķēšanu :(  Turklāt Ullas Šmites foto vispār nebija jāielādē - tas ir atrodams ''Commons'' ([[:Image:Ulla Schmidt (2007).jpg]]) ļoti labā kvalitātē, bet ielādēta tika nevajadzīgi samazināta versija, kas enciklopēdiju tikai lieki piesārņo. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 12:34, 12 janvārī, 2008 (UTC)
::::Saskaņā ar [[Wikipedia:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|balsošanu]] visi Vācijas cilvēku attēli, kam tā arī netika norādīta izcelsme, tika dzēsti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 1 februārī, 2008 (UTC)
Ja ir aizmirsies, atgādinu - attēli ar nezināmu izcelsmi un autortiesībām tiek dzēsti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:52, 21 jūnijā, 2010 (UTC)
:Nesaprotu, vai Tu principā ignorē prasību norādīt attēlu avotu un licenci jeb tas ir dēļ problēmas neizpratnes :( --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 08:24, 11 augustā, 2010 (UTC)
:: Nē neignorēju vnk.. man tos attēlus neuzrāda kaut angļu vikipēdijā tie ir... tādāl es no angļu vikipēdijas vnk pārlādēju.. vai tad var kaut kā savādāaak.... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 09:00, 11 augustā, 2010 (UTC)
:::Tad tā arī jānorāda, ka tie nāk no tādas un tādas vietas en wiki un pievienot tās pašas autortiesību veidnes, kas tur (vai analoģiskas mūsējās, ja pārkopētās nestrādā). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:29, 11 augustā, 2010 (UTC)
:::Palīdzi man tad izdarīt .. kur to var izdarīt... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
::::Apmēram tā [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Justin_Ahomad%C3%A9gb%C3%A9-Tom%C3%AAtin.jpg Attēls:Justin Ahomadégbé-Tomêtin.jpg]. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 08:49, 11 augustā, 2010 (UTC)
::::Es būtu priecīgs, ja tu vismaz ieliktu attēlu lapās adreses, no kurienes tie ņemti. Viselementārākais Copy no pārlūka adrešu rindas un Paste attēla lapā. Ja pat tas ir par grūtu, tad attēliem vispār nevajadzētu ķerties klāt un lietot tikai tos, kas ir Vikikrātuvē. Pliki attēli, kam nav vispār nekādas informācijas attēlu lapās, tiks dzēsti bez ierunām. Attēlu augšuplādes lapā viss ir sīki paskaidrots. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 08:53, 11 augustā, 2010 (UTC)

==2007==
Lūdzu, beidz atjaunot mirušo sarakstu. Lielākā daļa šo cilvēku diez vai jebkad parādīsies latviešu Vikipēdijā (piemēram, meksikāņu komentētājs). Turklāt, vārdi ir slikti iztulkoti (Frasers, Aledžandro, Džose...). --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 11:43, 14 maijā, 2008 (UTC)


==Kleivas==
Varam arii taks izlabot viens orta kluusdas un tas nekas ka visi vini latviesu vikipedia neoparaadisies tas jau neaizliedz vinus piemineet!!!!

==Gadi==
Nevajag hronoloģijā rakstīt tagadnē par pagājušiem laikiem. Arī teikuma vidū rakstīt ar lielajiem burtiem. Piem. 
 [[8. februāris]] – Sākas [[Austrumtimora]]s ...
Arī šei nevajadzētu likt sporta notikumus, tiem paredzēta lapa &quot;XXXX. gads sportā&quot;, šeit būtu vieta tikai ļoti nozīmīgiem sporta notikumiem. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:37, 17 maijā, 2008 (UTC)

Nav jēgas no rakstiem, kur informatīvs ir tikai viens teikums. Tādi būs jādzēš. Labāk sakoncentrējies un uzraksti pilnu rakstu par kādu gadu, nevis pa druskai &quot;ieķēpā&quot; daudzos. Un vēl — par pagātnes notikumiem jāraksta pagātnes formā (vai ciešamajā kartā). --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:33, 22 jūlijā, 2008 (UTC)

:Raksti [[1886]], [[1832]], [[1821]], [[1792]], [[1789]] un [[1973]] ir dzēšami. Lūdzu papildini tos. Vari arī tulkot šos rakstus no citām Vikipēdijām. Lai redzētu, kuru rakstu par gadiem vēl nav, spied [[gadu saraksts|šeit]]. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romanskolduns]] 15:57, 22 jūlijā, 2008 (UTC)

==Pilsētu uzskaitījumi==
Pilsētu uzskaitījumi ir vienkārši saraksti. Aprakstus par lielākajām pilsētām jāliek pie attiecīgajiem rakstiem [[Stokholma]] un [[Riodežaneiro]]. --&lt;small&gt;&lt;span style=&quot;border: 1px solid&quot;&gt;[[Lietotājs:Kikos|'''&lt;span style=&quot;background-color:White; color:#003333&quot;&gt; &amp;nbsp;Kikos&amp;nbsp;&lt;/span&gt;''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Vārdi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;/&lt;/span&gt;[[Special:Contributions/Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Darbi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;/span&gt;&lt;/small&gt; 10:03, 21 maijā, 2008 (UTC)

==Saites datumu rakstos==
Nevajadzētu likt papildu saites datumu rakstos. Tas ir lieki un novērš uzmanību no pašas personas. Ja kādam interesēs, tas atvērs attiecīgo rakstu par personu, un tur būs viss, kas vajadzīgs. Tā tas ir pieņemts angļu viki; mūsējā skat. uzmetumu: [[Lietotājs:Dainis/gadu sablons]]. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:27, 29 augustā, 2008 (UTC)

== Notikumi datumu rakstos ==

Lūdzu, ievēro dažas lietas, pievienojot faktus datumu rakstos:
#Ja pievieno notikumus, ieliec garo domuzīmi (—) un raksti notikumus pagātnes formā.
#Dzimušajiem un mirušajiem norādi oriģinālrakstību.
#Norādi arī dzimšanas gadus mirušajiem, miršanas gadus dzimušajiem.
--'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:33, 24 oktobrī, 2008 (UTC)

==Faktu precizitāte==
Lūdzu pārbaudi faktus, kurus liec iekšā. Nedrīkst automātiski pārkopēt no letonikas, esmu ievērojis, ka reizēm tur ir kļūdaini fakti. Arī citvalodu vikipēdijās ir kļūdas, tāpēc ir jāpārbauda no vairakiem avotiem. Piemēram, rakstā [[7. novembris]]: Čārlzs Dikenss dzimis 7. februārī; Sabiedroto izsēšanās Ziemeļāfrikā notika 8. novembrī. Lūdzu, esi precīzāks! --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:23, 8 novembrī, 2008 (UTC)

== Āfrika ==

Ievēro, ka [[Pasaules mantojuma objekti Āfrikā|šo rakstu]] grib dzēst, varbūt vajadzētu vienu darbu pabeigt pirms mesties pie nākamā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 16:28, 8 jūlijā, 2010 (UTC)

== Cari ==

Negribi to sarakstu atdalīt atsevišķi (tas ir neplinīgs un es domāju, ka garš saraksts un raksts vienā lapā neiederētos ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 16:36, 13 jūlijā, 2010 (UTC)

To sarakstu ne jau es izveidoju.. es tikai viņu nedaudz uzlaboju... [[Lietotājs Kleivas|Kleivas]] 14. jūlijā, 2010 (UTC)
:Tas bija ietikums, ko tu taisnojies ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 17:28, 14 jūlijā, 2010 (UTC)

== Rakstu kvalitāte ==

[[Akvila|Šis]] raksts ir par īsu un vēl sliti noformēts, ja tu to neuzlabosi, tas drīz tiks dzēsts. Starp citu, citi saviem nepabeigtajiem darbiem izveido apakšlapas zem savas lietotājlapas, kur darbu pabeidz un tikai tad izveido rakstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:52, 18 jūlijā, 2010 (UTC)

== Prezidentu bildes ==

Ja tu ātri nepievienosi augšuplādētajiem attēliem derīgas autortiesību veidnes, tie visi tiks dzēsti. Tā kā tas nav pirmais aizrādījums, rēķinies ar administratīvām sankcijām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:25, 11 augustā, 2010 (UTC)
:Visu to attēlu kaudzi izdzēsu (kārtējā mēslu saslaucīšanas akcija). Secinājumi, šķiet, diez vai tiks izdarīti... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 02:41, 15 augustā, 2010 (UTC)

== Kleivas pēdējās izmaiņas ==

Manuprāt Kleivas pēdējās izmaiņas datumu rakstos ir jāatceļ, jo fakti, kas ir pievienoti, nav no tiem nozīmīgākajiem. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:31, 28 novembrī, 2010 (UTC)
* atkal, kādam nav pa prātam [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
:Piekrītu Treisijam! --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 17:20, 28 novembrī, 2010 (UTC)
:Nevis nav pa prātam, bet tas viss bija pārāk mazsvarīgs priekš datumu rakstiem. Par ko tie pārvērtīsies, ja tur saliks visas jebkad izdotās grāmatas? Labāk uzraksti rakstus (normālus) par katru no tām. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:09, 28 novembrī, 2010 (UTC)
::Paskaties angļu un citu valodu vikipēdiju datumu rakstos. Vai tur ir atrodams tāds lērums vienveidīgu, garlaicīgu notikumu? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:51, 4 decembrī, 2010 (UTC)

== Valstu vadītāji 20. gadsimtā ==

Kā jau bija paredzams tas raksts ir nenormāli garš un bremzē veroties vaļā. Vai tu nevēlies to tomēr sadalīt rakstos par katru valsti atsevišķi ? Diez vai kādu vispār intresē visi 20. gs. valstu vadītāji, drīzāk jau kāda konkrēta valsts atsevišķi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 02:01, 29 novembrī, 2010 (UTC)
** var jau..... [[Lietotāja diskusija:Kleivas|kleivas]]
Jautājums: No kurienes tu ņem tos uzvārdus (latviskos)? Tev tur pilnīga zafte! Nedrīkst šitā haltūrēt! ja gribi rakstīt, paskaties kādās enciklopēdijās, nevis tikai bliez uz dullo! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 14:31, 16 decembrī, 2010 (UTC)

{{brīdinājums}}

Par ķēmošanos ar  [[Džiangs Zemins]] un tamlīdzīgiem. Ja neņemsi vērā vikipēdijas nosacījumus - vaino pats sevi! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 15:12, 20 decembrī, 2010 (UTC)
 
tad palidzi man izlabot [[Lietotāja diskusija:Kleivas|kleivas]]
:Sorry, nē! Neredzu jēgu no tāda saraksta. Ja gribi pa šo tēmu darboties - mācies un apgūsti tēmu. Turpināsi tādā pašā garā - dzēsīšu un bloķēšu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:21, 20 decembrī, 2010 (UTC)

== G20 samniti ==

Vai tiešām tie samniti ir tik nozīmīgi, ka ir jāpievieno datumu rakstiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:01, 20 janvārī, 2011 (UTC)
:Kāpēc gan tie nebūtu svarīgi. Tad jau arī Rīgas sammits (2008.g. NATO) arī nemaz svarīgs nav. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
::Rīgas samits notika 2006. gadā un nav nevienā datumu rakstā. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 13:25, 20 janvārī, 2011 (UTC)
:::[[NATO samits 2006|Rīgas samits]] jau ir pieminēts rakstā [[2006. gads Latvijā]]. Ar to arī pietiek. Par pasākumiem, kas regulāri atkārtojas, nav vērts ķēpāt gadu rakstus un vēl jo mazāk datumu rakstus. Ja kādā samitā kaut kas īpašs notiek pasaules mērogā, tad to gan vajag pieminēt. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 14:00, 20 janvārī, 2011 (UTC)

Nu izbeidz taču aiztikt tos datumu rakstus. Ne Ugandas amatpersonu stāšanās amatos, ne G20 samiti, ne valstu karogu maiņas nav gana nozīmīgas, lai piesārņotu tos rakstus. Ir taču tik daudz citu rakstu un tēmu, pie kurām var strādāt. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 16:32, 25 janvārī, 2011 (UTC)

{{pēdējais brīdinājums}}

Metro atklāšana, Āzijas spēles un tamlīdzīgi notikumi nav gana nozīmīgi, lai tos pievienotu datumu rakstiem. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 18:30, 7 februārī, 2011 (UTC)

== 2011. gads ==

Izlasi vēlreiz savus pievienotos faktus rakstā [[2011. gads]] un izlabo pareizrakstības kļūdas. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 18:53, 30 janvārī, 2011 (UTC)
:Es tur nedaudz pielaboju, bet nākošreiz gan pirms spied pogu saglabāt lapu pārlasi vēlreiz to, ko grasies ievietot.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 19:15, 30 janvārī, 2011 (UTC)
::Kārtējais, ap kuru ucinās. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 18:32, 7 februārī, 2011 (UTC)

== Rakstu garumi ==

Sveiks! Varbūt tomēr pieraksti kaut ko vairāk nekā vienu teikumu?--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 14:25, 21 martā, 2011 (UTC)

== Ģeogrāfiskie nosaukumi ==

Lūgums akurātāk attiekties pret lietotajiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem. Ja pašam nav atlantu, vismaz salīdzini ar nosaukumiem rakstos (domāti ir Ukrainas apgabali un to centri un Spānijas reģioni). nevajag izdomāt savus nosaukumus vai norakstīt no vecām kartēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:44, 16 maijā, 2011 (UTC)

--- Es tos nomorakstu es parkopeju jau tos kas ir rakstiti latviešu valodas Vikipedija (Ukrainas administratīvasi iedalijums tur jau ar tadiemm nosaukumiem bija dots. es tkai saliku tabula un pieformeju labak... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 19:10, 16 maijā, 2011 (UTC)

{{brīdinājums}}

Ja turpināsi šitik pavirši cept rakstus, bloks būs beztermiņa. Nav šeit vajadzīgi raksti dēļ tā, lai tie būtu, vajadzīga ir '''precīza''' informācija. Tevis saražotajos kļūdu ir pārāk daudz. Atgriezies pie sevis iesāktajiem rakstiem un izlabo kļūdas. Ja ko nesaproti vai neproti, JAUTĀ! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:11, 18 maijā, 2011 (UTC)
:Un vēl kas (kas šobrīd ir vissīkākais sīkums, bet pie reizes var ielabot) — četrciparu skaitļos atstarpi starp pirmo un otro ciparu nevajag (t.i. — nevis 1 234, bet 1234), atstarpe liekama sākot ar 5-ciparu skaitļiem.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 19:15, 18 maijā, 2011 (UTC)

== Informācijas ticamība un precizitāte ==

Cik tev gadu, džekiņ? 12? Kā var tik ilgi nepielekt, ka šeit ir '''enciklopēdija''' un neprecīzs '''fufelis''' ar zemu ticamības pakāpi, pilns ar kļūdām un neprecizitātēm, '''netiks pieļauts'''. Ja tavs nākamais raksts būs tādā pat līmenī, kā iepriekšējie, vaino pats sevi! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 05:50, 26 maijā, 2011 (UTC)

== Valstu administratīvie iedalījumi ==

Lūdzu pārdomā, ko raksti par valstu administratīvajiem iedalījumiem. Vairums valstīm iedalījums neaprobežojas tikai ar pirmā līmeņa iedalījumu. Bieži vien ir vēl sīkāks iedalījums, kas arī būtu jāpiemin attiecīgajos rakstos, piemēram, Francija daļās reģionos, tad departamentos, tad apgabalos un tā tālāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 10:44, 7 jūnijā, 2011 (UTC)

== Pilsētas ==

Priekš kam tu pilsētu rakstos bāz iekšā tās tabulas ar attēliem? Tādas neliek pilsētu rakstos un it kā ir diez gan viegli pamanīt, ka arī vizuāli izskatās stipri ''tizli''. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 17:16, 28 augustā, 2011 (UTC)
:Un silts ieteikums: nākošreiz, pirms sāc ievietot rakstos šādus vai tamlīdzīgus jaunievedumus, pakonsultējies ar citiem vikipēdistiem. Un būtu jau laiks arī apgūt ko citu, izņemot tabulas ar bildītēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:02, 28 augustā, 2011 (UTC)

== Gadu raksti ==
Sveiks! Vai Tu lūgums nevarētu gadu rakstus papildināt ar notikumiem šādā formātā:
* datums nominatīvā — (garā domuzīme, nevis īsā vai kāda cita &quot;strīpiņa&quot;) notikums, sākas ar mazo burtu, ja vien tas nav īpašvārds. Un beigās punkts.
Piemēram:
* [[23. janvāris]] — sākās [[Gvinejas—Bisavas neatkarības karš]].
Paldies. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 18:04, 16 janvārī, 2012 (UTC)

Mirušo/dzimušo personu iekļaušanai gadu rakstos ir šādi [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|kritēriji]]. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 20:53, 13 februārī, 2012 (UTC)
Atstāju iespēju, ja tiks savāktas 20 starpviki saites, atkomentēt attiecīgo personu. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 21:08, 13 februārī, 2012 (UTC)

== par sistemātisku paviršību ==
{{brīdinājums}} --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:27, 17 maijā, 2012 (UTC)
ja turpināsi darboties tā kā līdz šim, kad vienā rakstā ir aprīlī Fransuā Ollands, bet maijā Fransuā Holands (šis ir tikai viens no nez cik piemēriem) - aicināšu tevi bloķēt! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:27, 17 maijā, 2012 (UTC)
:{{brīdinājums}} skaties ko raksti: http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2012._gads&amp;diff=1722272&amp;oldid=1717519 --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:27, 19 jūlijā, 2012 (UTC)
::Nezinu kā ir iespējams TIK daudz kļūdu pielaist nejauši. Ja pa nopietnam, tad bezmaz viss Tavs, kolēģi, devums būtu jāpārskata!! --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 09:50, 1 jūnijā, 2013 (EEST)

== [[1202. gads]] ==
Ja nav noslēpums, no kurienes iegūti precīzie kronēšanas datumi? --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:04, 4 jūnijā, 2013 (EEST)


* Skatijos vai nu angļu vikipēdija vai šajā gadijumā dāņu vikipēdijā http://da.wikipedia.org/wiki/Valdemar_Sejr --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:06, 4 jūnijā, 2013 (EEST)


* Ja kas gadus un datums es ņemu no pasha raksta mūsu Latviešu vikipēdijas, ja tie sakrīt ar angļu vikipēdiju. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:06, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

Par Valdemāru: ja ievieto šādu informāciju, tad būtu labi paskatīties rindiņu augstāk, kur arī viens Valdemārs stāv, un kaut kā lasītājam draudzīgi tās abas saskaņot. Par Hokonu: en wiki kā reiz '''NAV''' [[:en:Haakon III of Norway|minēts]], 3. marts, bet 9. marts. Komentāri? --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:34, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

Okey. Par Valdemāru savienoju.. bet to Hokonu III neeesmu rakstijis es.. paskaties hronoloģijā.. un tad apsūdzi. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:37, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

:OK, pārsteidzos. Vienīgi atgādināšu, ka kļūdu ķeršana prasa krietni vairāk laika nekā neprecīzas informācijas pievienošana. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:50, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

:: ok, labi. Vienkārši gribu papildināt GADU notikumu sarakstu ar notikumiem, kas Vikipēdijā ir minēti.

== 1364. gads ==

Lūgums veidojot jaunus gadu rakstus, pievienot pēc iespējas vairāk notikumu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 11:44, 5 jūnijā, 2013 (EEST)

== Datumi ==

Lūgums rūpīgāk ievietot datumus personu biogrāfijās — piemēram, [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Francis_%C5%A0%C5%ABberts&amp;diff=2055431&amp;oldid=2002270 šeit] Šūberta nāves gads un it īpaši [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fransisko_Goija&amp;diff=1905180&amp;oldid=1897739 šeit] Goijas dati! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 22:25, 7 jūlijā, 2013 (EEST)

==Atsauces==
Kāds no VIEDAJIEM VIKIPĒDISTIEM var palīdzēt ar atsauču pareizu izveidošanu, citādi visu laiku man rāda '''KĻŪDA ATSAUCĒ'''.
p.s. Cerams, ka te kāds tiešām palīdzēs, nevis tikai barstīsies apvainojumiem!
'''[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]'''
:Varbūt tad ieliec kaut vai te vai konkrētā rakstā to atsauci, lai var redzēt, kur ir problēma. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 12:48, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
::Vari palasīt šo - [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]].

Kopēt atsauces var tikai no angļu vikipēdijas, citu valodu vikipēdijām tas NESTRĀDĀ.

Ja kas - atceries vai tu esi ielicis &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt; un &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt; tagus, kā arī ja ir saīsināts kā &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref name=&quot;Piemērs&quot; /&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;, pārliecinies, ka atsauce ar nosaukumu &quot;Piemērs&quot; tiešām  eksistē.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:52, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
: A kur palika &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;?--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:58, 17 jūlijā, 2013 (EEST)


::: LŪDZU Paskatieties MANĀ SMILŠU KASTĒ [[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste]]. Pie Adamovas un Zūru muižām! Atsauces nestrada tā kā vajag!Palīdziet uzlabot!!!! '''[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]'''
::::&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 13:01, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
:::::Vai, kā visur pieņemts, atsevišķu atsauču sadaļu.
 &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;
Protams, bez code un nowiki tagiem. Kur tad tās atsauces tev rādīsies, ja nemaz nav atsauču sadaļas? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:18, 17 jūlijā, 2013 (EEST)

== Lūdzu, esi uzmanīgāks ==
Vajag pārbaudīt datus, ko raksti. Piemēram, 2000. gadā Meksikas prezidents Visente Fokss netika iecelts, bet ievēlēts. Tāpat arī:
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt; par [[Skivākija]]s prezidentu tika iecelts [[Ivans Gašparovičs]].&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt; --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 15:51, 5 augustā, 2013 (EEST)

== Tuksnešu uzskaitījums ==

Drīkst pajautāt: no kurienes tu smelies tos tuksnešu nosaukumus? Tev neviena ģeogrāfijas atlanta nav? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:34, 23 augustā, 2013 (EEST)

:: Es vēlāk pielabošu neprecīzos nosaukumus.. 
Es biju rakstijis, ka ir jāpaciešas! [[Lietotāja diskusija:Kleivsd|Kleivas]]

== Pēdējo izmaiņu lapa... ==

...izskatās arvien briesmīgāk :) Tu negribi izveidot sev kādu datu bāzi Excelī vai tamlīdzīgā programmā, savākt tur visus vadītājus un viņu vadīšanas gadus un tad likt Vikipēdijas sarakstā visus uzreiz? Tagadējā veidā tev apniks daudz ātrāk, nekā tu tiksi līdz pagājušā gadsimta vidum... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 20:02, 27 oktobrī, 2013 (EET)

== Palīdzība [[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste (Suņu šķirņu uzskatījums)]] ==

Izsakiet lūdzu, kā Jums šķiet vai šim rakstam ([[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste (Suņu šķirņu uzskatījums)]]) ir vajadzīgas katrai suņu škirnei atsauce --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 11:47, 26. novembrī, 2013.
:No viena un tā paša avota — nav jēgas. &lt;s&gt;Bet būtu labi turpmāk informāciju no rakstiem [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=R%C4%ABga&amp;diff=prev&amp;oldid=2110986 dzēst] pēc, nevis pirms papildraksta uztaisīšanas.&lt;/s&gt; Atvainojos, vēlāk pamanīju, ka raksts ticis izdzēsts. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 23:30, 26 decembrī, 2013 (EET)

== Paldies... ==

...par [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] pilsētu karti, jau ieliku rakstā. Pati fona karte gan mazliet nobīdījusies uz augšu, piemēram, [[Lodeinoje Poļe]] atrodas pie upes, bet [[Sjastroja]] ir krietni tuvāk Lādogas ezeram. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 01:03, 7 martā, 2014 (EET)

== Ciemu navigācijas veidnes ==

Šīs veidnes gan nevajag pārtaisīt - tas gadījums, kad efekts pārvēršas par defektu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 13:45, 16 aprīlī, 2014 (EEST)

== VietasKartes ==

Lūgums jaunizveidotajām VietasKartēm pievienot saiti uz Vikidatiem (iw). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 16:50, 4 maijā, 2014 (EEST)
:kā to izdarīt?  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 16:51, 4 maijā, 2014 (EEST)
::Kreisajā pusē apakšā &quot;Pievienot saites&quot; un ievadi tur tās pašas veidnes citas valodas versijas valodas kodu un veidnes pilno nosaukumu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:11, 4 maijā, 2014 (EEST)
:::Man tur vajag reģistrēties, jo prasa ielogoties? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:13, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::Grūti to izdarīt? Kurš tev pakaļ liks tās saites? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:32, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::: varu pamēģināt! Vienkārši nekad neesmu tu darījis. Par to nebiji iedomājies!? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:34, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::A vajadzēja? Tu esi tik ražīgs un ātrs, ka nedaudz atgādini vienu kolēģi uz trīs burtiem (nepadomā neko sliktu). Tikai ir daudzas lietas, kas vēl jāiemācās un dažas no tām - steidzami. :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:36, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::: A kā talāk darīties?! Izstāsti kas un kā, lai zinu! Šo es tiešām nezinu! Cerams, ka tev pamācīšana ir tikpat vienkārši izdarāma, kā kļūdu aizrādīšana ... :) --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:37, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::Pirmkārt - pārliecinies, vai tev lietotāja izstādījumos ir aktīvs &quot;Globālais konts&quot;. Ja nav - jāpanāk lai ir. Tad tu varēsi ar vienu un to pašu lietotājvārdu iet iekšā visās Vikijās, ieskaitot Commons un Vikidatus. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:43, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::: Kur to var redzēt! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 17:49, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::Lapas augšpusē &quot;Izvēles&quot;, tālāk &quot;pamatinformācija&quot; -&gt; &quot;Globālā konta statuss&quot;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:51, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::: Izdarīts?! Ko tālāk?!! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 17:55, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::::Pamēģini tagad ieiet tajos Vikidatos. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:58, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::::: Ok sapratu! Kas īsti jāraksta logā VALODA un kas LAPA! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 18:01, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::::::Ja tu taisi tās veidnes pēc angļu viki parauga, tad &quot;en&quot; un &quot;Template:Locantion map xxxx&quot; (pilns veidnes nosaukums). Tālāk pats sapratīsi. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:19, 4 maijā, 2014 (EEST)
:Otrkārt - izproti līdz galam, ko dari! VietasKarte Fidži palika pusratā. Ja uzmanīgi papētīsi oriģinālo kodu, sapratīsi, kur fiška. Angliskā veidne mums pagaidām nestrādā - skaties ru vai kādas citas vikijas paraugu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:50, 4 maijā, 2014 (EEST)

== Fiziskās kartes ==

Fiziskās kartes nav jēgas atsevišķi taisīt. Parasto karti pret fizisko veidnēs var samainīt ar opciju &quot;alt&quot;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:14, 11 maijā, 2014 (EEST)
:Ups! nepaskatījos, ko tudari, sorry :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:17, 11 maijā, 2014 (EEST)

== Kārtošana pēc alfabēta ==

Kāpēc tu VietasKarte Āzija izlaboji &quot;Azija&quot; uz &quot;Āzija&quot;? Saproti, kā tas darbojas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:39, 11 maijā, 2014 (EEST)
:Atkal es nolažojos, piedod! :( Izrādās, ka tas kārtošanas mehānisms jau palaists, a es te vēl ar DEFAULTSORTIEM ņemos :( --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:44, 11 maijā, 2014 (EEST)

== Kaimanu Salas ==

Apskaties uzmanīgu uz lapas nosaukumu: &quot;'''Izmainīt''' Veidne:VietasKarte Kaimanu Salas (Lielbritānija)&quot;. Es jau pārvietoju uz [[Veidne:VietasKarte Kaimanu Salas (Lielbritānija)|šo]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 20:32, 11 maijā, 2014 (EEST)

==Nobela prēmiju laureāti==
Redzu, ka tu arī rūpējies par Nobela prēmiju laureātu sarakstiem. Derētu sakārtot sarakstu [[Nobela prēmiju laureāti]], pirms kāds administrators nav to izdzēsis. Ja tā nav tava šī brīža prioritāte, tad es to varētu izdarīt. Ceru, ka nebūs iebildumu, ja tabulu taisīšu līdzīgi kā angļiem un citiem - 7 kolonās, pa gadiem. Lai nebūtu lieki jātērē laiks laureātu vārdu latviskošanas pārbaudei, gribēju tev jautāt, vai nesen uzlabotajā sarakstā [[Nobela prēmijas laureāti pēc valsts]] tu viņu vārdus jau pārbaudīji? Tad es droši varētu to izmantot un ietaupīt laiku.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 19:45, 30 jūnijā, 2014 (EEST)
:: Vari veidot! Man arī bija ideja šo rakstu uzlabot, bet pašlaik esmu nedaudz aizņemts! Runājot par vārdiem ir pārbaudīti tikai tie kuri Latviešu Vikipēdijā ir pieejami, pārējos centos, pēc LV valodas atveidot, cerams, ka pareizi! Bet tas būtu vairāk jāprasa, kādam VIEDAJAM VIKIPĒDISTAM! Tā kā neviens vēl nav cēlis sūdzību/prasību (pa šo laiku kad es atjaunoju/uzlaboju to rakstu) pēc labošanas šī raksta tad domāju, ka vari balstīties uz šo rakstu!--[[Lietotājs:kleivas|kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:kleivas|diskusija]]) 17:19, 2. jūlijā, 2014 (EEST)
:::Paldies par atbildi! Pēc pāris dienām ķeršos klāt tam rakstam.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 19:50, 3 jūlijā, 2014 (EEST)

== Ukrainas pilsētu uzskaitījums ==
Varbūt kāds var palīdzēt un izskaidrot! Kāpēc '''Ukrainas apgabalu VietasKartes''' nestrādā, normāli! Es tagas veidoju Ukrainas pilsētu uzskaitījumu un gribēju ielikt beigās katra apgabala karti ar pilsētām! Kāds var paskaidrot vai arī palīdzēt! --[[Lietotājs:kleivas|kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:kleivas|diskusija]]) 11:06, 9. jūlijā, 2014 (EEST)
:Kā tas izpaužas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:16, 9 jūlijā, 2014 (EEST)
::Es tikai ceru, ka tu netaisies ar savu ražojumu aizvietot esošo rakstu [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]]. Tavas megatabulas ir ļoti neērtas - smagas, neglītas un nepārskatāmas. Tā kā būtu pienācis laiks pilnveidot savas prasmes. Vismaz ielāgot beidzot, ka lietotāja lapa NAV DOMĀTA melnrakstiem (bet ne jau pirmo reizi tas tev teikts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:45, 9 jūlijā, 2014 (EEST)

== Hlist ==

{{hlist paz}}
--[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:16, 18 jūlijā, 2014 (EEST)

== Latvija ==

Sveiks! Negribi palīdzēt uzlabot rakstu par tēvzemi? Varbūt vari nomainīt [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|šajā rakstā]] skaitļus uz veidni? Piemēram, Ainažiem (pirmā pilsēta)

&lt;pre&gt;| [[Ainaži]] || [[Attēls:Ainazi gerb.png|center|25px]] || 1926. gads || 869 || [[Salacgrīvas novads]]&lt;/pre&gt;

jānomaina uz

&lt;pre&gt;| [[Ainaži]] || [[Attēls:Ainazi gerb.png|center|25px]] || 1926. gads || {{iedzsk|dati|Ainaži|nts=yes}} || [[Salacgrīvas novads]]&lt;/pre&gt;

Tātad 869 -&gt; {{tlx|iedzsk|dati|Ainaži|nts{{=}}yes}}

Un šādi visām pilsētām... Pilsētu nosaukumi (tas, kas tev jāvada Ainažu vietā) ir [[Veidne:Iedzsk/dati|šajā veidnē]] (starp | un =). Ja nevēlies kaut ko nočakarēt, tad vari to izdarīt kādā no savām smilšu kastēm. Un kur ir {{sort|kaut kāds skaitlis|kaut kāds skaitlis}}, tur ir viss jānomaina:
{{tlx|sort|kaut kāds skaitlis|kaut kāds skaitlis}} -&gt; {{tlx|iedzsk|dati|pilsētas nosaukums|nts{{=}}yes}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:00, 5 augustā, 2014 (EEST)

== Apakšlapas ==

Starp citu, [[Special:Contributions/Kleivas|Tava devuma lapas]] apakšā ir saites uz visām [[Special:PrefixIndex/User:Kleivas/|Tavām apakšlapām]]. Man visus tos valsts vadītāju uzskatījumus dzēst? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 3 decembrī, 2014 (EET)
 
:: Jā dzēst visas izņemot tās divas kuras ir norādītas manā profilā! Būtu pats to izdarījis, bet neviens man nav pateicis kā to var darīt!  {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:37, 3 decembrī, 2014 (EET)
:::Dzēšanas privilēģijas ir tikai adminiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:42, 3 decembrī, 2014 (EET)
:::: Tā jau šķita! Tad varēsi izdzēst?! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:45, 3 decembrī, 2014 (EET)
:::::Jā, tūlīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:46, 3 decembrī, 2014 (EET)
::::: Paldies! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:46, 3 decembrī, 2014 (EET)
::::::Uff... gatavs. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:59, 3 decembrī, 2014 (EET)

== Ungārijas pilsētu uzskaitījums ==
{{ping|Edgars2007}} Vai vari paskatīties kāpēc pie raksta [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] ir nepareizas valodu uzstādījumi uz cituvalodu Vikipēdijām... ?

‎{{ping|ScAvenger}} Vai vari paskatīties rakstā [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] ir nepareizi noradīts raksts uz citu valodu vikipēdijām. Tur vajag norādīt saiti uz šo: https://hu.wikipedia.org/wiki/Magyarorsz%C3%A1g_v%C3%A1rosainak_list%C3%A1ja [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
:Ar ko šie uzskaitījumi atšķiras? Mūsējais, nepilnīgais, kā reize ir tuvāks tam starpviki saitēs esošajam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 08:12, 4 decembrī, 2014 (EET)
:: {{ping|ScAvenger}} Pašlaik es veidoju pilno sarakstu ar visām pilsētām. Tā ka varētu samainīt, jau! Drīz būs gatavs!  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 08:25, 4 decembrī, 2014 (EET)
:::Darīts. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:24, 4 decembrī, 2014 (EET)

== .. vietas kartes ==
{{ping|ScAvenger}}  {{ping|Kikos}} Varat, paskatīties, kas nav kārtībā ar šīm vietas kartēm [[Veidne:VietasKarte Krasnojarskas novads|Krasnojarkas]] un [[Veidne:VietasKarte Magadanas apgabals|Magadanas apgabaliem]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 18:22, 24 decembrī, 2014 (EET)
:Kas tieši nav kārtībā? Mēs neprotam lasīt domas :) Parādi piemēru (kaut vai šajā diskusijā). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:50, 24 decembrī, 2014 (EET)

{{ping|ScAvenger}}  {{ping|Kikos}} Ieskatieties, kāpēc punkti nesalec pareizakās vietās:
:Vajadzēja x un y apakšlapas kopēt no krievu Vikipēdijas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:11, 25 decembrī, 2014 (EET)

== Tavs paraksts ==

Lai citi saņemtu ziņu, ka tu esi lietojis {{tl|ping}} veidni ar attiecīgajiem lietotāju vārdiem, tev '''tajā pašā labojumā''' ir jāieliek tās paraksta četras tildes (t.i., jānospiež tā paraksta poga), citādi lietotāji nesaņems paziņojumu par to, ka tu esi viņus ''pingojis''. Manuāla paraksta pievienošana (ar roku ievadīts laiks u.t.t.) nederēs. Savu parakstu mainīt vari uzstādījumos. Ja nepatīk saite &quot;diskusija&quot;, tad [[Special:Preferences]] šeit sadaļā &quot;Paraksts&quot; ieraksti tajā laukā (jākopē bez šiem {{tag|pre}}):
&lt;pre&gt;[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]&lt;/pre&gt;
un ieliec ķeksi pie &quot;Vienkāršs paraksts (bez automātiskās saites)&quot;. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:17, 25 decembrī, 2014 (EET)

== Pilsētu kartes ==

Godājamais! Vai Jums pašam neliekas, ka tā vienkārši iepļeckātas kartes čakarē rakstus? Nu tā kā govei segli reizēm :( Varbūt ir vērts ieguldīt vēl mazliet darba, lai tas neizskatītos tik tizli? Nu vismaz kā [[Ļvovas apgabals]], kur ir pilsētu saraksts, vai kā [[Burgenlande]], kur karte ielikta tabulā. [[Čeļabinskas apgabals]] ir vienkārši satriecošs - jau pats raksts ir mazs un nevarīgs un tad vēl tā karte... Neņem ļaunā, bet šie efekti pārvēršas par defektiem. Diemžēl. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:24, 28 decembrī, 2014 (EET)

== Pilsētu uzskaitījumu raksti ==

Lapās
* [[Beļģijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Bosnijas un Hercegovinas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Čukotkas autonomais apvidus]]
* [[Čerņigovas apgabals]]
* [[Doņeckas apgabals]]
* [[Kazahstānas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Luhanskas apgabals]]
* [[Rumānijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Serbijas pilsētu uzskaitījums]]
viens vai daži punkti kartēs neattēlojas pareizi (ārpus kartes), tā tam vismaz vajadzētu būt. Lūgums salabot.
Instrukcijas:
# atveram labošanas režīmā
# nospiežam &quot;Parādīt pirmskatu&quot;
# nospiežam &quot;Parsētāja profilēšanas dati&quot; lapas apakšā
# apakšā nospiežam &quot;rādīt&quot; zem Lua logs
# salabojam attiecīgās vietas (atrodas pie parametra &quot;Label&quot;).
Ja ir jautājumi, droši uzdod. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:57, 4 martā, 2015 (EET)

::'''Done!''' Nezināju par šādu lietu, paskatīšos arī pārējās kartes tagad!--[[Lietotājs:Kleivas]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 8:49, 5 martā, 2015 (EET)
:::Es viņu tikai vakar ieviesu. Pārējās kartes vari neskatīties. Visas, kur šādi rezultāti parādās, es jau nosaucu. Tie raksti ir [[:Kategorija:Vietas kartes ar iespējamām kļūdām|šīs kategorijas]], tur vēl ir divi Tevis veidotie raksti; pārējos vari neskatīties. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:31, 5 martā, 2015 (EET)
:::: Nesaprotu kas vainas ir '''Čukotkas autonomais apvidus''' --[[Lietotājs:Kleivas]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 9:34, 5 martā, 2015 (EET)
:::::Labi, vēlāk apskatīšos. Salaboju, teiksim tā - bija nepareizs kods kartei. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:37, 5 martā, 2015 (EET)

== Translating the interface in your language, we need your help ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Hello Kleivas, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done!
[[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]]
Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&amp;oldid=12031713 --&gt;

== Starpviki saites rakstiem par administratīvajiem iedalījumiem ==

Skatos, ka vairākiem rakstiem par konkrētas valsts administratīvo iedalījumu ir nepareizas starpviki saites, piemēram, [[Hondurasas administratīvais iedalījums]] ir savienots ar [[:d:Q728145|Hondurasas departamentiem]] nevis tik tiešām ar [[:d:Q15097620|administratīvo iedalījumu]]. Un to esmu ievērojis vairākiem rakstiem par administratīvajiem iedalījumiem. Vajadzētu pareizi salikt starpviki saites... -- [[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:50, 21 jūlijā, 2015 (EEST)
:: {{ping|Treisijs}} Tas ir tādēļ ka vispār angļu valodā nav tāda precīza raksta. Latviski vieglāk ir ja visi līdzīgie raksti būtu ar identiskiem nosaukumiem (kaut vai meklēšanai). Citiem cilvēkiem vieglāk būtu atrast to, ko viņi vēlas. Citādi kā viņš var zināt vai Hondurasā ir departamenti, rajoni, pagasti vai vēl kaut kas! Ir jāpieņem, jo jāsaprot, ka Vikipēdiju izmanto arī citi cilvēki kuriem nav tik plašas zināšanas.... Varbūt jāpajautā pārējiem Vikipēdistiem, kuram viņi piekrīt?!  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 7:40, 22 jūlijā, 2015 (EEST)
::: Piekrītu Tev, ka vieglāk atrast pēc atslēgas vārdiem ‘Hondurasas administratīvais iedalījums’, bet es vairāk par starpviki saitēm. Ja ir divi varianti — [[:d:Q728145|Hondurasas departamenti]] un [[:d:Q15097620|Hondurasas administratīvais iedalījums]] —, tad vajadzētu izvēlēties tomēr to precīzāko variantu pat tad, ja angļu Vikipēdijā nav šāda raksta. Angļu Vikipēdijā daudz kas nav. Piemēra pēc gribas nosaukt, ka angļu valodas Vikipēdijā nav raksta par [[dzelzceļš|dzelzceļu]] vai par [[gaiss|gaisu]]. PS: Kāds citiem Vikipēdijas lietotājiem ir viedoklis par šo jautājumu? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 00:26, 23 jūlijā, 2015 (EEST)
::::Piekrītu Treisijam. Jāliek uz atbilstošāko rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:49, 23 jūlijā, 2015 (EEST)
::::: {{ping|Treisijs}} {{ping|Edgars2007}} Bet ko darīt ja tāds vispār nevienā Vikipēdijā nepastāv!? Vai tad paliks bez saitēm! Kleivas!  12:58, 23 jūlijā, 2015 (EEST)
::::::Ja tādi raksti būs, tad to varam atsevišķi apspriest. Bet domāju, ka vismaz vēl vienā Vikipēdijā noteikti būs, vismaz no lielajām (vācu, franču, itāļu, nīderlandiešu, poļu, krievu). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:18, 23 jūlijā, 2015 (EEST)

Kāpēc tu turpini likt nepareizas starpviki saites? Tikko pusstundu veltīju, lai pēdējiem taviem rakstiem saliktu tās pareizi. Lūdzu turpmāk liec pareizas, lai nav bardaka, un man nebūtu jātērē laiks, labojot tās (tā vietā varētu darīt kaut ko citu Vikipēdijas uzlabošanas nolūkos). --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 00:24, 28 jūlijā, 2015 (EEST)
:: Mazajām valstīm nav administratīvo iedalījumu rakstu lapas. Vismaz neesmu atradis. Kleivas!  07:32, 28 jūlijā, 2015 (EEST)
::: Vakar ievēroju, ka krievu valodas Vikipēdijā visām valstīm ir administratīvā iedalījuma raksti, tāpēc aicinu sasaistīt latviešu rakstu ar krievu rakstu. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 10:55, 28 jūlijā, 2015 (EEST)
:::: Paldies, pamanīju! Kleivas!  11:16, 28 jūlijā, 2015 (EEST)

== Karogi ==

Sveiks! Piebremzē ar tiem karogiem navigācijas veidnēs. Nepiekrītu, ka tā ir labāk. Vispirms izdiskutēsim. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 12.17 (EET)
:: Atvērts esmu priekš diskusijas! Vienkārši likās uzskatāmi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 12.20 (EET)
:::Pievienojos Papuasam. Man arī lec acīs tas raibums. Nemaz nav uzskatāmi.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 18.49 (EET)
::::Ar karogiem veidne kļūst par pārāk smagu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 16. decembris, plkst. 12.40 (EET)
::::: Ok! Paldies, tad nelikšu! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2015. gada 18. decembris, plkst. 09.34 (EET)

== Saraksti no Wikidata ==
[[:d:Wikidata:Project chat#Looking for list article editors|Šis tevi varētu interesēt]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 20. jūnijs, plkst. 18.25 (EEST)

== kārtējā prastā paviršība? ==
apskaties, lūdzu, šo: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Arm%C4%93nijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums&amp;curid=264010&amp;diff=2574374&amp;oldid=2574373 labojumu]. kur ņēmi, ka vairāk kā puse Armēnijas iedzīvotāju dzīvo Erevānā? vai pats izdomāji? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 28. augusts, plkst. 15.37 (EEST)

== {{subst:#switch:lv|es=CEE Primavera 2016 Encuesta|#default= CEE Spring 2016 Survey|hu=CEE Tavasz 2016 kérdőív|sq=Anketa e CEE Spring 2016|et=Kesk- ja Ida-Euroopa kevad (CEE Spring) 2016 küsitlus|tr=Orta ve Doğu Avrupa (CEE) Baha... ==

[[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek!  Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu.  '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45'''  Ar laba vēlējumiem, &lt;br /&gt;-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&amp;oldid=15897871 --&gt;

== Nikolai Noskovs ==

Здравствуйте уважаемый Kleivas! Я не знаю латышского и конечно помню Новую волну в Юрмале, но для вас делаю заказ: вы сможете на вашем языке статью про рок-музыканта Николая Носкова? Если вы сделаете эту статью, то я вам буду очень благодарна! Спасибо! --[[Special:Contributions/178.71.220.64|178.71.220.64]] 2016. gada 3. novembris, plkst. 18.17 (EET)

== Jāizlabo kļūda ==
Lūdzu, savā rakstā [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]] izlabo kļūdu tekstā pie Lennarta Meri portreta. Šis ir neliels brīdinājums. Nedrīkst strādāt tik pavirši. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 7. janvāris, plkst. 19.13 (EET)

== Kleivas, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.04 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==
Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.54 (EEST)

== Reformu partija ==
sveiks! vēršu uzmanību, ka raksts [[Reformu partija]] ir nozīmju atdalīšanas lapa. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 1. augusts, plkst. 22.37 (EEST)

== Izaicinājums ==

Izaicinājums Tevi panākt ir pieņemts... būs interesantāk :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 9. februāris, plkst. 15.56 (EET)
:: {{ping|Treisijs}} Reiss atcēlās uz rītu! Šovakar vēl varu aizbēgt! :D [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 9. februāris, plkst. 21.50 (EET)

== Nozīmju atdalīšanas saišu palīgs ==

Sveiks! Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt &quot;highlightDisambig&quot;, tas ļaus redzēt, kuras saites ved uz &quot;nozīmju atdalīšanu&quot; — olimpiskajos rakstos pa kādai vēl palicis. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 2. marts, plkst. 18.39 (EET)

== Serbu Republika un Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs ==

Skatos, ka rakstu [[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs]] esi saistījis ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]] (skatīt [[Vikipēdija:CEE Spring 2018/Loterija|CEE Spring 2018/Loterija]]). Man liekas, ka tas nav īsti korekti. Serbu Republika atrodas [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 16. aprīlis, plkst. 20.57 (EEST)
::Tev taisnība![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 17. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST)

== UNESCO koordinātas ==

[[:Kategorija:Vietas kartes ar iespējamām kļūdām|Kategorijā]] ieklīduši daži Tavi raksti. Lūgums apskatīties. Darām šādi:
* atveram lapu labošanas režīmā
* nospiežam &quot;Parādīt pirmskatu&quot;
* Atveram tabulu (padaram redzamu) &quot;Parsētāja profilēšanas dati&quot;, beigās ir &quot;LUA žurnāls&quot;.
* Vikikodā sameklējam pareizo &quot;pinu&quot; un cenšamies kaut ko izdarīt ar to :)
--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 12. maijs, plkst. 09.34 (EEST)

== Dabas skati Vikipēdijā 2018 ==

Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā &quot;Dabas skati Vikipēdijā 2018&quot;! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.50 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST)

== Vikipēdiešu sanākšana ==

Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.12 (EET)

::{{ping|Papuass}} Nebūšu, jo tieši trešdienas vakarā aizlidoju prom no ziemas uz vasaru![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 09.07 (EET)
== Iekavas (10.05.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 17.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 18.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 19.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 20.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 21.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 22.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 23.02 (EEST)
== Iekavas (26.06.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3083673 šis labojums] lapā [[Teniss olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Teniss olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;izcīnījuši [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti — 43 olimpiskās medaļas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;17 zelta, 14 sudraba un 12 bronzas nedaļas. Taču [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]] tenisisti
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. jūnijs, plkst. 00.02 (EEST)
== Iekavas (08.08.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3097808 šis labojums] lapā [[Francija olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Francija olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;vasaras olimpiskās spēles
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 12.02 (EEST)

== [[:Attēls:Wrestling, Rio 2016.png|Wrestling, Rio 2016.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Wrestling, Rio 2016.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 21.00 (EEST)
:: {{ping|Edgars2007}} un tu nevari, palīdzēt un novērst vienkāršu kļūdu, nevis draudēt! Paldies! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 21.09 (EEST)
:::To tak dara bots, kurš licenci nevar izdomāt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 22.19 (EEST)
:::: {{ping|Edgars2007}} Tad gaidu, kad tikšu bloķēts. Būs vairāk laika citām lietām. [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 22.22 (EEST)
:::::Jā, tas ir pilnībā automātisks process, kurā cilvēks nav iesaistīts. Par bloķēšanu - neuzprasies ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 1. oktobris, plkst. 10.51 (EEST)
::::::Neviens tevi par tādu nieku netaisās bloķēt, vienkārši vajag atcerēties ielikt licenci, tad tādu paziņojumu nebūs. Tāpat arī izcelsmes avots ir vajadzīgs, angļu lapā ir, var vienkārši nokopēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 1. oktobris, plkst. 11.21 (EEST)
== Iekavas (14.10.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3122954 šis labojums] lapā [[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;


{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 14. oktobris, plkst. 16.02 (EEST)
== Iekavas (31.10.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3129138 šis labojums] lapā [[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 31. oktobris, plkst. 13.02 (EET)

== Olimpiskās dalības ==
sveiks! vai vari paskaidrot, kādēļ dzēs dalības tabulas valstu olimpiskajos rakstos? vai plāno kautko veidot to vietā? manuprāt, tās tabulas bija gluži labas un varētu palikt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 19. decembris, plkst. 23.24 (EET)
:: Dublējās informāciju, jo tas jau viss bija redzams, neaudz augstāk, infokastē! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 09.02 (EET)
:::ok, tad pamatojums ir skaidrs. itkā jau tās izvērstāas tabulas rakstos likās tīri glītas, žēl, ka tiek mestas laukā. bet nu labi, ka vismaz ar pamatojumu  :)  veiksmi vikidarbā! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 09.13 (EET)
::::Jācer, ka atgriezīsies, kad būs uz ko saites salikt :) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 10.50 (EET)
:::::katrā ziņā gribu uzteikt aktīvo un apjomīgo darbu pie olimpiskās tematikas aprakstīšanas un apkopošanas. tāpat arī darba kvalitātes uzlabošanu! un pajautāt - kādi ir tavi plāni [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] aprakstīšanai? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 11.20 (EET)
:::::: Centīšos, kaut ko rakstīt! Gaidu, kad nāks tuvāk, lai ir precīza un pilnīga informācija. Man nepatīk rakstīt nākotnes formā tādēļ gaidu konkrētus notikumus un tad jau redzēsim![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 11.30 (EET)
== Iekavas (27.02.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=ātrslidošanā gan īsajā distancē (1500 metri), šis labojums] lapā [[Latvija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;startēja. [[Haralds Silovs]] kļuva par pirmo sportistu ziemas olimpiskajās spēlēs, kurš startēja &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;ātrslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. februāris, plkst. 22.02 (EET)
== Iekavas (27.04.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3209626 šis labojums] lapā [[Georgijs Orfanidis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Georgijs Orfanidis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:

|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST)

== Moving your photos to Commons ==
Hi Kleivas!

You have uploaded a lot of photos to lv.wiki and I would like to move them to Commons. 

To get the best results files need to be prepared so that they match the templates on Commons. Otherwise information will be lost or changed into something incorrect.

As far as I can see you have uploaded 13 files in [[:Kategorija:All free media]]. I have moved them to [[:Kategorija:Files uploaded by User:Kleivas]] so that is easier to locate them. Perhaps you can help check if they are your files or from another wikipedia for example.

Do you have a category for files that are uploaded to Commons?

The license on the files is &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0|Kleivas}}&lt;/nowiki&gt; and it seems that it will also work if the file is moved to Commons. But we can also change the template to &lt;nowiki&gt;{{self|author=[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]]|cc-by-sa-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Once moved to Commons it will look a bit like on [[:c:File:Maiznīcas iela.JPG]]. Do you have any preference on how it looks? I will change it with my bot if you agree with the alternative way so you do not have to change it manually :-)

I know that perhaps there will be a few files that may not be possible to move to Commons because of {{tl|FoP-Latvia}} so I think that the template should be added to all files that can't be moved to Commons. 

Many of the files does not have a description. It can either be added manually or the bot can add the file name as the description. It will not always be a good name but perhaps it is better than no name at all.

For all the photos taken by you I can add {{tl|own}} in source field with my bot and [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] in author field. 

Let me hear what you think :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.33 (EEST)
== Iekavas (10.07.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3275333 šis labojums] lapā [[Dimitrijs Delijannis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dimitrijs Delijannis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Kategorija:Vieglatlēti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 20.02 (EEST)

== Wiki Loves the Olympics 2020 ==

[[:m:Wiki Loves the Olympics 2020|Konkurss tieši tev]]! --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST)
== Iekavas (30.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3318666 šis labojums] lapā [[Klemāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Klemāns|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Klemāns''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;fr&amp;#124;Clément&amp;#125;&amp;#125; ir franču uzvārds. Cilvēku ar šādu uzvārdu:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 30. oktobris, plkst. 19.02 (EET)
== Iekavas (17.12.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3337775 šis labojums] lapā [[1979. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1979. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;7. februāris&amp;#93;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Jozefs Mengele&amp;#93;&amp;#93; (''Josef Mengele''), vācu ārsts (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1911&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Deniss Gabors&amp;#93;&amp;#93; (''Dennis Gabor''), ungāru izcelsmes britu fiziķis (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1900&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;vasaras olimpiskās spēles&amp;#124;1900. gada vasaras olimpisko spēļu&amp;#93;&amp;#93; dalībnieks (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1874&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Zulfikārs Ali Bhuto&amp;#93;&amp;#93; (''Zulfikar Ali Bhutto''), Pakistānas politiķis (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1928&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&amp;#91;19. aprīlis&amp;#93;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Vilhelms Bitrihs&amp;#93;&amp;#93; (''Wilhelm Bittrich''), vācu karavīrs (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1894&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-5, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. decembris, plkst. 23.02 (EET)

== Franči bez vārda ==

Iesaku laicīgi jau saukt rakstus formā &quot;Uzvārds (vingrotājs)&quot;. Vismaz daļai uzvārdu jau šobrīd nāk prātā personas ar citu vārdu. Vēlāk sanāks daudz pārvietošanas un saišu labošanas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. decembris, plkst. 23.29 (EET)
== Iekavas (29.12.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3342988 šis labojums] lapā [[Rezerfords]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rezerfords|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Rezerfords''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;en&amp;#124;Rutherford&amp;#125;&amp;#125; ir skotu un ziemeļangļu izcelsmes uzvārds.
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. decembris, plkst. 16.02 (EET)
== Iekavas (20.01.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3354744 šis labojums] lapā [[Terjē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Terjē|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Terjē''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;fr&amp;#124;Terrier&amp;#125;&amp;#125; var būt:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. janvāris, plkst. 18.02 (EET)
== Iekavas (05.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3363932 šis labojums] lapā [[1950. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1950. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;3. aprīlis&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Kurts Veils&amp;#93;&amp;#93; (''Kurt Weill''), vācu komponists (dzimis 1900. gadā)
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 5. februāris, plkst. 17.02 (EET)
== Iekavas (13.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3367746 šis labojums] lapā [[Bertrāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bertrāns|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Žozefs Bertrāns (peldētājs)&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;(''Joseph Bertrand''; 1879—?) — fraņcu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 13. februāris, plkst. 21.02 (EET)
== Iekavas (30.05.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3423197 šis labojums] lapā [[11. februāris]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:11. februāris|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Likebergs&amp;#93;&amp;#93; (''Peder Lykkeberg''), dāņu peldētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;1944&amp;#93;. gadā)
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 30. maijs, plkst. 20.02 (EEST)
== Iekavas (20.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3541220 šis labojums] lapā [[Agafonovs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Agafonovs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
'''Agafonovs''' &amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;ru&amp;#124;Агафо́нов&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; ir &amp;#91;&amp;#91;krievu valoda&amp;#124;krievu&amp;#93;&amp;#93; izcelsmes uzvārds.
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 21.02 (EET)
== Iekavas (25.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3543437 šis labojums] lapā [[Tomass Dukurs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Tomass Dukurs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&amp;#40;&lt;/span&gt;Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (2, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 10.02 (EET)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3543438 šis labojums] lapā [[Endija Tērauda]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Endija Tērauda|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&amp;#40;&lt;/span&gt;Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (2, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 11.02 (EET)

== Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs ==
Vai tiešām visu vajadzēja dzēst ārā no vecās raksta versijas? Neko nevarēja atstāt vai pārvietot? --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2022. gada 1. februāris, plkst. 23.17 (EET)
:: Tur nekas nebija pabeigts līdz galam! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 09.16 (EET)
:::Uztaisam botu, kurš izdzēš visus rakstus ar &quot;īss-aizmetnis&quot; veidni :) Bet, labi, nestrīdēšos. --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 09.32 (EET)
::: Tāpat īsti neuzskatu par pieņemamu pilnīgi izdzēst cita lietotāja devumu bez pamatojuma (turklāt šo informāciju neieliekot rakstā). Ja ir kas nepabeigts, tad laba ideja ir to pabeigt. :) --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.00 (EET)
::::jā, lai arī cik man pašam nepatīk uz to skatīties, dzēst esošo saturu nebija skaisti. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.15 (EET)
::::es gan piemetināšu, ka jā, noteikti ir keisi, kad labāk ir rakstā atstāt divas rindiņas teksta, izdzēšot 98% satura. bet tie ir izņēmuma gadījumi. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.51 (EET)
:::: {{ping|DJ EV}} {{ping|Edgars2007}} Vai tiešām rakstā ir jāsaglabā sadaļa ('''Turnīri'''), kas ir pilnīgi tukšas tabulas. Šo sadaļu vispārīgajā rakstā uzskatu pilnīgi par bezjēdzīgu, jo tā ir vīriešu turnīra sadaļa. Ja taps šāds raksts tad tur iekļausim. Pašlaik tā lapa ir nebaudāma un nelasāma.[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2022. gada 3. februāris, plkst. 21.03 (EET)
== Iekavas (28.06.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3640299 šis labojums] lapā [[Beržess]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Beržess|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Beržess''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;fr&amp;#124;Bergès&amp;#125;&amp;#125; var būt:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 28. jūnijs, plkst. 07.02 (EEST)
== Iekavas (04.08.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3666406 šis labojums] lapā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 10.02 (EEST)</text>
      <sha1>2bpvk6m6m61294zg8iblxs65mk2zfvn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gordons Brauns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34196</id>
    <revision>
      <id>3666295</id>
      <parentid>3665964</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:22:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4230" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
 |           vārds = Gordons Brauns
 |       vārds_orģ = ''Gordon Brown''
 |          attēls = Gordon Brown official.jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
 |     term_sākums = {{Dat|2007|6|27|N}}
 |     term_beigas = {{Dat|2010|5|11|N}}
 |         monarhs = [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]]
 |     priekštecis = [[Tonijs Blērs]]
 |        pēctecis = [[Deivids Kemerons]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = Apvienotās Karalistes finanšu ministrs
 |    term_sākums2 = {{dat|1997|5|2|N}}
 |    term_beigas2 = {{dat|2007|6|27|N}}
 |       premjers2 = [[Tonijs Blērs]]
 |    priekštecis2 = [[Kenneth Clarke|Kenets Klārks]]
 |       pēctecis2 = [[Alistair Darling|Alistērs Dārlings]]
 &lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]] līderis
 |    term_sākums3 = {{dat|2007|6|24|N}}
 |    term_beigas3 = {{Dat|2010|5|11|N}}
 |    priekštecis3 = [[Tonijs Blērs]]
 |       pēctecis3 = [[Eds Milibends]]
 &lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|2|20}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Skotija|Gifnoka}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]]
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = [[Šāra Brauna]]
 |           bērni = 
 |       profesija = 
 |      alma_mater = [[Edinburgas Universitāte]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
 }}

'''Džeimss Gordons Brauns''' ({{val|en|James Gordon Brown}}; dzimis {{dat|1951|02|20}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] politiķis, no 2007. līdz 2010. gadam bija [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] un [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu (Darba) partijas]] līderis. [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]] valdībā no 1997. līdz 2007. gadam bija [[Lielbritānijas finanšu ministrs]]. No 1983. līdz 2015. gadam bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] Pārstāvju palātas biedrs.

Gordons Brauns ir dzimis [[Gifnoka|Gifnokā]], [[Skotija|Skotijā]], kā otrais no trim dēliem [[mācītājs|mācītāja]] ģimenē. Kad Braunam bija trīs gadi, viņa ģimene pārcēlās dzīvot uz [[Kērkoldi]]. Skolā padevās mācības, un 16 gadu vecumā sāka studēt vēsturi [[Edinburgas Universitāte|Edinburgas Universitātē]], kur arī iesaistījās studentu pašpārvaldē. 1972. gadā Brauns absolvēja Edinburgas Universitāti un kļuva par tās pašas universitātes [[rektors|rektoru]]. Vēlāk viņš ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] vēsturē un ir sarakstījis arī dažas grāmatas. 1983. gadā Gordons Brauns kļuva par [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] Pārstāvju palātas biedrs, pārstāvot Kērkoldi. No 1997. līdz 2007. gadam bija Lielbritānijas finanšu ministrs, kļūstot par visilgāk esošo personu šajā amatā kopš 1827. gada. Kad Brauns tika iecelts ministru prezidenta amatā, par jauno finanšu ministru kļuva [[Alisters Dārlings]]. Gordons Brauns par premjerministru kļuva trīs dienas pēc Leiboristu partijas vadības pārņemšanas no iepriekšējā premjerministra [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]]. No premjerministra amata atkāpies {{dat|2010|05|11||bez}}, pēc vēlēšanām nespējot iegūt parlamenta vairākuma atbalstu.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Politiķis-aizmetnis}}
{{UK-aizmetnis}}

{{Britu premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brauns, Gordons}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotijā dzimušie]]
[[Kategorija:Leiboristu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]]
[[Kategorija:Skotijas politiķi]]</text>
      <sha1>bc7daodz4f2axehe2acmdi272xiz98e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pļaviņas (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>36751</id>
    <revision>
      <id>3666306</id>
      <parentid>3545771</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:38:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7963" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Pļaviņas}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Pļaviņas
| tips                = stacija
| attēls              = File:Pļaviņu stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Pļaviņu stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = ''Stukmaņi'' &lt;br /&gt; {{val|de|Stockmannshof}} &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1861—1919)&lt;/small&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas, iecirkņa
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = Stacijas iela 2, [[Pļaviņas]],&lt;br /&gt;[[Aizkraukles novads]], LV-5120
| latd  = 56.6170994 | latNS  = N
| longd = 25.7168739 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Koknese (stacija)|Koknese]] (18 km) &lt;br /&gt; [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (17 km) &lt;br /&gt; [[Jaunkalsnava (stacija)|Jaunkalsnava]] (19 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] (9 km, slēgts) &lt;br /&gt; [[Alotene]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Spīgana (stacija)|Spīgana]] (9 km, slēgts)
| attālums_līdz_Rīgai = 112
}}

'''Pļaviņas''' ir [[dzelzceļa stacija]], kura atrodas [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Pļaviņas|Pļaviņu pilsētā]]. Stacija atrodas [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Krustpils]], kā arī no tās atzarojas [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|dzelzceļa līnija]] uz [[Gulbene|Gulbeni]]. Pļaviņās pietur visi Krustpils virziena dīzeļvilcieni, kā arī Madonas un Gulbenes maršrutu vilcieni. 

No 2021. gada 1. jūnija pasažieru satiksme caur Pļaviņām līdz Madonai tiek nodrošināta katru dienu, bet līdz Gulbenei — piektdienās, sestdienās un svētdienās (atpakaļ uz Rīgu — divreiz sestdienās un vienu reizi svētdienās).&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens Nodrošinot pasažieriem iespēju ātrāk, ērtāk un lētāk nokļūt galamērķī, no 1. jūnija vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu, bet līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs]&lt;/ref&gt;

== Pasažieru pārvadājumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Madona
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,-,6,7
|-
|Madona—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,-,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Zilupe
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Zilupe—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Rēzekne-2
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Rēzekne-2—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|  1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Daugavpils
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Daugavpils—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Krāslava
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,-,-,6,7
|-
|Krāslava—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,-,-,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Indra
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,4,5,-,-
|-
|Indra—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,5,6,-
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Krustpils
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Krustpils—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Gulbene
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,5,6,7
|-
|Gulbene—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,-,6,7
|}

== Vēsture ==
[[Attēls:Dzelzceļa stacija Pļaviņas 1928. gadā.jpg|thumb|left|200px|Stacijas ēka 1928. gadā]]
Staciju &quot;Stukmaņi&quot; ({{val|de|Stockmannshof}}) uzbūvēja līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] būvniecību 1861. gadā. Ar [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Stukmaņu—Valkas]] [[šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] izbūvi 1899. gadā šeit sākās īpaša rosība. Kopš 1919. gada stacijas oficiālais nosaukums ir &quot;Pļaviņas&quot;.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā staciju nopostīja, jauno stacijas ēku uzbūvēja 1950. gadā, kas darbojas arī mūsdienās.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt;

Kopš 2015. gada 2. februāra dīzeļvilciens Rīga-Madona kursēja tikai 2 reizes nedēļā — piektdienas un svētdienas vakaros, bet atpakaļ Madona—Rīga sestdienas un pirmdienas agrajos rītos. Pārējās dienas dīzeļvilciens kursēja tikai līdz Pļaviņu stacijai. Līdz 2016. gada 1. jūlijam posmā Pļaviņas—Madona satiksmi nodrošināja ar šo vilcienu saskaņots AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; organizēts autobuss, bet kopš 1. jūlija Madonas reģionālo maršrutu reisi saskaņoti ar vairākiem vilcieniem no Pļaviņu stacijas.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_10062016_nr%206.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli STP kārtējās sēdes protokols Nr. 6, 2016. gada 10. jūnijā]&lt;/ref&gt;

Kopš 2019. gada 8. jūnija maršruts Rīga—Pļaviņas pagarināts līdz Krustpilij (no 2021. gada 1. jūnija šis maršruts no Krustpils novirzīts uz Madonu).

NO 2019. gada 8. jūnija Madonas virzienā caur Pļaviņām bija izmainīts kustības saraksts — uz Madonu piektdienu vakaros, atpakaļ uz Rīgu sestdienu rītos, bet svētdienās reiss turp un atpakaļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |title=No 8. jūnija izmaiņas Lielvārdes, Pļaviņu, Krustpils un Madonas virziena vilcienu sarakstos |access-date={{dat|2019|06|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190609055111/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |archivedate={{dat|2019|06|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;


&lt;center&gt;
{|
|{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
|{{Pļaviņas — Gulbene|collapse=yes}}
|}
&lt;/center&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Pļaviņu stacija.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pļaviņu stacijas ēka [[2007]]. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Pļaviņās.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Pļaviņās 2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Krustpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Aiviekste (stacija)|Pieturas punkts «Aiviekste»]]

== Ārējās saites ==
* {{youtube|P8eYrEPCrG0|Pļaviņu dzelzceļa stacijas vēsture}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

{{DEFAULTSORT:Plzavinzas (stacija)}}

[[Kategorija:Pļaviņas]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>oj169iggt9wjvhqg1y26pm0an63v67r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666417</id>
      <parentid>3666306</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:18:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8200" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Pļaviņas}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Pļaviņas
| tips                = stacija
| attēls              = File:Pļaviņu stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Pļaviņu stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = ''Stukmaņi'' &lt;br /&gt; {{val|de|Stockmannshof}} &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1861—1919)&lt;/small&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas, iecirkņa
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = Stacijas iela 2, [[Pļaviņas]],&lt;br /&gt;[[Aizkraukles novads]], LV-5120
| latd  = 56.6170994 | latNS  = N
| longd = 25.7168739 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Koknese (stacija)|Koknese]] (18 km) &lt;br /&gt; [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (17 km) &lt;br /&gt; [[Jaunkalsnava (stacija)|Jaunkalsnava]] (19 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] (9 km, slēgts) &lt;br /&gt; [[Alotene]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Spīgana (stacija)|Spīgana]] (9 km, slēgts)
| attālums_līdz_Rīgai = 112
}}

'''Pļaviņas''' ir [[dzelzceļa stacija]], kura atrodas [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Pļaviņas|Pļaviņu pilsētā]]. Stacija atrodas [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Krustpils]], kā arī no tās atzarojas [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|dzelzceļa līnija]] uz [[Gulbene|Gulbeni]]. Pļaviņās pietur visi Krustpils virziena dīzeļvilcieni, kā arī Madonas un Gulbenes maršrutu vilcieni. 

No 2021. gada 1. jūnija pasažieru satiksme caur Pļaviņām līdz Madonai tiek nodrošināta katru dienu, bet līdz Gulbenei — piektdienās, sestdienās un svētdienās (atpakaļ uz Rīgu — divreiz sestdienās un vienu reizi svētdienās).&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens Nodrošinot pasažieriem iespēju ātrāk, ērtāk un lētāk nokļūt galamērķī, no 1. jūnija vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu, bet līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs]&lt;/ref&gt; Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Pasažieru pārvadājumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Madona
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,-,6,7
|-
|Madona—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,-,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Zilupe
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Zilupe—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Rēzekne-2
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Rēzekne-2—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|  1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Daugavpils
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Daugavpils—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Krāslava
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,-,-,6,7
|-
|Krāslava—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,-,-,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Indra
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,4,5,-,-
|-
|Indra—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,5,6,-
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Krustpils
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Krustpils—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga—Gulbene
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,5,6,7
|-
|Gulbene—Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,-,6,7
|}

== Vēsture ==
[[Attēls:Dzelzceļa stacija Pļaviņas 1928. gadā.jpg|thumb|left|200px|Stacijas ēka 1928. gadā]]
Staciju &quot;Stukmaņi&quot; ({{val|de|Stockmannshof}}) uzbūvēja līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] būvniecību 1861. gadā. Ar [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Stukmaņu—Valkas]] [[šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] izbūvi 1899. gadā šeit sākās īpaša rosība. Kopš 1919. gada stacijas oficiālais nosaukums ir &quot;Pļaviņas&quot;.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā staciju nopostīja, jauno stacijas ēku uzbūvēja 1950. gadā, kas darbojas arī mūsdienās.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt;

Kopš 2015. gada 2. februāra dīzeļvilciens Rīga-Madona kursēja tikai 2 reizes nedēļā — piektdienas un svētdienas vakaros, bet atpakaļ Madona—Rīga sestdienas un pirmdienas agrajos rītos. Pārējās dienas dīzeļvilciens kursēja tikai līdz Pļaviņu stacijai. Līdz 2016. gada 1. jūlijam posmā Pļaviņas—Madona satiksmi nodrošināja ar šo vilcienu saskaņots AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; organizēts autobuss, bet kopš 1. jūlija Madonas reģionālo maršrutu reisi saskaņoti ar vairākiem vilcieniem no Pļaviņu stacijas.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_10062016_nr%206.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli STP kārtējās sēdes protokols Nr. 6, 2016. gada 10. jūnijā]&lt;/ref&gt;

Kopš 2019. gada 8. jūnija maršruts Rīga—Pļaviņas pagarināts līdz Krustpilij (no 2021. gada 1. jūnija šis maršruts no Krustpils novirzīts uz Madonu).

NO 2019. gada 8. jūnija Madonas virzienā caur Pļaviņām bija izmainīts kustības saraksts — uz Madonu piektdienu vakaros, atpakaļ uz Rīgu sestdienu rītos, bet svētdienās reiss turp un atpakaļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |title=No 8. jūnija izmaiņas Lielvārdes, Pļaviņu, Krustpils un Madonas virziena vilcienu sarakstos |access-date={{dat|2019|06|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190609055111/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |archivedate={{dat|2019|06|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;


&lt;center&gt;
{|
|{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
|{{Pļaviņas — Gulbene|collapse=yes}}
|}
&lt;/center&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Pļaviņu stacija.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pļaviņu stacijas ēka [[2007]]. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Pļaviņās.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Pļaviņās 2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Krustpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Aiviekste (stacija)|Pieturas punkts «Aiviekste»]]

== Ārējās saites ==
* {{youtube|P8eYrEPCrG0|Pļaviņu dzelzceļa stacijas vēsture}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

{{DEFAULTSORT:Plzavinzas (stacija)}}

[[Kategorija:Pļaviņas]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>gyjl39hd8rz285wswvsow1p9nyyea95</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1932. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38334</id>
    <revision>
      <id>3666328</id>
      <parentid>3635243</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:33:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8685" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1932. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1932. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1932}}
{{Gada citi notikumi|1932}}
{{Gads citos kalendāros|1932}}

'''1932. gads''' ({{Rom sk gadam|1932}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[28. janvāris]] — [[Japāna]] okupēja [[Šanhaja|Šanhaju]].

=== Februāris ===
* [[4. februāris]] — [[Leikplesida|Leikplesidā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākas [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[10. februāris]] — par [[Omāna]]s [[sultāns|sultānu]] kļuva [[Saīds ibn Teimūrs]].
* [[25. februāris]] — [[Ādolfs Hitlers]] naturalizācijas kārtībā ieguva [[Vācija]]s pilsonību, gūstot iespēju kandidēt uz [[Reihstāgs (Veimāras republika)|Reihstāga]] prezidenta amatu.

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — par [[Francija]]s prezidentu kļuva [[Albērs Lebrēns]].

=== Jūnijs ===
* [[4. jūnijs]] — [[Čīle|Čīlē]] norisinājās militārs valsts apvērsums.

=== Jūlijs ===
* [[17. jūlijs]] — &quot;Asiņainā svētdiena&quot; [[Vācija]]s pilsētā [[Altona|Altonā]]: [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] mītiņam uzbrūk apbruņoti [[komunisms|komunisti]], kā rezultātā bojā gāja 18 cilvēku. Šiem notikumiem sekoja politisko grupējumu ielu cīņas.
* [[30. jūlijs]] — [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]].

=== Novembris ===
* [[19. novembris]] — [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] otrā sieva atrasta mirusi savās mājās.

== Dzimuši ==
;Janvāris
* [[16. janvāris]] — [[Daiana Fosija]], ASV zooloģe (mirusi 1985. gadā)
* [[18. janvāris]] — [[Roberts Antons Vilsons]] (''Robert Anton Wilson''), ASV rakstnieks (miris 2007. gadā)
;Februāris
* [[6. februāris]] — [[Fransuā Trifo]] (''François Truffaut''), franču kinorežisors (miris 1984. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Alfreds Vordens]] (''Alfred Worden''), ASV kosmonauts (miris 2020. gadā)
* [[8. februāris]] — [[Horsts Ekels]] (''Horst Eckel''), vācu futbolists (miris 2021. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Milošs Formans]] (''Miloš Forman''), čehu kinorežisors (miris 2018. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Mišels Legrāns]] (''Michel Legrand''), franču komponists (miris 2019. gadā)
* [[27. februāris]] — [[Elizabete Teilore]] (''Elizabeth Taylor''), Anglijā dzimusi ASV aktrise (mirusi 2011. gadā)
;Marts
* [[4. marts]] — [[Rišards Kapusciņskis]] (''Ryszard Kapuściński''), poļu žurnālists (miris 2007. gadā)
* [[6. marts]] — [[Broņislavs Geremeks]] (''Bronisław Geremek''), poļu politiķis, vēsturnieks (miris 2008. gadā)
* [[15. marts]] — [[Elans Bīns]] (''Alan Bean''), ASV kosmonauts (miris 2018. gadā)
* [[16. marts]] — [[Volters Kaningems]] (''Walter Cunningham''), ASV kosmonauts
;Aprīlis
* [[1. aprīlis]] — [[Debija Renoldsa]] (''Debbie Reynolds''), ASV aktrise (mirusi 2016. gadā)
* [[4. aprīlis]]:
** [[Entonijs Pērkinss]] (''Anthony Perkins''), ASV aktieris (miris 1992. gadā)
** [[Andrejs Tarkovskis]] (''Андрей Тарковский''), krievu kinorežisors (miris 1986. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Jožefs Antalls]] (''Antall József''), ungāru politiķis (miris 1993. gadā)
* [[10. aprīlis]] — [[Omārs Šarifs]] (''عمر الشريف''), Ēģiptes aktieris (miris 2015. gadā)
;Jūnijs
* [[6. jūnijs]] — [[Deivids Skots]] (''David Scott''), ASV kosmonauts
;Jūlijs
* [[5. jūlijs]] — [[Ģula Horns]] (''Horn Gyula''), ungāru politiķis (miris 2013. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Donalds Ramsfelds]] (''Donald Rumsfeld''), ASV politiķis (miris 2021. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Pols Veics]] (''Paul Weitz''), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā)
;Augusts
* [[2. augusts]] — [[Pīters O'Tūls]] (''Peter O'Toole''), britu aktieris (miris 2013. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols|V. S. Naipols]] (''V. S. Naipaul''), Trinidādā un Tobāgo dzimis indiešu izcelsmes rakstnieks (miris 2018. gadā)
* [[18. augusts]] — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (miris 2022. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Džeralds Kārs]] (''Gerald Carr''), ASV kosmonauts, inženieris (miris 2020. gadā)
;Septembris
* [[22. septembris]] — [[Aļģirds Brazausks]] (''Algirdas Brazauskas''), Lietuvas politiķis (miris 2010. gadā)
* [[26. septembris]]:
** [[Džonijs Kešs]] (''Johnny Cash''), ASV mūziķis (miris 2003. gadā)
** [[Manmohans Singhs]] (''Manmohan Singh''), Indijas politiķis
;Oktobris
* [[18. oktobris]] — [[Vītauts Landsberģis]] (''Vytautas Landsbergis''), Lietuvas politiķis
* [[24. oktobris]] — [[Roberts Mandells]] ('' Robert Mundell''), kanādiešu ekonomists (miris 2021. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Павлович Фокін''), Ukrainas politiķis
* [[27. oktobris]] — [[Silvija Plāta]] (''Sylvia Plath''), ASV dzejniece (mirusi 1963. gadā)
;Novembris
* [[10. novembris]] — [[Rojs Šeiders]] (''Roy Scheider''), ASV aktieris (miris 2008. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Roberts Vons]] (''Robert Vaughn''), ASV aktieris (miris 2016. gadā)
* [[29. novembris]] — [[Žaks Širaks]] (''Jacques Chirac''), Francijas politiķis, bijušais valsts prezidents (miris 2019. gadā)
;Decembris
* [[7. decembris]] — [[Penti Linkola]] (''Pentti Linkola''), somu ekologs un ornitologs (miris 2020. gadā)
* [[28. decembris]] — [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (mirusi 2022. gadā)

== Miruši ==
* [[7. janvāris]] — [[Andrē Mažino]] (''André Maginot''), franču politiķis (dzimis 1877. gadā) 
* [[6. februāris]] — [[Emīls Friāns]] (''Émile Friant''), franču gleznotājs (dzimis 1863. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Pauls Neimanis]] (''Paul Neumann''), austriešu peldētājs un ārsts, olimpiskais čempions peldēšanā (dzimis 1875. gadā)
* [[16. februāris]] — [[Ferdinands Bisons]] (''Ferdinand Buisson''), franču politiķis, izglītības darbinieks (dzimis 1841. gadā)
* [[7. marts]] — [[Aristids Briāns]] (''Aristide Briand''), Francijas politiķis (dzimis 1862. gadā)
* [[21. marts]] — [[Franss Reišels]] (''Frantz Reichel''), franču sporta administrators, sportists un žurnālists, olimpiskais čempions regbijā (dzimis 1871. gadā)
* [[4. aprīlis]] — [[Vilhelms Ostvalds]] (''Wilhelm Ostwald'') vācbaltiešu ķīmiķis (dzimis 1853. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Džuzepe Peāno]] (''Giuseppe Peano''), itāļu matemātiķis (dzimis 1858. gadā)
* [[7. maijs]] — [[Pols Dumērs]] (''Paul Doumer''), franču politiķis (dzimis 1857. gadā)
* [[18. maijs]] — [[Emīls Grimjo]] (''Émile Grumiaux''), franču loka šāvējs, olimpiskais čempions (dzimis 1861. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Marsels Bulenžē]] (''Marcel Boulenger''), franču rakstnieks, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ernsts Peders]] (''Ernst Põdder''), igauņu ģenerālmajors (dzimis 1879. gadā)
* [[23. jūlijs]] — [[Albertu Santušs-Dimons]] (''Alberto Santos-Dumont''), brazīliešu aviators (dzimis 1873. gadā)
* [[9. septembris]] — [[Alajošs Sokoji]] (''Alajos Szokolyi''), ungāru vieglatlēts, sporta organizators un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā)
* [[10. oktobris]] — [[Edvards Māršs]] (''Edward Marsh''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1874. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[Joannis Hrisafis]] (''Ιωάννης Χρυσάφης''), grieķu vingrotājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā)
* [[8. novembris]] — [[Maksimiliāns Vološins]] (''Максимилиа́н Алекса́ндрович Воло́шин''), krievu dzejnieks (dzimis 1877. gadā)
* [[9. novembris]]:
** [[Bezils de Garmendija]] (''Basil de Garmendia''), amerikāņu tenisists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā)
** [[Rūdolfs Bauers]] (''Rudolf Bauer'') ungāru vieglatlēts, olimpiskais čempions diska mešanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (dzimis 1879. gadā)
* [[17. decembris]] — [[Čārlzs Vinklers]] (''Charles Winckler''), dāņu vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists, olimpiskais čempions virves vilkšanā (dzimis 1867. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Eduards Bernšteins]] (''Eduard Bernstein''), vācu politiķis (dzimis 1850. gadā)

{{Gg5}}

[[Kategorija:1932. gads| ]]</text>
      <sha1>eoo8m4buu259c9zgknfzf7uftmhn8cp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41183</id>
    <revision>
      <id>3666341</id>
      <parentid>3623576</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:05:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18641" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Krišjāņa Valdemāra iela|Krišjāņa Valdemāra iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Krišjāņa Valdemāra iela
|attēls           = Valdemaara iela.JPG
|attēla paraksts  = K. Valdemāra iela starp Ēveles un Alojas ielu
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Kurzemes rajons]] &lt;br /&gt; [[Centra rajons]] &lt;br /&gt; [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] &lt;br /&gt; [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Āgenskalns]], [[Ķīpsala]], [[Vecrīga]], [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Brasa]]
|ielas garums     = 5315 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Nikolaja iela &lt;br /&gt; Internacionāles iela &lt;br /&gt; Hermaņa Gēringa iela &lt;br /&gt; Gorkija iela
|joslu skaits     = 2—6
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]] &lt;br /&gt; [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
|autobuss         = [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]] [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]] [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]] [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]] [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37.]] [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]] [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]]
|trolejbuss       = [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1.]] [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]] [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]] [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24.]] [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Krišjāņa Valdemāra iela''' ir maģistrālā [[Rīga]]s iela, kas atrodas [[Daugava]]s abos krastos, [[Āgenskalns|Āgenskalna]], [[Ķīpsala]]s, [[Vecrīga]]s, [[Centrs (Rīga)|Centra]] un [[Brasa]]s apkaimēs. Krišjāņa Valdemāra iela sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas]] un [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielām]] un beidzas krustojumā ar [[Skanstes iela|Skanstes]] un [[Upes iela (Rīga)|Upes ielām]]. Ielas kopējais garums ir 5315 metri&lt;ref&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt; un tā sastāv no 2—6 braukšanas joslām. Krišjāņa Valdemāra iela pāri Daugavai iet pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltu]].

== Vēsture ==
Ielas nosaukums 18. gs. bija Lazaretes iela (''Lazarethstrasse''), kas ārpus [[Rīgas nocietinājumi]]em veda uz pilsētai piederošo lazareti.&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;&gt;[http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/3/ Vēsturiskā centra ielu katalogs (N — Z)], citariga.lv. Atjaunināts: {{dat|2016|03|13}}.&lt;/ref&gt; Ap 1790. gadu Lazaretes ielā [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] [[Rīgas loža &quot;Mazā pasaule&quot;]] uzcēla savu ārpilsētas sanāksmju namu, bet pēc 1797. gada namā izveidoja literāru dziedāšanas biedrību „Euphonie”, kas tur darbojās visu 19. gadsimtu. Tādēļ ielu sāka dēvēt par [[Eifonijas iela|Eifonijas ielu]]. Pēc Rīgas nocietinājumu nojaukšanas un priekšpilsētu labiekārtošanas 1858. gadā Eifonijas ielu par godu [[Krievijas impērija]]s ķeizaram [[Nikolajs I|Nikolajam I]] pārdēvēja par Nikolaja bulvāri (''Nikolaiboulevard'') jeb Nikolaja ielu (''Николаевская улица'').&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot; /&gt;

1923. gadā ielu pārdēvēja [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] vārdā par Valdemāra ielu. 1933. gadā tās posmam no [[Franču licejs|Franču liceja]] līdz [[Karlīnes iela]]i piešķīra [[Aristida Briāna iela]]s vārdu.&lt;ref&gt;Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. — 159. lpp.&lt;/ref&gt;
Vācu okupācijas laikā ielas nosaukums bija [[Hermanis Gērings|Hermaņa Gēringa]] iela (''Herman Göring Straße''). [[Latvijas PSR]] laikā 1944. gadā to atkal pārdēvēja par Valdemāra ielu, bet 1953. gadā par [[Gorkijs|Gorkija]] ielu (''улица Горького'').&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot; /&gt; 1990. gadā iela atguva Krišjāņa Valdemāra ielas vārdu.

=== Vēsturiskie ielas nosaukumi ===
* līdz apmēram [[1800]]. gadam — Lazaretes iela
* ap [[1800]]. gadu — [[1858]]. gads — Eifonijas iela
* [[1858]]. — [[1919]]. gads — Nikolaja iela/bulvāris
* [[1919]]. gada [[29. aprīlis]] — [[22. maijs]] — Internacionāles iela
* [[1919]]. gada [[22. maijs]] — [[1923]]. gads — Nikolaja iela
* [[1923]]. — [[1942]]. gads — Krišjāņa Valdemāra iela
* [[1942]]. — [[1944]]. gads — Hermaņa Gēringa iela
* [[1944]]. — [[1953]]. gads — Krišjāņa Valdemāra iela
* [[1953]]. — [[1990]]. gads — Gorkija iela
* Kopš [[1990]]. gada — Krišjāņa Valdemāra iela

== Ielas raksturojums ==
Krišjāņa Valdemāra iela ir 3170 metrus gara asfaltēta iela [[Daugava]]s abos krastos, [[Āgenskalns|Āgenskalna]], [[Ķīpsala]]s, [[Vecrīga]]s, [[Centrs (Rīga)|Centra]] un [[Brasa|Brasas apkaimēs]]. Tā sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas]] un [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielām]] un iet austrumu—ziemeļaustrumu virzienā kā četru joslu iela (braukšanas joslas savā starpā atdalītas). Iela tās sākumā savienojas ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielas]] pievadu. Ielai virzoties tālāk tā šķērso [[Āzene|Āzeni]], nonākot Ķīpsalas apkaimē. Ķīpsalā ielai ir nobrauktuves uz Ķīpsalu, kā arī ielas malā atrodas [[iepirkšanās centrs &quot;Olimpia&quot;]], [[Preses nams]] un [[Saules akmens]] — [[Swedbank]] centrālā ēka. Aiz Ķīpsalas Krišjāņa Valdemāra iela iet pāri Daugavai pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltu]] (arī kā četrjoslu iela ar atdalītām braukšanas joslām).

Aiz Vanšu tilta Krišjāņa Valdemāra iela turpinās kā četrjoslu iela, bet braukšanas joslas vairs nav atdalītas. Aiz Vanšu tilta, pie Pils laukuma, ielai ir savienojums ar [[Citadeles iela (Rīga)|Citadeles ielu]].
Tālāk iela virzās gar Latvijas Bankas ēku, kā arī pie Jēkaba laukuma veido savienojumu ar [[Noliktavas iela (Rīga)|Noliktavas ielu]]. [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] tuvumā iela savienojas ar [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielu]] no vienas puses un ar [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvāri]] no otras puses, ka arī ar [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri]]. Tad iela šķērso [[Pilsētas kanāls|pilsētas kanālu]], virzās gar [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāziju]] un [[Pamatskola &quot;Rīdze&quot;|pamatskolu &quot;Rīdze]]&quot;, kā arī savienojas ar [[Vingrotāju iela|Vingrotāju ielu]]. Pie [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] ielas nepārnumuru pusē atrodas [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]], savukārt, iepretīm Raiņa bulvārim — [[Kongresu nams]].

Aiz krustojuma ar Raiņa bulvāri, Krišjāņa Valdemāra iela krustojas ar [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāri]]. Ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai atrodas [[Latvijas Mākslas akadēmija]], [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija]], kā arī [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]. Kultūras ministrijas tuvumā iela krustojas ar [[Andreja Pumpura iela (Rīga)|Andreja Pumpura ielu]]. Pie krustojuma ar [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]] ielas vienā pusē atrodas [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]], bet otrā pusē — biroju ēka &quot;Valdemāra centrs&quot;. Aiz Elizabetes ielas Valdemāra iela kļūst par platu divu joslu ielu, kur automašīnas parasti brauc četrās rindās. Tālāk iela krustojas arī ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]], [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielām]]. Nedaudz tālāk tā savienojas ar [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielu]] no vienas puses un [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielu]] no otras puses. Savukārt, [[Rīgas 49. vidusskola]]s tuvumā iela krustojas ar [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielu]] no vienas puses un [[Sporta iela (Rīga)|Sporta ielu]] no otras puses. [[Rīgas Pilsētas 1. slimnīca]]s tuvumā ielai ir savienojumi ar [[Zaubes iela (Rīga)|Zaubes]], [[Nītaures iela (Rīga)|Nītaures]] un [[Aristida Briāna iela|Aristīda Briāna ielām]].

Aiz krustojuma ar Aristīda Briāna ielu ielas pārnumuru puse atrodas [[Rīgas Franču licejs]]. Ielai virzoties tālāk tā veido savienojumus ar [[Mālpils iela (Rīga)|Mālpils]], [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes]] un [[Alojas iela (Rīga)|Alojas ielām]]. Aiz Šarlotes ielas krustojuma Krišjāņa Valdemāra iela pagriežas vairāk ziemeļu—ziemeļaustrumu virzienā. [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola]]s tuvumā iela savienojas ar [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles ielu]], tālāk tā krustojas ar [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu ielu]]. Savukārt, lielveikala &quot;[[Rimi]]&quot; un [[Latvijas nacionālais metroloģijas centrs|Latvijas Nacionālā metroloģijas centra]] tuvumā iela krustojas ar [[Ierēdņu iela|Ierēdņu]] un [[Kareivju iela (Rīga)|Kareivju ielām]]. Krišjāņa Valdemāra iela beidzas krustojumā ar [[Skanstes iela|Skanstes]] un [[Upes iela (Rīga)|Upes ielām]], kur turpinās kā Duntes iela.

== Ielu savienojumi ==
Krišjāņa Valdemāra iela ir savienota ar šādām ielām:
{{Col-begin|width=75%}}
{{Col-2}}
* [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
* [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
* [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielas]] pievads
* [[Bezdelīgu iela (Rīga)|Bezdelīgu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Raņķa dambis]] (caur pievadceļiem)
* [[Zunda krastmala]] (&quot;T&quot; veida krustojums; caur pievadceļiem)
* [[Ķīpsalas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums; caur pievadceļiem)
* [[Balasta dambis]] (&quot;T&quot; veida krustojums; caur pievadceļiem)
* [[Citadeles iela (Rīga)|Citadeles iela]]
* [[Noliktavas iela (Rīga)|Noliktavas iela]]
* [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba iela]]
* [[Kronvalda bulvāris]]
* [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Vingrotāju iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Kalpaka bulvāris]]
* [[Andreja Pumpura iela (Rīga)|Andreja Pumpura iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums){{Col-2}}
* [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
* [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
* [[Sporta iela (Rīga)|Sporta iela]]
* [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
* [[Zaubes iela (Rīga)|Zaubes iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Nītaures iela (Rīga)|Nītaures iela]]
* [[Aristīda Briāna iela]]
* [[Mālpils iela (Rīga)|Mālpils iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]]
* [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)|Jāņa Daliņa iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]]
* [[Ierēdņu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Kareivju iela (Rīga)|Kareivju iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Skanstes iela]]
* [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]]
* [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
{{Col-end}}

== Ievērojamas celtnes ==
[[Attēls:Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.jpg|thumb|250px|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja centrālā ēka (2008).]]
* Krišjāņa Valdemāra ielā 2a atrodas [[Latvijas Banka]]s galvenā ēka. Tā celta laikā no [[1901]]. līdz 1905. gadam, arhitekts Augusts Reinbergs.
* Krišjāņa Valdemāra ielā 5 atrodas [[Kongresu nams]]. Rīgas Kongresu nams vēsturiski būvēts kā kongresu un konferenču centrs komunistiskās partijas vajadzībām. Tas uzbūvēts [[1982]]. gadā, arhitekti J. Gertmanis un V. Kadirkovs.
* Krišjāņa Valdemāra ielā 7 atrodas viesnīca [[Gallery Park Hotel]], ēka celta 1875. gadā
* Krišjāņa Valdemāra ielā 10 atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]. Ēka celta laikā no [[1903]]. līdz 1905. gadam, arhitekts [[Vilhelms Neimanis|Johans Vilhelms Kārlis Neimanis]]. Muzejā tiek glabāti vairāk nekā 52 000 mākslas darbu.
* Krišjāņa Valdemāra ielā 100 atrodas [[Radio Skonto]] studija.
* Krišjāņa Valdemāra ielā 157 atrodas [[Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs]].

=== Parki ===
* Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Noliktavas ielas līdz Jēkaba ielai atrodas [[Neatkarības laukums (Rīga)|Neatkarības laukums]].
* Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai atrodas [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]].
* Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim atrodas [[Kronvalda parks]].

=== Izglītības iestādes ===
* Krišjāņa Valdemāra ielā 1 atrodas [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija]]. Ēka celta laikā no [[1876]]. līdz [[1879]]. gadam, arhitekts [[Johans Daniels Felsko]]
* Krišjāņa Valdemāra ielā 2 atrodas [[pamatskola &quot;Rīdze&quot;]]. Ēka celta laikā no [[1881]]. līdz [[1884]]. gadam, arhitekts [[Reinholds Georgs Šmēlings]]
* Krišjāņa Valdemāra ielā 48 atrodas [[Rīgas Franču licejs]], ēka celta [[1930]]. gadā, arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]
* Krišjāņa Valdemāra ielā 65 atrodas [[Rīgas 49. vidusskola]]
* Krišjāņa Valdemāra ielā 139 atrodas [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola]]
* Krišjāņa Valdemāra ielā 161 atrodas [[Banku augstskola]]

=== Ministrijas ===
* Krišjāņa Valdemāra ielā 3 atrodas [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]. Ēka celta [[1913]]. gadā neoklasicisma stilā, arhitekts Augusts Vite.
* Krišjāņa Valdemāra ielā 11a atrodas [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija]]. Ēka celta [[1873]]. gadā, arhitekts Heinrihs Šēls.
* Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12 atrodas [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]].

=== Tirdzniecības vietas ===
* Krišjāņa Valdemāra ielā 62a atrodas lielveikals [[Rimi Baltic|Rimi]] supermārkets &quot;Briāna&quot;.
* Krišjāņa Valdemāra ielā 112 atrodas lielveikals [[Rimi Baltic|Rimi]] hipermārkets &quot;Valdemārs&quot;.

=== Degvielas uzpildes stacijas ===
* Krišjāņa Valdemāra ielā 104 atrodas degvielas uzpildes stacija &quot;Circle-K&quot;.

== Sabiedriskais transports ==
[[Attēls:Krisjana Valdemara iela Kipsala 06.2008.jpg|thumb|250px|Krišjāņa Valdemāra iela [[Ķīpsala|Ķīpsalā]].&lt;br /&gt;[[2008. gads|2008]]. gada [[8. jūnijs]].]]

Krišjāņa Valdemāra ielā kursē vairāki autobusu un trolejbusu maršruti.
* [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]] un [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. maršruta autobusi]] (virzienā uz Abrenes ielu) kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim. Abiem autobusu maršrutiem šajā ielas posmā pieturu nav.
* [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11. maršruta autobusi]] kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Skanstes un Upes ielas krustojuma līdz Kalpaka bulvārim (virzienā uz Abrenes ielu — līdz Raiņa bulvārim).
* [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. maršruta autobusi]] (virzienā uz dzelzceļa staciju &quot;Preču 2&quot;) kursē ielas posmā no Daugavgrīvas ielas pievada pāri Vanšu tiltam līdz Raiņa bulvārim, bet atceļā no Kalpaka bulvāra pāri Vanšu tiltam līdz nobrauktuvei uz Daugavgrīvas ielu Ķīpsalā.
* [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20. maršruta autobusi]] kursē posmā no Elizabetes ielas līdz Hanzas un Stabu ielas krustojumam.
* [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37.]] un [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no Slokas un Kalnciema ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Elizabetes ielai, virzienā uz Pārdaugavu autobusi kursē no Kalpaka bulvāra pari Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam.
* [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no Zirņu ielas līdz Skanstes un Upes ielas krustojumam.
* [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57. maršruta autobusi]] kursē ielas posmā no Kalpaka bulvāri līdz Ķīpsalas ielas krustojumam.
* [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1.]] un [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19. maršruta trolejbusi]] kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim. Šiem trolejbusu maršrutiem šajā ielas posmā pieturu nav.
* [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. maršruta trolejbusi]] kursē Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Skanstes un Upes ielas krustojuma līdz Kalpaka bulvārim (virzienā uz Centrāltirgu — līdz Raiņa bulvārim).
* [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5. maršruta trolejbusi]] kursē ielas posmā no Aristīda Briāna ielas pāri Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam.
* [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12. maršruta trolejbusi]] virzienā uz Āgenskalna priedēm kursē ielas posmā no Bruņinieku un Sporta ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam. Savukārt, virzienā uz Šmerli 12. maršruta trolejbusi kursē ielas posmā no Slokas un Kalnciema ielu krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Raiņa bulvārim.
* [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. maršruta trolejbusi]] virzienā uz Brīvības ielu kursē posmā no Slokas un Kalnciema ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Aristīda Briāna ielai, bet atceļā — no Bruņinieku un Sporta ielas krustojuma pāri Vanšu tiltam līdz Slokas un Kalnciema ielas krustojumam.

== Senu attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Nikolaja iela pie Pilsētas 2. teātra.jpg|Nikolaja bulvāris pie [[Nacionālais teātris|Pilsētas 2. teātra]]
Attēls:Nikolaja iela pie Pilsētas reālskolas.jpg.jpg|Nikolaja bulvāris pie [[Rīgas 2. vidusskola|Pilsētas reālskolas]]
Attēls:Nikolaja iela pie Pilsētas mākslas muzeja.jpg.jpg|Nikolaja bulvāris pie [[Valsts mākslas muzejs|Pilsētas mākslas muzeja]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Kurzemes rajons]]
* [[Centra rajons]]
* [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]
* [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]]
* [[Krišjāņa Valdemāra iela|Krišjāņa Valdemāra iela citās Latvijas pilsētās]]

== Atsauces ==
{{Commons category|Krišjāņa Valdemāra Street in Riga|Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)}}
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}}

[[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]]
[[Kategorija:Ielas Ķīpsalā]]
[[Kategorija:Ielas Vecrīgā]]
[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]
[[Kategorija:Ielas Brasā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>q40vnzhyib6otg9r74mbkb8xii6bhx0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A10 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43002</id>
    <revision>
      <id>3666278</id>
      <parentid>3647399</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:02:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8627" xml:space="preserve">{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 10
| nosaukums      = Rīga—Ventspils
| karte          = Road A10 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 190,1
| ārpus_pilsētas = 168,9
| ceļš_pilsētā   = 15,6
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|22}}
| reģions        = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]]
| attēls         = A10Latvia.jpg
| paraksts       = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Sloka (Jūrmala)]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}}
{{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}}
|}
|}
'''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' ir 188 [[kilometrs|km]] garš [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenais autoceļš]] [[Latvija|Latvijā]], daļa no starptautiskā maršruta [[Eiropas autoceļš E22|E22]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā.

== Vēsture ==
2016. gada augustā sāka posma no Varkaļu kanāla līdz Jūrmalas šosejai rekonstrukciju, [[Lielupe]]s tilta rekonstrukciju un seguma atjaunošanu posmā no [[Smārde]]s līdz krustojumam ar autoceļu [[P98]], kā arī uzsāka posma līdz krustojumam ar autoceļu [[P121]] rekonstrukciju.
2016. gada novembrī izsludināja konkursu par seguma atjaunošanu posmā [[Vilksala]]-[[Pūre]] (79,5-85,8 km),&lt;ref&gt;https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kurā uzvarēja SIA &quot;Saldus ceļinieks&quot; ar līgumcenu 1 050 501 EUR.&lt;ref&gt;[https://pvs.iub.gov.lv/show/480853 pvs.iub.gov.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2019. gada jūnijā sāka A10 rekonstrukciju Jūrmalas šosejas posmā Babītes novadā (13,41 - 19,25 km), ko pabeidza 2020. gada 2. septembrī. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte).
Darbus veica piegādātāju apvienība &quot;A.C.B. un Binders&quot; par līgumcenu 22,97 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli, ko sedza valsts budžets.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&amp;utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

2022. gada martā sākās A10 rekonstrukcija no [[Kūdra (Jūrmala)|Kūdras]] līdz pagriezienam uz Smārdi (41,30–52,74 km). Līdz 2022. gada beigām posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem plānots veikt ceļa segas pilno pārbūvi (norakt zem ceļa esošo kūdras slāni, izbūvēt drenējošo un salturīgo slāni un trīs kārtās ieklāt asfaltbetonu), savukārt posmā no Ķemeru pagrieziena līdz Smārdes pagriezienam plānots veikt asfaltbetona seguma izlīdzinošo frēzēšanu, ceļa profila labošanu un asfaltbetona ieklāšanu trīs kārtās.&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/ Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem]&lt;/ref&gt;

== Ātrgaitas autoceļa projekts ==
2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].&lt;ref&gt;http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu.

Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā – 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra – 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem.&lt;ref&gt;[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā&lt;/ref&gt;

Savukārt 2020. gada Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija paredz A10 posma Jūrmala - Tukums pārbūvi 48,4 km garumā (2030–2035), tad Tukums – Ventspils pārbūvi 114,6 km garumā (2035–2040).&lt;ref&gt;Informatīvais ziņojums “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam”&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.youtube.com/watch?v=Kqt07HfujII Jūrmalas šoseja — tirdzniecības centrs Spice, video]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]]</text>
      <sha1>qoevnvzl938w5qsph3wgydps3zxlg0v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autortiesības</title>
    <ns>0</ns>
    <id>46011</id>
    <revision>
      <id>3666102</id>
      <parentid>3616376</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:18:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Autortiesību vēsture */sīkumi, replaced: Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49018" xml:space="preserve">{{vikisaites+}}
[[Attēls:Copyright.svg|right|thumb|150px|Starptautiski pieņemtais autortiesību norādes simbols]]
'''Autortiesības''' ir [[Autors|autora]] personisko nemantisko un mantisko tiesību kopums uz paša radītu [[Intelektuālais īpašums|intelektuālo]] darbu tā materiālajā formā.&lt;ref&gt;Kamēr ideja ir prātā vai tiek minēta sarunā ar citu cilvēku, to neaizsargā autortiesības, taču tikko kā ideja īstenota jebkādā materiālā formā (uz [[kino]], [[foto]] vai [[video]] lentas, digitalizēta vai uz [[Papīrs|papīra]] u.c.), tā kļūst par darbu, ko aizsargā autortiesības. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 8. lpp.&lt;/ref&gt; Šīs tiesības veido divas daļas: '''personiskās''' jeb morālās un '''mantiskās''' jeb ekonomiskās tiesības. [[Latvijas Republika]]s teritorijā tās nosaka ''Autortiesību likums'' un primārais to uzdevums ir aizsargāt autora darbu pret neatļautu lietošanu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Autortiesību likums. I nodaļa, 1. pants &quot;Likumā lietotie termini&quot;. // Autortiesību likums. Konvencijas. — Latvijas vēstnesis, 2001., 7. lpp.&lt;/ref&gt;

Tas ir izņēmuma tiesību veids (tiesību īpašnieks var atļaut vai aizliegt izmantot viņa darbu), kuru [[subjekts]] ir literārā vai mākslas darba autors, bet objekts — šī autora darbs. Autortiesības tiek attiecinātas uz jebkuriem darba izmantojuma aspektiem un veidiem. Tiesiskā režīma ziņā tās pielīdzināmas tiesībām uz materiālu lietu un stājas spēkā, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts vai nepabeigts. Tiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama īpaša reģistrācija vai citu formalitāšu ievērošana, taču, ja autors vēlas, lai citas personas būtu informētas par viņa autorību, tad viņš savas tiesības var demonstrēt ar autortiesību aizsardzības zīmi &quot;©&quot;, autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu) un darba radīšanas gadu. Kaut arī pastāv vispārpieņemtie autortiesību principi, definēti starptautiskajās konvencijās, katras atsevišķas valsts likumdošanā ir sastopamas arī atšķirības, kas attiecas uz šīs valsts jurisdikcijā radītajiem darbiem.&lt;ref&gt;Tā kā intelektuālais īpašums nav taustāms, tam nepieciešams materiāls nesējs (audio vai video [[kasete]], [[kompaktdisks]], [[cietais disks]], [[serveris]], kino vai foto [[Kinolente|filma]], [[papīrs]] u.c.), taču būtiska iezīme ir tāda, ka autortiesības nav nekādā mērā saistītas ar šo nesēju un tā īpašuma tiesību pāreja no vienas personas otrai nekādā mērā nav saistīta ar autortiesību pāreju. Piemēram, ja autors uzrakstījis literāru darbu internetā, par nesēju izmantojot serveri, kas atrodas citā valstī un pieder citam subjektam, tad autorība un autortiesības pieder šim autoram, nevis nesēja īpašniekam. Savukārt attiecībā uz darbu ir spēkā tās valsts autortiesību likums, kurā šis darbs tapis, nevis kur atrodas tā nesējs. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 49. lpp.&lt;/ref&gt; Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, autortiesības aizsargā arī atvasināto darbu&lt;ref&gt;Atvasināts darbs ir darbs, kas veidots pamatojoties uz citu, jau esošu oriģināldarbu un kādā veidā atvasināts no tā — tās ir [[adaptācija]]s, aranžējumi, ekranizācijas, dramatizējumi, [[Tulkojums|tulkojumi]], darbu krājumi ([[antoloģija]]s, [[Atlants|atlanti]], daļa [[Datu bāze|datu bāzu]], [[enciklopēdija]]s, katalogi u.c. salikti darbi) u.c. [[Oriģināldarbs|oriģināldarbu]] pārstrādājumi, kas materiālu atlases, apstrādes un izkārtojuma ziņā ir radoša darba rezultāts. Atvasinātais darbs ir aizsargāts neatkarīgi no tā, vai tajā izmantotie darbi vai darbi, kuri ir atvasinātā darba pamatā, ir aizsargāti vai nē.&lt;/ref&gt; autoru tiesības. Likums nosaka, ka autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu.

Autortiesības un [[blakustiesības]] (blakustiesības aptver izpildītāju, [[televīzija]]s un radio raidorganizāciju, [[fonogramma|fonogrammu]] [[mūzikas producents|producentu]] un mākslas filmu producentu tiesības — dažreiz sauktas arī par saistītajām tiesībām) ir daļa no intelektuālā īpašuma tiesībām, kas radītas tiesību sistēmā, lai vairotu jaunradi un aizsargātu sākotnējā radītāja īpašumtiesības. Tiesību sistēmā autortiesības un blakustiesības sastāda tikai daļu no intelektuālā īpašuma tiesībām. Cita daļa sastāv no rūpnieciskā īpašuma tiesībām (tādām kā [[Patents|patenti]]). Autortiesības no citām intelektuālā īpašuma tiesībām atšķiras arī ar to, ka autortiesības rodas pēc darba radīšanas bez atsevišķas šo tiesību atzīšanas procesa nepieciešamības.

No autortiesībām izriet to [[Autortiesību objekts|objekti]], [[lietotāju tiesības]], [[Autortiesību blakustiesības|blakustiesības]], [[autortiesību kolektīvais pārvaldījums]], [[autortiesību licence]], [[autortiesību licences līgums]], [[autortiesību līdzsvars]] u.c.

== Autortiesību objekts, subjekts un tā tiesības ==

* '''Darbs''' ir &quot;autora '''radošās darbības rezultāts''' literatūras, zinātnes vai mākslas jomā&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 |title=Autortiesību likums. |access-date={{dat|2008|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101224204939/http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 |archivedate={{dat|2010|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; jeb &quot;'''jaunrades rezultāts''' jebkādā materializētā formā, kā arī publiski izpildīta improvizācija tās izpildījuma brīdī&quot; (objekti, kuru tapšanā nav vērojama radoša darbība — personu apliecinošu dokumentu foto, amatierfoto, saraksti, uzskaitījumi, tehniskie apraksti u.tml. nav uzskatāmi par darbu ''Autortiesību likuma'' izpratnē).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
* '''Autors''' ir &quot;fiziska persona, kuras '''radošo spēju''' rezultātā radīts konkrētais darbs&quot;.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Autors ir autortiesību īpašnieks, kas, kā nosaka [[Latvija]]s ''Autortiesību likums'', var būt tikai fiziska persona (autortiesību prezumpcija paredz, ka persona, kuras vārds vai vispāratzīts [[pseidonīms]] ir norādīts uz publiskota darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais). Ja uz publiskota darba autors nav norādīts, tad līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personu un piesaka autorību, viņa vārdā un interesēs darbojas izdevējs vai cita pilnvarota persona. Līdzautors ir kāda autora partneris darba radīšanā. Līdzautori rada darbu kopīgi, savstarpēji vienojoties par individuālo ieguldījumu darba radīšanā, no kā atkarīgi viņu kā autoru personisko un mantisko tiesību realizēšanas nosacījumi. Gadījumā, ja darbam ir vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi. Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz savu individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.&lt;ref&gt;Veikša I. Kas ir autortiesības? — 58. lpp.&lt;/ref&gt;

Autors kā autortiesību subjekts autortiesības uz darbu var izmantot pats, var nodot savas mantiskās tiesības arī jebkurai citai personai, šai personai kļūst par autortiesību subjektu, un var arī nodot tiesību pārvaldīšanu autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai. Autora nāves gadījumā par autortiesību subjektiem saskaņā ar [[Civillikums|Civillikumā]] noteikto kārtību (likumisko, testamentāro vai līgumisko) kļūst viņa mantinieki. Tiesību pārņēmēji pārņem tikai mantiskās tiesības (mantinieki daļēji arī personiskās tiesības), jo arī pēc nāves autors saglabā autorību — neviens cits nevar kļūt par šī darba autoru.

Saskaņā ar Latvijas ''Autortiesību likumu'' darba autoram ir šādas:
'''Personiskās jeb morālās tiesības:'''
* tiesības tikt atzītam par autoru;
* tiesības uz vārdu, t.i. tiesības pieprasīt, lai autora vārds būtu minēts uz visām darba kopijām vai reprodukcijas produktiem, jebkādā šī darba pieminēšanas gadījumā, vai gluži otrādi — pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;
* tiesības izlemt, publiskot darbu vai nepubliskot;
* tiesības atsaukt darba izmantošanu (ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies legālajam izmantotājam);
* tiesības uz aizstāvību un pretdarbību jebkurai sava darba sakropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kas var kaitēt autora godam un cieņai;
* tiesības uz darba neaizskaramību (pārveidojumu pieļaušana vai nepieļaušana).
'''Mantiskās tiesības:'''
* publiskot darbu nepastarpinātā veidā (dziedot, spēlējot utt. vai ar kādas tehniskas ierīces palīdzību padarīt darbu pieejamu sabiedrībai);
* publicēt darbu (tā kopijas darīt pieejamas sabiedrībai);
* publiski izpildīt darbu (nepastarpināti, vai ar ierīces vai procesa palīdzību);
* izplatīt darbu (pārdot vai dāvināt darba oriģinālu vai kopijas);
* raidīt darbu (izmantojot elektronisko sakaru tīklus);
* padarīt darbu pieejamu sabiedrībai;
* iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas (pat ja no tā netiek gūts komerciāls labums);
* tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu (par reproducēšanu tiek atzīta arī darba īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniski pārveidotā veidā);
* ļaut tulkot darbu;
* ļaut aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

Latvijas ''[[Latvijas Krimināllikums|Krimināllikumā]]'' ir paredzēts sods par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, par autorības piesavināšanos vai līdzautorības uzspiešanu, kā arī par piespiešanu atteikties no autorības (KL 148. pants). Noteikts arī sods par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem (KL 149. pants).

=== Autortiesību pārkāpšana ===

'''Autortiesības tiek pārkāptas 3 pamatgadījumos:'''
# bez atļaujas publicējot darbu, autoram tiek liegta atlīdzība, kas tam pienākas par darba radīšanu;
# sveša darba piesavinātājs maldina sabiedrību, sevi uzdodot par darba autoru;
# darbu publiskojot, netiek uzrādīts darba autors (ja tas ir zināms).
Kā arī sīkāk atrunātos papildu gadījumos (piemēram, literāra darba tulkošana un publicēšana bez atļaujas, pārāk liela darba fragmenta citēšana bez atļaujas, darba izkropļošana u.c.).

== Darba izmantošana ==

Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājam ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauju. Šī atļauja var tikt izsniegta gan [[Licences līgums|licences līguma]], gan [[licence]]s veidā, un jāsaņem pirms darba izmantošanas uzsākšanas — darbu nedrīkst izmantot, ja atļauja nav saņemta. ''Autortiesību likuma'' 2. pants nosaka, ka autortiesības tiesiskā režīma ziņā tiek pielīdzinātas tiesībām uz kustamu mantu LR ''Civillikuma'' izpratnē. Autors savas tiesības var nodot tikai ar līguma palīdzību, kuru apstiprina abas puses, bet vienpusējs solījums, kuru vēl nav pieņēmusi otra puse, nedibina nekādas saistības (LR ''Civillikums'', 1511.-1513. pants).

'''Izmantotāju tiesības:'''

Autortiesības ir privātas tiesības, un autora darba izmantošanā abas puses ir līdzvērtīgas, savas civiltiesiskās attiecības var veidot, tikai savstarpēji vienojoties. ''[[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā]]'' definētas katra cilvēka tiesības uz viņa radīto darbu aizsardzību, vienlaikus rēķinoties arī ar organizētās sabiedrības tiesībām baudīt šī autora radītā darba augļus. To pašu nosaka arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ''[[Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām]]''.

'''Tiesību nodošana:'''

Autortiesības ietilpst privāto tiesību sfērā, t.i. tiesības izmantot darbu var tikt nodotas tikai ar līguma palīdzību, kurā tiek atrunāts, kādas mantiskās tiesības tiek nodotas ar šā līguma starpniecību. Visas tiesības, kas netiek nodotas, paliek autoram.&lt;ref&gt;Slēdzot darba līgumu par tādu darba pienākumu veikšanu, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, tiek paredzēta mantisko tiesību pāriešana no darbinieka darba devējam. Ja tas netiek darīts, var notikt tā, ka darba devējs maksā darbiniekam algu par darba izveidi, bet, beidzoties darba attiecībām, darba autors aiziet no darba ar visu darbu un to izmanto saviem mērķiem. Darbiniekiem jāsaprot, ka darba devējam ir visas tiesības uz darbu, kas radīts, pildot viņa darba līgumā nolīgtos pienākumus neatkarīgi no tā, kā un kur darbs tiek radīts. Par to darba veicējs saņem algu un sociālās garantijas. Visas tiesības, kuras autors nodod darba pasūtītājam, viņam pašam vairs nepiederēs, jo par to viņš saņēmis līgumā noteikto autoratlīdzību. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 69. lpp.&lt;/ref&gt;

'''Senāk radīto darbu autortiesību pāreja:'''

''Civillikuma'' 3. pants nosaka, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies, un neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tas nozīmē, ka ja darbs tapis Latvijā pirms 1993. gada, uz to attiecas tās autortiesības regulējošās likumdošanas normas, kādas bijušas spēkā darba radīšanas laikā un vietā ([[Krievijas impērija]]s, [[Latvijas Republika]]s, [[Vācija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] — atkarībā, kuras šīs valsts jurisdikcijā Latvijas teritorija bija darba tapšanas brīdī).&lt;ref&gt;Piemēram, ja darbs tapis [[Latvijas PSR]] un autors bijis darba attiecībās ar [[Žurnāls|žurnāla]], [[avīze]]s, [[Kinolente|filmas]], [[fonogramma]]s vai raidījuma producentu un saņēmis autoratlīdzību par konkrētā darba veidošanu (tostarp — piekritis veidot darbu bez maksas), tad mantiskās tiesības uzskatāmas par nodotām. Padomju varas gados nevienam autoram — žurnālistam, scenārija autoram, režisoram, skaņu režisoram, operatoram utt., — prātā neienāca, ka kādreiz viņš varētu saņemt vēl kādu atlīdzību par tālāku darba izmantošanu — piekrītot saņemt [[Honorārs|honorāru]] gan autors, gan pasūtītājs ar to saprata, ka tā ir galīgā atlīdzība par darba izveidi un izmantošanu, un mantiskās tiesības abas puses uzskatīja par nodotām. Kā analoģiju var minēt padomju varas gados likumīgi paša īpašnieka pārdotu nekustamo īpašumu — īpašniekam, kurš to bija pārdevis, nebija nekādu tiesību un iespēju saņemt par to kaut kādu atlīdzību vai saņemt atpakaļ [[denacionalizācija]]s procesā, kad bija atjaunota Latvijas Republikas suverenitāte. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 72.-72.. lpp. Te jānorāda, ka ar literārajiem darbiem situācija ir savādāka, jo rakstnieks nebija pastāvīgās darba attiecībās ar izdevniecību, tikai saņēma līgumā paredzēto autoratlīdzību par konkrēto savas grāmatas izdoto metienu, savukārt izdevniecība saņēma tiesības tikai uz konkrēto grāmatas tirāžu.&lt;/ref&gt;

'''Darba izmantošana reklāmā:'''&lt;br /&gt;
Darbu izmantošanu reklāmā reglamentē ''Reklāmas likums'', kas nosaka, ka reklāmā aizliegts attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu (kā privātpersonu vai kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas. Īpašums ietver arī intelektuālo īpašumu: mūziku, dzejoli, fotogrāfiju u.tml.

'''Atlīdzība par autordarbu izmantošanu:'''&lt;br /&gt;
Par autordarba izmantošanu jāmaksā atlīdzību, kuru var maksāt gan tieši autoram (par t.s. ''lielo tiesību'' darbu izmantošanu, par darba izmantošanu reklāmā, par tiesībām darbu tulkot, aranžēt u.tml.), vai arī maksāt autora darbu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai (par t.s. ''mazo tiesību'' darbu raidīšanu, reproducēšanu, retranslāciju, masveida tiražēšanu komerciālos nolūkos u.tml.). Ir gadījumi, kad mantiskās tiesības var tikt pārvaldītas tikai kolektīvi (tieši autoram maksāt atlīdzību nav iespējams), ja darbs tiek:
* kopēts personīgai lietošanai;
* reprogrāfiski reproducēts;
* publiski patapināts;
* publiski izpildīts izklaides vietās;
* retranslēts;
* tālākpārdots.
Likumdošana neparedz atlīdzības apmēru, kas pienākas autoriem par viņu darbu izmantošanu bez autora atļaujas un ko iekasē autortiesību kolektīvās administrēšanas organizācijas.&lt;ref&gt;Latvijas tiesu prakse rāda, ka tiesas piespriestā atlīdzības summa lielākajā daļā gadījumu ir ievērojami zemāka nekā autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas AKKA/LAA pieprasītās summas. — Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 57.-58. lpp.&lt;/ref&gt;

Kad darbs ir objektivizēts un publicēts, autoram saglabājas autora tiesības uz darbu un kontrole pār darba kopēšanu, taču ārpus viņa kontroles izrādās tas, kas notiek ar publicētu un pārdotu darba kopiju. Tā, piemēram, autors nevar aizkavēt to, ka kopijas īpašnieks to pārdod tālāk citai personai. Viena no šādām iegādātās kopijas neierobežotas tālāknodošanas sekām ir tiesības nodot kopiju citām personām nekomerciālai izmantošanai bez maksas.&lt;ref&gt;Philips J., Furth A. Introduction to Intellectual Property Law., 225. lpp.&lt;/ref&gt; Tātad tas ir intelektuālā īpašuma ierobežojums publikas interesēs. Publiska patapinājuma gadījumā autors pat neiegūst atlīdzību par darba izmantošanu nekomerciāliem mērķiem.&lt;ref&gt;Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 55. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Atsevišķu objektu aizsardzības īpatnības ===

Datorprogrammas tiek atzītas pie autordarbiem un pieskaitītas literāriem darbiem, tomēr to autoriem ir atšķirīgs tiesību kopums un tie ir nosacītā izņēmuma stāvoklī. No citiem darbu veidiem pamatatšķirība ir tā, ka lielākajā daļā gadījumu autortiesības pieder nevis programmas radītājam, bet darba devējam, kurš pasūtījis autoram vai līdzautoriem šādas programmas izstrādi un par to samaksājis autoratlīdzību. Uz datorprogrammām neattiecas ne izmantošana informatīviem, ne izglītības un pētniecības mērķiem, ne arī izmantošana personiskiem mērķiem, maksājot nesēja atlīdzību. Datorprogrammu izmantošana bez atļaujas prasīšanas un bez atlīdzības maksāšanas pieļauta tikai 2 gadījumos:
* datorprogrammas var tikt izmantotas bez maksas reproducēšanai, tulkošanai u.c. pārveidošanai, ja šīs darbības (arī kļūdu labošana) ir nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim;
* tiek nodrošināta datorprogrammu sadarbspēja, t.i. bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām.

Datubāzes ir neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski, un ir pieejams elektroniskā vai kādā citā veidā. Tās tiek atzītas par īpašiem objektiem, kas īsti nav ne autordarbs, ne īsti blakustiesību objekts, tāpēc to veidotāju tiesības aizsargātas īpašā veidā, t.s. ''sui generis''. Bez datubāzes veidotāju piekrišanas drīkst:
* iegūt neelektroniskas datubāzes saturu personiskiem mērķiem;
* iegūt būtisku datubāzes satura daļu izglītības vai zinātniskās pētniecības nolūkos, obligāti uzrādot avotu, turklāt tikai apjomā, kāds nepieciešams nekomerciāla mērķa sasniegšanai;
* iegūt vai atkārtoti izmantot būtisku datubāzes daļu valsts drošības nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.
Likums nepieļauj datubāzes bojāšanu vai arī izņemšanu kopā ar datoru bez likumpamatota iemesla.

== Darbu izmantošanas atvieglojumi ==

Ir darbi, kuru izmantošana ir atļauta, ja tie atbilst likumā noteiktajiem nosacījumiem. Par darba izmantošanu jāmaksā, izņemot, ja: brīva šo darbu lietošana ir atļauta (t.s. [[neaizsargājams darbs|neaizsargājami darbi]]); darbam ir beidzies autortiesību aizsardzības periods; tie atbilst atsevišķām situācijām, kas paredzētas likumā (t.s. autortiesību ierobežojumi).

=== Autortiesību neaizsargātie darbi ===

[[Neaizsargājams darbs]] ir darbs, kura lietošanai nav nepieciešama [[licence]] un par kura izmantošanu nav jāmaksā autoratlīdzība. LR ''Autortiesību likuma'' 6. pants nosaka, ka autortiesības neaizsargā:
* normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību izdotus dokumentus un tiesas lēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus u.c. oficiālos dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus;
* [[valsts]] apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes ([[Karogs|karogus]], [[Ģerbonis|ģerboņus]], [[himna]]s, [[Ordenis|ordeņus]], naudas zīmes u.tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti (naudas zīmes aizliegts jebkādā veidā reproducēt un uz tām neattiecas autora mantisko tiesību ierobežojumi);
* kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;
* presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par notikumiem, faktiem (tas attiecas tikai uz ziņām, nevis uz žurnālista komentāru);
* idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas (formulas, definīcijas, teorēmas, reizrēķina tabulu u.tml.) drīkst brīvi izmantot jebkurš.

=== Autortiesību ierobežojumi ===

Dažādu valstu likumdošanā autortiesībām noteikti dažādi ierobežojumi, t.i. situācijas, kad autora radīto darbu var izmantot bez atļaujas prasīšanas vai bez samaksas par tā izmantošanu, kas rada līdzsvaru starp tiesību īpašnieku un lietotāju interesēm. Autora darba izmantošana bez atļaujas un atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt tam zaudējumus.

Saskaņā ar Latvijas ''Autortiesību likumu'' likuma V nodaļas &quot;Autora mantisko tiesību ierobežojumi&quot; 19. pantu autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:
* darbu izmanto informatīviem mērķiem&lt;ref&gt;20. pants &quot;Darba izmantošana informatīviem mērķiem&quot; nosaka, ka &quot;Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14. panta un 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts: 1) reproducēt publiskotus darbus citātu veidā zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķiem atbilstošā apjomā; 2) publicēt avīzēs, raidī vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.&quot; Nosakot fragmentu izmantošanas atbilstību informatīvam mērķim atbilstīgā apjomā, ir jāvadās pēc vispārējiem tiesību principiem, jo likums nenosaka, cik teikumi vai lappuses ir brīvi citējami. Jāņem vērā darba apjomu — ja tas ir 300 lpp., tad var citēt arī 10 lpp., bet ja darba apjoms ir 10 lpp., tad citēšana būs samērīga, ja nepārsniegs dažus teikumus vai rindkopas. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 88. lpp.&lt;/ref&gt;;
* darbu izmanto izglītības un pētniecības mērķiem&lt;ref&gt;21. pants: &quot;Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem&quot;: Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas taidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi, kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos.&quot; Likumā iekļauts nosacījums, ka šos darbus var izmantot tikai tādā veidā, ka tas neradīs zaudējumus darba normālai izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 88.-89. lpp.&lt;/ref&gt;;
* darbu reproducē, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;
* darbu reproducē bibliotēku vai arhīvu vajadzībām;
* darbu reproducē tiesvedības mērķiem;
* tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs&lt;ref&gt;Pieļaujams filmēt pieminekli, kas atrodas pilsētas laukumā un tā attēlu pārraidīt televīzijā, taču nav pieļaujams šī pieminekļa attēlu izmantot reklāmā vai izgatavot pastkarti ar tā attēlu un to tirgot. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 90. lpp.&lt;/ref&gt;;
* muzikālu darbu izmanto valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā, kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā&lt;ref&gt;Tas attiecas uz ceremoniju, nevis koncertu pirms vai pēc tās. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 90. lpp.&lt;/ref&gt;;
* darbu izmanto raidorganizācija īslaicīgi;
* darbu parodē vai kariķē&lt;ref&gt;Jāuzmanās, lai nepārkāptu pieļaujamo robežu un darbs no kariķēta nekļūtu par sakropļotu (deformētu), kas būtu personisko tiesību pārkāpums. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 90. lpp.&lt;/ref&gt;;
* datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, tulkošanai u.c. pārveidošanai;
* nodrošina datorprogrammu sadarbspēju;
* darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti;
* darbu reproducē īslaicīgi.&lt;ref&gt;Drīkst īslaicīgi reproducēt darbu, ja tas ir tehnoloģiskā procesa īslaicīga sastāvdaļa un ja reproducēšanas mērķis ir nodrošināt starpnieka veiktu darba pārsūtīšanu starp trešajām personām vai darba likumīgu izmantošanu, un ja šai reproducēšanai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes. Piemēram, ja raidorganizācijas arhīvā atrodas veca kinofilma, ko nav iespējams pārraidīt, pirms tā nav digitalizēta un pārvietota uz digitālā nesēja (diska vai datora), un šādai pārkopēšanai nav ekonomisks nozīmes — tā nepieciešama tikai filmas likumīgai izmantošanai, — atļauju nav jāprasa un maksājumi nav jāveic. — Veikša I. Kas ir autortiesības? — 89.-90. lpp.&lt;/ref&gt;
18. pants nosaka: &quot;Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt viņam zaudējumus&quot;.

=== Darbu izmantošana bez atļaujas, samaksājot ===

Darbus var izmantot bez autora piekrišanas, taču samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību,&lt;ref&gt;Vienā no uzskaitītajām situācijām samaksu var iekasēt tikai kolektīvi, t.i. ar mantisko tiesību kolektīvās pārvaldījuma organizācijas starpniecību, jo autors pats nevar izkontrolēt savu darbu šādu izmantošanu. Realitātē nekāda kontrole un uzskaite netiek veiktas, uzspiežot sabiedrībai t.s. &quot;solidāros maksājumus&quot;, neizvērtējot konkrēto darbu izmantošanas apjomu. — Veikša I. Kas ir autortiesības?, 91. lpp.&lt;/ref&gt; gadījumā ja:
* darbs, kas iekļauts filmā vai skaņu ierakstā, tiek kopēts personiskām vajadzībām (t.s. nesēja atlīdzība&lt;ref&gt;Nesēja atlīdzību maksā reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo nesēju izgatavotāji un personas, kuras tos ieved Latvijā, nesēja atlīdzību iekļaujot preces cenā, ko nosaka MK noteikumi: ''Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību''. Atlīdzību iekasē, sadala un izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvadījuma organizācija, kas tam saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju.&lt;/ref&gt;);
* ja publicēts darbs (grāmata) tiek izsniegts lasītājiem bibliotēkā (t.s. publiskais patapinājums&lt;ref&gt;Publisks patapinājus saskaņā ar ''Autortiesību likumu'' (1. panta 16. punkts) ir darba oriģināla izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa iegūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu. Tiesības uz darba nekomerciālu izmantošanu patapinājuma veidā ir svarīga sabiedriska funkcija, bez kuras nav iespējama intelektuālā potenciāla attīstība. No autora tiesību viedokļa tas faktiski nozīmē kontroles zaudēšanu pār darbu. — Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 55 .lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Autortiesības netiek pārkāptas, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot vinam taisnīgu atlīdzību, viņa darbs tiek izmantots publiskam patapinājumam — izsniegts lasīšanai valsts, pašvaldību vai citu atvasinātu publisku personu un privātajās bibliotēkās. — t.s. autora darba publiskās patapināšanas tiesības, kas ir kompensācija par to, ka iespēja darbu lasīt bibliotēkā mazina darba pārdoto eksemplāru skaitu. Atlīdzību iekasē, sadala un izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvadījuma organizācija, kas tam saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju.&lt;/ref&gt;);
* ja publicēts darbs tiek kopēts personiskām vai dienesta vajadzībām bez komerciāla nolūka (t.s. reprogrāfiskā reproducēšana&lt;ref&gt;Reprogrāfiskās reproducēšanas tiesības ir autora tiesības saņemt atlīdzību par savu publicēto darbu fotogrāfisko kopiju izgatavošanu, kas samazina nesēju, kuros ievietots šis autora darbs, pārdoto eksemplāru skaitu.&lt;/ref&gt;).

== Aizsardzības periods ==

Autortiesību personiskās tiesības spēkā ir neierobežotu laiku, savukārt mantiskajām tiesībām ir aizsardzības termiņš, ko nosaka likums darba radīšanas brīdī, pirms stājas spēkā jauns likums vai izmaiņas (likumam nav atpakaļejoša spēka).
* Latvijas teritorijā pēc 20.03.1911. radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc autora nāves (''post mortem auctoris'').
* Pēc 1937. g. radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc autora nāves.
* Pēc 1940. gada radītajiem darbiem (izņemot laiku no 1941. līdz 1944. gadam, kad spēkā bija [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdošana) autortiesību aizsardzības termiņš ir 25 gadi pēc autora nāves.
* Pēc 1993. gada radītajiem darbiem autortiesību aizsardzības termiņš ir 50 gadi pēc autora nāves.
* Pēc 2000. gada radītajiem darbiem autortiesību aizsardzības termiņš ir 70 gadiem pēc autora nāves (likumā ir atruna attiecībā uz autoriem, kuru darbi Latvijas teritorijā bijuši aizliegti vai kuru izmantošana no 1940. gada jūnija līdz 1990. gada maijam bija administratīvi ierobežota — šiem darbiem mantisko tiesību termiņam tiek pielikti klāt aizlieguma vai ierobežojuma gadi, būtiski pagarinot šo termiņu).

Latvijas Republikā pēc 6.04.2000. radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc viņa nāves. Attiecībā uz līdzautoru darbu, tās ir spēkā visu autoru dzīves laiku un 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā līdzautora nāves. Pēc šī termiņa beigām darbu var izmantot bez atļaujas prasīšanas un bez samaksas, tomēr arī turpmāk jāievēro autora personiskās tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību.

== Autortiesību vēsture ==

Antīkajā pasaulē sabiedrība neuzskatīja intelektuālo darbu par profesiju. Sengrieķu rakstnieki sevi uzskatīja par skolotājiem, romiešu rakstnieki — par politiķiem. Lielāko tiesu viņi rakstīja nevis lai ar šo darbu pelnītu iztiku, bet gan lai gūtu atzinību līdzcilvēkos. Tika atzītas autora tiesības tikt atzītam par autoru, izlemšanas tiesības, vai darbs tiks darīts pieejams sabiedrībai, tiesības nepieļaut pārveidojumus u.c., bet mantiskās tiesības likums neparedzēja.&lt;ref&gt;Pateicoties tam līdz mūsu dienām saglabājušies antīkās mākslas paraugi, kuru oriģināli laika gaitā gājušī bojā, taču saglabājušās līdz mūsu dienām brīvi tiražētās kopijās; kā arī antīko filosofu un literātu darbi, kas saglabājušies līdz mūsu dienām tieši pateicoties daudzajām kopijām.&lt;/ref&gt; Vienīgais, kas uztrauca lielāko daļu autoru (bija arī izņēmumi, piemēram, dzejnieks Martials), bija sveša darba piesavināšanās, uzdodot to par savu un liedzot patiesajam autoram atzinības laurus. Šajā laikā parādās jēdziens &quot;[[plaģiāts]]&quot;, kas ņemts no romiešu likuma ''Lex Fabia'' (kas paredzēja sodu vispirms par bērnu nolaupīšanu, vēlāk arī par vergu zādzību). Martials, savus sarakstītos darbus uztverot kā savus &quot;gara bērnus&quot;, vienā no epigrammām nodēvē neatļautu pārrakstīšanu par plaģiātu jeb bērnu nolaupīšanu.&lt;ref&gt;Stephen M. Stewart LLD. International Copyright and neighbouring rights. — 14. lpp.&lt;/ref&gt;

Arī [[Viduslaiki|viduslaikos]] Eiropā autora mantiskās tiesības neatzina, taču atzina autora morālās tiesības. Pirmā zināmā tiesas prāva šajā jomā notika Īrijā XII gs., kad kāds Colomba savas vizītes laikā [[Augustīnieši|augustīniešu]] Sv. Marijas [[Klosteris|klosterī]] (''St Mary's Abbey Augustinian Order'') bija bez atļaujas nokopējis [[Abats|abata]] Finniana psalmu, un bez atļaujas to izplatījis. Abats viņu iesūdzēja tiesā un Leinsteras [[karalis]] Dermots (''Dermot MacMurrough, King of Leinster'') lēma: &quot;Katrai govij pieder tās teļš un tātad katram autoram pieder viņa grāmatas kopijas&quot;.&lt;ref&gt;Veikša I. Kas ir autortiesības? — 13.-14. lpp.&lt;/ref&gt; XV gs. beigās radās jauns [[uzņēmējdarbība]]s veids — iespiedēji un grāmatu tirgotāji (kurus [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] dēvēja par ''stationers''), — kuri sastapās ar savas produkcijas pārkopēšanu, jo kopiju drukāšanai vajadzēja daudz mazākus finanšu ieguldījumus. Lai nepieļautu izdevējdarbības apstāšanos, XVI gs. sākumā Anglijā un [[Francijas karaliste|Francijā]] [[Monarhs|monarhi]] izsludināja pirmās grāmatu izdevēju privilēģijas: izdevējiem tika piešķirtas ekskluzīvas reproducēšanas un izplatīšanas tiesības (ierobežotas laikā ar konkrētu termiņu), un sods par šo tiesību pārkāpšanu bija naudas sods un īpašuma apķīlāšana, kā arī nelegālo kopiju konfiskācija un zaudējumu atlīdzināšana. Šo laiku var uzskatīt par mūsdienu ''Autortiesību'' aizsākumu, kaut arī līdz pat XVIII gs. nepastāvēja autortiesību aizsardzību regulējošas tiesību normas likumdošanā (pēc tradīcijas, tiesa atzina autora tiesības neļaut nepublicēta darba publicēšanu bez atļaujas). 1556. gadā Anglijā tika nodibināta ''Stationer's Company'', kas piedāvāja autoriem tiesisku aizsardzību un autorības pierādīšanas iespējas, izveidojot īpašu reģistru, kurā pēc autora iesnieguma piereģistrēja to sarakstītos darbus.&lt;ref&gt;Hart T., Fazzani L. Intellectual Property Law. — 129.-131. lpp.&lt;/ref&gt; Autoram reģistrējot savu darbu šajā kompānijā, tā ieguva pastāvīgas reproducēšanas tiesības un autora vietā sekoja, lai to nedarītu citi, pārkāpumu gadījumos uzņemoties iniciatīvu tiesvedības uzsākšanai. Aptuveni līdz XIX gs. šī autortiesību aizsardzības forma attiecās tikai uz rakstītajiem darbiem, taču ar laiku iekļāva arī cita veida darbu — muzikālo, dramatisko un mākslas, — aizsardzību. Savukārt &quot;īpašuma tiesību pārejas&quot; jēdziena rašanās cieši saistīta ar [[kristīgā baznīca|Baznīcu]], kas [[Viduslaiki|viduslaikos]] bija lielākais skaņdarbu pasūtītājs komponistiem, sacerētās mūzikas kopijas paturot konkrētajā Baznīcas iestādē un raugoties, lai to neizmantotu tas, kurš nav komponistam par šo darbu maksājis. Savukārt dramaturgi guva ienākumus, saņemot daļu no ienākumiem par pārdotajām biļetēm kā arī par tekstu publicēšanu, tiesībām uz pamatienākumiem pārejot konkrētā teātra īpašumā.

Mūsdienām raksturīgā autortiesību aizsardzība (gan, kas raksturīgs visām valstīm XVIII gs., attiecināta tikai uz pavalstniekiem, nevis ārvalstniekiem) saistās ar [[Lielbritānijas Karaliste]]s karalienes [[Anna Stjuarta|Annas Stjuartas]] izdoto ''Annas Statūtu'' (''Statute of Anne''), ko Lielbritānijas [[Parlaments]] pieņēma 1710. gada 10. aprīlī. Uz noteiktu laiku izdevējam tika piešķirtas grāmatas izdošanas monopoltiesības. Uz šī pamata tika izveidotas grāmatu publicēšanas tiesības, kas izdevējam bija noteiktas 14 gadu garumā, bet autoram — papildus vēl 14 gadu garumā (ja vien viņš bija dzīvs). Tāpat izdevējam bija tiesības konfiscēt un iznīcināt nelegālās kopijas, kā arī pārtraukt tādu kopiju ievešanu no citām valstīm. Šajā laikā citi izdevēji nedrīkstēja šo konkrēto darbu izdot un izplatīt.&lt;ref&gt;Lipszyc D. Copyright and Related Rights. — 20. lpp.&lt;/ref&gt; Lai aizsargātu savu autoru darbus kaimiņvalstīs, tika slēgti divpusējie līgumi par autortiesību aizsardzību, vadoties pēc apmaiņas principa. Pirmais autortiesību likums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] stājās spēkā 1790. gadā, dodot autoriem un izgudrotājiem ekskluzīvas tiesības uz saviem darbiem vai atklājumiem uz noteiktu laiku. Francijā modernās autortiesības aizsākās ar diviem dekrētiem (1791. un 1793. gados), bez tam Francija bija pirmā, kas 1852. gadā ar likumu noteica, ka ārvalstu autoriem pienākas tādas pašas tiesības kā Francijas pavalstniekiem — neatkarīgi no tā, kādu aizsardzību sniedz autoriem no Francijas ārvalstu autora mītnes zemē (šis princips gan bija raksturīgs Eiropas valstīm — ASV līdz pat XX gs. liedza aizsardzību citās valstīs tapušajiem darbiem, ļaujot amerikāņu rūpniekiem, izdevējiem un teātru menedžeriem izmantot Eiropā radušos izgudrojumus, publicēt un izpildīt Eiropas valstu autoru darbus bez to piekrišanas un dalīšanās ienākumos).&lt;ref&gt;Veikša I. Kas ir autortiesības? — 16.-17. lpp.&lt;/ref&gt; Pēc vairākām diplomātu apspriedēm 1884.-1886. gados 14 Eiropas valstis vienojās par t.s. ''[[Bernes savienība]]s'' izveidošanu un pieņēma t.s. ''[[Bernes autortiesību konvenciju]]'' jeb ''Konvenciju Par literāro un mākslas darbu aizsardzību'' (ASV ''Bernes savienībai'' pievienojās tikai 1989. gadā).

Par autortiesību aizsardzības sākumu Latvijā uzskatāms 1911. gada 20. marts, kad tika pieņemts [[Krievijas impērija]]s likumu kopojuma “Likums par autora tiesībām” (X.sēj. I.d. 695.1 — 695.75p.), kurš bija spēkā Latvijas teritorijā arī pēc [[Latvijas Republika]]s proklamēšanas. Šajā likumā bija noteikts vispārējais autortiesību termiņš 50 gadi no autora nāves brīža. Autora tiesības bija aizsargātas tikai gadījumā, ja uz darba bija norādīts darba autors, viņa dzīvesvieta un darba tapšanas gads un, ja autors bija norādījis, ka patur sev šīs tiesības. 1937. gadā Latvija pieņēma savu ''Autora tiesību likumu'' un pievienojās ''Bernes konvencijai''. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izveidotajā [[Padomju Savienība|PSRS]] teritoriāli administratīvajā vienībā [[Latvijas PSR]] bija spēkā vispārējā jeb ''Ženēvas autortiesību konvencija'' un PSRS likumdošana. Kopš 1963. gada autortiesības regulēja [[LPSR Civilkodekss|LPSR Civilkodeksa]] IV daļa &quot;[[Autortiesības LPSR|Autortiesības]]&quot;,&lt;ref&gt;Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Civilkodekss. — izdevniecība &quot;Liesma&quot;, Rīga, 1974., 208.-227. lpp.&lt;/ref&gt; kā arī [[Latvijas PSR Ministru padome]]s 1979. gada 27.12. dekrēts Nr. 511. 1993. gada 11. maijā tika pieņemts likums ''Par autortiesībām un blakustiesībām'', kurā pirmo reizi tika iekļautas arī izpildītāju un producentu tiesības. 1997. gada 20. augustā Latvija kļuva (ar 24.03.1997. likumu) par ''Ženēvas Konvencijas par autortiesībām'' dalībvalsti. 1998. gadā Latvija kļuva (ar 12.03.1998. likumu) par ''Romas Konvencijas par autortiesībām'' dalībvalsts. 2000. gada 6. aprīlī tika pieņemts ''Autortiesību likums'', kas saskaņots gan ar ''[[TRIPS līgums|TRIPS līgumu]]'', gan ''[[WIPO līgumi]]em'', savukārt kopš 2004. gada 1. maija saskaņots ar 8 [[Eiropas Savienība|ES]] direktīvām autortiesību aizsardzībā.

LR ''Autortiesību likums'' ietver sevī visus principus, kas atrodami visos svarīgākajos starptautiskajos tiesību aktos, kam Latvija pievienojusies: Bernes konvencijai par literatūras un mākslas darbu aizsardzību, Starptautiskai konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Romas konvencija), Ženēvas konvencijai par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu, WIPO Autortiesību līgumam un WIPO Izpildījumu un fonogrammu līgumam. Likums ir saskaņots ar ES direktīvām: par datorprogrammu juridisku aizsardzību (91/250/EEK), par nomas tiesībām un patapināšanas tiesībām, un atsevišķām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā (92/100/EEK), par autortiesību aizsardzības termiņu un dažu blakustiesību termiņu saskaņošanu (93/98/EEK), par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un citām blakustiesībām satelīttelevīzijas un kabeļtelevīzijas jomā (93/83/EEK), par datubāzu juridisko aizsardzību (96/9/EEK), par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (2001/29/EEK), par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram (2001/84/EEK). Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciala noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana. ''Autortiesību likums'' aizsargā arī blakustiesības.

=== Autortiesību koncepcijas ===

Vēsturiski Rietumu valstu autortiesību likumdošanā izveidojušās 2 pamatpieejas:
* '''Anglosakšu valstu jeb vispārējo tiesību koncepcija''', kas ļauj autortiesību pirmajam īpašniekam neierobežoti vienoties ar iespējamiem sava darba izmantotājiem, ieskaitot absolūtu autortiesību nodošanu, kā arī atzīst izmantotāju tiesības (kas tiem ļauj vērsties tiesā gadījumā, ja tiek aizskartas viņiem piešķirtās izmantošanas tiesības). Uz šo pieeju pamatojas gan ASV, gan [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] autortiesību likumdošana. Tās vairāk orientētas uz autora ''mantiskajām tiesībām'', lielā mērā ignorējot autora ''personiskās tiesības''. ''Personiskās'' jeb ''morālās tiesības'' britu autortiesību likumdošanā tika ieviestas tikai 1988. gadā, kam sekoja plaša likumdošanas aktu saskaņošana [[Eiropas Kopiena]]s ietvaros.&lt;ref&gt;Ovena L. Literāro darbu autortiesības &amp; licencēšana., 7.—8. lpp.&lt;/ref&gt;
* '''Kontinentālās Eiropas autortiesību koncepcijā''' dominē ''droit d'auter'' (autortiesības), kas vairāk orientētas uz autora ''personiskajām tiesībām''.

Autortiesības regulējošās normas katrā valstī ir atšķirīgas. Piemēram, dažās valstīs autortiesības ir mūžīgas un neatsavināmas, savukārt Lielbritānijas likumdošana paredz, ka no tām var atteikties, un, ja neatsakās, autortiesības beidzas līdz ar to aizsardzības termiņa beigām. ASV autortiesību likumdošanā tāds termins kā ''morālās tiesības'' vispār neeksistē.&lt;ref&gt;Ovena L. Literāro darbu autortiesības &amp; licencēšana., 8. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;J. Rozenfelds, lai ilustrētu atšķirības pamatpieejā, min šādu piemēru: &quot;...atšķirību raksturoja ar slavenās Leonardo da Vinči gleznas piemēru. Eiropiešu uztverē šī glezna ir neaizskarams šedevrs. Amerikāņu uztverē tās īpašnieks, piekrāsodams Monai Līzai ūsas, rīkotos pilnīgā atbilstībā viņa tiesību saturam.&quot; — Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums., 48. lpp.&lt;/ref&gt;

== Autortiesību konvencijas un starptautiskie līgumi ==

* 1886. gada ''[[Bernes Konvencija par autortiesībām|Bernes konvencija Par literāro un mākslas darbu aizsardzību]]'' (Latvija atjaunoja savu līdzdalību tajā 1995. gada 18. aprīlī ar [[Ministru kabinets|MK]] rīkojumu Nr 197.).
* 1952. gada ''[[Vispārējā autortiesību konvencija]]''.
* 1961. gada ''[[Romas Konvencija par autortiesībām|Romas konvencija Par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību]]'' (Latvija tai pievienojās ar 1998. gada 12. marta likumu).
* 1996. gada ''[[WIPO līgums par autortiesībām]]'' (stājās spēkā 2002. gadā, kad to bija ratificējušas vairāk nekā 30 valstis, t.sk. arī Latvija).
* 1996. gada ''[[WIPO līgums par izpildījumu un fonogrammām]]'' (stājās spēkā 2002. gadā, kad to bija ratificējušas vairāk nekā 30 valstis, t.sk. arī Latvija).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Autortiesību likums. Konvencijas. — Latvijas vēstnesis, 2001. {{ISBN|9984-731-02-2}}
* Veikša I. Kas ir autortiesības? — Turība: Rīga, 2007. {{ISBN|978-9984-766-96-6}}
* Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums. (otrais, labotais un papildinātais izdevums) — Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. {{ISBN|978-9984-40-831-6}}
* Ovena L. Literāro darbu autortiesības &amp; licencēšana. Rokasgrāmata Latvijas grāmatizdevējiem. — Zvaigzne ABC: Rīga, 2007. {{ISBN|978-9984-36-988-4}}
* Grudulis M. Ievads autortiesībās. — Latvijas vēstnesis: Rīga, 2006. {{ISBN|9984-731-66-9}}
* Autortiesības. Rokasgrāmata. — AGB, Rīga 1997.
* Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. — AGB, Rīga, 1997.
* Platpere I. Izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības. — McĀbols, Rīga, 2000.
* Intelektuālais īpašums kā kvalitatīvas attīstības avots. — LR Patentu valde, Rīga, 2002.
* Juridisko terminu vārdnīca. — Nordik, Rīga, 1998.
* Autortiesību un blakustiesību aizsardzības tiesiskais regulējums. — Tiesu namu aģentūra, Rīga, 2006. {{ISBN|9984-790-13-4}}
* Stephen M. Stewart LLD. International Copyrights and neighbouring rights. — Butterworths, London, 1983
* Hart T., Fazzani L. Intellectual Property Law. — Palgrave Macmillan, London, 2006; {{ISBN|0-230-00633-7}}
* Lipszyc D. Copyright and Related Rights. — UNESCO, Paris, 1999; {{ISBN|92-3-102837-5}}
* Philips J., Furth A. Introduction to Intellectual Property Law. Fourth edition. — London/Dublin/Edinburg, 1990

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20101224204939/http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138 LR Autortiesību likums, pieņemts 2000. gada 6. aprīlī (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20160307180500/http://nais.lv/APP_UPDATES/Bernes_konvencija.pdf  Konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Bernes konvencija) (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20160307235636/http://nais.lv/APP_UPDATES/WIPO_ligums.pdf Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par izpildījumu un fonogrammām (latv. val.)]
* [http://nais.lv/text.cfm?Key=0103012000020332769 likums &quot;Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām&quot;]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20050715055854/http://www.km.gov.lv/UI/Main.asp?id=349 LR Kultūras ministrija — Autortiesības un blakustiesības (latv val.)]
* [https://web.archive.org/web/20081113102257/http://www.km.gov.lv/UI/main.asp?id=17706 LR KM Tiesību akti autortiesību un blakustiesību jomā (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20081113102310/http://www.km.gov.lv/UI/main.asp?id=10724 Autortiesību likumdošanas vēsture Latvijā (latv. val.)]
* [https://web.archive.org/web/20080616194615/http://www.autornet.lv/tiesibas/ Autori un to darbi — tiesības (latv.val.)]
* [http://www.biblioteka.lv:80/SiteDirectory/Pages/Autortiesibas.aspx Autortiesības — Latvijas bibliotēku portāls]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.km.gov.lv/lv/doc/starpnozares/radosa/Latvian_Copyright_latviski.doc Roberts G. Pikārds, Timo E. Toivonens. Autortiesību un ar tām saistīto nozaru ekonomiskais ieguldījums Latvijā, 2000 : pētījums — Latvijas Republikas Kultūras Ministrija: Rīga, 2005.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722161755/http://www.km.gov.lv/lv/doc/starpnozares/radosa/Latvian_Copyright_latviski.doc |date={{dat|2011|07|22||bez}} }}
* [http://odo.lv/Training/Copyrights Pārsteidzošā autortiesību vēsture un pasaule bez tām]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Autortiesības| ]]</text>
      <sha1>1f6y6zuwdmj4eu9blm63qxcl3d4mrgs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Bruņotie spēki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55224</id>
    <revision>
      <id>3666105</id>
      <parentid>3616378</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:18:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30237" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas armijas vadiba 1934.jpg|thumb|350px|Latvijas Bruņoto spēku augstākie virsnieki 1934. gadā. Vidū Kara ministrs, ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]].]]
[[Attēls:Jānis Balodis ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.jpg|thumb|350px|Kara ministrs [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] Kopā ar Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Pirmajā rindā (no kreisās): [[Mārtiņš Vācietis]], [[Mārtiņš Hartmanis]], [[Jānis Kurelis]], [[Krišjānis Berķis]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], [[Mārtiņš Peniķis]].
Otrajā rindā (no kreisās): [[Rūdolfs Bangerskis]], [[Roberts Dambītis]], [[Nikolajs Dūze]]?, [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]], [[Andrejs Krustiņš]]?, [[Roberts Kļaviņš]], ?, [[Aleksandrs Kalējs]].]]
{{Līdzīgs|Latvijas Nacionālie bruņotie spēki}}
'''Latvijas Bruņotie spēki''' bija Latvijas [[karaspēks]], kas pastāvēja no 1919. gada 10. jūlija līdz 1940. gada 29. jūnijam un bija viena no [[Latvijas Republika]]s [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|aizsardzības]] struktūrām, kurā ietilpa [[sauszemes bruņotie spēki]], [[Latvijas Kara flote|kara flote]] un [[Latvijas Aviācijas pulks|kara aviācija]]. Ar armiju cieši saistītas bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijai]] pakļautā [[Robežsargu brigāde (Latvija)|Robežsargu brigāde]] un [[Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija|Sabiedrisko lietu ministrijai]] pakļautā [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācija]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām 1920. gada 1. decembrī Latvijas bruņotajos spēkos bija 51 176 [[Kareivis|karavīri]] pēc saraksta un 39 183 karavīri pēc sastāva (1886 virsnieki un [[Medicīna|sanitār]]&lt;nowiki/&gt;virsnieki, 539 kara ierēdņi, 6403 instruktori un 30 355 kareivji).&lt;ref&gt;Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. Rīga, 1991., 41.lpp.&lt;/ref&gt;

Bruņoto spēku skaitliskā sastāva veidošana pamatojās uz vispārējo karaklausību, no ik gadus obligātajā dienestā iesaucamiem [[Pilsonība|pilsoņiem]], kā arī no brīvprātīgajiem. Obligātā kara dienesta ilgums bija 10,5 mēneši, izņemot dažas speciālas vienības, kurās dienesta ilgums bija 12,5 mēneši. Ņemot vērā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanos [[Eiropa|Eiropā]], 1940. gada 22. februārī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] dienesta ilgumu pagarināja līdz 18 mēnešiem. Pēc obligātā aktīvā kara dienesta pabeigšanas karavīri vēl 3 gadus skaitījās Kara ministra rīcībā un tos varēja pakļaut mobilizācijai jebkurā laikā. Pēc 3 gadiem viņus ieskaitīja rezervē. Rezervistus līdz 41 gada vecumam varēja mobilizēt tikai ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] pavēli.

1940. gada 1. jūnijā Latvijas Bruņotajos spēkos bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji, un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm |title=Prof. Dr.habil.hist. Treijs R. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā. |access-date={{dat|2008|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101029055301/http://vip.latnet.lv/lpra/treijs.htm |archivedate={{dat|2010|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc 1940. gada [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Latvijas Bruņotos spēkus pārdēvēja par &quot;[[Latvijas PSR]] Tautas armiju&quot;, bet 10. jūlijā iekļāva [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālo korpusu]].

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s pieņemšanas sākotnēji tika izveidota [[Latvijas Republikas Zemessardze]] un Latvijas Republikas Aizsardzības spēki. {{dat|1994|12|24}} tos apvienoja un izveidoja [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus]].

== Izveidošana ==
{{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas}}
[[Attēls:Atseviscais_bataljons.jpg|thumb|250px|1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis [[Oskars Kalpaks]] (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā]]
[[Attēls:Brunuvilciens_Cesisjpg.jpg|thumb|250px|Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki (centrā, ģērbies šinelī — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Zemitāns).]]
[[Attēls:Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi (1919).jpg|thumb|250px|Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi Rīgā 1919. gada 6. jūlijā. No kreisās puses: pulkvedis [[Jorģis Zemitāns]] ([[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] ([[Dienvidlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvežleitnants [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]] (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks).]]
[[Attēls:Medium Mark B Latgalietis 2.jpg|thumb|250px|Latvijas Bruņoto spēku tanks Mark B &quot;Latgalietis&quot;]]
Jau pirms [[Latvijas valsts pasludināšana|oficiālās neatkarības pasludināšanas 1918. gada novembrī]] bija skaidrs, ka lielākā daļa potenciālās armijas kodola — [[latviešu strēlnieki]] — ir [[Krievijas PFSR|Krievijā]] zaudēti [[Boļševiki|lielinieku]] [[ideoloģija]]i. Nacionāli noskaņotos virsniekus boļševiku kontrolētajās teritorijās sāka apcietināt un likvidēt. Daudzi bēga uz [[Ukraina|Ukrainu]], [[Sibīrija|Sibīriju]] un [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]]. Jau 1917. gadā kā pretstats boļševiku pusē pārgājušajiem sarkanajiem strēlniekiem daudzās Krievijas un Ukrainas pilsētās izveidojās [[Latvju kareivju nacionālā savienība]]. 1918. gada novembra sākumā savienības pārstāvji [[Rīga|Rīgā]] sāka brīvprātīgo reģistrēšanu, ko jau atklātāk varēja darīt sākot ar 12. novembri, kad [[Vācijas impērija|Vācijas]] [[Novembra revolūcija]]s rezultātā Rīgā izveidojās 8. armijas kareivju padome. Ap novembra vidu savienība bija reģistrējusi 500 brīvprātīgos, taču okupācijas varas iestādes joprojām nepieļāva ieroču nokļūšanu [[Latvieši|latviešu]] rokās.

[[Tautas padome]] 17. novembrī vienojās, ka Latvijā uz iesaukšanas pamata izveidos Tautas miliciju, kas būs pakļauta Iekšlietu ministrijai. Lai arī Padomju Krievija 13. novembrī bija lauzusi [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Vāciju, 11. novembrī noslēgtais [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]] paredzēja, ka Vācijas armijai jāturpina aizsargāt [[Baltijas valstis|Baltijas zemes]] no boļševikiem. Lai arī Vācijas augstākais pārstāvis [[Augusts Vinnigs]] 26. novembrī atzina [[Latvijas Pagaidu valdība]]s varu, viņš arī norādīja, ka vācu okupācijas iestādes savu varu nodos tikai pakāpeniski. Te jāņem vērā, ka Vācijai jau bija slikta pieredze ar nestabilajām Ukrainas valdībām. Par spīti solījumam aizsargāt Baltiju no boļševikiem vācu armija atgriezās mājās. Vācijas robeža toreiz sākās uzreiz ar [[Kurzemes guberņa]]i piederošās [[Palanga]]s. Pretēji cerētajam vācieši neatbalstīja latviešus ar [[Ierocis|ieročiem]] un munīciju, labprātāk to nododot jau saformētajām [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] vienībām.

Vēl pirms politiskās vienošanās par Apsardzības ministrijas izveidošanu [[Kārlis Ulmanis]] izlēma sākt tādu veidot, pagaidām to atstājot Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ministrijas veidošanu 22. novembrī uzticēja pulkvežleitnantam [[Roberts Dambītis|Robertam Dambītim]] un kapteinim [[Gustavs Grinbergs|Gustavam Grinbergam]]. Dambītis savu pirmo pavēli ministrijai izdeva 22. novembrī, kas arī uzskatāma par Apsardzības ministrijas izveidošanas dienu.

6. decembrī par pirmo oficiālo Latvijas Apsardzības ministru iecēla bijušo [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s deputātu un vienu no strēlnieku pulku veidotājiem [[Jānis Zālītis|Jāni Zālīti]]. 7. decembrī Apsardzības ministrs Pagaidu valdības vārdā ar Vinnigu noslēdza [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līgumu par Landesvēra izveidošanu]] no vietējiem iedzīvotājiem. Vinnigs joprojām nebija gatavs pieļaut nacionālas armijas veidošanos, tāpēc jauno formējumu nosauca par Latvijas landesvēru ''Lettländische Landeswehr'' (zemessardzi). Bija paredzēts izveidot 26 [[Rota (armija)|rotas]] ar 5 [[artilērija]]s baterijām, no kurām 18 rotas un 3 baterijas būtu latviešu, 7 rotas un 2 baterijas [[Vācieši|vācu]] un 1 [[Krievi|krievu]] rota. Kopā tie būtu 6000 kareivji ar 870 zirgiem. Komandēšanas valoda būtu pēc rotas kareivju tautības. Par zemessardzes komandieri sākotnēji bija domāts pieaicināt neitrālās [[Zviedrija]]s virsnieku, bet tikmēr to vadīja vācu [[majors]] Šeiberts, kas jau kopš novembra sākuma vadīja [[Vācbaltieši|vācbaltu]] vienību veidošanos. Latviju sadalīja četros kara apgabalos: Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Latgales. Arī to priekšnieku izvēlē bija paredzēts [[Etnoss|etniskā]] dalījuma princips. Rīgā būtu vācu priekšnieks ar latviešu palīgu, Kurzemē un Vidzemē būtu latvieši ar vācu palīgiem, un tikai Latgalē priekšnieks un palīgs būtu latvieši. Vācu rotas bija izvietojamas [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Gulbene|Vecgulbenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:29{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos, 1929 |access-date={{dat|2017|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:29{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; [[8. armija (Vācijas impērija)|Vācu 8. armijai]] bija jānodrošina zemessargu bruņojums un munīcija, kas realitātē netika veikts. Vācieši daudz aktīvāk veidoja [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādi]], kurā pārgāja daļa Vācijas karavīru, kā arī vācbaltiešu veidotās bruņotās vienības, kas arī turpmāk pazīstamas kā Baltijas landesvērs.

Apsardzības ministrijā bruņoto spēku formēšanu, apgādi un sagatavošanu pārzināja Galvenais štābs (no 15.07.19. Virspavēlnieka štābs), kuru izveidoja 1918. gada decembra sākumā (ilgu laiku nevarēja atrast piemērotu kandidātu priekšnieka amatam, to kādu laiku pildīja [[Aleksandrs Plensners]] un tikai 1919. gada 26. martā šo amatu ieņēma [[ģenerālis]] [[Augusts Ernests Misiņš|Augusts Misiņš]]). Sākoties [[Padomju Krievija]]s armijas iebrukumam, no 17. līdz 20. decembrim Rīgā un [[Rīgas apriņķis|tās apriņķī]] izsludināja līdz 45 g. vecu virsnieku un līdz 35 g. vecu apakšvirsnieku mobilizāciju, kurai atsaucās ap 400 virsnieku,&lt;ref&gt;Latvijas Valsts Vēstures arhīvs — turpmāk LVVA, — 6033. f., 1. apr., 383. 1., 5. lp.&lt;/ref&gt; bet no 3. janvāra bija plānots veikt visu 20—30 gadus veco vīriešu mobilizāciju. Rīgas krišanas dēļ to īstenot neizdevās.

=== Pirmās vienības ===
Jau līdz novembra vidum vācbaltieši bija izveidojuši Rīgas rotu un Trieciendaļu (''Strosstruppe''), kam sekoja vēl divas rotas Rīgā, viena artilērijas baterija un viena [[Ložmetējs|ložmetēju]] [[Nodaļa (armija)|nodaļa]]. 29. novembrī Jelgavā izveidoja tā dēvēto [[Volferts Gerhards fon Rādens|Rādena]] rotu. Šo vienību sastāvā bija gan vietējie vācbaltieši, gan Vācijas armijas pārstāvji. Pēc 7. decembra līguma noslēgšanas 10. decembrī šo vācu vienību štābam kontaktu uzturēšanai piekomandēja trīs latviešu virsniekus [[Roberts Kļaviņš|Robertu Kļaviņu]], [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņu Hartmani]] un J. Stiebri. Vācieši joprojām savas vienības sauca par Baltijas, nevis Latvijas landesvēru.

Pēc decembra vidū veiktās virsnieku un apakšvirsnieku mobilizācijas izveidoja [[Instruktoru rezerve|Instruktoru rezervi]], kas bija paredzēta kā virsnieku rezerve jaunajām vienībām un atradās Apsardzības ministrijas pakļautībā. Formāli jau no 3. decembra šos rezerves spēkus komandēja kapteinis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]. 17. decembrī Rīgā pietauvojās kontr[[Admirālis|admirāļa]] [[Edvīns Aleksanders-Sinklērs|Edvīna Aleksandra-Sinklēra]] (''Edwyn Alexander-Sinclair'') komandētie [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] [[Kara flote|karakuģi]], un 27. decembrī instruktoru rezerves spēki sarīkoja parādi [[Angļi|angļu]] virsniekiem. Briti uz saviem kuģiem viņiem ļāva apgūt angļu šauteņu un ložmetēju lietošanu, nelielu daudzumu nododot arī Apsardzības ministrijai. Pēc atkāpšanās no Rīgas 3. janvārī šī vienība guva kaujas slavu un tika pārsaukta par [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljonu]].

Ņemot vērā, ka kara dēļ Latvijas teritoriju bija pametusi gandrīz puse iedzīvotāju un dienestam derīgie vīrieši jau bija iesaukti Krievijas armijā, liela nozīme bija studentiem un vecāko klašu skolniekiem, kas brīvības cīņu laikā izveidoja vairākas rotas. 20. decembrī oficiāli izveidojās [[Atsevišķā studentu rota]], kas sāka veidoties jau decembra sākumā pēc korporāciju [[Selonija]] un [[Talavija]] iniciatīvas. Studentu rota nebija padota vāciešiem, bet tieši Apsardzības ministrijai.

Pēc decembra virsnieku mobilizācijas Rīgā saformēja arī [[Latgales virsnieku rota|Latgales virsnieku rotu]] un [[Latgales apakšvirsnieku rota|Latgales apakšvirsnieku rotu]], kas bija paredzētas Latgales bruņoto vienību veidošanai, un atradās Latgales kara apgabala vadītāja [[Jānis Imaks|Jāņa Imaka]] pakļautībā.

Rīgā 20. decembrī [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] pakļautībā oficiāli izveidoja trīs Rīgas aizsardzības rotas, kuru lielumu paredzēja no 200 līdz 250 vīriem. Tās bija pakļautas landesvēram un lielā mērā formētas no brīvprātīgajiem un no vācu gūsta atbrīvotajiem karagūstekņiem, kuros valdīja naids pret vāciešiem un simpātijas pret boļševikiem. Naktī uz 30. decembri viena no rotām sadumpojās un tika apspiesta tikai pēc britu karaflotes veiktas apšaudes. No 191 dumpīgās rotas kareivja 11 piesprieda nāvessodu.

Jau novembrī nacionāli noskaņotie virsnieki [[Cēsis|Cēsīs]] sāka veidot 300 vīru lielu [[Cēsu rota|Cēsu rotu]], kas kļuva par vienu no labākajām Brīvības cīņu sākuma posma bruņotajām vienībām, pirmā saduroties ar uzbrūkošajiem boļševikiem. Daudzos brīvprātīgajos vilšanos radīja ieroču trūkums, jo ar lielām pūlēm apbruņot izdevās tikai 80 kareivjus. Liepājā izdevās divas nepilnas brīvprātīgo rotas, kurām trūka ieroču. [[Ventspils|Ventspilī]] brīvprātīgajiem piešķīra tikai 30 šautenes, un janvārī, tuvojoties boļševikiem, viņi pa jūru bēga uz Liepāju. Jelgavā [[pulkvedis]] [[Mārtiņš Peniķis]] izveidoja ap 100 brīvprātīgo lielu rotu, kurai no vāciešiem izdevās iegūt 30 zirgus. No šiem kareivjiem Liepājā vēlāk izveidoja [[Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa|Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu]], kas iekļāvās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] vadītajā [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķajā bataljonā]].

Tā kā brīvprātīgo trūkuma un mobilizēto biežās dezertēšanas dēļ plānoto bruņoto spēku skaitlisko sastāvu nokomplektēt neizdevās, 1918. gada 29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|noslēdza jaunu līgumu]] ar Vinnigu, ar kuru aicināja uz Latviju dienēt nākt Vācijas pilsoņus, par 4 nedēļu kaujas dienestu pret boļševikiem solot Latvijas pilsonību.

=== 1919. gads ===
Par spīti Pagaidu valdības centieniem boļševiku armija, kuras lielu daļu veidoja latviešu strēlnieki, 1. janvārī pietuvojās Rīgai, kuru Pagaidu valdība pameta 2. janvārī. 3. janvārī Kalpaka vadībā tikai neliela saujiņa virsnieku un kareivju atstāja Rīgu, atkāpjoties uz Jelgavu. Liela daļa iepriekš mobilizēto bija vai nu atlaisti mājās (studenti un skolēni), vai dezertējuši.

5. janvārī Jelgavā izveidoja divas rotas, pirmajā apvienojot Instruktoru rezervi un Latgales virsnieku rotu atliekas, otrajā — Cēsu un Latgales apakšvirsnieku, 2. un 3. apsardzības rotu atliekas, izveidojot [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]] [[Pulkvežleitnants|pulkvežleitnanta]] (vēlāk pulkveža&lt;ref&gt;Ar 1919. gada 28. februāra pavēli Kalpaks tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]] no šī paša gada 1. janvāra. Reizē par kopvežiem (apakšpulkvežiem) paaugstināja kapteiņus [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]] un [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] — LVVA, 6033. f., 1. apr. 104. 1., 15. lp.&lt;/ref&gt;) O.Kalpaka vadībā. 1919. gada 3. februārī bataljonā bija 245 karavīri (pēc saraksta — 276).&lt;ref&gt;LVVA, 1515. f., 1. apr., 48. 1., 1. lp.&lt;/ref&gt; ,februāra beigās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos skaitījās 1600 militārpersonas.&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 134. 1., 8. lp.&lt;/ref&gt;

Jau janvāra vidū uz [[Igaunija|Igauniju]] Latvijas Pagaidu valdības uzdevumā devās [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] Zemitāns un valdības uzdevumā noslēdza ar [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlnieku [[Johans Laidoners|Johanu Laidoneru]] vienošanos par latviešu rotu organizēšanu [[Igaunija|Igaunijā]] un tās karaspēka kontrolētajā [[Vidzeme|Ziemeļvidzemes]] teritorijā.&lt;ref&gt;Mūsu armija tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. — Rīga, 1929., 77. lpp.&lt;/ref&gt; 26.—28. janvārī [[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]] un [[Tartu]] tika mobilizēti 657 latvieši,&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. 1., 49. lp.&lt;/ref&gt; bet kad Igaunijas armija 1. februārī ieņēma [[Valka|Valku]], mobilizācija turpinājās Vidzemē — 18. februārī tika izdota pavēle par [[4. Valmieras kājnieku pulks|1. Valmieras kājnieku pulka]] izveidošanu (komandieris apakšpulkvedis [[Jūlijs Jansons]]). Kopumā Igaunijā un Ziemeļvidzemē līdz februāra beigām rekrūtēja 2168 vīriešus iesaucamajā vecumā.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīca. — Rīga, 1928.—1929., 2. sēj., 2954., 3671. sl.&lt;/ref&gt; Ar Igaunijas armijas virspavēlnieka pavēli 31. martā izveidoja &quot;Ziemeļlatvijas brigādi&quot;. Kurzemes apriņķos līdz 3. martam tika iesaukti 947, bet līdz mēneša beigām — 1324 rekrūši.&lt;ref&gt;LVVA, 6033. f., 1. apr., 290. 1., 3., 4. lp.&lt;/ref&gt; Pēc skaitliskā sastāva palielināšanas landesvēra &quot;Latviešu atsevišķo bataljonu&quot; pārdēvēja par &quot;Latviešu atsevišķo brigādi&quot;, bet vēlāk par &quot;Latvijas armijas dienvidu grupu&quot; jeb &quot;Dienvidlatvijas brigādi&quot;.&lt;ref&gt;LVVA, 1515. f., 1. apr., 50. 1., 1. lp.&lt;/ref&gt;

1919. gada pavasarī Latvijas bruņotos spēkus veidoja (neskaitot speciālās daļas, rezerves bataljonus, komandantūras):
* [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]
* [[Ziemeļlatvijas brigāde]] (komandieris apakšpulkvedis J.Zemitāns, štāba priekšnieks pulkvedis [[Voldemārs Ozols]])
* [[Dienvidlatvijas brigāde]] (komandieris apakšpulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|J.Balodis]])

Pēc [[Aprīļa pučs|16. aprīļa Liepājas puča]] vācbaltiešu daļas un vācu Dzelzsdivīzija pārstāja pakļauties Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai un vairs nebija uzskatāmas par Latvijas bruņoto spēku daļām.

1919. gada jūnijā pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]], tām sekojošā [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] un Ziemeļlatvijas brigādes ienākšanas Rīgā kļuva iespējams apvienot abas brigādes un izveidot vienotu karaspēku.
10. jūlijā Pagaidu valdība par pirmo Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieku iecēla ģenerāli [[Dāvids Sīmansons|Dāvidu Sīmansonu]] un ar viņa pavēli, apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, tika izveidota Latvijas armija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-viena-bataljona-lidz-armijai-10-julijs-latvijas-armijas-dzimsanas-diena.a325153 No viena bataljona līdz armijai. 10. jūlijs — Latvijas armijas dzimšanas diena] Jānis Šiliņš [[lsm.lv]]&lt;/ref&gt;
Krasi mainījās Latvijas Republikas armijas personālsastāvs, izslēdzot sadumpojušās landesvēristu daļas, tā liekot pamatu armijas turpmākajam sastāvam un struktūrai. Armijas komandējošo sastāvu veidoja galvenokārt bijušie [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieki (vairākums latviešu), 1919. gadā tika mobilizēti 980 virsnieki un 44 696 kareivji (no tiem brīvprātīgi pieteicās 726).&lt;ref&gt;LVVA, 5192. f., 1. apr., 58. 1. 3. lp.&lt;/ref&gt;

Jūlija sākumā Latvijas armija bija pieaugusi līdz aptuveni 18 000 karavīru (8000 pulkveža Baloža, 10 000 pulkveža Zemitāna vienībās). Abas [[brigāde]]s pārformēja [[Divīzija|divīzijās]] (attiecīgi [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|Kurzemes]] un [[2. Vidzemes kājnieku divīzija|Vidzemes divīzijā]]), bet līdz gada beigām saformēja vēl divas divīzijas — [[3. Latgales kājnieku divīzija|Latgales]] un [[4. Zemgales kājnieku divīzija|Zemgales]]. 1920. gada sākumā Latvijas Bruņoto spēku sastāvs sasniedza maksimumu — 76 000 karavīru.

== Bruņojums ==
No Lielbritānijas kara flotes Apsardzības ministrija saņēma 50 patšauteņu (rokas [[Ložmetējs|ložmetēju]]) un 5000 šauteņu ar munīciju.&lt;ref&gt;Latvijas atbrīvošanas kara vēsture. — Rīga, 1938., 1. sēj., 48. lpp.&lt;/ref&gt; Apmaiņā pret [[Sējas lini|liniem]] un [[Koksne|kokmateriāliem]] Latvijas valdība 1919. gada augustā ieguva [[Francija]]s [[Kredīts|kredītu]] 11 miljonu franku apmērā. Saskaņā ar šo vienošanos desmit tūkstošus latviešu karavīru apgādāja ar ieročiem: 10 tūkstošiem [[Šautene|šauteņu]], 550 ložmetējiem, 30 [[Lielgabals|lielgabaliem]]. Pēc sākotnējas vilcināšanās septembrī Lielbritānijas premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]] nolēma Latvijai piegādāt 19 500 šautenes, 16 lielgabalus (no tiem divus smagos), 25 ložmetējus un sešus smagos automobiļus. Ar šo sūtījumu latvieši saņēma arī apģērbus un apavus 30 tūkstošiem karavīru. 18. oktobrī briti Latvijai nodeva ieročus 16 tūkstošu [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērtībā: 28 lielgabalus, 234 automātiskos ieročus, 18 600 šautenes un citu kaujas tehniku (daļa no tās gan bija bojāta). Vēlāk decembrī Latvijas Bruņotie spēki saņēma arī [[Polija]]s maršala [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] dāvinātās 6000 šautenes un piecus miljonus patronu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/printArticle.php?id=189176 Bormane A. Spārnoja griba nosargāt brīvību.]&lt;/ref&gt;

Artilēristu rīcībā sākotnēji bija divi smagie, vēl no Liepājas laikiem saglabājušies vācu lielgabali (15 cm [[Kalibrs|kalibra]] [[haubice]]s), daži smagie no angļiem iegūtie lielgabali (114 mm kalibra), desmit krievu lielgabali (107 mm kalibra), kā arī vairāk nekā 40 vieglie lauka lielgabali. Tāpat kā citos bruņojuma veidos, arī šeit kopā sajaucās krievu, vācu, angļu un franču artilērijas sistēmas. Šis sajaukums radīja problēmas kaujas apstākļos — pat ja lielgabaliem bija vienāds kalibrs, šāviņi no viena ieroča tomēr nederēja otram.

Bruņojumu papildināja 3 [[Bruņuautomobilis|bruņuautomobiļi]] (&quot;Lāčplēsis&quot;, &quot;Kurzemnieks&quot; un &quot;Zemgalietis&quot;) un 2 [[Bruņuvilciens|bruņuvilcieni]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;

[[Kara flote (Latvija)|Kara flotes]] vajadzībām piemēroja privātpersonām rekvizētos nelielos upju [[Tvaika dzinējs|tvaikonīšus]]: bortus apsita ar dzelzs plāksnēm un uz klāja salika smilšu maisus, lai apkalpi kaut cik pasargātu no ienaidnieka uguns, uz kuģiem uzstādīja 47 mm, 37 mm lielgabalus un ložmetējus.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:F3000 2.jpg|Latvijas armijas vieglie tanki &quot;[[Fiat 3000]]&quot; neilgi pēc to iegādes 20. gadu beigās
Attēls:GLOSTER GLADIATOR 2 04 02.jpg|Latvijas armijas ''Gloster Gladiator'' [[iznīcinātājs]], 1938
Attēls:Vef I 16.jpg|Vieglais iznīcinātājs [[VEF I—16]], 1939
Attēls:Ronis submarine.jpg|Latvijas kara flotes [[zemūdene]] &quot;Ronis&quot;
Attēls:Jatnieki 1.jpg|Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda
Attēls:Armijas manevri 1938 2.JPG|1938. gada manevru laikā
Attēls:Tankete 1939.jpg|Latvijas armijas [[tankete]], 1939 
&lt;/gallery&gt;

== Bruņoto spēku struktūra ==
Latvijas Bruņoto spēku komandieris bija padots tieši Valsts Prezidentam, bet budžeta un saimniecības jautājumos Kara ministram.
1940. gadā armijas augstākais pavēlnieks bija Kārlis Ulmanis, bet viņa prombūtnes laikā ģenerālis [[Krišjānis Berķis]], Kara ministrs un armijas komandieris.

Divīziju komandieri bija tieši pakļauti armijas komandierim, kam tieši pakļauti bija arī artilērijas inspektors, [[Latvijas Aviācijas pulks|Aviācijas pulka]], [[Latvijas Autotanku brigāde|Autotanku brigādes]], [[Latvijas Kara flote|Kara flotes]], [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] un [[Latvijas Sapieru pulks|Sapieru pulka]] komandieri, kam visiem bija arī divīzijas komandiera tiesības. Citas mazākas atsevišķas armijas vienības bija pakļautas tieši Armijas štāba priekšniekam.

[[Diplomātija|Diplomātiskajā]] dienestā Latvijas [[Vēstniecība|vēstniecībās]] 12 [[Eiropa]]s valstīs bija arī ''Militārie atašeji'' (militārās izlūkošanas rezidenti).

=== Bruņoto spēku komandieri ===
* [[Dāvids Sīmansons]] (10.07.1919. — 16.10.1919.), armijas virspavēlnieks
* [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (16.10.1919. — 01.04.1921.), armijas virspavēlnieks
* [[Mārtiņš Peniķis]] (01.04.1921. — 23.02.1924.), armijas komandieris
* [[Pēteris Radziņš]] (23.02.1924. — 25.04.1928.), armijas komandieris
* [[Mārtiņš Peniķis]] (25.04.1928. — 14.11.1934.), armijas komandieris
* [[Krišjānis Berķis]] (14.11.1934. — 20.06.1940.), armijas komandieris
* Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] par Latvijas Tautas armijas komandieri iecēla atvaļināto ģenerāli [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Robertu Kļaviņu]].

== Divīzijas ==
Latvijas Bruņotie spēki bija iedalīta 4 divīzijās ar 3 kājnieku un vienu artilērijas pulku katrā.
* [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]
* [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]
* [[3. Latgales kājnieku divīzija]]
* [[4. Zemgales kājnieku divīzija]]

== Papildstruktūras ==
* [[Latvijas Kara skola]]
* Augstākā kara skola
* [[Rīgas Kara hospitālis|Kara slimnīca]] [[Rīga|Rīgā]]
* Kara slimnīca [[Jelgava|Jelgavā]]
* Kara slimnīca [[Daugavpils|Daugavpilī]]

=== Prese ===
Armija izdeva militāro dienas [[Avīze|avīzi]] &quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; (red. kapteinis A. Rudzis). Vēl tika izdoti 3 militāri [[Žurnāls|žurnāli]]: &quot;Militārais Apskats&quot;, &quot;Kadets&quot; un &quot;Aizsargs&quot;, kā arī 3 gadskārtēji žurnāli — &quot;Lāčplēsis&quot; un &quot;Kara Invalids&quot; [[Lāčplēša diena|11. novembrī]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]] &quot;Latviešu Strēlnieks&quot;.

== Likvidācija ==
[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] gaitā apcietināja Latvijas armijas vadību un “bīstamākos” virsniekus. 1940.—1941. gados [[Padomju Savienība|PSRS]] spēka struktūras apcietināja aptuveni 800 Latvijas armijas virsnieku un instruktoru, no kuriem mūsdienās noskaidroti 682 bojā gājušie, tajā skaitā 19 ģenerāļu, viens admirālis, 44 pulkveži, 109 pulkveži-leitnanti, 195 kapteiņi, 145 [[Virsleitnants|virsleitnanti]], 142 [[Leitnants|leitnanti]]. Kopā okupācijas vara ieslodzīja [[Gulags|Gulaga]] nometnēs 4665 latviešu karavīrus, tas ir, 15,12% pirmsokupācijas laika Latvijas armijas.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 13 sēj.). — Rīga, 2003., 87. lpp.&lt;/ref&gt; Armija tika reformēta un 29. jūnijā pārdēvēta par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK (Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas) Politbiroja lēmumu okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiprināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un [[PSRS TKP]] — ''Tautas Komisāru padomes'' — aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).

== Atsauces ==
{{atsauces2}}

== Literatūra ==
* Bērziņš V. Bambals A. Latvijas armija. — Zinātne: Rīga, 1991.
* Andersons E. Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. — Toronto, 1983.
* Karaspēka daļu īsas vēstures. — Rīga, 1936.
* Karavīra rokasgrāmata. — Militārās literatūras apgāda izdevums, Rīga, 1939.
* Latvijas armija 20 gados. — Rīga, 1940.
* Latvijas karaskola: Vēsturisku materiālu sakopojums. — Linkolna, 1979.
* Rādītājs likumiem, noteikumiem, pavēlēm utt. kas attiecas uz karaspēku un izsludināti likumu krājumos, Valdības vēstnesī un kara ministra (apsardzības ministra) pavēlēs līdz 1938. g. 31. decembrim. / Sast. pulkv[ež]ltn. A. Linde. — Rīga, 1939.
* Латвия и ее армия. — Москва, 1938

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20040607231234/http://www.lacplesis.com/120_latvijas_brunotie_speki_1940.htm Latvijas bruņotie spēki 1940. gadā.]
* [https://web.archive.org/web/20191211155658/http://www.historic-gallery.com/index.php?route=extension%2Fd_blog_module%2Fpost&amp;post_id=235 Latvijas bruņotie spēki 1930.—1932. gadā.]

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]
* [[Cēsu kaujas]]
* [[Bermontiāde]]

{{Latvijas Bruņotie spēki}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki| ]]</text>
      <sha1>t6eqzxaxkzfifcz5j7arvohi91phhzy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abdullahs Gils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57195</id>
    <revision>
      <id>3666070</id>
      <parentid>3632197</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:04:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pieliku info par viņa prezidentūru, un vispārēji aktualizēju info par viņa politisko karjeru, tādējādi uzskatu, ka var ņemt nost atzīmi, ka info ir novecojusi. Par spīti tam nākotnē varētu  pievienot arī info par viņa aktivitātēm pēc prezidentūras (par Erdogana kritizēšanu).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9765" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Abdullahs Gils&lt;br /&gt;''Abdullah Gül''
| attēls = Abdullah Gül 2011-06-07.jpg
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = 11. [[Turcijas prezidenti|Turcijas prezidents]]
| term_sākums = [[2007. gads|2007]]. gada [[28. augusts]]
| term_beigas = {{dat|2014|8|28|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Redžeps Tajips Erdogans]]
| priekštecis = [[Ahmets Nedždets Sezers]]
| pēctecis = [[Redžeps Tajips Erdogans]]
| amats2 = Turcijas ārlietu ministrs
| term_sākums2 = [[2003. gads|2003]]. gada [[14. marts]]
| term_beigas2 = [[2007. gads|2007]]. gada [[28. augusts]]
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Ahmets Nedždets Sezers]]
| premjers2 = [[Redžeps Tajips Erdogans]]
| priekštecis2 = [[Jasars Jakišs]]
| pēctecis2 = [[Ali Babadžans]]
| amats3 = 25. Turcijas premjers
| term_sākums3 = [[2002]]. gada [[18. novembris]]
| term_beigas3 = [[2003. gads|2003]]. gada [[14. marts]]
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = [[Ahmets Nedždets Sezers]]
| premjers3 = 
| priekštecis3 = [[Bīlents Edževits]]
| pēctecis3 = [[Redžeps Tajips Erdogans]]
| amats4 = 
| term_sākums4 = 
| term_beigas4 = 
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks4 = 
| prezidents4 = 
| premjers4 = 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = 
| term_sākums5 = 
| term_beigas5 = 
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = 
| premjers5 = 
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| dzim_dati = {{ddv|1950|10|29}}
| dzim_vieta = {{vieta|Turcija|Kajseri}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Taisnības un attīstības partija (Turcija)|Taisnības un attīstības partija]]
| dzīvesb = Hajrinisa Ēzjurte
| profesija = 
| reliģija = [[islāms]]
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Abdullahs Gils''' ({{val|tr|Abdullah Gül}}, dzimis [[1950]]. gada [[29. oktobris|29. oktobrī]]) ir turku politiķis, kurš no [[2007. gads|2007]]. gada līdz [[2014. gads|2014]]. gadam bija [[Turcija]]s valsts prezidents. Premjers [[Redžeps Tajips Erdogans]], izvirzot Abdullaha Gila kandidatūru prezidenta vēlēšanām, radīja [[Taisnības un attīstības partija (Turcija)|Taisnības un attīstības partijai]] konfliktu ar Turcijas sekulāro elektorātu.

2007. gada maijā Gila kandidēšanu par prezidentu veiksmīgi apturēja sekulārā valsts elite, jo viņiem radušās aizdomas, ka Gils ir pārāk islāmisks savos uzskatos.

== Bērnība ==
Abdullahs piedzima [[Kajseri]], Ahmeta un Advijes Hamdi ģimenē un tika audzināts ļoti konservatīvu uzskatu vidē. Viņa ģimenes vēsture ir ļoti sena un vairāk kā simt gadu viņi kalpojuši Gullukas mošejā.

=== Izglītība ===
Stambulas universitātē Gils studēja ekonomiju. Maģistra studiju laikā viņš pabija arī divus gadus [[Londona|Londonā]] un [[Eksetera|Ekseterā]]. Pēc studijām viņš turpināja savas akadēmiskās gaitas un strādāja [[Adapazara|Adapazarā]] dažādās augstākās izglītības iestādēs kā līdzstrādnieks rūpnieciskās inženierijas institūtā un kā pasniedzējs menedžmenta kursos topošajā Sakarjas universitātē. No [[1983]]. līdz [[1991]]. gadam viņš strādāja [[Islāmiskās attīstības banka|Islāmiskās attīstības bankā]], bet 1991. gadā kļuva par starptautisko attiecību vadības lektoru.

Labējā politika Gilu ieinteresēja jau skolas gados. Universitātē viņš pievienojās turku nacionālajiem islāmistiem ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Millî Türk Talebe Birliği'', Nacionālā turku studentu savienība). 1991. un [[1995]]. gadā Gīlu ievēlēja Turcijas Lielajā nacionālajā asamblejā no [[Labklājības partija]]s saraksta, bet kad to aizliedza, 1999. gadā viņš turpināja savu parlamentārieša karjeru kā jaunizveidotās [[Tikumības partija]]s (arī to vēlāk aizliedza) deputāts. Gīls ir viens no [[Taisnības un attīstības partija (Turcija)|Taisnības un attīstības partijas]] dibinātājiem un 2002. gadā viņu atkal ievēlēja kā parlamenta deputātu un 2002. gada novembrī viņu ievēlēja par Turcijas premjeru.

== Premjers un ārlietu ministrs ==
Gilu sākumā uztvēra kā radītu premjera amatam, īpaši, kad viņš vadīja sarunas ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] par [[Turcija]]s iespējamo līdzdalību iebrukumam [[Irāka|Irākā]]. Tomēr, 2003. gada martā, kļuvis par ārlietu ministru, Gils pierādīja savas spējas starptautiskā politikā, panākot to, ka [[Eiropas Savienība]] nosaka Turcijas uzņemšanas datumu un to, ka tiek uzlabotas divpusējās attiecības ar [[Sīrija|Sīriju]], kā arī vairākām centrālās Āzijas un Kaukāza tjurku valstīm.

[[2007. gads|2007]]. gada [[6. februāris|6. februārī]] Gils devās oficiālā vizītē uz ASV pie Kondolīzas Raisas un Džordža Buša, lai viņus pierunātu neatbalstīt likumu ASV Pārstāvju palātā, ar kuru 1915. gada notikušo armēņu iznīcināšanu atzītu par genocīdu.

== Prezidenta kandidāts ==
[[Attēls:Chatham House Prize 2010.jpg|thumb|left|Gül akceptē 2010 Chatham House balvas no karalienes [[Elizabete II Vindzora]].]]
[[2007. gads|2007]]. gada [[24. aprīlis|24. aprīlī]] premjers [[Redžeps Tajips Erdogans]] Gīlu izvirzīja kā [[Taisnības un attīstības partija (Turcija)|Taisnības un attīstības partijas]] kandidātu prezidenta amatam. Pirms šāda paziņojuma politiskā elite baumoja, ka par prezidentu kandidēs pats Erdoans. Pēc masveida vēlēšanu boikota no opozīcijas puses, parlaments nevarēja turpināt prezidenta vēlēšanas un [[2007. gads|2007]]. gada [[6. maijs|6. maijā]] Gils atsauca savu kandidatūru.

Jau [[11. maijs|11. maijā]], pēc grozījumiem [[Turcija]]s konstitūcijā, kas nosaka, ka prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās, nevis parlaments, Gils atkal paziņoja, ka kandidēs uz prezidenta amatu.

Politisko cīņu rezultātā tika sarīkotas ārkārtas parlamenta vēlēšanas un [[Taisnības un attīstības partija (Turcija)|Taisnības un attīstības partija]], iegūstot lielāku vietu skaitu parlamentā, atkal izvirzīja Gilu par prezidenta kandidātu. 2007. gada 14. augustā Gils iesniedza savu kandidāta pieteikumu un īpašā preses konferencē mierināja politiskos oponentus, ka atbalsta sekulārismu.

== Prezidentūra ==
Gils bija  [[Turcija]]s valsts prezidents no [[2007. gads|2007]]. gada līdz [[2014. gads|2014]]. gadam. Viņa prezidentūra tika raksturota kā &quot;jauns laikmets Turcijas politikā&quot;, jo viņš bija pirmais Turcijas prezidents ar islāma politikas pieredzi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/1561631/Turkey-elects-Islamist-president-Abdullah-Gul.html|title=Turkey elects Islamist president Abdullah Gul|website=www.telegraph.co.uk|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;

Gils saņēma apsveikumus no ASV, ES un Vācijas valsts iestādēm, savukārt tā brīža Turcijas premjerministrs [[Redžeps Tajips Erdogans|Tajips Erdoans]], atbildē uz Gila ievēlēšanu, paziņoja, ka &quot;struktūra, kas lemta nenoteiktībai, ir pārvarēta&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radikal.com.tr/index.php?tarih=29/08/2007|title=Türkiye'nin 11. Cumhurbaşkanı Abdullah Gül|website=Radikal|date=29 August 2007|language=Turku valoda}}&lt;/ref&gt;

2008. gada septembrī Gils kļuva par pirmo Turcijas vadītāju, kurš apmeklēja [[Armēnija|Armēniju]], kur, tiekoties ar prezidentu [[Seržs Sargsjans|Seržu Sargsjanu]], abi līderi formulēja līgumu, lai atrisinātu [[Armēņu genocīds|genocīda]] jautājuma problēmu, izraisot lielas debates Turcijā, taču gan Armēnijas, gan Turcijas parlaments atteicās ratificēt līgumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/7602066.stm|title=Gul in landmark visit to Armenia|access-date=2022-08-03|date=2008-09-06|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Abdullah Gul|last=MacLean|pages=272-174}}&lt;/ref&gt; 2011. gada novembrī prezidents Gils viesojās Apvienotajā Karalistē kā [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] viesis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20120617041108/http://www.royal.gov.uk/LatestNewsandDiary/StateVisitprogrammes/2011/TurkishStateVisit22to24November2011.aspx|title=British Monarchy website|date=17 June 2012}}&lt;/ref&gt; Prezidents tikās ar politiskajiem un biznesa līderiem, apmeklēja Olimpisko parku un bija valsts banketa goda viesis [[Bakingemas pils|Bakingemas pilī]].

2013. gada novembrī Gils aicināja [[Musulmaņi|musulmaņu]] valstis cīnīties pret to, ko viņš sauca par [[Islāmfobija|islamofobiju]], uzstājoties [[COMCEC]] 29. sesijā [[Stambula|Stambulā]], sakot:&lt;blockquote&gt;Islamofobija joprojām ir kritiska problēma, kas rada nepamatotus aizspriedumus pret mūsu reģionu un musulmaņiem. [[Terorisms|Teroram]] ir nozīme šādu problēmu pastāvēšanā. Mums ir jācīnās pret jebkāda veida deviācijām, kas, nonākot konkrētu cilvēku uzmanības lokā, veicina terorisma pielīdzināšanu islāmam, kas ir mīlestības, iecietības un miera reliģija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20131128063940/http://www.worldbulletin.net/?aType=haber&amp;ArticleID=123322|title=Turkish president calls for fight against Islamophobia {{!}} Politics {{!}} World Bulletin|website=web.archive.org|access-date=2022-08-03|date=2013-11-28}}&lt;/ref&gt;&lt;/blockquote&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{Portāls2|Turcija}}
{{Turcijas prezidenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gils, Abdullahs}}

[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas politiķi]]
[[Kategorija:Turcijas prezidenti]]
[[Kategorija:Kajseri ilā dzimušie]]</text>
      <sha1>psv3heaub6vnxw7kkfx1n6xi3icdp0d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Talavija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>58637</id>
    <revision>
      <id>3666111</id>
      <parentid>3387405</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:21:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Trešais darbības posms (1940-1989) */sīkumi, replaced: Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8287" xml:space="preserve">{{Studentu korporācija
|           nosaukums = Talavija
|             vapenis = [[Attēls:Studentenwappen der Talavija.jpg|200px]]
|  dibināšanas datums = [[1900]]. gada [[14. decembris]]
|   dibināšanas vieta = [[Rīga]]
|              krāsas = balts - zaļš - zelts
|              devīze = Roku rokā&lt;br /&gt; Darbs ceļ vīru
|                cq = Lāčplēša ielā 28 ([[Rīga]])
|          mājas lapa = [http://www.talavija.lv www.talavija.lv]
}}

'''Talavija''' ir viena no vecākajām un lielākajām [[Latvija]]s [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]].

== Krāsas ==
Talavijas krāsas ir [[Baltā krāsa|balts]] — [[Zaļā krāsa|zaļš]] — [[zelts]], kas simbolizē korporācijas [[princips|principus]] — atturību (balts), izglītību (zaļš) un tautību (zelts).
Atturības princips uzliek par pienākumu atturēties no visām pārmērībām, kas nav izglītota cilvēka cienīgas, bojā garu un miesu vai traucē kārtīgas dzīves norisi. Atturība nenozīmē pilnīgu atturēšanos no [[alkohols|alkohola]], bet gan: &quot;jo mazāk dzer, jo teicamāki&quot;. [[Izglītība]]s princips uzliek par pienākumu, blakus sekmīgai studēšanai, censties papildināt savu izglītību ar vispārējām zināšanām, sekojot zinātnes attīstībai un jaunākiem notikumiem literatūras un mākslas laukā. Lai to sekmētu, noturamas zinātniski — literāras sapulces un rīkojamas kopējas teātru izrāžu un citu mākslas sarīkojumu apmeklēšanas. Tautības princips nosaka, ka talavietim katrā vietā un laikā atklāti jāuzstājas kā savas tautas krietnam un cienīgam pārstāvim, nekad nenoliedzot savu tautību. Sarunā ar līdztautiešiem arvien ir jālieto [[latviešu valoda]] un tāpat satiksmē ar cittautiešiem, kas prot latviski.

== Devīzes un simboli ==
Talavijas devīzes ir &quot;Roku rokā&quot; un &quot;Darbs ceļ vīru&quot;, kā tās simboli kalpo korporācijas karogs, [[vapenis]], vairogs un cirķelis.

Talavijas karogā ir trīs horizontālas svītras. Augšējā trešdaļa ir balta, vidējā zaļa un apakšējā — zelta krāsā. Talavieša cepurīte ir tajās pašās krāsās ar baltu virsu un tajā iešūtu zelta septiņstūrainu lietuvēna krustu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Lāčplēša iela 28, Rīga.JPG|thumb|Korporācijas ēka]]
[[Attēls:Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919.jpg|thumb|Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma).]]
=== Dibināšana un pirmais darbības posms (1900-1918) ===
Talavija ir dibināta [[1900]]. gada [[14. decembris|14. decembrī]] Rīgas Latviešu biedrības namā. Tās dibinātāji bija 25 [[Rīgas Politehniskais institūts (1896-1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] studenti, kuri atsaucās Tirdzniecības nodaļā studējošā [[Vilis Olavs|Viļa Olava]] aicinājumam nodibināt [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā Institūtā]] jaunu [[latvieši|latviešu]] [[Studentu korporācijas|studentu korporāciju]] (līdztekus [[Selonija]]i un neatzītajai [[Zemgalija]]i). Vilis Olavs agrāk bija studējis Tērbatas universitātē un bija [[Lettonia]]s filistrs. Par Talavijas mērķiem viņš izvirzīja [[latvieši|latviešu]] tautības studentu apvienošanu, goda prāta un tautiskās apziņas izkopšanu, kā arī izglītošanos. Par Talavijas principiem tika atzīti tautība, izglītība un atturība.
Sevišķi grūts bija [[Studentu korporācijas|korporācijas]] sākumposms, jo biedru skaits aug lēnām. [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] korporācijas aktīvi uzstājās pret latviešu [[Studentu korporācijas|korporācijām]]. Sākas [[Pirmais pasaules karš]] un [[1915]]. gadā Rīgas Politehnisko institūtu pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]], kas cirta lielu robu [[Studentu korporācijas|korporācijas]] rindās, jo ne visi varēja turpināt studijas [[Maskava|Maskavā]], bet citus iesauca [[karaspēks|armijā]]. Talavijas 15. gada svētkos Maskavā no 244 talaviešiem piedalījās tikai 56.

=== Otrais darbības posms (1918-1940) ===
[[1918]]. gadā Talavijas [[karogs]] atgriezās [[Latvija|Latvijā]]. Talavieši rūpējās par kārtības uzturēšanu [[Latvijas valsts pasludināšana|Latvijas Republikas proklamēšanas]] svinīgajā sēdē 18. novembrī. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] sākuma 1918. gada decembrī Talavija un [[Selonija]] nolēma atbalstīt Latvijas neatkarību, visiem aktīvajiem, Latvijā esošajiem biedriem iestājoties tās topošajā [[karaspēks|karaspēkā]]. [[20. decembris|20. decembrī]] [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] nodibināja [[Atsevišķā studentu rota|Atsevišķo studentu rotu]], kurā iestājās 47 [[Selonija|seloņi]], 43 talavieši un citu [[Studentu korporācijas|korporāciju]] pārstāvji (letoņi, letgaļi un frāteri). Talavieši bija uzticīgi [[Latvija]]s neatkarības idejai jau no tās sākotnes. Vienojoties [[Lettonia]], [[Selonija]]i, [[Lettgallia]]i, Talavijai un [[Fraternitas Lettica|Fr. Letticai]] [[1919]]. gada septembrī tika izveidots Prezidija Konvents, kuram vēlāk pievienojās arī citas [[Studentu korporācijas|korporācijas]]. Talavijā šajā periodā uzņēma 592 studentus, un 1939. gada decembrī korporācijā bija 463 locekļi (no tiem Filistru biedrībā 301). Talavieši bija plaši pārstāvēti Latvijas partijās, sabiedriskās organizācijās, aktīvi darbojās Latvijas valsts celtniecībā, trīs no viņiem bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Republikas ministru prezidenti]] — [[Zigfrīds Anna Meierovics]], [[Hugo Celmiņš]] un [[Ādolfs Bļodnieks]].

=== Trešais darbības posms (1940-1989) ===
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gadā korporācijas tika aizliegtas un to pārstāvji tika represēti. Tika izsūtīti septiņdesmit septiņi talavieši ar ģimenēm, tikai pieciem no viņiem izdevās atgriezties no izsūtījama.
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] Talavijas kopas darbojās trimdas apstākļos vispirms Vācijā, vēlāk piecos kontinentos.

=== Ceturtais darbības posms (no 1989) ===
[[1989]]. gada [[23. maijs|23. maijā]] dzimtenē dzīvi palikušie korporācijas filistri atjaunoja Talavijas darbība [[Latvija|Latvijā]]. Drīz vien Talavija kā viena no pirmajām studentu korporācijām atguva savu vēsturisko namu Lāčplēša ielā 28, Rīgā. Tajā ar ārzemju talaviešu finansiālo palīdzību tika veikti vērienīgi atjaunošanas darbi un atsākta pilnvērtīga korporācijas sabiedriskā dzīve. Šobrīd Talavija apvieno vairāk kā 400 cilvēku visā pasaulē, kurus apvieno devīzes &quot;Roku rokā&quot; un &quot;Darbs ceļ vīru&quot;.
2015. gada rudenī Talavija paziņoja par savu izstāšanos no [[Prezidiju Konvents|Prezidiju Konventa]] un 2016. gada rudenī kopā ar studentu korporāciju ''Lettonia'' atjaunoja [[Šaržēto konvents|Šaržēto konventu]].

== Pazīstami talavieši ==
* [[Ādolfs Bļodnieks]]
* [[Hugo Celmiņš]]
* [[Zigfrīds Anna Meierovics]]
* [[Vilis Olavs]]
* [[Pauls Sakss]]
* [[Indriķis Šterns]]
* [[Mārtiņš Nukša]]

== Paula Saksa balva ==
1995. gadā studentu korporācija Talavija nodibināja profesora Paula Saksa Atzinības balvu, lai atbalstītu jaunos latviešu opermūzikas talantus.

Korporācijas Talavija Atzinības balvas saņēmuši:
* 1995	Aivars Krancmanis, bass
* 1996	Sonora Vaice, soprāns
* 1997	Kristīne Zadovska, soprāns
* 1998	Dita Kalniņa, soprāns
* 1999	Krišjānis Norvelis, bass
* 2000	Viesturs Jansons, tenors
* 2000	Andžella Goba, mecosoprāns
* 2001	Kristīne Gailīte, soprāns
* 2002	Aleksandrs Antoņenko, tenors
* 2003	Maija Kovaļevska, soprāns
* 2004	Kristīne Opolais, soprāns
* 2005	Jānis Apeinis, baritons
* 2006	Aira Rūrāne, soprāns
* 2007	Evija Martinsone, soprāns
* 2008	Inga Šļubovska, soprāns
* 2009	Raimonds Bramanis, tenors
* 2010	Andris Ludvigs, tenors
* 2011	Liene Kinča, soprāns
* 2013	Rihards Mačanovskis, basbaritons
* 2014	Laura Grecka, mecosoprāns
* 2015	Mihails Čuļpajevs, tenors
* 2016	Rihards Millers, baritons

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.talavija.lv/ Talavijas mājas lapa]

{{Studentu organizācijas Latvijā}}

[[Kategorija:Studentu korporācijas Latvijā]]</text>
      <sha1>cimnrjkz16yui0dwd11pgh6c0pd7arh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs1</title>
    <ns>10</ns>
    <id>59069</id>
    <revision>
      <id>3666122</id>
      <parentid>3665799</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:31:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Veidnes &quot;Vai tu zināji&quot; izmantotie fakti (2008—2013) */sīkumi, replaced: .novembr → . novembr, Latvijas okupācija 1940. gadā → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="403917" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šeit ir veidnes [[Veidne:Vai tu zināji]] izmantoto faktu arhīvs, relatīvi jaunākie izmantotie fakti saglabājas [[Veidnes diskusija:Vai tu zināji#&quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs (sākumā jaunākie, beigās vecākie)|turpat, kur bija]]. Saraksta sākumā ir jaunākie fakti, beigās — vecākie. (Diskusijas daļai jaunākie ieraksti ir apakšā, vecākie — augšā).

== Veidnes &quot;Vai tu zināji&quot; izmantotie fakti (2008—2013) ==
[[Attēls:Gutenberg Bible, Lenox Copy, New York Public Library, 2009. Pic 01.jpg|border|right|50px]]
* ... ka līdz mūsdienām ir saglabājušās 48 [[Johans Gūtenbergs|Johana Gūtenberga]] iespiestās '''[[Gūtenberga bībele|bībeles]]''' (attēlā) kopijas, no kurām tikai 21 ir pilnīga?
* ... ka viens no galvenajiem [[Polija]]s [[autoceļš|autoceļiem]] — '''[[Autoceļš 1 (Polija)|Autoceļš 1]]''' — četras reizes šķērso [[Visla]]s upi?
* ... ka '''[[Rūtiņu kļava]]''' ir lielākā parastā kļava ne tikai [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]?

* ... ka septiņu sezonu laikā, kuras '''[[Mičs Ričmonds]]''' (attēlā) spēlēja [[Sakramento &quot;Kings&quot;]], viņš bija rezultatīvākais spēlētājs, taču komanda tikai vienu reizi kvalificējās [[NBA izslēgšanas spēles|NBA izslēgšanas spēlēm]]?
* ... ka saistībā ar [[dopings|dopinga]] lietošanu [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]] pazīstamais [[spāņi|spāņu]] sporta [[ārsts]] '''[[Eufemiano Fuentess]]''' ir apgalvojis, ka ir sadarbojies arī ar citu [[sporta veidi|sporta veidu]] pārstāvjiem un ir teicis: &quot;Ja es runātu, [[Spānijas futbola izlase]]i tiktu atņemts [[2010. gada Pasaules kauss futbolā|2010. gada Pasaules kauss]]&quot;?
* ... ka '''[[Google meklētājs|''Google'' meklētājs]]''' ir populārākais [[internets|internetā]], katru dienu tajā tiek veikti vairāk nekā trīs miljardi meklējumu?
[[Attēls:JFK limousine.png|border|right|50px]]
* ... ka 61% [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] atzīst, ka tic [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] [[Atentāts pret Džonu Kenediju|atentāta]] '''[[Džona Kenedija atentāta sazvērestības teorijas|sazvērestības teorijām]]''' (attēlā prezidenta auto īsu brīdi pirms atentāta), nevis vientuļā šāvēja [[Lī Hārvijs Osvalds|Lī Hārvija Osvalda]] uzbrukumam?
* ... ka [[Vācijas impērija]]s '''[[Baltijas jūras divīzija|Baltijas jūras divīziju]]''', kas piedalījās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]] [[Svīnhūvuda pirmais senāts|Balto somu]] pusē, komandēja vēlākais vācu spēku komandieris [[Bermontiāde]]s laikā [[Rīdigers fon der Golcs]]?
* ... ka [[Igo (mūziķis)|Igo]] un citu mūziķu iedziedātajā [[Mūzikas albums|albumā]] '''&quot;[[Pasaule Ziemassvētku krāsās]]&quot;''' ietvertas dažādu tautu [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] [[dziesma]]s [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Franču valoda|franču]], [[Armēņu valoda|armēņu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Igauņu valoda|igauņu]], [[Norvēģu valoda|norvēģu]], [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]], [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā?
[[Attēls:Samuel Reshevsky versus the World.JPG|border|right|50px]]
* ... ka [[šahs|šaha]] brīnumbērns '''[[Semjuels Reševskis]]''' iemācījies spēlēt 4 gadu vecumā un jau 8 gadu vecumā sniedzis simultānspēles seansus (attēlā)?
* ... ka [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] direktors '''[[Voldemārs fon Knīrīms]]''' mūža nogali pavadīja Skangaļu muižā, kur pie viņa vasarās ciemojās arī mazmazdēls, vēlākais [[Zviedrija]]s premjerministrs [[Ūlofs Palme]]?
* ... ka '''[[Postkrosings|Postkrosinga]]''' kustības ietvaros ir nosūtīti un saņemti vairāk kā 20 miljoni pastkaršu?
[[Attēls:Valmiermuižas pils tornis 2000-08-05.jpg|border|right|50px]]
* ... ka no neobaroka stilā celtās '''[[Valmiermuižas kungu māja]]s''' līdz mūsdienām saglabājies vienīgi pils tornītis (attēlā)?
* ... ka [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] [[dziesma]] '''&quot;[[Klusa nakts, svēta nakts]]&quot;''' ir tikusi [[Tulkošana|tulkota]] apmēram 140 [[valoda|valodās]] un [[2011. gads|2011. gadā]] [[UNESCO]] to iekļāva nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā?
* ... ka ziemošanas laikā '''[[lielais susuris|lielā susura]]''' ķermeņa [[temperatūra]] pazeminās līdz 3—4 °C, un [[elpošana]] palēninās līdz 1—3 ieelpām minūtē?
* ... ka [[Kolumbija]]s mūsdienu [[cukurs|cukurrūpniecības]] pamatlicējs '''[[Santjago Eders]]''' (attēlā) ir dzimis mūsdienu [[Latvija]]s teritorijā, bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū emigrējis uz [[Amerika|Ameriku]]?
* ... ka [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] trešais direktors, dzejnieka [[Ansis Līventāls|Anša Līventāla]] dēls '''[[Kārlis Augusts Līventāls]]''' bija pirmais [[latvieši|latvietis]] augstskolas vadībā?
* ... ka '''[[ekoskola]]s''' statuss [[Latvija|Latvijā]] ir piešķirts 120 izglītības iestādēm?
[[Attēls:World Orienteering Championships 2010 - relay 58.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Francija]]s [[orientierists]] '''[[Tjerī Žoržu]]''' (attēlā) tiek dēvēts par Vidējās distances karali, jo [[Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Pasaules čempionātos]] šajā distancē ir uzvarējis vairāk reižu, kā visi pārējie sportisti kopā?
* ... ka mūsdienu [[latviešu valoda|latviešu literārajā valodā]] ir 10 '''[[divskaņi]]'''?
* ... ka [[Kuba]]s [[šahists]] '''[[Huans Korso]]''' vēsturē pazīstams kā pirmais, kas nospēlējis maču ar nākamo Pasaules šaha čempionu [[Hosē Rauls Kapablanka|Hosē Raulu Kapablanku]]?
[[Attēls:Pfau imponierend.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[aste]]s garums aizņem vairāk kā 60% no kopējā '''[[Indijas pāvs|Indijas pāva]]''' tēviņa (attēlā) ķermeņa garuma, sasniedzot 1,4—1,6 m?
* ... ka, lai arī ir pierasts uzskatīt, ka '''[[ežu dzimta]]s''' dzīvniekiem ir adatu kažociņš, tomēr mataino ežu apakšdzimtas sugām nav adatu, bet to [[apmatojums|matojums]] ir spalvains un mīksts?
* ... ka [[mazumtirdzniecība]]s tīkla &quot;[[Maxima]]&quot; lielākais akcionārs '''[[Nerijus Numavičs]]''' ar īpašumiem vairāku simtu miljonu [[eiro]] vērtībā tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]?
[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Rovaniemi]]''' atrodas piecus [[kilometri|kilometrus]] uz dienvidiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]], uz kura ierīkots [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīša]] ciemats (attēlā)?
* ... ka izcilākais [[fabula|fabulists]] [[krievi|krievu]] [[literatūra|literatūrā]] '''[[Ivans Krilovs]]''' ir dzīvojis [[Rīga|Rīgā]], no [[1801. gads|1801.]] līdz [[1803. gads|1803. gadam]] bija [[Rīgas vietniecība|Rīgas ģenerālgubernatora]] Segeja Goļicina kancelejas vadītājs?
* ... ka '''[[taifūns Haijans|taifūns &quot;Haijans&quot;]]''', kas [[2013. gads|2013. gada]] novembrī radīja smagus postījumus [[Filipīnas|Filipīnās]], ir viens no spēcīgākajiem fiksētajiem [[Tropiskais ciklons|tropiskajiem cikloniem]] [[meteoroloģija|meteoroloģisko]] novērojumu vēsturē?
[[Attēls:JohannGalle.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] atklājējs '''[[Johans Gotfrīds Galle]]''' (attēlā) vienmēr noliedza, ka viņš atklājis [[planēta|planētu]], apgalvojot, ka tas ir tikai Irbēna Leverjē nopelns?
* ... ka [[franči|franču]] [[komponists]] '''[[Fromentāls Alevī]]''' bija [[Žoržs Bizē|Žorža Bizē]] [[skolotājs]] un sievastēvs?
* ... ka pirmajā oficiālajā mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu '''[[Johanness Cukertorts]]''' izvirzījās vadībā ar 4:1, tomēr vēlāk [[Vilhelms Steinics|Vilhelma Steinica]] pozicionālai spēles izpratnei bija izšķiroša nozīme, un viņš uzvarēja?
[[Attēls:Mimas Cassini.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Saturna pavadoņi|Saturna pavadonis]] '''[[Mimass (pavadonis)|Mimass]]''' (attēlā) ir pats mazākais zināmais [[astronomija|astronomiskais]] ķermenis ar [[gravitācija]]s iespaidā veidotu [[lode|lodveida]] formu?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I]]''' tika atklāta {{dat|1860|11|08}} un ir senākā [[Dzelzceļš Latvijā|dzelzceļa līnija Latvijā]]?
* ... ka pirmo kritušo [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] '''[[Andrejs Stūris|Andreja Stūra]]''', '''[[Jēkabs Voldemārs Timma|Jēkaba Voldemāra Timmas]]''' un '''[[Jānis Gavenas|Jāņa Gavenas]]''' izvadīšana izvērtās par plašu tautas manifestāciju no [[Latviešu biedrības nams|Latviešu biedrības nama]] līdz [[Rīgas Meža kapi|Meža kapiem]]?
[[Attēls:Serengeti Bueffel1.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Āfrikas bifelis]]''' (attēlā) ir viens no bīstamākajiem [[dzīvnieki]]em, katru gadu tie nogalina apmēram 200 cilvēku?
* ... ka garākais [[Starptautiskais E ceļu tīkls|starptautiskā E ceļu tīkla]] [[autoceļš]] ir '''[[Eiropas autoceļš E40|E40]]''', kas stiepjas vairāk kā 8000 [[kilometri|kilometru]] garumā?
* ... ka, uzvarot '''[[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, šķēpa mešana|šķēpa mešanas sacensībās 1968. gada olimpiskajās spēlēs]]''', [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] kļuva par trešo [[Latvija]]s [[šķēpa metējs|šķēpa metēju]] pēc [[Inese Jaunzeme|Ineses Jaunzemes]] un [[Elvīra Ozoliņa|Elvīras Ozoliņas]], kas izcīnījis [[zelta medaļa|zelta medaļu]] šajā disciplīnā?
[[Attēls:Karlis Fihtenbergs.png|border|right|50px]]
* ... ka [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] varonis '''[[Kārlis Fihtenbergs]]''' (attēlā) krita gūstā [[Bermontiāde]]s laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] [[15. oktobris|15. oktobrī]], veicot māņu uzbrukumu pāri [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]], un viņa mirstīgās atliekas ar spīdzināšanas pazīmēm tika atrastas iesalušas [[Daugava|Daugavā]] pēc [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas?
* ... ka '''[[Neptūna gredzeni]]''' sastāv no [[ledus]] daļiņām, klātām ar [[silikāti|silikātiežu]] putekļiem un, iespējams, arī [[ogleklis|oglekli]] saturošām vielām?
* ... ka vairāku [[Saules sistēma]]s [[planēta|planētu]] [[Dabiskais pavadonis|pavadoņu]] atklājējs '''[[Viljams Lasels]]''' nopelnīja ievērojamus līdzekļus, brūvējot [[alus|alu]], un tas viņam ļāva pievērsties [[astronomija]]i?
[[Attēls:Bulduru konferences delegāti un novērotāji 1920.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Polija]]s un [[Somija]]s valdību pārstāvji '''[[Bulduru konference|Bulduru konferencē]]''' (attēlā) [[1920. gads|1920. gada]] [[6. augusts|6. augustā]] izlēma veidot Baltijas savienību jeb Baltijas Antanti?
* ... ka Frānsisa Beikona [[1969. gads|1969. gada]] [[glezna]] '''&quot;[[Luciāna Freida trīs studijas]]&quot;''' [[2013. gads|2013. gada]] novembrī tika pārdota par 142,4 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kas augstākā samaksa izsolēs par kādu mākslas darbu?
* ... ka, salīdzinot ar citām [[dzelzceļš|dzelzceļa līnijām]] [[Latvija|Latvijā]], '''[[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|dzelzceļa līnijā Zemitāni—Šķirotava]]''' kursē visvairāk kravas vilcienu diennaktī — 45 [[vilcieni]] abos virzienos?
[[Attēls:McLeod Ganj main street.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Indija]]s pilsētā '''[[Daramsala|Daramsalā]]''' (attēlā) atrodas [[Dalailama]]s rezidence un [[Tibeta]]s valdība [[trimda|trimdā]]?
* ... ka visu '''[[Rietumberlīne]]s''' blokādes laiku 1948. un 1949. gadā rietumu sabiedrotie veica pārtikas piegādes pilsētai ar [[lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... ka [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] mazdēls [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] leitnants '''[[Kārlis Barons (virsnieks)|Kārlis Barons]]''' krita varoņa nāvē [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]]?
[[Attēls:Ben Nevis south face.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Lielbritānijas sala]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] augstāko virsotni '''[[Neviss|Nevisu]]''' (attēlā) gadā apmeklē ap 100 000 [[tūrisms|tūristu]]?
* ... ka bijušais [[Krievija]]s finanšu ministrs '''[[Aleksejs Kudrins]]''' ir dzimis [[Dobele|Dobelē]] un skolas gaitas uzsācis [[Tukums|Tukumā]]?
* ... ka pēc [[Latvija]]s iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] &quot;[[Latvijas balzams|Latvijas balzamam]]&quot; izdevās saglabāt vēsturisko nosaukumu '''&quot;[[Rīgas šampanietis]]&quot;''' savam ražotajam dzērienam, lai gan saskaņā ar regulu par šampanieti drīkst saukt tikai [[Francija]]s [[Šampaņa-Ardēni|Šampaņas provincē]] ražotu dzirkstošo [[vīns|vīnu]]?
[[Attēls:Kölner Dom 2013-06-06-01.JPG|border|right|50px]]
* ... ka [[Vācija]]s populārākais [[tūrisms|tūrisma]] objekts '''[[Ķelnes katedrāle]]''' (attēlā) tika būvēta no [[1248. gads|1248.]] līdz [[1880. gads|1880. gadam]] un pēc pabeigšanas kļuva par tā laika augstāko [[celtne|celtni]] pasaulē?
* ... ka Aigars Voitišķis un [[Ingus Ulmanis]] nodibināja savu grupu '''&quot;[[Lādezers (grupa)|Lādezers]]&quot;''' pēc tam, kad domstarpību dēļ par muzikālo stilu atšķēlās no grupas &quot;[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]&quot;?
* ... ka [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] [[dabiskais pavadonis|pavadonis]] '''[[Nēso (pavadonis)|Nēso]]''' ir vistālāk no savas planētas riņķojošais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
[[Attēls:Kiril georgiev 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Bulgārija]]s [[šahists]] '''[[Kirils Georgijevs]]''' (attēlā) [[2009. gads sportā|2009. gadā]] uzstādīja pasaules rekordu simultānspēles seansā, vienlaicīgi spēlējot ar 360 pretiniekiem?
* ... ka [[indieši|indiešu]] galvā rēķinātāja '''[[Šakuntala Devi]]''' spējusi 28 [[sekunde|sekunžu]] laikā pareizi sareizināt divus 13 ciparu lielus [[Skaitlis|skaitļus]], šis fakts tika iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]]?
* ... ka '''[[Mauritānijas futbola izlase]]s''' smagākais zaudējums ir spēle pret [[Gvinejas futbola izlase|Gvinejas futbola izlasi]] [[1972. gads|1972. gadā]], kas tika zaudēta ar 0—14?
[[Attēls:Kiwi (Actinidia chinensis) 1 Luc Viatour edit.jpg|border|right|50px]]
* ... ka vislielāko '''[[Kivi (auglis)|kivi]]''' (attēlā) ražu novāc [[Itālija|Itālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], lai gan to dabiskais izplatības areāls ir [[Ķīna]]s dienvidi?
* ... ka [[SI sistēma|SI sistēmā]] [[leņķis|leņķa]] [[mērvienība]] ir [[radiāns]], bet ierastā mērvienība '''[[Grāds (leņķis)|grāds]]''' ir vienāds ar [[π]]/180 radiāniem?
* ... ka, uzvarot '''[[1985. gada Mikrofona aptauja|1985. gada &quot;Mikrofona&quot; aptaujā]]''' ar [[dziesma|dziesmu]] &quot;Zibsnī zvaigzne aiz Daugavas&quot;, [[Mirdza Zīvere]] kļuva par aptaujas pirmās vietas ieguvēju jau ceturto reizi?
[[Attēls:Maugham retouched.jpg|border|right|50px]]
* ... ka, tā kā [[Francija]]s likumi paredzēja, ka jebkurai valstī dzimušajai personai jādienē tās armijā, vēlākā [[Lielbritānija|britu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un spiega '''[[Somersets Moems|Somerseta Moema]]''' (attēlā) tēvs — vēstniecības darbinieks — izkārtoja, ka Moems dzimis britu vēstniecībā?
* ... ka '''[[Edinburgas Universitāte]]s''' kanclers ir [[Princese Anna]]?
* ... ka vienīgais '''[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Nobela prēmijas fizikā laureāts]]''', kas balvu saņēmis divas reizes, ir [[Džons Bardīns]]?
[[Attēls:Alejandro Dumas hijo 03.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā]] ārlaulības dēls '''[[Aleksandrs Dimā (dēls)]]''' (attēlā) par sava pazīstamākā [[romāns|romāna]] &quot;Kamēliju dāma&quot; galvenās varones prototipu izraudzījās savu mīļāko Mariju Diplesī?
* ... ka [[cenzūra]] '''[[1979. gada Mikrofona aptauja|1979. gada &quot;Mikrofona&quot; aptaujā]]''' aizliedza atskaņot [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] un Valda Artava dziesmu &quot;Trīs runči&quot; leģendārā aktiera [[Edgars Liepiņš|Edgara Liepiņa]] izpildījumā?
* ... ka [[itāļi|itāļu]] [[futbolists]] '''[[Marko Materaci]]''' pēc [[2006. gada Pasaules kauss futbolā|2006. gada Pasaules kausa finālturnīra]] kļuva plaši pazīstams ar [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] izprovocēšanu uz sarkano kartīti '''[[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|turnīra finālspēlē]]'''?
[[Attēls:Rīgas Svētās Trejādības pareizticīgo baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]]''' (attēlā pirms Pirmā pasaules kara) ir senākais [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[dievnams]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]?
* ... ka 2013. gadā mirušais bijušais [[Polija]]s ministru padomes priekšsēdētājs'''[[Tadeušs Mazoveckis]]''' bija pirmais nekomunistiskais [[premjerministrs]] [[Austrumu bloks|Austrumu blokā]] pēc [[1946. gads|1946. gada]]?
* ... ka [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu]] [[olimpiskā lāpa]] ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] '''''[[Sojuz TMA-11M]]''''' pirmoreiz vēsturē tika nogādāta [[kosmoss|kosmosā]]?
[[Attēls:Sergei Belov 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes olimpisko spēļu]] čempions [[basketbols|basketbolā]] '''[[Sergejs Belovs]]''' (attēlā) aizdedza olimpisko lāpu [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... ka [[Rīgas Esplanāde|Rīgas Esplanādē]] rīkoto muzikāli teatrālo masu uzvedumu '''[[Atdzimšanas dziesma]]''' [[1934. gada 15. maija valsts apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] atbalstam esot apmeklējuši 160 000 cilvēku?
* ... ka pēdējā reize, kad [[&quot;Mikrofona&quot; aptauja|&quot;Mikrofona&quot; aptaujā]] uzvarēja [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] [[dziesma]], bija '''[[Mikrofona aptauja 1982|1982. gadā]]'''?
[[Attēls:Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]''' (attēlā 20. gadsimta sākumā) ir senākā [[Pārdaugava]]s [[luterāņi|luterāņu]] [[baznīca (celtne)|baznīca]]?
* ... ka '''[[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri|100 m finālskrējiens 1988. gada olimpiskajās spēlēs]]''' nereti tiek saukts par visu laiku &quot;netīrāko&quot; sacīksti: tās uzvarētājs [[Bens Džonsons]] ar jaunu [[Pasaules rekords vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tika pieķerts [[dopings|dopinga]] lietošanā un viņam [[zelta medaļa]] tika atņemta?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] spiegs '''[[Alfrēds Tiltiņš]]''' bija triju (vai divu) [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeņa]] un viena [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņa]] kavalieris?
[[Attēls:Valsts Ķemeru viesnīca pēc 1936. gada.JPG|border|right|50px]]
* ... ka viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem [[Latvija]]s [[arhitektūra|arhitektūrā]] '''[[Ķemeru viesnīca]]''' (attēlā 1930. gados) tiek rekonstruēta jau vairāk kā 10 gadus, taču bez rezultāta?
* ... ka '''[[debess ziemeļpols]]''' atrodas [[Mazā Lāča zvaigznājs|Mazā Lāča zvaigznājā]], bet '''[[debess dienvidpols]]''' [[Oktanta zvaigznājs|Oktanta zvaigznājā]]?
* ... ka, lai gan ģimenē [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistare]] '''[[Sofija Polgāra]]''' tika uzskatīta par talantīgāko no māsām, tomēr viņas [[šahs|šaha]] rezultāti nesasniedza [[Judīte Polgāra|Judītes]] un [[Žuža Polgāra|Žužas]] līmeni?
[[Attēls:Lawrence-before-Valerianus.jpg|border|right|50px]]
* ... ka tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Svētais Labrencis]]''' (attēlā ar imperatoru Valeriānu) ticis uzcepts uz metāla režģa, tāpēc dažkārt tiek attēlots kopā ar šo režģi?
* ... ka ēkā, kurā atradās '''[[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]]''', tagad atrodas [[Latvijas Universitāte]]s Matemātikas un informātikas intitūts?
* ... ka [[Čikāgas &quot;Black Hawks&quot;]] sastāvā '''[[Glenns Hols]]''' astoņu sezonu garumā aizvadīja 502 pilnas spēles pēc kārtas, kas vēl joprojām ir [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] rekords starp [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargiem]]?
[[Attēls:1778 Louis Napoleon.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] savu jaunāko brāli '''[[Luijs Bonaparte|Luiju Bonaparti]]''' (attēlā) iecēla par [[Holande]]s karali un viņš valdīja no [[1806. gads|1806.]] līdz [[1810. gads|1810. gadam]]?
* ... ka ar izcīnītām deviņām medaļām '''[[Klaudija Pehšteina]]''' ir medaļām bagātākā [[ātrslidotāja]] [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē un pirmā sportiste, kas izcīnījusi medaļu piecās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas?
* ... ka [[Zeme]]s rotācijas '''[[ass slīpums]]''' samazinās par 0,013° katros simts gados?
[[Attēls:South Tarawa from the air.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Kiribati]] [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]] '''[[Teinainano]]''' (attēlā) veido vairāki atsevišķi [[ciems|ciemi]], kas atrodas Taravas [[atols|atola]] dienvidos un faktiskā valsts galvaspilsēta ir Bairiki ciems?
* ... ka '''[[1941. gada jūnija notikumi Litenē|1941. gada jūnija notikumos Litenē]]''' nogalināja apmēram 50 [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] karavīrus, bet no vairāk nekā 560 deportētajiem atgriezās tikai 70, pārējie tika nošauti vai gājuši bojā [[Gulags|Gulaga nometnēs]]?
* ... ka, protestējot pret [[Padomju Savienība|PSRS]] veikto [[Čehoslovākija]]s okupāciju, [[1969. gads Latvijā|1969. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] [[matemātiķis]] '''[[Iļja Ripss]]''' aizdedzinājās pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], par ko viņam piesprieda piespiedu [[psihiatrija|psihiatrisku]] ārstēšanu?
[[Attēls:Michael Essien 4646.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[2005. gads sportā|2005. gadā]] [[Anglijas Premjerlīga]]s klubs &quot;[[Chelsea]]&quot; par '''[[Maikls Esjēns|Maikla Esjēna]]''' (attēlā) pāreju samaksāja [[Lionas &quot;Olympique&quot;]] 24,4 miljonus [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]], tādējādi [[Gana]]s [[futbolists]] kļuva par dārgāko [[Āfrika]]s spēlētāju?
* ... ka viena '''[[kalorija]]''' ir vienāda ar [[siltuma daudzums|siltuma daudzumu]], kas nepieciešams, lai vienu [[grams|gramu]] [[ūdens]] uzsildītu par vienu [[Celsija grāds|Celsija grādu]]?
* ... ka mūsdienās visplašāk lietotais un populārākais teksta procesors pasaulē '''''[[Microsoft Word]]''''' pirmoreiz tika izlaists [[1983. gads|1983. gadā]] ar nosaukumu ''Multi-Tool Word''?
[[Attēls:Columba palumbus - geograph.org.uk - 1408423.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pirmās dzīves dienas '''[[lauku balodis|lauku baložu]]''' (attēlā) putnēni tiek baroti ar &quot;baložu pienu&quot; — īpašu substanci, kas izstrādājas gremošanas trakta augšgalā esošajos kakla dziedzeros?
* ... ka [[astoņkājis Pols]], kas pareizi prognozēja visu [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] spēļu rezultātus [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], pareizi paredzēja arī turnīra '''[[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālspēles]]''' iznākumu?
* ... ka [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] īpašnieki ir gan amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Voits]]''', gan viņa meita [[Andželīna Džolija]]?
[[Attēls:Latvijas Dabas muzejs.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Latvijas Dabas muzejs]]''' (attēlā) ir [[Baltija|Baltijā]] vecākais kompleksais [[dabaszinātnes|dabaszinātņu]] [[muzejs]]?
* ... ka [[1946. gads Latvijā|1946. gada]] vidū [[Latvijas PSR]] darbojās 20 '''[[iznīcinātāju bataljoni]]''' ar 15 202 cīnītājiem, kas apsargāja vietējās padomju iestādes un piedalījās akcijās pret [[nacionālie partizāni|nacionālajiem partizāniem]]?
* ... ka spēlē '''[[Argentīna—Anglija (1986. gada FIFA Pasaules kauss)|Argentīna—Anglija 1986. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]]''' tika gūti, iespējams, divi slavenākie vārti [[futbols|futbola]] vēsturē, un abus guva [[Djego Maradona]]?
[[Attēls:Laurie Island in the South Orkney Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1904. gads|1904. gadā]] izveidotā '''[[Orkadasa]]s''' [[polārstacija]] '''[[Dienvidorkneju salas|Dienvidorkneju salu]]''' '''[[Lorija sala|Lorija salā]]''' (attēlā) ir vissenākā [[cilvēki|cilvēku]] apdzīvotā vieta [[Antarktika|Antarktikā]]?
* ... ka [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā vairāk nekā 75 tūk­stoši '''[[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]]''' palika [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariātā]] un pēc '''[[holokausts Latvijā|holokausta]]''' [[Latvija|Latvijā]] atgriezās tikai mazliet vairāk nekā tūkstotis no tiem?
* ... ka ikdienā vietējie [[iedzīvotāji]] '''[[Hertogenbosa|Hertogenbosu]]''' dēvē par ''Den Bosch'', kas nozīmē &quot;mežs&quot;?
[[Attēls:Hugh Hefner Glamourcon 2010.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Hjū Hefners]]''' (attēlā), lai sāktu izdot žurnālu ''[[Playboy]]'', ieguva naudu no investoriem, mātes un bankas aizdevuma?
* ... ka [[Eliass Lenrūts|Eliasa Lenrūta]] sastādītā [[somi|somu]] nacionālā [[eposs|eposa]] '''[[Kalevala]]''' ietekmē Frīdrihs Kreicvalds izveidoja [[igauņi|igauņu]] eposu [[Kalevipoegs]]?
* ... ka '''[[Latvijas lietuvieši|Latvijas lietuviešu]]''' mazākumtautība ir aptuveni desmit reižu lielāka kā '''[[Latvijas igauņi|Latvijas igauņu]]''' mazākumtautība?
[[Attēls:Mount-Foster.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Dienvidšetlendas salas|Dienvidšetlendas salu]] augstākajā virsotnē '''[[Fostera kalns|Fostera kalnā]]''' (attēlā) pirmā ekspedīcija uzkāpa [[1996. gads|1996. gadā]]?
* ... ka [[peldētājs]] '''[[Artūrs Jakovļevs]]''' savās trešajās [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajā spēlēs 2000. gadā Sidnejā]] startēja 33 gadu vecumā, būdams Latvijas Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs?
* ... ka mūsdienu [[karaspēks|karaspēkos]] '''[[divīzija]]''' ir mazākā kombinēto ieroču vienība, kura spējīga darboties neatkarīgi?
[[Attēls:Keith RichardsCLOSE UP.jpg|border|right|50px]]
* ... ka viens no grupas ''[[The Rolling Stones]]'' dibinātājiem '''[[Kīts Ričardss]]''' (attēlā) ir filmējies arī [[kino]], tostarp divās no [[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|&quot;Karību jūras pirātu&quot; sērijas]] filmām?
* ... ka 35,9% no '''[[Latvijas krievi]]em''' pēc 2010. gada datiem nebija [[Latvija]]s [[pilsoņi]]?
* ... ka '''[[Beludžistāna (province)|Beludžistāna]]''' ir lielākā [[Pakistāna]]s province, aizņemot 44% no valsts [[teritorija]]s, toties šeit dzīvo tikai 5% Pakistānas [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
[[Attēls:Train wreck at Montparnasse 1895.jpg|border|right|50px]]
* ... ka vienīgais '''[[Katastrofa Monparnasas stacijā|katastrofas Monparnasas stacijā]]''' (attēlā) upuris bija vakara [[avīze|avīžu]] pārdevēja, uz kuras [[kiosks|kioska]] uzgāzās sienas gruveši?
* ... ka pēc [[Kurzemes hercogiste]]s inkorporācijas [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] [[hercogs Pēteris|hercogam Pēterim]] piederējušās '''[[Kroņvircavas muiža]]s''' un '''[[Svētes muiža]]s''' ēkas pārbūvēja [[karaspēks|armijas]] vajadzībām?
* ... ka vīriešu personvārds '''[[Filips (personvārds)|Filips]]''' ir cēlies no [[grieķu valoda]]s ''Φίλιππος'' — ‘zirgu mīļotājs’, ‘zirgu draugs’?
[[Attēls:T.E. Lawrence With Lawrence in Arabia.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Lielbritānija|britu]] virsnieks '''[[T. E. Lorenss]]''', kas vairāk pazīstams kā Arābijas Lorenss (attēlā), gāja bojā [[motocikls|motocikla]] avārijā [[Dorseta|Dorsetā]], nevis [[Arābu sacelšanās]] notikumos [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur viņam bija nozīmīga loma?
* ... ka pēc [[2008. gads|2008. gada]] izdotajās '''[[Beļģijas eiro monētas|Beļģijas eiro monētās]]''' tika atjaunināts [[Alberts II (Beļģija)|karaļa]] portrets, lai atbilstu izmaiņām viņa izskatā, bet tā kā [[Eiropas Savienība]] pieņēma rekomendāciju, ka monarha portretu var atjaunināt tikai reizi 15 gados, vēlāk kaltajām monētām atkal tika izmantots iepriekšējais portrets?
* ... ka [[Vācija]]s pilsēta '''[[Johanngeorgenštate]]''', kas atrodas pie [[Čehija]]s robežas, [[1654. gads|1654. gadā]] tika dibināta kā patvērums [[protestanti|protestantu]] [[bēgļi]]em no [[Bohēmija]]s?
[[Attēls:Lustes pilsdrupas 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Lustes pils]]''', no kuras mūsdienās saglabājušās tikai iespaidīgas ārsienas (attēlā), savulaik bija viena no greznākajām [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Pēteris Bīrons|Pētera]] [[pils|pilīm]]?
* ... ka pirmās [[latviešu valoda|latviešu]] garīgo tekstu rokasgrāmatas autors '''[[Johans Rīvijs (mācītājs)|Johans Rīvijs]]''' &quot;nekārtīgas dzīves&quot; dēļ bija spiests atstāt [[Rīga|Rīgu]] un pārcelties uz [[Dobele|Dobeli]]?
* ... ka [[asteroīds]] '''''[[274301 Wikipedia]]''''' tiešsaistes [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]] vārdā tika nosaukts [[2013. gads|2013. gada]] janvārī?
[[Attēls:Bill Murray Deauville 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka amerikāņu [[aktieris]] '''[[Bills Marijs]]''' (attēlā) ir dzimis [[īri|īru]] [[katoļi|katoļu]] izcelsmes ģimenē, kurā bija deviņi [[bērni]], pie tam par aktieriem kļuva vēl trīs no Mariju ģimenes dēliem?
* ... ka pastāvīgi apdzīvotas pētnieciskās stacijas izveidošana '''[[Sanpedru un Sanpaulu salas|Sanpedru un Sanpaulu salās]]''' ļāva ievērojami paplašināt [[Brazīlija]]s speciālo ekonomisko zonu?
* ... ka 0,026 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; platībā '''[[Kouluņas pilsētcietoksnis|Kouluņas pilsētcietoksnī]]''' [[Honkonga|Honkongā]] [[1987. gads|1987. gadā]] dzīvoja 33 000 [[iedzīvotāji|cilvēku]]?
[[Attēls:Ilha de Marajó Beach, Pará, Brazil.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Amazone]]s [[upes delta|deltā]] esošā '''[[Maražo]]''' (attēlā) ir lielākā [[upe|upju]] [[sala]] pasaulē?
* ... ka [[2010. gads|2010. gadā]] tika pasniegta &quot;aizmirstā&quot; '''[[Bukera balva]]''' par [[1970. gads|1970. gada]] darbiem, ko saņēma Džeimss Gordons Farels?
* ... ka '''[[Jāņa 3:16]]''' tiek saukts par [[Bībele]]s populārāko pantu?
[[Attēls:Hong Kong Island Skyline 201108.jpg|border|right|50px]]
* ... ka tad, kad Pirmā Opija kara laikā '''[[Honkongas sala|Honkongas salu]]''' (attēlā) okupēja [[Lielbritānija]], tajā bija ap 3000 [[iedzīvotāji]], kamēr mūsdienās tās iedzīvotāju skaits ir {{nobr|1 289 500}}?
* ... ka sieviešu priekšvārds '''[[Nora (personvārds)|Nora]]''' [[Latvija]]s teritorijā pirmoreiz ir reģistrēts [[Matīši|Matīšos]] [[1792. gads|1792. gadā]]?
* ... ka 800 m uz ziemeļrietumiem no [[Dienvidamerika]]s kontinentālās daļas galējā austrumu punkta '''[[Seišasa rags|Seišasa raga]]''' atrodas Kabubranku zemesrags, kas agrāk tika uzskatīts par kontinenta galējo punktu?
[[Attēls:Chilean Icebreaker off Antarctica.jpg|border|right|50px]]
* ... ka jau kopš [[Disepšenas sala]]s atklāšanas laikiem '''[[Fostera osta]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienām no drošākajām enkurvietām [[Antarktika|Antarktikā]]?
* ... ka [[8. oktobris|8. oktobrī]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] 19 gadus vecais [[čehi|čehu]] [[hokejists]] '''[[Tomāšs Hertls]]''' kļuva par jaunāko [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] spēlētāju kopš 1987.—88. gada sezonas, kas vienā spēlē guvis četrus vārtus?
* ... ka karaļa '''[[Karlušs I|Karluša I]]''' valdīšanas laikā [[Portugāle]]s valsts divreiz deklarēja [[bankrots|bankrotu]]?
[[Attēls:Deutschland 5c.gif|border|right|50px]]
* ... ka pretēji [[Eiropas Savienība]]s [[2008. gads|2008. gadā]] izdotajām rekomendācijām, uz '''[[Vācijas eiro monētas|Vācijas eiro monētām]]''' (attēlā 5 centu monēta) nav norādes par to izdevējvalsti?
* ... ka jūrasbraucējs '''[[Vilems Barencs]]''' gāja bojā savas pēdējās ekspedīcijas laikā [[Barenca jūra|jūrā]], kas vēlāk tika nosaukta viņa vārdā, ceļā no [[Novaja Zemļa]]s uz [[Kolas pussala|Kolas pussalu]]?
* ... ka '''[[tortilja]]s''' nosaukuma izcelsme saistāma ar [[spāņi|spāņu]] [[konkistadori]]em, kuriem šie plāceņi atgādināja omletes, ko [[Spānija|Spānijā]] apzīmē ar vārdu ''tortilla''?
[[Attēls:Maria II Portugal 1829.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Portugāle]]s karaliene no [[1826. gads|1826. gada]] līdz [[1853. gads|1853. gadam]] '''[[Marija II Bragansa|Marija II]]''' (attēlā) ir vienīgais Eiropas [[monarhs]], kas dzimis ārpus [[Eiropa]]s?
* ... ka [[1979. gads|1979. gadā]] atentātā nogalinātais [[Korejas Republika]]s prezidents '''[[Paks Čonhi]]''' bija pašreizējās prezidentes [[Paka Kinhje|Pakas Kinhje]] tēvs?
* ... ka '''''[[Let It Be (dziesma)|Let It Be]]''''' bija pēdējais ''[[The Beatles]]'' [[singls]] pirms [[Pols Makartnijs]] paziņoja par aiziešanu no grupas?
[[Attēls:Kägu õunapuul.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[dzeguzes]]''' (attēlā [[parastā dzeguze]]) barojas ar lieliem [[kukaiņi]]em un to [[kāpuri]]em, spalvainos [[tauriņi|tauriņu]] kāpurus ieskaitot, kurus citi [[putni]] nemedī?
* ... ka 7 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s saņēmušo [[Lielbritānija]]s [[kinofilma|kinofilmu]] '''&quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot;''' [[Amerikas Filmu institūts]] ir nosaucis par visu laiku labāko episkā žanra filmu?
* ... ka [[2013. gads|2013. gadā]] [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] saņēmusī '''[[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]]''' apvieno 190 dalībvalstis?
[[Attēls:Augstas Gudrības Grāmata (1776).jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1774. gads|1774. gadā]] izdotā [[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] '''[[Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas]]''' (attēlā) ir pirmā '''[[Latvijas enciklopēdijas|enciklopēdija latviešu valodā]]'''?
* ... ka [[citplanēta]]s '''[[Kepler-7b]]''', kas atrodas [[Liras zvaigznājs|Liras zvaigznājā]], vidējais [[blīvums]] ir mazāk par vienu septiņpadsmito daļu no [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] blīvuma, līdz ar to tā ir viena no &quot;irdenākajām&quot; pašlaik zināmajām [[planēta|planētām]]?
* ... ka apmēram 50 '''[[dzegužveidīgie|dzegužveidīgo]]''' [[putni|putnu]] [[suga]]s ir ligzdošanas parazīti — tie [[olas]] paši neperē, bet dēj tās citu [[putni|putnu]] [[ligzda|ligzdās]]?
[[Attēls:David Aebischer 14.09.2012.jpg|border|right|50px]]
* ... ka 2001. gada pavasarī [[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]] vārtsargs '''[[Dāvids Ebišers]]''' (attēlā) kļuva par pirmo [[Šveice]]s [[hokejists|hokejistu]], kurš izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... ka gan '''[[Nivejas kalns]]''' [[Dienvidorkneju salas|Dienvidorkneju salās]], gan [[Pagodromas aiza]] [[Eimerija oāze|Eimerija oāzē]] savus nosaukumus ieguvuši no [[sniega vētrasputns|sniega vētrasputna]] zinātniskā nosaukuma ''Pagodroma nivea''?
* ... ka mūsdienu [[bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] '''[[kājnieki]]''' veido sauszemes spēku kodolu?
[[Attēls:Rio de la Plata BA 2.JPG|border|right|50px]]
* ... ka Paranas un Urugvajas upju satekestuāra '''[[Laplata (upe)|Laplatas]]''' (attēlā satelītuzņēmumā) platums sasniedz 220 [[Kilometrs|km]] pie ietekas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]]?
* ... ka [[2013. gads|2013. gadā]] pasaulē dzīvoja 110 cilvēki, kuru īpašumi pēc ''[[Forbes]]'' datiem bija novērtēti vairāk kā '''[[10000000000 (skaitlis)|desmit miljardu]]''' [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtībā?
* ... ka atšķirībā no vairuma citu [[kentaurs|kentauru]] [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]], kam piemita naidīgums pret [[cilvēki]]em, '''[[Hīrons]]''' bija gudrs un labsirdīgs, mācīja [[Ahillejs|Ahilleju]] un citus varoņus?
[[Attēls:VingtAnnees 157.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Beļģijas karalis]] '''[[Leopolds II (Beļģija)|Leopolds II]]''' (attēlā) vēsturē iegājis kā [[Kongo brīvvalsts]] nodibinātājs un īpašnieks: [[1884. gads|1884. gada]] [[Berlīne]]s konferencē viņam tā tika piešķirta kā privātīpašums?
* ... ka visām '''[[eiro monētas|eiro monētām]]''' ir vienota reversa puse, bet aversa pusē katra [[eiro zona]]s valsts kaļ savus simbolus?
* ... ka dēļ [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] '''[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s''' izdošanu apturēja pie šķirkļa ''Tjepolo'', tomēr izdotais 21 sējums satur 43 008 šķirkļu?
[[Attēls:Meissen1.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1710. gads|1710. gadā]] Albrehtsburgas pilī '''[[Meisene|Meisenē]]''' (attēlā) nodibināja [[porcelāns|porcelāna]] manufaktūru — pirmo kvalitatīva porcelāna ražotni ārpus [[Ķīna]]s?
* ... ka '''''[[Nokia 9000 Communicator]]''''' tiek uzskatīts par ''[[Nokia]]'' pirmo [[viedtālrunis|viedtālruni]]?
* ... ka lidojumi virs '''[[100 000 (skaitlis)|100 000]]''' [[metri|metru]] jeb 100 [[kilometri|kilometru]] augstuma pēc Starptautiskās Aeronautikas federācijas definīcijas tiek saukti par [[kosmoss|kosmiskajiem]] lidojumiem?
[[Attēls:Apodemus sylvaticus bosmuis.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[peļu dzimta|peļu dzimtā]]''' (attēlā meža klaidoņpele) ir vairāk nekā 700 mūsdienās dzīvojošas [[sugas]] un tādējādi tā ir lielākā [[zīdītāji|zīdītāju]] [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]] pasaulē?
* ... ka uz '''[[Slaktiņš Kūsinena klubā|slaktiņa Kūsinena klubā]]''' upuru kapakmeņa tika uzrakstīts &quot;Balto somu upuri&quot;, lai gan vainīgi bija pašu '''[[Somijas komunistiskā partija|Somijas komunistiskās partijas]]''' biedri?
* ... ka [[Kongo Republika]]s galvaspilsēta [[Brazavila]] ir nosaukta [[Āfrika]]s apceļotāja un Franču Centrālafrikas koloniju pamatlicēja '''[[Pjērs Savornjāns de Braza|Pjēra Savornjāna de Brazas]]''' vārdā?
[[Attēls:ModernEgypt, Muhammad Ali by Auguste Couder, BAP 17996.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Ēģipte]]s [[vāli]] '''[[Muhameds Alī pašā]]''' (attēlā), kurš dažkārt tiek uzskatīts par mūsdienu Ēģiptes pamatlicēju, pēc izcelsmes bija tagadējās [[Grieķija]]s teritorijā dzimis [[albānis]]?
* ... ka [[1991. gads|1991. gada]] [[13. janvāris|13. janvārī]] jeb '''[[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Asiņainajā svētdienā]]''' notikušajā [[Padomju armija]]s specvienības uzbrukumā [[Viļņa]]s Televīzijas tornim gāja bojā 15 cilvēki?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] federālais deficīts [[2011. gads|2011. gadā]] sasniedza 1,4 '''[[triljons|triljonus]]''' [[ASV dolārs|ASV dolāru]], bet '''[[triljons]]''' [[Zimbabve]]s dolāru [[2009. gads|2009. gadā]] bija apmēram 4 [[Latvijas lats|Latvijas latu]] vērtībā?
[[Attēls:Stoll Friedrich Erdmanngeb1760.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[luterāņi|luterāņu]] mācītājs '''[[Frīdrihs Erdmans Štolls]]''' (attēlā) nodarbojās arī ar [[ornitoloģija|ornitoloģiju]] un ir nošāvis un ievācis kolekcijai sārto strazdu [[Vidzeme|Vidzemē]], kas ir senākais mūsdienās zināmais šīs [[Latvijas putnu sugu saraksts|sugas novērojums Latvijā]]?
* ... ka [[somi|somu]] [[revolucionārs]] '''[[Eino Rahja]]''' [[1917. gads|1917. gadā]] palīdzēja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] bēgt uz [[Somija|Somiju]] un pēc tam atgriezties atpakaļ [[Petrograda|Petrogradā]]?
* ... ka '''[[Žans Fransuā de Laperūzs|Laperūza]]''' ekspedīcijā apkārt zemeslodei, kura pazuda [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija pieteicies arī 16 gadus vecais [[Napoleons Bonaparte|Napoleons]], taču netika uzņemts?
[[Attēls:DECEPTION ISLAND.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[kapsēta|kapsētā]] pie [[vaļu medības|vaļu mednieku]] bāzes [[Antarktika|antarktiskajā]] '''[[Disepšenas sala|Disepšenas salā]]''' (attēlā) ir apglabāti 35 cilvēki, bet kapsēta pati tika apbērta ar pelniem [[1969. gads|1969. gada]] [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]]?
* ... ka '''[[Dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|dzelzceļa līnijas Liepāja—Vaiņode]]''' slēgšana notika ar ievērojamu iedzīvotāju pretestību, arī vilciena sliežu bloķēšanu, par ko tika ierosināta krimināllieta, un [[policija]]s izkliedētu protesta akciju?
* ... ka [[Maroka|marokāņu]] izcelsmes [[Beļģija]]s [[futbolists]] '''[[Zakarija Bakali]]''', gūstot trīs vārtus 17 gadu un 96 dienu vecumā, ir jaunākais ''[[Eredivisie]]'' spēlētājs, kas guvis ''hat trick''?
[[Attēls:Mantis-greece-alonisos-0a.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[dievlūdzēji]]em''' (attēlā Āfrikas milzu dievlūdzējs) ir ļoti laba [[redze]] un tie spēj novērtēt ļoti smalkas detaļas līdz 20 [[metri|metru]] attālumam?
* ... ka '''[[Debesbraukšanas diena]]''' vienmēr tiek svinēta [[ceturtdiena|ceturtdienā]], laika posmā no [[30. aprīlis|30. aprīļa]] līdz [[3. jūnijs|3. jūnijam]]?
* ... ka, piedraudot ar pārcelšanos uz [[Austrija|Austriju]], [[Lihtenšteina]]s [[firsts]] '''[[Hanss Ādams II]]''' spēja panākt uzvaru [[referendums|referendumā]], kurā nostiprināja ietekmi valsts [[politika|politikā]]?
[[Attēls:Northern Shoveler by Dan Pancamo.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[platknābis|platknābim]]''' (attēlā) [[knābis|knābja]] malās ir labi attīstītas lamellas: smalkas plāksnītes, kas uzķer katru [[planktons|planktona]] kripatiņu no cauri plūstošā ūdens?
* ... ka '''[[Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca]]''' ir senākā [[Bauska]]s vecpilsētas [[celtne]]?
* ... ka [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] [[Tampere]]s aizstāvēšanas laikā '''[[Ēro Hāpalainens]]''' tika atcelts no Sarkanās gvardes virspavēlnieka amata [[alkoholisms|alkoholisma]] dēl?
[[Attēls:Scomber scombrus.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Atlantijas makrele]]i''' (attēlā), lai [[elpošana|elpotu]], visu laiku ir jākustas, jo tai ir jānodrošina nepārtraukta [[ūdens]] kustība cauri žaunām?
* ... ka '''[[Amerikas kauss]]''' ir pasaulē vecākās starptautiskās [[sports|sporta]] sacensības, kas notiek vēl joprojām?
* ... ka saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''''[[Wiki Loves Monuments]]''''' ir pārspējis reģistrēto pasaules rekordu kā lielākais [[foto]]konkurss?
[[Attēls:Mount Rainier 5917s.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Reinīra kalns]]''' (attēlā) ir topogrāfiski ievērojamākais [[kalns]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kontinentālie štati|kontinentālajos štatos]] un [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnos]]?
* ... ka saskaņā ar '''[[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likumu]]''' [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi [[zemnieki]] paši pilnībā atbildēja par nodokļu nomaksu, ceļu labošanu, veco un slimo aprūpi, algu noteikšanu, budžeta apspriešanu, pagasta skolas skolotāja ievēlēšanu?
* ... ka [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] [[dabiskais pavadonis|pavadonis]] '''[[Hidra (pavadonis)|Hidra]]''' tika atklāts [[2005. gads|2005. gadā]], izpētot ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]] iegūtos attēlus?
[[Attēls:Short-eared owl.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[purva pūce]]i''' (attēlā) kā visām [[ausainās pūces|ausainajām pūcēm]] ir dekoratīvie [[ausis|ausu]] pušķi, bet tie parasti nav redzami, taču, kad pūce ir satraukta un ieņem aizsargāšanās pozu, tā tos izslej?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[diska mešana|diska metējs]] '''[[Els Orters]]''' visās četrās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kurās piedalījās, izcīnīja [[zelta medaļa|zelta medaļu]] ar jaunu olimpisko rekordu?
* ... ka [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] ir novērotas 2 '''[[makreļu apakšdzimta]]s''' sugas: '''[[Atlantijas makrele]]''' (''Scomber scombrus'') un pelamida (''Sarda sarda'')?
[[Attēls:DahliaDahlstarSunsetPink.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[dālijas|dāliju]]''' (attēlā) dabiskais izplatības areāls ir [[Meksika]], kā arī citas [[Centrālamerika]]s valstis?
* ... ka kopš dzimšanas [[aklums|aklā]] [[peldētāja]] '''[[Triša Zorna]]''' ir piedalījusies septiņās [[Paraolimpiskās spēles|Paraolimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot 55 [[medaļa]]s?
* ... ka [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās [[Latvija]]s teritorijā gāja bojā 16 '''[[somu jēgeri]]'''?
[[Attēls:Javier Zanetti FC Internazionale 3.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Havjers Dzaneti]]''' (attēlā) ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasē]] visvairāk spēles aizvadījušais [[futbolists]]?
* ... ka '''[[Džons Fords]]''' ir vienīgais [[kinorežisors]], kas četras reizes saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]]?
* ... ka visas '''[[makreļu apakškārta]]s''' [[zivis]] ir ļoti ātras peldētājas?
[[Attēls:Braki - R. Blaumaņa muzejs 1999-08-16.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[ēka|ēkā]], kurā iekārtots [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] '''[[Braki (muzejs)|muzejs &quot;Braki&quot;]]''' (attēlā), Blaumanis ir radījis lielāko daļu savu darbu?
* ... ka [[1950. gads|1950. gada]] [[7. janvāris|7. janvārī]] '''[[Maskavas VVS MVO]]''' [[hokejs|hokeja]] komanda cieta aviokatastrofā, kurā gāja bojā visi [[lidmašīna|lidmašīnā]] esošie komandas locekļi, tostarp divi [[latvieši|latviešu]] [[hokejists|hokejisti]] [[Harijs Mellups]] un Roberts Šūlmanis?
* ... ka pēc [[Rīga]]s sindika '''[[Dāvids Hilhens|Dāvida Hilhena]]''' ierosmes no [[Reformācija]]s laikā [[katoļi|katoļu]] [[klosteris|klosteros]] un skolās konfiscētajām grāmatām izveidoja Rīgas pilsētas bibliotēku?
[[Attēls:Segerparad i Helsingfors.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1918. gads|1918. gadā]] notikušajā '''[[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]]''' (attēlā &quot;balto&quot; uzvaras parāde [[Helsinki|Helsinkos]]) bojā gāja aptuveni 37 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija &quot;sarkano&quot; piekritēji?
* ... ka [[Vācija]]s [[pilsēta]] '''[[Grimma]]''' cieta [[2002. gads|2002. gada]] Eiropas [[plūdi|plūdos]], kad tika aizskalots 18. gadsimtā celtais tilts pār Muldi, ko [[2012. gads|2012. gadā]] atjaunoja, bet [[2013. gads|2013. gadā]] plūdos atkal aizskaloja?
* ... ka [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada olimpiādes]] olimpiskās lāpas iededzēja '''[[Stefānija Belmondo]]''' bija otrā sieviete, kas [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] izcīnījusi desmit medaļas?
[[Attēls:Attica 06-13 Athens 50 View from Philopappos - Acropolis Hill.jpg|border|right|50px]]
* ... ka ir pierādījumi, ka pakalns, kurā atrodas '''[[Atēnu akropole]]''' (attēlā) ir ticis apdzīvots jau 4. gadu tūkstotī p.m.ē.?
* ... ka amerikānis '''[[Bills Bredlijs]]''' pēc sekmīgas [[basketbols|basketbolista]] karjeras, kurā izcīnījis uzvaru [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un [[NBA]] čempionātā, iekļuva [[ASV Senāts|ASV Senātā]], kur darbojās 20 gadus?
* ... ka [[Alans Aleksandrs Milns]] lāci '''[[Vinnijs Pūks|Vinniju Pūku]]''' nosauca dēlam Kristoferam Robinam piederējuša rotaļu [[lācis|lāča]] vārdā?
[[Attēls:Lissemys punctata1.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[slēptkakla bruņurupuči|slēptkakla bruņurupuču]]''' (attēlā Indijas punktainais mīkstbruņrupucis) galvenā iezīme ir spēja pilnībā paslēpt zem bruņām [[kakls|kaklu]] un [[galva|galvu]]?
* ... ka [[krievi|krievu]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Vladimirs Konstantinovs|Vladimira Konstantinova]]''' karjera pārtrūka, kad pēc pasākuma, kurā tika atzīmēta [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīnīšana, [[limuzīns]], kurā brauca spēlētājs, avarēja un viņš guva smagas traumas?
* ... ka [[Somija]]s uzņēmums '''''[[Tiimari]]''''', kam [[2012. gads|2012. gada]] beigās piederēja 194 veikali, no kuriem 20 — [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], [[2013. gads|2013. gada]] [[18. septembris|18. septembrī]] iesniedza [[bankrots|bankrota]] pieteikumu?
[[Attēls:Cap Froward.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Dienvidamerika]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Frovorda rags]]''' (attēlā) nosaukumu ieguvis no tā apkārtnē pastāvošajiem neprognozējamajiem un skarbajiem [[laikapstākļi]]em?
* ... ka '''[[Skotijs Boumens]]''' deviņas reizes ir izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas treneris un vēl vairākas reizes, ieņemot citus amatus [[sporta klubs|klubos]]?
* ... ka ''[[The Rolling Stones]]'' [[1965. gads|1965. gada]] dziesma '''''[[(I Can't Get No) Satisfaction]]''''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika atskaņota vienīgi pirātiskajās radiostacijās, jo tās vārdi tika uzskatīti par pārāk seksuāli ierosinošiem?
[[Attēls:Isla Juan Fernandez (vista hacia Robinson Crusoe desde Montaña).jpg|border|right|50px]]
* ... ka No [[1704. gads|1704.]] līdz [[1709. gads|1709. gadam]] '''[[Huana Fernandesa salas|Huana Fernandesa salu]]''' Robinsona Kruzo salā (attēlā) vienatnē dzīvoja [[skoti|skotu]] jūrnieks Aleksandrs Selkērks, kas kļuva par prototipu [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna &quot;[[Robinsons Kruzo]]&quot; galvenajam varonim?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[basketboliste]] '''[[Lūsija Herisa]]''' ir pirmā un vienīgā [[sieviete]], kas izraudzīta [[NBA drafts|NBA draftā]]?
* ... ka '''[[Anderss Sūrns|Andersa Sūrna]]''' [[akvarelis]] ''Sommarnöje'' 2010. gadā tika pārdots par rekordaugstu summu [[zviedri|zviedru]] [[mākslinieks|mākslinieka]] darbam — 26 miljoniem [[Zviedrijas krona|kronu]]?

[[Attēls:Gustaf V av Sverige.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Gustavs V]]''' (attēlā) bija pēdējais [[Zviedrijas karalis]], kurš tieši iejaucās valsts [[politika|politiskajos]] procesos, kad [[1914. gads|1914. gada]] [[6. februāris|6. februāra]] runā kritizēja valdību par nepietiekamu valsts militāro attīstību?
* ... ka [[2013. gads Latvijā|2013. gadā]] viņsaulē aizgājušais bijušais [[hokejists]] '''[[Ulvis Katlaps]]''', spēlējot [[PSRS hokeja izlase|PSRS U-18 izlasē]] bija arī tās [[Kapteinis (hokejs)|kapteinis]]?
* ... ka populārā [[burtveidols|burtveidolu]] grupa '''''[[Times New Roman]]''''' tika ieviesta [[1931. gads|1931. gadā]] britu [[laikraksts|laikrakstā]] ''[[The Times]]''?
[[Attēls:Christopher Horner CA 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Kriss Horners]]''' (attēlā) [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]] 41 gada vecumā uzvarēja ''[[Vuelta a España]]'' velobraucienā, kļūdams par vecāko [[Lielās tūres]] uzvarētāju [[riteņbraukšana]]s vēsturē?
* ... ka terminu '''[[vivisekcija]]''' ieviesa [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvji]], kas iestājās pret izmēģinājumiem ar [[dzīvnieki]]em?
* ... ka '''[[Ādolfs Ēriks Nordenšelds]]''', kura vadītā ekspedīcija pirmā veica Ziemeļu jūras ceļu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] uz [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], bija arī [[Zviedrija]]s parlamenta deputāts, lai gan bija dzimis [[Krievija]]i piederošajā [[Somija|Somijā]]?
[[Attēls:Gustav I of Sweden c 1550.jpg|border|right|50px]]
* ... ka, lai arī [[Zviedrijas karalis]] '''[[Gustavs I]]''' (attēlā) tiek vērtēts kā [[tirāns]], tomēr viņš ir uzskatāms par mūsdienu [[Zviedrija]]s pamatlicēju?
* ... ka pirmo darba versiju [[romāns|romānam]] '''&quot;[[Mūsu cilvēks Havanā]]&quot;''' [[Greiems Grīns]] sarakstīja jau [[1946. gads|1946. gadā]] kā scenāriju filmai, kur darbība norisinās [[Igaunija|Igaunijā]] [[1938. gads|1938. gadā]]?
* ... ka [[Rēzekne]] ir viena no [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētām]], kur '''[[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības iela]]''' nav starp galvenajām [[iela|ielām]], vēsturiski tā bijusi arī Stacijas iela un Vienības iela?
[[Attēls:Tove Jansson 1956.jpg|border|right|50px]]
* ... ka grāmatu par [[Trollīši Mumini|trollīšiem Muminiem]] autore '''[[Tūve Jānsone]]''' (attēlā) ir cēlusies no [[Somija]]s [[zviedri|zviedru]] minoritātes un rakstīja [[zviedru valoda|zviedru valodā]]?
* ... ka lai arī bieži [[Mežonīgie rietumi|Mežonīgo rietumu]] laupītājs '''[[Džese Džeimss]]''' ticis attēlots kā sava laika [[Robins Huds]], kas aplaupīja bagātos un laupījumu atdeva nabadzīgajiem, tomēr tam nav nekādu pierādījumu?
* ... ka '''[[2. tūkstošgade]]s''' pirmajos septiņos [[gadsimts|gadsimtos]] [[pasaule]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits pieauga divas reizes, taču pēc tam izaugsme kļuva daudz straujāka?
[[Attēls:Rod Stewart 86.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pēc kārtas seši '''[[Rods Stjuarts|Roda Stjuarta]]''' (attēlā) [[mūzikas albums|mūzikas albumi]] ir ierindojušies [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] topa pirmajā vietā?
* ... ka visilgāk vienspēļu sieviešu [[teniss|tenisa]] '''[[WTA ranga pirmo numuru saraksts|WTA ranga līderes]]''' godā ir bijusi [[Štefija Grāfa]], savukārt vīriešu '''[[ATP ranga pirmo numuru saraksts|ATP ranga līdera]]''' godā — [[Rodžers Federers]]?
* ... ka '''[[Brīvības sala]]i''' [[Ņujorka|Ņujorkā]] līdz [[1956. gads|1956. gadam]] oficiālais nosaukums bija Bedlo sala?
[[Attēls:Moscow Kremlin from Kamenny bridge.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Krievija]]s [[Krievijas prezidents|prezidenta]] rezidencei un vēsturiskajam celtņu kompleksam '''[[Maskavas kremlis|Maskavas kremlim]]''' (attēlā) ir 20 torņi?
* ... ka '''''[[The Wall Street Journal]]''''' ir lielākais [[laikraksts]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pēc pārdotajiem eksemplāriem: vidēji darba dienās tā metiens pārsniedz 2,378 miljonus?
* ... ka '''[[Andreass Vezālijs]]''' tiek uzskatīts par mūsdienu [[cilvēka anatomija]]s zinātnes aizsācēju?
[[Attēls:Sylvia Burka 1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Kanāda]]s [[trimdas latvieši|latviešu]] [[ātrslidotāja]] '''[[Silvija Burka]]''' (attēlā), kas bija trīs [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece, bijusi Kanādas čempione arī [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]?
* ... ka [[Somija]]s [[alus]] ražotājam '''''[[Olvi]]''''' pilnībā pieder [[Igaunija]]s kompānija ''A. Le Coq'' un gandrīz pilnībā [[Latvija]]s kompānija &quot;[[Cēsu alus]]&quot;?
* ... ka [[Džastins Bībers|Džastina Bībera]] dziesma '''''[[Baby]]''''' ir vairāk pārdotākā [[dziesma]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bet tās videoklips 2010. gada jūlijā kļuva par visu laiku skatītāko video ''[[YouTube]]''?
[[Attēls:Goerlitz neisseufer st peter u paul.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Livonija]]s [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] sabiedriskā darbinieka [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] dzimtā pilsēta '''[[Gerlica]]''' (attēlā) mūsdienās ir visvairāk uz austrumiem esošā [[Vācija]]s [[pilsēta]]?
* ... ka [[deja]] '''''[[Moonwalk]]''''' guva popularitāti visā pasaulē, kad [[Maikls Džeksons]] to nodejoja dziesmas ''[[Billie Jean]]'' izpildīšanas laikā [[1983. gads|1983. gadā]]?
* ... ka '''[[Joensū &quot;Jokipojat&quot;]]''' [[hokejs|hokeja]] klubā, kas sadarbojas ar [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]], savulaik spēlējis arī [[Rīga]]s kluba galvenais treneris [[Artis Ābols]]?
[[Attēls:I.G.Lestocq by Stenglin after Grooth's original.jpg|border|right|50px]]
* ... ka 18. gadsimta [[Krievijas impērija]]s galminieks un intrigants '''[[Lestoks]]''' (attēlā) pēc kanclera Alekseja Bestuževa pavēles tika nolemts [[nāvessods|nāvessodam]] un tikai ķeizarienes [[Elizabete Petrovna|Elizabetes Petrovnas]] apžēlošana viņu izglāba?
* ... ka [[Kirovs Lipmans]] jau kopš [[1998. gads Latvijā|1998. gada]] ir '''[[Latvijas Hokeja federācija]]s''' vadītājs?
* ... ka iespējamais galvenais [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] organizators '''[[Hālids Šeihs Muhameds]]''' esot atzinies, ka ir piedalījies vairākos no pēdējo 20 gadu lielākajiem [[terora akti]]em?
[[Attēls:Thomas Bach - 6546.jpg|border|right|50px]]
* ... ka jaunais [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents '''[[Tomass Bahs]]''' (attēlā) {{oss|V=1976|L=L}} [[Monreāla|Monreālā]] izcīnīja [[zelta medaļa|zelta medaļu]] [[Vācija]]s sastāvā komandu sacensībās [[paukošana|paukošanā]] ar floreti un ir pirmais SOK vadītājs, kam ir olimpiskā medaļa?
* ... ka [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-18 čempionāta basketbolā]] labākajam metienu bloķētājam '''[[Kristaps Porziņģis|Kristapam Porziņģim]]''' tiek prognozēta vieta 2015. gada [[NBA drafts|NBA drafta]] pirmajā kārtā?
* ... ka no jēlas [[liellops|liellopu]] [[gaļa]]s pagatavoto '''[[Lady Gaga gaļas kleita|''Lady Gaga'' kleitu]]''' nosodīja dzīvnieku tiesību aizstāvju grupas?
[[Attēls:De 20 jarige Ludwig II in kroningsmantel door Ferdinand von Piloty 1865.jpg|border|right|50px]]
* ... ka ieslodzītais [[Bavārija]]s karalis '''[[Ludvigs II]]''' (attēlā) jau nākošajā dienā pēc izsūtīšanas uz Bergas pili tika atrasts noslīcis [[Štarnbergas ezers|Štarnbergas ezerā]]?
* ... ka aptuveni 99% no '''[[asaras|asarām]]''' veido [[ūdens]]?
* ... ka '''[[Jāņa Rozes apgāds|„Jāņa Rozes apgāda”]]''' saknes sniedzas [[1914. gads Latvijā|1914. gadā]], kad grāmatnieks Jānis Roze sāka izdot [[grāmata]]s?
[[Attēls:David Frost Rumsfeld interview cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Deivids Frosts|Deivida Frosta]]''' (attēlā) intervijas ar bijušo [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]] vēroja vairāk nekā 45 miljoni [[televīzija]]s skatītāju, kas ir lielākā auditorija vēsturē, kas skatījusies politisku interviju?
* ... ka '''[[Špenglera kauss|Špenglera kausa]]''' izcīņa [[hokejs|hokejā]], kurā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] [[2011. gads sportā|2011. gadā]] ieguva otro vietu, notiek jau kopš [[1923. gads|1923. gada]]?
* ... ka [[Kristena Stjuarta|Kristenas Stjuartas]] atveidotā galvenā loma kinofilmā '''&quot;[[Sniegbaltīte un mednieks]]&quot;''' tika piedāvāta arī dziedātājai [[Teilora Svifta|Teilorai Sviftai]], taču viņa atteicās?
[[Attēls:Vensku Edvarts.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[dzejnieks|dzejnieka]] un [[žurnālists|žurnālista]] '''[[Vensku Edvarts|Vensku Edvarta]]''' (attēlā) un [[Juris Alunāns|Jura Alunāna]] brāļa meitas Luīzes Skujenieces dēls [[Marģers Skujenieks|Marģers]] kļuva par [[Latvijas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidentu]] un bija visu četru pirmskara [[Saeima|Saeimu]] deputāts?
* ... ka 872 dienu ilgās '''[[Ļeņingradas blokāde]]s''' pirmajā [[ziema|ziemā]] no bada katru dienu gāja bojā vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju?
* ... ka kinofilmu studija ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' pieder masu mediju uzņēmumam '''''[[21st Century Fox]]'''''?
[[Attēls:Pepemujica2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Urugvaja]]s [[prezidents]] '''[[Hosē Muhika]]''' (attēlā) sava vienkāršā dzīvesveida dēļ tiek saukts par &quot;pasaulē nabadzīgāko prezidentu&quot;, 90% no savas [[alga]]s viņš ziedo trūkumcietējiem?
* ... ka pirmais [[kosmiskais aparāts]], kas tuvumā pētījis [[Saturns (planēta)|Saturnu]], '''''[[Pioneer 11]]''''' darbojās vairāk kā 22 [[gads|gadus]]?
* ... ka [[Jurjānu Andrejs|Jurjānu Andreja]] [[koris|kora]] [[dziesma]]s '''&quot;[[Nevis slinkojot un pūstot]]&quot;''' vārdu autors ir [[čehi|čehu]] rakstnieks Františeks Čelakovskis, bet [[Juris Alunāns]] 1860. gadā [[dzejolis|dzejoli]] vien latviskojis, vēlāk pievienojot ceturto pantu?
[[Attēls:PileofpitaS.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[pita]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienu no senākajiem [[maize]]s veidiem, kas lietota jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un minēta [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]?
* ... ka pirmais '''[[Vienības brauciens]]''' tika organizēts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] atbalstu?
* ... ka [[Gunārs Piesis|Gunāra Pieša]] [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] mākslas [[filma|filmā]] '''[[Maija un Paija (filma)|&quot;Maija un Paija&quot;]]''' galvenajā lomā filmējusies pašreizējā [[Saeima]]s deputāte [[Elīna Siliņa]], bet Ciesas lomā — cita deputāte [[Inese Laizāne]]?
[[Attēls:Bubo bubo 1 (Martin Mecnarowski).jpg|border|right|50px]]
* ... ka retos gadījumos '''[[ūpis|ūpja]]''' (attēlā) medījums var sasniegt pieaugušas [[lapsa]]s un jauna [[briežu dzimta|briedēna]] lielumu, līdz pat 17 kg?
* ... ka pirmais [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Rīgas vagonbūves rūpnīcā]] ražotais [[vilciens]] '''[[ER1]]''' nonāca ekspluatācijā [[1958. gads|1958. gadā]] un kalpoja līdz pat [[1992. gads|1992. gadam]]?
* ... ka [[Zeme]]s [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeoloģiskās vēstures]] pašreizējā ēra '''[[kainozojs]]''' sākās pēc masveida izmiršanas [[Krīta periods|krīta perioda]] beigās?

* ... ka raksturīgākā '''[[narvalis|narvaļu]]''' (attēlā) pazīme ir [[tēviņš|tēviņu]] 1,5—3,1 m garais ilknis, kas parasti ir labi attīstīts kreisais augšējais ilknis un aug [[augšžoklis|augšžoklī]] cauri [[lūpa]]i?
* ... ka [[Žils Verns|Žila Verna]] [[fantastika]]s [[romāns|romānā]] &quot;20 000 ljē pa jūras dzelmi&quot; [[zemūdene]] ''Nautilus'' ir būvēta ''Motala Verkstad'' '''[[Mūtala]]s''' pilsētā [[Zviedrija|Zviedrijā]]?
* ... ka '''[[Baltijas valstu augstākās ēkas|Baltijas valstu augstākā ēka]]''' ir 149 m augstā [[Viļņa]]s [[augstceltne]] [[Europa Tower|Eiropas tornis]]?
[[Attēls:Mont St Michel 3, Brittany, France - July 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Monsenmišela]]''' (attēlā) ir viens no populārākajiem [[tūrisms|tūrisma]] apskates objektiem [[Francija|Francijā]], ko katru gadu apmeklē ap 3 miljoni tūristu?
* ... ka tradicionālais [[arābi|arābu]] [[ēdiens]] '''[[felāfels]]''' tiek plaši lietots citur pasaulē [[veģetārieši|veģetāriešu]] un [[Vegānisms|vegānu]] ēdienkartē?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils]]''' tika uzbūvēta [[1860. gads|1860. gadā]] kā daļa no [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s līnijas un ir viena no senākajām [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnijām [[Latvija|Latvijā]]?
[[Attēls:Pioneer 10-11 spacecraft.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[starpplanētu zonde]] '''''[[Pioneer 10]]''''', kas veica [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pirmo pārlidojumu, kļuva par pirmo [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]], kurš sasniedzis [[Otrais kosmiskais ātrums|ātrumu]] [[Saules sistēma]]s atstāšanai?
* ... ka [[4. Saeima]]s un [[Tautas Saeima]]s deputāts '''[[Fricis Bergs]]''' piedzīvoja [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] un tolaik izteica atbalstu partijai &quot;[[Līdztiesība]]&quot;?
* ... ka '''[[Gods Dievam augstībā]]''' ir viens no senākajiem [[kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] dziedājumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām?
[[Attēls:Bubo virginianus -Canada-6.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[ūpji|ūpju]]''' (attēlā Amerikas ūpis) īstās [[ausis]] nav redzamas, tās atrodas sejas spoguļa malās, kā ļoti garas, plašas atveres, turklāt tās nav simetriskas — viena atrodas zemāk, otra augstāk?
* ... ka izžūstot [[gaiss|gaisā]], '''[[lavašs]]''' strauji sacietē un tādā stāvoklī var tikt uzglabāts līdz pat [[gads|gadam]]?
* ... ka '''[[antracēns|antracēna]]''' [[molekula]] ir viena no vissarežģītākajām [[Organiskā viela|organiskajām]] molekulām, kādas konstatētas [[starpzvaigžņu vide|starpzvaigžņu vidē]]?
[[Attēls:Panorama Abu Simbel crop.jpg|border|right|50px]]
* ... ka 1960. gados '''[[Abū Simbelas tempļi]]''' (attēlā) tika sazāģēti blokos un pārcelti uz augstāku vietu, jo tika būvēts [[Asuānas aizsprosts]], kā rezultātā [[Nīla]]s ūdens līmenis pacēlās, un tempļi būtu applūduši?
* ... ka '''[[Tunisijas revolūcija]]s''' ietekmē aizsākās [[Arābu pavasaris]] — nemieru vilnis, kas skāra [[Arābu pasaule|Arābu pasauli]], jo īpaši valstis, kurās valdīja [[autoritārisms|autoritāri]] režīmi?
* ... ka [[franči|franču]] [[rakstniece]]s '''[[Kolete]]s''' skūpsts ar [[sieviete|sievieti]] uz ''Moulin Rouge'' skatuves [[1907. gads|1907. gadā]] izraisīja skandālu un [[policija]]s iejaukšanos?
[[Attēls:Macmahon.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[monarhisms|monarhistu]] [[Francijas prezidents]] maršals '''[[Patriss de Makmahons]]''' (attēlā) ir piedzimis kā sešpadsmitais bērns 17 bērnu ģimenē?
* ... ka laikā, kad '''[[Hermanis Adolfi]]''' bija [[Liepāja]]s pilsētas galva, viņa [[dvīņi|dvīņubrālis]] '''[[Armins Adolfi]]''' bija [[Kuldīga]]s pilsētas galva?
* ... ka garākais '''[[vietvārds]]''' ir [[Taumatafakatanihanakoauauotamateaturipukakapikimaunahoronukupokaifenuakitanatahu]], kas ir [[kalns|kalna]] nosaukums [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]?
[[Attēls:Aglonas stacija 23.JPG|border|right|50px]]
* ... ka reizi gadā uz '''[[Aglona (stacija)|Aglonas staciju]]''' (attēlā) no [[Rīga]]s kursē īpašs dīzeļ[[vilciens]], lai atvieglotu [[svētceļnieki|svētceļnieku]] nokļūšanu [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]]?
* ... ka, lai arī '''[[astainie abinieki]]''' ārēji ir līdzīgi [[ķirzakas|ķirzakām]], tās savstarpēji nav tuvu radniecīgas grupas, bet tuvākie radinieki tiem ir [[bezastainie abinieki]]?
* ... ka '''[[Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīca]]''' ir vislielākā [[katoļu baznīca]] [[Latvija|Latvijā]]: tajā var ietilpt 2500 cilvēku?
[[Attēls:Malpelo island NOAA.jpg|border|right|50px]]
* ... ka neapdzīvotā [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes '''[[Malpelo sala]]''' (attēlā) [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ir vienīgā 300 km garās platās Malpelo grēdas virsūdens daļa?
* ... ka '''[[sendvičs]]''' ir nosaukts par godu Sendvičas [[grāfs|grāfam]] Džonam Montegjū, kas [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] esot to izgudrojis?
* ... ka pašreizējā [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas]] čempiona [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Vītezslavs Veselijs|Vītezslava Veselija]]''' treneris ir [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] šajā [[vieglatlētika]]s disciplīnā [[Jans Železnijs]]?
[[Attēls:Ivan VI of Russia with Y.Mengden by anonymous (18th c., Tretyakov gallery).jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Carnikava]]s [[baronese]] '''[[Auguste Juliāna fon Mendgena]]''' (attēlā ar imperatoru [[Ivans VI Romanovs|Ivanu VI]]) bija ne vien [[Krievijas impērija]]s Pirmā galma dāma, bet arī reģentes [[Anna Leopoldovna|Annas Leopoldovnas]] vistuvākā draudzene, favorīte un mīļākā?
* ... ka būdams [[Latvija]]s delegācijas priekšsēdētājs, tobrīdējais [[Rīgas pilsētas galva]] '''[[Andrejs Frīdenbergs]]''' [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] augustā parakstīja [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]]?
* ... ka '''[[alkoholiskais hepatīts]]''' [[aknas|aknās]] attīstās 5 līdz 7 regulāras [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] lietošanas gadu laikā?
[[Attēls:Isla del Coco-chatham beach.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Kokosas sala|Kokosas salā]]''' (attēlā) pirmais izkāpa [[spāņi|spāņu]] jūrasbraucējs Huans Kabesass un nosauca to par Kokesas un Santakrusas salu (Gliemežvāku un Svētā krusta salu), taču vēlāk [[kartogrāfi|kartogrāfu]] kļūdu rezultātā nosaukums transformējās tagadējā formā?
* ... ka '''[[kamambērs|kamambēra]]''' [[siers|siera]] gatavošanā tiek izmantota ''Penicillium camemberti'' [[pelējums|pelējuma]] [[sēnīte]], kas dod sieram tā raksturīgo izskatu un garšu?
* ... ka lai gan '''[[Ceturtais Krusta karš]]''' tika organizēts ar mērķi iekarot tagadējās [[Ēģipte]]s ziemeļu daļu, [[Venēcijas Republika|venēciešu]] tirgotāji novirzīja [[krustneši|krustnešus]] uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas krita latīņu [[bruņinieks|bruņinieku]] rokās?
[[Attēls:Baking Bread in Bai Bazaar, Dashoguz.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Āzija|Āzijā]] plaši lietotā '''[[Tandirs|tandira]]''' krāsns (attēlā) minēta jau 18. gadsimtā pirms mūsu ēras [[Poēma par Gilgamešu|Poēmā par Gilgamešu]]?
* ... ka bijušajā '''[[Gaujienas muiža]]s''' aldara mājā no 1922. līdz 1944. gadam dzīvoja komponists [[Jāzeps Vītols]], pašlaik tur atrodas memoriālais [[muzejs]] &quot;Anniņas&quot;?
* ... ka [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]] ir uzņemts ne vien viens no izcilākajiem [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] spēlējušiem [[hokejists|hokejistiem]] [[Fils Espozito]], bet arī viņa jaunākais brālis [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Tonijs Espozito]]'''?
[[Attēls:Cedaras siers.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[čedars]]''' (attēlā) mūsdienās ir visplašāk pirktais un ēstais [[siers]]?
* ... ka [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]] komponētais instrumentālais opuss '''&quot;[[Melanholiskais valsis]]&quot;''' ir kļuvis par vienu no pašiem populārākajiem latviešu simfoniskajiem skaņdarbiem?
* ... ka [[franči|franču]] [[fiziķis]] '''[[Pols Lanževēns]]''' bija [[Pjērs Kirī|Pjēra Kirī]] skolnieks, pēc tam viņa atraitnes [[Marija Sklodovska-Kirī|Marijas Sklodovskas-Kirī]] mīļākais?
[[Attēls:Gaujienas viduslaiku pilsdrupas 18. gs. beigās.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Gaujienas viduslaiku pils|Gaujienas viduslaiku pilī]]''' (attēlā drupas 18. gadsimta beigās) vairākus gadus [[Livonijas ordenis]] turēja gūstā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]]?
* ... ka [[dziesma]]s, kas visvairāk reižu ir iekļautas [[Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] programmā, ir [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] &quot;[[Gaismas pils]]&quot; un [[Emilis Melngailis|Emiļa Melngaiļa]] '''&quot;[[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņuvakars]]&quot;'''?
* ... ka '''[[86. Kinoakadēmijas balva]]s''' tiks pasniegtas nedēļu vēlāk nekā ierasts, lai nesakristu ar [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] [[Soči|Sočos]]?
[[Attēls:Merlene Ottey - 2. Memoriał Kamili Skolimowskiej - Warszawa, 2011-09-20.jpg|border|right|50px]]
* ... ka viena no titulētākajām sprinterēm [[vieglatlētika]]s vēsturē '''[[Merlīna Otija]]''' (attēlā vidū) 52 gadu vecumā skrēja [[Slovēnija]]s [[4x100 metru stafete]]s komandā, kļūstot par vecāko sportistu, kas startējis [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]]?
* ... ka [[Argentīna]]s '''[[Čubutas province|Čubutas provincē]]''' aptuveni 10% no [[iedzīvotāji]]em ir ieceļotāji no [[Velsa]]s, kas runā [[velsiešu valoda|velsiešu valodā]]?
* ... ka '''[[Pūniešu kari|Pūniešu karu]]''' rezultātā [[Kartāga]]s pilsēta tika pilnībā nopostīta un beidza pastāvēt arī kartāgiešu valsts?
[[Attēls:Neophron percnopterus -San Diego Zoo -upper body-8a.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] '''[[baltais grifs|baltais grifs jeb maitērglis]]''' (attēlā) bija dievietes [[Izīda]]s svētais putns un tika izmantots kā simbols valdniekam un varai?
* ... ka [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] [[14. jūnijs|14. jūnija]] naktī, divas dienas pirms '''[[Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī|Latgales Dziesmu svētkiem]]''', notikušo [[Masļenku robežincidents|robežincidentu pie Masļenkiem]] dēļ [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] svētkos neieradās, bet viņa uzrunu varēja noklausīties [[radio]]fona pārraidē?
* ... ka lielākā daļa [[Itālija]]s ziemeļos esošās '''[[Bolcāno autonomā province|Bolcāno autonomās provinces]]''' [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] runā [[vācu valoda|vācu valodā]]?
[[Attēls:Mining and Scientific Press - March 28 1885 - Interoceanic Ship Railway (206).png|border|right|50px]]
* ... ka [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās '''[[Tevantepekas zemesšaurums|Tevantepekas zemesšaurumā]]''' tika projektēts [[kuģi|kuģu]] transportēšanai paredzēts vairāku ceļu [[dzelzceļš]] (attēlā)?
* ... ka [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[FK Daugava (2003)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]] spēlējošais '''[[Povils Lukšis]]''' trīs reizes ir kļuvis par [[Lietuvas futbola čempionāta A līga]]s rezultatīvāko spēlētāju?
* ... ka [[politiķis]] '''[[Klāvs Lorencs]]''' bijis ieslodzījumā dažādu režīmu valdīšanas laikā: izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]] gan [[1913. gads Latvijā|1913. gadā]], gan [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]], ieslodzīts [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)|Liepājas koncentrācijas nometnē]] [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]]?
[[Attēls:Moscow (3).jpg|border|right|50px]]
* ... ka ar 78 360 skatītāju sēdvietām '''[[Lužņiku stadions]]''' (attēlā), kur notika '''[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''', ir lielākais [[stadions]] [[Krievija|Krievijā]]?
* ... ka [[Čehoslovākija]]s Komunistiskās partijas vadītājs no [[1952. gads|1952.]] līdz [[1968. gads|1968. gadam]] '''[[Antonīns Novotnijs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] pavadīja ieslodzījumā [[Mauthauzenes koncentrācijas nometne|Mauthauzenes koncentrācijas nometnē]]?
* ... ka tolaik [[Trimdas latvieši|trimdā]] [[Kanāda|Kanādā]] dzīvojošā [[komponists|komponista]] '''[[Jānis Norvilis|Jāņa Norviļa]]''' [[patriotisms|patriotiskās]] [[dziesma]]s skanēja tautas manifestācijā &quot;Par tiesisku valsti&quot; [[Mežaparks|Mežaparkā]] un citos [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] pasākumos?
[[Attēls:Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]]''' protektors bija [[Kārlis Ulmanis]] (attēlā svētku plakāts) un tika noteikts, ka svētku programmai jābūt „diženai, patriotiskai, ar lieliem tautas vienības svētkiem piemērotām dziesmām”?
* ... ka [[1994. gada NHL drafts|1994. gada jauno spēlētāju izvēlē]] '''[[Toivo Sūrso]]''' kļuva par pirmo [[Igaunija]]s [[hokejists|hokejistu]], kas iekļuvis [[NHL drafts|NHL draftā]]?
* ... ka gada laikā visā pasaulē tiek izņemti ap 2 miljoniem '''[[patenti|patentu]]'''?
[[Attēls:Cygnus cygnus -Regents Park, London, England -head-8.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[ziemeļu gulbis]]''' (attēlā) ir viens no smagākajiem lidojošiem [[putni]]em: datētais lielākais tēviņš ir svēris 15,5 [[kg]]?
* ... ka '''[[Niues futbola izlase]]''' ir spēlējusi tikai divas oficiālas spēles abas [[1983. gads|1983. gadā]]: 0-19 pret [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvineju]] un 0-14 pret [[Taiti]]?
* ... ka [[divkupru kamielis]] ir nosaukts par baktriānu '''[[Baktrija]]s''' reģiona vārdā, lai gan nav liecību, ka senajā Baktrijā dzīvojuši savvaļas kamieļi?
[[Attēls:Vecdaugavas ziemeļu gals.JPG|border|right|50px]]
* ... ka līdz 16. gadsimta vidum tagadējā '''[[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]]''' (attēlā) bija [[Daugava]]s galvenā notece uz [[Rīgas līcis|Rīgas līci]]?
* ... ka '''[[Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki|Astoto latvju vispārējo dziesmu svētku]]''' nosaukums sākotnēji bija &quot;Atceres dziesmu dienas&quot; un tika veltīti [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku]] 60 gadu atcerei?
* ... ka '''[[spārneņi|spārneņu]]''' [[apakšklase|apakšklasē]] ir apkopotas visas spārnaino [[kukaiņi|kukaiņu]] sugas, ieskaitot arī tos, kuri [[evolūcija]]s gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši?
[[Attēls:Hauptmarkt Zwickau.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Reformācija]]s laikā '''[[Cvikava]]''' (attēlā pilsētas centrālais laukums) bija otrā pilsēta aiz Vitenbergas, kas pieņēma [[luterisms|luterismu]]?
* ... ka '''[[zirņu laputs]]''' [[mātīte]] dzīves laikā dzemdē ap 100 meitām, kuras turpina partenoģenētisko [[vairošanās|vairošanos]], bet rudenī sāk dzimt [[tēviņš|tēviņi]], un pēc pārošanās ar tiem mātītes dēj [[olas]] pārziemošanai?
* ... ka nedemokrātiski ievēlētās [[Tautas Saeima]]s priekšsēdētāja biedre '''[[Ieva Paldiņa]]''' [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] augustā, tērpusies [[latviešu tautastērps|tautastērpā]], bija viena no delegātiem [[Maskava|Maskavā]], kas lūdza [[Latvija]]s uzņemšanu [[Padomju Savienība|PSRS]]?
[[Attēls:Jēkabs Graubiņš.jpg|border|right|50px]]
* ... ka apsveikuma [[dziesma]]s &quot;Daudz baltu dieniņu&quot; autors '''[[Jēkabs Graubiņš]]''' (attēlā) bijis soda nometņu ieslodzītais gan [[1919. gads Latvijā|1919. gadā]] [[LSPR]] laikā, gan [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]] [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā?
* ... ka '''[[Aleksandrs Birzenieks]]''' bija visu trīs 1930. gados notikušo [[Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] celtņu projektu autors?
* ... ka '''[[Kalifornijas līcis|Kalifornijas līcī]]''' ir sastopama [[bioluminiscence|bioluminiscentā]] [[protisti|protistu]] suga ''Noctiluca miliaris'', kas naktīs rada ūdenī sārtu spīdumu, kā dēļ līci dažkārt dēvē par [[cinobrs|Cinobra]] [[jūra|jūru]]?
[[Attēls:Narva highway bridge.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Krievija]]s pilsēta '''[[Ivangoroda]]''' atrodas [[Narva (upe)|Narvas]] upes krastā tieši pretī [[Igaunija]]s pilsētai [[Narva]]i (attēlā skats uz robežupi)?
* ... ka [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība|Starptautiskās riteņbraukšanas savienības]] prezidents '''[[Patriks Makvaids]]''' nāk no 10 bērnu [[ģimene]]s, kurā visi septiņi dēli nodarbojās ar [[velosports|velosportu]] un vairāki startējuši [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā|Pasaules čempionātos]]?
* ... ka [[rakstniece]] '''[[Dace Rukšāne]]''' kļuva pazīstama ar savu pirmo [[romāns|romānu]] &quot;Romāniņš&quot;, kurā atklāti iztirzāja [[sieviete]]s seksualitātes jautājumus?
[[Attēls:VII dziesmu svētku estrādes panorāma Esplanādē.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|VII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem]]''' speciāli būvētā estrāde (attēlā) bija paredzēta 12 000 dziedātāju, bet laukums — 35 340 skatītāju izvietošanai?
* ... ka '''[[kapibaru ģints]]''' zinātniskais nosaukums ''Hydrochoerus'' cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārdiem — ὕδωρ (''hýdor'', [[ūdens]]) un χοίρος (''choíros'', [[cūka]]), kas tiešā [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojumā nozīmē 'ūdenscūka'?
* ... ka [[Manila]]s konurbācijas lielākā pilsēta '''[[Kesonsitija]]''' bija [[Filipīnas|Filipīnu]] galvaspilsēta no [[1948. gads|1948.]] līdz [[1976. gads|1976. gadam]]?
[[Attēls:Bahá'u'lláh (Mírzá Ḥusayn-`Alí Núrí) in 1868.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[bahāisms|bahāisma]] ticības dibinātājs '''[[Bahāullāhs]]''' (attēlā) savu uzskatu dēļ dzīves pēdējos 24 gadus nodzīvoja [[cietums|cietumā]]?
* ... ka tad, kad spāņi 16. gadsimta pirmajā pusē sasniedza '''[[Kalifornijas pussala|Kalifornijas pussalu]]''', tai tika dots Garsi Rodrigesa de Montalvo [[romāns|romānā]] &quot;Esplandiešu piedzīvojumi&quot; aprakstītās [[sala]]s nosaukums?
* ... ka '''[[Derbenta|Derbentā]]''' — [[Krievija]]s pilsētā pie [[Kaspijas jūra]]s — visvairāk dzīvo lezgīni, [[azerbaidžāņi]] un tabasarani?
[[Attēls:Acyrthosiphon pisum (pea aphid)-PLoS.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[laputis]]''' (attēlā zirņu laputs) [[Vairošanās|vairojas]] ļoti ātri, tām gadā attīstās no 4 līdz 16 paaudzēm?
* ... ka [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] piederīgās '''[[Sališu jūra]]s''' platība ir tikai 18 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;?
* ... ka [[Somija]]s [[hokejists]] '''[[Sami Kapanens]]''' 17 gadu vecumā debitēja pieaugušo hokejā [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]] sastāvā, bet tagad 40 gadu vecumā atkal spēlē šai pat klubā, būdams arī tā īpašnieks?
[[Attēls:Capivara ST.jpg|border|right|50px]]
* ... ka vairāk kā metru garā '''[[kapibara]]''' (attēlā), kas sver tikpat, cik sver pieaudzis [[cilvēks]], ir pasaules lielākais [[grauzējs]]?
* ... ka tā vietā, lai pieņemtu titulu &quot;Velsas princese&quot;, [[princis Čārlzs|prinča Čārlza]] dzīvesbiedre '''[[Kamilla, Kornvolas hercogiene|Kamilla]]''' izvēlējās titulu &quot;Kornvolas hercogiene&quot;, jo Velsas princeses tituls tiek asociēts ar Čārlza pirmo sievu [[princese Diāna|princesi Diānu]]?
* ... ka sākotnēji '''[[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus]]''' bija paredzēts rīkot [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]], bet šo nodomu izjauca [[Krievu-japāņu karš]], pēc tam aizkavēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]], un svētki notika tikai [[1910. gads Latvijā|1910. gadā]]?
[[Attēls:Elephas maximus (Bandipur).jpg|border|right|50px]]
* ... ka lielākais [[Eirāzija|Eirāzijā]] dzīvojošais sauszemes [[zīdītājs]] '''[[Āzijas zilonis]]''' (attēlā) vienā dienā apēd 150 [[kg]] dažādu [[augi|augu]] [[barība]]s?
* ... ka [[Čehijas Ekstralīga]]s [[hokejs|hokeja]] kluba ''HC Plzeň 1929'' [[Kapteinis (hokejs)|kapteinis]] '''[[Martins Straka]]''' ir arī komandas ģenerālmenedžeris un līdzīpašnieks?
* ... ka pilnas biļetes cena '''[[Ogres sabiedriskais transports|Ogres sabiedriskajā transportā]]''' ir 35 [[Lata apgrozības naudas zīmes|santīmi]]?
[[Attēls:IV Vispārīgo latviešu dziedāšanas un mūzikas svētku ēka.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku]]''' rīkošanai uzbūvētā [[ēka]] (attēlā) bija toreiz lielākā [[Kokmateriāli|koka]] konstrukcija pasaulē?
* ... ka [[2013. gads|2013. gada]] [[22. jūlijs|22. jūlijā]] dzimušais '''[[Kembridžas princis Džordžs]]''' ir trešais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] monarhijas mantošanas līnijā pēc sava vectēva [[Princis Čārlzs|prinča Čārlza]] un tēva [[Princis Viljams, Kembridžas hercogs|prinča Viljama]]?
* ... ka [[lietuvieši|lietuviešu]] izcelsmes [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājam '''[[Džonijs Junaits|Džonijam Junaitam]]''' 52 gadus piederēja rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm ar piezemējuma piespēli [[Nacionālā futbola līga|Nacionālajā futbola līgā]]?
[[Attēls:Hindenburg at lakehurst.jpg|border|right|50px]]
* ... ka 245 [[metri|metrus]] garais [[dirižablis]] '''''[[LZ 129 Hindenburg]]''''' (attēlā) uzbūvēšanas brīdī bija lielākais [[lidaparāts]] pasaulē?
* ... ka [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] izcīnītās [[sudraba medaļa]]s '''[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā basketbolā]]''' ir augstākais sasniegums vīriešu [[basketbols|basketbola]] izlašu turnīros pēc neatkarības atjaunošanas?
* ... ka [[1973. gads|1973. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[telesakari|telesakaru]] iekārtu ražotājs '''''[[Motorola]]''''' demonstrēja pirmā portatīvā [[mobilais telefons|mobilā telefona]] prototipu?
[[Attēls:African Bush Elephant.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Āfrikas ziloņi]]em''' (attēlā Āfrikas savannas zilonis), atšķirībā no [[Āzijas zilonis|Āzijas ziloņa]], ilkņi ir abiem [[dzimumi]]em?
* ... ka '''[[1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos]]''' sākotnēji bija iecerēta kā parasts [[koris|koru]] koncerts slēgtās telpās, taču mācītājs '''[[Juris Neikens]]''' izšķīrās to sarīkot brīvā dabā, tā aizsākot [[Latviešu dziesmu svētki|latviešu dziesmu svētku]] tradīciju?
* ... ka [[angļi|angļu]] [[airētājs]] '''[[Stīvs Redgreivs]]''' ir piedalījies piecās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un izcīnījis [[zelta medaļa|zelta medaļu]] katrās no tām?
[[Attēls:The Earth seen from Apollo 17.jpg|border|right|50px]]
* ... ka slavenā [[Zeme]]s [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Zilā marmora bumbiņa]]&quot;''' (attēlā) ir uzņemta no 45 tūkstošu [[kilometri|kilometru]] liela attāluma?
* ... ka '''[[Buļļu sala]]''' izveidojusies 1755.—1757. gados, [[Lielupe]]i pavasara [[pali|palos]] pārraujot šauro akumulatīvo strēli un izveidojot jaunu ieteku [[Rīgas līcis|līcī]]?
* ... ka viens no pazīstamākajiem mūsdienu [[igauņi|igauņu]] [[rakstnieki]]em '''[[Andruss Kivirehks]]''' ir divkārtējs '''[[Jāņa Baltvilka balva]]s''' laureāts?
[[Attēls:Catherine of Braganza, Queen of England.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Anglija]]s karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] sieva '''[[Bragansas Katrīna]]''' (attēlā) nespēja sagādāt karalim pēcteci, toties viņam bija krietns daudzums ārlaulības bērnu, no kuriem viņš par saviem oficiāli atzina 14?
* ... ka senākais zināmais '''[[snuķainis]]''' ''Eritherium azzouzorum'' bija mazs, [[lapsa]]s izmēra dzīvnieks?
* ... ka [[1789. gads|1789. gadā]] '''[[Antuāns Lorāns de Žisjē]]''' publicēja augu [[Klasifikācijas sistēma pēc ģints un sugas|klasifikāciju]], kas pamatos tiek izmantota arī mūsdienās?
[[Attēls:Merlin prey fencepost Cochrane cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[purva piekūns]]''' (attēlā) ir ātrs un izveicīgs mednieks, kas var nomedīt pat [[mājas balodis|baložus]], kas ir līdzīgā lielumā?
* ... ka [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Kārļa Ulmaņa valdības]] [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]] '''[[Alfrēds Valdmanis|Alfrēda Valdmaņa]]''' dēls [[Gundars Valdmanis]] pēc atgriešanās no trimdas [[Kanāda|Kanādā]] arī darbojās politikā un bija ievēlēts [[6. Saeima|6. Saeimā]]?
* ... ka '''[[Bifons]]''', kas izvirzīja tēzi par [[suga|sugu]] izmaiņām ārējo apstākļu ietekmē, tā likdams pamatus [[Darvins|Darvina]] teorijai, ir arī viens no zinātniskā [[rasisms|rasisma]] pamatlicējiem?
[[Attēls:Aerial Hollywood Sign.jpg|border|right|50px]]
* ... ka slaveno '''[[Holivudas zīme|Holivudas zīmi]]''' (attēlā) sākotnēji veidoja uzraksts HOLLYWOODLAND?
* ... ka [[serbi|serbu]] [[šahiste]]s '''[[Alisa Mariča]]''' un Mirjana Mariča ir vienīgās [[dvīņi|dvīņu māsas]] pasaulē ar [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistare]]s tituliem?
* ... ka starp [[kristietība|kristīgajām baznīcām]] '''[[Krievijas Pareizticīgo baznīca]]''' ir otrs lielākais novirziens pēc [[Romas katoļu baznīca]]s pēc sekotāju skaita?
[[Attēls:Volcán Chimborazo, &quot;El Taita Chimborazo&quot;.jpg|border|right|50px]]
* ... ka tā kā '''[[Čimboraso]]''' (attēlā) atrodas ļoti tuvu [[Zeme]]s [[ekvators|ekvatoram]], tā ir vistālāk no Zemes centra esošā virsotne?
* ... ka astotā [[Pasaules čempione šahā]] '''[[Žuža Polgāra]]''' [[2005. gads sportā|2005. gadā]] uzstādīja pasaules rekordu [[šahs|šaha]] simultānspēles seansā, vienlaicīgi spēlējot ar 326 pretiniekiem?
* ... ka '''[[PSRS čempionāta hokejā 1987.—1988. gada sezona]]''' bija veiksmīgākā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] vēsturē, jo tajā tika izcīnītas čempionāta [[sudraba medaļa]]s?
[[Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (2).jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle|Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrālē]]''' (attēlā) vienlaikus var atrasties 5000 cilvēki, kas to padara par lielāko [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[baznīca (celtne)|baznīcu]] [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka vienu no nozīmīgākajiem [[Indas ielejas civilizācija]]s centriem '''[[Mohendžodaro]]''' cilvēki pameta 19. gadsimtā p.m.ē. un tikai mūsu ēras [[1922. gads|1922. gadā]] to atklāja no jauna?
* ... ka [[Tirza]]s [[koris|kora]] dalībnieku uzstāšanās [[Latviešu tautastērpi|tautastērpos]] '''[[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkos]]''' izraisīja lielu interesi, bet jau '''[[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkos]]''' tautastērpi vairs nebija gluži retums?
[[Attēls:HouYifan13a.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pašreizējā [[Pasaules čempione šahā|Pasaules čempione]] [[Ķīna]]s [[šahiste]] '''[[Hou Jifaņa]]''' (attēlā) 14 ar pusi gadu vecumā izpildīja vīriešu [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistara]] normu, kļūstot par visu laiku jaunāko sievieti, kas to paveikusi?
* ... ka '''[[jūrascūciņveidīgie|jūrascūciņveidīgajiem]]''', sasniedzot [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], eksplozijas veidā izveidojās liela [[zālēdāji|zālēdāju]] [[suga|sugu]] dažādība, sākot ar žurkas izmēra [[grauzēji]]em un beidzot ar bizona izmēra mūsdienās izmirušām sugām?
* ... ka [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]] aizsākušais '''[[atentāts pret Franci Ferdinandu]]''' bija sekmīgs kroņprinci vedošās automašīnas vadītāja pieļautās kļūdas dēļ?
[[Attēls:Metropolīts Aleksandrs 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]] '''[[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandrs]]''' (attēlā) pirms iesvētīšanas par [[priesteris|priesteri]] ir strādājis par [[skolotājs|skolotāju]] un oficiantu?
* ... ka '''[[2013. gada NHL drafts|2013. gada NHL draftā]]''' ar kopējo 124. numuru izvēlētais [[Kristers Gudļevskis]] kļuva par otro [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargu]] pēc [[Artūrs Irbe|Artūra Irbes]], kurš ticis draftēts?
* ... ka '''[[lignīns]]''' ir otrs izplatītākais biopolimērs [[augi|augu]] valstī pēc [[celuloze]]s, tas nodrošina augu audu spēju [[koksne|pārkoksnēties]]?
[[Attēls:Tramvaja galapunkts Jaunķemeros (1912-1914).jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Jaunķemeri|Jaunķemeru]]''' attīstība sākās pēc tam, kad no [[Ķemeri]]em līdz [[pludmale]]i [[1912. gads Latvijā|1912. gadā]] izbūvēja elektriskā [[tramvajs|tramvaja]] līniju (attēlā galapunkts Jaunķemeros)?
* ... ka [[dzelzceļa stacija]] '''[[Sabile (stacija)|Sabile]]''' atrodas [[Jaunpagasts|Jaunpagastā]], 11 km attālumā no [[Sabile]]s?
* ... ka [[Latvijas Televīzija]]s seriāla &quot;[[Neprāta cena]]&quot; un [[TV3 Latvija]] seriāla &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; galvenais varonis '''[[Leons Timmermanis]]''' ir bijis sašauts, akls un paralizēts?
[[Attēls:Pope Sixtus II.jpg|border|right|50px]]
* ... ka saskaņā ar [[leģenda|leģendu]] [[Romas pāvests|Romas pāvestam]] (bīskapam) '''[[Siksts II|Sikstam II]]''' (attēlā) bija seši [[pirksti]]?
* ... ka pirmais [[futbola klubs]] [[Latvija|Latvijā]] '''''[[Britannia|Britannia (British Football Club)]]''''' ir dibināts [[1907. gads|1907. gadā]] un tajā spēlēja [[Rīga|Rīgā]] dzīvojošie [[angļi|angļu]] tautības spēlētāji?
* ... ka pirmās '''[[Oksfordas—Kembridžas airēšanas sacensības]]''' notika [[1829. gads|1829. gadā]], un visvairāk uzvaru ir izcīnījusi [[Kembridžas Universitāte]] — 81?
[[Attēls:Anthony Bennett by Jeremy Rincon.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA draftā]]''' ar pirmo numuru izraudzītais '''[[Entonijs Benets]]''' (attēlā) kļuva par pirmo ar [[NBA drafta pirmie numuri|visaugstāko numuru]] izraudzīto [[Kanāda]]s [[basketbolists|basketbolistu]]?
* ... ka [[Katara]]s [[emīrs]] '''[[Tamīms bin Hameds al Tānī]]''' ir absolvējis [[Sandhērsta|Sandhērstas militāro akadēmiju]] un ir [[SOK|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] loceklis?
* ... ka '''[[2013. gada Tour de France|2013. gada ''Tour de France'']]''' bija 100. ''[[Tour de France]]'' velobrauciens?
[[Attēls:Ventspils stacija 22.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Ventspils dzelzceļa stacija]]''' (attēlā) [[1901. gads Latvijā|1901. gadā]] tika atklāta kā uzbūvētās [[Dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Ventspils—Maskavas līnijas]] pagaidu galastacija, jo projektā bijis paredzēts staciju izvietot [[Venta]]s kreisajā krastā?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Edvīns Mozess]]''' laikā no [[1977. gads|1977.]] līdz [[1987. gads|1987. gadam]] [[400 m barjerskrējiens|400 m barjerskrējienā]] izcīnīja uzvaru 122 skrējienos pēc kārtas?
* ... ka [[Anglija]]s karalienes '''[[Francijas Henrieta Marija|Henrietas Marijas]]''' vārdā ir nosaukts [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štats [[Mērilenda]]?
[[Attēls:Adriatic Cicada 01.jpg|border|right|50px]]
* ... ka daudzās valstīs '''[[cikāžu dzimta]]s''' kukaiņi (attēlā kalnu cikāde) tiek izmantoti kā [[cilvēks|cilvēku]] pārtika, pie tam ēšanai vērtīgākas skaitās mātītes, jo tām ir vairāk &quot;gaļas&quot;?
* ... ka '''''[[Fanta]]''''' ir radīta [[1940. gads|1940. gadā]] [[Trešais reihs|Vācijas]] tirgum, izmantojot tur pieejamās sastāvdaļas, kas ļāva ''[[Coca-Cola]] Company'' apiet [[tirdzniecība]]s ierobežojumus ar Vāciju?
* ... ka [[Zviedrija]]s [[papīrs|papīra]] izstrādājumu ražotājs '''''[[Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA]]''''' ir viens no lielākajiem privātajiem [[mežs|meža]] īpašniekiem valstī ar 2,6 miljoniem [[hektārs|hektāru]]?
[[Attēls:Edward Snowden.jpg|border|right|50px]]
* ... ka bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] un Nacionālās drošības aģentūras darbinieks '''[[Edvards Snoudens]]''' (attēlā) [[Maskava]]s Šeremetjevas lidostas tranzītzonā uzturas jau kopš kopš [[24. jūnijs|24. jūnija]]?
* ... ka tiek uzskatīts, ka [[Padomju Savienība|padomju]] filmas '''&quot;[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]&quot;''' pirmizrādi [[televīzija|televīzijā]] [[1976. gads|1976. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] noskatījās apmēram 100 miljoni cilvēku?
* ... ka pirmā [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāniete]], kas vienās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] izcīnījusi trīs [[zelta medaļa]]s, '''[[Vilma Rūdolfa]]''' bija 20. bērns 22 bērnu ģimenē?
[[Attēls:Wilson Kipketer (2010).jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Dānija|Dāniju]] pārstāvošā [[vieglatlēts|vieglatlēta]] '''[[Vilsons Kipketers|Vilsona Kipketera]]''' (attēlā) uzstādītais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[800 m]] distancē netika pārspēts gandrīz 13 gadus, līdz to [[2010. gads sportā|2010. gadā]] laboja '''[[Deivids Rudiša]]'''?
* ... ka [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] [[15. jūnijs|15. jūnija]] '''[[Masļenku robežincidents]]''' bija vērsts pret trim robežsargu posteņiem, ne vien Masļenkos, bet arī Šmaiļos un Žurgos?
* ... ka dažu sugu '''[[cikādes|cikāžu]]''' izdotās skaņas ir dzirdamas vairāku simtu [[metrs|metru]] attālumā?
[[Attēls:Catherine aragon.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pirms 24 gadu laulības ar [[Anglija]]s karali [[Henrijs VIII Tjudors|Henriju VIII]] '''[[Aragonas Katrīna]]''' (attēlā) bija precējusies ar viņa vecāko brāli Velsas princi Artūru?
* ... ka [[1905. gada revolūcija]]s laikā, pēc atgriešanās no [[Vjatka]]s [[trimda]]s līdz [[emigrācija]]i uz [[Šveice|Šveici]], '''[[Pumpuri|Pumpuros]]''' dzīvoja [[Rainis]] un [[Aspazija]]?
* ... ka [[Somija]]s akadēmiķis, politiķis un uzņēmējs, viens no ''[[Nokia]]'' dibinātājiem '''[[Leo Mekelīns]]''' pārvaldīja piecas [[valoda]]s, bet [[somu valoda|somu valodu]] neapguva?
[[Attēls:Levski-North.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1819. gads|1819. gada]] [[19. februāris|19. februārī]] britu jūrnieku ieraudzītā '''[[Livingstona sala]]''' (attēlā) bija pirmā cilvēku atklātā cietzeme [[Antarktika|Antarktikā]]?
* ... ka vēlākā [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta no [[Itālija]]s '''[[Pjetro Mennea]]s''' [[1979. gads|1979. gadā]] uzstādītais [[Pasaules rekords vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[vieglatlētika]]s [[200 m]] sprinta distancē noturējās nepārspēts gandrīz 17 gadus?
* ... ka atšķirībā no citām [[simbioze]]s formām, '''[[parazītisms|parazītisma]]''' rezultātā saimniekorganisms no attiecībām negūst nekādu labumu?
[[Attēls:Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams (2).jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1893. gads Latvijā|1893. gadā]] '''[[Lipuški|Lipuškos]]''' bija vislielākā [[vecticībnieki|vecticībnieku]] draudze [[Baltija|Baltijā]] (attēlā vecticībnieku lūgšanu nams)?
* ... ka [[Kanāda]]s [[hokejists|hokejistam]] '''[[Marks Popovičs|Markam Popovičam]]''', kurš nākamajā sezonā pārstāvēs [[KHL]] jaunpienācēju [[Zagrebas &quot;Medveščak&quot;]] no [[Horvātija]]s, ir [[horvāti|horvātu]] izcelsme?
* ... ka no [[Mediči dzimta]]s nākošais [[Romas pāvests]] '''[[Leons X]]''' bija pēdējais pāvests, kurš ievēlēšanas brīdī nebija [[priesteris]]?
[[Attēls:Suricates, Namibia-2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka lai arī '''[[surikāti]]em''' (attēlā) ir raksturīga altruistiska uzvedība, gadās, ka tie nogalina jaunākos bara locekļus, lai uzlabotu savu pēcnācēju vietu hierarhijā?
* ... ka '''[[Raunda|Raundas salā]]''' [[endēms|endēmas]] ir visas četras šeit sastopamās [[rāpuļi|rāpuļu]] sugas?
* ... ka [[1755. gads|1755. gadā]] [[Lielupe]] izlauzās uz [[Baltijas jūra|jūru]] tagadējā [[ieteka]]s vietā, līdz ar to Buļļu muižas zemes sadalījās divās daļās, kas mūsdienās ir [[Jūrmala]]s '''[[Buļļuciems]]''' un [[Rīga]]s [[Rītabuļļi]] un [[Vakarbuļļi]]?
[[Attēls:Sprint final 2013, WOC 2013, 19.JPG|border|right|50px]]
* ... ka pēc '''[[2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2013. gada Pasaules čempionāta]]''' [[Šveice]]s [[Orientēšanās sports|orientieristei]] [[Simona Nigli|Simonai Nigli]] (attēlā uz čempionāta goda pjedestāla) pieder jau 23 Pasaules čempiones tituli?
* ... ka '''[[Bulduru luterāņu baznīca|Bulduru luterāņu baznīcā]]''' no [[1953. gads Latvijā|1953. gada]] līdz [[1992. gads Latvijā|1992. gadam]] atradās Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs?
* ... ka [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Rožeriu Seni]]''' ir guvis vairāk nekā 100 vārtus, visus no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitieniem]] vai [[Tiešais brīvsitiens|tiešajiem brīvsitieniem]], kļūstot par pirmo un vienīgo vārtsargu, kas sasniedzis šo robežu?
[[Attēls:Troglodyte-sylvain haye.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[paceplītis|paceplīša]]''' (attēlā) zinātniskais nosaukums ''Troglodytes troglodytes'' ir cēlies no [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] vārda ''τρωγλοδύτης'', kas nozīmē „dzīvojošais alā”?
* ... ka '''[[decibels]]''' ir desmitā daļa no retāk izmantotā bela, kas nosaukts par godu [[Aleksandrs Greiems Bells|Aleksandram Greiemam Bellam]]?
* ... ka '''[[Žans de Lafontēns]]''' aizsāka [[fabula]]s žanru [[franči|franču]] [[literatūra|literatūrā]]?
[[Attēls:Whaler &amp; Chinstraps (3433510531).jpg|border|right|50px]]
* ... ka nelielā '''[[Hāfmūna]]s''' sala (attēlā) [[Dienvidšetlendas salas|Dienvidšetlendas salu]] arhipelāgā bija pirmā vieta [[Antarktika|Antarktikā]], kur tika izveidots [[Google Maps]] ''StreetView'' pakalpojums?
* ... ka '''[[Imants Zauls]]''', kurš kopā ar [[Teodors Ķirsis|Teodoru Ķirsi]] kā pirmais [[Latvija]]s [[alpīnists]] uzkāpa pasaules augstākajā virsotnē [[Everests|Everestā]], nodarbojas arī ar krustu, gaiļu un zvanu uzstādīšanu [[baznīca (celtne)|baznīcās]]?
* ... ka [[Nora Džonsa|Noras Džonsas]] debijas albums '''''[[Come Away with Me]]''''' ieguva astoņas [[Grammy balva]]s?
[[Attēls:Riga Castle Fire.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Rīgas pils ugunsgrēks|ugunsgrēka Rīgas pilī]]''' (attēlā) novēršanā tika iesaistīti 79 glābēji, 11 autocisternas, 3 autokāpnes, 1 pacēlājs un 3 specializēti transportlīdzekļi?
* ... ka [[Beļģija]]s province '''[[Flāmu Brabante]]''' no visām pusēm ieskauj [[Briseles galvaspilsētas reģions|Briseles galvaspilsētas reģionu]]?
* ... ka '''[[koptu valoda]]''' mūsdienās ir [[mirusi valoda]], lai gan joprojām tiek izmantota kā [[liturģiskā valoda]] [[Koptu Pareizticīgā Baznīca|Koptu Pareizticīgajā baznīcā]] un Koptu Katoļu baznīcā?
[[Attēls:TPL Birdy WP POCSAG-Pager.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[peidžers|peidžeru]]''' (attēlā) popularitāte maksimumu sasniedza 1990. gadu vidū, bet tad tos izspieda [[mobilais telefons|mobilie telefoni]]?
* ... ka '''[[dzelte|dzelti]]''' izraisa [[žults]] pigmenta bilirubīna koncentrācijas palielināšanās [[asinis|asinīs]]?
* ... ka '''[[Fātiha]]''' [[islāms|islāmā]] ir tikpat svarīga kā [[kristietība|kristietībā]] [[Tēvreize]]?
[[Attēls:Messalina aus Baumeister.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Romas imperators|Romas imperatora]] [[Klaudijs|Klaudija]] trešā sieva '''[[Mesalīna]]''' (attēlā) mūsdienās ir kļuvusi par [[sekss|seksuālās]] izvirtības simbolu?
* ... ka [[Krievija]]s [[televīzija]]s seriāla '''&quot;[[Muhtars atgriežas]]&quot;''' galvenā varoņa Muhtara lomā ir bijuši pavisam desmit [[suns|suņi]]?
* ... ka '''[[Džerolāmo Kardāno]]''' vārdā ir nosaukts kardāna pārvads, kuru viņš aprakstījis, tomēr nav izgudrojis?
[[Attēls:2010-kabini-purple-heron.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[rudais gārnis|rudajam gārnim]]''' [[pirksti]] ir garāki kā citām [[gārņi|gārņu]] sugām un tas bez grūtībām spēj staigāt pa lielām ūdensaugu lapām?
* ... ka '''[[Platona akadēmija]]s''' slēgšanu dažkārt uzskata par [[senie laiki|seno laiku]] beigām un [[viduslaiki|viduslaiku]] iestāšanos?
* ... ka [[Zviedrija|Zviedriju]] pārstāvošajam [[hokejists|hokejistam]] '''[[Džonijs Oduja|Džonijam Odujam]]''', kas [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] sastāvā ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] [[2013. gads sportā|2013. gadā]], viens no vecākiem ir cēlies no [[Kenija]]s?
[[Attēls:Kaugurciems_pirms_Otrā_pasaules_kara.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Jūrmala]]s kā kūrorta senākā daļa ir '''[[Kaugurciems]]''' (attēlā — sena pastkarte), kur peldu viesi apmetās jau 18. gadsimtā?
* ... ka [[Romas katoļu baznīca]]s svētais '''[[Aloīzijs Gonzaga]]''' tiek godināts kā studējošās jaunatnes un [[AIDS]] slimnieku aizbildnis?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] dzīvo ap 4,7 miljoniem '''[[norvēģi|norvēģu]]''' un to pēcteču?
[[Attēls:Komodo dragon with tongue.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[varānu virsdzimta]]i''' pieder gan izmirušās visu laiku lielākās zināmās ūdens un sauszemes [[ķirzakas]], gan lielākā mūsdienās dzīvojošā ķirzaka — [[Komodo varāns]] (attēlā)?
* ... ka [[fiziķis]] '''[[Edgars Imants Siliņš]]''' ir visbiežāk citētais [[latvieši|latviešu]] [[zinātnieks]]?
* ... ka '''[[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' bija pirmais, kurā savā starpā spēlēja divi [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubi?
[[Attēls:Nowruz in northern Afghanistan in March 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Mazārešarīfa|Mazārešarīfā]]''' (attēlā), iespējams, ir apglabāts [[Muhameds|Muhameda]] znots [[Alī Ibn Abū Tālibs]], tādēļ tā tiek uzskatīta par nozīmīgāko [[musulmaņi|musulmaņu]] [[Svētceļojums islāmā|svētceļojumu]] galamērķi [[Afganistāna|Afganistānā]]?
* ... ka '''[[Kitija Laksa]]''' nepilnu 17 gadu vecumā debitēja [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlases]] sastāvā un [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013. gada Eiropas čempionātā]] kļuva par turnīra jaunāko spēlētāju?
* ... ka [[1583. gads|1583. gada]] [[12. decembris|12. decembrī]], kad vēlākais pāvests '''[[Leons XI]]''' kļuva par [[kardināls|kardinālu]], par kardināliem iecēla vēl trīs citus vēlākos [[Romas pāvests|Romas pāvestus]], taču neviens no šiem četriem pāvesta amatā nebija ilgāk par gadu?
[[Attēls:Westernwall2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Raudu mūris|Raudu mūrim]]''' (attēlā) ir divi sektori — pie viena [[lūgšanas]] skaita [[sievietes]], pie otra — [[vīrieši]]?
* ... ka '''[[2013. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2013. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' iepriekšējās priekšsēdētājas [[Žanna Kulakova|Žannas Kulakovas]] pārstāvētais Mūsu partijas un [[Reformu partija]]s kopējais saraksts neiekļuva [[Daugavpils dome|domē]], no [[5% barjera]]s atpaliekot vien par 0,01%?
* ... ka aptuveni pirms 3600 gadiem notikušais [[vulkāna izvirdums]] '''[[Santorine|Santorinē]]''', iespējams, izraisīja Mīnojas civilizācijas norietu?
[[Attēls:Michael Chekhov 1910х.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] brāļadēls [[aktieris]] '''[[Mihails Čehovs]]''' (attēlā) no 1931. līdz 1934. gadam strādājis [[Rīga|Rīgā]], tāpēc viņa vārdā nosaukts [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātris]]?
* ... ka '''[[Allahābāda|Allahābādā]]''' ir dzimuši trīs [[Indija]]s premjerministri: [[Džavāharlāls Nehru]], [[Indira Gandija]] un Višvanats Prataps Singhs un vēl četri Indijas premjerministri ir ar šo pilsētu saistīti?
* ... ka '''[[Sibīrijas mēris|Sibīrijas mēra]]''' [[baktērija]]s var saglabāties [[āda|ādā]] vai [[vilna|vilnā]] vairākus gadu desmitus?
[[Attēls:ClementXIII.jpeg|border|right|50px]]
* ... ka [[pāvests]] '''[[Klements XIII]]''' (attēlā) [[Aizliegto grāmatu reģistrs|aizliegto grāmatu reģistrā]] iekļāva [[Denī Didro]] vadībā tapušo &quot;[[Enciklopēdija (Denī Didro)|Enciklopēdiju]]&quot;?
* ... ka '''[[Nellija Jezdakova]]''' pirms kļūšanas par [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] ģenerāldirektori divreiz bijusi šī amata pienākumu izpildītāja?
* ... ka [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] varone '''[[Līna Čanka]]''' iestājās [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] vienībās ar sava mirušā brāļa dokumentiem un vārdu 'Jānis'?
[[Attēls:Dodo, Jersey Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... ka par '''[[Darela savvaļas parks|Darela savvaļas parka]]''' (attēlā [[dodo]] statuja pie parka ieejas) izveidošanu [[Džeralds Darels]] rakstījis savās grāmatās &quot;Zvērudārzs manā bagāžā. Muiža dzīvniekiem&quot; un &quot;Noķeriet man kolobusu&quot;?
* ... ka līdz miršanas brīdim [[2013. gads Latvijā|2013. gada]] 2. jūnijā '''[[Grizelda Kristiņa]]''' bija pēdējā dzīvā [[lībiešu valoda]]s runātāja, kam tā bija dzimtā valoda?
* ... ka [[Arktika|Arktikā]] sastopamais '''[[baltvalis]]''' vienu reizi ir novērots arī [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]?
[[Attēls:Jūrmala, Dubultu baznīca. 2000-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Dubultu luterāņu baznīca]]''' (attēlā) ir lielākā [[jūgendstils|jūgendstila]] mūra [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka gruzīnu [[šahiste]]s '''[[Nona Gaprindašvili]]''' un '''[[Maija Čiburdanidze]]''' bija pirmās sievietes, kam piešķīra vīriešu šaha lielmeistara nosaukumu?
* ... ka [[inflācija|hiperinflācija]]s dēļ 1990. gadu sākumā [[Polija]]s [[valūta]] '''[[zlots]]''' tika denominēts un viens jaunais zlots atbilst 10 000 vecajiem?
[[Attēls:Fredrik Idestam.png|border|right|50px]]
* ... ka ''[[Nokia]]'' dibinātājs '''[[Fredriks Idestams]]''' (attēlā) uzņēmumu [[1865. gads|1865. gadā]] izveidoja, lai ražotu [[celuloze|celulozi]]?
* ... ka '''[[narvaļu dzimta]]s''' sugas ir ļoti vokālas un, lai sazinātos, izdod dažādas [[skaņa]]s, kā arī izmanto navigācijai eholokāciju?
* ... ka '''[[Seleikīdu impērija]]s''' valdnieku dinastijas dibinātājs bija Seleiks I Nikators, kas bija viens no [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] vadošajiem ģenerāļiem?
[[Attēls:Rbk dolde.jpg|border|right|50px]]
* ... ka tāpat kā citu invazīvo [[latvāņi|latvāņu]] [[sula]], arī '''[[Mantegaca latvānis|Mantegaca latvāņa]]''' (attēlā) sula var radīt [[āda]]s apdegumus?
* ... ka [[1945. gads|1945. gadā]] [[Francija]]s gaisa transporta uzņēmumi tika nacionalizēti un viss gaisa transporta tīkls nodots '''''[[Air France]]''''' pārziņā, kas joprojām ir daļēji valstij piederoša kompānija?
* ... ka [[Eirāzija]]s galējo austrumu punktu '''[[Dežņova rags|Dežņova ragu]]''' no [[Ziemeļamerika]]s galējā rietumu punkta '''[[Velsas Prinča rags|Velsas Prinča raga]]''' šķir tikai 86 km [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] ūdeņu?
[[Attēls:Nikolskoe komandor island.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Komandora salas]]''' (attēlā Beringa sala) bija neapdzīvotas līdz [[1825. gads|1825. gadam]], kad tajās nomitināja aleutus no Atkas un Atu salām?
* ... ka viens no izcilākajiem [[indiāņi|indiāņu]] karavadoņiem '''[[Virsaitis Džozefs]]''' tiek uzskatīts par visbiežāk citēto [[Ziemeļamerika]]s pamatiedzīvotāju?
* ... ka izcilā [[Padomju Savienība|padomju]] [[šahists|šahista]] '''[[Dāvids Bronšteins|Dāvida Bronšteina]]''' tēvs tika nepamatoti [[Lielais terors|represēts 1937. gadā]] kā iespējams [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] (īstajā vārdā — Leiba Bronšteins) radinieks?
[[Attēls:Phasianus colchicus 3 tom (Lukasz Lukasik).jpg|border|right|50px]]
* ... ka no briesmām '''[[fazāni]]''' (attēlā [[parastais fazāns]]) parasti izvairās, skrienot un skriet tie var ļoti ātri, sasniedzot 32 km/h ātrumu?
* ... ka divās [[Mikrofona dziesmu aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujās]] uzvarējušais estrādes [[dziedātājs]] '''[[Ojārs Grīnbergs]]''' ir bijis [[6. Saeima]]s deputāts?
* ... ka pirmais [[Latvijas pareizticīgo baznīca]]s Rīgas un visas Latvijas metropolīts '''[[Augustīns Pētersons]]''' 19. gadsimta beigās aktīvi piedalījies [[latviešu tautas dziesmas|latviešu tautas dziesmu]] vākšanā?
[[Attēls:Captain Jack.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pēc [[nāves sods|nāves soda]] izpildes [[Oregona]]s [[indiāņi|indiāņu]] modoku cilts virsaiša '''[[Kintpuašs|Kintpuaša]]''' (attēlā) atliekas tika iebalzamētas un izmantotas karnevālu atrakcijās?
* ... ka '''[[svārsts|svārsta]]''' mehānisms bija pasaulē precīzākais laikrādis līdz pat [[1930. gadi]]em?
* ... ka '''[[Tatāru šaurums|Tatāru šauruma]]''' nosaukums cēlies no [[etnonīms|etnonīma]] &quot;tatāri&quot;, ar ko eiropieši līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] apzīmēja lielāko daļu [[Ziemeļāzija]]s tautu?
[[Attēls:Tappisaki.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Cugaru šaurums|Cugaru šaurumu]]''' (attēlā) šķērso 53,85 km garais [[Seikana tunelis]], kas ir garākais [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[tunelis]] pasaulē?
* ... ka [[ūdens]] '''[[trīskāršais punkts]]''' tika izmantots [[termodinamika|termodinamiskās]] [[temperatūra]]s [[SI pamatvienības]] [[kelvins|kelvina]] definēšanai?
* ... ka '''[[lauku zvirbulis]]''' ārēji ir ļoti līdzīgs [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], tāpēc līdz [[1713. gads|1713. gadam]] uzskatīja, ka tā ir viena [[suga]]?
[[Attēls:Claudio Pizarro 2010.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Peru]] [[futbolists]] '''[[Klaudio Pisarro]]''' (attēlā) ir visvairāk vārtus guvušais ārvalstu spēlētājs [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]?
* ... ka liela daļa cilvēku mītnēs atrodamo '''[[putekļi|putekļu]]''' rodas no paša [[cilvēks|cilvēka]] [[āda]]s, no tās noloboties sīkām raga kārtas plēksnītēm?
* ... ka [[Pareizticība|pareizticībā]] '''[[Klusā nedēļa]]''' sākas vienu dienu agrāk kā citos [[kristietība]]s novirzienos — ar Lācara sestdienu, kas ir tieši pirms [[Pūpolsvētdiena]]s?

* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Federālais izmeklēšanas birojs]] ir izsludinājis atlīdzību 25 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā par ''[[Al-Qaida]]'' līdera '''[[Aimans az Zavāhirī|Aimana az Zavāhirī]]''' (attēlā) neitralizēšanu?
* ... ka abiem '''[[cekuldūkuris|cekuldūkuru]]''' vecākiem atstājot [[ligzda|ligzdu]], [[olas]] tiek noslēptas un apsegtas ar trūdošiem augiem, kas trūdot izdala siltumu un tupina sildīt olas?
* ... ka bijušais [[Krievija]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Deniss Meņšovs]]''' [[2009. gads sportā|2009. gadā]] kļuva par simtā ''[[Giro d'Italia]]'' velobrauciena uzvarētāju?
[[Attēls:Gallinago gallinago 1 (Martin Mecnarowski).jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[mērkaziņa]]''' (attēlā) savu nosaukumu ieguvusi no [[riests|riesta]] lidojuma, kura laikā rada blēšanai līdzīgu skaņu, [[aste]]s malējām [[spalva|spalvām]] ātri vibrējot vējā?
* ... ka ik gadu ar '''[[dzeltenais drudzis|dzelteno drudzi]]''' slimo 200 tūkstoši [[cilvēks|cilvēku]], kas nav bijuši [[vakcinācija|vakcinēti]], un šīs slimības dēļ notiek 30 tūkstoši nāves gadījumu?
* ... ka '''''[[Estádio do Maracanã]]''''' stadions [[Riodežaneiro]], kur notiks [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles un {{oss|V=2016|L=n}}, atklāšanas brīdī bija pasaulē lielākais [[stadions]]?
[[Attēls:Ziglevica.gif|border|right|50px]]
* ... ka viena no nedaudzajām ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] apbalvotajām sievietēm '''[[Elza Žiglevica]]''' (attēlā) tika ieskaitīta [[Latvijas Bruņotie spēki|armijā]] pēc nāves, jo šo ordeni piešķīra tikai karavīriem?
* ... ka '''[[pūslīši]]''' atšķirībā no vairuma '''[[sloku dzimta]]s''' putnu barojas peldot?
* ... ka visvairāk čempiontitulus '''[[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''' ir izcīnījušas [[Jaunzēlande]]s un [[Ziemeļkoreja]]s [[hokejs|hokeja]] izlases?
[[Attēls:Bernie Ecclestone 2012 Bahrain.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Bērnijs Eklstons]]''' (attēlā), kas tiek uzskatīts par galveno personu ''[[Formula 1]]'', pats kā braucējs ir piedalījies divās sacīkstēs 1958. gadā, tomēr nevienā no tām neizgāja uz starta?
* ... ka '''[[bezdelīgu piekūns]]''' pamatā barojas ar lieliem lidojošiem [[kukaiņi]]em, bet mazi [[putni]] ir mazāk svarīgs barības objekts, lai arī [[suga]]s nosaukums liecina par pretējo?
* ... ka vienas no divām civilajām apdzīvotajām vietām [[Antarktika|Antarktikā]] '''[[Vilja las Estreljasa|Viljas las Estreljasas]]''' nosaukums [[spāņu valoda|spāņu valodā]] nozīmē ‘Zvaigžņu pilsēta’?
[[Attēls:Common Teal (Anas crecca) near Hodal, Haryana W IMG 6512.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamais '''[[krīklis]]''' (attēlā tēviņš) ir mazākā no [[peldpīles|peldpīlēm]], vairāk kā divas reizes mazāks par [[meža pīle|meža pīli]]?
* ... ka tagadējais '''[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]]''' tika izveidots 19. gadsimta 50. gadu beigās pēc [[Rīga]]s pilsētas aizsargvaļņu nojaukšanas?
* ... ka '''[[Fēlikss Baumgartners]]''', veicot lēcienu no vairāk nekā 39 km augstuma ar vidējo ātrumu 377,12 m/s, kļuva par pirmo personu, kas [[brīvais kritiens|brīvajā kritienā]] pārsniedzis [[skaņas ātrums|skaņas ātrumu]]?
[[Attēls:Artocarpus altilis (fruit).jpg|border|right|50px]]
* ... ka mūsdienās daudzās [[tropi|tropu zemēs]] audzēto '''[[maizeskoks|maizeskoku]]''' (attēlā auglis) ārpus [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salām pirmoreiz sāka audzēt [[Jamaika|Jamaikā]], lai nodrošinātu ar lētu pārtiku [[vergi|vergus]]?
* ... ka '''[[Karalienes Šarlotes salas]]''' jeb '''[[Haida Gvaī]]''' ir viena no mitrākajām vietām uz [[Zeme]]s ārpus [[Ekvatoriālā josla|ekvatoriālajiem reģioniem]]?
* ... ka vecākā atrastā '''[[ķemme]]''' ir 5000 gadus veca, un tā ir atrasta [[Senā Persija|Senās Persijas]] teritorijā?
[[Attēls:Kaaba mirror edit jj.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Harāma mošeja]]''' [[Meka|Mekā]] (attēlā ar [[Kaaba|Kaabu]] centrā) aizņem 35,68 ha lielu platību un ir lielākā [[mošeja]] pasaulē?
* ... ka pēc [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] datiem aptuveni 27% ķīlnieku izrāda '''[[Stokholmas sindroms|Stokholmas sindroma]]''' pazīmes?
* ... ka [[Višī Francija]]s premjerministrs no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] '''[[Pjērs Lavals]]''' pēc kara tika [[nāvessods|notiesāts ar nāvi]] nošaujot?
[[Attēls:Linces19.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Ibērijas lūsis]]''' (attēlā) ir visapdraudētākā [[kaķu apakšdzimta]]s suga pasaulē?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Austrālija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Andrejs Lēmanis]]''' kopš [[2013. gads sportā|2013. gada]] aprīļa ir [[Austrālijas basketbola izlase]]s galvenais treneris?
* ... ka ne vienmēr '''[[ziloņkauls]]''' tiek iegūts no [[ziloņi]]em, to var iegūt arī no [[nīlzirgi]]em, [[valzirgi]]em, [[cūkas|cūkām]], [[mamuti]]em, [[kašaloti]]em un narvaļiem?
[[Attēls:Mindaugas II.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Vilhelms fon Urahs]]''' (attēlā) bija ne vien ievēlēts par [[Lietuva]]s karali Mindaugu II, bet arī pretendēja uz [[Monako]] un [[Albānija]]s troni?
* ... ka '''[[Neretas muiža]]s''' centrs atradās ap 7 km attālumā no tagadējās [[Nereta]]s?
* ... ka daudz '''[[baltisms|baltismu]]''' ir [[somu valoda|somu valodā]]?
[[Attēls:Ster Orde van het Britse Rijk.jpg|border|right|50px]]
* ... ka jaunākais no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] bruņniecības [[ordenis|ordeņiem]] — '''[[Britu impērijas ordenis]]''' (attēlā) — ir arī britu ordenis ar vislielāko saņēmēju skaitu?
* ... ka visas četras '''[[lamu cilts|lamu ciltī]]''' mūsdienās dzīvojošās [[suga]]s savā starpā var pāroties un radīt [[vairošanās|vairoties]] spējīgus pēcnācējus?
* ... ka pirmatklājējs '''[[Bartolomeu Diašs]]''' ragu [[Āfrika]]s dienvidrietumos nosauca par Vētru ragu, tomēr [[Portugāle]]s karalis Žuāns II pārdēvēja to par [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragu]], cerot, ka tiks atklāts jūrasceļš uz [[Indija|Indiju]]?
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1969-054-16, Reinhard Heydrich.jpg|border|right|50px]]
* ... ka, atriebjot [[atentāts|atentātu]], kurā tika nogalināts viens no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] vadošajiem politiķiem '''[[Reinhards Heidrihs]]''' (attēlā), tika nopostīti divi ciemi [[Čehija|Čehijā]] un nogalināti gandrīz visi to iedzīvotāji?
* ... ka '''[[Jaja Ture]]''' ir bijis [[Kotdivuāra]]s, [[Grieķija]]s, [[Spānija]]s un [[Anglijas Premjerlīga]]s čempions [[futbols|futbolā]]?
* ... ka fotogrāfa '''[[Vilis Rīdzenieks|Viļa Rīdzenieka]]''' uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī]]&quot;''' ir vienīgā [[Latvijas valsts pasludināšana|valsts pasludināšanas]] vizuālā liecība?
[[Attēls:Encyclopedie de D'Alembert et Diderot - Premiere Page - ENC 1-NA5.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Denī Didro]] vadībā sastādītā '''&quot;[[Enciklopēdija (Denī Didro)|Enciklopēdija]]&quot;''' (attēlā) tika izdota vairāk kā divdesmit gadu laikā no [[1751. gads|1751.]] līdz [[1772. gads|1772. gadam]]?
* ... ka [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Kriss Frūms]]''' ir dzimis [[Kenija|Kenijā]] un uzaudzis [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], taču pārstāv vecvecāku dzimteni [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]?
* ... ka [[komunisms|komunistiskās]] [[Čehoslovākija]]s vadītājs '''[[Klements Gotvalds]]''' mira [[1953. gads|1953. gada]] [[14. marts|14. martā]] — dažas dienas pēc [[Staļins|Staļina]] bērēm?
[[Attēls:Andrew Carnegie, three-quarter length portrait, seated, facing slightly left, 1913-crop.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] '''[[Endrū Kārnegijs]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par vienu no visu laiku bagātākajiem pasaules iedzīvotājiem?
* ... ka no [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] spēlējušajiem '''[[Rīgas &quot;Dinamo&quot; drafta izvēļu uzskaitījums|KHL draftā komandas izraudzītajiem]]''' hokejistiem visaugstākais drafta numurs bijis [[Roberts Bukarts|Robertam Bukartam]]?
* ... ka '''[[gaismas zobens]]''' tiek uzskatīts par vispopulārāko [[ierocis|ieroci]] [[kinofilma|filmu]] vēsturē?
[[Attēls:Frankfurt Am Main-Neue Boerse von Suedosten-20120222.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Frankfurtes fondu birža|Frankfurtes fondu biržā]]''' (attēlā) tiek veikti vairāk nekā 90% visu [[Vācija]]s vērtspapīru darījumu?
* ... ka [[NBA]] [[basketbolists]] '''[[Džeisons Kolinss]]''' ir pirmais Ziemeļamerikas lielo profesionālo līgu spēlētājs, kas publiski atzinis, ka ir [[homoseksualitāte|homoseksuāls]]?
* ... ka bijušās [[Latvijas Valsts prezidente]]s [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] vīrs '''[[Imants Freibergs]]''' ir bijis [[Dainu skapis|Dainu skapja]] digitalizācijas idejas autors?
[[Attēls:2011 Trampeltier 1528.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[divkupru kamielis|divkupru kamielim]]''' (attēlā) piemīt spēja iztikt bez [[ūdens]] dzeršanas apmēram mēnesi?
* ... ka [[Čehija]]s pilsēta '''[[Frīdekmīsteka]]''' ir izveidota [[1943. gads|1943. gadā]], kad tika apvienota [[Silēzija|Silēzijā]] esošā Frīdeka ar [[Morāvija|Morāvijā]] esošo Mīsteku?
* ... ka '''[[Sergejs Seņins]]''' pirms vairākiem [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātiem hokejā]] ir bijis pēdējais [[hokejists]], kas atskaitīts no [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]]?
[[Attēls:Ahu Tongariki.jpg|border|right|50px]]
* ... ka lielākā no uzstādītajām '''[[moai]]''' statujām (attēlā) ir 9,8 metrus augsta un sver aptuveni 82 tonnas?
* ... ka [[Ķīna]]s [[polārstacija]] [[Antarktika|Antarktikā]] '''[[Čančena]]''' ir nosaukta par godu [[Lielais Ķīnas mūris|Lielajam Ķīnas mūrim]]?
* ... ka [[Dreifusa lieta]]s centrālā persona '''[[Alfreds Dreifuss]]''', kas tika apžēlots pēc soda par valsts nodevību, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā atgriezās dienestā [[Francija]]s armijā?
[[Attēls:Inese Aizstrauta.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Rīgas dome]]s deputāta kandidāte [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] '''[[Inese Aizstrauta]]''' (attēlā) par [[Jūrmala]]s domes priekšsēdētāju tika ievēlēta 2005. gada 18. martā ar &quot;[[Jūrmalgeita]]s&quot; skandālu saistītajās vēlēšanās?
* ... ka pēdējais [[nāvessods]], kas ticis izpildīts [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], tika veikts ar '''[[giljotīna|giljotīnu]]'''?
* ... ka pasaulē pirmais [[klonēšana|klonētais]] [[zīdītājs]] — [[aita]] '''[[Dollija]]''' — nodzīvoja līdz sešu gadu vecumam?
[[Attēls:Balvu pils 2000-07-28.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Balvu muiža]]s''' [[neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā celtā kungu māja (attēlā) bijusi nodegusi [[1920. gads Latvijā|1920.]] un [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]]?
* ... ka '''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā]]''' bija pirmais atsevišķais [[Pasaules čempionāts hokejā]], ārpus [[olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm]], pie tam tas tika rīkots trīs valstīs?
* ... ka '''''[[Sojuz-1]]''''' avārija [[1967. gads|1967. gadā]], kurā gāja bojā [[kosmonauts]] [[Vladimirs Komarovs]], bija pirmā reize, kad cilvēks gājis bojā [[kosmiskais lidojums|kosmiskā lidojuma]] laikā?
[[Attēls:Fat man.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[atombumba|atombumbu]] '''&quot;[[Resnais vīrs]]&quot;''' (attēlā) [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] sākotnēji bija plānots [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|uzspridzināt]] virs Kokuras, nevis [[Nagasaki]]?
* ... ka '''[[Spratlija salas]]''' [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]] ir teritorija ar starptautiski nenoregulētu statusu — uz to pilnībā vai daļēji pretendē sešas [[valstis]]?
* ... ka viens no modernākajiem [[kuģi]]em [[Latvija]]s 1930. gadu tirdzniecības flotē '''&quot;[[Hercogs Jēkabs (kuģis)|Hercogs Jēkabs]]&quot;''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izmantots ieslodzīto transportēšanai [[Ohotskas jūra|Ohotskas jūrā]]?
[[Attēls:Erzsebet kiralyne photo 1867.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Austroungārija]]s imperatora [[Francis Jozefs I|Franča Jozefa I]] sieva '''[[Bavārijas Elizabete]]''' (attēlā), ko mūsdienās biežāk dēvē par '''Sisī''', gāja bojā [[anarhists|anarhista]] uzbrukumā uz ielas [[Ženēva|Ženēvā]]?
* ... ka '''[[Dainu skapis|Dainu skapī]]''' atrodas 268 815 lapiņas ar četrām līdz astoņām [[tautasdziesma]]s rindām uz katras no tām?
* ... ka [[futbols|futbola]] spēle '''[[Austrālija 31—0 Amerikāņu Samoa]]''' bija iemesls priekšsacīkšu kārtas izveidei [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas sistēmā Okeānijas zonai?
[[Attēls:Maduro en el Congreso peruano.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[2013. gads|2013. gada]] aprīlī par [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] ievēlētais '''[[Nikolass Maduro]]''' (attēlā) bija Hosē Visentes Rangela miesassargs neveiksmīgajā [[1983. gads|1983. gada]] prezidenta vēlēšanu kampaņā?
* ... ka '''[[Tonkinas līcis|Tonkinas līča]]''' [[ķīniešu valoda]]s nosaukums «Beibu līcis» nozīmē — ''Ziemeļu līcis'', lai arī tas atrodas pašos [[Ķīna]]s dienvidos?
* ... ka [[aktieris]] '''[[Arnis Līcītis]]''' kopumā tēlojis apmēram 150 dažādās [[filma|filmās]], galvenokārt [[Krievija|Krievijā]]?
[[Attēls:Delta Air Lines B767-332 N130DL.jpg|border|right|50px]]
* ... ka viena '''''[[Boeing 767]]''''' [[lidmašīna]] (attēlā) maksā 160 — 200 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]]?
* ... ka [[aktrise]] '''[[Džūlija Endrūsa]]''' savu vienīgo [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise]] ir saņēmusi par savu debijas kinofilmu &quot;Mērija Popinsa&quot;?
* ... ka, atrodoties 430 [[metrs|metrus]] [[virs jūras līmeņa]], '''[[Rahiva]]''' [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] ir [[Ukraina]]s visaugstāk novietotā pilsēta?
[[Attēls:Martin - centrum.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Slovākija]]s nacionālā [[bibliotēka]] atrodas '''[[Martina|Martinā]]''' (attēlā pilsētas centrs), nevis valsts [[galvaspilsēta|galvaspilsētā]] [[Bratislava|Bratislavā]]?
* ... ka '''[[Karaliskā Griničas observatorija]]''' ir vieta, caur kuru iet [[Griničas meridiāns|Griničas (nulles) meridiāns]]?
* ... ka [[Igaunija]]s [[orientierists]] '''[[Timo Silds]]''' sacensībās, kas notiek [[Latvija|Latvijā]], pārstāv klubu ''OK Alūksne'' un trīs reizes ir kļuvis par [[Latvijas čempionāts orientēšanās sportā|Latvijas čempionu]]?
[[Attēls:Zara Phillips cropped but without a crop.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Zāra Filipsa|Zārai Filipsai]]''' (attēlā) {{oss|V=2012|L=L}} [[sudraba medaļa|sudraba medaļu]] [[jāšana|jāšanā]] pasniedza viņas māte '''[[Princese Anna|karaliskā princese Anna]]'''?
* ... ka '''[[Lainas salas]]''' ir izvietotas abpus [[ekvators|ekvatoram]], no kura [[angļu valoda|angliskā]] nosaukuma (''The Line'') arī ir cēlies [[salu grupa]]s nosaukums?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[vieglatlētika|vieglatlētes]] '''[[Florensa Grifita-Džoinere|Florensas Grifitas-Džoineres]]''' [[1988. gads|1988. gadā]] uzstādītie labākie rezultāti [[100 metri|100]] un [[200 m]] sprinta distancēs joprojām ir [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordi]]?
[[Attēls:Bonobo-04.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[bonobo]]''' (attēlā) un parastās [[šimpanzes]] [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] salīdzinoši ar [[cilvēks|cilvēka]] (''Homo sapiens'') DNS sakrīt par 98%, un abas šimpanžu sugas ir tuvāk radniecīgas cilvēkiem, nekā [[gorillas|gorillām]]?
* ... ka otrā senākā zināmā [[ungāri|ungāru]] valdnieka '''[[Ārpāds|Ārpāda]]''' vadībā ungāru ciltis pārgāja [[Karpatu kalni|Karpatu kalnus]] un ieradās mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijā?
* ... ka '''[[Aksas mošeja]]''' [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] ir trešā svētākā vieta [[islāms|islāmā]] pēc Harama mošejas [[Meka|Mekā]] un Nabavi mošejas [[Medīna|Medīnā]]?
[[Attēls:Uzhgorod.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabala]] centrs '''[[Užhoroda]]''' (attēlā) pēdējos 100 gados bijusi [[Austroungārija]]s, [[Čehoslovākija]]s, [[Ungārija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ukraina]]s sastāvā?
* ... ka [[Somija]]s [[mobilais telefons|mobilo telefonu]] ražotājs ''[[Nokia]]'' uzņēmumu '''''[[NAVTEQ]]''''', kas nodarbojās ar [[ģeogrāfiskās informācijas sistēmas|ģeogrāfiskās informācijas sistēmu]] un navigācijas programmatūras izstrādi, iegādājās par 8,1 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]]?
* ... ka [[Vācija]]s slidotāja '''[[Anni Frīzingere-Postma]]''' ir medaļām bagātākā sportiste [[ātrslidošana]]s Pasaules čempionātos atsevišķās distancēs — izcīnījusi 22 medaļas, no kurām 12 ir [[zelta medaļa|zelta]]?
[[Attēls:King George Island Kirche der Bellingshausen Station.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Belinshauzena]]s''' [[polārstacija|polārstacijā]] [[Antarktika|Antarktikā]] atrodas pasaulē vistālāk [[dienvidi|dienvidos]] uzbūvētā [[baznīca (celtne)|baznīca]] (attēlā), kurā ir savs pastāvīgs [[priesteris|mācītājs]] un kurš kalpo visu gadu?
* ... ka [[Vācijas Demokrātiskā Republika|vācu]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]] '''[[Ūve Hons]]''' ir vienīgais [[šķēpa metējs]], kas sacensībās šķēpu raidījis tālāk par 100 [[metrs|metriem]]?
* ... ka '''[[bendijs|bendijā]]''' spēlētāji (izņemot [[vārtsargs (bendijs)|vārtsargus]]) spēles laikā nedrīkst pieskarties bumbai ar [[galva|galvu]], [[roka|rokām]] un [[plauksta|plaukstām]]?
[[Attēls:Michael Kalashikov.jpg|border|right|50px]]
* ... ka slavenais [[ieroči|ieroču]] izgudrotājs '''[[Mihails Kalašņikovs]]''' (attēlā) [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā dienēja [[tanks|tanku]] daļā, taču pēc ievainojuma pievērsās ieroču konstruēšanai?
* ... ka [[Kurzeme|Kurzemē]] dzimušais dabas pētnieks '''[[Kārlis Bergs]]''' gandrīz 30 gadus darbojies [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kur aprakstījis simtiem jaunu dzīvnieku sugu?
* ... ka viens no lielākajiem [[telesakari|telesakaru]] tīklu ražotājiem pasaulē '''''[[Ericsson]]''''' ir dibināts [[1876. gads|1876. gadā]] kā darbnīca [[telegrāfs|telegrāfa]] aparātu un signālaparatūras remontam?
[[Attēls:London Eye Twilight April 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... ka sākotnēji '''&quot;[[Londonas acs]]&quot;''' (attēlā) bija paredzēta vienīgi [[tūkstošgade]]s svinībām un bija plānota panorāmas rata nojaukšana, taču tas darbojas joprojām?
* ... ka '''[[Gvano salu akts]]''' ļāva salas ar '''[[gvano]]''' krājumiem padarīt par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijām ar nosacījumu, ka [[sala]]s ir neapdzīvotas un neatrodas citas valsts jurisdikcijā?
* ... ka [[Francija]]s suverenitāte uz visām tai piederošajām '''[[Indijas okeāna izklaidus salas|Indijas okeāna izklaidus salām]]''' tiek apstrīdēta?
[[Attēls:Edward Gierek - portrait from 1976.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Edvards Gereks]]''' (attēlā), kas desmit gadus bija vadījis [[Polijas Tautas republika|Polijas Tautas republiku]], [[1981. gads|1981. gadā]] uz gadu tika ieslodzīts cietumā kā vainīgais par [[ekonomika]]s slikto stāvokli valstī?
* ... ka '''[[Austrijas himna]]i''' līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] tika izmantota [[Jozefs Haidns|Jozefa Haidna]] mūzika, bet kopš [[1946. gads|1946. gada]] — [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganaga Amadeja Mocarta]] mūzika?
* ... ka '''[[Marianas salas|Marianas salu]]''' lielāko salu [[Guama|Guamu]] [[Japāna]]s karaspēks [[1941. gads|1941. gadā]] ieņēma vienlaicīgi ar [[Pērlhārboras bombardēšana|Pērlhārboras bombardēšanu]]?
[[Attēls:Bassas da india.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs]] ietilpstošā '''[[Basa da Indija]]''' (attēlā [[atols|atola]] satelītattēls) savu tagadējo nosaukumu ieguvusi [[kartogrāfs|kartogrāfu]] kļūdu dēļ?
* ... ka '''[[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemi]]''' ar kuģi iespējams sasniegt tikai dažās vasaras nedēļās, kad atkūst [[ledus]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ka [[Vecrīga]]s ielas, kas veido mūsdienu '''[[Bīskapa gāte|Bīskapa gāti]]''', viduslaikos atradās [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] pils teritorijā?
[[Attēls:Haapsalu raudteejaama ooteplatvorm.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Hāpsalu (stacija)|Hāpsalu stacijā]]''' (attēlā), lai arī tā nav savienota ar pārējo [[Igaunija]]s [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tīklu, ir ierīkots Igaunijas dzelzceļa [[muzejs]]?
* ... ka [[Ņujorkas (štats)|Ņujorkas štata]] [[ciems]] '''[[Leikpleisida]]''' ir bijusi divu [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] norises vieta?
* ... ka vairākas valstis, tostarp arī [[Latvija]], bija liegušas [[Anglija|Anglijā]] mirušajam [[Krievija]]s miljardierim '''[[Boriss Berezovskis|Borisam Berezovskim]]''' iebraukt to teritorijās?
[[Attēls:Sveriges utrikesminister Laila Freivalds.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[latvieši|latviešu]] tautības [[Zviedrija]]s politiķe '''[[Laila Freivalde]]''' (attēlā) trīs reizes bijusi [[ministre]] Zviedrijas valdībā?
* ... ka '''[[Spāres baznīca]]''' atšķiras no pārējām [[Kurzeme]]s baznīcām — tā ir centriska astoņstūru &quot;šķērsbaznīca&quot; bez torņa?
* ... ka no '''[[Nikolauss fon Himzels|Nikolausa fon Himzela]]''' kolekcijas 1773. gadā izveidoja publisko [[muzejs|muzeju]] (tagad [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]), kas ir viens no vecākajiem [[Eiropa|Eiropā]]?
[[Attēls:Eurovisie Songfestival 1980 ( Den Haag ) winnaar Johnny Logan in aktie, Bestanddeelnr 930-7803.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Īrija]]s mūziķis '''[[Džonijs Logans]]''' (attēlā 1980. gada Eirovīzijā) ar trim uzvarām (divas kā [[dziedātājs|dziedātājam]], viena kā dziesmas autoram) ir veiksmīgākais [[mākslinieks]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vēsturē?
* ... ka '''[[Malajas arhipelāgs]]''' ir lielākais [[arhipelāgs]] pasaulē gan pēc [[platība]]s, gan pēc [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaita?
* ... ka '''[[Vilis Cimmermanis]]''' ir pirmais Latvijas čempions [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] — 1920. gada 19. septembrī viņš uzvarēja [[5000 m]] distancē I Latvijas Vispārējos sporta svētkos?
[[Attēls:Carte antilles 1843.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Antiļu salas|Antiļu salu]]''' (attēlā) nosaukums ir cēlies no leģendārās Antilijas salas, kas [[viduslaiki|viduslaiku]] [[karte|kartēs]] tika zīmēta starp [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Indija|Indiju]]?
* ... ka '''''[[Amazon|Amazon.com]]''''' ir pasaulē lielākais tiešsaites [[mazumtirdzniecība]]s [[uzņēmums]]?
* ... ka '''[[Anžela Brice]]''' ir viena no diviem [[Latvija]]s sportistiem, kas pārstāvējusi valsti [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[biatlons|biatlonā]] un [[distanču slēpošana|distanču slēpošanā]]?
[[Attēls:Anguilla anguilla.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[zušveidīgās|zušveidīgajām zivīm]]''' (attēlā [[Eiropas zutis]]) nav vēdera spuru, daudzām sugām — arī krūšu spuru, bet muguras spura un anālā spura ir savienotas ar astes spuru, veidojot garu spuras lenti?
* ... ka Brūss Beners filmā '''&quot;[[Nepārspējamais Halks]]&quot;''' kļūst par [[Halks|Halku]] ar [[gamma starojums|gamma starojuma]] palīdzību?
* ... ka '''[[suiti|suitu]]''' kopienas veidošanās saistāma ar [[katoļticīgie|katoļticīgo]] fon Šverinu dzimtu, kam no 1574. līdz 1738. gadam piederēja vairākas muižas ap [[Alšvanga|Alšvangu]]?
[[Attēls:Khourrem.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[sultāns|sultāna]] [[Suleimans I|Suleimana I]] sieva '''[[Roksolana]]''' (attēlā), viena no ietekmīgākajām sievietēm [[Osmaņu impērija]]s vēsturē, valdnieka [[harēms|harēmā]] nokļuva caur [[vergi|vergu]] tirgu?
* ... ka '''[[Peskāras Grand Prix|Peskāras ''Grand Prix'']]''' izcīņa ir notikusi tikai vienas ''[[Formula 1]]'' sezonas ietvaros, toties tai joprojām pieder garākās trases rekords — 25 km?
* ... ka '''[[Jānis Ciaguns]]''' ir pirmais [[latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpotājs]], kas jau [[Padomju Savienība|padomju laikā]] startējis gan Pasaules čempionātā, gan Pasaules kausa izcīņā?

* ... ka '''[[Džons Demjaņuks]]''' (attēlā tiesas procesā [[Jeruzaleme|Jeruzālemē]]) vairākkārt ticis tiesāts par noziegumiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tomēr sodu nepaspēja izciest?
* ... ka [[Somālija]]s [[Valsts augstākā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēns]] '''[[.so]]''' ilgu laiku bija neaktīvs?
* ... ka '''''[[E3 Harelbeke]]''''', [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensības [[Beļģija|Beļģijā]], nosaukumu ieguvušas no Harelbekes pilsētas tuvumā esošās autostrādes E3?
[[Attēls:Friedrich Wilhelm Rembert von Berg.jpg|border|right|50px]]
* ... ka vēlākais [[Krievijas impērija]]s armijas feldmaršals '''[[Frīdrihs fon Bergs]]''' (attēlā) [[1812. gada karš|1812. gada kara]] sākumā piedalījās '''[[Ķekavas kauja (1812)|Ķekavas kaujā]]''', pirms kuras viņš esot pārģērbies par [[latvieši|latviešu]] zemnieku un izlūkojis pretinieka pozīcijas?
* ... ka [[Fēru Salas|Fēru Salu]] [[futbolists|futbolista]] un [[šahists|šahista]] '''[[Torkils Nīlsens|Torkila Nīlsena]]''' abi dēli arī spēlē gan futbolu, gan šahu?
* ... ka ''[[Queen]]'' dziesma '''''[[We Are the Champions]]''''' bija [[1994. gada FIFA Pasaules kauss futbolā|1994. gada FIFA Pasaules kausa futbolā]] oficiālā dziesma?
[[Attēls:Väinameri 05Feb2004.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Monzunds|Monzunda šauruma]]''' (attēlā) [[igauņu valoda|igauniskais]] nosaukums «Veinameri» tulkojumā nozīmē «[[jūras šaurums|šaurumu]] [[jūra]]»?
* ... ka studijas ''[[Pixar Animation Studios]]'' pirmās burvju pasakas '''&quot;[[Drošsirde]]&quot;''' veidotāji smēlās iedvesmu no [[Hanss Kristians Andersens|Andersena]] un [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] darbiem?
* ... ka [[pāvests|pāvesta]] '''[[Leons XII|Leona XII]]''' īstais vārds bija ''Annibāls Frančesko Klements Melkiors Džirolāmo Nikola Sermatejs della Dženga''?
[[Attēls:Pope Francis in March 2013.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Francisks]]''' (attēlā) ir pirmais [[pāvests]] no [[Dienvidu puslode]]s?
* ... ka [[Vācbaltieši|vācbaltu]] dzimta '''[[Lēvisi of Menāri]]''' [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] ir ieceļojuši no [[Skotija]]s?
* ... ka bijušais [[latvieši|latviešu]] [[riteņbraucējs]] '''[[Andris Reiss]]''' strādā [[Krievija]]s [[riteņbraukšanas komanda|riteņbraukšanas komandā]] ''[[Team Katusha|Katusha]]'' par [[masieris|masieri]]?
[[Attēls:Saturn eclipse exaggerated.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Saturna gredzeni|Saturna gredzenus]]''' (attēlā) pirmais novēroja [[Galileo Galilejs]] [[1610. gads|1610. gadā]]?
* ... ka [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Kreigs Adamss]]''' ir dzimis [[Bruneja|Brunejā]]?
* ... ka '''[[Zvārtava]]s''' ciems vairs neatrodas [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]], bet Zvārtavas pasta nodaļa atrodas '''[[Stepi|Stepu]]''' ciemā, kam uz ceļa norādēm rakstīts — «Kalnaine»?
[[Attēls:Ольга княгиня.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[kristības|kristītā]] '''[[Kijevas kņaziene Olga]]''' (attēlā) nepievērsa [[kristietība]]i savu dēlu Svjatoslavu, tādēļ par kristietības galējo ieviesēju [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemē]] kļuva Olgas mazdēls [[Vladimirs Svjatoslavičs]]?
* ... ka '''[[Amazones lietus mežs]]''' ietver vairāk nekā pusi no pasaulē palikušajiem [[lietus meži]]em?
* ... ka [[Pāvila 1. vēstule korintiešiem]] ir pirmais zināmais darbs, kurā tiek pieminēts '''[[pēdējais vakarēdiens]]'''?
[[Attēls:Margaret Court July 1970a.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Mārgarita Korta]]''' (attēlā) [[1970. gads|1970. gadā]] kļuva par pirmo [[tenisiste|tenisisti]] atklātajā ērā, kas vienā kalendārajā gadā uzvar visos četros ''[[Grand Slam]]'' vienspēļu turnīros?
* ... ka '''[[Sendijas Hukas pamatskolas apšaude]]''' ir otra nāvējošākā apšaude [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mācību iestāžu vēsturē pēc [[Slaktiņš Virdžīnijas Tehniskajā universitātē|slaktiņa Virdžīnijas Tehniskajā universitātē]]?
* ... ka '''[[Džeimss Vedels|Džeimsa Vedela]]''' atklātā [[jūra]], ko viņš nosauca par [[Džordža IV jūra|Džordža IV jūru]], [[1900. gads|1900. gadā]] tika pārdēvēta atklājēja vārdā?
[[Attēls:Vladimir2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Radzivila hronika]]''' (attēlā ilustrācija) glabājas [[Pēterburga|Pēterburgā]], Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā kopš [[1758. gads|1758. gada]], kad [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā [[Krievija]]s karaspēks ieņēma [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] un nolaupīja tās rokrakstu?
* ... ka [[televīzija]]s seriālā '''&quot;[[Likteņa līdumnieki]]&quot;''' ir parādīts laika posms no [[1885. gads|1885.]] līdz [[1995. gads Latvijā|1995. gadam]]?
* ... ka '''[[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]]''' [[1915. gads Latvijā|1915. gadā]] tika izsūtīts uz [[Irkutska|Irkutsku]], bet formāli turpināja būt [[Rīgas pilsētas galva]], jo jauns netika ievēlēts līdz [[1917. gads Latvijā|1917. gada]] pašvaldību vēlēšanām?
[[Attēls:메밀.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[griķi]]em''' (attēlā) līdz pat [[sals|salam]] ir [[zieds|ziedi]] un tos bieži izmanto kā nektāra avotu [[medus bites|medus bitēm]]?
* ... ka '''[[Krisa Everte]]''' ir sasniegusi finālu 34 ''[[Grand Slam]]'' turnīru finālos, kas ir profesionālā [[teniss|tenisa]] rekords gan starp sievietēm, gan vīriešiem?
* ... ka '''[[Krāslavas Valsts ģimnāzija]]s''' pirmā direktore bija [[Valērija Seile]] — pirmā sieviete [[Latgale|Latgalē]], kas ieguvusi akadēmisko [[izglītība|izglītību]]?
[[Attēls:Surnia-ulula-002.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Latvija]] un [[Igaunija]] ir vienīgās valstis [[Eiropa|Eiropā]], kur '''[[svītrainā pūce]]''' (attēlā) ir izzudusi kā ligzdotāja?
* ... ka [[Itāļi|itāļu]] [[kalnu slēpošana]]s leģenda '''[[Alberto Tomba]]''' ar izcīnītām 50 uzvarām atsevišķos Pasaules kausa posmos atpaliek tikai no [[Ingemars Stēnmarks|Ingemara Stēnmarka]] un [[Hermanis Maiers|Hermaņa Maiera]]?
* ... ka '''[[Džona Kenedija starptautiskā lidosta]]''' savu pašreizējo nosaukumu ieguva mēnesi pēc [[atentāts pret Džonu Kenediju|atentāta pret ASV prezidentu Džonu Kenediju]]?
[[Attēls:2003 - First ladies Bella Kocharian, Laura Bush, Lyudmila Putina and Zorka Parvanova (from left to right).jpg|border|right|50px]]
* ... ka pirmā [[sieviete]], kuru iesāka saukt par '''[[pirmā lēdija|pirmo lēdiju]]''' (attēlā [[Armēnija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Krievija]]s un [[Bulgārija]]s prezidentu dzīvesbiedres 2003. gadā) bija neprecētā ASV 15. prezidenta [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] radiniece Heriete Leina?
* ... ka '''[[Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle]]s''' notiek jau kopš [[1993. gads Latvijā|1993. gada]]?
* ... ka '''[[Cēsu Valsts ģimnāzija]]s''' vēsturi var izsekot no [[1825. gads|1825. gada]] un šai laikā skolai ir bijuši 10 dažādi nosaukumi?
[[Attēls:Hercs Franks 2010.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Hercs Franks]]''' (attēlā) bija viens no latviešu poētiskā [[dokumentālā filma|dokumentālā kino]] tradīcijas radītājiem?
* ... ka ievērojamā latviešu gleznotāja [[Augusts Annuss|Augusta Annusa]] dēls '''[[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]]''' arī bija gleznotājs?
[[Attēls:Katoļu baznīca Eglainē.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca|Eglaines katoļu baznīcā]]''' (attēlā) ir [[kristības|kristīts]] pašreizējais [[Rīgas arhidiecēze]]s [[arhibīskaps]] metropolīts [[Zbigņevs Stankevičs]]?
* ... ka [[1945. gads|1945. gada]] [[8. maijs|8. maijā]], kad [[Trešais reihs|Vācijas]] karaspēks '''[[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes katlā]]''' parakstīja [[kapitulācija]]s aktu, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] padevās 146 000 karavīru?
* ... ka organizācija &quot;Simona Vīzentāla centrs&quot; ir izveidota '''[[Simons Vīzentāls|Simona Vīzentāla]]''' dzīves laikā un nosaukta viņa vārdā, bet nav viņa radīta vai vadīta?
[[Attēls:Male Impala in in Lake Nakuru National Park.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[impala]]i''' (attēlā tēviņš) grūsnības periods ilgst 6—7 [[mēnesis|mēnešus]], un tā uz vienu mēnesi spēj novilcināt [[dzemdības|dzemdību]] brīdi, ja nav piemēroti apstākļi?
* ... ka [[dižakmens]] '''«[[Lāčplēša gulta]]»''' agrāk atradies [[Daugava]]s gultnē, bet [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] tas tika pārvests uz [[Ķeguma HES]] ūdenskrātuves krastu pirms tās uzplūdināšanas?
* ... ka lielākā daļa '''[[pļavas ķirzaka]]s''' populācijas ir dzīvdzemdētājas, nevis oldējējas, atšķirībā no lielā vairuma [[ķirzakas|ķirzaku]]?
[[Attēls:Beatification of John Paul II (1).jpg|border|right|50px]]
* ... ka pēc [[katoļu baznīca]]s [[kanons|kanoniem]] '''[[beatifikācija]]''' (attēlā [[Jānis Pāvils II|Jāņa Pāvila II]] beatifikācija) nevar sākties agrāk nekā 5 [[gads|gadus]] pēc personas [[nāve]]s?
* ... ka [[psihoanalīze|psihoanalītiķa]] '''[[Vilhelms Reihs|Vilhelma Reiha]]''' grāmatas ''Die Massenpsychologie des Faschismus'' pēc varas iestāžu lēmuma savulaik tika sadedzinātas gan nacistu [[Vācija|Vācijā]], gan vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... ka 22 gadus vecais [[Melnkalne]]s [[basketbolists]] '''[[Nikola Vučevičs]]''' jau pirmajā sezonā [[Orlando &quot;Magic&quot;]] sastāvā uzstādīja kluba rekordu, izcīnot 29 [[atlēkusī bumba|bumbas zem groziem]]?
[[Attēls:Laupa mõisa peahoone jõega.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Igaunija]]s otra garākā upe '''[[Pernu]]''' (attēlā) ir kuģojama tikai 9 [[kilometrs|kilometru]] garumā tās lejtecē?
* ... ka '''[[eksponentfunkcija]]s''' ''[[e (matemātiska konstante)|e]]''&lt;sup&gt;''x''&lt;/sup&gt; [[atvasinājums]] ir pati funkcija ''e''&lt;sup&gt;''x''&lt;/sup&gt;?
* ... ka [[zviedri|zviedru]] [[teniss|tenisists]] '''[[Stefans Ēdbergs]]''' četras reizes [[Zviedrija]]s komandas sastāvā uzvarējis [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izcīņā?
[[Attēls:Lones stacija.jpg|border|right|50px|Bijušās Lones dzelzceļa stacijas ēka]]
* ... ka '''[[Lone|Lonē]]''' ir saglabājusies [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļa]] līnijas [[Jēkabpils]]—[[Nereta]] [[dzelzceļa stacija]]s ēka (attēlā)?
* ... ka '''[[Altonavas iela]]''' šķērso divas [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnijas: [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]?
* ... ka '''[[Dreika šaurums]]''' ir grūti kuģojams, jo tajā ir biežas, spēcīgas un neprognozējamas [[vētra]]s, dienvidu daļā — [[aisbergs|aisbergi]]?
[[Attēls:&quot;NO GAS&quot; SIGNS WERE A COMMON SIGHT IN OREGON DURING THE FALL OF 1973, SUCH AS AT THIS STATION IN LINCOLN CITY ALONG... - NARA - 555416.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[1973. gada naftas krīze]]s''' (attēlā) laikā [[nafta]]s cena pieauga no trīs līdz divpadsmit [[ASV dolārs|dolāriem]] par barelu?
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ģeoloģija|ģeologa]], [[Bērzaines ģimnāzija]]s absolventa '''[[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna fon Grēvinka]]''' vārdā nosaukts [[šļūdonis]] [[Aļaska|Aļaskā]]?
* ... ka '''[[Sauka|Saukā]]''' atrodas [[Latvija]]s [[fotogrāfija]]s pamatlicēja Mārtiņa Buclera muzejs?
[[Attēls:Kjetil-Andre Aamodt Kitzbuehel 2000.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[norvēģija|norvēģu]] kalnu slēpotājs '''[[Hjētils Andrē Omots]]''' (attēlā) ir gan jaunākais, gan vecākais [[zelta medaļa]]s ieguvējs [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]] [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... ka '''[[Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums]]''' aizņem 0,4—8% [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] teritorijas un satur vairāk kā miljonu tonnu [[atkritumi|atkritumu]]?
* ... ka '''[[Boulsa rags|Boulsa ragā]]''' [[Klerensas sala]]s dienvidos ligzdo vairāk kā 112 tūkstoši pāru zodasiksnas [[pingvīni|pingvīnu]]?
[[Attēls:TommyLeeJones07TIFF cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... ka filmas «Vīri melnā» galvenās lomas atveidotājs '''[[Tomijs Lī Džonss]]''' (attēlā) ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] tikai kā labākais otrā plāna [[aktieris]] par lomu [[1993]]. gada trillerī ''The Fugitive''?
* ... ka bērnu grāmatu autore un ilustratore '''[[Dzidra Rinkule-Zemzare]]''' bijusi [[Rīgas zoodārzs|Rīgas zoodārza]] [[ziloņi|zilonītes]] Zuzītes &quot;krustmāmiņa&quot;, aktīvi piedalījusies līdzekļu vākšanā Zuzes atpirkšanai no [[Maskava]]s zoodārza?
[[Attēls:Matterhorn from Domhütte - 2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Materhorns]]''' (attēlā) ir viena no bīstamākajām [[Alpi|Alpu]] virsotnēm — laikā no [[1865]]. līdz [[1995]]. gadam, kāpjot kalnā, dzīvību zaudējuši apmēram 500 [[cilvēks|cilvēki]]?
* ... ka [[volejboliste]] '''[[Minjona Hehta]]''' bija pirmā latviešu [[sportiste]], kas izcīnījusi pasaules čempiones titulu kādā no sporta veidiem?
* ... ka pašreizējās '''[[Jūrkalnes katoļu baznīca]]s''' priekšteces, vecās baznīcas, pamati mūsdienās ir ieskaloti [[Baltijas jūra|jūrā]]?
[[Attēls:Tilgaļu milzakmens.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Tilgaļu milzakmens]]''' (attēlā) ir vislielākais [[dižakmens]] [[Kurzeme|Kurzemē]]?
* ... ka '''[[2013. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2013. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' 11 medaļas izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists|biatlonisti]], tostarp [[Tūra Bergere]] ieguva četras zelta un divas sudraba medaļas?
* ... ka '''[[Dvīņi (zodiaka zīme)|Dvīņu zodiaka zīmi]]''' pārvaldošā planēta ir [[Merkurs (planēta)|Merkurs]]?
[[Attēls:Stefan II węgierski.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Ištvāns II Ārpāds|Ištvāns II]]''' (attēlā) par [[Ungārija]]s [[Karalis|karali]] tika kronēts jau kā bērns [[1105. gads|1105. gadā]], tēvam karalim [[Kālmāns Grāmatnieks|Kālmānam]] dzīvam esot?
* ... ka pēc [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]] [[romāns|romāna]] motīviem tapusī filma '''[[Zaļā jūdze|«Zaļā jūdze»]]''' bija nominēta četrām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] (arī kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]), taču neieguva nevienu no tām?
* ... ka '''[[Latvijas regbija izlase]]''' savā debijas spēlē 1992. gadā zaudēja [[Gruzija]]s izlasei ar rezultātu 3—28?
[[Attēls:Tourists land at Point Wild, Elephant Island (6019058631).jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Dienvidšetlendas salas]]''' (attēlā) ir visblīvāk apdzīvotā teritorija [[Antarktika|Antarktikā]] — šeit izvietojušās 13 valstu 17 [[polārstacija]]s?
* ... ka '''[[Māris Ziediņš (hokejists)|Māris Ziediņš]]''' ir pirmais [[Talsi|Talsu]] [[hokejs|hokeja]] audzēknis, kas iekļuvis [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas hokeja izlasē]]?
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas 13 '''[[Latvijas abinieki|abinieku sugas]]''', no kurām 4 ir ierakstītas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]?
[[Attēls:Zemgale station.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Zemgales Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]]''' (attēlā) ierīkota bijušajā [[Zemgale (stacija)|Zemgales]] dzelzceļa stacijas ēkā?
* ... ka '''[[Longailenda]]s''' salā dzīvo vairāk cilvēku kā [[Īrija|Īrijā]] vai [[Jamaika|Jamaikā]]?
* ... ka kuģošanas maršrutus '''[[rēcošie četrdesmitie|rēcošajos četrdesmitajos]]''' jūrnieki sauc arī par «miroņu taku»?
[[Attēls:Norfolk Island jail1.jpg|border|right|50px]]
* ... ka no [[Norfolkas Sala]]s galvaspilsētas '''[[Kingstona (Norfolkas Sala)|Kingstonas]]''' (attēlā) pirmajiem 22 [[iedzīvotāji]]em 15 bija ieslodzītie?
* ... ka no [[Austrija|austriešu]] rakstnieka '''[[Leopolds fon Zahers-Mazohs|Leopolda fon Zahera-Mazoha]]''' uzvārda ir radies jēdziens [[mazohisms]]?
* ... ka lielākajā no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma '''&quot;[[Lido]]&quot;''' [[restorāns|restorāniem]] vienlaikus var tikt uzņemti aptuveni 1000 cilvēki?
[[Attēls:Bērzaines ģimnāzija (1915).jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Bērzaines ģimnāzija]]''' pie [[Cēsis|Cēsīm]] (attēlā) līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] tika uzskatīta par par vienu no labākajām [[Baltija]]s ģimnāzijām?
* ... ka [[Austrālija|austrāliešu]] mūziķa '''[[Niks Keivs|Nika Keiva]]''' pirmais [[romāns]] «Un ēzelis ieraudzīja eņģeli» ticis izdots arī [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?
* ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejnieks '''[[Tarass Ševčenko]]''' tika izpirkts no [[dzimtbūšana]]s ar [[glezna]]s palīdzību?
[[Attēls:Dry Etosha Pan.jpg|border|right|50px]]
* ... ka sausais [[sāls]] un sakaltušu dubļu [[līdzenums]] '''[[Etoša]]''' (attēlā) atrodas sena [[ezers|ezera]] gultnē, kas bijis pildīts ar [[ūdens|ūdeni]] pirms 16 000 gadiem?
* ... ka '''[[Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca]]s''' projekts ir veidots pēc [[Kauņa]]s [[katedrāle]]s parauga?
* ... ka '''[[glodene]]s''', līdzīgi kā [[ķirzakas]], briesmu gadījumos nomet [[aste|asti]], kas vēlāk ataug?
[[Attēls:Haralds_Loudons.png|border|right|50px]]
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ornitoloģija|ornitologs]], [[Berlīne]]s Universitātes profesors '''[[Haralds Loudons]]''' (attēlā) bijis pirmais [[putni|putnu]] sistemātiķis [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[saksofons|saksofonists]] un komponists '''[[Ornets Kolmens]]''' bija viens no galvenajiem mūziķiem, kas 1960. gados radīja [[brīvais džezs|brīvā džeza]] mūzikas kustību un žanru?
* ... ka '''''[[GEOS (8 bitu operētājsistēma)|GEOS]]''''' 1980. gadu otrajā pusē bija otrā pārdotākā grafiskā [[operētājsistēma]] pēc ''MacOS'' un trešā pārdotākā operētājsistēma pēc ''[[MS-DOS]]'' un ''MacOS''?
[[Attēls:Cristobal Huet.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Francijas hokeja izlase|Francijas]] izlases vārtsargs '''[[Kristobals Iē]]''' (attēlā) ir pirmais franču [[hokejs|hokejists]], kas ieguvis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... ka '''[[Sinklērs Lūiss]]''' 1930. gadā kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] rakstnieku, kas saņēmis [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejnieka '''[[Ivans Franko|Ivana Franko]]''' vārdā nosaukta [[Ivanofrankivska]]s pilsēta?
[[Attēls:Sir Humphry Davy, Bt by Thomas Phillips.jpg|border|right|50px]]
* ... ka britu [[ķīmija|ķīmiķis]] un izgudrotājs '''[[Hamfrijs Deivijs]]''' (attēlā) 1815. gadā izgudroja eksplozijdrošu lampu [[akmeņogles|ogļraču]] vajadzībām?
* ... ka 1909. gadā [[Ukraina]]s pilsētas '''[[Borislava]]s''' apkaimē ieguva 5% no pasaules [[nafta]]s?
[[Attēls:Daugavpils Shot Factory.jpeg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Daugavpils skrošu rūpnīca|Daugavpils skrošu rūpnīcā]]''' (attēlā) atrodas [[Eiropa|Eiropā]] vienīgais [[svins|svina]] liešanas [[tornis]], kas joprojām darbojas?
* ... ka zvaigžņu skaits '''[[Eiropas karogs|Eiropas karogā]]''' netiek mainīts atkarībā no [[Eiropas Savienība]]s un [[Eiropas Padome]]s dalībvalstu skaita?
* ... ka '''[[sudraba nitrāts|sudraba nitrātu]]''' sauc arī par elles akmeni?
[[Attēls:Great Sphinx of Giza - 20080716a.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Lielā sfinksa]]''' (attēlā) ir pasaulē lielākā monolīta statuja un vecākā zināmā monumentālā [[skulptūra]]?
* ... ka [[singls]] '''''[[Someone like You]]''''' [[2011. gads|2011. gadā]] kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo [[Adele (dziedātāja)|Adeles]] dziesmu, kas ierindojusies pirmajā vietā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] topā?
* ... ka '''[[Superkauss XLVII]]''' bija pirmā [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] ''[[Super Bowl]]'' spēle, kad abu komandu galvenie treneri bija brāļi — Džons Harbo un Džims Harbo?
[[Attēls:Goldfish3.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pirmās '''[[zelta zivtiņa]]s''' (attēlā) tikušas domesticētas [[Ķīna|Ķīnā]] pirms vairāk nekā 1000 gadiem?
* ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejniece un publiciste '''[[Lesja Ukrainka]]''' 1902. gadā [[ukraiņu valoda|ukrainiski]] tulkojusi [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskās partijas manifestu]]?
[[Attēls:Pantheon Front.jpg|border|right|50px]]
* ... ka gandrīz divus tūkstošus gadu pēc uzcelšanas [[Roma]]s '''[[Panteons (Roma)|Panteona]]''' (attēlā) [[kupols]] joprojām ir pasaulē lielākais [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] kupols?
* ... ka '''[[Čehijas karogs]]''' ir cēlies no [[Čehoslovākija]]s karoga, kas sākotnēji bija vienāds ar [[Polijas karogs|Polijas karogu]], tāpēc [[1920. gads|1920. gadā]] tika mainīts?
* ... ka [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] nav nevienas '''[[iekšzemes valstis|iekšzemes valsts]]'''?
[[Attēls:Frank Abagnale (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... ka krāpnieks un vērtspapīru viltotājs '''[[Frenks Abagneils]]''' (attēlā) 1980. gadā sarakstījis autobiogrāfiju ''Catch Me If You Can'', pēc kuras tikusi uzņemta '''[[Noķer mani, ja vari|filma]]''', kurā viņu attēlo [[Leonardo Di Kaprio]]?
* ... ka pašpasludinātās [[Kalnu Karabaha]]s galvaspilsētā '''[[Stepanakerta|Stepanakertā]]''' dzimuši divi [[Armēnija]]s prezidenti?
* ... ka [[cianīdi|cianīdu]] un [[zilskābe]]s nosaukums radies, pateicoties '''[[Berlīnes zilais|Berlīnes zilā]]''' krāsai?
* ... ka [[Latvijas Republika]]s apbalvojums '''[[Atzinības krusts]]''' (attēlā) tika veidots pēc [[Kurzemes hercogiste]]s Atzinības ordeņa līdzības?
[[Attēls:Atzinības krusts.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Liepāja]]s [[futbolists]] '''[[Ainārs Linards]]''' ir guvis pirmo vārtus [[Latvijas futbola izlase]]s labā pēc neatkarības atgūšanas?
* ... ka [[šūna|šūnu]] fragmenta '''[[Trombocīts|trombocīta]]''' vidējais dzīves ilgums ir no 5 līdz 9 [[diena|dienām]]?
* ... ka [[Albānija|Albānijā]] no 1967. līdz 1986. gadam tika uzbūvēti vairāk kā 700 tūkstoši [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] '''[[Albānijas bunkuri|bunkuru]]''' (attēlā) — uz četriem valsts iedzīvotājiem viens bunkurs?
[[Attēls:Vermosh 69.JPG|border|right|50px]]
* ... ka [[politika|politiskā]] žargona termina '''«[[noderīgais idiots]]»''' izcelsmi piedēvē [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]?
* ... ka no '''[[Ketleru dzimta]]s''' nākuši septiņi hercogi [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tronī?
* ... ka '''[[Kūra (pilsēta)|Kūra]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vecāko [[Šveice]]s [[pilsēta|pilsētu]] ar 5000 gadu senu [[vēsture|vēsturi]]?
[[Attēls:Chur 2008 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... ka uzņēmējs '''[[Gunārs Ķirsons]]''' trīs reizes kļuvis par [[Latvija]]s čempionu [[sambo]], bet 2009. gadā ticis ievēlēts par Latvijas [[Džudo]] federācijas valdes priekšsēdētāju?
* ... ka [[Baltkrievija]]s vistālāk [[rietumi|rietumos]] esošā [[pilsēta]] '''[[Visokaje]]''' ir atradusies [[Lietuvas lielkņaziste]]s, [[Reča Pospoļita|Rečas Pospoļitas]], [[Prūsija]]s, [[Krievija]]s, [[Polija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Baltkrievija]]s sastāvā?
* ... ka latviešu diriģents '''[[Teodors Kalniņš]]''' (attēlā) [[1934]]. gadā ticis apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], bet [[1948]]. gadā saņēmis [[Latvijas PSR]] Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu?
[[Attēls:Teodors_Kalniņš.jpg|border|right|50px]]
* ... ka mūsdienās '''[[ainu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts no 15 līdz 150 cilvēkiem, lai gan ainu etniskās grupas pārstāvju skaits tiek lēsts ap 25 tūkstošiem?
* ... ka [[Latvija]]s '''[[prezidentūra Eiropas Savienības Padomē]]''', kas notiks [[2015. gads|2015. gada]] pirmajā pusē, būs pirmā prezidentūra [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]]?
* ... ka lielāko daļu no '''[[Sardīnijas Karaliste]]s''' (attēlā ģerbonis) pastāvēšanas laika tās politiskā un ekonomiskā [[galvaspilsēta]] bija [[Turīna]], kas neatrodas [[Sardīnija]]s salā?
[[Attēls:Armoiries Sardaigne 1815.png|right|50px]]
* ... ka [[masa]]s mērvienība [[puds]] rakstu avotos minēta jau '''[[1134|1134. gadā]]'''?
* ... ka [[2012. gada olimpiskās spēles]] bija pirmās, kurās vīrieši un sievietes sacentās vienādā skaitā '''[[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas disciplīnu]]'''?
* ... ka '''[[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]]''' (attēlā saspridzināts [[1947. gads|1947. gadā]]) bija trīsdesmit istabas ar kopējo platību {{nobr|250 m²}}?
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-M1204-319, Berlin, Reichskanzlei, gesprengter Führerbunker.jpg|border|right|50px]]
* ... ka kolumbiešu [[narkotikas|narkobarons]] miljardieris '''[[Pablo Eskobars]]''' ir bijis ievēlēts [[Kolumbija]]s parlamenta apakšpalātā?
* ... ka '''[[Žeļko Obradovičs|Žeļko Obradoviča]]''' vadītie [[basketbols|basketbola]] klubi ir astoņas reizes uzvarējuši [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], kas ir rekords starp treneriem?
* ... ka termini ''[[sadisms]]'' un ''sadists'' ir atvasināti no rakstnieka un filozofa '''[[Marķīzs de Sads|Marķīza de Sada]]''' (attēlā) vārda?
[[Attēls:Sade (van Loo).png|right|50px]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[aviators]] '''[[Čārlzs Lindbergs]]''' bija pirmais, kurš vienatnē pārlidoja pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]?
* ... ka pēc karalienes [[Beatrikse]]s atteikšanās no troņa kroņprincis '''[[Vilems Aleksandrs]]''' kļūs par pirmo vīriešu kārtas [[Nīderlande]]s valsts galvu pēc Vilema III, kurš valdīt beidza 1890. gadā?
* ... ka [[ebreji|ebreju]] tirgotājs un [[polija|poļu]] armijas [[kavalērija]]s [[pulkvedis]] '''[[Bereks Joselevičs]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par pirmo ebreju militāro vienību izveidotāju un komandieri Jaunākajos laikos?
[[Attēls:Berek Joselewicz (1764–1809).jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[vācieši|vācu]] [[ķīmija|ķīmiķis]], [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmija]]s laureāts '''[[Hermanis Emils Fišers]]''' atklāja veidu, kā sintezēt [[kofeīns|kofeīnu]]?
* ... ka [[Igate]]s '''[[Igates Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Marijas Magdalēnas baznīca]]''' ir pirmā konsekrētā ekumēniskā [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka, lai sterilizētu savas pa [[maita|maitu]] sabristās kājas, '''[[grifi]]''' (attēlā) [[urīns|urinē]] tām tieši virsū?
[[Attēls:Gyps africanus Torgos tracheliotus.jpg|border|right|50px]]
* ... ka baktēriju '''[[Bālā treponēma|bālo treponēmu]]''' par &quot;bālo&quot; sauc tādēļ, ka to nevar nokrāsot ar [[krāsvielas|anilīnkrāsvielām]]?
* ... ka no [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ir atteikušies trīs cilvēki — '''[[Dadlijs Nikolss]]''', '''[[Džordžs Skots]]''' un [[Marlons Brando]]?
* ... parazītisko '''[[kāšgalvjtārpi|kāšgalvjtārpu]]''' (attēlā) izmēri variē no dažiem milimetriem līdz pat 65 centimetriem?
[[Attēls:Macracanthorhynchus hirudinaceus adult BAM1.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[katolicisms|katoliskajās]] zemēs populārie vārdi Havjers un Ksavers ir doti par godu '''[[Francisks Ksaverijs|Svētajam Franciskam Ksaverijam]]'''?
* ... ka no '''[[ērkšķu plūme]]s''' ir cēlušās kultūraugu sugas kā ķiršveida jeb Kaukāza plūme un [[mājas plūme]]?
* ... ka norvēģu polārpētnieks '''[[Karls Antons Larsens]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par [[Antarktika]]s [[vaļu medības|vaļu medību]] industrijas izveidotāju?
[[Attēls:Carl-Anton-Larsen.jpg|right|50px]]
* ... ka '''[[Ungurpils]]''' latviskais nosaukums cēlies no Pirkeles [[muiža]]s īpašnieku baronu [[Ungerni-Šternbergi|Ungernu]] dzimtas uzvārda?
* ... ka '''''[[The Verve]]''''' pašķiršanās laikā tās līderis Ričards Eškrofts noraidīja runas par atkalapvienošanos, sakot: &quot;Drīzāk varētu apvienot visus četrus [[The Beatles|Bītlus]],&quot; taču 2007. gadā grupa apvienojās?
* ... ka '''[[Siguldas Jaunā pils]]''' (attēlā) celta kā [[Sigulda]]s muižas īpašnieku dzīvojamā māja, bet mūsdienās tajā atrodas [[Siguldas novads|Siguldas novada]] dome?
[[Attēls:Sigulda Castle closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[romieši|romiešu]] [[mitoloģija]]s debesu dieviete '''[[Junona]]''' ir gan [[Jupiters (mitoloģija)|Jupitera]] māsa, gan sieva?
* ... ka '''[[egļu rudmiese]]''' ir ēdama [[sēne]], bet tās garša ir rūgta un tā netiek tik augstu vērtēta kā tai līdzīgā suga '''[[priežu rudmiese]]'''?
* ... ka [[Baltkrievija]]s pilsētas '''[[Smarhoņa]]s''' ģerbonī (attēlā) attēlots dejojošs [[lācis]], jo 17. un 18. gadsimtā pie pilsētas Radzivili bija ierīkojuši dresēto lāču [[skola|skolu]]?
[[Attēls:Coat_of_Arms_of_Smarhoń,_Belarus.svg|right|50px]]
* ... ka pašlaik ātrākais '''[[superdators]]''' vienā [[sekunde|sekundē]] spēj izpildīt 17,59 kvadriljonus instrukciju?
* ... ka [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Edgars Rūja]]''' 1935. gadā divas spēles aizvadījis arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasē]]?
* ... ka '''[[Eiropas kokvarde]]s''' (attēlā) [[pirksti|pirkstu]] galos ir piesūcekņi, ar kuru palīdzību dzīvnieks spēj pārvietoties pa zariem un lapām?
[[Attēls:Hyla02 ST 10.jpg|border|right|50px]]
* ... ka portāls '''[[Inbox.lv]]''' pēdējos četrus gadus ietilpst mīlētāko [[Latvija]]s [[zīmols|zīmolu]] trijniekā?
* ... ka dažiem '''[[četrkājaiņi]]em''', piemēram, [[čūskas|čūskām]], [[kājas]] var būt pavisam izzudušas?
* ... ka [[2013. gads|2013. gada]] sākumā '''[[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]''' (attēlā) bija 2488 izklaides industrijā panākumus guvušiem cilvēkiem veltītas zvaigznes?
[[Attēls:Hollywood Walk of Fame.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[rakstnieks|rakstnieka]] '''[[Ēvalds Vilks|Ēvalda Vilka]]''' īstais vārds ir Ēvalds Lācis?
* ... ka pēc [[Meksika]]s likumiem '''[[tekila|tekilu]]''' ir atļauts ražot tikai [[Halisko]] štatā un ierobežotos dažu citu štatu reģionos?
* ... ka '''[[maitas putni|maitas putnu]]''' (attēlā) [[kuņģis|kuņģa]] sula bez problēmām tiek galā ar botulīna [[toksīns|toksīnu]], cūku mēri vai Sibīrijas mēri, kas daudziem citiem [[maitēdāji]]em varētu izraisīt [[nāve|nāvi]]?
[[Attēls:Buitres_leonados_(Gyps_fulvus)_0.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] inženieris un uzņēmējs '''[[Pols Berans]]''' ir viens no [[internets|interneta]] pamatlicējiem, [[pakešu komutācija]]s izgudrotājs?
* ... ka [[Baltkrievija]]s pilsēta '''[[Ļida]]''' ir bijusi [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valdnieka [[Aļģirds|Aļģirda]] rezidence?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[gangsteris]] '''[[Meirs Lanskis]]''' (attēlā) bija viens no [[Lasvegasa]]s [[azartspēles|azartspēļu]] industrijas pamatlicējiem?
[[Attēls:Meyer Lansky NYWTS 1 retouched.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pilsētā '''[[Kubinka|Kubinkā]]''' atrodas viens no pasaulē lielākajiem [[Kubinkas bruņutehnikas muzejs|bruņutehnikas muzejiem]]?
* ... ka '''[[Ķīnas Komunistiskā partija]]''' ar vairāk nekā 80 miljoniem biedru (6% no kopējā kontinentālās [[Ķīna]]s iedzīvotāju skaita) ir pasaulē lielākā [[partija]]?
* ... ka '''[[Ans Lī]]''' (attēlā) kļuva par pirmo aziātu, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]]?
[[Attēls:Ang Lee - 66ème Festival de Venise (Mostra).jpg|border|right|50px]]
* ... ka biedrība '''„[[Demokrātiskie patrioti]]”''' ir sabiedriski politiska [[organizācija]] (nav [[politiska partija|partija]]), tomēr tā veido savu frakciju [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ka '''[[lipeklis]]''' ir tas, kas piešķir [[mīkla (pārtika)|mīklai]] [[Viskoelastība|elastību]], veicina tās rūgšanu un piešķir [[maize]]i sīkstumu?
* ... ka '''[[gārgales|gārgaļu]]''' (attēlā brūnkakla gārgale) ģintī ir piecas mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, no kurām četras sastopamas [[Latvija|Latvijā]]?
[[Attēls:Gavia Stellata Ölfusá 20090606.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] '''[[Ašmjani]]''' bija ievērojams [[kalvinisms|kalvinisma]] centrs?
* ... ka '''[[Jaunnorvēģu valoda|jaunnorvēģu valodu]]''' kā oficiālo valodu deklarējušas 27% no [[Norvēģija]]s pašvaldībām?
* ... ka '''[[Svētais Filips]]''' (attēlā) ir cepurnieku, konditoru un [[Urugvaja]]s aizgādnis?
[[Attēls:Rubens apostel philippus.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Vikipēdija latgaliešu valodā|Vikipēdijā latgaliešu valodā]]''' joprojām ir tikai 744 raksti?
* ... ka [[Dānija]]s [[hokejs|hokeja]] kluba '''''[[Herning Blue Fox]]''''' sastāvā spēlējuši [[Latvija]]s hokejisti Sergejs Seņins, [[Aleksandrs Semjonovs]] un [[Agris Saviels]]?
* ... ka '''[[virpotāji]]em''' (attēlā) ķermeņa priekšējā galā ir skropstiņu gredzeni, kas kalpo gan kā [[barība|barošanās]], gan arī kā pārvietošanās līdzeklis?
[[Attēls:Mikrofoto.de-Brachionus quadridentatus 6.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]]''' pret [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] daļas vadīja [[latvieši]] [[Roberts Apinis]] un [[Jānis Fabriciuss]]?
* ... ka '''[[pasterizēšana]]''' nosaukta tās izgudrotāja franču ķīmiķa un mikrobiologa [[Luijs Pastērs|Luija Pastēra]] vārdā?
* ... ka '''[[upes nēģis|upes nēģim]]''' (attēlā) ir trīs [[acis]]?
[[Attēls:Lampetra fluviatilis.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Hiolīti|hiolītu]]''' pārakmeņojumi ir zināmi nogulumos no [[kembrijs|kembrija]] līdz [[perms|permam]]?
* ... ka '''[[Kalnišķi (Nīcas pagasts)|Kalnišķi]]''' ir mūziķes [[Austra Pumpure|Austras Pumpures]] dzimtā vieta?
* ... ka [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] '''[[mājas apogs]]''' (attēlā) bija gudrības un dievietes [[Atēna]]s simbols?
[[Attēls:Mochuelo Común ( Athene noctua )(1).jpg|border|right|50px]]
* ... ka amerikāņu [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Stens Lī]]''' ir viens no [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] un [[Halks|Halka]] izgudrotājiem?
* ... ka faktiskā [[Palestīnas autonomija]]s galvaspilsēta '''[[Rāmalla]]''' agrāk bija [[kristietība|kristiešu]] pilsēta?
* ... ka par pirmo '''[[imāms|imāmu]]''' kļuva pravieša [[Muhameds|Muhameda]] znots [[Alī Ibn Abū Tālibs]]?
* ... ka '''[[Paka Kinhje]]''' ir pirmā sieviete — [[Korejas Republika]]s prezidente?
[[Attēls:Soyinka,_Wole_(1934).jpg|border|right|100px]]
* ... ka [[Nobela prēmija]]s laureāts '''[[Vole Šojinka]]''' (attēlā) [[dzeja|dzeju]] galvenokārt raksta jorubu valodā, bet [[proza|prozu]] un [[drāma|drāmu]] — [[angļu valoda|angļu valodā]]?
* ... ka '''[[Dieva Jērs]]''' ir viens no [[kristietība]]s pamatsimboliem, kas simbolizē [[Jēzus Kristus]] nesto upuri, lai atpestītu cilvēci no bojāejas?
* ... ka '''[[Pāvilostas Lielais akmens]]''' ir lielākais jūrakmens [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka [[Padomju Savienība]]s maršals '''[[Ovaness Bagramjans]]''', būdams Baltijas kara apgabala virspavēlnieks, dzīvojis [[Mežaparks|Mežaparkā]]?
* ... ka '''[[Ēģipte (ciems)|Ēģiptes]]''' [[luterāņi|luterāņu]] [[baznīca (celtne)|baznīca]] ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis?
[[Attēls:Rhododendron-by-eiffel-public-domain-20040617.jpg|border|right|100px]]
* ... ka par godu karalienei [[Elizabete II|Elizabetei II]] nosaukti divi apgabali [[Antarktīda|Antarktīdā]] — [[Princeses Elizabetes Zeme]] 1931. gadā un '''[[Karalienes Elizabetes Zeme]]''' 2012. gadā?
* ... ka '''[[rododendri]]''' (attēlā) mēdz būt gan mūžzaļi, gan vasarzaļi?
* ... ka '''[[Taiti futbola izlase]]''' ir [[2012. gads sportā|2012. gada]] [[Okeānijas Nāciju kauss|Okeānijas Nāciju kausa]] ieguvēja?
* ... ka '''[[Alberts Hofmanis]]''' savu atklājumu [[Lizergīnskābes dietilamīds|LSD]] raksturoja kā &quot;zāles dvēselei&quot; un izteica nožēlu par vielas aizliegumu?
* ... ka [[reformācija]]s laikmeta [[Rīga]]s grāmatu iespiedējs '''[[Nikolajs Mollīns]]''' ir iespiedis apmēram 180 darbu [[latīņu valoda|latīņu]], [[vācu valoda|vācu]] un [[latviešu valoda|latviešu]] valodā?
* ... ka [[Irāna]]s '''[[Islāma revolūcija]]s''' sākotnējā posmā vienoti pret valdošo dinastiju kopā ar [[islāmisms|islāmistiem]] iestājās arī [[liberālisms|liberāļi]] un [[komunisti]]?
* ... ka, atšķirībā no vēlāk izveidotajām [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] vienībām, '''[[Latviešu policijas bataljoni|Latviešu policijas bataljonu]]''' apgāde bija trūcīga un tie bija vāji bruņoti?
[[Attēls:3 Brueder.jpg|border|right|100px]]
* ... ka viena no '''[[Trīs brāļi|Trīs brāļu]]''' (attēlā) ēkām ir vecākais mūra dzīvojamais [[nams]] [[Rīga|Rīgā]], kas ir saglabājies līdz mūsdienām?
* ... ka '''[[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]]''' ir lielākā pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurā nav [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] sistēmas?
* ... ka ģeoloģiskais veidojums ar 500 km diametru, kas atrodas zem [[Antarktīda]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] [[Vilksa Zeme]]s rajonā, tiek uzskatīts par gigantisku '''[[Vilksa Zemes meteorīta krāteris|meteorīta krāteri]]'''?
* ... ka [[baski|basku]] [[futbolists]] '''[[Hoseba Lorente]]''' ir iesitis ātrākos vārtus [[Spānija]]s &quot;[[La Liga]]&quot; vēsturē — 7,82 [[sekunde]]s pēc spēles sākuma?
* ... ka jau savu debijas sezonu [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] '''[[Marsels Dions]]''' noslēdza kā [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]] rezultatīvākais spēlētājs?
* ... ka '''[[perma-triasa izmiršana]]''' bija lielākā [[biosfēra]]s katastrofa [[Zeme]]s vēsturē, kuras rezultātā izmira 96% jūras sugu un 70% sauszemes [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] sugu?
[[Attēls:Male and female pheasant.jpg|border|right|100px]]
* ... ka parasti vairāku '''[[fazāns|fazānu]]''' mātīšu (attēlā pa kreisi) barā ir sastopams tikai viens tēviņš (attēlā pa labi)?
* ... ka aktieris un dziedātājs '''[[Johanness Hēsterss]]''' līdz pat nāvei turpināja uzstāties un tika uzskatīts par vienu no vecākajiem jelkad praktizējušajiem [[aktieri]]em pasaulē?
* ... ka [[1976. gads|1976. gadā]] '''[[Esperansa|Esperansas polārstacijā]]''' atklātā [[kapela]] ir pirmā [[katoļi|katoļu]] sakrālā celtne [[Antarktika|Antarktikā]]?
* ... ka '''[[perms]]''' ir vienīgā [[ģeoloģiskā sistēma]], kas sākotnēji tika izdalīta [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], nevis [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
* ... ka ''[[App Store]]'' ir tikuši iegādāti vairāk kā 12 miljoni videospēles '''''[[Angry Birds]]''''' kopiju?
* ... ka '''[[Grūtas parks]]''' tā tapšanas stadijā radīja daudzus protestus, tomēr mūsdienās kļuvis par vienu no apmeklētākajiem tūristu objektiem [[Lietuva|Lietuvā]]?
[[Attēls:Galapagos giant tortoise Geochelone elephantopus.jpg|border|right|100px]]
* ... ka '''[[Galapagu bruņurupucis]]''' (attēlā) ir viens no ilgāk dzīvojošajiem [[mugurkaulnieki]]em — savvaļā tas nodzīvo vairāk nekā 100 gadus, nebrīvē pat vairāk nekā 170 gadus?
* ... ka '''''[[The Walt Disney Company]]''''' ir lielākais mediju konglomerāts pasaulē pēc ienākumiem?
* ... ka [[Šveices hokeja līga]]s kluba '''''[[SC Bern]]''''' mājas spēles '''''[[PostFinance Arena]]''''' jau 10 gadus ir apmeklētākās visā [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka no [[1796. gads|1796.]] līdz [[1834. gads|1834. gadam]] '''[[Bādene pie Vīnes|Bādenē pie Vīnes]]''' ik vasaru uzturējās imperators [[Francis II Hābsburgs|Francis II]], ērtības labad pasludinot pilsētu par savu vasaras rezidenci?
* ... ka [[opera|operu]] galvenās partitūras '''[[baritons|baritoniem]]''' sāka rakstīt vien [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē?
* ... ka [[Rīgas VEF]] [[basketbolists]] '''[[Donāts Zavacks]]''' ir izcīnījis [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausu]] [[Viļņas &quot;Lietuvos rytas&quot;|&quot;Lietuvos rytas&quot;]] sastāvā?
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-2004-0061, Marika Rökk.jpg|border|right|100px]]
* ... ka [[1945. gads|1945. gadā]] pēc [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] kapitulācijas slavenā [[aktrise]] '''[[Marika Reke]]''' (attēlā) tika apsūdzēta kolaboracionismā un saņēma uzstāšanās aizliegumu [[Vācija|Vācijā]]?
* ... ka [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] pie '''[[Bārbele]]s''' sēravota izveidotā sērūdens vannu dziedniecības iestāde bija pirmais šāda veida objekts [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka [[Rumānija]]s galvaspilsētā [[Bukareste|Bukarestē]] uzceltā '''[[Parlamenta pils]]''' ir platības ziņā lielākā ēka [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka pirmais [[dators]], kas izmantoja '''[[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko saskarni]]''', bija ''Xerox Alto'', ko izlaida {{dat|1973}}?
* ... ka '''[[Ina Strazdiņa]]''' jau vairākus gadus ir vienīgais [[Latvija]]s mediju pārstāvis, kas pastāvīgi strādā [[Brisele|Briselē]]?
* ... ka [[zīdītāji|zīdītāju]] '''[[sēklinieku maisiņš|sēklinieku maisiņa]]''' galvenā funkcija ir neļaut [[sēklinieki]]em sasilt līdz normālai ķermeņa temperatūrai?
[[Attēls:House mouse.jpg|border|right|100px]]
* ... ka gandrīz visā pasaulē sastopamās '''[[mājas pele]]s''' (attēlā) dabiskais izplatības areāls ir tikai [[Eirāzija]] un [[Āfrika]]s ziemeļi?
* ... ka [[skolotājs]] un [[etnogrāfs]] '''[[Matīss Siliņš]]''' bija pirmais [[kartogrāfs]], kas sastādījis un izdevis [[ģeogrāfiskā karte|kartes]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s miljardieris '''[[Pjotrs Avens]]''' ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... ka slavenais [[vesterns|vesternu]] [[aktieris]] '''[[Čārlzs Bronsons]]''' dzimis 15 bērnu [[Lietuva]]s [[emigrācija|emigrantu]] ģimenē kā Karolis Bučinskis?
* ... ka '''[[hindustāņu valoda]]''' ir veidojusies kā ''[[lingua franca]]'', balstoties uz [[hindi]] un [[urdu]] valodām?
* ... ka '''[[rums|rumu]]''' iegūt ar raudzēšanu pirmo reizi uzsāka [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] [[cukurniedres|cukurniedru]] plantācijās [[Karību reģions|Karību reģionā]]?
[[Attēls:Peter &amp; Paul fortress in SPB 03.jpg|border|right|100px]]
* ... ka '''[[Ņeva]]''' (attēlā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]) ir trešā lielākā upe [[Eiropa|Eiropā]] pēc ūdens caurplūduma, kaut arī tās garums ir tikai 74 kilometri?
* ... ka pirmais demokrātiski ievēlētais [[Sanktpēterburga]]s mērs '''[[Anatolijs Sobčaks]]''' ir &quot;[[krievi|krievu]] [[Parisa Hiltone|Parisas Hiltones]]&quot; [[Ksenija Sobčaka|Ksenijas Sobčakas]] tēvs?
* ... ka pirmais '''[[čukču valoda]]s''' [[alfabēts]] bija veidots uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līnijā Daugavpils—Kurcums]]''' tika uzbūvēts pirmais pastāvīgais tilts pār [[Daugava|Daugavu]] Latvijas teritorijā?
* ... ka no 16. gadsimta [[astronoms|astronoma]] un [[astrologs|astrologa]] '''[[Zaharijs Stopijs|Zaharija Stopija]]''' Pierīgas muižiņas vārda radies [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] nosaukums?
* ... ka [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] '''[[Džons Gilguds]]''' spēlējis [[Hamlets|Hamletu]] sešos dažādos iestudējumos?
[[Attēls:Louise, Queen of Prussia by Vigee-Lebrun (1801, Schloss Charlottenburg).jpg|border|right|100px]]
* ... ka pēc [[Prūsija]]s karalienes '''[[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze|Luīzes]]''' (attēlā) nāves [[Napoleons]] esot teicis: &quot;Prūsijas karalis zaudējis savu spējīgāko ministru&quot;?
* ... ka lietuviešu atmodas darbinieks '''[[Jons Basanavičs]]''' bija [[Bulgārija]]s pilsonis?
* ... ka '''''[[Windows 1.0]]''''' ir visilgāk atbalstītā ''[[Microsoft Windows]]'' [[operētājsistēma]], ko atbalstīja 16 gadus?
* ... ka '''[[101. kilometrs]]''' bija neoficiāls nosaukums tiesību ierobežojumam, kas pastāvēja [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pret atsevišķām iepriekš sodīto personu kategorijām?
* ... ka [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] pilsētā '''[[Gvardejska|Gvardejskā]]''' ir labi saglabājusies viduslaiku Tapiavas pils, kura gan nav pieejama apmeklētājiem, jo tajā ierīkots [[cietums]]?
* ... ka pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves '''[[Georgijs Maļenkovs]]''' dažus mēnešus bija faktiskais [[PSRS vadītāji|PSRS valsts vadītājs]]?
[[Attēls:Friedrich Wilhelm Bessel (1839 painting).jpg|border|right|100px]]
* ... ka [[vācieši|vācu]] [[astronoms|astronomam]] un [[matemātiķis|matemātiķim]] '''[[Frīdrihs Beselis|Frīdriham Beselim]]''' (attēlā) nebija pat ģimnāzijas izglītības?
* ... ka Īru Republikāņu armijas kaujinieks '''[[Bobijs Sendss]]''', atrazdamies [[cietums|cietumā]], tika ievēlēts [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamentā]] un uz nepilnu mēnesi (līdz nāvei badastreikā) kļuva par tā jaunāko deputātu?
* ... ka autoceļš '''[[P47]]''' [[Rugāju novads|Rugāju novadā]] 7 km garā posmā piecas reizes šķērso [[Vārniene]]s upi?
* ... ka '''[[Šķēpa mešana Latvijā|Latvijas šķēpa mešanas]]''' vēsturē pirmais fiksētais rezultāts bija 28,35 metri?
* ... ka [[itāļi|itāļu]] avantūrists '''[[Džakomo Kazanova]]''' savā [[mīla]]s piedzīvojumiem bagātajā dzīvē uzturējies arī [[Rīga|Rīgā]] un [[Jelgava|Jelgavā]]?
* ... ka '''[[Juris Binde]]''' ir [[LMT]] vadītājs jau kopš [[1992. gads Latvijā|1992. gada]]?
[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|100px]]
* ... ka periodā starp abiem [[pasaules kari]]em lidojums ar pasažieru '''[[dirižablis|dirižabli]]''' (attēlā militārs dirižablis) bija daudz komfortablāks, nekā ar toreizējām [[lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... ka '''[[kērlings|kērlingā]]''' izmantoto akmeņu [[svars]] sasniedz 20 kilogramus?
* ... ka [[roņi|roņu]] mednieks '''[[Džons Deiviss (roņu mednieks)|Džons Deiviss]]''' tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas izkāpis krastā kontinentālajā [[Antarktīda|Antarktīdā]]?
* ... ka [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]] mājvietā '''[[Sokoļņiku Sporta pils|Sokoļņiku Sporta pilī]]''' notika [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada olimpisko spēļu]] [[handbols|handbola]] turnīrs?
* ... ka '''[[saulgrieži|saulgriežu]]''' laikā [[Terminators (astronomija)|terminatora]] līnija pieskaras [[Zeme]]s arktiskajam un antarktiskajam [[polārais loks|polārajam lokam]]?
* ... ka pirmie [[zīdītāji]] izveidojās '''[[Mezozojs|mezozoja]]''' ēras pirmajā ([[triass|triasa]]) periodā, bet pirmie [[putni]] vēlāk — vidējā ([[Juras periods|juras]]) periodā?
[[Attēls:Stefenhagens Staburags.jpg|border|right|100px]]
* ... ka [[Pļaviņu HES]] celtniecības laikā gandrīz katra [[Latvija]]s ģimene devās atvadīties no '''[[Staburags|Staburaga]]''' (attēlā 19. gadsimta gravīrā)?
* ... ka '''[[Ziemeļlatvija (laikraksts)|laikraksts &quot;Ziemeļlatvija&quot;]]''' ar pārtraukumiem un dažādiem nosaukumiem iznāk kopš [[1925. gads Latvijā|1925. gada]]?
* ... ka [[Gruzijas basketbola izlase]]s kapteinis '''[[Zaza Pačulija]]''' jau 13 gadu vecumā sasniedza 204 cm augumu?
* ... ka [[Somija]]s valstij pieder 50,1% '''''[[Neste Oil]]''''' akciju?
* ... ka [[Polija]]s šahista '''[[Akiba Rubinšteins|Akiba Rubinšteina]]''' ģimene cerēja, ka viņš kļūs par [[rabīns|rabīnu]], tomēr viņš aizrāvās ar [[šahs|šahu]] un pameta [[Talmūds|Talmūda]] studijas?
* ... ka '''[[jautājuma zīme]]s''' izskats ir radies no burta [[q]] — [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''quaestio'' (‘meklēt (atbildi)’) pirmā burta?
[[Attēls:Loviisan voimalaitos ilmasta.png|border|right|100px]]
* ... ka divās '''[[Atomenerģētika Somijā|Somijas atomelektrostacijās]]''' (attēlā [[Lovīsas atomelektrostacija]]) saražo ap 30% no visa valsts elektroenerģijas patēriņa?
* ... ka [[Treka riteņbraukšana|treka riteņbraucēji]] '''[[Ainārs Ķiksis]]''' un '''[[Viesturs Bērziņš]]''' augstāko vietu [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ir ieguvuši komandu sprintā kopā ar [[BMX]] braucēju un vēlāko treneri [[Ivo Lakučs|Ivo Lakuču]]?
* ... ka '''&quot;[[Jēru klusēšana]]&quot;''' saņēma piecas &quot;lielās&quot; balvas [[64. Kinoakadēmijas balva|1991. gada &quot;Oskara&quot; ceremonijā]], kļūstot par tikai trešo šādi novērtēto [[kinofilma|filmu]]?
* ... ka '''[[Austerlicas kauja|Austerlicas kauju]]''' dēvē arī par Trīs imperatoru kauju, jo tajā iesaistītos [[karaspēks|karaspēkus]] vadīja [[Napoleons Bonaparts]], [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] un [[Francis II Hābsburgs|Francis II]]?
* ... ka [[kamaniņu braucēja]] '''[[Iluta Gaile]]''' ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte?
* ... ka neskaidrās situācijas dēļ [[Ungārija|Ungārijā]] 14. gadsimta sākumā [[karalis]] '''[[Kārols I Anžū|Kārols I]]''' tika kronēts trīs reizes?
[[Attēls:Mauna Kea from the ocean.jpg|border|right|100px]]
* ... ka '''[[Maunakea|Maunakea vulkāna]]''' (attēlā) kopējais augstums no pamatnes okeāna gultnē līdz virsotnei ir 10&amp;nbsp;200&amp;nbsp;m, kas ir daudz vairāk nekā lielākajam kalnam pasaulē — [[Everests|Everestam]]?
* ... ka [[revolucionārs]] un padomju [[diplomāts]] '''[[Ādolfs Joffe]]''' nošāvās [[1927. gads|1927.&amp;nbsp;gadā]] pēc [[Staļins|Staļina]] uzvaras pār [[Trockis|Trocki]] politiskajā cīņā par varu [[Padomju Savienība|PSRS]]?
* ... ka prognozēts, ka '''[[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki|XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos]]''' piedalīsies aptuveni 39&amp;nbsp;000 dalībnieku un tos apmeklēs ap 800&amp;nbsp;000 skatītāju?
* ... ka [[aktrise]]s '''[[Ilze Ķuzule|Ilzes Ķuzules]]''' māte ir [[dzejniece]] [[Māra Zālīte]]?
* ... ka '''''[[Siemens]]''''' ir lielākais [[Eiropa|Eiropā]] bāzētais [[elektronika]]s un [[elektrotehnika]]s [[uzņēmums]]?
* ... ka '''[[Ruslans Ponomarjovs]]''' [[šahs|šaha]] lielmeistara nosaukumu ieguva 14 gadu vecumā, bet '''[[Mangnuss Kārlsens]]''' — 13 gadu vecumā?
[[Attēls:Islam karimov cropped.jpg|border|right|100px]]
* ... ka '''[[Isloms Karimovs]]''' (attēlā) kā Uzbekijas PSR [[PSKP|komunistiskās partijas]] vadītājs un pēc tam kā [[Uzbekistāna]]s prezidents valsti nepārtraukti vada jau kopš [[1989. gads|1989. gada]]?
* ... ka [[somi|somu]] [[vieglatlēts]] '''[[Mati Jervinens]]''', uzvarot [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]], šķēpu raidīja 72,21 metra tālumā, tādēļ tik augsts tornis tika uzcelts {{oss|V=1952}}. gada [[Helsinki|Helsinku]] Olimpiskajam stadionam?
* ... ka '''[[Juras kantons|Jura]]''' ir jaunākais [[Šveices kantons]], kas [[1977. gads|1977. gadā]] atdalījās no [[Bernes kantons|Bernes kantona]] un [[1979. gads|1979. gadā]] oficiāli pievienojās [[Šveices Konfederācija]]i?
* ... ka '''[[Everi Brendidžs]]''' ir vienīgais [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... ka par '''[[biofizika]]s''' pirmsākumiem uzskata [[1771. gads|1771. gadā]] veiktos [[eksperiments|eksperimentus]] ar mirušu [[varde|vardi]], kad, pārlecot [[Elektrība|elektriskajai]] dzirkstelei uz tās [[kāja|kājām]], tika novērota saraušanās?
* ... ka [[Itālija]]s [[paukotāja]] '''[[Valentīna Vecāli]]''' ir viena no tikai četriem sportistiem [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] vēsturē, kas ir spējuši iegūt piecas medaļas vienā disciplīnā?
[[Attēls:Sidney street guards.jpg|border|right|100px]]
* ... ka '''[[Sidnejstrītas aplenkums]]''' (attēlā) bija kauja starp [[latvieši|latviešu]] [[anarhisti]]em un [[Londona]]s policiju un armiju, ko vadīja toreizējais [[Lielbritānija]]s iekšlietu ministrs [[Vinstons Čērčils]]?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]] '''[[Oto Jurģis]]''' vairākas reizes [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] pārspēja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]], taču tas netika iesniegts apstiprināšanai [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|Starptautiskajā vieglatlētikas federācijā]]?
* ... ka [[Lielais terors|Lielā terora]] laiku ‎'''[[Butovas masu kapi|Butovas]]''' un '''[[Komunarkas masu kapi]]''' vēl 1990. gadu vidū bija apjozti ar dzeloņdrāšu žogu un kā [[Valsts drošības komiteja|VDK]] &quot;specobjekts&quot; tika apsargāti?
* ... ka [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s [[karalis]] '''[[Bēla III]]''' bija viens no sava laikmeta bagātākajiem valdniekiem Eiropā?
* ... ka [[Ķīna]]s [[peldētāja]] '''[[Je Šiveņa]]''' '''[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m kompleksā peldējuma]] finālā pēdējos 50 m nopeldēja ātrāk par uzvarētāju analogā vīriešu distancē [[Raiens Lohte|Raienu Lohti]]?
* ... ka '''[[džinsi|džinsu]]''' izgudrotājs ir [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[Džeikobs Deiviss]]?
[[Attēls:Vilhelms_Knoriņš.jpg|border|right|100px]]
* ... ka latviešu skolotājs '''[[Vilhelms Knoriņš]]''' (attēlā) bijis it kā [[Staļins|Staļina]] sarakstītās grāmatas «[[PSKP|Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas]] vēstures īsais kurss» redkolēģijas vadītājs?
* ... ka [[polārstacija]] '''[[Gabrjela Gonsalesa Videla]]''' nosaukta par godu [[Čīle]]s prezidentam Gabrjelam Gonsalesam Videlam, kurš [[1948]]. gada februārī kļuva par pasaulē pirmo valsts galvu, kas apmeklējis [[Antarktīda]]s kontinentu?
* ... ka [[japāņi|japāņu]] rakstniece '''[[Murasaki Šikibu]]''' ir sarakstījusi romānu «[[Leģenda par Gendži]]», kas ir vispāratzīts par [[Japāna]]s [[literatūra]]s augstāko sasniegumu?
* ... ka neidentificētais latviešu revolucionāro kaujinieku barvedis '''[[Pēteris Krāsotājs]]''' kļuva par antivaroņa prototipu [[Žoržs Simenons|Žorža Simenona]] pirmajā romānā par detektīvu Megrē «'''[[Pēteris Latvietis]]'''»?
* ... ka [[Libāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Sūra (pilsēta)|Sūra]]''' bieži ir pieminēta [[Bībele|Bībelē]], gan [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]], gan [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]]?
* ... ka '''[[Melhiora salas|Melhiora salu]]''' [[arhipelāgs|arhipelāgā]] atsevišķās salas nosauktas pēc [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] [[burts|burtiem]]?
[[Attēls:Leons_Paegle.jpg|border|right|100px]]
* ... ka latviešu rakstnieka un politiķa '''[[Leons Paegle|Leona Paegles]]''' (attēlā) vārdā līdz 1990. gadam bija nosaukta [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]?
* ... ka [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] sēžu zālē atrodas bijušajam [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministram]] '''[[Hermanis Apsītis|Hermanim Apsītim]]''' veltīta piemiņas plāksne?
* ... ka '''[[Ļudovīts Štūrs]]''' un [[Aleksandrs Dubčeks]] ir dzimuši vienā ēkā?
* ... ka '''[[Martins Mīrseps]]''' ir vienīgais [[Igaunija]]s [[basketbolists]], kas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]?
* ... ka pie '''[[Pārogres dzelzceļa stacija]]s''' [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] bija iestādītas arī [[palma]]s?
* ... ka pēc [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]] [[valsts|lielvalstis]] '''[[pirātisms|pirātismu]]''' izmantoja, lai kaitētu citu [[kuģi]]em un nenonāktu līdz savstarpējām jūras kaujām?
[[Attēls:Visby 13-.JPG|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Visbija]]''' (attēlā) ir viena no vislabāk saglabājušajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pilsēta|pilsētām]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... ka [[Beļģija]]s polārpētnieka '''[[Adriens de Žerlašs de Gomerī|Adriena de Žerlaša]]''' ekspedīcija bija pirmā, kas pārziemoja [[Antarktika|Antarktikā]], jo kuģis ''Belgica'' tika iesprostots [[pakledus|pakledū]]?
* ... ka '''[[Tautas Saeima]]''' savā pirmajā sēdē [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] [[21. jūlijs|21. jūlijā]] pasludināja [[Latvijas Republika]]s likvidēšanu?
* ... ka '''[[pāli valoda|pāli valodā]]''' cilvēki [[Indija|Indijā]] ikdienā beidza sarunāties jau ap [[14. gadsimts|14. gadsimtu]], tomēr tā joprojām pastāv kā [[Teravādas budisms|budistu]] [[liturģiskā valoda]]?
* ... ka '''&quot;[[Čikāgas piecīši|Čikāgas piecīšu]]&quot;''' leģendāro [[1989. gads Latvijā|1989. gada]] [[koncerts|koncertturneju]] [[Latvija|Latvijā]] kopumā apmeklēja ap 180 000 cilvēku?
* ... ka [[Zeme]]s '''[[ozona slānis]]''' absorbē 97—99% no [[Saule]]s izstarotā [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]]?
[[Attēls:Port-Lockroy.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pirmā [[Lielbritānija|britu]] [[polārstacija]] [[Antarktīdas pussala|Antarktīdas pussalā]] '''[[Portlokruā]]''' (attēlā) mūsdienās darbojas kā [[muzejs]] un gadā to apmeklē vairāk kā {{nobr|10 000}} tūristu?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]] un dziesmu autors '''[[Eduards Rozenštrauhs]]''' strādājis leļļu [[teātris|teātrī]]?
* ... ka '''[[Nīštates miera līgums]]''' starp [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] un [[Zviedrijas karaliste|Zviedrijas karalisti]] izbeidza 21 gadu ilgušo [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]?
* ... ka [[dimants|dimantus]] saturošie '''[[kimberlīts|kimberlītu]]''' ieži varētu būt atrodami arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka '''[[Hlodvigs I]]''' bija pirmais no [[franki|franku]] [[karalis|karaļiem]], kas par savas valsts [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]] 508. gadā izvēlējās [[Parīze|Parīzi]]?
* ... ka '''[[Juris Tone|Jurim Tonem]]''' pieder divi [[Latvijas rekordi vieglatlētikā]], tomēr visas trīs [[olimpiskās spēles]], kurās viņš piedalījies, ir notikušas [[ziemas olimpiskās spēles|ziemā]]?
[[Attēls:Bombus terrestris1 trzmiel ziemny small.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[kamenes|kameņu]]''' (attēlā) pūkainais [[mati|apmatojums]] tās pasargā no vēsa [[laikapstākļi|laika]]?
* ... ka līdz [[1973. gads|1973. gadam]], kad [[latīņu alfabēts]] oficiāli tika pieņemts par '''[[somāļu valoda]]s''' rakstības veidu, somāļu valoda tikpat kā nebija [[rakstība|pierakstāma]]?
* ... ka [[Latvija|Latviju]] pārstāvējusī [[daiļslidotāja]] '''[[Jeļena Berežnaja]]''' [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]] guva [[galva]]s traumu, uz laiku bija paralizēta un nespēja runāt, tomēr viņa atsāka trenēties un [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002. gadā]] kļuva par olimpisko čempioni, jau pārstāvot [[Krievija|Krieviju]]?
* ... ka pēc '''[[Zemgales galīgā nopostīšana|Zemgales galīgās nopostīšanas]]''' [[zemgaļi]] izlēma atstāt savu zemi un lielākā daļa pārcēlās uz [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]?
* ... ka '''[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' nenotiek soļošanas sacensības un [[maratonskrējiens|maratonskrējieni]]?
* ... ka '''[[Neciklopēdija]]''' ir pieejama vairāk nekā 75 [[valoda|valodās]]?
[[Attēls:Luscinia luscinia vogelartinfo chris romeiks CHR3635.jpg|border|right|150px]]
* ... ka izcilā dziedātāja '''[[lakstīgala]]''' (attēlā) ir neliela auguma [[dziedātājputns]], ar neuzkrītošu, pelēkbrūnu apspalvojumu?
* ... ka uz pirmā [[žurnāls|žurnāla]] '''''[[Playboy]]''''' vāka bija [[Merilina Monro|Merilinas Monro]] [[fotoattēls]]?
* ... ka '''[[Čičenica]]''' ir viens no apmeklētākajiem [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskajiem pieminekļiem]] [[Meksika|Meksikā]], ko katru gadu apmeklē apmēram 1,2 miljoni tūristu?
* ... ka [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlases]] [[futbolists]] '''[[Ivica Oličs]]''' nepiedalās [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]], jo guva traumu četras dienas pirms tā sākuma?
* ... ka '''[[ausainā pūce|ausainajai pūcei]]''', kā visām pūcēm, ir asimetriski [[auss|ausu]] atvērumi: kreisās auss atvere ir augstāk nekā labā?
* ... ka '''''[[Waffen-SS]]''''' vienības [[kara fronte|frontē]] pakļāvās [[Vērmahts|Vērmahtam]]?
[[Attēls:Gregory XIII.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[pāvests|pāvesta]] '''[[Gregorijs XIII|Gregorija XIII]]''' (attēlā) veiktā [[kalendārs|kalendāra]] reforma aizsāka mūsdienu [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] lietošanu?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta]]''' joprojām tiek izmantota, un gadā pa to tiek aizvesti līdz 7000 vagonu [[grants]] [[dzelzceļš|dzelzceļa]] būvei?
* ... ka trīs [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece soļošanā '''[[Anita Liepiņa]]''' pēc [[vieglatlēte]]s karjeras beigām kļuvusi par divkārtēju pasaules čempioni [[rogainings|rogainingā]]?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[žurnālists]] '''[[Kārlis Streips]]''' jau kopš [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] pastāvīgi dzīvo [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka no [[romieši|romiešu]] dieva '''[[Marss (dievs)|Marsa]]''' vārda ir radies [[marts|marta]] mēneša nosaukums, kas romiešu [[kalendārs|kalendārā]] bija gada pirmais mēnesis?
* ... ka pirmās '''[[ābece]]s''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigās izdeva [[Vācieši|vācu]] mācītāji?
[[Attēls:Flying Vespula vulgaris.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[dzēlējlapsenes|dzēlējlapseņu]]''' (attēlā parastā lapsene) [[inde]]s dzelonis ir attīstījies no olu dējekļa, kas zaudējis spēju dēt [[ola]]s?
* ... ka zvaigzne '''[[Betelgeize]]''' kļūs par [[pārnova|pārnovu]] un tas var notikt visai drīz?
* ... ka vēlākais Latvijas [[Latvijas kara ministrs|kara]] un [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] '''[[Antons Ozols]]''' [[Bermontiāde]]s laikā tika ievainots dienesta pienākumu pildīšanas laikā?
* ... ka otrais [[ANO ģenerālsekretārs]] '''[[Dāgs Hammaršelds]]''' gāja bojā amata pildīšanas laikā [[lidmašīna]]s avārijā [[Zambija|Zambijā]]?
* ... ka [[Šveice]]s [[Orientēšanās sports|orientieriste]] '''[[Simona Nigli]]''' divreiz atgriezusies sportā pēc bērnu [[piedzimšana]]s un atkal uzvarējusi sezonas lielākajās sacensībās?
* ... ka pirms pārošanās '''[[ķirmji]]''' savstarpēji sazinās, piesitot ar [[galva|galvu]] pie alas sieniņas, ko māņticīgi cilvēki sauc par &quot;nāves pulksteni&quot;?
[[Attēls:Gustav IV Adolph of Sweden.PNG|border|right|150px]]
* ... ka [[Zviedrijas karalis]] '''[[Gustavs IV Ādolfs]]''' (attēlā) troni zaudēja [[apvērsums|apvērsuma]] rezultātā [[1809. gads|1809. gadā]]?
* ... ka '''[[sinhronā peldēšana]]''' ir viens no diviem sporta veidiem [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kurā sacensības notiek tikai [[sieviete|sievietēm]]?
* ... ka '''[[sirseņi]]''' ir plēsēji, kas dabā pārtiek no citiem [[kukaiņi]]em un [[maita]]s?
* ... ka [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londonas olimpiskajām spēlēm]] kvalificējušais '''[[Matīss Burģis]]''' būs pirmais [[Latvija]]s [[galda teniss|galda tenisists]], kas piedalījies [[olimpiskās spēles|olimpiādē]]?
* ... ka '''[[cauruļzobis]]''' ir ļoti ātrs zemes racējs, kas spēj izrakt 60 [[centimetrs|cm]] mazāk kā 30 [[sekunde|sekundēs]]?
* ... ka [[Spānija]]s [[riteņbraucējs|riteņbraucēja]] '''[[Hoakims Rodrigess|Hoakima Rodrigesa]]''' iesauka ir ''Purito'' — &quot;mazais cigārs&quot;?
[[Attēls:Pelikan Walvis Bay.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[sārtais pelikāns]]''' (attēlā) [[Latvija|Latvijā]] kopš 1865. gada konstatēts tikai septiņas reizes, toties trīs no šiem [[Putnu vērošana|novērojumiem]] notikuši [[2012. gads Latvijā|2012. gadā]]?
* ... ka '''[[kailā mietene|kailo mieteni]]''' agrāk uzskatīja par ēdamu [[sēne|sēni]], bet tagad par [[Inde|indīgu]], tomēr daži to joprojām lieto uzturā?
* ... ka pašlaik spēkā esošie [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordi]] [[diska mešana|diska mešanā]] gan sievietēm, gan vīriešiem ir uzstādīti '''[[Neibrandenburga|Neibrandenburgā]]'''?
* ... ka dirižabļu konstruktora '''[[Ferdinands fon Cepelīns|Ferdinanda fon Cepelīna]]''' sieva bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniece no [[Gulbene]]s?
* ... ka pirmais [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents '''[[Jānis Dikmanis]]''' ir arī vienīgais [[latvieši|latvietis]], kas bijis [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskā Olimpiskās komitejas]] loceklis?
* ... ka '''[[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote|karaliene Šarlote]]''' ieviesa [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] [[Ziemassvētku egle]]s tradīciju?
[[Attēls:Iano Cornarius.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[Reformācija]]s laiku [[ārsts]] un tulkotājs '''[[Jans Kornārijs]]''' (attēlā) jaunības gados pēc [[Roterdamas Erasms|Roterdamas Erasma]] ieteikuma devās strādāt par ārstu [[Rīga|Rīgā]]?
* ... ka '''[[Margarita Perveņecka]]''' par savu pirmo [[romāns|romānu]] &quot;Gaetāno Krematoss&quot; saņēma 2011. gada '''[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]]'''?
* ... ka [[Stokholma]]s arēnā '''''[[Ericsson Globe]]''''' [[2013. gads|2013. gadā]] būs risinājušās jau četru [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionātu]] spēles?
* ... ka [[Izraēla]]s [[prezidents]] '''[[Šimons Peress]]''' vairāk nekā 66 gadus ilgajā [[politika|politiskajā]] karjerā bijis 12 valdību loceklis?
* ... ka [[Dienvidslāvija|dienvidslāvu]] [[aktieris|aktierim]] '''[[Gojko Mitičs|Gojko Mitičam]]''', kurš vislabāk pazīstams ar [[indiāņi|indiāņu]] Čingačguka, Tekumsē un Oceolas lomām, kā nesmēķētājam vissarežģītākā filmēšanā esot bijusi miera pīpes ceremonija?
* ... ka [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība]] veloķiveres lietošanu sacensībās kā obligātu ieviesa tikai 2003. gadā pēc [[Kazahstāna]]s sportista '''[[Andrejs Kiviļevs|Andreja Kiviļeva]]''' nāves?
[[Attēls:Bruknas manor.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Bruknas muiža|Bruknas muižā]]''' (attēlā) darbojas sabiedriska organizācija &quot;Kalna svētību kopiena&quot;, kas veic [[Narkomānija|narkomānu]] atveseļošanu, izmantojot lūgšanas un [[darbs|darba]] terapiju?
* ... ka [[Valmiera]]s ģerbonī attēlotā vērša piere ir no Zviedrijas kanclera '''[[Aksels Oksenšerna|Aksela Oksenšernas]]''' dzimtas ģerboņa?
* ... ka divas '''[[Gunārs Birkerts|Gunāra Birkerta]]''' projektētās [[ēka]]s ir iekļautas 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā?
* ... ka '''[[žultspūslis|žultspūšļa]]''' izoperēšana nav bīstama [[cilvēks|cilvēka]] dzīvībai un to dara, ja ir izveidojušies žultsakmeņi?
* ... ka '''[[Juris Podnieks|Jura Podnieka]]''' [[1986. gads Latvijā|1986. gada]] filmu &quot;[[Vai viegli būt jaunam?]]&quot; gada laikā bija noskatījušies 28 miljoni skatītāju?
* ... ka [[1995. gads Latvijā|1995. gada]] [[14. maijs|14. maijā]] '''[[Teodors Ķirsis]]''' kopā ar Imantu Zaulu kā pirmie [[Latvija]]s [[alpīnisms|alpīnisti]] uzkāpa pasaules augstākajā virsotnē [[Everests|Everestā]]?
[[Attēls:North Korean Unha-3 rocket at launch pad.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[1989. gada Latvijas šaha čempionāts|1989. gada Latvijas šaha čempionātā]]''' tika nospēlēta pati garākā partija [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē — [[Viesturs Meijers]] un [[Igors Rausis]] vienojās par neizšķirtu tieši 200. gājienā?
* ... ka [[Ziemeļkoreja]]s [[zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] '''''[[Kwangmyŏngsŏng-3]]''''' (attēlā tā [[nesējraķete]] starta laukumā), kura palaišana tika pieskaņota [[Kims Irsens|Kima Irsena]] simtajai gadadienai, tika zaudēts avārijā [[2012. gads|2012. gada]] [[14. aprīlis|14. aprīlī]]?
* ... ka [[Indija]]s prezidente '''[[Pratibha Patila]]''' ir pirmā [[sieviete]] šajā amatā?
* ... ka [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlases]] [[futbolists]] '''[[Toms Tamošausks]]''' jau kopš [[2006. gads sportā|2006. gada]] spēlē [[Latvija]]s klubā [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas &quot;Metalurgs&quot;]] un ir šīs komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... ka [[1986. gads|1986. gadā]] [[Stīvs Džobss]] atpirka kinostudiju '''''[[Pixar Animation Studios]]''''' no [[Džordžs Lūkass|Džordža Lūkasa]] par 10 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]?
* ... ka svētceļojumā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] mirušās '''[[Polockas Eifrosīnija]]s''' mirstīgās atliekas [[Polocka|Polockā]] atgriezās [[1910. gads|1910. gadā]], vairāk kā 700 gadus pēc viņas nāves?
* ... ka visvairāk '''[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — individuālais brauciens|Pasaules čempiona titulus riteņbraukšanas individuālajā braucienā]]''' ir izcīnījis [[Fabians Kančellāra]]?
[[Attēls:Luize sharlote.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercoga]] [[hercogs Jēkabs|Jēkaba]] sieva '''[[Luīze Šarlote]]''' (attēlā) piederēja [[reformātu baznīca]]i un viņas laikā [[Jelgava|Jelgavā]] tika izveidota reformātu draudze?
* ... ka '''[[mātes diena]]''' dažādās [[valsts|valstīs]] tiek svinēta atšķirīgos [[datums|datumos]]?
* ... ka 165 cm garais '''[[Ērls Boikinss]]''' ir otrais visu laiku īsākais [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] [[basketbols|basketbolists]] līgas vēsturē?
* ... ka '''[[1924. gada Latvijas šaha čempionāts]]''' &quot;bija ievērojams ar to, ka bija pirmais Latvijas mērogā, un [..] tikai ar šo turnīru faktiski nodibinājās Latvijas šaha dzīve&quot;?
* ... ka '''[[Versaļas pils|Versaļas pilī]]''' ir apmēram 2300 istabas, un kopējā celtnes platība ir 67 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;?
* ... ka '''[[1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1939. gada Eiropas čempionātā basketbolā]]''' uzvaru guva [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlase]], bet otrajā vietā ierindojās [[Latvijas basketbola izlase|Latvija]]?
[[Attēls:Nicolae Ceaușescu.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pēc tam, kad [[1989. gads|1989. gada]] revolūcijā tika gāzts '''[[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]]''' (attēlā) režīms [[Rumānija|Rumānijā]], viņam tika izpildīts [[nāvessods]]?
* ... ka '''[[Brahmaputra]]''' ir kuģojama aptuveni 1300 km garumā?
* ... ka '''[[Tamāra Dauniene]]''' bija pirmā ārpus [[Latvija]]s augusī [[basketboliste]], kas spēlējusi [[Rīgas TTT]]?
* ... ka '''[[Minskas kņazi]]''' bija [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaišu]] vasaļi kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]] vidus?
* ... ka visvairāk reižu (23) '''[[NHL Visu zvaigžņu spēle|NHL Visu zvaigžņu spēlē]]''' ir piedalījies [[Gordijs Hovs]]?
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsniekam, [[Baltā kustība|Baltās kustības]] dalībniekam [[Romāns fon Ungerns-Šternbergs|Romānam fon Ungernam-Šternbergam]] par ieguldījumu [[Mongolija]]s atbrīvošanā no [[Ķīnieši|ķīniešu]] okupācijas tika piešķirts [[hans|hana]] tituls?
[[Attēls:Jean-Baptiste Charcot.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[Francija|franču]] polārpētnieks '''[[Žans Batists Šarko]]''' (attēlā) savos ceļojumos komandējis četrus [[kuģis|kuģus]] ar vienādu nosaukumu — ''Pourquoi Pas?'' (‘Kāpēc ne?’)?
* ... ka [[Džons Kenedijs]] ir pēdējais no četriem [[ASV prezidents|ASV prezidentiem]], kas tikuši '''[[atentāts pret Džonu Kenediju|nogalināti atentātos]]'''?
* ... ka '''[[Jēkabs Janševskis]]''' savu pirmo [[romāns|romānu]] &quot;Dzimtene&quot; (piecos sējumos) ar pārtraukumiem rakstīja 40 gadus?
* ... ka [[Īslande]]s [[premjerministrs|premjerministre]] '''[[Jouhana Sīgurdardoutira]]''' ir pirmā pasaulē zināmā atklātā [[homoseksuālisms|homoseksuālā]] valdības vadītāja?
* ... ka '''[[zvīņneši|zvīņnešu]]''' [[gaļa]] ir iecienīta arī [[Ķīna|Ķīnā]], kur tā tiek uzskatīta par delikatesi?
* ... ka pirmās [[sieviete]]s [[Antarktīda|Antarktīdā]] pārziemoja 1947. gadā '''[[Īstbeisa]]s''' bāzē?
[[Attēls:Coprinopsis atramentaria 3 - Lindsey.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[pelēkā tintene]]''' (attēlā) ir [[inde|indīga]], lietojot to kopā ar [[alkohols|alkoholu]]?
* ... ka '''[[Longjerbīene]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta, kuras [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits pārsniedz 1000?
* ... ka [[1847. gads|1847. gadā]] 54 582 zemnieku [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] pārgāja '''[[Latvijas pareizticīgā baznīca|pareizticībā]]'''?
* ... ka [[riteņbraukšana]]s komandas '''''[[Euskaltel-Euskadi]]''''' braucēji ir gandrīz tikai no [[Basku zeme]]s?
* ... ka [[opera|operdziedātāja]] '''[[Kristīne Opolais]]''' ir precējusies ar diriģentu [[Andris Nelsons|Andri Nelsonu]]?
* ... ka [[acteki]] '''[[bruņneši|bruņnešus]]''' sauc ''azotochtli'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē &quot;bruņurupučtruši&quot;?
[[Attēls:Accipiter nisus 1 (Bohuš Číčel).jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[zvirbuļvanags|zvirbuļu vanagu]]''' [[mātīte]]s ir līdz pat 25% lielākas par [[tēviņš|tēviņiem]] (attēlā) un var svērt pat divas reizes vairāk?
* ... ka no bērnības [[aklums|aklais]] [[dzejnieks]] '''[[Neredzīgais Indriķis]]''' ticis dēvēts par &quot;[[latvieši|latviešu]] [[Homērs|Homēru]]&quot;?
* ... ka [[Lielbritānija|britu]] [[aktrise]] '''[[Helēna Mirena]]''' saņēmusi atzinību par [[karaliene|karalieņu]] [[Elizabete I|Elizabetes I]] un [[Elizabete II|Elizabetes II]] lomām filmās ''Elizabeth I'' un ''The Queen''?
* ... ka '''[[Milhauss Van Hautens|Milhauss]]''' ir viens no nedaudzajiem [[animācija]]s seriāla &quot;[[Simpsoni]]&quot; varoņiem, kuram ir uzacis?
* ... ka '''&quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot;''' (''Latweeschu Awises''), ko [[Jelgava|Jelgavā]] izdeva no [[1822. gads|1822.]] līdz [[1915. gads Latvijā|1915. gadam]], bija visilgāk izdotais preses izdevums [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?
* ... ka automobiļu ražotājs '''''[[Alfa Romeo]]''''' ir daļa no koncerna ''[[FIAT|FIAT Group]]''?
[[Attēls:Lactarius torminosus (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... ka pēc '''[[parastais vilnītis|vilnīšu]]''' (attēlā) novārīšanas [[inde|indīgie toksīni]] tajos tiek iznīcināti, tāpēc dažos pasaules reģionos, arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], to lieto uzturā kā ēdamu [[sēne|sēni]]?
* ... ka [[Francija]]s kara ministrs '''[[Andrē Mažino]]''' iniciējis [[nocietinājums|nocietinājumu]] līnijas izbūvi uz valsts austrumu robežām — «Mažino līniju»?
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] mācītājs '''[[Gustavs Reinholds fon Klots]]''' bijis [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] dibinātājs un pirmais tās vadītājs?
* ... ka '''[[Saipla]]s''' polārstacijā [[Antarktīda|Antarktīdā]] bija izbūvēta pasaulē lielākā ({{nobr|42 km}} gara) antena ļoti zemas [[frekvence]]s viļņu raidītājiem?
* ... ka [[2006. gads|2006. gadā]] '''[[Dopinga lietošanā pieķertie Latvijas sportisti|dopinga lietošanā]]''' pieķēra [[Latvija]]s kērlinga spēlētāju Edgaru Soiku?
* ... ka [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] '''[[Žoržs Tikmers]]''' jau piekto reizi būs [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijas delegācijas]] vadītājs?
[[Attēls:Eižens Finks.jpg|border|right|150px]]
* ... ka starpkaru [[Latvija|Latvijā]] slavenais gaišreģis '''[[Eižens Finks]]''' (attēlā) jaunībā bija ceļojoša [[cirks|cirka]] mākslinieks?
* ... ka pēdējais '''[[ceļotājbalodis]]''' nomira [[1914. gads|1914. gadā]] [[Sinsinati]] [[zoodārzs|zoodārzā]], lai gan vēl 19. gadsimta vidū to skaits bija mērāms miljardos?
* ... ka [[2011. gads|2011. gadā]] '''[[Vilnis Baltiņš]]''' kļuva par pirmo [[latvieši|latvieti]], kas saņēmis [[SOK|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko ordeni?
* ... ka '''[[Orsons Velss|Orsona Velsa]]''' [[1938. gads|1938. gadā]] veidotais [[Herberts Velss|Herberta Velsa]] [[romāns|romāna]] &quot;Pasauļu kari&quot; [[radio]] inscenējums par [[citplanētieši|citplanētiešu]] uzbrukumu izraisīja paniku ASV ziemeļaustrumu iedzīvotājos?
* ... ka '''[[Māteru Juris]]''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] ieviesis vairākus juridiskos terminus, piemēram, &quot;laulības pārkāpšana&quot; (laulības &quot;laušanas&quot; vietā)?
* ... ka '''[[sinotibetiešu valodu saime]]''' ir otra lielākā [[valodu saime]] pēc runātāju skaita aiz [[indoeiropiešu valodu saime]]s?
[[Attēls:Jeremy Lin with the Knicks and reporters.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[basketbols|basketbolists]] '''[[Džeremijs Lins]]''' (attēlā) divu nedēļu laikā no maz spēlējoša rezervista kļuva par [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] līderi un vairāku NBA rekordu īpašnieku?
* ... ka [[hokejs|hokeja]] [[hokeja policists|&quot;policists&quot;]] '''[[Džeremijs Jablonskis]]''' nopelnīja 56 soda minūtes jau savā pirmajā spēlē [[Čehovas &quot;Vitjaz&quot;]] sastāvā?
* ... ka '''[[velokross|velokrosa]]''' sacensību laikā ir atļauts mainīt velosipēdu?
* ... ka Vinstons Bišops, viens no seriāla '''''[[New Girl]]''''' galvenajiem varoņiem, ir spēlējis [[basketbols|basketbolu]] profesionālā līmenī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka spēle '''[[Cirks (spēle)|Cirks]]''' ir cēlusies no [[Indija]]s, kur tā simboliski atainoja ceļu uz pestīšanu?
* ... ka '''[[Stefans Peteransels|Stefanam Peteranselam]]''' pieder uzvaru rekords (10) [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]], no kurām daļa iegūta [[Motocikls|motociklu]] klasē, daļa [[Automobilis|automobiļu]] klasē?

* ... ka [[komunisms|komunistu]] revolucionārs '''[[Felikss Dzeržinskis]]''' (attēlā) 1898.—1909. gadā trīs reizes bijis izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]], no kuras visas reizes izbēdzis?
* ... ka '''[[Šveices franks]]''' mūsdienās ir palikusi vienīgā [[valūta]] [[Eiropa|Eiropā]], ko sauc par franku?
* ... ka [[2011. gads|2011. gadā]] [[Kanāda]] kļuva par pirmo valsti, kas izstājusies no '''[[Kioto protokols|Kioto protokola]]'''?
* ... ka tiek uzskatīts, ka '''[[Kultūras revolūcija]]s''' laikā [[Ķīna|Ķīnā]] bojā gāja vairāk nekā 7,7 miljoni [[cilvēks|cilvēku]]?
* ... ka starpkontinentālie lidojumi ar '''''[[Concorde]]''''' notika uz pusi ātrāk nekā ar citām pasažieru [[lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... ka [[Ņujorka]]s '''[[Taimskvērs]]''' ir pasaulē populārākais [[tūrisms|tūrisma]] objekts, katru gadu to apmeklē vairāk nekā 39 miljoni cilvēku?
[[Attēls:Coat of arms of Estonia.svg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Igaunijas ģerbonis]]''' (attēlā) ar trīs [[lauva|lauvām]] uz [[Vairogs (heraldika)|vairoga]] ir radies no [[dāņi|dāņu]] valdnieka [[Valdemārs II|Valdemāra II]] ģerboņa?
* ... ka ar '''[[karaļūdens]]''' palīdzību iegūst [[zelts|zeltu]] un [[platīns|platīnu]] no tos saturošiem [[atkritumi]]em?
* ... ka vairākkārtējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[vieglatlētika|800 m skrējienā]] '''[[Sebastjans Ko]]''' ir bijis [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] deputāts no [[Konservatīvo partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partijas]]?
* ... ka '''[[triass|triasa]]''' periodā uz [[Zeme]]s parādījās pirmie lidojošie [[mugurkaulnieki]], kā arī pirmie īstie [[zīdītāji]]?
* ... ka [[11. Saeima]]s deputāts '''[[Ingmārs Čaklais]]''' ir [[dzejnieks|dzejnieka]] un publicista [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] dēls?
* ... ka [[Izraēla]]s [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] '''[[Ariels Šarons]]''' 2006. gada 4. janvārī pārcieta [[insults|insultu]] un kopš tā laika ir [[koma]]s stāvoklī?
[[Attēls:Priedaines stacija 1.JPG|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Priedaine (stacija)|Priedaines stacijā]]''' (attēlā) tika ierīkoti pirmie gaismas signāli [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļā]]?
* ... ka [[Ādolfs Hitlers|Ādolfam Hitleram]] par '''[[Alus pučs|Alus puča]]''' sarīkošanu nācās nosēdēt [[cietums|cietumā]] mazāk nekā gadu?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes politiķis '''[[Antons Ābele]]''' ir jaunākais [[Zviedrija]]s parlamenta deputāts tā vēsturē?
* ... ka 2012. [[gada putns Latvijā]] '''[[jūras ērglis]]''' ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns?
* ... ka '''[[Dižliepas|Dižliepās]]''' augošā Elku liepa ir [[Baltija|Baltijā]] resnākā [[parastā liepa]]?
* ... ka '''[[Olga Rajecka]]''' ir dzimusi [[Lietuva|Lietuvā]]?
[[Attēls:Bērzgales baznīca Aglonas pagastā 2002-08-11.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]]''' (attēlā) ir viena no vecākām [[Latgale]]s koka [[baznīca (celtne)|baznīcām]]?
* ... ka vēlākais [[Latvija]]s ministrs '''[[Voldemārs Salnais]]''' [[1913. gads|1913. gadā]] izbēga no katorgas un emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... ka '''[[Orlando]]''' pilsētu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ik gadu apmeklē 51 miljons [[tūrisms|tūristu]]?
* ... ka '''[[4. Saeima]]''' bija pēdējais demokrātiski [[vēlēšanas|ievēlētais]] [[Latvija]]s [[parlaments]] starpkaru periodā?
* ... ka '''[[Berknera sala]]''' ir pasaulē vistālāk [[dienvidi|dienvidos]] esošā [[sala]]?
* ... ka [[Vadims Vasiļevskis]] ir vienīgais '''[[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Latvijas karognesējs olimpiskajās spēlēs]]''', kam šis gods uzticēts divreiz?
[[Attēls:George Soros - World Economic Forum Annual Meeting Davos 2010.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Džordžs Soross|Džordža Sorosa]]''' (attēlā) īpašumi [[2011. gads|2011. gadā]] novērtēti ar 22 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]], bet kopš [[1979. gads|1979. gada]] 8 miljardus viņš ir ieguldījis ar [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]], [[veselība|veselību]] un [[izglītība|izglītību]] saistītos projektos?
* ... ka [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] 20 gadus vecais [[hokejs|hokejists]] '''[[Juris Upītis]]''' izcēlies ar rezultativitāti, gūstot vārtus debijas spēlē un 3 vārtus pirmajās 9 spēlēs?
* ... ka līdz [[2008. gads|2008. gadam]] '''''[[General Motors]]''''' 77 gadu garumā bija lielākais [[Automobilis|automobiļu]] ražotājs pasaulē?
* ... ka [[Latvijas Basketbola savienība]]s priekšsēdētājs '''[[Valdis Voins]]''' iepriekš bija [[Latvijas Valsts policija]]s priekšnieks?
* ... ka '''[[baltegles|baltegļu]]''' augstums var sasniegt pat 80 metrus?
* ... ka 1958. gada [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas čempions šahā]] '''[[Israels Zilbers]]''' mūža nogalē iztiku pelnīja [[Ņujorka]]s parkā, spēlējot ar apmeklētājiem, un no viņa dzīves stāsta radīts viens no tēliem filmā &quot;Meklējot [[Bobijs Fišers|Bobiju Fišeru]]&quot;?
[[Attēls:Ded Moroz Snegurochka Christmas card.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Sniegbaltīte (Jaungada tēls)|Sniegbaltītes]]''' kā [[Salatētis|Salatēta]] pavadones (attēlā kopā ar Salatēti) tēls ir attīstījies bijušajā [[Padomju Savienība|PSRS]], bet vispār tā pazīstama kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigām?
* ... ka agrāk [[Tabores pagasts|Tabores pagasta]] '''[[Budiški|Budišku ciems]]''' sastāvēja no trim [[viensēta|viensētām]], toties tagad apdzīvota ir vairs tikai viena?
* ... ka 2010. gadā 39. [[šahs|šaha]] olimpiādē [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] '''[[Ilze Bērziņa]]''' izcīnīja bronzas medaļu pie trešā galdiņa, kas ir labākais Latvijas panākums šaha olimpiādēs pēc neatkarības atjaunošanas?
* ... ka &quot;[[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskarotā]]&quot; [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filma &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; stāsta par amerikāņu zinātnieka '''[[Džons Nešs|Džona Neša]]''' matemātisko izcilību un cīņu ar [[Šizofrēnija|šizofrēniju]]?
* ... ka '''[[Lielais terors|Lielā terora]]''' laikā 1937. un 1938. gadā [[Staļins]] vērsās arī pret daudzām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] dzīvojošām etniskām grupām, tostarp ar [[nāvessods|nāvessodu]] tika sodīti vairāk kā 16 000 [[latvieši|latviešu]]?
* ... ka no vairāk kā 36 tūkstošiem [[Slovākija]]s pilsētas '''[[Komārno]]''' [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] apmēram 60% ir [[ungāri]]?
[[Attēls:K8085-21.jpg|border|right|150px]]
* ... ka attīstīta '''[[termīti|termītu]]''' karaliene (attēlā) spēj izdēt 2000 [[ola|olu]] dienā?
* ... ka '''[[Ladislavs Postums]]''' tika kronēts par [[Ungārija]]s [[karalis|karali]] mazāk kā trīs mēnešu vecumā?
* ... ka '''[[Jānis Serģis]]''' [[motokross|motokrosa]] karjeru beidza 1992. gadā, kad panākumus sāka gūt viņa dēls [[Kristers Serģis|Kristers]]?
* ... ka [[Saeima]]s deputāte '''[[Iveta Grigule]]''' bija viena no pieciem deputātiem, kas [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]] virzīja [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andri Bērziņu]], bet drīz pēc tam viņa tika izslēgta no [[LZP|Zaļās partijas]]?
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] visiem [[uzņēmums|uzņēmumiem]] un iestādēm ir jābūt izstrādātai '''[[darba aizsardzība]]s''' sistēmai un jābūt speciālistam, kas to uzrauga un uztur?
* ... ka '''[[ziemas ceļš|ziemas ceļi]]''' tiek ierīkoti arī [[Igaunija|Igaunijā]] satiksmei starp [[sala|salām]] un cietzemi?
[[Attēls:CashewSnack.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[rietumu anakardija]]s''', ko kultivē tās augļu — Indijas riekstu jeb kešjuriekstu (attēlā) — dēļ, augļapvalkā ir [[inde|indīga]] [[eļļa]], ko izmanto [[rūpniecība|rūpniecībā]]?
* ... ka '''[[jūras leopards]]''' ir otrais plēsīgākais [[dzīvnieks]] (aiz [[zobenvalis|zobenvaļa]]) [[Antarktika]]s ūdeņos un mēdz uzbrukt arī [[cilvēks|cilvēkiem]]?
* ... ka [[11. Saeima|Saeimas]] jaunākais deputāts '''[[Jānis Upenieks]]''' ir spēlējis [[Latvija]]s [[beisbols|beisbola]] izlasē?
* ... ka [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] prezidents '''[[Ježijs Buzeks]]''' [[2001. gads|2001. gadā]] pēc zaudējuma [[vēlēšanas|vēlēšanās]] bija pametis [[politika|politiku]]?
* ... ka no [[Zeme]]s [[Atmosfēra|atmosfērā]] esošajām [[gāze|gāzēm]] vislielāko ieguldījumu '''[[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektā]]''' dod [[ūdens]] [[tvaiks|tvaiki]]?
* ... ka pašreizējais Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents '''[[Mārtiņš Bičevskis]]''' 24 gadu vecumā kļuva par [[7. Saeima]]s deputātu?
[[Attēls:Krabbenfresser.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pretēji savam nosaukumam '''[[krabjēdājronis]]''' (attēlā) nebarojas ar [[krabji]]em, kuri nemaz nedzīvo [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]], bet pamatā barojas ar Antarktikas [[krili]]em?
* ... ka visiem '''[[vētrasputni]]em''' piemīt spēcīga [[ligzda|ligzdošanas]] filopatrija: putni vienmēr atgriežas vienā un tajā pašā vietā, lai ligzdotu?
* ... ka '''[[Rūperts Grints]]''' '''[[Rons Vīzlijs|Rona Vīzlija]]''' lomai '''[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harija Potera filmu sērijā]]''' tika izraudzīts 11 gadu vecumā, bet līdz tam bija tēlojis vienīgi skolas lugās un vietējā teātra grupā?
* ... ka labākie rezultāti '''[[kaitslēpošana|kaitslēpošanā]]''' ir sasniegti [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]], kur tiek izmantots spēcīgais un noturīgais [[katabatiskais vējš]]?
* ... ka [[Rīgas VEF]] [[basketbolists]] '''[[Kortnijs Simss]]''' karjeras laikā piecas spēles aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], pie tam trīs dažādos klubos?
* ... ka [[Bohēmija]]s [[karalis]] '''[[Otokārs II]]''' kļuva par [[Austrija]]s [[hercogs|hercogu]], apprecoties ar 26 gadus vecāko troņmantnieci Bābenbergu Margarētu?
[[Attēls:Skaistkalnesbaznica.JPG|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Skaistkalnes katoļu baznīca]]''' (attēlā) ir otra populārākā [[Dievmāte]]s svētceļojuma apmeklējuma vieta [[Latvija|Latvijā]] pēc [[Aglonas katoļu bazilika|Aglonas]]?
* ... ka '''[[Čans Kaiši]]''' žurnāla ''[[Time]]'' vērtējumā tika atzīts par [[1937. gads|1937. gada]] &quot;[[Gada cilvēks (Time)|Gada cilvēku]]&quot;?
* ... ka [[Antarktīda]]s augstākā virsotne '''[[Vinsona masīvs]]''' ir tikai par {{nobr|799 m}} augstāks par kontinenta [[ledus vairogs|ledus vairoga]] augstāko punktu uz [[Arga leduskupols|Arga leduskupola]]?
* ... ka '''[[ziedkāposts]]''' ir [[dārza kāposts|dārza kāposta]] pasuga?
* ... ka paši senākie zināmie [[Zeme]]s [[ieži]] ir 3,92 miljardus gadu vecie Akastas pelēkie '''[[gneiss|gneisi]]'''?
* ... ka [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] hokejists '''[[Ville Nieminens]]''' 2000.—2001. gada [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] sezonā bija [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs ar [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]?
[[Attēls:HenriIV.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[Francija]]s karalis '''[[Anrī IV]]''' (attēlā) ir gājis bojā [[atentāts|atentātā]] — [[1610. gads|1610. gadā]] viņu nāvīgi sadūra [[katoļi|katoļu]] fanātiķis Fransuā Ravajaks?
* ... ka [[Latvija]]s valdība [[1923. gads|1923. gadā]] '''[[Durbes muiža]]s''' kungu māju piešķīra lietošanā [[dzejnieks|dzejniekam]] [[Rainis|Rainim]]?
* ... ka slavenais 1920. gadu laupītājs '''[[Ansis Kaupēns]]''' veicis vairāk nekā 30 laupīšanas un 19 slepkavības?
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieks '''[[Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems]]''' bija [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] pārstāvis [[Vašingtona|Vašingtonā]]?
* ... ka '''[[Džozefs Pulicers]]''' pazīstams ar to, ka pēc savas nāves novēlēja 2 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] balvu fondam, ko tagad pazīst kā [[Pulicera balva|Pulicera balvu]]?
* ... ka pie '''[[redīsi|redīsu]]''' [[suga]]s pieder arī rutki, kas ir redīsa pasuga?
[[Attēls:Pétrel des neiges - Snow Petrel.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[sniega vētrasputns]]''' (attēlā) var ligzdot [[Antarktīda]]s iekšzemē līdz pat {{nobr|440 km}} attālumā no krasta?
* ... ka [[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]] [[ciems]] '''[[Gambija (ciems)|Gambija]]''' savu nosaukumu ieguvis kādreiz slikti izbraucamo ceļu dēļ?
* ... ka [[1969. gads|1969. gada]] [[20. jūlijs|20. jūlijā]] kā otrais [[cilvēks]] uz [[Mēness]] izkāpa '''[[Bazs Oldrins]]'''?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava]]''' bija pirmais '''[[šaursliežu dzelzceļš]]''' Latvijas teritorijā?
* ... ka padomju [[vingrošana|vingrotājs]] '''[[Aleksandrs Ditjatins]]''' ir ieguvis visvairāk [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] medaļas individuālajās sacensībās olimpisko spēļu vēsturē un vienīgais sportists, kas izcīnījis medaļas visās astoņās vingrošanas disciplīnās vienās olimpiskajās spēlēs?
* ... ka [[Kalifornija]]i, [[ASV štati|ASV štatam]] ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, pašlaik ir 53 vietas '''[[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]]'''?
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-452-0985-36, Russland, Generäle Löhr und W. v. Richthofen (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... ka 1918. gada aprīlī, kad '''[[Volframs fon Rihthofens]]''' (attēlā) veica savu pirmo kaujas lidojumu, viņa brālis leģendārais [[Sarkanais barons|Sarkanais barons Manfrēds]] krita kaujā?
* ... ka '''[[Noršēpinga|Noršēpingā]]''' atrodas [[Zviedrija|Zviedrijā]] lielākais [[zoodārzs]]?
* ... ka [[2012. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2012. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] kandidāts '''[[Mits Romnijs]]''' ir bijis [[mormoņi|mormoņu]] misionārs [[Francija|Francijā]]?
* ... ka pārnestā nozīmē ar vārdu '''[[Volstrīta]]''' nereti saprot arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[finanses|finanšu]] tirgu kopumā?
* ... ka pastāv simtiem teoriju par '''[[Džeks Uzšķērdējs|Džeka Uzšķērdēja]]''' identitāti?
* ... ka [[uzņēmējs]] '''[[Raimonds Gerkens]]''' ir dzimis astoņu bērnu ģimenē?
[[Attēls:Asūnes baznīca 2002-08-11.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca|Asūnes katoļu baznīcā]]''' (attēlā) atrodas pirmā [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]] izdotā [[grāmata]], kas Asūnē tika apkopota 1730. gadā?
* ... ka pastāv teorija, ka vēlīnajā [[krīts (periods)|krīta]] periodā '''[[Gunnerusa grēda]]''' ir bijis sauszemes tilts starp [[Austrumantarktīda|Austrumantarktīdu]] un [[Madagaskara|Madagaskaru]]?
* ... ka '''[[Aldis Drēģeris]]''' savā [[mūzika|mūzikā]] aptvēris dažādus tematus, taču īpaši pazīstams ar dziesmām par [[alkohols|alkoholu]] un [[sieviete|sievietēm]]?
* ... ka '''[[Atakamas tuksnesis]]''' ir sausākais [[tuksnesis]] pasaulē?
* ... ka pasaulē lielākā [[irigācija]]s būve — '''[[Lielais Lībijas ūdensvads]]''' — kopā ar atzariem pārsniedz vairāk nekā 13 000 [[kilometrs|km]] garumu?
* ... ka '''[[Ledus dziļurbums|ledus dziļurbumu]]''' šahtas, lai tās spiediena dēļ nedeformētos, piepilda ar [[petroleja|petroleju]]?
[[Attēls:Kovalevskis.jpg|border|right|150px]]
* ... ka evolucionārās [[paleontoloģija]]s pamatlicējs '''[[Vladimirs Kovaļevskis]]''' (attēlā) dzimis [[Vārkavas pagasts|Vārkavas pagastā]]?
* ... ka no '''[[grenlandiešu valoda]]s''' ir cēlušies tādi vārdi kā iglu, anoraks, [[smailīte|kajaks]] un [[nunataks]]?
* ... ka '''[[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s''' vadītāja ir pašreizējā [[Vācijas kanclere]] [[Angela Merkele]]?
* ... ka [[Rīgas Kinostudija]]s mākslas filma &quot;'''[[Elpojiet dziļi]]'''&quot; savu pirmizrādi piedzīvoja 20 gadus pēc uzņemšanas?
* ... ka '''[[sājūdens]]''' veidojas, sajaucoties [[jūra]]s [[ūdens|ūdenim]] ar [[saldūdens|saldūdeni]]?
* ... ka bijušais [[Francija]]s premjerministrs '''[[Robērs Šūmanis]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[Vācijas impērija]]s armijā?
[[Attēls:Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Pasienes katoļu baznīca]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām [[polis|poļu]] jeb [[Austrumeiropa]]s [[baroks|baroka]] stila celtnēm [[Latgale|Latgalē]] un [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka '''[[Birgita Fišere]]''' ir visu laiku jaunākā (18 gadi) un vecākā (42 gadi) sportiste, kas [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanā]] ir izcīnījusi zelta medaļu [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... ka pie [[kinoteātris|kinoteātra]] &quot;Splendid Palace&quot;, kad tajā 1940. gadā izrādīja filmu '''&quot;[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]&quot;''', veidojās garas rindas un divos mēnešos visā [[Latvija|Latvijā]] [[kinofilma|filmu]] noskatījās ap 250 000 skatītāju?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] [[šahs|šahists]] '''[[Igors Rausis]]''' starptautiskās sacensībās ir pārstāvējis arī [[Bangladeša|Bangladešu]]?
* ... ka vācu dabaszinātnieks '''[[Georgs Forsters]]''' bijis [[Franču revolūcija]]s iedvesmotās [[Mainca]]s Republikas pagaidu administrācijas viceprezidents?
* ... ka &quot;Melnais [[pulkvedis]]&quot; '''[[Viktors Alksnis]]''' ir viena no [[Padomju Savienība|PSRS]] gaisa kara spēku izveidotājiem [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkaba Alkšņa]] mazdēls?
[[Attēls:Naomi Campbell Cannes cropped.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Naomi Kempbela]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par sava laika slavenāko melnādaino [[Modelis (profesija)|modeli]] pasaulē?
* ... ka [[vikingi|vikingu]] laika [[Dānija]]s karaļa '''[[Haralds I Zilzobis|Haralda Zilzobja]]''' vārdā nosaukts protokols ''[[Bluetooth]]''?
* ... ka '''[[Vilis Samsons]]''' bija pēdējais dzīvais [[latvieši|latviešu tautības]] [[Padomju Savienības Varonis]]?
* ... ka [[orientēšanās sports|orientēšanās]] seriāls '''[[Magnēts (orientēšanās sacensības)|“Magnēts”]]''' ir vienīgās [[sports|sporta sacensības]] [[Latvija|Latvijā]], kur dalībniekiem iespējams iegūt balvā [[automašīna|automašīnu]]?
* ... ka [[Vācija]]s admirālis '''[[Erihs Rēders]]''' jaunībā bijis ķeizara [[Vilhelms II|Vilhelma II]] privātās [[jahta]]s apkalpē?
* ... ka [[Raivis Belohvoščiks]] 10 reizes uzvarējis '''[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā|Latvijas čempionātā šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā]]''?
[[Attēls:Višķu baznīca 2001-08-11.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]''' (attēlā) ir viens no nedaudzajiem [[Latvija]]s dievnamiem, kas būvēta no šķeltiem akmeņiem un ir viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa [[dievnams]]?
* ... ka amerikāņu [[starpplanētu zonde]] '''''[[Voyager 2]]''''' tika palaista [[1977]]. gadā un no tās joprojām tiek saņemta zinātniska informācija?
* ... ka [[Nīderlande]]s [[futbolists]] '''[[Klarenss Zēdorfs]]''' ir pirmais, kurš [[Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] uzvarējis trīs klubu sastāvā (''[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]'', ''[[Real Madrid C.F.|Real]]'' un ''[[AC Milan]]'')?
* ... ka amerikāņu [[ķīmija|ķīmiķis]] '''[[Lainuss Polings]]''' ir viens no četrām personām, kas saņēmuši vairāk nekā vienu [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]?
* ... ka '''[[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas futbola pirmās divīzijas]]''' visveiksmīgākais klubs ir ''[[River Plate]]'', kas izcīnījis 33 čempiona titulus?
* ... ka '''[[Vilhelms Keitels]]''' parakstīja [[Trešais reihs|Vācijas]] bezierunu [[kapitulācija|kapitulāciju]] [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]?
[[Attēls:Grozny Avia Yakovlev Yak-42.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pēc katastrofas 1982. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] [[lidmašīna|lidmašīnu]] '''[[Jak-42]]''' (attēlā) ražošana tika pārtraukta un līdz 1985. gadam tās neekspluatēja?
* ... ka '''[[zilais ledus|zilā ledus]]''' apgabali [[Antarktīda|Antarktīdā]] tiek izmantoti [[lidlauks|lidlauku]] izveidošanai?
* ... ka '''[[Brigu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Brigu katoļu baznīcu]]''' 1866. gadā atņēma [[katoļi]]em un atdeva [[Pareizticība|pareizticīgajiem]], lai gan katoļu draudzē bija 1154 ticīgie?
* ... ka pēc '''[[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Stendes—Ventspils lauku dzelzceļu sistēmas]]''' likvidācijas tās stacija kalpo [[Talsi|Talsu]] autoostas vajadzībām?
* ... ka '''[[Frankfurtes grāmatu gadatirgus]]''' ir lielākā [[grāmata|grāmatu]] izstāde pasaulē?
* ... ka caur '''&quot;[[Nord Stream]]&quot;''' plānots gadā pārsūknēt 11% no [[Eiropa|Eiropā]] patērētā [[dabasgāze]]s apjoma?
[[Attēls:Strix nebulosaRB.jpg|border|right|150px]]
* ... ka līdz novērojumiem 2006. gadā '''[[ziemeļpūce]]''' (attēlā) [[Latvija|Latvijā]] netika [[putnu vērošana|novērota]] apmēram 100 gadus?
* ... ka '''[[Johans Bleiks]]''' ir viens no diviem visjaunākajiem [[vieglatlētika|vieglatlētiem]], kas [[100 m|100 m distanci]] veikuši ātrāk par 10 sekundēm?
* ... ka [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[šahs|šahists]] '''[[Aleksandrs Voitkēvičs]]''' ir pārstāvējis [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Polija|Poliju]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet ne [[Latvija|Latviju]]?
* ... ka [[bokss|bokseris]] '''[[Rokijs Marčiāno]]''' karjeras beigšanas brīdī bija vienīgais smagsvaru čempions, kurš ne reizi nebija piedzīvojis zaudējumu?
* ... ka savu izcelsmi ar '''[[īri]]em''' saista ap 80 miljoni pasaules [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... ka '''[[Aija Skrastiņa|Aijas Skrastiņas]]''' 2011. gadā kopā ar [[Somija]]s komandu ''Kalevan Rasti'' ieņemtā 5. vieta stafešu sacensībās ''[[Venla]]'' ir augstākā, kādu spējušas sasniegt [[Latvija]]s [[Orientēšanās sports|orientieristes]]?

* ... ka [[1991. gads|1991. gada]] '''[[Augusta pučs]]''' (attēlā) paātrināja [[Padomju Savienība]]s [[Padomju Sociālistiskās Republikas|republiku]], arī [[Latvija]]s, neatkarības iegūšanu?
* ... ka '''''[[Progress M-12M]]''''' avārija 2011. gada 24. jūnijā bija otrais negadījums pēc kārtas [[Krievija]]s [[kosmonautika|kosmonautikā]] nedēļas laikā?
* ... ka populārā seriāla &quot;[[Simpsoni]]&quot; tēla '''[[Klauns Krastijs|Klauna Krastija]]''' pilns vārds ir &quot;Hēršels Šmoikels Pinčass Jeručams Krustofskis&quot;?
* ... ka pēc '''[[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]]''' daudzās [[Kurzeme]]s draudzēs vairs nebija neviena iedzīvotāja?
* ... ka [[Dienvidāfrika]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]] '''[[Oskars Pistoriuss]]''' ir zināms kā &quot;ātrākais cilvēks bez [[kāja|kājām]]&quot;?
* ... ka '''[[vāraunieks]]''' ir [[Latgales keramika]]s pods ēdiena gatavošanai?
[[Attēls:Russia-2001-stamp-Yuri_Nikulin.jpg|border|right|170px]]
* ... ka krievu aktieris '''[[Jurijs Ņikuļins]]''' (attēlā) pēc demobilizācijas mēģināja iestāties Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā un vairāku [[teātris|teātru]] studijās, taču tika atraidīts &quot;[[aktieris|aktierspēju]] trūkuma dēļ&quot;?
* ... ka '''[[Daugmale (stacija)|Daugmales]]''' stacija un [[Daugmale]]s ciems atrodas pretējos [[Daugava]]s krastos?
* ... ka bijušais [[Serbija|serbu]] virsnieks '''[[Ratko Mladičs]]''' bēguļoja no tiesībsargājošām iestādēm no [[1996]]. līdz [[2011. gads|2011]]. gadam?
* ... ka '''[[Irlava|Irlavā]]''' bijušā [[Irlavas skolotāju seminārs|skolotāju semināra]] ēkā mūsdienās atrodas [[Rainis|Raiņa]] vārdā nosauktais bērnunams?
* ... ka ģeogrāfijas vārdnīcā '''[[Pasaules zemes un tautas]]''' iekļauti šķirkļi par visām bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[pilsēta|pilsētām]]?
* ... ka [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] [[vieglatlēts]] '''[[Kims Kolinss]]''' ir pirmais savas valsts pārstāvis, kurš iekļuvis [[100 m|100 m distances]] finālā [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
[[Attēls:Jaunpagasta vecticībnieku baznīca 2001-07-21.jpg|border|right|150px]]
* ... ka Neivakenes baznīca (attēlā) '''[[Jaunpagasts|Jaunpagastā]]''' ir viens no trim [[vecticībnieki|vecticībnieku]] [[dievnams|dievnamiem]] [[Kurzeme|Kurzemē]]?
* ... ka [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālis|ģenerālleitnants]] grāfs '''[[Valeriāns Zubovs]]''' bijis [[Rundāles pils]] īpašnieks no 1795. līdz 1804. gadam?
* ... ka '''[[melnā driģene]]''' ir [[inde|indīgs]] augs un visas auga daļas satur [[alkaloīdi|alkaloīdus]] un glikozīdus?
* ... ka '''[[Azerbaidžānas vēsture|Azerbaidžānas Demokrātiskā (Tautas) republika]]''' bija pirmā valsts [[musulmaņi|musulmaņu]] pasaulē ar [[Demokrātija|demokrātisku]] pārvaldes formu?
* ... ka '''[[Karaliskie Antigvas un Barbudas aizsardzības spēki]]''' ir pasaulē mazākā [[karaspēks|armija]] pēc aktīvā personāla skaita?
* ... ka [[Kanāda|kanādietis]] '''[[Teds Nolans]]''' ir otrais [[Ziemeļamerika]]s treneris, kurš ir apstiprināts par [[Latvijas hokeja izlase]]s galveno treneri?
[[Attēls:IDIAR-1.jpg|border|right|180px]]
* ... ka [[lidlaiva|lidlaivu]] '''''[[Dornier Wal]]''''' (attēlā) savās ekspedīcijās ir izmantojuši [[Roalds Amundsens]] [[Arktika|Arktikā]] un [[Alfrēds Ričers]] [[Antarktika|Antarktikā]]?
* ... ka par '''[[dižakmens|dižakmeni]]''' uzskatāms laukakmens, kura virszemes daļas [[tilpums]] pārsniedz {{nobr|7 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;}}?
* ... ka [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[franči|franču]] dziedātājs '''[[Šarls Aznavūrs]]''' no 2009. gada ir [[Armēnija]]s vēstnieks [[Šveice|Šveicē]] un [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]?
* ... ka [[17. gadsimts|17.]] un [[18. gadsimts|18. gadsimtos]] tagadējās '''[[Nīgrande]]s''' vietā atradās [[pilsēta|pilsētiņa]] Pīlesmiests?
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] [[1984]]. gadā bija '''[[polderis|polderi]]''' apmēram 40 000 [[ha]] platībā?
* ... ka lai stadionā varētu notikt [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas izslēgšanas spēles vai kāda no pamatturnīra spēlēm, tam jābūt '''[[UEFA stadionu kategorijas|ceturtās kategorijas]]''' stadionam?
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 134-C1743, Alfred von Tirpitz.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Alfreds fon Tirpics]]''' (attēlā) tiek dēvēts pār &quot;[[Vācija]]s kara flotes tēvu&quot;?
* ... ka mūsu ēras 3. gadsimtā '''[[armēņi]]''' kā pirmie pasaulē pieņēma [[kristietība|kristietību]] par valsts reliģiju?
* ... ka [[Ropažu novads|Ropažu novada]] ciems '''[[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]]''' līdz [[1993. gads|1993. gadam]] bija [[Padomju armija]]s militārā pilsētiņa?
* ... ka '''[[Latvijas ceļu muzejs]]''' atrodas [[Šlokenbekas muiža|Šlokenbekas muižā]]?
* ... ka pēdējā [[Višķu pagasts|Višķu pagasta]] '''[[Degļi (Višķu pagasts)|Degļu ciema]]''' iedzīvotāja mirusi [[2009. gads|2009. gadā]]?
* ... ka '''[[Ķoņu kalns]]''' ir augstākais un lielākais [[drumlins]] [[Latvija|Latvijā]]?
[[Attēls:Emily Deschanel 2009 Shankbone.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrises '''[[Emīlija Dešanela|Emīlijas Dešanelas]]''' (attēlā) vecvectēvs ir 11. [[Francijas prezidenti|Francijas prezidents]] Pols Dešanels?
* ... ka Latvijas U-19 [[basketbols|basketbola]] izlases [[saspēles vadītājs (basketbols)|saspēles vadītājs]] '''[[Kaspars Vecvagars]]''' ir agrākā [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] spēlētāja [[Arnis Vecvagars|Arņa Vecvagara]] dēls?
* ... ka '''[[hemoroīds|hemoroīdi]]''' var rasties arī ikdienā ilgstoši sēžot, piemēram, pie [[dators|datora]]?
* ... ka pēc ''[[Forbes]]'' datiem '''[[Dalasas &quot;Cowboys&quot;]]''' [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] klubs ir vērtīgākais sporta klubs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... ka latviešu [[basketbols|basketbolists]] '''[[Kristaps Purnis]]''' ir vienpadsmit reizes uzvarējis [[LBL|Latvijas basketbola līgā]]?
* ... ka '''[[Lūžņa]]''' vēsturiski ir bijis [[līvi|lībiešu]] pēdējais apdzīvotais ciems 75 km garā posmā no [[Kolka]]s līdz [[Ventspils|Ventspilij]]?
* ... ka [[Monako]] firsts '''[[Albērs II]]''' bijis [[bobslejs|bobslejists]], piedalījies piecās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... ka '''[[Kārlis Skaubītis]]''' bija pirmais latvietis — balonlidotājs?
* ... ka '''[[Salpa līnija|Salpa līnijā]]''' nav notikusi karadarbība, lai gan nocietinājumi tajā bija daudz stiprāki kā [[Manerheima līnija|Manerheima līnijā]]?
* ... ka '''[[130. Latviešu strēlnieku korpuss]]''' tika saukts par nacionālo formējumu, tomēr tajā etniskie [[latvieši]] bija mazākumā līdz pat [[1945. gads|1945. gada]] Kurzemes cietokšņa kaujām?
* ... ka [[dzelzceļa stacija]] '''[[Jāņavārti]]''' sākotnēji izveidota kā [[pieturas punkts]] [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Ērgļu dzelzceļa līnijas]] vajadzībām?
[[Attēls:Ernests Dinsbergs ap 1900.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pedagogs, dzejnieks un publicists '''[[Ernests Dinsbergs]]''' (attēlā) bija '''[[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]]''' skolotājs?
* ... ka [[automobilis|automobiļa]] '''[[garenbāze]]''' var būt dažāda labajā un kreisajā pusē?
* ... ka teiciens &quot;Aizver muti!&quot; ir kļuvis īpaši populārs pēc [[Saeima]]s deputāta '''[[Ingmārs Līdaka|Ingmāra Līdakas]]''' reakcijas uz skaļām deputātu sarunām laikā, kad viņš runā no tribīnes?
* ... ka [[LBL|Latvijas basketbola līgā]] profesionāļa karjeru uzsākušais [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikānis]] '''[[Džons Roberts Holdens]]''' kļuva par pirmo tumšādaino spēlētāju [[Krievijas basketbola izlase|Krievijas basketbola izlasē]]?
* ... ka par visu laiku izcilāko [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētāju uzskatītais '''[[Džerijs Raiss]]''' ir veicis visvairāk piezemējumu (208) visā [[Nacionālā futbola līga|NFL]] vēsturē?
* ... ka politiķe un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] dzīvesbiedre '''[[Inese Šlesere]]''' ir bijusi &quot;Mis Latvija&quot;?
[[Attēls:Skansen entre 1.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Skansens]]''' (attēlā) ir pasaulē pirmais brīvdabas [[muzejs]]?
* ... ka horvātu [[basketbolists]] '''[[Nikola Vujčičs]]''' ir pirmais spēlētājs [[Eirolīga vīriešiem|Eirolīgas]] vēsturē, kas spēlē sasniedzis ''triple-double''?
* ... ka '''''[[Aš bégu (albums)|Aš bégu]]''''' ir [[Lauris Reiniks|Laura Reinika]] albuma ''[[Es skrienu]]'' versija [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]]?
* ... ka '''[[Naņdzjina]]''' trīs reizes ir bijusi [[Ķīna]]s [[galvaspilsēta]]?
* ... ka pazīstamos «Mārupes» [[gurķi|gurķus]] un [[tomāti|tomātus]] audzē '''[[Jaunmārupe]]s''' siltumnīcās?
* ... ka pēc '''[[Kastere Semenja|Kasteres Semenjas]]''' uzvaras 800 m distancē [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] radās diskusijas par sportistes dzimumu?

* ... ka [[Dienvidāfrika]]s prezidents '''[[Jakobs Zuma]]''' (attēlā) ir [[poligāmija|poligāmists]]; precējies piecas reizes un viņam ir 20 bērnu?
* ... ka '''[[Rīgas Motormuzejs]]''' ir lielākais seno spēkratu muzejs [[Baltija]]s valstīs?
* ... ka '''[[Lohnesa ezera briesmonis|Nesijas]]''' novērojumi ļāva [[Lohnesa ezers|Lohnesa ezeram]] kļūt par nozīmīgu [[tūrisms|tūrisma]] objektu?
* ... ka [[10. Saeima]]s deputāts '''[[Edvards Smiltēns]]''' politikā iesaistījās, jo Saeimai bija ļoti zems sabiedrības uzticības reitings?
* ... ka '''[[Donalds Daks|Donaldam Dakam]]''' nav bikšu (izņemot gadījumus, kad viņš dodas peldēt)?
* ... ka Eiropas rekordists 10 000 m skrējienā '''[[Mohameds Farahs]]''' ir dzimis [[Somālija]]s galvaspilsētā [[Mogadīšo]]?
[[Attēls:John Wilkes Booth-portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Džons Vilkss Būts|Džonam Vilksam Būtam]]''' (attēlā) pēc [[atentāts|atentāta]] pret [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]] izdarīšanas izdevās aizbēgt, bet viņš tika notverts un nošauts 12 dienas vēlāk?
* ... ka [[televīzija]]s kanāls '''[[CNN]]''' pirmais pasaulē piedāvāja ziņu pārraides 24 stundas diennaktī?
* ... ka [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] konfederātu prezidents '''[[Džefersons Deiviss]]''' pēc zaudējuma karā un saņemšanas gūstā netika tiesāts?
* ... ka terorists '''[[Muhameds Atā]]''' vadīja ''American Airlines'' pasažieru [[lidmašīna|lidmašīnu]], kas [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]] ietriecās [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centrā]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... ka '''[[Losis]]''' ir [[Venta]]s kreisā krasta pieteka — [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s robežupe?
* ... ka bijušais [[basketbols|basketbolists]] '''[[Edgars Šneps]]''' ir bijis Izglītības un zinātnes ministrijas [[valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieks?
[[Attēls:Aglona basilica.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pastāv uzskats, ka [[svētbilde]]i “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” '''[[Aglonas katoļu bazilika|Aglonas katoļu bazilikā]]''' (attēlā) piemīt dziednieciskas spējas?
* ... ka '''[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]''' ir vecākais [[televīzija]]s informatīvais ziņu raidījums [[Latvija|Latvijā]] un tiek translēts kopš [[1958. gads|1958. gada]]?
* ... ka [[Sāmsala]]s ciems '''[[Angla]]''' ir ievērojams ar tajā esošajām četrām [[vējdzirnavas|vējdzirnavām]]?
* ... ka [[BK Ventspils]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Brendons Hanters]]''' ir līdz šim [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] sevi vislabāk apliecinājušais spēlētājs, kurš karjeru turpinājis Latvijas klubā?
* ... ka '''[[Lielstraupes pils]]''' ir vienīgā [[pils]] [[Latvija|Latvijā]], kas vienā korpusā apvienota ar [[baznīca (celtne)|baznīcu]]?
* ... ka '''[[Kreuna]]''' kopā ar pietekām ir vienīgā [[Nemuna]]s baseina upe [[Latvija|Latvijā]]?
[[Attēls:Grímsvötn Volcano Showing Plume - May 22.jpg|border|right|150px]]
* ... ka 2011. gada '''[[Grimsvetns|Grimsvetna]]''' (attēlā) izvirduma pelnu mākonis sasniedza [[Eiropa|Eiropu]], kur tika atcelti ap 900 avioreisu, tomēr tas neizraisīja plašu aviosatiksmes paralīzi, kā tas notika, kad izvirda [[Eijafjadlajegidls]]?
* ... ka [[Brisele]]s simbols '''&quot;[[Čurājošais puisēns]]&quot;''' ir tikai 30 cm augsta [[bronza]]s [[skulptūra]]?
* ... ka [[10. Saeima|Saeimas]] deputāte '''[[Dana Reizniece-Ozola]]''' jau 15 gadu vecumā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni [[šahs|šahā]]?
* ... ka '''[[Zersenajs Tadese|Zersenaja Tadeses]]''' uzvara 2006. gada Pasaules čempionātā pusmaratonā bija pirmā uzvara Pasaules čempionātā [[Eritreja]]s [[sports|sporta]] vēsturē?
* ... ka '''[[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes Jaunajai pilij]]''' ir sarežģīta konfigurācija, jo visas telpas ir izvietotas no abām pusēm lielai parādes zālei, kas izpaužas [[ēka]]s ārējā apjomā?
* ... ka '''[[Džejs Baumīsters|Džejam Baumīsteram]]''' pieder &quot;dzelzs vīra&quot; rekords starp aktīvajiem [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] spēlētājiem (piedalījies 424 spēlēs pēc kārtas)?
[[Attēls:Ritupes dzc stacija.JPG|border|right|150px]]
* ... ka dzelzceļa stacijas ēka '''[[Rītupe (ciems)|Rītupē]]''' (attēlā) šobrīd vairs netiek izmantota un ir pamesta, lai arī ir arhitektūras piemineklis?
* ... ka [[10. Saeima|10. Saeimā]] ir [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēti]] brāļi Artūrs un '''[[Raimonds Rubiks|Raimonds Rubiki]]''', kamēr viņu tēvs [[Alfrēds Rubiks]] ir [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... ka '''[[Šefīldas &quot;United&quot;]]''' bija pirmais sporta klubs, kurš izmantoja nosaukumu ''United''?
* ... ka '''[[flogistons|flogistona]]''' hipotēze bija pirmā zinātniskā [[teorija]] [[ķīmija]]s vēsturē?
* ... ka '''[[Sapatņi|Sapatņu]]''' ciems, kas sastāv no divām apdzīvotām mājām, ir [[Latvija]]s uz austrumiem vistālāk esošā apdzīvotā vieta?
* ... ka mūsdienās ir sastopamas tikai ap 280 '''[[pleckāji|pleckāju]]''' [[suga|sugām]], kamēr [[fosilijas|fosilā veidā]] ap 30 000 sugu?
* ... ka 2005.—2006. gada sezonā, kad [[Kanāda]]s junioru [[hokejs|hokeja]] komanda '''[[Monktonas &quot;Wildcats&quot;]]''' izcīnīja Prezidenta kausu, tās sastāvā spēlēja arī latviešu hokejisti [[Mārtiņš Karsums]] un [[Oskars Bārtulis]]?
[[Attēls:Prince Philip by Allan Warren 1992.jpg|border|right|150px]]
* ... ka Edinburgas hercogs '''[[Princis Filips|Filips Mauntbatens]]''' (attēlā) pirms laulībām ar [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Elizabete II Vindzora|princesi Elizabeti]] bija [[Grieķija]]s un [[Dānija]]s princis?
* ... ka '''[[Čandīgarha]]''' vienlaicīgi ir administratīvais centrs diviem [[Indija]]s štatiem ([[Pendžāba (Indija)|Pendžābai]] un [[Harjāna]]i), bet neietilpst nevienā no tiem un ir atsevišķa administratīva vienība?
* ... ka viens no [[BMX riteņbraukšana]]s aizsācējiem Latvijā '''[[Ivo Lakučs]]''' savās pirmajās [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Sidnejā]] startēja treka [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]]?
* ... ka pēc bijušā [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] adjutanta '''[[Oto Ginše]]s''' nāves [[2003. gads|2003. gadā]] palika dzīvs tikai viens fīrera pēdējo dzīves dienu aculiecinieks?
* ... ka saskaņā ar populārās [[NBA drafts|NBA drafta]] apskatu interneta vietnes ''NBADraft.net'' vērtējumu [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolistam]] '''[[Dāvis Bertāns|Dāvim Bertānam]]''' ir labas izredzes tikt izraudzītam 2011. gada drafta otrajā kārtā?
* ... ka [[Austrālija]]s [[teniss|tenisistes]] '''[[Jeļena Dokiča|Jeļenas Dokičas]]''' ģimene [[1991. gads|1991. gadā]] pameta [[Horvātija|Horvātiju]], bēgot no [[Horvātijas karš|pilsoņu kara]]?
[[Attēls:Turaidas-pils.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Turaidas pils]]''' (attēlā) uzcelta nodedzinātās [[līvi|līvu]] valdnieka [[Kaupo]] koka [[pils]] vietā?
* ... ka [[gangsteris]] '''[[Als Kapone]]''' ilgus gadus bija [[Čikāga]]s organizētās noziedzības galva, tomēr viņa notiesāšanas iemesls bija izvairīšanās no [[nodokļi|nodokļu]] nomaksas?
* ... ka '''[[Keidels Evanss]]''' ir pirmais [[Austrālija|austrālietis]], kurš uzvarējis individuālajā braucienā Pasaules čempionātā šosejas [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]]?
* ... ka [[vācieši|vācu]] politiķis '''[[Augusts Vinnigs]]''' [[Vācija]]s valdības uzdevumā kā ģenerālpilnvarotais [[Baltija]]s zemēs 1918. gada 26. novembrī parakstīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atzīšanas notu?
* ... ka '''[[Rīgas Latviešu biedrība]]s''' galvenie mērķi sākotnēji bija palīdzība trūkumcietējiem un derīgu zināšanu, &quot;godīgas kārtības&quot; un &quot;gara apgaismošanas&quot; izplatīšana starp [[Rīga]]s [[latvieši]]em?
* ... ka '''[[Rauls Kastro]]''', kurš 2008. gada pārņēma [[Kuba]]s prezidenta amatu no sava brāļa [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]], tikai kopš 2011. gada ir arī Kubas Komunistiskās partijas vadītājs?
[[Attēls:Portlandia arctica-fossiel.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Joldijas jūra]]s''' nosaukums veidojies no [[gliemenes]] ''Joldia portlandia'' (attēlā), kas šajā periodā iekļuva jūrā no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]]?
* ... ka [[Arvīds Krievs|Arvīda Krieva]] vēsturiskā drāma '''&quot;[[Dancis pa trim]]&quot;''' bija pēdējā [[filma]], kurā filmējās [[Mārtiņš Freimanis]]?
* ... ka '''[[Fukusimas I AES avārija]]''' ir otrā kodolkatastrofa pēc [[Čornobiļas AES katastrofa]]s, kas novērtēta ar 7. līmeni pēc [[Starptautiskā kodolnegadījumu skala|Starptautiskās kodolnegadījumu skalas]]?
* ... ka [[pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[tāllēkšana|tāllēkšanā]], ko [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada Mehiko olimpiskajās spēlēs]] uzstādīja '''[[Bobs Bīmons]]''', noturējās 23 gadus?
* ... ka '''[[Holocēns|holocēnā jeb pēcledus laikmetā]]''' [[ledājs|ledāju]] kušanas rezultātā [[okeāns|okeānu]] ūdens līmenis ir cēlies par apmēram 35 metriem?
* ... ka '''[[Džons Terijs]]''' ir pirmo vārtu autors [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā jaunajā [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]]?
[[Attēls:WillSmithMay10.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Vils Smits]]''' (attēlā) kļuva par pirmo [[aktieris|aktieri]], kurš filmējies astoņās filmās pēc kārtas, kuru ieņēmumi ASV pārsniedza 100 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]?
* ... ka '''[[Liepna (upe)|Liepna]]''' 200 m garumā ir [[Latvija]]s un [[Krievija]]s robežupe?
* ... ka pēc kopējā klubā aizvadīto spēļu skaita līderis starp visiem [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] '''[[Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāju uzskaitījums|spēlētājiem]]''' ir [[Miķelis Rēdlihs]]?
* ... ka no '''[[Egļukalns|Egļukalna]]''' virsotnē esošā skatu torņa var saskatīt ap 12 km tālo [[Daugavpils|Daugavpili]]?
* ... ka, atšķirībā no citiem pākšaugiem, '''[[zemesrieksti|zemesriekstu]]''' [[auglis|augļi]], ko cilvēki lieto [[uzturs|uzturā]], nogatavojas zem zemes?
* ... ka [[zviedri|zviedru]] [[hokejs|hokeja]] [[vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Pelle Lindbergs]]''' bija pirmais, kas virs vārtiem spēles laikā novietoja ūdens pudeli, jo cīnījās ar [[atūdeņošanās|atūdeņošanos]]?
[[Attēls:Uncia uncia.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[sniega leopards|sniega leoparda]]''' (attēlā) [[aste]] ir bieza un gaļīga, jo uz tās dzīvnieks uzkrāj [[tauki|tauku]] rezerves?
* ... ka '''[[Guntis Valneris]]''' jau 13 gadu vecumā uzvarēja Latvijas čempionātā krievu [[dambrete|dambretē]] pieaugušajiem un PSRS jauniešu čempionātā?
* ... ka kopā ar vairākām citām sādžām arī '''[[Ādžūni]]''' ietilpa teritorijā, ko 1921. gadā [[Latvija]]s teritorijā iekļāva no [[Kauņas guberņa]]s?
* ... ka '''[[Varis Krūmiņš (basketbolists)|Varis Krūmiņš]]''' [[2007. gads|2007. gadā]] bija Latvijas jauniešu U-18 izlases treneris, kad tā izcīnīja pirmo Eiropas čempionāta medaļu vīriešu [[basketbols|basketbolā]] pēc neatkarības atjaunošanas?
* ... ka '''[[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s''' simbols ir [[Latvija]]s nacionālais [[putns]] [[baltā cielava]]?
* ... ka sākotnēji '''[[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]]''' pirmā notika [[distanču slēpošana]], kurai sekoja tramplīnlēkšana un kārtība tika mainīta [[1950]]. gadā?
[[Attēls:Alessandro Volta.jpeg|border|right|150px]]
* ... ka itāļu fiziķis '''[[Alesandro Volta]]''' (attēlā) bija pirmais, kas atklāja un izolēja [[metāns|metāna]] gāzi?
* ... ka portugāļu futbolists '''[[Nani]]''' dzimis [[Kaboverde|Kaboverdē]]?
* ... ka '''[[Dzierkaļu kalns]]''' pēc relatīvā augstuma (89,2 m) ir augstākais [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka '''[[krustnagliņas]]''' ir žāvēti īstā [[Nagliņkoks|nagliņkoka]] ziedpumpuri?
* ... ka '''[[Garezers (ciems)|Garezera]]''' ciems, kam 1935. gadā tika piešķirts [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] statuss, mūsdienās vairs neeksistē?
* ... ka '''[[Luijs XVI]]''' ir vienīgais [[Francija]]s karalis, kuram ticis izpildīts [[nāvessods]]?
[[Attēls:Zvanītaju iela.jpg|150px|right|1931. gada plūdi Jēkabpilī]]
* ... ka '''[[1931. gada plūdi Jēkabpilī|1931. gada plūdos Jēkabpilī]]''' (attēlā) Daugavas līmenis pārsniedza vidējo vasaras līmeni par 5,56 metriem?
* ... ka agrāk [[radioaktivitāte]]s mērīšanai lietoja ārpussistēmas mērvienību '''[[kirī]]''', kas precīzi atbilst 3,7·10&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt; '''[[bekerels|bekereliem]]'''?
* ... ka '''[[Seržs Ibaka]]''' ir pirmais [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] [[basketbols|basketbolists]] no [[Kongo Republika]]s?
* ... ka [[Amatas novads|Amatas novada]] [[Zaubes pagasts|pagasta]] centrs '''[[Zaube]]''' atrodas 42 km no attālumā no novada domes «Ausmās»?
* ... ka [[Somijas hokeja izlase]]s ģenerālmenedžeris '''[[Jari Kurri]]''' [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] karjeras beigās bija visu laiku rezultatīvākais [[Eiropa|Eiropā]] dzimušais un uzaugušais spēlētājs?
* ... ka par [[Ians Flemings|Iana Fleminga]] romānu varoni '''[[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]]''' ir uzņemtas 22 [[kinofilma]]s?
[[Attēls:Rīgas kinostudijas ēka.jpg|150px|right|Rīgas Kinostudija]]
* ... ka [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] (attēlā) bāzēto '''[[Tautas kinoaktieru studija|Tautas kinoaktieru studiju]]''' ir absolvējuši tādi aktieri kā [[Ivars Kalniņš]], [[Lilita Ozoliņa]], [[Alvis Hermanis]] un [[Mirdza Martinsone]]?
* ... ka kinorežisors '''[[Leonīds Leimanis]]''' [[Trešais reihs|vācu]] okupācijas laikā izveidoja un vadīja [[Rīga]]s pagrīdes antifašistisko organizāciju &quot;Сīņа&quot;?
* ... ka '''[[lielais dumpis]]''' skaļā sauciena dēļ, kas atgādina buļļa māvienu, ieguvis savu zinātnisko nosaukumu ''Botaurus'' (''taurus'' [[latīņu valoda|latīniski]] nozīmē [[liellops]])?
* ... ka divkārtējam [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajam čempionam]] snovbordā '''[[Šons Vaits|Šonam Vaitam]]''' rudās [[mati|matu]] krāsas dēļ dota iesauka ''The Flying Tomato'' (lidojošais [[tomāts]])?
* ... ka '''[[Čornobiļas atomelektrostacija]]''' pārtrauca darbību tikai 1999. gadā, vairāk kā 13 gadus pēc [[Čornobiļas AES katastrofa|katastrofas]]?
* ... ka 1966. gada [[Rīgas Kinostudija]]s [[kinofilma|filma]] '''&quot;[[Noktirne (filma)|Noktirne]]&quot;''' ir filmēta [[Rīga|Rīgā]], [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Tjanšans|Tjanšanā]]?
[[Attēls:Adrea alba Luc Viatour.jpg|130px|right|Lielais baltais gārnis]]
* ... ka kopš 2000. gada '''[[lielais baltais gārnis]]''' (attēlā) ir pastāvīgs ligzdotājs arī [[Latvija|Latvijā]], lai gan pirms tam bija tikai reti ieceļojoša suga?
* ... ka [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāte ASV viceprezidenta amatam [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Sāra Peilina]]''' jaunībā bijusi [[Aļaska]]s mazpilsētas skaistuma karaliene?
* ... ka '''''[[Stade de France]]''''' ir piektais lielākais [[futbols|futbola]] [[stadions]] [[Eiropa|Eiropā]] pēc skatītāju vietu skaita?
* ... ka sākotnēji '''[[bāka]]s''' tika celtas no [[koksne|koka]], tāpēc [[vētra|vētru]] laikā tās bieži sabruka?
* ... ka [[Vācijas hokeja izlase]]s [[vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Dmitrijs Kočņevs]]''' ir dzimis [[Kazahstāna]]s pilsētā [[Karaghandi]]?
* ... ka otrais [[Indonēzija]]s prezidents '''[[Suharto]]''' valsts vadītāja amatā pavadīja 31 gadu?
[[Attēls:Henry Kissinger.jpg|130px|right|Henrijs Kisindžers]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[diplomāts]] '''[[Henrijs Kisindžers]]''' (attēlā) ir [[Nobela miera prēmija]]s laureāts?
* ... ka '''[[dabasgāze]]s''' galvenā sastāvdaļa ir [[metāns]]?
* ... ka '''[[Ugāle]]''' ir lielākā apdzīvotā vieta [[ventspils novads|Ventspils novadā]]?
* ... ka '''[[čurkstes|čurkstu ģints]]''' zinātniskais nosaukums ''Delichon'' [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] nozīmē [[bezdelīga]]?
* ... ka '''[[Deivids Robinsons]]''' [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā piedalījies trijās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un visās trijās viņa pārstāvētā komanda guva uzvaru?
* ... ka '''&quot;[[Kaugurieši]]&quot;''' ir pirmā pilnmetrāžas spēlfilma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]?
[[Attēls:Flickr - Saeima - Saeimas 3. novembra ārkārtas sēde (8).jpg|130px|right|Klāvs Olšteins]]
* ... ka [[10. Saeima]]s deputāts '''[[Klāvs Olšteins]]''' nodeva deputāta zvērestu par vienu dienu vēlāk, jo Saeimas pirmajā darba dienā kļuva par tēvu?
* ... ka '''[[Dienviddžordžija]]s''' sala ir viena no divām vietām [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā introducēti [[ziemeļbrieži]]?
* ... ka, neatkarīgi no dzimuma, ikvienam [[islāms|musulmanim]] vismaz vienu reizi dzīvē ir jāveic '''[[hadžs]]'''?
* ... ka arī mūsdienās '''[[vaļu medības|vaļu medībās]]''' gadā visā pasaulē tiek nomedīti ap 1500 [[vaļi|vaļu]]?
* ... ka '''[[Viesītes šaursliežu dzelzceļš]]''' bija lielākais 600 mm sliežu platuma [[dzelzceļš|dzelzceļu]] tīkls Latvijā?
* ... ka [[krievi|krievu]] režisora '''[[Kirils Serebreņņikovs|Kirila Serebreņņikova]]''' izrāde &quot;Mirušās dvēseles&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]] tika atzīta par [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|gada labāko izrādi Latvijā 2010. gadā]]?
[[Attēls:Zila govs.jpg|130px|right|Latvijas zilā govs]]
* ... ka '''[[Latvijas zilā govs]]''' (attēlā) ir ļoti reti sastopama [[liellops|liellopu]] [[šķirne]], kas faktiski atrodas uz izmiršanas robežas?
* ... ka '''[[pantāga]]''' ir tradicionāls latviešu Ūsiņa dienas un [[Lieldienas|Lieldienu]] ēdiens?
* ... ka pašreizējais [[Latvijas finanšu ministrs]] '''[[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]]''' ir ieguvis augstāko izglītību kā ģeogrāfijas pasniedzējs?
* ... ka '''[[somi]]''' pēc ticības galvenokārt ir [[luterticība|luterāņi]]?
* ... ka 95% no visām Latvijas aitām ir '''[[Latvijas tumšgalve]]s''' šķirnes aitas?
* ... ka '''[[Dainis Dukurs]]''' tiek uzskatīts par [[skeletons|skeletona]] aizsācēju Latvijā?

* ... ka '''''[[Camp Nou]]''''' (attēlā) ir lielākais [[futbols|futbola]] stadions Eiropā?
* ... ka '''''[[Windows XP]]''''' pēc 2011. gada janvāra datiem ir pasaulē plašāk lietotā [[operētājsistēma]], kas izmanto [[internets|internetu]]?
* ... ka [[Norvēģija]]s karalis '''[[Hokons VII]]''' bija viens no nedaudzajiem vēlētajiem Eiropas [[monarhs|monarhiem]]?
* ... ka [[Latviešu nacionālie bruņotie spēki|Latviešu nacionālo bruņoto spēku]] '''[[Ziemeļlatvijas brigāde]]''' līdz [[1919. gads|1919. gada]] jūlijam bija pakļauta [[Igaunijas armija|Igaunijas bruņoto spēku]] štābam un virspavēlniekam?
* ... ka [[10. Saeima]]s deputāte '''[[Inese Laizāne]]''' ir filmējusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmā &quot;Cilvēka bērns&quot;?
* ... ka '''[[devons|devona periodā]]''' parādījās pirmie sauszemes [[mugurkaulnieki]] ([[abinieki]])?
[[Attēls:Mark Zuckerberg - South by Southwest 2008 - 2-crop.jpg|120px|right|Marks Zakerbergs]]
* ... ka interneta tīmekļa vietnes ''[[Facebook]]'' izveidotājs '''[[Marks Zakerbergs]]''' (attēlā) 2008. gadā kļuva par jaunāko miljardieri pasaulē?
* ... ka aktieris '''[[Nikolass Keidžs]]''' ir cēlies no [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[kino]] aprindās ievērojamās Kopolu dzimtas?
* ... ka matemātiķis '''[[Jānis Mencis vecākais]]''' ir viens no pirmajiem atjaunotā [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieriem?
* ... ka '''[[Futbola karš]]''' sākās pēc [[Hondurasa]]s futbola valstsvienības zaudējuma [[Salvadora]]s valstsvienībai atlases spēlēs par ceļazīmi uz [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]?
* ... ka '''[[sters]]''' ir tilpuma mērvienība, ko izmanto [[malka]]s vai citu kokmateriālu mērīšanai?
* ... ka reti, galvenokārt [[mutācija|mutāciju]] dēļ, [[cilvēks|cilvēkam]] var būt vairāk nekā pieci '''[[pirksts|pirksti]]''' uz vienas rokas?
[[Attēls:Vaclav Klaus headshot.jpg|120px|right|Vāclavs Klauss]]
* ... ka [[Čehija]]s prezidents '''[[Vāclavs Klauss]]''' (attēlā) tiek saukts par &quot;[[Centrāleiropa]]s [[Mārgarita Tečere|Mārgaritu Tečeri]]&quot;?
* ... ka [[Spēlmaņu nakts]] '''[[Spēlmaņu nakts gada aktrise|gada aktrises balva]]''' visvairāk — 4 reizes — ir piešķirta [[Rēzija Kalniņa|Rēzijai Kalniņai]]?
* ... ka '''[[Eiropas muflons]]''' tika sistematizēts kā atsevišķa [[suga]], līdz [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumos tika atklāts, ka tā ir viena no [[savvaļas aita]]s pasugām?
* ... ka bijušā '''[[Lubānas pagasts|Lubānas pagasta]]''' teritorija šobrīd ir sadalīta divos pagastos un [[Lubāna]]s pilsētā?
* ... ka jurists un politiķis '''[[Aleksejs Loskutovs]]''' uzņēmās [[Ilmārs Poikāns|Ilmāra Poikāna]] (Neo) aizstāvību [[VID datu noplūde]]s lietā?
* ... ka '''[[avokado]]''' dēvē arī par aligatorbumbieri?
[[Attēls:Red deer stag 2009 denmark.jpg|130px|right|Staltbrieža bullis]]
* ... ka '''[[staltbriedis|staltbrieži]]''' (attēlā) [[Latvija]]s teritorijā bija izzuduši, bet vācu muižnieki sugu Latvijā introducēja no jauna, ierīkojot iršu dārzus?
* ... ka rakstnieka '''[[Paulu Koelju]]''' slavenākais darbs &quot;Alķīmiķis&quot; ir iztulkots 71 pasaules valodā?
* ... ka '''[[Heopsa piramīda]]''' ir vecākais no [[septiņi pasaules brīnumi|septiņiem pasaules brīnumiem]] un vienīgais, kas ir saglabājies līdz mūsdienām?
* ... ka '''[[Folklendu karš]]''' ir pēdējais militārais konflikts, kurā [[Apvienotā Karaliste]] karoja bez neviena sabiedrotā?
* ... ka [[2011. gads|2011]]. gada '''[[gada putns Latvijā]]''' ir [[meža pūce]]?
* ... ka viens no [[NSDAP]] galvenajiem ideologiem '''[[Alfrēds Rozenbergs]]''' ir dzimis [[Tallina|Tallinā]]?
[[Attēls:Zalenieki manor house.jpg|right|border|160px|Zaļā muiža]]
* ... ka '''[[Zaļā muiža]]''' (attēlā) ir ievērojama ar to, ka tās fasādes laika gaitā nav izmainītas?
* ... ka '''[[Hantsvila|Hantsvilā]]''' ir dzimis Vikipēdijas izveidotājs [[Džimijs Veilss]]?
* ... ka '''''[[Super Bowl XLI]]''''' 30 sekunžu reklāma izmaksāja 2,6 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]?
* ... ka '''[[Krampova]]s''' skrajciemā [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]] ir tikai viens iedzīvotājs?
* ... ka hokejists '''[[Kristiāns Pelšs]]''' jau sešpadsmit gadu vecumā spēlēja [[DHK Latgale]] rindās?
* ... ka angļu mūziķis '''[[Ēriks Kleptons]]''' ir vienīgais trīs reizes Rokenrola slavas zālē iekļuvušais cilvēks: vienu reizi kā solists, abas pārējās reizes kā grupu ''The Yardbirds'' un ''Cream'' dalībnieks?
[[Attēls:NHL_Winter_Classic_2008.jpg|130px|right|Arvils Ašeradens]]
* ... ka '''[[NHL Ziemas klasika]]s''' (attēlā) spēles vienmēr tikušas aizvadītas 1. janvārī?
* ... ka [[futbols|futbola]] klubs '''&quot;[[FC Twente]]&quot;''' vienreiz ([[1975]]. gadā) iekļuva [[UEFA kauss|UEFA kausa]] finālā?
* ... ka 17 gadu nepārtrauktas darbības laikā vissezonas polārstacija '''[[Neimaijere II]]''' bija iegrimusi sniegā un [[firns|firnā]] par 14 m?
* ... ka '''[[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]''' [[2005. gads|2005]]. gadā saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]]?
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] '''[[valsts apvērsums]]''' ir noticis vienreiz — [[1934]]. gadā?
* ... ka abi grupas ''[[Zebrahead]]'' albuma '''''[[Playmate of the Year]]''''' singli tika izmantoti filmu skaņu celiņos?
[[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|130px|right|Arvils Ašeradens]]
* ... ka '''[[Arvils Ašeradens]]''' (attēlā) darba gaitas sāka &quot;[[LETA|Latinform]]&quot; krāsu fotolaboratorijā?
* ... ka [[1976]]. gada [[Rīgas Kinostudija]]s spēlfilmā '''&quot;[[Ģimenes melodrāma]]&quot;''' ir filmējies &quot;[[Parex banka]]s&quot; bijušais īpašnieks Valērijs Kargins?
* ... ka pilnais '''[[Mēness aptumsums]]''' ilgst 104 [[minūte]]s?
* ... ka pēc [[Rīga]]s '''[[Mazā ģilde|Mazās ģildes]]''' parauga Mazās ģildes nodibināja arī [[Cēsis|Cēsīs]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Grobiņa|Grobiņā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Kuldīga|Kuldīgā]] un [[Ventspils|Ventspilī]]?
* ... ka '''[[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas rajonā]]''' bija divas [[ciema padome]]s ar identisku nosaukumu?
* ... ka '''[[Podkolzina pret Latviju]]''' bija pirmā lieta pret [[Latvija|Latviju]], kuru pēc būtības izsprieda [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]?
[[Attēls:LeslieNielsenOct08-replacement.jpg|130px|right|Leslijs Līlsens]]
* ... ka '''[[Leslijs Nīlsens]]''' (attēlā) [[televīzija|TV]] debitēja [[1948]]. gadā?
* ... ka '''[[panteras|panteru ģints]]''' pārstāvji ir vienīgie [[kaķu dzimta]]s dzīvnieki, kas spēj rēkt?
* ... ka caur '''[[Adenas līcis|Adenas līci]]''' tiek transportēti 11 procenti no visas pasaules [[nafta]]s?
* ... ka viens no [[Baltā kustība|Baltās kustības]] līderiem '''[[Pjotrs Vrangelis]]''' dzimis mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā?
* ... ka '''[[Modheima]]s''' [[polārstacija|polārstaciju]] ierīkoja starptautiska ekspedīcija, kurā bija 6 norvēģi, 4 zviedri, 3 briti, 1 austrālietis un 1 kanādietis?
* ... ka '''[[Maiks Taisons]]''' savas pirmās 19 cīņas uzvarēja ar nokautu?
[[Attēls:Merops-apiaster.JPG|150px|right|Bišu dzenis]]
* ... ka '''[[bišu dzenis]]''' (attēlā) [[Latvija|Latvijā]] agrāk bijis rets maldu viesis, bet kopš 2003. gada ligzdo katru gadu?
* ... ka '''[[Salaspils koncentrācijas nometne]]s''' oficiālais nosaukums bija &quot;Policijas cietums un darba audzināšanas nometne&quot;?
* ... ka '''[[2001.—2002. gada NBA sezona]]''' bija pirmā sezona [[Nacionālā basketbola asociācija|līgas]] vēsturē, kad sezonas rezultatīvākais spēlētājs, kurš šoreiz bija [[Elens Aiversons]], neiekļuva simboliskajā pirmajā izlasē?
* ... ka politiķis '''[[Andris Ameriks]]''' skolas gados ir ieguvis meistara titulu [[dambrete|dambretē]]?
* ... ka '''[[koherence]]''' izpaužas divu vai vairāku viļņu mijiedarbībā?
* ... ka '''[[Stenkomas-Vilsas glečers]]''' tika atklāts [[1915]]. gadā un nosaukts par godu vienai no galvenajiem ekspedīcijas sponsoriem Dženetai Stenkomai-Vilsai?
[[Attēls:Christmas Tree.JPG|130px|right|Ziemassvētku egle]]
* ... ka pirmās mākslīgās '''[[ziemassvētku egle]]s''' (attēlā) parādījās Vācijā 19. gadsimtā?
* ... ka, lai [[mežs|mežu]] sauktu par '''[[lietus mežs|lietus mežu]]''', tā nokrišņu daudzumam ir jābūt vismaz 2000 mm gadā?
* ... ka visi '''[[degizraktenis|degizrakteņi]]''' satur [[ogleklis|oglekli]] un ir veidojušies kā nogulumieži [[ģeoloģija|ģeoloģisku]] procesu rezultātā?
* ... ka politiķis '''[[Pēteris Tabūns]]''' pēc izglītības ir sporta skolotājs un žurnālists?
* ... ka par '''[[laterāla domāšana|laterālu domāšanas stilu]]''' sauc nestandarta un radošu domāšanu ar mērķi atrisināt problēmu?
* ... ka zaudējot vairāk nekā 20% ķermeņa šķidruma, par nāves cēloni var kļūt '''[[atūdeņošanās]]'''?
[[Attēls:Stavenn_Gallus_varius_0.jpg|130px|right|Zaļā savvaļas vista]]
* ... ka '''[[zaļā savvaļas vista]]''' (attēlā), atšķirībā no citiem [[vistas|vistu]] ģints putniem, spēj lidot garākus attālumus?
* ... ka '''[[Jakobs Benjamins Fišers]]''' bija pirmais akadēmiski izglītotais [[Rīga]]s [[dabaszinātnes|dabaszinātnieks]]?
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] vienīgā savvaļas '''[[priedes|priežu]]''' suga ir [[parastā priede]]?
* ... ka 2010. gada '''[[Latgales futbola čempionāts 2010|Latgales futbola čempionāta]]''' uzvarētāji ir [[FK Ilūkste]]?
* ... ka '''[[Abavas iela (Rīga)|Abavas ielas]]''' kādreizējais nosaukums ir ''Abavasmuižas iela''?
* ... ka [[Somija|somu]] [[hokejs|hokeja]] vārtsargs '''[[Antero Nītimeki]]''' [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] tika atzīts par visa turnīra [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]?
[[Attēls:2010-06-03 Arena AufSchalke 01.jpg|150px|right|Veltins-Arena]]
* ... ka '''[[Veltins-Arena]]''' (attēlā) [[futbols|futbola]] stadionā notika [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010. gada Pasaules čempionāta hokejā]] atklāšanas spēle?
* ... ka '''[[Šetlendas salas|Šetlendas salās]]''' galvenās nodarbošanās ir [[aitkopība]] un zvejniecība?
* ... ka vecākais [[Londona]]s futbola klubs ir '''[[Fulham FC]]'''?
* ... ka '''[[antiviela]]''' ir visdārgākā substance pasaulē?
* ... ka '''[[Dino Dzofs]]''' ir visu laiku vecākais [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]] ieguvušais futbolists?
* ... ka '''[[Princeses Astridas krasts|Princeses Astridas krastā]]''' darbojās vienīgā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[polārstacija]]?
[[Attēls:Coracias_garrulus_-Kruger_National_Park,_South_Africa-8.jpg|150px|right|Zaļā vārna]]
* ... ka '''[[zaļā vārna]]''' (attēlā) nav nedz [[zaļā krāsa|zaļa]], nedz tā ir [[vārnas|vārna]]?
* ... ka [[10. Saeima]]s deputāte '''[[Dace Reinika]]''' ir dziedātāja [[Lauris Reiniks|Laura Reinika]] māte?
* ... ka grupas '''[[Marilyn Manson (grupa)|Marilyn Manson]]''' sākotnējais nosaukums bija ''Marilyn Manson &amp; the Spooky Kids''?
* ... ka '''[[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikānisko partiju]]''' [[1854]]. gadā dibināja pret [[verdzība|verdzību]] noskaņoti aktīvisti?
* ... ka '''[[askēze]]''' ir [[hedonisms|hedonisma]] pretstats?
* ... ka [[Somija|somu]] [[snaiperis]] '''[[Simo Heihe]]''' [[Ziemas karš|Ziemas karā]] nošāvis 505 ienaidniekus, kas ir vislielākais reģistrētais nogalināto skaits lielajos karos?
[[Attēls:ArenasWizards.jpg|130px|right|Džilberts Arenass]]
* ... ka '''[[Džilberts Arenass]]''' (attēlā) piedalījies trijās [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlēs]]?
* ... ka '''[[koku žagata]]s''' ļoti reti nolaižas zemē, lai barotos?
* ... ka visvairāk '''[[cukurniedres|cukurniedru]]''' tiek izaudzēts [[Brazīlija|Brazīlijā]]?
* ... ka '''[[2010. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2010. gada NBA Visu zvaigžņu spēli]]''' klātienē vēroja 108 713 skatītāji, kas ir visu laiku visvairāk apmeklētākā spēle [[basketbols|basketbola]] vēsturē?
* ... ka ir pazīstamas vairāk nekā 400 '''[[vienkārša viela|vienkāršas vielas]]'''?
* ... ka '''[[Valentīna diena]]s''' pirmsākumi tiek saistīti ar [[romieši|romiešu]] svētkiem Luperkālijām?
[[Attēls:Braille.jpg|150px|right|Luijs Brails]]
* ... ka 15 gadu vecumā '''[[Luijs Brails]]''' (attēlā) pabeidza [[Braila raksts|Braila raksta]] izveidi neredzīgajiem?
* ... ka '''[[Eduards Brencēns]]''' ir viens no profesionālās scenogrāfijas iedibinātājiem Latvijā?
* ... ka augstākais kalns ārpus [[Āzija]]s ir '''[[Akonkagva]]'''?
* ... ka '''[[Māris Gulbis]]''' bija viens no sabiedrībā populārākajiem [[Repšes Ministru kabinets|Repšes valdības]] ministriem?
* ... ka '''[[Karalienes Fabiolas kalni|‎Karalienes Fabiolas kalnu]]''' pakājē atrasts līdz pat 25% pasaules [[meteorīts|meteorītu]]?
* ... ka mikrobiologs '''[[Roberts Kohs]]''' atklājis [[tuberkuloze]]s ierosinātāju?
[[Attēls:Calocitta formosa -Costa Rica -upper body-8.jpg|150px|right|Baltrīkles žagatsīlis]]
* ... ka '''[[baltrīkles žagatsīlis]]''' (attēlā) ir bieži novērojams [[kafija]]s plantācijās?
* ... ka '''[[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]]''' biroju telpu kopējā platība bija 1,24 miljoni m²?
* ... ka '''[[Džemma Skulme]]''' ir gleznotāja [[Oto Skulme]]s un tēlnieces [[Marta Skulme|Martas Skulmes]] meita?
* ... ka '''[[penicilīns]]''' bija pirmā atklātā dabiskā [[antibiotika]]?
* ... ka '''[[Plato (polārstacija)|Plato polārstacijā]]''' [[1968]]. gada jūlijā tikusi novērota pasaulē zemākā mēneša vidējā [[temperatūra]] −73,2&amp;nbsp;°C?
* ... ka '''[[Latvijas padomju enciklopēdija|Latvijas padomju enciklopēdijā]]''' iekļautas vairāk kā 600 [[karte|karšu]]?
[[Attēls:Olof_Palme_statsminister,_tidigt_70-tal.jpg|right|150px|Ūlofs Palme]]
* ... ka Zviedrijas bijušais premjerministrs '''[[Ūlofs Palme]]''' (attēlā) bērnībā vasaras pavadījis [[Latvija|Latvijā]] Skangaļu muižā?
* ... ka '''[[Eridana (ģeoloģija)|Eridana]]''' kā [[upe]] izzuda vidējā [[pleistocēns|pleistocēna]] sākumā, kad apledojuma [[ledājs]] izraka [[Baltijas jūra]]s gultni?
* ... ka pirmais oficiālais valsts līmeņa '''[[Brazīlijas čempionāta futbolā A sērija|Brazīlijas čempionāts futbolā]]''' notika tikai 1971. gadā?
* ... ka Lietuvas prezidentu '''[[Antans Smetona|Antanu Smetonu]]''' studiju gados vairākkārt izslēdza no universitātes par [[nacionālisms|nacionālistiskiem]] uzskatiem?
* ... ka līdz [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēja]] izgudrošanai '''[[benzīns]]''' bija [[petroleja]]s rūpniecības atkritumprodukts, ko sadedzināja īpašās bedrēs?
* ... ka viens no pirmajiem priekšmetiem, ko par $14,83 pārdeva '''[[eBay]]''' izsolē, bija sabojāts lāzera rādāmkociņš?
[[Attēls:Pseudo-Dmitrius.jpg|right|130px|Viltusdmitrijs I]]
* ... ka '''[[Viltusdmitrijs I]]''' (attēlā) bijis [[Krievija]]s [[Krievijas cariste|cars]] mazāk kā gadu?
* ... ka '''[[Marta Skulme]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā [[latvieši|latviešu]] sieviete — [[tēlnieks|tēlniece]]?
* ... ka '''[[kovārnis]]''' ir viens no mazākajiem putniem [[vārnas|vārnu]] ģintī?
* ... ka '''[[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola|Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā]]''' mācījušies [[Gustavs Šķilters]] un [[Teodors Zaļkalns]]?
* ... ka līdz [[2009. gads|2009]]. gada janvārim visā pasaulē bija pārdoti 350 miljoni '''[[Rubika kubs|Rubika kubu]]'''?
* ... ka pirmos '''[[Ielāps (programmatūra)|programmatūras ielāpus]]''' programmatūras apgādātāji piegādāja uz papīra lentēm vai [[perfokarte|perfokartēm]]?
[[Attēls:Kaijas Getlinos.jpg|border|140px|right|Kaijas Getliņu izgāztuvē]]
* ... ka '''[[Rumbula (Stopiņu novads)|Rumbulā]]''' esošā Getliņu izgāztuve (attēlā) ir lielākā atklātā atkritumu izgāztuve [[Baltija|Baltijā]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ka '''[[lielais dižkoksngrauzis]]''' ir vislielākā [[koksngraužu dzimta|koksngraužu]] [[vaboles|vabole]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka '''[[Aizkraukles ģerbonis|Aizkraukles ģerbonī]]''' trīs [[ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas?
* ... ka 4 [[Saeima|Saeimu]] deputāts '''[[Kārlis Leiškalns]]''' [[Latvijas PSR]] laikā ir strādājis par bārmeni?
* ... ka PSRS diplomāts Austrālijā '''[[Vladimirs Petrovs (diplomāts)|Vladimirs Petrovs]]''' nodarbojās ar padomju pilsoņu uzraudzīšanu, lai neviens nepārbēgtu uz Rietumiem, bet pats vēlāk pieprasīja politisko patvērumu?
* ... ka '''[[biosfēra]]s''' apakšējā robeža sniedzas līdz 4 — 5 km dziļumam Zemes dzīlēs?
[[Attēls:Schimpanse_Zoo_Leipzig.jpg|border|140px|right|Šimpanze]]
* ... ka '''[[šimpanzes]]''' (attēlā) ir [[ģenētika|ģenētiski]] visradniecīgākā suga [[cilvēks|cilvēkam]]?
* ... ka '''[[Harisons Fords]]''' ticis atskaitīts no Riponas koledžas nesekmības dēļ?
* ... ka [[latīņu valoda]]s izteiciens '''''[[de facto]]''''' [[Tieslietas|tieslietās]] nozīmē &quot;praksē, bet ne obligāti saskaņā ar likumu&quot;?
* ... ka [[futbols|futbolists]] '''[[Kenijs Dalglišs]]''' ticis atzīts par pēckara labāko [[Lielbritānija|britu]] uzbrucēju?
* ... ka '''[[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos]]''' piedalījās 45 kori?
* ... ka '''[[Konstantīns Petss]]''' bija viens no trim [[1918]]. gada 24. februāra [[Igaunija]]s neatkarības deklarācijas parakstītājiem?
[[Attēls:Boomkruiper1reversed.jpg|border|120px|right|Īspirkstu mizložņa]]
* ... ka '''[[īspirkstu mizložņa]]''' (attēlā) ir 345. savvaļā sastaptā [[putni|putnu]] suga [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka atlēts '''[[Terijs Fokss]]''' bija jaunākais cilvēks, kas tika apbalvots ar [[Kanāda]]s ordeni?
* ... ka gleznotāja '''[[Emma Baltmane]]''' popularitāti ieguvusi ar [[Krustpils]] tirgus skatiem?
* ... ka '''[[armēņu kalendārs|armēņu kalendārā]]''' nav [[garais gads|garā gada]]?
* ... ka '''[[Kuldīgas ķieģeļu tilts]]''' ir trešais garākais ķieģeļu [[tilts]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosauca '''[[Ho Ši Mina ceļš|Ho Ši Mina ceļu]]''' par vienu no lielākajiem militārās inženierijas sasniegumiem 20. gadsimtā?
[[Attēls:Greater_Coat_of_Arms_of_the_Russian_Empire_1700x1767_pix_Igor_Barbe_2006.jpg|135px|right|Krievijas impērijas ģerbonis]]
* ... ka '''[[Krievijas impērijas ģerbonis]]''' (attēlā) attīstījies no [[Bizantijas impērija]]s divgalvainā zelta ērgļa?
* ... ka futbolistam '''[[Žists Fontēns|Žistam Fontēnam]]''' pieder rekords ar visvairāk gūtajiem vārtiem vienā [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā?
* ... ka '''[[Rietumaustrālija]]''' ir lielākais [[Austrālija]]s štats pēc platības?
* ... ka aktieris '''[[Dastins Hofmans]]''' ir saņēmis divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un piecus [[Zelta Globuss|Zelta Globusus]]?
* ... ka visi '''[[Amerikas Hokeja Līga|Amerikas Hokeja Līgā]]''' spēlējošie hokeja klubi ir [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu fārmklubi?
* ... ka iznīcinātāja '''[[MiG-29]]''' nosaukums [[NATO]] terminoloģijā ir ''Fulcrum''?
[[Attēls:Dolomedes plantarius spider.jpg|border|right|150px|Krastu medniekzirneklis Lisiņas krastā]]
* ... ka '''[[krastu medniekzirneklis]]''' (attēlā) ir lielākais Latvijā sastopamais [[zirneklis]]?
* ... ka '''[[1994. gada ziemas olimpiskās spēles]]''' bija pirmās, kas nenotika vienā [[gads|gadā]] ar [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajām spēlēm]]?
* ... ka '''[[GULAG]]''' pirmais priekšnieks no [[1930]]. gada aprīļa līdz jūnijam bija latvietis [[Teodors Eihmans]]?
* ... ka amerikāņu aktrise '''[[Liva Tailere]]''' ir grupas [[Aerosmith]] vadošā vokālista Stīvena Tailera meita.
* ... ka pirmajā [[1979]]. gadā izdotajā '''[[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas PSR Sarkanajā grāmatā]]''' iekļuva 118 dzīvnieku [[suga]]s un 1 pasuga?
* ... ka [[Rubenšs Barikello]] '''[[2010. gada Beļģijas Grand Prix|2010. gada Beļģijas ''Grand Prix'']]''' kļuva par pirmo [[Formula 1|F1]] pilotu, kas piedalījies 300 sacīkstēs?
[[Attēls:Kapa 2010.jpg|border|right|150px|2010. gada Kāpas finišs]]
* ... ka dalībnieku skaits [[orientēšanās]] sacensībās '''[[Kāpas trīsdienas|Kāpa]]''' (attēlā) pēdējos gados regulāri pārsniedz 1500 un tās ir lielākās daudzdienu sacensības [[Baltija|Baltijā]]?
* ... ka kosmonauts '''[[Aleksejs Ļeonovs]]''' ir pirmais cilvēks, kas [[iziešana kosmosā|izgājis atklātā kosmosā]]?
* ... ka '''[[Apvienotās Karalistes himna]]s''' nosaukums, atkarībā no tā, vai tronī ir karalis vai karaliene, ir ''God Save the King'' vai ''God Save the Queen''?
* ... ka '''[[Boloņas Universitāte]]''' ir vecākā pasaules [[universitāte]]?
* ... ka '''[[Boriss Cilevičs]]''' ar zelta medaļu pabeidza [[Daugavpils]] 3. vidusskolu?
* ... ka [[bīskaps]] '''[[Gredzens (bīskapa insignija)|gredzenu]]''' valkā vienmēr, izņemot Lielo piektdienu?
[[Attēls:Edvard_Munch_1921.jpg|border|right|120px|Edvards Munks]]
* ... ka norvēģu gleznotājs '''[[Edvards Munks]]''' (attēlā) ir viens no [[ekspresionisms|ekspresionisma]] aizsācējiem?
* ... ka [[šiīti|šiītu]] paramilitārās un politiskās organizācijas '''[[Hezbollah]]''' nosaukums tulkojumā nozīmē 'Dieva partija'?
* ... ka amerikāniete '''[[Ketrina Bigelova]]''' ir pirmā sieviete, kas saņem [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|&quot;Oskaru&quot;]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā režisore]].
* ... ka visi [[primāti]], kas dzīvo [[Madagaskara|Madagaskarā]], ir '''[[puspērtiķi]]'''?
* ... ka [[Lady GaGa]] singls '''&quot;[[Poker Face]]&quot;''' ir viena no visu laiku vislejuplādētākajām dziesmām [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]?
* ... ka '''[[Merida (Venecuēla)|Meridā]]''' ir lielākā studentu pilsētiņa [[Venecuēla|Venecuēlā]]?
[[Attēls:Penelope Cruz.jpg|border|right|110px|Penelope Krusa]]
* ... ka '''[[Penelope Krusa]]''' (attēlā) ir pirmā [[Spānija|spāņu]] aktrise, kas ir saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... ka '''[[Mosona]]''' ir vecākā [[Austrālija]]s [[polārstacija]] un vecākā nepārtraukti apdzīvotā polārstacija aiz [[polārais loks|dienvidu polārā loka]]?
* ... ka '''[[Miļģerīns]]''' bija [[sēļi|sēļu]] vai [[Aukštaitija|aukštaišu]] kunigaitis un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasalis?
* ... ka '''[[Fudzi]]''' ir aktīvs [[stratovulkāns]], kura pēdējais izvirdums bija 1707.—1708. gadā?
* ... ka '''[[Pulicera balva]]''' tiek piešķirta saskaņā ar [[Kolumbijas Universitāte]]s komitejas lēmumu?
* ... ka [[komikss|komiksu]] varonis '''[[Zirnekļcilvēks]]''' pirmo reizi parādās ''Amazing Fantasy'' 15. numurā [[1962]]. gada augustā?
[[Attēls:Child with Smallpox Bangladesh.jpg|border|right|100px|Bērns Bangladešā, kas slimo ar bakām.]]
* ... ka '''[[bakas]]''' (attēlā) ir [[infekcija]]s [[slimība]], kas raksturīga tikai [[cilvēks|cilvēkam]]?
* ... ka '''[[Maskavas Valsts universitāte]]''' tika izveidota [[1755]]. gadā pēc krievu zinātnieka [[Mihails Lomonosovs|Mihaila Lomonosova]] iniciatīvas?
* ... ka 362 m dziļais '''[[Radoka ezers]]''' ir dziļākais zināmais [[ezers]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]?
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] filosofa '''[[Hermanis fon Keizerlings|Hermaņa fon Keizerlinga]]''' māte 1890. gadā apprecējās ar mājskolotāju, kā dēļ viņš uz ilgu laiku sarāva attiecības ar māti?
* ... ka starp '''[[Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma]]''' absolventiem ir dziedātājs [[Ivo Fomins]], politiķis [[Oskars Grīgs]]?
* ... ka 4087 m vjl izvietotā '''[[Kuņluņa]]''' ir Pasaulē augstākā [[polārstacija]]?
[[Attēls:Hirscheber1a.jpg|right|border|120px|Buru babirusa cūka]]
* ... ka '''[[Cūku dzimta|cūku dzimtā]]''' (attēlā Buru babirusa cūka) ir 18 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, kas iedalītas 6 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]]?
* ... ka '''[[Tour de France 2010|2010. gada Tour de France]]''' sākās [[Nīderlande]]s pilsētā [[Roterdama|Roterdamā]]?
* ... ka '''[[Anna Seile]]''' ir viena no tikai četriem [[Latvija]]s politiķiem, kas bijuši visu [[Saeima|parlamentu]] deputāti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas?
* ... ka [[Lietuva]] 1998.—1999. gadā lietoja '''[[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laiku]]'''?
* ... ka apzīmējums '''[[Dzelzs priekškars]]''' pirmoreiz tika lietots [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] 1946. gada 5. marta runā Fultonā?
* ... ka amerikāņu aktrise '''[[Eimija Ērvinga]]''' pretendējusi uz princeses Leas lomu filmā [[Zvaigžņu kari]]?

* ... ka [[Padomju Savienība|padomju]] karavadonis '''[[Ivans Koņevs]]''' (attēlā) [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā komandējis 6 [[kara fronte|frontes]]?
* ... ka austrāliešu futbolists '''[[Ārčijs Tompsons]]''' vienā izlašu spēlē ir guvis 13 vārtus?
* ... ka '''[[antibiotikas]]''' tiek lietotas, lai ārstētu infekcijas, ko radījuši [[mikroorganisms|mikroorganismi]], ieskaitot [[sēnītes]] un [[protozoji|protozojus]]?
* ... ka latviešu [[gleznotājs]] '''[[Aleksandrs Drēviņš]]''' bijis [[Maskava]]s Augstāko mākslinieciski tehnisko darbnīcu (''VHUTEMAS'') vadītājs?
* ... ka senais '''[[Trāķija]]s''' reģions ir sadalīts starp [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Turcija|Turciju]]?
* ... ka amerikāņu peldētājs '''[[Marks Spics]]''' 1972. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja septiņas zelta medaļas?
[[Attēls:Augspils pilsk.JPG|border|150px|right|Augšpils pilskalns]]
* ... ka '''[[Višgorodoka]]''' (attēlā) no 1920. līdz 1944. gada bija Latvijas [[Augšpils pagasts|Augšpils pagasta]] centrs?
* ... ka ukraiņu bokseris '''[[Vitālijs Kļičko]]''' ir uzvarējis 40 cīņās no 42 cīņām, kurās ir piedalījies?
* ... ka [[Kristietība|kristietībā]] un [[islāms|islamā]] '''[[elle]]''' tiek attēlota kā ugunīga un ciešanu pilna vieta, kamēr citas [[reliģija]]s attēlo to kā aukstu un drūmu vietu?
* ... ka summārā '''[[arheji|arheju]]''' biomasa uz [[Zeme|planētas]] (10&lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt; tonnas) pārsniedz visu pārējo [[dzīvība]]s formu aprēķināto biomasu (2,4x10&lt;sup&gt;12&lt;/sup&gt; [[tonna]]s)?
* ... ka '''[[Voruta]]''' bija [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Mindaugs|Mindauga]] rezidence?
* ... ka '''[[Mirnija (polārstacija)|Mirnija]]''' ir vecākā [[Krievija]]s vissezonas [[polārstacija]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]?
[[Attēls:Fibonacci.jpg|right|120px|border|Fibonači.]]
* ... ka '''[[Leonardo Fibonači]] '''(attēlā) vislabāk ir zināms, kā arābu skaitļu ieviesējs [[Eiropa]]s zinātnē un kā [[Fibonači skaitļi|Fibonači skaitļu]] izveidotājs?
* ... ka '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izcīnīja 239 medaļas, bet pārējās valstis kopā — 41?
* ... ka ārsts un politiķis '''[[Pēteris Apinis]]''' bijis Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents?
* ... ka '''[[Brazīlijas basketbola izlase]]''' [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ir izcīnījusi 3 [[bronza]]s medaļas?
* ... ka 2009. gadā [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] saņēma '''[[Herta Millere]]'''?
* ... ka '''[[persiks|persiku]]''' izcelsmes vieta ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]?
[[Attēls:Sergei Bubka (2007) cropped.jpg|right|border|150px]]
* ... ka '''[[Sergejs Bubka]]''' (attēlā) ir uzstādījis 35 Pasaules rekordus kārtslēkšanā?
* ... ka 1892. gadā tika izstrādāta '''[[skaņuplate|skaņuplašu]]''' pavairošanas metode?
* ... ka '''[[Javas smirdīgais āpsis|Javas smirdīgo āpsi]]''' iedala vai nu pie [[āpši]]em, vai [[skunksi]]em?
* ... ka '''[[mājas cūka|mājas cūku]]''' uzskata par vienu no [[meža cūka]]s pasugām?
* ... ka '''[[Endrū Bainams]]''' ir visjaunākais basketbolists, kas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]?
* ... ka [[smaiļošana un kanoe airēšana|kanoe airētājs]] '''[[Ivans Klementjevs]]''' ir triju [[olimpiskās spēles|olimpisko medaļu]] īpašnieks?
[[Attēls:1921._Нестор_Махно_в_лагере_для_перемещенных_лиц_в_Румынии.jpg|90px|right|border]]
* ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] anarhokomunistu '''[[Nestors Mahno|Nestoru Mahno]]''' (attēlā) uzskata par [[tačanka]]s izgudrotāju?
* ... ka vācu ģenerālfeldmaršals '''[[Ervins Rommels]]''' tika dēvēts par &quot;Tuksnešu Lapsu&quot;?
* ... ka '''[[Babītes pilskalns|Babītes pilskalnā]]''' [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] atradusies Svētās Marijas pils?
* ... ka [[baltā kustība|baltās kustības]] līderis '''[[Aleksandrs Kolčaks]]''' 1909. gadā publicēja zinātnisku darbu &quot;Karas un Sibīrijas jūru ledus&quot;?
* ... ka, ieelpojot '''[[sēra heksafluorīds|sēra heksafluorīdu]]''', [[balss]] tembrs jūtami pazeminās?
* ... ka filosofs '''[[Mozess Mendelsons]]''' bija ebreju [[apgaismība]]s (haskalas) aizsācējs?
* ... ka '''[[Zaratustra]]s''' (attēlā) [[grieķu valoda|grieķiskais]] vārds ''Zoroastrs'' nozīmē &quot;Zelta Zvaigzne&quot;?[[Attēls:Raffael 071.jpg|right|border|150px]]
* ... ka [[Antarktīda]]s '''[[ledāja vairogs]]''' satur 30 000 000 km³ [[ledus]]?
* ... ka somu vieglatlēts '''[[Pāvo Nurmi]]''' ar 12 izcīnītajām medaļām ir visveiksmīgākais vieglatlēts visā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē?
* ... ka [[Āfrika]] ir vienīgais apdzīvotais kontinents, kurā nav '''[[Trolejbusu satiksme pasaulē|trolejbusu satiksmes]]'''?
* ... ka skotu rakstnieks [[Roberts Luiss Stīvensons]] miris [[Samoa]] galvaspilsētā '''[[Apija|Apijā]]'''?
* ... ka 1984. gada [[NBA drafts|NBA draftā]] tika draftēts amerikāņu vieglatlēts '''[[Karls Luiss]]'''?
* ... ka [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Eijafjadlajegidls|Eijafjadlajegidla]]''' (attēlā) nosaukums tulkojumā no [[īslandiešu valoda]]s nozīmē &quot;salu kalnu ledājs&quot;?[[Attēls:Fimmvorduhals 2010 03 27 dawn.jpg|150px|border|right]]
* ... ka [[Dienvidpols|Dienvidpola]] [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[polārstacija]] '''[[Amundsenskota-Sautpola]]''' ir būvēta no jauna trīs reizes?
* ... ka '''[[Panama (pilsēta)|Panamas]]''' nosaukums ir cēlies no [[spāņu valoda|spāņu]] vārda ''panamá'', kas nozīmē &quot;daudz zivju&quot;?
* ... ka '''[[bambusi]]''', lai arī atgādina [[koks|kokus]], pieder pie graudzālēm?
* ... ka '''[[Volters Širra]]''' ir vienīgais [[astronauts]], kas lidojis visās trijās pirmajās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa programmās: [[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]], [[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]] un [[Apollo (kosmiskais projekts)|Apollo]]?
* ... ka saskaņā ar '''[[dokumentālā hipotēze|dokumentālo hipotēzi]]''' [[Tora]] tika sastādīta no četriem neatkarīgiem avotiem?
* ... ka tramvaju '''[[Tatra T3]]''' (attēlā) no [[1961]]. gada līdz [[1999]]. gadam saražoja 13 963 eksemplāros?[[Attēls:Tram_Tatra_T3_Praha_6102.jpg|border|150px|right]]
* ... ka ar '''[[Tēvijas kara ordenis|Tēvijas kara ordeni]]''' apbalvoti vairāk kā 9,1 miljons cilvēku?
* ... ka pirmais '''[[Trolejbuss|trolejbusu]]''' maršruts [[Rīga|Rīgā]] tika izveidots [[1947]]. gadā no Daugavpils ielas līdz [[Viestura dārzs|Viestura dārzam]]?
* ... ka līdz [[1975]]. gadam '''[[Spilves lidosta]]''' bija viena no lielākajām [[Padomju Savienība|PSRS]] rietumu daļas lidostām?
* ... ka '''[[Mercury-Atlas 6]]''' bija pirmā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilotējamā orbitālā misija?
* ... ka [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadonis '''[[Fēbe (pavadonis)|Fēbe]]''' bija pirmais pavadonis, kuru atklāja, izmantojot [[fotogrāfija]]s?
[[Attēls:Mawsons_Hut_at_Cape_Denison.jpg|border|150px|right]]
* ... ka '''[[Keipdenisona]]s''' [[polārstacija]] (attēlā) oficiāli ir atzīta par [[vējš|vējaināko]] vietu uz planētas jūras līmenī?
* ... ka '''[[Patagonijas cūkšņukura skunkss]]''' ir imūns pret klaburčūsku kodieniem?
* ... ka '''[[Mozambikas karogs]]''' ir vienīgais [[karogs]] pasaulē, uz kura ir attēlots mūsdienās pielietots ierocis — [[AK-47|Kalašņikova automāts]]?
* ... ka '''[[Buses pilskalns|Buses pilskalna]]''' apdzīvotība aizsākusies jau [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] un turpinājusies līdz pat [[14. gadsimts|14. gadsimtam]]?
* ... ka '''[[Palu staipeknītis|palu staipeknītim]]''' [[Latvija]] ir izplatības areāla austrumu robeža?
* ... ka '''[[sērūdeņradis]]''' slikti šķīst [[ūdens|ūdenī]], bet labi [[etanols|etanolā]]?
[[Attēls:Halvard Hanevold.JPG|120px|right]]
* ... ka biatlonists '''[[Halvars Hanevolls]]''' (attēlā) olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos izcīnījis 22 [[medaļa]]s?
* ... ka '''[[mildronāts|mildronāta]]''' sākotnējais nosaukums bija &quot;kvaterīns&quot;?
* ... ka krievu kosmonauts '''[[Germans Titovs]]''' bija pirmais, kas gulējis kosmosā?
* ... ka '''[[zebiekste]]s''' [[latīņu valoda|latīniskais]] nosaukums ''Mustela nivalis'' latviski nozīmē — sniega sermulis?
* ... ka dziedātāja '''[[Dons (mūziķis)|Dona]]''' īstais vārds ir Arturs Šingerejs?
* ... ka '''[[Rotaļlietu stāsts]]''' bija pirmā pilnmetrāžas [[filma]], kurā tika izmantota tikai datoranimācija?
[[Attēls:James Clark Ross.jpg|100px|right]]
* ... ka britu polārpētnieka '''[[Džeimss Ross|Džeimsa Rosa]]''' (attēlā) vārdā [[Antarktika|Antarktikā]] ir nosauktas divas [[sala]]s pretējās kontinenta pusēs?
* ... ka '''[[Brāļu draudzes|brāļu draudžu]]''' kustība bija viena no pirmās [[latvieši|latviešu]] atmodas veicinātājiem?
* ... ka padomju [[Mēness]] zonde '''[[E-1 (Mēness zonde)|E-1]]''' mērķi sasniedza tikai ar septīto mēģinājumu?
* ... ka pirmās pastāvīgās būves [[Antarktīda|Antarktīdā]] tika uzceltas [[1899]]. gadā '''[[Adēra rags|Adēra ragā]]'''?
* ... ka [[studentu korporācija]] '''[[Fraternitas Vanenica]]''' ir jaunākā latviešu studentu korporācija?
* ... ka krievu tenisiste '''[[Anna Kurņikova]]''' ir visjaunākā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece [[Krievija]]s sastāvā?
[[Attēls:Spidola.jpg|right|150px]]
* ... ka [[radiouztvērējs]] '''[[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]]''' (''attēlā'') bija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pirmais masveidā ražotais pārnēsājamais [[tranzistors|tranzistoru]] uztvērējs ar [[radioviļņi|īsviļņu]] diapazonu?
* ... ka '''[[Volština]]''' ir vienīgā pilsēta Eiropā, no kuras saglabājušies regulāri pasažieru reisi ar tvaika lokomotīvi?
* ... ka '''[[Sentluisa]]s''' neoficiālais nosaukums ir &quot;Kurgānu pilsēta&quot;?
* ... ka '''[[Birgita Eigemēla]]''' bija pirmā ne-itāliete, kas saņēma konkursa ''&quot;Zelta Olīva&quot;'' galveno balvu?
* ... ka [[Antarktīda]]s garākā upe '''[[Oniksa]]''' ir tikai 28 km gara?
* ... ka '''[[Dani Alvešs]]''' šobrīd ir dārgākais [[futbols|futbola]] aizsargs?
[[Attēls:Cameroon COA.svg|border|right|120px]]
* ... ka '''[[Kamerūnas ģerbonis]]''' (''attēlā'') ticis mainīts sešas reizes?
* ... ka '''[[Vižiska]]''' ir vācu raķešu konstruktora [[Verners fon Brauns|Vernera fon Brauna]] dzimtā pilsēta?
* ... ka pēdējais indiāņu '''[[patukseti|patuksetu]]''' cilts pārstāvis mira 1622. gadā?
* ... ka '''[[Āfrikas svītrainā zebiekste]]''' savu upuri nogalina, iekožoties kaklā un nositot to ar savu augumu?
* ... ka [[Afganistāna]]s nosaukums [[Taleban]] valdīšanas laikā bija '''[[Afganistānas Islāma Emirāts]]'''?
* ... ka '''[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas plānošanas reģiona]]''' teritorija ietver daļas no [[Vidzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Kurzeme]]s?
* [[Attēls:Kazdangas pils.JPG|150px|right|Kazdangas pils]] ... ka '''[[Kazdangas pils]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām [[restaurācija|restaurācijām]] Latvijā?
* ... ka igauņu dziedātāja '''[[Mārja-Līsa Ilusa]]''' ir divas reizes pārstāvējusi [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]]?
* ... ka '''[[Brazīlija]]''' robežojas ar [[Francija|Franciju]]?
* ... ka lietuviešu basketbolists '''[[Židrūns Ilgausks]]''' NBA spēlē kopš 1996. gada?
* ... ka '''[[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu pagasta]]''' vēsturiskais centrs Tadaiķi nemaz neatrodas pagasta teritorijā?
* ... ka vispusīgais latviešu sportists '''[[Arvīds Jurgens]]''' spēlējis Latvijas [[futbols|futbola]], [[hokejs|hokeja]], [[basketbols|basketbola]] un [[bendijs|bendija]] izlasēs?
* ... ka '''[[teflons]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija slepens stratēģisks materiāls?
[[Attēls:Dothan Regional Airport.jpg|120px|right]]
* ... ka pasaulē visvairāk '''[[lidosta|lidostu]]''' (attēlā) atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]]?
* ... ka '''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]''' ir viena no senākajām [[bibliotēka|bibliotēkām]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka '''[[amfetamīns]]''' spēj pamodināt cilvēku no visdziļākā [[miegs|miega]]?
* ... ka sākotnējie '''[[Turki Vācijā|turku imigranti]]''' domāja, ka [[Vācija|Vācijā]] ieradušies tikai uz laiku?
* ... ka [[Butāna|Butānas Karalistē]] tiek mērīts nevis [[nacionālais kopprodukts]], bet '''[[nacionālā kopējā laime]]'''?
* ... ka [[Kristofors Kolumbs]] ir nomiris '''[[Valjadolida|Valjadolidā]]'''?
* ... ka '''[[Denvera|Denverā]]''' atrodas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;|Kolorādo &quot;''Avalanche''&quot;]]?
[[Attēls:Lemon.jpg|120px|right]]
* ... ka no '''[[citrons|citrona]]''' (attēlā) iegūtā sulā ir 5 % [[citronskābe]]s, kas tai piešķir skābeno garšu?
* ... ka '''[[Pasaules Tirdzniecības Organizācija|Pasaules Tirdzniecības Organizācijā]]''' ir 153 dalībvalstis?
* ... ka [[Paragvaja]]s galvaspilsētas '''[[Asunsjona]]s''' nosaukums [[spāņu valoda|spāņu valodā]] nozīmē &quot;debesbraukšana&quot;?
* ... ka kopš 1945. gada ir bijušas tikai 26 dienas, kad visā pasaulē vienlaicīgi ir valdījis '''[[miers]]''' un nav bijusi karadarbība?
* ... ka [[Leonardo da Vinči]] glezna &quot;'''[[Mona Liza]]'''&quot; pieder [[Francija]]s valdībai un atrodas [[Luvra|Luvrā]]?
* ... ka no 155 km garā '''[[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]]''' mūsdienās ir saglabājies tikai trīs kilometru garš posms?
[[Attēls:Sea lion head.jpg|120px|right]]
* ... ka '''[[jūras lauva]]s''' (attēlā) ļoti reti uzbrūk cilvēkam, tomēr šādi gadījumi ir reģistrēti?
* ... ka '''[[nikotīns|nikotīna]]''' piliens nogalina nevis vienu, bet trīs [[zirgs|zirgus]]?
* ... ka [[Bolderāja]], [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] un [[Vecmīlgrāvis]] bija [[Rīga]]s pilsētai pakļauti '''[[pilsētciemats|pilsētciemati]]'''?
* ... ka '''[[Pēteris Radziņš]]''' bija pirmais, kuram pasniedza [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]?
* ... ka '''[[Santantioko]]''' ir [[Itālija]]s ceturtā lielākā [[sala]]?
* ... ka '''[[Harijs Mellups]]''' bija [[PSRS hokeja izlase]]s vārtsargs tās starptautiskajā debijas hokeja spēlē pret [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]]?
[[Attēls:Everasma ship.jpeg|120px|right]]
* ... ka tvaikoņa '''[[Everasma]]''' (attēlā) 1942. gadā veiktā [[Vērmahts|nacistiskās Vācijas]] zemūdenes nejaušā taranēšana ir vienīgais zināmais gadījums, kad, piedaloties aktīvā karadarbībā, sadursmē jūrā kāds Latvijas kuģis ir nogremdējis pretinieka kuģi?
* ... ka '''[[Lusaka]]''' ir [[Zambija]]s galvaspilsēta?
* ... ka '''[[Jozefs Gebelss]]''' bija [[Vācijas kanclers]] tikai vienu dienu?
* ... ka '''[[Als Pačīno]]''' slavu ieguva ar Maikla Korleones lomu filmā &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot;?
* ... ka [[Armēnija]]s augstākā līmeņa domēnu '''[[.am]]''' reliģisku iemeslu dēļ nedrīkst izmantot neķītrām mājas lapām?
* ... ka '''[[Bernhards Rīmanis]]''' bija viens no neeiklīda ģeometrijas pamatlicējiem?
[[Attēls:Squaric acid.svg|120px|right|Kvadrātskābes struktūrformula]]
* ... ka '''[[kvadrātskābe]]s''' (struktūrformula attēlā) nosaukums cēlies tās molekulas [[kvadrāts|kvadrātveida]] formas dēļ?
* ... ka '''[[Pretorija]]''' ir tikai viena no trim [[Dienvidāfrikas Republika]]s galvaspilsētām?
* ... ka '''[[Ķīna (reģions)|Ķīna]]''' ir vecākā joprojām eksistējošā [[civilizācija]]?
* ... ka '''[[Konstantīns I]]''' bija pirmais [[Romas impērija|Romas]] imperators, kurš pieņēma [[kristietība|kristietību]]?
* ... ka [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] piemiņas skrējienā &quot;'''[[Sirdspuksti Baltijai]]'''&quot; piedalījās aptuveni 60 000 cilvēku?
* ... ka [[arābi]] par '''[[Allāhs|Allāhu]]''' sauc jebkuru [[Dievs|Dievu]] no [[Ābrama reliģijas|Ābrama reliģijām]]?
[[Attēls:Dundagas pils.jpg|120px|right|Dundagas pils no putna lidojuma]]
* ... ka 20. gadsimta sākumā '''[[Dundagas pagasts|Dundagas muiža]]''' (attēlā Dundagas pils no putna lidojuma) bija lielākā [[Baltija|Baltijā]]?
* ... ka [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] lielākā pilsēta ir '''[[Dubaija]]''', nevis tās galvaspilsēta Abū Dabī?
* ... ka '''[[pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāju kustības virziens]]''' ir izvēlēts dēļ [[ēna]]s kustības virziena [[Saule]]s pulksteņos?
* ... ka '''[[Lejasnormandija]]''' ir lielākais [[zirgi|zirgkopības]] reģions [[Francija|Francijā]]?
* ... ka vienīgais latviešu mākslinieks, kura darbu pirkt Latvijā savulaik speciāli ieradās slavenās Drēzdenes galerijas pārstāvji, ir bijis '''[[Voldemārs Irbe]]'''?
* ... ka visbiežāk '''[[kompleksi saistītais skaitlis|kompleksi saistīto skaitli]]''' izmanto [[komplekss skaitlis|kompleksa skaitļa]] [[absolūtā vērtība|absolūtās vērtības]] un apgrieztā skaitļa atrašanai?
[[Attēls:Female pair.jpg|120px|right|Gailis un vista]]
* ... ka '''[[vista]]s''' (attēlā redzams gailis un vista) ir vieni no visizplatītākajiem mājdzīvniekiem pasaulē?
* ... ka '''[[Severomuiskas tunelis]]''' ir garākais [[tunelis]] [[Krievija|Krievijā]]?
* ... ka amerikāņu aktieris '''[[Marlons Brando]]''' atrodas ceturtajā vietā Amerikāņu Filmu Institūta &quot;Visu laiku izcilāko vīriešu kārtas zvaigžņu&quot; sarakstā?
* ... ka pēdējais cilvēks uz [[Mēness]] ir bijis '''[[Jūdžīns Sernans]]'''?
* ... ka [[Libāna]]s galvaspilsēta '''[[Beirūta]]''' ir viena no vecākajām joprojām apdzīvotajām pilsētām?
* ... ka '''[[Ansis Lerhis-Puškaitis]]''' ir vācis un apkopojis latviešu tautas [[pasaka]]s?
[[Attēls:Taj Mahal in March 2004.jpg|120px|right|Tadžmahāls]]
* ... ka '''[[Tadžmahāls|Tadžmahālu]]''' (attēlā) par godu savai otrajai sievai Mumtāzai Mehelai uzbūvēja mogolu imperators [[Šahs Džahāns]]?
* ... ka '''[[Migels de Servantess]]''' ir autors &quot;[[Dons Kihots|Donam Kihotam]]&quot;, kas ir viens no nozīmīgākajiem darbiem [[literatūra]]s vēsturē?
* ... ka pašreizējais kluba [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] ģenerālmenedžeris '''[[Normunds Sējējs]]''' no 2006. līdz 2008. gadam bija [[HK Rīga 2000]] galvenais treneris?
* ... ka '''[[lapblusiņas]]''' tiek uzskatītas par vienu no &quot;primitīvākajām&quot; grupām [[blaktis|blakšu]] kārtā?
* ... ka latviešu basketbolists '''[[Maigonis Valdmanis]]''' ir ieguvis trīs olimpiskā sudraba medaļas?
* ... ka pašreiz '''[[Seikana tunelis]]''' ir garākais [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tunelis pasaulē?
* ... ka '''[[Alberts Kauls|Albertam Kaulam]]''' bija aizliegts kandidēt [[Saeima]]s un pašvaldību vēlēšanās?[[Attēls:Haloin in medan. 2008, 22nd sept.jpg|120px|right|Halo]]
* ... ka '''[[halo]]''' (attēlā) retos gadījumos mēdz rasties ap ielas gaismām?
* ... ka '''[[Žaime Algersuari]]''' {{dat|2009|07|26}} debitēja [[Formula 1]] čempionātā un kļuva par visu laiku jaunāko braucēju?
* ... ka [[Antante]] tika dibināta kā atbildes reakcija uz '''[[Trejsavienība (1882)|1882. gada Trejsavienības]]''' izveidi?
* ... ka '''[[turbulence|turbulenci]]''' [[1883]]. gadā atklāja angļu inženieris Osborns Reinoldss?
* ... ka '''[[Bēnazīra Bhuto]]''' bija pirmā sieviete, kura kļuva par premjerministri kādā no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm?
* ... ka [[Bruņoto vilcienu pulks (Latvija)|Bruņoto vilcienu pulku]] deviņpadsmit gadus komandēja '''[[Jānis Lavenieks]]'''?
[[Attēls:Olympia 1938.jpg|right|120px|Kadrs no Lenijas Rīfenštāles kinofilmas «Olympia»]]
* ... ka '''[[Lenija Rīfenštāle]]''', uzņemot filmu par 1936. gada olimpiskajām spēlēm (kadrs attēlā), vairākiem sportistiem pieprasīja atkārtot savu sniegumu ērtākas un izteiksmīgākas filmēšanas vajadzībām?
* ... ka '''[[acetilēndinitrils]]''', degot [[skābeklis|skābeklī]], rada viskarstāko '''[[liesma|liesmu]]''', ko var dot ķīmiska degviela?
* ... ka [[Kuba|Kubā]] pastāv tāda cīņas māksla kā paukošana ar '''[[mačete|mačetēm]]'''?
* ... ka '''[[vektoriālais reizinājums|vektoriālo reizinājumu]]''' no diviem [[vektors|vektoriem]] ir iespējams definēt tikai trīs un septiņās [[dimensija|dimensijās]]?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe]]''' darbojās tikai 10 gadus?
* ... ka [[latviešu valoda]] bija trešā valoda, kurā pilnībā tika iztulkots [[Jaroslavs Hašeks|Jaroslava Hašeka]] romāns '''[[Krietnais kareivis Šveiks]]'''?
[[Attēls:Ganna diode 3A703B.jpg|right|120px|Ganna diode]]
* ... ka '''[[Ganna diode]]''' (attēlā) ir [[diode]]s veids, kam nav '''[[p-n pāreja]]s'''?
* ... ka '''[[Masimo Bonīni]]''' ir vienīgais [[Sanmarīno]] futbolists, kurš ieguvis [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] kausu?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] oficiālā devīze &quot;'''''[[In God We Trust]]'''''&quot; ir arī [[Florida]]s štata oficiālā [[devīze]]?
* ... ka '''[[Rīgas ģerbonis]]''' tagadējā izskatā apstiprināts [[1925]]. gadā?
* ... ka '''[[Krievijas Augstākā līga hokejā]]''' jau kopš tās dibināšanas 1992. gadā ir otra spēcīgākā Krievijas hokeja līga?
* ... ka inženieris '''[[Maiks Gaskoins]]''', pateicoties savam agresīvajam darba stilam, ieguvis iesauku &quot;buldogs&quot;?
* ... ka '''[[lietusmērītājs]]''' tiek saukts arī par pluviometru?
* ... ka '''[[Virbupe|Virbupi]]''' šķērso [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils]]?
[[Attēls:Visvaldis Lācis.jpg|right|120px|Visvaldis Lācis]]
* ... ka '''[[Visvaldis Lācis]]''' (attēlā) 1949. gadā izslēgts no [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s par brīvdomību?
* ... ka [[Rīga]]s apkaimes '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciema]]''' daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv galvenokārt no 602. sērijas ēkām?
* ... ka [[hokejs|hokejists]] '''[[Aleksejs Morozovs]]''' ir divkārtējs pasaules čempions?
* ... ka '''[[Kalimantāna]]''' ir vienīgā sala pasaulē, kuras teritorijā atrodas trīs valstis?
* ... ka grāmatu izdevniecības &quot;[[Zelta ābele]]&quot; vadītājs '''[[Miķelis Goppers]]''' bija Latvijas armijas ģenerāļa [[Kārlis Goppers|Kārļa Goppera]] dēls?
* ... ka [[1986]]. gadā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija]] mainīja '''[[šķēpa mešana|šķēpa]]''' konstrukciju, lai tas biežāk iedurtos zemē un sacensībās būtu mazāk neieskaitītu mēģinājumu?
[[Attēls:Iss-20 1.jpg|right|120px|SKS 20. ekspedīcijas logo]]
* ... ka '''[[SKS 20. ekspedīcija]]''' (attēlā — misijas logo) ir pirmā ekspedīcija uz [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautisko kosmisko staciju]], kuras pamatapkalpē ir 6 cilvēki?
* ... ka '''[[Daina Taimiņa]]''' pirmā izveidoja tamborētu hiperboliskās plaknes modeli?
* ... ka '''[[Jānis Pīnups]]''' bija pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā?
* ... ka mata '''[[higrometrs|higrometra]]''' galvenā sastāvdaļa var būt cilvēka mats?
* ... ka '''[[džainisms]]''' ir radies ne vēlāk par 6. gadsimtu pirms mūsu ēras?
* ... ka '''[[Pirmā Mozus grāmata]]''' ir gan pirmā [[Bībele]]s, gan arī pirmā [[Tora]]s grāmata?
* ... ka '''[[VAZ-2103]]''' ir viens no VAZ auto modeļiem, kas ir zināms arī kā &quot;Žigulis&quot;?
[[Attēls:Louis Pasteur.jpg|120px|right|Luijs Pastērs]]
* ... ka '''[[Luijs Pastērs]]''' (attēlā) ir izstrādājis vakcīnu pret trakumsērgu?
* ... ka '''[[Embassy Hill]]''' [[Formula 1]] komanda tika likvidēta pēc tam, kad aviokatastrofā gāja bojā tās dibinātājs un vadītājs [[Greiems Hils]]?
* ... ka '''[[malārija]]''' ir endēmiska vairāk nekā 100 valstīs?
* ... ka '''[[Dāvids Sīmansons]]''' bija vecākais [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris?
* ... ka '''[[Maikls Ovens]]''' pašlaik ir ceturtais labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]] ar četrdesmit gūtiem vārtiem.
* ... ka '''[[komplekss skaitlis|kompleksos skaitļus]]''' sāka lietot laikā, kad uz negatīviem skaitļiem mēdza skatīties ar aizdomām, bet mūsdienās matemātiķi un fiziķi tos uzskata par daudz dabīgākiem un &quot;reālākiem&quot; nekā [[reāls skaitlis|reālie skaitļi]]?
[[Attēls:View_of_inside_Anfield_Stadium_from_Anfield_Road_Stand.jpg|right|120px]]
* ... ka '''[[Enfīldas stadions]]''' (attēlā) ir Eiropas futbola asociāciju savienības ([[UEFA]]) elites stadions?
* ... ka '''[[Grūba]]s''' upe ir 11 km gara?
* ... ka '''[[Aigars Fadejevs]]''' 2000. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu 50 km soļošanā?
* ... ka ķīnieši izmantoja '''[[daktiloskopija|pirkstu nospiedumus]]''' paraksta vietā?
[[Attēls:Bienenkoenigin3.jpg|right|120px|Bišu māte darba bišu ieskauta]]
* ... ka '''[[bišu māte]]''' (attēlā redzama bišu māte darba bišu ieskauta) ir vienīgā pieaugusī bite medus bišu saimē, kas spējīga radīt pēcnācējus?
* ... ka '''[[Tukuma Raiņa ģimnāzija]]s''' himnas teksta autors ir [[Ojārs Vācietis]]?
* ... ka '''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]''' starpplanētu zonde atklāja to, ka '''[[Buru Delta]]''' ir aptumsuma maiņzvaigzne?
* ... ka '''[[svaru bumba (sportā)|svaru bumbu]]''' parasti veido no čuguna?
* ... ka '''[[Šrēdingera vienādojums]]''' apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu [[laiks|laikā]]?
* ... ka '''[[sausums|sausumā]]''' apgrūtināta normāla [[fotosintēze]]s procesa norise?
[[Attēls:Lennart Meri 1998.jpg|right|120px|L. Meri 1998. gadā]]
* ... ka [[Igaunija]]s prezidents '''[[Lenarts Meri]]''' (attēlā) pēc profesijas bija kinorežisors un rakstnieks?
* ... ka autosportists '''[[Stefano Modena]]''' ir dzimis [[Modena]]s pilsētā?
* ... ka [[Kolumbija]]s futbolistu '''[[Andress Eskobars|Andresu Eskobaru]]''' nošāva 10 dienas pēc tam, kad viņš ieraidīja bumbu savos vārtos [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausa]] spēlē?
* ... ka '''[[Rīgas Kinostudija]]''' ir vecākā filmu studija Latvijā?
* ... ka '''[[Sfēriskā ģeometrija|sfēriskajā ģeometrijā]]''' trīsstūra [[leņķis|leņķu]] summa vienmēr ir lielāka par 180°?
* ... ka ģenētiskās analīzes ir pierādījušas, ka '''[[pelēkās lapsas]]''' nav tuvas radinieces nevienam no suņu cilts vai lapsu cilts, tādēļ tās tagad iedala pie suņu dzimtas pamatcilts kopā ar lielausu lapsām, kas ir vistuvākās radinieces pelēkajām lapsām?
[[Attēls:Tarascon Castle (bridge).jpg|right|120px|Aizsarggrāvis ap pili]]
* ... ka mūsdienās '''[[aizsarggrāvis|aizsarggrāvjus]]''' (attēlā) izmanto dažādiem mērķiem, tostarp, lai sargātu pilsētu no imigrantiem?
* ... ka grupas ''[[Led Zeppelin]]'' albums '''[[Presence]]''' tika ierakstīts, solistam Robertam Plāntam atkopjoties pēc autoavārijas?
* ... ka '''[[RAF 977 Latvija]]''' bija viens no populārākajiem [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]] [[mikroautobuss|mikroautobusu]] modeļiem?
* ... ka terminu '''[[Lielais Tēvijas karš]]''' pirmo reizi lietoja [[Staļins]], kad pa radio uzrunāja [[Padomju Savienība|PSRS]] iedzīvotājus 1941. gada 3. jūlijā?
* ... ka [[līvi|līvu]] sacelšanās vadoņa '''[[Ako]]''' galvu pasniedza [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapam Albertam]] kā uzvaras zīmi?
* ... ka pirmās '''[[haubice]]s''' tika ieviestas 17. gadsimtā [[Zviedrija|Zviedrijā]] kā aplenkuma ieroči?
[[Attēls:Mandel zoom 00 mandelbrot set.jpg|120px|right|Mandelbrota kopa]]
* ... ka '''[[Mandelbrota kopa]]''' (attēlā) ir viens no pazīstamākajiem un sarežģītākajiem '''[[fraktālis|fraktāļiem]]'''?
* ... ka '''[[Baltais degunradzis|baltā degunradža]]''' nosaukums nācis no flāmu valodas ''weit'' (&quot;platais&quot;), kurš angliski pārveidots par ''white'' (&quot;baltais&quot;); savukārt '''[[Melnais degunradzis|melnā degunradža]]''' nosaukums veidots, lai nodalītu no baltā, lai gan abu ādas krāsa ir pelēka?
* ... ka [[1990]]. gadā [[Daugava|Daugavā]] ieplūda 24 tonnas nāvējošas indes — '''[[acetonciānhidrīns|acetonciānhidrīna]]'''?
* ... ka '''[[Dainis Turlais|Daini Turlo]]''' 40. padomju armijas virspavēlnieks iesaucis par &quot;veiksmes talismanu&quot;?
* ... ka '''[[Antuāns Lavuazjē]]''' tiek uzskatīts par mūsdienu [[ķīmija]]s pamatlicēju?
* ... ka '''[[Šetlendas ponijs]]''' var būt labāks aklo cilvēku pavadonis nekā [[suns]]?
[[Attēls:Barnard2005.gif|120px|right|Bārnarda zvaigzne]]
* ... ka '''[[Bārnarda zvaigzne]]''' (attēlā) ir visātrākā [[zvaigzne]] pie debesīm, tādēļ to dēvē arī par Bārnarda lidojošo zvaigzni?
* ... ka '''[[Līveni]]''' ir viena no pazīstamākajām [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtām?
* ... ka '''[[Maslova vajadzību hierarhija]]''' izstrādāta [[1943]]. gadā?
* ... ka vienam no pasaulē ātrākajiem tankiem '''[[FV101 Scorpion]]''' tika izmantots luksa automašīnas ''Jaguar'' dzinējs?
* ... ka saskaņā ar 2009. gada teritoriālo reformu '''[[Balvu novads|Balvu novadā]]''' ir apvienojami [[Balvi|Balvu]] pilsēta un tie 10 Balvu rajona pagasti, kas nav iekļauti Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadā?
* ... ka '''[[visvarenības paradokss]]''' ir savstarpēji saistītu [[paradokss|paradoksu]] saime, kuros tiek apskatīts jautājums par to, kas visvarenībai ir pa spēkam paveikt?
[[Attēls:OrangeBloss_wb.jpg|120px|right|Apelsīni]]
* ... ka '''[[apelsīns|apelsīna]]''' (attēlā) nosaukums nāk no nīderlandiešu valodas vārda ''appelsina'', kas nozīmē &quot;ķīniešu ābols&quot;?
* ... ka '''[[Basku Zeme]]s''' lielākā pilsēta ir [[Bilbao]], bet tās galvaspilsēta ir [[Vitorija]]?
* ... ka [[Austrālija|Austrālijā]] dzīvo visvairāk savvaļas zirgu ('''[[Brambijs|brambiju]]''') pasaulē?
* ... ka '''[[Mišels Platini]]''' ir vienīgais futbolists, kurš [[Zelta bumba|Zelta bumbu]] ieguvis trīs gadus pēc kārtas?
* ... ka futbolists '''[[Deniss Bergkamps]]''' bieži vien nedevās uz Eiropas kausu spēlēm viesos, jo baidījās no pārlidojumiem ar lidmašīnu?
* ... ka pastāvēja uzskats, ka '''[[soraija]]s''' šķirnes zirgi ir izmiruši?
[[Attēls:Infantry Regiment Nato.png|right|130px]]
* ... ka '''[[Pulks (armija)|pulks]]''' (attēlā — [[NATO]] simbols) ir karaspēka apakšvienība, kas parasti sastāv no 3 līdz 7 [[bataljons|bataljoniem]]?
* ... ka '''[[Pamplona]]s''' pilsēta ir slavena ar vēršu skriešanās festivālu?
* ... ka skatītākais televīzijas raidījums [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir &quot;'''''[[Melodifestivalen]]'''''&quot;?
* ... ka '''[[Zelta bumba]]s''' apbalvojumu visvairāk reižu (7) ir saņēmuši [[Vācija]]s futbolisti?
* ... ka '''[[Ahmeda III strūklaka]]''' kalpoja kā tikšanās un sabiedriskās dzīves centrs [[Osmaņu impērija]]s laikā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]]?
* ... ka '''[[Sīriuss]]''' mūsdienās ir spožākā [[zvaigzne]] pie debesīm [[nakts]] laikā?
[[Attēls:Vilcieni Skjirotavas stacijaa.jpg|right|130px]]
* ... ka Latvijā ir divas '''[[šķirošanas stacija]]s''' (attēlā)?
* ... ka '''[[moldāvu valoda]]''' ir tāda pati kā [[rumāņu valoda]]?
* ... ka [[zirgi]]em izšķir divus pamattipus: '''[[karstasiņu zirgi|karstasiņu zirgus]]''' un '''[[aukstasiņu zirgi|aukstasiņu zirgus]]''', bet tas nav saistīts ar asins temperatūru?
* ... ka '''[[Mēbiusa lenta]]''' ir [[virsma]], kam ir tikai viena puse?
* ... ka termins '''[[Bolivuda]]''' ir attiecināms tikai uz [[Mumbaja|Mumbajā]] bāzēto [[hindi|hindi valodas]] filmu industriju?
* ... ka grupas '''[[883 (grupa)|883]]''' divpadsmit gadu pastāvēšanas vēsturē ir izdoti 35 singli un tās sastāvā ir bijuši 24 mūziķi?
[[Attēls:EtaCarinae.jpg|120px|right]]
* ... ka [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū '''[[Kuģa Ķīļa Eta]]''' (attēlā) ir bijusi otrā spožākā [[zvaigzne]] pie debesīm?
* ... ka '''[[fluorūdeņražskābe]]''' saēd [[stikls|stiklu]], tādēļ jāglabā plastmasas traukos?
* ... ka aukstās '''[[oklūzijas fronte]]s''' Latvijā novērojamas [[vasara|vasarā]], bet siltās — [[ziema|ziemā]]?
* ... ka '''[[Raunis]]''' ir bijusī robežupe starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]?
* ... ka plašu publicitāti ieguva baumas, ka aiz '''[[Heila—Bopa komēta]]s''' ir paslēpies [[ārpuszemes dzīvība|citplanētiešu]] kuģis, un tas izraisīja pat masu pašnāvību, kuru veica [[sekta]]s &quot;''[[Heaven's Gate]]''&quot; sekotāji?
* ... ka cilvēki '''[[seklais miegs|seklā miega]]''' laikā ir salauzuši rokas?
[[Attēls:Octanitrocubane-3D-balls.png|120px|right]]
* ... ka '''[[oktanitrokubāns]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par spēcīgāko ķīmisko [[sprāgstviela|sprāgstvielu]]?
* ... ka '''[[Peugeot]]''' ir otrs lielākais [[automašīna|automašīnu]] ražotājs [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka populārais itāliešu aktieris '''[[Bads Spensers]]''' ir bijis arī vairākkārtējs [[Itālija]]s čempions [[peldēšana|peldēšanā]]?
* ... ka '''[[Buļļupe]]''' kādreiz bija vienīgā [[Lielupe]]s ieteka jūrā un Daugavā?
* ... ka '''[[Bolderājas—Priedaines kāpu grēda]]s''' daļu pie [[Bolderāja]]s sauc par &quot;Rīgas Sahāru&quot;?
* ... ka '''[[Asūnīca]]s''' upes nosaukums augštecē ir &quot;Dagda&quot;?
[[Attēls:Indian Rhino 001.jpg|120px|right]]
* ... ka gan zirgi, gan degunradži (attēlā) pieder pie vienas '''[[nepārnadži|nepārnadžu]]''' kārtas?
* ... ka '''[[Melngalvji|Melngalvju]]''' brālības patrons bija Svētais Maurīcijs?
* ... ka 1976. gada Monreālas '''[[olimpisko spēļu boikoti|olimpiskās spēles boikotēja]]''' 28 [[Āfrika]]s valstis?
* ... ka uz '''[[Alekšupīte]]s''' [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas Kurzemē augstākais dabīgais ūdenskritums?
* ... ka '''[[Selīna Diona]]''' piecas reizes ir ieguvusi ''[[Grammy balva|Grammy]]'' mūzikas balvu?
* ... ka ASV pirmo finanšu ministru '''[[Aleksandrs Hamiltons|Aleksandru Hamiltonu]]''' divkaujā nogalināja ASV viceprezidents?
[[Attēls:African wild Ass.jpg|right|border|90px|Āfrikas savvaļas ēzelis]]
* ... ka [[Izraēla|Izraēlā]] ir izveidots dabas parks '''[[Āfrikas savvaļas ēzelis|Āfrikas savvaļas ēzeļu]]''' (attēlā) aizsardzībai?
* ... ka [[Austrālija]]i piederošajā '''[[Lorda Hava sala|Lorda Hava salā]]''' ziemas un vasaras laiks atšķiras tikai par pusstundu?
* ... ka [[etoloģija]]s pamatlicējs '''[[Konrāds Lorencs]]''' 1938. gadā iestājās [[NSDAP]]?
* ... ka [[Irāna]]s pilsētas '''[[Rāmsara]]s''' apkārtne ievērojama ar vienu no pasaulē augstākajiem dabīgās [[radioaktivitāte]]s līmeņiem?
* ...ka '''[[Pateicības diena|Pateicības dienā]]''' ASV prezidentam tiek pasniegts dzīvs tītars?
* ...ka '''[[Lāču sala]]''' pieder [[Norvēģija]]i?
* ...ka pirmais '''[[smēķēšanas ierobežošana|smēķētāju vajāšanas gadījums]]''' reģistrēts 1492. gadā?

* ...ka '''[[Ļevs Jašins]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par labāko vārtsargu [[futbols|futbola]] vēsturē?
* ...ka filmā &quot;'''[[Mūmija (filma)|Mūmija]]'''&quot; daži dialogi tika runāti senajā ēģiptiešu valodā?
* ...ka '''[[Gatis Gūts]]''' pēc karjeras beigām kļuva par [[bobslejs|bobsleja]] treneri?
* ...ka '''[[Belousova—Žabotinska reakcija]]''' bija pirmā atklātā periodiskā [[ķīmiskā reakcija]]?
* ...ka [[Austrālija]]i piederošo '''[[Koraļļu Jūras Salas|Koraļļu Jūras Salu]]''' vienīgā apdzīvotā sala ir Vilisa sala, kurā atrodas meteoroloģiskā stacija ar 3—4 cilvēku personālu?
* ...ka [[Čehija]]s lidmašīnu ražotājfirma '''&quot;[[Avia]]&quot;''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ražoja lidmašīnas Trešā reiha vajadzībām?
[[Attēls:Gray970.png|right|121px|Plaušas]]
* ...ka cilvēkiem '''[[plaušas]]''' (attēlā) aizņem gandrīz visu krūšu dobumu?
* ...ka [[bobslejs|bobslejists]] '''[[Zintis Ekmanis]]''' savās pirmajās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] (1984. gadā) ieguva bronzas medaļu?
* ...ka filma '''&quot;[[Pa asmeni skrejošais]]&quot;''' ir atzīta par visu laiku labāko [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filmu?
* ...ka filma '''&quot;[[300 spartieši]]&quot;''' ir uzņemta pēc tāda paša nosaukuma komiksa?
* ...ka [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] māte '''[[Svētā Anna]]''' [[Bībele|Bībelē]] nav nosaukta vārdā?
* ...ka '''[[0,999...]]''' ir vienāds ar viens?
[[Attēls:Polar graph paper.svg|120px|right]]
* ...ka '''[[polārā koordinātu sistēma|polārajā koordinātu sistēmā]]''' (attēlā) punkta atrašanās vietu nosaka pēc [[leņķis|leņķa]] un attāluma līdz tam?
* ...ka '''[[Pauls fon Hindenburgs]]''' ir tiešs [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] pēctecis?
* ...ka Hārperas Lī romāns '''&quot;[[Kas nogalina lakstīgalu...]]&quot;''' ir apbalvots ar Pulicera prēmiju?
* ...ka pirmais no [[Aizeks Azimovs|Aizeka Azimova]] definētajiem '''[[Trīs robottehnikas likumi|Trim robottehnikas likumiem]]''' ir šāds: robots nedrīkst savainot cilvēku vai arī ar bezdarbību pakļaut cilvēku savainojumiem?
* ...ka pirmskara Latvijas izlases futbolists '''[[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]''', spēlējot ''RC Strasbourg'' klubā 1951. gadā ir ieguvis Francijas kausu?
* ...ka '''&quot;[[Hamlets]]&quot;''' ir [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] garākā luga?
[[Attēls:Tagore3.jpg|90px|right]]
* ...ka '''[[Rabindranats Tagore]]''' (attēlā) ir pirmais [[Nobela prēmiju laureāti|Nobela prēmijas laureāts]] no [[Āzija]]s?
* ...ka sazvērnieks '''[[Klauss fon Štaufenbergs]]''' pēc nāvessoda tika apglabāts ar militāru godu?
* ...ka kara pilots '''[[Erihs Hartmans]]''' notriecis 352 ienaidnieka lidmašīnas?
* ...ka '''[[Konrāds Cūze]]''' ir pirmās [[programmēšanas valoda]]s ''Plankalkül'' autors?
* ...ka vācu matemātiķis '''[[Karls Veierštrāss]]''' 14 gadus nostrādāja par ģimnāzijas skolotāju?
* ...ka [[Neapole]]s karalis '''[[Joahims Mirats]]''' bija [[Napoleons|Napoleona]] svainis?
[[Attēls:Schv56.jpg|121px|right]]
* ...ka '''[[atompulkstenis|atompulksteņi]]''' (attēlā) ir visprecīzākie no visiem [[pulkstenis|pulksteņiem]]?
* ...ka [[Zviedrija]]s karalis '''[[Kārlis XII]]''' faktiski ir Kārlis VI?
* ...ka '''[[Juris Hartmanis]]''' ir vienīgais latvietis, kurš saņēmis [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]], [[Nobela prēmija]]s ekvivalentu datorzinātnē?
* ...ka '''[[Kārlis Linnejs]]''' bieži tiek dēvēts par [[taksonomija]]s tēvu?
* ...ka lietuviešu literāts '''[[Antans Baranausks]]''' bija [[Sejni|Sejnu]] bīskaps?
* ...ka vadībzinības klasiķis '''[[Frederiks Teilors]]''' bija labs [[teniss|tenisists]]?
[[Attēls:Game of life animated glider.gif|right]]
* ...ka '''[[Dzīve (spēle)|spēle &quot;Dzīve&quot;]]''' (attēlā) ir [[šūnu automāts]], kas var modelēt [[dzīvība]]s [[evolūcija|evolūciju]]?
* ...ka mūsdienu [[pedagoģija]]s pamatlicējs '''[[Jans Komenskis]]''' bija politisks bēglis?
* ...ka '''[[Svētais Adalberts no Prāgas|Svētajam Adalbertam no Prāgas]]''' ir divas oficiālas kapavietas?
* ...ka pēdējoreiz [[Formula 1]] '''{{f1gp|Austrijas}}''' rīkoja {{f1|2003}}. gadā?
* ...ka [[Padomju Savienība]], lai pārbaudītu, vai dzīvība spēj izturēt [[kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]], nosūtīja orbītā ap [[Zeme|Zemi]] suni vārdā '''[[Laika]]'''?
* ...ka '''[[Venecuēla]]s''' pilnais nosaukums kopš [[1999]]. gada ir '''Venecuēlas Bolivāra Republika''', par godu [[Simons Bolivārs|Simonam Bolivāram]]?
[[Attēls:Great Fire London.jpg|121px|right|Semjuels Adamss]]
* ...ka '''[[Lielais Londonas ugunsgrēks]]''' (attēlā) bija lielākais ugunsgrēks ne tikai Londonas vēsturē, bet arī viens no nozīmīgākajiem notikumiem [[Anglijas vēsture|Anglijas vēsturē]]?
* ...ka [[Apvienotā Karaliste|britu]] banka '''[[Phoenix Finance]]''' mēģināja piedalīties {{f1|2002}}. gada [[Formula 1]] sezonā, tomēr [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] tai to liedza?
* ...ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] slepkava '''[[Mumija Abu-Džamals]]''' ir [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]] par [[1981]]. gadā izdarītu slepkavību, tomēr sods vēl nav izpildīts?
* ...ka '''[[tuberkuloze]]''' parasti skar plaušas?
* ...ka '''[[hiphops|hiphopa]]''' dzīvesstils ir radies [[Bronksa|Bronksā]]?
* ...ka '''[[Džeks Rūbijs]]''' publiski nogalināja [[Lī Hārvijs Osvalds|Lī Hārviju Osvaldu]], cilvēku, kurš apsūdzēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] slepkavībā?
[[Attēls:SamuelAdamsLarge.jpeg|121px|right|Semjuels Adamss]]
* ...ka '''[[Semjuels Adamss]]''' (attēlā) bija slepenas, pret britiem vērstas organizācijas &quot;Brīvības dēli&quot; veidotājs?
* ...ka '''[[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]''' ir vecākais [[krievi|krievu]] [[teātris]] ārpus [[Krievija]]s?
* ...ka '''[[zobu emalja]]''' ir cietākā ķermeņa daļa?
* ...ka grupas [[Led Zeppelin]] pirmais albums tika nosaukts par &quot;'''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'''&quot;?
* ...ka [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] '''[[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, līdz 66 kg|grieķu-romiešu cīņas sacīkstēs vīriešiem svara kategorijā līdz 66 kilogramiem]]''' uzvaru izcīnīja [[Francija]]s sportists Stīvs Geno?
* ...ka '''[[Īzaks Baševiss Singers]]''' pēdējos 35 savas dzīves gadus bija pārliecināts [[veģetārisms|veģetārietis]]?
[[Attēls:Quercus ilex rotundifolia.jpg|121px|right|Akmens ozols]]
* ...ka '''[[akmens ozols|akmens ozola]]''' (attēlā) zīļu novārījums var tikt izmantots ievainojumu dezinfekcijai?
* ...ka '''[[Hirša indekss]]''' parāda kāda autora publikāciju citējamību?
* ...ka starptautiskā nevalstiskā organizācija '''&quot;[[Ārsti bez robežām]]&quot;''' tika izveidota, lai sniegtu palīdzību civiliedzīvotājiem [[Nigērija|Nigērijā]], kur no 1967. līdz 1970. gadam plosījās karš?
* ...ka '''[[Alcheimera slimība]]''' galvenokārt tiek diagnosticēta cilvēkiem, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu?
* ...ka grupas [[Queen]] albums &quot;'''[[Innuendo]]'''&quot; bija pēdējais grupas studijas albums, kurš tika izdots solista [[Fredijs Merkūrijs|Fredija Merkūrija]] dzīves laikā?
* ...ka vienu no [[šahs|šaha]] [[atklātne (šahs)|atklātņu]] veidiem sauc par '''[[latviešu gambīts|latviešu gambītu]]'''?
[[Attēls:Semafors.jpg|right|101px|border|Semafors]]
* ...ka '''[[semafors|semafori]]''' (attēlā) agrāk tika izmantoti dzelzceļos luksoforu vietā?
: Šis pārāk līdzīgs optiskajam telegrāfam, blakus nebūtu vēlams likt. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:44, 22 septembrī, 2008 (UTC)
:: Pacēlu telegrāfu augstāk. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 12:40, 23 septembrī, 2008 (UTC)
* ...ka '''[[Dobeles meteorīta krāteris]]''' ir 4,5 km plats?
* ...ka latviešu politiķis '''[[Jānis Ādamsons]]''' ir bijis [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs]]?
* ...ka nogatavojušies '''[[Antonovka (ābols)|Antonovkas šķirnes āboli]]''' ir dzelteni?
* ...ka uz 100 000 iedzīvotājiem pasaulē visvairāk '''[[pašnāvība|pašnāvību]]''' ir [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ...ka pasaulē garākā '''[[optiskais telegrāfs|optiskā telegrāfa]]''' līnija gājusi cauri [[Latvija]]s teritorijai?
[[Attēls:Blue Rock Pigeon (Columba livia) in Kolkata I IMG 9762.jpg|121px|right|Mājas balodis]]
* ...ka pieradināti '''[[mājas balodis|mājas baloži]]''' (attēlā) dzīvo apmēram 15 gadus, pretstatā savvaļas, kas dzīvo no trim līdz pieciem gadiem?
* ...ka '''[[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]]''' devīze ir &quot;Esiet stipri un cīnieties&quot;?
* ...ka '''[[Bermontiāde]]s''' laikā Latvijas armija zaudēja ap 2000 karavīru?
* ...ka amerikāņu dziedātājs '''[[Deivids Dreimans]]''' ir atzīts par 42. visu laiku labāko smagā metāla vokālistu?
* ...ka '''[[Jorbalinda]]''', pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], ir 37. [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] dzimšanas vieta?
* ...ka, ja radīsies nopietnas problēmas [[STS-125]] kosmiskajā lidojumā, kura laikā ieplānots remontēt [[Habla kosmiskais teleskops|Habla teleskopu]], tiks palaista glābšanas ekspedīcija '''[[STS-400]]'''?
[[Attēls:Kangchenjunga.JPG|right|121px|Kančendžanga]]
* ...ka '''[[Kančendžanga]]s''' kalns (attēlā) ir pasaules trešais augstākais kalns, atpaliekot vien no [[Everests|Everesta]] un [[K2]]?
* ...ka galvenie [[Andora]]s galvaspilsētas '''[[Andora la Velja]]s''' ienākumi rodas no tūrisma, tirdzniecības un banku darbības?
* ...ka filozofs '''[[Pīters Singers]]''' ir Melburnas Universitātes goda profesors?
* ...ka [[Kartāga|Kartāgas republikas]] senators '''[[Hanibāls Barka]]''', lai izvairītos no romiešu gūsta, izdarīja pašnāvību, iedzerot [[inde|indi]]?
* ...ka '''[[Hērda Sala un Makdonalda Salas]]''' ir neapdzīvotas?
* ...ka [[Padomju Savienība]]s radītā bruņmašīna [[BMP-1]] ir pasaulē pirmā kājnieku kaujas mašīna?
[[Attēls:The White Album.svg|101px|right|border|The Beatles]]
* ...ka grupas &quot;[[The Beatles]]&quot; devītais albums, ar nosaukumu '''[[The Beatles (albums)|The Beatles]]''' (attēlā — vāks), ir visu laiku 10. pārdotākais albums [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]?
* ...ka '''[[augšdelma kauls|augšdelma kaula]]''' lūzums visbiežāk novērojams tā ķirurģiskajā kakliņā?
* ...ka 2005. gadā plosījušās '''[[Viesuļvētra Katrīna|viesuļvētras Katrīna]]''' radītie zaudējumi sastādīja 81,2 miljardus ASV dolāru?
* ...ka '''[[Karls Gustavs Mannerheims]]''' kā jaunākais asistents piedalījies Krievijas cara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] kronēšanas ceremonijā?
* ...ka par '''[[Kaulu zāģis|kaulu zāģi]]''' tiek dēvēts ķirurģisks instruments [[osteotoms]], kā arī vācu ložmetējs [[MG-42]]?
* ...ka '''[[Karabaha|Karabahu]]''' 2. gadsimtā apdzīvoja albāņu ciltis?
[[Attēls:Blueye.JPG|right|100px|Cilvēka acs]]
* ...ka katrā cilvēka '''[[acs|acī]]''' (attēlā) ir ~170 miljoni nūjiņu — īpašu fotoreceptoro šūnu?
* ...ka '''[[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]]''' 2008. gadā ieguva [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], pēc uzvaras pār [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] 2-1, [[Monako]].
* ...ka '''[[sūkļi]]''' ir nekustīgi dzīvnieki?
* ...ka '''[[Tambora|Tamborā]]''' 1815. gada aprīlī notika viens no spēcīgākajiem [[vulkāns|vulkānu]] izvirdumiem, kāds jebkad reģistrēts?
* ...ka '''[[vilkacis|vilkaču]]''' parādīšanās savulaik tika saistīta ar pilnmēnesi?
[[Attēls:St Mary Lake.jpg|right|121px|Glečera nacionālais parks]]
* ...ka '''[[Glečera nacionālais parks]]''' (attēlā) atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Montāna]]s štata ziemeļos?
* ...ka [[futbols|futbolists]] '''[[Tiagu Mendešs]]''' spēlē [[pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā?
* ...ka '''[[Bāta (Somerseta)|Bātas]]''' pilsētā [[Somerseta|Somersetā]] ([[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]) dzīvo 80 000 iedzīvotāju?
* ...ka grupas &quot;[[Queen]]&quot; albumā &quot;'''[[News of the World]]'''&quot; ir iekļautas dziesmas &quot;We Are The Champions&quot; un &quot;We Will Rock You&quot;?
* ...ka '''[[Māris Štrombergs]]''' ir pirmais [[olimpiskās spēles|olimpiskais]] čempions [[BMX]] riteņbraukšanā?
* ...ka caur '''[[Suecas kanāls|Suecas kanālu]]''' pārvadā apmēram 15% visas pasaules kravu?
[[Attēls:Dinistora simbols.png|right|121px|Dinistora apzīmējums shēmās]]
* ...ka '''[[dinistors]]''' (attēlā — apzīmējums shēmās) ir [[tiristors|tiristora]] veids, kam nav vadības [[elektrods|elektrodu]]?
* ...ka par '''[[jahta|jahtu]]''' sauc jebkuru buru vai motorkuģi, kas kas domāts sportam un atpūtai?
* ...ka visvairāk uzvaru '''[[ATP Masters Series]]''' [[teniss|tenisa]] turnīros ir izcīnījis [[Andrē Agasi]]?
* ...ka '''[[Kornela Universitāte]]''' dibināta 1865. gadā?
* ...ka '''[[Ekibastuza|Ekibastuzā]]''' atrodas garākais skurstenis pasaulē (419,7 metri)?
* ...ka '''[[Prāgas metro]]''' līniju kopgarums ir 59 kilometri?
[[Attēls:Flag_of_Adjara.svg|right|121px|Adžārijas karogs]]
* ...ka vairākums [[Gruzija]]s provinces '''[[Adžārija]]s''' (attēlā — karogs) iedzīvotāju ir [[islāms|musulmaņi]]?
* ...ka '''[[NeXT|NeXT Computer, Inc.]]''' izveidoja [[Stīvs Džobss]] pēc atkāpšanās no amata ''[[Apple Inc.]]''?
* ...ka '''[[Islāmābāda]]s''' pilsēta tika izveidota [[1960. gadi|1960. gados]], lai aizvietotu [[Karāči]] kā [[Pakistāna]]s galvaspilsētu?
* ...ka sociālo tīklu '''[[Facebook]]''' visā pasaulē izmanto vairāk nekā 80 miljoni lietotāju?
* ...ka '''[[Simons Bolivars]]''' bija viens no nozīmīgākajiem [[Dienvidamerika]]s brīvības cīnītājiem par neatkarību no [[Spānija]]s?
* ...ka '''[[Augstākā beisbola līga|MLB]]''' ir augstākā [[beisbols|beisbola]] līga Ziemeļamerikā?
[[Attēls:Osaka07 D9A Blanka Vlasic post-VC.jpg|100px|right|Blanka Vlašiča]]
* ...ka [[vieglatlētika|augstlēcējas]] '''[[Blanka Vlašiča|Blankas Vlašičas]]''' (attēlā) personīgais rekords ir 2,07 [[metrs|metri]]?
: Es domāju, ka to Blankas Vlašičas atēlu nevajadzētu likt (pārāk biedējoša)! Vai tad nav nevienas normālas viņas bildes? --[[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 11:52, 10 augustā, 2008 (UTC)
:: Normāls attēls, kas vainas? Man, personīgi, nekādas bailes viņas izskats neiedveš. Ja tev ir ierosinājumi par citiem attēliem, vari palūkot [http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Blanka_Vlašić Vikikrātuves kategoriju]. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 18:52, 10 augustā, 2008 (UTC)
* ...ka Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā, tās armija tika reformēta un pārdēvēta par '''[[Latvijas iedzīvotāji PSRS armijā Otrā pasaules kara laikā|Latvijas PSR Tautas armiju]]'''?
* ...ka '''[[FIFA Pasaules kauss pludmales futbolā]]''' līdz šim ir rīkots 14 reizes, no kurām 12 par čempioniem kļuva [[Brazīlija]]s izlase?
: Nav skaidrības par nosaukumu. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:05, 1 augustā, 2008 (UTC)
:: Gan vēl līdz ielikšanai noskaidrosies. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 08:42, 1 augustā, 2008 (UTC)
* ...ka gandrīz visi '''[[ferments|fermenti]]''' ir [[olbaltumvielas]]?
* ...ka '''[[pļavas dedestiņa]]''' zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[augusts|augustam]]?
: Man tā nešķiet interesanta informācija — lielākā daļa augu zied vasarā. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:33, 6 augustā, 2008 (UTC)
* ...ka kosmonauts '''[[Anatolijs Solovjovs]]''' [[iziešana kosmosā|atklātā kosmosā]] kopā ir pavadījis 78 stundas 48 minūtes, kas rekords vienam cilvēkam?
: Šī informācija vēl jāpārbauda. Vairākās vietās redzēju, ka tikai ~70 stundas. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:05, 1 augustā, 2008 (UTC)
:: Vai tas nozīmē, ka rekords pieder kādam citam? --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 08:42, 1 augustā, 2008 (UTC)
::: Rekords ir viņam, bet skaitļi laikam nav pareizi. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:53, 1 augustā, 2008 (UTC)
:::: Tad var vienkārši pieminēt, ka viņš atklātā kosmosā ir pavadījis rekordlielu stundu skaitu. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 09:05, 1 augustā, 2008 (UTC)
::::: Pārbaudīju: 78 h 48 min. Varam likt iekšā. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:33, 6 augustā, 2008 (UTC)
[[Attēls:64785279.7xFdDbri.jpg|right|101px|Marija Šarapova]]
* ...ka [[teniss|tenisiste]] '''[[Marija Šarapova]]''' (attēlā) savu pirmo ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīru izcīnīja 17 gadu vecumā?
* ...ka '''[[antropocentrisms]]''' ir uzskats, ka uzmanības centrā jābūt cilvēkiem un attiecībā pret cilvēku interesēm ir vērtējams viss pārējais?
* ...ka '''[[grafēns]]''' ir izturīgākais materiāls, kāds jebkad testēts?
* ...ka '''[[Voyager 1]]''' ir pašreiz vistālāk no [[Zeme]]s esošais cilvēku veidotais [[kosmiskais aparāts|aparāts]]?
* ...ka '''[[Sesks Fabregass]]''' ir jaunākais futbolists, kas pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]?
* ...ka [[hokejs|hokejists]] '''[[Ronalds Petrovickis]]''' ir spēlējis četros dažādos [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubos un tagad uz pārbaudes laiku ir pievienojies [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]?
[[Attēls:Whole Monaco.jpg|119px|right|Montekarlo]]
* ...ka '''[[Montekarlo]]''' (attēlā) dažkārt kļūdaini tiek uzskatīta par [[Monako]] galvaspilsētu, lai gan tādas formāli nav?
* ...ka '''[[DNS reparācija]]''' ir process, kura laikā šūna identificē un izlabo bojājumus [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] molekulās, kurās ir iekodēts tā [[genoms]]?
* ...ka, atšķirībā no lielā [[futbols|futbola]], kur čempionāts notiek reizi 4 gados, '''[[pludmales futbols|pludmales futbola]]''' pasaules čempionāts notiek ik gadu?
* ...ka '''[[troposfēra|troposfērā]]''' atrodas vairāk nekā 80% visas atmosfēras gaisa masas?
* ...ka grupas '''&quot;[[Die Toten Hosen]]&quot;''' nosaukums tiešā tulkojumā nozīmē &quot;beigtās bikses&quot;, tomēr ar šo vārdu savienojumu sarunvalodā apzīmē arī impotenci un garlaicību?
* ...ka '''[[Emre Belēzolu]]''' ir [[Turcijas futbola izlase]]s kapteinis?
[[Attēls:The Levant 3.png|99px|right|Levante]]
* ...ka '''[[Levante]]s''' apgabala (attēlā — aptuvenais areāls) nosaukums nozīmē &quot;Austošās Saules zeme&quot; jeb &quot;Austrumi&quot;?
* ...ka Asuka — sieviete ar putekļu sūcēju — ir personāžs datorspēlē '''[[Sweet Home (spēle)|Sweet Home]]'''?
* ...ka '''[[Luvra]]''' ir viens no pasaules apmeklētākajiem muzejiem?
* ...ka '''[[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītājs]]''' ir pasaulē augstākā [[Jēzus Kristus|Kristus]] statuja?
* ...ka [[Brazīlija|brazīliešu]] futbolists '''[[Ronaldu]]''' savu profesionāļa karjeru uzsāka [[1993]]. gadā?
* ...ka '''[[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitāti]]''' uzskata par labāko [[universitāte|universitāti]] mūsdienās?
[[Attēls:Tünel Istanbul.jpg|right|120px|Tünel]]
* ...ka [[Turcija]]s '''[[Tünel]]''' (attēlā) ir otrs vecākais metro pasaulē aiz [[Londona]]s metro?
* ... ka [[elementārdaļiņa]] neitrālais '''[[pions]]''' ir pati sev [[antidaļiņa]]?
* ...ka '''[[Latvijas futbola izlase 2006. gadā]]''' noslīdēja [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] par 24 vietām?
[[Attēls:Kidney PioM.png|100px|right|Nieres šķērsgriezums]]
* ...ka '''[[nieres]]''' (attēlā — šķērsgriezums) izmēri ir 12 x 6 x 4 cm?
* ...ka '''[[ķīmiskais barometrs|ķīmiskā barometra]]''' darbības princips nav vēl zinātniski pilnīgi izskaidrots?
* ...ka '''[[Abduss Salams]]''' ir pirmais pakistānietis — [[Nobela prēmija]]s laureāts?
* ...ka francūzis '''[[Mišels Lotito]]''' ir apēdis lidmašīnu Cessna 150?
* ...ka matemātiķis '''[[Šrīnivāsa Rāmānudžans]]''' uzskatīja, ka formulas viņam sapnī diktē dieviete Namagīri?
* ...ka '''[[etilacetāts|etilacetātu]]''' dažreiz lieto bezkofeīna kafijas ražošanā?
[[Attēls:N2m stegosaurus.jpg|120px|right|Stegozaurs]]
* ...ka '''[[stegozaurs|stegozaura]]''' (attēlā) nosaukums ir cēlies no grieķu vārda ''stegos'', kas nozīmē &quot;jumts&quot;, &quot;patvērums&quot;?
* ...ka kopš 1990-to gadu vidus mūziķis '''[[Ice Cube]]''' vairāk koncentrējas savai aktiera karjerai un viņa mūziķa karjera ievērojami palēninājās?
* ...ka Taivānas kompānija '''[[VIA]]''' ir lielākais pasaulē neatkarīgais [[mātesplate|mātesplašu]] mikroshēmojumu ražotājs?
* ...ka aktrise '''[[Vera Singajevska]]''' 1995. gadā saņēma IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ...ka '''[[Mazāko brāļu kapucīnu ordenis|Mazāko brāļu kapucīnu ordeņa]]''' pirmais oficiālais nosaukums bija &quot;Vientuļnieku dzīves mazākie brāļi&quot;?
* ...ka '''[[beisbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs beisbolā]]''' tikai [[Nīderlande]]s izlase pārstāvēs Eiropu?
[[Attēls:Alnus glutinosa 004.jpg|120px|right|Melnalkšņi]]
* ...ka '''[[melnalksnis|melnalkšņu]]''' (attēlā) meži, nemainoties mitruma apstākļiem, var pastāvēt [[gadsimts|gadsimtiem]] ilgi?
* ...ka cilvēkam piemīt augsti attīstīta [[griba]], kuras spēks ir tik liels, ka ļauj mums pārvarēt gandrīz vai jebkuras iedomājamās '''[[sāpes]]'''?
* ...ka '''[[bites]]''' dzīvo visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
* ...ka '''[[Jenny May]]''' īstais vārds ir Maija Stuģe?
* ...ka '''[[purvājs|purvāji]]''' aizņem tikai 1 % no [[Latvija]]s mežu kopplatības?
* ...ka cilvēks bez [[ūdens]] nevar '''[[izdzīvošana|izdzīvot]]''' ilgāk par trim [[diena|dienām]]?
[[Attēls:WienPalaisTrautson.jpg|120px|right]]
* ...ka '''[[Trautsonas pils]]''' (attēlā) ir viena no pasaulē vislabāk saglabājušajām [[pils|pilīm]]?
* ...ka '''[[Kvadrantīdas]]''' ir spēcīga [[meteoru plūsma]] janvārī?
* ...ka animācijas filma '''[[Džonijs Bravo]]''' ir radīta [[1997]]. gada 7. jūlijā?
* ...ka kabeļtelevīzijas tīkls '''[[MTV]]''' ir nodibināts 1981. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ...ka pēc ticējumiem zirgu pakava atrašana un pārnešana mājās nes '''[[veiksme|veiksmi]]'''?
* ...ka zvaigznāju '''[[Zivis (zvaigznājs)|Zivis]]''' apzīmē ar šādu simbolu [[Attēls:Pisces.svg|10px]]?
[[Attēls:Peugeot 206 WRC.jpg|120px|right]]
* ...ka populārākie '''[[autosports|autosporta]]''' veidi ir atklāto riteņu sacīkstes, [[salonautomobiļu sacensības]] un [[autorallijs]] (attēlā)?
* ...ka elektriskais pokemons '''[[Pikaču]]''' var uzkrāt [[elektrība|elektrību]] savos vaigos elektriskajiem uzbrukumiem?
* ...ka automobiļu ražošanas firma '''[[Fiat]]''' izgatavoja arī [[tanks|tankus]]?
* ...ka, jo spožāks ir [[debess ķermenis]], jo mazāks ir tā '''[[redzamais spožums]]'''?
* ...ka '''[[Staļina līnija]]''' tika izveidota, lai aizsargātu [[Padomju Savienība|PSRS]] pret draudiem no rietumvalstīm?
* ...ka '''[[Latvijas futbola izlase 1938. gadā]]''' nezaudēja nevienā spēlē?
[[Attēls:Trzy krzyze.jpg|120px|right]]
* ...ka '''[[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņā]]''' (attēlā redzams piemiņas memoriāls) [[upuri|upuru]] skaits bija ap 22 000 cilvēku?
* ...ka '''[[Turcijas Bruņotie spēki]]''' ir otra lielākā [[NATO]] armija aiz ASV?
* ...ka '''[[24. gadsimts p.m.ē.|24. gadsimtā p.m.ē.]]''' semītu pilsētas Akadas valdnieks Sargons pakļāva Ūru un citas lielākās [[šumeri|šumeru]] pilsētas, izveidojot pirmo impēriju [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]]?
* ...ka Austrumeiropā vēl joprojām ļoti populārs ir mobilā telefona modelis '''[[Nokia 3310]]'''?
* ...ka par pirmo '''[[vārdnīca|vārdnīcu]]''' var uzskatīt [[Ebla|Eblā]] atrastās māla plāksnītes, kas palīdzēja [[ebliešu valoda|ebliešu raksta]] zīmes iztulkot šumeru valodā?
* ...ka '''[[M/S Baltic Kristina|Baltic Kristina]]''' bija pirmais pasažieru prāmis, kurš nodrošināja kruīza kuģu satiksmi no [[Rīga]]s, kad [[1999]]. gadā beidza kursēt prāmis [[M/S Russ|Russ]]?
[[Attēls:Dekatron.gif|right|Dekatrons]]
* ...ka pirms [[pusvadītājs|pusvadītāju]] ieviešanas skaitļošanas tehnikā izmantoja speciālas skaitītāj[[elektronu lampa|lampas]] — '''[[dekatrons|dekatronus]]''' (attēlā)?
* ...ka '''[[Manhatana]]''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] visblīvāk apdzīvotā teritorija?
* ...ka '''[[Zīda ceļš]]''' izveidots 114. gadā pirms mūsu ēras?
* ...ka '''[[Tālavs Jundzis]]''' divreiz ir bijis [[Latvijas Aizsardzības ministrs]]?
* ...ka '''[[Kazaņas &quot;Ak Bars&quot;]]''' [[hokejs|hokeja]] komanda divreiz ir izcīnījusi [[Krievija]]s Superlīgas titulu?
* ...ka '''[[HSBC]]''' pēc ''Forbes'' ziņām 2008. gada aprīlī ir lielākā pasaules kompānija?
[[Attēls:Central Park, November 2001.png|120px|right|Centrālparks]]
* ...ka '''[[Centrālparks]]''' (attēlā) ir visvairāk apmeklētais parks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ...ka pēc statistikas datiem, '''[[kasešu bumba]]s''' nogalina vairāk civiliedzīvotāju nekā karavīru?
* ...ka grupa &quot;'''[[Ill Niño]]'''&quot; sākotnēji tika nosaukta dabas parādības &quot;[[El Niño]]&quot; vārdā, tomēr nosaukumu [[2000. gads|2000]]. gadā nacās mainīt, jo grupa ar tādu nosaukumu jau pastāvēja?
* ...ka grafiskā logu sistēma '''[[X Window System]]''' tika izstradāta jau 1984. gadā?
* ...ka [[atombumba]]s radītājs '''[[Roberts Openheimers]]''' zināja [[sanskrits|sanskritu]]?
* ...ka 1719. gadā nākamo [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Hercogs|hercogu]] '''[[Ernsts Johans Bīrons|Ernstu Johanu Bīronu]]''' [[Prūsija (karaliste)|Prūsijas karalistē]] arestēja un tiesāja par slepkavību?
[[Attēls:Sydney Opera House Sails.jpg|120px|right|Sidnejas operteātris]]
* ...ka [[2007. gads|2007]]. gadā '''[[Sidnejas operteātris]]''' (attēlā) tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektu]] sarakstā?
* ...ka '''[[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]''' laikā [[ASV prezidents]] bija [[Abrahams Linkolns]]?
* ...ka '''[[Normunds Rutulis]]''' solokarjeru uzsācis [[1996]]. gadā?
* ...ka '''[[Ērglis (zvaigznājs)|Ērgļa zvaigznāju]]''' [[Latvija|Latvijā]] var redzēt vasarā?
* ...ka '''[[Džons Kokrofts]]''' atklāja, kā sašķelt [[atoma kodols|atoma kodolu]]?
* ...ka spēle '''[[Need for Speed II]]''' ir pirmā [[Need For Speed (sērija)|savā sērijā]], kur ir iespējams tūnēt mašīnu?
[[Attēls:Melanistic panthera onca.jpg|120px|right|Melnā pantera]]
* ...ka '''[[melnā pantera|melnās panteras]]''' (attēlā) patiesībā neeksistē, bet ar šo terminu bieži vien apzīmē lielos [[kaķu dzimta|kaķus]], kuriem ir melns kažoks?
* ...ka [[Lielais Sprādziens|Lielā Sprādziena]] teorijas kritiķis '''[[Freds Hoils]]''' ir teorijas nosaukuma autors?
* ...ka '''[[Īrijas parlamenta ēka]]''' bija pasaulē pirmā pēc īpaša pasūtījuma celtā divpalātu parlamenta ēka?
* ...ka Anglijas karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] padomdevējs '''[[Džons Dī]]''' parakstīja ziņojumus karalienei kā 007?
* ...ka [[šokolāde]]s izstrādājumos pildītā '''[[nuga]]''' var būt gan cieta, gan mīksta atkarībā no tās sastāva?
* ...ka '''[[Grand Theft Auto IV]]''' darbība norisinās pilsētā, kuras prototips ir [[Ņujorka]]?
[[Attēls:Turkishcoffee.jpg|right|120px|Turku kafija]]
* ...ka '''[[Turku kafija|turku kafiju]]''' (attēlā) pagatavo no vissmalkākā maluma kafijas pupiņām?
* ...ka '''[[Irānas - Irākas karš]]''' ilga gandrīz astoņus gadus?
* ...ka '''[[Disnejlenda]]s''' parku [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopš atvēršanas ir apmeklējuši vairāk nekā 515 miljoni cilvēku?
* ...ka '''[[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā Hokeja Līgā]]''' 24 komandas sacentīsies par [[Jurijs Gagarins|Gagarina]] kausu?
* ...ka '''[[maratons|maratona]]''' oficiālā distance ir 42,195 [[kilometrs|kilometri]]?
* ...ka grupu '''[[Bee Gees]]''' izveidoja brāļi Berijs, Robins un Moriss Gibi?
[[Attēls:Wyvern of the rulers of Wessex.jpg|119px|right|Veseksu dinastijas heraldiskais simbols]]
* ...ka '''[[Veseksu dinastija]]''' (attēlā — heraldiskais simbols) aizsāka [[Anglijas karaliste|Anglijas karalisti]]?
* ...ka '''[[Halo 3]]''' pirmajās 20 stundās pēc izlaišanas spēlēja vairāk nekā miljons cilvēki?
* ...ka '''[[Amsterdama (sala)|Amsterdamas]]''' salai [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] nosaukumu deva tikai 111 gadus pēc tās atklāšanas?
* ...ka [[Žils Verns|Žila Verna]] romānos ''Kapteiņa Granta bērni'' un ''Noslēpumu sala'' minētā '''[[Marijas Terēzas sala]]''' nemaz neeksistē?
* ...ka '''[[Vilsona teorēma]]''' ļauj noteikt, vai naturāls skaitlis ir [[pirmskaitlis]]?
* ...ka '''[[Marmaraja]]s''' dzelzceļa tuneļa projekts savienos [[Stambula]]s [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s daļas?
* ...ka '''[[Henrijs I Izglītotais]]''' bija pēdējais [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] karalis no [[Normandiešu dinastija]]s?

* ...ka vidējais laiks, lai pārvietotu kuģi pa '''[[Panamas kanāls|Panamas kanālu]]''' (attēlā — karte), ir 9 stundas, minimālais 4 stundas 10 minūtes?
* ...ka '''[[Edmunds Hilarijs]]''' 33 gadu vecumā, 1953. gada 29. maijā, kopā ar šerpu Tenzingu Norgeju pirmoreiz sekmīgi uzkāpa [[Everests|Everestā]]?
* ...ka '''[[Antīkās olimpiskās spēles]]''' likvidēja vispārējā [[Pagānisms|pagānisma]] vajāšanas un iznīdēšanas vilnī [[Romas impērija|Romas impērijā]], [[kristietība]]i kļūstot par vienīgo valsts reliģiju?
* ...ka '''[[Ļubomeža]]s''' pilsēta līdz [[1945]]. gadam ietilpa [[Vācija]]s sastāvā, tomēr, pamatojoties uz [[Potsdamas konference]]s lēmumiem, pilsēta tika piešķirta [[Polija]]i, bet pilsētas vācu iedzīvotāji padzīti?
* ...ka '''[[Stewart Grand Prix]]''' [[Formula 1]] komanda sāka meklēt pilotus ieliekot sludinājumu žurnālā &quot;Autosport&quot;?
* ...ka, kad '''[[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfgangam Amadejam Mocartam]]''' bija 12 gadi, viņš saslima ar bakām, un viņa tēvs atteicās viņu potēt, uzskatot, ka tā būs &quot;Dieva griba&quot;, vai zēnam dzīvot vai mirt?
[[Attēls:Apollo program.svg|right|99px|Apollo programmas zīmotne]]
* ...ka kopš '''[[Apollo programma]]s''' (attēlā — zīmotne) nobeiguma 1972. gadā, cilvēks nav bijis uz [[Mēness]]?
* ...ka '''[[Tomo Miličevičs]]''', grupas [[30 Seconds to Mars]] ģitārists, ir horvāts pēc tautības un amerikānis pēc pilsonības?
* ...ka [[Senā Roma|Romas]] imperatora '''[[Diokletiāns|Diokletiāna]]''' mīļākā nodarbe bija kāpostu audzēšana?
* ...ka '''[[sējas melnsēklīte]]s''' sēklas izmanto kā garšvielas?
* ...ka '''[[Olimpiskais sporta centrs|Olimpiskajā sporta centrā]]''' darbojas Vsevoloda Zeļonija džudo skola?
* ...ka '''[[2008. gada WRC sezona]]''' ilgs vairāk nekā 10 mēnešus?
* ...ka pirms '''[[72. Kinoakadēmijas balva]]s''' (attēlā — [[2007. gads|2007]]. gada balvas) tika atrastas atkritumu konteinerā nedēļu pirms ceremonijas?
* ...ka '''[[Sergejs Volkovs (kosmonauts)|Sergejs Volkovs]]''' šobrīd ir pasaulē vienīgais kosmonauts otrajā paaudzē?
* ...ka '''[[laga]]''' ieviesa kuģu ātruma skaitīšanu mezglos?
* ...ka '''[[Fidži hindi]]''' valoda nav saprotama [[Indija]]s iedzīvotājiem, neskatoties uz to kopīgajām saknēm?
* ...ka '''[[parastā ozolīte|parasto ozolīti]]''' izmanto kā dekoratīvu augu?
* ...ka '''[[Narvas bāka]]s''' tornis gāja bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
[[Attēls:1Dunc Gray Velodrome.jpg|121px|right|Danka Greja velodroms]]
* ...ka '''[[Danka Greja velodroms]]''' (attēlā) tika atklāts [[1999]]. gada 28. novembrī?
* ...ka [[viduslaiki|viduslaikos]] '''[[bannerets|banneretam]]''' bija tiesības vest kaujā karaspēka vienību zem sava karoga?
* ...ka vienā no visu laiku nāvējošākajām [[dabas katastrofas|dabas katastrofām]], 1887. gada Huanhē plūdos, '''[[upuri|upuru]]''' skaits bija vismaz 900 000 cilvēku?
* ...ka padomju laikā '''[[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]]''' apglabāja arī Sarkanās armijas kareivjus?
* ...ka '''[[Leu bāka]]s''' baltais gaismas signāls ir redzams 7 jūras jūdžu attālumā?
* ...ka '''[[Gotlande]]''' ir [[Baltijas jūra]]s lielākā sala?
[[Attēls:Bobrun Altenberg, Germany.jpg|99px|right|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trases pirmais līkums]]
* ...ka '''[[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja trases]]''' (attēlā — pirmais līkums) būvniecību uzraudzīja [[Austrumvācija]]s drošības dienesta vadītājs?
* ...ka '''[[bislama]]''' ir [[Vanuatu]] oficiālā valoda, kaut arī tā ir dzimtā tikai 6200 cilvēkiem?
* ...ka '''[[Bosfors]]''' šķir [[Stambula]]s [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s daļas?
* ...ka eksperti spriež, ka līdz 2100. gadam varētu '''[[izmiršana|izmirt]]''' puse zināmo sugu?
* ...ka '''[[Velsas princis]]''' parasti ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] monarha vecākais dēls?
* ...ka '''[[Salemas raganu prāva|Salemas raganu prāvā]]''' par buršanos tika sodīti vairāk nekā 150 cilvēku?
[[Attēls:POL Oława COA.svg|right|99px|Olavas ģerbonis]]
* ...ka '''[[Olava]]s''' pilsētā (attēlā — ģerbonis), [[Polija|Polijā]], [[2006. gads|2006]]. gadā atklāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] autodaļu ražotāja American Axle rūpnīcu?
* ...ka '''[[varlpiri zīmju valoda|varlpiri zīmju valodu]]''' [[Austrālija|Austrālijā]] pārsvarā lieto atraitnes, kurām sēru laikā tradīcijas liedz sarunāties?
* ...ka Ēģiptes faraons '''[[Ehnatons]]''' mēģināja ieviest monoteisku reliģiju?
* ...ka '''[[Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts]]''' savieno [[Stambula]]s [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s daļas?
* ...ka grupas '''[[Jimmy Eat World]]''' albums &quot;Bleed American&quot; tika pārdēvēts par &quot;Jimmy Eat World&quot; pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukuma ASV]]?
[[Attēls:Alim_Khan_(1880–1944),_Emir_of_Bukhara,_photographed_by_S.M._Prokudin-Gorskiy_in_1911.jpg|right|99px|Emīrs Alim-hans]]
* ...ka '''[[emīrs]]''' (attēlā — Buhāras emīrs Alim-hans) ir [[islāms|islāma]] valstu vēsturē augstākās aristokrātijas tituls vai arī militārais rangs?
* ...ka '''[[friulu valoda]]''' ir oficiāli atzīta [[minoritātes valoda]] [[Itālija|Itālijā]]?
* ...ka '''[[Pitkērna|Pitkērnā]]''' dzīvo tikai 50 iedzīvotāji?
* ...ka '''[[Sarkandaugava]]s''' rajons [[Rīga|Rīgā]] ir ieguvis savu nosaukumu no [[Daugava]]s attekas, pie kuras rajons atrodas?
* ...ka '''[[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas lūzumā]]''' plātnes kustas no 1 līdz 20 centimetriem gadā lielu [[ātrums|ātrumu]]?
* ...ka '''[[Kaļiņingradas zoodārzs]]''' ir viens no vecākajiem [[Krievija]]s zoodārziem?
[[Attēls:Pkk supporters london april 2003.jpg|99px|right|PKK atbalstītāju demonstrācija Londonā, 2003. gada 15. februārī.]]
* ...ka starptautiski '''[[Kurdistānas Strādnieku partija]]''' (attēlā — atbalstītāju rīkota demonstrācija) tiek uzskatīta par teroristisku organizāciju?
* ...ka '''[[Pols Volfovics]]''' divus gadus bija Pasaules Bankas prezidents, tomēr [[2007. gads|2007]]. gadā atkāpās sakarā ar apsūdzībām par iekšējās ētikas pārkāpumiem?
* ...ka '''[[Aragonas karaliste]]''' 1469. gadā pārtapa par Spānijas karalisti, apvienojoties ar [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas karalisti]]?
* ...ka '''[[horvātu valoda]]''' ir valsts valoda ne tikai [[Horvātija|Horvātijā]], bet arī [[Melnkalne|Melnkalnē]], kā arī [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]?
* ...ka '''[[Zviedrijas Elitsērija]]''' [[hokejs|hokejā]] tika dibināta 1975. gadā?
* ...ka 11,5% '''[[Gambija]]s''' platības aizņem ūdens?
[[Attēls:Flag of the Kingdom of Asturias.svg|99px|right|Astūrijas karalistes karogs]]
* ...ka '''[[Astūrijas karaliste]]''' (attēlā — karogs) 924. gadā tika pārsaukta par Leonas karalisti, bet 1230. gadā apvienojās ar Kastīlijas karalisti?
* ...ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komponists '''[[Filips Glāss]]''' pēc stila tiek uzskatīts par minimālistu, tomēr pats nepiekrīt šim apgalvojumam?
* ...ka lielākā daļa [[pasaule]]s '''[[dzintars|dzintara]]''' ir 30-90 miljonus gadu veca?
* ...ka '''[[Starptautiskā Okeanogrāfijas komisija|Starptautiskās Okeanogrāfijas komisijas]]''' uzdevums ir kontrolēt [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[cunami brīdinājuma sistēma]]s darbību?
* ...ka '''[[Žemaitija]]''' līdz pat 15. gadsimtam ir bijusi strīdus teritorija starp Lietuvas dižkunigaitisti un Vācu ordeņa teritorijām Livonijā un Prūsijā?
* ...ka amerikāņu dziedātājs '''[[Džastins Timberleiks]]''' kļuva populārs kā puišu grupas &quot;'N Sync&quot; dalībnieks?
[[Attēls:Mehter cevgen.jpg|99px|right|Osmaņu impērijas militārais orķestris mūsdienās)]]
* ...ka [[Turki (tautība)|turku]] '''[[Mehteru orķestris]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par vecāko militāro orķestri pasaulē?
* ...ka '''[[Pasaules čempionāts biatlonā 2008|2008. gada pasaules čempionāts biatlonā]]''' ir otrais, kas norisinās Esterzundā?
* ...ka presē '''[[Ziemeļilinoisas Universitātes apšaude|Ziemeļilinoisas Universitātes apšaudi]]''' sauc par &quot;Valentīndienas slaktiņu&quot;?
* ...ka '''[[Ziemeļu Kipras Turku Republika|Ziemeļu Kipras Turku Republiku]]''' starptautiski atzīst tikai [[Turcija]]?
* ...ka '''[[Šrilanka]]''' bieži tiek dēvēta par &quot;Indijas okeāna pērli&quot;?
* ...ka '''[[Indriķis Reinbahs]]''' bija pirmais spēlētājs, kurš guvis vārtus [[Latvijas hokeja izlase]]s labā (1932. gadā)?
[[Attēls:Surikov Pokoreniye Sibiri Yermakom.jpg|99px|right|Vasīlija Surikova glezna &quot;Jermaks iekaro Sibīriju&quot;]]
* ...ka par '''[[krievu-čukču karš|krievu-čukču kariem]]''' (attēlā) sauc 17.—18. gs. militāros konfliktus Krievijas Tālo austrumu kolonizēšanas periodā starp Krievijas karaspēku (kopā ar sabiedroto jakutu un korjaku atsevišķām vienībām) un čukču ciltīm?
* ...ka '''[[oksidēšanas pakāpe]]''' ir pozitīva, ja elektroni ir atvilkti nost no atoma un negatīva, ja tie ir pievilkti klāt atomam?
* ...ka '''[[Korejas karš]]''' [[Dienvidkoreja|Korejas Republikā]] tiek dēvēts par &quot;25. jūnija incidentu&quot;, bet [[Ziemeļkoreja|Korejas TDR]] to dēvē par &quot;tēvijas atbrīvošanas&quot; karu?
* ...ka ziemas ilgums '''[[Čukču pussala|Čukču pussalā]]''' ir 10 mēneši?
* ...ka vairākās valstīs '''[[Jehovas liecinieki|Jehovas liecinieku]]''' darbība ir aizliegta?
* ...ka '''[[okeāna dibens]]''' nav mazāk daudzveidīgs kā [[sauszeme]]?
[[Attēls:Hulkenberg Sepang 2006.jpg|99px|right|Hulkenbergs 2006. gadā]]
* ...ka '''[[Niko Hulkenbergs]]''' (attēlā) pašlaik ir [[WilliamsF1|Williams]] [[Formula 1|F1]] komandas testpilots?
* ...ka [[futbols|futbolists]] '''[[Žans Marks Bosmans]]''' ir vairāk pazīstams ar Bosmana lēmumu, nevis sasniegumiem futbolā?
* ...ka '''[[Iterzene|Iterzenē]]''' Matiass Rusts sāka savu vēsturisko lidojumu uz Sarkano laukumu 1987. gadā?
* ...ka [[Stambula|Stambulā]] esošais '''[[Dževahira tirdzniecības centrs]]''' ir pasaulē septītais un Eiropā lielākais tirdzniecības centrs?
* ...ka '''[[Intars Dambis]]''' ir kļuvis par [[Eiropa]]s čempionu bobslejā?
* ...ka līdz 18. gadsimtam mākslas darbus '''[[restaurācija|restaurēja]]''', tikai lai būtu skaisti un atbilstu saimnieka gaumei?
[[Attēls:Easter eggs - straw decoration.jpg|99px|right|Trauks ar lieldienu olām]]
* ...ka daudzi pagāniskie kristiešu '''[[Lieldienas|Lieldienu]]''' svinēšanas elementi ir kļuvuši par tradīcijām? (attēlā — trauks ar Lieldienu olām)
* ...ka '''[[fon Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauenu]]''' dzimta radusies Tīzenhauzenā un ieceļojusi [[Latvija|Latvijā]] krusta karu laikā 13. gadsimtā?
* ...ka '''[[Gņeva]]s''' pilsēta pirmo reizi rakstos minēta 13. gadsimta pirmajā pusē?
* ...ka '''[[Trumena doktrīna|Trumena doktrīnu]]''' uzskata par [[aukstais karš|aukstā kara]] sākumu?
* ...ka '''[[Karls Dēnics]]''' uz īsu brīdi kļuva par [[Vācija]]s prezidentu pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nāves?
* ...ka '''[[Andris Dambis]]''' [[1996]]. gadā viņš kļuva ar pirmo latviešu autosportistu, kurš ir izcīnījis kādu [[Eiropa]]s godalgu?
[[Attēls:Brain 090407.jpg|99px|right|Cilvēka smadzenes]]
* ...ka '''[[smadzenes]]''' (attēlā) ir visiem [[mugurkaulnieki]]em?
* ...ka '''[[Gleivicas incidents]]''' kalpoja kā iemesls [[Vācija]]s iebrukumam [[Polija|Polijā]] [[1939]]. gadā?
* ...ka arābu valodā vārdam &quot;[[Dievs islāmā|Allāhs]]&quot; ir izveidota īpaša '''[[ligatūra]]'''?
* ...ka [[Indonēzija]]s lielākā sala '''[[Sumatra]]''' ir sestā lielākā sala pasaulē?
* ...ka pirmā '''[[mobilā observatorija]]''' Eiropā tika izveidota Latvijā?
[[Attēls:Broadway tower edit.jpg|right|150px]]
* ...ka '''[[Bruno Senna]]s''' autosportista karjera tika pārtraukta uz 10 gadiem pēc tam, kad viņa tēvocis [[Airtons Senna]] gāja bojā sacīkšu avārijā?
* ...ka '''[[Brodvejas tornis|Brodvejas torni]]''' lords Koventrijs uzcēla tikai tāpēc, lai viņa sieva varētu pārliecināties, ka no viņas mājas būs redzama signāluguns uz tā?
* ...ka [[Malaizija|Malaizijā]] '''[[sikspārņi]]''' tiek lietoti arī uzturā?
* ...ka [[Zeme]]s [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] valdošais '''[[gadalaiks]]''' ir pretējs [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]] valdošajam?
* ...ka par '''[[Floresas cilvēks|hobitiem]]''' ir iesaukta izmirusi [[Homo ģints|cilvēku ģints]] suga, kura dzīvoja Indonēzijā?
[[Attēls:LauraPausini.jpg|right|120px]]
* ...ka itāliešu dziedātājas '''[[Laura Pauzīni|Lauras Pauzīni]]''' (attēlā) albumi visā pasaulē ir tikuši pārdoti vairāk nekā 32 miljonos eksemplāru?
* ...ka '''[[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]''' ir piedzīvojusi vismaz 15 dažādus nosaukumus?
* ...ka '''[[jūras līmenis]]''' 20. gadsimta laikā ir pacēlies par 20 centimetriem?
* ...ka grupai [[U2]] sava albuma '''&quot;[[October (albums)|October]]&quot;''' ierakstīšanas laikā studijā nācās improvizēt ar dziesmu vārdiem, jo bija nozagta mape ar jau sacerētajiem dziesmu tekstiem?
* ...ka '''[[Reinjona|Reinjonā]]''' nabadzīgo franču kolonistu pēcteči žargonā tiek saukti par &quot;mazajiem baltajiem&quot; (''P'tit blancs'')?
[[Attēls:Mummy at British Museum.jpg|right|150px]]
* ...ka vārds '''&quot;[[mūmija]]&quot;''' (attēlā) ir cēlies no persiešu un arābu valodas vārda ''mūmiyyah'' (مومية), kas nozīmē — bitumens?
* ...ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķes [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] 1990. gada albuma '''[[The Immaculate Collection (albums)|The Immaculate Collection]]''' sākotnējais nosaukums bija &quot;Ultra Madonna&quot;?
* ...ka '''[[Christmas Tree EXEC]]''' bija pirmā tīkla veida vīrusa programa (interneta tārps), kas 1987. gada decembrī paralizēja vairākus internacionālos datoru tīklus?
[[Attēls:EPR OLK3 TVO fotomont 2 Vogelperspektive.jpg|right|150px]]
* ...ka, kopš Čornobiļas AES avārijas 1986. gadā, Eiropā pirmo reaktoru sāka būvēt tikai 2005. gadā '''[[Olkiluoto atomelektrostacija|Olkiluoto atomelektrostacijā]]''' (attēlā)?
* ...ka kopš [[2003. gads|2003]]. gada ik gadu tiek organizēta '''[[gada vārds Latvijā|gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena]]''' meklēšanas akcija [[Latvija|Latvijā]]?
* ...ka amerikāņu fotogrāfs '''[[Filips Halsmans]]''' ir dzimis [[Rīga|Rīgā]]?
* ...ka staigājot pa nīlzirgu mugurām, '''[[Āfrikas jakana]]''' ar saviem nagiem saskrāpē to un tādēļ nīlzirgi cenšas tos nokampt, rezultātā apdraudot šī putna dzīvību?
* ...ka '''[[Gvena Stefani]]''' savu dziedātājas karjeru sāka 1980. gadu otrajā pusē kā sava brāļa Ērika izveidotās rokgrupas &quot;No Doubt&quot; soliste?
* ...ka '''[[Ignalina]]''' pirmoreiz oficiāli rakstos minēta 1810. gadā, kad Ignas Tīzenhauzs nopirka Gineitišķu muižu un pievienoja to pie Ignalinas?
[[Attēls:Sandstar 300.jpg|right|121px]]
* ...ka '''[[Adatādaiņi|adatādaiņu]]''' kāpuriem ir izteikta divpusējā simetrija, bet pieaugušajiem starainā simetrija tiek uzskatīta par sekundāru, kas izveidojusies, pārejot uz sēdošu vai mazkustīgu dzīvesveidu (sk. attēlā — jūras zvaigzne starp jūras ežiem)?
* ...ka vācbaltu ķīmiķis '''[[Vilhelms Ostvalds]]''' ir vienīgais Latvijā dzimušais un strādājušais [[Nobela prēmija]]s laureāts?
* ...ka no visiem [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] [[faraons|faraoniem]] visilgāk valdīja '''[[Pepi II]]''' (94 gadus)?
* ...ka '''[[polietilēns]]''' dažkārt tiek saukts arī par polimetilēnu, jo tā [[molekula]]s sastāv no savā starpā saistītām metilēngrupām?
* ...ka pēdējā '''[[PlayStation]]''' spēle bija FIFA Football 2005, kura tika izdota gandrīz desmit gadus pēc konsoles nākšanas klajā?
* ...ka viens no lielākajiem ''būvlaukumiem'' pasaulē ir jaunā [[Kazahstāna]]s galvaspilsēta '''[[Astana]]'''?
* ...ka maldīgais uzskats par '''[[citronskābe]]s''' kaitīgumu radies bioķīmiskā [[Krebsa cikls|Krebsa cikla]] nosaukuma dēļ?
* ...ka '''[[skrejviļņa lampa|skrejviļņa lampu]]''' izgudrojis arhitekts [[Rūdolfs Kompfners]], par ko viņam piešķirts fizikas doktora grāds?
[[Attēls:Prokudin-Gorskii-09-edit2.jpg|right|121px]]
* ...ka viens no pirmajiem krāsu fotogrāfiju izmantoja Krievijas cara fotogrāfs '''[[Sergejs Prokudins-Gorskis]]'''? (attēlā viena no viņa fotogrāfijām)
* ...ka [[tanks|tanka]] '''[[Fiat 3000]]''' dizains tika aizgūts no [[Francija|franču]] [[Renault FT-17]]?
* ...ka '''[[mēles kauls]]''' ir vienīgais [[cilvēka skelets|cilvēka skeleta]] kauls, kas tieši nesavienojas ar citiem [[kauli]]em?
* ...ka '''[[Ernsts Johans Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]]''' valdīšanas laikā pār [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogisti]] tika uzbūvētas [[Jelgavas pils|Jelgavas]] un [[Rundāles pils|Rundāles]] pilis?
* ...ka '''[[Doom (videospēle)|Doom]]''' ir atzīta par visu laiku labāko datorspēli?
[[Attēls:Gray164.png|right|100px]]
* ...ka '''[[asaru kauls]]''' ir pats mazākais [[cilvēka galvaskauss|cilvēka galvaskausa]] kauls?
* ...ka '''[[vaiga kauls]]''' (attēlā, vidū) ir viens no izturīgākajiem [[cilvēka galvaskauss|cilvēka galvaskausa]] sejas daļas kauliem?
* ...ka grupas [[U2]] solista '''[[Bono]]''' pseidonīms radies no latīņu valodas ''Bono Vox'', kas nozīmē &quot;labā balss&quot;?
* ...ka kinofilma '''[[Rīgas sargi]]''' jau piektajā tās rādīšanas nedēļā kļuva par kinoteātros skatītāko latviešu filmu, kas uzņemta pēc neatkarības atgūšanas?
* ...ka pirmajos 18 mēnešos kopš nonākšanas tirgū tika pārdotas vairāk nekā miljons '''[[Ford Mustang]]''' automašīnas?
* ...ka '''[[pīļknābji]]''' ir viena no piecām [[zīdītāji|zīdītāju]] sugām, kuru pārstāvji dēj olas?
[[Attēls:Parthenon from west.jpg|right|99px]]
[[Attēls:Joshua A Norton.jpg|right|121px]]
* ...ka 1859. gadā '''[[Džošua Abrahams Nortons]]''' (attēlā) pasludināja pats sevi par [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] imperatoru?
* ...ka [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] vairāk nekā 4000 gadus galvenais nāves soda veids bija '''[[sabradāšana ar ziloni]]'''?
* ...ka '''[[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]]''' runā visvairāk cilvēku?
* ...ka '''[[geizers|geizeri]]''' ir sastopami tikai sešos reģionos pasaulē?
* ...ka '''[[Partenons]]''' (attēlā) ir celts par godu grieķu dievietei [[Atēna]]i?
* ...ka Saša Barons Koens ir '''[[Kembridžas Universitātes absolventu uzskaitījums|studējis vēsturi Kembridžas Universitātē]]'''?
* ...ka, ja visi cilvēka '''[[muskuļi]]''' vienlaikus darbotos vienā un tajā pašā virzienā, cilvēks spētu pacelt 20—30 tonnu?
* ...ka '''[[Šķēles 1. Ministru kabinets]]''' bija pagaidām vienīgais, kuru vadīja bezpartijisks [[Latvijas Ministru prezidenti|premjerministrs]]?
* ...ka '''[[Ķīna|Ķīnā]]''' dzīvo gandrīz piektā daļa no visas pasaules iedzīvotājiem?
* ...ka '''[[Oksirinkhosa]]''' ir viena no visnozīmīgākajām [[arheoloģija|arheoloģisko]] atradumu vietām, kāda jebkad ir atrasta?
* ...ka '''[[Juris Upatnieks]]''' ir bijis vistuvāk no latviešu zinātniekiem, lai iegūtu [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju par]] sava darba ieguldījumu [[hologrāfija]]s attīstībā?
[[Attēls:CH-AL Geneva 2003-06-11.jpg|right|150px]]
* ...ka '''[[Ženēvas stadions]]''' ir viens no četriem [[Šveice]]s [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]] [[futbols|futbola]] čempionāta stadioniem?
* ...ka '''[[fidžiešu valoda]]''' ir dzimtā valoda mazāk nekā pusei [[Fidži]] iedzīvotāju?
* ...ka '''[[pingvīni]]em''' kauli ir līdzīgi zīdītāju kauliem (delfīna un roņa), jo nesatur iekšējos dobumus, kā tas ir citiem putniem?
* ...ka apzīmējumu &quot;'''[[Impresionisms]]'''&quot; izgudroja kāds mākslas kritiķis, asi nosodot šo stilu?
[[Attēls:Anders-Celsius-Head.jpg|right|100px]]
* ...ka '''[[Anderss Celsijs]]''' (attēlā) izgudroja temperatūras skalu, kurā 100 grādi bija ledus kušanas temperatūra, bet 0 grādi ūdens vārīšanās temperatūra, savukārt mūsdienu skalu izveidoja Kārlis Linnejs?
* ...ka datorspēles '''[[F1 Challenge '99-'02]]''' spēlētāji un fani veidoja paši savas sezonas, tostarp, citas sacīkšu sērijas, citas sezonas un izdomātas sezonas?
* ...ka rallija čempiona '''[[Ričards Bērnss|Ričarda Bērnsa]]''' smadzeņu audzējs tika atklāts ceļā uz Velsas ralliju, kad pilots zaudēja samaņu?
* ...ka '''[[Belgradas miera līgums (1739)|1739. gada Belgradas miera līgums]]''' izbeidza divus gadus ilgās sadursmes austriešu-turku karā, kura laikā [[Hābsburgi]] bija pievienojušies [[Krievijas impērija|Krievijai]] [[Krievu-turku karš (1735–1739)|krievu-turku karā]]?
* ...ka '''[[GP2]]''' nedēļas nogalē maksimālo punktu skaitu (20) ir savācis tikai [[Nelsons Anželo Pikē|Nelsiņjo Pikē]] [[2006. gads|2006]]. gada [[Ungārija]]s posmā?
[[Attēls:SolarSailRepairIss016e008875.jpg|right|100px]]
* ...ka misijā '''[[STS-120]]''' kosmonauti veica [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautiskās kosmiskās stacijas]] ieplīsušo saules bateriju neplānotu remontu, sameistarojot no kabeļa un metāla plāksnītēm kaut ko līdzīgu krekla aproču pogām. (attēlā)
* ...ka [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, pēc [[Polijas kampaņa]]s, '''[[Drohičina]]''' bija robežpilsēta starp [[Vācija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] okupētajām Polijas daļām?
* ...ka [[Formula 1|F1]] ekspilotu '''[[Džulians Beilijs|Džulianu Beiliju]]''' mediji uzskata par BBC raidījuma &quot;Gāzi grīdā!&quot; noslēpumaino sacīkšu braucēju, Stigu?
[[Attēls:Dubulttriode darbiibaa.jpg|right|80px]]
* ...ka, lai samazinātu [[elektronu lampa|elektronu lampu]] skaitu aparatūrā, vienā korpusā tika ietilpinātas 2 lampas ('''[[dubultdiode]]''' un dubulttriode — sk. attēlā) vai pat 3 ('''[[dubultdiode-triode]]''')?
* ...ka '''[[Quake]]''' ir pirmā popularitāti ieguvusī 3D datorspēle, kurā bija pielietota pilnīga 3D tehnoloģija?
* ...ka '''[[Rīcības programma (1968)|1968. gada Rīcības programma]]''' paredzēja [[Čehoslovākija]]i atrast savu ceļu, kā sasniegt sociālismu, neatkarīgi no [[Padomju Savienība|PSRS]]?
* ...ka '''[[Zalkša zīme]]''' ir gudrības un zintniecības simbols?
* ...ka '''[[Džeimsa sala]]''' agrāk tika saukta par Svētā Andreja salu un bija [[Kurzemes hercogiste]]s koloniālā teritorija?
* ...ka pieaugušam cilvēkam ir ~206 '''[[kauli]]''' un tie veido ~18% ķermeņa masas?
* ...ka '''[[Uzvaras parks]]''' tika atklāts jau 1910. gadā?
[[Attēls:Brian_Molko_Placebo.jpg|right|121px]]
* ...ka '''[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]''' atrodas [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]]?
* ...ka grupas &quot;[[Placebo]]&quot; solists, brits '''[[Braiens Molko]]''' (attēlā) ir dzimis [[Brisele|Briselē]]?
* ...ka '''[[vairāku bumbu sistēma]]''' [[futbols|futbolā]] ļauj turpināt spēli ar citu bumbu, nezaudējot laiku, ja bumba tiek izsista autā?
* ...ka [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] atrašanās vietā kādreiz atradās [[Pēteris I|Pētera I]] statuja?
[[Attēls:HulmeDenis196508.jpg|right|121px]]
* ...ka '''[[Stambulas trase]]''' bieži tiek salīdzināta ar slaveno [[Spa-Frankošampa]]s trasi?
* ...lai autosacīkšu pilotus informētu par situāciju trasē tiek izmantoti '''[[F1 karogi|karogi]]'''?
* ... pirmajās 11 '''[[Mikrofona aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujās]]''' uzvarēja [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmas, līdz viņš izlēma vairs nepiedalīties?
* ...1967. gada [[Formula 1]] čempions '''[[Denijs Halms]]''' (skat. attēlā) savā pirmajā F1 sacīkstē astoņus apļus atpalika no līdera?
* ... ka '''[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā]]''' pirmoreiz kopš 1962. gada notiks [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kas tiek uzskatīta par [[hokejs|hokeja]] dzimteni?
* ...'''[[Roņu sala]]s''' iedzīvotāji (pārsvarā zviedri) 1919. gadā izvēlējās pievienoties nevis [[Latvija]]i bet gan [[Igaunija]]i tāpēc, ka Igaunijas salās jau bija citas zviedru kopienas?
* ...Saipana '''[[Ziemeļu Marianas Salas|Ziemeļu Marianu Salās]]''' ir vieta ar pasaulē vismazāk mainīgo temperatūru?
[[Attēls:Flag of Andorra.svg|right|60px]]
* ...Zemes aukstākā jūra ir '''[[Linkolna jūra]]''', kuru visu gadu klāj līdz 15 metrus bieza ledus sega?
* ...līdz 1825. gadam '''[[Oksforda]]s''' pilsēta vienreiz gadā maksāja universitātei 1 pensu par katru no 1355. gada nemieros nosistajiem 63 studentiem?
* ...'''[[Sumo]]''' cīņas sekmes atkarīgas no cīkstoņa spēka un masas, kas var sasniegt pat 280 kg?
* ...ka '''[[skinhedi|skūtgalvju]]''' (skinhedu) grupējumi mēdz būt gan ar rasistiskiem, gan, gluži pretēji, — anti-rasistiskiem uzskatiem?
* ...ka SS vadītājs '''[[Heinrihs Himlers]]''' piedzima ģimnāzijas skolotāja ģimenē, bet SS formastērpa dizainu izstrādāja firma ''Hugo Boss''
* ...ka pirms 1866. gada '''[[Andoras Principāta karogs|Andoras karogā]]''' (skat. attēlā) bija tikai dzeltenā un sarkanā krāsa, bet zilo krāsu karogam lika pievienot [[Napoleons III]], lai uzsvērtu [[Francija]]s ietekmi uz valsti
* ...ka ik gadus uz Zemes virsmas nokrīt 505 000 km³ '''[[nokrišņi|nokrišņu]]''', no kuriem 398 000 km³ nokrīt [[Pasaules okeāns|Pasaules okeānā]]?
* ...ka par vērtīgākajiem '''[[avots|avotiem]]''' Latvijā uzskatāmi [[Ķemeri|Ķemeru]] sēravoti?
* ...ka vislabāk saglabājies liela meteorīta krāteris uz Zemes ir '''[[Elgigitgins]]''' — ezers Čukču pussalā?
[[Attēls:Tettigonia viridissima.JPG|right|60px]]
* ...ka vienīgā sauszeme '''[[Sargasu jūra|Sargasu jūrā]]''' ir [[Bermudu salas]]?
* ...ka '''[[receptīvā estētika]]''' literatūras pētniecības un teksta interpretācijas centrā izvirza lasītāju un lasīšanas aktu, teksta iedarbību uz lasītāju?
* ...ka '''[[taisnspārņu kārta|taisnspārņu]]''' (skat. attēlā) priekšējie spārni lidošanai praktiski nav derīgi, toties to trīšana savā starpā vai pret pakaļkājām ir tā, kas rada sisināšanas skaņu?
* ...ka [[Kanāriju salas|Kanāriju salu]] nosaukumu ieviesis [[Mauretānija]]s valdnieks '''[[Juba II]]''', jo salās bija sastopami nikni [[suns|suņi]] ([[latīņu valoda|latīņu valodā]] ''canaria'')?
* ...ka '''[[Polijas futbola izlase]]''' ir divkārtēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] trešās vietas ieguvēja un arī [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskā čempione]], taču vēl nekad nav piedalījusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta finālturnīrā]]?
* ...ka '''[[Sulu jūra]]s''' dzīlēs starp dažāda blīvuma ūdens slāņiem novērojami līdz 90 metrus augsti viļņi?
* ...ka 2000. gadā Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija izlēma, ka uz Zemes ir piektais '''[[okeāns]]''' — Dienvidu okeāns?
[[Attēls:Tughra of Selim III.JPG|right|61px]]
* ...ka mūsdienu šausmu literatūras pamatā ir '''[[gotiskā literatūra]]'''?
* ...ka '''[[fantāzijas literatūra]]''' ir spēcīgi ietekmējusies no mitoloģijas un viduslaiku leģendām?
* ...ka konfūcisms par valsts reliģiju Ķīnā tika pasludināts '''[[Haņu dinastija]]s''' laikā?
* ...ka minimālais vecums, no kura Romas republikas laikā varēja ievēlēt par '''[[konsuls (Roma)|konsulu]]''', bija 41 gads patricietim, 42 gadi — plebejam?
* ...ka Osmaņu impērijas sultāni, parakstot oficiālus dokumentus un vēstules, lietoja īpašu zīmi — '''[[tugra|tugru]]''' (skat. attēlā)?
* ...ka Kambodžas ezers '''[[Tonlesaps]]''' apgādā ar pārtiku vairāk nekā 3 miljonus cilvēku un dod ap 60% no visiem Kambodžā patērētajiem proteīniem?
[[Attēls:Thebirds.jpg|right|60px]]
* ... ka Alfrēda Hičkoka filmā '''&quot;[[Putni (kinofilma)|Putni]]&quot;''' tika izmantotas tikai mākslīgi radītas putnu skaņas?
* ... ka no '''[[berils|berila]]''' Senajā Britānijā izgatavoja lodes, kurās priesteri saskatīja pārdabiskas lietas?
* ... ka, lai uzlabotu '''[[smaragds|smaragda]]''' izskatu, tas tiek turēts augu eļļā?
* ... ka '''[[bruņurupuči]]''' aug visu dzīvi, augšanai pakāpeniski palēninoties?
* ... ka '''[[Valters Skots]]''' ir viens no vēsturiskā romāna žanra aizsācējiem?
* ... ka viens no lielākajiem vārsmās rakstītajiem darbiem '''[[literatūras vēsture|literatūras vēsturē]]''' ir senindiešu eposs &quot;Mahābhārata&quot;?
* ... ka vārda '''&quot;[[ebreji|ebrejs]]&quot;''' vēsturiskā nozīme ir &quot;tie, kas klejo no vietas uz vietu&quot;?
* ... ka '''[[Feniķija|feniķieši]]''' bija pirmie, kas jau 598-595. g. p.m.ē. apkuģojuši apkārt [[Āfrika]]i, domādami gan, ka pieveikuši tikai [[Lībija|Lībiju]]?
* ... ka nosaukums &quot;[[jaunlatvieši]]&quot; '''''[[pirmā atmoda|pirmās atmodas]]''''' laikā radies no Vācijā izveidojušās literātu liberālistiskās kustības &quot;Junges Deutschland&quot;, kuras pamatidejas bija līdzīgas jaunlatviešu kustībai?
* ... ka mūra ēkas ar koka pārsegumu [[Eiropa|Rietumeiropā]] sāka būvēt '''[[Karolingu renesanse]]s''' laikā?
* ... ka dzejnieks un tulkotājs '''[[Salvatore Kvazimodo]]''' kļuva par literātu, studējot ģeodēziju?

== Diskusija ==


: Nevaru tagad atrast avotu (ja nekļūdos, tas bija rakstīts tādā grāmatā ar ziliem vākiem, &quot;Eiropas tautu hronika&quot; laikam saucas&quot;, kas man nav tagad pie rokas), bet skaidri atceros lasījis faktu, ka jau krietni pirms šī laikā Āfrikai pirmie apkārt apceļoja ēģiptieši kaut kāda tur faraona uzdevumā. --[[Lietotājs:Neonz|neonz]] 09:16, 11 jūlijā, 2006 (UTC)
:: Pārkopēju šo uz [[Diskusija:Feniķija]] — fakts bija ņemts no attiecīgā raksta. --[[Lietotājs:Knakts|knakts]] 17:12, 11 jūlijā, 2006 (UTC)
Ieteicams pārveidot bildi uz 121 pikseļa rezolūciju, jo Opera visas bildes, kuru platums sasniedz 120 pikseļus uzskata par reklāmām. [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] 16:01, 12 septembrī, 2007 (UTC)
: ok, gatavs -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 16:28, 12 septembrī, 2007 (UTC)
Varētu ielikt Molko bildi — Attēls:Brain molko placebo.jpg. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 06:57, 21 oktobrī, 2007 (UTC)

Pārkārtoju vēl neizmantoto faktu ieteikumus agrākajā secībā (vecākie sākumā, jaunākie beigās). Vai tiešām Quake ir pirmā populārā 3D spēle? (Doom bija vēl populārāks, tikai tas nebija pilnībā 3D (taču no ārpuses pārāk neatšķīrās)). -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 16:04, 4 novembrī, 2007 (UTC)
: Tās spēles, kas bija pirms ''Quake'', skaitījās it kā pseido-3D, jo izmantotie modeļi bija &quot;plakani&quot;, kā multiplikācijā. ''Quake'' modeļi sastāvēja no liela skaita atsevišķu daudzstūru vai trīsstūru, kas veidoja īstu trīsdimensiju figūru, kam varēja apiet apkārt un no katra skatu punkta tā izskatījās savādāk. ''Doom'' jau arī nebija pati pirmā tāda spēle, pirms tam bija Volfenšteins un laikam vēl kaut kas. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:15, 4 novembrī, 2007 (UTC)
:: Nu jā, tā versija, kas bija [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veidnes_diskusija:Vai_tu_zin%C4%81ji&amp;oldid=193896 šitajā] revīzijā pat bija saprotamāka (ok, stils varbūt nebija tik labs, bet domu saprast varēja labāk). Doom karte bija 2D, visi līķi un paceļamie priekšmeti arī bija 2D bet monstri (un cilvēciņi tīkla spēlēs) bija daļēji 3D. Quake pilnīgi viss bija 3D. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 16:47, 4 novembrī, 2007 (UTC)
::: īsts 3D ir pārlieku burtisks pārcēlums no angļu raksta kuru nezinot par pseido-3D nevar saprast. Vai nevar pateikt kaut kā labāk ? Teiksim &quot;pirmā [..] spēle, kura pilnībā sastāvēja no 3D modeļiem&quot; vai tamlīdzīgi ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#020087;&quot;&gt;sist!&lt;/span&gt;]]&lt;/small&gt; 17:45, 4 novembrī, 2007 (UTC)
:::: Pirmā 3D spēle, kurā bija pielietota pilnīga 3D tehnoloģija? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:19, 4 novembrī, 2007 (UTC)
::::: Vispār laba ideja :) [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 18:33, 4 novembrī, 2007 (UTC)

Tās divkāršās un trīskāršās radiolampas vispār nav nekas sevišķi neparasts — savā laikā Rietumeiropā tika ražoti tā saucamie kompaktroni — 12 un vairāk kāju lampas, kur iekšā bija pat līdz 5 vai vairāk neatkarīgām lampām. Diemžēl vairs lāgā neatceros, kur to lasīju, bet šī tehnoloģija tika attīstīta mazāk dēļ kompaktifikācijas, vairāk dēļ nodokļiem uz radioaparātiem — par katru atsevišķu lampas &quot;balonu&quot; bija jāmaksā papildus nodoklis. Tādas lampas ir liels retums, jo līdz ar tranzistoru ieviešanu tas viss izbeidzās :) Atradīšu informāciju, uzrakstīšu atsevišķu rakstu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:36, 4 novembrī, 2007 (UTC)
: Es jau nemaz nezināju, ka bijušas 2 un trīskāršās, kur nu vēl 12. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 06:04, 5 novembrī, 2007 (UTC)

Man kaut kā nepatīk tas &quot;briežu mīlētājs&quot;. Tas noteikti ir tiešs tulkojums no angļu valodas. Ja paraktos dziļāk, droši vien varētu atrast labāku nosaukumu. Arī raksts [[Oskars (personvārds)]] satur tikai 2 teikumus.
: &quot;Deer lover&quot; — kas tev nepatīk? Turklāt, derētu ielikt kādu bildi šajā teksta blāķī, kaut vai Quake logo. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 14:53, 14 novembrī, 2007 (UTC)
:: Nepatīk tulkojums &quot;briežu mīlētājs&quot;. Tā kā diez vai kāds zin gēlu valodu, tad mēs izmantojam kā starpnieku angļu valodu, bet šeit var gadīties nesakritība vārdu dažādas nozīmes lietojumos. Tie ir tikai mani minējumi, bet varbūt tas nozīmē &quot;briežu cienītājs&quot;, varbūt &quot;tāds, kam patīk brieži&quot;. Varbūt tais laikos ar vārdu &quot;oscar&quot; apzīmēja mednieku, kas medīja tikai briežus. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 15:16, 14 novembrī, 2007 (UTC)
::: Kāpēc tu domā, ka tādā gadījumā angļu vikipēdijā tas nebūtu rakstīts ? Viņiem lover nozīmē aptuveni to pašu ko mums, mīlnieks pat varbūt būtu bijis precīzāks tulkojums, mitoloģiskiem tēliem bieži vien ir sirsnīgas attiecības ar dzīvniekiem ;) Kas attiecas uz pārējo — man savukārt vispār nepatīk, ka &quot;Vai tu zināji ?&quot; tiek likti aizmetņi --~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#020087;&quot;&gt;sist!&lt;/span&gt;]]&lt;/small&gt; 18:51, 14 novembrī, 2007 (UTC)
Skat. [http://en.wikipedia.org/wiki/User_talk:Blake3522 šo diskusiju angļu Vikipēdijā]. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 12:09, 16 novembrī, 2007 (UTC)
: Un tu to jautā cilvēkam kurš savā lapā ir norādījis, ka viņam ir 20 dzimtās valodas ? Turklāt spriežot pēc angļu raksta saites, runa ir par Senīru valodu, kas ap šo laiku ir sadalījusies trijās jaunās valodās ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#020087;&quot;&gt;sist!&lt;/span&gt;]]&lt;/small&gt; 01:26, 17 novembrī, 2007 (UTC)
:: Tas [[:en:User:blake3522|Blake3522]] neizskatās īsti par pilnu ņemams... K.Siliņa &quot;Latviešu personvārdu vārdnīcā&quot; (&quot;Zinātne&quot;, 1990) par briežu mīlēšanu attiecīgajā šķirklī nekas nav teikts. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:42, 17 novembrī, 2007 (UTC)
::: Angļu Vikipēdijā ir arī tāda lieta kā Reference desk, kur man stāstīja, ka runa esot par draudzību, google arī šķiet to apstiprina, tātad nomainīšu uz &quot;briežu draugs&quot;. Vai nevajadzētu šo faktu no šejienes izņemt, ņemot vērā izmaiņas rakstā ?
::: P.S. Starp citu kādu nozīmi tā personvārdu vārdnīca piedāvā ? --~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#020087&quot;&gt;sist!&lt;/font&amp;amp;gt;]]&lt;/small&gt; 16:11, 17 novembrī, 2007 (UTC)
:::: Ja tas ir briežu draugs, tad vajadzētu tā arī izmainīt. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 16:12, 17 novembrī, 2007 (UTC)
:::: Vārdnīca apskata to pašu senangļu dievu un šķēpu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:51, 17 novembrī, 2007 (UTC)
Fakts par austriešu turku karu skan kaut kā dīvaini — vai nebūtu labāk teikt, piemēram &quot;Kas izcēlās kad Hābsburgi pievienojās&quot; ? ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#020087;&quot;&gt;sist!&lt;/span&gt;]]&lt;/small&gt; 22:00, 28 novembrī, 2007 (UTC)

: &quot;atzīta par visu laiku labāko datorspēli&quot; bez atsauces uz vērtētāju ir reklāma, ar atsauci — diez vai būs interesanta. [[Special:Contributions/89.201.57.201|89.201.57.201]] 14:56, 30 decembrī, 2007 (UTC)
:: [[doom|Rakstā]] jau ir atsauce (pie kam ļoti labi redzama (3. atsauce, pirmās rindkopas pēdējais teikums))(raksts gan ir īss un par pašu spēli diezko daudz nepasaka, bet tā ir cita problēma) -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 15:31, 30 decembrī, 2007 (UTC)
::: Par to jau ir runa, ka veidnē, un tādejādi sākumlapā šis vērtējums tiek pasniegts kā absolūts. [[Special:Contributions/89.201.57.201|89.201.57.201]] 15:54, 30 decembrī, 2007 (UTC)

=== Attēli, ziņu ticamība un vispārzināmība ===
Vai kāds varētu ielikt rakstā &quot;[[Zalkša zīme]]&quot; attēlu? Dīvaini sanāk — ja izdodas cilvēku ieinteresēt, viņš klikšķina, un... zīmi neredz. [[Lietotājs:217.198.224.13|217.198.224.13]] 13:16, 12 novembrī, 2007 (UTC)

: Vispār varētu ielikt Uzvaras pieminekļa bildi, citādi bez bildes tas teksts neizskatās tik ieinteresējošs :) [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 13:19, 12 novembrī, 2007 (UTC)

:: Man pašreiz nav fotoaparāta... Starp citu, pēdējiem 4 rakstiem nav norādīti nekādi ziņu avoti. Domāju, ka lv.wiki ir daudz faktu ar atsaucēm. Vēl būtu vērā ņemams, ka vairums lietotāju ir no Latvijas — droši vien, to, ka Kurzemei bija kolonijas Āfrikā un LLU ir Jelgavas pilī, tie zina — bet no tiem pašiem rakstiem varētu ņemt kadus citus, mazāk zināmus faktus. [[Lietotājs:217.198.224.13|217.198.224.13]] 13:22, 12 novembrī, 2007 (UTC)
::: Es domāju par pašu sākumlapu, uzvaras pieminekļa bilde kā tāda ir. Paskaties raksta hronoloģiju, tur var redzēt, ka parasti ir bildes pie teksta. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 13:43, 12 novembrī, 2007 (UTC)
Pie krievu-čukču kariem šito bildi nevajadzētu akcentēt. Bilde tomēr ir no Sibīrijas, nevis Ziemeļu iekarošanas (citas tautas, citi laiki). Es labāk pameklēšu kaut ko tuvāku tēmai. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:23, 12 februārī, 2008 (UTC)

=== Punktuācija ===

: Četros pēdējos (pirmajos no augšas) teikumos nav vajadzīgs komats pēc &quot;ka&quot;! [[Lietotājs:Aleksandrs Kuzmins|Aleksandrs Kuzmins]] 11:27, 22 decembrī, 2007 (UTC)
:: Paldies, izlaboju visur! Stingri ņemot, tas komats būtu jāliek aiz '''Vai tu zināji...''' — taču tas kaut kā neveikli izskatītos. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 11:35, 22 decembrī, 2007 (UTC)

=== Jauns ===

Man liekas varētu iekļaut šo http://lv.wikipedia.org/wiki/Christmas_Tree_EXEC , tātad &quot;Vai tu zināji, ka Christmas Tree EXEC bija pirmā tīkla veida vīrusa programa, kas 1987. gada Decembrī paralizēja vairākus internacionālos datoru tīklus.&quot; Rakstu var pielabot ja domājat ka viņā kautkas nav gluži pareizi. [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]]

Tas ka neatbild nozīmē atteikums? [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]]
: manuprāt var iekļaut, šo faktu gan varēja pielikt pie pārējiem, jo šeit neviens tik bieži neskatās -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 17:15, 16 janvārī, 2008 (UTC)
:: Kur ir tie pārējie? :) [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]]
::: Sadaļa &quot;Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā)&quot;. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 17:25, 16 janvārī, 2008 (UTC)

=== Par daudz faktu ===
Pašlaik pirmajā lapā ir 7 fakti. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 07:42, 20 janvārī, 2008 (UTC)
: Tagad izlaboju. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 08:05, 20 janvārī, 2008 (UTC)

=== Sumatra ===
[[Sumatra]] nav sestā lielākā Indonēzijas sala--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 06:05, 2 februārī, 2008 (UTC)
: Biju sajaucis — Sumatra ir sestā lielākā pasaules sala un atrodas Indonēzijā. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 07:41, 2 februārī, 2008 (UTC)

=== Sarkanā saite ===
Jāizņem sarkanā saite par 1939. gadu. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 15:05, 4 februārī, 2008 (UTC)

=== Izmiršana ===

Vai tu zināji ka iespējams līdz 2100. gadam [[izmiršana|izmirs]] puse zināmo sugu. [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]] 05:37, 9 martā, 2008 (UTC)

=== Līdzīgi fakti ===
Nav labi likt blakus līdzīgus faktus. Piem.,
 Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts savieno Stambulas Eiropas un Āzijas daļas
un
 Bosfors šķir Stambulas Eiropas un Āzijas daļas
labāk pagaidīt, un ielikt pēc kāda laika. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 20:07, 17 martā, 2008 (UTC)

=== Nokia 3310 ===
en.wiki rakstā bija rakstīts, ka tas bija un ir populārs modelis '''austrumeiropā''', par rietumeiropu tur nekas nebija teikts. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 03:46, 6 jūnijā, 2008 (UTC)

=== Rakstu kvalitāte ===
Kāda jēga ielikt faktu uz rakstu, kurā ir tikai pāris teikumi? Pedējā laikā tādi parādās. Vajadzētu mums noformulēt kritērijus, kādiem rakstiem jābūt, lai varētu likt pirmajā lapā saites uz tiem. Nedomāju, ka tiem obligāti būtu jābūt &quot;labiem&quot; vai &quot;vērtīgiem&quot;, bet nu īsiem arī ne. Turklāt arī jāpārbauda faktu patiesums. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:00, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
: Piekrītu, bet līdz balsošanas līmenim gan nevajadzētu pacelt. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 10:02, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
:: Nekādas balsošanas nevajag, kvalitāte ir tieši tāda, kādai tai jābūt. Ja cilvēkiem patīk izķengāties pa vikipēdiju rakstot visādas glupības — neliegsim viņiem šo iespēju. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 11:25, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
::: Nevajadzētu likt aizmetņus, turklāt vēl tādus, kas sastāv tikai no tā paša teksta, kas tiek likts šeit. Varētu noteikt, ka ir jābūt noteiktam teksta daudzumam un atsaucēm. Bet no otras puses varbūt nevajag taisīt liekas problēmas — veidnes saturu tāpat regulāri maina tikai Yyy, šķiet, tagad viņš vienkārši pārkopē ieteiktos faktus veidnē, bet, ja viņam un nevienam citam nav iebildumu, varbūt viņš varētu arī izvērtēt vai faktam tiešām vajadzētu parādīties sākumlapā ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#90249A;&quot;&gt;*&lt;/span&gt;]] 12:36, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
:::: ''Nevajadzētu nelikt'' šito manas smadzenes vienkārši neķer. Bet nu pie lietas — ir dziļi vienalga vai tas fakts ir par Pikaču (hohohoho), marmoņmormoniem vai ķīmisko barometru, tā veidne jau nu (manuprāt) nav īpaši svarīgais vikipēdijas kvalitātes indikators. Tas ir tiešām tādā vienkāršā &quot;vai tu zināji&quot;? līmenī. Bet ja kādam gribās izvētīt faktu nozīmību pirms ielikšanas veidnē — laipni lūdzu, ja gribās sarežģīt dzīvi. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:18, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
::::: &lt;small&gt;Ak, dievs, es pārrakstījos — kāda šaušalīga traģēdija — neviens tagad noteikti nesapratīs domu un tas tagad trīs dienas jāapspriež.&lt;/small&gt; Šie teksti parādās sākumlapā pēc kuras cilvēki spriež par Vikipēdijas vispārējo kvalitāti un kurai būtu jārosina cilvēkus iesaistīties rakstot Vikipēdijai atbilstošus rakstus — ja tur parādās teksti par pokemonu anatomijas īpatnībām un citiem brīnumiem nevajadzētu brīnīties, kad kāds te raksta par savām teorijām un citiem murgiem ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#90249A;&quot;&gt;*&lt;/span&gt;]] 13:40, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
:::::: Palūgšu neizturēties ''nicinoši''. Protams, ka šaušalīgi atvainojos ka aizskāru adminstratora ziloņkaula troni. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:45, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
:::: Šobrīd (18:39, 26 jūnijā, 2008 (UTC)) pirmie 2 fakti ir aizmetņi, taču tālākie ir garāki. Lielāko daļu faktu jau ieliek [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], es tos tikai ielieku pašā veidnē. Jā, es tiešām lielākoties vienkārši pārkopēju (un sīkāk skatos tikai tad, ja tas fakts ir ĻOTI aizdomīgs). Vajadzētu saarhivēt izmantotos faktus (tas saraksts jau ir ļoti garš). Iespējamie varianti: pārvietot uz veidnes diskusija:Vai tu zināji/arhīvs; pārvietot uz vikipēdija:vai tu zināji faktu arhīvs. Vēl, varbūt šai veidnei noņemt pilno aizsardzību? (atstāt daļēji aizsargātu) (lai to tieši varētu izmainīt reģistrēti lietotāji). -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 18:39, 26 jūnijā, 2008 (UTC)

=== Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; ===

Manuprāt fakts par Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; ir jāņem ārā, ja skatās to, ka šeit tikai liek faktus no jaunākajiem rakstiem. Pirmais ieraksts par Zenit ir tapis tālajā 2006. gada novembrī.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 12:31, 30 augustā, 2008 (UTC)
: Bet arī fakts ir tāds, ka viņi Superkausu izcīnija tikai vakar. --[[Special:Contributions/84.237.230.62|84.237.230.62]] 14:13, 30 augustā, 2008 (UTC)
:: Tas tiesa! Te taču tiek arī ievietoti jaunumi? --[[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 14:15, 30 augustā, 2008 (UTC)
::: Kādam jāuzraksta raksts par [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]] un tad būs problēma atrisināta :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 14:38, 30 augustā, 2008 (UTC)
:::: Ok, nedaudz vēlāk uzrakstīšu! ;) --[[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 14:41, 30 augustā, 2008 (UTC)

=== Interwikis ===

Hello. Could anybody add the interwiki links, please?
&lt;pre&gt;
[[af:Sjabloon:Het u geweet]]
[[da:Skabelon:Vidste du at...]]
[[de:Vorlage:Hauptseite Schon gewusst]]
[[dsb:Pśedłoga:Zajmnostki]]
[[en:Template:Did you know]]
[[eo:Ŝablono:ĈefPaĝo/ĈuViSciasKe]]
[[es:Plantilla:Sabías que]]
[[fr:Modèle:Le saviez-vous ?]]
[[he:תבנית:הידעת?]]
[[hsb:Předłoha:HS-Wěš zo]]
[[nl:Sjabloon:Hoofdpagina - wist je dat]]
[[pl:Szablon:Czy wiesz]]
[[pt:Predefinição:Sabia que]]
[[ru:Шаблон:Знаете ли вы]]
[[sk:Šablóna:Vedeli ste]]
[[sv:Mall:Visste du att]]
[[szl:Szablon:Wjedźoužeś]]
&lt;/pre&gt;
Greetings --[[Lietotājs:Tlustulimu|Tlustulimu]] 21:38, 20 novembrī, 2008 (UTC)
: done. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 09:58, 21 novembrī, 2008 (UTC)
:: Thank you. --[[Lietotājs:Tlustulimu|Tlustulimu]] 16:25, 1 decembrī, 2008 (UTC)

=== Diskusija par Sīriusu ===
: Nebūtu īsti labi, ka Sīriuss būtu sākumlapā vienlaicīgi ar to [[Kuģa Ķīļa Eta|Kuģa Ķīļa Etu]] — pārāk līdzīgi fakti, turklāt šis fakts ir visai triviāls. Varbūt tā vietā likt, ka senie latvieši Sīriusu saukuši par Spuļģi vai vismaz nelikt vienlaicīgi ar Kuģa Ķīļa Etu? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:14, 11 janvārī, 2009 (UTC)
:: To ka varētu nelikt vienlaicīgi ar citām zvaigznēm, es piekrītu (arī par par Zelta bumbu nevajadzētu likt gandrīz reizē; skatīt zemāk), bet es domāju, ka daudzi nezina šo faktu, jo ļoti bieži man nākas dzirdēt, ka spožākā zvaigzne ir Polārzvaigzne...--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:12, 12 janvārī, 2009 (UTC)
::: Diemžēl tā laikam varētu būt gan :(Atstāsim tad, kā ir, bet no savstarpēji līdzīgiem faktiem tomēr būtu jācenšas izvairīties. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:04, 12 janvārī, 2009 (UTC)

=== Žiguļi ===
Vai tad &quot;Žigulis&quot; skaitās tikai modelis VAZ-2103, citi nē? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:33, 17 aprīlī, 2009 (UTC)
: &quot;Žiguļi&quot; bija no 1. līdz 7. modelim. Salīdzināju latvisko rakstu ar krievu. Ir redzams, ka cilvēks tulkojis, īpaši neiedziļinoties būtībā. Krievu tekstā ir teikts, ka VAZ-2103 ir &quot;Žiguļu&quot; jauna versija, bet latviešu — var saprast, ka tikai VAZ-2103 modelis ir nosaukts par &quot;Žiguļi&quot;. Tātad, šeit ieliktais &quot;fakts&quot; tiešām jāņem laukā vai jāatrod cits. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 06:30, 17 aprīlī, 2009 (UTC)

=== Pirmā Ziemassvētku egle ===
Fakts, protams, ir interesants, bet vai tam nevajadzētu būt no &quot;latviešu Vikipēdijas jaunākajiem rakstiem&quot; kā teikts [[Veidne:Vai tu zināji|veidnē]]? --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 02:48, 11 augustā, 2009 (UTC)
: Jā, pie jaunākajiem rakstiem šis noteikti neiederas. No otras puses, ja šo noteikumu atceltu, būtu mazāk problēmu, kur ņemt jaunus faktus. Angļiem ir divas līdzīgas sākumlapas sadaļas — fakti no jaunākajiem rakstiem un vienkārši interesanti fakti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:53, 11 augustā, 2009 (UTC)
:: Tad šo atstājam vai nē? -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 06:37, 24 augustā, 2009 (UTC)
::: Ja stingri pieturamies pie tā, ka tikai no jaunajiem rakstiem, tad šis fakts ir jāņem ārā.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:15, 24 augustā, 2009 (UTC)

=== Formulējuma precizitāte ===

&quot;Vai tu zināji ... ka arābi par Allāhu sauc jebkuru Dievu no Ābrama reliģijām?&quot; — Te jānorāda, ka t.s. ''ābramiskajās'' reliģijās nev nekādu &quot;jebkuru&quot; Dievu, jo visām šīm 3 reliģijām ir viens vienīgs kopīgs viens un tas pats Dievs, nevis 3 dažādi, tb jautājuma formulējums... hmm... visai aplams. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 04:33, 31 augustā, 2009 (UTC)


Kā var likt faktu, kuram rakstā ielikts &quot;nepieciešama atsauce&quot; ([[Rubika kubs]])? --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:38, 12 oktobrī, 2010 (UTC)
: Kā parasti attiecīgo rakstu nelāsīju un ieliku, tagad gan tas fakts izbeidzās dabiskā ceļā. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 10:04, 21 oktobrī, 2010 (UTC)</text>
      <sha1>25artj0qwc4zuz8511zvacopawxrxjw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666124</id>
      <parentid>3666122</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:32:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="403916" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šeit ir veidnes [[Veidne:Vai tu zināji]] izmantoto faktu arhīvs, relatīvi jaunākie izmantotie fakti saglabājas [[Veidnes diskusija:Vai tu zināji#&quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs (sākumā jaunākie, beigās vecākie)|turpat, kur bija]]. Saraksta sākumā ir jaunākie fakti, beigās — vecākie. (Diskusijas daļai jaunākie ieraksti ir apakšā, vecākie — augšā).

== Veidnes &quot;Vai tu zināji&quot; izmantotie fakti (2008—2013) ==
[[Attēls:Gutenberg Bible, Lenox Copy, New York Public Library, 2009. Pic 01.jpg|border|right|50px]]
* ... ka līdz mūsdienām ir saglabājušās 48 [[Johans Gūtenbergs|Johana Gūtenberga]] iespiestās '''[[Gūtenberga bībele|bībeles]]''' (attēlā) kopijas, no kurām tikai 21 ir pilnīga?
* ... ka viens no galvenajiem [[Polija]]s [[autoceļš|autoceļiem]] — '''[[Autoceļš 1 (Polija)|Autoceļš 1]]''' — četras reizes šķērso [[Visla]]s upi?
* ... ka '''[[Rūtiņu kļava]]''' ir lielākā parastā kļava ne tikai [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]?

* ... ka septiņu sezonu laikā, kuras '''[[Mičs Ričmonds]]''' (attēlā) spēlēja [[Sakramento &quot;Kings&quot;]], viņš bija rezultatīvākais spēlētājs, taču komanda tikai vienu reizi kvalificējās [[NBA izslēgšanas spēles|NBA izslēgšanas spēlēm]]?
* ... ka saistībā ar [[dopings|dopinga]] lietošanu [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]] pazīstamais [[spāņi|spāņu]] sporta [[ārsts]] '''[[Eufemiano Fuentess]]''' ir apgalvojis, ka ir sadarbojies arī ar citu [[sporta veidi|sporta veidu]] pārstāvjiem un ir teicis: &quot;Ja es runātu, [[Spānijas futbola izlase]]i tiktu atņemts [[2010. gada Pasaules kauss futbolā|2010. gada Pasaules kauss]]&quot;?
* ... ka '''[[Google meklētājs|''Google'' meklētājs]]''' ir populārākais [[internets|internetā]], katru dienu tajā tiek veikti vairāk nekā trīs miljardi meklējumu?
[[Attēls:JFK limousine.png|border|right|50px]]
* ... ka 61% [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] atzīst, ka tic [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] [[Atentāts pret Džonu Kenediju|atentāta]] '''[[Džona Kenedija atentāta sazvērestības teorijas|sazvērestības teorijām]]''' (attēlā prezidenta auto īsu brīdi pirms atentāta), nevis vientuļā šāvēja [[Lī Hārvijs Osvalds|Lī Hārvija Osvalda]] uzbrukumam?
* ... ka [[Vācijas impērija]]s '''[[Baltijas jūras divīzija|Baltijas jūras divīziju]]''', kas piedalījās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]] [[Svīnhūvuda pirmais senāts|Balto somu]] pusē, komandēja vēlākais vācu spēku komandieris [[Bermontiāde]]s laikā [[Rīdigers fon der Golcs]]?
* ... ka [[Igo (mūziķis)|Igo]] un citu mūziķu iedziedātajā [[Mūzikas albums|albumā]] '''&quot;[[Pasaule Ziemassvētku krāsās]]&quot;''' ietvertas dažādu tautu [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] [[dziesma]]s [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Franču valoda|franču]], [[Armēņu valoda|armēņu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Igauņu valoda|igauņu]], [[Norvēģu valoda|norvēģu]], [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]], [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā?
[[Attēls:Samuel Reshevsky versus the World.JPG|border|right|50px]]
* ... ka [[šahs|šaha]] brīnumbērns '''[[Semjuels Reševskis]]''' iemācījies spēlēt 4 gadu vecumā un jau 8 gadu vecumā sniedzis simultānspēles seansus (attēlā)?
* ... ka [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] direktors '''[[Voldemārs fon Knīrīms]]''' mūža nogali pavadīja Skangaļu muižā, kur pie viņa vasarās ciemojās arī mazmazdēls, vēlākais [[Zviedrija]]s premjerministrs [[Ūlofs Palme]]?
* ... ka '''[[Postkrosings|Postkrosinga]]''' kustības ietvaros ir nosūtīti un saņemti vairāk kā 20 miljoni pastkaršu?
[[Attēls:Valmiermuižas pils tornis 2000-08-05.jpg|border|right|50px]]
* ... ka no neobaroka stilā celtās '''[[Valmiermuižas kungu māja]]s''' līdz mūsdienām saglabājies vienīgi pils tornītis (attēlā)?
* ... ka [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] [[dziesma]] '''&quot;[[Klusa nakts, svēta nakts]]&quot;''' ir tikusi [[Tulkošana|tulkota]] apmēram 140 [[valoda|valodās]] un [[2011. gads|2011. gadā]] [[UNESCO]] to iekļāva nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā?
* ... ka ziemošanas laikā '''[[lielais susuris|lielā susura]]''' ķermeņa [[temperatūra]] pazeminās līdz 3—4 °C, un [[elpošana]] palēninās līdz 1—3 ieelpām minūtē?
* ... ka [[Kolumbija]]s mūsdienu [[cukurs|cukurrūpniecības]] pamatlicējs '''[[Santjago Eders]]''' (attēlā) ir dzimis mūsdienu [[Latvija]]s teritorijā, bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū emigrējis uz [[Amerika|Ameriku]]?
* ... ka [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] trešais direktors, dzejnieka [[Ansis Līventāls|Anša Līventāla]] dēls '''[[Kārlis Augusts Līventāls]]''' bija pirmais [[latvieši|latvietis]] augstskolas vadībā?
* ... ka '''[[ekoskola]]s''' statuss [[Latvija|Latvijā]] ir piešķirts 120 izglītības iestādēm?
[[Attēls:World Orienteering Championships 2010 - relay 58.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Francija]]s [[orientierists]] '''[[Tjerī Žoržu]]''' (attēlā) tiek dēvēts par Vidējās distances karali, jo [[Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Pasaules čempionātos]] šajā distancē ir uzvarējis vairāk reižu, kā visi pārējie sportisti kopā?
* ... ka mūsdienu [[latviešu valoda|latviešu literārajā valodā]] ir 10 '''[[divskaņi]]'''?
* ... ka [[Kuba]]s [[šahists]] '''[[Huans Korso]]''' vēsturē pazīstams kā pirmais, kas nospēlējis maču ar nākamo Pasaules šaha čempionu [[Hosē Rauls Kapablanka|Hosē Raulu Kapablanku]]?
[[Attēls:Pfau imponierend.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[aste]]s garums aizņem vairāk kā 60% no kopējā '''[[Indijas pāvs|Indijas pāva]]''' tēviņa (attēlā) ķermeņa garuma, sasniedzot 1,4—1,6 m?
* ... ka, lai arī ir pierasts uzskatīt, ka '''[[ežu dzimta]]s''' dzīvniekiem ir adatu kažociņš, tomēr mataino ežu apakšdzimtas sugām nav adatu, bet to [[apmatojums|matojums]] ir spalvains un mīksts?
* ... ka [[mazumtirdzniecība]]s tīkla &quot;[[Maxima]]&quot; lielākais akcionārs '''[[Nerijus Numavičs]]''' ar īpašumiem vairāku simtu miljonu [[eiro]] vērtībā tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]?
[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Rovaniemi]]''' atrodas piecus [[kilometri|kilometrus]] uz dienvidiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]], uz kura ierīkots [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīša]] ciemats (attēlā)?
* ... ka izcilākais [[fabula|fabulists]] [[krievi|krievu]] [[literatūra|literatūrā]] '''[[Ivans Krilovs]]''' ir dzīvojis [[Rīga|Rīgā]], no [[1801. gads|1801.]] līdz [[1803. gads|1803. gadam]] bija [[Rīgas vietniecība|Rīgas ģenerālgubernatora]] Segeja Goļicina kancelejas vadītājs?
* ... ka '''[[taifūns Haijans|taifūns &quot;Haijans&quot;]]''', kas [[2013. gads|2013. gada]] novembrī radīja smagus postījumus [[Filipīnas|Filipīnās]], ir viens no spēcīgākajiem fiksētajiem [[Tropiskais ciklons|tropiskajiem cikloniem]] [[meteoroloģija|meteoroloģisko]] novērojumu vēsturē?
[[Attēls:JohannGalle.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] atklājējs '''[[Johans Gotfrīds Galle]]''' (attēlā) vienmēr noliedza, ka viņš atklājis [[planēta|planētu]], apgalvojot, ka tas ir tikai Irbēna Leverjē nopelns?
* ... ka [[franči|franču]] [[komponists]] '''[[Fromentāls Alevī]]''' bija [[Žoržs Bizē|Žorža Bizē]] [[skolotājs]] un sievastēvs?
* ... ka pirmajā oficiālajā mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu '''[[Johanness Cukertorts]]''' izvirzījās vadībā ar 4:1, tomēr vēlāk [[Vilhelms Steinics|Vilhelma Steinica]] pozicionālai spēles izpratnei bija izšķiroša nozīme, un viņš uzvarēja?
[[Attēls:Mimas Cassini.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Saturna pavadoņi|Saturna pavadonis]] '''[[Mimass (pavadonis)|Mimass]]''' (attēlā) ir pats mazākais zināmais [[astronomija|astronomiskais]] ķermenis ar [[gravitācija]]s iespaidā veidotu [[lode|lodveida]] formu?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I]]''' tika atklāta {{dat|1860|11|08}} un ir senākā [[Dzelzceļš Latvijā|dzelzceļa līnija Latvijā]]?
* ... ka pirmo kritušo [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] '''[[Andrejs Stūris|Andreja Stūra]]''', '''[[Jēkabs Voldemārs Timma|Jēkaba Voldemāra Timmas]]''' un '''[[Jānis Gavenas|Jāņa Gavenas]]''' izvadīšana izvērtās par plašu tautas manifestāciju no [[Latviešu biedrības nams|Latviešu biedrības nama]] līdz [[Rīgas Meža kapi|Meža kapiem]]?
[[Attēls:Serengeti Bueffel1.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Āfrikas bifelis]]''' (attēlā) ir viens no bīstamākajiem [[dzīvnieki]]em, katru gadu tie nogalina apmēram 200 cilvēku?
* ... ka garākais [[Starptautiskais E ceļu tīkls|starptautiskā E ceļu tīkla]] [[autoceļš]] ir '''[[Eiropas autoceļš E40|E40]]''', kas stiepjas vairāk kā 8000 [[kilometri|kilometru]] garumā?
* ... ka, uzvarot '''[[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, šķēpa mešana|šķēpa mešanas sacensībās 1968. gada olimpiskajās spēlēs]]''', [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] kļuva par trešo [[Latvija]]s [[šķēpa metējs|šķēpa metēju]] pēc [[Inese Jaunzeme|Ineses Jaunzemes]] un [[Elvīra Ozoliņa|Elvīras Ozoliņas]], kas izcīnījis [[zelta medaļa|zelta medaļu]] šajā disciplīnā?
[[Attēls:Karlis Fihtenbergs.png|border|right|50px]]
* ... ka [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] varonis '''[[Kārlis Fihtenbergs]]''' (attēlā) krita gūstā [[Bermontiāde]]s laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] [[15. oktobris|15. oktobrī]], veicot māņu uzbrukumu pāri [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]], un viņa mirstīgās atliekas ar spīdzināšanas pazīmēm tika atrastas iesalušas [[Daugava|Daugavā]] pēc [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas?
* ... ka '''[[Neptūna gredzeni]]''' sastāv no [[ledus]] daļiņām, klātām ar [[silikāti|silikātiežu]] putekļiem un, iespējams, arī [[ogleklis|oglekli]] saturošām vielām?
* ... ka vairāku [[Saules sistēma]]s [[planēta|planētu]] [[Dabiskais pavadonis|pavadoņu]] atklājējs '''[[Viljams Lasels]]''' nopelnīja ievērojamus līdzekļus, brūvējot [[alus|alu]], un tas viņam ļāva pievērsties [[astronomija]]i?
[[Attēls:Bulduru konferences delegāti un novērotāji 1920.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Polija]]s un [[Somija]]s valdību pārstāvji '''[[Bulduru konference|Bulduru konferencē]]''' (attēlā) [[1920. gads|1920. gada]] [[6. augusts|6. augustā]] izlēma veidot Baltijas savienību jeb Baltijas Antanti?
* ... ka Frānsisa Beikona [[1969. gads|1969. gada]] [[glezna]] '''&quot;[[Luciāna Freida trīs studijas]]&quot;''' [[2013. gads|2013. gada]] novembrī tika pārdota par 142,4 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kas augstākā samaksa izsolēs par kādu mākslas darbu?
* ... ka, salīdzinot ar citām [[dzelzceļš|dzelzceļa līnijām]] [[Latvija|Latvijā]], '''[[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|dzelzceļa līnijā Zemitāni—Šķirotava]]''' kursē visvairāk kravas vilcienu diennaktī — 45 [[vilcieni]] abos virzienos?
[[Attēls:McLeod Ganj main street.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Indija]]s pilsētā '''[[Daramsala|Daramsalā]]''' (attēlā) atrodas [[Dalailama]]s rezidence un [[Tibeta]]s valdība [[trimda|trimdā]]?
* ... ka visu '''[[Rietumberlīne]]s''' blokādes laiku 1948. un 1949. gadā rietumu sabiedrotie veica pārtikas piegādes pilsētai ar [[lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... ka [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] mazdēls [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] leitnants '''[[Kārlis Barons (virsnieks)|Kārlis Barons]]''' krita varoņa nāvē [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]]?
[[Attēls:Ben Nevis south face.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Lielbritānijas sala]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] augstāko virsotni '''[[Neviss|Nevisu]]''' (attēlā) gadā apmeklē ap 100 000 [[tūrisms|tūristu]]?
* ... ka bijušais [[Krievija]]s finanšu ministrs '''[[Aleksejs Kudrins]]''' ir dzimis [[Dobele|Dobelē]] un skolas gaitas uzsācis [[Tukums|Tukumā]]?
* ... ka pēc [[Latvija]]s iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] &quot;[[Latvijas balzams|Latvijas balzamam]]&quot; izdevās saglabāt vēsturisko nosaukumu '''&quot;[[Rīgas šampanietis]]&quot;''' savam ražotajam dzērienam, lai gan saskaņā ar regulu par šampanieti drīkst saukt tikai [[Francija]]s [[Šampaņa-Ardēni|Šampaņas provincē]] ražotu dzirkstošo [[vīns|vīnu]]?
[[Attēls:Kölner Dom 2013-06-06-01.JPG|border|right|50px]]
* ... ka [[Vācija]]s populārākais [[tūrisms|tūrisma]] objekts '''[[Ķelnes katedrāle]]''' (attēlā) tika būvēta no [[1248. gads|1248.]] līdz [[1880. gads|1880. gadam]] un pēc pabeigšanas kļuva par tā laika augstāko [[celtne|celtni]] pasaulē?
* ... ka Aigars Voitišķis un [[Ingus Ulmanis]] nodibināja savu grupu '''&quot;[[Lādezers (grupa)|Lādezers]]&quot;''' pēc tam, kad domstarpību dēļ par muzikālo stilu atšķēlās no grupas &quot;[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]&quot;?
* ... ka [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] [[dabiskais pavadonis|pavadonis]] '''[[Nēso (pavadonis)|Nēso]]''' ir vistālāk no savas planētas riņķojošais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
[[Attēls:Kiril georgiev 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Bulgārija]]s [[šahists]] '''[[Kirils Georgijevs]]''' (attēlā) [[2009. gads sportā|2009. gadā]] uzstādīja pasaules rekordu simultānspēles seansā, vienlaicīgi spēlējot ar 360 pretiniekiem?
* ... ka [[indieši|indiešu]] galvā rēķinātāja '''[[Šakuntala Devi]]''' spējusi 28 [[sekunde|sekunžu]] laikā pareizi sareizināt divus 13 ciparu lielus [[Skaitlis|skaitļus]], šis fakts tika iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]]?
* ... ka '''[[Mauritānijas futbola izlase]]s''' smagākais zaudējums ir spēle pret [[Gvinejas futbola izlase|Gvinejas futbola izlasi]] [[1972. gads|1972. gadā]], kas tika zaudēta ar 0—14?
[[Attēls:Kiwi (Actinidia chinensis) 1 Luc Viatour edit.jpg|border|right|50px]]
* ... ka vislielāko '''[[Kivi (auglis)|kivi]]''' (attēlā) ražu novāc [[Itālija|Itālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], lai gan to dabiskais izplatības areāls ir [[Ķīna]]s dienvidi?
* ... ka [[SI sistēma|SI sistēmā]] [[leņķis|leņķa]] [[mērvienība]] ir [[radiāns]], bet ierastā mērvienība '''[[Grāds (leņķis)|grāds]]''' ir vienāds ar [[π]]/180 radiāniem?
* ... ka, uzvarot '''[[1985. gada Mikrofona aptauja|1985. gada &quot;Mikrofona&quot; aptaujā]]''' ar [[dziesma|dziesmu]] &quot;Zibsnī zvaigzne aiz Daugavas&quot;, [[Mirdza Zīvere]] kļuva par aptaujas pirmās vietas ieguvēju jau ceturto reizi?
[[Attēls:Maugham retouched.jpg|border|right|50px]]
* ... ka, tā kā [[Francija]]s likumi paredzēja, ka jebkurai valstī dzimušajai personai jādienē tās armijā, vēlākā [[Lielbritānija|britu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un spiega '''[[Somersets Moems|Somerseta Moema]]''' (attēlā) tēvs — vēstniecības darbinieks — izkārtoja, ka Moems dzimis britu vēstniecībā?
* ... ka '''[[Edinburgas Universitāte]]s''' kanclers ir [[Princese Anna]]?
* ... ka vienīgais '''[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Nobela prēmijas fizikā laureāts]]''', kas balvu saņēmis divas reizes, ir [[Džons Bardīns]]?
[[Attēls:Alejandro Dumas hijo 03.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā]] ārlaulības dēls '''[[Aleksandrs Dimā (dēls)]]''' (attēlā) par sava pazīstamākā [[romāns|romāna]] &quot;Kamēliju dāma&quot; galvenās varones prototipu izraudzījās savu mīļāko Mariju Diplesī?
* ... ka [[cenzūra]] '''[[1979. gada Mikrofona aptauja|1979. gada &quot;Mikrofona&quot; aptaujā]]''' aizliedza atskaņot [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] un Valda Artava dziesmu &quot;Trīs runči&quot; leģendārā aktiera [[Edgars Liepiņš|Edgara Liepiņa]] izpildījumā?
* ... ka [[itāļi|itāļu]] [[futbolists]] '''[[Marko Materaci]]''' pēc [[2006. gada Pasaules kauss futbolā|2006. gada Pasaules kausa finālturnīra]] kļuva plaši pazīstams ar [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] izprovocēšanu uz sarkano kartīti '''[[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|turnīra finālspēlē]]'''?
[[Attēls:Rīgas Svētās Trejādības pareizticīgo baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]]''' (attēlā pirms Pirmā pasaules kara) ir senākais [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[dievnams]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]?
* ... ka 2013. gadā mirušais bijušais [[Polija]]s ministru padomes priekšsēdētājs'''[[Tadeušs Mazoveckis]]''' bija pirmais nekomunistiskais [[premjerministrs]] [[Austrumu bloks|Austrumu blokā]] pēc [[1946. gads|1946. gada]]?
* ... ka [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu]] [[olimpiskā lāpa]] ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] '''''[[Sojuz TMA-11M]]''''' pirmoreiz vēsturē tika nogādāta [[kosmoss|kosmosā]]?
[[Attēls:Sergei Belov 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes olimpisko spēļu]] čempions [[basketbols|basketbolā]] '''[[Sergejs Belovs]]''' (attēlā) aizdedza olimpisko lāpu [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... ka [[Rīgas Esplanāde|Rīgas Esplanādē]] rīkoto muzikāli teatrālo masu uzvedumu '''[[Atdzimšanas dziesma]]''' [[1934. gada 15. maija valsts apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] atbalstam esot apmeklējuši 160 000 cilvēku?
* ... ka pēdējā reize, kad [[&quot;Mikrofona&quot; aptauja|&quot;Mikrofona&quot; aptaujā]] uzvarēja [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] [[dziesma]], bija '''[[Mikrofona aptauja 1982|1982. gadā]]'''?
[[Attēls:Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]''' (attēlā 20. gadsimta sākumā) ir senākā [[Pārdaugava]]s [[luterāņi|luterāņu]] [[baznīca (celtne)|baznīca]]?
* ... ka '''[[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri|100 m finālskrējiens 1988. gada olimpiskajās spēlēs]]''' nereti tiek saukts par visu laiku &quot;netīrāko&quot; sacīksti: tās uzvarētājs [[Bens Džonsons]] ar jaunu [[Pasaules rekords vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tika pieķerts [[dopings|dopinga]] lietošanā un viņam [[zelta medaļa]] tika atņemta?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] spiegs '''[[Alfrēds Tiltiņš]]''' bija triju (vai divu) [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeņa]] un viena [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņa]] kavalieris?
[[Attēls:Valsts Ķemeru viesnīca pēc 1936. gada.JPG|border|right|50px]]
* ... ka viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem [[Latvija]]s [[arhitektūra|arhitektūrā]] '''[[Ķemeru viesnīca]]''' (attēlā 1930. gados) tiek rekonstruēta jau vairāk kā 10 gadus, taču bez rezultāta?
* ... ka '''[[debess ziemeļpols]]''' atrodas [[Mazā Lāča zvaigznājs|Mazā Lāča zvaigznājā]], bet '''[[debess dienvidpols]]''' [[Oktanta zvaigznājs|Oktanta zvaigznājā]]?
* ... ka, lai gan ģimenē [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistare]] '''[[Sofija Polgāra]]''' tika uzskatīta par talantīgāko no māsām, tomēr viņas [[šahs|šaha]] rezultāti nesasniedza [[Judīte Polgāra|Judītes]] un [[Žuža Polgāra|Žužas]] līmeni?
[[Attēls:Lawrence-before-Valerianus.jpg|border|right|50px]]
* ... ka tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Svētais Labrencis]]''' (attēlā ar imperatoru Valeriānu) ticis uzcepts uz metāla režģa, tāpēc dažkārt tiek attēlots kopā ar šo režģi?
* ... ka ēkā, kurā atradās '''[[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]]''', tagad atrodas [[Latvijas Universitāte]]s Matemātikas un informātikas intitūts?
* ... ka [[Čikāgas &quot;Black Hawks&quot;]] sastāvā '''[[Glenns Hols]]''' astoņu sezonu garumā aizvadīja 502 pilnas spēles pēc kārtas, kas vēl joprojām ir [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] rekords starp [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargiem]]?
[[Attēls:1778 Louis Napoleon.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] savu jaunāko brāli '''[[Luijs Bonaparte|Luiju Bonaparti]]''' (attēlā) iecēla par [[Holande]]s karali un viņš valdīja no [[1806. gads|1806.]] līdz [[1810. gads|1810. gadam]]?
* ... ka ar izcīnītām deviņām medaļām '''[[Klaudija Pehšteina]]''' ir medaļām bagātākā [[ātrslidotāja]] [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē un pirmā sportiste, kas izcīnījusi medaļu piecās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas?
* ... ka [[Zeme]]s rotācijas '''[[ass slīpums]]''' samazinās par 0,013° katros simts gados?
[[Attēls:South Tarawa from the air.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Kiribati]] [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]] '''[[Teinainano]]''' (attēlā) veido vairāki atsevišķi [[ciems|ciemi]], kas atrodas Taravas [[atols|atola]] dienvidos un faktiskā valsts galvaspilsēta ir Bairiki ciems?
* ... ka '''[[1941. gada jūnija notikumi Litenē|1941. gada jūnija notikumos Litenē]]''' nogalināja apmēram 50 [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] karavīrus, bet no vairāk nekā 560 deportētajiem atgriezās tikai 70, pārējie tika nošauti vai gājuši bojā [[Gulags|Gulaga nometnēs]]?
* ... ka, protestējot pret [[Padomju Savienība|PSRS]] veikto [[Čehoslovākija]]s okupāciju, [[1969. gads Latvijā|1969. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] [[matemātiķis]] '''[[Iļja Ripss]]''' aizdedzinājās pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], par ko viņam piesprieda piespiedu [[psihiatrija|psihiatrisku]] ārstēšanu?
[[Attēls:Michael Essien 4646.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[2005. gads sportā|2005. gadā]] [[Anglijas Premjerlīga]]s klubs &quot;[[Chelsea]]&quot; par '''[[Maikls Esjēns|Maikla Esjēna]]''' (attēlā) pāreju samaksāja [[Lionas &quot;Olympique&quot;]] 24,4 miljonus [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]], tādējādi [[Gana]]s [[futbolists]] kļuva par dārgāko [[Āfrika]]s spēlētāju?
* ... ka viena '''[[kalorija]]''' ir vienāda ar [[siltuma daudzums|siltuma daudzumu]], kas nepieciešams, lai vienu [[grams|gramu]] [[ūdens]] uzsildītu par vienu [[Celsija grāds|Celsija grādu]]?
* ... ka mūsdienās visplašāk lietotais un populārākais teksta procesors pasaulē '''''[[Microsoft Word]]''''' pirmoreiz tika izlaists [[1983. gads|1983. gadā]] ar nosaukumu ''Multi-Tool Word''?
[[Attēls:Columba palumbus - geograph.org.uk - 1408423.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pirmās dzīves dienas '''[[lauku balodis|lauku baložu]]''' (attēlā) putnēni tiek baroti ar &quot;baložu pienu&quot; — īpašu substanci, kas izstrādājas gremošanas trakta augšgalā esošajos kakla dziedzeros?
* ... ka [[astoņkājis Pols]], kas pareizi prognozēja visu [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] spēļu rezultātus [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], pareizi paredzēja arī turnīra '''[[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālspēles]]''' iznākumu?
* ... ka [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] īpašnieki ir gan amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Voits]]''', gan viņa meita [[Andželīna Džolija]]?
[[Attēls:Latvijas Dabas muzejs.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Latvijas Dabas muzejs]]''' (attēlā) ir [[Baltija|Baltijā]] vecākais kompleksais [[dabaszinātnes|dabaszinātņu]] [[muzejs]]?
* ... ka [[1946. gads Latvijā|1946. gada]] vidū [[Latvijas PSR]] darbojās 20 '''[[iznīcinātāju bataljoni]]''' ar 15 202 cīnītājiem, kas apsargāja vietējās padomju iestādes un piedalījās akcijās pret [[nacionālie partizāni|nacionālajiem partizāniem]]?
* ... ka spēlē '''[[Argentīna—Anglija (1986. gada FIFA Pasaules kauss)|Argentīna—Anglija 1986. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]]''' tika gūti, iespējams, divi slavenākie vārti [[futbols|futbola]] vēsturē, un abus guva [[Djego Maradona]]?
[[Attēls:Laurie Island in the South Orkney Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1904. gads|1904. gadā]] izveidotā '''[[Orkadasa]]s''' [[polārstacija]] '''[[Dienvidorkneju salas|Dienvidorkneju salu]]''' '''[[Lorija sala|Lorija salā]]''' (attēlā) ir vissenākā [[cilvēki|cilvēku]] apdzīvotā vieta [[Antarktika|Antarktikā]]?
* ... ka [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā vairāk nekā 75 tūk­stoši '''[[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]]''' palika [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariātā]] un pēc '''[[holokausts Latvijā|holokausta]]''' [[Latvija|Latvijā]] atgriezās tikai mazliet vairāk nekā tūkstotis no tiem?
* ... ka ikdienā vietējie [[iedzīvotāji]] '''[[Hertogenbosa|Hertogenbosu]]''' dēvē par ''Den Bosch'', kas nozīmē &quot;mežs&quot;?
[[Attēls:Hugh Hefner Glamourcon 2010.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Hjū Hefners]]''' (attēlā), lai sāktu izdot žurnālu ''[[Playboy]]'', ieguva naudu no investoriem, mātes un bankas aizdevuma?
* ... ka [[Eliass Lenrūts|Eliasa Lenrūta]] sastādītā [[somi|somu]] nacionālā [[eposs|eposa]] '''[[Kalevala]]''' ietekmē Frīdrihs Kreicvalds izveidoja [[igauņi|igauņu]] eposu [[Kalevipoegs]]?
* ... ka '''[[Latvijas lietuvieši|Latvijas lietuviešu]]''' mazākumtautība ir aptuveni desmit reižu lielāka kā '''[[Latvijas igauņi|Latvijas igauņu]]''' mazākumtautība?
[[Attēls:Mount-Foster.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Dienvidšetlendas salas|Dienvidšetlendas salu]] augstākajā virsotnē '''[[Fostera kalns|Fostera kalnā]]''' (attēlā) pirmā ekspedīcija uzkāpa [[1996. gads|1996. gadā]]?
* ... ka [[peldētājs]] '''[[Artūrs Jakovļevs]]''' savās trešajās [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajā spēlēs 2000. gadā Sidnejā]] startēja 33 gadu vecumā, būdams Latvijas Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs?
* ... ka mūsdienu [[karaspēks|karaspēkos]] '''[[divīzija]]''' ir mazākā kombinēto ieroču vienība, kura spējīga darboties neatkarīgi?
[[Attēls:Keith RichardsCLOSE UP.jpg|border|right|50px]]
* ... ka viens no grupas ''[[The Rolling Stones]]'' dibinātājiem '''[[Kīts Ričardss]]''' (attēlā) ir filmējies arī [[kino]], tostarp divās no [[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|&quot;Karību jūras pirātu&quot; sērijas]] filmām?
* ... ka 35,9% no '''[[Latvijas krievi]]em''' pēc 2010. gada datiem nebija [[Latvija]]s [[pilsoņi]]?
* ... ka '''[[Beludžistāna (province)|Beludžistāna]]''' ir lielākā [[Pakistāna]]s province, aizņemot 44% no valsts [[teritorija]]s, toties šeit dzīvo tikai 5% Pakistānas [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
[[Attēls:Train wreck at Montparnasse 1895.jpg|border|right|50px]]
* ... ka vienīgais '''[[Katastrofa Monparnasas stacijā|katastrofas Monparnasas stacijā]]''' (attēlā) upuris bija vakara [[avīze|avīžu]] pārdevēja, uz kuras [[kiosks|kioska]] uzgāzās sienas gruveši?
* ... ka pēc [[Kurzemes hercogiste]]s inkorporācijas [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] [[hercogs Pēteris|hercogam Pēterim]] piederējušās '''[[Kroņvircavas muiža]]s''' un '''[[Svētes muiža]]s''' ēkas pārbūvēja [[karaspēks|armijas]] vajadzībām?
* ... ka vīriešu personvārds '''[[Filips (personvārds)|Filips]]''' ir cēlies no [[grieķu valoda]]s ''Φίλιππος'' — ‘zirgu mīļotājs’, ‘zirgu draugs’?
[[Attēls:T.E. Lawrence With Lawrence in Arabia.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Lielbritānija|britu]] virsnieks '''[[T. E. Lorenss]]''', kas vairāk pazīstams kā Arābijas Lorenss (attēlā), gāja bojā [[motocikls|motocikla]] avārijā [[Dorseta|Dorsetā]], nevis [[Arābu sacelšanās]] notikumos [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur viņam bija nozīmīga loma?
* ... ka pēc [[2008. gads|2008. gada]] izdotajās '''[[Beļģijas eiro monētas|Beļģijas eiro monētās]]''' tika atjaunināts [[Alberts II (Beļģija)|karaļa]] portrets, lai atbilstu izmaiņām viņa izskatā, bet tā kā [[Eiropas Savienība]] pieņēma rekomendāciju, ka monarha portretu var atjaunināt tikai reizi 15 gados, vēlāk kaltajām monētām atkal tika izmantots iepriekšējais portrets?
* ... ka [[Vācija]]s pilsēta '''[[Johanngeorgenštate]]''', kas atrodas pie [[Čehija]]s robežas, [[1654. gads|1654. gadā]] tika dibināta kā patvērums [[protestanti|protestantu]] [[bēgļi]]em no [[Bohēmija]]s?
[[Attēls:Lustes pilsdrupas 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Lustes pils]]''', no kuras mūsdienās saglabājušās tikai iespaidīgas ārsienas (attēlā), savulaik bija viena no greznākajām [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Pēteris Bīrons|Pētera]] [[pils|pilīm]]?
* ... ka pirmās [[latviešu valoda|latviešu]] garīgo tekstu rokasgrāmatas autors '''[[Johans Rīvijs (mācītājs)|Johans Rīvijs]]''' &quot;nekārtīgas dzīves&quot; dēļ bija spiests atstāt [[Rīga|Rīgu]] un pārcelties uz [[Dobele|Dobeli]]?
* ... ka [[asteroīds]] '''''[[274301 Wikipedia]]''''' tiešsaistes [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]] vārdā tika nosaukts [[2013. gads|2013. gada]] janvārī?
[[Attēls:Bill Murray Deauville 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka amerikāņu [[aktieris]] '''[[Bills Marijs]]''' (attēlā) ir dzimis [[īri|īru]] [[katoļi|katoļu]] izcelsmes ģimenē, kurā bija deviņi [[bērni]], pie tam par aktieriem kļuva vēl trīs no Mariju ģimenes dēliem?
* ... ka pastāvīgi apdzīvotas pētnieciskās stacijas izveidošana '''[[Sanpedru un Sanpaulu salas|Sanpedru un Sanpaulu salās]]''' ļāva ievērojami paplašināt [[Brazīlija]]s speciālo ekonomisko zonu?
* ... ka 0,026 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; platībā '''[[Kouluņas pilsētcietoksnis|Kouluņas pilsētcietoksnī]]''' [[Honkonga|Honkongā]] [[1987. gads|1987. gadā]] dzīvoja 33 000 [[iedzīvotāji|cilvēku]]?
[[Attēls:Ilha de Marajó Beach, Pará, Brazil.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Amazone]]s [[upes delta|deltā]] esošā '''[[Maražo]]''' (attēlā) ir lielākā [[upe|upju]] [[sala]] pasaulē?
* ... ka [[2010. gads|2010. gadā]] tika pasniegta &quot;aizmirstā&quot; '''[[Bukera balva]]''' par [[1970. gads|1970. gada]] darbiem, ko saņēma Džeimss Gordons Farels?
* ... ka '''[[Jāņa 3:16]]''' tiek saukts par [[Bībele]]s populārāko pantu?
[[Attēls:Hong Kong Island Skyline 201108.jpg|border|right|50px]]
* ... ka tad, kad Pirmā Opija kara laikā '''[[Honkongas sala|Honkongas salu]]''' (attēlā) okupēja [[Lielbritānija]], tajā bija ap 3000 [[iedzīvotāji]], kamēr mūsdienās tās iedzīvotāju skaits ir {{nobr|1 289 500}}?
* ... ka sieviešu priekšvārds '''[[Nora (personvārds)|Nora]]''' [[Latvija]]s teritorijā pirmoreiz ir reģistrēts [[Matīši|Matīšos]] [[1792. gads|1792. gadā]]?
* ... ka 800 m uz ziemeļrietumiem no [[Dienvidamerika]]s kontinentālās daļas galējā austrumu punkta '''[[Seišasa rags|Seišasa raga]]''' atrodas Kabubranku zemesrags, kas agrāk tika uzskatīts par kontinenta galējo punktu?
[[Attēls:Chilean Icebreaker off Antarctica.jpg|border|right|50px]]
* ... ka jau kopš [[Disepšenas sala]]s atklāšanas laikiem '''[[Fostera osta]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienām no drošākajām enkurvietām [[Antarktika|Antarktikā]]?
* ... ka [[8. oktobris|8. oktobrī]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] 19 gadus vecais [[čehi|čehu]] [[hokejists]] '''[[Tomāšs Hertls]]''' kļuva par jaunāko [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] spēlētāju kopš 1987.—88. gada sezonas, kas vienā spēlē guvis četrus vārtus?
* ... ka karaļa '''[[Karlušs I|Karluša I]]''' valdīšanas laikā [[Portugāle]]s valsts divreiz deklarēja [[bankrots|bankrotu]]?
[[Attēls:Deutschland 5c.gif|border|right|50px]]
* ... ka pretēji [[Eiropas Savienība]]s [[2008. gads|2008. gadā]] izdotajām rekomendācijām, uz '''[[Vācijas eiro monētas|Vācijas eiro monētām]]''' (attēlā 5 centu monēta) nav norādes par to izdevējvalsti?
* ... ka jūrasbraucējs '''[[Vilems Barencs]]''' gāja bojā savas pēdējās ekspedīcijas laikā [[Barenca jūra|jūrā]], kas vēlāk tika nosaukta viņa vārdā, ceļā no [[Novaja Zemļa]]s uz [[Kolas pussala|Kolas pussalu]]?
* ... ka '''[[tortilja]]s''' nosaukuma izcelsme saistāma ar [[spāņi|spāņu]] [[konkistadori]]em, kuriem šie plāceņi atgādināja omletes, ko [[Spānija|Spānijā]] apzīmē ar vārdu ''tortilla''?
[[Attēls:Maria II Portugal 1829.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Portugāle]]s karaliene no [[1826. gads|1826. gada]] līdz [[1853. gads|1853. gadam]] '''[[Marija II Bragansa|Marija II]]''' (attēlā) ir vienīgais Eiropas [[monarhs]], kas dzimis ārpus [[Eiropa]]s?
* ... ka [[1979. gads|1979. gadā]] atentātā nogalinātais [[Korejas Republika]]s prezidents '''[[Paks Čonhi]]''' bija pašreizējās prezidentes [[Paka Kinhje|Pakas Kinhje]] tēvs?
* ... ka '''''[[Let It Be (dziesma)|Let It Be]]''''' bija pēdējais ''[[The Beatles]]'' [[singls]] pirms [[Pols Makartnijs]] paziņoja par aiziešanu no grupas?
[[Attēls:Kägu õunapuul.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[dzeguzes]]''' (attēlā [[parastā dzeguze]]) barojas ar lieliem [[kukaiņi]]em un to [[kāpuri]]em, spalvainos [[tauriņi|tauriņu]] kāpurus ieskaitot, kurus citi [[putni]] nemedī?
* ... ka 7 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s saņēmušo [[Lielbritānija]]s [[kinofilma|kinofilmu]] '''&quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot;''' [[Amerikas Filmu institūts]] ir nosaucis par visu laiku labāko episkā žanra filmu?
* ... ka [[2013. gads|2013. gadā]] [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] saņēmusī '''[[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]]''' apvieno 190 dalībvalstis?
[[Attēls:Augstas Gudrības Grāmata (1776).jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1774. gads|1774. gadā]] izdotā [[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] '''[[Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas]]''' (attēlā) ir pirmā '''[[Latvijas enciklopēdijas|enciklopēdija latviešu valodā]]'''?
* ... ka [[citplanēta]]s '''[[Kepler-7b]]''', kas atrodas [[Liras zvaigznājs|Liras zvaigznājā]], vidējais [[blīvums]] ir mazāk par vienu septiņpadsmito daļu no [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] blīvuma, līdz ar to tā ir viena no &quot;irdenākajām&quot; pašlaik zināmajām [[planēta|planētām]]?
* ... ka apmēram 50 '''[[dzegužveidīgie|dzegužveidīgo]]''' [[putni|putnu]] [[suga]]s ir ligzdošanas parazīti — tie [[olas]] paši neperē, bet dēj tās citu [[putni|putnu]] [[ligzda|ligzdās]]?
[[Attēls:David Aebischer 14.09.2012.jpg|border|right|50px]]
* ... ka 2001. gada pavasarī [[Kolorado &quot;Avalanche&quot;]] vārtsargs '''[[Dāvids Ebišers]]''' (attēlā) kļuva par pirmo [[Šveice]]s [[hokejists|hokejistu]], kurš izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... ka gan '''[[Nivejas kalns]]''' [[Dienvidorkneju salas|Dienvidorkneju salās]], gan [[Pagodromas aiza]] [[Eimerija oāze|Eimerija oāzē]] savus nosaukumus ieguvuši no [[sniega vētrasputns|sniega vētrasputna]] zinātniskā nosaukuma ''Pagodroma nivea''?
* ... ka mūsdienu [[bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] '''[[kājnieki]]''' veido sauszemes spēku kodolu?
[[Attēls:Rio de la Plata BA 2.JPG|border|right|50px]]
* ... ka Paranas un Urugvajas upju satekestuāra '''[[Laplata (upe)|Laplatas]]''' (attēlā satelītuzņēmumā) platums sasniedz 220 [[Kilometrs|km]] pie ietekas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]]?
* ... ka [[2013. gads|2013. gadā]] pasaulē dzīvoja 110 cilvēki, kuru īpašumi pēc ''[[Forbes]]'' datiem bija novērtēti vairāk kā '''[[10000000000 (skaitlis)|desmit miljardu]]''' [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtībā?
* ... ka atšķirībā no vairuma citu [[kentaurs|kentauru]] [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]], kam piemita naidīgums pret [[cilvēki]]em, '''[[Hīrons]]''' bija gudrs un labsirdīgs, mācīja [[Ahillejs|Ahilleju]] un citus varoņus?
[[Attēls:VingtAnnees 157.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Beļģijas karalis]] '''[[Leopolds II (Beļģija)|Leopolds II]]''' (attēlā) vēsturē iegājis kā [[Kongo brīvvalsts]] nodibinātājs un īpašnieks: [[1884. gads|1884. gada]] [[Berlīne]]s konferencē viņam tā tika piešķirta kā privātīpašums?
* ... ka visām '''[[eiro monētas|eiro monētām]]''' ir vienota reversa puse, bet aversa pusē katra [[eiro zona]]s valsts kaļ savus simbolus?
* ... ka dēļ [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] '''[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s''' izdošanu apturēja pie šķirkļa ''Tjepolo'', tomēr izdotais 21 sējums satur 43 008 šķirkļu?
[[Attēls:Meissen1.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1710. gads|1710. gadā]] Albrehtsburgas pilī '''[[Meisene|Meisenē]]''' (attēlā) nodibināja [[porcelāns|porcelāna]] manufaktūru — pirmo kvalitatīva porcelāna ražotni ārpus [[Ķīna]]s?
* ... ka '''''[[Nokia 9000 Communicator]]''''' tiek uzskatīts par ''[[Nokia]]'' pirmo [[viedtālrunis|viedtālruni]]?
* ... ka lidojumi virs '''[[100 000 (skaitlis)|100 000]]''' [[metri|metru]] jeb 100 [[kilometri|kilometru]] augstuma pēc Starptautiskās Aeronautikas federācijas definīcijas tiek saukti par [[kosmoss|kosmiskajiem]] lidojumiem?
[[Attēls:Apodemus sylvaticus bosmuis.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[peļu dzimta|peļu dzimtā]]''' (attēlā meža klaidoņpele) ir vairāk nekā 700 mūsdienās dzīvojošas [[sugas]] un tādējādi tā ir lielākā [[zīdītāji|zīdītāju]] [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]] pasaulē?
* ... ka uz '''[[Slaktiņš Kūsinena klubā|slaktiņa Kūsinena klubā]]''' upuru kapakmeņa tika uzrakstīts &quot;Balto somu upuri&quot;, lai gan vainīgi bija pašu '''[[Somijas komunistiskā partija|Somijas komunistiskās partijas]]''' biedri?
* ... ka [[Kongo Republika]]s galvaspilsēta [[Brazavila]] ir nosaukta [[Āfrika]]s apceļotāja un Franču Centrālafrikas koloniju pamatlicēja '''[[Pjērs Savornjāns de Braza|Pjēra Savornjāna de Brazas]]''' vārdā?
[[Attēls:ModernEgypt, Muhammad Ali by Auguste Couder, BAP 17996.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Ēģipte]]s [[vāli]] '''[[Muhameds Alī pašā]]''' (attēlā), kurš dažkārt tiek uzskatīts par mūsdienu Ēģiptes pamatlicēju, pēc izcelsmes bija tagadējās [[Grieķija]]s teritorijā dzimis [[albānis]]?
* ... ka [[1991. gads|1991. gada]] [[13. janvāris|13. janvārī]] jeb '''[[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Asiņainajā svētdienā]]''' notikušajā [[Padomju armija]]s specvienības uzbrukumā [[Viļņa]]s Televīzijas tornim gāja bojā 15 cilvēki?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] federālais deficīts [[2011. gads|2011. gadā]] sasniedza 1,4 '''[[triljons|triljonus]]''' [[ASV dolārs|ASV dolāru]], bet '''[[triljons]]''' [[Zimbabve]]s dolāru [[2009. gads|2009. gadā]] bija apmēram 4 [[Latvijas lats|Latvijas latu]] vērtībā?
[[Attēls:Stoll Friedrich Erdmanngeb1760.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[luterāņi|luterāņu]] mācītājs '''[[Frīdrihs Erdmans Štolls]]''' (attēlā) nodarbojās arī ar [[ornitoloģija|ornitoloģiju]] un ir nošāvis un ievācis kolekcijai sārto strazdu [[Vidzeme|Vidzemē]], kas ir senākais mūsdienās zināmais šīs [[Latvijas putnu sugu saraksts|sugas novērojums Latvijā]]?
* ... ka [[somi|somu]] [[revolucionārs]] '''[[Eino Rahja]]''' [[1917. gads|1917. gadā]] palīdzēja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] bēgt uz [[Somija|Somiju]] un pēc tam atgriezties atpakaļ [[Petrograda|Petrogradā]]?
* ... ka '''[[Žans Fransuā de Laperūzs|Laperūza]]''' ekspedīcijā apkārt zemeslodei, kura pazuda [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija pieteicies arī 16 gadus vecais [[Napoleons Bonaparte|Napoleons]], taču netika uzņemts?
[[Attēls:DECEPTION ISLAND.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[kapsēta|kapsētā]] pie [[vaļu medības|vaļu mednieku]] bāzes [[Antarktika|antarktiskajā]] '''[[Disepšenas sala|Disepšenas salā]]''' (attēlā) ir apglabāti 35 cilvēki, bet kapsēta pati tika apbērta ar pelniem [[1969. gads|1969. gada]] [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]]?
* ... ka '''[[Dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|dzelzceļa līnijas Liepāja—Vaiņode]]''' slēgšana notika ar ievērojamu iedzīvotāju pretestību, arī vilciena sliežu bloķēšanu, par ko tika ierosināta krimināllieta, un [[policija]]s izkliedētu protesta akciju?
* ... ka [[Maroka|marokāņu]] izcelsmes [[Beļģija]]s [[futbolists]] '''[[Zakarija Bakali]]''', gūstot trīs vārtus 17 gadu un 96 dienu vecumā, ir jaunākais ''[[Eredivisie]]'' spēlētājs, kas guvis ''hat trick''?
[[Attēls:Mantis-greece-alonisos-0a.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[dievlūdzēji]]em''' (attēlā Āfrikas milzu dievlūdzējs) ir ļoti laba [[redze]] un tie spēj novērtēt ļoti smalkas detaļas līdz 20 [[metri|metru]] attālumam?
* ... ka '''[[Debesbraukšanas diena]]''' vienmēr tiek svinēta [[ceturtdiena|ceturtdienā]], laika posmā no [[30. aprīlis|30. aprīļa]] līdz [[3. jūnijs|3. jūnijam]]?
* ... ka, piedraudot ar pārcelšanos uz [[Austrija|Austriju]], [[Lihtenšteina]]s [[firsts]] '''[[Hanss Ādams II]]''' spēja panākt uzvaru [[referendums|referendumā]], kurā nostiprināja ietekmi valsts [[politika|politikā]]?
[[Attēls:Northern Shoveler by Dan Pancamo.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[platknābis|platknābim]]''' (attēlā) [[knābis|knābja]] malās ir labi attīstītas lamellas: smalkas plāksnītes, kas uzķer katru [[planktons|planktona]] kripatiņu no cauri plūstošā ūdens?
* ... ka '''[[Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca]]''' ir senākā [[Bauska]]s vecpilsētas [[celtne]]?
* ... ka [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] [[Tampere]]s aizstāvēšanas laikā '''[[Ēro Hāpalainens]]''' tika atcelts no Sarkanās gvardes virspavēlnieka amata [[alkoholisms|alkoholisma]] dēl?
[[Attēls:Scomber scombrus.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Atlantijas makrele]]i''' (attēlā), lai [[elpošana|elpotu]], visu laiku ir jākustas, jo tai ir jānodrošina nepārtraukta [[ūdens]] kustība cauri žaunām?
* ... ka '''[[Amerikas kauss]]''' ir pasaulē vecākās starptautiskās [[sports|sporta]] sacensības, kas notiek vēl joprojām?
* ... ka saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''''[[Wiki Loves Monuments]]''''' ir pārspējis reģistrēto pasaules rekordu kā lielākais [[foto]]konkurss?
[[Attēls:Mount Rainier 5917s.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Reinīra kalns]]''' (attēlā) ir topogrāfiski ievērojamākais [[kalns]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kontinentālie štati|kontinentālajos štatos]] un [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnos]]?
* ... ka saskaņā ar '''[[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likumu]]''' [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi [[zemnieki]] paši pilnībā atbildēja par nodokļu nomaksu, ceļu labošanu, veco un slimo aprūpi, algu noteikšanu, budžeta apspriešanu, pagasta skolas skolotāja ievēlēšanu?
* ... ka [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] [[dabiskais pavadonis|pavadonis]] '''[[Hidra (pavadonis)|Hidra]]''' tika atklāts [[2005. gads|2005. gadā]], izpētot ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]] iegūtos attēlus?
[[Attēls:Short-eared owl.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[purva pūce]]i''' (attēlā) kā visām [[ausainās pūces|ausainajām pūcēm]] ir dekoratīvie [[ausis|ausu]] pušķi, bet tie parasti nav redzami, taču, kad pūce ir satraukta un ieņem aizsargāšanās pozu, tā tos izslej?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[diska mešana|diska metējs]] '''[[Els Orters]]''' visās četrās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kurās piedalījās, izcīnīja [[zelta medaļa|zelta medaļu]] ar jaunu olimpisko rekordu?
* ... ka [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] ir novērotas 2 '''[[makreļu apakšdzimta]]s''' sugas: '''[[Atlantijas makrele]]''' (''Scomber scombrus'') un pelamida (''Sarda sarda'')?
[[Attēls:DahliaDahlstarSunsetPink.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[dālijas|dāliju]]''' (attēlā) dabiskais izplatības areāls ir [[Meksika]], kā arī citas [[Centrālamerika]]s valstis?
* ... ka kopš dzimšanas [[aklums|aklā]] [[peldētāja]] '''[[Triša Zorna]]''' ir piedalījusies septiņās [[Paraolimpiskās spēles|Paraolimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot 55 [[medaļa]]s?
* ... ka [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās [[Latvija]]s teritorijā gāja bojā 16 '''[[somu jēgeri]]'''?
[[Attēls:Javier Zanetti FC Internazionale 3.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Havjers Dzaneti]]''' (attēlā) ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasē]] visvairāk spēles aizvadījušais [[futbolists]]?
* ... ka '''[[Džons Fords]]''' ir vienīgais [[kinorežisors]], kas četras reizes saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]]?
* ... ka visas '''[[makreļu apakškārta]]s''' [[zivis]] ir ļoti ātras peldētājas?
[[Attēls:Braki - R. Blaumaņa muzejs 1999-08-16.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[ēka|ēkā]], kurā iekārtots [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] '''[[Braki (muzejs)|muzejs &quot;Braki&quot;]]''' (attēlā), Blaumanis ir radījis lielāko daļu savu darbu?
* ... ka [[1950. gads|1950. gada]] [[7. janvāris|7. janvārī]] '''[[Maskavas VVS MVO]]''' [[hokejs|hokeja]] komanda cieta aviokatastrofā, kurā gāja bojā visi [[lidmašīna|lidmašīnā]] esošie komandas locekļi, tostarp divi [[latvieši|latviešu]] [[hokejists|hokejisti]] [[Harijs Mellups]] un Roberts Šūlmanis?
* ... ka pēc [[Rīga]]s sindika '''[[Dāvids Hilhens|Dāvida Hilhena]]''' ierosmes no [[Reformācija]]s laikā [[katoļi|katoļu]] [[klosteris|klosteros]] un skolās konfiscētajām grāmatām izveidoja Rīgas pilsētas bibliotēku?
[[Attēls:Segerparad i Helsingfors.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1918. gads|1918. gadā]] notikušajā '''[[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]]''' (attēlā &quot;balto&quot; uzvaras parāde [[Helsinki|Helsinkos]]) bojā gāja aptuveni 37 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija &quot;sarkano&quot; piekritēji?
* ... ka [[Vācija]]s [[pilsēta]] '''[[Grimma]]''' cieta [[2002. gads|2002. gada]] Eiropas [[plūdi|plūdos]], kad tika aizskalots 18. gadsimtā celtais tilts pār Muldi, ko [[2012. gads|2012. gadā]] atjaunoja, bet [[2013. gads|2013. gadā]] plūdos atkal aizskaloja?
* ... ka [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada olimpiādes]] olimpiskās lāpas iededzēja '''[[Stefānija Belmondo]]''' bija otrā sieviete, kas [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] izcīnījusi desmit medaļas?
[[Attēls:Attica 06-13 Athens 50 View from Philopappos - Acropolis Hill.jpg|border|right|50px]]
* ... ka ir pierādījumi, ka pakalns, kurā atrodas '''[[Atēnu akropole]]''' (attēlā) ir ticis apdzīvots jau 4. gadu tūkstotī p.m.ē.?
* ... ka amerikānis '''[[Bills Bredlijs]]''' pēc sekmīgas [[basketbols|basketbolista]] karjeras, kurā izcīnījis uzvaru [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un [[NBA]] čempionātā, iekļuva [[ASV Senāts|ASV Senātā]], kur darbojās 20 gadus?
* ... ka [[Alans Aleksandrs Milns]] lāci '''[[Vinnijs Pūks|Vinniju Pūku]]''' nosauca dēlam Kristoferam Robinam piederējuša rotaļu [[lācis|lāča]] vārdā?
[[Attēls:Lissemys punctata1.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[slēptkakla bruņurupuči|slēptkakla bruņurupuču]]''' (attēlā Indijas punktainais mīkstbruņrupucis) galvenā iezīme ir spēja pilnībā paslēpt zem bruņām [[kakls|kaklu]] un [[galva|galvu]]?
* ... ka [[krievi|krievu]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Vladimirs Konstantinovs|Vladimira Konstantinova]]''' karjera pārtrūka, kad pēc pasākuma, kurā tika atzīmēta [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīnīšana, [[limuzīns]], kurā brauca spēlētājs, avarēja un viņš guva smagas traumas?
* ... ka [[Somija]]s uzņēmums '''''[[Tiimari]]''''', kam [[2012. gads|2012. gada]] beigās piederēja 194 veikali, no kuriem 20 — [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], [[2013. gads|2013. gada]] [[18. septembris|18. septembrī]] iesniedza [[bankrots|bankrota]] pieteikumu?
[[Attēls:Cap Froward.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Dienvidamerika]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Frovorda rags]]''' (attēlā) nosaukumu ieguvis no tā apkārtnē pastāvošajiem neprognozējamajiem un skarbajiem [[laikapstākļi]]em?
* ... ka '''[[Skotijs Boumens]]''' deviņas reizes ir izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas treneris un vēl vairākas reizes, ieņemot citus amatus [[sporta klubs|klubos]]?
* ... ka ''[[The Rolling Stones]]'' [[1965. gads|1965. gada]] dziesma '''''[[(I Can't Get No) Satisfaction]]''''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika atskaņota vienīgi pirātiskajās radiostacijās, jo tās vārdi tika uzskatīti par pārāk seksuāli ierosinošiem?
[[Attēls:Isla Juan Fernandez (vista hacia Robinson Crusoe desde Montaña).jpg|border|right|50px]]
* ... ka No [[1704. gads|1704.]] līdz [[1709. gads|1709. gadam]] '''[[Huana Fernandesa salas|Huana Fernandesa salu]]''' Robinsona Kruzo salā (attēlā) vienatnē dzīvoja [[skoti|skotu]] jūrnieks Aleksandrs Selkērks, kas kļuva par prototipu [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna &quot;[[Robinsons Kruzo]]&quot; galvenajam varonim?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[basketboliste]] '''[[Lūsija Herisa]]''' ir pirmā un vienīgā [[sieviete]], kas izraudzīta [[NBA drafts|NBA draftā]]?
* ... ka '''[[Anderss Sūrns|Andersa Sūrna]]''' [[akvarelis]] ''Sommarnöje'' 2010. gadā tika pārdots par rekordaugstu summu [[zviedri|zviedru]] [[mākslinieks|mākslinieka]] darbam — 26 miljoniem [[Zviedrijas krona|kronu]]?

[[Attēls:Gustaf V av Sverige.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Gustavs V]]''' (attēlā) bija pēdējais [[Zviedrijas karalis]], kurš tieši iejaucās valsts [[politika|politiskajos]] procesos, kad [[1914. gads|1914. gada]] [[6. februāris|6. februāra]] runā kritizēja valdību par nepietiekamu valsts militāro attīstību?
* ... ka [[2013. gads Latvijā|2013. gadā]] viņsaulē aizgājušais bijušais [[hokejists]] '''[[Ulvis Katlaps]]''', spēlējot [[PSRS hokeja izlase|PSRS U-18 izlasē]] bija arī tās [[Kapteinis (hokejs)|kapteinis]]?
* ... ka populārā [[burtveidols|burtveidolu]] grupa '''''[[Times New Roman]]''''' tika ieviesta [[1931. gads|1931. gadā]] britu [[laikraksts|laikrakstā]] ''[[The Times]]''?
[[Attēls:Christopher Horner CA 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Kriss Horners]]''' (attēlā) [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]] 41 gada vecumā uzvarēja ''[[Vuelta a España]]'' velobraucienā, kļūdams par vecāko [[Lielās tūres]] uzvarētāju [[riteņbraukšana]]s vēsturē?
* ... ka terminu '''[[vivisekcija]]''' ieviesa [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvji]], kas iestājās pret izmēģinājumiem ar [[dzīvnieki]]em?
* ... ka '''[[Ādolfs Ēriks Nordenšelds]]''', kura vadītā ekspedīcija pirmā veica Ziemeļu jūras ceļu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] uz [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], bija arī [[Zviedrija]]s parlamenta deputāts, lai gan bija dzimis [[Krievija]]i piederošajā [[Somija|Somijā]]?
[[Attēls:Gustav I of Sweden c 1550.jpg|border|right|50px]]
* ... ka, lai arī [[Zviedrijas karalis]] '''[[Gustavs I]]''' (attēlā) tiek vērtēts kā [[tirāns]], tomēr viņš ir uzskatāms par mūsdienu [[Zviedrija]]s pamatlicēju?
* ... ka pirmo darba versiju [[romāns|romānam]] '''&quot;[[Mūsu cilvēks Havanā]]&quot;''' [[Greiems Grīns]] sarakstīja jau [[1946. gads|1946. gadā]] kā scenāriju filmai, kur darbība norisinās [[Igaunija|Igaunijā]] [[1938. gads|1938. gadā]]?
* ... ka [[Rēzekne]] ir viena no [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētām]], kur '''[[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības iela]]''' nav starp galvenajām [[iela|ielām]], vēsturiski tā bijusi arī Stacijas iela un Vienības iela?
[[Attēls:Tove Jansson 1956.jpg|border|right|50px]]
* ... ka grāmatu par [[Trollīši Mumini|trollīšiem Muminiem]] autore '''[[Tūve Jānsone]]''' (attēlā) ir cēlusies no [[Somija]]s [[zviedri|zviedru]] minoritātes un rakstīja [[zviedru valoda|zviedru valodā]]?
* ... ka lai arī bieži [[Mežonīgie rietumi|Mežonīgo rietumu]] laupītājs '''[[Džese Džeimss]]''' ticis attēlots kā sava laika [[Robins Huds]], kas aplaupīja bagātos un laupījumu atdeva nabadzīgajiem, tomēr tam nav nekādu pierādījumu?
* ... ka '''[[2. tūkstošgade]]s''' pirmajos septiņos [[gadsimts|gadsimtos]] [[pasaule]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits pieauga divas reizes, taču pēc tam izaugsme kļuva daudz straujāka?
[[Attēls:Rod Stewart 86.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pēc kārtas seši '''[[Rods Stjuarts|Roda Stjuarta]]''' (attēlā) [[mūzikas albums|mūzikas albumi]] ir ierindojušies [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] topa pirmajā vietā?
* ... ka visilgāk vienspēļu sieviešu [[teniss|tenisa]] '''[[WTA ranga pirmo numuru saraksts|WTA ranga līderes]]''' godā ir bijusi [[Štefija Grāfa]], savukārt vīriešu '''[[ATP ranga pirmo numuru saraksts|ATP ranga līdera]]''' godā — [[Rodžers Federers]]?
* ... ka '''[[Brīvības sala]]i''' [[Ņujorka|Ņujorkā]] līdz [[1956. gads|1956. gadam]] oficiālais nosaukums bija Bedlo sala?
[[Attēls:Moscow Kremlin from Kamenny bridge.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Krievija]]s [[Krievijas prezidents|prezidenta]] rezidencei un vēsturiskajam celtņu kompleksam '''[[Maskavas kremlis|Maskavas kremlim]]''' (attēlā) ir 20 torņi?
* ... ka '''''[[The Wall Street Journal]]''''' ir lielākais [[laikraksts]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pēc pārdotajiem eksemplāriem: vidēji darba dienās tā metiens pārsniedz 2,378 miljonus?
* ... ka '''[[Andreass Vezālijs]]''' tiek uzskatīts par mūsdienu [[cilvēka anatomija]]s zinātnes aizsācēju?
[[Attēls:Sylvia Burka 1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Kanāda]]s [[trimdas latvieši|latviešu]] [[ātrslidotāja]] '''[[Silvija Burka]]''' (attēlā), kas bija trīs [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece, bijusi Kanādas čempione arī [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]?
* ... ka [[Somija]]s [[alus]] ražotājam '''''[[Olvi]]''''' pilnībā pieder [[Igaunija]]s kompānija ''A. Le Coq'' un gandrīz pilnībā [[Latvija]]s kompānija &quot;[[Cēsu alus]]&quot;?
* ... ka [[Džastins Bībers|Džastina Bībera]] dziesma '''''[[Baby]]''''' ir vairāk pārdotākā [[dziesma]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bet tās videoklips 2010. gada jūlijā kļuva par visu laiku skatītāko video ''[[YouTube]]''?
[[Attēls:Goerlitz neisseufer st peter u paul.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Livonija]]s [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] sabiedriskā darbinieka [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] dzimtā pilsēta '''[[Gerlica]]''' (attēlā) mūsdienās ir visvairāk uz austrumiem esošā [[Vācija]]s [[pilsēta]]?
* ... ka [[deja]] '''''[[Moonwalk]]''''' guva popularitāti visā pasaulē, kad [[Maikls Džeksons]] to nodejoja dziesmas ''[[Billie Jean]]'' izpildīšanas laikā [[1983. gads|1983. gadā]]?
* ... ka '''[[Joensū &quot;Jokipojat&quot;]]''' [[hokejs|hokeja]] klubā, kas sadarbojas ar [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]], savulaik spēlējis arī [[Rīga]]s kluba galvenais treneris [[Artis Ābols]]?
[[Attēls:I.G.Lestocq by Stenglin after Grooth's original.jpg|border|right|50px]]
* ... ka 18. gadsimta [[Krievijas impērija]]s galminieks un intrigants '''[[Lestoks]]''' (attēlā) pēc kanclera Alekseja Bestuževa pavēles tika nolemts [[nāvessods|nāvessodam]] un tikai ķeizarienes [[Elizabete Petrovna|Elizabetes Petrovnas]] apžēlošana viņu izglāba?
* ... ka [[Kirovs Lipmans]] jau kopš [[1998. gads Latvijā|1998. gada]] ir '''[[Latvijas Hokeja federācija]]s''' vadītājs?
* ... ka iespējamais galvenais [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] organizators '''[[Hālids Šeihs Muhameds]]''' esot atzinies, ka ir piedalījies vairākos no pēdējo 20 gadu lielākajiem [[terora akti]]em?
[[Attēls:Thomas Bach - 6546.jpg|border|right|50px]]
* ... ka jaunais [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents '''[[Tomass Bahs]]''' (attēlā) {{oss|V=1976|L=L}} [[Monreāla|Monreālā]] izcīnīja [[zelta medaļa|zelta medaļu]] [[Vācija]]s sastāvā komandu sacensībās [[paukošana|paukošanā]] ar floreti un ir pirmais SOK vadītājs, kam ir olimpiskā medaļa?
* ... ka [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-18 čempionāta basketbolā]] labākajam metienu bloķētājam '''[[Kristaps Porziņģis|Kristapam Porziņģim]]''' tiek prognozēta vieta 2015. gada [[NBA drafts|NBA drafta]] pirmajā kārtā?
* ... ka no jēlas [[liellops|liellopu]] [[gaļa]]s pagatavoto '''[[Lady Gaga gaļas kleita|''Lady Gaga'' kleitu]]''' nosodīja dzīvnieku tiesību aizstāvju grupas?
[[Attēls:De 20 jarige Ludwig II in kroningsmantel door Ferdinand von Piloty 1865.jpg|border|right|50px]]
* ... ka ieslodzītais [[Bavārija]]s karalis '''[[Ludvigs II]]''' (attēlā) jau nākošajā dienā pēc izsūtīšanas uz Bergas pili tika atrasts noslīcis [[Štarnbergas ezers|Štarnbergas ezerā]]?
* ... ka aptuveni 99% no '''[[asaras|asarām]]''' veido [[ūdens]]?
* ... ka '''[[Jāņa Rozes apgāds|„Jāņa Rozes apgāda”]]''' saknes sniedzas [[1914. gads Latvijā|1914. gadā]], kad grāmatnieks Jānis Roze sāka izdot [[grāmata]]s?
[[Attēls:David Frost Rumsfeld interview cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Deivids Frosts|Deivida Frosta]]''' (attēlā) intervijas ar bijušo [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]] vēroja vairāk nekā 45 miljoni [[televīzija]]s skatītāju, kas ir lielākā auditorija vēsturē, kas skatījusies politisku interviju?
* ... ka '''[[Špenglera kauss|Špenglera kausa]]''' izcīņa [[hokejs|hokejā]], kurā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] [[2011. gads sportā|2011. gadā]] ieguva otro vietu, notiek jau kopš [[1923. gads|1923. gada]]?
* ... ka [[Kristena Stjuarta|Kristenas Stjuartas]] atveidotā galvenā loma kinofilmā '''&quot;[[Sniegbaltīte un mednieks]]&quot;''' tika piedāvāta arī dziedātājai [[Teilora Svifta|Teilorai Sviftai]], taču viņa atteicās?
[[Attēls:Vensku Edvarts.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[dzejnieks|dzejnieka]] un [[žurnālists|žurnālista]] '''[[Vensku Edvarts|Vensku Edvarta]]''' (attēlā) un [[Juris Alunāns|Jura Alunāna]] brāļa meitas Luīzes Skujenieces dēls [[Marģers Skujenieks|Marģers]] kļuva par [[Latvijas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidentu]] un bija visu četru pirmskara [[Saeima|Saeimu]] deputāts?
* ... ka 872 dienu ilgās '''[[Ļeņingradas blokāde]]s''' pirmajā [[ziema|ziemā]] no bada katru dienu gāja bojā vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju?
* ... ka kinofilmu studija ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' pieder masu mediju uzņēmumam '''''[[21st Century Fox]]'''''?
[[Attēls:Pepemujica2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Urugvaja]]s [[prezidents]] '''[[Hosē Muhika]]''' (attēlā) sava vienkāršā dzīvesveida dēļ tiek saukts par &quot;pasaulē nabadzīgāko prezidentu&quot;, 90% no savas [[alga]]s viņš ziedo trūkumcietējiem?
* ... ka pirmais [[kosmiskais aparāts]], kas tuvumā pētījis [[Saturns (planēta)|Saturnu]], '''''[[Pioneer 11]]''''' darbojās vairāk kā 22 [[gads|gadus]]?
* ... ka [[Jurjānu Andrejs|Jurjānu Andreja]] [[koris|kora]] [[dziesma]]s '''&quot;[[Nevis slinkojot un pūstot]]&quot;''' vārdu autors ir [[čehi|čehu]] rakstnieks Františeks Čelakovskis, bet [[Juris Alunāns]] 1860. gadā [[dzejolis|dzejoli]] vien latviskojis, vēlāk pievienojot ceturto pantu?
[[Attēls:PileofpitaS.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[pita]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienu no senākajiem [[maize]]s veidiem, kas lietota jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un minēta [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]?
* ... ka pirmais '''[[Vienības brauciens]]''' tika organizēts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] atbalstu?
* ... ka [[Gunārs Piesis|Gunāra Pieša]] [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] mākslas [[filma|filmā]] '''[[Maija un Paija (filma)|&quot;Maija un Paija&quot;]]''' galvenajā lomā filmējusies pašreizējā [[Saeima]]s deputāte [[Elīna Siliņa]], bet Ciesas lomā — cita deputāte [[Inese Laizāne]]?
[[Attēls:Bubo bubo 1 (Martin Mecnarowski).jpg|border|right|50px]]
* ... ka retos gadījumos '''[[ūpis|ūpja]]''' (attēlā) medījums var sasniegt pieaugušas [[lapsa]]s un jauna [[briežu dzimta|briedēna]] lielumu, līdz pat 17 kg?
* ... ka pirmais [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Rīgas vagonbūves rūpnīcā]] ražotais [[vilciens]] '''[[ER1]]''' nonāca ekspluatācijā [[1958. gads|1958. gadā]] un kalpoja līdz pat [[1992. gads|1992. gadam]]?
* ... ka [[Zeme]]s [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeoloģiskās vēstures]] pašreizējā ēra '''[[kainozojs]]''' sākās pēc masveida izmiršanas [[Krīta periods|krīta perioda]] beigās?

* ... ka raksturīgākā '''[[narvalis|narvaļu]]''' (attēlā) pazīme ir [[tēviņš|tēviņu]] 1,5—3,1 m garais ilknis, kas parasti ir labi attīstīts kreisais augšējais ilknis un aug [[augšžoklis|augšžoklī]] cauri [[lūpa]]i?
* ... ka [[Žils Verns|Žila Verna]] [[fantastika]]s [[romāns|romānā]] &quot;20 000 ljē pa jūras dzelmi&quot; [[zemūdene]] ''Nautilus'' ir būvēta ''Motala Verkstad'' '''[[Mūtala]]s''' pilsētā [[Zviedrija|Zviedrijā]]?
* ... ka '''[[Baltijas valstu augstākās ēkas|Baltijas valstu augstākā ēka]]''' ir 149 m augstā [[Viļņa]]s [[augstceltne]] [[Europa Tower|Eiropas tornis]]?
[[Attēls:Mont St Michel 3, Brittany, France - July 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Monsenmišela]]''' (attēlā) ir viens no populārākajiem [[tūrisms|tūrisma]] apskates objektiem [[Francija|Francijā]], ko katru gadu apmeklē ap 3 miljoni tūristu?
* ... ka tradicionālais [[arābi|arābu]] [[ēdiens]] '''[[felāfels]]''' tiek plaši lietots citur pasaulē [[veģetārieši|veģetāriešu]] un [[Vegānisms|vegānu]] ēdienkartē?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils]]''' tika uzbūvēta [[1860. gads|1860. gadā]] kā daļa no [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s līnijas un ir viena no senākajām [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnijām [[Latvija|Latvijā]]?
[[Attēls:Pioneer 10-11 spacecraft.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[starpplanētu zonde]] '''''[[Pioneer 10]]''''', kas veica [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pirmo pārlidojumu, kļuva par pirmo [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]], kurš sasniedzis [[Otrais kosmiskais ātrums|ātrumu]] [[Saules sistēma]]s atstāšanai?
* ... ka [[4. Saeima]]s un [[Tautas Saeima]]s deputāts '''[[Fricis Bergs]]''' piedzīvoja [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] un tolaik izteica atbalstu partijai &quot;[[Līdztiesība]]&quot;?
* ... ka '''[[Gods Dievam augstībā]]''' ir viens no senākajiem [[kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] dziedājumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām?
[[Attēls:Bubo virginianus -Canada-6.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[ūpji|ūpju]]''' (attēlā Amerikas ūpis) īstās [[ausis]] nav redzamas, tās atrodas sejas spoguļa malās, kā ļoti garas, plašas atveres, turklāt tās nav simetriskas — viena atrodas zemāk, otra augstāk?
* ... ka izžūstot [[gaiss|gaisā]], '''[[lavašs]]''' strauji sacietē un tādā stāvoklī var tikt uzglabāts līdz pat [[gads|gadam]]?
* ... ka '''[[antracēns|antracēna]]''' [[molekula]] ir viena no vissarežģītākajām [[Organiskā viela|organiskajām]] molekulām, kādas konstatētas [[starpzvaigžņu vide|starpzvaigžņu vidē]]?
[[Attēls:Panorama Abu Simbel crop.jpg|border|right|50px]]
* ... ka 1960. gados '''[[Abū Simbelas tempļi]]''' (attēlā) tika sazāģēti blokos un pārcelti uz augstāku vietu, jo tika būvēts [[Asuānas aizsprosts]], kā rezultātā [[Nīla]]s ūdens līmenis pacēlās, un tempļi būtu applūduši?
* ... ka '''[[Tunisijas revolūcija]]s''' ietekmē aizsākās [[Arābu pavasaris]] — nemieru vilnis, kas skāra [[Arābu pasaule|Arābu pasauli]], jo īpaši valstis, kurās valdīja [[autoritārisms|autoritāri]] režīmi?
* ... ka [[franči|franču]] [[rakstniece]]s '''[[Kolete]]s''' skūpsts ar [[sieviete|sievieti]] uz ''Moulin Rouge'' skatuves [[1907. gads|1907. gadā]] izraisīja skandālu un [[policija]]s iejaukšanos?
[[Attēls:Macmahon.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[monarhisms|monarhistu]] [[Francijas prezidents]] maršals '''[[Patriss de Makmahons]]''' (attēlā) ir piedzimis kā sešpadsmitais bērns 17 bērnu ģimenē?
* ... ka laikā, kad '''[[Hermanis Adolfi]]''' bija [[Liepāja]]s pilsētas galva, viņa [[dvīņi|dvīņubrālis]] '''[[Armins Adolfi]]''' bija [[Kuldīga]]s pilsētas galva?
* ... ka garākais '''[[vietvārds]]''' ir [[Taumatafakatanihanakoauauotamateaturipukakapikimaunahoronukupokaifenuakitanatahu]], kas ir [[kalns|kalna]] nosaukums [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]?
[[Attēls:Aglonas stacija 23.JPG|border|right|50px]]
* ... ka reizi gadā uz '''[[Aglona (stacija)|Aglonas staciju]]''' (attēlā) no [[Rīga]]s kursē īpašs dīzeļ[[vilciens]], lai atvieglotu [[svētceļnieki|svētceļnieku]] nokļūšanu [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]]?
* ... ka, lai arī '''[[astainie abinieki]]''' ārēji ir līdzīgi [[ķirzakas|ķirzakām]], tās savstarpēji nav tuvu radniecīgas grupas, bet tuvākie radinieki tiem ir [[bezastainie abinieki]]?
* ... ka '''[[Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīca]]''' ir vislielākā [[katoļu baznīca]] [[Latvija|Latvijā]]: tajā var ietilpt 2500 cilvēku?
[[Attēls:Malpelo island NOAA.jpg|border|right|50px]]
* ... ka neapdzīvotā [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes '''[[Malpelo sala]]''' (attēlā) [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ir vienīgā 300 km garās platās Malpelo grēdas virsūdens daļa?
* ... ka '''[[sendvičs]]''' ir nosaukts par godu Sendvičas [[grāfs|grāfam]] Džonam Montegjū, kas [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] esot to izgudrojis?
* ... ka pašreizējā [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas]] čempiona [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Vītezslavs Veselijs|Vītezslava Veselija]]''' treneris ir [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] šajā [[vieglatlētika]]s disciplīnā [[Jans Železnijs]]?
[[Attēls:Ivan VI of Russia with Y.Mengden by anonymous (18th c., Tretyakov gallery).jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Carnikava]]s [[baronese]] '''[[Auguste Juliāna fon Mendgena]]''' (attēlā ar imperatoru [[Ivans VI Romanovs|Ivanu VI]]) bija ne vien [[Krievijas impērija]]s Pirmā galma dāma, bet arī reģentes [[Anna Leopoldovna|Annas Leopoldovnas]] vistuvākā draudzene, favorīte un mīļākā?
* ... ka būdams [[Latvija]]s delegācijas priekšsēdētājs, tobrīdējais [[Rīgas pilsētas galva]] '''[[Andrejs Frīdenbergs]]''' [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] augustā parakstīja [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]]?
* ... ka '''[[alkoholiskais hepatīts]]''' [[aknas|aknās]] attīstās 5 līdz 7 regulāras [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] lietošanas gadu laikā?
[[Attēls:Isla del Coco-chatham beach.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Kokosas sala|Kokosas salā]]''' (attēlā) pirmais izkāpa [[spāņi|spāņu]] jūrasbraucējs Huans Kabesass un nosauca to par Kokesas un Santakrusas salu (Gliemežvāku un Svētā krusta salu), taču vēlāk [[kartogrāfi|kartogrāfu]] kļūdu rezultātā nosaukums transformējās tagadējā formā?
* ... ka '''[[kamambērs|kamambēra]]''' [[siers|siera]] gatavošanā tiek izmantota ''Penicillium camemberti'' [[pelējums|pelējuma]] [[sēnīte]], kas dod sieram tā raksturīgo izskatu un garšu?
* ... ka lai gan '''[[Ceturtais Krusta karš]]''' tika organizēts ar mērķi iekarot tagadējās [[Ēģipte]]s ziemeļu daļu, [[Venēcijas Republika|venēciešu]] tirgotāji novirzīja [[krustneši|krustnešus]] uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas krita latīņu [[bruņinieks|bruņinieku]] rokās?
[[Attēls:Baking Bread in Bai Bazaar, Dashoguz.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Āzija|Āzijā]] plaši lietotā '''[[Tandirs|tandira]]''' krāsns (attēlā) minēta jau 18. gadsimtā pirms mūsu ēras [[Poēma par Gilgamešu|Poēmā par Gilgamešu]]?
* ... ka bijušajā '''[[Gaujienas muiža]]s''' aldara mājā no 1922. līdz 1944. gadam dzīvoja komponists [[Jāzeps Vītols]], pašlaik tur atrodas memoriālais [[muzejs]] &quot;Anniņas&quot;?
* ... ka [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]] ir uzņemts ne vien viens no izcilākajiem [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] spēlējušiem [[hokejists|hokejistiem]] [[Fils Espozito]], bet arī viņa jaunākais brālis [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Tonijs Espozito]]'''?
[[Attēls:Cedaras siers.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[čedars]]''' (attēlā) mūsdienās ir visplašāk pirktais un ēstais [[siers]]?
* ... ka [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]] komponētais instrumentālais opuss '''&quot;[[Melanholiskais valsis]]&quot;''' ir kļuvis par vienu no pašiem populārākajiem latviešu simfoniskajiem skaņdarbiem?
* ... ka [[franči|franču]] [[fiziķis]] '''[[Pols Lanževēns]]''' bija [[Pjērs Kirī|Pjēra Kirī]] skolnieks, pēc tam viņa atraitnes [[Marija Sklodovska-Kirī|Marijas Sklodovskas-Kirī]] mīļākais?
[[Attēls:Gaujienas viduslaiku pilsdrupas 18. gs. beigās.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Gaujienas viduslaiku pils|Gaujienas viduslaiku pilī]]''' (attēlā drupas 18. gadsimta beigās) vairākus gadus [[Livonijas ordenis]] turēja gūstā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]]?
* ... ka [[dziesma]]s, kas visvairāk reižu ir iekļautas [[Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] programmā, ir [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] &quot;[[Gaismas pils]]&quot; un [[Emilis Melngailis|Emiļa Melngaiļa]] '''&quot;[[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņuvakars]]&quot;'''?
* ... ka '''[[86. Kinoakadēmijas balva]]s''' tiks pasniegtas nedēļu vēlāk nekā ierasts, lai nesakristu ar [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] [[Soči|Sočos]]?
[[Attēls:Merlene Ottey - 2. Memoriał Kamili Skolimowskiej - Warszawa, 2011-09-20.jpg|border|right|50px]]
* ... ka viena no titulētākajām sprinterēm [[vieglatlētika]]s vēsturē '''[[Merlīna Otija]]''' (attēlā vidū) 52 gadu vecumā skrēja [[Slovēnija]]s [[4x100 metru stafete]]s komandā, kļūstot par vecāko sportistu, kas startējis [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]]?
* ... ka [[Argentīna]]s '''[[Čubutas province|Čubutas provincē]]''' aptuveni 10% no [[iedzīvotāji]]em ir ieceļotāji no [[Velsa]]s, kas runā [[velsiešu valoda|velsiešu valodā]]?
* ... ka '''[[Pūniešu kari|Pūniešu karu]]''' rezultātā [[Kartāga]]s pilsēta tika pilnībā nopostīta un beidza pastāvēt arī kartāgiešu valsts?
[[Attēls:Neophron percnopterus -San Diego Zoo -upper body-8a.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] '''[[baltais grifs|baltais grifs jeb maitērglis]]''' (attēlā) bija dievietes [[Izīda]]s svētais putns un tika izmantots kā simbols valdniekam un varai?
* ... ka [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] [[14. jūnijs|14. jūnija]] naktī, divas dienas pirms '''[[Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī|Latgales Dziesmu svētkiem]]''', notikušo [[Masļenku robežincidents|robežincidentu pie Masļenkiem]] dēļ [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] svētkos neieradās, bet viņa uzrunu varēja noklausīties [[radio]]fona pārraidē?
* ... ka lielākā daļa [[Itālija]]s ziemeļos esošās '''[[Bolcāno autonomā province|Bolcāno autonomās provinces]]''' [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] runā [[vācu valoda|vācu valodā]]?
[[Attēls:Mining and Scientific Press - March 28 1885 - Interoceanic Ship Railway (206).png|border|right|50px]]
* ... ka [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās '''[[Tevantepekas zemesšaurums|Tevantepekas zemesšaurumā]]''' tika projektēts [[kuģi|kuģu]] transportēšanai paredzēts vairāku ceļu [[dzelzceļš]] (attēlā)?
* ... ka [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[FK Daugava (2003)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]] spēlējošais '''[[Povils Lukšis]]''' trīs reizes ir kļuvis par [[Lietuvas futbola čempionāta A līga]]s rezultatīvāko spēlētāju?
* ... ka [[politiķis]] '''[[Klāvs Lorencs]]''' bijis ieslodzījumā dažādu režīmu valdīšanas laikā: izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]] gan [[1913. gads Latvijā|1913. gadā]], gan [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]], ieslodzīts [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)|Liepājas koncentrācijas nometnē]] [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]]?
[[Attēls:Moscow (3).jpg|border|right|50px]]
* ... ka ar 78 360 skatītāju sēdvietām '''[[Lužņiku stadions]]''' (attēlā), kur notika '''[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''', ir lielākais [[stadions]] [[Krievija|Krievijā]]?
* ... ka [[Čehoslovākija]]s Komunistiskās partijas vadītājs no [[1952. gads|1952.]] līdz [[1968. gads|1968. gadam]] '''[[Antonīns Novotnijs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] pavadīja ieslodzījumā [[Mauthauzenes koncentrācijas nometne|Mauthauzenes koncentrācijas nometnē]]?
* ... ka tolaik [[Trimdas latvieši|trimdā]] [[Kanāda|Kanādā]] dzīvojošā [[komponists|komponista]] '''[[Jānis Norvilis|Jāņa Norviļa]]''' [[patriotisms|patriotiskās]] [[dziesma]]s skanēja tautas manifestācijā &quot;Par tiesisku valsti&quot; [[Mežaparks|Mežaparkā]] un citos [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] pasākumos?
[[Attēls:Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]]''' protektors bija [[Kārlis Ulmanis]] (attēlā svētku plakāts) un tika noteikts, ka svētku programmai jābūt „diženai, patriotiskai, ar lieliem tautas vienības svētkiem piemērotām dziesmām”?
* ... ka [[1994. gada NHL drafts|1994. gada jauno spēlētāju izvēlē]] '''[[Toivo Sūrso]]''' kļuva par pirmo [[Igaunija]]s [[hokejists|hokejistu]], kas iekļuvis [[NHL drafts|NHL draftā]]?
* ... ka gada laikā visā pasaulē tiek izņemti ap 2 miljoniem '''[[patenti|patentu]]'''?
[[Attēls:Cygnus cygnus -Regents Park, London, England -head-8.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[ziemeļu gulbis]]''' (attēlā) ir viens no smagākajiem lidojošiem [[putni]]em: datētais lielākais tēviņš ir svēris 15,5 [[kg]]?
* ... ka '''[[Niues futbola izlase]]''' ir spēlējusi tikai divas oficiālas spēles abas [[1983. gads|1983. gadā]]: 0-19 pret [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvineju]] un 0-14 pret [[Taiti]]?
* ... ka [[divkupru kamielis]] ir nosaukts par baktriānu '''[[Baktrija]]s''' reģiona vārdā, lai gan nav liecību, ka senajā Baktrijā dzīvojuši savvaļas kamieļi?
[[Attēls:Vecdaugavas ziemeļu gals.JPG|border|right|50px]]
* ... ka līdz 16. gadsimta vidum tagadējā '''[[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]]''' (attēlā) bija [[Daugava]]s galvenā notece uz [[Rīgas līcis|Rīgas līci]]?
* ... ka '''[[Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki|Astoto latvju vispārējo dziesmu svētku]]''' nosaukums sākotnēji bija &quot;Atceres dziesmu dienas&quot; un tika veltīti [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku]] 60 gadu atcerei?
* ... ka '''[[spārneņi|spārneņu]]''' [[apakšklase|apakšklasē]] ir apkopotas visas spārnaino [[kukaiņi|kukaiņu]] sugas, ieskaitot arī tos, kuri [[evolūcija]]s gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši?
[[Attēls:Hauptmarkt Zwickau.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Reformācija]]s laikā '''[[Cvikava]]''' (attēlā pilsētas centrālais laukums) bija otrā pilsēta aiz Vitenbergas, kas pieņēma [[luterisms|luterismu]]?
* ... ka '''[[zirņu laputs]]''' [[mātīte]] dzīves laikā dzemdē ap 100 meitām, kuras turpina partenoģenētisko [[vairošanās|vairošanos]], bet rudenī sāk dzimt [[tēviņš|tēviņi]], un pēc pārošanās ar tiem mātītes dēj [[olas]] pārziemošanai?
* ... ka nedemokrātiski ievēlētās [[Tautas Saeima]]s priekšsēdētāja biedre '''[[Ieva Paldiņa]]''' [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] augustā, tērpusies [[latviešu tautastērps|tautastērpā]], bija viena no delegātiem [[Maskava|Maskavā]], kas lūdza [[Latvija]]s uzņemšanu [[Padomju Savienība|PSRS]]?
[[Attēls:Jēkabs Graubiņš.jpg|border|right|50px]]
* ... ka apsveikuma [[dziesma]]s &quot;Daudz baltu dieniņu&quot; autors '''[[Jēkabs Graubiņš]]''' (attēlā) bijis soda nometņu ieslodzītais gan [[1919. gads Latvijā|1919. gadā]] [[LSPR]] laikā, gan [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]] [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā?
* ... ka '''[[Aleksandrs Birzenieks]]''' bija visu trīs 1930. gados notikušo [[Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] celtņu projektu autors?
* ... ka '''[[Kalifornijas līcis|Kalifornijas līcī]]''' ir sastopama [[bioluminiscence|bioluminiscentā]] [[protisti|protistu]] suga ''Noctiluca miliaris'', kas naktīs rada ūdenī sārtu spīdumu, kā dēļ līci dažkārt dēvē par [[cinobrs|Cinobra]] [[jūra|jūru]]?
[[Attēls:Narva highway bridge.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Krievija]]s pilsēta '''[[Ivangoroda]]''' atrodas [[Narva (upe)|Narvas]] upes krastā tieši pretī [[Igaunija]]s pilsētai [[Narva]]i (attēlā skats uz robežupi)?
* ... ka [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība|Starptautiskās riteņbraukšanas savienības]] prezidents '''[[Patriks Makvaids]]''' nāk no 10 bērnu [[ģimene]]s, kurā visi septiņi dēli nodarbojās ar [[velosports|velosportu]] un vairāki startējuši [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā|Pasaules čempionātos]]?
* ... ka [[rakstniece]] '''[[Dace Rukšāne]]''' kļuva pazīstama ar savu pirmo [[romāns|romānu]] &quot;Romāniņš&quot;, kurā atklāti iztirzāja [[sieviete]]s seksualitātes jautājumus?
[[Attēls:VII dziesmu svētku estrādes panorāma Esplanādē.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|VII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem]]''' speciāli būvētā estrāde (attēlā) bija paredzēta 12 000 dziedātāju, bet laukums — 35 340 skatītāju izvietošanai?
* ... ka '''[[kapibaru ģints]]''' zinātniskais nosaukums ''Hydrochoerus'' cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārdiem — ὕδωρ (''hýdor'', [[ūdens]]) un χοίρος (''choíros'', [[cūka]]), kas tiešā [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojumā nozīmē 'ūdenscūka'?
* ... ka [[Manila]]s konurbācijas lielākā pilsēta '''[[Kesonsitija]]''' bija [[Filipīnas|Filipīnu]] galvaspilsēta no [[1948. gads|1948.]] līdz [[1976. gads|1976. gadam]]?
[[Attēls:Bahá'u'lláh (Mírzá Ḥusayn-`Alí Núrí) in 1868.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[bahāisms|bahāisma]] ticības dibinātājs '''[[Bahāullāhs]]''' (attēlā) savu uzskatu dēļ dzīves pēdējos 24 gadus nodzīvoja [[cietums|cietumā]]?
* ... ka tad, kad spāņi 16. gadsimta pirmajā pusē sasniedza '''[[Kalifornijas pussala|Kalifornijas pussalu]]''', tai tika dots Garsi Rodrigesa de Montalvo [[romāns|romānā]] &quot;Esplandiešu piedzīvojumi&quot; aprakstītās [[sala]]s nosaukums?
* ... ka '''[[Derbenta|Derbentā]]''' — [[Krievija]]s pilsētā pie [[Kaspijas jūra]]s — visvairāk dzīvo lezgīni, [[azerbaidžāņi]] un tabasarani?
[[Attēls:Acyrthosiphon pisum (pea aphid)-PLoS.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[laputis]]''' (attēlā zirņu laputs) [[Vairošanās|vairojas]] ļoti ātri, tām gadā attīstās no 4 līdz 16 paaudzēm?
* ... ka [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] piederīgās '''[[Sališu jūra]]s''' platība ir tikai 18 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;?
* ... ka [[Somija]]s [[hokejists]] '''[[Sami Kapanens]]''' 17 gadu vecumā debitēja pieaugušo hokejā [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]] sastāvā, bet tagad 40 gadu vecumā atkal spēlē šai pat klubā, būdams arī tā īpašnieks?
[[Attēls:Capivara ST.jpg|border|right|50px]]
* ... ka vairāk kā metru garā '''[[kapibara]]''' (attēlā), kas sver tikpat, cik sver pieaudzis [[cilvēks]], ir pasaules lielākais [[grauzējs]]?
* ... ka tā vietā, lai pieņemtu titulu &quot;Velsas princese&quot;, [[princis Čārlzs|prinča Čārlza]] dzīvesbiedre '''[[Kamilla, Kornvolas hercogiene|Kamilla]]''' izvēlējās titulu &quot;Kornvolas hercogiene&quot;, jo Velsas princeses tituls tiek asociēts ar Čārlza pirmo sievu [[princese Diāna|princesi Diānu]]?
* ... ka sākotnēji '''[[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus]]''' bija paredzēts rīkot [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]], bet šo nodomu izjauca [[Krievu-japāņu karš]], pēc tam aizkavēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]], un svētki notika tikai [[1910. gads Latvijā|1910. gadā]]?
[[Attēls:Elephas maximus (Bandipur).jpg|border|right|50px]]
* ... ka lielākais [[Eirāzija|Eirāzijā]] dzīvojošais sauszemes [[zīdītājs]] '''[[Āzijas zilonis]]''' (attēlā) vienā dienā apēd 150 [[kg]] dažādu [[augi|augu]] [[barība]]s?
* ... ka [[Čehijas Ekstralīga]]s [[hokejs|hokeja]] kluba ''HC Plzeň 1929'' [[Kapteinis (hokejs)|kapteinis]] '''[[Martins Straka]]''' ir arī komandas ģenerālmenedžeris un līdzīpašnieks?
* ... ka pilnas biļetes cena '''[[Ogres sabiedriskais transports|Ogres sabiedriskajā transportā]]''' ir 35 [[Lata apgrozības naudas zīmes|santīmi]]?
[[Attēls:IV Vispārīgo latviešu dziedāšanas un mūzikas svētku ēka.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku]]''' rīkošanai uzbūvētā [[ēka]] (attēlā) bija toreiz lielākā [[Kokmateriāli|koka]] konstrukcija pasaulē?
* ... ka [[2013. gads|2013. gada]] [[22. jūlijs|22. jūlijā]] dzimušais '''[[Kembridžas princis Džordžs]]''' ir trešais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] monarhijas mantošanas līnijā pēc sava vectēva [[Princis Čārlzs|prinča Čārlza]] un tēva [[Princis Viljams, Kembridžas hercogs|prinča Viljama]]?
* ... ka [[lietuvieši|lietuviešu]] izcelsmes [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājam '''[[Džonijs Junaits|Džonijam Junaitam]]''' 52 gadus piederēja rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm ar piezemējuma piespēli [[Nacionālā futbola līga|Nacionālajā futbola līgā]]?
[[Attēls:Hindenburg at lakehurst.jpg|border|right|50px]]
* ... ka 245 [[metri|metrus]] garais [[dirižablis]] '''''[[LZ 129 Hindenburg]]''''' (attēlā) uzbūvēšanas brīdī bija lielākais [[lidaparāts]] pasaulē?
* ... ka [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] izcīnītās [[sudraba medaļa]]s '''[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā basketbolā]]''' ir augstākais sasniegums vīriešu [[basketbols|basketbola]] izlašu turnīros pēc neatkarības atjaunošanas?
* ... ka [[1973. gads|1973. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[telesakari|telesakaru]] iekārtu ražotājs '''''[[Motorola]]''''' demonstrēja pirmā portatīvā [[mobilais telefons|mobilā telefona]] prototipu?
[[Attēls:African Bush Elephant.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Āfrikas ziloņi]]em''' (attēlā Āfrikas savannas zilonis), atšķirībā no [[Āzijas zilonis|Āzijas ziloņa]], ilkņi ir abiem [[dzimumi]]em?
* ... ka '''[[1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos]]''' sākotnēji bija iecerēta kā parasts [[koris|koru]] koncerts slēgtās telpās, taču mācītājs '''[[Juris Neikens]]''' izšķīrās to sarīkot brīvā dabā, tā aizsākot [[Latviešu dziesmu svētki|latviešu dziesmu svētku]] tradīciju?
* ... ka [[angļi|angļu]] [[airētājs]] '''[[Stīvs Redgreivs]]''' ir piedalījies piecās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un izcīnījis [[zelta medaļa|zelta medaļu]] katrās no tām?
[[Attēls:The Earth seen from Apollo 17.jpg|border|right|50px]]
* ... ka slavenā [[Zeme]]s [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Zilā marmora bumbiņa]]&quot;''' (attēlā) ir uzņemta no 45 tūkstošu [[kilometri|kilometru]] liela attāluma?
* ... ka '''[[Buļļu sala]]''' izveidojusies 1755.—1757. gados, [[Lielupe]]i pavasara [[pali|palos]] pārraujot šauro akumulatīvo strēli un izveidojot jaunu ieteku [[Rīgas līcis|līcī]]?
* ... ka viens no pazīstamākajiem mūsdienu [[igauņi|igauņu]] [[rakstnieki]]em '''[[Andruss Kivirehks]]''' ir divkārtējs '''[[Jāņa Baltvilka balva]]s''' laureāts?
[[Attēls:Catherine of Braganza, Queen of England.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Anglija]]s karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] sieva '''[[Bragansas Katrīna]]''' (attēlā) nespēja sagādāt karalim pēcteci, toties viņam bija krietns daudzums ārlaulības bērnu, no kuriem viņš par saviem oficiāli atzina 14?
* ... ka senākais zināmais '''[[snuķainis]]''' ''Eritherium azzouzorum'' bija mazs, [[lapsa]]s izmēra dzīvnieks?
* ... ka [[1789. gads|1789. gadā]] '''[[Antuāns Lorāns de Žisjē]]''' publicēja augu [[Klasifikācijas sistēma pēc ģints un sugas|klasifikāciju]], kas pamatos tiek izmantota arī mūsdienās?
[[Attēls:Merlin prey fencepost Cochrane cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[purva piekūns]]''' (attēlā) ir ātrs un izveicīgs mednieks, kas var nomedīt pat [[mājas balodis|baložus]], kas ir līdzīgā lielumā?
* ... ka [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Kārļa Ulmaņa valdības]] [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]] '''[[Alfrēds Valdmanis|Alfrēda Valdmaņa]]''' dēls [[Gundars Valdmanis]] pēc atgriešanās no trimdas [[Kanāda|Kanādā]] arī darbojās politikā un bija ievēlēts [[6. Saeima|6. Saeimā]]?
* ... ka '''[[Bifons]]''', kas izvirzīja tēzi par [[suga|sugu]] izmaiņām ārējo apstākļu ietekmē, tā likdams pamatus [[Darvins|Darvina]] teorijai, ir arī viens no zinātniskā [[rasisms|rasisma]] pamatlicējiem?
[[Attēls:Aerial Hollywood Sign.jpg|border|right|50px]]
* ... ka slaveno '''[[Holivudas zīme|Holivudas zīmi]]''' (attēlā) sākotnēji veidoja uzraksts HOLLYWOODLAND?
* ... ka [[serbi|serbu]] [[šahiste]]s '''[[Alisa Mariča]]''' un Mirjana Mariča ir vienīgās [[dvīņi|dvīņu māsas]] pasaulē ar [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistare]]s tituliem?
* ... ka starp [[kristietība|kristīgajām baznīcām]] '''[[Krievijas Pareizticīgo baznīca]]''' ir otrs lielākais novirziens pēc [[Romas katoļu baznīca]]s pēc sekotāju skaita?
[[Attēls:Volcán Chimborazo, &quot;El Taita Chimborazo&quot;.jpg|border|right|50px]]
* ... ka tā kā '''[[Čimboraso]]''' (attēlā) atrodas ļoti tuvu [[Zeme]]s [[ekvators|ekvatoram]], tā ir vistālāk no Zemes centra esošā virsotne?
* ... ka astotā [[Pasaules čempione šahā]] '''[[Žuža Polgāra]]''' [[2005. gads sportā|2005. gadā]] uzstādīja pasaules rekordu [[šahs|šaha]] simultānspēles seansā, vienlaicīgi spēlējot ar 326 pretiniekiem?
* ... ka '''[[PSRS čempionāta hokejā 1987.—1988. gada sezona]]''' bija veiksmīgākā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot; (1946—1995)|Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] vēsturē, jo tajā tika izcīnītas čempionāta [[sudraba medaļa]]s?
[[Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (2).jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle|Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrālē]]''' (attēlā) vienlaikus var atrasties 5000 cilvēki, kas to padara par lielāko [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[baznīca (celtne)|baznīcu]] [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka vienu no nozīmīgākajiem [[Indas ielejas civilizācija]]s centriem '''[[Mohendžodaro]]''' cilvēki pameta 19. gadsimtā p.m.ē. un tikai mūsu ēras [[1922. gads|1922. gadā]] to atklāja no jauna?
* ... ka [[Tirza]]s [[koris|kora]] dalībnieku uzstāšanās [[Latviešu tautastērpi|tautastērpos]] '''[[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkos]]''' izraisīja lielu interesi, bet jau '''[[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkos]]''' tautastērpi vairs nebija gluži retums?
[[Attēls:HouYifan13a.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pašreizējā [[Pasaules čempione šahā|Pasaules čempione]] [[Ķīna]]s [[šahiste]] '''[[Hou Jifaņa]]''' (attēlā) 14 ar pusi gadu vecumā izpildīja vīriešu [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistara]] normu, kļūstot par visu laiku jaunāko sievieti, kas to paveikusi?
* ... ka '''[[jūrascūciņveidīgie|jūrascūciņveidīgajiem]]''', sasniedzot [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], eksplozijas veidā izveidojās liela [[zālēdāji|zālēdāju]] [[suga|sugu]] dažādība, sākot ar žurkas izmēra [[grauzēji]]em un beidzot ar bizona izmēra mūsdienās izmirušām sugām?
* ... ka [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]] aizsākušais '''[[atentāts pret Franci Ferdinandu]]''' bija sekmīgs kroņprinci vedošās automašīnas vadītāja pieļautās kļūdas dēļ?
[[Attēls:Metropolīts Aleksandrs 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]] '''[[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandrs]]''' (attēlā) pirms iesvētīšanas par [[priesteris|priesteri]] ir strādājis par [[skolotājs|skolotāju]] un oficiantu?
* ... ka '''[[2013. gada NHL drafts|2013. gada NHL draftā]]''' ar kopējo 124. numuru izvēlētais [[Kristers Gudļevskis]] kļuva par otro [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargu]] pēc [[Artūrs Irbe|Artūra Irbes]], kurš ticis draftēts?
* ... ka '''[[lignīns]]''' ir otrs izplatītākais biopolimērs [[augi|augu]] valstī pēc [[celuloze]]s, tas nodrošina augu audu spēju [[koksne|pārkoksnēties]]?
[[Attēls:Tramvaja galapunkts Jaunķemeros (1912-1914).jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Jaunķemeri|Jaunķemeru]]''' attīstība sākās pēc tam, kad no [[Ķemeri]]em līdz [[pludmale]]i [[1912. gads Latvijā|1912. gadā]] izbūvēja elektriskā [[tramvajs|tramvaja]] līniju (attēlā galapunkts Jaunķemeros)?
* ... ka [[dzelzceļa stacija]] '''[[Sabile (stacija)|Sabile]]''' atrodas [[Jaunpagasts|Jaunpagastā]], 11 km attālumā no [[Sabile]]s?
* ... ka [[Latvijas Televīzija]]s seriāla &quot;[[Neprāta cena]]&quot; un [[TV3 Latvija]] seriāla &quot;[[UgunsGrēks]]&quot; galvenais varonis '''[[Leons Timmermanis]]''' ir bijis sašauts, akls un paralizēts?
[[Attēls:Pope Sixtus II.jpg|border|right|50px]]
* ... ka saskaņā ar [[leģenda|leģendu]] [[Romas pāvests|Romas pāvestam]] (bīskapam) '''[[Siksts II|Sikstam II]]''' (attēlā) bija seši [[pirksti]]?
* ... ka pirmais [[futbola klubs]] [[Latvija|Latvijā]] '''''[[Britannia|Britannia (British Football Club)]]''''' ir dibināts [[1907. gads|1907. gadā]] un tajā spēlēja [[Rīga|Rīgā]] dzīvojošie [[angļi|angļu]] tautības spēlētāji?
* ... ka pirmās '''[[Oksfordas—Kembridžas airēšanas sacensības]]''' notika [[1829. gads|1829. gadā]], un visvairāk uzvaru ir izcīnījusi [[Kembridžas Universitāte]] — 81?
[[Attēls:Anthony Bennett by Jeremy Rincon.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA draftā]]''' ar pirmo numuru izraudzītais '''[[Entonijs Benets]]''' (attēlā) kļuva par pirmo ar [[NBA drafta pirmie numuri|visaugstāko numuru]] izraudzīto [[Kanāda]]s [[basketbolists|basketbolistu]]?
* ... ka [[Katara]]s [[emīrs]] '''[[Tamīms bin Hameds al Tānī]]''' ir absolvējis [[Sandhērsta|Sandhērstas militāro akadēmiju]] un ir [[SOK|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] loceklis?
* ... ka '''[[2013. gada Tour de France|2013. gada ''Tour de France'']]''' bija 100. ''[[Tour de France]]'' velobrauciens?
[[Attēls:Ventspils stacija 22.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Ventspils dzelzceļa stacija]]''' (attēlā) [[1901. gads Latvijā|1901. gadā]] tika atklāta kā uzbūvētās [[Dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Ventspils—Maskavas līnijas]] pagaidu galastacija, jo projektā bijis paredzēts staciju izvietot [[Venta]]s kreisajā krastā?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Edvīns Mozess]]''' laikā no [[1977. gads|1977.]] līdz [[1987. gads|1987. gadam]] [[400 m barjerskrējiens|400 m barjerskrējienā]] izcīnīja uzvaru 122 skrējienos pēc kārtas?
* ... ka [[Anglija]]s karalienes '''[[Francijas Henrieta Marija|Henrietas Marijas]]''' vārdā ir nosaukts [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štats [[Mērilenda]]?
[[Attēls:Adriatic Cicada 01.jpg|border|right|50px]]
* ... ka daudzās valstīs '''[[cikāžu dzimta]]s''' kukaiņi (attēlā kalnu cikāde) tiek izmantoti kā [[cilvēks|cilvēku]] pārtika, pie tam ēšanai vērtīgākas skaitās mātītes, jo tām ir vairāk &quot;gaļas&quot;?
* ... ka '''''[[Fanta]]''''' ir radīta [[1940. gads|1940. gadā]] [[Trešais reihs|Vācijas]] tirgum, izmantojot tur pieejamās sastāvdaļas, kas ļāva ''[[Coca-Cola]] Company'' apiet [[tirdzniecība]]s ierobežojumus ar Vāciju?
* ... ka [[Zviedrija]]s [[papīrs|papīra]] izstrādājumu ražotājs '''''[[Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA]]''''' ir viens no lielākajiem privātajiem [[mežs|meža]] īpašniekiem valstī ar 2,6 miljoniem [[hektārs|hektāru]]?
[[Attēls:Edward Snowden.jpg|border|right|50px]]
* ... ka bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] un Nacionālās drošības aģentūras darbinieks '''[[Edvards Snoudens]]''' (attēlā) [[Maskava]]s Šeremetjevas lidostas tranzītzonā uzturas jau kopš kopš [[24. jūnijs|24. jūnija]]?
* ... ka tiek uzskatīts, ka [[Padomju Savienība|padomju]] filmas '''&quot;[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]&quot;''' pirmizrādi [[televīzija|televīzijā]] [[1976. gads|1976. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] noskatījās apmēram 100 miljoni cilvēku?
* ... ka pirmā [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāniete]], kas vienās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] izcīnījusi trīs [[zelta medaļa]]s, '''[[Vilma Rūdolfa]]''' bija 20. bērns 22 bērnu ģimenē?
[[Attēls:Wilson Kipketer (2010).jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Dānija|Dāniju]] pārstāvošā [[vieglatlēts|vieglatlēta]] '''[[Vilsons Kipketers|Vilsona Kipketera]]''' (attēlā) uzstādītais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[800 m]] distancē netika pārspēts gandrīz 13 gadus, līdz to [[2010. gads sportā|2010. gadā]] laboja '''[[Deivids Rudiša]]'''?
* ... ka [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] [[15. jūnijs|15. jūnija]] '''[[Masļenku robežincidents]]''' bija vērsts pret trim robežsargu posteņiem, ne vien Masļenkos, bet arī Šmaiļos un Žurgos?
* ... ka dažu sugu '''[[cikādes|cikāžu]]''' izdotās skaņas ir dzirdamas vairāku simtu [[metrs|metru]] attālumā?
[[Attēls:Catherine aragon.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pirms 24 gadu laulības ar [[Anglija]]s karali [[Henrijs VIII Tjudors|Henriju VIII]] '''[[Aragonas Katrīna]]''' (attēlā) bija precējusies ar viņa vecāko brāli Velsas princi Artūru?
* ... ka [[1905. gada revolūcija]]s laikā, pēc atgriešanās no [[Vjatka]]s [[trimda]]s līdz [[emigrācija]]i uz [[Šveice|Šveici]], '''[[Pumpuri|Pumpuros]]''' dzīvoja [[Rainis]] un [[Aspazija]]?
* ... ka [[Somija]]s akadēmiķis, politiķis un uzņēmējs, viens no ''[[Nokia]]'' dibinātājiem '''[[Leo Mekelīns]]''' pārvaldīja piecas [[valoda]]s, bet [[somu valoda|somu valodu]] neapguva?
[[Attēls:Levski-North.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1819. gads|1819. gada]] [[19. februāris|19. februārī]] britu jūrnieku ieraudzītā '''[[Livingstona sala]]''' (attēlā) bija pirmā cilvēku atklātā cietzeme [[Antarktika|Antarktikā]]?
* ... ka vēlākā [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta no [[Itālija]]s '''[[Pjetro Mennea]]s''' [[1979. gads|1979. gadā]] uzstādītais [[Pasaules rekords vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[vieglatlētika]]s [[200 m]] sprinta distancē noturējās nepārspēts gandrīz 17 gadus?
* ... ka atšķirībā no citām [[simbioze]]s formām, '''[[parazītisms|parazītisma]]''' rezultātā saimniekorganisms no attiecībām negūst nekādu labumu?
[[Attēls:Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams (2).jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[1893. gads Latvijā|1893. gadā]] '''[[Lipuški|Lipuškos]]''' bija vislielākā [[vecticībnieki|vecticībnieku]] draudze [[Baltija|Baltijā]] (attēlā vecticībnieku lūgšanu nams)?
* ... ka [[Kanāda]]s [[hokejists|hokejistam]] '''[[Marks Popovičs|Markam Popovičam]]''', kurš nākamajā sezonā pārstāvēs [[KHL]] jaunpienācēju [[Zagrebas &quot;Medveščak&quot;]] no [[Horvātija]]s, ir [[horvāti|horvātu]] izcelsme?
* ... ka no [[Mediči dzimta]]s nākošais [[Romas pāvests]] '''[[Leons X]]''' bija pēdējais pāvests, kurš ievēlēšanas brīdī nebija [[priesteris]]?
[[Attēls:Suricates, Namibia-2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka lai arī '''[[surikāti]]em''' (attēlā) ir raksturīga altruistiska uzvedība, gadās, ka tie nogalina jaunākos bara locekļus, lai uzlabotu savu pēcnācēju vietu hierarhijā?
* ... ka '''[[Raunda|Raundas salā]]''' [[endēms|endēmas]] ir visas četras šeit sastopamās [[rāpuļi|rāpuļu]] sugas?
* ... ka [[1755. gads|1755. gadā]] [[Lielupe]] izlauzās uz [[Baltijas jūra|jūru]] tagadējā [[ieteka]]s vietā, līdz ar to Buļļu muižas zemes sadalījās divās daļās, kas mūsdienās ir [[Jūrmala]]s '''[[Buļļuciems]]''' un [[Rīga]]s [[Rītabuļļi]] un [[Vakarbuļļi]]?
[[Attēls:Sprint final 2013, WOC 2013, 19.JPG|border|right|50px]]
* ... ka pēc '''[[2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2013. gada Pasaules čempionāta]]''' [[Šveice]]s [[Orientēšanās sports|orientieristei]] [[Simona Nigli|Simonai Nigli]] (attēlā uz čempionāta goda pjedestāla) pieder jau 23 Pasaules čempiones tituli?
* ... ka '''[[Bulduru luterāņu baznīca|Bulduru luterāņu baznīcā]]''' no [[1953. gads Latvijā|1953. gada]] līdz [[1992. gads Latvijā|1992. gadam]] atradās Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs?
* ... ka [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Rožeriu Seni]]''' ir guvis vairāk nekā 100 vārtus, visus no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitieniem]] vai [[Tiešais brīvsitiens|tiešajiem brīvsitieniem]], kļūstot par pirmo un vienīgo vārtsargu, kas sasniedzis šo robežu?
[[Attēls:Troglodyte-sylvain haye.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[paceplītis|paceplīša]]''' (attēlā) zinātniskais nosaukums ''Troglodytes troglodytes'' ir cēlies no [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] vārda ''τρωγλοδύτης'', kas nozīmē „dzīvojošais alā”?
* ... ka '''[[decibels]]''' ir desmitā daļa no retāk izmantotā bela, kas nosaukts par godu [[Aleksandrs Greiems Bells|Aleksandram Greiemam Bellam]]?
* ... ka '''[[Žans de Lafontēns]]''' aizsāka [[fabula]]s žanru [[franči|franču]] [[literatūra|literatūrā]]?
[[Attēls:Whaler &amp; Chinstraps (3433510531).jpg|border|right|50px]]
* ... ka nelielā '''[[Hāfmūna]]s''' sala (attēlā) [[Dienvidšetlendas salas|Dienvidšetlendas salu]] arhipelāgā bija pirmā vieta [[Antarktika|Antarktikā]], kur tika izveidots [[Google Maps]] ''StreetView'' pakalpojums?
* ... ka '''[[Imants Zauls]]''', kurš kopā ar [[Teodors Ķirsis|Teodoru Ķirsi]] kā pirmais [[Latvija]]s [[alpīnists]] uzkāpa pasaules augstākajā virsotnē [[Everests|Everestā]], nodarbojas arī ar krustu, gaiļu un zvanu uzstādīšanu [[baznīca (celtne)|baznīcās]]?
* ... ka [[Nora Džonsa|Noras Džonsas]] debijas albums '''''[[Come Away with Me]]''''' ieguva astoņas [[Grammy balva]]s?
[[Attēls:Riga Castle Fire.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Rīgas pils ugunsgrēks|ugunsgrēka Rīgas pilī]]''' (attēlā) novēršanā tika iesaistīti 79 glābēji, 11 autocisternas, 3 autokāpnes, 1 pacēlājs un 3 specializēti transportlīdzekļi?
* ... ka [[Beļģija]]s province '''[[Flāmu Brabante]]''' no visām pusēm ieskauj [[Briseles galvaspilsētas reģions|Briseles galvaspilsētas reģionu]]?
* ... ka '''[[koptu valoda]]''' mūsdienās ir [[mirusi valoda]], lai gan joprojām tiek izmantota kā [[liturģiskā valoda]] [[Koptu Pareizticīgā Baznīca|Koptu Pareizticīgajā baznīcā]] un Koptu Katoļu baznīcā?
[[Attēls:TPL Birdy WP POCSAG-Pager.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[peidžers|peidžeru]]''' (attēlā) popularitāte maksimumu sasniedza 1990. gadu vidū, bet tad tos izspieda [[mobilais telefons|mobilie telefoni]]?
* ... ka '''[[dzelte|dzelti]]''' izraisa [[žults]] pigmenta bilirubīna koncentrācijas palielināšanās [[asinis|asinīs]]?
* ... ka '''[[Fātiha]]''' [[islāms|islāmā]] ir tikpat svarīga kā [[kristietība|kristietībā]] [[Tēvreize]]?
[[Attēls:Messalina aus Baumeister.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Romas imperators|Romas imperatora]] [[Klaudijs|Klaudija]] trešā sieva '''[[Mesalīna]]''' (attēlā) mūsdienās ir kļuvusi par [[sekss|seksuālās]] izvirtības simbolu?
* ... ka [[Krievija]]s [[televīzija]]s seriāla '''&quot;[[Muhtars atgriežas]]&quot;''' galvenā varoņa Muhtara lomā ir bijuši pavisam desmit [[suns|suņi]]?
* ... ka '''[[Džerolāmo Kardāno]]''' vārdā ir nosaukts kardāna pārvads, kuru viņš aprakstījis, tomēr nav izgudrojis?
[[Attēls:2010-kabini-purple-heron.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[rudais gārnis|rudajam gārnim]]''' [[pirksti]] ir garāki kā citām [[gārņi|gārņu]] sugām un tas bez grūtībām spēj staigāt pa lielām ūdensaugu lapām?
* ... ka '''[[Platona akadēmija]]s''' slēgšanu dažkārt uzskata par [[senie laiki|seno laiku]] beigām un [[viduslaiki|viduslaiku]] iestāšanos?
* ... ka [[Zviedrija|Zviedriju]] pārstāvošajam [[hokejists|hokejistam]] '''[[Džonijs Oduja|Džonijam Odujam]]''', kas [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] sastāvā ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] [[2013. gads sportā|2013. gadā]], viens no vecākiem ir cēlies no [[Kenija]]s?
[[Attēls:Kaugurciems_pirms_Otrā_pasaules_kara.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Jūrmala]]s kā kūrorta senākā daļa ir '''[[Kaugurciems]]''' (attēlā — sena pastkarte), kur peldu viesi apmetās jau 18. gadsimtā?
* ... ka [[Romas katoļu baznīca]]s svētais '''[[Aloīzijs Gonzaga]]''' tiek godināts kā studējošās jaunatnes un [[AIDS]] slimnieku aizbildnis?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] dzīvo ap 4,7 miljoniem '''[[norvēģi|norvēģu]]''' un to pēcteču?
[[Attēls:Komodo dragon with tongue.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[varānu virsdzimta]]i''' pieder gan izmirušās visu laiku lielākās zināmās ūdens un sauszemes [[ķirzakas]], gan lielākā mūsdienās dzīvojošā ķirzaka — [[Komodo varāns]] (attēlā)?
* ... ka [[fiziķis]] '''[[Edgars Imants Siliņš]]''' ir visbiežāk citētais [[latvieši|latviešu]] [[zinātnieks]]?
* ... ka '''[[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' bija pirmais, kurā savā starpā spēlēja divi [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubi?
[[Attēls:Nowruz in northern Afghanistan in March 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Mazārešarīfa|Mazārešarīfā]]''' (attēlā), iespējams, ir apglabāts [[Muhameds|Muhameda]] znots [[Alī Ibn Abū Tālibs]], tādēļ tā tiek uzskatīta par nozīmīgāko [[musulmaņi|musulmaņu]] [[Svētceļojums islāmā|svētceļojumu]] galamērķi [[Afganistāna|Afganistānā]]?
* ... ka '''[[Kitija Laksa]]''' nepilnu 17 gadu vecumā debitēja [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlases]] sastāvā un [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013. gada Eiropas čempionātā]] kļuva par turnīra jaunāko spēlētāju?
* ... ka [[1583. gads|1583. gada]] [[12. decembris|12. decembrī]], kad vēlākais pāvests '''[[Leons XI]]''' kļuva par [[kardināls|kardinālu]], par kardināliem iecēla vēl trīs citus vēlākos [[Romas pāvests|Romas pāvestus]], taču neviens no šiem četriem pāvesta amatā nebija ilgāk par gadu?
[[Attēls:Westernwall2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Raudu mūris|Raudu mūrim]]''' (attēlā) ir divi sektori — pie viena [[lūgšanas]] skaita [[sievietes]], pie otra — [[vīrieši]]?
* ... ka '''[[2013. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2013. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' iepriekšējās priekšsēdētājas [[Žanna Kulakova|Žannas Kulakovas]] pārstāvētais Mūsu partijas un [[Reformu partija]]s kopējais saraksts neiekļuva [[Daugavpils dome|domē]], no [[5% barjera]]s atpaliekot vien par 0,01%?
* ... ka aptuveni pirms 3600 gadiem notikušais [[vulkāna izvirdums]] '''[[Santorine|Santorinē]]''', iespējams, izraisīja Mīnojas civilizācijas norietu?
[[Attēls:Michael Chekhov 1910х.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] brāļadēls [[aktieris]] '''[[Mihails Čehovs]]''' (attēlā) no 1931. līdz 1934. gadam strādājis [[Rīga|Rīgā]], tāpēc viņa vārdā nosaukts [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātris]]?
* ... ka '''[[Allahābāda|Allahābādā]]''' ir dzimuši trīs [[Indija]]s premjerministri: [[Džavāharlāls Nehru]], [[Indira Gandija]] un Višvanats Prataps Singhs un vēl četri Indijas premjerministri ir ar šo pilsētu saistīti?
* ... ka '''[[Sibīrijas mēris|Sibīrijas mēra]]''' [[baktērija]]s var saglabāties [[āda|ādā]] vai [[vilna|vilnā]] vairākus gadu desmitus?
[[Attēls:ClementXIII.jpeg|border|right|50px]]
* ... ka [[pāvests]] '''[[Klements XIII]]''' (attēlā) [[Aizliegto grāmatu reģistrs|aizliegto grāmatu reģistrā]] iekļāva [[Denī Didro]] vadībā tapušo &quot;[[Enciklopēdija (Denī Didro)|Enciklopēdiju]]&quot;?
* ... ka '''[[Nellija Jezdakova]]''' pirms kļūšanas par [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] ģenerāldirektori divreiz bijusi šī amata pienākumu izpildītāja?
* ... ka [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] varone '''[[Līna Čanka]]''' iestājās [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] vienībās ar sava mirušā brāļa dokumentiem un vārdu 'Jānis'?
[[Attēls:Dodo, Jersey Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... ka par '''[[Darela savvaļas parks|Darela savvaļas parka]]''' (attēlā [[dodo]] statuja pie parka ieejas) izveidošanu [[Džeralds Darels]] rakstījis savās grāmatās &quot;Zvērudārzs manā bagāžā. Muiža dzīvniekiem&quot; un &quot;Noķeriet man kolobusu&quot;?
* ... ka līdz miršanas brīdim [[2013. gads Latvijā|2013. gada]] 2. jūnijā '''[[Grizelda Kristiņa]]''' bija pēdējā dzīvā [[lībiešu valoda]]s runātāja, kam tā bija dzimtā valoda?
* ... ka [[Arktika|Arktikā]] sastopamais '''[[baltvalis]]''' vienu reizi ir novērots arī [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]?
[[Attēls:Jūrmala, Dubultu baznīca. 2000-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Dubultu luterāņu baznīca]]''' (attēlā) ir lielākā [[jūgendstils|jūgendstila]] mūra [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka gruzīnu [[šahiste]]s '''[[Nona Gaprindašvili]]''' un '''[[Maija Čiburdanidze]]''' bija pirmās sievietes, kam piešķīra vīriešu šaha lielmeistara nosaukumu?
* ... ka [[inflācija|hiperinflācija]]s dēļ 1990. gadu sākumā [[Polija]]s [[valūta]] '''[[zlots]]''' tika denominēts un viens jaunais zlots atbilst 10 000 vecajiem?
[[Attēls:Fredrik Idestam.png|border|right|50px]]
* ... ka ''[[Nokia]]'' dibinātājs '''[[Fredriks Idestams]]''' (attēlā) uzņēmumu [[1865. gads|1865. gadā]] izveidoja, lai ražotu [[celuloze|celulozi]]?
* ... ka '''[[narvaļu dzimta]]s''' sugas ir ļoti vokālas un, lai sazinātos, izdod dažādas [[skaņa]]s, kā arī izmanto navigācijai eholokāciju?
* ... ka '''[[Seleikīdu impērija]]s''' valdnieku dinastijas dibinātājs bija Seleiks I Nikators, kas bija viens no [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] vadošajiem ģenerāļiem?
[[Attēls:Rbk dolde.jpg|border|right|50px]]
* ... ka tāpat kā citu invazīvo [[latvāņi|latvāņu]] [[sula]], arī '''[[Mantegaca latvānis|Mantegaca latvāņa]]''' (attēlā) sula var radīt [[āda]]s apdegumus?
* ... ka [[1945. gads|1945. gadā]] [[Francija]]s gaisa transporta uzņēmumi tika nacionalizēti un viss gaisa transporta tīkls nodots '''''[[Air France]]''''' pārziņā, kas joprojām ir daļēji valstij piederoša kompānija?
* ... ka [[Eirāzija]]s galējo austrumu punktu '''[[Dežņova rags|Dežņova ragu]]''' no [[Ziemeļamerika]]s galējā rietumu punkta '''[[Velsas Prinča rags|Velsas Prinča raga]]''' šķir tikai 86 km [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] ūdeņu?
[[Attēls:Nikolskoe komandor island.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Komandora salas]]''' (attēlā Beringa sala) bija neapdzīvotas līdz [[1825. gads|1825. gadam]], kad tajās nomitināja aleutus no Atkas un Atu salām?
* ... ka viens no izcilākajiem [[indiāņi|indiāņu]] karavadoņiem '''[[Virsaitis Džozefs]]''' tiek uzskatīts par visbiežāk citēto [[Ziemeļamerika]]s pamatiedzīvotāju?
* ... ka izcilā [[Padomju Savienība|padomju]] [[šahists|šahista]] '''[[Dāvids Bronšteins|Dāvida Bronšteina]]''' tēvs tika nepamatoti [[Lielais terors|represēts 1937. gadā]] kā iespējams [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] (īstajā vārdā — Leiba Bronšteins) radinieks?
[[Attēls:Phasianus colchicus 3 tom (Lukasz Lukasik).jpg|border|right|50px]]
* ... ka no briesmām '''[[fazāni]]''' (attēlā [[parastais fazāns]]) parasti izvairās, skrienot un skriet tie var ļoti ātri, sasniedzot 32 km/h ātrumu?
* ... ka divās [[Mikrofona dziesmu aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujās]] uzvarējušais estrādes [[dziedātājs]] '''[[Ojārs Grīnbergs]]''' ir bijis [[6. Saeima]]s deputāts?
* ... ka pirmais [[Latvijas pareizticīgo baznīca]]s Rīgas un visas Latvijas metropolīts '''[[Augustīns Pētersons]]''' 19. gadsimta beigās aktīvi piedalījies [[latviešu tautas dziesmas|latviešu tautas dziesmu]] vākšanā?
[[Attēls:Captain Jack.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pēc [[nāves sods|nāves soda]] izpildes [[Oregona]]s [[indiāņi|indiāņu]] modoku cilts virsaiša '''[[Kintpuašs|Kintpuaša]]''' (attēlā) atliekas tika iebalzamētas un izmantotas karnevālu atrakcijās?
* ... ka '''[[svārsts|svārsta]]''' mehānisms bija pasaulē precīzākais laikrādis līdz pat [[1930. gadi]]em?
* ... ka '''[[Tatāru šaurums|Tatāru šauruma]]''' nosaukums cēlies no [[etnonīms|etnonīma]] &quot;tatāri&quot;, ar ko eiropieši līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] apzīmēja lielāko daļu [[Ziemeļāzija]]s tautu?
[[Attēls:Tappisaki.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Cugaru šaurums|Cugaru šaurumu]]''' (attēlā) šķērso 53,85 km garais [[Seikana tunelis]], kas ir garākais [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[tunelis]] pasaulē?
* ... ka [[ūdens]] '''[[trīskāršais punkts]]''' tika izmantots [[termodinamika|termodinamiskās]] [[temperatūra]]s [[SI pamatvienības]] [[kelvins|kelvina]] definēšanai?
* ... ka '''[[lauku zvirbulis]]''' ārēji ir ļoti līdzīgs [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], tāpēc līdz [[1713. gads|1713. gadam]] uzskatīja, ka tā ir viena [[suga]]?
[[Attēls:Claudio Pizarro 2010.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Peru]] [[futbolists]] '''[[Klaudio Pisarro]]''' (attēlā) ir visvairāk vārtus guvušais ārvalstu spēlētājs [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]?
* ... ka liela daļa cilvēku mītnēs atrodamo '''[[putekļi|putekļu]]''' rodas no paša [[cilvēks|cilvēka]] [[āda]]s, no tās noloboties sīkām raga kārtas plēksnītēm?
* ... ka [[Pareizticība|pareizticībā]] '''[[Klusā nedēļa]]''' sākas vienu dienu agrāk kā citos [[kristietība]]s novirzienos — ar Lācara sestdienu, kas ir tieši pirms [[Pūpolsvētdiena]]s?

* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Federālais izmeklēšanas birojs]] ir izsludinājis atlīdzību 25 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā par ''[[Al-Qaida]]'' līdera '''[[Aimans az Zavāhirī|Aimana az Zavāhirī]]''' (attēlā) neitralizēšanu?
* ... ka abiem '''[[cekuldūkuris|cekuldūkuru]]''' vecākiem atstājot [[ligzda|ligzdu]], [[olas]] tiek noslēptas un apsegtas ar trūdošiem augiem, kas trūdot izdala siltumu un tupina sildīt olas?
* ... ka bijušais [[Krievija]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Deniss Meņšovs]]''' [[2009. gads sportā|2009. gadā]] kļuva par simtā ''[[Giro d'Italia]]'' velobrauciena uzvarētāju?
[[Attēls:Gallinago gallinago 1 (Martin Mecnarowski).jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[mērkaziņa]]''' (attēlā) savu nosaukumu ieguvusi no [[riests|riesta]] lidojuma, kura laikā rada blēšanai līdzīgu skaņu, [[aste]]s malējām [[spalva|spalvām]] ātri vibrējot vējā?
* ... ka ik gadu ar '''[[dzeltenais drudzis|dzelteno drudzi]]''' slimo 200 tūkstoši [[cilvēks|cilvēku]], kas nav bijuši [[vakcinācija|vakcinēti]], un šīs slimības dēļ notiek 30 tūkstoši nāves gadījumu?
* ... ka '''''[[Estádio do Maracanã]]''''' stadions [[Riodežaneiro]], kur notiks [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles un {{oss|V=2016|L=n}}, atklāšanas brīdī bija pasaulē lielākais [[stadions]]?
[[Attēls:Ziglevica.gif|border|right|50px]]
* ... ka viena no nedaudzajām ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] apbalvotajām sievietēm '''[[Elza Žiglevica]]''' (attēlā) tika ieskaitīta [[Latvijas Bruņotie spēki|armijā]] pēc nāves, jo šo ordeni piešķīra tikai karavīriem?
* ... ka '''[[pūslīši]]''' atšķirībā no vairuma '''[[sloku dzimta]]s''' putnu barojas peldot?
* ... ka visvairāk čempiontitulus '''[[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''' ir izcīnījušas [[Jaunzēlande]]s un [[Ziemeļkoreja]]s [[hokejs|hokeja]] izlases?
[[Attēls:Bernie Ecclestone 2012 Bahrain.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Bērnijs Eklstons]]''' (attēlā), kas tiek uzskatīts par galveno personu ''[[Formula 1]]'', pats kā braucējs ir piedalījies divās sacīkstēs 1958. gadā, tomēr nevienā no tām neizgāja uz starta?
* ... ka '''[[bezdelīgu piekūns]]''' pamatā barojas ar lieliem lidojošiem [[kukaiņi]]em, bet mazi [[putni]] ir mazāk svarīgs barības objekts, lai arī [[suga]]s nosaukums liecina par pretējo?
* ... ka vienas no divām civilajām apdzīvotajām vietām [[Antarktika|Antarktikā]] '''[[Vilja las Estreljasa|Viljas las Estreljasas]]''' nosaukums [[spāņu valoda|spāņu valodā]] nozīmē ‘Zvaigžņu pilsēta’?
[[Attēls:Common Teal (Anas crecca) near Hodal, Haryana W IMG 6512.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamais '''[[krīklis]]''' (attēlā tēviņš) ir mazākā no [[peldpīles|peldpīlēm]], vairāk kā divas reizes mazāks par [[meža pīle|meža pīli]]?
* ... ka tagadējais '''[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]]''' tika izveidots 19. gadsimta 50. gadu beigās pēc [[Rīga]]s pilsētas aizsargvaļņu nojaukšanas?
* ... ka '''[[Fēlikss Baumgartners]]''', veicot lēcienu no vairāk nekā 39 km augstuma ar vidējo ātrumu 377,12 m/s, kļuva par pirmo personu, kas [[brīvais kritiens|brīvajā kritienā]] pārsniedzis [[skaņas ātrums|skaņas ātrumu]]?
[[Attēls:Artocarpus altilis (fruit).jpg|border|right|50px]]
* ... ka mūsdienās daudzās [[tropi|tropu zemēs]] audzēto '''[[maizeskoks|maizeskoku]]''' (attēlā auglis) ārpus [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salām pirmoreiz sāka audzēt [[Jamaika|Jamaikā]], lai nodrošinātu ar lētu pārtiku [[vergi|vergus]]?
* ... ka '''[[Karalienes Šarlotes salas]]''' jeb '''[[Haida Gvaī]]''' ir viena no mitrākajām vietām uz [[Zeme]]s ārpus [[Ekvatoriālā josla|ekvatoriālajiem reģioniem]]?
* ... ka vecākā atrastā '''[[ķemme]]''' ir 5000 gadus veca, un tā ir atrasta [[Senā Persija|Senās Persijas]] teritorijā?
[[Attēls:Kaaba mirror edit jj.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Harāma mošeja]]''' [[Meka|Mekā]] (attēlā ar [[Kaaba|Kaabu]] centrā) aizņem 35,68 ha lielu platību un ir lielākā [[mošeja]] pasaulē?
* ... ka pēc [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] datiem aptuveni 27% ķīlnieku izrāda '''[[Stokholmas sindroms|Stokholmas sindroma]]''' pazīmes?
* ... ka [[Višī Francija]]s premjerministrs no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] '''[[Pjērs Lavals]]''' pēc kara tika [[nāvessods|notiesāts ar nāvi]] nošaujot?
[[Attēls:Linces19.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Ibērijas lūsis]]''' (attēlā) ir visapdraudētākā [[kaķu apakšdzimta]]s suga pasaulē?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Austrālija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Andrejs Lēmanis]]''' kopš [[2013. gads sportā|2013. gada]] aprīļa ir [[Austrālijas basketbola izlase]]s galvenais treneris?
* ... ka ne vienmēr '''[[ziloņkauls]]''' tiek iegūts no [[ziloņi]]em, to var iegūt arī no [[nīlzirgi]]em, [[valzirgi]]em, [[cūkas|cūkām]], [[mamuti]]em, [[kašaloti]]em un narvaļiem?
[[Attēls:Mindaugas II.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Vilhelms fon Urahs]]''' (attēlā) bija ne vien ievēlēts par [[Lietuva]]s karali Mindaugu II, bet arī pretendēja uz [[Monako]] un [[Albānija]]s troni?
* ... ka '''[[Neretas muiža]]s''' centrs atradās ap 7 km attālumā no tagadējās [[Nereta]]s?
* ... ka daudz '''[[baltisms|baltismu]]''' ir [[somu valoda|somu valodā]]?
[[Attēls:Ster Orde van het Britse Rijk.jpg|border|right|50px]]
* ... ka jaunākais no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] bruņniecības [[ordenis|ordeņiem]] — '''[[Britu impērijas ordenis]]''' (attēlā) — ir arī britu ordenis ar vislielāko saņēmēju skaitu?
* ... ka visas četras '''[[lamu cilts|lamu ciltī]]''' mūsdienās dzīvojošās [[suga]]s savā starpā var pāroties un radīt [[vairošanās|vairoties]] spējīgus pēcnācējus?
* ... ka pirmatklājējs '''[[Bartolomeu Diašs]]''' ragu [[Āfrika]]s dienvidrietumos nosauca par Vētru ragu, tomēr [[Portugāle]]s karalis Žuāns II pārdēvēja to par [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragu]], cerot, ka tiks atklāts jūrasceļš uz [[Indija|Indiju]]?
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1969-054-16, Reinhard Heydrich.jpg|border|right|50px]]
* ... ka, atriebjot [[atentāts|atentātu]], kurā tika nogalināts viens no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] vadošajiem politiķiem '''[[Reinhards Heidrihs]]''' (attēlā), tika nopostīti divi ciemi [[Čehija|Čehijā]] un nogalināti gandrīz visi to iedzīvotāji?
* ... ka '''[[Jaja Ture]]''' ir bijis [[Kotdivuāra]]s, [[Grieķija]]s, [[Spānija]]s un [[Anglijas Premjerlīga]]s čempions [[futbols|futbolā]]?
* ... ka fotogrāfa '''[[Vilis Rīdzenieks|Viļa Rīdzenieka]]''' uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī]]&quot;''' ir vienīgā [[Latvijas valsts pasludināšana|valsts pasludināšanas]] vizuālā liecība?
[[Attēls:Encyclopedie de D'Alembert et Diderot - Premiere Page - ENC 1-NA5.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Denī Didro]] vadībā sastādītā '''&quot;[[Enciklopēdija (Denī Didro)|Enciklopēdija]]&quot;''' (attēlā) tika izdota vairāk kā divdesmit gadu laikā no [[1751. gads|1751.]] līdz [[1772. gads|1772. gadam]]?
* ... ka [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Kriss Frūms]]''' ir dzimis [[Kenija|Kenijā]] un uzaudzis [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], taču pārstāv vecvecāku dzimteni [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]?
* ... ka [[komunisms|komunistiskās]] [[Čehoslovākija]]s vadītājs '''[[Klements Gotvalds]]''' mira [[1953. gads|1953. gada]] [[14. marts|14. martā]] — dažas dienas pēc [[Staļins|Staļina]] bērēm?
[[Attēls:Andrew Carnegie, three-quarter length portrait, seated, facing slightly left, 1913-crop.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] '''[[Endrū Kārnegijs]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par vienu no visu laiku bagātākajiem pasaules iedzīvotājiem?
* ... ka no [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] spēlējušajiem '''[[Rīgas &quot;Dinamo&quot; drafta izvēļu uzskaitījums|KHL draftā komandas izraudzītajiem]]''' hokejistiem visaugstākais drafta numurs bijis [[Roberts Bukarts|Robertam Bukartam]]?
* ... ka '''[[gaismas zobens]]''' tiek uzskatīts par vispopulārāko [[ierocis|ieroci]] [[kinofilma|filmu]] vēsturē?
[[Attēls:Frankfurt Am Main-Neue Boerse von Suedosten-20120222.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Frankfurtes fondu birža|Frankfurtes fondu biržā]]''' (attēlā) tiek veikti vairāk nekā 90% visu [[Vācija]]s vērtspapīru darījumu?
* ... ka [[NBA]] [[basketbolists]] '''[[Džeisons Kolinss]]''' ir pirmais Ziemeļamerikas lielo profesionālo līgu spēlētājs, kas publiski atzinis, ka ir [[homoseksualitāte|homoseksuāls]]?
* ... ka bijušās [[Latvijas Valsts prezidente]]s [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] vīrs '''[[Imants Freibergs]]''' ir bijis [[Dainu skapis|Dainu skapja]] digitalizācijas idejas autors?
[[Attēls:2011 Trampeltier 1528.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[divkupru kamielis|divkupru kamielim]]''' (attēlā) piemīt spēja iztikt bez [[ūdens]] dzeršanas apmēram mēnesi?
* ... ka [[Čehija]]s pilsēta '''[[Frīdekmīsteka]]''' ir izveidota [[1943. gads|1943. gadā]], kad tika apvienota [[Silēzija|Silēzijā]] esošā Frīdeka ar [[Morāvija|Morāvijā]] esošo Mīsteku?
* ... ka '''[[Sergejs Seņins]]''' pirms vairākiem [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātiem hokejā]] ir bijis pēdējais [[hokejists]], kas atskaitīts no [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]]?
[[Attēls:Ahu Tongariki.jpg|border|right|50px]]
* ... ka lielākā no uzstādītajām '''[[moai]]''' statujām (attēlā) ir 9,8 metrus augsta un sver aptuveni 82 tonnas?
* ... ka [[Ķīna]]s [[polārstacija]] [[Antarktika|Antarktikā]] '''[[Čančena]]''' ir nosaukta par godu [[Lielais Ķīnas mūris|Lielajam Ķīnas mūrim]]?
* ... ka [[Dreifusa lieta]]s centrālā persona '''[[Alfreds Dreifuss]]''', kas tika apžēlots pēc soda par valsts nodevību, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā atgriezās dienestā [[Francija]]s armijā?
[[Attēls:Inese Aizstrauta.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Rīgas dome]]s deputāta kandidāte [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] '''[[Inese Aizstrauta]]''' (attēlā) par [[Jūrmala]]s domes priekšsēdētāju tika ievēlēta 2005. gada 18. martā ar &quot;[[Jūrmalgeita]]s&quot; skandālu saistītajās vēlēšanās?
* ... ka pēdējais [[nāvessods]], kas ticis izpildīts [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], tika veikts ar '''[[giljotīna|giljotīnu]]'''?
* ... ka pasaulē pirmais [[klonēšana|klonētais]] [[zīdītājs]] — [[aita]] '''[[Dollija]]''' — nodzīvoja līdz sešu gadu vecumam?
[[Attēls:Balvu pils 2000-07-28.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Balvu muiža]]s''' [[neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā celtā kungu māja (attēlā) bijusi nodegusi [[1920. gads Latvijā|1920.]] un [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]]?
* ... ka '''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā]]''' bija pirmais atsevišķais [[Pasaules čempionāts hokejā]], ārpus [[olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm]], pie tam tas tika rīkots trīs valstīs?
* ... ka '''''[[Sojuz-1]]''''' avārija [[1967. gads|1967. gadā]], kurā gāja bojā [[kosmonauts]] [[Vladimirs Komarovs]], bija pirmā reize, kad cilvēks gājis bojā [[kosmiskais lidojums|kosmiskā lidojuma]] laikā?
[[Attēls:Fat man.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[atombumba|atombumbu]] '''&quot;[[Resnais vīrs]]&quot;''' (attēlā) [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] sākotnēji bija plānots [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|uzspridzināt]] virs Kokuras, nevis [[Nagasaki]]?
* ... ka '''[[Spratlija salas]]''' [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]] ir teritorija ar starptautiski nenoregulētu statusu — uz to pilnībā vai daļēji pretendē sešas [[valstis]]?
* ... ka viens no modernākajiem [[kuģi]]em [[Latvija]]s 1930. gadu tirdzniecības flotē '''&quot;[[Hercogs Jēkabs (kuģis)|Hercogs Jēkabs]]&quot;''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izmantots ieslodzīto transportēšanai [[Ohotskas jūra|Ohotskas jūrā]]?
[[Attēls:Erzsebet kiralyne photo 1867.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Austroungārija]]s imperatora [[Francis Jozefs I|Franča Jozefa I]] sieva '''[[Bavārijas Elizabete]]''' (attēlā), ko mūsdienās biežāk dēvē par '''Sisī''', gāja bojā [[anarhists|anarhista]] uzbrukumā uz ielas [[Ženēva|Ženēvā]]?
* ... ka '''[[Dainu skapis|Dainu skapī]]''' atrodas 268 815 lapiņas ar četrām līdz astoņām [[tautasdziesma]]s rindām uz katras no tām?
* ... ka [[futbols|futbola]] spēle '''[[Austrālija 31—0 Amerikāņu Samoa]]''' bija iemesls priekšsacīkšu kārtas izveidei [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas sistēmā Okeānijas zonai?
[[Attēls:Maduro en el Congreso peruano.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[2013. gads|2013. gada]] aprīlī par [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] ievēlētais '''[[Nikolass Maduro]]''' (attēlā) bija Hosē Visentes Rangela miesassargs neveiksmīgajā [[1983. gads|1983. gada]] prezidenta vēlēšanu kampaņā?
* ... ka '''[[Tonkinas līcis|Tonkinas līča]]''' [[ķīniešu valoda]]s nosaukums «Beibu līcis» nozīmē — ''Ziemeļu līcis'', lai arī tas atrodas pašos [[Ķīna]]s dienvidos?
* ... ka [[aktieris]] '''[[Arnis Līcītis]]''' kopumā tēlojis apmēram 150 dažādās [[filma|filmās]], galvenokārt [[Krievija|Krievijā]]?
[[Attēls:Delta Air Lines B767-332 N130DL.jpg|border|right|50px]]
* ... ka viena '''''[[Boeing 767]]''''' [[lidmašīna]] (attēlā) maksā 160 — 200 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]]?
* ... ka [[aktrise]] '''[[Džūlija Endrūsa]]''' savu vienīgo [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise]] ir saņēmusi par savu debijas kinofilmu &quot;Mērija Popinsa&quot;?
* ... ka, atrodoties 430 [[metrs|metrus]] [[virs jūras līmeņa]], '''[[Rahiva]]''' [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] ir [[Ukraina]]s visaugstāk novietotā pilsēta?
[[Attēls:Martin - centrum.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Slovākija]]s nacionālā [[bibliotēka]] atrodas '''[[Martina|Martinā]]''' (attēlā pilsētas centrs), nevis valsts [[galvaspilsēta|galvaspilsētā]] [[Bratislava|Bratislavā]]?
* ... ka '''[[Karaliskā Griničas observatorija]]''' ir vieta, caur kuru iet [[Griničas meridiāns|Griničas (nulles) meridiāns]]?
* ... ka [[Igaunija]]s [[orientierists]] '''[[Timo Silds]]''' sacensībās, kas notiek [[Latvija|Latvijā]], pārstāv klubu ''OK Alūksne'' un trīs reizes ir kļuvis par [[Latvijas čempionāts orientēšanās sportā|Latvijas čempionu]]?
[[Attēls:Zara Phillips cropped but without a crop.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Zāra Filipsa|Zārai Filipsai]]''' (attēlā) {{oss|V=2012|L=L}} [[sudraba medaļa|sudraba medaļu]] [[jāšana|jāšanā]] pasniedza viņas māte '''[[Princese Anna|karaliskā princese Anna]]'''?
* ... ka '''[[Lainas salas]]''' ir izvietotas abpus [[ekvators|ekvatoram]], no kura [[angļu valoda|angliskā]] nosaukuma (''The Line'') arī ir cēlies [[salu grupa]]s nosaukums?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[vieglatlētika|vieglatlētes]] '''[[Florensa Grifita-Džoinere|Florensas Grifitas-Džoineres]]''' [[1988. gads|1988. gadā]] uzstādītie labākie rezultāti [[100 metri|100]] un [[200 m]] sprinta distancēs joprojām ir [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordi]]?
[[Attēls:Bonobo-04.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[bonobo]]''' (attēlā) un parastās [[šimpanzes]] [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] salīdzinoši ar [[cilvēks|cilvēka]] (''Homo sapiens'') DNS sakrīt par 98%, un abas šimpanžu sugas ir tuvāk radniecīgas cilvēkiem, nekā [[gorillas|gorillām]]?
* ... ka otrā senākā zināmā [[ungāri|ungāru]] valdnieka '''[[Ārpāds|Ārpāda]]''' vadībā ungāru ciltis pārgāja [[Karpatu kalni|Karpatu kalnus]] un ieradās mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijā?
* ... ka '''[[Aksas mošeja]]''' [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] ir trešā svētākā vieta [[islāms|islāmā]] pēc Harama mošejas [[Meka|Mekā]] un Nabavi mošejas [[Medīna|Medīnā]]?
[[Attēls:Uzhgorod.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabala]] centrs '''[[Užhoroda]]''' (attēlā) pēdējos 100 gados bijusi [[Austroungārija]]s, [[Čehoslovākija]]s, [[Ungārija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ukraina]]s sastāvā?
* ... ka [[Somija]]s [[mobilais telefons|mobilo telefonu]] ražotājs ''[[Nokia]]'' uzņēmumu '''''[[NAVTEQ]]''''', kas nodarbojās ar [[ģeogrāfiskās informācijas sistēmas|ģeogrāfiskās informācijas sistēmu]] un navigācijas programmatūras izstrādi, iegādājās par 8,1 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]]?
* ... ka [[Vācija]]s slidotāja '''[[Anni Frīzingere-Postma]]''' ir medaļām bagātākā sportiste [[ātrslidošana]]s Pasaules čempionātos atsevišķās distancēs — izcīnījusi 22 medaļas, no kurām 12 ir [[zelta medaļa|zelta]]?
[[Attēls:King George Island Kirche der Bellingshausen Station.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Belinshauzena]]s''' [[polārstacija|polārstacijā]] [[Antarktika|Antarktikā]] atrodas pasaulē vistālāk [[dienvidi|dienvidos]] uzbūvētā [[baznīca (celtne)|baznīca]] (attēlā), kurā ir savs pastāvīgs [[priesteris|mācītājs]] un kurš kalpo visu gadu?
* ... ka [[Vācijas Demokrātiskā Republika|vācu]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]] '''[[Ūve Hons]]''' ir vienīgais [[šķēpa metējs]], kas sacensībās šķēpu raidījis tālāk par 100 [[metrs|metriem]]?
* ... ka '''[[bendijs|bendijā]]''' spēlētāji (izņemot [[vārtsargs (bendijs)|vārtsargus]]) spēles laikā nedrīkst pieskarties bumbai ar [[galva|galvu]], [[roka|rokām]] un [[plauksta|plaukstām]]?
[[Attēls:Michael Kalashikov.jpg|border|right|50px]]
* ... ka slavenais [[ieroči|ieroču]] izgudrotājs '''[[Mihails Kalašņikovs]]''' (attēlā) [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā dienēja [[tanks|tanku]] daļā, taču pēc ievainojuma pievērsās ieroču konstruēšanai?
* ... ka [[Kurzeme|Kurzemē]] dzimušais dabas pētnieks '''[[Kārlis Bergs]]''' gandrīz 30 gadus darbojies [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kur aprakstījis simtiem jaunu dzīvnieku sugu?
* ... ka viens no lielākajiem [[telesakari|telesakaru]] tīklu ražotājiem pasaulē '''''[[Ericsson]]''''' ir dibināts [[1876. gads|1876. gadā]] kā darbnīca [[telegrāfs|telegrāfa]] aparātu un signālaparatūras remontam?
[[Attēls:London Eye Twilight April 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... ka sākotnēji '''&quot;[[Londonas acs]]&quot;''' (attēlā) bija paredzēta vienīgi [[tūkstošgade]]s svinībām un bija plānota panorāmas rata nojaukšana, taču tas darbojas joprojām?
* ... ka '''[[Gvano salu akts]]''' ļāva salas ar '''[[gvano]]''' krājumiem padarīt par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijām ar nosacījumu, ka [[sala]]s ir neapdzīvotas un neatrodas citas valsts jurisdikcijā?
* ... ka [[Francija]]s suverenitāte uz visām tai piederošajām '''[[Indijas okeāna izklaidus salas|Indijas okeāna izklaidus salām]]''' tiek apstrīdēta?
[[Attēls:Edward Gierek - portrait from 1976.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Edvards Gereks]]''' (attēlā), kas desmit gadus bija vadījis [[Polijas Tautas republika|Polijas Tautas republiku]], [[1981. gads|1981. gadā]] uz gadu tika ieslodzīts cietumā kā vainīgais par [[ekonomika]]s slikto stāvokli valstī?
* ... ka '''[[Austrijas himna]]i''' līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] tika izmantota [[Jozefs Haidns|Jozefa Haidna]] mūzika, bet kopš [[1946. gads|1946. gada]] — [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganaga Amadeja Mocarta]] mūzika?
* ... ka '''[[Marianas salas|Marianas salu]]''' lielāko salu [[Guama|Guamu]] [[Japāna]]s karaspēks [[1941. gads|1941. gadā]] ieņēma vienlaicīgi ar [[Pērlhārboras bombardēšana|Pērlhārboras bombardēšanu]]?
[[Attēls:Bassas da india.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs]] ietilpstošā '''[[Basa da Indija]]''' (attēlā [[atols|atola]] satelītattēls) savu tagadējo nosaukumu ieguvusi [[kartogrāfs|kartogrāfu]] kļūdu dēļ?
* ... ka '''[[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemi]]''' ar kuģi iespējams sasniegt tikai dažās vasaras nedēļās, kad atkūst [[ledus]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ka [[Vecrīga]]s ielas, kas veido mūsdienu '''[[Bīskapa gāte|Bīskapa gāti]]''', viduslaikos atradās [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] pils teritorijā?
[[Attēls:Haapsalu raudteejaama ooteplatvorm.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Hāpsalu (stacija)|Hāpsalu stacijā]]''' (attēlā), lai arī tā nav savienota ar pārējo [[Igaunija]]s [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tīklu, ir ierīkots Igaunijas dzelzceļa [[muzejs]]?
* ... ka [[Ņujorkas (štats)|Ņujorkas štata]] [[ciems]] '''[[Leikpleisida]]''' ir bijusi divu [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] norises vieta?
* ... ka vairākas valstis, tostarp arī [[Latvija]], bija liegušas [[Anglija|Anglijā]] mirušajam [[Krievija]]s miljardierim '''[[Boriss Berezovskis|Borisam Berezovskim]]''' iebraukt to teritorijās?
[[Attēls:Sveriges utrikesminister Laila Freivalds.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[latvieši|latviešu]] tautības [[Zviedrija]]s politiķe '''[[Laila Freivalde]]''' (attēlā) trīs reizes bijusi [[ministre]] Zviedrijas valdībā?
* ... ka '''[[Spāres baznīca]]''' atšķiras no pārējām [[Kurzeme]]s baznīcām — tā ir centriska astoņstūru &quot;šķērsbaznīca&quot; bez torņa?
* ... ka no '''[[Nikolauss fon Himzels|Nikolausa fon Himzela]]''' kolekcijas 1773. gadā izveidoja publisko [[muzejs|muzeju]] (tagad [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]), kas ir viens no vecākajiem [[Eiropa|Eiropā]]?
[[Attēls:Eurovisie Songfestival 1980 ( Den Haag ) winnaar Johnny Logan in aktie, Bestanddeelnr 930-7803.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Īrija]]s mūziķis '''[[Džonijs Logans]]''' (attēlā 1980. gada Eirovīzijā) ar trim uzvarām (divas kā [[dziedātājs|dziedātājam]], viena kā dziesmas autoram) ir veiksmīgākais [[mākslinieks]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vēsturē?
* ... ka '''[[Malajas arhipelāgs]]''' ir lielākais [[arhipelāgs]] pasaulē gan pēc [[platība]]s, gan pēc [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaita?
* ... ka '''[[Vilis Cimmermanis]]''' ir pirmais Latvijas čempions [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] — 1920. gada 19. septembrī viņš uzvarēja [[5000 m]] distancē I Latvijas Vispārējos sporta svētkos?
[[Attēls:Carte antilles 1843.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Antiļu salas|Antiļu salu]]''' (attēlā) nosaukums ir cēlies no leģendārās Antilijas salas, kas [[viduslaiki|viduslaiku]] [[karte|kartēs]] tika zīmēta starp [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Indija|Indiju]]?
* ... ka '''''[[Amazon|Amazon.com]]''''' ir pasaulē lielākais tiešsaites [[mazumtirdzniecība]]s [[uzņēmums]]?
* ... ka '''[[Anžela Brice]]''' ir viena no diviem [[Latvija]]s sportistiem, kas pārstāvējusi valsti [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[biatlons|biatlonā]] un [[distanču slēpošana|distanču slēpošanā]]?
[[Attēls:Anguilla anguilla.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[zušveidīgās|zušveidīgajām zivīm]]''' (attēlā [[Eiropas zutis]]) nav vēdera spuru, daudzām sugām — arī krūšu spuru, bet muguras spura un anālā spura ir savienotas ar astes spuru, veidojot garu spuras lenti?
* ... ka Brūss Beners filmā '''&quot;[[Nepārspējamais Halks]]&quot;''' kļūst par [[Halks|Halku]] ar [[gamma starojums|gamma starojuma]] palīdzību?
* ... ka '''[[suiti|suitu]]''' kopienas veidošanās saistāma ar [[katoļticīgie|katoļticīgo]] fon Šverinu dzimtu, kam no 1574. līdz 1738. gadam piederēja vairākas muižas ap [[Alšvanga|Alšvangu]]?
[[Attēls:Khourrem.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[sultāns|sultāna]] [[Suleimans I|Suleimana I]] sieva '''[[Roksolana]]''' (attēlā), viena no ietekmīgākajām sievietēm [[Osmaņu impērija]]s vēsturē, valdnieka [[harēms|harēmā]] nokļuva caur [[vergi|vergu]] tirgu?
* ... ka '''[[Peskāras Grand Prix|Peskāras ''Grand Prix'']]''' izcīņa ir notikusi tikai vienas ''[[Formula 1]]'' sezonas ietvaros, toties tai joprojām pieder garākās trases rekords — 25 km?
* ... ka '''[[Jānis Ciaguns]]''' ir pirmais [[latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpotājs]], kas jau [[Padomju Savienība|padomju laikā]] startējis gan Pasaules čempionātā, gan Pasaules kausa izcīņā?

* ... ka '''[[Džons Demjaņuks]]''' (attēlā tiesas procesā [[Jeruzaleme|Jeruzālemē]]) vairākkārt ticis tiesāts par noziegumiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tomēr sodu nepaspēja izciest?
* ... ka [[Somālija]]s [[Valsts augstākā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēns]] '''[[.so]]''' ilgu laiku bija neaktīvs?
* ... ka '''''[[E3 Harelbeke]]''''', [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensības [[Beļģija|Beļģijā]], nosaukumu ieguvušas no Harelbekes pilsētas tuvumā esošās autostrādes E3?
[[Attēls:Friedrich Wilhelm Rembert von Berg.jpg|border|right|50px]]
* ... ka vēlākais [[Krievijas impērija]]s armijas feldmaršals '''[[Frīdrihs fon Bergs]]''' (attēlā) [[1812. gada karš|1812. gada kara]] sākumā piedalījās '''[[Ķekavas kauja (1812)|Ķekavas kaujā]]''', pirms kuras viņš esot pārģērbies par [[latvieši|latviešu]] zemnieku un izlūkojis pretinieka pozīcijas?
* ... ka [[Fēru Salas|Fēru Salu]] [[futbolists|futbolista]] un [[šahists|šahista]] '''[[Torkils Nīlsens|Torkila Nīlsena]]''' abi dēli arī spēlē gan futbolu, gan šahu?
* ... ka ''[[Queen]]'' dziesma '''''[[We Are the Champions]]''''' bija [[1994. gada FIFA Pasaules kauss futbolā|1994. gada FIFA Pasaules kausa futbolā]] oficiālā dziesma?
[[Attēls:Väinameri 05Feb2004.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Monzunds|Monzunda šauruma]]''' (attēlā) [[igauņu valoda|igauniskais]] nosaukums «Veinameri» tulkojumā nozīmē «[[jūras šaurums|šaurumu]] [[jūra]]»?
* ... ka studijas ''[[Pixar Animation Studios]]'' pirmās burvju pasakas '''&quot;[[Drošsirde]]&quot;''' veidotāji smēlās iedvesmu no [[Hanss Kristians Andersens|Andersena]] un [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] darbiem?
* ... ka [[pāvests|pāvesta]] '''[[Leons XII|Leona XII]]''' īstais vārds bija ''Annibāls Frančesko Klements Melkiors Džirolāmo Nikola Sermatejs della Dženga''?
[[Attēls:Pope Francis in March 2013.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Francisks]]''' (attēlā) ir pirmais [[pāvests]] no [[Dienvidu puslode]]s?
* ... ka [[Vācbaltieši|vācbaltu]] dzimta '''[[Lēvisi of Menāri]]''' [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] ir ieceļojuši no [[Skotija]]s?
* ... ka bijušais [[latvieši|latviešu]] [[riteņbraucējs]] '''[[Andris Reiss]]''' strādā [[Krievija]]s [[riteņbraukšanas komanda|riteņbraukšanas komandā]] ''[[Team Katusha|Katusha]]'' par [[masieris|masieri]]?
[[Attēls:Saturn eclipse exaggerated.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Saturna gredzeni|Saturna gredzenus]]''' (attēlā) pirmais novēroja [[Galileo Galilejs]] [[1610. gads|1610. gadā]]?
* ... ka [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Kreigs Adamss]]''' ir dzimis [[Bruneja|Brunejā]]?
* ... ka '''[[Zvārtava]]s''' ciems vairs neatrodas [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]], bet Zvārtavas pasta nodaļa atrodas '''[[Stepi|Stepu]]''' ciemā, kam uz ceļa norādēm rakstīts — «Kalnaine»?
[[Attēls:Ольга княгиня.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[kristības|kristītā]] '''[[Kijevas kņaziene Olga]]''' (attēlā) nepievērsa [[kristietība]]i savu dēlu Svjatoslavu, tādēļ par kristietības galējo ieviesēju [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemē]] kļuva Olgas mazdēls [[Vladimirs Svjatoslavičs]]?
* ... ka '''[[Amazones lietus mežs]]''' ietver vairāk nekā pusi no pasaulē palikušajiem [[lietus meži]]em?
* ... ka [[Pāvila 1. vēstule korintiešiem]] ir pirmais zināmais darbs, kurā tiek pieminēts '''[[pēdējais vakarēdiens]]'''?
[[Attēls:Margaret Court July 1970a.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Mārgarita Korta]]''' (attēlā) [[1970. gads|1970. gadā]] kļuva par pirmo [[tenisiste|tenisisti]] atklātajā ērā, kas vienā kalendārajā gadā uzvar visos četros ''[[Grand Slam]]'' vienspēļu turnīros?
* ... ka '''[[Sendijas Hukas pamatskolas apšaude]]''' ir otra nāvējošākā apšaude [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mācību iestāžu vēsturē pēc [[Slaktiņš Virdžīnijas Tehniskajā universitātē|slaktiņa Virdžīnijas Tehniskajā universitātē]]?
* ... ka '''[[Džeimss Vedels|Džeimsa Vedela]]''' atklātā [[jūra]], ko viņš nosauca par [[Džordža IV jūra|Džordža IV jūru]], [[1900. gads|1900. gadā]] tika pārdēvēta atklājēja vārdā?
[[Attēls:Vladimir2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Radzivila hronika]]''' (attēlā ilustrācija) glabājas [[Pēterburga|Pēterburgā]], Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā kopš [[1758. gads|1758. gada]], kad [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā [[Krievija]]s karaspēks ieņēma [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] un nolaupīja tās rokrakstu?
* ... ka [[televīzija]]s seriālā '''&quot;[[Likteņa līdumnieki]]&quot;''' ir parādīts laika posms no [[1885. gads|1885.]] līdz [[1995. gads Latvijā|1995. gadam]]?
* ... ka '''[[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]]''' [[1915. gads Latvijā|1915. gadā]] tika izsūtīts uz [[Irkutska|Irkutsku]], bet formāli turpināja būt [[Rīgas pilsētas galva]], jo jauns netika ievēlēts līdz [[1917. gads Latvijā|1917. gada]] pašvaldību vēlēšanām?
[[Attēls:메밀.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[griķi]]em''' (attēlā) līdz pat [[sals|salam]] ir [[zieds|ziedi]] un tos bieži izmanto kā nektāra avotu [[medus bites|medus bitēm]]?
* ... ka '''[[Krisa Everte]]''' ir sasniegusi finālu 34 ''[[Grand Slam]]'' turnīru finālos, kas ir profesionālā [[teniss|tenisa]] rekords gan starp sievietēm, gan vīriešiem?
* ... ka '''[[Krāslavas Valsts ģimnāzija]]s''' pirmā direktore bija [[Valērija Seile]] — pirmā sieviete [[Latgale|Latgalē]], kas ieguvusi akadēmisko [[izglītība|izglītību]]?
[[Attēls:Surnia-ulula-002.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Latvija]] un [[Igaunija]] ir vienīgās valstis [[Eiropa|Eiropā]], kur '''[[svītrainā pūce]]''' (attēlā) ir izzudusi kā ligzdotāja?
* ... ka [[Itāļi|itāļu]] [[kalnu slēpošana]]s leģenda '''[[Alberto Tomba]]''' ar izcīnītām 50 uzvarām atsevišķos Pasaules kausa posmos atpaliek tikai no [[Ingemars Stēnmarks|Ingemara Stēnmarka]] un [[Hermanis Maiers|Hermaņa Maiera]]?
* ... ka '''[[Džona Kenedija starptautiskā lidosta]]''' savu pašreizējo nosaukumu ieguva mēnesi pēc [[atentāts pret Džonu Kenediju|atentāta pret ASV prezidentu Džonu Kenediju]]?
[[Attēls:2003 - First ladies Bella Kocharian, Laura Bush, Lyudmila Putina and Zorka Parvanova (from left to right).jpg|border|right|50px]]
* ... ka pirmā [[sieviete]], kuru iesāka saukt par '''[[pirmā lēdija|pirmo lēdiju]]''' (attēlā [[Armēnija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Krievija]]s un [[Bulgārija]]s prezidentu dzīvesbiedres 2003. gadā) bija neprecētā ASV 15. prezidenta [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] radiniece Heriete Leina?
* ... ka '''[[Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle]]s''' notiek jau kopš [[1993. gads Latvijā|1993. gada]]?
* ... ka '''[[Cēsu Valsts ģimnāzija]]s''' vēsturi var izsekot no [[1825. gads|1825. gada]] un šai laikā skolai ir bijuši 10 dažādi nosaukumi?
[[Attēls:Hercs Franks 2010.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Hercs Franks]]''' (attēlā) bija viens no latviešu poētiskā [[dokumentālā filma|dokumentālā kino]] tradīcijas radītājiem?
* ... ka ievērojamā latviešu gleznotāja [[Augusts Annuss|Augusta Annusa]] dēls '''[[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]]''' arī bija gleznotājs?
[[Attēls:Katoļu baznīca Eglainē.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca|Eglaines katoļu baznīcā]]''' (attēlā) ir [[kristības|kristīts]] pašreizējais [[Rīgas arhidiecēze]]s [[arhibīskaps]] metropolīts [[Zbigņevs Stankevičs]]?
* ... ka [[1945. gads|1945. gada]] [[8. maijs|8. maijā]], kad [[Trešais reihs|Vācijas]] karaspēks '''[[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes katlā]]''' parakstīja [[kapitulācija]]s aktu, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] padevās 146 000 karavīru?
* ... ka organizācija &quot;Simona Vīzentāla centrs&quot; ir izveidota '''[[Simons Vīzentāls|Simona Vīzentāla]]''' dzīves laikā un nosaukta viņa vārdā, bet nav viņa radīta vai vadīta?
[[Attēls:Male Impala in in Lake Nakuru National Park.JPG|border|right|50px]]
* ... ka '''[[impala]]i''' (attēlā tēviņš) grūsnības periods ilgst 6—7 [[mēnesis|mēnešus]], un tā uz vienu mēnesi spēj novilcināt [[dzemdības|dzemdību]] brīdi, ja nav piemēroti apstākļi?
* ... ka [[dižakmens]] '''«[[Lāčplēša gulta]]»''' agrāk atradies [[Daugava]]s gultnē, bet [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] tas tika pārvests uz [[Ķeguma HES]] ūdenskrātuves krastu pirms tās uzplūdināšanas?
* ... ka lielākā daļa '''[[pļavas ķirzaka]]s''' populācijas ir dzīvdzemdētājas, nevis oldējējas, atšķirībā no lielā vairuma [[ķirzakas|ķirzaku]]?
[[Attēls:Beatification of John Paul II (1).jpg|border|right|50px]]
* ... ka pēc [[katoļu baznīca]]s [[kanons|kanoniem]] '''[[beatifikācija]]''' (attēlā [[Jānis Pāvils II|Jāņa Pāvila II]] beatifikācija) nevar sākties agrāk nekā 5 [[gads|gadus]] pēc personas [[nāve]]s?
* ... ka [[psihoanalīze|psihoanalītiķa]] '''[[Vilhelms Reihs|Vilhelma Reiha]]''' grāmatas ''Die Massenpsychologie des Faschismus'' pēc varas iestāžu lēmuma savulaik tika sadedzinātas gan nacistu [[Vācija|Vācijā]], gan vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... ka 22 gadus vecais [[Melnkalne]]s [[basketbolists]] '''[[Nikola Vučevičs]]''' jau pirmajā sezonā [[Orlando &quot;Magic&quot;]] sastāvā uzstādīja kluba rekordu, izcīnot 29 [[atlēkusī bumba|bumbas zem groziem]]?
[[Attēls:Laupa mõisa peahoone jõega.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Igaunija]]s otra garākā upe '''[[Pernu]]''' (attēlā) ir kuģojama tikai 9 [[kilometrs|kilometru]] garumā tās lejtecē?
* ... ka '''[[eksponentfunkcija]]s''' ''[[e (matemātiska konstante)|e]]''&lt;sup&gt;''x''&lt;/sup&gt; [[atvasinājums]] ir pati funkcija ''e''&lt;sup&gt;''x''&lt;/sup&gt;?
* ... ka [[zviedri|zviedru]] [[teniss|tenisists]] '''[[Stefans Ēdbergs]]''' četras reizes [[Zviedrija]]s komandas sastāvā uzvarējis [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izcīņā?
[[Attēls:Lones stacija.jpg|border|right|50px|Bijušās Lones dzelzceļa stacijas ēka]]
* ... ka '''[[Lone|Lonē]]''' ir saglabājusies [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļa]] līnijas [[Jēkabpils]]—[[Nereta]] [[dzelzceļa stacija]]s ēka (attēlā)?
* ... ka '''[[Altonavas iela]]''' šķērso divas [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnijas: [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]?
* ... ka '''[[Dreika šaurums]]''' ir grūti kuģojams, jo tajā ir biežas, spēcīgas un neprognozējamas [[vētra]]s, dienvidu daļā — [[aisbergs|aisbergi]]?
[[Attēls:&quot;NO GAS&quot; SIGNS WERE A COMMON SIGHT IN OREGON DURING THE FALL OF 1973, SUCH AS AT THIS STATION IN LINCOLN CITY ALONG... - NARA - 555416.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[1973. gada naftas krīze]]s''' (attēlā) laikā [[nafta]]s cena pieauga no trīs līdz divpadsmit [[ASV dolārs|dolāriem]] par barelu?
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ģeoloģija|ģeologa]], [[Bērzaines ģimnāzija]]s absolventa '''[[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna fon Grēvinka]]''' vārdā nosaukts [[šļūdonis]] [[Aļaska|Aļaskā]]?
* ... ka '''[[Sauka|Saukā]]''' atrodas [[Latvija]]s [[fotogrāfija]]s pamatlicēja Mārtiņa Buclera muzejs?
[[Attēls:Kjetil-Andre Aamodt Kitzbuehel 2000.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[norvēģija|norvēģu]] kalnu slēpotājs '''[[Hjētils Andrē Omots]]''' (attēlā) ir gan jaunākais, gan vecākais [[zelta medaļa]]s ieguvējs [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]] [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... ka '''[[Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums]]''' aizņem 0,4—8% [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] teritorijas un satur vairāk kā miljonu tonnu [[atkritumi|atkritumu]]?
* ... ka '''[[Boulsa rags|Boulsa ragā]]''' [[Klerensas sala]]s dienvidos ligzdo vairāk kā 112 tūkstoši pāru zodasiksnas [[pingvīni|pingvīnu]]?
[[Attēls:TommyLeeJones07TIFF cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... ka filmas «Vīri melnā» galvenās lomas atveidotājs '''[[Tomijs Lī Džonss]]''' (attēlā) ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] tikai kā labākais otrā plāna [[aktieris]] par lomu [[1993]]. gada trillerī ''The Fugitive''?
* ... ka bērnu grāmatu autore un ilustratore '''[[Dzidra Rinkule-Zemzare]]''' bijusi [[Rīgas zoodārzs|Rīgas zoodārza]] [[ziloņi|zilonītes]] Zuzītes &quot;krustmāmiņa&quot;, aktīvi piedalījusies līdzekļu vākšanā Zuzes atpirkšanai no [[Maskava]]s zoodārza?
[[Attēls:Matterhorn from Domhütte - 2.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Materhorns]]''' (attēlā) ir viena no bīstamākajām [[Alpi|Alpu]] virsotnēm — laikā no [[1865]]. līdz [[1995]]. gadam, kāpjot kalnā, dzīvību zaudējuši apmēram 500 [[cilvēks|cilvēki]]?
* ... ka [[volejboliste]] '''[[Minjona Hehta]]''' bija pirmā latviešu [[sportiste]], kas izcīnījusi pasaules čempiones titulu kādā no sporta veidiem?
* ... ka pašreizējās '''[[Jūrkalnes katoļu baznīca]]s''' priekšteces, vecās baznīcas, pamati mūsdienās ir ieskaloti [[Baltijas jūra|jūrā]]?
[[Attēls:Tilgaļu milzakmens.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Tilgaļu milzakmens]]''' (attēlā) ir vislielākais [[dižakmens]] [[Kurzeme|Kurzemē]]?
* ... ka '''[[2013. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2013. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' 11 medaļas izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists|biatlonisti]], tostarp [[Tūra Bergere]] ieguva četras zelta un divas sudraba medaļas?
* ... ka '''[[Dvīņi (zodiaka zīme)|Dvīņu zodiaka zīmi]]''' pārvaldošā planēta ir [[Merkurs (planēta)|Merkurs]]?
[[Attēls:Stefan II węgierski.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Ištvāns II Ārpāds|Ištvāns II]]''' (attēlā) par [[Ungārija]]s [[Karalis|karali]] tika kronēts jau kā bērns [[1105. gads|1105. gadā]], tēvam karalim [[Kālmāns Grāmatnieks|Kālmānam]] dzīvam esot?
* ... ka pēc [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]] [[romāns|romāna]] motīviem tapusī filma '''[[Zaļā jūdze|«Zaļā jūdze»]]''' bija nominēta četrām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] (arī kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]), taču neieguva nevienu no tām?
* ... ka '''[[Latvijas regbija izlase]]''' savā debijas spēlē 1992. gadā zaudēja [[Gruzija]]s izlasei ar rezultātu 3—28?
[[Attēls:Tourists land at Point Wild, Elephant Island (6019058631).jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Dienvidšetlendas salas]]''' (attēlā) ir visblīvāk apdzīvotā teritorija [[Antarktika|Antarktikā]] — šeit izvietojušās 13 valstu 17 [[polārstacija]]s?
* ... ka '''[[Māris Ziediņš (hokejists)|Māris Ziediņš]]''' ir pirmais [[Talsi|Talsu]] [[hokejs|hokeja]] audzēknis, kas iekļuvis [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas hokeja izlasē]]?
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas 13 '''[[Latvijas abinieki|abinieku sugas]]''', no kurām 4 ir ierakstītas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]?
[[Attēls:Zemgale station.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Zemgales Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]]''' (attēlā) ierīkota bijušajā [[Zemgale (stacija)|Zemgales]] dzelzceļa stacijas ēkā?
* ... ka '''[[Longailenda]]s''' salā dzīvo vairāk cilvēku kā [[Īrija|Īrijā]] vai [[Jamaika|Jamaikā]]?
* ... ka kuģošanas maršrutus '''[[rēcošie četrdesmitie|rēcošajos četrdesmitajos]]''' jūrnieki sauc arī par «miroņu taku»?
[[Attēls:Norfolk Island jail1.jpg|border|right|50px]]
* ... ka no [[Norfolkas Sala]]s galvaspilsētas '''[[Kingstona (Norfolkas Sala)|Kingstonas]]''' (attēlā) pirmajiem 22 [[iedzīvotāji]]em 15 bija ieslodzītie?
* ... ka no [[Austrija|austriešu]] rakstnieka '''[[Leopolds fon Zahers-Mazohs|Leopolda fon Zahera-Mazoha]]''' uzvārda ir radies jēdziens [[mazohisms]]?
* ... ka lielākajā no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma '''&quot;[[Lido]]&quot;''' [[restorāns|restorāniem]] vienlaikus var tikt uzņemti aptuveni 1000 cilvēki?
[[Attēls:Bērzaines ģimnāzija (1915).jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Bērzaines ģimnāzija]]''' pie [[Cēsis|Cēsīm]] (attēlā) līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] tika uzskatīta par par vienu no labākajām [[Baltija]]s ģimnāzijām?
* ... ka [[Austrālija|austrāliešu]] mūziķa '''[[Niks Keivs|Nika Keiva]]''' pirmais [[romāns]] «Un ēzelis ieraudzīja eņģeli» ticis izdots arī [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?
* ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejnieks '''[[Tarass Ševčenko]]''' tika izpirkts no [[dzimtbūšana]]s ar [[glezna]]s palīdzību?
[[Attēls:Dry Etosha Pan.jpg|border|right|50px]]
* ... ka sausais [[sāls]] un sakaltušu dubļu [[līdzenums]] '''[[Etoša]]''' (attēlā) atrodas sena [[ezers|ezera]] gultnē, kas bijis pildīts ar [[ūdens|ūdeni]] pirms 16 000 gadiem?
* ... ka '''[[Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca]]s''' projekts ir veidots pēc [[Kauņa]]s [[katedrāle]]s parauga?
* ... ka '''[[glodene]]s''', līdzīgi kā [[ķirzakas]], briesmu gadījumos nomet [[aste|asti]], kas vēlāk ataug?
[[Attēls:Haralds_Loudons.png|border|right|50px]]
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ornitoloģija|ornitologs]], [[Berlīne]]s Universitātes profesors '''[[Haralds Loudons]]''' (attēlā) bijis pirmais [[putni|putnu]] sistemātiķis [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[saksofons|saksofonists]] un komponists '''[[Ornets Kolmens]]''' bija viens no galvenajiem mūziķiem, kas 1960. gados radīja [[brīvais džezs|brīvā džeza]] mūzikas kustību un žanru?
* ... ka '''''[[GEOS (8 bitu operētājsistēma)|GEOS]]''''' 1980. gadu otrajā pusē bija otrā pārdotākā grafiskā [[operētājsistēma]] pēc ''MacOS'' un trešā pārdotākā operētājsistēma pēc ''[[MS-DOS]]'' un ''MacOS''?
[[Attēls:Cristobal Huet.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Francijas hokeja izlase|Francijas]] izlases vārtsargs '''[[Kristobals Iē]]''' (attēlā) ir pirmais franču [[hokejs|hokejists]], kas ieguvis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... ka '''[[Sinklērs Lūiss]]''' 1930. gadā kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] rakstnieku, kas saņēmis [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejnieka '''[[Ivans Franko|Ivana Franko]]''' vārdā nosaukta [[Ivanofrankivska]]s pilsēta?
[[Attēls:Sir Humphry Davy, Bt by Thomas Phillips.jpg|border|right|50px]]
* ... ka britu [[ķīmija|ķīmiķis]] un izgudrotājs '''[[Hamfrijs Deivijs]]''' (attēlā) 1815. gadā izgudroja eksplozijdrošu lampu [[akmeņogles|ogļraču]] vajadzībām?
* ... ka 1909. gadā [[Ukraina]]s pilsētas '''[[Borislava]]s''' apkaimē ieguva 5% no pasaules [[nafta]]s?
[[Attēls:Daugavpils Shot Factory.jpeg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Daugavpils skrošu rūpnīca|Daugavpils skrošu rūpnīcā]]''' (attēlā) atrodas [[Eiropa|Eiropā]] vienīgais [[svins|svina]] liešanas [[tornis]], kas joprojām darbojas?
* ... ka zvaigžņu skaits '''[[Eiropas karogs|Eiropas karogā]]''' netiek mainīts atkarībā no [[Eiropas Savienība]]s un [[Eiropas Padome]]s dalībvalstu skaita?
* ... ka '''[[sudraba nitrāts|sudraba nitrātu]]''' sauc arī par elles akmeni?
[[Attēls:Great Sphinx of Giza - 20080716a.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Lielā sfinksa]]''' (attēlā) ir pasaulē lielākā monolīta statuja un vecākā zināmā monumentālā [[skulptūra]]?
* ... ka [[singls]] '''''[[Someone like You]]''''' [[2011. gads|2011. gadā]] kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo [[Adele (dziedātāja)|Adeles]] dziesmu, kas ierindojusies pirmajā vietā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] topā?
* ... ka '''[[Superkauss XLVII]]''' bija pirmā [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] ''[[Super Bowl]]'' spēle, kad abu komandu galvenie treneri bija brāļi — Džons Harbo un Džims Harbo?
[[Attēls:Goldfish3.jpg|border|right|50px]]
* ... ka pirmās '''[[zelta zivtiņa]]s''' (attēlā) tikušas domesticētas [[Ķīna|Ķīnā]] pirms vairāk nekā 1000 gadiem?
* ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejniece un publiciste '''[[Lesja Ukrainka]]''' 1902. gadā [[ukraiņu valoda|ukrainiski]] tulkojusi [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskās partijas manifestu]]?
[[Attēls:Pantheon Front.jpg|border|right|50px]]
* ... ka gandrīz divus tūkstošus gadu pēc uzcelšanas [[Roma]]s '''[[Panteons (Roma)|Panteona]]''' (attēlā) [[kupols]] joprojām ir pasaulē lielākais [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] kupols?
* ... ka '''[[Čehijas karogs]]''' ir cēlies no [[Čehoslovākija]]s karoga, kas sākotnēji bija vienāds ar [[Polijas karogs|Polijas karogu]], tāpēc [[1920. gads|1920. gadā]] tika mainīts?
* ... ka [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] nav nevienas '''[[iekšzemes valstis|iekšzemes valsts]]'''?
[[Attēls:Frank Abagnale (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... ka krāpnieks un vērtspapīru viltotājs '''[[Frenks Abagneils]]''' (attēlā) 1980. gadā sarakstījis autobiogrāfiju ''Catch Me If You Can'', pēc kuras tikusi uzņemta '''[[Noķer mani, ja vari|filma]]''', kurā viņu attēlo [[Leonardo Di Kaprio]]?
* ... ka pašpasludinātās [[Kalnu Karabaha]]s galvaspilsētā '''[[Stepanakerta|Stepanakertā]]''' dzimuši divi [[Armēnija]]s prezidenti?
* ... ka [[cianīdi|cianīdu]] un [[zilskābe]]s nosaukums radies, pateicoties '''[[Berlīnes zilais|Berlīnes zilā]]''' krāsai?
* ... ka [[Latvijas Republika]]s apbalvojums '''[[Atzinības krusts]]''' (attēlā) tika veidots pēc [[Kurzemes hercogiste]]s Atzinības ordeņa līdzības?
[[Attēls:Atzinības krusts.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Liepāja]]s [[futbolists]] '''[[Ainārs Linards]]''' ir guvis pirmo vārtus [[Latvijas futbola izlase]]s labā pēc neatkarības atgūšanas?
* ... ka [[šūna|šūnu]] fragmenta '''[[Trombocīts|trombocīta]]''' vidējais dzīves ilgums ir no 5 līdz 9 [[diena|dienām]]?
* ... ka [[Albānija|Albānijā]] no 1967. līdz 1986. gadam tika uzbūvēti vairāk kā 700 tūkstoši [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] '''[[Albānijas bunkuri|bunkuru]]''' (attēlā) — uz četriem valsts iedzīvotājiem viens bunkurs?
[[Attēls:Vermosh 69.JPG|border|right|50px]]
* ... ka [[politika|politiskā]] žargona termina '''«[[noderīgais idiots]]»''' izcelsmi piedēvē [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]?
* ... ka no '''[[Ketleru dzimta]]s''' nākuši septiņi hercogi [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tronī?
* ... ka '''[[Kūra (pilsēta)|Kūra]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vecāko [[Šveice]]s [[pilsēta|pilsētu]] ar 5000 gadu senu [[vēsture|vēsturi]]?
[[Attēls:Chur 2008 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... ka uzņēmējs '''[[Gunārs Ķirsons]]''' trīs reizes kļuvis par [[Latvija]]s čempionu [[sambo]], bet 2009. gadā ticis ievēlēts par Latvijas [[Džudo]] federācijas valdes priekšsēdētāju?
* ... ka [[Baltkrievija]]s vistālāk [[rietumi|rietumos]] esošā [[pilsēta]] '''[[Visokaje]]''' ir atradusies [[Lietuvas lielkņaziste]]s, [[Reča Pospoļita|Rečas Pospoļitas]], [[Prūsija]]s, [[Krievija]]s, [[Polija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Baltkrievija]]s sastāvā?
* ... ka latviešu diriģents '''[[Teodors Kalniņš]]''' (attēlā) [[1934]]. gadā ticis apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], bet [[1948]]. gadā saņēmis [[Latvijas PSR]] Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu?
[[Attēls:Teodors_Kalniņš.jpg|border|right|50px]]
* ... ka mūsdienās '''[[ainu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts no 15 līdz 150 cilvēkiem, lai gan ainu etniskās grupas pārstāvju skaits tiek lēsts ap 25 tūkstošiem?
* ... ka [[Latvija]]s '''[[prezidentūra Eiropas Savienības Padomē]]''', kas notiks [[2015. gads|2015. gada]] pirmajā pusē, būs pirmā prezidentūra [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]]?
* ... ka lielāko daļu no '''[[Sardīnijas Karaliste]]s''' (attēlā ģerbonis) pastāvēšanas laika tās politiskā un ekonomiskā [[galvaspilsēta]] bija [[Turīna]], kas neatrodas [[Sardīnija]]s salā?
[[Attēls:Armoiries Sardaigne 1815.png|right|50px]]
* ... ka [[masa]]s mērvienība [[puds]] rakstu avotos minēta jau '''[[1134|1134. gadā]]'''?
* ... ka [[2012. gada olimpiskās spēles]] bija pirmās, kurās vīrieši un sievietes sacentās vienādā skaitā '''[[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas disciplīnu]]'''?
* ... ka '''[[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]]''' (attēlā saspridzināts [[1947. gads|1947. gadā]]) bija trīsdesmit istabas ar kopējo platību {{nobr|250 m²}}?
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-M1204-319, Berlin, Reichskanzlei, gesprengter Führerbunker.jpg|border|right|50px]]
* ... ka kolumbiešu [[narkotikas|narkobarons]] miljardieris '''[[Pablo Eskobars]]''' ir bijis ievēlēts [[Kolumbija]]s parlamenta apakšpalātā?
* ... ka '''[[Žeļko Obradovičs|Žeļko Obradoviča]]''' vadītie [[basketbols|basketbola]] klubi ir astoņas reizes uzvarējuši [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], kas ir rekords starp treneriem?
* ... ka termini ''[[sadisms]]'' un ''sadists'' ir atvasināti no rakstnieka un filozofa '''[[Marķīzs de Sads|Marķīza de Sada]]''' (attēlā) vārda?
[[Attēls:Sade (van Loo).png|right|50px]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[aviators]] '''[[Čārlzs Lindbergs]]''' bija pirmais, kurš vienatnē pārlidoja pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]?
* ... ka pēc karalienes [[Beatrikse]]s atteikšanās no troņa kroņprincis '''[[Vilems Aleksandrs]]''' kļūs par pirmo vīriešu kārtas [[Nīderlande]]s valsts galvu pēc Vilema III, kurš valdīt beidza 1890. gadā?
* ... ka [[ebreji|ebreju]] tirgotājs un [[polija|poļu]] armijas [[kavalērija]]s [[pulkvedis]] '''[[Bereks Joselevičs]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par pirmo ebreju militāro vienību izveidotāju un komandieri Jaunākajos laikos?
[[Attēls:Berek Joselewicz (1764–1809).jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[vācieši|vācu]] [[ķīmija|ķīmiķis]], [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmija]]s laureāts '''[[Hermanis Emils Fišers]]''' atklāja veidu, kā sintezēt [[kofeīns|kofeīnu]]?
* ... ka [[Igate]]s '''[[Igates Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Marijas Magdalēnas baznīca]]''' ir pirmā konsekrētā ekumēniskā [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka, lai sterilizētu savas pa [[maita|maitu]] sabristās kājas, '''[[grifi]]''' (attēlā) [[urīns|urinē]] tām tieši virsū?
[[Attēls:Gyps africanus Torgos tracheliotus.jpg|border|right|50px]]
* ... ka baktēriju '''[[Bālā treponēma|bālo treponēmu]]''' par &quot;bālo&quot; sauc tādēļ, ka to nevar nokrāsot ar [[krāsvielas|anilīnkrāsvielām]]?
* ... ka no [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ir atteikušies trīs cilvēki — '''[[Dadlijs Nikolss]]''', '''[[Džordžs Skots]]''' un [[Marlons Brando]]?
* ... parazītisko '''[[kāšgalvjtārpi|kāšgalvjtārpu]]''' (attēlā) izmēri variē no dažiem milimetriem līdz pat 65 centimetriem?
[[Attēls:Macracanthorhynchus hirudinaceus adult BAM1.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[katolicisms|katoliskajās]] zemēs populārie vārdi Havjers un Ksavers ir doti par godu '''[[Francisks Ksaverijs|Svētajam Franciskam Ksaverijam]]'''?
* ... ka no '''[[ērkšķu plūme]]s''' ir cēlušās kultūraugu sugas kā ķiršveida jeb Kaukāza plūme un [[mājas plūme]]?
* ... ka norvēģu polārpētnieks '''[[Karls Antons Larsens]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par [[Antarktika]]s [[vaļu medības|vaļu medību]] industrijas izveidotāju?
[[Attēls:Carl-Anton-Larsen.jpg|right|50px]]
* ... ka '''[[Ungurpils]]''' latviskais nosaukums cēlies no Pirkeles [[muiža]]s īpašnieku baronu [[Ungerni-Šternbergi|Ungernu]] dzimtas uzvārda?
* ... ka '''''[[The Verve]]''''' pašķiršanās laikā tās līderis Ričards Eškrofts noraidīja runas par atkalapvienošanos, sakot: &quot;Drīzāk varētu apvienot visus četrus [[The Beatles|Bītlus]],&quot; taču 2007. gadā grupa apvienojās?
* ... ka '''[[Siguldas Jaunā pils]]''' (attēlā) celta kā [[Sigulda]]s muižas īpašnieku dzīvojamā māja, bet mūsdienās tajā atrodas [[Siguldas novads|Siguldas novada]] dome?
[[Attēls:Sigulda Castle closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[romieši|romiešu]] [[mitoloģija]]s debesu dieviete '''[[Junona]]''' ir gan [[Jupiters (mitoloģija)|Jupitera]] māsa, gan sieva?
* ... ka '''[[egļu rudmiese]]''' ir ēdama [[sēne]], bet tās garša ir rūgta un tā netiek tik augstu vērtēta kā tai līdzīgā suga '''[[priežu rudmiese]]'''?
* ... ka [[Baltkrievija]]s pilsētas '''[[Smarhoņa]]s''' ģerbonī (attēlā) attēlots dejojošs [[lācis]], jo 17. un 18. gadsimtā pie pilsētas Radzivili bija ierīkojuši dresēto lāču [[skola|skolu]]?
[[Attēls:Coat_of_Arms_of_Smarhoń,_Belarus.svg|right|50px]]
* ... ka pašlaik ātrākais '''[[superdators]]''' vienā [[sekunde|sekundē]] spēj izpildīt 17,59 kvadriljonus instrukciju?
* ... ka [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Edgars Rūja]]''' 1935. gadā divas spēles aizvadījis arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasē]]?
* ... ka '''[[Eiropas kokvarde]]s''' (attēlā) [[pirksti|pirkstu]] galos ir piesūcekņi, ar kuru palīdzību dzīvnieks spēj pārvietoties pa zariem un lapām?
[[Attēls:Hyla02 ST 10.jpg|border|right|50px]]
* ... ka portāls '''[[Inbox.lv]]''' pēdējos četrus gadus ietilpst mīlētāko [[Latvija]]s [[zīmols|zīmolu]] trijniekā?
* ... ka dažiem '''[[četrkājaiņi]]em''', piemēram, [[čūskas|čūskām]], [[kājas]] var būt pavisam izzudušas?
* ... ka [[2013. gads|2013. gada]] sākumā '''[[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]''' (attēlā) bija 2488 izklaides industrijā panākumus guvušiem cilvēkiem veltītas zvaigznes?
[[Attēls:Hollywood Walk of Fame.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[rakstnieks|rakstnieka]] '''[[Ēvalds Vilks|Ēvalda Vilka]]''' īstais vārds ir Ēvalds Lācis?
* ... ka pēc [[Meksika]]s likumiem '''[[tekila|tekilu]]''' ir atļauts ražot tikai [[Halisko]] štatā un ierobežotos dažu citu štatu reģionos?
* ... ka '''[[maitas putni|maitas putnu]]''' (attēlā) [[kuņģis|kuņģa]] sula bez problēmām tiek galā ar botulīna [[toksīns|toksīnu]], cūku mēri vai Sibīrijas mēri, kas daudziem citiem [[maitēdāji]]em varētu izraisīt [[nāve|nāvi]]?
[[Attēls:Buitres_leonados_(Gyps_fulvus)_0.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] inženieris un uzņēmējs '''[[Pols Berans]]''' ir viens no [[internets|interneta]] pamatlicējiem, [[pakešu komutācija]]s izgudrotājs?
* ... ka [[Baltkrievija]]s pilsēta '''[[Ļida]]''' ir bijusi [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valdnieka [[Aļģirds|Aļģirda]] rezidence?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[gangsteris]] '''[[Meirs Lanskis]]''' (attēlā) bija viens no [[Lasvegasa]]s [[azartspēles|azartspēļu]] industrijas pamatlicējiem?
[[Attēls:Meyer Lansky NYWTS 1 retouched.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pilsētā '''[[Kubinka|Kubinkā]]''' atrodas viens no pasaulē lielākajiem [[Kubinkas bruņutehnikas muzejs|bruņutehnikas muzejiem]]?
* ... ka '''[[Ķīnas Komunistiskā partija]]''' ar vairāk nekā 80 miljoniem biedru (6% no kopējā kontinentālās [[Ķīna]]s iedzīvotāju skaita) ir pasaulē lielākā [[partija]]?
* ... ka '''[[Ans Lī]]''' (attēlā) kļuva par pirmo aziātu, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]]?
[[Attēls:Ang Lee - 66ème Festival de Venise (Mostra).jpg|border|right|50px]]
* ... ka biedrība '''„[[Demokrātiskie patrioti]]”''' ir sabiedriski politiska [[organizācija]] (nav [[politiska partija|partija]]), tomēr tā veido savu frakciju [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ka '''[[lipeklis]]''' ir tas, kas piešķir [[mīkla (pārtika)|mīklai]] [[Viskoelastība|elastību]], veicina tās rūgšanu un piešķir [[maize]]i sīkstumu?
* ... ka '''[[gārgales|gārgaļu]]''' (attēlā brūnkakla gārgale) ģintī ir piecas mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, no kurām četras sastopamas [[Latvija|Latvijā]]?
[[Attēls:Gavia Stellata Ölfusá 20090606.jpg|border|right|50px]]
* ... ka [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] '''[[Ašmjani]]''' bija ievērojams [[kalvinisms|kalvinisma]] centrs?
* ... ka '''[[Jaunnorvēģu valoda|jaunnorvēģu valodu]]''' kā oficiālo valodu deklarējušas 27% no [[Norvēģija]]s pašvaldībām?
* ... ka '''[[Svētais Filips]]''' (attēlā) ir cepurnieku, konditoru un [[Urugvaja]]s aizgādnis?
[[Attēls:Rubens apostel philippus.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Vikipēdija latgaliešu valodā|Vikipēdijā latgaliešu valodā]]''' joprojām ir tikai 744 raksti?
* ... ka [[Dānija]]s [[hokejs|hokeja]] kluba '''''[[Herning Blue Fox]]''''' sastāvā spēlējuši [[Latvija]]s hokejisti Sergejs Seņins, [[Aleksandrs Semjonovs]] un [[Agris Saviels]]?
* ... ka '''[[virpotāji]]em''' (attēlā) ķermeņa priekšējā galā ir skropstiņu gredzeni, kas kalpo gan kā [[barība|barošanās]], gan arī kā pārvietošanās līdzeklis?
[[Attēls:Mikrofoto.de-Brachionus quadridentatus 6.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]]''' pret [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] daļas vadīja [[latvieši]] [[Roberts Apinis]] un [[Jānis Fabriciuss]]?
* ... ka '''[[pasterizēšana]]''' nosaukta tās izgudrotāja franču ķīmiķa un mikrobiologa [[Luijs Pastērs|Luija Pastēra]] vārdā?
* ... ka '''[[upes nēģis|upes nēģim]]''' (attēlā) ir trīs [[acis]]?
[[Attēls:Lampetra fluviatilis.jpg|border|right|50px]]
* ... ka '''[[Hiolīti|hiolītu]]''' pārakmeņojumi ir zināmi nogulumos no [[kembrijs|kembrija]] līdz [[perms|permam]]?
* ... ka '''[[Kalnišķi (Nīcas pagasts)|Kalnišķi]]''' ir mūziķes [[Austra Pumpure|Austras Pumpures]] dzimtā vieta?
* ... ka [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] '''[[mājas apogs]]''' (attēlā) bija gudrības un dievietes [[Atēna]]s simbols?
[[Attēls:Mochuelo Común ( Athene noctua )(1).jpg|border|right|50px]]
* ... ka amerikāņu [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Stens Lī]]''' ir viens no [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] un [[Halks|Halka]] izgudrotājiem?
* ... ka faktiskā [[Palestīnas autonomija]]s galvaspilsēta '''[[Rāmalla]]''' agrāk bija [[kristietība|kristiešu]] pilsēta?
* ... ka par pirmo '''[[imāms|imāmu]]''' kļuva pravieša [[Muhameds|Muhameda]] znots [[Alī Ibn Abū Tālibs]]?
* ... ka '''[[Paka Kinhje]]''' ir pirmā sieviete — [[Korejas Republika]]s prezidente?
[[Attēls:Soyinka,_Wole_(1934).jpg|border|right|100px]]
* ... ka [[Nobela prēmija]]s laureāts '''[[Vole Šojinka]]''' (attēlā) [[dzeja|dzeju]] galvenokārt raksta jorubu valodā, bet [[proza|prozu]] un [[drāma|drāmu]] — [[angļu valoda|angļu valodā]]?
* ... ka '''[[Dieva Jērs]]''' ir viens no [[kristietība]]s pamatsimboliem, kas simbolizē [[Jēzus Kristus]] nesto upuri, lai atpestītu cilvēci no bojāejas?
* ... ka '''[[Pāvilostas Lielais akmens]]''' ir lielākais jūrakmens [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka [[Padomju Savienība]]s maršals '''[[Ovaness Bagramjans]]''', būdams Baltijas kara apgabala virspavēlnieks, dzīvojis [[Mežaparks|Mežaparkā]]?
* ... ka '''[[Ēģipte (ciems)|Ēģiptes]]''' [[luterāņi|luterāņu]] [[baznīca (celtne)|baznīca]] ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis?
[[Attēls:Rhododendron-by-eiffel-public-domain-20040617.jpg|border|right|100px]]
* ... ka par godu karalienei [[Elizabete II|Elizabetei II]] nosaukti divi apgabali [[Antarktīda|Antarktīdā]] — [[Princeses Elizabetes Zeme]] 1931. gadā un '''[[Karalienes Elizabetes Zeme]]''' 2012. gadā?
* ... ka '''[[rododendri]]''' (attēlā) mēdz būt gan mūžzaļi, gan vasarzaļi?
* ... ka '''[[Taiti futbola izlase]]''' ir [[2012. gads sportā|2012. gada]] [[Okeānijas Nāciju kauss|Okeānijas Nāciju kausa]] ieguvēja?
* ... ka '''[[Alberts Hofmanis]]''' savu atklājumu [[Lizergīnskābes dietilamīds|LSD]] raksturoja kā &quot;zāles dvēselei&quot; un izteica nožēlu par vielas aizliegumu?
* ... ka [[reformācija]]s laikmeta [[Rīga]]s grāmatu iespiedējs '''[[Nikolajs Mollīns]]''' ir iespiedis apmēram 180 darbu [[latīņu valoda|latīņu]], [[vācu valoda|vācu]] un [[latviešu valoda|latviešu]] valodā?
* ... ka [[Irāna]]s '''[[Islāma revolūcija]]s''' sākotnējā posmā vienoti pret valdošo dinastiju kopā ar [[islāmisms|islāmistiem]] iestājās arī [[liberālisms|liberāļi]] un [[komunisti]]?
* ... ka, atšķirībā no vēlāk izveidotajām [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] vienībām, '''[[Latviešu policijas bataljoni|Latviešu policijas bataljonu]]''' apgāde bija trūcīga un tie bija vāji bruņoti?
[[Attēls:3 Brueder.jpg|border|right|100px]]
* ... ka viena no '''[[Trīs brāļi|Trīs brāļu]]''' (attēlā) ēkām ir vecākais mūra dzīvojamais [[nams]] [[Rīga|Rīgā]], kas ir saglabājies līdz mūsdienām?
* ... ka '''[[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]]''' ir lielākā pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurā nav [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] sistēmas?
* ... ka ģeoloģiskais veidojums ar 500 km diametru, kas atrodas zem [[Antarktīda]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] [[Vilksa Zeme]]s rajonā, tiek uzskatīts par gigantisku '''[[Vilksa Zemes meteorīta krāteris|meteorīta krāteri]]'''?
* ... ka [[baski|basku]] [[futbolists]] '''[[Hoseba Lorente]]''' ir iesitis ātrākos vārtus [[Spānija]]s &quot;[[La Liga]]&quot; vēsturē — 7,82 [[sekunde]]s pēc spēles sākuma?
* ... ka jau savu debijas sezonu [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] '''[[Marsels Dions]]''' noslēdza kā [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]] rezultatīvākais spēlētājs?
* ... ka '''[[perma-triasa izmiršana]]''' bija lielākā [[biosfēra]]s katastrofa [[Zeme]]s vēsturē, kuras rezultātā izmira 96% jūras sugu un 70% sauszemes [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] sugu?
[[Attēls:Male and female pheasant.jpg|border|right|100px]]
* ... ka parasti vairāku '''[[fazāns|fazānu]]''' mātīšu (attēlā pa kreisi) barā ir sastopams tikai viens tēviņš (attēlā pa labi)?
* ... ka aktieris un dziedātājs '''[[Johanness Hēsterss]]''' līdz pat nāvei turpināja uzstāties un tika uzskatīts par vienu no vecākajiem jelkad praktizējušajiem [[aktieri]]em pasaulē?
* ... ka [[1976. gads|1976. gadā]] '''[[Esperansa|Esperansas polārstacijā]]''' atklātā [[kapela]] ir pirmā [[katoļi|katoļu]] sakrālā celtne [[Antarktika|Antarktikā]]?
* ... ka '''[[perms]]''' ir vienīgā [[ģeoloģiskā sistēma]], kas sākotnēji tika izdalīta [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], nevis [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
* ... ka ''[[App Store]]'' ir tikuši iegādāti vairāk kā 12 miljoni videospēles '''''[[Angry Birds]]''''' kopiju?
* ... ka '''[[Grūtas parks]]''' tā tapšanas stadijā radīja daudzus protestus, tomēr mūsdienās kļuvis par vienu no apmeklētākajiem tūristu objektiem [[Lietuva|Lietuvā]]?
[[Attēls:Galapagos giant tortoise Geochelone elephantopus.jpg|border|right|100px]]
* ... ka '''[[Galapagu bruņurupucis]]''' (attēlā) ir viens no ilgāk dzīvojošajiem [[mugurkaulnieki]]em — savvaļā tas nodzīvo vairāk nekā 100 gadus, nebrīvē pat vairāk nekā 170 gadus?
* ... ka '''''[[The Walt Disney Company]]''''' ir lielākais mediju konglomerāts pasaulē pēc ienākumiem?
* ... ka [[Šveices hokeja līga]]s kluba '''''[[SC Bern]]''''' mājas spēles '''''[[PostFinance Arena]]''''' jau 10 gadus ir apmeklētākās visā [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka no [[1796. gads|1796.]] līdz [[1834. gads|1834. gadam]] '''[[Bādene pie Vīnes|Bādenē pie Vīnes]]''' ik vasaru uzturējās imperators [[Francis II Hābsburgs|Francis II]], ērtības labad pasludinot pilsētu par savu vasaras rezidenci?
* ... ka [[opera|operu]] galvenās partitūras '''[[baritons|baritoniem]]''' sāka rakstīt vien [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē?
* ... ka [[Rīgas VEF]] [[basketbolists]] '''[[Donāts Zavacks]]''' ir izcīnījis [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausu]] [[Viļņas &quot;Lietuvos rytas&quot;|&quot;Lietuvos rytas&quot;]] sastāvā?
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-2004-0061, Marika Rökk.jpg|border|right|100px]]
* ... ka [[1945. gads|1945. gadā]] pēc [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] kapitulācijas slavenā [[aktrise]] '''[[Marika Reke]]''' (attēlā) tika apsūdzēta kolaboracionismā un saņēma uzstāšanās aizliegumu [[Vācija|Vācijā]]?
* ... ka [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] pie '''[[Bārbele]]s''' sēravota izveidotā sērūdens vannu dziedniecības iestāde bija pirmais šāda veida objekts [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka [[Rumānija]]s galvaspilsētā [[Bukareste|Bukarestē]] uzceltā '''[[Parlamenta pils]]''' ir platības ziņā lielākā ēka [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka pirmais [[dators]], kas izmantoja '''[[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko saskarni]]''', bija ''Xerox Alto'', ko izlaida {{dat|1973}}?
* ... ka '''[[Ina Strazdiņa]]''' jau vairākus gadus ir vienīgais [[Latvija]]s mediju pārstāvis, kas pastāvīgi strādā [[Brisele|Briselē]]?
* ... ka [[zīdītāji|zīdītāju]] '''[[sēklinieku maisiņš|sēklinieku maisiņa]]''' galvenā funkcija ir neļaut [[sēklinieki]]em sasilt līdz normālai ķermeņa temperatūrai?
[[Attēls:House mouse.jpg|border|right|100px]]
* ... ka gandrīz visā pasaulē sastopamās '''[[mājas pele]]s''' (attēlā) dabiskais izplatības areāls ir tikai [[Eirāzija]] un [[Āfrika]]s ziemeļi?
* ... ka [[skolotājs]] un [[etnogrāfs]] '''[[Matīss Siliņš]]''' bija pirmais [[kartogrāfs]], kas sastādījis un izdevis [[ģeogrāfiskā karte|kartes]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s miljardieris '''[[Pjotrs Avens]]''' ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... ka slavenais [[vesterns|vesternu]] [[aktieris]] '''[[Čārlzs Bronsons]]''' dzimis 15 bērnu [[Lietuva]]s [[emigrācija|emigrantu]] ģimenē kā Karolis Bučinskis?
* ... ka '''[[hindustāņu valoda]]''' ir veidojusies kā ''[[lingua franca]]'', balstoties uz [[hindi]] un [[urdu]] valodām?
* ... ka '''[[rums|rumu]]''' iegūt ar raudzēšanu pirmo reizi uzsāka [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] [[cukurniedres|cukurniedru]] plantācijās [[Karību reģions|Karību reģionā]]?
[[Attēls:Peter &amp; Paul fortress in SPB 03.jpg|border|right|100px]]
* ... ka '''[[Ņeva]]''' (attēlā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]) ir trešā lielākā upe [[Eiropa|Eiropā]] pēc ūdens caurplūduma, kaut arī tās garums ir tikai 74 kilometri?
* ... ka pirmais demokrātiski ievēlētais [[Sanktpēterburga]]s mērs '''[[Anatolijs Sobčaks]]''' ir &quot;[[krievi|krievu]] [[Parisa Hiltone|Parisas Hiltones]]&quot; [[Ksenija Sobčaka|Ksenijas Sobčakas]] tēvs?
* ... ka pirmais '''[[čukču valoda]]s''' [[alfabēts]] bija veidots uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līnijā Daugavpils—Kurcums]]''' tika uzbūvēts pirmais pastāvīgais tilts pār [[Daugava|Daugavu]] Latvijas teritorijā?
* ... ka no 16. gadsimta [[astronoms|astronoma]] un [[astrologs|astrologa]] '''[[Zaharijs Stopijs|Zaharija Stopija]]''' Pierīgas muižiņas vārda radies [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] nosaukums?
* ... ka [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] '''[[Džons Gilguds]]''' spēlējis [[Hamlets|Hamletu]] sešos dažādos iestudējumos?
[[Attēls:Louise, Queen of Prussia by Vigee-Lebrun (1801, Schloss Charlottenburg).jpg|border|right|100px]]
* ... ka pēc [[Prūsija]]s karalienes '''[[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze|Luīzes]]''' (attēlā) nāves [[Napoleons]] esot teicis: &quot;Prūsijas karalis zaudējis savu spējīgāko ministru&quot;?
* ... ka lietuviešu atmodas darbinieks '''[[Jons Basanavičs]]''' bija [[Bulgārija]]s pilsonis?
* ... ka '''''[[Windows 1.0]]''''' ir visilgāk atbalstītā ''[[Microsoft Windows]]'' [[operētājsistēma]], ko atbalstīja 16 gadus?
* ... ka '''[[101. kilometrs]]''' bija neoficiāls nosaukums tiesību ierobežojumam, kas pastāvēja [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pret atsevišķām iepriekš sodīto personu kategorijām?
* ... ka [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] pilsētā '''[[Gvardejska|Gvardejskā]]''' ir labi saglabājusies viduslaiku Tapiavas pils, kura gan nav pieejama apmeklētājiem, jo tajā ierīkots [[cietums]]?
* ... ka pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves '''[[Georgijs Maļenkovs]]''' dažus mēnešus bija faktiskais [[PSRS vadītāji|PSRS valsts vadītājs]]?
[[Attēls:Friedrich Wilhelm Bessel (1839 painting).jpg|border|right|100px]]
* ... ka [[vācieši|vācu]] [[astronoms|astronomam]] un [[matemātiķis|matemātiķim]] '''[[Frīdrihs Beselis|Frīdriham Beselim]]''' (attēlā) nebija pat ģimnāzijas izglītības?
* ... ka Īru Republikāņu armijas kaujinieks '''[[Bobijs Sendss]]''', atrazdamies [[cietums|cietumā]], tika ievēlēts [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamentā]] un uz nepilnu mēnesi (līdz nāvei badastreikā) kļuva par tā jaunāko deputātu?
* ... ka autoceļš '''[[P47]]''' [[Rugāju novads|Rugāju novadā]] 7 km garā posmā piecas reizes šķērso [[Vārniene]]s upi?
* ... ka '''[[Šķēpa mešana Latvijā|Latvijas šķēpa mešanas]]''' vēsturē pirmais fiksētais rezultāts bija 28,35 metri?
* ... ka [[itāļi|itāļu]] avantūrists '''[[Džakomo Kazanova]]''' savā [[mīla]]s piedzīvojumiem bagātajā dzīvē uzturējies arī [[Rīga|Rīgā]] un [[Jelgava|Jelgavā]]?
* ... ka '''[[Juris Binde]]''' ir [[LMT]] vadītājs jau kopš [[1992. gads Latvijā|1992. gada]]?
[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|100px]]
* ... ka periodā starp abiem [[pasaules kari]]em lidojums ar pasažieru '''[[dirižablis|dirižabli]]''' (attēlā militārs dirižablis) bija daudz komfortablāks, nekā ar toreizējām [[lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... ka '''[[kērlings|kērlingā]]''' izmantoto akmeņu [[svars]] sasniedz 20 kilogramus?
* ... ka [[roņi|roņu]] mednieks '''[[Džons Deiviss (roņu mednieks)|Džons Deiviss]]''' tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas izkāpis krastā kontinentālajā [[Antarktīda|Antarktīdā]]?
* ... ka [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Maskavas &quot;Spartak&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Spartak&quot;]] mājvietā '''[[Sokoļņiku Sporta pils|Sokoļņiku Sporta pilī]]''' notika [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada olimpisko spēļu]] [[handbols|handbola]] turnīrs?
* ... ka '''[[saulgrieži|saulgriežu]]''' laikā [[Terminators (astronomija)|terminatora]] līnija pieskaras [[Zeme]]s arktiskajam un antarktiskajam [[polārais loks|polārajam lokam]]?
* ... ka pirmie [[zīdītāji]] izveidojās '''[[Mezozojs|mezozoja]]''' ēras pirmajā ([[triass|triasa]]) periodā, bet pirmie [[putni]] vēlāk — vidējā ([[Juras periods|juras]]) periodā?
[[Attēls:Stefenhagens Staburags.jpg|border|right|100px]]
* ... ka [[Pļaviņu HES]] celtniecības laikā gandrīz katra [[Latvija]]s ģimene devās atvadīties no '''[[Staburags|Staburaga]]''' (attēlā 19. gadsimta gravīrā)?
* ... ka '''[[Ziemeļlatvija (laikraksts)|laikraksts &quot;Ziemeļlatvija&quot;]]''' ar pārtraukumiem un dažādiem nosaukumiem iznāk kopš [[1925. gads Latvijā|1925. gada]]?
* ... ka [[Gruzijas basketbola izlase]]s kapteinis '''[[Zaza Pačulija]]''' jau 13 gadu vecumā sasniedza 204 cm augumu?
* ... ka [[Somija]]s valstij pieder 50,1% '''''[[Neste Oil]]''''' akciju?
* ... ka [[Polija]]s šahista '''[[Akiba Rubinšteins|Akiba Rubinšteina]]''' ģimene cerēja, ka viņš kļūs par [[rabīns|rabīnu]], tomēr viņš aizrāvās ar [[šahs|šahu]] un pameta [[Talmūds|Talmūda]] studijas?
* ... ka '''[[jautājuma zīme]]s''' izskats ir radies no burta [[q]] — [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''quaestio'' (‘meklēt (atbildi)’) pirmā burta?
[[Attēls:Loviisan voimalaitos ilmasta.png|border|right|100px]]
* ... ka divās '''[[Atomenerģētika Somijā|Somijas atomelektrostacijās]]''' (attēlā [[Lovīsas atomelektrostacija]]) saražo ap 30% no visa valsts elektroenerģijas patēriņa?
* ... ka [[Treka riteņbraukšana|treka riteņbraucēji]] '''[[Ainārs Ķiksis]]''' un '''[[Viesturs Bērziņš]]''' augstāko vietu [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ir ieguvuši komandu sprintā kopā ar [[BMX]] braucēju un vēlāko treneri [[Ivo Lakučs|Ivo Lakuču]]?
* ... ka '''&quot;[[Jēru klusēšana]]&quot;''' saņēma piecas &quot;lielās&quot; balvas [[64. Kinoakadēmijas balva|1991. gada &quot;Oskara&quot; ceremonijā]], kļūstot par tikai trešo šādi novērtēto [[kinofilma|filmu]]?
* ... ka '''[[Austerlicas kauja|Austerlicas kauju]]''' dēvē arī par Trīs imperatoru kauju, jo tajā iesaistītos [[karaspēks|karaspēkus]] vadīja [[Napoleons Bonaparts]], [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] un [[Francis II Hābsburgs|Francis II]]?
* ... ka [[kamaniņu braucēja]] '''[[Iluta Gaile]]''' ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte?
* ... ka neskaidrās situācijas dēļ [[Ungārija|Ungārijā]] 14. gadsimta sākumā [[karalis]] '''[[Kārols I Anžū|Kārols I]]''' tika kronēts trīs reizes?
[[Attēls:Mauna Kea from the ocean.jpg|border|right|100px]]
* ... ka '''[[Maunakea|Maunakea vulkāna]]''' (attēlā) kopējais augstums no pamatnes okeāna gultnē līdz virsotnei ir 10&amp;nbsp;200&amp;nbsp;m, kas ir daudz vairāk nekā lielākajam kalnam pasaulē — [[Everests|Everestam]]?
* ... ka [[revolucionārs]] un padomju [[diplomāts]] '''[[Ādolfs Joffe]]''' nošāvās [[1927. gads|1927.&amp;nbsp;gadā]] pēc [[Staļins|Staļina]] uzvaras pār [[Trockis|Trocki]] politiskajā cīņā par varu [[Padomju Savienība|PSRS]]?
* ... ka prognozēts, ka '''[[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki|XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos]]''' piedalīsies aptuveni 39&amp;nbsp;000 dalībnieku un tos apmeklēs ap 800&amp;nbsp;000 skatītāju?
* ... ka [[aktrise]]s '''[[Ilze Ķuzule|Ilzes Ķuzules]]''' māte ir [[dzejniece]] [[Māra Zālīte]]?
* ... ka '''''[[Siemens]]''''' ir lielākais [[Eiropa|Eiropā]] bāzētais [[elektronika]]s un [[elektrotehnika]]s [[uzņēmums]]?
* ... ka '''[[Ruslans Ponomarjovs]]''' [[šahs|šaha]] lielmeistara nosaukumu ieguva 14 gadu vecumā, bet '''[[Mangnuss Kārlsens]]''' — 13 gadu vecumā?
[[Attēls:Islam karimov cropped.jpg|border|right|100px]]
* ... ka '''[[Isloms Karimovs]]''' (attēlā) kā Uzbekijas PSR [[PSKP|komunistiskās partijas]] vadītājs un pēc tam kā [[Uzbekistāna]]s prezidents valsti nepārtraukti vada jau kopš [[1989. gads|1989. gada]]?
* ... ka [[somi|somu]] [[vieglatlēts]] '''[[Mati Jervinens]]''', uzvarot [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]], šķēpu raidīja 72,21 metra tālumā, tādēļ tik augsts tornis tika uzcelts {{oss|V=1952}}. gada [[Helsinki|Helsinku]] Olimpiskajam stadionam?
* ... ka '''[[Juras kantons|Jura]]''' ir jaunākais [[Šveices kantons]], kas [[1977. gads|1977. gadā]] atdalījās no [[Bernes kantons|Bernes kantona]] un [[1979. gads|1979. gadā]] oficiāli pievienojās [[Šveices Konfederācija]]i?
* ... ka '''[[Everi Brendidžs]]''' ir vienīgais [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... ka par '''[[biofizika]]s''' pirmsākumiem uzskata [[1771. gads|1771. gadā]] veiktos [[eksperiments|eksperimentus]] ar mirušu [[varde|vardi]], kad, pārlecot [[Elektrība|elektriskajai]] dzirkstelei uz tās [[kāja|kājām]], tika novērota saraušanās?
* ... ka [[Itālija]]s [[paukotāja]] '''[[Valentīna Vecāli]]''' ir viena no tikai četriem sportistiem [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] vēsturē, kas ir spējuši iegūt piecas medaļas vienā disciplīnā?
[[Attēls:Sidney street guards.jpg|border|right|100px]]
* ... ka '''[[Sidnejstrītas aplenkums]]''' (attēlā) bija kauja starp [[latvieši|latviešu]] [[anarhisti]]em un [[Londona]]s policiju un armiju, ko vadīja toreizējais [[Lielbritānija]]s iekšlietu ministrs [[Vinstons Čērčils]]?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]] '''[[Oto Jurģis]]''' vairākas reizes [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] pārspēja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]], taču tas netika iesniegts apstiprināšanai [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|Starptautiskajā vieglatlētikas federācijā]]?
* ... ka [[Lielais terors|Lielā terora]] laiku ‎'''[[Butovas masu kapi|Butovas]]''' un '''[[Komunarkas masu kapi]]''' vēl 1990. gadu vidū bija apjozti ar dzeloņdrāšu žogu un kā [[Valsts drošības komiteja|VDK]] &quot;specobjekts&quot; tika apsargāti?
* ... ka [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s [[karalis]] '''[[Bēla III]]''' bija viens no sava laikmeta bagātākajiem valdniekiem Eiropā?
* ... ka [[Ķīna]]s [[peldētāja]] '''[[Je Šiveņa]]''' '''[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m kompleksā peldējuma]] finālā pēdējos 50 m nopeldēja ātrāk par uzvarētāju analogā vīriešu distancē [[Raiens Lohte|Raienu Lohti]]?
* ... ka '''[[džinsi|džinsu]]''' izgudrotājs ir [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[Džeikobs Deiviss]]?
[[Attēls:Vilhelms_Knoriņš.jpg|border|right|100px]]
* ... ka latviešu skolotājs '''[[Vilhelms Knoriņš]]''' (attēlā) bijis it kā [[Staļins|Staļina]] sarakstītās grāmatas «[[PSKP|Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas]] vēstures īsais kurss» redkolēģijas vadītājs?
* ... ka [[polārstacija]] '''[[Gabrjela Gonsalesa Videla]]''' nosaukta par godu [[Čīle]]s prezidentam Gabrjelam Gonsalesam Videlam, kurš [[1948]]. gada februārī kļuva par pasaulē pirmo valsts galvu, kas apmeklējis [[Antarktīda]]s kontinentu?
* ... ka [[japāņi|japāņu]] rakstniece '''[[Murasaki Šikibu]]''' ir sarakstījusi romānu «[[Leģenda par Gendži]]», kas ir vispāratzīts par [[Japāna]]s [[literatūra]]s augstāko sasniegumu?
* ... ka neidentificētais latviešu revolucionāro kaujinieku barvedis '''[[Pēteris Krāsotājs]]''' kļuva par antivaroņa prototipu [[Žoržs Simenons|Žorža Simenona]] pirmajā romānā par detektīvu Megrē «'''[[Pēteris Latvietis]]'''»?
* ... ka [[Libāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Sūra (pilsēta)|Sūra]]''' bieži ir pieminēta [[Bībele|Bībelē]], gan [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]], gan [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]]?
* ... ka '''[[Melhiora salas|Melhiora salu]]''' [[arhipelāgs|arhipelāgā]] atsevišķās salas nosauktas pēc [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] [[burts|burtiem]]?
[[Attēls:Leons_Paegle.jpg|border|right|100px]]
* ... ka latviešu rakstnieka un politiķa '''[[Leons Paegle|Leona Paegles]]''' (attēlā) vārdā līdz 1990. gadam bija nosaukta [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]?
* ... ka [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] sēžu zālē atrodas bijušajam [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministram]] '''[[Hermanis Apsītis|Hermanim Apsītim]]''' veltīta piemiņas plāksne?
* ... ka '''[[Ļudovīts Štūrs]]''' un [[Aleksandrs Dubčeks]] ir dzimuši vienā ēkā?
* ... ka '''[[Martins Mīrseps]]''' ir vienīgais [[Igaunija]]s [[basketbolists]], kas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]?
* ... ka pie '''[[Pārogres dzelzceļa stacija]]s''' [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] bija iestādītas arī [[palma]]s?
* ... ka pēc [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]] [[valsts|lielvalstis]] '''[[pirātisms|pirātismu]]''' izmantoja, lai kaitētu citu [[kuģi]]em un nenonāktu līdz savstarpējām jūras kaujām?
[[Attēls:Visby 13-.JPG|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Visbija]]''' (attēlā) ir viena no vislabāk saglabājušajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pilsēta|pilsētām]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... ka [[Beļģija]]s polārpētnieka '''[[Adriens de Žerlašs de Gomerī|Adriena de Žerlaša]]''' ekspedīcija bija pirmā, kas pārziemoja [[Antarktika|Antarktikā]], jo kuģis ''Belgica'' tika iesprostots [[pakledus|pakledū]]?
* ... ka '''[[Tautas Saeima]]''' savā pirmajā sēdē [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] [[21. jūlijs|21. jūlijā]] pasludināja [[Latvijas Republika]]s likvidēšanu?
* ... ka '''[[pāli valoda|pāli valodā]]''' cilvēki [[Indija|Indijā]] ikdienā beidza sarunāties jau ap [[14. gadsimts|14. gadsimtu]], tomēr tā joprojām pastāv kā [[Teravādas budisms|budistu]] [[liturģiskā valoda]]?
* ... ka '''&quot;[[Čikāgas piecīši|Čikāgas piecīšu]]&quot;''' leģendāro [[1989. gads Latvijā|1989. gada]] [[koncerts|koncertturneju]] [[Latvija|Latvijā]] kopumā apmeklēja ap 180 000 cilvēku?
* ... ka [[Zeme]]s '''[[ozona slānis]]''' absorbē 97—99% no [[Saule]]s izstarotā [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]]?
[[Attēls:Port-Lockroy.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pirmā [[Lielbritānija|britu]] [[polārstacija]] [[Antarktīdas pussala|Antarktīdas pussalā]] '''[[Portlokruā]]''' (attēlā) mūsdienās darbojas kā [[muzejs]] un gadā to apmeklē vairāk kā {{nobr|10 000}} tūristu?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]] un dziesmu autors '''[[Eduards Rozenštrauhs]]''' strādājis leļļu [[teātris|teātrī]]?
* ... ka '''[[Nīštates miera līgums]]''' starp [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] un [[Zviedrijas karaliste|Zviedrijas karalisti]] izbeidza 21 gadu ilgušo [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]?
* ... ka [[dimants|dimantus]] saturošie '''[[kimberlīts|kimberlītu]]''' ieži varētu būt atrodami arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka '''[[Hlodvigs I]]''' bija pirmais no [[franki|franku]] [[karalis|karaļiem]], kas par savas valsts [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]] 508. gadā izvēlējās [[Parīze|Parīzi]]?
* ... ka '''[[Juris Tone|Jurim Tonem]]''' pieder divi [[Latvijas rekordi vieglatlētikā]], tomēr visas trīs [[olimpiskās spēles]], kurās viņš piedalījies, ir notikušas [[ziemas olimpiskās spēles|ziemā]]?
[[Attēls:Bombus terrestris1 trzmiel ziemny small.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[kamenes|kameņu]]''' (attēlā) pūkainais [[mati|apmatojums]] tās pasargā no vēsa [[laikapstākļi|laika]]?
* ... ka līdz [[1973. gads|1973. gadam]], kad [[latīņu alfabēts]] oficiāli tika pieņemts par '''[[somāļu valoda]]s''' rakstības veidu, somāļu valoda tikpat kā nebija [[rakstība|pierakstāma]]?
* ... ka [[Latvija|Latviju]] pārstāvējusī [[daiļslidotāja]] '''[[Jeļena Berežnaja]]''' [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]] guva [[galva]]s traumu, uz laiku bija paralizēta un nespēja runāt, tomēr viņa atsāka trenēties un [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002. gadā]] kļuva par olimpisko čempioni, jau pārstāvot [[Krievija|Krieviju]]?
* ... ka pēc '''[[Zemgales galīgā nopostīšana|Zemgales galīgās nopostīšanas]]''' [[zemgaļi]] izlēma atstāt savu zemi un lielākā daļa pārcēlās uz [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]?
* ... ka '''[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' nenotiek soļošanas sacensības un [[maratonskrējiens|maratonskrējieni]]?
* ... ka '''[[Neciklopēdija]]''' ir pieejama vairāk nekā 75 [[valoda|valodās]]?
[[Attēls:Luscinia luscinia vogelartinfo chris romeiks CHR3635.jpg|border|right|150px]]
* ... ka izcilā dziedātāja '''[[lakstīgala]]''' (attēlā) ir neliela auguma [[dziedātājputns]], ar neuzkrītošu, pelēkbrūnu apspalvojumu?
* ... ka uz pirmā [[žurnāls|žurnāla]] '''''[[Playboy]]''''' vāka bija [[Merilina Monro|Merilinas Monro]] [[fotoattēls]]?
* ... ka '''[[Čičenica]]''' ir viens no apmeklētākajiem [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskajiem pieminekļiem]] [[Meksika|Meksikā]], ko katru gadu apmeklē apmēram 1,2 miljoni tūristu?
* ... ka [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlases]] [[futbolists]] '''[[Ivica Oličs]]''' nepiedalās [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]], jo guva traumu četras dienas pirms tā sākuma?
* ... ka '''[[ausainā pūce|ausainajai pūcei]]''', kā visām pūcēm, ir asimetriski [[auss|ausu]] atvērumi: kreisās auss atvere ir augstāk nekā labā?
* ... ka '''''[[Waffen-SS]]''''' vienības [[kara fronte|frontē]] pakļāvās [[Vērmahts|Vērmahtam]]?
[[Attēls:Gregory XIII.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[pāvests|pāvesta]] '''[[Gregorijs XIII|Gregorija XIII]]''' (attēlā) veiktā [[kalendārs|kalendāra]] reforma aizsāka mūsdienu [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] lietošanu?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta]]''' joprojām tiek izmantota, un gadā pa to tiek aizvesti līdz 7000 vagonu [[grants]] [[dzelzceļš|dzelzceļa]] būvei?
* ... ka trīs [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece soļošanā '''[[Anita Liepiņa]]''' pēc [[vieglatlēte]]s karjeras beigām kļuvusi par divkārtēju pasaules čempioni [[rogainings|rogainingā]]?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[žurnālists]] '''[[Kārlis Streips]]''' jau kopš [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] pastāvīgi dzīvo [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka no [[romieši|romiešu]] dieva '''[[Marss (dievs)|Marsa]]''' vārda ir radies [[marts|marta]] mēneša nosaukums, kas romiešu [[kalendārs|kalendārā]] bija gada pirmais mēnesis?
* ... ka pirmās '''[[ābece]]s''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigās izdeva [[Vācieši|vācu]] mācītāji?
[[Attēls:Flying Vespula vulgaris.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[dzēlējlapsenes|dzēlējlapseņu]]''' (attēlā parastā lapsene) [[inde]]s dzelonis ir attīstījies no olu dējekļa, kas zaudējis spēju dēt [[ola]]s?
* ... ka zvaigzne '''[[Betelgeize]]''' kļūs par [[pārnova|pārnovu]] un tas var notikt visai drīz?
* ... ka vēlākais Latvijas [[Latvijas kara ministrs|kara]] un [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] '''[[Antons Ozols]]''' [[Bermontiāde]]s laikā tika ievainots dienesta pienākumu pildīšanas laikā?
* ... ka otrais [[ANO ģenerālsekretārs]] '''[[Dāgs Hammaršelds]]''' gāja bojā amata pildīšanas laikā [[lidmašīna]]s avārijā [[Zambija|Zambijā]]?
* ... ka [[Šveice]]s [[Orientēšanās sports|orientieriste]] '''[[Simona Nigli]]''' divreiz atgriezusies sportā pēc bērnu [[piedzimšana]]s un atkal uzvarējusi sezonas lielākajās sacensībās?
* ... ka pirms pārošanās '''[[ķirmji]]''' savstarpēji sazinās, piesitot ar [[galva|galvu]] pie alas sieniņas, ko māņticīgi cilvēki sauc par &quot;nāves pulksteni&quot;?
[[Attēls:Gustav IV Adolph of Sweden.PNG|border|right|150px]]
* ... ka [[Zviedrijas karalis]] '''[[Gustavs IV Ādolfs]]''' (attēlā) troni zaudēja [[apvērsums|apvērsuma]] rezultātā [[1809. gads|1809. gadā]]?
* ... ka '''[[sinhronā peldēšana]]''' ir viens no diviem sporta veidiem [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kurā sacensības notiek tikai [[sieviete|sievietēm]]?
* ... ka '''[[sirseņi]]''' ir plēsēji, kas dabā pārtiek no citiem [[kukaiņi]]em un [[maita]]s?
* ... ka [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londonas olimpiskajām spēlēm]] kvalificējušais '''[[Matīss Burģis]]''' būs pirmais [[Latvija]]s [[galda teniss|galda tenisists]], kas piedalījies [[olimpiskās spēles|olimpiādē]]?
* ... ka '''[[cauruļzobis]]''' ir ļoti ātrs zemes racējs, kas spēj izrakt 60 [[centimetrs|cm]] mazāk kā 30 [[sekunde|sekundēs]]?
* ... ka [[Spānija]]s [[riteņbraucējs|riteņbraucēja]] '''[[Hoakims Rodrigess|Hoakima Rodrigesa]]''' iesauka ir ''Purito'' — &quot;mazais cigārs&quot;?
[[Attēls:Pelikan Walvis Bay.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[sārtais pelikāns]]''' (attēlā) [[Latvija|Latvijā]] kopš 1865. gada konstatēts tikai septiņas reizes, toties trīs no šiem [[Putnu vērošana|novērojumiem]] notikuši [[2012. gads Latvijā|2012. gadā]]?
* ... ka '''[[kailā mietene|kailo mieteni]]''' agrāk uzskatīja par ēdamu [[sēne|sēni]], bet tagad par [[Inde|indīgu]], tomēr daži to joprojām lieto uzturā?
* ... ka pašlaik spēkā esošie [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordi]] [[diska mešana|diska mešanā]] gan sievietēm, gan vīriešiem ir uzstādīti '''[[Neibrandenburga|Neibrandenburgā]]'''?
* ... ka dirižabļu konstruktora '''[[Ferdinands fon Cepelīns|Ferdinanda fon Cepelīna]]''' sieva bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniece no [[Gulbene]]s?
* ... ka pirmais [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents '''[[Jānis Dikmanis]]''' ir arī vienīgais [[latvieši|latvietis]], kas bijis [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskā Olimpiskās komitejas]] loceklis?
* ... ka '''[[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote|karaliene Šarlote]]''' ieviesa [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] [[Ziemassvētku egle]]s tradīciju?
[[Attēls:Iano Cornarius.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[Reformācija]]s laiku [[ārsts]] un tulkotājs '''[[Jans Kornārijs]]''' (attēlā) jaunības gados pēc [[Roterdamas Erasms|Roterdamas Erasma]] ieteikuma devās strādāt par ārstu [[Rīga|Rīgā]]?
* ... ka '''[[Margarita Perveņecka]]''' par savu pirmo [[romāns|romānu]] &quot;Gaetāno Krematoss&quot; saņēma 2011. gada '''[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]]'''?
* ... ka [[Stokholma]]s arēnā '''''[[Ericsson Globe]]''''' [[2013. gads|2013. gadā]] būs risinājušās jau četru [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionātu]] spēles?
* ... ka [[Izraēla]]s [[prezidents]] '''[[Šimons Peress]]''' vairāk nekā 66 gadus ilgajā [[politika|politiskajā]] karjerā bijis 12 valdību loceklis?
* ... ka [[Dienvidslāvija|dienvidslāvu]] [[aktieris|aktierim]] '''[[Gojko Mitičs|Gojko Mitičam]]''', kurš vislabāk pazīstams ar [[indiāņi|indiāņu]] Čingačguka, Tekumsē un Oceolas lomām, kā nesmēķētājam vissarežģītākā filmēšanā esot bijusi miera pīpes ceremonija?
* ... ka [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība]] veloķiveres lietošanu sacensībās kā obligātu ieviesa tikai 2003. gadā pēc [[Kazahstāna]]s sportista '''[[Andrejs Kiviļevs|Andreja Kiviļeva]]''' nāves?
[[Attēls:Bruknas manor.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Bruknas muiža|Bruknas muižā]]''' (attēlā) darbojas sabiedriska organizācija &quot;Kalna svētību kopiena&quot;, kas veic [[Narkomānija|narkomānu]] atveseļošanu, izmantojot lūgšanas un [[darbs|darba]] terapiju?
* ... ka [[Valmiera]]s ģerbonī attēlotā vērša piere ir no Zviedrijas kanclera '''[[Aksels Oksenšerna|Aksela Oksenšernas]]''' dzimtas ģerboņa?
* ... ka divas '''[[Gunārs Birkerts|Gunāra Birkerta]]''' projektētās [[ēka]]s ir iekļautas 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā?
* ... ka '''[[žultspūslis|žultspūšļa]]''' izoperēšana nav bīstama [[cilvēks|cilvēka]] dzīvībai un to dara, ja ir izveidojušies žultsakmeņi?
* ... ka '''[[Juris Podnieks|Jura Podnieka]]''' [[1986. gads Latvijā|1986. gada]] filmu &quot;[[Vai viegli būt jaunam?]]&quot; gada laikā bija noskatījušies 28 miljoni skatītāju?
* ... ka [[1995. gads Latvijā|1995. gada]] [[14. maijs|14. maijā]] '''[[Teodors Ķirsis]]''' kopā ar Imantu Zaulu kā pirmie [[Latvija]]s [[alpīnisms|alpīnisti]] uzkāpa pasaules augstākajā virsotnē [[Everests|Everestā]]?
[[Attēls:North Korean Unha-3 rocket at launch pad.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[1989. gada Latvijas šaha čempionāts|1989. gada Latvijas šaha čempionātā]]''' tika nospēlēta pati garākā partija [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē — [[Viesturs Meijers]] un [[Igors Rausis]] vienojās par neizšķirtu tieši 200. gājienā?
* ... ka [[Ziemeļkoreja]]s [[zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] '''''[[Kwangmyŏngsŏng-3]]''''' (attēlā tā [[nesējraķete]] starta laukumā), kura palaišana tika pieskaņota [[Kims Irsens|Kima Irsena]] simtajai gadadienai, tika zaudēts avārijā [[2012. gads|2012. gada]] [[14. aprīlis|14. aprīlī]]?
* ... ka [[Indija]]s prezidente '''[[Pratibha Patila]]''' ir pirmā [[sieviete]] šajā amatā?
* ... ka [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlases]] [[futbolists]] '''[[Toms Tamošausks]]''' jau kopš [[2006. gads sportā|2006. gada]] spēlē [[Latvija]]s klubā [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas &quot;Metalurgs&quot;]] un ir šīs komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... ka [[1986. gads|1986. gadā]] [[Stīvs Džobss]] atpirka kinostudiju '''''[[Pixar Animation Studios]]''''' no [[Džordžs Lūkass|Džordža Lūkasa]] par 10 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]?
* ... ka svētceļojumā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] mirušās '''[[Polockas Eifrosīnija]]s''' mirstīgās atliekas [[Polocka|Polockā]] atgriezās [[1910. gads|1910. gadā]], vairāk kā 700 gadus pēc viņas nāves?
* ... ka visvairāk '''[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — individuālais brauciens|Pasaules čempiona titulus riteņbraukšanas individuālajā braucienā]]''' ir izcīnījis [[Fabians Kančellāra]]?
[[Attēls:Luize sharlote.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercoga]] [[hercogs Jēkabs|Jēkaba]] sieva '''[[Luīze Šarlote]]''' (attēlā) piederēja [[reformātu baznīca]]i un viņas laikā [[Jelgava|Jelgavā]] tika izveidota reformātu draudze?
* ... ka '''[[mātes diena]]''' dažādās [[valsts|valstīs]] tiek svinēta atšķirīgos [[datums|datumos]]?
* ... ka 165 cm garais '''[[Ērls Boikinss]]''' ir otrais visu laiku īsākais [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] [[basketbols|basketbolists]] līgas vēsturē?
* ... ka '''[[1924. gada Latvijas šaha čempionāts]]''' &quot;bija ievērojams ar to, ka bija pirmais Latvijas mērogā, un [..] tikai ar šo turnīru faktiski nodibinājās Latvijas šaha dzīve&quot;?
* ... ka '''[[Versaļas pils|Versaļas pilī]]''' ir apmēram 2300 istabas, un kopējā celtnes platība ir 67 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;?
* ... ka '''[[1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1939. gada Eiropas čempionātā basketbolā]]''' uzvaru guva [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlase]], bet otrajā vietā ierindojās [[Latvijas basketbola izlase|Latvija]]?
[[Attēls:Nicolae Ceaușescu.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pēc tam, kad [[1989. gads|1989. gada]] revolūcijā tika gāzts '''[[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]]''' (attēlā) režīms [[Rumānija|Rumānijā]], viņam tika izpildīts [[nāvessods]]?
* ... ka '''[[Brahmaputra]]''' ir kuģojama aptuveni 1300 km garumā?
* ... ka '''[[Tamāra Dauniene]]''' bija pirmā ārpus [[Latvija]]s augusī [[basketboliste]], kas spēlējusi [[Rīgas TTT]]?
* ... ka '''[[Minskas kņazi]]''' bija [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaišu]] vasaļi kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]] vidus?
* ... ka visvairāk reižu (23) '''[[NHL Visu zvaigžņu spēle|NHL Visu zvaigžņu spēlē]]''' ir piedalījies [[Gordijs Hovs]]?
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsniekam, [[Baltā kustība|Baltās kustības]] dalībniekam [[Romāns fon Ungerns-Šternbergs|Romānam fon Ungernam-Šternbergam]] par ieguldījumu [[Mongolija]]s atbrīvošanā no [[Ķīnieši|ķīniešu]] okupācijas tika piešķirts [[hans|hana]] tituls?
[[Attēls:Jean-Baptiste Charcot.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[Francija|franču]] polārpētnieks '''[[Žans Batists Šarko]]''' (attēlā) savos ceļojumos komandējis četrus [[kuģis|kuģus]] ar vienādu nosaukumu — ''Pourquoi Pas?'' (‘Kāpēc ne?’)?
* ... ka [[Džons Kenedijs]] ir pēdējais no četriem [[ASV prezidents|ASV prezidentiem]], kas tikuši '''[[atentāts pret Džonu Kenediju|nogalināti atentātos]]'''?
* ... ka '''[[Jēkabs Janševskis]]''' savu pirmo [[romāns|romānu]] &quot;Dzimtene&quot; (piecos sējumos) ar pārtraukumiem rakstīja 40 gadus?
* ... ka [[Īslande]]s [[premjerministrs|premjerministre]] '''[[Jouhana Sīgurdardoutira]]''' ir pirmā pasaulē zināmā atklātā [[homoseksuālisms|homoseksuālā]] valdības vadītāja?
* ... ka '''[[zvīņneši|zvīņnešu]]''' [[gaļa]] ir iecienīta arī [[Ķīna|Ķīnā]], kur tā tiek uzskatīta par delikatesi?
* ... ka pirmās [[sieviete]]s [[Antarktīda|Antarktīdā]] pārziemoja 1947. gadā '''[[Īstbeisa]]s''' bāzē?
[[Attēls:Coprinopsis atramentaria 3 - Lindsey.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[pelēkā tintene]]''' (attēlā) ir [[inde|indīga]], lietojot to kopā ar [[alkohols|alkoholu]]?
* ... ka '''[[Longjerbīene]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta, kuras [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits pārsniedz 1000?
* ... ka [[1847. gads|1847. gadā]] 54 582 zemnieku [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] pārgāja '''[[Latvijas pareizticīgā baznīca|pareizticībā]]'''?
* ... ka [[riteņbraukšana]]s komandas '''''[[Euskaltel-Euskadi]]''''' braucēji ir gandrīz tikai no [[Basku zeme]]s?
* ... ka [[opera|operdziedātāja]] '''[[Kristīne Opolais]]''' ir precējusies ar diriģentu [[Andris Nelsons|Andri Nelsonu]]?
* ... ka [[acteki]] '''[[bruņneši|bruņnešus]]''' sauc ''azotochtli'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē &quot;bruņurupučtruši&quot;?
[[Attēls:Accipiter nisus 1 (Bohuš Číčel).jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[zvirbuļvanags|zvirbuļu vanagu]]''' [[mātīte]]s ir līdz pat 25% lielākas par [[tēviņš|tēviņiem]] (attēlā) un var svērt pat divas reizes vairāk?
* ... ka no bērnības [[aklums|aklais]] [[dzejnieks]] '''[[Neredzīgais Indriķis]]''' ticis dēvēts par &quot;[[latvieši|latviešu]] [[Homērs|Homēru]]&quot;?
* ... ka [[Lielbritānija|britu]] [[aktrise]] '''[[Helēna Mirena]]''' saņēmusi atzinību par [[karaliene|karalieņu]] [[Elizabete I|Elizabetes I]] un [[Elizabete II|Elizabetes II]] lomām filmās ''Elizabeth I'' un ''The Queen''?
* ... ka '''[[Milhauss Van Hautens|Milhauss]]''' ir viens no nedaudzajiem [[animācija]]s seriāla &quot;[[Simpsoni]]&quot; varoņiem, kuram ir uzacis?
* ... ka '''&quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot;''' (''Latweeschu Awises''), ko [[Jelgava|Jelgavā]] izdeva no [[1822. gads|1822.]] līdz [[1915. gads Latvijā|1915. gadam]], bija visilgāk izdotais preses izdevums [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?
* ... ka automobiļu ražotājs '''''[[Alfa Romeo]]''''' ir daļa no koncerna ''[[FIAT|FIAT Group]]''?
[[Attēls:Lactarius torminosus (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... ka pēc '''[[parastais vilnītis|vilnīšu]]''' (attēlā) novārīšanas [[inde|indīgie toksīni]] tajos tiek iznīcināti, tāpēc dažos pasaules reģionos, arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], to lieto uzturā kā ēdamu [[sēne|sēni]]?
* ... ka [[Francija]]s kara ministrs '''[[Andrē Mažino]]''' iniciējis [[nocietinājums|nocietinājumu]] līnijas izbūvi uz valsts austrumu robežām — «Mažino līniju»?
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] mācītājs '''[[Gustavs Reinholds fon Klots]]''' bijis [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] dibinātājs un pirmais tās vadītājs?
* ... ka '''[[Saipla]]s''' polārstacijā [[Antarktīda|Antarktīdā]] bija izbūvēta pasaulē lielākā ({{nobr|42 km}} gara) antena ļoti zemas [[frekvence]]s viļņu raidītājiem?
* ... ka [[2006. gads|2006. gadā]] '''[[Dopinga lietošanā pieķertie Latvijas sportisti|dopinga lietošanā]]''' pieķēra [[Latvija]]s kērlinga spēlētāju Edgaru Soiku?
* ... ka [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] '''[[Žoržs Tikmers]]''' jau piekto reizi būs [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijas delegācijas]] vadītājs?
[[Attēls:Eižens Finks.jpg|border|right|150px]]
* ... ka starpkaru [[Latvija|Latvijā]] slavenais gaišreģis '''[[Eižens Finks]]''' (attēlā) jaunībā bija ceļojoša [[cirks|cirka]] mākslinieks?
* ... ka pēdējais '''[[ceļotājbalodis]]''' nomira [[1914. gads|1914. gadā]] [[Sinsinati]] [[zoodārzs|zoodārzā]], lai gan vēl 19. gadsimta vidū to skaits bija mērāms miljardos?
* ... ka [[2011. gads|2011. gadā]] '''[[Vilnis Baltiņš]]''' kļuva par pirmo [[latvieši|latvieti]], kas saņēmis [[SOK|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko ordeni?
* ... ka '''[[Orsons Velss|Orsona Velsa]]''' [[1938. gads|1938. gadā]] veidotais [[Herberts Velss|Herberta Velsa]] [[romāns|romāna]] &quot;Pasauļu kari&quot; [[radio]] inscenējums par [[citplanētieši|citplanētiešu]] uzbrukumu izraisīja paniku ASV ziemeļaustrumu iedzīvotājos?
* ... ka '''[[Māteru Juris]]''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] ieviesis vairākus juridiskos terminus, piemēram, &quot;laulības pārkāpšana&quot; (laulības &quot;laušanas&quot; vietā)?
* ... ka '''[[sinotibetiešu valodu saime]]''' ir otra lielākā [[valodu saime]] pēc runātāju skaita aiz [[indoeiropiešu valodu saime]]s?
[[Attēls:Jeremy Lin with the Knicks and reporters.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[basketbols|basketbolists]] '''[[Džeremijs Lins]]''' (attēlā) divu nedēļu laikā no maz spēlējoša rezervista kļuva par [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] līderi un vairāku NBA rekordu īpašnieku?
* ... ka [[hokejs|hokeja]] [[hokeja policists|&quot;policists&quot;]] '''[[Džeremijs Jablonskis]]''' nopelnīja 56 soda minūtes jau savā pirmajā spēlē [[Čehovas &quot;Vitjaz&quot;]] sastāvā?
* ... ka '''[[velokross|velokrosa]]''' sacensību laikā ir atļauts mainīt velosipēdu?
* ... ka Vinstons Bišops, viens no seriāla '''''[[New Girl]]''''' galvenajiem varoņiem, ir spēlējis [[basketbols|basketbolu]] profesionālā līmenī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka spēle '''[[Cirks (spēle)|Cirks]]''' ir cēlusies no [[Indija]]s, kur tā simboliski atainoja ceļu uz pestīšanu?
* ... ka '''[[Stefans Peteransels|Stefanam Peteranselam]]''' pieder uzvaru rekords (10) [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]], no kurām daļa iegūta [[Motocikls|motociklu]] klasē, daļa [[Automobilis|automobiļu]] klasē?

* ... ka [[komunisms|komunistu]] revolucionārs '''[[Felikss Dzeržinskis]]''' (attēlā) 1898.—1909. gadā trīs reizes bijis izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]], no kuras visas reizes izbēdzis?
* ... ka '''[[Šveices franks]]''' mūsdienās ir palikusi vienīgā [[valūta]] [[Eiropa|Eiropā]], ko sauc par franku?
* ... ka [[2011. gads|2011. gadā]] [[Kanāda]] kļuva par pirmo valsti, kas izstājusies no '''[[Kioto protokols|Kioto protokola]]'''?
* ... ka tiek uzskatīts, ka '''[[Kultūras revolūcija]]s''' laikā [[Ķīna|Ķīnā]] bojā gāja vairāk nekā 7,7 miljoni [[cilvēks|cilvēku]]?
* ... ka starpkontinentālie lidojumi ar '''''[[Concorde]]''''' notika uz pusi ātrāk nekā ar citām pasažieru [[lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... ka [[Ņujorka]]s '''[[Taimskvērs]]''' ir pasaulē populārākais [[tūrisms|tūrisma]] objekts, katru gadu to apmeklē vairāk nekā 39 miljoni cilvēku?
[[Attēls:Coat of arms of Estonia.svg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Igaunijas ģerbonis]]''' (attēlā) ar trīs [[lauva|lauvām]] uz [[Vairogs (heraldika)|vairoga]] ir radies no [[dāņi|dāņu]] valdnieka [[Valdemārs II|Valdemāra II]] ģerboņa?
* ... ka ar '''[[karaļūdens]]''' palīdzību iegūst [[zelts|zeltu]] un [[platīns|platīnu]] no tos saturošiem [[atkritumi]]em?
* ... ka vairākkārtējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[vieglatlētika|800 m skrējienā]] '''[[Sebastjans Ko]]''' ir bijis [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] deputāts no [[Konservatīvo partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partijas]]?
* ... ka '''[[triass|triasa]]''' periodā uz [[Zeme]]s parādījās pirmie lidojošie [[mugurkaulnieki]], kā arī pirmie īstie [[zīdītāji]]?
* ... ka [[11. Saeima]]s deputāts '''[[Ingmārs Čaklais]]''' ir [[dzejnieks|dzejnieka]] un publicista [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] dēls?
* ... ka [[Izraēla]]s [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] '''[[Ariels Šarons]]''' 2006. gada 4. janvārī pārcieta [[insults|insultu]] un kopš tā laika ir [[koma]]s stāvoklī?
[[Attēls:Priedaines stacija 1.JPG|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Priedaine (stacija)|Priedaines stacijā]]''' (attēlā) tika ierīkoti pirmie gaismas signāli [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļā]]?
* ... ka [[Ādolfs Hitlers|Ādolfam Hitleram]] par '''[[Alus pučs|Alus puča]]''' sarīkošanu nācās nosēdēt [[cietums|cietumā]] mazāk nekā gadu?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes politiķis '''[[Antons Ābele]]''' ir jaunākais [[Zviedrija]]s parlamenta deputāts tā vēsturē?
* ... ka 2012. [[gada putns Latvijā]] '''[[jūras ērglis]]''' ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns?
* ... ka '''[[Dižliepas|Dižliepās]]''' augošā Elku liepa ir [[Baltija|Baltijā]] resnākā [[parastā liepa]]?
* ... ka '''[[Olga Rajecka]]''' ir dzimusi [[Lietuva|Lietuvā]]?
[[Attēls:Bērzgales baznīca Aglonas pagastā 2002-08-11.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]]''' (attēlā) ir viena no vecākām [[Latgale]]s koka [[baznīca (celtne)|baznīcām]]?
* ... ka vēlākais [[Latvija]]s ministrs '''[[Voldemārs Salnais]]''' [[1913. gads|1913. gadā]] izbēga no katorgas un emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... ka '''[[Orlando]]''' pilsētu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ik gadu apmeklē 51 miljons [[tūrisms|tūristu]]?
* ... ka '''[[4. Saeima]]''' bija pēdējais demokrātiski [[vēlēšanas|ievēlētais]] [[Latvija]]s [[parlaments]] starpkaru periodā?
* ... ka '''[[Berknera sala]]''' ir pasaulē vistālāk [[dienvidi|dienvidos]] esošā [[sala]]?
* ... ka [[Vadims Vasiļevskis]] ir vienīgais '''[[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Latvijas karognesējs olimpiskajās spēlēs]]''', kam šis gods uzticēts divreiz?
[[Attēls:George Soros - World Economic Forum Annual Meeting Davos 2010.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Džordžs Soross|Džordža Sorosa]]''' (attēlā) īpašumi [[2011. gads|2011. gadā]] novērtēti ar 22 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]], bet kopš [[1979. gads|1979. gada]] 8 miljardus viņš ir ieguldījis ar [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]], [[veselība|veselību]] un [[izglītība|izglītību]] saistītos projektos?
* ... ka [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] 20 gadus vecais [[hokejs|hokejists]] '''[[Juris Upītis]]''' izcēlies ar rezultativitāti, gūstot vārtus debijas spēlē un 3 vārtus pirmajās 9 spēlēs?
* ... ka līdz [[2008. gads|2008. gadam]] '''''[[General Motors]]''''' 77 gadu garumā bija lielākais [[Automobilis|automobiļu]] ražotājs pasaulē?
* ... ka [[Latvijas Basketbola savienība]]s priekšsēdētājs '''[[Valdis Voins]]''' iepriekš bija [[Latvijas Valsts policija]]s priekšnieks?
* ... ka '''[[baltegles|baltegļu]]''' augstums var sasniegt pat 80 metrus?
* ... ka 1958. gada [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas čempions šahā]] '''[[Israels Zilbers]]''' mūža nogalē iztiku pelnīja [[Ņujorka]]s parkā, spēlējot ar apmeklētājiem, un no viņa dzīves stāsta radīts viens no tēliem filmā &quot;Meklējot [[Bobijs Fišers|Bobiju Fišeru]]&quot;?
[[Attēls:Ded Moroz Snegurochka Christmas card.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Sniegbaltīte (Jaungada tēls)|Sniegbaltītes]]''' kā [[Salatētis|Salatēta]] pavadones (attēlā kopā ar Salatēti) tēls ir attīstījies bijušajā [[Padomju Savienība|PSRS]], bet vispār tā pazīstama kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigām?
* ... ka agrāk [[Tabores pagasts|Tabores pagasta]] '''[[Budiški|Budišku ciems]]''' sastāvēja no trim [[viensēta|viensētām]], toties tagad apdzīvota ir vairs tikai viena?
* ... ka 2010. gadā 39. [[šahs|šaha]] olimpiādē [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] '''[[Ilze Bērziņa]]''' izcīnīja bronzas medaļu pie trešā galdiņa, kas ir labākais Latvijas panākums šaha olimpiādēs pēc neatkarības atjaunošanas?
* ... ka &quot;[[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskarotā]]&quot; [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filma &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; stāsta par amerikāņu zinātnieka '''[[Džons Nešs|Džona Neša]]''' matemātisko izcilību un cīņu ar [[Šizofrēnija|šizofrēniju]]?
* ... ka '''[[Lielais terors|Lielā terora]]''' laikā 1937. un 1938. gadā [[Staļins]] vērsās arī pret daudzām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] dzīvojošām etniskām grupām, tostarp ar [[nāvessods|nāvessodu]] tika sodīti vairāk kā 16 000 [[latvieši|latviešu]]?
* ... ka no vairāk kā 36 tūkstošiem [[Slovākija]]s pilsētas '''[[Komārno]]''' [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] apmēram 60% ir [[ungāri]]?
[[Attēls:K8085-21.jpg|border|right|150px]]
* ... ka attīstīta '''[[termīti|termītu]]''' karaliene (attēlā) spēj izdēt 2000 [[ola|olu]] dienā?
* ... ka '''[[Ladislavs Postums]]''' tika kronēts par [[Ungārija]]s [[karalis|karali]] mazāk kā trīs mēnešu vecumā?
* ... ka '''[[Jānis Serģis]]''' [[motokross|motokrosa]] karjeru beidza 1992. gadā, kad panākumus sāka gūt viņa dēls [[Kristers Serģis|Kristers]]?
* ... ka [[Saeima]]s deputāte '''[[Iveta Grigule]]''' bija viena no pieciem deputātiem, kas [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]] virzīja [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andri Bērziņu]], bet drīz pēc tam viņa tika izslēgta no [[LZP|Zaļās partijas]]?
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] visiem [[uzņēmums|uzņēmumiem]] un iestādēm ir jābūt izstrādātai '''[[darba aizsardzība]]s''' sistēmai un jābūt speciālistam, kas to uzrauga un uztur?
* ... ka '''[[ziemas ceļš|ziemas ceļi]]''' tiek ierīkoti arī [[Igaunija|Igaunijā]] satiksmei starp [[sala|salām]] un cietzemi?
[[Attēls:CashewSnack.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[rietumu anakardija]]s''', ko kultivē tās augļu — Indijas riekstu jeb kešjuriekstu (attēlā) — dēļ, augļapvalkā ir [[inde|indīga]] [[eļļa]], ko izmanto [[rūpniecība|rūpniecībā]]?
* ... ka '''[[jūras leopards]]''' ir otrais plēsīgākais [[dzīvnieks]] (aiz [[zobenvalis|zobenvaļa]]) [[Antarktika]]s ūdeņos un mēdz uzbrukt arī [[cilvēks|cilvēkiem]]?
* ... ka [[11. Saeima|Saeimas]] jaunākais deputāts '''[[Jānis Upenieks]]''' ir spēlējis [[Latvija]]s [[beisbols|beisbola]] izlasē?
* ... ka [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] prezidents '''[[Ježijs Buzeks]]''' [[2001. gads|2001. gadā]] pēc zaudējuma [[vēlēšanas|vēlēšanās]] bija pametis [[politika|politiku]]?
* ... ka no [[Zeme]]s [[Atmosfēra|atmosfērā]] esošajām [[gāze|gāzēm]] vislielāko ieguldījumu '''[[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektā]]''' dod [[ūdens]] [[tvaiks|tvaiki]]?
* ... ka pašreizējais Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents '''[[Mārtiņš Bičevskis]]''' 24 gadu vecumā kļuva par [[7. Saeima]]s deputātu?
[[Attēls:Krabbenfresser.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pretēji savam nosaukumam '''[[krabjēdājronis]]''' (attēlā) nebarojas ar [[krabji]]em, kuri nemaz nedzīvo [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]], bet pamatā barojas ar Antarktikas [[krili]]em?
* ... ka visiem '''[[vētrasputni]]em''' piemīt spēcīga [[ligzda|ligzdošanas]] filopatrija: putni vienmēr atgriežas vienā un tajā pašā vietā, lai ligzdotu?
* ... ka '''[[Rūperts Grints]]''' '''[[Rons Vīzlijs|Rona Vīzlija]]''' lomai '''[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harija Potera filmu sērijā]]''' tika izraudzīts 11 gadu vecumā, bet līdz tam bija tēlojis vienīgi skolas lugās un vietējā teātra grupā?
* ... ka labākie rezultāti '''[[kaitslēpošana|kaitslēpošanā]]''' ir sasniegti [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]], kur tiek izmantots spēcīgais un noturīgais [[katabatiskais vējš]]?
* ... ka [[Rīgas VEF]] [[basketbolists]] '''[[Kortnijs Simss]]''' karjeras laikā piecas spēles aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], pie tam trīs dažādos klubos?
* ... ka [[Bohēmija]]s [[karalis]] '''[[Otokārs II]]''' kļuva par [[Austrija]]s [[hercogs|hercogu]], apprecoties ar 26 gadus vecāko troņmantnieci Bābenbergu Margarētu?
[[Attēls:Skaistkalnesbaznica.JPG|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Skaistkalnes katoļu baznīca]]''' (attēlā) ir otra populārākā [[Dievmāte]]s svētceļojuma apmeklējuma vieta [[Latvija|Latvijā]] pēc [[Aglonas katoļu bazilika|Aglonas]]?
* ... ka '''[[Čans Kaiši]]''' žurnāla ''[[Time]]'' vērtējumā tika atzīts par [[1937. gads|1937. gada]] &quot;[[Gada cilvēks (Time)|Gada cilvēku]]&quot;?
* ... ka [[Antarktīda]]s augstākā virsotne '''[[Vinsona masīvs]]''' ir tikai par {{nobr|799 m}} augstāks par kontinenta [[ledus vairogs|ledus vairoga]] augstāko punktu uz [[Arga leduskupols|Arga leduskupola]]?
* ... ka '''[[ziedkāposts]]''' ir [[dārza kāposts|dārza kāposta]] pasuga?
* ... ka paši senākie zināmie [[Zeme]]s [[ieži]] ir 3,92 miljardus gadu vecie Akastas pelēkie '''[[gneiss|gneisi]]'''?
* ... ka [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] hokejists '''[[Ville Nieminens]]''' 2000.—2001. gada [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] sezonā bija [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs ar [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]?
[[Attēls:HenriIV.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[Francija]]s karalis '''[[Anrī IV]]''' (attēlā) ir gājis bojā [[atentāts|atentātā]] — [[1610. gads|1610. gadā]] viņu nāvīgi sadūra [[katoļi|katoļu]] fanātiķis Fransuā Ravajaks?
* ... ka [[Latvija]]s valdība [[1923. gads|1923. gadā]] '''[[Durbes muiža]]s''' kungu māju piešķīra lietošanā [[dzejnieks|dzejniekam]] [[Rainis|Rainim]]?
* ... ka slavenais 1920. gadu laupītājs '''[[Ansis Kaupēns]]''' veicis vairāk nekā 30 laupīšanas un 19 slepkavības?
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieks '''[[Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems]]''' bija [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] pārstāvis [[Vašingtona|Vašingtonā]]?
* ... ka '''[[Džozefs Pulicers]]''' pazīstams ar to, ka pēc savas nāves novēlēja 2 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] balvu fondam, ko tagad pazīst kā [[Pulicera balva|Pulicera balvu]]?
* ... ka pie '''[[redīsi|redīsu]]''' [[suga]]s pieder arī rutki, kas ir redīsa pasuga?
[[Attēls:Pétrel des neiges - Snow Petrel.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[sniega vētrasputns]]''' (attēlā) var ligzdot [[Antarktīda]]s iekšzemē līdz pat {{nobr|440 km}} attālumā no krasta?
* ... ka [[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]] [[ciems]] '''[[Gambija (ciems)|Gambija]]''' savu nosaukumu ieguvis kādreiz slikti izbraucamo ceļu dēļ?
* ... ka [[1969. gads|1969. gada]] [[20. jūlijs|20. jūlijā]] kā otrais [[cilvēks]] uz [[Mēness]] izkāpa '''[[Bazs Oldrins]]'''?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava]]''' bija pirmais '''[[šaursliežu dzelzceļš]]''' Latvijas teritorijā?
* ... ka padomju [[vingrošana|vingrotājs]] '''[[Aleksandrs Ditjatins]]''' ir ieguvis visvairāk [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] medaļas individuālajās sacensībās olimpisko spēļu vēsturē un vienīgais sportists, kas izcīnījis medaļas visās astoņās vingrošanas disciplīnās vienās olimpiskajās spēlēs?
* ... ka [[Kalifornija]]i, [[ASV štati|ASV štatam]] ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, pašlaik ir 53 vietas '''[[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]]'''?
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-452-0985-36, Russland, Generäle Löhr und W. v. Richthofen (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... ka 1918. gada aprīlī, kad '''[[Volframs fon Rihthofens]]''' (attēlā) veica savu pirmo kaujas lidojumu, viņa brālis leģendārais [[Sarkanais barons|Sarkanais barons Manfrēds]] krita kaujā?
* ... ka '''[[Noršēpinga|Noršēpingā]]''' atrodas [[Zviedrija|Zviedrijā]] lielākais [[zoodārzs]]?
* ... ka [[2012. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2012. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] kandidāts '''[[Mits Romnijs]]''' ir bijis [[mormoņi|mormoņu]] misionārs [[Francija|Francijā]]?
* ... ka pārnestā nozīmē ar vārdu '''[[Volstrīta]]''' nereti saprot arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[finanses|finanšu]] tirgu kopumā?
* ... ka pastāv simtiem teoriju par '''[[Džeks Uzšķērdējs|Džeka Uzšķērdēja]]''' identitāti?
* ... ka [[uzņēmējs]] '''[[Raimonds Gerkens]]''' ir dzimis astoņu bērnu ģimenē?
[[Attēls:Asūnes baznīca 2002-08-11.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca|Asūnes katoļu baznīcā]]''' (attēlā) atrodas pirmā [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]] izdotā [[grāmata]], kas Asūnē tika apkopota 1730. gadā?
* ... ka pastāv teorija, ka vēlīnajā [[krīts (periods)|krīta]] periodā '''[[Gunnerusa grēda]]''' ir bijis sauszemes tilts starp [[Austrumantarktīda|Austrumantarktīdu]] un [[Madagaskara|Madagaskaru]]?
* ... ka '''[[Aldis Drēģeris]]''' savā [[mūzika|mūzikā]] aptvēris dažādus tematus, taču īpaši pazīstams ar dziesmām par [[alkohols|alkoholu]] un [[sieviete|sievietēm]]?
* ... ka '''[[Atakamas tuksnesis]]''' ir sausākais [[tuksnesis]] pasaulē?
* ... ka pasaulē lielākā [[irigācija]]s būve — '''[[Lielais Lībijas ūdensvads]]''' — kopā ar atzariem pārsniedz vairāk nekā 13 000 [[kilometrs|km]] garumu?
* ... ka '''[[Ledus dziļurbums|ledus dziļurbumu]]''' šahtas, lai tās spiediena dēļ nedeformētos, piepilda ar [[petroleja|petroleju]]?
[[Attēls:Kovalevskis.jpg|border|right|150px]]
* ... ka evolucionārās [[paleontoloģija]]s pamatlicējs '''[[Vladimirs Kovaļevskis]]''' (attēlā) dzimis [[Vārkavas pagasts|Vārkavas pagastā]]?
* ... ka no '''[[grenlandiešu valoda]]s''' ir cēlušies tādi vārdi kā iglu, anoraks, [[smailīte|kajaks]] un [[nunataks]]?
* ... ka '''[[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s''' vadītāja ir pašreizējā [[Vācijas kanclere]] [[Angela Merkele]]?
* ... ka [[Rīgas Kinostudija]]s mākslas filma &quot;'''[[Elpojiet dziļi]]'''&quot; savu pirmizrādi piedzīvoja 20 gadus pēc uzņemšanas?
* ... ka '''[[sājūdens]]''' veidojas, sajaucoties [[jūra]]s [[ūdens|ūdenim]] ar [[saldūdens|saldūdeni]]?
* ... ka bijušais [[Francija]]s premjerministrs '''[[Robērs Šūmanis]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[Vācijas impērija]]s armijā?
[[Attēls:Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Pasienes katoļu baznīca]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām [[polis|poļu]] jeb [[Austrumeiropa]]s [[baroks|baroka]] stila celtnēm [[Latgale|Latgalē]] un [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka '''[[Birgita Fišere]]''' ir visu laiku jaunākā (18 gadi) un vecākā (42 gadi) sportiste, kas [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanā]] ir izcīnījusi zelta medaļu [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... ka pie [[kinoteātris|kinoteātra]] &quot;Splendid Palace&quot;, kad tajā 1940. gadā izrādīja filmu '''&quot;[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]&quot;''', veidojās garas rindas un divos mēnešos visā [[Latvija|Latvijā]] [[kinofilma|filmu]] noskatījās ap 250 000 skatītāju?
* ... ka [[latvieši|latviešu]] [[šahs|šahists]] '''[[Igors Rausis]]''' starptautiskās sacensībās ir pārstāvējis arī [[Bangladeša|Bangladešu]]?
* ... ka vācu dabaszinātnieks '''[[Georgs Forsters]]''' bijis [[Franču revolūcija]]s iedvesmotās [[Mainca]]s Republikas pagaidu administrācijas viceprezidents?
* ... ka &quot;Melnais [[pulkvedis]]&quot; '''[[Viktors Alksnis]]''' ir viena no [[Padomju Savienība|PSRS]] gaisa kara spēku izveidotājiem [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkaba Alkšņa]] mazdēls?
[[Attēls:Naomi Campbell Cannes cropped.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Naomi Kempbela]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par sava laika slavenāko melnādaino [[Modelis (profesija)|modeli]] pasaulē?
* ... ka [[vikingi|vikingu]] laika [[Dānija]]s karaļa '''[[Haralds I Zilzobis|Haralda Zilzobja]]''' vārdā nosaukts protokols ''[[Bluetooth]]''?
* ... ka '''[[Vilis Samsons]]''' bija pēdējais dzīvais [[latvieši|latviešu tautības]] [[Padomju Savienības Varonis]]?
* ... ka [[orientēšanās sports|orientēšanās]] seriāls '''[[Magnēts (orientēšanās sacensības)|“Magnēts”]]''' ir vienīgās [[sports|sporta sacensības]] [[Latvija|Latvijā]], kur dalībniekiem iespējams iegūt balvā [[automašīna|automašīnu]]?
* ... ka [[Vācija]]s admirālis '''[[Erihs Rēders]]''' jaunībā bijis ķeizara [[Vilhelms II|Vilhelma II]] privātās [[jahta]]s apkalpē?
* ... ka [[Raivis Belohvoščiks]] 10 reizes uzvarējis '''[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā|Latvijas čempionātā šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā]]''?
[[Attēls:Višķu baznīca 2001-08-11.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]''' (attēlā) ir viens no nedaudzajiem [[Latvija]]s dievnamiem, kas būvēta no šķeltiem akmeņiem un ir viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa [[dievnams]]?
* ... ka amerikāņu [[starpplanētu zonde]] '''''[[Voyager 2]]''''' tika palaista [[1977]]. gadā un no tās joprojām tiek saņemta zinātniska informācija?
* ... ka [[Nīderlande]]s [[futbolists]] '''[[Klarenss Zēdorfs]]''' ir pirmais, kurš [[Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] uzvarējis trīs klubu sastāvā (''[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]'', ''[[Real Madrid C.F.|Real]]'' un ''[[AC Milan]]'')?
* ... ka amerikāņu [[ķīmija|ķīmiķis]] '''[[Lainuss Polings]]''' ir viens no četrām personām, kas saņēmuši vairāk nekā vienu [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]?
* ... ka '''[[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas futbola pirmās divīzijas]]''' visveiksmīgākais klubs ir ''[[River Plate]]'', kas izcīnījis 33 čempiona titulus?
* ... ka '''[[Vilhelms Keitels]]''' parakstīja [[Trešais reihs|Vācijas]] bezierunu [[kapitulācija|kapitulāciju]] [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]?
[[Attēls:Grozny Avia Yakovlev Yak-42.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pēc katastrofas 1982. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] [[lidmašīna|lidmašīnu]] '''[[Jak-42]]''' (attēlā) ražošana tika pārtraukta un līdz 1985. gadam tās neekspluatēja?
* ... ka '''[[zilais ledus|zilā ledus]]''' apgabali [[Antarktīda|Antarktīdā]] tiek izmantoti [[lidlauks|lidlauku]] izveidošanai?
* ... ka '''[[Brigu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Brigu katoļu baznīcu]]''' 1866. gadā atņēma [[katoļi]]em un atdeva [[Pareizticība|pareizticīgajiem]], lai gan katoļu draudzē bija 1154 ticīgie?
* ... ka pēc '''[[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Stendes—Ventspils lauku dzelzceļu sistēmas]]''' likvidācijas tās stacija kalpo [[Talsi|Talsu]] autoostas vajadzībām?
* ... ka '''[[Frankfurtes grāmatu gadatirgus]]''' ir lielākā [[grāmata|grāmatu]] izstāde pasaulē?
* ... ka caur '''&quot;[[Nord Stream]]&quot;''' plānots gadā pārsūknēt 11% no [[Eiropa|Eiropā]] patērētā [[dabasgāze]]s apjoma?
[[Attēls:Strix nebulosaRB.jpg|border|right|150px]]
* ... ka līdz novērojumiem 2006. gadā '''[[ziemeļpūce]]''' (attēlā) [[Latvija|Latvijā]] netika [[putnu vērošana|novērota]] apmēram 100 gadus?
* ... ka '''[[Johans Bleiks]]''' ir viens no diviem visjaunākajiem [[vieglatlētika|vieglatlētiem]], kas [[100 m|100 m distanci]] veikuši ātrāk par 10 sekundēm?
* ... ka [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[šahs|šahists]] '''[[Aleksandrs Voitkēvičs]]''' ir pārstāvējis [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Polija|Poliju]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet ne [[Latvija|Latviju]]?
* ... ka [[bokss|bokseris]] '''[[Rokijs Marčiāno]]''' karjeras beigšanas brīdī bija vienīgais smagsvaru čempions, kurš ne reizi nebija piedzīvojis zaudējumu?
* ... ka savu izcelsmi ar '''[[īri]]em''' saista ap 80 miljoni pasaules [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... ka '''[[Aija Skrastiņa|Aijas Skrastiņas]]''' 2011. gadā kopā ar [[Somija]]s komandu ''Kalevan Rasti'' ieņemtā 5. vieta stafešu sacensībās ''[[Venla]]'' ir augstākā, kādu spējušas sasniegt [[Latvija]]s [[Orientēšanās sports|orientieristes]]?

* ... ka [[1991. gads|1991. gada]] '''[[Augusta pučs]]''' (attēlā) paātrināja [[Padomju Savienība]]s [[Padomju Sociālistiskās Republikas|republiku]], arī [[Latvija]]s, neatkarības iegūšanu?
* ... ka '''''[[Progress M-12M]]''''' avārija 2011. gada 24. jūnijā bija otrais negadījums pēc kārtas [[Krievija]]s [[kosmonautika|kosmonautikā]] nedēļas laikā?
* ... ka populārā seriāla &quot;[[Simpsoni]]&quot; tēla '''[[Klauns Krastijs|Klauna Krastija]]''' pilns vārds ir &quot;Hēršels Šmoikels Pinčass Jeručams Krustofskis&quot;?
* ... ka pēc '''[[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]]''' daudzās [[Kurzeme]]s draudzēs vairs nebija neviena iedzīvotāja?
* ... ka [[Dienvidāfrika]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]] '''[[Oskars Pistoriuss]]''' ir zināms kā &quot;ātrākais cilvēks bez [[kāja|kājām]]&quot;?
* ... ka '''[[vāraunieks]]''' ir [[Latgales keramika]]s pods ēdiena gatavošanai?
[[Attēls:Russia-2001-stamp-Yuri_Nikulin.jpg|border|right|170px]]
* ... ka krievu aktieris '''[[Jurijs Ņikuļins]]''' (attēlā) pēc demobilizācijas mēģināja iestāties Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā un vairāku [[teātris|teātru]] studijās, taču tika atraidīts &quot;[[aktieris|aktierspēju]] trūkuma dēļ&quot;?
* ... ka '''[[Daugmale (stacija)|Daugmales]]''' stacija un [[Daugmale]]s ciems atrodas pretējos [[Daugava]]s krastos?
* ... ka bijušais [[Serbija|serbu]] virsnieks '''[[Ratko Mladičs]]''' bēguļoja no tiesībsargājošām iestādēm no [[1996]]. līdz [[2011. gads|2011]]. gadam?
* ... ka '''[[Irlava|Irlavā]]''' bijušā [[Irlavas skolotāju seminārs|skolotāju semināra]] ēkā mūsdienās atrodas [[Rainis|Raiņa]] vārdā nosauktais bērnunams?
* ... ka ģeogrāfijas vārdnīcā '''[[Pasaules zemes un tautas]]''' iekļauti šķirkļi par visām bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[pilsēta|pilsētām]]?
* ... ka [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] [[vieglatlēts]] '''[[Kims Kolinss]]''' ir pirmais savas valsts pārstāvis, kurš iekļuvis [[100 m|100 m distances]] finālā [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
[[Attēls:Jaunpagasta vecticībnieku baznīca 2001-07-21.jpg|border|right|150px]]
* ... ka Neivakenes baznīca (attēlā) '''[[Jaunpagasts|Jaunpagastā]]''' ir viens no trim [[vecticībnieki|vecticībnieku]] [[dievnams|dievnamiem]] [[Kurzeme|Kurzemē]]?
* ... ka [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālis|ģenerālleitnants]] grāfs '''[[Valeriāns Zubovs]]''' bijis [[Rundāles pils]] īpašnieks no 1795. līdz 1804. gadam?
* ... ka '''[[melnā driģene]]''' ir [[inde|indīgs]] augs un visas auga daļas satur [[alkaloīdi|alkaloīdus]] un glikozīdus?
* ... ka '''[[Azerbaidžānas vēsture|Azerbaidžānas Demokrātiskā (Tautas) republika]]''' bija pirmā valsts [[musulmaņi|musulmaņu]] pasaulē ar [[Demokrātija|demokrātisku]] pārvaldes formu?
* ... ka '''[[Karaliskie Antigvas un Barbudas aizsardzības spēki]]''' ir pasaulē mazākā [[karaspēks|armija]] pēc aktīvā personāla skaita?
* ... ka [[Kanāda|kanādietis]] '''[[Teds Nolans]]''' ir otrais [[Ziemeļamerika]]s treneris, kurš ir apstiprināts par [[Latvijas hokeja izlase]]s galveno treneri?
[[Attēls:IDIAR-1.jpg|border|right|180px]]
* ... ka [[lidlaiva|lidlaivu]] '''''[[Dornier Wal]]''''' (attēlā) savās ekspedīcijās ir izmantojuši [[Roalds Amundsens]] [[Arktika|Arktikā]] un [[Alfrēds Ričers]] [[Antarktika|Antarktikā]]?
* ... ka par '''[[dižakmens|dižakmeni]]''' uzskatāms laukakmens, kura virszemes daļas [[tilpums]] pārsniedz {{nobr|7 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;}}?
* ... ka [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[franči|franču]] dziedātājs '''[[Šarls Aznavūrs]]''' no 2009. gada ir [[Armēnija]]s vēstnieks [[Šveice|Šveicē]] un [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]?
* ... ka [[17. gadsimts|17.]] un [[18. gadsimts|18. gadsimtos]] tagadējās '''[[Nīgrande]]s''' vietā atradās [[pilsēta|pilsētiņa]] Pīlesmiests?
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] [[1984]]. gadā bija '''[[polderis|polderi]]''' apmēram 40 000 [[ha]] platībā?
* ... ka lai stadionā varētu notikt [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas izslēgšanas spēles vai kāda no pamatturnīra spēlēm, tam jābūt '''[[UEFA stadionu kategorijas|ceturtās kategorijas]]''' stadionam?
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 134-C1743, Alfred von Tirpitz.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Alfreds fon Tirpics]]''' (attēlā) tiek dēvēts pār &quot;[[Vācija]]s kara flotes tēvu&quot;?
* ... ka mūsu ēras 3. gadsimtā '''[[armēņi]]''' kā pirmie pasaulē pieņēma [[kristietība|kristietību]] par valsts reliģiju?
* ... ka [[Ropažu novads|Ropažu novada]] ciems '''[[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]]''' līdz [[1993. gads|1993. gadam]] bija [[Padomju armija]]s militārā pilsētiņa?
* ... ka '''[[Latvijas ceļu muzejs]]''' atrodas [[Šlokenbekas muiža|Šlokenbekas muižā]]?
* ... ka pēdējā [[Višķu pagasts|Višķu pagasta]] '''[[Degļi (Višķu pagasts)|Degļu ciema]]''' iedzīvotāja mirusi [[2009. gads|2009. gadā]]?
* ... ka '''[[Ķoņu kalns]]''' ir augstākais un lielākais [[drumlins]] [[Latvija|Latvijā]]?
[[Attēls:Emily Deschanel 2009 Shankbone.jpg|border|right|150px]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrises '''[[Emīlija Dešanela|Emīlijas Dešanelas]]''' (attēlā) vecvectēvs ir 11. [[Francijas prezidenti|Francijas prezidents]] Pols Dešanels?
* ... ka Latvijas U-19 [[basketbols|basketbola]] izlases [[saspēles vadītājs (basketbols)|saspēles vadītājs]] '''[[Kaspars Vecvagars]]''' ir agrākā [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] spēlētāja [[Arnis Vecvagars|Arņa Vecvagara]] dēls?
* ... ka '''[[hemoroīds|hemoroīdi]]''' var rasties arī ikdienā ilgstoši sēžot, piemēram, pie [[dators|datora]]?
* ... ka pēc ''[[Forbes]]'' datiem '''[[Dalasas &quot;Cowboys&quot;]]''' [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] klubs ir vērtīgākais sporta klubs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... ka latviešu [[basketbols|basketbolists]] '''[[Kristaps Purnis]]''' ir vienpadsmit reizes uzvarējis [[LBL|Latvijas basketbola līgā]]?
* ... ka '''[[Lūžņa]]''' vēsturiski ir bijis [[līvi|lībiešu]] pēdējais apdzīvotais ciems 75 km garā posmā no [[Kolka]]s līdz [[Ventspils|Ventspilij]]?
* ... ka [[Monako]] firsts '''[[Albērs II]]''' bijis [[bobslejs|bobslejists]], piedalījies piecās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... ka '''[[Kārlis Skaubītis]]''' bija pirmais latvietis — balonlidotājs?
* ... ka '''[[Salpa līnija|Salpa līnijā]]''' nav notikusi karadarbība, lai gan nocietinājumi tajā bija daudz stiprāki kā [[Manerheima līnija|Manerheima līnijā]]?
* ... ka '''[[130. Latviešu strēlnieku korpuss]]''' tika saukts par nacionālo formējumu, tomēr tajā etniskie [[latvieši]] bija mazākumā līdz pat [[1945. gads|1945. gada]] Kurzemes cietokšņa kaujām?
* ... ka [[dzelzceļa stacija]] '''[[Jāņavārti]]''' sākotnēji izveidota kā [[pieturas punkts]] [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Ērgļu dzelzceļa līnijas]] vajadzībām?
[[Attēls:Ernests Dinsbergs ap 1900.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pedagogs, dzejnieks un publicists '''[[Ernests Dinsbergs]]''' (attēlā) bija '''[[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]]''' skolotājs?
* ... ka [[automobilis|automobiļa]] '''[[garenbāze]]''' var būt dažāda labajā un kreisajā pusē?
* ... ka teiciens &quot;Aizver muti!&quot; ir kļuvis īpaši populārs pēc [[Saeima]]s deputāta '''[[Ingmārs Līdaka|Ingmāra Līdakas]]''' reakcijas uz skaļām deputātu sarunām laikā, kad viņš runā no tribīnes?
* ... ka [[LBL|Latvijas basketbola līgā]] profesionāļa karjeru uzsākušais [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikānis]] '''[[Džons Roberts Holdens]]''' kļuva par pirmo tumšādaino spēlētāju [[Krievijas basketbola izlase|Krievijas basketbola izlasē]]?
* ... ka par visu laiku izcilāko [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētāju uzskatītais '''[[Džerijs Raiss]]''' ir veicis visvairāk piezemējumu (208) visā [[Nacionālā futbola līga|NFL]] vēsturē?
* ... ka politiķe un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] dzīvesbiedre '''[[Inese Šlesere]]''' ir bijusi &quot;Mis Latvija&quot;?
[[Attēls:Skansen entre 1.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Skansens]]''' (attēlā) ir pasaulē pirmais brīvdabas [[muzejs]]?
* ... ka horvātu [[basketbolists]] '''[[Nikola Vujčičs]]''' ir pirmais spēlētājs [[Eirolīga vīriešiem|Eirolīgas]] vēsturē, kas spēlē sasniedzis ''triple-double''?
* ... ka '''''[[Aš bégu (albums)|Aš bégu]]''''' ir [[Lauris Reiniks|Laura Reinika]] albuma ''[[Es skrienu]]'' versija [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]]?
* ... ka '''[[Naņdzjina]]''' trīs reizes ir bijusi [[Ķīna]]s [[galvaspilsēta]]?
* ... ka pazīstamos «Mārupes» [[gurķi|gurķus]] un [[tomāti|tomātus]] audzē '''[[Jaunmārupe]]s''' siltumnīcās?
* ... ka pēc '''[[Kastere Semenja|Kasteres Semenjas]]''' uzvaras 800 m distancē [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] radās diskusijas par sportistes dzimumu?

* ... ka [[Dienvidāfrika]]s prezidents '''[[Jakobs Zuma]]''' (attēlā) ir [[poligāmija|poligāmists]]; precējies piecas reizes un viņam ir 20 bērnu?
* ... ka '''[[Rīgas Motormuzejs]]''' ir lielākais seno spēkratu muzejs [[Baltija]]s valstīs?
* ... ka '''[[Lohnesa ezera briesmonis|Nesijas]]''' novērojumi ļāva [[Lohnesa ezers|Lohnesa ezeram]] kļūt par nozīmīgu [[tūrisms|tūrisma]] objektu?
* ... ka [[10. Saeima]]s deputāts '''[[Edvards Smiltēns]]''' politikā iesaistījās, jo Saeimai bija ļoti zems sabiedrības uzticības reitings?
* ... ka '''[[Donalds Daks|Donaldam Dakam]]''' nav bikšu (izņemot gadījumus, kad viņš dodas peldēt)?
* ... ka Eiropas rekordists 10 000 m skrējienā '''[[Mohameds Farahs]]''' ir dzimis [[Somālija]]s galvaspilsētā [[Mogadīšo]]?
[[Attēls:John Wilkes Booth-portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Džons Vilkss Būts|Džonam Vilksam Būtam]]''' (attēlā) pēc [[atentāts|atentāta]] pret [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]] izdarīšanas izdevās aizbēgt, bet viņš tika notverts un nošauts 12 dienas vēlāk?
* ... ka [[televīzija]]s kanāls '''[[CNN]]''' pirmais pasaulē piedāvāja ziņu pārraides 24 stundas diennaktī?
* ... ka [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] konfederātu prezidents '''[[Džefersons Deiviss]]''' pēc zaudējuma karā un saņemšanas gūstā netika tiesāts?
* ... ka terorists '''[[Muhameds Atā]]''' vadīja ''American Airlines'' pasažieru [[lidmašīna|lidmašīnu]], kas [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]] ietriecās [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centrā]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... ka '''[[Losis]]''' ir [[Venta]]s kreisā krasta pieteka — [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s robežupe?
* ... ka bijušais [[basketbols|basketbolists]] '''[[Edgars Šneps]]''' ir bijis Izglītības un zinātnes ministrijas [[valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieks?
[[Attēls:Aglona basilica.jpg|border|right|150px]]
* ... ka pastāv uzskats, ka [[svētbilde]]i “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” '''[[Aglonas katoļu bazilika|Aglonas katoļu bazilikā]]''' (attēlā) piemīt dziednieciskas spējas?
* ... ka '''[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]''' ir vecākais [[televīzija]]s informatīvais ziņu raidījums [[Latvija|Latvijā]] un tiek translēts kopš [[1958. gads|1958. gada]]?
* ... ka [[Sāmsala]]s ciems '''[[Angla]]''' ir ievērojams ar tajā esošajām četrām [[vējdzirnavas|vējdzirnavām]]?
* ... ka [[BK Ventspils]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Brendons Hanters]]''' ir līdz šim [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] sevi vislabāk apliecinājušais spēlētājs, kurš karjeru turpinājis Latvijas klubā?
* ... ka '''[[Lielstraupes pils]]''' ir vienīgā [[pils]] [[Latvija|Latvijā]], kas vienā korpusā apvienota ar [[baznīca (celtne)|baznīcu]]?
* ... ka '''[[Kreuna]]''' kopā ar pietekām ir vienīgā [[Nemuna]]s baseina upe [[Latvija|Latvijā]]?
[[Attēls:Grímsvötn Volcano Showing Plume - May 22.jpg|border|right|150px]]
* ... ka 2011. gada '''[[Grimsvetns|Grimsvetna]]''' (attēlā) izvirduma pelnu mākonis sasniedza [[Eiropa|Eiropu]], kur tika atcelti ap 900 avioreisu, tomēr tas neizraisīja plašu aviosatiksmes paralīzi, kā tas notika, kad izvirda [[Eijafjadlajegidls]]?
* ... ka [[Brisele]]s simbols '''&quot;[[Čurājošais puisēns]]&quot;''' ir tikai 30 cm augsta [[bronza]]s [[skulptūra]]?
* ... ka [[10. Saeima|Saeimas]] deputāte '''[[Dana Reizniece-Ozola]]''' jau 15 gadu vecumā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni [[šahs|šahā]]?
* ... ka '''[[Zersenajs Tadese|Zersenaja Tadeses]]''' uzvara 2006. gada Pasaules čempionātā pusmaratonā bija pirmā uzvara Pasaules čempionātā [[Eritreja]]s [[sports|sporta]] vēsturē?
* ... ka '''[[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes Jaunajai pilij]]''' ir sarežģīta konfigurācija, jo visas telpas ir izvietotas no abām pusēm lielai parādes zālei, kas izpaužas [[ēka]]s ārējā apjomā?
* ... ka '''[[Džejs Baumīsters|Džejam Baumīsteram]]''' pieder &quot;dzelzs vīra&quot; rekords starp aktīvajiem [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] spēlētājiem (piedalījies 424 spēlēs pēc kārtas)?
[[Attēls:Ritupes dzc stacija.JPG|border|right|150px]]
* ... ka dzelzceļa stacijas ēka '''[[Rītupe (ciems)|Rītupē]]''' (attēlā) šobrīd vairs netiek izmantota un ir pamesta, lai arī ir arhitektūras piemineklis?
* ... ka [[10. Saeima|10. Saeimā]] ir [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēti]] brāļi Artūrs un '''[[Raimonds Rubiks|Raimonds Rubiki]]''', kamēr viņu tēvs [[Alfrēds Rubiks]] ir [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... ka '''[[Šefīldas &quot;United&quot;]]''' bija pirmais sporta klubs, kurš izmantoja nosaukumu ''United''?
* ... ka '''[[flogistons|flogistona]]''' hipotēze bija pirmā zinātniskā [[teorija]] [[ķīmija]]s vēsturē?
* ... ka '''[[Sapatņi|Sapatņu]]''' ciems, kas sastāv no divām apdzīvotām mājām, ir [[Latvija]]s uz austrumiem vistālāk esošā apdzīvotā vieta?
* ... ka mūsdienās ir sastopamas tikai ap 280 '''[[pleckāji|pleckāju]]''' [[suga|sugām]], kamēr [[fosilijas|fosilā veidā]] ap 30 000 sugu?
* ... ka 2005.—2006. gada sezonā, kad [[Kanāda]]s junioru [[hokejs|hokeja]] komanda '''[[Monktonas &quot;Wildcats&quot;]]''' izcīnīja Prezidenta kausu, tās sastāvā spēlēja arī latviešu hokejisti [[Mārtiņš Karsums]] un [[Oskars Bārtulis]]?
[[Attēls:Prince Philip by Allan Warren 1992.jpg|border|right|150px]]
* ... ka Edinburgas hercogs '''[[Princis Filips|Filips Mauntbatens]]''' (attēlā) pirms laulībām ar [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Elizabete II Vindzora|princesi Elizabeti]] bija [[Grieķija]]s un [[Dānija]]s princis?
* ... ka '''[[Čandīgarha]]''' vienlaicīgi ir administratīvais centrs diviem [[Indija]]s štatiem ([[Pendžāba (Indija)|Pendžābai]] un [[Harjāna]]i), bet neietilpst nevienā no tiem un ir atsevišķa administratīva vienība?
* ... ka viens no [[BMX riteņbraukšana]]s aizsācējiem Latvijā '''[[Ivo Lakučs]]''' savās pirmajās [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Sidnejā]] startēja treka [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]]?
* ... ka pēc bijušā [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] adjutanta '''[[Oto Ginše]]s''' nāves [[2003. gads|2003. gadā]] palika dzīvs tikai viens fīrera pēdējo dzīves dienu aculiecinieks?
* ... ka saskaņā ar populārās [[NBA drafts|NBA drafta]] apskatu interneta vietnes ''NBADraft.net'' vērtējumu [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolistam]] '''[[Dāvis Bertāns|Dāvim Bertānam]]''' ir labas izredzes tikt izraudzītam 2011. gada drafta otrajā kārtā?
* ... ka [[Austrālija]]s [[teniss|tenisistes]] '''[[Jeļena Dokiča|Jeļenas Dokičas]]''' ģimene [[1991. gads|1991. gadā]] pameta [[Horvātija|Horvātiju]], bēgot no [[Horvātijas karš|pilsoņu kara]]?
[[Attēls:Turaidas-pils.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Turaidas pils]]''' (attēlā) uzcelta nodedzinātās [[līvi|līvu]] valdnieka [[Kaupo]] koka [[pils]] vietā?
* ... ka [[gangsteris]] '''[[Als Kapone]]''' ilgus gadus bija [[Čikāga]]s organizētās noziedzības galva, tomēr viņa notiesāšanas iemesls bija izvairīšanās no [[nodokļi|nodokļu]] nomaksas?
* ... ka '''[[Keidels Evanss]]''' ir pirmais [[Austrālija|austrālietis]], kurš uzvarējis individuālajā braucienā Pasaules čempionātā šosejas [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]]?
* ... ka [[vācieši|vācu]] politiķis '''[[Augusts Vinnigs]]''' [[Vācija]]s valdības uzdevumā kā ģenerālpilnvarotais [[Baltija]]s zemēs 1918. gada 26. novembrī parakstīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atzīšanas notu?
* ... ka '''[[Rīgas Latviešu biedrība]]s''' galvenie mērķi sākotnēji bija palīdzība trūkumcietējiem un derīgu zināšanu, &quot;godīgas kārtības&quot; un &quot;gara apgaismošanas&quot; izplatīšana starp [[Rīga]]s [[latvieši]]em?
* ... ka '''[[Rauls Kastro]]''', kurš 2008. gada pārņēma [[Kuba]]s prezidenta amatu no sava brāļa [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]], tikai kopš 2011. gada ir arī Kubas Komunistiskās partijas vadītājs?
[[Attēls:Portlandia arctica-fossiel.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Joldijas jūra]]s''' nosaukums veidojies no [[gliemenes]] ''Joldia portlandia'' (attēlā), kas šajā periodā iekļuva jūrā no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]]?
* ... ka [[Arvīds Krievs|Arvīda Krieva]] vēsturiskā drāma '''&quot;[[Dancis pa trim]]&quot;''' bija pēdējā [[filma]], kurā filmējās [[Mārtiņš Freimanis]]?
* ... ka '''[[Fukusimas I AES avārija]]''' ir otrā kodolkatastrofa pēc [[Čornobiļas AES katastrofa]]s, kas novērtēta ar 7. līmeni pēc [[Starptautiskā kodolnegadījumu skala|Starptautiskās kodolnegadījumu skalas]]?
* ... ka [[pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[tāllēkšana|tāllēkšanā]], ko [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada Mehiko olimpiskajās spēlēs]] uzstādīja '''[[Bobs Bīmons]]''', noturējās 23 gadus?
* ... ka '''[[Holocēns|holocēnā jeb pēcledus laikmetā]]''' [[ledājs|ledāju]] kušanas rezultātā [[okeāns|okeānu]] ūdens līmenis ir cēlies par apmēram 35 metriem?
* ... ka '''[[Džons Terijs]]''' ir pirmo vārtu autors [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā jaunajā [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]]?
[[Attēls:WillSmithMay10.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Vils Smits]]''' (attēlā) kļuva par pirmo [[aktieris|aktieri]], kurš filmējies astoņās filmās pēc kārtas, kuru ieņēmumi ASV pārsniedza 100 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]?
* ... ka '''[[Liepna (upe)|Liepna]]''' 200 m garumā ir [[Latvija]]s un [[Krievija]]s robežupe?
* ... ka pēc kopējā klubā aizvadīto spēļu skaita līderis starp visiem [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] '''[[Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāju uzskaitījums|spēlētājiem]]''' ir [[Miķelis Rēdlihs]]?
* ... ka no '''[[Egļukalns|Egļukalna]]''' virsotnē esošā skatu torņa var saskatīt ap 12 km tālo [[Daugavpils|Daugavpili]]?
* ... ka, atšķirībā no citiem pākšaugiem, '''[[zemesrieksti|zemesriekstu]]''' [[auglis|augļi]], ko cilvēki lieto [[uzturs|uzturā]], nogatavojas zem zemes?
* ... ka [[zviedri|zviedru]] [[hokejs|hokeja]] [[vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Pelle Lindbergs]]''' bija pirmais, kas virs vārtiem spēles laikā novietoja ūdens pudeli, jo cīnījās ar [[atūdeņošanās|atūdeņošanos]]?
[[Attēls:Uncia uncia.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[sniega leopards|sniega leoparda]]''' (attēlā) [[aste]] ir bieza un gaļīga, jo uz tās dzīvnieks uzkrāj [[tauki|tauku]] rezerves?
* ... ka '''[[Guntis Valneris]]''' jau 13 gadu vecumā uzvarēja Latvijas čempionātā krievu [[dambrete|dambretē]] pieaugušajiem un PSRS jauniešu čempionātā?
* ... ka kopā ar vairākām citām sādžām arī '''[[Ādžūni]]''' ietilpa teritorijā, ko 1921. gadā [[Latvija]]s teritorijā iekļāva no [[Kauņas guberņa]]s?
* ... ka '''[[Varis Krūmiņš (basketbolists)|Varis Krūmiņš]]''' [[2007. gads|2007. gadā]] bija Latvijas jauniešu U-18 izlases treneris, kad tā izcīnīja pirmo Eiropas čempionāta medaļu vīriešu [[basketbols|basketbolā]] pēc neatkarības atjaunošanas?
* ... ka '''[[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s''' simbols ir [[Latvija]]s nacionālais [[putns]] [[baltā cielava]]?
* ... ka sākotnēji '''[[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]]''' pirmā notika [[distanču slēpošana]], kurai sekoja tramplīnlēkšana un kārtība tika mainīta [[1950]]. gadā?
[[Attēls:Alessandro Volta.jpeg|border|right|150px]]
* ... ka itāļu fiziķis '''[[Alesandro Volta]]''' (attēlā) bija pirmais, kas atklāja un izolēja [[metāns|metāna]] gāzi?
* ... ka portugāļu futbolists '''[[Nani]]''' dzimis [[Kaboverde|Kaboverdē]]?
* ... ka '''[[Dzierkaļu kalns]]''' pēc relatīvā augstuma (89,2 m) ir augstākais [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka '''[[krustnagliņas]]''' ir žāvēti īstā [[Nagliņkoks|nagliņkoka]] ziedpumpuri?
* ... ka '''[[Garezers (ciems)|Garezera]]''' ciems, kam 1935. gadā tika piešķirts [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] statuss, mūsdienās vairs neeksistē?
* ... ka '''[[Luijs XVI]]''' ir vienīgais [[Francija]]s karalis, kuram ticis izpildīts [[nāvessods]]?
[[Attēls:Zvanītaju iela.jpg|150px|right|1931. gada plūdi Jēkabpilī]]
* ... ka '''[[1931. gada plūdi Jēkabpilī|1931. gada plūdos Jēkabpilī]]''' (attēlā) Daugavas līmenis pārsniedza vidējo vasaras līmeni par 5,56 metriem?
* ... ka agrāk [[radioaktivitāte]]s mērīšanai lietoja ārpussistēmas mērvienību '''[[kirī]]''', kas precīzi atbilst 3,7·10&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt; '''[[bekerels|bekereliem]]'''?
* ... ka '''[[Seržs Ibaka]]''' ir pirmais [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] [[basketbols|basketbolists]] no [[Kongo Republika]]s?
* ... ka [[Amatas novads|Amatas novada]] [[Zaubes pagasts|pagasta]] centrs '''[[Zaube]]''' atrodas 42 km no attālumā no novada domes «Ausmās»?
* ... ka [[Somijas hokeja izlase]]s ģenerālmenedžeris '''[[Jari Kurri]]''' [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] karjeras beigās bija visu laiku rezultatīvākais [[Eiropa|Eiropā]] dzimušais un uzaugušais spēlētājs?
* ... ka par [[Ians Flemings|Iana Fleminga]] romānu varoni '''[[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]]''' ir uzņemtas 22 [[kinofilma]]s?
[[Attēls:Rīgas kinostudijas ēka.jpg|150px|right|Rīgas Kinostudija]]
* ... ka [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] (attēlā) bāzēto '''[[Tautas kinoaktieru studija|Tautas kinoaktieru studiju]]''' ir absolvējuši tādi aktieri kā [[Ivars Kalniņš]], [[Lilita Ozoliņa]], [[Alvis Hermanis]] un [[Mirdza Martinsone]]?
* ... ka kinorežisors '''[[Leonīds Leimanis]]''' [[Trešais reihs|vācu]] okupācijas laikā izveidoja un vadīja [[Rīga]]s pagrīdes antifašistisko organizāciju &quot;Сīņа&quot;?
* ... ka '''[[lielais dumpis]]''' skaļā sauciena dēļ, kas atgādina buļļa māvienu, ieguvis savu zinātnisko nosaukumu ''Botaurus'' (''taurus'' [[latīņu valoda|latīniski]] nozīmē [[liellops]])?
* ... ka divkārtējam [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajam čempionam]] snovbordā '''[[Šons Vaits|Šonam Vaitam]]''' rudās [[mati|matu]] krāsas dēļ dota iesauka ''The Flying Tomato'' (lidojošais [[tomāts]])?
* ... ka '''[[Čornobiļas atomelektrostacija]]''' pārtrauca darbību tikai 1999. gadā, vairāk kā 13 gadus pēc [[Čornobiļas AES katastrofa|katastrofas]]?
* ... ka 1966. gada [[Rīgas Kinostudija]]s [[kinofilma|filma]] '''&quot;[[Noktirne (filma)|Noktirne]]&quot;''' ir filmēta [[Rīga|Rīgā]], [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Tjanšans|Tjanšanā]]?
[[Attēls:Adrea alba Luc Viatour.jpg|130px|right|Lielais baltais gārnis]]
* ... ka kopš 2000. gada '''[[lielais baltais gārnis]]''' (attēlā) ir pastāvīgs ligzdotājs arī [[Latvija|Latvijā]], lai gan pirms tam bija tikai reti ieceļojoša suga?
* ... ka [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāte ASV viceprezidenta amatam [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Sāra Peilina]]''' jaunībā bijusi [[Aļaska]]s mazpilsētas skaistuma karaliene?
* ... ka '''''[[Stade de France]]''''' ir piektais lielākais [[futbols|futbola]] [[stadions]] [[Eiropa|Eiropā]] pēc skatītāju vietu skaita?
* ... ka sākotnēji '''[[bāka]]s''' tika celtas no [[koksne|koka]], tāpēc [[vētra|vētru]] laikā tās bieži sabruka?
* ... ka [[Vācijas hokeja izlase]]s [[vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Dmitrijs Kočņevs]]''' ir dzimis [[Kazahstāna]]s pilsētā [[Karaghandi]]?
* ... ka otrais [[Indonēzija]]s prezidents '''[[Suharto]]''' valsts vadītāja amatā pavadīja 31 gadu?
[[Attēls:Henry Kissinger.jpg|130px|right|Henrijs Kisindžers]]
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[diplomāts]] '''[[Henrijs Kisindžers]]''' (attēlā) ir [[Nobela miera prēmija]]s laureāts?
* ... ka '''[[dabasgāze]]s''' galvenā sastāvdaļa ir [[metāns]]?
* ... ka '''[[Ugāle]]''' ir lielākā apdzīvotā vieta [[ventspils novads|Ventspils novadā]]?
* ... ka '''[[čurkstes|čurkstu ģints]]''' zinātniskais nosaukums ''Delichon'' [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] nozīmē [[bezdelīga]]?
* ... ka '''[[Deivids Robinsons]]''' [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā piedalījies trijās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un visās trijās viņa pārstāvētā komanda guva uzvaru?
* ... ka '''&quot;[[Kaugurieši]]&quot;''' ir pirmā pilnmetrāžas spēlfilma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]?
[[Attēls:Flickr - Saeima - Saeimas 3.novembra ārkārtas sēde (8).jpg|130px|right|Klāvs Olšteins]]
* ... ka [[10. Saeima]]s deputāts '''[[Klāvs Olšteins]]''' nodeva deputāta zvērestu par vienu dienu vēlāk, jo Saeimas pirmajā darba dienā kļuva par tēvu?
* ... ka '''[[Dienviddžordžija]]s''' sala ir viena no divām vietām [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā introducēti [[ziemeļbrieži]]?
* ... ka, neatkarīgi no dzimuma, ikvienam [[islāms|musulmanim]] vismaz vienu reizi dzīvē ir jāveic '''[[hadžs]]'''?
* ... ka arī mūsdienās '''[[vaļu medības|vaļu medībās]]''' gadā visā pasaulē tiek nomedīti ap 1500 [[vaļi|vaļu]]?
* ... ka '''[[Viesītes šaursliežu dzelzceļš]]''' bija lielākais 600 mm sliežu platuma [[dzelzceļš|dzelzceļu]] tīkls Latvijā?
* ... ka [[krievi|krievu]] režisora '''[[Kirils Serebreņņikovs|Kirila Serebreņņikova]]''' izrāde &quot;Mirušās dvēseles&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]] tika atzīta par [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|gada labāko izrādi Latvijā 2010. gadā]]?
[[Attēls:Zila govs.jpg|130px|right|Latvijas zilā govs]]
* ... ka '''[[Latvijas zilā govs]]''' (attēlā) ir ļoti reti sastopama [[liellops|liellopu]] [[šķirne]], kas faktiski atrodas uz izmiršanas robežas?
* ... ka '''[[pantāga]]''' ir tradicionāls latviešu Ūsiņa dienas un [[Lieldienas|Lieldienu]] ēdiens?
* ... ka pašreizējais [[Latvijas finanšu ministrs]] '''[[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]]''' ir ieguvis augstāko izglītību kā ģeogrāfijas pasniedzējs?
* ... ka '''[[somi]]''' pēc ticības galvenokārt ir [[luterticība|luterāņi]]?
* ... ka 95% no visām Latvijas aitām ir '''[[Latvijas tumšgalve]]s''' šķirnes aitas?
* ... ka '''[[Dainis Dukurs]]''' tiek uzskatīts par [[skeletons|skeletona]] aizsācēju Latvijā?

* ... ka '''''[[Camp Nou]]''''' (attēlā) ir lielākais [[futbols|futbola]] stadions Eiropā?
* ... ka '''''[[Windows XP]]''''' pēc 2011. gada janvāra datiem ir pasaulē plašāk lietotā [[operētājsistēma]], kas izmanto [[internets|internetu]]?
* ... ka [[Norvēģija]]s karalis '''[[Hokons VII]]''' bija viens no nedaudzajiem vēlētajiem Eiropas [[monarhs|monarhiem]]?
* ... ka [[Latviešu nacionālie bruņotie spēki|Latviešu nacionālo bruņoto spēku]] '''[[Ziemeļlatvijas brigāde]]''' līdz [[1919. gads|1919. gada]] jūlijam bija pakļauta [[Igaunijas armija|Igaunijas bruņoto spēku]] štābam un virspavēlniekam?
* ... ka [[10. Saeima]]s deputāte '''[[Inese Laizāne]]''' ir filmējusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmā &quot;Cilvēka bērns&quot;?
* ... ka '''[[devons|devona periodā]]''' parādījās pirmie sauszemes [[mugurkaulnieki]] ([[abinieki]])?
[[Attēls:Mark Zuckerberg - South by Southwest 2008 - 2-crop.jpg|120px|right|Marks Zakerbergs]]
* ... ka interneta tīmekļa vietnes ''[[Facebook]]'' izveidotājs '''[[Marks Zakerbergs]]''' (attēlā) 2008. gadā kļuva par jaunāko miljardieri pasaulē?
* ... ka aktieris '''[[Nikolass Keidžs]]''' ir cēlies no [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[kino]] aprindās ievērojamās Kopolu dzimtas?
* ... ka matemātiķis '''[[Jānis Mencis vecākais]]''' ir viens no pirmajiem atjaunotā [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieriem?
* ... ka '''[[Futbola karš]]''' sākās pēc [[Hondurasa]]s futbola valstsvienības zaudējuma [[Salvadora]]s valstsvienībai atlases spēlēs par ceļazīmi uz [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]?
* ... ka '''[[sters]]''' ir tilpuma mērvienība, ko izmanto [[malka]]s vai citu kokmateriālu mērīšanai?
* ... ka reti, galvenokārt [[mutācija|mutāciju]] dēļ, [[cilvēks|cilvēkam]] var būt vairāk nekā pieci '''[[pirksts|pirksti]]''' uz vienas rokas?
[[Attēls:Vaclav Klaus headshot.jpg|120px|right|Vāclavs Klauss]]
* ... ka [[Čehija]]s prezidents '''[[Vāclavs Klauss]]''' (attēlā) tiek saukts par &quot;[[Centrāleiropa]]s [[Mārgarita Tečere|Mārgaritu Tečeri]]&quot;?
* ... ka [[Spēlmaņu nakts]] '''[[Spēlmaņu nakts gada aktrise|gada aktrises balva]]''' visvairāk — 4 reizes — ir piešķirta [[Rēzija Kalniņa|Rēzijai Kalniņai]]?
* ... ka '''[[Eiropas muflons]]''' tika sistematizēts kā atsevišķa [[suga]], līdz [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumos tika atklāts, ka tā ir viena no [[savvaļas aita]]s pasugām?
* ... ka bijušā '''[[Lubānas pagasts|Lubānas pagasta]]''' teritorija šobrīd ir sadalīta divos pagastos un [[Lubāna]]s pilsētā?
* ... ka jurists un politiķis '''[[Aleksejs Loskutovs]]''' uzņēmās [[Ilmārs Poikāns|Ilmāra Poikāna]] (Neo) aizstāvību [[VID datu noplūde]]s lietā?
* ... ka '''[[avokado]]''' dēvē arī par aligatorbumbieri?
[[Attēls:Red deer stag 2009 denmark.jpg|130px|right|Staltbrieža bullis]]
* ... ka '''[[staltbriedis|staltbrieži]]''' (attēlā) [[Latvija]]s teritorijā bija izzuduši, bet vācu muižnieki sugu Latvijā introducēja no jauna, ierīkojot iršu dārzus?
* ... ka rakstnieka '''[[Paulu Koelju]]''' slavenākais darbs &quot;Alķīmiķis&quot; ir iztulkots 71 pasaules valodā?
* ... ka '''[[Heopsa piramīda]]''' ir vecākais no [[septiņi pasaules brīnumi|septiņiem pasaules brīnumiem]] un vienīgais, kas ir saglabājies līdz mūsdienām?
* ... ka '''[[Folklendu karš]]''' ir pēdējais militārais konflikts, kurā [[Apvienotā Karaliste]] karoja bez neviena sabiedrotā?
* ... ka [[2011. gads|2011]]. gada '''[[gada putns Latvijā]]''' ir [[meža pūce]]?
* ... ka viens no [[NSDAP]] galvenajiem ideologiem '''[[Alfrēds Rozenbergs]]''' ir dzimis [[Tallina|Tallinā]]?
[[Attēls:Zalenieki manor house.jpg|right|border|160px|Zaļā muiža]]
* ... ka '''[[Zaļā muiža]]''' (attēlā) ir ievērojama ar to, ka tās fasādes laika gaitā nav izmainītas?
* ... ka '''[[Hantsvila|Hantsvilā]]''' ir dzimis Vikipēdijas izveidotājs [[Džimijs Veilss]]?
* ... ka '''''[[Super Bowl XLI]]''''' 30 sekunžu reklāma izmaksāja 2,6 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]?
* ... ka '''[[Krampova]]s''' skrajciemā [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]] ir tikai viens iedzīvotājs?
* ... ka hokejists '''[[Kristiāns Pelšs]]''' jau sešpadsmit gadu vecumā spēlēja [[DHK Latgale]] rindās?
* ... ka angļu mūziķis '''[[Ēriks Kleptons]]''' ir vienīgais trīs reizes Rokenrola slavas zālē iekļuvušais cilvēks: vienu reizi kā solists, abas pārējās reizes kā grupu ''The Yardbirds'' un ''Cream'' dalībnieks?
[[Attēls:NHL_Winter_Classic_2008.jpg|130px|right|Arvils Ašeradens]]
* ... ka '''[[NHL Ziemas klasika]]s''' (attēlā) spēles vienmēr tikušas aizvadītas 1. janvārī?
* ... ka [[futbols|futbola]] klubs '''&quot;[[FC Twente]]&quot;''' vienreiz ([[1975]]. gadā) iekļuva [[UEFA kauss|UEFA kausa]] finālā?
* ... ka 17 gadu nepārtrauktas darbības laikā vissezonas polārstacija '''[[Neimaijere II]]''' bija iegrimusi sniegā un [[firns|firnā]] par 14 m?
* ... ka '''[[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]''' [[2005. gads|2005]]. gadā saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]]?
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] '''[[valsts apvērsums]]''' ir noticis vienreiz — [[1934]]. gadā?
* ... ka abi grupas ''[[Zebrahead]]'' albuma '''''[[Playmate of the Year]]''''' singli tika izmantoti filmu skaņu celiņos?
[[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|130px|right|Arvils Ašeradens]]
* ... ka '''[[Arvils Ašeradens]]''' (attēlā) darba gaitas sāka &quot;[[LETA|Latinform]]&quot; krāsu fotolaboratorijā?
* ... ka [[1976]]. gada [[Rīgas Kinostudija]]s spēlfilmā '''&quot;[[Ģimenes melodrāma]]&quot;''' ir filmējies &quot;[[Parex banka]]s&quot; bijušais īpašnieks Valērijs Kargins?
* ... ka pilnais '''[[Mēness aptumsums]]''' ilgst 104 [[minūte]]s?
* ... ka pēc [[Rīga]]s '''[[Mazā ģilde|Mazās ģildes]]''' parauga Mazās ģildes nodibināja arī [[Cēsis|Cēsīs]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Grobiņa|Grobiņā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Kuldīga|Kuldīgā]] un [[Ventspils|Ventspilī]]?
* ... ka '''[[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas rajonā]]''' bija divas [[ciema padome]]s ar identisku nosaukumu?
* ... ka '''[[Podkolzina pret Latviju]]''' bija pirmā lieta pret [[Latvija|Latviju]], kuru pēc būtības izsprieda [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]?
[[Attēls:LeslieNielsenOct08-replacement.jpg|130px|right|Leslijs Līlsens]]
* ... ka '''[[Leslijs Nīlsens]]''' (attēlā) [[televīzija|TV]] debitēja [[1948]]. gadā?
* ... ka '''[[panteras|panteru ģints]]''' pārstāvji ir vienīgie [[kaķu dzimta]]s dzīvnieki, kas spēj rēkt?
* ... ka caur '''[[Adenas līcis|Adenas līci]]''' tiek transportēti 11 procenti no visas pasaules [[nafta]]s?
* ... ka viens no [[Baltā kustība|Baltās kustības]] līderiem '''[[Pjotrs Vrangelis]]''' dzimis mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā?
* ... ka '''[[Modheima]]s''' [[polārstacija|polārstaciju]] ierīkoja starptautiska ekspedīcija, kurā bija 6 norvēģi, 4 zviedri, 3 briti, 1 austrālietis un 1 kanādietis?
* ... ka '''[[Maiks Taisons]]''' savas pirmās 19 cīņas uzvarēja ar nokautu?
[[Attēls:Merops-apiaster.JPG|150px|right|Bišu dzenis]]
* ... ka '''[[bišu dzenis]]''' (attēlā) [[Latvija|Latvijā]] agrāk bijis rets maldu viesis, bet kopš 2003. gada ligzdo katru gadu?
* ... ka '''[[Salaspils koncentrācijas nometne]]s''' oficiālais nosaukums bija &quot;Policijas cietums un darba audzināšanas nometne&quot;?
* ... ka '''[[2001.—2002. gada NBA sezona]]''' bija pirmā sezona [[Nacionālā basketbola asociācija|līgas]] vēsturē, kad sezonas rezultatīvākais spēlētājs, kurš šoreiz bija [[Elens Aiversons]], neiekļuva simboliskajā pirmajā izlasē?
* ... ka politiķis '''[[Andris Ameriks]]''' skolas gados ir ieguvis meistara titulu [[dambrete|dambretē]]?
* ... ka '''[[koherence]]''' izpaužas divu vai vairāku viļņu mijiedarbībā?
* ... ka '''[[Stenkomas-Vilsas glečers]]''' tika atklāts [[1915]]. gadā un nosaukts par godu vienai no galvenajiem ekspedīcijas sponsoriem Dženetai Stenkomai-Vilsai?
[[Attēls:Christmas Tree.JPG|130px|right|Ziemassvētku egle]]
* ... ka pirmās mākslīgās '''[[ziemassvētku egle]]s''' (attēlā) parādījās Vācijā 19. gadsimtā?
* ... ka, lai [[mežs|mežu]] sauktu par '''[[lietus mežs|lietus mežu]]''', tā nokrišņu daudzumam ir jābūt vismaz 2000 mm gadā?
* ... ka visi '''[[degizraktenis|degizrakteņi]]''' satur [[ogleklis|oglekli]] un ir veidojušies kā nogulumieži [[ģeoloģija|ģeoloģisku]] procesu rezultātā?
* ... ka politiķis '''[[Pēteris Tabūns]]''' pēc izglītības ir sporta skolotājs un žurnālists?
* ... ka par '''[[laterāla domāšana|laterālu domāšanas stilu]]''' sauc nestandarta un radošu domāšanu ar mērķi atrisināt problēmu?
* ... ka zaudējot vairāk nekā 20% ķermeņa šķidruma, par nāves cēloni var kļūt '''[[atūdeņošanās]]'''?
[[Attēls:Stavenn_Gallus_varius_0.jpg|130px|right|Zaļā savvaļas vista]]
* ... ka '''[[zaļā savvaļas vista]]''' (attēlā), atšķirībā no citiem [[vistas|vistu]] ģints putniem, spēj lidot garākus attālumus?
* ... ka '''[[Jakobs Benjamins Fišers]]''' bija pirmais akadēmiski izglītotais [[Rīga]]s [[dabaszinātnes|dabaszinātnieks]]?
* ... ka [[Latvija|Latvijā]] vienīgā savvaļas '''[[priedes|priežu]]''' suga ir [[parastā priede]]?
* ... ka 2010. gada '''[[Latgales futbola čempionāts 2010|Latgales futbola čempionāta]]''' uzvarētāji ir [[FK Ilūkste]]?
* ... ka '''[[Abavas iela (Rīga)|Abavas ielas]]''' kādreizējais nosaukums ir ''Abavasmuižas iela''?
* ... ka [[Somija|somu]] [[hokejs|hokeja]] vārtsargs '''[[Antero Nītimeki]]''' [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] tika atzīts par visa turnīra [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]?
[[Attēls:2010-06-03 Arena AufSchalke 01.jpg|150px|right|Veltins-Arena]]
* ... ka '''[[Veltins-Arena]]''' (attēlā) [[futbols|futbola]] stadionā notika [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010. gada Pasaules čempionāta hokejā]] atklāšanas spēle?
* ... ka '''[[Šetlendas salas|Šetlendas salās]]''' galvenās nodarbošanās ir [[aitkopība]] un zvejniecība?
* ... ka vecākais [[Londona]]s futbola klubs ir '''[[Fulham FC]]'''?
* ... ka '''[[antiviela]]''' ir visdārgākā substance pasaulē?
* ... ka '''[[Dino Dzofs]]''' ir visu laiku vecākais [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]] ieguvušais futbolists?
* ... ka '''[[Princeses Astridas krasts|Princeses Astridas krastā]]''' darbojās vienīgā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[polārstacija]]?
[[Attēls:Coracias_garrulus_-Kruger_National_Park,_South_Africa-8.jpg|150px|right|Zaļā vārna]]
* ... ka '''[[zaļā vārna]]''' (attēlā) nav nedz [[zaļā krāsa|zaļa]], nedz tā ir [[vārnas|vārna]]?
* ... ka [[10. Saeima]]s deputāte '''[[Dace Reinika]]''' ir dziedātāja [[Lauris Reiniks|Laura Reinika]] māte?
* ... ka grupas '''[[Marilyn Manson (grupa)|Marilyn Manson]]''' sākotnējais nosaukums bija ''Marilyn Manson &amp; the Spooky Kids''?
* ... ka '''[[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikānisko partiju]]''' [[1854]]. gadā dibināja pret [[verdzība|verdzību]] noskaņoti aktīvisti?
* ... ka '''[[askēze]]''' ir [[hedonisms|hedonisma]] pretstats?
* ... ka [[Somija|somu]] [[snaiperis]] '''[[Simo Heihe]]''' [[Ziemas karš|Ziemas karā]] nošāvis 505 ienaidniekus, kas ir vislielākais reģistrētais nogalināto skaits lielajos karos?
[[Attēls:ArenasWizards.jpg|130px|right|Džilberts Arenass]]
* ... ka '''[[Džilberts Arenass]]''' (attēlā) piedalījies trijās [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlēs]]?
* ... ka '''[[koku žagata]]s''' ļoti reti nolaižas zemē, lai barotos?
* ... ka visvairāk '''[[cukurniedres|cukurniedru]]''' tiek izaudzēts [[Brazīlija|Brazīlijā]]?
* ... ka '''[[2010. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2010. gada NBA Visu zvaigžņu spēli]]''' klātienē vēroja 108 713 skatītāji, kas ir visu laiku visvairāk apmeklētākā spēle [[basketbols|basketbola]] vēsturē?
* ... ka ir pazīstamas vairāk nekā 400 '''[[vienkārša viela|vienkāršas vielas]]'''?
* ... ka '''[[Valentīna diena]]s''' pirmsākumi tiek saistīti ar [[romieši|romiešu]] svētkiem Luperkālijām?
[[Attēls:Braille.jpg|150px|right|Luijs Brails]]
* ... ka 15 gadu vecumā '''[[Luijs Brails]]''' (attēlā) pabeidza [[Braila raksts|Braila raksta]] izveidi neredzīgajiem?
* ... ka '''[[Eduards Brencēns]]''' ir viens no profesionālās scenogrāfijas iedibinātājiem Latvijā?
* ... ka augstākais kalns ārpus [[Āzija]]s ir '''[[Akonkagva]]'''?
* ... ka '''[[Māris Gulbis]]''' bija viens no sabiedrībā populārākajiem [[Repšes Ministru kabinets|Repšes valdības]] ministriem?
* ... ka '''[[Karalienes Fabiolas kalni|‎Karalienes Fabiolas kalnu]]''' pakājē atrasts līdz pat 25% pasaules [[meteorīts|meteorītu]]?
* ... ka mikrobiologs '''[[Roberts Kohs]]''' atklājis [[tuberkuloze]]s ierosinātāju?
[[Attēls:Calocitta formosa -Costa Rica -upper body-8.jpg|150px|right|Baltrīkles žagatsīlis]]
* ... ka '''[[baltrīkles žagatsīlis]]''' (attēlā) ir bieži novērojams [[kafija]]s plantācijās?
* ... ka '''[[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]]''' biroju telpu kopējā platība bija 1,24 miljoni m²?
* ... ka '''[[Džemma Skulme]]''' ir gleznotāja [[Oto Skulme]]s un tēlnieces [[Marta Skulme|Martas Skulmes]] meita?
* ... ka '''[[penicilīns]]''' bija pirmā atklātā dabiskā [[antibiotika]]?
* ... ka '''[[Plato (polārstacija)|Plato polārstacijā]]''' [[1968]]. gada jūlijā tikusi novērota pasaulē zemākā mēneša vidējā [[temperatūra]] −73,2&amp;nbsp;°C?
* ... ka '''[[Latvijas padomju enciklopēdija|Latvijas padomju enciklopēdijā]]''' iekļautas vairāk kā 600 [[karte|karšu]]?
[[Attēls:Olof_Palme_statsminister,_tidigt_70-tal.jpg|right|150px|Ūlofs Palme]]
* ... ka Zviedrijas bijušais premjerministrs '''[[Ūlofs Palme]]''' (attēlā) bērnībā vasaras pavadījis [[Latvija|Latvijā]] Skangaļu muižā?
* ... ka '''[[Eridana (ģeoloģija)|Eridana]]''' kā [[upe]] izzuda vidējā [[pleistocēns|pleistocēna]] sākumā, kad apledojuma [[ledājs]] izraka [[Baltijas jūra]]s gultni?
* ... ka pirmais oficiālais valsts līmeņa '''[[Brazīlijas čempionāta futbolā A sērija|Brazīlijas čempionāts futbolā]]''' notika tikai 1971. gadā?
* ... ka Lietuvas prezidentu '''[[Antans Smetona|Antanu Smetonu]]''' studiju gados vairākkārt izslēdza no universitātes par [[nacionālisms|nacionālistiskiem]] uzskatiem?
* ... ka līdz [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēja]] izgudrošanai '''[[benzīns]]''' bija [[petroleja]]s rūpniecības atkritumprodukts, ko sadedzināja īpašās bedrēs?
* ... ka viens no pirmajiem priekšmetiem, ko par $14,83 pārdeva '''[[eBay]]''' izsolē, bija sabojāts lāzera rādāmkociņš?
[[Attēls:Pseudo-Dmitrius.jpg|right|130px|Viltusdmitrijs I]]
* ... ka '''[[Viltusdmitrijs I]]''' (attēlā) bijis [[Krievija]]s [[Krievijas cariste|cars]] mazāk kā gadu?
* ... ka '''[[Marta Skulme]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā [[latvieši|latviešu]] sieviete — [[tēlnieks|tēlniece]]?
* ... ka '''[[kovārnis]]''' ir viens no mazākajiem putniem [[vārnas|vārnu]] ģintī?
* ... ka '''[[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola|Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā]]''' mācījušies [[Gustavs Šķilters]] un [[Teodors Zaļkalns]]?
* ... ka līdz [[2009. gads|2009]]. gada janvārim visā pasaulē bija pārdoti 350 miljoni '''[[Rubika kubs|Rubika kubu]]'''?
* ... ka pirmos '''[[Ielāps (programmatūra)|programmatūras ielāpus]]''' programmatūras apgādātāji piegādāja uz papīra lentēm vai [[perfokarte|perfokartēm]]?
[[Attēls:Kaijas Getlinos.jpg|border|140px|right|Kaijas Getliņu izgāztuvē]]
* ... ka '''[[Rumbula (Stopiņu novads)|Rumbulā]]''' esošā Getliņu izgāztuve (attēlā) ir lielākā atklātā atkritumu izgāztuve [[Baltija|Baltijā]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ka '''[[lielais dižkoksngrauzis]]''' ir vislielākā [[koksngraužu dzimta|koksngraužu]] [[vaboles|vabole]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka '''[[Aizkraukles ģerbonis|Aizkraukles ģerbonī]]''' trīs [[ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas?
* ... ka 4 [[Saeima|Saeimu]] deputāts '''[[Kārlis Leiškalns]]''' [[Latvijas PSR]] laikā ir strādājis par bārmeni?
* ... ka PSRS diplomāts Austrālijā '''[[Vladimirs Petrovs (diplomāts)|Vladimirs Petrovs]]''' nodarbojās ar padomju pilsoņu uzraudzīšanu, lai neviens nepārbēgtu uz Rietumiem, bet pats vēlāk pieprasīja politisko patvērumu?
* ... ka '''[[biosfēra]]s''' apakšējā robeža sniedzas līdz 4 — 5 km dziļumam Zemes dzīlēs?
[[Attēls:Schimpanse_Zoo_Leipzig.jpg|border|140px|right|Šimpanze]]
* ... ka '''[[šimpanzes]]''' (attēlā) ir [[ģenētika|ģenētiski]] visradniecīgākā suga [[cilvēks|cilvēkam]]?
* ... ka '''[[Harisons Fords]]''' ticis atskaitīts no Riponas koledžas nesekmības dēļ?
* ... ka [[latīņu valoda]]s izteiciens '''''[[de facto]]''''' [[Tieslietas|tieslietās]] nozīmē &quot;praksē, bet ne obligāti saskaņā ar likumu&quot;?
* ... ka [[futbols|futbolists]] '''[[Kenijs Dalglišs]]''' ticis atzīts par pēckara labāko [[Lielbritānija|britu]] uzbrucēju?
* ... ka '''[[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos]]''' piedalījās 45 kori?
* ... ka '''[[Konstantīns Petss]]''' bija viens no trim [[1918]]. gada 24. februāra [[Igaunija]]s neatkarības deklarācijas parakstītājiem?
[[Attēls:Boomkruiper1reversed.jpg|border|120px|right|Īspirkstu mizložņa]]
* ... ka '''[[īspirkstu mizložņa]]''' (attēlā) ir 345. savvaļā sastaptā [[putni|putnu]] suga [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ka atlēts '''[[Terijs Fokss]]''' bija jaunākais cilvēks, kas tika apbalvots ar [[Kanāda]]s ordeni?
* ... ka gleznotāja '''[[Emma Baltmane]]''' popularitāti ieguvusi ar [[Krustpils]] tirgus skatiem?
* ... ka '''[[armēņu kalendārs|armēņu kalendārā]]''' nav [[garais gads|garā gada]]?
* ... ka '''[[Kuldīgas ķieģeļu tilts]]''' ir trešais garākais ķieģeļu [[tilts]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosauca '''[[Ho Ši Mina ceļš|Ho Ši Mina ceļu]]''' par vienu no lielākajiem militārās inženierijas sasniegumiem 20. gadsimtā?
[[Attēls:Greater_Coat_of_Arms_of_the_Russian_Empire_1700x1767_pix_Igor_Barbe_2006.jpg|135px|right|Krievijas impērijas ģerbonis]]
* ... ka '''[[Krievijas impērijas ģerbonis]]''' (attēlā) attīstījies no [[Bizantijas impērija]]s divgalvainā zelta ērgļa?
* ... ka futbolistam '''[[Žists Fontēns|Žistam Fontēnam]]''' pieder rekords ar visvairāk gūtajiem vārtiem vienā [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā?
* ... ka '''[[Rietumaustrālija]]''' ir lielākais [[Austrālija]]s štats pēc platības?
* ... ka aktieris '''[[Dastins Hofmans]]''' ir saņēmis divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un piecus [[Zelta Globuss|Zelta Globusus]]?
* ... ka visi '''[[Amerikas Hokeja Līga|Amerikas Hokeja Līgā]]''' spēlējošie hokeja klubi ir [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu fārmklubi?
* ... ka iznīcinātāja '''[[MiG-29]]''' nosaukums [[NATO]] terminoloģijā ir ''Fulcrum''?
[[Attēls:Dolomedes plantarius spider.jpg|border|right|150px|Krastu medniekzirneklis Lisiņas krastā]]
* ... ka '''[[krastu medniekzirneklis]]''' (attēlā) ir lielākais Latvijā sastopamais [[zirneklis]]?
* ... ka '''[[1994. gada ziemas olimpiskās spēles]]''' bija pirmās, kas nenotika vienā [[gads|gadā]] ar [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajām spēlēm]]?
* ... ka '''[[GULAG]]''' pirmais priekšnieks no [[1930]]. gada aprīļa līdz jūnijam bija latvietis [[Teodors Eihmans]]?
* ... ka amerikāņu aktrise '''[[Liva Tailere]]''' ir grupas [[Aerosmith]] vadošā vokālista Stīvena Tailera meita.
* ... ka pirmajā [[1979]]. gadā izdotajā '''[[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas PSR Sarkanajā grāmatā]]''' iekļuva 118 dzīvnieku [[suga]]s un 1 pasuga?
* ... ka [[Rubenšs Barikello]] '''[[2010. gada Beļģijas Grand Prix|2010. gada Beļģijas ''Grand Prix'']]''' kļuva par pirmo [[Formula 1|F1]] pilotu, kas piedalījies 300 sacīkstēs?
[[Attēls:Kapa 2010.jpg|border|right|150px|2010. gada Kāpas finišs]]
* ... ka dalībnieku skaits [[orientēšanās]] sacensībās '''[[Kāpas trīsdienas|Kāpa]]''' (attēlā) pēdējos gados regulāri pārsniedz 1500 un tās ir lielākās daudzdienu sacensības [[Baltija|Baltijā]]?
* ... ka kosmonauts '''[[Aleksejs Ļeonovs]]''' ir pirmais cilvēks, kas [[iziešana kosmosā|izgājis atklātā kosmosā]]?
* ... ka '''[[Apvienotās Karalistes himna]]s''' nosaukums, atkarībā no tā, vai tronī ir karalis vai karaliene, ir ''God Save the King'' vai ''God Save the Queen''?
* ... ka '''[[Boloņas Universitāte]]''' ir vecākā pasaules [[universitāte]]?
* ... ka '''[[Boriss Cilevičs]]''' ar zelta medaļu pabeidza [[Daugavpils]] 3. vidusskolu?
* ... ka [[bīskaps]] '''[[Gredzens (bīskapa insignija)|gredzenu]]''' valkā vienmēr, izņemot Lielo piektdienu?
[[Attēls:Edvard_Munch_1921.jpg|border|right|120px|Edvards Munks]]
* ... ka norvēģu gleznotājs '''[[Edvards Munks]]''' (attēlā) ir viens no [[ekspresionisms|ekspresionisma]] aizsācējiem?
* ... ka [[šiīti|šiītu]] paramilitārās un politiskās organizācijas '''[[Hezbollah]]''' nosaukums tulkojumā nozīmē 'Dieva partija'?
* ... ka amerikāniete '''[[Ketrina Bigelova]]''' ir pirmā sieviete, kas saņem [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|&quot;Oskaru&quot;]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā režisore]].
* ... ka visi [[primāti]], kas dzīvo [[Madagaskara|Madagaskarā]], ir '''[[puspērtiķi]]'''?
* ... ka [[Lady GaGa]] singls '''&quot;[[Poker Face]]&quot;''' ir viena no visu laiku vislejuplādētākajām dziesmām [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]?
* ... ka '''[[Merida (Venecuēla)|Meridā]]''' ir lielākā studentu pilsētiņa [[Venecuēla|Venecuēlā]]?
[[Attēls:Penelope Cruz.jpg|border|right|110px|Penelope Krusa]]
* ... ka '''[[Penelope Krusa]]''' (attēlā) ir pirmā [[Spānija|spāņu]] aktrise, kas ir saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... ka '''[[Mosona]]''' ir vecākā [[Austrālija]]s [[polārstacija]] un vecākā nepārtraukti apdzīvotā polārstacija aiz [[polārais loks|dienvidu polārā loka]]?
* ... ka '''[[Miļģerīns]]''' bija [[sēļi|sēļu]] vai [[Aukštaitija|aukštaišu]] kunigaitis un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasalis?
* ... ka '''[[Fudzi]]''' ir aktīvs [[stratovulkāns]], kura pēdējais izvirdums bija 1707.—1708. gadā?
* ... ka '''[[Pulicera balva]]''' tiek piešķirta saskaņā ar [[Kolumbijas Universitāte]]s komitejas lēmumu?
* ... ka [[komikss|komiksu]] varonis '''[[Zirnekļcilvēks]]''' pirmo reizi parādās ''Amazing Fantasy'' 15. numurā [[1962]]. gada augustā?
[[Attēls:Child with Smallpox Bangladesh.jpg|border|right|100px|Bērns Bangladešā, kas slimo ar bakām.]]
* ... ka '''[[bakas]]''' (attēlā) ir [[infekcija]]s [[slimība]], kas raksturīga tikai [[cilvēks|cilvēkam]]?
* ... ka '''[[Maskavas Valsts universitāte]]''' tika izveidota [[1755]]. gadā pēc krievu zinātnieka [[Mihails Lomonosovs|Mihaila Lomonosova]] iniciatīvas?
* ... ka 362 m dziļais '''[[Radoka ezers]]''' ir dziļākais zināmais [[ezers]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]?
* ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] filosofa '''[[Hermanis fon Keizerlings|Hermaņa fon Keizerlinga]]''' māte 1890. gadā apprecējās ar mājskolotāju, kā dēļ viņš uz ilgu laiku sarāva attiecības ar māti?
* ... ka starp '''[[Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma]]''' absolventiem ir dziedātājs [[Ivo Fomins]], politiķis [[Oskars Grīgs]]?
* ... ka 4087 m vjl izvietotā '''[[Kuņluņa]]''' ir Pasaulē augstākā [[polārstacija]]?
[[Attēls:Hirscheber1a.jpg|right|border|120px|Buru babirusa cūka]]
* ... ka '''[[Cūku dzimta|cūku dzimtā]]''' (attēlā Buru babirusa cūka) ir 18 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, kas iedalītas 6 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]]?
* ... ka '''[[Tour de France 2010|2010. gada Tour de France]]''' sākās [[Nīderlande]]s pilsētā [[Roterdama|Roterdamā]]?
* ... ka '''[[Anna Seile]]''' ir viena no tikai četriem [[Latvija]]s politiķiem, kas bijuši visu [[Saeima|parlamentu]] deputāti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas?
* ... ka [[Lietuva]] 1998.—1999. gadā lietoja '''[[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laiku]]'''?
* ... ka apzīmējums '''[[Dzelzs priekškars]]''' pirmoreiz tika lietots [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] 1946. gada 5. marta runā Fultonā?
* ... ka amerikāņu aktrise '''[[Eimija Ērvinga]]''' pretendējusi uz princeses Leas lomu filmā [[Zvaigžņu kari]]?

* ... ka [[Padomju Savienība|padomju]] karavadonis '''[[Ivans Koņevs]]''' (attēlā) [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā komandējis 6 [[kara fronte|frontes]]?
* ... ka austrāliešu futbolists '''[[Ārčijs Tompsons]]''' vienā izlašu spēlē ir guvis 13 vārtus?
* ... ka '''[[antibiotikas]]''' tiek lietotas, lai ārstētu infekcijas, ko radījuši [[mikroorganisms|mikroorganismi]], ieskaitot [[sēnītes]] un [[protozoji|protozojus]]?
* ... ka latviešu [[gleznotājs]] '''[[Aleksandrs Drēviņš]]''' bijis [[Maskava]]s Augstāko mākslinieciski tehnisko darbnīcu (''VHUTEMAS'') vadītājs?
* ... ka senais '''[[Trāķija]]s''' reģions ir sadalīts starp [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Turcija|Turciju]]?
* ... ka amerikāņu peldētājs '''[[Marks Spics]]''' 1972. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja septiņas zelta medaļas?
[[Attēls:Augspils pilsk.JPG|border|150px|right|Augšpils pilskalns]]
* ... ka '''[[Višgorodoka]]''' (attēlā) no 1920. līdz 1944. gada bija Latvijas [[Augšpils pagasts|Augšpils pagasta]] centrs?
* ... ka ukraiņu bokseris '''[[Vitālijs Kļičko]]''' ir uzvarējis 40 cīņās no 42 cīņām, kurās ir piedalījies?
* ... ka [[Kristietība|kristietībā]] un [[islāms|islamā]] '''[[elle]]''' tiek attēlota kā ugunīga un ciešanu pilna vieta, kamēr citas [[reliģija]]s attēlo to kā aukstu un drūmu vietu?
* ... ka summārā '''[[arheji|arheju]]''' biomasa uz [[Zeme|planētas]] (10&lt;sup&gt;14&lt;/sup&gt; tonnas) pārsniedz visu pārējo [[dzīvība]]s formu aprēķināto biomasu (2,4x10&lt;sup&gt;12&lt;/sup&gt; [[tonna]]s)?
* ... ka '''[[Voruta]]''' bija [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Mindaugs|Mindauga]] rezidence?
* ... ka '''[[Mirnija (polārstacija)|Mirnija]]''' ir vecākā [[Krievija]]s vissezonas [[polārstacija]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]?
[[Attēls:Fibonacci.jpg|right|120px|border|Fibonači.]]
* ... ka '''[[Leonardo Fibonači]] '''(attēlā) vislabāk ir zināms, kā arābu skaitļu ieviesējs [[Eiropa]]s zinātnē un kā [[Fibonači skaitļi|Fibonači skaitļu]] izveidotājs?
* ... ka '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izcīnīja 239 medaļas, bet pārējās valstis kopā — 41?
* ... ka ārsts un politiķis '''[[Pēteris Apinis]]''' bijis Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents?
* ... ka '''[[Brazīlijas basketbola izlase]]''' [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ir izcīnījusi 3 [[bronza]]s medaļas?
* ... ka 2009. gadā [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] saņēma '''[[Herta Millere]]'''?
* ... ka '''[[persiks|persiku]]''' izcelsmes vieta ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]?
[[Attēls:Sergei Bubka (2007) cropped.jpg|right|border|150px]]
* ... ka '''[[Sergejs Bubka]]''' (attēlā) ir uzstādījis 35 Pasaules rekordus kārtslēkšanā?
* ... ka 1892. gadā tika izstrādāta '''[[skaņuplate|skaņuplašu]]''' pavairošanas metode?
* ... ka '''[[Javas smirdīgais āpsis|Javas smirdīgo āpsi]]''' iedala vai nu pie [[āpši]]em, vai [[skunksi]]em?
* ... ka '''[[mājas cūka|mājas cūku]]''' uzskata par vienu no [[meža cūka]]s pasugām?
* ... ka '''[[Endrū Bainams]]''' ir visjaunākais basketbolists, kas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]?
* ... ka [[smaiļošana un kanoe airēšana|kanoe airētājs]] '''[[Ivans Klementjevs]]''' ir triju [[olimpiskās spēles|olimpisko medaļu]] īpašnieks?
[[Attēls:1921._Нестор_Махно_в_лагере_для_перемещенных_лиц_в_Румынии.jpg|90px|right|border]]
* ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] anarhokomunistu '''[[Nestors Mahno|Nestoru Mahno]]''' (attēlā) uzskata par [[tačanka]]s izgudrotāju?
* ... ka vācu ģenerālfeldmaršals '''[[Ervins Rommels]]''' tika dēvēts par &quot;Tuksnešu Lapsu&quot;?
* ... ka '''[[Babītes pilskalns|Babītes pilskalnā]]''' [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] atradusies Svētās Marijas pils?
* ... ka [[baltā kustība|baltās kustības]] līderis '''[[Aleksandrs Kolčaks]]''' 1909. gadā publicēja zinātnisku darbu &quot;Karas un Sibīrijas jūru ledus&quot;?
* ... ka, ieelpojot '''[[sēra heksafluorīds|sēra heksafluorīdu]]''', [[balss]] tembrs jūtami pazeminās?
* ... ka filosofs '''[[Mozess Mendelsons]]''' bija ebreju [[apgaismība]]s (haskalas) aizsācējs?
* ... ka '''[[Zaratustra]]s''' (attēlā) [[grieķu valoda|grieķiskais]] vārds ''Zoroastrs'' nozīmē &quot;Zelta Zvaigzne&quot;?[[Attēls:Raffael 071.jpg|right|border|150px]]
* ... ka [[Antarktīda]]s '''[[ledāja vairogs]]''' satur 30 000 000 km³ [[ledus]]?
* ... ka somu vieglatlēts '''[[Pāvo Nurmi]]''' ar 12 izcīnītajām medaļām ir visveiksmīgākais vieglatlēts visā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē?
* ... ka [[Āfrika]] ir vienīgais apdzīvotais kontinents, kurā nav '''[[Trolejbusu satiksme pasaulē|trolejbusu satiksmes]]'''?
* ... ka skotu rakstnieks [[Roberts Luiss Stīvensons]] miris [[Samoa]] galvaspilsētā '''[[Apija|Apijā]]'''?
* ... ka 1984. gada [[NBA drafts|NBA draftā]] tika draftēts amerikāņu vieglatlēts '''[[Karls Luiss]]'''?
* ... ka [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Eijafjadlajegidls|Eijafjadlajegidla]]''' (attēlā) nosaukums tulkojumā no [[īslandiešu valoda]]s nozīmē &quot;salu kalnu ledājs&quot;?[[Attēls:Fimmvorduhals 2010 03 27 dawn.jpg|150px|border|right]]
* ... ka [[Dienvidpols|Dienvidpola]] [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[polārstacija]] '''[[Amundsenskota-Sautpola]]''' ir būvēta no jauna trīs reizes?
* ... ka '''[[Panama (pilsēta)|Panamas]]''' nosaukums ir cēlies no [[spāņu valoda|spāņu]] vārda ''panamá'', kas nozīmē &quot;daudz zivju&quot;?
* ... ka '''[[bambusi]]''', lai arī atgādina [[koks|kokus]], pieder pie graudzālēm?
* ... ka '''[[Volters Širra]]''' ir vienīgais [[astronauts]], kas lidojis visās trijās pirmajās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa programmās: [[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]], [[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]] un [[Apollo (kosmiskais projekts)|Apollo]]?
* ... ka saskaņā ar '''[[dokumentālā hipotēze|dokumentālo hipotēzi]]''' [[Tora]] tika sastādīta no četriem neatkarīgiem avotiem?
* ... ka tramvaju '''[[Tatra T3]]''' (attēlā) no [[1961]]. gada līdz [[1999]]. gadam saražoja 13 963 eksemplāros?[[Attēls:Tram_Tatra_T3_Praha_6102.jpg|border|150px|right]]
* ... ka ar '''[[Tēvijas kara ordenis|Tēvijas kara ordeni]]''' apbalvoti vairāk kā 9,1 miljons cilvēku?
* ... ka pirmais '''[[Trolejbuss|trolejbusu]]''' maršruts [[Rīga|Rīgā]] tika izveidots [[1947]]. gadā no Daugavpils ielas līdz [[Viestura dārzs|Viestura dārzam]]?
* ... ka līdz [[1975]]. gadam '''[[Spilves lidosta]]''' bija viena no lielākajām [[Padomju Savienība|PSRS]] rietumu daļas lidostām?
* ... ka '''[[Mercury-Atlas 6]]''' bija pirmā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilotējamā orbitālā misija?
* ... ka [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadonis '''[[Fēbe (pavadonis)|Fēbe]]''' bija pirmais pavadonis, kuru atklāja, izmantojot [[fotogrāfija]]s?
[[Attēls:Mawsons_Hut_at_Cape_Denison.jpg|border|150px|right]]
* ... ka '''[[Keipdenisona]]s''' [[polārstacija]] (attēlā) oficiāli ir atzīta par [[vējš|vējaināko]] vietu uz planētas jūras līmenī?
* ... ka '''[[Patagonijas cūkšņukura skunkss]]''' ir imūns pret klaburčūsku kodieniem?
* ... ka '''[[Mozambikas karogs]]''' ir vienīgais [[karogs]] pasaulē, uz kura ir attēlots mūsdienās pielietots ierocis — [[AK-47|Kalašņikova automāts]]?
* ... ka '''[[Buses pilskalns|Buses pilskalna]]''' apdzīvotība aizsākusies jau [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] un turpinājusies līdz pat [[14. gadsimts|14. gadsimtam]]?
* ... ka '''[[Palu staipeknītis|palu staipeknītim]]''' [[Latvija]] ir izplatības areāla austrumu robeža?
* ... ka '''[[sērūdeņradis]]''' slikti šķīst [[ūdens|ūdenī]], bet labi [[etanols|etanolā]]?
[[Attēls:Halvard Hanevold.JPG|120px|right]]
* ... ka biatlonists '''[[Halvars Hanevolls]]''' (attēlā) olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos izcīnījis 22 [[medaļa]]s?
* ... ka '''[[mildronāts|mildronāta]]''' sākotnējais nosaukums bija &quot;kvaterīns&quot;?
* ... ka krievu kosmonauts '''[[Germans Titovs]]''' bija pirmais, kas gulējis kosmosā?
* ... ka '''[[zebiekste]]s''' [[latīņu valoda|latīniskais]] nosaukums ''Mustela nivalis'' latviski nozīmē — sniega sermulis?
* ... ka dziedātāja '''[[Dons (mūziķis)|Dona]]''' īstais vārds ir Arturs Šingerejs?
* ... ka '''[[Rotaļlietu stāsts]]''' bija pirmā pilnmetrāžas [[filma]], kurā tika izmantota tikai datoranimācija?
[[Attēls:James Clark Ross.jpg|100px|right]]
* ... ka britu polārpētnieka '''[[Džeimss Ross|Džeimsa Rosa]]''' (attēlā) vārdā [[Antarktika|Antarktikā]] ir nosauktas divas [[sala]]s pretējās kontinenta pusēs?
* ... ka '''[[Brāļu draudzes|brāļu draudžu]]''' kustība bija viena no pirmās [[latvieši|latviešu]] atmodas veicinātājiem?
* ... ka padomju [[Mēness]] zonde '''[[E-1 (Mēness zonde)|E-1]]''' mērķi sasniedza tikai ar septīto mēģinājumu?
* ... ka pirmās pastāvīgās būves [[Antarktīda|Antarktīdā]] tika uzceltas [[1899]]. gadā '''[[Adēra rags|Adēra ragā]]'''?
* ... ka [[studentu korporācija]] '''[[Fraternitas Vanenica]]''' ir jaunākā latviešu studentu korporācija?
* ... ka krievu tenisiste '''[[Anna Kurņikova]]''' ir visjaunākā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece [[Krievija]]s sastāvā?
[[Attēls:Spidola.jpg|right|150px]]
* ... ka [[radiouztvērējs]] '''[[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]]''' (''attēlā'') bija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pirmais masveidā ražotais pārnēsājamais [[tranzistors|tranzistoru]] uztvērējs ar [[radioviļņi|īsviļņu]] diapazonu?
* ... ka '''[[Volština]]''' ir vienīgā pilsēta Eiropā, no kuras saglabājušies regulāri pasažieru reisi ar tvaika lokomotīvi?
* ... ka '''[[Sentluisa]]s''' neoficiālais nosaukums ir &quot;Kurgānu pilsēta&quot;?
* ... ka '''[[Birgita Eigemēla]]''' bija pirmā ne-itāliete, kas saņēma konkursa ''&quot;Zelta Olīva&quot;'' galveno balvu?
* ... ka [[Antarktīda]]s garākā upe '''[[Oniksa]]''' ir tikai 28 km gara?
* ... ka '''[[Dani Alvešs]]''' šobrīd ir dārgākais [[futbols|futbola]] aizsargs?
[[Attēls:Cameroon COA.svg|border|right|120px]]
* ... ka '''[[Kamerūnas ģerbonis]]''' (''attēlā'') ticis mainīts sešas reizes?
* ... ka '''[[Vižiska]]''' ir vācu raķešu konstruktora [[Verners fon Brauns|Vernera fon Brauna]] dzimtā pilsēta?
* ... ka pēdējais indiāņu '''[[patukseti|patuksetu]]''' cilts pārstāvis mira 1622. gadā?
* ... ka '''[[Āfrikas svītrainā zebiekste]]''' savu upuri nogalina, iekožoties kaklā un nositot to ar savu augumu?
* ... ka [[Afganistāna]]s nosaukums [[Taleban]] valdīšanas laikā bija '''[[Afganistānas Islāma Emirāts]]'''?
* ... ka '''[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas plānošanas reģiona]]''' teritorija ietver daļas no [[Vidzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Kurzeme]]s?
* [[Attēls:Kazdangas pils.JPG|150px|right|Kazdangas pils]] ... ka '''[[Kazdangas pils]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām [[restaurācija|restaurācijām]] Latvijā?
* ... ka igauņu dziedātāja '''[[Mārja-Līsa Ilusa]]''' ir divas reizes pārstāvējusi [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]]?
* ... ka '''[[Brazīlija]]''' robežojas ar [[Francija|Franciju]]?
* ... ka lietuviešu basketbolists '''[[Židrūns Ilgausks]]''' NBA spēlē kopš 1996. gada?
* ... ka '''[[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu pagasta]]''' vēsturiskais centrs Tadaiķi nemaz neatrodas pagasta teritorijā?
* ... ka vispusīgais latviešu sportists '''[[Arvīds Jurgens]]''' spēlējis Latvijas [[futbols|futbola]], [[hokejs|hokeja]], [[basketbols|basketbola]] un [[bendijs|bendija]] izlasēs?
* ... ka '''[[teflons]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija slepens stratēģisks materiāls?
[[Attēls:Dothan Regional Airport.jpg|120px|right]]
* ... ka pasaulē visvairāk '''[[lidosta|lidostu]]''' (attēlā) atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]]?
* ... ka '''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]''' ir viena no senākajām [[bibliotēka|bibliotēkām]] [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka '''[[amfetamīns]]''' spēj pamodināt cilvēku no visdziļākā [[miegs|miega]]?
* ... ka sākotnējie '''[[Turki Vācijā|turku imigranti]]''' domāja, ka [[Vācija|Vācijā]] ieradušies tikai uz laiku?
* ... ka [[Butāna|Butānas Karalistē]] tiek mērīts nevis [[nacionālais kopprodukts]], bet '''[[nacionālā kopējā laime]]'''?
* ... ka [[Kristofors Kolumbs]] ir nomiris '''[[Valjadolida|Valjadolidā]]'''?
* ... ka '''[[Denvera|Denverā]]''' atrodas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;|Kolorādo &quot;''Avalanche''&quot;]]?
[[Attēls:Lemon.jpg|120px|right]]
* ... ka no '''[[citrons|citrona]]''' (attēlā) iegūtā sulā ir 5 % [[citronskābe]]s, kas tai piešķir skābeno garšu?
* ... ka '''[[Pasaules Tirdzniecības Organizācija|Pasaules Tirdzniecības Organizācijā]]''' ir 153 dalībvalstis?
* ... ka [[Paragvaja]]s galvaspilsētas '''[[Asunsjona]]s''' nosaukums [[spāņu valoda|spāņu valodā]] nozīmē &quot;debesbraukšana&quot;?
* ... ka kopš 1945. gada ir bijušas tikai 26 dienas, kad visā pasaulē vienlaicīgi ir valdījis '''[[miers]]''' un nav bijusi karadarbība?
* ... ka [[Leonardo da Vinči]] glezna &quot;'''[[Mona Liza]]'''&quot; pieder [[Francija]]s valdībai un atrodas [[Luvra|Luvrā]]?
* ... ka no 155 km garā '''[[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]]''' mūsdienās ir saglabājies tikai trīs kilometru garš posms?
[[Attēls:Sea lion head.jpg|120px|right]]
* ... ka '''[[jūras lauva]]s''' (attēlā) ļoti reti uzbrūk cilvēkam, tomēr šādi gadījumi ir reģistrēti?
* ... ka '''[[nikotīns|nikotīna]]''' piliens nogalina nevis vienu, bet trīs [[zirgs|zirgus]]?
* ... ka [[Bolderāja]], [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] un [[Vecmīlgrāvis]] bija [[Rīga]]s pilsētai pakļauti '''[[pilsētciemats|pilsētciemati]]'''?
* ... ka '''[[Pēteris Radziņš]]''' bija pirmais, kuram pasniedza [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]?
* ... ka '''[[Santantioko]]''' ir [[Itālija]]s ceturtā lielākā [[sala]]?
* ... ka '''[[Harijs Mellups]]''' bija [[PSRS hokeja izlase]]s vārtsargs tās starptautiskajā debijas hokeja spēlē pret [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]]?
[[Attēls:Everasma ship.jpeg|120px|right]]
* ... ka tvaikoņa '''[[Everasma]]''' (attēlā) 1942. gadā veiktā [[Vērmahts|nacistiskās Vācijas]] zemūdenes nejaušā taranēšana ir vienīgais zināmais gadījums, kad, piedaloties aktīvā karadarbībā, sadursmē jūrā kāds Latvijas kuģis ir nogremdējis pretinieka kuģi?
* ... ka '''[[Lusaka]]''' ir [[Zambija]]s galvaspilsēta?
* ... ka '''[[Jozefs Gebelss]]''' bija [[Vācijas kanclers]] tikai vienu dienu?
* ... ka '''[[Als Pačīno]]''' slavu ieguva ar Maikla Korleones lomu filmā &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot;?
* ... ka [[Armēnija]]s augstākā līmeņa domēnu '''[[.am]]''' reliģisku iemeslu dēļ nedrīkst izmantot neķītrām mājas lapām?
* ... ka '''[[Bernhards Rīmanis]]''' bija viens no neeiklīda ģeometrijas pamatlicējiem?
[[Attēls:Squaric acid.svg|120px|right|Kvadrātskābes struktūrformula]]
* ... ka '''[[kvadrātskābe]]s''' (struktūrformula attēlā) nosaukums cēlies tās molekulas [[kvadrāts|kvadrātveida]] formas dēļ?
* ... ka '''[[Pretorija]]''' ir tikai viena no trim [[Dienvidāfrikas Republika]]s galvaspilsētām?
* ... ka '''[[Ķīna (reģions)|Ķīna]]''' ir vecākā joprojām eksistējošā [[civilizācija]]?
* ... ka '''[[Konstantīns I]]''' bija pirmais [[Romas impērija|Romas]] imperators, kurš pieņēma [[kristietība|kristietību]]?
* ... ka [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] piemiņas skrējienā &quot;'''[[Sirdspuksti Baltijai]]'''&quot; piedalījās aptuveni 60 000 cilvēku?
* ... ka [[arābi]] par '''[[Allāhs|Allāhu]]''' sauc jebkuru [[Dievs|Dievu]] no [[Ābrama reliģijas|Ābrama reliģijām]]?
[[Attēls:Dundagas pils.jpg|120px|right|Dundagas pils no putna lidojuma]]
* ... ka 20. gadsimta sākumā '''[[Dundagas pagasts|Dundagas muiža]]''' (attēlā Dundagas pils no putna lidojuma) bija lielākā [[Baltija|Baltijā]]?
* ... ka [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] lielākā pilsēta ir '''[[Dubaija]]''', nevis tās galvaspilsēta Abū Dabī?
* ... ka '''[[pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāju kustības virziens]]''' ir izvēlēts dēļ [[ēna]]s kustības virziena [[Saule]]s pulksteņos?
* ... ka '''[[Lejasnormandija]]''' ir lielākais [[zirgi|zirgkopības]] reģions [[Francija|Francijā]]?
* ... ka vienīgais latviešu mākslinieks, kura darbu pirkt Latvijā savulaik speciāli ieradās slavenās Drēzdenes galerijas pārstāvji, ir bijis '''[[Voldemārs Irbe]]'''?
* ... ka visbiežāk '''[[kompleksi saistītais skaitlis|kompleksi saistīto skaitli]]''' izmanto [[komplekss skaitlis|kompleksa skaitļa]] [[absolūtā vērtība|absolūtās vērtības]] un apgrieztā skaitļa atrašanai?
[[Attēls:Female pair.jpg|120px|right|Gailis un vista]]
* ... ka '''[[vista]]s''' (attēlā redzams gailis un vista) ir vieni no visizplatītākajiem mājdzīvniekiem pasaulē?
* ... ka '''[[Severomuiskas tunelis]]''' ir garākais [[tunelis]] [[Krievija|Krievijā]]?
* ... ka amerikāņu aktieris '''[[Marlons Brando]]''' atrodas ceturtajā vietā Amerikāņu Filmu Institūta &quot;Visu laiku izcilāko vīriešu kārtas zvaigžņu&quot; sarakstā?
* ... ka pēdējais cilvēks uz [[Mēness]] ir bijis '''[[Jūdžīns Sernans]]'''?
* ... ka [[Libāna]]s galvaspilsēta '''[[Beirūta]]''' ir viena no vecākajām joprojām apdzīvotajām pilsētām?
* ... ka '''[[Ansis Lerhis-Puškaitis]]''' ir vācis un apkopojis latviešu tautas [[pasaka]]s?
[[Attēls:Taj Mahal in March 2004.jpg|120px|right|Tadžmahāls]]
* ... ka '''[[Tadžmahāls|Tadžmahālu]]''' (attēlā) par godu savai otrajai sievai Mumtāzai Mehelai uzbūvēja mogolu imperators [[Šahs Džahāns]]?
* ... ka '''[[Migels de Servantess]]''' ir autors &quot;[[Dons Kihots|Donam Kihotam]]&quot;, kas ir viens no nozīmīgākajiem darbiem [[literatūra]]s vēsturē?
* ... ka pašreizējais kluba [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] ģenerālmenedžeris '''[[Normunds Sējējs]]''' no 2006. līdz 2008. gadam bija [[HK Rīga 2000]] galvenais treneris?
* ... ka '''[[lapblusiņas]]''' tiek uzskatītas par vienu no &quot;primitīvākajām&quot; grupām [[blaktis|blakšu]] kārtā?
* ... ka latviešu basketbolists '''[[Maigonis Valdmanis]]''' ir ieguvis trīs olimpiskā sudraba medaļas?
* ... ka pašreiz '''[[Seikana tunelis]]''' ir garākais [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tunelis pasaulē?
* ... ka '''[[Alberts Kauls|Albertam Kaulam]]''' bija aizliegts kandidēt [[Saeima]]s un pašvaldību vēlēšanās?[[Attēls:Haloin in medan. 2008, 22nd sept.jpg|120px|right|Halo]]
* ... ka '''[[halo]]''' (attēlā) retos gadījumos mēdz rasties ap ielas gaismām?
* ... ka '''[[Žaime Algersuari]]''' {{dat|2009|07|26}} debitēja [[Formula 1]] čempionātā un kļuva par visu laiku jaunāko braucēju?
* ... ka [[Antante]] tika dibināta kā atbildes reakcija uz '''[[Trejsavienība (1882)|1882. gada Trejsavienības]]''' izveidi?
* ... ka '''[[turbulence|turbulenci]]''' [[1883]]. gadā atklāja angļu inženieris Osborns Reinoldss?
* ... ka '''[[Bēnazīra Bhuto]]''' bija pirmā sieviete, kura kļuva par premjerministri kādā no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm?
* ... ka [[Bruņoto vilcienu pulks (Latvija)|Bruņoto vilcienu pulku]] deviņpadsmit gadus komandēja '''[[Jānis Lavenieks]]'''?
[[Attēls:Olympia 1938.jpg|right|120px|Kadrs no Lenijas Rīfenštāles kinofilmas «Olympia»]]
* ... ka '''[[Lenija Rīfenštāle]]''', uzņemot filmu par 1936. gada olimpiskajām spēlēm (kadrs attēlā), vairākiem sportistiem pieprasīja atkārtot savu sniegumu ērtākas un izteiksmīgākas filmēšanas vajadzībām?
* ... ka '''[[acetilēndinitrils]]''', degot [[skābeklis|skābeklī]], rada viskarstāko '''[[liesma|liesmu]]''', ko var dot ķīmiska degviela?
* ... ka [[Kuba|Kubā]] pastāv tāda cīņas māksla kā paukošana ar '''[[mačete|mačetēm]]'''?
* ... ka '''[[vektoriālais reizinājums|vektoriālo reizinājumu]]''' no diviem [[vektors|vektoriem]] ir iespējams definēt tikai trīs un septiņās [[dimensija|dimensijās]]?
* ... ka '''[[dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe]]''' darbojās tikai 10 gadus?
* ... ka [[latviešu valoda]] bija trešā valoda, kurā pilnībā tika iztulkots [[Jaroslavs Hašeks|Jaroslava Hašeka]] romāns '''[[Krietnais kareivis Šveiks]]'''?
[[Attēls:Ganna diode 3A703B.jpg|right|120px|Ganna diode]]
* ... ka '''[[Ganna diode]]''' (attēlā) ir [[diode]]s veids, kam nav '''[[p-n pāreja]]s'''?
* ... ka '''[[Masimo Bonīni]]''' ir vienīgais [[Sanmarīno]] futbolists, kurš ieguvis [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] kausu?
* ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] oficiālā devīze &quot;'''''[[In God We Trust]]'''''&quot; ir arī [[Florida]]s štata oficiālā [[devīze]]?
* ... ka '''[[Rīgas ģerbonis]]''' tagadējā izskatā apstiprināts [[1925]]. gadā?
* ... ka '''[[Krievijas Augstākā līga hokejā]]''' jau kopš tās dibināšanas 1992. gadā ir otra spēcīgākā Krievijas hokeja līga?
* ... ka inženieris '''[[Maiks Gaskoins]]''', pateicoties savam agresīvajam darba stilam, ieguvis iesauku &quot;buldogs&quot;?
* ... ka '''[[lietusmērītājs]]''' tiek saukts arī par pluviometru?
* ... ka '''[[Virbupe|Virbupi]]''' šķērso [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils]]?
[[Attēls:Visvaldis Lācis.jpg|right|120px|Visvaldis Lācis]]
* ... ka '''[[Visvaldis Lācis]]''' (attēlā) 1949. gadā izslēgts no [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s par brīvdomību?
* ... ka [[Rīga]]s apkaimes '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciema]]''' daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv galvenokārt no 602. sērijas ēkām?
* ... ka [[hokejs|hokejists]] '''[[Aleksejs Morozovs]]''' ir divkārtējs pasaules čempions?
* ... ka '''[[Kalimantāna]]''' ir vienīgā sala pasaulē, kuras teritorijā atrodas trīs valstis?
* ... ka grāmatu izdevniecības &quot;[[Zelta ābele]]&quot; vadītājs '''[[Miķelis Goppers]]''' bija Latvijas armijas ģenerāļa [[Kārlis Goppers|Kārļa Goppera]] dēls?
* ... ka [[1986]]. gadā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija]] mainīja '''[[šķēpa mešana|šķēpa]]''' konstrukciju, lai tas biežāk iedurtos zemē un sacensībās būtu mazāk neieskaitītu mēģinājumu?
[[Attēls:Iss-20 1.jpg|right|120px|SKS 20. ekspedīcijas logo]]
* ... ka '''[[SKS 20. ekspedīcija]]''' (attēlā — misijas logo) ir pirmā ekspedīcija uz [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautisko kosmisko staciju]], kuras pamatapkalpē ir 6 cilvēki?
* ... ka '''[[Daina Taimiņa]]''' pirmā izveidoja tamborētu hiperboliskās plaknes modeli?
* ... ka '''[[Jānis Pīnups]]''' bija pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā?
* ... ka mata '''[[higrometrs|higrometra]]''' galvenā sastāvdaļa var būt cilvēka mats?
* ... ka '''[[džainisms]]''' ir radies ne vēlāk par 6. gadsimtu pirms mūsu ēras?
* ... ka '''[[Pirmā Mozus grāmata]]''' ir gan pirmā [[Bībele]]s, gan arī pirmā [[Tora]]s grāmata?
* ... ka '''[[VAZ-2103]]''' ir viens no VAZ auto modeļiem, kas ir zināms arī kā &quot;Žigulis&quot;?
[[Attēls:Louis Pasteur.jpg|120px|right|Luijs Pastērs]]
* ... ka '''[[Luijs Pastērs]]''' (attēlā) ir izstrādājis vakcīnu pret trakumsērgu?
* ... ka '''[[Embassy Hill]]''' [[Formula 1]] komanda tika likvidēta pēc tam, kad aviokatastrofā gāja bojā tās dibinātājs un vadītājs [[Greiems Hils]]?
* ... ka '''[[malārija]]''' ir endēmiska vairāk nekā 100 valstīs?
* ... ka '''[[Dāvids Sīmansons]]''' bija vecākais [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris?
* ... ka '''[[Maikls Ovens]]''' pašlaik ir ceturtais labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]] ar četrdesmit gūtiem vārtiem.
* ... ka '''[[komplekss skaitlis|kompleksos skaitļus]]''' sāka lietot laikā, kad uz negatīviem skaitļiem mēdza skatīties ar aizdomām, bet mūsdienās matemātiķi un fiziķi tos uzskata par daudz dabīgākiem un &quot;reālākiem&quot; nekā [[reāls skaitlis|reālie skaitļi]]?
[[Attēls:View_of_inside_Anfield_Stadium_from_Anfield_Road_Stand.jpg|right|120px]]
* ... ka '''[[Enfīldas stadions]]''' (attēlā) ir Eiropas futbola asociāciju savienības ([[UEFA]]) elites stadions?
* ... ka '''[[Grūba]]s''' upe ir 11 km gara?
* ... ka '''[[Aigars Fadejevs]]''' 2000. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu 50 km soļošanā?
* ... ka ķīnieši izmantoja '''[[daktiloskopija|pirkstu nospiedumus]]''' paraksta vietā?
[[Attēls:Bienenkoenigin3.jpg|right|120px|Bišu māte darba bišu ieskauta]]
* ... ka '''[[bišu māte]]''' (attēlā redzama bišu māte darba bišu ieskauta) ir vienīgā pieaugusī bite medus bišu saimē, kas spējīga radīt pēcnācējus?
* ... ka '''[[Tukuma Raiņa ģimnāzija]]s''' himnas teksta autors ir [[Ojārs Vācietis]]?
* ... ka '''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]''' starpplanētu zonde atklāja to, ka '''[[Buru Delta]]''' ir aptumsuma maiņzvaigzne?
* ... ka '''[[svaru bumba (sportā)|svaru bumbu]]''' parasti veido no čuguna?
* ... ka '''[[Šrēdingera vienādojums]]''' apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu [[laiks|laikā]]?
* ... ka '''[[sausums|sausumā]]''' apgrūtināta normāla [[fotosintēze]]s procesa norise?
[[Attēls:Lennart Meri 1998.jpg|right|120px|L. Meri 1998. gadā]]
* ... ka [[Igaunija]]s prezidents '''[[Lenarts Meri]]''' (attēlā) pēc profesijas bija kinorežisors un rakstnieks?
* ... ka autosportists '''[[Stefano Modena]]''' ir dzimis [[Modena]]s pilsētā?
* ... ka [[Kolumbija]]s futbolistu '''[[Andress Eskobars|Andresu Eskobaru]]''' nošāva 10 dienas pēc tam, kad viņš ieraidīja bumbu savos vārtos [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausa]] spēlē?
* ... ka '''[[Rīgas Kinostudija]]''' ir vecākā filmu studija Latvijā?
* ... ka '''[[Sfēriskā ģeometrija|sfēriskajā ģeometrijā]]''' trīsstūra [[leņķis|leņķu]] summa vienmēr ir lielāka par 180°?
* ... ka ģenētiskās analīzes ir pierādījušas, ka '''[[pelēkās lapsas]]''' nav tuvas radinieces nevienam no suņu cilts vai lapsu cilts, tādēļ tās tagad iedala pie suņu dzimtas pamatcilts kopā ar lielausu lapsām, kas ir vistuvākās radinieces pelēkajām lapsām?
[[Attēls:Tarascon Castle (bridge).jpg|right|120px|Aizsarggrāvis ap pili]]
* ... ka mūsdienās '''[[aizsarggrāvis|aizsarggrāvjus]]''' (attēlā) izmanto dažādiem mērķiem, tostarp, lai sargātu pilsētu no imigrantiem?
* ... ka grupas ''[[Led Zeppelin]]'' albums '''[[Presence]]''' tika ierakstīts, solistam Robertam Plāntam atkopjoties pēc autoavārijas?
* ... ka '''[[RAF 977 Latvija]]''' bija viens no populārākajiem [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]] [[mikroautobuss|mikroautobusu]] modeļiem?
* ... ka terminu '''[[Lielais Tēvijas karš]]''' pirmo reizi lietoja [[Staļins]], kad pa radio uzrunāja [[Padomju Savienība|PSRS]] iedzīvotājus 1941. gada 3. jūlijā?
* ... ka [[līvi|līvu]] sacelšanās vadoņa '''[[Ako]]''' galvu pasniedza [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapam Albertam]] kā uzvaras zīmi?
* ... ka pirmās '''[[haubice]]s''' tika ieviestas 17. gadsimtā [[Zviedrija|Zviedrijā]] kā aplenkuma ieroči?
[[Attēls:Mandel zoom 00 mandelbrot set.jpg|120px|right|Mandelbrota kopa]]
* ... ka '''[[Mandelbrota kopa]]''' (attēlā) ir viens no pazīstamākajiem un sarežģītākajiem '''[[fraktālis|fraktāļiem]]'''?
* ... ka '''[[Baltais degunradzis|baltā degunradža]]''' nosaukums nācis no flāmu valodas ''weit'' (&quot;platais&quot;), kurš angliski pārveidots par ''white'' (&quot;baltais&quot;); savukārt '''[[Melnais degunradzis|melnā degunradža]]''' nosaukums veidots, lai nodalītu no baltā, lai gan abu ādas krāsa ir pelēka?
* ... ka [[1990]]. gadā [[Daugava|Daugavā]] ieplūda 24 tonnas nāvējošas indes — '''[[acetonciānhidrīns|acetonciānhidrīna]]'''?
* ... ka '''[[Dainis Turlais|Daini Turlo]]''' 40. padomju armijas virspavēlnieks iesaucis par &quot;veiksmes talismanu&quot;?
* ... ka '''[[Antuāns Lavuazjē]]''' tiek uzskatīts par mūsdienu [[ķīmija]]s pamatlicēju?
* ... ka '''[[Šetlendas ponijs]]''' var būt labāks aklo cilvēku pavadonis nekā [[suns]]?
[[Attēls:Barnard2005.gif|120px|right|Bārnarda zvaigzne]]
* ... ka '''[[Bārnarda zvaigzne]]''' (attēlā) ir visātrākā [[zvaigzne]] pie debesīm, tādēļ to dēvē arī par Bārnarda lidojošo zvaigzni?
* ... ka '''[[Līveni]]''' ir viena no pazīstamākajām [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtām?
* ... ka '''[[Maslova vajadzību hierarhija]]''' izstrādāta [[1943]]. gadā?
* ... ka vienam no pasaulē ātrākajiem tankiem '''[[FV101 Scorpion]]''' tika izmantots luksa automašīnas ''Jaguar'' dzinējs?
* ... ka saskaņā ar 2009. gada teritoriālo reformu '''[[Balvu novads|Balvu novadā]]''' ir apvienojami [[Balvi|Balvu]] pilsēta un tie 10 Balvu rajona pagasti, kas nav iekļauti Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadā?
* ... ka '''[[visvarenības paradokss]]''' ir savstarpēji saistītu [[paradokss|paradoksu]] saime, kuros tiek apskatīts jautājums par to, kas visvarenībai ir pa spēkam paveikt?
[[Attēls:OrangeBloss_wb.jpg|120px|right|Apelsīni]]
* ... ka '''[[apelsīns|apelsīna]]''' (attēlā) nosaukums nāk no nīderlandiešu valodas vārda ''appelsina'', kas nozīmē &quot;ķīniešu ābols&quot;?
* ... ka '''[[Basku Zeme]]s''' lielākā pilsēta ir [[Bilbao]], bet tās galvaspilsēta ir [[Vitorija]]?
* ... ka [[Austrālija|Austrālijā]] dzīvo visvairāk savvaļas zirgu ('''[[Brambijs|brambiju]]''') pasaulē?
* ... ka '''[[Mišels Platini]]''' ir vienīgais futbolists, kurš [[Zelta bumba|Zelta bumbu]] ieguvis trīs gadus pēc kārtas?
* ... ka futbolists '''[[Deniss Bergkamps]]''' bieži vien nedevās uz Eiropas kausu spēlēm viesos, jo baidījās no pārlidojumiem ar lidmašīnu?
* ... ka pastāvēja uzskats, ka '''[[soraija]]s''' šķirnes zirgi ir izmiruši?
[[Attēls:Infantry Regiment Nato.png|right|130px]]
* ... ka '''[[Pulks (armija)|pulks]]''' (attēlā — [[NATO]] simbols) ir karaspēka apakšvienība, kas parasti sastāv no 3 līdz 7 [[bataljons|bataljoniem]]?
* ... ka '''[[Pamplona]]s''' pilsēta ir slavena ar vēršu skriešanās festivālu?
* ... ka skatītākais televīzijas raidījums [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir &quot;'''''[[Melodifestivalen]]'''''&quot;?
* ... ka '''[[Zelta bumba]]s''' apbalvojumu visvairāk reižu (7) ir saņēmuši [[Vācija]]s futbolisti?
* ... ka '''[[Ahmeda III strūklaka]]''' kalpoja kā tikšanās un sabiedriskās dzīves centrs [[Osmaņu impērija]]s laikā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]]?
* ... ka '''[[Sīriuss]]''' mūsdienās ir spožākā [[zvaigzne]] pie debesīm [[nakts]] laikā?
[[Attēls:Vilcieni Skjirotavas stacijaa.jpg|right|130px]]
* ... ka Latvijā ir divas '''[[šķirošanas stacija]]s''' (attēlā)?
* ... ka '''[[moldāvu valoda]]''' ir tāda pati kā [[rumāņu valoda]]?
* ... ka [[zirgi]]em izšķir divus pamattipus: '''[[karstasiņu zirgi|karstasiņu zirgus]]''' un '''[[aukstasiņu zirgi|aukstasiņu zirgus]]''', bet tas nav saistīts ar asins temperatūru?
* ... ka '''[[Mēbiusa lenta]]''' ir [[virsma]], kam ir tikai viena puse?
* ... ka termins '''[[Bolivuda]]''' ir attiecināms tikai uz [[Mumbaja|Mumbajā]] bāzēto [[hindi|hindi valodas]] filmu industriju?
* ... ka grupas '''[[883 (grupa)|883]]''' divpadsmit gadu pastāvēšanas vēsturē ir izdoti 35 singli un tās sastāvā ir bijuši 24 mūziķi?
[[Attēls:EtaCarinae.jpg|120px|right]]
* ... ka [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū '''[[Kuģa Ķīļa Eta]]''' (attēlā) ir bijusi otrā spožākā [[zvaigzne]] pie debesīm?
* ... ka '''[[fluorūdeņražskābe]]''' saēd [[stikls|stiklu]], tādēļ jāglabā plastmasas traukos?
* ... ka aukstās '''[[oklūzijas fronte]]s''' Latvijā novērojamas [[vasara|vasarā]], bet siltās — [[ziema|ziemā]]?
* ... ka '''[[Raunis]]''' ir bijusī robežupe starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]?
* ... ka plašu publicitāti ieguva baumas, ka aiz '''[[Heila—Bopa komēta]]s''' ir paslēpies [[ārpuszemes dzīvība|citplanētiešu]] kuģis, un tas izraisīja pat masu pašnāvību, kuru veica [[sekta]]s &quot;''[[Heaven's Gate]]''&quot; sekotāji?
* ... ka cilvēki '''[[seklais miegs|seklā miega]]''' laikā ir salauzuši rokas?
[[Attēls:Octanitrocubane-3D-balls.png|120px|right]]
* ... ka '''[[oktanitrokubāns]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par spēcīgāko ķīmisko [[sprāgstviela|sprāgstvielu]]?
* ... ka '''[[Peugeot]]''' ir otrs lielākais [[automašīna|automašīnu]] ražotājs [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... ka populārais itāliešu aktieris '''[[Bads Spensers]]''' ir bijis arī vairākkārtējs [[Itālija]]s čempions [[peldēšana|peldēšanā]]?
* ... ka '''[[Buļļupe]]''' kādreiz bija vienīgā [[Lielupe]]s ieteka jūrā un Daugavā?
* ... ka '''[[Bolderājas—Priedaines kāpu grēda]]s''' daļu pie [[Bolderāja]]s sauc par &quot;Rīgas Sahāru&quot;?
* ... ka '''[[Asūnīca]]s''' upes nosaukums augštecē ir &quot;Dagda&quot;?
[[Attēls:Indian Rhino 001.jpg|120px|right]]
* ... ka gan zirgi, gan degunradži (attēlā) pieder pie vienas '''[[nepārnadži|nepārnadžu]]''' kārtas?
* ... ka '''[[Melngalvji|Melngalvju]]''' brālības patrons bija Svētais Maurīcijs?
* ... ka 1976. gada Monreālas '''[[olimpisko spēļu boikoti|olimpiskās spēles boikotēja]]''' 28 [[Āfrika]]s valstis?
* ... ka uz '''[[Alekšupīte]]s''' [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas Kurzemē augstākais dabīgais ūdenskritums?
* ... ka '''[[Selīna Diona]]''' piecas reizes ir ieguvusi ''[[Grammy balva|Grammy]]'' mūzikas balvu?
* ... ka ASV pirmo finanšu ministru '''[[Aleksandrs Hamiltons|Aleksandru Hamiltonu]]''' divkaujā nogalināja ASV viceprezidents?
[[Attēls:African wild Ass.jpg|right|border|90px|Āfrikas savvaļas ēzelis]]
* ... ka [[Izraēla|Izraēlā]] ir izveidots dabas parks '''[[Āfrikas savvaļas ēzelis|Āfrikas savvaļas ēzeļu]]''' (attēlā) aizsardzībai?
* ... ka [[Austrālija]]i piederošajā '''[[Lorda Hava sala|Lorda Hava salā]]''' ziemas un vasaras laiks atšķiras tikai par pusstundu?
* ... ka [[etoloģija]]s pamatlicējs '''[[Konrāds Lorencs]]''' 1938. gadā iestājās [[NSDAP]]?
* ... ka [[Irāna]]s pilsētas '''[[Rāmsara]]s''' apkārtne ievērojama ar vienu no pasaulē augstākajiem dabīgās [[radioaktivitāte]]s līmeņiem?
* ...ka '''[[Pateicības diena|Pateicības dienā]]''' ASV prezidentam tiek pasniegts dzīvs tītars?
* ...ka '''[[Lāču sala]]''' pieder [[Norvēģija]]i?
* ...ka pirmais '''[[smēķēšanas ierobežošana|smēķētāju vajāšanas gadījums]]''' reģistrēts 1492. gadā?

* ...ka '''[[Ļevs Jašins]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par labāko vārtsargu [[futbols|futbola]] vēsturē?
* ...ka filmā &quot;'''[[Mūmija (filma)|Mūmija]]'''&quot; daži dialogi tika runāti senajā ēģiptiešu valodā?
* ...ka '''[[Gatis Gūts]]''' pēc karjeras beigām kļuva par [[bobslejs|bobsleja]] treneri?
* ...ka '''[[Belousova—Žabotinska reakcija]]''' bija pirmā atklātā periodiskā [[ķīmiskā reakcija]]?
* ...ka [[Austrālija]]i piederošo '''[[Koraļļu Jūras Salas|Koraļļu Jūras Salu]]''' vienīgā apdzīvotā sala ir Vilisa sala, kurā atrodas meteoroloģiskā stacija ar 3—4 cilvēku personālu?
* ...ka [[Čehija]]s lidmašīnu ražotājfirma '''&quot;[[Avia]]&quot;''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ražoja lidmašīnas Trešā reiha vajadzībām?
[[Attēls:Gray970.png|right|121px|Plaušas]]
* ...ka cilvēkiem '''[[plaušas]]''' (attēlā) aizņem gandrīz visu krūšu dobumu?
* ...ka [[bobslejs|bobslejists]] '''[[Zintis Ekmanis]]''' savās pirmajās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] (1984. gadā) ieguva bronzas medaļu?
* ...ka filma '''&quot;[[Pa asmeni skrejošais]]&quot;''' ir atzīta par visu laiku labāko [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filmu?
* ...ka filma '''&quot;[[300 spartieši]]&quot;''' ir uzņemta pēc tāda paša nosaukuma komiksa?
* ...ka [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] māte '''[[Svētā Anna]]''' [[Bībele|Bībelē]] nav nosaukta vārdā?
* ...ka '''[[0,999...]]''' ir vienāds ar viens?
[[Attēls:Polar graph paper.svg|120px|right]]
* ...ka '''[[polārā koordinātu sistēma|polārajā koordinātu sistēmā]]''' (attēlā) punkta atrašanās vietu nosaka pēc [[leņķis|leņķa]] un attāluma līdz tam?
* ...ka '''[[Pauls fon Hindenburgs]]''' ir tiešs [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] pēctecis?
* ...ka Hārperas Lī romāns '''&quot;[[Kas nogalina lakstīgalu...]]&quot;''' ir apbalvots ar Pulicera prēmiju?
* ...ka pirmais no [[Aizeks Azimovs|Aizeka Azimova]] definētajiem '''[[Trīs robottehnikas likumi|Trim robottehnikas likumiem]]''' ir šāds: robots nedrīkst savainot cilvēku vai arī ar bezdarbību pakļaut cilvēku savainojumiem?
* ...ka pirmskara Latvijas izlases futbolists '''[[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]''', spēlējot ''RC Strasbourg'' klubā 1951. gadā ir ieguvis Francijas kausu?
* ...ka '''&quot;[[Hamlets]]&quot;''' ir [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] garākā luga?
[[Attēls:Tagore3.jpg|90px|right]]
* ...ka '''[[Rabindranats Tagore]]''' (attēlā) ir pirmais [[Nobela prēmiju laureāti|Nobela prēmijas laureāts]] no [[Āzija]]s?
* ...ka sazvērnieks '''[[Klauss fon Štaufenbergs]]''' pēc nāvessoda tika apglabāts ar militāru godu?
* ...ka kara pilots '''[[Erihs Hartmans]]''' notriecis 352 ienaidnieka lidmašīnas?
* ...ka '''[[Konrāds Cūze]]''' ir pirmās [[programmēšanas valoda]]s ''Plankalkül'' autors?
* ...ka vācu matemātiķis '''[[Karls Veierštrāss]]''' 14 gadus nostrādāja par ģimnāzijas skolotāju?
* ...ka [[Neapole]]s karalis '''[[Joahims Mirats]]''' bija [[Napoleons|Napoleona]] svainis?
[[Attēls:Schv56.jpg|121px|right]]
* ...ka '''[[atompulkstenis|atompulksteņi]]''' (attēlā) ir visprecīzākie no visiem [[pulkstenis|pulksteņiem]]?
* ...ka [[Zviedrija]]s karalis '''[[Kārlis XII]]''' faktiski ir Kārlis VI?
* ...ka '''[[Juris Hartmanis]]''' ir vienīgais latvietis, kurš saņēmis [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]], [[Nobela prēmija]]s ekvivalentu datorzinātnē?
* ...ka '''[[Kārlis Linnejs]]''' bieži tiek dēvēts par [[taksonomija]]s tēvu?
* ...ka lietuviešu literāts '''[[Antans Baranausks]]''' bija [[Sejni|Sejnu]] bīskaps?
* ...ka vadībzinības klasiķis '''[[Frederiks Teilors]]''' bija labs [[teniss|tenisists]]?
[[Attēls:Game of life animated glider.gif|right]]
* ...ka '''[[Dzīve (spēle)|spēle &quot;Dzīve&quot;]]''' (attēlā) ir [[šūnu automāts]], kas var modelēt [[dzīvība]]s [[evolūcija|evolūciju]]?
* ...ka mūsdienu [[pedagoģija]]s pamatlicējs '''[[Jans Komenskis]]''' bija politisks bēglis?
* ...ka '''[[Svētais Adalberts no Prāgas|Svētajam Adalbertam no Prāgas]]''' ir divas oficiālas kapavietas?
* ...ka pēdējoreiz [[Formula 1]] '''{{f1gp|Austrijas}}''' rīkoja {{f1|2003}}. gadā?
* ...ka [[Padomju Savienība]], lai pārbaudītu, vai dzīvība spēj izturēt [[kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]], nosūtīja orbītā ap [[Zeme|Zemi]] suni vārdā '''[[Laika]]'''?
* ...ka '''[[Venecuēla]]s''' pilnais nosaukums kopš [[1999]]. gada ir '''Venecuēlas Bolivāra Republika''', par godu [[Simons Bolivārs|Simonam Bolivāram]]?
[[Attēls:Great Fire London.jpg|121px|right|Semjuels Adamss]]
* ...ka '''[[Lielais Londonas ugunsgrēks]]''' (attēlā) bija lielākais ugunsgrēks ne tikai Londonas vēsturē, bet arī viens no nozīmīgākajiem notikumiem [[Anglijas vēsture|Anglijas vēsturē]]?
* ...ka [[Apvienotā Karaliste|britu]] banka '''[[Phoenix Finance]]''' mēģināja piedalīties {{f1|2002}}. gada [[Formula 1]] sezonā, tomēr [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] tai to liedza?
* ...ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] slepkava '''[[Mumija Abu-Džamals]]''' ir [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]] par [[1981]]. gadā izdarītu slepkavību, tomēr sods vēl nav izpildīts?
* ...ka '''[[tuberkuloze]]''' parasti skar plaušas?
* ...ka '''[[hiphops|hiphopa]]''' dzīvesstils ir radies [[Bronksa|Bronksā]]?
* ...ka '''[[Džeks Rūbijs]]''' publiski nogalināja [[Lī Hārvijs Osvalds|Lī Hārviju Osvaldu]], cilvēku, kurš apsūdzēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] slepkavībā?
[[Attēls:SamuelAdamsLarge.jpeg|121px|right|Semjuels Adamss]]
* ...ka '''[[Semjuels Adamss]]''' (attēlā) bija slepenas, pret britiem vērstas organizācijas &quot;Brīvības dēli&quot; veidotājs?
* ...ka '''[[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]''' ir vecākais [[krievi|krievu]] [[teātris]] ārpus [[Krievija]]s?
* ...ka '''[[zobu emalja]]''' ir cietākā ķermeņa daļa?
* ...ka grupas [[Led Zeppelin]] pirmais albums tika nosaukts par &quot;'''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'''&quot;?
* ...ka [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] '''[[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, līdz 66 kg|grieķu-romiešu cīņas sacīkstēs vīriešiem svara kategorijā līdz 66 kilogramiem]]''' uzvaru izcīnīja [[Francija]]s sportists Stīvs Geno?
* ...ka '''[[Īzaks Baševiss Singers]]''' pēdējos 35 savas dzīves gadus bija pārliecināts [[veģetārisms|veģetārietis]]?
[[Attēls:Quercus ilex rotundifolia.jpg|121px|right|Akmens ozols]]
* ...ka '''[[akmens ozols|akmens ozola]]''' (attēlā) zīļu novārījums var tikt izmantots ievainojumu dezinfekcijai?
* ...ka '''[[Hirša indekss]]''' parāda kāda autora publikāciju citējamību?
* ...ka starptautiskā nevalstiskā organizācija '''&quot;[[Ārsti bez robežām]]&quot;''' tika izveidota, lai sniegtu palīdzību civiliedzīvotājiem [[Nigērija|Nigērijā]], kur no 1967. līdz 1970. gadam plosījās karš?
* ...ka '''[[Alcheimera slimība]]''' galvenokārt tiek diagnosticēta cilvēkiem, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu?
* ...ka grupas [[Queen]] albums &quot;'''[[Innuendo]]'''&quot; bija pēdējais grupas studijas albums, kurš tika izdots solista [[Fredijs Merkūrijs|Fredija Merkūrija]] dzīves laikā?
* ...ka vienu no [[šahs|šaha]] [[atklātne (šahs)|atklātņu]] veidiem sauc par '''[[latviešu gambīts|latviešu gambītu]]'''?
[[Attēls:Semafors.jpg|right|101px|border|Semafors]]
* ...ka '''[[semafors|semafori]]''' (attēlā) agrāk tika izmantoti dzelzceļos luksoforu vietā?
: Šis pārāk līdzīgs optiskajam telegrāfam, blakus nebūtu vēlams likt. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:44, 22 septembrī, 2008 (UTC)
:: Pacēlu telegrāfu augstāk. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 12:40, 23 septembrī, 2008 (UTC)
* ...ka '''[[Dobeles meteorīta krāteris]]''' ir 4,5 km plats?
* ...ka latviešu politiķis '''[[Jānis Ādamsons]]''' ir bijis [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs]]?
* ...ka nogatavojušies '''[[Antonovka (ābols)|Antonovkas šķirnes āboli]]''' ir dzelteni?
* ...ka uz 100 000 iedzīvotājiem pasaulē visvairāk '''[[pašnāvība|pašnāvību]]''' ir [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ...ka pasaulē garākā '''[[optiskais telegrāfs|optiskā telegrāfa]]''' līnija gājusi cauri [[Latvija]]s teritorijai?
[[Attēls:Blue Rock Pigeon (Columba livia) in Kolkata I IMG 9762.jpg|121px|right|Mājas balodis]]
* ...ka pieradināti '''[[mājas balodis|mājas baloži]]''' (attēlā) dzīvo apmēram 15 gadus, pretstatā savvaļas, kas dzīvo no trim līdz pieciem gadiem?
* ...ka '''[[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]]''' devīze ir &quot;Esiet stipri un cīnieties&quot;?
* ...ka '''[[Bermontiāde]]s''' laikā Latvijas armija zaudēja ap 2000 karavīru?
* ...ka amerikāņu dziedātājs '''[[Deivids Dreimans]]''' ir atzīts par 42. visu laiku labāko smagā metāla vokālistu?
* ...ka '''[[Jorbalinda]]''', pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], ir 37. [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] dzimšanas vieta?
* ...ka, ja radīsies nopietnas problēmas [[STS-125]] kosmiskajā lidojumā, kura laikā ieplānots remontēt [[Habla kosmiskais teleskops|Habla teleskopu]], tiks palaista glābšanas ekspedīcija '''[[STS-400]]'''?
[[Attēls:Kangchenjunga.JPG|right|121px|Kančendžanga]]
* ...ka '''[[Kančendžanga]]s''' kalns (attēlā) ir pasaules trešais augstākais kalns, atpaliekot vien no [[Everests|Everesta]] un [[K2]]?
* ...ka galvenie [[Andora]]s galvaspilsētas '''[[Andora la Velja]]s''' ienākumi rodas no tūrisma, tirdzniecības un banku darbības?
* ...ka filozofs '''[[Pīters Singers]]''' ir Melburnas Universitātes goda profesors?
* ...ka [[Kartāga|Kartāgas republikas]] senators '''[[Hanibāls Barka]]''', lai izvairītos no romiešu gūsta, izdarīja pašnāvību, iedzerot [[inde|indi]]?
* ...ka '''[[Hērda Sala un Makdonalda Salas]]''' ir neapdzīvotas?
* ...ka [[Padomju Savienība]]s radītā bruņmašīna [[BMP-1]] ir pasaulē pirmā kājnieku kaujas mašīna?
[[Attēls:The White Album.svg|101px|right|border|The Beatles]]
* ...ka grupas &quot;[[The Beatles]]&quot; devītais albums, ar nosaukumu '''[[The Beatles (albums)|The Beatles]]''' (attēlā — vāks), ir visu laiku 10. pārdotākais albums [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]?
* ...ka '''[[augšdelma kauls|augšdelma kaula]]''' lūzums visbiežāk novērojams tā ķirurģiskajā kakliņā?
* ...ka 2005. gadā plosījušās '''[[Viesuļvētra Katrīna|viesuļvētras Katrīna]]''' radītie zaudējumi sastādīja 81,2 miljardus ASV dolāru?
* ...ka '''[[Karls Gustavs Mannerheims]]''' kā jaunākais asistents piedalījies Krievijas cara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] kronēšanas ceremonijā?
* ...ka par '''[[Kaulu zāģis|kaulu zāģi]]''' tiek dēvēts ķirurģisks instruments [[osteotoms]], kā arī vācu ložmetējs [[MG-42]]?
* ...ka '''[[Karabaha|Karabahu]]''' 2. gadsimtā apdzīvoja albāņu ciltis?
[[Attēls:Blueye.JPG|right|100px|Cilvēka acs]]
* ...ka katrā cilvēka '''[[acs|acī]]''' (attēlā) ir ~170 miljoni nūjiņu — īpašu fotoreceptoro šūnu?
* ...ka '''[[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]]''' 2008. gadā ieguva [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], pēc uzvaras pār [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] 2-1, [[Monako]].
* ...ka '''[[sūkļi]]''' ir nekustīgi dzīvnieki?
* ...ka '''[[Tambora|Tamborā]]''' 1815. gada aprīlī notika viens no spēcīgākajiem [[vulkāns|vulkānu]] izvirdumiem, kāds jebkad reģistrēts?
* ...ka '''[[vilkacis|vilkaču]]''' parādīšanās savulaik tika saistīta ar pilnmēnesi?
[[Attēls:St Mary Lake.jpg|right|121px|Glečera nacionālais parks]]
* ...ka '''[[Glečera nacionālais parks]]''' (attēlā) atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Montāna]]s štata ziemeļos?
* ...ka [[futbols|futbolists]] '''[[Tiagu Mendešs]]''' spēlē [[pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā?
* ...ka '''[[Bāta (Somerseta)|Bātas]]''' pilsētā [[Somerseta|Somersetā]] ([[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]) dzīvo 80 000 iedzīvotāju?
* ...ka grupas &quot;[[Queen]]&quot; albumā &quot;'''[[News of the World]]'''&quot; ir iekļautas dziesmas &quot;We Are The Champions&quot; un &quot;We Will Rock You&quot;?
* ...ka '''[[Māris Štrombergs]]''' ir pirmais [[olimpiskās spēles|olimpiskais]] čempions [[BMX]] riteņbraukšanā?
* ...ka caur '''[[Suecas kanāls|Suecas kanālu]]''' pārvadā apmēram 15% visas pasaules kravu?
[[Attēls:Dinistora simbols.png|right|121px|Dinistora apzīmējums shēmās]]
* ...ka '''[[dinistors]]''' (attēlā — apzīmējums shēmās) ir [[tiristors|tiristora]] veids, kam nav vadības [[elektrods|elektrodu]]?
* ...ka par '''[[jahta|jahtu]]''' sauc jebkuru buru vai motorkuģi, kas kas domāts sportam un atpūtai?
* ...ka visvairāk uzvaru '''[[ATP Masters Series]]''' [[teniss|tenisa]] turnīros ir izcīnījis [[Andrē Agasi]]?
* ...ka '''[[Kornela Universitāte]]''' dibināta 1865. gadā?
* ...ka '''[[Ekibastuza|Ekibastuzā]]''' atrodas garākais skurstenis pasaulē (419,7 metri)?
* ...ka '''[[Prāgas metro]]''' līniju kopgarums ir 59 kilometri?
[[Attēls:Flag_of_Adjara.svg|right|121px|Adžārijas karogs]]
* ...ka vairākums [[Gruzija]]s provinces '''[[Adžārija]]s''' (attēlā — karogs) iedzīvotāju ir [[islāms|musulmaņi]]?
* ...ka '''[[NeXT|NeXT Computer, Inc.]]''' izveidoja [[Stīvs Džobss]] pēc atkāpšanās no amata ''[[Apple Inc.]]''?
* ...ka '''[[Islāmābāda]]s''' pilsēta tika izveidota [[1960. gadi|1960. gados]], lai aizvietotu [[Karāči]] kā [[Pakistāna]]s galvaspilsētu?
* ...ka sociālo tīklu '''[[Facebook]]''' visā pasaulē izmanto vairāk nekā 80 miljoni lietotāju?
* ...ka '''[[Simons Bolivars]]''' bija viens no nozīmīgākajiem [[Dienvidamerika]]s brīvības cīnītājiem par neatkarību no [[Spānija]]s?
* ...ka '''[[Augstākā beisbola līga|MLB]]''' ir augstākā [[beisbols|beisbola]] līga Ziemeļamerikā?
[[Attēls:Osaka07 D9A Blanka Vlasic post-VC.jpg|100px|right|Blanka Vlašiča]]
* ...ka [[vieglatlētika|augstlēcējas]] '''[[Blanka Vlašiča|Blankas Vlašičas]]''' (attēlā) personīgais rekords ir 2,07 [[metrs|metri]]?
: Es domāju, ka to Blankas Vlašičas atēlu nevajadzētu likt (pārāk biedējoša)! Vai tad nav nevienas normālas viņas bildes? --[[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 11:52, 10 augustā, 2008 (UTC)
:: Normāls attēls, kas vainas? Man, personīgi, nekādas bailes viņas izskats neiedveš. Ja tev ir ierosinājumi par citiem attēliem, vari palūkot [http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Blanka_Vlašić Vikikrātuves kategoriju]. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 18:52, 10 augustā, 2008 (UTC)
* ...ka Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā, tās armija tika reformēta un pārdēvēta par '''[[Latvijas iedzīvotāji PSRS armijā Otrā pasaules kara laikā|Latvijas PSR Tautas armiju]]'''?
* ...ka '''[[FIFA Pasaules kauss pludmales futbolā]]''' līdz šim ir rīkots 14 reizes, no kurām 12 par čempioniem kļuva [[Brazīlija]]s izlase?
: Nav skaidrības par nosaukumu. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:05, 1 augustā, 2008 (UTC)
:: Gan vēl līdz ielikšanai noskaidrosies. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 08:42, 1 augustā, 2008 (UTC)
* ...ka gandrīz visi '''[[ferments|fermenti]]''' ir [[olbaltumvielas]]?
* ...ka '''[[pļavas dedestiņa]]''' zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[augusts|augustam]]?
: Man tā nešķiet interesanta informācija — lielākā daļa augu zied vasarā. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:33, 6 augustā, 2008 (UTC)
* ...ka kosmonauts '''[[Anatolijs Solovjovs]]''' [[iziešana kosmosā|atklātā kosmosā]] kopā ir pavadījis 78 stundas 48 minūtes, kas rekords vienam cilvēkam?
: Šī informācija vēl jāpārbauda. Vairākās vietās redzēju, ka tikai ~70 stundas. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:05, 1 augustā, 2008 (UTC)
:: Vai tas nozīmē, ka rekords pieder kādam citam? --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 08:42, 1 augustā, 2008 (UTC)
::: Rekords ir viņam, bet skaitļi laikam nav pareizi. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:53, 1 augustā, 2008 (UTC)
:::: Tad var vienkārši pieminēt, ka viņš atklātā kosmosā ir pavadījis rekordlielu stundu skaitu. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 09:05, 1 augustā, 2008 (UTC)
::::: Pārbaudīju: 78 h 48 min. Varam likt iekšā. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:33, 6 augustā, 2008 (UTC)
[[Attēls:64785279.7xFdDbri.jpg|right|101px|Marija Šarapova]]
* ...ka [[teniss|tenisiste]] '''[[Marija Šarapova]]''' (attēlā) savu pirmo ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīru izcīnīja 17 gadu vecumā?
* ...ka '''[[antropocentrisms]]''' ir uzskats, ka uzmanības centrā jābūt cilvēkiem un attiecībā pret cilvēku interesēm ir vērtējams viss pārējais?
* ...ka '''[[grafēns]]''' ir izturīgākais materiāls, kāds jebkad testēts?
* ...ka '''[[Voyager 1]]''' ir pašreiz vistālāk no [[Zeme]]s esošais cilvēku veidotais [[kosmiskais aparāts|aparāts]]?
* ...ka '''[[Sesks Fabregass]]''' ir jaunākais futbolists, kas pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]?
* ...ka [[hokejs|hokejists]] '''[[Ronalds Petrovickis]]''' ir spēlējis četros dažādos [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubos un tagad uz pārbaudes laiku ir pievienojies [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]?
[[Attēls:Whole Monaco.jpg|119px|right|Montekarlo]]
* ...ka '''[[Montekarlo]]''' (attēlā) dažkārt kļūdaini tiek uzskatīta par [[Monako]] galvaspilsētu, lai gan tādas formāli nav?
* ...ka '''[[DNS reparācija]]''' ir process, kura laikā šūna identificē un izlabo bojājumus [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] molekulās, kurās ir iekodēts tā [[genoms]]?
* ...ka, atšķirībā no lielā [[futbols|futbola]], kur čempionāts notiek reizi 4 gados, '''[[pludmales futbols|pludmales futbola]]''' pasaules čempionāts notiek ik gadu?
* ...ka '''[[troposfēra|troposfērā]]''' atrodas vairāk nekā 80% visas atmosfēras gaisa masas?
* ...ka grupas '''&quot;[[Die Toten Hosen]]&quot;''' nosaukums tiešā tulkojumā nozīmē &quot;beigtās bikses&quot;, tomēr ar šo vārdu savienojumu sarunvalodā apzīmē arī impotenci un garlaicību?
* ...ka '''[[Emre Belēzolu]]''' ir [[Turcijas futbola izlase]]s kapteinis?
[[Attēls:The Levant 3.png|99px|right|Levante]]
* ...ka '''[[Levante]]s''' apgabala (attēlā — aptuvenais areāls) nosaukums nozīmē &quot;Austošās Saules zeme&quot; jeb &quot;Austrumi&quot;?
* ...ka Asuka — sieviete ar putekļu sūcēju — ir personāžs datorspēlē '''[[Sweet Home (spēle)|Sweet Home]]'''?
* ...ka '''[[Luvra]]''' ir viens no pasaules apmeklētākajiem muzejiem?
* ...ka '''[[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītājs]]''' ir pasaulē augstākā [[Jēzus Kristus|Kristus]] statuja?
* ...ka [[Brazīlija|brazīliešu]] futbolists '''[[Ronaldu]]''' savu profesionāļa karjeru uzsāka [[1993]]. gadā?
* ...ka '''[[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitāti]]''' uzskata par labāko [[universitāte|universitāti]] mūsdienās?
[[Attēls:Tünel Istanbul.jpg|right|120px|Tünel]]
* ...ka [[Turcija]]s '''[[Tünel]]''' (attēlā) ir otrs vecākais metro pasaulē aiz [[Londona]]s metro?
* ... ka [[elementārdaļiņa]] neitrālais '''[[pions]]''' ir pati sev [[antidaļiņa]]?
* ...ka '''[[Latvijas futbola izlase 2006. gadā]]''' noslīdēja [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] par 24 vietām?
[[Attēls:Kidney PioM.png|100px|right|Nieres šķērsgriezums]]
* ...ka '''[[nieres]]''' (attēlā — šķērsgriezums) izmēri ir 12 x 6 x 4 cm?
* ...ka '''[[ķīmiskais barometrs|ķīmiskā barometra]]''' darbības princips nav vēl zinātniski pilnīgi izskaidrots?
* ...ka '''[[Abduss Salams]]''' ir pirmais pakistānietis — [[Nobela prēmija]]s laureāts?
* ...ka francūzis '''[[Mišels Lotito]]''' ir apēdis lidmašīnu Cessna 150?
* ...ka matemātiķis '''[[Šrīnivāsa Rāmānudžans]]''' uzskatīja, ka formulas viņam sapnī diktē dieviete Namagīri?
* ...ka '''[[etilacetāts|etilacetātu]]''' dažreiz lieto bezkofeīna kafijas ražošanā?
[[Attēls:N2m stegosaurus.jpg|120px|right|Stegozaurs]]
* ...ka '''[[stegozaurs|stegozaura]]''' (attēlā) nosaukums ir cēlies no grieķu vārda ''stegos'', kas nozīmē &quot;jumts&quot;, &quot;patvērums&quot;?
* ...ka kopš 1990-to gadu vidus mūziķis '''[[Ice Cube]]''' vairāk koncentrējas savai aktiera karjerai un viņa mūziķa karjera ievērojami palēninājās?
* ...ka Taivānas kompānija '''[[VIA]]''' ir lielākais pasaulē neatkarīgais [[mātesplate|mātesplašu]] mikroshēmojumu ražotājs?
* ...ka aktrise '''[[Vera Singajevska]]''' 1995. gadā saņēma IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ...ka '''[[Mazāko brāļu kapucīnu ordenis|Mazāko brāļu kapucīnu ordeņa]]''' pirmais oficiālais nosaukums bija &quot;Vientuļnieku dzīves mazākie brāļi&quot;?
* ...ka '''[[beisbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs beisbolā]]''' tikai [[Nīderlande]]s izlase pārstāvēs Eiropu?
[[Attēls:Alnus glutinosa 004.jpg|120px|right|Melnalkšņi]]
* ...ka '''[[melnalksnis|melnalkšņu]]''' (attēlā) meži, nemainoties mitruma apstākļiem, var pastāvēt [[gadsimts|gadsimtiem]] ilgi?
* ...ka cilvēkam piemīt augsti attīstīta [[griba]], kuras spēks ir tik liels, ka ļauj mums pārvarēt gandrīz vai jebkuras iedomājamās '''[[sāpes]]'''?
* ...ka '''[[bites]]''' dzīvo visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
* ...ka '''[[Jenny May]]''' īstais vārds ir Maija Stuģe?
* ...ka '''[[purvājs|purvāji]]''' aizņem tikai 1 % no [[Latvija]]s mežu kopplatības?
* ...ka cilvēks bez [[ūdens]] nevar '''[[izdzīvošana|izdzīvot]]''' ilgāk par trim [[diena|dienām]]?
[[Attēls:WienPalaisTrautson.jpg|120px|right]]
* ...ka '''[[Trautsonas pils]]''' (attēlā) ir viena no pasaulē vislabāk saglabājušajām [[pils|pilīm]]?
* ...ka '''[[Kvadrantīdas]]''' ir spēcīga [[meteoru plūsma]] janvārī?
* ...ka animācijas filma '''[[Džonijs Bravo]]''' ir radīta [[1997]]. gada 7. jūlijā?
* ...ka kabeļtelevīzijas tīkls '''[[MTV]]''' ir nodibināts 1981. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ...ka pēc ticējumiem zirgu pakava atrašana un pārnešana mājās nes '''[[veiksme|veiksmi]]'''?
* ...ka zvaigznāju '''[[Zivis (zvaigznājs)|Zivis]]''' apzīmē ar šādu simbolu [[Attēls:Pisces.svg|10px]]?
[[Attēls:Peugeot 206 WRC.jpg|120px|right]]
* ...ka populārākie '''[[autosports|autosporta]]''' veidi ir atklāto riteņu sacīkstes, [[salonautomobiļu sacensības]] un [[autorallijs]] (attēlā)?
* ...ka elektriskais pokemons '''[[Pikaču]]''' var uzkrāt [[elektrība|elektrību]] savos vaigos elektriskajiem uzbrukumiem?
* ...ka automobiļu ražošanas firma '''[[Fiat]]''' izgatavoja arī [[tanks|tankus]]?
* ...ka, jo spožāks ir [[debess ķermenis]], jo mazāks ir tā '''[[redzamais spožums]]'''?
* ...ka '''[[Staļina līnija]]''' tika izveidota, lai aizsargātu [[Padomju Savienība|PSRS]] pret draudiem no rietumvalstīm?
* ...ka '''[[Latvijas futbola izlase 1938. gadā]]''' nezaudēja nevienā spēlē?
[[Attēls:Trzy krzyze.jpg|120px|right]]
* ...ka '''[[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņā]]''' (attēlā redzams piemiņas memoriāls) [[upuri|upuru]] skaits bija ap 22 000 cilvēku?
* ...ka '''[[Turcijas Bruņotie spēki]]''' ir otra lielākā [[NATO]] armija aiz ASV?
* ...ka '''[[24. gadsimts p.m.ē.|24. gadsimtā p.m.ē.]]''' semītu pilsētas Akadas valdnieks Sargons pakļāva Ūru un citas lielākās [[šumeri|šumeru]] pilsētas, izveidojot pirmo impēriju [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]]?
* ...ka Austrumeiropā vēl joprojām ļoti populārs ir mobilā telefona modelis '''[[Nokia 3310]]'''?
* ...ka par pirmo '''[[vārdnīca|vārdnīcu]]''' var uzskatīt [[Ebla|Eblā]] atrastās māla plāksnītes, kas palīdzēja [[ebliešu valoda|ebliešu raksta]] zīmes iztulkot šumeru valodā?
* ...ka '''[[M/S Baltic Kristina|Baltic Kristina]]''' bija pirmais pasažieru prāmis, kurš nodrošināja kruīza kuģu satiksmi no [[Rīga]]s, kad [[1999]]. gadā beidza kursēt prāmis [[M/S Russ|Russ]]?
[[Attēls:Dekatron.gif|right|Dekatrons]]
* ...ka pirms [[pusvadītājs|pusvadītāju]] ieviešanas skaitļošanas tehnikā izmantoja speciālas skaitītāj[[elektronu lampa|lampas]] — '''[[dekatrons|dekatronus]]''' (attēlā)?
* ...ka '''[[Manhatana]]''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] visblīvāk apdzīvotā teritorija?
* ...ka '''[[Zīda ceļš]]''' izveidots 114. gadā pirms mūsu ēras?
* ...ka '''[[Tālavs Jundzis]]''' divreiz ir bijis [[Latvijas Aizsardzības ministrs]]?
* ...ka '''[[Kazaņas &quot;Ak Bars&quot;]]''' [[hokejs|hokeja]] komanda divreiz ir izcīnījusi [[Krievija]]s Superlīgas titulu?
* ...ka '''[[HSBC]]''' pēc ''Forbes'' ziņām 2008. gada aprīlī ir lielākā pasaules kompānija?
[[Attēls:Central Park, November 2001.png|120px|right|Centrālparks]]
* ...ka '''[[Centrālparks]]''' (attēlā) ir visvairāk apmeklētais parks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ...ka pēc statistikas datiem, '''[[kasešu bumba]]s''' nogalina vairāk civiliedzīvotāju nekā karavīru?
* ...ka grupa &quot;'''[[Ill Niño]]'''&quot; sākotnēji tika nosaukta dabas parādības &quot;[[El Niño]]&quot; vārdā, tomēr nosaukumu [[2000. gads|2000]]. gadā nacās mainīt, jo grupa ar tādu nosaukumu jau pastāvēja?
* ...ka grafiskā logu sistēma '''[[X Window System]]''' tika izstradāta jau 1984. gadā?
* ...ka [[atombumba]]s radītājs '''[[Roberts Openheimers]]''' zināja [[sanskrits|sanskritu]]?
* ...ka 1719. gadā nākamo [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Hercogs|hercogu]] '''[[Ernsts Johans Bīrons|Ernstu Johanu Bīronu]]''' [[Prūsija (karaliste)|Prūsijas karalistē]] arestēja un tiesāja par slepkavību?
[[Attēls:Sydney Opera House Sails.jpg|120px|right|Sidnejas operteātris]]
* ...ka [[2007. gads|2007]]. gadā '''[[Sidnejas operteātris]]''' (attēlā) tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektu]] sarakstā?
* ...ka '''[[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]''' laikā [[ASV prezidents]] bija [[Abrahams Linkolns]]?
* ...ka '''[[Normunds Rutulis]]''' solokarjeru uzsācis [[1996]]. gadā?
* ...ka '''[[Ērglis (zvaigznājs)|Ērgļa zvaigznāju]]''' [[Latvija|Latvijā]] var redzēt vasarā?
* ...ka '''[[Džons Kokrofts]]''' atklāja, kā sašķelt [[atoma kodols|atoma kodolu]]?
* ...ka spēle '''[[Need for Speed II]]''' ir pirmā [[Need For Speed (sērija)|savā sērijā]], kur ir iespējams tūnēt mašīnu?
[[Attēls:Melanistic panthera onca.jpg|120px|right|Melnā pantera]]
* ...ka '''[[melnā pantera|melnās panteras]]''' (attēlā) patiesībā neeksistē, bet ar šo terminu bieži vien apzīmē lielos [[kaķu dzimta|kaķus]], kuriem ir melns kažoks?
* ...ka [[Lielais Sprādziens|Lielā Sprādziena]] teorijas kritiķis '''[[Freds Hoils]]''' ir teorijas nosaukuma autors?
* ...ka '''[[Īrijas parlamenta ēka]]''' bija pasaulē pirmā pēc īpaša pasūtījuma celtā divpalātu parlamenta ēka?
* ...ka Anglijas karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] padomdevējs '''[[Džons Dī]]''' parakstīja ziņojumus karalienei kā 007?
* ...ka [[šokolāde]]s izstrādājumos pildītā '''[[nuga]]''' var būt gan cieta, gan mīksta atkarībā no tās sastāva?
* ...ka '''[[Grand Theft Auto IV]]''' darbība norisinās pilsētā, kuras prototips ir [[Ņujorka]]?
[[Attēls:Turkishcoffee.jpg|right|120px|Turku kafija]]
* ...ka '''[[Turku kafija|turku kafiju]]''' (attēlā) pagatavo no vissmalkākā maluma kafijas pupiņām?
* ...ka '''[[Irānas - Irākas karš]]''' ilga gandrīz astoņus gadus?
* ...ka '''[[Disnejlenda]]s''' parku [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopš atvēršanas ir apmeklējuši vairāk nekā 515 miljoni cilvēku?
* ...ka '''[[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā Hokeja Līgā]]''' 24 komandas sacentīsies par [[Jurijs Gagarins|Gagarina]] kausu?
* ...ka '''[[maratons|maratona]]''' oficiālā distance ir 42,195 [[kilometrs|kilometri]]?
* ...ka grupu '''[[Bee Gees]]''' izveidoja brāļi Berijs, Robins un Moriss Gibi?
[[Attēls:Wyvern of the rulers of Wessex.jpg|119px|right|Veseksu dinastijas heraldiskais simbols]]
* ...ka '''[[Veseksu dinastija]]''' (attēlā — heraldiskais simbols) aizsāka [[Anglijas karaliste|Anglijas karalisti]]?
* ...ka '''[[Halo 3]]''' pirmajās 20 stundās pēc izlaišanas spēlēja vairāk nekā miljons cilvēki?
* ...ka '''[[Amsterdama (sala)|Amsterdamas]]''' salai [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] nosaukumu deva tikai 111 gadus pēc tās atklāšanas?
* ...ka [[Žils Verns|Žila Verna]] romānos ''Kapteiņa Granta bērni'' un ''Noslēpumu sala'' minētā '''[[Marijas Terēzas sala]]''' nemaz neeksistē?
* ...ka '''[[Vilsona teorēma]]''' ļauj noteikt, vai naturāls skaitlis ir [[pirmskaitlis]]?
* ...ka '''[[Marmaraja]]s''' dzelzceļa tuneļa projekts savienos [[Stambula]]s [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s daļas?
* ...ka '''[[Henrijs I Izglītotais]]''' bija pēdējais [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] karalis no [[Normandiešu dinastija]]s?

* ...ka vidējais laiks, lai pārvietotu kuģi pa '''[[Panamas kanāls|Panamas kanālu]]''' (attēlā — karte), ir 9 stundas, minimālais 4 stundas 10 minūtes?
* ...ka '''[[Edmunds Hilarijs]]''' 33 gadu vecumā, 1953. gada 29. maijā, kopā ar šerpu Tenzingu Norgeju pirmoreiz sekmīgi uzkāpa [[Everests|Everestā]]?
* ...ka '''[[Antīkās olimpiskās spēles]]''' likvidēja vispārējā [[Pagānisms|pagānisma]] vajāšanas un iznīdēšanas vilnī [[Romas impērija|Romas impērijā]], [[kristietība]]i kļūstot par vienīgo valsts reliģiju?
* ...ka '''[[Ļubomeža]]s''' pilsēta līdz [[1945]]. gadam ietilpa [[Vācija]]s sastāvā, tomēr, pamatojoties uz [[Potsdamas konference]]s lēmumiem, pilsēta tika piešķirta [[Polija]]i, bet pilsētas vācu iedzīvotāji padzīti?
* ...ka '''[[Stewart Grand Prix]]''' [[Formula 1]] komanda sāka meklēt pilotus ieliekot sludinājumu žurnālā &quot;Autosport&quot;?
* ...ka, kad '''[[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfgangam Amadejam Mocartam]]''' bija 12 gadi, viņš saslima ar bakām, un viņa tēvs atteicās viņu potēt, uzskatot, ka tā būs &quot;Dieva griba&quot;, vai zēnam dzīvot vai mirt?
[[Attēls:Apollo program.svg|right|99px|Apollo programmas zīmotne]]
* ...ka kopš '''[[Apollo programma]]s''' (attēlā — zīmotne) nobeiguma 1972. gadā, cilvēks nav bijis uz [[Mēness]]?
* ...ka '''[[Tomo Miličevičs]]''', grupas [[30 Seconds to Mars]] ģitārists, ir horvāts pēc tautības un amerikānis pēc pilsonības?
* ...ka [[Senā Roma|Romas]] imperatora '''[[Diokletiāns|Diokletiāna]]''' mīļākā nodarbe bija kāpostu audzēšana?
* ...ka '''[[sējas melnsēklīte]]s''' sēklas izmanto kā garšvielas?
* ...ka '''[[Olimpiskais sporta centrs|Olimpiskajā sporta centrā]]''' darbojas Vsevoloda Zeļonija džudo skola?
* ...ka '''[[2008. gada WRC sezona]]''' ilgs vairāk nekā 10 mēnešus?
* ...ka pirms '''[[72. Kinoakadēmijas balva]]s''' (attēlā — [[2007. gads|2007]]. gada balvas) tika atrastas atkritumu konteinerā nedēļu pirms ceremonijas?
* ...ka '''[[Sergejs Volkovs (kosmonauts)|Sergejs Volkovs]]''' šobrīd ir pasaulē vienīgais kosmonauts otrajā paaudzē?
* ...ka '''[[laga]]''' ieviesa kuģu ātruma skaitīšanu mezglos?
* ...ka '''[[Fidži hindi]]''' valoda nav saprotama [[Indija]]s iedzīvotājiem, neskatoties uz to kopīgajām saknēm?
* ...ka '''[[parastā ozolīte|parasto ozolīti]]''' izmanto kā dekoratīvu augu?
* ...ka '''[[Narvas bāka]]s''' tornis gāja bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
[[Attēls:1Dunc Gray Velodrome.jpg|121px|right|Danka Greja velodroms]]
* ...ka '''[[Danka Greja velodroms]]''' (attēlā) tika atklāts [[1999]]. gada 28. novembrī?
* ...ka [[viduslaiki|viduslaikos]] '''[[bannerets|banneretam]]''' bija tiesības vest kaujā karaspēka vienību zem sava karoga?
* ...ka vienā no visu laiku nāvējošākajām [[dabas katastrofas|dabas katastrofām]], 1887. gada Huanhē plūdos, '''[[upuri|upuru]]''' skaits bija vismaz 900 000 cilvēku?
* ...ka padomju laikā '''[[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]]''' apglabāja arī Sarkanās armijas kareivjus?
* ...ka '''[[Leu bāka]]s''' baltais gaismas signāls ir redzams 7 jūras jūdžu attālumā?
* ...ka '''[[Gotlande]]''' ir [[Baltijas jūra]]s lielākā sala?
[[Attēls:Bobrun Altenberg, Germany.jpg|99px|right|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trases pirmais līkums]]
* ...ka '''[[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja trases]]''' (attēlā — pirmais līkums) būvniecību uzraudzīja [[Austrumvācija]]s drošības dienesta vadītājs?
* ...ka '''[[bislama]]''' ir [[Vanuatu]] oficiālā valoda, kaut arī tā ir dzimtā tikai 6200 cilvēkiem?
* ...ka '''[[Bosfors]]''' šķir [[Stambula]]s [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s daļas?
* ...ka eksperti spriež, ka līdz 2100. gadam varētu '''[[izmiršana|izmirt]]''' puse zināmo sugu?
* ...ka '''[[Velsas princis]]''' parasti ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] monarha vecākais dēls?
* ...ka '''[[Salemas raganu prāva|Salemas raganu prāvā]]''' par buršanos tika sodīti vairāk nekā 150 cilvēku?
[[Attēls:POL Oława COA.svg|right|99px|Olavas ģerbonis]]
* ...ka '''[[Olava]]s''' pilsētā (attēlā — ģerbonis), [[Polija|Polijā]], [[2006. gads|2006]]. gadā atklāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] autodaļu ražotāja American Axle rūpnīcu?
* ...ka '''[[varlpiri zīmju valoda|varlpiri zīmju valodu]]''' [[Austrālija|Austrālijā]] pārsvarā lieto atraitnes, kurām sēru laikā tradīcijas liedz sarunāties?
* ...ka Ēģiptes faraons '''[[Ehnatons]]''' mēģināja ieviest monoteisku reliģiju?
* ...ka '''[[Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts]]''' savieno [[Stambula]]s [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s daļas?
* ...ka grupas '''[[Jimmy Eat World]]''' albums &quot;Bleed American&quot; tika pārdēvēts par &quot;Jimmy Eat World&quot; pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukuma ASV]]?
[[Attēls:Alim_Khan_(1880–1944),_Emir_of_Bukhara,_photographed_by_S.M._Prokudin-Gorskiy_in_1911.jpg|right|99px|Emīrs Alim-hans]]
* ...ka '''[[emīrs]]''' (attēlā — Buhāras emīrs Alim-hans) ir [[islāms|islāma]] valstu vēsturē augstākās aristokrātijas tituls vai arī militārais rangs?
* ...ka '''[[friulu valoda]]''' ir oficiāli atzīta [[minoritātes valoda]] [[Itālija|Itālijā]]?
* ...ka '''[[Pitkērna|Pitkērnā]]''' dzīvo tikai 50 iedzīvotāji?
* ...ka '''[[Sarkandaugava]]s''' rajons [[Rīga|Rīgā]] ir ieguvis savu nosaukumu no [[Daugava]]s attekas, pie kuras rajons atrodas?
* ...ka '''[[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas lūzumā]]''' plātnes kustas no 1 līdz 20 centimetriem gadā lielu [[ātrums|ātrumu]]?
* ...ka '''[[Kaļiņingradas zoodārzs]]''' ir viens no vecākajiem [[Krievija]]s zoodārziem?
[[Attēls:Pkk supporters london april 2003.jpg|99px|right|PKK atbalstītāju demonstrācija Londonā, 2003. gada 15. februārī.]]
* ...ka starptautiski '''[[Kurdistānas Strādnieku partija]]''' (attēlā — atbalstītāju rīkota demonstrācija) tiek uzskatīta par teroristisku organizāciju?
* ...ka '''[[Pols Volfovics]]''' divus gadus bija Pasaules Bankas prezidents, tomēr [[2007. gads|2007]]. gadā atkāpās sakarā ar apsūdzībām par iekšējās ētikas pārkāpumiem?
* ...ka '''[[Aragonas karaliste]]''' 1469. gadā pārtapa par Spānijas karalisti, apvienojoties ar [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas karalisti]]?
* ...ka '''[[horvātu valoda]]''' ir valsts valoda ne tikai [[Horvātija|Horvātijā]], bet arī [[Melnkalne|Melnkalnē]], kā arī [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]?
* ...ka '''[[Zviedrijas Elitsērija]]''' [[hokejs|hokejā]] tika dibināta 1975. gadā?
* ...ka 11,5% '''[[Gambija]]s''' platības aizņem ūdens?
[[Attēls:Flag of the Kingdom of Asturias.svg|99px|right|Astūrijas karalistes karogs]]
* ...ka '''[[Astūrijas karaliste]]''' (attēlā — karogs) 924. gadā tika pārsaukta par Leonas karalisti, bet 1230. gadā apvienojās ar Kastīlijas karalisti?
* ...ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komponists '''[[Filips Glāss]]''' pēc stila tiek uzskatīts par minimālistu, tomēr pats nepiekrīt šim apgalvojumam?
* ...ka lielākā daļa [[pasaule]]s '''[[dzintars|dzintara]]''' ir 30-90 miljonus gadu veca?
* ...ka '''[[Starptautiskā Okeanogrāfijas komisija|Starptautiskās Okeanogrāfijas komisijas]]''' uzdevums ir kontrolēt [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[cunami brīdinājuma sistēma]]s darbību?
* ...ka '''[[Žemaitija]]''' līdz pat 15. gadsimtam ir bijusi strīdus teritorija starp Lietuvas dižkunigaitisti un Vācu ordeņa teritorijām Livonijā un Prūsijā?
* ...ka amerikāņu dziedātājs '''[[Džastins Timberleiks]]''' kļuva populārs kā puišu grupas &quot;'N Sync&quot; dalībnieks?
[[Attēls:Mehter cevgen.jpg|99px|right|Osmaņu impērijas militārais orķestris mūsdienās)]]
* ...ka [[Turki (tautība)|turku]] '''[[Mehteru orķestris]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par vecāko militāro orķestri pasaulē?
* ...ka '''[[Pasaules čempionāts biatlonā 2008|2008. gada pasaules čempionāts biatlonā]]''' ir otrais, kas norisinās Esterzundā?
* ...ka presē '''[[Ziemeļilinoisas Universitātes apšaude|Ziemeļilinoisas Universitātes apšaudi]]''' sauc par &quot;Valentīndienas slaktiņu&quot;?
* ...ka '''[[Ziemeļu Kipras Turku Republika|Ziemeļu Kipras Turku Republiku]]''' starptautiski atzīst tikai [[Turcija]]?
* ...ka '''[[Šrilanka]]''' bieži tiek dēvēta par &quot;Indijas okeāna pērli&quot;?
* ...ka '''[[Indriķis Reinbahs]]''' bija pirmais spēlētājs, kurš guvis vārtus [[Latvijas hokeja izlase]]s labā (1932. gadā)?
[[Attēls:Surikov Pokoreniye Sibiri Yermakom.jpg|99px|right|Vasīlija Surikova glezna &quot;Jermaks iekaro Sibīriju&quot;]]
* ...ka par '''[[krievu-čukču karš|krievu-čukču kariem]]''' (attēlā) sauc 17.—18. gs. militāros konfliktus Krievijas Tālo austrumu kolonizēšanas periodā starp Krievijas karaspēku (kopā ar sabiedroto jakutu un korjaku atsevišķām vienībām) un čukču ciltīm?
* ...ka '''[[oksidēšanas pakāpe]]''' ir pozitīva, ja elektroni ir atvilkti nost no atoma un negatīva, ja tie ir pievilkti klāt atomam?
* ...ka '''[[Korejas karš]]''' [[Dienvidkoreja|Korejas Republikā]] tiek dēvēts par &quot;25. jūnija incidentu&quot;, bet [[Ziemeļkoreja|Korejas TDR]] to dēvē par &quot;tēvijas atbrīvošanas&quot; karu?
* ...ka ziemas ilgums '''[[Čukču pussala|Čukču pussalā]]''' ir 10 mēneši?
* ...ka vairākās valstīs '''[[Jehovas liecinieki|Jehovas liecinieku]]''' darbība ir aizliegta?
* ...ka '''[[okeāna dibens]]''' nav mazāk daudzveidīgs kā [[sauszeme]]?
[[Attēls:Hulkenberg Sepang 2006.jpg|99px|right|Hulkenbergs 2006. gadā]]
* ...ka '''[[Niko Hulkenbergs]]''' (attēlā) pašlaik ir [[WilliamsF1|Williams]] [[Formula 1|F1]] komandas testpilots?
* ...ka [[futbols|futbolists]] '''[[Žans Marks Bosmans]]''' ir vairāk pazīstams ar Bosmana lēmumu, nevis sasniegumiem futbolā?
* ...ka '''[[Iterzene|Iterzenē]]''' Matiass Rusts sāka savu vēsturisko lidojumu uz Sarkano laukumu 1987. gadā?
* ...ka [[Stambula|Stambulā]] esošais '''[[Dževahira tirdzniecības centrs]]''' ir pasaulē septītais un Eiropā lielākais tirdzniecības centrs?
* ...ka '''[[Intars Dambis]]''' ir kļuvis par [[Eiropa]]s čempionu bobslejā?
* ...ka līdz 18. gadsimtam mākslas darbus '''[[restaurācija|restaurēja]]''', tikai lai būtu skaisti un atbilstu saimnieka gaumei?
[[Attēls:Easter eggs - straw decoration.jpg|99px|right|Trauks ar lieldienu olām]]
* ...ka daudzi pagāniskie kristiešu '''[[Lieldienas|Lieldienu]]''' svinēšanas elementi ir kļuvuši par tradīcijām? (attēlā — trauks ar Lieldienu olām)
* ...ka '''[[fon Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauenu]]''' dzimta radusies Tīzenhauzenā un ieceļojusi [[Latvija|Latvijā]] krusta karu laikā 13. gadsimtā?
* ...ka '''[[Gņeva]]s''' pilsēta pirmo reizi rakstos minēta 13. gadsimta pirmajā pusē?
* ...ka '''[[Trumena doktrīna|Trumena doktrīnu]]''' uzskata par [[aukstais karš|aukstā kara]] sākumu?
* ...ka '''[[Karls Dēnics]]''' uz īsu brīdi kļuva par [[Vācija]]s prezidentu pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nāves?
* ...ka '''[[Andris Dambis]]''' [[1996]]. gadā viņš kļuva ar pirmo latviešu autosportistu, kurš ir izcīnījis kādu [[Eiropa]]s godalgu?
[[Attēls:Brain 090407.jpg|99px|right|Cilvēka smadzenes]]
* ...ka '''[[smadzenes]]''' (attēlā) ir visiem [[mugurkaulnieki]]em?
* ...ka '''[[Gleivicas incidents]]''' kalpoja kā iemesls [[Vācija]]s iebrukumam [[Polija|Polijā]] [[1939]]. gadā?
* ...ka arābu valodā vārdam &quot;[[Dievs islāmā|Allāhs]]&quot; ir izveidota īpaša '''[[ligatūra]]'''?
* ...ka [[Indonēzija]]s lielākā sala '''[[Sumatra]]''' ir sestā lielākā sala pasaulē?
* ...ka pirmā '''[[mobilā observatorija]]''' Eiropā tika izveidota Latvijā?
[[Attēls:Broadway tower edit.jpg|right|150px]]
* ...ka '''[[Bruno Senna]]s''' autosportista karjera tika pārtraukta uz 10 gadiem pēc tam, kad viņa tēvocis [[Airtons Senna]] gāja bojā sacīkšu avārijā?
* ...ka '''[[Brodvejas tornis|Brodvejas torni]]''' lords Koventrijs uzcēla tikai tāpēc, lai viņa sieva varētu pārliecināties, ka no viņas mājas būs redzama signāluguns uz tā?
* ...ka [[Malaizija|Malaizijā]] '''[[sikspārņi]]''' tiek lietoti arī uzturā?
* ...ka [[Zeme]]s [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] valdošais '''[[gadalaiks]]''' ir pretējs [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]] valdošajam?
* ...ka par '''[[Floresas cilvēks|hobitiem]]''' ir iesaukta izmirusi [[Homo ģints|cilvēku ģints]] suga, kura dzīvoja Indonēzijā?
[[Attēls:LauraPausini.jpg|right|120px]]
* ...ka itāliešu dziedātājas '''[[Laura Pauzīni|Lauras Pauzīni]]''' (attēlā) albumi visā pasaulē ir tikuši pārdoti vairāk nekā 32 miljonos eksemplāru?
* ...ka '''[[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]''' ir piedzīvojusi vismaz 15 dažādus nosaukumus?
* ...ka '''[[jūras līmenis]]''' 20. gadsimta laikā ir pacēlies par 20 centimetriem?
* ...ka grupai [[U2]] sava albuma '''&quot;[[October (albums)|October]]&quot;''' ierakstīšanas laikā studijā nācās improvizēt ar dziesmu vārdiem, jo bija nozagta mape ar jau sacerētajiem dziesmu tekstiem?
* ...ka '''[[Reinjona|Reinjonā]]''' nabadzīgo franču kolonistu pēcteči žargonā tiek saukti par &quot;mazajiem baltajiem&quot; (''P'tit blancs'')?
[[Attēls:Mummy at British Museum.jpg|right|150px]]
* ...ka vārds '''&quot;[[mūmija]]&quot;''' (attēlā) ir cēlies no persiešu un arābu valodas vārda ''mūmiyyah'' (مومية), kas nozīmē — bitumens?
* ...ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķes [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] 1990. gada albuma '''[[The Immaculate Collection (albums)|The Immaculate Collection]]''' sākotnējais nosaukums bija &quot;Ultra Madonna&quot;?
* ...ka '''[[Christmas Tree EXEC]]''' bija pirmā tīkla veida vīrusa programa (interneta tārps), kas 1987. gada decembrī paralizēja vairākus internacionālos datoru tīklus?
[[Attēls:EPR OLK3 TVO fotomont 2 Vogelperspektive.jpg|right|150px]]
* ...ka, kopš Čornobiļas AES avārijas 1986. gadā, Eiropā pirmo reaktoru sāka būvēt tikai 2005. gadā '''[[Olkiluoto atomelektrostacija|Olkiluoto atomelektrostacijā]]''' (attēlā)?
* ...ka kopš [[2003. gads|2003]]. gada ik gadu tiek organizēta '''[[gada vārds Latvijā|gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena]]''' meklēšanas akcija [[Latvija|Latvijā]]?
* ...ka amerikāņu fotogrāfs '''[[Filips Halsmans]]''' ir dzimis [[Rīga|Rīgā]]?
* ...ka staigājot pa nīlzirgu mugurām, '''[[Āfrikas jakana]]''' ar saviem nagiem saskrāpē to un tādēļ nīlzirgi cenšas tos nokampt, rezultātā apdraudot šī putna dzīvību?
* ...ka '''[[Gvena Stefani]]''' savu dziedātājas karjeru sāka 1980. gadu otrajā pusē kā sava brāļa Ērika izveidotās rokgrupas &quot;No Doubt&quot; soliste?
* ...ka '''[[Ignalina]]''' pirmoreiz oficiāli rakstos minēta 1810. gadā, kad Ignas Tīzenhauzs nopirka Gineitišķu muižu un pievienoja to pie Ignalinas?
[[Attēls:Sandstar 300.jpg|right|121px]]
* ...ka '''[[Adatādaiņi|adatādaiņu]]''' kāpuriem ir izteikta divpusējā simetrija, bet pieaugušajiem starainā simetrija tiek uzskatīta par sekundāru, kas izveidojusies, pārejot uz sēdošu vai mazkustīgu dzīvesveidu (sk. attēlā — jūras zvaigzne starp jūras ežiem)?
* ...ka vācbaltu ķīmiķis '''[[Vilhelms Ostvalds]]''' ir vienīgais Latvijā dzimušais un strādājušais [[Nobela prēmija]]s laureāts?
* ...ka no visiem [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] [[faraons|faraoniem]] visilgāk valdīja '''[[Pepi II]]''' (94 gadus)?
* ...ka '''[[polietilēns]]''' dažkārt tiek saukts arī par polimetilēnu, jo tā [[molekula]]s sastāv no savā starpā saistītām metilēngrupām?
* ...ka pēdējā '''[[PlayStation]]''' spēle bija FIFA Football 2005, kura tika izdota gandrīz desmit gadus pēc konsoles nākšanas klajā?
* ...ka viens no lielākajiem ''būvlaukumiem'' pasaulē ir jaunā [[Kazahstāna]]s galvaspilsēta '''[[Astana]]'''?
* ...ka maldīgais uzskats par '''[[citronskābe]]s''' kaitīgumu radies bioķīmiskā [[Krebsa cikls|Krebsa cikla]] nosaukuma dēļ?
* ...ka '''[[skrejviļņa lampa|skrejviļņa lampu]]''' izgudrojis arhitekts [[Rūdolfs Kompfners]], par ko viņam piešķirts fizikas doktora grāds?
[[Attēls:Prokudin-Gorskii-09-edit2.jpg|right|121px]]
* ...ka viens no pirmajiem krāsu fotogrāfiju izmantoja Krievijas cara fotogrāfs '''[[Sergejs Prokudins-Gorskis]]'''? (attēlā viena no viņa fotogrāfijām)
* ...ka [[tanks|tanka]] '''[[Fiat 3000]]''' dizains tika aizgūts no [[Francija|franču]] [[Renault FT-17]]?
* ...ka '''[[mēles kauls]]''' ir vienīgais [[cilvēka skelets|cilvēka skeleta]] kauls, kas tieši nesavienojas ar citiem [[kauli]]em?
* ...ka '''[[Ernsts Johans Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]]''' valdīšanas laikā pār [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogisti]] tika uzbūvētas [[Jelgavas pils|Jelgavas]] un [[Rundāles pils|Rundāles]] pilis?
* ...ka '''[[Doom (videospēle)|Doom]]''' ir atzīta par visu laiku labāko datorspēli?
[[Attēls:Gray164.png|right|100px]]
* ...ka '''[[asaru kauls]]''' ir pats mazākais [[cilvēka galvaskauss|cilvēka galvaskausa]] kauls?
* ...ka '''[[vaiga kauls]]''' (attēlā, vidū) ir viens no izturīgākajiem [[cilvēka galvaskauss|cilvēka galvaskausa]] sejas daļas kauliem?
* ...ka grupas [[U2]] solista '''[[Bono]]''' pseidonīms radies no latīņu valodas ''Bono Vox'', kas nozīmē &quot;labā balss&quot;?
* ...ka kinofilma '''[[Rīgas sargi]]''' jau piektajā tās rādīšanas nedēļā kļuva par kinoteātros skatītāko latviešu filmu, kas uzņemta pēc neatkarības atgūšanas?
* ...ka pirmajos 18 mēnešos kopš nonākšanas tirgū tika pārdotas vairāk nekā miljons '''[[Ford Mustang]]''' automašīnas?
* ...ka '''[[pīļknābji]]''' ir viena no piecām [[zīdītāji|zīdītāju]] sugām, kuru pārstāvji dēj olas?
[[Attēls:Parthenon from west.jpg|right|99px]]
[[Attēls:Joshua A Norton.jpg|right|121px]]
* ...ka 1859. gadā '''[[Džošua Abrahams Nortons]]''' (attēlā) pasludināja pats sevi par [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] imperatoru?
* ...ka [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] vairāk nekā 4000 gadus galvenais nāves soda veids bija '''[[sabradāšana ar ziloni]]'''?
* ...ka '''[[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]]''' runā visvairāk cilvēku?
* ...ka '''[[geizers|geizeri]]''' ir sastopami tikai sešos reģionos pasaulē?
* ...ka '''[[Partenons]]''' (attēlā) ir celts par godu grieķu dievietei [[Atēna]]i?
* ...ka Saša Barons Koens ir '''[[Kembridžas Universitātes absolventu uzskaitījums|studējis vēsturi Kembridžas Universitātē]]'''?
* ...ka, ja visi cilvēka '''[[muskuļi]]''' vienlaikus darbotos vienā un tajā pašā virzienā, cilvēks spētu pacelt 20—30 tonnu?
* ...ka '''[[Šķēles 1. Ministru kabinets]]''' bija pagaidām vienīgais, kuru vadīja bezpartijisks [[Latvijas Ministru prezidenti|premjerministrs]]?
* ...ka '''[[Ķīna|Ķīnā]]''' dzīvo gandrīz piektā daļa no visas pasaules iedzīvotājiem?
* ...ka '''[[Oksirinkhosa]]''' ir viena no visnozīmīgākajām [[arheoloģija|arheoloģisko]] atradumu vietām, kāda jebkad ir atrasta?
* ...ka '''[[Juris Upatnieks]]''' ir bijis vistuvāk no latviešu zinātniekiem, lai iegūtu [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju par]] sava darba ieguldījumu [[hologrāfija]]s attīstībā?
[[Attēls:CH-AL Geneva 2003-06-11.jpg|right|150px]]
* ...ka '''[[Ženēvas stadions]]''' ir viens no četriem [[Šveice]]s [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]] [[futbols|futbola]] čempionāta stadioniem?
* ...ka '''[[fidžiešu valoda]]''' ir dzimtā valoda mazāk nekā pusei [[Fidži]] iedzīvotāju?
* ...ka '''[[pingvīni]]em''' kauli ir līdzīgi zīdītāju kauliem (delfīna un roņa), jo nesatur iekšējos dobumus, kā tas ir citiem putniem?
* ...ka apzīmējumu &quot;'''[[Impresionisms]]'''&quot; izgudroja kāds mākslas kritiķis, asi nosodot šo stilu?
[[Attēls:Anders-Celsius-Head.jpg|right|100px]]
* ...ka '''[[Anderss Celsijs]]''' (attēlā) izgudroja temperatūras skalu, kurā 100 grādi bija ledus kušanas temperatūra, bet 0 grādi ūdens vārīšanās temperatūra, savukārt mūsdienu skalu izveidoja Kārlis Linnejs?
* ...ka datorspēles '''[[F1 Challenge '99-'02]]''' spēlētāji un fani veidoja paši savas sezonas, tostarp, citas sacīkšu sērijas, citas sezonas un izdomātas sezonas?
* ...ka rallija čempiona '''[[Ričards Bērnss|Ričarda Bērnsa]]''' smadzeņu audzējs tika atklāts ceļā uz Velsas ralliju, kad pilots zaudēja samaņu?
* ...ka '''[[Belgradas miera līgums (1739)|1739. gada Belgradas miera līgums]]''' izbeidza divus gadus ilgās sadursmes austriešu-turku karā, kura laikā [[Hābsburgi]] bija pievienojušies [[Krievijas impērija|Krievijai]] [[Krievu-turku karš (1735–1739)|krievu-turku karā]]?
* ...ka '''[[GP2]]''' nedēļas nogalē maksimālo punktu skaitu (20) ir savācis tikai [[Nelsons Anželo Pikē|Nelsiņjo Pikē]] [[2006. gads|2006]]. gada [[Ungārija]]s posmā?
[[Attēls:SolarSailRepairIss016e008875.jpg|right|100px]]
* ...ka misijā '''[[STS-120]]''' kosmonauti veica [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautiskās kosmiskās stacijas]] ieplīsušo saules bateriju neplānotu remontu, sameistarojot no kabeļa un metāla plāksnītēm kaut ko līdzīgu krekla aproču pogām. (attēlā)
* ...ka [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, pēc [[Polijas kampaņa]]s, '''[[Drohičina]]''' bija robežpilsēta starp [[Vācija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] okupētajām Polijas daļām?
* ...ka [[Formula 1|F1]] ekspilotu '''[[Džulians Beilijs|Džulianu Beiliju]]''' mediji uzskata par BBC raidījuma &quot;Gāzi grīdā!&quot; noslēpumaino sacīkšu braucēju, Stigu?
[[Attēls:Dubulttriode darbiibaa.jpg|right|80px]]
* ...ka, lai samazinātu [[elektronu lampa|elektronu lampu]] skaitu aparatūrā, vienā korpusā tika ietilpinātas 2 lampas ('''[[dubultdiode]]''' un dubulttriode — sk. attēlā) vai pat 3 ('''[[dubultdiode-triode]]''')?
* ...ka '''[[Quake]]''' ir pirmā popularitāti ieguvusī 3D datorspēle, kurā bija pielietota pilnīga 3D tehnoloģija?
* ...ka '''[[Rīcības programma (1968)|1968. gada Rīcības programma]]''' paredzēja [[Čehoslovākija]]i atrast savu ceļu, kā sasniegt sociālismu, neatkarīgi no [[Padomju Savienība|PSRS]]?
* ...ka '''[[Zalkša zīme]]''' ir gudrības un zintniecības simbols?
* ...ka '''[[Džeimsa sala]]''' agrāk tika saukta par Svētā Andreja salu un bija [[Kurzemes hercogiste]]s koloniālā teritorija?
* ...ka pieaugušam cilvēkam ir ~206 '''[[kauli]]''' un tie veido ~18% ķermeņa masas?
* ...ka '''[[Uzvaras parks]]''' tika atklāts jau 1910. gadā?
[[Attēls:Brian_Molko_Placebo.jpg|right|121px]]
* ...ka '''[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]''' atrodas [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]]?
* ...ka grupas &quot;[[Placebo]]&quot; solists, brits '''[[Braiens Molko]]''' (attēlā) ir dzimis [[Brisele|Briselē]]?
* ...ka '''[[vairāku bumbu sistēma]]''' [[futbols|futbolā]] ļauj turpināt spēli ar citu bumbu, nezaudējot laiku, ja bumba tiek izsista autā?
* ...ka [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] atrašanās vietā kādreiz atradās [[Pēteris I|Pētera I]] statuja?
[[Attēls:HulmeDenis196508.jpg|right|121px]]
* ...ka '''[[Stambulas trase]]''' bieži tiek salīdzināta ar slaveno [[Spa-Frankošampa]]s trasi?
* ...lai autosacīkšu pilotus informētu par situāciju trasē tiek izmantoti '''[[F1 karogi|karogi]]'''?
* ... pirmajās 11 '''[[Mikrofona aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujās]]''' uzvarēja [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmas, līdz viņš izlēma vairs nepiedalīties?
* ...1967. gada [[Formula 1]] čempions '''[[Denijs Halms]]''' (skat. attēlā) savā pirmajā F1 sacīkstē astoņus apļus atpalika no līdera?
* ... ka '''[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā]]''' pirmoreiz kopš 1962. gada notiks [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kas tiek uzskatīta par [[hokejs|hokeja]] dzimteni?
* ...'''[[Roņu sala]]s''' iedzīvotāji (pārsvarā zviedri) 1919. gadā izvēlējās pievienoties nevis [[Latvija]]i bet gan [[Igaunija]]i tāpēc, ka Igaunijas salās jau bija citas zviedru kopienas?
* ...Saipana '''[[Ziemeļu Marianas Salas|Ziemeļu Marianu Salās]]''' ir vieta ar pasaulē vismazāk mainīgo temperatūru?
[[Attēls:Flag of Andorra.svg|right|60px]]
* ...Zemes aukstākā jūra ir '''[[Linkolna jūra]]''', kuru visu gadu klāj līdz 15 metrus bieza ledus sega?
* ...līdz 1825. gadam '''[[Oksforda]]s''' pilsēta vienreiz gadā maksāja universitātei 1 pensu par katru no 1355. gada nemieros nosistajiem 63 studentiem?
* ...'''[[Sumo]]''' cīņas sekmes atkarīgas no cīkstoņa spēka un masas, kas var sasniegt pat 280 kg?
* ...ka '''[[skinhedi|skūtgalvju]]''' (skinhedu) grupējumi mēdz būt gan ar rasistiskiem, gan, gluži pretēji, — anti-rasistiskiem uzskatiem?
* ...ka SS vadītājs '''[[Heinrihs Himlers]]''' piedzima ģimnāzijas skolotāja ģimenē, bet SS formastērpa dizainu izstrādāja firma ''Hugo Boss''
* ...ka pirms 1866. gada '''[[Andoras Principāta karogs|Andoras karogā]]''' (skat. attēlā) bija tikai dzeltenā un sarkanā krāsa, bet zilo krāsu karogam lika pievienot [[Napoleons III]], lai uzsvērtu [[Francija]]s ietekmi uz valsti
* ...ka ik gadus uz Zemes virsmas nokrīt 505 000 km³ '''[[nokrišņi|nokrišņu]]''', no kuriem 398 000 km³ nokrīt [[Pasaules okeāns|Pasaules okeānā]]?
* ...ka par vērtīgākajiem '''[[avots|avotiem]]''' Latvijā uzskatāmi [[Ķemeri|Ķemeru]] sēravoti?
* ...ka vislabāk saglabājies liela meteorīta krāteris uz Zemes ir '''[[Elgigitgins]]''' — ezers Čukču pussalā?
[[Attēls:Tettigonia viridissima.JPG|right|60px]]
* ...ka vienīgā sauszeme '''[[Sargasu jūra|Sargasu jūrā]]''' ir [[Bermudu salas]]?
* ...ka '''[[receptīvā estētika]]''' literatūras pētniecības un teksta interpretācijas centrā izvirza lasītāju un lasīšanas aktu, teksta iedarbību uz lasītāju?
* ...ka '''[[taisnspārņu kārta|taisnspārņu]]''' (skat. attēlā) priekšējie spārni lidošanai praktiski nav derīgi, toties to trīšana savā starpā vai pret pakaļkājām ir tā, kas rada sisināšanas skaņu?
* ...ka [[Kanāriju salas|Kanāriju salu]] nosaukumu ieviesis [[Mauretānija]]s valdnieks '''[[Juba II]]''', jo salās bija sastopami nikni [[suns|suņi]] ([[latīņu valoda|latīņu valodā]] ''canaria'')?
* ...ka '''[[Polijas futbola izlase]]''' ir divkārtēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] trešās vietas ieguvēja un arī [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskā čempione]], taču vēl nekad nav piedalījusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta finālturnīrā]]?
* ...ka '''[[Sulu jūra]]s''' dzīlēs starp dažāda blīvuma ūdens slāņiem novērojami līdz 90 metrus augsti viļņi?
* ...ka 2000. gadā Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija izlēma, ka uz Zemes ir piektais '''[[okeāns]]''' — Dienvidu okeāns?
[[Attēls:Tughra of Selim III.JPG|right|61px]]
* ...ka mūsdienu šausmu literatūras pamatā ir '''[[gotiskā literatūra]]'''?
* ...ka '''[[fantāzijas literatūra]]''' ir spēcīgi ietekmējusies no mitoloģijas un viduslaiku leģendām?
* ...ka konfūcisms par valsts reliģiju Ķīnā tika pasludināts '''[[Haņu dinastija]]s''' laikā?
* ...ka minimālais vecums, no kura Romas republikas laikā varēja ievēlēt par '''[[konsuls (Roma)|konsulu]]''', bija 41 gads patricietim, 42 gadi — plebejam?
* ...ka Osmaņu impērijas sultāni, parakstot oficiālus dokumentus un vēstules, lietoja īpašu zīmi — '''[[tugra|tugru]]''' (skat. attēlā)?
* ...ka Kambodžas ezers '''[[Tonlesaps]]''' apgādā ar pārtiku vairāk nekā 3 miljonus cilvēku un dod ap 60% no visiem Kambodžā patērētajiem proteīniem?
[[Attēls:Thebirds.jpg|right|60px]]
* ... ka Alfrēda Hičkoka filmā '''&quot;[[Putni (kinofilma)|Putni]]&quot;''' tika izmantotas tikai mākslīgi radītas putnu skaņas?
* ... ka no '''[[berils|berila]]''' Senajā Britānijā izgatavoja lodes, kurās priesteri saskatīja pārdabiskas lietas?
* ... ka, lai uzlabotu '''[[smaragds|smaragda]]''' izskatu, tas tiek turēts augu eļļā?
* ... ka '''[[bruņurupuči]]''' aug visu dzīvi, augšanai pakāpeniski palēninoties?
* ... ka '''[[Valters Skots]]''' ir viens no vēsturiskā romāna žanra aizsācējiem?
* ... ka viens no lielākajiem vārsmās rakstītajiem darbiem '''[[literatūras vēsture|literatūras vēsturē]]''' ir senindiešu eposs &quot;Mahābhārata&quot;?
* ... ka vārda '''&quot;[[ebreji|ebrejs]]&quot;''' vēsturiskā nozīme ir &quot;tie, kas klejo no vietas uz vietu&quot;?
* ... ka '''[[Feniķija|feniķieši]]''' bija pirmie, kas jau 598-595. g. p.m.ē. apkuģojuši apkārt [[Āfrika]]i, domādami gan, ka pieveikuši tikai [[Lībija|Lībiju]]?
* ... ka nosaukums &quot;[[jaunlatvieši]]&quot; '''''[[pirmā atmoda|pirmās atmodas]]''''' laikā radies no Vācijā izveidojušās literātu liberālistiskās kustības &quot;Junges Deutschland&quot;, kuras pamatidejas bija līdzīgas jaunlatviešu kustībai?
* ... ka mūra ēkas ar koka pārsegumu [[Eiropa|Rietumeiropā]] sāka būvēt '''[[Karolingu renesanse]]s''' laikā?
* ... ka dzejnieks un tulkotājs '''[[Salvatore Kvazimodo]]''' kļuva par literātu, studējot ģeodēziju?

== Diskusija ==


: Nevaru tagad atrast avotu (ja nekļūdos, tas bija rakstīts tādā grāmatā ar ziliem vākiem, &quot;Eiropas tautu hronika&quot; laikam saucas&quot;, kas man nav tagad pie rokas), bet skaidri atceros lasījis faktu, ka jau krietni pirms šī laikā Āfrikai pirmie apkārt apceļoja ēģiptieši kaut kāda tur faraona uzdevumā. --[[Lietotājs:Neonz|neonz]] 09:16, 11 jūlijā, 2006 (UTC)
:: Pārkopēju šo uz [[Diskusija:Feniķija]] — fakts bija ņemts no attiecīgā raksta. --[[Lietotājs:Knakts|knakts]] 17:12, 11 jūlijā, 2006 (UTC)
Ieteicams pārveidot bildi uz 121 pikseļa rezolūciju, jo Opera visas bildes, kuru platums sasniedz 120 pikseļus uzskata par reklāmām. [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] 16:01, 12 septembrī, 2007 (UTC)
: ok, gatavs -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 16:28, 12 septembrī, 2007 (UTC)
Varētu ielikt Molko bildi — Attēls:Brain molko placebo.jpg. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 06:57, 21 oktobrī, 2007 (UTC)

Pārkārtoju vēl neizmantoto faktu ieteikumus agrākajā secībā (vecākie sākumā, jaunākie beigās). Vai tiešām Quake ir pirmā populārā 3D spēle? (Doom bija vēl populārāks, tikai tas nebija pilnībā 3D (taču no ārpuses pārāk neatšķīrās)). -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 16:04, 4 novembrī, 2007 (UTC)
: Tās spēles, kas bija pirms ''Quake'', skaitījās it kā pseido-3D, jo izmantotie modeļi bija &quot;plakani&quot;, kā multiplikācijā. ''Quake'' modeļi sastāvēja no liela skaita atsevišķu daudzstūru vai trīsstūru, kas veidoja īstu trīsdimensiju figūru, kam varēja apiet apkārt un no katra skatu punkta tā izskatījās savādāk. ''Doom'' jau arī nebija pati pirmā tāda spēle, pirms tam bija Volfenšteins un laikam vēl kaut kas. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:15, 4 novembrī, 2007 (UTC)
:: Nu jā, tā versija, kas bija [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veidnes_diskusija:Vai_tu_zin%C4%81ji&amp;oldid=193896 šitajā] revīzijā pat bija saprotamāka (ok, stils varbūt nebija tik labs, bet domu saprast varēja labāk). Doom karte bija 2D, visi līķi un paceļamie priekšmeti arī bija 2D bet monstri (un cilvēciņi tīkla spēlēs) bija daļēji 3D. Quake pilnīgi viss bija 3D. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 16:47, 4 novembrī, 2007 (UTC)
::: īsts 3D ir pārlieku burtisks pārcēlums no angļu raksta kuru nezinot par pseido-3D nevar saprast. Vai nevar pateikt kaut kā labāk ? Teiksim &quot;pirmā [..] spēle, kura pilnībā sastāvēja no 3D modeļiem&quot; vai tamlīdzīgi ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#020087;&quot;&gt;sist!&lt;/span&gt;]]&lt;/small&gt; 17:45, 4 novembrī, 2007 (UTC)
:::: Pirmā 3D spēle, kurā bija pielietota pilnīga 3D tehnoloģija? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:19, 4 novembrī, 2007 (UTC)
::::: Vispār laba ideja :) [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 18:33, 4 novembrī, 2007 (UTC)

Tās divkāršās un trīskāršās radiolampas vispār nav nekas sevišķi neparasts — savā laikā Rietumeiropā tika ražoti tā saucamie kompaktroni — 12 un vairāk kāju lampas, kur iekšā bija pat līdz 5 vai vairāk neatkarīgām lampām. Diemžēl vairs lāgā neatceros, kur to lasīju, bet šī tehnoloģija tika attīstīta mazāk dēļ kompaktifikācijas, vairāk dēļ nodokļiem uz radioaparātiem — par katru atsevišķu lampas &quot;balonu&quot; bija jāmaksā papildus nodoklis. Tādas lampas ir liels retums, jo līdz ar tranzistoru ieviešanu tas viss izbeidzās :) Atradīšu informāciju, uzrakstīšu atsevišķu rakstu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:36, 4 novembrī, 2007 (UTC)
: Es jau nemaz nezināju, ka bijušas 2 un trīskāršās, kur nu vēl 12. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 06:04, 5 novembrī, 2007 (UTC)

Man kaut kā nepatīk tas &quot;briežu mīlētājs&quot;. Tas noteikti ir tiešs tulkojums no angļu valodas. Ja paraktos dziļāk, droši vien varētu atrast labāku nosaukumu. Arī raksts [[Oskars (personvārds)]] satur tikai 2 teikumus.
: &quot;Deer lover&quot; — kas tev nepatīk? Turklāt, derētu ielikt kādu bildi šajā teksta blāķī, kaut vai Quake logo. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 14:53, 14 novembrī, 2007 (UTC)
:: Nepatīk tulkojums &quot;briežu mīlētājs&quot;. Tā kā diez vai kāds zin gēlu valodu, tad mēs izmantojam kā starpnieku angļu valodu, bet šeit var gadīties nesakritība vārdu dažādas nozīmes lietojumos. Tie ir tikai mani minējumi, bet varbūt tas nozīmē &quot;briežu cienītājs&quot;, varbūt &quot;tāds, kam patīk brieži&quot;. Varbūt tais laikos ar vārdu &quot;oscar&quot; apzīmēja mednieku, kas medīja tikai briežus. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 15:16, 14 novembrī, 2007 (UTC)
::: Kāpēc tu domā, ka tādā gadījumā angļu vikipēdijā tas nebūtu rakstīts ? Viņiem lover nozīmē aptuveni to pašu ko mums, mīlnieks pat varbūt būtu bijis precīzāks tulkojums, mitoloģiskiem tēliem bieži vien ir sirsnīgas attiecības ar dzīvniekiem ;) Kas attiecas uz pārējo — man savukārt vispār nepatīk, ka &quot;Vai tu zināji ?&quot; tiek likti aizmetņi --~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#020087;&quot;&gt;sist!&lt;/span&gt;]]&lt;/small&gt; 18:51, 14 novembrī, 2007 (UTC)
Skat. [http://en.wikipedia.org/wiki/User_talk:Blake3522 šo diskusiju angļu Vikipēdijā]. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 12:09, 16 novembrī, 2007 (UTC)
: Un tu to jautā cilvēkam kurš savā lapā ir norādījis, ka viņam ir 20 dzimtās valodas ? Turklāt spriežot pēc angļu raksta saites, runa ir par Senīru valodu, kas ap šo laiku ir sadalījusies trijās jaunās valodās ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#020087;&quot;&gt;sist!&lt;/span&gt;]]&lt;/small&gt; 01:26, 17 novembrī, 2007 (UTC)
:: Tas [[:en:User:blake3522|Blake3522]] neizskatās īsti par pilnu ņemams... K.Siliņa &quot;Latviešu personvārdu vārdnīcā&quot; (&quot;Zinātne&quot;, 1990) par briežu mīlēšanu attiecīgajā šķirklī nekas nav teikts. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:42, 17 novembrī, 2007 (UTC)
::: Angļu Vikipēdijā ir arī tāda lieta kā Reference desk, kur man stāstīja, ka runa esot par draudzību, google arī šķiet to apstiprina, tātad nomainīšu uz &quot;briežu draugs&quot;. Vai nevajadzētu šo faktu no šejienes izņemt, ņemot vērā izmaiņas rakstā ?
::: P.S. Starp citu kādu nozīmi tā personvārdu vārdnīca piedāvā ? --~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#020087&quot;&gt;sist!&lt;/font&amp;amp;gt;]]&lt;/small&gt; 16:11, 17 novembrī, 2007 (UTC)
:::: Ja tas ir briežu draugs, tad vajadzētu tā arī izmainīt. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 16:12, 17 novembrī, 2007 (UTC)
:::: Vārdnīca apskata to pašu senangļu dievu un šķēpu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:51, 17 novembrī, 2007 (UTC)
Fakts par austriešu turku karu skan kaut kā dīvaini — vai nebūtu labāk teikt, piemēram &quot;Kas izcēlās kad Hābsburgi pievienojās&quot; ? ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#020087;&quot;&gt;sist!&lt;/span&gt;]]&lt;/small&gt; 22:00, 28 novembrī, 2007 (UTC)

: &quot;atzīta par visu laiku labāko datorspēli&quot; bez atsauces uz vērtētāju ir reklāma, ar atsauci — diez vai būs interesanta. [[Special:Contributions/89.201.57.201|89.201.57.201]] 14:56, 30 decembrī, 2007 (UTC)
:: [[doom|Rakstā]] jau ir atsauce (pie kam ļoti labi redzama (3. atsauce, pirmās rindkopas pēdējais teikums))(raksts gan ir īss un par pašu spēli diezko daudz nepasaka, bet tā ir cita problēma) -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 15:31, 30 decembrī, 2007 (UTC)
::: Par to jau ir runa, ka veidnē, un tādejādi sākumlapā šis vērtējums tiek pasniegts kā absolūts. [[Special:Contributions/89.201.57.201|89.201.57.201]] 15:54, 30 decembrī, 2007 (UTC)

=== Attēli, ziņu ticamība un vispārzināmība ===
Vai kāds varētu ielikt rakstā &quot;[[Zalkša zīme]]&quot; attēlu? Dīvaini sanāk — ja izdodas cilvēku ieinteresēt, viņš klikšķina, un... zīmi neredz. [[Lietotājs:217.198.224.13|217.198.224.13]] 13:16, 12 novembrī, 2007 (UTC)

: Vispār varētu ielikt Uzvaras pieminekļa bildi, citādi bez bildes tas teksts neizskatās tik ieinteresējošs :) [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 13:19, 12 novembrī, 2007 (UTC)

:: Man pašreiz nav fotoaparāta... Starp citu, pēdējiem 4 rakstiem nav norādīti nekādi ziņu avoti. Domāju, ka lv.wiki ir daudz faktu ar atsaucēm. Vēl būtu vērā ņemams, ka vairums lietotāju ir no Latvijas — droši vien, to, ka Kurzemei bija kolonijas Āfrikā un LLU ir Jelgavas pilī, tie zina — bet no tiem pašiem rakstiem varētu ņemt kadus citus, mazāk zināmus faktus. [[Lietotājs:217.198.224.13|217.198.224.13]] 13:22, 12 novembrī, 2007 (UTC)
::: Es domāju par pašu sākumlapu, uzvaras pieminekļa bilde kā tāda ir. Paskaties raksta hronoloģiju, tur var redzēt, ka parasti ir bildes pie teksta. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 13:43, 12 novembrī, 2007 (UTC)
Pie krievu-čukču kariem šito bildi nevajadzētu akcentēt. Bilde tomēr ir no Sibīrijas, nevis Ziemeļu iekarošanas (citas tautas, citi laiki). Es labāk pameklēšu kaut ko tuvāku tēmai. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:23, 12 februārī, 2008 (UTC)

=== Punktuācija ===

: Četros pēdējos (pirmajos no augšas) teikumos nav vajadzīgs komats pēc &quot;ka&quot;! [[Lietotājs:Aleksandrs Kuzmins|Aleksandrs Kuzmins]] 11:27, 22 decembrī, 2007 (UTC)
:: Paldies, izlaboju visur! Stingri ņemot, tas komats būtu jāliek aiz '''Vai tu zināji...''' — taču tas kaut kā neveikli izskatītos. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 11:35, 22 decembrī, 2007 (UTC)

=== Jauns ===

Man liekas varētu iekļaut šo http://lv.wikipedia.org/wiki/Christmas_Tree_EXEC , tātad &quot;Vai tu zināji, ka Christmas Tree EXEC bija pirmā tīkla veida vīrusa programa, kas 1987. gada Decembrī paralizēja vairākus internacionālos datoru tīklus.&quot; Rakstu var pielabot ja domājat ka viņā kautkas nav gluži pareizi. [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]]

Tas ka neatbild nozīmē atteikums? [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]]
: manuprāt var iekļaut, šo faktu gan varēja pielikt pie pārējiem, jo šeit neviens tik bieži neskatās -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 17:15, 16 janvārī, 2008 (UTC)
:: Kur ir tie pārējie? :) [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]]
::: Sadaļa &quot;Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā)&quot;. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 17:25, 16 janvārī, 2008 (UTC)

=== Par daudz faktu ===
Pašlaik pirmajā lapā ir 7 fakti. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 07:42, 20 janvārī, 2008 (UTC)
: Tagad izlaboju. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 08:05, 20 janvārī, 2008 (UTC)

=== Sumatra ===
[[Sumatra]] nav sestā lielākā Indonēzijas sala--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 06:05, 2 februārī, 2008 (UTC)
: Biju sajaucis — Sumatra ir sestā lielākā pasaules sala un atrodas Indonēzijā. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 07:41, 2 februārī, 2008 (UTC)

=== Sarkanā saite ===
Jāizņem sarkanā saite par 1939. gadu. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 15:05, 4 februārī, 2008 (UTC)

=== Izmiršana ===

Vai tu zināji ka iespējams līdz 2100. gadam [[izmiršana|izmirs]] puse zināmo sugu. [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]] 05:37, 9 martā, 2008 (UTC)

=== Līdzīgi fakti ===
Nav labi likt blakus līdzīgus faktus. Piem.,
 Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts savieno Stambulas Eiropas un Āzijas daļas
un
 Bosfors šķir Stambulas Eiropas un Āzijas daļas
labāk pagaidīt, un ielikt pēc kāda laika. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 20:07, 17 martā, 2008 (UTC)

=== Nokia 3310 ===
en.wiki rakstā bija rakstīts, ka tas bija un ir populārs modelis '''austrumeiropā''', par rietumeiropu tur nekas nebija teikts. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 03:46, 6 jūnijā, 2008 (UTC)

=== Rakstu kvalitāte ===
Kāda jēga ielikt faktu uz rakstu, kurā ir tikai pāris teikumi? Pedējā laikā tādi parādās. Vajadzētu mums noformulēt kritērijus, kādiem rakstiem jābūt, lai varētu likt pirmajā lapā saites uz tiem. Nedomāju, ka tiem obligāti būtu jābūt &quot;labiem&quot; vai &quot;vērtīgiem&quot;, bet nu īsiem arī ne. Turklāt arī jāpārbauda faktu patiesums. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:00, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
: Piekrītu, bet līdz balsošanas līmenim gan nevajadzētu pacelt. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 10:02, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
:: Nekādas balsošanas nevajag, kvalitāte ir tieši tāda, kādai tai jābūt. Ja cilvēkiem patīk izķengāties pa vikipēdiju rakstot visādas glupības — neliegsim viņiem šo iespēju. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 11:25, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
::: Nevajadzētu likt aizmetņus, turklāt vēl tādus, kas sastāv tikai no tā paša teksta, kas tiek likts šeit. Varētu noteikt, ka ir jābūt noteiktam teksta daudzumam un atsaucēm. Bet no otras puses varbūt nevajag taisīt liekas problēmas — veidnes saturu tāpat regulāri maina tikai Yyy, šķiet, tagad viņš vienkārši pārkopē ieteiktos faktus veidnē, bet, ja viņam un nevienam citam nav iebildumu, varbūt viņš varētu arī izvērtēt vai faktam tiešām vajadzētu parādīties sākumlapā ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#90249A;&quot;&gt;*&lt;/span&gt;]] 12:36, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
:::: ''Nevajadzētu nelikt'' šito manas smadzenes vienkārši neķer. Bet nu pie lietas — ir dziļi vienalga vai tas fakts ir par Pikaču (hohohoho), marmoņmormoniem vai ķīmisko barometru, tā veidne jau nu (manuprāt) nav īpaši svarīgais vikipēdijas kvalitātes indikators. Tas ir tiešām tādā vienkāršā &quot;vai tu zināji&quot;? līmenī. Bet ja kādam gribās izvētīt faktu nozīmību pirms ielikšanas veidnē — laipni lūdzu, ja gribās sarežģīt dzīvi. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:18, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
::::: &lt;small&gt;Ak, dievs, es pārrakstījos — kāda šaušalīga traģēdija — neviens tagad noteikti nesapratīs domu un tas tagad trīs dienas jāapspriež.&lt;/small&gt; Šie teksti parādās sākumlapā pēc kuras cilvēki spriež par Vikipēdijas vispārējo kvalitāti un kurai būtu jārosina cilvēkus iesaistīties rakstot Vikipēdijai atbilstošus rakstus — ja tur parādās teksti par pokemonu anatomijas īpatnībām un citiem brīnumiem nevajadzētu brīnīties, kad kāds te raksta par savām teorijām un citiem murgiem ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;span style=&quot;color:#90249A;&quot;&gt;*&lt;/span&gt;]] 13:40, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
:::::: Palūgšu neizturēties ''nicinoši''. Protams, ka šaušalīgi atvainojos ka aizskāru adminstratora ziloņkaula troni. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:45, 26 jūnijā, 2008 (UTC)
:::: Šobrīd (18:39, 26 jūnijā, 2008 (UTC)) pirmie 2 fakti ir aizmetņi, taču tālākie ir garāki. Lielāko daļu faktu jau ieliek [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], es tos tikai ielieku pašā veidnē. Jā, es tiešām lielākoties vienkārši pārkopēju (un sīkāk skatos tikai tad, ja tas fakts ir ĻOTI aizdomīgs). Vajadzētu saarhivēt izmantotos faktus (tas saraksts jau ir ļoti garš). Iespējamie varianti: pārvietot uz veidnes diskusija:Vai tu zināji/arhīvs; pārvietot uz vikipēdija:vai tu zināji faktu arhīvs. Vēl, varbūt šai veidnei noņemt pilno aizsardzību? (atstāt daļēji aizsargātu) (lai to tieši varētu izmainīt reģistrēti lietotāji). -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 18:39, 26 jūnijā, 2008 (UTC)

=== Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; ===

Manuprāt fakts par Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot; ir jāņem ārā, ja skatās to, ka šeit tikai liek faktus no jaunākajiem rakstiem. Pirmais ieraksts par Zenit ir tapis tālajā 2006. gada novembrī.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 12:31, 30 augustā, 2008 (UTC)
: Bet arī fakts ir tāds, ka viņi Superkausu izcīnija tikai vakar. --[[Special:Contributions/84.237.230.62|84.237.230.62]] 14:13, 30 augustā, 2008 (UTC)
:: Tas tiesa! Te taču tiek arī ievietoti jaunumi? --[[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 14:15, 30 augustā, 2008 (UTC)
::: Kādam jāuzraksta raksts par [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]] un tad būs problēma atrisināta :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 14:38, 30 augustā, 2008 (UTC)
:::: Ok, nedaudz vēlāk uzrakstīšu! ;) --[[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 14:41, 30 augustā, 2008 (UTC)

=== Interwikis ===

Hello. Could anybody add the interwiki links, please?
&lt;pre&gt;
[[af:Sjabloon:Het u geweet]]
[[da:Skabelon:Vidste du at...]]
[[de:Vorlage:Hauptseite Schon gewusst]]
[[dsb:Pśedłoga:Zajmnostki]]
[[en:Template:Did you know]]
[[eo:Ŝablono:ĈefPaĝo/ĈuViSciasKe]]
[[es:Plantilla:Sabías que]]
[[fr:Modèle:Le saviez-vous ?]]
[[he:תבנית:הידעת?]]
[[hsb:Předłoha:HS-Wěš zo]]
[[nl:Sjabloon:Hoofdpagina - wist je dat]]
[[pl:Szablon:Czy wiesz]]
[[pt:Predefinição:Sabia que]]
[[ru:Шаблон:Знаете ли вы]]
[[sk:Šablóna:Vedeli ste]]
[[sv:Mall:Visste du att]]
[[szl:Szablon:Wjedźoužeś]]
&lt;/pre&gt;
Greetings --[[Lietotājs:Tlustulimu|Tlustulimu]] 21:38, 20 novembrī, 2008 (UTC)
: done. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 09:58, 21 novembrī, 2008 (UTC)
:: Thank you. --[[Lietotājs:Tlustulimu|Tlustulimu]] 16:25, 1 decembrī, 2008 (UTC)

=== Diskusija par Sīriusu ===
: Nebūtu īsti labi, ka Sīriuss būtu sākumlapā vienlaicīgi ar to [[Kuģa Ķīļa Eta|Kuģa Ķīļa Etu]] — pārāk līdzīgi fakti, turklāt šis fakts ir visai triviāls. Varbūt tā vietā likt, ka senie latvieši Sīriusu saukuši par Spuļģi vai vismaz nelikt vienlaicīgi ar Kuģa Ķīļa Etu? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:14, 11 janvārī, 2009 (UTC)
:: To ka varētu nelikt vienlaicīgi ar citām zvaigznēm, es piekrītu (arī par par Zelta bumbu nevajadzētu likt gandrīz reizē; skatīt zemāk), bet es domāju, ka daudzi nezina šo faktu, jo ļoti bieži man nākas dzirdēt, ka spožākā zvaigzne ir Polārzvaigzne...--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:12, 12 janvārī, 2009 (UTC)
::: Diemžēl tā laikam varētu būt gan :(Atstāsim tad, kā ir, bet no savstarpēji līdzīgiem faktiem tomēr būtu jācenšas izvairīties. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:04, 12 janvārī, 2009 (UTC)

=== Žiguļi ===
Vai tad &quot;Žigulis&quot; skaitās tikai modelis VAZ-2103, citi nē? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:33, 17 aprīlī, 2009 (UTC)
: &quot;Žiguļi&quot; bija no 1. līdz 7. modelim. Salīdzināju latvisko rakstu ar krievu. Ir redzams, ka cilvēks tulkojis, īpaši neiedziļinoties būtībā. Krievu tekstā ir teikts, ka VAZ-2103 ir &quot;Žiguļu&quot; jauna versija, bet latviešu — var saprast, ka tikai VAZ-2103 modelis ir nosaukts par &quot;Žiguļi&quot;. Tātad, šeit ieliktais &quot;fakts&quot; tiešām jāņem laukā vai jāatrod cits. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 06:30, 17 aprīlī, 2009 (UTC)

=== Pirmā Ziemassvētku egle ===
Fakts, protams, ir interesants, bet vai tam nevajadzētu būt no &quot;latviešu Vikipēdijas jaunākajiem rakstiem&quot; kā teikts [[Veidne:Vai tu zināji|veidnē]]? --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 02:48, 11 augustā, 2009 (UTC)
: Jā, pie jaunākajiem rakstiem šis noteikti neiederas. No otras puses, ja šo noteikumu atceltu, būtu mazāk problēmu, kur ņemt jaunus faktus. Angļiem ir divas līdzīgas sākumlapas sadaļas — fakti no jaunākajiem rakstiem un vienkārši interesanti fakti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:53, 11 augustā, 2009 (UTC)
:: Tad šo atstājam vai nē? -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 06:37, 24 augustā, 2009 (UTC)
::: Ja stingri pieturamies pie tā, ka tikai no jaunajiem rakstiem, tad šis fakts ir jāņem ārā.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:15, 24 augustā, 2009 (UTC)

=== Formulējuma precizitāte ===

&quot;Vai tu zināji ... ka arābi par Allāhu sauc jebkuru Dievu no Ābrama reliģijām?&quot; — Te jānorāda, ka t.s. ''ābramiskajās'' reliģijās nev nekādu &quot;jebkuru&quot; Dievu, jo visām šīm 3 reliģijām ir viens vienīgs kopīgs viens un tas pats Dievs, nevis 3 dažādi, tb jautājuma formulējums... hmm... visai aplams. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 04:33, 31 augustā, 2009 (UTC)


Kā var likt faktu, kuram rakstā ielikts &quot;nepieciešama atsauce&quot; ([[Rubika kubs]])? --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:38, 12 oktobrī, 2010 (UTC)
: Kā parasti attiecīgo rakstu nelāsīju un ieliku, tagad gan tas fakts izbeidzās dabiskā ceļā. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 10:04, 21 oktobrī, 2010 (UTC)</text>
      <sha1>lk92ssa2029olazbteg7js7xqsp3nyx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>24. jūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60188</id>
    <revision>
      <id>3666139</id>
      <parentid>3629440</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:54:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5342" xml:space="preserve">'''24. jūlijs''' ir gada 205. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (206. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 160 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Krista]], [[Kristiāna]], [[Kristiāns (personvārds)|Kristiāns]], [[Kristīne (personvārds)|Kristīne]], [[Kristīne (personvārds)|Kristīna]]

== Notikumi ==
* [[1198. gads]] — kaujā pret [[lībieši|līviem]] pie Rīgas kalna krita Ikšķiles [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|bīskaps Bertolds]].
* [[1567. gads]] — [[Marija I Stjuarte]] bija spiesta atteikties no troņa par labu savam gadu vecajam dēlam [[Džeimss I Stjuarts|Džeimsam I]].
* [[1923. gads]] — [[Šveice|Šveicē]] noslēgts [[Lozannas miera līgums]], kas noteica jaunu [[Anatolija]]s teritoriju sadalīšanu un izbeidza [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karu]].
* [[1977. gads]] — beidzās [[Lībijas-Ēģiptes karš]].
* [[1985. gads]] — ''[[Commodore (uzņēmums)|Commodore]]'' izlaida [[personālais dators|personālo datoru]] ''[[Amiga]]''.
* [[2005. gads]] — [[Lānss Ārmstrongs]] izcīnīja septīto ''[[Tour de France]]'' titulu pēc kārtas (2013. gadā diskvalificēts).
* [[2007. gads]] — par [[Albānija]]s [[Albānijas prezidenti|prezidentu]] kļuva [[Bamirs Topi]].

== Dzimuši ==
* [[1660. gads]] — [[Johans Reinholds fon Patkuls]] (''Johann Reinhold von Patkul''), vācbaltiešu jurists un politiķis (miris 1707. gadā)
* [[1783. gads]] — [[Simons Bolivars]] (''Simón Bolívar''), Dienvidamerikas brīvības cīnītājs (miris 1830. gadā)
* [[1794. gads]] — [[Kristians Panders]] (''Christian Heinrich Pander''), Krievijas vācbaltiešu paleontologs un embriologs (miris 1865. gadā)
* [[1802. gads]] — [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]], (''Alexandre Dumas''), franču rakstnieks (miris 1870. gadā)
* [[1803. gads]] — [[Ādolfs Adāns]] (''Adolphe Adam''), franču komponists (miris 1856. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Emīls Pikārs]] (''Émile Picard''), franču matemātiķis (miris 1941. gadā)
* [[1860. gads]] — [[Alfonss Muha]] (''Alfons Mucha''), čehu mākslinieks (miris 1939. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Hermanis Vilkers]] (''Hermann Wilker''), vācu airētājs, olimpiskās zelta un bronzas medaļas ieguvējs (miris 1941. gadā)
* [[1875. gads]] — [[Žans Šastanjē]] (''Jean Chastanié''), franču vieglatlēts (miris 1948. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Džons Nikolass]] (''John Nicholas''), angļu futbolists (miris 1929. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Ernests Blohs]] (''Ernest Bloch''), Šveicē dzimis ebreju izcelsmes ASV komponists (miris 1959. gadā)
* [[1897. gads]] — [[Amēlija Erharte]] (''Amelia Earhart''), ASV aviatore (mirusi 1937. gadā?)
* [[1923. gads Latvijā|1923. gads]] — [[Jānis Kubilis]], latviešu aktieris
* [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Jānis Dinevičs]], Latvijas politiķis
* [[1949. gads]] — [[Maikls Ričardss]] (''Michael Richards''), ASV aktieris, rakstnieks un komiķis
* [[1952. gads]] — [[Gass Van Sants]] (''Gus Van Sant''), amerikāņu kinorežisors
* [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Inguna Rībena]], Latvijas arhitekte un politiķe
* [[1963. gads]] — [[Karls Malons]] (''Karl Anthony Malone''), ASV basketbolists
* [[1969. gads]] — [[Dženifere Lopesa]] (''Jennifer Lopez''), ASV dziedātāja un aktrise
* [[1976. gads]] — [[Tiagu Monteiru]] (''Tiago Monteiro''), Portugāles autosportists
* [[1982. gads]]:
** [[Elizabete Mosa]] (''Elisabeth Moss''), ASV aktrise
** [[Anna Pakvina]] (''Anna Paquin''), Kanādā dzimusi Jaunzēlandes aktrise
* [[1989. gads]] — [[Fēlikss Lohs]] (''Felix Loch''), vācu kamaniņu braucējs
* [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — [[Arevšats Hačatrjans]], Latvijas futbolists

== Miruši ==
* [[1198. gads]] — [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]], Ikšķiles bīskaps (dzimšanas datums nav zināms)
* [[1862. gads]] — [[Martins Van Burens]] (''Martin Van Buren''), 8. ASV prezidents (dzimis 1782. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Valters Leistikovs]] (''Walter Leistikow''), vācu gleznotājs un grafiķis (dzimis 1865. gadā)
* [[1922. gads]] — [[Sentdžordžs Ešs]] (''Saint-George Ashe''), britu airētājs un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Georgs Mihaeliss]] (''Georg Michaelis''), Vācijas kanclers (dzimis 1857. gadā)
* [[1957. gads]] — [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry''), franču aktieris (dzimis 1885. gadā)
* [[1969. gads]] — [[Vitolds Gombrovičs]] (''Witold Gombrowicz''), poļu rakstnieks (dzimis 1904. gadā)
* [[1973. gads Latvijā|1932. gads]] — [[Māris Rudzītis]], latviešu kinooperators un kinorežisors (miris 1973. gadā)
* [[1974. gads]] — [[Džeimss Čedviks]] (''James Chadwick''), angļu fiziķis (dzimis 1891. gadā)
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Valdis Lukss]] latviešu dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks (dzimis 1905. gadā)
* [[1986. gads]] — [[Fricis Alberts Lipmanis]] (''Fritz Albert Lipmann''), vācu un amerikāņu bioķīmiķis (dzimis 1899. gadā)
* [[1991. gads]] — [[Īzaks Baševiss Zingers]] (''Isaac Bashevis Singer''), ebreju rakstnieks (dzimis 1902. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Simons Bolivars|Simona Bolivara]] diena ([[Ekvadora]], [[Venecuēla]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūlijs]]</text>
      <sha1>rhfc205c4ldzuumm1njhkx6zna2tv47</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sesks Fabregass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60274</id>
    <revision>
      <id>3666161</id>
      <parentid>3658436</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:09:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6066" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Sesks Fabregass
| image = [[Attēls:Cesc Fabregas vs Maccabi Tel-Aviv, Sep 2015.jpg|200px]]
| fullname = Francesks Fabregass Solers
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|4}}
| cityofbirth = 
| countryofbirth = {{vieta|Spānija|Arenisa de Mara}}
| height = 175&lt;ref name=espn&gt;[http://soccernet.espn.go.com/players/profile?id=38886&amp;cc=4716 Francijasc Fabregas profile], ESPNsoccernet, accessed 27 June 2009.&lt;/ref&gt;
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]]
| clubnumber = 4
| youthyears1 = 1995–1997
| youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CE Mataró|Mataró]]
| youthyears2 = 1997–2003
| youthclubs2 = {{fk|Barcelona}}
| youthyears3 = 2003
| youthclubs3 = {{fk|Arsenal}}
| years1 = 2003–2011
| clubs1 = {{fk|Arsenal}}
| caps1 = 212
| goals1 = 35
| years2 = 2011–2014
| clubs2 = {{fk|Barcelona}}
| caps2 = 96
| goals2 = 28
| years3 = 2014–2019
| clubs3 = {{fk|Chelsea}}
| caps3 = 138
| goals3 = 15
| nationalyears1 = 2002–2003
| nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2003–2004
| nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals2 = 7
| nationalyears3 = 2005
| nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U20
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2004–2005
| nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21
| nationalcaps4 = 12
| nationalgoals4 = 8
| nationalyears5 = 2006–2016
| nationalteam5 = {{fb|Spānija}}
| nationalcaps5 = 110
| nationalgoals5 = 15
| nationalyears6 = 2004–
| nationalteam6 = {{fb|Katalonija}}
| nationalcaps6 = 3
| nationalgoals6 = 0
| pcupdate = {{dat|2022|08|03|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2021|03|30|SK|bez}}
| caption = Sesks Fabregass 2015. gadā
| name = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco]]
| years4 = 2019–2022
| caps4 = 54
| goals4 = 3
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]]
| years5 = 2022–
| caps5 = 0
| goals5 = 0
}}

'''Francesks Fabregass Solers''' ({{val|ca|Francesc Fàbregas Soler}}; dzimis {{dat|1987|5|4}}),&lt;ref name=&quot;espn&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ars&quot;&gt;[http://www.arsenal.com/player.asp?thisNav=first+team&amp;plid=60090&amp;clid=4421&amp;cpid=703 Cesc Fàbregas profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071123183845/http://www.arsenal.com/player.asp?thisNav=first+team&amp;plid=60090&amp;clid=4421&amp;cpid=703 |date={{dat|2007|11|23||bez}} }}, [[Arsenal FC|arsenal.com]], accessed [[22 May]] [[2007. gads|2007]].&lt;/ref&gt; plašāk zināms kā '''Sesks Fabregass''' (''Cesc Fàbregas''), ir profesionāls [[spāņi|spāņu]] [[futbols|futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Spānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērijas]] komandu [[Como 1907|''Como'']].

2003. gadā pārgāja uz [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]] klubu, līdz tam spēlēja otrajā un trešajā ''[[FC Barcelona]]'' klubā. Pēc Londonas &quot;Arsenal&quot; kapteiņa francūža [[Patriks Vierā|Patrika Vierā]] aiziešanas uz [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] kļuva par pamata centrālo pussargu. 2011. gada augustā viņš atgriezās [[FC Barcelona]] sastāvā.

No 2006. gada spēlē [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]], tās sastāvā piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. 19 gadu un 41 dienas vecumā Fabregass kļuva par visu jaunāko futbolistu, kas ir spēlējis Spānijas izlasē Pasaules kausā — {{dat|2007|06|13|Ģ}} spēlē ar [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]].&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/world_cup_2006/4852902.stm Spain 4–0 Ukraine], BBC Sport, 14 June 2006, accessed 22 May 2007.&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2004–05
* [[FA Community Shield]]: 2004

'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2012–13
* [[Copa del Rey]]: 2011–12
* [[Supercopa de España]]: 2011, 2013
* [[UEFA Superkauss]]: 2011
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2011

'''Chelsea'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014–15]], [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]]
* FA kauss: 2017–18
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2014–15
* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]]

'''Spānija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]
* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.cescfabregas.com/}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.fcbarcelona.com/football/first-team/staff/players/pique/biography FC Barcelona profils]
* {{Facebook|cescfabregas}}
* {{Twitter|cesc4official}}

{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Spānijas futbola izlase - Euro 2012}}
{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2010}}
{{Spānijas futbola izlase - Euro 2008}}
{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{UEFA Euro 2012 simboliskā izlase}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Fabregass, Sesks}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Katalonijā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]</text>
      <sha1>br6q4c46dq9bqk011ll1r0ug50moryu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>30. jūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60609</id>
    <revision>
      <id>3666331</id>
      <parentid>3665556</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:40:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5793" xml:space="preserve">'''30. jūlijs''' ir gada 211. diena (212. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 154 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Renārs (personvārds)|Renārs]], [[Valters (personvārds)|Valters]], [[Regnārs]]

== Notikumi ==
* [[1629. gads]] — zemestrīcē [[Itālija]]s pilsētā [[Neapole|Neapolē]] gāja bojā aptuveni 10 000 cilvēku.
* [[1729. gads]] — dibināta [[Baltimora]]s pilsēta [[Mērilenda]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[1911. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Portugāles ģerbonis]].
* [[1940. gads]] — [[Tautas Saeima]]s delegācija un marionešu valdības Ministru prezidents [[Augusts Kirhenšteins]] devās uz Maskavu lūgt [[Latvija]]s iekļaušanu [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]].
* [[1971. gads]] — [[Apollo programma]]: ''[[Apollo 15]]'' nolaižamais aparāts nosēdās uz [[Mēness]] virsmas, nogādājot divus astronautus un [[Mēness visurgājējs|visurgājēju]] ''[[Lunar Rover]]''. 
* [[1970. gads]] — [[IBM]] prezentēja jaunu [[lieldators|lieldatoru]] sēriju ''[[IBM System/370|System/370]]''.
* [[1980. gads]] — [[Vanuatu]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s.
* [[2003. gads]] — [[Meksika|Meksikā]] izlaista pēdējā ''[[Volkswagen Beetle]]'' automašīna.
* [[2012. gads]] — vērienīgākie [[elektrība]]s traucējumi pasaules vēsturē: [[Indija]]s septiņos ziemeļu štatos pazuda elektrība, bez tās atstājot aptuveni 360 miljonus cilvēku.

== Dzimuši ==
* [[1511. gads]] — [[Džordžo Vazāri]] (''Giorgio Vasari''), itāļu gleznotājs un arhitekts (miris 1574. gadā)
* [[1751. gads]] — [[Marija Anna Mocarte]] (''Maria Anna Mozart''), Austrijas mūziķe (mirusi 1829. gadā)
* [[1818. gads]] — [[Emilija Brontē]] (''Emily Brontë''), angļu rakstniece (mirusi 1848. gadā)
* [[1833. gads]] — [[erchercogs Kārlis Ludvigs]] (''Karl Ludwig''), Austrijas erchercogs (miris 1896. gadā)
* [[1857. gads]] — [[Torsteins Veblens]] (''Thorstein Veblen''), amerikāņu ekonomists (miris 1929. gadā)
* [[1862. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|18}}) — [[Nikolajs Judeņičs]] (''Николай Юденич''), Krievijas armijas virsnieks (miris 1933. gadā)
* [[1863. gads]] — [[Henrijs Fords]] (''Henry Ford''), ASV uzņēmējs (miris 1947. gadā)
* [[1864. gads]] — [[Dirks Būsts Gipss]] (''Dirk Boest Gips''), nīderlandiešu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1920. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Henrijs Mūrs]] (''Henry Moore''), angļu mākslinieks (miris 1986. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (miris 2022. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Klaivs Sinklers]] (''Clive Sinclair''), britu izgudrotājs
* [[1947. gads]]:
** [[Fransuāza Barē-Sinūsi]] (''Françoise Barré-Sinoussi''), Francijas virusoloģe
** [[Arnolds Švarcenegers]] (''Arnold Schwarzenegger''), Austrijā dzimis ASV kinoaktieris, politiķis
* [[1948. gads]] — [[Žans Reno]] (''Jean Reno''), franču aktieris
* [[1954. gads]] — [[Gregorijs Karls Džonsons]] (''Gregory Carl Johnson''), ASV kosmonauts
* [[1958. gads]] — [[Keita Buša]] (''Kate Bush''), angļu mūziķe
* [[1961. gads]] — [[Lorenss Fišbērns]] (''Laurence Fishburne''), ASV aktieris, scenārists un režisors
* [[1963. gads]] — [[Kriss Mulins]] (''Chris Mullin''), ASV basketbolists
* [[1964. gads]] — [[Jirgens Klinsmans]] (''Jürgen Klinsmann''), vācu futbolists, treneris
* [[1970. gads]] — [[Kristofers Nolans]] (''Christopher Nolan''), angļu/amerikāņu režisors
* [[1973. gads]] — [[Markuss Nēslunds]] (''Markus Näslund''), zviedru hokejists
* [[1974. gads]] — [[Hilarija Svonka]] (''Hilary Swank''), ASV kinoaktrise
* [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Viktors Morozs]], Latvijas futbolists
* [[1984. gads]]:
** [[Anda Eibele]], latviešu basketboliste
** [[Marko Asmers]] (''Marko Asmer''), igauņu autosportists

== Miruši ==
* [[1718. gads]] — [[Viljams Penns]] (''William Penn''), Pensilvānijas dibinātājs (dzimis 1644. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Oto fon Bismarks]] (''Otto von Bismarck''), vācu politiķis (dzimis 1815. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Meidzi|Imperators Meidzi]] (''明治天皇''), Japānas imperators (dzimis 1852. gadā)
* [[1941. gads]]:
** [[Hugo Celmiņš]], Latvijas politiķis (dzimis 1877. gadā)
** [[Hugo Rozenšteins]], latviešu ģenerālis (dzimis 1892. gadā)
* [[1963. gads]] — [[Linards Tauns]] (Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš), latviešu dzejnieks (dzimis 1922. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Rūdolfs Bultmanis]] (''Rudolf Bultmann''), vācu teologs (dzimis 1884. gadā)
* [[1995. gads]] — [[Mirdza Bendrupe]], latviešu rakstniece (dzimusi 1910. gadā)
* [[1996. gads]]:
** [[Klodeta Kolbēra]] (''Claudette Colbert''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1903. gadā)
** [[Magda Šneidere]] (''Magda Schneider''), vācu aktrise (dzimusi 1909. gadā)
* [[2007. gads]]:
** [[Mikelandželo Antonioni]] (''Michelangelo Antonioni''), itāļu kinorežisors (dzimis 1912. gadā)
** [[Ingmars Bergmans]] (''Ernst Ingmar Bergman''), Zviedrijas kinorežisors (dzimis 1918. gadā)
* [[2020. gads]]:
** [[Hermans Keins]] (''Herman Cain''), ASV uzņēmējs un politiķis (dzimis 1945. gadā)
** [[Ella Muižarāja]], latviešu botāniķe (dzimusi 1921. gadā)
* [[2022. gads]]:
** [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā)
** [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Vanuatu]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūlijs]]</text>
      <sha1>lnno8so43380zeuhzpy1022ean48xx5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60707</id>
    <revision>
      <id>3666320</id>
      <parentid>3546535</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:12:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19079" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;
| nosaukums_originalvaloda   = Liepaja International Airport
| nosaukums_originalvaloda-a = 
| nosaukums_originalvaloda-r = 
| attels                     = Liepājas lidosta 2017.JPG
| attela-platums             = 246
| paraksts                   = 
| IATA                       = LPX
| ICAO                       = EVLA
| karte                      = Latvija
|lat_deg=56|lat_min=31|lat_sec=3|lat_dir=N
|lon_deg=21|lon_min=5|lon_sec=49|lon_dir=E
| kartes_paraksts            = Lidostas atrašanās vieta Latvijā
| lidostas_tips              = Civilā
| ipasnieks-operators        = SIA Aviasabiedrība Liepāja
| ipasnieks                  = [[Liepāja|Liepājas pilsēta]]
| atrasanas_vieta            = Lidostas iela 8, [[Cimdenieki]], [[Dienvidkurzemes novads]], [[Latvija]], LV-3430
| elevation-f                = 16
| elevation-m                = 5
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 06/24
| r1-length-f                = 6568
| r1-length-m                = 2002
| r1-surface                 = [[betons]]&lt;br /&gt;[[Asfaltbetons|asfalts]]
| pasazieru_skaits           = 4 780 (2017)
| lidojumu_skaits            = 2 428 (2008)
| majas_lapa                 = {{url|http://www.liepaja-airport.lv}}
}}
'''Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;''' (IATA: '''LPX''', ICAO: '''EVLA''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/par-lidostu/tehniskie-dati/|title=Liepājas lidosta - Tehniskie dati|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt; ir vispārējās aviācijas [[lidosta]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki |title=Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki |access-date={{dat|2014|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028192438/http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki }}&lt;/ref&gt; [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Cimdenieki|Cimdeniekos]], 7 km no [[Liepāja]]s centra un {{nobr|210 km}} no [[Latvija]]s galvaspilsētas [[Rīga]]s. Lidostu ar Liepājas pilsētu savieno autoceļš [[Autoceļš P134|P134]], tās apsaimniekotājs ir SIA ''Aviasabiedrība Liepāja''.

== Vēsture ==
[[Attēls:Liepājas lidlauki Otrā pasaules kara laikā.jpg|thumb|left|200px|Liepājas lidlauku izvietojums Otrā pasaules kara laikā. Pie [[Karosta]]s atradās Ziemeļu aerodroms (''Libau-Nord''), pie Grobiņas ceļa jaunais militārais lidlauks.]]
[[Attēls:Liepājas aerodroma angārs 1937.jpg|thumb|200px|left|Liepājas aerodroma angārs (1937).]]
[[Attēls:Liepājas lidosta pēc 1960.jpg|thumb|200px|left|Liepājas lidosta (pēc 1960).]]
Liepājas pirmo kara lidlauku uzbūvēja 1926. gadā [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētā]] un izmantoja jauno lidotāju apmācībai, 1928. gadā lidlaukā avarēja pilots I. Kārkliņš ar ''Fiat CR1'' lidmašīnu. 1935. gadā Latvijas aerokluba Liepājas nodaļa kopā ar Liepājas pilsētu un [[aizsargi (organizācija)|aizsargu]] aviāciju izveidoja Liepājas civilo aerodromu ar angāru, remontdarbnīcām, kantori un komandanta telpu. 1937. gadā Kuršu ielas galā, [[Kalpaka tilts|Kalpaka tilta]] tuvumā (tagadējās [[Lauma Fabrics|fabrikas &quot;Lauma&quot;]] vietā) uzbūvēja Latvijas pasta un telegrāfa departamenta jaunās gaisa ostas angārus ar pasažieru telpām. Lielajā angārā bija paredzētas vietas 6 lidmašīnām. Celmu un Šķēdes ielu stūrī tika atklāta kafejnīca «Lidosta». Satiksmi ar aerodromu uzturēja Karostas tramvaja līnija un īpaša vieglā automašīna no Pilsētas viesnīcas.&lt;ref&gt;[https://grobina.blogspot.com/2015/03/libau-nord-liepajas-pirmie-gaisa-varti.html Libau-Nord - Liepājas pirmie gaisa vārti]  2015. gada 27. martā&lt;/ref&gt; 

1937. gada 15. jūnijā Latvijas nacionālā aviokompānija [[Valsts gaisa satiksme]] atklāja gaisa satiksmes līniju [[Spilves lidosta]] - Liepājas lidlauks, kuru apkalpoja ar divām septiņvietīgām ''[[De Havilland DH-89 Dragon Rapide]]'' lidmašīnām. Kopš 1938. gada gaisa satiksme notika visas sezonas. Lidmašīnas kursēja četras reizes dienā un 210 kilometru lielo attālumu veica nepilnā stundā. No Rīgas lidmašīna izlidoja pulksten 7.30, pēc stundas tā bija Liepājā un uz Rīgu atpakaļ devās pulksten 8.50. Pēcpusdienas reiss no Rīgas bija pulksten 16.15, bet atpakaļ – 17.35.  1939. gada 3. maijā sakarā ar sliežu ceļa un ritošā sastāva pārmērīgo nolietojumu tika nolemts pārtraukt tramvaju satiksmi līnijā &quot;Peldu iela — Rožu laukums — Lidosta. 
&lt;ref&gt;[http://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/ka-lidmasinas-uz-liepaju-lidoja-66523 J.Gintners, &quot;Kā lidmašīnas uz Liepāju lidoja&quot;]&lt;/ref&gt;&quot; Līdz 1939. gadam bija plānots atklāt gaisa satiksmes līniju Rīga - [[Ventspils lidlauks|Ventspils]] - Liepāja, kas tomēr netika realizēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ylhi.times.lv/ref.html |title=Diplomdarbs &quot;Aviācijas attīstība Latvijā&quot; |access-date={{dat|2017|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100311193045/http://ylhi.times.lv/ref.html |archivedate={{dat|2010|03|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līguma]] nosacījumiem 1940. gadā tika iekārtots jauns Liepājas-Grobiņas kara lidlauks.
[[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta uzbrukuma laikā]] 1941. gada 22. jūnijā vācu [[Luftwaffe]] bombardēja Liepājas lidlauku un iznīcināja lielu daļu no tajā esošajām 69 padomju 148. iznīcinātāju aviācijas pulka (''148-й истребительный авиационный полк'') kara lidmašīnām.&lt;ref&gt;[http://militera.lib.ru/h/hazanov_db2/03.html На Прибалтийском направлении] (krieviski)&lt;/ref&gt; 
1943. gada rudenī netālajā [[Grobiņa]]s pilsētā izveidoja Liepājas-Grobiņas lidotāju skolu (''Flugzeugführerschule A/B Libau/Grobin''), laikā no 1943. gada oktobra līdz 1944. gada februārim Liepājas lidlaukā apmācīja 25 bijušos [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] lidotājus lidošanai ar ''Luftwaffe'' lidmašīnām ''Arado Ar 66'' [[Luftwaffes Latviešu 12. Nakts kaujas grupa|Latviešu 12. Nakts kaujas grupā]] (''Nachtschlachtgruppe 12 (Lettisch), NSGr.12''). Seši no viņiem kļuva par Grobiņas kara lidotāju skolas instruktoriem un līdz 1944. gada septembrim sagatavoja 140 lidotājus. No 1944. gada maija Liepājas-Grobiņas lidlaukā bāzējās NSGr.12 štābs,&lt;ref&gt;[http://www.airwar.ru/history/av2ww/axis/latvia/latvia.html Михаил Зефиров. Авиация Латвии во Второй Мировой] (krieviski)&lt;/ref&gt; ko augustā-septembrī pārveidoja par aviācijas leģiona &quot;Latvija&quot; (''Luftwaffen-Legion Lettland'') apmācības daļu.&lt;ref&gt;[http://latvianaviation.com/WW2_Squadrons.html The Latvian Squadrons in the Luftwaffe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140715115227/http://latvianaviation.com/WW2_Squadrons.html |date={{dat|2014|07|15||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt; [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā tas tika izmantots kā pretgaisa aizsardzības karaspēka lidlauks. 

1960. gadā lidlauks tika nodots civilajai aviācijai un no Liepājas lidostas tika veikti 6 lidojumi dienā uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu un uz citām lielākajām PSRS pilsētām ([[Ļeņingrada|Ļeņingradu]], [[Maskava|Maskavu]], [[Kijeva|Kijevu]], [[Minska|Minsku]], [[Kaļiņingrada|Kaļiņingradu]] u. c.), gadā vidēji apkalpojot ap {{nobr|100 000}} pasažieriem un {{nobr|900 t}} kravas. 
1967. gada 30. decembrī netālu no Liepājas lidlauka nogāzās lidmašīna &quot;[[An–24]]&quot;, kas veica pasažieru reisu no Rīgas uz Liepāju. Tuvojoties lidostai, lidmašīnas spārns aizķēra telefonstabu un nolūza, 43 cilvēki gāja bojā, seši izdzīvoja.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/events/Lidmasinas-avarija-pie-Liepajas nekropole.info]&lt;/ref&gt;

1993. gadā lidosta tika nodota Liepājas pilsētas pašvaldībai un nodibināta SIA Aviasabiedrība «Liepāja».&lt;ref&gt;[http://www.liepaja-airport.lv/airport.php?id=parumus&amp;lang=lv Liepājas lidosta. Par mums]&lt;/ref&gt; 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar 4 pilsētām, un no Liepājas bija iespējams aizlidot uz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], nodrošinot satiksmi 4 reizes darba dienā uz Rīgu, katru dienu uz Kopenhāgenu un Hamburgu un 3 reizes nedēļā uz Maskavu. Lidostas pakalpojumus izmantoja [[airBaltic]] un lidojumiem uz Rīgu izmantoja [[Fokker 50]] tipa lidmašīnu. Uz Kopenhāgenu un Hamburgu airBaltic izmantoja [[ATR 42-300]] tipa lidmašīnu kura tika īrēta no [[Dānija]]s aviācijas kompānijas [[DAT Danish Air Transport]], kuras bāzes vieta ir Dānijā. Globālās [[finanšu krīze]]s apstākļos airBaltic 2008. gadā pārtrauca lidojumus uz Liepājas lidostu. Lidojumus uz Maskavu īslaicīgi 2009. gadā veica krievu aviokompānija ''AtlantSojuz'' ar [[Embraer 120]] tipa lidmašīnu.

== Statistika ==
{{Lidostas-statistika|iata=LPX}}
{|  class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| colspan=&quot;9&quot; align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''Liepājas lidostas pasažieru skaits'''
|-  
! width=&quot;40&quot; | Gads
! width=&quot;80&quot; | Skaits
! width=&quot;50&quot; | %
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2006
| align=&quot;center&quot; | 1 232
| align=&quot;center&quot; style= |  —
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2007
| align=&quot;center&quot; | 28 269
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +229,64%
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2008
| align=&quot;center&quot; | 44 100
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +64,1%
|-  
| align=&quot;center&quot; | 2009
| align=&quot;center&quot; | 253
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | -99,99%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2010
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | -100%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2011
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2012
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2013
| align=&quot;center&quot; |0

| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:red&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2014
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2015
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2016
| align=&quot;center&quot; |0
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2017
| align=&quot;center&quot; | 4 780
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +100%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2018
| align=&quot;center&quot; | 9 751&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/pieaug-apkalpoto-pasazieru-skaits-liepajas-lidosta|title=Liepājas lidosta - JAUNUMI|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +103.99%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2019
| align=&quot;center&quot; | 13 835&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/liepajas-lidosta-pieaug-apkalpoto-pasazieru-un-reisu-skaits|title=Liepājas lidosta - JAUNUMI|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | +41.88%
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2020
| align=&quot;center&quot; | ''nav datu''
| align=&quot;center&quot; style= &quot;color:red&quot;| {{decrease}} —
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2021
| align=&quot;center&quot; | 4200&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepajas-lidosta-regularie-lidojumi-vel-nenotiek-tacu-attistas-privatie-un-biznesa-lidojumi.a441245/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2|title=Liepājas lidostā regulārie lidojumi vēl nenotiek, taču attīstās privātie un biznesa lidojumi|website=lsm.lv|access-date=2022-01-31}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:green&quot; | {{increase}} +&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/liepajas-lidosta-regularie-lidojumi-vel-nenotiek-tacu-attistas-privatie-un-biznesa-lidojumi.a441245/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2|title=Neraugoties uz pandēmijas sekām, pašlaik Liepājas lidostā statistika ir ar plusa zīmi|website=lsm.lv|access-date=2022-01-31}}&lt;/ref&gt;
|- 
| align=&quot;center&quot; | 2022
| align=&quot;center&quot; | ''TBA''
| align=&quot;center&quot; style=&quot;color:&quot; | ''TBA''
|- 
|}

== Galamērķi ==
===Lidojumu vēsture===
[[Attēls:Liepāja Airport.jpg|thumb|Ieeja Liepājas starptautiskajā lidostā 2008. gadā]]
[[Attēls:LPX.png|thumb|]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Lidojumu veikšanas laiks
!Galamērķis
!Lidojumu veicējs
|-
|1937-1940
|Rīga
|[[Valsts gaisa satiksme|''Valsts gaisa satiksme'']]
|-
|1960-1993
|Maskava
|''[[Aeroflot]]''
|-
|1960-1993
|Minska
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Kaļiņingrada
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Kijeva
|''Aeroflot''
|-
|1960-1993
|Ļeņingrada/Pēterburga
|''Aeroflot''
|-
|1960-1992
|Rīga
|''Aeroflot''
|-
|1992-1993
|Rīga
|''[[Latavio]]''
|-
|2006-2008
|Rīga
|[[airBaltic|''airBaltic'']]
|-
|2007-2008
|Kopenhāgena
|''airBaltic''
|-
|2007-2008
|Hamburga
|''airBaltic''
|-
|2008-2009
|Maskava
|''[[AtlantSojuz]]''
|-
|2017-2020
|Rīga
|''airBaltic''
|}

===Lidojumi mūsdienās===

Pēc lidostas rekonstrukcijas lidojumus uz Rīgu 2017. gada 16. maijā atsāka Latvijas nacionālā aviokompānija [[airBaltic]].&lt;ref&gt;[http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=48841055 'airBaltic' sāk lidojumus uz Liepāju] Filips Lastovskis 2017. gada 16. maijā&lt;/ref&gt; Sākotnēji lidojumi notika 3 reizes nedēļā, taču, palielinoties pasažieru intensitātei, no 2019. gada vasaras sezonas, lidojumi uz un no Liepājas tiek veikti 5 reizes nedēļā. Uz Liepāju - pirmdienu, trešdienu, ceturtdienu, piektdienu un svētdienu vakaros; No Liepājas - pirmdienu, otrdienu, ceturtdienu, piektdienu un sestdienu agrajos rītos. &lt;ref&gt;http://liepaja-airport.lv/lv/pakalpojumi/pakalpojumi/regularie-lidojumi/&lt;/ref&gt;

No 2020. gada 17. marta regulārie iekšzemes lidojumi Rīga—Liepāja būtiski atcelti. Lidojumi notika 2020. gada 17., 20. martā. Piektdienu pēcpusdienas lidojumu reisi 2020. gada 27. martā., 3. un 10. aprīlī tika atcelti. Tuvākais lidojums paredzēts 2020. gada 12. jūlijā ar 4 lidojumiem nedēļā. Bija plānots no 2020. gada 1. jūnija atjaunot regulāri lidojumu reisus 6 reizes nedēļā, bet situācija mainījās, skatoties pēc AirBaltic interneta tīmekļa vietnes biļešu iegādes informācijas. 

No 2020. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 27. martam iekšzemes lidojumi pārtraukti.
Tomēr no 2022. gada 27. marta netiks atjaunoti iekšzemes lidojumi. 


No 2020. gada 1. aprīļa kursē autobuss Nr. 5301 Siena tirgus (Liepāja)—Cimdenieki—Lidosta—Grobiņas skola.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Lidojumu veicējs
!Maršruts
!Kursē
!Izlidošanas laiks
!Ielidošanas laiks
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |''{{flaga|Latvija}} [[airBaltic]]''
|Rīga - Liepāja (līdz 27.03.2022. pārtraukti lidojumi)
|1,-,3,-,5,-,7
|23:25
|00:05
|-
|Liepāja - Rīga (līdz 27.03.2022. pārtraukti lidojumi)
|1,2,-,4,-,6,- 

|05:45 
|06:25
|-
|}

== Tehniskā informācija ==
Lidostas ICAO kods ir EVLA, bet IATA kods ir LPX. Tā atrodas 5 metrus virs jūras līmeņa. Sertificēta &lt;small&gt;(2016)&lt;/small&gt; vizuālajiem lidojumiem diennakts gaišajā un tumšajā laikā.&lt;ref&gt;[https://ais.lgs.lv/eAIPfiles/26-JUN-2014-AIRAC/html/eAIP/EV-AD-2.EVLA-en-GB.html#AD-2.EVLA Latvian AIP]&lt;/ref&gt; Lidostas teritorija aizņem {{nobr|217,6 ha}} platību, tai ir viens {{nobr|2002 m}} garš un {{nobr|40 m}} plats betona/asfalta seguma skrejceļš. Lidosta aprīkota ar modernu navigācijas (ILS/DME, DVOR/DME), meteoroloģijas (''AviMet'', ''Vaisala AW-11'') un gaismas sistēmām. 

2014.-2015. gadā lidjoslas rekonstrukcijas rezultātā ir atjaunots [[Skrejceļš|skrejceļa]] segums 2002 metru garumā un 40 metru platumā, bet manevrēšanas ceļš ir paplašināts no 14 uz 18 metriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.db.lv/ipasums/buve/liepajas-lidosta-pabeigti-skrejcela-izbuves-darbi-436980|title=Liepājas lidostā pabeigti skrejceļa izbūves darbi|publisher=[[db.lv]]|accessdate={{dat|2015|8|24}}}}&lt;/ref&gt; 

== Transports uz lidostu ==

=== Autobuss ===
Pretim lidostas ieejai atrodas autobusa pietura.

Galveno autobusu satiksmi ar Liepāju nodrošina uzņēmuma AS ''Liepājas Autobusu parks'' pilsētas 100. maršruts (Lidosta—M. Ķempes iela), kas no Lidostas atiet pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un sestdienās plkst. 0.35 un no M. Ķempes ielas Lidostas virzienā izbrauc minētajās nedēļas dienās plkst. 4.00. Brauciens ilgst apmēram 35 minūtes. Šis maršruts ir speciāli paredzēts lidojumu pasažieriem, tāpēc tas kursē saskaņā ar lidojumu grafiku un arī reisu kavēšanās gadījumā sagaidīs visus braukt gribētājus.  Biļetes cena vienai personai ir 0,70 € (pērkot pie autobusa vadītāja 0,80 €).

=== Lidostas autostāvvieta ===
Pie lidostas pastāvīgi ir pieejama bezmaksas ilgtermiņa autostāvvieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja-airport.lv/lv/autostavvieta/|title=Liepājas lidosta - Autostāvvieta|website=liepaja-airport.lv|access-date=2020-07-30}}&lt;/ref&gt;

== Lidostas attīstība ==
2014. gada 18. septembrī ar SIA ''Binders'' noslēgts līgums par lidostas rekonstrukciju ar mērķi sertificēt lidlauku regulārajiem reisiem.&lt;ref name=&quot;DB 2014.10&quot; /&gt; Darbi lidjoslā sākti oktobrī, rekonstrukciju pabeidza līdz 2015. gada 18. jūlijam. Atjaunots tika arī lidmašīnu perons un stāvvietas, kā arī pilnībā nomainīts apgaismojums.

2017. gada martā tika paziņots, ka ''airBaltic'' 16. maijā atsāks iekšzemes lidojumus no Rīgas uz Liepāju ar [[Bombardier Q400 NextGen|''Bombardier Q400 NextGen'']] lidmašīnām.&lt;ref&gt;[http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/medijiem/preses-relizes-2017/airbaltic-uzsaks-lidojumus-no-rigas-uz-liepaju airBaltic uzsāks lidojumus no Rīgas uz Liepāju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190904160124/http://www.riga-airport.com/lv/main/zinas/medijiem/preses-relizes-2017/airbaltic-uzsaks-lidojumus-no-rigas-uz-liepaju |date={{dat|2019|09|04||bez}} }} riga-airport.com preses relīze 2017. gada 13. martā&lt;/ref&gt;

Latvijas nacionālā aviokompānija &quot;airBaltic&quot; ir iecerējusi, ka tās jaunizveidotās Pilotu akadēmijas mācību lidojumi varētu notikt Liepājas lidostā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://liepaja-airport.lv/lv/jaunumi/airbaltic-pilotus-varetu-apmacit-liepajas-lidosta|title=airBaltic pilotus varētu apmācīt Liepājas lidostā|last=|first=|access-date=2018. gada 3. jūnijā|date=2018. gada 23. februārī}}&lt;/ref&gt; Tādā Liepājas lidostā tiktu izbūvēti angāri un cita nepieciešamā infrastruktūra, kas palīdzētu lidostai attīstīties arī turpmāk.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;DB 2014.10&quot;&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/papildinats-ar-foto-liepajas-lidosta-pienem-izaicinajumu-421757 Liepājas lidosta pieņem izaicinājumu] Dienas Bizness, Vēsma Lēvalde, 2014. gada 16. oktobris&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.liepaja-airport.lv/ Lidostas mājaslapa]


{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Liepāja|Lidosta]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]]
[[Kategorija:Grobiņas pagasts]]</text>
      <sha1>6626t93j4j0dhe0r2rltdt42kxtd7cy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60942</id>
    <revision>
      <id>3666106</id>
      <parentid>3280825</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:18:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: 2. Pasaules kar → Otrais pasaules kar, Pasaules kar → pasaules kar, Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6180" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas bruņoto spēku karavīri pēc Latvijas aneksijas 1940. gada augustā.jpg|thumb|330px|[[Latvijas PSR]] &quot;Tautas armijas&quot; karavīri pēc Latvijas aneksijas 1940. gada augustā. Iespējams - karavīru rokās ieliktais plakāts ir fotomontāža.]]
'''Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā''' (1941-1945) piedalījās gan brīvprātīgi, gan piespiedu mobilizācijas dēļ. Tiek lēsts, ka no apmēram 70 000 latviešu karavīru, kas  [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rindās, gandrīz puse bija [[Krievijas latvieši]], kā arī 1941. gada vasarā no Latvijas uz PSRS līdzi devušies Latvijas iedzīvotāji. Otra puse bija Latvijas iedzīvotāji, kurus mobilizēja 1944. gada beigās - 1945. gada sākumā, Sarkanajai armijai otrreiz okupējot Latvijas teritoriju.&lt;ref&gt;Vārpa, Igors. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, Padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. {{ISBN|9984-792-11-0}} 616. lpp.&lt;/ref&gt; No 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam padomju varas iestādes Sarkanajā armijā mobilizēja 57 422 Latvijas iedzīvotājus, kaut arī 1899. un 1907. gada [[Hāgas konvencija]]s nepieļāva mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus okupētājas valsts armijā.

== Teritoriālais korpuss ==
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada vasarā tās armija tika reformēta un pārdēvēta par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 14. augusta [[VK(b)P]] CK Politbiroja lēmumu okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'', ko apstiprināja un sīkāk reglamentēja [[PSRS TKP]] - ''Tautas Komisāru padomes'' - aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle.

1941. gada jūnija beigās, [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahtam iebrūkot Latvijā]], [[24. Latvijas strēlnieku korpuss|24. Latvijas strēlnieku korpusa]] sastāvā atradās mazāk par 3000 latviešu karavīriem. 25. jūnijā korpuss saņēma pavēli kopā ar citām 27. armijas daļām izveidot aizsardzības pozīcijas gar Daugavu no Rīgas līdz Līvāniem, ko nespēja un izpildīt un atkāpās uz austrumiem [[Staļina līnija]]s aizsardzībai. Iesaistoties kaujās [[Latvijas-PSRS robeža]]s tuvumā, korpuss pamazām izira.

== Latviešu strēlnieku divīzijas  ==
1941. gada jūlijā Igaunijas teritorijā no šiem bijušās Latvijas armijas regulārā iesaukuma karavīriem un tur nokļuvušajiem Latvijas iedzīvotājiem - strādnieku gvardes kaujiniekiem un padomju aktīvistiem, - tika izveidoti divi latviešu strēlnieku pulki. Cīņās pie [[Ļeņingrada]]s tie cieta smagus zaudējumus, un 1941. gada septembrī to pārpalikumu apvienoja '''76. atsevišķajā latviešu strēlnieku pulkā''', kurš turpmākajās cīņās gandrīz pilnībā tika iznīcināts.

1941. gada 3. augustā Staļins deva rīkojumu par latviešu strēlnieku divīzijas izveidošanu. '''[[201. Latviešu strēlnieku divīzija|201. Latvijas (vai latviešu) strēlnieku divīzijas]]''' formēšana tika uzsākta [[Gorohoveca]]s nometnē, apmēram 300 kilometrus uz austrumiem no Maskavas. Tās personālsastāvu veidoja kauju zaudējumu dēļ izformēto latviešu karaspēka daļu karavīri, bet vēlāk galvenokārt Krievijas latvieši, savukārt kara pēdējā fāzē arī citu tautību karavīri. Paralēli Gorohovecas nometnē bāzējās '''1. atsevišķais latviešu rezerves pulks'''. Tajā apmācību izgāja aptuveni 33 000 karavīru un tos pakāpeniski nosūtīja uz 201. (43. gvardes) latviešu strēlnieku divīziju, papildinot tās personālsastāvu pēc zaudējumiem kaujās.

201. latviešu strēlnieku divīzija piedalījās 1942. gada kaujās pie Maskavas, Staraja Rusas un Demjanskas. Par izcilību kaujās, oktobrī tai piešķīra '''[[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija]]s''' nosaukumu.

1943. gadā izveidoja '''1591. zenītartilērijas pulku''' un '''1. latviešu bumbvedēju aviācijas pulku''', kuru pamatu veidoja bijušās Latvijas armijas apmācību izgājušie karavīri.

1944. gada jūnijā uz 1. atsevišķais latviešu rezerves pulka bāzes tika izveidota '''[[308. latviešu strēlnieku divīzija]]'''.

== Latviešu strēlnieku korpuss  ==
Gatavojoties [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvijas ieņemšanai]], 1944. gada jūlijā 43. gvardes divīziju un 308. divīziju apvienoja '''[[130. Latviešu strēlnieku korpuss|130. latviešu strēlnieku korpusā]]''', kas piedalījās cīņās pie Rēzeknes, Daugavpils, Madonas, Krustpils un Rīgas, bet kara beigās cīnījās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes frontē]].

1945. gada janvārī piederīgie saņēma 1999, bet no 1945. gada marta līdz novembrim - 7444 nāves ziņas par savu tuvinieku bojāeju; līdz 1945. gada janvārim no Sarkanās armijas bija dezertējuši 2254 cilvēki, bet no 1944. līdz 1946. gadam aizsargbataljonu(militārās policijas) kaujinieki bija arestējuši 5750 vīriešus, kuri bija izvairījušies no iesaukšanas vai dezertējuši.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Strods, Heinrihs. PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945) II - LU žurnāla &quot;Latvijas Vēsture&quot; fonds: Rīga, 2007.
* Vārpa, Igors I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, Padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. {{ISBN|9984-792-11-0}}

== Skatīt arī ==

*[[Latviešu leģions]]

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20060813112829/http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Mag. hist. Uldis Neiburgs. Latviešu karavīri Vācijas un PSRS armijās: galvenās problēmas.]
* [https://web.archive.org/web/20071122031024/http://www2.la.lv/lat/arhivs/vesture/?doc=438 Neiburgs U. Pret savu gribu sarkanajā armijā.]
* [http://www.latvijaslaudis.lv/users/pormals_janis/p1.html Pormals J. 24. teritoriālais korpuss — latvieši Sarkanajā armijā]{{Novecojusi saite}}

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas iedzīvotāji PSRS armijā]]</text>
      <sha1>0rc1ba6g08beqrf3xhqmuaohkwt4pwi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>26. novembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70343</id>
    <revision>
      <id>3666158</id>
      <parentid>3653719</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:04:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */  pievienots miršanas datums.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4373" xml:space="preserve">'''26. novembris''' ir gada 330. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (331. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 35 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Konrāds (personvārds)|Konrāds]], [[Sebastians]], [[Sebastijans]]

== Notikumi ==
* [[1870. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Kolumbijas karogs]].
* [[1917. gads]] — [[Monreāla|Monreālā]], [[Kanāda|Kanādā]] dibināta [[Nacionālā hokeja līga]] (NHL).
* [[1924. gads]] — [[Mongolija|Mongolijas Republika]] mainīja valsts nosaukumu uz Mongolijas Tautas Republika un pieņēma jaunu konstitūciju, kļūstot par [[sociālisms|sociālistisku]] valsti.
* [[1950. gads]] — [[Korejas karš]]: [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republikas]] spēki sāka masīvu pretuzbrukumu [[Dienvidkoreja]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēkiem.
* [[1965. gads]] — [[Francija]] [[Sahāra|Sahāras tuksnesī]] ar nesējraķeti ''[[Diamant-A]]'' palaida savu pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoni]] ''[[Asterix-1]]'', kļūstot par trešo [[kosmonautika|kosmisko]] lielvalsti.
* [[1996. gads]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika referendums, kurā tika apstiprināta prezidenta termiņa pagarināšana no 4 līdz 7 gadiem, kā arī viņam dotas tiesības atlaist parlamentu.
* [[2003. gads]] — [[Bristole|Bristolē]], [[Anglija|Anglijā]] ''[[Concorde]]'' veica pēdējo lidojumu.

== Dzimuši ==
* [[1857. gads]] — [[Ferdināns de Sosīrs]] (''Ferdinand de Saussure''), Šveices lingvistiķis (miris 1913. gadā)
* [[1883. gads]] — [[Mihājs Babičs]] (''Babits Mihály''), ungāru dzejnieks (miris 1941. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Heinrihs Brīnings]] (''Heinrich Brüning''), vācu politiķis (miris 1970. gadā)
* [[1894. gads]] — [[Norberts Vīners]] (''Norbert Wiener''), ASV matemātiķis un kibernētikas pamatlicējs (miris 1964. gadā)
* [[1909. gads]] — [[Ežēns Jonesko]] (''Eugène Ionesco''), rumāņu izcelsmes Francijas dramaturgs (miris 1994. gadā)
* [[1911. gads]] — [[Robērs Maršāns]] (''Robert Marchand''), franču ilgdzīvotājs un riteņbraucējs (miris 2021. gadā)
* [[1919. gads]] — [[Rišards Kačorovskis]] (''Ryszard Kaczorowski‎''), poļu politiķis (miris 2011. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Tīna Tērnere]] (''Tina Turner''), ASV dziedātāja
* [[1945. gads]] — [[Džons Makvī]] (''John McVie''), angļu mūziķis
* [[1959. gads]] — [[Džeimija Rouza]] (''Jamie Rose''), ASV aktrise
* [[1963. gads]] — [[Ričards Arnolds]] (''Richard Arnold''), ASV kosmonauts
* [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Andris Keišs]], latviešu teātra un kino aktieris
* [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Andrejs Rubins]], Latvijas futbolists (miris 2022. gadā)
* [[1990. gads]] — [[Rita Ora]] (''Rita Ora''), albāņu izcelsmes britu dziedātāja

== Miruši ==
* [[1504. gads]] — [[Izabella I (Kastīlija)|Izabella I]] (''Isabel I''), Kastīlijas un Leonas karaliene (dzimusi 1451. gadā)
* [[1855. gads]] — [[Ādams Mickēvičs]] (''Adam Mickiewicz''), poļu dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1798. gadā)
* [[1857. gads]] — [[Jozefs fon Eihendorfs]] (''Joseph von Eichendorff''), vācu rakstnieks (dzimis 1788. gadā)
* [[1902. gads]] — [[Antans Baranausks]] (''Antanas Baranauskas''), lietuviešu dzejnieks (dzimis 1835. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Ēriks Torntons]] (''Eric Thornton''), angļu izcelsmes beļģu futbolists (dzimis 1883. gadā)
* [[1949. gads]] — [[Enriko Brusoni]] (''Enrico Brusoni''), itāļu riteņbraucējs (dzimis 1878. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Svens Hedīns]] (''Sven Hedin''), zviedru ceļotājs (dzimis 1865. gadā)
* [[1964. gads]] — [[Luijs Prevēls]] (''Louis Prével''), franču airētājs (dzimis 1879. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Arnolds Cveigs]] (''Arnold Zweig''), vācu rakstnieks (dzimis 1887. gadā)
* [[1981. gads]] — [[Makss Eive]] (''Max Euwe''), Nīderlandes šahists (dzimis 1901. gadā)
* [[2018. gads]]:
** [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā)
** [[Stīvens Hilenburgs]] (''Stephen Hillenburg''), amerikāņu animators (dzimis 1961. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Stīvens Sondheims]] (''Stephen Sondheim''), ASV komponists un libretu autors (dzimis 1930. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Novembris]]</text>
      <sha1>ofyz3uw3u4ubx50go4critultxads1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1952. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70920</id>
    <revision>
      <id>3666138</id>
      <parentid>3594888</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:54:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7222" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1952. gadu|1952 (nozīmju atdalīšana)|1952}}
{{Gadu navigācija|1952}}
{{Gada citi notikumi|1952}}
{{Gads citos kalendāros|1952}}

'''1952'''. ({{Rom sk gadam|1952}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
=== Februāris ===
* [[6. februāris]] — [[Elizabete II]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalieni pēc viņas tēva [[Džordžs VI Vindzors|Džordža VI]] nāves. 
* [[26. februāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Vinstons Čerčils]] paziņoja, ka valstī izgatavota atombumba. 
* [[29. februāris]] — [[Vācija]] atguva tiesības pār Heligolandes salu.

=== Marts ===
* [[10. marts]] — [[Fulhensio Batista]] veica valsts apvērsumu [[Kuba|Kubā]]. 
* [[20. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Senāts ratificēja miera līgumu ar [[Japāna|Japānu]].

=== Aprīlis ===
* [[28. aprīlis]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] beidza [[Japāna]]s okupāciju.

=== Maijs ===
* [[28. maijs]] — sievietes [[Grieķija|Grieķijā]] ieguva vēlēšanu tiesības.

=== Jūlijs ===
* [[23. jūlijs]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] Brīvo virsnieku kustība ģenerāļa Muhamada Najība vadībā gāza karali Fārūku I.
* [[25. jūlijs]] — [[Puertoriko]] stājās spēkā jauna konstitūcija, kļūstot par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neinkorporētu teritoriju.

=== Augusts ===
* [[15. augusts]] — par [[SOK|Starptautiskās Olimpiskās komiteja]]s prezidentu tika iecelts [[Everi Brendidžs]].

=== Septembris ===
* [[15. septembris]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicināja [[Eritreja|Eritreju]] apvienoties ar [[Etiopija|Etiopiju]].

=== Oktobris ===
* [[5. oktobris]] — sākās [[PSKP]] 19. kongress; Vissavienības komunistiskā partija (boļševiku) pārdēvēta par PSKP.

=== Novembris ===
* [[4. novembris]] — dibināta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[izlūkošana]]s [[organizācija]] — [[Nacionālās drošības aģentūra]].

=== Nezināms datims ===
* nodibināta [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija]].

== Dzimuši ==
* [[1. janvāris]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras emīrs
* [[7. janvāris]] — [[Aikuts Barka]] (''Aykut Barka''), Turcijas seismologs (miris 2002. gadā)
* [[10. februāris]] — [[Li Sjaņluns]] (李顯龍), Singapūras politiķis
* [[22. februāris]] — [[Khadga Prasads Šarma Oli]] (李顯龍), Nepālas premjerministrs
* [[9. marts]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste
* [[11. marts]]:
** [[Duglass Adamss]] (''Douglas Adams''), britu rakstnieks (miris 2001. gadā)
** [[Rikardo Martinelli]] (''Ricardo Martinelli''), Panamas prezidents
* [[23. marts]] — [[Kims Stenlijs Robinsons]] (''Kim Stanley Robinson''), ASV rakstnieks
* [[25. aprīlis]] — [[Vladislavs Tretjaks]] (''Владислав Александрович Третьяк''), krievu hokeja vārtsargs, Krievijas Hokeja Federācijas prezidents
* [[6. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis
* [[20. maijs]] — [[Rožē Milla]] (''Roger Milla''), Kamerūnas futbolists
* [[4. jūnijs]] — [[Broņislavs Komorovskis]] (''Bronisław Komorowski''), Polijas politiķis
* [[7. jūnijs]]:
** [[Liams Nīsons]] (''Liam Neeson''), īru aktieris
** [[Orhans Pamuks]] (''Orhan Pamuk''), turku rakstnieks
* [[18. jūnijs]]:
** [[Izabella Roselīni]] (''Isabella Rossellini''), itāliešu aktrise
** [[Idriss Debī]] (''إدريس ديبي''), Čadas prezidents (miris 2021. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Džons Gudmens]] (''John Goodman''), ASV aktieris
* [[24. jūlijs]] — [[Gass Van Sants]] (''Gus Van Sant''), amerikāņu kinorežisors
* [[12. augusts]] — [[Čeņs Kaige]] (陳凱歌, ''Chen Kaige''), Ķīnas kinorežisors
* [[17. augusts]]:
** [[Nelsons Pikē]] (''Nelson Piquet''), Brazīlijas autosportists
** [[Mario Teisens]] (''Mario Theissen''), vācu inženieris
* [[18. augusts]] — [[Patriks Sveizi]] (''Patrick Swayze''), ASV aktieris (miris 2009. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Jirži Paroubeks]] (''Jiří Paroubek''), čehu politiķis
* [[12. septembris]] — [[Fatoss Nano]] (''Fatos Nano''), Albānijas politiķis
* [[27. septembris]] — [[Dumitru Prunarju]] (''Dumitru Prunariu''), Rumānijas kosmonauts
* [[5. oktobris]] — [[Klaivs Bārkers]] (''Clive Barker''), angļu rakstnieks
* [[7. oktobris]] — [[Vladimirs Putins]] (''Владимир Владимирович Путин''), Krievijas prezidents
* [[26. oktobris]] — [[Larss Hansens]] (''Lars Peter Hansen''), amerikāņu ekonomists
* [[5. novembris]] — [[Olehs Blohins]] (''Олег Володимирович Блохін''), ukraiņu, krievu futbolists, treneris
* [[23. novembris]] — [[Ross Brons]] (''Ross Brawn''), britu inženieris
* [[24. novembris]] — [[Aleksandrs Vešņakovs]] (''Александр Альбертович Вешняков''), Krievijas politiķis, diplomāts
* [[30. novembris]] — [[Henrijs Seliks]] (''Henry Selick''), amerikāņu stopkadru animācijas režisors un scenārists

== Miruši ==
* [[25. janvāris]] — [[Svens Bjērnsons]] (''Sveinn Björnsson''), pirmais Islandes prezidents (dzimis 1881. gadā)
* [[6. februāris]] — [[Džordžs VI Vindzors]], Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1895]].) 
* [[9. marts]] — [[Aleksandra Kollontaja]] (''Алекса́ндра Миха́йловна Коллонта́й''), padomju diplomāte (dzimusi 1872. gadā)
* [[1. jūnijs]] — [[Džons Djūijs]] (''John Dewey''), ASV filozofs, psihologs un izglītības teorētiķis (dzimis 1859. gadā)
* [[26. jūlijs]] — [[Eva Perona]] (''Eva Perón''), Argentīnas pirmā lēdija (dzimusi 1919. gadā)
* [[3. septembris]] — [[Anti Tulenheimo]] (''Anti Tulenheimo''), Somijas premjerministrs (dzimis 1879. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Roberts Krošovs]] (''Robert Crawshaw''), britu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1869. gadā) 
* [[26. septembris]] — [[Džordžs Santajana]] (''George Santayana''), amerikāņu filozofs (dzimis 1863. gadā)
* [[2. oktobris]] — [[Viljams Goslings]] (''William Gosling''), angļu futbolists (dzimis 1869. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Haims Veicmans]] (דָּוִד בֶּן-גּוּרִיּוֹן), pirmais Izraēlas prezidents (dzimis 1874. gadā)
* [[16. novembris]] — [[Ogists Maršē]] (''Auguste Marchais''), franču vieglatlēts (dzimis 1872. gadā)
* [[18. novembris]] — [[Pols Eliārs]] (''Paul Éluard''), franču dzejnieks (dzimis 1895. gadā)
* [[20. novembris]] — [[Benedeto Kroče]] (''Benedetto Croce''), itāļu filozofs (dzimis 1866. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Melnkalnes Helēna]] (''Elena del Montenegro''), Itālijas karaliene (dzimusi 1873. gadā)
* [[1. decembris]] — [[Vitorio Emanuele Orlando]] (''Vittorio Emanuele Orlando''), itāļu politiķis (dzimis 1860. gadā)
* [[12. decembris]] — [[karaliene Aleksandrīne]] (''Dronning Alexandrine''), Dānijas karaliene (dzimusi 1879. gadā)

{{gg2}}
{{commonscat|1952}}

[[Kategorija:1952. gads| ]]</text>
      <sha1>c56rb6et0yxxee388543h68vmxcuzls</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Garkalnes pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72342</id>
    <revision>
      <id>3666364</id>
      <parentid>3643991</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T23:00:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9620" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Garkalnes pagasts
| karte             = Garkalnes novads karte.png
| karte2            = Garkalnes novads.png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = LVA Garkalnes novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Garkalnes pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = Flag of Garkalne Municipality.svg
| karoga_nosaukums  = Garkalnes pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Ropažu novads
| centrs2           = [[Berģi (Rīga)|Berģi]] ([[Rīga]])
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| platība           = 150,5&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 8879&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/1aaaa/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181209124341/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/1aaaa/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits.pdf }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2018
| blīvums           = {{#expr: 8879 / 150.5 round 1}}
| izveidots         = 
| likvidēts         = 
| mājaslapa         = www.garkalne.lv
}}

'''Garkalnes pagasts''' ir viena no [[Ropažu novads|Ropažu novada]] administratīvajām vienībām. Robežojās ar sava novada [[Vangaži|Vangažu]] pilsētu un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu]], un [[Ropažu pagasts|Ropažu]] pagastiem, [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādaži|Ādažu pilsētu]] un [[Ādažu pagasts|Ādažu]], un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas]] pagastiem, kā arī ar [[Rīga|Rīgu]]. Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Garkalne]], [[Langstiņi]], [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]], [[Priedkalne]], [[Suži (Garkalnes novads)|Suži]], [[Berģi (Garkalnes novads)|Berģi]], [[Upesciems]]. Pagasta administrācija atradās Rīgas pilsētas robežās [[Berģi (Rīga)|Berģos]], [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē 455]].

No 2006. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Garkalnes novads'''. 2021. gadā Garkalnes novadu iekļāva jaunajā [[Ropažu novads|Ropažu novadā]].

== Daba ==
Garkalnes pagasts atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]] un [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]]. Augstākais punkts ir [[Buļļu kalns]] (32,3 m).&lt;ref name=&quot;EncLP&quot;&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;

Galvenās upes ir [[Lielā Jugla]], [[Mazā Jugla]] (kā robežupe starp Garkalnes pagastu un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastu]]), [[Krievupe]], [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla]], nelielā upes posmā [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Lielākie ezeri pagastā ir [[Lielais Baltezers]], [[Langstiņu ezers]], [[Lielais Jūgezers]], [[Mālezers]], [[Mašēnu ezers]] un [[Upesciema dīķi]]. Pagasta austrumu daļā atrodas Maltuves purvs.

== Vēsture ==
1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), 1826. gadā tajā ietilpa [[Baltezera baznīca|Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām — esošo koka [[Carnikavas baznīca|Carnikavas baznīcu]] un koka&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html|title=Garkalnes baznīca|website=www.garkalnesbaznica.lv}}&lt;/ref&gt; [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle'').

Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Ādažu muiža]] (''Aahof''), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, [[Carnikavas muiža]] saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, [[Iļķenu muiža]] 17 vienībās 475 ha kopplatībā, [[Remberģes muiža]] 47 vienībās 761 ha kopplatībā, [[Štāles muiža]] (''Stalenhof'') 18 vienībās 252 ha kopplatībā, [[Berģu muiža]] 35 vienībās 215 ha kopplatībā, [[Alderi|Alderu muiža]] 29 vienībās 93 ha kopplatībā, [[Ādažu mācītājmuiža]] 1 vienībā 57 ha kopplatībā, [[Baloža muiža]] 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (''Klus'') obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.&lt;ref&gt;{{LKV|I.|1427}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:LVA Garkalnes pagasts flag.png|thumb|Garkalnes pagasta karogs]]
1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;EncLP&quot;/&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja [[Ādažu ciems|Ādažu]], [[Berģi (Rīga)|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un Garkalnes [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Garkalnes ciems''' ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonā. 1977. gadā Garkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā [[Berģi (Garkalnes novads)|Berģu ciema]] un daļu [[Vangažu ciems|Vangažu ciema]] teritorijas, bet daļu Garkalnes ciema pievienoja Ādažu ciemam.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2006. gadā '''Garkalnes pagastu''' reorganizēja par novadu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.garkalne.lv/doc/docu/0022.doc|title=Garkalnes novada nolikums}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā Garkalnes novadu pievienoja jaunajam [[Ropažu novads|Ropažu novadam]].

== Teritoriālais iedalījums ==
Garkalnes pagastu veido 14 ciemi: [[Amatnieki]], [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]], [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]], [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]], [[Garkalne]], [[Langstiņi]], [[Makstenieki]], [[Priedkalne]], [[Priežlejas]], [[Skuķīši]], [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]], [[Suži (Garkalnes pagasts)|Suži]], [[Upesciems]] un [[Ziemeļnieki]].

Garkalnes pagasta platība ir 150,5 kvadrātkilometri. Iedzīvotāju skaits — 9172.(2018)

== Apdzīvotās vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==

=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Garkalnes pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=13&amp;zoom=100,185,-105|title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.|access-date=12.01.2017|archive-date=16.01.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=13&amp;zoom=100,185,-105}}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[latvieši]] (5652)   |green|63.7}}
{{bar percent|[[krievi]] (2100)     |red|23.7}}
{{bar percent|[[baltkrievi]] (182) |violet|2.0}}
{{bar percent|[[poļi]] (102)        |black|1.1}}
{{bar percent|[[ukraiņi]] (192)     |blue|2.2}}
{{bar percent|cita tautība (400)    |purple|4.5}}
{{bar percent|nav izvēlēta (251)    |orange|2.8}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Transports ===
Pagasti šķērso autoceļi [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]), [[A2 (autoceļš Latvijā)|A2]] ([[E77]]), [[A4 (autoceļš Latvijā)|A4]] (kā [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] daļa), kā arī [[1. šķiras Latvijas autoceļi|1. šķiras autoceļš]] [[P3]] un citi, zemākas kategorijas ceļi. Pagastu šķērso [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]] (stacijas [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] — slēgta kopš 2019. gada, [[Garkalne (stacija)|Garkalne]], [[Krievupe (stacija)|Krievupe]]).

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
No 1995. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai tika izdots Garkalnes novada (līdz 2006. gadam – pagasta) reģionālais laikraksts [[Garkalnes novada vēstis]], kurā lasāmas ziņas par kultūras un cita veida notikumiem Garkalnes novadā. Paralēli tam pastāvēja arī [[Garkalnes novada televīzija]], kurā arī tagad, pēc reformas, tiek publicēti video par norisēm pagastā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas tiek izdots jaunā novada laikraksts &quot;Tēvzemīte&quot;.

Pagasta pārvaldes ēkā darbojas Kultūras centrs &quot;Berģi&quot;.

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas personības ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Garkalnes novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.garkalne.lv}}
* [https://www.ropazi.lv/lv/garkalnes-novada-vestis &quot;Garkalnes novada vēstu&quot; arhīvs]

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Ropažu novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Rīgas rajons}}
{{Garkalnes novads}}
{{Saulkrastu rajons}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ropažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Garkalnes pagasts| ]]</text>
      <sha1>2i8pno3cffcbzqnep3j8yx0qaaj2tip</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mālpils pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72355</id>
    <revision>
      <id>3666225</id>
      <parentid>3665365</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T18:11:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Prieditis2012</username>
        <id>35105</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16320" xml:space="preserve">{{labs raksts}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Mālpils pagasts
| karte             = Mālpils novadsLocMap.png
| karte2            = Mālpils novads Map.png
| ģerboņa_attēls    = LVA Mālpils novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = 85px
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  = Mālpils pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Siguldas novads
| centrs            = Mālpils
| platība           = 220,91
| iedzīvotāji       = 4039&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 4039/ 220.91 round 1}}
| izveidots         = 
| likvidēts         = 
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| mērs_gads         = 
| teritorijas       = 
| mājaslapa         = www.malpils.lv
}}

'''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojās ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastiem, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]].

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

== Daba ==
Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]].

Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem.

Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja.

Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos.

[[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&amp;nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&amp;nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&amp;nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.&lt;ref&gt;[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)]&lt;/ref&gt;

=== Upes ===
[[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]]
Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]].

* [[Lielā Jugla]]
** [[Irbupīte]]
** [[Mergupe]]
*** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]]
*** [[Vanagupīte]]
*** [[Zaube (upe)|Zaube]]
** [[Suda]]
*** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]]
*** [[Gaiļurga]]
*** [[Teiļupīte]]
** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]

=== Purvi ===
* [[Torfa purvs]] (479 ha)
* [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha)
* [[Klūgu purvs]] (190 ha)
* [[Ķeviešu purvs]] (190 ha)
* [[Noriņu purvs]] (149 ha)
* [[Bērnaukles purvs]] (147 ha)

== Vēsture ==
Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi.
Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.&lt;ref&gt;[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts &quot;Mālpils senatne&quot; (2002).]&lt;/ref&gt; Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]].

Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — &quot;māla pils&quot;). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola.

[[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]]
Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola.

[[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]]
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja&lt;/ref&gt; Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja&lt;/ref&gt; 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība &quot;Irbupe&quot;, 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. 

1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku.

[[Attēls:Mālpils pagasts COA.png|thumbnail|upright|[[Mālpils pagasta ģerbonis]] apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā.]]
1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt;

Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola.

1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Ciems
! Iedzīvotāji &lt;br /&gt; (2009)
! Platība &lt;br /&gt; (ha)
|-
| [[Mālpils]]
| 2171
| 402.5
|-
| [[Sidgunda]]
| 459
| 215.0
|-
| [[Upmalas]]
| 157
| 63.0
|-
| [[Vite (ciems)|Vite]]
| 52
| 32.5
|-
| [[Bukas]]
| 39
| 29.0
|}

Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti.

== Iedzīvotāji ==

 * 1925.gadā - 1 969 cilvēk.[[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm]]
 * 1930.gadā - 1 932 cilvēk.[[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm]]
 * 1935.gadā - 2 052 cilvēk.[[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm]]
 * 1967.gadā - 3 987 cilvēk.[[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf]]
 * 1979.gadā - 4 499 cilvēk.[[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1979.jpg]]
 * 1989.gadā - 4 624 cilvēk.[[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1989_1.jpg]]
 * 2000.gadā - 4 341 cilvēk.[[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_2000.jpg]]
 * 2011.gadā - 3 626 cilvēk.[[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2011.htm]]
 * 2019.gadā - 3 350 cilvēk.[[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm]]

=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&amp;zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (3044)   |green|83.3}}
{{bar percent|[[Krievi]] (371)     |red|10.2}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}}
{{bar percent|[[Poļi]] (37)        |black|1.0}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (52)     |blue|1.4}}
{{bar percent|Cita tautība (79)    |purple|2.2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|VĒLĒTĀJU APVIENĪBA &quot;VIENOTI MĀLPILIJ!&quot;
|706
|56.53
|5
|-
|Mūsu Mālpils
|289
|23.14
|2
|-
|Mēs Mālpilij
|219
|17.53
|2
|}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas personības ==
* [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824)
* [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934).
* [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940).

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mālpils novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|alt=|Mālpils novada karogs
Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka
Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums
Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā
Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.malpils.lv}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Siguldas novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Rīgas rajons}}
{{Siguldas rajons}}
{{Rīgas apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Siguldas novada pagasti]]
[[Kategorija:Mālpils pagasts| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>1wwf2bxjhokcah3uaajuaxsdsd5u5o9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666230</id>
      <parentid>3666225</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T18:59:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Iedzīvotāji */  Ievietoju datus tabulā</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17587" xml:space="preserve">{{labs raksts}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Mālpils pagasts
| karte             = Mālpils novadsLocMap.png
| karte2            = Mālpils novads Map.png
| ģerboņa_attēls    = LVA Mālpils novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = 85px
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  = Mālpils pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Siguldas novads
| centrs            = Mālpils
| platība           = 220,91
| iedzīvotāji       = 4039&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 4039/ 220.91 round 1}}
| izveidots         = 
| likvidēts         = 
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| mērs_gads         = 
| teritorijas       = 
| mājaslapa         = www.malpils.lv
}}

'''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojās ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastiem, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]].

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

== Daba ==
Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]].

Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem.

Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja.

Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos.

[[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&amp;nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&amp;nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&amp;nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.&lt;ref&gt;[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)]&lt;/ref&gt;

=== Upes ===
[[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]]
Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]].

* [[Lielā Jugla]]
** [[Irbupīte]]
** [[Mergupe]]
*** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]]
*** [[Vanagupīte]]
*** [[Zaube (upe)|Zaube]]
** [[Suda]]
*** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]]
*** [[Gaiļurga]]
*** [[Teiļupīte]]
** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]

=== Purvi ===
* [[Torfa purvs]] (479 ha)
* [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha)
* [[Klūgu purvs]] (190 ha)
* [[Ķeviešu purvs]] (190 ha)
* [[Noriņu purvs]] (149 ha)
* [[Bērnaukles purvs]] (147 ha)

== Vēsture ==
Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi.
Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.&lt;ref&gt;[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts &quot;Mālpils senatne&quot; (2002).]&lt;/ref&gt; Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]].

Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — &quot;māla pils&quot;). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola.

[[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]]
Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola.

[[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]]
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja&lt;/ref&gt; Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja&lt;/ref&gt; 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība &quot;Irbupe&quot;, 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. 

1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku.

[[Attēls:Mālpils pagasts COA.png|thumbnail|upright|[[Mālpils pagasta ģerbonis]] apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā.]]
1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt;

Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola.

1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Ciems
! Iedzīvotāji &lt;br /&gt; (2009)
! Platība &lt;br /&gt; (ha)
|-
| [[Mālpils]]
| 2171
| 402.5
|-
| [[Sidgunda]]
| 459
| 215.0
|-
| [[Upmalas]]
| 157
| 63.0
|-
| [[Vite (ciems)|Vite]]
| 52
| 32.5
|-
| [[Bukas]]
| 39
| 29.0
|}

Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti.

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|-
| Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2019
|-
| Skaits || 1 969&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt; || 1 932&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt; || 2 052&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt; || 3 987&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 4 499&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 4 624&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  Этнический состав населения Латвии по переписи 1989 года|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1989_1.jpg|date=2014-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 4 341&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  результаты переписи населения Латвии ни 01.04.2000|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_2000.jpg|date=2014-11-25|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 3 626&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt; || 3 350&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2019|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;
|}


=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&amp;zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (3044)   |green|83.3}}
{{bar percent|[[Krievi]] (371)     |red|10.2}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}}
{{bar percent|[[Poļi]] (37)        |black|1.0}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (52)     |blue|1.4}}
{{bar percent|Cita tautība (79)    |purple|2.2}}
}}
{{-}}


== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|VĒLĒTĀJU APVIENĪBA &quot;VIENOTI MĀLPILIJ!&quot;
|706
|56.53
|5
|-
|Mūsu Mālpils
|289
|23.14
|2
|-
|Mēs Mālpilij
|219
|17.53
|2
|}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas personības ==
* [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824)
* [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934).
* [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940).

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mālpils novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|alt=|Mālpils novada karogs
Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka
Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums
Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā
Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.malpils.lv}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Siguldas novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Rīgas rajons}}
{{Siguldas rajons}}
{{Rīgas apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Siguldas novada pagasti]]
[[Kategorija:Mālpils pagasts| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>df3qik9buhwqhzclv1fq7up3pbdz2tm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666444</id>
      <parentid>3666230</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:44:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Apdzīvotās vietas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17612" xml:space="preserve">{{labs raksts}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Mālpils pagasts
| karte             = Mālpils novadsLocMap.png
| karte2            = Mālpils novads Map.png
| ģerboņa_attēls    = LVA Mālpils novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = 85px
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  = Mālpils pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Siguldas novads
| centrs            = Mālpils
| platība           = 220,91
| iedzīvotāji       = 4039&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 4039/ 220.91 round 1}}
| izveidots         = 
| likvidēts         = 
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| mērs_gads         = 
| teritorijas       = 
| mājaslapa         = www.malpils.lv
}}

'''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojās ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastiem, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]].

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

== Daba ==
Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]].

Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem.

Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja.

Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos.

[[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&amp;nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&amp;nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&amp;nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.&lt;ref&gt;[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)]&lt;/ref&gt;

=== Upes ===
[[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]]
Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]].

* [[Lielā Jugla]]
** [[Irbupīte]]
** [[Mergupe]]
*** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]]
*** [[Vanagupīte]]
*** [[Zaube (upe)|Zaube]]
** [[Suda]]
*** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]]
*** [[Gaiļurga]]
*** [[Teiļupīte]]
** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]

=== Purvi ===
* [[Torfa purvs]] (479 ha)
* [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha)
* [[Klūgu purvs]] (190 ha)
* [[Ķeviešu purvs]] (190 ha)
* [[Noriņu purvs]] (149 ha)
* [[Bērnaukles purvs]] (147 ha)

== Vēsture ==
Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi.
Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.&lt;ref&gt;[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts &quot;Mālpils senatne&quot; (2002).]&lt;/ref&gt; Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]].

Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — &quot;māla pils&quot;). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola.

[[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva).]]
Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola.

[[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]]
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja&lt;/ref&gt; Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja&lt;/ref&gt; 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība &quot;Irbupe&quot;, 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. 

1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku.

[[Attēls:Mālpils pagasts COA.png|thumbnail|upright|[[Mālpils pagasta ģerbonis]] apstiprināts 2006. gada 31. jūlijā.]]
1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt;

Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola.

1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Ciems
! Iedzīvotāji &lt;br /&gt; (2009)
! Platība &lt;br /&gt; (ha)
|-
| [[Mālpils]]
| 2171
| 402.5
|-
| [[Sidgunda]]
| 459
| 215.0
|-
| [[Upmalas]]
| 157
| 63.0
|-
| [[Vite (ciems)|Vite]]
| 52
| 32.5
|-
| [[Bukas (Mālpils pagasts)|Bukas]]
| 39
| 29.0
|}

Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti.

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|-
| Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2019
|-
| Skaits || 1 969&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt; || 1 932&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt; || 2 052&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt; || 3 987&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 4 499&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 4 624&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  Этнический состав населения Латвии по переписи 1989 года|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_1989_1.jpg|date=2014-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 4 341&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  результаты переписи населения Латвии ни 01.04.2000|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rigas_2000.jpg|date=2014-11-25|accessdate=2022-08-03|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 3 626&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt; || 3 350&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2019|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;
|}


=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&amp;zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (3044)   |green|83.3}}
{{bar percent|[[Krievi]] (371)     |red|10.2}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}}
{{bar percent|[[Poļi]] (37)        |black|1.0}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (52)     |blue|1.4}}
{{bar percent|Cita tautība (79)    |purple|2.2}}
}}
{{-}}


== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|VĒLĒTĀJU APVIENĪBA &quot;VIENOTI MĀLPILIJ!&quot;
|706
|56.53
|5
|-
|Mūsu Mālpils
|289
|23.14
|2
|-
|Mēs Mālpilij
|219
|17.53
|2
|}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas personības ==
* [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824)
* [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934).
* [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940).

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mālpils novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|alt=|Mālpils novada karogs
Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka
Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums
Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā
Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.malpils.lv}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Siguldas novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Rīgas rajons}}
{{Siguldas rajons}}
{{Rīgas apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Siguldas novada pagasti]]
[[Kategorija:Mālpils pagasts| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>5vnq1zcf79eapbafr76wgskht5kystr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>28. decembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72910</id>
    <revision>
      <id>3666329</id>
      <parentid>3640440</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:39:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5670" xml:space="preserve">'''28. decembris''' ir gada 361. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (362. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 4 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Inga]], [[Ivita]], [[Irvita]], [[Ingeborga]]

== Notikumi ==
* [[1836. gads]] — [[Spānija]] atzina [[Meksika]]s neatkarību.
* [[1846. gads]] — [[Aiova]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 29. štatu.
* [[1885. gads]] — dibināts [[Indijas Nacionālais kongress]].
* [[1908. gads]] — 7 balles stipra [[zemestrīce]] nopostīja [[Mesīna|Mesīnu]] ([[Sicīlija|Sicīlijā]]) un satricināja [[Kalabrija|Kalabriju]], bojā gāja vairāk nekā 75 000 cilvēku.
* [[1999. gads]] — [[Saparmurats Nijazovs]] uz visu mūžu pasludināts par [[Turkmenistāna]]s prezidentu.
* [[2007. gads]] — [[Nepāla]] likvidēja [[monarhija|monarhiju]], pasludinot valsti par [[republika|republiku]].
* [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — pirmie cilvēki Latvijā saņēma vakcīnu pret [[COVID-19]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmie-cilveki-latvija-sanemusi-vakcinu-pret-covid-19.a386884/|title=Pirmie cilvēki Latvijā saņēmuši vakcīnu pret Covid-19|website=www.lsm.lv|access-date=2021-05-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[1723. gads]] — [[Kristofs Frīdrihs Neanders]] (''Christoph Friedrich Neander''), vācbaltu mācītājs, literāts (miris 1802. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Vudro Vilsons]] (''Woodrow Wilson''), 28. ASV prezidents (miris 1924. gadā)
* [[1862. gads]] — [[Žils Burī]] (''Jules Bury''), beļģu sporta šāvējs (miršanas datums nav zināms)
* [[1870. gads]] — [[Čārlzs Benets]] (''Charles Bennett''), britu vieglatlēts, olimpiskais čempions 1500 metru skriešanā (miris 1948. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Vladimirs Tatļins]] (''Владимир Татлин''), krievu mākslinieks (miris 1953. gadā)
* [[1888. gads]] — [[F. V. Murnavs]] (''F. W. Murnau''), vācu kinorežisors (miris 1931. gadā)
* [[1894. gads Latvijā|1894. gads]] — [[Hermanis Matisons]], Latvijas šahists un problēmists (miris 1932. gadā)
* [[1897. gads]] — [[Ivans Koņevs]] (''Иван Конев''), PSRS maršals (miris 1973. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Džons fon Neimans]] (''John von Neumann''), ungāru matemātiķis (miris 1957. gadā)
* [[1907. gads]] — [[Ērihs Mīlke]] (''Erich Mielke''), VDR valsts darbinieks (miris 2000. gadā)
* [[1922. gads]] — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), ASV komiksu rakstnieks un uzņēmējs (miris 2018. gadā)
* [[1932. gads]] — [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (mirusi 2022. gadā)
* [[1934. gads]] — [[Megija Smita]] (Maggie Smith), angļu aktrise
* [[1954. gads]] — [[Denzels Vašingtons]] (''Denzel Washington''), ASV aktieris
* [[1960. gads]] — [[Rejs Burks]] (''Ray Bourque''), Kanādas hokejists
* [[1968. gads]] — [[Akihiko Hošide]] (星出 彰彦, ''Hoshide Akihiko''), Japānas kosmonauts
* [[1969. gads]] — [[Līnuss Tūrvaldss]] (''Linus Torvalds''), somu datorprogrammētājs
* [[1970. gads]]:
** [[Oļegs Artemjevs]] (''Олег Артемьев''), Krievijas kosmonauts
** [[Reinis Liepiņš]], latviešu arhitekts
* [[1973. gads]] — [[Sets Maierss]] (''Seth Meyers''), amerikāņu aktieris un komiķis
* [[1979. gads]] — [[Džeimss Bleiks]] (''James Blake''), ASV tenisists
* [[1981. gads]] — [[Sjēna Millere]] (''Sienna Miller''), ASV dzimusi angļu aktrise, modele un modes dizainere
* [[1989. gads]] — [[Džesija Baklija]] ''(Jessie Buckley''), īru aktrise
* [[1994. gads]] — [[Ādams Pītijs]] (''Adam Peaty''), angļu peldētājs

== Miruši ==
* [[1694. gads]] — [[Marija II Stjuarte|Marija II]] (''Mary II''), Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene (dzimusi 1662. gadā)
* [[1772. gads]] — [[Ernsts Johans Bīrons]] (''Ernst Johann von Biron''), Kurzemes un Zemgales hercogs (dzimis 1690. gadā)
* [[1850. gads]] — [[Heinrihs Kristians Šūmahers]] (''Heinrich Christian Schumacher''), vācu astronoms (dzimis 1780. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Leons Baksts]] (''Léon Bakst''), krievu/franču mākslinieks (dzimis 1866. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Sergejs Jeseņins]] (''Сергей Есенин''), krievu dzejnieks (dzimis 1895. gadā)
* [[1932. gads]] — [[Ežēns Mužēns]] (''Eugène Mougin''), franču loka šāvējs. olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1852. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Moriss Ravēls]] (''Maurice Ravel''), franču komponists (dzimis 1875. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Alfrēds Flatovs]] (''Alfred Flatow''), vācu sporta vingrotājs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs vingrošanā (dzimis 1869. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Viktors Emanuels III]] (''Vittorio Emanuele III''), Itālijas karalis (miris 1869. gadā)
* [[1959. gads]] — [[Ante Paveličs]] (''Ante Pavelić''), horvātu politiķis (dzimis 1889. gadā)
* [[1963. gads]] — [[Pauls Hindemits]] (''Paul Hindemith''), vācu komponists (dzimis 1895. gadā)
* [[1971. gads]] — [[Makss Stainers]] (''Max Steiner''), amerikāņu komponists (dzimis 1888. gadā)
* [[1989. gads]] — [[Hermanis Oberts]] (''Hermann Oberth''), vācu fiziķis (dzimis 1894. gadā)
* [[2004. gads]] — [[Sūzana Zontāga]] (''Susan Sontag''), ASV literatūrkritiķe un rakstniece (dzimusi 1933. gadā)
* [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Ivars Žvīgurs]], latviešu basketbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Harijs Rīds]] (''Harry Reid''), ASV politiķis (dzimis 1939. gadā)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
&lt;!--

== Svētku un piemiņas dienas ==
--&gt;

{{viss gads}}

[[Kategorija:Decembris]]</text>
      <sha1>fumfzd41ripusm52nqgnyueqsru0udy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RFS</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73507</id>
    <revision>
      <id>3666457</id>
      <parentid>3663072</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:04:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sadzejotājs</username>
        <id>106890</id>
      </contributor>
      <comment>Pamatsastāvam pievienojās Bils</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19485" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0066B3
| nos        = RFS
| logo       = [[Attēls:RFS logo.png|180px]]
| pilns      = Rīgas Futbola Skola, BDR
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga       = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez        = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.gadā]]
| poz        = 1. vieta
| dib        = 2005
| dib_mēn    =
| dib_dat    =
| dib_com    =
| stad       = [[Jāņa Skredeļa stadions]]
| ietilp     = 250 sēdvietas
| krāsas     = Zila
| īpašn      = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]]
| prez       = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]]
| menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]]
| tren       = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]]
| kapteinis  = {{flaga|Horvātija}} Tomislavs Šaričs
| mediji     = [http://www.fkrfs.lv WWW] [https://www.youtube.com/channel/UC6pduD1aLwITdxztf27UIdA Youtube] [https://www.facebook.com/fkrfs/ Facebook] [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Instagram] [https://twitter.com/rfsdaily Twitter]
| sadarbojas =
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1   = FSK Daugava 90
| dates1  = 2005
| name2   = FK Daugava
| dates2  = 2008
| name3   = Daugava/RFS
| dates3  = 2010
| name4   = Rīgas Futbola Skola
| dates4  = 2011
| name5   = RFS
| dates5  = 2016
| name6   = 
| dates6  = 
| name7   = 
| dates7  = 
| name8   = 
| dates8  = 
| name9   = 
| dates9  = 
| name10  = 
| dates10 =
| current =
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
| līga1    = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]]
| uzvaras1 = 1
| līga2    = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]]
| uzvaras2 = 1
| līga3    = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas]]
| uzvaras3 = 2
| līga4    = 
| uzvaras4 = 
| līga5    = 
| uzvaras5 = 
| līga6    = 
| uzvaras6 = 
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1 =
| pattern_b1  =
| pattern_ra1 =
| pattern_sh1 =
| pattern_so1 =
| leftarm1    = 0A64C0
| body1       = 0A64C0
| rightarm1   = 0A64C0
| shorts1     = 0A64C0
| socks1      = 0A64C0
|
| pattern_la2 =
| pattern_b2  =
| pattern_ra2 =
| pattern_sh2 =
| pattern_so2 =
| leftarm2    = FFFFFF
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = FFFFFF
| shorts2     = FFFFFF
| socks2      = FFFFFF
|
| pattern_la3 =
| pattern_b3  =
| pattern_ra3 =
| pattern_sh3 =
| pattern_so3 =
| leftarm3    = 000000
| body3       = 000000
| rightarm3   = 000000
| shorts3     = 000000
| socks3      = 000000
}}

'''RFS''' (akronīms no '''&quot;Rīgas Futbola Skola&quot;''') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] pirmo reizi RFS kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs divreiz ir izcīnījis arī [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas Kauss futbolā|2021]]).

== Vēsture ==
Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba &quot;Skonto&quot; un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu &quot;Daugava&quot;, līdzi ņemot savus audzēkņus.

Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubs dibināts uz futbola sporta skolas &quot;Daugava&quot; bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. 2007. gadā klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Tomēr 2009. gadā FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz &quot;Rīgas Futbola Skola&quot;.

2015. gada sezonā &quot;Rīgas Futbola Skola&quot; izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam &quot;Skonto&quot;]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt Futbola klubs Rīgas Futbola Skola, kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu RFS.&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv |title=RFS mājaslapa |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt; Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu.

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2005 till:01/07/2021
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)
  id:bl3  value:rgb(0.9,0.5,0.5)
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData=
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2005 till:01/07/2006  shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]]
  from:01/07/2006 till:01/07/2007  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]]
  from:01/07/2007 till:01/07/2008  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]]
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]]
  from:01/07/2009 till:01/07/2010  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]]
  from:01/07/2010 till:01/07/2011  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]]
  from:01/07/2011 till:01/07/2012  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]]
  from:01/07/2012 till:01/07/2013  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]]
  from:01/07/2013 till:01/07/2014  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]]
  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2005 till:01/07/2006  color:bl3  shift:(0,13)  text: &quot;[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]&quot;
  from:01/07/2006 till:01/07/2008  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
  from:01/07/2009 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2021  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[Latvijas kauss futbolā 2009—10|2009/10]] — [[Latvijas kauss futbolā 2009—10#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]]
* [[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] — ''nepiedalījās''
* [[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] — [[Latvijas kauss futbolā 2007#Trešā kārta|3. kārta]]

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2019—20
|[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|SLO}}
|[[Ļubļanas &quot;Olimpija&quot; (futbols)|Ļubļanas &quot;Olimpija&quot;]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:2
|style=&quot;text-align:center;&quot;|3:2
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;&quot;|'''3:4'''
|-
|2020—21
|[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|SRB}}
|[[FK Partizan|Partizan]]
|{{n/a}}
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;&quot;|'''0:1'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2021—22
| rowspan=&quot;3&quot; |[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|1QR
|{{Flaga|FRO}}
|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:3
|style=&quot;text-align:center;&quot;|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''6:5'''
|-
|2QR
|{{Flaga|HUN}}
|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|3:0
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:0
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''5:0'''
|-
|3QR
|{{Flaga|BEL}}
|[[KAA Gent|Gent]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:2
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2022—23
|[[UEFA Čempionu līga]]
|2QR
|{{Flaga|FIN}}
|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:1
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''2:2 ({{piezīme|p.|pēcspēlēs 11 metru sitienu sērijā}})'''
|-
|[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|
|
|
|}

== Spēlētāji ==
=== Pamatsastāvs ===
: ''{{dat|2022|8|4||bez}}.''&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/lv/komanda |title=RFS komanda |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 |title=RFS sastāvs |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=LTU | pos=GK | name=Vītauts Čerņausks}}
{{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Sorokins]]}}
{{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Artūrs Zjuzins]]}}
{{Fs player | no= 4 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Maksimenko]]}}
{{Fs player | no= 6 | nat=GAM | pos=MF | name=Alfuseinijs Džata}}
{{Fs player | no= 7 | nat=CIV | pos=FW | name=Ismaēls Diomande&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no= 8 | nat=LTU | pos=MF | name=Karolis Uzēla&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-perspektivais-lietuvietis-k-uzela/ |title=RFS pievienojas perspektīvais lietuvietis K. Uzēla |accessdate={{dat|2022|1|25||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=Emersons Deoklesianu}}
{{Fs player | no=10 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Deniss Rakels]]}}
{{Fs player | no=12 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Pāvels Šteinbors]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-pieredzejusais-vartsargs-p-steinbors/ |title=RFS pievienojas pieredzējušais vārtsargs P.Šteinbors |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=13 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgeņijs Nerugals]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no=17 | nat=CIV | pos=FW | name=Sedriks Kuadio}}
{{Fs player | no=19 | nat=SRB | pos=FW | name=Andrejs Iličs}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=21 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Elvis Stuglis]]}}
{{Fs player | no=23 | nat=LAT | pos=MF | name=Ņikita Pašņevs}}
{{Fs player | no=24 | nat=CRO | pos=MF | name=Tomislavs Šaričs               | other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/speles/rfs-bfc-daugavpils-11773276/ |title=RFS - BFC Daugavpils spēles protokols |accessdate={{dat|2022|6|39||bez}} |website=lff.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=25 | nat=CZE | pos=DF | name=Petrs Marešs}}
{{Fs player | no=27 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no=28 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Paničs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-s-panics/ |title=RFS pastiprina S. Paničs |accessdate={{dat|2022|6|17||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=30 | nat=AUT | pos=FW | name=Kevins Frīzenbihlers}}
{{Fs player | no=43 | nat=SVN | pos=DF | name=Žiga Lipuščeks}}
{{Fs player | no=66 | nat=SRB | pos=DF | name=Jovans Vlalukins&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-perspektivs-aizsargs-no-serbijas-superligas/ |title=RFS pastiprina perspektīvs aizsargs no Serbijas Superlīgas |accessdate={{dat|2022|6|4||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=77 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Kaspars Dubra]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-atgriezas-latvijas-izlases-aizsargs-k-dubra/ |title=RFS atgriežas Latvijas izlases aizsargs K.Dubra |accessdate={{dat|2022|3|7||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=86 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Cvetkovičs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-serbu-pussargs-s-cvetkovics/ |title=RFS pastiprina serbu pussargs S. Cvetkovičs |accessdate={{dat|2022|6|14||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=92 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Jagodinskis]]}}
{{Fs player | no=99 | nat=LAT | pos=MF | name=Gļebs Žaleiko}}
{{Fs player | no=   | nat=BRA | pos=MF | name=Bils&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-papildina-pussargs-no-brazilijas/ |title=RFS papildina pussargs no Brazīlijas |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

=== Komandu atstājušie spēlētāji ===
{{Fs start}}
{{Fs player | no=11 | nat=RUS | pos=MF | name=Vladislavs Galkins | other=īrē no [[FC Dynamo Moscow|FK Maskavas Dinamo]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=22 | nat=BLR | pos=MF | name=Aleksandrs Šestjuks | other=īrē no [[FC Nizhny Novgorod|FK Ņižņijnovgoroda]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

=== Izīrētie spēlētāji ===
{{Fs start}}
{{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=Valērijs Lizunovs | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede                    | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

== Komandas vadība ==
:''{{dat|2022|7|1||bez}}.''&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}}
&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}}
&lt;/ref&gt;
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs
|-
| Fiziskās sagatavotības treneris
| {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]]
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs
|-
| Futbola analītiķis
| {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris
|-
| Komandas administrators
| {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis
|-
| Komunikācijas speciālists
| {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis
|-
| Video satura veidotājs
| {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe
|-
| Spēļu organizators 
| {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins
|-
| Menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
|}

== Treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009)
* {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012)
* {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017)
* {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik)

== Rekordi ==
* Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa]
* [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā]
* [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa]
* [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Kluba Instagram lapa]
* [https://twitter.com/RFSDaily Kluba Twitter lapa]
* [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa]
* [http://www.digitalkarma.lv/portfolio/razrabotka-logotipa-rfs RFS logo izstrāde]

{{futbols-aizmetnis}}

{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

{{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:FK RFS]]</text>
      <sha1>621mao1zy85acs2j4vkq8e2uan9radl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666460</id>
      <parentid>3666457</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:07:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sadzejotājs</username>
        <id>106890</id>
      </contributor>
      <comment>Pamatsastāvam pievienojās Zelenkovs</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19724" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0066B3
| nos        = RFS
| logo       = [[Attēls:RFS logo.png|180px]]
| pilns      = Rīgas Futbola Skola, BDR
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga       = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez        = [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021.gadā]]
| poz        = 1. vieta
| dib        = 2005
| dib_mēn    =
| dib_dat    =
| dib_com    =
| stad       = [[Jāņa Skredeļa stadions]]
| ietilp     = 250 sēdvietas
| krāsas     = Zila
| īpašn      = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]]
| prez       = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]]
| menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]]
| tren       = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]]
| kapteinis  = {{flaga|Horvātija}} Tomislavs Šaričs
| mediji     = [http://www.fkrfs.lv WWW] [https://www.youtube.com/channel/UC6pduD1aLwITdxztf27UIdA Youtube] [https://www.facebook.com/fkrfs/ Facebook] [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Instagram] [https://twitter.com/rfsdaily Twitter]
| sadarbojas =
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1   = FSK Daugava 90
| dates1  = 2005
| name2   = FK Daugava
| dates2  = 2008
| name3   = Daugava/RFS
| dates3  = 2010
| name4   = Rīgas Futbola Skola
| dates4  = 2011
| name5   = RFS
| dates5  = 2016
| name6   = 
| dates6  = 
| name7   = 
| dates7  = 
| name8   = 
| dates8  = 
| name9   = 
| dates9  = 
| name10  = 
| dates10 =
| current =
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
| līga1    = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]]
| uzvaras1 = 1
| līga2    = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]]
| uzvaras2 = 1
| līga3    = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas]]
| uzvaras3 = 2
| līga4    = 
| uzvaras4 = 
| līga5    = 
| uzvaras5 = 
| līga6    = 
| uzvaras6 = 
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1 =
| pattern_b1  =
| pattern_ra1 =
| pattern_sh1 =
| pattern_so1 =
| leftarm1    = 0A64C0
| body1       = 0A64C0
| rightarm1   = 0A64C0
| shorts1     = 0A64C0
| socks1      = 0A64C0
|
| pattern_la2 =
| pattern_b2  =
| pattern_ra2 =
| pattern_sh2 =
| pattern_so2 =
| leftarm2    = FFFFFF
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = FFFFFF
| shorts2     = FFFFFF
| socks2      = FFFFFF
|
| pattern_la3 =
| pattern_b3  =
| pattern_ra3 =
| pattern_sh3 =
| pattern_so3 =
| leftarm3    = 000000
| body3       = 000000
| rightarm3   = 000000
| shorts3     = 000000
| socks3      = 000000
}}

'''RFS''' (akronīms no '''&quot;Rīgas Futbola Skola&quot;''') ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] pirmo reizi RFS kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs divreiz ir izcīnījis arī [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas Kauss futbolā|2021]]).

== Vēsture ==
Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba &quot;Skonto&quot; un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu &quot;Daugava&quot;, līdzi ņemot savus audzēkņus.

Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubs dibināts uz futbola sporta skolas &quot;Daugava&quot; bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. 2007. gadā klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Tomēr 2009. gadā FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz &quot;Rīgas Futbola Skola&quot;.

2015. gada sezonā &quot;Rīgas Futbola Skola&quot; izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam &quot;Skonto&quot;]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt Futbola klubs Rīgas Futbola Skola, kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu RFS.&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv |title=RFS mājaslapa |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt; Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempiontitulu.

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2005 till:01/07/2021
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)
  id:bl3  value:rgb(0.9,0.5,0.5)
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData=
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2005 till:01/07/2006  shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]]
  from:01/07/2006 till:01/07/2007  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]]
  from:01/07/2007 till:01/07/2008  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]]
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]]
  from:01/07/2009 till:01/07/2010  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]]
  from:01/07/2010 till:01/07/2011  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]]
  from:01/07/2011 till:01/07/2012  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]]
  from:01/07/2012 till:01/07/2013  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]]
  from:01/07/2013 till:01/07/2014  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]]
  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2005 till:01/07/2006  color:bl3  shift:(0,13)  text: &quot;[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]&quot;
  from:01/07/2006 till:01/07/2008  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2008 till:01/07/2009  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
  from:01/07/2009 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2021  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[Latvijas kauss futbolā 2009—10|2009/10]] — [[Latvijas kauss futbolā 2009—10#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]]
* [[Latvijas kauss futbolā 2008|2008]] — ''nepiedalījās''
* [[Latvijas kauss futbolā 2007|2007]] — [[Latvijas kauss futbolā 2007#Trešā kārta|3. kārta]]

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2019—20
|[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|SLO}}
|[[Ļubļanas &quot;Olimpija&quot; (futbols)|Ļubļanas &quot;Olimpija&quot;]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:2
|style=&quot;text-align:center;&quot;|3:2
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;&quot;|'''3:4'''
|-
|2020—21
|[[UEFA Eiropas līga]]
|1QR
|{{Flaga|SRB}}
|[[FK Partizan|Partizan]]
|{{n/a}}
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;&quot;|'''0:1'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2021—22
| rowspan=&quot;3&quot; |[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|1QR
|{{Flaga|FRO}}
|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:3
|style=&quot;text-align:center;&quot;|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''6:5'''
|-
|2QR
|{{Flaga|HUN}}
|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|3:0
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:0
|style=&quot;text-align:center;background:#dfd&quot;|'''5:0'''
|-
|3QR
|{{Flaga|BEL}}
|[[KAA Gent|Gent]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:2
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2022—23
|[[UEFA Čempionu līga]]
|2QR
|{{Flaga|FIN}}
|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|style=&quot;text-align:center;&quot;|0:1
|style=&quot;text-align:center;&quot;|2:1
|style=&quot;text-align:center;background:#fdd&quot;|'''2:2 ({{piezīme|p.|pēcspēlēs 11 metru sitienu sērijā}})'''
|-
|[[UEFA Eiropas konferences līga]]
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|
|
|
|}

== Spēlētāji ==
=== Pamatsastāvs ===
: ''{{dat|2022|8|4||bez}}.''&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/lv/komanda |title=RFS komanda |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 |title=RFS sastāvs |accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} |website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=LTU | pos=GK | name=Vītauts Čerņausks}}
{{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Sorokins]]}}
{{Fs player | no= 3 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Artūrs Zjuzins]]}}
{{Fs player | no= 4 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Maksimenko]]}}
{{Fs player | no= 6 | nat=GAM | pos=MF | name=Alfuseinijs Džata}}
{{Fs player | no= 7 | nat=CIV | pos=FW | name=Ismaēls Diomande&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no= 8 | nat=LTU | pos=MF | name=Karolis Uzēla&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-perspektivais-lietuvietis-k-uzela/ |title=RFS pievienojas perspektīvais lietuvietis K. Uzēla |accessdate={{dat|2022|1|25||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=Emersons Deoklesianu}}
{{Fs player | no=10 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Deniss Rakels]]}}
{{Fs player | no=12 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Pāvels Šteinbors]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-pieredzejusais-vartsargs-p-steinbors/ |title=RFS pievienojas pieredzējušais vārtsargs P.Šteinbors |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=13 | nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgeņijs Nerugals]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=LAT | pos=MF | name=[[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no=17 | nat=CIV | pos=FW | name=Sedriks Kuadio}}
{{Fs player | no=19 | nat=SRB | pos=FW | name=Andrejs Iličs}}
{{Fs player | no=21 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Elvis Stuglis]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=23 | nat=LAT | pos=MF | name=Ņikita Pašņevs}}
{{Fs player | no=24 | nat=CRO | pos=MF | name=Tomislavs Šaričs               | other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://lff.lv/speles/rfs-bfc-daugavpils-11773276/ |title=RFS - BFC Daugavpils spēles protokols |accessdate={{dat|2022|6|39||bez}} |website=lff.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=25 | nat=CZE | pos=DF | name=Petrs Marešs}}
{{Fs player | no=27 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vladislavs Fjodorovs]]}}
{{Fs player | no=28 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Paničs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-s-panics/ |title=RFS pastiprina S. Paničs |accessdate={{dat|2022|6|17||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=30 | nat=AUT | pos=FW | name=Kevins Frīzenbihlers}}
{{Fs player | no=43 | nat=SVN | pos=DF | name=Žiga Lipuščeks}}
{{Fs player | no=66 | nat=SRB | pos=DF | name=Jovans Vlalukins&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-perspektivs-aizsargs-no-serbijas-superligas/ |title=RFS pastiprina perspektīvs aizsargs no Serbijas Superlīgas |accessdate={{dat|2022|6|4||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=77 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Kaspars Dubra]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-atgriezas-latvijas-izlases-aizsargs-k-dubra/ |title=RFS atgriežas Latvijas izlases aizsargs K.Dubra |accessdate={{dat|2022|3|7||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=86 | nat=SRB | pos=MF | name=Stefans Cvetkovičs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pastiprina-serbu-pussargs-s-cvetkovics/ |title=RFS pastiprina serbu pussargs S. Cvetkovičs |accessdate={{dat|2022|6|14||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=92 | nat=LAT | pos=DF | name=[[Vitālijs Jagodinskis]]}}
{{Fs player | no=99 | nat=LAT | pos=MF | name=Gļebs Žaleiko}}
{{Fs player | no=   | nat=BRA | pos=MF | name=Bils&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-papildina-pussargs-no-brazilijas/ |title=RFS papildina pussargs no Brazīlijas |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=MF | name=Dmitrijs Zelenkovs&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/rfs-pievienojas-d-zelenkovs/ |title=RFS pievienojas D.Zelenkovs |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

=== Komandu atstājušie spēlētāji ===
{{Fs start}}
{{Fs player | no=11 | nat=RUS | pos=MF | name=Vladislavs Galkins | other=īrē no [[FC Dynamo Moscow|FK Maskavas Dinamo]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=22 | nat=BLR | pos=MF | name=Aleksandrs Šestjuks | other=īrē no [[FC Nizhny Novgorod|FK Ņižņijnovgoroda]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

=== Izīrētie spēlētāji ===
{{Fs start}}
{{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=Valērijs Lizunovs | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede                    | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player | no=   | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

== Komandas vadība ==
:''{{dat|2022|7|1||bez}}.''&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}}
&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}}
&lt;/ref&gt;
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs
|-
| Fiziskās sagatavotības treneris
| {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]]
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs
|-
| Futbola analītiķis
| {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris
|-
| Komandas administrators
| {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis
|-
| Komunikācijas speciālists
| {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis
|-
| Video satura veidotājs
| {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe
|-
| Spēļu organizators 
| {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins
|-
| Menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}
&lt;/ref&gt;
|}

== Treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009)
* {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012)
* {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016)
* {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017)
* {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik)

== Rekordi ==
* Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa]
* [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā]
* [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa]
* [https://www.instagram.com/fk_rfs/ Kluba Instagram lapa]
* [https://twitter.com/RFSDaily Kluba Twitter lapa]
* [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa]
* [http://www.digitalkarma.lv/portfolio/razrabotka-logotipa-rfs RFS logo izstrāde]

{{futbols-aizmetnis}}

{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

{{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:FK RFS]]</text>
      <sha1>his4c0i3xg89ray57sb3fp8s07gzhzd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurzemes cietokšņa muzejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74648</id>
    <revision>
      <id>3666361</id>
      <parentid>3239083</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:49:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2033" xml:space="preserve">[[Attēls:Kurzemesmuzejs.JPG|thumb|right|250px|Padomju tanks [[IS-2]] Kurzemes cietokšņa muzeja ekspozīcijā]]
[[Attēls:Lidmasina Zantes muzeja.jpg|thumb|right|250px|Lidmašīna [[An-2]] Kurzemes cietokšņa muzejā]]
'''Kurzemes cietokšņa muzejs''' ir militārajai [[vēsture]]i veltīts [[muzejs]] [[Tukuma novads|Tuuma novada]] [[Zantes pagasts|Zantes pagastā]], [[Zante|Zantē]]. 

Muzejs savu darbību uzsāka 1996. gadā. Tā izveidotājs un vadītājs ir Ilgvars Brucis. 2008. gada septembrī muzejs tika iekļauts [[Eiropas kultūras mantojuma saraksts|Eiropas kultūras mantojuma sarakstā]] un ieguva Eiropas kultūras mantojuma karogu.&lt;ref&gt;&quot;[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas]]&quot; [http://www.ntz.lv/portals/vietejas/raksts.html?xml_id=8096 &quot;Kurzemes cietokšņa muzejam Eiropas kultūras mantojuma karogs&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 

[[izstāde|Ekspozīcijā]] ir apskatāmi vairāk kā 8000 eksponātu: dažāda veida strēlnieku [[šaujamierocis|ieroči]], militārās uniformas, militārā tehniku u.c. Muzejs veltīts galvenokārt militārajai [[vēsture]]i, bet ekspozīcijā ir arī apskatāmi eksponāti, kas saistīti ar starpkaru [[Latvija|Latviju]]. Muzejā ir notikuši vairāki pasākumi, kas veltīti vēsturei un tās popularizēšanai. Starp apmeklētājiem ir ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārzemnieki.

==Skatīt arī==
* [[Kurzemes cietoksnis]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://diena.lv/lat/politics/regions/piedava-naksnot-bunkura Tukumā tūristiem piedāvā nakšņot bunkurā (Diena)]
* [http://www.viss.lv/?p=566 Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē (viss.lv)]
* [https://web.archive.org/web/20090319020026/http://www.zante.lv/index.php?action=page&amp;id=stronghold_museum Kurzemes cietokšņa muzejs (zante.lv)]
* [http://www.ntz.lv/news/article.html?xml_id=3997 Apsēsties iznīcinātāja kabīnē un bildēties]{{Novecojusi saite}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]
[[Kategorija:Zantes pagasts]]
{{Latvijas muzeji}}</text>
      <sha1>rtt86tb3h5oxjvdgsenl3flb1b7pqrl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666362</id>
      <parentid>3666361</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:49:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2034" xml:space="preserve">[[Attēls:Kurzemesmuzejs.JPG|thumb|right|250px|Padomju tanks [[IS-2]] Kurzemes cietokšņa muzeja ekspozīcijā]]
[[Attēls:Lidmasina Zantes muzeja.jpg|thumb|right|250px|Lidmašīna [[An-2]] Kurzemes cietokšņa muzejā]]
'''Kurzemes cietokšņa muzejs''' ir militārajai [[vēsture]]i veltīts [[muzejs]] [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Zantes pagasts|Zantes pagastā]], [[Zante|Zantē]]. 

Muzejs savu darbību uzsāka 1996. gadā. Tā izveidotājs un vadītājs ir Ilgvars Brucis. 2008. gada septembrī muzejs tika iekļauts [[Eiropas kultūras mantojuma saraksts|Eiropas kultūras mantojuma sarakstā]] un ieguva Eiropas kultūras mantojuma karogu.&lt;ref&gt;&quot;[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas]]&quot; [http://www.ntz.lv/portals/vietejas/raksts.html?xml_id=8096 &quot;Kurzemes cietokšņa muzejam Eiropas kultūras mantojuma karogs&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 

[[izstāde|Ekspozīcijā]] ir apskatāmi vairāk kā 8000 eksponātu: dažāda veida strēlnieku [[šaujamierocis|ieroči]], militārās uniformas, militārā tehniku u.c. Muzejs veltīts galvenokārt militārajai [[vēsture]]i, bet ekspozīcijā ir arī apskatāmi eksponāti, kas saistīti ar starpkaru [[Latvija|Latviju]]. Muzejā ir notikuši vairāki pasākumi, kas veltīti vēsturei un tās popularizēšanai. Starp apmeklētājiem ir ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārzemnieki.

==Skatīt arī==
* [[Kurzemes cietoksnis]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://diena.lv/lat/politics/regions/piedava-naksnot-bunkura Tukumā tūristiem piedāvā nakšņot bunkurā (Diena)]
* [http://www.viss.lv/?p=566 Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē (viss.lv)]
* [https://web.archive.org/web/20090319020026/http://www.zante.lv/index.php?action=page&amp;id=stronghold_museum Kurzemes cietokšņa muzejs (zante.lv)]
* [http://www.ntz.lv/news/article.html?xml_id=3997 Apsēsties iznīcinātāja kabīnē un bildēties]{{Novecojusi saite}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]
[[Kategorija:Zantes pagasts]]
{{Latvijas muzeji}}</text>
      <sha1>gu2jx26d7p77egf0l5avlrtgd4fk6mj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666381</id>
      <parentid>3666362</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T05:04:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1923" xml:space="preserve">[[Attēls:Kurzemesmuzejs.JPG|thumb|right|250px|Padomju tanks [[IS-2]] Kurzemes cietokšņa muzeja ekspozīcijā]]
[[Attēls:Lidmasina Zantes muzeja.jpg|thumb|right|250px|Lidmašīna [[An-2]] Kurzemes cietokšņa muzejā]]
'''Kurzemes cietokšņa muzejs''' ir militārajai [[vēsture]]i veltīts [[muzejs]] [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Zantes pagasts|Zantes pagastā]], [[Zante|Zantē]]. 

Muzejs savu darbību uzsāka 1996. gadā. Tā izveidotājs un vadītājs ir Ilgvars Brucis. 2008. gada septembrī muzeju iekļāva [[Eiropas kultūras mantojuma saraksts|Eiropas kultūras mantojuma sarakstā]] un tas ieguva Eiropas kultūras mantojuma karogu.&lt;ref&gt;&quot;[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas]]&quot; [http://www.ntz.lv/portals/vietejas/raksts.html?xml_id=8096 &quot;Kurzemes cietokšņa muzejam Eiropas kultūras mantojuma karogs&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 

[[izstāde|Ekspozīcijā]] ir apskatāmi vairāk kā 8000 eksponātu: dažāda veida strēlnieku [[šaujamierocis|ieroči]], militārās uniformas, militārā tehniku u.c. Muzejs veltīts galvenokārt militārajai vēsturei, bet ekspozīcijā apskatāmi eksponāti, kas saistīti ar starpkaru [[Latvija|Latviju]]. Muzejā notikuši vairāki pasākumi, kas veltīti vēsturei un tās popularizēšanai.

==Skatīt arī==
* [[Kurzemes cietoksnis]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://diena.lv/lat/politics/regions/piedava-naksnot-bunkura Tukumā tūristiem piedāvā nakšņot bunkurā (Diena)]
* [http://www.viss.lv/?p=566 Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē (viss.lv)]
* [http://kandava.lv/turisma_objekti_zante/kurzemes_cietoksna_muzejs_zante Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē] vietnē ''kandava.lv''
* [http://www.ntz.lv/news/article.html?xml_id=3997 Apsēsties iznīcinātāja kabīnē un bildēties]{{Novecojusi saite}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]]
[[Kategorija:Zantes pagasts]]
{{Latvijas muzeji}}</text>
      <sha1>gtd0sccchk021viurf5ivtjd4d5vhrx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dītrihs fon Grīningens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75712</id>
    <revision>
      <id>3666167</id>
      <parentid>3611442</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:17:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4656" xml:space="preserve">{{Infokaste+}}
[[Attēls:LivonianOrder.svg|thumb|150px|Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu &quot;(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA&quot; — &quot;Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs&quot;]] 
[[Attēls:Dundagas pils stela.jpg|thumb|150px|right|Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī]]

'''Dītrihs no Grīningenas''' vai '''Greningas Ditriķis''' ({{val-de|Dietrich von Grüningen}}. {{val-la|Theodoricus a Gröningen}}, ''Theodorus à Gronen'') bija [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa vicemestrs]] (1239.—1241.) un mestrs (1242.—1245.VII), Vācu ordeņa mestra vietnieks (1245) un sūtnis pie Romas pāvesta, Livonijas un [[Vācu ordeņa Prūsijas mestri|Prūsijas mestrs]] (1249—1254) un vēlāk Vācu ordeņa mestrs (1254—1256), pēc tam atkārtoti Prūsijas mestrs (1258).

== Dzīves gājums ==
Dītrihs cēlies no [[Tīringene]]s landgrāfu ministeriāliem. 1234. gadā iestājies Vācu ordenī un jau 1237. gadā bijis kandidāts Livonijas mestra amatam, taču pieredzes trūkuma dēļ aizstāts ar Hermani Balki, kuru viņš tad pavadījis uz Livoniju (Benninghoven, 1965; Fenske, Militzer 1993). No 1239. līdz 1241. gadam pēc Hermaņa Balkes aizbraukšanas pildīja mestra pienākumus Livonijā, taču no 1242. līdz 1245. gadam bija Livonijas ordeņa mestrs.

1245. gadā Livonijas ordeņa komturu sapulce nolēma viņu sūtīt uz Svēto zemi pie Vācu ordeņa lielmestra, kas viņu iecēla par savu vietnieku un sūtni Romā. No 1249.—1254. gadam viņš kalpoja kā Vācu ordeņa Prūsijas zemes mestrs. 1254. gadā Dītrihs vadīja Vācu ordeņa sūtniecību pie Romas pāvesta [[Inocents IV|Inocenta IV]], kur viņš panāca pāvesta bullas izdošanu prūšu zemes Bārtas un Galindas kristīšanas atbalstam. No 1254. līdz 1256. gadam Dītrihs bija Vācu ordeņa mestrs Vācijā. 1254. gada decembrī viņš panca izlīgumu ar Rīgas arhibīskapu, [[Sāmsala]]s, [[Kurzeme]]s un [[Tērbata]]s bīskapiem. No 1258. gada atkārtoti Prūsijas mestrs.

== Dokumenti ==

{{quotation|
[[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]]
1247. gadā [[Vācu ordenis|Prūsijas]] virsmestris, [[Tīringa]]s grāfs Konrads, atsūtīja [[Livonija]]i citu mestri — Greningas Ditriķi. Šis mestris ar lielu kaŗaspēku uzbruka [[kurši]]em, ielauzās viņu zemē, daudzus nokāva, un palicis kādu laiku šai zemē, uzcēla [[Kuldīga|Kuldīgu]] un [[Embūtes pagasts|Embūti]], un ielika šinīs pilīs daudz kaŗaspēka. Kuršiem viņš lika ziņot, ka visi tie, kas kristīsies, padosies ordenim un maksās nodevas, taps atstāti dzīvi.

Bet kurši negribēja labprāt kristīties, tā ka izcēlās tādēļ daža sīva kauja un dažs labs ordeņbrālis krita kaujā, kamēr kuršus paspēja piegriezt pie kristīgas ticības. Kurši nojauda ordeņa nopietnību un padevās [[Lietava]]s firstam [[Mindaugs|Mintautam]], kuŗš arī bija kristīgo ienaidnieks. Šis firsts savāca lielu kaŗaspēku un uzbruka Embūtes pilij. Mestris un maršals Bernhards paslēpās ar savu kaŗaspēku mežā. Tad leiši gatavojās ieņemt [[Embūte]]s pili, bet viņi nebija ņēmuši vērā mestŗa spēkus, kuŗš kopā ar maršalu pārsteidza viņus. Lietavas firsts bēga ar visu savu kaŗaspēku un šinī bēgšanā tika nokauti pāri par 1500 leišu, daudzi sagūstīti un iznīcināts viss atpakaļpalikušais kaŗaspēks. Kristīgo krita ne vairāk kā 4 ordeņbrāļi un 10 citi. Pēc tādas uzvaras mestris ieņēma cietokšņus un lika viņus labi nostiprināt; tas bija gŗūts darbs un maksāja neviena vien ordeņbrāļa dzīvību.

Pēc 3 gadu valdīšanas mestris Ditriķis atteicās no sava amata. Virsmestris izvēlēja viņu pēc tam par sūtni pie pāvesta, lai nokārtotu dažas ordeņa lietas.
|2=[[Rusova Livonijas hronika]]
}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas ordeņa mestri]],
* [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)]],
* [[Embūtes kauja (1244)]]
* [[Karagājiens uz Nalseni (1245)]]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Hermans Balke]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa vicemestrs]] | periods = [[1239]]. gads — [[1241]]. gads | pēc = [[Andreass no Felves]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Andreass no Felves]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1242]]. gads — [[1245]]. gada jūlijs | pēc = [[Heinrihs fon Heimburgs]]}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Groningens, Ditrihs fon}}
[[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:1210. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1259. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]]</text>
      <sha1>eegrvcnvxbsysfm6dad5t64k2dsfbfc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Ozols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77148</id>
    <revision>
      <id>3666104</id>
      <parentid>3459763</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:18:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */sīkumi, replaced: .august → . august, Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4054" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|diplomātu|Ozols (nozīmju atdalīšana)|Ozols}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Kārlis Ozols
| vārds_orig = 
| attēls = Kārlis Ozols.jpg
| att_izmērs = 130px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1882
| dz_mēnesis = 05
| dz_diena = 08
| dz_vieta = [[Veļķu pagasts]], [[Cēsu apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1941
| m_mēnesis = 06
| m_diena = 23
| m_vieta = [[Maskava]] ([[Padomju Savienība|PSRS]]) (tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = Skolas iela 10-4, Rīga
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = diplomāts, publicists
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
| Apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
}}

'''Kārlis Ozols''' ({{dat|1882|05|08|N}} — {{dat|1941|06|23|N}}) bija Latvijas diplomāts, publicists.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Veļķu pagasts|Veļķu pagasta]] &quot;Smītēnos&quot; (tagad [[Liezeres pagasts]]) zemnieku ģimenē. 1900. gadā pabeidza skolu Irlavā. 1907. gadā kā eksterns pabeidza reālskolu [[Pēterburga|Pēterburgā]]. Vēlāk iestājas [[RTU|Rīgas politehniskajā institūtā]], Inženieru nodaļā, kuru absolvēja 1914. gadā kā inženieris- tehniķis. Tai pat laikā, no 1906. līdz 1913. gadam, strādāja dažādās [[Krievijas impērija]]s rūpnīcās. 1915. gadā Galvenā [[artilērija]]s pārvalde nosūtīja viņu uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kā speciālistu.

1919. gadā bija ASV latviešu delegāts [[Parīzes Miera konference|Parīzes Miera konferencē]]. No 1920. gada bija Latvijas valdības tirdzniecības pārstāvis ASV. Šajā pat gadā uzsāka savu dienestu Latvijas Ārlietu ministrijā. Šī gada oktobrī kļuva par Reevakuācijas komisijas priekšsēdētājs [[Maskava|Maskavā]]. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1921. gada janvārim.

No 1923. līdz 1929. gadam Kārlis Ozols bija Latvijas Republikas sūtnis PSRS. 1929. gadā iesniedza lūgumu atbrīvot no šī amata. Pēc tam strādāja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]]. Apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], darbojās vairākās sabiedriskās organizācijās un žurnālistika. Pēc 1934. gada 15. maija [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa apvērsuma]] tika atlaists no amata.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 25. augustā tika apcietināts, oktobrī pārvests no Latvijas uz cietumu Maskavā. 1941. gada 23. jūnijā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] viņam piesprieda nāvessodu, kurš drīz pēc tam tika izpildīts.

== Darbi ==
* &quot;Latvijai topot&quot; (1935)
* &quot;Sūtņa memuāri&quot; (krievu valodā (Мемуары посланника); 1938; Parīzē)

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20100106083519/http://www.historia.lv/alfabets/O/oz/ozols_karlis/encik/ozols_le.htm Latvju enciklopēdija. 2.sējums, 1821.lpp.] historia.lv
* [http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4439/4476/ Kārlis OZOLS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140811105724/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4439/4476/ |date={{dat|2014|08|11||bez}} }} LR Ārlietu ministrijas mājaslapā
* [https://web.archive.org/web/20070921002803/http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000932.htm Kārļa Ozola fotogrāfija] Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms =  [[Ēriks Mārtiņš Feldmanis]] | virsraksts = [[Latvijas sūtnis PSRS]] | periods = 1923 — 1929 | pēc = [[Jānis Seskis]]}}
{{kastes beigas}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ozols, Kārlis}}
[[Kategorija:Latvijas diplomāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki PSRS]]</text>
      <sha1>r0qiedi1qpotpb679fex4p86zy693zp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meletijs Kaļistratovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77211</id>
    <revision>
      <id>3666107</id>
      <parentid>3548480</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums, Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5211" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Meletijs Kaļistratovs
| attēls              =Kalistratovs.PNG
| amats               =[[Saeima]]s deputāts
| dzim_dati           ={{dat|1896|5|15}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Daugavpils|td=Latvija}}
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1941|6|23|1896|5|15}}
| mir_vieta           ={{vieta|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}}
| tautība             =[[krievi|krievs]]
| partija             =
| dzīvesb             =
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Meletijs Kaļistratovs''' ({{val|ru|Каллистратов, Мелетий Архипович}}; {{Dat|1896|5|15|N}} — {{Dat|1941|6|23|N}}) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes sabiedrisks un politisks darbinieks. Visu pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimu]] sasaukumu deputāts.

== Biogrāfija ==
[[Attēls:House of Melety Kallistratov2.JPG|thumb|right|300px|Kaļistratovam veltīta ekspozīcija &quot;Kaļistratova namā&quot;, Daugavpilī]]
Dzimis [[Vecticībnieki|vecticībnieku]] ģimenē, kura nodarbojās ar tirdzniecību, [[Daugavpils|Daugavpilī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rusdom.lv/?page=DK-memorialjnaja_komnata |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080815002145/http://www.rusdom.lv/?page=DK-memorialjnaja_komnata# |archivedate={{dat|2008|08|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; Agri zaudēja tēvu. Pabeidza [[Ilūkste]]s skolotāju semināru. Pēc tam strādāja par skolotāju Ilūkstē. Vienlaicīgi veica izglītojošu darbību starp vecticībniekiem. Viņš lasīja viņiem lekcijas. Aktīvi publicējās vietējā žurnālā.

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] brīvprātīgi iestājās [[Krievijas impērija]]s armijā. Beidzoties Pirmajam pasaules karam iestājās [[Anatols Līvens|Anatola Līvena]] rotā, kuras sastāvā karoja pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] Latvijā un arī Igaunijā, Krievijā ([[Nikolajs Judeņičs|Nikolaja Judeņiča]] armijas sastāvā).

1920. gadā atgriezās Daugavpilī, kur iesaistījās politiskā darbībā. No 1920. līdz 1922. gadam bija [[krievi|krievu]] kopienas pārstāvis pilsētas domē. 1922. gadā no vecticībnieku saraksta tika ievēlēts par [[1. Saeima]]s deputātu. Pēc tam ievēlēts arī visās nākamajās pirmskara Saeimās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html |title=Latvijas Republikas Saeima&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080618024523/http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html |archivedate={{dat|2008|06|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://zarubezhje.narod.ru/kl/K_495.htm Каллистратов Мелетий (Мелентий) Архипович&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Aktīvi darbojās ar krievu kopienu saistītu jautājumu risināšanā. No 1930. gada sāka izdot laikraksta pielikumu «Latgales Balss» ({{val|ru|«Голос Латгалии»}}).

Pēc [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|1934. gada 15. maija]] valsts apvērsuma pusgadu atradās ieslodzījumā [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934.-1935.)|Liepājas koncentrācijas nometnē]]. Pēc tam strādāja par skolotāju Daugavpilī.

1940. gadā, kad Latvija tika [[Latvijas okupācija (1940)|okupēta]], kļuva par krievu skolas direktoru, tomēr jau oktobrī tika apcietināts. Pēc tam notiesāts kā baltgvardu kustības dalībnieks un 1941. gadā 23. jūnijā nošauts [[Daugavpils cietums|Daugavpils cietuma]] pagalmā. Apglabāts Daugavpilī, vecticībnieku kapsētā. Viņa sievai un bērniem izdevās emigrēt. Sākotnēji viņi atradās bēgļu nometnēs [[Vācija|Vācijā]], bet pēc tam izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

== Kaļistratova nams ==

Daugavpilī darbojas «Kaļistratova nams» ({{val|ru|«Дом Каллистратова»}}), kurā atrodas Daugavpils krievu kultūras centrs (Nometņu iela 21). Šajā namā Kaļistratovs dzīvoja līdz pat savam arestam. Namā atrodas bibliotēka, memoriāla istaba Meletijam Kaļistratovam un citiem Latvijas krievu sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem. Nama telpās notiek dažādi pasākumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rusdom.lv/?page=vesture |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080524172727/http://www.rusdom.lv/?page=vesture |archivedate={{dat|2008|05|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{1. Saeima}}
{{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Kaļistratovs, Meletijs}}
[[Kategorija:1896. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vecticībnieki]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]]</text>
      <sha1>54ysrxfmrqp7jm2xg0zswjbwhqg8xls</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lejupslīde (ekonomika)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77907</id>
    <revision>
      <id>3666495</id>
      <parentid>3607072</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T10:27:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>80.232.217.94</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1040" xml:space="preserve">'''Lejupslīde'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://termini.gov.lv/atrast/Recession |title= Akadēmiskā terminu datubāze — Recession |publisher= LZA Terminoloģijas komisija |accessdate=2021. gada 22. februārī}}&lt;/ref&gt; jeb '''recesija''' (no {{val|la|recessio}} — ‘iešana atpakaļ’) ir daļa no [[ekonomiskais cikls|ekonomiskā cikla]], kurai raksturīgs regresīvu [[saimniecība|saimniecisko]] procesu kopums. Tas ilgst vairākus mēnešus pēc kārtas. Lejupslīdes laikā vērojams [[vērtspapīrs|vērtspapīru]] kursu kritums, samazinās vai apstājās [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP) pieaugums, saasinās [[bezdarbs|bezdarba]] problēma. Lejupslīde var izraisīt [[ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].

Lejupslīde parasti sākās vienā valstī, bet pēcāk var izplatīties arī citās valstīs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ekonomika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Makroekonomika]]
[[Kategorija:Bezdarbs]]</text>
      <sha1>8wvcc6szlm7yb6vmwhmm3kvla9lf0an</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666497</id>
      <parentid>3666495</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:00:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1039" xml:space="preserve">'''Lejupslīde'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://termini.gov.lv/atrast/Recession |title= Akadēmiskā terminu datubāze — Recession |publisher= LZA Terminoloģijas komisija |accessdate=2021. gada 22. februārī}}&lt;/ref&gt; jeb '''recesija''' (no {{val|la|recessio}} — ‘iešana atpakaļ’) ir daļa no [[ekonomiskais cikls|ekonomiskā cikla]], kurai raksturīgs regresīvu [[saimniecība|saimniecisko]] procesu kopums. Tas ilgst vairākus mēnešus pēc kārtas. Lejupslīdes laikā vērojams [[vērtspapīrs|vērtspapīru]] kursu kritums, samazinās vai apstājās [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP) pieaugums, saasinās [[bezdarbs|bezdarba]] problēma. Lejupslīde var izraisīt [[ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].

Lejupslīde parasti sākas vienā valstī, bet pēcāk var izplatīties arī citās valstīs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ekonomika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Makroekonomika]]
[[Kategorija:Bezdarbs]]</text>
      <sha1>70f1gdg4vjzd6nyftgeicz9tpbm868c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sudrabu Edžus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78374</id>
    <revision>
      <id>3666115</id>
      <parentid>3604746</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:27:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[latvietis]] → [[latvieši|latvietis]], 1940. gada Latvijas okupācija → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8608" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Sudrabu Edžus
|     vārds_orig = ''Morics Eduards Zilbers''
|         attēls = Sudrabu Edžus, Alberta Kisnera foto.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = Sudrabu Edžus kā [[Gramzdas pagasts|Gramzda]]s skolotājs (Alberta Kisnera foto)
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1860 
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = [[Meņģeles pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1941
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 30
|        m_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]] (tagad {{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
|        periods =
|          žanri =
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = Dullais Dauka
|    ietekmējies = 
|     ietekmējis =
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Sudrabu Edžus''' (īstajā vārdā '''Morics Eduards Zilbers'''; dzimis {{dat|1860|9|11}}, miris {{dat|1941|1|30}}) bija latviešu pedagogs un rakstnieks.

== Dzīvesgājums ==

Dzimis [[Meņģeles pagasts|Meņģeles pagastā]] &quot;Siliņos&quot; amatnieka Friča Zilbera ģimenē, kas bijis arī [[Meņģeles luterāņu baznīca]]s ērģelnieks. Sākotnēji viņu mācīja tēvs, vēlāk sāka mācības [[Madliena]]s draudzes skolā. Pēc tam mācījās [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju seminārā]] [[Rīga|Rīgā]] (1878-1882).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Baltijas skolotāju seminārs : 1870-1919|last=|first=|publisher=Bij. Baltijas skolotāju semināra audzēkņu un skolotāju biedrība|year=1940|isbn=|location=|pages=211}}&lt;/ref&gt; Šajā laikā dziļi iepazina vācu un krievu klasisko literatūru.

1882. gadā Zilbers sāka strādāt par palīgskolotāju [[Dzērbene]]s draudzes skolā. Pēc tam vairākus gadus (1884-1887) strādāja [[Ufa]]s guberņā, [[Baškīrija]]s Austrumciema latviešu kolonijā par skolotāju. Tulkoja, rakstīja dzeju un prozu, ko ar pseidonīmu Sudrabu Edžus publicēja laikrakstos „Balss” un „Austrums”. Pirmie dzejoļi &quot;[[Ķēstutis|Ķeistuta]] loms&quot; (Austrums, 1885), &quot;[[Lietava]]s virsaitis&quot; (1885).

1887. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]] un vienu gadu bija skolotājs Dzērbenes pagasta skolā,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; tad [[Gramzdas pagasts|Gramzda]]s ministrijas skolas pārzinis (1888-1906).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vieglassmiltis.lv/home/userprofile/Sudrabu-Edzus |title=Sudrabu Edžus |access-date={{dat|2013|07|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150131112010/http://vieglassmiltis.lv/home/userprofile/Sudrabu-Edzus |archivedate={{dat|2015|01|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pārdzejoja latviski labāko poļu dzejnieku darbu fragmentus: [[Ādams Mickēvičs|Ādama Mickēviča]] ''Dziady'' (Veļi), &quot;Pans Tadeušs&quot;, Malčevska poēmu &quot;Marja&quot;, Slovacka traģēdiju &quot;Mintauts&quot;. Ā. Mickeviča ietekmē Sudrabu Edžus sadzejoja &quot;Konrādu Vallenrodu&quot; ([[Mājas Viesis|Mājas Viesa Mēnešraksts]], 1900), Sirokomļas ietekmē &quot;Marģeru&quot; (Austrums, 1899).
Pēc piedalīšanās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] kustībā, soda ekspedīcijām nākot, 1906. gada janvārī devās bēgļu gaitās uz [[Sibīrija|Sibīriju]], dzīvoja pie [[Baikāla ezers|Baikāla ezera]] un [[Irkutska|Irkutskā]], tad [[Urāli|Urālos]] pie brāļa [[Ņižņijtagila|Ņižņij-Tagilā]] un [[Perma|Permā]]. 1907. gadā nonāca [[Baku]], kur strādāja par dziedāšanas skolotāju kādā naftas rūpniecības skolā,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; bija vācu valodas skolotājs [[Šeki|Nuhas]] ģimnāzijā un Salzaņas reālskolā (1918-1920).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dzīvoja [[Maskava|Maskavā]], kur strādāja par vācu valodas skolotāju (1920-1921), tad [[Pleskava|Pleskavā]], kur darbojās grāmatizdevniecībā un žurnālistikā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un laida klajā vairākus jaunus darbus vai agrāko pārstrādājumu (Atmiņas par divām dzimtīm, Pirms vētras, 1922). No Pleskavas devās uz [[Ļeņingrada|Ļeņingradu]], kur strādāja kā vācu valodas lektors, tad atkal uz Pleskavu, kur bija skolotājs un žurnālists.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1924. gadā pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Maskavā, kur strādāja par korektoru, klausījies valodas un tautsaimniecības lekcijas pilsētas universitātēs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Kaut arī PSRS [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;latviešu operācijas&quot;]] genocīdā 1937. un 1938. gadā iznīcināja teju visus PSRS dzīvojošos latviešus, Sudrabu Edžus bija viens no nedaudzajiem, kam izdevās paglābties no nošaušanas. Kā skaidroja pats rakstnieks, viņš bijis pārāk vārgs, lai varētu doties līdzi viņu Maskavas dzīvoklī arestēt atnākušajiem čekistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunagaita.net/jg113/JG113_Germanis.htm|title=Latviešu darbība un likteņi Padomju Savienībā 20. un 30. gados|last=Ģērmanis|first=Uldis|access-date=30.10.2018|date=1977}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Diena dienu māca...|last=Niedre|first=Jānis|publisher=Liesma|year=1969|isbn=|location=Rīga|pages=172.-173.}}&lt;/ref&gt;

{{citāts|− Es paliku dzīvs vienīgi gadījuma pēc, − Sudrabu Edžus runā klusi, sagumis, un viņa baltie, gaŗie mati šķipsnām noguļas uz pleciem, − Es tai reizē gulēju slims. Pie manis ciemojās Alvils Ceplis. Naktī ieradās attiecīgas iestādes pārstāvji. Prasa pēc manis, bet man nav spēka piecelties...
(...) Satikšanās ar Sudrabu Edžu atstāj mums sirdī rūgtus nosēžņus. Tātad pamats runām par milzīgajām represijām trīsdesmit septītajā gadā tomēr ir.|J. Niedre, Diena dienu māca...}}

Maskavā Sudrabu Edžus mitinājies pieticīgos apstākļos. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|1940. gada Latvijas okupācijas]] Sudrabu Edžu Maskavā apmeklēja rakstnieks [[Andrejs Upīts]]. Viņš gribējis Sudrabu Edžu pārvest uz Latviju, bet varasiestādes viņam to nav ļāvušas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunagaita.net/jg116/JG116_ATBALSIS.htm#SUDRABU_ED%C5%BDUM|title=Sudrabu Edžum nācās nomirt Maskavā|last=Draviņš|first=Kārlis|access-date=20.10.208|date=1977}}&lt;/ref&gt;

Miris 1941. gada 30. janvārī Maskavā, kur kremēts un pārapbedīts Raiņa kapos Rīgā.
[[Attēls:Sudrabu_Edzus.JPG‎|thumb|left|180px|Sudrabu Edžus piemineklis Rīgā, Kanālmalas apstādījumos, Kronvalda parkā netālu no Kongresu nama]]

== Piemiņa ==
1985. gadā Meņģeles pagasta „Siliņu” mājas tika izremontētas, un tur iekārtota muzeja ekspozīcija par Sudrabu Edžus dzīvi un radošo darbību, 2012. gadā ekspozīciju pārcēla  uz  bijušā bērnudārza &quot;Auseklītis&quot; pirmā stāva telpām. Meņģeles centrā uzstādīts tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] 1984. gadā veidotais Sudrabu Edžus piemineklis un iestādīta Dullā Daukas birzs. Pie pagasta robežas starp „Zvaniņu” un „Gnēžu” mājām [[Ogres upe]]s senkrastā ozolu un bērzu birzī akmens ar iekaltu ierakstu &quot;Dullais Dauka&quot;.  [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]] netālu no Kongresu nama Rīgā atrodas Sudrabu Edžus piemineklis. [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Rīgā]], Liepājā un [[Sudrabu Edžus iela (Jelgava)|Jelgavā]] ir Sudrabu Edžus vārdā nosauktas ielas.

== Bibliogrāfija ==
* Pēteris Kains (1896),
* Kā gāzenieši tika pie jauna skolas nama (1896),
* Bez nodrošinātas nākotnes (1896),  
* Atmiņas par divām dzimtām (poēma, Mājas Viesa Mēnešraksts, 1898),
* Kā Pēters izlīga ar Mozu (poēma, Mājas Viesa Mēnešraksts, 1899),
* Čauksts (1900),
* Dullais Dauka (1900) 
* Kopotie raksti trīs sējumos (1926): ietverti stāsti Pusmāsas dēls, Dullais Dauka, Laimzemes skola (Eņģelīšu skola), Purva tvaikos, Ingula grēks, Par sulaini, Kaukšķītis.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1860. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>4nxf6641jkxj101xesxpsp9mxktdh10</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Holokausts</title>
    <ns>1</ns>
    <id>80061</id>
    <revision>
      <id>3666103</id>
      <parentid>2517939</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:18:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7111" xml:space="preserve">Man ir iebildumi pret šo teikumu: &quot;Holokausts ir masveida EBREJU iznīcināšana&quot;. Cik es zinu, tad holokaustā mira ne tikai viņi, bet arī čigāni, slāvi, zilie, Jehovas liecinieki, punduri, fiziski un garīgi invalīdi. Tad kāpēc &quot;patentu&quot; piešķiram tieši ebrejiem?--[[Lietotājs:Veļas pulveris|Veļas pulveris]] 09:56, 12 martā, 2009 (UTC)
:Angliskajā rakstā šīs grupas tiek uzskaitītas 2. rindkopā. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 09:58, 12 martā, 2009 (UTC)
::Holokausts ir tieši ebreju iznīcināšana, pārējām iznīcinātajām grupām nav izdalīts atsevišķs nosaukums. Holokausts ir tikai daļa no &quot;attīrīšanas programmas&quot; --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 10:37, 12 martā, 2009 (UTC)
:Tas ir apzīmējums tikai un vienīgi ebreju iznīcināšanai, nevis iznīcināšanai kā tādai pēc rases, reliģiskās vai etniskās piederības vadoties (t.i. genocīdam). --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 11:56, 12 martā, 2009 (UTC)
::Nu čigāniem, jeb tolerantu valodā romām arī ir savs specnosaukums šamo apšaušanai. Nu katram jau savas tiesības. Var jau arī iebilst, kad teiktu, ka t.s. Latviešu lietā 1937.-38. gadā nešāva tikai latviešus, bet arī citus PSRS iedzīvniekus, jo zilcepurēm nebija intereses skaidroties par katra cilvēka īsto tautību. Pārējiem paliek vien nosaukums genocīds, kas arī ir baigi grūti pierādāmais pasākums. Strikti juridiski ne 1941., ne 1944. gada izsūtīšana nav nekāds genocīds, ja kas. Cits jautājums vai tāds lohokausts vispār ir bijis... --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 12:06, 12 martā, 2009 (UTC)
:::Tev ir visas tiesības veidot [[Holokausta noliegšana]] un savākt materiālu arī par šādu pozīciju. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 12:14, 12 martā, 2009 (UTC)
::::Nu ļoti jauki, bet tas nebūs toleranti, tāpēc atteikšos no šī piedāvājuma/tiesībām. Un nevis holokausta noliekšana, bet gan [[holokausta revizionisms]]. --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 12:20, 12 martā, 2009 (UTC)
:::Šai gadījumā, ja nemaldos, mēs tikai par to, ko nozīmē termins &quot;holokausts&quot;, nevis tā saturu. :) Aber par noliegšanu jau esmu ielicis šķirklī [[revizionisms]]. Ja vēlme, var taisīt atsevišķu sadaļu, kā Krišjānis iesaka. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 12:24, 12 martā, 2009 (UTC)
::::Es jau arī paskaidroju, ka tas ir pašnosaukums (gadījumā nebūs etnonīms?). Pārējais ir tikai replika, &lt;s&gt;kura laikam satrauca Krišjāņa jaunskungu, &quot;kurš šeit it kā citreiz ielūkojas darbā sēdēdams&quot;. Pieļauju, ka darbs ir spriedzes pilns.&lt;/s&gt; Neesmu nekāds wana bee nacists, lai šādas lietas liktos ļoti interesantas. Lielākoties ar to aizraujas tādi cilvēki kā Pīrāgs, kuram visur rādās ložas, masoni utjpr. Ja runājam par akadēmiskiem pētijumiem šai jomā, tad reāli ebreju vēsturnieki gan no Izraēlas, gan Vācijas u.c. valstīm min to, ka skaitlis 6 000 000 pavisam noteikti nav konstants lielums, kurš visdrīzāk ir krietni mazāks. Bet tā no dzīves, ja kāds spēj ticēt tam, ka ļaunie nacistu izvergi dedzināja grūtas sievietes uz ugunskuriem, lai tām pārsprāgtu vēderi, vai plēsa bērnus uz pusēm krievu sādžās utt., tad kas tur ko diskutēt. Arī Rietumos ilgu laiku bija uzvarētāju versija par WWII. Tā laika publikācijas, grāmatas utt. bija ne ar ko sliktākas par PSRS aģitpropu. Tas ir tikai saprotami, jo tīri teorētiski 50 gadi ir pats minimālākais termiņš, lai sabiedrība spētu apskatīties uz lietām no neitrālām pozīcijām.  Tas pierādās ar to, ka jau no 80. gadiem tās pozīcijas ir kļuvušas neitrālākas un protams, ka akadēmiskajos pētījumos tas izpaužas vistiešāk. Principā, skaitlis 6 000 000 ir radies no 2 avīžrakstiem, kuros par to tika runāts. Tāpat arī Nirnbergā tas skaitlis izauga no 4 līdz 6 milijoniem... Principā, interesanta tēma, bet protams, ka pats terors pret ebrejiem bija un tas nav noliedzams, pat vairāk, tā noliegšana pilnībā līdzinātos represiju noliegšanai padomju okupācijas laikā. Bet nu tas grieķu cilmes vārds gan runā par daudz plašāku ebreju iznīcināšanu, kaut gan varbūt tas arī ir izdevīgi, jo zaudētājiem maks ir jāatver katram, kurš esot cietis. --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 12:42, 12 martā, 2009 (UTC)
:::::Mani nekas nav satraucis &lt;s&gt;''hitlerjugend''&lt;/s&gt;, vienkārši ņemot vērā tavas iepriekšējās aktivitātes ar rakstiem, kuri atšķirībā no daudziem citiem ir laba kvalitāte, atsaucēm utt. Es tikai atbalstu ja top tāds ''revizionistisks'' piegājiens holokaustam kas nekad nav bijis. Tas arī viss. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 12:50, 12 martā, 2009 (UTC)
::::::Nu labi, atvaino par nepamatotiem apvainojumiem. Manas angļu valodas ir zināšanas ir par švakām priekš šādas tēmas &quot;pacelšanas&quot;. --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 12:58, 12 martā, 2009 (UTC)
:::::::Es domāju ka pietiekoši daudz visādu &quot;izejvielu&quot; būs arī ne-angliskajā vidē. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:01, 12 martā, 2009 (UTC)
:::::Vēsturnieki skaitli &quot;6 000 000&quot; šai gadījumā vispār neizmanto, jo neviens nekad nav saskaitījis (kamēr arhīvi slēgti, nebij arī iespējas saskaitīt) - šis cipars vienkārši ir vispārpieņemts žurnālistikā un politikā, simboliski norādot šīs traģēdijas apjomus. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 13:12, 12 martā, 2009 (UTC)
::::::&quot;simboliski norādot šīs traģēdijas apjomus&quot;...raksta neesamība par latviešu izsūtīšanām un PSRS teroru norāda uz ko? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 14:51, 13 martā, 2009 (UTC)
:::::::1) Мухи отдельно и котлети отдельно - tam nav nekāda sakara ar konkrēto rakstu un atkāpes no tēmas aši novedīs līdz diskusijām delfi.lv komentāru līmenī. 2) Tas liecina tikai par to, ka neviens vikipēdijā rakstītājs nav apkopojis materiālu un nav izveidojis rakstu par Tevis nosauktajām tēmām. Acīmredzot caurskatīt publikācijas akadēmiskajā presē, kopsavilkt statistiku, atrast dokumentus un atsauces uz tiem ir pagrūti. Bet domāju, ka gan ar laiku taps arī tās tēmas - piemēram, par [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], kas te ilgi viļāta kā karsts kartupelis pa muti, materiāls tika apkopots, atsauces noformētas un pat [[Lietotājs:Aleksandrs Kuzmins|Kuzmina k-gam]] īsti vairs nav kur piesieties (un paldies viņam, ka piesējās, jo vismaz piespieda parakāties dziļāk un katram apgalvojumam atsauci sameklēt). --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 15:09, 13 martā, 2009 (UTC)

== Literatūras sadaļa ==

Ko ar šo darīt? Tā ir milzonīga un praktiski tikai par Latviju. Nest nost pilnībā, bet daļu pārcelt uz [[Holokausts Latvijā]]?! --[[Dalībnieks:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 2016. gada 19. maijs, plkst. 03.35 (EEST)
:Varētu pārnest. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. maijs, plkst. 18.25 (EEST)</text>
      <sha1>gxg9xhp85znanwyfk4r068goo1map6u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80427</id>
    <revision>
      <id>3666378</id>
      <parentid>2901234</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T04:54:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Amanda Ziemele</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="339" xml:space="preserve">'''Ziemele''' (vīriešu dzimtē [[Ziemelis]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Amanda Ziemele]] (dzimusi 1990) — gleznotāja;
* [[Ausma Ziemele]] (dzimusi 1938) — aktrise;
* [[Ineta Ziemele]] (dzimusi 1970) — tiesību zinātniece.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>rs3b74vsz4jxvc5vgk31x3sc5nqdc8s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89512</id>
    <revision>
      <id>3666242</id>
      <parentid>3637534</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:57:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11707" xml:space="preserve">{{Citi maršruti|autobusu maršrutu Rīgā|1. maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 1. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 01.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 33 km&lt;br /&gt;(16 km / 17 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 61
(31 / 30)
|transporta vienīb = 
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/1/a-b Kustības saraksts]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|slēgts=}}

'''1. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram &quot;[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]&quot; (galapunkta nosaukums „Berģuciems&quot;), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē.

1964. gadā tika izveidots 1.autobusa maršruts ar galapunktu „Pansionāts”, bet 1985. gada un 1982. gada Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu shēmā ir minēts 1.maršruts „Autoosta—Berģuciems”. Līdz 1991. gadam, kamēr tika lietoti maršrutu nosaukumi krievu un latviešu valodās, maršruta nosaukumā bija „pos.Berģi” (krievu valodā) un „Berģuciems” (latviešu valodā). Vārds pansionāts parādījās uz izkārtnēm 1997. gadā uz pirmajiem ''Mercedes'' markas autobusiem. 2015. gada 8. augustā 1. autobusa maršrutam tika mainīts maršruta nosaukums no „Abrenes iela—Pansionāts” uz „Abrenes iela—Berģuciems”, mainot galapunkta pieturu nosaukumu „Pansionāts” uz „Berģuciems”.

Maršruta kopējais garums sasniedz 33 km. Virziena '''Abrenes iela'''—Berģuciems kopējais garums ir 16 km, bet virziena Berģuciems—'''Abrenes iela''' kopējais garums ir 17 km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Darbdienās pa 1. autobusu maršrutu kursē 7 autobusi, kuri pavisam veic 90 reisus, bet brīvdienās — 3 autobusi, kuri pavisam veic 53 reisus (06.2014). Pasažieru pārvadājumus 1. autobusu maršrutā veic RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 7. autobusu parks.

Autobuss ceļā nepietur pieturās Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija.

No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[1A. trolejbusu maršruts (Rīga)|1A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 23. augusta līdz 30. oktobrim maršruts sakarā ar būvdarbiem [[Berģu iela (Rīga)|Berģu ielā]] tika saīsināts līdz Upesciema ielai. No Upesciema ielas līdz galapunktam &quot;Berģuciems&quot; kursēja uz pagaidu laiku izveidots 1A. autobuss ar citādāku maršrutu: pa Upesciema ielu, Madaru ielu, Lejasciema ielu, Mākoņu ielu, Berģu ielu līdz galapunktam un atpakaļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-del-bergu-iela-no-23-augusta-bus-izmainas-1-autobusa-marsruta/|title=Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta būs izmaiņas 1. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-autobuss-no-30-oktobra-atsaks-kurset-pa-pamatmarsrutu/|title=1. maršruta autobuss no 30. oktobra atsāks kursēt pa pamatmaršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-29}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
* Virzienā '''Abrenes iela'''—Berģuciems autobusi kursē šādās ielās: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]].
* Virzienā Berģuciems—'''Abrenes iela''' autobusi kursē šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].
[[Attēls:1. autobuss Merķeļa ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta autobuss Merķeļa ielā]]
[[Attēls:1. Autobuss.png|thumb|257x257px|1. Autobuss pieturvietā &lt;nowiki&gt;''Jaunības iela''&lt;/nowiki&gt; Berģos]]
[[File:1. autobuss Brīvības gatvē.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē pieturā [[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|&quot;Alfa&quot;]].]]
[[File:1. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]]
[[File:1. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē]]
[[File:1. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības ielā]]

== Pieturvietas ==
1. autobusu maršrutā ir 61 pietura, virzienā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—Berģuciems ir 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] ir 30 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Upesciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
|Berģuciems
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Berģuciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Upesciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
1. maršruta autobuss Brīvības gatvē.jpg|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē
Pieturvieta &quot;Upesciema iela&quot;.jpg|Pieturvieta &quot;Upesciema iela&quot;
1. maršruta autobusā.jpg|1. maršruta autobusā
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa]
* {{youtube|GLtHnjgyl00|1. autobusu maršruts &quot;Abrenes iela - Berģuciems - Abrenes iela&quot;}}
* {{youtube|YDp-h0_DpHI|1. autobusu maršruts &quot;Abrenes iela - Berģuciems&quot;}}

{{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|01]]</text>
      <sha1>hc7darpk5vhh10t1ihvnmygwmr7c9zl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89948</id>
    <revision>
      <id>3666251</id>
      <parentid>3596278</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:58:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11756" xml:space="preserve">{{Negaisa infokaste
| title             = [[2009. gads|2009]]. gada [[16. jūlijs|16. jūlija]]&lt;br /&gt;negaiss Latvijā
| attēls            = Pludi Riga 16.07.2009 02.jpg
| attēla_apraksts   = Plūdi [[Rīga|Rīgā]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Satekles iela|Satekles ielu]] krustojumā.
| vieta             = [[Latvija]]s centrālie rajoni, [[Zemgale]]
| datums            = {{dat|2009|7|16}}
| laiks             = 11:30-19:00
| laika_josla       = [[EEST]] ([[UTC]] +3)
| negaiss           = Vidēji stiprs
| nokrišņi          = Stipri, dažviet ļoti intensīvi.&lt;br /&gt;[[Rīga]] 33 mm.
| vējš              = Stipras vēja brāzmas.&lt;br /&gt;[[Rīga]] 22 m/s.
| cits              = Plūdi [[Rīga|Rīgā]], [[Bauska|Bauskā]] u.c.
| bojā_gājušie      = nav
| ievainotie        = nav zināms
}}

'''2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā''' bija viens no spēcīgākajiem negaisiem, kas piemeklēja Latvijas teritoriju [[2009. gads|2009]]. gadā.

== Notikumu hronoloģija ==
[[Attēls:16. juulija negaiss.jpg|thumb|200px|Negaisam uznākot. Skats uz [[Pļavnieki]]em no dienvidu puses.]]

Jau no paša rīta [[LVĢMA]] brīdināja, ka dienas laikā [[Rīga|Rīgā]] gaidāms ļoti stiprs lietus un pērkona negaiss.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=83443 Rīgā gaidāms stiprs lietus], tvnet.lv, {{dat|2009|7|16|SK}}&lt;/ref&gt; [[16. jūlijs]] bija karsta diena. Vidēji [[Latvija|Latvijā]] [[gaisa temperatūra]] bija no +22 līdz +27 grādiem. [[Rīga|Rīgā]] gaisa temperatūra sasniedza +25,1 grādus, bet [[Saldus|Saldū]] pat +27,0 grādus. Bija ļoti sutīgs laiks ar augstu relatīvo gaisa mitrumu.

Sākot no dienvidiem, [[Latvija|Latviju]] šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]]. Karstajam un mitrajam gaisam, sastopoties ar vēsāku gaisa masu, radās ievērojami [[gubu lietus mākoņi]], kuri nesa sev līdzi intensīvu [[Lietus|lietu]], vietām stipru, [[Pērkona negaiss|pērkona negaisu]], kā arī [[Krusa|krusu]]. Vietām tika novērotas arī spēcīgas [[vēja brāzmas]].

Pirmie nokrišņu punkti sāka veidoties aptuveni plkst. 11:30, [[Dobeles novads|Dobeles apkārtnē]], virzoties A virzienā, strauji pieņēmās spēkā un jau 14:00 bija izveidojušās divas aktīvas negaisa frontes. Viena stiepās no [[Tērvete]]s DR virzienā līdz pat [[Lietuva]]s rietumu rajoniem, bet otrā atradās [[Baldone]]s un [[Iecava]]s apkārtnē. Tajā pašā laikā uz R no [[Rīga]]s, netālu no [[Tukums|Tukuma]], pie [[Smārdes pagasts|Smārdes]], aktīvi sāka veidoties trešā negaisa zona, kura sāka virzību A virzienā.

Plkst. 15:00 pirmās divas negaisa zonas apvienojās un kļuva arvien spēcīgākas, aizņemot teritoriju no [[Lielvārde]]s līdz pat [[Bauska]]i un tālāk līdz [[Šauļi]]em, bet [[Rīga|Rīgu]] sasniedza no rietumiem, pāri [[Jūrmala]]i nākamā negaisa zona. Ap plkst. 16:30 visas spēcīgo nokrišņu zonas bija apvienojušās vienā lielā zonā, kura stiepās no ZA [[Vidzeme]]s līdz pat [[Lietuva]]s centrālajiem rajoniem. Šī zona turpināja savu virzību A, DA virzienā un atnesa vairāk vai mazāk spēcīgu lietu [[Latvija]]s centrālajiem rajoniem, kā arī visā [[Zemgale|Zemgalē]] un daļēji arī [[Vidzeme]]s D un A, kā arī [[Latgale]]s R rajoniem, bet mazā stiprs lietus lija visā Latgalē.

Ap plkst. 18:00 izveidojās un pāri Latvijas centrālajiem rajoniem virzījās vēl viena negaisa zona, bet tā nebija tik stipra un Rīgā atnesa tikai nelielu negaisu un vieglu lietu, stiprākus nokrišņus atnesot [[Jelgava]]s apkārtnē un tālāk virzoties D, DA virzienā iegāja Lietuvas teritorijā, paejot garām Bauskai.

=== Ietekmes zonas ===
[[Negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm un brāzmainu vēju tika novērots Latvijas centrālajos rajonos — [[Rīga]]s apkārtnē, it īpaši uz A un DA no galvaspilsētas, [[Ikšķile]], [[Baldone]], kā arī centrālā [[Zemgale]]s daļa — it īpaši [[Bauska]], [[Bārbele]] un [[Skaistkalne]].

== Rīga ==
[[Attēls:Riga 07.2009 pec negaisa 1.jpg|thumb|200px|[[Vērmanes dārzs]] pēc negaisa.]]

Spēcīgais negaiss Rīgu sasniedza nedaudz pēc plkst. 15:00, ar brāzmainu [[Vējš|vēju]], kurš [[Vēja brāzmas|brāzmās]] sasniedza 22 m/s, ļoti spēcīgu un intensīvu [[Lietusgāze|lietusgāzi]] un [[Zibens|zibeņošanu]]. Daudzviet stiprās vēja brāzmas lauza kokus un atsevišķus koku zarus, kas bija uzkrituši un tramvaju un trolejbusu vadiem, kā arī zem kokiem novietotām automašīnām. Dažviet tika sabojātas veikalu izkārtnes un celtniecības sastatnes, kā arī tika konstatēti īslaicīgi luksoforu darbības traucējumi.&lt;ref&gt;[http://www.meteo.lv/public/30220.html Stiprs lietus ar pērkona negaisu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090719003223/http://www.meteo.lv/public/30220.html |date={{dat|2009|07|19||bez}} }}, meteo.lv, {{dat|2009|7|16|SK}}&lt;/ref&gt; Stundas laikā [[gaisa temperatūra]] nokritās no +26 līdz +18 grādiem.

Pēc spēcīgā lietus ūdens peļķes bija redzamas arī Saeimas ēkas pagrabstāva tualešu telpās, bet otrajā stāvā pie Saeimas sēžu zāles ūdens sūcas caur stiklotajiem griestiem, savukārt plīstot notekūdens caurulei pie astoņu stāvu [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] (VID) nama Rīgā, Jeruzalemes ielā 1, tika appludināts ēkas ceturtais stāvs, kurā bija izvietota Vladimira Vaškeviča vadītā Stratēģiskās attīstības pārvalde un [[VID]] Personāla pārvaldes arhīvs.

Vājāks [[negaiss]] ar nelielu [[Lietus|lietu]] [[Rīga|Rīgā]] tika novērots arī neilgi pēc plkst. 19:00.

=== Plūdi ===
[[Attēls:Pludi Riga 16.07.2009 01.jpg|thumb|200px|Plūdi pēc stiprā negaisa [[Rīga|Rīgā]], Maskavas ielā.]]

[[Rīga]]s centrā stundas laikā nolija 33 mm [[Nokrišņi|nokrišņu]], kas izraisīja lietus ūdens kolektoru pārslodzi un Rīgas centrālajā daļā izraisīja pamatīgu lietus ūdens uzkrāšanos. [[Rīga|Rīgā]] applūda ne tikai zemākās ielas, kur parasti pēc stipra lietus veidojas dziļas peļķes, bet arī liela daļa [[Centrs (Rīga)|centra]] ielas. Dažviet ūdens līmenis sasniedza pat pus metra dziļumu.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=83463 Spēcīgais lietus appludina Rīgas ielas], tvnet.lv, {{dat|2009|7|16|SK}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=25710961 Lietus appludinājis Rīgu], delfi.lv, {{dat|2009|7|16|SK}}&lt;/ref&gt;

Stipro lietusgāžu rezultātā vietām pilsētā bija izskalotas kanalizācijas lūkas, piemēram, Ģertrūdes ielas un Valmieras ielas, kā arī Bauskas ielas un Ziepniekkalna ielas krustojumā. Stipro lietavu laikā vietām remontdarbu vietās tika aizskaloti norobežojošie vadstatņi. Lietus ūdens skalojās iekšā māju pagrabos un pirmā stāva telpās. Ievērojamus materiālos zaudējumus radīja lietus ūdens iekļūšana pagrabstāva veikalos, kur tika sabojāta prece un apdraudēta cilvēku drošība. Iespējams nopietnākais atgadījums notika Tērbatas ielā, kādā apavu veikalā, kur ūdens strauji appludināja veikala telpas, kas atradās pagrabstāvā un veikalā bija palikusi kāda sieviete, kura, pateicotie garāmgājējiem, tika izvilkta no veikala telpām.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/degpunkta/article.php?id=341638 Pārdevēja, kura gandrīz noslīka savā darba vietā], tvnet.lv, {{dat|2009|7|16|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vimeo.com/5623964 Rigas centrā slīkst cilvēks], vimeo.com&lt;/ref&gt;

Lietusgāžu un vēja radīto seku likvidēšanai [[Rīga|Rīgā]] operatīvos darbus veica gan ielu, gan luksoforu uzturēšanas uzņēmumi. Lai pēc iespējas ātrāk atbrīvotu brauktuves no ūdens, ielu uzturēšanas uzņēmumi kritiskākajās vietās papildus veica ūdens atsūknēšanas darbus, kā arī attīrīja lietus ūdens notekvietas no lietusgāžu radītajiem sanesumiem. Brauktuves tiek atbrīvotas no nokritušajiem koku zariem.

Lietusgāžu un stiprā vēja rezultātā [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] netālu no Latvijas Nacionālā teātra uz ielas braucamās daļas bija nogāzts liels koka zars, kā rezultātā satiksmes plūsma pa [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] bija apgrūtināta. Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes vadības centra informācijas, lietusgāžu rezultātā Rīgā visnopietnāk satiksme bija apgrūtināta arī Krišjāņa Barona ielas, Audēju ielas un Aspazijas bulvāra krustojuma apkārtnē, kā arī [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielas]] un Tērbatas ielas krustojuma apkārtnē. Satiksme bija apgrūtināta arī Pētersalas ielā un Krasta ielā, Juglas ielā zem Brīvības gatves pārvada un citviet [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

Tika traucēta 6. un 11. maršruta tramvaju kustība, jo uz sliedēm bija sakrājies augsts ūdens līmenis un tādēļ tramvaji nevarēja turpināt kustību. Savukārt aculiecinieku stāstītais un vēlāk fotoblogos publicētās fotogrāfijas liecināja, ka [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]] bija izveidojušās tik lielas ūdens peļķes, ka automašīnām nācās apstāties un griezties apkārt, bet velosipēdiem ūdens sniedzās līdz pusritenim. Applūdusi esot bijusi arī ugunsdzēsēju depo [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]].&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/riga/lietusgazes-del-trauceta-tramvaju-satiksme-centra-parpludusas-ielas VIDEO: Lietus dēļ Rīgas centrā pārplūdušas ielas; nolijusi 10 dienu norma], diena.lv, {{dat|2009|7|16|SK}}&lt;/ref&gt;

Rīgas rietumu un ziemeļu apkaimēs [[lietusgāze]] nebija tik ļoti spēcīgs un ilgstošs, kā galvaspilsētas centrālajā daļā un pilsētas austrumu apkaimēs. Piemēram [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas lidostā]] tika reģistrēti tikai 13 mm nokrišņu.

== Bauska ==
[[Attēls:Negaiss Bauska 16.07.2009 01.jpg|thumb|200px|Stipra lietusgāze [[Bauska|Bauskā]], [[2009. gads|2009]]. gada [[16. jūlijs|16. jūlijā]].]]

Bauskā stiprais [[negaiss]] sākās nedaudz pēc plkst. 14:00 un ar nelielu pārtraukumu, [[lietus]] turpinājās līdz pat plkst. 18:00. Lija ļoti stiprs un intensīvs lietus, kuru pavadīja stipras vēja brāzmas, kas lauza kokus un to zarus.

== Skatīt arī ==
* [[Negaiss]]
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2009. gada laikapstākļi Latvijā]]
* [[2009. gads Latvijā]]
* [[2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==
* Rakstā ir izmantota [https://web.archive.org/web/20181215021303/http://www.meteo.lv/ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras] mājaslapā publicētā informācija.

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.diena.lv/lat/multimediji/dienatv/lietotaju_video/pludi-netalu-no-centralas-stacijas VIDEO: Plūdi netālu no centrālās stacijas]
* [http://www.bauskasdzive.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=8944 Negaisa fotogrāfijas no Bauskas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090719075430/http://bauskasdzive.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=8944 |date={{dat|2009|07|19||bez}} }}
* [http://www.bauskasdzive.lv/portals/vide/raksts.html?xml_id=8950 Negaiss Bauskā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090720074959/http://bauskasdzive.lv/portals/vide/raksts.html?xml_id=8950 |date={{dat|2009|07|20||bez}} }}
* [http://weatherfoto.wordpress.com/negaiss-riga-16-julija-2009/ Negaisa postījumu foto]
* [https://web.archive.org/web/20090722051725/http://pogoda.ru.net/weathernews.php?id=3882 Raksts krievu valodā, Pogoda.ru.net] {{ru ikona}}
* [http://foto.delfi.lv/picture/722564 Negaisa foto galerija, delfi.lv]

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:2009. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Negaisi Latvijā]]</text>
      <sha1>rl7t4re06gwtwnvsysoo23wno2d231y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Nacionālais teātris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90707</id>
    <revision>
      <id>3666296</id>
      <parentid>3618640</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:23:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25773" xml:space="preserve">{{Operteātra infokaste
| nosaukums        = Latvijas Nacionālais teātris
| orig_nosaukums   = 
| attēls           = Nacionālais teātris.jpg
| attēla izmērs    = 
| paraksts         = Latvijas Nacionālais teātris 2016. gadā
| adrese           = 
| vieta            = {{vieta|Latvija|Rīga|Kronvalda bulvāris 2|3s=Kronvalda bulvāris}}
| karte            = Rīga
| kartes_paraksts  = 
| karte_alt        = 
| kartes_izmērs    = 
| reljefa_karte    = 
| plat_d = 56 | plat_m  = 57 | plat_s = 13.0 | plat_NS = N
| gar_d  = 24 | gar_m   =  6 | gar_s  = 17.5 | gar_EW  = E
| arhitekts        = [[Augusts Reinbergs]]
| dibināšanas gads = {{dat|1902|9|14||bez}}
| slēgšanas gads   = 
| direktors        = [[Jānis Vimba]]
| operas vadītājs  = 
| baleta vadītājs  = 
| režisors         = 
| diriģents        = 
| lielā zāle       = 
| mazā zāle        = 
| kamerzāle        = 
| zāle1            = 
| zāle1_vietas     = 
| zāle2            = 
| zāle2_vietas     = 
| zāle3            = 
| zāle3_vietas     = 
| citas_daļas      = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Teātris
|      numurs = 8158
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|     reģions = Rīga
|      rīk_nr = 128
|     rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
|   ofic_nos2 = Rīgas 2. pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris
|     numurs2 = 6523
|      grupa2 = Valsts nozīmes
|tipol_grupa2 = Vēsture
|    reģions2 = Rīga
|     rīk_nr2 = 128
|    rīk_dat2 = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|  vēstnesis2 = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
}}
| mājas lapa       = {{url|http://www.teatris.lv/lv/}}
}}
'''Latvijas Nacionālais teātris''' ir [[teātris]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas darbojas kopš  1919. gada 30. novembra.
Teātra ēka celta 1902. gadā kā [[Rīgas 2. pilsētas teātris]] par [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas valdes]] līdzekļiem.

Latvijas Nacionālā teātra uzturēšanā piedalās Latvijas valsts, Latvijas Kultūras fonds un Rīgas pilsēta. Teātra ēka uzcelta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] stilā un ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis.

== Vēsture ==

=== Teātra ēkas būve ===
1897. gadā Rīgas pilsētas valde nolēma, ka pilsētai nepieciešams otrs pilsētas [[teātris]] (pirmais bija t.s. [[Latvijas Nacionālā opera|Vācu teātris]]), sarīkojot atklātu skiču konkursu, kurā 1. vietas ieguvējs būs arī projekta realizētājs un būvdarbu vadītājs. Konkursā piedalījās seši projekti, kurus galvenokārt bija iesūtījuši [[Krievijas impērija]]s arhitekti. Uzvaru guva projekts ar devīzi “Dum spiro, spero” (“Kamēr elpoju, es ceru!” Ovīdijs), ko bija iesniedzis [[Augusts Reinbergs]] (Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs un vēlāk - pilsētas domes loceklis). Ieceri atbalstīja [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] V. Surovcevs un pilsētas dome, kas ziedoja 10 000 rubļu dekorāciju un skatuves mēbeļu iegādei. Teātra celšanai ierādīja vietu [[Kronvalda bulvāris|Puškina bulvārī]] otrpus pilsētas aizsarggrāvim. Galveno būvdarbu konkursā uzvarēja tolaik pazīstamais uzņēmējs [[Krišjānis Ķergalvis]]. Mākslinieciskās dekorēšanas darbus vadīja [[Berlīne]]s arhitekts V. Henšels, konstruktīvo daļu uzraudzīja T. Tīfs. Namdara darbus vadīja [[Mazā ģilde|Mazās ģilde]]s amata vecākais K. Šteinerts, fasādes tēlniecisko un ornamentālo darbu izpildi pasūtīja A. Folca darbnīcai. Stiklinieka darbus veica amatmeistara A. Švolkovska darbnīca, galdniecības — M. Pagasta uzņēmums. Mākslinieciskos kalumus pasūtīja K.J. Bergmaņa darbnīcai (kas savulaik darināja durvju elementus [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]).

1899. gada jūnijā sākās ēkas būvdarbi. Nepateicīgs bija gruntsgabala novietojums ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Nikolaja ielas]] kraso slīpumu uz leju, tikai 30 metru attālumā no Nikolaja tilta pāri pilsētas kanālam (kas bija 61&amp;nbsp;cm augstāka par trotuāru teātra priekšpusē). Grunts izpēte liecināja, ka ēkas galvenā daļa atrodas virs vecās nocietinājuma bedres, uz smiltīm. Pāri visam kā pildījums uzbērta zeme, zāģskaidas u.c. materiāli. Zem projektējamās skatuves daļas atradās bijušā [[Rīgas citadele|Citadele]]s bastiona smaile. Rokot būvbedri, atrada bruģētu ceļu un pārpalikumus no telegrāfa vadiem, kas 1852. gadā savienoja biržu ar [[Bolderāja|Bolderāju]]. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi. Lai izvairītos no iespējamā gruntsūdeņu mitruma, ar tolaik populāro portlandcementu noklāja pagraba sienas. Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti. Jumta konstrukcija sastāvēja no sešām dzelzs stiegrām, pie kurām bija piekārti pēc angļu sistēmas veidoti koka griesti. Griestos bija trīs lieli atvērumi garuma asī un 12 mazāki — svaiga gaisa padevei. Tos nosedza ar U veida dzelzs turētājos iespiestām koka līstītēm. Apmetumu uzlika uz divkārša niedru slāņa, kam sekoja korķa pildījums, ko pārklāja ar 2,5&amp;nbsp;cm bieziem dēļiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |title=Liepa L. Latvijas Nacionālais teātris - ēka, kur proklamēta Latvijas Republika. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090322233000/http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |archivedate={{dat|2009|03|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jumtu nosedza ar cinkotu dzelzs skārdu, kuru nokrāsoja zaļā krāsā, kas ziemā efektīgi kontrastēja ar apkārtni, bet vasarā pieskaņojās apkārtnes koku lapotnei. Būvniecības laikā arhitektu kritizēja par celtnes zemajiem apjomiem un neviendabīgām jumta formām, nespējot iztēloties, cik gleznieciski vides ainavā iederēsies ēkas barokālie apjomi, plastiskais mansarda jumta liekums un būvmasu kārtojums. Ēka bija elektrificēta: 4 kroņlukturi foajē, 428 lampas ēkas iekšpusē, bet īpaši smalki tiem laikiem bija izgaismota skatuves daļa — 2879 baltas, 180 sarkanas un tikpat zaļas lampas, kā arī divas stūra lampas efektiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Teātra ēka bija uzcelta arī tehniski augstā līmenī, jo tolaik asprātīgi izveidotā vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēma darbojās vēl XX gs. otrajā pusē. Dzelzs priekškaru izgatavoja Rīgas rūpnīcā “R.H.Mantels” un tas kalpoja līdz pat teātra rekonstrukcijai XXI gs. sākumā. Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas bija 344 964 [[rubļi]] un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tika pasūtītas [[Minhene|Minhenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |title=Īsa Latvijas Nacionālā teātra vēsture skaitļos un faktos. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090830041239/http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |archivedate={{dat|2009|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
=== Rīgas pilsētas Otrais teātris (1902-1918) ===
[[Attēls:National Theatre Riga.jpg|260px|thumb|Rīgas 2. pilsētas (krievu) teātra ēka uz pastkartes]]
Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb Rīgas Krievu teātris tika atvērts 1902. gada 14. septembrī, bet darbu uzsāka 15. septembrī ar A.Ostrovska [[luga]]s &quot;Sniegbaltīte&quot; pirmizrādi. Teātra ēkā norita gan teātra, gan [[opera]]s izrādes.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] frontei tuvojoties, lielākā daļa Rīgas krievu iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada vasarā Latviešu skatuves biedrība, kas notikumu laikā apvienoja 34 latviešu teātru organizācijas, ierosināja [[Rīgas dome]]i teātra namu atdot latviešu aktieru rīcībā. Iniciatīva sastapa asus Rīgas domes krievu deputātu iebildumus. 
&quot;''Palkavnieks Englers aizrādīja, ka 2. teātrs celts tieši priekš krievu teātra mākslas un tāpēc izdzīt no tā krievu mākslu esot nepielaižams, kur latviešiem jau esot divi teātri Puškina bulvārī un Romanova ielā. Arī Bogačovs noteikti izsakās pret krievu teātra nodošanu latviešiem, jo ar to iznīcinot krievu kultūras darbu; latviešiem neesot šis teātrs vajadzīgs, jo viņiem esot telpas mītiņiem, kas pietiekošas arī viņu teātra izrādēm'',” no izšķirošās domes sēdes ziņoja “[[Baltijas Vēstnesis]]”. Ķīvēšanās bija arī latviešu deputātu starpā. [[Rīgas Latviešu biedrība]]i (RLB) tuvais [[Aurēlijs Zēbergs]] uzstāja, ka tukšais teātris atdodams nevis “pilnīgi svešajai” Strādnieku teātra padomei, bet gan tradīcijām bagātajam RLB teātrim.
Tomēr [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] vadītā Rīgas pilsētas dome ar 24 balsīm par un 14 pret pieņēma lēmumu nodot 2. pilsētas (krievu) teātra ēku Rīgas Strādnieku teātra padomei.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ 1917. gada 8. augustā. Latvieši iegūst tagadējo Nacionālo teātri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170809201329/http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ |date=2017. gada 9. Augustsss }} Viesturs Sprūde la.lv. 2017. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Kad Vācijas karaspēks 1917. gada rudenī ieņēma Rīgu, teātri noīrēja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra komisija. 1918. gadā daļa aktieru atgriezās no bēgļu gaitām un 15. oktobrī ar Rīgas pilsētas priekšnieka [[Pauls Hopfs|Paula Hopfa]] gādību&lt;ref&gt;Čeže M. Klīstošās jubilejas. // Kultūras Diena. 17.10.2008.&lt;/ref&gt; notika [[Latvju opera]]s izrāde [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] &quot;Klīstošais holandietis&quot; (orķestri diriģēja [[Teodors Reiters]]).
1918. gada 18. novembrī teātra ēkā [[Latvijas Republikas proklamēšana|tika proklamēta Latvijas Republika]].

=== Strādnieku teātris (1919) ===
[[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (''Strādnieku teātra'' statūti pieņemti, t.i. tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā), tā vadību uzticot Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam [[Andrejs Upīts|Andrejam Upītim]] un nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta. 23. februārī ar [[Leons Paegle|Leona Paegles]] lugu &quot;Augšāmcelšanās&quot; (Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā) tas uzsāka savu darbību. Teātra trupu veidoja no padomju Krievijas atbraukušie pieredzējušie bijušā ''Jaunā Rīgas teātra'' mākslinieki - [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Berta Rūmniece]], [[Aleksis Mierlauks]] u.c., - kā arī virkne aktieru, kas 1918. gada jūlijā Valkā, dzejnieka [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rosināti, nodibināja ''Pagaidu Nacionālo teātri''. 22. maijā LSPR valdībai un armijai nācās evakuēties no Rīgas, bet 15. augustā [[Latviešu atsevišķais bataljons|Kurzemes divīzijas]] štābs rekvizēja abus pilsētas teātrus - ''Strādnieku teātris'' savu darbu pārtrauca.

=== Latvijas Nacionālais teātris (1919-1940)===

1919. gada 23. septembrī tika izdots Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rīkojums par ''Nacionālā teātra'' kā valsts teātra dibināšanu. Izglītības ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums bija reorganizēt ''Strādnieku teātri'' un tiek mainīts arī teātra nosaukums uz &quot;Latvijas Nacionālais teātris&quot;. Notikumus aizkavēja [[Bermontiāde]], taču 1919. gada 30. novembrī ar [[Rūdolfs Blaumanis|R.Blaumaņa]] lugas “Ugunī” pirmizrādi (no Krievijas atbraukušā [[Aleksis Mierlauks|Alekša Mierlauka]] režijā) tiek atklāts ''Latvijas Nacionālais teātris''. 1921. gada rudenī par ''Nacionālā teātra'' direktoru uz četriem gadiem kļuva [[Rainis]]. Teātrī strādā tādi ievērojami režisori kā, piemēram, [[Biruta Skujeniece]], [[Ernests Feldmanis]], [[Aleksis Mierlauks]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] u.c.

Divdesmito gadu sākumā visvairāk spēlētās izrādes, tātad skatītāju vispieprasītākās, bija [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] romāna dramatizējums &quot;Mērnieku laiki Slātavā&quot;, ko 1922. gadā izrādīja vairāk nekā 30 reižu; Raiņa &quot;Spēlēju, dancoju&quot; un &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot; 1922. gadā — attiecīgi 25 un 17 reizes. 1923. gadā [[Anna Brigadere|A. Brigaderes]] &quot;Maija un Paija&quot; tika izrādīta 26 reizes, bet [[Aspazija]]s &quot;Aspazija&quot; — 21 reizi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados līdzās vietējiem izrādes iestudēja [[Fjodors Komisarževskis]], [[Aleksandrs Zelverovičs]] un [[Mihails Čehovs]], kuri aktualizēja arī aktieru spēles tehnikas jautājumus. Tāpat kā Krievijā un Vācijā profesionālo izglītību un pieredzi ieguvušie latviešu režisori un aktieri: [[Ernests Feldmanis]], [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]], [[Marija Leiko]], [[Lilija Štengele]] un [[Teodors Lācis]]. Šī režisoru plejāde iedibināja nu jau tradicionālo Nacionālā teātra stilu - nacionālpatriotiskie ideāli lielos inscenējumos ar psiholoģisko reālismu spēles stilā, individualizētiem masu skatiem,
augstu dialogu kultūru, aktieriem - personībām un gleznotām dekorācijām dibenplānā.

Līdzās [[Jānis Kuga|Jānim Kugam]] izrāžu scenogrāfiju veidoja 1919. gadā izveidotās [[Rīgas Ekspresionistu grupa]]s mākslinieki: [[Voldemārs Tone]], [[Oto Skulme]] un [[Niklāvs Strunke]], [[Eduards Brencēns]], bet no 1920. gada līdz pat 1938. gadam par ''Nacionālā teātra'' mākslinieku kļuva kādreizējais Jāņa Kugas palīgs ''Jaunajā Rīgas teātrī'', profesionālais dekorators [[Artūrs Cimmermanis]].

=== Drāmas teātris (1940-1988) ===
[[Attēls:Rīgas Zaldātu teātris.jpg|260px|thumb|Zaldātu teātris Rīgas vācu okupācijas laikā.]]
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] 1940. gada 7. augustā teātris tika pārdēvēts par [[Latvijas PSR|LPSR]] Valsts Drāmas teātri, bet par tā direktoru tika iecelts aktieris [[Žanis Katlaps]] (sākumā [[Emīls Mačs]], taču tas atteicās no amata&lt;ref&gt;[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kulturzimes/?doc=40141 Treijs R. Otrais okupācijas mēnesis. // Latvijas avīze, 03.11.2008.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;).

[[Latvijas okupācija (1941—1945)|Nacistiskās Vācijas okupācijas]] laikā teātra trupu atlaida no darba un ēkā notika Zaldātu teātra izrādes. [[Ostlande]]s varas iestādes 1942. gadā tomēr atļāva trupai atsākt darbību esot okupācijas pārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu pārvaldes pakļautībā un pārraudzībā - gan aizliedza lietot teātra nosaukumu &quot;Nacionālais teātris&quot; un to pārdēvēja par &quot;Rīgas Dramatisko teātri&quot;, kurā spēlēja L.Bērziņa, J.Osis, E.Zīle, A.Mitrēvics, K.Veics, Ž.Katlaps u.c. aktieri.

Drāmas teātra izrādes atsākās jau nedēļu pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā 1944. gada 20. oktobrī. 1946. gadā no fasādes izkala Rīgas pilsētas ģerboni un vietā izveidoja [[Latvijas PSR ģerbonis|LPSR ģerboni]]. Teātris atradās LPSR Mākslas lietu pārvaldes pārziņā un darbojās kā patstāvīga juridiska persona uz saimnieciskā aprēķina un teātra statūtu pamata. Par galveno režisoru tika iecelts Alfreds Amtmanis-Briedītis (1944-1966).  Balkonu daļā kā “lieku greznību” iznīcināja 12 dekoratīvās vāzes un virs ieejām likvidēja barokālos ornamentus. 1949. gadā 5. septembrī ar LPSR MP lēmumu Nr. 974 teātrim tika piešķirts &quot;LPSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra&quot; nosaukums un ar 1953. gadu teātris bija pakļauts LPSR Kultūras ministrijai. 1950. gados uzbūvēja skatuvi ar grozāmu ripu.

1971. gadā teātrim piešķīra A.Upīša vārdu. 1970. gados pēc O. Dombrovska projekta ēkas pagrabstāvā iekārtoja mazo skatītāju zāli un kafejnīcu. Teātra galvenais režisors šajā laikā bija [[Alfreds Jaunušans]] (1966-1987).
Lai celtu aktiermeistarības kvalitāti, darbojās ne tikai Mākslinieciskā padome, bet izrādes tika analizētas arī aktieru ceha ražošanas sapulcēs, kur obligāti bija jāpiedalās visai trupai un kur tika sadalītas apspriežamās tēmas - kurš par kura darbu runās un analizēs. Izrāžu kvalitāti ietekmēja arī apspriedes [[Latvijas Komunistiskā partija|partijas]] pirmorganizācijā, kas gadu no gada tapa par arvien svarīgāku teātra sastāvdaļu, kurai bija padomdevēja tiesības, kas dažkārt pārvērtās lēmējtiesībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |title=Ieva Struka (Zole): Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara (fragmenti) |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223214003/http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vara no dramaturgiem prasīja izrādes, kurās tiktu cildināta padomju vara, bet skatītāji labprātāk apmeklēja latviešu klasiķu (Raiņa un R. Blaumaņa), kā arī cittautu ievērojamāko dramaturgu (V. Šekspīra, H. Ibsena, A. Čehova u. c.) lugu izrādes - NT izdevās panākt līdzsvaru starp abām šīm prasībām un zāle vienmēr bija pārpildīta, jo cilvēki meklēja patiesību, ko režisori un aktieri daudzkārt mēģināja &quot;caur puķēm&quot; pateikt ar mākslinieciskiem līdzekļiem. Kā uz svētkiem Drāmas teātrī vienmēr pulcējās simtiem ļaužu, lai noskatītos Rūdolfa Blaumaņa &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;, kas izvērtās par ikgadēju tradīciju vasaras sākumā līdz pat mūsu dienām.

Tika iestudēti arī citu valstu dramaturgu darbi. Piemēram, pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] slavenās [[Tenesijs Viljamss|Viljamsa]] lugas &quot;Ilgu tramvajs&quot; (''Streetcar Named Desire'') iestudējums notika ''Latvijas PSR Drāmas teātrī'' (rež. Alfrēds Jaunušans) ar [[Antra Liedskalniņa|Antru Liedskalniņu]] galvenajā lomā.&lt;ref&gt;Vienlaikus luga tika mēģināta arī [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] vārdā nosauktajā [[Maskava]]s teātrī, kur to iestudēja [[Andrejs Gončarovs]] kopā ar citu, ne mazāk slavenu krievu Blānšu - [[Svetlana Ņemoļajeva|Svetlanu Ņemoļajevu]], - tomēr padomju [[cenzūra]]s apsvērumu dēļ lugas un &quot;amorālā amerikāņu autora homoseksuālista&quot; Viljamsa popularizētājs PSRS [[Vitālijs Vulfs]] kopā ar Majakovska teātra vadību izmantoja viltību — lai oficiālā pirmizrāde notiek Baltijā, tad arī Maskavā 1970. gada sākumā varēs atsaukties uz &quot;padomju repertuāra pieredzi&quot; un izlaist skandalozo izrādi, kurā pirmo reizi no komunistu cēlāju valsts augsti tikumīgās skatuves dēļiem tiek stāstīts kā Blānša pieķērusi savu jauno vīru gultā krāpjam viņu ar... citu vīrieti. - [http://www.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/tenesijs-viljamss-ilgu-tramvajs-par-lugu-un-tas-pirmo-izradi-psrs?comments=-pos_value- Normunds Naumanis. Tenesijs Viljamss Ilgu tramvajs — par lugu un tās pirmo izrādi PSRS]&lt;/ref&gt; Kā raksta teātra literāte [[Lilija Dzene]]: &quot;A.Jaunušana un A.Liedskalniņas traģiskais lūgums pēc savstarpējas sapratnes un līdzcietības iekļāvās tā posma latviešu teātra labāko izrāžu kontekstā.&quot;&lt;ref&gt;Dzene L. Teātra režija Baltijā. - Jumava: Rīga, 2006. 297. lpp.&lt;/ref&gt;

No 1967. līdz 1981. gadam režisors Alfrēds Jaunušans iestudēja H.Gulbja „Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1968), Raiņa „Pūt, vējiņi” (1968), T.Viljamsa „Ilgu tramvajs” (1969), F.Molnāra „Lilioms” (1971), A.de Misē „Lorencačo” (1973), Dž. Fārkera „Kavalieru viltība” (1975), R.Blaumaņa „No saldenās pudeles” (1981). 
Režisors Mihails Kublinskis iestudēja J.Smūla „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens” (1967), M.Friša „Santa Krusa”(1971), l.Ģurko „Elektra, mana mīla” (1977), Dž. Goldmena „Lauva ziemā” (1980). Valdis Lūriņš iestudēja A.Upīša „Spartaks” (1977), Ē.Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni” (1979)
1970. gadi teātrī saistās tādiem slavienu aktieru vārdiem kā [[Anta Klints]], [[Elza Radziņa]], [[Kārlis Sebris]], [[Velta Līne]], [[Lidija Freimane]], [[Astrīda Kairiša]], [[Ģirts Jakovļevs]], [[Uldis Dumpis]], [[Lāsma Kugrēna]] u.c. Scenogrāfijā dominēja [[Gunārs Zemgals]]. 1980. gados teātrī ienāca jauno aktieru kurss: [[Dace Bonāte]], [[Ilze Rudolfa]], [[Ināra Slucka]], [[Juris Lisners]] un [[Jānis Reinis]]. Kā lugu autori dominēja trīs - [[Gunārs Priede]], [[Harijs Gulbis]] un [[Pauls Putniņš]], uz šiem autoriem, kas savstarpēji konkurēja, līdz pat 90. gadu sākumam turējās nacionālās dramaturģijas līnija.

=== Latvijas Nacionālais teātris (no 1988)===
1988. gada 17. novembrī atjaunoja Latvijas Nacionālā teātra nosaukumu, ko 1991. gada 8. martā apstiprināja ar Ministru Kabineta lēmumu&lt;ref&gt;[http://akti.delfi.lv/text.cfm?Key=0126041991030800073&amp;doknos=Par%20dažu%20Latvijas%20Republikas%20kultūras%20iestāžu%20nosaukumiem LR MK 08.03.1991. lēmums Par dažu Latvijas Republikas kultūras iestāžu nosaukumiem.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;). Teātra galvenais režisors bija [[Mihails Kublinskis]] (1987-1989). Saimnieciski tas ir autonoms valsts uzņēmums &quot;Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais teātris&quot;, kas darbojas uz teātra statūtu pamata un bauda juridiskas personas tiesības.

Pēdējos gados teātrī izrādes iestudējuši režisori [[Indra Roga]], [[Regnārs Vaivars]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Valters Sīlis]], [[Kirils Serebreņņikovs]], [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]], [[Ināra Slucka]] un citi.
Lielajā zālē ir 850 skatītāju vietas, bet aktieru zālē - 100 vietas.

== Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji ==
* [[Aleksis Mierlauks]] (1919—1921)
* [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1944—1966)
* [[Alfrēds Jaunušans]] (1966—1987)
* [[Mihails Kublinskis]] (1987—1989)
* [[Oļģerts Kroders]] (1989—1995)
* [[Edmunds Freibergs]] (1995—2011)
* [[Elmārs Seņkovs]] (no 2022. gada)

== Teātrī iestudētās izrādes ==

{{pamatraksts|Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts}}

== Teātra trupa (2022) == 
Trupā ir 43 aktieri, 29 ārštata aktieri, 3 štata režisori un 6 ārštata režisori:

=== Štata aktieri ===
{{div col}}
* [[Ainārs Ančevskis]]
* [[Ieva Aniņa]]
* [[Kaspars Aniņš]]
* [[Uldis Anže]]
* [[Jānis Āmanis]]
* [[Romāns Bargais]]
* [[Marija Bērziņa]]
* [[Dace Bonāte]]
* [[Madara Botmane]]
* [[Mārtiņš Brūveris]]
* [[Agnese Budovska]]
* [[Indra Burkovska]]
* [[Raimonds Celms]]
* [[Maija Doveika]]
* [[Mārtiņš Egliens]]
* [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]
* [[Gundars Grasbergs]]
* [[Juris Hiršs]]
* [[Ģirts Jakovļevs]]
* [[Daiga Kažociņa]]
* [[Anna Klēvere]]
* [[Ivars Kļavinskis]]
* [[Evija Krūze]]
* [[Arturs Krūzkops]]
* [[Lāsma Kugrēna]]
* [[Normunds Laizāns]]
* [[Juris Lisners]]
* [[Dita Lūriņa]]
* [[Jana Ļisova]]
* [[Mārcis Maņjakovs]]
* [[Egils Melbārdis]]
* [[Inga Misāne-Grasberga]]
* [[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Paula]]
* [[Madara Reijere]]
* [[Kārlis Reijers]]
* [[Liene Sebre]]
* [[Laura Siliņa]]
* [[Uldis Siliņš]]
* [[Elizabete Skrastiņa]]
* [[Igors Šelegovskis]]
* [[Voldemārs Šoriņš]]
* [[Līga Zeļģe]]
* [[Kaspars Zvīgulis]]
{{div col end}}

=== Ārštata aktieri ===
{{div col}}
* [[Anta Aizupe]]
* [[Ilze Blauberga]]
* [[Matīss Budovskis]]
* [[Lolita Cauka]]
* [[Alise Danovska]]
* [[Zane Dombrovska]]
* [[Artis Drozdovs]]
* [[Kaspars Dumburs]]
* [[Uldis Dumpis]]
* [[Rasma Garne]]
* [[Baiba Indriksone]]
* [[Zane Jančevska]]
* [[Kristians Kareļins]]
* [[Jānis Kronis]]
* [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]
* [[Ance Kukule]]
* [[Līga Liepiņa]]
* [[Ģirts Liuziniks]]
* [[Zigurds Neimanis]]
* [[Uldis Norenbergs]]
* [[Ivars Puga]]
* [[Jēkabs Reinis]]
* [[Jānis Skanis]]
* [[Ināra Slucka]]
* [[Jurģis Spulenieks]]
* [[Inta Tirole]]
* [[Jānis Vimba]]
* [[Māra Zemdega]]
* [[Ausma Ziemele]]
{{div col end}}

=== Štata režisori ===
* [[Edmunds Freibergs]]
* [[Valters Sīlis]]
* [[Ināra Slucka]]

=== Ārštata režisori ===
{{div col}}
* [[Daiga Kažociņa]] 
* [[Valdis Lūriņš]]
* [[Vladislavs Nastavševs]]
* [[Indra Roga]]
* [[Elmārs Seņkovs]]
* [[Toms Treinis]]
{{div col end}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Latvijas Nacionālais teātris. / sast. Evita Sniedze - Jumava: Rīga, 2004., - 232 lpp. {{ISBN|9984-05-864-6}}
* Ieva Struka. Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara — Nordik: Rīga, 2009.
* Dziļleja K. Rīga - teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. - Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.
* Bērziņš A. Latviešu teātra attīstības gaitas. - Valters un Rapa: Rīga, 1932.
* Dzene L. Drāmas teātris. - Zinātne: Rīga, 1979. 378 lpp. 48 lp. il.
* Dzene L. Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu. - Liesma: Rīga, 1979. - 149 lpp.
* Sebris K. Mīļā meļa memuāri. - Likteņstāsti: Rīga, 1998. - 162 lpp.

== Ārējās saites ==
* [http://www.teatris.lv/ Latvijas Nacionālā teātra mājaslapa]
* [http://www.intelligent.lv/lv/nacionalais-teatris-sezonu-sak-ar-copeju-bildi/15440_20877.html Nacionālais teātris sezonu sāk ar kopēju bildi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.diena.lv/lat/arhivs/kulturas-diena/nacionalais-teatris-eka-vai-ideja Undīne Adamaite. Nacionālais teātris. Ēka vai ideja? // Kultūras Diena. 25. augusts (2006)]

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}
{{Bijušie teātri Rīgā}}

[[Kategorija:Teātri Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>hwac4mp7mc08ovwbhxzt32whhfbtpdx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666297</id>
      <parentid>3666296</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:24:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Štata režisori */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25772" xml:space="preserve">{{Operteātra infokaste
| nosaukums        = Latvijas Nacionālais teātris
| orig_nosaukums   = 
| attēls           = Nacionālais teātris.jpg
| attēla izmērs    = 
| paraksts         = Latvijas Nacionālais teātris 2016. gadā
| adrese           = 
| vieta            = {{vieta|Latvija|Rīga|Kronvalda bulvāris 2|3s=Kronvalda bulvāris}}
| karte            = Rīga
| kartes_paraksts  = 
| karte_alt        = 
| kartes_izmērs    = 
| reljefa_karte    = 
| plat_d = 56 | plat_m  = 57 | plat_s = 13.0 | plat_NS = N
| gar_d  = 24 | gar_m   =  6 | gar_s  = 17.5 | gar_EW  = E
| arhitekts        = [[Augusts Reinbergs]]
| dibināšanas gads = {{dat|1902|9|14||bez}}
| slēgšanas gads   = 
| direktors        = [[Jānis Vimba]]
| operas vadītājs  = 
| baleta vadītājs  = 
| režisors         = 
| diriģents        = 
| lielā zāle       = 
| mazā zāle        = 
| kamerzāle        = 
| zāle1            = 
| zāle1_vietas     = 
| zāle2            = 
| zāle2_vietas     = 
| zāle3            = 
| zāle3_vietas     = 
| citas_daļas      = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Teātris
|      numurs = 8158
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|     reģions = Rīga
|      rīk_nr = 128
|     rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
|   ofic_nos2 = Rīgas 2. pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris
|     numurs2 = 6523
|      grupa2 = Valsts nozīmes
|tipol_grupa2 = Vēsture
|    reģions2 = Rīga
|     rīk_nr2 = 128
|    rīk_dat2 = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|  vēstnesis2 = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
}}
| mājas lapa       = {{url|http://www.teatris.lv/lv/}}
}}
'''Latvijas Nacionālais teātris''' ir [[teātris]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas darbojas kopš  1919. gada 30. novembra.
Teātra ēka celta 1902. gadā kā [[Rīgas 2. pilsētas teātris]] par [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas valdes]] līdzekļiem.

Latvijas Nacionālā teātra uzturēšanā piedalās Latvijas valsts, Latvijas Kultūras fonds un Rīgas pilsēta. Teātra ēka uzcelta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] stilā un ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis.

== Vēsture ==

=== Teātra ēkas būve ===
1897. gadā Rīgas pilsētas valde nolēma, ka pilsētai nepieciešams otrs pilsētas [[teātris]] (pirmais bija t.s. [[Latvijas Nacionālā opera|Vācu teātris]]), sarīkojot atklātu skiču konkursu, kurā 1. vietas ieguvējs būs arī projekta realizētājs un būvdarbu vadītājs. Konkursā piedalījās seši projekti, kurus galvenokārt bija iesūtījuši [[Krievijas impērija]]s arhitekti. Uzvaru guva projekts ar devīzi “Dum spiro, spero” (“Kamēr elpoju, es ceru!” Ovīdijs), ko bija iesniedzis [[Augusts Reinbergs]] (Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs un vēlāk - pilsētas domes loceklis). Ieceri atbalstīja [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] V. Surovcevs un pilsētas dome, kas ziedoja 10 000 rubļu dekorāciju un skatuves mēbeļu iegādei. Teātra celšanai ierādīja vietu [[Kronvalda bulvāris|Puškina bulvārī]] otrpus pilsētas aizsarggrāvim. Galveno būvdarbu konkursā uzvarēja tolaik pazīstamais uzņēmējs [[Krišjānis Ķergalvis]]. Mākslinieciskās dekorēšanas darbus vadīja [[Berlīne]]s arhitekts V. Henšels, konstruktīvo daļu uzraudzīja T. Tīfs. Namdara darbus vadīja [[Mazā ģilde|Mazās ģilde]]s amata vecākais K. Šteinerts, fasādes tēlniecisko un ornamentālo darbu izpildi pasūtīja A. Folca darbnīcai. Stiklinieka darbus veica amatmeistara A. Švolkovska darbnīca, galdniecības — M. Pagasta uzņēmums. Mākslinieciskos kalumus pasūtīja K.J. Bergmaņa darbnīcai (kas savulaik darināja durvju elementus [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]).

1899. gada jūnijā sākās ēkas būvdarbi. Nepateicīgs bija gruntsgabala novietojums ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Nikolaja ielas]] kraso slīpumu uz leju, tikai 30 metru attālumā no Nikolaja tilta pāri pilsētas kanālam (kas bija 61&amp;nbsp;cm augstāka par trotuāru teātra priekšpusē). Grunts izpēte liecināja, ka ēkas galvenā daļa atrodas virs vecās nocietinājuma bedres, uz smiltīm. Pāri visam kā pildījums uzbērta zeme, zāģskaidas u.c. materiāli. Zem projektējamās skatuves daļas atradās bijušā [[Rīgas citadele|Citadele]]s bastiona smaile. Rokot būvbedri, atrada bruģētu ceļu un pārpalikumus no telegrāfa vadiem, kas 1852. gadā savienoja biržu ar [[Bolderāja|Bolderāju]]. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi. Lai izvairītos no iespējamā gruntsūdeņu mitruma, ar tolaik populāro portlandcementu noklāja pagraba sienas. Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti. Jumta konstrukcija sastāvēja no sešām dzelzs stiegrām, pie kurām bija piekārti pēc angļu sistēmas veidoti koka griesti. Griestos bija trīs lieli atvērumi garuma asī un 12 mazāki — svaiga gaisa padevei. Tos nosedza ar U veida dzelzs turētājos iespiestām koka līstītēm. Apmetumu uzlika uz divkārša niedru slāņa, kam sekoja korķa pildījums, ko pārklāja ar 2,5&amp;nbsp;cm bieziem dēļiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |title=Liepa L. Latvijas Nacionālais teātris - ēka, kur proklamēta Latvijas Republika. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090322233000/http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |archivedate={{dat|2009|03|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jumtu nosedza ar cinkotu dzelzs skārdu, kuru nokrāsoja zaļā krāsā, kas ziemā efektīgi kontrastēja ar apkārtni, bet vasarā pieskaņojās apkārtnes koku lapotnei. Būvniecības laikā arhitektu kritizēja par celtnes zemajiem apjomiem un neviendabīgām jumta formām, nespējot iztēloties, cik gleznieciski vides ainavā iederēsies ēkas barokālie apjomi, plastiskais mansarda jumta liekums un būvmasu kārtojums. Ēka bija elektrificēta: 4 kroņlukturi foajē, 428 lampas ēkas iekšpusē, bet īpaši smalki tiem laikiem bija izgaismota skatuves daļa — 2879 baltas, 180 sarkanas un tikpat zaļas lampas, kā arī divas stūra lampas efektiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Teātra ēka bija uzcelta arī tehniski augstā līmenī, jo tolaik asprātīgi izveidotā vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēma darbojās vēl XX gs. otrajā pusē. Dzelzs priekškaru izgatavoja Rīgas rūpnīcā “R.H.Mantels” un tas kalpoja līdz pat teātra rekonstrukcijai XXI gs. sākumā. Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas bija 344 964 [[rubļi]] un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tika pasūtītas [[Minhene|Minhenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |title=Īsa Latvijas Nacionālā teātra vēsture skaitļos un faktos. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090830041239/http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |archivedate={{dat|2009|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
=== Rīgas pilsētas Otrais teātris (1902-1918) ===
[[Attēls:National Theatre Riga.jpg|260px|thumb|Rīgas 2. pilsētas (krievu) teātra ēka uz pastkartes]]
Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb Rīgas Krievu teātris tika atvērts 1902. gada 14. septembrī, bet darbu uzsāka 15. septembrī ar A.Ostrovska [[luga]]s &quot;Sniegbaltīte&quot; pirmizrādi. Teātra ēkā norita gan teātra, gan [[opera]]s izrādes.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] frontei tuvojoties, lielākā daļa Rīgas krievu iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada vasarā Latviešu skatuves biedrība, kas notikumu laikā apvienoja 34 latviešu teātru organizācijas, ierosināja [[Rīgas dome]]i teātra namu atdot latviešu aktieru rīcībā. Iniciatīva sastapa asus Rīgas domes krievu deputātu iebildumus. 
&quot;''Palkavnieks Englers aizrādīja, ka 2. teātrs celts tieši priekš krievu teātra mākslas un tāpēc izdzīt no tā krievu mākslu esot nepielaižams, kur latviešiem jau esot divi teātri Puškina bulvārī un Romanova ielā. Arī Bogačovs noteikti izsakās pret krievu teātra nodošanu latviešiem, jo ar to iznīcinot krievu kultūras darbu; latviešiem neesot šis teātrs vajadzīgs, jo viņiem esot telpas mītiņiem, kas pietiekošas arī viņu teātra izrādēm'',” no izšķirošās domes sēdes ziņoja “[[Baltijas Vēstnesis]]”. Ķīvēšanās bija arī latviešu deputātu starpā. [[Rīgas Latviešu biedrība]]i (RLB) tuvais [[Aurēlijs Zēbergs]] uzstāja, ka tukšais teātris atdodams nevis “pilnīgi svešajai” Strādnieku teātra padomei, bet gan tradīcijām bagātajam RLB teātrim.
Tomēr [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] vadītā Rīgas pilsētas dome ar 24 balsīm par un 14 pret pieņēma lēmumu nodot 2. pilsētas (krievu) teātra ēku Rīgas Strādnieku teātra padomei.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ 1917. gada 8. augustā. Latvieši iegūst tagadējo Nacionālo teātri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170809201329/http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ |date=2017. gada 9. Augustsss }} Viesturs Sprūde la.lv. 2017. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Kad Vācijas karaspēks 1917. gada rudenī ieņēma Rīgu, teātri noīrēja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra komisija. 1918. gadā daļa aktieru atgriezās no bēgļu gaitām un 15. oktobrī ar Rīgas pilsētas priekšnieka [[Pauls Hopfs|Paula Hopfa]] gādību&lt;ref&gt;Čeže M. Klīstošās jubilejas. // Kultūras Diena. 17.10.2008.&lt;/ref&gt; notika [[Latvju opera]]s izrāde [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] &quot;Klīstošais holandietis&quot; (orķestri diriģēja [[Teodors Reiters]]).
1918. gada 18. novembrī teātra ēkā [[Latvijas Republikas proklamēšana|tika proklamēta Latvijas Republika]].

=== Strādnieku teātris (1919) ===
[[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (''Strādnieku teātra'' statūti pieņemti, t.i. tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā), tā vadību uzticot Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam [[Andrejs Upīts|Andrejam Upītim]] un nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta. 23. februārī ar [[Leons Paegle|Leona Paegles]] lugu &quot;Augšāmcelšanās&quot; (Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā) tas uzsāka savu darbību. Teātra trupu veidoja no padomju Krievijas atbraukušie pieredzējušie bijušā ''Jaunā Rīgas teātra'' mākslinieki - [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Berta Rūmniece]], [[Aleksis Mierlauks]] u.c., - kā arī virkne aktieru, kas 1918. gada jūlijā Valkā, dzejnieka [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rosināti, nodibināja ''Pagaidu Nacionālo teātri''. 22. maijā LSPR valdībai un armijai nācās evakuēties no Rīgas, bet 15. augustā [[Latviešu atsevišķais bataljons|Kurzemes divīzijas]] štābs rekvizēja abus pilsētas teātrus - ''Strādnieku teātris'' savu darbu pārtrauca.

=== Latvijas Nacionālais teātris (1919-1940)===

1919. gada 23. septembrī tika izdots Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rīkojums par ''Nacionālā teātra'' kā valsts teātra dibināšanu. Izglītības ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums bija reorganizēt ''Strādnieku teātri'' un tiek mainīts arī teātra nosaukums uz &quot;Latvijas Nacionālais teātris&quot;. Notikumus aizkavēja [[Bermontiāde]], taču 1919. gada 30. novembrī ar [[Rūdolfs Blaumanis|R.Blaumaņa]] lugas “Ugunī” pirmizrādi (no Krievijas atbraukušā [[Aleksis Mierlauks|Alekša Mierlauka]] režijā) tiek atklāts ''Latvijas Nacionālais teātris''. 1921. gada rudenī par ''Nacionālā teātra'' direktoru uz četriem gadiem kļuva [[Rainis]]. Teātrī strādā tādi ievērojami režisori kā, piemēram, [[Biruta Skujeniece]], [[Ernests Feldmanis]], [[Aleksis Mierlauks]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] u.c.

Divdesmito gadu sākumā visvairāk spēlētās izrādes, tātad skatītāju vispieprasītākās, bija [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] romāna dramatizējums &quot;Mērnieku laiki Slātavā&quot;, ko 1922. gadā izrādīja vairāk nekā 30 reižu; Raiņa &quot;Spēlēju, dancoju&quot; un &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot; 1922. gadā — attiecīgi 25 un 17 reizes. 1923. gadā [[Anna Brigadere|A. Brigaderes]] &quot;Maija un Paija&quot; tika izrādīta 26 reizes, bet [[Aspazija]]s &quot;Aspazija&quot; — 21 reizi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados līdzās vietējiem izrādes iestudēja [[Fjodors Komisarževskis]], [[Aleksandrs Zelverovičs]] un [[Mihails Čehovs]], kuri aktualizēja arī aktieru spēles tehnikas jautājumus. Tāpat kā Krievijā un Vācijā profesionālo izglītību un pieredzi ieguvušie latviešu režisori un aktieri: [[Ernests Feldmanis]], [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]], [[Marija Leiko]], [[Lilija Štengele]] un [[Teodors Lācis]]. Šī režisoru plejāde iedibināja nu jau tradicionālo Nacionālā teātra stilu - nacionālpatriotiskie ideāli lielos inscenējumos ar psiholoģisko reālismu spēles stilā, individualizētiem masu skatiem,
augstu dialogu kultūru, aktieriem - personībām un gleznotām dekorācijām dibenplānā.

Līdzās [[Jānis Kuga|Jānim Kugam]] izrāžu scenogrāfiju veidoja 1919. gadā izveidotās [[Rīgas Ekspresionistu grupa]]s mākslinieki: [[Voldemārs Tone]], [[Oto Skulme]] un [[Niklāvs Strunke]], [[Eduards Brencēns]], bet no 1920. gada līdz pat 1938. gadam par ''Nacionālā teātra'' mākslinieku kļuva kādreizējais Jāņa Kugas palīgs ''Jaunajā Rīgas teātrī'', profesionālais dekorators [[Artūrs Cimmermanis]].

=== Drāmas teātris (1940-1988) ===
[[Attēls:Rīgas Zaldātu teātris.jpg|260px|thumb|Zaldātu teātris Rīgas vācu okupācijas laikā.]]
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] 1940. gada 7. augustā teātris tika pārdēvēts par [[Latvijas PSR|LPSR]] Valsts Drāmas teātri, bet par tā direktoru tika iecelts aktieris [[Žanis Katlaps]] (sākumā [[Emīls Mačs]], taču tas atteicās no amata&lt;ref&gt;[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kulturzimes/?doc=40141 Treijs R. Otrais okupācijas mēnesis. // Latvijas avīze, 03.11.2008.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;).

[[Latvijas okupācija (1941—1945)|Nacistiskās Vācijas okupācijas]] laikā teātra trupu atlaida no darba un ēkā notika Zaldātu teātra izrādes. [[Ostlande]]s varas iestādes 1942. gadā tomēr atļāva trupai atsākt darbību esot okupācijas pārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu pārvaldes pakļautībā un pārraudzībā - gan aizliedza lietot teātra nosaukumu &quot;Nacionālais teātris&quot; un to pārdēvēja par &quot;Rīgas Dramatisko teātri&quot;, kurā spēlēja L.Bērziņa, J.Osis, E.Zīle, A.Mitrēvics, K.Veics, Ž.Katlaps u.c. aktieri.

Drāmas teātra izrādes atsākās jau nedēļu pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā 1944. gada 20. oktobrī. 1946. gadā no fasādes izkala Rīgas pilsētas ģerboni un vietā izveidoja [[Latvijas PSR ģerbonis|LPSR ģerboni]]. Teātris atradās LPSR Mākslas lietu pārvaldes pārziņā un darbojās kā patstāvīga juridiska persona uz saimnieciskā aprēķina un teātra statūtu pamata. Par galveno režisoru tika iecelts Alfreds Amtmanis-Briedītis (1944-1966).  Balkonu daļā kā “lieku greznību” iznīcināja 12 dekoratīvās vāzes un virs ieejām likvidēja barokālos ornamentus. 1949. gadā 5. septembrī ar LPSR MP lēmumu Nr. 974 teātrim tika piešķirts &quot;LPSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra&quot; nosaukums un ar 1953. gadu teātris bija pakļauts LPSR Kultūras ministrijai. 1950. gados uzbūvēja skatuvi ar grozāmu ripu.

1971. gadā teātrim piešķīra A.Upīša vārdu. 1970. gados pēc O. Dombrovska projekta ēkas pagrabstāvā iekārtoja mazo skatītāju zāli un kafejnīcu. Teātra galvenais režisors šajā laikā bija [[Alfreds Jaunušans]] (1966-1987).
Lai celtu aktiermeistarības kvalitāti, darbojās ne tikai Mākslinieciskā padome, bet izrādes tika analizētas arī aktieru ceha ražošanas sapulcēs, kur obligāti bija jāpiedalās visai trupai un kur tika sadalītas apspriežamās tēmas - kurš par kura darbu runās un analizēs. Izrāžu kvalitāti ietekmēja arī apspriedes [[Latvijas Komunistiskā partija|partijas]] pirmorganizācijā, kas gadu no gada tapa par arvien svarīgāku teātra sastāvdaļu, kurai bija padomdevēja tiesības, kas dažkārt pārvērtās lēmējtiesībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |title=Ieva Struka (Zole): Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara (fragmenti) |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223214003/http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vara no dramaturgiem prasīja izrādes, kurās tiktu cildināta padomju vara, bet skatītāji labprātāk apmeklēja latviešu klasiķu (Raiņa un R. Blaumaņa), kā arī cittautu ievērojamāko dramaturgu (V. Šekspīra, H. Ibsena, A. Čehova u. c.) lugu izrādes - NT izdevās panākt līdzsvaru starp abām šīm prasībām un zāle vienmēr bija pārpildīta, jo cilvēki meklēja patiesību, ko režisori un aktieri daudzkārt mēģināja &quot;caur puķēm&quot; pateikt ar mākslinieciskiem līdzekļiem. Kā uz svētkiem Drāmas teātrī vienmēr pulcējās simtiem ļaužu, lai noskatītos Rūdolfa Blaumaņa &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;, kas izvērtās par ikgadēju tradīciju vasaras sākumā līdz pat mūsu dienām.

Tika iestudēti arī citu valstu dramaturgu darbi. Piemēram, pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] slavenās [[Tenesijs Viljamss|Viljamsa]] lugas &quot;Ilgu tramvajs&quot; (''Streetcar Named Desire'') iestudējums notika ''Latvijas PSR Drāmas teātrī'' (rež. Alfrēds Jaunušans) ar [[Antra Liedskalniņa|Antru Liedskalniņu]] galvenajā lomā.&lt;ref&gt;Vienlaikus luga tika mēģināta arī [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] vārdā nosauktajā [[Maskava]]s teātrī, kur to iestudēja [[Andrejs Gončarovs]] kopā ar citu, ne mazāk slavenu krievu Blānšu - [[Svetlana Ņemoļajeva|Svetlanu Ņemoļajevu]], - tomēr padomju [[cenzūra]]s apsvērumu dēļ lugas un &quot;amorālā amerikāņu autora homoseksuālista&quot; Viljamsa popularizētājs PSRS [[Vitālijs Vulfs]] kopā ar Majakovska teātra vadību izmantoja viltību — lai oficiālā pirmizrāde notiek Baltijā, tad arī Maskavā 1970. gada sākumā varēs atsaukties uz &quot;padomju repertuāra pieredzi&quot; un izlaist skandalozo izrādi, kurā pirmo reizi no komunistu cēlāju valsts augsti tikumīgās skatuves dēļiem tiek stāstīts kā Blānša pieķērusi savu jauno vīru gultā krāpjam viņu ar... citu vīrieti. - [http://www.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/tenesijs-viljamss-ilgu-tramvajs-par-lugu-un-tas-pirmo-izradi-psrs?comments=-pos_value- Normunds Naumanis. Tenesijs Viljamss Ilgu tramvajs — par lugu un tās pirmo izrādi PSRS]&lt;/ref&gt; Kā raksta teātra literāte [[Lilija Dzene]]: &quot;A.Jaunušana un A.Liedskalniņas traģiskais lūgums pēc savstarpējas sapratnes un līdzcietības iekļāvās tā posma latviešu teātra labāko izrāžu kontekstā.&quot;&lt;ref&gt;Dzene L. Teātra režija Baltijā. - Jumava: Rīga, 2006. 297. lpp.&lt;/ref&gt;

No 1967. līdz 1981. gadam režisors Alfrēds Jaunušans iestudēja H.Gulbja „Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1968), Raiņa „Pūt, vējiņi” (1968), T.Viljamsa „Ilgu tramvajs” (1969), F.Molnāra „Lilioms” (1971), A.de Misē „Lorencačo” (1973), Dž. Fārkera „Kavalieru viltība” (1975), R.Blaumaņa „No saldenās pudeles” (1981). 
Režisors Mihails Kublinskis iestudēja J.Smūla „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens” (1967), M.Friša „Santa Krusa”(1971), l.Ģurko „Elektra, mana mīla” (1977), Dž. Goldmena „Lauva ziemā” (1980). Valdis Lūriņš iestudēja A.Upīša „Spartaks” (1977), Ē.Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni” (1979)
1970. gadi teātrī saistās tādiem slavienu aktieru vārdiem kā [[Anta Klints]], [[Elza Radziņa]], [[Kārlis Sebris]], [[Velta Līne]], [[Lidija Freimane]], [[Astrīda Kairiša]], [[Ģirts Jakovļevs]], [[Uldis Dumpis]], [[Lāsma Kugrēna]] u.c. Scenogrāfijā dominēja [[Gunārs Zemgals]]. 1980. gados teātrī ienāca jauno aktieru kurss: [[Dace Bonāte]], [[Ilze Rudolfa]], [[Ināra Slucka]], [[Juris Lisners]] un [[Jānis Reinis]]. Kā lugu autori dominēja trīs - [[Gunārs Priede]], [[Harijs Gulbis]] un [[Pauls Putniņš]], uz šiem autoriem, kas savstarpēji konkurēja, līdz pat 90. gadu sākumam turējās nacionālās dramaturģijas līnija.

=== Latvijas Nacionālais teātris (no 1988)===
1988. gada 17. novembrī atjaunoja Latvijas Nacionālā teātra nosaukumu, ko 1991. gada 8. martā apstiprināja ar Ministru Kabineta lēmumu&lt;ref&gt;[http://akti.delfi.lv/text.cfm?Key=0126041991030800073&amp;doknos=Par%20dažu%20Latvijas%20Republikas%20kultūras%20iestāžu%20nosaukumiem LR MK 08.03.1991. lēmums Par dažu Latvijas Republikas kultūras iestāžu nosaukumiem.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;). Teātra galvenais režisors bija [[Mihails Kublinskis]] (1987-1989). Saimnieciski tas ir autonoms valsts uzņēmums &quot;Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais teātris&quot;, kas darbojas uz teātra statūtu pamata un bauda juridiskas personas tiesības.

Pēdējos gados teātrī izrādes iestudējuši režisori [[Indra Roga]], [[Regnārs Vaivars]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Valters Sīlis]], [[Kirils Serebreņņikovs]], [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]], [[Ināra Slucka]] un citi.
Lielajā zālē ir 850 skatītāju vietas, bet aktieru zālē - 100 vietas.

== Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji ==
* [[Aleksis Mierlauks]] (1919—1921)
* [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1944—1966)
* [[Alfrēds Jaunušans]] (1966—1987)
* [[Mihails Kublinskis]] (1987—1989)
* [[Oļģerts Kroders]] (1989—1995)
* [[Edmunds Freibergs]] (1995—2011)
* [[Elmārs Seņkovs]] (no 2022. gada)

== Teātrī iestudētās izrādes ==

{{pamatraksts|Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts}}

== Teātra trupa (2022) == 
Trupā ir 43 aktieri, 29 ārštata aktieri, 3 štata režisori un 6 ārštata režisori:

=== Štata aktieri ===
{{div col}}
* [[Ainārs Ančevskis]]
* [[Ieva Aniņa]]
* [[Kaspars Aniņš]]
* [[Uldis Anže]]
* [[Jānis Āmanis]]
* [[Romāns Bargais]]
* [[Marija Bērziņa]]
* [[Dace Bonāte]]
* [[Madara Botmane]]
* [[Mārtiņš Brūveris]]
* [[Agnese Budovska]]
* [[Indra Burkovska]]
* [[Raimonds Celms]]
* [[Maija Doveika]]
* [[Mārtiņš Egliens]]
* [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]
* [[Gundars Grasbergs]]
* [[Juris Hiršs]]
* [[Ģirts Jakovļevs]]
* [[Daiga Kažociņa]]
* [[Anna Klēvere]]
* [[Ivars Kļavinskis]]
* [[Evija Krūze]]
* [[Arturs Krūzkops]]
* [[Lāsma Kugrēna]]
* [[Normunds Laizāns]]
* [[Juris Lisners]]
* [[Dita Lūriņa]]
* [[Jana Ļisova]]
* [[Mārcis Maņjakovs]]
* [[Egils Melbārdis]]
* [[Inga Misāne-Grasberga]]
* [[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Paula]]
* [[Madara Reijere]]
* [[Kārlis Reijers]]
* [[Liene Sebre]]
* [[Laura Siliņa]]
* [[Uldis Siliņš]]
* [[Elizabete Skrastiņa]]
* [[Igors Šelegovskis]]
* [[Voldemārs Šoriņš]]
* [[Līga Zeļģe]]
* [[Kaspars Zvīgulis]]
{{div col end}}

=== Ārštata aktieri ===
{{div col}}
* [[Anta Aizupe]]
* [[Ilze Blauberga]]
* [[Matīss Budovskis]]
* [[Lolita Cauka]]
* [[Alise Danovska]]
* [[Zane Dombrovska]]
* [[Artis Drozdovs]]
* [[Kaspars Dumburs]]
* [[Uldis Dumpis]]
* [[Rasma Garne]]
* [[Baiba Indriksone]]
* [[Zane Jančevska]]
* [[Kristians Kareļins]]
* [[Jānis Kronis]]
* [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]
* [[Ance Kukule]]
* [[Līga Liepiņa]]
* [[Ģirts Liuziniks]]
* [[Zigurds Neimanis]]
* [[Uldis Norenbergs]]
* [[Ivars Puga]]
* [[Jēkabs Reinis]]
* [[Jānis Skanis]]
* [[Ināra Slucka]]
* [[Jurģis Spulenieks]]
* [[Inta Tirole]]
* [[Jānis Vimba]]
* [[Māra Zemdega]]
* [[Ausma Ziemele]]
{{div col end}}

=== Štata režisori ===
* [[Elmārs Seņkovs]]
* [[Valters Sīlis]]
* [[Ināra Slucka]]

=== Ārštata režisori ===
{{div col}}
* [[Daiga Kažociņa]] 
* [[Valdis Lūriņš]]
* [[Vladislavs Nastavševs]]
* [[Indra Roga]]
* [[Elmārs Seņkovs]]
* [[Toms Treinis]]
{{div col end}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Latvijas Nacionālais teātris. / sast. Evita Sniedze - Jumava: Rīga, 2004., - 232 lpp. {{ISBN|9984-05-864-6}}
* Ieva Struka. Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara — Nordik: Rīga, 2009.
* Dziļleja K. Rīga - teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. - Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.
* Bērziņš A. Latviešu teātra attīstības gaitas. - Valters un Rapa: Rīga, 1932.
* Dzene L. Drāmas teātris. - Zinātne: Rīga, 1979. 378 lpp. 48 lp. il.
* Dzene L. Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu. - Liesma: Rīga, 1979. - 149 lpp.
* Sebris K. Mīļā meļa memuāri. - Likteņstāsti: Rīga, 1998. - 162 lpp.

== Ārējās saites ==
* [http://www.teatris.lv/ Latvijas Nacionālā teātra mājaslapa]
* [http://www.intelligent.lv/lv/nacionalais-teatris-sezonu-sak-ar-copeju-bildi/15440_20877.html Nacionālais teātris sezonu sāk ar kopēju bildi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.diena.lv/lat/arhivs/kulturas-diena/nacionalais-teatris-eka-vai-ideja Undīne Adamaite. Nacionālais teātris. Ēka vai ideja? // Kultūras Diena. 25. augusts (2006)]

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}
{{Bijušie teātri Rīgā}}

[[Kategorija:Teātri Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>hhdpp7u7czj9l7go0mk9gchq7z8cs7j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666302</id>
      <parentid>3666297</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:33:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārštata režisori */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25773" xml:space="preserve">{{Operteātra infokaste
| nosaukums        = Latvijas Nacionālais teātris
| orig_nosaukums   = 
| attēls           = Nacionālais teātris.jpg
| attēla izmērs    = 
| paraksts         = Latvijas Nacionālais teātris 2016. gadā
| adrese           = 
| vieta            = {{vieta|Latvija|Rīga|Kronvalda bulvāris 2|3s=Kronvalda bulvāris}}
| karte            = Rīga
| kartes_paraksts  = 
| karte_alt        = 
| kartes_izmērs    = 
| reljefa_karte    = 
| plat_d = 56 | plat_m  = 57 | plat_s = 13.0 | plat_NS = N
| gar_d  = 24 | gar_m   =  6 | gar_s  = 17.5 | gar_EW  = E
| arhitekts        = [[Augusts Reinbergs]]
| dibināšanas gads = {{dat|1902|9|14||bez}}
| slēgšanas gads   = 
| direktors        = [[Jānis Vimba]]
| operas vadītājs  = 
| baleta vadītājs  = 
| režisors         = 
| diriģents        = 
| lielā zāle       = 
| mazā zāle        = 
| kamerzāle        = 
| zāle1            = 
| zāle1_vietas     = 
| zāle2            = 
| zāle2_vietas     = 
| zāle3            = 
| zāle3_vietas     = 
| citas_daļas      = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Teātris
|      numurs = 8158
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|     reģions = Rīga
|      rīk_nr = 128
|     rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
|   ofic_nos2 = Rīgas 2. pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris
|     numurs2 = 6523
|      grupa2 = Valsts nozīmes
|tipol_grupa2 = Vēsture
|    reģions2 = Rīga
|     rīk_nr2 = 128
|    rīk_dat2 = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|  vēstnesis2 = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
}}
| mājas lapa       = {{url|http://www.teatris.lv/lv/}}
}}
'''Latvijas Nacionālais teātris''' ir [[teātris]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas darbojas kopš  1919. gada 30. novembra.
Teātra ēka celta 1902. gadā kā [[Rīgas 2. pilsētas teātris]] par [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas valdes]] līdzekļiem.

Latvijas Nacionālā teātra uzturēšanā piedalās Latvijas valsts, Latvijas Kultūras fonds un Rīgas pilsēta. Teātra ēka uzcelta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] stilā un ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis.

== Vēsture ==

=== Teātra ēkas būve ===
1897. gadā Rīgas pilsētas valde nolēma, ka pilsētai nepieciešams otrs pilsētas [[teātris]] (pirmais bija t.s. [[Latvijas Nacionālā opera|Vācu teātris]]), sarīkojot atklātu skiču konkursu, kurā 1. vietas ieguvējs būs arī projekta realizētājs un būvdarbu vadītājs. Konkursā piedalījās seši projekti, kurus galvenokārt bija iesūtījuši [[Krievijas impērija]]s arhitekti. Uzvaru guva projekts ar devīzi “Dum spiro, spero” (“Kamēr elpoju, es ceru!” Ovīdijs), ko bija iesniedzis [[Augusts Reinbergs]] (Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs un vēlāk - pilsētas domes loceklis). Ieceri atbalstīja [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] V. Surovcevs un pilsētas dome, kas ziedoja 10 000 rubļu dekorāciju un skatuves mēbeļu iegādei. Teātra celšanai ierādīja vietu [[Kronvalda bulvāris|Puškina bulvārī]] otrpus pilsētas aizsarggrāvim. Galveno būvdarbu konkursā uzvarēja tolaik pazīstamais uzņēmējs [[Krišjānis Ķergalvis]]. Mākslinieciskās dekorēšanas darbus vadīja [[Berlīne]]s arhitekts V. Henšels, konstruktīvo daļu uzraudzīja T. Tīfs. Namdara darbus vadīja [[Mazā ģilde|Mazās ģilde]]s amata vecākais K. Šteinerts, fasādes tēlniecisko un ornamentālo darbu izpildi pasūtīja A. Folca darbnīcai. Stiklinieka darbus veica amatmeistara A. Švolkovska darbnīca, galdniecības — M. Pagasta uzņēmums. Mākslinieciskos kalumus pasūtīja K.J. Bergmaņa darbnīcai (kas savulaik darināja durvju elementus [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]).

1899. gada jūnijā sākās ēkas būvdarbi. Nepateicīgs bija gruntsgabala novietojums ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Nikolaja ielas]] kraso slīpumu uz leju, tikai 30 metru attālumā no Nikolaja tilta pāri pilsētas kanālam (kas bija 61&amp;nbsp;cm augstāka par trotuāru teātra priekšpusē). Grunts izpēte liecināja, ka ēkas galvenā daļa atrodas virs vecās nocietinājuma bedres, uz smiltīm. Pāri visam kā pildījums uzbērta zeme, zāģskaidas u.c. materiāli. Zem projektējamās skatuves daļas atradās bijušā [[Rīgas citadele|Citadele]]s bastiona smaile. Rokot būvbedri, atrada bruģētu ceļu un pārpalikumus no telegrāfa vadiem, kas 1852. gadā savienoja biržu ar [[Bolderāja|Bolderāju]]. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi. Lai izvairītos no iespējamā gruntsūdeņu mitruma, ar tolaik populāro portlandcementu noklāja pagraba sienas. Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti. Jumta konstrukcija sastāvēja no sešām dzelzs stiegrām, pie kurām bija piekārti pēc angļu sistēmas veidoti koka griesti. Griestos bija trīs lieli atvērumi garuma asī un 12 mazāki — svaiga gaisa padevei. Tos nosedza ar U veida dzelzs turētājos iespiestām koka līstītēm. Apmetumu uzlika uz divkārša niedru slāņa, kam sekoja korķa pildījums, ko pārklāja ar 2,5&amp;nbsp;cm bieziem dēļiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |title=Liepa L. Latvijas Nacionālais teātris - ēka, kur proklamēta Latvijas Republika. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090322233000/http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |archivedate={{dat|2009|03|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jumtu nosedza ar cinkotu dzelzs skārdu, kuru nokrāsoja zaļā krāsā, kas ziemā efektīgi kontrastēja ar apkārtni, bet vasarā pieskaņojās apkārtnes koku lapotnei. Būvniecības laikā arhitektu kritizēja par celtnes zemajiem apjomiem un neviendabīgām jumta formām, nespējot iztēloties, cik gleznieciski vides ainavā iederēsies ēkas barokālie apjomi, plastiskais mansarda jumta liekums un būvmasu kārtojums. Ēka bija elektrificēta: 4 kroņlukturi foajē, 428 lampas ēkas iekšpusē, bet īpaši smalki tiem laikiem bija izgaismota skatuves daļa — 2879 baltas, 180 sarkanas un tikpat zaļas lampas, kā arī divas stūra lampas efektiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Teātra ēka bija uzcelta arī tehniski augstā līmenī, jo tolaik asprātīgi izveidotā vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēma darbojās vēl XX gs. otrajā pusē. Dzelzs priekškaru izgatavoja Rīgas rūpnīcā “R.H.Mantels” un tas kalpoja līdz pat teātra rekonstrukcijai XXI gs. sākumā. Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas bija 344 964 [[rubļi]] un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tika pasūtītas [[Minhene|Minhenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |title=Īsa Latvijas Nacionālā teātra vēsture skaitļos un faktos. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090830041239/http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |archivedate={{dat|2009|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
=== Rīgas pilsētas Otrais teātris (1902-1918) ===
[[Attēls:National Theatre Riga.jpg|260px|thumb|Rīgas 2. pilsētas (krievu) teātra ēka uz pastkartes]]
Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb Rīgas Krievu teātris tika atvērts 1902. gada 14. septembrī, bet darbu uzsāka 15. septembrī ar A.Ostrovska [[luga]]s &quot;Sniegbaltīte&quot; pirmizrādi. Teātra ēkā norita gan teātra, gan [[opera]]s izrādes.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] frontei tuvojoties, lielākā daļa Rīgas krievu iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada vasarā Latviešu skatuves biedrība, kas notikumu laikā apvienoja 34 latviešu teātru organizācijas, ierosināja [[Rīgas dome]]i teātra namu atdot latviešu aktieru rīcībā. Iniciatīva sastapa asus Rīgas domes krievu deputātu iebildumus. 
&quot;''Palkavnieks Englers aizrādīja, ka 2. teātrs celts tieši priekš krievu teātra mākslas un tāpēc izdzīt no tā krievu mākslu esot nepielaižams, kur latviešiem jau esot divi teātri Puškina bulvārī un Romanova ielā. Arī Bogačovs noteikti izsakās pret krievu teātra nodošanu latviešiem, jo ar to iznīcinot krievu kultūras darbu; latviešiem neesot šis teātrs vajadzīgs, jo viņiem esot telpas mītiņiem, kas pietiekošas arī viņu teātra izrādēm'',” no izšķirošās domes sēdes ziņoja “[[Baltijas Vēstnesis]]”. Ķīvēšanās bija arī latviešu deputātu starpā. [[Rīgas Latviešu biedrība]]i (RLB) tuvais [[Aurēlijs Zēbergs]] uzstāja, ka tukšais teātris atdodams nevis “pilnīgi svešajai” Strādnieku teātra padomei, bet gan tradīcijām bagātajam RLB teātrim.
Tomēr [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] vadītā Rīgas pilsētas dome ar 24 balsīm par un 14 pret pieņēma lēmumu nodot 2. pilsētas (krievu) teātra ēku Rīgas Strādnieku teātra padomei.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ 1917. gada 8. augustā. Latvieši iegūst tagadējo Nacionālo teātri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170809201329/http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ |date=2017. gada 9. Augustsss }} Viesturs Sprūde la.lv. 2017. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Kad Vācijas karaspēks 1917. gada rudenī ieņēma Rīgu, teātri noīrēja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra komisija. 1918. gadā daļa aktieru atgriezās no bēgļu gaitām un 15. oktobrī ar Rīgas pilsētas priekšnieka [[Pauls Hopfs|Paula Hopfa]] gādību&lt;ref&gt;Čeže M. Klīstošās jubilejas. // Kultūras Diena. 17.10.2008.&lt;/ref&gt; notika [[Latvju opera]]s izrāde [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] &quot;Klīstošais holandietis&quot; (orķestri diriģēja [[Teodors Reiters]]).
1918. gada 18. novembrī teātra ēkā [[Latvijas Republikas proklamēšana|tika proklamēta Latvijas Republika]].

=== Strādnieku teātris (1919) ===
[[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (''Strādnieku teātra'' statūti pieņemti, t.i. tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā), tā vadību uzticot Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam [[Andrejs Upīts|Andrejam Upītim]] un nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta. 23. februārī ar [[Leons Paegle|Leona Paegles]] lugu &quot;Augšāmcelšanās&quot; (Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā) tas uzsāka savu darbību. Teātra trupu veidoja no padomju Krievijas atbraukušie pieredzējušie bijušā ''Jaunā Rīgas teātra'' mākslinieki - [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Berta Rūmniece]], [[Aleksis Mierlauks]] u.c., - kā arī virkne aktieru, kas 1918. gada jūlijā Valkā, dzejnieka [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rosināti, nodibināja ''Pagaidu Nacionālo teātri''. 22. maijā LSPR valdībai un armijai nācās evakuēties no Rīgas, bet 15. augustā [[Latviešu atsevišķais bataljons|Kurzemes divīzijas]] štābs rekvizēja abus pilsētas teātrus - ''Strādnieku teātris'' savu darbu pārtrauca.

=== Latvijas Nacionālais teātris (1919-1940)===

1919. gada 23. septembrī tika izdots Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rīkojums par ''Nacionālā teātra'' kā valsts teātra dibināšanu. Izglītības ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums bija reorganizēt ''Strādnieku teātri'' un tiek mainīts arī teātra nosaukums uz &quot;Latvijas Nacionālais teātris&quot;. Notikumus aizkavēja [[Bermontiāde]], taču 1919. gada 30. novembrī ar [[Rūdolfs Blaumanis|R.Blaumaņa]] lugas “Ugunī” pirmizrādi (no Krievijas atbraukušā [[Aleksis Mierlauks|Alekša Mierlauka]] režijā) tiek atklāts ''Latvijas Nacionālais teātris''. 1921. gada rudenī par ''Nacionālā teātra'' direktoru uz četriem gadiem kļuva [[Rainis]]. Teātrī strādā tādi ievērojami režisori kā, piemēram, [[Biruta Skujeniece]], [[Ernests Feldmanis]], [[Aleksis Mierlauks]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] u.c.

Divdesmito gadu sākumā visvairāk spēlētās izrādes, tātad skatītāju vispieprasītākās, bija [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] romāna dramatizējums &quot;Mērnieku laiki Slātavā&quot;, ko 1922. gadā izrādīja vairāk nekā 30 reižu; Raiņa &quot;Spēlēju, dancoju&quot; un &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot; 1922. gadā — attiecīgi 25 un 17 reizes. 1923. gadā [[Anna Brigadere|A. Brigaderes]] &quot;Maija un Paija&quot; tika izrādīta 26 reizes, bet [[Aspazija]]s &quot;Aspazija&quot; — 21 reizi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados līdzās vietējiem izrādes iestudēja [[Fjodors Komisarževskis]], [[Aleksandrs Zelverovičs]] un [[Mihails Čehovs]], kuri aktualizēja arī aktieru spēles tehnikas jautājumus. Tāpat kā Krievijā un Vācijā profesionālo izglītību un pieredzi ieguvušie latviešu režisori un aktieri: [[Ernests Feldmanis]], [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]], [[Marija Leiko]], [[Lilija Štengele]] un [[Teodors Lācis]]. Šī režisoru plejāde iedibināja nu jau tradicionālo Nacionālā teātra stilu - nacionālpatriotiskie ideāli lielos inscenējumos ar psiholoģisko reālismu spēles stilā, individualizētiem masu skatiem,
augstu dialogu kultūru, aktieriem - personībām un gleznotām dekorācijām dibenplānā.

Līdzās [[Jānis Kuga|Jānim Kugam]] izrāžu scenogrāfiju veidoja 1919. gadā izveidotās [[Rīgas Ekspresionistu grupa]]s mākslinieki: [[Voldemārs Tone]], [[Oto Skulme]] un [[Niklāvs Strunke]], [[Eduards Brencēns]], bet no 1920. gada līdz pat 1938. gadam par ''Nacionālā teātra'' mākslinieku kļuva kādreizējais Jāņa Kugas palīgs ''Jaunajā Rīgas teātrī'', profesionālais dekorators [[Artūrs Cimmermanis]].

=== Drāmas teātris (1940-1988) ===
[[Attēls:Rīgas Zaldātu teātris.jpg|260px|thumb|Zaldātu teātris Rīgas vācu okupācijas laikā.]]
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] 1940. gada 7. augustā teātris tika pārdēvēts par [[Latvijas PSR|LPSR]] Valsts Drāmas teātri, bet par tā direktoru tika iecelts aktieris [[Žanis Katlaps]] (sākumā [[Emīls Mačs]], taču tas atteicās no amata&lt;ref&gt;[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kulturzimes/?doc=40141 Treijs R. Otrais okupācijas mēnesis. // Latvijas avīze, 03.11.2008.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;).

[[Latvijas okupācija (1941—1945)|Nacistiskās Vācijas okupācijas]] laikā teātra trupu atlaida no darba un ēkā notika Zaldātu teātra izrādes. [[Ostlande]]s varas iestādes 1942. gadā tomēr atļāva trupai atsākt darbību esot okupācijas pārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu pārvaldes pakļautībā un pārraudzībā - gan aizliedza lietot teātra nosaukumu &quot;Nacionālais teātris&quot; un to pārdēvēja par &quot;Rīgas Dramatisko teātri&quot;, kurā spēlēja L.Bērziņa, J.Osis, E.Zīle, A.Mitrēvics, K.Veics, Ž.Katlaps u.c. aktieri.

Drāmas teātra izrādes atsākās jau nedēļu pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā 1944. gada 20. oktobrī. 1946. gadā no fasādes izkala Rīgas pilsētas ģerboni un vietā izveidoja [[Latvijas PSR ģerbonis|LPSR ģerboni]]. Teātris atradās LPSR Mākslas lietu pārvaldes pārziņā un darbojās kā patstāvīga juridiska persona uz saimnieciskā aprēķina un teātra statūtu pamata. Par galveno režisoru tika iecelts Alfreds Amtmanis-Briedītis (1944-1966).  Balkonu daļā kā “lieku greznību” iznīcināja 12 dekoratīvās vāzes un virs ieejām likvidēja barokālos ornamentus. 1949. gadā 5. septembrī ar LPSR MP lēmumu Nr. 974 teātrim tika piešķirts &quot;LPSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra&quot; nosaukums un ar 1953. gadu teātris bija pakļauts LPSR Kultūras ministrijai. 1950. gados uzbūvēja skatuvi ar grozāmu ripu.

1971. gadā teātrim piešķīra A.Upīša vārdu. 1970. gados pēc O. Dombrovska projekta ēkas pagrabstāvā iekārtoja mazo skatītāju zāli un kafejnīcu. Teātra galvenais režisors šajā laikā bija [[Alfreds Jaunušans]] (1966-1987).
Lai celtu aktiermeistarības kvalitāti, darbojās ne tikai Mākslinieciskā padome, bet izrādes tika analizētas arī aktieru ceha ražošanas sapulcēs, kur obligāti bija jāpiedalās visai trupai un kur tika sadalītas apspriežamās tēmas - kurš par kura darbu runās un analizēs. Izrāžu kvalitāti ietekmēja arī apspriedes [[Latvijas Komunistiskā partija|partijas]] pirmorganizācijā, kas gadu no gada tapa par arvien svarīgāku teātra sastāvdaļu, kurai bija padomdevēja tiesības, kas dažkārt pārvērtās lēmējtiesībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |title=Ieva Struka (Zole): Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara (fragmenti) |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223214003/http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vara no dramaturgiem prasīja izrādes, kurās tiktu cildināta padomju vara, bet skatītāji labprātāk apmeklēja latviešu klasiķu (Raiņa un R. Blaumaņa), kā arī cittautu ievērojamāko dramaturgu (V. Šekspīra, H. Ibsena, A. Čehova u. c.) lugu izrādes - NT izdevās panākt līdzsvaru starp abām šīm prasībām un zāle vienmēr bija pārpildīta, jo cilvēki meklēja patiesību, ko režisori un aktieri daudzkārt mēģināja &quot;caur puķēm&quot; pateikt ar mākslinieciskiem līdzekļiem. Kā uz svētkiem Drāmas teātrī vienmēr pulcējās simtiem ļaužu, lai noskatītos Rūdolfa Blaumaņa &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;, kas izvērtās par ikgadēju tradīciju vasaras sākumā līdz pat mūsu dienām.

Tika iestudēti arī citu valstu dramaturgu darbi. Piemēram, pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] slavenās [[Tenesijs Viljamss|Viljamsa]] lugas &quot;Ilgu tramvajs&quot; (''Streetcar Named Desire'') iestudējums notika ''Latvijas PSR Drāmas teātrī'' (rež. Alfrēds Jaunušans) ar [[Antra Liedskalniņa|Antru Liedskalniņu]] galvenajā lomā.&lt;ref&gt;Vienlaikus luga tika mēģināta arī [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] vārdā nosauktajā [[Maskava]]s teātrī, kur to iestudēja [[Andrejs Gončarovs]] kopā ar citu, ne mazāk slavenu krievu Blānšu - [[Svetlana Ņemoļajeva|Svetlanu Ņemoļajevu]], - tomēr padomju [[cenzūra]]s apsvērumu dēļ lugas un &quot;amorālā amerikāņu autora homoseksuālista&quot; Viljamsa popularizētājs PSRS [[Vitālijs Vulfs]] kopā ar Majakovska teātra vadību izmantoja viltību — lai oficiālā pirmizrāde notiek Baltijā, tad arī Maskavā 1970. gada sākumā varēs atsaukties uz &quot;padomju repertuāra pieredzi&quot; un izlaist skandalozo izrādi, kurā pirmo reizi no komunistu cēlāju valsts augsti tikumīgās skatuves dēļiem tiek stāstīts kā Blānša pieķērusi savu jauno vīru gultā krāpjam viņu ar... citu vīrieti. - [http://www.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/tenesijs-viljamss-ilgu-tramvajs-par-lugu-un-tas-pirmo-izradi-psrs?comments=-pos_value- Normunds Naumanis. Tenesijs Viljamss Ilgu tramvajs — par lugu un tās pirmo izrādi PSRS]&lt;/ref&gt; Kā raksta teātra literāte [[Lilija Dzene]]: &quot;A.Jaunušana un A.Liedskalniņas traģiskais lūgums pēc savstarpējas sapratnes un līdzcietības iekļāvās tā posma latviešu teātra labāko izrāžu kontekstā.&quot;&lt;ref&gt;Dzene L. Teātra režija Baltijā. - Jumava: Rīga, 2006. 297. lpp.&lt;/ref&gt;

No 1967. līdz 1981. gadam režisors Alfrēds Jaunušans iestudēja H.Gulbja „Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1968), Raiņa „Pūt, vējiņi” (1968), T.Viljamsa „Ilgu tramvajs” (1969), F.Molnāra „Lilioms” (1971), A.de Misē „Lorencačo” (1973), Dž. Fārkera „Kavalieru viltība” (1975), R.Blaumaņa „No saldenās pudeles” (1981). 
Režisors Mihails Kublinskis iestudēja J.Smūla „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens” (1967), M.Friša „Santa Krusa”(1971), l.Ģurko „Elektra, mana mīla” (1977), Dž. Goldmena „Lauva ziemā” (1980). Valdis Lūriņš iestudēja A.Upīša „Spartaks” (1977), Ē.Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni” (1979)
1970. gadi teātrī saistās tādiem slavienu aktieru vārdiem kā [[Anta Klints]], [[Elza Radziņa]], [[Kārlis Sebris]], [[Velta Līne]], [[Lidija Freimane]], [[Astrīda Kairiša]], [[Ģirts Jakovļevs]], [[Uldis Dumpis]], [[Lāsma Kugrēna]] u.c. Scenogrāfijā dominēja [[Gunārs Zemgals]]. 1980. gados teātrī ienāca jauno aktieru kurss: [[Dace Bonāte]], [[Ilze Rudolfa]], [[Ināra Slucka]], [[Juris Lisners]] un [[Jānis Reinis]]. Kā lugu autori dominēja trīs - [[Gunārs Priede]], [[Harijs Gulbis]] un [[Pauls Putniņš]], uz šiem autoriem, kas savstarpēji konkurēja, līdz pat 90. gadu sākumam turējās nacionālās dramaturģijas līnija.

=== Latvijas Nacionālais teātris (no 1988)===
1988. gada 17. novembrī atjaunoja Latvijas Nacionālā teātra nosaukumu, ko 1991. gada 8. martā apstiprināja ar Ministru Kabineta lēmumu&lt;ref&gt;[http://akti.delfi.lv/text.cfm?Key=0126041991030800073&amp;doknos=Par%20dažu%20Latvijas%20Republikas%20kultūras%20iestāžu%20nosaukumiem LR MK 08.03.1991. lēmums Par dažu Latvijas Republikas kultūras iestāžu nosaukumiem.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;). Teātra galvenais režisors bija [[Mihails Kublinskis]] (1987-1989). Saimnieciski tas ir autonoms valsts uzņēmums &quot;Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais teātris&quot;, kas darbojas uz teātra statūtu pamata un bauda juridiskas personas tiesības.

Pēdējos gados teātrī izrādes iestudējuši režisori [[Indra Roga]], [[Regnārs Vaivars]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Valters Sīlis]], [[Kirils Serebreņņikovs]], [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]], [[Ināra Slucka]] un citi.
Lielajā zālē ir 850 skatītāju vietas, bet aktieru zālē - 100 vietas.

== Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji ==
* [[Aleksis Mierlauks]] (1919—1921)
* [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1944—1966)
* [[Alfrēds Jaunušans]] (1966—1987)
* [[Mihails Kublinskis]] (1987—1989)
* [[Oļģerts Kroders]] (1989—1995)
* [[Edmunds Freibergs]] (1995—2011)
* [[Elmārs Seņkovs]] (no 2022. gada)

== Teātrī iestudētās izrādes ==

{{pamatraksts|Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts}}

== Teātra trupa (2022) == 
Trupā ir 43 aktieri, 29 ārštata aktieri, 3 štata režisori un 6 ārštata režisori:

=== Štata aktieri ===
{{div col}}
* [[Ainārs Ančevskis]]
* [[Ieva Aniņa]]
* [[Kaspars Aniņš]]
* [[Uldis Anže]]
* [[Jānis Āmanis]]
* [[Romāns Bargais]]
* [[Marija Bērziņa]]
* [[Dace Bonāte]]
* [[Madara Botmane]]
* [[Mārtiņš Brūveris]]
* [[Agnese Budovska]]
* [[Indra Burkovska]]
* [[Raimonds Celms]]
* [[Maija Doveika]]
* [[Mārtiņš Egliens]]
* [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]
* [[Gundars Grasbergs]]
* [[Juris Hiršs]]
* [[Ģirts Jakovļevs]]
* [[Daiga Kažociņa]]
* [[Anna Klēvere]]
* [[Ivars Kļavinskis]]
* [[Evija Krūze]]
* [[Arturs Krūzkops]]
* [[Lāsma Kugrēna]]
* [[Normunds Laizāns]]
* [[Juris Lisners]]
* [[Dita Lūriņa]]
* [[Jana Ļisova]]
* [[Mārcis Maņjakovs]]
* [[Egils Melbārdis]]
* [[Inga Misāne-Grasberga]]
* [[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Paula]]
* [[Madara Reijere]]
* [[Kārlis Reijers]]
* [[Liene Sebre]]
* [[Laura Siliņa]]
* [[Uldis Siliņš]]
* [[Elizabete Skrastiņa]]
* [[Igors Šelegovskis]]
* [[Voldemārs Šoriņš]]
* [[Līga Zeļģe]]
* [[Kaspars Zvīgulis]]
{{div col end}}

=== Ārštata aktieri ===
{{div col}}
* [[Anta Aizupe]]
* [[Ilze Blauberga]]
* [[Matīss Budovskis]]
* [[Lolita Cauka]]
* [[Alise Danovska]]
* [[Zane Dombrovska]]
* [[Artis Drozdovs]]
* [[Kaspars Dumburs]]
* [[Uldis Dumpis]]
* [[Rasma Garne]]
* [[Baiba Indriksone]]
* [[Zane Jančevska]]
* [[Kristians Kareļins]]
* [[Jānis Kronis]]
* [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]
* [[Ance Kukule]]
* [[Līga Liepiņa]]
* [[Ģirts Liuziniks]]
* [[Zigurds Neimanis]]
* [[Uldis Norenbergs]]
* [[Ivars Puga]]
* [[Jēkabs Reinis]]
* [[Jānis Skanis]]
* [[Ināra Slucka]]
* [[Jurģis Spulenieks]]
* [[Inta Tirole]]
* [[Jānis Vimba]]
* [[Māra Zemdega]]
* [[Ausma Ziemele]]
{{div col end}}

=== Štata režisori ===
* [[Elmārs Seņkovs]]
* [[Valters Sīlis]]
* [[Ināra Slucka]]

=== Ārštata režisori ===
{{div col}}
* [[Edmunds Freibergs]]
* [[Daiga Kažociņa]] 
* [[Valdis Lūriņš]]
* [[Vladislavs Nastavševs]]
* [[Indra Roga]]
* [[Toms Treinis]]
{{div col end}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Latvijas Nacionālais teātris. / sast. Evita Sniedze - Jumava: Rīga, 2004., - 232 lpp. {{ISBN|9984-05-864-6}}
* Ieva Struka. Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara — Nordik: Rīga, 2009.
* Dziļleja K. Rīga - teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. - Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.
* Bērziņš A. Latviešu teātra attīstības gaitas. - Valters un Rapa: Rīga, 1932.
* Dzene L. Drāmas teātris. - Zinātne: Rīga, 1979. 378 lpp. 48 lp. il.
* Dzene L. Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu. - Liesma: Rīga, 1979. - 149 lpp.
* Sebris K. Mīļā meļa memuāri. - Likteņstāsti: Rīga, 1998. - 162 lpp.

== Ārējās saites ==
* [http://www.teatris.lv/ Latvijas Nacionālā teātra mājaslapa]
* [http://www.intelligent.lv/lv/nacionalais-teatris-sezonu-sak-ar-copeju-bildi/15440_20877.html Nacionālais teātris sezonu sāk ar kopēju bildi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.diena.lv/lat/arhivs/kulturas-diena/nacionalais-teatris-eka-vai-ideja Undīne Adamaite. Nacionālais teātris. Ēka vai ideja? // Kultūras Diena. 25. augusts (2006)]

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}
{{Bijušie teātri Rīgā}}

[[Kategorija:Teātri Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>njo4j6mjbdyy7ykiwepmd9zbkc1zlp0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666305</id>
      <parentid>3666302</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:38:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārštata aktieri */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25735" xml:space="preserve">{{Operteātra infokaste
| nosaukums        = Latvijas Nacionālais teātris
| orig_nosaukums   = 
| attēls           = Nacionālais teātris.jpg
| attēla izmērs    = 
| paraksts         = Latvijas Nacionālais teātris 2016. gadā
| adrese           = 
| vieta            = {{vieta|Latvija|Rīga|Kronvalda bulvāris 2|3s=Kronvalda bulvāris}}
| karte            = Rīga
| kartes_paraksts  = 
| karte_alt        = 
| kartes_izmērs    = 
| reljefa_karte    = 
| plat_d = 56 | plat_m  = 57 | plat_s = 13.0 | plat_NS = N
| gar_d  = 24 | gar_m   =  6 | gar_s  = 17.5 | gar_EW  = E
| arhitekts        = [[Augusts Reinbergs]]
| dibināšanas gads = {{dat|1902|9|14||bez}}
| slēgšanas gads   = 
| direktors        = [[Jānis Vimba]]
| operas vadītājs  = 
| baleta vadītājs  = 
| režisors         = 
| diriģents        = 
| lielā zāle       = 
| mazā zāle        = 
| kamerzāle        = 
| zāle1            = 
| zāle1_vietas     = 
| zāle2            = 
| zāle2_vietas     = 
| zāle3            = 
| zāle3_vietas     = 
| citas_daļas      = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Teātris
|      numurs = 8158
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|     reģions = Rīga
|      rīk_nr = 128
|     rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
|   ofic_nos2 = Rīgas 2. pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris
|     numurs2 = 6523
|      grupa2 = Valsts nozīmes
|tipol_grupa2 = Vēsture
|    reģions2 = Rīga
|     rīk_nr2 = 128
|    rīk_dat2 = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|  vēstnesis2 = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
}}
| mājas lapa       = {{url|http://www.teatris.lv/lv/}}
}}
'''Latvijas Nacionālais teātris''' ir [[teātris]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas darbojas kopš  1919. gada 30. novembra.
Teātra ēka celta 1902. gadā kā [[Rīgas 2. pilsētas teātris]] par [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas valdes]] līdzekļiem.

Latvijas Nacionālā teātra uzturēšanā piedalās Latvijas valsts, Latvijas Kultūras fonds un Rīgas pilsēta. Teātra ēka uzcelta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] stilā un ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis.

== Vēsture ==

=== Teātra ēkas būve ===
1897. gadā Rīgas pilsētas valde nolēma, ka pilsētai nepieciešams otrs pilsētas [[teātris]] (pirmais bija t.s. [[Latvijas Nacionālā opera|Vācu teātris]]), sarīkojot atklātu skiču konkursu, kurā 1. vietas ieguvējs būs arī projekta realizētājs un būvdarbu vadītājs. Konkursā piedalījās seši projekti, kurus galvenokārt bija iesūtījuši [[Krievijas impērija]]s arhitekti. Uzvaru guva projekts ar devīzi “Dum spiro, spero” (“Kamēr elpoju, es ceru!” Ovīdijs), ko bija iesniedzis [[Augusts Reinbergs]] (Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs un vēlāk - pilsētas domes loceklis). Ieceri atbalstīja [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] V. Surovcevs un pilsētas dome, kas ziedoja 10 000 rubļu dekorāciju un skatuves mēbeļu iegādei. Teātra celšanai ierādīja vietu [[Kronvalda bulvāris|Puškina bulvārī]] otrpus pilsētas aizsarggrāvim. Galveno būvdarbu konkursā uzvarēja tolaik pazīstamais uzņēmējs [[Krišjānis Ķergalvis]]. Mākslinieciskās dekorēšanas darbus vadīja [[Berlīne]]s arhitekts V. Henšels, konstruktīvo daļu uzraudzīja T. Tīfs. Namdara darbus vadīja [[Mazā ģilde|Mazās ģilde]]s amata vecākais K. Šteinerts, fasādes tēlniecisko un ornamentālo darbu izpildi pasūtīja A. Folca darbnīcai. Stiklinieka darbus veica amatmeistara A. Švolkovska darbnīca, galdniecības — M. Pagasta uzņēmums. Mākslinieciskos kalumus pasūtīja K.J. Bergmaņa darbnīcai (kas savulaik darināja durvju elementus [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]).

1899. gada jūnijā sākās ēkas būvdarbi. Nepateicīgs bija gruntsgabala novietojums ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Nikolaja ielas]] kraso slīpumu uz leju, tikai 30 metru attālumā no Nikolaja tilta pāri pilsētas kanālam (kas bija 61&amp;nbsp;cm augstāka par trotuāru teātra priekšpusē). Grunts izpēte liecināja, ka ēkas galvenā daļa atrodas virs vecās nocietinājuma bedres, uz smiltīm. Pāri visam kā pildījums uzbērta zeme, zāģskaidas u.c. materiāli. Zem projektējamās skatuves daļas atradās bijušā [[Rīgas citadele|Citadele]]s bastiona smaile. Rokot būvbedri, atrada bruģētu ceļu un pārpalikumus no telegrāfa vadiem, kas 1852. gadā savienoja biržu ar [[Bolderāja|Bolderāju]]. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi. Lai izvairītos no iespējamā gruntsūdeņu mitruma, ar tolaik populāro portlandcementu noklāja pagraba sienas. Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti. Jumta konstrukcija sastāvēja no sešām dzelzs stiegrām, pie kurām bija piekārti pēc angļu sistēmas veidoti koka griesti. Griestos bija trīs lieli atvērumi garuma asī un 12 mazāki — svaiga gaisa padevei. Tos nosedza ar U veida dzelzs turētājos iespiestām koka līstītēm. Apmetumu uzlika uz divkārša niedru slāņa, kam sekoja korķa pildījums, ko pārklāja ar 2,5&amp;nbsp;cm bieziem dēļiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |title=Liepa L. Latvijas Nacionālais teātris - ēka, kur proklamēta Latvijas Republika. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090322233000/http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |archivedate={{dat|2009|03|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jumtu nosedza ar cinkotu dzelzs skārdu, kuru nokrāsoja zaļā krāsā, kas ziemā efektīgi kontrastēja ar apkārtni, bet vasarā pieskaņojās apkārtnes koku lapotnei. Būvniecības laikā arhitektu kritizēja par celtnes zemajiem apjomiem un neviendabīgām jumta formām, nespējot iztēloties, cik gleznieciski vides ainavā iederēsies ēkas barokālie apjomi, plastiskais mansarda jumta liekums un būvmasu kārtojums. Ēka bija elektrificēta: 4 kroņlukturi foajē, 428 lampas ēkas iekšpusē, bet īpaši smalki tiem laikiem bija izgaismota skatuves daļa — 2879 baltas, 180 sarkanas un tikpat zaļas lampas, kā arī divas stūra lampas efektiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Teātra ēka bija uzcelta arī tehniski augstā līmenī, jo tolaik asprātīgi izveidotā vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēma darbojās vēl XX gs. otrajā pusē. Dzelzs priekškaru izgatavoja Rīgas rūpnīcā “R.H.Mantels” un tas kalpoja līdz pat teātra rekonstrukcijai XXI gs. sākumā. Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas bija 344 964 [[rubļi]] un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tika pasūtītas [[Minhene|Minhenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |title=Īsa Latvijas Nacionālā teātra vēsture skaitļos un faktos. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090830041239/http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |archivedate={{dat|2009|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
=== Rīgas pilsētas Otrais teātris (1902-1918) ===
[[Attēls:National Theatre Riga.jpg|260px|thumb|Rīgas 2. pilsētas (krievu) teātra ēka uz pastkartes]]
Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb Rīgas Krievu teātris tika atvērts 1902. gada 14. septembrī, bet darbu uzsāka 15. septembrī ar A.Ostrovska [[luga]]s &quot;Sniegbaltīte&quot; pirmizrādi. Teātra ēkā norita gan teātra, gan [[opera]]s izrādes.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] frontei tuvojoties, lielākā daļa Rīgas krievu iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada vasarā Latviešu skatuves biedrība, kas notikumu laikā apvienoja 34 latviešu teātru organizācijas, ierosināja [[Rīgas dome]]i teātra namu atdot latviešu aktieru rīcībā. Iniciatīva sastapa asus Rīgas domes krievu deputātu iebildumus. 
&quot;''Palkavnieks Englers aizrādīja, ka 2. teātrs celts tieši priekš krievu teātra mākslas un tāpēc izdzīt no tā krievu mākslu esot nepielaižams, kur latviešiem jau esot divi teātri Puškina bulvārī un Romanova ielā. Arī Bogačovs noteikti izsakās pret krievu teātra nodošanu latviešiem, jo ar to iznīcinot krievu kultūras darbu; latviešiem neesot šis teātrs vajadzīgs, jo viņiem esot telpas mītiņiem, kas pietiekošas arī viņu teātra izrādēm'',” no izšķirošās domes sēdes ziņoja “[[Baltijas Vēstnesis]]”. Ķīvēšanās bija arī latviešu deputātu starpā. [[Rīgas Latviešu biedrība]]i (RLB) tuvais [[Aurēlijs Zēbergs]] uzstāja, ka tukšais teātris atdodams nevis “pilnīgi svešajai” Strādnieku teātra padomei, bet gan tradīcijām bagātajam RLB teātrim.
Tomēr [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] vadītā Rīgas pilsētas dome ar 24 balsīm par un 14 pret pieņēma lēmumu nodot 2. pilsētas (krievu) teātra ēku Rīgas Strādnieku teātra padomei.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ 1917. gada 8. augustā. Latvieši iegūst tagadējo Nacionālo teātri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170809201329/http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ |date=2017. gada 9. Augustsss }} Viesturs Sprūde la.lv. 2017. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Kad Vācijas karaspēks 1917. gada rudenī ieņēma Rīgu, teātri noīrēja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra komisija. 1918. gadā daļa aktieru atgriezās no bēgļu gaitām un 15. oktobrī ar Rīgas pilsētas priekšnieka [[Pauls Hopfs|Paula Hopfa]] gādību&lt;ref&gt;Čeže M. Klīstošās jubilejas. // Kultūras Diena. 17.10.2008.&lt;/ref&gt; notika [[Latvju opera]]s izrāde [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] &quot;Klīstošais holandietis&quot; (orķestri diriģēja [[Teodors Reiters]]).
1918. gada 18. novembrī teātra ēkā [[Latvijas Republikas proklamēšana|tika proklamēta Latvijas Republika]].

=== Strādnieku teātris (1919) ===
[[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (''Strādnieku teātra'' statūti pieņemti, t.i. tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā), tā vadību uzticot Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam [[Andrejs Upīts|Andrejam Upītim]] un nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta. 23. februārī ar [[Leons Paegle|Leona Paegles]] lugu &quot;Augšāmcelšanās&quot; (Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā) tas uzsāka savu darbību. Teātra trupu veidoja no padomju Krievijas atbraukušie pieredzējušie bijušā ''Jaunā Rīgas teātra'' mākslinieki - [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Berta Rūmniece]], [[Aleksis Mierlauks]] u.c., - kā arī virkne aktieru, kas 1918. gada jūlijā Valkā, dzejnieka [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rosināti, nodibināja ''Pagaidu Nacionālo teātri''. 22. maijā LSPR valdībai un armijai nācās evakuēties no Rīgas, bet 15. augustā [[Latviešu atsevišķais bataljons|Kurzemes divīzijas]] štābs rekvizēja abus pilsētas teātrus - ''Strādnieku teātris'' savu darbu pārtrauca.

=== Latvijas Nacionālais teātris (1919-1940)===

1919. gada 23. septembrī tika izdots Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rīkojums par ''Nacionālā teātra'' kā valsts teātra dibināšanu. Izglītības ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums bija reorganizēt ''Strādnieku teātri'' un tiek mainīts arī teātra nosaukums uz &quot;Latvijas Nacionālais teātris&quot;. Notikumus aizkavēja [[Bermontiāde]], taču 1919. gada 30. novembrī ar [[Rūdolfs Blaumanis|R.Blaumaņa]] lugas “Ugunī” pirmizrādi (no Krievijas atbraukušā [[Aleksis Mierlauks|Alekša Mierlauka]] režijā) tiek atklāts ''Latvijas Nacionālais teātris''. 1921. gada rudenī par ''Nacionālā teātra'' direktoru uz četriem gadiem kļuva [[Rainis]]. Teātrī strādā tādi ievērojami režisori kā, piemēram, [[Biruta Skujeniece]], [[Ernests Feldmanis]], [[Aleksis Mierlauks]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] u.c.

Divdesmito gadu sākumā visvairāk spēlētās izrādes, tātad skatītāju vispieprasītākās, bija [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] romāna dramatizējums &quot;Mērnieku laiki Slātavā&quot;, ko 1922. gadā izrādīja vairāk nekā 30 reižu; Raiņa &quot;Spēlēju, dancoju&quot; un &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot; 1922. gadā — attiecīgi 25 un 17 reizes. 1923. gadā [[Anna Brigadere|A. Brigaderes]] &quot;Maija un Paija&quot; tika izrādīta 26 reizes, bet [[Aspazija]]s &quot;Aspazija&quot; — 21 reizi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados līdzās vietējiem izrādes iestudēja [[Fjodors Komisarževskis]], [[Aleksandrs Zelverovičs]] un [[Mihails Čehovs]], kuri aktualizēja arī aktieru spēles tehnikas jautājumus. Tāpat kā Krievijā un Vācijā profesionālo izglītību un pieredzi ieguvušie latviešu režisori un aktieri: [[Ernests Feldmanis]], [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]], [[Marija Leiko]], [[Lilija Štengele]] un [[Teodors Lācis]]. Šī režisoru plejāde iedibināja nu jau tradicionālo Nacionālā teātra stilu - nacionālpatriotiskie ideāli lielos inscenējumos ar psiholoģisko reālismu spēles stilā, individualizētiem masu skatiem,
augstu dialogu kultūru, aktieriem - personībām un gleznotām dekorācijām dibenplānā.

Līdzās [[Jānis Kuga|Jānim Kugam]] izrāžu scenogrāfiju veidoja 1919. gadā izveidotās [[Rīgas Ekspresionistu grupa]]s mākslinieki: [[Voldemārs Tone]], [[Oto Skulme]] un [[Niklāvs Strunke]], [[Eduards Brencēns]], bet no 1920. gada līdz pat 1938. gadam par ''Nacionālā teātra'' mākslinieku kļuva kādreizējais Jāņa Kugas palīgs ''Jaunajā Rīgas teātrī'', profesionālais dekorators [[Artūrs Cimmermanis]].

=== Drāmas teātris (1940-1988) ===
[[Attēls:Rīgas Zaldātu teātris.jpg|260px|thumb|Zaldātu teātris Rīgas vācu okupācijas laikā.]]
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] 1940. gada 7. augustā teātris tika pārdēvēts par [[Latvijas PSR|LPSR]] Valsts Drāmas teātri, bet par tā direktoru tika iecelts aktieris [[Žanis Katlaps]] (sākumā [[Emīls Mačs]], taču tas atteicās no amata&lt;ref&gt;[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kulturzimes/?doc=40141 Treijs R. Otrais okupācijas mēnesis. // Latvijas avīze, 03.11.2008.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;).

[[Latvijas okupācija (1941—1945)|Nacistiskās Vācijas okupācijas]] laikā teātra trupu atlaida no darba un ēkā notika Zaldātu teātra izrādes. [[Ostlande]]s varas iestādes 1942. gadā tomēr atļāva trupai atsākt darbību esot okupācijas pārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu pārvaldes pakļautībā un pārraudzībā - gan aizliedza lietot teātra nosaukumu &quot;Nacionālais teātris&quot; un to pārdēvēja par &quot;Rīgas Dramatisko teātri&quot;, kurā spēlēja L.Bērziņa, J.Osis, E.Zīle, A.Mitrēvics, K.Veics, Ž.Katlaps u.c. aktieri.

Drāmas teātra izrādes atsākās jau nedēļu pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā 1944. gada 20. oktobrī. 1946. gadā no fasādes izkala Rīgas pilsētas ģerboni un vietā izveidoja [[Latvijas PSR ģerbonis|LPSR ģerboni]]. Teātris atradās LPSR Mākslas lietu pārvaldes pārziņā un darbojās kā patstāvīga juridiska persona uz saimnieciskā aprēķina un teātra statūtu pamata. Par galveno režisoru tika iecelts Alfreds Amtmanis-Briedītis (1944-1966).  Balkonu daļā kā “lieku greznību” iznīcināja 12 dekoratīvās vāzes un virs ieejām likvidēja barokālos ornamentus. 1949. gadā 5. septembrī ar LPSR MP lēmumu Nr. 974 teātrim tika piešķirts &quot;LPSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra&quot; nosaukums un ar 1953. gadu teātris bija pakļauts LPSR Kultūras ministrijai. 1950. gados uzbūvēja skatuvi ar grozāmu ripu.

1971. gadā teātrim piešķīra A.Upīša vārdu. 1970. gados pēc O. Dombrovska projekta ēkas pagrabstāvā iekārtoja mazo skatītāju zāli un kafejnīcu. Teātra galvenais režisors šajā laikā bija [[Alfreds Jaunušans]] (1966-1987).
Lai celtu aktiermeistarības kvalitāti, darbojās ne tikai Mākslinieciskā padome, bet izrādes tika analizētas arī aktieru ceha ražošanas sapulcēs, kur obligāti bija jāpiedalās visai trupai un kur tika sadalītas apspriežamās tēmas - kurš par kura darbu runās un analizēs. Izrāžu kvalitāti ietekmēja arī apspriedes [[Latvijas Komunistiskā partija|partijas]] pirmorganizācijā, kas gadu no gada tapa par arvien svarīgāku teātra sastāvdaļu, kurai bija padomdevēja tiesības, kas dažkārt pārvērtās lēmējtiesībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |title=Ieva Struka (Zole): Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara (fragmenti) |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223214003/http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vara no dramaturgiem prasīja izrādes, kurās tiktu cildināta padomju vara, bet skatītāji labprātāk apmeklēja latviešu klasiķu (Raiņa un R. Blaumaņa), kā arī cittautu ievērojamāko dramaturgu (V. Šekspīra, H. Ibsena, A. Čehova u. c.) lugu izrādes - NT izdevās panākt līdzsvaru starp abām šīm prasībām un zāle vienmēr bija pārpildīta, jo cilvēki meklēja patiesību, ko režisori un aktieri daudzkārt mēģināja &quot;caur puķēm&quot; pateikt ar mākslinieciskiem līdzekļiem. Kā uz svētkiem Drāmas teātrī vienmēr pulcējās simtiem ļaužu, lai noskatītos Rūdolfa Blaumaņa &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;, kas izvērtās par ikgadēju tradīciju vasaras sākumā līdz pat mūsu dienām.

Tika iestudēti arī citu valstu dramaturgu darbi. Piemēram, pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] slavenās [[Tenesijs Viljamss|Viljamsa]] lugas &quot;Ilgu tramvajs&quot; (''Streetcar Named Desire'') iestudējums notika ''Latvijas PSR Drāmas teātrī'' (rež. Alfrēds Jaunušans) ar [[Antra Liedskalniņa|Antru Liedskalniņu]] galvenajā lomā.&lt;ref&gt;Vienlaikus luga tika mēģināta arī [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] vārdā nosauktajā [[Maskava]]s teātrī, kur to iestudēja [[Andrejs Gončarovs]] kopā ar citu, ne mazāk slavenu krievu Blānšu - [[Svetlana Ņemoļajeva|Svetlanu Ņemoļajevu]], - tomēr padomju [[cenzūra]]s apsvērumu dēļ lugas un &quot;amorālā amerikāņu autora homoseksuālista&quot; Viljamsa popularizētājs PSRS [[Vitālijs Vulfs]] kopā ar Majakovska teātra vadību izmantoja viltību — lai oficiālā pirmizrāde notiek Baltijā, tad arī Maskavā 1970. gada sākumā varēs atsaukties uz &quot;padomju repertuāra pieredzi&quot; un izlaist skandalozo izrādi, kurā pirmo reizi no komunistu cēlāju valsts augsti tikumīgās skatuves dēļiem tiek stāstīts kā Blānša pieķērusi savu jauno vīru gultā krāpjam viņu ar... citu vīrieti. - [http://www.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/tenesijs-viljamss-ilgu-tramvajs-par-lugu-un-tas-pirmo-izradi-psrs?comments=-pos_value- Normunds Naumanis. Tenesijs Viljamss Ilgu tramvajs — par lugu un tās pirmo izrādi PSRS]&lt;/ref&gt; Kā raksta teātra literāte [[Lilija Dzene]]: &quot;A.Jaunušana un A.Liedskalniņas traģiskais lūgums pēc savstarpējas sapratnes un līdzcietības iekļāvās tā posma latviešu teātra labāko izrāžu kontekstā.&quot;&lt;ref&gt;Dzene L. Teātra režija Baltijā. - Jumava: Rīga, 2006. 297. lpp.&lt;/ref&gt;

No 1967. līdz 1981. gadam režisors Alfrēds Jaunušans iestudēja H.Gulbja „Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1968), Raiņa „Pūt, vējiņi” (1968), T.Viljamsa „Ilgu tramvajs” (1969), F.Molnāra „Lilioms” (1971), A.de Misē „Lorencačo” (1973), Dž. Fārkera „Kavalieru viltība” (1975), R.Blaumaņa „No saldenās pudeles” (1981). 
Režisors Mihails Kublinskis iestudēja J.Smūla „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens” (1967), M.Friša „Santa Krusa”(1971), l.Ģurko „Elektra, mana mīla” (1977), Dž. Goldmena „Lauva ziemā” (1980). Valdis Lūriņš iestudēja A.Upīša „Spartaks” (1977), Ē.Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni” (1979)
1970. gadi teātrī saistās tādiem slavienu aktieru vārdiem kā [[Anta Klints]], [[Elza Radziņa]], [[Kārlis Sebris]], [[Velta Līne]], [[Lidija Freimane]], [[Astrīda Kairiša]], [[Ģirts Jakovļevs]], [[Uldis Dumpis]], [[Lāsma Kugrēna]] u.c. Scenogrāfijā dominēja [[Gunārs Zemgals]]. 1980. gados teātrī ienāca jauno aktieru kurss: [[Dace Bonāte]], [[Ilze Rudolfa]], [[Ināra Slucka]], [[Juris Lisners]] un [[Jānis Reinis]]. Kā lugu autori dominēja trīs - [[Gunārs Priede]], [[Harijs Gulbis]] un [[Pauls Putniņš]], uz šiem autoriem, kas savstarpēji konkurēja, līdz pat 90. gadu sākumam turējās nacionālās dramaturģijas līnija.

=== Latvijas Nacionālais teātris (no 1988)===
1988. gada 17. novembrī atjaunoja Latvijas Nacionālā teātra nosaukumu, ko 1991. gada 8. martā apstiprināja ar Ministru Kabineta lēmumu&lt;ref&gt;[http://akti.delfi.lv/text.cfm?Key=0126041991030800073&amp;doknos=Par%20dažu%20Latvijas%20Republikas%20kultūras%20iestāžu%20nosaukumiem LR MK 08.03.1991. lēmums Par dažu Latvijas Republikas kultūras iestāžu nosaukumiem.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;). Teātra galvenais režisors bija [[Mihails Kublinskis]] (1987-1989). Saimnieciski tas ir autonoms valsts uzņēmums &quot;Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais teātris&quot;, kas darbojas uz teātra statūtu pamata un bauda juridiskas personas tiesības.

Pēdējos gados teātrī izrādes iestudējuši režisori [[Indra Roga]], [[Regnārs Vaivars]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Valters Sīlis]], [[Kirils Serebreņņikovs]], [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]], [[Ināra Slucka]] un citi.
Lielajā zālē ir 850 skatītāju vietas, bet aktieru zālē - 100 vietas.

== Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji ==
* [[Aleksis Mierlauks]] (1919—1921)
* [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1944—1966)
* [[Alfrēds Jaunušans]] (1966—1987)
* [[Mihails Kublinskis]] (1987—1989)
* [[Oļģerts Kroders]] (1989—1995)
* [[Edmunds Freibergs]] (1995—2011)
* [[Elmārs Seņkovs]] (no 2022. gada)

== Teātrī iestudētās izrādes ==

{{pamatraksts|Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts}}

== Teātra trupa (2022) == 
Trupā ir 43 aktieri, 29 ārštata aktieri, 3 štata režisori un 6 ārštata režisori:

=== Štata aktieri ===
{{div col}}
* [[Ainārs Ančevskis]]
* [[Ieva Aniņa]]
* [[Kaspars Aniņš]]
* [[Uldis Anže]]
* [[Jānis Āmanis]]
* [[Romāns Bargais]]
* [[Marija Bērziņa]]
* [[Dace Bonāte]]
* [[Madara Botmane]]
* [[Mārtiņš Brūveris]]
* [[Agnese Budovska]]
* [[Indra Burkovska]]
* [[Raimonds Celms]]
* [[Maija Doveika]]
* [[Mārtiņš Egliens]]
* [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]
* [[Gundars Grasbergs]]
* [[Juris Hiršs]]
* [[Ģirts Jakovļevs]]
* [[Daiga Kažociņa]]
* [[Anna Klēvere]]
* [[Ivars Kļavinskis]]
* [[Evija Krūze]]
* [[Arturs Krūzkops]]
* [[Lāsma Kugrēna]]
* [[Normunds Laizāns]]
* [[Juris Lisners]]
* [[Dita Lūriņa]]
* [[Jana Ļisova]]
* [[Mārcis Maņjakovs]]
* [[Egils Melbārdis]]
* [[Inga Misāne-Grasberga]]
* [[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Paula]]
* [[Madara Reijere]]
* [[Kārlis Reijers]]
* [[Liene Sebre]]
* [[Laura Siliņa]]
* [[Uldis Siliņš]]
* [[Elizabete Skrastiņa]]
* [[Igors Šelegovskis]]
* [[Voldemārs Šoriņš]]
* [[Līga Zeļģe]]
* [[Kaspars Zvīgulis]]
{{div col end}}

=== Ārštata aktieri ===
{{div col}}
* [[Ilze Blauberga]]
* [[Matīss Budovskis]]
* [[Lolita Cauka]]
* [[Artis Drozdovs]]
* [[Kaspars Dumburs]]
* [[Uldis Dumpis]]
* [[Esmeralda Ermale]]
* [[Rasma Garne]]
* [[Baiba Indriksone]]
* [[Zane Jančevska]]
* [[Kristians Kareļins]]
* [[Jānis Kronis]]
* [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]
* [[Ance Kukule]]
* [[Līga Liepiņa]]
* [[Ģirts Liuziniks]]
* [[Zigurds Neimanis]]
* [[Uldis Norenbergs]]
* [[Ivars Puga]]
* [[Jēkabs Reinis]]
* [[Jānis Skanis]]
* [[Ināra Slucka]]
* [[Jurģis Spulenieks]]
* [[Inta Tirole]]
* [[Jānis Vimba]]
* [[Māra Zemdega]]
* [[Ausma Ziemele]]
{{div col end}}

=== Štata režisori ===
* [[Elmārs Seņkovs]]
* [[Valters Sīlis]]
* [[Ināra Slucka]]

=== Ārštata režisori ===
{{div col}}
* [[Edmunds Freibergs]]
* [[Daiga Kažociņa]] 
* [[Valdis Lūriņš]]
* [[Vladislavs Nastavševs]]
* [[Indra Roga]]
* [[Toms Treinis]]
{{div col end}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Latvijas Nacionālais teātris. / sast. Evita Sniedze - Jumava: Rīga, 2004., - 232 lpp. {{ISBN|9984-05-864-6}}
* Ieva Struka. Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara — Nordik: Rīga, 2009.
* Dziļleja K. Rīga - teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. - Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.
* Bērziņš A. Latviešu teātra attīstības gaitas. - Valters un Rapa: Rīga, 1932.
* Dzene L. Drāmas teātris. - Zinātne: Rīga, 1979. 378 lpp. 48 lp. il.
* Dzene L. Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu. - Liesma: Rīga, 1979. - 149 lpp.
* Sebris K. Mīļā meļa memuāri. - Likteņstāsti: Rīga, 1998. - 162 lpp.

== Ārējās saites ==
* [http://www.teatris.lv/ Latvijas Nacionālā teātra mājaslapa]
* [http://www.intelligent.lv/lv/nacionalais-teatris-sezonu-sak-ar-copeju-bildi/15440_20877.html Nacionālais teātris sezonu sāk ar kopēju bildi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.diena.lv/lat/arhivs/kulturas-diena/nacionalais-teatris-eka-vai-ideja Undīne Adamaite. Nacionālais teātris. Ēka vai ideja? // Kultūras Diena. 25. augusts (2006)]

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}
{{Bijušie teātri Rīgā}}

[[Kategorija:Teātri Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>01h26zd9a3z3b17m853x6wdpbai74z8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666315</id>
      <parentid>3666305</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:53:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Teātra trupa (2022) */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25690" xml:space="preserve">{{Operteātra infokaste
| nosaukums        = Latvijas Nacionālais teātris
| orig_nosaukums   = 
| attēls           = Nacionālais teātris.jpg
| attēla izmērs    = 
| paraksts         = Latvijas Nacionālais teātris 2016. gadā
| adrese           = 
| vieta            = {{vieta|Latvija|Rīga|Kronvalda bulvāris 2|3s=Kronvalda bulvāris}}
| karte            = Rīga
| kartes_paraksts  = 
| karte_alt        = 
| kartes_izmērs    = 
| reljefa_karte    = 
| plat_d = 56 | plat_m  = 57 | plat_s = 13.0 | plat_NS = N
| gar_d  = 24 | gar_m   =  6 | gar_s  = 17.5 | gar_EW  = E
| arhitekts        = [[Augusts Reinbergs]]
| dibināšanas gads = {{dat|1902|9|14||bez}}
| slēgšanas gads   = 
| direktors        = [[Jānis Vimba]]
| operas vadītājs  = 
| baleta vadītājs  = 
| režisors         = 
| diriģents        = 
| lielā zāle       = 
| mazā zāle        = 
| kamerzāle        = 
| zāle1            = 
| zāle1_vietas     = 
| zāle2            = 
| zāle2_vietas     = 
| zāle3            = 
| zāle3_vietas     = 
| citas_daļas      = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Teātris
|      numurs = 8158
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|     reģions = Rīga
|      rīk_nr = 128
|     rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
|   ofic_nos2 = Rīgas 2. pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris
|     numurs2 = 6523
|      grupa2 = Valsts nozīmes
|tipol_grupa2 = Vēsture
|    reģions2 = Rīga
|     rīk_nr2 = 128
|    rīk_dat2 = {{dat|1998|10|29|SK|bez}}
|  vēstnesis2 = {{dat|1998|12|18|SK|bez}}
}}
| mājas lapa       = {{url|http://www.teatris.lv/lv/}}
}}
'''Latvijas Nacionālais teātris''' ir [[teātris]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas darbojas kopš  1919. gada 30. novembra.
Teātra ēka celta 1902. gadā kā [[Rīgas 2. pilsētas teātris]] par [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas valdes]] līdzekļiem.

Latvijas Nacionālā teātra uzturēšanā piedalās Latvijas valsts, Latvijas Kultūras fonds un Rīgas pilsēta. Teātra ēka uzcelta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] stilā un ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis.

== Vēsture ==

=== Teātra ēkas būve ===
1897. gadā Rīgas pilsētas valde nolēma, ka pilsētai nepieciešams otrs pilsētas [[teātris]] (pirmais bija t.s. [[Latvijas Nacionālā opera|Vācu teātris]]), sarīkojot atklātu skiču konkursu, kurā 1. vietas ieguvējs būs arī projekta realizētājs un būvdarbu vadītājs. Konkursā piedalījās seši projekti, kurus galvenokārt bija iesūtījuši [[Krievijas impērija]]s arhitekti. Uzvaru guva projekts ar devīzi “Dum spiro, spero” (“Kamēr elpoju, es ceru!” Ovīdijs), ko bija iesniedzis [[Augusts Reinbergs]] (Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs un vēlāk - pilsētas domes loceklis). Ieceri atbalstīja [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] V. Surovcevs un pilsētas dome, kas ziedoja 10 000 rubļu dekorāciju un skatuves mēbeļu iegādei. Teātra celšanai ierādīja vietu [[Kronvalda bulvāris|Puškina bulvārī]] otrpus pilsētas aizsarggrāvim. Galveno būvdarbu konkursā uzvarēja tolaik pazīstamais uzņēmējs [[Krišjānis Ķergalvis]]. Mākslinieciskās dekorēšanas darbus vadīja [[Berlīne]]s arhitekts V. Henšels, konstruktīvo daļu uzraudzīja T. Tīfs. Namdara darbus vadīja [[Mazā ģilde|Mazās ģilde]]s amata vecākais K. Šteinerts, fasādes tēlniecisko un ornamentālo darbu izpildi pasūtīja A. Folca darbnīcai. Stiklinieka darbus veica amatmeistara A. Švolkovska darbnīca, galdniecības — M. Pagasta uzņēmums. Mākslinieciskos kalumus pasūtīja K.J. Bergmaņa darbnīcai (kas savulaik darināja durvju elementus [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]).

1899. gada jūnijā sākās ēkas būvdarbi. Nepateicīgs bija gruntsgabala novietojums ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Nikolaja ielas]] kraso slīpumu uz leju, tikai 30 metru attālumā no Nikolaja tilta pāri pilsētas kanālam (kas bija 61&amp;nbsp;cm augstāka par trotuāru teātra priekšpusē). Grunts izpēte liecināja, ka ēkas galvenā daļa atrodas virs vecās nocietinājuma bedres, uz smiltīm. Pāri visam kā pildījums uzbērta zeme, zāģskaidas u.c. materiāli. Zem projektējamās skatuves daļas atradās bijušā [[Rīgas citadele|Citadele]]s bastiona smaile. Rokot būvbedri, atrada bruģētu ceļu un pārpalikumus no telegrāfa vadiem, kas 1852. gadā savienoja biržu ar [[Bolderāja|Bolderāju]]. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi. Lai izvairītos no iespējamā gruntsūdeņu mitruma, ar tolaik populāro portlandcementu noklāja pagraba sienas. Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti. Jumta konstrukcija sastāvēja no sešām dzelzs stiegrām, pie kurām bija piekārti pēc angļu sistēmas veidoti koka griesti. Griestos bija trīs lieli atvērumi garuma asī un 12 mazāki — svaiga gaisa padevei. Tos nosedza ar U veida dzelzs turētājos iespiestām koka līstītēm. Apmetumu uzlika uz divkārša niedru slāņa, kam sekoja korķa pildījums, ko pārklāja ar 2,5&amp;nbsp;cm bieziem dēļiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |title=Liepa L. Latvijas Nacionālais teātris - ēka, kur proklamēta Latvijas Republika. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090322233000/http://mmp.multiprese.lv/?n=509&amp;a=8200 |archivedate={{dat|2009|03|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Jumtu nosedza ar cinkotu dzelzs skārdu, kuru nokrāsoja zaļā krāsā, kas ziemā efektīgi kontrastēja ar apkārtni, bet vasarā pieskaņojās apkārtnes koku lapotnei. Būvniecības laikā arhitektu kritizēja par celtnes zemajiem apjomiem un neviendabīgām jumta formām, nespējot iztēloties, cik gleznieciski vides ainavā iederēsies ēkas barokālie apjomi, plastiskais mansarda jumta liekums un būvmasu kārtojums. Ēka bija elektrificēta: 4 kroņlukturi foajē, 428 lampas ēkas iekšpusē, bet īpaši smalki tiem laikiem bija izgaismota skatuves daļa — 2879 baltas, 180 sarkanas un tikpat zaļas lampas, kā arī divas stūra lampas efektiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Teātra ēka bija uzcelta arī tehniski augstā līmenī, jo tolaik asprātīgi izveidotā vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēma darbojās vēl XX gs. otrajā pusē. Dzelzs priekškaru izgatavoja Rīgas rūpnīcā “R.H.Mantels” un tas kalpoja līdz pat teātra rekonstrukcijai XXI gs. sākumā. Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas bija 344 964 [[rubļi]] un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tika pasūtītas [[Minhene|Minhenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |title=Īsa Latvijas Nacionālā teātra vēsture skaitļos un faktos. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090830041239/http://www.teatris.lv/?sw=8&amp;lang=lv |archivedate={{dat|2009|08|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
=== Rīgas pilsētas Otrais teātris (1902-1918) ===
[[Attēls:National Theatre Riga.jpg|260px|thumb|Rīgas 2. pilsētas (krievu) teātra ēka uz pastkartes]]
Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb Rīgas Krievu teātris tika atvērts 1902. gada 14. septembrī, bet darbu uzsāka 15. septembrī ar A.Ostrovska [[luga]]s &quot;Sniegbaltīte&quot; pirmizrādi. Teātra ēkā norita gan teātra, gan [[opera]]s izrādes.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] frontei tuvojoties, lielākā daļa Rīgas krievu iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada vasarā Latviešu skatuves biedrība, kas notikumu laikā apvienoja 34 latviešu teātru organizācijas, ierosināja [[Rīgas dome]]i teātra namu atdot latviešu aktieru rīcībā. Iniciatīva sastapa asus Rīgas domes krievu deputātu iebildumus. 
&quot;''Palkavnieks Englers aizrādīja, ka 2. teātrs celts tieši priekš krievu teātra mākslas un tāpēc izdzīt no tā krievu mākslu esot nepielaižams, kur latviešiem jau esot divi teātri Puškina bulvārī un Romanova ielā. Arī Bogačovs noteikti izsakās pret krievu teātra nodošanu latviešiem, jo ar to iznīcinot krievu kultūras darbu; latviešiem neesot šis teātrs vajadzīgs, jo viņiem esot telpas mītiņiem, kas pietiekošas arī viņu teātra izrādēm'',” no izšķirošās domes sēdes ziņoja “[[Baltijas Vēstnesis]]”. Ķīvēšanās bija arī latviešu deputātu starpā. [[Rīgas Latviešu biedrība]]i (RLB) tuvais [[Aurēlijs Zēbergs]] uzstāja, ka tukšais teātris atdodams nevis “pilnīgi svešajai” Strādnieku teātra padomei, bet gan tradīcijām bagātajam RLB teātrim.
Tomēr [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] vadītā Rīgas pilsētas dome ar 24 balsīm par un 14 pret pieņēma lēmumu nodot 2. pilsētas (krievu) teātra ēku Rīgas Strādnieku teātra padomei.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ 1917. gada 8. augustā. Latvieši iegūst tagadējo Nacionālo teātri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170809201329/http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ |date=2017. gada 9. Augustsss }} Viesturs Sprūde la.lv. 2017. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Kad Vācijas karaspēks 1917. gada rudenī ieņēma Rīgu, teātri noīrēja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra komisija. 1918. gadā daļa aktieru atgriezās no bēgļu gaitām un 15. oktobrī ar Rīgas pilsētas priekšnieka [[Pauls Hopfs|Paula Hopfa]] gādību&lt;ref&gt;Čeže M. Klīstošās jubilejas. // Kultūras Diena. 17.10.2008.&lt;/ref&gt; notika [[Latvju opera]]s izrāde [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] &quot;Klīstošais holandietis&quot; (orķestri diriģēja [[Teodors Reiters]]).
1918. gada 18. novembrī teātra ēkā [[Latvijas Republikas proklamēšana|tika proklamēta Latvijas Republika]].

=== Strādnieku teātris (1919) ===
[[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (''Strādnieku teātra'' statūti pieņemti, t.i. tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā), tā vadību uzticot Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam [[Andrejs Upīts|Andrejam Upītim]] un nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta. 23. februārī ar [[Leons Paegle|Leona Paegles]] lugu &quot;Augšāmcelšanās&quot; (Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā) tas uzsāka savu darbību. Teātra trupu veidoja no padomju Krievijas atbraukušie pieredzējušie bijušā ''Jaunā Rīgas teātra'' mākslinieki - [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Berta Rūmniece]], [[Aleksis Mierlauks]] u.c., - kā arī virkne aktieru, kas 1918. gada jūlijā Valkā, dzejnieka [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rosināti, nodibināja ''Pagaidu Nacionālo teātri''. 22. maijā LSPR valdībai un armijai nācās evakuēties no Rīgas, bet 15. augustā [[Latviešu atsevišķais bataljons|Kurzemes divīzijas]] štābs rekvizēja abus pilsētas teātrus - ''Strādnieku teātris'' savu darbu pārtrauca.

=== Latvijas Nacionālais teātris (1919-1940)===

1919. gada 23. septembrī tika izdots Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rīkojums par ''Nacionālā teātra'' kā valsts teātra dibināšanu. Izglītības ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums bija reorganizēt ''Strādnieku teātri'' un tiek mainīts arī teātra nosaukums uz &quot;Latvijas Nacionālais teātris&quot;. Notikumus aizkavēja [[Bermontiāde]], taču 1919. gada 30. novembrī ar [[Rūdolfs Blaumanis|R.Blaumaņa]] lugas “Ugunī” pirmizrādi (no Krievijas atbraukušā [[Aleksis Mierlauks|Alekša Mierlauka]] režijā) tiek atklāts ''Latvijas Nacionālais teātris''. 1921. gada rudenī par ''Nacionālā teātra'' direktoru uz četriem gadiem kļuva [[Rainis]]. Teātrī strādā tādi ievērojami režisori kā, piemēram, [[Biruta Skujeniece]], [[Ernests Feldmanis]], [[Aleksis Mierlauks]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] u.c.

Divdesmito gadu sākumā visvairāk spēlētās izrādes, tātad skatītāju vispieprasītākās, bija [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] romāna dramatizējums &quot;Mērnieku laiki Slātavā&quot;, ko 1922. gadā izrādīja vairāk nekā 30 reižu; Raiņa &quot;Spēlēju, dancoju&quot; un &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot; 1922. gadā — attiecīgi 25 un 17 reizes. 1923. gadā [[Anna Brigadere|A. Brigaderes]] &quot;Maija un Paija&quot; tika izrādīta 26 reizes, bet [[Aspazija]]s &quot;Aspazija&quot; — 21 reizi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados līdzās vietējiem izrādes iestudēja [[Fjodors Komisarževskis]], [[Aleksandrs Zelverovičs]] un [[Mihails Čehovs]], kuri aktualizēja arī aktieru spēles tehnikas jautājumus. Tāpat kā Krievijā un Vācijā profesionālo izglītību un pieredzi ieguvušie latviešu režisori un aktieri: [[Ernests Feldmanis]], [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]], [[Marija Leiko]], [[Lilija Štengele]] un [[Teodors Lācis]]. Šī režisoru plejāde iedibināja nu jau tradicionālo Nacionālā teātra stilu - nacionālpatriotiskie ideāli lielos inscenējumos ar psiholoģisko reālismu spēles stilā, individualizētiem masu skatiem,
augstu dialogu kultūru, aktieriem - personībām un gleznotām dekorācijām dibenplānā.

Līdzās [[Jānis Kuga|Jānim Kugam]] izrāžu scenogrāfiju veidoja 1919. gadā izveidotās [[Rīgas Ekspresionistu grupa]]s mākslinieki: [[Voldemārs Tone]], [[Oto Skulme]] un [[Niklāvs Strunke]], [[Eduards Brencēns]], bet no 1920. gada līdz pat 1938. gadam par ''Nacionālā teātra'' mākslinieku kļuva kādreizējais Jāņa Kugas palīgs ''Jaunajā Rīgas teātrī'', profesionālais dekorators [[Artūrs Cimmermanis]].

=== Drāmas teātris (1940-1988) ===
[[Attēls:Rīgas Zaldātu teātris.jpg|260px|thumb|Zaldātu teātris Rīgas vācu okupācijas laikā.]]
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] 1940. gada 7. augustā teātris tika pārdēvēts par [[Latvijas PSR|LPSR]] Valsts Drāmas teātri, bet par tā direktoru tika iecelts aktieris [[Žanis Katlaps]] (sākumā [[Emīls Mačs]], taču tas atteicās no amata&lt;ref&gt;[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kulturzimes/?doc=40141 Treijs R. Otrais okupācijas mēnesis. // Latvijas avīze, 03.11.2008.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;).

[[Latvijas okupācija (1941—1945)|Nacistiskās Vācijas okupācijas]] laikā teātra trupu atlaida no darba un ēkā notika Zaldātu teātra izrādes. [[Ostlande]]s varas iestādes 1942. gadā tomēr atļāva trupai atsākt darbību esot okupācijas pārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu pārvaldes pakļautībā un pārraudzībā - gan aizliedza lietot teātra nosaukumu &quot;Nacionālais teātris&quot; un to pārdēvēja par &quot;Rīgas Dramatisko teātri&quot;, kurā spēlēja L.Bērziņa, J.Osis, E.Zīle, A.Mitrēvics, K.Veics, Ž.Katlaps u.c. aktieri.

Drāmas teātra izrādes atsākās jau nedēļu pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā 1944. gada 20. oktobrī. 1946. gadā no fasādes izkala Rīgas pilsētas ģerboni un vietā izveidoja [[Latvijas PSR ģerbonis|LPSR ģerboni]]. Teātris atradās LPSR Mākslas lietu pārvaldes pārziņā un darbojās kā patstāvīga juridiska persona uz saimnieciskā aprēķina un teātra statūtu pamata. Par galveno režisoru tika iecelts Alfreds Amtmanis-Briedītis (1944-1966).  Balkonu daļā kā “lieku greznību” iznīcināja 12 dekoratīvās vāzes un virs ieejām likvidēja barokālos ornamentus. 1949. gadā 5. septembrī ar LPSR MP lēmumu Nr. 974 teātrim tika piešķirts &quot;LPSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra&quot; nosaukums un ar 1953. gadu teātris bija pakļauts LPSR Kultūras ministrijai. 1950. gados uzbūvēja skatuvi ar grozāmu ripu.

1971. gadā teātrim piešķīra A.Upīša vārdu. 1970. gados pēc O. Dombrovska projekta ēkas pagrabstāvā iekārtoja mazo skatītāju zāli un kafejnīcu. Teātra galvenais režisors šajā laikā bija [[Alfreds Jaunušans]] (1966-1987).
Lai celtu aktiermeistarības kvalitāti, darbojās ne tikai Mākslinieciskā padome, bet izrādes tika analizētas arī aktieru ceha ražošanas sapulcēs, kur obligāti bija jāpiedalās visai trupai un kur tika sadalītas apspriežamās tēmas - kurš par kura darbu runās un analizēs. Izrāžu kvalitāti ietekmēja arī apspriedes [[Latvijas Komunistiskā partija|partijas]] pirmorganizācijā, kas gadu no gada tapa par arvien svarīgāku teātra sastāvdaļu, kurai bija padomdevēja tiesības, kas dažkārt pārvērtās lēmējtiesībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |title=Ieva Struka (Zole): Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara (fragmenti) |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223214003/http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vara no dramaturgiem prasīja izrādes, kurās tiktu cildināta padomju vara, bet skatītāji labprātāk apmeklēja latviešu klasiķu (Raiņa un R. Blaumaņa), kā arī cittautu ievērojamāko dramaturgu (V. Šekspīra, H. Ibsena, A. Čehova u. c.) lugu izrādes - NT izdevās panākt līdzsvaru starp abām šīm prasībām un zāle vienmēr bija pārpildīta, jo cilvēki meklēja patiesību, ko režisori un aktieri daudzkārt mēģināja &quot;caur puķēm&quot; pateikt ar mākslinieciskiem līdzekļiem. Kā uz svētkiem Drāmas teātrī vienmēr pulcējās simtiem ļaužu, lai noskatītos Rūdolfa Blaumaņa &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;, kas izvērtās par ikgadēju tradīciju vasaras sākumā līdz pat mūsu dienām.

Tika iestudēti arī citu valstu dramaturgu darbi. Piemēram, pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] slavenās [[Tenesijs Viljamss|Viljamsa]] lugas &quot;Ilgu tramvajs&quot; (''Streetcar Named Desire'') iestudējums notika ''Latvijas PSR Drāmas teātrī'' (rež. Alfrēds Jaunušans) ar [[Antra Liedskalniņa|Antru Liedskalniņu]] galvenajā lomā.&lt;ref&gt;Vienlaikus luga tika mēģināta arī [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] vārdā nosauktajā [[Maskava]]s teātrī, kur to iestudēja [[Andrejs Gončarovs]] kopā ar citu, ne mazāk slavenu krievu Blānšu - [[Svetlana Ņemoļajeva|Svetlanu Ņemoļajevu]], - tomēr padomju [[cenzūra]]s apsvērumu dēļ lugas un &quot;amorālā amerikāņu autora homoseksuālista&quot; Viljamsa popularizētājs PSRS [[Vitālijs Vulfs]] kopā ar Majakovska teātra vadību izmantoja viltību — lai oficiālā pirmizrāde notiek Baltijā, tad arī Maskavā 1970. gada sākumā varēs atsaukties uz &quot;padomju repertuāra pieredzi&quot; un izlaist skandalozo izrādi, kurā pirmo reizi no komunistu cēlāju valsts augsti tikumīgās skatuves dēļiem tiek stāstīts kā Blānša pieķērusi savu jauno vīru gultā krāpjam viņu ar... citu vīrieti. - [http://www.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/tenesijs-viljamss-ilgu-tramvajs-par-lugu-un-tas-pirmo-izradi-psrs?comments=-pos_value- Normunds Naumanis. Tenesijs Viljamss Ilgu tramvajs — par lugu un tās pirmo izrādi PSRS]&lt;/ref&gt; Kā raksta teātra literāte [[Lilija Dzene]]: &quot;A.Jaunušana un A.Liedskalniņas traģiskais lūgums pēc savstarpējas sapratnes un līdzcietības iekļāvās tā posma latviešu teātra labāko izrāžu kontekstā.&quot;&lt;ref&gt;Dzene L. Teātra režija Baltijā. - Jumava: Rīga, 2006. 297. lpp.&lt;/ref&gt;

No 1967. līdz 1981. gadam režisors Alfrēds Jaunušans iestudēja H.Gulbja „Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1968), Raiņa „Pūt, vējiņi” (1968), T.Viljamsa „Ilgu tramvajs” (1969), F.Molnāra „Lilioms” (1971), A.de Misē „Lorencačo” (1973), Dž. Fārkera „Kavalieru viltība” (1975), R.Blaumaņa „No saldenās pudeles” (1981). 
Režisors Mihails Kublinskis iestudēja J.Smūla „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens” (1967), M.Friša „Santa Krusa”(1971), l.Ģurko „Elektra, mana mīla” (1977), Dž. Goldmena „Lauva ziemā” (1980). Valdis Lūriņš iestudēja A.Upīša „Spartaks” (1977), Ē.Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni” (1979)
1970. gadi teātrī saistās tādiem slavienu aktieru vārdiem kā [[Anta Klints]], [[Elza Radziņa]], [[Kārlis Sebris]], [[Velta Līne]], [[Lidija Freimane]], [[Astrīda Kairiša]], [[Ģirts Jakovļevs]], [[Uldis Dumpis]], [[Lāsma Kugrēna]] u.c. Scenogrāfijā dominēja [[Gunārs Zemgals]]. 1980. gados teātrī ienāca jauno aktieru kurss: [[Dace Bonāte]], [[Ilze Rudolfa]], [[Ināra Slucka]], [[Juris Lisners]] un [[Jānis Reinis]]. Kā lugu autori dominēja trīs - [[Gunārs Priede]], [[Harijs Gulbis]] un [[Pauls Putniņš]], uz šiem autoriem, kas savstarpēji konkurēja, līdz pat 90. gadu sākumam turējās nacionālās dramaturģijas līnija.

=== Latvijas Nacionālais teātris (no 1988)===
1988. gada 17. novembrī atjaunoja Latvijas Nacionālā teātra nosaukumu, ko 1991. gada 8. martā apstiprināja ar Ministru Kabineta lēmumu&lt;ref&gt;[http://akti.delfi.lv/text.cfm?Key=0126041991030800073&amp;doknos=Par%20dažu%20Latvijas%20Republikas%20kultūras%20iestāžu%20nosaukumiem LR MK 08.03.1991. lēmums Par dažu Latvijas Republikas kultūras iestāžu nosaukumiem.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;). Teātra galvenais režisors bija [[Mihails Kublinskis]] (1987-1989). Saimnieciski tas ir autonoms valsts uzņēmums &quot;Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais teātris&quot;, kas darbojas uz teātra statūtu pamata un bauda juridiskas personas tiesības.

Pēdējos gados teātrī izrādes iestudējuši režisori [[Indra Roga]], [[Regnārs Vaivars]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Valters Sīlis]], [[Kirils Serebreņņikovs]], [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]], [[Ināra Slucka]] un citi.
Lielajā zālē ir 850 skatītāju vietas, bet aktieru zālē - 100 vietas.

== Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji ==
* [[Aleksis Mierlauks]] (1919—1921)
* [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1944—1966)
* [[Alfrēds Jaunušans]] (1966—1987)
* [[Mihails Kublinskis]] (1987—1989)
* [[Oļģerts Kroders]] (1989—1995)
* [[Edmunds Freibergs]] (1995—2011)
* [[Elmārs Seņkovs]] (no 2022. gada)

== Teātrī iestudētās izrādes ==

{{pamatraksts|Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts}}

== Teātra trupa (2022) == 
Trupā ir 43 aktieri un 3 štata režisori:

=== Štata aktieri ===
{{div col}}
* [[Ainārs Ančevskis]]
* [[Ieva Aniņa]]
* [[Kaspars Aniņš]]
* [[Uldis Anže]]
* [[Jānis Āmanis]]
* [[Romāns Bargais]]
* [[Marija Bērziņa]]
* [[Dace Bonāte]]
* [[Madara Botmane]]
* [[Mārtiņš Brūveris]]
* [[Agnese Budovska]]
* [[Indra Burkovska]]
* [[Raimonds Celms]]
* [[Maija Doveika]]
* [[Mārtiņš Egliens]]
* [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]
* [[Gundars Grasbergs]]
* [[Juris Hiršs]]
* [[Ģirts Jakovļevs]]
* [[Daiga Kažociņa]]
* [[Anna Klēvere]]
* [[Ivars Kļavinskis]]
* [[Evija Krūze]]
* [[Arturs Krūzkops]]
* [[Lāsma Kugrēna]]
* [[Normunds Laizāns]]
* [[Juris Lisners]]
* [[Dita Lūriņa]]
* [[Jana Ļisova]]
* [[Mārcis Maņjakovs]]
* [[Egils Melbārdis]]
* [[Inga Misāne-Grasberga]]
* [[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Paula]]
* [[Madara Reijere]]
* [[Kārlis Reijers]]
* [[Liene Sebre]]
* [[Laura Siliņa]]
* [[Uldis Siliņš]]
* [[Elizabete Skrastiņa]]
* [[Igors Šelegovskis]]
* [[Voldemārs Šoriņš]]
* [[Līga Zeļģe]]
* [[Kaspars Zvīgulis]]
{{div col end}}

=== Ārštata aktieri ===
{{div col}}
* [[Ilze Blauberga]]
* [[Matīss Budovskis]]
* [[Lolita Cauka]]
* [[Artis Drozdovs]]
* [[Kaspars Dumburs]]
* [[Uldis Dumpis]]
* [[Esmeralda Ermale]]
* [[Rasma Garne]]
* [[Baiba Indriksone]]
* [[Zane Jančevska]]
* [[Kristians Kareļins]]
* [[Jānis Kronis]]
* [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]
* [[Ance Kukule]]
* [[Līga Liepiņa]]
* [[Ģirts Liuziniks]]
* [[Zigurds Neimanis]]
* [[Uldis Norenbergs]]
* [[Ivars Puga]]
* [[Jēkabs Reinis]]
* [[Jānis Skanis]]
* [[Ināra Slucka]]
* [[Jurģis Spulenieks]]
* [[Inta Tirole]]
* [[Jānis Vimba]]
* [[Māra Zemdega]]
* [[Ausma Ziemele]]
{{div col end}}

=== Štata režisori ===
* [[Elmārs Seņkovs]]
* [[Valters Sīlis]]
* [[Ināra Slucka]]

=== Ārštata režisori ===
{{div col}}
* [[Edmunds Freibergs]]
* [[Daiga Kažociņa]] 
* [[Valdis Lūriņš]]
* [[Vladislavs Nastavševs]]
* [[Indra Roga]]
* [[Toms Treinis]]
{{div col end}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Latvijas Nacionālais teātris. / sast. Evita Sniedze - Jumava: Rīga, 2004., - 232 lpp. {{ISBN|9984-05-864-6}}
* Ieva Struka. Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara — Nordik: Rīga, 2009.
* Dziļleja K. Rīga - teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. - Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.
* Bērziņš A. Latviešu teātra attīstības gaitas. - Valters un Rapa: Rīga, 1932.
* Dzene L. Drāmas teātris. - Zinātne: Rīga, 1979. 378 lpp. 48 lp. il.
* Dzene L. Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu. - Liesma: Rīga, 1979. - 149 lpp.
* Sebris K. Mīļā meļa memuāri. - Likteņstāsti: Rīga, 1998. - 162 lpp.

== Ārējās saites ==
* [http://www.teatris.lv/ Latvijas Nacionālā teātra mājaslapa]
* [http://www.intelligent.lv/lv/nacionalais-teatris-sezonu-sak-ar-copeju-bildi/15440_20877.html Nacionālais teātris sezonu sāk ar kopēju bildi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.diena.lv/lat/arhivs/kulturas-diena/nacionalais-teatris-eka-vai-ideja Undīne Adamaite. Nacionālais teātris. Ēka vai ideja? // Kultūras Diena. 25. augusts (2006)]

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}
{{Bijušie teātri Rīgā}}

[[Kategorija:Teātri Rīgā]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>j9wtqim4ueuu114c9yp36qz8xpfpi69</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa tilts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>93092</id>
    <revision>
      <id>3666129</id>
      <parentid>3337668</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:36:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Rīgas Dzelzceļa tilts → Dzelzceļa tilts (Rīga) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4559" xml:space="preserve">{{Tilta infokaste
|nosaukums            = Dzelzceļa tilts
|nosauk oriģinālval   = 
|attēls               = Riga-Blick von Petrikirche03.jpg
|attēla paraksts      = Dzelzceļa tilts. [[2010. gads|2010]]. gads.
|oficiāl nosaukums    = 
|transporta veids     = Dzelzceļš
|šķērso               = [[Daugava]], [[Zaķusala]]
|atrašanās vieta      = [[Rīga]], [[Latvija]]
|apkalpo              = 
|arhitekts            = 
|tilta tips           = 
|materiāli            = 
|posmu skaits         = 
|balstu skaits        = 8 (10) &lt;ref&gt;Astoņi balsti atrodas ūdenī, bet divi uz sauszemes.&lt;/ref&gt;
|posma garums         = 
|garums               = 
|platums              = 
|augstums             = 
|maksimālā slodze     = 
|klīrenss             = 
|transporta plūsma    = 
|pamatakmens          = 
|celtniecība          = [[1909]].—[[1914]].
|atklāts              = [[1914]]. gada [[8. aprīlis]]
|iepriekšējais tilts  = 
|nākamais tilts       = 
|sabruka              = 
|tika nojaukts        = 
|izmaksas             = 
|koordinātas          = {{coord|56|56|32|N|24|06|24|E|type:landmark}}
}}

'''Dzelzceļa tilts''' ir [[tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]] [[Rīga|Rīgā]]. Tilts ir atklāts [[1914]]. gada [[8. aprīlis|8. aprīlī]] blakus [[Zemgales tilts|vecajam dzelzceļa tiltam]]. Tilts ir uzbūvēts uz 10 balstiem, no kuriem 8 atrodas ūdenī.

== Vēsture ==
Tilta projektēšana sākās jau [[1902]]. gadā. Tilts tika uzbūvēts laikā no [[1909]]. līdz [[1914]]. gadam. Tilts tika atklāts [[1914]]. gada [[8. aprīlis|8. aprīlī]]. Sākotnēji, lai būtu iespējams nodrošināt kuģošanu [[Daugava|Daugavā]], tilta labā krasta malējo laidni varēja pacelt, izmantojot divus 45 ZS elektromotorus. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā krievu karaspēks, atkāpjoties no [[Rīga]]s, 1917. gada septembrī uzspridzināja divas tilta laidnes, kuras vēlāk vācu okupācijas laikā tika salabotas.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Sarkanā armija [[Uzbrukums Rīgai (1941)|kaujā par Vecrīgu]] 1941. gada 29. jūnijā saspridzināja vienu tilta laidni, bet [[1944]]. gada oktobrī, Vērmahtam atstājot [[Rīga|Rīgu]], tika uzspridzinātas visas tilta laidnes un balsti, tāpat arī blakus esošais [[Zemgales tilts]] (no tā mūsdienās blakus tagadējam Dzelzceļa tiltam saglabājušies tikai daži balsti ūdenī un uz [[Zaķusala]]s).
Tilta atjaunošana sākās [[1944]]. gadā, bet pilnībā Dzelzceļa tilts tika atjaunots tikai [[1955]]. gadā. Starplaikā tika uzcelts pagaidu koka dzelzceļa tilts.

[[2007. gads|2007]]. gadā tilts tika izgaismots, kas kopumā izmaksāja 280 000 Ls. Tilta apgaismojumam ir divi režīmi — ikdienas un svētku. Ikdienā diennakts tumšajā laikā izgaismojumam izmantos zilās krāsas lampas, bet svētku režīmā tiek izmantotas zilās un baltās.

{{dat|2014|08|26|L}} nosaukums &quot;Dzelzceļa tilts&quot; tika apstiprināts par oficiālu tilta nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/523877-dzelzcela_tiltam_un_dienvidu_tiltam_pieskir_oficialus_nosaukumus Dzelzceļa tiltam un Dienvidu tiltam piešķir oficiālus nosaukumus] tvnet.lv, 26.08.2014&lt;/ref&gt;
2019. gadā paredzēts sākt [[Rail Baltica]] Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus paveikt 2021.–2022. gadā.  
Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;

== Foto galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;traditional&quot; widths=&quot;px&quot; heights=&quot;px&quot;&gt;
Attēls:Riga railway bridge inauguration.jpg|Dzelzceļa tilta atklāšana 1914. gadā.
Attēls:Zemgales un Dzelzceļa tilts 1914.jpg|Zemgales un Dzelzceļa tilts, 1914. gads
Attēls:German troops crossing Daugava.jpg|Vācu karaspēks šķērso tiltu 1917. gadā.
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Zemgales tilts]]
* [[Rīga]]
* [[Zaķusala]]
* [[Zemgales priekšpilsēta]], [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=305&amp;id=4&amp;part=3 Dzelzceļa tilts portālā Cita Rīga]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas tilti}}

[[Kategorija:Tilti Rīgā]]</text>
      <sha1>ji37x2fms71eucfdtf1fyvhmjz2ao56</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas pagastu ģerboņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94393</id>
    <revision>
      <id>3666237</id>
      <parentid>3665974</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:21:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63013" xml:space="preserve">'''Latvijas [[Pagasts|pagastu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]''' sāka ieviesties apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas.

== Ģerboņu uzskaitījums ==
{|
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|[[Abavas pagasts|Abavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Abavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2018|02|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1292&quot;&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 Abavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180606215750/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 |date={{dat|2018|06|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/abavas_pagasta_gerbonis___starptautiski_atzits|title=Talsi - Abavas pagasta ģerbonis – starptautiski atzīts|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Allažu pagasts|Allažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Allažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2002|05|07||bez}}&lt;ref name=&quot;Siguldasnovads&quot;&gt;[[Siguldas novads]]: [https://www.sigulda.lv/public/lat/siguldas_novads1/simboli1/ Simboli]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ances pagasts|Ances pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ances pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2016|06|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1252&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 Ances pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170125151502/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 |date={{dat|2017|01|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Aronas pagasts|Aronas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Aronas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2006|11|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-18&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18 Aronas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031123551/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18|date={{dat|2015|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ādažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]]
|2021. gada 27. decembrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1373|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;!-- Ģerboņu katalogā krāsas atšķiras. 
Sudraba laukā zaļa ūdensrozes lapa, tai uzlikts baltās ūdensrozes zieds dabiskā krāsā. --&gt;
|-
|[[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ārlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2019|2|7||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1314&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 Ārlavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213828/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Balgales pagasts|Balgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Balgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Balgales pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2008|10|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-71&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 Balgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031950/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|05|30||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1391|title=Ģerboņu katalogs - Baltinavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Barkavas pagasts|Barkavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Barkavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|11|15||bez}}&lt;ref name=&quot;vestnesis-2018-230.2&quot;&gt;[https://vestnesis.lv/ Latvijas Vēstnesis]: [https://vestnesis.lv/op/2018/230.2 Par ģerboņa reģistrāciju] 16.11.2018.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1306|title=Ģerboņu katalogs - Barkavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Bārbeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1366&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis|title=Reģistrēts Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagasta ģerbonis - Bauskas novada pašvaldības iestāde «Vecumnieku apvienības pārvalde»|website=vecumnieki.lv|access-date=2022-05-26|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Bēnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2006|12|18||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-27&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 Bēnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Bērzaunes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Bērzaunes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2010|10|25||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Birzgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|02|11||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |title=LR Kultūras ministrijas lēmums par Birzgales pagasta ģerboni |access-date={{dat|2010|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150156/http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Brantu pagasts|Brantu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Brantu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2008|02|14||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-52&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 Brantu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180812092851/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 |date={{dat|2018|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Braslavas pagasts|Braslavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Braslavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Braslavas pagasts COA.svg‎|x60px]]
|{{dat|2007|11|29||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-48&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 Braslavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035337/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku pagasta]]&lt;br /&gt;[[Brīvzemnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Brīvzemnieku pagasts COA.svg|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Brunavas pagasts|Brunavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Brunavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Brunavas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2007|05|09||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-33&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 Brunavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033004/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Carnikavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|frameless|56x56px]]
|{{dat|2021|12|27||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1374|title=Ģerboņu katalogs - Carnikavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}&lt;/ref&gt;&lt;!--Zelta laukā pazemināts zils galvaspālis; vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi.--&gt;
|-
|[[Cenu pagasts|Cenu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Cenu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Cenu pagasts COA.svg|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ceraukstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|01|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-31&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 Ceraukstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033132/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Codes pagasts|Codes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Codes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Daugmales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2017|04|18||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1272&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 Daugmales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030095525/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dāviņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-234&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 Dāviņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035112/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Demenes pagasts|Demenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Demenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dikļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Drustu pagasts|Drustu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Drustu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dundagas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Dundagas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2007|01|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-29&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 Dundagas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dzelzavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|x60px]]
|
|-
|[[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dzērbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Džūkstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2006|08|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-11&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 Džūkstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041947/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Elejas pagasts|Elejas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Elejas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Engures pagasts|Engures pagasta]]&lt;br /&gt;[[Engures pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Engures pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ēdoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|2022. gada 30. maijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1394|title=Ģerboņu katalogs - Ēdoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis|title=Ēdoles pagastam savs ģerbonis|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edole.lv/edoles-gerbonis/|title=Ēdoles ģerbonis. – Ēdoles pagasts|last=Celma|first=Aira|access-date=2022-07-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ērgļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ērģemes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|12|13||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-51&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 Ērģemes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226040941/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Gailīšu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2005|08|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-10&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 Gailīšu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226042012/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Gaujienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|09|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-65&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 Gaujienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170426211110/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 |date={{dat|2017|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Garkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2022|5=bez|4|5}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1386|title=Ģerboņu katalogs - Garkalnes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Gudenieku pagasts|Gudenieku  pagasta]]&lt;br /&gt;[[Gudenieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|06|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-83&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83 Gudenieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101094353/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83|date={{dat|2018|11|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ģibuļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2010|10|10||bez}}
|-
|[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Iecavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]]
|2022. gada 24. janvārī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1376|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ilzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|09|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-63&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 Ilzenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043331/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]]&lt;br /&gt;[[Inčukalna pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Inčukalna pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2011|01|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-140&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 Inčukalna pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034931/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Inešu pagasts|Inešu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Inešu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Inešu pagasts COA.svg|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]]&lt;br /&gt;[[Īslīces pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|x60px]]
|2006. gadā
|-
|[[Īvandes pagasts|Īvandes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Īvandes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|58x58px]]
|{{dat|2022|07|21||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1403|title=Ģerboņu katalogs - Īvandes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Īves pagasts|Īves pagasta]]&lt;br /&gt;[[Īves pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2017|10|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1281&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 Īves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706175321/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 |date={{dat|2018|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Īves pagastam savs ģerbonis|url=https://www.youtube.com/watch?v=3NGCNZvTRJM|accessdate=2022-05-26|language=lv-LV|author=Talsu Televīzija}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaungulbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|01|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1291&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 Jaungulbenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814172209/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaunlutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|x60px]]
|2000. gadā&lt;ref name=&quot;jaunpiebalga&quot;&gt;[[Jaunpiebalgas novads]]: [http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli Novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170718145510/http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli |date={{dat|2017|07|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaunpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|x60px]]
|2001. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jersikas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gads&lt;ref&gt;{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jeru pagasts|Jeru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jeru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-8&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 Jeru pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jumpravas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jumpravas pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jūrkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Kaives pagasts|Kaives pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kalnciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|x60px]]
|1998. gadā
|-
|[[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kalsnavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2004|11|03||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.kalsnava.lv/pagasta-identitate Kalsnavas pagasta pārvalde: Pagasta identitāte]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kalupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kalupes pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2002|05|07||bez}}
|-
|[[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kārķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2012|03|29||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katvaru pagasts|Katvaru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Katvaru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kaunatas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kaunatas pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kazdangas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kokneses pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kokneses pagasts COA.svg|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kolkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kolkas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2000|07|20||bez}}&lt;ref name=&quot;Kolkaspagasts&quot;&gt;Kolkas pagasts: [http://www.kolka.lv/?page_id=71 Par Kolku]&lt;/ref&gt;&lt;!--Zilā laukā zelta smaile, uz tās pazemināts vairodziņš; zaļš, sudrabs, zils, valsts karoga krāsu samēros.--&gt;
&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2022. g. 20. jūlijā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1400|title=Ģerboņu katalogs - Kolkas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Krapes pagasts|Krapes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krapes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|x60px]]
|2006. gada 28. martā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/krapes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krimuldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|x60px]]
|1998. gadā
|-
|[[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krimūnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krustpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kurmāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-6&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kurmenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1364|title=Ģerboņu katalogs - Kurmenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ķeipenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ķekavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|02|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-77&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/77 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ķūļciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1299&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 Ķūļciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629194217/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 |date={{dat|2018|06|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Laidu pagasts|Laidu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Laidu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Laidzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|x60px]]
|2006. gadā
|-
|[[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lapmežciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Lauberes pagasts|Lauberes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lauberes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/paveiktais-ogres-novada-pagastos-2019-gada|title=Paveiktais Ogres novada pagastos 2019. gadā|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Laucienes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Laucienes pagasts COA.svg|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Launkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|x60px]]
|{{dat|2015|07|15||bez}}&lt;ref name=&quot;Smiltenesnovads&quot;&gt;[[Smiltenes novads]]: [https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ Simbolika]&lt;/ref&gt;&lt;!--Ģerboņa apraksts: Skaldīts: 1. – zaļā laukā raibs dzenis, 2. – sudraba laukā zaļš šaurkrusts.--&gt;
|-
|[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lejasciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lejasciema pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-237&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 Lejasciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180430155957/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 |date={{dat|2018|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lēdmanes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lēdurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|x60px]]
|1997. gadā
|-
|[[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]]&lt;br /&gt;[[Liezēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|x60px]]
|{{dat|2014|03|11}}
|-
|[[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Limbažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png‎|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Litenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2012|04|13||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-179&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 Litenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122114/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lizuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|4|14||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1390|title=Ģerboņu katalogs - Lizuma pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/2022-gada-14-aprili-lizuma-pagasta-gerboni-ieklava-latvijas-gerbonu-registra/|title=2022. gada 14. aprīlī Lizuma pagasta ģerboni iekļāva Latvijas ģerboņu reģistrā – Lizuma pagasts|last=Dārzniece|first=Evita|website=Lizuma pagasts|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lībagu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png‎|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Līvbērzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|07|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-40&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 Līvbērzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101093423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lubes pagasts|Lubes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lubes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2019|2|7||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1313&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 Lubes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/|title=Nevēlas, lai ļaudis Lubes pagastā justos kā nomalē|last=Raks-Lasmane|first=Mārīte|website=Talsu Vēstis|access-date=2022-05-26|date=2019-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|08|20||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-41&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 Lutriņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ļaudonas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Madlienas pagasts|Madlienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Madlienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Madlienas pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Maltas pagasts|Maltas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Maltas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Maltas pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2010|02|09||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-100&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 Maltas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mārcienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|05|26||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-57&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 Mārcienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mazozolu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Medumu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mērsraga pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|07|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/115.15|title=Par ģerboņu aprakstu parakstīšanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1401|title=Ģerboņu katalogs - Mērsraga pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mētrienas pagasts|Mētrienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mētrienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-180&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 Mētrienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mežotnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Mežotne parish.png|x60px]]
|{{dat|2007|10|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-42&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 Mežotnes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mores pagasts|Mores pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mores pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mores pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā&lt;ref name=&quot;Siguldasnovads&quot;/&gt;
|-
|[[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Naujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Naujenes pagasts.png|x60px]]
|1997. gadā
|-
|[[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Nīcas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|26||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1367|title=Ģerboņu katalogs - Nīcas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nica-un-otankos-izstrada-pagastu-gerbonus/|title=Nīcā un Otaņķos izstrādā pagastu ģerboņus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagasta]]&lt;br /&gt;[[Nīkrāces pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|04|14||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-56&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 Nīkrāces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101100909/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Novadnieku pagasts|Novadnieku pagasta]]&lt;br /&gt;[[Novadnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|02|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-78&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 Novadnieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101103126/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ogresgala pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|04|19||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/dome/sezu_tiesraides_video/2018/?page=0&amp;doc=33540 Ogres novada pašvaldības domes sēde 19.04.2018.]{{Novecojusi saite}}:&lt;br/&gt; [http://www.ogresnovads.lv/files/lemumi/2018/19%20aprilis/Par_Ogresgala_pagasta_gerbona_apstiprinasanu_lemums19042018.doc Par Ogres novada pašvaldības Ogresgala pagasta ģerboņa meta apstiprināšanu.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ošupes pagasts|Ošupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ošupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2013|03|20||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-205&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 Ošupes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-04-22&quot;&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Otaņķu pagasts|Otaņķu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Otaņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|2|25||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1383|title=Ģerboņu katalogs - Otaņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nica.lv/lv/aktualitates/kadam-but-otanku-pagasta-gerbonim/|title=Aktualitātes » Nīcas novads|website=www.nica.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Padures pagasts|Padures pagasta]]&lt;br /&gt;[[Padures pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Padures pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|02|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-64&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 Padures pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Pāles pagasts|Pāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Pāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Pelču pagasts|Pelču pagasta]]&lt;br /&gt;[[Pelču pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|6|22||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1360|title=Ģerboņu katalogs - Pelču pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem|title=Apstiprināts Rendas pagasta ģerbonis, veidos ģerboņus arī citiem pagastiem - Kuldīgas novads|website=Kuldīgas novada pašvaldība|date=2021-11-10}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Popes pagasts|Popes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Popes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|02|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-70&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 Popes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Pūres pagasts|Pūres pagasta]]&lt;br /&gt;[[Pūres pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Pures pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Puzes pagasts|Puzes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Puzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Puzes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2016|06|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1253&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 Puzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030163221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]]&lt;br /&gt;[[Raiskuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Rankas pagasts|Rankas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rankas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2013|12|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-223&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 Rankas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011071645/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 |date={{dat|2018|10|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=263769 Par ģerboņu reģistrāciju] 15.01.2014.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Raunas pagasts|Raunas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Raunas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Raunas pagasts COA.svg|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Rembates pagasts|Rembates pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rembates pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rembates pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2013|05|15||bez}}&lt;ref name=&quot;2013-06-07&quot;&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Rendas pagasts|Rendas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rendas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1363|title=Ģerboņu katalogs - Rendas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
|[[Rojas pagasts|Rojas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rojas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rojas pagasts COA.svg‎|x60px]]
|1998. gadā
&lt;br&gt;(pārapstiprināts {{dat|2022|07|20||bez}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1402|title=Ģerboņu katalogs - Rojas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ropažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2022|5=bez|4|5}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1388|title=Ģerboņu katalogs - Ropažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Rubenes pagasts|Rubenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rubenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|[[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rugāju pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rugāju pagasts COA.svg|x60px]]
|2001. gadā&lt;br /&gt;(pārapstiprināts {{dat|2022|05|30||bez}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1392|title=Ģerboņu katalogs - Rugāju pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rundāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rundāles pagasts COA.svg‎|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Salas pagasta (Vidzeme) ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|07|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-38&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 Salas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026151907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Salgales pagasts|Salgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Salgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Salgales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-235&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 Salgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026154433/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Sēmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|10|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-13&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 Sēmes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Sesavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Sesavas pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Siguldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā&lt;ref name=&quot;Siguldasnovads&quot;/&gt;
|-
|[[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skaistkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skrudalienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2013|03|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-206&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 Skrudalienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030110027/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-04-22&quot; /&gt;
|-
|[[Skujenes pagasts|Skujenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Skultes pagasts|Skultes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skultes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png‎|x60px]]
|{{dat|2006|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-15&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 Skultes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Smārdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Smiltenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|10|10||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-43&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 Smiltenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171837/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Snēpeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Staburaga pagasts|Staburaga pagasta]]&lt;br /&gt;[[Staburaga pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Staburaga pagasts COA.svg|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stalbes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2010|10|19||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-128&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 Stalbes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stāmerienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2013|10|24||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-219&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 Stāmerienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-10-31&quot;&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=261475 Par ģerboņu reģistrāciju] 31.10.2013.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stelpes pagasts|Stelpes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stelpes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1365|title=Ģerboņu katalogs - Stelpes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stopiņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2022|4|5|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1387|title=Ģerboņu katalogs - Stopiņu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stradu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stradu pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2018|01|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1290&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 Stradu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030121332/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradi.lv/pagasts-2/|title=Pagasts – Stradu pagasta pārvalde|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Straupes pagasts|Straupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Straupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Straupes pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Strazdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1300&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 Strazdes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701084017/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 |date={{dat|2018|07|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Suntažu pagasts|Suntažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Suntažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Sventes pagasts|Sventes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Sventes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2013|10|24||bez}}&lt;ref name=&quot;2013-10-31&quot; /&gt;
|-
|[[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tārgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|10|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-14&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 Tārgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Taurenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Taurupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/taurupes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tirzas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2018|01|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1289&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 Tirzas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030172634/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ftirzaspagasts%2Fposts%2F1513764225402763%2F|title=Tirzas pagasts – Ieraksti {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tomes pagasts|Tomes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tomes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Tomes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2013|05|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-211&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 Tomes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-06-07&quot; /&gt;
|-
|[[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Trikātas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|06|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-60&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 Trikātas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tumes pagasts|Tumes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tumes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Turlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|x60px]]
||{{dat|1998||||bez}}&lt;ref&gt;Heraldicum: [http://www.heraldicum.ru/latvija/pagasts/turlavas.htm Турлавская волость (Turlavas pagasts)]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ugāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Umurgas pagasts|Umurgas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Umurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Umurgas pagasts COA.svg|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Usmas pagasts|Usmas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Usmas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Usmas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2017|01|10||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1269&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 Usmas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030100544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Užavas pagasts|Užavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Užavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Užavas pagasts COA.svg‎|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-4&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 Užavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vaives pagasts|Vaives pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vaives pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2008|06|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-59&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 Vaives pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Valdgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|x60px]]
|{{dat|2009|03|17||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-79&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 Valdgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valkas pagasts|Valkas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Valkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Valkas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|03|17||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-80&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 Valkas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valles pagasts|Valles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Valles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-3&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 Valles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vandzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2019|4|5||bez}}&lt;ref name=&quot;2019-04-05&quot;&gt;[https://likumi.lv/ta/id/306093 Par ģerboņu reģistrāciju] 05.04.2019.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1319|title=Ģerboņu katalogs - Vandzenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis|title=Talsi - Reģistrēts Vandzenes pagasta ģerbonis|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vārves pagasts|Vārves pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vārves pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vārves pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2016|10|06||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1263&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 Vārves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030162204/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vecpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Vecsaules pagasts|Vecsaules&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vecsaules pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-233&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 Vecsaules pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035504/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vecumnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2001|10|26||bez}}
|-
|[[Veselavas pagasts|Veselavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Veselavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vestienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vestienas pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vidrižu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vidrižu pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2007|07|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-39&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 Vidrižu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vijciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2012|08|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-196&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 Vijciema pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vilces pagasts|Vilces pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vilces pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vilces pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-236&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 Vilces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030165719/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Viļķenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2005|04|03||bez}}&lt;ref&gt;Viļķenes pagasta pārvalde: [http://www.vilkene.lv/par/vesture/ Viļķenes vēsture]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Virbu pagasts|Virbu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Virbu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2018|06|14||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1298|title=Ģerboņu katalogs - Virbu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Talsu novads: [http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ Virbu pagastam – savs ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180623221909/http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ |date={{dat|2018|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vircavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|03|30||bez}}&lt;ref&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 Vircavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Višķu pagasts|Višķu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Višķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|x60px]]
| 2001. gadā&lt;ref&gt;Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zentenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2020|9|22||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1343|title=Ģerboņu katalogs - Zentenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/zentenes-pagasts-ticis-pie-sava-gerbona/|title=Zentenes pagasts ticis pie sava ģerboņa|website=[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas|NTZ]]|access-date=2022-05-26|date=2020-11-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zirņu pagasts|Zirņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zirņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|01|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-30&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 Zirņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ziru pagasts|Ziru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ziru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ziru pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2016|10|06||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1264&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 Ziru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030130534/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zlēku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2017|03|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1270&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 Zlēku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030101912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zosēnu pagasts|Zosēnu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zosēnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zosenu pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā&lt;ref name=&quot;jaunpiebalga&quot;/&gt;
|-
|[[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zvārtavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2007|12|13||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-50&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 Zvārtavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041011/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|}
|}

== Atceltie pagastu ģerboņi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme
|-
|[[Ādažu novads|Ādažu pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]]
|{{dat|1999|7|29|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/28984-kads-bus-jauna-adazu-novada-gerbonis|title=Kāds būs jaunā Ādažu novada ģerbonis?|last=Vēstis”|first=Elita Pētersone, “Ādažu|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Ādažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Alsungas novads|Alsungas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|1999|5=bez}}
|[[Attēls:Alsunga novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Alsungas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Carnikavas novads|Carnikavas pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|45px]]
|{{dat|2002|9|10|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
|[[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Carnikavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Garkalnes novads|Garkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2002|5=bez}}
|[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Garkalnes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]]
|{{dat|2002|05|07||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf Laikraksta «Iecavas Ziņas»  Nr. 14 (881) 05.04.2012.]&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Iecavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Mālpils novads|Mālpils pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mālpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mālpils pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 Mālpils pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Mālpils novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Mārupes novads|Mārupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mārupes pagasts COA.png|45px]]
|{{dat|2001|08|31||bez}}
|[[Attēls:Mārupes novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Mārupes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Ropažu novads|Ropažu pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2004|5=bez}}
|[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Ropažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Skrīveru novads|Skrīveru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Skriveru pagasts.png|45px]]
|{{dat|1998|5=bez}}
|[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Skrīveru novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Stopiņu novads|Stopiņu pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|1997|5=bez}}
|[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Stopiņu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|}

== Skatīt arī ==
{{Commonscat|Coats of arms of parishes of Latvia|Latvijas pagastu ģerboņi}}
* [[Ģerbonis]]
* [[Latvijas ģerbonis]]
* [[Latvijas pagastu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pagastu karogi]]
* [[Latvijas pilsētu ģerboņi]]
* [[Latvijas novadu ģerboņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

{{heraldika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas pagastu ģerboņi| *]]</text>
      <sha1>543rkn3wcolyx1zi9vyguyio727hcgi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666412</id>
      <parentid>3666237</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:09:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģerboņu uzskaitījums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63013" xml:space="preserve">'''Latvijas [[Pagasts|pagastu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]''' sāka ieviesties apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas.

== Ģerboņu uzskaitījums ==
{|
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|[[Abavas pagasts|Abavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Abavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2018|02|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1292&quot;&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 Abavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180606215750/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 |date={{dat|2018|06|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/abavas_pagasta_gerbonis___starptautiski_atzits|title=Talsi - Abavas pagasta ģerbonis – starptautiski atzīts|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Allažu pagasts|Allažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Allažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2002|05|07||bez}}&lt;ref name=&quot;Siguldasnovads&quot;&gt;[[Siguldas novads]]: [https://www.sigulda.lv/public/lat/siguldas_novads1/simboli1/ Simboli]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ances pagasts|Ances pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ances pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2016|06|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1252&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 Ances pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170125151502/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 |date={{dat|2017|01|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Aronas pagasts|Aronas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Aronas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2006|11|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-18&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18 Aronas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031123551/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18|date={{dat|2015|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ādažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]]
|2021. gada 27. decembrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1373|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;!-- Ģerboņu katalogā krāsas atšķiras. 
Sudraba laukā zaļa ūdensrozes lapa, tai uzlikts baltās ūdensrozes zieds dabiskā krāsā. --&gt;
|-
|[[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ārlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2019|2|7||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1314&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 Ārlavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213828/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Balgales pagasts|Balgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Balgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Balgales pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2008|10|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-71&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 Balgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031950/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|05|30||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1391|title=Ģerboņu katalogs - Baltinavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Barkavas pagasts|Barkavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Barkavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2018|11|15||bez}}&lt;ref name=&quot;vestnesis-2018-230.2&quot;&gt;[https://vestnesis.lv/ Latvijas Vēstnesis]: [https://vestnesis.lv/op/2018/230.2 Par ģerboņa reģistrāciju] 16.11.2018.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1306|title=Ģerboņu katalogs - Barkavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Bārbeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1366&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis|title=Reģistrēts Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagasta ģerbonis - Bauskas novada pašvaldības iestāde «Vecumnieku apvienības pārvalde»|website=vecumnieki.lv|access-date=2022-05-26|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Bēnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2006|12|18||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-27&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 Bēnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Bērzaunes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Bērzaunes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2010|10|25||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Birzgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|02|11||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |title=LR Kultūras ministrijas lēmums par Birzgales pagasta ģerboni |access-date={{dat|2010|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150156/http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Brantu pagasts|Brantu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Brantu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2008|02|14||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-52&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 Brantu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180812092851/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 |date={{dat|2018|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Braslavas pagasts|Braslavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Braslavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Braslavas pagasts COA.svg‎|x60px]]
|{{dat|2007|11|29||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-48&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 Braslavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035337/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku pagasta]]&lt;br /&gt;[[Brīvzemnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Brīvzemnieku pagasts COA.svg|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Brunavas pagasts|Brunavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Brunavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Brunavas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2007|05|09||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-33&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 Brunavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033004/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Carnikavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|frameless|56x56px]]
|{{dat|2021|12|27||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1374|title=Ģerboņu katalogs - Carnikavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}&lt;/ref&gt;&lt;!--Zelta laukā pazemināts zils galvaspālis; vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi.--&gt;
|-
|[[Cenu pagasts|Cenu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Cenu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Cenu pagasts COA.svg|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ceraukstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|01|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-31&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 Ceraukstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033132/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Codes pagasts|Codes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Codes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Daugmales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2017|04|18||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1272&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 Daugmales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030095525/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dāviņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-234&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 Dāviņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035112/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Demenes pagasts|Demenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Demenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dikļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Drustu pagasts|Drustu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Drustu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dundagas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Dundagas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2007|01|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-29&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 Dundagas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dzelzavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|x60px]]
|
|-
|[[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dzērbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Džūkstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2006|08|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-11&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 Džūkstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041947/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Elejas pagasts|Elejas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Elejas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Engures pagasts|Engures pagasta]]&lt;br /&gt;[[Engures pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Engures pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ēdoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|2022. gada 30. maijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1394|title=Ģerboņu katalogs - Ēdoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis|title=Ēdoles pagastam savs ģerbonis|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edole.lv/edoles-gerbonis/|title=Ēdoles ģerbonis. – Ēdoles pagasts|last=Celma|first=Aira|access-date=2022-07-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ērgļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ērģemes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|12|13||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-51&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 Ērģemes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226040941/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Gailīšu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2005|08|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-10&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 Gailīšu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226042012/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Gaujienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|09|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-65&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 Gaujienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170426211110/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 |date={{dat|2017|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Garkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2022|5=bez|4|5}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1386|title=Ģerboņu katalogs - Garkalnes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Gudenieku pagasts|Gudenieku  pagasta]]&lt;br /&gt;[[Gudenieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|06|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-83&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83 Gudenieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101094353/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83|date={{dat|2018|11|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ģibuļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2010|10|10||bez}}
|-
|[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Iecavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]]
|2022. gada 24. janvārī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1376|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ilzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|09|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-63&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 Ilzenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043331/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]]&lt;br /&gt;[[Inčukalna pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Inčukalna pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2011|01|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-140&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 Inčukalna pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034931/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Inešu pagasts|Inešu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Inešu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Inešu pagasts COA.svg|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]]&lt;br /&gt;[[Īslīces pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|x60px]]
|2006. gadā
|-
|[[Īvandes pagasts|Īvandes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Īvandes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|58x58px]]
|{{dat|2022|07|21||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1403|title=Ģerboņu katalogs - Īvandes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Īves pagasts|Īves pagasta]]&lt;br /&gt;[[Īves pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2017|10|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1281&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 Īves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706175321/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 |date={{dat|2018|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Īves pagastam savs ģerbonis|url=https://www.youtube.com/watch?v=3NGCNZvTRJM|accessdate=2022-05-26|language=lv-LV|author=Talsu Televīzija}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaungulbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|01|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1291&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 Jaungulbenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814172209/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaunlutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|x60px]]
|2000. gadā&lt;ref name=&quot;jaunpiebalga&quot;&gt;[[Jaunpiebalgas novads]]: [http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli Novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170718145510/http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli |date={{dat|2017|07|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaunpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|x60px]]
|2001. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jersikas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gads&lt;ref&gt;{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jeru pagasts|Jeru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jeru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-8&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 Jeru pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jumpravas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jumpravas pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jūrkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Kaives pagasts|Kaives pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kalnciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|x60px]]
|1998. gadā
|-
|[[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kalsnavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2004|11|03||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.kalsnava.lv/pagasta-identitate Kalsnavas pagasta pārvalde: Pagasta identitāte]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kalupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kalupes pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2002|05|07||bez}}
|-
|[[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kārķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2012|03|29||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katvaru pagasts|Katvaru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Katvaru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kaunatas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kaunatas pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kazdangas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kokneses pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kokneses pagasts COA.svg|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kolkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kolkas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2000|07|20||bez}}&lt;ref name=&quot;Kolkaspagasts&quot;&gt;Kolkas pagasts: [http://www.kolka.lv/?page_id=71 Par Kolku]&lt;/ref&gt;&lt;!--Zilā laukā zelta smaile, uz tās pazemināts vairodziņš; zaļš, sudrabs, zils, valsts karoga krāsu samēros.--&gt;
&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2022. g. 20. jūlijā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1400|title=Ģerboņu katalogs - Kolkas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Krapes pagasts|Krapes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krapes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|x60px]]
|2006. gada 28. martā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/krapes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krimuldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|x60px]]
|1998. gadā
|-
|[[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krimūnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krustpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kurmāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-6&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kurmenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1364|title=Ģerboņu katalogs - Kurmenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ķeipenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ķekavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|02|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-77&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/77 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ķūļciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1299&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 Ķūļciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629194217/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 |date={{dat|2018|06|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Laidu pagasts|Laidu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Laidu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Laidzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|x60px]]
|2006. gadā
|-
|[[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lapmežciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Lauberes pagasts|Lauberes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lauberes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/paveiktais-ogres-novada-pagastos-2019-gada|title=Paveiktais Ogres novada pagastos 2019. gadā|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Laucienes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Laucienes pagasts COA.svg|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Launkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|x60px]]
|{{dat|2015|07|15||bez}}&lt;ref name=&quot;Smiltenesnovads&quot;&gt;[[Smiltenes novads]]: [https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ Simbolika]&lt;/ref&gt;&lt;!--Ģerboņa apraksts: Skaldīts: 1. – zaļā laukā raibs dzenis, 2. – sudraba laukā zaļš šaurkrusts.--&gt;
|-
|[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lejasciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lejasciema pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-237&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 Lejasciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180430155957/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 |date={{dat|2018|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lēdmanes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lēdurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|x60px]]
|1997. gadā
|-
|[[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]]&lt;br /&gt;[[Liezēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|x60px]]
|{{dat|2014|03|11}}
|-
|[[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Limbažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png‎|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Litenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2012|04|13||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-179&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 Litenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122114/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lizuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|4|14||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1390|title=Ģerboņu katalogs - Lizuma pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/2022-gada-14-aprili-lizuma-pagasta-gerboni-ieklava-latvijas-gerbonu-registra/|title=2022. gada 14. aprīlī Lizuma pagasta ģerboni iekļāva Latvijas ģerboņu reģistrā – Lizuma pagasts|last=Dārzniece|first=Evita|website=Lizuma pagasts|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lībagu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png‎|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Līvbērzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|07|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-40&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 Līvbērzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101093423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lubes pagasts|Lubes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lubes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2019|2|7||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1313&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 Lubes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/|title=Nevēlas, lai ļaudis Lubes pagastā justos kā nomalē|last=Raks-Lasmane|first=Mārīte|website=Talsu Vēstis|access-date=2022-05-26|date=2019-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|08|20||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-41&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 Lutriņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ļaudonas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Madlienas pagasts|Madlienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Madlienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Madlienas pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Maltas pagasts|Maltas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Maltas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Maltas pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2010|02|09||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-100&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 Maltas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mārcienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|05|26||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-57&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 Mārcienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mazozolu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Medumu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mērsraga pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|07|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/115.15|title=Par ģerboņu aprakstu parakstīšanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1401|title=Ģerboņu katalogs - Mērsraga pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mētrienas pagasts|Mētrienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mētrienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-180&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 Mētrienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mežotnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Mežotne parish.png|x60px]]
|{{dat|2007|10|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-42&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 Mežotnes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mores pagasts|Mores pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mores pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mores pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā&lt;ref name=&quot;Siguldasnovads&quot;/&gt;
|-
|[[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Naujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Naujenes pagasts.png|x60px]]
|1997. gadā
|-
|[[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Nīcas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|26||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1367|title=Ģerboņu katalogs - Nīcas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nica-un-otankos-izstrada-pagastu-gerbonus/|title=Nīcā un Otaņķos izstrādā pagastu ģerboņus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagasta]]&lt;br /&gt;[[Nīkrāces pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|04|14||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-56&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 Nīkrāces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101100909/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Novadnieku pagasts|Novadnieku pagasta]]&lt;br /&gt;[[Novadnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|02|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-78&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 Novadnieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101103126/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ogresgala pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|04|19||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/dome/sezu_tiesraides_video/2018/?page=0&amp;doc=33540 Ogres novada pašvaldības domes sēde 19.04.2018.]{{Novecojusi saite}}:&lt;br/&gt; [http://www.ogresnovads.lv/files/lemumi/2018/19%20aprilis/Par_Ogresgala_pagasta_gerbona_apstiprinasanu_lemums19042018.doc Par Ogres novada pašvaldības Ogresgala pagasta ģerboņa meta apstiprināšanu.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ošupes pagasts|Ošupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ošupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2013|03|20||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-205&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 Ošupes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-04-22&quot;&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Otaņķu pagasts|Otaņķu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Otaņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|2|25||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1383|title=Ģerboņu katalogs - Otaņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nica.lv/lv/aktualitates/kadam-but-otanku-pagasta-gerbonim/|title=Aktualitātes » Nīcas novads|website=www.nica.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Padures pagasts|Padures pagasta]]&lt;br /&gt;[[Padures pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Padures pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|02|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-64&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 Padures pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Pāles pagasts|Pāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Pāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Pelču pagasts|Pelču pagasta]]&lt;br /&gt;[[Pelču pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|6|22||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1360|title=Ģerboņu katalogs - Pelču pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem|title=Apstiprināts Rendas pagasta ģerbonis, veidos ģerboņus arī citiem pagastiem - Kuldīgas novads|website=Kuldīgas novada pašvaldība|date=2021-11-10}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Popes pagasts|Popes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Popes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|02|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-70&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 Popes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Pūres pagasts|Pūres pagasta]]&lt;br /&gt;[[Pūres pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Pures pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Puzes pagasts|Puzes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Puzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Puzes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2016|06|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1253&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 Puzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030163221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]]&lt;br /&gt;[[Raiskuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Rankas pagasts|Rankas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rankas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2013|12|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-223&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 Rankas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011071645/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 |date={{dat|2018|10|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=263769 Par ģerboņu reģistrāciju] 15.01.2014.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Raunas pagasts|Raunas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Raunas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Raunas pagasts COA.svg|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Rembates pagasts|Rembates pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rembates pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rembates pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2013|05|15||bez}}&lt;ref name=&quot;2013-06-07&quot;&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Rendas pagasts|Rendas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rendas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1363|title=Ģerboņu katalogs - Rendas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
|[[Rojas pagasts|Rojas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rojas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rojas pagasts COA.svg‎|x60px]]
|1998. gadā
&lt;br&gt;(pārapstiprināts {{dat|2022|07|20||bez}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1402|title=Ģerboņu katalogs - Rojas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ropažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2022|5=bez|4|5}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1388|title=Ģerboņu katalogs - Ropažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Rubenes pagasts|Rubenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rubenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|[[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rugāju pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rugāju pagasts COA.svg|x60px]]
|2001. gadā&lt;br /&gt;(pārapstiprināts {{dat|2022|05|30||bez}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1392|title=Ģerboņu katalogs - Rugāju pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rundāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rundāles pagasts COA.svg‎|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Salas pagasta (Vidzeme) ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|07|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-38&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 Salas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026151907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Salgales pagasts|Salgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Salgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Salgales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-235&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 Salgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026154433/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Sēmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|10|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-13&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 Sēmes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Sesavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Sesavas pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Siguldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā&lt;ref name=&quot;Siguldasnovads&quot;/&gt;
|-
|[[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skaistkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skrudalienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2013|03|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-206&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 Skrudalienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030110027/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-04-22&quot; /&gt;
|-
|[[Skujenes pagasts|Skujenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Skultes pagasts|Skultes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skultes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png‎|x60px]]
|{{dat|2006|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-15&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 Skultes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Smārdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Smiltenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|10|10||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-43&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 Smiltenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171837/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Snēpeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Staburaga pagasts|Staburaga pagasta]]&lt;br /&gt;[[Staburaga pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Staburaga pagasts COA.svg|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stalbes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2010|10|19||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-128&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 Stalbes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stāmerienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2013|10|24||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-219&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 Stāmerienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-10-31&quot;&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=261475 Par ģerboņu reģistrāciju] 31.10.2013.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stelpes pagasts|Stelpes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stelpes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1365|title=Ģerboņu katalogs - Stelpes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stopiņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2022|4|5|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1387|title=Ģerboņu katalogs - Stopiņu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stradu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stradu pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2018|01|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1290&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 Stradu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030121332/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradi.lv/pagasts-2/|title=Pagasts – Stradu pagasta pārvalde|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Straupes pagasts|Straupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Straupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Straupes pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Strazdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1300&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 Strazdes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701084017/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 |date={{dat|2018|07|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Suntažu pagasts|Suntažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Suntažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Sventes pagasts|Sventes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Sventes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2013|10|24||bez}}&lt;ref name=&quot;2013-10-31&quot; /&gt;
|-
|[[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tārgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|10|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-14&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 Tārgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Taurenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Taurupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/taurupes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tirzas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2018|01|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1289&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 Tirzas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030172634/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ftirzaspagasts%2Fposts%2F1513764225402763%2F|title=Tirzas pagasts – Ieraksti {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tomes pagasts|Tomes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tomes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Tomes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2013|05|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-211&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 Tomes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-06-07&quot; /&gt;
|-
|[[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Trikātas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|06|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-60&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 Trikātas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tumes pagasts|Tumes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tumes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Turlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|x60px]]
||{{dat|1998||||bez}}&lt;ref&gt;Heraldicum: [http://www.heraldicum.ru/latvija/pagasts/turlavas.htm Турлавская волость (Turlavas pagasts)]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ugāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Umurgas pagasts|Umurgas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Umurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Umurgas pagasts COA.svg|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Usmas pagasts|Usmas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Usmas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Usmas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2017|01|10||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1269&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 Usmas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030100544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Užavas pagasts|Užavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Užavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Užavas pagasts COA.svg‎|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-4&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 Užavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vaives pagasts|Vaives pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vaives pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2008|06|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-59&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 Vaives pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Valdgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|x60px]]
|{{dat|2009|03|17||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-79&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 Valdgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valkas pagasts|Valkas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Valkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Valkas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|03|17||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-80&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 Valkas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valles pagasts|Valles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Valles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-3&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 Valles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vandzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2019|4|5||bez}}&lt;ref name=&quot;2019-04-05&quot;&gt;[https://likumi.lv/ta/id/306093 Par ģerboņu reģistrāciju] 05.04.2019.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1319|title=Ģerboņu katalogs - Vandzenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis|title=Talsi - Reģistrēts Vandzenes pagasta ģerbonis|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vārves pagasts|Vārves pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vārves pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vārves pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2016|10|06||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1263&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 Vārves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030162204/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vecpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Vecsaules pagasts|Vecsaules&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vecsaules pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-233&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 Vecsaules pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035504/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vecumnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2001|10|26||bez}}
|-
|[[Veselavas pagasts|Veselavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Veselavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vestienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vestienas pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vidrižu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vidrižu pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2007|07|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-39&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 Vidrižu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vijciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2012|08|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-196&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 Vijciema pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vilces pagasts|Vilces pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vilces pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vilces pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-236&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 Vilces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030165719/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Viļķenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2005|04|03||bez}}&lt;ref&gt;Viļķenes pagasta pārvalde: [http://www.vilkene.lv/par/vesture/ Viļķenes vēsture]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Virbu pagasts|Virbu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Virbu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2018|06|14||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1298|title=Ģerboņu katalogs - Virbu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Talsu novads: [http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ Virbu pagastam – savs ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180623221909/http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ |date={{dat|2018|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vircavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|03|30||bez}}&lt;ref&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 Vircavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Višķu pagasts|Višķu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Višķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|x60px]]
| 2001. gadā&lt;ref&gt;Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zentenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2020|9|22||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1343|title=Ģerboņu katalogs - Zentenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/zentenes-pagasts-ticis-pie-sava-gerbona/|title=Zentenes pagasts ticis pie sava ģerboņa|website=[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas|NTZ]]|access-date=2022-05-26|date=2020-11-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zirņu pagasts|Zirņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zirņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|01|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-30&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 Zirņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ziru pagasts|Ziru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ziru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ziru pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2016|10|06||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1264&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 Ziru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030130534/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zlēku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2017|03|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1270&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 Zlēku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030101912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zosēnu pagasts|Zosēnu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zosēnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zosenu pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā&lt;ref name=&quot;jaunpiebalga&quot;/&gt;
|-
|[[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zvārtavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2007|12|13||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-50&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 Zvārtavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041011/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|}
|}

== Atceltie pagastu ģerboņi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme
|-
|[[Ādažu novads|Ādažu pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]]
|{{dat|1999|7|29|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/28984-kads-bus-jauna-adazu-novada-gerbonis|title=Kāds būs jaunā Ādažu novada ģerbonis?|last=Vēstis”|first=Elita Pētersone, “Ādažu|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Ādažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Alsungas novads|Alsungas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|1999|5=bez}}
|[[Attēls:Alsunga novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Alsungas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Carnikavas novads|Carnikavas pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|45px]]
|{{dat|2002|9|10|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
|[[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Carnikavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Garkalnes novads|Garkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2002|5=bez}}
|[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Garkalnes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]]
|{{dat|2002|05|07||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf Laikraksta «Iecavas Ziņas»  Nr. 14 (881) 05.04.2012.]&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Iecavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Mālpils novads|Mālpils pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mālpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mālpils pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 Mālpils pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Mālpils novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Mārupes novads|Mārupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mārupes pagasts COA.png|45px]]
|{{dat|2001|08|31||bez}}
|[[Attēls:Mārupes novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Mārupes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Ropažu novads|Ropažu pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2004|5=bez}}
|[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Ropažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Skrīveru novads|Skrīveru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Skriveru pagasts.png|45px]]
|{{dat|1998|5=bez}}
|[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Skrīveru novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Stopiņu novads|Stopiņu pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|1997|5=bez}}
|[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Stopiņu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|}

== Skatīt arī ==
{{Commonscat|Coats of arms of parishes of Latvia|Latvijas pagastu ģerboņi}}
* [[Ģerbonis]]
* [[Latvijas ģerbonis]]
* [[Latvijas pagastu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pagastu karogi]]
* [[Latvijas pilsētu ģerboņi]]
* [[Latvijas novadu ģerboņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

{{heraldika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas pagastu ģerboņi| *]]</text>
      <sha1>kgecwesd1yq55v2nfopip4fb5igijpo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666429</id>
      <parentid>3666412</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:29:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģerboņu uzskaitījums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63019" xml:space="preserve">'''Latvijas [[Pagasts|pagastu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]''' sāka ieviesties apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas.

== Ģerboņu uzskaitījums ==
{|
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|[[Abavas pagasts|Abavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Abavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2018|02|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1292&quot;&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 Abavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180606215750/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 |date={{dat|2018|06|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/abavas_pagasta_gerbonis___starptautiski_atzits|title=Talsi - Abavas pagasta ģerbonis – starptautiski atzīts|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Allažu pagasts|Allažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Allažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2002|05|07||bez}}&lt;ref name=&quot;Siguldasnovads&quot;&gt;[[Siguldas novads]]: [https://www.sigulda.lv/public/lat/siguldas_novads1/simboli1/ Simboli]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ances pagasts|Ances pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ances pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2016|06|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1252&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 Ances pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170125151502/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 |date={{dat|2017|01|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Aronas pagasts|Aronas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Aronas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2006|11|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-18&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18 Aronas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031123551/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18|date={{dat|2015|10|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ādažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]]
|2021. gada 27. decembrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1373|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;!-- Ģerboņu katalogā krāsas atšķiras. 
Sudraba laukā zaļa ūdensrozes lapa, tai uzlikts baltās ūdensrozes zieds dabiskā krāsā. --&gt;
|-
|[[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ārlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2019|2|7||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1314&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 Ārlavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213828/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Balgales pagasts|Balgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Balgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Balgales pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2008|10|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-71&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 Balgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031950/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|05|30||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1391|title=Ģerboņu katalogs - Baltinavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Barkavas pagasts|Barkavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Barkavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2018|11|15||bez}}&lt;ref name=&quot;vestnesis-2018-230.2&quot;&gt;[https://vestnesis.lv/ Latvijas Vēstnesis]: [https://vestnesis.lv/op/2018/230.2 Par ģerboņa reģistrāciju] 16.11.2018.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1306|title=Ģerboņu katalogs - Barkavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Bārbeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1366&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis|title=Reģistrēts Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagasta ģerbonis - Bauskas novada pašvaldības iestāde «Vecumnieku apvienības pārvalde»|website=vecumnieki.lv|access-date=2022-05-26|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Bēnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2006|12|18||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-27&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 Bēnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Bērzaunes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Bērzaunes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2010|10|25||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Birzgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|02|11||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |title=LR Kultūras ministrijas lēmums par Birzgales pagasta ģerboni |access-date={{dat|2010|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150156/http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Brantu pagasts|Brantu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Brantu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2008|02|14||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-52&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 Brantu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180812092851/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 |date={{dat|2018|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Braslavas pagasts|Braslavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Braslavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Braslavas pagasts COA.svg‎|x60px]]
|{{dat|2007|11|29||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-48&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 Braslavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035337/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku pagasta]]&lt;br /&gt;[[Brīvzemnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Brīvzemnieku pagasts COA.svg|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Brunavas pagasts|Brunavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Brunavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Brunavas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2007|05|09||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-33&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 Brunavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033004/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Carnikavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|frameless|56x56px]]
|{{dat|2021|12|27||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1374|title=Ģerboņu katalogs - Carnikavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}&lt;/ref&gt;&lt;!--Zelta laukā pazemināts zils galvaspālis; vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi.--&gt;
|-
|[[Cenu pagasts|Cenu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Cenu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Cenu pagasts COA.svg|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ceraukstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|01|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-31&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 Ceraukstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033132/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Codes pagasts|Codes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Codes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Daugmales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2017|04|18||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1272&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 Daugmales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030095525/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dāviņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-234&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 Dāviņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035112/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Demenes pagasts|Demenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Demenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dikļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Drustu pagasts|Drustu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Drustu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dundagas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Dundagas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2007|01|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-29&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 Dundagas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dzelzavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|x60px]]
|
|-
|[[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Dzērbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Džūkstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2006|08|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-11&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 Džūkstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041947/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Elejas pagasts|Elejas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Elejas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Engures pagasts|Engures pagasta]]&lt;br /&gt;[[Engures pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Engures pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ēdoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|2022. gada 30. maijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1394|title=Ģerboņu katalogs - Ēdoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis|title=Ēdoles pagastam savs ģerbonis|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edole.lv/edoles-gerbonis/|title=Ēdoles ģerbonis. – Ēdoles pagasts|last=Celma|first=Aira|access-date=2022-07-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ērgļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ērģemes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|12|13||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-51&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 Ērģemes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226040941/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Gailīšu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2005|08|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-10&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 Gailīšu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226042012/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Gaujienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|09|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-65&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 Gaujienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170426211110/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 |date={{dat|2017|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Garkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2022|5=bez|4|5}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1386|title=Ģerboņu katalogs - Garkalnes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Gudenieku pagasts|Gudenieku  pagasta]]&lt;br /&gt;[[Gudenieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|06|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-83&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83 Gudenieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101094353/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83|date={{dat|2018|11|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ģibuļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2010|10|10||bez}}
|-
|[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Iecavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]]
|2022. gada 24. janvārī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1376|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ilzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|09|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-63&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 Ilzenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043331/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]]&lt;br /&gt;[[Inčukalna pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Inčukalna pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2011|01|07||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-140&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 Inčukalna pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034931/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Inešu pagasts|Inešu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Inešu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Inešu pagasts COA.svg|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]]&lt;br /&gt;[[Īslīces pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|x60px]]
|2006. gadā
|-
|[[Īvandes pagasts|Īvandes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Īvandes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|58x58px]]
|{{dat|2022|07|21||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1403|title=Ģerboņu katalogs - Īvandes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Īves pagasts|Īves pagasta]]&lt;br /&gt;[[Īves pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2017|10|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1281&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 Īves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706175321/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 |date={{dat|2018|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Īves pagastam savs ģerbonis|url=https://www.youtube.com/watch?v=3NGCNZvTRJM|accessdate=2022-05-26|language=lv-LV|author=Talsu Televīzija}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaungulbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|01|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1291&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 Jaungulbenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814172209/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaunlutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|x60px]]
|2000. gadā&lt;ref name=&quot;jaunpiebalga&quot;&gt;[[Jaunpiebalgas novads]]: [http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli Novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170718145510/http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli |date={{dat|2017|07|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jaunpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|x60px]]
|2001. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jersikas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gads&lt;ref&gt;{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jeru pagasts|Jeru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jeru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-8&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 Jeru pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jumpravas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Jumpravas pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Jūrkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Kaives pagasts|Kaives pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kalnciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|x60px]]
|1998. gadā
|-
|[[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kalsnavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2004|11|03||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.kalsnava.lv/pagasta-identitate Kalsnavas pagasta pārvalde: Pagasta identitāte]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kalupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kalupes pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2002|05|07||bez}}
|-
|[[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kārķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2012|03|29||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katvaru pagasts|Katvaru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Katvaru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kaunatas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kaunatas pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kazdangas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kokneses pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kokneses pagasts COA.svg|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kolkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kolkas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2000|07|20||bez}}&lt;ref name=&quot;Kolkaspagasts&quot;&gt;Kolkas pagasts: [http://www.kolka.lv/?page_id=71 Par Kolku]&lt;/ref&gt;&lt;!--Zilā laukā zelta smaile, uz tās pazemināts vairodziņš; zaļš, sudrabs, zils, valsts karoga krāsu samēros.--&gt;
&lt;br&gt;(pārapstiprināts 2022. g. 20. jūlijā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1400|title=Ģerboņu katalogs - Kolkas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Krapes pagasts|Krapes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krapes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|x60px]]
|2006. gada 28. martā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/krapes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krimuldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|x60px]]
|1998. gadā
|-
|[[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krimūnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]]&lt;br /&gt;[[Krustpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kurmāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-6&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Kurmenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1364|title=Ģerboņu katalogs - Kurmenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ķeipenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ķekavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|02|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-77&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/77 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ķūļciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1299&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 Ķūļciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629194217/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 |date={{dat|2018|06|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Laidu pagasts|Laidu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Laidu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Laidzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|x60px]]
|2006. gadā
|-
|[[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lapmežciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Lauberes pagasts|Lauberes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lauberes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/paveiktais-ogres-novada-pagastos-2019-gada|title=Paveiktais Ogres novada pagastos 2019. gadā|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Laucienes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Laucienes pagasts COA.svg|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Launkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|x60px]]
|{{dat|2015|07|15||bez}}&lt;ref name=&quot;Smiltenesnovads&quot;&gt;[[Smiltenes novads]]: [https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ Simbolika]&lt;/ref&gt;&lt;!--Ģerboņa apraksts: Skaldīts: 1. – zaļā laukā raibs dzenis, 2. – sudraba laukā zaļš šaurkrusts.--&gt;
|-
|[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lejasciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lejasciema pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-237&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 Lejasciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180430155957/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 |date={{dat|2018|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lēdmanes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lēdurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|x60px]]
|1997. gadā
|-
|[[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]]&lt;br /&gt;[[Liezēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|x60px]]
|{{dat|2014|03|11}}
|-
|[[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Limbažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png‎|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Litenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2012|04|13||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-179&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 Litenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122114/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lizuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|4|14||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1390|title=Ģerboņu katalogs - Lizuma pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/2022-gada-14-aprili-lizuma-pagasta-gerboni-ieklava-latvijas-gerbonu-registra/|title=2022. gada 14. aprīlī Lizuma pagasta ģerboni iekļāva Latvijas ģerboņu reģistrā – Lizuma pagasts|last=Dārzniece|first=Evita|website=Lizuma pagasts|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lībagu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png‎|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Līvbērzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|07|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-40&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 Līvbērzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101093423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lubes pagasts|Lubes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lubes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2019|2|7||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1313&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 Lubes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/|title=Nevēlas, lai ļaudis Lubes pagastā justos kā nomalē|last=Raks-Lasmane|first=Mārīte|website=Talsu Vēstis|access-date=2022-05-26|date=2019-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Lutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|08|20||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-41&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 Lutriņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ļaudonas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Madlienas pagasts|Madlienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Madlienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Madlienas pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Maltas pagasts|Maltas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Maltas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Maltas pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2010|02|09||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-100&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 Maltas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mārcienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|05|26||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-57&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 Mārcienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mazozolu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Medumu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mērsraga pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|07|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/115.15|title=Par ģerboņu aprakstu parakstīšanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1401|title=Ģerboņu katalogs - Mērsraga pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mētrienas pagasts|Mētrienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mētrienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2012|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-180&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 Mētrienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mežotnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Mežotne parish.png|x60px]]
|{{dat|2007|10|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-42&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 Mežotnes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Mores pagasts|Mores pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mores pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mores pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā&lt;ref name=&quot;Siguldasnovads&quot;/&gt;
|-
|[[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Naujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Naujenes pagasts.png|x60px]]
|1997. gadā
|-
|[[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Nīcas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|26||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1367|title=Ģerboņu katalogs - Nīcas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nica-un-otankos-izstrada-pagastu-gerbonus/|title=Nīcā un Otaņķos izstrādā pagastu ģerboņus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagasta]]&lt;br /&gt;[[Nīkrāces pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|04|14||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-56&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 Nīkrāces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101100909/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Novadnieku pagasts|Novadnieku pagasta]]&lt;br /&gt;[[Novadnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|02|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-78&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 Novadnieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101103126/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ogresgala pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|04|19||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/dome/sezu_tiesraides_video/2018/?page=0&amp;doc=33540 Ogres novada pašvaldības domes sēde 19.04.2018.]{{Novecojusi saite}}:&lt;br/&gt; [http://www.ogresnovads.lv/files/lemumi/2018/19%20aprilis/Par_Ogresgala_pagasta_gerbona_apstiprinasanu_lemums19042018.doc Par Ogres novada pašvaldības Ogresgala pagasta ģerboņa meta apstiprināšanu.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ošupes pagasts|Ošupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ošupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2013|03|20||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-205&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 Ošupes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-04-22&quot;&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Otaņķu pagasts|Otaņķu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Otaņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2022|2|25||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1383|title=Ģerboņu katalogs - Otaņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nica.lv/lv/aktualitates/kadam-but-otanku-pagasta-gerbonim/|title=Aktualitātes » Nīcas novads|website=www.nica.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Padures pagasts|Padures pagasta]]&lt;br /&gt;[[Padures pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Padures pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|02|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-64&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 Padures pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Pāles pagasts|Pāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Pāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Pelču pagasts|Pelču pagasta]]&lt;br /&gt;[[Pelču pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|6|22||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1360|title=Ģerboņu katalogs - Pelču pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem|title=Apstiprināts Rendas pagasta ģerbonis, veidos ģerboņus arī citiem pagastiem - Kuldīgas novads|website=Kuldīgas novada pašvaldība|date=2021-11-10}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Popes pagasts|Popes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Popes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|02|30||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-70&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 Popes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Pūres pagasts|Pūres pagasta]]&lt;br /&gt;[[Pūres pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Pures pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Puzes pagasts|Puzes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Puzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Puzes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2016|06|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1253&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 Puzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030163221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]]&lt;br /&gt;[[Raiskuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|x60px]]
|2001. gadā
|-
|[[Rankas pagasts|Rankas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rankas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2013|12|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-223&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 Rankas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011071645/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 |date={{dat|2018|10|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=263769 Par ģerboņu reģistrāciju] 15.01.2014.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Raunas pagasts|Raunas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Raunas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Raunas pagasts COA.svg|x60px]]
|1999. gadā
|-
|[[Rembates pagasts|Rembates pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rembates pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rembates pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2013|05|15||bez}}&lt;ref name=&quot;2013-06-07&quot;&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Rendas pagasts|Rendas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rendas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1363|title=Ģerboņu katalogs - Rendas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
|-
|[[Rojas pagasts|Rojas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rojas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rojas pagasts COA.svg‎|x60px]]
|1998. gadā
&lt;br&gt;(pārapstiprināts {{dat|2022|07|20||bez}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1402|title=Ģerboņu katalogs - Rojas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ropažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2022|5=bez|4|5}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1388|title=Ģerboņu katalogs - Ropažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Rubenes pagasts|Rubenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rubenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
|[[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rugāju pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rugāju pagasts COA.svg|x60px]]
|2001. gadā&lt;br /&gt;(pārapstiprināts {{dat|2022|05|30||bez}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1392|title=Ģerboņu katalogs - Rugāju pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Rundāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rundāles pagasts COA.svg‎|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Salas pagasta (Vidzeme) ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|07|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-38&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 Salas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026151907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Salgales pagasts|Salgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Salgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Salgales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-235&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 Salgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026154433/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Sēmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|10|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-13&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 Sēmes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Sesavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Sesavas pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Siguldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā&lt;ref name=&quot;Siguldasnovads&quot;/&gt;
|-
|[[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skaistkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skrudalienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2013|03|25||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-206&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 Skrudalienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030110027/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-04-22&quot; /&gt;
|-
|[[Skujenes pagasts|Skujenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā
|-
|[[Skultes pagasts|Skultes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skultes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png‎|x60px]]
|{{dat|2006|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-15&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 Skultes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Smārdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Smiltenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|10|10||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-43&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 Smiltenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171837/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Snēpeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Staburaga pagasts|Staburaga pagasta]]&lt;br /&gt;[[Staburaga pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Staburaga pagasts COA.svg|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stalbes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2010|10|19||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-128&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 Stalbes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stāmerienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2013|10|24||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-219&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 Stāmerienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-10-31&quot;&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=261475 Par ģerboņu reģistrāciju] 31.10.2013.&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stelpes pagasts|Stelpes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stelpes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2021|10|20||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1365|title=Ģerboņu katalogs - Stelpes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stopiņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2022|4|5|5=bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1387|title=Ģerboņu katalogs - Stopiņu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Stradu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Stradu pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2018|01|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1290&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 Stradu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030121332/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradi.lv/pagasts-2/|title=Pagasts – Stradu pagasta pārvalde|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Straupes pagasts|Straupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Straupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Straupes pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Strazdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|x60px]]
|{{dat|2018|06|27||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1300&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 Strazdes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701084017/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 |date={{dat|2018|07|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Suntažu pagasts|Suntažu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Suntažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Sventes pagasts|Sventes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Sventes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2013|10|24||bez}}&lt;ref name=&quot;2013-10-31&quot; /&gt;
|-
|[[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tārgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|10|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-14&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 Tārgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Taurenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Taurupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png|x60px]]
|2004. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/taurupes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tirzas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2018|01|16||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1289&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 Tirzas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030172634/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ftirzaspagasts%2Fposts%2F1513764225402763%2F|title=Tirzas pagasts – Ieraksti {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tomes pagasts|Tomes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tomes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Tomes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2013|05|15||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-211&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 Tomes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2013-06-07&quot; /&gt;
|-
|[[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Trikātas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2008|06|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-60&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 Trikātas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tumes pagasts|Tumes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Tumes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Turlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|x60px]]
||{{dat|1998||||bez}}&lt;ref&gt;Heraldicum: [http://www.heraldicum.ru/latvija/pagasts/turlavas.htm Турлавская волость (Turlavas pagasts)]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ugāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Umurgas pagasts|Umurgas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Umurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Umurgas pagasts COA.svg|x60px]]
|2005. gadā
|-
|[[Usmas pagasts|Usmas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Usmas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Usmas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2017|01|10||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1269&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 Usmas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030100544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Užavas pagasts|Užavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Užavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Užavas pagasts COA.svg‎|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-4&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 Užavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vaives pagasts|Vaives pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vaives pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2008|06|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-59&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 Vaives pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]]&lt;br /&gt;[[Valdgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|x60px]]
|{{dat|2009|03|17||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-79&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 Valdgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valkas pagasts|Valkas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Valkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Valkas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2009|03|17||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-80&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 Valkas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Valles pagasts|Valles pagasta]]&lt;br /&gt;[[Valles pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-3&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 Valles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vandzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2019|4|5||bez}}&lt;ref name=&quot;2019-04-05&quot;&gt;[https://likumi.lv/ta/id/306093 Par ģerboņu reģistrāciju] 05.04.2019.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1319|title=Ģerboņu katalogs - Vandzenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis|title=Talsi - Reģistrēts Vandzenes pagasta ģerbonis|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vārves pagasts|Vārves pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vārves pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vārves pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2016|10|06||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1263&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 Vārves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030162204/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vecpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|x60px]]
|2002. gadā
|-
|[[Vecsaules pagasts|Vecsaules&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vecsaules pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-233&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 Vecsaules pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035504/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku&amp;nbsp;pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vecumnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|x60px]]
|{{dat|2001|10|26||bez}}
|-
|[[Veselavas pagasts|Veselavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Veselavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|x60px]]
|2003. gadā
|-
|[[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vestienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vestienas pagasts.png|x60px]]
|2000. gadā
|-
|[[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vidrižu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vidrižu pagasts COA.svg|x60px]]
|{{dat|2007|07|03||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-39&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 Vidrižu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vijciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2012|08|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-196&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 Vijciema pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vilces pagasts|Vilces pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vilces pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Vilces pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2015|05|12||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-236&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 Vilces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030165719/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Viļķenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2005|04|03||bez}}&lt;ref&gt;Viļķenes pagasta pārvalde: [http://www.vilkene.lv/par/vesture/ Viļķenes vēsture]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Virbu pagasts|Virbu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Virbu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2018|06|14||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1298|title=Ģerboņu katalogs - Virbu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Talsu novads: [http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ Virbu pagastam – savs ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180623221909/http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ |date={{dat|2018|06|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Vircavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|03|30||bez}}&lt;ref&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 Vircavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Višķu pagasts|Višķu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Višķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|x60px]]
| 2001. gadā&lt;ref&gt;Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu]&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zentenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2020|9|22||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1343|title=Ģerboņu katalogs - Zentenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/zentenes-pagasts-ticis-pie-sava-gerbona/|title=Zentenes pagasts ticis pie sava ģerboņa|website=[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas|NTZ]]|access-date=2022-05-26|date=2020-11-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zirņu pagasts|Zirņu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zirņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2007|01|05||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-30&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 Zirņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Ziru pagasts|Ziru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Ziru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Ziru pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2016|10|06||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1264&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 Ziru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030130534/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zlēku pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|x60px]]
|{{dat|2017|03|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1270&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 Zlēku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030101912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zosēnu pagasts|Zosēnu pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zosēnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zosenu pagasts.png|x60px]]
|1999. gadā&lt;ref name=&quot;jaunpiebalga&quot;/&gt;
|-
|[[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Zvārtavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]]
|{{dat|2007|12|13||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-50&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 Zvārtavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041011/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|}
|}

== Atceltie pagastu ģerboņi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme
|-
|[[Ādažu novads|Ādažu pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]]
|{{dat|1999|7|29|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/28984-kads-bus-jauna-adazu-novada-gerbonis|title=Kāds būs jaunā Ādažu novada ģerbonis?|last=Vēstis”|first=Elita Pētersone, “Ādažu|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Ādažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Alsungas novads|Alsungas pagasta]]&lt;br /&gt;[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|1999|5=bez}}
|[[Attēls:Alsunga novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Alsungas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Carnikavas novads|Carnikavas pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|45px]]
|{{dat|2002|9|10|5=bez}}&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
|[[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Carnikavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Garkalnes novads|Garkalnes pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2002|5=bez}}
|[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Garkalnes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]]
|{{dat|2002|05|07||bez}}&lt;ref&gt;[http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf Laikraksta «Iecavas Ziņas»  Nr. 14 (881) 05.04.2012.]&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Iecavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Mālpils novads|Mālpils pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mālpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mālpils pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2006|07|31||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-1&quot;&gt;Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 Mālpils pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Mālpils novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Mārupes novads|Mārupes pagasta]]&lt;br /&gt;[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Mārupes pagasts COA.png|45px]]
|{{dat|2001|08|31||bez}}
|[[Attēls:Mārupes novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Mārupes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Ropažu novads|Ropažu pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|2004|5=bez}}
|[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Ropažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Skrīveru novads|Skrīveru pagasta]]&lt;br /&gt;[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Skriveru pagasts.png|45px]]
|{{dat|1998|5=bez}}
|[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Skrīveru novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|-
|[[Stopiņu novads|Stopiņu pagasta]]&lt;br /&gt;ģerbonis
|[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]]
|{{dat|1997|5=bez}}
|[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|45px]]
|&lt;small&gt;Pagasts [[Stopiņu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]&lt;/small&gt;
|}

== Skatīt arī ==
{{Commonscat|Coats of arms of parishes of Latvia|Latvijas pagastu ģerboņi}}
* [[Ģerbonis]]
* [[Latvijas ģerbonis]]
* [[Latvijas pagastu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pagastu karogi]]
* [[Latvijas pilsētu ģerboņi]]
* [[Latvijas novadu ģerboņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

{{heraldika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas pagastu ģerboņi| *]]</text>
      <sha1>fky1yf4qq329n9psmhgnta4fwq5o0nr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas pilsētu ģerboņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94394</id>
    <revision>
      <id>3666446</id>
      <parentid>3665558</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:47:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <comment>Republikas pilsētas → Valstspilsētas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18570" xml:space="preserve">'''Latvijas pilsētu ģerboņi''' ir [[pilsēta]]s tiesības ieguvušu apdzīvoto vietu oficiāli simboli. [[Ģerbonis|Ģerboņus]] [[Latvija]]s pilsētām sāka piešķirt pēc [[vācieši|vācu]] iebrukuma 13. gadsimtā un apmetņu dibināšanas. Ģerbonis parasti pilsētai parasti tika piešķirts vienlaicīgi ar pilsētas statusu. Tos piešķīra tās zemes pārvaldītājs, kurā pilsēta ietilpa. Vecākais zināmais Latvijas pilsētas ģerbonis varētu būt ar 1225. gadu datētais [[Rīga]]s pilsētas [[zīmogs]]. Laika gaitā lielākā daļa piešķirto ģerboņu ir mainījuši savu izskatu un aprakstu.&lt;ref&gt;Latvijas ģerboņu grāmata. Vilnis Purēns. &quot;Preses nams&quot;, Rīga, 1993&lt;/ref&gt;

== Ģerboņu uzskaitījums ==

=== Valstspilsētas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Pilsēta!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
| [[Daugavpils]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Daugavpils location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|x100px]]
| [[Daugavpils ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1925n269{{!}}article:DIVL10{{!}}page:1{{!}}block:P1_TB00003{{!}}issueType:P |title=Valsts prezidenta lēmums 1925. g. 31. oktobrī. &quot;Valdības vēstnesis&quot;, 01.12.1925., Nr. 269, 1. lpp. |access-date=06.08.2020 |archive-date=03.02.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1925n269{{!}}article:DIVL10{{!}}page:1{{!}}block:P1_TB00003{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2006|10|16||bez}}.&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-12&quot;&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/12 Daugavpils pilsētas ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180810104144/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/12 |date={{dat|2018|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais Daugavpils ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, atjaunots 1990. gada 21. jūnijā, bet saskaņā ar 2004. gadā pieņemto &quot;Ģerboņu likumu&quot;, 2007. gada 14. aprīlī ir ierakstīts Latvijas Republikas Ģerboņu reģistrā.
|-
| [[Jēkabpils]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Jēkabpils location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|103x103px]]
| [[Jēkabpils ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2008|12|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-73&quot;&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/73 Jēkabpils pilsētas ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181123182939/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/73|date={{dat|2018|11|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jelgava]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Jelgava location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|87x87px]]
| [[Jelgavas ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2013|02|21||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/203|title=Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
; Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis
: Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2016|12|13||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1265|title=Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jūrmala]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Jūrmala location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|98x98px]]
| [[Jūrmalas ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}} kā [[Rīgas Jūrmala]]s ģerbonis.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt;
|-
| [[Liepāja]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Liepāja location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|102x102px]]
| [[Liepājas ģerbonis]]
Apstiprināts četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas 1625. gada 22. martā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/pilsetas-simbolika/|title=Liepājas simbolika|last=|first=|website=Liepājas pašvaldības administrācija|access-date=2020-08-06|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārapstiprināts {{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
|[[Ogre]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ogre location Latvia.svg|center|150x150px]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Ogre.svg|center|98x98px]]
|[[Ogres ģerbonis]]
{{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/|title=Ogres novada simboli|access-date={{dat|2011|02|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110317003117/http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/|archivedate={{dat|2011|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Rēzekne]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Rēzekne location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|x100px]]
| [[Rēzeknes ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2008|12|08||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/72|title=Ģerboņu katalogs - Rēzeknes pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Rīga]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Riga location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|169x169px]]
| [[Rīgas ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums {{dat|2011|01|07||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/144|title=Ģerboņu katalogs - Rīgas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Valmiera]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Valmiera location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|x100px]]
| [[Valmieras ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt;
|-
| [[Ventspils]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Ventspils location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|x100px]]
| [[Ventspils ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/160|title=Ģerboņu katalogs - Ventspils pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Novadu pilsētas ===
{|
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Ainaži|Ainažu]] [[Ainažu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ainazi COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Aizkraukle]]s [[Aizkraukles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Aizpute]]s [[Aizputes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Aknīste]]s [[Aknīstes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Akniste COA.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Aloja]]s [[Alojas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Aloja.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Alūksne]]s [[Alūksnes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Ape]]s [[Apes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ape COA.svg|center|90x55px]]
|{{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot;&gt;[http://heraldicum.ru/latvija/texts/1938_towns.doc Latvijas Valsts prezidenta 169. lēmums, 21.10.1938.]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Auce]]s [[Auces ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Auce COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Baldone]]s [[Baldones ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Baldone COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1999|4|25||bez}}
|-
| [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] [[Baložu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā&lt;ref&gt;[http://www.kekavasnovads.lv/pub/index.php?id=220 Baložu vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121015081134/http://kekavasnovads.lv/pub/index.php?id=220 |date={{dat|2012|10|15||bez}} }} ''kekavasnovads.lv''&lt;/ref&gt;
|-
| [[Balvi|Balvu]] [[Balvu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Bauska]]s [[Bauskas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Bauska COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Brocēni|Brocēnu]] [[Brocēnu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|90x55px]]
| 2000. gadā
|-
| [[Cēsis|Cēsu]] [[Cēsu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Cesis COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Cesvaine]]s [[Cesvaines ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Cesvaine.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Dagda]]s [[Dagdas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Dobele]]s [[Dobeles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Dobele COA.svg‎|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Durbe]]s [[Durbes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Durbe COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Grobiņa]]s [[Grobiņas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Grobina COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Gulbene]]s [[Gulbenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Ikšķile]]s [[Ikšķiles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|90x55px]]
| 1996. gadā
|-
| [[Iecava]]s [[Iecavas pilsētas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|90x55px]]
| {{dat|2022|7|1||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1397|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-03}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ilūkste]]s [[Ilūkstes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Jaunjelgava]]s [[Jaunjelgavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Kandava]]s [[Kandavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Kandava COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Kārsava]]s [[Kārsavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Karsava COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Krāslava]]s [[Krāslavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Kuldīga]]s [[Kuldīgas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Ķegums|Ķeguma]] [[Ķeguma ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Kegums COA.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Lielvārde]]s [[Lielvārdes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Līgatne]]s [[Līgatnes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ligatne COA.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Limbaži|Limbažu]] [[Limbažu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Līvāni|Līvānu]] [[Līvānu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Livani COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}.&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt; atjaunots: 1996. gadā&lt;ref&gt;{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Lubāna]]s [[Lubānas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Lubāna.svg|center|90x55px]]
| 2000. gada 10. oktobrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lubana.lv/index.php/lv/homepage/lubanas-pilseta-2|title=Lubānas apvienības pārvalde - Simbolika|website=www.lubana.lv|access-date=2021-11-17}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ludza]]s [[Ludzas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ludza COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Madona]]s [[Madonas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Mazsalaca]]s [[Mazsalacas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Mazsalaca COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1936|6|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1936g&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1936/07/03/085-VVS-1936-07-03-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1936N146_001.PDF Saeimas kārtības rullis. &quot;Valdības vēstnesis&quot;, 03.07.1936., Nr. 146, 7. lpp.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Olaine]]s [[Olaines ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Olaine COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olaine.lv/vesture|title=Olaines pilsētas vēsture|publisher=Olaines pašvaldība|accessdate={{dat|2016|7|28||bez}}|archive-date={{dat|2011|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110629001307/http://www.olaine.lv/vesture}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Pāvilosta]]s [[Pāvilostas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Pāvilosta.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1997|11|21||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pavilosta.lv/lv/trismsunatpt/apskatesobjekti/pavilosta|title=Pāvilostas vēsture|publisher=pavilosta.lv|accessdate={{dat|2016|11|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
|-
| [[Piltene]]s [[Piltenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Piltene COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Pļaviņas|Pļaviņu]] [[Pļaviņu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1936|6|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1936g&quot; /&gt;
|-
| [[Preiļi|Preiļu]] [[Preiļu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Priekule]]s [[Priekules ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Rūjiena]]s [[Rūjienas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Sabile]]s [[Sabiles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Sabile COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Salacgrīva]]s [[Salacgrīvas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Salaspils]] [[Salaspils ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|90x55px]]
| 1996. gadā
|-
| [[Saldus]] [[Saldus ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Saldus COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Seda]]s [[Sedas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Seda COA.svg|center|90x55px]]
| 2002. gadā&lt;ref name=&quot;vestnesis-id66155&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/66155 Latvijas Vēstnesis 10.09.2002., Nr. 128 (2703): «Ar savu zīmi visas pasaules priekšā»]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Sigulda]]s [[Siguldas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Skrunda]]s [[Skrundas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Smiltene]]s [[Smiltenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Staicele]]s [[Staiceles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Staicele COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Stende]]s [[Stendes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Stende COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|2000|10|10||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stendesskola.lv/lv/jaunumi/9-stendes-jaunumi|title=Mūsu Stende|publisher=Stendes pamatskola|accessdate={{dat|2017|8|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Strenči|Strenču]] [[Strenču ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Strenci COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Subate]]s [[Subates ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Subate COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Talsi|Talsu]] [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Tukums|Tukuma]] [[Tukuma ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Valdemārpils]] [[Valdemārpils ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Valdemārpils.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Valka]]s [[Valkas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Vangaži|Vangažu]] [[Vangažu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1995|2|17||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/old_docs/vangazi_gerbonis.doc|title=VANGAŽU PAŠVALDĪBAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR. 11/2005|publisher=Vangažu pašvaldība (DOC)|accessdate={{dat|2017|8|23||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Varakļāni|Varakļānu]] [[Varakļānu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Viesīte]]s [[Viesītes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Viesite COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Viļaka]]s [[Viļakas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Viļakas pilsētas ģerbonis.svg|center|90x55px]]
| 1996. gadā
|-
| [[Viļāni|Viļānu]] [[Viļānu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Zilupe]]s [[Zilupes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Zilupe COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|}
|}

== Skatīt arī ==
{{Commonscat|Coats of arms of cities of Latvia|Latvijas pilsētu ģerboņi}} 
* [[Ģerbonis]]
* [[Latvijas ģerbonis]]
* [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas pagastu ģerboņi]]
* [[Latvijas novadu ģerboņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{heraldika-aizmetnis}}

{{Latvijas pilsētu ģerboņi}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi| ]]</text>
      <sha1>5frbb2vppki7x3f3wpx7ka0iuforhje</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666465</id>
      <parentid>3666446</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:16:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <comment>Bijušās pilsētas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20183" xml:space="preserve">'''Latvijas pilsētu ģerboņi''' ir [[pilsēta]]s tiesības ieguvušu apdzīvoto vietu oficiāli simboli. [[Ģerbonis|Ģerboņus]] [[Latvija]]s pilsētām sāka piešķirt pēc [[vācieši|vācu]] iebrukuma 13. gadsimtā un apmetņu dibināšanas. Ģerbonis parasti pilsētai parasti tika piešķirts vienlaicīgi ar pilsētas statusu. Tos piešķīra tās zemes pārvaldītājs, kurā pilsēta ietilpa. Vecākais zināmais Latvijas pilsētas ģerbonis varētu būt ar 1225. gadu datētais [[Rīga]]s pilsētas [[zīmogs]]. Laika gaitā lielākā daļa piešķirto ģerboņu ir mainījuši savu izskatu un aprakstu.&lt;ref&gt;Latvijas ģerboņu grāmata. Vilnis Purēns. &quot;Preses nams&quot;, Rīga, 1993&lt;/ref&gt;

== Ģerboņu uzskaitījums ==

=== Valstspilsētas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Pilsēta!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
| [[Daugavpils]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Daugavpils location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|x100px]]
| [[Daugavpils ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1925n269{{!}}article:DIVL10{{!}}page:1{{!}}block:P1_TB00003{{!}}issueType:P |title=Valsts prezidenta lēmums 1925. g. 31. oktobrī. &quot;Valdības vēstnesis&quot;, 01.12.1925., Nr. 269, 1. lpp. |access-date=06.08.2020 |archive-date=03.02.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1925n269{{!}}article:DIVL10{{!}}page:1{{!}}block:P1_TB00003{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2006|10|16||bez}}.&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-12&quot;&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/12 Daugavpils pilsētas ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180810104144/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/12 |date={{dat|2018|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais Daugavpils ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, atjaunots 1990. gada 21. jūnijā, bet saskaņā ar 2004. gadā pieņemto &quot;Ģerboņu likumu&quot;, 2007. gada 14. aprīlī ir ierakstīts Latvijas Republikas Ģerboņu reģistrā.
|-
| [[Jēkabpils]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Jēkabpils location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|103x103px]]
| [[Jēkabpils ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2008|12|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-73&quot;&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/73 Jēkabpils pilsētas ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181123182939/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/73|date={{dat|2018|11|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jelgava]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Jelgava location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|87x87px]]
| [[Jelgavas ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2013|02|21||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/203|title=Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
; Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis
: Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2016|12|13||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1265|title=Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jūrmala]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Jūrmala location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|98x98px]]
| [[Jūrmalas ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}} kā [[Rīgas Jūrmala]]s ģerbonis.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt;
|-
| [[Liepāja]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Liepāja location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|102x102px]]
| [[Liepājas ģerbonis]]
Apstiprināts četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas 1625. gada 22. martā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/pilsetas-simbolika/|title=Liepājas simbolika|last=|first=|website=Liepājas pašvaldības administrācija|access-date=2020-08-06|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārapstiprināts {{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
|[[Ogre]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ogre location Latvia.svg|center|150x150px]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Ogre.svg|center|98x98px]]
|[[Ogres ģerbonis]]
{{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/|title=Ogres novada simboli|access-date={{dat|2011|02|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110317003117/http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/|archivedate={{dat|2011|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Rēzekne]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Rēzekne location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|x100px]]
| [[Rēzeknes ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2008|12|08||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/72|title=Ģerboņu katalogs - Rēzeknes pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Rīga]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Riga location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|169x169px]]
| [[Rīgas ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums {{dat|2011|01|07||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/144|title=Ģerboņu katalogs - Rīgas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Valmiera]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Valmiera location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|x100px]]
| [[Valmieras ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt;
|-
| [[Ventspils]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Ventspils location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|x100px]]
| [[Ventspils ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/160|title=Ģerboņu katalogs - Ventspils pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Novadu pilsētas ===
{|
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Ainaži|Ainažu]] [[Ainažu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ainazi COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Aizkraukle]]s [[Aizkraukles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Aizpute]]s [[Aizputes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Aknīste]]s [[Aknīstes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Akniste COA.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Aloja]]s [[Alojas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Aloja.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Alūksne]]s [[Alūksnes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Ape]]s [[Apes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ape COA.svg|center|90x55px]]
|{{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot;&gt;[http://heraldicum.ru/latvija/texts/1938_towns.doc Latvijas Valsts prezidenta 169. lēmums, 21.10.1938.]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Auce]]s [[Auces ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Auce COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Baldone]]s [[Baldones ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Baldone COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1999|4|25||bez}}
|-
| [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] [[Baložu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā&lt;ref&gt;[http://www.kekavasnovads.lv/pub/index.php?id=220 Baložu vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121015081134/http://kekavasnovads.lv/pub/index.php?id=220 |date={{dat|2012|10|15||bez}} }} ''kekavasnovads.lv''&lt;/ref&gt;
|-
| [[Balvi|Balvu]] [[Balvu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Bauska]]s [[Bauskas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Bauska COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Brocēni|Brocēnu]] [[Brocēnu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|90x55px]]
| 2000. gadā
|-
| [[Cēsis|Cēsu]] [[Cēsu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Cesis COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Cesvaine]]s [[Cesvaines ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Cesvaine.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Dagda]]s [[Dagdas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Dobele]]s [[Dobeles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Dobele COA.svg‎|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Durbe]]s [[Durbes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Durbe COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Grobiņa]]s [[Grobiņas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Grobina COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Gulbene]]s [[Gulbenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Ikšķile]]s [[Ikšķiles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|90x55px]]
| 1996. gadā
|-
| [[Iecava]]s [[Iecavas pilsētas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|90x55px]]
| {{dat|2022|7|1||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1397|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-03}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ilūkste]]s [[Ilūkstes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Jaunjelgava]]s [[Jaunjelgavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Kandava]]s [[Kandavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Kandava COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Kārsava]]s [[Kārsavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Karsava COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Krāslava]]s [[Krāslavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Kuldīga]]s [[Kuldīgas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Ķegums|Ķeguma]] [[Ķeguma ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Kegums COA.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Lielvārde]]s [[Lielvārdes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Līgatne]]s [[Līgatnes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ligatne COA.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Limbaži|Limbažu]] [[Limbažu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Līvāni|Līvānu]] [[Līvānu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Livani COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}.&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt; atjaunots: 1996. gadā&lt;ref&gt;{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Lubāna]]s [[Lubānas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Lubāna.svg|center|90x55px]]
| 2000. gada 10. oktobrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lubana.lv/index.php/lv/homepage/lubanas-pilseta-2|title=Lubānas apvienības pārvalde - Simbolika|website=www.lubana.lv|access-date=2021-11-17}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ludza]]s [[Ludzas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ludza COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Madona]]s [[Madonas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Mazsalaca]]s [[Mazsalacas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Mazsalaca COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1936|6|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1936g&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1936/07/03/085-VVS-1936-07-03-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1936N146_001.PDF Saeimas kārtības rullis. &quot;Valdības vēstnesis&quot;, 03.07.1936., Nr. 146, 7. lpp.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Olaine]]s [[Olaines ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Olaine COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olaine.lv/vesture|title=Olaines pilsētas vēsture|publisher=Olaines pašvaldība|accessdate={{dat|2016|7|28||bez}}|archive-date={{dat|2011|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110629001307/http://www.olaine.lv/vesture}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Pāvilosta]]s [[Pāvilostas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Pāvilosta.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1997|11|21||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pavilosta.lv/lv/trismsunatpt/apskatesobjekti/pavilosta|title=Pāvilostas vēsture|publisher=pavilosta.lv|accessdate={{dat|2016|11|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
|-
| [[Piltene]]s [[Piltenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Piltene COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Pļaviņas|Pļaviņu]] [[Pļaviņu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1936|6|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1936g&quot; /&gt;
|-
| [[Preiļi|Preiļu]] [[Preiļu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Priekule]]s [[Priekules ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Rūjiena]]s [[Rūjienas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Sabile]]s [[Sabiles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Sabile COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Salacgrīva]]s [[Salacgrīvas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Salaspils]] [[Salaspils ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|90x55px]]
| 1996. gadā
|-
| [[Saldus]] [[Saldus ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Saldus COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Seda]]s [[Sedas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Seda COA.svg|center|90x55px]]
| 2002. gadā&lt;ref name=&quot;vestnesis-id66155&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/66155 Latvijas Vēstnesis 10.09.2002., Nr. 128 (2703): «Ar savu zīmi visas pasaules priekšā»]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Sigulda]]s [[Siguldas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Skrunda]]s [[Skrundas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Smiltene]]s [[Smiltenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Staicele]]s [[Staiceles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Staicele COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Stende]]s [[Stendes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Stende COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|2000|10|10||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stendesskola.lv/lv/jaunumi/9-stendes-jaunumi|title=Mūsu Stende|publisher=Stendes pamatskola|accessdate={{dat|2017|8|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Strenči|Strenču]] [[Strenču ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Strenci COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Subate]]s [[Subates ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Subate COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Talsi|Talsu]] [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Tukums|Tukuma]] [[Tukuma ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Valdemārpils]] [[Valdemārpils ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Valdemārpils.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Valka]]s [[Valkas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Vangaži|Vangažu]] [[Vangažu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1995|2|17||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/old_docs/vangazi_gerbonis.doc|title=VANGAŽU PAŠVALDĪBAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR. 11/2005|publisher=Vangažu pašvaldība (DOC)|accessdate={{dat|2017|8|23||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Varakļāni|Varakļānu]] [[Varakļānu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Viesīte]]s [[Viesītes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Viesite COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Viļaka]]s [[Viļakas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Viļakas pilsētas ģerbonis.svg|center|90x55px]]
| 1996. gadā
|-
| [[Viļāni|Viļānu]] [[Viļānu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Zilupe]]s [[Zilupes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Zilupe COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|}
|}

=== Bijušās pilsētas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Pitalova|Abrenes]] [[Abrenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Abrene COA.svg|center|54x54px]]
| {{dat|1938|10|21||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas ģerboņu līnijas - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Gostiņi|Gostiņu]] [[Gostiņu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Gostini COA.svg|center|56x56px]]
| {{dat|1938|10|21||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] [[Grīvas ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Griva COA.svg|center|55x55px]]
|{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Kalnciems|Kalnciema]] [[Kalnciema ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|54x54px]]
|1998. gadā
|-
|[[Krustpils]] [[Krustpils ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Krustpils COA.svg|center|55x55px]]
|{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Ķemeri|Ķemeru]] [[Ķemeru ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kemeri COA.svg|center|57x57px]]
|{{dat|1938|10|21||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Lejasciems|Lejasciema]] [[Lejasciema ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms Lejasciems.svg|center|55x55px]]
|{{dat|1938|10|21||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalas]] [[Jūrmalas ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:WappenJurmala.png|center|55x55px]]
|{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] [[Slokas ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Sloka COA.svg|center|56x56px]]
|{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|}
== Skatīt arī ==
{{Commonscat|Coats of arms of cities of Latvia|Latvijas pilsētu ģerboņi}} 
* [[Ģerbonis]]
* [[Latvijas ģerbonis]]
* [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas pagastu ģerboņi]]
* [[Latvijas novadu ģerboņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{heraldika-aizmetnis}}

{{Latvijas pilsētu ģerboņi}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi| ]]</text>
      <sha1>sd8hnm5x016wtsdcauao8ic8cxlanhu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666481</id>
      <parentid>3666465</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:56:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <comment>/* Bijušās pilsētas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20197" xml:space="preserve">'''Latvijas pilsētu ģerboņi''' ir [[pilsēta]]s tiesības ieguvušu apdzīvoto vietu oficiāli simboli. [[Ģerbonis|Ģerboņus]] [[Latvija]]s pilsētām sāka piešķirt pēc [[vācieši|vācu]] iebrukuma 13. gadsimtā un apmetņu dibināšanas. Ģerbonis parasti pilsētai parasti tika piešķirts vienlaicīgi ar pilsētas statusu. Tos piešķīra tās zemes pārvaldītājs, kurā pilsēta ietilpa. Vecākais zināmais Latvijas pilsētas ģerbonis varētu būt ar 1225. gadu datētais [[Rīga]]s pilsētas [[zīmogs]]. Laika gaitā lielākā daļa piešķirto ģerboņu ir mainījuši savu izskatu un aprakstu.&lt;ref&gt;Latvijas ģerboņu grāmata. Vilnis Purēns. &quot;Preses nams&quot;, Rīga, 1993&lt;/ref&gt;

== Ģerboņu uzskaitījums ==

=== Valstspilsētas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Pilsēta!!Ģerbonis!!Apstiprināts
|-
| [[Daugavpils]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Daugavpils location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|x100px]]
| [[Daugavpils ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1925n269{{!}}article:DIVL10{{!}}page:1{{!}}block:P1_TB00003{{!}}issueType:P |title=Valsts prezidenta lēmums 1925. g. 31. oktobrī. &quot;Valdības vēstnesis&quot;, 01.12.1925., Nr. 269, 1. lpp. |access-date=06.08.2020 |archive-date=03.02.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1925n269{{!}}article:DIVL10{{!}}page:1{{!}}block:P1_TB00003{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2006|10|16||bez}}.&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-12&quot;&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/12 Daugavpils pilsētas ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180810104144/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/12 |date={{dat|2018|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais Daugavpils ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, atjaunots 1990. gada 21. jūnijā, bet saskaņā ar 2004. gadā pieņemto &quot;Ģerboņu likumu&quot;, 2007. gada 14. aprīlī ir ierakstīts Latvijas Republikas Ģerboņu reģistrā.
|-
| [[Jēkabpils]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Jēkabpils location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|103x103px]]
| [[Jēkabpils ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2008|12|08||bez}}&lt;ref name=&quot;kulturaskarte-73&quot;&gt;[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/73 Jēkabpils pilsētas ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181123182939/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/73|date={{dat|2018|11|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jelgava]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Jelgava location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|87x87px]]
| [[Jelgavas ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2013|02|21||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/203|title=Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
; Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis
: Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2016|12|13||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1265|title=Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Jūrmala]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Jūrmala location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|98x98px]]
| [[Jūrmalas ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}} kā [[Rīgas Jūrmala]]s ģerbonis.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt;
|-
| [[Liepāja]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Liepāja location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|102x102px]]
| [[Liepājas ģerbonis]]
Apstiprināts četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas 1625. gada 22. martā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/pilsetas-simbolika/|title=Liepājas simbolika|last=|first=|website=Liepājas pašvaldības administrācija|access-date=2020-08-06|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārapstiprināts {{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
|[[Ogre]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Ogre location Latvia.svg|center|150x150px]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Ogre.svg|center|98x98px]]
|[[Ogres ģerbonis]]
{{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/|title=Ogres novada simboli|access-date={{dat|2011|02|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110317003117/http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/|archivedate={{dat|2011|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Rēzekne]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Rēzekne location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|x100px]]
| [[Rēzeknes ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums: {{dat|2008|12|08||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/72|title=Ģerboņu katalogs - Rēzeknes pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Rīga]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Riga location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|169x169px]]
| [[Rīgas ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}.&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt; Lēmuma pieņemšanas datums {{dat|2011|01|07||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/144|title=Ģerboņu katalogs - Rīgas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Valmiera]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Valmiera location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|x100px]]
| [[Valmieras ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt;
|-
| [[Ventspils]]&lt;br/&gt; [[Attēls:Ventspils location Latvia.svg|center|150px]]
| [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|x100px]]
| [[Ventspils ģerbonis]]
{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/160|title=Ģerboņu katalogs - Ventspils pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2020-08-06}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Novadu pilsētas ===
{|
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Ainaži|Ainažu]] [[Ainažu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ainazi COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Aizkraukle]]s [[Aizkraukles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Aizpute]]s [[Aizputes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Aknīste]]s [[Aknīstes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Akniste COA.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Aloja]]s [[Alojas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Aloja.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Alūksne]]s [[Alūksnes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Ape]]s [[Apes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ape COA.svg|center|90x55px]]
|{{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot;&gt;[http://heraldicum.ru/latvija/texts/1938_towns.doc Latvijas Valsts prezidenta 169. lēmums, 21.10.1938.]&lt;/ref&gt;
|-
| [[Auce]]s [[Auces ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Auce COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Baldone]]s [[Baldones ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Baldone COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1999|4|25||bez}}
|-
| [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] [[Baložu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā&lt;ref&gt;[http://www.kekavasnovads.lv/pub/index.php?id=220 Baložu vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121015081134/http://kekavasnovads.lv/pub/index.php?id=220 |date={{dat|2012|10|15||bez}} }} ''kekavasnovads.lv''&lt;/ref&gt;
|-
| [[Balvi|Balvu]] [[Balvu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Bauska]]s [[Bauskas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Bauska COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Brocēni|Brocēnu]] [[Brocēnu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|90x55px]]
| 2000. gadā
|-
| [[Cēsis|Cēsu]] [[Cēsu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Cesis COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Cesvaine]]s [[Cesvaines ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Cesvaine.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Dagda]]s [[Dagdas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Dobele]]s [[Dobeles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Dobele COA.svg‎|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Durbe]]s [[Durbes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Durbe COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Grobiņa]]s [[Grobiņas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Grobina COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Gulbene]]s [[Gulbenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Ikšķile]]s [[Ikšķiles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|90x55px]]
| 1996. gadā
|-
| [[Iecava]]s [[Iecavas pilsētas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|90x55px]]
| {{dat|2022|7|1||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1397|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pilsētas ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-03}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ilūkste]]s [[Ilūkstes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Jaunjelgava]]s [[Jaunjelgavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Kandava]]s [[Kandavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Kandava COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Kārsava]]s [[Kārsavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Karsava COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Krāslava]]s [[Krāslavas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Kuldīga]]s [[Kuldīgas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Ķegums|Ķeguma]] [[Ķeguma ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Kegums COA.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Lielvārde]]s [[Lielvārdes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Līgatne]]s [[Līgatnes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ligatne COA.svg|center|90x55px]]
| 1997. gadā
|-
| [[Limbaži|Limbažu]] [[Limbažu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Līvāni|Līvānu]] [[Līvānu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Livani COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}.&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt; atjaunots: 1996. gadā&lt;ref&gt;{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Lubāna]]s [[Lubānas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Lubāna.svg|center|90x55px]]
| 2000. gada 10. oktobrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lubana.lv/index.php/lv/homepage/lubanas-pilseta-2|title=Lubānas apvienības pārvalde - Simbolika|website=www.lubana.lv|access-date=2021-11-17}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Ludza]]s [[Ludzas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Ludza COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Madona]]s [[Madonas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Mazsalaca]]s [[Mazsalacas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Mazsalaca COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1936|6|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1936g&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1936/07/03/085-VVS-1936-07-03-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1936N146_001.PDF Saeimas kārtības rullis. &quot;Valdības vēstnesis&quot;, 03.07.1936., Nr. 146, 7. lpp.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Olaine]]s [[Olaines ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Olaine COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olaine.lv/vesture|title=Olaines pilsētas vēsture|publisher=Olaines pašvaldība|accessdate={{dat|2016|7|28||bez}}|archive-date={{dat|2011|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110629001307/http://www.olaine.lv/vesture}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Pāvilosta]]s [[Pāvilostas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Pāvilosta.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1997|11|21||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pavilosta.lv/lv/trismsunatpt/apskatesobjekti/pavilosta|title=Pāvilostas vēsture|publisher=pavilosta.lv|accessdate={{dat|2016|11|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
|-
| [[Piltene]]s [[Piltenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Piltene COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Pļaviņas|Pļaviņu]] [[Pļaviņu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1936|6|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1936g&quot; /&gt;
|-
| [[Preiļi|Preiļu]] [[Preiļu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Priekule]]s [[Priekules ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Rūjiena]]s [[Rūjienas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Sabile]]s [[Sabiles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Sabile COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|}
|valign=top|
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Salacgrīva]]s [[Salacgrīvas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Salaspils]] [[Salaspils ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|90x55px]]
| 1996. gadā
|-
| [[Saldus]] [[Saldus ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Saldus COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Seda]]s [[Sedas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Seda COA.svg|center|90x55px]]
| 2002. gadā&lt;ref name=&quot;vestnesis-id66155&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/66155 Latvijas Vēstnesis 10.09.2002., Nr. 128 (2703): «Ar savu zīmi visas pasaules priekšā»]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Sigulda]]s [[Siguldas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Skrunda]]s [[Skrundas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Smiltene]]s [[Smiltenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Staicele]]s [[Staiceles ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Staicele COA.svg|center|90x55px]]
| 1998. gadā
|-
| [[Stende]]s [[Stendes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Stende COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|2000|10|10||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stendesskola.lv/lv/jaunumi/9-stendes-jaunumi|title=Mūsu Stende|publisher=Stendes pamatskola|accessdate={{dat|2017|8|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Strenči|Strenču]] [[Strenču ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Strenci COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Subate]]s [[Subates ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Subate COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Talsi|Talsu]] [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Tukums|Tukuma]] [[Tukuma ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Valdemārpils]] [[Valdemārpils ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Valdemārpils.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Valka]]s [[Valkas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;1925g&quot; /&gt;
|-
| [[Vangaži|Vangažu]] [[Vangažu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1995|2|17||bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/old_docs/vangazi_gerbonis.doc|title=VANGAŽU PAŠVALDĪBAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR. 11/2005|publisher=Vangažu pašvaldība (DOC)|accessdate={{dat|2017|8|23||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Varakļāni|Varakļānu]] [[Varakļānu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Viesīte]]s [[Viesītes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Viesite COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Viļaka]]s [[Viļakas ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Viļakas pilsētas ģerbonis.svg|center|90x55px]]
| 1996. gadā
|-
| [[Viļāni|Viļānu]] [[Viļānu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|-
| [[Zilupe]]s [[Zilupes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Zilupe COA.svg|center|90x55px]]
| {{dat|1938|9|30||bez}}&lt;ref name=&quot;1938g&quot; /&gt;
|}
|}

=== Bijušās pilsētas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nosaukums
! Ģerbonis
! Apstiprināts
|-
| [[Pitalova|Abrenes]] [[Abrenes ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Abrene COA.svg|center|54x54px]]
| {{dat|1938|10|21||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas ģerboņu līnijas - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Gostiņi|Gostiņu]] [[Gostiņu ģerbonis|ģerbonis]]
| [[Attēls:Gostini COA.svg|center|56x56px]]
| {{dat|1938|10|21||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] [[Grīvas ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Griva COA.svg|center|55x55px]]
|{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Kalnciems|Kalnciema]] [[Kalnciema ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|54x54px]]
|1998. gadā
|-
|[[Krustpils]] [[Krustpils ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Krustpils COA.svg|center|55x55px]]
|{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Ķemeri|Ķemeru]] [[Ķemeru ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Kemeri COA.svg|center|57x57px]]
|{{dat|1938|10|21||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Lejasciems|Lejasciema]] [[Lejasciema ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Coat of Arms Lejasciems.svg|center|55x55px]]
|{{dat|1938|10|21||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalas]] [[Jūrmalas ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Rīgas Jūrmalas ģerbonis.svg|center|55x55px]]
|{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|-
|[[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] [[Slokas ģerbonis|ģerbonis]]
|[[Attēls:Sloka COA.svg|center|56x56px]]
|{{dat|1925|10|31||bez}}&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|}

== Skatīt arī ==
{{Commonscat|Coats of arms of cities of Latvia|Latvijas pilsētu ģerboņi}} 
* [[Ģerbonis]]
* [[Latvijas ģerbonis]]
* [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas pagastu ģerboņi]]
* [[Latvijas novadu ģerboņi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{heraldika-aizmetnis}}

{{Latvijas pilsētu ģerboņi}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi| ]]</text>
      <sha1>3hl3d4ya69qjfx4pwpwmydbbuultmkf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1978. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94758</id>
    <revision>
      <id>3666154</id>
      <parentid>3643832</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:04:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4895" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1978|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1978. gads|1978. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]].

== Notikumi ==
* Radās problēmas ar [[cukurs|cukura]] piegādi Latvijai.&lt;ref&gt;[http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&amp;id=180665 Latvija 1969—1978]{{Novecojusi saite}}, lv.lv&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[23. marts]] — notika pirmie Teātra dienas svētki [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Enciklopēdija &quot;Rīga&quot;, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1988. gads, 767. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[18. aprīlis]] — [[Latvijas PSR|LPSR]] Augstākās Padomes 9. sasaukuma ārkārtējā, 8. sesijā tika pieņemta [[Latvijas PSR]] jaunā konstitūcija.&lt;ref&gt;[http://referats.lv/index.php?action=show_referat&amp;itemid=1469 LPSR 1978. g. konstitūcijas deklaratīvais raksturs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

=== Jūlijs ===
* [[10. jūlijs]] — [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]] [[Rīga|Rīgā]] tika likti pamati [[Latvija]]s Nacionālās neatkarības kustībai.
* [[24. jūlijs]] — [[Limbaži|Limbažos]] iebruka Limbažu 2. vidusskolas būvkonstrukcijas. Bojā gāja 7 [[Rīgas Futbola skola]]s nometnes audzēkņi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/skolas-ar-katru-gadu-bistamakas-skoleniem-10445440 |title=Negadījumi Latvijas skolās |access-date={{dat|2014|10|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140215153211/http://www.diena.lv/arhivs/skolas-ar-katru-gadu-bistamakas-skoleniem-10445440 |archivedate={{dat|2014|02|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Latvijā nelegāli notika pirmā [[hipiji|hipiju]] vasaras nometne, kurā piedalījās cilvēki no visas [[Padomju Savienība|PSRS]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hipiji.lv/content/view/29/91/ |title=1978. gads - vasaras nometnes dibināšana Latvijā |access-date={{dat|2009|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100214002203/http://www.hipiji.lv/content/view/29/91/ |archivedate={{dat|2010|02|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Nezināms datums ===
* Ekspluatācijā tika nodota jaunā [[Latvijas KP CK izdevniecības ēka]] ([[Preses nams]]).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
*[[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā ''Pedagoģijas terminu vārdnīca.''

== Kultūra ==
=== Mākslas filmas ===
* &quot;[[Teātris (filma)|Teātris]]&quot; (režisors [[Jānis Streičs]])
* &quot;[[Tavs dēls]]&quot; (režisors [[Gunārs Piesis]])
* &quot;[[Vīru spēles brīvā dabā]]&quot; (režisors [[Rolands Kalniņš]], Gunārs Piesis)
* &quot;[[Tāpēc ka es esmu Aivars Līdaks]]&quot; (režisore [[Biruta Veldre]])
* &quot;[[Pavasara ceļazīme]]&quot; (režisors [[Varis Brasla]])
* &quot;[[Rallijs (filma)|Rallijs]]&quot; (režisors [[Aloizs Brenčs]])
* &quot;[[Aiz stikla durvīm]]&quot; (režisors [[Oļģerts Dunkers]])
* &quot;[[Ģimenes albums]]&quot; (režisors [[Ēriks Lācis]])
* &quot;[[Lielā Jaungada nakts]]&quot; (režisore [[Ada Neretniece]])

== Dzimuši ==
* [[17. februāris]] — [[Kaspars Lācis]], sporta žurnālists (miris 2020. gadā)
* [[2. aprīlis]] — [[Arnis Balčus]], foto un videomākslinieks
* [[2. maijs]] — [[Intars Busulis]], mūziķis
* [[6. jūnijs]] — [[Igors Vihrovs]], krievu vingrotājs
* [[19. jūnijs]] — [[Arstarulsmirus]] (Gustavo), reperis, mūzikas producents
* [[25. jūnijs]] — [[Ēriks Pelcis]], futbolists
* [[31. augusts]] — [[Sandis Valters]], basketbolists
* [[2. septembris]] — [[Deniss Romanovs]], futbolists
* [[21. septembris]] — [[Elīna Vāne]], aktrise
* [[4. novembris]] — [[Ilmārs Poikāns]], [[VID datu noplūde]]s skandāla dalībnieks
* [[11. novembris]] — [[Jevgēņijs Saproņenko]], vingrotājs
* [[24. novembris]] — [[Artis Nīmanis]], stikla mākslinieks un dizainers
* [[26. novembris]] — [[Andrejs Rubins]], futbolists (miris 2022. gadā)
* [[13. decembris]] — [[Kaspars Kambala]], basketbolists

== Miruši ==
* [[25. aprīlis]] — [[Zenta Mauriņa]], rakstniece (dzimusi 1897. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Jānis Daliņš]], soļotājs (dzimis 1904. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Mstislavs Keldišs]], Latvijā dzimis PSRS zinātnieks, matemātiķis (dzimis 1911. gadā)
* [[2. augusts]] — [[Boriss Ingsters]] (''Boris Ingster''), Latvijā dzimis amerikāņu kinorežisors un scenārists (dzimis 1903. gadā)
* [[16. septembris]] — [[Roberts Liepiņš]], diplomāts, politiķis (dzimis 1890. gadā)
* [[20. decembris]] — [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]], rakstnieks (dzimis 1889. gadā)

* nezināms datums — [[Kristaps Rudzītis]], ārsts (dzimis 1899. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1978. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1978. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>sw9mt8j56e9y3elya2oc9ww35rpriyi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Latgales priekšpilsētas ielu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95424</id>
    <revision>
      <id>3666288</id>
      <parentid>3649608</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:04:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ielu uzskaitījums */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13130" xml:space="preserve">Šis ir '''Rīgas Latgales priekšpilsētas ielu uzskaitījums'''. Rīgas ielu sadalījums atbilstoši priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvajām teritorijām tika izveidots, lai atvieglotu tiesas piekritības noteikšanu.&lt;ref&gt;[http://www.ljb.lv/?c=raksts&amp;pid=62 Rīgas ielu sadalījums atbilstoši priekšpilsētu izpilddirekciju administratīvajām teritorijām]&lt;/ref&gt;

== Ielu uzskaitījums ==
{{columns  |width=300px
|col1=
* [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]]
* [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
* [[Ādmiņu iela (Rīga)|Ādmiņu iela]]
* [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
* [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
* [[Aizsprosta iela (Rīga)|Aizsprosta iela]]
* [[Aizvaru iela (Rīga)|Aizvaru iela]]
* [[Akadēmijas laukums (Rīga)|Akadēmijas laukums]]
* [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela]]
* [[Aknīstes iela (Rīga)|Aknīstes iela]]
* [[Akotu iela (Rīga)|Akotu iela]]
* [[Alauksta iela (Rīga)|Alauksta iela]]
* [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] 22—160
* [[Andreja Saharova iela (Rīga)|Andreja Saharova iela]]
* [[Apmetņu iela (Rīga)|Apmetņu iela]]
* [[Aroniju iela (Rīga)|Aroniju iela]]
* [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas iela]] 29/31—73, 34—70
* [[Asotes iela (Rīga)|Asotes iela]]
* [[Ata iela]]
* [[Atvaru iela (Rīga)|Atvaru iela]]
* [[Augšiela (Rīga)|Augšiela]]
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 1—13, 36—118
* [[Austuves iela (Rīga)|Austuves iela]]
* [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]]
* [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
* [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
* [[Bārddziņu iela]]
* [[Barkavas iela (Rīga)|Barkavas iela]]
* [[Biksēres iela (Rīga)|Biksēres iela]] 
* [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] 57—125, 38—104
* [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]]
* [[Ceļteku iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219312-pieskir_nosaukumus_jaunam_ielam_riga Piešķir nosaukumus jaunām ielām Rīgā], tvnet.lv {{dat|2007|10|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[Centrāltirgus iela]]
* [[Cesvaines iela (Rīga)|Cesvaines iela]]
* [[Cidoniju iela (Rīga)|Cidoniju iela]]
* [[Cielavu iela (Rīga)|Cielavu iela]]
* [[Dagdas iela (Rīga)|Dagdas iela]]
* [[Dārzciema iela]]
* [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]
* [[Dārznieku iela (Rīga)|Dārznieku iela]]
* [[Daugavmalas iela (Rīga)|Daugavmalas iela]]
* [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
* [[Dravnieku iela (Rīga)|Dravnieku iela]]
* [[Dricānu iela (Rīga)|Dricānu iela]]
* [[Drujas iela (Rīga)|Drujas iela]]
* [[Dubnas iela (Rīga)|Dubnas iela]]
* [[Dunavas iela (Rīga)|Dunavas iela]]
* [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
* [[Dzērvju iela (Rīga)|Dzērvju iela]]
* [[Dzirkaļu iela (Rīga)|Dzirkaļu iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] 113—151, 96—118
* [[Ebreju iela (Rīga)|Ebreju iela]]
* [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]]
* [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] 89—91/93, 24—26
* [[Elkšņu iela (Rīga)|Elkšņu iela]]
* [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]]
* [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera iela]]
* [[Festivāla iela (Rīga)|Festivāla iela]]
* [[Firsa Sadovņikova iela (Rīga)|Firsa Sadovņikova iela]]
* [[Franča Trasuna iela (Rīga)|Franča Trasuna iela]]
* [[Fridriķa iela (Rīga)|Fridriķa iela]]
* [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]]
* [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]
* [[Glūdas iela (Rīga)|Glūdas iela]]
* [[Gogoļa iela]]
* [[Granīta iela (Rīga)|Granīta iela]]
* [[Gravas iela (Rīga)|Gravas iela]]
* [[Grāvju iela (Rīga)|Grāvju iela]]
* [[Grebenščikova iela (Rīga)|Grebenščikova iela]]
* [[Grēdu iela (Rīga)|Grēdu iela]]
* [[Grīšļu iela (Rīga)|Grīšļu iela]]
* [[Ģenerāļa Radziņa krastmala]]
* [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 49—135, 48—110
* [[Ievziedu iela (Rīga)|Ievziedu iela]]
* [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] 5—95, 2—38
* [[Indrupes iela (Rīga)|Indrupes iela]]
* [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]]
* [[Istras iela (Rīga)|Istras iela]]
* [[Izvaltas iela (Rīga)|Izvaltas iela]]
* [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]]
* [[Jāņa Grestes iela (Rīga)|Jāņa Grestes iela]]
* [[Jāņavārtu iela (Rīga)|Jāņavārtu iela]]
* [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]]
* [[Jasmīnu iela (Rīga)|Jasmīnu iela]]
* [[Jasmuižas iela]]
* [[Jaunrozes iela (Rīga)|Jaunrozes iela]]
* [[Jaunsaimnieku iela (Rīga)|Jaunsaimnieku iela]]
* [[Jēkabpils iela (Rīga)|Jēkabpils iela]]
* [[Jenotu iela]]
* [[Jersikas iela (Rīga)|Jersikas iela]]
* [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
* [[Jukuma Vācieša iela]]
* [[Kaibalas iela (Rīga)|Kaibalas iela]]
* [[Kaķu iela (Rīga)|Kaķu iela]]
* [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]]
* [[Kalupes iela (Rīga)|Kalupes iela]]

|col2=
* [[Kameņu iela (Rīga)|Kameņu iela]]
* [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera iela]]
* [[Kārsavas iela (Rīga)|Kārsavas iela]]
* [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
* [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
* [[Kazragu iela (Rīga)|Kazragu iela]]
* [[Klāņu iela (Rīga)|Klāņu iela]]
* [[Kojusalas iela (Rīga)|Kojusalas iela]]
* [[Krāču iela (Rīga)|Krāču iela]]
* [[Krāslavas iela (Rīga)|Krāslavas iela]]
* [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]]
* [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]]
* [[Kraukļu iela (Rīga)|Kraukļu iela]]
* [[Krīdenera dambis]]
* [[Kristīnes iela (Rīga)|Kristīnes iela]]
* [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]
* [[Kupravas iela]]
* [[Kurbada iela (Rīga)|Kurbada iela]]
* [[Kvadrāta iela (Rīga)|Kvadrāta iela]]
* [[Kviešu iela (Rīga)|Kviešu iela]]
* [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]]
* [[Laboratorijas iela (Rīga)|Laboratorijas iela]]
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] 51—161, 52/54—124
* [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu iela]]
* [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
* [[Laukakmeņu iela (Rīga)|Laukakmeņu iela]]
* [[Lauku iela (Rīga)|Lauku iela]]
* [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]]
* [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]]
* [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
* [[Līksnas iela (Rīga)|Līksnas iela]]
* [[Linavas iela (Rīga)|Linavas iela]]
* [[Līņu iela (Rīga)|Līņu iela]]
* [[Līvānu iela (Rīga)|Līvānu iela]]
* [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]]
* [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]]
* [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
* [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]]
* [[Ļaudonas iela (Rīga)|Ļaudonas iela]]
* [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]]
* [[Malkas iela (Rīga)|Malkas iela]]
* [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
* [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]]
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] 2—20
* [[Mārsila iela (Rīga)|Mārsila iela]]
* [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
* [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] 39—145, 36—104
* [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
* [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]]
* [[Mazā Lubānas iela]]
* [[Mazā Matīsa iela]]
* [[Mazā Rencēnu iela]]
* [[Meirānu iela (Rīga)|Meirānu iela]]
* [[Murmastienes iela]]
* [[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku iela]]
* [[Narvas iela]]
* [[Nātru iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot; /&gt;
* [[Naujenes iela (Rīga)|Naujenes iela]]
* [[Nēģu iela (Rīga)|Nēģu iela]]
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 39—75, 36—72
* [[Noras iela (Rīga)|Noras iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot; /&gt;
* [[Ogres iela (Rīga)|Ogres iela]]
* [[Ogu iela (Rīga)|Ogu iela]]
* [[Papardes iela (Rīga)|Papardes iela]]
* [[Pārmiju iela (Rīga)|Pārmiju iela]]
* [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
* [[Pelnu iela (Rīga)|Pelnu iela]]
* [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 22—86, 11—83/7
* [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas iela]]
* [[Pieneņu iela (Rīga)|Pieneņu iela]]
* [[Pildas iela]]
* [[Pirts iela (Rīga)|Pirts iela]]
* [[Plaužu iela (Rīga)|Plaužu iela]]
* [[Plostnieku iela (Rīga)|Plostnieku iela]]
* [[Plostu iela (Rīga)|Plostu iela]]
* [[Pļavas iela (Rīga)|Pļavas iela]]
* [[Pļaviņu iela (Rīga)|Pļaviņu iela]]
* [[Pļavnieku iela (Rīga)|Pļavnieku iela]]
* [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]]
* [[Praulienas iela (Rīga)|Praulienas iela]]
* [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu iela]]
* [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
* [[Pūpolu iela (Rīga)|Pūpolu iela]]
* [[Puškina iela (Rīga)|Puškina iela]]
* [[Radžu iela (Rīga)|Radžu iela]]
* [[Ragatu iela (Rīga)|Ragatu iela]]
* [[Raicenes iela]]
* [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot; /&gt;
* [[Randu iela (Rīga)|Randu iela]]
* [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
* [[Ratnieku iela (Rīga)|Ratnieku iela]]
* [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu iela]]
* [[Rēzeknes iela (Rīga)|Rēzeknes iela]]
* [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
* [[Riepnieku iela (Rīga)|Riepnieku iela]]
* [[Rinkuļu iela (Rīga)|Rinkuļu iela]]
* [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]]

|col3=
* [[Rožlapu iela (Rīga)|Rožlapu iela]]
* [[Rubeņkalna iela (Rīga)|Rubeņkalna iela]]
* [[Rūdas iela (Rīga)|Rūdas iela]]
* [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
* [[Rūdolfa iela]]
* [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas iela]]
* [[Rumbulas iela (Rīga)|Rumbulas iela]]
* [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa iela]]
* [[Rustēnu iela (Rīga)|Rustēnu iela]]
* [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]]
* [[Saikavas iela (Rīga)|Saikavas iela]]
* [[Saites iela (Rīga)|Saites iela]]
* [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]]
* [[Salacas iela (Rīga)|Salacas iela]]
* [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]]
* [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
* [[Salnavas iela (Rīga)|Salnavas iela]]
* [[Sapieru iela]]
* [[Sarkanā iela (Rīga)|Sarkanā iela]]
* [[Satekles iela]]
* [[Sēlijas iela (Rīga)|Sēlijas iela]]
* [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
* [[Siena iela (Rīga)|Siena iela]]
* [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]]
* [[Silpureņu iela (Rīga)|Silpureņu iela]]
* [[Sitas iela]]
* [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
* [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]
* [[Skudru iela (Rīga)|Skudru iela]]
* [[Slates iela (Rīga)|Slates iela]]
* [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]
* [[Spaļu iela (Rīga)|Spaļu iela]]
* [[Sparģeļu iela]]
* [[Speķa iela (Rīga)|Speķa iela]]
* [[Spīdolas iela (Rīga)|Spīdolas iela]]
* [[Spīķeru iela (Rīga)|Spīķeru iela]]
* [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] 51—119, 52a—116
* [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Rīga)|Stadiona iela]]
* [[Steigas iela (Rīga)|Steigas iela]]
* [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu iela]]
* [[Straupes iela (Rīga)|Straupes iela]]
* [[Strenču iela (Rīga)|Strenču iela]]
* [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]]
* [[Subates iela (Rīga)|Subates iela]]
* [[Suntažu iela (Rīga)|Suntažu iela]]
* [[Šaurā iela (Rīga)|Šaurā iela]]
* [[Šķembu iela (Rīga)|Šķembu iela]]
* [[Šķirotavas iela (Rīga)|Šķirotavas iela]]
* [[Taču iela (Rīga)|Taču iela]]
* [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]]
* [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 59—95, 54—96
* [[Tauriņu iela (Rīga)|Tauriņu iela]]
* [[Tējas iela (Rīga)|Tējas iela]]
* [[Terēzes iela (Rīga)|Terēzes iela]]
* [[Timoteja iela (Rīga)|Timoteja iela]]
* [[Tīnūžu iela (Rīga)|Tīnūžu iela]]
* [[Toma iela (Rīga)|Toma iela]]
* [[Tomātu iela (Rīga)|Tomātu iela]]
* [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]]
* [[Ūbeles iela (Rīga)|Ūbeles iela]]
* [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]]
* [[Urgu iela (Rīga)|Urgu iela]]
* [[Vagonu iela]]
* [[Vaiķu iela (Rīga)|Vaiķu iela]]
* [[Valles iela (Rīga)|Valles iela]]
* [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
* [[Varakļānu iela (Rīga)|Varakļānu iela]]
* [[Vārnavas iela (Rīga)|Vārnavas iela]]
* [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
* [[Varšavas iela (Rīga)|Varšavas iela]]
* [[Vērmeļu iela (Rīga)|Vērmeļu iela]]
* [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]]
* [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
* [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]
* [[Virānes iela (Rīga)|Virānes iela]]
* [[Virsaišu iela (Rīga)|Virsaišu iela]]
* [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]]
* [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
* [[Vīteņu iela (Rīga)|Vīteņu iela]]
* [[Vizbuļu iela (Rīga)|Vizbuļu iela]]
* [[Vizlas iela (Rīga)|Vizlas iela]]
* [[Zaķu iela (Rīga)|Zaķu iela]]
* [[Zaķusalas krastmala]]
* [[Zasas iela (Rīga)|Zasas iela]]
* [[Zebiekstes iela]]
* [[Zeltiņu iela (Rīga)|Zeltiņu iela]]
* [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
* [[Zemitāna iela (Rīga)|Zemitāna iela]] 1
* [[Zilānu iela (Rīga)|Zilānu iela]]
* [[Zilupes iela (Rīga)|Zilupes iela]]
* [[Zundānu iela (Rīga)|Zundānu iela]]
* [[Zvaigžņu iela (Rīga)|Zvaigžņu iela]]
* [[Zvārtavas iela (Rīga)|Zvārtavas iela]]
* [[Zvirbuļu iela (Rīga)|Zvirbuļu iela]]
* [[Žaņa Lipkes iela (Rīga)|Žaņa Lipkes iela]]
* [[Žīguru iela (Rīga)|Žīguru iela]]
}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]]
* [[Rīgas klimats]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas ielas}}

[[Kategorija:Rīgas ielu uzskaitījumi|`]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>p0e6me2u9lmizehmdv7g2vms3v0f190</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Vidzemes priekšpilsētas ielu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95512</id>
    <revision>
      <id>3666343</id>
      <parentid>3603446</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:05:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ielu uzskaitījums */sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14695" xml:space="preserve">Šis ir '''Rīgas Vidzemes priekšpilsētas ielu uzskaitījums'''. Rīgas ielu sadalījums atbilstoši priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvajām teritorijām tika izveidots, lai atvieglotu tiesas piekritības noteikšanu.&lt;ref&gt;[http://www.ljb.lv/?c=raksts&amp;pid=62 Rīgas ielu sadalījums atbilstoši priekšpilsētu izpilddirekciju administratīvajām teritorijām]&lt;/ref&gt;

== Ielu uzskaitījums ==
{{columns  |width=300px
|col1=
* [[Abzas iela (Rīga)|Abzas iela]]
* [[Acāliju iela (Rīga)|Acāliju iela]]
* [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
* [[Ainažu iela (Rīga)|Ainažu iela]]
* [[Aizkraukles iela (Rīga)|Aizkraukles iela]]
* [[Aizpriežu iela (Rīga)|Aizpriežu iela]]
* [[Aizsila iela (Rīga)|Aizsila iela]]
* [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]]
* [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]]
* [[Amoliņa iela (Rīga)|Amoliņa iela]]
* [[Andreja iela (Rīga)|Andreja iela]]
* [[Andromedas gatve (Rīga)|Andromedas gatve]]
* [[Annas iela (Rīga)|Annas iela]]
* [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] 11—23, 8—26
* [[Apes iela (Rīga)|Apes iela]]
* [[Apogu iela (Rīga)|Apogu iela]]
* [[Āraišu iela (Rīga)|Āraišu iela]]
* [[Arēnas iela (Rīga)|Arēnas iela]] &lt;ref name=&quot;likumi.lv01&quot;&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=160606 Par nosaukumu piešķiršanu jaunām ielām Rīgā un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536], likumi.lv&lt;/ref&gt;
* [[Aristida Briāna iela (Rīga)|Aristida Briāna iela]]
* [[Aronas iela (Rīga)|Aronas iela]]
* [[Auduma iela (Rīga)|Auduma iela]]
* [[Augstienes iela (Rīga)|Augstienes iela]]
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 25—179, 152 (k—3)—188
* [[Ausmas iela (Rīga)|Ausmas iela]]
* [[Austrumu iela (Rīga)|Austrumu iela]]
* [[Avotkalnu iela (Rīga)|Avotkalnu iela]]
* [[Baibas iela (Rīga)|Baibas iela]]
* [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
* [[Bākūžu iela (Rīga)|Bākūžu iela]]
* [[Baltezera iela (Rīga)|Baltezera iela]]
* [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
* [[Baņutas iela (Rīga)|Baņutas iela]]
* [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]
* [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]]
* [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]
* [[Bērzaunes iela (Rīga)|Bērzaunes iela]]
* [[Bērzkalnes iela (Rīga)|Bērzkalnes iela]]
* [[Bērzpils iela (Rīga)|Bērzpils iela]]
* [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]]
* [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]]
* [[Brekšu iela (Rīga)|Brekšu iela]]
* [[Brīvdabas iela (Rīga)|Brīvdabas iela]]
* [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] 201—455, 202—472
* [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 35—191
* [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] 5—7/9, 2—8b
* [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]]
* [[Caunes iela (Rīga)|Caunes iela]]
* [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]]
* [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
* [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]]
* [[Cīnītāju iela (Rīga)|Cīnītāju iela]]
* [[Detlava Brantkalna iela]]
* [[Dīvajas iela (Rīga)|Dīvajas iela]]
* [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]]
* [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] 5/7—11, 2—8
* [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
* [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
* [[Dzilnas iela (Rīga)|Dzilnas iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] 17—59, 16—48
* [[Dzirnupes iela (Rīga)|Dzirnupes iela]]
* [[Džohara Dudajeva gatve (Rīga)|Džohara Dudajeva gatve]]
* [[Džutas iela (Rīga)|Džutas iela]]
* [[Egļu iela (Rīga)|Egļu iela]]
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] 21a—55
* [[Elku iela (Rīga)|Elku iela]]
* [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]]
* [[Etnas iela (Rīga)|Etnas iela]]
* [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
* [[Ezernieku iela (Rīga)|Ezernieku iela]]
* [[Ežu iela (Rīga)|Ežu iela]]
* [[Ežupes iela (Rīga)|Ežupes iela]] &lt;!-- iespējams Ežupītes iela --&gt;
* [[Fazānu iela (Rīga)|Fazānu iela]]
* [[Foreļu iela (Rīga)|Foreļu iela]]
* [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]]
* [[Garkalnes iela (Rīga)|Garkalnes iela]]
* [[Gatiņa iela (Rīga)|Gatiņa iela]]
* [[Grostonas iela (Rīga)|Grostonas iela]]
* [[Gunāra Astras iela]]
* [[Gustava Kluča iela]]
* [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
* [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 7—9, 2—10/12
* [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] 3—3a, 2a—14a
* [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]
* [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
* [[Ierēdņu iela (Rīga)|Ierēdņu iela]]
* [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
* [[Ieroču iela (Rīga)|Ieroču iela]]
* [[Igates iela (Rīga)|Igates iela]]
* [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] 101—109 (k—2), 40—60
* [[Indrānu iela (Rīga)|Indrānu iela]]
* [[Induļa iela (Rīga)|Induļa iela]]
* [[Ineša iela (Rīga)|Ineša iela]]
* [[Invalīdu iela (Rīga)|Invalīdu iela]]
* [[Irbupītes iela (Rīga)|Irbupītes iela]]
* [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)|Jāņa Daliņa iela]]
* [[Jāņa Dikmaņa iela (Rīga)|Jāņa Dikmaņa iela]]
* [[Jāņa Krūmiņa iela (Rīga)|Jāņa Krūmiņa iela]] &lt;ref name=&quot;likumi.lv01&quot; /&gt;
* [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]] 79—1, 2—8, 50
* [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]]
* [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
* [[Juglas krastmala (Rīga)|Juglas krastmala]]
* [[Juglasciema iela (Rīga)|Juglasciema iela]] &lt;!-- iesp. Juglasciema bulvāris --&gt;
* [[Jumiķu iela (Rīga)|Jumiķu iela]]
* [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]]
* [[Kaktusu iela (Rīga)|Kaktusu iela]]

|col2=
* [[Kalējgrāvja iela (Rīga)|Kalējgrāvja iela]]
* [[Kalsnavas iela (Rīga)|Kalsnavas iela]]
* [[Kanāla iela (Rīga)|Kanāla iela]]
* [[Kareivju iela (Rīga)|Kareivju iela]]
* [[Kārļa Egles iela (Rīga)|Kārļa Egles iela]]
* [[Karūsu iela (Rīga)|Karūsu iela]]
* [[Kaspara iela (Rīga)|Kaspara iela]]
* [[Kastrānes iela]]
* [[Kaukāza iela (Rīga)|Kaukāza iela]]
* [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]]
* [[Klijānu iela (Rīga)|Klijānu iela]]
* [[Klūgu iela (Rīga)|Klūgu iela]]
* [[Klusā iela (Rīga)|Klusā iela]]
* [[Kraujas iela (Rīga)|Kraujas iela]]
* [[Krēgermuižas iela (Rīga)|Krēgermuižas iela]]
* [[Krievupes iela (Rīga)|Krievupes iela]]
* [[Kriķu iela (Rīga)|Kriķu iela]]
* [[Krimuldas iela (Rīga)|Krimuldas iela]]
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 23—161, 10/12—118
* [[Krīvu iela (Rīga)|Krīvu iela]]
* [[Kroņu iela (Rīga)|Kroņu iela]] 6
* [[Krosa iela (Rīga)|Krosa iela]]
* [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
* [[Kurmju iela (Rīga)|Kurmju iela]]
* [[Kuršu iela (Rīga)|Kuršu iela]]
* [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]]
* [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] 1—11, 6—12
* [[Lāču iela (Rīga)|Lāču iela]]
* [[Laimas iela (Rīga)|Laimas iela]]
* [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]]
* [[Lakstīgalu iela (Rīga)|Lakstīgalu iela]]
* [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
* [[Launkalnes iela (Rīga)|Launkalnes iela]]
* [[Lazaretes iela (Rīga)|Lazaretes iela]]
* [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]]
* [[Lejas iela (Rīga)|Lejas iela]]
* [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]]
* [[Leņķa iela (Rīga)|Leņķa iela]]
* [[Lēvenstrauta iela (Rīga)|Lēvenstrauta iela]]
* [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
* [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]]
* [[Liepkalna iela (Rīga)|Liepkalna iela]]
* [[Lilastes iela (Rīga)|Lilastes iela]]
* [[Linezera iela (Rīga)|Linezera iela]]
* [[Lizuma iela (Rīga)|Lizuma iela]]
* [[Lojas iela (Rīga)|Lojas iela]]
* [[Lorupes iela (Rīga)|Lorupes iela]]
* [[Lucavsalas iela (Rīga)|Lucavsalas iela]]
* [[Madaru iela (Rīga)|Madaru iela]]
* [[Madonas iela (Rīga)|Madonas iela]]
* [[Maija iela (Rīga)|Maija iela]]
* [[Maiznīcas iela (Rīga)|Maiznīcas iela]]
* [[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]]
* [[Makšķernieku iela (Rīga)|Makšķernieku iela]]
* [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]]
* [[Mālpils iela (Rīga)|Mālpils iela]]
* [[Maltuves iela (Rīga)|Maltuves iela]]
* [[Mārcienas iela]]
* [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
* [[Marsa gatve]]
* [[Mazā Berģu iela (Rīga)|Mazā Berģu iela]]
* [[Mazā Caunes iela (Rīga)|Mazā Caunes iela]]
* [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]
* [[Mazā Klijānu iela (Rīga)|Mazā Klijānu iela]]
* [[Mazā Ropažu iela (Rīga)|Mazā Ropažu iela]]
* [[Medņu iela (Rīga)|Medņu iela]]
* [[Meiju iela (Rīga)|Meiju iela]]
* [[Melderu iela (Rīga)|Melderu iela]]
* [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]]
* [[Mergupes iela (Rīga)|Mergupes iela]]
* [[Mežāres iela (Rīga)|Mežāres iela]]
* [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]]
* [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]]
* [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]
* [[Nautrēnu iela (Rīga)|Nautrēnu iela]]
* [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 2—26, 30—61
* [[Nītaures iela (Rīga)|Nītaures iela]]
* [[Oļu iela (Rīga)|Oļu iela]]
* [[Ošupītes iela (Rīga)|Ošupītes iela]]
* [[Ozolkalnu iela (Rīga)|Ozolkalnu iela]]
* [[Pabažu iela (Rīga)|Pabažu iela]]
* [[Padebešu iela (Rīga)|Padebešu iela]]
* [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu iela]]
* [[Pakalniešu iela (Rīga)|Pakalniešu iela]]
* [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]]
* [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]]
* [[Palmu iela (Rīga)|Palmu iela]]
* [[Palsas iela (Rīga)|Palsas iela]]
* [[Parka iela (Rīga)|Parka iela]]
* [[Pečorītes iela (Rīga)|Pečorītes iela]]
* [[Pēkšēna iela (Rīga)|Pēkšēna iela]]
* [[Pelēdu iela (Rīga)|Pelēdu iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/219312-pieskir_nosaukumus_jaunam_ielam_riga Piešķir nosaukumus jaunām ielām Rīgā], tvnet.lv {{dat|2007|10|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[Piebalgas iela (Rīga)|Piebalgas iela]]
* [[Pietēnupes iela (Rīga)|Pietēnupes iela]]
* [[Pīkola iela (Rīga)|Pīkola iela]]
* [[Pikukalna iela (Rīga)|Pikukalna iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot; /&gt;
* [[Pīļu iela (Rīga)|Pīļu iela]]
* [[Pludiņu iela (Rīga)|Pludiņu iela]]
* [[Priedkalnes iela (Rīga)|Priedkalnes iela]]
* [[Pūces iela (Rīga)|Pūces iela]]
* [[Pudiķa iela (Rīga)|Pudiķa iela]]
* [[Purva skvērs (Rīga)|Purva skvērs]]
* [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema iela]]

|col3=
* [[Raiskuma iela (Rīga)|Raiskuma iela]]
* [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]]
* [[Rembates iela (Rīga)|Rembates iela]]
* [[Remīnes iela (Rīga)|Remīnes iela]]
* [[Rijas iela (Rīga)|Rijas iela]]
* [[Rīvas iela (Rīga)|Rīvas iela]]
* [[Roberta Hirša iela]]
* [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]]
* [[Rotkalnu iela (Rīga)|Rotkalnu iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot; /&gt;
* [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
* [[Rožupes iela (Rīga)|Rožupes iela]]
* [[Rubeņu iela (Rīga)|Rubeņu iela]]
* [[Saktas iela (Rīga)|Saktas iela]]
* [[Salamandras iela (Rīga)|Salamandras iela]]
* [[Samu iela (Rīga)|Samu iela]]
* [[Saulcerītes iela (Rīga)|Saulcerītes iela]]
* [[Sedas iela (Rīga)|Sedas iela]]
* [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]]
* [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|Sergeja Eizenšteina iela]]
* [[Sidraburgas iela (Rīga)|Sidraburgas iela]]
* [[Sīkā iela (Rīga)|Sīkā iela]]
* [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]]
* [[Silmaču iela (Rīga)|Silmaču iela]]
* [[Sinoles iela (Rīga)|Sinoles iela]]
* [[Skanstes iela]]
* [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]]
* [[Skrudalienas iela (Rīga)|Skrudalienas iela]]
* [[Skuju skvērs (Rīga)|Skuju skvērs]]
* [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]]
* [[Smilgu iela (Rīga)|Smilgu iela]]
* [[Smilškalnu iela (Rīga)|Smilškalnu iela]]
* [[Sporta iela (Rīga)|Sporta iela]]
* [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] 3/5—15, 2—12
* [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles iela]]
* [[Stāmerienas iela (Rīga)|Stāmerienas iela]]
* [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
* [[Starta iela (Rīga)|Starta iela]]
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
* [[Straumes iela (Rīga)|Straumes iela]]
* [[Strautu iela (Rīga)|Strautu iela]]
* [[Strazdumuižas iela (Rīga)|Strazdumuižas iela]]
* [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku iela]] 2—8
* [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]]
* [[Strupā iela (Rīga)|Strupā iela]]
* [[Stūrīša iela (Rīga)|Stūrīša iela]]
* [[Suitu iela (Rīga)|Suitu iela]]
* [[Susējas iela (Rīga)|Susējas iela]]
* [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu iela]]
* [[Svīteres iela (Rīga)|Svīteres iela]]
* [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes iela]]
* [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]]
* [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
* [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
* [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 3—23, 4—20
* [[Tebras iela (Rīga)|Tebras iela]]
* [[Teteru iela (Rīga)|Teteru iela]]
* [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
* [[Tomsona iela (Rīga)|Tomsona iela]]
* [[Tramplīna iela (Rīga)|Tramplīna iela]]
* [[Trikātas iela (Rīga)|Trikātas iela]]
* [[Trūvertu iela (Rīga)|Trūvertu iela]] &lt;ref name=&quot;tvnet.lv&quot; /&gt;
* [[Tūjas iela (Rīga)|Tūjas iela]]
* [[Turaidas iela (Rīga)|Turaidas iela]]
* [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
* [[Uguns iela (Rīga)|Uguns iela]]
* [[Ulža iela (Rīga)|Ulža iela]]
* [[Umurgas iela (Rīga)|Umurgas iela]]
* [[Ūnijas iela]]
* [[Upeņu iela (Rīga)|Upeņu iela]]
* [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]]
* [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]]
* [[Urdziņas iela (Rīga)|Urdziņas iela]]
* [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
* [[Vangažu iela (Rīga)|Vangažu iela]]
* [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]]
* [[Varžu iela (Rīga)|Varžu iela]]
* [[Vasku iela (Rīga)|Vasku iela]]
* [[Vāveres iela (Rīga)|Vāveres iela]]
* [[Vecā Biķernieku iela]]
* [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]]
* [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
* [[Veldres iela (Rīga)|Veldres iela]]
* [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas iela]]
* [[Vēsmas iela (Rīga)|Vēsmas iela]]
* [[Vidrižu iela (Rīga)|Vidrižu iela]]
* [[Vidzemes aleja (Rīga)|Vidzemes aleja]]
* [[Vīgriežu iela (Rīga)|Vīgriežu iela]]
* [[Vijciema iela (Rīga)|Vijciema iela]]
* [[Viļa Ģelbes iela]]
* [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
* [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] 1a—29
* [[Zālīša iela (Rīga)|Zālīša iela]]
* [[Zalkšu iela (Rīga)|Zalkšu iela]]
* [[Zaļā iela (Rīga)|Zaļā iela]]
* [[Zaļumu iela (Rīga)|Zaļumu iela]]
* [[Zanes iela (Rīga)|Zanes iela]]
* [[Zaubes iela (Rīga)|Zaubes iela]]
* [[Zemgaļu iela (Rīga)|Zemgaļu iela]]
* [[Zemitāna laukums]]
* [[Zileņu iela (Rīga)|Zileņu iela]]
* [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]]
* [[Zvaigznāja gatve]]
* [[Žagatu iela (Rīga)|Žagatu iela]]
}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]]
* [[Rīgas klimats]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas ielas}}

[[Kategorija:Rīgas ielu uzskaitījumi|`]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>emw59fa9eshznspslh3efdqbk984u5z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balgales pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95840</id>
    <revision>
      <id>3666236</id>
      <parentid>3554607</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:19:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3445" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Balgales pagasts
| karte             = Balgales_pagasts_LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Balgales pagasta ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Balgales pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = Balgale parish flag.png| karoga_nosaukums  = Balgales pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Talsu novads
| centrs            = Dursupe
| platība           = 74,8
| iedzīvotāji       = 863&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 863 / 74.8 round 1}}
| izveidots         = 1945
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}
'''Balgales pagasts''' ir viena no [[Talsu novads|Talsu novada]] administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada [[Laucienes pagasts|Laucienes]] un [[Strazdes pagasts|Strazdes]] pagastiem un [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Zentenes pagasts|Zentenes]] un [[Cēres pagasts|Cēres]] pagastiem. 

== Daba ==
=== Reljefa formas ===
[[Ručiņkalns]], [[Ruļļu kalni]].

=== Hidrogrāfija ===
==== Ūdensteces ====
[[Dursupe (upe)|Dursupe]], [[Krauja (upe)|Krauja]], [[Liekna]], [[Mazdursupe]], [[Oksle (upe)|Oksle]], [[Raudziņu grāvis]], [[Sēņgrāvis]], [[Smildziņstrauts]], [[Sviķu strauts]], [[Vārngrāvis]], [[Vecmuižas strauts]].

==== Ūdenstilpes ====
[[Balgales dzirnavezers]], [[Dursupes dzirnavezers]], [[Diemests]], [[Indrānu dīķis]], [[Kannenieku dīķis]], [[Noru dīķis]], [[Podiņu dīķis]], [[Silezers (Balgales pagasts)|Silezers]].

==== Purvi ====
[[Dzirlejas]], [[Kazpurs]].

== Vēsture ==
Mūsdienu Balgales pagasta teritorijā vēsturiski atradās [[Balgales muiža]] (''Gut Ballgaln'', [[Balgale]]), Dižsēņu muiža (''Gut Groß-Sehnen'', [[Dižsēņi]]), [[Dursupes muiža]] (''Gut Dursuppen'', [[Dursupe]]), [[Galtenes muiža]] (''Gut Galten'', [[Galtene]]).

Balgales pagasts pastāvējis jau 19. gadsimta 80. gados, bet 1891. gadā pievienots Zentenes pagastam. 1945. gadā Zentenes pagastā izveidoja Balgales [[ciema padome|ciema padomi]]. 1971. gadā Balgales ciemam pievienoja daļu [[Laucienes ciems|Laucienes ciema]] teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]].

=== Kultūras pieminekļi ===
*[[Balgales baznīca]]
*[[Galtenes muiža]]s durvju komplekti un kāpnes

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Pagasta centrs ir [[Dursupe|Dursupē]].

=== Ievērojamas personības === 
* [[Ilgonis Bērsons]] (1931), literatūrzinatnieks
* [[Imants Bērsons]] (1935), kodolfiziķis
* [[Juris Celmiņš]] (1950), Latvijas Republikas izglītības ministrs
* [[Daina Bruņiniece]] (1955), žurnāliste
* Uģis Brūvelis (1971), vieglatlēts, olimpietis
* Dainis Zāģeris (1982), spēkavīrs

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Balgale parish|Balgales pagasts}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Talsu novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Talsu rajons}}
}}
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Talsu novada pagasti]]
[[Kategorija:Balgales pagasts]]</text>
      <sha1>rbumnz48eky3x8p954qihloq9la2u57</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:UEFA līgas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>101032</id>
    <revision>
      <id>3666179</id>
      <parentid>3460262</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:38:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2919" xml:space="preserve">{{navbox
| name       = UEFA līgas
| title      = [[Eiropa]]s augstākās [[futbols|futbola]] līgas ([[UEFA]])
| titlestyle = background-color:#BFD7FF;
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}
| list1      = 
* [[Albānijas futbola Superlīga|Albānija]]
* [[Andoras futbola līga|Andora]]
* [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglija]]
* [[Armēnijas Premjerlīga|Armēnija]]
* [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrija]]
* [[Azerbaidžānas Premjerlīga|Azerbaidžāna]]
* [[Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga|Baltkrievija]]
* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģija]]
* [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnija un Hercegovina]]
* [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārija]]
* [[Čehijas futbola 1. līga|Čehija]]
* [[Dānijas futbola Superlīga|Dānija]]
* [[Fēru Salu futbola premjerlīga|Fēru Salas]]
* [[Francijas futbola 1. līga|Francija]]
* [[Gibraltāra Nacionālā līga|Gibraltārs]]
* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķija]]
* [[Erovnuli līga|Gruzija]]
* [[Horvātijas futbola līga|Horvātija]]
* [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunija]]
* [[Īrijas Premjerlīga|Īrija]]
* [[Úrvalsdeild|Islande]]
* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālija]]
* [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēla]]
* [[Kazahstānas Premjerlīga|Kazahstāna]]
* [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipra]]
* [[Kosovas Superlīga|Kosova]]
* [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievija]]
* [[Latvijas futbola Virslīga|Latvija]]
* [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuva]]
* [[Luksemburgas Nacionālā divīzija|Luksemburga]]
* [[Maltas futbola Premjerlīga|Malta]]
* [[Melnkalnes futbola Pirmā līga|Melnkalne]]
* [[Moldovas Nacionālā divīzija|Moldova]]
* [[Eredivisie|Nīderlande]]
* [[Eliteserien|Norvēģija]]
* [[Ekstraklasa|Polija]]
* [[Portuguese Liga|Portugāle]]
* [[Liga I|Rumānija]]
* [[Sanmarīno čempionāts futbolā|Sanmarīno]]
* [[Serbijas Superlīga|Serbija]]
* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotija]]
* [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākija]]
* [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnija]]
* [[Veikkausliiga|Somija]]
* [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānija]]
* [[Šveices Superlīga|Šveice]]
* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcija]]
* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukraina]]
* [[Nemzeti Bajnokság I|Ungārija]]
* [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācija]]
* [[Velsas Premjerlīga|Velsa]]
* [[Ziemeļīrijas Premjerlīga|Ziemeļīrija]]
* [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Ziemeļmaķedonija]]
* [[Allsvenskan (futbols)|Zviedrija]]

| list2      = 
* Bijušās līgas: [[DDR-Oberliga|Austrumvācija]]
* [[Čehoslovākijas futbola Pirmā līga|Čehoslovākija]]
* [[Dienvidslāvijas Pirmā līga|Dienvidslāvija]]
* [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS]]
}}&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Futbola līgas]]
&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Futbola veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ja738jcqib2rysf4vwc1rk9i5j9u58h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101384</id>
    <revision>
      <id>3666110</id>
      <parentid>3612266</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:21:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46314" xml:space="preserve">[[Attēls:Rigas_vietas_shema.jpeg|thumb|250px|Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte.]]
[[Attēls:Rīga, Zemgale un Kurzeme Erbstorfas kartē 13. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Viens no pirmajiem Rīgas, Zemgales un Kurzemes attēlojumiem Erbstorfas kartē (13. gadsimta sākums). Ar dzeltenu iezīmēta aptuvenā Latvijas teritorija tolaik zināmās pasaules ziemeļaustrumu malā, kura atrodas Daugavas krastos. Uz augšu (austrumiem) parādīta ''Municia'' (&quot;nocietinājumu zeme&quot;, [[Garderīke]]), pa kreisi (ziemeļiem) divas salas ''Miopar'' un ''Gadarontha'', pa labi (dienvidiem) [[Polocka]]s pilsēta pie Daugavas. Uz leju (rietumiem) pie [[Nemuna]]s un pie [[Visla]]s atrodas [[Prūsija]], agrākās svēbu ([[goti|gotu]]) zemes un attēlotas Polijas pilsētas.]]

'''Rīgas vēsture''' ir vēstījums par [[Rīga]]s pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Uzskata, ka Rīgas vietā pirms tam ir atradusies [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] apmetne ({{val|liv|Rīgõ}}) ar ostu, kuru krustneši izmantoja kā galveno atbalsta punktu Livonijas krusta karu laikā. [[1225]]. gadā Rīga ieguva pilsētas tiesības un kopš [[1255]]. gada bija arhibīskapa sēdeklis un plašas baznīcas provinces centrs. [[1282]]. gadā Rīgas pilsēta noslēdza pastāvīgās tirdzniecības partnerības līgumus ar [[Visbija|Visbiju]] un [[Lībeka|Lībeku]], tā liekot pamatus vēlākajai [[Hanzas savienība]]i.

== Pilsētas dibināšana ==
Senākajā [[Livonija]]s hronikā, t.s. [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] minēts (IV nodaļas 5. paragrāfā), ka [[1200]]. gadā, kad kur [[Daugava]]s [[grīva]]s [[Lībieši|lībiešu]] vecākais [[Aso]] ierādīja [[Bīskaps|bīskapam]] [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertam]] vietu (''locum'') apmetnes celšanai Daugavas labajā krastā, apmēram 15 km attālumā no upes ietekas jūrā.&lt;ref&gt;[[Indriķa hronika]]: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu&amp;nbsp;— vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā&amp;nbsp;— tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu.»&lt;/ref&gt;
Vieta bijusi visai zināma, jo tā pati Indriķa hronika min, ka šajā vietā (''in loco Rigae'') 1198. gadā notikusi [[1198. gada Kauja pie Rīgas|militāra sadursme]] starp bīskapa ļaudīm un lībiešiem, kurā tika nogalināts Bertolds.

1201. gada vasara: &quot;Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.&quot;
Ierādītās vietas dienvidu un austrumu dabiskā robeža bija Daugavas pieteka — [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīgas upe]] (vēlāk saukta arī par Rīdzeni, tai sašaurinoties - Rīdziņu). Pie Rīgas upes ietekas Daugavā bija izdevīga vieta ostai — paplašinājums, — t.s. Rīgas ezers. Blakus atradās vietējo iedzīvotāju ciemi ([[Rīgas lībiešu ciemi]] — viens pie Rīgas ezera, otrs — pie Rīgas upes ietekas Daugavā). Hronikas V nodaļā minēts, ka [[1201]]. gadā esot sākts celt Rīgas pilsētu plašā jeb klajā laukā (''in campo spatioso''), kura tuvumā bijis iespējams ierīkot ostu (V:1), [[1202]]. gadā esot ieradies Alberta brālis Engelberts ar pirmajiem namniekiem (''cives'') (VI:2), bet pēc tam bīskaps pārcēlis no [[Ikšķile]]s uz Rīgu arī [[Livonijas bīskapija]]s sēdekli.

Avoti nav vienoti jautājumā par pilsētas dibinātāja personu. [[Vecākā atskaņu hronika|Vecākā Livonijas atskaņu hronika]] min, ka ''&quot;pēc tam drīz bīskaps Bertolds sāk celt Rīgu kā jau vīrs, kas nāk, lai paliktu šeit labuprāt&quot;''.&lt;ref&gt;Vecākā Livonijas atskaņu hronika. 523.-525. rinda, J.Saivas tulkojumā.&lt;/ref&gt; Arī citi avoti: [[Jaunākā Livonijas atskaņu hronika]], [[Vartberges Hermanis]], [[Augustīns Eicedijs]], [[Johans Renners]] un [[Baltazars Rusovs]], [[Dionīsijs Fabricijs]] un [[Kristians Kelhs]], par Rīgas pilsētas dibinātāju dēvēja bīskapu [[Bertolds|Bertoldu]].

Tikai [[16. gadsimts|16. gadsimta]] beigās sarakstītajā [[Bazīlijs Plīnijs|Bazīlija Plīnija]] Rīgas vēsturē dzejā atkal minēts bīskaps Alberts kā pilsētas dibinātājs. Kopš [[1740]]. gada, kad pirmo reizi tika nodrukāta Indriķa hronika, historiogrāfijā iegājās kā vispārpieņemts pilsētas vēsturi sākt ar [[1201]]. gadu un par tās dibinātāju pieņemt bīskapu Albertu.

== 13. gadsimts ==
[[Attēls:Kuģa vraks 1938. gadā.jpg|thumb|250px|Armijas Ekonomiskā veikala būvēšanas laikā 1938. gadā Rīdzenes ezera vietā atrastais kuģa vraks.]]
Pirmie tirgotāji, kas uzsāka dzīvi jaunajā apmetnē un bīskapa ļaudis savām pirmajām būvēm apkārt uzberot zemes valni un uzceļot noasinātu koka pāļu žogu — [[Palisāde|palisādi]]. Pēc 1204. gada [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)|lietuviešu un līvu karagājiena uz Rīgu]] [[1207]]. gadā tika uzsākta [[mūris|mūra]] celtniecība, kuru pēc [[Rīgas aplenkums (1210)|kuršu uzbrukuma]] [[1210]]. gadā pagarināja līdz Daugavai, un nocietinājumu siena ieslēdza arī vietējo iedzīvotāju ciemus, bet kopš [[1234]]. gada mūris apjoza arī pilsētas ziemeļu daļu - nu 2,2 km garais mūris norobežoja no apkārtnes 28 ha lielu pilsētu (sīkāk skat. [[Rīgas nocietinājumi]]). Pie apmetnes Rīgas upē bija dabiskā osta (vismaz 50 m plats un 3-5 m dziļš akvatorijs),&lt;ref&gt;Feodālā Rīga. / red. T.Zeids - Zinātne: Rīga, 1978., 30. lpp.&lt;/ref&gt; kuru paplašināja un nostiprināja krastus (skat. arī [[Rīgas kuģis]]). Pilsētas tiešais [[sizerens]] bija [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] (kurš, savukārt, bija pakļauts [[Pāvests|pāvestam]] un [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[Imperators|imperatora]] vasalis), bet pašpārvaldi un tiesu nodrošināja no ievērojamākajiem namniekiem ievēlēta [[Rīgas rāte]] (pirmo reizi Rīgas rāte jau kā esoša struktūra minēta dokumentā, kas datēts ar [[1226]]. gada [[18. aprīlis|18. aprīli]],&lt;ref&gt;Feodālā Rīga. / red. T.Zeids - Zinātne: Rīga, 1978., 41. lpp.&lt;/ref&gt; skat arī [[Rīgas rāte]]). [[1225]]. gadā tika apstiprinātas Rīgas namnieku un Rīgas pilsētas tiesības - t.s. Visbijas-Rīgas jeb Gotlandes-Rīgas tiesības. Bīskapa laicīgo varu pilsētā pārstāvēja tā iecelts [[fogts]] jeb soģis (''advocatus''), kura uzdevums bija izšķirt biskapa vārdā visus konfliktus, kas rastos pilsētnieku starpā. Bīskapa militāro varu realizēja ar tā svētību dibinātais [[Zobenbrāļu ordenis]] (vēlāk arī paša bīskapa vasaļi bruņinieki).

Lai nepieļautu tik svarīgā vietā izveidoties nocietinātam centram, kas kontrolētu visus reģiona tirdzniecības ceļus, uzreiz pēc Rīgas izveidošanas sākās citu vietējo cilšu uzbrukumi tai. Jau 1203. gadā [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valdnieks [[Visvaldis]] kopā ar lietuviešiem tai uzbruka. Nākamajā gadā Rīgai uzbruka lietuvieši kopā [[Aizkraukle]]s un [[Lielvārde]]s lībiešiem. [[1205]]. gadā Rīgu apdraudēja Vidzemi sirojošais lietuviešu kunigaitis [[Svelgats|Svelgatis]], un rīdziniekiem izdevās uzbrukumu novērst tikai ar sava sabiedrotā [[Zemgaļi|zemgaļu]] vadoņa [[Viestards|Viestarda]] palīdzību. [[1206]]. gadā Rīgu apdraudēja Polockas [[kņazs]] Vladimirs. [[1210]]. gadā Rīgu ielenca [[Kurši|kuršu]] karaspēks, ieradies kuģos pa jūru (turpmāk kuršu uzbrukuma atvairīšanas dienu - [[13. jūlijs|13. jūliju]], Sv.Margaritas dienu, - rīdzinieki svinēja kā svētku dienu). [[1215]]. gadā Daugavas grīvu bloķēja, nogremdējo ar akmeņiem pildītas laivas, un pilsētu ielenca [[Sāmsala|sāmsalieši]]. Taču ieņemt Rīgu nevienam neizdevās.

Zināmu politisko patstāvību Rīgas pilsēta ieguva [[1221]]. gadā, kad atteicās pildīt bīskapa Alberta lēmumu par padošanos [[Dānija]]s [[Karalis|karalim]] Valdemāram II - rīdzinieki padzina no pilsētas karaļa emisāru bruņinieku Gotšalku.&lt;ref&gt;Indriķa hronika. XXV:2-3&lt;/ref&gt; Pēc tās pilsēta sāk lietot savu [[Rīgas ģerbonis|ģerboni]] un [[Rīgas karogs|karogu]], pašorganizējās [[Ģilde|ģildēs]]. Turpmākajās desmitgadēs, kaut arī rīdziniekiem nācās atzīt te arhibīskapa, te ordeņa varu, savā iekš- un ārpolitikā pilsēta kļuva aizvien patstāvīgāka, visai bieži pat ar ieročiem aizstāvot savu teritoriju un brīvības. [[1232]]. gadā Rīgas rāte pasludināja, ka gruntsgabalus Rīgas lauku novadā (markā) drīkst iegādāties tikai Rīgas pilsoņi - namnieki, - bet ne klosteri vai garīgie ordeņi.

[[1255]]. gada 20. janvārī Romas pāvests [[Aleksandrs IV]] pēc Rīgas arhibīskapa Alberta lūguma apstiprināja Rīgu par metropolīta sēdekli, turklāt noteica, ka Rīgas vārdā turpmāk titulējama arī visa baznīcas province un tās arhibīskaps, neaizskarot Romas baznīcas un Vācu ordeņa tiesības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/index.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments nr. 414. |access-date={{dat|2012|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |archivedate={{dat|2012|07|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;
[[1256]]. gadā bīskapam Albertam nācās atteikties no savām feodālā senjora tiesībām apstiprināt amatā pilsētas soģi, bet [[1257]]. gada [[15. maijs|15. maijā]] pāvests Aleksandrs IV atbrīvoja Rīgu no desmitās tiesas maksāšanas. [[1275]]. gadā [[Vācu ordenis]] no [[Svētās Romas impērija]]s ķeizara Rūdolfa Hābsburga ieguva tiesu varu Rīgas pilsētā. 1287. gada [[Zemgaļu uzbrukums Rīgai|karagājienā uz Rīgu]] zemgaļu karaspēks uzbruka pilsētas ziemeļu vārtiem un kaujā nogalināja, ievainoja vai saņēma gūstā daudzus Vācu ordeņa brāļus, bet Rīgas pilsētā neiebruka. Pēc uzvaras pār zemgaļiem 1290. gadā samilza pretstāve starp Vācu ordeni un Rīgas pilsētu, tas noveda līdz [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karam]], kas ilga vairākus gadu desmitus.&lt;ref&gt;Feodālā Rīga. / red. T.Zeids - Zinātne: Rīga, 1978., 43.-48. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Ekonomika ===
Pēc sava ģeogrāfiskā novietojuma Rīga veidojās vietā, kur beidzās Daugavas upes tirdzniecības ceļš un sākās jūras ceļš, t.i. vietā, kur preces tika pārkrautas no jūras kuģiem upes laivās un otrādi. Līdz ar to tā jau pirmajās desmitgadēs sāka veidoties par nopietnu tirdzniecības centru [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā. Novietojuma izdevīguma ziņā ar Rīgu varēja sacensties un to pārspēt tikai [[Danciga]] un [[Kēnigsberga]] (vēlāk arī [[Pēterburga]]). Papildus priekšrocības Rīgai deva plašais sauszemes tirdzniecības ceļu tīkls: ceļš no Daugavas grīvas caur [[Kurzeme|Kursu]] un [[Žemaitija|Žemaitiju]] uz [[Prūsija|Prūsiju]], ceļš uz lietuviešu zemēm (caur mūsd. [[Bauska|Bausku]]), ceļš gar jūras krastu uz [[Pērnava|Pērnavu]], ceļš caur Vidzemi uz [[Tērbata|Tērbatu]], [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Novgoroda|Novgorodu]], ceļš gar Daugavas labo krastu uz [[Vitebska|Vitebsku]] un [[Polocka|Polocku]]. Līdz ar to Rīgas galvenais ienākumu avots bija kā tirdzniecības tranzītmezglam. [[1282]]. gadā Rīgas pilsēta noslēdza pastāvīgās tirdzniecības partnerības līgumus ar [[Visbija|Visbiju]] un [[Lībeka|Lībeku]], tā liekot pamatus vēlākajai [[Hanzas savienība]]i.

Gadsimta vidū pilsētai jau piederēja visai plaši zemes īpašumi - t.s. Rīgas patrimoniālais apgabals, - kurus tā visbiežāk dabūja kā atlīdzību par piedalīšanos karagājienos vai atpērkot no brīvajiem zemniekiem.

;Demogrāfiskie rādītāji
Balstoties uz netiešiem avotiem (hronikas, namnieku un tirgotāju saraksti, parādu grāmatas), aptuveni noteikts, ka [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā Rīgā dzīvoja aptuveni 1000 cilvēku, 30. gados vairāk nekā 2000.{{fact}}

== 14. gadsimts ==
Gadsimta sākumā Rīgas pilsēta savienībā ar arhibīskapu piedalījās [[Livonijas pilsoņu karš|pilsoņu karā]] pret Ordeni. Šajā laikā Rīga militāri cieši sadarbojās ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]], bet 1320. gados Lietuvas lielkņazu uzdevumā veica to ārējos maksājumus.&lt;ref&gt;Feodālā Rīga. / red. T.Zeids - Zinātne: Rīga, 1978., 48. lpp.&lt;/ref&gt; Kara kulminācija bija 1329. gadā, kad oktobrī Ordeņa karaspēks aplenca pilsētu un pilnībā to bloķēja. 1330. gada 20. martā Rīgas rāte vienojās ar Ordeni par padošanās noteikumiem. Lai simboliski demonstrētu Rīgas sakāvi, pilsētniekiem nācās izlauzt mūrī plašu atveri, pa kuru, nevis pa vārtiem, pilsētā iejāja mestrs ar pavadoņiem. 30. martā tika apzīmogots Rīgas padošanās līgums (ko [[1332]]. gadā apstiprināja [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Ludvigs IV]] kā pilsētas augstākais senjors), saskaņā ar kuru visas Rīgas privilēģijas zaudēja savu spēku. Rīga kļuva par vienu no ordeņa pārvaldītajām [[Livonijas konfederācija]]s pilsētām. Tika atceltas virkne arhibīskapa tiesību pār pilsētu. Turpmākās desmitgades pagāja Ordeņa un arhibīskapu strīdos par tiesībām valdīt Rīgā, un rīdzinieku politiskajos manevros, cenšoties panākt iepriekšējo privilēģiju atjaunošanu un jaunu privilēģiju iegūšanu. 1340. gados Rīgas tirgotāji ieguva starpnieku privilēģiju{{fact}}, kas noteica, ka Rīgā iebraukušie citu pilsētu tirgotāji darījumus varēja slēgt tikai ar Rīgas tirgotāju starpniecību, un tas rīdziniekiem deva lielu peļņu. Gadsimta vidū sākās aktīvāka Rīgas līdzdalība Hanzas savienības politikā (līdz tam Hanzas savienība nekādi nebija Rīgai palīdzējusi, kā tikai uzstājusies kā starpnieks pamiera līgumu slēgšanā), [[1380]]. gadā pat atsakoties dot karavīrus karam pret Tērbatas bīskapiju, jo ar Tērbatas pilsētu to saistīja savstarpējās palīdzības līgums savienības ietvaros.

;Demogrāfiskie rādītāji
[[14. gadsimts|14. gadsimta]] pirmajā pusē Rīgā dzīvoja 6-7 000 cilvēku, bet gadsimta otrajā pusē (pēc mēra epidēmijas) 4-5 000.{{fact}}

== 15. gadsimts ==
[[1406]]. gada Kopusas tirdzniecības līgumā ar Lietuvas pakļautībā esošo [[Polocka]]s pilsētu Rīga panāca netraucētu tirdzniecību pa Daugavu un brīvu tirgošanos Polockā. Ievērojami rīdzinieku pašapziņu un pilsētas lomu pastiprināja jaunizveidotais [[Livonijas landtāgs]], kurā drīz tika izveidota pilsētu kūrija (kaut arī Livonijā bija 15 apdzīvotu vietu ar pilsētu tiesībām, noteicošās balsis kūrijā bija Rīgai, Rēvelei un Tērbatai, kuras bieži lēma jautājumus visu pārējo pilsētu vārdā). Pilsēta bija jau tik spēcīga, ka [[1423]]. gadā Rīgas rāte atsacījās sodīt par krāpšanos tirdzniecībā ar sāli tirgotāju Hermani Klempovu, un pat bija tā dēļ gatava sākt karu pret Ordeni, un tikai visa Landtāga lēmums lika pilsētai samierināties un maksāt sodu. [[1451]]. gadā Rīga pat uzsāka slepenas sarunas ar [[Prūsijas savienība|Prūsijas savienību]] par iespējamu spēku apvienošanu pretstāvei Ordenim.&lt;ref&gt;Feodālā Rīga. / red. T.Zeids - Zinātne: Rīga, 1978., 52. lpp.&lt;/ref&gt; Taču atklāti Ordeņa uzbrukuma draudi piespieda pilsētu piekāpties un parakstīt [[1452]]. gada [[30. novembris|30. novembrī]] [[Salaspils līgums|Salaspils līgumu]] par Rīgas vienlaicīgu pakļaušanos diviem feodālajiem senjoriem - Livonijas ordenim un Rīgas arhibīskapam. Turpmākās desmitgades pagāja, Rīgas pilsētai diplomātiski lavierējot starp abiem senjoriem un cenšoties atgūt savas brīvības. [[1479]]. gadā pilsēta atbrīvojās no viena senjora - pēc neveiksmīgas februārī sākušās karadarbības ar Ordeni, arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Stodevešeru]] saņēma gūstā, kur tas [[12. jūlijs|12. jūlijā]] mira. Turpinājās pilsētas rātes centieni samazināt Ordeņa kontroli pār pilsētu.

;Demogrāfiskie rādītāji
[[15. gadsimts|15. gadsimtā]] pilsētnieku skaits bija aptuveni 8 000 cilvēku{{fact}}, no kuriem, kā [[1452]]. gada novembrī, Rīgas domkapitula prāvests Nagels min savā aicinājumā Livonijas ordenim, 1/3 daļa bijuši nevāci.&lt;ref&gt;Feodālā Rīga. / red. T.Zeids - Zinātne: Rīga, 1978., 53. lpp.&lt;/ref&gt;

== 16. gadsimts ==
{{Pamatraksts|Rīgas brīvpilsēta}}
[[Attēls:Riga wodcut 1575.gif|thumb|250px|Rīgas panorāma [[1575]]. gadā.]]
[[Attēls:Rīgas ģerbonis1591. gadā.jpg|thumb|250px|Rīgas ģerbonis (1591).]]
Zināms, ka [[1510]]. gadā Rīgas [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukumā]] tika izgreznota [[Ziemassvētku egle]], šo gadaskaitli uzskata par pirmo dokumentēto šīs [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] tradīcijas aprakstu. To par godu Kristus dzimšanai ar papīra ziediem izgreznoja [[Melngalvju nams|Mengalvju brālības]] tirgotāji. Pakāpeniski šī tradīcija attīstījās un izplatījās visā kristīgajā pasaulē.&lt;ref&gt;[http://www.latviatourism.lv/info.php?id=4910 Ziemassvētku pilsēta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051218110836/http://latviatourism.lv/info.php?id=4910 |date={{dat|2005|12|18||bez}} }}, latviatourism.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://urbanext.illinois.edu/trees/facts.cfm Christmas Tree Facts] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Citi avoti liecina, ka pirmā Ziemassvētku egle tikusi izgreznota [[Igaunija]]s galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]] jau [[1441]]. gadā, tomēr šim faktam trūkst rakstisku liecību.
[[16. gadsimts|16. gadsimta]] 20. gados [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] sākusies [[reformācija]] samērā drīz sasniedza Rīgu. Reformācijas ietekmē [[1535]]. gadā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] piešķīra Rīgai ticības brīvību. Kopš tā laika baznīcas lietu pārvalde nonāca rātes pārziņā, tika pārņemti baznīcu un klosteru īpašumi, [[Rīgas Domskola|Rīgas Domskolu]] pārveidoja par luterāņu skolu, [[franciskāņi|franciskāņu]] klosterus — par nabago patversmēm.

Pēc [[Rusova hronika]]s ziņām, 1547. gadā, Debesbraukšanas dienā, dienas laikā Rīgas ārpilsētā izcēlās liels ugunsgrēks, &quot;kuŗš apņēma arī pilsētu un nodarīja lielu skādi. Pilsētā, bīskapa rajonā, nodega daudzas mājas un baznīcas; ārpilsētā daudzas tirgoņu noliktavas ar visām mantām krita ugunij par laupījumu&quot;.&lt;ref&gt;no [[Rusova hronika]]s sadaļas par Livonijas ordeņa mestru [[Hermans fon Brigenejs|Hermani]]&lt;/ref&gt;
[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā ([[1558]]—[[1583]]) krievu un tatāru karaspēks 1559. gadā uzbruka ordeņa pilīm [[Bukultu pils|Bukultos]], [[Ropažu viduslaiku pils|Ropažos]] un [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspilī]], tomēr Rīga tikpat kā necieta, šajā laikā tā deklarēja [[Rīgas brīvpilsēta|brīvpilsētas statusu]] (1561-1582). Tomēr kara beigās [[1581]]. gadā, lai saglabātu savas privilēģijas, pilsētas namnieki zvērēja uzticību [[Polija-Lietuva|Polijas un Lietuvas]] valdniekam [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]].
Rīgā ar nemieriem pagāja jaunā jeb [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] ieviešana. [[Kalendāra nemieri Rīgā]] ilga no [[1584]]. līdz [[1589]]. gadam, to laikā tika izpostītas baznīcas, kā arī nodarīti citi zaudējumi.

;Demogrāfiskie rādītāji
[[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū (pirms [[Livonijas karš|Livonijas kara]]) iedzīvotāju skaits sasniedza 12-16 tūkstošus.{{fact}} Rīga bija viena no lielākajām [[Baltijas jūra]]s piekrastes pilsētām.

== 17. gadsimts ==
[[Attēls:Riga 1650.jpg|thumb|250px|Rīga [[1650]]. gadā, [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] attēls]] 
[[Attēls:Riga docks detail.gif|thumb|250px|Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu ([[Broce]]s zīmējums pēc gleznas rātsnamā).]]
[[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] sākumā tika pastiprināta Rīgas nocietinājumu sistēma, un [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā zviedru mēģinājumi ieņemt pilsētu beidzās neveiksmīgi, līdz [[1621]]. gada septembrī pēc ilgstoša aplenkuma Rīga padevās. Ilgstošais pagrimums tirdzniecībā, kā cēlonis bija karš, tika pārvarēts līdz gadsimta vidum, kad visaugstāko līmeni sasniedza [[lini|linu]], [[pelni|pelnu]], [[koksne|meža materiālu]], [[āda]]s un [[tauki|tauku]] eksports. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā tiem laikiem milzīgs Krievijas karaspēks vairākus mēnešus aplenca Rīgas cietoksni, bet bija spiests atkāpties. Gadsimta beigās par nozīmīgākajiem eksporta produktiem kļuva [[graudaugi]] un [[vasks]]. Visu [[17. gadsimts|17. gadsimtu]] Rīgas pilsēta bija viens no nozīmīgākajiem Zviedrijas kreditoriem, Rīga kļuva par Zviedrijas karaļvalsts lielāko pilsētu.

Skat. arī [[Rīgas citadele]]
[[Attēls:Riga Metropolis Livoniae, c.1720.jpg|thumb|Rīgas panorāma ap 1720. gadu.]]
;Demogrāfiskie rādītāji
[[17. gadsimts|17. gadsimta]] demogrāfisko situāciju ietekmēja ilgstošs karš, bads, mēris, kā arī ekonomiskais pagrimums - gadsimta beigās Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 10 000.{{fact}}

== 18. gadsimts ==

[[18. gadsimts]] sākās ar [[Ziemeļu karš|Ziemeļu karu]] ([[1700]]—[[1721]]). [[1701]]. gadā pēc uzvaras pār krieviem pie [[Narva]]s Rīgā ieradās [[Zviedrija]]s karalis

[[1709]]. gadā [[Pēteris I|Pētera I]] karaspēks [[Rīgas aplenkums 1709-1710|aplenca Rīgu]], un pēc deviņiem mēnešiem tā bija spiesta padoties. Pilsēta stipri bija cietusi apšaudēs, un [[Melnā nāve|mēra]] epidēmijas laikā mira aptuveni puse Rīgas iedzīvotāju. Pēc kara pilsēta kļuva par [[Rīgas guberņa]]s (vēlāk — [[Vidzemes guberņa]]s) administratīvo centru.

;Demogrāfiskie rādītāji
[[18. gadsimts|18. gadsimta]] pirmajā pusē pilsētas iedzīvotāju skaitu negatīvi ietekmēja [[Ziemeļu karš]] un mēris. [[1720]]. gadā Rīgā bija mazāk kā 6 tūkstoši, [[1728]]. gadā aptuveni 10 000 iedzīvotāju.{{fact}} [[1782]]. gadā Baltijas guberņās sākās pirmā t.s. iedzīvotāju revīzija. Rīgas iedzīvotāju revīziju (izņemot 10. revīziju) sarakstos ierakstīja visus civiliedzīvotājus, tādējādi ir samērā precīzi zināms faktiskais iedzīvotāju skaits pilsētā. 1709. gada amatnieku saraksti rāda, ka &quot;vācu&quot; amatos strādā 440 amatnieku, bet &quot;nevācu&quot; - 526 amatnieki (turklāt sarakstā nav uzskaitīti Pārdaugavas nevācu amati: zvejnieki, enkurnieki, pārcēlāji, loči un mucu šķirotāji).&lt;ref&gt;Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., 31. lpp.&lt;/ref&gt;

== 19. gadsimts ==
[[Attēls:Riga old.jpg|thumb|250px|[[Vecrīga]]s panorāma starp [[1890]]. - [[1900]]. gadu.]]
[[Attēls:Rīgas panorāma ap 1890. gadu.jpg|thumb|250px|Daugavas krastmala (ap [[1890]]).]] 
Arī [[19. gadsimts]] nāca ar jaunu karu. [[1812]]. gadā [[Napoleons]] uzbruka [[Krievijas Impērija|Krievijai]]. Lai aizstāvētos pret iespējamo Napoleona uzbrukumu, ar pilsētas vadības ziņu tika nopostītas un nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas. Tomēr, kā vēlāk izrādījās, šis solis bija pārsteidzīgs — Napoleons Rīgai nemaz neuzbruka.

Eiropā [[18. gadsimts|18.]] un īpaši [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] palielinājās tirdzniecības apjoms, kas veicināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] eksporta pieaugumu. Rīga organiski iekļāvās šajā procesā, kļūdama par vienu no galvenajām [[Krievijas Impērija|Krievijas]] ostas pilsētām. Pilsētas attīstība kļuva īpaši strauja pēc tam, kad [[1856]]. gadā [[Krievijas impērija]]s valdība atļāva likvidēt [[Rīgas cietoksnis|Rīgas cietoksni]], t.i. nojaukt pilsētas nocietinājumus un būvēt mūra ēkas priekšpilsētās. [[1861]]. gadā tika uzbūvēta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnija Rīga—Dinaburga]], kas caur [[Daugavpils|Daugavpili]] savienoja Rīgu ar [[Pēterburga|Pēterburgu]] un citām pilsētām. [[1866]]. gada likums par amatniecības un rūpniecības brīvību pilnīgi likvidēja [[cunfte|cunfšu]] monopoltiesības. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 2. pusē izveidojās jauna Rīgas rūpniecības seja — [[metālapstrāde]], [[mašīnbūve]], [[ķīmiskā rūpniecība]], [[šķiedras|šķiedru]] apstrāde, [[vadmala]]s, [[ķemmdzija]]s audumu ražošana, [[papīrs|papīra]], [[porcelāns|porcelāna]], [[fajanss|fajansa]], [[korķis|korķu]] ražošana, [[kokzāģēšana]].

Līdz ar [[kapitālisms|kapitālistisko]] attiecību rašanos pilsētas dzīvē veidojās [[rūpniecība]]s [[proletariāts]] un [[buržuāzija]]. Jaunās [[šķira]]s nomainīja līdzšinējo [[kārta|kārtu]] struktūru pilsētā. Tās, īpaši strādniecība, skaitliski strauji pieauga pēc [[zemnieku brīvlaišana]]s [[Vidzeme|Vidzemē]] ([[1817]]. g.) un [[Kurzeme|Kurzemē]] ([[1819]]. g.). Rīgas strādnieku šķiras veidošanās process noslēdzās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[1890. gadi|90. gados]]. Nabadzīgo iedzīvotāju skaita pieaugums izraisīja sociālas problēmas. Jau 1870. gados notika pirmie streiki, bet nozīmīgākais bija [[1899]]. gada Rīgas dumpis. Liela nozīme strādnieku kustības veicināšanā bija [[Jaunā strāva|Jaunajai strāvai]], kas radīja pamatu [[sociāldemokrāti|sociāldemokrātu]] darbībai.

;Demogrāfiskie rādītāji
No [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigām līdz [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajai pusei ([[1782]]-[[1812]]) Rīgas civiliedzīvotāju skaits palielinājās par vairāk kā 40 tūkstošiem, kas ir 2,7 reizes. Samērā strauji Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā, stipri samazinājās [[1812]]. gada kara laikā un nākamajā gadu desmitā, turpretim strauji palielinājās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 20. gadu otrajā pusē un it īpaši pēc 60. gadiem, galvenokārt sakarā ar to, ka Rīgā ieplūda daudz ieceļotāju no laukiem. Sākot ar [[1867]]. gadu, Rīgā sāka organizēt tautas skaitīšanas, tāpēc demogrāfiskās ziņas jau ir daudz precīzākas. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē ievērojami mainījās Rīgas pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs. Latviski runājošo rīdzinieku īpatsvars no 23,6% [[1867]]. gadā pieauga līdz 29,5% [[1881]]. gadā un 39,6% [[1897]]. gadā. Vācbaltieši no 42,9% [[1867]]. gadā saruka līdz 16,7% [[1913]]. gadā. Krievu īpatsvars Rīgā no 25,1% [[1867]]. gadā samazinājās līdz 21,2% [[1913]]. gadā.&lt;ref&gt;Rīga 1860-1917. / red.J.Krastiņš - Zinātne: Rīga, 1978., 22. lpp.&lt;/ref&gt;

Tieši [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pēdējā trešdaļā un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā notika ļoti strauja Rīgas iedzīvotāju skaita palielināšanās, ko veicināja feodālisma laikmetam raksturīgo ierobežojumu atcelšana, zemnieku atbrīvošana no dzimtbūšanas, strauja rūpniecības attīstība. [[1881]]. gadā Rīgā dzīvoja 169 000 cilvēku. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā — gandrīz 300 000.

== 20. gadsimts ==
[[Attēls:Elizabetes iela Rīgā ap 1910.jpg|thumb|250px|[[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] ap 1910. gadu.]]
[[Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|thumb|250px|Rīgas panorāma [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā.]]
[[Attēls:Riga in der Zukunft.jpg|thumb|250px|Rīga nākotnē (pastkarte ''Riga in der Zukunft'' 20. gadsimta sākumā). Tagadējais [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]]. Fotogrāfs paredzējis gaisa tramvajus, dirižabļus, automašīnas un dažādu rasu iedzīvotājus.]]
[[Attēls:Bermontiādes laikā sagrautie nami Kārļa ielā Rīgā.jpg|thumb|250px|[[Bermontiāde]]s laikā sagrautie nami Kārļa ielā (tagad 13. janvāra ielā).]]
[[1900]]. - [[1901]]. gadā Krievijas impērijas saimnieciskās krīzes dēļ Rīgas ekonomikas attīstība apstājās, stāvokli vēl pasliktināja [[Krievijas—Japānas karš]]. [[1904]]. gadā tika nodibināta [[Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], Rīga bija viens no galvenajiem [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] centriem. Līdz [[1908]]. gadam Rīgā pastāvēja karastāvoklis, bet līdz [[1912]]. gadam — &quot;pastiprinātas apsardzības stāvoklis&quot;. Neraugoties uz to, pilsētā kopš 1910. gada atjaunojās strauja saimnieciskā izaugsme, Rīga kļuva par vienu no lielākajiem [[Ziemeļeiropa]]s ekonomiskajiem centriem. 1914. gada vidū Rīgā darbojās 372 fabrikas ar 87 000 strādnieku. Ražojumu vērtības ziņā pirmo vietu ieņēma gumijas rūpniecība, kurai sekoja mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība, pārtikas un baudvielu rupniecība, kokrūpniecība, metālapstrāde, izrakteņu apstrāde, papīrrūpniecība, ādu un apģērbu rūpniecība.&lt;ref&gt;{{LKV|XVIII.|36096}}&lt;/ref&gt; 
Rīgā darbojās [[Argentīna]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austroungārija]]s, [[Beļģija]]s, [[Brazīlija]]s, [[Dānija]]s, [[Francija]]s, [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Meksika]]s, [[Nīderlande]]s, [[Norvēģija]]s, [[Persija]]s, [[Portugāle]]s, [[Spānija]]s, [[Šveice]]s, [[Vācija]]s un [[Zviedrija]]s konsulāti un vicekonsulāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_003_m161-723{{!}}article:DIVL739{{!}}issueType:B |title=Rigasches Adressbuch (1914) |access-date={{dat|2015|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_003_m161-723{{!}}article:DIVL739{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā, tuvojoties [[fronte]]i, 1915. gadā sākās Rīgas uzņēmumu evakuācija. Uz [[Krievijas impērija]]s iekšējiem rajoniem kopā ar rūpnīcu, fabriku, darbnīcu u.c. uzņēmumu iekārtām tika izvesti apmēram 200 000 kvalificētu strādnieku un viņu ģimenes locekļu. Rīga kļuva par kara nometni, sabiedriskās vietās aizliedza lietot [[vācu valoda|vācu valodu]], par Rīgas pilsētas galvu pirmoreiz tika iecelts latvietis — [[Andrejs Krastkalns]]. Visu [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laiku Rīgas tuvumā atradās frontes līnija, bet [[Rīgas operācija]]s rezultatā pilsētu 1917. gada 3. septembrī ieņēma [[Vācijas impērija]]s 8. armija. 1917. gada beigās latviešu partijas Rīgā nodibināja  [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskais bloku]], kurā ietilpa sociāldemokrāti, [[Latviešu Zemnieku savienība]], kā arī dažas citas partijas. {{dat|1918|3|3}} Vācija un Krievija noslēdza [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]]. 1918. gada [[12. aprīlis|12. aprīlī]] Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome nolēma izveidot Baltijas hercogisti un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. [[1918]]. gada [[27. augusts|27. augustā]] [[Berlīne|Berlīnē]] tika parakstīta Vācijas—Krievijas vienošanās par Krievijas atteikšanos no [[Igaunija]]s un [[Vidzeme]]s provincēm, bet [[22. septembris|22. septembrī]] Vācijas ķeizars atzina Baltijas hercogistes suverenitāti. 1918. gada 23. septembrī Rīgas Demokrātiskā bloka pārstāvji [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldei iesniedza prasību atjaunot pirms okupācijas ievēlētās [[Rīgas dome]]s darbību, kā arī aizrādīja, ka &quot;latvju tauta, kā agrāk, tā arī pašreizējos apstākļos, aizstāv viedokli par Latvijas nedalāmību, tautu pašnoteikšanos un pašpārvaldību&quot;.&lt;ref&gt;Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados (red. Alfrēds Bīlmanis, Jūlijs Izaks, Lizete Skalbe), Rīga: Golts un Jurjans, 1928. - 55 lpp.&lt;/ref&gt;

1918. gada 19. oktobrī Rīgas Demokrātiskais bloks atklāti paziņoja, ka tā mērķis ir &quot;Latvija kā neatkarīga, demokrātiska republika [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]&quot;,&lt;ref&gt;Andersons E. Latvijas vēsture: 1914-1920. - Daugava: Stokholma, 1967. - 241. lpp.&lt;/ref&gt; tomēr 1918. gada [[5. novembris|5. novembrī]] Rīgā tika proklamēta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. 
Savukārt [[1918]]. gada [[18. novembris|18. novembrī]] Rīgas Otrajā Pilsētas (tag. [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā]]) teātrī [[Latvijas Tautas padome]] [[Latvijas valsts pasludināšana|proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti]] un izveidoja [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] priekšgalā. Par Rīgas pilsētas pagaidu domes vadītāju tika ievēlēts [[Gustavs Zemgals]] (amatā līdz [[1920]]. gadam).

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919]]. gada 3. janvārī Rīgu ieņēma [[Sarkanā armija]], 13.—15. janvārī Rīgā notika Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress. Kongress ievēlēja Centrālo izpildkomiteju, kas izveidoja [[LSPR|Padomju Latvijas]] Komisāru padomi [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadībā. Tomēr jau 1919. gada [[22. maijs|22. maijā]] Rīgu ieņēma vācu [[landesvērs]] un [[dzelzsdivīzija]]. Dienu vēlāk Rīgā ienāca arī latviešu nacionālā karaspēka vienības. [[6. jūlijs|6. jūlijā]] pēc uzvaras [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] Rīgā ienāca [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s karaspēka vienības. [[8. jūlijs|8. jūlijā]] pilsētā ieradās arī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] Latvijas Pagaidu valdība, ko atbalstīja [[Antante]]s valstis. [[1919]]. gada [[8. oktobris|8. oktobrī]] sākās sīvas cīņas starp [[Latvija]]s karaspēku un [[Pāvels Bermonts|Pāvela Bermonta — Avalova]] komandēto [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]]. 11. novembrī Bermonta karaspēks no Rīgas pievārtes tika padzīts.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izpostītā Rīga bija kļuvusi par faktisko Latvijas galvaspilsētu, tomēr oficiāls galvaspilsētas statuss tika piešķirts tikai [[1931]]. gadā.{{fact}}

Pirmā pasaules kara laikā Rīga bija smagi cietusi. Tā kā rūpnīcas bija izpostītas un mašīnas evakuētas, Rīgas rūpniecība un lielā mērā arī amatniecība bija iznīcināti, arī iedzīvotāju skaits bija samazinājies vairāk kā par pusi. Tā, ja [[1913]]. gadā Rīgā bija 517&amp;nbsp;522 iedzīvotāji, tad [[1917]]. gadā - 212 797.&lt;ref&gt;K.Apinis. Latvijas pilsētu vēsture. Rīga, 1931., 15.lpp.&lt;/ref&gt;

No Krievijas tika atgūta neliela daļa evakuēto uzņēmumu{{fact}}, tomēr pirmskara ražošanas un tirdzniecības apjomi netika sasniegti. Latvijas brīvvalsts laikā Rīga kļuva par samērā latvisku pilsētu pretstatā agrākajam vāciskajam garam.

[[1940]]. gada [[17. jūnijs|17. jūnijā]] [[Latvijas okupācija (1940)|Rīgā ienāca]] [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, bet jau [[1941]]. gada jūlijā to nomainīja nacistiskās [[Trešais reihs|Vācijas]] armija. Nodega [[Rīgas Sv. Pētera baznīca|Pētera baznīcas]] tornis, kas līdz tam bija augstākais koka tornis pasaulē. [[Otrais pasaules karš|Kara]] laikā Rīgā attīstīja tikai tās nozares, kas ražoja kara apstākļiem nepieciešamo (metālrūpniecība, ādu apstrāde, kokapstrāde). Atkāpjoties vācieši uzpridzināja stratēģiski svarīgus objektus pilsētā — tiltus, elektrostacijas, noliktavas, ūdensvadu. Mainoties varām, tika sagrauts arī [[Melngalvju nams]] un [[Rātsnams]].

Rīgas rūpniecība pēc [[Otrais pasaules karš|Otrais pasaules kara]] atjaunojās strauji — tika izmantotas lielo rūpnīcu ēkas, kas bija saglabājušās Rīgā no [[Krievijas impērija]]s laikiem. Līdz ar rūpniecības attīstību strauji pieauga Rīgas iedzīvotāju skaits, galvenokārt uz iebraucēju no PSRS rēķina. Padomju varas gados Rīga nostiprinājās kā Latvijas centrs, [[1980. gadi|1980. gadu]] beigās tās iedzīvotāju skaits tuvojās miljonam, bet latvieši atkal bija mazākumā.

[[1991]]. gadā Rīga atkal kļuva par vienu no galvenajiem sacelšanās centriem [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Šī gada [[janvāris|janvārī]] pie stratēģiskajiem Rīgas objektiem tika uzbūvētas [[Barikāžu laiks|barikādes]], pie kurām nepārtraukti dežurēja Latvijas iedzīvotāji. Pēc Rīgas barikāžu parauga [[1991]]. gada augustā tika veidotas arī barikādes [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]] un [[Maskava|Maskavā]], kas lielā mērā izšķīra [[Padomju Savienība|PSRS]] likteni.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīga atkal kļuva par Latvijas Republikas galvaspilsētu. Tomēr pārejas process uz tirgus ekonomiku bija smags — jaunajos apstākļos konkurenci nespēja izturēt lielākā daļa Rīgas lielo rūpniecības uzņēmumu, kas radīja nopietnu ekonomisko krīzi. Rūpnieciskā ražošana 1990. gados Rīgā samazinājās vairāk nekā par pusi. 1998. gadā Latvijas un, protams, arī uz Rīgas ekonomiku satricināja [[banku krīze]].

;Demogrāfiskie rādītāji

1913. gadā Rīgā dzīvoja 482 000 (kopā ar patrimoniālo apgabalu 517 000) un tā bija viena no lielākajām pilsētām Krievijā. 19. gadsimtā Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās 10 reižu, bet laika posmā no 1867. līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam (Rīgas teritorija šajā laika posmā divkāršojās) — gandrīz 5 reizes. Visstraujāk iedzīvotāju skaits pieauga 1867-1881., 1895-1899. un 1911-1913. (par vairāk kā 3% gadā).

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], vācu okupācijas un brīvības cīņu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz 3 reizes. 1920. gadā Rīgā bija 185 000 iedzīvotāju. Atgriežoties kara bēgļiem, 1920.-1925. gadā, iedzīvotāju skaits palielinājās gandrīz divkārt, taču turpmāk tas pieauga gausi. Pirmās Latvijas brīvvalsts, pēdējās tautas skaitīšanas laikā 1935. gadā Rīgā bija 385 000 iedzīvotāju, bet no 1939. gadā sākās iedzīvotāju skaita samazināšanās sakarā ar vāciešu repatriāciju. 1941. gada sākumā Rīgā bija 335 000 iedzīvotāju (mazāk nekā 1925. gadā).

Pirmajā padomju okupācijas gadā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un vācu okupācijas laikā Rīga zaudēja vairāk kā 100 000 cilvēku jeb 1/3 iedzīvotāju kopskaita ([[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada deportācijas]] un citas represijas, militārpersonu un civiliedzīvotāju bojāeja, gandrīz visu ebreju tautības iedzīvotāju iznīcināšana, rīdzinieku aizvešana vai aizbraukšana uz Vāciju u.c.). Pēc vērtējuma, 1944. gada oktobrī Rīgā bija tikai 226 000 iedzīvotāju. Pirmajos pēckara gados (nu jau [[Padomju Savienība]]s sastāvā) Rīgas iedzīvotāju skaits strauji palielinājās, galvenokārt dēļ imigrācijas no Padomju Savienības (pārsvarā krievi, ukraiņi un baltkrievi), taču mājās atgriezās arī demobilizētie un izbraukušie un aizvestie uz Vāciju un citām vācu okupācijas zemēm. Rezultātā no 1946. līdz 1950. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pieauga vidēji par 50 000 cilvēku gadā un 1951. gada sākumā sasniedza 500 000. Turpmākajos gados iedzīvotāju skaits palielinājās lēnāk, tomēr vidējais ikgadējais absolūtais Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugums 1951. līdz 1987. gadam bija 11 000 (1979. līdz 1987. — 8 000). [[1960. gadi]] gadu sākumā Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 600 000, 1967. gadā — 700 000, 1976. gadā — 800 000, 1986. gada beigās 900 000. Lielāko daļu iedzīvotāju skaita pieauguma veidoja mehāniskais pieaugums, taču arī dabiskais pieaugums visā Padomju Savienības okupācijas laikā bija pozitīvs. PSRS republiku galvaspilsētu vidū Rīga iedzīvotāju skaita ziņā 1980. gadu vidū bija 9. vietā, bet visu Padomju Savienības pilsētu vidū — 26. vietā.

Astoņdesmito gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, dēļ Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]], kā arī dēļ ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714 bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija jau vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000.

== 21. gadsimts ==
[[Attēls:Iedzivotaju skaits Riga 1990 2010.png|right|400px|thumb|Rīgas iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1990. līdz 2010. gadam.]]
[[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai]] veicināja strauju Rīgas ekonomisko izaugsmi un celtniecības pieaugumu. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]], 2006. gada maijā [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], bet tā paša gada novembrī [[19. NATO samits]].
Sakarā ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Rīgas ekonomiskā attīstība apstājās. 2009. gada 13. janvārī Rīgā notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]].
Kaut arī krīzes dēļ daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr 2008. gadā tika atklāts [[Dienvidu tilts]] un uzsākta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — &quot;[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]&quot; celtniecība. 2010.-2011. gadā Rīgas ekonomiskā izaugsme atjaunojās. 
Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]]. 2015. gada pirmajā pusē Rīgā notika [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras]] [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] oficiālie pasākumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/es-prezidenturas-pasakumu-laika-lielakie-ierobezhojumi-bus-pie-g.a110033/|title=ES prezidentūras pasākumu laikā lielākie ierobežojumi būs pie Gaismas pils|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304193803/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/es-prezidenturas-pasakumu-laika-lielakie-ierobezhojumi-bus-pie-g.a110033/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

;Demogrāfiskie rādītāji
2000. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. Kopš 2000. gada latvieši atkal kļuva par lielāko etnisko grupu Rīgā. Tomēr darbaspēka pārvietošanās brīvība, lielā algu starpība dažādās [[Eiropas Savienība]]s valstīs un 2008. gada globālā finanšu krīze veicināja Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos. 2011. gadā Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās beidzās un tas nostabilizējās aptuveni 700 000 līmenī.

Iedzīvotāju migrācijas un naturalizācijas dēļ Rīgā palielinājās Latvijas pilsoņu un citu valstu pilsoņu skaits, bet samazinājās [[nepilsoņi|nepilsoņu]] īpatsvars. Ja 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 [[Latvijas nepilsoņi]] (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924140234/https://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} 01.01.2007.&lt;/ref&gt; Turpretī 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 527 942 Latvijas pilsoņi (75,4%), 122 821 [[Latvijas nepilsoņi]] (17,5%), 98 bezvalstnieki, 111 alternatīvie, 74 bēgļi, kā arī 49 472 citu valstu pilsoņi (7,1%).&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171117224035/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf |date={{dat|2017|11|17||bez}} }} 01.07.2017.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīgas vēstures hronoloģija]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

=== Literatūra ===
* [[Jānis Straubergs]]. Rīgas vēsture. Rīga: Grāmatu draugs, 1936.-1937. - 491 lpp.
* [[Andris Kolbergs]].  Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., - 560. lpp., {{ISBN|978-9984-548-00-7}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305060414/http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/260/9102100408.pdf?sequence=1 Wadons pa Rigu ar isstahdes un pilsehtas plahneem, eestahschu, weikalu, personu adresem, grahmatu galdu, dselzsceļa sarakstu u. t. t. Rīga: A. Freija apgāds - 1901.] (1901. gada izstādes ceļvedis pa Rīgu ar skatu kartēm un adresēm) 
* [http://zurbu.net/f/8 Rīgas karte 1:24000, izdota 1936. gadā]
* [http://zurbu.net/f/4 Rīgas karte 1:25200 ar krievu vietvārdiem, izdota 1916. gadā]
* [http://zurbu.net/f/Cx Rīgas karte 1:25200 ar vācu vietvārdiem, izdota 1937. gadā]
* [http://zurbu.net/f/Cy Rīgas karte 1:25000, izdota 1941. gadā, balstoties uz 1928. gada P.Mantnieka kartogrāfijas institūta karti]
* [https://web.archive.org/web/20081216075346/http://www.virtualriga.com/photo.asp Rīgas vēsture fotogrāfijās]
* [https://web.archive.org/web/20090409151120/http://www.virtualriga.com/video.asp Rīgas vēstures kinomateriāli]
* [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga - Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi]
{{Latvijas pilsētu vēsture}}

[[Kategorija:Rīgas vēsture|*]]
[[Kategorija:Rīga|Vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]]</text>
      <sha1>o1opmwvkwp1jagp5yi8y156ppcvcbv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas Sociāldemokrātiskā partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>103227</id>
    <revision>
      <id>3666316</id>
      <parentid>3517445</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:55:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6834" xml:space="preserve">{{Infobox political party
|party_name = Vācijas Sociāldemokrātiskā partija
|native_name = Sozialdemokratische Partei Deutschlands
|party_logo = [[Attēls:Sozialdemokratische Partei Deutschlands, Logo um 2000.svg|150px|SPD logo]]
|colorcode = #ED1B34
|chairman = [[Sigmars Gabriels]]
|leader1_title = 
|leader1_name = 
|secretary_general = 
|foundation = 1863. gada 23. maijs
|ideology = [[Sociāldemokrātija]]&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Social Democracy in Power: the capacity to reform |last= Merkel |first= Wolfgang |authorlink= |coauthors= Alexander Petring, Christian Henkes, Christoph Egle |year= 2008 |publisher= Taylor &amp; Francis |location= London |isbn= 0415438209 |accessdate=}}&lt;/ref&gt;
|position = Centrēji kreisie
|international = 
|colors = Sarkana
|membership_year = 2021
|membership = {{decrease}} 404 305&lt;ref name=&quot;Membership-11-2020&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.rnd.de/politik/welche-partei-hat-die-meisten-mitglieder-grune-legen-zu-afd-und-spd-verlieren-5VONRZ2MSVF7USZJFKJAQ5D6M4.html|title=Party members: Greens gain, AfD and SPD lose|date=14 February 2021|language=de|website=[[RedaktionsNetzwerk Deutschland]]}}&lt;/ref&gt;
|seats1_title = Vietas Bundestāgā
|seats1 = {{Infobox political party/seats|206|736|hex=#DC143C}}
|seats2_title = Vietas Bunderāta
|seats2 = {{Infobox political party/seats|21|69|hex=#DC143C}}
|seats3_title = Vietas reģionālajos parlamentos
|seats3 = {{Infobox political party/seats|470|1884|hex=#DC143C}}
|website = {{url|http://www.spd.de}}
|seats4_title=Vietas Eiropas Parlamentā|seats4={{Infobox political party/seats|16|96|hex=#DC143C}}}}
'''Vācijas Sociāldemokrātiskā partija''' ({{val|de|Sozialdemokratische Partei Deutschlands}}, SPD) ir viena no divām lielākajām [[Vācija]]s partijām, dibinājis [[Ferdinands Lasāls]] [[1863]]. gada [[23. maijs|23. maijā]] kā Vispārējo vācu strādnieku savienību ({{val|de|Allgemeinen Deutschen Arbeitervereins}}). 1875. gadā Vispārējā vācu strādnieku savienība apvienojās ar 1869. gadā [[Vilhelms Lībknehts|Vilhelma Lībknehta]] un [[Augusts Bēbelis|Augusta Bēbeļa]] izveidoto [[Vācijas Sociālistiskā strādnieku partija|Vācijas Sociālistisko strādnieku partiju]] ({{val|de|Sozialistische Arbeiterpartei Deutschlands}}). Laika posmā starp 1878. — 1890. gadu, partija darbojās nelegāli. Savu pašreizējo nosaukumu partija ieguva [[1890]]. gadā, pēc vācu [[Izņēmuma likums pret sociālistiem|izņēmuma likuma pret sociālistiem]] atcelšanas.

* Biedru skaits: 591076 (2005. gada novembrī)
* Partijas finansēšana no valsts: 46355406,84 €

Laika periodā starp abiem pasaules kariem Vācijas strādnieku kustība tika sašķelta starp Vācijas Sociāldemokrātisko partiju un Vācijas Komunistisko partiju. Kopš nacionālsociālisma piekritēju nākšanas pie varas Vācijā SPD tika aizliegta (1933).

== SDP pēckara periodā ==

Rietumvācijā pēc partijas atdzimšanas, iesākumā SDP atradās opozīcijā. Pirmo reizi uzvarēja VFR vēlēšanās [[1969]]. gadā un atradās valdībā līdz 1982. gadam (valdību šajos gados vadīja [[Villijs Brants]], bet pēc tam — [[Helmuts Šmits]]). Savā [[Godesbergas programma|Godesbergas programmā]], kuru pieņēma [[1959]]. gadā, SDP oficiāli atteicās no šķiru cīņas koncepcijas un klasiskā [[Marksisms|marksistiskiem]] principiem, saglabājot uzticību sociālās aprūpes programmām. Iesākumā SDP iebilda pret Rietumvācijas apbruņošanos un iestāšanos [[NATO]], bet vēlāk tās pozīcija mainījās.

Padomju okupācijas sektorā, kur tika izveidota [[Vācijas demokrātiskā republika|VDR]], SDP un [[Vācijas Komunistiskā partija]] apvienojās [[Vācijas Sociālistiskās vienības partija|Vācijas Sociālistiskās vienības partijā]] ({{val|de|Sozialistische Einheitspartei Deutschlands, SED}}). Komunistiskās sistēmas demontāžas procesā, [[1989]]. gadā, sociāldemokrāti izveidoja savu partiju (SDP), kura vēlāk, pēc valsts apvienošanas, pievienojās Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai.

=== 1998. — 2005. ===

[[1988]]. gada oktobrī SDP, kad vēlēšanu saraksta augšgalā atradās [[Gerhards Šrēders]], ar lozungiem par bezdarba samazināšanu, ekonomikas modernizāciju, ražošanas atbalstu un sociālas aizsardzības sistēmas saglabāšanu, uzvarēja parlamenta vēlēšanās, savācot 40,9 % balsu. Tika izveidota koalīcijas valdība kopā ar [[Zaļo partija (Vācija)|Zaļo partiju]].

1999. gada martā nesaskaņu dēļ ar valdības virzieniem no valsts un partijas vadītaja amata atkāpās [[Oskars Lafontēns]], kurš [[1995]]. gada novembrī tika ievēlēts par finanšu ministru. Partijas vadību pārņēma pats Šrēders.

Vadot valsti Šrēderam nācās izlemt starp divām krīzes pārvarēšanas koncepcijām — liberālo ekonomistu piedāvājumam (iedzīvotāju sociālā atbalsta samazināšanas veidā) vai to, par kuru bija uzstājīgi kreisie sociāldemokrāti ar Oskaru Lafontēnu vadībā (nodokļu paaugstināšana turīgākajai sabiedrības daļai). Šrēders izvēlējās pirmo variantu, kas kalpoja par nesaskaņu iemeslu ar Lafontēnu.

Nemākot atrisināt strukturālas ekonomiskās problēmas, Šrēders gandrīz cieta sakāvi [[2002]]. gada 22. oktobra vēlēšanās. Tikai stingra opozīcija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] iebrukumam [[Irāka|Irākā]] un efektīva palīdzība Vācijas austrumu plūdu upuriem, palīdzēja SDP savākt 38,5 % balsu un iegūt minimālu pārsvaru pār [[Kristīgi demokrātiskā partija|Kristīgi demokrātisko partiju]]. SDP atkal izveidoja koalīcijas valdību kopā ar &quot;Zaļajiem&quot;.

[[2003. gads|2003]]. gada martā Šrēders palaida strukturālo ekonomisko reformu programmu, zināmu kā &quot;[[Programma 2010]]&quot; (''Agenda 2010''). Tā paredz izdevumu samazināšanu veselības nozarēs, pensiju un sociālajiem pabalstiem, kā arī darba likumdošanas liberalizāciju ar mērķi stimulēt jaunu darba vietu izveidi. Tas tomēr neļāva uzveikt ekonomisko stagnāciju, savukārt bezdarbnieku skaits Vācijā saglabājās 5 miljonu cilvēku līmenī vai 12 % darbspējīgo iedzīvotāju.

[[2004]]. gadā SDP rindas pameta liels skaits partijas biedru ar kreisām pozīcijām. [[2005. gads|2005]]. gadā viņi kopā ar bijušajiem komunistiem no VDR izveidoja [[Kreisā partija|Kreiso partiju]].

[[2004]]. gadā Šrēders atkāpjas no SDP vadītāja amata, par viņa pēcteci kļuva [[Francs Minteferings]].

[[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas [[2004]]. gadā atnesa katastrofāli zemus rezultātus, pašus zemākus pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] (21,5 % balsu).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sociāldemokrātiskās partijas]]
[[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]]</text>
      <sha1>dome2j7dk5ehbp4mmnjubvon0rfekql</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104767</id>
    <revision>
      <id>3666243</id>
      <parentid>3585337</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:57:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (4), Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12982" xml:space="preserve">{{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|1. maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 1. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Pētersalas iela]]
|uz                = [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|karte             = [[Attēls:Riga Trolejbuss 01.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]]
|plānots atklāt    = 
|slēgts    =  2021. gada 16 augustā (''uz laiku'')
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 8,5 km&lt;br /&gt;(4,2 km / 4,3 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 20
(10 / 10)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)(''atcelti, kopš 2021. gada 16 augusta'') 
2 (brīvdienās) (''atcelti, kopš 2021. gada 16 janvāra'') 
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 1 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/1/a-b Kustības saraksts]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}

'''1. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Pētersalas iela]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimē līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]] [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avotu iela (Rīgas apkaime)|Avotu ielas]] apkaimē. Tas ir senākais, līdz ar [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusa]] slēgšanu arī visīsākais trolejbusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. No 2019. gada 8. jūlija iekāpšana 1. maršruta trolejbusos notiek tikai pa priekšējām durvīm.

1. trolejbusu maršruta kopējais garums sasniedz 8,5 km. Virziena '''Pētersalas iela''' — '''Valmieras iela''' kopējais garums ir 4,2 km, bet virziena '''Valmieras iela''' — '''Pētersalas iela''' kopējais garums ir 4,3 km.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Darbdienās 1. trolejbusu maršrutā kursē 4 trolejbusi, kuri pavisam veic 79 reisus, brīvdienās - tikai 2 trolejbusi, kuri pavisam veic 50 reisus (uz 06.2014). Maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 1. trolejbusu parks.
[[Attēls:1. trolejbuss Tērbatas ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Tērbatas ielā]]
[[Attēls:1. trolejbuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Raiņa bulvārī]]
[[Attēls:1. trolejbuss Satekles ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Satekles ielā]]
[[Attēls:1. trolejbuss Tērbatas ielā 2011.jpg|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss Tērbatas ielā]]

No 2020. gada 16. jūlija līdz 16. augustam trolejbusu maršruts tika īslaicīgi slēgts, saistībā ar [[Tērbatas iela]]s slēgšanu transporta satiksmei, ielu atvēlot gājējiem un tirgotājiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/atvelot-terbatas-ielu-gajejiem-uz-laiku-tiks-slegts-1-trolejbusa-marsruts/|title=Atvēlot Tērbatas ielu gājējiem, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52283547|title=Uz mēnesi slēgs satiksmi Tērbatas ielā, to atvēlot gājējiem un tirgotājiem|first=Sandis|last=Kārkliņš|date=2020. gada 7. jūl.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Maršruts īslaicīgi slēgts arī iepriekš, saistībā ar Rīgas domes ielu slēgšanas eksperimentu, kura ietvaros katra mēneša pirmajā sestdienā kāda no centra ielām tika pilnībā atvēla gājēju satiksmei un ielu tirdzniecībai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-turpinas-eksperimentu-ar-ielu-slegsanu-satiksmei-februari-gajejiem-atveles-blaumana-ielas-posmu.a345152/|title=Rīgas dome turpinās eksperimentu ar ielu slēgšanu satiksmei; februārī gājējiem atvēlēs Blaumaņa ielas posmu|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2021. gada 16. janvāra atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; .

No 2021. gada 16. augusta maršruts slēgts saistībā ar remontdarbiem [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]].

== Vēsture ==
Trolejbusu satiksme pirmajā regulārajā pasažieru pārvadāšanas līnijā Rīgā tika atklā[[Ģertrūdes iela|elā]]&lt;nowiki/&gt;ta [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā (gada sākumā darbību uzsāka mācību trolejbusu līnija &quot;[[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacija]] — [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tilts]]&quot;). Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] (galapunkts atradās [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielā]]) līdz [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes]], [[Satekles iela|Satekles]] un [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielu]] krustojumam.&lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;

Vēlāk tika izmainīta trolejbusu kustība 1. maršrutā: galapunkts Ausekļa ielā tika pārcelts uz apgriešanās apli pie [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža]], [[Pētersalas iela]]s un [[Ganību dambis|Ganību dambja]] krustojuma, tur tika izveidots jaunais galapunkts &quot;Pētersalas iela&quot;. Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā 1. maršruta trolejbusi vairs nebrauca pa klusā centra ielām — [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]], [[Vīlandes iela (Rīga)|Vīlandes]], [[Vidus iela (Rīga)|Vidus]] un Ausekļa ielām.

== Maršruts ==
* Virzienā '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]].
* Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''[[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Satekles iela]], [[Kurbada iela]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]], [[Kalpaka bulvāris]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]].

== Pieturvietas ==
1. trolejbusu maršrutā ir 20 pieturas, katrā virzienā pa 10 pieturām.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] / [[Skonto halle]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Blaumaņa iela (Rīga)|Rūdolfa Blaumaņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
|[[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] / [[Skonto halle]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Pētersalas iela]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
* Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]].
* Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' trolejbusi kursē šādās ielās: [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Satekles iela]], [[Kurbada iela]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
* Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' ir 13 pieturas.
* Virzienā '''[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' ir 15 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Blaumaņa iela (Rīga)|Rūdolfa Blaumaņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Medicīnas muzejs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ganību dambis]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa]
* {{youtube|1G2c8TN3iMg|1. trolejbusu maršruts &quot;Pētersalas iela - Valmieras iela - Pētersalas iela&quot;}}
* {{youtube|MejieuvIWcA|1. trolejbusu maršruts, virziens &quot;Pētersalas iela - Valmieras iela&quot;, (filmēts caur logu)}}
* {{youtube|mPXxe7mvYn8|1. trolejbusu maršruts, virziens &quot;Valmieras iela - Pētersalas iela&quot;, (filmēts caur logu)}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|01]]</text>
      <sha1>ap30a3qq4yreqhlq6ly7kj86wu0n663</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>11. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104808</id>
    <revision>
      <id>3666245</id>
      <parentid>3649618</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:57:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12484" xml:space="preserve">{{Citi maršruti|trolejbusu maršrutu Rīgā|11. maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 11. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|uz                = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 11.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|slēgts            = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 12,799 km&lt;br /&gt;(6,354 km / 6,445 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 28
(14 / 14)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
6 (brīvdienās) (''īslaicīgi atcelti no 2021. gada 16. janvāra'')
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 1 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/11/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}

'''11. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]].

11. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 12,799 km. Virziena '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' kopējais garums ir 6,354 km, bet virziena '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' kopējais garums ir 6,445 km.

Darbdienās pa 11. trolejbusu maršrutu kursē 4 trolejbusi, bet brīvdienās — 3 trolejbusi, kuri pavisam veic 76 reisus (09.2019).

11. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 1. trolejbusu parks.

No 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts īslaicīgi tika slēgts, saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu.

Kopš 2021. gada 16. janvāra atcelti brīvdienu reisi, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817&lt;/ref&gt; .

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Satekles iela]].

Virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:Matīsa iela.jpg|thumb|200px|11. maršruta trolejbuss [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielā]]]]
[[Attēls:11. trolejbuss Avotu ielā.JPG|thumb|200px|11. maršruta trolejbuss Avotu un Matīsa ielu krustojumā]]

11. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 28 pieturas. Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 14 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 14 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]].

Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 23 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambī]])''' ir 23 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| 1. Trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] / [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Lugažu iela (Rīga)|Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rāmuļu iela (Rīga)|Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| 1. Trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|t3YsCMQYmnI|Pilnā 11. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|aYJRV6WgaOY|Pilnā 11. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|Z6VjOKsc-TU|Pilnā 11. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Ieriķu iela - Centrālā stacija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|11]]</text>
      <sha1>1jv37779pxd282y1mmwo1dwjuzzmt4j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>18. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104885</id>
    <revision>
      <id>3666249</id>
      <parentid>3420889</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:58:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13810" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 18. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|uz                = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 18.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{Dat|1979|09|01|L}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 21,356 km&lt;br /&gt;(10,904 km / 10,452 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 38
(20 / 18)
|transporta vienīb = 10 (darbdienās)
6 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 2 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/18/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}
[[Attēls:18trolejbuss.jpg|thumb|200px|18. maršruta trolejbuss Hipokrāta ielā]]
[[Attēls:Trolleybus-riga.jpg|thumb|200px|18. maršruta trolejbuss Marijas ielā]]
[[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|200px|14. un 18. maršruta trolejbusu galapunkts &quot;Mežciems&quot;]]
[[Attēls:18. trolejbuss Biķernieku ielā.JPG|thumb|200px|18. maršruta trolejbuss Biķernieku ielā]]

'''18. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai]].

18. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 21,356 km. Virziena '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' kopējais garums ir 10,904 km, bet virziena '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kopējais garums ir 10,452 km.

Darbdienās 18. trolejbusu maršrutā kursē 10 trolejbusi, bet brīvdienās — 6 trolejbusi.

18. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 2. trolejbusu parks.

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Satekles iela]].

Virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]].

== Pieturvietas ==
18. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 38 pieturas.
* Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 20 pieturas.
* Virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 18 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mežciema pamatskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|Sergeja Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Stacionārs &quot;Biķernieki&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ūnijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|Sergeja Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Mežciema pamatskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
* Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], Mūkusalas rotācijas aplis, [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]].
* Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], Mūkusalas rotācijas aplis, [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
* Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas.
* Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' ir 29 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Salu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitāna stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|Sergeja Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Mežciema pamatskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mežciema pamatskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|Sergeja Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Stacionārs &quot;Biķernieki&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ūnijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Universitāte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|}
|}

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts {{dat|1979|09|01|L}}.&lt;ref&gt;[https://pbs.twimg.com/media/BQapdyUCcAAQ7yN.jpg:large Trolejbusu satiksme uz Mežciemu]&lt;/ref&gt; Līdz [[1985]]. gadam tas kursēja pa A. Deglava ielu, pēc tam sāka kursēt pa Zemitānu tiltu. Kopš [[2011. gads|2011]]. gada [[1. marts|1. marta]] 18. trolejbusu maršrutā virzienā uz pilsētas centru tika ieviesta jauna pieturvieta &quot;''Dzelzceļa slimnīca''&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&amp;id=4032 No 1. marta jauna pieturvieta 18. trolejbusu maršrutā], rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt; Tā atrodas Ieriķu ielā netālu no krustojuma ar Biķernieku ielu, starp pieturvietām &quot;''Sergeja Eizenšteina iela''&quot; un &quot;''Ieriķu iela''&quot;.

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|PADF3a_wTnQ|18. trolejbusu maršruta video (vasarā)}}
* {{youtube|Cg9LiPGDVyc|18. trolejbusu maršruta video (ziemā)}} 
* {{youtube|zN54ATYizX8|18. trolejbusu maršruta video (pavasarī)}}
* {{youtube|ZYcD_FhZPcU|18. trolejbusu maršruta video, virzienā Centrālā stacija - Mežciems (ziemā)}} 
* {{youtube|v11NpVAT6d0|18. trolejbusu maršruta video (ziemas naktī), virzienā 2. trolejbusu parks (Jelgavas ielā) - Mežciems}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|18]]</text>
      <sha1>d6lmjl1jeni2x40m6py4dkma64lg9ub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>23. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104954</id>
    <revision>
      <id>3666254</id>
      <parentid>3587341</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:59:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11105" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 23. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Purvciems]]
|uz                = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 23.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1985. gada 28. decembrī
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 13,416 km&lt;br /&gt;(6,906 km / 6,510 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 27
(14 / 13)
|transporta vienīb = 17 (darbdienās)

5  (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 2 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2993&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}

'''23. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Purvciems|Purvciema]] līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]].

23. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 13,416 km. Virziena '''[[Purvciems]]'''—'''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' kopējais garums ir 6,906 km, bet virziena '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]'''—'''[[Purvciems]]''' kopējais garums ir 6,510 km.

Darbdienās pa 23. trolejbusu maršrutu kursē 17 trolejbusi, bet brīvdienās — 5 trolejbusi.

23. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 2. trolejbusu parks.

Maršrutu 2026. gadā, kad tiks izbūvēta metrobusa līnija [[Dzelzavas iela]]s posmā no [[Jorģa Zemitāna tilts|Jorģa Zemitāna tilta]] līdz [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielai]], plānots pagarināt līdz jaunam galapunktam Biķeros ([[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]]), pie tirdzniecības centriem - [[IKEA]] un SĀGA -, trolejbusus novirzot uz atsevišķas, no autosatiksmes norobežotas brauktuves. Projekts ir daļa no Eiropas Aveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/informes-par-metrobusa-linijas-izbuves-projektu-dzelzavas-ielas-posma-no-jorga-zemitana-tilta-lidz-juglas-ielai/|title=Informēs par “metrobusa” līnijas izbūves projektu Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai|last=RDPAD|first=Autors:|website=RDPAD|access-date=2022-03-22|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Purvciems]]'''—'''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un [[Satekles iela]].

Virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]'''—'''[[Purvciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]].

== Pieturvietas ==
[[Attēls:23. trolejbuss Marijas ielā.JPG|thumb|255px|23. maršruta trolejbuss Marijas ielā]]
23. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 27 pieturas. Virzienā '''[[Purvciems]]'''—'''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 14 pieturas, bet virzienā '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]'''—'''[[Purvciems]]''' ir 13 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ūnijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Purvciems]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])'''—'''[[Purvciems]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] un [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]].

Virzienā '''[[Purvciems]]'''—'''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])'''—'''[[Purvciems]]''' ir 17 pieturas.

Bet virzienā '''[[Purvciems]]'''—'''2. trolejbusu parks ([[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]])''' ir 23 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Salu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Purvciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ūnijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Universitāte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|-okmDaTg2SE|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|qcirJFFc0wc|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|YSGnvKr4xGM|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|hyRQPyqqDQQ|Pilnā 23. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Centrālā stacija - Purvciems (No rīta)}}
* {{youtube|dHTGg9ddrIQ|Virzienā Merķeļa iela - 2. parks (Jelgavas ielā)}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|23]]</text>
      <sha1>6bc2jpnzr8mi3yp087gremn8kvlt1qp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>4. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106365</id>
    <revision>
      <id>3666265</id>
      <parentid>3649530</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:00:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9704" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 4. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Piņķi]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 04.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 37,093 km&lt;br /&gt;(17,585 km / 19,508 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 52
(25 / 27)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/4/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''4. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Piņķi]]em, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]].

4. autobusu maršruta kopējais garums ir 37,093 km. Virziena '''Abrenes iela''' — '''Piņķi''' kopējais garums ir 17,585 km, bet virziena '''Piņķi''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 19,508 km.

Darbdienās pa 4. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, kuri pavisam veic 81 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 44 reisus (11.2014).

4. autobusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 6. autobusu parks.

[[2008. gads|2008]]. gada [[2. janvāris|2. janvārī]] maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], tvnet.lv&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Piņķiem tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]]. Savukārt virzienā uz Abrenes ielu maršruta posms pa [[Satekles iela|Satekles ielu]] tika pagarināts līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]. Autobuss Abrenes ielas galapunktā nonāca pa Lāčplēša un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:4. autobuss, 15.06.2009.jpg|thumb|200px|4. maršruta autobuss Pārdaugavā.]] 
[[Attēls:4. autobuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|200px|4. maršruta autobuss Stacijas laukumā.]]
[[Attēls:4. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|200px|4. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]]
[[File:4. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg||thumb|200px|4. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[File:4. autobuss uz Dzirciema ielas.jpg||thumb|200px|4. maršruta autobuss Dzirciema ielā]]

Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Rīgas iela (Piņķi)]].

Virzienā '''Piņķi''' — '''Abrenes iela''' autobusi kursē pa šādām ielām: Rīgas iela (Piņķi), [[Jūrmalas iela (Piņķi)]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], A5, [[Mēness iela (Babīte)]], Jūrmalas gatve, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, Lapu iela, Nometņu iela, Bāriņu iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, Marijas iela, Satekles iela, Dzirnavu iela, Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
4. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 52 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' ir 25 pieturas, bet virzienā '''Piņķi''' — '''Abrenes iela''' ir 27 pieturas. Maršruts Piņķos pagarināts līdz Meistaru ielai. Līdz ar to kopējais pieturu skaits ir palielinājies.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|Eduarda Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Imantas 7. līnija (Rīga)|Imantas 7. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Anniņmuižas parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ērkšķu iela (Rīga)|Ērkšķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Lazdu iela (Rīga)|Lazdu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ķiburgas iela (Rīga)|Ķiburgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Ceļš uz [[Vārnukrogs|Vārnukrogu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķiburgas iela (Rīga)|Ķiburgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Lazdu iela (Rīga)|Lazdu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ērkšķu iela (Rīga)|Ērkšķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Anniņmuižas parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Imantas 7. līnija (Rīga)|Imantas 7. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|Eduarda Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

[[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] 4. autobusu maršruta pieturvietas &quot;7. līnija&quot; abos virzienos tika pārdēvētas par &quot;Imantas 7. līnija&quot;. Ar 2013. gada rudeni, pieturvieta &quot;Kuģu iela&quot; visiem maršrutiem pārdēvēta par pieturvietu &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;. Ar 2018. gada 22. oktobri pieturvieta „Pedagoģijas fakultāte”  pārdēvēta par „Muižas iela”.

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|-VrCNDA5OqY|Pilnā 4. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|04]]</text>
      <sha1>7qv1sq5yd3eipljbtilkcf89cur3327</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>4z. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106420</id>
    <revision>
      <id>3666269</id>
      <parentid>3649539</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:01:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10667" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 4z. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Zolitūde]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 04z.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|slēgts  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 28,290 km&lt;br /&gt;(13,850 km / 14,440 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 70
(33 / 37)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/4z/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''4z. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Zolitūde]]i.

4z. autobusu maršruta kopējais garums ir 28,290 km. Virziena '''Abrenes iela''' — '''Zolitūde''' kopējais garums ir 13,850 km, bet virziena '''Zolitūde''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 14,440 km.

Darbdienās pa 4z. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, kuri pavisam veic 22 reisus, bet brīvdienās — neviens.

4z. autobusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 6. autobusu parks.  No 2014. gada 20. novembra autobuss kursē pa izmainītu maršrutu, daļu maršruta veicot pa [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektu]].&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-novembra-tiks-veiktas-izmainas-4z-autobusa-marsruta-un-ta-kustiba/ No 20. novembra tiks veiktas izmaiņas 4z.autobusa maršrutā un tā kustībā]&lt;/ref&gt;

Sakarā ar Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju no 2020. gada 21. marta pieņemts lēmums uz laiku slēgt 4z. autobusu maršrutu pasažieru skaita krituma dēļ, 2020. gada 1. septembrī maršruts tika atjaunots. No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts otrreiz uz laiku bija slēgts saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu.&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817&lt;/ref&gt; No 2021. gada 3. novembra maršruts COVID-19 pandēmijas izraisītā transportlīdzekļu vadītāju trūkuma dēļ atkal uz laiku ticis slēgts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[File:4z. autobuss Abrenes ielā.jpg||thumb|250px|4z. maršruta autobuss Abrenes ielā]]
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Zolitūde]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], Anniņmuižas bulvāris, Kleistu iela, Kurzemes prospekts, [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] un [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]].

Virzienā '''Zolitūde''' — '''Abrenes iela''' autobusi kursē pa šādām ielām: Rostokas iela, Anniņmuižas iela, Gramzdas iela, Zolitūdes iela, Kurzemes prospekts, Kleistu iela, Anniņmuižas bulvāris, Jūrmalas gatve, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, Lapu iela, Nometņu iela, Bāriņu iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, Marijas iela, Satekles iela, Dzirnavu iela, Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
4z. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 70 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Zolitūde]]''' ir 33 pieturas, bet virzienā '''Zolitūde''' — '''Abrenes iela''' ir 37 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|Eduarda Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Imantas 7. līnija (Rīga)|Imantas 7. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Anniņmuižas parks (Jūrmalas gatve)  
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Anniņmuižas parks (Anniņmuižas bulvāris)
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Anniņmuižas bulvāris
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Anniņmuižas ģimnāzija
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Kleistu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rigondas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Imanta]] 4
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Airītes iela (Rīga)|Airites iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Ceriņu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Paula Lejiņa iela (Rīga)|Paula Lejiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Zolitūde]]s D/P
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Zolitūde]]s D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Paula Lejiņa iela (Rīga)|Paula Lejiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| Ceriņu iela
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| Airītes iela
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|  Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Imanta]] 4
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Rigondas gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| Anniņmuižas ģimnāzija
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| Kleistu iela
|-
| align=&quot;center&quot; |18
| Anniņmuižas bulvāris
|-
| align=&quot;center&quot; |19
| Anniņmuižas parks (Anniņmuižas bulvāris)
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Anniņmuižas parks (Jūrmalas gatve)
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Imantas 7. līnija (Rīga)|Imantas 7. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|Eduarda Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

[[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] 4z. autobusu maršruta pieturvietas &quot;7. līnija&quot; abos virzienos tika pārdēvētas par &quot;Imantas 7. līnija&quot;. Ar 2013. gada rudeni, pieturvieta &quot;Kuģu iela&quot; visiem maršrutiem pārdēvēta par pieturvietu &quot;Nacionālā bibliotēka&quot;
Ar 2018. gada 22. oktobri pieturvieta „Pedagoģijas fakultāte” pārdēvēta par „Muižas iela”.

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|i9NlbniyzKE|Pilnā 4z. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|04z]]</text>
      <sha1>3bqyj0k8ztop2003jk0u67uh05db5es</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106825</id>
    <revision>
      <id>3666270</id>
      <parentid>3649579</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8311" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 05.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 24,595 km&lt;br /&gt;(11,851 km / 12,744 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 44
(22 / 22)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|slēgts=}}

'''5. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]].

5. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,595 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,744 km.

Darbdienās pa 5. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 67 reisus.

5. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[5A. trolejbusu maršruts (Rīga)|5A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Mežciemu tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]] un Dzirnavu ielu līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]].

'''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, 
Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
5. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' ir 22 pieturas.
[[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobusi galapunktā [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]]
[[Attēls:5. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|thumb|250px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā, pieturā &quot;Biķernieku iela&quot;]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
[[File:5. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg||thumb|255px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā]]
[[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]]
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ūnijas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|YUzj1G28vPI|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|MRw4G0DrfZg|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>3kweq5fous2401vv3amz55ukfw5rsbq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106826</id>
    <revision>
      <id>3666276</id>
      <parentid>3649599</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:02:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14120" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 6. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Biķeri]]
|uz                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 06.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = &quot;Abrenes iela - Dreiliņi&quot; {{dat|2006|10|01|L}}
&quot;Abrenes iela - Biķeri&quot; {{dat|2021|09|20|L}}
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 29,787 km&lt;br /&gt;(15,011 km / 14,766 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 53
(27 / 26)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/6/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
|mainīts=2021. gada 20. septembris no &quot;Abrenes iela - Dreiliņi&quot;}}
[[Attēls:Žlutý autobus v Rize.jpg|thumb|255px|6. maršruta autobuss Augusta Deglava ielā]]
[[Attēls:6. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|6. maršruta autobuss Brīvības ielā]]
[[File:6. autobuss uz Juglas ielas.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Juglas ielā]]

'''6. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Biķeriem [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

6. autobusu maršruta kopējais garums ir 29,787 km. Maršruta '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 15,011 km, bet maršruta '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kopējais garums ir 14,766 km.

''Darbdienās pa 6. autobusu maršrutu kursē tikai 5 autobusi, kuri pavisam veic 86 reisus, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 61 reisu (06.2014).''

6. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
Senāk 6. autobusa maršruts kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Preču-2. 2001. gadā to slēdza, apvienojot ar [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutu]].

Jaunu 6. autobusu maršrutu &quot;Abrenes iela - [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]&quot; atklāja [[2006. gads|2006]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] tvnet.lv&lt;/ref&gt; Tas kursēja no Centrālās stacijas (17. trolejbusa galapunkta) līdz jaunizbūvētajam dzīvojamajam masīvam [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera ielā]] Dreiliņos.

Lai padarītu ērtāku skolnieku nonākšanu vairākās Pļavnieku skolās, no 2011. gada 1. septembra maršruts tika novirzīts pa [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas ielu]], [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša ielu]] un [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova ielu]], un darba dienās maršrutā sāka kursē lielās ietilpības autobusi. No 2015. gada 14. decembra maršruts tika pagarināts no stacijas līdz Abrenes ielai.

No 2021. gada 20. septembra maršutu pagarināja līdz lielveikaliem IKEA / Sāga Biķeros, pārdēvējot par &quot;Abrenes iela - Biķeri&quot;. Maršruta pagarināšanu līdz Biķeriem bija paredzēts īstenot jau 2020. gada 7. decembrī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-7-decembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 7. decembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-11-27}}&lt;/ref&gt; taču pagarināšana iedzīvotāju sūdzību par plānoto pieturvietas &quot;Ē. Valtera iela&quot; slēgšanu Biķeru virzienā dēļ tika atlikta.&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pec-7-decembra-6-autobusa-marsruts-paliks-nemainigs/ Pēc 7. decembra 6. autobusa maršruts paliks nemainīgs]&lt;/ref&gt; 2021. gada februārī Rīgas dome paziņoja, ka, beidzoties COVID-19 dēļ izraisītajai ārkārtas situācijai valstī, autobusa maršruts tomēr tiks pagarināts līdz Biķeriem, saglabājot pieturvietu &quot;Ē. Valtera iela&quot; Biķeru virzienā un pagarinot to līdz [[Dzelzavas iela]]i, tālāk pa Dzelzavas ielu līdz krustojumam ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], kur tas veiks kreiso pagriezienu uz Juglas ielu un turpinās ceļu līdz Biķeriem (IKEA / Sāga stāvlaukums).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/324839-pagarinas-6-marsruta-autobusa-marsrutu-saglabajot-pieturvietu-dreilinos-2021|title=Pagarinās 6. maršruta autobusa maršrutu, saglabājot pieturvietu Dreiliņos - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Lai arī ārkārtas situācija valstī beidzās aprīlī, maršruta pagarināšana notika tikai 2021. gada 20. septembrī, taču ar citādāku maršrutu, nekā tika paziņots februārī. Jaunajā variantā autobuss virzienā uz Biķeriem turpina braukt pa [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] rotācijas apli un Juglas ielu līdz IKEA / Sāgas stāvlaukumiem tāpat, kā bija paredzēts pērnā gada decembrī, bet virzienā uz Abrenes ielu - līdz Juglas ielai, tad pa Dzelzavas ielu, Ē. Valtera ielu, A. Deglava ielu un tālāk pa līdzšinējo maršrutu. Lai nodrošinātu Ē. Valtera ielā dzīvojošos ar iespēju tikt mājās no [[Centrs (Rīga)|Centra]], tiek noteikts 2 minūšu stāvēšanas laiks galapunktā &quot;Biķeri&quot;, lai no centra uz pieturu &quot;Ē. Valtera iela&quot; varētu braukt caur galapunktu &quot;Biķeri&quot; ar minimālu papildu laiku ceļā. Tāpat nav jāveic otrreizēja biļetes validācija virzienā uz Abrenes ielu. Ieviestas jaunas pieturvietas: &quot;[[Dreiliņupīte]]&quot; Juglas ielā (virzienā uz Biķeriem), galapunkts &quot;Biķeri&quot;, &quot;Jaunbiķeri&quot; Juglas ielā (virzienā uz Abrenes ielu), &quot;Dzelzavas iela&quot; Ē. Valtera ielā (virzienā uz Abrenes ielu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-septembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 20. septembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-10}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 23. oktobra veiktas izmaiņas jaunajā autobusa maršrutā. Atsevišķos vakara reisos maršruts virzienā uz Biķeriem pagarināts līdz Ē. Valtera ielai, pārceļot uz turieni galapunktu no pieturvietas &quot;Biķeri&quot; uz pieturvietu &quot;Ē. Valtera iela&quot; (reisa nosaukums &quot;Abrenes iela - Biķeri - Ē. Valtera iela&quot;). Mērķis ir uzlabot Ē. Valtera ielā, Juglas ielā un Dzelzavas ielā dzīvojošos ar ērtākām iespējam tikt no Centra uz šīm ielām pēdējos vakara reisos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-oktobra-bus-izmainas-6-autobusa-marsruta/|title=No 23. oktobra būs izmaiņas 6. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-13}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: IKEA / Sāgas autostāvvietu zona, Juglas iela, Dzelzavas iela, [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]],[[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], A. Deglava iela, [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un Abrenes iela.  
&lt;!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Biķeri - Abrenes iela pirms iebrauciena Ē. Valtera ielā autobuss kursēs arī pa Juglas ielu. --&gt;

'''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, Dzirnavu iela,Satekles iela  [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Pērnavas iela, A. Deglava iela, A. Saharova iela, Akadēmiķa M. Keldiša iela, Ulbrokas iela, A. Deglava iela, Juglas iela, IKEA / Sāga autostāvvietu zona. Autobuss nepietur pieturās: Inženieru iela. Elizabetes iela. Centrālā stacija.
&lt;!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Abrenes iela - Biķeri autobuss vairs neiebrauks Ē. Valtera ielā, taču turpinās ceļu pa A. Deglava ielu, pēc tam pa Juglas ielu līdz IKEA. --&gt;

Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Jorģa Zemitāna tiltu]].

== Pieturvietas ==
6. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 53 pieturas. Maršrutā '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 27 pieturas, bet maršrutā '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' ir 26 pieturas. &lt;!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri tiks ieviesta arī pietura &quot;Biķeri&quot; pie lielveikala IKEA. --&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
|1
|Biķeri
|-
|2
|Jaunbiķeri
|-
|3
|[[Dzelzavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Grīziņkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Brīvības piemineklis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''9''
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''10''
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''11''
| [[Grīziņkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''12''
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''13''
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Dreiliņupīte]]
|-
|26
|Biķeri
|-
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|hipXAZ7x89g|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|AQO_7IX4PWM|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|06]]</text>
      <sha1>6fi88ry86vclv74w8m5qf1wiczn67g5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>9. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106993</id>
    <revision>
      <id>3666277</id>
      <parentid>3637541</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:02:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .jūnij → . jūnij, Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (4) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15650" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Mežaparks]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 09 2.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = &lt;!-- 24,521 km&lt;br /&gt;(12,084 km / 12,437 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt; --&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 48 (23 / 25)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/9/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:9. autobuss pie Stacijas laukuma.JPG|thumb|255px|9. autobuss pie Stacijas laukuma]]
[[Attēls:9. autobuss Gaujas ielā.JPG|thumb|255px|9. autobuss Gaujas ielā]]
[[File:9. autobuss uz Gaujas ielas.jpg||thumb|255px|9. maršruta autobuss Gaujas ielā]]
[[File:9. autobuss uz Rusova ielas.jpg||thumb|255px|9. maršruta autobuss Rusova ielā]]
'''9. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]].

Darbdienās pa 9. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, kuri pavisam veic 72 reisus, bet brīvdienās — 2 autobusi, kuri pavisam veic 46 reisus (06.2015)

9. autobusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 7. autobusu parks.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Klusā iela (Rīga)|Klusā iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Čiekurkalna 1. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 1. līnija]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]].

Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]], [[Čiekurkalna 2. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 2. līnija]], [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturvietās: Inženieru iela.

== Pieturvietas ==
9. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 48 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' ir 23 pieturas, bet virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 25 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Klijānu iela (Rīga)|Klijānu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Tēraudlietuves iela (Rīga)|Tēraudlietuves iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Augstrozes iela (Rīga)|Augstrozes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|2. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Čiekurkalna 5. šķērslīnija (Rīga)|5. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Čiekurkalna 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[TEC-1|TEC—1]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Aizsardzības akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Sporta bāze
|- 
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Mežaparks]]
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežaparks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Sporta bāze
|- 
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Aizsardzības akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|8]]
| [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Krustabaz]][[Krustabaznīcas iela (Rīga)|nīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[TEC-1|TEC—1]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Čiekurkalna 9. šķērslīnija (Rīga)|9. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|2. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Rusova iela/[[Valsts ieņēmumu dienests]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Rīgas Jāņa Poruka vidusskola|Jāņa Poruka vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Aizsaules iela (Rīga)|Aizsaules iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Brīvības piemineklis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīga Autobuss 09.png|thumb|255px|9. autobusa maršruta karte līdz [[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijam]].]]
[[Attēls:9. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|9. maršruta autobuss Brīvības ielā]]
[[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] 9. autobusa maršruts tika pagarināts no [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārza]] līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]],&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&amp;id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt; kā arī virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] posmā starp pieturvietām &quot;[[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]&quot; un &quot;[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]&quot; tika mainīts maršruts.

2008. gadā pieturvieta &quot;Sudrabu Edžus iela&quot; kļūdas pēc tika nosaukta par &quot;Sudraba Edzus iela&quot;, bet vēlāk pārdēvēta pareizajā vārdā.

Līdz 2010. gada 1. jūnijam 9. autobusu maršruta kopējais garums bija 24,521&amp;nbsp;km. Virziena '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' kopējais garums bija 12,084&amp;nbsp;km, bet virziena '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums bija 12,437&amp;nbsp;km.

=== Maršruts ===
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Klusā iela (Rīga)|Klusā iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Čiekurkalna 1. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 1. līnija]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] un [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]].

Virzienā '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]], [[Čiekurkalna 2. līnija (Rīga)|Čiekurkalna 2. līnija]], [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa iela]].

=== Pieturvietas ===
9. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 41 pietura. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' bija 20 pieturas, bet virzienā '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' bija 21 pietura.
{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Klijānu iela (Rīga)|Klijānu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Tēraudlietuves iela (Rīga)|Tēraudlietuves iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Augstrozes iela (Rīga)|Augstrozes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|2. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Čiekurkalna 5. šķērslīnija (Rīga)|5. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Čiekurkalna 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| TEC — 1
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Policijas akadēmija (Rīga)|Policijas akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|- 
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Policijas akadēmija (Rīga)|Policijas akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| TEC — 1
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Čiekurkalna 9. šķērslīnija (Rīga)|9. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|2. šķērslīnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aizsaules iela (Rīga)|Aizsaules iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Brīvības piemineklis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

[[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] 9.autobusa maršruta pieturvietas &quot;[[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]&quot; abos virzienos tika pārdēvētas par &quot;[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]&quot;, turklāt pieturvieta virzienā uz [[Mežaparks|Mežaparku]] tika pārcelta 100 metrus atpakaļ.&lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&amp;id=3438, 9. autobusu maršrutā tiks pārdēvētas divas pieturvietas] www.rigassatiksme.lv&lt;/ref&gt;

2015. gadā pieturvieta &quot;Skola&quot; tika pārdēvēta par &quot;Jāņa Poruka vidusskola&quot;.

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|CDvoZLCgS-8|Pilnā 9. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|QgpZ7wVBh-g|Pilnā 9. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>aqz3bdnoidq6c6la6dmvxeljgry80os</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>10. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107035</id>
    <revision>
      <id>3666244</id>
      <parentid>3637542</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:57:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9655" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 10. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Jaunmārupe]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 10.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 42,541 km&lt;br /&gt;(20,425 km / 22,116 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 67
(30 / 37)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2805&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''10. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Jaunmārupe]]i, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]].

10. autobusu maršruta kopējais garums ir 42,541 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]'''—'''[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]'''—'''[[Jaunmārupe]]''' kopējais garums ir 20,425 km, bet maršruta '''[[Jaunmārupe]]'''—'''[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]'''—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 22,116 km.

Darbdienās pa 10. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

10. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. No 2019. gada 8. jūlija pilotprojekta ietvaros iekāpšana 10. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Jaunmārupe|Jaunmārupi]] tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[File:10. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg||thumb|255px|10. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[File:10. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg|thumb|255px|10. maršruta autobuss Tēriņu ielā]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]'''—'''[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]'''—'''[[Jaunmārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], apgriešanās [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielas]] galapunktā, [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]] un [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]].

'''[[Jaunmārupe]]'''—'''[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]'''—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]], [[Ozolu iela (Jaunmārupe)]], [[Loka ceļš (Jaunmārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], apgriešanās [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielas]] galapunktā, [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]], [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve]], [[Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
10. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 67 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]'''—'''[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]'''—'''[[Jaunmārupe]]''' ir 30 pieturas, bet maršrutā '''[[Jaunmārupe]]'''—'''[[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]'''—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 37 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Klīveina grāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mūkusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Bramberģes iela (Rīga)|Bramberģes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mārupes novada dome]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Sēļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Zaigas
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Mežciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Vizmas
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Puķulejas
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Vētras
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Riekstiņi
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Ķienes
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jaunmārupes sākumskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Mūzikas un mākslas skola
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Mūzikas un mākslas skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Siltumnīcu komplekss
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ziedkalnu iela (Jaunmārupe)|Ziedkalnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Pīlādžu iela (Jaunmārupe)|Pīlādžu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Bērzu iela (Jaunmārupe)|Bērzu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Alkšņu iela (Jaunmārupe)|Alkšņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Kalngales
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Ķienes
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Riekstiņi
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Vētras
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Puķulejas
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Vizmas
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Mežciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Zaigas
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Sēļi
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Mārupītes gatve (Mārupe)|Mārupītes gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Mārupes novada dome]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Kurmenes iela (Rīga)|Kurmenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Bramberģes iela (Rīga)|Bramberģes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Asītes iela (Rīga)|Asītes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mūkusalas rotācijas aplis (Rīga)|Mūkusalas rotācijas aplis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Laivu iela (Rīga)|Laivu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Mūkusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Klīveina grāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|N8lhLTjFJ3E|Pilnā 10. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|a3y3eeXY694|Pilnā 10. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|10]]</text>
      <sha1>iyfrmam88tdi902ror9dteo1kjisrwe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>12. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107131</id>
    <revision>
      <id>3666246</id>
      <parentid>3637544</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:57:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7132" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 12. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 12.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 23,086 km&lt;br /&gt;(11,433 km / 11,653 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 28 (14/14)
|transporta vienīb = 4 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2804&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''12. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Kooperatīvam &quot;Ziedonis&quot;]], kas atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastā]].

Līdz [[2008. gads|2008]]. gada [[31. decembris|31. decembrim]], pirms [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] uzcelšanas, 12. autobusu maršruts kursēja no [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Kooperatīva &quot;Ziedonis&quot;]] gar [[Rīgas piena kombināts|Rīgas piena kombinātu]], tālāk pa [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]], [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas ielu]], pāri [[Akmens tilts|Akmens tiltam]] uz galapunktu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]].

12. autobusu maršruta kopējais garums ir 23,086 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]''' kopējais garums ir 11,433 km, bet maršruta '''[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,653 km.

Darbdienās pa 12. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

12. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Kooperatīvu &quot;Ziedonis&quot; tika saīsināts, braucot tikai pa [[Turgeņeva iela|Turgeņeva ielu]] līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Savukārt virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] maršruta posms pa [[Satekles iela|Satekles ielu]] tika pagarināts līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]. Autobuss [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] galapunktā nonāca pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[File:12. autobuss uz Krasta ielas.jpg||thumb|255px|12. maršruta autobuss Krasta ielā]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Jāņa Čakstes gatve]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] un ceļš uz Katlakalna kapiem.

'''[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: ceļš uz Katlakalna kapiem, [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[Jāņa Čakstes gatve]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Puškina iela (Rīga)|Puškina iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
12. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 28 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]''' ir 14 pieturas, tāpat arī maršrutā '''[[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 14 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jāņa Čakstes gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Štrausi
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Sarma
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Rāmava
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mākoņkalns
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Dārziņi
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Dārziņi
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mākoņkalns
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Rāmava
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Sarma
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Štrausi
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Grēdu iela (Rīga)|Grēdu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Toma iela (Rīga)|Toma iela]] / [[Tirdzniecības centrs &quot;Mols&quot;|Mols]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|QpRfHVnP9Pk|Pilnā 12. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|mBGmgDN8lqc|Pilnā 12. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|12]]</text>
      <sha1>046r7p2xo4w19w99eej6iv8zbjcubox</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/Balsošana/Arhīvs1</title>
    <ns>4</ns>
    <id>107296</id>
    <revision>
      <id>3666131</id>
      <parentid>3450549</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:37:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad (14), Rīgas Dzelzceļa tilts → Dzelzceļa tilts (Rīga) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10723" xml:space="preserve">Šis ir vikipēdijas projekta &quot;[[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana|Rakstu uzlabošana]]&quot; [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/Balsošana|balsošanas lapas]] 2010. gada arhīvs.

= Mēneša raksts =
=== 2010. gada jūlijs ===
[[1996. gada Vasaras Olimpiskās spēles]]
# --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:31, 31 maijā, 2010 (UTC)
# --[[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2oo7]] ([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|bla...blā]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|tfū]]) 08:53, 2 jūnijā, 2010 (UTC)

=== 2010. gada jūnijs ===
Kandidāts Nr.1
&lt;big&gt;[[Mamuti]]&lt;/big&gt;
# --[[Lietotājs:Geimeris|Geimeris]] 14:36, 19 maijā, 2010 (UTC)
# --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:31, 31 maijā, 2010 (UTC)
# --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 19:12, 31 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.2
&lt;big&gt;[[Katara]]&lt;/big&gt;
# --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:31, 31 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.3
&lt;big&gt;[[Hamlets]]&lt;/big&gt;
# --[[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2oo7]] ([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|bla...blā]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|tfū]]) 07:19, 19 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.4
&lt;big&gt;[[Vasko da Gama]]&lt;/big&gt;
# --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:31, 31 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.5
&lt;big&gt;[[Lauksaimniecība]]&lt;/big&gt;

Kandidāts Nr.6
&lt;big&gt;[[Nērons]]&lt;/big&gt;
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:59, 31 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.7
&lt;big&gt;[[Wikiquote]]&lt;/big&gt;

Kandidāts Nr.8
&lt;big&gt;[[Pornogrāfija]]&lt;/big&gt;
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:59, 31 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.9
&lt;big&gt;[[1996. gada Vasaras Olimpiskās spēles]]&lt;/big&gt;
# --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:31, 31 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.10
&lt;big&gt;[[Neparastie draugi]]&lt;/big&gt;

:''Balsojums beidzās 2010. gada 31. maijā, plkst. 23:59.''

= Tematiskie raksti =
----
----
== Pasaules valstis ==
----
----
=== 2010. gada augusts ===
==== [[Sentkitsa un Nevisa]] ====
----
==== [[Santome un Prinsipi]] ====
----
==== [[Katara]] ====
# --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:31, 31 maijā, 2010 (UTC)
----
==== [[Ēģipte]] ====
# --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 08:35, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
----
==== [[Burundi]] ====
# Tāpēc, ka gan [[:en:Burundi|angļu]], gan [[:ru:Бурунди|krievu]] wiki raksts ir ''labs raksts'' un abās valodās tas tiešām ir izvērsts. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 10:31, 10 jūlijā, 2010 (UTC)
# --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 17:00, 10 jūlijā, 2010 (UTC)
----
----
=== 2010. gada septembris ===
==== [[Pjemonta]] ====
# --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 08:40, 23 augustā, 2010 (UTC) (protams, zinu, ka tā nav valsts, bet neredzu citur, kur ierakstīt)
==== [[Grenāda]] ====
# ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 17:33, 31 augustā, 2010 (UTC)
==== [[Komoras]] ====
# ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 17:33, 31 augustā, 2010 (UTC)
== Latvija ==
----
----
=== 2010. gada jūnijs ===
Kandidāts Nr.1
&lt;big&gt;[[Banka Baltija]]&lt;/big&gt;
# --[[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2oo7]] ([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|bla...blā]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|tfū]]) 07:20, 19 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.2
&lt;big&gt;[[Kurzemes katls]]&lt;/big&gt;
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:59, 31 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.3
&lt;big&gt;[[Dzelzceļa tilts (Rīga)]]&lt;/big&gt;
# --[[Lietotājs:Driver24|Driver24]] 17:49, 31 maijā, 2010 (UTC)
# --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 19:11, 31 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.4
&lt;big&gt;[[Arsenāls (kinofestivāls)]]&lt;/big&gt;
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:59, 31 maijā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.5
&lt;big&gt;[[Panorāma (raidījums)]]&lt;/big&gt;
----
=== 2010. gada augusts ===
==== [[Jānis Misiņš]] ====
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:58, 31 jūlijā, 2010 (UTC)
----
==== [[Hanzas maiznīca]] ====
----
==== [[Zvejnieka dēls (filma)]] ====
----
----
=== 2010. gada septembris ===
==== [[Jānis Čakste]] ====
# --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 21:17, 21 augustā, 2010 (UTC)
----
==== [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]] ====
# --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 08:38, 23 augustā, 2010 (UTC)
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 17:09, 31 augustā, 2010 (UTC)
----
==== [[Purva bridējs (filma)]] ====
----
----
== Mūzika ==
----
----
=== 2010. gada maijs ===
Kandidāts Nr.1
&lt;big&gt;[[Popmūzika]]&lt;/big&gt;

Kandidāts Nr.2
&lt;big&gt;[[Rokmūzika]]&lt;/big&gt;
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 13:16, 9 martā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.3
&lt;big&gt;[[Džezs]]&lt;/big&gt;

Kandidāts Nr.4
&lt;big&gt;[[Sintezators]]&lt;/big&gt;
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 13:39, 9 martā, 2010 (UTC)

Kandidāts Nr.5
&lt;big&gt;[[Ērģeles]]&lt;/big&gt;

Kandidāts Nr.6

Kandidāts Nr.7

Kandidāts Nr.8

Kandidāts Nr.9

:&lt;small&gt;'''Piezīme.''' Saistībā ar neaktivitāti balsojumā papildbalsojums netiks veikts. Tā vietā viens no diviem kandidātiem, kas dala 1./2. vietu tiks izvirzīts uzlabošanai nākošajam mēnesim.&lt;/small&gt;
----
=== 2010. gada jūlijs ===
==== [[Soprāns]]&lt;/big&gt; ([[:en:Soprano|iw]]) ====

----
==== [[Sergejs Prokofjevs]] ([[:en:Sergei Prokofiev|iw]]) ====
# --[[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2oo7]] ([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|bla...blā]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|tfū]]) 07:20, 19 maijā, 2010 (UTC)

----
==== [[The Clash]] ([[:en:The Clash|iw]]) ====

----
==== [[Marģeris Zariņš]] ([[:en:Marģeris Zariņš|iw]]) ====

----
==== [[Iļģi]] (nav) ====

----
==== [[Saule, Pērkons, Daugava]] (nav) ====
# --[[Lietotājs:Geimeris|Geimeris]] 13:16, 15 maijā, 2010 (UTC)
----
=== 2010. gada augusts ===
----
==== [[Mūzikas žanrs]] ====
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:58, 31 jūlijā, 2010 (UTC)
----
==== [[Diatoniskā skaņkārta]] ====
----
==== [[Burdons]] ====
----
----
=== 2010. gada septembris ===
==== [[Džezs]] ====
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:25, 20 augustā, 2010 (UTC)
# --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 21:17, 21 augustā, 2010 (UTC)
# --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 09:07, 23 augustā, 2010 (UTC)
----

==== [[Nots]] ====
----
==== [[Rihards Vāgners]] ====
----
==== [[Kurts Veils]] ====
---- 
---- 
== Sports ==
----
----
=== 2010. gada jūlijs ===

==== [[Pasaules kauss regbijā]] ====
----

==== [[Birmingemas &quot;Aston Villa&quot;]] ====
----
==== [[Maģiskais Džonsons]] ====
# --[[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2oo7]] ([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|bla...blā]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|tfū]]) 12:43, 7 jūnijā, 2010 (UTC)
----
=== 2010. gada augusts ===
==== [[Riteņbraukšana]] ====
# --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 20:27, 31 jūlijā, 2010 (UTC) (taču pats gan neplānoju īpaši nodarboties ar šī raksta uzlabošanu)
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:58, 31 jūlijā, 2010 (UTC)
----
==== [[FC Porto]] ====
----
==== [[Sporta Avīze]] ====
----
----
=== 2010. gada septembris ===
----
==== [[Badmintons]] ====
# --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 14:01, 21 augustā, 2010 (UTC)
----
==== [[Korejas Grand Prix]] ====
# --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 21:17, 21 augustā, 2010 (UTC)
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 17:09, 31 augustā, 2010 (UTC)
----
==== [[FC Basel]] ====
----
----
== Kosmonautika ==
----
----
=== 2010. gada augusts ===
----
==== [[Columbia (kosmoplāns)]] ====
----
==== [[STS-116]] ====
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:58, 31 jūlijā, 2010 (UTC)
----
----
=== 2010. gada septembris ===
==== [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] ====
----

==== [[Konstantīns Ciolkovskis]] ====
----
==== [[Ares V]] ====
# --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 17:09, 31 augustā, 2010 (UTC)
----
----
:''Uzlabojamais raksts tiks izvēlēts 2010. gada 31. augustā, plkst. 23:59.''</text>
      <sha1>ca720gbelp7vh2u4j4yd8dl9xltphps</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>18. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107473</id>
    <revision>
      <id>3666248</id>
      <parentid>3637545</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:58:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10174" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 18. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Dārziņi]] 
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 18.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 36,422 km&lt;br /&gt;(17,879 km / 18,543 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 69
(35 / 34)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2931&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''18. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Dārziņi]]em.

18. autobusu maršruta kopējais garums ir 36,422 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 17,879 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 18,543 km.

Darbdienās pa 18. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 4 autobusi.

18. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Dārziņi]]em tika novirzīts, braucot pa [[Turgeņeva iela|Turgeņeva ielu]], [[Elijas iela|Elijas ielu]], [[Puškina iela (Rīga)|Puškina ielu]] līdz [[Gogoļa iela]]i. Savukārt virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] maršruta posms pa [[Satekles iela|Satekles ielu]] tika pagarināts līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]. Autobuss [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] galapunktā nonāca pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[File:18. autobuss uz Ludzas ielas.jpg||thumb|255px|18. maršruta autobuss Ludzas ielā]]
[[File:18. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg||thumb|255px|18. maršruta autobuss Gogoļa ielā]]
[[File:18. autobuss uz Lokomotīves ielas.jpg||thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]], [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]], [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]].

'''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]], [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]], [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]], [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa iela]].

== Pieturvietas ==
18. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 69 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 34 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 35 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Lomonosova iela (Rīga)|Lomonosova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| &quot;Kuzņecovs&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Jāņavārti (stacija)|Jāņavārti]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Daugmale (stacija)|&quot;Daugmales&quot; stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Šķirotava (stacija)|&quot;Šķirotavas&quot; stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] 3
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Apskates stacija
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] 450
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rumbula]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Tīrumi
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Abeļu iela (Rīga)|Abeļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Dārziņi]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Dārziņi]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Abeļu iela (Rīga)|Abeļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Tīrumi
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rumbula]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] 450
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Apskates stacija
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] / trolejbusu galapunkts
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Šķirotava (stacija)|&quot;Šķirotavas&quot; stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Daugmale (stacija)|&quot;Daugmales&quot; stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| 
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Jāņavārti (stacija)|Jāņavārti]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| &lt;nowiki&gt;''Kuzņecovs''&lt;/nowiki&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|IAuWGMlPPNE|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|6WmMwWYip2w|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}}
{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|18]]</text>
      <sha1>ih7vhcpsxndyhs3p9ldmc7hm66c70u8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>23. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108581</id>
    <revision>
      <id>3666253</id>
      <parentid>3643007</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:59:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9017" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 23. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 23.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 32,766 km&lt;br /&gt;(16,452 km / 16,314 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 52
(25 / 27)
|transporta vienīb = 9 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2800&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''23. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]], kas atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]].

23. autobusu maršruta kopējais garums ir 32,766 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' kopējais garums ir 16,452 km, bet maršruta '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 16,314 km.

Darbdienās pa 23. autobusu maršrutu kursē 9 autobusi, bet brīvdienās — tikai 4 autobusi.

23. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]] tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 29. jūnija (iespējams, līdz 2023. gada jūlijam) sakarā ar [[Ķekava]]s apvedceļa būvniecības darbiem tiek mainīta maršruta satiksmes organizācija [[Autoceļš A7 (Latvija)|A7]] šosejā pie pagrieziena uz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]]. Maršruts tiek novirzīts pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu un tās rotācijas apli pagriezienā uz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]]. Pieturvietu sarakstā izmaiņu nav.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-laika-tiks-veiktas-izmainas-23-un-26-marsruta-autobusu-pieturvietu-izvietojuma/|title=Būvdarbu laikā tiks veiktas izmaiņas 23. un 26. maršruta autobusu pieturvietu izvietojumā}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[A7 (autoceļš Latvijā)|A7]], [[Baložu iela (Baloži)]] un [[Rīgas iela (Baloži)]].
[[Attēls:23. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|23. maršruta autobuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2008. gadā]]
[[File:23. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg||thumb|255px|23. maršruta autobuss Gogoļa ielā]]

'''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Rīgas iela (Baloži)]], [[Baložu iela (Baloži)]], [[A7 (autoceļš Latvijā)|A7]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Mūkusalas iela (Rīga)|Mūkusalas iela]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
23. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 52 pietura. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' ir 25 pieturas, bet maršrutā '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 27 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 2. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Koku iela (Rīga)|Koku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Bišumuiža]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Rīgas piena kombināts|Jāņa Čakstes gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Štrausi
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Sarma
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Rāmava
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pagrieziens uz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Sūkņu stacija
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Meža iela (Baloži)|Meža iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Kantoris
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Kantoris
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Meža iela (Baloži)|Meža iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Sūkņu stacija
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Pagrieziens uz [[Baloži (pilsēta)|Baložiem]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rāmava
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Sarma
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Štrausi
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Jāņa Čakstes gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Gulbju iela (Rīga)|Gulbju iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mazā Stērstu iela (Rīga)|Mazā Stērstu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ceļu satiksmes drošības direkcija|CSDD]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Koku iela (Rīga)|Koku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Bieķensalas iela (Rīga)|Bieķensalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|B0301cbqML0|Pilnā 23. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|8lExDbW6Xqw|Pilnā 23. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|23]]</text>
      <sha1>r2as68s9c6ofni8szebd974mblslbjr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>24. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108586</id>
    <revision>
      <id>3666335</id>
      <parentid>3649627</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:59:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela (3), delink using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11374" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 24. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Mangaļsala]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 24.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 51,573 km&lt;br&gt;(25,390 km / 26,183 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 86
(43 / 43)
|transporta vienīb = 11 (darbdienās)
6 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=3013&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''24. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mangaļsala]]i.

Kopš 2013. gada 1. maija autobusa maršruts tika novirzīts pa [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielu]], [[Skanstes iela|Skanstes ielu]] un [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielu]]. Pirms tam autobuss kursēja pa [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielu]] gar 1. trolejbusu parku.

24. autobusu maršruta kopējais garums ir 51,573 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Mangaļsala''' kopējais garums ir 25,390 km, bet maršruta '''Mangaļsala''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 26,183 km.

Darbdienās pa 24. autobusu maršrutu kursē 16 autobusi, bet brīvdienās — 9 autobusi.

24. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Maršruts ==
[[Attēls:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobusu galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]]]]
[[Attēls:24. autobuss Viestura prospektā.JPG|thumb|255px|24. maršruta autobuss Viestura prospektā]]
[[File:24. autobuss uz Kalpaka bulvāra.jpg||thumb|255px|24. maršruta autobuss Kalpaka bulvārī]]
[[File:24. autobuss uz Skanstes ielas.jpg||thumb|255px|24. maršruta autobuss Skanstes ielā]]
[[File:24. autobuss Vecāķu prospektā.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobuss Vecāķu prospektā]]
[[File:24. autobuss uz Stāvvadu ielas.jpg||thumb|255px|24. maršruta autobuss Stāvvadu ielā]]
[[File:24. autobuss uz Kreimeņu ielas (2).jpg||thumb|255px|24. maršruta autobuss Kreimeņu ielā]]
[[File:24. autobuss uz Veiksmes ielas.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobuss Veiksmes ielā]]
[[File:24. autobuss uz Albatrosu ielas.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobuss Albatrosu ielā]]
[[File:24. autobuss uz Viestura prospekta.jpg|thumb|255px|24. maršruta autobuss Viestura prospektā]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mangaļsala]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]], [[Skanstes iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]], [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]], [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Vecāķu prospekts (Rīga)|Vecāķu prospekts]], [[Mangaļu prospekts (Rīga)|Mangaļu prospekts]], [[Stāvvadu iela (Rīga)|Stāvvadu iela]], [[Veiksmes iela (Rīga)|Veiksmes iela]], [[Albatrosu iela (Rīga)|Albatrosu iela]] un [[Traleru iela (Rīga)|Traleru iela]].

'''Mangaļsala''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Traleru iela, Albatrosu iela, Veiksmes iela, Stāvvadu iela, Mangaļu prospekts, Vecāķu prospekts, Atlantijas iela, [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], A. Dombrovska iela, Emmas iela, Jaunciema gatve, Mīlgrāvja iela, Viestura prospekts, Tilta iela, Duntes iela, Skanstes iela, Hanzas iela, Pulkv. Brieža iela, [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], Gogoļa iela, Turgeņeva iela, Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
24. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 88 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mangaļsala]]''' ir 44 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mangaļsala''' — '''Abrenes iela''' ir 44 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Arēna Rīga]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Skanstes iela|Upes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ozolaine]]/Jūras medicīnas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vītolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] / [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Muzejs &quot;Dauderi&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Mīlgrāvja tilts (Rīga)|Mīlgrāvja tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Vecmīlgrāvja piektā līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Kultūras pils &quot;Ziemeļblāzma&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Vecdaugavas iela (Rīga)|Vecdaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Airu iela (Rīga)|Airu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| Ķīļu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Skanstnieki
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Stacija &quot;Vecdaugava&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Zvejas iela (Rīga)|Zvejas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| Pagrieziens uz [[Mangaļsala|Mangaļsalu]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Mangaļu prospekts (Rīga)|Mangaļu prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| Stāvvadu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| Paegles
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Veiksmes iela (Rīga)|Veiksmes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| Bākas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Aizvēja iela (Rīga)|Aizvēja iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| Osta
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Mangaļsala]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mangaļsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Osta
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Aizvēja iela (Rīga)|Aizvēja iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Bākas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Veiksmes iela (Rīga)|Veiksmes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Paegles
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Stāvvadu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mangaļu prospekts (Rīga)|Mangaļu prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Vecāķu prospekts (Rīga)|Vecāķu prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Zvejas iela (Rīga)|Zvejas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Stacija &quot;Vecdaugava&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Skanstnieki
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Pagrieziens uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Airu iela (Rīga)|Airu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vecdaugavas iela (Rīga)|Vecdaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| D/P &quot;[[Vecmīlgrāvis]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Martas Rinkas ielas
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Vecmīlgrāvja piektā līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Mīlgrāvja tilts (Rīga)|Mīlgrāvja tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Muzejs &quot;Dauderi&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Sarkandaugava]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Vītolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Ozolaine]]/Jūras medicīnas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Laktas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Upes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Arēna Rīga]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
|  [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 44
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|C9O_ER2SxSg|Pilnā 24. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|ibOovIkc-zQ|Daļa 24. autobusu maršruta video, virzienā Mangaļsala - Vecmīlgrāvis}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|24]]</text>
      <sha1>o2caf396n7d3ef42x9f03s47tv8e7zw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>25. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108674</id>
    <revision>
      <id>3666257</id>
      <parentid>3637549</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:59:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .decembr → . decembr, Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8652" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 25. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Mārupe]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 25.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 21,695 km&lt;br /&gt;(10,709 km / 10,986 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 41
(20 / 21)
|transporta vienīb = 8 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2910&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:Autobuss25 1.jpg|thumb|200x200px|25. maršruta autobuss pieturvietā &quot;Arkādijas parks&quot;]]
'''25. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mārupe]]i, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]].

25. autobusu maršruta kopējais garums ir 21,695 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mārupe]]''' kopējais garums ir 10,709 km, bet maršruta '''[[Mārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 10,986 km.

Darbdienās pa 25. autobusu maršrutu kursē 8 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

25. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.
[[Attēls:25. autobuss 13. janvāra ielā.JPG|thumb|200px|25. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]
[[Attēls:25. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|200px|25. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]]
[[Attēls:25. autobuss Bāriņu ielā.JPG|thumb|200px|25. maršruta autobuss [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielā]]]]
[[File:25. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg|thumb|200px|25. maršruta autobuss Tēriņu ielā]]
[[File:25. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|200px|25. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]]

No 2015. gada 21. decembra atsevišķi 25. maršruta reisi kursē līdz [[Tīraine]]i pa Vecozolu ielu.&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-decembra-25-autobusa-marsruta-tiks-ieviestas-izmainas/ No 21. decembra 25.autobusa maršrutā tiks ieviestas izmaiņas]&lt;/ref&gt; Šiem reisiem ir 3 papildu pieturas: &quot;Bērnudārzs „Zeltrīti”&quot;, &quot;Veczariņu iela&quot; un galapunkts &quot;Tīraine&quot;.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Mārupe|Mārupi]] / [[Tīraine|Tīraini]] tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[O. Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Daugavas iela (Mārupe)]] un [[Mārupītes gatve (Mārupe)]].

'''[[Mārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mārupītes gatve (Mārupe)]], [[Daugavas iela (Mārupe)]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]], [[O. Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
25. autobusu maršrutā (izņemot līdz Tīrainei pagarinātos reisus) pavisam kopā ir 41 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mārupe]]''' ir 20 pieturas, bet maršrutā '''[[Mārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 21 pietura.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Arkādijas parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Torņakalna iela (Rīga)|Torņakalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Bramberģes iela (Rīga)|Bramberģes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Mārupes novada dome 
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Svētes iela (Mārupe)|Svētes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bērnudārzs ''Lienīte'']]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Mārupe]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mārupe]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Bērnudārzs ''Lienīte'']]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Svētes iela (Mārupe)|Svētes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Mārupes novada dome
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sējas iela (Rīga)|Sējas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Bramberģes iela (Rīga)|Bramberģes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Torņakalna iela (Rīga)|Torņakalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Arkādijas parks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Ycs2f51CEME|Pilnā 25. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|3k1rhcwSKFo|Pilnā 25. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|25]]</text>
      <sha1>94613jepgtz0uug6lapvlaefnwwt3ih</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>32. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108807</id>
    <revision>
      <id>3666260</id>
      <parentid>3637552</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:00:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8295" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 32. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Piņķi]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 32.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 35,865 km&lt;br /&gt;(18,215 km / 17,650 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
(16 / 18)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2943&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:32. autobuss.jpg|thumb|250px|32. autobuss galapunktā Piņķos, Meistaru ielā]]
[[File:32. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
[[File:32. autobuss uz Kalnciema ielas (2).jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
'''32. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Piņķi]]em, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]]. Atsevišķos reisos, braucot uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]], autobuss veic iebraucienu [[Priežciems|Priežciemā]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]].

32. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,865 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' kopējais garums ir 18,215 km, bet maršruta '''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 17,650 km.

Darbdienās pa 32. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi, tāpat arī brīvdienās — tikai 2 autobusi.

32. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. Agrāk 32. autobusa maršruts kursēja no Abrenes ielas - Jugla-3, vēlāk Merķeļa iela - Jugla kā 32.E maršruts.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Piņķi]]em tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]]. Savukārt virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] maršruta posms pa [[Satekles iela|Satekles ielu]] tika pagarināts līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]. Autobuss [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] galapunktā nonāca pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]].

'''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Jūrmalas iela (Piņķi)|Jūrmalas iela]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
32. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 36 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' ir 18 pieturas, bet maršrutā '''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 18 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A.Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dreiliņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]] / Spice
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|-
|14
|Gramzdas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
|[[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
|[[Piņķi]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Darbnīcas
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]] / Spice
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dreiliņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|cSI3Nxe2Fyk|Pilnā 32. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|32]]</text>
      <sha1>663bjy6s5szjxn3c3dp1k9hd5vvf54j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>38. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108950</id>
    <revision>
      <id>3666263</id>
      <parentid>3649528</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:00:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9028" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 38. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Dzirciema iela]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 38.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|slēgts            = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 21,512 km&lt;br /&gt;(10,529 km / 10,983 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 45
(21 / 24)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2912&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''38. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Dzirciema iela]]i.

Tagadējais 38. autobusu maršruts agrāk bija 38b. autobusu maršruts. 38. maršruta autobuss līdz 2004. gada oktobrim, kad to apvienoja ar 21. autobusu maršrutu, kursēja no Stacijas laukuma līdz Imantai.

38. autobusu maršruta kopējais garums ir 21,512 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Dzirciema iela''' kopējais garums ir 10,529 km, bet maršruta '''Dzirciema iela''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 10,983 km.

Gan darbdienās, gan brīvdienās 38. autobusu maršrutā kursē 2 autobusi.

38. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts uz laiku bija slēgts, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817&lt;/ref&gt; .

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Dzirciema iela|Dzirciema ielu]] tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]]. Savukārt virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] maršruta posms pa [[Satekles iela|Satekles ielu]] tika pagarināts līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]. Autobuss [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] galapunktā nonāca pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:38. autobuss Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā.JPG|thumb|255px|38. maršruta autobuss Melnsila ielā]]
[[Attēls:Abrenes iela no Dzirnavu ielas.jpg|thumb|255px|38. maršruta autobuss Abrenes ielā]]
[[File:38. autobuss uz Buļļu ielas.jpg|thumb|255px|38. maršruta autobuss Buļļu ielā]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dzirciema iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], Dzirciema iela, [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] un Dzirciema iela.

'''Dzirciema iela''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: Dzirciema iela, [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]], [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], Dzirciema iela, [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa iela]].

== Pieturvietas ==
38. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dzirciema iela]]''' ir 21 pietura, bet maršrutā '''[[Dzirciema iela]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 24 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Garā iela (Rīga)|Garā iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Skodas iela (Rīga)|Skodas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
|  [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
|   [[Dzirciema iela]] 119 (&quot;UBAK&quot;)
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Dzirciema iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Dzirciema iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Nordeka|A/S &quot;Nordeka&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
|  [[Dzirciema iela]] 119 (&quot;UBAK&quot;)
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
|  [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Skodas iela (Rīga)|Skodas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Palangas iela (Rīga)|Palangas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|HEYxLGwFwkY|Pilnā 38. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|38]]</text>
      <sha1>394wwfse0470xu58q5d54vs2hh5435j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>39. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108964</id>
    <revision>
      <id>3666264</id>
      <parentid>3637555</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:00:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8454" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 39. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Lāčupes kapi]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 39.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 22,717 km&lt;br /&gt;(11,349 km / 11,368 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 45
(21 / 24)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2946&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''39. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Lāčupes kapi]]em.

Agrāk 39. autobusu maršruts bija 38.A autobusu maršruts. Padomju laikos ar 39. numuru tika apzīmēts vasaras sezonas maršruts no Imantas uz Bulduriem.

39. autobusu maršruta kopējais garums ir 22,717 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Lāčupes kapi]]''' kopējais garums ir 11,349 km, bet maršruta '''[[Lāčupes kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,368 km.

Darbdienās pa 39. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi, tāpat arī brīvdienās — tikai 2 autobusi.

39. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Lāčupes kapiem tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]]. Savukārt virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] maršruta posms pa [[Satekles iela|Satekles ielu]] tika pagarināts līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]. Autobuss [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] galapunktā nonāca pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[File:39. autobuss uz Buļļu ielas.jpg|thumb|250px|39. maršruta autobuss Buļļu ielā]]
[[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Agrākais 38a. maršruta autobuss [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]].]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Lāčupes kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]].

'''[[Lāčupes kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Dzirciema iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa iela]].

== Pieturvietas ==
39. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 45 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Lāčupes kapi]]''' ir 21 pietura, bet maršrutā '''[[Lāčupes kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 24 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Palangas iela (Rīga)|Palangas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Virbu iela (Rīga)|Virbu iela]] ( Agrāk [[Bāze]] )
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Lāčupīte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Lāčupes kapi]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Lāčupes kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lāčupīte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Virbu iela (Rīga)|Virbu iela]] ( Agrāk [[Bāze]] )
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Palangas iela (Rīga)|Palangas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dzirciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|sqWMdXrCpaY|Pilnā 39. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|39]]</text>
      <sha1>8dqks0unl89b5y621sosy6lxmjxnvkp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>42. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108975</id>
    <revision>
      <id>3666267</id>
      <parentid>2879668</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:01:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5642" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 42. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Centrāltirgus]]
|uz                = [[Ziepniekkalns]] 
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 42.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|slēgts            = {{dat|2013|09|02|L}}
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 18,410 km&lt;br /&gt;(8,867 km / 9,543 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 24
(11 / 13)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpoja)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2915&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''42. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Centrāltirgus]] [[Rīga]]s centrā līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. Maršruts tika slēgts {{dat|2013|09|02|L}}, jo to izmantoja maz cilvēku, kā arī atsevišķos posmos maršruts dublējās ar citiem. Slēgtā maršruta vietā [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27. trolejbusu maršruts]] tika pagarināts līdz autobusu galapunktam Ziepniekkalnā.

42. autobusu maršruta kopējais garums bija 18,410 km. Maršruta '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kopējais garums bija 8,867 km, bet maršruta '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kopējais garums bija 9,543 km.

Pirms maršruta slēgšanas darbdienās pa 42. autobusu maršrutu kursēja tikai 2 autobusi, bet brīvdienās — tikai 1 autobuss.

42. autobusu maršrutu apkalpoja 6. autobusu parks.

== Maršruts ==
'''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]].

'''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] un [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]].

== Pieturvietas ==
42. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 24 pieturas. Maršrutā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' bija 11 pieturas, bet maršrutā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' bija 13 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mežkalna iela (Rīga)|Mežkalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Īslīces iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Īslīces iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Centrāltirgus]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|56sdSSHUl1U|Pilnā 42. autobusu maršruta video versija, virzienā Ziepniekkalns - Centrāltirgus - Ziepniekkalns}}
* {{youtube|4Za_E6Islm0|Pilnā 42. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|42]]</text>
      <sha1>os1trjtcaeyki8xn0vlxu3frgm0kuat</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>43. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108994</id>
    <revision>
      <id>3666268</id>
      <parentid>3637558</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:01:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11766" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 43. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Skulte]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 43.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 43,682 km&lt;br /&gt;(22,594 km / 21,088 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 43
(20 / 23)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6-katru dienu 7-darbadienās
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2960&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:43. autobuss.jpg|thumb|250px|43. autobuss galapunktā Skultē]]
[[Attēls:43.aut centrst.jpg|thumb|250px|43. autobuss pieturvietā &quot;Centrālā stacija&quot;]]
[[File:43. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
'''43. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Skulte (Mārupes novads)|Skultei]], kas atrodas [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]].

43. autobusu maršruta kopējais garums ir 43,682 km. Virziena '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' kopējais garums ir 22,594 km, bet virziena '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 21,008 km.

Darbdienās pa 43. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

43. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. Agrāk 43. autobusa maršruts kursēja Imanta-5 - Vārnukrogs (vasaras sezonā).
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|43. maršruta autobuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]]

No 2020. gada 1. februāra iekāpšana 43. maršruta autobusos notiks pa priekšējām durvīm.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulti]] tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]]. Savukārt virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] maršruta posms pa [[Satekles iela|Satekles ielu]] tika pagarināts līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]. Autobuss [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] galapunktā nonāca pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]].

Virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
43. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 43 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 22 pietura, bet virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 23 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A.Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|[[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Tirdzniecības centrs &quot;Spice&quot;]] / Upesgrīvas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Dabas parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Beberbeķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Silkalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Stadions
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
|[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Stadions
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Silkalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Beberbeķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Dabas parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Priežciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Tirdzniecības centrs &quot;Spice&quot;]] / Upesgrīvas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], apgriešanās galapunktā &quot;Piņķi&quot;, [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 24 pieturas.
{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A.Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|[[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Tirdzniecības centrs &quot;Spice&quot;]] / Upesgrīvas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Piņķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Dabas parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Beberbeķi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Silkalēji
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Stadions
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
|[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Fg1sG9tJ_VI|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|Gg1REdKuASw|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|43]]</text>
      <sha1>aimaj2ggfe0o1wn6o9wse3nkdhmgd6a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>51. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109065</id>
    <revision>
      <id>3666271</id>
      <parentid>3649597</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:01:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8252" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 51. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Ulbroka]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 51.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 25,481 km&lt;br /&gt;(12,687 km / 12,794 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 43
(21 / 22)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2831&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''51. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Ulbroka]]i (atsevišķos reisos līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i [[Vālodzes (Stopiņu pagasts)|Vālodzēs]]), kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].

51. autobusu maršruta kopējais garums ir 25,481 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Ulbroka]]''' kopējais garums ir 12,687 km, bet maršruta '''[[Ulbroka]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 12,794 km.

Darbdienās pa 51. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi.

51. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

Autobusa maršrutu 2021. gada vasarā bija iecerēts pagarināt līdz [[Saurieši]]em&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/23178-innusa-rigas-satiksmes-autobusu-marsrutu-pagarinasana-ir-izdeviga-gan-pasvaldibam-gan-valstij|title=Innusa: &quot;Rīgas satiksmes&quot; autobusu maršrutu pagarināšana ir izdevīga gan pašvaldībām, gan valstij|last=LETA|website=www.aprinkis.lv|access-date=2021-03-11|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; taču joprojām tas vēl nav noticis, lai arī [[Rīgas dome]] jaunajā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā šo ieceri plāno realizēt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/satiksmes-ierobezojumi-un-degvielas-alternativas-ka-riga-uzlabos-gaisa-kvalitati.d?id=53912271|title=Satiksmes ierobežojumi un degvielas alternatīvas – kā Rīga uzlabos gaisa kvalitāti|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-02|date=2022-01-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:51. autobuss Satekles ielā.JPG|thumb|255px|51. maršruta autobuss Satekles ielā]]
[[Attēls:51. autobuss pie Centrālās stacijas.JPG|thumb|255px|51. maršruta autobuss pieturā &quot;Centrālā stacija&quot;]]
[[File:51. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Deglava ielā]]

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Ulbroka]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Lubānas iela (Dreiliņi)]], P4 un [[Institūta iela (Ulbroka)]].

'''[[Ulbroka]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Institūta iela (Ulbroka)]], P4, [[Lubānas iela (Dreiliņi)]], [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]].

== Pieturvietas ==
51. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 43 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Ulbroka]]''' ir 21 pieturas, bet maršrutā '''[[Ulbroka]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 22 pietura.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''5''
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''6''
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela 13]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ogre]]s pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Institūts
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ulbroka]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ulbroka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Institūts
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ogre]]s pagrieziens
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Radiocentrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Liepziedi
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Dreiliņu veikals
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Dreiliņu pasts
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela 13]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''16''
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''17''
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|x9qzKQuW32k|Pilnā 51. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|dgY1OFsFb6k|Pilnā 51. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|51]]</text>
      <sha1>6xlm1kqjmwokpncuvbtbu5wh3ydmtjk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>52. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109070</id>
    <revision>
      <id>3666272</id>
      <parentid>3649598</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:01:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7375" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 52. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Pļavnieku kapi]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 52.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 22,600km km&lt;br /&gt;(11,076 km / 11,524 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 35
(17 / 18)
|transporta vienīb = 6 (darbdienās)
4 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2833&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''52. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Pļavnieku kapi]]em.

52. autobusu maršruta kopējais garums ir 22,600 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 11,076 km, bet maršruta '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,524 km.

Darbdienās pa 52. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, bet brīvdienās — tikai 4 autobusi.

52. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Maršruts ==
[[File:52. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss Deglava ielā]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]].

'''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]].

No 2019. gada 1. augusta 52.autobusa maršruta 1 reiss (plkst. 17:12 no Pļavnieku kapiem) darba dienās tika pagarināts, iekļaujot iebraucienu Noliktavu ielā (Stopiņu novadā) pēc tur esošā loģistikas centra darbinieku lūguma &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bus-izmainas-29-52-marsruta-autobusu-kustibas-saraksta-un-52-autobusa-marsruta/|title=Būs izmaiņas 29., 52. maršruta autobusu kustības sarakstā un 52. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-07-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190708205814/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bus-izmainas-29-52-marsruta-autobusu-kustibas-saraksta-un-52-autobusa-marsruta/|archivedate=2019-07-08}}&lt;/ref&gt;

== Pieturvietas ==
52. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 35 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' ir 17 pieturas, bet maršrutā '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 18 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''5''
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''6''
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela 13]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Rembates iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Žīguru iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Žīguru iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Rembates iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela 13]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dārzciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''12''
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | ''13''
| [[Daugavas Stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|bPClqOOvQbE|Pilnā 52. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|VUgbOEfEbak|Pilnā 52. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|52]]</text>
      <sha1>cob4stnwfvzgwk4diaviocwjb89jtly</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>54. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109077</id>
    <revision>
      <id>3666273</id>
      <parentid>3649541</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:01:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Maršruts */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8436" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 54. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Voleri]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 54.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =2009. gadā 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = &lt;!-- 25,319 km&lt;br&gt;(12,516 km / 12,803 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt; --&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 47
(22 / 25)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2795&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''54. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Voleri]]em.

&lt;!-- 54. autobusu maršruta kopējais garums ir 25,319 km. Maršruta '''Abrenes iela''' - '''[[Voleri]]''' kopējais garums ir 12,516 km, bet maršruta '''[[Voleri]]''' - '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,803 km. --&gt;

Darbdienās pa 54. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi brīvdienās — 1 autobuss.

54. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

Agrāk 54. autobusu maršruts bija 3a. autobusu maršruts, bet kopš [[2009. gads|2009]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]] to pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu. [[2010. gads|2010]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/325328-riga_ieviesis_jaunas_pieturvietas_un_mainis_autobusu_kustibas_grafikus Rīgā ieviesīs jaunas pieturvietas un mainīs autobusu kustības grafikus], tvnet.lv, {{dat|2010|4|01|SK}}&lt;/ref&gt; No 2020. gada 1. februāra iekāpšana 54. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm.

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Voleri]]em tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]]. Savukārt virzienā uz Abrenes ielu maršruta posms pa [[Satekles iela|Satekles ielu]] tika pagarināts līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]. Autobuss Abrenes ielas galapunktā nonāca pa Lāčplēša un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[File:54. autobuss Slokas ielā.jpg|thumb|255px|54. autobuss Slokas ielā]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Voleri]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Dzirciema iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]] un [[Voleru iela (Rīga)|Voleru iela]].

'''[[Voleri]]''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Voleru iela, Daugavgrīvas šoseja, Daugavgrīvas iela, Lidoņu iela, Dzirciema iela, Jūrmalas gatve, Slokas iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, Marijas iela, Satekles iela, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa iela]].

== Pieturvietas ==
54. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 47 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Voleri]]''' ir 22 pieturas, bet maršrutā '''[[Voleri]]''' — '''Abrenes iela''' ir 25 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Cementa iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Spilves lidlauks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Voleru iela (Rīga)|Voleru iela]] 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Voleri]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Voleru iela (Rīga)|Voleru iela]] 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Voleru iela (Rīga)|Voleru iela]] 5
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavgrīvas šoseja]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Spilves lidlauks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Cementa iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|Mn4YC_M89T8|Pilnā 54. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|54]]</text>
      <sha1>2uflowqjr29nl07zf76zs166ze0sbx3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>55. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109087</id>
    <revision>
      <id>3666274</id>
      <parentid>3637561</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:01:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9231" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 55. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Jaunmārupe]]
|karte             = [[Attēls:Rīga Autobuss 55.png|250px]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 38,792 km&lt;br /&gt;(18,723 km / 19,069 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 56
(28 / 28)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2934&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''55. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Jaunmārupe]]i, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novadā]].

55. autobusu maršruta kopējais garums ir 38,792 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' kopējais garums ir 18,723 km, bet maršruta '''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 19,069 km.

Darbdienās pa 55. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi, tāapt arī brīvdienās — tikai 2 autobusi.

Sākot ar 2020. gada 1. februāri 55. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Līdz šim to darīja 6. autobusu parka kolektīvs.

Nākotnē maršrutu paredzēts apvienot ar [[Mārupes novads|Mārupes novada]] Rožu ielā kursējošo mikroautobusu maršrutu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/27961-satiksmes-ministrs-marupe-un-kekava-parruna-vienota-sabiedriska-transporta-tikla-veidosanu-pieriga|title=Satiksmes ministrs Mārupē un Ķekavā pārrunā vienota sabiedriskā transporta tīkla veidošanu Pierīgā|last=Apriņķis.lv|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-01-02|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Jaunmārupe|Jaunmārupi]] tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:55. autobuss Bāriņu ielā.JPG|thumb|255px|55. maršruta autobuss [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielā]]]]
[[Attēls:55. autobuss 13. janvāra ielā.JPG|thumb|255px|55. maršruta autobuss [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]]]]
[[File:55. autobuss uz Tēriņu ielas.jpg|thumb|255px|55. maršruta autobuss Tēriņu ielā]]

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[O. Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]], Kantora iela, Stīpnieku ceļš, [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]] un [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]].

'''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazcenu aleja (Jaunmārupe)]], [[P132 (autoceļš Latvijā)|P132]], Stīpnieku ceļš, Kantora iela, [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]], [[O. Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
55. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 57 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Jaunmārupe]]''' ir 28 pieturas, bet maršrutā '''[[Jaunmārupe]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 29 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[E. Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārupes vidusskola|Mārupes ğimnāzija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Lamberti
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Noras
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Milži
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Zirnīši
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Čiekuri
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Puķulejas
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Vētras
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Riekstiņi
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Ķienes
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Jaunmārupes sākumskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Mūzikas un mākslas skola
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Mūzikas un mākslas skola
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Pļavu iela (Jaunmārupe)|Pļavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Jaunmārupes sākumskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ķienes
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Riekstiņi
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Vētras
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Puķulejas
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Čiekuri
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Zirnīši
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Milži
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Noras
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Lamberti
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Mārupes vidusskola|Mārupes ğimnāzija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[E. Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Autoo$ta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|gY6SShESpCo|Pilnā 55. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|55]]</text>
      <sha1>r5fuj7e4z1vd0mpujv64yu8qx40oejt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķekavas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110626</id>
    <revision>
      <id>3666365</id>
      <parentid>3653750</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T23:01:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6118" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Ķekavas pagasts
| karte             = Ķekavas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = LVA Ķekavas pagasts COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Ķekavas pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Ķekavas novads
| centrs            = Ķekava
| platība           = 193,5
| iedzīvotāji       = 11 517
| iedzīvotāji_gads  = 2022
| blīvums           = {{#expr: 11517 / 193.5 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}
'''Ķekavas pagasts''' ir lielākā no [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] un [[Ķekava]]s pilsētām, [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastu]] un [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]], kā arī [[Rīga]]s pilsētu, [[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines pagasts|Olaines pagastu]] un pa [[Rīgas HES ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] un [[Sausā Daugava|Sauso Daugavu]] ar [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils pagasts|Salaspils pagastu]].

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
'''Upes:''' [[Bērzene (Bērze)]], [[Dobupīte (Butleru strauta pieteka)|Dobupīte]], [[Ķekaviņa|Ķekava]], [[Olekte]], [[Pūķupe]], [[Sausā Daugava]], [[Skujupīte (Daugavas pieteka)|Skujupīte]], [[Sūnupe]], [[Tīturga]], [[Vecā Dobupīte]].

'''Ezeri:''' [[Melnezers (Ķekavas pagasts)|Melnezers]].

=== Aizsargājamas dabas teritorijas un objekti ===
No īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Ķekavas pagastā atrodas valsts nozīmes dabas piemineklis — [[Katlakalna priedes]]. Tas ir [[dendroloģisks stādījums]] 13,6 ha platībā, sils. Dabīgais meža masīvs papildināts ar 84 veidu svešzemju augu sugu stādījumiem.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dižkoku datu bāzē Ķekavas pagastā ir reģistrēti 15 [[dižkoks|dižkoki]], no kuriem vairums atrodas [[Rāmavas muiža]]s parkā vai tā tuvumā.

== Vēsture ==
Mūsdienu Ķekavas pagasts atrodas agrākā '''Doles pagasta''' teritorijā, kas agrāk izvietojās ne tikai Daugavas kreisajā krastā, bet arī uz [[Doles sala]]s.

Kad [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] 13. gadsimta sākumā izlēņoja [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] pilsnovadus saviem vasaļiem, Ķēniņa sala ({{val-la|Insula regis}}) tika piešķirta bruņiniekam Johanam no Dolenes (''Johannes de Dolen''). 14. gadsimta vidū [[Rīgas domkapituls]] viņiem 1316. gadā piešķirtajā Doles salā uzcēla jaunu [[Doles pilis|Doles pili]], kas pirmo reizi pieminēta 1359. gadā. 1416. gadā domkapitula  ieņēma Livonijas ordenis, ko tas atdeva 1449. gadā.
Pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas [[Doles draudzes novads|Doles draudzes novadu]] ({{val-de|Kirchspiel Dahlen}}) iekļāva [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s teritorijā. 
Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Doles pilsmuižu [[Krievijas impērija]]s ķeizariene [[Elizabete Romanova|Elizabete]] piešķīra feldmaršalam [[Pēteris Lasī|Pēterim Lasī]], 18. gadsimtā to mantoja viņa znots [[Levīzi of Menāri|V. Levīzs of Menārs]]. 
1783. gadā par Doles muižas īpašnieka Voldemāra Antona Levīza of Menāra līdzekļiem tika celta tagadējā [[Doles-Ķekavas draudzes Sv. Annas baznīca]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pagasta teritorijā notika [[Plakanciema kauja]] un [[Ķekavas kaujas (1916)]].

Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] Doles muižu nacionalizēja. 1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Doles pagasta platība bija 130 km² un tajā dzīvoja 2286 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja [[Doles ciems|Doles]] un Ķekavas [[ciema padome]]s, bet Doles pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Ķekavas ciems''' ietilpis [[Baldones rajons|Baldones]] (1949-1959) un [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]] (1959-2009). 1960. gadā Ķekavas ciemam pievienoja daļu likvidētā [[Strēlnieku ciems|Strēlnieku ciema]]. 1963. gadā daļu [[kolhozs|kolhoza]] «Mežvidi» teritorijas pievienoja [[Baldones ciems|Baldones ciemam]], daļu kolhoza «Sarkanais daugavietis» teritorijas - Baldones un [[Katlakalna ciems|Katlakalna]] ciemiem. 1974. gadā Ķekavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Katlakalna ciema teritorijas, bet daļu teritorijas atdalīja jaunizveidotajam [[Daugmales ciems|Daugmales ciemam]].&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ķekavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva jaunveidotajā [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. 2022. gadā no Ķekavas pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja [[Ķekava]]s pilsētu.

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]], [[Valdlauči]], [[Rāmava]], [[Alejas (Ķekavas pagasts)|Alejas]], [[Vimbukrogs]], [[Bērzmente]], [[Dzērumi]], [[Plakanciems]], [[Misas (Ķekavas pagasts)|Misas]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Pēteris Sēja]] (1880—1940), latviešu skolotājs un politiķis, vēlāk diplomāts, kas kopš 1921. gada strādājis Latvijas vēstniecībās dažādās Eiropas valstīs.
* [[Alfreds Dziļums]] (1907—1976), latviešu rakstnieks.

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Ķekavas novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Rīgas rajons}}
{{Rīgas apriņķis}}
}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Ķekavas novada pagasti]]
[[Kategorija:Ķekavas pagasts| ]]</text>
      <sha1>9aaqm30d1evyff99s4itnl85nslfeud</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Merķeļa iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114438</id>
    <revision>
      <id>3666287</id>
      <parentid>3471100</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:04:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6086" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Merķeļa iela|Merķeļa iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Merķeļa iela
|attēls           = Merķeļa iela2.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = Riga Merkela iela karte.png
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Centra rajons]]
|apkaime          = [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|ielas garums     = 560 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 3
|ielas segums     = [[asfaltbetons]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.]] [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]] [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]] [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]] [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]] [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]] [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14.]] [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]] [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]] [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]] [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40.]]  [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30.]] [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]] [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]] [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59.]]
|trolejbuss       = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]] [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Merķeļa iela''' ir [[Rīga]]s maģistrālā iela, [[Centra rajons|Centra rajonā]] , [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Merķeļa iela sākas krustojumā ar [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]] un [[Satekles iela|Satekles ielām]] un beidzas krustojumā ar [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāri]], [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielu]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāri]]. Ielas kopējais garums ir 560 metri un tā sastāv no 3 braukšanas joslām. Merķeļa iela ir vienvirziena iela, pa to var braukt virzienā no [[Stacijas laukums|Stacijas laukuma]] uz Brīvības bulvāri.

== Vēsturiskie nosaukumi ==
Iela izveidota 1860. gadā līdz ar pilsētas aizsargmūru nojaukšanu, tās sākotnējais nosaukums bija '''Lielā Parka iela''' ({{val|de|Große Parkstraße}}). [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā 1885. gadā ielu pārdēvēja par '''[[marķīzs Pauluči|Marķīza Pauluči]] ielu''' ({{val|ru|улица маркиза Паулуччи}}). Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas to 1923. gadā pārdēvēja par [[Merķelis|Merķeļa]] ielu, bet [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] par '''[[Bismarks|Bismarka]] ielu''' (''Bismarkstraße'').

== Ielas raksturojums ==
Merķeļa iela ir 560 metrus gara asfaltēta iela [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]] un [[Satekles iela|Satekles ielām]] un iet ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā. [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] tuvumā iela krustojas ar [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]]. Savukārt, Latviešu biedrības nama tuvumā iela savienojas ar [[Arhitektu iela (Rīga)|Arhitektu ielu]]. Tālāk (posmā no Arhitektu ielas līdz [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielai]]) ielas nepārnumuru pusē atrodas [[Latvijas Universitāte]]s galvenā ēka. Bet ielas pārnumuru pusē (posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvārim]]) atrodas [[Vērmaņdārzs]]. Merķeļa ielas beigās atrodas &quot;Saktas&quot; ēka (bijušais [[Tranzē-Rozeneki|Tranzē-Rozeneku]] nams) un &quot;Vernisāža&quot; (agrākais Vērmaņdārza restorāns). Merķeļa iela beidzas krustojumā ar Brīvības bulvāri, [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielu]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāri]]. Merķeļa iela ir vienvirziena iela, pa to var braukt virzienā no [[Stacijas laukums|Stacijas laukuma]] uz Brīvības bulvāri.

== Ielu savienojumi ==
Merķeļa iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]
* [[Satekles iela]]
* [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
* [[Arhitektu iela (Rīga)|Arhitektu iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]
* [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
* [[Kalpaka bulvāris]]
[[Attēls:Merķeļa iela.JPG|thumb|255px|Merķeļa iela]]

== Objekti ==
* Merķeļa ielā 4 atrodas [[Rīgas Cirks]]. Cirka ēka celta [[1889]]. gadā, arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis.
* Merķeļa ielā 13 atrodas [[Latviešu biedrības nams]]. Celts [[1909]]. gadā, arhitekti E. Laube un E. Pole, [[1938]]. gadā ticis paplašināts.

== Sabiedriskais transports ==
Merķeļa ielā kursē vairāki autobusu un trolejbusu maršruti.
* [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14.]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16.]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30.]] [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40.]] un [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50. maršruta autobusi]] kursē visas Merķeļa ielas garumā (no Marijas un Satekles ielu krustojuma līdz Brīvības bulvārim).
* [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]], [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]] un [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19.]] kursē visas Merķeļa ielas garumā (no Marijas un Satekles ielu krustojuma līdz Brīvības bulvārim).
* [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. maršruta trolejbusi]] un [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. maršruta autobusi]] kursē Merķeļa ielas posmā no Marijas un Satekles ielu krustojuma līdz Inženieru ielai.

== Skatīt arī ==
* [[Centra rajons]]
* [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrs]]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]</text>
      <sha1>0jj2evnpl192nby624tzd8d45tsowet</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzirnavu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114524</id>
    <revision>
      <id>3666283</id>
      <parentid>3471092</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6097" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dzirnavu iela|Dzirnavu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Dzirnavu iela
|attēls           = Riga Dzirnavu iela 06.2010.jpg
|attēla paraksts  = Dzirnavu un [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]] ielu krustojums
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = Riga Dzirnavu iela karte.png
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Centra rajons]], [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avotu iela (Rīgas apkaime)|Avoti]], [[Maskavas forštate]]
|ielas garums     = 3002 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z.]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38.]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]]
|trolejbuss       = [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13.]] 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
[[Attēls:Dzirnavu ielas tunelis 2.jpg|thumb|255px|Dzirnavu ielas dzelzceļa tunelis (skats no Gogoļa ielas)]]
[[Attēls:Vāgnera māja Dzirnavu un Aleksandra ielu krustojumā.jpg|thumb|255px|Riharda Vāgnera māja pie Dzirnavu ielas krustojuma ar [[Aleksandra iela (Rīga)|Aleksandra ielu]] pirms Pirmā pasaules kara]]
'''Dzirnavu iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Centra rajons|Centra rajona]] [[Centrs (Rīga)|Centra]] un [[Avotu iela (Rīgas apkaime)|Avotu]], kā arī [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Maskavas forštate]]s apkaimē. Dzirnavu iela sākas pie krustojuma ar [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielu]] un beidzas pie krustojuma ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] (gājēju savienojums turpinās līdz [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazajai Krasta ielai]]). Posmā no [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša ielas]] līdz Pulkveža Brieža ielai Dzirnavu iela ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt virzienā uz Pulkveža Brieža ielu. Dzirnavu ielas kopējais garums ir 3002 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] un [[bruģis|bruģa]] segumu. Caur 90 m garu tuneli Dzirnavu iela šķērso dzelzceļa uzbērumu pie [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas]].

Dzirnavu ielā ir pilsētas centram raksturīga blīva vairākstāvu vēsturisko namu apbūve, kas kalpo kā dzīvojamās ēkas, taču šeit ir arī daudz dažādu sabiedrisku celtņu, tostarp tirdzniecības centrs &quot;[[Galleria Riga]]&quot; (Dzirnavu iela 67), vairākas viesnīcas, [[Rīgas 3. arodskola]] (Dzirnavu iela 67). Vēsturiskajā apbūvē vairākas ievērojamas ēkas, kas ir arhitektūras piminekļi, tostarp [[Berga bazārs|Berga bazāra]] komplekss. Dzirnavu ielā 124 atrodas memoriāls, kas izveidots Otrā pasaules kara laikā nodedzinātās [[Rīgas Horālā sinagoga|Rīgas Horālās sinagogas]] vietā.

== Vēsture ==
Dzirnavu iela ({{val|de|Mühlenstraße}}) izveidojās jau 18. gadsimtā, iegūstot savu nosaukumu no dzirnavām, kas agrāk atradušās ielas tuvumā.&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2/ Vēsturiskā centra ielu katalogs (С — M)] Cita Rīga&lt;/ref&gt; Pēc [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumu]] nojaukšanas un priekšpilsētu pārbūves Dzirnavu ielai 1885. gadā pievienoja Lielo Riepnieku ielu (''Grosse Reeperstrasse'') un Dzirnavu dambi. Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] ielu (''Richard Wagner Straße''), bet 1944. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu.

== Ielu savienojumi ==
Dzirnavu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] (T veida krustojums)
* [[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]] (T veida krustojums)
* [[Mednieku iela (Rīga)|Mednieku iela]]
* [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku iela]]
* [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]]
* [[Zaļā iela (Rīga)|Zaļā iela]] (T veida krustojums)
* [[Jeruzalemes iela (Rīga)|Jeruzalemes iela]] (T veida krustojums)
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]]
* [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]
* [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
* [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
* [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]
* [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]]
* [[Satekles iela]]
* [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]]
* [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
* [[Puškina iela (Rīga)|Puškina iela]] (T veida krustojums)
* [[Riepnieku iela (Rīga)|Riepnieku iela]]
* [[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)|Jēzusbaznīcas iela]]
* [[Firsa Sadovņikova iela]] (T veida krustojums)
* [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]
* [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
* [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
* [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]] (savienojums gājējiem)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
* [[Avotu iela (Rīga)|Avoti]]
* [[Maskavas forštate]]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}}
{{coord|56.9531|24.1216|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]
[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>6be8ojtjhjmqyywvb5y7ox5nyfvlf6z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģertrūdes iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114593</id>
    <revision>
      <id>3666293</id>
      <parentid>3523883</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:05:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9273" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ģertrūdes iela|Ģertrūdes iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ģertrūdes iela
|attēls           = Gertrudes iela.jpg
|attēla paraksts  = Ģertrūdes un Avotu ielas krustojums.&lt;br /&gt;Skats Krišjāņa Valdemāra ielas virzienā.
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = Riga Gertrudes iela karte.png
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Centra rajons]],&lt;br&gt;[[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
|ielas garums     = 1962 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Lielā Kalēju iela (līdz 1885),&lt;br&gt;Kārļa Marksa iela (1950-1990)
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]]
|ievēr celtnes    = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]]
|autobuss         = 
|trolejbuss       = [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Ģertrūdes iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Rīga|Rīgā]], [[Centra rajons|Centra rajona]] [[Centrs (Rīga)|Centra]] un [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] pilsētas centra ziemeļu daļā kā caurbrauktuve 1. stāva līmenī zem ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 28, virzoties taisni uz centra dienvidaustrumiem, iela beidzas krustojumā ar [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras]] un [[Satekles iela|Satekles]] ielām. Kopējais ielas garums — 1962 metri,&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt; posms no [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielas]] līdz [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka ielai]] klāts ar [[Bruģis|bruģa]] segumu, atlikušajā ielas daļā ieklāts [[Asfaltbetons|asfalts]]. Visā garumā autotransporta satiksmei atvēlētas pa vienai braukšanas joslai katrā virzienā, vienīgi posms no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Skolas ielai nav paredzēts pilnīgai automašīnu caurbraukšanai (1. stāva līmenī zem ēkas masīva Skolas ielā 21 izveidota gājēju eja). Lielākajā daļā ielas gar brauktuves malām ierīkotas pašvaldības maksas autostāvvietas. Ģertrūdes ielu ar [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils ielu]] un vienlaikus ar [[Maskavas forštate|Maskavas forštati]] savieno gājēju tunelis zem [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži]] uzbēruma.

== Vēsture ==
[[Livonijas konfederācija]]s laikā mūsdienu Ģertrūdes ielas apvidū atradās priekšpilsētas Raunas vārti (aptuveni tagadējā Ģertrūdes un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielu]] krustojuma tuvumā), aiz kuriem sākās ceļš uz Rīgas arhibīskapa [[Raunas pils|Raunas pili]]. Vissenākās atrodamās liecības par ielas pastāvēšanu datējamas ar 1754. gadu, kā liecina arhīvu ieraksti 19. gadsimta sākumā iela saukta par '''Lielo Kalēju ielu''' ({{val-de|Große Schmiedestraße}}) saistībā ar šajā priekšpilsētas daļā, pie [[Tērbata]]s lielceļa (tagadējās [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielas]]), esošajām [[Kalējs|kalēju]] darbnīcām.
Pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas 1864. līdz 1866. gadā uz Lielās Kalēju ielas no jauna uzcēla [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Svēto Ģertrūdes baznīcu]], kas jau kopš 15. gadsimta tika saukta ceļotāju aizgādnes [[Sv. Ģertrūde]]s (626-659) vārdā. Dievnama celtniecība tika pabeigta 1869. gadā.

1885. gadā labiekārtoto ielu pārdēvēja nesen uzceltās baznīcas vārdā par '''Ģertrūdes ielu''' ({{val-de|Gertrudstrasse}}, {{val-ru|Гертрудинская улица}}). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1950. gadā Ģertrūdes ielu, par godu komunisma ideologam [[Kārlis Markss|Kārlim Marksam]], pārdēvēja par '''Kārļa Marksa ielu'''. 1990. gada pirmajā pusē tā atguva savu iepriekšējo Ģertrūdes ielas nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2/ Rīgas centrs -&gt; Infrastruktūra -&gt; Ielas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190103114649/http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2 |date={{dat|2019|01|03||bez}} }},citariga.lv&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Ģertrūdes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] (neregulējams T veida krustojums; nav iespējams ar automašīnu nokļūt līdz nākamajam krustojumam)
* [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]] (neregulējams T veida krustojums; ''Skolas iela ir vienvirziena iela pilsētas centra virzienā'')
* [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] (lokveida krustojums ap Veco Svētās Ģertrūdes baznīcu; ''Baznīcas iela ir vienvirziena iela ārpilsētas virzienā'')
* [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] (regulējams krustojums)
* [[Akas iela (Rīga)|Akas iela]] (neregulējams krustojums; ''Akas iela ir vienvirziena iela ārpilsētas virzienā'')
* [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] (regulējams krustojums)
* [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] (regulējams krustojums)
* [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] (regulējams krustojums)
* [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] (regulējams krustojums)
*[[Kurbada iela]] (neregulējams T veida krustojums)
* [[Ādmiņu iela (Rīga)|Ādmiņu iela]] (neregulējams T veida krustojums)
* [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] (neregulējams T veida krustojums)/[[Satekles iela]] (neregulējams T veida krustojums)

== Infrastruktūra ==
Ģertrūdes iela, pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam, ir viena no samērā klusajām pilsētas centra ielām,{{fact}} līdz ar to kultūrvēsturiski nozīmīgo daudzstāvu īres namu pirmajos stāvos savu vietu raduši daudzi nelieli veikaliņi (pārtikas, apģērbu, sadzīves preču), kafejnīcas, bāri, naktsklubi, aptiekas. Ielā atrodas arī vairākas ar izglītības nodrošināšanu saistītas iestādes.

=== Administratīvās iestādes ===
* Ģertrūdes ielā 36 atrodas [[Rīgas domes Satiksmes departaments|Rīgas domes Satiksmes departamenta]] galvenais birojs.&lt;ref&gt;[http://www.rdsd.lv/par-departamentu/par-departamentu RDSD - Par departamentu], rdsd.lv&lt;/ref&gt;

=== Izglītības iestādes ===
* Ģertrūdes ielā 18 atrodas [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]].&lt;ref&gt;[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R1SIS Rīgas 1. speciālā internātpamatskola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160229070926/http://dati.e-skola.lv/Iestade/R1SIS |date={{dat|2016|02|29||bez}} }}, dati.e-skola.lv&lt;/ref&gt;
* Ģertrūdes ielā 28 atrodas Rīgas 88. pirmsskolas izglītības iestāde.&lt;ref&gt;[http://dati.e-skola.lv/Iestade/R88PPII Rīgas 88. pirmsskolas izglītības iestāde], dati.e-skola.lv&lt;/ref&gt;
* Ģertrūdes ielā 36 atrodas [[Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola]].&lt;ref&gt;[http://dati.e-skola.lv/Iestade/MMRMS Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skola], dati.e-skola.lv&lt;/ref&gt;

=== Kultūras iestādes ===
* Ģertrūdes ielā 101a iekšpagalma mājā atrodas [[Ģertrūdes ielas teātris]].&lt;ref&gt;[http://git.lv/par-mums/teatris/ Teātris | Ģertrūdes ielas teātris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160120145718/http://git.lv/par-mums/teatris/ |date={{dat|2016|01|20||bez}} }}, git.lv&lt;/ref&gt;

=== Kultūrvēsturiskais mantojums ===
* Ģertrūdes ielā 8 atrodas [[1864]]. —[[1869]]. gadā pēc arhitekta [[Johans Daniels Felsko|Johana Daniela Felsko]] projekta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] stilā celtais [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca|Vecās Svētās Ģertrūdes dievnams]].

=== Sabiedriskais transports ===
Ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Valmieras ielai kursē [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1. maršruta trolejbusi]], ar kuriem iespējams nokļūt [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādes]], [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un Klusā centra apkārtnē. Nokļūšanai līdz [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālajai dzelzceļa stacijai]] un daļai no Rīgas mikrorajoniem uzsvars tiek likts uz ielu šķērsojošajām galvenajām ielām (Krišjāņa Valdemāra, Brīvības, Krišjāņa Barona, Aleksandra Čaka, Avotu un Valmieras ielas), kurās nodrošināta lielākās daļas pilsētas autobusu un trolejbusu maršrutu kustība, Krišjāņa Barona ielā pieejams arī tramvajs.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Nams Brīvības ielā 55.jpg|Ielas krustojums ar Brīvības ielu&lt;br&gt;(pirms 1914. gada)
Attēls:Ģertrūdes iela pirms 1914.jpg|Ielas krustojums ar Tērbatas ielu&lt;br&gt;(pirms 1914. gada)
Attēls:Ģertrūdes iela 2.JPG|Ielas krustojums ar Brīvības ielu&lt;br&gt;(2013. gadā)
Attēls:Ģertrūdes iela.JPG|Ielas krustojums ar Kurbada ielu&lt;br&gt;(2015. gadā)
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Centra rajons]]
* [[Centrs (Rīga)|Centrs (Rīgas apkaime)]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Avotu iela (Rīgas apkaime)]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]
[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>6xlo234v54n1n7mzy0nou7ccdsc0lt6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elizabetes iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114655</id>
    <revision>
      <id>3666284</id>
      <parentid>3649645</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:04:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18944" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Elizabetes iela|Elizabetes iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Elizabetes iela
| attēls = Riga Elizabetes iela 06.2010.jpg
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = Riga Elizabetes iela karte.png
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]], [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avotu iela|Avoti]], [[Maskavas forštate]]
| ielas garums = 2015 m
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 1-3
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = [[Splendid Palace]]
| autobuss = [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]] [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37.]] [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]] [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53.]]
| trolejbuss = [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]] [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]] [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22.]] [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}

'''Elizabetes iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Elizabetes iela sākas pie krustojuma ar [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielu]] un beidzas aiz krustojuma ar [[Satekles iela|Satekles ielu]] pie dzelzceļa uzbēruma. Gandrīz visā garumā Elizabetes iela ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt virzienā no [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielas]] uz Satekles ielu. Elizabetes ielas kopējais garums ir 2015 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu.

== Ielu savienojumi ==
Elizabetes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
* [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
* [[Vīlandes iela (Rīga)|Vīlandes iela]] (T veida krustojums)
* [[Rūpniecības iela]] (T veida krustojums)
* [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]]
* [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku iela]] 
* [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] (T veida krustojums)
* [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna iela]] (T veida krustojums)
* [[Jeruzalemes iela (Rīga)|Jeruzalemes iela]] (T veida krustojums)
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]] (T veida krustojums)
* [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] (T veida krustojums)
* [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
* [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
* [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]
* [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] (T veida krustojums)
* [[Satekles iela]]

== Nosaukumi ==
[[Attēls:Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21.jpg|thumb|260px|Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21.]]

Izveidota [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā nodedzinātajā priekšpilsētā, nosaukta par godu [[Krievijas impērija]]s ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] sievai Elizabetei ([[Bādene-Virtemberga|Bādene]]s [[Princis|princese]]i Luīzei) par Elizabetes ielu ({{val-de|Elisabethstraße}}, {{val-ru|Елизаветинская улица}}). Sākotnēji Elizabetes iela sākās no krustojuma ar [[Ganību dambis|Ganību dambi]], tālāk gar Strēlnieku dārzu tā turpinājās kā '''1. Ķeizara dārza iela''' (''1. Kaiserliche Garten Strasse'').

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā iela tika pārdēvēta par '''Kirova ielu''' (''улица Кирова''), [[Latvijas okupācija (1941-1945)|vācu okupācijas laikā]] to pārdēvēja Livonijas mestra [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] vārdā par '''Voltera fon Pletenberga loku''' (''Wolter von Plettenberg Ring''), tad 1944. gadā atkal par Kirova ielu. 1990. gadā Elizabetes iela atguva savu vēsturisko nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2/ |title=citariga.lv |access-date={{dat|2014|10|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190103114649/http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2 }}&lt;/ref&gt;

== &quot;Rīgas brodvejs&quot; ==
[[Attēls:Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana Elizabetes ielā Rīgā.jpg|thumb|260px|Drūzma pie brīvprātīgo [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915).]]
[[Attēls:Elizabetes iela Rīgas Brodvejs 1928.jpg|thumb|260px|Elizabetes iela starp Kr. Valdemāra un Brīvības ielām (Rīgas Brodvejs, 1928).]]

1920. gados Elizabetes iela starp [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Valdemāra]] un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielām]] izveidojās par izklaides vietu, ko neoficiāli dēvēja par &quot;Rīgas Brodveju&quot;. Tā ievērojamākās vietas bija kino “Forum”, restorāns “Esplanāde”, Piena restorāns, kino “Maska”, “[[Splendid Palace]]” un “Astorija”, Rudzīša krogs. Šīs promenādes labajā flangā atradās Esplanādes aleja un Vērmaņa parks ar kino “Parku” un kino “Marine”, ar restorānu “Vērmanītis” un studentu virtuvi.&lt;ref&gt;Ģērmanis U. Zili stikli, zaļi ledi. Grāmatu draugs, 1968.– 132. lpp.&lt;/ref&gt;

20. gadsimta sākumā apbūvētajā Elizabetes ielas pusē bija daudz koka ēku, kuras, pilsētai attīstoties, pamazām nojauca. 1923. gadā Elizabetes un Skolas ielas stūrī iekārtoja kinoteātri “Forums”, Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā to dēvēja par ''Soldaten Kino''. 1962. gadā šeit iekārtoja kinoteātri “Komjaunietis”, vēlāk “Pionieris”, ko 1990. gados pārdēvēja par “Oskaru”.

Elizabetes un Baznīcas ielas stūrī pēc 1932. gada atvēra kafejnīcu “Rokoko”, blakus atradās restorāns &quot;Esplanāde&quot;, kurā 1942. gadā iekārtoja Latviešu brīvprātīgo karavīru klubu, pēc kara beigām bufeti ar ēdamzāli.
Elizabetes un Brīvības ielas stūrī atradās Vērmaņu nams, kurā līdz 1909. gadam darbojās [[Jastržembskas sieviešu ģimnāzija]]. Pēc pirmā pasaules kara ēkā iekārtoja deju klubu ''Dancing Palace'', kurā 1925. gadā notika vīriešu skaistumkonkurss, bet 1928. gadā ēkā ierīkoja [[kabarē]] teātri &quot;Bonzo&quot;. 1932. gadā ēkas otrā stāvā telpas nomāja “Modernais teātris”, saukts arī par “Intīmo teātri”. 1936. gadā Piensaimnieku centrālā savienība ēkā iekārtoja “Piena restorānu”, kura pirmajā stāvā tirgoja piena produktus, kafiju, augļus un sulas. Pēc kara 1950. gados “Piena restorāns” pārcēlās uz bijušajām restorāna “Esplanāde” telpām, bet vecajās telpās iekārtoja saldējuma kafejnīcu. Pirmajā stāvā izvietojās veikali un frizētava.
1970. gadā, sākot būvēt viesnīcu “Latvija”, bijušās restorāna “Esplanāde” un “Piena restorāna” ēkas nojauca.

1906. gadā Elizabetes ielā 61 atklāja teātri “Olimpija”, kurā 1915. gada augustā ierīkoja brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punktu. Šajā ēkā vēlāk atradās kinoteātris &quot;Maska&quot;, 1920. gadā tajā iebūvēja bufeti. 1923. gadā arhitekts [[Frīdrihs Skujiņš]] blakus vecajam kino gruntsgabala dziļumā izplānoja jauna kinoteātra ''Splendid Palace'' projektu klasicisma stilā. Pēc Otrā pasaules kara 1950. gados kinoteātris ieguva nosaukumu “Rīga”. Kino “Maska” pārdēvēja par “Spartaku”, bet 1969. gadā veco būvi nojauca un uzcēla jaunu ēku, kurā 1990. gados iekārtoja kazino “Klondaika”.

Tērbatas ielas stūrī Elizabetes ielas 63 nama pagalmā bija iekārtots kinoteātris “Astorija”, kas 1936. gadā ieguva vārdu “Astra”. Tērbatas ielas otrā pusē atradās restorāns “A. Rudzīts”. 1931. gadā pēc arhitekta [[Klinklāvs|A. Klinklāva]] projekta tā vietā uzcēla A. Rudzīša īres namu, kura pirmajā stāvā bija veikali un restorāns. Pēc kara tur bija gan veikals, gan diētiskā ēdnīca, no 1990. gadiem picērija, vēlāk bistro “Vērmanītis”.&lt;ref&gt;[http://www.studija.lv/?parent=1966 Rīgas Brodveja] Vita Banga, “Studija”&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Slidotava Strēlnieku dārzā pie Elizabetes ielas ap 1930.jpg|thumb|260px|Slidotava Strēlnieku dārzā pie Elizabetes ielas (ap 1930). Tagadējā Pasaules Tidzniecības centra vieta.]]

== Ievērojamas ēkas ==
=== Nepāra numuri (kreisā puse) ===
* Elizabetes iela 1, īres nams (arhitekts [[Vilhelms Hofmanis]], 1923), tagad [[Latvijas Kuģniecība]]s nams
* Elizabetes iela 3, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1899)
* Elizabetes iela 7, īres nams, eklektisms ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1898), sākotnēji saukts par fon Ercdorfa-Kupfera (''von Ertzdorff-Kupffer'') namu
* Elizabetes iela 9, īres nams, eklektisms ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1898-1899)
* Elizabetes iela 11, īres nams, eklektisms ([[Vladimirs Lunskis]], 1897)
* Elizabetes iela 13, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904)
* Elizabetes iela 15, īres nams, eklektisms ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1896), tagad Austrijas Republikas vēstniecība
* Elizabetes iela 17, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1898)
* Elizabetes iela 19, īres nams, eklektisms (pirms 1900)
* Elizabetes iela 21, īres nams, eklektisms ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1883), [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzena]] nams, tagad viesnīca &quot;Monika&quot;
* Elizabetes iela 21A, īres nams, neoklasicisms ([[Mārtiņš Nukša]], 1910)
* Elizabetes iela 23, īres nams ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1903)
* Elizabetes iela 27, koka ēka (19. gs.), tagad viesnīca &quot;Elizabete Hotel&quot;
* Elizabetes iela 29, koka ēka (19. gs.), Rīgas Franču institūta (''L'Institut Français de Riga'', 1921—1940) sākotnējā ēka 
* Elizabetes iela 29A, [[Rīgas Herdera institūts|Rīgas Herdera institūta]] (1921—1940) ēka, tagad Čehijas Republikas vēstniecība ēka 
* Elizabetes iela 31, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1897)
* Elizabetes iela 31A, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1896)
* Elizabetes iela 33, īres nams, eklektisms/jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1901)
* Elizabetes iela 35/37, īres nams, eklektisms ([[Gustavs Rūdolfs Vinklers]], 1879)
* Elizabetes iela 41/43, īres nams, jūgendstils ([[Jānis Alksnis]], 1913)
* Elizabetes iela 45/47, īres nams, jūgendstils ([[Artūrs Mēdlingers]], 1913)
* Elizabetes iela 49, eklektisms ([[Johans Daniels Felsko]], 1870), bijušais Felsko nams, tagad [[Latvijas Olimpiskā Komiteja]]
* Elizabetes iela 51, īres nams, funkcionālisms ([[Pauls Mandelštams]], 1928)
* Elizabetes iela 55,  celta kā ''Intūrista'' viesnīcas &quot;Latvija&quot; ēka (Artūrs Reinfelds, Aija Grīna, Valters Maike, Ilmārs Paegle, 1967—1978), tagad &quot;[[Radisson Blu]] Hotel Latvija&quot; (pārbūvēta 2000.-2001. gadā, Juris Poga)
* Elizabetes iela 57, celta kā Rīgas Ceturtās savstarpējās kredītbiedrības bankas ēka, neoklasicisms ([[Ernests Pole]], 1911)
* Elizabetes iela 59, īres nams/Dāvja Ezīša villa, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1889), tagad Francijas kultūras centrs Latvijā
* Elizabetes iela 61, kinoteātris ''[[Splendid Palace]]'' ([[Frīdrihs Skujiņš]], 1923)
* Elizabetes iela 63 īres nams, jūgendstils ([[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], 1912)
* Elizabetes iela 65, īres nams, funkcionālisms ([[Aleksandrs Klinklāvs]], 1931), agrākais Rudzīša nams, tagad bistro &quot;Lido Vermanītis&quot;
* Elizabetes iela 67, īres nams, eklektisms ([[Viktors Grabe]], 1881)
* Elizabetes iela 69, īres nams, jūgendstils ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1910)
* Elizabetes iela 71/73, viesnīca &quot;[[Radisson Blu]] Elizabete Hotel&quot;
* Elizabetes iela 75, īres nams eklektisma stilā ([[Kārlis Johans Felsko]], 1890). Sākotnēji tajā atradās patversme bijušajiem [[Mazā ģilde|Mazās Ģildes]] locekļiem (&quot;Ertakas Minnas ziedojums&quot;), tagad [[Dr. Solomatina Acu rehabilitācijas un Redzes korekcijas centrs]]
* Elizabetes iela 77, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1902)
* Elizabetes iela 83A, koka ēka (19. gs.), tagad karšu veikals &quot;Jāņa Sēta&quot;
* Elizabetes iela 83/85, bijusī fabrikas ēka, tagad kinoteātris &quot;K. Suns&quot;
* Elizabetes iela 83/85, bijušais īres nams ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1895), tagad viesnīca &quot;Bergs&quot;
* Elizabetes iela 85A, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1893)
* Elizabetes iela 87, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1897)
* Elizabetes iela 89, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904)
* Elizabetes iela 91/93, īres nams
* Elizabetes iela 101, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1901), tagad viesnīca &quot;Mercure Riga Centre Hotel&quot;
* Elizabetes iela 103, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1900)

&lt;gallery&gt;
Renovated houses at Elizabetes str., Riga - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|Elizabetes iela 1 ([[Vilhelms Hofmanis]], 1923)
Renovated houses at Elizabetes str., Riga - panoramio.jpg|Elizabetes iela 3 ([[Kārlis Johans Felsko]], 1899)
Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (45).jpg|Elizabetes iela 7 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1898)
Riga, Elizabetes iela 2014-03-13.jpg|Elizabetes iela 9 ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1898-1899)
Rīga, Elizabetes str - panoramio (1).jpg|Elizabetes iela 11 ([[Viktors Lunskis]], 1897)
Art Nouveau Riga 03.jpg|Elizabetes iela 13 ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904)
Art Nouveau Riga 01.jpg|Elizabetes iela 15 ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1896)
Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (48).jpg|Elizabetes iela 17 ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1898) un Elizabetes iela 19 (pirms 1900)
Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (198).jpg|Elizabetes iela 21 ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1883)
Elizabetes ielā 23 20120728-7.JPG|Elizabetes iela 23 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1903)
Elizabetes iela 31a (1).jpg|Elizabetes iela 31A (Heinrihs Kārlis Šēls, 1896)
Art Nouveau Riga 39.jpg|Elizabetes iela 33 ([[Mihails Eizenšteins]], 1901)
RigaElizabetes41-43.jpg|Elizabetes iela 41/43 ([[Jānis Alksnis]], 1913)
Elizabetes iela 45-47.jpg|Elizabetes iela 45/47 ([[Artūrs Mēdlingers]], 1913)
RīgaElizabetesIela51.jpg|Elizabetes iela 51 ([[Pauls Mandelštams]], 1928)
Elizabetes un lenina ielas krustojums - panoramio.jpg|Elizabetes iela 57 ([[Ernests Pole]], 1911)
Elizabetes iela 59, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Elizabetes iela 59 ([[Kārlis Johans Felsko]], 1889)
Elizabetes iela 63, Riga.jpg|Elizabetes iela 63 ([[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], 1912)
Elizabetes iela 65, Riga.jpg|Elizabetes iela 65 ([[Aleksandrs Klinklāvs]], 1931)
Elizabetes iela 67a.JPG|Elizabetes iela 67 ([[Viktors Grabe]], 1881)
Elizabetes 69.JPG|Elizabetes iela 69 ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1910)
Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (242).jpg|Elizabetes iela 77, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1902)
Elizabetes iela 101, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Elizabetes iela 101 ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1901)
&lt;/gallery&gt;

=== Pāra numuri (labā puse) ===

* Elizabetes iela 2,  celta kā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka (arhitekti J. Vilciņš, A. Ūdris, A. Staņislavskis, 1974), tagad Pasaules Tirdzniecības Centrs &quot;Rīga&quot; 
* Elizabetes iela 2A, īres nams, eklektisms ([[Gustavs Rūdolfs Vinklers]], 1879)
* Elizabetes iela 4, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1883)
* Elizabetes iela 6, īres nams, eklektisms ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1901)
* Elizabetes iela 8, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1881)
* Elizabetes iela 10A, īres nams, jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1903)
* Elizabetes iela 10B, īres nams, jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1903)
* Elizabetes iela 12, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1886)
* Elizabetes iela 14, īres nams, funkcionālisms ([[Teodors Hermanovskis]], 1930)
* Elizabetes iela 18, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1885)
* Elizabetes iela 20, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1886)
* Elizabetes iela 22, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1899-1900)
* Elizabetes iela 24, viesnīca &quot;Tallink&quot;, pirms pārbūves īres nams ([[Kārlis Johans Felsko]], 1897)
&lt;gallery&gt;
Riga Jugendstil Elizabetes iela 2.JPG|Elizabetes iela 6 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1901)
Elizabetes ielā 10a 20120728-1.JPG|Elizabetes iela 10A ([[Mihails Eizenšteins]], 1903)
Riga Jugendstil Alberta iela 19.JPG|Elizabetes iela 10B ([[Mihails Eizenšteins]], 1903)
RigaElizabetes14.jpg|Elizabetes iela 14 ([[Teodors Hermanovskis]], 1930)
Rīga - panoramio (45).jpg|Elizabetes iela 20 ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1886)
&lt;/gallery&gt;

== Seno attēlu galerija ==

&lt;gallery&gt;
Elizabetes iela starp Rūpniecības un Eksporta ielām.jpg|Elizabetes iela starp [[Rūpniecības iela (Rīgā)|Rūpniecības]] un [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielām]]. Pa kreisi [[Strēlnieku dārzs]]
Elizabetes iela starp Ķeizardārza un Vīlandes ielām.jpg|Elizabetes iela starp [[Ķeizardārza iela|Ķeizardārza]] un [[Vīlandes iela (Rīga)|Vīlandes ielām]]. Kreisajā pusē fon Ercdorfa-Kupfera nams (''von Ertzdorff-Kupffer Haus'', 1898) Elizabetes ielā 7 
Elizabetes un Ausekļa ielas stūris Rīgā.jpg|[[Ķeizardārza iela|Ķeizardārza]] (''Kaisergartenstrasse'') un Elizabetes ielas stūris
Elizabetes iela Rīgā ap 1910.jpg|Elizabetes ielas krustojums ar [[Kalpaka bulvāris|Totlēbena bulvāri]] (ap 1910)
Elizabetes and Strelnieku street, Riga, Latvia, before 1930.jpg|Elizabetes un Strēlnieku ielas stūris (pirms 1930)
Elizabetes ielas 2, 4, 6 nami Rīgā 20. gadsimta sākumā.jpg|Elizabetes ielas 2(A), 4, 6 nami (20. gadsimta pirmā puse)
Elizabetes un Baznīcas ielu stūris Rīgā pirms 1940.jpg|Elizabetes un [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas ielu]] stūris (pirms 1940)
Elizabetes iela Rīgā 20. gadsimta sākumā.jpg|Elizabetes un Aleksandra ielu krustojums (tagadējās viesnīcas Latvija vieta)
Restorāns Esplanade Elizabetes ielā 53.jpg|Restorāns &quot;Esplanāde&quot; Elizabetes ielā 53
Aleksandra ielas krustojums ar Elizabetes ielu pēc 1901. gada.jpg|Elizabetes ielas krustojums ar [[Aleksandra iela (Rīga)|Aleksandra ielu]] pēc 1901. gada
Brīvības un Elizabetes ielu krustojums 1934.jpg|Brīvības un Elizabetes ielu krustojums (1934)
Elizabetes ielas ēkas starp Aleksandra un Tērbatas ielām ap 1900. gadu.jpg|Senākās Elizabetes ielas ēkas starp Aleksandra un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielām]] (ap 1900)
Elizabetes un Tērbatas ielu krustojums ar Rudzīša restorānu.jpg|Pirmais Rudzīša restorāns Elizabetes un Tērbatas ielu krustojumā

&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}}
{{coord|56.9551|24.1166|type:landmark|display=title}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]</text>
      <sha1>a8lu9ss0ukex2njlh7qnlzluwqoerxk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmieras iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>115853</id>
    <revision>
      <id>3666290</id>
      <parentid>3410393</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:05:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3292" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Valmieras iela|Valmieras iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Valmieras iela
| attēls = Valmieras iela.JPG
| attēla paraksts = Senās [[Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca]]s ēkas
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = Riga Valmieras iela karte.png
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
| ielas garums = 1010 m
| atklāta = 1868
| vēst nosaukumi = Jūdu iela &lt;br /&gt; Smilšu kalnu iela
| joslu skaits = 2—3
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]] [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]]
| trolejbuss = [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}

'''Valmieras iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avotu iela (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē. Valmieras iela sākas pie [[Satekles iela]]s un [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertūdes ielas]] krustojuma un beidzas krustojumā ar [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielu]]. Valmieras ielas kopējais garums ir 1010 metri.
[[File:Valmieras ielas krustojums ar Stabu ielu.jpg|thumb|250px|Valmieras ielas krustojums ar Stabu ielu]]

== Vēsture ==
Pats senākais ielas nosaukums bija '''Jūdu iela''' ({{val-de|Juden Strasse}}), kas 1868. gadā nosaukta par ielu „Pie smilšu kalniem”, bet 1877. gadā Rīgas ielu sarakstā tā minēta kā '''Smilšu kalnu iela''' ({{val-de|Sandberg Strasse}}).

Sākumā tā sākās no Lielās kalēju ielas (''Schmiede Strasse'', tagad [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]), veda garām [[Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca]]i un beidzās pie Palisādu (tagad Matīsa) ielas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mapywig.org/m/City_plans/Baltic_states/NLL069_Orientierender_Plan_der_Gouvernments-Stadt_Riga_1884-k_001_ktl1-1-69.jpg |title=Orientierender Plan der Gouvernments-Stadt Riga 1884 |access-date={{dat|2016|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304195656/http://www.mapywig.org/m/City_plans/Baltic_states/NLL069_Orientierender_Plan_der_Gouvernments-Stadt_Riga_1884-k_001_ktl1-1-69.jpg |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;  1885. gadā to pārdēvēja par Valmieras ielu, 20. gadsimta sākumā to pagarināja līdz Rumpmuižas (tagadējai [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava]]) ielai.&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/ielas/ citariga.lv]&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Valmieras iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Satekles iela]]
*[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
* [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
* [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
* [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
* [[Zaķu iela (Rīga)|Zaķu iela]]
* [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
* [[Narvas iela]]
* [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas iela]]
* [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]]
* [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
* [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Avotu iela (Rīgas apkaime)|Avoti]]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>4icfgzkleabhhrg9fw1y2i1gpelazea</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:7. Saeima</title>
    <ns>10</ns>
    <id>118949</id>
    <revision>
      <id>3666428</id>
      <parentid>3368144</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:29:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6015" xml:space="preserve">{{Navbox
|name=7. Saeima
|title=[[7. Saeima]] &lt;small&gt;([[1998]]—[[2002]])&lt;/small&gt;
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}

|group1=[[7. Saeimas frakcijas|Frakcijas]]
|list1= 
* [[Tautas partija]] (25)
* [[Latvijas Ceļš]] (19)
* [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]] (16)
* [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] (15)
* [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] (12)
* [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātu Savienība]] (5)

|group2=Prezidijs
|list2=
* [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] [[Jānis Straume]]
* priekšsēdētāja biedri [[Rihards Pīks]]
* [[Romualds Ražuks]]
* sekretāre [[Silvija Dreimane]]
* sekretāra biedrs [[Aleksandrs Bartaševičs]]

|group3=[[7. Saeimas deputāti|Deputāti]]
|list3={{Navbox subgroup

 |group1=[[Tautas partija|TP]]
 |list1=
* [[Dzintars Ābiķis|Ābiķis]]
* [[Helmuts Čibulis|Čibulis]]
* [[Helēna Demakova|Demakova]]
* [[Mārtiņš Emsiņš|Emsiņš]]
* [[Jānis Esta|Esta]]
* [[Silva Golde|Golde]]
* [[Valdis Ģīlis|Ģīlis]]
* [[Aleksandrs Kiršteins|Kiršteins]]
* [[Jānis Lagzdiņš|Lagzdiņš]]
* [[Vineta Muižniece|Muižniece]]
* [[Vaira Paegle|Paegle]]
* [[Raimonds Pauls|Pauls]]
* [[Rihards Pīks|Pīks]]
* [[Arnis Razminovičs|Razminovičs]]
* [[Anta Rugāte|Rugāte]]
* [[Ņina Savčenko|Savčenko]]
* [[Mareks Segliņš|Segliņš]]
* [[Jēkabs Sproģis|Sproģis]]
* [[Oskars Spurdziņš|Spurdziņš]]
* [[Jānis Škapars|Škapars]]
* [[Andris Šķēle|Šķēle]]
* [[Aivars Tiesnesis|Tiesnesis]]
* [[Žanete Vasaraudze|Vasaraudze]]
* [[Māris Vītols|Vītols]]
* [[Ērika Zommere|Zommere]]

 |group2=[[Latvijas Ceļš|LC]]
 |list2=
* [[Valdis Birkavs|Birkavs]]
* [[Inese Birzniece|Birzniece]]
* [[Jānis Bunkšs|Bunkšs]]
* [[Guntis Dambergs|Dambergs]]
* [[Jānis Gaigals|Gaigals]]
* [[Ilmārs Geige|Geige]]
* [[Ivars Godmanis|Godmanis]]
* [[Edvīns Inkēns|Inkēns]]
* [[Tadeušs Ketlers|Ketlers]]
* [[Vanda Kezika|Kezika]]
* [[Jānis Lāčplēsis|Lāčplēsis]]
* [[Kārlis Leiškalns|Leiškalns]]
* [[Kristiāna Lībane-Šķēle|Lībane]]
* [[Linards Muciņš|Muciņš]]
* [[Andrejs Panteļējevs|Panteļējevs]]
* [[Romualds Ražuks|Ražuks]]
* [[Normunds Rudevičs|Rudevičs]]
* [[Antons Seiksts|Seiksts]]
* [[Monika Zīle|M. Zīle]]

 |group3=[[PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā|PCTVL]]
 |list3=
* [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševics]]
* [[Martijans Bekasovs|Bekasovs]]
* [[Boriss Cilevičs|Cilevičs]]
* [[Oļegs Deņisovs|Deņisovs]]
* [[Aleksandrs Golubovs|Golubovs]]
* [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jurkāns]]
* [[Andrejs Klementjevs|Klementjevs]]
* [[Modris Lujāns|Lujāns]]
* [[Pāvels Maksimovs|Maksimovs]]
* [[Miroslavs Mitrofanovs|Mitrofanovs]]
* [[Jakovs Pliners|Pliners]]
* [[Boriss Rastopirkins|Rastopirkins]]
* [[Juris Sokolovskis|Sokolovskis]]
* [[Igors Solovjovs|Solovjovs]]
* [[Oļegs Tolmačovs|Tolmačovs]]
* [[Jānis Urbanovičs|Urbanovičs]]

 |group4=[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]]
 |list4=
* [[Vents Balodis|Balodis]]
* [[Juris Dobelis|Dobelis]]
* [[Māris Grīnblats|Grīnblats]]
* [[Roberts Jurdžs|Jurdžs]]
* [[Imants Kalniņš|I. Kalniņš]]
* [[Guntars Krasts|Krasts]]
* [[Dzintars Kudums|Kudums]]
* [[Andrejs Požarnovs|Požarnovs]]
* [[Aida Prēdele|Prēdele]]
* [[Dzintars Rasnačs|Rasnačs]]
* [[Anna Seile|Seile]]
* [[Dainis Stalts|Stalts]]
* [[Jānis Straume|Straume]]
* [[Pēteris Tabūns|Tabūns]]
* [[Juris Galerijs Vidiņš|Vidiņš]]

 |group5=[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]]
 |list5=
* [[Jānis Ādamsons|Ādamsons]]
* [[Aija Barča|Barča]]
* [[Leons Bojārs|L. Bojārs]]
* [[Jānis Čevers|Čevers]]
* [[Gunārs Freimanis (politiķis)|Freimanis]]
* [[Oskars Grīgs|Grīgs]]
* [[Arnis Kalniņš|A. Kalniņš]]
* [[Valdis Lauskis|Lauskis]]
* [[Viola Lāzo|Lāzo]]
* [[Helēna Soldatjonoka|Soldatjonoka]]
* [[Imants Stirāns|Stirāns]]
* [[Osvalds Zvejsalnieks|Zvejsalnieks]]

 |group6=[[Sociāldemokrātu Savienība|SDS]]
 |list6=
* [[Egils Baldzēns|Baldzēns]]
* [[Imants Burvis|Burvis]]
* [[Rišards Labanovskis|Labanovskis]]
* [[Jānis Leja|Leja]]
* [[Pēteris Salkazanovs|Salkazanovs]]

 |group7=bez frakcijas
 |list7=
* [[Pēteris Apinis|Apinis]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|A. Bērziņš]]
* [[Silvija Dreimane|Dreimane]]
* [[Palmira Lāce|Lāce]]
* [[Romāns Mežeckis|Mežeckis]]
* [[Jevgenija Stalidzāne|Stalidzāne]]
* [[Ainārs Šlesers|Šlesers]]
* [[Ingrīda Latimira|Ūdre]]
}}

|group4=Beigušās pilnvaras&lt;!-- ieskaitot gan tikai uz laiku, gan arī pavisam --&gt;
|list4=
* [[Mariss Andersons|Andersons]]
* [[Gundars Bērziņš (politiķis)|G. Bērziņš]]
* [[Indulis Bērziņš|I. Bērziņš]]
* [[Mārtiņš Bičevskis|Bičevskis]]
* [[Aivars Boja|Boja]]
* [[Gundars Bojārs|G. Bojārs]]
* [[Juris Dalbiņš|Dalbiņš]]
* [[Jānis Gailis|Gailis]]
* [[Anatolijs Gorbunovs|Gorbunovs]]
* [[Kārlis Greiškalns|Greiškalns]]
* [[Aigars Kalvītis|Kalvītis]]
* [[Ģirts Valdis Kristovskis|Kristovskis]]
* [[Vilis Krištopans|Krištopans]]
* [[Vladimirs Makarovs|Makarovs]]
* [[Astrīda Mūrniece|Mūrniece]]
* [[Jānis Ozoliņš (neiroķirurgs)|Ozoliņš]]
* [[Krišjānis Peters|Peters]]
* [[Kārina Pētersone|Pētersone]]
* [[Aija Poča|Poča]]
* [[Kaspars Riekstiņš|Riekstiņš]]
* [[Jānis Siliņš (riteņbraukšana)|Siliņš]]
* †[[Juris Sinka|Sinka]]
* [[Atis Slakteris|Slakteris]]
* [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]]
* †[[Leonards Stašs|Stašs]]
* [[Jāzeps Šņepsts|Šņepsts]]
* [[Jānis Vētra|Vētra]]
* [[Raitis Vītoliņš|Vītoliņš]]
* [[Edgars Zalāns|Zalāns]]
* [[Roberts Zīle|R. Zīle]]

|group5=Saistītie raksti
|list5=
* [[7. Saeima]]
* [[7. Saeimas frakcijas]]
* [[7. Saeimas deputāti]]
* [[7. Saeimas vēlēšanas]]
* [[Saeima]]

|group6=Kategorijas
|list6=
* [[:Kategorija:Saeima|Saeima]]
* [[:Kategorija:7. Saeima|7. Saeima]]
* [[:Kategorija:7. Saeimas deputāti|7. Saeimas deputāti]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Saeimas veidnes| 07]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>jhaohub3w0y9l3h6zcox6fz217qk6hx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666431</id>
      <parentid>3666428</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:29:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6028" xml:space="preserve">{{Navbox
|name=7. Saeima
|title=[[7. Saeima]] &lt;small&gt;([[1998]]—[[2002]])&lt;/small&gt;
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}

|group1=[[7. Saeimas frakcijas|Frakcijas]]
|list1= 
* [[Tautas partija]] (25)
* [[Latvijas Ceļš]] (19)
* [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]] (16)
* [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] (15)
* [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] (12)
* [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātu Savienība]] (5)

|group2=Prezidijs
|list2=
* [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] [[Jānis Straume]]
* priekšsēdētāja biedri [[Rihards Pīks]]
* [[Romualds Ražuks]]
* sekretāre [[Silvija Dreimane]]
* sekretāra biedrs [[Aleksandrs Bartaševičs]]

|group3=[[7. Saeimas deputāti|Deputāti]]
|list3={{Navbox subgroup

 |group1=[[Tautas partija|TP]]
 |list1=
* [[Dzintars Ābiķis|Ābiķis]]
* [[Helmuts Čibulis|Čibulis]]
* [[Helēna Demakova|Demakova]]
* [[Mārtiņš Emsiņš|Emsiņš]]
* [[Jānis Esta|Esta]]
* [[Silva Golde|Golde]]
* [[Valdis Ģīlis|Ģīlis]]
* [[Aleksandrs Kiršteins|Kiršteins]]
* [[Jānis Lagzdiņš|Lagzdiņš]]
* [[Vineta Muižniece|Muižniece]]
* [[Vaira Paegle|Paegle]]
* [[Raimonds Pauls|Pauls]]
* [[Rihards Pīks|Pīks]]
* [[Arnis Razminovičs|Razminovičs]]
* [[Anta Rugāte|Rugāte]]
* [[Ņina Savčenko|Savčenko]]
* [[Mareks Segliņš|Segliņš]]
* [[Jēkabs Sproģis|Sproģis]]
* [[Oskars Spurdziņš|Spurdziņš]]
* [[Jānis Škapars|Škapars]]
* [[Andris Šķēle|Šķēle]]
* [[Aivars Tiesnesis|Tiesnesis]]
* [[Žanete Vasaraudze|Vasaraudze]]
* [[Māris Vītols|Vītols]]
* [[Ērika Zommere|Zommere]]

 |group2=[[Latvijas Ceļš|LC]]
 |list2=
* [[Valdis Birkavs|Birkavs]]
* [[Inese Birzniece|Birzniece]]
* [[Jānis Bunkšs|Bunkšs]]
* [[Guntis Dambergs|Dambergs]]
* [[Jānis Gaigals|Gaigals]]
* [[Ilmārs Geige|Geige]]
* [[Ivars Godmanis|Godmanis]]
* [[Edvīns Inkēns|Inkēns]]
* [[Tadeušs Ketlers|Ketlers]]
* [[Vanda Kezika|Kezika]]
* [[Jānis Lāčplēsis|Lāčplēsis]]
* [[Kārlis Leiškalns|Leiškalns]]
* [[Kristiāna Lībane-Šķēle|Lībane]]
* [[Linards Muciņš|Muciņš]]
* [[Andrejs Panteļējevs|Panteļējevs]]
* [[Romualds Ražuks|Ražuks]]
* [[Normunds Rudevičs|Rudevičs]]
* [[Antons Seiksts|Seiksts]]
* [[Monika Zīle|M. Zīle]]

 |group3=[[PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā|PCTVL]]
 |list3=
* [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševics]]
* [[Martijans Bekasovs|Bekasovs]]
* [[Boriss Cilevičs|Cilevičs]]
* [[Oļegs Deņisovs|Deņisovs]]
* [[Aleksandrs Golubovs|Golubovs]]
* [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jurkāns]]
* [[Andrejs Klementjevs|Klementjevs]]
* [[Modris Lujāns|Lujāns]]
* [[Pāvels Maksimovs|Maksimovs]]
* [[Miroslavs Mitrofanovs|Mitrofanovs]]
* [[Jakovs Pliners|Pliners]]
* [[Boriss Rastopirkins|Rastopirkins]]
* [[Juris Sokolovskis|Sokolovskis]]
* [[Igors Solovjovs|Solovjovs]]
* [[Oļegs Tolmačovs|Tolmačovs]]
* [[Jānis Urbanovičs|Urbanovičs]]

 |group4=[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|TB/LNNK]]
 |list4=
* [[Vents Balodis|Balodis]]
* [[Juris Dobelis|Dobelis]]
* [[Māris Grīnblats|Grīnblats]]
* [[Roberts Jurdžs|Jurdžs]]
* [[Imants Kalniņš|I. Kalniņš]]
* [[Guntars Krasts|Krasts]]
* [[Dzintars Kudums|Kudums]]
* [[Andrejs Požarnovs|Požarnovs]]
* [[Aida Prēdele|Prēdele]]
* [[Dzintars Rasnačs|Rasnačs]]
* [[Anna Seile|Seile]]
* [[Dainis Stalts|Stalts]]
* [[Jānis Straume|Straume]]
* [[Pēteris Tabūns|Tabūns]]
* [[Juris Galerijs Vidiņš|Vidiņš]]

 |group5=[[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]]
 |list5=
* [[Jānis Ādamsons|Ādamsons]]
* [[Aija Barča|Barča]]
* [[Leons Bojārs|L. Bojārs]]
* [[Jānis Čevers|Čevers]]
* [[Gunārs Freimanis (politiķis)|Freimanis]]
* [[Oskars Grīgs|Grīgs]]
* [[Arnis Kalniņš|A. Kalniņš]]
* [[Valdis Lauskis|Lauskis]]
* [[Viola Lāzo|Lāzo]]
* [[Helēna Soldatjonoka|Soldatjonoka]]
* [[Imants Stirāns|Stirāns]]
* [[Osvalds Zvejsalnieks|Zvejsalnieks]]

 |group6=[[Sociāldemokrātu Savienība|SDS]]
 |list6=
* [[Egils Baldzēns|Baldzēns]]
* [[Imants Burvis|Burvis]]
* [[Rišards Labanovskis|Labanovskis]]
* [[Jānis Leja|Leja]]
* [[Pēteris Salkazanovs|Salkazanovs]]

 |group7=bez frakcijas
 |list7=
* [[Pēteris Apinis|Apinis]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|A. Bērziņš]]
* [[Silvija Dreimane|Dreimane]]
* [[Palmira Lāce|Lāce]]
* [[Romāns Mežeckis|Mežeckis]]
* [[Jevgenija Stalidzāne|Stalidzāne]]
* [[Ainārs Šlesers|Šlesers]]
* [[Ingrīda Latimira|Ūdre]]
}}

|group4=Beigušās pilnvaras&lt;!-- ieskaitot gan tikai uz laiku, gan arī pavisam --&gt;
|list4=
* [[Mariss Andersons|Andersons]]
* [[Gundars Bērziņš (politiķis)|G. Bērziņš]]
* [[Indulis Bērziņš|I. Bērziņš]]
* [[Mārtiņš Bičevskis|Bičevskis]]
* [[Aivars Boja|Boja]]
* [[Gundars Bojārs|G. Bojārs]]
* [[Juris Dalbiņš|Dalbiņš]]
* [[Jānis Gailis (politiķis)|Gailis]]
* [[Anatolijs Gorbunovs|Gorbunovs]]
* [[Kārlis Greiškalns|Greiškalns]]
* [[Aigars Kalvītis|Kalvītis]]
* [[Ģirts Valdis Kristovskis|Kristovskis]]
* [[Vilis Krištopans|Krištopans]]
* [[Vladimirs Makarovs|Makarovs]]
* [[Astrīda Mūrniece|Mūrniece]]
* [[Jānis Ozoliņš (neiroķirurgs)|Ozoliņš]]
* [[Krišjānis Peters|Peters]]
* [[Kārina Pētersone|Pētersone]]
* [[Aija Poča|Poča]]
* [[Kaspars Riekstiņš|Riekstiņš]]
* [[Jānis Siliņš (riteņbraukšana)|Siliņš]]
* †[[Juris Sinka|Sinka]]
* [[Atis Slakteris|Slakteris]]
* [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]]
* †[[Leonards Stašs|Stašs]]
* [[Jāzeps Šņepsts|Šņepsts]]
* [[Jānis Vētra|Vētra]]
* [[Raitis Vītoliņš|Vītoliņš]]
* [[Edgars Zalāns|Zalāns]]
* [[Roberts Zīle|R. Zīle]]

|group5=Saistītie raksti
|list5=
* [[7. Saeima]]
* [[7. Saeimas frakcijas]]
* [[7. Saeimas deputāti]]
* [[7. Saeimas vēlēšanas]]
* [[Saeima]]

|group6=Kategorijas
|list6=
* [[:Kategorija:Saeima|Saeima]]
* [[:Kategorija:7. Saeima|7. Saeima]]
* [[:Kategorija:7. Saeimas deputāti|7. Saeimas deputāti]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Saeimas veidnes| 07]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0tohm2bka977vsi4h8xbd2e01hak530</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aizkraukle (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121967</id>
    <revision>
      <id>3666410</id>
      <parentid>3495159</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:06:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6113" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Aizkraukle}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Aizkraukle
| tips                = stacija
| attēls              = File:Aizkraukles stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Aizkraukles stacija 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1919
| citi_nosaukumi      = ''Stepiņi'' &lt;small&gt;(no 1919. līdz [[1921]]. g.)&lt;/small&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 3
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 5
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 37 | lats  = 22 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 16 | longs = 28 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Koknese (stacija)|Koknese]] (12 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] (16 km) &lt;br /&gt; [[Jumprava (stacija)|Jumprava]] (20 km)&lt;br /&gt; [[Alotene]] (20 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 82
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Aizkraukle''' ir [[dzelzceļa stacija]] netālu no [[Aizkraukle]]s. Aizkraukles stacijā pietur  dīzeļvilcieni, kas kursē pa [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīgas—Krustpils]] [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līniju]] (Rīga—Krustpils, Rīga—Zilupe, Rīga—Rēzekne II, Rīga—Daugavpils, Rīga—Madona, Rīga—Gulbene), kā arī te ir elektrovilcienu Rīga—Aizkraukle galapunkts. Stacijas kods 10390 (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] klasifikācijas). Aizkraukle ir E biļešu zonas gala stacija.

Biļešu cena uz Rīgu ir 2,90 € (internetā 2,76 €). Eksprešvilcienos Rēzekne II - Rīga un Daugavpils - Rīga biļešu cena ir augstāka, jo ir jāiegādājas biļeti ar norādītu sēdvietu, maksa 3,60 €.

Ir saglabājies dzelzceļa atzars no Aizkraukles stacijas, kas gan vairs neved līdz Pļaviņu HES, bet beidzas Aizkraukles pilsētā un to retumis izmanto pilsētā esošie uzņēmumi. Stacijā darbojas biļešu kase.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Staciju «Stepiņi» uzbūvēja [[1919]]. gadā, kas ir salīdzinoši vēlu, jo [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]] tika atklāta vēl [[1861]]. gadā. Pēc diviem gadiem, [[1921]]. gadā, staciju pārdēvēja tagadējā vārdā. [[1927]]. gadā uzbūvēta stacijas ēka pēc L. Grīnbergas projekta, kura nojaukta [[2010. gads|2010]]. gadā sakarā ar otra sliežu ceļa izbūvi posmā [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]]—[[Krustpils (stacija)|Krustpils]]. Pašreizējā ēka būvēta [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā. [[1961]]. gadā no stacijas uzbūvēts dzelzceļa atzars [[Pļaviņu HES]] celtniecības vajadzībām. [[2013]]. gadā uzbūvēti paaugstinātie (550 mm augstuma) peroni, rekonstruēti sliežu ceļi un no jauna uzbūvēts kontakttīkls, kā dēļ no {{dat|2013|07|22|Ģ}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aizkraukle.lv/page/510%26news_id%3D305 |title=No 22.07. līdz 25.10. būs izmaiņas vilcienu satiksmē uz Aizkraukli |access-date={{dat|2018|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306144220/http://aizkraukle.lv/page/510%26news_id%3D305 |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; līdz {{dat|2014|09|17|D}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aizkraukle.lv/page/510%26news_id%3D970%26comments%3Dnews |title=Izmaiņas Aizkraukles virziena vilcienu sarakstos būs līdz 17.septembrim |access-date={{dat|2018|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307202811/http://aizkraukle.lv/page/510%26news_id%3D970%26comments%3Dnews |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; elektrovilcienu kustība posmā Skrīveri—Aizkraukle bija pārtraukta un aizstāta ar autobusiem.

== Attēlu galerija ==
=== Vēsturiski attēli ===
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Dzelzceļa stacija Aizkraukle 1920. gadā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa stacija [[1920]]. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dzelzceļa stacija Aizkraukle 1927. gadā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa stacija [[1927]]. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

=== Stacijas ēka un sliežu ceļi pirms rekonstrukcijas ===
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Aizkraukles stacija.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Aizkraukles stacija 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Vecās Aizkraukles stacijas atrašanās vieta.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vecās stacijas ēkas atrašanās vieta&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Aizkraukles stacijas ēka 2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pašreizējā stacijas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Elektrovilciens ER2 Aizkraukles stacijā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrovilciens ER2 stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Aizkraukles stacijas peroni un sliežu ceļi.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacijas peroni un sliežu ceļi&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

=== Sliežu ceļi pēc rekonstrukcijas ===
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
File:Sliežu ceļi Aizkrauklē 3.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Aizkrauklē 4.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Krustpils virzienā, kur pavisam drīz beidzas elektrolīnija&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Aizkrauklē 5.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrolīnijas beigas (Skats Krustpils virzienā)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 33. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161014152832/http://www.panoramio.com/photo/30370929 Vecās Aizkraukles stacijas foto]
* {{youtube|1FOrTqgT8KM|Maģiskās Aizkraukles stacijas vēsture}}


{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Aizkraukles pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>910n5d5t3t9a3e2aqxzunmncxhcjbnk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krustpils (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122861</id>
    <revision>
      <id>3666436</id>
      <parentid>3495200</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:34:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11550" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Krustpils (nozīmju atdalīšana)|Krustpils}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Krustpils
| tips                = stacija
| attēls              = Stacija.jpg
| attēla_apraksts     = Stacijas pasažieru ēka, kopš [[1954]]. gada
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val-de|Kreutzburg}}
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas, &lt;br /&gt; iecirkņa, mezgla
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 3 + 1 (pagaidu)
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 8 (neskaitot atzarus un strupceļus)
| adrese              = Stacijas laukums 1,&lt;br /&gt;Jēkabpils
| latd  = 56 | latm  = 31 | lats  = 15 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 51 | longs = 34 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Daugava (stacija)|Daugava]] (11 km) &lt;br /&gt; [[Kūkas (stacija)|Kūkas]] (13 km) &lt;br /&gt; [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]] (17 km) &lt;br /&gt; [[Trepe (stacija)|Trepe]] (17km) &lt;br /&gt; [[Sēlpils (stacija)|Sēlpils]] (18 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] (8 km) &lt;br /&gt; [[Zīlāni (stacija)|Zīlāni]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Asote (stacija)|Asote]] (9 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 129
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Krustpils''' ir liela mezgla stacija, kurā savienojas četras dzelzceļa līnijas — [[Dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava I—Krustpils]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]. Stacija atrodas [[Jēkabpils]] pilsētas [[Krustpils]] daļā. Krustpils stacija ir iecirkņa stacija, kurā notiek lokomotīvju un brigāžu nomaiņa.{{fact}} Krustpils stacija kalpo kā kravu, tā pasažieru pārvadājumiem. No Krustpils stacijas kursē vietējie pasažieru dīzeļvilcieni uz Rīgu, Daugavpili, Rēzekni un Zilupi. Krustpilī pieturēja arī starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku ([[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ starptautiskie pārvadājumi atcelti). Stacijā darbojas biļešu kase.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Krustpils]] [[dzelzceļa stacija]] kā lielākā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|līnijas Rīga—Daugavpils]] starpstacija tika uzbūvēta līdz ar līnijas būvniecību [[1861]]. gadā.&lt;ref name=&quot;altbergs&quot;&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 34. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Šeit tika izbūvētas kā [[lokomotīve|lokomotīvju]] un [[Vagons|vagonu]] [[depo]], tā arī citas dzelzceļa iekārtas un būves.
 
Dzelzceļš kā transporta veids Latvijas teritorijā turpināja attīstīties līdz ar sociālajām un ekonomiskajām reformām Krievijā. Starp trim vietējām dzelzceļa līnijām 19. gs. beigās vadošā vieta preču pārvadāšanā bija Rīgas—Dinaburgas līnijai. [[1901]]. gadā tika izbūvēts Maskavas—Krustpils dzelzceļa posms, savienojot Krustpili ar [[Tukums|Tukumu]] 1904.gadā un noslēdzot Ventspils—Maskavas—Ribinskas maģistrāles būvi. Maģistrālei bija milzīga ekonomiskā nozīme.

Līdz ar [[Maskava]]s—[[Ventspils]] līnijas pieslēgšanu 1901. gadā stacija tika paplašināta. 1899. gadā, uzsākot Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi, tika meklēta vieta dzelzceļa stacijai. Krustpils stacija šajā laikā bija neliela, ar diviem sliežu ceļiem, tādēļ neatbilda būvētāju plāniem. Jāatzīmē, ka būvētāji bija speciālisti no Anglijas un Dānijas. Ārzemju akcionāri piedalījās ar saviem [[kapitālieguldījumi]]em. Jau 1859. gadā, kad sāka būvēt Rīgas—Dinaburgas (tagad Daugavpils) dzelzceļu, viss aprīkojums nācis no ārzemēm. Rīgas—Dinaburgas līniju atklāja 1861. gadā. Ar līdzīgiem notikumiem ārzemju akcionāri uzsāka Maskavas—Ventspils dzelzceļa būvi. Krustpils tuvumā tika projektēta jauna, liela dzelzceļa stacija. Šiem mērķiem izvēlējās trīs kilometrus attālumā esošo Zīlānu sādžu, kur tika uzbūvēta [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu stacija]].

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Krustpils stacija bija stipri cietusi. Pirmais pasaules karš (1914.—1918.) pārtrauca rūpniecības uzplaukumu un pilnīgi izmainīja saimniecības struktūru un dzelzceļa transporta attīstību Latvijas teritorijā. Kara laikā no Latvijas tika evakuētas svarīgākās rūpnīcas, tajā skaitā transporta uzņēmumu iekārtas — 30 tūkst. vagonu — 186,2 milj. rubļu vērtībā, kā arī dzelzceļa saimniecībā izmantotais ritošais sastāvs. Smagi cieta viss dzelzceļa tīkls, īpaši Rīgas—Krustpils—Daugavpils līnija, kas trīs kara gadus atradās tiešā frontes līnijas tuvumā. Vairākas līnijas kara laikā tika iznīcinātas, uzspridzināti visi lielie tilti, stacijas, nopostīti arī ūdenstorņi un depo. Taču stacija tika atjaunota gandrīz iepriekšējā apjomā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] stacijas uzgaidāmās un dienesta telpas tika iekārtotas kādā sabiedriskā telpā stacijas laukumā un sākās jaunas stacijas ēkas būve, kas tika pabeigta [[1954]]. gadā.&lt;ref name=&quot;altbergs&quot; /&gt;  Šī stacijas ēka ir divstāvu mūra celtne, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

=== Citi zīmīgi fakti ===
[[1929]]. gadā dzelzceļa stacija tiek pievienota [[Krustpils]] pilsētai.&lt;ref&gt;Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 45.lpp.&lt;/ref&gt; {{dat|1941|06|14}} Krustpils stacija kļūst par deportācijas centrālo vietu. Šeit tiek savestas represētās ģimenes no plašas apkārtnes un iesēdinātas vagonos. Kopumā no [[Krustpils]] un  [[Jēkabpils]] pilsētām izsūta 150 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/jekabpils-vestis/2018/jekabpilsvestis2018-marts-vesture-web.pdf |title=Jēkabpils 100 gados |access-date={{dat|2021|05|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210523130427/https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/jekabpils-vestis/2018/jekabpilsvestis2018-marts-vesture-web.pdf }}&lt;/ref&gt; Ešelons tiek formēts vairākas dienas, lai 57 vagoni vēlāk dotos ceļā no Krustpils stacijas uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada 25. martā]] no Krustpils stacijas arī notika iedzīvotāju [[Deportācija Jēkabpilī un tās apkārtnē|deportācija]] lopu vagonos uz Sibīriju.&lt;ref&gt;[http://jekabpilsnovads.lv/?p=30631 1949. gada 25. marts – pieminēsim un atcerēsimies!]&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Krustpils stacija 2007.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Krustpils dzelzceļa stacijas pasažieru ēka 2007. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dīzeļvilciens Krustpils stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dīzeļvilciens Krustpils stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Krustpils stacija 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi, peroni un kravas vilciens Krustpils stacijā 2007. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Krustpils stacija 3.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Krustpils stacijas perons 2007. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Sliežu ceļi pie Krustpils stacijas.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi pie Krustpils stacijas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Pārbrauktuve pie Krustpils stacijas.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pārbrauktuve pie Krustpils stacijas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Krustpils stacija 2013.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Krustpils stacija 2013. gada septembrī (rekonstrukcijas laikā)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Krustpils stacija 2014.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Krustpils stacija 2014. gada jūnijā (rekonstrukcijas laikā)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Krustpils stacija 2015.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Krustpils stacija 2015. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Dīzeļvilciens DR1A-311 Krustpils stacijā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dīzeļvilciens Krustpils stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

=== Vēsturiski attēli ===
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Krustpils stacija.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa stacija 20. gs. 30. gados&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Krustpils stacija 2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa stacija 20. gs. 30. gados&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dzelzceļa stacija Krustpils 1899. gadā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa stacija 1899. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dzelzceļa stacija Krustpils 20. gadsimta pirmajā pusē.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa stacija 20. gs. 30. gados&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{youtube|yXLZsJUlqiY&amp;t|Krustpils dzelzceļa stacija}}
&lt;!-- 


{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot; cellpadding=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz Rīgu'''
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; bgcolor=CornflowerBlue | [[File:Icon_train.svg‎|link=|center|40px]]
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz Daugavpili'''
|
|- 
| align=&quot;center&quot; |  [[File:Human-go-previous.svg|link=|15px]] [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] [[Attēls:Flag of Latvia.svg|frameless|15x15px]] 
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; rowspan=&quot;3&quot; | [[File:Train_station.svg‎|center|link=|40px]] &lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Krustpils'''&lt;/span&gt; [[Attēls:Flag of Latvia.svg|frameless|15x15px]] 
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; rowspan=&quot;3&quot; | [[File:Flag of Latvia.svg|link=|15px]] [[Trepe (stacija)|Trepe]] [[File:Human-go-next.svg|link=|15px]]
|[[File:Flag of Latvia.svg|link=|15px]] [[Trepe (stacija)|Trepe]] [[File:Human-go-next.svg|link=|15px]]
| align=&quot;center&quot; |  [[File:Human-go-previous.svg|link=|15px]] [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] [[Attēls:Flag of Latvia.svg|frameless|15x15px]] 
|
|-
| align=&quot;center&quot; bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz Jelgavu'''
|
| align=&quot;center&quot; bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz Rēzekni'''
|- 
| align=&quot;center&quot; | [[File:No-Symbol.svg|link=|15px]] [[Daugava (stacija)|Daugava]] [[File:No-Symbol.svg|link=|15px]]
|[[File:Flag of Latvia.svg|link=|15px]] [[Kūkas (stacija)|Kūkas]] [[File:Human-go-next.svg|link=|15px]]
| align=&quot;center&quot; | [[File:No-Symbol.svg|link=|15px]] [[Daugava (stacija)|Daugava]] [[File:No-Symbol.svg|link=|15px]]
|- 
| align=&quot;center&quot; | [[Tallina-Veike (stacija)|Tallina-Veike]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]]
|- 
| align=&quot;center&quot; bgcolor=CornflowerBlue | '''uz&amp;nbsp;Tapu'''
|- 
| align=&quot;center&quot; | [[Kitsekila (stacija)|Kitsekila]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]]
|}
|} --&gt;


{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}
{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Krustpils]]
[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Jēkabpilī]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava I—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>hoahuaekxw1n3gv3rfzfsq65xv7eibg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trepe (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122914</id>
    <revision>
      <id>3666439</id>
      <parentid>3509521</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:39:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2309" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Trepe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Trepe
| tips                = stacija
| attēls              = Trepes stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Trepes stacijas ēka
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val-de|Treppenhof}} &lt;small&gt;(1861.-[[1918]]. g.)&lt;/small&gt; &lt;br /&gt; ''Bormaņi'' &lt;small&gt;(1918. g.)&lt;/small&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 26 | lats  = 19 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 04 | longs = 33 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Līvāni (stacija)|Līvāni]] (12 km) &lt;br /&gt; [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (17 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Asote (stacija)|Asote]] (8 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 146
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Trepe''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Vīpes pagasts|Vīpes pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]].&lt;ref&gt;[http://www.vipe.lv/pdf/Vipes_pagasta_attistibas_programma.doc Vīpes pagasta attīstības programma 2001.-2013.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130203092758/http://www.vipe.lv/pdf/Vipes_pagasta_attistibas_programma.doc |date={{dat|2013|02|03||bez}} }}, 13. lpp., §2.6.1.&lt;/ref&gt; Stacijā biļešu kase ir slēgta.

== Vēsture ==
Stacija tika ierīkota ar [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] izbūvi 1861. gadā. 1918. gadā stacijas nosaukums bija Bormaņi, taču kopš 1919. gada par stacijas oficiālo nosaukumu tika apstiprināta Trepe (sākotnēji — ''Treppenhof'').&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Vīpes pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>7cjv2r91e22236idbrmef6bmwko38hl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666440</id>
      <parentid>3666439</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:40:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2511" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Trepe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Trepe
| tips                = stacija
| attēls              = Trepes stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Trepes stacijas ēka
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val-de|Treppenhof}} &lt;small&gt;(1861.-[[1918]]. g.)&lt;/small&gt; &lt;br /&gt; ''Bormaņi'' &lt;small&gt;(1918. g.)&lt;/small&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 26 | lats  = 19 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 04 | longs = 33 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Līvāni (stacija)|Līvāni]] (12 km) &lt;br /&gt; [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (17 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Asote (stacija)|Asote]] (8 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 146
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Trepe''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Vīpes pagasts|Vīpes pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]].&lt;ref&gt;[http://www.vipe.lv/pdf/Vipes_pagasta_attistibas_programma.doc Vīpes pagasta attīstības programma 2001.-2013.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130203092758/http://www.vipe.lv/pdf/Vipes_pagasta_attistibas_programma.doc |date={{dat|2013|02|03||bez}} }}, 13. lpp., §2.6.1.&lt;/ref&gt; Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija tika ierīkota ar [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] izbūvi 1861. gadā. 1918. gadā stacijas nosaukums bija Bormaņi, taču kopš 1919. gada par stacijas oficiālo nosaukumu tika apstiprināta Trepe (sākotnēji — ''Treppenhof'').&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Vīpes pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>bg3ygytkcu3incbbz7dd7r9flm7bm7p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līvāni (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122917</id>
    <revision>
      <id>3666442</id>
      <parentid>3428796</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:43:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4978" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Līvāni (nozīmju atdalīšana)|Līvāni}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Līvāni
| tips                = stacija
| attēls              = Līvānu stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Līvānu dzelzceļa stacijas ēka
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val-de|Livenhof}}
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 3
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 5&lt;ref&gt;[http://www.livanub.lv/webdok/www/CD_teritorija.pdf Līvānu pilsētas telpiskā organizācija]&lt;/ref&gt;
| adrese              = Stacijas iela 5, Līvāni,&lt;br /&gt;Līvānu novads, LV-5316

| latd  = 56 | latm  = 21 | lats  = 25 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 11 | longs = 58 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Jersika (stacija)|Jersika]] (11 km) &lt;br /&gt; [[Trepe (stacija)|Trepe]] (12 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Asote (stacija)|Asote]] (20 km) &lt;br /&gt; [[Sergunta (stacija)|Sergunta]] (21 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 158
}}
[[Attēls:Dzelzceļa stacija Līvāni 1945. gadā.jpg|left|thumb|Līvānu dzelzceļa stacijas ēka 1945. gadā.]]
[[Attēls:Līvāni (stacija)2.jpg|left|thumb|Līvānu dzelzceļa stacijas uzgaidāmā telpa.]]
[[Attēls:Līvāni (stacija).jpg|left|thumb|Pasažieru vilciens Līvānu dzelzceļa stacijā.]]
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Līvāni''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]], kas atrodas [[Līvāni|Līvānos]], 158 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Līvānu stacijā katru dienu piestāj dīzeļvilcieni Rīga—Daugavpils, Daugavpils—Rīga, Rīga—Krāslava, Krāslava—Rīga un Rīga—Līvāni, Līvāni—Rīga. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija tika atklāta līdz ar [[dzelzceļa līnija]]s [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] izbūvi [[1861]]. gadā. 

[[1930. gadi|1930. gados]] no stacijas izbūvēja atzarojumu uz [[kūdra]]s fabriku, bet padomju laikos tika izbūvēti atzarojumi uz [[stikls|stikla]] fabriku, bioķīmisko rūpnīcu, māju būves kombinātu, kā arī uzcelta jauna stacijas ēka.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt; Vecā stacijas ēka pastāvēja līdz [[1944]]. gadam. 

== Mūsdienas ==
Ceļā līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 2 stundas un 30 minūtes, bet līdz Daugavpils stacijai aptuveni 50 minūtes. Biļetes cena 2016. gadā bija — līdz Daugavpilij 2,50 vai 3,20 EUR, bet līdz Rīgai — 5,35 vai 6,05 EUR.

== Pasažieru pārvadājumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga — Daugavpils
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Daugavpils — Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga — Krāslava
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Krāslava — Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Rīga — Līvāni
|&lt;span style=&quot;color:orange;&quot;&gt;'''Ziemas sezonā'''&lt;/span&gt;
|-
|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens
|Līvāni — Rīga
|&lt;span style=&quot;color:orange;&quot;&gt;'''Ziemas sezonā'''&lt;/span&gt;
|}

No septembra sākuma līdz maija beigām katru svētdienu kursē atsevišķs dīzeļvilciena maršruts Līvāni—Rīga, vasaras mēnešos minētais dīzeļvilciens nekursē.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot; cellpadding=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&amp;nbsp;Krustpils'''
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; bgcolor=CornflowerBlue | [[Attēls:Icon_train.svg‎|link=|center|40px]]
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; bgcolor=CornflowerBlue | '''Uz&amp;nbsp;Daugavpili'''
|- 
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; | [[Attēls:Human-go-previous.svg|link=|15px]] [[Trepe (stacija)|Trepe]]
| align=&quot;center&quot; width=&quot;200&quot; | [[Attēls:Train_station.svg‎|center|link=|40px]] &lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Līvāni'''&lt;/span&gt; 
| align=&quot;center&quot; | [[Jersika (stacija)|Jersika]] [[Attēls:Human-go-next.svg|link=|15px]]
|- 
|}

== Ārējas saites ==
* {{youtube|IN_bmKvlrtc|Līvānu dzelzceļa stacijas vēsture}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Līvāni|Stacija]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>mk3vwpxmhk733d1qig0wp8ckr08qmdh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jersika (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122941</id>
    <revision>
      <id>3666443</id>
      <parentid>3612331</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:44:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3253" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Jersika|Jersika}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Jersika
| tips                = stacija
| attēls              = Jersikas stacijas ēka.JPG
| attēla_apraksts     = Stacijas ēka [[2010. gads|2010]]. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val|ru|Царьград}} &lt;br /&gt; {{val|de|Zargrad}} &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1861.-[[1919]]. g.)&lt;/small&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 1
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 15 | lats  = 16 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 12 | longs = 37 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Līvāni (stacija)|Līvāni]] (11 km) &lt;br /&gt; [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]] (17 km) &lt;br /&gt; [[Trepe (stacija)|Trepe]] (23 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Sergunta (stacija)|Sergunta]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Ruži (stacija)|Ruži]] (23 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 169
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Jersika''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Jersikas pagasts|Jersikas pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija tika ierīkota ar [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] izbūvi [[1861]]. gadā. Līdz [[1919]]. gadam stacijas nosaukums bija «Cargrada» ({{val|ru|Царьград}}; {{val|de|Zargrad}}), bet 1919. gadā nosaukums tika mainīts uz «Jersika». Sākotnējā stacijas ēka ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 35. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;120px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Jersika (stacija)1.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jersika (stacija)2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jersika (stacija)3.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jersika (stacija).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jersikas stacijas ēka 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:vilciens Jersikas stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:ūdens pumpis Jersikas stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:noliktava Jersikas stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pos=-14475 Preču vilciens Jersikas stacijā (foto)]
* {{youtube|iTVO8XQIeuk|Jersikas dzelzceļa stacijas vēsture}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Jersikas pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>gbf167ucv854qsiqwcvfssvkzzsom3y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nīcgale (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122953</id>
    <revision>
      <id>3666447</id>
      <parentid>3509523</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:47:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2785" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Nīcgale (nozīmju atdalīšana)|Nīcgale}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Nīcgale
| tips                = stacija
| attēls              = Nīcgales stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Nīcgales stacijas ēka
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val|de|Nitzgal}}
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 8 | lats  = 7 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 22 | longs = 17 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Vabole (stacija)|Vabole]] (12 km) &lt;br /&gt; [[Līksna (stacija)|Līksna]] (17 km) &lt;br /&gt; [[Jersika (stacija)|Jersika]] (17 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Ruži (stacija)|Ruži]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Sergunta (stacija)|Sergunta]] (7 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 186
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Nīcgale''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]], kas atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Nīcgales pagasts|Nīcgales pagastā]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija tika ierīkota ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] izbūvi [[1861]]. gadā. [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] laikā starp staciju «Nīcgale» un [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas līnijas]] dzelzceļa staciju [[Višķi (stacija)|«Višķi»]] tika izbūvēta savienojoša dzelzceļa līnija. PSRS varas gados no stacijas izbūvēts ap 2 km garš atzarojums uz kieģeļu (keramzīta) rūpnīcu&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt; (mūsdienās nojaukts).

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Nīcgale (stacija).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Nīcgales stacija 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=D8lomLVzaXQ Nīcgales stacija. LDz īsfilma.]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Nīcgales pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>0v5okicq0f5c0jh8j9gr2vqyo9c8rwv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vabole (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122963</id>
    <revision>
      <id>3666450</id>
      <parentid>3509526</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:50:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2663" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Vabole|Vabole}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Vabole
| tips                = stacija
| attēls              = Vaboles stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Vaboles stacija
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1931
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 02 | lats  = 25 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 27 | longs = 27 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Līksna (stacija)|Līksna]] (5 km) &lt;br&gt; [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]] (12 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Ruži (stacija)|Ruži]] (6 km) &lt;br&gt; [[383. kilometrs (ceļa postenis)|383. km]] (12 km) &lt;br&gt; [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] (14 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 198
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Vabole''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]], kas atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Vaboles pagasts|Vaboles pagasta]] centrā [[Vabole (ciems)|Vabolē]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija tika atvērta [[1931]]. gadā kā [[pieturas punkts]].

1930. gados te uzbūvēja stacijas ēku, kā arī no stacijas uz [[kūdra]]s fabriku tika izbūvēts [[šaursliežu dzelzceļš]]. Šodien vecā stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt; Jauna stacijas ēka tika uzcelta padomju laikos, taisnā dzelzceļa posmā, aptuveni 500 m [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] virzienā no vecās dzelzceļa stacijas ēkas.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Vabole (stacija)1.jpg|Stacijas ēka
Attēls:Vabole (stacija)2.jpg|Perons
Attēls:Vabole (stacija).jpg|Stacijas ēka 2010. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Vaboles pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>6q82znzlj6jpn27euotn2q63gr9q2wu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līksna (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122969</id>
    <revision>
      <id>3666451</id>
      <parentid>3509529</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:51:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2823" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Līksna (nozīmju atdalīšana)|Līksna}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Līksna
| tips                = stacija
| attēls              = Līksnas stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Līksnas stacija
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val|de|Lixna}}
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 55 | latm  = 59 | lats  = 52 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 27 | longs = 09 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Vabole (stacija)|Vabole]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]] (15 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[383. kilometrs (ceļa postenis)|383. km]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] (9 km) &lt;br /&gt; [[Ruži (stacija)|Ruži]] (11 km) &lt;br /&gt; [[387. kilometrs (ceļa postenis)|387. km]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 203
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Līksna''' ir dzelzceļa stacija [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]], kas atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastā]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija tika ierīkota ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] izbūvi [[1861]]. gadā. Saglabājusies kā sākotnējā stacijas ēka, tā arī oriģinālais preču šķūnis ar iebrauktuvi vagonu padošanai.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 35. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; 

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot;&gt;
Attēls:Dzelzceļa stacija Līksna 1958. gadā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa stacija [[1958]]. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Līksna (stacija)1.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacijas ēkas fragments&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Līksna (stacija).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacijas ēka 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Ārējas saites ==
* {{youtube|QQP-Y_xzqZ4|Līksnas dzelzceļa stacijas vēsture}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Līksnas pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>b5ugffrorjskspr8bq7t5qrr8z0ctux</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mežciems (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122971</id>
    <revision>
      <id>3666454</id>
      <parentid>3426006</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:58:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3281" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Mežciems|Mežciems}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Mežciems
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = Mežciema stacija pēc atvēršanas 1938.jpg
| attēla_apraksts     = Mežciema stacija pēc atvēršanas 1938. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1938
| slēgta              = 2011
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 55 | latm  = 54 | lats  = 58 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 29 | longs = 05 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Daugavpils Šķirošanas parks|Šķirošanas parks]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Līksna (stacija)|Līksna]] (9 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[383. kilometrs (ceļa postenis)|383. km]] (2 km) &lt;br /&gt; [[387. kilometrs (ceļa postenis)|387. km]] (3 km) &lt;br /&gt; [[525. kilometrs (pieturas punkts)|525. km]] (10 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 212
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Mežciems''' ir neizmantots [[pieturas punkts]] [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]]. Stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja, tajā nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieturas punkta izveidi [[1937]]. gadā ierosināja [[Latvijas Kredītbanka]], kuras īpašumā pārgāja jaunais [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] kūrorts [[Daugava]]s labajā krastā. Kūrortu bija paredzēts izveidot par modernu [[ūdensdziedniecība]]s iestādi, tāpēc jau [[1938]]. gadā pieturas punktu «Mežciems» nodeva vispārējai lietošanai.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt; Kopš 2011. gada maija Mežciemā vilcieni nepietur.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Mežciems station.jpg|&lt;small&gt;Stacijas ēka 2012. gadā&lt;/small&gt;
Attēls:Mežciems (stacija).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Perons pie Mežciema stacijas ([[2010. gads|2010]])&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Mežciema stacija.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Mežciema stacijas ēka (2014)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Mežciema stacijas ēka.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Mežciema stacijas ēka (2014)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2257/ Mežciema dzelzceļa stacija 1930. gados]
* [http://tram.lv/LDZ/mezciems.htm Kam traucēja pp. “Mežciems”?]
* {{youtube|Rso545BP3tw|Mežciema dzelzceļa stacija}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Daugavpils]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>tt8k58fciuhh8goxbsd1tasoh6cmpgn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavpils (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123007</id>
    <revision>
      <id>3666455</id>
      <parentid>3622989</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:00:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11400" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Daugavpils Pasažieru parks
| tips                = stacija
| attēls              = Daugavpils (stacija)1.jpg
| attēla_apraksts     = Daugavpils stacijas ēkas fragments ([[2010. gads|2010]])
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Eglaine—Daugavpils]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val|ru|Динабург, Двинск}}
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas, &lt;br /&gt; iecirkņa, mezgla
| arhitekts2           = B. Sudoplātovs
| platformas          = 3
| platformu_tips      = 1 malas, 2 salas
| sliežu_ceļi         = daudz
| adrese              = Stacijas iela 47, Daugavpils,&lt;br /&gt;LV-5401
| latd  = 55 | latm  = 52 | lats  = 29 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 31 | longs = 39 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Daugavpils D parks|D parks]] (1 km) &lt;br /&gt; [[Daugavpils Šķirošanas parks|Šķirošanas parks]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Grīva (stacija)|Grīva]] (7 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[387. kilometrs (ceļa postenis)|387. km]] (3 km) &lt;br /&gt; [[3. kilometrs (izmaiņas punkts)|3. km]] (4 km) &lt;br /&gt; [[5. kilometrs (ceļa postenis)|5. km]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] (6 km) &lt;br /&gt; [[525. kilometrs (pieturas punkts)|525. km]] (7 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 218
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Daugavpils''' ir [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] gala stacija, kas atrodas [[Latgale|Latgalē]], otrajā lielākajā [[Latvija]]s pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Kopumā Daugavpils dzelzceļa mezgls ir otrais lielākais Latvijā pēc Rīgas dzelzceļa mezgla. Daugavpils stacija atrodas Daugavpils centrā, pie Stacijas ielas. Daugavpils stacija ir liela mezgla stacija, no kuras sākas līnijas uz [[Rīga|Rīgu]], [[Eglaine|Eglaini]] un [[Indra|Indru]]. Savienojošie ceļi savieno to ar [[Daugavpils-Šķirotava|Daugavpils Šķirošanas staciju]], no kurienes tālāk iet līnija uz [[Rēzekne|Rēzekni]], kā arī ar lokomotīvju depo ([[Daugavpils D parks|D parku]]). Bez Šķirošanas stacijas un D parka Daugavpils stacijā ietilpst '''Daugavpils Pasažieru parks''', pie kura atrodas arī Daugavpils stacijas ēka. Daugavpilī ir intensīva kravas satiksme, bet pasažieru satiksme pastāv galvenokārt uz Rīgu (4 dīzeļvilcieni piektdienās, sestdienās un svētdienās, 3 — pārējās dienās) un no 2020. gada 13. decembra uz Krāslavu (1 dīzeļvilcienu pāris katru dienu), bet no 2021. gada 12. decembra arī uz Indru. Bez tam pirms [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] caur Daugavpili kursēja starptautiskais vilciens uz [[Minska|Minsku]], bet kopš 2018. gada nedēļas nogalē (sestdienās un svētdienās 2 dīzeļvilcieni) arī uz [[Viļņa|Viļņu]]. 

Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu koronavīrusa pandēmijas dēļ no 2020. gada 17. marta līdz 12. jūnijam Daugavpils—Viļņas starptautiskā maršruta brīvdienu dīzeļvilcieni kursēja līdz/no Turmantas stacijai (Lietuvas robežstacijai), Latvijas teritorijā neiebraucot. Kopš 2020. gada 13. jūnija pasažieru vilcienu satiksme uz Lietuvu daļēji atjaunota — samazināts reisu skaits līdz 1 dīzeļvilciena pārim brīvdienās, kā arī atcelts vilciens Daugavpils—Turmanta. Tomēr 14. jūnijā satiksme līnijā atkal apturēta un nav zināms, kad tā varētu atsākties. Kopš 15. marta nekursē arī starptautiskais vilciens Rīga—Minska.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}&lt;/ref&gt; Stacijā darbojas biļešu kase.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Staciju ierīkoja līdz ar Rīgas—Daugavpils [[dzelzceļš|dzelzceļa]] izbūvi [[1861]]. gadā,&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 &quot;Latvijas dzelzceļš&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; tā nodrošināja savienojumu ar 1860. gadā uzbūvēto [[Dzelzceļa līnija Pēterburga-Varšava|Sanktpēterburgas-Daugavpils dzelzceļu]]. 
Pēc [[Daugavpils]]-[[Vitebska]]s dzelzceļa izbūves [[1866]]. gadā stacija kļuva par abu dzelzceļu apvienoto staciju, bet 1868. gadā par privātās [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|dzelzceļa līnijas Rīga—Orla]] mezgla staciju. [[1866]]. gadā šeit uzbūvēja iespaidīgas ritošā sastāva remontdarbnīcas, vēlākos gados &quot;Latvijas dzelzceļu&quot; galvenās darbnīcas, kas pašlaik ir AS ''[[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca]]''.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; [[1919]]. gadā stacijas oficiālais nosaukums bija '''Daugavpils I Pasažieru''', pēc Daugavpils- Vitebskas dzelzceļa izbūves '''Daugavpils I Preču''' stacija tika ierīkota aptuveni viena kilometra attālumā [[Indra]]s stacijas virzienā. [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā kā pilsētai, tā arī dzelzceļa mezglam tika nodarīti ievērojami postījumi. Karam beidzoties, staciju atjaunoja. [[1946]]. gadā stacijas uzgaidāmajās un dienesta telpās iekārtoja [[kinoteātris|kinoteātri]] un pēc pieciem gadiem, [[1951]]. gadā uzcēla jaunu stacijas ēku, kas kalpo līdz mūsu dienām.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; 

Vēsturiski starp stacijām Daugavpils un [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] atradās divi pieturas punkti: '''Nometne''' un '''Cietoksnis'''. 
&quot;Nometne&quot; kā pieturas punkts tika atvērts [[1926]]. gadā un kalpoja Latvijas armijas karavīru vajadzībām, slēgts pēc [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]].
&quot;Cietoksnis&quot; kā pieturas punkts tika atvērts [[1935]]. gadā, slēgts tika [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara laikā]].

Mūsdienās uz Daugavpils Pasažieru parku kursē dīzeļvilcieni maršrutā Rīga—Daugavpils, kā arī reizi gadā tiek norīkots vilciens caur Daugavpili līdz [[Aglona (stacija)|Aglonai]]. Caur Daugavpili kursē arī starptautiskais vilciens Rīga—Minska (līdz 2015. gada jūnijam kursēja arī Sanktpēterburga—Viļņa, bet līdz 2015. gada oktobrim  Rīga—Sanktpēterburga). No 2018. gada 13. janvāra  &quot;[[Lietuvos geležinkeliai]]&quot; uzsāka  pasažieru pārvadājumus maršrutā Daugavpils—Viļņa. Kursē divi pāri dīzeļvilcienu DR1A sestdienās un svētdienās.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/nedelas-nogales-saks-kurset-vilciens-daugavpils-vilna/ Nedēļas nogalēs sāks kursēt vilciens Daugavpils-Viļņa]&lt;/ref&gt; No 2018. gada 15. decembra saraksts tiek mainīts; sestdienās vakarā paredzēts papildu vilciens no Viļņas (atpakaļ līdz Turmantai).&lt;ref&gt;[https://www.traukiniobilietas.lt/portal/attachments/34901/Vilnius-Daugpilis-Vilnius.pdf Vilcienu saraksts Viļņa—Daugavpils—Viļņa]&lt;/ref&gt;

Pēc koronavīrusa pandēmijas radīto ierobežojumu atcelšanas, maršrutā Daugavpils—Viļņa kursē tikai viens vilcienu pāris brīvdienās, bet pasažieru satiksme maršrutā Daugavpils—Turmanta ir atcelta.

== Pasažieru pārvadājumi ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;6&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot;
|Rīga - Daugavpils
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Daugavpils - Rīga
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Rīga - Krāslava
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,-,-,6,7
|-
|Krāslava - Rīga
|1,2,3,4,-,-,7
|-
|Rīga - Indra
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,4,5,-,-
|-
|Indra - Rīga
| -,-,-,-,5,6,-
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|{{flaga|Lietuva}} &quot;Lietuvos geležinkeliai&quot;
|''Daugavpils - Viļņa*''
| rowspan=&quot;2&quot;|('''pagaidām atcelts*''')
| -,-,-,-,-,6,7
|-
|''Viļņa - Daugavpils*''
| -,-,-,-,-,6,7
|-
|''Daugavpils - Turmanta*'' 
| ('''pagaidām atcelts*''')
| -,-,-,-,-,6,-
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Baltkrievija}} &quot;Беларуская чыгунка – БЧ&quot; (BCh)
|''Rīga - Minska*''
| rowspan=&quot;2&quot;|('''pagaidām atcelts*''')&lt;/span&gt;
| rowspan=&quot;2&quot;| — 
|-
|''Minska - Rīga*''
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;Pasažieru vilciens&quot;
|Rīga - Aglona
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:orange;&quot;&gt;'''Pēc atsevišķa rīkojuma'''&lt;/span&gt;
|1 reizi gadā
|-
|Aglona - Rīga
|1 reizi gadā
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Lietuva}} &quot;Lietuvos geležinkeliai&quot;
|Sanktpēterburga - Viļņa
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| rowspan=&quot;2&quot;| — 
|-
|Viļņa - Sanktpēterburga
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot;
|Rīga - Sanktpēterburga
| rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| rowspan=&quot;2&quot;| — 
|-
|Sanktpēterburga - Rīga 
|-
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Vilciens uz Viļņu Daugavpils stacijā.jpg|&lt;small&gt;Vilciens uz Viļņu Daugavpils stacijā 2018. gada 13. janvārī&lt;/small&gt;
Attēls:Gājēju tiltiņš.jpg|&lt;small&gt;Gājēju tiltiņš pie Daugavpils dzelzceļa stacijas (2020)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpilsstacija1.jpg|&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā (2020)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpilsstacija2.jpg|&lt;small&gt;Autobusu pietura &quot;Dzelzceļu stacija&quot; (2020)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils dzc stacija.jpg|&lt;small&gt;Daugavpils dzelzceļa stacija&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils (stacija).jpg|&lt;small&gt;Daugavpils stacijas ēka (2010)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils (stacija)2.jpg|&lt;small&gt;Daugavpils stacijas ēka (2010)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils (stacija)3.jpg|&lt;small&gt;Interjera fragments (2010)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils (stacija)4.jpg|&lt;small&gt;Interjera fragments (2010)&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils (stacija)5.jpg|&lt;small&gt;Uzgaidāmā zāle (2010)&lt;/small&gt;
Attēls:Riga Station in Daugavpils (1).jpg|&lt;small&gt;Sākotnējā stacijas ēka&lt;/small&gt;
Attēls:Daugavpils stacijas ēka 19.-20. gadsimts.jpg|&lt;small&gt;Daugavpils stacijas ēka, 19./20. gadsimta mijā.&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ldz.lv/lv/content/r%C4%ABga-%E2%80%94-daugavpils-l%C4%ABnijas-v%C4%93sture Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]
* {{cite web|url=http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=281806&amp;LNG=RU#picture|title=Daugavpils stacijas panorāmas foto|archiveurl=https://archive.today/20130427162815/http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=281806&amp;LNG=RU%23picture#picture|archivedate=2013-04-27|access-date=2010-09-30}}
* {{youtube|rJdAS0oo82|Daugavpils galvenā dzelzceļa stacija}}


{{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}}
{{Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils}}
{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Daugavpils]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Eglaine—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>492ofv88d4608f1avlqr1ddt81bci4v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ozolsala (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123032</id>
    <revision>
      <id>3666434</id>
      <parentid>3509519</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:31:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3898" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Ozolsala|Ozolsala}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Ozolsala
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = Ozolsalas stacija 10.jpg
| attēla_apraksts     = Ozolsalas stacijas ēka 2019. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1942
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 1
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = Ozolsala 2, Jēkabpils nov.,&lt;br /&gt;Krustpils pag., LV-5204
| latd  = 56 | latm  = 35 | lats  = 00 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 47 | longs = 22 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (8 km) &lt;br /&gt; [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]] (9 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Zīlāni (stacija)|Zīlāni]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 121
| slēgta              = 2019}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Ozolsala''' ir neizmantots [[pieturas punkts]] [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]], kas atrodās [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Krustpils pagasts|Krustpils pagastā]]. Stacijas ēka tiek izmantota kā dzīvojamā ēka &quot;Ozolsala 2&quot;&lt;ref&gt;Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 196.lpp.&lt;/ref&gt;, kopš 2019. gada ēka ir neapdzīvota,tajā nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt; Uz Ozolsalas staciju no [[Autoceļš A6 (Latvija)|Daugavpils šosejas]] ved neliels autoceļš [[V797]]. Stacijai tuvākā apdzīvotā vieta ir skrajciems [[Ganukrogs]], kas atrodas gandrīz kilometra attālumā uz dienvidrietumiem no stacijas, bet [[Ozolsala (Aiviekstes pagasts)|Ozolsalas]] ciems atrodas 5 km uz ziemeļaustrumiem, kaimiņu novadā, otrpus [[Aiviekste]]s.

No 2019. gada decembra Ozolsalas pieturā vilcieni vairs neapstājas.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Ozolsalas [[izmaiņas punkts|izmaiņas punktu]] atvēra [[1942. gads Latvijā|1942.]] gadā. [[1956. gads Latvijā|1956.]] gadā izstrādāja projektu par pasažieru platformas un koka paviljona izbūvi. [[1974. gads Latvijā|1974.]] gadā šeit uzbūvēja nelielu koka stacijas ēku.&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 33. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Pēc otrā sliežu ceļa posmā Skrīveri—Krustpils atklāšanas stacija pārvērsta par pieturas punktu, tajā uzbūvēti jauni paaugstināti peroni.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Ozolsala-2.JPG|Ozolsalas stacijas ēka 2012. gadā
Attēls:Ozolsalas stacija 01.jpg|Ozolsalas stacija, pienācis vilciens no Rīgas
Attēls:Ozolsalas stacija 04.jpg|Ozolsalas stacijas kopskats
Attēls:Ozolsalas stacija 03.jpg|Ozolsalas stacija, Rīgas virziena perons
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Aiviekste (stacija)|Pieturas punkts «Aiviekste»]]

== Atsauces ==
{{commonscat|Ozolsala railway station|Ozolsala}}
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Krustpils pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>4tahk9s3uma8j5yk7x8la5tf418z9f6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sergunta (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123037</id>
    <revision>
      <id>3666445</id>
      <parentid>3509522</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:45:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2835" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Sergunta}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Sergunta
| tips                = izmaiņas punkts
| attēls              = Serguntas stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Izmaiņas punkta ēka
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1933
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| arhitekts2          = &lt;!-- bez vikisaites --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 11 | lats  = 3.7 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 18 | longs = 39 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Jersika (stacija)|Jersika]] (10 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Ruži (stacija)|Ruži]] (13 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 179
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Sergunta''' ir [[izmaiņas punkts]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Nīcgales pagasts|Nīcgales pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]] starp [[Jersika (stacija)|Jersikas]] un [[Nīcgale (stacija)|Nīcgales]] stacijām. Izmaiņas punktā nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sergunta tika atvērta [[1933]]. gadā kā [[pieturas punkts]]&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/lv/content/r%C4%ABga-%E2%80%94-daugavpils-l%C4%ABnijas-v%C4%93sture Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt;. [[2003]]. gadā šeit tika veikta izmaiņas punkta izbūve. Kā izmaiņas punkts Sergunta nodota ekspluatācijā 2003. gada [[30. decembris|30. decembrī]].&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/sites/default/files/2003_LAT.pdf Valsts A/S &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; gada pārskats 2003]&lt;/ref&gt; Līdz [[Bolderāja II|Bolderājas II]] stacijas izbūvei Sergunta bija jaunākais dzelzceļa sadales punkts [[Latvija|Latvijā]]. Neizmantotais sākotnējais Serguntas pieturas punkts atrodas 600 m uz Daugavpils pusi no izmaiņas punkta Daugavpils puses pārmijas. Tajā līdz [[2002]]. gadam apstājās pasažieru vilciens Krustpils—Daugavpils.

Mūsdienās pasažieru vilcieni Serguntā nepietur.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Nīcgales pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>n872u08o0of5v50kiyiy3mm3v4yh5nf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ruži (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123040</id>
    <revision>
      <id>3666449</id>
      <parentid>3509524</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:49:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2213" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Ruži|Ruži}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Ruži
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = &lt;!-- tikai attēla nosaukums --&gt;
| attēla_apraksts     = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1958
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 05 | lats  = 08 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 25 | longs = 02 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Nīcgale (stacija)|Nīcgale]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Vabole (stacija)|Vabole]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Līksna (stacija)|Līksna]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Sergunta (stacija)|Sergunta]] (13 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 192
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Ruži''' ir [[pieturas punkts]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Vaboles pagasts|Vaboles pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]] starp [[Nīcgale (stacija)|Nīcgales]] un [[Vabole (stacija)|Vaboles]] stacijām. Pieturas punktā nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pieturas punkts «Ruži» tika ierīkots [[1958]]. gadā. Kopš Krustpils—Daugavpils maršruta piepilsētas vilcienu atcelšanas, šajā pieturas punktā vilcieni vairs neapstājas.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Vaboles pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>3gtkgw8z7r0pbd1s9umkp81orv57rhk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alotene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123046</id>
    <revision>
      <id>3666416</id>
      <parentid>3650098</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:15:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3867" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Alotene
| tips                = stacija
| attēls              = File:Alotenes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Alotenes pieturas punkts 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1930
| citi_nosaukumi      = ''Klintene'' &lt;small&gt;(1930.-[[1942]]. g.)&lt;/small&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = augstās platformas 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = Alotene, Klintaines pag.,&lt;br /&gt;Aizkraukles nov., LV-5129
| latd  = 56 | latm  = 38 | lats  = 01 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 34 | longs = 39 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Koknese (stacija)|Koknese]] (8 km) &lt;br /&gt; [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] (19 km) (slēgta) &lt;br /&gt; [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] (20 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Spīgana]] (19 km) &lt;br /&gt; [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] (24 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 102
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Alotene''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Klintaines pagasts|Klintaines pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]]. Stacijas kods 10401 (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] klasifikācijas). Pieturas punkta ēka tiek izmantota kā dzīvojamā māja, tajā nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[1930]]. gadā [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] 106. kilometrā tika atvērts [[pieturas punkts]] «Klintene». [[1942]]. gadā [[izmaiņas punkts|izmaiņas punkta]] «Klintene», kurš tolaik atradās līnijas 101. kilometrā, nosaukums tika mainīts uz «Alotene».&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt;

1948. gada atlantā stacija «Alotene» tiek norādīta līnijas 104. kilometrā, bet pašlaik stacija atrodas Rīgas—Krustpils dzelzceļa līnijas 102. kilometrā. Ir vērts atzīmēt arī to, ka tikai [[1963]]. gadā stacijā parādījās elektrisks apgaismojums.&lt;ref&gt;[http://www.subbota.com/2010/06/30/lu010.html?r=2&amp; Наш Царьград — Историческое путешествие по железнодорожной линии Рига—Даугавпилс]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Pēc otrā sliežu ceļa posmā Skrīveri—Krustpils izbūves pabeigšanas Alotenes staciju pārveidoja par pieturas punktu, kas atrodas 700 m Krustpils virzienā no iepriekšējā stacijas perona, pie autoceļa V947 pārbrauktuves.

{{dat|2014|08|12}} bija uzsākta divceļu kustība posmā līdz Pļaviņām; Rīgas virzienā tajā laikā dīzeļvilcieni pieturēja pie jaunā perona, bet Krustpils virzienā — pie vecā, pretim stacijas ēkai. 2015. gadā abos virzienos vilcieni pietur pie jaunajiem peroniem.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Alotenes stacija 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Alotenes stacijas ēka [[2011]]. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Alotenē.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Alotenē 2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Krustpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Klintaines pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>n57rwkokvt7sc4gadysibsona464txg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Koknese (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123050</id>
    <revision>
      <id>3666303</id>
      <parentid>3509515</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:34:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ izņemta nesaistoša informācija....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2987" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Koknese (nozīmju atdalīšana)|Koknese}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Koknese
| tips                = stacija
| attēls              = File:Kokneses stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Kokneses stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val-de|Kokenhusen}}
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = Stacija Koknese,&lt;br /&gt;Koknese, Aizkraukles nov.
| latd  = 56.6509776 | latNS  = N
| longd = 25.4395673 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] (12 km) &lt;br /&gt;[[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]] (18 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] (16 km) &lt;br /&gt;[[Alotene]] (8 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 94
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Koknese''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]], kas atrodas [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] un [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] administratīvajā centrā [[Koknese|Koknesē]].

== Vēsture ==
Dzelzceļa staciju uzbūvēja līdz ar [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] izbūvi 1861. gadā. [[1930. gadi|1930. gados]] [[Rīga]]s—[[Koknese]]s maršruta tūristu vilcieni bija sevišķi iecienīti. To programmā bija iekļauta [[Kokneses pils]]drupu apskate, vizināšanās ar laivām pa [[Daugava|Daugavu]] līdz [[Staburags|Staburagam]] un [[deja]]s specializētajā deju vagonā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā sākotnējā stacijas ēka tika nopostīta.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt;

2013. gadā stacijā uzbūvēti paaugstinātie peroni. 2013.—2014. gadā tika modernizēti sliežu ceļi un netālu esošā pārbrauktuve.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Dzelzceļa stacija Koknese 1933. gadā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Kokneses stacija [[1933]]. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kokneses stacija 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Kokneses stacijas ēka 2012. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kokneses stacija.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Kokneses stacijas ēka 2017. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Koknesē.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Koknesē 2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Krustpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Koknese]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>h9f1zzl8npdmmdhrh23r3lry2mvb54z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666415</id>
      <parentid>3666303</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:11:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3224" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Koknese (nozīmju atdalīšana)|Koknese}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Koknese
| tips                = stacija
| attēls              = File:Kokneses stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Kokneses stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val-de|Kokenhusen}}
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese              = Stacija Koknese,&lt;br /&gt;Koknese, Aizkraukles nov.
| latd  = 56.6509776 | latNS  = N
| longd = 25.4395673 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] (12 km) &lt;br /&gt;[[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]] (18 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] (16 km) &lt;br /&gt;[[Alotene]] (8 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 94
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Koknese''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]], kas atrodas [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] un [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] administratīvajā centrā [[Koknese|Koknesē]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dzelzceļa staciju uzbūvēja līdz ar [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] izbūvi 1861. gadā. [[1930. gadi|1930. gados]] [[Rīga]]s—[[Koknese]]s maršruta tūristu vilcieni bija sevišķi iecienīti. To programmā bija iekļauta [[Kokneses pils]]drupu apskate, vizināšanās ar laivām pa [[Daugava|Daugavu]] līdz [[Staburags|Staburagam]] un [[deja]]s specializētajā deju vagonā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā sākotnējā stacijas ēka tika nopostīta.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt;

2013. gadā stacijā uzbūvēti paaugstinātie peroni. 2013.—2014. gadā tika modernizēti sliežu ceļi un netālu esošā pārbrauktuve.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Dzelzceļa stacija Koknese 1933. gadā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Kokneses stacija [[1933]]. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kokneses stacija 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Kokneses stacijas ēka 2012. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kokneses stacija.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Kokneses stacijas ēka 2017. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Koknesē.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Koknesē 2.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Krustpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Koknese]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>str6jifwkdt801lzf6rmpwar632655s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asote (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123057</id>
    <revision>
      <id>3666438</id>
      <parentid>3509520</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:37:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2677" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pieturas punktu|Asote (nozīmju atdalīšana)|Asote}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Asote
| tips                = izmaiņas punkts
| attēls              = Asotes stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Izmaiņas punkta ēka
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 1931
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 28 | lats  = 50.4 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 59 | longs = 9.3 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Trepe (stacija)|Trepe]] (8 km) &lt;br /&gt; [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (9 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Zīlāni (stacija)|Zīlāni]] (13 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 138
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Asote''' ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[izmaiņas punkts]]&lt;ref&gt;{{LDZ pārskats}}&lt;/ref&gt; [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Kūku pagasts|Kūku pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]] starp [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] un [[Trepe (stacija)|Trepes]] stacijām. Izmaiņas punktā nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Asote tika atvērta [[1931]]. gadā kā [[pieturas punkts]], kuru izmantoja darbam vasaras sezonā.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/lv/content/r%C4%ABga-%E2%80%94-daugavpils-l%C4%ABnijas-v%C4%93sture Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]&lt;/ref&gt; Kopš 1932. gada tas darbojās visu gadu, bet pēc [[1948]]. gada vairs neparādījās kartēs un vilcienu sarakstos.

[[2002]].—[[2003]]. gadā šajā vietā tika veikta jauna izmaiņas punkta izbūve. Izmaiņas punkts tika nodots ekspluatācijā {{dat|2003|08|22}}.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/sites/default/files/2002_LAT.pdf Valsts A/S Latvijas dzelzceļš / 2002. gada pārskats]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/sites/default/files/2003_LAT.pdf Valsts A/S &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; gada pārskats 2003]&lt;/ref&gt;

Mūsdienās Asotē pasažieru vilcieni nepietur.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Kūku pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>3go38j1bs8d10zc5b6qv1k7j4eizr5k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Muldakmens (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123062</id>
    <revision>
      <id>3666409</id>
      <parentid>3666026</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:03:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4916" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa ceļa posteni|Muldakmens (nozīmju atdalīšana)|Muldakmens}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Muldakmens
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Muldakmens pietura 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Muldakmens pietura 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1972
| citi_nosaukumi      = ''845. km blokpostenis'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(no 1972. līdz [[1999]]. g.)&lt;/small&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 56.6311140 | latNS  = N
| longd = 25.2060145 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Koknese (stacija)|Koknese]] (16 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] (12 km) &lt;br /&gt; [[Jumprava (stacija)|Jumprava]] (16 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 78
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Muldakmens''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]] starp [[Skrīveri (stacija)|Skrīveru]] un [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukles]] stacijām. Pietura atrodas pie autoceļa pārbrauktuves, kurš ved no [[Autoceļš A6 (Latvija)|Daugavpils šosejas]] uz [[Papardes (ciems)|Papardēm]]. Pieturā ir paaugstinātie peroni, kuru garums atbilst elektrovilcienu pirmajiem 4 vagoniem, bet nav nojumes pasažieriem. Muldakmens pieturā apstājas elektrovilcieni, kuri kursē maršrutā Rīga-Aizkraukle (izņemot vienu rīta un vakara vilcienu uz Rīgu un pēdējo vakara reisu uz Aizkraukli).

No 2019. gada decembra tiks samazināts pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Muldakmens pieturā.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pieturas punktā nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt; 

== Vēsture ==
Vilcienu kustības sarakstos pietura «845. kilometra blokpostenis» parādījās [[1972]]. gadā.&lt;ref name=&quot;altbergs&quot;&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 32. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Pietura atradās blakus ceļa postenim, kur notika pāreja no viensliežu posma uz divsliežu. Postenis apkalpoja šo pārmiju (pārmija №2A) un darbojās Aizkraukles stacijas vadībā (šeit atradās Aizkraukles stacijas ieejas luksofors). [[1999]]. gadā pieturu nosauca tuvumā esošā [[Meļķitāru muldakmens]] vārdā, kas atrodas aptuveni 3 km uz [[ziemeļi]]em no ceļa posteņa.&lt;ref name=&quot;altbergs&quot; /&gt;

[[2012]]. gadā, sakarā ar otrā sliežu ceļa izbūvi iecirknī [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]]—[[Krustpils (stacija)|Krustpils]], ceļa posteņa perons tika pārcelts aptuveni 500 m Rīgas virzienā (pagaidu perons).&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/photolines/station/1673 Muldakmens pieturas fotogrāfijas] {{krieviski}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tika uzbūvēti jauni, paaugstināti peroni nedaudz tālāk aiz pārbrauktuves Aizkraukles virzienā.

[[2014]]. gada jūlijā, pieslēdzot jaunuzbūvēto posma Skrīveri—Muldakmens otro ceļu posma Muldakmens—Aizkraukle ceļam, posteņa pārmija tika likvidēta un tas tika pārveidots par pieturas punktu.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Muldakmens pietura, pienāk vilciens uz Rīgu.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Muldakmens pietura 2016. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Muldakmenī 3.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Krustpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Muldakmenī 4.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Muldakmens pietura.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Muldakmens pieturas punkta plāksnīte 2010. gadā.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Muldakmens 01.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Muldakmens pieturas atrašanās vieta rekonstrukcijas laikā 2013. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Muldakmens 02.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Skats Aizkraukles virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Muldakmens 03.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Perons un informācijas dēlis&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;
 
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Aizkraukles pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>sq4uohwowf6pv5jktux0guauz8emitc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skrīveri (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123064</id>
    <revision>
      <id>3666301</id>
      <parentid>3666025</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:30:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3980" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Skrīveri (nozīmju atdalīšana)|Skrīveri}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Skrīveri
| tips                = stacija
| attēls              = File:Skrīveru stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Skrīveru stacija 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = {{val-de|Römershof}}
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 1 malas, 1 salas
| sliežu_ceļi         = 4
| adrese              = 
| latd  = 56.6473936 | latNS  = N
| longd = 25.1225270 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] (10 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Jumprava (stacija)|Jumprava]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Kaibala (stacija)|Kaibala]] (16 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 72
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Skrīveri''' ir dzelzceļa stacija [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|līnijā Rīga—Daugavpils]], kas atrodas [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagastā]], [[Skrīveri|Skrīveros]]. Mūsdienās stacijā ir 4 sliežu ceļi, divi no tiem ir elektrificēti. Stacijā pietur vilcieni maršrutos Rīga—Aizkraukle, Rīga—Krustpils, Rīga—Daugavpils, Rīga—Zilupe u.c. virzienos. Stacijā bija 2 peroni, viens no tiem nojaukts 2017. gadā, lai sāktu rekonstrukcijas darbus, taču jauns perons tika uzbūvēts tikai 2019. gadā. 

2014. gadā pabeigta otrā sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri—Krustpils.

Skrīveri ir D biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Staciju uzbūvēja līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] būvniecību 1861. gadā. Sākotnēji tā saucās '''Rēmershofa''' ({{val|de|Römershof}}).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 &quot;Latvijas dzelzceļš&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Jau 1894. gadā šeit bija stacijas ēka, pasažieru nojume, divi [[perons|peroni]], preču šķūnis un [[rampa]], dzīvojamā ēka, [[lokomotīvju depo]], ar tvaika [[sūknis|sūkni]] aprīkots [[ūdenstornis]], divas pelnu bedres, tualete un aka. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā stacijas ēka gāja bojā, bet 1923. gadā tās vietā pēc arhitekta [[Jānis Neija|Jāņa Neijas]] projekta uzcēla jaunu stacijas ēku, daļēji atjaunojot arī kādreiz tik plašo saimniecību. [[Otrais pasaules karš]] stacijas ēku atkal nopostīja, tagadējā ēka uzbūvēta 1951. gadā.

&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Dzelzceļa stacija Skrīveri 1926. gadā.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa stacija 1926. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Skrīveri_1930.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Skrīveru stacijas ēka 1930. gados&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Skrīveru dzelzceļa stacija 2006-08-27.jpg|Skrīveru stacija 2006. gadā
File:Sliežu ceļi Skrīveros 3.jpg|Sliežu ceļi Krustpils virzienā
File:Sliežu ceļi Skrīveros 4.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
Attēls:Skrīveru stacija 1.jpg|Skrīveru stacija
Attēls:Skrīveru stacija 2.jpg|Skrīveru stacija
Attēls:Skrīveru stacija 3.jpg|Skrīveru stacija
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

{{DEFAULTSORT:Skriveri (stacija)}}

[[Kategorija:Skrīveri]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>j8hoezkwupvet4r7k97lhcqg9jpil6h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielvārde (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123115</id>
    <revision>
      <id>3666298</id>
      <parentid>3665345</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:26:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4088" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|staciju|Lielvārde (nozīmju atdalīšana)|Lielvārde}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Lielvārde
| tips                = stacija
| attēls              = File:Lielvārdes stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Lielvārdes stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = Ringmundhofa (''Ringmundshof''), Rembate
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 4, neskaitot atzarus un strupceļus
| adrese              = Ausekļa iela 1, Lielvārde,&lt;br /&gt;Ogres novads, LV-5070
| latd  = 56.7220364 | latNS  = N
| longd = 24.8083923 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Ogre (stacija)|Ogre]] (17 km) &lt;br /&gt; [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] (21 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Kaibala (stacija)|Kaibala]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Ķegums (stacija)|Ķegums]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Jumprava (stacija)|Jumprava]] (11 km) &lt;br /&gt; [[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 51
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Lielvārde''' ir [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] starpstacija, kas atrodas [[Vidzeme]]s pilsētā [[Lielvārde|Lielvārdē]].

Stacija ir galapunkts vilcienu maršutam Rīga—Lielvārde, kā arī tajā pietur elektrovilcieni Rīga—Aizkraukle un maršrutu Rīga—Daugavpils, Rīga—Krustpils, Rīga—Madona, Rīga—Gulbene, Rīga—Zilupe dīzeļvilcieni. Posmā no Lielvārdes līdz Rīgai vairākos dīzeļvilcienos noteikta papildu piemaksa par ātrumu. Stacijā darbojas biļešu kase.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt; 

== Vēsture ==
Staciju uzcēla līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] būvniecību 1861. gadā.
Sākotnēji tās nosaukums bija '''Ringmundhofa''' ({{val|de|Ringmundshof}}), tāpat kā tuvējai [[Rembates muiža]]i.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 &quot;Latvijas dzelzceļš&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā stacija stipri cieta un pēc kara tās ēka vairs nebija atjaunojama. Tās vietā 1922. gadā pēc Arnolda Lamzes projekta izbūvēja jaunu stacijas ēku ar nosaukumu '''Rembate''', kas bija viena no pirmajām jaunbūvētajām stacijas ēkām neatkarīgajā Latvijas valstī. 1926. gadā staciju pārdēvēja par '''Lielvārdi'''. [[Otrais pasaules karš]] atkal atnesa lielus postījumus stacijai. Atjaunot staciju nebija iespējams, tāpēc 1950. gadā uzbūvēja jaunu stacijas celtni. Šī stacijas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām.

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Lielvārdes stacija 1.JPG|Lielvārdes stacijas ēka 2012. gadā
File:Sliežu ceļi Lielvārdē 4.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Lielvārdē 3.jpg|Sliežu ceļi Krustpils virzienā
Attēls:Lielvārdes stacija.jpg|Lielvārdes stacija
Attēls:Lielvārdes stacija 5.jpg|Lielvārdes stacija
Attēls:Lielvārdes stacija 3.jpg|Lielvārdes stacija
Attēls:Lielvārdes stacija 2.jpg|Lielvārdes stacija
Attēls:Lielvārdes stacija 4.jpg|Lielvārdes stacija
Attēls:Lielvārdes stacija 6.jpg|Lielvārdes stacija
Attēls:Lielvārdes stacija 7.jpg|Lielvārdes stacija
Attēls:Lielvārdes stacija 8.jpg|Lielvārdes stacija
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Vēsture]
* [http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/?selected_from=9513&amp;selected_to=9578&amp;date=today Pasažieru vilcienu saraksts]

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Lielvārde]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>a0lker9d66do6e9p8lwdiyzs4vl37tf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ebreju vēsture Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>125489</id>
    <revision>
      <id>3666112</id>
      <parentid>3640944</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:25:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad (2), 1940. gada Latvijas okupācija → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30400" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
'''Ebreju vēsture Latvijā''' apkopo svarīgākos [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] kopienas vēstures posmus no [[Livonijas konfederācija]]s laikiem 16. gadsimtā līdz neatkarīgās Latvijas valsts izveidei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2010|09|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}&lt;/ref&gt;

== Livonijas periods ==
[[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa mestrs]] Zigfrīds fon Feihtvangens 1306. vai 1309. gadā aizliedza ebrejiem ieceļot [[Livonija|Livonijā]], kas netieši norāda, ka ebreji radīja konkurenci vācu tirgotājiem. Sekojošajos pāris gadsimtos ebreji Livonijas teritorijā visticamāk ieradās kā citu valstu un pilsētu pilnvaroti tirgotāji, taču uz ilgstošu dzīvi neapmetās.

Pēc [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem [[Sigismunds II Augusts]] garantēja Livonijas autonomiju, tādēļ, atšķirībā no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], ebrejiem netika ļauts tirgoties, vākt nodokļus un iekasēt muitas nodevas [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s teritorijā.
[[Rīgas brīvpilsēta]], 1582. gadā padodoties Polijas-Lietuvas valdniekam [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]], ieguva tiesības pati regulēt ebreju uzturēšanās atļaujas. Tā Rīgā uzturējās vācu ebreju ārsts K. Fīdlers, kas vēlāk kļuva par [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Boriss Godunovs|Borisa]] ārstu Maskavā. Šīs privilēģijas saglabājās arī pēc 1621. gada, kad Rīga kļuva par [[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētu.

== Sadalītajā Latvijā ==

=== Piltenes apgabalā ===
[[Kurzeme]]s [[bīskaps]] [[Johans IV fon Minhauzens]] Livonijas sabrukuma periodā aicināja ebreju tirgotājus apmesties [[Piltene|Piltenē]], lai tie veicinātu viņa pārvaldīto teritoriju ekonomisko attīstību. Pirmā Piltenes un visas Latvijas ebreju kopiena tika nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss|Magnusa]] pārvaldē. 1585. gadā Stefans Batorijs savā kontrolē pārņēma arī Piltenes apgabalu un tajā dzīvojošajiem ebrejiem dod plašas tiesības, kas saglabājās līdz pat 1717. gadam, kad pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām, teritorijas pārvaldē tika veiktas izmaiņas.

Paralēli, Lejaskurzemē, kas nodota Polijas-Lietuvas vasaļa [[Brandenburga]]s kūrfirsta pārvaldē, sāk ieceļot ebreji no netālās [[Prūsijas hercogiste]]s un izveidojās [[Aizpute]]s ebreju kopiena. Ebreju tirgotāji [[Liepāja]]s apkārtnē iepirka dzintaru, ko tālāk pārdeva Prūsijā. Šie, no rietumiem nākošie ebreji pārsvarā runājā vāciski un [[Jidišs|jidišā]].
[[Attēls:Polish Jew trader by Brotze.jpg|thumb|150px|Polijas ebrejs Rīgā. Broces zīmējums.]]

=== Kurzemes un Zemgales hercogistē ===
Nostabilizējoties [[Kurzemes hercogiste]]i, ebreji sāk apmesties Jelgavā, un pārējā hercogistes teritorijā. Viņi ir veiksmīgi tirdzniecības starpnieki starp poļu un zviedru pakļautībā esošajām Latvijas daļām. Kurzemes hercogi vēlējās nostiprināt savu neatkarību, tāpēc viņiem bija nepieciešami ekonomiski akīvi iedzīvotāji.

Ebreju ienākšanu sevišķi stimulēja [[Jēkabs Ketlers|hercogs Jēkabs]], kurš uzticēja viņiem muitnieku pienākumus un nodokļu ievākšanu. Ebrejs Zaharijs Daniels pat tika iecelts par Liepājas jūrmalas zonas fogtu (pārvaldnieku), uzdodot viņam tur kārtot visas hercoga īpašumu tirdzniecības lietas. (...) Jēkaba pēcnācējs hercogs [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] jau atļāva savas kases labā vietējiem ebrejiem veikt liela mēroga finansu operācijas, organizēt spirta ražošanu un naudas maiņu Jelgavā, kur pulcējās tirgotāji no dažādām valstīm. Arī muitas dienestu viņš gandrīz pilnīgi nodeva ebreju muitniekiem. Tā ievērojami palielinājās hercoga ienākumi, un daļa no tiem tika ieguldīta manufaktūru un ostu celtniecībā, kuģu būvē, kā arī galma greznības spodrināšanā.

Šādi ebreju panākumi izsauca vietējās vācu muižniecības elites protestus. 1648., 1688. un 1698. gadā [[Kurzemes landtāgs]] hercogiem pieprasīja ebrejus izraidīt. Hercogi bija spiesti ievērot kompromisa kursu, ierobežojot ebrejus, taču tos neizraidot. Jelgavā tiem bija ļauts dzīvot tikai ''Judengasse'' (tagad Dobeles iela). Jaunu [[sinagoga|sinagogu]] celtniecība un ebreju kapsētu izveidošana tika aizliegta, tāpēc ebreji savus mirušos spiesti vest uz Lietuvu. 18. gs. beigās Jelgavas ebreji tomēr ieguva atļauju uzcelt sinagogu un ierīkot kapus.

Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] epidēmijas hercogs [[Ferdinands Ketlers]] 1714. gadā pavēlēja ebrejus padzīt no hercogistes, bet no tiem, kuri izvairījās pildīt šo pavēli, iekasēt vienu [[dālderis|dalderi]] par katru uzturēšanās dienu. Bagātākie palika, samaksājot uzreiz 400 tāleru par visu gadu, bet muižniekiem ebreju parādniekiem lika šo parādu pakāpeniski atmaksāt valstij kā soda naudu par ebreju palikšanu uz viņu zemes. Tā ebreju izraidīšanas kampaņa pārvērtās par uzturēšanās nodokļa maksāšanas procedūru.

Hercogs [[Ernests Johans Bīrons]] centās modernizēt savu valsti, pielāgojoties Eiropas apgaismības laika absolūtismam. Par savu galveno padomnieku hercogs izvēlējās finansistu ebreju [[Levijs Lipmans|Leviju Lipmanu]], kurš sagādāja Kurzemei kredītus no ārvalstīm, veicināja ebreju uzņēmēju un amatnieku ieceļošanu no vācu zemēm. Ieradās skārdnieki, galdnieki, stiklotāji, jumiķi, mēbeļu izgatavotāji un izgreznotāji, juvelieri. Šie amatnieki un meistari piedalījās arī [[Jelgavas pils]] un [[Rundāles pils]] celtniecībā, bet hercoga [[Pēteris Bīrons|Pētera Bīrona]] valdīšanas laikā [[Pētera akadēmija]]s būvē. 18. gadsimtā Kurzemes hercogistē ieceļoja arī daudz izglītotu ebreju, skolotāju, ārstu, juristu u.c., kuri bija mācījušies un studējuši Vācijas ģimnāzijās un augstskolās. Viņi bija integrējušies vācu sabiedrībā, taču saglabāja savu reliģisko pārliecību un jūdaistiskās tradīcijas. Jelgavā 18. gadsimta beigās dzīvoja Vācijas ebreju emancipatora izcilā filozofa [[Mozess Mendelsons|Mozesa Mendelsona]] līdzgaitnieks medicīnas un filozofijas doktors [[Markuss Heress]]. Jelgavā darbojās vāciska ebreju skola, kas mācīja bērnus ebreju apgaismības [[haskala]]s ideju garā. 18. gadsimta beigās Kurzemē un Zemgalē pastāvīgi dzīvoja ap 9 tūkstošiem ebreju.

=== Latgalē ===
Pirmie ebreji Latgalē apmetās kā bēgļi no [[Ivans Bargais|Ivana IV]] karaspēka sirojumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā un apmetās [[Krāslava]]s apkārtnē. Polijas-Lietuvas ūnijai 17. gs. zaudējot lielas [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s teritorijas Maskavas caram un [[Bohdans Zinovijs Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] kazaku dumpiniekiem, daudzi ebreji bēga no kazakiem, kas pret poļiem un ebrejiem bija uzsākuši asiņainu slaktiņu.

17. gs beigās [[Inflantijas vaivadija|poļu Latgalē]] dzīvoja kādi divi tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. Krāslavā un [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidojās ebreju kopienas, kas runāja poliskā jidišā un kuru reliģiskā virsvadība bija [[Viļņa]]s [[rabīns|rabīni]]. Zināms, ka no 1766. gada Latgalē dzīvojošiem 3 tūkstošiem ebreju lielākā daļa bija amatnieki un sīktirgotāji-pauninieki. Uzņēmīgākie uzturēja viesu namus un krogus, paši izgatavoja degvīnu un alu.

=== Zviedru Vidzemē ===
17. gadsimtā Rīgā regulāri tirgojās ebreju tirgotāji no [[Prūsijas hercogiste|Prūsija]]s, [[Brandenburga]]s un [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]]. 1638. gadā [[Rīgas rāte]] noteica šiem viesiem konkrētu apmešanās vietu tagadējās [[Latgales priekšpilsēta]]s teritorijā aiz pilsētas mūriem un vaļņiem, ko dēvēja par ''Judenherberge'', kur rāte tajā pašā gadā atļāva Heinriham Rozenam uzcelt vairākas viesnīcas, kas nodega Lielā Ziemeļu kara laikā.

== Krievijas impērijas periodā ==
Rīga un Vidzeme 1721. gadā tika iekļauta Krievijas impērijā. Palikuši dzīvi pēc [[Rīgas aplenkums|Rīgas aplenkuma]], bada un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]], viņi pēc krievu komandanta rīkojuma tika padzīti no pilsētas. Kad rāte viņiem tomēr drīz atļāva atgriezties, šie cilvēki dedzīgi piedalījās Rīgas atjaunošanā. 1727. gadā Krievijas ķeizariene [[Katrīna I]] izdeva ukazu par viņu izraidīšanu, taču rāte, izmantojot [[Pēteris I|Pētera I]] dotās privilēģijas, padzina tikai iebraucējus no Polijas-Lietuvas, atļaujot palikt vācu ebrejiem, gan iesakot pāriet kristietībā un pārvācoties. Ķeizariene [[Elizabete Petrovna]] aizliedza Rīgā ienākt arī ārzemju tirgotājiem ebrejiem no Rietumeiropas.

Ķeizariene [[Katrīna II]] 1764. gadā daļēji atcēla aizliegumus pret ebrejiem. 1766. gadā [[Baltijas ģenerālgubernators]] [[Džordžs Brauns]] izdeva īpašus 14 punktu noteikumus par ebreju atrašanos Rīgas pilsētā, kas ebrejiem atļāva ierasties un 6 nedēļas tirdzniecības nolūkā dzīvot Rīgā tiem norādītā rajonā tagadējo Maskavas un Dzirnavu ielu krustojumā [[Latgales priekšpilsēta]]s teritorijā. 1767. gadā turpat atļāva ierīkot arī pirmo [[Rīgas sinagogas|ebreju lūgšanu namu]]. Rīgas aptieķnieks [[Ābrams Kunce]] radīja alkoholisku dzērienu, kas vēlāk guva [[Rīgas balzams|Rīgas balzama]] nosaukumu.
Pēc [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]] pievienošanas [[Vidzemes guberņa]]i 1785. gadā Katrīna II izsludināja dekrētu, kas deva bijušajiem Kurzemes ebrejiem kā Slokas pilsoņiem pastāvīgi tirgoties Rīgā. Tā ap 400 ebreju tirgotāju ieguva pilsētas pagaidu iedzīvotāju statusu. 1829. gadā Rīgā izveidoja medicīniskās aprūpes un slimo kopšanas biedrību ''Bikur Holim''.

Pēc Latgales pievienošanas [[Krievijas impērija]]i 1772. gadā Latgales ebreju stāvokli zināmā mērā noteica viņu tiesiskais sadalījums divās kārtās — tirgotājos un sīkpilsoņos. 18. gadsimta beigās apmēram puse Latgales pilsētiņu iedzīvotāju bija ebreji, bet Daugavpilī no 2200 pilsētniekiem 1373 jeb vairāk nekā 60% bija ebreji. Ķeizaru [[Aleksandrs I|Aleksandra I]] un [[Nikolajs I|Nikolaja I]] valdīšanas gados (1801—1855) Krievijas impērijas valdība centās īstenot tā saucamo &quot;ebreju pārveidošanu&quot;. Latgales ebrejiem ([[kahali]]em) uzlika lielākus nodokļus, ebreji drīkstēja mainīt dzīvesvietu tikai ar varas iestāžu atļauju, daudzus ebreju zēnus no 12 gadu vecuma iesauca kareivju sagatavošanas bataljonos, kur viņus centās pievērst [[pareizticība]]i. Latgalē 19. gadsimta pirmajā pusē ebreju skaits 1850. gadā sasniedza 11 tūkstošus.
[[Attēls:Rīgas lielā horālā sinagoga.jpg|thumb|300px|[[Rīgas Horālā sinagoga|Rīgas lielā horālā sinagoga]] pirms Pirmā pasaules kara.]]

Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai 1795. gadā izveidotajā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] pēc 1834. gada [[dvēseļu revīzijas]] datiem kā ebreji bija uzskaitīti 11 150 iedzīvotāji, vairumā amatnieki, sīktirgotāji un vīndeģi muižu spirta brūžos.&lt;ref name=&quot;Bienenstamm1841&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm|title=Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten — S. 67|url=http://books.google.com/books?id=w5RKAAAAcAAJ|accessdate=12 December 2012|year=1841|publisher=G. A. Reyher}}&lt;/ref&gt;
Kurzemes guberņas ebrejus pārveidošanas politika skāra mazāk. 1835. gadā stājās spēkā nolikums, kas piešķīra vietējiem ebrejiem pasi, bieži dodot jaunu vācisku uzvārdu, bet aizliedza ieceļošanu no Polijas un Lietuvas guberņām. Kurzemes guberņā 19. gadsimta vidū dzīvoja 23 tūkstoši ebreju, pie kam tajā laikā notika ap 2500 ebreju izceļošana uz [[Osmaņu impērija]]i atkarotajiem t.s. Jaunkrievijas apgabaliem (tagadējā [[Odesa]]s, [[Hersona]]s u.c. [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes pilsētu apkārtni), lai tur veicinātu ebreju nodarbošanos ar lauksaimniecību. Ebreju izceļošana pēc 1835. gada ierosināja latviešu zemnieku &quot;Siltās zemes kustību&quot; un masveida [[Latvijas pareizticīgo baznīca|pāreju pareizticībā]] Vidzemes guberņā.

1841. gada 17. decembrī Krievijas Senāts izdeva noteikumus par Rīgas ebreju pāreju pastāvīgu iedzīvotāju statusā, bet bez pilsoņu tiesībām. 1840. gadā Rīgā atvēra valsts finansētu ebreju laicīgo skolu, ko vadīja no Vācijas atbraukušais [[Maksis Lilientāls]], 1851. gadā Rīgā pirmoreiz tika atļauta sinagogas celtniecība.
 
Pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa]] atklāšanas Latvijā ieceļoja daudzi tūkstoši ebreju no Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Ja Rīgā 1867. gadā pastāvīgi dzīvoja 5 254 ebreji jeb 5,1% no pilsētas iedzīvotājiem, 1881. gadā jau 14 222 jeb 8,4%. Rīgas ebreju lielākā daļa sabiedriskā dzīvē lietoja vācu valodu, bet ap 6 tūkstošiem arī savā ģimenē galvenokārt runāja vāciski.

Kurzemes guberņā 1881. gadā dzīvoja 47 671 ebrejs jeb 8,2 % no iedzīvotājiem, pie kam [[Jaunjelgavas vēsture#Jaunjelgavas ebreji|Jaunjelgavas ebreji]] bija 69,5%, [[Bauskas ebreji]] 59,4%, bet [[Tukums|Tukuma]] 46,5% no visiem iedzīvotājiem. Jaunie ebreju ieceļotāji tur galvenokārt runāja [[jidišs|jidiša]] un poļu valodā. Jelgavā un Liepājā ebreji joprojām runāja vācu valodā. Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanas Latgales ebreji pakāpeniski pārgāja uz krievu valodu, taču savā starpā, ģimenē turpināja lietot jidišu, saglabāja arī savu jidiša kultūru. Daugavpilī 19. gadsimta beigās ebreji veidoja 46%, Rēzeknē 54%, bet Ludzā 54,5% visu iedzīvotāju.

Pēc ķeizara [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] nogalināšanas 1881. gada pavasarī Krievijas impērijā uzbangoja politisks un ekonomisks [[antisemītisms]], dienvidu guberņās notika ebreju grautiņi. 1882. gada 3. maijā ķeizars [[Aleksandrs III]] izsludināja ebreju dzīves pagaidu noteikumus, kas bija spēkā līdz 1917. gada februārim. Bēgot no pogromiem, Latvijā ieradās ap 20 tūkstošiem ebreju bēgļu no Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas. Latviešu un vācbaltiešu iedzīvotāju vairākumam pret bēgļiem bija iecietīga attieksme.
1890. gados sākās Latvijas ebreju izceļošana uz [[Palestīna|Palestīnu]], kur piedalījās Haderas ebreju apmetnes ierīkošanā. Daugavpilī un Rīgā izveidojās Ebreju sociāldemokrātiskās savienības &quot;Bunda&quot; vietējās organizācijas.

Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 142 315 ebreji jeb 7,4% no visiem iedzīvotājiem (Latgalē 63 851, Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā 51 169, Rīgā un Vidzemē 27 295). Nabadzīgo ebreju vidū arvien spēcīgāk izplatījās sociālisma idejas. 1904. gada rudenī [[LSDSP vēsture|Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] Rīgas komiteja un [[Bunds (partija)|Bunda Rīgas komiteja]] noslēdza sadarbības līgumu un nodibināja koordinējošo Rīgas Federatīvo komiteju. [[1905. gada revolūcija Latvijā]] sākās ar 1905. gada 13. (26.) janvāra LSDSP un Bunds kopīgi organizēto [[vispārējs streiks|vispārējo streiku]] un masu demonstrāciju Daugavmalā.
Pēc revolūcijas apspiešanas 1907.—1914. gadā Latvijā atkal ieceļoja daudz ebreju strādnieku no Lietuvas un Polijas un ebreju kopskaits 1914. gadā sasniedza 190 tūkstošus, no kuriem ap 20 tūkstošiem skaitījās īslaicīgi iebraucēji vai arī dzīvoja bez atļaujas.
Pirmā pasaules kara sākumā, kad Vācijas armija 1915. gadā ielauzās Lietuvā, ebrejus apvainoja spiegošanā Vācijas labā. Krievu armijas virspavēlnieks lielkņazs [[Nikolajs Nikolajevičs]] 1915. gada 17. (30.) aprīlī izdeva pavēli par Lietuvas un Kurzemes ebreju deportāciju uz Iekškrieviju 24 stundu laikā, brīdinot viņus par to tikai divas dienas iepriekš. Lopu vagonos no Kurzemes guberņas aizveda ap 40 tūkstošiem ebreju, deportētos nometināja [[Poltava]]s, [[Dņipro|Jekaterinoslavas]], [[Vladimira]]s un [[Voroņeža]]s guberņās.

== Neatkarīgajā Latvijā ==
[[Attēls:M.Dubins.JPG|right|180px|thumb|Politiķis [[Mordehajs Dubins]].]]
1919. gada 8. decembrī izdotie izglītības likumi noteica, ka minoritātēm ir tiesības organizēt savas nacionālās skolas un pašām pārvaldīt tās, t.i., īstenot savu izglītības autonomiju.
No 1919. gada augusta [[Tautas padome|Tautas padomē]] darbojās 14 ebreju partiju un organizāciju pārstāvji ([[Mordehajs Dubins]], [[Leibs Fišmanis]], [[Jūdels Markss]], [[Filips Lackis]], [[Zamuels Henkins]], [[Jēkabs Landaus]] u.c.). Atbilstoši jaunajam pilsonības likumam par Latvijas pilsoņiem kļuva ap 77% Latvijā dzīvojošo ebreju, kas varēja pierādīt, ka bija šeit dzīvojuši līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gada 1. augustā.
1928. gada 11. novembrī [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Rīgas Ebreju klubā]] [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 6 nodibināja “Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrību”, kurā sākumā reģistrējās ap 200 cilvēku. Biedrības pirmais valdes priekšsēdētājs bija Ābrams Margolis, vēlāk Mihails Eljašovs, vietnieks Maksims Krāmers, valdes locekļi – Ichaks Vaispaps, Jēkabs Fains, Meiers Blumenaus un Leiba Models. Nodibināja arī biedrības Liepājas un Daugavpils nodaļas, 1930. gada janvārī biedru skaits sasniedza 289 cilvēkus, bet 1931. gada sākumā biedrībā bija 596 biedri (325 – Rīgā, 210 – Liepājā, 23 – Daugavpilī un 38 – citās Latvijas vietās), un biedrības valde bija reģistrējusi arī 212 Latvijas brīvības cīņu dalībniekus, kuri biedrībā nebija iestājušies.&lt;ref name=&quot;Jēkabsons&quot;&gt;[https://www.academia.edu/27525839/Aizmirstie_karav%C4%ABri_ebreji_Latvijas_armij%C4%81_1918_1940_gad%C4%81_Forgotten_soldiers_Jews_in_the_Army_of_Latvia_1918_1940_R%C4%ABga_2013 Aizmirstie karavīri — ebreji Latvijas armijā 1918.-1940. gados] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]], Rīgā: 2013. — 43 lpp.&lt;/ref&gt;

1923.-1936. gadā ap 4500 Latvijas ebreju pārcēlās uz dzīvi Palestīnā, 2207 ebreji emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], vairāki simti izceļoja uz [[Padomju Savienība|PSRS]]. Kad 1927. gadā Maskavā arestēja hasīdisma ''Habada'' kustības galvu [[Josifs Ichaks Šneersons|Josifu Ichaku Šneersonu]] (''Schneersohn''), Latvijas valdība deva Šneersonam patvērumu un Latvijas pilsonību. 1930. gadu otrajā pusē Latvijā iebrauca vairāk nekā tūkstots ebreju bēgļu no nacistiskās Vācijas un tās okupētās Austrijas un Čehoslovākijas, ebreju skaits Latvijā pārsniedza 95 tūkstošus. Savukārt Rīgas ebreju skaits no 1920. līdz 1935. gadam palielinājās no 24 līdz 44 tūkstošiem cilvēku, veidojot 11% no tās iedzīvotājiem. Tā 1937./1938. gada sezonā Nacionālās operas orķestri diriģēja bijušais Vācijas Valsts operas Berlīnē galvenais diriģents [[Leo Blehs]], Latvijā uz dzīvi apmetās &quot;Pasaules ebreju vēstures&quot; autors [[Šimons Dubnovs]].
1930. gadā 45,8% Latvijas ebreju skolu skolēnu mācījās jidiša, 36,1% ivrita, 13,1% vācu un 5,1% krievu valodā. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] likvidēja ebreju skolu pārvaldes autonomiju un noteica, ka ebreju skolās mācībām jābūt vienīgi latviešu un ebreju valodās.
1936. gadā vairāk nekā puse no Latvijas ebrejiem prata trīs vai četras valodas. 1930. gadā 62,5% Latvijas ebreju prata runāt latviski (Jelgavā 90,5%, Liepājā 88,4%, Rīgā 68,9%, Daugavpilī 18,6%).

1937. gada 27. septembrī [[Tautu Savienība]]s Latvijas pārstāvis [[Ludvigs Sēja]] Ženēvā oficiāli apliecināja, ka Latvijā nav ebreju jautājuma un ka &quot;latviešu tauta ar lielām simpātijām vēro ebreju tautas centienus atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē Palestīnā&quot;.
Daļa kreisi noskaņoto ebreju ar prieku apsveica Sarkanās armijas kontingenta ierašanos Latvijas teritorijā 1939. gada oktobrī un 1940. gada 17. jūnijā sagaidīja [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas karaspēku]] kā draugus un glābējus.

== Okupētajā Latvijā ==
[[Attēls:LiepajaLatvia1941.jpg|300px|thumb|right|Latviešu pašaizsardzības vienības dalībnieki 1941. gada 15. decembrī pludmalē netālu no [[Liepāja]]s nošaušanai sapulcē ebreju sievietes]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-N1212-319, Riga, Juden müssen aus dem Fahrdamm gehen..jpg|300px|thumb|right|1942. gadā ar [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigznēm]] uz [[apģērbs|apģērba]] atzīmēti ebreji ejam pa [[Rīga]]s ielas brauktuvi (iet pa ietvi ebrejiem bija aizliegts)]]
Padomju varas iestādes līdz 1941. gada pavasarim slēdza visas cionistu, konservatīvo un reliģisko ebreju biedrības, klubus un mācības iestādes, kā pēdējās slēdza Ebreju kultūras biedrību un ''Bikur Holim'' biedrību. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem vadīja no PSRS atsūtītais LPSR iekšlietu komisāra vietnieks, no 1941. gada aprīļa LPSR valsts drošības komisārs ebrejs [[Semjons Šustins]]. Zināms, ka [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā uz Krieviju izsūtīja 1212 Latvijas ebreju. Vīriešus ieslodzīja [[Usoļlags|Soļikamskas]], [[Vjatlags|Vjatkas]] un [[Vorkutlags|Vorkutas]] soda nometnēs, viņu sievas un bērnus nometināja vairākos [[Sibīrija]]s ciemos. Izsūtījumā bojā gāja Latvijas ebreju politiķi [[Pauls Mincs]], N. Maizels, I. Rabinovičs, vēlāk [[Mordehajs Dubins]] u.c.

Pēc tam, kad nacistiskā Vācija okupēja Latviju, uz PSRS izdevās evakuēties tikai apmēram 15 tūkstošiem Latvijas ebreju, vairāk nekā 75 tūkstoši nokļuva nacistu varā. Jau 1941. gada jūlijā ap 4 tūkstoši Rīgas ebreju nogalināja [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] un [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] ierīkoja [[Rīgas geto]], kur līdz 1941. gada 25. oktobrim nometināja vairāk nekā 29 tūkstošus ebreju. 1941. gada jūlija beigās [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]] izveidoja [[Daugavpils]] geto, kur nometināja ap 15 tūkstošiem Latgales ebreju. 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nošāva lielāko daļu Rīgas geto ieslodzīto ebreju, kas vēsturē pazīstama kā [[Rumbulas traģēdija]]. Kurzemes ebrejus nogalināja 1941. gada 15.—17. decembrī [[Šķēdes kāpas]] pie [[Liepāja]]s.
Pēc masu slepkavībām dzīvi palikušos Latvijas ebrejus 1943. gadā no geto pārveda uz koncentrācijas nometnēm Mežaparkā (''KZ Kaiserwald''), Strazdu muižā, Salaspilī un Dundagā. 1944. gadā ieslodzītos no Latvijas pārveda uz nometnēm Vācijā un Polijā, daudzi Latvijas ebreji 1943.—1945. gadā tika noindēti gāzes kamerās Auvices, Būhenvaldes un Treblinkas nometnēs, dzīvi palika tikai mazliet vairāk nekā tūkstotis no tur aizsūtītajiem Latvijas ebrejiem.

Pēc Rīgas ebreju kopienas muzeja datiem zināmi 220 ebreju slēpšanas gadījumi, kuros bija iesaistīti vairāk nekā 400 glābēju, ir noskaidroti 32 represēto &quot;žīdu glābēju&quot; vārdi, astoņi no viņiem gājuši bojā ieslodzījumā (Anna Alma Pole, Andrejs Graubiņš, Ditrihs Feinmans, Jānis Šusters, Gerhards Šusters, Kārlis un Žanis Pūķi, Ieva Dzene), citu 16 apcietināto glābēju likteni nav izdevies noskaidrot.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā atgriezās ap 14 tūkstošiem Latvijas ebreju, viņiem pievienojās daudzi ebreji no [[Padomju Savienība|PSRS]] republikām. Padomju totalitārais režīms rīkoja vairākas popitiskas kampaņas pret ebrejiem, tā 1949. gadā vairākus pazīstamus Latvijas ebrejus apcietināja par kosmopolītiskiem uzskatiem un to propagandēšanu, bet 1953. gada sākumā sakarā ar t.s. antisemītisko &quot;Ārstu-indētāju lietu&quot; (''Дело врачей-отравителей''). Cietumā ieslodzīja rakstnieku Maksi Šacu-Aņinu un citus ebreju pedagogus, ārstus un kultūras darbiniekus. Tikai 1962. gadā Rumbulā atļāva uzstādīt piemiņas plāksni ar uzrakstu latviešu, krievu un jidiša valodā &quot;Fašisma upuriem, 1941—1944&quot;. 1959. gadā Latvijā pastāvīgi dzīvoja ap 36,6 tūkstošiem ebreju, lielākā daļa no viņiem Rīgā (gandrīz 30 tūkstoši), veidojot ap 5% pilsētas iedzīvotāju.
Pēc [[Izraēla]]s uzvaras [[Sešu dienu karš|Sešu dienu karā]] 1967. gada jūnijā sākās spēcīgs ebreju nacionālās apziņas pacēlums, kam sekoja ebreju tiesību tālāki ierobežojumi un [[pārkrievošana]]s pastiprināšanās. 1968. gadā [[Iļja Ripss]] mēģināja sadedzināties pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], protestējot pret padomju invāziju Čehoslovākijā, Latvijas okupāciju un pret ebreju nacionālo centienu apspiešanu. Rīgā atradās viens no PSRS ebreju nacionālās atmodas kustības galvenajiem centriem, kam bija sakari ar Izraēlu un ebreju [[diaspora|diasporu]]. Laikā no 1968. līdz 1980. gadam no Latvijas uz Izraēlu un Rietumvalstīm izceļoja 13 153 ebreji jeb 35,8% Latvijas ebreju, kopumā līdz 1989. gadam no Latvijas izceļoja vairāk nekā 16 tūkstošu ebreju, no tiem 70% apmetās uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā. 1989. gadā Latvijā dzīvoja vairs tikai 22 900 ebreju jeb 0,9% no kopējā iedzīvotāju kopskaita, no viņiem vairs tikai 22,5% Latvijas ebreju par savu ģimenes valodu atzina jidišu. Tikai 27% Latvijā dzīvojošo ebreju prata runāt latviski.
Pazīstamākie Latvijas ebreji tajā laikā bija [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūta]] direktors [[Solomons Hillers]], ārsti [[Jūlijs Anšelēvičs]], [[Zeliks Čerfass]], [[Anatolijs Bļugers]], [[Maksis Beļeņkijs]], [[Eiženija Krupņikova]], vēsturnieki [[Joels Veinbergs]] un [[Pēteris Krupņikovs]], kinorežisors [[Hercs Franks]], režisori [[Arkādijs Kacs]] un [[Ādolfs Šapiro]], pianists [[Hermanis Brauns]], aktrise [[Jekaterina Bunčuka]], šahists [[Mihails Tāls]].

== Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā ==
[[Attēls:Museum &quot;Jews in Latvia&quot;.jpg|300px|thumb|right|[[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs „Ebreji Latvijā”]]]]
[[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] laikā arī Latvijas ebreji piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā. Latvijas Rakstnieku savienības un citu radošo apvienību plēnumā 1988. gada 1. jūnijā [[Mavriks Vulfsons]] atklāti kvalificēja padomju karaspēka ienākšanu Latvijā 1940. gada 17. jūnijā kā Latvijas varmācīgu okupāciju. Sabiedrisko kustību aktīvisti bija dizainers [[Herberts Dubins]], M. Šaca-Aņina meita juriste [[Ruta Marjaša]], uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs, kinokritiķis un žurnālists [[Ābrams Kleckins]] (Kļockins), vēsturnieks Marģers Vestermanis, fiziķis [[Boriss Cilēvičs]], žurnālists Zalmans Kacs u.c. Ļoti stipra šīs kustības iezīme bija tieksme nodibināt tiešus sakarus ar Izraēlu un atkal kļūt par pasaules ebrejības sastāvdaļu.
1988. gada vidū notika pirmās nelegālās apspriedes par Latvijas ebreju sabiedriskā centra dibināšanu notika Finansu ministrijas ēkā Smilšu ielā 1 un Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības namā Vaļņu ielā 32. 1988. gada oktobrī Skolas ielā 6 notika Latvijas ebreju 1. kongress, bet novembra beigās Latvijas ebreju 2. kongress, kurā oficiāli nodibināja Latvijas Ebreju kultūras biedrību (LEKB). 1989. gada 1. septembrī nodibināja Rīgas ebreju vidusskolu, kurā mācījās ap 500 skolēnu. Ebreju kopienas izveidojās arī Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Ludzā.
1990. gada sākumā Latvijas PSR Augstākajā Padomē ievēlēja M. Vulfsonu, I. Movelu un R. Marjašu, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu]]. Latvijas Republikas Augstākās Padome 1990. gada 19. septembrī pieņēma deklarāciju &quot;Par genocīda un antisemītisma nosodījumu un nepieļaujamību Latvijā&quot;, bet 1991. gada 29. augustā lēmumu &quot;Par attiecībām ar Izraēlu&quot;, kurā atzina Izraēlas valsti un vēlēšanos nodibināt diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Izraēlu. 1994. gada 14.-16. jūnijā Rīgā notika pasaules Ebreju kultūras memoriālā fonda kongress, Rīgā notika vairāki Latvijas ebreju kongresi (1994, 1997, 2001), starptautiskās konferences &quot;Ebreji mainīgā pasaulē&quot;. 1992. gadā atjaunoja slimnīcu ''Bikur Holim'', 1998. gada jūlijā nodibināja [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centru.
1995. gadā 45% Latvijas ebreju bija Latvijas pilsoņi, bet 2001. gadā jau 61%. Ja 1996. gadā 43% ebreju prata latviešu valodu, tad 2000. gadā jau vairāk nekā 68%.
Vienlaikus no 1989. līdz 2000. gadam uz Izraēlu repatriējās 12 624 Latvijas ebreji un viņu ģimenes locekļi. Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 10 376 ebreji, no viņiem Rīgā 8249, Daugavpilī 680, Jūrmalā 292, Rīgas rajonā 215, Liepājā 214, Jelgavā 142, Rēzeknē 107, Jēkabpils rajonā 79, Ventspilī 54, Ogres rajonā 51, Ludzas rajonā 41 ebrejs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/kurzeme/some-aspects-of-jewish-history-in-the-duchy-of-courland-1561-1795/ Some Aspects of Jewish history in the Duchy of Courland (1561—1795)]
* [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/kurzemes-and-zemgales-jews/ Kurzeme's and Zemgale's Jews]
* [http://www.referats.lv/index.php?action=show_referat&amp;itemid=5938 Ebreju dzīve Rīgas pilsētā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta beigām]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses]

[[Kategorija:Ebreji un Jūdaisms Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji| ]]
[[Kategorija:Ebreju vēsture]]</text>
      <sha1>7qtl3j74lapg8nfufs2rojmqxm8on30</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126583</id>
    <revision>
      <id>3666164</id>
      <parentid>3614019</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:14:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8949" xml:space="preserve">[[Attēls:Uniātu bazn.jpg|thumb|250px|Uniātu baznīca (Dievmātes Patvēruma baznīca) Jēkabpilī]]
[[Attēls:Uniātu bazn3.jpg|thumb|250px|Uniātu baznīca (Dievmātes Patvēruma baznīca) Jēkabpilī]]
{{coord|56|29|53|N|25|51|57|E|display=title|type:landmark}}
'''Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca''' (vēsturiski '''Jēkabpils uniātu baznīca''') ir viens no lielākajiem dievnamiem [[Jēkabpils]] pilsētā. Atrodas [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības ielā]] 167, netālu  no [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukuma]].&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;[http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jub/Default.aspx Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]  {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110710214028/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jub/default.aspx |date={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Baznīca ir [[valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]].&lt;ref&gt;{{VKPAIoa|6304|Uniātu baznīca}}&lt;/ref&gt; Baznīca tiek atjaunota par pareizticīgo draudzei saziedotajiem līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/lv/tic/iepazisti/kulturvesture-un-muzeji/sakralas-celtnes-un-arhitektura/vissvetas-dievmates-patveruma-pareizticigo-baznica-uniatu |title=Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca (Uniātu baznīca) {{!}} Jēkabpils.lv |access-date={{dat|2014|08|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161029020224/http://www.jekabpils.lv/lv/tic/iepazisti/kulturvesture-un-muzeji/sakralas-celtnes-un-arhitektura/vissvetas-dievmates-patveruma-pareizticigo-baznica-uniatu }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Krievu—poļu—zviedru kara]] (1600—1629) Latgalē un vēlāk arī Kurzemē aktīvi un ar vietējās varas atbalstu izvērsās katoļu misionāru darbība. Ap [[1728. gads|1728.]] gadu [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] sāka darbību no koka celtais baziliaņu Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu [[klosteris]]. Tas tika uzcelts, pateicoties [[baziliaņu ordenis|baziliaņu ordeņa]] līdzekļiem un grāfa Borha dāvinātajiem gruntsgabaliem. Klostera teritorija aizņēma veselu kvartālu no Vecpilsētas laukuma līdz Katoļu un Brīvības ielām. Pašreiz esošās abas ēkas- [[Tautas nams]] (bijušais Aizsargu nams) un pilsētas bibliotēka (bijušais ugunsdzēsēju depo) ir būvētas uz klostera ēku pamatiem, pamatojoties uz to, Tautas nams atrodas valsts arhitektūras pieminekļu sarakstā.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;

No koka celtais [[klosteris]] nodega kāda ugunsgrēka laikā [[1773. gads|1773.]] gadā, tā vietā [[1783. gads|1783.]] gadā baziliaņi uzcēla jaunu mūra klosteri un tam līdzās plašu mūra baznīcu, izmantojot ordeņa un draudzes, kas bija [[uniāti]] - grieķu rita katoļticīgie, līdzekļus. Šī dievnama ēka ir pašreiz esošā baznīca. Jaunā Dievmātes Patvēruma baznīca bija viena no lielākajām un skaistākajām Jēkabpilī un tās apkārtnē, kuru pēc pilnīgas darbu pabeigšanas iesvētīja [[1787. gads|1787.]] gadā.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; Aptuveni pēc 20 gadiem baznīcas ēkas stāvoklis pasliktinājās, tai bija nepieciešams remonts, bet tam trūka līdzekļu. [[1827. gads|1827.]] gadā baznīca pārgāja [[Polocka]]s Grieķu uniātu garīgās konsistorijas pakļautībā un [[Baltkrievija]]s uniātu baznīcu provinciālam, ko vada Josefats Mudrovičs. Starp dažādām baznīcas pārvaldes institūcijām turpinājās sarakste par baznīcas ēkas remonta nepieciešamību, kamēr ēkas stāvoklis pasliktinājās, līdz konsistorija [[1832. gads|1832.]] gadā nodeva Jēkabpils uniātu klostera pārvaldi A. Vainovskim, kura vadības laikā [[1833. gads|1833.]] gadā tika iegūti līdzekļi, kurus izmantoja remonta vajadzībām: tika izveidota jauna vienkāršāka fasāde, iegādāts 141 mārciņu smags zvans un veikts ērģeļu remonts. Četrus gadus vēlāk konsistorija A. Vainovska vietā iecēla klostera pārvaldes amatā M. Stržeļecki, kurš baznīcā ierīkoja pēc [[Daugavpils]] grenadieru pulka sapieru bataljona auditora Počinska zīmējuma veidotu [[ikonostass|ikonostasu]]. Vienlaicīgi baznīcā tika arī izmantots vecais, greznais un lielais mūra [[altāris]] ar četrām [[kolonna|kolonnām]], dzegām un [[kapitelis|kapiteļiem]].&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;

[[Krievijas impērija]]s laikā uniātu ticību un tās piekritējus pakļāva represijām — tika vajāti un izskausti, arī pareizticīgo baznīcas vadība uniātus neatzina. Faktiski represijas no valsts puses zināmā mērā bija atbildes reakcija uz spēcīgajām pareizticīgo vajāšanām Žečpospolitā (arī Kurzemē) kopš 1589. gada [[Brestas Ūnija]]s nodibināsanas. [[1839. gads|1839.]] gadā ar imperatora [[Nikolajs I|Nikolaja I]] pavēli par Ūnijas aizliegšanu kādreizējā uniātu — baziliaņu klostera baznīca pārgāja pareizticīgo valdījumā un kļuva par [[Pareizticība|pareizticīgo baznīcu]]. No [[1843. gads|1843.]] gada draudzes priekšnieks bija virspriesteris (protohierejs) Haritons Gerbačevskijs (†1896). 1861. gadā draudzē ietilpa 276 draudzes locekļi.&lt;ref name=&quot;VestureDraudzesDzive&quot;&gt;[http://www.klosteris.lv/index.php?newsid=24 Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteris &gt; Vēsture &gt; Draudzes dzīve]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[1850. gads|1850.]] gadā Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova draudze tika apvienota ar [[Jēkabpils Svētā Gara baznīca|Svētā Gara]] draudzi vienā draudzē. [[1853. gads|1853.]] gadā pēc Svētās Sinodes lēmuma vecā koka Svētā Gara baznīca avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta dievkalpojumiem un tās draudze tika pārcelta uz plašo Dievmātes Patvēruma baznīcu.&lt;ref name=&quot;VestureDraudzesDzive&quot; /&gt; 1861. gadā draudzes locekļu skaits bija 276.&lt;ref name=&quot;VestureDraudzesDzive&quot; /&gt; 1878. gada Jēkabpils ugunsgrēka laikā, kad liela daļa pilsētas ēku nodega, Dievmātes Patvēruma baznīca palika neskarta.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; No [[1888. gads|1888.]] gada, kad tika atjaunota Svētā Gara baznīca, draudzi vadīja virspriesteris Vsevolods Saharovs (†1918). Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], [[1915. gads|1915.]] gada pavasarī sākās evakuācija, kuras laikā zvans un citas vērtīgas lietas steidzīgi aizvestas uz [[Krievija|Krieviju]], kur [[Pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], [[revolūcija]]s notikumu un boļševiku īstenotās vajāšanas laikā pret Baznīcu  pazudušas. 1920. gados pilsētas dievnami tika atjaunoti, Svētā Gara (jaunajā baznīcā, kas tika uzcelta 1888. gadā) un [[Svētā Nikolaja baznīca|Svētā Nikolaja]] bija latviešu pareizticīgo draudzes baznīcas, bet Dievmātes Patvēruma baznīcā bija krievu pareizticīgo draudze. No [[1921. gads|1921.]] gada baznīcu vadīja virspriesteris Vladimirs Borodinskijs (†1935) un piekalpoja priesteris Sergijs Pokrovskijs līdz [[1941. gads|1941.]] gadam. [[1927. gads|1927.]] gadā tika iegādāts 930 kg smagais zvans, kurš tika izliets [[Liepāja|Liepājā]]. Dievkalpojumi notika arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.&lt;ref name=&quot;20gsVesture&quot;&gt;[http://www.klosteris.lv/index.php?newsid=23 Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteris &gt; Vēsture &gt; 20.gadsimts. Kari. Atjaunošana]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[1950. gads|1950.]] gada maijā padomju vara Dievmātes Patvēruma (Uniātu) baznīcu draudzei atsavināja visus baznīcas piederumus un draudzes locekļi pārnesa svētbildes uz Svētā Gara baznīcu. Toreiz draudzes vadītājs bija virspriesteris Nikolajs Lapikens (Lapekins), kurš 10 gadus bija ieslodzīts padomju koncentrācijas nometnēs, bet pēc tam kalpoja Jēkabpilī līdz pat savai nāvei 1973. gadā.&lt;ref name=&quot;20gsVesture&quot; /&gt; Dievnamā tika iekārtota mēbeļu noliktava. Tika arī nojaukts baznīcas skaistais žogs.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt; [[1956. gads|1956.]] gadā baznīcas telpās tika iekārtota [[Jēkabpils Vēstures muzejs|Jēkabpils Vēstures muzeja]] mākslas nodaļas ekspozīcija.

[[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā baznīca tika atdota [[Romas katoļu baznīca|Latvijas Romas katoļu baznīcai]], kura vēlāk to atdeva [[Pareizticība|Latvijas Pareizticīgo baznīcai]]. Dievnama atdzimšana saistīta ar kultūras aktivitātēm pilsētā. Pēc [[Jēkabpils Tautas teātris|Jēkabpils Tautas teātra]] izrādēm &quot;Vectēva mājas&quot;, kas notika baznīcas ēkā, sabiedrība sāka pievērst uzmanību šai aizmirstajai baznīcai.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Baznīcas Jēkabpilī|Vissvētās_Dievmātes_Patvēruma_pareizticīgo_baznīca]]
[[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Austrumu katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Uniātu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>43pkc59xpvs4cat961hxbnboc4pf869</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S</title>
    <ns>10</ns>
    <id>133177</id>
    <revision>
      <id>3666353</id>
      <parentid>3295787</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:08:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7211" xml:space="preserve">{{Navbox
| bodyclass = hlist
|name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S
|title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu S
|titlestyle = background:#7E92A5;
|state= autocollapse

|list1style = background:#97A8B9;
|list1  = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}}

|group2 = S
|group2style = background:#97A8B9;
|list2  = 
* [[Sabiles iela (Rīga)|Sabiles]]
* [[Safīra iela|Safīra]]
* [[Saikavas iela|Saikavas]]
* [[Saites iela|Saites]]
* [[Saivas iela (Rīga)|Saivas]]
* [[Sakaru iela (Rīga)|Sakaru]]
* [[Sakas iela (Rīga)|Sakas]]
* [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu]]
* [[Saktas iela (Rīga)|Saktas]]
* [[Salacas iela (Rīga)|Salacas]]
* [[Salamandras iela|Salamandras]]
* [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils]]
* [[Saldus iela (Rīga)|Saldus]]
* [[Salgales iela (Rīga)|Salgales]]
* [[Salnas iela (Rīga)|Salnas]]
* [[Salnavas iela (Rīga)|Salnavas]]
* [[Samnera Velasa iela|Samnera Velsa]]
* [[Samu iela (Rīga)|Samu]]
* [[Sapala iela (Rīga)|Sapala]]
* [[Sapieru iela|Sapieru]]
* [[Sapņu iela (Rīga)|Sapņu]]
* [[Sāremas iela|Sāremas]]
* [[Sarkanā iela (Rīga)|Sarkanā]]
* [[Sarkandaugavas iela|Sarkandaugavas]]
* [[Sarmas iela (Rīga)|Sarmas]]
* [[Sārnates iela (Rīga)|Sārnates]]
* [[Sārtes iela (Rīga)|Sārtes]]
* [[Sāruma iela (Rīga)|Sāruma]]
* [[Satekles iela|Satekles]]
* [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes]]
* [[Sātiņu iela (Rīga)|Sātiņu]]
* [[Saukas iela (Rīga)|Saukas]]
* [[Saulcerītes iela (Rīga)|Saulcerītes]]
* [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]]
* [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu]]
* [[Saulgriežu iela (Rīga)|Saulgriežu]]
* [[Saulkalnes iela (Rīga)|Saulkalnes]]
* [[Saulkrastu iela (Rīga)|Saulkrastu]]
* [[Seces iela (Rīga)|Seces]]
* [[Sedas iela (Rīga)|Sedas]]
* [[Sējas iela (Rīga)|Sējas]]
* [[Sēkļu iela (Rīga)|Sēkļu]]
* [[Selgas iela (Rīga)|Selgas]]
* [[Sēlijas iela (Rīga)|Sēlijas]]
* [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils]]
* [[Senču iela (Rīga)|Senču]]
* [[Sērenes iela (Rīga)|Sērenes]]
* [[Sergeja Eizenšteina iela|Sergeja Eizenšteina]]
* [[Sermuliņu iela (Rīga)|Sermuliņu]]
* [[Sesku iela (Rīga)|Sesku]]
* [[Sētas iela (Rīga)|Sētas]]
* [[Sidraba iela (Rīga)|Sidraba]]
* [[Sidraburgas iela (Rīga)|Sidraburgas]]
* [[Sieksātes iela (Rīga)|Sieksātes]]
* [[Siena iela (Rīga)|Siena]]
* [[Sīgu iela (Rīga)|Sīgu]]
* [[Siguldas prospekts (Rīga)|Siguldas prospekts]]
* [[Sīkā iela (Rīga)|Sīkā]]
* [[Sila iela (Rīga)|Sila]]
* [[Silciema iela (Rīga)|Silciema]]
* [[Silenes iela (Rīga)|Silenes]]
* [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu]]
* [[Silmaču iela (Rīga)|Silmaču]]
* [[Silpureņu iela (Rīga)|Silpureņu]]
* [[Sīmaņa iela (Rīga)|Sīmaņa]]
* [[Simtgades aleja]]
* [[Sinoles iela (Rīga)|Sinoles]]
* [[Sīpeles iela (Rīga)|Sīpeles]]
* [[Sīpolu iela (Rīga)|Sīpolu]]
* [[Sitas iela|Sitas]]
* [[Skābeņu iela (Rīga)|Skābeņu]]
* [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes]]
* [[Skanstes iela|Skanstes]]
* [[Skanstnieku iela (Rīga)|Skanstnieku]]
* [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu]]
* [[Skārņu iela (Rīga)|Skārņu]]
* [[Skeletona iela|Skeletona]]
* [[Skodas iela|Skodas]]
* [[Skolas iela (Rīga)|Skolas]]
* [[Skrindu iela|Skrindu]]
* [[Skrīnes iela (Rīga)|Skrīnes]]
* [[Skrīveru iela (Rīga)|Skrīveru]]
* [[Skrudalienas iela (Rīga)|Skrudalienas]]
* [[Skrundas iela (Rīga)|Skrundas]]
* [[Skudru iela (Rīga)|Skudru]]
* [[Skujenes iela (Rīga)|Skujenes]]
* [[Skuju iela (Rīga)|Skuju]]
* [[Skuju skvērs (Rīga)|Skuju skvērs]]
* [[Skultes iela (Rīga)|Skultes]]
* [[Slampes iela (Rīga)|Slampes]]
* [[Slates iela (Rīga)|Slates]]
* [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]]
* [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju]]
* [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu]]
* [[Slimnīcas iela (Rīga)|Slimnīcas]]
* [[Slokas iela (Rīga)|Slokas]]
* [[Smārdes iela (Rīga)|Smārdes]]
* [[Smilgu iela (Rīga)|Smilgu]]
* [[Smilškalnu iela (Rīga)|Smilškalnu]]
* [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu]]
* [[Sniedzes iela (Rīga)|Sniedzes]]
* [[Sniega iela (Rīga)|Sniega]]
* [[Sniķeres iela (Rīga)|Sniķeres]]
* [[Sofijas iela (Rīga)|Sofijas]]
* [[Spailes iela (Rīga)|Spailes]]
* [[Spaļu iela (Rīga)|Spaļu]]
* [[Spāres iela (Rīga)|Spāres]]
* [[Sparģeļu iela|Sparģeļu]]
* [[Spārnu iela (Rīga)|Spārnu]]
* [[Speķa iela (Rīga)|Speķa]]
* [[Spīdolas iela (Rīga)|Spīdolas]]
* [[Spīķeru iela (Rīga)|Spīķeru]]
* [[Spilves iela (Rīga)|Spilves]]
* [[Spirgus iela (Rīga)|Spirgus]]
* [[Spodras iela (Rīga)|Spodras]]
* [[Spoles iela (Rīga)|Spoles]]
* [[Sporta iela (Rīga)|Sporta]]
* [[Sprīdīša iela (Rīga)|Sprīdīša]]
* [[Sprukstes iela (Rīga)|Sprukstes]]
* [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas]]
* [[Stabu iela (Rīga)|Stabu]]
* [[Stabules iela (Rīga)|Stabules]]
* [[Staburaga iela (Rīga)|Staburaga]]
* [[Stacijas iela (Rīga)|Stacijas]]
* [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
* [[Stadiona iela (Rīga)|Stadiona]]
* [[Stagaru iela (Rīga)|Stagaru]]
* [[Staiceles iela (Rīga)|Staiceles]]
* [[Staignāja iela (Rīga)|Staignāja]]
* [[Staipekņu iela (Rīga)|Staipekņu]]
* [[Staļģenes iela (Rīga)|Staļģenes]]
* [[Stāmerienas iela (Rīga)|Stāmerienas]]
* [[Staraja Rusas iela|Staraja Rusas]]
* [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu]]
* [[Starta iela (Rīga)|Starta]]
* [[Staru iela (Rīga)|Staru]]
* [[Stāvā iela (Rīga)|Stāvā]]
* [[Stāvvadu iela (Rīga)|Stāvvadu]]
* [[Steigas iela (Rīga)|Steigas]]
* [[Steķu iela (Rīga)|Steķu]]
* [[Stelpes iela (Rīga)|Stelpes]]
* [[Stendera iela (Rīga)|Stendera]]
* [[Stendes iela (Rīga)|Stendes]]
* [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu]]
* [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru]]
* [[Stienes iela|Stienes]]
* [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu]]
* [[Stokholmas iela (Rīga)|Stokholmas]]
* [[Stopiņu iela (Rīga)|Stopiņu]]
* [[Straumes iela (Rīga)|Straumes]]
* [[Straupes iela (Rīga)|Straupes]]
* [[Strautu iela (Rīga)|Strautu]]
* [[Strazdu iela (Rīga)|Strazdu]]
* [[Strazdumuižas iela|Strazdumuižas]]
* [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku]]
* [[Strenču iela (Rīga)|Strenču]]
* [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu]]
* [[Struktoru iela|Struktoru]]
* [[Strupā iela|Strupā]]
* [[Struteles iela (Rīga)|Struteles]]
* [[Stūres iela (Rīga)|Stūres]]
* [[Stūrīša iela (Rīga)|Stūrīša]]
* [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu]]
* [[Subates iela (Rīga)|Subates]]
* [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus]]
* [[Suitu iela (Rīga)|Suitu]]
* [[Suntažu iela (Rīga)|Suntažu]]
* [[Sūnu iela (Rīga)|Sūnu]]
* [[Susējas iela (Rīga)|Susējas]]
* [[Svaru iela (Rīga)|Svaru]]
* [[Sveķu iela (Rīga)|Sveķu]]
* [[Svētes iela (Rīga)|Svētes]]
* [[Svilpes iela (Rīga)|Svilpes]]
* [[Svīteres iela|Svīteres]]

|group3 = Š
|group3style = background:#97A8B9;
|list3  = 
* [[Šalkones iela (Rīga)|Šalkones]]
* [[Šalku iela (Rīga)|Šalku]]
* [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera]]
* [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes]]
* [[Šauļu iela (Rīga)|Šauļu]]
* [[Šaurā iela (Rīga)|Šaurā]]
* [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves]]
* [[Ščecinas iela (Rīga)|Ščecinas]]
* [[Šķembu iela (Rīga)|Šķembu]]
* [[Šķērsiela (Rīga)|Šķērsiela]]
* [[Šķirotavas iela (Rīga)|Šķirotavas]]
* [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu]]
* [[Šmerļa iela|Šmerļa]]

}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>5m2dd2dhq92q1gaffuqsdgptv1nn0g9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Sākumlapa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>145241</id>
    <revision>
      <id>3666482</id>
      <parentid>3642481</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:57:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Bloku izvietojums atkal atkal */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26121" xml:space="preserve">{{arhīvi|search=yes}}

== Plašākas pārmaiņas sākumlapā ==
labvakar, kolēģi! 
:gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas.
:{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst.
:{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums.
:{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva...
:4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu?
:{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu.
:gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST)
::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri.
::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu &quot;&lt;nowiki&gt;[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]&lt;/nowiki&gt;&quot;, lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu.
::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā &quot;kaimiņus&quot; - ok.
::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST)
:::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST)
::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST)
:::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST)
::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST)
:::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&amp;oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST)
::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=all-access&amp;range=last-week&amp;excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST)
:::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST)

::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
:::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST)

:par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST)
::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST)

:Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST)
::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST)
:::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST)
::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST)
:šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST)
::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST)
:::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST)
::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka &quot;regulārie viesi&quot; jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST)
:::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST)
::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
:::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST)
::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST)
:::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}}

== &quot;Izveido lapu&quot; lauks ==
Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST)
:Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST)
::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST)
:::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST)
:vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas &quot;vandalizē jau uzreiz no sākumlapas&quot; nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST)
::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST)

== Croatian Wikipedia ==

Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET)

==Šī diena vēsturē==
To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus -&gt;[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}}
:{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET)
::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET)
:::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai &quot;man negribas&quot;. Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET)
::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
:::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET)

Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}}
:Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST)

== Portāli ==
Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET)
:Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET)
:: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET)
:::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET)
::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET)
::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu &quot;norakšana&quot; nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET)
::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET)
:::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET)
:::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET)
:::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET)
::::::::::piekrītu Papuasam. 
::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. 
::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET)

== Vikikrātuves dienas attēls ==
Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST)
:50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST)

== Bloku izvietojums ==
manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku &quot;Vērtīgs raksts&quot; ar bloku &quot;Vai tu zināji ka&quot;. un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET)
:Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET)

== Bloku izvietojums atkal ==
pats rosināju likt uz &quot;pirmā bloka&quot; vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ &quot;pirmajā&quot; vietā &quot;Vai tu zināji ka&quot;, zem tā &quot;Aktuāls notikums&quot;, atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST)
:Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST)
::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST)

== Labojuma pieprasījums (27-11-2020) ==

Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}}
:Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET)

== Labojuma pieprasījums (27-02-2021) ==

Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET)
:{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET)

== Labojuma pieprasījums 27-02-2021 ==

[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET)
:Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET)
::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET)

== Labojuma pieprasījums (24-07-2021) ==

Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST)

== Labojuma pieprasījums (11-01-2022) ==

Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts &quot;Šī diena vēsturē&quot;. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET)
:izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET)

== Bloku izvietojums atkal atkal ==
kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar &quot;Vai tu zināji ka&quot;. zem tā &quot;Aktuāls notikums&quot;, atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt &quot;Vai tu zināji&quot; rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST)</text>
      <sha1>q0oc7m9fnepgqj17czwq089mq3de0kn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145584</id>
    <revision>
      <id>3666330</id>
      <parentid>3665876</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:40:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jūlijs */  +1 aizgājējs......</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42210" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}}
{{Gads|2022}}
{{Gada citi notikumi|2022}}
{{Gads citos kalendāros|2022}}
'''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē.

[[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}&lt;/ref&gt; un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}&lt;/ref&gt;

Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu.

2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}&lt;/ref&gt;
** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]].
* [[2. janvāris]]:
** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}&lt;/ref&gt;
** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī.
* [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]].
* [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}&lt;/ref&gt; pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]].
* [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]].
* [[23. janvāris]]:
** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; 
** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī.
* [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]]  —  [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}&lt;/ref&gt;
* 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot &quot;nopietnas bažas&quot; par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes.
* {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]]:
** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[7. aprīlis]]:
** [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
** pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, [[Kvieši|kviešu]], Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2022/apr/08/global-food-prices-rise-to-highest-ever-levels-after-russian-invasion-ukraine-wheat|title=Global food prices rise to highest ever levels after Russian invasion|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fao.org/worldfoodsituation/foodpricesindex/en/|title=FAO Food Price Index {{!}} World Food Situation {{!}} Food and Agriculture Organization of the United Nations|website=www.fao.org|access-date=2022-08-02}}&lt;/ref&gt;
* [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* [[24. aprīlis]]:
** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva &quot;Brīvības kustība&quot;, iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===

* [[14. jūnijs]]:
** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par &quot;[[Viskija karš|Viskija karu]]&quot;) par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]] —  Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu&lt;ref name=&quot;bbc.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===

* [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.&lt;ref name=&quot;bbc.com&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja globālu ārkārtas situāciju [[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]] dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===

== Paredzētie notikumi ==

=== Novembris ===
* no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

== Miruši ==

=== Janvāris ===
* {{dat||1|2|n}}:
** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā)
** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā)
* {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||1|6|n}}:
** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā)
** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||1|9|n}}:
** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā)
** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā)
* {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||1|11|n}}:
** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā)
** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā)
** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā)
* {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā)
* {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā)
* {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||1|18|n}}:
** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā)
** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā)
** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā)
** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā)
* {{dat||1|19|n}}:
** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā)
** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā)
* {{dat||1|20|n}}:
** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā)
** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā)
* {{dat||1|22|n}}:
** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||1|23|n}}:
** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā)
** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā)
* {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā)
&lt;gallery&gt;
Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]]
Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]]
Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]]
Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]]
Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]]
Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]]
Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
* {{dat||2|3|n}}:
** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā)
** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā)
* {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā)
* {{dat||2|6|n}}:
** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā)
** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
* {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā)
* {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā)
* {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||2|24|n}}:
** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā)
** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā)
** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā)
* {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā)
* {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā)
&lt;gallery&gt;
Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]]
Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]]
Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]]
Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]]
Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā)
* {{dat||3|4|n}}:
** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā)
** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā)
* {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā)
* {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā)
* {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā)
* {{dat||3|11|n}}:
** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā)
** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā)
* {{dat||3|13|n}}:
** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā)
** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā)
* {{dat||3|15|n}}:
** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā)
** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā)
* {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā)
* {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā)
* {{dat||3|21|n}}:
** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā)
** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā)
* {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā)
* {{dat||3|25|n}}:
** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā)
** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā)
* [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]]
William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]]
Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā)
* {{dat||4|2|n}}:
** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā)
** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā)
* {{dat||4|5|n}}:
** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā)
** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā)
* {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā)
* {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā)
* {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā)
&lt;!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --&gt;
* {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā)
* {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
&lt;!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --&gt;
* {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā)
* {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā)
* {{dat||4|21|n}}:
** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā)
** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā)
* {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā)
* {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā)
&lt;gallery&gt;
Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]]
Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā)
* {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā)
* {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā)
* {{dat||5|13|n}}:
** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā)
** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā)
* {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā)
* {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
* {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā)
* {{dat||5|26|n}}:
** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā)
** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā)
* {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā)
&lt;gallery&gt;
Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]]
Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]]
VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]]
Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]]
Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]]
Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā)
* [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā)
* [[19. jūnijs]]:
** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā)
** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā)
&lt;!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona&lt;ref&gt;https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/&lt;/ref&gt; (dzimis 1923. gadā) --&gt;
&lt;gallery&gt;
Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]]
Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]]
Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā)
** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā)
* [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[8. jūlijs]]:
** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā)
** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā)
** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā)
* [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā)
* [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā)
* [[25. jūlijs]]:
** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā)
** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[30. jūlijs]]:
** [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā)
** [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā)
* [[31. jūlijs]]:
** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)
** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā)
** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā)
&lt;gallery&gt;
James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]]
Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]]
José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]]
Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]]
Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]]
Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]]
Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--

== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg6}}
{{Commons|2022}}

[[Kategorija:2022. gads| ]]</text>
      <sha1>2e7iszwovv0gbs4tlmeetkhebkrdikx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vagonu parks (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>154627</id>
    <revision>
      <id>3666123</id>
      <parentid>3665145</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:31:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4762" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Vagonu parks
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Vagonu parka stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Vagonu parka pieturas punkts Krustpils virzienā 2021. gadā
| karte = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]]
| atvērta             = 
| citi_nosaukumi      = Kalpaka parks (20. gs. 30. gados)&lt;br&gt;Rīga-Tehniskā
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 3 (1 neizmantota)
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 3 (posma Rīga-Pasažieru—&lt;br /&gt;Jāņavārti ceļi) + depo ceļi
| adrese              = Rīga, Kalna iela, LV-1003
| latd  = 56 | latm  = 56 | lats  = 28 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 09 | longs = 31 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Jāņavārti]] (2 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Daugmale (stacija)|Daugmale]] (4 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 2
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''Vagonu parks''' ir [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciema iela|Dārziema]] un [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|līnijā Rīga—Krustpils]]. Par Vagonu parku jeb Rīgas Tehnisko staciju sauc arī teritoriju, kurā atrodas SIA &quot;[[Latvijas Ekspresis]]&quot; struktūrvienība &quot;Vagonu remonts&quot; (bijušais Pasažieru vagonu depo)&lt;ref&gt;[http://www.l-ekspresis.eu/?sid=8 Vagonu remonts]&lt;/ref&gt;, kā arī elektrovilcienu un dīzeļvilcienu stāvēšanas un apkopes parki. Abu virzienu pieturas punktu ēkas un peroni atrodas samērā lielā attālumā viens no otra un tos savieno gājēju tiltiņš pāri depo sliežu ceļiem, kas savieno divas Rīgas apkaimes — [[Mazā Matīsa iela|Mazo Matīsa ielu]] Dārzciemā un [[Kalna iela (Rīga)|Kalna]] un [[Lauvas iela|Lauvas ielu]] Maskavas forštatē.

Vagonu parkā pietur Aizkraukles, Ogres un Lielvārdes virziena elektrovilcieni. Darba dienās šeit pietur viens Krustpils virziena dīzeļvilciena reiss, bet brīvdienās un svētku dienās divi reisi.

Pieturas punkta biļešu kases ēka atrodas uz Aizkraukles virziena perona. No 2016. gada 30. aprīļa biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-01}}&lt;/ref&gt; Pasažieriem jāiegādājas vai nu elektroniskā biļete, vai jāiegādājas biļete pie konduktora-kontroliera (bez papildu piemaksas)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/61_vagonu-parks/|title=Vagonu parka kase|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;.

Vagonu parka Šķirotavas virziena sliežu izvērsuma rajonā atzarojas līnija [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]].

Pietura as nosaukumu &quot;Kalpaka parks&quot; pastāvēja XX gadsimta 3. gados vagonu šķirošanas parka darbikieku vajadzībām. Nosaukums Vagonu parks celtiets pēc 1945. gada.&lt;ref&gt;
 T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 28. lk.&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery class=&quot;center&quot; widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
File:Vagonu parka stacija 2021 (3).jpg|&lt;small&gt;Vagonu parka pieturas punkts Rīgas virzienā 2021. gadā&lt;/small&gt;
File:Sliežu ceļi Vagonu parkā.jpg|Sliežu ceļš Krustpils virzienā
File:Sliežu ceļi Vagonu parkā 2.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
Attēls:Vagonu parks1.JPG|&lt;small&gt;Dīzeļvilcieni Vagonu parkā&lt;/small&gt;
Attēls:Vagonu parks2.JPG|&lt;small&gt;Dīzeļvilcieni Vagonu parkā. Aizmugurē — dvīņu ūdenstorņi Mazajā Matīsa ielā&lt;/small&gt;
Attēls:Vagonu parks3.JPG|&lt;small&gt;Vecie pasažieru vagoni&lt;/small&gt;
Attēls:Vagonu parks4.JPG|&lt;small&gt;Gājēju tiltiņš&lt;/small&gt;
Attēls:Vagonu parks Rīgas virziens.JPG|&lt;small&gt;Vagonu parka pieturas ēka Rīgas virzienā 2010. gadā&lt;/small&gt;
Attēls:Vagonu parks5.JPG|&lt;small&gt;Vagonu parka pieturas punkta ēka Krustpils virzienā 2010. gadā&lt;/small&gt;
Attēls:Vagonu parks6.JPG|&lt;small&gt;Pasažieru vagoni Vagonu parkā&lt;/small&gt;
Attēls:Vagonuparks01.jpg|&lt;small&gt;Elektrovilciens pie Rīgas virziena perona&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]
[[commons:Category:Vagonu Parks railway station]]
[[Kategorija:Dārzciems]]
[[Kategorija:Maskavas forštate]]</text>
      <sha1>pbp8kygd76feyd6we2imzzt4gyetbb1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rail Baltica</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155000</id>
    <revision>
      <id>3666130</id>
      <parentid>3658227</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:37:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Rīgas Dzelzceļa tilts → Dzelzceļa tilts (Rīga) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43341" xml:space="preserve">[[Attēls:RB infografiki Karte PDF LV-1.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' pasažieru stacijas un maršruts.]]
[[Attēls:RBINFO.png|thumb|390px|''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora.]]
[[Attēls:Rokai, geležinkelis.JPG|thumb|390px|Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā.]]
{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Rail Baltica''''' ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] infrastruktūras projekts [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā. Tas ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (''Trans-European Transport Networks'', TEN-T) prioritārajiem projektiem. ''Rail Baltica'' savienos [[Helsinki|Helsinkus]], [[Tallina|Tallinu]], [[Pērnava|Pērnavu]], [[Rīga|Rīgu]], [[Panevēža|Paņevežu]], [[Kauņa|Kauņu]], [[Viļņa|Viļņu]] ar [[Varšava|Varšavu]] (tālāk ar [[Berlīne|Berlīni]]) un vedīs cauri piecām [[Eiropas Savienība]]s valstīm. Igaunijā dzelzceļa būvdarbi sākti 2020. gada pavasarī, bet Latvijā — 2020. gada rudenī un plānots noslēgt 2026. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/igaunija-sakta-rail-baltica-buvnieciba-latvija-tas-gaidams-rudeni.a360800/ Igaunijā sākta Rail Baltica būvniecība] apmeklēts 2020. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

Latvijas teritorijā dzelzceļš šķērsos [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Sējas novads|Sējas]], [[Inčukalna novads|Inčukalna]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Garkalnes novads|Garkalnes]], [[Stopiņu novads|Stopiņu]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Baldones novads|Baldones]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Iecavas novads|Iecavas]], [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un Rīgas pilsētu.&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/var-izbraukt-rail-baltica-marsrutu-latvija-428486 Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā] Db.lv, 2015. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

''Rail Baltica'' līnija būs pilnībā elektrificēta, tāpēc vilcienu darbība neradīs kaitīgos izmešus. Tās būvniecības laikā plānots izmantot jaunākās tehnoloģijas un materiālus. Maršruts tiek plānots tā, lai izvairītos no &quot;[[Natura 2000]]&quot; īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla un neatstātu zīmīgu iespaidu uz citām ekoloģiski jutīgām teritorijām, cik tālu vien iespējams, kā arī esošajām dzelzceļa līnijām. Lai mazinātu trokšņu līmeni, paredzēts uzstādīt trokšņu barjeru. Tiks veidotas arī savvaļas dzīvnieku pārejas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/|title=Rail Baltica – simtgades projekts|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

''Rail Baltica'' dzelzceļa trases Latvijas daļā paredzēts būvēt tiltus pār [[Daugava|Daugavu]], [[Gauja|Gauju]] un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm sliežu ceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/projekta-norise/skaidrojosa-vardnica Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Rail Baltica terminus]&lt;/ref&gt; Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas ([[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Baltijas valstīs ''Rail Baltica'' nodrošinās gan intermodalitāti, gan multimodalitāti. Esošais plāns iekļauj trīs multimodālos termināļus — Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) — veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām ([[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]], [[Rīga|Rīgā]], [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas lidostā]], Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

''Rail Baltica'' ir paredzēta kā jauna, ātra, elektrificēta, ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu aprīkota divvirzienu dzelzceļa līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem ir 249 km/h un kravas pārvadājumiem 120 km/h. Jaunā līnija tiks būvēta atbilstoši Eiropas sliežu platumam: 1435 mm.

Citi tehniskie parametri:

* maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums — 1050 metri;
* maksimālā ass slodze — 25 tonnas;
* Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platuma sliežu ceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
* dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
* dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
* enerģētikas sistēma — 2x25kV;
* ETRMSL2 satiksmes vadība.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/apstiprinatas-rail-baltica-buvprojektesanas-vadlinijas/|title=Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Visi parametri noteikti atbilstoši ES Tehniskajām Savstarpējās Izmantojamības specifikācijām (TSI — P2, F1).

Plānošanas posms Baltijas valstīs norisinājās no 2010. līdz 2017. gadam. Projektēšanas fāze tika uzsākta 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; un turpināsies līdz 2023. gadam, bet celtniecības darbus bija paredzēts sākt 2019. gadā, tos noslēdzot 2026. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/video/rail-baltica-is-your-future/|title=Rail Baltica is your future {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Kustība posmā no Tallinas līdz Helsinkiem tiks nodrošināta, izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama [[Tunelis Tallina–Helsinki|tuneļa Tallina—Helsinki]] izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km.

== Pamatojums ==
Projekta mērķis ir integrēt [[Baltijas valstis]] Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc [[Krievija]]s standartiem būvētais 1520 mm platuma sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 mm. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar [[Polija]]s un [[Vācija]]s dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Kaut arī sākotnēji uzskatīja, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa.
''Rail Baltica'' ticis dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Rīgu ar Berlīni jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par &quot;otro [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]]&quot;.

== Hronoloģija ==
[[Attēls:RailBaltica-lv.svg|thumb|300px|''Rail Baltica'' sākotnējie varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu]]
[[Attēls:Pan-European corridor I.svg|thumb|300px|Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.]]
* Ideja un vīzija par šādu projektu tika izteikta trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997), apstiprinot Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja ''[[Via Baltica]]'' autoceļš un dzelzceļa līnija ''Rail Baltica''.
* 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu ''Rail Baltica ''dzelzceļa koridora attīstībai.
* 2004. gadā projekts ''Rail Baltica'' ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (''TEN-T'') koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu [[Ziemeļjūras-Baltijas koridors]], savienojot [[Roterdama|Roterdamu]] caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm |title=Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe |access-date={{dat|2017|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161003092311/http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/ten-t-guidelines/corridors/index_en.htm }}&lt;/ref&gt;
* Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums ''COWI AS'', novērtējot labāko projekta risinājumu ''Rail Baltica'' maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
* 2007. gada janvārī tika saņemts ''COWI AS'' veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā ''Rail Baltica'' maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par ''Rail Baltica'' projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa—Rīga—Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā ''Rail Baltica'' maršrutā.
* Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā tika parakstīti saprašanās memorandi par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
* 2008. gadā [[Eiropas Komisija]] pieņēma lēmumu par ''TEN-T'' budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
* 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt ''Rail Baltica ''projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
* 2010.—2011. gadā tika izvērtēts jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums. Priekšizpēti veica Apvienotās Karalistes uzņēmums ''AECOM Ltd''.
* 2011. gada 10. novembrī Baltijas valstu premjeri Tallinā vienojās ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības ''TRINITI'' veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt ''Rail Baltic'' kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus).
* 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu ''Rail Baltica Globālais projekts'', Baltijas valstu transporta ministri Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā.
* 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas ''Rail Baltica'' Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu atzina apvienību SIA ''Konstruktionsgruppe Bauen Latvia'', SIA ''Grupa93'' un ''EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt'', kas nodibināja pilnsabiedrību ''RB Latvija''.
* 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt ''Rail Baltica'' Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibināts ''Rail Baltica Globālā projekta'' Baltijas valstu kopuzņēmums, kurš Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 12. novembrī kā a/s ''RB Rail''. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai ''Rail Baltica'' projekta īstenošanai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edzl.lv/|title=Rail Baltica tapšanas vēsture - Rail Baltica|website=edzl.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2015. gads|2015.]] gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs, Somijas transporta ministre, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre, Lietuvas transporta ministrs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs parakstīja ''Rail Baltica'' attīstības deklarāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību | url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/riga-paraksta-deklaraciju-par-rail-baltica-attistibu/695999 | publisher=Apollo | accessdate={{dat|2015|6|22}}}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai pa nesen izbūvētajām Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=[[The Baltic Course]] |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada augustā Latvijas valdība akceptēja Satiksmes ministrijas piedāvāto ''Rail Baltica'' dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ''Rail Baltica,'' lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, projekta ieviešanā vienoti strādājot 15 pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai arī noteikta aizsargjosla. ''Rail Baltica'' trase Latvijas teritorijā sākas pie Igaunijas — Latvijas robežas un turpinās caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas — Lietuvas robežai — kopumā 263 km garumā.
* [[2017. gads Latvijā|2017]]. gada 31. janvārī Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par ''Rail Baltica'' dzelzceļa izveidi. Līgums definē, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.&lt;ref&gt;Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'. / http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355
&lt;/ref&gt;
* 2017. gadā tika publicēta EY izstrādātā izmaksu-ieguvumu analīze, kas atspoguļo projekta kvantificējamos potenciālos ieguvumus 16,2 miljardu vērtībā un novērtē izmaksas 5,8 miljardu apmērā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/rail-baltica-globala-projekta-izmaksu-un-ieguvumu-analize-projekts-ir-finansiali-un-ekonomiski-pamatots/|title=Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada sākumā Baltijas valstis apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas — obligātos vienotos standartus ''Rail Baltica'' infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/vesture/|title=Projekta vēsture|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā pabeidza ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa — Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/annual-press-conference-of-the-rail-baltica-implementers-2/|title=Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* 2020. gada februārī SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot;, &quot;RB Rail&quot; un [[LR Satiksmes ministrija]]s pārstāvji sāka kandidātu atlasi konkursā par Rīgas lidostas &quot;Rail Baltica&quot; stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi. Starptautiskajā konkursā bija saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-kandidatu-atlasi-konkursa-par-rail-baltica-stacijas-un-saistitas-infrastrukturas-izbuvi.a347276/ Sāk kandidātu atlasi konkursā par «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;
* 2022. gada 21. jūlijā ar svinīgu ceremoniju [[Neres upe]]s krastā sāka ''Rail Baltica'' būvniecību posmā no Kauņas līdz [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-sakusies-rail-baltica-buvnieciba-posma-lidz-latvijas-robezai.a466328/ Lietuvā sākusies «Rail Baltica» būvniecība posmā līdz Latvijas robežai] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' maršruti 1925. — 1939. gadā.]]
[[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|''Nord-Express'' guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.]]
1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''[[Nord-Express]]'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).&lt;ref&gt;Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbali, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā.
1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.
1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca &quot;Fēnikss&quot;]] uzsāka ražot guļamvagonus.
Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm).
No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas—Varšavas un Ļeņingradas—Berlīnes vilcieni.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;Par Rail Baltic [http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/fakti fakti]&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka to teritorijās ''Rail Baltica'' tiks būvēts no jauna pa īsāko maršrutu [[Tallina]]-[[Pērnava]]-[[Rīga]]-[[Panevēža]]-[[Kauņa]], lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Jo īsāks un taisnāks ir sliežu ceļš, jo ātrāku satiksmi ir iespējams nodrošināt, sniedzot lielākos ieguvumus, salīdzinot ar citām alternatīvām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. Šajā variantā galvenokārt plānots veidot jaunas dzelzceļa līnijas, kas šķērso pārsvarā lauksaimniecības un meža zemi.
2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka ''Rail Baltica'' maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa—Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem.

Igaunijā paredzētas divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālā stacija un Pērnava, Latvijā — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]] un Starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot; stacija. Lietuvā paredzētas trīs stacijas — Palemonas stacija Kauņā, Viļņā un Panevēžā.
Citas nozīmīgākās Baltijas valstu pilsētas, kuras neatrodas tieši uz sliežu līnijas, bet ko paredzēts pieslēgt ''Rail Baltica'', izmantojot esošos 1520 milimetru sliežu ceļus, ir [[Tartu]], [[Daugavpils]], [[Ventspils]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Šauļi]] un [[Klaipēda]].

Latvijā jaunā dzelzceļa līnija virzīsies garām [[Bauska]]&lt;nowiki/&gt;i, kur paredzēta apdzīšanas stacija, un [[Iecava]]i. Netālu no [[Baldone]]s dzelzceļš sazarosies, proti, pasažieru vilcieni brauks paralēli [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļam]] līdz [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskajai lidostai &quot;Rīga&quot;]], kur atradīsies stacija. Pēc tam tie blakus esošajām sliedēm turpinās ceļu gar [[Imanta|Imantu]], [[Zasulauks|Zasulauku]], [[Torņakalns|Torņakalnu]], šķērsos Daugavu pa jaunu tiltu blakus [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]] un apstāsies [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Pasažieru stacijā]]. Tie atsāks braucienu gar esošajām sliedēm Daugavpils virzienā, un, izmantojot likvidētās [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi]] daļu, vilcieni brauks garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam [[Acone|Aconē]]. Pasažieru vilcienu maršruts pie [[Upeslejas|Upeslejām]] savienosies ar kravas vilcienu maršrutu. Savukārt kravas vilcienu maršruts vedīs gar Baldoni, šķērsos [[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvi]] netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. ''Rail Baltica'' maršruts turpināsies gar [[Vangaži]]em, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri [[Sējas novads|Sējas novadam]], kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar [[Zvejniekciems|Zvejniekciemu]], kur būs apdzīšanas stacija. Jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli [[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]], un arī pie [[Salacgrīva]]s atradīsies apdzīšanas stacija.

2018. gada aprīlī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ministrijas apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu — 120 km/h.&lt;ref name=&quot;railbaltica.org&quot;/&gt;

=== Reģionālās stacijas ===

Atkarībā no pasažieru skaita, plānoti trīs ''Rail Baltica'' reģionālo staciju varianti — pamatstacija, paplašinātā stacija vai pieturvieta tikai ar peroniem, katrā stacijā un pieturvietā būs nodrošināta autostāvvieta, e-automašīnu uzlādes stacija, kā arī velosipēdu novietnes. Sākotnēji vilcienu kustības plāns paredzēja Igaunijā 12, Lietuvā 10 un Latvijā 15 reģionālās pieturas.
2021. gada oktobrī Latvijā norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa, kurā aicināja iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 16 reģionālajiem mobilitātes punktiem: [[Salacgrīva]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]], [[Vangaži]], [[Saurieši]], [[Slāvu tilts]], [[Torņakalns]], [[Zasulauks]], [[Imanta]], [[Jaunmārupe]], [[Olaine]], [[Ķekava]], [[Salaspils]], [[Baldone]], [[Iecava]] un [[Bauska]] un vienai jaunai pieturvietai pie [[Stradiņa slimnīca]]s uz esošā sliežu ceļa.&lt;ref&gt;[https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/ka-sauksi-ta-brauksi-sak-sabiedribas-balsojumu-rail-baltica-regionalo-staciju-nosaukumu-izveidei „Kā sauksi, tā brauksi” — sāk sabiedrības balsojumu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izveidei] Satiksmes ministrija, 2021&lt;/ref&gt;

== Projektēšana ==
[[Attēls:Rail Baltica plāksnīte.JPG|thumb|300px|Plāksnīte, kas 2015. gadā bija uzstādīta pie [[Rīgas Pasažieru stacija]]s ēkas]]
[[Attēls:Rail Baltica projekta struktura.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta ieviesēju struktūra pirms Somijas ''Oy Suomen Rata'' AB iesaistīšanās 2019. gadā.]]
[[Attēls:RB infografiks LV-1.png|thumb|300px|''Rail Baltica'' projekta reklāma.]]
2014. gada novembrī Mārupes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |title=Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā |access-date={{dat|2014|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141120174742/http://www.marupe.lv/marupes-pasvaldiba-neatbalsta-projekta-rail-baltica-iespejamos-trasejumus-novada-teritorija/ |archivedate={{dat|2014|11|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem ''Rail Baltica'' savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu, uzzinot, ka savienojums netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī ''Rail Baltica'' plānotajam maršrutam iebilda arī Rīgas,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/temas/rail-baltica/|title=Rail Baltica|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī Ķekavas&lt;ref&gt;[http://financenet.tvnet.lv/viedokli/549524-kekavas_pasvaldiba_neredz_ieguvumus_no_rail_baltica_projekta Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta], TVnet, 2015. gada 26. februāris.
&lt;/ref&gt; un Sējas&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/sejas-novads-ar-rail-baltica-ii-marsrutu-rupji-parkaptas-iedzivotaju-intereses/ Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses], Latvijas Avīze, 2015. gada 24. februāris.
&lt;/ref&gt; novada pašvaldība, Limbažu&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/limbazu-novada-iedzivotaji-satraukti-par-rail-baltica-projektu-dazi-to-salidzina-ar-monstru.d?id=45640636 Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru]. Delfi, [[LETA]], 2015. gada 2. marts&lt;/ref&gt; novada iedzīvotāji.

2018. gada 20. martā Eiropas Sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA &quot;Eiropas Dzelzceļa līnija&quot; noslēdza pirmo līgumu par ''Rail Baltica'' atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko [[Rīgas starptautiskā lidosta|lidostu &quot;Rīga&quot;]], tā celtniecību bija plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veiks uzņēmumu apvienība &quot;Prosiv&quot;, kuras sastāvā ir [[Itālija]]s uzņēmums &quot;Sintagma&quot;, [[Slovākija]]s uzņēmums &quot;Prodex&quot; un Latvijas uzņēmums &quot;Vektors T&quot;. Projektēšanas cena ir 4,5 miljoni eiro, tajā iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz [[2025]]. gadam, kad plānots pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/paraksta-ligumu-par-rail-baltica-stacijas-projektesanu-lidosta-riga.a271951/?utm_source=email+marketing+Mailigen&amp;utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4% Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga»] ''lsm.lv'' ziņu redakcija 2018. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

2019. gadā sāka ''Rail Baltica'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus plānots paveikt 2021. — 2022. gadā.
Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;

2020. gada aprīlī kļuva zināms, ka 94 km garā dzelzceļa posma no [[Vangaži]]em līdz [[Latvijas un Igaunijas valsts robeža]]i projektēšanu 30 mēnešus veiks uzņēmumu apvienība ''INECO-ARDANUY'', līguma summa ir 13 523 414 eiro, bet 45 km garo posmu no [[Misa]]s līdz [[Latvijas un Lietuvas valsts robeža]]i 24 mēnešus projektēs uzņēmumu apvienība ''IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U.'', līguma summa ir 6 903 802 eiro. Posmā no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai paredzēti 13 tilti, 36 ceļu pārvadi, 3 dzelzceļa pārvadi, 119 caurtekas un 3 dzīvnieku pārejas, bet posmā no Misas līdz Latvijas un Lietuvas robežai paredzēti 4 tilti, 16 ceļu pārvadi, 4 dzelzceļa pārvadi, 54 caurtekas un
1 dzīvnieku pāreja.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/projektesanas-darbi-sakas-visa-rail-baltica-pamata-trase-latvija.d?id=52033503 Projektēšanas darbi sākas visā 'Rail Baltica' pamata trasē Latvijā] delfi.lv 06.04.2020.&lt;/ref&gt;

=== Rīgas Centrālā stacija ===
''Rail Baltica'' Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvniecība notiek pēc projekta meta, ko izstrādāja arhitektu birojs ''PLH Arkitekter'' sadarbībā ar ''COWI'' (Dānija).
Būvniecības gaitā tiks izbūvēti divi jauni Eiropas sliežu platuma (1435 mm) ceļi 2,6 km garumā, 6 jauni dzelzceļa pārvadi, jauna iela un tiks norakts esošais uzbērums, lai varētu dzelzceļa satiksmi organizēt pa estakādi, kā arī jauns, 1 km garš tilts pār Daugavu un [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazo Daugavu]]. Torņkalnā un Mārupē izveidos pieturas lidostas ekspreša (''shuttle'') pasažieriem.
Palielinot sliežu ceļu skaitu, pārveidos visas stacijas infrastruktūru, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem.
''Rail Baltica'' Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētājs un būvnieks ir personu apvienība ''BESIX RERE GROUP''.&lt;ref&gt;[https://info.railbaltica.org/lv/infrastruktura info.railbaltica.org]&lt;/ref&gt;

=== Rīgas lidostas dzelzceļa stacija ===
Jaunbūvējamo lidostas dzelzceļa staciju plānots pilnībā integrēt esošajā [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] infrastruktūrā. Paredzams, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] četras reizes dienā kursēs &quot;Rail Baltica&quot; ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (''shuttle'') vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

Kopumā būvniecības darbi plānoti vairākās kārtās: stacijas ēkas būve trijos līmeņos un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, stacijas ēkas fasādes izveide, estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Dzelzceļa estakādes plānotais augstums ir apmēram 10 metri, pār K. Ulmaņa gatvi būvēs 113 m garu dzelzceļa pārvadu. Līdztekus &quot;Rail Baltica&quot; stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.&lt;ref name=&quot;lidosta&quot;/&gt;

''Rail Baltica'' stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, termināli plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/ Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas] lsm.lv 2021. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

=== Projekta ieviesēji ===

Sākotnēji ''Rail Baltica'' projektu plānoja trīs [[Baltijas valstis]] — [[Igaunija]], [[Latvija]] un [[Lietuva]], bet 2019. gadā tam pievienojās arī [[Somija]].
2014. gadā tika nodibināts Baltijas valstu kopuzņēmums ''RB Rail'' AS, projekta centrālais koordinators, ar mērķi attīstīt ''Rail Baltica'' projektu un īstenot dzelzceļa izveidi. Uzņēmuma pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/projekta-ievieseji/centralais-koordinators/|title=Centrālais koordinators|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Projekta nacionālie ieviesēji ir ''Rail Baltic Estonia'' OU un ''Estonian Technical Regulatory Authority'' Igaunijā, &quot;Eiropas Dzelzceļa līnijas&quot; SIA Latvijā, ''Rail Baltica statybe'' UAB un ''Lietuvos geležinkeliai'' JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek ''RB RAIL'' AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/implementing-bodies/|title=Implementing bodies|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 1. februārī Somijas valdība pieņēma lēmumu dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ''Oy Suomen Rata'' AB. Plānots, ka tās apakšuzņēmums, ''Rail Baltica company'', kļūs par ''Rail Baltica'' projekta kopuzņēmuma ''RB Rail'' AS akcionāru. Somija sekmēs [[Ziemeļjūra]]s—Baltijas pamattīkla koridora izaugsmi arī uz ziemeļiem no Helsinkiem.&lt;ref&gt;[http://www.railbaltica.org/lv/somija-klus-par-rail-baltica-kopuznemuma-akcionariem/ Somija kļūs par Rail Baltica kopuzņēmuma akcionāriem] railbaltica.org, 05.02.2019&lt;/ref&gt;

== Finansēšana ==
Kopējās plānotās izmaksas ''Rail Baltica'' projektam ir 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs, balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi, ko veica EY 2017. gadā. Veiktā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, kas vairākkārt pārsniedz izmaksu apmēru, tādējādi nodrošinot nepieciešamos parametrus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

AECOM analīze, kas veikta 2011. gadā, paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Kopš analīzes veikšanas ir notikusi būtiska attīstība un nozīmīgi elementi ir pievienoti ''Rail Baltica'' Globālajam projektam, lai nodrošinātu labāku savienojamību, intermodalitāti un pasažieru mobilitāti. Kopš AECOM analīzes projekts ir papildināts ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot; (Latvija), Kauņa—Viļņa savienojumu (Lietuva), plānots uzlabot savienojumu ar Kauņas pilsētu (Lietuva), kā arī izbūvēt tramvaja līniju [[Ilemiste (stacija)|Ilemiste]]—[[Tallinas lidosta]] (Igaunija). Papildus veikts vides ietekmes novērtējums, teritoriālā plānošana, kā arī sagatavoti daži sākotnējie tehniskie risinājumi, lai pēc iespējas precīzāk varētu aplēst potenciālās projekta izmaksas.

Projekta rentabilitāte slēpjas tā sociālekonomiskajos ieguvumos, ko EY aplēsis 16,2 miljardu eiro apmērā. Paredzams, ka ''Rail Baltica'' projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedz 130 miljonus eiro no kuriem CEF ieguldījums ir 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/parakstits-tresais-rail-baltica-globala-projekta-cef-lidzfinansejuma-ligums/|title=Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-07-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā tika aplēsts 824 milj. eiro apjomā (Igaunija 235, Latvija 303, Lietuva 286).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/finansejums/|title=Projekta finansējums|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Iespējas ==
Šī projekta galvenais ieguvums ir Baltijas dzelzceļa savienojums ar Eiropas dzelzceļa koridoru, kas nodrošinās ātrgaitas pasažieru un kravas pārvadājumus. ''Rail Baltica'' sniedz iespēju novirzīt galvenos reģionu pārvadājumus no ceļiem uz dzelzceļu, kas pašlaik tiek transportēti, izmantojot kravas mašīnas.

''Rail Baltica'' nodrošinās daudz priekšrocību reģioniem. Projekts kalpos kā spēcīgs ekonomiskās izaugsmes veicinātājs Baltijas valstīs, nodrošinās jaunu pasažieru un kravas mobilitātes standartus, ilgtspējīgas nodarbinātības un izglītības iespējas, videi draudzīgu infrastruktūru, iespējas multimodālajai kravu attīstībai, jaunus intermodālus transporta risinājumus pasažieriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railbaltica.org/lv/benefits/|title=Ieguvumi {{!}} Rail Baltica|website=www.railbaltica.org|access-date=2018-06-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017) ''Rail Baltica'' būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30—40%). Plānots, ka būvniecības posmā tiks radītas 13 000 darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Novērtētais IKP multiplikatora efekts sniegtu papildus 2 miljardus euro, turklāt jāņem vērā, ka tiks radīti arī ieguvumi, ko nav iespējams kvantificēt.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* ''[[Via Baltica]]''
* [[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

== Ārējās saites ==
* [https://edzl.lv/noderigi/rail-baltica-stacija-starptautiskaja-dzelzcela-stacija-riga Rail Baltica stacija starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā] (vizualizācija)
* [http://railbaltica.org/info/lv Informācija par Rail Baltica]
* [https://web.archive.org/web/20110826012039/http://ec.europa.eu/transport/infrastructure/maps/maps_en.htm Progresa ziņojums 2008. gadā (PDF fails)]
* [https://web.archive.org/web/20150201044903/http://www.irir.lv/2011/11/29/dzelzcels-rail-baltica Dzelzceļš &quot;Rail Baltica&quot; — ir.lv Dzīvie šķirkļi]
* [https://www.google.com/maps/d/u/0/viewer?mid=14ViyipBQg8vhbBP75jNHjf7N5pw&amp;ll=57.09481510016359%2C24.297019999999975&amp;z=8 Rail Baltica trase Latvijā — nodalījuma joslas koridors — Google maps]

[[Kategorija:Dzelzceļš]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Igaunijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]]</text>
      <sha1>8dvqe9lyxib5ec43qg3tn853ew97vdh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rubins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159757</id>
    <revision>
      <id>3666155</id>
      <parentid>3319641</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:04:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="475" xml:space="preserve">'''Rubins''' var būt:

* [[Andrejs Rubins]] (1978—2022), Latvijas futbolists;
* [[Deivs Rubins]] (dzimis 1976), ASV politiskais komentētājs;
* [[Andris Rubins]] (dzimis 1947), latviešu ārsts dermatovenerologs, pasniedzējs un politiķis;
* [[Antons Rubins (1885)|Antons Rubins]] (1885—1964), literāts un Satversmes sapulces deputāts;
* [[Antons Rubins (1898)|Antons Rubins]] (1898—?), Tautas Saeimas deputāts.

{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>2zc4l3ajmi99vguzrg0oqg8x8oelqr4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leeds United F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163385</id>
    <revision>
      <id>3666472</id>
      <parentid>3663545</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:25:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10570" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #fbcb05
| bg_color    = #1c3984
| nos         = ''Leeds United''
| logo_links  = Leeds United Logo.png
| logo_izm    = 150px
| pilns       = ''Leeds United Football Club''
| iesauka     = ''The Whites'' (baltie)&lt;br /&gt;''The Peacocks'' (pāvi)
| pilsēta     = {{Vieta|Anglija|Līdsa}}
| dib         = 1919
| dib_mēn     = 10
| dib_dat     = 17
| stad        = ''[[Elland Road]]''
| ietilp      = 37 890&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.leedsunited.com/page/Records/0,,10273,00.html | title = Club Records | publisher = www.leedsunited.com | date = 21 May 2007 | accessdate = 8 March 2009 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100808171238/http://www.leedsunited.com/page/Records/0,,10273,00.html | archivedate = {{dat|2010|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| prez        = {{flaga|Itālija}} Andrea Radridzāni
| tren        = {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
| līga        = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez         = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz         = 17. vieta
| mediji      = {{URL|http://www.leedsunited.com/}}
| pattern_la1 = _leeds2223h
| pattern_b1 = _leeds2223h
| pattern_ra1 = _leeds2223h
| pattern_sh1 = _leeds2223h
| pattern_so1 = _leeds2223h
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _leeds2122a
| pattern_b2 = _leeds2122a
| pattern_ra2 = _leeds2122a
| pattern_sh2 = _adidaswhite
| pattern_so2 = _leeds2122a
| leftarm2 = 10234A
| body2 = 10234A
| rightarm2 = 10234A
| shorts2 = 1E224C
| socks2 = 1E224C
| pattern_la3 = _leeds2122t
| pattern_b3 = _leeds2122t
| pattern_ra3 = _leeds2122t
| pattern_sh3 = _adidaswhite
| pattern_so3 = _leeds2122t
| leftarm3 = AEA9E1
| body3 = AEA9E1
| rightarm3 = AEA9E1
| shorts3 = AEA9E1
| socks3 = AEA9E1
}}

'''''Leeds United F.C.''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Līdsa]]s [[Vestjorkšīra|Vestjorkšīrā]]. Klubs šobrīd spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Elland Road]]'' stadionā.

Biežākās kluba iesaukas ir ''&quot;The Whites&quot;'' (baltie), ''&quot;United&quot;'' (apvienotie) un &quot;''The Peacocks''&quot; (pāvi), pēdējā no tām cēlusies no ''Elland Road'' vecā nosaukuma, ''The Old Peacock Ground''.&lt;ref name=WAFLL1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wafll.com/elland-road/elland-road-history.html |title=WAFLL – Elland Road History |accessdate=8 May 2007 |publisher=WAFLL}}&lt;/ref&gt; Lai arī kluba nosaukums iekļauj &quot;AFC&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache%3AvMco5ZgZH4oJ%3Awww.mightyleeds.co.uk%2Fhistory%2Funitedbirth.htm+%22Leeds+United+Association+Football+Club%22&amp;hl=en&amp;ct=clnk&amp;cd=6 |title=History of the Club – the birth of Leeds United |accessdate=26 December 2006 |publisher=mightyleeds.co.uk |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160118023833/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache%3AvMco5ZgZH4oJ%3Awww.mightyleeds.co.uk%2Fhistory%2Funitedbirth.htm+%22Leeds+United+Association+Football+Club%22&amp;hl=en&amp;ct=clnk&amp;cd=6 |archivedate={{dat|2016|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; šobrīd uz kluba emblēmas attēloti burti &quot;LUFC&quot;.

Klubs lielāko daļu sava pastāvēšanas laika ir atradies Anglijas futbola līgas sistēmas augšējā līmenī. Tas dibināts pēc tam, kad 1919. gadā tika likvidēts iepriekšējais Līdsas klubs ''Leeds City''. 1960. un 1970. gados [[Dons Revī|Dona Revī]] vadībā ''Leeds'' divreiz uzvarēja [[Anglijas futbola līgas Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]], [[FA kauss|FA kausā]], [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausā]] un divreiz [[Starppilsētu gadatirgu kauss|Starppilsētu gadatirgu kausā]]. Pēc šiem panākumiem Revī tika piedāvāts vadīt [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasi]] un viņš pameta klubu. 1982. gadā komanda izkrita uz [[Anglijas futbola līgas Otrā divīzija|Otro divīziju]] un neatgriezās augstākajā līmenī līdz pat 1990. gadam, kad to vadīja [[Hauards Vilkinsons]]. ''Leeds'' pēc divām sezonām 1992. gadā kļuva par līgas čempioniem. 1990. gados un 2000. gadu sākumā ''Leeds'' regulāri cīnījās par līgas pozīcijām, kuras ļāva kvalificēties Eiropas klubu turnīriem. Tajos komandai izdevās divas sezonas pēc kārtas sasniegt pusfinālu [[UEFA kauss|UEFA kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]]. Tomēr pēc smagām finansiālajām problēmām un apjomīgas spēlētāju pārdošanas ''Leeds'' izkrita no [[Premjerlīga]]s un trīs gadus vēlāk arī no [[Anglijas futbola čempionāts|Čempionāta]]. Pēc trīs sezonām [[Anglijas futbola Pirmā līga|Pirmajā līgā]] komanda atgriezās Čempionātā, kvalificējoties 2009.—2010. gada sezonas pēdējā dienā. 2019.—2020. gada sezonā uzvarēja ''Championship'' un atgriezās Premjerlīgā.

''Leeds United'' ir vienīgā profesionālā futbola komanda pilsētā, tāpēc tai ir liels un lojāls fanu klubs. Nesenas interneta aptaujas liecina, ka tas ir viens no pieciem atbalstītākajiem klubiem Anglijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roymorgan.com/news/press-releases/2006/490/ |title=Chelsea climbing the popularity table but Man United still the team to beat |accessdate=20 January 2011 |date=12 May 2006 |publisher=roymorgan.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130108053201/http://www.roymorgan.com/news/press-releases/2006/490/ |archivedate={{dat|2013|01|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.epltalk.com/most-visited-football-web-sites-in-the-uk-2071 |title=Most Visited Football Web Sites in the UK |publisher=EPL Talk |accessdate=18 August 2011}}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2020|10|9||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leedsunited.com/teams/first-team|title=First Team - Leeds United|website=www.leedsunited.com|access-date=2020-10-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Ilāns Mesjē]]|nat=FRA|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Lūks Ailings]]|nat=ENG|no=2|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Huniors Firpo]]|pos=DF|no=3|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Ādams Foršo]]|pos=MF|no=4|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Robins Kohs]]|nat=DEU|no=5|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Liams Kūpers]]|nat=SCO|pos=DF|no=6|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Patriks Bamfords]]|nat=ENG|no=9|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Rafaels Diašs Beloli|Rafiņja]]|pos=MF|no=10|nat=BRA}}
{{Fs player|name=[[Tailers Robertss]]|nat=WAL|no=11|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Kristofers Klēsons]]|nat=NOR|no=13|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Djego Ljorente]]|pos=DF|no=14|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Stjuarts Dalass]]|nat=NIR|no=15|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Rodrigo (futbolists)|Rodrigo]]|pos=FW|no=19|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Denjels Džeimss]]|nat=WAL|no=20|pos=MF}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Paskāls Strujiks]]|nat=NED|no=21|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Džeks Harisons]]|nat=ENG|pos=MF|no=22}}
{{Fs player|name=[[Kelvins Filipss]]|nat=ENG|no=23|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Luiss Beits]]|nat=ENG|no=26|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Džo Gelhards]]|nat=ENG|no=30|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Leo Jelde]]|nat=NOR|no=33|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Čārlijs Kresvels]]|pos=DF|no=35|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Krisensio Samervils]]|nat=NED|no=38|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Stjuarts Makintrijs]]|nat=SCO|no=39|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Sems Grīnvuds]]|pos=FW|no=42|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Mateušs Klihs]]|nat=POL|no=43|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Liams Makerons]]|nat=SCO|no=45|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Džeimijs Šakeltons]]|pos=MF|no=46|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Džeks Dženkinss]]|pos=MF|no=47|nat=ENG}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (3): 1968–69, 1973–74, 1991–92
** Vicečempioni (5): 1964–65, 1965–66, 1969–70, 1970–71, 1971–72
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1923–24, 1963–64, 1989–90, 2019–20
** Vicečempioni (3): 1927–28, 1931–32, 1955–56
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1971–72 
** Finālisti (3): 1964–65, 1969–70, 1972–73
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1967–68
** Finālisti (1): 1995–96
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1969, 1992
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (1): 1974–75
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Finālisti (1): 1972–73
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 1967–68, 1970–71
** Finālisti (1): 1966–67

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Leeds United F.C.}}
* [http://www.leedsunited.com Oficiālā vietne]
* [http://www.skysports.com/football/team/0,,11715,00.html Sky Sports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110812000820/http://www.skysports.com/football/team/0,,11715,00.html |date={{dat|2011|08|12||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20091012181407/http://www.soccerbase.com/teams2.sd?teamid=1524 Soccerbase]
* [http://soccernet.espn.go.com/team?id=357&amp;cc=5739 ESPNsoccernet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110525154532/http://soccernet.espn.go.com/team?id=357&amp;cc=5739 |date={{dat|2011|05|25||bez}} }}
* [http://www.leeds-fans.org.uk Leeds fanu klubs]
* [http://www.leedsunited-mad.co.uk/ Leeds Utd Mad]
* [http://www.wafll.com/loiners/loiners.html 'Loiners of Leeds United'] Pilns saraksts ar Līdsā dzimušajiem komandas spēlātājiem.


{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Leeds United F.C.| ]]</text>
      <sha1>dy6x4mi7eqhwmdwcpl5t5w04o19i4ne</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:11. Saeima</title>
    <ns>10</ns>
    <id>163734</id>
    <revision>
      <id>3666427</id>
      <parentid>3410535</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:27:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5671" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = 11. Saeima
|title = [[11. Saeima]] &lt;small&gt;([[2011. gads|2011]]—[[2014. gads|2014]])&lt;/small&gt;
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = [[11. Saeimas frakcijas|Frakcijas]]
|list1 = 
* [[Saskaņas Centrs]] (28)
* [[Vienotība]] (17)
* [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] (14)
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] (13)
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (13)

|group2 = Prezidijs
|list2 = 
* [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētāja]] [[Solvita Āboltiņa]]
* priekšsēdētāja biedri [[Andrejs Klementjevs]] un [[Inese Lībiņa-Egnere]]
* sekretārs [[Dzintars Rasnačs]]
* sekretāra biedrs [[Jānis Vucāns]]

|group3 = [[11. Saeimas deputāti|Deputāti]]
|list3 = {{Navbox subgroup

 |group1 = [[Saskaņas Centrs]]
 |list1 = 
* [[Jānis Ādamsons|Ādamsons]]
* [[Valērijs Agešins|Agešins]]
* [[Boriss Cilevičs|Cilevičs]]
* [[Sergejs Dolgopolovs|Dolgopolovs]]
* [[Andrejs Elksniņš|Elksniņš]]
* [[Oļegs Hļebņikovs|Hļebņikovs]]
* [[Marjana Dademaša|Ivanova-Jevsejeva]]
* [[Aleksandrs Jakimovs|Jakimovs]]
* [[Viktors Jakovļevs|Jakovļevs]]
* [[Nikolajs Kabanovs|Kabanovs]]
* [[Andrejs Klementjevs|A. Klementjevs]]
* [[Ivans Klementjevs|I. Klementjevs]]
* [[Jeļena Lazareva|Lazareva]]
* [[Sergejs Mirskis|Mirskis]]
* [[Vladimirs Nikonovs|Nikonovs]]
* [[Ņikita Ņikiforovs|Ņikiforovs]]
* [[Vitālijs Orlovs|Orlovs]]
* [[Igors Pimenovs|Pimenovs]]
* [[Sergejs Potapkins|Potapkins]]
* [[Ivans Ribakovs|Ribakovs]]
* [[Artūrs Rubiks|A. Rubiks]]
* [[Raimonds Rubiks|R. Rubiks]]
* [[Aleksandrs Sakovskis|Sakovskis]]
* [[Jānis Tutins|Tutins]]
* [[Jānis Urbanovičs|Urbanovičs]]
* [[Ivars Zariņš|Zariņš]]
* [[Mihails Zemļinskis|Zemļinskis]]
* [[Igors Zujevs|Zujevs]]

 |group2 = [[Vienotība]]
 |list2 = 
* [[Dzintars Ābiķis|Ābiķis]]
* [[Solvita Āboltiņa|Āboltiņa]]
* [[Arvils Ašeradens|Ašeradens]]
* [[Ilma Čepāne|Čepāne]]
* [[Lolita Čigāne|Čigāne]]
* [[Andrejs Judins|Judins]]
* [[Ojārs Ēriks Kalniņš|Kalniņš]]
* [[Ainars Latkovskis|A. Latkovskis]]
* [[Atis Lejiņš|Lejiņš]]
* [[Liene Liepiņa|L. Liepiņa]]
* [[Aleksejs Loskutovs|Loskutovs]]
* [[Līvija Plavinska|Plavinska]]
* [[Jānis Reirs|Reirs]]
* [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]]
* [[Ilze Vergina|Vergina]]
* [[Ilze Viņķele|Viņķele]]
* [[Dzintars Zaķis|Zaķis]]

 |group3 = [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]]
 |list3 = 
* [[Guntars Bilsēns|Bilsēns]]
* [[Inita Bišofa|Bišofa]]
* [[Edmunds Demiters|Demiters]]
* [[Kārlis Eņģelis|Eņģelis]]
* [[Gunārs Igaunis|Igaunis]]
* [[Zanda Kalniņa-Lukaševica|Kalniņa-Lukaševica]]
* [[Daina Kazāka|Kazāka]]
* [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]]
* [[Inese Lībiņa-Egnere|Lībiņa-Egnere]]
* [[Valdis Liepiņš (ekonomists)|Liepiņš]]
* [[Jānis Ozoliņš (politiķis)|Ozoliņš]]
* [[Romualds Ražuks|Ražuks]]
* [[Juris Viļums|Viļums]]
* [[Valdis Zatlers|Zatlers]]

 |group4 = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|VL-TB/LNNK]]
 |list4 = 
* [[Gaidis Bērziņš|G. Bērziņš]]
* [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]]
* [[Jānis Dombrava|Dombrava]]
* [[Raivis Dzintars|Dzintars]]
* [[Dzintars Kudums|Kudums]]
* [[Inese Laizāne|Laizāne]]
* [[Ilmārs Latkovskis|I. Latkovskis]]
* [[Gunta Liepiņa|G. Liepiņa]]
* [[Ināra Mūrniece|Mūrniece]]
* [[Imants Parādnieks|Parādnieks]]
* [[Vineta Poriņa|Poriņa]]
* [[Dzintars Rasnačs|Rasnačs]]
* [[Gatis Sprūds|Sprūds]]

 |group5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
 |list5 = 
* [[Inese Aizstrauta|Aizstrauta]]
* [[Aija Barča|Barča]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|A. Bērziņš]]
* [[Augusts Brigmanis|Brigmanis]]
* [[Rihards Eigims|Eigims]]
* [[Jānis Klaužs|Klaužs]]
* [[Māris Kučinskis|Kučinskis]]
* [[Ingmārs Līdaka|Līdaka]]
* [[Dana Reizniece-Ozola|Reizniece-Ozola]]
* [[Kārlis Seržants|Seržants]]
* [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Strazdiņš]]
* [[Juris Vectirāns|Vectirāns]]
* [[Jānis Vucāns|Vucāns]]

 |group6 = bez frakcijas
 |list6 =
* [[Inga Bite|Bite]]
* [[Andris Buiķis|Buiķis]]
* [[Irina Cvetkova|Cvetkova]]
* [[Jānis Junkurs|Junkurs]]
* [[Janīna Kursīte-Pakule|Kursīte-Pakule]]
* [[Igors Meļņikovs|Meļņikovs]]
* [[Klāvs Olšteins|Olšteins]]
* [[Vladimirs Reskājs|Reskājs]]
* [[Inguna Rībena|Rībena]]
* [[Gunārs Rusiņš|Rusiņš]]
* [[Elīna Treija|Siliņa]]
* [[Dāvis Stalts|Stalts]]
* [[Jānis Upenieks|Upenieks]]
* [[Viktors Valainis|Valainis]]
* [[Inga Vanaga|Vanaga]]
}}

|group4 = Beigušās pilnvaras
|list4 = {{Navbox subgroup 

 |group1 = uz laiku
 |list1 = 
* [[Uldis Augulis|Augulis]]
* [[Vjačeslavs Dombrovskis|Vjač. Dombrovskis]]
* [[Ina Druviete|Druviete]]
* [[Jānis Dūklavs|Dūklavs]]
* [[Romāns Naudiņš|Naudiņš]]
* [[Raimonds Vējonis|Vējonis]]
* [[Andris Vilks (ekonomists)|Vilks]]

 |group2 = pavisam
 |list2 =  
* [[Raivis Blumfelds|Blumfelds]]
* [[Ingmārs Čaklais|Čaklais]]
* [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Iveta Grigule-Pēterse|Grigule]]
* [[Ilona Jurševska|Jurševska]]
* [[Rasma Kārkliņa|Kārkliņa]]
* [[Kārlis Krēsliņš (politiķis)|Krēsliņš]]
* [[Jānis Lāčplēsis|Lāčplēsis]]
* [[Artis Pabriks|Pabriks]]
* [[Dmitrijs Rodionovs|Rodionovs]]
* [[Lelde Stumbre|Stumbre]]
* [[Edmunds Sprūdžs|Sprūdžs]]
}}

|group5 = Saistītie raksti
|list5 = 
* [[11. Saeima]]
* [[11. Saeimas frakcijas]]
* [[11. Saeimas deputāti]]
* [[11. Saeimas vēlēšanas]]
* [[Saeima]]

|group6 = Kategorijas
|list6 = 
* [[:Kategorija:Saeima|Saeima]]
* [[:Kategorija:11. Saeima|11. Saeima]]
* [[:Kategorija:11. Saeimas deputāti|11. Saeimas deputāti]]

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Saeimas veidnes| 11]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7fkoozqodbq374c526tntr1o7q84gca</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas un visas Latvijas metropolīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>176144</id>
    <revision>
      <id>3666119</id>
      <parentid>2947613</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:29:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */sīkumi, replaced: Latvijas 1940. gada okupācija → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7445" xml:space="preserve">[[Attēls:Августин (Петерсон).jpeg|thumb|200px|Pirmais Rīgas un Latvijas metropolīts [[Augustīns Pētersons]].]]

'''Rīgas un visas Latvijas metropolīts''' ir [[Latvijas pareizticīgā baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] vadītāja tituls  kopš 1936. gada. Pirms tam viņa tituls bija Rīgas un (visas) Latvijas arhibīskaps (1921—1934), vēlāk Rīgas un Latvijas metropolīts (''митрополит Рижский и Латвийский'', 1947—1951, 1966—1990).

Līdz 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i Krievijas pareizticīgo baznīcas galva [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņās]] bija '''Rīgas un Jelgavas bīskaps''' (''епископ Рижский и Митавский''), ko reizēm paaugstināja arhibīskapa statusā.

== Vēsture ==
[[Attēls:Riga railway bridge inauguration.jpg|thumb|200px|left|Rīgas un Jelgavas arhibīskaps Joans pie jaunā Daugavas dzelzs tilta atklāšanas Rīgā (1914).]]
[[Attēls:Иоанн (Поммер).jpg|thumb|200px|Pirmais Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Pommers.]]
[[Attēls:Rīgas un Latvijas metropolīts Venjamins.jpg|thumb|200px|Rīgas un Latvijas metropolīts Venjamins (1947—1951).]]
[[Attēls:Metropolīts Aleksandrs 2011.jpg|thumb|200px|Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs (no 1990).]]
Ar mērķi veicināt pareizticības izplatīšanos Vidzemes guberņā 1836. gadā pie [[Pleskava]]s eparhijas nodibināja Rīgas vikariātu un par Rīgas bīskapu iecēla agrāko Krievijas impērijas [[Vīne]]s un [[Roma]]s sūtniecību priesteri Irinarhu. 1841. gadā par Rīgas pareizticīgo bīskapu kļuva Filarets, kas panāca pareizticīgo lūgšanu grāmatu iespiešanu latviešu valodā. 1848. gadā Rīgas eparhijai pievienoja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] un par Rīgas un Jelgavas bīskapu (''епископ Рижский и Митавский'') iecēla tēvu Platonu, kas 1850. gada tika paaugstināts par arhibīskapu.

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas izveidotā Latvijas pareizticīgo baznīca ieguva autonomiju, 1921. gadā par Rīgas un Latvijas arhibīskapu kļuva [[Jānis Pommers]]. 
Pēc viņa nāves 1934. gadā Latvijas Pareizticīgo baznīcas Sinode lūdza Vispasaules (Konstantinopoles) patriarhu uzņemt Latvijas Pareizticīgo baznīcu savā jurisdikcijā, 1936. gadā par Rīgas un visas Latvijas Metropolītu tika ievēlēts [[Augustīns Pētersons]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas 1940. gada okupācijas]] Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienoja atkal Maskavas patriarhātam.
1941. gada 24. februārī atcelto Latvijas un Igaunijas metropolītu vietā Maskavas patriarhija par Latvijas un Igaunijas ekzarhu iecēla Viļņas un Lietuvas metropolītu Sergiju. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā metropolīts Augustīns atkal centās atjaunot patstāvīgu Latvijas pareizticīgo baznīcu, kurai pakļāvās tikai daļa no Latvijas draudzēm. Līdztekus pastāvēja gan metropolīta Augustīna Pētersona atjaunotā patstāvīgā Latvijas pareizticīgo baznīca, gan Maskavas patriarhatam pakļautā Baltijas pareizticīgo baznīca. 1943. gada 28. februārī Rīgas katedrālē par Maskavai pakļautās baznīcas Rīgas bīskapu un ekzarha Sergeja vietnieku Latvijā ordinēja [[Jānis Garklāvs|Jāni Garklāvu]], bet jau 1944. gada rudenī viņš atstāja Latviju un devās trimdā. 
Pēc Otrā pasaules kara Latvijas pareizticīgo baznīca atkal tika pakļauta Maskavas patriarhāta jurisdikcijai, bet trimdā izveidoja latviešu pareizticīgo draudzes, kas nepakļāvās Maskavas patriarhātam. 1947. gadā par Rīgas un visas Latvijas metropolītu iecēla bijušo Krievijas Pareizticīgo baznīcas ekzarhu ASV Veniaminu (Fedčenkovu), kas Rīgā ieradās 1948. gadā, bet jau 1951. gadā viņu par nesadarbošanos ar [[Latvijas PSR]] varas iestādēm atcēla no Rīgas un Latvijas metropolīta amata. Tika likvidēts Rīgas un Latvijas metropolīta amats, tā vietā Rīgas un Latvijas arhibīskaps bija Filarets (Ļebedevs), pēc viņa nāves Latvijas arhibīskapu ilgstoši neiecēla līdz 1963. gadam.

1978. gadā Konstantinopoles patriarhs Dimitrijs oficiāli apstiprināja Latvijas pareizticīgo baznīcas pāriešanu Maskavas patriahāta pārraudzībā.
Saskaņā ar vienošanos 1979. gadā Maskavas patriarhs Pimens atjaunoja Rīgas un visas Latvijas metropolīta nosaukumu.
Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas par Rīgas un visas Latvijas metropolītu 1990. gada oktobrī iecēla vikāro bīskapu [[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandru]]. 1992. gada decembrī Vislatvijas pareizticīgo koncils nolēma saglabāt autonomiju Maskavas patriarhāta garīgā pārraudzībā.

== Rīgas bīskapi ==
* [[Irinarhs Popovs]] (Иринарх (Попов), 1836—1841), Rīgas bīskaps Pleskavas eparhijas pakļautībā
* [[Filarets Gumiļevskis]] (Филарет (Гумилевский), 1841—1848), Rīgas bīskaps Pleskavas eparhijas pakļautībā

== Rīgas un Jelgavas bīskapi, arhibīskapi ==

* [[Platons Gorodeckis]] (Платон (Городецкий), 1848—1867) Rīgas un Jelgavas bīskaps, no 1850. gada arhibīskaps
* [[Venjamins Kareļins]] (Вениамин (Карелин), 1870—1874), Rīgas un Jelgavas bīskaps
* [[Serafims Protopopovs]] (Серафим (Протопопов), 1874—1877), Rīgas un Jelgavas bīskaps 
* [[Filarets Filaretovs]] (Филарет (Филаретов), 1877—1882), Rīgas un Jelgavas bīskaps
* [[Donāts Babinskis-Sokolovs]] (Донат (Бабинский-Соколов), 1882—1887), Rīgas un Jelgavas bīskaps
* [[Arsēnijs Brjancevs]] (Арсений (Брянцев), 1887—1897), Rīgas un Jelgavas bīskaps, no 1893. gada arhibīskaps
* [[Agafangels Preobraženskis]] (Агафангел (Преображенский), 1897—1910), Rīgas un Jelgavas bīskaps, no 1904. gada arhibīskaps
* [[Joans Smirnovs]] (Иоанн (Смирнов), 1910—1917), Rīgas un Jelgavas arhibīskaps

== Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps ==
* [[Jānis Pommers]] (1921—1934), Rīgas un Latvijas arhibīskaps [[Maskava]]s patriarhāta pārraudzībā

== Rīgas un Latvijas metropolīti ==
* [[Augustīns Pētersons]] (1936—1941 un 1941-1944), Rīgas un Latvijas metropolīts [[Konstantinopole]]s patriarhāta pārraudzībā
* [[Sergijs Voskresenskis]] (1941—1944), Latvijas un Igaunijas ekzarhs Maskavas patriarhāta pakļautībā 
** [[Jānis Garklāvs]], Rīgas bīskaps, ekzarha Sergeja vietnieks Latvijā (1943—1944)  
* [[Venjamins Fedčenkovs]] (Вениамин (Федченков), 1947—1951) Rīgas un Latvijas metropolīts Maskavas patriarhāta pakļautībā

== Rīgas un Latvijas arhibīskapi ==
* [[Filarets Ļebedevs]] (Филарет (Лебедев), 1951—1958), Rīgas un Latvijas arhibīskaps Maskavas patriarhāta pakļautībā
* [[Nikons Fomičevs]] (Никон (Фомичев), 1963—1966), Rīgas un Latvijas arhibīskaps Maskavas patriarhāta pakļautībā

== Rīgas un Latvijas metropolīti ==
* [[Leonīds Poļakovs]] (Леонид (Поляков), 1966—1990), Rīgas un Latvijas arhibīskaps, no 1979. gada metropolīts Maskavas patriarhāta pakļautībā
* [[Aleksandrs Kudrjašovs]] (Александр (Кудряшов), no 1990), Rīgas un visas Latvijas metropolīts Maskavas patriarhāta pakļautībā

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Pareizticība]]</text>
      <sha1>cy14fmvgh2k53rr72m5ur8gtjjk92eh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Pareizticīgā Baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180927</id>
    <revision>
      <id>3666118</id>
      <parentid>3612280</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:29:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pārveide pēc Pirmā pasaules kara */sīkumi, replaced: Latvijas 1940. gada okupācija → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17939" xml:space="preserve">[[Attēls:Orthodox cathedral in Riga.jpg|thumb|230px|Latvijas pareizticīgās baznīcas [[Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle]] (1884)]]

'''Latvijas Pareizticīgā Baznīca''' ({{val-ru|Латвийская Православная Церковь}}) ir autonoma [[Pareizticība|Austrumu pareizticīgās baznīcas]] sastāvdaļa [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] Maskavas patriarhāta pārraudzībā. Agrāk autonoma pareizticīgā baznīca [[Konstantinopole]]s patriarhāta jurisdikcijā (1935—1940).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://dom.lndb.lv/data/obj/file/19058623.pdf|title=A.Pommers. Baznīcas vēsture. Vidusskolu kurss pareizticīgiem. Rīgā, 1940.|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Viduslaikos ===
[[Attēls:Basilios II.jpg|thumb|200px|Imperators Bazilejs II, kas 985. gadā nozīmēja vikingu Torvaldu par Bizantijas pilnvaroto sūtni Austrumbaltijā]]
Senākas liecības par Austrumu ortodoksās baznīcas klātbūtni Latvijā ir kopš [[vikingu laiki]]em, kad caur to veda t.s. &quot;[[ceļš no varjagiem uz grieķiem]]&quot;. Pirmais zināmais kristiešu misionārs šajā reģionā bija [[Islande|islandietis]] [[Torvalds Kodransons]], saukts Ceļotājs (''Þorvaldr Koðránsson inn víðförli'', ap 950—1002). Viņam jau 985. gadā [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] imperators Bazilejs II (''Βασίλειος'') izsniedza &quot;grāmatu&quot;, saskaņā ar kuru Torvalds tika iecelts par [[Konstantinopole]]s pilnvaroto sūtni pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem Austrumbaltijā. Pēc 986.—990. gada [[Polockas kņazi|Polockas ķēniņa]] [[Ragnvalds|Ragnvalda]] meita Ragnhilda, saukta par Gorislavu, Torvaldam atļāva nodibināt pirmo klosteri,&lt;ref&gt;''Torvald vittfarnes saga'' (&quot;Torvalda Ceļotāja sāga&quot;), 1964. gada izdevums, 243 lpp.&lt;/ref&gt; kurā pati iestājās ar vārdu Anastasija. Populāra leģenda vēsta, ka Gorislavas mītne atradusies Daugavas krastā tagadējā [[Krāslava]]s Teātra kalnā.&lt;ref&gt;[http://www.kraslavasrajons.lv/public/index.php?id=66 Dabas objekti Krāslavā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]&lt;/ref&gt;

No [[Indriķa hronika]]s zināms, ka 12. gadsimta beigās ortodoksās baznīcas bija uzceltas [[Jersika (valsts)|Jersikā]] un [[Koknese (valsts)|Koknesē]]. Ortodokso kristietību bija pieņēmuši Jersikas ķēniņš [[Visvaldis]], Kokneses ķēniņš [[Vetseke]] un [[Tālava]]s vecākais [[Tālivaldis]] ar saviem dēliem. 
1270. gadā [[Jersikas pils|Jersikas pilī]] dzīvojošais pareizticīgo priestera dēls [[Latviešu Jurģis]] iztulkoja [[evaņģēlijs|evaņģēliju]] [[senkrievu valoda|senkrievu valodā]]. No šiem laikiem [[latviešu valoda|latviešu valodā]] saglabājušies vārdi &quot;baznīca&quot;, &quot;gavēnis&quot;, &quot;grāmata&quot;, &quot;klanīties&quot;, &quot;krusts&quot;, &quot;nedēļa&quot;, &quot;svēts&quot;, &quot;svētais&quot;, &quot;svētki&quot; un citi. 
Pēc [[Livonijas krusta kari]]em visas ortodoksās baznīcas bija nopostītas. No tirdzniecības līgumiem noprotams, ka Polockas arhibīskapu pārraudzībā saglabājās vienīgi Sv. Nikolaja baznīca Rīgā un, iespējams, baznīca Kokneses Krievu salā tirgotāju vajadzībām. Pēc [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] Latvijas dienvidaustrumu daļā ieradās vajātie [[vecticībnieki]], kas atteicās pieņemt Maskavas patriarha Nikona reformu (1650—1660), turpinot pieturēties pie vecā rituāla.

[[Attēls:Rīgas Pētera un Paula baznīca.jpg|thumb|200px|Viena no senākajām Latvijas pareizticīgo baznīcām — bijusī garnizona baznīca [[Rīgas citadele|Rīgas citadelē]] (1728)]]
[[Attēls:Krievu ortodoksa baznica Jelgava.jpg|thumb|200px|Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle (1774)]]
[[Attēls:Riga_Nevskiy_church.JPG|thumb|200px|[[Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] (1825)]]

=== Latviešu zemnieku pāriešana pareizticībā ===
{{Pamatraksts|Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā}}
[[Attēls:Ļaudonas baznīca.jpg|thumb|200px|[[Ļaudona]]s pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846).]]
Lai gan [[Vidzeme]] 1721. gadā, [[Latgale]] 1772. gadā, [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]] 1795. gadā tika inkorporētas Krievijas impērijā, vēl 19. gadsimta sākumā Latvijā bija tikai 18 Krievijas pareizticīgās baznīcas draudzes vienīgi tajās pilsētās, kurās atradās krievu armijas garnizoni.
Stāvoklis mainījās pēc [[Dzimtbūšana|zemnieku brīvlaišanas]] Kurzemē (1818) un Vidzemē (1819), kad zemnieki ieguva personisku brīvību, bet zaudēja tiesības uz savu mantojamo zemi un bija spiesti pildīt smagas [[muiža]]s klaušas. Tas [[Poļu sacelšanās (1831)|Poļu sacelšanās]] laikā 1831. gadā izraisīja zemnieku nemierus [[Cesvaine]]s apkārtnē un pēc Krievijas ķeizara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] pavēles tika sākta izmeklēšana un 1833. gadā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] tiesa nolēma samazināt zemnieku ekspluatāciju. Pēc 1835. gada izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot brīvlaistajiem zemniekiem &quot;tukšo zemi&quot; Krievijā, ko izraisīja Nikolaja I manifests par [[ebreji|ebreju]] lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras tagadējā [[Ukraina]]s dienviddaļā. Zināms, ka 1835.—1841. gadā no [[Kurzemes guberņa]]s uz [[Hersonas apgabals|Hersonas guberņu]] izceļoja 2550 ebreji. 
   
Ar mērķi veicināt pareizticības izplatīšanos Vidzemes guberņā 1836. gadā pie [[Pleskava]]s eparhijas nodibināja Rīgas vikariātu un par Rīgas bīskapu iecēla agrāko Krievijas impērijas [[Vīne]]s un [[Roma]]s sūtniecību priesteri [[Irinarhs Popovs|Irinarhu]]. 
1841. gadā Vidzemi piemeklēja neraža un sākās zemnieku kustība, kas vēsturiski ieguva &quot;[[Siltās zemes kustība]]s&quot; nosaukumu. Rīgā sabraukušie zemnieki vairs negāja prasīt aizstāvību pret vietējo muižnieku rīcību pie gubernatora, bet gan pie bīskapa Irinarha. Baltijas ģenerālgubernators M. fon der Pālens pavēlēja sodīt aktīvākos kustības dalībniekus, kas izraisīja bruņotas sadursmes.

1841. gadā par Rīgas pareizticīgo bīskapu kļuva [[Filarets Gumiļevskis|Filarets]] (''Филарет'', 1841—1848), kas panāca pareizticīgo lūgšanu grāmatu iespiešanu latviešu valodā. No savam mājām Madlienā padzītais Rīgas brāļu draudzes sludinātājs [[Dāvids Balodis]] (1809—1864) 1845. gadā vērsās pie bīskapa Filareta ar lūgumu nodot viņa draudzes rīcība kādu baznīcu. Ķeizars Nikolajs I 21. aprīlī deva atļauju Rīgas latviešiem pāriet pareizticībā un 1846. gadā bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi par priesteri Ļaudonas pareizticīgo draudzē, kurā īsā laikā iestājās 7322 no luterticības aizgājušie zemnieki. Rīgā atvēra pareizticīgo garīgo semināru, bet pie jaunajām baznīcām 1847. gadā izveidoja draudzes skolas ar krievu mācību valodu. 
Kopā Vidzemes guberņā 1846. gadā pareizticībā pārgāja 32 803 zemnieki (izveidoja 18 latviešu un 16 igauņu draudzes), 1847. gadā 54 582, 1848. gadā 8 757, 1879. gadā vairs tikai 2 355 zemnieki, pareizticīgo skaits guberņā sasniedza 12%. 
Ticības problēmas Baltijā tika plaši apspriestas vācu presē un 1871. gada jūlijā pasaules Evaņģēliskās alianses delegācija Frīdrihshāfenā iesniedza ķeizaram Aleksandram II lūgumu sekmēt reliģisko iecietību. Atceļā no Vācijas ķeizars lika 1870. gadā ieceltajam Rīgas arhibīskapam Venjaminam viņu sagaidīt Daugavpils dzelzceļa stacijā, kur pavēlēja pārtraukt ticības karus Baltijā.

Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem starp Latvijas pareizticīgajiem 33,6% jeb 56 003 bija latvieši. Trīs Baltijas guberņās šajā laikā bija 236 pareizticīgo baznīcas un 488 draudzes skolas, no tām Vidzemes guberņā 371, Kurzemes guberņā 46, Igaunijas guberņā 71 skola. Pēc tam, kad 1905. gadā tika izsludināta ticības brīvība, aptuveni 12 tūkstoši latviešu pārgāja atpakaļ luterticībā.

=== Pārveide pēc Pirmā pasaules kara ===
Pēc Latvijas ieņemšanas Pirmā pasaules kara laikā 1915.—1918. gadā Vācijas militārā pārvalde konfiscēja pareizticīgo baznīcas īpašumus. Arī pēc neatkarīgās Latvijas izveidošanās daļai no varas aprindām bija aizspriedumaina attieksme pret Pareizticīgo Baznīcu. Baznīcai tika atsavināti atsevišķi dievnami (1922. gadā Sv. Aleksija baznīcu kopā ar pie tās esošo klosteri u. c. ēkām Saeima nolēma atdot katoļiem; tika apsvērta iespēja atņemt vai pat nojaukt Kristus Piedzimšanas katedrāli; 1926.&lt;ref&gt;[http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=192&amp;id=41]&lt;/ref&gt; (1925.?&lt;ref&gt;Гибель православной святыни | Riga CV (Краеведческий сайт о Риге) [http://www.rigacv.lv/articles/casovna_u_vokzala] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130118020208/http://www.rigacv.lv/articles/casovna_u_vokzala |date={{dat|2013|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;) gadā nojauca kapelu Stacijas laukumā; Rīgas Garīgā semināra ēkā (Pasaules kara laikā seminārs evakuējās, bet ēka piederēja Baznīcai) 1919. gadā iekārtoja Latvijas Universitātes Anatomikumu.&lt;ref&gt;Rīgas Stradiņa Universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta Anatomikums - Rīga, Latvija » Viegli ceļot [http://www.vieglicelot.lv/ru/object/rigas-stradina-universitates-anatomijas-un-antropologijas-instituta-anatomikums.htm]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;). Gadījās arī nelikumīgas sagrābšanas (piem., Sv. Pētera un Pāvila baznīcu Citadelē sagrāba igauņu luterāņu draudze).{{fact}} Taču, protams, tas nebija nekādi salīdzināms ar to, ko Baznīcai nācās izciest Padomju Krievijā.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas un Brīvības cīņu beigām Maskavas Patriarhs Tihons ar savu lēmumu nr. 1026 pasludināja patstāvīgas Latvijas Pareizticīgās baznīcas izveidošanu, saglabājot kanonisko saikni ar Maskavas patriarhātu. Par Rīgas un Latvijas arhibīskapu iecēla [[Jānis Pommers|Jāni Pommeru]]. 1923. gadā viņa pūliņu rezultātā tika pieņemts Latvijas Pareizticīgās baznīcas nolikums, bet tikai 1926. gadā Latvijas pareizticīgo baznīca ieguva juridiskas personas statusu. Viņš panāca karā izpostīto pareizticīgo dievnamu atjaunošanu, kam no Latvijas valsts budžeta tika piešķirts finansējums un nodrošināti būvmateriāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=48&amp;id=34 |title=Svētā Pareizticība Latvijā. Maskavas patriarhijas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas oficiālā mājas lapa |access-date={{dat|2012|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924081101/http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=48&amp;id=34 |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1934. gadā arhibīskapu Jāni nogalināja viņa dzīvesvietā un viņa slepkava netika atklāts. Nākamais arhibīskaps [[Augustīns Pētersons]] panāca autonomas Latvijas pareizticīgās baznīcas izveidi [[Konstantinopole]]s patriarhāta jurisdikcijā un kļuva par metropolītu.

1936. gada 27. septembrī metropolīts Augustīns Kokneses virspriesteri Jēkabu Karpu (1865—1943) iecēla par Jelgavas bīskapu. 1938. gada 16.—17. jūlijā Daugavpils Borisa–Gļeba katedrālē Latvijas pareizticīgās baznīcas vikāru Ādamu Vītolu (1876—1842) iesvētīja par Jersikas bīskapu, lai godinātu seno pilsētu [[Jersika (ciems)|Jersiku]] un letgaļu ķēniņvalsti, kur valdīja kristīgā ticība pirms [[Livonijas krusta kari]]em. Bīskaps pieņēma vārdu Aleksandrs un viņa pastāvīgā kalpošanas vieta bija [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]]. Svinībās piedalījās Latvijas metropolīts Augustīns un Igaunijas metropolīts Aleksandrs, Somijas arhibīskaps Hermogens, Jelgavas bīskaps Jēkabs un daudz garīdznieku no Rīgas, [[Latgale]]s, [[Sēlija]]s un [[Zemgale]]s, kā arī Latvijas Republikas kara ministrs ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], iekšlietu ministrs [[Vilis Gulbis]] un Garīgo lietu departamenta direktors E. Dimiņš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lcb.lv/cd/Latgales%20Vestnesis%201937-1939/data/1938/Latgales_Vestnesis_1938_N078.pdf |title=Latgales Vestnesis, 1938 Nr.78 (423) |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160308082337/http://www.lcb.lv/cd/Latgales%20Vestnesis%201937-1939/data/1938/Latgales_Vestnesis_1938_N078.pdf |archivedate={{dat|2016|03|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas 1940. gada okupācijas]] Latvijas pareizticīgās baznīcas metropolītu Augustīnu Pētersonu atstādināja no pienākumu pildīšanas un Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienoja Maskavas patriarhātam. 1941. gada 24. februārī atcelto Latvijas un Igaunijas metropolītu vietā Maskavas patriarhija par Latvijas un Igaunijas ekzarhu iecēla Viļņas un Lietuvas metropolītu Sergiju Voskresenski (1897—1944), kura vietnieks Latvijā bija Jersikas bīskaps, vēlāk Madonas bīskaps Ādams Vītols. Vācijas okupācijas iestāžu izveidotajā [[Ostlande]]s [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalā]] līdztekus pastāvēja gan metropolīta Augustīna Pētersona atjaunotā patstāvīgā Latvijas pareizticīgo baznīca, gan Maskavas patriarhatam pakļautā Baltijas pareizticīgo baznīca. Kad 1942. gada nomira Madonas bīskaps Aleksandrs (Vītols), 1943. gada 28. februārī Rīgas katedrālē par Maskavai pakļautās baznīcas Rīgas bīskapu un ekzarha vietnieku Latvijā ordinēja [[Jānis Garklāvs|Jāni Garklāvu]] (1898—1982).

=== Pēc Otrā pasaules kara ===
Pēc Otrā pasaules kara Latvijas pareizticīgā baznīca atkal tika pakļauta Maskavas patriarhāta jurisdikcijai, ko tikai 1978. gadā oficiāli apstiprināja Konstantinopoles patriarhs Dimitrijs. Padomju Savienības valdība sākotnēji iedalīja ievērojamu summu naudas, lai atjaunotu Latvijas pareizticīgo dievnamus, remontētu klosteri, līdzekļi bija domāti arī latviešu Debesbraukšanas baznīcas pilnīgam ārējam remontam un apkurei, Kristus Dzimšanas katedrālei un citām baznīcām. Tomēr 1950. gadu beigās attieksme krasi mainījās un tika slēgta Kristus Dzimšanas katedrāle Rīgā, kurā iekārtoja Planetāriju. Iznīcināja Rīgas Dievmātes “Visu sērojošo prieks” baznīcu un uzspridzināja katedrāli [[Daugavpils|Daugavpilī]], slēdza Dievmātes Aizmigšanas baznīcu un iznīcināja Sv. Nikolaja baznīcu [[Rēzekne|Rēzeknē]], sabrukušā stāvoklī atstāja Simeona un Annas katedrāli [[Jelgava|Jelgavā]], kopā ap 30 pareizticīgo dievnamu, kuros nereti iekārtoja kolhozu saimniecības ēkas un noliktavas.

=== Mūsdienās ===
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1992. gada decembrī notika Vislatvijas pareizticīgo koncils, kurā apsprieda Latvijas pareizticīgās baznīcas turpmāko statusu. Tika nolemts saglabāt autonomiju Maskavas patriarhāta garīgā pārraudzībā, ko Maskavas un visas Krievijas Patriarhs Aleksijs II apstiprināja ar savu [[Tomoss|Tomosu]]. Vislatvijas koncilā tika ievēlēta Latvijas pareizticīgās baznīcas Sinode un pieņemti baznīcas statūti, kuri atbilst 1936. gada statūtiem.

2007. gadā pareizticīgie veidoja trešo lielāko kristīgo konfesiju (117 draudzes, ap 350 tūkstoši ticīgo) Latvijā pēc [[luterāņi]]em (299 draudzes, ap 450 tūkstoši ticīgo) un [[katoļi]]em (284 draudzes, ap 430 tūkstoši ticīgo). Turklāt [[vecticībnieki]]em bija 67 draudzes ar 7635 ticīgajiem.&lt;ref&gt;[http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/statistika.html Statistika. // Reliģiju enciklopēdija]&lt;/ref&gt;

Atjaunota Rīgas Kristus Dzimšanas katedrāle, Simeona un Annas katedrāle Jelgavā, Sv. Nikolaja katedrāle Liepājā un latviešu draudžu baznīcas Ainažos un Kolkā. Iekārtoti dievnami Sedā un Valkā un no jauna uzcelti dievnami Ogrē un Salaspilī. 
Latvijā ir divi pareizticīgo klosteri — Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosteris ar filiāli Jelgavas novada [[Valgunde|Valgundē]] un Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteris.

No 1990. gada Latvijas Pareizticīgo Baznīcu vada [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]] [[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandrs]] (pilsoniskais vārds - Aleksandrs Kudrjašovs).

== Baznīcas apbalvojumi ==
2006. gadā baznīca izveidoja savus augstākos apbalvojumus – Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeni un medaļu, kas nosaukti par godu arhibīskapam Jānim Pommeram. Ar var tikt apbalvoti svētkalpotāji, baznīcas, valsts un sabiedriskie darbinieki, rakstnieki, mākslinieki, ikonu gleznotāji, mediķi, pedagogi, žurnālisti un citi, par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Pareizticīgo Baznīcas dzīvē un palīdzību baznīcu un klosteru restaurācijā, žēlsirdības darbos, garīgi tikumiskā kristīgā bērnu un jauniešu audzināšanā. Ordenis dalās piecās šķirās, bet medaļa - divās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas Pareizticīgo Baznīcas Svētā svētmocekļa… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|first=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-08-05|date=2006. gada 12. oktobrī|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pravoslavie.lv/index.php?id=104|title=Официальный сайт Латвийской Православной Церкви|website=www.pravoslavie.lv|access-date=2020-08-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.pravoslavie.lv Latvijas Pareizticīgās Baznīcas mājaslapa] {{lv ikona}}, {{ru ikona}}

[[Kategorija:Pareizticība]]
[[Kategorija:Reliģija Latvijā]]</text>
      <sha1>nx1ori8f4oy2twljhroamwfnjwc3ghj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Xil/Filtrs</title>
    <ns>2</ns>
    <id>184158</id>
    <revision>
      <id>3666282</id>
      <parentid>3649616</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:03:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="112633" xml:space="preserve">Šis ir filtrs mana vajadzīgo rakstu saraksta ģenerēšanai. Vajadzības gadījumā droši var kaut ko pievienot vai noņemt. Noteikums pievienošanai aptuveni šāds - Tu domā, ka vidējam cilvēkam ir skaidrs, kas ir domāts ar saiti, ko tu pievieno un/vai tu esi pārliecinājies, ka tā masveidā parādās kāda veidnē, tabulā, skatīt arī sadaļā - visur kur tikai ne raksta tekstā. Nelikt saites uz neko citu kā vien rakstiem kuriem nav jāparādās sarakstā!&lt;br /&gt;
Patlaban filtrs pamatā satur:
* Gadskaitļus mūsu ērā tsk. ciparus no 1-2000 
* Sabiedriskā transporta pieturvietas tsk. visas Rīgas un Rēzeknes ielas
* Latvijas autoceļu sarakstu 
* F1 Grand Prix
* Pāradresācijas uz brīvmūrnieku ložām
* Fonētikas terminus
* Taksanomiskās vienības
* Latvijas politiskās partijas, kas nekad nav iekļuvušas saeimā
* Laika joslu saīsinājumi
* Datorspēļu reitingu sistēmas
* TV attēla formāti
* Psihotropās vielas, kur pieprasījumu ģenerē attiecīga veidne
[[1]]
[[2]]
[[3]]
[[4]]
[[5]]
[[6]]
[[7]]
[[8]]
[[9]]
[[10]]
[[11]]
[[12]]
[[13]]
[[14]]
[[15]]
[[16]]
[[17]]
[[18]]
[[19]]
[[20]]
[[21]]
[[22]]
[[23]]
[[24]]
[[25]]
[[26]]
[[27]]
[[28]]
[[29]]
[[30]]
[[31]]
[[32]]
[[33]]
[[34]]
[[35]]
[[36]]
[[37]]
[[38]]
[[39]]
[[40]]
[[41]]
[[42]]
[[43]]
[[44]]
[[45]]
[[46]]
[[47]]
[[48]]
[[49]]
[[50]]
[[51]]
[[52]]
[[53]]
[[54]]
[[55]]
[[56]]
[[57]]
[[58]]
[[59]]
[[60]]
[[61]]
[[62]]
[[63]]
[[64]]
[[65]]
[[66]]
[[67]]
[[68]]
[[69]]
[[70]]
[[71]]
[[72]]
[[73]]
[[74]]
[[75]]
[[76]]
[[77]]
[[78]]
[[79]]
[[80]]
[[81]]
[[82]]
[[83]]
[[84]]
[[85]]
[[86]]
[[87]]
[[88]]
[[89]]
[[90]]
[[91]]
[[92]]
[[93]]
[[94]]
[[95]]
[[96]]
[[97]]
[[98]]
[[99]]
[[100]]
[[101]]
[[102]]
[[103]]
[[104]]
[[105]]
[[106]]
[[107]]
[[108]]
[[109]]
[[110]]
[[111]]
[[112]]
[[113]]
[[114]]
[[115]]
[[116]]
[[117]]
[[118]]
[[119]]
[[120]]
[[121]]
[[122]]
[[123]]
[[124]]
[[125]]
[[126]]
[[127]]
[[128]]
[[129]]
[[130]]
[[131]]
[[132]]
[[133]]
[[134]]
[[135]]
[[136]]
[[137]]
[[138]]
[[139]]
[[140]]
[[141]]
[[142]]
[[143]]
[[144]]
[[145]]
[[146]]
[[147]]
[[148]]
[[149]]
[[150]]
[[151]]
[[152]]
[[153]]
[[154]]
[[155]]
[[156]]
[[157]]
[[158]]
[[159]]
[[160]]
[[161]]
[[162]]
[[163]]
[[164]]
[[165]]
[[166]]
[[167]]
[[168]]
[[169]]
[[170]]
[[171]]
[[172]]
[[173]]
[[174]]
[[175]]
[[176]]
[[177]]
[[178]]
[[179]]
[[180]]
[[181]]
[[182]]
[[183]]
[[184]]
[[185]]
[[186]]
[[187]]
[[188]]
[[189]]
[[190]]
[[191]]
[[192]]
[[193]]
[[194]]
[[195]]
[[196]]
[[197]]
[[198]]
[[199]]
[[200]]
[[201. gads|201]]
[[202]]
[[203]]
[[204]]
[[205]]
[[206]]
[[207]]
[[208]]
[[209]]
[[210]]
[[211]]
[[212]]
[[213]]
[[214]]
[[215]]
[[216]]
[[217]]
[[218]]
[[219]]
[[220]]
[[221]]
[[222]]
[[223]]
[[224]]
[[225]]
[[226]]
[[227]]
[[228]]
[[229]]
[[230]]
[[231]]
[[232]]
[[233]]
[[234]]
[[235]]
[[236]]
[[237]]
[[238]]
[[239]]
[[240]]
[[241]]
[[242]]
[[243]]
[[244]]
[[245]]
[[246]]
[[247]]
[[248]]
[[249]]
[[250]]
[[251]]
[[252]]
[[253]]
[[254]]
[[255]]
[[256]]
[[257]]
[[258]]
[[259]]
[[260]]
[[261]]
[[262]]
[[263]]
[[264]]
[[265]]
[[266]]
[[267]]
[[268]]
[[269]]
[[270]]
[[271]]
[[272]]
[[273]]
[[274]]
[[275]]
[[276]]
[[277]]
[[278]]
[[279]]
[[280]]
[[281]]
[[282]]
[[283]]
[[284]]
[[285]]
[[286]]
[[287]]
[[288]]
[[289]]
[[290]]
[[291]]
[[292]]
[[293]]
[[294]]
[[295]]
[[296]]
[[297]]
[[298]]
[[299]]
[[300]]
[[301. gads|301]]
[[302]]
[[303]]
[[304]]
[[305]]
[[306]]
[[307]]
[[308]]
[[309]]
[[310]]
[[311]]
[[312]]
[[313]]
[[314]]
[[315]]
[[316]]
[[317]]
[[318]]
[[319]]
[[320]]
[[321]]
[[322]]
[[323]]
[[324]]
[[325]]
[[326]]
[[327]]
[[328]]
[[329]]
[[330]]
[[331]]
[[332]]
[[333]]
[[334]]
[[335]]
[[336]]
[[337]]
[[338]]
[[339]]
[[340]]
[[341]]
[[342]]
[[343]]
[[344]]
[[345]]
[[346]]
[[347]]
[[348]]
[[349]]
[[350]]
[[351]]
[[352]]
[[353]]
[[354]]
[[355]]
[[356]]
[[357]]
[[358]]
[[359]]
[[360]]
[[361]]
[[362]]
[[363]]
[[364]]
[[365]]
[[366]]
[[367]]
[[368]]
[[369]]
[[370]]
[[371]]
[[372]]
[[373]]
[[374]]
[[375]]
[[376]]
[[377]]
[[378]]
[[379]]
[[380]]
[[381]]
[[382]]
[[383]]
[[384]]
[[385]]
[[386]]
[[387]]
[[388]]
[[389]]
[[390]]
[[391]]
[[392]]
[[393]]
[[394]]
[[395]]
[[396]]
[[397]]
[[398]]
[[399]]
[[400]]
[[401]]
[[402]]
[[403]]
[[404]]
[[405]]
[[406]]
[[407]]
[[408]]
[[409]]
[[410]]
[[411]]
[[412]]
[[413]]
[[414]]
[[415]]
[[416]]
[[417]]
[[418]]
[[419]]
[[420]]
[[421]]
[[422]]
[[423]]
[[424]]
[[425]]
[[426]]
[[427]]
[[428]]
[[429]]
[[430]]
[[431]]
[[432]]
[[433]]
[[434]]
[[435]]
[[436]]
[[437]]
[[438]]
[[439]]
[[440]]
[[441]]
[[442]]
[[443]]
[[444]]
[[445]]
[[446]]
[[447]]
[[448]]
[[449]]
[[450]]
[[451]]
[[452]]
[[453]]
[[454]]
[[455]]
[[456]]
[[457]]
[[458]]
[[459]]
[[460]]
[[461]]
[[462]]
[[463]]
[[464]]
[[465]]
[[466]]
[[467]]
[[468]]
[[469]]
[[470]]
[[471]]
[[472]]
[[473]]
[[474]]
[[475]]
[[476]]
[[477]]
[[478]]
[[479]]
[[480]]
[[481]]
[[482]]
[[483]]
[[484]]
[[485]]
[[486]]
[[487]]
[[488]]
[[489]]
[[490]]
[[491]]
[[492]]
[[493]]
[[494]]
[[495]]
[[496]]
[[497]]
[[498]]
[[499]]
[[500]]
[[501]]
[[502]]
[[503]]
[[504]]
[[505]]
[[506]]
[[507]]
[[508]]
[[509]]
[[510]]
[[511]]
[[512]]
[[513]]
[[514]]
[[515]]
[[516]]
[[517]]
[[518]]
[[519]]
[[520]]
[[521]]
[[522]]
[[523]]
[[524]]
[[525]]
[[526]]
[[527]]
[[528]]
[[529]]
[[530]]
[[531]]
[[532]]
[[533]]
[[534]]
[[535]]
[[536]]
[[537]]
[[538]]
[[539]]
[[540]]
[[541]]
[[542]]
[[543]]
[[544]]
[[545]]
[[546]]
[[547]]
[[548]]
[[549]]
[[550]]
[[551]]
[[552]]
[[553]]
[[554]]
[[555]]
[[556]]
[[557]]
[[558]]
[[559]]
[[560]]
[[561]]
[[562]]
[[563]]
[[564]]
[[565]]
[[566]]
[[567]]
[[568]]
[[569]]
[[570]]
[[571]]
[[572]]
[[573]]
[[574]]
[[575]]
[[576]]
[[577]]
[[578]]
[[579]]
[[580]]
[[581]]
[[582]]
[[583]]
[[584]]
[[585]]
[[586]]
[[587]]
[[588]]
[[589]]
[[590]]
[[591]]
[[592]]
[[593]]
[[594]]
[[595]]
[[596]]
[[597]]
[[598]]
[[599]]
[[600]]
[[601]]
[[602]]
[[603]]
[[604]]
[[605]]
[[606]]
[[607]]
[[608]]
[[609]]
[[610]]
[[611]]
[[612]]
[[613]]
[[614]]
[[615]]
[[616]]
[[617]]
[[618]]
[[619]]
[[620]]
[[621]]
[[622]]
[[623]]
[[624]]
[[625]]
[[626]]
[[627]]
[[628]]
[[629]]
[[630]]
[[631]]
[[632]]
[[633]]
[[634]]
[[635]]
[[636]]
[[637]]
[[638]]
[[639]]
[[640]]
[[641]]
[[642]]
[[643]]
[[644]]
[[645]]
[[646]]
[[647]]
[[648]]
[[649]]
[[650]]
[[651]]
[[652]]
[[653]]
[[654]]
[[655]]
[[656]]
[[657]]
[[658]]
[[659]]
[[660]]
[[661]]
[[662]]
[[663]]
[[664]]
[[665]]
[[666]]
[[667]]
[[668]]
[[669]]
[[670]]
[[671]]
[[672]]
[[673]]
[[674]]
[[675]]
[[676]]
[[677]]
[[678]]
[[679]]
[[680]]
[[681]]
[[682]]
[[683]]
[[684]]
[[685]]
[[686]]
[[687]]
[[688]]
[[689]]
[[690]]
[[691]]
[[692]]
[[693]]
[[694]]
[[695]]
[[696]]
[[697]]
[[698]]
[[699]]
[[700]]
[[701]]
[[702]]
[[703]]
[[704]]
[[705]]
[[706]]
[[707]]
[[708]]
[[709]]
[[710]]
[[711]]
[[712]]
[[713]]
[[714]]
[[715]]
[[716]]
[[717]]
[[718]]
[[719]]
[[720]]
[[721]]
[[722]]
[[723]]
[[724]]
[[725]]
[[726]]
[[727]]
[[728]]
[[729]]
[[730]]
[[731]]
[[732]]
[[733]]
[[734]]
[[735]]
[[736]]
[[737]]
[[738]]
[[739]]
[[740]]
[[741]]
[[742]]
[[743]]
[[744]]
[[745]]
[[746]]
[[747]]
[[748]]
[[749]]
[[750]]
[[751]]
[[752]]
[[753]]
[[754]]
[[755]]
[[756]]
[[757]]
[[758]]
[[759]]
[[760]]
[[761]]
[[762]]
[[763]]
[[764]]
[[765]]
[[766]]
[[767]]
[[768]]
[[769]]
[[770]]
[[771]]
[[772]]
[[773]]
[[774]]
[[775]]
[[776]]
[[777]]
[[778]]
[[779]]
[[780]]
[[781]]
[[782]]
[[783]]
[[784]]
[[785]]
[[786]]
[[787]]
[[788]]
[[789]]
[[790]]
[[791]]
[[792]]
[[793]]
[[794]]
[[795]]
[[796]]
[[797]]
[[798]]
[[799]]
[[800]]
[[801]]
[[802]]
[[803]]
[[804]]
[[805]]
[[806]]
[[807]]
[[808]]
[[809]]
[[810]]
[[811]]
[[812]]
[[813]]
[[814]]
[[815]]
[[816]]
[[817]]
[[818]]
[[819]]
[[820]]
[[821]]
[[822]]
[[823]]
[[824]]
[[825]]
[[826]]
[[827]]
[[828]]
[[829]]
[[830]]
[[831]]
[[832]]
[[833]]
[[834]]
[[835]]
[[836]]
[[837]]
[[838]]
[[839]]
[[840]]
[[841]]
[[842]]
[[843]]
[[844]]
[[845]]
[[846]]
[[847]]
[[848]]
[[849]]
[[850]]
[[851]]
[[852]]
[[853]]
[[854]]
[[855]]
[[856]]
[[857]]
[[858]]
[[859]]
[[860]]
[[861]]
[[862]]
[[863]]
[[864]]
[[865]]
[[866]]
[[867]]
[[868]]
[[869]]
[[870]]
[[871]]
[[872]]
[[873]]
[[874]]
[[875]]
[[876]]
[[877]]
[[878]]
[[879]]
[[880]]
[[881]]
[[882]]
[[883]]
[[884]]
[[885]]
[[886]]
[[887]]
[[888]]
[[889]]
[[890]]
[[891]]
[[892]]
[[893]]
[[894]]
[[895]]
[[896]]
[[897]]
[[898]]
[[899]]
[[900]]
[[901]]
[[902]]
[[903]]
[[904]]
[[905]]
[[906]]
[[907]]
[[908]]
[[909]]
[[910]]
[[911]]
[[912]]
[[913]]
[[914]]
[[915]]
[[916]]
[[917]]
[[918]]
[[919]]
[[920]]
[[921]]
[[922]]
[[923]]
[[924]]
[[925]]
[[926]]
[[927]]
[[928]]
[[929]]
[[930]]
[[931]]
[[932]]
[[933]]
[[934]]
[[935]]
[[936]]
[[937]]
[[938]]
[[939]]
[[940]]
[[941]]
[[942]]
[[943]]
[[944]]
[[945]]
[[946]]
[[947]]
[[948]]
[[949]]
[[950]]
[[951]]
[[952]]
[[953]]
[[954]]
[[955]]
[[956]]
[[957]]
[[958]]
[[959]]
[[960]]
[[961]]
[[962]]
[[963]]
[[964]]
[[965]]
[[966]]
[[967]]
[[968]]
[[969]]
[[970]]
[[971]]
[[972]]
[[973]]
[[974]]
[[975]]
[[976]]
[[977]]
[[978]]
[[979]]
[[980]]
[[981]]
[[982]]
[[983]]
[[984]]
[[985]]
[[986]]
[[987]]
[[988]]
[[989]]
[[990]]
[[991]]
[[992]]
[[993]]
[[994]]
[[995]]
[[996]]
[[997]]
[[998]]
[[999]]
[[1000]]
[[1001]]
[[1002]]
[[1003]]
[[1004]]
[[1005]]
[[1006]]
[[1007]]
[[1008]]
[[1009]]
[[1010]]
[[1011]]
[[1012]]
[[1013]]
[[1014]]
[[1015]]
[[1016]]
[[1017]]
[[1018]]
[[1019]]
[[1020]]
[[1021]]
[[1022]]
[[1023]]
[[1024]]
[[1025]]
[[1026]]
[[1027]]
[[1028]]
[[1029]]
[[1030]]
[[1031]]
[[1032]]
[[1033]]
[[1034]]
[[1035]]
[[1036]]
[[1037]]
[[1038]]
[[1039]]
[[1040]]
[[1041]]
[[1042]]
[[1043]]
[[1044]]
[[1045]]
[[1046]]
[[1047]]
[[1048]]
[[1049]]
[[1050]]
[[1051]]
[[1052]]
[[1053]]
[[1054]]
[[1055]]
[[1056]]
[[1057]]
[[1058]]
[[1059]]
[[1060]]
[[1061]]
[[1062]]
[[1063]]
[[1064]]
[[1065]]
[[1066]]
[[1067]]
[[1068]]
[[1069]]
[[1070]]
[[1071]]
[[1072]]
[[1073]]
[[1074]]
[[1075]]
[[1076]]
[[1077]]
[[1078]]
[[1079]]
[[1080]]
[[1081]]
[[1082]]
[[1083]]
[[1084]]
[[1085]]
[[1086]]
[[1087]]
[[1088]]
[[1089]]
[[1090]]
[[1091]]
[[1092]]
[[1093]]
[[1094]]
[[1095]]
[[1096]]
[[1097]]
[[1098]]
[[1099]]
[[1100]]
[[1101]]
[[1102]]
[[1103]]
[[1104]]
[[1105]]
[[1106]]
[[1107]]
[[1108]]
[[1109]]
[[1110]]
[[1111]]
[[1112]]
[[1113]]
[[1114]]
[[1115]]
[[1116]]
[[1117]]
[[1118]]
[[1119]]
[[1120]]
[[1121]]
[[1122]]
[[1123]]
[[1124]]
[[1125]]
[[1126]]
[[1127]]
[[1128]]
[[1129]]
[[1130]]
[[1131]]
[[1132]]
[[1133]]
[[1134]]
[[1135]]
[[1136]]
[[1137]]
[[1138]]
[[1139]]
[[1140]]
[[1141]]
[[1142]]
[[1143]]
[[1144]]
[[1145]]
[[1146]]
[[1147]]
[[1148]]
[[1149]]
[[1150]]
[[1151]]
[[1152]]
[[1153]]
[[1154]]
[[1155]]
[[1156]]
[[1157]]
[[1158]]
[[1159]]
[[1160]]
[[1161]]
[[1162]]
[[1163]]
[[1164]]
[[1165]]
[[1166]]
[[1167]]
[[1168]]
[[1169]]
[[1170]]
[[1171]]
[[1172]]
[[1173]]
[[1174]]
[[1175]]
[[1176]]
[[1177]]
[[1178]]
[[1179]]
[[1180]]
[[1181]]
[[1182]]
[[1183]]
[[1184]]
[[1185]]
[[1186]]
[[1187]]
[[1188]]
[[1189]]
[[1190]]
[[1191]]
[[1192]]
[[1193]]
[[1194]]
[[1195]]
[[1196]]
[[1197]]
[[1198]]
[[1199]]
[[1200]]
[[1201]]
[[1202]]
[[1203]]
[[1204]]
[[1205]]
[[1206]]
[[1207]]
[[1208]]
[[1209]]
[[1210]]
[[1211]]
[[1212]]
[[1213]]
[[1214]]
[[1215]]
[[1216]]
[[1217]]
[[1218]]
[[1219]]
[[1220]]
[[1221]]
[[1222]]
[[1223]]
[[1224]]
[[1225]]
[[1226]]
[[1227]]
[[1228]]
[[1229]]
[[1230]]
[[1231]]
[[1232]]
[[1233]]
[[1234]]
[[1235]]
[[1236]]
[[1237]]
[[1238]]
[[1239]]
[[1240]]
[[1241]]
[[1242]]
[[1243]]
[[1244]]
[[1245]]
[[1246]]
[[1247]]
[[1248]]
[[1249]]
[[1250]]
[[1251]]
[[1252]]
[[1253]]
[[1254]]
[[1255]]
[[1256]]
[[1257]]
[[1258]]
[[1259]]
[[1260]]
[[1261]]
[[1262]]
[[1263]]
[[1264]]
[[1265]]
[[1266]]
[[1267]]
[[1268]]
[[1269]]
[[1270]]
[[1271]]
[[1272]]
[[1273]]
[[1274]]
[[1275]]
[[1276]]
[[1277]]
[[1278]]
[[1279]]
[[1280]]
[[1281]]
[[1282]]
[[1283]]
[[1284]]
[[1285]]
[[1286]]
[[1287]]
[[1288]]
[[1289]]
[[1290]]
[[1291]]
[[1292]]
[[1293]]
[[1294]]
[[1295]]
[[1296]]
[[1297]]
[[1298]]
[[1299]]
[[1300]]
[[1301]]
[[1302]]
[[1303]]
[[1304]]
[[1305]]
[[1306]]
[[1307]]
[[1308]]
[[1309]]
[[1310]]
[[1311]]
[[1312]]
[[1313]]
[[1314]]
[[1315]]
[[1316]]
[[1317]]
[[1318]]
[[1319]]
[[1320]]
[[1321]]
[[1322]]
[[1323]]
[[1324]]
[[1325]]
[[1326]]
[[1327]]
[[1328]]
[[1329]]
[[1330]]
[[1331]]
[[1332]]
[[1333]]
[[1334]]
[[1335]]
[[1336]]
[[1337]]
[[1338]]
[[1339]]
[[1340]]
[[1341]]
[[1342]]
[[1343]]
[[1344]]
[[1345]]
[[1346]]
[[1347]]
[[1348]]
[[1349]]
[[1350]]
[[1351]]
[[1352]]
[[1353]]
[[1354]]
[[1355]]
[[1356]]
[[1357]]
[[1358]]
[[1359]]
[[1360]]
[[1361]]
[[1362]]
[[1363]]
[[1364]]
[[1365]]
[[1366]]
[[1367]]
[[1368]]
[[1369]]
[[1370]]
[[1371]]
[[1372]]
[[1373]]
[[1374]]
[[1375]]
[[1376]]
[[1377]]
[[1378]]
[[1379]]
[[1380]]
[[1381]]
[[1382]]
[[1383]]
[[1384]]
[[1385]]
[[1386]]
[[1387]]
[[1388]]
[[1389]]
[[1390]]
[[1391]]
[[1392]]
[[1393]]
[[1394]]
[[1395]]
[[1396]]
[[1397]]
[[1398]]
[[1399]]
[[1400]]
[[1401]]
[[1402]]
[[1403]]
[[1404]]
[[1405]]
[[1406]]
[[1407]]
[[1408]]
[[1409]]
[[1410]]
[[1411]]
[[1412]]
[[1413]]
[[1414]]
[[1415]]
[[1416]]
[[1417]]
[[1418]]
[[1419]]
[[1420]]
[[1421]]
[[1422]]
[[1423]]
[[1424]]
[[1425]]
[[1426]]
[[1427]]
[[1428]]
[[1429]]
[[1430]]
[[1431]]
[[1432]]
[[1433]]
[[1434]]
[[1435]]
[[1436]]
[[1437]]
[[1438]]
[[1439]]
[[1440]]
[[1441]]
[[1442]]
[[1443]]
[[1444]]
[[1445]]
[[1446]]
[[1447]]
[[1448]]
[[1449]]
[[1450]]
[[1451]]
[[1452]]
[[1453]]
[[1454]]
[[1455]]
[[1456]]
[[1457]]
[[1458]]
[[1459]]
[[1460]]
[[1461]]
[[1462]]
[[1463]]
[[1464]]
[[1465]]
[[1466]]
[[1467]]
[[1468]]
[[1469]]
[[1470]]
[[1471]]
[[1472]]
[[1473]]
[[1474]]
[[1475]]
[[1476]]
[[1477]]
[[1478]]
[[1479]]
[[1480]]
[[1481]]
[[1482]]
[[1483]]
[[1484]]
[[1485]]
[[1486]]
[[1487]]
[[1488]]
[[1489]]
[[1490]]
[[1491]]
[[1492]]
[[1493]]
[[1494]]
[[1495]]
[[1496]]
[[1497]]
[[1498]]
[[1499]]
[[1500]]
[[1501]]
[[1502]]
[[1503]]
[[1504]]
[[1505]]
[[1506]]
[[1507]]
[[1508]]
[[1509]]
[[1510]]
[[1511]]
[[1512]]
[[1513]]
[[1514]]
[[1515]]
[[1516]]
[[1517]]
[[1518]]
[[1519]]
[[1520]]
[[1521]]
[[1522]]
[[1523]]
[[1524]]
[[1525]]
[[1526]]
[[1527]]
[[1528]]
[[1529]]
[[1530]]
[[1531]]
[[1532]]
[[1533]]
[[1534]]
[[1535]]
[[1536]]
[[1537]]
[[1538]]
[[1539]]
[[1540]]
[[1541]]
[[1542]]
[[1543]]
[[1544]]
[[1545]]
[[1546]]
[[1547]]
[[1548]]
[[1549]]
[[1550]]
[[1551]]
[[1552]]
[[1553]]
[[1554]]
[[1555]]
[[1556]]
[[1557]]
[[1558]]
[[1559]]
[[1560]]
[[1561]]
[[1562]]
[[1563]]
[[1564]]
[[1565]]
[[1566]]
[[1567]]
[[1568]]
[[1569]]
[[1570]]
[[1571]]
[[1572]]
[[1573]]
[[1574]]
[[1575]]
[[1576]]
[[1577]]
[[1578]]
[[1579]]
[[1580]]
[[1581]]
[[1582]]
[[1583]]
[[1584]]
[[1585]]
[[1586]]
[[1587]]
[[1588]]
[[1589]]
[[1590]]
[[1591]]
[[1592]]
[[1593]]
[[1594]]
[[1595]]
[[1596]]
[[1597]]
[[1598]]
[[1599]]
[[1600]]
[[1601]]
[[1602]]
[[1603]]
[[1604]]
[[1605]]
[[1606]]
[[1607]]
[[1608]]
[[1609]]
[[1610]]
[[1611]]
[[1612]]
[[1613]]
[[1614]]
[[1615]]
[[1616]]
[[1617]]
[[1618]]
[[1619]]
[[1620]]
[[1621]]
[[1622]]
[[1623]]
[[1624]]
[[1625]]
[[1626]]
[[1627]]
[[1628]]
[[1629]]
[[1630]]
[[1631]]
[[1632]]
[[1633]]
[[1634]]
[[1635]]
[[1636]]
[[1637]]
[[1638]]
[[1639]]
[[1640]]
[[1641]]
[[1642]]
[[1643]]
[[1644]]
[[1645]]
[[1646]]
[[1647]]
[[1648]]
[[1649]]
[[1650]]
[[1651]]
[[1652]]
[[1653]]
[[1654]]
[[1655]]
[[1656]]
[[1657]]
[[1658]]
[[1659]]
[[1660]]
[[1661]]
[[1662]]
[[1663]]
[[1664]]
[[1665]]
[[1666]]
[[1667]]
[[1668]]
[[1669]]
[[1670]]
[[1671]]
[[1672]]
[[1673]]
[[1674]]
[[1675]]
[[1676]]
[[1677]]
[[1678]]
[[1679]]
[[1680]]
[[1681]]
[[1682]]
[[1683]]
[[1684]]
[[1685]]
[[1686]]
[[1687]]
[[1688]]
[[1689]]
[[1690]]
[[1691]]
[[1692]]
[[1693]]
[[1694]]
[[1695]]
[[1696]]
[[1697]]
[[1698]]
[[1699]]
[[1700]]
[[1701]]
[[1702]]
[[1703]]
[[1704]]
[[1705]]
[[1706]]
[[1707]]
[[1708]]
[[1709]]
[[1710]]
[[1711]]
[[1712]]
[[1713]]
[[1714]]
[[1715]]
[[1716]]
[[1717]]
[[1718]]
[[1719]]
[[1720]]
[[1721]]
[[1722]]
[[1723]]
[[1724]]
[[1725]]
[[1726]]
[[1727]]
[[1728]]
[[1729]]
[[1730]]
[[1731]]
[[1732]]
[[1733]]
[[1734]]
[[1735]]
[[1736]]
[[1737]]
[[1738]]
[[1739]]
[[1740]]
[[1741]]
[[1742]]
[[1743]]
[[1744]]
[[1745]]
[[1746]]
[[1747]]
[[1748]]
[[1749]]
[[1750]]
[[1751]]
[[1752]]
[[1753]]
[[1754]]
[[1755]]
[[1756]]
[[1757]]
[[1758]]
[[1759]]
[[1760]]
[[1761]]
[[1762]]
[[1763]]
[[1764]]
[[1765]]
[[1766]]
[[1767]]
[[1768]]
[[1769]]
[[1770]]
[[1771]]
[[1772]]
[[1773]]
[[1774]]
[[1775]]
[[1776]]
[[1777]]
[[1778]]
[[1779]]
[[1780]]
[[1781]]
[[1782]]
[[1783]]
[[1784]]
[[1785]]
[[1786]]
[[1787]]
[[1788]]
[[1789]]
[[1790]]
[[1791]]
[[1792]]
[[1793]]
[[1794]]
[[1795]]
[[1796]]
[[1797]]
[[1798]]
[[1799]]
[[1800]]
[[1801]]
[[1802]]
[[1803]]
[[1804]]
[[1805]]
[[1806]]
[[1807]]
[[1808]]
[[1809]]
[[1810]]
[[1811]]
[[1812]]
[[1813]]
[[1814]]
[[1815]]
[[1816]]
[[1817]]
[[1818]]
[[1819]]
[[1820]]
[[1821]]
[[1822]]
[[1823]]
[[1824]]
[[1825]]
[[1826]]
[[1827]]
[[1828]]
[[1829]]
[[1830]]
[[1831]]
[[1832]]
[[1833]]
[[1834]]
[[1835]]
[[1836]]
[[1837]]
[[1838]]
[[1839]]
[[1840]]
[[1841]]
[[1842]]
[[1843]]
[[1844]]
[[1845]]
[[1846]]
[[1847]]
[[1848]]
[[1849]]
[[1850]]
[[1851]]
[[1852]]
[[1853]]
[[1854]]
[[1855]]
[[1856]]
[[1857]]
[[1858]]
[[1859]]
[[1860]]
[[1861]]
[[1862]]
[[1863]]
[[1864]]
[[1865]]
[[1866]]
[[1867]]
[[1868]]
[[1869]]
[[1870]]
[[1871]]
[[1872]]
[[1873]]
[[1874]]
[[1875]]
[[1876]]
[[1877]]
[[1878]]
[[1879]]
[[1880]]
[[1881]]
[[1882]]
[[1883]]
[[1884]]
[[1885]]
[[1886]]
[[1887]]
[[1888]]
[[1889]]
[[1890]]
[[1891]]
[[1892]]
[[1893]]
[[1894]]
[[1895]]
[[1896]]
[[1897]]
[[1898]]
[[1899]]
[[1900]]
[[1901]]
[[1902]]
[[1903]]
[[1904]]
[[1905]]
[[1906]]
[[1907]]
[[1908]]
[[1909]]
[[1910]]
[[1911]]
[[1912]]
[[1913]]
[[1914]]
[[1915]]
[[1916]]
[[1917]]
[[1918]]
[[1919]]
[[1920]]
[[1921]]
[[1922]]
[[1923]]
[[1924]]
[[1925]]
[[1926]]
[[1927]]
[[1928]]
[[1929]]
[[1930]]
[[1931]]
[[1932]]
[[1933]]
[[1934]]
[[1935]]
[[1936]]
[[1937]]
[[1938]]
[[1939]]
[[1940]]
[[1941]]
[[1942]]
[[1943]]
[[1944]]
[[1945]]
[[1946]]
[[1947]]
[[1948]]
[[1949]]
[[1950]]
[[1951]]
[[1952]]
[[1953]]
[[1954]]
[[1955]]
[[1956]]
[[1957]]
[[1958]]
[[1959]]
[[1960]]
[[1961]]
[[1962]]
[[1963]]
[[1964]]
[[1965]]
[[1966]]
[[1967]]
[[1968]]
[[1969]]
[[1970]]
[[1971]]
[[1972]]
[[1973]]
[[1974]]
[[1975]]
[[1976]]
[[1977]]
[[1978]]
[[1979]]
[[1980]]
[[1981]]
[[1982]]
[[1983]]
[[1984]]
[[1985]]
[[1986]]
[[1987]]
[[1988]]
[[1989]]
[[1990]]
[[1991]]
[[1992]]
[[1993]]
[[1994]]
[[1995]]
[[1996]]
[[1997]]
[[1998]]
[[1999]]
[[2000. gads|2000]]
[[10. gadi]]
[[100. gadi]]
[[1000. gadi]]
[[1010. gadi]]
[[1020. gadi]]
[[1030. gadi]]
[[1040. gadi]]
[[1050. gadi]]
[[1060. gadi]]
[[1070. gadi]]
[[1080. gadi]]
[[1090. gadi]]
[[110. gadi]]
[[1100. gadi]]
[[1110. gadi]]
[[1120. gadi]]
[[1130. gadi]]
[[1140. gadi]]
[[1150. gadi]]
[[1160. gadi]]
[[1170. gadi]]
[[1180. gadi]]
[[1190. gadi]]
[[120. gadi]]
[[1200. gadi]]
[[1210. gadi]]
[[1220. gadi]]
[[1230. gadi]]
[[1240. gadi]]
[[1250. gadi]]
[[1260. gadi]]
[[1270. gadi]]
[[1280. gadi]]
[[1290. gadi]]
[[130. gadi]]
[[1300. gadi]]
[[1310. gadi]]
[[1320. gadi]]
[[1330. gadi]]
[[1340. gadi]]
[[1350. gadi]]
[[1360. gadi]]
[[1370. gadi]]
[[1380. gadi]]
[[1390. gadi]]
[[140. gadi]]
[[1400. gadi]]
[[1410. gadi]]
[[1420. gadi]]
[[1430. gadi]]
[[1440. gadi]]
[[1450. gadi]]
[[1460. gadi]]
[[1470. gadi]]
[[1480. gadi]]
[[1490. gadi]]
[[150. gadi]]
[[1500. gadi]]
[[1510. gadi]]
[[1520. gadi]]
[[1530. gadi]]
[[1540. gadi]]
[[1550. gadi]]
[[1560. gadi]]
[[1570. gadi]]
[[1580. gadi]]
[[1590. gadi]]
[[160. gadi]]
[[1600. gadi]]
[[1610. gadi]]
[[1620. gadi]]
[[1630. gadi]]
[[1640. gadi]]
[[1650. gadi]]
[[1660. gadi]]
[[1670. gadi]]
[[1680. gadi]]
[[1690. gadi]]
[[170. gadi]]
[[1700. gadi]]
[[1710. gadi]]
[[1720. gadi]]
[[1730. gadi]]
[[1740. gadi]]
[[1750. gadi]]
[[1760. gadi]]
[[1770. gadi]]
[[1780. gadi]]
[[1790. gadi]]
[[180. gadi]]
[[1800. gadi]]
[[1810. gadi]]
[[1820. gadi]]
[[1830. gadi]]
[[1840. gadi]]
[[1850. gadi]]
[[1860. gadi]]
[[1870. gadi]]
[[1880. gadi]]
[[1890. gadi]]
[[190. gadi]]
[[1900. gadi]]
[[1910. gadi]]
[[1920. gadi]]
[[1930. gadi]]
[[1940. gadi]]
[[1950. gadi]]
[[1960. gadi]]
[[1970. gadi]]
[[1980. gadi]]
[[1990. gadi]]
[[20. gadi]]
[[200. gadi]]
[[2000. gadi]]
[[210. gadi]]
[[220. gadi]]
[[230. gadi]]
[[240. gadi]]
[[250. gadi]]
[[260. gadi]]
[[270. gadi]]
[[280. gadi]]
[[290. gadi]]
[[30. gadi]]
[[300. gadi]]
[[310. gadi]]
[[320. gadi]]
[[330. gadi]]
[[340. gadi]]
[[350. gadi]]
[[360. gadi]]
[[370. gadi]]
[[380. gadi]]
[[390. gadi]]
[[40. gadi]]
[[400. gadi]]
[[410. gadi]]
[[420. gadi]]
[[430. gadi]]
[[440. gadi]]
[[450. gadi]]
[[460. gadi]]
[[470. gadi]]
[[480. gadi]]
[[490. gadi]]
[[50. gadi]]
[[500. gadi]]
[[510. gadi]]
[[520. gadi]]
[[530. gadi]]
[[540. gadi]]
[[550. gadi]]
[[560. gadi]]
[[570. gadi]]
[[580. gadi]]
[[590. gadi]]
[[60. gadi]]
[[600. gadi]]
[[610. gadi]]
[[620. gadi]]
[[630. gadi]]
[[640. gadi]]
[[650. gadi]]
[[660. gadi]]
[[670. gadi]]
[[680. gadi]]
[[690. gadi]]
[[70. gadi]]
[[700. gadi]]
[[710. gadi]]
[[720. gadi]]
[[730. gadi]]
[[740. gadi]]
[[750. gadi]]
[[760. gadi]]
[[770. gadi]]
[[780. gadi]]
[[790. gadi]]
[[80. gadi]]
[[800. gadi]]
[[810. gadi]]
[[820. gadi]]
[[830. gadi]]
[[840. gadi]]
[[850. gadi]]
[[860. gadi]]
[[870. gadi]]
[[880. gadi]]
[[890. gadi]]
[[90. gadi]]
[[900. gadi]]
[[910. gadi]]
[[920. gadi]]
[[930. gadi]]
[[940. gadi]]
[[950. gadi]]
[[960. gadi]]
[[970. gadi]]
[[980. gadi]]
[[990. gadi]]
[[1. gads]]
[[2. gads]]
[[3. gads]]
[[4. gads]]
[[5. gads]]
[[6. gads]]
[[7. gads]]
[[8. gads]]
[[9. gads]]
[[10. gads]]
[[11. gads]]
[[12. gads]]
[[13. gads]]
[[14. gads]]
[[15. gads]]
[[16. gads]]
[[17. gads]]
[[18. gads]]
[[19. gads]]
[[20. gads]]
[[21. gads]]
[[22. gads]]
[[23. gads]]
[[24. gads]]
[[25. gads]]
[[26. gads]]
[[27. gads]]
[[28. gads]]
[[29. gads]]
[[30. gads]]
[[31. gads]]
[[32. gads]]
[[33. gads]]
[[34. gads]]
[[35. gads]]
[[36. gads]]
[[37. gads]]
[[38. gads]]
[[39. gads]]
[[40. gads]]
[[41. gads]]
[[42. gads]]
[[43. gads]]
[[44. gads]]
[[45. gads]]
[[46. gads]]
[[47. gads]]
[[48. gads]]
[[49. gads]]
[[50. gads]]
[[51. gads]]
[[52. gads]]
[[53. gads]]
[[54. gads]]
[[55. gads]]
[[56. gads]]
[[57. gads]]
[[58. gads]]
[[59. gads]]
[[60. gads]]
[[61. gads]]
[[62. gads]]
[[63. gads]]
[[64. gads]]
[[65. gads]]
[[66. gads]]
[[67. gads]]
[[68. gads]]
[[69. gads]]
[[70. gads]]
[[71. gads]]
[[72. gads]]
[[73. gads]]
[[74. gads]]
[[75. gads]]
[[76. gads]]
[[77. gads]]
[[78. gads]]
[[79. gads]]
[[80. gads]]
[[81. gads]]
[[82. gads]]
[[83. gads]]
[[84. gads]]
[[85. gads]]
[[86. gads]]
[[87. gads]]
[[88. gads]]
[[89. gads]]
[[90. gads]]
[[91. gads]]
[[92. gads]]
[[93. gads]]
[[94. gads]]
[[95. gads]]
[[96. gads]]
[[97. gads]]
[[98. gads]]
[[99. gads]]
[[100. gads]]
[[101. gads]]
[[102. gads]]
[[103. gads]]
[[104. gads]]
[[105. gads]]
[[106. gads]]
[[107. gads]]
[[108. gads]]
[[109. gads]]
[[110. gads]]
[[111. gads]]
[[112. gads]]
[[113. gads]]
[[114. gads]]
[[115. gads]]
[[116. gads]]
[[117. gads]]
[[118. gads]]
[[119. gads]]
[[120. gads]]
[[121. gads]]
[[122. gads]]
[[123. gads]]
[[124. gads]]
[[125. gads]]
[[126. gads]]
[[127. gads]]
[[128. gads]]
[[129. gads]]
[[130. gads]]
[[131. gads]]
[[132. gads]]
[[133. gads]]
[[134. gads]]
[[135. gads]]
[[136. gads]]
[[137. gads]]
[[138. gads]]
[[139. gads]]
[[140. gads]]
[[141. gads]]
[[142. gads]]
[[143. gads]]
[[144. gads]]
[[145. gads]]
[[146. gads]]
[[147. gads]]
[[148. gads]]
[[149. gads]]
[[150. gads]]
[[151. gads]]
[[152. gads]]
[[153. gads]]
[[154. gads]]
[[155. gads]]
[[156. gads]]
[[157. gads]]
[[158. gads]]
[[159. gads]]
[[160. gads]]
[[161. gads]]
[[162. gads]]
[[163. gads]]
[[164. gads]]
[[165. gads]]
[[166. gads]]
[[167. gads]]
[[168. gads]]
[[169. gads]]
[[170. gads]]
[[171. gads]]
[[172. gads]]
[[173. gads]]
[[174. gads]]
[[175. gads]]
[[176. gads]]
[[177. gads]]
[[178. gads]]
[[179. gads]]
[[180. gads]]
[[181. gads]]
[[182. gads]]
[[183. gads]]
[[184. gads]]
[[185. gads]]
[[186. gads]]
[[187. gads]]
[[188. gads]]
[[189. gads]]
[[190. gads]]
[[191. gads]]
[[192. gads]]
[[193. gads]]
[[194. gads]]
[[195. gads]]
[[196. gads]]
[[197. gads]]
[[198. gads]]
[[199. gads]]
[[200. gads]]
[[201. gads]]
[[202. gads]]
[[203. gads]]
[[204. gads]]
[[205. gads]]
[[206. gads]]
[[207. gads]]
[[208. gads]]
[[209. gads]]
[[210. gads]]
[[211. gads]]
[[212. gads]]
[[213. gads]]
[[214. gads]]
[[215. gads]]
[[216. gads]]
[[217. gads]]
[[218. gads]]
[[219. gads]]
[[220. gads]]
[[221. gads]]
[[222. gads]]
[[223. gads]]
[[224. gads]]
[[225. gads]]
[[226. gads]]
[[227. gads]]
[[228. gads]]
[[229. gads]]
[[230. gads]]
[[231. gads]]
[[232. gads]]
[[233. gads]]
[[234. gads]]
[[235. gads]]
[[236. gads]]
[[237. gads]]
[[238. gads]]
[[239. gads]]
[[240. gads]]
[[241. gads]]
[[242. gads]]
[[243. gads]]
[[244. gads]]
[[245. gads]]
[[246. gads]]
[[247. gads]]
[[248. gads]]
[[249. gads]]
[[250. gads]]
[[251. gads]]
[[252. gads]]
[[253. gads]]
[[254. gads]]
[[255. gads]]
[[256. gads]]
[[257. gads]]
[[258. gads]]
[[259. gads]]
[[260. gads]]
[[261. gads]]
[[262. gads]]
[[263. gads]]
[[264. gads]]
[[265. gads]]
[[266. gads]]
[[267. gads]]
[[268. gads]]
[[269. gads]]
[[270. gads]]
[[271. gads]]
[[272. gads]]
[[273. gads]]
[[274. gads]]
[[275. gads]]
[[276. gads]]
[[277. gads]]
[[278. gads]]
[[279. gads]]
[[280. gads]]
[[281. gads]]
[[282. gads]]
[[283. gads]]
[[284. gads]]
[[285. gads]]
[[286. gads]]
[[287. gads]]
[[288. gads]]
[[289. gads]]
[[290. gads]]
[[291. gads]]
[[292. gads]]
[[293. gads]]
[[294. gads]]
[[295. gads]]
[[296. gads]]
[[297. gads]]
[[298. gads]]
[[299. gads]]
[[300. gads]]
[[301. gads]]
[[302. gads]]
[[303. gads]]
[[304. gads]]
[[305. gads]]
[[306. gads]]
[[307. gads]]
[[308. gads]]
[[309. gads]]
[[310. gads]]
[[311. gads]]
[[312. gads]]
[[313. gads]]
[[314. gads]]
[[315. gads]]
[[316. gads]]
[[317. gads]]
[[318. gads]]
[[319. gads]]
[[320. gads]]
[[321. gads]]
[[322. gads]]
[[323. gads]]
[[324. gads]]
[[325. gads]]
[[326. gads]]
[[327. gads]]
[[328. gads]]
[[329. gads]]
[[330. gads]]
[[331. gads]]
[[332. gads]]
[[333. gads]]
[[334. gads]]
[[335. gads]]
[[336. gads]]
[[337. gads]]
[[338. gads]]
[[339. gads]]
[[340. gads]]
[[341. gads]]
[[342. gads]]
[[343. gads]]
[[344. gads]]
[[345. gads]]
[[346. gads]]
[[347. gads]]
[[348. gads]]
[[349. gads]]
[[350. gads]]
[[351. gads]]
[[352. gads]]
[[353. gads]]
[[354. gads]]
[[355. gads]]
[[356. gads]]
[[357. gads]]
[[358. gads]]
[[359. gads]]
[[360. gads]]
[[361. gads]]
[[362. gads]]
[[363. gads]]
[[364. gads]]
[[365. gads]]
[[366. gads]]
[[367. gads]]
[[368. gads]]
[[369. gads]]
[[370. gads]]
[[371. gads]]
[[372. gads]]
[[373. gads]]
[[374. gads]]
[[375. gads]]
[[376. gads]]
[[377. gads]]
[[378. gads]]
[[379. gads]]
[[380. gads]]
[[381. gads]]
[[382. gads]]
[[383. gads]]
[[384. gads]]
[[385. gads]]
[[386. gads]]
[[387. gads]]
[[388. gads]]
[[389. gads]]
[[390. gads]]
[[391. gads]]
[[392. gads]]
[[393. gads]]
[[394. gads]]
[[395. gads]]
[[396. gads]]
[[397. gads]]
[[398. gads]]
[[399. gads]]
[[400. gads]]
[[401. gads]]
[[402. gads]]
[[403. gads]]
[[404. gads]]
[[405. gads]]
[[406. gads]]
[[407. gads]]
[[408. gads]]
[[409. gads]]
[[410. gads]]
[[411. gads]]
[[412. gads]]
[[413. gads]]
[[414. gads]]
[[415. gads]]
[[416. gads]]
[[417. gads]]
[[418. gads]]
[[419. gads]]
[[420. gads]]
[[421. gads]]
[[422. gads]]
[[423. gads]]
[[424. gads]]
[[425. gads]]
[[426. gads]]
[[427. gads]]
[[428. gads]]
[[429. gads]]
[[430. gads]]
[[431. gads]]
[[432. gads]]
[[433. gads]]
[[434. gads]]
[[435. gads]]
[[436. gads]]
[[437. gads]]
[[438. gads]]
[[439. gads]]
[[440. gads]]
[[441. gads]]
[[442. gads]]
[[443. gads]]
[[444. gads]]
[[445. gads]]
[[446. gads]]
[[447. gads]]
[[448. gads]]
[[449. gads]]
[[450. gads]]
[[451. gads]]
[[452. gads]]
[[453. gads]]
[[454. gads]]
[[455. gads]]
[[456. gads]]
[[457. gads]]
[[458. gads]]
[[459. gads]]
[[460. gads]]
[[461. gads]]
[[462. gads]]
[[463. gads]]
[[464. gads]]
[[465. gads]]
[[466. gads]]
[[467. gads]]
[[468. gads]]
[[469. gads]]
[[470. gads]]
[[471. gads]]
[[472. gads]]
[[473. gads]]
[[474. gads]]
[[475. gads]]
[[476. gads]]
[[477. gads]]
[[478. gads]]
[[479. gads]]
[[480. gads]]
[[481. gads]]
[[482. gads]]
[[483. gads]]
[[484. gads]]
[[485. gads]]
[[486. gads]]
[[487. gads]]
[[488. gads]]
[[489. gads]]
[[490. gads]]
[[491. gads]]
[[492. gads]]
[[493. gads]]
[[494. gads]]
[[495. gads]]
[[496. gads]]
[[497. gads]]
[[498. gads]]
[[499. gads]]
[[500. gads]]
[[501. gads]]
[[502. gads]]
[[503. gads]]
[[504. gads]]
[[505. gads]]
[[506. gads]]
[[507. gads]]
[[508. gads]]
[[509. gads]]
[[510. gads]]
[[511. gads]]
[[512. gads]]
[[513. gads]]
[[514. gads]]
[[515. gads]]
[[516. gads]]
[[517. gads]]
[[518. gads]]
[[519. gads]]
[[520. gads]]
[[521. gads]]
[[522. gads]]
[[523. gads]]
[[524. gads]]
[[525. gads]]
[[526. gads]]
[[527. gads]]
[[528. gads]]
[[529. gads]]
[[530. gads]]
[[531. gads]]
[[532. gads]]
[[533. gads]]
[[534. gads]]
[[535. gads]]
[[536. gads]]
[[537. gads]]
[[538. gads]]
[[539. gads]]
[[540. gads]]
[[541. gads]]
[[542. gads]]
[[543. gads]]
[[544. gads]]
[[545. gads]]
[[546. gads]]
[[547. gads]]
[[548. gads]]
[[549. gads]]
[[550. gads]]
[[551. gads]]
[[552. gads]]
[[553. gads]]
[[554. gads]]
[[555. gads]]
[[556. gads]]
[[557. gads]]
[[558. gads]]
[[559. gads]]
[[560. gads]]
[[561. gads]]
[[562. gads]]
[[563. gads]]
[[564. gads]]
[[565. gads]]
[[566. gads]]
[[567. gads]]
[[568. gads]]
[[569. gads]]
[[570. gads]]
[[571. gads]]
[[572. gads]]
[[573. gads]]
[[574. gads]]
[[575. gads]]
[[576. gads]]
[[577. gads]]
[[578. gads]]
[[579. gads]]
[[580. gads]]
[[581. gads]]
[[582. gads]]
[[583. gads]]
[[584. gads]]
[[585. gads]]
[[586. gads]]
[[587. gads]]
[[588. gads]]
[[589. gads]]
[[590. gads]]
[[591. gads]]
[[592. gads]]
[[593. gads]]
[[594. gads]]
[[595. gads]]
[[596. gads]]
[[597. gads]]
[[598. gads]]
[[599. gads]]
[[600. gads]]
[[601. gads]]
[[602. gads]]
[[603. gads]]
[[604. gads]]
[[605. gads]]
[[606. gads]]
[[607. gads]]
[[608. gads]]
[[609. gads]]
[[610. gads]]
[[611. gads]]
[[612. gads]]
[[613. gads]]
[[614. gads]]
[[615. gads]]
[[616. gads]]
[[617. gads]]
[[618. gads]]
[[619. gads]]
[[620. gads]]
[[621. gads]]
[[622. gads]]
[[623. gads]]
[[624. gads]]
[[625. gads]]
[[626. gads]]
[[627. gads]]
[[628. gads]]
[[629. gads]]
[[630. gads]]
[[631. gads]]
[[632. gads]]
[[633. gads]]
[[634. gads]]
[[635. gads]]
[[636. gads]]
[[637. gads]]
[[638. gads]]
[[639. gads]]
[[640. gads]]
[[641. gads]]
[[642. gads]]
[[643. gads]]
[[644. gads]]
[[645. gads]]
[[646. gads]]
[[647. gads]]
[[648. gads]]
[[649. gads]]
[[650. gads]]
[[651. gads]]
[[652. gads]]
[[653. gads]]
[[654. gads]]
[[655. gads]]
[[656. gads]]
[[657. gads]]
[[658. gads]]
[[659. gads]]
[[660. gads]]
[[661. gads]]
[[662. gads]]
[[663. gads]]
[[664. gads]]
[[665. gads]]
[[666. gads]]
[[667. gads]]
[[668. gads]]
[[669. gads]]
[[670. gads]]
[[671. gads]]
[[672. gads]]
[[673. gads]]
[[674. gads]]
[[675. gads]]
[[676. gads]]
[[677. gads]]
[[678. gads]]
[[679. gads]]
[[680. gads]]
[[681. gads]]
[[682. gads]]
[[683. gads]]
[[684. gads]]
[[685. gads]]
[[686. gads]]
[[687. gads]]
[[688. gads]]
[[689. gads]]
[[690. gads]]
[[691. gads]]
[[692. gads]]
[[693. gads]]
[[694. gads]]
[[695. gads]]
[[696. gads]]
[[697. gads]]
[[698. gads]]
[[699. gads]]
[[700. gads]]
[[701. gads]]
[[702. gads]]
[[703. gads]]
[[704. gads]]
[[705. gads]]
[[706. gads]]
[[707. gads]]
[[708. gads]]
[[709. gads]]
[[710. gads]]
[[711. gads]]
[[712. gads]]
[[713. gads]]
[[714. gads]]
[[715. gads]]
[[716. gads]]
[[717. gads]]
[[718. gads]]
[[719. gads]]
[[720. gads]]
[[721. gads]]
[[722. gads]]
[[723. gads]]
[[724. gads]]
[[725. gads]]
[[726. gads]]
[[727. gads]]
[[728. gads]]
[[729. gads]]
[[730. gads]]
[[731. gads]]
[[732. gads]]
[[733. gads]]
[[734. gads]]
[[735. gads]]
[[736. gads]]
[[737. gads]]
[[738. gads]]
[[739. gads]]
[[740. gads]]
[[741. gads]]
[[742. gads]]
[[743. gads]]
[[744. gads]]
[[745. gads]]
[[746. gads]]
[[747. gads]]
[[748. gads]]
[[749. gads]]
[[750. gads]]
[[751. gads]]
[[752. gads]]
[[753. gads]]
[[754. gads]]
[[755. gads]]
[[756. gads]]
[[757. gads]]
[[758. gads]]
[[759. gads]]
[[760. gads]]
[[761. gads]]
[[762. gads]]
[[763. gads]]
[[764. gads]]
[[765. gads]]
[[766. gads]]
[[767. gads]]
[[768. gads]]
[[769. gads]]
[[770. gads]]
[[771. gads]]
[[772. gads]]
[[773. gads]]
[[774. gads]]
[[775. gads]]
[[776. gads]]
[[777. gads]]
[[778. gads]]
[[779. gads]]
[[780. gads]]
[[781. gads]]
[[782. gads]]
[[783. gads]]
[[784. gads]]
[[785. gads]]
[[786. gads]]
[[787. gads]]
[[788. gads]]
[[789. gads]]
[[790. gads]]
[[791. gads]]
[[792. gads]]
[[793. gads]]
[[794. gads]]
[[795. gads]]
[[796. gads]]
[[797. gads]]
[[798. gads]]
[[799. gads]]
[[800. gads]]
[[801. gads]]
[[802. gads]]
[[803. gads]]
[[804. gads]]
[[805. gads]]
[[806. gads]]
[[807. gads]]
[[808. gads]]
[[809. gads]]
[[810. gads]]
[[811. gads]]
[[812. gads]]
[[813. gads]]
[[814. gads]]
[[815. gads]]
[[816. gads]]
[[817. gads]]
[[818. gads]]
[[819. gads]]
[[820. gads]]
[[821. gads]]
[[822. gads]]
[[823. gads]]
[[824. gads]]
[[825. gads]]
[[826. gads]]
[[827. gads]]
[[828. gads]]
[[829. gads]]
[[830. gads]]
[[831. gads]]
[[832. gads]]
[[833. gads]]
[[834. gads]]
[[835. gads]]
[[836. gads]]
[[837. gads]]
[[838. gads]]
[[839. gads]]
[[840. gads]]
[[841. gads]]
[[842. gads]]
[[843. gads]]
[[844. gads]]
[[845. gads]]
[[846. gads]]
[[847. gads]]
[[848. gads]]
[[849. gads]]
[[850. gads]]
[[851. gads]]
[[852. gads]]
[[853. gads]]
[[854. gads]]
[[855. gads]]
[[856. gads]]
[[857. gads]]
[[858. gads]]
[[859. gads]]
[[860. gads]]
[[861. gads]]
[[862. gads]]
[[863. gads]]
[[864. gads]]
[[865. gads]]
[[866. gads]]
[[867. gads]]
[[868. gads]]
[[869. gads]]
[[870. gads]]
[[871. gads]]
[[872. gads]]
[[873. gads]]
[[874. gads]]
[[875. gads]]
[[876. gads]]
[[877. gads]]
[[878. gads]]
[[879. gads]]
[[880. gads]]
[[881. gads]]
[[882. gads]]
[[883. gads]]
[[884. gads]]
[[885. gads]]
[[886. gads]]
[[887. gads]]
[[888. gads]]
[[889. gads]]
[[890. gads]]
[[891. gads]]
[[892. gads]]
[[893. gads]]
[[894. gads]]
[[895. gads]]
[[896. gads]]
[[897. gads]]
[[898. gads]]
[[899. gads]]
[[900. gads]]
[[901. gads]]
[[902. gads]]
[[903. gads]]
[[904. gads]]
[[905. gads]]
[[906. gads]]
[[907. gads]]
[[908. gads]]
[[909. gads]]
[[910. gads]]
[[911. gads]]
[[912. gads]]
[[913. gads]]
[[914. gads]]
[[915. gads]]
[[916. gads]]
[[917. gads]]
[[918. gads]]
[[919. gads]]
[[920. gads]]
[[921. gads]]
[[922. gads]]
[[923. gads]]
[[924. gads]]
[[925. gads]]
[[926. gads]]
[[927. gads]]
[[928. gads]]
[[929. gads]]
[[930. gads]]
[[931. gads]]
[[932. gads]]
[[933. gads]]
[[934. gads]]
[[935. gads]]
[[936. gads]]
[[937. gads]]
[[938. gads]]
[[939. gads]]
[[940. gads]]
[[941. gads]]
[[942. gads]]
[[943. gads]]
[[944. gads]]
[[945. gads]]
[[946. gads]]
[[947. gads]]
[[948. gads]]
[[949. gads]]
[[950. gads]]
[[951. gads]]
[[952. gads]]
[[953. gads]]
[[954. gads]]
[[955. gads]]
[[956. gads]]
[[957. gads]]
[[958. gads]]
[[959. gads]]
[[960. gads]]
[[961. gads]]
[[962. gads]]
[[963. gads]]
[[964. gads]]
[[965. gads]]
[[966. gads]]
[[967. gads]]
[[968. gads]]
[[969. gads]]
[[970. gads]]
[[971. gads]]
[[972. gads]]
[[973. gads]]
[[974. gads]]
[[975. gads]]
[[976. gads]]
[[977. gads]]
[[978. gads]]
[[979. gads]]
[[980. gads]]
[[981. gads]]
[[982. gads]]
[[983. gads]]
[[984. gads]]
[[985. gads]]
[[986. gads]]
[[987. gads]]
[[988. gads]]
[[989. gads]]
[[990. gads]]
[[991. gads]]
[[992. gads]]
[[993. gads]]
[[994. gads]]
[[995. gads]]
[[996. gads]]
[[997. gads]]
[[998. gads]]
[[999. gads]]
[[1000. gads]]
[[1001. gads]]
[[1002. gads]]
[[1003. gads]]
[[1004. gads]]
[[1005. gads]]
[[1006. gads]]
[[1007. gads]]
[[1008. gads]]
[[1009. gads]]
[[1010. gads]]
[[1011. gads]]
[[1012. gads]]
[[1013. gads]]
[[1014. gads]]
[[1015. gads]]
[[1016. gads]]
[[1017. gads]]
[[1018. gads]]
[[1019. gads]]
[[1020. gads]]
[[1021. gads]]
[[1022. gads]]
[[1023. gads]]
[[1024. gads]]
[[1025. gads]]
[[1026. gads]]
[[1027. gads]]
[[1028. gads]]
[[1029. gads]]
[[1030. gads]]
[[1031. gads]]
[[1032. gads]]
[[1033. gads]]
[[1034. gads]]
[[1035. gads]]
[[1036. gads]]
[[1037. gads]]
[[1038. gads]]
[[1039. gads]]
[[1040. gads]]
[[1041. gads]]
[[1042. gads]]
[[1043. gads]]
[[1044. gads]]
[[1045. gads]]
[[1046. gads]]
[[1047. gads]]
[[1048. gads]]
[[1049. gads]]
[[1050. gads]]
[[1051. gads]]
[[1052. gads]]
[[1053. gads]]
[[1054. gads]]
[[1055. gads]]
[[1056. gads]]
[[1057. gads]]
[[1058. gads]]
[[1059. gads]]
[[1060. gads]]
[[1061. gads]]
[[1062. gads]]
[[1063. gads]]
[[1064. gads]]
[[1065. gads]]
[[1066. gads]]
[[1067. gads]]
[[1068. gads]]
[[1069. gads]]
[[1070. gads]]
[[1071. gads]]
[[1072. gads]]
[[1073. gads]]
[[1074. gads]]
[[1075. gads]]
[[1076. gads]]
[[1077. gads]]
[[1078. gads]]
[[1079. gads]]
[[1080. gads]]
[[1081. gads]]
[[1082. gads]]
[[1083. gads]]
[[1084. gads]]
[[1085. gads]]
[[1086. gads]]
[[1087. gads]]
[[1088. gads]]
[[1089. gads]]
[[1090. gads]]
[[1091. gads]]
[[1092. gads]]
[[1093. gads]]
[[1094. gads]]
[[1095. gads]]
[[1096. gads]]
[[1097. gads]]
[[1098. gads]]
[[1099. gads]]
[[1100. gads]]
[[1101. gads]]
[[1102. gads]]
[[1103. gads]]
[[1104. gads]]
[[1105. gads]]
[[1106. gads]]
[[1107. gads]]
[[1108. gads]]
[[1109. gads]]
[[1110. gads]]
[[1111. gads]]
[[1112. gads]]
[[1113. gads]]
[[1114. gads]]
[[1115. gads]]
[[1116. gads]]
[[1117. gads]]
[[1118. gads]]
[[1119. gads]]
[[1120. gads]]
[[1121. gads]]
[[1122. gads]]
[[1123. gads]]
[[1124. gads]]
[[1125. gads]]
[[1126. gads]]
[[1127. gads]]
[[1128. gads]]
[[1129. gads]]
[[1130. gads]]
[[1131. gads]]
[[1132. gads]]
[[1133. gads]]
[[1134. gads]]
[[1135. gads]]
[[1136. gads]]
[[1137. gads]]
[[1138. gads]]
[[1139. gads]]
[[1140. gads]]
[[1141. gads]]
[[1142. gads]]
[[1143. gads]]
[[1144. gads]]
[[1145. gads]]
[[1146. gads]]
[[1147. gads]]
[[1148. gads]]
[[1149. gads]]
[[1150. gads]]
[[1151. gads]]
[[1152. gads]]
[[1153. gads]]
[[1154. gads]]
[[1155. gads]]
[[1156. gads]]
[[1157. gads]]
[[1158. gads]]
[[1159. gads]]
[[1160. gads]]
[[1161. gads]]
[[1162. gads]]
[[1163. gads]]
[[1164. gads]]
[[1165. gads]]
[[1166. gads]]
[[1167. gads]]
[[1168. gads]]
[[1169. gads]]
[[1170. gads]]
[[1171. gads]]
[[1172. gads]]
[[1173. gads]]
[[1174. gads]]
[[1175. gads]]
[[1176. gads]]
[[1177. gads]]
[[1178. gads]]
[[1179. gads]]
[[1180. gads]]
[[1181. gads]]
[[1182. gads]]
[[1183. gads]]
[[1184. gads]]
[[1185. gads]]
[[1186. gads]]
[[1187. gads]]
[[1188. gads]]
[[1189. gads]]
[[1190. gads]]
[[1191. gads]]
[[1192. gads]]
[[1193. gads]]
[[1194. gads]]
[[1195. gads]]
[[1196. gads]]
[[1197. gads]]
[[1198. gads]]
[[1199. gads]]
[[1200. gads]]
[[1201. gads]]
[[1202. gads]]
[[1203. gads]]
[[1204. gads]]
[[1205. gads]]
[[1206. gads]]
[[1207. gads]]
[[1208. gads]]
[[1209. gads]]
[[1210. gads]]
[[1211. gads]]
[[1212. gads]]
[[1213. gads]]
[[1214. gads]]
[[1215. gads]]
[[1216. gads]]
[[1217. gads]]
[[1218. gads]]
[[1219. gads]]
[[1220. gads]]
[[1221. gads]]
[[1222. gads]]
[[1223. gads]]
[[1224. gads]]
[[1225. gads]]
[[1226. gads]]
[[1227. gads]]
[[1228. gads]]
[[1229. gads]]
[[1230. gads]]
[[1231. gads]]
[[1232. gads]]
[[1233. gads]]
[[1234. gads]]
[[1235. gads]]
[[1236. gads]]
[[1237. gads]]
[[1238. gads]]
[[1239. gads]]
[[1240. gads]]
[[1241. gads]]
[[1242. gads]]
[[1243. gads]]
[[1244. gads]]
[[1245. gads]]
[[1246. gads]]
[[1247. gads]]
[[1248. gads]]
[[1249. gads]]
[[1250. gads]]
[[1251. gads]]
[[1252. gads]]
[[1253. gads]]
[[1254. gads]]
[[1255. gads]]
[[1256. gads]]
[[1257. gads]]
[[1258. gads]]
[[1259. gads]]
[[1260. gads]]
[[1261. gads]]
[[1262. gads]]
[[1263. gads]]
[[1264. gads]]
[[1265. gads]]
[[1266. gads]]
[[1267. gads]]
[[1268. gads]]
[[1269. gads]]
[[1270. gads]]
[[1271. gads]]
[[1272. gads]]
[[1273. gads]]
[[1274. gads]]
[[1275. gads]]
[[1276. gads]]
[[1277. gads]]
[[1278. gads]]
[[1279. gads]]
[[1280. gads]]
[[1281. gads]]
[[1282. gads]]
[[1283. gads]]
[[1284. gads]]
[[1285. gads]]
[[1286. gads]]
[[1287. gads]]
[[1288. gads]]
[[1289. gads]]
[[1290. gads]]
[[1291. gads]]
[[1292. gads]]
[[1293. gads]]
[[1294. gads]]
[[1295. gads]]
[[1296. gads]]
[[1297. gads]]
[[1298. gads]]
[[1299. gads]]
[[1300. gads]]
[[1301. gads]]
[[1302. gads]]
[[1303. gads]]
[[1304. gads]]
[[1305. gads]]
[[1306. gads]]
[[1307. gads]]
[[1308. gads]]
[[1309. gads]]
[[1310. gads]]
[[1311. gads]]
[[1312. gads]]
[[1313. gads]]
[[1314. gads]]
[[1315. gads]]
[[1316. gads]]
[[1317. gads]]
[[1318. gads]]
[[1319. gads]]
[[1320. gads]]
[[1321. gads]]
[[1322. gads]]
[[1323. gads]]
[[1324. gads]]
[[1325. gads]]
[[1326. gads]]
[[1327. gads]]
[[1328. gads]]
[[1329. gads]]
[[1330. gads]]
[[1331. gads]]
[[1332. gads]]
[[1333. gads]]
[[1334. gads]]
[[1335. gads]]
[[1336. gads]]
[[1337. gads]]
[[1338. gads]]
[[1339. gads]]
[[1340. gads]]
[[1341. gads]]
[[1342. gads]]
[[1343. gads]]
[[1344. gads]]
[[1345. gads]]
[[1346. gads]]
[[1347. gads]]
[[1348. gads]]
[[1349. gads]]
[[1350. gads]]
[[1351. gads]]
[[1352. gads]]
[[1353. gads]]
[[1354. gads]]
[[1355. gads]]
[[1356. gads]]
[[1357. gads]]
[[1358. gads]]
[[1359. gads]]
[[1360. gads]]
[[1361. gads]]
[[1362. gads]]
[[1363. gads]]
[[1364. gads]]
[[1365. gads]]
[[1366. gads]]
[[1367. gads]]
[[1368. gads]]
[[1369. gads]]
[[1370. gads]]
[[1371. gads]]
[[1372. gads]]
[[1373. gads]]
[[1374. gads]]
[[1375. gads]]
[[1376. gads]]
[[1377. gads]]
[[1378. gads]]
[[1379. gads]]
[[1380. gads]]
[[1381. gads]]
[[1382. gads]]
[[1383. gads]]
[[1384. gads]]
[[1385. gads]]
[[1386. gads]]
[[1387. gads]]
[[1388. gads]]
[[1389. gads]]
[[1390. gads]]
[[1391. gads]]
[[1392. gads]]
[[1393. gads]]
[[1394. gads]]
[[1395. gads]]
[[1396. gads]]
[[1397. gads]]
[[1398. gads]]
[[1399. gads]]
[[1400. gads]]
[[1401. gads]]
[[1402. gads]]
[[1403. gads]]
[[1404. gads]]
[[1405. gads]]
[[1406. gads]]
[[1407. gads]]
[[1408. gads]]
[[1409. gads]]
[[1410. gads]]
[[1411. gads]]
[[1412. gads]]
[[1413. gads]]
[[1414. gads]]
[[1415. gads]]
[[1416. gads]]
[[1417. gads]]
[[1418. gads]]
[[1419. gads]]
[[1420. gads]]
[[1421. gads]]
[[1422. gads]]
[[1423. gads]]
[[1424. gads]]
[[1425. gads]]
[[1426. gads]]
[[1427. gads]]
[[1428. gads]]
[[1429. gads]]
[[1430. gads]]
[[1431. gads]]
[[1432. gads]]
[[1433. gads]]
[[1434. gads]]
[[1435. gads]]
[[1436. gads]]
[[1437. gads]]
[[1438. gads]]
[[1439. gads]]
[[1440. gads]]
[[1441. gads]]
[[1442. gads]]
[[1443. gads]]
[[1444. gads]]
[[1445. gads]]
[[1446. gads]]
[[1447. gads]]
[[1448. gads]]
[[1449. gads]]
[[1450. gads]]
[[1451. gads]]
[[1452. gads]]
[[1453. gads]]
[[1454. gads]]
[[1455. gads]]
[[1456. gads]]
[[1457. gads]]
[[1458. gads]]
[[1459. gads]]
[[1460. gads]]
[[1461. gads]]
[[1462. gads]]
[[1463. gads]]
[[1464. gads]]
[[1465. gads]]
[[1466. gads]]
[[1467. gads]]
[[1468. gads]]
[[1469. gads]]
[[1470. gads]]
[[1471. gads]]
[[1472. gads]]
[[1473. gads]]
[[1474. gads]]
[[1475. gads]]
[[1476. gads]]
[[1477. gads]]
[[1478. gads]]
[[1479. gads]]
[[1480. gads]]
[[1481. gads]]
[[1482. gads]]
[[1483. gads]]
[[1484. gads]]
[[1485. gads]]
[[1486. gads]]
[[1487. gads]]
[[1488. gads]]
[[1489. gads]]
[[1490. gads]]
[[1491. gads]]
[[1492. gads]]
[[1493. gads]]
[[1494. gads]]
[[1495. gads]]
[[1496. gads]]
[[1497. gads]]
[[1498. gads]]
[[1499. gads]]
[[1500. gads]]
[[1501. gads]]
[[1502. gads]]
[[1503. gads]]
[[1504. gads]]
[[1505. gads]]
[[1506. gads]]
[[1507. gads]]
[[1508. gads]]
[[1509. gads]]
[[1510. gads]]
[[1511. gads]]
[[1512. gads]]
[[1513. gads]]
[[1514. gads]]
[[1515. gads]]
[[1516. gads]]
[[1517. gads]]
[[1518. gads]]
[[1519. gads]]
[[1520. gads]]
[[1521. gads]]
[[1522. gads]]
[[1523. gads]]
[[1524. gads]]
[[1525. gads]]
[[1526. gads]]
[[1527. gads]]
[[1528. gads]]
[[1529. gads]]
[[1530. gads]]
[[1531. gads]]
[[1532. gads]]
[[1533. gads]]
[[1534. gads]]
[[1535. gads]]
[[1536. gads]]
[[1537. gads]]
[[1538. gads]]
[[1539. gads]]
[[1540. gads]]
[[1541. gads]]
[[1542. gads]]
[[1543. gads]]
[[1544. gads]]
[[1545. gads]]
[[1546. gads]]
[[1547. gads]]
[[1548. gads]]
[[1549. gads]]
[[1550. gads]]
[[1551. gads]]
[[1552. gads]]
[[1553. gads]]
[[1554. gads]]
[[1555. gads]]
[[1556. gads]]
[[1557. gads]]
[[1558. gads]]
[[1559. gads]]
[[1560. gads]]
[[1561. gads]]
[[1562. gads]]
[[1563. gads]]
[[1564. gads]]
[[1565. gads]]
[[1566. gads]]
[[1567. gads]]
[[1568. gads]]
[[1569. gads]]
[[1570. gads]]
[[1571. gads]]
[[1572. gads]]
[[1573. gads]]
[[1574. gads]]
[[1575. gads]]
[[1576. gads]]
[[1577. gads]]
[[1578. gads]]
[[1579. gads]]
[[1580. gads]]
[[1581. gads]]
[[1582. gads]]
[[1583. gads]]
[[1584. gads]]
[[1585. gads]]
[[1586. gads]]
[[1587. gads]]
[[1588. gads]]
[[1589. gads]]
[[1590. gads]]
[[1591. gads]]
[[1592. gads]]
[[1593. gads]]
[[1594. gads]]
[[1595. gads]]
[[1596. gads]]
[[1597. gads]]
[[1598. gads]]
[[1599. gads]]
[[1600. gads]]
[[1601. gads]]
[[1602. gads]]
[[1603. gads]]
[[1604. gads]]
[[1605. gads]]
[[1606. gads]]
[[1607. gads]]
[[1608. gads]]
[[1609. gads]]
[[1610. gads]]
[[1611. gads]]
[[1612. gads]]
[[1613. gads]]
[[1614. gads]]
[[1615. gads]]
[[1616. gads]]
[[1617. gads]]
[[1618. gads]]
[[1619. gads]]
[[1620. gads]]
[[1621. gads]]
[[1622. gads]]
[[1623. gads]]
[[1624. gads]]
[[1625. gads]]
[[1626. gads]]
[[1627. gads]]
[[1628. gads]]
[[1629. gads]]
[[1630. gads]]
[[1631. gads]]
[[1632. gads]]
[[1633. gads]]
[[1634. gads]]
[[1635. gads]]
[[1636. gads]]
[[1637. gads]]
[[1638. gads]]
[[1639. gads]]
[[1640. gads]]
[[1641. gads]]
[[1642. gads]]
[[1643. gads]]
[[1644. gads]]
[[1645. gads]]
[[1646. gads]]
[[1647. gads]]
[[1648. gads]]
[[1649. gads]]
[[1650. gads]]
[[1651. gads]]
[[1652. gads]]
[[1653. gads]]
[[1654. gads]]
[[1655. gads]]
[[1656. gads]]
[[1657. gads]]
[[1658. gads]]
[[1659. gads]]
[[1660. gads]]
[[1661. gads]]
[[1662. gads]]
[[1663. gads]]
[[1664. gads]]
[[1665. gads]]
[[1666. gads]]
[[1667. gads]]
[[1668. gads]]
[[1669. gads]]
[[1670. gads]]
[[1671. gads]]
[[1672. gads]]
[[1673. gads]]
[[1674. gads]]
[[1675. gads]]
[[1676. gads]]
[[1677. gads]]
[[1678. gads]]
[[1679. gads]]
[[1680. gads]]
[[1681. gads]]
[[1682. gads]]
[[1683. gads]]
[[1684. gads]]
[[1685. gads]]
[[1686. gads]]
[[1687. gads]]
[[1688. gads]]
[[1689. gads]]
[[1690. gads]]
[[1691. gads]]
[[1692. gads]]
[[1693. gads]]
[[1694. gads]]
[[1695. gads]]
[[1696. gads]]
[[1697. gads]]
[[1698. gads]]
[[1699. gads]]
[[1700. gads]]
[[1701. gads]]
[[1702. gads]]
[[1703. gads]]
[[1704. gads]]
[[1705. gads]]
[[1706. gads]]
[[1707. gads]]
[[1708. gads]]
[[1709. gads]]
[[1710. gads]]
[[1711. gads]]
[[1712. gads]]
[[1713. gads]]
[[1714. gads]]
[[1715. gads]]
[[1716. gads]]
[[1717. gads]]
[[1718. gads]]
[[1719. gads]]
[[1720. gads]]
[[1721. gads]]
[[1722. gads]]
[[1723. gads]]
[[1724. gads]]
[[1725. gads]]
[[1726. gads]]
[[1727. gads]]
[[1728. gads]]
[[1729. gads]]
[[1730. gads]]
[[1731. gads]]
[[1732. gads]]
[[1733. gads]]
[[1734. gads]]
[[1735. gads]]
[[1736. gads]]
[[1737. gads]]
[[1738. gads]]
[[1739. gads]]
[[1740. gads]]
[[1741. gads]]
[[1742. gads]]
[[1743. gads]]
[[1744. gads]]
[[1745. gads]]
[[1746. gads]]
[[1747. gads]]
[[1748. gads]]
[[1749. gads]]
[[1750. gads]]
[[1751. gads]]
[[1752. gads]]
[[1753. gads]]
[[1754. gads]]
[[1755. gads]]
[[1756. gads]]
[[1757. gads]]
[[1758. gads]]
[[1759. gads]]
[[1760. gads]]
[[1761. gads]]
[[1762. gads]]
[[1763. gads]]
[[1764. gads]]
[[1765. gads]]
[[1766. gads]]
[[1767. gads]]
[[1768. gads]]
[[1769. gads]]
[[1770. gads]]
[[1771. gads]]
[[1772. gads]]
[[1773. gads]]
[[1774. gads]]
[[1775. gads]]
[[1776. gads]]
[[1777. gads]]
[[1778. gads]]
[[1779. gads]]
[[1780. gads]]
[[1781. gads]]
[[1782. gads]]
[[1783. gads]]
[[1784. gads]]
[[1785. gads]]
[[1786. gads]]
[[1787. gads]]
[[1788. gads]]
[[1789. gads]]
[[1790. gads]]
[[1791. gads]]
[[1792. gads]]
[[1793. gads]]
[[1794. gads]]
[[1795. gads]]
[[1796. gads]]
[[1797. gads]]
[[1798. gads]]
[[1799. gads]]
[[1800. gads]]
[[1801. gads]]
[[1802. gads]]
[[1803. gads]]
[[1804. gads]]
[[1805. gads]]
[[1806. gads]]
[[1807. gads]]
[[1808. gads]]
[[1809. gads]]
[[1810. gads]]
[[1811. gads]]
[[1812. gads]]
[[1813. gads]]
[[1814. gads]]
[[1815. gads]]
[[1816. gads]]
[[1817. gads]]
[[1818. gads]]
[[1819. gads]]
[[1820. gads]]
[[1821. gads]]
[[1822. gads]]
[[1823. gads]]
[[1824. gads]]
[[1825. gads]]
[[1826. gads]]
[[1827. gads]]
[[1828. gads]]
[[1829. gads]]
[[1830. gads]]
[[1831. gads]]
[[1832. gads]]
[[1833. gads]]
[[1834. gads]]
[[1835. gads]]
[[1836. gads]]
[[1837. gads]]
[[1838. gads]]
[[1839. gads]]
[[1840. gads]]
[[1841. gads]]
[[1842. gads]]
[[1843. gads]]
[[1844. gads]]
[[1845. gads]]
[[1846. gads]]
[[1847. gads]]
[[1848. gads]]
[[1849. gads]]
[[1850. gads]]
[[1851. gads]]
[[1852. gads]]
[[1853. gads]]
[[1854. gads]]
[[1855. gads]]
[[1856. gads]]
[[1857. gads]]
[[1858. gads]]
[[1859. gads]]
[[1860. gads]]
[[1861. gads]]
[[1862. gads]]
[[1863. gads]]
[[1864. gads]]
[[1865. gads]]
[[1866. gads]]
[[1867. gads]]
[[1868. gads]]
[[1869. gads]]
[[1870. gads]]
[[1871. gads]]
[[1872. gads]]
[[1873. gads]]
[[1874. gads]]
[[1875. gads]]
[[1876. gads]]
[[1877. gads]]
[[1878. gads]]
[[1879. gads]]
[[1880. gads]]
[[1881. gads]]
[[1882. gads]]
[[1883. gads]]
[[1884. gads]]
[[1885. gads]]
[[1886. gads]]
[[1887. gads]]
[[1888. gads]]
[[1889. gads]]
[[1890. gads]]
[[1891. gads]]
[[1892. gads]]
[[1893. gads]]
[[1894. gads]]
[[1895. gads]]
[[1896. gads]]
[[1897. gads]]
[[1898. gads]]
[[1899. gads]]
[[1900. gads]]
[[1901. gads]]
[[1902. gads]]
[[1903. gads]]
[[1904. gads]]
[[1905. gads]]
[[1906. gads]]
[[1907. gads]]
[[1908. gads]]
[[1909. gads]]
[[1910. gads]]
[[1911. gads]]
[[1912. gads]]
[[1913. gads]]
[[1914. gads]]
[[1915. gads]]
[[1916. gads]]
[[1917. gads]]
[[1918. gads]]
[[1919. gads]]
[[1920. gads]]
[[1921. gads]]
[[1922. gads]]
[[1923. gads]]
[[1924. gads]]
[[1925. gads]]
[[1926. gads]]
[[1927. gads]]
[[1928. gads]]
[[1929. gads]]
[[1930. gads]]
[[1931. gads]]
[[1932. gads]]
[[1933. gads]]
[[1934. gads]]
[[1935. gads]]
[[1936. gads]]
[[1937. gads]]
[[1938. gads]]
[[1939. gads]]
[[1940. gads]]
[[1941. gads]]
[[1942. gads]]
[[1943. gads]]
[[1944. gads]]
[[1945. gads]]
[[1946. gads]]
[[1947. gads]]
[[1948. gads]]
[[1949. gads]]
[[1950. gads]]
[[1951. gads]]
[[1952. gads]]
[[1953. gads]]
[[1954. gads]]
[[1955. gads]]
[[1956. gads]]
[[1957. gads]]
[[1958. gads]]
[[1959. gads]]
[[1960. gads]]
[[1961. gads]]
[[1962. gads]]
[[1963. gads]]
[[1964. gads]]
[[1965. gads]]
[[1966. gads]]
[[1967. gads]]
[[1968. gads]]
[[1969. gads]]
[[1970. gads]]
[[1971. gads]]
[[1972. gads]]
[[1973. gads]]
[[1974. gads]]
[[1975. gads]]
[[1976. gads]]
[[1977. gads]]
[[1978. gads]]
[[1979. gads]]
[[1980. gads]]
[[1981. gads]]
[[1982. gads]]
[[1983. gads]]
[[1984. gads]]
[[1985. gads]]
[[1986. gads]]
[[1987. gads]]
[[1988. gads]]
[[1989. gads]]
[[1990. gads]]
[[1991. gads]]
[[1992. gads]]
[[1993. gads]]
[[1994. gads]]
[[1995. gads]]
[[1996. gads]]
[[1997. gads]]
[[1998. gads]]
[[1999. gads]]
[[2000. gads]]
[[2001. gads]]
[[2002. gads]]
[[2003. gads]]
[[2004. gads]]
[[2005. gads]]
[[2006. gads]]
[[2007. gads]]
[[2008. gads]]
[[2009. gads]]
[[2010. gads]]
[[2011. gads]]
[[2012. gads]]
[[0. gadsimts]]
[[1. gadsimts]]
[[2. gadsimts]]
[[3. gadsimts]]
[[4. gadsimts]]
[[5. gadsimts]]
[[6. gadsimts]]
[[7. gadsimts]]
[[8. gadsimts]]
[[9. gadsimts]]
[[10. gadsimts]]
[[11. gadsimts]]
[[12. gadsimts]]
[[13. gadsimts]]
[[14. gadsimts]]
[[15. gadsimts]]
[[-0. gadsimts]]
[[16. gadsimts]]
[[17. gadsimts]]
[[18. gadsimts]]
[[19. gadsimts]]
[[20. gadsimts]]
[[&quot;Stockmann&quot; centrs]]
[[Medicīnas muzejs (Rīga)]]
[[Andreja Saharova iela (Rīga)]] 
[[Āgenskalna tirgus (Rīga)]] 
[[:„Apollo”]]
[[:„Asträa”]]
[[:„Enkurs”]]
[[:„Jāņuguns”]]
[[:„Kastors”]]
[[:„Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“]]
[[:„Zum Schwerdt“]]
[[:„Zur kleinen Welt“]]
[[2010. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2010. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2010. gada Korejas Grand Prix]]
[[2010. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2010. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2010. gada Monako Grand Prix]]
[[2010. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2010. gada Turcijas Grand Prix]]
[[2010. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2010. gada Singapūras Grand Prix]]
[[2010. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2010. gada Japānas Grand Prix]]
[[2010. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2010. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2010. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2012. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2012. gada Indijas Grand Prix]]
[[2012. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2012. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2012. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2012. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2012. gada Japānas Grand Prix]]
[[2012. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2012. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2012. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2012. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2012. gada Singapūras Grand Prix]]
[[2012. gada Monako Grand Prix]]
[[2012. gada Korejas Grand Prix]]
[[2012. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2012. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2012. gada Abū Dabī Grand Prix]]
[[2012. gada ASV Grand Prix]]
[[2009. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2009. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2009. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2009. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2009. gada Monako Grand Prix]]
[[2009. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2009. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2009. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2009. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2009. gada Turcijas Grand Prix]]
[[2009. gada Japānas Grand Prix]]
[[2009. gada Singapūras Grand Prix]]
[[2008. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2008. gada Singapūras Grand Prix]]
[[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2007. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2007. gada Turcijas Grand Prix]]
[[2007. gada Monako Grand Prix]]
[[2007. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2008. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2008. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2007. gada ASV Grand Prix]]
[[2006. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2006. gada Turcijas Grand Prix]]
[[2007. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2007. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2007. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2008. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2008. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2008. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2006. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2007. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2007. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2007. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2006. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2006. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2008. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2007. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2007. gada Francijas Grand Prix]]
[[2007. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2007. gada Japānas Grand Prix]]
[[2007. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2007. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2006. gada Japānas Grand Prix]]
[[2006. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2006. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2006. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2006. gada Monako Grand Prix]]
[[2006. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2006. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2006. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2006. gada ASV Grand Prix]]
[[2006. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2006. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2006. gada Francijas Grand Prix]]
[[2006. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[2005. gada Japānas Grand Prix]]
[[2005. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2005. gada Monako Grand Prix]]
[[2005. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2005. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2005. gada Francijas Grand Prix]]
[[2005. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2005. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2005. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2005. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2005. gada Turcijas Grand Prix]]
[[2005. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2005. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2005. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2005. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2005. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2004. gada Monako Grand Prix]]
[[2005. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2004. gada Japānas Grand Prix]]
[[2004. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2004. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2004. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2004. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2004. gada ASV Grand Prix]]
[[2004. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2004. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2004. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2004. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2004. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2004. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2004. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2004. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2004. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2005. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[2003. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2002. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2002. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2002. gada ASV Grand Prix]]
[[2003. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2004. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[2004. gada Francijas Grand Prix]]
[[2003. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2002. gada Japānas Grand Prix]]
[[2002. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2002. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2002. gada Austrijas Grand Prix]]
[[2002. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2002. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2002. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2002. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2002. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2002. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2002. gada Monako Grand Prix]]
[[2002. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2003. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2002. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[2003. gada ASV Grand Prix]]
[[2003. gada Austrijas Grand Prix]]
[[2003. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2003. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2003. gada Monako Grand Prix]]
[[2003. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2003. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2003. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2003. gada Japānas Grand Prix]]
[[2003. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2002. gada Francijas Grand Prix]]
[[2001. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[A1]]
[[A2]]
[[A3]]
[[A4]]
[[A5]]
[[A6]]
[[A7]]
[[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]]
[[A9]]
[[A10]]
[[A11]]
[[A12]]
[[A13]]
[[A14]]
[[A15]]
[[A10 (autoceļš Latvijā)]]
[[A11 (autoceļš Latvijā)]]
[[A12]]
[[A13 (autoceļš Latvijā)]]
[[A14 (autoceļš Latvijā)]]
[[A15 (autoceļš Latvijā)]]
[[A1 (autoceļš Latvijā)]]
[[A2]]
[[A3 (autoceļš Latvijā)]]
[[A4 (autoceļš Latvijā)]]
[[A5 (autoceļš Latvijā)]]
[[A6 (autoceļš Latvijā)]]
[[A7 (autoceļš Latvijā)]]
[[Autoceļš A8 (Latvija)]]
[[A9 (autoceļš Latvijā)]]
[[Eiropas autoceļš E22|E22]]
[[E262]]
[[E264]]
[[E77]]
[[P1]]
[[P10]]
[[P100]]
[[P101]]
[[P102]]
[[P103]]
[[P104]]
[[P105]]
[[P106]]
[[P107]]
[[P108]]
[[P109]]
[[P11]]
[[P110]]
[[Autoceļš P111|P111]]
[[P112]]
[[P113]]
[[P114]]
[[P115]]
[[P116]]
[[P117]]
[[P118]]
[[P119]]
[[P12]]
[[P120]]
[[P121]]
[[P122]]
[[P123]]
[[P124]]
[[P125]]
[[P126]]
[[P127]]
[[P128]]
[[P129]]
[[P13]]
[[P130]]
[[P131]]
[[P132]]
[[P133]]
[[P14]]
[[P15]]
[[P16]]
[[P17]]
[[P18]]
[[P19]]
[[P2]]
[[P20]]
[[P21]]
[[P22]]
[[P23]]
[[P24]]
[[P25]]
[[P26]]
[[P27]]
[[P28]]
[[P29]]
[[P3]]
[[P30]]
[[P31]]
[[P32]]
[[P33]]
[[P34]]
[[P35]]
[[P36]]
[[P37]]
[[P38]]
[[P39]]
[[P4]]
[[P40]]
[[P41]]
[[P42]]
[[P43]]
[[P44]]
[[P45]]
[[P46]]
[[P47]]
[[P48]]
[[P49]]
[[P5]]
[[P50]]
[[P51]]
[[P52]]
[[P53]]
[[P54]]
[[P55]]
[[P56]]
[[P57]]
[[P58]]
[[P59]]
[[P6]]
[[P60]]
[[P61]]
[[Autoceļš P62|P62]]
[[P63]]
[[P64]]
[[P65]]
[[P66]]
[[P67]]
[[P68]]
[[P69]]
[[P7]]
[[P70]]
[[P71]]
[[P72]]
[[P73]]
[[P74]]
[[P75]]
[[P76]]
[[P77]]
[[P78]]
[[P79]]
[[P8]]
[[P80]]
[[P81]]
[[P82]]
[[P83]]
[[P84]]
[[P85]]
[[P86]]
[[P87]]
[[P88]]
[[P89]]
[[P9]]
[[P90]]
[[P91]]
[[P92]]
[[P93]]
[[P94]]
[[P95]]
[[P96]]
[[P97]]
[[P98]]
[[P99]]
[[8. marta iela (Rēzekne)]]
[[18. novembra iela (Rēzekne)]]
[[Ābeļu iela (Rēzekne)]]
[[Akmeņu iela (Rēzekne)]]
[[Alūksnes iela (Rēzekne)]]
[[Ančupānu iela]]
[[Andreja Pumpura iela (Rēzekne)]]
[[Andreja Upīša iela (Rēzekne)]]
[[Atbrīvošanas aleja]]
[[Atmodas iela (Rēzekne)]]
[[Ausekļa iela (Rēzekne)]]
[[Austrumu iela (Rēzekne)]]
[[Avotu iela (Rēzekne)]]
[[Bauskas iela (Rēzekne)]]
[[Baznīcas iela (Rēzekne)]]
[[Bērzpils iela (Rēzekne)]]
[[Bērzu iela (Rēzekne)]]
[[Blaumaņa iela (Rēzekne)]]
[[Brāļu Skrindu iela]]
[[Brīvības iela (Rēzekne)]]
[[Bukmuižas iela]]
[[Celtnieku iela (Rēzekne)]]
[[Cēsu iela (Rēzekne)]]
[[Čaču iela]]
[[Dagdas iela (Rēzekne)]]
[[Daugavpils iela (Rēzekne)]]
[[Dārzu iela (Rēzekne)]]
[[Dzelzceļnieku iela (Rēzekne)]]
[[Dzintaru iela (Rēzekne)]]
[[Dzirnavu iela (Rēzekne)]]
[[Egļu iela (Rēzekne)]]
[[Ezera iela (Rēzekne)]]
[[Franciska Varslavāna iela]]
[[Franča Kempa iela (Rēzekne)]]
[[Franča Trasūna iela]]
[[Galdnieku iela (Rēzekne)]]
[[Gravas iela (Rēzekne)]]
[[Grāvju iela (Rēzekne)]]
[[Gvardes iela (Rēzekne)]]
[[Izraēlas iela]]
[[Īsā iela (Rēzekne)]]
[[Jaunjelgavas iela (Rēzekne)]]
[[Jaunpleikšņu iela]]
[[Jaunprojekta iela]]
[[Jaunupes iela (Rēzekne)]]
[[Jelgavas iela (Rēzekne)]]
[[Jupatovkas iela]]
[[Jurija Tiņanova iela]]
[[Kalēju iela (Rēzekne)]]
[[Kalna iela (Rēzekne)]]
[[Kaļķu iela (Rēzekne)]]
[[Kaunatas iela]]
[[Keramikas iela (Rēzekne)]]
[[Klusā iela (Rēzekne)]]
[[Koku iela (Rēzekne)]]
[[Komunālā iela (Rēzekne)]]
[[Kooperatīva šķērsiela]]
[[Kosmonautu iela (Rēzekne)]]
[[Krasta iela (Rēzekne)]]
[[Krāslavas iela (Rēzekne)]]
[[Krāsotāju iela (Rēzekne)]]
[[Krimuldas iela (Rēzekne)]]
[[Krišjāņa Barona iela (Rēzekne)]]
[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rēzekne)]]
[[Krustpils iela (Rēzekne)]]
[[Kuldīgas iela (Rēzekne)]]
[[Kūdras iela (Rēzekne)]]
[[Ķiršu iela (Rēzekne)]]
[[Lakstīgalu iela (Rēzekne)]]
[[Lapu iela (Rēzekne)]]
[[Latgales iela (Rēzekne)]]
[[Lauku iela (Rēzekne)]]
[[Liepājas iela (Rēzekne)]]
[[Liepu iela (Rēzekne)]]
[[Līkā iela (Rēzekne)]]
[[Lokomotīvju iela]]
[[Lubānas iela (Rēzekne)]]
[[Ludzas iela (Rēzekne)]]
[[Ļermontova iela (Rēzekne)]]
[[Maskavas iela (Rēzekne)]]
[[Mazā iela (Rēzekne)]]
[[Mediķu iela (Rēzekne)]]
[[Metālistu iela]]
[[Meža iela (Rēzekne)]]
[[Miera iela (Rēzekne)]]
[[Nākotnes iela (Rēzekne)]]
[[Nikodema Rancāna iela (Rēzekne)]]
[[Noliktavu iela (Rēzekne)]]
[[Ozolu iela (Rēzekne)]]
[[Parka iela (Rēzekne)]]
[[Pils iela (Rēzekne)]]
[[Pirts iela (Rēzekne)]]
[[Pļavu iela (Rēzekne)]]
[[Priežu iela (Rēzekne)]]
[[Pulkveža Brieža iela (Rēzekne)]]
[[Purva iela (Rēzekne)]]
[[Pūpolu iela (Rēzekne)]]
[[Raiņa iela (Rēzekne)]]
[[Rēznas iela (Rēzekne)]]
[[Rīgas iela (Rēzekne)]]
[[Robežu iela (Rēzekne)]]
[[Rožu iela (Rēzekne)]]
[[Rūpnīcas iela (Rēzekne)]]
[[Seimaņa Putāna iela]]
[[Saules iela (Rēzekne)]]
[[Siguldas iela (Rēzekne)]]
[[Siņicina iela]]
[[Skolas iela (Rēzekne)]]
[[Slimnīcas iela (Rēzekne)]]
[[Smilšu iela (Rēzekne)]]
[[Sprūževas iela]]
[[Stacijas iela (Rēzekne)]]
[[Stadiona iela (Rēzekne)]]
[[Strādnieku šķērsiela (Rēzekne)]]
[[Strēlnieku iela (Rēzekne)]]
[[Taku iela (Rēzekne)]]
[[Torņa iela (Rēzekne)]]
[[Turaidas iela (Rēzekne)]]
[[Upes iela (Rēzekne)]]
[[Valērijas Seiles iela]]
[[Valmieras iela (Rēzekne)]]
[[Varoņu iela (Rēzekne)]]
[[Ventspils iela (Rēzekne)]]
[[Vidus iela (Rēzekne)]]
[[Vilhelma Purvīša iela (Rēzekne)]]
[[Viļakas iela (Rēzekne)]]
[[Viļānu iela (Rēzekne)]]
[[Vipingas iela]]
[[Zaļā iela (Rēzekne)]]
[[Zavoloko iela]]
[[Zemnieku iela (Rēzekne)]]
[[Ziedu iela (Rēzekne)]]
[[Ziemeļu iela (Rēzekne)]]
[[Zilupes iela (Rēzekne)]]
[[Zvaigžņu iela (Rēzekne)]]
[[Zvirbuļu iela (Rēzekne)]]
[[Akas iela (Rīga)]]
[[Aklā iela (Rīga)]]
[[Aldaru iela (Rīga)]]
[[Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)]]
[[Alksnāja iela (Rīga)]]
[[Amatu iela (Rīga)]]
[[Anglikāņu iela (Rīga)]]
[[Arhitektu iela (Rīga)]]
[[Arsenāla iela (Rīga)]]
[[Artilērijas iela (Rīga)]]
[[Atgriežu iela (Rīga)]]
[[Audēju iela (Rīga)]]
[[Baumaņa skvērs (Rīga)]]
[[Blaumaņa iela (Rīga)]]
[[Bruņinieku iela (Rīga)]]
[[Bīskapa gāte (Rīga)]]
[[Dainas iela (Rīga)]]
[[Daugavas gāte (Rīga)]]
[[Dārzaugļu iela (Rīga)]]
[[Gleznotāju iela (Rīga)]]
[[Grēcinieku iela (Rīga)]]
[[Herdera laukums]]
[[Jaunavu iela (Rīga)]]
[[Jauniela (Rīga)]]
[[Jāņa iela (Rīga)]]
[[Jāņa sēta (Rīga)]]
[[Jēkaba iela (Rīga)]]
[[Kalēju iela (Rīga)]]
[[Kaļķu iela (Rīga)]]
[[Klostera iela (Rīga)]]
[[Konventa sēta (Rīga)]]
[[Krāmu iela (Rīga)]]
[[Kungu iela (Rīga)]]
[[Laipu iela (Rīga)]]
[[Latviešu strēlnieku laukums (Rīga)]]
[[Lielgabalu iela (Rīga)]]
[[Līvu laukums (Rīga)]]
[[Marijas iela (Rīga)]]
[[Martas iela (Rīga)]]
[[Mazā Jaunavu iela (Rīga)]]
[[Mazā Jauniela (Rīga)]]
[[Mazā Miesnieku iela (Rīga)]]
[[Mazā Monētu iela (Rīga)]]
[[Mazā Muzeja iela (Rīga)]]
[[Mazā Peitavas iela (Rīga)]]
[[Mazā Pils iela (Rīga)]]
[[Mazā Skolas iela (Rīga)]]
[[Mazā Smilšu iela (Rīga)]]
[[Mazā Trokšņu iela (Rīga)]]
[[Meistaru iela (Rīga)]]
[[Miesnieku iela (Rīga)]]
[[Minsterejas iela (Rīga)]]
[[Mucenieku iela (Rīga)]]
[[Mārstaļu iela (Rīga)]]
[[Mūku iela (Rīga)]]
[[Neatkarības laukums (Rīga)]]
[[Noliktavas iela (Rīga)]]
[[Palasta iela (Rīga)]]
[[Pasta iela (Rīga)]]
[[Peitavas iela (Rīga)]]
[[Peldu iela (Rīga)]]
[[Pils iela (Rīga)]]
[[Pils laukums]]
[[Poļu gāte (Rīga)]]
[[Pērses iela (Rīga)]]
[[Pēterbaznīcas iela (Rīga)]]
[[Reimersa iela (Rīga)]]
[[Riharda Vāgnera iela (Rīga)]]
[[Rozena iela (Rīga)]]
[[Rātslaukums (Rīga)]]
[[Rīdzenes iela (Rīga)]]
[[Skārņu iela (Rīga)]]
[[Smilšu iela (Rīga)]]
[[Stabu iela (Rīga)]]
[[Svaru iela (Rīga)]]
[[Teātra iela (Rīga)]]
[[Tirgoņu iela (Rīga)]]
[[Torņa iela (Rīga)]]
[[Trauksmes iela (Rīga)]]
[[Trokšņu iela (Rīga)]]
[[Vaļņu iela (Rīga)]]
[[Vecpilsētas iela (Rīga)]]
[[Zemitāna iela (Rīga)]]
[[Zigfrīda Annas Meirovica bulvāris (Rīga)]]
[[Zirgu iela (Rīga)]]
[[Ērgļu iela (Rīga)]]
[[Ķēniņu iela (Rīga)]]
[[Šķūņu iela (Rīga)]]
[[Ūdensvada iela (Rīga)]]
[[Aglonas iela (Rīga)]]
[[Aiviekstes iela (Rīga)]]
[[Aizsprosta iela (Rīga)]]
[[Aizvaru iela (Rīga)]]
[[Akadēmijas laukums (Rīga)]]
[[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)]]
[[Aknīstes iela (Rīga)]]
[[Akotu iela (Rīga)]]
[[Alauksta iela (Rīga)]]
[[Andreja Saharova iela (Rīga)]]
[[Apmetņu iela (Rīga)]]
[[Aroniju iela (Rīga)]]
[[Asotes iela (Rīga)]]
[[Ata iela (Rīga)]]
[[Atvaru iela (Rīga)]]
[[Augusta Deglava iela (Rīga)]]
[[Augšiela (Rīga)]]
[[Austuves iela (Rīga)]]
[[Aviācijas iela (Rīga)]]
[[Balvu iela (Rīga)]]
[[Barkavas iela (Rīga)]]
[[Biksēres iela (Rīga)]]
[[Bultu iela (Rīga)]]
[[Bārddziņu iela (Rīga)]]
[[Cesvaines iela (Rīga)]]
[[Ceļteku iela]]
[[Cidoniju iela (Rīga)]]
[[Cielavu iela (Rīga)]]
[[Dagdas iela (Rīga)]]
[[Daugavmalas iela (Rīga)]]
[[Daugavpils iela (Rīga)]]
[[Dravnieku iela (Rīga)]]
[[Dricānu iela (Rīga)]]
[[Drujas iela (Rīga)]]
[[Dubnas iela (Rīga)]]
[[Dunavas iela (Rīga)]]
[[Dzeņu iela (Rīga)]]
[[Dzērvju iela (Rīga)]]
[[Dārzciema iela]]
[[Dārziņu iela (Rīga)]]
[[Dārznieku iela (Rīga)]]
[[Ebreju iela (Rīga)]]
[[Eglaines iela (Rīga)]]
[[Elijas iela (Rīga)]]
[[Elkšņu iela (Rīga)]]
[[Ernesta Birznieka—Upīša iela (Rīga)]]
[[Festivāla iela (Rīga)]]
[[Firsa Sadovņikova iela (Rīga)]]
[[Fridriķa iela (Rīga)]]
[[Gaismas iela (Rīga)]]
[[Gaiziņa iela (Rīga)]]
[[Glūdas iela (Rīga)]]
[[Granīta iela (Rīga)]]
[[Gravas iela (Rīga)]]
[[Grebenščikova iela (Rīga)]]
[[Grāvju iela (Rīga)]]
[[Grēdu iela (Rīga)]]
[[Grīšļu iela (Rīga)]]
[[Ievziedu iela (Rīga)]]
[[Ikšķiles iela (Rīga)]]
[[Ilūkstes iela (Rīga)]]
[[Indrupes iela (Rīga)]]
[[Istras iela (Rīga)]]
[[Izvaltas iela (Rīga)]]
[[Jasmuižas iela (Rīga)]]
[[Jasmīnu iela (Rīga)]]
[[Jaunrozes iela (Rīga)]]
[[Jaunsaimnieku iela (Rīga)]]
[[Jenotu iela (Rīga)]]
[[Jersikas iela (Rīga)]]
[[Jukuma Vācieša iela (Rīga)]]
[[Jāņa Asara iela (Rīga)]]
[[Jāņa Grestes iela (Rīga)]]
[[Jāņavārtu iela (Rīga)]]
[[Jāņogu iela (Rīga)]]
[[Jēkabpils iela (Rīga)]]
[[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)]]
[[Kaibalas iela (Rīga)]]
[[Kalna iela (Rīga)]]
[[Kalupes iela (Rīga)]]
[[Kameņu iela (Rīga)]]
[[Katlakalna iela (Rīga)]]
[[Katoļu iela (Rīga)]]
[[Kazragu iela (Rīga)]]
[[Kaķu iela (Rīga)]]
[[Kaņiera iela (Rīga)]]
[[Klāņu iela (Rīga)]]
[[Kojusalas iela (Rīga)]]
[[Krasta iela (Rīga)]]
[[Kraukļu iela (Rīga)]]
[[Kristīnes iela (Rīga)]]
[[Krustpils iela (Rīga)]]
[[Krāslavas iela (Rīga)]]
[[Krāsotāju iela (Rīga)]]
[[Krāču iela (Rīga)]]
[[Krīdenera dambis (Rīga)]]
[[Kupravas iela (Rīga)]]
[[Kurbada iela (Rīga)]]
[[Kvadrāta iela (Rīga)]]
[[Kviešu iela (Rīga)]]
[[Kārsavas iela (Rīga)]]
[[Laboratorijas iela (Rīga)]]
[[Lapsu iela (Rīga)]]
[[Latgales iela (Rīga)]]
[[Laukakmeņu iela (Rīga)]]
[[Lauku iela (Rīga)]]
[[Lauvas iela (Rīga)]]
[[Lazdonas iela (Rīga)]]
[[Lienes iela (Rīga)]]
[[Linavas iela (Rīga)]]
[[Lokomotīves iela (Rīga)]]
[[Lubānas iela (Rīga)]]
[[Ludzas iela (Rīga)]]
[[Līksnas iela (Rīga)]]
[[Līvānu iela (Rīga)]]
[[Līņu iela (Rīga)]]
[[Malkas iela (Rīga)]]
[[Malnavas iela (Rīga)]]
[[Maltas iela (Rīga)]]
[[Malēju iela (Rīga)]]
[[Mazā Kalna iela (Rīga)]]
[[Mazā Krasta iela (Rīga)]]
[[Mazā Lubānas iela (Rīga)]]
[[Mazā Matīsa iela (Rīga)]]
[[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]]
[[Medumu iela (Rīga)]]
[[Meirānu iela (Rīga)]]
[[Murmastienes iela (Rīga)]]
[[Mārsila iela (Rīga)]]
[[Mūrnieku iela (Rīga)]]
[[Narvas iela (Rīga)]]
[[Naujenes iela (Rīga)]]
[[Noras iela (Rīga)]]
[[Nātru iela (Rīga)]]
[[Nēģu iela (Rīga)]]
[[Nīcgales iela (Rīga)]]
[[Ogres iela (Rīga)]]
[[Papardes iela (Rīga)]]
[[Pavasara gatve (Rīga)]]
[[Pelnu iela (Rīga)]]
[[Piedrujas iela (Rīga)]]
[[Pieneņu iela (Rīga)]]
[[Pildas iela (Rīga)]]
[[Pirts iela (Rīga)]]
[[Plaužu iela (Rīga)]]
[[Plostnieku iela (Rīga)]]
[[Plostu iela (Rīga)]]
[[Praulienas iela (Rīga)]]
[[Preiļu iela (Rīga)]]
[[Puškina iela (Rīga)]]
[[Pārmiju iela (Rīga)]]
[[Pļavas iela (Rīga)]]
[[Pļaviņu iela (Rīga)]]
[[Pļavnieku iela (Rīga)]]
[[Pūpolu iela (Rīga)]]
[[Radžu iela (Rīga)]]
[[Ragatu iela (Rīga)]]
[[Raicenes iela (Rīga)]]
[[Randu iela (Rīga)]]
[[Rasas iela (Rīga)]]
[[Ratnieku iela (Rīga)]]
[[Rencēnu iela (Rīga)]]
[[Riepnieku iela (Rīga)]]
[[Rinkuļu iela (Rīga)]]
[[Rožlapu iela (Rīga)]]
[[Rubeņkalna iela (Rīga)]]
[[Rudens iela (Rīga)]]
[[Rumbulas iela (Rīga)]]
[[Rustēnu iela (Rīga)]]
[[Rušonu iela (Rīga)]]
[[Rājumsila iela (Rīga)]]
[[Rēzeknes iela (Rīga)]]
[[Rēznas iela (Rīga)]]
[[Rītupes iela (Rīga)]]
[[Rūdas iela (Rīga)]]
[[Rūdolfa iela (Rīga)]]
[[Rūjienas iela (Rīga)]]
[[Rūsiņa iela (Rīga)]]
[[Saikavas iela (Rīga)]]
[[Saites iela (Rīga)]]
[[Sakņu iela (Rīga)]]
[[Salacas iela (Rīga)]]
[[Salaspils iela (Rīga)]]
[[Salnas iela (Rīga)]]
[[Salnavas iela (Rīga)]]
[[Sapieru iela (Rīga)]]
[[Sarkanā iela (Rīga)]]
[[Satekles iela]]
[[Sesku iela (Rīga)]]
[[Siena iela (Rīga)]]
[[Sila iela (Rīga)]]
[[Silpureņu iela (Rīga)]]
[[Sitas iela (Rīga)]]
[[Skaņu iela (Rīga)]]
[[Skrindu iela (Rīga)]]
[[Skudru iela (Rīga)]]
[[Slates iela (Rīga)]]
[[Slāvu iela (Rīga)]]
[[Sparģeļu iela (Rīga)]]
[[Spaļu iela (Rīga)]]
[[Speķa iela (Rīga)]]
[[Spīdolas iela (Rīga)]]
[[Spīķeru iela (Rīga)]]
[[Stacijas laukums (Rīga)]]
[[Stadiona iela (Rīga)]]
[[Steigas iela (Rīga)]]
[[Stopiņu iela (Rīga)]]
[[Straupes iela (Rīga)]]
[[Strenču iela (Rīga)]]
[[Strūgu iela (Rīga)]]
[[Subates iela (Rīga)]]
[[Suntažu iela (Rīga)]]
[[Sēlijas iela (Rīga)]]
[[Taisnā iela (Rīga)]]
[[Tauriņu iela (Rīga)]]
[[Taču iela (Rīga)]]
[[Terēzes iela (Rīga)]]
[[Timoteja iela (Rīga)]]
[[Toma iela (Rīga)]]
[[Tomātu iela (Rīga)]]
[[Turgeņeva iela (Rīga)]]
[[Tējas iela (Rīga)]]
[[Tīnūžu iela (Rīga)]]
[[Ulbrokas iela (Rīga)]]
[[Urgu iela (Rīga)]]
[[Vagonu iela (Rīga)]]
[[Vaiķu iela (Rīga)]]
[[Valles iela (Rīga)]]
[[Varakļānu iela (Rīga)]]
[[Varšavas iela (Rīga)]]
[[Vestienas iela (Rīga)]]
[[Vietalvas iela (Rīga)]]
[[Virsaišu iela (Rīga)]]
[[Virānes iela (Rīga)]]
[[Visvalža iela (Rīga)]]
[[Vizbuļu iela (Rīga)]]
[[Vizlas iela (Rīga)]]
[[Viļānu iela (Rīga)]]
[[Vārnavas iela (Rīga)]]
[[Vārnu iela (Rīga)]]
[[Vērmeļu iela (Rīga)]]
[[Vīteņu iela (Rīga)]]
[[Zasas iela (Rīga)]]
[[Zaķu iela (Rīga)]]
[[Zaķusalas krastmala (Rīga)]]
[[Zebiekstes iela (Rīga)]]
[[Zeltiņu iela (Rīga)]]
[[Zemes iela (Rīga)]]
[[Zilupes iela (Rīga)]]
[[Zilānu iela (Rīga)]]
[[Zundānu iela (Rīga)]]
[[Zvaigžņu iela (Rīga)]]
[[Zvirbuļu iela (Rīga)]]
[[Zvārtavas iela (Rīga)]]
[[Ābeļu iela (Rīga)]]
[[Ādmiņu iela (Rīga)]]
[[Ēvalda Valtera iela (Rīga)]]
[[Īsā iela (Rīga)]]
[[Ķengaraga iela (Rīga)]]
[[Ļaudonas iela (Rīga)]]
[[Šaurā iela (Rīga)]]
[[Šķembu iela (Rīga)]]
[[Šķirotavas iela (Rīga)]]
[[Ūbeles iela (Rīga)]]
[[Žaņa Lipkes iela (Rīga)]]
[[Žīguru iela (Rīga)]]
[[Abzas iela (Rīga)]]
[[Acāliju iela (Rīga)]]
[[Ainavas iela (Rīga)]]
[[Ainažu iela (Rīga)]]
[[Aizpriežu iela (Rīga)]]
[[Aizsila iela (Rīga)]]
[[Alberta iela (Rīga)]]
[[Alojas iela (Rīga)]]
[[Amoliņa iela (Rīga)]]
[[Andreja iela (Rīga)]]
[[Andromedas gatve (Rīga)]]
[[Annas iela (Rīga)]]
[[Antonijas iela (Rīga)]]
[[Apes iela (Rīga)]]
[[Apogu iela (Rīga)]]
[[Aristida Briāna iela (Rīga)]]
[[Aronas iela (Rīga)]]
[[Arēnas iela (Rīga)]]
[[Auduma iela (Rīga)]]
[[Augstienes iela (Rīga)]]
[[Austrumu iela (Rīga)]]
[[Avotkalnu iela (Rīga)]]
[[Baibas iela (Rīga)]]
[[Baltezera iela (Rīga)]]
[[Baltinavas iela (Rīga)]]
[[Baznīcas iela (Rīga)]]
[[Baņutas iela (Rīga)]]
[[Bebrenes iela (Rīga)]]
[[Berģu iela (Rīga)]]
[[Braslas iela (Rīga)]]
[[Brekšu iela (Rīga)]]
[[Brīvdabas iela (Rīga)]]
[[Burtnieku iela (Rīga)]]
[[Bākūžu iela (Rīga)]]
[[Bērzaunes iela (Rīga)]]
[[Bērzkalnes iela (Rīga)]]
[[Bērzpils iela (Rīga)]]
[[Caunes iela (Rīga)]]
[[Celmu iela (Rīga)]]
[[Ciemupes iela (Rīga)]]
[[Cīnītāju iela (Rīga)]]
[[Detlava Brantkalna iela (Rīga)]]
[[Druvienas iela (Rīga)]]
[[Duntes iela (Rīga)]]
[[Dzelzavas iela (Rīga)]]
[[Dzilnas iela (Rīga)]]
[[Dzirnupes iela (Rīga)]]
[[Dīvajas iela (Rīga)]]
[[Džohara Dudajeva gatve (Rīga)]]
[[Egļu iela (Rīga)]]
[[Elku iela (Rīga)]]
[[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)]]
[[Etnas iela (Rīga)]]
[[Ezernieku iela (Rīga)]]
[[Ežu iela (Rīga)]]
[[Ežupes iela (Rīga)]]
[[Fazānu iela (Rīga)]]
[[Foreļu iela (Rīga)]]
[[Gaiļezera iela (Rīga)]]
[[Garkalnes iela (Rīga)]]
[[Gatiņa iela (Rīga)]]
[[Grostonas iela (Rīga)]]
[[Gunāra Astras iela (Rīga)]]
[[Hanzas iela (Rīga)]]
[[Hospitāļu iela (Rīga)]]
[[Ieriķu iela (Rīga)]]
[[Ieroču iela (Rīga)]]
[[Ierēdņu iela (Rīga)]]
[[Igates iela (Rīga)]]
[[Indrānu iela (Rīga)]]
[[Induļa iela (Rīga)]]
[[Ineša iela (Rīga)]]
[[Invalīdu iela (Rīga)]]
[[Irbupītes iela (Rīga)]]
[[Jaunības iela (Rīga)]]
[[Juglas iela (Rīga)]]
[[Juglas krastmala (Rīga)]]
[[Juglasciema iela (Rīga)]]
[[Jumiķu iela (Rīga)]]
[[Jāņa Daliņa iela (Rīga)]]
[[Jāņa Dikmaņa iela (Rīga)]]
[[Jāņa Krūmiņa iela (Rīga)]]
[[Kaivas iela (Rīga)]]
[[Kaktusu iela (Rīga)]]
[[Kalsnavas iela (Rīga)]]
[[Kalējgrāvja iela (Rīga)]]
[[Kanāla iela (Rīga)]]
[[Kareivju iela (Rīga)]]
[[Karūsu iela (Rīga)]]
[[Kaspara iela (Rīga)]]
[[Kastrānes iela (Rīga)]]
[[Kaukāza iela (Rīga)]]
[[Kazarmu iela (Rīga)]]
[[Klijānu iela (Rīga)]]
[[Klusā iela (Rīga)]]
[[Klūgu iela (Rīga)]]
[[Kraujas iela (Rīga)]]
[[Krievupes iela (Rīga)]]
[[Krimuldas iela (Rīga)]]
[[Kriķu iela (Rīga)]]
[[Krosa iela (Rīga)]]
[[Kroņu iela (Rīga)]]
[[Krēgermuižas iela (Rīga)]]
[[Krīvu iela (Rīga)]]
[[Kurmju iela (Rīga)]]
[[Kuršu iela (Rīga)]]
[[Kvēles iela (Rīga)]]
[[Kārļa Egles iela (Rīga)]]
[[Laimas iela (Rīga)]]
[[Laimdotas iela (Rīga)]]
[[Lakstīgalu iela (Rīga)]]
[[Laktas iela (Rīga)]]
[[Launkalnes iela (Rīga)]]
[[Lazaretes iela (Rīga)]]
[[Lejas iela (Rīga)]]
[[Lejasciema iela (Rīga)]]
[[Leņķa iela (Rīga)]]
[[Liepkalna iela (Rīga)]]
[[Lilastes iela (Rīga)]]
[[Linezera iela (Rīga)]]
[[Lizuma iela (Rīga)]]
[[Lojas iela (Rīga)]]
[[Lorupes iela (Rīga)]]
[[Lucavsalas iela (Rīga)]]
[[Lāču iela (Rīga)]]
[[Lēdmanes iela (Rīga)]]
[[Lēvenstrauta iela (Rīga)]]
[[Līduma iela (Rīga)]]
[[Madaru iela (Rīga)]]
[[Madonas iela (Rīga)]]
[[Maija iela (Rīga)]]
[[Maiznīcas iela (Rīga)]]
[[Makšķernieku iela (Rīga)]]
[[Malienas iela (Rīga)]]
[[Maltuves iela (Rīga)]]
[[Marsa gatve (Rīga)]]
[[Mazā Berģu iela (Rīga)]]
[[Mazā Caunes iela (Rīga)]]
[[Mazā Juglas iela (Rīga)]]
[[Mazā Klijānu iela (Rīga)]]
[[Mazā Ropažu iela (Rīga)]]
[[Medņu iela (Rīga)]]
[[Meiju iela (Rīga)]]
[[Melderu iela (Rīga)]]
[[Mergupes iela (Rīga)]]
[[Mežciema iela (Rīga)]]
[[Mežāres iela (Rīga)]]
[[Miera iela (Rīga)]]
[[Murjāņu iela (Rīga)]]
[[Mākoņu iela (Rīga)]]
[[Mālpils iela (Rīga)]]
[[Mārcienas iela (Rīga)]]
[[Mēness iela (Rīga)]]
[[Nautrēnu iela (Rīga)]]
[[Nītaures iela (Rīga)]]
[[Ozolkalnu iela (Rīga)]]
[[Oļu iela (Rīga)]]
[[Ošupītes iela (Rīga)]]
[[Pabažu iela (Rīga)]]
[[Padebešu iela (Rīga)]]
[[Paipalu iela (Rīga)]]
[[Pakalniešu iela (Rīga)]]
[[Palsas iela (Rīga)]]
[[Palīdzības iela (Rīga)]]
[[Parka iela (Rīga)]]
[[Pelēdu iela (Rīga)]]
[[Pečorītes iela (Rīga)]]
[[Piebalgas iela (Rīga)]]
[[Pietēnupes iela (Rīga)]]
[[Pikukalna iela (Rīga)]]
[[Pludiņu iela (Rīga)]]
[[Priedkalnes iela (Rīga)]]
[[Pudiķa iela (Rīga)]]
[[Purva skvērs (Rīga)]]
[[Purvciema iela (Rīga)]]
[[Pāles iela (Rīga)]]
[[Pēkšēna iela (Rīga)]]
[[Pīkola iela (Rīga)]]
[[Pīļu iela (Rīga)]]
[[Pūces iela (Rīga)]]
[[Raiskuma iela (Rīga)]]
[[Raunas iela (Rīga)]]
[[Rembates iela (Rīga)]]
[[Remīnes iela (Rīga)]]
[[Rijas iela (Rīga)]]
[[Rotkalnu iela (Rīga)]]
[[Rožu iela (Rīga)]]
[[Rožupes iela (Rīga)]]
[[Rubeņu iela (Rīga)]]
[[Rīvas iela (Rīga)]]
[[Saktas iela (Rīga)]]
[[Salamandras iela (Rīga)]]
[[Samu iela (Rīga)]]
[[Saulcerītes iela (Rīga)]]
[[Sedas iela (Rīga)]]
[[Senču iela (Rīga)]]
[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)]]
[[Sidraburgas iela (Rīga)]]
[[Silciema iela (Rīga)]]
[[Silmaču iela (Rīga)]]
[[Sinoles iela (Rīga)]]
[[Skanstes iela (Rīga)]]
[[Skolas iela (Rīga)]]
[[Skrudalienas iela (Rīga)]]
[[Skuju skvērs (Rīga)]]
[[Slēpotāju iela (Rīga)]]
[[Smilgu iela (Rīga)]]
[[Smilškalnu iela (Rīga)]]
[[Sporta iela (Rīga)]]
[[Staiceles iela (Rīga)]]
[[Starta iela (Rīga)]]
[[Stirnu iela (Rīga)]]
[[Straumes iela (Rīga)]]
[[Strautu iela (Rīga)]]
[[Strazdumuižas iela (Rīga)]]
[[Strupā iela (Rīga)]]
[[Strēlnieku iela (Rīga)]]
[[Stāmerienas iela (Rīga)]]
[[Stārķu iela (Rīga)]]
[[Stūrīša iela (Rīga)]]
[[Suitu iela (Rīga)]]
[[Susējas iela (Rīga)]]
[[Sveķu iela (Rīga)]]
[[Svīteres iela (Rīga)]]
[[Sīkā iela (Rīga)]]
[[Tadenavas iela (Rīga)]]
[[Tebras iela (Rīga)]]
[[Teteru iela (Rīga)]]
[[Tomsona iela (Rīga)]]
[[Tramplīna iela (Rīga)]]
[[Trikātas iela (Rīga)]]
[[Trūvertu iela (Rīga)]]
[[Turaidas iela (Rīga)]]
[[Tūjas iela (Rīga)]]
[[Uguns iela (Rīga)]]
[[Ulža iela (Rīga)]]
[[Umurgas iela (Rīga)]]
[[Upes iela (Rīga)]]
[[Upesciema iela (Rīga)]]
[[Upeņu iela (Rīga)]]
[[Urdziņas iela (Rīga)]]
[[Vaidavas iela (Rīga)]]
[[Vangažu iela (Rīga)]]
[[Varavīksnes gatve (Rīga)]]
[[Varžu iela (Rīga)]]
[[Vasku iela (Rīga)]]
[[Vecā Biķernieku iela]]
[[Veldres iela (Rīga)]]
[[Vesetas iela (Rīga)]]
[[Vidrižu iela (Rīga)]]
[[Vidzemes aleja (Rīga)]]
[[Vijciema iela (Rīga)]]
[[Viršu iela (Rīga)]]
[[Viskaļu iela (Rīga)]]
[[Vāveres iela (Rīga)]]
[[Vējavas iela (Rīga)]]
[[Vējdzirnavu iela (Rīga)]]
[[Vēsmas iela (Rīga)]]
[[Vīgriežu iela (Rīga)]]
[[Zalkšu iela (Rīga)]]
[[Zanes iela (Rīga)]]
[[Zaubes iela (Rīga)]]
[[Zaļumu iela (Rīga)]]
[[Zaļā iela (Rīga)]]
[[Zemgaļu iela (Rīga)]]
[[Zemitāna laukums]]
[[Zileņu iela (Rīga)]]
[[Zirņu iela (Rīga)]]
[[Zvaigznāja gatve (Rīga)]]
[[Zālīša iela (Rīga)]]
[[Āraišu iela (Rīga)]]
[[Ēveles iela (Rīga)]]
[[Ķeguma iela (Rīga)]]
[[Šarlotes iela (Rīga)]]
[[Ūdeļu iela (Rīga)]]
[[Ūnijas iela (Rīga)]]
[[Žagatu iela (Rīga)]]
[[Adulienas iela (Rīga)]]
[[Aizputes iela (Rīga)]]
[[Aizupes iela (Rīga)]]
[[Akaču iela (Rīga)]]
[[Aleksandra Bieziņa iela (Rīga)]]
[[Alsungas iela (Rīga)]]
[[Altonavas iela (Rīga)]]
[[Amulas iela (Rīga)]]
[[Amālijas iela (Rīga)]]
[[Antenas iela (Rīga)]]
[[Apguldes iela (Rīga)]]
[[Apriķu iela (Rīga)]]
[[Armitsteeda iela (Rīga)]]
[[Asteres iela (Rīga)]]
[[Astras iela (Rīga)]]
[[Asītes iela (Rīga)]]
[[Augļu iela (Rīga)]]
[[Augšzemes iela (Rīga)]]
[[Aurenieku iela (Rīga)]]
[[Babītes iela (Rīga)]]
[[Baseina iela (Rīga)]]
[[Basu iela (Rīga)]]
[[Beberbeķu 5. līnija (Rīga)]]
[[Beberbeķu 6. līnija (Rīga)]]
[[Beberbeķu 7. līnija (Rīga)]]
[[Beberbeķu 9. līnija (Rīga)]]
[[Beberbeķu iela (Rīga)]]
[[Beverīnas iela (Rīga)]]
[[Biešu iela (Rīga)]]
[[Bikstu iela (Rīga)]]
[[Bišu iela (Rīga)]]
[[Blīdenes iela (Rīga)]]
[[Bramberģes iela (Rīga)]]
[[Brigādes iela (Rīga)]]
[[Briņģu iela (Rīga)]]
[[Brucenes iela (Rīga)]]
[[Bruknas iela (Rīga)]]
[[Brunavas iela (Rīga)]]
[[Brūkleņu iela (Rīga)]]
[[Bukaišu iela (Rīga)]]
[[Bukas iela (Rīga)]]
[[Bārbeles iela (Rīga)]]
[[Bātas iela (Rīga)]]
[[Bērzlapu iela (Rīga)]]
[[Bērzupes iela (Rīga)]]
[[Cepļa iela (Rīga)]]
[[Ceraukstes iela (Rīga)]]
[[Cieceres iela (Rīga)]]
[[Ciema iela (Rīga)]]
[[Cigoriņu iela (Rīga)]]
[[Codes iela (Rīga)]]
[[Cēres iela (Rīga)]]
[[Cīruļu iela (Rīga)]]
[[Daibes iela (Rīga)]]
[[Dandāles iela (Rīga)]]
[[Daudzeses iela (Rīga)]]
[[Dauguļu iela (Rīga)]]
[[Degvielas iela (Rīga)]]
[[Dignājas iela (Rīga)]]
[[Dikļu iela (Rīga)]]
[[Dižozolu iela (Rīga)]]
[[Dobeles iela (Rīga)]]
[[Doles iela (Rīga)]]
[[Dreiliņu iela (Rīga)]]
[[Drustu iela (Rīga)]]
[[Druvas iela (Rīga)]]
[[Dzelzceļa iela (Rīga)]]
[[Dāliju iela (Rīga)]]
[[Dīķa iela (Rīga)]]
[[Džūkstes iela (Rīga)]]
[[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)]]
[[Elejas iela (Rīga)]]
[[Engures iela (Rīga)]]
[[Ernestīnes iela (Rīga)]]
[[Fridriha Candera iela (Rīga)]]
[[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)]]
[[Garozes iela (Rīga)]]
[[Gaviezes iela (Rīga)]]
[[Gramzdas iela (Rīga)]]
[[Graudu iela (Rīga)]]
[[Grenču iela (Rīga)]]
[[Grobiņas iela (Rīga)]]
[[Gulbenes iela (Rīga)]]
[[Gulbju iela (Rīga)]]
[[Gumijas iela (Rīga)]]
[[Gustava iela (Rīga)]]
[[Hermaņa iela (Rīga)]]
[[Ilmājas iela (Rīga)]]
[[Imantas 12. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 13. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 15. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 16. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 17. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 18. līnija (Rīga)]]
[[Imulas iela (Rīga)]]
[[Indriķa iela (Rīga)]]
[[Irbenes iela (Rīga)]]
[[Irlavas iela (Rīga)]]
[[Jaunmoku iela (Rīga)]]
[[Jaunpils iela (Rīga)]]
[[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)]]
[[Jāņa Čakstes gatve (Rīga)]]
[[Kabiles iela (Rīga)]]
[[Kaltuves iela (Rīga)]]
[[Kalvenes iela (Rīga)]]
[[Kalētu iela (Rīga)]]
[[Kantora iela (Rīga)]]
[[Kaplavas iela (Rīga)]]
[[Karpu iela (Rīga)]]
[[Kartupeļu iela (Rīga)]]
[[Kauguru iela (Rīga)]]
[[Kauleņu iela (Rīga)]]
[[Kazdangas iela (Rīga)]]
[[Kazeņu iela (Rīga)]]
[[Kokles iela (Rīga)]]
[[Koku iela (Rīga)]]
[[Kolkasraga iela (Rīga)]]
[[Komētas iela (Rīga)]]
[[Konrāda iela (Rīga)]]
[[Kosas iela (Rīga)]]
[[Kravas iela (Rīga)]]
[[Krotes iela (Rīga)]]
[[Krūzes iela (Rīga)]]
[[Kukšu iela (Rīga)]]
[[Kurmales iela (Rīga)]]
[[Kurmenes iela (Rīga)]]
[[Kursīšu iela (Rīga)]]
[[Kārklu iela (Rīga)]]
[[Kāļu iela (Rīga)]]
[[Labraga iela (Rīga)]]
[[Laidzes iela (Rīga)]]
[[Lakšu iela (Rīga)]]
[[Lapotnes iela (Rīga)]]
[[Lapu iela (Rīga)]]
[[Lauteres iela (Rīga)]]
[[Lavīzes iela (Rīga)]]
[[Lejupes iela (Rīga)]]
[[Lestenes iela (Rīga)]]
[[Liedes iela (Rīga)]]
[[Lielirbes iela (Rīga)]]
[[Liepājas iela (Rīga)]]
[[Liesmas iela (Rīga)]]
[[Lieģu iela (Rīga)]]
[[Lipaiķu iela (Rīga)]]
[[Lucavsala (Rīga)]]
[[Ludviķa iela (Rīga)]]
[[Lutriņu iela (Rīga)]]
[[Lībagu iela (Rīga)]]
[[Līdaku iela (Rīga)]]
[[Līdera iela (Rīga)]]
[[Līvciema iela (Rīga)]]
[[Līves iela (Rīga)]]
[[Magoņu iela (Rīga)]]
[[Makša iela (Rīga)]]
[[Margrietas iela (Rīga)]]
[[Mazirbes iela (Rīga)]]
[[Mazā Bauskas iela (Rīga)]]
[[Mazā Bišu iela (Rīga)]]
[[Mazā Cepļa iela (Rīga)]]
[[Mazā Nometņu iela (Rīga)]]
[[Mazā Stērstu iela (Rīga)]]
[[Medus iela (Rīga)]]
[[Medzes iela (Rīga)]]
[[Meteora iela (Rīga)]]
[[Mežkalna iela (Rīga)]]
[[Mežmalas iela (Rīga)]]
[[Mežotnes iela (Rīga)]]
[[Mikus iela (Rīga)]]
[[Misas iela (Rīga)]]
[[Māllēpju iela (Rīga)]]
[[Mālu iela (Rīga)]]
[[Māras aleja (Rīga)]]
[[Mārupes iela (Rīga)]]
[[Mēmeles iela (Rīga)]]
[[Mērsraga iela (Rīga)]]
[[Mīkleņu iela (Rīga)]]
[[Mūkupurva iela (Rīga)]]
[[Naudītes iela (Rīga)]]
[[Neretas iela (Rīga)]]
[[Neļķu iela (Rīga)]]
[[Nometņu iela (Rīga)]]
[[Nāras iela (Rīga)]]
[[Nīgrandes iela (Rīga)]]
[[Nīkrāces iela (Rīga)]]
[[Ojāra Vācieša iela (Rīga)]]
[[Olgas iela (Rīga)]]
[[Olīvu iela (Rīga)]]
[[Ozolciema iela (Rīga)]]
[[Ozolnieku iela (Rīga)]]
[[Padures iela (Rīga)]]
[[Paltmales iela (Rīga)]]
[[Pampāļu iela (Rīga)]]
[[Pastendes iela (Rīga)]]
[[Paula Lejiņa iela (Rīga)]]
[[Penkules iela (Rīga)]]
[[Pilsoņu iela (Rīga)]]
[[Planīcas iela (Rīga)]]
[[Platones iela (Rīga)]]
[[Pleskodāles iela (Rīga)]]
[[Plēnes iela (Rīga)]]
[[Plēsuma iela (Rīga)]]
[[Plūmju iela (Rīga)]]
[[Posma iela (Rīga)]]
[[Priedaines iela (Rīga)]]
[[Priedkalna iela (Rīga)]]
[[Priekules iela (Rīga)]]
[[Purmsātu iela (Rīga)]]
[[Putnu iela (Rīga)]]
[[Puķu iela (Rīga)]]
[[Pārslas iela (Rīga)]]
[[Pērkones iela (Rīga)]]
[[Pīpeņu iela (Rīga)]]
[[Raudas iela (Rīga)]]
[[Raušu iela (Rīga)]]
[[Remtes iela (Rīga)]]
[[Rendas iela (Rīga)]]
[[Rikšotāju iela (Rīga)]]
[[Robežu iela (Rīga)]]
[[Rubas iela (Rīga)]]
[[Rucavas iela (Rīga)]]
[[Rudbāržu iela (Rīga)]]
[[Ruses iela (Rīga)]]
[[Rāceņu iela (Rīga)]]
[[Rītausmas iela (Rīga)]]
[[Sabiles iela (Rīga)]]
[[Salgales iela (Rīga)]]
[[Sapala iela (Rīga)]]
[[Sapņu iela (Rīga)]]
[[Satiksmes iela (Rīga)]]
[[Saules aleja (Rīga)]]
[[Saulkalnes iela (Rīga)]]
[[Sieksātes iela (Rīga)]]
[[Silenes iela (Rīga)]]
[[Skaistkalnes iela (Rīga)]]
[[Skrīnes iela (Rīga)]]
[[Skābeņu iela (Rīga)]]
[[Slampes iela (Rīga)]]
[[Smārdes iela (Rīga)]]
[[Spirgus iela (Rīga)]]
[[Spoles iela (Rīga)]]
[[Spulgas iela (Rīga)]]
[[Spāres iela (Rīga)]]
[[Spārnu iela (Rīga)]]
[[Stabules iela (Rīga)]]
[[Staburaga iela (Rīga)]]
[[Staignāja iela (Rīga)]]
[[Staipekņu iela (Rīga)]]
[[Staļģenes iela (Rīga)]]
[[Stelpes iela (Rīga)]]
[[Stendes iela (Rīga)]]
[[Strazdu iela (Rīga)]]
[[Struteles iela (Rīga)]]
[[Stāvā iela (Rīga)]]
[[Stērstu iela (Rīga)]]
[[Svilpes iela]]
[[Svētes iela (Rīga)]]
[[Sārtes iela (Rīga)]]
[[Sātiņu iela (Rīga)]]
[[Sējas iela (Rīga)]]
[[Sērenes iela (Rīga)]]
[[Sīpeles iela (Rīga)]]
[[Sīpolu iela (Rīga)]]
[[Sūnu iela (Rīga)]]
[[Tadaiķu iela (Rīga)]]
[[Talsu iela (Rīga)]]
[[Taures iela (Rīga)]]
[[Telts iela (Rīga)]]
[[Tempļa iela (Rīga)]]
[[Tipogrāfijas iela (Rīga)]]
[[Torņakalna iela (Rīga)]]
[[Tukuma iela (Rīga)]]
[[Tumes iela (Rīga)]]
[[Turlavas iela (Rīga)]]
[[Tēriņu iela (Rīga)]]
[[Tērvetes iela (Rīga)]]
[[Tīraines iela (Rīga)]]
[[Tīreļa iela (Rīga)]]
[[Tīruma iela (Rīga)]]
[[Ugāles iela (Rīga)]]
[[Ulmales iela (Rīga)]]
[[Upesgrīvas iela (Rīga)]]
[[Vadakstes iela (Rīga)]]
[[Vaiņodes iela (Rīga)]]
[[Valdeķu iela (Rīga)]]
[[Valgales iela (Rīga)]]
[[Valtaiķu iela (Rīga)]]
[[Vanagu iela (Rīga)]]
[[Vasaras iela (Rīga)]]
[[Vecaines iela (Rīga)]]
[[Vecauces iela (Rīga)]]
[[Vecmoku iela (Rīga)]]
[[Vecsaules iela (Rīga)]]
[[Velēnu iela (Rīga)]]
[[Ventas iela (Rīga)]]
[[Ventspils iela (Rīga)]]
[[Vesera iela (Rīga)]]
[[Viesītes iela (Rīga)]]
[[Vilkaines iela (Rīga)]]
[[Vilku iela (Rīga)]]
[[Virgas iela (Rīga)]]
[[Volguntes iela (Rīga)]]
[[Vēja iela (Rīga)]]
[[Zalves iela (Rīga)]]
[[Zantes iela (Rīga)]]
[[Zaru iela (Rīga)]]
[[Zasulauka iela (Rīga)]]
[[Zaļenieku iela (Rīga)]]
[[Zebrenes iela (Rīga)]]
[[Zemaišu iela (Rīga)]]
[[Zemītes iela (Rīga)]]
[[Ziepju iela (Rīga)]]
[[Ziepniekkalna iela (Rīga)]]
[[Zuteņu iela (Rīga)]]
[[Zvanu iela (Rīga)]]
[[Zvārdes iela (Rīga)]]
[[Zāļu iela (Rīga)]]
[[Āpšu iela (Rīga)]]
[[Ārlavas iela (Rīga)]]
[[Čuguna iela (Rīga)]]
[[Ēbelmuižas iela]]
[[Ģimnastikas iela (Rīga)]]
[[Īslīces iela (Rīga)]]
[[Īvandes iela (Rīga)]]
[[Īves iela (Rīga)]]
[[Ķekavas iela (Rīga)]]
[[Ķemeru iela (Rīga)]]
[[Ķivuļu iela (Rīga)]]
[[Ķērpju iela (Rīga)]]
[[Ļermontova iela (Rīga)]]
[[Šampētera iela (Rīga)]]
[[Šautuves iela (Rīga)]]
[[Žubīšu iela (Rīga)]]
[[Admirāļu iela (Rīga)]]
[[Aisteres iela (Rīga)]]
[[Akāciju iela (Rīga)]]
[[Apakšgrāvja iela (Rīga)]]
[[Asnu iela (Rīga)]]
[[Auces iela (Rīga)]]
[[Balasta dambis]]
[[Baldones iela (Rīga)]]
[[Baltā iela (Rīga)]]
[[Bangu iela (Rīga)]]
[[Bezdelīgu iela (Rīga)]]
[[Birzes iela (Rīga)]]
[[Bolderājas iela (Rīga)]]
[[Brūžu iela (Rīga)]]
[[Bumbieru iela (Rīga)]]
[[Bungu iela (Rīga)]]
[[Buršu iela (Rīga)]]
[[Buļļu iela (Rīga)]]
[[Bēnes iela (Rīga)]]
[[Cementa iela]]
[[Ceriņu iela (Rīga)]]
[[Dagmāras iela (Rīga)]]
[[Darba iela (Rīga)]]
[[Dolomīta iela (Rīga)]]
[[Dunalkas iela (Rīga)]]
[[Durbes iela (Rīga)]]
[[Dzegužu iela (Rīga)]]
[[Dzelmes iela (Rīga)]]
[[Dzelzs iela (Rīga)]]
[[Dziesmas iela (Rīga)]]
[[Dzintara iela (Rīga)]]
[[Dārza iela (Rīga)]]
[[Dāvida iela (Rīga)]]
[[Eduarda Šmita iela (Rīga)]]
[[Eiženijas iela (Rīga)]]
[[Elvīras iela (Rīga)]]
[[Embūtes iela (Rīga)]]
[[Enkura iela (Rīga)]]
[[Esplanādes iela (Rīga)]]
[[Flotes iela (Rīga)]]
[[Gaigalas iela (Rīga)]]
[[Galdnieku iela (Rīga)]]
[[Garā iela (Rīga)]]
[[Gobas iela (Rīga)]]
[[Gregora iela (Rīga)]]
[[Griezes iela (Rīga)]]
[[Grodņas iela (Rīga)]]
[[Grunduļu iela (Rīga)]]
[[Grīvas iela (Rīga)]]
[[Guberņciems (Rīga)]]
[[Gundegas iela (Rīga)]]
[[Hāmaņa iela (Rīga)]]
[[Iecavas iela (Rīga)]]
[[Ielejas iela (Rīga)]]
[[Ievas iela (Rīga)]]
[[Ilmeņa iela (Rīga)]]
[[Imantas 1. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 2. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 3. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 4. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 5. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 6. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 7. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 8. līnija (Rīga)]]
[[Iļģuciema iela (Rīga)]]
[[Jaunsaules iela (Rīga)]]
[[Jomas iela (Rīga)]]
[[Jātnieku iela (Rīga)]]
[[Jūrnieku iela (Rīga)]]
[[Kaiju iela (Rīga)]]
[[Kaimiņu iela (Rīga)]]
[[Kaktu iela (Rīga)]]
[[Kandavas iela (Rīga)]]
[[Kangaru iela (Rīga)]]
[[Kapteiņu iela (Rīga)]]
[[Kapļu iela (Rīga)]]
[[Kastaņu iela (Rīga)]]
[[Kaņepju iela (Rīga)]]
[[Keramikas iela (Rīga)]]
[[Kliņģeru iela (Rīga)]]
[[Klīveru iela (Rīga)]]
[[Kodola iela (Rīga)]]
[[Konsula iela (Rīga)]]
[[Krogus iela (Rīga)]]
[[Krēmeri (Rīga)]]
[[Krēslas iela (Rīga)]]
[[Krīta iela (Rīga)]]
[[Krūtes iela (Rīga)]]
[[Kuldīgas iela (Rīga)]]
[[Kurpnieku iela (Rīga)]]
[[Kvarca iela (Rīga)]]
[[Kūdras iela (Rīga)]]
[[Lazdu iela (Rīga)]]
[[Lemešu iela (Rīga)]]
[[Lielezeres iela (Rīga)]]
[[Lielupes iela (Rīga)]]
[[Lielā iela (Rīga)]]
[[Lignuma iela (Rīga)]]
[[Loka iela (Rīga)]]
[[Loma iela (Rīga)]]
[[Loču iela (Rīga)]]
[[Lēpju iela (Rīga)]]
[[Maisa iela (Rīga)]]
[[Maiznieku iela (Rīga)]]
[[Majoru iela (Rīga)]]
[[Matrožu iela (Rīga)]]
[[Mazais Balasta dambis (Rīga)]]
[[Mazā Bezdelīgu iela (Rīga)]]
[[Mazā Bolderājas iela (Rīga)]]
[[Mazā Buļļu iela (Rīga)]]
[[Mazā Dārza iela (Rīga)]]
[[Mazā Kaiju iela (Rīga)]]
[[Mazā Kandavas iela (Rīga)]]
[[Mazā Krūmu iela (Rīga)]]
[[Mazā Kuldīgas iela (Rīga)]]
[[Mazā Loka iela (Rīga)]]
[[Mazā Stacijas iela (Rīga)]]
[[Mazā Zolitūdes iela (Rīga)]]
[[Mazā Šķērsiela (Rīga)]]
[[Mazā Ūdens iela (Rīga)]]
[[Mellužu iela (Rīga)]]
[[Mencu iela (Rīga)]]
[[Meniķu iela (Rīga)]]
[[Meža iela (Rīga)]]
[[Mežrozīšu iela (Rīga)]]
[[Miglas iela (Rīga)]]
[[Morica iela (Rīga)]]
[[Motoru iela (Rīga)]]
[[Mārtiņa iela (Rīga)]]
[[Nameja krastmala]]
[[Nīcas iela (Rīga)]]
[[Observatorijas iela (Rīga)]]
[[Ogļu iela (Rīga)]]
[[Olaines iela (Rīga)]]
[[Ošu iela (Rīga)]]
[[Palangas iela (Rīga)]]
[[Parādes iela (Rīga)]]
[[Piestātnes iela (Rīga)]]
[[Platā iela (Rīga)]]
[[Plēksnes iela (Rīga)]]
[[Podraga iela (Rīga)]]
[[Progresa iela (Rīga)]]
[[Pulka iela (Rīga)]]
[[Pureņu iela (Rīga)]]
[[Purva iela (Rīga)]]
[[Pūres iela (Rīga)]]
[[Raktes iela (Rīga)]]
[[Reņģes iela (Rīga)]]
[[Riekstu iela (Rīga)]]
[[Rigondas gatve (Rīga)]]
[[Riņķa iela (Rīga)]]
[[Rododendru iela (Rīga)]]
[[Rojas iela (Rīga)]]
[[Roņsalas iela (Rīga)]]
[[Roņu iela (Rīga)]]
[[Rundāles iela (Rīga)]]
[[Rātsupītes iela (Rīga)]]
[[Rāvas iela (Rīga)]]
[[Rītabuļļi (Rīga)]]
[[Sakas iela (Rīga)]]
[[Saldus iela (Rīga)]]
[[Saukas iela (Rīga)]]
[[Saulgožu iela (Rīga)]]
[[Seces iela (Rīga)]]
[[Sidraba iela (Rīga)]]
[[Silikātu iela (Rīga)]]
[[Skodas iela (Rīga)]]
[[Skrundas iela (Rīga)]]
[[Skrīveru iela (Rīga)]]
[[Skujenes iela (Rīga)]]
[[Slimnīcas iela (Rīga)]]
[[Sniķeres iela (Rīga)]]
[[Spailes iela (Rīga)]]
[[Spilves iela (Rīga)]]
[[Spodras iela (Rīga)]]
[[Stacijas iela (Rīga)]]
[[Stagaru iela (Rīga)]]
[[Staraja Rusas iela (Rīga)]]
[[Stūres iela (Rīga)]]
[[Stūrmaņu iela (Rīga)]]
[[Sēlpils iela (Rīga)]]
[[Sētas iela (Rīga)]]
[[Tekstilnieku iela (Rīga)]]
[[Tirgus iela (Rīga)]]
[[Trīsstūra iela (Rīga)]]
[[Tvaikoņu iela (Rīga)]]
[[Tālavas gatve (Rīga)]]
[[Tāšu iela (Rīga)]]
[[Tīklu iela (Rīga)]]
[[Užavas iela (Rīga)]]
[[Vaidelotes iela (Rīga)]]
[[Vakarbuļļi (Rīga)]]
[[Valentīna iela (Rīga)]]
[[Varkaļu iela (Rīga)]]
[[Vecā Jūrmalas gatve (Rīga)]]
[[Velkoņu iela (Rīga)]]
[[Viesnīcas iela (Rīga)]]
[[Vilhelma Kreslera iela (Rīga)]]
[[Virbu iela (Rīga)]]
[[Vircavas iela (Rīga)]]
[[Viļņas iela (Rīga)]]
[[Voleri (Rīga)]]
[[Vārves iela (Rīga)]]
[[Vērdiņu iela (Rīga)]]
[[Vētras iela (Rīga)]]
[[Vībotņu iela (Rīga)]]
[[Zemkopju iela (Rīga)]]
[[Zilā iela (Rīga)]]
[[Zunda Krastmala (Rīga)]]
[[Zvejnieku iela (Rīga)]]
[[Zvīņu iela (Rīga)]]
[[Zārdu iela (Rīga)]]
[[Zēģeļu iela (Rīga)]]
[[Ādama iela (Rīga)]]
[[Āzenes iela (Rīga)]]
[[Ēnas iela (Rīga)]]
[[Ērkšķu iela (Rīga)]]
[[Ērģeļu iela (Rīga)]]
[[Ģipša iela (Rīga)]]
[[Ķemmdziju iela (Rīga)]]
[[Ķiburgas iela (Rīga)]]
[[Ķiršu iela (Rīga)]]
[[Ķīpsalas iela (Rīga)]]
[[Šauļu iela (Rīga)]]
[[Šķērsiela (Rīga)]]
[[Ūdens iela (Rīga)]]
[[Abulas iela (Rīga)]]
[[Airu iela (Rīga)]]
[[Aizsaules iela (Rīga)]]
[[Aizvēja iela (Rīga)]]
[[Albatrosu iela (Rīga)]]
[[Alekša iela (Rīga)]]
[[Allažu iela (Rīga)]]
[[Alūksnes iela (Rīga)]]
[[Andreja Pumpura iela (Rīga)]]
[[Andrejostas iela (Rīga)]]
[[Anitas iela (Rīga)]]
[[Annas Sakses iela (Rīga)]]
[[Aplokciema iela (Rīga)]]
[[Aptiekas iela (Rīga)]]
[[Apļa iela (Rīga)]]
[[Arāju iela (Rīga)]]
[[Atlantijas iela (Rīga)]]
[[Atlasa iela (Rīga)]]
[[Attekas iela (Rīga)]]
[[Atzaru iela (Rīga)]]
[[Audupes iela (Rīga)]]
[[Augstrozes iela (Rīga)]]
[[Augusta Dombrovska iela (Rīga)]]
[[Auklu iela (Rīga)]]
[[Aveņu iela (Rīga)]]
[[Aļģu iela (Rīga)]]
[[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)]]
[[Baraviku iela (Rīga)]]
[[Bergenas iela (Rīga)]]
[[Bernātu iela (Rīga)]]
[[Birztalu iela (Rīga)]]
[[Blāzmas iela (Rīga)]]
[[Briežu iela (Rīga)]]
[[Briges iela (Rīga)]]
[[Brēmenes iela (Rīga)]]
[[Brīzes iela (Rīga)]]
[[Bukultu iela (Rīga)]]
[[Bākas iela (Rīga)]]
[[Carnikavas iela (Rīga)]]
[[Ceļinieku iela (Rīga)]]
[[Ciedru iela (Rīga)]]
[[Cimzes iela (Rīga)]]
[[Ciprešu iela (Rīga)]]
[[Cirsmas iela (Rīga)]]
[[Cirīša iela (Rīga)]]
[[Citadeles iela (Rīga)]]
[[Ciņu iela (Rīga)]]
[[Dambja iela (Rīga)]]
[[Draudzības iela (Rīga)]]
[[Dukura iela (Rīga)]]
[[Dzirnezera iela (Rīga)]]
[[Dūņu iela (Rīga)]]
[[Edžiņa gatve (Rīga)]]
[[Eksporta iela (Rīga)]]
[[Emmas iela (Rīga)]]
[[Emīla Dārziņa iela (Rīga)]]
[[Ernsta Bergmaņa iela (Rīga)]]
[[Ezera iela (Rīga)]]
[[Gaileņu iela (Rīga)]]
[[Ganu iela (Rīga)]]
[[Garciema iela (Rīga)]]
[[Gatartas iela (Rīga)]]
[[Gaujas iela (Rīga)]]
[[Gaujienas iela (Rīga)]]
[[Gdaņskas iela (Rīga)]]
[[Gliemežu iela (Rīga)]]
[[Glika iela (Rīga)]]
[[Gāles iela (Rīga)]]
[[Gāršas iela (Rīga)]]
[[Hamburgas iela (Rīga)]]
[[Hāpsalas iela (Rīga)]]
[[Ilzenes iela (Rīga)]]
[[Inčukalna iela (Rīga)]]
[[Ipalas iela (Rīga)]]
[[Janševska prospekts (Rīga)]]
[[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 2. līnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 2. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 3. līnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 3. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 4. līnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 5. līnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 5. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 6. līnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 7. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 9. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jumurdas iela (Rīga)]]
[[Jura Alunāna iela (Rīga)]]
[[Jūdzes iela (Rīga)]]
[[Kadagas iela (Rīga)]]
[[Kadiķu iela (Rīga)]]
[[Kalmju iela (Rīga)]]
[[Kalngales iela (Rīga)]]
[[Katrīnas dambis (Rīga)]]
[[Katrīnas iela (Rīga)]]
[[Katvara iela (Rīga)]]
[[Kaķasēkļa dambis (Rīga)]]
[[Klaipēdas iela (Rīga)]]
[[Kokneses prospekts (Rīga)]]
[[Krapes iela (Rīga)]]
[[Kreimeņu iela (Rīga)]]
[[Krusas iela (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 1. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 1. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 10. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 10. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 11. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 12. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 13. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 13. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 14. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 15. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 15. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 16. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 2. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 2. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 3. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 4. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 4. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 5. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 6. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 6. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 7. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 7. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 8. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 8. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 9. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 9. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kāpu prospekts (Rīga)]]
[[Kārļa Vatsona iela (Rīga)]]
[[Kātu iela (Rīga)]]
[[Kāvu iela (Rīga)]]
[[Kūduma iela (Rīga)]]
[[Laivinieku iela (Rīga)]]
[[Langas iela (Rīga)]]
[[Lapeņu iela (Rīga)]]
[[Lapsukalna iela (Rīga)]]
[[Ledus iela (Rīga)]]
[[Lenču iela (Rīga)]]
[[Liedaga iela (Rīga)]]
[[Lielurgas iela (Rīga)]]
[[Liepupes iela (Rīga)]]
[[Lietus iela (Rīga)]]
[[Limbažu iela (Rīga)]]
[[Lugažu iela (Rīga)]]
[[Lādes iela (Rīga)]]
[[Lāpstu iela (Rīga)]]
[[Lēdurgas iela (Rīga)]]
[[Lībekas iela (Rīga)]]
[[Līgatnes iela (Rīga)]]
[[Līču iela (Rīga)]]
[[Mailes iela (Rīga)]]
[[Mailīšu iela (Rīga)]]
[[Mangaļsalas iela (Rīga)]]
[[Mangaļu prospekts (Rīga)]]
[[Martas Rinkas iela (Rīga)]]
[[Mastu iela (Rīga)]]
[[Mazsalacas iela (Rīga)]]
[[Mazurgas iela (Rīga)]]
[[Mazā Alūksnes iela (Rīga)]]
[[Mazā Ozolu iela (Rīga)]]
[[Mazā Piena iela (Rīga)]]
[[Mazā Vējzaķsala (Rīga)]]
[[Mednieku iela (Rīga)]]
[[Meldru iela (Rīga)]]
[[Melīdas iela (Rīga)]]
[[Meža prospekts (Rīga)]]
[[Mežezera iela (Rīga)]]
[[Mežnoras iela (Rīga)]]
[[Mežvidu iela (Rīga)]]
[[Mildas iela (Rīga)]]
[[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)]]
[[Miķeļa iela (Rīga)]]
[[Mores iela (Rīga)]]
[[Muitas iela (Rīga)]]
[[Murdu iela (Rīga)]]
[[Mātera iela (Rīga)]]
[[Mērnieku iela (Rīga)]]
[[Mīlgrāvja iela (Rīga)]]
[[Nabes iela (Rīga)]]
[[Namdaru iela (Rīga)]]
[[Natālijas iela (Rīga)]]
[[Nesaules iela (Rīga)]]
[[Niedru iela (Rīga)]]
[[Nikolaja Rēriha iela (Rīga)]]
[[Omuļu aleja (Rīga)]]
[[Ostas iela (Rīga)]]
[[Ostas prospekts (Rīga)]]
[[Ovīšu iela (Rīga)]]
[[Ozolu iela (Rīga)]]
[[Paceplīša iela (Rīga)]]
[[Paegļu iela (Rīga)]]
[[Pakalnes iela (Rīga)]]
[[Palejas iela (Rīga)]]
[[Paltes aleja (Rīga)]]
[[Patversmes iela (Rīga)]]
[[Pauguru iela (Rīga)]]
[[Pededzes iela (Rīga)]]
[[Piekrastes iela (Rīga)]]
[[Piena iela (Rīga)]]
[[Plekstes iela (Rīga)]]
[[Pludmales iela (Rīga)]]
[[Poruka iela (Rīga)]]
[[Priežu iela (Rīga)]]
[[Puikules iela (Rīga)]]
[[Punduru iela (Rīga)]]
[[Putu iela (Rīga)]]
[[Pāvu iela (Rīga)]]
[[Pēterupes iela (Rīga)]]
[[Rankas iela (Rīga)]]
[[Republikas laukums (Rīga)]]
[[Roberta Feldmaņa iela (Rīga)]]
[[Ruduļu iela (Rīga)]]
[[Rudzu iela (Rīga)]]
[[Rusova iela (Rīga)]]
[[Rāmuļu iela (Rīga)]]
[[Rīnūžu iela (Rīga)]]
[[Rūpniecības iela (Rīga)]]
[[Rūpnīcas iela (Rīga)]]
[[Saivas iela (Rīga)]]
[[Sakaru iela (Rīga)]]
[[Sarmas iela (Rīga)]]
[[Saulgriežu iela (Rīga)]]
[[Saulkrastu iela (Rīga)]]
[[Selgas iela (Rīga)]]
[[Sermuliņu iela (Rīga)]]
[[Siguldas prospekts (Rīga)]]
[[Skanstnieku iela]]
[[Skuju iela (Rīga)]]
[[Skultes iela (Rīga)]]
[[Sliežu iela (Rīga)]]
[[Sniedzes iela (Rīga)]]
[[Sniega iela (Rīga)]]
[[Sofijas iela (Rīga)]]
[[Sprukstes iela (Rīga)]]
[[Sprīdīša iela (Rīga)]]
[[Staru iela (Rīga)]]
[[Stendera iela (Rīga)]]
[[Steķu iela (Rīga)]]
[[Stiebru iela (Rīga)]]
[[Stienes iela (Rīga)]]
[[Stokholmas iela (Rīga)]]
[[Stāvvadu iela (Rīga)]]
[[Sudrabu Edžus iela (Rīga)]]
[[Sāremas iela (Rīga)]]
[[Sāruma iela (Rīga)]]
[[Sēkļu iela (Rīga)]]
[[Sīgu iela (Rīga)]]
[[Sīmaņa iela (Rīga)]]
[[Talejas iela (Rīga)]]
[[Tauvas iela (Rīga)]]
[[Tilaudu iela (Rīga)]]
[[Tilta iela (Rīga)]]
[[Traktoru iela (Rīga)]]
[[Traleru iela (Rīga)]]
[[Trapenes iela (Rīga)]]
[[Treiliņu iela (Rīga)]]
[[Trīsciema 1. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 10. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 2. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 3. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 4. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 5. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 6. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 7. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 8. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 9. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema iela (Rīga)]]
[[Trīšu iela (Rīga)]]
[[Tēraudlietuves iela (Rīga)]]
[[Ungura iela (Rīga)]]
[[Uriekstes iela (Rīga)]]
[[Vabu iela (Rīga)]]
[[Vadu iela (Rīga)]]
[[Vaduguņu iela (Rīga)]]
[[Valkas iela (Rīga)]]
[[Vanadziņa gatve (Rīga)]]
[[Varoņu iela (Rīga)]]
[[Vasarnieku iela (Rīga)]]
[[Vašingtona laukums (Rīga)]]
[[Vecdaugavas iela (Rīga)]]
[[Vecmīlgrāvja 1. līnija (Rīga)]]
[[Vecmīlgrāvja 2. līnija (Rīga)]]
[[Vecmīlgrāvja 5. līnija (Rīga)]]
[[Vecmīlgrāvja 6. līnija (Rīga)]]
[[Vecmīlgrāvja iela (Rīga)]]
[[Vecāķu prospekts (Rīga)]]
[[Veiksmes iela (Rīga)]]
[[Velmes iela (Rīga)]]
[[Venteru iela (Rīga)]]
[[Veru iela (Rīga)]]
[[Vidus iela (Rīga)]]
[[Viestura prospekts (Rīga)]]
[[Viesuļu iela (Rīga)]]
[[Vijolīšu iela (Rīga)]]
[[Vimbu iela (Rīga)]]
[[Vingrotāju iela (Rīga)]]
[[Vinču iela (Rīga)]]
[[Virves iela (Rīga)]]
[[Visbijas prospekts (Rīga)]]
[[Vismāras iela (Rīga)]]
[[Vitrupes iela (Rīga)]]
[[Vizuļu iela (Rīga)]]
[[Viļa Olava iela (Rīga)]]
[[Vižņu iela (Rīga)]]
[[Vārpu iela (Rīga)]]
[[Vēdas iela (Rīga)]]
[[Vēdzeļu iela (Rīga)]]
[[Vējzaķsala (Rīga)]]
[[Vēlavu iela (Rīga)]]
[[Vēžu iela (Rīga)]]
[[Vīlandes iela (Rīga)]]
[[Vītolu iela (Rīga)]]
[[Zandartu iela (Rīga)]]
[[Zibens iela]]
[[Ziedu iela (Rīga)]]
[[Ziemeļblāzmas iela (Rīga)]]
[[Ziemeļu iela (Rīga)]]
[[Zivju iela (Rīga)]]
[[Zušu iela (Rīga)]]
[[Zvejas iela (Rīga)]]
[[Zvejniekciema iela (Rīga)]]
[[Zāģeru iela (Rīga)]]
[[Ādažu iela (Rīga)]]
[[Ālantu iela (Rīga)]]
[[Āliņģu iela (Rīga)]]
[[Āmu iela (Rīga)]]
[[Āķa iela (Rīga)]]
[[Āžu iela (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 1. līnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 1. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 2. līnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 3. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 4. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 5. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 6. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 7. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 8. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 9. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekuru iela (Rīga)]]
[[Ķīles iela (Rīga)]]
[[Ķīļu iela (Rīga)]]
[[Ķīšezera iela (Rīga)]]
[[Ķīšu iela (Rīga)]]
[[Šalkones iela (Rīga)]]
[[Šalku iela (Rīga)]]
[[Ščecinas iela (Rīga)]]
[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris (Rīga)]]
[[Rēzeknes Piena konservu kombināts]]
[[Rēzeknes Centrāltirgus]]
[[Dibināta]]
[[Zemo Zemes orbītu]]
[[Senlatvijas valdnieki]]
[[Nacionālais karogs]]
[[Valsts karogs]]
[[Rīgas pilsētas daļa]]
[[Lamināls līdzskanis]]
[[Labiāli alveolārs līdzskanis]]
[[Fonācija]]
[[Gaisa plūsmas mehānisms]]
[[Berzenis]]
[[Palatalizācija]]
[[Spraudzenis]]
[[HTML reģistrs]]
[[Kiršenbaums]]
[[Centrāls līdzskanis]]
[[Pulmoniskā ekspirācija]]
[[X-SAMPA]]
[[Alofons]]
[[Labializācija]]
[[Puspatskanis]]
[[Vienpiesitiena spraudzenis]]
[[Vibrants]]
[[Balss trakts]]
[[Svelpenis]]
[[Plūdenis]]
[[Laterāls līdzskanis]]
[[Flaps]]
[[Skanenis]]
[[Aspirācija]]
[[Alveola]]
[[Diakritiskā zīme]]
[[Velarizācija]]
[[Faringalizācija]]
[[Koartikulācija]]
[[Nazalizācija]]
[[Subapikāls līdzskanis]]
[[Balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis]]
[[Ežektīvs līdzskanis]]
[[Klikšķis]]
[[Ņurdoša fonācija]]
[[Implozīvs līdzskanis]]
[[Paplašinātais IPA]]
[[Nebalsīgs labiodentāls berzenis]]
[[Glotāls slēdzenis]]
[[Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Palatāls klikšķis]]
[[Noapaļots augsta mēles pacēluma priekšējās rindas patskanis]]
[[Ņurdoša izruna]]
[[Nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis]]
[[Labiodentāls flaps]]
[[Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Bilabiāls klikšķis]]
[[Bilabiāls vibrants]]
[[Balsīgs līdzskanis]]
[[Balsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis]]
[[Artikulatorā fonētika]]
[[Balss sprauga]]
[[Balsīgs labiodentāls berzenis]]
[[Retroflekss vibrants]]
[[Retroflekss spraudzenis]]
[[Retroflekss laterāls spraudzenis]]
[[Retroflekss laterāls flaps]]
[[Fonētiskā transkribēšana]]
[[Balsīgs alveolārs berzenis]]
[[Balsīgs alveolārs implozīvs]]
[[Sekundārā artikulācija]]
[[Balsīgs alveolārs laterāls berzenis]]
[[Balsīgs alveopalatāls berzenis]]
[[Balsīgs faringāls berzenis]]
[[Balsīgs epiglotāls berzenis]]
[[Palatāls spraudzenis]]
[[Balsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Balsīgs bilabiāls berzenis]]
[[Prosodija]]
[[Postalveolārs klikšķis]]
[[Balsīgs dentāls berzenis]]
[[Stīva fonācija]]
[[Epiglotāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Alveolārs laterāls spraudzenis]]
[[Čīkstoša fonācija]]
[[Zilbisks līdzskanis]]
[[Alveolārs spraudzenis]]
[[Alveolārs vibrants]]
[[Čīkstoša izruna]]
[[Alveolārs ežektīvs berzenis]]
[[Alveolāri laterāls flaps]]
[[Alveolārs ežektīvs]]
[[Velārs spraudzenis]]
[[Atvirzīta skaņa]]
[[Trills]]
[[Uzsvars]]
[[Velārs laterāls spraudzenis]]
[[Velāri inspiratorisks līdzskanis]]
[[Artikulācija]]
[[Nolaista skaņa]]
[[Balsīgs uvulārs berzenis]]
[[Balsīgs retroflekss eksplozīvs slēdzenis]]
[[Balsīgs uvulārs ekzplozīvs slēdzenis]]
[[Labiodentāls spraudzenis]]
[[Balsīgs uvulārs implozīvs]]
[[Laterāls berzenis]]
[[Balsīgs retroflekss berzenis]]
[[Gausa fonācija]]
[[Nazāls patskanis]]
[[Balsīgs palatāls implozīvs]]
[[Laterāls spraudzenis]]
[[Balsīgs velārs berzenis]]
[[Koartikulēts līdzskanis]]
[[Izvirzīta skaņa]]
[[Dentāls vibrants]]
[[Bilabiāls spraudzenis]]
[[Bilabiāls flaps]]
[[Dubultā artikulācija]]
[[Nebalsīga alveolāri laterāla afrikāta]]
[[Nebalsīgs alveolārs berzenis]]
[[Nebalsīgs retroflekss laterāls berzenis]]
[[Nebalsīgs uvulārs berzenis]]
[[Nebalsīgs retroflekss eksplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs retroflekss berzenis]]
[[Balsīgs lingvolabiāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs uvulārs ekzplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs velārs berzenis]]
[[Balsīgs glotāls berzenis]]
[[Ežektīvs]]
[[Nebalsīgs palatāls berzenis]]
[[Nebalsīgs līdzskanis]]
[[Nebalsīgs bilabiāls berzenis]]
[[Nebalsīgs dentāls berzenis]]
[[Nebalsīgs alveopalatāls berzenis]]
[[Nebalsīgs alveolārs laterāls berzenis]]
[[Balsīgs palatāls berzenis]]
[[Nebalsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs epiglotāls berzenis]]
[[Nebalsīgs lingvolabiāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs glotāls berzenis]]
[[Nebalsīgs faringāls berzenis]]
[[Dentāls klikšķis]]
[[SIL]]
[[Joriks (studijteātris)]]
[[Spānijas autonomie apgabali pēc iedzīvotāju skaita]]
[[Spānijas autonomie apgabali pēc platības]]
[[Spānijas senāts]]
[[Spānijas kongress]]
[[Apakštips (bioloģija)]]
[[Apakšģints]]
[[Cilts (bioloģija)]]
[[Infrasuga (botānika)]]
[[Kohorta]]
[[Kultūrforma (botānika)]]
[[Leģions (bioloģija)]]
[[Pasuga]]
[[Sekcija (botānika)]]
[[Sērija (botānika)]]
[[Variatāte (botānika)]]
[[Virssuga]]
[[Apakštips]]
[[Infrasuga]]
[[Infratips]]
[[Apakšnodalījums]]
[[Kultūrforma]]
[[Variatāte]]
[[A8 partija]]
[[Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija]]
[[Apvienība Iedzīvotāji]]
[[Bauskas rajona Nacionālā apvienība]]
[[Daugavpils Atdzimšana]]
[[Demokrātu partija]]
[[Jaunlatvija]]
[[Latgales Gaisma]]
[[Latgales sirds]]
[[Latgales tauta]]
[[Latviešu Latvija]]
[[Latviešu partija]]
[[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija]]
[[Latvijas Atdzimšanas partija]]
[[Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija]]
[[Latvijas Nākotnes partija]]
[[Liepājas attīstībai]]
[[Mēs Olainei]]
[[Mēs savam novadam]]
[[Ogres novadam]]
[[Osipova partija]]
[[Par dzimteni]]
[[Ražotāja Latvija]]
[[Reformu savienība]]
[[Republikas Atbalstīšanas Apvienība]]
[[Reģionu partija]]
[[Rēzeknes Jaunsaimnieks]]
[[Rīgas apriņķa novadu apvienība]]
[[Rīgas Partija]]
[[Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija]]
[[Sociālā taisnīguma partija]]
[[Solidaritāte (Latvija)]]
[[Sporta partija]]
[[Sporta un veselības partija]]
[[Spēks vienotībā]]
[[Tautas kontrole]]
[[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]
[[Tev, Jūrmalai]]
[[Vidzemes apvienība]]
[[Vienota Rēzekne]]
[[Zemgales partija]]
[[A-puse un B-puse]]
[[Box Office Mojo]]
[[Allmusic]]
[[Billboard (magazine)]]
[[ACDT]]
[[ACDT]]
[[ACST]]
[[ACT]]
[[ADT]]
[[AEDT]]
[[AEST]]
[[AFT]]
[[AKDT]]
[[AKST]]
[[AMST]]
[[AMT]]
[[ART]]
[[AST]]
[[AST]]
[[AST]]
[[AST]]
[[AWDT]]
[[AWST]]
[[AZOST]]
[[AZT]]
[[BDT]]
[[BIOT]]
[[BIT]]
[[BOT]]
[[BRT]]
[[BST]]
[[BST]]
[[BTT]]
[[CAT]]
[[CCT]]
[[CDT]]
[[CEDT]]
[[CEST]]
[[CET]]
[[CHADT]]
[[CHAST]]
[[CHOT]]
[[ChST]]
[[ChST]]
[[CHUT]]
[[CIST]]
[[CIT]]
[[CKT]]
[[CLST]]
[[CLT]]
[[COST]]
[[COT]]
[[CST]]
[[CST]]
[[CST]]
[[CST]]
[[CST]]
[[CT]]
[[CVT]]
[[CWST]]
[[CXT]]
[[DAVT]]
[[DDUT]]
[[DFT]]
[[EASST]]
[[EAST]]
[[EAT]]
[[ECT]]
[[ECT]]
[[EDT]]
[[EEDT]]
[[EEST]]
[[EET]]
[[EGST]]
[[EGT]]
[[EIT]]
[[EST]]
[[EST]]
[[FET]]
[[FJT]]
[[FKST]]
[[FKT]]
[[FNT]]
[[GALT]]
[[GAMT]]
[[GET]]
[[GFT]]
[[GILT]]
[[GIT]]
[[GMT]]
[[GST]]
[[GST]]
[[GYT]]
[[HADT]]
[[HAEC]]
[[HAST]]
[[HKT]]
[[HMT]]
[[HOVT]]
[[HST]]
[[ICT]]
[[IDT]]
[[I0T]]
[[IRDT]]
[[IRKT]]
[[IRST]]
[[IST]]
[[IST]]
[[IST]]
[[JST]]
[[KGT]]
[[KOST]]
[[KRAT]]
[[KST]]
[[LHST]]
[[LHST]]
[[LINT]]
[[MAGT]]
[[MART]]
[[MAWT]]
[[MDT]]
[[MET]]
[[MEST]]
[[MHT]]
[[MIST]]
[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|MIT]]
[[MMT]]
[[MSK]]
[[MST]]
[[MST]]
[[MST]]
[[MUT]]
[[MVT]]
[[MYT]]
[[NCT]]
[[NDT]]
[[NFT]]
[[NPT]]
[[NST]]
[[NT]]
[[NUT]]
[[NZDT]]
[[NZST]]
[[OMST]]
[[ORAT]]
[[PDT]]
[[PET]]
[[PETT]]
[[PGT]]
[[PHOT]]
[[PHT]]
[[PKT]]
[[PMDT]]
[[PMST]]
[[PONT]]
[[PST]]
[[PST]]
[[RET]]
[[ROTT]]
[[SAKT]]
[[SAMT]]
[[SAST]]
[[SBT]]
[[SCT]]
[[SGT]]
[[SLT]]
[[SRT]]
[[SST]]
[[SST]]
[[SYOT]]
[[TAHT]]
[[THA]]
[[TFT]]
[[TJT]]
[[TKT]]
[[TLT]]
[[TMT]]
[[TOT]]
[[TVT]]
[[UCT]]
[[ULAT]]
[[UTC]]
[[UYST]]
[[UYT]]
[[UZT]]
[[VET]]
[[VLAT]]
[[VOLT]]
[[VOST]]
[[VUT]]
[[WAKT]]
[[WAST]]
[[WAT]]
[[WEDT]]
[[WEST]]
[[WET]]
[[WST]]
[[YAKT]]
[[YEKT]]
[[BBFC]]
[[ESRB]]
[[ACB]]
[[BBFC]]
[[OFLCNZ]]
[[ELSPA]]
[[PEGI]]
[[VET]]
[[USK]]
[[MJ]]
[[DEJUS]]
[[CERO]]
[[EOCS]]
[[CSA]]
[[GRB]]
[[MDA]]
[[CSRR]]
[[ESRA]]
[[TIGRS]]
[[Newgrounds]]
[[480i]] 
[[SDTV]]
[[1080i]] 
[[720p]]
[[1080p]]
[[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]
[[Dienvidāfrikas GP]]
[[Amazon|Amazon.com]]
[[Buprenorfīns]]
[[Dekstropropoksifēns]]
[[Fentanils Hidrokodons]]
[[Tramadols]] 
[[Nebenzodiazepīni]]
[[Arekolīns]]
[[Metilfenidāts]]
[[Psihotropais krupis]]
[[2013. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2013. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2013. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2013. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2013. gada Korejas Grand Prix]]
[[2013. gada Singapūras Grand Prix]]
[[2013. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2013. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2013. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2013. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2013. gada Monako Grand Prix]]
[[2013. gada Abū Dabī Grand Prix]]
[[2013. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2013. gada Indijas Grand Prix]]
[[2013. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2013. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2013. gada ASV Grand Prix]]
[[2013. gada Japānas Grand Prix]]
[[2013. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2001. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2001. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2001. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[2003. gada Francijas Grand Prix]]
[[2001. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2001. gada Kanādas Grand Prix]]
[[16:9]]
[[2001. gada ASV Grand Prix]]
[[2001. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2001. gada Japānas Grand Prix]]
[[2001. gada Francijas Grand Prix]]
[[2001. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2001. gada Austrijas Grand Prix]]
[[2001. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2001. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2001. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2001. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2001. gada Monako Grand Prix]]
[[„Enkurs”]]
[[„Kastors”]]
[[„Zum Schwerdt“]]
[[„Jāņuguns”]]
[[„Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“]]
[[„Zur kleinen Welt“]]
[[„Apollo”]]
[[British Board of Film Classification]]
[[Augstas izšķirtspējas televīzija]]
[[Standard-definition television]]
[[2003. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[Coat of arms of]]</text>
      <sha1>43hcqmmb0p9maizscsuqxz1htxjs7jq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666338</id>
      <parentid>3666282</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:02:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="112625" xml:space="preserve">Šis ir filtrs mana vajadzīgo rakstu saraksta ģenerēšanai. Vajadzības gadījumā droši var kaut ko pievienot vai noņemt. Noteikums pievienošanai aptuveni šāds - Tu domā, ka vidējam cilvēkam ir skaidrs, kas ir domāts ar saiti, ko tu pievieno un/vai tu esi pārliecinājies, ka tā masveidā parādās kāda veidnē, tabulā, skatīt arī sadaļā - visur kur tikai ne raksta tekstā. Nelikt saites uz neko citu kā vien rakstiem kuriem nav jāparādās sarakstā!&lt;br /&gt;
Patlaban filtrs pamatā satur:
* Gadskaitļus mūsu ērā tsk. ciparus no 1-2000 
* Sabiedriskā transporta pieturvietas tsk. visas Rīgas un Rēzeknes ielas
* Latvijas autoceļu sarakstu 
* F1 Grand Prix
* Pāradresācijas uz brīvmūrnieku ložām
* Fonētikas terminus
* Taksanomiskās vienības
* Latvijas politiskās partijas, kas nekad nav iekļuvušas saeimā
* Laika joslu saīsinājumi
* Datorspēļu reitingu sistēmas
* TV attēla formāti
* Psihotropās vielas, kur pieprasījumu ģenerē attiecīga veidne
[[1]]
[[2]]
[[3]]
[[4]]
[[5]]
[[6]]
[[7]]
[[8]]
[[9]]
[[10]]
[[11]]
[[12]]
[[13]]
[[14]]
[[15]]
[[16]]
[[17]]
[[18]]
[[19]]
[[20]]
[[21]]
[[22]]
[[23]]
[[24]]
[[25]]
[[26]]
[[27]]
[[28]]
[[29]]
[[30]]
[[31]]
[[32]]
[[33]]
[[34]]
[[35]]
[[36]]
[[37]]
[[38]]
[[39]]
[[40]]
[[41]]
[[42]]
[[43]]
[[44]]
[[45]]
[[46]]
[[47]]
[[48]]
[[49]]
[[50]]
[[51]]
[[52]]
[[53]]
[[54]]
[[55]]
[[56]]
[[57]]
[[58]]
[[59]]
[[60]]
[[61]]
[[62]]
[[63]]
[[64]]
[[65]]
[[66]]
[[67]]
[[68]]
[[69]]
[[70]]
[[71]]
[[72]]
[[73]]
[[74]]
[[75]]
[[76]]
[[77]]
[[78]]
[[79]]
[[80]]
[[81]]
[[82]]
[[83]]
[[84]]
[[85]]
[[86]]
[[87]]
[[88]]
[[89]]
[[90]]
[[91]]
[[92]]
[[93]]
[[94]]
[[95]]
[[96]]
[[97]]
[[98]]
[[99]]
[[100]]
[[101]]
[[102]]
[[103]]
[[104]]
[[105]]
[[106]]
[[107]]
[[108]]
[[109]]
[[110]]
[[111]]
[[112]]
[[113]]
[[114]]
[[115]]
[[116]]
[[117]]
[[118]]
[[119]]
[[120]]
[[121]]
[[122]]
[[123]]
[[124]]
[[125]]
[[126]]
[[127]]
[[128]]
[[129]]
[[130]]
[[131]]
[[132]]
[[133]]
[[134]]
[[135]]
[[136]]
[[137]]
[[138]]
[[139]]
[[140]]
[[141]]
[[142]]
[[143]]
[[144]]
[[145]]
[[146]]
[[147]]
[[148]]
[[149]]
[[150]]
[[151]]
[[152]]
[[153]]
[[154]]
[[155]]
[[156]]
[[157]]
[[158]]
[[159]]
[[160]]
[[161]]
[[162]]
[[163]]
[[164]]
[[165]]
[[166]]
[[167]]
[[168]]
[[169]]
[[170]]
[[171]]
[[172]]
[[173]]
[[174]]
[[175]]
[[176]]
[[177]]
[[178]]
[[179]]
[[180]]
[[181]]
[[182]]
[[183]]
[[184]]
[[185]]
[[186]]
[[187]]
[[188]]
[[189]]
[[190]]
[[191]]
[[192]]
[[193]]
[[194]]
[[195]]
[[196]]
[[197]]
[[198]]
[[199]]
[[200]]
[[201. gads|201]]
[[202]]
[[203]]
[[204]]
[[205]]
[[206]]
[[207]]
[[208]]
[[209]]
[[210]]
[[211]]
[[212]]
[[213]]
[[214]]
[[215]]
[[216]]
[[217]]
[[218]]
[[219]]
[[220]]
[[221]]
[[222]]
[[223]]
[[224]]
[[225]]
[[226]]
[[227]]
[[228]]
[[229]]
[[230]]
[[231]]
[[232]]
[[233]]
[[234]]
[[235]]
[[236]]
[[237]]
[[238]]
[[239]]
[[240]]
[[241]]
[[242]]
[[243]]
[[244]]
[[245]]
[[246]]
[[247]]
[[248]]
[[249]]
[[250]]
[[251]]
[[252]]
[[253]]
[[254]]
[[255]]
[[256]]
[[257]]
[[258]]
[[259]]
[[260]]
[[261]]
[[262]]
[[263]]
[[264]]
[[265]]
[[266]]
[[267]]
[[268]]
[[269]]
[[270]]
[[271]]
[[272]]
[[273]]
[[274]]
[[275]]
[[276]]
[[277]]
[[278]]
[[279]]
[[280]]
[[281]]
[[282]]
[[283]]
[[284]]
[[285]]
[[286]]
[[287]]
[[288]]
[[289]]
[[290]]
[[291]]
[[292]]
[[293]]
[[294]]
[[295]]
[[296]]
[[297]]
[[298]]
[[299]]
[[300]]
[[301. gads|301]]
[[302]]
[[303]]
[[304]]
[[305]]
[[306]]
[[307]]
[[308]]
[[309]]
[[310]]
[[311]]
[[312]]
[[313]]
[[314]]
[[315]]
[[316]]
[[317]]
[[318]]
[[319]]
[[320]]
[[321]]
[[322]]
[[323]]
[[324]]
[[325]]
[[326]]
[[327]]
[[328]]
[[329]]
[[330]]
[[331]]
[[332]]
[[333]]
[[334]]
[[335]]
[[336]]
[[337]]
[[338]]
[[339]]
[[340]]
[[341]]
[[342]]
[[343]]
[[344]]
[[345]]
[[346]]
[[347]]
[[348]]
[[349]]
[[350]]
[[351]]
[[352]]
[[353]]
[[354]]
[[355]]
[[356]]
[[357]]
[[358]]
[[359]]
[[360]]
[[361]]
[[362]]
[[363]]
[[364]]
[[365]]
[[366]]
[[367]]
[[368]]
[[369]]
[[370]]
[[371]]
[[372]]
[[373]]
[[374]]
[[375]]
[[376]]
[[377]]
[[378]]
[[379]]
[[380]]
[[381]]
[[382]]
[[383]]
[[384]]
[[385]]
[[386]]
[[387]]
[[388]]
[[389]]
[[390]]
[[391]]
[[392]]
[[393]]
[[394]]
[[395]]
[[396]]
[[397]]
[[398]]
[[399]]
[[400]]
[[401]]
[[402]]
[[403]]
[[404]]
[[405]]
[[406]]
[[407]]
[[408]]
[[409]]
[[410]]
[[411]]
[[412]]
[[413]]
[[414]]
[[415]]
[[416]]
[[417]]
[[418]]
[[419]]
[[420]]
[[421]]
[[422]]
[[423]]
[[424]]
[[425]]
[[426]]
[[427]]
[[428]]
[[429]]
[[430]]
[[431]]
[[432]]
[[433]]
[[434]]
[[435]]
[[436]]
[[437]]
[[438]]
[[439]]
[[440]]
[[441]]
[[442]]
[[443]]
[[444]]
[[445]]
[[446]]
[[447]]
[[448]]
[[449]]
[[450]]
[[451]]
[[452]]
[[453]]
[[454]]
[[455]]
[[456]]
[[457]]
[[458]]
[[459]]
[[460]]
[[461]]
[[462]]
[[463]]
[[464]]
[[465]]
[[466]]
[[467]]
[[468]]
[[469]]
[[470]]
[[471]]
[[472]]
[[473]]
[[474]]
[[475]]
[[476]]
[[477]]
[[478]]
[[479]]
[[480]]
[[481]]
[[482]]
[[483]]
[[484]]
[[485]]
[[486]]
[[487]]
[[488]]
[[489]]
[[490]]
[[491]]
[[492]]
[[493]]
[[494]]
[[495]]
[[496]]
[[497]]
[[498]]
[[499]]
[[500]]
[[501]]
[[502]]
[[503]]
[[504]]
[[505]]
[[506]]
[[507]]
[[508]]
[[509]]
[[510]]
[[511]]
[[512]]
[[513]]
[[514]]
[[515]]
[[516]]
[[517]]
[[518]]
[[519]]
[[520]]
[[521]]
[[522]]
[[523]]
[[524]]
[[525]]
[[526]]
[[527]]
[[528]]
[[529]]
[[530]]
[[531]]
[[532]]
[[533]]
[[534]]
[[535]]
[[536]]
[[537]]
[[538]]
[[539]]
[[540]]
[[541]]
[[542]]
[[543]]
[[544]]
[[545]]
[[546]]
[[547]]
[[548]]
[[549]]
[[550]]
[[551]]
[[552]]
[[553]]
[[554]]
[[555]]
[[556]]
[[557]]
[[558]]
[[559]]
[[560]]
[[561]]
[[562]]
[[563]]
[[564]]
[[565]]
[[566]]
[[567]]
[[568]]
[[569]]
[[570]]
[[571]]
[[572]]
[[573]]
[[574]]
[[575]]
[[576]]
[[577]]
[[578]]
[[579]]
[[580]]
[[581]]
[[582]]
[[583]]
[[584]]
[[585]]
[[586]]
[[587]]
[[588]]
[[589]]
[[590]]
[[591]]
[[592]]
[[593]]
[[594]]
[[595]]
[[596]]
[[597]]
[[598]]
[[599]]
[[600]]
[[601]]
[[602]]
[[603]]
[[604]]
[[605]]
[[606]]
[[607]]
[[608]]
[[609]]
[[610]]
[[611]]
[[612]]
[[613]]
[[614]]
[[615]]
[[616]]
[[617]]
[[618]]
[[619]]
[[620]]
[[621]]
[[622]]
[[623]]
[[624]]
[[625]]
[[626]]
[[627]]
[[628]]
[[629]]
[[630]]
[[631]]
[[632]]
[[633]]
[[634]]
[[635]]
[[636]]
[[637]]
[[638]]
[[639]]
[[640]]
[[641]]
[[642]]
[[643]]
[[644]]
[[645]]
[[646]]
[[647]]
[[648]]
[[649]]
[[650]]
[[651]]
[[652]]
[[653]]
[[654]]
[[655]]
[[656]]
[[657]]
[[658]]
[[659]]
[[660]]
[[661]]
[[662]]
[[663]]
[[664]]
[[665]]
[[666]]
[[667]]
[[668]]
[[669]]
[[670]]
[[671]]
[[672]]
[[673]]
[[674]]
[[675]]
[[676]]
[[677]]
[[678]]
[[679]]
[[680]]
[[681]]
[[682]]
[[683]]
[[684]]
[[685]]
[[686]]
[[687]]
[[688]]
[[689]]
[[690]]
[[691]]
[[692]]
[[693]]
[[694]]
[[695]]
[[696]]
[[697]]
[[698]]
[[699]]
[[700]]
[[701]]
[[702]]
[[703]]
[[704]]
[[705]]
[[706]]
[[707]]
[[708]]
[[709]]
[[710]]
[[711]]
[[712]]
[[713]]
[[714]]
[[715]]
[[716]]
[[717]]
[[718]]
[[719]]
[[720]]
[[721]]
[[722]]
[[723]]
[[724]]
[[725]]
[[726]]
[[727]]
[[728]]
[[729]]
[[730]]
[[731]]
[[732]]
[[733]]
[[734]]
[[735]]
[[736]]
[[737]]
[[738]]
[[739]]
[[740]]
[[741]]
[[742]]
[[743]]
[[744]]
[[745]]
[[746]]
[[747]]
[[748]]
[[749]]
[[750]]
[[751]]
[[752]]
[[753]]
[[754]]
[[755]]
[[756]]
[[757]]
[[758]]
[[759]]
[[760]]
[[761]]
[[762]]
[[763]]
[[764]]
[[765]]
[[766]]
[[767]]
[[768]]
[[769]]
[[770]]
[[771]]
[[772]]
[[773]]
[[774]]
[[775]]
[[776]]
[[777]]
[[778]]
[[779]]
[[780]]
[[781]]
[[782]]
[[783]]
[[784]]
[[785]]
[[786]]
[[787]]
[[788]]
[[789]]
[[790]]
[[791]]
[[792]]
[[793]]
[[794]]
[[795]]
[[796]]
[[797]]
[[798]]
[[799]]
[[800]]
[[801]]
[[802]]
[[803]]
[[804]]
[[805]]
[[806]]
[[807]]
[[808]]
[[809]]
[[810]]
[[811]]
[[812]]
[[813]]
[[814]]
[[815]]
[[816]]
[[817]]
[[818]]
[[819]]
[[820]]
[[821]]
[[822]]
[[823]]
[[824]]
[[825]]
[[826]]
[[827]]
[[828]]
[[829]]
[[830]]
[[831]]
[[832]]
[[833]]
[[834]]
[[835]]
[[836]]
[[837]]
[[838]]
[[839]]
[[840]]
[[841]]
[[842]]
[[843]]
[[844]]
[[845]]
[[846]]
[[847]]
[[848]]
[[849]]
[[850]]
[[851]]
[[852]]
[[853]]
[[854]]
[[855]]
[[856]]
[[857]]
[[858]]
[[859]]
[[860]]
[[861]]
[[862]]
[[863]]
[[864]]
[[865]]
[[866]]
[[867]]
[[868]]
[[869]]
[[870]]
[[871]]
[[872]]
[[873]]
[[874]]
[[875]]
[[876]]
[[877]]
[[878]]
[[879]]
[[880]]
[[881]]
[[882]]
[[883]]
[[884]]
[[885]]
[[886]]
[[887]]
[[888]]
[[889]]
[[890]]
[[891]]
[[892]]
[[893]]
[[894]]
[[895]]
[[896]]
[[897]]
[[898]]
[[899]]
[[900]]
[[901]]
[[902]]
[[903]]
[[904]]
[[905]]
[[906]]
[[907]]
[[908]]
[[909]]
[[910]]
[[911]]
[[912]]
[[913]]
[[914]]
[[915]]
[[916]]
[[917]]
[[918]]
[[919]]
[[920]]
[[921]]
[[922]]
[[923]]
[[924]]
[[925]]
[[926]]
[[927]]
[[928]]
[[929]]
[[930]]
[[931]]
[[932]]
[[933]]
[[934]]
[[935]]
[[936]]
[[937]]
[[938]]
[[939]]
[[940]]
[[941]]
[[942]]
[[943]]
[[944]]
[[945]]
[[946]]
[[947]]
[[948]]
[[949]]
[[950]]
[[951]]
[[952]]
[[953]]
[[954]]
[[955]]
[[956]]
[[957]]
[[958]]
[[959]]
[[960]]
[[961]]
[[962]]
[[963]]
[[964]]
[[965]]
[[966]]
[[967]]
[[968]]
[[969]]
[[970]]
[[971]]
[[972]]
[[973]]
[[974]]
[[975]]
[[976]]
[[977]]
[[978]]
[[979]]
[[980]]
[[981]]
[[982]]
[[983]]
[[984]]
[[985]]
[[986]]
[[987]]
[[988]]
[[989]]
[[990]]
[[991]]
[[992]]
[[993]]
[[994]]
[[995]]
[[996]]
[[997]]
[[998]]
[[999]]
[[1000]]
[[1001]]
[[1002]]
[[1003]]
[[1004]]
[[1005]]
[[1006]]
[[1007]]
[[1008]]
[[1009]]
[[1010]]
[[1011]]
[[1012]]
[[1013]]
[[1014]]
[[1015]]
[[1016]]
[[1017]]
[[1018]]
[[1019]]
[[1020]]
[[1021]]
[[1022]]
[[1023]]
[[1024]]
[[1025]]
[[1026]]
[[1027]]
[[1028]]
[[1029]]
[[1030]]
[[1031]]
[[1032]]
[[1033]]
[[1034]]
[[1035]]
[[1036]]
[[1037]]
[[1038]]
[[1039]]
[[1040]]
[[1041]]
[[1042]]
[[1043]]
[[1044]]
[[1045]]
[[1046]]
[[1047]]
[[1048]]
[[1049]]
[[1050]]
[[1051]]
[[1052]]
[[1053]]
[[1054]]
[[1055]]
[[1056]]
[[1057]]
[[1058]]
[[1059]]
[[1060]]
[[1061]]
[[1062]]
[[1063]]
[[1064]]
[[1065]]
[[1066]]
[[1067]]
[[1068]]
[[1069]]
[[1070]]
[[1071]]
[[1072]]
[[1073]]
[[1074]]
[[1075]]
[[1076]]
[[1077]]
[[1078]]
[[1079]]
[[1080]]
[[1081]]
[[1082]]
[[1083]]
[[1084]]
[[1085]]
[[1086]]
[[1087]]
[[1088]]
[[1089]]
[[1090]]
[[1091]]
[[1092]]
[[1093]]
[[1094]]
[[1095]]
[[1096]]
[[1097]]
[[1098]]
[[1099]]
[[1100]]
[[1101]]
[[1102]]
[[1103]]
[[1104]]
[[1105]]
[[1106]]
[[1107]]
[[1108]]
[[1109]]
[[1110]]
[[1111]]
[[1112]]
[[1113]]
[[1114]]
[[1115]]
[[1116]]
[[1117]]
[[1118]]
[[1119]]
[[1120]]
[[1121]]
[[1122]]
[[1123]]
[[1124]]
[[1125]]
[[1126]]
[[1127]]
[[1128]]
[[1129]]
[[1130]]
[[1131]]
[[1132]]
[[1133]]
[[1134]]
[[1135]]
[[1136]]
[[1137]]
[[1138]]
[[1139]]
[[1140]]
[[1141]]
[[1142]]
[[1143]]
[[1144]]
[[1145]]
[[1146]]
[[1147]]
[[1148]]
[[1149]]
[[1150]]
[[1151]]
[[1152]]
[[1153]]
[[1154]]
[[1155]]
[[1156]]
[[1157]]
[[1158]]
[[1159]]
[[1160]]
[[1161]]
[[1162]]
[[1163]]
[[1164]]
[[1165]]
[[1166]]
[[1167]]
[[1168]]
[[1169]]
[[1170]]
[[1171]]
[[1172]]
[[1173]]
[[1174]]
[[1175]]
[[1176]]
[[1177]]
[[1178]]
[[1179]]
[[1180]]
[[1181]]
[[1182]]
[[1183]]
[[1184]]
[[1185]]
[[1186]]
[[1187]]
[[1188]]
[[1189]]
[[1190]]
[[1191]]
[[1192]]
[[1193]]
[[1194]]
[[1195]]
[[1196]]
[[1197]]
[[1198]]
[[1199]]
[[1200]]
[[1201]]
[[1202]]
[[1203]]
[[1204]]
[[1205]]
[[1206]]
[[1207]]
[[1208]]
[[1209]]
[[1210]]
[[1211]]
[[1212]]
[[1213]]
[[1214]]
[[1215]]
[[1216]]
[[1217]]
[[1218]]
[[1219]]
[[1220]]
[[1221]]
[[1222]]
[[1223]]
[[1224]]
[[1225]]
[[1226]]
[[1227]]
[[1228]]
[[1229]]
[[1230]]
[[1231]]
[[1232]]
[[1233]]
[[1234]]
[[1235]]
[[1236]]
[[1237]]
[[1238]]
[[1239]]
[[1240]]
[[1241]]
[[1242]]
[[1243]]
[[1244]]
[[1245]]
[[1246]]
[[1247]]
[[1248]]
[[1249]]
[[1250]]
[[1251]]
[[1252]]
[[1253]]
[[1254]]
[[1255]]
[[1256]]
[[1257]]
[[1258]]
[[1259]]
[[1260]]
[[1261]]
[[1262]]
[[1263]]
[[1264]]
[[1265]]
[[1266]]
[[1267]]
[[1268]]
[[1269]]
[[1270]]
[[1271]]
[[1272]]
[[1273]]
[[1274]]
[[1275]]
[[1276]]
[[1277]]
[[1278]]
[[1279]]
[[1280]]
[[1281]]
[[1282]]
[[1283]]
[[1284]]
[[1285]]
[[1286]]
[[1287]]
[[1288]]
[[1289]]
[[1290]]
[[1291]]
[[1292]]
[[1293]]
[[1294]]
[[1295]]
[[1296]]
[[1297]]
[[1298]]
[[1299]]
[[1300]]
[[1301]]
[[1302]]
[[1303]]
[[1304]]
[[1305]]
[[1306]]
[[1307]]
[[1308]]
[[1309]]
[[1310]]
[[1311]]
[[1312]]
[[1313]]
[[1314]]
[[1315]]
[[1316]]
[[1317]]
[[1318]]
[[1319]]
[[1320]]
[[1321]]
[[1322]]
[[1323]]
[[1324]]
[[1325]]
[[1326]]
[[1327]]
[[1328]]
[[1329]]
[[1330]]
[[1331]]
[[1332]]
[[1333]]
[[1334]]
[[1335]]
[[1336]]
[[1337]]
[[1338]]
[[1339]]
[[1340]]
[[1341]]
[[1342]]
[[1343]]
[[1344]]
[[1345]]
[[1346]]
[[1347]]
[[1348]]
[[1349]]
[[1350]]
[[1351]]
[[1352]]
[[1353]]
[[1354]]
[[1355]]
[[1356]]
[[1357]]
[[1358]]
[[1359]]
[[1360]]
[[1361]]
[[1362]]
[[1363]]
[[1364]]
[[1365]]
[[1366]]
[[1367]]
[[1368]]
[[1369]]
[[1370]]
[[1371]]
[[1372]]
[[1373]]
[[1374]]
[[1375]]
[[1376]]
[[1377]]
[[1378]]
[[1379]]
[[1380]]
[[1381]]
[[1382]]
[[1383]]
[[1384]]
[[1385]]
[[1386]]
[[1387]]
[[1388]]
[[1389]]
[[1390]]
[[1391]]
[[1392]]
[[1393]]
[[1394]]
[[1395]]
[[1396]]
[[1397]]
[[1398]]
[[1399]]
[[1400]]
[[1401]]
[[1402]]
[[1403]]
[[1404]]
[[1405]]
[[1406]]
[[1407]]
[[1408]]
[[1409]]
[[1410]]
[[1411]]
[[1412]]
[[1413]]
[[1414]]
[[1415]]
[[1416]]
[[1417]]
[[1418]]
[[1419]]
[[1420]]
[[1421]]
[[1422]]
[[1423]]
[[1424]]
[[1425]]
[[1426]]
[[1427]]
[[1428]]
[[1429]]
[[1430]]
[[1431]]
[[1432]]
[[1433]]
[[1434]]
[[1435]]
[[1436]]
[[1437]]
[[1438]]
[[1439]]
[[1440]]
[[1441]]
[[1442]]
[[1443]]
[[1444]]
[[1445]]
[[1446]]
[[1447]]
[[1448]]
[[1449]]
[[1450]]
[[1451]]
[[1452]]
[[1453]]
[[1454]]
[[1455]]
[[1456]]
[[1457]]
[[1458]]
[[1459]]
[[1460]]
[[1461]]
[[1462]]
[[1463]]
[[1464]]
[[1465]]
[[1466]]
[[1467]]
[[1468]]
[[1469]]
[[1470]]
[[1471]]
[[1472]]
[[1473]]
[[1474]]
[[1475]]
[[1476]]
[[1477]]
[[1478]]
[[1479]]
[[1480]]
[[1481]]
[[1482]]
[[1483]]
[[1484]]
[[1485]]
[[1486]]
[[1487]]
[[1488]]
[[1489]]
[[1490]]
[[1491]]
[[1492]]
[[1493]]
[[1494]]
[[1495]]
[[1496]]
[[1497]]
[[1498]]
[[1499]]
[[1500]]
[[1501]]
[[1502]]
[[1503]]
[[1504]]
[[1505]]
[[1506]]
[[1507]]
[[1508]]
[[1509]]
[[1510]]
[[1511]]
[[1512]]
[[1513]]
[[1514]]
[[1515]]
[[1516]]
[[1517]]
[[1518]]
[[1519]]
[[1520]]
[[1521]]
[[1522]]
[[1523]]
[[1524]]
[[1525]]
[[1526]]
[[1527]]
[[1528]]
[[1529]]
[[1530]]
[[1531]]
[[1532]]
[[1533]]
[[1534]]
[[1535]]
[[1536]]
[[1537]]
[[1538]]
[[1539]]
[[1540]]
[[1541]]
[[1542]]
[[1543]]
[[1544]]
[[1545]]
[[1546]]
[[1547]]
[[1548]]
[[1549]]
[[1550]]
[[1551]]
[[1552]]
[[1553]]
[[1554]]
[[1555]]
[[1556]]
[[1557]]
[[1558]]
[[1559]]
[[1560]]
[[1561]]
[[1562]]
[[1563]]
[[1564]]
[[1565]]
[[1566]]
[[1567]]
[[1568]]
[[1569]]
[[1570]]
[[1571]]
[[1572]]
[[1573]]
[[1574]]
[[1575]]
[[1576]]
[[1577]]
[[1578]]
[[1579]]
[[1580]]
[[1581]]
[[1582]]
[[1583]]
[[1584]]
[[1585]]
[[1586]]
[[1587]]
[[1588]]
[[1589]]
[[1590]]
[[1591]]
[[1592]]
[[1593]]
[[1594]]
[[1595]]
[[1596]]
[[1597]]
[[1598]]
[[1599]]
[[1600]]
[[1601]]
[[1602]]
[[1603]]
[[1604]]
[[1605]]
[[1606]]
[[1607]]
[[1608]]
[[1609]]
[[1610]]
[[1611]]
[[1612]]
[[1613]]
[[1614]]
[[1615]]
[[1616]]
[[1617]]
[[1618]]
[[1619]]
[[1620]]
[[1621]]
[[1622]]
[[1623]]
[[1624]]
[[1625]]
[[1626]]
[[1627]]
[[1628]]
[[1629]]
[[1630]]
[[1631]]
[[1632]]
[[1633]]
[[1634]]
[[1635]]
[[1636]]
[[1637]]
[[1638]]
[[1639]]
[[1640]]
[[1641]]
[[1642]]
[[1643]]
[[1644]]
[[1645]]
[[1646]]
[[1647]]
[[1648]]
[[1649]]
[[1650]]
[[1651]]
[[1652]]
[[1653]]
[[1654]]
[[1655]]
[[1656]]
[[1657]]
[[1658]]
[[1659]]
[[1660]]
[[1661]]
[[1662]]
[[1663]]
[[1664]]
[[1665]]
[[1666]]
[[1667]]
[[1668]]
[[1669]]
[[1670]]
[[1671]]
[[1672]]
[[1673]]
[[1674]]
[[1675]]
[[1676]]
[[1677]]
[[1678]]
[[1679]]
[[1680]]
[[1681]]
[[1682]]
[[1683]]
[[1684]]
[[1685]]
[[1686]]
[[1687]]
[[1688]]
[[1689]]
[[1690]]
[[1691]]
[[1692]]
[[1693]]
[[1694]]
[[1695]]
[[1696]]
[[1697]]
[[1698]]
[[1699]]
[[1700]]
[[1701]]
[[1702]]
[[1703]]
[[1704]]
[[1705]]
[[1706]]
[[1707]]
[[1708]]
[[1709]]
[[1710]]
[[1711]]
[[1712]]
[[1713]]
[[1714]]
[[1715]]
[[1716]]
[[1717]]
[[1718]]
[[1719]]
[[1720]]
[[1721]]
[[1722]]
[[1723]]
[[1724]]
[[1725]]
[[1726]]
[[1727]]
[[1728]]
[[1729]]
[[1730]]
[[1731]]
[[1732]]
[[1733]]
[[1734]]
[[1735]]
[[1736]]
[[1737]]
[[1738]]
[[1739]]
[[1740]]
[[1741]]
[[1742]]
[[1743]]
[[1744]]
[[1745]]
[[1746]]
[[1747]]
[[1748]]
[[1749]]
[[1750]]
[[1751]]
[[1752]]
[[1753]]
[[1754]]
[[1755]]
[[1756]]
[[1757]]
[[1758]]
[[1759]]
[[1760]]
[[1761]]
[[1762]]
[[1763]]
[[1764]]
[[1765]]
[[1766]]
[[1767]]
[[1768]]
[[1769]]
[[1770]]
[[1771]]
[[1772]]
[[1773]]
[[1774]]
[[1775]]
[[1776]]
[[1777]]
[[1778]]
[[1779]]
[[1780]]
[[1781]]
[[1782]]
[[1783]]
[[1784]]
[[1785]]
[[1786]]
[[1787]]
[[1788]]
[[1789]]
[[1790]]
[[1791]]
[[1792]]
[[1793]]
[[1794]]
[[1795]]
[[1796]]
[[1797]]
[[1798]]
[[1799]]
[[1800]]
[[1801]]
[[1802]]
[[1803]]
[[1804]]
[[1805]]
[[1806]]
[[1807]]
[[1808]]
[[1809]]
[[1810]]
[[1811]]
[[1812]]
[[1813]]
[[1814]]
[[1815]]
[[1816]]
[[1817]]
[[1818]]
[[1819]]
[[1820]]
[[1821]]
[[1822]]
[[1823]]
[[1824]]
[[1825]]
[[1826]]
[[1827]]
[[1828]]
[[1829]]
[[1830]]
[[1831]]
[[1832]]
[[1833]]
[[1834]]
[[1835]]
[[1836]]
[[1837]]
[[1838]]
[[1839]]
[[1840]]
[[1841]]
[[1842]]
[[1843]]
[[1844]]
[[1845]]
[[1846]]
[[1847]]
[[1848]]
[[1849]]
[[1850]]
[[1851]]
[[1852]]
[[1853]]
[[1854]]
[[1855]]
[[1856]]
[[1857]]
[[1858]]
[[1859]]
[[1860]]
[[1861]]
[[1862]]
[[1863]]
[[1864]]
[[1865]]
[[1866]]
[[1867]]
[[1868]]
[[1869]]
[[1870]]
[[1871]]
[[1872]]
[[1873]]
[[1874]]
[[1875]]
[[1876]]
[[1877]]
[[1878]]
[[1879]]
[[1880]]
[[1881]]
[[1882]]
[[1883]]
[[1884]]
[[1885]]
[[1886]]
[[1887]]
[[1888]]
[[1889]]
[[1890]]
[[1891]]
[[1892]]
[[1893]]
[[1894]]
[[1895]]
[[1896]]
[[1897]]
[[1898]]
[[1899]]
[[1900]]
[[1901]]
[[1902]]
[[1903]]
[[1904]]
[[1905]]
[[1906]]
[[1907]]
[[1908]]
[[1909]]
[[1910]]
[[1911]]
[[1912]]
[[1913]]
[[1914]]
[[1915]]
[[1916]]
[[1917]]
[[1918]]
[[1919]]
[[1920]]
[[1921]]
[[1922]]
[[1923]]
[[1924]]
[[1925]]
[[1926]]
[[1927]]
[[1928]]
[[1929]]
[[1930]]
[[1931]]
[[1932]]
[[1933]]
[[1934]]
[[1935]]
[[1936]]
[[1937]]
[[1938]]
[[1939]]
[[1940]]
[[1941]]
[[1942]]
[[1943]]
[[1944]]
[[1945]]
[[1946]]
[[1947]]
[[1948]]
[[1949]]
[[1950]]
[[1951]]
[[1952]]
[[1953]]
[[1954]]
[[1955]]
[[1956]]
[[1957]]
[[1958]]
[[1959]]
[[1960]]
[[1961]]
[[1962]]
[[1963]]
[[1964]]
[[1965]]
[[1966]]
[[1967]]
[[1968]]
[[1969]]
[[1970]]
[[1971]]
[[1972]]
[[1973]]
[[1974]]
[[1975]]
[[1976]]
[[1977]]
[[1978]]
[[1979]]
[[1980]]
[[1981]]
[[1982]]
[[1983]]
[[1984]]
[[1985]]
[[1986]]
[[1987]]
[[1988]]
[[1989]]
[[1990]]
[[1991]]
[[1992]]
[[1993]]
[[1994]]
[[1995]]
[[1996]]
[[1997]]
[[1998]]
[[1999]]
[[2000. gads|2000]]
[[10. gadi]]
[[100. gadi]]
[[1000. gadi]]
[[1010. gadi]]
[[1020. gadi]]
[[1030. gadi]]
[[1040. gadi]]
[[1050. gadi]]
[[1060. gadi]]
[[1070. gadi]]
[[1080. gadi]]
[[1090. gadi]]
[[110. gadi]]
[[1100. gadi]]
[[1110. gadi]]
[[1120. gadi]]
[[1130. gadi]]
[[1140. gadi]]
[[1150. gadi]]
[[1160. gadi]]
[[1170. gadi]]
[[1180. gadi]]
[[1190. gadi]]
[[120. gadi]]
[[1200. gadi]]
[[1210. gadi]]
[[1220. gadi]]
[[1230. gadi]]
[[1240. gadi]]
[[1250. gadi]]
[[1260. gadi]]
[[1270. gadi]]
[[1280. gadi]]
[[1290. gadi]]
[[130. gadi]]
[[1300. gadi]]
[[1310. gadi]]
[[1320. gadi]]
[[1330. gadi]]
[[1340. gadi]]
[[1350. gadi]]
[[1360. gadi]]
[[1370. gadi]]
[[1380. gadi]]
[[1390. gadi]]
[[140. gadi]]
[[1400. gadi]]
[[1410. gadi]]
[[1420. gadi]]
[[1430. gadi]]
[[1440. gadi]]
[[1450. gadi]]
[[1460. gadi]]
[[1470. gadi]]
[[1480. gadi]]
[[1490. gadi]]
[[150. gadi]]
[[1500. gadi]]
[[1510. gadi]]
[[1520. gadi]]
[[1530. gadi]]
[[1540. gadi]]
[[1550. gadi]]
[[1560. gadi]]
[[1570. gadi]]
[[1580. gadi]]
[[1590. gadi]]
[[160. gadi]]
[[1600. gadi]]
[[1610. gadi]]
[[1620. gadi]]
[[1630. gadi]]
[[1640. gadi]]
[[1650. gadi]]
[[1660. gadi]]
[[1670. gadi]]
[[1680. gadi]]
[[1690. gadi]]
[[170. gadi]]
[[1700. gadi]]
[[1710. gadi]]
[[1720. gadi]]
[[1730. gadi]]
[[1740. gadi]]
[[1750. gadi]]
[[1760. gadi]]
[[1770. gadi]]
[[1780. gadi]]
[[1790. gadi]]
[[180. gadi]]
[[1800. gadi]]
[[1810. gadi]]
[[1820. gadi]]
[[1830. gadi]]
[[1840. gadi]]
[[1850. gadi]]
[[1860. gadi]]
[[1870. gadi]]
[[1880. gadi]]
[[1890. gadi]]
[[190. gadi]]
[[1900. gadi]]
[[1910. gadi]]
[[1920. gadi]]
[[1930. gadi]]
[[1940. gadi]]
[[1950. gadi]]
[[1960. gadi]]
[[1970. gadi]]
[[1980. gadi]]
[[1990. gadi]]
[[20. gadi]]
[[200. gadi]]
[[2000. gadi]]
[[210. gadi]]
[[220. gadi]]
[[230. gadi]]
[[240. gadi]]
[[250. gadi]]
[[260. gadi]]
[[270. gadi]]
[[280. gadi]]
[[290. gadi]]
[[30. gadi]]
[[300. gadi]]
[[310. gadi]]
[[320. gadi]]
[[330. gadi]]
[[340. gadi]]
[[350. gadi]]
[[360. gadi]]
[[370. gadi]]
[[380. gadi]]
[[390. gadi]]
[[40. gadi]]
[[400. gadi]]
[[410. gadi]]
[[420. gadi]]
[[430. gadi]]
[[440. gadi]]
[[450. gadi]]
[[460. gadi]]
[[470. gadi]]
[[480. gadi]]
[[490. gadi]]
[[50. gadi]]
[[500. gadi]]
[[510. gadi]]
[[520. gadi]]
[[530. gadi]]
[[540. gadi]]
[[550. gadi]]
[[560. gadi]]
[[570. gadi]]
[[580. gadi]]
[[590. gadi]]
[[60. gadi]]
[[600. gadi]]
[[610. gadi]]
[[620. gadi]]
[[630. gadi]]
[[640. gadi]]
[[650. gadi]]
[[660. gadi]]
[[670. gadi]]
[[680. gadi]]
[[690. gadi]]
[[70. gadi]]
[[700. gadi]]
[[710. gadi]]
[[720. gadi]]
[[730. gadi]]
[[740. gadi]]
[[750. gadi]]
[[760. gadi]]
[[770. gadi]]
[[780. gadi]]
[[790. gadi]]
[[80. gadi]]
[[800. gadi]]
[[810. gadi]]
[[820. gadi]]
[[830. gadi]]
[[840. gadi]]
[[850. gadi]]
[[860. gadi]]
[[870. gadi]]
[[880. gadi]]
[[890. gadi]]
[[90. gadi]]
[[900. gadi]]
[[910. gadi]]
[[920. gadi]]
[[930. gadi]]
[[940. gadi]]
[[950. gadi]]
[[960. gadi]]
[[970. gadi]]
[[980. gadi]]
[[990. gadi]]
[[1. gads]]
[[2. gads]]
[[3. gads]]
[[4. gads]]
[[5. gads]]
[[6. gads]]
[[7. gads]]
[[8. gads]]
[[9. gads]]
[[10. gads]]
[[11. gads]]
[[12. gads]]
[[13. gads]]
[[14. gads]]
[[15. gads]]
[[16. gads]]
[[17. gads]]
[[18. gads]]
[[19. gads]]
[[20. gads]]
[[21. gads]]
[[22. gads]]
[[23. gads]]
[[24. gads]]
[[25. gads]]
[[26. gads]]
[[27. gads]]
[[28. gads]]
[[29. gads]]
[[30. gads]]
[[31. gads]]
[[32. gads]]
[[33. gads]]
[[34. gads]]
[[35. gads]]
[[36. gads]]
[[37. gads]]
[[38. gads]]
[[39. gads]]
[[40. gads]]
[[41. gads]]
[[42. gads]]
[[43. gads]]
[[44. gads]]
[[45. gads]]
[[46. gads]]
[[47. gads]]
[[48. gads]]
[[49. gads]]
[[50. gads]]
[[51. gads]]
[[52. gads]]
[[53. gads]]
[[54. gads]]
[[55. gads]]
[[56. gads]]
[[57. gads]]
[[58. gads]]
[[59. gads]]
[[60. gads]]
[[61. gads]]
[[62. gads]]
[[63. gads]]
[[64. gads]]
[[65. gads]]
[[66. gads]]
[[67. gads]]
[[68. gads]]
[[69. gads]]
[[70. gads]]
[[71. gads]]
[[72. gads]]
[[73. gads]]
[[74. gads]]
[[75. gads]]
[[76. gads]]
[[77. gads]]
[[78. gads]]
[[79. gads]]
[[80. gads]]
[[81. gads]]
[[82. gads]]
[[83. gads]]
[[84. gads]]
[[85. gads]]
[[86. gads]]
[[87. gads]]
[[88. gads]]
[[89. gads]]
[[90. gads]]
[[91. gads]]
[[92. gads]]
[[93. gads]]
[[94. gads]]
[[95. gads]]
[[96. gads]]
[[97. gads]]
[[98. gads]]
[[99. gads]]
[[100. gads]]
[[101. gads]]
[[102. gads]]
[[103. gads]]
[[104. gads]]
[[105. gads]]
[[106. gads]]
[[107. gads]]
[[108. gads]]
[[109. gads]]
[[110. gads]]
[[111. gads]]
[[112. gads]]
[[113. gads]]
[[114. gads]]
[[115. gads]]
[[116. gads]]
[[117. gads]]
[[118. gads]]
[[119. gads]]
[[120. gads]]
[[121. gads]]
[[122. gads]]
[[123. gads]]
[[124. gads]]
[[125. gads]]
[[126. gads]]
[[127. gads]]
[[128. gads]]
[[129. gads]]
[[130. gads]]
[[131. gads]]
[[132. gads]]
[[133. gads]]
[[134. gads]]
[[135. gads]]
[[136. gads]]
[[137. gads]]
[[138. gads]]
[[139. gads]]
[[140. gads]]
[[141. gads]]
[[142. gads]]
[[143. gads]]
[[144. gads]]
[[145. gads]]
[[146. gads]]
[[147. gads]]
[[148. gads]]
[[149. gads]]
[[150. gads]]
[[151. gads]]
[[152. gads]]
[[153. gads]]
[[154. gads]]
[[155. gads]]
[[156. gads]]
[[157. gads]]
[[158. gads]]
[[159. gads]]
[[160. gads]]
[[161. gads]]
[[162. gads]]
[[163. gads]]
[[164. gads]]
[[165. gads]]
[[166. gads]]
[[167. gads]]
[[168. gads]]
[[169. gads]]
[[170. gads]]
[[171. gads]]
[[172. gads]]
[[173. gads]]
[[174. gads]]
[[175. gads]]
[[176. gads]]
[[177. gads]]
[[178. gads]]
[[179. gads]]
[[180. gads]]
[[181. gads]]
[[182. gads]]
[[183. gads]]
[[184. gads]]
[[185. gads]]
[[186. gads]]
[[187. gads]]
[[188. gads]]
[[189. gads]]
[[190. gads]]
[[191. gads]]
[[192. gads]]
[[193. gads]]
[[194. gads]]
[[195. gads]]
[[196. gads]]
[[197. gads]]
[[198. gads]]
[[199. gads]]
[[200. gads]]
[[201. gads]]
[[202. gads]]
[[203. gads]]
[[204. gads]]
[[205. gads]]
[[206. gads]]
[[207. gads]]
[[208. gads]]
[[209. gads]]
[[210. gads]]
[[211. gads]]
[[212. gads]]
[[213. gads]]
[[214. gads]]
[[215. gads]]
[[216. gads]]
[[217. gads]]
[[218. gads]]
[[219. gads]]
[[220. gads]]
[[221. gads]]
[[222. gads]]
[[223. gads]]
[[224. gads]]
[[225. gads]]
[[226. gads]]
[[227. gads]]
[[228. gads]]
[[229. gads]]
[[230. gads]]
[[231. gads]]
[[232. gads]]
[[233. gads]]
[[234. gads]]
[[235. gads]]
[[236. gads]]
[[237. gads]]
[[238. gads]]
[[239. gads]]
[[240. gads]]
[[241. gads]]
[[242. gads]]
[[243. gads]]
[[244. gads]]
[[245. gads]]
[[246. gads]]
[[247. gads]]
[[248. gads]]
[[249. gads]]
[[250. gads]]
[[251. gads]]
[[252. gads]]
[[253. gads]]
[[254. gads]]
[[255. gads]]
[[256. gads]]
[[257. gads]]
[[258. gads]]
[[259. gads]]
[[260. gads]]
[[261. gads]]
[[262. gads]]
[[263. gads]]
[[264. gads]]
[[265. gads]]
[[266. gads]]
[[267. gads]]
[[268. gads]]
[[269. gads]]
[[270. gads]]
[[271. gads]]
[[272. gads]]
[[273. gads]]
[[274. gads]]
[[275. gads]]
[[276. gads]]
[[277. gads]]
[[278. gads]]
[[279. gads]]
[[280. gads]]
[[281. gads]]
[[282. gads]]
[[283. gads]]
[[284. gads]]
[[285. gads]]
[[286. gads]]
[[287. gads]]
[[288. gads]]
[[289. gads]]
[[290. gads]]
[[291. gads]]
[[292. gads]]
[[293. gads]]
[[294. gads]]
[[295. gads]]
[[296. gads]]
[[297. gads]]
[[298. gads]]
[[299. gads]]
[[300. gads]]
[[301. gads]]
[[302. gads]]
[[303. gads]]
[[304. gads]]
[[305. gads]]
[[306. gads]]
[[307. gads]]
[[308. gads]]
[[309. gads]]
[[310. gads]]
[[311. gads]]
[[312. gads]]
[[313. gads]]
[[314. gads]]
[[315. gads]]
[[316. gads]]
[[317. gads]]
[[318. gads]]
[[319. gads]]
[[320. gads]]
[[321. gads]]
[[322. gads]]
[[323. gads]]
[[324. gads]]
[[325. gads]]
[[326. gads]]
[[327. gads]]
[[328. gads]]
[[329. gads]]
[[330. gads]]
[[331. gads]]
[[332. gads]]
[[333. gads]]
[[334. gads]]
[[335. gads]]
[[336. gads]]
[[337. gads]]
[[338. gads]]
[[339. gads]]
[[340. gads]]
[[341. gads]]
[[342. gads]]
[[343. gads]]
[[344. gads]]
[[345. gads]]
[[346. gads]]
[[347. gads]]
[[348. gads]]
[[349. gads]]
[[350. gads]]
[[351. gads]]
[[352. gads]]
[[353. gads]]
[[354. gads]]
[[355. gads]]
[[356. gads]]
[[357. gads]]
[[358. gads]]
[[359. gads]]
[[360. gads]]
[[361. gads]]
[[362. gads]]
[[363. gads]]
[[364. gads]]
[[365. gads]]
[[366. gads]]
[[367. gads]]
[[368. gads]]
[[369. gads]]
[[370. gads]]
[[371. gads]]
[[372. gads]]
[[373. gads]]
[[374. gads]]
[[375. gads]]
[[376. gads]]
[[377. gads]]
[[378. gads]]
[[379. gads]]
[[380. gads]]
[[381. gads]]
[[382. gads]]
[[383. gads]]
[[384. gads]]
[[385. gads]]
[[386. gads]]
[[387. gads]]
[[388. gads]]
[[389. gads]]
[[390. gads]]
[[391. gads]]
[[392. gads]]
[[393. gads]]
[[394. gads]]
[[395. gads]]
[[396. gads]]
[[397. gads]]
[[398. gads]]
[[399. gads]]
[[400. gads]]
[[401. gads]]
[[402. gads]]
[[403. gads]]
[[404. gads]]
[[405. gads]]
[[406. gads]]
[[407. gads]]
[[408. gads]]
[[409. gads]]
[[410. gads]]
[[411. gads]]
[[412. gads]]
[[413. gads]]
[[414. gads]]
[[415. gads]]
[[416. gads]]
[[417. gads]]
[[418. gads]]
[[419. gads]]
[[420. gads]]
[[421. gads]]
[[422. gads]]
[[423. gads]]
[[424. gads]]
[[425. gads]]
[[426. gads]]
[[427. gads]]
[[428. gads]]
[[429. gads]]
[[430. gads]]
[[431. gads]]
[[432. gads]]
[[433. gads]]
[[434. gads]]
[[435. gads]]
[[436. gads]]
[[437. gads]]
[[438. gads]]
[[439. gads]]
[[440. gads]]
[[441. gads]]
[[442. gads]]
[[443. gads]]
[[444. gads]]
[[445. gads]]
[[446. gads]]
[[447. gads]]
[[448. gads]]
[[449. gads]]
[[450. gads]]
[[451. gads]]
[[452. gads]]
[[453. gads]]
[[454. gads]]
[[455. gads]]
[[456. gads]]
[[457. gads]]
[[458. gads]]
[[459. gads]]
[[460. gads]]
[[461. gads]]
[[462. gads]]
[[463. gads]]
[[464. gads]]
[[465. gads]]
[[466. gads]]
[[467. gads]]
[[468. gads]]
[[469. gads]]
[[470. gads]]
[[471. gads]]
[[472. gads]]
[[473. gads]]
[[474. gads]]
[[475. gads]]
[[476. gads]]
[[477. gads]]
[[478. gads]]
[[479. gads]]
[[480. gads]]
[[481. gads]]
[[482. gads]]
[[483. gads]]
[[484. gads]]
[[485. gads]]
[[486. gads]]
[[487. gads]]
[[488. gads]]
[[489. gads]]
[[490. gads]]
[[491. gads]]
[[492. gads]]
[[493. gads]]
[[494. gads]]
[[495. gads]]
[[496. gads]]
[[497. gads]]
[[498. gads]]
[[499. gads]]
[[500. gads]]
[[501. gads]]
[[502. gads]]
[[503. gads]]
[[504. gads]]
[[505. gads]]
[[506. gads]]
[[507. gads]]
[[508. gads]]
[[509. gads]]
[[510. gads]]
[[511. gads]]
[[512. gads]]
[[513. gads]]
[[514. gads]]
[[515. gads]]
[[516. gads]]
[[517. gads]]
[[518. gads]]
[[519. gads]]
[[520. gads]]
[[521. gads]]
[[522. gads]]
[[523. gads]]
[[524. gads]]
[[525. gads]]
[[526. gads]]
[[527. gads]]
[[528. gads]]
[[529. gads]]
[[530. gads]]
[[531. gads]]
[[532. gads]]
[[533. gads]]
[[534. gads]]
[[535. gads]]
[[536. gads]]
[[537. gads]]
[[538. gads]]
[[539. gads]]
[[540. gads]]
[[541. gads]]
[[542. gads]]
[[543. gads]]
[[544. gads]]
[[545. gads]]
[[546. gads]]
[[547. gads]]
[[548. gads]]
[[549. gads]]
[[550. gads]]
[[551. gads]]
[[552. gads]]
[[553. gads]]
[[554. gads]]
[[555. gads]]
[[556. gads]]
[[557. gads]]
[[558. gads]]
[[559. gads]]
[[560. gads]]
[[561. gads]]
[[562. gads]]
[[563. gads]]
[[564. gads]]
[[565. gads]]
[[566. gads]]
[[567. gads]]
[[568. gads]]
[[569. gads]]
[[570. gads]]
[[571. gads]]
[[572. gads]]
[[573. gads]]
[[574. gads]]
[[575. gads]]
[[576. gads]]
[[577. gads]]
[[578. gads]]
[[579. gads]]
[[580. gads]]
[[581. gads]]
[[582. gads]]
[[583. gads]]
[[584. gads]]
[[585. gads]]
[[586. gads]]
[[587. gads]]
[[588. gads]]
[[589. gads]]
[[590. gads]]
[[591. gads]]
[[592. gads]]
[[593. gads]]
[[594. gads]]
[[595. gads]]
[[596. gads]]
[[597. gads]]
[[598. gads]]
[[599. gads]]
[[600. gads]]
[[601. gads]]
[[602. gads]]
[[603. gads]]
[[604. gads]]
[[605. gads]]
[[606. gads]]
[[607. gads]]
[[608. gads]]
[[609. gads]]
[[610. gads]]
[[611. gads]]
[[612. gads]]
[[613. gads]]
[[614. gads]]
[[615. gads]]
[[616. gads]]
[[617. gads]]
[[618. gads]]
[[619. gads]]
[[620. gads]]
[[621. gads]]
[[622. gads]]
[[623. gads]]
[[624. gads]]
[[625. gads]]
[[626. gads]]
[[627. gads]]
[[628. gads]]
[[629. gads]]
[[630. gads]]
[[631. gads]]
[[632. gads]]
[[633. gads]]
[[634. gads]]
[[635. gads]]
[[636. gads]]
[[637. gads]]
[[638. gads]]
[[639. gads]]
[[640. gads]]
[[641. gads]]
[[642. gads]]
[[643. gads]]
[[644. gads]]
[[645. gads]]
[[646. gads]]
[[647. gads]]
[[648. gads]]
[[649. gads]]
[[650. gads]]
[[651. gads]]
[[652. gads]]
[[653. gads]]
[[654. gads]]
[[655. gads]]
[[656. gads]]
[[657. gads]]
[[658. gads]]
[[659. gads]]
[[660. gads]]
[[661. gads]]
[[662. gads]]
[[663. gads]]
[[664. gads]]
[[665. gads]]
[[666. gads]]
[[667. gads]]
[[668. gads]]
[[669. gads]]
[[670. gads]]
[[671. gads]]
[[672. gads]]
[[673. gads]]
[[674. gads]]
[[675. gads]]
[[676. gads]]
[[677. gads]]
[[678. gads]]
[[679. gads]]
[[680. gads]]
[[681. gads]]
[[682. gads]]
[[683. gads]]
[[684. gads]]
[[685. gads]]
[[686. gads]]
[[687. gads]]
[[688. gads]]
[[689. gads]]
[[690. gads]]
[[691. gads]]
[[692. gads]]
[[693. gads]]
[[694. gads]]
[[695. gads]]
[[696. gads]]
[[697. gads]]
[[698. gads]]
[[699. gads]]
[[700. gads]]
[[701. gads]]
[[702. gads]]
[[703. gads]]
[[704. gads]]
[[705. gads]]
[[706. gads]]
[[707. gads]]
[[708. gads]]
[[709. gads]]
[[710. gads]]
[[711. gads]]
[[712. gads]]
[[713. gads]]
[[714. gads]]
[[715. gads]]
[[716. gads]]
[[717. gads]]
[[718. gads]]
[[719. gads]]
[[720. gads]]
[[721. gads]]
[[722. gads]]
[[723. gads]]
[[724. gads]]
[[725. gads]]
[[726. gads]]
[[727. gads]]
[[728. gads]]
[[729. gads]]
[[730. gads]]
[[731. gads]]
[[732. gads]]
[[733. gads]]
[[734. gads]]
[[735. gads]]
[[736. gads]]
[[737. gads]]
[[738. gads]]
[[739. gads]]
[[740. gads]]
[[741. gads]]
[[742. gads]]
[[743. gads]]
[[744. gads]]
[[745. gads]]
[[746. gads]]
[[747. gads]]
[[748. gads]]
[[749. gads]]
[[750. gads]]
[[751. gads]]
[[752. gads]]
[[753. gads]]
[[754. gads]]
[[755. gads]]
[[756. gads]]
[[757. gads]]
[[758. gads]]
[[759. gads]]
[[760. gads]]
[[761. gads]]
[[762. gads]]
[[763. gads]]
[[764. gads]]
[[765. gads]]
[[766. gads]]
[[767. gads]]
[[768. gads]]
[[769. gads]]
[[770. gads]]
[[771. gads]]
[[772. gads]]
[[773. gads]]
[[774. gads]]
[[775. gads]]
[[776. gads]]
[[777. gads]]
[[778. gads]]
[[779. gads]]
[[780. gads]]
[[781. gads]]
[[782. gads]]
[[783. gads]]
[[784. gads]]
[[785. gads]]
[[786. gads]]
[[787. gads]]
[[788. gads]]
[[789. gads]]
[[790. gads]]
[[791. gads]]
[[792. gads]]
[[793. gads]]
[[794. gads]]
[[795. gads]]
[[796. gads]]
[[797. gads]]
[[798. gads]]
[[799. gads]]
[[800. gads]]
[[801. gads]]
[[802. gads]]
[[803. gads]]
[[804. gads]]
[[805. gads]]
[[806. gads]]
[[807. gads]]
[[808. gads]]
[[809. gads]]
[[810. gads]]
[[811. gads]]
[[812. gads]]
[[813. gads]]
[[814. gads]]
[[815. gads]]
[[816. gads]]
[[817. gads]]
[[818. gads]]
[[819. gads]]
[[820. gads]]
[[821. gads]]
[[822. gads]]
[[823. gads]]
[[824. gads]]
[[825. gads]]
[[826. gads]]
[[827. gads]]
[[828. gads]]
[[829. gads]]
[[830. gads]]
[[831. gads]]
[[832. gads]]
[[833. gads]]
[[834. gads]]
[[835. gads]]
[[836. gads]]
[[837. gads]]
[[838. gads]]
[[839. gads]]
[[840. gads]]
[[841. gads]]
[[842. gads]]
[[843. gads]]
[[844. gads]]
[[845. gads]]
[[846. gads]]
[[847. gads]]
[[848. gads]]
[[849. gads]]
[[850. gads]]
[[851. gads]]
[[852. gads]]
[[853. gads]]
[[854. gads]]
[[855. gads]]
[[856. gads]]
[[857. gads]]
[[858. gads]]
[[859. gads]]
[[860. gads]]
[[861. gads]]
[[862. gads]]
[[863. gads]]
[[864. gads]]
[[865. gads]]
[[866. gads]]
[[867. gads]]
[[868. gads]]
[[869. gads]]
[[870. gads]]
[[871. gads]]
[[872. gads]]
[[873. gads]]
[[874. gads]]
[[875. gads]]
[[876. gads]]
[[877. gads]]
[[878. gads]]
[[879. gads]]
[[880. gads]]
[[881. gads]]
[[882. gads]]
[[883. gads]]
[[884. gads]]
[[885. gads]]
[[886. gads]]
[[887. gads]]
[[888. gads]]
[[889. gads]]
[[890. gads]]
[[891. gads]]
[[892. gads]]
[[893. gads]]
[[894. gads]]
[[895. gads]]
[[896. gads]]
[[897. gads]]
[[898. gads]]
[[899. gads]]
[[900. gads]]
[[901. gads]]
[[902. gads]]
[[903. gads]]
[[904. gads]]
[[905. gads]]
[[906. gads]]
[[907. gads]]
[[908. gads]]
[[909. gads]]
[[910. gads]]
[[911. gads]]
[[912. gads]]
[[913. gads]]
[[914. gads]]
[[915. gads]]
[[916. gads]]
[[917. gads]]
[[918. gads]]
[[919. gads]]
[[920. gads]]
[[921. gads]]
[[922. gads]]
[[923. gads]]
[[924. gads]]
[[925. gads]]
[[926. gads]]
[[927. gads]]
[[928. gads]]
[[929. gads]]
[[930. gads]]
[[931. gads]]
[[932. gads]]
[[933. gads]]
[[934. gads]]
[[935. gads]]
[[936. gads]]
[[937. gads]]
[[938. gads]]
[[939. gads]]
[[940. gads]]
[[941. gads]]
[[942. gads]]
[[943. gads]]
[[944. gads]]
[[945. gads]]
[[946. gads]]
[[947. gads]]
[[948. gads]]
[[949. gads]]
[[950. gads]]
[[951. gads]]
[[952. gads]]
[[953. gads]]
[[954. gads]]
[[955. gads]]
[[956. gads]]
[[957. gads]]
[[958. gads]]
[[959. gads]]
[[960. gads]]
[[961. gads]]
[[962. gads]]
[[963. gads]]
[[964. gads]]
[[965. gads]]
[[966. gads]]
[[967. gads]]
[[968. gads]]
[[969. gads]]
[[970. gads]]
[[971. gads]]
[[972. gads]]
[[973. gads]]
[[974. gads]]
[[975. gads]]
[[976. gads]]
[[977. gads]]
[[978. gads]]
[[979. gads]]
[[980. gads]]
[[981. gads]]
[[982. gads]]
[[983. gads]]
[[984. gads]]
[[985. gads]]
[[986. gads]]
[[987. gads]]
[[988. gads]]
[[989. gads]]
[[990. gads]]
[[991. gads]]
[[992. gads]]
[[993. gads]]
[[994. gads]]
[[995. gads]]
[[996. gads]]
[[997. gads]]
[[998. gads]]
[[999. gads]]
[[1000. gads]]
[[1001. gads]]
[[1002. gads]]
[[1003. gads]]
[[1004. gads]]
[[1005. gads]]
[[1006. gads]]
[[1007. gads]]
[[1008. gads]]
[[1009. gads]]
[[1010. gads]]
[[1011. gads]]
[[1012. gads]]
[[1013. gads]]
[[1014. gads]]
[[1015. gads]]
[[1016. gads]]
[[1017. gads]]
[[1018. gads]]
[[1019. gads]]
[[1020. gads]]
[[1021. gads]]
[[1022. gads]]
[[1023. gads]]
[[1024. gads]]
[[1025. gads]]
[[1026. gads]]
[[1027. gads]]
[[1028. gads]]
[[1029. gads]]
[[1030. gads]]
[[1031. gads]]
[[1032. gads]]
[[1033. gads]]
[[1034. gads]]
[[1035. gads]]
[[1036. gads]]
[[1037. gads]]
[[1038. gads]]
[[1039. gads]]
[[1040. gads]]
[[1041. gads]]
[[1042. gads]]
[[1043. gads]]
[[1044. gads]]
[[1045. gads]]
[[1046. gads]]
[[1047. gads]]
[[1048. gads]]
[[1049. gads]]
[[1050. gads]]
[[1051. gads]]
[[1052. gads]]
[[1053. gads]]
[[1054. gads]]
[[1055. gads]]
[[1056. gads]]
[[1057. gads]]
[[1058. gads]]
[[1059. gads]]
[[1060. gads]]
[[1061. gads]]
[[1062. gads]]
[[1063. gads]]
[[1064. gads]]
[[1065. gads]]
[[1066. gads]]
[[1067. gads]]
[[1068. gads]]
[[1069. gads]]
[[1070. gads]]
[[1071. gads]]
[[1072. gads]]
[[1073. gads]]
[[1074. gads]]
[[1075. gads]]
[[1076. gads]]
[[1077. gads]]
[[1078. gads]]
[[1079. gads]]
[[1080. gads]]
[[1081. gads]]
[[1082. gads]]
[[1083. gads]]
[[1084. gads]]
[[1085. gads]]
[[1086. gads]]
[[1087. gads]]
[[1088. gads]]
[[1089. gads]]
[[1090. gads]]
[[1091. gads]]
[[1092. gads]]
[[1093. gads]]
[[1094. gads]]
[[1095. gads]]
[[1096. gads]]
[[1097. gads]]
[[1098. gads]]
[[1099. gads]]
[[1100. gads]]
[[1101. gads]]
[[1102. gads]]
[[1103. gads]]
[[1104. gads]]
[[1105. gads]]
[[1106. gads]]
[[1107. gads]]
[[1108. gads]]
[[1109. gads]]
[[1110. gads]]
[[1111. gads]]
[[1112. gads]]
[[1113. gads]]
[[1114. gads]]
[[1115. gads]]
[[1116. gads]]
[[1117. gads]]
[[1118. gads]]
[[1119. gads]]
[[1120. gads]]
[[1121. gads]]
[[1122. gads]]
[[1123. gads]]
[[1124. gads]]
[[1125. gads]]
[[1126. gads]]
[[1127. gads]]
[[1128. gads]]
[[1129. gads]]
[[1130. gads]]
[[1131. gads]]
[[1132. gads]]
[[1133. gads]]
[[1134. gads]]
[[1135. gads]]
[[1136. gads]]
[[1137. gads]]
[[1138. gads]]
[[1139. gads]]
[[1140. gads]]
[[1141. gads]]
[[1142. gads]]
[[1143. gads]]
[[1144. gads]]
[[1145. gads]]
[[1146. gads]]
[[1147. gads]]
[[1148. gads]]
[[1149. gads]]
[[1150. gads]]
[[1151. gads]]
[[1152. gads]]
[[1153. gads]]
[[1154. gads]]
[[1155. gads]]
[[1156. gads]]
[[1157. gads]]
[[1158. gads]]
[[1159. gads]]
[[1160. gads]]
[[1161. gads]]
[[1162. gads]]
[[1163. gads]]
[[1164. gads]]
[[1165. gads]]
[[1166. gads]]
[[1167. gads]]
[[1168. gads]]
[[1169. gads]]
[[1170. gads]]
[[1171. gads]]
[[1172. gads]]
[[1173. gads]]
[[1174. gads]]
[[1175. gads]]
[[1176. gads]]
[[1177. gads]]
[[1178. gads]]
[[1179. gads]]
[[1180. gads]]
[[1181. gads]]
[[1182. gads]]
[[1183. gads]]
[[1184. gads]]
[[1185. gads]]
[[1186. gads]]
[[1187. gads]]
[[1188. gads]]
[[1189. gads]]
[[1190. gads]]
[[1191. gads]]
[[1192. gads]]
[[1193. gads]]
[[1194. gads]]
[[1195. gads]]
[[1196. gads]]
[[1197. gads]]
[[1198. gads]]
[[1199. gads]]
[[1200. gads]]
[[1201. gads]]
[[1202. gads]]
[[1203. gads]]
[[1204. gads]]
[[1205. gads]]
[[1206. gads]]
[[1207. gads]]
[[1208. gads]]
[[1209. gads]]
[[1210. gads]]
[[1211. gads]]
[[1212. gads]]
[[1213. gads]]
[[1214. gads]]
[[1215. gads]]
[[1216. gads]]
[[1217. gads]]
[[1218. gads]]
[[1219. gads]]
[[1220. gads]]
[[1221. gads]]
[[1222. gads]]
[[1223. gads]]
[[1224. gads]]
[[1225. gads]]
[[1226. gads]]
[[1227. gads]]
[[1228. gads]]
[[1229. gads]]
[[1230. gads]]
[[1231. gads]]
[[1232. gads]]
[[1233. gads]]
[[1234. gads]]
[[1235. gads]]
[[1236. gads]]
[[1237. gads]]
[[1238. gads]]
[[1239. gads]]
[[1240. gads]]
[[1241. gads]]
[[1242. gads]]
[[1243. gads]]
[[1244. gads]]
[[1245. gads]]
[[1246. gads]]
[[1247. gads]]
[[1248. gads]]
[[1249. gads]]
[[1250. gads]]
[[1251. gads]]
[[1252. gads]]
[[1253. gads]]
[[1254. gads]]
[[1255. gads]]
[[1256. gads]]
[[1257. gads]]
[[1258. gads]]
[[1259. gads]]
[[1260. gads]]
[[1261. gads]]
[[1262. gads]]
[[1263. gads]]
[[1264. gads]]
[[1265. gads]]
[[1266. gads]]
[[1267. gads]]
[[1268. gads]]
[[1269. gads]]
[[1270. gads]]
[[1271. gads]]
[[1272. gads]]
[[1273. gads]]
[[1274. gads]]
[[1275. gads]]
[[1276. gads]]
[[1277. gads]]
[[1278. gads]]
[[1279. gads]]
[[1280. gads]]
[[1281. gads]]
[[1282. gads]]
[[1283. gads]]
[[1284. gads]]
[[1285. gads]]
[[1286. gads]]
[[1287. gads]]
[[1288. gads]]
[[1289. gads]]
[[1290. gads]]
[[1291. gads]]
[[1292. gads]]
[[1293. gads]]
[[1294. gads]]
[[1295. gads]]
[[1296. gads]]
[[1297. gads]]
[[1298. gads]]
[[1299. gads]]
[[1300. gads]]
[[1301. gads]]
[[1302. gads]]
[[1303. gads]]
[[1304. gads]]
[[1305. gads]]
[[1306. gads]]
[[1307. gads]]
[[1308. gads]]
[[1309. gads]]
[[1310. gads]]
[[1311. gads]]
[[1312. gads]]
[[1313. gads]]
[[1314. gads]]
[[1315. gads]]
[[1316. gads]]
[[1317. gads]]
[[1318. gads]]
[[1319. gads]]
[[1320. gads]]
[[1321. gads]]
[[1322. gads]]
[[1323. gads]]
[[1324. gads]]
[[1325. gads]]
[[1326. gads]]
[[1327. gads]]
[[1328. gads]]
[[1329. gads]]
[[1330. gads]]
[[1331. gads]]
[[1332. gads]]
[[1333. gads]]
[[1334. gads]]
[[1335. gads]]
[[1336. gads]]
[[1337. gads]]
[[1338. gads]]
[[1339. gads]]
[[1340. gads]]
[[1341. gads]]
[[1342. gads]]
[[1343. gads]]
[[1344. gads]]
[[1345. gads]]
[[1346. gads]]
[[1347. gads]]
[[1348. gads]]
[[1349. gads]]
[[1350. gads]]
[[1351. gads]]
[[1352. gads]]
[[1353. gads]]
[[1354. gads]]
[[1355. gads]]
[[1356. gads]]
[[1357. gads]]
[[1358. gads]]
[[1359. gads]]
[[1360. gads]]
[[1361. gads]]
[[1362. gads]]
[[1363. gads]]
[[1364. gads]]
[[1365. gads]]
[[1366. gads]]
[[1367. gads]]
[[1368. gads]]
[[1369. gads]]
[[1370. gads]]
[[1371. gads]]
[[1372. gads]]
[[1373. gads]]
[[1374. gads]]
[[1375. gads]]
[[1376. gads]]
[[1377. gads]]
[[1378. gads]]
[[1379. gads]]
[[1380. gads]]
[[1381. gads]]
[[1382. gads]]
[[1383. gads]]
[[1384. gads]]
[[1385. gads]]
[[1386. gads]]
[[1387. gads]]
[[1388. gads]]
[[1389. gads]]
[[1390. gads]]
[[1391. gads]]
[[1392. gads]]
[[1393. gads]]
[[1394. gads]]
[[1395. gads]]
[[1396. gads]]
[[1397. gads]]
[[1398. gads]]
[[1399. gads]]
[[1400. gads]]
[[1401. gads]]
[[1402. gads]]
[[1403. gads]]
[[1404. gads]]
[[1405. gads]]
[[1406. gads]]
[[1407. gads]]
[[1408. gads]]
[[1409. gads]]
[[1410. gads]]
[[1411. gads]]
[[1412. gads]]
[[1413. gads]]
[[1414. gads]]
[[1415. gads]]
[[1416. gads]]
[[1417. gads]]
[[1418. gads]]
[[1419. gads]]
[[1420. gads]]
[[1421. gads]]
[[1422. gads]]
[[1423. gads]]
[[1424. gads]]
[[1425. gads]]
[[1426. gads]]
[[1427. gads]]
[[1428. gads]]
[[1429. gads]]
[[1430. gads]]
[[1431. gads]]
[[1432. gads]]
[[1433. gads]]
[[1434. gads]]
[[1435. gads]]
[[1436. gads]]
[[1437. gads]]
[[1438. gads]]
[[1439. gads]]
[[1440. gads]]
[[1441. gads]]
[[1442. gads]]
[[1443. gads]]
[[1444. gads]]
[[1445. gads]]
[[1446. gads]]
[[1447. gads]]
[[1448. gads]]
[[1449. gads]]
[[1450. gads]]
[[1451. gads]]
[[1452. gads]]
[[1453. gads]]
[[1454. gads]]
[[1455. gads]]
[[1456. gads]]
[[1457. gads]]
[[1458. gads]]
[[1459. gads]]
[[1460. gads]]
[[1461. gads]]
[[1462. gads]]
[[1463. gads]]
[[1464. gads]]
[[1465. gads]]
[[1466. gads]]
[[1467. gads]]
[[1468. gads]]
[[1469. gads]]
[[1470. gads]]
[[1471. gads]]
[[1472. gads]]
[[1473. gads]]
[[1474. gads]]
[[1475. gads]]
[[1476. gads]]
[[1477. gads]]
[[1478. gads]]
[[1479. gads]]
[[1480. gads]]
[[1481. gads]]
[[1482. gads]]
[[1483. gads]]
[[1484. gads]]
[[1485. gads]]
[[1486. gads]]
[[1487. gads]]
[[1488. gads]]
[[1489. gads]]
[[1490. gads]]
[[1491. gads]]
[[1492. gads]]
[[1493. gads]]
[[1494. gads]]
[[1495. gads]]
[[1496. gads]]
[[1497. gads]]
[[1498. gads]]
[[1499. gads]]
[[1500. gads]]
[[1501. gads]]
[[1502. gads]]
[[1503. gads]]
[[1504. gads]]
[[1505. gads]]
[[1506. gads]]
[[1507. gads]]
[[1508. gads]]
[[1509. gads]]
[[1510. gads]]
[[1511. gads]]
[[1512. gads]]
[[1513. gads]]
[[1514. gads]]
[[1515. gads]]
[[1516. gads]]
[[1517. gads]]
[[1518. gads]]
[[1519. gads]]
[[1520. gads]]
[[1521. gads]]
[[1522. gads]]
[[1523. gads]]
[[1524. gads]]
[[1525. gads]]
[[1526. gads]]
[[1527. gads]]
[[1528. gads]]
[[1529. gads]]
[[1530. gads]]
[[1531. gads]]
[[1532. gads]]
[[1533. gads]]
[[1534. gads]]
[[1535. gads]]
[[1536. gads]]
[[1537. gads]]
[[1538. gads]]
[[1539. gads]]
[[1540. gads]]
[[1541. gads]]
[[1542. gads]]
[[1543. gads]]
[[1544. gads]]
[[1545. gads]]
[[1546. gads]]
[[1547. gads]]
[[1548. gads]]
[[1549. gads]]
[[1550. gads]]
[[1551. gads]]
[[1552. gads]]
[[1553. gads]]
[[1554. gads]]
[[1555. gads]]
[[1556. gads]]
[[1557. gads]]
[[1558. gads]]
[[1559. gads]]
[[1560. gads]]
[[1561. gads]]
[[1562. gads]]
[[1563. gads]]
[[1564. gads]]
[[1565. gads]]
[[1566. gads]]
[[1567. gads]]
[[1568. gads]]
[[1569. gads]]
[[1570. gads]]
[[1571. gads]]
[[1572. gads]]
[[1573. gads]]
[[1574. gads]]
[[1575. gads]]
[[1576. gads]]
[[1577. gads]]
[[1578. gads]]
[[1579. gads]]
[[1580. gads]]
[[1581. gads]]
[[1582. gads]]
[[1583. gads]]
[[1584. gads]]
[[1585. gads]]
[[1586. gads]]
[[1587. gads]]
[[1588. gads]]
[[1589. gads]]
[[1590. gads]]
[[1591. gads]]
[[1592. gads]]
[[1593. gads]]
[[1594. gads]]
[[1595. gads]]
[[1596. gads]]
[[1597. gads]]
[[1598. gads]]
[[1599. gads]]
[[1600. gads]]
[[1601. gads]]
[[1602. gads]]
[[1603. gads]]
[[1604. gads]]
[[1605. gads]]
[[1606. gads]]
[[1607. gads]]
[[1608. gads]]
[[1609. gads]]
[[1610. gads]]
[[1611. gads]]
[[1612. gads]]
[[1613. gads]]
[[1614. gads]]
[[1615. gads]]
[[1616. gads]]
[[1617. gads]]
[[1618. gads]]
[[1619. gads]]
[[1620. gads]]
[[1621. gads]]
[[1622. gads]]
[[1623. gads]]
[[1624. gads]]
[[1625. gads]]
[[1626. gads]]
[[1627. gads]]
[[1628. gads]]
[[1629. gads]]
[[1630. gads]]
[[1631. gads]]
[[1632. gads]]
[[1633. gads]]
[[1634. gads]]
[[1635. gads]]
[[1636. gads]]
[[1637. gads]]
[[1638. gads]]
[[1639. gads]]
[[1640. gads]]
[[1641. gads]]
[[1642. gads]]
[[1643. gads]]
[[1644. gads]]
[[1645. gads]]
[[1646. gads]]
[[1647. gads]]
[[1648. gads]]
[[1649. gads]]
[[1650. gads]]
[[1651. gads]]
[[1652. gads]]
[[1653. gads]]
[[1654. gads]]
[[1655. gads]]
[[1656. gads]]
[[1657. gads]]
[[1658. gads]]
[[1659. gads]]
[[1660. gads]]
[[1661. gads]]
[[1662. gads]]
[[1663. gads]]
[[1664. gads]]
[[1665. gads]]
[[1666. gads]]
[[1667. gads]]
[[1668. gads]]
[[1669. gads]]
[[1670. gads]]
[[1671. gads]]
[[1672. gads]]
[[1673. gads]]
[[1674. gads]]
[[1675. gads]]
[[1676. gads]]
[[1677. gads]]
[[1678. gads]]
[[1679. gads]]
[[1680. gads]]
[[1681. gads]]
[[1682. gads]]
[[1683. gads]]
[[1684. gads]]
[[1685. gads]]
[[1686. gads]]
[[1687. gads]]
[[1688. gads]]
[[1689. gads]]
[[1690. gads]]
[[1691. gads]]
[[1692. gads]]
[[1693. gads]]
[[1694. gads]]
[[1695. gads]]
[[1696. gads]]
[[1697. gads]]
[[1698. gads]]
[[1699. gads]]
[[1700. gads]]
[[1701. gads]]
[[1702. gads]]
[[1703. gads]]
[[1704. gads]]
[[1705. gads]]
[[1706. gads]]
[[1707. gads]]
[[1708. gads]]
[[1709. gads]]
[[1710. gads]]
[[1711. gads]]
[[1712. gads]]
[[1713. gads]]
[[1714. gads]]
[[1715. gads]]
[[1716. gads]]
[[1717. gads]]
[[1718. gads]]
[[1719. gads]]
[[1720. gads]]
[[1721. gads]]
[[1722. gads]]
[[1723. gads]]
[[1724. gads]]
[[1725. gads]]
[[1726. gads]]
[[1727. gads]]
[[1728. gads]]
[[1729. gads]]
[[1730. gads]]
[[1731. gads]]
[[1732. gads]]
[[1733. gads]]
[[1734. gads]]
[[1735. gads]]
[[1736. gads]]
[[1737. gads]]
[[1738. gads]]
[[1739. gads]]
[[1740. gads]]
[[1741. gads]]
[[1742. gads]]
[[1743. gads]]
[[1744. gads]]
[[1745. gads]]
[[1746. gads]]
[[1747. gads]]
[[1748. gads]]
[[1749. gads]]
[[1750. gads]]
[[1751. gads]]
[[1752. gads]]
[[1753. gads]]
[[1754. gads]]
[[1755. gads]]
[[1756. gads]]
[[1757. gads]]
[[1758. gads]]
[[1759. gads]]
[[1760. gads]]
[[1761. gads]]
[[1762. gads]]
[[1763. gads]]
[[1764. gads]]
[[1765. gads]]
[[1766. gads]]
[[1767. gads]]
[[1768. gads]]
[[1769. gads]]
[[1770. gads]]
[[1771. gads]]
[[1772. gads]]
[[1773. gads]]
[[1774. gads]]
[[1775. gads]]
[[1776. gads]]
[[1777. gads]]
[[1778. gads]]
[[1779. gads]]
[[1780. gads]]
[[1781. gads]]
[[1782. gads]]
[[1783. gads]]
[[1784. gads]]
[[1785. gads]]
[[1786. gads]]
[[1787. gads]]
[[1788. gads]]
[[1789. gads]]
[[1790. gads]]
[[1791. gads]]
[[1792. gads]]
[[1793. gads]]
[[1794. gads]]
[[1795. gads]]
[[1796. gads]]
[[1797. gads]]
[[1798. gads]]
[[1799. gads]]
[[1800. gads]]
[[1801. gads]]
[[1802. gads]]
[[1803. gads]]
[[1804. gads]]
[[1805. gads]]
[[1806. gads]]
[[1807. gads]]
[[1808. gads]]
[[1809. gads]]
[[1810. gads]]
[[1811. gads]]
[[1812. gads]]
[[1813. gads]]
[[1814. gads]]
[[1815. gads]]
[[1816. gads]]
[[1817. gads]]
[[1818. gads]]
[[1819. gads]]
[[1820. gads]]
[[1821. gads]]
[[1822. gads]]
[[1823. gads]]
[[1824. gads]]
[[1825. gads]]
[[1826. gads]]
[[1827. gads]]
[[1828. gads]]
[[1829. gads]]
[[1830. gads]]
[[1831. gads]]
[[1832. gads]]
[[1833. gads]]
[[1834. gads]]
[[1835. gads]]
[[1836. gads]]
[[1837. gads]]
[[1838. gads]]
[[1839. gads]]
[[1840. gads]]
[[1841. gads]]
[[1842. gads]]
[[1843. gads]]
[[1844. gads]]
[[1845. gads]]
[[1846. gads]]
[[1847. gads]]
[[1848. gads]]
[[1849. gads]]
[[1850. gads]]
[[1851. gads]]
[[1852. gads]]
[[1853. gads]]
[[1854. gads]]
[[1855. gads]]
[[1856. gads]]
[[1857. gads]]
[[1858. gads]]
[[1859. gads]]
[[1860. gads]]
[[1861. gads]]
[[1862. gads]]
[[1863. gads]]
[[1864. gads]]
[[1865. gads]]
[[1866. gads]]
[[1867. gads]]
[[1868. gads]]
[[1869. gads]]
[[1870. gads]]
[[1871. gads]]
[[1872. gads]]
[[1873. gads]]
[[1874. gads]]
[[1875. gads]]
[[1876. gads]]
[[1877. gads]]
[[1878. gads]]
[[1879. gads]]
[[1880. gads]]
[[1881. gads]]
[[1882. gads]]
[[1883. gads]]
[[1884. gads]]
[[1885. gads]]
[[1886. gads]]
[[1887. gads]]
[[1888. gads]]
[[1889. gads]]
[[1890. gads]]
[[1891. gads]]
[[1892. gads]]
[[1893. gads]]
[[1894. gads]]
[[1895. gads]]
[[1896. gads]]
[[1897. gads]]
[[1898. gads]]
[[1899. gads]]
[[1900. gads]]
[[1901. gads]]
[[1902. gads]]
[[1903. gads]]
[[1904. gads]]
[[1905. gads]]
[[1906. gads]]
[[1907. gads]]
[[1908. gads]]
[[1909. gads]]
[[1910. gads]]
[[1911. gads]]
[[1912. gads]]
[[1913. gads]]
[[1914. gads]]
[[1915. gads]]
[[1916. gads]]
[[1917. gads]]
[[1918. gads]]
[[1919. gads]]
[[1920. gads]]
[[1921. gads]]
[[1922. gads]]
[[1923. gads]]
[[1924. gads]]
[[1925. gads]]
[[1926. gads]]
[[1927. gads]]
[[1928. gads]]
[[1929. gads]]
[[1930. gads]]
[[1931. gads]]
[[1932. gads]]
[[1933. gads]]
[[1934. gads]]
[[1935. gads]]
[[1936. gads]]
[[1937. gads]]
[[1938. gads]]
[[1939. gads]]
[[1940. gads]]
[[1941. gads]]
[[1942. gads]]
[[1943. gads]]
[[1944. gads]]
[[1945. gads]]
[[1946. gads]]
[[1947. gads]]
[[1948. gads]]
[[1949. gads]]
[[1950. gads]]
[[1951. gads]]
[[1952. gads]]
[[1953. gads]]
[[1954. gads]]
[[1955. gads]]
[[1956. gads]]
[[1957. gads]]
[[1958. gads]]
[[1959. gads]]
[[1960. gads]]
[[1961. gads]]
[[1962. gads]]
[[1963. gads]]
[[1964. gads]]
[[1965. gads]]
[[1966. gads]]
[[1967. gads]]
[[1968. gads]]
[[1969. gads]]
[[1970. gads]]
[[1971. gads]]
[[1972. gads]]
[[1973. gads]]
[[1974. gads]]
[[1975. gads]]
[[1976. gads]]
[[1977. gads]]
[[1978. gads]]
[[1979. gads]]
[[1980. gads]]
[[1981. gads]]
[[1982. gads]]
[[1983. gads]]
[[1984. gads]]
[[1985. gads]]
[[1986. gads]]
[[1987. gads]]
[[1988. gads]]
[[1989. gads]]
[[1990. gads]]
[[1991. gads]]
[[1992. gads]]
[[1993. gads]]
[[1994. gads]]
[[1995. gads]]
[[1996. gads]]
[[1997. gads]]
[[1998. gads]]
[[1999. gads]]
[[2000. gads]]
[[2001. gads]]
[[2002. gads]]
[[2003. gads]]
[[2004. gads]]
[[2005. gads]]
[[2006. gads]]
[[2007. gads]]
[[2008. gads]]
[[2009. gads]]
[[2010. gads]]
[[2011. gads]]
[[2012. gads]]
[[0. gadsimts]]
[[1. gadsimts]]
[[2. gadsimts]]
[[3. gadsimts]]
[[4. gadsimts]]
[[5. gadsimts]]
[[6. gadsimts]]
[[7. gadsimts]]
[[8. gadsimts]]
[[9. gadsimts]]
[[10. gadsimts]]
[[11. gadsimts]]
[[12. gadsimts]]
[[13. gadsimts]]
[[14. gadsimts]]
[[15. gadsimts]]
[[-0. gadsimts]]
[[16. gadsimts]]
[[17. gadsimts]]
[[18. gadsimts]]
[[19. gadsimts]]
[[20. gadsimts]]
[[&quot;Stockmann&quot; centrs]]
[[Medicīnas muzejs (Rīga)]]
[[Andreja Saharova iela (Rīga)]] 
[[Āgenskalna tirgus (Rīga)]] 
[[:„Apollo”]]
[[:„Asträa”]]
[[:„Enkurs”]]
[[:„Jāņuguns”]]
[[:„Kastors”]]
[[:„Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“]]
[[:„Zum Schwerdt“]]
[[:„Zur kleinen Welt“]]
[[2010. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2010. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2010. gada Korejas Grand Prix]]
[[2010. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2010. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2010. gada Monako Grand Prix]]
[[2010. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2010. gada Turcijas Grand Prix]]
[[2010. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2010. gada Singapūras Grand Prix]]
[[2010. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2010. gada Japānas Grand Prix]]
[[2010. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2010. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2010. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2012. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2012. gada Indijas Grand Prix]]
[[2012. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2012. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2012. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2012. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2012. gada Japānas Grand Prix]]
[[2012. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2012. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2012. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2012. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2012. gada Singapūras Grand Prix]]
[[2012. gada Monako Grand Prix]]
[[2012. gada Korejas Grand Prix]]
[[2012. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2012. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2012. gada Abū Dabī Grand Prix]]
[[2012. gada ASV Grand Prix]]
[[2009. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2009. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2009. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2009. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2009. gada Monako Grand Prix]]
[[2009. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2009. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2009. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2009. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2009. gada Turcijas Grand Prix]]
[[2009. gada Japānas Grand Prix]]
[[2009. gada Singapūras Grand Prix]]
[[2008. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2008. gada Singapūras Grand Prix]]
[[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2007. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2007. gada Turcijas Grand Prix]]
[[2007. gada Monako Grand Prix]]
[[2007. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2008. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2008. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2007. gada ASV Grand Prix]]
[[2006. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2006. gada Turcijas Grand Prix]]
[[2007. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2007. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2007. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2008. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2008. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2008. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2006. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2007. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2007. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2007. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2006. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2006. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2008. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2007. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2007. gada Francijas Grand Prix]]
[[2007. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2007. gada Japānas Grand Prix]]
[[2007. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2007. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2006. gada Japānas Grand Prix]]
[[2006. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2006. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2006. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2006. gada Monako Grand Prix]]
[[2006. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2006. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2006. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2006. gada ASV Grand Prix]]
[[2006. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2006. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2006. gada Francijas Grand Prix]]
[[2006. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[2005. gada Japānas Grand Prix]]
[[2005. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2005. gada Monako Grand Prix]]
[[2005. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2005. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2005. gada Francijas Grand Prix]]
[[2005. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2005. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2005. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2005. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2005. gada Turcijas Grand Prix]]
[[2005. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2005. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2005. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2005. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2005. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2004. gada Monako Grand Prix]]
[[2005. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2004. gada Japānas Grand Prix]]
[[2004. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2004. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2004. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2004. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2004. gada ASV Grand Prix]]
[[2004. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2004. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2004. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2004. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2004. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2004. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2004. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2004. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2004. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2005. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[2003. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2002. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2002. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2002. gada ASV Grand Prix]]
[[2003. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2004. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[2004. gada Francijas Grand Prix]]
[[2003. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2002. gada Japānas Grand Prix]]
[[2002. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2002. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2002. gada Austrijas Grand Prix]]
[[2002. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2002. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2002. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2002. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2002. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2002. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2002. gada Monako Grand Prix]]
[[2002. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2003. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2002. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[2003. gada ASV Grand Prix]]
[[2003. gada Austrijas Grand Prix]]
[[2003. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2003. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2003. gada Monako Grand Prix]]
[[2003. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2003. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2003. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2003. gada Japānas Grand Prix]]
[[2003. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2002. gada Francijas Grand Prix]]
[[2001. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[A1]]
[[A2]]
[[A3]]
[[A4]]
[[A5]]
[[A6]]
[[A7]]
[[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]]
[[A9]]
[[A10]]
[[A11]]
[[A12]]
[[A13]]
[[A14]]
[[A15]]
[[A10 (autoceļš Latvijā)]]
[[A11 (autoceļš Latvijā)]]
[[A12]]
[[A13 (autoceļš Latvijā)]]
[[A14 (autoceļš Latvijā)]]
[[A15 (autoceļš Latvijā)]]
[[A1 (autoceļš Latvijā)]]
[[A2]]
[[A3 (autoceļš Latvijā)]]
[[A4 (autoceļš Latvijā)]]
[[A5 (autoceļš Latvijā)]]
[[A6 (autoceļš Latvijā)]]
[[A7 (autoceļš Latvijā)]]
[[Autoceļš A8 (Latvija)]]
[[A9 (autoceļš Latvijā)]]
[[Eiropas autoceļš E22|E22]]
[[E262]]
[[E264]]
[[E77]]
[[P1]]
[[P10]]
[[P100]]
[[P101]]
[[P102]]
[[P103]]
[[P104]]
[[P105]]
[[P106]]
[[P107]]
[[P108]]
[[P109]]
[[P11]]
[[P110]]
[[Autoceļš P111|P111]]
[[P112]]
[[P113]]
[[P114]]
[[P115]]
[[P116]]
[[P117]]
[[P118]]
[[P119]]
[[P12]]
[[P120]]
[[P121]]
[[P122]]
[[P123]]
[[P124]]
[[P125]]
[[P126]]
[[P127]]
[[P128]]
[[P129]]
[[P13]]
[[P130]]
[[P131]]
[[P132]]
[[P133]]
[[P14]]
[[P15]]
[[P16]]
[[P17]]
[[P18]]
[[P19]]
[[P2]]
[[P20]]
[[P21]]
[[P22]]
[[P23]]
[[P24]]
[[P25]]
[[P26]]
[[P27]]
[[P28]]
[[P29]]
[[P3]]
[[P30]]
[[P31]]
[[P32]]
[[P33]]
[[P34]]
[[P35]]
[[P36]]
[[P37]]
[[P38]]
[[P39]]
[[P4]]
[[P40]]
[[P41]]
[[P42]]
[[P43]]
[[P44]]
[[P45]]
[[P46]]
[[P47]]
[[P48]]
[[P49]]
[[P5]]
[[P50]]
[[P51]]
[[P52]]
[[P53]]
[[P54]]
[[P55]]
[[P56]]
[[P57]]
[[P58]]
[[P59]]
[[P6]]
[[P60]]
[[P61]]
[[Autoceļš P62|P62]]
[[P63]]
[[P64]]
[[P65]]
[[P66]]
[[P67]]
[[P68]]
[[P69]]
[[P7]]
[[P70]]
[[P71]]
[[P72]]
[[P73]]
[[P74]]
[[P75]]
[[P76]]
[[P77]]
[[P78]]
[[P79]]
[[P8]]
[[P80]]
[[P81]]
[[P82]]
[[P83]]
[[P84]]
[[P85]]
[[P86]]
[[P87]]
[[P88]]
[[P89]]
[[P9]]
[[P90]]
[[P91]]
[[P92]]
[[P93]]
[[P94]]
[[P95]]
[[P96]]
[[P97]]
[[P98]]
[[P99]]
[[8. marta iela (Rēzekne)]]
[[18. novembra iela (Rēzekne)]]
[[Ābeļu iela (Rēzekne)]]
[[Akmeņu iela (Rēzekne)]]
[[Alūksnes iela (Rēzekne)]]
[[Ančupānu iela]]
[[Andreja Pumpura iela (Rēzekne)]]
[[Andreja Upīša iela (Rēzekne)]]
[[Atbrīvošanas aleja]]
[[Atmodas iela (Rēzekne)]]
[[Ausekļa iela (Rēzekne)]]
[[Austrumu iela (Rēzekne)]]
[[Avotu iela (Rēzekne)]]
[[Bauskas iela (Rēzekne)]]
[[Baznīcas iela (Rēzekne)]]
[[Bērzpils iela (Rēzekne)]]
[[Bērzu iela (Rēzekne)]]
[[Blaumaņa iela (Rēzekne)]]
[[Brāļu Skrindu iela]]
[[Brīvības iela (Rēzekne)]]
[[Bukmuižas iela]]
[[Celtnieku iela (Rēzekne)]]
[[Cēsu iela (Rēzekne)]]
[[Čaču iela]]
[[Dagdas iela (Rēzekne)]]
[[Daugavpils iela (Rēzekne)]]
[[Dārzu iela (Rēzekne)]]
[[Dzelzceļnieku iela (Rēzekne)]]
[[Dzintaru iela (Rēzekne)]]
[[Dzirnavu iela (Rēzekne)]]
[[Egļu iela (Rēzekne)]]
[[Ezera iela (Rēzekne)]]
[[Franciska Varslavāna iela]]
[[Franča Kempa iela (Rēzekne)]]
[[Franča Trasūna iela]]
[[Galdnieku iela (Rēzekne)]]
[[Gravas iela (Rēzekne)]]
[[Grāvju iela (Rēzekne)]]
[[Gvardes iela (Rēzekne)]]
[[Izraēlas iela]]
[[Īsā iela (Rēzekne)]]
[[Jaunjelgavas iela (Rēzekne)]]
[[Jaunpleikšņu iela]]
[[Jaunprojekta iela]]
[[Jaunupes iela (Rēzekne)]]
[[Jelgavas iela (Rēzekne)]]
[[Jupatovkas iela]]
[[Jurija Tiņanova iela]]
[[Kalēju iela (Rēzekne)]]
[[Kalna iela (Rēzekne)]]
[[Kaļķu iela (Rēzekne)]]
[[Kaunatas iela]]
[[Keramikas iela (Rēzekne)]]
[[Klusā iela (Rēzekne)]]
[[Koku iela (Rēzekne)]]
[[Komunālā iela (Rēzekne)]]
[[Kooperatīva šķērsiela]]
[[Kosmonautu iela (Rēzekne)]]
[[Krasta iela (Rēzekne)]]
[[Krāslavas iela (Rēzekne)]]
[[Krāsotāju iela (Rēzekne)]]
[[Krimuldas iela (Rēzekne)]]
[[Krišjāņa Barona iela (Rēzekne)]]
[[Krišjāņa Valdemāra iela (Rēzekne)]]
[[Krustpils iela (Rēzekne)]]
[[Kuldīgas iela (Rēzekne)]]
[[Kūdras iela (Rēzekne)]]
[[Ķiršu iela (Rēzekne)]]
[[Lakstīgalu iela (Rēzekne)]]
[[Lapu iela (Rēzekne)]]
[[Latgales iela (Rēzekne)]]
[[Lauku iela (Rēzekne)]]
[[Liepājas iela (Rēzekne)]]
[[Liepu iela (Rēzekne)]]
[[Līkā iela (Rēzekne)]]
[[Lokomotīvju iela]]
[[Lubānas iela (Rēzekne)]]
[[Ludzas iela (Rēzekne)]]
[[Ļermontova iela (Rēzekne)]]
[[Maskavas iela (Rēzekne)]]
[[Mazā iela (Rēzekne)]]
[[Mediķu iela (Rēzekne)]]
[[Metālistu iela]]
[[Meža iela (Rēzekne)]]
[[Miera iela (Rēzekne)]]
[[Nākotnes iela (Rēzekne)]]
[[Nikodema Rancāna iela (Rēzekne)]]
[[Noliktavu iela (Rēzekne)]]
[[Ozolu iela (Rēzekne)]]
[[Parka iela (Rēzekne)]]
[[Pils iela (Rēzekne)]]
[[Pirts iela (Rēzekne)]]
[[Pļavu iela (Rēzekne)]]
[[Priežu iela (Rēzekne)]]
[[Pulkveža Brieža iela (Rēzekne)]]
[[Purva iela (Rēzekne)]]
[[Pūpolu iela (Rēzekne)]]
[[Raiņa iela (Rēzekne)]]
[[Rēznas iela (Rēzekne)]]
[[Rīgas iela (Rēzekne)]]
[[Robežu iela (Rēzekne)]]
[[Rožu iela (Rēzekne)]]
[[Rūpnīcas iela (Rēzekne)]]
[[Seimaņa Putāna iela]]
[[Saules iela (Rēzekne)]]
[[Siguldas iela (Rēzekne)]]
[[Siņicina iela]]
[[Skolas iela (Rēzekne)]]
[[Slimnīcas iela (Rēzekne)]]
[[Smilšu iela (Rēzekne)]]
[[Sprūževas iela]]
[[Stacijas iela (Rēzekne)]]
[[Stadiona iela (Rēzekne)]]
[[Strādnieku šķērsiela (Rēzekne)]]
[[Strēlnieku iela (Rēzekne)]]
[[Taku iela (Rēzekne)]]
[[Torņa iela (Rēzekne)]]
[[Turaidas iela (Rēzekne)]]
[[Upes iela (Rēzekne)]]
[[Valērijas Seiles iela]]
[[Valmieras iela (Rēzekne)]]
[[Varoņu iela (Rēzekne)]]
[[Ventspils iela (Rēzekne)]]
[[Vidus iela (Rēzekne)]]
[[Vilhelma Purvīša iela (Rēzekne)]]
[[Viļakas iela (Rēzekne)]]
[[Viļānu iela (Rēzekne)]]
[[Vipingas iela]]
[[Zaļā iela (Rēzekne)]]
[[Zavoloko iela]]
[[Zemnieku iela (Rēzekne)]]
[[Ziedu iela (Rēzekne)]]
[[Ziemeļu iela (Rēzekne)]]
[[Zilupes iela (Rēzekne)]]
[[Zvaigžņu iela (Rēzekne)]]
[[Zvirbuļu iela (Rēzekne)]]
[[Akas iela (Rīga)]]
[[Aklā iela (Rīga)]]
[[Aldaru iela (Rīga)]]
[[Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)]]
[[Alksnāja iela (Rīga)]]
[[Amatu iela (Rīga)]]
[[Anglikāņu iela (Rīga)]]
[[Arhitektu iela (Rīga)]]
[[Arsenāla iela (Rīga)]]
[[Artilērijas iela (Rīga)]]
[[Atgriežu iela (Rīga)]]
[[Audēju iela (Rīga)]]
[[Baumaņa skvērs (Rīga)]]
[[Blaumaņa iela (Rīga)]]
[[Bruņinieku iela (Rīga)]]
[[Bīskapa gāte (Rīga)]]
[[Dainas iela (Rīga)]]
[[Daugavas gāte (Rīga)]]
[[Dārzaugļu iela (Rīga)]]
[[Gleznotāju iela (Rīga)]]
[[Grēcinieku iela (Rīga)]]
[[Herdera laukums]]
[[Jaunavu iela (Rīga)]]
[[Jauniela (Rīga)]]
[[Jāņa iela (Rīga)]]
[[Jāņa sēta (Rīga)]]
[[Jēkaba iela (Rīga)]]
[[Kalēju iela (Rīga)]]
[[Kaļķu iela (Rīga)]]
[[Klostera iela (Rīga)]]
[[Konventa sēta (Rīga)]]
[[Krāmu iela (Rīga)]]
[[Kungu iela (Rīga)]]
[[Laipu iela (Rīga)]]
[[Latviešu strēlnieku laukums (Rīga)]]
[[Lielgabalu iela (Rīga)]]
[[Līvu laukums (Rīga)]]
[[Marijas iela (Rīga)]]
[[Martas iela (Rīga)]]
[[Mazā Jaunavu iela (Rīga)]]
[[Mazā Jauniela (Rīga)]]
[[Mazā Miesnieku iela (Rīga)]]
[[Mazā Monētu iela (Rīga)]]
[[Mazā Muzeja iela (Rīga)]]
[[Mazā Peitavas iela (Rīga)]]
[[Mazā Pils iela (Rīga)]]
[[Mazā Skolas iela (Rīga)]]
[[Mazā Smilšu iela (Rīga)]]
[[Mazā Trokšņu iela (Rīga)]]
[[Meistaru iela (Rīga)]]
[[Miesnieku iela (Rīga)]]
[[Minsterejas iela (Rīga)]]
[[Mucenieku iela (Rīga)]]
[[Mārstaļu iela (Rīga)]]
[[Mūku iela (Rīga)]]
[[Neatkarības laukums (Rīga)]]
[[Noliktavas iela (Rīga)]]
[[Palasta iela (Rīga)]]
[[Pasta iela (Rīga)]]
[[Peitavas iela (Rīga)]]
[[Peldu iela (Rīga)]]
[[Pils iela (Rīga)]]
[[Pils laukums]]
[[Poļu gāte (Rīga)]]
[[Pērses iela (Rīga)]]
[[Pēterbaznīcas iela (Rīga)]]
[[Reimersa iela (Rīga)]]
[[Riharda Vāgnera iela (Rīga)]]
[[Rozena iela (Rīga)]]
[[Rātslaukums (Rīga)]]
[[Rīdzenes iela (Rīga)]]
[[Skārņu iela (Rīga)]]
[[Smilšu iela (Rīga)]]
[[Stabu iela (Rīga)]]
[[Svaru iela (Rīga)]]
[[Teātra iela (Rīga)]]
[[Tirgoņu iela (Rīga)]]
[[Torņa iela (Rīga)]]
[[Trauksmes iela (Rīga)]]
[[Trokšņu iela (Rīga)]]
[[Vaļņu iela (Rīga)]]
[[Vecpilsētas iela (Rīga)]]
[[Zemitāna iela (Rīga)]]
[[Zigfrīda Annas Meirovica bulvāris (Rīga)]]
[[Zirgu iela (Rīga)]]
[[Ērgļu iela (Rīga)]]
[[Ķēniņu iela (Rīga)]]
[[Šķūņu iela (Rīga)]]
[[Ūdensvada iela (Rīga)]]
[[Aglonas iela (Rīga)]]
[[Aiviekstes iela (Rīga)]]
[[Aizsprosta iela (Rīga)]]
[[Aizvaru iela (Rīga)]]
[[Akadēmijas laukums (Rīga)]]
[[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)]]
[[Aknīstes iela (Rīga)]]
[[Akotu iela (Rīga)]]
[[Alauksta iela (Rīga)]]
[[Andreja Saharova iela (Rīga)]]
[[Apmetņu iela (Rīga)]]
[[Aroniju iela (Rīga)]]
[[Asotes iela (Rīga)]]
[[Ata iela (Rīga)]]
[[Atvaru iela (Rīga)]]
[[Augusta Deglava iela (Rīga)]]
[[Augšiela (Rīga)]]
[[Austuves iela (Rīga)]]
[[Aviācijas iela (Rīga)]]
[[Balvu iela (Rīga)]]
[[Barkavas iela (Rīga)]]
[[Biksēres iela (Rīga)]]
[[Bultu iela (Rīga)]]
[[Bārddziņu iela (Rīga)]]
[[Cesvaines iela (Rīga)]]
[[Ceļteku iela]]
[[Cidoniju iela (Rīga)]]
[[Cielavu iela (Rīga)]]
[[Dagdas iela (Rīga)]]
[[Daugavmalas iela (Rīga)]]
[[Daugavpils iela (Rīga)]]
[[Dravnieku iela (Rīga)]]
[[Dricānu iela (Rīga)]]
[[Drujas iela (Rīga)]]
[[Dubnas iela (Rīga)]]
[[Dunavas iela (Rīga)]]
[[Dzeņu iela (Rīga)]]
[[Dzērvju iela (Rīga)]]
[[Dārzciema iela]]
[[Dārziņu iela (Rīga)]]
[[Dārznieku iela (Rīga)]]
[[Ebreju iela (Rīga)]]
[[Eglaines iela (Rīga)]]
[[Elijas iela (Rīga)]]
[[Elkšņu iela (Rīga)]]
[[Ernesta Birznieka—Upīša iela (Rīga)]]
[[Festivāla iela (Rīga)]]
[[Firsa Sadovņikova iela (Rīga)]]
[[Fridriķa iela (Rīga)]]
[[Gaismas iela (Rīga)]]
[[Gaiziņa iela (Rīga)]]
[[Glūdas iela (Rīga)]]
[[Granīta iela (Rīga)]]
[[Gravas iela (Rīga)]]
[[Grebenščikova iela (Rīga)]]
[[Grāvju iela (Rīga)]]
[[Grēdu iela (Rīga)]]
[[Grīšļu iela (Rīga)]]
[[Ievziedu iela (Rīga)]]
[[Ikšķiles iela (Rīga)]]
[[Ilūkstes iela (Rīga)]]
[[Indrupes iela (Rīga)]]
[[Istras iela (Rīga)]]
[[Izvaltas iela (Rīga)]]
[[Jasmuižas iela (Rīga)]]
[[Jasmīnu iela (Rīga)]]
[[Jaunrozes iela (Rīga)]]
[[Jaunsaimnieku iela (Rīga)]]
[[Jenotu iela (Rīga)]]
[[Jersikas iela (Rīga)]]
[[Jukuma Vācieša iela (Rīga)]]
[[Jāņa Asara iela (Rīga)]]
[[Jāņa Grestes iela (Rīga)]]
[[Jāņavārtu iela (Rīga)]]
[[Jāņogu iela (Rīga)]]
[[Jēkabpils iela (Rīga)]]
[[Jēzusbaznīcas iela (Rīga)]]
[[Kaibalas iela (Rīga)]]
[[Kalna iela (Rīga)]]
[[Kalupes iela (Rīga)]]
[[Kameņu iela (Rīga)]]
[[Katlakalna iela (Rīga)]]
[[Katoļu iela (Rīga)]]
[[Kazragu iela (Rīga)]]
[[Kaķu iela (Rīga)]]
[[Kaņiera iela (Rīga)]]
[[Klāņu iela (Rīga)]]
[[Kojusalas iela (Rīga)]]
[[Krasta iela (Rīga)]]
[[Kraukļu iela (Rīga)]]
[[Kristīnes iela (Rīga)]]
[[Krustpils iela (Rīga)]]
[[Krāslavas iela (Rīga)]]
[[Krāsotāju iela (Rīga)]]
[[Krāču iela (Rīga)]]
[[Krīdenera dambis (Rīga)]]
[[Kupravas iela (Rīga)]]
[[Kurbada iela (Rīga)]]
[[Kvadrāta iela (Rīga)]]
[[Kviešu iela (Rīga)]]
[[Kārsavas iela (Rīga)]]
[[Laboratorijas iela (Rīga)]]
[[Lapsu iela (Rīga)]]
[[Latgales iela (Rīga)]]
[[Laukakmeņu iela (Rīga)]]
[[Lauku iela (Rīga)]]
[[Lauvas iela (Rīga)]]
[[Lazdonas iela (Rīga)]]
[[Lienes iela (Rīga)]]
[[Linavas iela (Rīga)]]
[[Lokomotīves iela (Rīga)]]
[[Lubānas iela (Rīga)]]
[[Ludzas iela (Rīga)]]
[[Līksnas iela (Rīga)]]
[[Līvānu iela (Rīga)]]
[[Līņu iela (Rīga)]]
[[Malkas iela (Rīga)]]
[[Malnavas iela (Rīga)]]
[[Maltas iela (Rīga)]]
[[Malēju iela (Rīga)]]
[[Mazā Kalna iela (Rīga)]]
[[Mazā Krasta iela (Rīga)]]
[[Mazā Lubānas iela (Rīga)]]
[[Mazā Matīsa iela (Rīga)]]
[[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]]
[[Medumu iela (Rīga)]]
[[Meirānu iela (Rīga)]]
[[Murmastienes iela (Rīga)]]
[[Mārsila iela (Rīga)]]
[[Mūrnieku iela (Rīga)]]
[[Narvas iela (Rīga)]]
[[Naujenes iela (Rīga)]]
[[Noras iela (Rīga)]]
[[Nātru iela (Rīga)]]
[[Nēģu iela (Rīga)]]
[[Nīcgales iela (Rīga)]]
[[Ogres iela (Rīga)]]
[[Papardes iela (Rīga)]]
[[Pavasara gatve (Rīga)]]
[[Pelnu iela (Rīga)]]
[[Piedrujas iela (Rīga)]]
[[Pieneņu iela (Rīga)]]
[[Pildas iela (Rīga)]]
[[Pirts iela (Rīga)]]
[[Plaužu iela (Rīga)]]
[[Plostnieku iela (Rīga)]]
[[Plostu iela (Rīga)]]
[[Praulienas iela (Rīga)]]
[[Preiļu iela (Rīga)]]
[[Puškina iela (Rīga)]]
[[Pārmiju iela (Rīga)]]
[[Pļavas iela (Rīga)]]
[[Pļaviņu iela (Rīga)]]
[[Pļavnieku iela (Rīga)]]
[[Pūpolu iela (Rīga)]]
[[Radžu iela (Rīga)]]
[[Ragatu iela (Rīga)]]
[[Raicenes iela (Rīga)]]
[[Randu iela (Rīga)]]
[[Rasas iela (Rīga)]]
[[Ratnieku iela (Rīga)]]
[[Rencēnu iela (Rīga)]]
[[Riepnieku iela (Rīga)]]
[[Rinkuļu iela (Rīga)]]
[[Rožlapu iela (Rīga)]]
[[Rubeņkalna iela (Rīga)]]
[[Rudens iela (Rīga)]]
[[Rumbulas iela (Rīga)]]
[[Rustēnu iela (Rīga)]]
[[Rušonu iela (Rīga)]]
[[Rājumsila iela (Rīga)]]
[[Rēzeknes iela (Rīga)]]
[[Rēznas iela (Rīga)]]
[[Rītupes iela (Rīga)]]
[[Rūdas iela (Rīga)]]
[[Rūdolfa iela (Rīga)]]
[[Rūjienas iela (Rīga)]]
[[Rūsiņa iela (Rīga)]]
[[Saikavas iela (Rīga)]]
[[Saites iela (Rīga)]]
[[Sakņu iela (Rīga)]]
[[Salacas iela (Rīga)]]
[[Salaspils iela (Rīga)]]
[[Salnas iela (Rīga)]]
[[Salnavas iela (Rīga)]]
[[Sapieru iela (Rīga)]]
[[Sarkanā iela (Rīga)]]
[[Satekles iela]]
[[Sesku iela (Rīga)]]
[[Siena iela (Rīga)]]
[[Sila iela (Rīga)]]
[[Silpureņu iela (Rīga)]]
[[Sitas iela (Rīga)]]
[[Skaņu iela (Rīga)]]
[[Skrindu iela (Rīga)]]
[[Skudru iela (Rīga)]]
[[Slates iela (Rīga)]]
[[Slāvu iela (Rīga)]]
[[Sparģeļu iela (Rīga)]]
[[Spaļu iela (Rīga)]]
[[Speķa iela (Rīga)]]
[[Spīdolas iela (Rīga)]]
[[Spīķeru iela (Rīga)]]
[[Stacijas laukums (Rīga)]]
[[Stadiona iela (Rīga)]]
[[Steigas iela (Rīga)]]
[[Stopiņu iela (Rīga)]]
[[Straupes iela (Rīga)]]
[[Strenču iela (Rīga)]]
[[Strūgu iela (Rīga)]]
[[Subates iela (Rīga)]]
[[Suntažu iela (Rīga)]]
[[Sēlijas iela (Rīga)]]
[[Taisnā iela (Rīga)]]
[[Tauriņu iela (Rīga)]]
[[Taču iela (Rīga)]]
[[Terēzes iela (Rīga)]]
[[Timoteja iela (Rīga)]]
[[Toma iela (Rīga)]]
[[Tomātu iela (Rīga)]]
[[Turgeņeva iela (Rīga)]]
[[Tējas iela (Rīga)]]
[[Tīnūžu iela (Rīga)]]
[[Ulbrokas iela (Rīga)]]
[[Urgu iela (Rīga)]]
[[Vagonu iela (Rīga)]]
[[Vaiķu iela (Rīga)]]
[[Valles iela (Rīga)]]
[[Varakļānu iela (Rīga)]]
[[Varšavas iela (Rīga)]]
[[Vestienas iela (Rīga)]]
[[Vietalvas iela (Rīga)]]
[[Virsaišu iela (Rīga)]]
[[Virānes iela (Rīga)]]
[[Visvalža iela (Rīga)]]
[[Vizbuļu iela (Rīga)]]
[[Vizlas iela (Rīga)]]
[[Viļānu iela (Rīga)]]
[[Vārnavas iela (Rīga)]]
[[Vārnu iela (Rīga)]]
[[Vērmeļu iela (Rīga)]]
[[Vīteņu iela (Rīga)]]
[[Zasas iela (Rīga)]]
[[Zaķu iela (Rīga)]]
[[Zaķusalas krastmala (Rīga)]]
[[Zebiekstes iela (Rīga)]]
[[Zeltiņu iela (Rīga)]]
[[Zemes iela (Rīga)]]
[[Zilupes iela (Rīga)]]
[[Zilānu iela (Rīga)]]
[[Zundānu iela (Rīga)]]
[[Zvaigžņu iela (Rīga)]]
[[Zvirbuļu iela (Rīga)]]
[[Zvārtavas iela (Rīga)]]
[[Ābeļu iela (Rīga)]]
[[Ādmiņu iela (Rīga)]]
[[Ēvalda Valtera iela (Rīga)]]
[[Īsā iela (Rīga)]]
[[Ķengaraga iela (Rīga)]]
[[Ļaudonas iela (Rīga)]]
[[Šaurā iela (Rīga)]]
[[Šķembu iela (Rīga)]]
[[Šķirotavas iela (Rīga)]]
[[Ūbeles iela (Rīga)]]
[[Žaņa Lipkes iela (Rīga)]]
[[Žīguru iela (Rīga)]]
[[Abzas iela (Rīga)]]
[[Acāliju iela (Rīga)]]
[[Ainavas iela (Rīga)]]
[[Ainažu iela (Rīga)]]
[[Aizpriežu iela (Rīga)]]
[[Aizsila iela (Rīga)]]
[[Alberta iela (Rīga)]]
[[Alojas iela (Rīga)]]
[[Amoliņa iela (Rīga)]]
[[Andreja iela (Rīga)]]
[[Andromedas gatve (Rīga)]]
[[Annas iela (Rīga)]]
[[Antonijas iela (Rīga)]]
[[Apes iela (Rīga)]]
[[Apogu iela (Rīga)]]
[[Aristida Briāna iela (Rīga)]]
[[Aronas iela (Rīga)]]
[[Arēnas iela (Rīga)]]
[[Auduma iela (Rīga)]]
[[Augstienes iela (Rīga)]]
[[Austrumu iela (Rīga)]]
[[Avotkalnu iela (Rīga)]]
[[Baibas iela (Rīga)]]
[[Baltezera iela (Rīga)]]
[[Baltinavas iela (Rīga)]]
[[Baznīcas iela (Rīga)]]
[[Baņutas iela (Rīga)]]
[[Bebrenes iela (Rīga)]]
[[Berģu iela (Rīga)]]
[[Braslas iela (Rīga)]]
[[Brekšu iela (Rīga)]]
[[Brīvdabas iela (Rīga)]]
[[Burtnieku iela (Rīga)]]
[[Bākūžu iela (Rīga)]]
[[Bērzaunes iela (Rīga)]]
[[Bērzkalnes iela (Rīga)]]
[[Bērzpils iela (Rīga)]]
[[Caunes iela (Rīga)]]
[[Celmu iela (Rīga)]]
[[Ciemupes iela (Rīga)]]
[[Cīnītāju iela (Rīga)]]
[[Detlava Brantkalna iela (Rīga)]]
[[Druvienas iela (Rīga)]]
[[Duntes iela (Rīga)]]
[[Dzelzavas iela (Rīga)]]
[[Dzilnas iela (Rīga)]]
[[Dzirnupes iela (Rīga)]]
[[Dīvajas iela (Rīga)]]
[[Džohara Dudajeva gatve (Rīga)]]
[[Egļu iela (Rīga)]]
[[Elku iela (Rīga)]]
[[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)]]
[[Etnas iela (Rīga)]]
[[Ezernieku iela (Rīga)]]
[[Ežu iela (Rīga)]]
[[Ežupes iela (Rīga)]]
[[Fazānu iela (Rīga)]]
[[Foreļu iela (Rīga)]]
[[Gaiļezera iela (Rīga)]]
[[Garkalnes iela (Rīga)]]
[[Gatiņa iela (Rīga)]]
[[Grostonas iela (Rīga)]]
[[Gunāra Astras iela (Rīga)]]
[[Hanzas iela (Rīga)]]
[[Hospitāļu iela (Rīga)]]
[[Ieriķu iela (Rīga)]]
[[Ieroču iela (Rīga)]]
[[Ierēdņu iela (Rīga)]]
[[Igates iela (Rīga)]]
[[Indrānu iela (Rīga)]]
[[Induļa iela (Rīga)]]
[[Ineša iela (Rīga)]]
[[Invalīdu iela (Rīga)]]
[[Irbupītes iela (Rīga)]]
[[Jaunības iela (Rīga)]]
[[Juglas iela (Rīga)]]
[[Juglas krastmala (Rīga)]]
[[Juglasciema iela (Rīga)]]
[[Jumiķu iela (Rīga)]]
[[Jāņa Daliņa iela (Rīga)]]
[[Jāņa Dikmaņa iela (Rīga)]]
[[Jāņa Krūmiņa iela (Rīga)]]
[[Kaivas iela (Rīga)]]
[[Kaktusu iela (Rīga)]]
[[Kalsnavas iela (Rīga)]]
[[Kalējgrāvja iela (Rīga)]]
[[Kanāla iela (Rīga)]]
[[Kareivju iela (Rīga)]]
[[Karūsu iela (Rīga)]]
[[Kaspara iela (Rīga)]]
[[Kastrānes iela (Rīga)]]
[[Kaukāza iela (Rīga)]]
[[Kazarmu iela (Rīga)]]
[[Klijānu iela (Rīga)]]
[[Klusā iela (Rīga)]]
[[Klūgu iela (Rīga)]]
[[Kraujas iela (Rīga)]]
[[Krievupes iela (Rīga)]]
[[Krimuldas iela (Rīga)]]
[[Kriķu iela (Rīga)]]
[[Krosa iela (Rīga)]]
[[Kroņu iela (Rīga)]]
[[Krēgermuižas iela (Rīga)]]
[[Krīvu iela (Rīga)]]
[[Kurmju iela (Rīga)]]
[[Kuršu iela (Rīga)]]
[[Kvēles iela (Rīga)]]
[[Kārļa Egles iela (Rīga)]]
[[Laimas iela (Rīga)]]
[[Laimdotas iela (Rīga)]]
[[Lakstīgalu iela (Rīga)]]
[[Laktas iela (Rīga)]]
[[Launkalnes iela (Rīga)]]
[[Lazaretes iela (Rīga)]]
[[Lejas iela (Rīga)]]
[[Lejasciema iela (Rīga)]]
[[Leņķa iela (Rīga)]]
[[Liepkalna iela (Rīga)]]
[[Lilastes iela (Rīga)]]
[[Linezera iela (Rīga)]]
[[Lizuma iela (Rīga)]]
[[Lojas iela (Rīga)]]
[[Lorupes iela (Rīga)]]
[[Lucavsalas iela (Rīga)]]
[[Lāču iela (Rīga)]]
[[Lēdmanes iela (Rīga)]]
[[Lēvenstrauta iela (Rīga)]]
[[Līduma iela (Rīga)]]
[[Madaru iela (Rīga)]]
[[Madonas iela (Rīga)]]
[[Maija iela (Rīga)]]
[[Maiznīcas iela (Rīga)]]
[[Makšķernieku iela (Rīga)]]
[[Malienas iela (Rīga)]]
[[Maltuves iela (Rīga)]]
[[Marsa gatve (Rīga)]]
[[Mazā Berģu iela (Rīga)]]
[[Mazā Caunes iela (Rīga)]]
[[Mazā Juglas iela (Rīga)]]
[[Mazā Klijānu iela (Rīga)]]
[[Mazā Ropažu iela (Rīga)]]
[[Medņu iela (Rīga)]]
[[Meiju iela (Rīga)]]
[[Melderu iela (Rīga)]]
[[Mergupes iela (Rīga)]]
[[Mežciema iela (Rīga)]]
[[Mežāres iela (Rīga)]]
[[Miera iela (Rīga)]]
[[Murjāņu iela (Rīga)]]
[[Mākoņu iela (Rīga)]]
[[Mālpils iela (Rīga)]]
[[Mārcienas iela (Rīga)]]
[[Mēness iela (Rīga)]]
[[Nautrēnu iela (Rīga)]]
[[Nītaures iela (Rīga)]]
[[Ozolkalnu iela (Rīga)]]
[[Oļu iela (Rīga)]]
[[Ošupītes iela (Rīga)]]
[[Pabažu iela (Rīga)]]
[[Padebešu iela (Rīga)]]
[[Paipalu iela (Rīga)]]
[[Pakalniešu iela (Rīga)]]
[[Palsas iela (Rīga)]]
[[Palīdzības iela (Rīga)]]
[[Parka iela (Rīga)]]
[[Pelēdu iela (Rīga)]]
[[Pečorītes iela (Rīga)]]
[[Piebalgas iela (Rīga)]]
[[Pietēnupes iela (Rīga)]]
[[Pikukalna iela (Rīga)]]
[[Pludiņu iela (Rīga)]]
[[Priedkalnes iela (Rīga)]]
[[Pudiķa iela (Rīga)]]
[[Purva skvērs (Rīga)]]
[[Purvciema iela (Rīga)]]
[[Pāles iela (Rīga)]]
[[Pēkšēna iela (Rīga)]]
[[Pīkola iela (Rīga)]]
[[Pīļu iela (Rīga)]]
[[Pūces iela (Rīga)]]
[[Raiskuma iela (Rīga)]]
[[Raunas iela (Rīga)]]
[[Rembates iela (Rīga)]]
[[Remīnes iela (Rīga)]]
[[Rijas iela (Rīga)]]
[[Rotkalnu iela (Rīga)]]
[[Rožu iela (Rīga)]]
[[Rožupes iela (Rīga)]]
[[Rubeņu iela (Rīga)]]
[[Rīvas iela (Rīga)]]
[[Saktas iela (Rīga)]]
[[Salamandras iela (Rīga)]]
[[Samu iela (Rīga)]]
[[Saulcerītes iela (Rīga)]]
[[Sedas iela (Rīga)]]
[[Senču iela (Rīga)]]
[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)]]
[[Sidraburgas iela (Rīga)]]
[[Silciema iela (Rīga)]]
[[Silmaču iela (Rīga)]]
[[Sinoles iela (Rīga)]]
[[Skanstes iela]]
[[Skolas iela (Rīga)]]
[[Skrudalienas iela (Rīga)]]
[[Skuju skvērs (Rīga)]]
[[Slēpotāju iela (Rīga)]]
[[Smilgu iela (Rīga)]]
[[Smilškalnu iela (Rīga)]]
[[Sporta iela (Rīga)]]
[[Staiceles iela (Rīga)]]
[[Starta iela (Rīga)]]
[[Stirnu iela (Rīga)]]
[[Straumes iela (Rīga)]]
[[Strautu iela (Rīga)]]
[[Strazdumuižas iela (Rīga)]]
[[Strupā iela (Rīga)]]
[[Strēlnieku iela (Rīga)]]
[[Stāmerienas iela (Rīga)]]
[[Stārķu iela (Rīga)]]
[[Stūrīša iela (Rīga)]]
[[Suitu iela (Rīga)]]
[[Susējas iela (Rīga)]]
[[Sveķu iela (Rīga)]]
[[Svīteres iela (Rīga)]]
[[Sīkā iela (Rīga)]]
[[Tadenavas iela (Rīga)]]
[[Tebras iela (Rīga)]]
[[Teteru iela (Rīga)]]
[[Tomsona iela (Rīga)]]
[[Tramplīna iela (Rīga)]]
[[Trikātas iela (Rīga)]]
[[Trūvertu iela (Rīga)]]
[[Turaidas iela (Rīga)]]
[[Tūjas iela (Rīga)]]
[[Uguns iela (Rīga)]]
[[Ulža iela (Rīga)]]
[[Umurgas iela (Rīga)]]
[[Upes iela (Rīga)]]
[[Upesciema iela (Rīga)]]
[[Upeņu iela (Rīga)]]
[[Urdziņas iela (Rīga)]]
[[Vaidavas iela (Rīga)]]
[[Vangažu iela (Rīga)]]
[[Varavīksnes gatve (Rīga)]]
[[Varžu iela (Rīga)]]
[[Vasku iela (Rīga)]]
[[Vecā Biķernieku iela]]
[[Veldres iela (Rīga)]]
[[Vesetas iela (Rīga)]]
[[Vidrižu iela (Rīga)]]
[[Vidzemes aleja (Rīga)]]
[[Vijciema iela (Rīga)]]
[[Viršu iela (Rīga)]]
[[Viskaļu iela (Rīga)]]
[[Vāveres iela (Rīga)]]
[[Vējavas iela (Rīga)]]
[[Vējdzirnavu iela (Rīga)]]
[[Vēsmas iela (Rīga)]]
[[Vīgriežu iela (Rīga)]]
[[Zalkšu iela (Rīga)]]
[[Zanes iela (Rīga)]]
[[Zaubes iela (Rīga)]]
[[Zaļumu iela (Rīga)]]
[[Zaļā iela (Rīga)]]
[[Zemgaļu iela (Rīga)]]
[[Zemitāna laukums]]
[[Zileņu iela (Rīga)]]
[[Zirņu iela (Rīga)]]
[[Zvaigznāja gatve (Rīga)]]
[[Zālīša iela (Rīga)]]
[[Āraišu iela (Rīga)]]
[[Ēveles iela (Rīga)]]
[[Ķeguma iela (Rīga)]]
[[Šarlotes iela (Rīga)]]
[[Ūdeļu iela (Rīga)]]
[[Ūnijas iela (Rīga)]]
[[Žagatu iela (Rīga)]]
[[Adulienas iela (Rīga)]]
[[Aizputes iela (Rīga)]]
[[Aizupes iela (Rīga)]]
[[Akaču iela (Rīga)]]
[[Aleksandra Bieziņa iela (Rīga)]]
[[Alsungas iela (Rīga)]]
[[Altonavas iela (Rīga)]]
[[Amulas iela (Rīga)]]
[[Amālijas iela (Rīga)]]
[[Antenas iela (Rīga)]]
[[Apguldes iela (Rīga)]]
[[Apriķu iela (Rīga)]]
[[Armitsteeda iela (Rīga)]]
[[Asteres iela (Rīga)]]
[[Astras iela (Rīga)]]
[[Asītes iela (Rīga)]]
[[Augļu iela (Rīga)]]
[[Augšzemes iela (Rīga)]]
[[Aurenieku iela (Rīga)]]
[[Babītes iela (Rīga)]]
[[Baseina iela (Rīga)]]
[[Basu iela (Rīga)]]
[[Beberbeķu 5. līnija (Rīga)]]
[[Beberbeķu 6. līnija (Rīga)]]
[[Beberbeķu 7. līnija (Rīga)]]
[[Beberbeķu 9. līnija (Rīga)]]
[[Beberbeķu iela (Rīga)]]
[[Beverīnas iela (Rīga)]]
[[Biešu iela (Rīga)]]
[[Bikstu iela (Rīga)]]
[[Bišu iela (Rīga)]]
[[Blīdenes iela (Rīga)]]
[[Bramberģes iela (Rīga)]]
[[Brigādes iela (Rīga)]]
[[Briņģu iela (Rīga)]]
[[Brucenes iela (Rīga)]]
[[Bruknas iela (Rīga)]]
[[Brunavas iela (Rīga)]]
[[Brūkleņu iela (Rīga)]]
[[Bukaišu iela (Rīga)]]
[[Bukas iela (Rīga)]]
[[Bārbeles iela (Rīga)]]
[[Bātas iela (Rīga)]]
[[Bērzlapu iela (Rīga)]]
[[Bērzupes iela (Rīga)]]
[[Cepļa iela (Rīga)]]
[[Ceraukstes iela (Rīga)]]
[[Cieceres iela (Rīga)]]
[[Ciema iela (Rīga)]]
[[Cigoriņu iela (Rīga)]]
[[Codes iela (Rīga)]]
[[Cēres iela (Rīga)]]
[[Cīruļu iela (Rīga)]]
[[Daibes iela (Rīga)]]
[[Dandāles iela (Rīga)]]
[[Daudzeses iela (Rīga)]]
[[Dauguļu iela (Rīga)]]
[[Degvielas iela (Rīga)]]
[[Dignājas iela (Rīga)]]
[[Dikļu iela (Rīga)]]
[[Dižozolu iela (Rīga)]]
[[Dobeles iela (Rīga)]]
[[Doles iela (Rīga)]]
[[Dreiliņu iela (Rīga)]]
[[Drustu iela (Rīga)]]
[[Druvas iela (Rīga)]]
[[Dzelzceļa iela (Rīga)]]
[[Dāliju iela (Rīga)]]
[[Dīķa iela (Rīga)]]
[[Džūkstes iela (Rīga)]]
[[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)]]
[[Elejas iela (Rīga)]]
[[Engures iela (Rīga)]]
[[Ernestīnes iela (Rīga)]]
[[Fridriha Candera iela (Rīga)]]
[[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)]]
[[Garozes iela (Rīga)]]
[[Gaviezes iela (Rīga)]]
[[Gramzdas iela (Rīga)]]
[[Graudu iela (Rīga)]]
[[Grenču iela (Rīga)]]
[[Grobiņas iela (Rīga)]]
[[Gulbenes iela (Rīga)]]
[[Gulbju iela (Rīga)]]
[[Gumijas iela (Rīga)]]
[[Gustava iela (Rīga)]]
[[Hermaņa iela (Rīga)]]
[[Ilmājas iela (Rīga)]]
[[Imantas 12. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 13. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 15. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 16. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 17. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 18. līnija (Rīga)]]
[[Imulas iela (Rīga)]]
[[Indriķa iela (Rīga)]]
[[Irbenes iela (Rīga)]]
[[Irlavas iela (Rīga)]]
[[Jaunmoku iela (Rīga)]]
[[Jaunpils iela (Rīga)]]
[[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)]]
[[Jāņa Čakstes gatve (Rīga)]]
[[Kabiles iela (Rīga)]]
[[Kaltuves iela (Rīga)]]
[[Kalvenes iela (Rīga)]]
[[Kalētu iela (Rīga)]]
[[Kantora iela (Rīga)]]
[[Kaplavas iela (Rīga)]]
[[Karpu iela (Rīga)]]
[[Kartupeļu iela (Rīga)]]
[[Kauguru iela (Rīga)]]
[[Kauleņu iela (Rīga)]]
[[Kazdangas iela (Rīga)]]
[[Kazeņu iela (Rīga)]]
[[Kokles iela (Rīga)]]
[[Koku iela (Rīga)]]
[[Kolkasraga iela (Rīga)]]
[[Komētas iela (Rīga)]]
[[Konrāda iela (Rīga)]]
[[Kosas iela (Rīga)]]
[[Kravas iela (Rīga)]]
[[Krotes iela (Rīga)]]
[[Krūzes iela (Rīga)]]
[[Kukšu iela (Rīga)]]
[[Kurmales iela (Rīga)]]
[[Kurmenes iela (Rīga)]]
[[Kursīšu iela (Rīga)]]
[[Kārklu iela (Rīga)]]
[[Kāļu iela (Rīga)]]
[[Labraga iela (Rīga)]]
[[Laidzes iela (Rīga)]]
[[Lakšu iela (Rīga)]]
[[Lapotnes iela (Rīga)]]
[[Lapu iela (Rīga)]]
[[Lauteres iela (Rīga)]]
[[Lavīzes iela (Rīga)]]
[[Lejupes iela (Rīga)]]
[[Lestenes iela (Rīga)]]
[[Liedes iela (Rīga)]]
[[Lielirbes iela (Rīga)]]
[[Liepājas iela (Rīga)]]
[[Liesmas iela (Rīga)]]
[[Lieģu iela (Rīga)]]
[[Lipaiķu iela (Rīga)]]
[[Lucavsala (Rīga)]]
[[Ludviķa iela (Rīga)]]
[[Lutriņu iela (Rīga)]]
[[Lībagu iela (Rīga)]]
[[Līdaku iela (Rīga)]]
[[Līdera iela (Rīga)]]
[[Līvciema iela (Rīga)]]
[[Līves iela (Rīga)]]
[[Magoņu iela (Rīga)]]
[[Makša iela (Rīga)]]
[[Margrietas iela (Rīga)]]
[[Mazirbes iela (Rīga)]]
[[Mazā Bauskas iela (Rīga)]]
[[Mazā Bišu iela (Rīga)]]
[[Mazā Cepļa iela (Rīga)]]
[[Mazā Nometņu iela (Rīga)]]
[[Mazā Stērstu iela (Rīga)]]
[[Medus iela (Rīga)]]
[[Medzes iela (Rīga)]]
[[Meteora iela (Rīga)]]
[[Mežkalna iela (Rīga)]]
[[Mežmalas iela (Rīga)]]
[[Mežotnes iela (Rīga)]]
[[Mikus iela (Rīga)]]
[[Misas iela (Rīga)]]
[[Māllēpju iela (Rīga)]]
[[Mālu iela (Rīga)]]
[[Māras aleja (Rīga)]]
[[Mārupes iela (Rīga)]]
[[Mēmeles iela (Rīga)]]
[[Mērsraga iela (Rīga)]]
[[Mīkleņu iela (Rīga)]]
[[Mūkupurva iela (Rīga)]]
[[Naudītes iela (Rīga)]]
[[Neretas iela (Rīga)]]
[[Neļķu iela (Rīga)]]
[[Nometņu iela (Rīga)]]
[[Nāras iela (Rīga)]]
[[Nīgrandes iela (Rīga)]]
[[Nīkrāces iela (Rīga)]]
[[Ojāra Vācieša iela (Rīga)]]
[[Olgas iela (Rīga)]]
[[Olīvu iela (Rīga)]]
[[Ozolciema iela (Rīga)]]
[[Ozolnieku iela (Rīga)]]
[[Padures iela (Rīga)]]
[[Paltmales iela (Rīga)]]
[[Pampāļu iela (Rīga)]]
[[Pastendes iela (Rīga)]]
[[Paula Lejiņa iela (Rīga)]]
[[Penkules iela (Rīga)]]
[[Pilsoņu iela (Rīga)]]
[[Planīcas iela (Rīga)]]
[[Platones iela (Rīga)]]
[[Pleskodāles iela (Rīga)]]
[[Plēnes iela (Rīga)]]
[[Plēsuma iela (Rīga)]]
[[Plūmju iela (Rīga)]]
[[Posma iela (Rīga)]]
[[Priedaines iela (Rīga)]]
[[Priedkalna iela (Rīga)]]
[[Priekules iela (Rīga)]]
[[Purmsātu iela (Rīga)]]
[[Putnu iela (Rīga)]]
[[Puķu iela (Rīga)]]
[[Pārslas iela (Rīga)]]
[[Pērkones iela (Rīga)]]
[[Pīpeņu iela (Rīga)]]
[[Raudas iela (Rīga)]]
[[Raušu iela (Rīga)]]
[[Remtes iela (Rīga)]]
[[Rendas iela (Rīga)]]
[[Rikšotāju iela (Rīga)]]
[[Robežu iela (Rīga)]]
[[Rubas iela (Rīga)]]
[[Rucavas iela (Rīga)]]
[[Rudbāržu iela (Rīga)]]
[[Ruses iela (Rīga)]]
[[Rāceņu iela (Rīga)]]
[[Rītausmas iela (Rīga)]]
[[Sabiles iela (Rīga)]]
[[Salgales iela (Rīga)]]
[[Sapala iela (Rīga)]]
[[Sapņu iela (Rīga)]]
[[Satiksmes iela (Rīga)]]
[[Saules aleja (Rīga)]]
[[Saulkalnes iela (Rīga)]]
[[Sieksātes iela (Rīga)]]
[[Silenes iela (Rīga)]]
[[Skaistkalnes iela (Rīga)]]
[[Skrīnes iela (Rīga)]]
[[Skābeņu iela (Rīga)]]
[[Slampes iela (Rīga)]]
[[Smārdes iela (Rīga)]]
[[Spirgus iela (Rīga)]]
[[Spoles iela (Rīga)]]
[[Spulgas iela (Rīga)]]
[[Spāres iela (Rīga)]]
[[Spārnu iela (Rīga)]]
[[Stabules iela (Rīga)]]
[[Staburaga iela (Rīga)]]
[[Staignāja iela (Rīga)]]
[[Staipekņu iela (Rīga)]]
[[Staļģenes iela (Rīga)]]
[[Stelpes iela (Rīga)]]
[[Stendes iela (Rīga)]]
[[Strazdu iela (Rīga)]]
[[Struteles iela (Rīga)]]
[[Stāvā iela (Rīga)]]
[[Stērstu iela (Rīga)]]
[[Svilpes iela]]
[[Svētes iela (Rīga)]]
[[Sārtes iela (Rīga)]]
[[Sātiņu iela (Rīga)]]
[[Sējas iela (Rīga)]]
[[Sērenes iela (Rīga)]]
[[Sīpeles iela (Rīga)]]
[[Sīpolu iela (Rīga)]]
[[Sūnu iela (Rīga)]]
[[Tadaiķu iela (Rīga)]]
[[Talsu iela (Rīga)]]
[[Taures iela (Rīga)]]
[[Telts iela (Rīga)]]
[[Tempļa iela (Rīga)]]
[[Tipogrāfijas iela (Rīga)]]
[[Torņakalna iela (Rīga)]]
[[Tukuma iela (Rīga)]]
[[Tumes iela (Rīga)]]
[[Turlavas iela (Rīga)]]
[[Tēriņu iela (Rīga)]]
[[Tērvetes iela (Rīga)]]
[[Tīraines iela (Rīga)]]
[[Tīreļa iela (Rīga)]]
[[Tīruma iela (Rīga)]]
[[Ugāles iela (Rīga)]]
[[Ulmales iela (Rīga)]]
[[Upesgrīvas iela (Rīga)]]
[[Vadakstes iela (Rīga)]]
[[Vaiņodes iela (Rīga)]]
[[Valdeķu iela (Rīga)]]
[[Valgales iela (Rīga)]]
[[Valtaiķu iela (Rīga)]]
[[Vanagu iela (Rīga)]]
[[Vasaras iela (Rīga)]]
[[Vecaines iela (Rīga)]]
[[Vecauces iela (Rīga)]]
[[Vecmoku iela (Rīga)]]
[[Vecsaules iela (Rīga)]]
[[Velēnu iela (Rīga)]]
[[Ventas iela (Rīga)]]
[[Ventspils iela (Rīga)]]
[[Vesera iela (Rīga)]]
[[Viesītes iela (Rīga)]]
[[Vilkaines iela (Rīga)]]
[[Vilku iela (Rīga)]]
[[Virgas iela (Rīga)]]
[[Volguntes iela (Rīga)]]
[[Vēja iela (Rīga)]]
[[Zalves iela (Rīga)]]
[[Zantes iela (Rīga)]]
[[Zaru iela (Rīga)]]
[[Zasulauka iela (Rīga)]]
[[Zaļenieku iela (Rīga)]]
[[Zebrenes iela (Rīga)]]
[[Zemaišu iela (Rīga)]]
[[Zemītes iela (Rīga)]]
[[Ziepju iela (Rīga)]]
[[Ziepniekkalna iela (Rīga)]]
[[Zuteņu iela (Rīga)]]
[[Zvanu iela (Rīga)]]
[[Zvārdes iela (Rīga)]]
[[Zāļu iela (Rīga)]]
[[Āpšu iela (Rīga)]]
[[Ārlavas iela (Rīga)]]
[[Čuguna iela (Rīga)]]
[[Ēbelmuižas iela]]
[[Ģimnastikas iela (Rīga)]]
[[Īslīces iela (Rīga)]]
[[Īvandes iela (Rīga)]]
[[Īves iela (Rīga)]]
[[Ķekavas iela (Rīga)]]
[[Ķemeru iela (Rīga)]]
[[Ķivuļu iela (Rīga)]]
[[Ķērpju iela (Rīga)]]
[[Ļermontova iela (Rīga)]]
[[Šampētera iela (Rīga)]]
[[Šautuves iela (Rīga)]]
[[Žubīšu iela (Rīga)]]
[[Admirāļu iela (Rīga)]]
[[Aisteres iela (Rīga)]]
[[Akāciju iela (Rīga)]]
[[Apakšgrāvja iela (Rīga)]]
[[Asnu iela (Rīga)]]
[[Auces iela (Rīga)]]
[[Balasta dambis]]
[[Baldones iela (Rīga)]]
[[Baltā iela (Rīga)]]
[[Bangu iela (Rīga)]]
[[Bezdelīgu iela (Rīga)]]
[[Birzes iela (Rīga)]]
[[Bolderājas iela (Rīga)]]
[[Brūžu iela (Rīga)]]
[[Bumbieru iela (Rīga)]]
[[Bungu iela (Rīga)]]
[[Buršu iela (Rīga)]]
[[Buļļu iela (Rīga)]]
[[Bēnes iela (Rīga)]]
[[Cementa iela]]
[[Ceriņu iela (Rīga)]]
[[Dagmāras iela (Rīga)]]
[[Darba iela (Rīga)]]
[[Dolomīta iela (Rīga)]]
[[Dunalkas iela (Rīga)]]
[[Durbes iela (Rīga)]]
[[Dzegužu iela (Rīga)]]
[[Dzelmes iela (Rīga)]]
[[Dzelzs iela (Rīga)]]
[[Dziesmas iela (Rīga)]]
[[Dzintara iela (Rīga)]]
[[Dārza iela (Rīga)]]
[[Dāvida iela (Rīga)]]
[[Eduarda Šmita iela (Rīga)]]
[[Eiženijas iela (Rīga)]]
[[Elvīras iela (Rīga)]]
[[Embūtes iela (Rīga)]]
[[Enkura iela (Rīga)]]
[[Esplanādes iela (Rīga)]]
[[Flotes iela (Rīga)]]
[[Gaigalas iela (Rīga)]]
[[Galdnieku iela (Rīga)]]
[[Garā iela (Rīga)]]
[[Gobas iela (Rīga)]]
[[Gregora iela (Rīga)]]
[[Griezes iela (Rīga)]]
[[Grodņas iela (Rīga)]]
[[Grunduļu iela (Rīga)]]
[[Grīvas iela (Rīga)]]
[[Guberņciems (Rīga)]]
[[Gundegas iela (Rīga)]]
[[Hāmaņa iela (Rīga)]]
[[Iecavas iela (Rīga)]]
[[Ielejas iela (Rīga)]]
[[Ievas iela (Rīga)]]
[[Ilmeņa iela (Rīga)]]
[[Imantas 1. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 2. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 3. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 4. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 5. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 6. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 7. līnija (Rīga)]]
[[Imantas 8. līnija (Rīga)]]
[[Iļģuciema iela (Rīga)]]
[[Jaunsaules iela (Rīga)]]
[[Jomas iela (Rīga)]]
[[Jātnieku iela (Rīga)]]
[[Jūrnieku iela (Rīga)]]
[[Kaiju iela (Rīga)]]
[[Kaimiņu iela (Rīga)]]
[[Kaktu iela (Rīga)]]
[[Kandavas iela (Rīga)]]
[[Kangaru iela (Rīga)]]
[[Kapteiņu iela (Rīga)]]
[[Kapļu iela (Rīga)]]
[[Kastaņu iela (Rīga)]]
[[Kaņepju iela (Rīga)]]
[[Keramikas iela (Rīga)]]
[[Kliņģeru iela (Rīga)]]
[[Klīveru iela (Rīga)]]
[[Kodola iela (Rīga)]]
[[Konsula iela (Rīga)]]
[[Krogus iela (Rīga)]]
[[Krēmeri (Rīga)]]
[[Krēslas iela (Rīga)]]
[[Krīta iela (Rīga)]]
[[Krūtes iela (Rīga)]]
[[Kuldīgas iela (Rīga)]]
[[Kurpnieku iela (Rīga)]]
[[Kvarca iela (Rīga)]]
[[Kūdras iela (Rīga)]]
[[Lazdu iela (Rīga)]]
[[Lemešu iela (Rīga)]]
[[Lielezeres iela (Rīga)]]
[[Lielupes iela (Rīga)]]
[[Lielā iela (Rīga)]]
[[Lignuma iela (Rīga)]]
[[Loka iela (Rīga)]]
[[Loma iela (Rīga)]]
[[Loču iela (Rīga)]]
[[Lēpju iela (Rīga)]]
[[Maisa iela (Rīga)]]
[[Maiznieku iela (Rīga)]]
[[Majoru iela (Rīga)]]
[[Matrožu iela (Rīga)]]
[[Mazais Balasta dambis (Rīga)]]
[[Mazā Bezdelīgu iela (Rīga)]]
[[Mazā Bolderājas iela (Rīga)]]
[[Mazā Buļļu iela (Rīga)]]
[[Mazā Dārza iela (Rīga)]]
[[Mazā Kaiju iela (Rīga)]]
[[Mazā Kandavas iela (Rīga)]]
[[Mazā Krūmu iela (Rīga)]]
[[Mazā Kuldīgas iela (Rīga)]]
[[Mazā Loka iela (Rīga)]]
[[Mazā Stacijas iela (Rīga)]]
[[Mazā Zolitūdes iela (Rīga)]]
[[Mazā Šķērsiela (Rīga)]]
[[Mazā Ūdens iela (Rīga)]]
[[Mellužu iela (Rīga)]]
[[Mencu iela (Rīga)]]
[[Meniķu iela (Rīga)]]
[[Meža iela (Rīga)]]
[[Mežrozīšu iela (Rīga)]]
[[Miglas iela (Rīga)]]
[[Morica iela (Rīga)]]
[[Motoru iela (Rīga)]]
[[Mārtiņa iela (Rīga)]]
[[Nameja krastmala]]
[[Nīcas iela (Rīga)]]
[[Observatorijas iela (Rīga)]]
[[Ogļu iela (Rīga)]]
[[Olaines iela (Rīga)]]
[[Ošu iela (Rīga)]]
[[Palangas iela (Rīga)]]
[[Parādes iela (Rīga)]]
[[Piestātnes iela (Rīga)]]
[[Platā iela (Rīga)]]
[[Plēksnes iela (Rīga)]]
[[Podraga iela (Rīga)]]
[[Progresa iela (Rīga)]]
[[Pulka iela (Rīga)]]
[[Pureņu iela (Rīga)]]
[[Purva iela (Rīga)]]
[[Pūres iela (Rīga)]]
[[Raktes iela (Rīga)]]
[[Reņģes iela (Rīga)]]
[[Riekstu iela (Rīga)]]
[[Rigondas gatve (Rīga)]]
[[Riņķa iela (Rīga)]]
[[Rododendru iela (Rīga)]]
[[Rojas iela (Rīga)]]
[[Roņsalas iela (Rīga)]]
[[Roņu iela (Rīga)]]
[[Rundāles iela (Rīga)]]
[[Rātsupītes iela (Rīga)]]
[[Rāvas iela (Rīga)]]
[[Rītabuļļi (Rīga)]]
[[Sakas iela (Rīga)]]
[[Saldus iela (Rīga)]]
[[Saukas iela (Rīga)]]
[[Saulgožu iela (Rīga)]]
[[Seces iela (Rīga)]]
[[Sidraba iela (Rīga)]]
[[Silikātu iela (Rīga)]]
[[Skodas iela (Rīga)]]
[[Skrundas iela (Rīga)]]
[[Skrīveru iela (Rīga)]]
[[Skujenes iela (Rīga)]]
[[Slimnīcas iela (Rīga)]]
[[Sniķeres iela (Rīga)]]
[[Spailes iela (Rīga)]]
[[Spilves iela (Rīga)]]
[[Spodras iela (Rīga)]]
[[Stacijas iela (Rīga)]]
[[Stagaru iela (Rīga)]]
[[Staraja Rusas iela (Rīga)]]
[[Stūres iela (Rīga)]]
[[Stūrmaņu iela (Rīga)]]
[[Sēlpils iela (Rīga)]]
[[Sētas iela (Rīga)]]
[[Tekstilnieku iela (Rīga)]]
[[Tirgus iela (Rīga)]]
[[Trīsstūra iela (Rīga)]]
[[Tvaikoņu iela (Rīga)]]
[[Tālavas gatve (Rīga)]]
[[Tāšu iela (Rīga)]]
[[Tīklu iela (Rīga)]]
[[Užavas iela (Rīga)]]
[[Vaidelotes iela (Rīga)]]
[[Vakarbuļļi (Rīga)]]
[[Valentīna iela (Rīga)]]
[[Varkaļu iela (Rīga)]]
[[Vecā Jūrmalas gatve (Rīga)]]
[[Velkoņu iela (Rīga)]]
[[Viesnīcas iela (Rīga)]]
[[Vilhelma Kreslera iela (Rīga)]]
[[Virbu iela (Rīga)]]
[[Vircavas iela (Rīga)]]
[[Viļņas iela (Rīga)]]
[[Voleri (Rīga)]]
[[Vārves iela (Rīga)]]
[[Vērdiņu iela (Rīga)]]
[[Vētras iela (Rīga)]]
[[Vībotņu iela (Rīga)]]
[[Zemkopju iela (Rīga)]]
[[Zilā iela (Rīga)]]
[[Zunda Krastmala (Rīga)]]
[[Zvejnieku iela (Rīga)]]
[[Zvīņu iela (Rīga)]]
[[Zārdu iela (Rīga)]]
[[Zēģeļu iela (Rīga)]]
[[Ādama iela (Rīga)]]
[[Āzenes iela (Rīga)]]
[[Ēnas iela (Rīga)]]
[[Ērkšķu iela (Rīga)]]
[[Ērģeļu iela (Rīga)]]
[[Ģipša iela (Rīga)]]
[[Ķemmdziju iela (Rīga)]]
[[Ķiburgas iela (Rīga)]]
[[Ķiršu iela (Rīga)]]
[[Ķīpsalas iela (Rīga)]]
[[Šauļu iela (Rīga)]]
[[Šķērsiela (Rīga)]]
[[Ūdens iela (Rīga)]]
[[Abulas iela (Rīga)]]
[[Airu iela (Rīga)]]
[[Aizsaules iela (Rīga)]]
[[Aizvēja iela (Rīga)]]
[[Albatrosu iela (Rīga)]]
[[Alekša iela (Rīga)]]
[[Allažu iela (Rīga)]]
[[Alūksnes iela (Rīga)]]
[[Andreja Pumpura iela (Rīga)]]
[[Andrejostas iela (Rīga)]]
[[Anitas iela (Rīga)]]
[[Annas Sakses iela (Rīga)]]
[[Aplokciema iela (Rīga)]]
[[Aptiekas iela (Rīga)]]
[[Apļa iela (Rīga)]]
[[Arāju iela (Rīga)]]
[[Atlantijas iela (Rīga)]]
[[Atlasa iela (Rīga)]]
[[Attekas iela (Rīga)]]
[[Atzaru iela (Rīga)]]
[[Audupes iela (Rīga)]]
[[Augstrozes iela (Rīga)]]
[[Augusta Dombrovska iela (Rīga)]]
[[Auklu iela (Rīga)]]
[[Aveņu iela (Rīga)]]
[[Aļģu iela (Rīga)]]
[[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)]]
[[Baraviku iela (Rīga)]]
[[Bergenas iela (Rīga)]]
[[Bernātu iela (Rīga)]]
[[Birztalu iela (Rīga)]]
[[Blāzmas iela (Rīga)]]
[[Briežu iela (Rīga)]]
[[Briges iela (Rīga)]]
[[Brēmenes iela (Rīga)]]
[[Brīzes iela (Rīga)]]
[[Bukultu iela (Rīga)]]
[[Bākas iela (Rīga)]]
[[Carnikavas iela (Rīga)]]
[[Ceļinieku iela (Rīga)]]
[[Ciedru iela (Rīga)]]
[[Cimzes iela (Rīga)]]
[[Ciprešu iela (Rīga)]]
[[Cirsmas iela (Rīga)]]
[[Cirīša iela (Rīga)]]
[[Citadeles iela (Rīga)]]
[[Ciņu iela (Rīga)]]
[[Dambja iela (Rīga)]]
[[Draudzības iela (Rīga)]]
[[Dukura iela (Rīga)]]
[[Dzirnezera iela (Rīga)]]
[[Dūņu iela (Rīga)]]
[[Edžiņa gatve (Rīga)]]
[[Eksporta iela (Rīga)]]
[[Emmas iela (Rīga)]]
[[Emīla Dārziņa iela (Rīga)]]
[[Ernsta Bergmaņa iela (Rīga)]]
[[Ezera iela (Rīga)]]
[[Gaileņu iela (Rīga)]]
[[Ganu iela (Rīga)]]
[[Garciema iela (Rīga)]]
[[Gatartas iela (Rīga)]]
[[Gaujas iela (Rīga)]]
[[Gaujienas iela (Rīga)]]
[[Gdaņskas iela (Rīga)]]
[[Gliemežu iela (Rīga)]]
[[Glika iela (Rīga)]]
[[Gāles iela (Rīga)]]
[[Gāršas iela (Rīga)]]
[[Hamburgas iela (Rīga)]]
[[Hāpsalas iela (Rīga)]]
[[Ilzenes iela (Rīga)]]
[[Inčukalna iela (Rīga)]]
[[Ipalas iela (Rīga)]]
[[Janševska prospekts (Rīga)]]
[[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 2. līnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 2. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 3. līnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 3. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 4. līnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 5. līnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 5. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 6. līnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 7. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jaunciema 9. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Jumurdas iela (Rīga)]]
[[Jura Alunāna iela (Rīga)]]
[[Jūdzes iela (Rīga)]]
[[Kadagas iela (Rīga)]]
[[Kadiķu iela (Rīga)]]
[[Kalmju iela (Rīga)]]
[[Kalngales iela (Rīga)]]
[[Katrīnas dambis (Rīga)]]
[[Katrīnas iela (Rīga)]]
[[Katvara iela (Rīga)]]
[[Kaķasēkļa dambis (Rīga)]]
[[Klaipēdas iela (Rīga)]]
[[Kokneses prospekts (Rīga)]]
[[Krapes iela (Rīga)]]
[[Kreimeņu iela (Rīga)]]
[[Krusas iela (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 1. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 1. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 10. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 10. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 11. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 12. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 13. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 13. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 14. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 15. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 15. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 16. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 2. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 2. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 3. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 4. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 4. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 5. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 6. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 6. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 7. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 7. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 8. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 8. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 9. līnija (Rīga)]]
[[Kundziņsalas 9. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Kāpu prospekts (Rīga)]]
[[Kārļa Vatsona iela (Rīga)]]
[[Kātu iela (Rīga)]]
[[Kāvu iela (Rīga)]]
[[Kūduma iela (Rīga)]]
[[Laivinieku iela (Rīga)]]
[[Langas iela (Rīga)]]
[[Lapeņu iela (Rīga)]]
[[Lapsukalna iela (Rīga)]]
[[Ledus iela (Rīga)]]
[[Lenču iela (Rīga)]]
[[Liedaga iela (Rīga)]]
[[Lielurgas iela (Rīga)]]
[[Liepupes iela (Rīga)]]
[[Lietus iela (Rīga)]]
[[Limbažu iela (Rīga)]]
[[Lugažu iela (Rīga)]]
[[Lādes iela (Rīga)]]
[[Lāpstu iela (Rīga)]]
[[Lēdurgas iela (Rīga)]]
[[Lībekas iela (Rīga)]]
[[Līgatnes iela (Rīga)]]
[[Līču iela (Rīga)]]
[[Mailes iela (Rīga)]]
[[Mailīšu iela (Rīga)]]
[[Mangaļsalas iela (Rīga)]]
[[Mangaļu prospekts (Rīga)]]
[[Martas Rinkas iela (Rīga)]]
[[Mastu iela (Rīga)]]
[[Mazsalacas iela (Rīga)]]
[[Mazurgas iela (Rīga)]]
[[Mazā Alūksnes iela (Rīga)]]
[[Mazā Ozolu iela (Rīga)]]
[[Mazā Piena iela (Rīga)]]
[[Mazā Vējzaķsala (Rīga)]]
[[Mednieku iela (Rīga)]]
[[Meldru iela (Rīga)]]
[[Melīdas iela (Rīga)]]
[[Meža prospekts (Rīga)]]
[[Mežezera iela (Rīga)]]
[[Mežnoras iela (Rīga)]]
[[Mežvidu iela (Rīga)]]
[[Mildas iela (Rīga)]]
[[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)]]
[[Miķeļa iela (Rīga)]]
[[Mores iela (Rīga)]]
[[Muitas iela (Rīga)]]
[[Murdu iela (Rīga)]]
[[Mātera iela (Rīga)]]
[[Mērnieku iela (Rīga)]]
[[Mīlgrāvja iela (Rīga)]]
[[Nabes iela (Rīga)]]
[[Namdaru iela (Rīga)]]
[[Natālijas iela (Rīga)]]
[[Nesaules iela (Rīga)]]
[[Niedru iela (Rīga)]]
[[Nikolaja Rēriha iela (Rīga)]]
[[Omuļu aleja (Rīga)]]
[[Ostas iela (Rīga)]]
[[Ostas prospekts (Rīga)]]
[[Ovīšu iela (Rīga)]]
[[Ozolu iela (Rīga)]]
[[Paceplīša iela (Rīga)]]
[[Paegļu iela (Rīga)]]
[[Pakalnes iela (Rīga)]]
[[Palejas iela (Rīga)]]
[[Paltes aleja (Rīga)]]
[[Patversmes iela (Rīga)]]
[[Pauguru iela (Rīga)]]
[[Pededzes iela (Rīga)]]
[[Piekrastes iela (Rīga)]]
[[Piena iela (Rīga)]]
[[Plekstes iela (Rīga)]]
[[Pludmales iela (Rīga)]]
[[Poruka iela (Rīga)]]
[[Priežu iela (Rīga)]]
[[Puikules iela (Rīga)]]
[[Punduru iela (Rīga)]]
[[Putu iela (Rīga)]]
[[Pāvu iela (Rīga)]]
[[Pēterupes iela (Rīga)]]
[[Rankas iela (Rīga)]]
[[Republikas laukums (Rīga)]]
[[Roberta Feldmaņa iela (Rīga)]]
[[Ruduļu iela (Rīga)]]
[[Rudzu iela (Rīga)]]
[[Rusova iela (Rīga)]]
[[Rāmuļu iela (Rīga)]]
[[Rīnūžu iela (Rīga)]]
[[Rūpniecības iela (Rīga)]]
[[Rūpnīcas iela (Rīga)]]
[[Saivas iela (Rīga)]]
[[Sakaru iela (Rīga)]]
[[Sarmas iela (Rīga)]]
[[Saulgriežu iela (Rīga)]]
[[Saulkrastu iela (Rīga)]]
[[Selgas iela (Rīga)]]
[[Sermuliņu iela (Rīga)]]
[[Siguldas prospekts (Rīga)]]
[[Skanstnieku iela]]
[[Skuju iela (Rīga)]]
[[Skultes iela (Rīga)]]
[[Sliežu iela (Rīga)]]
[[Sniedzes iela (Rīga)]]
[[Sniega iela (Rīga)]]
[[Sofijas iela (Rīga)]]
[[Sprukstes iela (Rīga)]]
[[Sprīdīša iela (Rīga)]]
[[Staru iela (Rīga)]]
[[Stendera iela (Rīga)]]
[[Steķu iela (Rīga)]]
[[Stiebru iela (Rīga)]]
[[Stienes iela (Rīga)]]
[[Stokholmas iela (Rīga)]]
[[Stāvvadu iela (Rīga)]]
[[Sudrabu Edžus iela (Rīga)]]
[[Sāremas iela (Rīga)]]
[[Sāruma iela (Rīga)]]
[[Sēkļu iela (Rīga)]]
[[Sīgu iela (Rīga)]]
[[Sīmaņa iela (Rīga)]]
[[Talejas iela (Rīga)]]
[[Tauvas iela (Rīga)]]
[[Tilaudu iela (Rīga)]]
[[Tilta iela (Rīga)]]
[[Traktoru iela (Rīga)]]
[[Traleru iela (Rīga)]]
[[Trapenes iela (Rīga)]]
[[Treiliņu iela (Rīga)]]
[[Trīsciema 1. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 10. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 2. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 3. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 4. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 5. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 6. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 7. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 8. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema 9. līnija (Rīga)]]
[[Trīsciema iela (Rīga)]]
[[Trīšu iela (Rīga)]]
[[Tēraudlietuves iela (Rīga)]]
[[Ungura iela (Rīga)]]
[[Uriekstes iela (Rīga)]]
[[Vabu iela (Rīga)]]
[[Vadu iela (Rīga)]]
[[Vaduguņu iela (Rīga)]]
[[Valkas iela (Rīga)]]
[[Vanadziņa gatve (Rīga)]]
[[Varoņu iela (Rīga)]]
[[Vasarnieku iela (Rīga)]]
[[Vašingtona laukums (Rīga)]]
[[Vecdaugavas iela (Rīga)]]
[[Vecmīlgrāvja 1. līnija (Rīga)]]
[[Vecmīlgrāvja 2. līnija (Rīga)]]
[[Vecmīlgrāvja 5. līnija (Rīga)]]
[[Vecmīlgrāvja 6. līnija (Rīga)]]
[[Vecmīlgrāvja iela (Rīga)]]
[[Vecāķu prospekts (Rīga)]]
[[Veiksmes iela (Rīga)]]
[[Velmes iela (Rīga)]]
[[Venteru iela (Rīga)]]
[[Veru iela (Rīga)]]
[[Vidus iela (Rīga)]]
[[Viestura prospekts (Rīga)]]
[[Viesuļu iela (Rīga)]]
[[Vijolīšu iela (Rīga)]]
[[Vimbu iela (Rīga)]]
[[Vingrotāju iela (Rīga)]]
[[Vinču iela (Rīga)]]
[[Virves iela (Rīga)]]
[[Visbijas prospekts (Rīga)]]
[[Vismāras iela (Rīga)]]
[[Vitrupes iela (Rīga)]]
[[Vizuļu iela (Rīga)]]
[[Viļa Olava iela (Rīga)]]
[[Vižņu iela (Rīga)]]
[[Vārpu iela (Rīga)]]
[[Vēdas iela (Rīga)]]
[[Vēdzeļu iela (Rīga)]]
[[Vējzaķsala (Rīga)]]
[[Vēlavu iela (Rīga)]]
[[Vēžu iela (Rīga)]]
[[Vīlandes iela (Rīga)]]
[[Vītolu iela (Rīga)]]
[[Zandartu iela (Rīga)]]
[[Zibens iela]]
[[Ziedu iela (Rīga)]]
[[Ziemeļblāzmas iela (Rīga)]]
[[Ziemeļu iela (Rīga)]]
[[Zivju iela (Rīga)]]
[[Zušu iela (Rīga)]]
[[Zvejas iela (Rīga)]]
[[Zvejniekciema iela (Rīga)]]
[[Zāģeru iela (Rīga)]]
[[Ādažu iela (Rīga)]]
[[Ālantu iela (Rīga)]]
[[Āliņģu iela (Rīga)]]
[[Āmu iela (Rīga)]]
[[Āķa iela (Rīga)]]
[[Āžu iela (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 1. līnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 1. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 2. līnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 3. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 4. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 5. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 6. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 7. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 8. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekurkalna 9. šķērslīnija (Rīga)]]
[[Čiekuru iela (Rīga)]]
[[Ķīles iela (Rīga)]]
[[Ķīļu iela (Rīga)]]
[[Ķīšezera iela (Rīga)]]
[[Ķīšu iela (Rīga)]]
[[Šalkones iela (Rīga)]]
[[Šalku iela (Rīga)]]
[[Ščecinas iela (Rīga)]]
[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris (Rīga)]]
[[Rēzeknes Piena konservu kombināts]]
[[Rēzeknes Centrāltirgus]]
[[Dibināta]]
[[Zemo Zemes orbītu]]
[[Senlatvijas valdnieki]]
[[Nacionālais karogs]]
[[Valsts karogs]]
[[Rīgas pilsētas daļa]]
[[Lamināls līdzskanis]]
[[Labiāli alveolārs līdzskanis]]
[[Fonācija]]
[[Gaisa plūsmas mehānisms]]
[[Berzenis]]
[[Palatalizācija]]
[[Spraudzenis]]
[[HTML reģistrs]]
[[Kiršenbaums]]
[[Centrāls līdzskanis]]
[[Pulmoniskā ekspirācija]]
[[X-SAMPA]]
[[Alofons]]
[[Labializācija]]
[[Puspatskanis]]
[[Vienpiesitiena spraudzenis]]
[[Vibrants]]
[[Balss trakts]]
[[Svelpenis]]
[[Plūdenis]]
[[Laterāls līdzskanis]]
[[Flaps]]
[[Skanenis]]
[[Aspirācija]]
[[Alveola]]
[[Diakritiskā zīme]]
[[Velarizācija]]
[[Faringalizācija]]
[[Koartikulācija]]
[[Nazalizācija]]
[[Subapikāls līdzskanis]]
[[Balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis]]
[[Ežektīvs līdzskanis]]
[[Klikšķis]]
[[Ņurdoša fonācija]]
[[Implozīvs līdzskanis]]
[[Paplašinātais IPA]]
[[Nebalsīgs labiodentāls berzenis]]
[[Glotāls slēdzenis]]
[[Nebalsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Palatāls klikšķis]]
[[Noapaļots augsta mēles pacēluma priekšējās rindas patskanis]]
[[Ņurdoša izruna]]
[[Nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis]]
[[Labiodentāls flaps]]
[[Balsīgs palatāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Bilabiāls klikšķis]]
[[Bilabiāls vibrants]]
[[Balsīgs līdzskanis]]
[[Balsīgs alveolārs eksplozīvs slēdzenis]]
[[Artikulatorā fonētika]]
[[Balss sprauga]]
[[Balsīgs labiodentāls berzenis]]
[[Retroflekss vibrants]]
[[Retroflekss spraudzenis]]
[[Retroflekss laterāls spraudzenis]]
[[Retroflekss laterāls flaps]]
[[Fonētiskā transkribēšana]]
[[Balsīgs alveolārs berzenis]]
[[Balsīgs alveolārs implozīvs]]
[[Sekundārā artikulācija]]
[[Balsīgs alveolārs laterāls berzenis]]
[[Balsīgs alveopalatāls berzenis]]
[[Balsīgs faringāls berzenis]]
[[Balsīgs epiglotāls berzenis]]
[[Palatāls spraudzenis]]
[[Balsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Balsīgs bilabiāls berzenis]]
[[Prosodija]]
[[Postalveolārs klikšķis]]
[[Balsīgs dentāls berzenis]]
[[Stīva fonācija]]
[[Epiglotāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Alveolārs laterāls spraudzenis]]
[[Čīkstoša fonācija]]
[[Zilbisks līdzskanis]]
[[Alveolārs spraudzenis]]
[[Alveolārs vibrants]]
[[Čīkstoša izruna]]
[[Alveolārs ežektīvs berzenis]]
[[Alveolāri laterāls flaps]]
[[Alveolārs ežektīvs]]
[[Velārs spraudzenis]]
[[Atvirzīta skaņa]]
[[Trills]]
[[Uzsvars]]
[[Velārs laterāls spraudzenis]]
[[Velāri inspiratorisks līdzskanis]]
[[Artikulācija]]
[[Nolaista skaņa]]
[[Balsīgs uvulārs berzenis]]
[[Balsīgs retroflekss eksplozīvs slēdzenis]]
[[Balsīgs uvulārs ekzplozīvs slēdzenis]]
[[Labiodentāls spraudzenis]]
[[Balsīgs uvulārs implozīvs]]
[[Laterāls berzenis]]
[[Balsīgs retroflekss berzenis]]
[[Gausa fonācija]]
[[Nazāls patskanis]]
[[Balsīgs palatāls implozīvs]]
[[Laterāls spraudzenis]]
[[Balsīgs velārs berzenis]]
[[Koartikulēts līdzskanis]]
[[Izvirzīta skaņa]]
[[Dentāls vibrants]]
[[Bilabiāls spraudzenis]]
[[Bilabiāls flaps]]
[[Dubultā artikulācija]]
[[Nebalsīga alveolāri laterāla afrikāta]]
[[Nebalsīgs alveolārs berzenis]]
[[Nebalsīgs retroflekss laterāls berzenis]]
[[Nebalsīgs uvulārs berzenis]]
[[Nebalsīgs retroflekss eksplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs retroflekss berzenis]]
[[Balsīgs lingvolabiāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs uvulārs ekzplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs velārs berzenis]]
[[Balsīgs glotāls berzenis]]
[[Ežektīvs]]
[[Nebalsīgs palatāls berzenis]]
[[Nebalsīgs līdzskanis]]
[[Nebalsīgs bilabiāls berzenis]]
[[Nebalsīgs dentāls berzenis]]
[[Nebalsīgs alveopalatāls berzenis]]
[[Nebalsīgs alveolārs laterāls berzenis]]
[[Balsīgs palatāls berzenis]]
[[Nebalsīgs dentāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs epiglotāls berzenis]]
[[Nebalsīgs lingvolabiāls eksplozīvs slēdzenis]]
[[Nebalsīgs glotāls berzenis]]
[[Nebalsīgs faringāls berzenis]]
[[Dentāls klikšķis]]
[[SIL]]
[[Joriks (studijteātris)]]
[[Spānijas autonomie apgabali pēc iedzīvotāju skaita]]
[[Spānijas autonomie apgabali pēc platības]]
[[Spānijas senāts]]
[[Spānijas kongress]]
[[Apakštips (bioloģija)]]
[[Apakšģints]]
[[Cilts (bioloģija)]]
[[Infrasuga (botānika)]]
[[Kohorta]]
[[Kultūrforma (botānika)]]
[[Leģions (bioloģija)]]
[[Pasuga]]
[[Sekcija (botānika)]]
[[Sērija (botānika)]]
[[Variatāte (botānika)]]
[[Virssuga]]
[[Apakštips]]
[[Infrasuga]]
[[Infratips]]
[[Apakšnodalījums]]
[[Kultūrforma]]
[[Variatāte]]
[[A8 partija]]
[[Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija]]
[[Apvienība Iedzīvotāji]]
[[Bauskas rajona Nacionālā apvienība]]
[[Daugavpils Atdzimšana]]
[[Demokrātu partija]]
[[Jaunlatvija]]
[[Latgales Gaisma]]
[[Latgales sirds]]
[[Latgales tauta]]
[[Latviešu Latvija]]
[[Latviešu partija]]
[[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija]]
[[Latvijas Atdzimšanas partija]]
[[Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija]]
[[Latvijas Nākotnes partija]]
[[Liepājas attīstībai]]
[[Mēs Olainei]]
[[Mēs savam novadam]]
[[Ogres novadam]]
[[Osipova partija]]
[[Par dzimteni]]
[[Ražotāja Latvija]]
[[Reformu savienība]]
[[Republikas Atbalstīšanas Apvienība]]
[[Reģionu partija]]
[[Rēzeknes Jaunsaimnieks]]
[[Rīgas apriņķa novadu apvienība]]
[[Rīgas Partija]]
[[Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija]]
[[Sociālā taisnīguma partija]]
[[Solidaritāte (Latvija)]]
[[Sporta partija]]
[[Sporta un veselības partija]]
[[Spēks vienotībā]]
[[Tautas kontrole]]
[[Tautsaimnieku politiskā apvienība]]
[[Tev, Jūrmalai]]
[[Vidzemes apvienība]]
[[Vienota Rēzekne]]
[[Zemgales partija]]
[[A-puse un B-puse]]
[[Box Office Mojo]]
[[Allmusic]]
[[Billboard (magazine)]]
[[ACDT]]
[[ACDT]]
[[ACST]]
[[ACT]]
[[ADT]]
[[AEDT]]
[[AEST]]
[[AFT]]
[[AKDT]]
[[AKST]]
[[AMST]]
[[AMT]]
[[ART]]
[[AST]]
[[AST]]
[[AST]]
[[AST]]
[[AWDT]]
[[AWST]]
[[AZOST]]
[[AZT]]
[[BDT]]
[[BIOT]]
[[BIT]]
[[BOT]]
[[BRT]]
[[BST]]
[[BST]]
[[BTT]]
[[CAT]]
[[CCT]]
[[CDT]]
[[CEDT]]
[[CEST]]
[[CET]]
[[CHADT]]
[[CHAST]]
[[CHOT]]
[[ChST]]
[[ChST]]
[[CHUT]]
[[CIST]]
[[CIT]]
[[CKT]]
[[CLST]]
[[CLT]]
[[COST]]
[[COT]]
[[CST]]
[[CST]]
[[CST]]
[[CST]]
[[CST]]
[[CT]]
[[CVT]]
[[CWST]]
[[CXT]]
[[DAVT]]
[[DDUT]]
[[DFT]]
[[EASST]]
[[EAST]]
[[EAT]]
[[ECT]]
[[ECT]]
[[EDT]]
[[EEDT]]
[[EEST]]
[[EET]]
[[EGST]]
[[EGT]]
[[EIT]]
[[EST]]
[[EST]]
[[FET]]
[[FJT]]
[[FKST]]
[[FKT]]
[[FNT]]
[[GALT]]
[[GAMT]]
[[GET]]
[[GFT]]
[[GILT]]
[[GIT]]
[[GMT]]
[[GST]]
[[GST]]
[[GYT]]
[[HADT]]
[[HAEC]]
[[HAST]]
[[HKT]]
[[HMT]]
[[HOVT]]
[[HST]]
[[ICT]]
[[IDT]]
[[I0T]]
[[IRDT]]
[[IRKT]]
[[IRST]]
[[IST]]
[[IST]]
[[IST]]
[[JST]]
[[KGT]]
[[KOST]]
[[KRAT]]
[[KST]]
[[LHST]]
[[LHST]]
[[LINT]]
[[MAGT]]
[[MART]]
[[MAWT]]
[[MDT]]
[[MET]]
[[MEST]]
[[MHT]]
[[MIST]]
[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|MIT]]
[[MMT]]
[[MSK]]
[[MST]]
[[MST]]
[[MST]]
[[MUT]]
[[MVT]]
[[MYT]]
[[NCT]]
[[NDT]]
[[NFT]]
[[NPT]]
[[NST]]
[[NT]]
[[NUT]]
[[NZDT]]
[[NZST]]
[[OMST]]
[[ORAT]]
[[PDT]]
[[PET]]
[[PETT]]
[[PGT]]
[[PHOT]]
[[PHT]]
[[PKT]]
[[PMDT]]
[[PMST]]
[[PONT]]
[[PST]]
[[PST]]
[[RET]]
[[ROTT]]
[[SAKT]]
[[SAMT]]
[[SAST]]
[[SBT]]
[[SCT]]
[[SGT]]
[[SLT]]
[[SRT]]
[[SST]]
[[SST]]
[[SYOT]]
[[TAHT]]
[[THA]]
[[TFT]]
[[TJT]]
[[TKT]]
[[TLT]]
[[TMT]]
[[TOT]]
[[TVT]]
[[UCT]]
[[ULAT]]
[[UTC]]
[[UYST]]
[[UYT]]
[[UZT]]
[[VET]]
[[VLAT]]
[[VOLT]]
[[VOST]]
[[VUT]]
[[WAKT]]
[[WAST]]
[[WAT]]
[[WEDT]]
[[WEST]]
[[WET]]
[[WST]]
[[YAKT]]
[[YEKT]]
[[BBFC]]
[[ESRB]]
[[ACB]]
[[BBFC]]
[[OFLCNZ]]
[[ELSPA]]
[[PEGI]]
[[VET]]
[[USK]]
[[MJ]]
[[DEJUS]]
[[CERO]]
[[EOCS]]
[[CSA]]
[[GRB]]
[[MDA]]
[[CSRR]]
[[ESRA]]
[[TIGRS]]
[[Newgrounds]]
[[480i]] 
[[SDTV]]
[[1080i]] 
[[720p]]
[[1080p]]
[[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]
[[Dienvidāfrikas GP]]
[[Amazon|Amazon.com]]
[[Buprenorfīns]]
[[Dekstropropoksifēns]]
[[Fentanils Hidrokodons]]
[[Tramadols]] 
[[Nebenzodiazepīni]]
[[Arekolīns]]
[[Metilfenidāts]]
[[Psihotropais krupis]]
[[2013. gada Austrālijas Grand Prix]]
[[2013. gada Ķīnas Grand Prix]]
[[2013. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2013. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2013. gada Korejas Grand Prix]]
[[2013. gada Singapūras Grand Prix]]
[[2013. gada Kanādas Grand Prix]]
[[2013. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2013. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2013. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2013. gada Monako Grand Prix]]
[[2013. gada Abū Dabī Grand Prix]]
[[2013. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2013. gada Indijas Grand Prix]]
[[2013. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2013. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2013. gada ASV Grand Prix]]
[[2013. gada Japānas Grand Prix]]
[[2013. gada Bahreinas Grand Prix]]
[[2001. gada Vācijas Grand Prix]]
[[2001. gada Ungārijas Grand Prix]]
[[2001. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[2003. gada Francijas Grand Prix]]
[[2001. gada Malaizijas Grand Prix]]
[[2001. gada Kanādas Grand Prix]]
[[16:9]]
[[2001. gada ASV Grand Prix]]
[[2001. gada Itālijas Grand Prix]]
[[2001. gada Japānas Grand Prix]]
[[2001. gada Francijas Grand Prix]]
[[2001. gada Beļģijas Grand Prix]]
[[2001. gada Austrijas Grand Prix]]
[[2001. gada Eiropas Grand Prix]]
[[2001. gada Brazīlijas Grand Prix]]
[[2001. gada Spānijas Grand Prix]]
[[2001. gada Lielbritānijas Grand Prix]]
[[2001. gada Monako Grand Prix]]
[[„Enkurs”]]
[[„Kastors”]]
[[„Zum Schwerdt“]]
[[„Jāņuguns”]]
[[„Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“]]
[[„Zur kleinen Welt“]]
[[„Apollo”]]
[[British Board of Film Classification]]
[[Augstas izšķirtspējas televīzija]]
[[Standard-definition television]]
[[2003. gada Sanmarīno Grand Prix]]
[[Coat of arms of]]</text>
      <sha1>hvt7qhbmvkb3k2f9cd9ipwd0c8bf0vr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Republikas sabiedrisko lietu ministru uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>187567</id>
    <revision>
      <id>3666126</id>
      <parentid>3311811</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:34:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Latvijas inkorporācija PSRS → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1564" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s sabiedrisko lietu ministri''', kas bija [[Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Šis amats tika izveidots [[1937]]. gadā un likvidēts līdz ar [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] un [[Latvijas okupācija (1940)|inkorporāciju PSRS]] [[1940]]. gadā. Sabiedrisko lietu ministrs nodarbojās ar propagandas veidošanu un publicēšanu.

== Uzskaitījums ==
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Latvijas Republikas sabiedrisko lietu ministrs (1937 — 1940)''' 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''1.''' || [[Attēls:Alfreds Jēkabs Bērziņš.jpg|80px]] || '''[[Alfreds Jēkabs Bērziņš]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1899—1977)&lt;/small&gt; || [[1937]]. gada [[1. aprīlis]] — [[1940]]. gada [[19. jūnijs]] || bez partijas || — || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''2.''' || [[Attēls:Peteris Blaus.png|80px]] || '''[[Pēteris Blaus]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1900—1971)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[20. jūnijs]] — [[21. jūlijs]] || bez partijas || — || 
|}

{{Ministru kabinets}}

[[Kategorija:Latvijas sabiedrisko lietu ministri|*]]
[[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|sabiedrisko lietu ministrs]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|sabiedrisko lietu ministrs]]</text>
      <sha1>frxvsgm0uvorc2jtajn2y6jfmshv8il</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dižskābarži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195832</id>
    <revision>
      <id>3666197</id>
      <parentid>2595627</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:34:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sistemātika */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1904" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |        attēls = European Beech.jpg
 | att_nosaukums = [[Eiropas dižskābardis|Eiropas dižskābarža]] lapas un tā augļi
 |        valsts = Plantae
 |     valsts_lv = Augi
 |          tips = Magnoliophyta
 |       tips_lv = Segsēkļi
 |         klase = Magnoliopsida
 |      klase_lv = Divdīgļlapji
 |         rinda = Fagales
 |      rinda_lv = Dižskābāržu rinda
 |        dzimta = Fagaceae
 |     dzimta_lv = Dižskābaržu dzimta
 |         ģints = Fagus
 |      ģints_lv = Dižskābarži
 |      binomial = Fagus
 |   kategorijas = nē
}}

'''Dižskābarži''' (''Fagus'') ir [[dižskābaržu dzimta]]s ģints. [[Latvija|Latvijā]] savvaļā neaug neviena dižskābāržu suga, lai gan [[apstādījums|apstādījumos]] ir atrodams [[Eiropas dižskābardis|Eiropas jeb parastais dižskābardis]].&lt;ref name=&quot;Latvijasdaba&quot;/&gt;

== Sistemātika ==
ģints {{TaksoSaite|Fagus|dižskābarži}}
* suga {{TaksoSaite|Fagus grandifolia|Amerikas dižskābardis}}
* suga {{TaksoSaite|Fagus longipetiolata|Dienvidķīnas dižskābardis}}
* suga {{TaksoSaite|Fagus sylvatica|Eiropas dižskābardis}}
* suga {{TaksoSaite|Fagus crenata|Japānas dižskābardis}}
* suga {{TaksoSaite|Fagus japonica|Japānas zilais dižskābardis}}
* suga {{TaksoSaite|Fagus orientalis|Kaukāza dižskābardis}}
* suga {{TaksoSaite|Fagus engleriana|Ķīnas dižskābardis}}
* suga {{TaksoSaite|Fagus mexicana|Meksikas dizskābardis}}
* suga {{TaksoSaite|Fagus hayatae|Taivānas dižskābardis}}
* suga {{TaksoSaite|Fagus lucida}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Latvijasdaba&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/fagaceae/ | title= Dižskābāržu dzimta | publisher= Sugu enciklopēdija Latvijas daba | accessdate= 2012-08-08 | language= latviski}}&lt;/ref&gt;
}}

{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dižskābarži| ]]</text>
      <sha1>7p40frib8s3eka7ciluhm3h00etieo0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Acone (stacija)</title>
    <ns>1</ns>
    <id>196854</id>
    <revision>
      <id>3666228</id>
      <parentid>2226561</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T18:50:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1851" xml:space="preserve">Kā tas ir – nacionalizēja? Vai tad pirms tam tā nebija valsts īpašums?
[[Special:Contributions/78.84.169.60|78.84.169.60]] 23:18, 19 augustā, 2012 (UTC) Artūrs Reiljans
:Pēc Altberga grāmatas, dzīvokļi stacijas ēkā bija jau pirms kara. Iespējams, tie tolaik skaitījās privāti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 04:17, 20 augustā, 2012 (UTC)

== Vēsturiskais nosaukums ==

Man likās interesanta šī [http://www.mapywig.org/m//Baltic_states_maps/Small_scale_maps/NLL216_Latvijas_ce%C4%BCu_un_pagastu_robe%C5%BEu_karte_ar_valsts_me%C5%BEiem_1934-k_001_ktl1-4-32.jpg karte]. Tur Acones stacija tiek saukta par Ulbrokas staciju, bet Jāņavārtu stacija par Dreiliņu staciju. Varētu būt, ka tie ir šo staciju sākotnējie nosaukumi? --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2014. gada 28. oktobrī, plkst. 07.50 &lt;small&gt;(EET)&lt;/small&gt;
:Dreiliņi bija drusku uz Rīgas pusi no tagadējiem Jāņavārtiem, tur vēl perona atliekas var manīt. Karte ir no 1934. gada, kad Ērgļu dzelzceļš bija knapi iesākts būvēt (tur ir pat iezīmēts projekts, kas vispār neiet caur Ērgļiem). Visticamāk, Ulbroka ir pagaidu nosaukums — kad dzelzceļš sāka darboties, staciju sāka saukt tagadējā vārdā. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 08:55, 28 oktobrī, 2014 (EET)
::[https://vesture.dodies.lv/#13/57.6136/24.8425&amp;m=14/56.91762/24.30638&amp;l=O/RKK This] one has Ulbroka name too. Also Saurieši is Stopini, but it has Jāņavārti. -[[Dalībnieks:Melilac|Melilac]] ([[Dalībnieka diskusija:Melilac|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 21.50 (EEST)</text>
      <sha1>dmyl2n9gdzb96aiueppvv2dwwjzi613</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luksemburgas Nacionālā divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200190</id>
    <revision>
      <id>3666220</id>
      <parentid>3460151</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T17:05:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1967" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Luksemburgas Nacionālā divīzija
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1910}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 16
| valsts          = {{LUX}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = [[Luksemburgas Goda divīzija]]
| viet_turn       = [[Luksemburgas kauss futbolā|Luksemburgas kauss]]
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]],&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferences līga]]
| čempions        = ''[[F91 Dudelange]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 16. tituls)
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[Jenusse Esch]]''&lt;br /&gt;(28 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = 
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}

'''Luksemburgas Nacionālā divīzija''' (līdz [[2011]]. gadam - BGL līga) ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Luksemburga|Luksemburgā]]. Pirmais čempionāts notika [[1910]]. gadā, un ir noticis katru gadu, izņemot [[1913]]. gadu un [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] periodu.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
* ''[[FC Differdange 03|Differdange 03]]''
* ''[[F91 Dudelange]]''
* ''[[FC Etzella Ettelbruck|Etzella Ettelbruck]]''
* ''[[CS Fola Esch|Fola Esch]]''
* ''[[US Hostert|Hostert]]''
* ''[[Jeunesse Esch]]''
* ''[[UN Käerjéng 97]]''
* ''[[FC Mondercange]]''
* ''[[US Mondorf-les-Bains|Mondorf-les-Bains]]''
* ''[[FC Progrès Niederkorn|Progrès Niederkorn]]''
* ''[[Racing FC Union Luxembourg|Racing FC]]''
* ''[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]''
* ''[[FC Swift Hesperange|Swift Hesperange]]''
* ''[[Union Titus Pétange]]''
* ''[[FC Victoria Rosport|Victoria Rosport]]''
* ''[[FC Wiltz 71|Wiltz 71]]''

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Luksemburgā]]</text>
      <sha1>0h64r2pdz6ehbenmbxtuyxoycik318q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albānijas futbola Superlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200609</id>
    <revision>
      <id>3666418</id>
      <parentid>3484808</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:19:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6032" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Albānijas Superlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = Kategoria Superiore Logo.svg
| pikseļi         = 150
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1930|6|6}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{ALB}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = [[Albānijas pirmā divīzija (futbolā)|Pirmā divīzija]]
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[Duresi &quot;Teuta&quot;|Teuta]]''&lt;br /&gt;(2020—21; 2. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[KF Tirana]]''&lt;br /&gt;(25 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = [https://fshf.org/competition/superiore/ Oficiālā vietne]
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Albānijas Superlīga''' ({{Val-sq|Kategoria Superiore}}) ir [[Albānija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1930]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas. Sezona parasti sākas augustā un noslēdzas maijā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[KF Tirana]]'' (25). 

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{{location map+ |Albānija |alt=2022.—2023. gada sezonas komandas|caption=2022.—2023. gada sezonas komandas|float=right|places=
{{location map~ |Albānija |lat=40.5964   |long=19.7383   |label=[[KF Bylis|Bylis]] |position=left}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.0764   |long=19.6669   |label=[[KF Egnatia|Egnatia]]|position=left}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.3459   |long=19.5657   |label=[[KF Erzeni|Erzeni]] |position=bottom}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.512111 |long=19.786728 |label=[[KS Kastrioti|Kastrioti]]|position=right}}
{{location map~ |Albānija |lat=42.078889 |long=20.420278 |label=[[FK Kukësi|Kukësi]]|position=right}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.642472 |long=19.711667 |label=[[KF Laçi|Laçi]]|position=top}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.319006 |long=19.811196 |label=[[Tirānas &quot;Partizani&quot;|Partizani]]&lt;br&gt;[[KF Tirana|Tirana]]|position=right}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.326081 |long=19.449856 |label=[[Duresi &quot;Teuta&quot;|Teuta]]|position=left}}
{{location map~ |Albānija |lat=42.07     |long=19.506667 |label=[[KF Vllaznia Shkoder|Vllaznia]]|position=left}}|width=300}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Bylis|Bylis]]''||[[Balši]]||data-sort-value=&quot;9&quot;|1. (Pirmajā divīzijā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Egnatia|Egnatia]]''||[[Rogožina]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Erzeni|Erzeni]]''||[[Šijaku]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|2. (Pirmajā divīzijā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Kastrioti|Kastrioti]]''||[[Kruja]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FK Kukësi|Kukësi]]''||[[Kukesi]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Laçi|Laçi]]''||[[Ļači]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Tirānas &quot;Partizani&quot;|Partizani]]''||[[Tirāna]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Duresi &quot;Teuta&quot;|Teuta]]''||[[Duresi]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Tirana|Tirana]]''||[[Tirāna]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Vllaznia Shkoder|Vllaznia]]''||[[Škodra]]||5.
|}

== Tituli ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Klubs
! Čempionu tituli
! 2. vietas
! Uzvarētās sezonas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/albachamp.html |title=Albania - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|8|15||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[KF Tirana|Tirana]]
| &lt;center&gt;'''25'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;13&lt;/center&gt;
| 1930, 1931, 1932, 1934, 1936, 1937, 1964–65, 1965–66, 1968, 1969–70, 1981–82, 1984–85, 1987–88, 1988–89, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2002–03, 2003–04, 2004–05, 2006–07, 2008–09, 2019–20
|-
| [[Tirānas &quot;Dinamo&quot;|Dinamo]]
| &lt;center&gt;'''18'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;9&lt;/center&gt;
| 1950, 1951, 1952, 1953, 1955, 1956, 1960, 1966–67, 1972–73, 1974–75, 1975–76, 1976–77, 1979–80, 1985–86, 1989–90, 2001–02, 2007–08, 2009–10
|-
| [[Tirānas &quot;Partizani&quot;|Partizani]]
| &lt;center&gt;'''16'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| 1947, 1948, 1949, 1954, 1957, 1958, 1959, 1961, 1962–63, 1963–64, 1970–71, 1978–79, 1980–81, 1986–87, 1992–93, 2018–19
|-
| [[KF Vllaznia Shkoder|Vllaznia]]
| &lt;center&gt;'''9'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;12&lt;/center&gt;
| 1945, 1946, 1971–72, 1973–74, 1977–78, 1982–83, 1991–92, 1997–98, 2000–01
|-
| [[KF Skënderbeu Korçë|Skënderbeu]]
| &lt;center&gt;'''8'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| 1933, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18
|-
| [[Duresi &quot;Teuta&quot;|Teuta]]
| &lt;center&gt;'''2'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| 1993–94, 2020–21
|-
| [[KF Elbasani|Elbasani]]
| &lt;center&gt;'''2''' &lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| 1983–84, 2005–06
|-
| [[Vļoras &quot;Flamurtari&quot;|Flamurtari]]
| &lt;center&gt;'''1'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| 1990–91
|-
| [[FK Kukësi|Kukësi]]
| &lt;center&gt;'''1'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| 2016–17
|-
| [[KS Besa|Besa]]
| &lt;center&gt;-&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| —
|-
| [[Luftëtari Gjirokastër|Luftëtari]]
| &lt;center&gt;-&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| —
|-
| [[KF Tomori|Tomori]]
| &lt;center&gt;-&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| —
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://fshf.org/competition/superiore/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200819020639/https://fshf.org/competition/superiore/ |date={{dat|2020|08|19||bez}} }}
* [https://www.transfermarkt.com/kategoria-superiore/startseite/wettbewerb/ALB1/ Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Albānijā]]</text>
      <sha1>qbtvt245zf11eoynonn4kfekmx2fogr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666421</id>
      <parentid>3666418</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:21:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6102" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Albānijas Superlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = Kategoria Superiore Logo.svg
| pikseļi         = 150
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1930|6|6}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{ALB}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = [[Albānijas pirmā divīzija (futbolā)|Pirmā divīzija]]
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[KF Tirana]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 26. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[KF Tirana]]''&lt;br /&gt;(26 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = [https://fshf.org/competition/superiore/ Oficiālā vietne]
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Albānijas Superlīga''' ({{Val-sq|Kategoria Superiore}}) ir [[Albānija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1930]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas. Sezona parasti sākas augustā un noslēdzas maijā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[KF Tirana]]'' (26). 

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{{location map+ |Albānija |alt=2022.—2023. gada sezonas komandas|caption=2022.—2023. gada sezonas komandas|float=right|places=
{{location map~ |Albānija |lat=40.5964   |long=19.7383   |label=[[KF Bylis|Bylis]] |position=left}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.0764   |long=19.6669   |label=[[KF Egnatia|Egnatia]]|position=left}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.3459   |long=19.5657   |label=[[KF Erzeni|Erzeni]] |position=bottom}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.512111 |long=19.786728 |label=[[KS Kastrioti|Kastrioti]]|position=right}}
{{location map~ |Albānija |lat=42.078889 |long=20.420278 |label=[[FK Kukësi|Kukësi]]|position=right}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.642472 |long=19.711667 |label=[[KF Laçi|Laçi]]|position=top}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.319006 |long=19.811196 |label=[[Tirānas &quot;Partizani&quot;|Partizani]]&lt;br&gt;[[KF Tirana|Tirana]]|position=right}}
{{location map~ |Albānija |lat=41.326081 |long=19.449856 |label=[[Duresi &quot;Teuta&quot;|Teuta]]|position=left}}
{{location map~ |Albānija |lat=42.07     |long=19.506667 |label=[[KF Vllaznia Shkoder|Vllaznia]]|position=left}}|width=300}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Bylis|Bylis]]''||[[Balši]]||data-sort-value=&quot;9&quot;|1. (Pirmajā divīzijā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Egnatia|Egnatia]]''||[[Rogožina]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Erzeni|Erzeni]]''||[[Šijaku]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|2. (Pirmajā divīzijā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Kastrioti|Kastrioti]]''||[[Kruja]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FK Kukësi|Kukësi]]''||[[Kukesi]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Laçi|Laçi]]''||[[Ļači]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Tirānas &quot;Partizani&quot;|Partizani]]''||[[Tirāna]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Duresi &quot;Teuta&quot;|Teuta]]''||[[Duresi]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Tirana|Tirana]]''||[[Tirāna]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[KF Vllaznia Shkoder|Vllaznia]]''||[[Škodra]]||5.
|}

== Tituli ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Klubs
! Čempionu tituli
! 2. vietas
! Uzvarētās sezonas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/albachamp.html |title=Albania - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|8|15||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[KF Tirana|Tirana]]
| &lt;center&gt;'''26'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;13&lt;/center&gt;
| 1930, 1931, 1932, 1934, 1936, 1937, 1964–65, 1965–66, 1968, 1969–70, 1981–82, 1984–85, 1987–88, 1988–89, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2002–03, 2003–04, 2004–05, 2006–07, 2008–09, 2019–20, 2021–22
|-
| [[Tirānas &quot;Dinamo&quot;|Dinamo]]
| &lt;center&gt;'''18'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;9&lt;/center&gt;
| 1950, 1951, 1952, 1953, 1955, 1956, 1960, 1966–67, 1972–73, 1974–75, 1975–76, 1976–77, 1979–80, 1985–86, 1989–90, 2001–02, 2007–08, 2009–10
|-
| [[Tirānas &quot;Partizani&quot;|Partizani]]
| &lt;center&gt;'''16'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;21&lt;/center&gt;
| 1947, 1948, 1949, 1954, 1957, 1958, 1959, 1961, 1962–63, 1963–64, 1970–71, 1978–79, 1980–81, 1986–87, 1992–93, 2018–19
|-
| [[KF Vllaznia Shkoder|Vllaznia]]
| &lt;center&gt;'''9'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;12&lt;/center&gt;
| 1945, 1946, 1971–72, 1973–74, 1977–78, 1982–83, 1991–92, 1997–98, 2000–01
|-
| [[KF Skënderbeu Korçë|Skënderbeu]]
| &lt;center&gt;'''8'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| 1933, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18
|-
| [[Duresi &quot;Teuta&quot;|Teuta]]
| &lt;center&gt;'''2'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| 1993–94, 2020–21
|-
| [[KF Elbasani|Elbasani]]
| &lt;center&gt;'''2''' &lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| 1983–84, 2005–06
|-
| [[Vļoras &quot;Flamurtari&quot;|Flamurtari]]
| &lt;center&gt;'''1'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| 1990–91
|-
| [[FK Kukësi|Kukësi]]
| &lt;center&gt;'''1'''&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| 2016–17
|-
| [[KS Besa|Besa]]
| &lt;center&gt;-&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| —
|-
| [[Luftëtari Gjirokastër|Luftëtari]]
| &lt;center&gt;-&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| —
|-
| [[KF Tomori|Tomori]]
| &lt;center&gt;-&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| —
|-
| [[KF Laçi|Laçi]]
| &lt;center&gt;-&lt;/center&gt;
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| —
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://fshf.org/competition/superiore/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200819020639/https://fshf.org/competition/superiore/ |date={{dat|2020|08|19||bez}} }}
* [https://www.transfermarkt.com/kategoria-superiore/startseite/wettbewerb/ALB1/ Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Albānijā]]</text>
      <sha1>7qvl9fy5m7xthhvzaxcm3mrbn13x9u8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A7 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200682</id>
    <revision>
      <id>3666279</id>
      <parentid>3644003</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:02:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8461" xml:space="preserve">{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 7
| nosaukums      = Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)
| karte          = Road A7 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 85,6
| ārpus_pilsētas = 74,6
| ceļš_pilsētā   = 8,9
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|67}} {{E ceļa piktogramma|22}}
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = Дорога Рига - Бауска Road Riga - Bauska.jpg
| paraksts       = Autoceļš A7 pie [[Iecava (stacija)|Iecavas stacijas]]
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jāņa Čakstes gatve]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|3}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|2}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ķekava]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ķekaviņa]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|67}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|89}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ķekaviņa]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|27}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Iecava]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|92}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|7}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|9}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|93}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Iecava]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1037}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|94}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1018}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1005}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1035}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|87}}}}  
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Bauska]]; Kalna iela}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|87}} (Kalna iela)}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Mēmele]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|103}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bauska]]; Zaļā iela}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1022}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1042}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1021}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1023}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1024}} }}
{{Maršruta tabula/ES robeža||[[Grenctāle]]; {{LTU}} — {{LTU A ceļš|10}} {{E ceļš|67}}}}
|}
|}
'''A7''' autoceļš '''Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Bauska|Bausku]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu, daļa no ''[[Via Baltica]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; A7 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E67|E67]], bet ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] sakrītošajā posmā Rīgā — [[Eiropas autoceļš E22|E22]]. Autoceļa kopgarums ir 85,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

== Ķekavas apvedceļš ==
2003. gadā tika veikta priekšizpēte, lai noteiktu vajadzību pēc [[Ķekava]]s apvedceļa. 2004. gadā tika turpināta izpēte, lai tehniski un ekonomiski pamatotu apvedceļa izbūvi, kā arī notika projekta publiskā apspriešana. Tika izvēlēts viens no trīs piedāvātajiem apvedceļa maršruta variantiem. 2006. gadā tika izstrādāts rekonstrukcijas projekts esošajam A7 posmam no Rīgas robežas līdz 25. kilometram, kā arī skiču projekts Ķekavas apvedceļam. Tika uzsākta arī zemju iegāde abu projektu realizēšanai. Kopējās projektēšanas izmaksas bija 560,000 Ls. Esošā A7 posma daļēja rekonstrukcijas tika pabeigta 2013. gadā. 2009. gadā tika sagatavoti informatīvie ziņojumi Ministru kabinetam par Ķekavas apvedceļa realizāciju, ietverot projekta realizācijai veicamo pasākumu plānu, kā arī projekta sagatavošanas un realizācijas finansēšanas avotus, taču saistībā ar Finanšu ministrijas pieprasījumu aktualizēt [[A2 (autoceļš Latvijā)|A2]]/[[Eiropas autoceļš E77|E77]] posma Rīgas apvedceļš-&quot;Sēnīte&quot; izbūvi, Ķekavas apvedceļa  tālāka virzīšana tika apturēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/kekavas_apvedcels |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|11|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150228190056/http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/kekavas_apvedcels# |archivedate={{dat|2015|02|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; {{dat|2014|10|7||bez}} Satiksmes ministrija pieņēma lēmumu īstenot Ķekavas apvedceļa būvniecību kā publiskās - privātās partnerības (PPP) projektu.

2019. gada sākumā VAS &quot;Latvijas Valsts Ceļi&quot; izsludināja pieteikšanos Ķekavas apvedceļa PPP projektam, konkursa uzvarētāja paziņošana plānota 2020. gada martā, būvniecība līdz 2023. gadam.
Kopējais Ķekavas apvedceļa garums plānots 17,5 km, no tiem 12,22 km plānoti kā četru joslu brauktuve, bet 5,36 km – brauktuve ar divām joslām. Projekts ietver arī četrus divlīmeņu krustojumus, divus tuneļus, vienu tiltu, desmit rotācijas apļus un paralēlos ceļus 20,7 km garumā.&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/projekti/#kekavas-apavedcela-ppp-projekts Ķekavas apvedceļa PPP projekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200428042441/https://lvceli.lv/projekti/#kekavas-apavedcela-ppp-projekts |date={{dat|2020|04|28||bez}} }} lvceli.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ķekavas apvedceļu publiskajā un privātajā partnerībā būvēs un uzturēs «Kekava ABT» |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kekavas-apvedcelu-publiskaja-un-privataja-partneriba-buves-un-uztures-kekava-abt.a370390/ |accessdate={{dat|2020|8|13||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 16. jūlijā starp VSIA &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; un AS &quot;Kekava ABT&quot; kā privāto partneri noslēdza publiskās – privātās partnerības līgumu par E67/A7 posma 7,9–25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. 2021. gada 29. novembrī apstiprināja Ķekavas apvedceļa būvprojektu, pārejot pie būvdarbu fāzes. Plānots, ka apvedceļa būvi pabeigs 2023. gada oktobrī.&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/ppp-projekti/ ĶEKAVAS APVEDCEĻŠ. Vispārīgā informācija par projektu]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
A7 posmu no Iecavas līdz Bauskai pārbūvēja 2001. gadā, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus. 2013. gadā šim posmam atjaunoja dilumkārtu. 2022. gada jūnijā A7 posmā no Iecavas līdz Bauskai (44,8–65,4 km) sāka atjaunot segumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-bauskas-sosejas-posma-no-iecavas-lidz-bauskai-atjaunos-segumu.a463415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Uz Bauskas šosejas posmā no Iecavas līdz Bauskai atjaunos segumu] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[2015]]. gada 30. janvārī izsludināja konkursu par A7 posma [[Jenči]]-[[Iecava]] (25,0-42,9km) seguma atjaunošanu.&lt;ref&gt;http://pvs.iub.gov.lv/show/392799&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A07]]</text>
      <sha1>jbo2mg7kvb6plzmhgz71aoxfy1b8zu3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A8 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200689</id>
    <revision>
      <id>3666280</id>
      <parentid>3644004</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:02:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5486" xml:space="preserve">{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 8
| nosaukums      = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)
| karte          = Road A8 Latvia.svg
| leģenda        = 
| garums         = 76,1
| ārpus_pilsētas = 59,9
| ceļš_pilsētā   = 12,1
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}}
| reģions        = [[Zemgale]]
| attēls         = A8 road in Latvia.JPG
| paraksts       = Autoceļš A8 pie [[Platone]]s 2011. gadā
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }}
{{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]]  }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }}
{{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} &lt;big&gt;→&lt;/big&gt; {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
'''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā [[E77]], bet ar [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] sakrītošajā posmā Rīgā — [[Eiropas autoceļš E22|E22]]. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|thumb|left|200px|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940).]]
No 1830. līdz 1857. gadam cauri [[Olaine]]i uzbūvēja jaunu pasta ceļu no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Uz guberņu robežas atradās divi robežstabi ar Vidzemes un Kurzemes-Zemgales ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām.

1980. gados no Rīgas līdz Dalbei izbūvēja divjoslu šoseju.
[[2014]]. gada oktobrī pabeigta A8 rekonstrukcija 11 kilometru garā posmā no [[Jelgava]]s līdz [[Lielvircava]]i. Rekonstrukcijā pastiprināja ceļa segu, atjaunoja tiltu pār [[Platone|Platoni]] un paplašināja brauktuvi. Kopējās darbu izmaksas bija 6,46 miljoni EUR.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zz.diena.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada/soseju-no-jelgavas-lidz-lietuvas-robezai-pabeigs-nakamgad-tiek-atradits-pirmais-autocela-posms-187511 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141224211933/http://zz.diena.lv/vietejas-zinas/jelgavas-novada/soseju-no-jelgavas-lidz-lietuvas-robezai-pabeigs-nakamgad-tiek-atradits-pirmais-autocela-posms-187511 |archivedate={{dat|2014|12|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]]</text>
      <sha1>adj8yjakf727ypd0v6ei1t66s03sai3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Republikas Kultūras ministrija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200876</id>
    <revision>
      <id>3666125</id>
      <parentid>3661368</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:34:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Latvijas inkorporācija PSRS → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7157" xml:space="preserve">{{Infobox Government agency
|agency_name     = Latvijas Republikas Kultūras ministrija
|logo            = KulturasMinistrija.svg
|logo_width      = 
|logo_caption    = 
|seal            = 
|seal_width      = 
|seal_caption    = 
|picture         = 
|picture_width   = 
|picture_caption = 
|agency_type     = Ministrijas
|formed          = 1990. gadā
|date1           = 
|date1_name      = 
|date2           = 
|date2_name      = 
|preceding1      = 
|preceding2      = 
|dissolved       = 
|superseding     = 
|jurisdiction    = 
|headquarters    = [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela 11a]], [[Rīga]]
|coordinates    = {{coord|56.9559|24.1115|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}}
|employees       = 117&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/kulturas-ministrija/atalgojums|title=2019.gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Kultūras ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-15}}&lt;/ref&gt;
|budget          = 191 300 000 EUR (2021)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/budzets|title=Budžets {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2021-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|minister1_name  = [[Nauris Puntulis]]
|minister1_pfo   = [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]]
|chief2_name     = 
|chief2_position = 
|chief3_name     = 
|chief3_position = 
|parent_agency   = 
|child1_agency   = 
|child2_agency   = 
|website         = {{URL|http://www.km.gov.lv/lv/}}
|footnotes       = 
}}
'''[[Latvija|Latvijas Republikas]] Kultūras ministrija''' ir vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde kultūras nozarē. Kultūras ministriju politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|kultūras ministrs]].

== Vēsture ==
1918. gadā izveidoja [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas Izglītības ministriju]].
Kārļa Ulmaņa valdības laikā [[1937]]. gadā izveidoja arī [[Latvijas Republikas sabiedrisko lietu ministri|Sabiedrisko lietu ministriju]], ko likvidēja līdz ar [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] un [[Latvijas okupācija (1940)|inkorporāciju PSRS]] [[1940]]. gadā.

1953. gada 15. maijā nodibināja [[Latvijas PSR]] Kultūras ministriju, kuru vadīja [[Jānis Ostrovs]], tad [[Voldemārs Kalpiņš]] un [[Vladimirs Kaupužs]]. Veicot reformas valsts pārvaldē, 1993. gada augustā  Latvijas Republikas Kultūras ministriju likvidēja un [[Raimonds Pauls]] atkāpās no piedāvātā valsts ministra amata. Par valsts ministru kultūrā kļuva [[Jānis Dripe]], bet 1994. gada novembrī Kultūras ministriju atjaunoja kā atsevišķu ministriju.
 
== Darbības mērķi ==
Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums. Ministrijas darbu vada arī [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]]. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana.

== Padotībā esošās iestādes ==
{{Pamatraksts|Valsts pārvaldes iestādes Latvijā}}
* Latvijas Nacionālais Arhīvs (LNA)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=500&amp;mainId=127|title=Latvijas Nacionālais Arhīvs|website=www.arhivi.gov.lv|access-date=2021-04-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=223620|title=Latvijas Nacionālā arhīva nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde]] (NKMP)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=96371|title=Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv|title=Sākumlapa {{!}} Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|website=www.nkmp.gov.lv|access-date=2021-04-01}}&lt;/ref&gt;
* Nacionālais Kino centrs (NKC)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkc.gov.lv/|title=Nacionālais Kino Centrs|access-date=2021-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/|title=Sākums|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2021-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=253765|title=Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Kultūras informācijas sistēmu centrs (KIS)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kis.gov.lv/lv|title=Sākumlapa {{!}} Kultūras informācijas sistēmu centrs|website=www.kis.gov.lv|access-date=2021-04-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=253750|title=Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==== Kapitālsabiedrības ====

* [[Dailes teātris|VSIA Dailes teātris]] (DailesT)
* [[Daugavpils teātris|VSIA Daugavpils teātris]] (DT)
* [[Jaunais Rīgas teātris|VSIA Jaunais Rīgas teātris]] (JRT)
* [[Kremerata Baltica|VSIA Kremerata Baltica]] (KB)
* VSIA Latvijas koncerti (LK)
* [[Latvijas Leļļu teātris|VSIA Latvijas Leļļu teātris]] (LLT)
* [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|VSIA Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris]] (LNSO)
* [[Latvijas Nacionālais teātris|VSIA Latvijas Nacionālais teātris]] (LNT)
* [[Latvijas Nacionālā opera un balets|VSIA Latvijas Nacionālā opera un balets]] (LNOB)
* VSIA Liepājas simfoniskais orķestris (LSO)
* [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|VSIA Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] (RKT)
* [[Rīgas cirks|VSIA Rīgas cirks]] (RC)
* [[Valmieras Drāmas teātris|VSIA Valmieras drāmas teātris]] (VDT)
* VSIA Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” (VAKL)

==== Padotībā esošās izglītības iestādes: ====

* [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]
* [[Latvijas Kultūras akadēmija]]
* [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
* [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola]]
* [[Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skola|Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]]
* [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola]]
* Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola
* Profesionālās izglītības kompetences centrs Nacionālā Mākslu vidusskola
* Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
* Profesionālās izglītības kompetences centrs Ventspils Mūzikas vidusskola
* [[Rīgas Horeogrāfijas skola|Rīgas horeogrāfijas vidusskola]]
* Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola
* Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola
* Jelgavas mūzikas vidusskola
* Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
* Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola
* Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.km.gov.lv/ Latvijas Republikas Kultūras ministrijas oficiālā mājaslapa]

{{Politika-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Kulturas ministrijaa]]</text>
      <sha1>9gmz2kheqi33f2mvir9ujhtikqu3jn6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjotrs Avens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204514</id>
    <revision>
      <id>3666487</id>
      <parentid>3666007</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T09:19:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B180:2AF4:4903:F832:9BE9:4D43</ip>
      </contributor>
      <comment>Delite photo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7156" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|Krievijas miljardieri|latviešu strēlnieku virsnieku|Pēteris Avens}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Pjotrs Avens
| vārds_orģ = ''Пётр Авен''
| apraksts = Pjotrs Avens sarunā ar Krievijas Federācijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] (2002)
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs
| term_sākums = {{dat|1992|2|22|N}}
| term_beigas = {{dat|1992|12|22|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers = [[Jegors Gaidars]]
| priekštecis = Viktors Jarošenko
| pēctecis = Sergejs Glazjevs
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|16}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oļegs Avens
| māte = 
| dzīvesb = Jeļena Avena
| bērni = 
| profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]]
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Pjotrs Avens''' ({{val|ru|Пётр Олегович Авен}}; dzimis {{dat|1955|3|16}} [[Maskava|Maskavā]]) ir daļējas [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], miljardieris.

== Izcelsme ==
P. Avena tēvs bija vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927—1992),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ipu.ru/node/11930|title=Авен Олег Иванович &amp;#124; ИПУ РАН|website=www.ipu.ru}}&lt;/ref&gt; bet vectēvs [[Jānis Avens]] (1895—1938), dzimis [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagastā]], [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/autoritarais-rezims-var-stradat-krievijas-laba-11343520|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}&lt;/ref&gt; kas pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] palicis dzīvot Krievijā un nogalināts [[NKVD]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā veiktajā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijā&quot;]].&lt;ref&gt;[http://www.whoiswho.ru/old_site/russian/Curnom/62000/aven1.htm Петр Авен. Лакировка беспрецедентного хищничества, или Свет во тьме?] Павел Кислов whoiswho.ru&lt;/ref&gt; Savukārt paša P. Avena māte pēc tautības ir [[ebreji]]ete.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1955. gadā Maskavā. Mācījās skolā ar matemātikas novirzienu, 1977. gadā beidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultāti, 1980. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS ZA Sistēmisko pētījumu institūtā (1981—1988), pēc tam [[Vīne]]s Starptautiskajā pielietojamās sistēmanalīzes institūtā. Precējies, ir divi bērni.
No 1991. līdz 1992. gadam darbojās Krievijas valsts pārvaldē. Bija ārlietu ministra pirmais vietnieks [[Jegors Gaidars|Jegora Gaidara]] valdībā, pēc tam Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Krievijas prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] pārstāvis [[G8]] padomē.

No 1994. līdz 2011. gadam bija &quot;Alfa-Bank&quot; prezidents, pēc tam tāda paša nosaukuma banku grupas direktoru padomes priekšsēdētājs. Līdzīpašnieks kompānijā ''ABH Holdings'', kas apvienoja finanšu un naftas aktīvus, tāpat [[telesakari|telesakaru]] [[pārvaldītājsabiedrība]]s ''Altimo'' līdzīpašnieks. &quot;[[Latvijas balzams|Latvijas balzama]]&quot; direktoru padomes loceklis un Krievijas-Latvijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs. Pēc žurnāla &quot;[[Forbes]]&quot; datiem 2011. gadā P. Avens bija 28. bagātākais cilvēks Krievijā, viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 4,3 miljardiem ASV dolāru.

Vaļasprieks — mākslas darbu kolekcionēšana. Saskaņā ar &quot;Forbes&quot; datiem P. Avenam pieder lielākā 20. gadsimta sākuma krievu mākslinieku darbu privātkolekcija.&lt;ref&gt;[http://www.forbes.ru/profile/petr-aven Петр Авен] Forbes.ru&lt;/ref&gt;

Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/418762-ari_miljardieris_pjotrs_avens_tiek_pie_triju_zvaigznu_ordena Arī miljardieris Pjotrs Avens tiek pie Triju Zvaigžņu ordeņa] TVnet.lv&lt;/ref&gt; bet 2022. gada martā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], iekļuva sankciju sarakstā, un ordeņa kapituls nolēma apbalvojumu atņemt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putinam-pietuvinatajam-latvijas-pilsonim-avenam-atnem-triju-zvaigznu-ordeni.a446007/|title=Putinam pietuvinātajam Latvijas pilsonim Avenam atņem Triju Zvaigžņu ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam atņemts arī [[Latvijas Universitāte]]s [[Goda doktors|goda doktora]] tituls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/70651/|title=LU Senāts lēmis par goda doktora grāda anulēšanu Pjotram Avenam|website=www.lu.lv|access-date=2022-03-07}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieta-par-miljardiera-avena-pilsonibas-iegusanu-knab-neatklaj-kukulus-bet-konstate-ipasu-pmlp-labvelibu.a406828/|title=Lietā par miljardiera Avena pilsonības iegūšanu KNAB neatklāj kukuļus, bet konstatē īpašu PMLP labvēlību|website=LSM.lv|access-date=2022-02-25|date=2021-05-30|language=}}&lt;/ref&gt;

== Labdarība ==
[[Attēls:Aven Madonas-slimnica.jpg|thumb|Pjotrs Avens vizitē Madonas slimnīcā]]
Latvijā darbojas P. Avena labdarības fonds &quot;Paaudze&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://generation.lv/|title=Paaudze|website=generation.lv|access-date=2022-05-19}}&lt;/ref&gt;, ko dibinājusi P. Avena dzīvesbiedre Jeļena Avena (mirusi 2015. gadā).

Medicīnas jomā fonds atbalstā [[Madonas slimnīca|Madonas slimnīcu]], kurai dāvināja jaunāko medicīnisko aparatūru mātes un bērna, tai skaitā jaundzimušo, diagnostikai un ārstniecības nodrošināšanai, grūtnieču izmeklēšanai. Fonds nodrošināja slimnīcu ar iekārtam dzemdību nodaļas aprīkošanai. 2012. gadā, sadarbības ar slimnīcu sākumā, tās teritorijā tika iekārtota viens no pirmajām [[Glābējsilīte|glābējsilītēm]] (''BabyBox'') valstī. 2016. gadā fonds piegādāja Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļai ultrasonogrāfu ''EPIQ5''''',''' kas maksāja 77 000 eiro.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/veseliba/189023-madonas-slimnicas-dzemdibu-nodala-ziedojuma-sanem-77-000-eiro-vertu-ultrasonografu.htm|title=Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa ziedojumā saņem 77 000 eiro vērtu ultrasonogrāfu|website=nra.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Avens, Pjotrs}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>7jxgofs06nrlzexb7j9ggm38w20j7u7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666491</id>
      <parentid>3666487</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T09:49:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>bez pamatojuma dzēsts attēls - Atcēlu [[Special:Contributions/2A03:EC00:B180:2AF4:4903:F832:9BE9:4D43|2A03:EC00:B180:2AF4:4903:F832:9BE9:4D43]] ([[User talk:2A03:EC00:B180:2AF4:4903:F832:9BE9:4D43|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3666487</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7228" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|Krievijas miljardieri|latviešu strēlnieku virsnieku|Pēteris Avens}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Pjotrs Avens
| vārds_orģ = ''Пётр Авен''
| attēls              = Vladimir Putin 5 April 2002-1.jpg
| apraksts            = Pjotrs Avens sarunā ar Krievijas Federācijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] (2002)
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs
| term_sākums = {{dat|1992|2|22|N}}
| term_beigas = {{dat|1992|12|22|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Boriss Jeļcins]]
| premjers = [[Jegors Gaidars]]
| priekštecis = Viktors Jarošenko
| pēctecis = Sergejs Glazjevs
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|16}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oļegs Avens
| māte = 
| dzīvesb = Jeļena Avena
| bērni = 
| profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]]
| alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Pjotrs Avens''' ({{val|ru|Пётр Олегович Авен}}; dzimis {{dat|1955|3|16}} [[Maskava|Maskavā]]) ir daļējas [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], miljardieris.

== Izcelsme ==
P. Avena tēvs bija vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927—1992),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ipu.ru/node/11930|title=Авен Олег Иванович &amp;#124; ИПУ РАН|website=www.ipu.ru}}&lt;/ref&gt; bet vectēvs [[Jānis Avens]] (1895—1938), dzimis [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagastā]], [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/autoritarais-rezims-var-stradat-krievijas-laba-11343520|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}&lt;/ref&gt; kas pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] palicis dzīvot Krievijā un nogalināts [[NKVD]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā veiktajā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijā&quot;]].&lt;ref&gt;[http://www.whoiswho.ru/old_site/russian/Curnom/62000/aven1.htm Петр Авен. Лакировка беспрецедентного хищничества, или Свет во тьме?] Павел Кислов whoiswho.ru&lt;/ref&gt; Savukārt paša P. Avena māte pēc tautības ir [[ebreji]]ete.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1955. gadā Maskavā. Mācījās skolā ar matemātikas novirzienu, 1977. gadā beidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultāti, 1980. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS ZA Sistēmisko pētījumu institūtā (1981—1988), pēc tam [[Vīne]]s Starptautiskajā pielietojamās sistēmanalīzes institūtā. Precējies, ir divi bērni.
No 1991. līdz 1992. gadam darbojās Krievijas valsts pārvaldē. Bija ārlietu ministra pirmais vietnieks [[Jegors Gaidars|Jegora Gaidara]] valdībā, pēc tam Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Krievijas prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] pārstāvis [[G8]] padomē.

No 1994. līdz 2011. gadam bija &quot;Alfa-Bank&quot; prezidents, pēc tam tāda paša nosaukuma banku grupas direktoru padomes priekšsēdētājs. Līdzīpašnieks kompānijā ''ABH Holdings'', kas apvienoja finanšu un naftas aktīvus, tāpat [[telesakari|telesakaru]] [[pārvaldītājsabiedrība]]s ''Altimo'' līdzīpašnieks. &quot;[[Latvijas balzams|Latvijas balzama]]&quot; direktoru padomes loceklis un Krievijas-Latvijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs. Pēc žurnāla &quot;[[Forbes]]&quot; datiem 2011. gadā P. Avens bija 28. bagātākais cilvēks Krievijā, viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 4,3 miljardiem ASV dolāru.

Vaļasprieks — mākslas darbu kolekcionēšana. Saskaņā ar &quot;Forbes&quot; datiem P. Avenam pieder lielākā 20. gadsimta sākuma krievu mākslinieku darbu privātkolekcija.&lt;ref&gt;[http://www.forbes.ru/profile/petr-aven Петр Авен] Forbes.ru&lt;/ref&gt;

Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/418762-ari_miljardieris_pjotrs_avens_tiek_pie_triju_zvaigznu_ordena Arī miljardieris Pjotrs Avens tiek pie Triju Zvaigžņu ordeņa] TVnet.lv&lt;/ref&gt; bet 2022. gada martā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], iekļuva sankciju sarakstā, un ordeņa kapituls nolēma apbalvojumu atņemt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putinam-pietuvinatajam-latvijas-pilsonim-avenam-atnem-triju-zvaigznu-ordeni.a446007/|title=Putinam pietuvinātajam Latvijas pilsonim Avenam atņem Triju Zvaigžņu ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam atņemts arī [[Latvijas Universitāte]]s [[Goda doktors|goda doktora]] tituls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/70651/|title=LU Senāts lēmis par goda doktora grāda anulēšanu Pjotram Avenam|website=www.lu.lv|access-date=2022-03-07}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieta-par-miljardiera-avena-pilsonibas-iegusanu-knab-neatklaj-kukulus-bet-konstate-ipasu-pmlp-labvelibu.a406828/|title=Lietā par miljardiera Avena pilsonības iegūšanu KNAB neatklāj kukuļus, bet konstatē īpašu PMLP labvēlību|website=LSM.lv|access-date=2022-02-25|date=2021-05-30|language=}}&lt;/ref&gt;

== Labdarība ==
[[Attēls:Aven Madonas-slimnica.jpg|thumb|Pjotrs Avens vizitē Madonas slimnīcā]]
Latvijā darbojas P. Avena labdarības fonds &quot;Paaudze&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://generation.lv/|title=Paaudze|website=generation.lv|access-date=2022-05-19}}&lt;/ref&gt;, ko dibinājusi P. Avena dzīvesbiedre Jeļena Avena (mirusi 2015. gadā).

Medicīnas jomā fonds atbalstā [[Madonas slimnīca|Madonas slimnīcu]], kurai dāvināja jaunāko medicīnisko aparatūru mātes un bērna, tai skaitā jaundzimušo, diagnostikai un ārstniecības nodrošināšanai, grūtnieču izmeklēšanai. Fonds nodrošināja slimnīcu ar iekārtam dzemdību nodaļas aprīkošanai. 2012. gadā, sadarbības ar slimnīcu sākumā, tās teritorijā tika iekārtota viens no pirmajām [[Glābējsilīte|glābējsilītēm]] (''BabyBox'') valstī. 2016. gadā fonds piegādāja Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļai ultrasonogrāfu ''EPIQ5''''',''' kas maksāja 77 000 eiro.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/veseliba/189023-madonas-slimnicas-dzemdibu-nodala-ziedojuma-sanem-77-000-eiro-vertu-ultrasonografu.htm|title=Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa ziedojumā saņem 77 000 eiro vērtu ultrasonogrāfu|website=nra.lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Avens, Pjotrs}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>bk2y8etb7nhgwo57f6vnivsrvh7uiv9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1973. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>205935</id>
    <revision>
      <id>3666499</id>
      <parentid>3665464</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:20:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marts */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24347" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiktons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[23. februāris]] — dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.

=== Jūnijs ===
* [[28. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8&amp;nbsp;°C.

=== Jūlijs ===
* [[7. jūlijs]] — Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[7. augusts]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.

=== Septembris ===
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]] — atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>qs9q0dlbaew9l67wpyeru0nwyd6tz86</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666501</id>
      <parentid>3666499</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:36:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <comment>/* Februāris */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24854" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiktons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.

=== Jūnijs ===
* [[28. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8&amp;nbsp;°C.

=== Jūlijs ===
* [[7. jūlijs]] — Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[7. augusts]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.

=== Septembris ===
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]] — atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>jrk39dx8kit9edvoarrnxx49wm3v8yh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666503</id>
      <parentid>3666501</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:38:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Marts */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25137" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiktons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.

=== Jūnijs ===
* [[28. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8&amp;nbsp;°C.

=== Jūlijs ===
* [[7. jūlijs]] — Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[7. augusts]] — vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.

=== Septembris ===
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]] — atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>at78jej2tfekcmn03onyfnmnp8ij75w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666510</id>
      <parentid>3666503</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:52:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gada notikumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31625" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiktons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.

=== Maijs ===
* [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8&amp;nbsp;°C.

=== Jūlijs ===
* [[7. jūlijs]]:
** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]]:
** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]]:
** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]] — atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>jeuxpccwqrqzb9mf2cron6coksb4dw3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Crystal Palace FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206560</id>
    <revision>
      <id>3666469</id>
      <parentid>3624297</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:24:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6013" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{cita nozīme|futbola klubu|ēku|The Crystal Palace}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #0054a4
 | nos             = ''Crystal Palace''
 | logo_links      = Crystal Palace FC logo.svg
 | logo_izm        = 150px
 | pilns           = ''Crystal Palace Football Club''
 | iesauka         = ''Eagles (ērgļi)''
 | pilsēta         = {{Vieta|Anglija|Londona}}
 | līga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
 | sez             = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
 | poz             = 12. vieta
 | dib             = 1905
 | dib_mēn         = 9
 | dib_dat         = 10
 | dib_com         = 
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''[[Selhurst Park]]''
 | ietilp          = 26 255
 | krāsas          = 
 | īpašn           = [[Stīvs Perišs]]&lt;br&gt;[[Džošua Hariss]]&lt;br&gt;[[Deivids S.Blicers]]
 | prez            = 
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Francija}} [[Patriks Vieira]]
 | kapteinis       = {{flaga|Serbija}} [[Luka Milivojevičs]]
 | mediji          = http://www.cpfc.co.uk/
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
 | name1           = 
 | dates1          = 
 | name2           = 
 | dates2          = 
 | name3           = 
 | dates3          = 
 | name4           = 
 | dates4          = 
 | name5           = 
 | dates5          = 
 | name6           = 
 | dates6          = 
 | name7           = 
 | dates7          = 
 | name8           = 
 | dates8          = 
 | name9           = 
 | dates9          = 
 | name10          = 
 | dates10         = 
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
 | līga1           = 
 | uzvaras1        = 
 | līga2           = 
 | uzvaras2        = 
 | līga3           = 
 | uzvaras3        = 
 | līga4           = 
 | uzvaras4        = 
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1 = _crystalp2223h
| pattern_b1 = _crystalp2223h
| pattern_ra1 = _crystalp2223h
| pattern_sh1 = _crystalp2223h
| pattern_so1 = _crystalp2223h
| leftarm1 = 0044FF
| body1 = 0044FF
| rightarm1 = 0044FF
| shorts1 = 0044FF
| socks1 = 0044FF
| pattern_la2 = _crystalp2223a
| pattern_b2 = _crystalp2223a
| pattern_ra2 = _crystalp2223a
| pattern_sh2 =_crystalp2223a
| pattern_so2 = _crystalp2223a
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _crystalp2223t
| pattern_b3 = _crystalp2223t
| pattern_ra3 = _crystalp2223t
| pattern_sh3 = _crystalp2223t
| pattern_so3 = _crystalp2223t
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}
}}
'''''Crystal Palace F.C.''''' ir [[Anglija]]s futbola klubs no [[Londona]]s dienvidiem, [[Kroidona]]s, pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]].

Komanda ieguva 3. vietu agrākajā Pirmajā divīzijā (pašreizējā Premjerlīga) 1990.—1991. gada sezonā. 1990. gadā klubs sasniedza [[FA kauss|FA kausa]] finālu, kurā piekāpās ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|1|17||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cpfc.co.uk/teams/first-team/|title=Crystal Palace FC - First-Team Squad 2019/20|website=www.cpfc.co.uk|access-date=2020-10-09}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=ENG|name=[[Džeks Batlends]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=2 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Džoels Vords]]}}
{{Fs player|no=3 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Tairiks Mičels]]}}
{{Fs player|no=4 |nat=SRB|pos=MF|name=[[Luka Milivojevičs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=5 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Džeimss Tomkinss]]}}
{{Fs player|no=6 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]}}
{{Fs player|no=7 |nat=FRA|pos=MF|name=[[Maikls Olise]]}}
{{Fs player|no=8 |nat=SEN|pos=MF|name=[[Šeihu Kujate]]}}
{{Fs player|name=[[Džordans Ajū]]|nat=GHA|pos=FW|no=9}}
{{Fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Ebereči Eze]]}}
{{Fs player|no=11|nat=CIV|pos=FW|name=[[Vilfrīds Zaha]]}}
{{Fs player|no=12|nat=ENG|pos=MF|name=[[Vils Hjūzs]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ESP|pos=GK|name=[[Visente Gvaita]]}}
{{Fs player|no=14|nat=FRA|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|other=īrē no [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]}}
{{Fs player|no=15|nat=GHA|pos=DF|name=[[Džefrijs Šlups]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=16|nat=DEN|pos=DF|name=[[Joahims Andersens]]}}
{{Fs player|no=17|nat=ENG|pos=DF|name=[[Natenjels Klains]]}}
{{Fs player|no=18|nat=SCO|pos=MF|name=[[Džeimss Makarturs]]}}
{{Fs player|name=[[Remi Metjūzs]]|pos=GK|no=19|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Kristians Benteke]]|pos=FW|no=20|nat=BEL}}
{{Fs player|name=[[Odsons Eduārs]]|pos=FW|no=22|nat=FRA}}
{{Fs player|name=[[Konors Gallahers]]|pos=FW|no=23|nat=BEL|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}}
{{Fs player|no=34|nat=ENG|pos=DF|name=[[Mārtins Kelijs]]}}
{{Fs player|name=[[Neitans Fērgusons]]|pos=DF|no=36|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Skots Benkss]]|pos=MF|no=40|nat=SCO}}
{{Fs player|no=43|pos=DF|nat=ENG|name=[[Rīss Hanams]]}}
{{Fs player|no=44|nat=NED|pos=MF|name=[[Džairo Rīdevalds]]}}
{{Fs player|name=[[Roberts Strīts]]|pos=FW|no=46|nat=ENG}}
{{Fs player|no=49|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeseruns Raks-Sakji]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1978–79, 1993–94
** Vicečempioni (1): 1968–69
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1989–90, 2015–16

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā mājaslapa}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C.| ]]</text>
      <sha1>cm720ph6ubcqksu4nbv3ogtrjv1f4lm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Naujene (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210283</id>
    <revision>
      <id>3666458</id>
      <parentid>3513702</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:04:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4203" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Naujene}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Naujene
| tips                = stacija
| attēls              = Naujenes stacija 20.jpg
| attēla_apraksts     = Naujenes stacijas ēka
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]]
| atvērta             = 1866
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = Jozefova, Jezupova, Naujiene
| stacijas_tips       = kravas, pasažieru
| arhitekts           = 
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 3
| adrese              = Naujene, Naujenes pag.,&lt;br&gt; Augšdaugavas nov., LV-5462 
| latd  = 55 | latm  = 56 | lats  = 5.2 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 45 | longs = 11.1 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krauja (stacija)|Krauja]] (8 km) &lt;br /&gt; [[Izvalda]] (12 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[401. kilometrs|C. p. 401. km.]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Putāni (stacija)|Putāni]] (6 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 235
}}

'''Naujene''' ir [[dzelzceļa stacija|stacija]]  dzelzceļa līnijā [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]]. Tā atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]] [[Dunski (Naujenes pagasts)|Dunskos]] netālu no [[Naujene]]s. Ir saglabājusies sākotnējā stacijas ēka no sarkaniem ķieģeļiem (vienīgā oriģinālā stacijas ēka līnijā).&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 39. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Pasažieru vilcieni stacijā nepietur, tajā notiek tikai kravas vilcienu izmaiņa. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija atklāta 1866. gadā, reizē ar Daugavpils—Vitebskas līnijas uzbūvēšanu. Sākumā saukta par Jozefovas staciju (pēc [[Juzefova (Naujenes pagasts)|tuvumā esošā ciema]]), 1920. gadā — par Jezupovu; tagadējais nosaukums kopš 1925. gada. Dažos padomju laika vilcienu sarakstos dēvēta par Naujieni. Agrāk pastāvējusi savienojošā līnija no Naujenes uz [[Zaļumi (stacija)|Zaļumu]] staciju.&lt;ref&gt;[http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&amp;lat=55.93845&amp;lon=26.73719&amp;layers=0B0000000FFFFFFFTTT Naujenes stacija PSRS ģenerālštāba kartē]&lt;/ref&gt; &lt;!-- par šo, visdrīzāk, kara gados uzbūvēto, līniju nav praktiski nekādas informācijas, tomēr tās atliekas skaidri redzamas kartē --&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Naujenes stacija 06.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Naujenes stacijas ēkas fasāde&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Naujenes stacija 05.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Aka pie Naujenes stacijas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Naujenes stacija 16.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Kravas vilciens pienāk Naujenes stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Naujenes stacija 18.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; [[pusvagons|Pusvagoni]] Naujenes stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Naujenes stacija 15.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Naujenes stacijas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Naujenes stacija 23.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Daugavpils virziena sliežu izvērsums (skats Indras virzienā)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Naujenes stacija 13.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Naujenes stacijas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Naujenes stacija 12.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Naujenes stacijas perons (skats Indras virzienā)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Naujenes stacija 09.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Stacijas sliežu ceļi (skats Daugavpils virzienā)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://railwayz.info/photolines/station/1015 Naujenes stacijas fotogrāfijas] {{krieviski}}
* [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15247/ Naujenes stacija 1927. gadā]
* {{youtube|4Z4ySF-gyig|Vācu arhitektūras klasika - Naujene}}

== Atsauces ==
{{commonscat|Naujene railway station|Naujenes stacija}}
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Naujenes pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>6qs623jpntu8mx2ih03nasptf1sn58v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211736</id>
    <revision>
      <id>3666311</id>
      <parentid>3537397</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:49:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[lakta]] → [[lakta (darbarīks|lakta]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="926" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|darbnīcu|citām nozīmēm|Kalve (nozīmju atdalīšana)}}
[[Attēls:Lotyšské etnografické muzeum v přírodě (17).jpg|250px|thumb|right|Ap 1880. gadu [[Mērsrags|Mērsragā]] celta kalve [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]]
'''Kalve''', '''kaltuve''' jeb '''smēde''' (no {{val|de|Schmiede}}), ir [[darbnīca]], kur notiek [[metāls|metāla]] apstrāde un metāla izstrādājumu izgatavošana. Tā ir vieta, kur [[kalējs]] metālus var sakarsēt līdz vajadzīgajai temperatūrai, lai tos varētu vai nu liet veidnēs vai, turot ar [[knaibles|knaiblēm]], [[deformācija|deformējot]] apstrādāt ar [[āmurs|āmuru]] uz [[lakta (darbarīks)|laktas]].

Smēdē kalējs laboja vecos vai kala jaunus [[darbarīks|darbarīkus]], izgatavoja [[pakavs|pakavus]] un apkala zirgus.

{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Metālapstrāde]]</text>
      <sha1>3cndth4mi2aru5ovtce8zeohixglv0g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Strūžānu katoļu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>213988</id>
    <revision>
      <id>3666411</id>
      <parentid>3472316</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:09:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizēts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7408" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Strūžānu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
| infobox_width         = 300px
| image                 = Strūžānu katoļu baznīca.jpg
| image_size            = 290px
| caption               = Strūžānu katoļu baznīca 
| map_type              = Latvia
| map_size              = 290
|map_label = Strūžānu baznīca
| position = left
| latd  = 56 | latm  = 44 | lats  = 50   | latNS  = N
| longd = 27 | longm = 11 | longs = 20.4 | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Gaigalavas pagasts]], [[Strūžāni (Gaigalavas pagasts)|Strūžāni]] 
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| consecration_year     = [[1958]]
| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = [[prāvests]] Mārtiņš Klušs
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = R
| groundbreaking        = 
| year_completed        = [[1958]]
| length                = 21 m
| width                 = 10,5 m
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = [[koks]] 
}}
'''Strūžānu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes [[baznīca (celtne)|baznīca]].&lt;ref name=&quot;str&quot; /&gt; Tā atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] [[Strūžāni (Gaigalavas pagasts)|Strūžānu]]  [[ciems|ciemā]].

== Vēsture ==
Strūžani no [[1568]]. gada līdz [[1825]]. gadam atradās [[Riku dzimta]]s īpašumā. Pirmā [[baznīca (celtne)|baznīca]] Strūžānos bija būvējis Dominiks de Riks [[1780]]. gadā, tā bija [[koks|koka]] [[celtne]], kuru vēlāk apkalpoja [[bernardieši|bernardiniešu]] [[mūks|mūki]] no [[Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca|Viļānu baznīcas]]. Šo baznīcu [[1864]]. gadā nojauca muižnieks Delvics tās nolietojuma dēļ un draudzi pievienoja [[Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca|Bikovas draudzei]]. Pēc [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]], draudzei atkal kļūstot par patstāvīgu, [[Bikova]]s [[prāvests]] Kazimirs Dovgialovičs uzsāka jauna [[koks|koka]] [[dievnams|dievnama]] būvniecību par draudzes locekļu ziedojumiem, ko pabeidza prāvests Vincents Juško 1923. gadā.&lt;ref&gt;Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.446.lpp.&lt;/ref&gt; Baznīca bija 10 [[ass|asis]] gara, 5 asis plata ēka ar nelielu [[tornis|torni]]. Tajā bija trīs [[altāris|altāri]]. Lielajā altārī bija Vissvētākās Jēzus Sirds [[glezna]], sānu altāros — [[Svētais Juris|Svētā Jura]] un [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] gleznas. Šī baznīca pastāvēja līdz [[1954]]. gadam, kad Bikovas prāvesta R.Čogona organizēto remontu veikšanas laikā tā nodega [[ugunsgrēks|ugunsgēkā]]. 
 
Pašreizējo koka [[dievnams|dievnamu]] vecās baznīcas vietā ar draudzes locekļu atbalstu uzbūvēja Bikovas prāvests P. Vucins [[1958]]. gadā, ko tajā pašā gadā [[bīskaps]] [[Pēteris Strods]] iesvētīja, veltot to Vissvētākās [[Trīsvienība]]s godam. Iesvētīšanas [[dievkalpojums|dievkalpojumā]] piedalījās [[priesteris|priesteri]] P.Vucins, V.Erelis, P.Jakovelis un A. Tarbunass.&lt;ref&gt;Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 207.-208.lpp&lt;/ref&gt;

[[Plebānija]] bijusi jau pie vecās koka baznīcas. Kad [[1864]]. gadā [[luterāņi|luterticīgais]] muižnieks Delvics nojauca veco baznīcu, plebānijā iekārtoja [[skola|skolu]] un ēkai uzbūvēja torni, ierīkojot vienlaicīgi luterāņu baznīcu. Pēc Pirmā Pasules kara, katoļiem uzbūvējot atkal katoļu dievnamu, veco plebāniju atdeva [[Romas katoļi|katoļiem]] atpakaļ. Šī plebānija sagruva [[Latvijas PSR]] laikā, kad tā baznīcai tika atsavināta. [[1957]]. gadā, pēc baznīcas nodegšanas, kāda vietējā [[iedzīvotāji|iedzīvotāja]] baznīcai atdāvināja savu [[māja|māju]], kuru pārveda uz nodegušās baznīcas [[teritorija|teritoriju]] un iekārtoja pagaidu [[kapela|kapelu]]. Pēc pašreizējā dievnama uzcelšanas [[1958]]. gadā, šo māju pārveidoja par plebāniju.&lt;ref&gt;Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.449.lpp.&lt;/ref&gt;

=== Eksterjers ===
Baznīca ir koka [[celtne]] ar lieliem [[logs|logiem]], kuras sienas ir būvētas stāvbūvē, izmantojot materiālus no nopirktām un dāvātām ēkām. Dievnams ir bez torņa, tikai tā priekšā virs šīfera jumta ir [[dzelzs]] [[krusts]], jo padomju varas funkcionāri neļāva būvēt torni. Ieejas [[durvis]] ir no gala, kreisajiem sāniem un [[sakristeja]]s. Dievnamu ieskauj [[dārzs]], kuru noslēdz koka latu žogs cementa stabiņos.

=== Interjers ===
Dievnams ir triju [[nava|navu]] [[celtne]] ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem ar pacēlumu pajumtē. Sienas darinātas ar reģipsi un krāsotas. Kora telpas balstās uz koka [[pīlārs|pīlāriem]]. Aiz [[Presbitērijs|Presbitērija]] abās pusēs atrodas sakristejas.

Dievnamā ir trīs koka vienkārši [[altāris|altāri]]. Galvenajā jeb centrālajā atrodas Jēzus Sirds [[glezna]], sānu altāros ir  Vissvētākās Trīsvienības un Jaunavas Marijas gleznas.&lt;ref&gt;Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 208.lpp&lt;/ref&gt;

== Draudze ==
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Mārtiņš Klušs.&lt;ref name=&quot;str&quot;&gt;[http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub546 Rēzeknes-Aglonas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub546 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }} www.catholic.lv&lt;/ref&gt; Strūžānu draudze ir sena. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē to apkalpoja [[Viļāni|Viļānu]] bernardīnu mūki.
Draudzei ir divas [[kapsēta]]s — Pintānu kapsēta un Svētiņu kapi. 
 
=== Draudzes lielākie svētki ===
Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Triju ķēniņu diena, Vissvētākās Trīsvienības diena, [[Svētais Juris|Svētā Jura]] diena, [[Skapulārs|Skapulāru]] svētki, [[Svētā Katrīna|Svētās Katrīnas]] diena.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=400 Strūžānu Vissvētās Trīsvienības draudzes katoļu baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121108065211/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=400 |date={{dat|2012|11|08||bez}} }} www.rezeknesnovads.lv
* [http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=1052 Strūžānu Vissvētās Trīsvienības draudzes katoļu baznīca] www.visitlatgale.com 
* [http://www.celotajs.lv/lv/e/struzanukatolubaznica Strūžānu Vissvētās Trīsvienības draudzes katoļu baznīca] www.celotajs.lv
* [http://foto.eks.lv/baznicas/vecstruzani/index.html Baznīcas attēli] www.foto.eks.lv

{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}
{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Struzzanu Vissvetas Trīsvienības Romas katolzu baznica}}
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Gaigalavas pagasts]]</text>
      <sha1>3hunsz9w7zexh46f6mzbia7fljrroqh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>215697</id>
    <revision>
      <id>3666099</id>
      <parentid>3611851</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:16:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;, → ref&gt;, [[Ziemeļu ekspresis| → [[Nord-Express| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5664" xml:space="preserve">[[Attēls:Eglaines dzelzceļa stacijas ēka (2).jpg|thumb|250px|Eglaines stacija]]
'''Eglaine—Daugavpils''' ir 36 kilometrus gara [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. Tā iet no [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils]] līdz valsts robežai. Latvijas robežstacija līnijā ir [[Eglaine (stacija)|Eglaine]], no tās līdz robežai ir 5 km.&lt;ref&gt;{{LDZ pārskats}}&lt;/ref&gt; Līnija tālāk turpinās [[Lietuva|Lietuvā]] un caur [[Panevēža|Panevēžu]] ved līdz [[Radvilišķi]]em, kur savienojas ar Šauļu—Viļņas līniju. Līnijā ir viens sliežu ceļš, tajā pastāv tikai kravas satiksme.

== Vēsture ==
[[Attēls:Ilūkstes stacija.JPG|thumb|250px|Ilūkstes stacija]]
[[Attēls:Станция Грива - panoramio.jpg|thumb|250px|Grīvas stacija]]
Dzelzceļa līniju, kas sasaistīja Radvilišķu staciju ar [[Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnija]]s [[Grīva (stacija)|Grīvas]] (tolaik Kalkūnu) staciju, uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepājas—Romnu dzelzceļa sabiedrība]]. Līniju atklāja {{dat|1873|11|01}}.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 62. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dzelzceļa līniju 1435 mm platumā (normālplatumā) izmantoja [[Vācijas impērija]]s karaspēks savas Austrumu frontes apgādei. 
Pēc kara beigām un [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s izveides pēc arhitekta [[Aleksandrs Birzenieks|Aleksandra Birzenieka]] projekta 1927. gadā pabeidza [[Eglaine (stacija)|Eglaines]] robežstacijas būvi. Līdz Baltijas valstu okupācijai 1940. gadā pa šo dzelzceļu kursēja gan preču-pasažieru vilcieni ar lietuviešu pārpildītiem vagoniem, kas caur Latviju devās ciemos pie [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] radiem (jo savādāk jau nevarēja Lietuvas un Polijas diplomātisko attiecību pārrāvuma dēļ), kā arī piekabinātie [[Nord-Express|Ziemeļu ekspreša]] vagoni no Berlīnes uz Maskavu.&lt;ref&gt;[https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-kapec-un-kad-celtas-lepnas-zemgales-un-eglaines-dzelzce.a149694/ Vai zini, kāpēc un kad celtas lepnās Zemgales un Eglaines dzelzceļa staciju ēkas?] Inta Pīrāga 2021. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā līnijā īslaicīgi tika ierīkoti papildu [[izmaiņas punkts|izmaiņas punkti]] Sventenvalde un Selone.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 63. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Padomju laikā līniju pārbūvēja 1525 mm platumā, tajā kursēja pasažieru vilciens Daugavpils—Šauļi, kā arī tālsatiksmes vilciens Maskava—Kaļiņingrada.&lt;ref&gt;Атлас железных дорог СССР. Москва: Главное управление геодезии и картографии, 1984, 139. lpp. {{krieviski}}&lt;/ref&gt; Vilciens no Daugavpils uz Šauļiem kursēja līdz 1998. gadam,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/jauns-vilcienu-saraksts-10269240 Jauns vilcienu saraksts]&lt;/ref&gt; bet mūsdienās pasažieru satiksme līnijā pastāv tikai Lietuvas teritorijā, kur no [[Rokišķi]]em uz [[Šauļi]]em kursē vietējie pasažieru vilcieni.&lt;ref&gt;[http://www.marsrutai.lt/traukiniai/#Routes/,13_9,13_76 Šiauliai - Rokiškis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121026173746/http://www.marsrutai.lt/traukiniai/#Routes/,13_9,13_76 |date={{dat|2012|10|26||bez}} }} {{lietuviski}}&lt;/ref&gt; 

=== Vēsturiski vilcienu saraksti ===
&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:Daugavpils - Eglaine 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā (Maskava)–Daugavpils—Eglaine–(Berlīne) 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;
Attēls:Daugavpils - Šauļi 1979.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Šauļi 1979. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.&lt;/ref&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Stacijas un pieturas punkti ==
* [[Daugavpils Pasažieru parks]]. Tagadējā oficiālā līnijas galastacija.
* [[3. kilometrs]] (izmaiņas punkts). Ierīkots Otrā pasaules kara gados kā &quot;Tilta postenis&quot; vai &quot;Daugavtilts&quot;. Pieder arī līnijai [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils—Kurcums]].
* [[Grīva (stacija)|Grīva]]. Sākumā saukta par Kalkūnu staciju un bija vēsturiskā līnijas galastacija. Mūsdienās līnijā neietilpst, bet stacijai ar to ir tiešs savienojums caur 5. kilometra ceļa posteni.
* [[5. kilometrs]] ([[ceļa postenis]]).
* [[7. kilometrs]]. Izmaiņas punkts ierīkots pie [[Lilienfelde]]s ciema [[1951]]. gadā; mūsdienās šeit ir neizmantots pieturas punkts.
* [[192. kilometrs]] (ceļa postenis). Kopā ar 191. kilometra posteni izveidots [[1966]]. gadā, lai pieslēgtu [[Daugavpils apvedceļa līnija|Daugavpils apvedceļa līniju]].
* [[191. kilometrs]] (ceļa postenis).
* [[Sventa (stacija)|Sventa]]. Pieturas punkts ierīkots [[1924]]. gadā ar nosaukumu &quot;Svente&quot;, pārdēvēts par Sventu [[1931]]. gadā. Mūsdienās netiek izmantots.
* [[Ilūkste (stacija)|Ilūkste]]. Atvērta [[1921]]. gadā kā Bundzišķu stacija, vēlāk šeit bijis pieturas punkts &quot;Ilukste&quot;; no 1931. gada — Ilūkste. Padomju laikā (60. gadu beigās) stacijā izbūvēti pievedceļi uz naftas bāzi.
* [[Eglaine (stacija)|Eglaine]]. Sākumā šeit bijusi Jelovkas stacija. Tagadējā stacijas ēka uzbūvēta [[1927]]. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Eglaine—Daugavpils, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Daugavpils]]</text>
      <sha1>fiuakx72acjtfgittyp2rq291tt3j4d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maccabi Tel Aviv</title>
    <ns>0</ns>
    <id>219085</id>
    <redirect title="Telavivas &quot;Maccabi&quot;" />
    <revision>
      <id>3666435</id>
      <parentid>2752329</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:33:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (basketbols)]] uz [[Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]</text>
      <sha1>joml7uh1s7ac4zl3spvsh659tzgokba</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Milks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>224920</id>
    <revision>
      <id>3666145</id>
      <parentid>3478286</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:57:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2457" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Milks
| attēls = Attēls:Milkposter08.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Milk''
| žanrs = Biogrāfiska filma
| režisors = [[Gass Van Sants]]
| producents = {{ubl|[[Dens Džinkss]]|[[Brūss Koens]]}}
| scenārija autors = [[Dastins Lenss Bleks]]
| galvenajās lomās = {{ubl|[[Šons Penns]]|[[Emīls Hiršs]]|[[Džošs Brolins]]|[[Djego Luna]]|[[Džeimss Franko]]}}
| mūzika = [[Denijs Elfmans]]
| operators = [[Hariss Savidess]]
| montāža = [[Eliots Grehems]]
| studija = ''{{ubl|[[Dan Jinks|The Jinks/]][[Bruce Cohen|Cohen Company]]|[[Gus Van Sant|Gus Van Sant Films]]|Groundswell Productions}}''
| izplatītājs = ''{{ubl|[[Focus Features]]}}''
| izdošanas laiks = {{dat|2008|11|28||bez}} (ASV)
| ilgums = 128 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs| 20 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs| 55 miljoni}}
| iepriekšējā = 
| nākošā = 
| imdb = 1013753
}}
'''&quot;Milks&quot;''' ({{val|en|Milk}}) ir 2008. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] biogrāfiska [[Kinofilma|filma]], kuras režisors ir [[Gass Van Sants]], bet scenārija autors ir [[Dastins Lenss Bleks]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Šons Penns]], [[Emīls Hiršs]], [[Džošs Brolins]], [[Djego Luna]] un [[Džeimss Franko]]. Filma ir stāsts par pirmo [[Kalifornija]]s štatā ievēlēto atklāti [[homoseksualitāte|homoseksuālo]] priekšstāvi [[Hārvijs Milks|Hārviju Milku]], un viņa cīņu par [[LGBT]] tiesībām.

Šons Penns par darbu šajā filmā saņēma [[81. Kinoakadēmijas balva|Oskaru]] kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reuters.com/article/2009/02/23/us-oscars-penn-idUSTRE51M1P920090223 |title=Sean Penn wins best actor Oscar for &quot;Milk&quot; |publisher=[[Reuters]] |date=2009-02-23 |accessdate=2013-05-26 |archive-date=2015-09-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150925113714/http://www.reuters.com/article/2009/02/23/us-oscars-penn-idUSTRE51M1P920090223 }}&lt;/ref&gt;, bet Dastins Lenss Bleks balvu par [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko scenāriju]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2008. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]</text>
      <sha1>bo49f16tohmrpmg39097acctc2h1ctz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666170</id>
      <parentid>3666145</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:19:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2459" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Milks
| attēls = Attēls:Milkposter08.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Milk''
| žanrs = Biogrāfiska filma
| režisors = [[Gass Van Sants]]
| producents = {{ubl|[[Dens Džinkss]]|[[Brūss Koens]]}}
| scenārija autors = [[Dastins Lenss Bleks]]
| galvenajās lomās = {{ubl|[[Šons Penns]]|[[Emīls Hiršs]]|[[Džošs Brolins]]|[[Djego Luna]]|[[Džeimss Franko]]}}
| mūzika = [[Denijs Elfmans]]
| operators = [[Hariss Savidess]]
| montāža = [[Eliots Grehems]]
| studija = ''{{ubl|[[Dan Jinks|The Jinks/]][[Bruce Cohen|Cohen Company]]|[[Gass Van Sants|Gus Van Sant Films]]|Groundswell Productions}}''
| izplatītājs = ''{{ubl|[[Focus Features]]}}''
| izdošanas laiks = {{dat|2008|11|28||bez}} (ASV)
| ilgums = 128 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs| 20 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs| 55 miljoni}}
| iepriekšējā = 
| nākošā = 
| imdb = 1013753
}}
'''&quot;Milks&quot;''' ({{val|en|Milk}}) ir 2008. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] biogrāfiska [[Kinofilma|filma]], kuras režisors ir [[Gass Van Sants]], bet scenārija autors ir [[Dastins Lenss Bleks]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Šons Penns]], [[Emīls Hiršs]], [[Džošs Brolins]], [[Djego Luna]] un [[Džeimss Franko]]. Filma ir stāsts par pirmo [[Kalifornija]]s štatā ievēlēto atklāti [[homoseksualitāte|homoseksuālo]] priekšstāvi [[Hārvijs Milks|Hārviju Milku]], un viņa cīņu par [[LGBT]] tiesībām.

Šons Penns par darbu šajā filmā saņēma [[81. Kinoakadēmijas balva|Oskaru]] kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reuters.com/article/2009/02/23/us-oscars-penn-idUSTRE51M1P920090223 |title=Sean Penn wins best actor Oscar for &quot;Milk&quot; |publisher=[[Reuters]] |date=2009-02-23 |accessdate=2013-05-26 |archive-date=2015-09-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150925113714/http://www.reuters.com/article/2009/02/23/us-oscars-penn-idUSTRE51M1P920090223 }}&lt;/ref&gt;, bet Dastins Lenss Bleks balvu par [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko scenāriju]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2008. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]]</text>
      <sha1>qouwqyja2vr1h82znnngde2y9howx4m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augustīns Pētersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225021</id>
    <revision>
      <id>3666116</id>
      <parentid>3559557</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:28:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .oktobr → . oktobr, Pasaules kar → pasaules kar, {{mdv → {{miršanas datums un vecums, Latvijas 1940. gada okupācija → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9598" xml:space="preserve">{{Bīskapa infokaste
|vārds                                    = Augustīns Pētersons
|ģerbonis                                 = 
|ģerboņa attēls                           = 
|ģerboņa izmērs                           = 
|devīze                                   = 
|valsts                                   = 
|dzimšanas datums                         = {{dat|1873|2|17}}
|dzimšanas vieta                          = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Ķēču pagasts|td=Latvija}}
|nāves datums                             = {{miršanas datums un vecums|1955|10|4|1873|2|17}}
|nāves vieta                              = Gautinga, [[Bavārija]], {{GER}}
|apglabāts                                = 
|baznīcas piešķirtā vārda nosaukums       = Augustīns
|tituls                                   = 
|bīskapa pastorālie amati                 = 
|1.amats                                  = 
|1.amata laiks                            = 
|2.amats                                  = 
|2.amata laiks                            = 
|3.amats                                  = 
|3.amata laiks                            = 
|attēls                                   = Августин (Петерсон).jpeg
|attēla izmērs                            = 
|attēla nosaukums                         = 
|bīskapijas bīskaps                       = 
|inkardinācija                            = 
|ticība                                   = 
|rits                                     = 
|nosaukums                                = 
|ordinācija                               = 
|ordinēšanas diakonā datums               = 
|ordinēšanas diakonā vieta                = 
|diakonu ordinējis                        = 
|ordinēšanas priesterī datums             = 
|ordinēšanas priesterī vieta              = 
|priesteri ordinējis                      = 
|bīskapa nominācijas datums               = 
|bīskapa konsekrācijas datums             = 
|bīskapa konsekrācijas vieta              = 
|bīskapu konsekrējis                      = 
|apbalvojumi                              = 
}}

'''Augustīns Pētersons''' (1873—1955) bija pirmais [[Latvijas pareizticīgo baznīca]]s [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]] no 1936. līdz 1942. gadam. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. Pēc došanās bēgļu gaitās līdz 1955. gadam vadīja Latvijas Pareizticīgo baznīcu trimdā.
Viņa priekšgājējs bija Latvijas pareizticīgās baznīcas arhibīskaps [[Jānis Pommers]] (1876-1934).

== Dzīvesgājums ==
Augustīns Pētersons dzimis 1873. gada 17. februārī [[Ķēču pagasts|Ķēču pagasta]] Annas muižas &quot;Lejaspiperu&quot; mājās (tagad [[Skujenes pagasts|Skujenes pagastā]]) [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājušā Vidzemes zemnieka]] Ādama Pētersona un viņa sievas Kristīnes ģimenē.&lt;ref&gt;[http://pravoslavie.lv/index.php?newid=3954%E2%8C%A9=LV Paziņojums par pārapbedīšanu]&lt;/ref&gt; Mācījās Kosas un Ežu draudzes skolās, Rīgas Garīgajā skolā un pēc tam [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā]]. Pēc mācību beigšanas 1895. gadā viņš vairākus gadus strādāja par skolotāju [[Suntaži|Suntažos]], tad [[Kaplava|Kaplavā]], [[Liepāja|Liepājā]] un iesaistījās [[latviešu tautas dziesmas|latviešu tautas dziesmu]] vākšanā. 437 viņa vāktās latviešu dainas glabājas Folkloras krātuvē, bet 150 no tām iekļautas Krišjāņa Barona &quot;Latvju dainās&quot;. Līdztekus darbojās izdevumos &quot;[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]&quot;, &quot;[[Dienas Lapa]]&quot;, &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot;.

1904. gadā Augustīnu Pētersonu iesvētīja par garīdznieku, tajā pašā gadā Liepājas Sv. Nikolaja katedrālē viņš salaulājās ar Olgu Šolomoku, viņu ģimenē piedzima četri bērni (trīs dēli un meita). 1904. gadā viņu iecēla par priesteri Suntažu draudzē, [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā arī Aderkašu draudzē, vēlāk pārcēla uz Smiltenes draudzi.

Pirmā pasaules kara gados viņš kā priesteris kalpoja kara hospitālī, kur garīgi aprūpēja [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekus]]. 1917. gadā tika nosūtīts līdzi latviešu strēlnieku rezerves pulkam uz Novgorodu. Krievijas pilsoņu kara laikā Augustīna Pētersona ģimene bēga uz [[Omska|Omsku]]. 
1921. gadā Augustīns Pētersons atgriezās Latvijā. Viņš kalpoja Daugavpils dievnamos, kur izveidoja latviešu draudzi, bija garnizona priesteris, pasniedza ticības mācību skolās. Viņš bija viens no uzticamākajiem arhibīskapa Jāņa Pommera palīgiem.

Pēc arhibīskapa Jāņa Pommera traģiskās nāves 1934. gadā Latvijas Pareizticīgo baznīcas Sinode lūdza Vispasaules (Konstantinopoles) patriarhu uzņemt Latvijas Pareizticīgo baznīcu savā jurisdikcijā un atļaut ievēlēt jaunu baznīcas galvu. Ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Koncila lēmumu Augustīns Pētersons 1936. gadā tika ievēlēts par Rīgas un visas Latvijas Metropolītu. Jaunievēlēto vadītāju Augustīnu Pētersonu iesvētīt un ievest jaunajā amatā atbrauca Londonas metropolīts Hermanoss, Prinču salu metropolīts Toms, Irinopoles metropolīts Konstantīns, Igaunijas metropolīts Aleksandrs un Pečoru arhibīskaps Nikolajs. Uz svinīgo notikumu ieradās arī Latvijas Republikas prezidents [[Alberts Kviesis]], Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]], kara ministrs ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], iekšlietu ministrs [[Vilis Gulbis]], izglītības ministrs profesors [[Augusts Tentelis]].&lt;ref&gt;[http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=323520&amp;Itemid=177 Metropolīts Augustīns – dzimtenē un svešumā] Vivanta Volkova, [[Latvijas Avīze]] 2011. gada 9. augustā&lt;/ref&gt; 
 
Metropolīts Augustīns īpašu uzmanību veltīja dievkalpojumu pilnveidošanai, tika veikti jauni dievkalpojumu tekstu tulkojumi latviešu valodā. Tika izdotas jaunas dievkalpojumu kārtības grāmatas latviešu valodā un baznīcas liturģisko dziedājumu nošu krājumi. Metropolīta Augustīna laikā tika uzceltas jaunas baznīcas, piemēram,  pareizticīgo baznīca Līvānos.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas 1940. gada okupācijas]] Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienoja Maskavas patriarhātam un viņam aizliedza vadīt dievkalpojumus. Viņa pienākumus līdz 1940. gada 27. oktobrim pildīja Jersikas bīskaps Aleksandrs (Ādams Vītols), kuru pēc tam iecēla par Madonas bīskapu.  
1941. gada 24. februārī atcelto Latvijas un Igaunijas metropolītu vietā Maskavas patriarhija par Latvijas un Igaunijas ekzarhu iecēla Viļņas un Lietuvas metropolītu [[Sergijs (Voskresenskis)|Sergiju (Voskresenski)]]. Augustīns Pētersons pēc &quot;grēku nožēlošanas&quot; 1941. gada 24. februārī tika atlaists pensijā. 
Pēc tam, kad Latviju 1941. gada vasarā okupēja Vācijas karaspēks, metropolīts Augustīns atkal centās atjaunot patstāvīgu Latvijas pareizticīgo baznīcu, kurai pakļāvās tikai daļa no Latvijas draudzēm.

1943. gadā par Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas bīskapu iecēla [[Jānis Garklāvs|Jāni Garklāvu]], kas bija padots Latvijas un Igaunijas ekzarham Sergijam. 1944. gada 1. augustā metropolīts Augustīns devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur viņš turpināja garīgi aprūpēt daudzos pareizticīgos bēgļus no Latvijas. Pēdējos dzīves gados daudz slimoja un dzīvoja Gautingas sanatorijā pie [[Minhene]]s Bavārijā, apmeklēja latviešu pareizticīgo draudzi [[Eslingene|Eslingenē]], turpināja pareizticīgās literatūras izdošanu. Miris 1955. gada 4. oktobrī Gautingā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_xlak1955n082{{!}}article:DIVL12{{!}}query:Augustins%20Augustins%20Petersons{{!}}issueType:P |title=Laiks. - 1955. - 4. oktobris |access-date={{dat|2016|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_xlak1955n082{{!}}article:DIVL12{{!}}query:Augustins%20Augustins%20Petersons{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

Izpildot mirušā metropolīta vēlēšanos, viņa pīšļus 2011. gada augustā pārveda uz lauku kapsētu [[Kosa (ciems)|Kosā]], kas atrodas blakus pareizticīgo baznīcai un apglabāja blakus viņa vecākiem.&lt;ref&gt;[http://pravoslavie.lv/index.php?newid=3957&amp;id=32&amp;lang=LV Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra sprediķis Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē 2011. gada 10. augustā sakarā ar mūžampieminamā metropolīta Augustīna (Pētersona) mirstīgo atlieku pārapbedīšanu no Vācijas Latvijā]&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Kosas pareizticīgo baznīca.jpg‎|thumb|250px|Kosas pareizticīgo baznīca, kuras kapsētā 2011. gadā pārapbedīti metropolīta Augustīna pīļši.]]

== Piemiņa ==
Vēsturnieks [[Heinrihs Strods]] sarakstījis grāmatu &quot;Metropolīts Augustīns Pētersons. Dzīve un darbs. 1873 – 1955&quot;, ko izdeva Latvijas Vēstures fonda apgāds.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pētersons, Augustīns}}
[[Kategorija:1875. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1955. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas pareizticīgo bīskapi]]
[[Kategorija:Pareizticīgo arhibīskapi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]</text>
      <sha1>p8fgcritc6mbxr5hf33obznab52mh9e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Garklāvs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225047</id>
    <revision>
      <id>3666117</id>
      <parentid>3545253</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:28:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{mdv → {{miršanas datums un vecums, Latvijas 1940. gada okupācija → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6454" xml:space="preserve">{{Bīskapa infokaste
|vārds                                    = Jānis Garklāvs
|ģerbonis                                 = 
|ģerboņa attēls                           = 
|ģerboņa izmērs                           = 
|devīze                                   = 
|valsts                                   = 
|dzimšanas datums                         = {{dat|1898|08|26}}
|dzimšanas vieta                          = [[Umurgas pagasts]], [[Valmieras apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|nāves datums                             = {{miršanas datums un vecums|1982|04|11|1898|08|26}} 
|nāves vieta                              = [[Čikāga]], {{USA}}
|apglabāts                                = 
|baznīcas piešķirtā vārda nosaukums       = Jānis (Joans)
|tituls                                   = 
|bīskapa pastorālie amati                 = 
|1.amats                                  = 
|1.amata laiks                            = 
|2.amats                                  = 
|2.amata laiks                            = 
|3.amats                                  = 
|3.amata laiks                            = 
|attēls                                   = Иоанн (Гарклавс).jpg
|attēla izmērs                            = 200px
|attēla nosaukums                         = 
|bīskapijas bīskaps                       = [[Latvijas pareizticīgo baznīca]]
|inkardinācija                            = 
|ticība                                   = [[pareizticība]] 
|rits                                     = 
|nosaukums                                = 
|ordinācija                               = 
|ordinēšanas diakonā datums               = 
|ordinēšanas diakonā vieta                = 
|diakonu ordinējis                        = 
|ordinēšanas priesterī datums             = 
|ordinēšanas priesterī vieta              = 
|priesteri ordinējis                      = 
|bīskapa nominācijas datums               = 
|bīskapa konsekrācijas datums             = 1943. gada 28. februāris
|bīskapa konsekrācijas vieta              = 
|bīskapu konsekrējis                      = 
|apbalvojumi                              = 
}}
'''Jānis Garklāvs''' (arhibīskaps Joans, ''Архиепископ Иоанн'') (1898-1982) bija [[Latvijas pareizticīgo baznīca]]s Rīgas bīskaps no 1943. līdz 1944. gadam, pēc došanās bēgļu gaitās bija [[Čikāga]]s un [[Mineapole]]s pareizticīgo draudžu arhibīskaps [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

Otrā pasaules kara laikā Jāņa Garklāva vadībā uz Vāciju, pēc tam uz ASV izveda Brīnumdarošo Tihvinas Vissvētākās Dievmātes ikonu.

== Dzīvesgājums ==

Jānis Garklāvs dzimis [[Umurga|Umurgā]] 1898. gada 26. augustā. No 1907. līdz 1912. gadam viņš mācījās [[Limbaži|Limbažu]] draudzes skolā, pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā J. Garklāvs brīvprātīgi iestājās [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekos]], piedalījās Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara cīņās.

1919. gadā atgriezās Latvijā un strādāja par skroderi. 1933. gadā viņš iestājās Rīgas Garīgajā seminārā, pēc tā absolvēšanas 1936. gada 27. septembrī Jelgavas bīskaps Jēkabs Karps viņu iesvētīja par Kolkas Kristus Piedzimšanas baznīcas priesteri. Vienlaicīgi J. Garklāvs vadīja Ķūļciema Sv. Arsenija, Dundagas Sv. Konstantīna un Helēnas un Talsu pareizticīgās baznīcas draudzes. Vēlāk bija Ventspils iecirkņa prāvests (virspriesteris).
[[Attēls:HolyTrinityChicago.jpg|thumb|150px|left|Krievu pareizticīgās baznīcas Svētās Trīsvienības katedrāle [[Čikāga|Čikāgā]], kurā kalpoja arhibīskaps Jānis Garklāvs]]
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas 1940. gada okupācijas]] Latvijas pareizticīgās baznīcas metropolīts [[Augustīns Pētersons]] (1875-1955)  tika atstādināts no pienākumu pildīšanas un Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienoja Maskavas patriarhātam.

1941. gada 24. februārī atcelto Latvijas un Igaunijas metropolītu vietā Maskavas patriarhija par Latvijas un Igaunijas eksarhu iecēla Viļņas un Lietuvas metropolītu Sergiju Voskresenski (1897—1944).

Vācijas okupācijas iestāžu izveidotajā [[Ostlande|Ostlandē]] Jānis Garklāvs palīdzēja eksarham [[Sergijs (Voskresenskis)|Sergijam (Voskresenskim)]] iegūt atļauju kalpot padomju karagūstekņu nometnēs.
Pēc tam, kad 1942. gada 30. jūlijā pēc smagas slimības uzliesmojuma mira Madonas bīskaps Aleksandrs (Vītols), 1943. gada 28. februārī Rīgas katedrālē Jāni Garklāvu iesvētīja par Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas bīskapu, kam tajā laikā bija padotas visas pareizticīgo draudzes Latvijā. Neskatoties uz kara grūtībām, bīskapam Jānim izdevās organizēt garīga žurnāla “Dzīvības Vārds” izdošanu latviešu valodā, kura redaktors bija Rīgas sieviešu klostera priesteris Nikolajs Vieglais.

1944. gada rudenī viņš atstāja Latviju un devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Viņa pārraudzībā nodibināja pareizticīgās draudzes Bavārijā. 1949. gada 22. jūlijā bīskaps Garklāvs ieceļoja ASV, kur darbojās [[Ņujorka]]s pareizticīgajās draudzēs, pēc tam tika iecelts par [[Detroita]]s un [[Klīvlenda]]s bīskapu. 1955. gadā viņu iesvētīja par arhibīskapu un viņš pārcēlās uz Čikāgu, kur kopš 1957. gada februāra vadīja Čikāgas un Mineapoles eparhiju. Šajā amatā viņš palika līdz 1978. gadam, kad 80 gadu vecumā aizgāja atpūtā.

Arhibīskaps Jānis Garklāvs mira 1982. gada 11. aprīlī Čikāgā. Viņa izvadīšanā no Krievu Pareizticīgās baznīcas Svētās Trīsvienības katedrāles (''Holy Trinity Russian Orthodox Cathedral'') piedalījās ASV Pareizticīgo baznīcas metropolīts Teodosijs no Ņujorkas.&lt;ref&gt;Laikraksts “Laiks” 1982. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Savā testamentā viņš uzrakstīja, ka viņa izvesto Brīnumdarošo Tihvinas ikonu ir jāatgriež [[Tihvina]]s klosterī, «kad tas tiks pilnībā atjaunots». 2004. gadā ikona caur Rīgu atgriezās Tihvinas klosterī.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Garklavs Janis}}
[[Kategorija:1898. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1982. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Latvijas pareizticīgo bīskapi]]
[[Kategorija:Pareizticīgo arhibīskapi]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>9j2t639qhvdvl2nb095fyyye3yhqh9q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Darela savvaļas parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225994</id>
    <revision>
      <id>3666300</id>
      <parentid>3665980</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:30:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43613" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;.  

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

*[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' 
*[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)''  
*[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' 
*[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' 
*[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' 
*[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' 
*[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' 
*[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' 
*[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' 
*[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)''  
*[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)''  
*[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)''

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu.

Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust 
– 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista  jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
[[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem.

===Krīkļu aviārijs===
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' 
*[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' 
*[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' 
*[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' 
*[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' 

===Lemuri===
Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. 
*[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' 
*[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' 
*[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)''
*[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] 
*[[Madagaskaras slaidpirkstainis]]  
*[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' 

===Kirindi Mežs===
Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem.
*[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)''
*[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)''  
*[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' 
*[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)''
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)''
*[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)''  
*[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' 
*[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)''  
*[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)''

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>aozfjcwy8n6ce5v1i0ypnwcarjc5ac5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toms Skujiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>229470</id>
    <revision>
      <id>3666504</id>
      <parentid>3650221</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:43:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25150" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
 |          ridername = Toms Skujiņš
 |        piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg
 |    piktogramma izm = 26px
 |  piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
 |              image = Toms Skujiņš 2015.jpg
 |         image_size = 
 |      image_caption = Skujiņš 2015. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |           fullname = 
 |        dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|6|15}}
 |            dz_viet = {{vieta|Latvija|Sigulda}}
 |        dateofdeath = 
 |           mir_viet = 
 |            tautība = 
 |        dzīvesvieta = {{vieta|Latvija|Carnikava}}&lt;br&gt;{{vieta|Andora}}
 |             height = 178 cm&lt;ref name=&quot;hrt&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://hincapieracing.com/team/toms-skujins/ |title=toms SKUJIŅŠ {{!}} Hincapie Racing Team |access-date={{dat|2015|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2015|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150509215721/http://hincapieracing.com/team/toms-skujins/ }}&lt;/ref&gt;
 |             weight = 70 kg&lt;ref name=&quot;hrt&quot;/&gt;
 |            country = {{LAT}}
 |            kar_sāk = 
 |           kar_beig = 
 |           nickname = 
 |          mājaslapa = {{url|https://www.tomsskujins.com/}}
 |          izglītība = 
&lt;!------ Komandas informācija ------&gt;
 |        currentteam = ''{{ct|TFR}}''
 |         discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
 |               role = braucējs
 |          ridertype = 
&lt;!------ Amatieru komandas ------&gt;
 |      amateurteam 1 = 
 |      amateuryear 1 = 
&lt;!------ Profesionālās komandas ------&gt;
 |          proteam 1 = ''{{ct|DMP|2011}}''
 |          proyear 1 = 2011-2012
 |          proteam 2 = ''[[Rietumu-Delfin]]''
 |          proyear 2 = 2013
 |          proteam 3 = ''[[Hincapie Development]]''
 |          proyear 3 = 2013-2015
 |          proteam 4 = ''{{ct|TCG|2016a}}''
 |          proyear 4 = 2016-2017
 |          proteam 5 = ''{{ct|TFR|2018}}''
 |          proyear 5 = 2018-
&lt;!------ Vadītās komandas ------&gt;
 |       manageteam 1 = 
 |       manageyear 1 = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |          os_dalība = 2 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}})
 |         os_medaļas = 
 |        os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |          pč_dalība = 
 |         pč_medaļas = 
 |        pč_lab sasn = 
&lt;!------ Lielākās uzvaras ------&gt;
 |          majorwins = '''[[Klasiskās riteņbraukšanas sacensības|Viendienas sacensības un klasikas]]'''
:''[[Tre Valli Varesine]]'' (2018)
:[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempions grupas braucienā]] (2019, 2021)
:[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā|Latvijas čempions individuālajā braucienā]] (2018, 2021, 2022)
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |         sasniegumi = 
 |          atjaunots = 
 |            dzimums = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |        show-medals = 
 |     medaltemplates = 
}}

'''Toms Skujiņš''' (dzimis {{dat|1991|6|15}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir profesionāls [[Latvija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kas pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[UCI ProTeam]]'' komandu ''{{ct|TFR}}''. Divkārtējs Latvijas čempions grupas un trīskārtējs individuālajā braucienā. Piecas reizes startējis ''[[Tour de France]]'' daudzdienu velobraucienā.

== Sportista karjera ==
Karjeras sakumā trenējies [[BMX]] riteņbraukšanā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmx-results.com/db/riders_info.php?id=10005840592|title=bmx-results.com — Toms Skujiņš|website=www.bmx-results.com|access-date=2022-02-07}}&lt;/ref&gt; startējis arī [[Kalnu riteņbraukšana|kalnu riteņbraukšanas]] sacensībās.

2013. gada [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempionātā grupas braucienā]] viņš ieņēma trešo vietu. 2013. gada [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā]] U-23 braucējiem viņš ieņēma trešo vietu grupas braucienā. Tā paša gada [[2013. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] U-23 grupas braucienā Skujiņš izcīnīja piekto vietu.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27092013-skujins_finisa_paliek_bez_medalas_izcina_ Skujiņam vēsturisks panākums — 5.vieta pasaules čempionātā]&lt;/ref&gt;

=== ''Hincapie Development'' ===
Pēc veiksmīgas sezonas ''[[Rietumu-Delfin]]'' sastāvā Skujiņš 2013. gada oktobrī pievienojās ASV kontinentālajai komandai ''[[Hincapie Development]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5280608/ritenbraucejs-skujins-pievienojas-asv-komandai-hincapie-development|title=Riteņbraucējs Skujiņš pievienojas ASV komandai «Hincapie Development»|website=TVNET|access-date=2019-07-02|date=2013-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā [[Latvijas Riteņbraukšanas federācija]] pirmoreiz rīkoja aptauju par [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|gada labāko riteņbraucēju]], un šo apbalvojumu saņēma Skujiņš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/04122013-skujins_atzits_par_2013_gada_latvijas_lab|title=Skujiņš atzīts par 2013. gada Latvijas labāko riteņbraucēju|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-02|date=2013-12-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Apbalvojumu viņš saņēma arī 2015. gadā.&lt;ref name=&quot;l2015&quot;&gt;[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/21122015-lrf_sezonas_nosleguma_pasakuma_par_latvij LRF sezonas noslēguma pasākumā par Latvijas labāko riteņbraucēju godina Skujiņu]&lt;/ref&gt;

2015. gada 12. maijā Skujiņš izcīnīja savu līdz tam nozīmīgāko uzvaru, triumfējot ''[[Tour of California]]'' trešajā posmā pēc atrāviena vienatnē. Viņš kļuva arī par sacensību kopvērtējuma līderi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/13052015-toms_skujins_izcina_varenu_solo_uzvaru_ka |title=Toms Skujiņš izcīna varenu solo uzvaru Kalifornijā |accessdate=2015-05-13 |work= |publisher=[[sportacentrs.com]] |date=2015-05-13 }}&lt;/ref&gt;

=== ''Cannondale'' ===
2015. gada oktobra beigās Skujiņš parakstīja divu gadu līgumu ar ''{{ct|TCG|2015}}''.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/25102015-skujins_klust_par_treso_latvieti_pasaules Skujiņš kļūst par trešo latvieti pasaules tūrē, pievienojas &quot;Cannondale&quot;]&lt;/ref&gt; Pirmo uzvaru jaunās komandas sastāvā Skujiņš izcīnīja uzvarot 2016. gada ''[[Tour of California]]'' piektajā posmā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Riteņbraucējs Skujiņš triumfē Kalifornijas velobrauciena piektajā posmā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ritenjbraukshana/sports/ritenbraucejs-skujins-triumfe-kalifornijas-velobrauciena-piektaja-posma.a183748/|accessdate={{dat|2016|5|20||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2016|5|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gada martā Skujiņš uzvarēja ''[[Settimana Internazionale di Coppi e Bartali]]'' sacensību posmā&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Markss|first1=Toms|title=Skujiņš izcīna spožu solo uzvaru &quot;Coppi e Bartali&quot; 2. posmā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/24032017-skujins_izcina_spozu_solo_uzvaru_coppi_e_|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|3|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; un kopvērtējumā ieņēma otro vietu, līdera statusu pēdējā posmā zaudējot tikai tehnisku problēmu dēļ.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Upenieks|first1=Krišs|title=Sāpīga neveiksme liedz Skujiņam gūt uzvaru kopvērtējumā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/26032017-sapiga_neveiksme_liedz_skujinam_gut_uzvar|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2017. gada Tour of California]] sacensību otrajā posmā piedzīvoja kritienu un lauza [[atslēgas kauls|atslēgas kaulu]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Kļavenieks|first1=Mārtiņš|title=Kalifornijas velobraucienā Skujiņš piedzīvojis smagāko, bet ne iespaidīgāko kritienu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/skujins.a241262/|accessdate={{dat|2017|7|17||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gada augustā Skujiņš pirmoreiz startēja kādā lielajām tūrēm, tiekot iekļauts ''{{ct|TCG|2017}}'' sastāvā startam ''[[2017. gada Vuelta a España|Vuelta a España]]''. Sacensību kopvērtējumā viņš tika ierindots 123. vietā, bet augstākā vieta kādā no posmiem bija 18. posmā iegūtā 17. vieta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=Frūms triumfē, Kontadors atvadās, Skujiņš pabeidz savu pirmo lielo velotūri|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10092017-frums_triumfe_kontadors_atvadas_skujins_p|accessdate={{dat|2017|9|11||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|9|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== ''Trek-Segafredo'' ===
2017. gada septembrī Skujiņš parakstīja līgumu ar ''{{ct|TFR|2017}}'' uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=Skujiņš pievienosies &quot;Trek-Segafredo&quot;, Kontadora bijušajai komandai|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29092017-skujins_pievienosies_kontadora_bijusajai_|accessdate={{dat|2017|9|29||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|9|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Savās otrajās sacensībās komandas sastāvā Skujiņš izcīnīja uzvaru [[Maļorka|Maļorkas]] salā notiekošajās ''Trofeo Lloseta-Andratx'' sacensībās''.''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27012018-toms_skujins_sezonas_2_starta_izcina_uzva|title=Skujiņš sezonas otrajā startā izcīna uzvaru Spānijā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-01-29|date=2018-01-27|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; 16. maijā Skujiņš izcīnīja jau savu trešo uzvaru [[2018. gada Tour of California|''Tour of California'']] posmā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/16052018-skujins_skaista_cina_treso_reizi_karjera_|title=Skujiņš skaistā cīņā trešo reizi karjerā triumfē Kalifornijas tūres posmā|publisher=|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2018-05-16|date=2018-05-16|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; Šajās sacensībās viņš uzvarēja arī &quot;kalnu karaļa&quot; ieskaites kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/12072018-skujins_tas_ir_patikami_lai_gan_krekls_ir|title=Skujiņš: &quot;Tas ir patīkami, lai gan krekls ir nedaudz par lielu&quot;|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-12|date=2018-07-12|last=Freimanis|first=Jānis|language=}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā Skujiņš pirmo reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28062018-skujins_ar_dominejosu_sniegumu_klust_par_|title=Skujiņš ar dominantu sniegumu kļūst par Latvijas čempionu individuālajā braucienā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-06-30|date=2018-06-28|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dienu vēlāk tika paziņots, ka Skujiņš iekļauts ''{{Ct|TFR|2018}}'' komandas sastāvā startam [[2018. gada Tour de France|2018. gada ''Tour de France'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/29062018-skujinam_gaidama_debija_legendaraja_tour_|title=Skujiņam gaidāma debija leģendārajā &quot;Tour de France&quot; velobraucienā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-06-30|date=2018-06-29|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sacensību piektajā posmā Skujiņš saņēma cīnītāja balvu un kļuva par līderi &quot;kalnu karaļa&quot; klasifikācijā, kļūstot par pirmo Latvijas sportistu, kurš ''Tour de France'' ieguvis kādu no līdera krekliņiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/11072018-skujins_pec_atraviena_iegust_tour_de_fran|title=Skujiņš pēc atrāviena iegūst &quot;Tour de France&quot; Kalnu karaļa krekliņu|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-11|date=2018-07-11|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Šo pozīciju saglabāja līdz ''Tour de France'' desmitajam posmam. Velobrauciena 15. posmā T. Skujiņš ieņēma 5. vietu, vienlaikus palīdzot finišēt trijniekā komandas līderim [[Bauke Mollema|Baukem Mollemam]]. Šis sasniegums bija augstākais latviešu riteņbraucējiem pasaules nozīmīgākajā velobraucienā kopš [[2003. gada Tour de France|2003. gada]], kad tādā pašā vietā posmā bija finišējis [[Romāns Vainšteins]].&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22072018-skujinam_iespaidigs_sasniegums_tour_de_fr Skujiņam iespaidīgs sasniegums &quot;Tour de France&quot; posmā – piektā vieta] Sportacentrs&lt;/ref&gt; T. Skujiņam izdevās sasniegt velobrauciena beigas, noslēgumā ieņemot 82. vietu.

9. septembrī Skujiņš izcīnīja uzvaru viendienas sacensībās ''[[Tre Valli Varesine]]'' Itālijā ([[UCI sacensību klasifikācija|1.HC]] kategorija).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/ritenbraucejs-skujins-izcina-uzvaru-viendienas-sacensibas-italija.a295401/|title=Riteņbraucējs Skujiņš izcīna uzvaru viendienas sacensībās Itālijā|access-date=2018-10-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sezonas noslēgumā Skujiņš trešo reizi karjerā saņēma Latvijas gada labākā riteņbraucēja balvu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/23112018-tour_de_france_izcilu_sniegumu_radijusais|title=&quot;Tour de France&quot; izcili braukušais Skujiņš atzīts par gada labāko Latvijas riteņbraucēju|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-11-25|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

[[2019. gada Strade Bianche|2019. gada ''Strade Bianche'']] sacensībās Toms Skujiņš ieņēma devīto vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/09032019-skujins_rada_lielisku_sniegumu_finisejot_|title=Skujiņš rāda lielisku sniegumu, finišējot devītais leģendārajā &quot;Strade Bianche&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-03-11|date=2019-03-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada jūnijā pirmo reizi kļuva par [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempionu grupas braucienā]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/30062019-skujins_pirmo_reizi_karjera_klust_par_lat|title=Skujiņš pirmo reizi karjerā kļūst par Latvijas čempionu grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-02|date=2019-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Skujiņš otro gadu pēc kārtas tika iekļauts komandas sastāvā startam ''[[2019. gada Tour de France|Tour de France]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/05072019-cempions_skujins_brisele_sak_cinu_legenda|title=Čempions Skujiņš Briselē sāks cīņu leģendārajā &quot;Tour de France&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-10|date=2019-07-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sacensību piektajā posmā Skujiņam tika piešķirta [[Cīnītāja balva Tour de France|cīnītāja balva]] par sniegumu atrāvienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/10072019-aktivais_skujins_dodas_atraviena_un_izcin|title=Aktīvais Skujiņš dodas atrāvienā un izcīna otro vietu kalna karaļa vērtējumā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-10|date=2019-07-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 17. posmā Skujiņš izcīnīja 9. vietu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/24072019-skujins_36_gradu_karstuma_tour_de_france_|title=Skujiņš 36 grādu karstumā &quot;Tour de France&quot; izcīna devīto vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-04|date=2019-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet kopvērtējumu noslēdza 81. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28072019-skujins_tour_de_france_nosledz_ar_23_viet|title=Skujiņš &quot;Tour de France&quot; noslēdz ar 23. vietu, Bernals jaunākais čempions kopš 1909. gada|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-04|date=2019-07-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Oktobrī Skujiņš izcīnīja trešo vietu ''Tre Valli Varesine'' viendienas sacensībās Itālijā''.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/08102019-skujinam_tresa_vieta_prestizas_sacensibas|title=Skujiņam trešā vieta prestižās sacensībās Itālijā un lielākā punktu raža šosezon|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-11-11|date=2019-10-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] astotajā posmā Skujiņš finišēja otrajā vietā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-8/results/|title=Tour de France: Nans Peters wins stage 8|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-05|date=2020-09-04|language=en|archive-url=|archive-date=}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize, kad kāds Latvijas braucējs izcīna vietu ''Tour de France'' posma labāko trijniekā kopš [[2003. gada Tour de France|2003. gada]], kad 2. vietu etapā izcīnīja [[Romāns Vainšteins]]. Pēc sezonas beigām komanda līgumu ar Skujiņu pagarināja uz vēl diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02112020-skujinam_jauns_divu_gadu_ligums_ar_trek_s|title=Skujiņam jauns divu gadu līgums ar &quot;Trek-Segafredo&quot; un komandas kapteiņa loma|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-11-02|date=2020-11-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Decembra sākumā Skujiņš ceturto reizi tika atzīts pat [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|Latvijas gada riteņbraucēju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/03122020-skujins_atzits_par_latvijas_gada_labako_r|title=Skujiņš atzīts par Latvijas gada labāko riteņbraucēju|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-12-03|date=2020-12-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada aprīlī izcīnīja piekto vietu ''[[Brabantse Pijl]]'' viendienas sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/14042021-skujinam_lielisks_sniegums_un_piekta_viet|title=Skujiņam lielisks sniegums un piektā vieta ''De Brabantse Pijl'' klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-04-28|date=2021-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Skujiņš uzvarēja gan individuālajā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/16062021-skujins_par_spiti_velosipeda_defektam_tri|title=Skujiņš par spīti velosipēda defektam triumfē Latvijas čempionātā solo braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; gan grupas braucienā 2021. gada Latvijas čempionātā. Grupas brauciens notika apvienotā Baltijas čempionāta ietvaros, kur Skujiņš uzvarēja arī  absolūtajā vērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/20062021-skujins_izrekinas_ar_igauniem_un_triumfe_|title=Skujiņš izrēķinās ar igauņiem un triumfē Baltijas čempionātā grupas braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Komanda atkārtoti iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2021. gada Tour de France|''Tour de France'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/22062021-latvijas_cempions_skujins_ceturto_reizi_s|title=Latvijas čempions Skujiņš ceturto reizi startēs &quot;Tour de France&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sacensību 16. posmā Skujiņš finišēja 7. vietā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/13072021-skujins_piedalas_atraviena_un_finise_sept|title=Skujiņam sezonas labākais rezultāts &quot;Tour de France&quot;, pirmā uzvara Konrādam|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 7. posmā 11. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02072021-tour_de_france_septitaja_posma_skujinam_l|title=''Tour de France'' septītajā posmā Skujiņam lielisks sniegums un 11. vieta|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-07-14|date=2021-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada septembrī Skujiņš tika izvirzīts UCI šosejas riteņbraukšanas atlētu komisijai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrf.lv/index.php/soseja/soseja-aktualitates/1322-skujins-izvirzits-uci-sosejas-ritenbrauksanas-atletu-komisijai|title=Skujiņš izvirzīts UCI šosejas riteņbraukšanas atlētu komisijai|last=Toms|website=Latvijas Riteņbraukšanas federācija|access-date=2021-09-15|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; vēlēšanās gan zaudējot [[Filips Žilbērs|Filipam Žilbēram]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28092021-skujins_netiek_ievelets_uci_atletu_komisi|title=Skujiņš netiek ievēlēts UCI Atlētu komisijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-02-07|date=2021-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada ''[[Strade Bianche]]'' sacensībās Skujiņš finišēja 16. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/05032022-skujinam_augsta_16_vieta_episkaja_strade_|title=Skujiņam augstā 16. vieta slavenajā ''Strade Bianche'' klasikā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-03-15|date=2022-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gada maijā uzvarēja ''[[Tour de Romandie]]'' kalnu braucēju klasifikācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/ritenbraucejs-skujins-romandijas-ture-uzvar-kalnu-karala-ieskaite.a454822/|title=Riteņbraucējs Skujiņš Romandijas tūrē uzvar Kalnu karaļa ieskaitē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jūnija beigās trešo reizi uzvarēja Latvijas čempionātā individuālajā braucienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/22062022-skujins_un_rozlapa_klust_par_latvijas_cem|title=Skujiņš un Rožlapa kļūst par Latvijas čempioniem individuālajā braucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-12|date=2022-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gada jūlijā komanda iekļāva Skujiņu sastāvā startam [[2022. gada Tour de France|2022. gada ''Tour de France'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27062022-pasaules_slavenaja_tour_de_france_sogad_s|title=Pasaules slavenajā ''Tour de France'' šogad startēs Skujiņš un Neilands|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-06|date=2022-06-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Piekto reizi startējot tūrē, Skujiņš kļuva par vienīgo Latvijas pārstāvi, kas to paveicis.

== Personīgā dzīve ==
Absolvējis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas Valsts 1. ģimnāziju]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/carnikavietis-toms-skujins-gatavs-ritenbrauksana-sevi-mocit-un-tikt-pari-sapem.a306262/|title=Carnikavietis Toms Skujiņš. Gatavs riteņbraukšanā sevi mocīt un tikt pāri sāpēm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; studējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/06012016-skujins_uzvara_kalifornija_paradija_ka_sp|title=Skujiņš: &quot;Uzvara Kalifornijā parādīja, ka spēju cīnīties ar pasaules tūres vīriem&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-06|date=2016-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dzīvojis Carnikavā, [[Žirona|Žironā]], [[Andora|Andorā]] un ASV.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/cilveks-novada-toms-skujins/|title=CILVĒKS NOVADĀ: TOMS SKUJIŅŠ|website=Ādažu novads|access-date=2022-07-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi lielajās tūrēs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
![[Lielā tūre]]
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
|-
|style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Image:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]'''''
| —
|—
|—
|—
|—
|—
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Image:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]'''''
| —
| [[2018. gada Tour de France|82]]
|[[2019. gada Tour de France|81]]
|[[2020. gada Tour de France|81]]
|[[2021. gada Tour de France|71]]
|[[2022. gada Tour de France|61]]
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Image:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]'''''
| [[2017. gada Vuelta a España|123]]
|—
|—
|—
|—
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* {{sisterlinks-inline}}
* {{official|https://www.tomsskujins.com/}}
* {{twitter|tomashuuns}}
* [http://tomashuuns.wordpress.com/ Toma Skujiņa blogs] {{lv ikona}} {{en ikona}}
{{sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = —&lt;br&gt;[[Māris Štrombergs]]&lt;br&gt;[[Mārtiņš Blūms]]&lt;br&gt;[[Krists Neilands]] | virsraksts = {{nobr|[[Latvijas gada labākais riteņbraucējs]]}} | periods = 2013. gads&lt;br&gt;2015. gads&lt;br&gt;2018. gads&lt;br&gt;2020. gads | pēc = [[Māris Štrombergs]]&lt;br&gt;[[Gatis Smukulis]]&lt;br&gt;[[Krists Neilands]]&lt;br&gt;[[Mārtiņš Blūms]] }}
{{kastes beigas}}

{{Latvija 2020 VOS}}
{{Latvija 2016 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Skujiņš, Toms}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>3cw5jy4z03jficr26ahhxdv0cmuvbya</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Voldemārs Grāvelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231987</id>
    <revision>
      <id>3666148</id>
      <parentid>2539263</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:59:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4553" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Voldemārs Grāvelis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Voldemars Gravelis.png
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1900
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]], [[Vidzemes guberņa]], [[Cēsu apriņķis]], [[Cēsis]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = Nav zināms
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs =
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Waffen-Obersturmbannführer (pulkvežleitnants)&lt;br /&gt; [[Attēls:SS-Obersturmbannführer.svg|50px]]
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt; {{flaga|Vācija|Nazi}}[[Trešais reihs]]
|       struktūra = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Latvijas brīvības cīņas]]&lt;br /&gt; [[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)&lt;br /&gt; [[Vācu krusts]] (zeltā)
|      cits_darbs =  
}}
}}'''Voldemārs Grāvelis''' (1900-?) bija [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, [[Vācu krusts|Vācu krusta]] zeltā kavalieris&lt;ref name=&quot;dv&quot;&gt;Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 128. lpp&lt;/ref&gt;.

== Pirmskara dzīve ==

Voldemārs Grāvelis dzimis [[Cēsis|Cēsīs]], piecu bērnu ģimenē, Grāveļa tēvs bijis tirgotājs, tur Grāvelis pavadīja savus bērnības un jaunības gadus. Jaunekļa gados piedalījies [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]]. 1922. gadā Grāvelis beidza Latvijas kara skolu, turpināja dienestu Latvijas armijā.&lt;ref name=&quot;dv&quot; /&gt; 1928. gada 22. decembrī virsleitnanta pakāpē tika pārcelts no Vidzemes artilērijas pulka uz [[Latvijas Bruņoto vilcienu pulks|Bruņoto vilcienu pulku]] kā vecākais artilērijas virsnieks&lt;ref name=&quot;lk&quot;&gt;Latvijas Kareivis, Nr. 292, 1928. gada 22. dec, 1. lpp&lt;/ref&gt;, 1932. gadā tika paaugstināts par kapteini.&lt;ref name=&quot;dv&quot; /&gt; Vēlāk Grāvelis nonāca Artilērijas inspektora štābā, no tā 1937. gada 19. novembrī tika pārcelts atpakaļ uz Vidzemes artilērijas pulku.&lt;ref name=&quot;jz&quot;&gt;Jaunākās Ziņas, Nr. 203, 1937. gada 19. nov, 4. lpp&lt;/ref&gt;

== Otrajā pasaules karā ==

1941. jūnijā, pēc [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] Voldemārs Grāvelis brīvprātīgi pieteicās jaunformētajās latviešu vienībās, tika nozīmēts par 2. rotas komandieri [[268-E. Ērgļu policijas bataljons|268-E. Ērgļu bataljonā]], vēlāk kļuva par [[282-A. latviešu policijas bataljons|282-A. latviešu policijas bataljona]] komandieri, to kā III bataljonu iekļāva [[2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks|2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā]], kur Grāveli iecēla par 3. baterijas komandieri&lt;ref name=&quot;dv&quot; /&gt;.

1943. gada martā tika izveidots atsevišķais latviešu artilērijas divizions, tas tika papildināts un kā 2. artilērijas pulks tika iekļauts [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijā]], ar majora pakāpi ieguvušo Grāveli kā pulka komandieri. Ar savu artilērijas pulku Voldemārs Grāvelis piedalījās kaujās [[Krievija|Krievijā]], aizsardzības kaujās [[Vidzeme|Vidzemē]], kā arī [[Kurzeme]]s lielkaujās.&lt;ref name=&quot;dv&quot; /&gt; 1944. gada 30. maijā apbalvots ar [[Dzelzs krusts|Dzelzs krusta]] II šķiru&lt;ref name=&quot;sp&quot;&gt;Sporta Pasaule, 1944. gada 30. maij, 3. lpp&lt;/ref&gt;, savukārt 1945. gada 10. martā saņēma [[Vācu krusts|Vācu krustu]] zeltā.&lt;ref name=&quot;dv&quot; /&gt;

Kara beigas Grāvelis sagaidīja [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], 1945. gada 8. maijā nonākot [[PSRS]] gūstā. Par tālāko likteni skaidru ziņu nav, pēc dažām versijām pulkvežleitnants Voldemārs Grāvelis miris soda nometnēs 1946. gadā, savukārt citi avoti vēsta, ka Grāvelis apcietinājumā atradās vēl 1949. gadā.&lt;ref name=&quot;dv&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latviešu Vācu krusta zeltā kavalieri}}

{{DEFAULTSORT:Gravelis, Voldemars}}
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]]
[[Kategorija:Vācu krusta kavalieri]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]</text>
      <sha1>gygys3le10tj9u0wt8cawtwg02nakmp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>383. kilometrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>232441</id>
    <revision>
      <id>3666452</id>
      <parentid>3509530</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:55:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3388" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = C. p. 383. km
| tips                = ceļa postenis
| attēls              = 383. kilometrs 9.JPG
| attēla_apraksts     = 383. kilometra ceļa posteņa ēkas
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| pushpin_label_position = left
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| atvērta             = 
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = 
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = nav
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 1/2 + strupceļš
| adrese              = 
| latd  = 55 | latm  = 56 | lats  = 1.6 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 28 | longs = 40.9 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]] (8 km) &lt;br /&gt; [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometrs]] (1 km) &lt;br /&gt; [[Līksna (stacija)|Līksna]] (7 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Mežciems (stacija)|Mežciems]] (2 km)&lt;br /&gt; [[387. kilometrs]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Ļubeste]] (3 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 210
}}
{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}}
'''383. kilometrs''' ir [[ceļa postenis]] [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|līnijā Krustpils—Daugavpils]]. Tas atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastā]]. Ceļa postenis paredzēts, lai apkalpotu pieslēguma vietu, kur no Krustpils—Daugavpils līnijas atzarojas savienojošā līnija uz [[Daugavpils apvedceļa līnija]]s [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometru]]. 383. kilometrā vienceļa līnija pāriet divceļu līnijā Daugavpils virzienā. Netālu no ceļa posteņa [[Līksna (stacija)|Līksnas]] virzienā atrodas Daugavpils dzelzceļa apvedceļa līnijas gaisa tilts. Postenī Daugavpils virzienā ir ātrgaitas [[pārmija]] ar kustīgu krusteņa serdi un asmeņu hidraulisko pievadu. Ceļa postenī nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:383. kilometrs 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Skats posteņa virzienā no Daugavpils apvedceļa tilta&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:383. kilometrs 7.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Skats Krustpils virzienā un pārmijas hidrauliskais pievads. Pa labi sliedes uz 8. kilometru&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:383. kilometrs 8.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Posteņa rezerves barošanas [[dīzeļģenerators]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:383. kilometrs 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzīvojamā māja 382,6 km pie posteņa&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:383. kilometrs 4.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Posteņa kopskats, skatoties Daugavpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:383. kilometrs.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Ceļa posteņa ēkas, skatoties no vilciena&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://railwayz.info/photolines/station/1722 Ceļa posteņa fotogrāfijas] {{krieviski}}

{{commonscat|383. kilometrs level junction|383. kilometrs}}

{{Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils}}

[[Kategorija:Līksnas pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>c9r9ye6b53zyc9mx2myi8rkngb70d4g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas ebreji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>235450</id>
    <revision>
      <id>3666114</id>
      <parentid>3457668</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:26:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]], 1940. gada Latvijas okupācija → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15636" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg|thumb|400px|Latvijas miestu un pilsētu ebrejiskie vārdi. Ar sarkanu līniju iezīmēta aptuvenā ebreju apmešanās zona, ar zilu līniju ļitvaku [[jidišs|jidiša]] valodas izplatības robeža.]]

'''Latvijas ebreji''' ({{val|he|יהדות לטביה}}), līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] līdztekus lietoja arī vārdu '''žīdi''',&lt;ref name=&quot;Satori&quot;&gt;[https://satori.lv/article/satori-diskusija-balto-cilveku-pasakas Satori diskusija: balto cilvēku pasakas] vēsturnieka [[Iļja Ļenskis|Iļjas Ļenska]] argumenti diskusijā žurnālā &quot;[[Satori]]&quot; 21.07.2020&lt;/ref&gt; ir viena no [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautībām]]. Pēc pēdējās [[Tautas skaitīšana]]s datiem Latvijā 2011. gadā dzīvoja 6437 [[ebreji]], galvenokārt [[Rīga]]s [[Vidzemes priekšpilsēta]]s, [[Latgales priekšpilsēta]]s un [[Centra rajons|Centra rajona]] [[apkaime|apkaimēs]], kā arī [[Jūrmala]]s pilsētā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2013. |access-date=20.10.2013 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140223174656/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |archivedate=23.02.2014 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{main|Ebreju vēsture Latvijā}}
Pirmā Latvijas ebreju kopiena nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārvaldē. Kad 1585. gadā karalis [[Stefans Batorijs]] savā kontrolē pārņēma Piltenes apgabalu, tajā dzīvojošajiem ebrejiem piešķīra plašas tiesības, kas saglabājās līdz pat 1717. gadam. [[Lejaskurzeme]]s [[Grobiņas fogti]]jā, kas uz laiku bija nodota [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercoga]] pārvaldē, sāka ieceļot ebreji no netālās [[Prūsijas hercogiste]]s. Vēlāk viņi pārcēlās uz [[Aizpute|Aizputi]], kur izveidojās prāva ebreju kopiena.
Savukārt [[Inflantijas vaivadija|poļu Livonijā]] 17. gadsimtā no tagadējās [[Ukraina]]s un [[Baltkrievija]]s kā kara bēgļi ieradās vairāki tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. [[Krāslava|Krāslavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidojās ebreju kopienas, kas runāja lietuviskā (&quot;ļitvaku&quot;) [[jidišs|jidišā]]. Pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] 1791. gada rīkojuma Latgales ebreji nedrīkstēja pamest t.s. &quot;[[Nometinājuma josla|nometinājuma joslu]]&quot; un ieceļot pārējā Latvijā.

Kopš 18. gadsimta Latvijā starp ebreju sīktirgotājiem un latviešu zemniekiem izveidojās tieša sabiedriska saskarsme. Lauku sētās, pārdodot pirmās nepieciešamības priekšmetus vai mainot tos pret zemnieku ražojumiem, ebreji centās apgūt [[latviešu valoda|latviešu valodu]] un kaut lauzītā izrunā prata saprasties ar pircēju. No šiem ebrejiem zemnieki uzzināja par apkārtnes notikumiem un guva ne vienu vien vērtīgu padomu sadzīves un saimnieciskajos jautājumos. Ebreju nosaukums &quot;žīds&quot; Latvijā ieviesās no [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]], kur tam nebija tāda nicinoša pieskaņa kā Krievijas impērijā.
Kad 19. gadsimta beigās, bēgot no &quot;žīdu pogromiem&quot;, Latvijā ieradās ap 20 tūkstošiem ebreju bēgļu no Ukrainas un Baltkrievijas, sāka izplatīties arī reliģiski aizspriedumi un palielinājās saimnieciskā konkurence. Tomēr [[Krišjānis Valdemārs]] aicināja mācīties no ebrejiem, kā tikt pie turības, pārņemt viņu darbaspējas un prasmi atrast jauno, noderīgo. Avīze &quot;[[Dienas Lapa]]&quot; 1886. gada 14. oktobrī uzsvēra, ka ebreji &quot;mums der par dzīvu pierādījumu, cik ļoti var stiprināties kāda maza, nicināta tautiņa, pie viņiem mēs skaidri redzam, ko panāk caur izmanību, pacietību un savstarpēju ciešu kopību&quot;.

[[Attēls:Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie Latvijas ebreju karavīri Dāvids Bērs, Eliass Rihters, Hiršs Berkovičs un Zālamans Levinsons.jpg|thumb|400px|Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie Latvijas ebreju karavīri Dāvids Bērs, Eliass Rihters, Hiršs Berkovičs un Zālamans Levinsons.]]
1918. gada 18. novembrī proklamētā [[Latvijas Republika]] bija latviešu nacionālā valsts, taču tā tiecās veidot vienotu visu pilsoņu valsts tautu. Latvijā dzīvojošie ebreji pirmoreiz kļuva līdztiesīgi ar citām tautībām, kas veicināja ebreju lojalitātes rašanos pret neatkarīgo Latviju. 
Par ieguldījumu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] [[Oto Goldfelds]], [[Josifs Hops]], [[Zāmuels Hops]], [[Roberts Maļeckis]], [[Maksis Grīnguts]] un [[Eliass Pinuss]] saņēma Lāčplēša Kara ordeni, bet četri ebreju karavīri saņēma Triju Zvaigžņu ordeni (Hiršs Berkovičs, Eliass  Rihters, Zālamans Levinsons un Dāvids Bērs). Kaujās par Latvijas neatkarību krita vai no ievainojumiem mira vairāk nekā 50 ebreju.&lt;ref name=&quot;am&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana | first = Leo; Gūtmanis, Armands un Vestermanis, Marģers | last = Dribins | publisher = [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] | date = 2014. gada 15. decembrī | accessdate = 2021. gada 14. februārī | url = http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana | archive-date = 2015. gada 15. Februāris | archive-url = https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana }}&lt;/ref&gt;
No 1919. gada augusta [[Tautas padome|Tautas padomē]] darbojās 14 ebreju partiju un organizāciju pārstāvji, par Latvijas pilsoņiem kļuva ap 77% Latvijā dzīvojošo ebreju, kas varēja pierādīt, ka bija šeit dzīvojuši līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gada 1. augustā. 
1923.—1936. gadā ap 4500 Latvijas ebreju pārcēlās uz dzīvi Palestīnā, 2207 ebreji emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], vairāki simti izceļoja uz [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1930. gadā 62,5% Latvijas ebreju prata runāt latviski (Jelgavā 90,5%, Liepājā 88,4%, Rīgā 68,9%, Daugavpilī 18,6%).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] padomju varas iestādes ([[Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm|PSRS tolaik bija Vācijas sabiedrotā]]) līdz 1941. gada pavasarim slēdza visas cionistu, konservatīvo un reliģisko ebreju biedrības, klubus un mācību iestādes, kā pēdējās slēdza Ebreju kultūras biedrību un ''Bikur Holim'' biedrību. 1941. gada 14. jūnijā uz Krieviju izsūtīja 1771 Latvijas ebreju. Savukārt vācu okupācijas iestāžu veiktā [[Holokausts Latvijā|ebreju holokausta]] laikā 1941.—1944. gada laikā bojā gāja vairāk nekā 70 tūkstoši Latvijas ebreju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2013|10|22||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}&lt;/ref&gt;

Laikā no 1968. līdz 1980. gadam no Latvijas uz Izraēlu un Rietumvalstīm izceļoja 13 153 ebreji jeb 35,8% Latvijas PSR teritorijā dzīvojošo ebreju. Līdz 1989. gadam no Latvijas izceļoja vairāk nekā 16 tūkstošu ebreju, no tiem 70% apmetās uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā.&lt;ref&gt;[http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana#atdzimsana Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana#atdzimsana |date={{dat|2015|02|15||bez}} }} Leo Dribins, Armands Gūtmanis, Marģers Vestermanis&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
[[Kristofors Fīrekers|Kristapa Fīrekera]] ap 1650. gadu sacerētajā [[latviešu valoda]]s skaidrojošajā vārdnīcā rakstīts, ka &quot;žīds&quot; ir nodokļu ievācējs vai arī &quot;ebrejs&quot;, kas nodarbojas ar šo amatu.&lt;ref name=&quot;Satori&quot;/&gt; 19. gadsimta latviešu avīzēs etniskās piederības apzīmēšanai līdztekus izmantoja gan vārdu &quot;žīds&quot;, gan &quot;ebrejs&quot;. [[Latvijas Augstskola]]s rektora pienākumu izpildītājs [[Ernests Felsbergs]] 1920. gadā piedāvāja vārdu &quot;žīds&quot; izslēgt no oficiālās aprites un šo jautājumu nodeva [[LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte]]i izskatīšanai. Fakultātes dekāns un profesors [[Jānis Endzelīns]] savā slēdzienā minēja, ka tas ir politisks jautājums – ja atteiksimies no šī vārda izmantošanas, tā būs muguras locīšana svešinieku priekšā un nebūs tālu tā diena, kad [[leiši]] gribēs, lai mēs viņus sauktu par [[lietuvieši]]em.&lt;ref name=&quot;Satori&quot;/&gt;
Kad 1923. gadā [[Ebreju iela (Rīga)|Ebreju ielu Rīgā]] pārdēvēja par Žīdu ielu, [[Latvijas Republikas izglītības ministrija]]s Ebreju pārvalde deva skaidrojumu, ka daudzi, lietojot vārdu &quot;žīds&quot;, neko ļaunu nedomā un daudzi nemaz nepazīst citu vārdu. Tika lemts, ka vārds oficiālajā apritē var palikt, bet visā, kas saistās ar [[ivrits|senebreju valodu]], skolām un [[jūdaisms|reliģiju]], noteikti jālieto vārds &quot;ebreji&quot;.&lt;ref name=&quot;Satori&quot;/&gt;

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā padomju vara vārda &quot;žīds&quot; lietošanu izslēdza no oficiālās aprites, bet pēc [[holokausts|holokausta]], kad [[nacisti|nacistu]] [[propaganda]] ļoti dzelžaini izmantoja tādas klišejas kā &quot;žīds čekists&quot;, &quot;žīds slepkava&quot;, &quot;žīdu varaskāre&quot;, vārda &quot;žīds&quot; lietošana kļuva par [[tabu]].&lt;ref name=&quot;Satori&quot;/&gt;

== Ebreju skaita izmaiņas Latvijā (1834—2011) ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! '''Deklarētā tautība !! 1834!! 1881 !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011'''
|-
| [[ebreji]]|| &lt;20 000|| ~80 000|| 122 700|| 79 368|| 95 675|| 94 388|| 93 479|| 36 584|| 36 671|| 28 318|| 22 897|| 10 385|| 6437
|}

== Ievērojami Latvijas ebreji ==
* [[Naums Āronsons]] (1872—1943), tēlnieks
* [[Lipmans Berss]], (1914—1993), matemātiķis
* [[Hermanis Brauns]] (1918—1979), pianists un pedagogs
* [[Izidors Brensons]] (1854—1928), ārsts ortopēds, antropologs un medicīnas vēsturnieks
* [[Cecīlija Dinere]] (1919—1996), rakstniece, dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja
* [[Mordehajs Dubins]] (1889—1956), politisks un sabiedrisks darbinieks, viens no Latvijas Republikas dibinātājiem, Satversmes sapulces un visu pirmskara Saeimu deputāts
* [[Ābrams Feldhūns]] (1915—2009), valodnieks un tulkotājs
* [[Hercs Franks]] (1926—2013), žurnālists, kinorežisors un scenārists
* [[Valentīna Freimane]] (1922—2018), teātra un kino zinātniece
* [[Inese Galante]] (1954), operdziedātāja 
* [[Elhonons Goldbergs]] (1946), neirozinātnieks
* [[Franks Gordons]] (1928), rakstnieks, žurnālists un tulkotājs
* [[Romualds Grīnblats]] (1930—1995), komponists
* [[Filips Halsmans]] (1906—1979), fotogrāfs
* [[Solomons Hillers]] (1915—1975), ķīmiķis, Organiskās sintēzes institūta direktors
* [[Ābrams Idelsons]] (1882—1938), komponists
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), rabīns
* [[Kirovs Lipmans]] (1940), uzņēmējs, Latvijas Hokeja federācijas prezidents
* [[Pauls Mandelštams]] (1872—1941), arhitekts
* [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis, Latvijas Republikas darba ministrs, profesors
* [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks
* [[Larisa Mondrusa]] (1943), populārās mūzikas dziedātāja
* [[Ārons Nimcovičs]] (1886—1935), šaha lielmeistars, šaha spēles teorētiķis
* [[Mordehajs Nuroks]] (1884—1962), rabīns, politiķis, Saeimas deputāts
* [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987), aktieris, estrādes satīriķis
* [[Iļja Ripss]] (1948), matemātiķis, padomju disidents
* [[Brāļi Šamiri]], mākslinieki, [[Izraēlas Valsts]] ģerboņa autori
* [[Līna Šterna]] (1878—1968), fizioloģe
* [[Mihails Tāls]] (1936—1992), šahists, astotais pasaules čempions šahā
* [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004), žurnālists, profesors un politiķis 
* [[Otto Zeltiņš]] (Otto Goldfelds, 1889—1941), Latvijas armijas virsnieks, žurnālists, publicists

== Ebreji latvju dainās&lt;ref&gt;[http://www.dainuskapis.lv/ www.dainuskapis.lv]&lt;/ref&gt; ==
[[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] &quot;[[Latvju dainas|Latvju dainās]]&quot; apkopoti 110 tautasdziesmu varianti ar leksēmu &quot;žīdi&quot;.&lt;ref&gt;Jānis Rozenbergs. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga: Zinātne, 2005. — 58 lpp.&lt;/ref&gt; 
{|
|
Tautu meita žīdam rada,&lt;br /&gt;
Žīdi vien panākstôs.&lt;br /&gt;
Tiem vajaga salda piena,&lt;br /&gt;
Vajag ceptu rācentiņu.&lt;br /&gt;
19148-0
|
Žīdi vien, žīdi vien&lt;br /&gt;
Kačiņai panākšņôs,&lt;br /&gt;
Strīpotàm biksitèm,&lt;br /&gt;
Strupajiem pirkstiņiem&lt;br /&gt;
20634-1
|
Žīdi vien, žīdi vien,&lt;br /&gt;
Kur māmiņa man' aizdeva;&lt;br /&gt;
Nedzirdēju skaistu dziesmu,&lt;br /&gt;
Ne ar' labu valodiņu.&lt;br /&gt;
21042-0
|
Nu nīkst, nu nīkst&lt;br /&gt;
Piltenes žīdi!&lt;br /&gt;
Mūs' brālis pārveda&lt;br /&gt;
Piltenes vaisli;&lt;br /&gt;
Nu mazi žīdiņi&lt;br /&gt;
Vairosies.&lt;br /&gt;
22470-0
|
Ak tu taidu vasariņu,&lt;br /&gt;
Žīdi jāja pieguļâ!&lt;br /&gt;
Mazâ vien gaismiņâ&lt;br /&gt;
Atjāj žīdi murdedami,&lt;br /&gt;
Atjāj žīdi murdedami,&lt;br /&gt;
Melnas bārdas kratīdami.&lt;br /&gt;
30095-1
|
Žīdam devu sav' māsiņu,&lt;br /&gt;
Ne arāja dēliņam:&lt;br /&gt;
Žīdam cimdi, žīdam zeķes,&lt;br /&gt;
Žīdam grezni nezdaudziņi.&lt;br /&gt;
34182-1
|
Žīda meita gauži raud,&lt;br /&gt;
Ka žīdam liela bārzda.&lt;br /&gt;
Neraud gauži žīdenite,&lt;br /&gt;
Pucesim žīdam bārzdu.&lt;br /&gt;
34300-0
|
|}

{|
|
Divi žeidi sasakova&lt;br /&gt;
Ap maizītes gabaliņu.&lt;br /&gt;
Kai jīm beja nazakaut -&lt;br /&gt;
Nivīns art namuocēja?&lt;br /&gt;
52862-50
|
Gudrs, gudrs tis žideņš,&lt;br /&gt;
Gudrus bārnus audzināja;&lt;br /&gt;
Pats jis guļ gulteņā,&lt;br /&gt;
Bārni visi muldeņā;&lt;br /&gt;
Kad muldeņa pakustēja,&lt;br /&gt;
Tad bērniņi paļustēja.&lt;br /&gt;
52870-465 
|
It nevienam tā negāja,&lt;br /&gt;
Kā tam žīdu Maušķeļam:&lt;br /&gt;
Divi bēri kumeliņi&lt;br /&gt;
Ar klibām kājiņām;&lt;br /&gt;
Vienu deva Iršam jāt,&lt;br /&gt;
Otru vecam Maušķeļam.&lt;br /&gt;
52874-364 
|
Ka pīdzymtu židam bārni,&lt;br /&gt;
Lai jī leli naizaugtu!&lt;br /&gt;
Kam jis greiži pasavēres&lt;br /&gt;
Uz tuo muna naudas moka.&lt;br /&gt;
52879-280
|
Leibis pūta buka ragu,&lt;br /&gt;
Lai tie visi žīdi nāk;&lt;br /&gt;
Visi žīdi sanākuši&lt;br /&gt;
Vecu Leibi nobadīja.&lt;br /&gt;
52885-282 
|
Žīdiņam rausi cepu,&lt;br /&gt;
Vidū duru caurumiņ(u);&lt;br /&gt;
Žīdiņš rausi neapēda,&lt;br /&gt;
Caurumiņa taupīdams.&lt;br /&gt;
52921-104
|
Žīds sāk spēlēt, žīds sāk dancot,&lt;br /&gt;
Žīdam Dieviņš aizkrāsnē;&lt;br /&gt;
Žīdam Dieviņš aizkrāsnē,&lt;br /&gt;
Pelēkāmi austiņāmi;&lt;br /&gt;
Pelēkāmi austiņāmi,&lt;br /&gt;
Zilājiemi kamzoļiem.&lt;br /&gt;
52923-355
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Ebreju vēsture Latvijā]]
* [[Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]
* [[Rēzeknes ebreji]]

== Ārējās saites ==
* Eduards Liniņš (2017. gada 18. janvāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/siis-dienas-aciim/ebreju-liktenis-neatkarigaja-latvija-un-otra-pasaules-kara-laika.a19783/ Ebreju liktenis neatkarīgajā Latvijā un Otrā pasaules kara laikā]. ''Šīs dienas acīm''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 18. janvārī.

{{Latvijas mazākumtautības}}

[[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji| ]]</text>
      <sha1>3610drkj5yrrzojgmgw5ej4gipvggsi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Vīksne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>236486</id>
    <revision>
      <id>3666140</id>
      <parentid>3663907</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:54:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6236" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Alberts Vīksne
|     vārds_orig = 
|         attēls = Alberts Viksne.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Alberts Vīksne Latvijas bruņoto spēku pulkveža-leitnanta formā.
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1896
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]], [[Vitebskas guberņa]], [[Daugavpils apriņķis]], [[Vīpes pagasts]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1976
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 31
|        m_vieta = {{GER}}, [[Kaizerslauterna]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Waffen-Obersturmbannführer (pulkvežleitnants)&lt;br /&gt; [[Attēls:SS-Obersturmbannführer.svg|50px]]
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt; {{LAT}}&lt;br /&gt; {{flaga|Vācija|Nazi}}[[Trešais reihs]]
|       struktūra = 
|         vienība = 
|       komandēja = [[34. ieroču SS grenadieru pulks]]
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt; [[Latvijas brīvības cīņas]]&lt;br /&gt; [[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] (III šķira)&lt;br /&gt; [[Triju zvaigžņu ordenis]] (IV un V šķira)&lt;br /&gt; [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)
|      cits_darbs =  
}}
}}'''Alberts Vīksne''' (1896-1976) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks.&lt;ref name=&quot;lkok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1676|title= LKOK nr.3/1342 : Vīksne, Alberts|accessdate= {{dat|2013|11|01|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Vīpes pagasts|Vīpes pagastā]], pirmo izglītību ieguva [[Daugavpils]] pilsētas skolā. 1915. gadā iesaukts [[Krievijas impērija]]s armijā un nosūtīts uz 2. armijas korpusa 43. kājnieku divīzijas 171. Korbinas rezerves pulku [[Krasnoje Selo]], no tā viņu nosūtīja uz Ziemeļfrontes praporščiku skolu Gatčinā. Mācības Vīksne beidza 1916. gada martā un nonāk 21. armijas korpusa 43. kājnieku divīzijas 174. Romenas rezerves pulkā [[Narva|Narvā]], pēc tam [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|Rezerves latviešu strēlnieku pulkā]]. 1917. gada februārī Vīksne nonāca [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā]], tā sastāvā piedalījās kaujās [[Rīga]]s frontē un sasniedza štābskapitāna pakāpi, atvaļināts 1917. gada decembrī.&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

== Latvijas Brīvības cīņās ==
Dienestam [[Latvijas bruņotie spēki|Latvijas bruņotajos spēkos]] Vīksne pieteicās brīvprātīgi 1919. gada 1. jūlijā un tika iecelts par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] komandiera vietnieku, novembrī viņu pārcēla uz [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulku]], tā sastāvā piedalījās [[Latgale]]s atbrīvošanā. 1920. gada aprīlī Vīksni iecēla par rotas komandieri, ar varonību viņš izcēlās 8.-9. jūnijā, izlūkgājienā [[Baltinava]]s rajonā ar savu rotu straujā triecienā iegūstot divus ienaidnieka lielgabalus, par to 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]].&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

== Starpkaru periodā ==
Pēc Brīvības cīņu noslēguma Vīksne turpināja militāro dienestu, 1925. gadā viņš absolvēja virsnieku kursus un tika nozīmēts par rotas komandieri [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulkā]]. 1933. gadā beidza bataljonu komandieru kursus un 1935. gada februāri tika paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un pārcelts uz [[9. Rēzeknes kājnieku pulks|9. Rēzeknes kājnieku pulku]] kā bataljona komandieris.&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt; Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 18. jūlijā Vīksni pārcēla uz štāba bataljonu.&lt;ref&gt;Latvijas Kareivis, 1940. g. 18. jūl. (Nr. 160) 1. lpp&lt;/ref&gt;

== Otrajā pasaules karā ==
[[Attēls:34 pulks Viksne.png|thumb|left|350px|Rūdolfs Bangerskis frontes apmeklējumā 1944. gada 8. jūnijā Bardovo pozīcijās 34. pulka kājnieku lielgabalu novietojumā. Pulkvežleitnants Alberts Vīksne otrais no labās.]] 
Pēc 1943. gada 10. februāra pavēles par vienota [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] Vīksne brīvprātīgi pieteicās dienestam un tika iecelts par [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. grenadieru pulka]] I bataljona komandieri, tā sastāvā Vīksne 1943. gada decembra sākumā nonāca frontē Novosokoļņiku rajonā. I bataljonu Vīksne komandēja līdz 1943. gada decembrim, atkal uzņemoties tā vadību no 1944. gada 13. aprīļa. 1944. gada 10. decembrī Vīksni iecēla par [[34. ieroču SS grenadieru pulks|34. pulka]] komandieri, viņš pulku vada kaujās smagajās kaujās [[Pomerānija]]s līnijā, par kauju pie Immenheimas 1944. gada 25. janvārī viņu apbalvoja ar I un II šķiras [[Dzelzs krusts|Dzelzs krustu]]. 1945. gada 7. februārī Vīksni ievainoja un viņš bija spiests savu pulku atstāt, uzņemoties tā vadību tikai pēdējā kara posmā, no 1945. gada 1. aprīļa.&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

== Pēckara dzīve ==
Pēc [[Vācija]]s kapitulācijas Vīksne nonāca [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Rietumu sabiedroto]] gūstā, vēlāk Cēdelgēmas gūstekņu nometnē. Pēc atbrīvošanas dzīvoja Vācijā un pildīja dienestu britu un amerikāņu militārajās palīgvienībās. Pensionējies 1964. gadā.

Pulkvežleitnants Alberts Vīksne miris Kaizerslauternā 1976. gada 31. decembrī.&lt;ref name=&quot;lkok&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vīksne, Alberts}}
[[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]]
[[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]]
[[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]</text>
      <sha1>svolxmnlwpdufnktu128bpfbqzoraxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>401. kilometrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>243235</id>
    <revision>
      <id>3666456</id>
      <parentid>3627329</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:03:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3403" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = C. p. 401. km
| tips                = ceļa postenis
| attēls              = Krauja, Naujenes pagasts, Latvia - panoramio (2).jpg
| attēla_apraksts     = Skats Naujenes virzienā
| karte               = Latvijas dzelzceļi &lt;!-- ja koordinātas nav uzdotas, atstāt tukšu, bez kartes nosaukuma! --&gt;
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] &lt;br /&gt; 524. km—401. km
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| slēgta              = &lt;!-- tikai, ja tika slēgta --&gt;
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = mezgla
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| arhitekts2          = &lt;!-- bez vikisaites --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 1 / 2 + strupceļš
| adrese              = 
| latd  = 55| latm  = 54| lats  = 59.58| latNS  = N
| longd = 26| longm = 39| longs = 14.69| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krauja (stacija)|Krauja]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Naujene (stacija)|Naujene]] (5 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[524. kilometrs]] (6 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 228
}}
'''401. kilometrs''' ir dzelzceļa [[ceļa postenis]], kas atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastā]], netālu no [[Krauja (Naujenes pagasts)|Kraujas]] ciema. Ceļa postenī līnijai [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] pieslēdzas [[Daugavpils apvedceļa līnija]] (posms 524. km—401. km). Ceļa postenī atrodas 2 pārmijas un aizsargstrupceļš. Ceļa postenī nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Ceļa postenis tika ierīkots [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1960. gadi|60. gados]], līdz ar Daugavpils apvedceļa līnijas izbūvi.

{{dat|2012|01|08}} plkst. 22.10 te notika dzelzceļa avārija — kravas [[Vilciens|vilciena]], kurš brauca [[524. kilometrs|524. km]] posteņa virzienā, 17 krautas cisternas noskrēja no sliedēm, no tām 16 apgāzās, bet no 5 cisternām noplūda apmēram 180 tonnas kravas. Avārijas iemesls bija [[pārmija]]s kreisā asmeņa lūzums divās vietās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.taiib.gov.lv/uploads/DZC_NP_2012_1_CP_401.pdf |title=Dzelzceļa nopietna negadījuma izmeklēšanas nobeiguma pārskats Nr.5-02/1-12-(1/2012); Kravas vilciena nobraukšana no sliedēm 2012.gada 8.janvārī Ceļa postenī 401.km |access-date={{dat|2014|02|01||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151208100913/http://www.taiib.gov.lv/uploads/DZC_NP_2012_1_CP_401.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151208100913/http://www.taiib.gov.lv/uploads/DZC_NP_2012_1_CP_401.pdf |date={{dat|2015|12|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://railwayz.info/photolines/station/1833 401. kilometra ceļa posteņa fotogrāfijas] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}}

[[Kategorija:Naujenes pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>0iaw7mfdq5w48ghls1l2lrysm4x1ccy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalējs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>243884</id>
    <revision>
      <id>3666314</id>
      <parentid>2794710</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:50:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[lakta| → [[lakta (darbarīks)| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1327" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|profesiju|baltu dievību|Kalvis (mitoloģija)}}
{{Cita nozīme|profesiju|ciemu Saldus novadā|Kalēji (ciems)}}
{{citas nozīmes|profesiju|kalējs (nozīmju atdalīšana)|kalējs}}

[[Attēls:Kovář při práci (Velikonoční trhy na Václavském náměstí) 055.jpg|thumbnail|235px|Kalējs kaļ metālu]]
'''Kalējs''' jeb '''kalvis'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.tezaurs.lv/#/sv/kalvis |title= Kalvis |publisher= Tēzaurs |accessdate= 2017. gada 12. septembrī}}&lt;/ref&gt; ir cilvēks, kas [[kalve|kalvē]], izmantojot [[āmurs|āmuru]] un [[lakta (darbarīks)|laktu]], kaļ un apstrādā [[metāli|metālu]]. Visbiežāk apstrādājamais metāls ir [[dzelzs]] vai tā sakausējums — [[tērauds]]. Pirms kalšanas metāls parasti tiek [[karsēšana|sakarsēts]], lai tas vieglāk padodas apstrādei. Kalēju pienākumos ietilpst arī [[metālu kausēšana]] un to liešana veidnēs, tādā veidā iegūstot vajadzīgo priekšmetu.

Vēsturiski kalējiem bija liela nozīme [[ieroči|ieroču]] izgatavošanā, piemēram, [[zobens|zobenu]] izgatavošanā, kā arī dažādu sadzīves priekšmetu, piemēram, [[katls|katlu]] un [[panna|pannu]] izgatavošanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Profesijas]]
[[Kategorija:Metālapstrāde]]</text>
      <sha1>mt7fx4htr1t72s2ngm39eb0e5p755id</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Boom FM</title>
    <ns>0</ns>
    <id>250124</id>
    <revision>
      <id>3666337</id>
      <parentid>3397755</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:01:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3286" xml:space="preserve">{{Radiostacijas infokaste
|nosaukums      = Boom FM
|logo           =Boom fm logo.png 
|logo_izm       = 
|formāts        =[[FM radio]]&lt;br&gt;Interneta radio 
|frekvence      =FM 93,1 
|īpašnieks      =Kaspars Upacieris 
|adrese         = {{flag|Latvija}}, [[Rīga]]&lt;br /&gt;[[Skanstes iela]] 50b
|māsas_stacijas = 
|mājaslapa      = [http://www.boomfm.lv/ http://www.boomfm.lv/]
|raida_kopš     = 2013. gada 13. maijs&lt;ref name=&quot;raida&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/darbu-sacis-jaunais-ufo-radio-boom-fm.d?id=43309735 Darbu sācis jaunais Ufo radio 'BOOM FM' ]&lt;/ref&gt; – 2016. gads
}}

'''Boom FM''' bija Latvijas [[radio]]stacija, kas atradās [[Rīga|Rīgā]]. Radio izveidoja agrākais [[Radio SWH]] dīdžejs [[Kaspars Upacieris]] (&quot;Ufo&quot;), tas sāka raidīt {{dat|2013|5|13}} plkst 13.13., bet 2016. gadā pārtrauca darbību.

Viens no stacijas pazīstamākajiem raidījumiem bija [[Artuss Kaimiņš|Artusa Kaimiņa]] vadītais sarunu raidījums &quot;Suņu būda&quot;. Starp komandas locekļiem bija arī [[Atis Zakatistovs]], [[Intars Busulis]], [[Imants Vekmans]], Rīgas Improvizācijas teātra dalībnieki u.c. Bija paredzēts, ka stacijas saturu veidotu personības un interešu grupas - grupa ''[[Dzelzs Vilks]],'' kas vadītu raidījumu &quot;Radio Vilks&quot;, Dailes Zigis – &quot;Bites Blues Radio&quot;, dziesmas bērniem – &quot;Brīnumskapis Radio&quot;, [[ska]] un [[Balkānu pussala|Balkānu]] mūzikas raidījums – &quot;Oranžās brīvdienas&quot; un [[Ēriks Loks|Ērika Loka]] raidījums &quot;Dzeltenie tauriņi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/darbu-sacis-jaunais-ufo-radio-boom-fm.d?id=43309735|title=Darbu sācis jaunais Ufo radio 'BOOM FM'|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-04-15|date=2013-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji radio kopā ar [[Radio NABA]] dalīja laiku FM 93,1 frekvencē, bet vēlāk pārgāja uz raidīšanu tikai internetā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5260966/atvadas-no-nabas-kaimins-izvaza-radio-vaditaju-siksni|title=Atvadas no «Nabas»: Kaimiņš «izvazā» Radio vadītāju Siksni|website=TVNET|access-date=2021-04-15|date=2013-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2014. gadā A/S ''SWH Grupa'' tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu pret Boom FM, tomēr uzņēmums gadu noslēdza ar peļņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/swh-grupa-prasa-radio-boom-fm-maksatnespeju.d?id=44664026|title='SWH Grupa' prasa radio 'Boom FM' maksātnespēju|last=|website=delfi.lv|access-date=2021-04-15|date=2014-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49919607|title=Likvidēts Ufo dibinātais radio 'Boom FM'|last=Veidemanis|first=Guntars|website=delfi.lv|access-date=2021-04-15|date=2018-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Radio beidza raidīt 2016. gada rudenī līdz ar Kaspara Upaciera kļūšanu par [[Latvijas Gāze|AS Latvijas Gāze]] preses sekretāru. 2018. gada 4. aprīlī SIA ''Boom FM'' tika likvidēts.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{official|http://www.boomfm.lv/}}{{twitter|BOOMFMLV}}
* {{facebook|boomfmlv}}
* {{youtube|BOOMFMLV}}
* {{draugiem|boomfm}}

{{Radio-aizmetnis}}

{{Radiostacijas Latvijā}}

[[Kategorija:Latvijas radio stacijas]]</text>
      <sha1>a8t0qyvl36wopo9ip2f07ed7yl7gz9v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lāčupe (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251847</id>
    <revision>
      <id>3666464</id>
      <parentid>3369602</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:12:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4173" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Rīgas pilsētas daļu|Lāčupe (pilsētas daļa)}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Lāčupe
| tips = stacija
| attēls = Lāčupes stacija 51.jpg
| attēla_apraksts = Lāčupes stacija 2019. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]]
| atvērta = 1873
| citi_nosaukumi = 4. kilometrs
| stacijas_tips = kravas
| arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas = nav
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = 4 + atzarojumi
| adrese = 
| latd = 56
| latm = 58
| lats = 11
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 02
| longs = 45.3
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (6 km)&lt;br&gt;[[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (3 km)&lt;br&gt;[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciems]] (2 km)
| tuvākie_pp_un_cp = 
| attālums_līdz_Rīgai = 10
}}

'''Lāčupe''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], līnijā [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Stacija atrodas starp [[Imanta]]s un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimēm. Lāčupē pastāv tikai kravas satiksme. Lāčupes staciju šķērso 2 pārbrauktuves — [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] un [[Buļļu iela]]. Pie Slokas ielas gar [[Mellužu iela|Mellužu ielu]] no stacijas atzarojas mazizmantots pievedceļš uz uzņēmumu ABAVA un citiem [[Kleistu  iela]]s tuvumā esošiem uzņēmumiem. Pie  stacijas sliežu izvērsuma [[Bolderāja (stacija)|Bolderājas]] virzienā atzarojas pievedceļi uz vairumtirdzniecības bāzi, atzars uz [[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciemu]], kā arī 2013. gadā uzbūvētais [[Nordeka]] pievedceļš. Stacijā nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija atklāta 1951. gadā ar nosaukumu 4. kilometra [[ceļa postenis]]. Postenis paredzēts atzara uz Iļģuciemu apkalpošanai. 1970. gados tā statuss mainīts uz [[izmaiņas punkts|izmaiņas punktu]], bet 1980. gados stacija pārdēvēta par Lāčupi.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 58. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; 

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Lāčupes stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lāčupes stacija 2014. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 49.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lāčupes stacija 2019. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 50.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lāčupes stacija, skats Bolderājas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 30.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacijas elektrocentralizācijas posteņa ēka 2014. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 15.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lāčupes stacijas ūdenstornis&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 32.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu izvērsums Bolderājas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 12.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacija 2010. gadā. Pa labi — atzars uz Iļģuciemu&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 38.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacija 2014. gadā. Kreisajā pusē vairumtirdzniecības bāzes pievedceļš, vidū — līnija uz Bolderāju, tālāk pa labi — Nordekas pievedceļš, pa labi — līnija uz Iļģuciemu&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 19.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Slokas ielas pārbrauktuve&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 31.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Buļļu ielas pārbrauktuve&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 28.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacijas sliežu ceļi&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lāčupes stacija 06.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lāčupes stacijas ēkas un sliežu ceļi&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://railwayz.info/photolines/station/1720 Lāčupes stacijas fotogrāfijas] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{commonscat|Lāčupe railway station|Lāčupes stacija}}
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>67ojs24cf76slcycphbvm42fmzu1ojb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas 1. pilsētas teātris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252846</id>
    <revision>
      <id>3666109</id>
      <parentid>3467094</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:21:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;, → ref&gt;, .gad → . gad, Pasaules kar → pasaules kar, Latvijas okupācija (1940.) → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5236" xml:space="preserve">[[Attēls:Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrība).jpg|thumb|300px|Pirmais Rīgas pilsētas teātris (Muses biedrības nams, 1782.-1863.), kurā darbojās [[Rihards Vāgners]]]]
[[Attēls:Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs.jpg|thumb|300px|Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gs]]
[[Attēls:National Opera House Riga.jpg|thumb|300px|Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā]]
'''Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris''', dibināts kā '''Rīgas pilsētas teātris''' ({{val|de|Rigaer Stadttheater}}), bija 1782. gadā dibinātais senākais [[Rīga]]s pilsētas teātris. Repertuārā bija arī [[opera]]s izrādes un koncerti. No 1837. gada līdz 1839. gadam teātrī strādāja komponists [[Rihards Vāgners]], koncertēja [[Ferencs Lists]] (1842), [[Klāra Vīka-Šūmane]] (1844), [[Antons Rubinšteins]] (1844) un [[Ektors Berliozs]] (1847).
Tagad kādreizējās Muses biedrības nams Riharda Vāgnera ielā 4 ir pārbūvēts, bet Rīgas 1. pilsētas vācu teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas [[Latvijas Nacionālā opera]].

== Vēsture ==
Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc [[Hāberlands|Hāberlanda]] projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām, ko sauca arī par [[Muses nams|Muses namu]]. Tā direktors [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo [[simfoniskais orķestris|simfonisko orķestri]]. Par koncertu un operu koncertmeistaru un diriģentu tika uzaicināts [[Konrāds Feige]], kurš iestudēja izrādes ne tikai Rīgā, bet arī Pēterburgā, [[Rēvele|Rēvelē]] un [[Tērbata|Tērbatā]]. Kad 1788. gadā Fītinghofs pārcēlās uz Pēterburgu, par Muses nama direktoru kļuva aktieris Meierers. [[1815]]. gadā Muses biedrība (''die Gesellschaft der Musse'') ēku atpirka no Fītinghofu ģimenes. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]].
1860.-1863. gadā uzcēla jaunu Rīgas pilsētas teātra ēku ar gandrīz 2000 skatītāju vietām, kuru atklāja ar [[Frīdrihs Šillers|Frīdriha Šillera]] &quot;Vallenšteina nometnes&quot; un [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] &quot;Fidelio&quot; iestudējumiem. Ēka celta pēc arhitekta [[Ludvigs Bonštets|Ludviga Bonšteta]] (1822—1885) projekta kā helenizēta [[klasicisms|klasicisma]] stila celtne, 1882.-1887. gadā pēc pilsētas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta ugunsgrēkā izdegušo ēku atjaunoja. Pirmā pasaules kara laikā teātri slēdza un kā Pilsētas Vācu teātris (''Deutsches Stadttheater'') savu darbību tas atsāka tikai pēc [[Rīgas operācija|vācu karaspēka ienākšanas Rīgā]] 1917. gadā.

1919. gada 23. janvārī ar [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Izglītības komisariāta mākslas departamenta vadītāja [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] rīkojumu uz Rīgas pilsētas vācu teātra ēku pārcēlās &quot;Latvju operas&quot; kolektīvs, 9. februārī &quot;Latvju opera&quot; tika pārdēvēta par &quot;Padomju Latvijas operu&quot;.
No 1919. gada maija līdz augustam Rīgas 1. pilsētas teātra ēkā atkal darbojās Vācu teātra trupa, pēc tam tajā atkal ievācās Latvju opera.&lt;ref&gt;Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932., 707. lpp.&lt;/ref&gt; 1919. gada 23. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē tika pieņemti &quot;Noteikumi par nacionālo operu&quot;, bet 2. decembrī Latvijas Nacionālajā operā uzveda Riharda Vāgnera operas &quot;Tanheizers&quot; izrādi, ko pieņemts svinēt kā Latvijas Nacionālās operas izveidošanas dienu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] to pārdēvēja par &quot;Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātri&quot;, bet [[Ostlande|nacistiskās Vācijas okupācijas laikā]] (1941—1944) par &quot;Rīgas operteātri&quot;, pēc tam atkal atjaunoja iepriekšējo nosaukumu. 1989. gada 24. aprīlī notika jau Latvijas Nacionālās operas 70 gadu jubilejas svinības un atgriešanās pie starpkaru periodā lietotā nosaukuma.

== Teātra vadītāji un mākslinieciskie vadītāji ==
Zināms, ka pirmais Rīgas pilsētas teātra vadītājs 1782.-1788. gadā bija [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]]. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija [[Rihards Vāgners]], 1844.—1855. un 1859.—1862. gadā [[Johans Šrameks]] (''Schramek, Šrámek''),&lt;ref&gt;[http://www.biographien.ac.at/oebl/oebl_S/Schramek_Johann-Josef_1814_1874.xml ]&lt;/ref&gt; 1863.-1865. gadā [[Ernsts Katenhūzens]] (''Catenhusen''), 1865.-1866. gadā [[Eduards Augusts Molnārs]] (''Molnar''), 1898.-1900. gadā [[Bruno Valters]].

== Literatūra ==

* Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm Ieskats Latvijas Nacionālās operas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070602144700/http://www.music.lv/opera/latviski/Vesture/op_vesture.htm |date={{dat|2007|06|02||bez}} }}

{{Bijušie teātri Rīgā}}
{{Rīgas kultūras iestādes}}

[[Kategorija:Operteātri]]
[[Kategorija:Teātri Rīgā]]</text>
      <sha1>9yhxu8hecglw1etkqpkqu4n7fnba81s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķekavas lidlauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261333</id>
    <revision>
      <id>3666321</id>
      <parentid>2940081</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:14:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2046" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| box-width                  = 250px
| nosaukums                  = Ķekavas lidlauks
| attels                     = Ķekavas lidlauka rietumu gals.jpg
| attela-platums             = 250px
| paraksts                   = Ķekavas lidlauka rietumu gals
| paraksts2                  =
| IATA                       = 
| ICAO                       = ''nav''
|lat_deg=56|lat_min=48|lat_sec=41|lat_dir=N 
|lon_deg=24|lon_min=16|lon_sec=44|lon_dir=E
| karte                      = Latvia
| kartes_paraksts            = Lidostas atrašanās vieta Latvijā
| kartes_marķieris           = Ķekava
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips              = civilā
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = 
| atrasanas_vieta            = [[Ķekavas pagasts]], [[Ķekavas novads]]
| elevation-f                = 33
| elevation-m                = 10
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 07/27
| r1-length-f                = 
| r1-length-m                = 400
| r1-surface                 = asfalts
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
| majas_lapa                 = 
}}
'''Ķekavas lidlauks''' ir bijušais lauksaimniecības aviācijas [[lidlauks]] [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastā]]. Izvietojies pagasta austrumdaļā [[Pūķupe]]s krastā pie autoceļu [[A5]], [[P85]] un [[P90]] krustojuma {{nobr|4,5 km}} no [[Ķekava]]s pilsētas centra. Lidlaukam viens {{nobr|400 m}} garš un {{nobr|20 m}} plats asfalta seguma skrejceļš.&lt;ref&gt;[http://myairfields.com/item/kekava-0927/ MyAirfields.com Ķekava (09/27)]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lidlauks nelietojams sakarā ar aviāciju nesaistītām saimnieciskām aktivitātēm uz skrejceļa, pievedceļiem un stāvlaukuma, kā arī apbūvi gar skrejceļu.&lt;ref&gt;[http://www.forgottenairfields.com/latvia/riga/kekava-s677.html Abandoned, Forgotten &amp; Little-Known Airfields. Ķekava]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Ķekavas pagasts]]</text>
      <sha1>5xlwjmvanx71cdxtx563qmdtcrq3esh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krietnais Vils Hantings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261444</id>
    <revision>
      <id>3666142</id>
      <parentid>3461745</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:56:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2072" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = &quot;Krietnais Vils Hauntings&quot;
| oriģinālnos = ''Good Will Hunting''
| attēls = Good Will Hunting theatrical poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = 
| režisors = [[Gass Van Sants]]
| producents = 
| scenārijs = * [[Mets Deimons]]
* [[Bens Afleks]]
| aktieri = * [[Mets Deimons]]
* [[Robins Viljamss]]
* [[Bens Afleks]]
* [[Minija Draivere]]
* [[Stellans Skašgords]]
| mūzika = [[Denijs Elfmans]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[A Band Apart]]''
* ''Lawrence Bender Productions''
| izplatītājs = ''[[Miramax|Miramax Films]]''
| izdošana = {{filmas datums|1997|12|5}}
| ilgums = 126 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = Angļu
| budžets = {{ASV dolārs|10 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|225 933 435}}&lt;ref name=&quot;bom&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=goodwillhunting.htm|title=Good Will Hunting|publisher=Boxofficemojo.com|accessdate={{dat|2014|9|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Krietnais Vils Hauntings&quot;''' ({{val|en|Good Will Hunting}}) ir 1997. gada amerikāņu drāma, kuras režisors ir [[Gass Van Sants]].

Filma ir stāsts par 20 gadus veco bostonieti, neatzītu matemātikas ģēniju Vilu Hantingu, kas apmeklē psihoterapeitu un studē matemātiku pie ievērojama profesora. Tajā galvenās lomas attēlo [[Mets Deimons]], [[Robins Viljamss]], [[Bens Afleks]], [[Minija Draivere]] un [[Stellans Skašgords]].

&quot;Krietnais Vils Hauntings&quot; guva gan komerciālus panākumus, gan kritiķu atzinību. Filma tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i deviņās nominācijās, tai skaitā kā gada labākā filma, balva tika iegūta divās nominācijās: Viljamss saņēma balvu kā labākais otrā plāna aktieris un Afleks un Deimons saņēma balvu par labāko oriģinālscenāriju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa|www.miramax.com/movie/good-will-hunting}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1997. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV romantikas filmas]]</text>
      <sha1>tvun7yxfroh5krfk66yi9csqxeqvp3i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:12. Saeima</title>
    <ns>10</ns>
    <id>262065</id>
    <revision>
      <id>3666426</id>
      <parentid>3410534</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:27:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6871" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = 12. Saeima
|title = [[12. Saeima]] &lt;small&gt;(2014—2018)&lt;/small&gt;
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = [[12. Saeimas frakcijas|Frakcijas]]
|list1 =
* [[Saskaņa]] (23)
* [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (21)
* [[Vienotība]] (19)
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] (16)
* [[Latvijas Reģionu apvienība]] (7)
* [[Atmoda (partija)|No sirds Latvijai]]{{smallsup|1}}

|group2 = Prezidijs
|list2 =
* [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētāja]] [[Ināra Mūrniece]]
* priekšsēdētājas biedri [[Inese Lībiņa-Egnere]] un [[Gundars Daudze]]
* sekretārs [[Andrejs Klementjevs]]
* sekretāra biedrs [[Gunārs Kūtris]]

|group3 = [[12. Saeimas deputāti|Deputāti]]
|list3 = {{Navbox subgroup
|group1 = [[Saskaņa]]
|list1 =
* [[Jānis Ādamsons|Ādamsons]]
* [[Boriss Cilevičs|Cilevičs]]
* [[Sergejs Dolgopolovs|Dolgopolovs]]
* [[Aleksandrs Jakimovs|Jakimovs]]
* [[Andrejs Klementjevs|A. Klementjevs]]
* [[Ivans Klementjevs|I. Klementjevs]]
* [[Jeļena Lazareva|Lazareva]]
* [[Sergejs Mirskis|Mirskis]]
* [[Andris Morozovs|Morozovs]]
* [[Vladimirs Nikonovs|Nikonovs]]
* [[Vitālijs Orlovs|Orlovs]]
* [[Igors Pimenovs|Pimenovs]]
* [[Sergejs Potapkins|Potapkins]]
* [[Ivans Ribakovs|Ribakovs]]
* [[Artūrs Rubiks|A. Rubiks]]
* [[Raimonds Rubiks|R. Rubiks]]
* [[Jūlija Stepaņenko|Stepaņenko]]
* [[Zenta Tretjaka|Tretjaka]]
* [[Jānis Tutins|Tutins]]
* [[Jānis Urbanovičs|Urbanovičs]]
* [[Ivars Zariņš|Zariņš]]
* [[Mihails Zemļinskis|Zemļinskis]]
* [[Igors Zujevs|Zujevs]]

|group2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
|list2 =
* [[Inese Aizstrauta|Aizstrauta]]
* [[Aija Barča|Barča]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|A. Bērziņš]]
* [[Augusts Brigmanis|Brigmanis]]
* [[Valters Dambe|Dambe]]
* [[Gundars Daudze|Daudze]]
* [[Guntis Kalniņš (1963)|G. Kalniņš]]
* [[Valdis Kalnozols|Kalnozols]]
* [[Jānis Klaužs|Klaužs]]
* [[Līga Kozlovska|Kozlovska]]
* [[Armands Krauze|Krauze]]
* [[Ainārs Mežulis|Mežulis]]
* [[Edgars Putra|Putra]]
* [[Artis Rasmanis|Rasmanis]]
* [[Kārlis Seržants|Seržants]]
* [[Andris Siliņš|Siliņš]]
* [[Valdis Skujiņš|Skujiņš]]
* [[Jānis Trupovnieks|Trupovnieks]]
* [[Arvīds Ulme|Ulme]]
* [[Juris Vectirāns|Vectirāns]]
* [[Jānis Vucāns|Vucāns]]

|group3 = [[Vienotība]]
|list3 =
* [[Hosams Abu Meri|Abu Meri]]
* [[Aldis Adamovičs|Adamovičs]]
* [[Lolita Čigāne|Čigāne]]{{smallsup|2}}
* [[Ints Dālderis|Dālderis]]{{smallsup|2}}
* [[Artis Gustovskis|Gustovskis]]
* [[Astrīda Harju|Harju]]
* [[Andrejs Judins|Judins]]{{smallsup|2}}
* [[Ojārs Ēriks Kalniņš|O. Kalniņš]]
* [[Ainars Latkovskis|A. Latkovskis]]
* [[Atis Lejiņš|Lejiņš]]
* [[Inese Lībiņa-Egnere|Lībiņa-Egnere]]
* [[Aleksejs Loskutovs|Loskutovs]]{{smallsup|2}}
* [[Renārs Putniņš|Putniņš]]
* [[Romualds Ražuks|Ražuks]]
* [[Veiko Spolītis|Spolītis]]{{smallsup|2}}
* [[Laimdota Straujuma|Straujuma]]
* [[Juris Šulcs|Šulcs]]
* [[Jānis Upenieks|Upenieks]]
* [[Dzintars Zaķis|Zaķis]]{{smallsup|2}}

|group4 = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|VL-TB/LNNK]]
|list4 =
* [[Gaidis Bērziņš|G. Bērziņš]]
* [[Andris Buiķis|Buiķis]]
* [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]]
* [[Jānis Dombrava|Dombrava]]
* [[Raivis Dzintars|Dzintars]]
* [[Ritvars Jansons|Jansons]]
* [[Aleksandrs Kiršteins|Kiršteins]]
* [[Rihards Kols|Kols]]
* [[Kārlis Krēsliņš (politiķis)|Krēsliņš]]
* [[Janīna Kursīte-Pakule|Kursīte-Pakule]]
* [[Inese Laizāne|Laizāne]]
* [[Ināra Mūrniece|Mūrniece]]
* [[Romāns Naudiņš|Naudiņš]]
* [[Imants Parādnieks|Parādnieks]]
* [[Inguna Rībena|Rībena]]
* [[Edvīns Šnore|Šnore]]

|group5 = [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|list5 =
* [[Inga Bite|Bite]]
* [[Nellija Kleinberga|Kleinberga]]
* [[Varis Krūmiņš (basketbolists)|Krūmiņš]]
* [[Rihards Melgailis|Melgailis]]
* [[Jānis Ruks|Ruks]]
* [[Mārtiņš Šics|Šics]]
* [[Juris Viļums|Viļums]]

|group7 = bez frakcijas
|list7 =
* [[Ringolds Balodis|Balodis]]{{smallsup|3}}
* [[Inesis Boķis|Boķis]]{{smallsup|7}}
* [[Artuss Kaimiņš|Kaimiņš]]{{smallsup|4}}
* [[Gunārs Kūtris|Kūtris]]{{smallsup|3}}
* [[Ilmārs Latkovskis|I. Latkovskis]]{{smallsup|5}}
* [[Anrijs Matīss|Matīss]]{{smallsup|7}}
* [[Aivars Meija|Meija]]{{smallsup|3}}
* [[Romāns Mežeckis|Mežeckis]]{{smallsup|3}}
* [[Romans Miloslavskis|Miloslavskis]]{{smallsup|6}}
* [[Arvīds Platpers|Platpers]]{{smallsup|3}}
* [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]]{{smallsup|7}}
* [[Inguna Sudraba|Sudraba]]{{smallsup|3}}
* [[Silvija Šimfa|Šimfa]]{{smallsup|3}}
* [[Viktors Valainis|Valainis]]{{smallsup|7}}
}}

|group4 = Beigušās pilnvaras
|list4 = {{Navbox subgroup 
|group1 = uz laiku
|list1 =
* [[Arvils Ašeradens|Ašeradens]]
* [[Uldis Augulis|Augulis]]
* [[Raimonds Bergmanis|Bergmanis]]
* [[Jānis Dūklavs|Dūklavs]]
* [[Rihards Kozlovskis|Kozlovskis]]
* [[Māris Kučinskis|Kučinskis]]
* [[Dace Melbārde|Melbārde]]
* [[Dzintars Rasnačs|Rasnačs]]
* [[Jānis Reirs|Reirs]]
* [[Dana Reizniece-Ozola|Reizniece-Ozola]]
* [[Edgars Rinkēvičs|Rinkēvičs]]
* [[Kārlis Šadurskis|Šadurskis]]

|group2 = pavisam
|list2 =
* [[Solvita Āboltiņa|Āboltiņa]]
* [[Valērijs Agešins|Agešins]]
* [[Guntis Belēvičs|Belēvičs]]
* [[Mārtiņš Bondars|Bondars]]
* [[Ivars Brīvers|Brīvers]]
* [[Vjačeslavs Dombrovskis|Dombrovskis]]
* [[Rihards Eigims|Eigims]]
* [[Andrejs Elksniņš|Elksniņš]]
* [[Marjana Dademaša|Ivanova-Jevsejeva]]
* [[Jānis Junkurs|Junkurs]]
* [[Askolds Kļaviņš|Kļaviņš]]
* [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]]
* [[Janīna Kursīte (1964)|Kursīte]]
* [[Ingmārs Līdaka|Līdaka]]
* [[Dainis Liepiņš (uzņēmējs)|Liepiņš]]
* [[Regīna Ločmele|Ločmele-Luņova]]
* [[Ņikita Ņikiforovs|Ņikiforovs]]
* [[Gunārs Rusiņš|Rusiņš]]
* [[Raimonds Vējonis|Vējonis]]
* [[Andris Vilks (politiķis, 1956)|Vilks]]
* [[Ilze Viņķele|Viņķele]]
}}

|group5 = Saistītie raksti
|list5 =
* [[12. Saeima]]
* [[12. Saeimas frakcijas]]
* [[12. Saeimas deputāti]]
* [[12. Saeimas vēlēšanas]]
* [[Saeima]]

|group6 = Kategorijas
|list6 =
* [[:Kategorija:Saeima|Saeima]]
* [[:Kategorija:12. Saeima|12. Saeima]]
* [[:Kategorija:12. Saeimas deputāti|12. Saeimas deputāti]]

|below = 
* {{smallsup|1}} ''nepietiekoša deputātu skaita dēļ sasaukuma otrajā pusē frakcija nepastāvēja ''
* {{smallsup|2}} ''bija izstājušies vai izslēgti no partijas &quot;Vienotība&quot;, bet turpināja darboties Saeimas frakcijā''
* {{smallsup|3}} ''ievēlēts no partijas &quot;No sirds Latvijai&quot;''
* {{smallsup|4}} ''ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības''
* {{smallsup|5}} ''ievēlēts no Nacionālās apvienības''
* {{smallsup|6}} ''ievēlēts no partijas &quot;Saskaņa&quot;''
* {{smallsup|7}} ''ievēlēts no partijas &quot;Vienotība&quot;''

}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Saeimas veidnes| 12]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>qxph83sqnurlms4w3jxksmr20485b4v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marijas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>262363</id>
    <revision>
      <id>3666286</id>
      <parentid>3510893</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:04:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4046" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Marijas iela|Marijas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Marijas iela
|attēls           = Marijas iela Rīgā.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
|apkaime          = [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|ielas garums     = 
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 4
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Marijas iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajonā]]. Tā sastāv no 4 braukšanas joslām.

== Vēsture ==
[[Attēls:Marijas iela un Jaunā iela.jpg|thumb|left|270px|Marijas iela (''Marien Strasse'') un Jaunā iela (''Neu Strasse'') pirms to apvienošanas 1885. gadā]]
Sākotnēji iela saukta par '''Jauno ielu'''. 1860. gadā jaunierīkotam ielas posmam no tagadējā Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai piešķīra nosaukumu '''Marijas iela''' ({{val|de|Marienstrasse}}, {{val|ru|Мариинская улица}}), Krievijas imperatora [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] sievas [[Hesene|Hesenes-Darmštates]] princeses [[Marija Aleksandrovna (Aleksandra II sieva)|Marijas Aleksandrovnas]] vārdā. Pēc [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] 1941.-1944. gadā to pārdēvēja par [[Pleskava|'''Pleskavas''']]''' ielu''' (''Pleskauer Strasse''), bet 1950. gadā par '''Suvorova ielu''', krievu karavadoņa, ģenerālisimusa [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] vārdā. 1989. gadā ielu atkal sadalīja divās daļās, saglabājot vienotu numerāciju. Posmam no Stacijas laukuma līdz krustojumam ar [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa]] un [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielu]] atjaunoja Marijas ielas nosaukumu, bet tālākajam posmam piešķīra nosaukumu Aleksandra Čaka iela, par godu dzejniekam [[Aleksandrs Čaks|Aleksandram Čakam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zudusilatvija.lv/objects/object/29202/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2014|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202035/http://zudusilatvija.lv/objects/object/29202/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Marijas iela sākas pie Stacijas laukuma un beidzas krustojumā ar [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa]] un [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielu]], aiz kura sākas [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]. Tā ir savienota ar šādām ielām:

* [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
* [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
* [[Satekles iela]]
* [[Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)|Alfrēda Kalniņa iela]]
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
* [[Pērses iela (Rīga)|Pērses iela]]
* [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]]

== Senu attēlu galerija ==
[[Attēls:Marijas iela Rīgā 1930.jpg|thumb|270px|Marijas ielas sākums pie Stacijas laukuma (1930).]]
&lt;gallery&gt;
Marijas iela un viesnīca Bellevue.jpg|Marijas ielas un [[Troņmantnieka bulvāris|Troņmantnieka bulvāra]] krustojums ar viesnīcu &quot;Bellevue&quot; 
Marijas ielas sākums pie dzelzceļa stacijas.jpg|Marijas ielas sākums pie dzelzceļa stacijas (pēc 1930)
Marijas iela starp staciju un Elizabetes ielu ap 1930.jpg|Gājēji uz Marijas ielas starp staciju un Elizabetes ielu (ap 1930)
Elizabetes un Marijas ielu krustojums 1903.jpg|Marijas un Elizabetes ielu krustojums ([[Pēkšēns|Pēkšēna]] projektētais Ņesterova nams, 1903)
Marijas un Dzirnavu ielu krustojums (1910-1914).jpg|Marijas un Dzirnavu ielu krustojums (1910-1914) 
Marijas un Romanova ielu krustojums pirms 1914.jpg|Marijas un Romanova ielu krustojums (pirms 1914)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]</text>
      <sha1>p9ttjf5236f8092h7t2fvlhp0svovaj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūrmalas ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263166</id>
    <revision>
      <id>3666485</id>
      <parentid>3555038</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T09:02:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1530" xml:space="preserve">{{Ģerboņa infokaste
| nosaukums         = Jūrmalas ģerbonis
| attēls            = Coat_of_Arms_of_Jūrmala.svg
| attēla_platums    = 180
| īpašnieks         = [[Jūrmala]]s pilsēta
| ieviests          = 1925. gadā
| atcelts           =
| vairogs           = Vairogs dalīts pēdā ar viļņu griezumu, zils un sudrabs.Augšpusē uz kreiso pusi lidojoša sudraba kaija. Virs kaijas trīs piecstaru zvaigznes.
| agr_versijas      = 
[[Attēls:Rīgas Jūrmalas ģerbonis.svg|75px]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;[[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalas]] ģerbonis 1925. gadā.&lt;/small&gt;
| lietojums         =
}}
'''Jūrmalas pilsētas ģerbonis''' ir viens no [[Jūrmala]]s pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gadā.

== Heraldiskais apraksts ==
Ģerboņa vairogs ir sadalīts divas daļās. Apakšējā daļā attēloti sudraba [[jūra]]s viļņi, bet augšdaļā uz zila fona attēlota uz kreiso pusi lidojoša sudraba [[kaija]]. Virs kaijas izvietotas trīs zelta piecstaru [[zvaigzne]]s. Kaija un viļņi apzīmē pilsētas piederību [[Kūrorts|kūrortam]], savukārt zvaigznes piederību [[Latvija]]i.&lt;ref&gt;[http://www.turismslatvija.lv/about_jurmala.html Jūrmala – pilsēta uz viļņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140714011026/http://www.turismslatvija.lv/about_jurmala.html |date={{dat|2014|07|14||bez}} }} ''turismslatvija.lv''&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{heraldika-aizmetnis}}

{{Latvijas pilsētu ģerboņi}}

[[Kategorija:Jūrmala|Gzerbonis]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu ģerboņi]]</text>
      <sha1>s3bbj68q8jrpbep6zl7mah88lisobsc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūlija Stepaņenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263372</id>
    <revision>
      <id>3666366</id>
      <parentid>3665769</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T23:12:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B154:5FD2:1C27:3011:644D:915</ip>
      </contributor>
      <comment>tautība bija norādīta kļūdaini</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10994" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jūlija Stepaņenko
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868633025).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Jūlija Stepaņenko 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
[[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] 
[[Māris Kučinskis]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = ukrainiete
| partija = * [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) 
* [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021)
* [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022)
* [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]]
| bērni = 4 bērni
| profesija = [[juriste]], [[advokāte]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvija]]s [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; biedre un Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; un partijā &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; šobrīd darbojas partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; valdē.

== Dzīvesgājums ==
Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi Pierīgā, Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodās. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], arī daudz klausījusies klasisko mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}&lt;/ref&gt;

1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.&lt;ref name=&quot;cvk12s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Strādāja uzņēmumā &quot;[[Latvijas Finieris]]&quot; par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;. Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}&lt;/ref&gt;

2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&amp;locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title=&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}&lt;/ref&gt; Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas &quot;Saskaņa&quot; vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem, izstājusies no partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM&lt;/ref&gt;

2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies.

2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināta no darba Saeimā ar speciāli izstrādāto likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs ir brīdinājuši par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot;|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja viņas partijas biedra A. Šlesera iniciēto sanāksmi, kurā tika apspriesta viņas kolēģes un partijas biedres Ļ. Švecovas iespējamā izslēgšana no partijas rindām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt; J. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām iespējams bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvināto oligarhu [[Dmitrijs Mazepins|Dmitriju Mazepinu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/493319-sankcijas-pret-krieviju-skar-ari-slesera-un-skeles-biznesu|title=Sankcijas pret Krieviju skar arī Šlesera un Šķēles biznesu|website=Jauns.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; tādejādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu.

2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika iekļauta partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; valdē, kurā jau darbojās viņas vīrs [[Vjačeslavs Stepaņenko]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; juristu, politķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslavu Stepaņenko]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] TVnet&lt;/ref&gt; Ģimenē ir četri bērni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Gods kalpot Rīgai!&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Likums un kārtība&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Latvija pirmajā vietā&quot; politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>pzwfg6x5mwvu57jzcf56fnsfwf48rha</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666368</id>
      <parentid>3666366</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T02:20:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A03:EC00:B154:5FD2:1C27:3011:644D:915|2A03:EC00:B154:5FD2:1C27:3011:644D:915]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11014" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jūlija Stepaņenko
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868633025).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Jūlija Stepaņenko 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
[[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] 
[[Māris Kučinskis]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[Latvijas krievi|krieviete]]
| partija = 
* [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) 
* [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021)
* [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022)
* [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]]
| bērni = 4 bērni
| profesija = [[juriste]], [[advokāte]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvija]]s [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; biedre un Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; un partijā &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; šobrīd darbojas partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; valdē.

== Dzīvesgājums ==
Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi Pierīgā, Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodās. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], arī daudz klausījusies klasisko mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}&lt;/ref&gt;

1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.&lt;ref name=&quot;cvk12s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Strādāja uzņēmumā &quot;[[Latvijas Finieris]]&quot; par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;. Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}&lt;/ref&gt;

2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&amp;locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title=&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}&lt;/ref&gt; Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas &quot;Saskaņa&quot; vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem, izstājusies no partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM&lt;/ref&gt;

2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies.

2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināta no darba Saeimā ar speciāli izstrādāto likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs ir brīdinājuši par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot;|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja viņas partijas biedra A. Šlesera iniciēto sanāksmi, kurā tika apspriesta viņas kolēģes un partijas biedres Ļ. Švecovas iespējamā izslēgšana no partijas rindām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt; J. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām iespējams bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvināto oligarhu [[Dmitrijs Mazepins|Dmitriju Mazepinu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/493319-sankcijas-pret-krieviju-skar-ari-slesera-un-skeles-biznesu|title=Sankcijas pret Krieviju skar arī Šlesera un Šķēles biznesu|website=Jauns.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; tādejādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu.

2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika iekļauta partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; valdē, kurā jau darbojās viņas vīrs [[Vjačeslavs Stepaņenko]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; juristu, politķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslavu Stepaņenko]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] TVnet&lt;/ref&gt; Ģimenē ir četri bērni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Gods kalpot Rīgai!&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Likums un kārtība&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Latvija pirmajā vietā&quot; politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>bg44rddewcoabb7rhx4wh4x2snptfgq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666374</id>
      <parentid>3666368</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T04:38:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>avots ir, nezinu, kādēļ lai apšaubītu.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11132" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jūlija Stepaņenko
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868633025).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Jūlija Stepaņenko 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
[[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] 
[[Māris Kučinskis]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[ukrainiete]]
| partija = 
* [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) 
* [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021)
* [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022)
* [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]]
| bērni = 4 bērni
| profesija = [[juriste]], [[advokāte]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvija]]s [[ukraiņi|ukraiņu]]&lt;ref&gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/julija-stepanenko Jūlija Stepaņenko] 14. Saeimas vēlēšanas&lt;/ref&gt; [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot; biedre un Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; un partijā &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot; Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; šobrīd darbojas partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; valdē.

== Dzīvesgājums ==
Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi Pierīgā, Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodās. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], arī daudz klausījusies klasisko mūziku.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}&lt;/ref&gt;

1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.&lt;ref name=&quot;cvk12s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Strādāja uzņēmumā &quot;[[Latvijas Finieris]]&quot; par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;. Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}&lt;/ref&gt;

2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&amp;locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title=&quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}&lt;/ref&gt; Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas &quot;Saskaņa&quot; vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem, izstājusies no partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM&lt;/ref&gt;

2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas &quot;[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]&quot; dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies.

2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināta no darba Saeimā ar speciāli izstrādāto likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs ir brīdinājuši par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas &quot;Latvija pirmajā vietā&quot;|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja viņas partijas biedra A. Šlesera iniciēto sanāksmi, kurā tika apspriesta viņas kolēģes un partijas biedres Ļ. Švecovas iespējamā izslēgšana no partijas rindām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā&lt;/ref&gt; J. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām iespējams bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvināto oligarhu [[Dmitrijs Mazepins|Dmitriju Mazepinu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/493319-sankcijas-pret-krieviju-skar-ari-slesera-un-skeles-biznesu|title=Sankcijas pret Krieviju skar arī Šlesera un Šķēles biznesu|website=Jauns.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; tādejādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu.

2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika iekļauta partijas &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; valdē, kurā jau darbojās viņas vīrs [[Vjačeslavs Stepaņenko]].&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; juristu, politķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslavu Stepaņenko]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] TVnet&lt;/ref&gt; Ģimenē ir četri bērni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Gods kalpot Rīgai!&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Likums un kārtība&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Latvija pirmajā vietā&quot; politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>biezhtx5qbxvtozfrpik6advmiae45n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Subtropu josla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>277893</id>
    <revision>
      <id>3666478</id>
      <parentid>3163481</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:34:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kļūdu labojums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1054" xml:space="preserve">[[Attēls:Subtropical.png|thumbnail|Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes]]
'''Subtropi''' jeb '''subtropu klimatiskā josla''' ir klimatiskā josla [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu]] un [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodēs]], atrodas starp [[tropu josla|tropu]] un [[mērenā josla|mērenā klimata joslu]], starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu. Šajā klimatiskajā joslā ir novērojama ne tikai tropu [[vasara]], bet arī [[ziema]] (kas nav raksturīgi tropu klimatam). Vasarā subtropu joslā sastopamas tropu, ziemā — mērenā klimata gaisa masas. Ievērojamas atšķirības starp gadalaikiem [[temperatūra]]s un nokrišņu ziņā. Ziemās iespējami pat puteņi. Klimats tiek uzskatīts par subtropu klimatu, ja gada vidējā temperatūra ir lielāka par 14 °C.&lt;ref&gt; Субтропические пояса — Raksts no &quot;Большая советская энциклопедия&quot; 198.lpp&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Klimatiskās joslas]]</text>
      <sha1>8ql13j5g6xh8qpy55q8lnymgbuo1wgf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brūnais āboliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>279981</id>
    <revision>
      <id>3666222</id>
      <parentid>3651680</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T17:36:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Iifar</username>
        <id>49038</id>
      </contributor>
      <comment>better pic</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1874" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|        nosaukums =
|           attēls =Trifolium spadiceum - Niitvälja.jpg
|       att_izmērs =250px 
|    att_nosaukums ={{TaksoSaite|Trifolium spadiceum|Brūnais āboliņš}}
|           valsts =Plantae
|        valsts_lv =Augi
|       nodalījums =Magnoliophyta 
|    nodalījums_lv =Segsēkļi 
|            klase =Magnoliopsida 
|         klase_lv =Divdīgļlapji 
|            rinda =Fabales 
|         rinda_lv =Pākšaugu rinda 
|           dzimta =Fabaceae
|        dzimta_lv =Tauriņziežu dzimta 
|            ģints =Trifolium
|         ģints_lv =Āboliņi
|             suga =T. spadiceum
|          suga_lv =Brūnais āboliņš
|         binomial =Trifolium spadiceum L.
}}

'''Brūnais āboliņš''' ({{val-la|Trifolium spadiceum}}) ir viengadīgs vai divgadīgs [[tauriņziežu dzimta]]s [[lakstaugs]]. Izplatīts pārsvarā [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] (it īpaši  [[Vācija|Vācijā]], [[Polija|Polijā]], [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], [[Somija|Somijā]] un [[Krievija|Krievijā]]), atsevišķas atradnes ir atrastas citviet Eiropā un [[Kaukāzs|Kaukāzā]].

Auga [[stublājs]] stāvs, augšdaļā reti zarains. [[Lapas]] trīslapaini saliktas, pielapes saaugušas ar kātu. [[Zieds|Ziedi]] neizziedējušā galviņā dzelteni, bet izziedot paliek kastaņbrūni. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[augusts|augustam]]. [[Auglis]] ir sīka [[pāksts]].

Brūnais āboliņš sastopams visbiežāk [[pļava|pļavās]] un atmatās, retos gadījumos arī mežmalās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.latvijasdaba.lv/augi/trifolium-spadiceum-l/ | title= ''Latvijas Daba'' informācija | language= latviski}}


{{Botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Tauriņziežu dzimta]]</text>
      <sha1>07tqig19btoouxe3l3kvapt5rposwaf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalnciema kvartāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>281379</id>
    <revision>
      <id>3666307</id>
      <parentid>3619340</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:42:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5196" xml:space="preserve">{{Neatkarīgas atsauces+}}
[[Attēls:Kalnciema iela 37.jpg|thumb|Kalnciema iela 37]]
'''Kalnciema kvartāls''' ir viens no tā sauktajiem [[Rīga]]s [[radošais kvartāls|radošajiem kvartāliem]] [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema]] un [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila ielu]] krustojumā,&lt;ref name=&quot;test&quot;&gt;[http://www.meetriga.com/lv/2459-kalnciema-kvartals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150203014121/http://www.meetriga.com/lv/2459-kalnciema-kvartals |date={{dat|2015|02|03||bez}} }}, http://www.meetriga.com/lv/2459-kalnciema-kvartals {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150203014121/http://www.meetriga.com/lv/2459-kalnciema-kvartals |date={{dat|2015|02|03||bez}} }}.&lt;/ref&gt; kurā regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Kalnciema kvartālā esošās koka ēkas ir iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;[http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/225521/225521_885297_32_2.pdf Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana].&lt;/ref&gt; Katru sestdienu Kalnciema kvartālā notiek [[tirgus]].

== Vēsture ==
Kalnciema kvartāls ir daļa no [[Pārdaugava]]s koka apbūves plašās teritorijas — Āgenskalna ciema, kura pirmsākumi rodami jau 17. gadsimtā.&lt;ref&gt;http://www.latvia.travel/lv/raksts/pardaugavas-koka-arhitektura {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150430120112/http://www.latvia.travel/lv/raksts/pardaugavas-koka-arhitektura |title=Pārdaugavas koka arhitektūra |publisher=Latvia Travel |date={{dat|2015|04|30||bez}} }} /&lt;/ref&gt;

Kalnciema ielas koka ēku atjaunošanu aktualizēja [[Latvijas Valsts prezidente]] [[Vaira Vīķe-Freiberga]], tuvojoties [[2006. gada NATO samits|2006. gada NATO samitam]]. Tajā pašā gadā ēku ansamblim piešķirts [[Valsts nozīmes pilsētbūvnieciskā pieminekļa statuss]] un sākta ēku fasāžu atjaunošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Zaiga Gaile |author2=Elvita Ruka |title=No kauna traipa par sabiedriskās dzīves centru – Rīgas vizītkarte Kalnciema ielā |date=2020. gada 12. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/no-kauna-traipa-par-sabiedriskas-dzives-centru--rigas-vizitkarte-kalnciema-iela.a366604/ |accessdate=2022. gada 25. janvārī}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā pabeigta Kalnciema kvartāla ēku ansambļa sestās un pēdējās ēkas [[restaurācija]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Lelde Petrāne |title=Noslēgušies Kalnciema kvartāla sešu ēku ansambļa pēdējās ēkas atjaunošanas darbi |date=2015. gada 2. jūlijs |magazine=[[Dienas Bizness]] |url=https://www.db.lv/zinas/toposaja-koka-arhitekturas-centra-aktivi-noris-ekas-renovacijas-darbi-434265 |accessdate=2015. gada 18. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 

Kalnciema kvartāla pagalmā atrodas kafejnīca un vīnu veikals, restorāns, mākslas galerija un dizaina salons, birojos saimnieko arhitekti, mediju speciālisti un citi radošo nozaru pārstāvji.

== Pasākumi ==
[[Attēls:Kalnciema Quarter Market.jpg|thumb|Kalnciema kvartāla sestdienas tirdziņš.]]
Kalnciema kvartālā katru sestdienu no plkst. 10.00—16.00 norisinās tematiskie tirdziņi, kuros iespējams iegādāties vietējo zemnieku un amatnieku izstrādājumus un pārtikas produktus (svaigi ceptu [[maize|maizi]], [[piens|pienu]], [[biezpiens|biezpienu]], [[gaļa|gaļu]], [[zivis]], [[dārzeņi|dārzeņus]] un dažādus konditorejas izstrādājumus). Tirdziņos uzstājas latviešu mākslinieki un folkloras kopas, kā arī tiek organizētas bērnu radošās darbnīcas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://slowfood.lv/tirdzini/kalnciema-kvartals/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|04|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150319215150/http://slowfood.lv/tirdzini/kalnciema-kvartals/# |archivedate={{dat|2015|03|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2010. gada no maija līdz septembrim ceturtdienu vakaros koka namu pagalmā norisinās grupu un mūziķu bezmaksas brīvdabas koncerti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kalnciemaiela.lv/#about/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|04|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150413023411/http://www.kalnciemaiela.lv/#about/ |archivedate={{dat|2015|04|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kalnciema kvartāla galerijā apskatāmas Latvijas un ārvalstu laikmetīgās mākslas autoru gleznas, grafikas, fotogrāfijas un skulptūras, kā arī tematiskas un vēsturiskas izstādes. Reizi gadā notiek mākslas tirdziņš &quot;Mākslas medības&quot;, kurās tiek piedāvāti [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s studentu darbi.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title=Kalnciema kvartālā notiks ikgadējās &quot;Mākslas medības&quot; |date=2014. gada 20. marts |magazine=[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |url=https://satori.lv/article/kalnciema-kvartala-notiks-ikgadejas-makslas-medibas |accessdate=2015. gada 16. aprīlī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Kalnciema kvartāls}}
* {{Oficiālā mājaslapa|http://www.kalnciemaiela.lv/lv/}} {{latviski}} {{en ikona}}
{{Rīgas tirgi}}

[[Kategorija:Āgenskalns]]</text>
      <sha1>rh6h159u4fugq66zqf4jmkcc7lfb0uv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666309</id>
      <parentid>3666307</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:43:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5194" xml:space="preserve">{{Neatkarīgas atsauces+}}
[[Attēls:Kalnciema iela 37.jpg|thumb|Kalnciema iela 37]]
'''Kalnciema kvartāls''' ir viens no tā sauktajiem [[Rīga]]s [[radošais kvartāls|radošajiem kvartāliem]] [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema]] un [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila ielu]] krustojumā,&lt;ref name=&quot;test&quot;&gt;[http://www.meetriga.com/lv/2459-kalnciema-kvartals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150203014121/http://www.meetriga.com/lv/2459-kalnciema-kvartals |date={{dat|2015|02|03||bez}} }}, http://www.meetriga.com/lv/2459-kalnciema-kvartals {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150203014121/http://www.meetriga.com/lv/2459-kalnciema-kvartals |date={{dat|2015|02|03||bez}} }}.&lt;/ref&gt; kurā regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Kalnciema kvartālā esošās koka ēkas ir iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;[http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/225521/225521_885297_32_2.pdf Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana].&lt;/ref&gt; Katru sestdienu Kalnciema kvartālā notiek [[tirgus]].

== Vēsture ==
Kalnciema kvartāls ir daļa no [[Pārdaugava]]s koka apbūves plašās teritorijas — Āgenskalna ciema, kura pirmsākumi rodami jau 17. gadsimtā.&lt;ref&gt;http://www.latvia.travel/lv/raksts/pardaugavas-koka-arhitektura {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150430120112/http://www.latvia.travel/lv/raksts/pardaugavas-koka-arhitektura |title=Pārdaugavas koka arhitektūra |publisher=Latvia Travel |date={{dat|2015|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kalnciema ielas koka ēku atjaunošanu aktualizēja [[Latvijas Valsts prezidente]] [[Vaira Vīķe-Freiberga]], tuvojoties [[2006. gada NATO samits|2006. gada NATO samitam]]. Tajā pašā gadā ēku ansamblim piešķirts [[Valsts nozīmes pilsētbūvnieciskā pieminekļa statuss]] un sākta ēku fasāžu atjaunošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Zaiga Gaile |author2=Elvita Ruka |title=No kauna traipa par sabiedriskās dzīves centru – Rīgas vizītkarte Kalnciema ielā |date=2020. gada 12. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/no-kauna-traipa-par-sabiedriskas-dzives-centru--rigas-vizitkarte-kalnciema-iela.a366604/ |accessdate=2022. gada 25. janvārī}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā pabeigta Kalnciema kvartāla ēku ansambļa sestās un pēdējās ēkas [[restaurācija]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Lelde Petrāne |title=Noslēgušies Kalnciema kvartāla sešu ēku ansambļa pēdējās ēkas atjaunošanas darbi |date=2015. gada 2. jūlijs |magazine=[[Dienas Bizness]] |url=https://www.db.lv/zinas/toposaja-koka-arhitekturas-centra-aktivi-noris-ekas-renovacijas-darbi-434265 |accessdate=2015. gada 18. oktobrī}}&lt;/ref&gt; 

Kalnciema kvartāla pagalmā atrodas kafejnīca un vīnu veikals, restorāns, mākslas galerija un dizaina salons, birojos saimnieko arhitekti, mediju speciālisti un citi radošo nozaru pārstāvji.

== Pasākumi ==
[[Attēls:Kalnciema Quarter Market.jpg|thumb|Kalnciema kvartāla sestdienas tirdziņš.]]
Kalnciema kvartālā katru sestdienu no plkst. 10.00—16.00 norisinās tematiskie tirdziņi, kuros iespējams iegādāties vietējo zemnieku un amatnieku izstrādājumus un pārtikas produktus (svaigi ceptu [[maize|maizi]], [[piens|pienu]], [[biezpiens|biezpienu]], [[gaļa|gaļu]], [[zivis]], [[dārzeņi|dārzeņus]] un dažādus konditorejas izstrādājumus). Tirdziņos uzstājas latviešu mākslinieki un folkloras kopas, kā arī tiek organizētas bērnu radošās darbnīcas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://slowfood.lv/tirdzini/kalnciema-kvartals/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|04|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150319215150/http://slowfood.lv/tirdzini/kalnciema-kvartals/# |archivedate={{dat|2015|03|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2010. gada no maija līdz septembrim ceturtdienu vakaros koka namu pagalmā norisinās grupu un mūziķu bezmaksas brīvdabas koncerti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kalnciemaiela.lv/#about/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|04|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150413023411/http://www.kalnciemaiela.lv/#about/ |archivedate={{dat|2015|04|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kalnciema kvartāla galerijā apskatāmas Latvijas un ārvalstu laikmetīgās mākslas autoru gleznas, grafikas, fotogrāfijas un skulptūras, kā arī tematiskas un vēsturiskas izstādes. Reizi gadā notiek mākslas tirdziņš &quot;Mākslas medības&quot;, kurās tiek piedāvāti [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s studentu darbi.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title=Kalnciema kvartālā notiks ikgadējās &quot;Mākslas medības&quot; |date=2014. gada 20. marts |magazine=[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |url=https://satori.lv/article/kalnciema-kvartala-notiks-ikgadejas-makslas-medibas |accessdate=2015. gada 16. aprīlī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Kalnciema kvartāls}}
* {{Oficiālā mājaslapa|http://www.kalnciemaiela.lv/lv/}} {{latviski}} {{en ikona}}
{{Rīgas tirgi}}

[[Kategorija:Āgenskalns]]</text>
      <sha1>jr9nfwumdtm3eccfhuueyknktwbmeba</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284734</id>
    <revision>
      <id>3666205</id>
      <parentid>3295410</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:37:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5065" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}}
[[Image:Latvian Diplomatic missions.PNG|thumb|right|450px|Valstis, kurās Latvijai ir diplomātiskās misijas]]
Šis ir '''Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums''', neiekļaujot goda konsulus. Šīs misijas pārrauga [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrija]].

== Āfrika ==
[[Image:Latvian Embassy in Finland.jpg|thumb|right|Latvijas vēstniecība Helsinkos]]
[[File:Consulate of Latvia in Kaliningrad.jpg|thumb|right|Latvijas konsulārais departaments Kaļiņingradā]]
[[File:Embassy of Latvia in Kyiv.jpg|thumb|right|Latvijas vēstniecība Kijevā]]
[[Image:Latvijas_vēstniecības_Krievijā_ēka.jpg|right|thumb|Latvijas vēstniecība Maskavā]]
[[File:Latvias ambassade Oslo.JPG|thumb|right|Latvijas vēstniecība Oslo]]
[[Image:Latvian embassy Prague 4430.JPG|thumb|right|Latvijas vēstniecība Prāgā]]
[[File:Odengatan 5.jpg|thumb|right|Latvijas vēstniecība Stokholmā]]
[[File:Läti saatkonna hoone Tallinnas.JPG|thumb|right|Latvijas vēstniecība Tallinā]]
[[File:ラトビア大使館.jpg|thumb|right|Latvijas vēstniecība Tokijā]]
[[File:Embassy of Latvia, Washington, D.C..jpg|thumb|Latvijas vēstniecība Vašingtonā]]
*{{EGY}}
** [[Kaira]] (vēstniecība)

== Ziemeļamerika ==
*{{USA}}
** [[Vašingtona]] ([[Latvijas vēstniecība ASV]])

*{{CAN}}
** [[Otava]] (vēstniecība)

== Āzija ==
*{{ARE}}
** [[Abū Dabī]] (vēstniecība)
*{{AZE}}
** [[Baku]] (vēstniecība)
*{{KOR}}
** [[Seula]] (vēstniecība)
*{{GEO}}
** [[Tbilisi]] (vēstniecība)
*{{IND}}
** [[Ņūdeli]] (vēstniecība)
*{{ISR}}
** [[Telaviva]] (vēstniecība)
*{{JPN}}
** [[Tokija]] (vēstniecība)
*{{KAZ}}
** [[Astana]] (vēstniecība)
*{{CHN}}
** [[Pekina]] (vēstniecība)
*{{TUR}}
** [[Ankara]] (vēstniecība)
*{{UZB}}
** [[Taškenta]] (vēstniecība)

== Eiropa ==
*{{GBR}}
** [[Londona]] ([[Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē]])
[[Attēls:Latvijas vēstniecība Londonā, Lielbritānija.jpg|thumb|Latvijas vēstniecība Londonā, Lielbritānija]]
*{{AUT}}
** [[Vīne]] ([[Latvijas vēstniecība Austrijā]])
*{{BLR}}
** [[Minska]] ([[Latvijas vēstniecība Baltkrievijā]])
** [[Vitebska]] (konsulāts)
*{{BEL}}
** [[Brisele]] ([[Latvijas vēstniecība Beļģijā]])
*{{CZE}}
** [[Prāga]] ([[Latvijas vēstniecība Čehijā]])
*{{DEN}}
** [[Kopenhāgena]] ([[Latvijas vēstniecība Dānijā]])
*{{FRA}}
** [[Parīze]] ([[Latvijas vēstniecība Francijā]])
*{{GRE}}
** [[Atēnas]] ([[Latvijas vēstniecība Grieķijā]])
*{{EST}}
** [[Tallina]] ([[Latvijas vēstniecība Igaunijā]])
*{{IRL}}
** [[Dublina]] ([[Latvijas vēstniecība Īrijā]])
*{{ITA}}
** [[Roma]] ([[Latvijas vēstniecība Itālijā]])
*{{RUS}}
**[[Maskava]] ([[Latvijas vēstniecība Krievijas Federācijā]])
** [[Kaļiņingrada]] (vēstniecības konsulārā nodaļa)
** [[Sanktpēterburga]] (ģenerālkonsulāts)
** [[Pleskava]] (konsulāts)
*{{LTU}}
** [[Viļņa]] ([[Latvijas vēstniecība Lietuvā]])
*{{MDA}}
** [[Kišiņeva]] ([[Latvijas vēstniecība Moldovā]])
*{{NED}}
** [[Hāga]] ([[Latvijas vēstniecība Nīderlandē]])
*{{NOR}}
** [[Oslo]] ([[Latvijas vēstniecība Norvēģijā]])
*{{POL}}
** [[Varšava]] ([[Latvijas vēstniecība Polijā]])
*{{FIN}}
** [[Helsinki]] ([[Latvijas vēstniecība Somijā]])
*{{ESP}}
** [[Madride]] ([[Latvijas vēstniecība Spānijā]])
*{{UKR}}
** [[Kijeva]] ([[Latvijas vēstniecība Ukrainā]])
*{{HUN}}
** [[Budapešta]] ([[Latvijas vēstniecība Ungārijā]])
*{{GER}}
**[[Berlīne]] ([[Latvijas vēstniecība Vācijā]])
*{{SWE}}
** [[Stokholma]] ([[Latvijas vēstniecība Zviedrijā]])

=== Okeānija ===
* {{AUS}}
** [[Kanbera]] ([[Latvijas vēstniecība Austrālijā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskās organizācijas ==
* [[Brisele]] (pastāvīgā misija [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]])
* [[Ņujorka]] (pastāvīgā misija [[Apvienoto Nāciju organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]])
* [[Parīze]] (pastāvīgā misija [[UNESCO]])
* [[Roma]] (pastāvīgā misija [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija|FAO]])
* [[Strasbūra]] (pastāvīgā misija [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]])
* [[Vīne]] (pastāvīgā misija [[Apvienoto Nāciju organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]] un citās starptautiskās organizācijās)
* [[Ženēva]] (pastāvīgā misija [[Apvienoto Nāciju organizācija|Apvienoto Nāciju organizācijā]] un citās starptautiskās organizācijās)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150511000908/http://www.mfa.gov.lv/vestniecibas-un-parstavniecibas Vēstniecības un pārstāvniecības - Ārlietu ministrija]

[[Kategorija:Latvijas politika]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Diplomātisko misiju uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Latvijas Republikas vēstniecības]]</text>
      <sha1>1m88444vq5e76ttsdiga7iq08ioolwy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>3666371</id>
      <parentid>3665914</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T03:05:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8530" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
&lt;!--29. datums
--&gt;|29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot;{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?
&lt;!--30. datums
--&gt;|30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?
&lt;!--31. datums
--&gt;|31|0={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?
&lt;!--1. datums
--&gt;|1={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?
&lt;!--2. datums
--&gt;|2={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]], un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?
&lt;!--3. datums
--&gt;|3={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?
&lt;!--4. datums
--&gt;|4={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?
&lt;!--5. datums
--&gt;|5={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>l1nrq5tbybs2a3xcxpmd87e2erj4bos</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Centrs</title>
    <ns>102</ns>
    <id>288555</id>
    <revision>
      <id>3666292</id>
      <parentid>3552945</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:05:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Centrs */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17657" xml:space="preserve">== Centrs ==
Visām no 78 ielām ir pieejami attēli.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors
|-
| [[Akas iela (Rīga)|Akas iela]] || [[Attēls:Akas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-03-20 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] || [[Attēls:Riga jugend Alberta street.JPG|250px]] || 1 || 2011-07-12 || [[:commons:User:Erik den yngre|Erik den yngre]]
|-
| [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] || [[Attēls:Alberta Str., Riga.JPG|250px]] || 2 || 2013-07-26 || [[:commons:User:Avi1111|Avi1111]]
|-
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] || [[Attēls:Čaka iela pie Lāčplēša ielas.JPG|250px]] || 1 || 2010-07-18 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)|Alfrēda Kalniņa iela]] || [[Attēls:Alfrēda Kalniņa iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-23 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Alojas iela (Rīga)|Alojas iela]] || [[Attēls:Alojas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-08-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Andreja Pumpura iela (Rīga)|Andreja Pumpura iela]] || [[Attēls:Andreja Pumpura iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Annas iela (Rīga)|Annas iela]] || [[Attēls:Annas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-05 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Annas iela (Rīga)|Annas iela]] || [[Attēls:Annas iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2018-02-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] || [[Attēls:Antonijas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Arhitektu iela (Rīga)|Arhitektu iela]] || [[Attēls:Arhitektu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-03-20 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Aristida Briāna iela (Rīga)|Aristida Briāna iela]] || [[Attēls:Aristida Briāna iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-05 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas iela]] || [[Attēls:Artilērijas iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2016-03-20 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Aspazijas bulvāris]] || [[Attēls:Tramvaj poblíž Opery.jpg|250px]] || 1 || 2008-03-31 || [[Lietotājs:Dezidor|Dezidor]]
|-
| [[Aspazijas bulvāris]] || [[Attēls:Riga, tramvaj T3.jpg|250px]] || 2 || 2008-04-14 || [[Lietotājs:Dezidor|Dezidor]]
|-
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] || [[Attēls:Ausekla iela.jpg|250px]] || 1 || 2010-06-10 || [[Lietotājs:Papuass|Mārtiņš Bruņenieks]]
|-
| [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] || [[Attēls:Baznīcas iela Rīgā.JPG|250px]] || 1 || 2010-05-10 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]] || [[Attēls:Blaumaņa iela Rīgā.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-18 || [[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=Edgars Košovojs|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]]
|-
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] || [[Attēls:Brīvības bulvāris.jpg|250px]] || 1 || 2008-01-31 || [[Lietotājs:Dezidor|Dezidor]]
|-
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] || [[Attēls:Riga 4021.jpg|250px]] || 2 || 2008-02-01 || [[Lietotājs:Dezidor|Dezidor]]
|-
| [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] || [[Attēls:Riga Brivibas bulvaris 2008.jpg|250px]] || 3 || 2008-04-02 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] || [[Attēls:Brīvības iela 3.JPG|250px]]  || 1 || 2016-03-20 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] || [[Attēls:Rīga Bruņinieku iela 06.2010.jpg|250px]] || 1 || 2010-06-05 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Citadeles iela (Rīga)|Citadeles iela]] || [[Attēls:Citadeles iela.jpg|250px]] || 1 || 2015-08-05 || [[Lietotājs:Silraks|{{font|text=silrak|color=#FF5800|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color=#778BA5|css=font-weight:bold;}}]]
|-
| [[Dainas iela (Rīga)|Dainas iela]] || [[Attēls:Dainas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-03-20 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Dainas iela (Rīga)|Dainas iela]] || [[Attēls:Dainas iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2018-03-02 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] || [[Attēls:Riga Dzirnavu iela 06.2010.jpg|250px]] || 1 || 2010-06-05 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] || [[Attēls:Dzirnavu iela 3.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-27 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] || [[Attēls:Eksporta iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] || [[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|250px]] || 1 || 2009-04-17 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] || [[Attēls:Riga Elizabetes iela 06.2010.jpg|250px]] || 1 || 2010-06-05 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|Emiļa Melngaiļa iela]] || [[Attēls:Emiļa Melngaiļa iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-08 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || [[Attēls:Ernesta Birznieka-Upīša iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-23 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] || [[Attēls:Ēveles iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-08 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]] || [[Attēls:Ganu iela.JPG|250px]] || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]] || [[Attēls:Rīga, Ganu iela 2017.jpg|250px]] || 2 || 2017-08-24 || [[Lietotājs:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] || [[Attēls:Gertrudes iela.jpg|250px]] || 1 || 2011-04-21 || [[Lietotājs:Jānis U.|Jānis U.]]
|-
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] || [[Attēls:Ģertrūdes iela 1.JPG|250px]] || 2 || 2013-03-19 || [[:commons:User:Alma Pater|Alma Pater]]
|-
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] || [[Attēls:Ģertrūdes iela 2.JPG|250px]] || 3 || 2013-03-19 || [[:commons:Jānis U.|Jānis U.]]
|-
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] || [[Attēls:Hanzas iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] || [[Attēls:Inženieru iela.jpg|250px]] || 1 || 2010-04-19 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Jeruzalemes iela (Rīga)|Jeruzalemes iela]] || [[Attēls:Jeruzalemes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna iela]] || [[Attēls:Jura Alunāna iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Kalpaka bulvāris]] || [[Attēls:Riga Kalpaka bulvaris 06.2010.jpg|250px]] || 1 || 2010-06-05 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] || [[Attēls:Krišjāņa Barona iela.JPG|250px]] || 1 || 2010-04-19 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] || [[Attēls:Krišjāņa Barona iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2010-07-18 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] || [[Attēls:Krišjāņa Barona iela 3.JPG|250px]] || 3 || 2018-03-02 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] || [[Attēls:6. tramvajs pie Barona ielas.JPG|250px]] || 4 || 2018-03-02 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] || [[Attēls:6. tramvajs Barona un Radio ielas krustojumā.JPG|250px]] || 5 || 2018-03-02 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] || [[Attēls:Riga Centrs Kr Valdemara iela 2005.jpg|250px]] || 1 || 2005-06-05 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] || [[Attēls:Hasičský vůz, Riga.jpg|250px]] || 2 || 2008-02-12 || [[Lietotājs:Dezidor|Dezidor]]
|-
| [[Kronvalda bulvāris]] || [[Attēls:Kronvalda bulvāris.jpg|250px]] || 1 || 2008-10-12 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] || [[Attēls:Riga Lacplesa iela 06.2010.jpg|250px]] || 1 || 2010-06-05 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Lenču iela (Rīga)|Lenču iela]] || [[Attēls:Lenču iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabalu iela]] || [[Attēls:Lielgabalu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-03-20 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Maiznīcas iela]] || [[Attēls:Maiznīcas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-05 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Mālpils iela (Rīga)|Mālpils iela]] || [[Attēls:Mālpils iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] || [[Attēls:Riga (13.08.2011) 052.JPG|250px]] || 1 || 2011-08-13 || [[:commons:user:Lvova|Львова Анастасия]]
|-
| [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] || [[Attēls:Marijas iela Rīgā.JPG|250px]] || 2 || 2014-10-18 || [[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=Edgars Košovojs|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]]
|-
| [[Martas iela (Rīga)|Martas iela]] || [[Attēls:Martas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-03-20 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] || [[Attēls:Matīsa iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Mednieku iela (Rīga)|Mednieku iela]] || [[Attēls:Mednieku iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] || [[Attēls:Merķeļa iela.JPG|250px]] || 1 || 2010-04-25 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] || [[Attēls:Merķeļa iela2.JPG|250px]] || 2 || 2010-06-23 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] || [[Attēls:Miera iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-05 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] || [[Attēls:Miera iela 3.JPG|250px]]  || 2 || 2018-02-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Miķeļa iela (Rīga)|Miķeļa iela]] || [[Attēls:Miķeļa iela.jpeg|250px]]  || 1 || 2015-08-05 || [[Lietotājs:Silraks|{{font|text=silrak|color=#FF5800|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color=#778BA5|css=font-weight:bold;}}]]
|-
| [[Miķeļa iela (Rīga)|Miķeļa iela]] || [[Attēls:Miķeļa iela 2.jpg|250px]]  || 2 || 2015-08-05 || [[Lietotājs:Silraks|{{font|text=silrak|color=#FF5800|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color=#778BA5|css=font-weight:bold;}}]]
|-
| [[Muitas iela (Rīga)|Muitas iela]] || [[Attēls:Muitas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Nikolaja Rēriha iela (Rīga)|Nikolaja Rēriha iela]] || [[Attēls:Nikolaja Rēriha iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Nītaures iela (Rīga)|Nītaures iela]] || [[Attēls:Nītaures iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Noliktavas iela (Rīga)|Noliktavas iela]] || [[Attēls:Noliktavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]] || [[Attēls:Palīdzības iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-05 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības iela]] || [[Attēls:Palīdzības iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2018-02-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Pērses iela (Rīga)|Pērses iela]] || [[Attēls:Pērses iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-03-20 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] || [[Attēls:Riga Pulkveza Brieza iela 06.2010.jpg|250px]] || 1 || 2010-06-05 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]] || [[Attēls:T3 v centru Rigy.jpg|250px]] || 1 || 2008-03-04 || [[Lietotājs:Dezidor|Dezidor]]
|-
| [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]] || [[Attēls:Radio iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-08-13 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] || [[Attēls:Riga, zasněžený park v centru.jpg|250px]] || 1 || 2008-03-18 || [[Lietotājs:Dezidor|Dezidor]]
|-
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] || [[Attēls:Riga Raina bulvaris 06.2010.jpg|250px]] || 2 || 2010-06-05 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Reimersa iela (Rīga)|Reimersa iela]] || [[Attēls:Reimersa iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-03-20 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības iela]] || [[Attēls:Rūpniecības iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Sakaru iela (Rīga)|Sakaru iela]] || [[Attēls:Sakaru iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Satekles iela|Satekles iela]] || [[Attēls:51. autobuss Satekles ielā.JPG|250px]]  || 1 || 2010-07-27 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Satekles iela|Satekles iela]] || [[Attēls:Satekles iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]] || [[Attēls:Skolas iela 3.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Sporta iela (Rīga)|Sporta iela]] || [[Attēls:Sporta iela 3.JPG|250px]] || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] || [[Attēls:Stabu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku iela]] || [[Attēls:Strēlnieku iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-08 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Šarlotes iela (Rīga)|Šarlotes iela]] || [[Attēls:Šarlotes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-05 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] || [[Attēls:Riga Tallinas iela 06.2010.jpg|250px]] || 1 || 2010-06-05 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] || [[Attēls:Riga Terbatas iela 04.2008.jpg|250px]] || 1 || 2008-04-02 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] || [[Attēls:Riga Terbatas iela 06.2010.jpg|250px]] || 2 || 2010-06-05 || [[Lietotājs:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] || [[Attēls:Riga (13.08.2011) 064.JPG|250px]] || 3 || 2011-08-13 || [[:commons:user:Lvova|Львова Анастасия]]
|-
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] || [[Attēls:Riga (13.08.2011) 065.JPG|250px]] || 4 || 2011-08-13 || [[:commons:user:Lvova|Львова Анастасия]]
|-
| [[Tomsona iela (Rīga)|Tomsona iela]] || [[Attēls:Tomsona iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Valkas iela (Rīga)|Valkas iela]] || [[Attēls:Valkas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Veru iela (Rīga)|Veru iela]] || [[Attēls:Veru iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas iela]] || [[Attēls:Vesetas iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Vidus iela (Rīga)|Vidus iela]] || [[Attēls:Vidus iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Vīlandes iela (Rīga)|Vīlandes iela]] || [[Attēls:Vilandes street in Riga.jpg|250px]] || 1 || 2015-02-24 || [[:commons:user:Dimaniznik|Dimaniznik]]
|-
| [[Vīlandes iela (Rīga)|Vīlandes iela]] || [[Attēls:Vilandes street in Riga3.jpg|250px]] || 2 || 2015-02-24 || [[:commons:user:Dimaniznik|Dimaniznik]]
|-
| [[Vingrotāju iela (Rīga)|Vingrotāju iela]] || [[Attēls:Vingrotāju iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Zaļā iela (Rīga)|Zaļā iela]] || [[Attēls:Zaļā iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-06-12 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Zaubes iela (Rīga)|Zaubes iela]] || [[Attēls:Zaubes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-04-22 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] || [[Attēls:Meierovica bulvāris 2011.JPG|250px]] || 1 || 2011-05-18 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
|}</text>
      <sha1>oqa298utuv1br86pku2tm3fw2fvcucs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Avoti</title>
    <ns>102</ns>
    <id>288871</id>
    <revision>
      <id>3666291</id>
      <parentid>2850177</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:05:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Avoti */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7956" xml:space="preserve">== Avoti ==
Visām 29 ielām ir pieejami attēli.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors
|-
| [[Ādmiņu iela (Rīga)|Ādmiņu iela]] || [[Attēls:Ādmiņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-23 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
|-
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] || [[Attēls:Čaka iela pie Lāčplēša ielas.JPG|250px]] || 1 || 2010-07-18 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas iela]] || [[Attēls:Artilērijas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] || [[Attēls:Augusta Deglava iela 3.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] || [[Attēls:Augusta Deglava iela (2).jpg|250px]] || 2 || 2016-10-17 || [[Lietotājs:Olgerts V|Olgerts V]]
|-
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] || [[Attēls:Avotu iela pie Lāčplēša ielas.jpg|250px]] || 1 || 2010-07-27 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] || [[Attēls:Avotu iela pie krustojuma ar Matīsa ielu.JPG|250px]] || 2 || 2010-08-30 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] || [[Attēls:Bruņinieku iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]] || [[Attēls:Bruņinieku iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2018-04-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] || [[Attēls:Dzirnavu iela 3.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-27 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || [[Attēls:Ernesta Birznieka-Upīša iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-23 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || [[Attēls:Ernesta Birznieka-Upīša iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-07-23 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] || [[Attēls:Ģertrūdes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-23 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]] || [[Attēls:Jāņa Asara iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Krāsotāju iela (Rīga)|Krāsotāju iela]] || [[Attēls:Krāsotāju iela Rīgā.jpg|250px]] || 1 || 2015-04-01 || [[Lietotājs:Papuass|Mārtiņš Bruņenieks]]
|-
| [[Kurbada iela (Rīga)|Kurbada iela]] || [[Attēls:Kurbada iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-23 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] || [[Attēls:Lāčplēša iela pie Satekles ielas.JPG|250px]] || 1 || 2010-11-27 || [[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] || [[Attēls:Lāčplēša iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2015-07-23 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] || [[Attēls:Lienes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]] || [[Attēls:Lienes iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2018-04-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] || [[Attēls:Matīsa iela.jpg|250px]] || 1 || 2007-10-01 || [[Lietotājs:Apogs88|Modris Frikmanis]]
|-
| [[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku iela]] || [[Attēls:Mūrnieku iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Narvas iela]] || [[Attēls:Narvas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Narvas iela]] || [[Attēls:Narvas iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2018-04-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] || [[Attēls:Pērnavas iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] || [[Attēls:Pērnavas iela 3.JPG|250px]]  || 2 || 2014-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Pļavas iela (Rīga)|Pļavas iela]] || [[Attēls:Pļavas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Rūjienas iela (Rīga)|Rūjienas iela]] || [[Attēls:Rūjienas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Satekles iela|Satekles iela]] || [[Attēls:Satekles iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-23 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Satekles iela|Satekles iela]] || [[Attēls:Satekles iela 3.JPG|250px]] || 2 || 2018-04-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Sparģeļu iela (Rīga)|Sparģeļu iela]] || [[Attēls:Sparģeļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] || [[Attēls:Stabu iela Rīgā.JPG|250px]] || 1 || 2014-10-18 || [[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=Edgars Košovojs|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]]
|-
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] || [[Attēls:Stabu iela 2.JPG|250px]] || 2 || 2018-04-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Strenču iela (Rīga)|Strenču iela]] || [[Attēls:Strenču iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Suntažu iela (Rīga)|Suntažu iela]] || [[Attēls:Suntažu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Vagonu iela]] || [[Attēls:Vagonu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2014-12-19 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] || [[Attēls:Valmieras iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] || [[Attēls:Valmieras iela 2.JPG|250px]]  || 2 || 2018-04-29 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]] || [[Attēls:Visvalža iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-23 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Zaķu iela (Rīga)|Zaķu iela]] || [[Attēls:Zaķu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-19 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
|}</text>
      <sha1>qvnzp6dew5z07lnnuffelle1zunoj9e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>233. mikroautobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>291104</id>
    <revision>
      <id>3666255</id>
      <parentid>3424252</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:59:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: .gad → . gad, .janvār → . janvār, Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5140" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 333. mikroautobusa maršruts
|fona krāsa        = #FF8C00
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Ziepniekkalns]]
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|pieturu skaits    = 30
|kopējais gārums   = 18,410
|mājas lapa        = http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#minibus/233/a-b
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
}}
'''333. mikroautobusa maršruts''' ir [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursē no [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. Kopš 2013. gada 17. augusta šo maršrutu apkalpo Rīgas satiksmes apakšuzņēmējs PS &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; (RMS).

333. mikroautobusa maršruta kopējais garums ir 18,410 km.

No 2020. gada 1. janvāra Centrālās stacijas galapunkts tiks aizvietots ar galapunktu Abrenes ielā!&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-janvara-tiks-efektivizeti-minibusu-un-ekspresbusu-marsruti-un-parvietots-minibusu-galapunkts/|title=No 1. janvāra tiks efektivizēti minibusu un ekspresbusu maršruti un pārvietots minibusu galapunkts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-12-23}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] — [[Ziepniekkalns]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela,]] [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]].
* '''[[Ziepniekkalns]] — [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' kursē pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Salu tilts]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]],[[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]

== Pieturvietas ==
333. mikroautobusa maršrutā kopumā ir 30 pieturas. Virzienā '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] — [[Ziepniekkalns]]''' ir 16 pieturas, bet virzienā '''[[Ziepniekkalns]] — [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' ir 14 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;233&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Ēbelmuižas iela (Rīga)|Ēbelmuižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;233&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/233/a-b 233. mikroautobusu maršruta saraksts]

{{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>6ykuvdpl0c65lxgfduz4sikveymbprh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666333</id>
      <parentid>3666255</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:51:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4855" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 333. mikroautobusa maršruts
|fona krāsa        = #FF8C00
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Ziepniekkalns]]
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|pieturu skaits    = 30
|kopējais gārums   = 18,410
|mājas lapa        = http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#minibus/233/a-b
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
}}
'''333. mikroautobusa maršruts''' ir [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursē no [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. Kopš 2013. gada 17. augusta šo maršrutu apkalpo Rīgas satiksmes apakšuzņēmējs PS &quot;Rīgas mikroautobusu satiksme&quot; (RMS).

333. mikroautobusa maršruta kopējais garums ir 18,410 km.

No 2020. gada 1. janvāra Centrālās stacijas galapunkts tiks aizvietots ar galapunktu Abrenes ielā!&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-janvara-tiks-efektivizeti-minibusu-un-ekspresbusu-marsruti-un-parvietots-minibusu-galapunkts/|title=No 1. janvāra tiks efektivizēti minibusu un ekspresbusu maršruti un pārvietots minibusu galapunkts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-12-23}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] — [[Ziepniekkalns]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela,]] [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]], [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]].
* '''Ziepniekkalns — Centrālā stacija''' kursē pa šādām ielām: Ozolciema iela, Valdeķu iela, Bērzupes iela, Vaiņodes iela, K. Ulmaņa gatve, Salu tilts, Gogoļa iela,[[Skanstes iela]] un Abrenes iela

== Pieturvietas ==
333. mikroautobusa maršrutā kopumā ir 30 pieturas. Virzienā '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] — [[Ziepniekkalns]]''' ir 16 pieturas, bet virzienā '''Ziepniekkalns — Centrālā stacija''' ir 14 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;233&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Vaiņodes iela (Rīga)|Vaiņodes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Ēbelmuižas iela (Rīga)|Ēbelmuižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;233&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
| [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P
|-
| align=&quot;center&quot; |2
| [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| [[Lucavsala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/233/a-b 233. mikroautobusu maršruta saraksts]

{{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>0c61z6w3vmafvpx7kwgu8sdxtefykka</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>214. mikroautobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>291363</id>
    <revision>
      <id>3666252</id>
      <parentid>3658733</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:58:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Maršruts */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5323" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 314. minibusu maršruts
|fona krāsa        = #FF8C00
|no                = [[Rīgas centrs|Centrs]] 
|uz                = Biķeri
|karte             = http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#minibus/map,riga,minibus,214
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 41 (17/24)
|transporta vienīb = darba dienas - 6, sestdienas - 6, svetdienas - 5
|pasažieri dienā   =
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#minibus/214/a-b Saraksts RS mājaslapā]
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
}}
'''314. mikroautobusu maršruts''' (bijušais 214. mikroautobusu maršruts) ir [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriskā transporta maršruts]] kas kursē no [[Rīgas centrs|Centra]] līdz tirdzniecības centram &quot;[[IKEA]]&quot; (galapunkta nosaukums bija &quot;Biķeri&quot;).

== Maršruts ==
'''[[Rīgas centrs|Centrs]] — [[Dreiliņi (Rīga)|IKEA]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|M. Keldiša iela]], [[Ulbrokas iela]], A. Deglava iela, [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]] un [[Biķeru iela (Stopiņu novads)|Biķeru iela]].

'''IKEA — Centrs''' kursē pa šādām ielām: Biķeru iela, Biķernieku iela, Kaivas iela, A. Deglava iela, [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē.Valtera]], A. Deglava iela, [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], M. Keldiša iela, Ilūkstes iela, Sesku iela, Nīcgales iela, A. Deglava iela, Valmieras iela, Satekles iela, [[Turgeņeva iela]], un [[Gogoļa iela]].

== Pieturvietas ==
314. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 41 pietura.
* Virzienā '''Biķeri ([[IKEA]]) ''' — '''[[Rīgas centrs|Centrs]]''' ir 24 pieturas.
* Virzienā '''Centrs''' — '''Biķeri (IKEA)''' ir 17 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
|1
| Biķeri ([[IKEA]])
|-
|2
| Bērnu slimnīca &quot;Gaiļzers&quot;
|-
|3
| Ratnieki
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Jaunbiķeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
|[[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ulbrokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Rīgas 93. vidusskola|93. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Jaunbiķeri
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]]
|-
|17
| Biķeri ([[IKEA]])
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/214 214. mikroautobusu maršruta saraksts]

{{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>bi48y8fqllr479xy74p5a0bg06sw9nq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>246. mikroautobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>291632</id>
    <revision>
      <id>3666256</id>
      <parentid>3603398</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:59:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Maršruts */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7216" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 246. minibusu maršruts
|fona krāsa        = #7f237e
|no                = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] (MTS)
|uz                = [[Daugavgrīva]]
|karte             = 
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 89 
(44/45)
|transporta vienīb = Darba dienas -20  Sestdienās -13 Svētdienās -11
|pasažieri dienā   =
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = http://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#minibus/246/a-b
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
|Slēgts=01.01.2020.}}
'''246. mikroautobusu maršruts''' bija [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursēja no Rīgas centra (atsevišķos reisos no Pļavniekiem kopš 2016. gada) līdz [[Daugavgrīva]]i. Kopš 2016. gada 8. septembra maršruts tika apvienots ar [[217. mikroautobusu maršruts (Rīga)|217. minibusu maršrutu]]. No 2018 gada 16. jūlija maršruts kursēja arī brīvdienās, bet tikai līdz [[Centrs (Rīga)|Rīgas centram]].

No 2019. gada 1. maija mikroautobusi kursēja tikai no Rīgas centra (atsevišķos reisos no Jūrkalnes ielas) līdz Daugavgrīvai. Tika slēgts maršruts līdz Pļavniekiem.&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-maija-bus-izmainas-vairakos-minibusu-un-ekspresbusu-marsrutos/ No 1. maija būs izmaiņas vairākos minibusu un ekspresbusu maršrutos]&lt;/ref&gt;

No 2020. gada 1. janvāra maršruts tika slēgts. Tagad maršrutu apkalpo 346.ekspresbuss (Centrs - Daugavgrīva).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-janvara-tiks-efektivizeti-minibusu-un-ekspresbusu-marsruti-un-parvietots-minibusu-galapunkts/|title=No 1. janvāra tiks efektivizēti minibusu un ekspresbusu maršruti un pārvietots minibusu galapunkts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-12-23}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''Centrs''' — '''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] un [[Satekles iela]].

'''Centrs — [[Daugavgrīva]]''' kursē pa šadām ielām: [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]] un [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]].

== Pieturvietas ==
246. mikroautobusu maršrutā kopumā ir 54 pieturas. Virzienā '''[[Daugavgrīva]] — Centrs''' ir 28 pieturas, bet virzienā '''Centrs — [[Daugavgrīva]] ir 26 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Bolderājas poliklīnika]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| 19. vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Stūrmaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Guberņciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Zilā iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Beķermuiža]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Spilves lidlauks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzegužkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Kliņģeru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 28
| MTS
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|MTS
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Kliņģeru iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Dzegužkalns
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Lidoņu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Spilves lidlauks
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Beķermuiža]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Zilā iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Guberņciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bolderājas tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Stūrmaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| 19. vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Bolderājas poliklīnika]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/246/a-b 246. mikroautobusu maršruta saraksts]

{{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>lxhubssl8573a96fqe094buzlngh8c5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ksilofons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>292093</id>
    <revision>
      <id>3666312</id>
      <parentid>3403720</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:50:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1514" xml:space="preserve">{{Mūzikas instrumenta infokaste
| name                  = Ksilofons
| image                 = Xylophone.jpg
| image_size            = 
| caption               = 
| background            = percussion
| names                 = 
| classification        = 
| hornbostel_sachs      = 
| hornbostel_sachs_desc = 
| inventors             = 
| developed             = 
| timbre                = 
| volume                = 
| attack                = 
| decay                 = 
| range                 = 
| pitch                 = 
| related               = 
| musicians             = 
| builders              = 
| articles              = 
}}
'''Ksilofons''' ({{val|el|ξύλον}}, ''xylon'' — ‘koks, koksne’, {{lang|el|φωνή}}, ''phōnē'' — ‘skaņa’) ir [[sitamais mūzikas instruments]]. Instruments sastāv no koka plāksnītēm, kas iedobtas no apakšas, sakārtotas divās—četrās rindās. Plāksnītes ir hromatiski noskaņotas. Pa tām sit ar divām koka vālītēm.&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{LPE|51|526}}&lt;/ref&gt;

Mūzikas instruments, iespējams, cēlies [[Dienvidaustrumu Āzija|Dienvidaustrumu Āzijā]] vai [[Okeānija|Okeānijā]]. Eiropā pirmoreiz pieminēts 1511. gadā. Ksilofonam ir vairāki paveidi. Tie ir dažāda lieluma.&lt;ref name=&quot;lpe&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Xylophones|Ksilofons}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{mūzika-aizmetnis}}
{{Sitamie instrumenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sitamie instrumenti]]</text>
      <sha1>df8argdp2zu3v2hqel24ny3fvlvyyy5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Sitamie instrumenti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>292660</id>
    <revision>
      <id>3666313</id>
      <parentid>2990790</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:50:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[Lakta]] → [[lakta (darbarīks|lakta]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1515" xml:space="preserve">{{Navbox
|name    = Sitamie instrumenti
|state   = {{{state|autocollapse}}}
|title   = [[Sitamie instrumenti]]
|listclass = hlist
|group1  = Sitamie instrumenti ar&lt;br /&gt;noteiktu skanējuma augstumu
|list1   =
&lt;!-- * [[Carillon]]
* [[Crotales]]
* [[Handbell]]
* [[Handchime]]
* [[Hang (instrument)|Hang]] 
* [[Bodhrán]]
* [[Cabasa]]
* [[Jam block]]
* [[Lagerphone]] 
--&gt;
* ''[[Glockenspiel]]''
* [[Ksilofons]]
* [[Ksilorimba]]
* [[Marimba]]
* [[Mazā bunga]]
* [[Timpāni]]
* [[Vēja zvans]]
* [[Vibrafons]]
|group2  = Sitamie instrumenti ar&lt;br /&gt;nenoteiktu skanējuma augstumu
|list2   =
* ''[[Clash cymbals]]''
* [[Bongo (instruments)|Bongo]]
* [[Bungas]]
* [[Džembe]]
* [[Gongs]]
* [[Govs zvans]]
* [[Kahons]]
* [[Kastaņetas]]
* [[Koka kastīte]]
* [[Kongas]]
* [[Lielā bunga]]
* [[Marakass]]
* [[Pandeira]]
* [[Svilpe]]
* [[Šeikeri]]
* [[Šķīvis (instruments)|Šķīvis]]
* [[Trīdeksnis]]
* [[Trīsstūris (instruments)|Trīsstūris]]
* [[Veļas dēlis]]
* [[Zvārgulis]]
|group3  = Citas perkusijas
|list3 = 
* [[Aplausi]]
* [[Kauli]]
* [[lakta (darbarīks)|Lakta]]
* [[Sirēna]]
|group5 = Perkusijas grupas
|list5 = 
* [[Bungu komplekts]]
* [[Perkusijas sekcija]]
* [[Perkusijas ansamblis]]
|below   = '''[[Sitamo instrumentu saraksts]]'''
}}&lt;noinclude&gt;
{{documentation|content=
{{collapsible option}}
Navigācijas veidne lietojama [[Sitamais instruments|perkusiju]] rakstiem, apakšā.
== Skatīt arī ==
* {{tl|Bungu ritmi}}
* {{tl|Ritms}}

[[Kategorija:Mūzikas instrumentu veidnes]]
}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>5jpy2mmtg7mw2jpehlevl9qht6ozwpw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krists Neilands</title>
    <ns>0</ns>
    <id>294949</id>
    <revision>
      <id>3666508</id>
      <parentid>3646019</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:46:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16043" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
 |          ridername = Krists Neilands
 |        piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg
 |    piktogramma izm = 26px
 |  piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
 |              image = 2020 Fleche Wallonne Krists Neilands.jpg
 |         image_size = 
 |      image_caption = [[2020. gada La Flèche Wallonne]] sacensībās
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |           fullname = 
 |     dzimtais vārds = 
 |        dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|18}}
 |            dz_viet = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
 |        dateofdeath = 
 |           mir_viet = 
 |            tautība = 
 |        dzīvesvieta = {{vieta|Latvija|Kuldīga}}&lt;br&gt;{{vieta|Latvija|Rīga}}
 |             height = 188 cm&lt;ref name=&quot;lrf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lrf.lv/index.php/soseja/izlases/elite/4764-krists-neilands |title=LRF profils |access-date={{dat|2020|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810014520/https://lrf.lv/index.php/soseja/izlases/elite/4764-krists-neilands }}&lt;/ref&gt;
 |             weight = 69 kg&lt;ref name=&quot;lrf&quot;/&gt;
 |            country = {{LAT}}
 |            kar_sāk = 
 |           kar_beig = 
 |           nickname = 
 |          mājaslapa = 
 |          izglītība = 
&lt;!------ Komandas informācija ------&gt;
 |        currentteam = {{ct|ICA}}
 |         discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
 |               role = braucējs
 |          ridertype = 
&lt;!------ Amatieru komandas ------&gt;
 |      amateurteam 1 = 
 |      amateuryear 1 = 
&lt;!------ Profesionālās komandas ------&gt;
 |          proteam 1 = {{ct|RBD|2013}}
 |          proyear 1 = 2013-2015
 |          proteam 2 = {{ct|AHB|2016}}
 |          proyear 2 = 2016
 |          proteam 3 = {{ct|ICA|2017}}
 |          proyear 3 = 2017-
&lt;!------ Vadītās komandas ------&gt;
 |       manageteam 1 = 
 |       manageyear 1 = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |          os_dalība =  {{oss|V=2020}}
 |         os_medaļas = 
 |        os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |          pč_dalība = 
 |         pč_medaļas = 
 |        pč_lab sasn = 
&lt;!------ Lielākās uzvaras ------&gt;
 |          majorwins = 
:[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempions grupas braucienā]] (2017, 2018)
:[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā|Latvijas čempions individuālajā braucienā]] (2019)
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |         sasniegumi = 
 |          atjaunots = 
 |            dzimums = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |        show-medals = 
 |     medaltemplates = 
}}

'''Krists Neilands''' (dzimis {{dat|1994|8|18}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir profesionāls [[Latvija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kas pārstāv Izraēlā reģistrēto [[UCI Pasaules tūre]]s komandu ''{{ct|ICA}}''.

== Karjera ==
Treniņus sācis Kuldīgas novada sporta skolā, pēc tam mācījies [[Murjāņu sporta ģimnāzija|Murjāņu sporta ģimnāzijā]], pārstāvējis amatieru komandas Fans Team, NN Sporta klubs. 2013. gadā pievienojies ''[[Rietumu-Delfin]]'' komandai.&lt;ref name=&quot;lrf&quot;/&gt;

2014., 2015. un 2016. gadā uzvarējis Latvijas čempionātā šosejas riteņbraukšanā gan grupas, gan individuālajā braucienā U-23 vecuma grupā. 2015. gadā bijis otrais Latvijas čempionātā grupas braucienā arī elites grupā.

2015. gada septembrī parakstījis līgumu ar ASV kontinentālo komandu ''[[Axeon Cycling]]''.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/26092015-neilands_nakamaja_sezona_parstaves_asv_ko Neilands nākamajā sezonā pārstāvēs ASV komandu &quot;Axeon Cycling Team&quot;]&lt;/ref&gt; Komandas īpašnieks un direktors tobrīd bija [[Aksels Merkss]]. Sezonas beigās Neilands parakstīja līgumu uz diviem gadiem ar ''Pro Continental'' komandu ''[[Cycling Academy Team]]''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Markss|first1=Toms|title=Neilands pievienojas pro kontinentālajai komandai &quot;Cycling academy&quot;|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/25112016-neilands_paraksta_ligumu_ar_pro_kontinent|accessdate={{dat|2016|11|25||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2016|11|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

===''Israel Cycling Academy''=== 
2017. gada 7. maijā izcīnījis pirmo uzvaru profesionāļa statusā Azerbaidžānas tūres pēdējā posmā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Markss|first1=Toms|title=Neilands izcīna skaistu uzvaru Azerbaidžānas tūres pēdējā posmā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/07052017-neilands_izcina_skaistu_uzvaru_azerbaidza|accessdate={{dat|2017|5|8||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|5|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā uzvarējis [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā|Latvijas čempionātā grupas braucienā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Markss|first1=Toms|title=Neilands skaistā cīņā triumfē Latvijas čempionāta grupas braucienā|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/25062017-neilands_skaista_cina_triumfe_latvijas_ce|accessdate={{dat|2017|6|27||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|6|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tika iekļauts komandas sastāvā startam [[2018. gada Giro d'Italia]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/neilands-zinu-ka-man-tiks-dota-iespeja-uznemties-lidera-lomu-_giro-ditalia_-14196079|title=Neilands: Zinu, ka man kādā no Giro d'Italia posmiem tiks dota iespēja sasniegt rezultātu|access-date=2018-04-26}}&lt;/ref&gt; Velobrauciena laikā Neilands iesaistījās arī vairākos atrāvienos un tūri noslēdza kopvērtējuma 73. vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27052018-neilands_veic_atravienu_ari_giro_d_italia|title=Neilands veic atrāvienu arī &quot;Giro d'Italia&quot; pēdējā posmā, kopvērtējumā 73. vieta|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-05-31|date=2018-05-27|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; 15. jūnijā uzvarēja viendienas sacensībās ''Dwars door het Hageland - Aarschot.''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/15062018-neilands_ar_soloizravienu_triumfe_velobra|title=Neilands ar soloizrāvienu triumfē velobraucienā Beļģijā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-06-16|date=2018-06-15|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā otrreiz uzvarēja Latvijas čempionātā grupas braucienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/01072018-neilands_lieliska_cina_otro_gadu_pec_kart|title=Neilands lieliskā cīņā otro gadu pēc kārtas kļūst par Latvijas čempionu grupas braucienā|publisher=|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-07-03|date=2018-07-01|last=|first=|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2019. gada maijā daudzdienu velobrauciena ''[[Vuelta a Asturias]]'' kopvērtējumā izcīnīja otro vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/05052019-neilands_asturias_tures_kopvertejuma_izci|title=Neilands Astūrijas tūres kopvērtējumā izcīna augsto otro vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-05-06|date=2019-05-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam tika paziņots, ka otro gadu pēc kārtas viņš iekļauts komandas sastāvā startam [[2019. gada Giro d'Italia|''Giro d'Italia'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/05052019-neilands_otro_gadu_pec_kartas_piedalisies|title=Neilands otro gadu pēc kārtas piedalīsies &quot;Giro d'Italia&quot; velobraucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-05-06|date=2019-05-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sacensību 17. posmā Neilands iesaistījās atrāvienā un izcīnīja piekto vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/ritenbraucejs-neilands-piedalas-atraviena-izcina-5vietu-giro-ditalia-posma.a320758/|title=Riteņbraucējs Neilands piedalās atrāvienā, izcīna 5.vietu «Giro d'Italia» posmā|website=www.lsm.lv|access-date=2019-05-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sacensības Neilands noslēdza kopvērtējuma 100. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/ekvadorietis-karapass-uzvar-giro-ditalia-velobrauciena-neilands-nosledz-top-100.a321136/|title=Ekvadorietis Karapass uzvar «Giro d'Italia» velobraucienā, Neilands noslēdz TOP 100|website=www.lsm.lv|access-date=2019-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 13. jūnijā Neilands uzvarēja Ungārijas daudzdienu sacensību otrajā posmā, kļūstot par līderi kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/neilands-uzvar-ungarijas-velobrauciena-posma-klust-par-lideri-kopvertejuma.a322387/|title=Neilands uzvar Ungārijas velobrauciena posmā, kļūst par līderi kopvērtējumā|website=www.lsm.lv|access-date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Neilands uzvarēja arī sacensību 4. posmā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/15062019-neapturamais_neilands_domine_izcinot_otro|title=Neapturamais Neilands dominē, izcīnot otro uzvaru Ungārijas tūrē|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-06-16|date=2019-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; un nosargāja arī pārsvaru kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/16062019-neilands_izcina_karjeras_lielako_panakumu|title=Neilands izcīna karjeras lielāko panākumu, uzvarot Ungārijas tūres kopvērtējumā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-06-16|date=2019-06-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; 27. jūnijā pirmo reizi uzvarēja [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā|Latvijas čempionātā individuālajā braucienā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrf.lv/index.php/soseja/aktualitates/9-visi-notikumi/6638-neilands-un-ro%25C5%25BElapa-bi%25C4%25B7erniekos-k%25C4%25BC%25C5%25ABst-par-latvijas-elites-%25C4%258Dempioniem-solo-braucien%25C4%2581|title=Neilands un Rožlapa Biķerniekos kļūst par Latvijas elites čempioniem solo braucienā + Neilanda VIDEO|last=@ritenbrauksana|website=Latvijas Riteņbraukšanas Federācija|access-date=2019-06-29|date=2019-06-28|language=lv-lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190629154639/https://lrf.lv/index.php/soseja/aktualitates/9-visi-notikumi/6638-neilands-un-ro%25C5%25BElapa-bi%25C4%25B7erniekos-k%25C4%25BC%25C5%25ABst-par-latvijas-elites-%25C4%258Dempioniem-solo-braucien%25C4%2581|archivedate=2019-06-29}}&lt;/ref&gt; 2019. gada augustā Neilands izcīnīja trešo vietu ''[[Arctic Race of Norway]]'' sacensību kopvērtējumā un uzvarēja jauno braucēju klasifikācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/18082019-neilands_uzvar_arktikas_tures_jauno_brauc|title=Neilands uzvar Arktikas tūres jauno braucēju vērtējumā un izcīna trešo vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-18|date=2019-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada septembrī Neilands uzvarēja viendienas sacensībās ''[[Grand Prix de Wallonie]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/18092019-neilands_belgija_izcina_vienu_no_lielakaj|title=Neilands Beļģijā izcīna vienu no lielākajām uzvarām karjerā|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-09-18|date=2019-09-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada decembrī  Neilands saņēma [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada balvu sportā]] kategorijā &quot;gada uzlecošā zvaigzne&quot;, &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/balvas/martins-dukurs-un-sevastova-sanem-gada-labako-sportistu-balvas-stupelis-popularakais.a342187/|title=Martins Dukurs un Sevastova saņem gada labāko sportistu balvas, Stupelis - populārākais|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 2020. gada janvārī tika atzīts arī par iepriekšējā [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|gada labāko Latvijas riteņbraucēju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/07012020-neilands_un_buldinska_atziti_par_latvijas|title=Neilands un Buldinska atzīti par Latvijas gada labākajiem riteņbraucējiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-01-07|date=2020-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Neilands tika iekļauts komandas sastāvā startam [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/21082020-neilands_piepilda_lielo_sapni_un_nakamned|title=Neilands piepilda lielo sapni un nākamnedēļ debitēs &quot;Tour de France&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-09-01|date=2020-08-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sacensību ceturtajā posmā viņš piedalījās dienas atrāvienā un saņēma posma cīnītāja balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/01092020-neilands_varonigi_cinas_tour_de_france_4_|title=Neilands varonīgi cīnās ''Tour de France'' 4. posma atrāvienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-09-01|date=2020-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 3. aprīlī izcīnīja sesto vietu ''[[Gran Premio Miguel Indurain]]'' viendienas sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/03042021-neilands_izcina_augsto_sesto_vietu_legend|title=Neilands izcīna augsto sesto vietu leģendārā Induraina velobraucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-04-04|date=2021-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Komanda iekļāva Neilandu sastāvā dalībai [[2021. gada Giro d'Italia|2021. gada ''Giro d'Italia'']],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28042021-neilands_treso_reizi_karjera_startes_giro|title=Neilands trešo reizi karjerā startēs ''Giro d’Italia'' velobraucienā|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-04-28|date=2021-04-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču no sacensībām viņš izstājās jau pēc pirmā posma, kad pēc finiša iekļuva negadījumā un lauza [[Atslēgas kauls|atslēgas kaulu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/08052021-giro_d_italia_sakas_ar_gannas_uzvaru_solo|title=''Giro d’Italia'' sākas ar Gannas uzvaru; Neilands krīt un lauž atslēgas kaulu|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-05-10|date=2021-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2021. gada sezonas beigās līgums tika pagarināts vēl uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/28102021-latviesu_ritenbraucejs_neilands_pagarina_|title=Latviešu riteņbraucējs Neilands pagarina līgumu ar Izraēlas komandu ISN|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-10-28|date=2021-10-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada jūlijā komanda iekļāva Neilandu sastāvā startam [[2022. gada Tour de France|2022. gada ''Tour de France'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27062022-pasaules_slavenaja_tour_de_france_sogad_s|title=Pasaules slavenajā ''Tour de France'' šogad startēs Skujiņš un Neilands|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-07-06|date=2022-06-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi lielajās tūrēs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- style=&quot;background:#eee;&quot;
![[Lielā tūre]]
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
|-
|style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Image:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]'''''
| [[2018. gada Giro d'Italia|73]]
|[[2019. gada Giro d'Italia|100]]
|—
|[[2021. gada Giro d'Italia|IZST]]
|—
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Image:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]'''''
|—`
|—
|[[2020. gada Tour de France|85]]
|—
|[[2022. gada Tour de France|79]]
|-
| style=&quot;text-align:left; background:#efefef;&quot;|[[Image:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]'''''
|—
|—
|—
|—
|
|}
&lt;small&gt;Piezīme: IZST — izstājās&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* {{twitter|Neilands_K}}

{{Latvija 2020 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Neilands, Krists}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ventspilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>5zpefjbwgsskt4246irg80xrdajeh3n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kogalymavia reiss 9268</title>
    <ns>0</ns>
    <id>298013</id>
    <revision>
      <id>3666387</id>
      <parentid>3527895</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T05:37:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3637" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Kogalymavia}}
{{Lidaparāta negadījuma infokaste
| name = ''Kogalymavia'' reiss 9268
| image =Airbus A321-231 MetroJet EI-ETJ.JPG
| imagesize = 270px
| caption = Izmantotās lidmašīnas veids 2014. gada augustā
| image2 =Flight 7K9268 crash.svg
| imagesize2 = 270px
| caption2 = ''Kogalymavia'' reisa 9268 ceļš no pacelšanās līdz nogāšanās vietai
| date = {{start date|2015|10|31|df=y}}
| summary = 
| Site = netālu no [[Hasna]]s Ēģiptē
| coordinates      = {{Coord|30.1506|N|34.178|E|type:event|display=inline,title}}
| occurrence_type = 
| Aircraft Type = [[Airbus A321]]-231
| Operator = [[Kogalymavia]]
| tail_number = EI-ETJ
| passengers = 217&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{cite web|title=Russian passenger plane crashes in Egypt's Sinai, country's Prime Minister says|url=http://edition.cnn.com/2015/10/31/middleeast/egypt-plane-crash/index.html|website=cnn|accessdate=31 October 2015}}&lt;/ref&gt;
| crew = 7
| total_onboard = 224&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt;
| fatalities = 224 (visi)&lt;ref name=&quot;indept&quot;&gt;{{citeweb|title=Egypt plane crash live: Crew of Kogalymavia Flight 9268 'had complained about engine problems'|url=http://www.independent.co.uk/news/world/africa/egypt-plane-crash-live-kogalymavia-flight-9268-goes-down-in-sinai-with-224-people-on-board-a6716036.html|date=31 October 2015|work=Independent}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;express&quot;&gt;{{citeweb|title=Egypt crash: 100 bodies pulled from wreckage after Russian plane 'splits in two'|url=http://www.express.co.uk/news/world/615986/Missing-plane-crash-Egypt-Russia-Airbus-A321|accessdate=31 October 2015|publisher=''Express''}}&lt;/ref&gt;
| survivors = 0&lt;ref&gt;{{cite web|title=No survivor on Russian passenger plane crashes in Egypt's Sinai, said country's Prime Minister says|url=http://english.ahram.org.eg/News/162254.aspx|accessdate=31 October 2015}}&lt;/ref&gt; 
| Origin =  {{vieta|Ēģipte|Šarm eš Šeiha}}
| Destination = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}}
}}
'''''Kogalymavia'' reiss 9268''' jeb '''MetroJet reiss 9268''' bija [[Krievija]]s lidsabiedrības ''[[Kogalymavia]]'' starptautisks pasažieru lidmašīnas reiss no [[Šarm eš Šeiha]]s [[Ēģipte|Ēģiptē]] uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] [[Krievija|Krievijā]] {{dat|2015|10|31||bez}}. ''[[Airbus A320|Airbus A321-231]]'' lidmašīna nogāzās [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]] 23 minūtes pēc pacelšanās no lidostas.

Lidmašīnā atradās 217 pasažieri un 7 apkalpes locekļi, no kuriem visi (kopā 224 personas) gāja bojā. Šī katastrofa ir ar lielāko upuru skaitu Ēģiptes vēsturē, kā arī ar lielāko Krievijas pilsoņu skaitu, kas gājuši bojā aviokatastrofā.

Lidmašīnas nogāšanās iemesls bija [[terora akts]]. Neilgi pēc katastrofas [[Islāma valsts]] Sīnāja atzars paziņoja, ka lidmašīnu notriekuši viņi.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://bbc.in/1Of4U7D|title=Updates: Russian airliner crashes in Egypt's Sinai peninsula|work=BBC News|accessdate=31 October 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto3&quot;&gt;{{cite web|url=http://www.france24.com/en/20151101-russian-plane-crash-sinai-egypt-broke-air-says-aviation-official|title=Russian plane that crashed in Egypt 'broke up in air'|work=France 24 News|accessdate=2 November 2015}}&lt;/ref&gt; Iespējamā lidmašīnā ievietotā spridzekļa dēļ vairākas valstis paziņoja, ka uz laiku apturēs lidojumus uz Šarm eš Šeihu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.airbus.com/crisis/ ''Airbus'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150324190221/http://www.airbus.com/crisis/ |date={{dat|2015|03|24||bez}} }}


{{Aizmetnis}}

[[Kategorija:Aviokatastrofas]]
[[Kategorija:2015. gads]]</text>
      <sha1>oz8ekn7bn9j7ayvyjwno6ighavmhit2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666388</id>
      <parentid>3666387</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T05:37:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3637" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Kogalymavia}}
{{Lidaparāta negadījuma infokaste
| name = ''Kogalymavia'' reiss 9268
| image =Airbus A321-231 MetroJet EI-ETJ.JPG
| imagesize = 270px
| caption = Izmantotās lidmašīnas veids 2014. gada augustā
| image2 =Flight 7K9268 crash.svg
| imagesize2 = 270px
| caption2 = ''Kogalymavia'' reisa 9268 ceļš no pacelšanās līdz nogāšanās vietai
| date = {{start date|2015|10|31|df=y}}
| summary = 
| Site = netālu no [[Hasna]]s Ēģiptē
| coordinates      = {{Coord|30.1506|N|34.178|E|type:event|display=inline,title}}
| occurrence_type = 
| Aircraft Type = [[Airbus A321]]-231
| Operator = [[Kogalymavia]]
| tail_number = EI-ETJ
| passengers = 217&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{cite web|title=Russian passenger plane crashes in Egypt's Sinai, country's Prime Minister says|url=http://edition.cnn.com/2015/10/31/middleeast/egypt-plane-crash/index.html|website=cnn|accessdate=31 October 2015}}&lt;/ref&gt;
| crew = 7
| total_onboard = 224&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt;
| fatalities = 224 (visi)&lt;ref name=&quot;indept&quot;&gt;{{citeweb|title=Egypt plane crash live: Crew of Kogalymavia Flight 9268 'had complained about engine problems'|url=http://www.independent.co.uk/news/world/africa/egypt-plane-crash-live-kogalymavia-flight-9268-goes-down-in-sinai-with-224-people-on-board-a6716036.html|date=31 October 2015|work=Independent}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;express&quot;&gt;{{citeweb|title=Egypt crash: 100 bodies pulled from wreckage after Russian plane 'splits in two'|url=http://www.express.co.uk/news/world/615986/Missing-plane-crash-Egypt-Russia-Airbus-A321|accessdate=31 October 2015|publisher=''Express''}}&lt;/ref&gt;
| survivors = 0&lt;ref&gt;{{cite web|title=No survivor on Russian passenger plane crashes in Egypt's Sinai, said country's Prime Minister says|url=http://english.ahram.org.eg/News/162254.aspx|accessdate=31 October 2015}}&lt;/ref&gt; 
| Origin =  {{vieta|Ēģipte|Šarm eš Šeiha}}
| Destination = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}}
}}
'''''Kogalymavia'' reiss 9268''' jeb '''Metrojet reiss 9268''' bija [[Krievija]]s lidsabiedrības ''[[Kogalymavia]]'' starptautisks pasažieru lidmašīnas reiss no [[Šarm eš Šeiha]]s [[Ēģipte|Ēģiptē]] uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] [[Krievija|Krievijā]] {{dat|2015|10|31||bez}}. ''[[Airbus A320|Airbus A321-231]]'' lidmašīna nogāzās [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]] 23 minūtes pēc pacelšanās no lidostas.

Lidmašīnā atradās 217 pasažieri un 7 apkalpes locekļi, no kuriem visi (kopā 224 personas) gāja bojā. Šī katastrofa ir ar lielāko upuru skaitu Ēģiptes vēsturē, kā arī ar lielāko Krievijas pilsoņu skaitu, kas gājuši bojā aviokatastrofā.

Lidmašīnas nogāšanās iemesls bija [[terora akts]]. Neilgi pēc katastrofas [[Islāma valsts]] Sīnāja atzars paziņoja, ka lidmašīnu notriekuši viņi.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://bbc.in/1Of4U7D|title=Updates: Russian airliner crashes in Egypt's Sinai peninsula|work=BBC News|accessdate=31 October 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto3&quot;&gt;{{cite web|url=http://www.france24.com/en/20151101-russian-plane-crash-sinai-egypt-broke-air-says-aviation-official|title=Russian plane that crashed in Egypt 'broke up in air'|work=France 24 News|accessdate=2 November 2015}}&lt;/ref&gt; Iespējamā lidmašīnā ievietotā spridzekļa dēļ vairākas valstis paziņoja, ka uz laiku apturēs lidojumus uz Šarm eš Šeihu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.airbus.com/crisis/ ''Airbus'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150324190221/http://www.airbus.com/crisis/ |date={{dat|2015|03|24||bez}} }}


{{Aizmetnis}}

[[Kategorija:Aviokatastrofas]]
[[Kategorija:2015. gads]]</text>
      <sha1>cfsqf8ohawjmgm0b33djc6w9r3rvc92</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666407</id>
      <parentid>3666388</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:59:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3658" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Kogalymavia}}
{{Lidaparāta negadījuma infokaste
| name = ''Kogalymavia'' reiss 9268
| image =Airbus A321-231 MetroJet EI-ETJ.JPG
| imagesize = 270px
| caption = Izmantotās lidmašīnas veids 2014. gada augustā
| image2 =Flight 7K9268 crash.svg
| imagesize2 = 270px
| caption2 = ''Kogalymavia'' reisa 9268 ceļš no pacelšanās līdz nogāšanās vietai
| date = {{start date|2015|10|31|df=y}}
| summary = 
| Site = netālu no [[Hasna]]s Ēģiptē
| coordinates      = {{Coord|30.1506|N|34.178|E|type:event|display=inline,title}}
| occurrence_type = 
| Aircraft Type = [[Airbus A321]]-231
| Operator = [[Kogalymavia]]
| tail_number = EI-ETJ
| passengers = 217&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{cite web|title=Russian passenger plane crashes in Egypt's Sinai, country's Prime Minister says|url=http://edition.cnn.com/2015/10/31/middleeast/egypt-plane-crash/index.html|website=cnn|accessdate=31 October 2015}}&lt;/ref&gt;
| crew = 7
| total_onboard = 224&lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt;
| fatalities = 224 (visi)&lt;ref name=&quot;indept&quot;&gt;{{citeweb|title=Egypt plane crash live: Crew of Kogalymavia Flight 9268 'had complained about engine problems'|url=http://www.independent.co.uk/news/world/africa/egypt-plane-crash-live-kogalymavia-flight-9268-goes-down-in-sinai-with-224-people-on-board-a6716036.html|date=31 October 2015|work=Independent}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;express&quot;&gt;{{citeweb|title=Egypt crash: 100 bodies pulled from wreckage after Russian plane 'splits in two'|url=http://www.express.co.uk/news/world/615986/Missing-plane-crash-Egypt-Russia-Airbus-A321|accessdate=31 October 2015|publisher=''Express''}}&lt;/ref&gt;
| survivors = 0&lt;ref&gt;{{cite web|title=No survivor on Russian passenger plane crashes in Egypt's Sinai, said country's Prime Minister says|url=http://english.ahram.org.eg/News/162254.aspx|accessdate=31 October 2015}}&lt;/ref&gt; 
| Origin =  {{vieta|Ēģipte|Šarm eš Šeiha}}
| Destination = {{vieta|Krievija|Sanktpēterburga}}
}}
'''''Kogalymavia'' reiss 9268''' jeb '''''Metrojet'' reiss 9268''' bija [[Krievija]]s lidsabiedrības ''[[Kogalymavia]]'' starptautisks pasažieru lidmašīnas reiss no [[Šarm eš Šeiha|Šarm eš Šeihas]] [[Ēģipte|Ēģiptē]] uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] [[Krievija|Krievijā]] {{dat|2015|10|31||bez}}. ''[[Airbus A320|Airbus A321-231]]'' lidmašīna nogāzās [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]] 23 minūtes pēc pacelšanās no lidostas.

Lidmašīnā atradās 217 pasažieri un 7 apkalpes locekļi, no kuriem visi (kopā 224 personas) gāja bojā. Šī katastrofa ir ar lielāko upuru skaitu Ēģiptes vēsturē, kā arī ar lielāko Krievijas pilsoņu skaitu, kas gājuši bojā aviokatastrofā.

Lidmašīnas nogāšanās iemesls bija [[terora akts]]. Neilgi pēc katastrofas [[Islāma valsts]] Sīnāja atzars paziņoja, ka lidmašīnu notriekuši viņi.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://bbc.in/1Of4U7D|title=Updates: Russian airliner crashes in Egypt's Sinai peninsula|work=BBC News|accessdate=31 October 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto3&quot;&gt;{{cite web|url=http://www.france24.com/en/20151101-russian-plane-crash-sinai-egypt-broke-air-says-aviation-official|title=Russian plane that crashed in Egypt 'broke up in air'|work=France 24 News|accessdate=2 November 2015}}&lt;/ref&gt; Iespējamā lidmašīnā ievietotā spridzekļa dēļ vairākas valstis paziņoja, ka uz laiku apturēs lidojumus uz Šarm eš Šeihu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.airbus.com/crisis/ ''Airbus'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150324190221/http://www.airbus.com/crisis/ |date={{dat|2015|03|24||bez}} }}


{{Aizmetnis}}

[[Kategorija:Aviokatastrofas]]
[[Kategorija:2015. gads]]</text>
      <sha1>9dvih5ccxi2a8ungwbxsckd4bbhty1g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Skanste</title>
    <ns>102</ns>
    <id>298811</id>
    <revision>
      <id>3666354</id>
      <parentid>3160700</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:09:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Skanste */sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4211" xml:space="preserve">== Skanste ==
Visām 22 ielām ir pieejami attēli.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors
|-
| [[Aleksandra Laimes iela|Aleksandra Laimes iela]] || [[Attēls:Riga, Aleksandra Laimes street.jpg|250px]] || 1 || 2018-02-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Aleksandra Laimes iela|Aleksandra Laimes iela]] || [[Attēls:Riga, Aleksandra Laimes street (2).jpg|250px]] || 2 || 2018-02-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Arēnas iela (Rīga)|Arēnas iela]] || [[Attēls:Arēnas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Arēnas iela (Rīga)|Arēnas iela]] || [[Attēls:Rīga, Arēnas iela.jpg|250px]] || 2 || 2018-02-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] || [[Attēls:Duntes iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-08-05 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambis]] || [[Attēls:Ganību dambis.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-08 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Grostonas iela (Rīga)|Grostonas iela]] || [[Attēls:Grostonas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Gustava Kluča iela (Rīga)|Gustava Kluča iela]] || [[Attēls:Gustava Kluča iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-11-25 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Gustava Kluča iela (Rīga)|Gustava Kluča iela]] || [[Attēls:Riga, Gustava Kluca street.jpg|250px]] || 2 || 2018-02-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] || [[Attēls:Hanzas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)|Jāņa Daliņa iela]] || [[Attēls:Jāņa Daliņa iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Jāņa Dikmaņa iela (Rīga)|Jāņa Dikmaņa iela]] || [[Attēls:Jāņa Dikmaņa iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Jāņa Krūmiņa iela (Rīga)|Jāņa Krūmiņa iela]] || [[Attēls:Riga, Jana Krumina street.jpg|250px]] || 1 || 2018-02-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Jāņa Krūmiņa iela (Rīga)|Jāņa Krūmiņa iela]] || [[Attēls:Riga, Jana Krumina street (2).jpg|250px]] || 2 || 2018-02-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]] || [[Attēls:Laktas iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Lapeņu iela (Rīga)|Lapeņu iela]] || [[Attēls:Lapeņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Lapeņu iela (Rīga)|Lapeņu iela]] || [[Attēls:Riga, Lapenu street.jpg|250px]] || 2 || 2018-02-26 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Mālpils iela (Rīga)|Mālpils iela]] || [[Attēls:Mālpils iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Mihaila Tāla iela (Rīga)|Mihaila Tāla iela]] || [[Attēls:Mihaila Tāla iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Oskara Stroka iela (Rīga)|Oskara Stroka iela]] || [[Attēls:Oskara Stroka iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-11-25 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] || [[Attēls:Pulkveža Brieža iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Roberta Hirša iela (Rīga)|Roberta Hirša iela]] || [[Attēls:Roberta Hirša iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-11-25 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Skanstes iela|Skanstes iela]] || [[Attēls:Skanstes iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Sporta iela (Rīga)|Sporta iela]] || [[Attēls:Sporta iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas iela]] || [[Attēls:Vesetas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-08-06 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Vilhelma Ostvalda iela (Rīga)|Vilhelma Ostvalda iela]] || [[Attēls:Vilhelma Ostvalda iela.JPG|250px]] || 1 || 2017-11-25 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]] || [[Attēls:Zirņu iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2015-11-07 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
|}</text>
      <sha1>lotgcuejtrix0019ra0srpfd682lrf8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Igaunis/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>302451</id>
    <revision>
      <id>3666120</id>
      <parentid>3664193</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:30:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Otrajā pasaules kara sākumā */sīkumi, replaced: Latvijas okupācija 1940. gadā → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8652" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Līdums
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis_Līdums_1943.JPG
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1907
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = [[Naukšēnu pagasts]],[[Valmieras apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) 
|      m_dat_alt = nav zināms
|         m_gads = 
|      m_mēnesis =
|        m_diena =
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Lizete Margrieta Birnis
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Waffen-Hauptsturmführer (kapteinis) [[Attēls:SS-Hauptsturmführer collar.svg|50px]]
|  dienesta_laiks = [[1928]]—[[1945]]
|          valsts = {{flaga|Latvija}} Latvija&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs|Vācija]] 
|       struktūra = [[Latvijas Bruņotie spēki]] &lt;br /&gt; [[Waffen-SS|Ieroču SS]]
|         vienība = 
|       komandēja = [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. ieroču SS grenadieru pulka]] I bataljons
|          kaujas = [[Otrais pasaules karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Dzelzs krusts]] (I un II šķira)&lt;br /&gt; Kara Nopelnu krusts ar šķēpiem (II šķira) &lt;br /&gt; [[Tuvcīņas nozīme (apbalvojums)|Tuvcīņas nozīme]] (bronzā)&lt;br /&gt;[[Kājnieku trieciena nozīme]] &lt;br /&gt; [[Ievainojuma nozīme]] (sudrabā)&lt;br /&gt; Drošsirdības medaļa Austrumu tautu piederīgajiem sudrabā ar šķēpiem (II šķira)&lt;br /&gt; Piedurknes lente &quot;Kurland&quot;
|      cits_darbs =  
}}
}}

'''Jānis Līdums''' (dzimis 1907. gada 11. decembrī, miršanas datums nav zināms) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Latviešu leģions|Latviešu SS brīvprātīgo leģiona]] virsnieks.

== Biogrāfija ==

Dzimis Valmieras apriņķa [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. 1927. gada jūnijā beidzis Rūjienas valsts vidusskolu. 1931. gada decembrī precējies ar Jozefīni Lisovsku, laulība šķirta 1935. gada martā. 1935. gada jūnijā apprecējies ar Lizeti Margrietu Birnis. Laulībā dzimuši divi bērni – 1936. gada 17. jūnijā dēls Jānis Jēkabs un 1939. gada 2. aprīlī dēls Pēteris. Ar ģimeni dzīvojis Liepājā. 
1940. gada 14. martā mainīts uzvārds no Bošs uz Līdums. &lt;ref&gt; Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 5601. f., 1. apr., 3750.l. &quot;Jāņa Līduma dienesta gaitas saraksts&quot;&lt;/ref&gt;
Pēc Otrā pasaules kara beigām Jānis Līdums pievienojies nacionālajiem partizāniem Kurzemē.  Tālākais liktenis nav zināms.

== Militārā karjera ==

=== Latvijas armijā ===

Iesaukts aktīvā karadienestā 1928. gada februārī, dienējis [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] 2. ložmetēju rotā. 1928. gada 28. septembrī iestājies Kara skolā, kuru pabeidzis ar I. šķiru 1930. gada 1. septembrī, paaugstināts par leitnantu. 1930. gada septembrī ieskaitīts [[1. Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulkā]] 1. ložmetēju rotā. 1933. gada 1. septembrī piešķirta virsleitnanta dienesta pakāpe. &lt;ref&gt; Turpat &lt;/ref&gt;

=== Otrajā pasaules kara sākumā ===

Pēc  [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un Latvijas armijas likvidēšanas 1940. gada 14. septembrī ieskaitīts PSRS Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa 181. strēlnieku divīzijas 186. strēlnieku pulkā, kur pildījis vada komandiera pienākumus. 
Pēc [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|PSRS – Vācijas kara]] sākuma 1941. gada 27. jūnijā kopā ar diviem pulka karavīriem dezertēja no [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|Litenes nometnes]] un pievienojās nacionālajiem partizāniem Adulienas un Virānes pagastos. 1941. gada 3. jūlijā iestājas pašaizsardzības vienībā ([[Kārlis Aperāts|Kārļa Aperāta]] Dzimtenes Sargu virsnieku rotā). 1941. gada augusta beigās atgriežas Liepājā. &lt;ref&gt; Bundesarchiv Berlin (BA-B), &quot;SS Officers&quot; fonds, &quot;Jāņa Līduma personāllieta&quot; &lt;/ref&gt;

=== Vācijas Bruņotajos spēkos ===

1941. gada 1. septembrī iestājas vācu policijas dienestā un tiek iecelts par Liepājas policijas prefektūras 2. iecirkņa priekšnieka vietnieks. 
1942. gada 1. martā iestājas [[Latviešu policijas bataljoni|Kārtības dienesta]] [[25. Abavas policijas bataljons|25. Abavas policijas bataljonā]], iecelts par 1. rotas vada komandieri virsleitnanta dienesta pakāpē. 

1942. gada 1. jūnijā kopā ar bataljonu izbrauca uz Korosteņas rajonu (Ukrainas ziemeļos), novietojās Ovručas pilsētas apkārtnē, piedalījās kaujās pret padomju partizāniem Žitomiras un Pinskas apgabalos. 1943. gada 12. janvārī pārcelts uz 2. rotu un 28. martā iecelts par rotas komandieri. Par sekmīgu kaujas darbību apbalvots ar Drošsirdības medaļas Austrumtautu piederīgajiem II šķiru sudrabā ar šķēpiem. &lt;ref&gt; Bundesarchiv Berlin (BA-B), &quot;SS Officers&quot; fonds, &quot;Jāņa Līduma personāllieta&quot;, sk. arī  Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 181. lpp &lt;/ref&gt; 1943. gada 1. maijā paaugstināts kapteiņa dienesta pakāpē. 1943. gada 8. maijā pārskaitīts uz Liepāju [[Latviešu policijas bataljoni|Kārtības dienesta]] [[271. Aizputes policijas bataljons|279. Aizputes bataljona]] 5. rotu (Liepājas Sardzes rota).

1943. gada 12. jūlijā iestājas [[Latviešu leģions|Latviešu SS brīvprātīgo leģionā]]. Iecelts par [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. latviešu SS brīvprātīgo divīzijas]] [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. grenadieru pulka]] 9. rotas komandieri. 1943. gada beigās pārcelts uz [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. grenadieru pulka]] I bataljonu un kļūst par 1. rotas komandieri. 
1943. gada 6. martā Veļikajas upes austrumu krastā kapteiņa J. Līduma komandētā 1. rota īsteno sekmīgu pretuzbrukumu Seredkina Sļepņi ciemam, kā rezultāta tiek atgūtas zaudētās pozīcijas. &lt;ref&gt; „Militārais Apskats” , 2009. gada Nr. 1, 45. lpp.//V. Kuzmins, Kaujas Veļikajas upes krastos (1944. gada 1. – 18. marts) http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/1/ &lt;/ref&gt;1944. gada 21. martā par varonību kaujā apbalvots ar [[Dzelzs krusts|Dzelzs Krusta]] II šķiru.
1944. gada maijā iecelts par [[32. ieroču SS grenadieru pulks|32. grenadieru pulka]] II bataljona komandieri. 22. jūnijā tā saukto „Jāņa kalna kauju” laikā vadīja II bataljona pretuzbrukumu, kura laikā tika divas reizes ievainots. &lt;ref&gt; „Militārais Apskats” , 2009. gada Nr. 2, 44. lpp.//V. Kuzmins „Jāņa kalna” kaujas (1944. gada 22. – 28. jūnijs http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/2/ &lt;/ref&gt; Par varonību kaujā 1944. gada 15. jūlijā apbalvots ar [[Dzelzs krusts|Dzelzs Krusta]] I šķiru. 

1944. gada jūlijā ārstējies kara slimnīcās Daugavpilī un Liepājā. 1944. gada augusta sākumā, pēc Sarkanās armijas iebrukuma Zemgalē, iecelts par [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde|15. ieroču SS apmācības un rezerves brigādes]] III apmācības bataljona komandieri. Vēlākās kaujās Lestenes apkārtnē komandēja Ieroču SS bataljonu “Līdums” vācu 81. kājnieku divīzijas sastāvā.

1944. gada decembrī 3.[[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes lielkaujas]] (Ziemassvētku kauju) laikā iecelts pat latviešu [[106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)|106. ieroču SS grenadieru pulka]] bataljona komandieri. Pēc pulka izformēšanas, 1945. gada janvārī un februārī komandēja kaujas grupu “Līdums” [[44. ieroču SS grenadieru pulks|44. grenadieru pulka]] sastāvā. &lt;ref&gt; Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1977, 5.sējums, 162. lpp &lt;/ref&gt;
1945. gada 15. martā iecelts par [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. grenadieru pulka]] I bataljona komandieri, ko komandēja līdz Otrā pasaules kara beigām, sevišķi izceļoties [[Kurzemes cietoksnis|6. Kurzemes lielkaujas]] laikā.

=== Pēc Otrajā pasaules kara beigām ===

Pēc [[Armiju grupa &quot;Kurzeme&quot;|armiju grupas „Kurzeme”]] kapitulācijas 1945. gada 8. maijā kopā ar citiem [[42. ieroču SS grenadieru pulks|42. grenadieru pulka]] I bataljona karavīriem pievienojās nacionālajiem partizāniem, bija kapteiņa Borisa Jankava vadītās partizānu vienības Jagdverband Ostland komandiera vietnieks militārajos jautājumos.  &lt;ref&gt; Latvijas Valsts arhīvs, Borisa Jankava krimināllieta &lt;/ref&gt;
Tālākais liktenis pēc 1945. gada jūnija nav zināms.

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>3vsxwtmk700dp1epa45k481q4thcguo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>267. mikroautobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>312323</id>
    <revision>
      <id>3666259</id>
      <parentid>3420887</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:59:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Maršruts */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2312" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada aprīlis}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 267. minibusu maršruts
|fona krāsa        = #7f237e
|no                = [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|uz                = MAN-TESS 
|karte             = 
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =09.01.2004 
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 
|transporta vienīb = 
|pasažieri dienā   =
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
|slēgts=02.01.2016}}
'''267. mikroautobusu maršruts''' ir slēgts [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriska transporta]] maršruts, kas kursēja no [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukuma]] līdz MAN-TESS. Maršruts tika slēgts 2016. gada 2. janvarī.

== Maršruts ==
'''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]''' — '''MAN-TESS''' kursēja pa šādām ielām: [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E.Birznieka-Upīša iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K.Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]],  [[Sarkandaugavas iela]], [[Lāpstu iela (Rīga)|Lāpstu iela]] un  [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

'''MAN-TESS''' — '''[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Lāpstu iela (Rīga)|Lāpstu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K.Valdemāra iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E.Birznieka-Upīša iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]] un [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]].

== Ārējās saites ==
* http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/203/a-b
* {{youtube|x5DCbj_XWlk|Pilnā 267. mikroautobusu maršruta video versija}}

== Skatīt arī ==
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>i9c6hokvwxswimelrg1u5a8hb2l589y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas pagastu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>318290</id>
    <revision>
      <id>3666238</id>
      <parentid>3665975</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:21:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91646" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvia administrative divisions labelled.svg|thumb|350px|Administratīvais un teritoriālais iedalījums]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie '''[[Latvija]]s [[pagasts|pagasti]]'''. 2021. gadā Latvijas teritorijā bija '''512 pagasti'''. 

Pagasts ir Latvijas teritoriālā vienība kopš [[1918]]. gada [[decembris|decembra]]. [[1937]]. gadā Latvijā bija 519 pagasti, [[1998]]. gadā — 486 pagasti, bet 2010. gada maijā — 494 pagasti.  Laika posmā no [[1990]]. līdz [[2009]]. gadam pagasti bija otrās pakāpes un, pēc [[Latvijas rajoni|rajonu]] pašvaldību likvidēšanas, pirmās pakāpes pašvaldības. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas pagasti tika iekļauti [[novads|novados]] vai, atsevišķos gadījumos, tika reorganizēti par viena pagasta novadiem. Par pagastiem tika pārdēvēta arī lielākā daļa [[pilsēta|pilsētu]] lauku teritoriju.

== Uzskaitījums == 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Nr. !! Pagasta&lt;br /&gt;novietojums&lt;br /&gt;Latvijā !! Ģerbonis !! Pagasts !! Pagasta centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits&lt;br /&gt;(2016)&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt; !! Novads !! Izveidots
|-
| 1. || [[Attēls:Abavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]]  || '''[[Abavas pagasts]]''' || [[Sabile]] || 160,5 || 1164 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 2. || [[Attēls:Aglonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aglonas pagasts]]''' || [[Aglona]] || 131,7 || 1903 || [[Preiļu novads]] || 1936. gadā
|-
| 3. || [[Attēls:Ainažu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Ainažu pagasts]]''' || || 149,1 || 514 || [[Limbažu novads]] || 
|-
| 4. || [[Attēls:Aiviekstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aiviekstes pagasts]]''' || [[Kriškalni]] || 144,84 || 829 || [[Aizkraukles novads]] || 1922. gadā
|-
| 5. || [[Attēls:Aizkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkalnes pagasts]]''' || [[Aizkalne]] || 73,34 || 694 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 6. || [[Attēls:Aizkraukles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkraukles pagasts]]''' || [[Aizkraukle (ciems)|Aizkraukle]] || 90,5 || 1257 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 7. || [[Attēls:Aizputes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizputes pagasts]]''' || [[Rokasbirze]] || 88,9 || 928 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 8. || [[Attēls:Aknīstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aknīstes pagasts]]''' || [[Aknīste]] || 129,7 || 459 || [[Jēkabpils novads]] || 1863. gadā
|-
| 9. || [[Attēls:Allažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Allažu pagasts]]''' || [[Allaži]] || 156,4 || 1956 || [[Siguldas novads]] || 
|-
| 10. || [[Attēls:Alojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alojas pagasts]]''' || — || 179,2 || 886 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 11. || [[Attēls:Alsungas novads karte.png|100px]] ||  ||'''[[Alsungas pagasts]]''' || [[Alsunga]] || 190,9 || 1303 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 12. || [[Attēls:Alsviķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alsviķu pagasts]]''' || [[Alsviķi]] || 212,99 || 1522 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 13. || [[Attēls:Amatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Amatas pagasts]]''' || [[Ģikši]] || 108,35 || 763 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 14. || [[Attēls:Ambeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ambeļu pagasts]]''' || [[Ambeļi]] || 69,34 || 609 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 15. || [[Attēls:Ances pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Ances pagasts]]''' || [[Ance (ciems)|Ance]] || 397,8 || 656 || [[Ventspils novads]] || 1925. gadā
|-
| 16. || [[Attēls:Andrupenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andrupenes pagasts]]''' || [[Andrupene]] || 136,2 || 1196 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 17. || [[Attēls:Andzeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andzeļu pagasts]]''' || [[Andzeļi]] || 96,0 || 605 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 18. || [[Attēls:Annas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annas pagasts]]''' || [[Anna (ciems)|Anna]] || 52,61 || 463 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 19. || [[Attēls:Annenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annenieku pagasts]]''' || [[Kaķenieki]] || 85,58 || 942 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 20. || [[Attēls:Apes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Apes pagasts]]''' || [[Ape]] || 124,92 || 521 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 21. || [[Attēls:Arona Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Aronas pagasts]]''' || [[Kusa]] || 149,7 || 1551 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā
|-
| 22. || [[Attēls:Asares pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asares pagasts]]''' || [[Asare]] || 83,8 || 503 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā
|-
| 23. || [[Attēls:Asūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asūnes pagasts]]''' || [[Asūne]] || 77,7 || 520 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 24. || [[Attēls:Atašienes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Atašienes pagasts]]''' || [[Atašiene]] || 243,41 || 735 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 25. || [[Attēls:Audriņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Audriņu pagasts]]''' || [[Audriņi]] || 66,9 || 1233 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 26. || [[Attēls:Augstkalnes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Augstkalnes pagasts]]''' || [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]] || 64,6 || 1034 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 27. || [[Attēls:Aulejas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aulejas pagasts]]''' || [[Auleja]] || 74,51 || 637 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 28. || [[Attēls:Auru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Auru pagasts]]''' || [[Auri]] || 111,09 || 3184 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 29. || [[Attēls:Ābeļu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Ābeļu pagasts]]''' || [[Brodi]] || 126,67 || 995 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 30. || [[Attēls:Adazu novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|center|49x49px]]|| '''[[Ādažu pagasts]]''' || [[Ādaži]] || 162,9 || 11199 || [[Ādažu novads]] || 
|-
| 31. || [[Attēls:Valdemārpils_lauku_teritorija_LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Ārlavas pagasts]]''' || [[Valdemārpils]] || 134,5 || 935 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 32. || [[Attēls:Babītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Babītes pagasts]]''' || [[Piņķi]] || 165,2 || 9069 || [[Mārupes novads]] || 
|-
| 33. || [[Attēls:Baldones lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Baldones pagasts]]''' || [[Baldone]] || 173,9 || 3328 || [[Ķekavas novads]] || 1923. gadā
|-
| 34. || [[Attēls:Balgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Balgales pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Balgales pagasts]]''' || [[Dursupe]] || 74,8 || 863 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 35. || [[Attēls:Balvu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Balvu pagasts]]''' || [[Naudaskalns]] || 82,64 || 726 || [[Balvu novads]] || 
|-
| 36. || [[Attēls:Baltinavas novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Baltinavas pagasts]]''' || [[Baltinava]] || 186,3 || 937 || [[Balvu novads]] ||
|-
| 37. || [[Attēls:Barkava Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Barkavas pagasts]]''' || [[Barkava]] || 187,91 || 1504 || [[Madonas novads]] || 1866. gadā
|-
| 38. || [[Attēls:Bārbeles pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Bārbeles pagasts]]''' || [[Bārbele]] || 97,6 || 822 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 39. || [[Attēls:Bārtas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bārtas pagasts]]''' || [[Bārta]] || 115,6 || 683 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 40. || [[Attēls:Bebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebrenes pagasts]]''' || [[Bebrene]] || 102,8 || 1059 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 41. || [[Attēls:Bebru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebru pagasts]]''' || [[Vecbebri]] || 120,2 || 1307 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 42. || [[Attēls:Beļavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Beļavas pagasts]]''' || [[Beļava]] || 169,34 || 1845 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 43. || [[Attēls:Bēnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Bēnes pagasts]]''' || [[Bēne]] || 88,9 || 1746 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 44. || [[Attēls:Bērzaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzaines pagasts]]''' || [[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzaine]] || 55,4 || 637 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 45. || [[Attēls:Bērzaunes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bērzaunes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Bērzaunes pagasts]]''' || [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] || 117,31 || 1718 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 46. || [[Attēls:Bērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzes pagasts]]''' || [[Šķibe]] || 80,6 || 1847 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 47. || [[Attēls:Bērzgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzgales pagasts]]''' || [[Bērzgale]] || 55,3 || 695 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 48. || [[Attēls:Bērziņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērziņu pagasts]]''' || [[Porečje]] || 98,1 || 389 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 49. || [[Attēls:Bērzkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzkalnes pagasts]]''' || [[Bērzkalne]] || 102,75 || 498 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 50. || [[Attēls:Bērzpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzpils pagasts]]''' || [[Bērzpils]] || 127,69 || 788 || [[Balvu novads]] || apm. 1840. gadā
|-
| 51. || [[Attēls:Bikstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bikstu pagasts]]''' || [[Biksti]] || 96,03 || 943 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 52. || [[Attēls:Biķernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Biķernieku pagasts]]''' || [[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] || 69 || 628 || [[Augšdaugavas novads]] || 1931. gadā
|-
| 53. || [[Attēls:Bilskas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Bilskas pagasts]]''' || [[Bilska]] || 161,1 || 1410 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 54. || [[Attēls:Birzgales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Birzgales pagasts]]''' || [[Birzgale]] || 294,0 || 1864 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 55. || [[Attēls:Blīdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blīdenes pagasts]]''' || [[Blīdene]] || 138 || 772 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 56. || [[Attēls:Blomes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Blomes pagasts]]''' || [[Blome]] || 75,94 || 1016 || [[Smiltenes novads]] || 1891. gadā
|-
| 57. || [[Attēls:Blontu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blontu pagasts]]''' || [[Blonti]] || 96,6 || 450 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 58. || [[Attēls:Brantu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Brantu pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 82,47 || 652 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 59. || [[Attēls:Braslavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Braslavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Braslavas pagasts]]''' || [[Vilzēni]] || 82,8 || 632 || [[Limbažu novads]] || 
|-
| 60. || [[Attēls:Brenguļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brenguļu pagasts]]''' || [[Brenguļi]] || 80,2 || 904 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 61. || [[Attēls:Briežuciema pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Briežuciema pagasts]]''' || [[Briežuciems]] || 83,55 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 62. || [[Attēls:Brigu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Brigu pagasts]]''' || [[Brigi]] || 124,81 || 687 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 63. || [[Attēls:Brīvzemnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brīvzemnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brīvzemnieku pagasts]]''' || [[Puikule]] || 103,8 || 989 || [[Limbažu novads]] || 1945. gadā
|-
| 64. || [[Attēls:Brunavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brunavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brunavas pagasts]]''' || [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] || 111,62 || 1498 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 65. || [[Attēls:Bukaišu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Bukaišu pagasts]]''' || [[Bukaiši]] || 66,7 || 713 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 66. || [[Attēls:Bunkas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Bunkas pagasts]]''' || [[Bunka]] || 110,85 || 980 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1867. gadā
|-
| 67. || [[Attēls:Burtnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Burtnieku pagasts]]''' || [[Burtnieki]] || 187,3 || 1393 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 68. || [[Attēls:Carnikavas novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Carnikavas pagasts]]''' || [[Carnikava]] || 80,7 || 9310 || [[Ādažu novads]] ||
|-
| 69. || [[Attēls:Cenu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Cenu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Cenu pagasts]]''' || [[Brankas]] || 121,3 || 4610 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 70. || [[Attēls:Ceraukstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ceraukstes pagasts]]''' || [[Ceraukste]] || 67,62 || 1796 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 71. || [[Attēls:Cesvaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cesvaines pagasts]]''' || [[Cesvaine]] || 185,4 || 1261 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 72. || [[Attēls:Cēres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cēres pagasts]]''' || [[Cēre]] || 47,0 || 603 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 73. || [[Attēls:Ciblas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ciblas pagasts]]''' || [[Cibla]] || 79,0 || 815 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 74. || [[Attēls:Cieceres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cieceres pagasts]]''' || — || 90,05 || 1012 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 75. || [[Attēls:Cirmas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Cirmas pagasts]]''' || [[Tutāni]] || 87,0 || 755 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 76. || [[Attēls:Cīravas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cīravas pagasts]]''' || [[Cīrava]] || 131,6 || 1180 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 77. || [[Attēls:Codes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Codes pagasts]]''' || [[Code]] || 95,32 || 2519 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 78. || [[Attēls:Čornajas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Čornajas pagasts]]''' || [[Čornaja]] || 150,9 || 1418 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 79. || [[Attēls:Dagdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dagdas pagasts]]''' || [[Ozoliņi (Dagdas pagasts)|Ozoliņi]] || 57,1 || 791 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 80. || [[Attēls:Daudzeses pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Daudzeses pagasts]]''' || [[Daudzeva]] || 210,67 || 1142 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 81. || [[Attēls:Daugmales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Daugmales pagasts]]''' || [[Daugmale]] || 62,63 || 1137 || [[Ķekavas novads]] ||
|-
| 82. || [[Attēls:Daukstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Daukstu pagasts]]''' || [[Stari]] || 164,86 || 1246 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 83. || [[Attēls:Dāviņu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|center|40px]] || '''[[Dāviņu pagasts]]''' || [[Dāviņi]] || 80,67 || 733 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 84. || [[Attēls:Degoles pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Degoles pagasts]]''' || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] || 67,4 || 685 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 85. || [[Attēls:Dekšāru pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Dekšāres pagasts]]''' || [[Dekšāres]] || 102,8 || 788 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 86. || [[Attēls:Demenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Demenes pagasts]]''' || [[Demene]] || 181,3 || 1527 || [[Augšdaugavas novads]] || 1885. gadā
|-
| 87. || [[Attēls:Dignājas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Dignājas pagasts]]''' || [[Dignāja]] || 83,44 || 578 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 88. || [[Attēls:Dikļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dikļu pagasts]]''' || [[Dikļi]] || 156,6 || 1238 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 89. || [[Attēls:Dobeles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dobeles pagasts]]''' || [[Aizstrautnieki]] || 72,77 || 835 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 90. || [[Attēls:Drabešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Drabešu pagasts]]''' || [[Drabeši]] || 120,34 || 2644 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 91. || [[Attēls:Dricānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dricānu pagasts]]''' || [[Dricāni]] || 103,3 || 1091 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 92. || [[Attēls:Drustu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Drustu pagasts]]''' || [[Drusti]] || 156,7 || 969 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 93. || [[Attēls:Druvienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Druvienas pagasts]]''' || [[Druviena]] || 67,57 || 555 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 94. || [[Attēls:Dubnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dubnas pagasts]]''' || [[Dubna]] || 64,25 || 819 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 95. || [[Attēls:Dunalkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunalkas pagasts]]''' || [[Dunalka]] || 87,5 || 701 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 96. || [[Attēls:Dunavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Dunavas pagasts]]''' || [[Dunava]] || 124,2 || 750 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 97. || [[Attēls:Dundagas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dundagas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dundagas pagasts]]''' || [[Dundaga]] || 558,7 || 3388 || [[Talsu novads]] ||
|-
| 98. || [[Attēls:Dunikas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunikas pagasts]]''' || [[Sikšņi (Rucavas novads)|Sikšņi]] || 210,5 || 749 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1919. gadā
|-
| 99. || [[Attēls:Durbes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Durbes pagasts]]''' || [[Durbe]] || 74 || 412 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 100. || [[Attēls:Dvietes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dvietes pagasts]]''' || [[Dviete]] || 118,4 || 663 || [[Augšdaugavas novads]] || 1863. gadā
|-
| 101. || [[Attēls:Dzelzava parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Dzelzavas pagasts]]''' || [[Dzelzava]] || 122,83 || 1324 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 102. || [[Attēls:Dzērbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dzērbenes pagasts]]''' || [[Dzērbene]] || 124,6 || 863 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 103. || [[Attēls:Džūkstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|center|40px]] || '''[[Džūkstes pagasts]]''' || [[Džūkste]] || 184,4 || 1481 || [[Tukuma novads]] || 1890. gadā
|-
| 104. || [[Attēls:Eglaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Eglaines pagasts]]''' || [[Eglaine]] || 79,2 || 1023 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā
|-
| 105. || [[Attēls:Elejas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Elejas pagasts]]''' || [[Eleja]] || 66,6 || 2477 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 106. || [[Attēls:Elkšņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Elkšņu pagasts]]''' || [[Elkšņi]] || 139,0 || 508 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 107. || [[Attēls:Embūtes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Embūtes pagasts]]''' || [[Vībiņi]] || 117,6 || 380 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 108. || [[Attēls:Engures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Engures pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Engures pagasts]]''' || [[Engure]] || 133 || 2571 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 109. || [[Attēls:Ezeres pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Ezeres pagasts]]''' || [[Ezere (ciems)|Ezere]] || 97,01 || 1356 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 110. || [[Attēls:Ezernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ezernieku pagasts]]''' || [[Ezernieki]] || 128,6 || 808 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 111. || [[Attēls:Ēdoles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Ēdoles pagasts]]''' || [[Ēdole]] || 144,49 || 1021 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 112. || [[Attēls:Ērgļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērgļu pagasts]]''' || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || 131,4 || 2360 || [[Madonas novads]] ||
|-
| 113. || [[Attēls:Ērģemes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērģemes pagasts]]''' || [[Ērģeme]] || 178,83 || 899 || [[Valkas novads]] ||
|-
| 114. || [[Attēls:Ēveles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ēveles pagasts]]''' || [[Ēvele (ciems)|Ēvele]] || 92 || 506 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 115. || [[Attēls:Feimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Feimaņu pagasts]]''' || [[Feimaņi]] || 135,2 || 966 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 116. || [[Attēls:Gaigalavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaigalavas pagasts]]''' || [[Gaigalava]] || 192,6 || 1048 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 117. || [[Attēls:Gaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaiķu pagasts]]''' || [[Satiķi]] || 105,8 || 721 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 118. || [[Attēls:Gailīšu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Gailīšu pagasts]]''' || [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] || 80,2 || 2305 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā
|-
| 119. || [[Attēls:Galēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galēnu pagasts]]''' || [[Galēni]] || 81,4 || 962 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 120. || [[Attēls:Galgauskas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galgauskas pagasts]]''' || [[Galgauska]] || 98,29 || 706 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 121. || [[Attēls:Gaujienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gaujienas pagasts]]''' || [[Gaujiena]] || 126 || 940 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 122. || [[Attēls:Gaviezes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaviezes pagasts]]''' || [[Gavieze]] || 128,9 || 925 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 123. || [[Attēls:Garkalnes novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Garkalnes pagasts]]''' || [[Berģi (Rīga)|Berģi]] || 152,5 || 9425 || [[Ropažu novads]] ||
|-
| 124. || [[Attēls:Gārsenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gārsenes pagasts]]''' || [[Gārsene]] || 68,05 || 846 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 125. || [[Attēls:Glūdas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Glūdas pagasts]]''' || [[Nākotne (ciems)|Nākotne]] || 103,74 || 3029 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 126. || [[Attēls:Goliševas pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Goliševas pagasts]]''' || [[Goliševa]] || 79,4 || 467 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 127. || [[Attēls:Gramzdas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Gramzdas pagasts]]''' || [[Gramzda]] || 84,69 || 732 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 128. || [[Attēls:Grāveru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grāveru pagasts]]''' || [[Grāveri]] || 65,3 || 496 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 129. || [[Attēls:Griškānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Griškānu pagasts]]''' || [[Sprūževa]] || 76,8 || 2006 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 130. || [[Attēls:Grobiņas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grobiņas pagasts]]''' || [[Dubeņi]] || 131,4 || 2836 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1820. gadā
|-
| 131. || [[Attēls:Grundzāles pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Grundzāles pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 129,54 || 997 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 132. || [[Attēls:Gudenieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gudenieku pagasts]]''' || [[Gudenieki]] || 112,3 || 798 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 133. || [[Attēls:Ģibuļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ģibuļu pagasts]]''' || [[Pastende]] || 320,2 || 2385 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 134. || [[Attēls:Iecavas novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Iecavas pagasts]]''' || [[Iecava]] || 307,55 || 2844 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 135. || [[Attēls:Ilzenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ilzenes pagasts]]''' || [[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]] || 62,5 || 389 || [[Alūksnes novads]] || 
|-
| 136. || [[Attēls:Ilzeskalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ilzeskalna pagasts]]''' || [[Ilzeskalns]] || 78,7 || 869 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 137. || [[Attēls:Inčukalna pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inčukalna pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Inčukalna pagasts]]''' || [[Inčukalns]] || 107,1 || 4511 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 138. || [[Attēls:Indras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indras pagasts]]''' || [[Indra]] || 130,36 || 1300 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 139. || [[Attēls:Indrānu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Indrānu pagasts]]''' || [[Lubāna]] || 342,54 || 978 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 140. || [[Attēls:Inešu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inešu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Inešu pagasts]]''' || [[Ineši]] || 87,7 || 678 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā 
|-
| 141. || [[Attēls:Ipiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ipiķu pagasts]]''' || [[Ipiķi]] || 67,43 || 270 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 142. || [[Attēls:Irlavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Irlavas pagasts]]''' || [[Irlava]] || 114,0 || 1502 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 143. || [[Attēls:Iršu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Iršu pagasts]]''' || [[Irši (ciems)|Irši]] || 69,8 || 541 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 144. || [[Attēls:Isnaudas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Isnaudas pagasts]]''' || [[Martiši]] || 115,46 || 1148 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 145. || [[Attēls:Istras pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Istras pagasts]]''' || [[Vecslabada]] || 164,02 || 788 || [[Ludzas novads]] || 1862. gadā
|-
| 146. || [[Attēls:Izvaltas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Izvaltas pagasts]]''' || [[Izvalta]] || 71,38 || 775 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 147. || [[Attēls:Īles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Īles pagasts]]''' || [[Īle]] || 76,57 || 423 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 148. || [[Attēls:Īslīces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Īslīces pagasts]]''' || [[Rītausmas]] || 104,2 || 3799 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 149. || [[Attēls:Īvandes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Īvandes pagasts]]''' || [[Īvande]] || 71,11 || 399 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 150. || [[Attēls:Īves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Īves pagasts]]''' || [[Tiņģere]] || 70,7 || 498 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 151. || [[Attēls:Jaunalūksnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunalūksnes pagasts]]''' || [[Kolberģis]] || 184,66 || 1190 || [[Alūksnes novads]] || 
|-
| 152. || [[Attēls:Jaunannas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunannas pagasts]]''' || [[Jaunanna]] || 93,99 || 510 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā
|-
| 153. || [[Attēls:Jaunauces pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jaunauces pagasts]]''' || [[Jaunauce]] || 83,38 || 439 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 154. || [[Attēls:Jaunbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunbērzes pagasts]]''' || [[Jaunbērze]] || 110,55 || 1015 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 155. || [[Attēls:Jaungulbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Jaungulbenes pagasts]]''' || [[Gulbītis]] || 90,55 || 1257 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 156. || [[Attēls:Jaunjelgavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jaunjelgavas pagasts]]''' || [[Jaunjelgava]] || 5,08 || 117 || [[Aizkraukles novads]] || 1957. gadā
|-
| 157. || [[Attēls:Jaunlaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunlaicenes pagasts]]''' || [[Jaunlaicene]] || 52,2 || 478 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā
|-
| 158. || [[Attēls:Jaunlutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Jaunlutriņu pagasts]]''' || [[Jaunlutriņi]] || 116,3 || 945 || [[Saldus novads]] || 1820. gadā
|-
| 159. || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Jaunpiebalgas pagasts]]''' || [[Jaunpiebalga]] || 183,6 || 2190 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 160. || [[Attēls:Jaunpils pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:LVA Jaunpils pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Jaunpils pagasts]]''' || [[Jaunpils]] || 157,1 || 2320 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 161. || [[Attēls:Jaunsātu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jaunsātu pagasts]]''' || [[Abavnieki]] || 95,1 || 982 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 162. || [[Attēls:Jaunsvirlaukas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Jaunsvirlaukas pagasts]]''' || [[Staļģene]] || 123,4 || 3261 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 163. || [[Attēls:Jersikas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jersikas pagasts]]''' || [[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upenieki]] || 114,3 || 1066 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 164. || [[Attēls:Jeru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jeru pagasts]]''' || [[Endzele]] || 124,8 || 1453 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 165. || [[Attēls:Jērcēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jērcēnu pagasts]]''' || [[Jērcēni (Jērcēnu pagasts)|Jērcēni]] || 149,2 || 432 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā
|-
| 166. || [[Attēls:Jumpravas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jumpravas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Jumpravas pagasts]]''' || [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] || 87,4 || 2118 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 167. || [[Attēls:Jumurdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jumurdas pagasts]]''' || [[Jumurda]] || 131,1 || 288 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 168. || [[Attēls:Jūrkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jūrkalnes pagasts]]''' || [[Jūrkalne]] || 99,6 || 349 || [[Ventspils novads]] || 
|-
| 169. || [[Attēls:Kabiles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kabiles pagasts]]''' || [[Kabile]] || 178,98 || 870 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 170. || [[Attēls:Kaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kaives pagasts]]''' || [[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] || 117,6 || 364 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 171. || [[Attēls:Kalētu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Kalētu pagasts]]''' || [[Kalēti]] || 79,78 || 713 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 172. || [[Attēls:Kalkūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalkūnes pagasts]]''' || [[Kalkūne]] || 67,15 || 2154 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 173. || [[Attēls:Kalna pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Kalna pagasts]]''' || [[Vidsala]] || 173,1 || 700 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 174. || [[Attēls:Kalncempju pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalncempju pagasts]]''' || [[Kalncempji]] || 43 || 197 || [[Alūksnes novads]] || 1868. gadā
|-
| 175. || [[Attēls:Kalnciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|40px]] ||'''[[Kalnciema pagasts]]''' || [[Kalnciems]] || 22,7 || 2364 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 176. || [[Attēls:Kalniešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalniešu pagasts]]''' || [[Kalnieši]] || 112,35 || 949 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 177. || [[Attēls:Kalsnavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kalsnavas pagasts]]''' || [[Jaunkalsnava]] || 147,1 || 2037 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 178. || [[Attēls:Kalupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kalupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kalupes pagasts]]''' || [[Kalupe]] || 119,1 || 1378 || [[Augšdaugavas novads]] || 1866. gadā
|-
| 179. || [[Attēls:Kalvenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalvenes pagasts]]''' || [[Kalvene]] || 118,9 || 746 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 180. || [[Attēls:Kandavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kandavas pagasts]]''' || [[Kandava]] || 165,0 || 1692 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 181. || [[Attēls:Kantinieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kantinieku pagasts]]''' || [[Liuža]] || 57,9 || 578 || [[Rēzeknes novads]] || 1949. gadā
|-
| 182. || [[Attēls:Kaplavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kaplavas pagasts]]''' || [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] || 125,4 || 745 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 183. || [[Attēls:Kastuļinas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kastuļinas pagasts]]''' || [[Priežmale]] || 100,0 || 806 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 184. || [[Attēls:Katvaru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Katvaru pagasts]]''' || [[Pociems]] || 124,2 || 1354 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 185. || [[Attēls:Kauguru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kauguru pagasts]]''' || [[Mūrmuiža]] || 88,9 || 1480 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 186. || [[Attēls:Kaunatas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kaunatas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kaunatas pagasts]]''' || [[Kaunata]] || 170,0 || 1333 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 187. || [[Attēls:Kazdangas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kazdangas pagasts]]''' || [[Kazdanga]] || 133,9 || 1336 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 188. || [[Attēls:Kārķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kārķu pagasts]]''' || [[Kārķi]] || 124,18 || 673 || [[Valkas novads]] ||
|-
| 189. || [[Attēls:Klintaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Klintaines pagasts]]''' || [[Stukmaņi]] || 94,13 || 860 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 190. || [[Attēls:Kocēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Kocēnu pagasts]]''' || [[Kocēni]] || 184,8 || 3168 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 191. || [[Attēls:Kokneses pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kokneses pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kokneses pagasts]]''' || [[Koknese]] || 170,6 || 4188 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 192. || [[Attēls:Kolkas-pagasts-LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kolkas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kolkas pagasts]]''' || [[Kolka]] || 116,9 || 966 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 193. || [[Attēls:Kombuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kombuļu pagasts]]''' || [[Kombuļi]] || 80,92 || 672 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 194. || [[Attēls:Konstantinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Konstantinovas pagasts]]''' || [[Konstantinova]] || 79,1 || 516 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 195. || [[Attēls:Krapes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Krapes pagasts]]''' || [[Krape]] || 72,7 || 757 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 196. || [[Attēls:Krāslavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Krāslavas pagasts]]''' || [[Ezerkalns (Krāslavas pagasts)|Ezerkalns]] || 58,15 || 591 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 197. || [[Attēls:Krimuldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimuldas pagasts]]''' || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || 176,3 || 4216 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 198. || [[Attēls:Krimūnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimūnu pagasts]]''' || [[Krimūnas]] || 70,7 || 1134 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā
|-
| 199. || [[Attēls:Krišjāņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||  '''[[Krišjāņu pagasts]]''' || [[Krišjāņi]] || 71,18 || 387 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 200. || [[Attēls:Krustpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Krustpils pagasts]]''' || [[Spuņģēni]] || 86,12 || 895 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 201. || [[Attēls:Kubulu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kubulu pagasts]]''' || [[Kurna]] || 167,19 || 1386 || [[Balvu novads]] || 1991. gadā
|-
| 202. || [[Attēls:Kupravas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Kupravas pagasts]]''' || [[Kuprava]] || 3,7 || 402 || [[Balvu novads]] || 1974. gadā
|-
| 203. || [[Attēls:Kurmāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kurmāles pagasts]]''' || [[Vilgāle]] || 113,68 || 2209 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 204. || [[Attēls:Kurmenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Kurmenes pagasts]]''' || [[Kurmene]] || 112,0 || 666 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 205. || [[Attēls:Kursīšu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Kursīšu pagasts]]''' || [[Kursīši]] || 170,86 || 955 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 206. || [[Attēls:Kūku pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Kūku pagasts]]''' || [[Zīlāni]] || 114,5 || 2016 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 207. || [[Attēls:Ķeipenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ķeipenes pagasts]]''' || [[Ķeipene]] || 87,2 || 1162 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 208. || [[Attēls:Ķekavas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ķekavas pagasts]]''' || [[Ķekava]] || 202,5 || 14899 || [[Ķekavas novads]] ||
|-
| 209. || [[Attēls:Ķepovas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ķepovas pagasts]]''' || [[Neikšāni]] || 57,5 || 219 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 210. || [[Attēls:Ķoņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ķoņu pagasts]]''' || [[Ķoņi]] || 88,3 || 764 || [[Valmieras novads]] || 1866. gadā
|-
| 211. || [[Attēls:Ķūļciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ķūļciema pagasts]]''' || [[Ķūļciems]] || 67,6 || 402 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 212. || [[Attēls:Laidu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Laidu pagasts]]''' || [[Laidi]] || 114,97 || 1274 || [[Kuldīgas novads]] || 1954. gadā
|-
| 213. || [[Attēls:Laidzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laidzes pagasts]]''' || [[Laidze]] || 74,1 || 1906 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 214. || [[Attēls:Lapmežciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lapmežciema pagasts]]''' || [[Lapmežciems]] || 49,0 || 2343 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 215. || [[Attēls:Lauberes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lauberes pagasts]]''' || [[Laubere]] || 80,29 || 762 || [[Ogres novads]] || 1917. gadā
|-
| 216. || [[Attēls:Laucesas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Laucesas pagasts]]''' || [[Mirnijs]] || 61,22 || 1380 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 217. || [[Attēls:Laucienes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laucienes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laucienes pagasts]]''' || [[Lauciene]] || 180,3 || 1661 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 218. || [[Attēls:Lauderu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Lauderu pagasts]]''' || [[Lauderi]] || 75,0 || 337 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 219. || [[Attēls:Launkalnes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|center|47x47px]]|| '''[[Launkalnes pagasts]]''' || [[Launkalne]] || 221,96 || 1277 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 220. || [[Attēls:Lazdonas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Lazdonas pagasts]]''' || [[Lazdona]] || 22,26 || 732 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 221. || [[Attēls:Lazdukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lazdukalna pagasts]]''' || [[Benislava]] || 194,43 || 1023 || [[Balvu novads]] || 1965. gadā
|-
| 222. || [[Attēls:Lazdulejas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdulejas pagasts]]''' || [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]] || 87,17 || 303 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 223. || [[Attēls:Lažas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lažas pagasts]]''' || [[Apriķi]] || 160,1 || 583 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 224. || [[Attēls:Leimaņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Leimaņu pagasts]]''' || [[Mežgale]] || 101,73 || 564 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 225. || [[Attēls:Lejasciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lejasciema pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lejasciema pagasts]]''' || [[Lejasciems]] || 337,8 || 1778 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 226. || [[Attēls:Lendžu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lendžu pagasts]]''' || [[Lendži]] || 64,6 || 789 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 227. || [[Attēls:Lestenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Lestenes pagasts]]''' || [[Lestene]] || 83,9 || 662 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 228. || [[Attēls:Lēdmanes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdmanes pagasts]]''' || [[Lēdmane]] || 78,3 || 1394 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 229. || [[Attēls:Lēdurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdurgas pagasts]]''' || [[Lēdurga]] || 162,7 || 1562 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 230. || [[Attēls:Lielauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielauces pagasts]]''' || [[Lielauce]] || 80,47 || 456 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 231. || [[Attēls:Lielplatones pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Lielplatones pagasts]]''' || [[Sidrabe]] || 49,91 || 867 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 232. || [[Attēls:Lielvārdes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Lielvārdes pagasts]]''' || [[Lielvārde]] || 53,5 || 1051 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 233. || [[Attēls:Liepas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepas pagasts]]''' || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || 74,3 || 3133 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 234. || [[Attēls:Liepnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepnas pagasts]]''' || [[Liepna]] || 280,57 || 851 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā
|-
| 235. || [[Attēls:Liepupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Liepupes pagasts]]''' || [[Mustkalni]] || 157,9 || 2229 || [[Limbažu novads]] || 
|-
| 236. || [[Attēls:Liezēre Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|center|40px]] || '''[[Liezēres pagasts]]''' || [[Liezēre]] || 254,96 || 1460 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 237. || [[Attēls:Limbažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Limbažu pagasts]]''' || [[Limbaži]] || 228,1 || 2489 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 238. || [[Attēls:Litenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Litenes pagasts]]''' || [[Litene]] || 127,7 || 1117 || [[Gulbenes novads]] || 1866. gadā
|-
| 239. || [[Attēls:Lizuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Lizuma pagasts]]''' || [[Lizums]] || 107,79 || 1521 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 240. || [[Attēls:Lībagu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lībagu pagasts]]''' || [[Mundigciems]] || 143,9 || 2015 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 241. || [[Attēls:Līdumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līdumnieku pagasts]]''' || [[Līdumnieki]] || 161,0 || 315 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 242. || [[Attēls:Līgatnes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgatnes pagasts]]''' || [[Augšlīgatne]] || 160,6 || 2806 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 243. || [[Attēls:Līgo pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgo pagasts]]''' || [[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]] || 78,93 || 434 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 244. || [[Attēls:Līksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līksnas pagasts]]''' || [[Līksna]] || 138,3 || 1127 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 245. || [[Attēls:Līvbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Līvbērzes pagasts]]''' || [[Līvbērze]] || 146,44 || 2392 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 246. || [[Attēls:Lodes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Lodes pagasts]]''' || [[Lode (Lodes pagasts)|Lode]] || 63,82 || 374 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 247. || [[Attēls:Lubes pagasts LocMap.png‎|100px]] ||  [[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lubes pagasts]]''' || [[Anuži]] || 83,4 || 520 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 248. || [[Attēls:Lutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lutriņu pagasts]]''' || [[Lutriņi]] || 90,7 || 1430 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 249. || [[Attēls:Lūznavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lūznavas pagasts]]''' || [[Lūznava]] || 74,2 || 1024 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 250. || [[Attēls:Ļaudonas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ļaudonas pagasts]]''' || [[Ļaudona]] || 204,5 || 1519 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 251. || [[Attēls:Madlienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Madlienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Madlienas pagasts]]''' || [[Madliena]] || 167,96 || 1959 || [[Ogres novads]] || 1897. gadā
|-
| 252. || [[Attēls:Malienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malienas pagasts]]''' || [[Brenci]] || 55,42 || 424 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā
|-
| 253. || [[Attēls:Malnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malnavas pagasts]]''' || [[Malnava]] || 163,7 || 1406 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 254. || [[Attēls:Maltas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Maltas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Maltas pagasts]]''' || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] || 89,8 || 3234 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 255. || [[Attēls:Maļinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Maļinovas pagasts]]''' || [[Maļinova]] || 72,02 || 937 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 256. || [[Attēls:Matīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matīšu pagasts]]''' || [[Matīši]] || 80,4 || 879 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 257. || [[Attēls:Matkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matkules pagasts]]''' || [[Matkule]] || 63,0 || 703 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 258. || [[Attēls:Mazozolu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mazozolu pagasts]]''' || [[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]] || 97,0 || 630 || [[Ogres novads]] || 1945. gadā
|-
| 259. || [[Attēls:Mazsalacas lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazsalacas pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 70,1 || 679 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 260. || [[Attēls:Mazzalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazzalves pagasts]]''' || [[Ērberģe]] || 209,4 || 1273 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 261. || [[Attēls:Mākoņkalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mākoņkalna pagasts]]''' || [[Lipuški]] || 162,9 || 719 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 262. || [[Attēls:Mālpils novadsLocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Mālpils pagasts]]''' || [[Mālpils]] || 220,8 || 3324 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 263. || [[Attēls:Mālupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālupes pagasts]]''' || [[Mālupe (ciems)|Mālupe]] || 129,75 || 652 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 264. || [[Attēls:Mārciena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mārcienas pagasts]]''' || [[Mārciena]] || 89,74 || 1131 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 265. || [[Attēls:Mārkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārkalnes pagasts]]''' || [[Mārkalne]] || 123,38 || 374 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 266. || [[Attēls:Mārsnēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārsnēnu pagasts]]''' || [[Mārsnēni]] || 69,18 || 863 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 267. || [[Attēls:Marupes novads karte.png|100px]] ||  ||'''[[Mārupes pagasts]]''' || [[Mārupe]] || 103,8 || 21 577 || [[Mārupes novads]] ||
|-
| 268. || [[Attēls:Medņevas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Medņevas pagasts]]''' || [[Semenova]] || 99,3 || 696 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 269. || [[Attēls:Medumu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Medumu pagasts]]''' || [[Medumi]] || 116,6 || 963 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 270. || [[Attēls:Medzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Medzes pagasts]]''' || [[Kapsēde]] || 109,2 || 1558 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 271. || [[Attēls:Meņģeles pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Meņģeles pagasts]]''' || [[Meņģele]] || 89,75 || 656 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 272. || [[Attēls:Mežāres pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Mežāres pagasts]]''' || [[Mežāre]] || 142,83 || 918 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 273. || [[Attēls:Mežotnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Mežotne parish.png|center|40px]] ||'''[[Mežotnes pagasts]]''' || [[Mežotne]] || 75,32 || 1563 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 274. || [[Attēls:Mežvidu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežvidu pagasts]]''' || [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidi]] || 124,9 || 1012 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 275. || [[Attēls:Mērdzenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mērdzenes pagasts]]''' || [[Mērdzene]] || 89,5 || 786 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 276. || [[Attēls:Mērsraga novads LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Mērsraga pagasts]]''' || [[Mērsrags]] || 109,8 || 1431 || [[Talsu novads]] ||
|-
| 277. || [[Attēls:Mētriena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mētrienas pagasts]]''' || [[Mētriena]] || 140,25 || 781 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 278. || [[Attēls:Mores pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mores pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Mores pagasts]]''' || [[More]] || 88,9 || 671 || [[Siguldas novads]] || 
|-
| 279. || [[Attēls:Murmastienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Murmastienes pagasts]]''' || [[Murmastiene]] || 174,51 || 755 || [[Varakļānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 280. || [[Attēls:Nagļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nagļu pagasts]]''' || [[Nagļi]] || 138,3 || 566 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 281. || [[Attēls:Naudītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naudītes pagasts]]''' || [[Naudīte]] || 89,7 || 753 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 283. || [[Attēls:Naujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Naujenes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Naujenes pagasts]]''' || [[Naujene]] || 131,1 || 5365 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 284. || [[Attēls:Naukšēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naukšēnu pagasts]]''' || [[Naukšēni]] || 192,3 || 1527 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 285. || [[Attēls:Nautrēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nautrēnu pagasts]]''' || [[Rogovka]] || 156,9 || 1310 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 286. || [[Attēls:Neretas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Neretas pagasts]]''' || [[Nereta]] || 125,7 || 1860 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 287. || [[Attēls:Nirzas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Nirzas pagasts]]''' || [[Nirza]] || 92,11 || 497 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 288. || [[Attēls:Nīcas pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Nīcas pagasts]]''' || [[Nīca]] || 230,3 || 2896 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 289. || [[Attēls:Nīcgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nīcgales pagasts]]''' || [[Nīcgale]] || 96,39 || 714 || [[Augšdaugavas novads]] || 1936. gadā
|-
| 290. || [[Attēls:Nīgrandes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Nīgrandes pagasts]]''' || [[Nīgrande]] || 97,42 || 1683 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 291. || [[Attēls:Nīkrāces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Nīkrāces pagasts]]''' || [[Dzelda]] || 130,51 || 710 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 292. || [[Attēls:Nītaures pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nītaures pagasts]]''' || [[Nītaure]] || 175,86 || 877 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 293. || [[Attēls:Novadnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Novadnieku pagasts]]''' || [[Mežvidi (Novadnieku pagasts)|Mežvidi]] || 108,84 || 1921 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 294. || [[Attēls:Ņukšu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Ņukšu pagasts]]''' || [[Ņukši]] || 68,52 || 515 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 295. || [[Attēls:Ogresgala pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ogresgala pagasts]]''' || [[Ogresgals]] || 96,71 || 3719 || [[Ogres novads]] || 1924. gadā
|-
| 296. || [[Attēls:Olaines pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Olaines pagasts]]''' || [[Jaunolaine]] || 291,7 || 7960 || [[Olaines novads]] || 1819. gadā
|-
| 297. || [[Attēls:Ošupe Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ošupes pagasts]]''' || [[Degumnieki]] || 224,3 || 1208 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā
|-
| 298. || [[Attēls:Otaņķu pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Otaņķu pagasts]]''' || [[Rude (Otaņķu pagasts)|Rude]] || 120,5 || 962 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1945. gadā
|-
| 299. || [[Attēls:Ozolaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolaines pagasts]]''' || [[Bekši]] || 80,4 || 2025 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 300. || [[Attēls:Ozolmuižas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolmuižas pagasts]]''' || [[Ozolmuiža]] || 49,0 || 1063 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 301. || [[Attēls:Ozolnieku pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Ozolnieku pagasts]]''' || [[Ozolnieki]] || 7,87 || 3951 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 302. || [[Attēls:Padures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Padures pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Padures pagasts]]''' || [[Deksne]] || 113,11 || 1134 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 303. || [[Attēls:Palsmanes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Palsmanes pagasts]]''' || [[Palsmane]] || 99,53 || 1012 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 304. || [[Attēls:Pampāļu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Pampāļu pagasts]]''' || [[Pampāļi]] || 122,24 || 813 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā
|-
| 305. || [[Attēls:Pasienes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Pasienes pagasts]]''' || [[Pasiene]] || 120,4 || 604 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 306. || [[Attēls:Pāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Pāles pagasts]]''' || [[Pāle]] || 146,3 || 844 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 307. || [[Attēls:Pededzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pededzes pagasts]]''' || [[Pededze (ciems)|Pededze]] || 142,01 || 710 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 308. || [[Attēls:Pelču pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Pelču pagasts]]''' || [[Pelči]] || 56,57 || 1099 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā
|-
| 309. || [[Attēls:Pelēču pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pelēču pagasts]]''' || [[Pelēči]] || 84,2 || 825 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā 
|-
| 310. || [[Attēls:Penkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Penkules pagasts]]''' || [[Penkule]] || 74,09 || 925 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 311. || [[Attēls:Piedrujas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piedrujas pagasts]]''' || [[Piedruja]] || 64,46 || 601 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 312. || [[Attēls:Pildas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Pildas pagasts]]''' || [[Pilda]] || 118,11 || 688 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 313. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Ilūkste) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] || 124,69 || 1179 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 314. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Nereta) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]] || 99,8 || 491 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā
|-
| 315. || [[Attēls:Piltenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Piltenes pagasts]]''' || [[Piltene]] || 187,9 || 474 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 316. || [[Attēls:Platones pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Platones pagasts]]''' || [[Platone (ciems)|Platone]] || 86,86 || 1670 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 317. || [[Attēls:Plāņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Plāņu pagasts]]''' || [[Plāņi]] || 218,65 || 691 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 318. || [[Attēls:Popes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Popes pagasts]]''' || [[Pope]] || 167,7 || 1040 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 319. || [[Attēls:Prauliena Parish (LocMap).png|100px]] ||  || '''[[Praulienas pagasts]]''' || [[Prauliena]] || 197,88 || 1755 || [[Madonas novads]] ||
|-
| 320. || [[Attēls:Preiļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Preiļu pagasts]]''' || [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || 79,26 || 1188 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 321. || [[Attēls:Priekules pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Priekules pagasts]]''' || [[Priekule]] || 152,8 || 653 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 322. || [[Attēls:Priekuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Priekuļu pagasts]]''' || [[Priekuļi]] || 98,36 || 4718 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 323. || [[Attēls:Prodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Prodes pagasts]]''' || [[Subate]] || 93,6 || 312 || [[Augšdaugavas novads]] || 1892. gadā
|-
| 324. || [[Attēls:Pureņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Pureņu pagasts]]''' || [[Kivdolova]] || 59,57 || 431 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 325. || [[Attēls:Pušas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušas pagasts]]''' || [[Puša]] || 80,8 || 497 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 326. || [[Attēls:Pušmucovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušmucovas pagasts]]''' || [[Pušmucova]] || 72,5 || 583 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 327. || [[Attēls:Puzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Puzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Puzes pagasts]]''' || [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]] || 207,3 || 920 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 328. || [[Attēls:Pūres pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pures pagasts.png|center|40px]] || '''[[Pūres pagasts]]''' || [[Pūre]] || 102,2 || 1482 || [[Tukuma novads]] || 1860. gadā
|-
| 329. || [[Attēls:Raiskuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Raiskuma pagasts]]''' || [[Raiskums]] || 175,4 || 1666 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 330. || [[Attēls:Ramatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ramatas pagasts]]''' || [[Ramata]] || 171,4 || 505 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā
|-
| 331. || [[Attēls:Rankas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Rankas pagasts]]''' || [[Ranka]] || 183,87 || 1578 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 332. || [[Attēls:Raņķu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Raņķu pagasts]]''' || [[Raņķi]] || 46,48 || 507 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 333. || [[Attēls:Raunas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Raunas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Raunas pagasts]]''' || [[Rauna]] || 152,4 || 3039 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 334. || [[Attēls:Rembates pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Rembates pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rembates pagasts]]''' || [[Rembate]] || 80,29 || 1283 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 335. || [[Attēls:Remtes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Remtes pagasts]]''' || [[Remte]] || 156,1 || 737 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 336. || [[Attēls:Rencēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rencēnu pagasts]]''' || [[Rencēni]] || 158,9 || 1526 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 337. || [[Attēls:Rendas pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Rendas pagasts]]''' || [[Renda]] || 263,35 || 1091 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 338. || [[Attēls:Riebiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Riebiņu pagasts]]''' || [[Riebiņi]] || 109,8 || 1528 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 339. || [[Attēls:Rikavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rikavas pagasts]]''' || [[Rikava]] || 82,2 || 879 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 340. || [[Attēls:Rites pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Rites pagasts]]''' || [[Cīruļi (Rites pagasts)|Cīruļi]] || 97,2 || 605 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 341. || [[Attēls:Robežnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Robežnieku pagasts]]''' || [[Robežnieki]] || 127,49 || 1030 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 342. || [[Attēls:Rojas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rojas pagasts]]''' || [[Roja]] || 200,5 || 4412|| [[Talsu novads]] ||
|-
| 343. || [[Attēls:Ropažu novada karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Ropažu pagasts]]''' || [[Ropaži]] || 325,0 || 6836 || [[Ropažu novads]] ||
|-
| 344. || [[Attēls:Rožkalnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožkalnu pagasts]]''' || [[Rimicāni]] || 111,5 || 723 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 345. || [[Attēls:Rožupes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rožupes pagasts]]''' || [[Rožupe]] || 181,77 || 1443 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 346. || [[Attēls:Rubas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Rubas pagasts]]''' || [[Ruba]] || 86,80 || 932 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā
|-
| 347. || [[Attēls:Rubenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rubenes pagasts]]''' || [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] || 182,2 || 1167 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā
|-
| 348. || [[Attēls:Rucavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rucavas pagasts]]''' || [[Rucava]] || 238,1 || 1249 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 349. || [[Attēls:Rudbāržu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rudbāržu pagasts]]''' || [[Rudbārži]] || 110,42 || 1074 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 350. || [[Attēls:Rudzātu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rudzātu pagasts]]''' || [[Rudzāti]] || 124,87 || 902 || [[Līvānu novads]] || 1920. gadā
|-
| 351. || [[Attēls:Rugāju pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rugāju pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rugāju pagasts]]''' || [[Rugāji]] || 317,6 || 1629 || [[Balvu novads]] || 1922. gadā
|-
| 352. || [[Attēls:Rumbas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rumbas pagasts]]''' || [[Mežvalde]] || 225,93 || 1665 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā
|-
| 353. || [[Attēls:Rundāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rundales pagasts.png|center|40px]] || '''[[Rundāles pagasts]]''' || [[Pilsrundāle]] || 91,44 || 2174 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 354. || [[Attēls:Rundēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rundēnu pagasts]]''' || [[Rundēni]] || 124,66 || 583 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 355. || [[Attēls:Rušonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rušonas pagasts]]''' || [[Kastīre]] || 205,8 || 1692 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 356. || [[Attēls:Sakas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakas pagasts]]''' || [[Saka]] || 318,3 || 571 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 357. || [[Attēls:Sakstagala pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakstagala pagasts]]''' || [[Sakstagals]] || 93,0 || 1571 || [[Rēzeknes novads]] || 1897. gadā
|-
| 358. || [[Attēls:Salacgrīvas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Salacgrīvas pagasts]]''' || [[Salacgrīva]] || 312,8 || 2376 || [[Limbažu novads]] || 2010. gadā
|-
| 359. || [[Attēls:Salas pagasts (Babīte) LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|center|40px]] ||'''[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]''' || [[Spuņciems]] || 76,4 || 1436 || [[Mārupes novads]] ||
|-
| 360. || [[Attēls:Salas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]]''' || [[Sala (Salas pagasts)|Sala]] || 196,4 || 3271 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 361. || [[Attēls:Salaspils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salaspils pagasts]]''' || [[Salaspils]] || 114,1 || 5060 || [[Salaspils novads]] ||
|-
| 362. || [[Attēls:Saldus pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Saldus pagasts]]''' || [[Druva]] || 42,08 || 1718 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 363. || [[Attēls:Salgale parish LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salgales pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Salgales pagasts]]''' || [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburga]] || 156,88 || 1845 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 364. || [[Attēls:Salienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salienas pagasts]]''' || [[Saliena]] || 124,65 || 673 || [[Augšdaugavas novads]] || 1897. gadā
|-
| 365. || [[Attēls:Salnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salnavas pagasts]]''' || [[Salnava]] || 167,0 || 850 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 366. || [[Attēls:Sarkaņi Parish (LocMap).png|100px]] ||  || '''[[Sarkaņu pagasts]]''' || [[Biksēre]] || 167,31 || 1601 || [[Madonas novads]] ||
|-
| 367. || [[Attēls:Saukas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Saukas pagasts]]''' || [[Lone]] || 98,6 || 604 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 368. || [[Attēls:Saulkrastu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saulkrastu pagasts]]''' || [[Saulkrasti]] || 41,7 || 2845 || [[Saulkrastu novads]] || 1967. gadā
|-
| 369. || [[Attēls:Saunas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saunas pagasts]]''' || [[Prīkuļi]] || 122,41 || 1087 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā 
|-
| 370. || [[Attēls:Sausnējas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sausnējas pagasts]]''' || [[Sidrabiņi]] || 117,0 || 595 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 371. || [[Attēls:Seces pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Seces pagasts]]''' || [[Sece]] || 176,14 || 1153 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 372. || [[Attēls:Sesavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Sesavas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sesavas pagasts]]''' || [[Sesava]] || 99,1 || 1860 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 373. || [[Attēls:Sējas novada karte.png|100px]] ||  ||'''[[Sējas pagasts]]''' || [[Loja]] || 230,1 || 2151 || [[Saulkrastu novads]] ||
|-
| 374. || [[Attēls:Sēlpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēlpils pagasts]]''' || [[Sēlija (ciems)|Sēlija]] || 121,7 || 1026 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 375. || [[Attēls:Sēļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēļu pagasts]]''' || [[Sēļi (Sēļu pagasts)|Sēļi]] || 61,5 || 476 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 376. || [[Attēls:Sēmes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Sēmes pagasts]]''' || [[Sēme]] || 145,4 || 1265 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 377. || [[Attēls:Sērenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Sērenes pagasts]]''' || [[Sērene]] || 119,08 || 857 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 378. || [[Attēls:Siguldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Siguldas pagasts]]''' || [[Peltes]] || 96,3 || 3984 || [[Siguldas novads]] || 
|-
| 379. || [[Attēls:Silajāņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silajāņu pagasts]]''' || [[Silajāņi]] || 70,6 || 507 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 380. || [[Attēls:Silmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silmalas pagasts]]''' || [[Gornica]] || 194,7 || 3148 || [[Rēzeknes novads]] || 1954. gadā
|-
| 381. || [[Attēls:Sīļukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sīļukalna pagasts]]''' || [[Sīļukalns (Sīļukalna pagasts)|Sīļukalns]] || 94,6 || 625 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 382. || [[Attēls:Skaistas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaistas pagasts]]''' || [[Skaista]] || 117,12 || 727 || [[Krāslavas novads]] || 1861. gadā
|-
| 383. || [[Attēls:Skaistkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skaistkalnes pagasts]]''' || [[Skaistkalne]] || 106,1 || 1162 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 384. || [[Attēls:Skaņkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaņkalnes pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 112,1 || 819 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 385. || [[Attēls:Skrīveru novada karte.png|100px]] ||  ||'''[[Skrīveru pagasts]]''' || [[Skrīveri]] || 105,5 || 3417 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 386. || [[Attēls:Skrudalienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Skrudalienas pagasts]]''' || [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] || 99,5 || 1308 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā
|-
| 387. || [[Attēls:Skrundas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Skrundas pagasts]]''' || [[Skrunda]] || 257,91 || 1209 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 388. || [[Attēls:Skujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Skujenes pagasts]]''' || [[Skujene]] || 176,8 || 842 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 389. || [[Attēls:Skultes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skultes pagasts]]''' || [[Mandegas]] || 146,5 || 2097 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 390. || [[Attēls:Slampes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Slampes pagasts]]''' || [[Slampe]] || 155,1 || 1970 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 391. || [[Attēls:Smārdes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Smārdes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Smārdes pagasts]]''' || [[Smārde]] || 214,7 || 2728 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 392. || [[Attēls:Smiltenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Smiltenes pagasts]]''' || [[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]] || 68,96 || 1200 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 393. || [[Attēls:Snēpeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Snēpeles pagasts]]''' || [[Snēpele]] || 76,9 || 815 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 394. || [[Attēls:Sokolku pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Sokolku pagasts]]''' || [[Strupļi]] || 56,7 || 748 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 395. || [[Attēls:Stabulnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stabulnieku pagasts]]''' || [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] || 67,5 || 865 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 396. || [[Attēls:Staburaga pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Staburaga pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Staburaga pagasts]]''' || [[Staburags (ciems)|Staburags]] || 58,5 || 450 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā
|-
| 397. || [[Attēls:Staiceles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Staiceles pagasts]]''' || — || 258,3 || 593 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 398. || [[Attēls:Stalbes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stalbes pagasts]]''' || [[Stalbe]] || 159,91 || 1291 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 399. || [[Attēls:Stāmerienas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Stāmerienas pagasts]]''' || [[Vecstāmeriena]] || 133,81 || 1156 || [[Gulbenes novads]] || 1867. gadā
|-
| 400. || [[Attēls:Stelpes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Stelpes pagasts]]''' || [[Stelpe]] || 68,4 || 851 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 401. || [[Attēls:Stoļerovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stoļerovas pagasts]]''' || [[Stoļerova]] || 61,6 || 745 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 402. || [[Attēls:Stopinu-novadsLocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Stopiņu pagasts]]''' || [[Ulbroka]] || 53,5 || 12 201 || [[Ropažu novads]] ||
|-
| 403. || [[Attēls:Stradu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stradu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stradu pagasts]]''' || || 173,51 || 2087 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 404. || [[Attēls:Straupes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Straupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Straupes pagasts]]''' || [[Plācis]] || 152,15 || 1468 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 405. || [[Attēls:Strazdes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Strazdes pagasts]]''' || [[Strazde]] || 42,3 || 414 || [[Talsu novads]] || 1919. gadā
|-
| 406. || [[Attēls:Strūžāanu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Strūžānu pagasts]]''' || [[Strūžāni]] || 37,8 || 946 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 407. || [[Attēls:Sunākstes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Sunākstes pagasts]]''' || [[Sunākste]] || 109,14 || 521 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 408. || [[Attēls:Suntažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Suntažu pagasts]]''' || [[Suntaži]] || 160,5 || 2124 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 409. || [[Attēls:Susāju pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Susāju pagasts]]''' || [[Viļaka]] || 198,1 || 625 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 410. || [[Attēls:Sutru pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Sutru pagasts]]''' || [[Sutri]] || 77,98 || 693 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 411. || [[Attēls:Svariņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svariņu pagasts]]''' || [[Svarinci]] || 92,2 || 392 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 412. || [[Attēls:Sventes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sventes pagasts]]''' || [[Svente]] || 127,13 || 1181 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 413. || [[Attēls:Svētes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Svētes pagasts]]''' || [[Svēte (ciems)|Svēte]] || 59,22 || 1794 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 414. || [[Attēls:Svitenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Svitenes pagasts]]''' || [[Svitene]] || 58,15 || 957 || [[Bauskas novads]] || 1891. gadā
|-
| 415. || [[Attēls:Šēderes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šēderes pagasts]]''' || [[Šēdere]] || 114,69 || 1221 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 416. || [[Attēls:Šķaunes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķaunes pagasts]]''' || [[Šķaune]] || 123,7 || 580 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 417. || [[Attēls:Šķeltovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķeltovas pagasts]]''' || [[Šķeltova]] || 75,3 || 674 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 418. || [[Attēls:Šķēdes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Šķēdes pagasts]]''' || [[Šķēde]] || 87,95 || 724 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 419. || [[Attēls:Šķilbēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Šķilbēnu pagasts]]''' || [[Rekova]] || 96,6 || 1128 || [[Balvu novads]] || 1930. gadā
|-
| 420. || [[Attēls:Tabores pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tabores pagasts]]''' || [[Tabore]] || 76,64 || 909 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 421. || [[Attēls:Tadaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tadaiķu pagasts]]''' || [[Lieģi]] || 77,6 || 866 || [[Dienvidkurzemes novads]]] ||
|-
| 422. || [[Attēls:Taurenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Taurenes pagasts]]''' || [[Taurene]] || 102,4 || 882 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 423. || [[Attēls:Taurupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Taurupes pagasts]]''' || [[Taurupe]] || 126,4 || 915 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 424. || [[Attēls:Tārgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tārgales pagasts]]''' || [[Tārgale]] || 364,2 || 1845 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 425. || [[Attēls:Tērvetes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Tērvetes pagasts]]''' || [[Zelmeņi]] || 92,6 || 1951 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 426. || [[Attēls:Tilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tilžas pagasts]]''' || [[Tilža]] || 104,41 || 1017 || [[Balvu novads]] ||
|-
| 427. || [[Attēls:Tirzas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tirzas pagasts]]''' || [[Tirza]] || 130,46 || 986 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 428. || [[Attēls:Tīnūžu pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Tīnūžu pagasts]]''' || [[Tīnūži]] || 129,9 || 4712 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 429. || [[Attēls:Tomes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tomes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tomes pagasts]]''' || [[Tome]] || 110,18 || 672 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 430. || [[Attēls:Trapenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Trapenes pagasts]]''' || [[Trapene]] || 137,25 || 759 || [[Smiltenes novads]] || 1923. gadā
|-
| 431. || [[Attēls:Trikātas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Trikātas pagasts]]''' || [[Trikāta]] || 113,1 || 952 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 432. || [[Attēls:Tumes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Tumes pagasts]]''' || [[Tume]] || 111,8 || 1806 || [[Tukuma novads]] || 1884. gadā
|-
| 433. || [[Attēls:Turku pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Turku pagasts]]''' || [[Zundāni (Turku pagasts)|Zundāni]] || 119,44 || 1008 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 434. || [[Attēls:Turlavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Turlavas pagasts]]''' || [[Turlava]] || 124,5 || 969 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 435. || [[Attēls:Ugāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Ugāles pagasts]]''' || [[Ugāle]] || 292,2 || 2238 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 436. || [[Attēls:Ukru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ukru pagasts]]''' || [[Ukri]] || 94,52 || 417 || [[Dobeles novads]] || 1921. gadā
|-
| 437. || [[Attēls:Umurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Umurgas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Umurgas pagasts]]''' || [[Umurga]] || 189,7 || 1227 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 438. || [[Attēls:Upmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Upmalas pagasts]]''' || [[Vecvārkava]] || 98,0 || 780 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā
|-
| 439. || [[Attēls:Usmas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Usmas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Usmas pagasts]]''' || [[Usma]] || 219,5 || 538 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 440. || [[Attēls:Užavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Užavas pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Užavas pagasts]]''' || [[Užava]] || 125,5 || 566 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 441. || [[Attēls:Ūdrīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ūdrīšu pagasts]]''' || [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] || 107,21 || 1724 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 442. || [[Attēls:Vaboles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaboles pagasts]]''' || [[Vabole (ciems)|Vabole]] || 77,63 || 765 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 443. || [[Attēls:Vadakstes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Vadakstes pagasts]]''' || [[Vadakste (ciems)|Vadakste]] || 72,08 || 514 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 444. || [[Attēls:Vaidavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vaidavas pagasts]]''' || [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]] || 71,9 || 1117 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā
|-
| 445. || [[Attēls:Vaiņodes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Vaiņodes pagasts]]''' || [[Vaiņode]] || 189,7 || 2276 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 446. || [[Attēls:Vaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vaives pagasts]]''' || [[Rīdzene]]|| 152,4 || 1547 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 447. || [[Attēls:Valdgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Valdgales pagasts]]''' || [[Pūņas]] || 205,5 || 1333 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 448. || [[Attēls:Valgundes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Valgundes pagasts]]''' || [[Valgunde]] || 210,44 || 2117 || [[Jelgavas novads]] || 1867. gadā
|-
| 449. || [[Attēls:Valkas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Valkas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Valkas pagasts]]''' || [[Lugaži]] || 279,84 || 1295 || [[Valkas novads]] || 1909. gadā
|-
| 450. || [[Attēls:Valles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Valles pagasts]]''' || [[Valle]] || 178,9 || 1011 || [[Bauskas novads]] || 1900. gadā
|-
| 451. || [[Attēls:Valmieras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valmieras pagasts]]''' || [[Vanagi (Valmieras pagasts)|Vanagi]] || 101,2 || 3245 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā
|-
| 452. || [[Attēls:Vandzenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Vandzenes pagasts]]''' || [[Vandzene]] || 145,9 || 1770 || [[Talsu novads]] || 1893. gadā
|-
| 453. || [[Attēls:Varakļānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Varakļānu pagasts]]''' || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || 99,17 || 791 || [[Varakļānu novads]] || 1872. gadā
|-
| 454. || [[Attēls:Variešu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Variešu pagasts]]''' || [[Varieši]] || 148,26 || 1245 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 455. || [[Attēls:Variņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Variņu pagasts]]''' || [[Variņi]] || 100,51 || 949 || [[Smiltenes novads]] || 1990. gadā
|-
| 456. || [[Attēls:Vānes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vānes pagasts]]''' || [[Vāne]] || 166,4 || 1105 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 457. || [[Attēls:Vārkavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārkavas pagasts]]''' || [[Vārkava]] || 78,6 || 621 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 458. || [[Attēls:Vārmes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vārmes pagasts]]''' || [[Vārme]] || 147,33 || 1114 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 459. || [[Attēls:Vārves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vārves pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vārves pagasts]]''' || [[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]] || 125,4 || 1763 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 460. || [[Attēls:Vecates pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecates pagasts]]''' || [[Vecate]] || 89,7 || 428 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 461. || [[Attēls:Vecauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecauces pagasts]]''' || — || 40,06 || 747 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 462. || [[Attēls:Veclaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Veclaicenes pagasts]]''' || [[Korneti]] || 72,34 || 378 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 463. || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecpiebalgas pagasts]]''' || [[Vecpiebalga]] || 110,2 || 1458 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 464. || [[Attēls:Vecpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecpils pagasts]]''' || [[Vecpils (Vecpils pagasts)|Vecpils]] || 80,2 || 465 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1890. gadā
|-
| 465. || [[Attēls:Vecsalienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecsalienas pagasts]]''' || [[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] || 81,98 || 669 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 466. || [[Attēls:Vecsaules pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecsaules pagasts]]''' || [[Vecsaule]] || 163,86 || 2052 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 467. || [[Attēls:Vectilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vectilžas pagasts]]''' || [[Vectilža]] || 90,86 || 444 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 468. || [[Attēls:Vecumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vecumnieku pagasts]]''' || [[Vecumnieki]] || 280,9 || 4454 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 469. || [[Attēls:Vecumu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Vecumu pagasts]]''' || [[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]] || 124,8 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 470. || [[Attēls:Veselavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Veselavas pagasts]]''' || [[Veselava]] || 59,52 || 679 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 471. || [[Attēls:Vestiena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Vestienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vestienas pagasts]]''' || [[Vestiena]] || 116,8 || 734 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 472. || [[Attēls:Vērēmi parish LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērēmu pagasts]]''' || [[Sondori]] || 70,3 || 1768 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 473. || [[Attēls:Vērgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērgales pagasts]]''' || [[Vērgale]] || 190,6 || 1380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1877. gadā
|-
| 474. || [[Attēls:Vidrižu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vidrižu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Vidrižu pagasts]]''' || [[Gravas (Vidrižu pagasts)|Gravas]] || 102,6 || 1596 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 475. || [[Attēls:Viesatu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Viesatu pagasts]]''' || [[Viesatas]] || 52,4 || 423 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 476. || [[Attēls:Viesītes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Viesītes pagasts]]''' || [[Viesīte]] || 313,4 || 692 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 477. || [[Attēls:Viesturu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Viesturu pagasts]]''' || [[Bērstele]] || 81,55 || 1128 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā
|-
| 478. || [[Attēls:Vietalvas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vietalvas pagasts]]''' || [[Vietalva]] || 130,43 || 913 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 479. || [[Attēls:Vijciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Vijciema pagasts]]''' || [[Vijciems]] || 141,93 || 700 || [[Valkas novads]] || 
|-
| 480. || [[Attēls:Vilces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vilces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vilces pagasts]]''' || [[Vilce (ciems)|Vilce]] || 127,17 || 1762 || [[Jelgavas novads]] || 1822. gadā
|-
| 481. || [[Attēls:Vilpulkas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vilpulkas pagasts]]''' || [[Vilpulka]] || 88,47 || 670 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā
|-
| 482. || [[Attēls:Viļānu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Viļānu pagasts]]''' || [[Viļāni]] || 120,5 || 1855 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 483. || [[Attēls:Viļķenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Viļķenes pagasts]]''' || [[Viļķene]] || 224,5 || 1430 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 484. || [[Attēls:Virbu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Virbu pagasts]]''' || [[Jaunpagasts]] || 39,5 || 887 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 485. || [[Attēls:Vircavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vircavas pagasts]]''' || [[Vircava]] || 101,1 || 1710 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 486. || [[Attēls:Virešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Virešu pagasts]]''' || [[Vireši]] || 154,54 || 676 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 487. || [[Attēls:Virgas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Virgas pagasts]]''' || [[Paplaka]] || 86,21 || 924 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1918. gadā
|-
| 488. || [[Attēls:Višķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Višķu pagasts]]''' || [[Špoģi]] || 104,4 || 1732 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 489. || [[Attēls:Vīksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīksnas pagasts]]''' || [[Vīksna]] || 121,95 || 690 || [[Balvu novads]] || 1936. gadā
|-
| 490. || [[Attēls:Vīpes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vīpes pagasts]]''' || [[Vīpe (ciems)|Vīpe]] || 77,0 || 788 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 491. || [[Attēls:Vītiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vītiņu pagasts]]''' || [[Vītiņi]] || 133,66 || 1085 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā
|-
| 492. || [[Attēls:Zalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zalves pagasts]]''' || [[Zalve]] || 210,2 || 759 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 493. || [[Attēls:Zaļenieku pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Zaļenieku pagasts]]''' || [[Zaļenieki]] || 122,83 || 1690 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 494. || [[Attēls:Zaļesjes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Zaļesjes pagasts]]''' || [[Zaļesje]] || 108,8 || 696 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 495. || [[Attēls:Zantes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zantes pagasts]]''' || [[Zante]] || 96,1 || 653 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 496. || [[Attēls:Zaņas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Zaņas pagasts]]''' || [[Kareļi]] || 87,24 || 816 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 497. || [[Attēls:Zasas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Zasas pagasts]]''' || [[Zasa]] || 114,62 || 993 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 498. || [[Attēls:Zaubes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaubes pagasts]]''' || [[Zaube]] || 162,76 || 818 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 499. || [[Attēls:Zebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zebrenes pagasts]]''' || [[Zebrene]] || 90,66 || 482 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 500. || [[Attēls:Zeltiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zeltiņu pagasts]]''' || [[Zeltiņi]] || 63,09 || 393 || [[Alūksnes novads]] || 1866. gadā
|-
| 501. || [[Attēls:Zemītes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zemītes pagasts]]''' || [[Zemīte]] || 99,0 || 916 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 502. || [[Attēls:Zentenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Zentenes pagasts]]''' || [[Zentene]] || 122,6 || 532 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 503. || [[Attēls:Ziemeru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ziemeru pagasts]]''' || [[Māriņkalns]] || 117,02 || 819 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 504. || [[Attēls:Zilākalna pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Zilākalna pagasts]]''' || [[Zilaiskalns]] || 29,4 || 858 || [[Valmieras novads]] || 1961. gadā
|-
| 505. || [[Attēls:Zirņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Zirņu pagasts]]''' || [[Zirņi (ciems)|Zirņi]] || 205,1 || 1761 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 506. || [[Attēls:Ziru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ziru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ziru pagasts]]''' || [[Ziras]] || 153,8 || 497 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 507. || [[Attēls:Zlēku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Zlēku pagasts]]''' || [[Zlēkas]] || 107,2 || 511 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 508. || [[Attēls:Zosēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Zosenu pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Zosēnu pagasts]]''' || [[Melnbārži]] || 67,4 || 481 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 509. || [[Attēls:Zvārdes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Zvārdes pagasts]]''' || [[Striķi]] || 205,21 || 392 || [[Saldus novads]] || 1993. gadā
|-
| 510. || [[Attēls:Zvārtavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Zvārtavas pagasts]]''' || [[Stepi]] || 169,81 || 423 || [[Valkas novads]] || 
|-
| 511. || [[Attēls:Zvirgzdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zvirgzdenes pagasts]]''' || [[Zvirgzdene]] || 98,9 || 781 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 512. || [[Attēls:Žīguru pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Žīguru pagasts]]''' || [[Žīguri]] || 111,0 || 694 || [[Balvu novads]] || 1958. gadā
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas pagasti| *]]
[[Kategorija:Latvijas administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>f460tbznim0c5fphbw4ha553ukwy5mu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666414</id>
      <parentid>3666238</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:10:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91646" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvia administrative divisions labelled.svg|thumb|350px|Administratīvais un teritoriālais iedalījums]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie '''[[Latvija]]s [[pagasts|pagasti]]'''. 2021. gadā Latvijas teritorijā bija '''512 pagasti'''. 

Pagasts ir Latvijas teritoriālā vienība kopš [[1918]]. gada [[decembris|decembra]]. [[1937]]. gadā Latvijā bija 519 pagasti, [[1998]]. gadā — 486 pagasti, bet 2010. gada maijā — 494 pagasti.  Laika posmā no [[1990]]. līdz [[2009]]. gadam pagasti bija otrās pakāpes un, pēc [[Latvijas rajoni|rajonu]] pašvaldību likvidēšanas, pirmās pakāpes pašvaldības. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas pagasti tika iekļauti [[novads|novados]] vai, atsevišķos gadījumos, tika reorganizēti par viena pagasta novadiem. Par pagastiem tika pārdēvēta arī lielākā daļa [[pilsēta|pilsētu]] lauku teritoriju.

== Uzskaitījums == 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Nr. !! Pagasta&lt;br /&gt;novietojums&lt;br /&gt;Latvijā !! Ģerbonis !! Pagasts !! Pagasta centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits&lt;br /&gt;(2016)&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt; !! Novads !! Izveidots
|-
| 1. || [[Attēls:Abavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]]  || '''[[Abavas pagasts]]''' || [[Sabile]] || 160,5 || 1164 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 2. || [[Attēls:Aglonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aglonas pagasts]]''' || [[Aglona]] || 131,7 || 1903 || [[Preiļu novads]] || 1936. gadā
|-
| 3. || [[Attēls:Ainažu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Ainažu pagasts]]''' || || 149,1 || 514 || [[Limbažu novads]] || 
|-
| 4. || [[Attēls:Aiviekstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aiviekstes pagasts]]''' || [[Kriškalni]] || 144,84 || 829 || [[Aizkraukles novads]] || 1922. gadā
|-
| 5. || [[Attēls:Aizkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkalnes pagasts]]''' || [[Aizkalne]] || 73,34 || 694 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 6. || [[Attēls:Aizkraukles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkraukles pagasts]]''' || [[Aizkraukle (ciems)|Aizkraukle]] || 90,5 || 1257 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 7. || [[Attēls:Aizputes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizputes pagasts]]''' || [[Rokasbirze]] || 88,9 || 928 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 8. || [[Attēls:Aknīstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aknīstes pagasts]]''' || [[Aknīste]] || 129,7 || 459 || [[Jēkabpils novads]] || 1863. gadā
|-
| 9. || [[Attēls:Allažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Allažu pagasts]]''' || [[Allaži]] || 156,4 || 1956 || [[Siguldas novads]] || 
|-
| 10. || [[Attēls:Alojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alojas pagasts]]''' || — || 179,2 || 886 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 11. || [[Attēls:Alsungas novads karte.png|100px]] ||  ||'''[[Alsungas pagasts]]''' || [[Alsunga]] || 190,9 || 1303 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 12. || [[Attēls:Alsviķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alsviķu pagasts]]''' || [[Alsviķi]] || 212,99 || 1522 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 13. || [[Attēls:Amatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Amatas pagasts]]''' || [[Ģikši]] || 108,35 || 763 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 14. || [[Attēls:Ambeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ambeļu pagasts]]''' || [[Ambeļi]] || 69,34 || 609 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 15. || [[Attēls:Ances pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Ances pagasts]]''' || [[Ance (ciems)|Ance]] || 397,8 || 656 || [[Ventspils novads]] || 1925. gadā
|-
| 16. || [[Attēls:Andrupenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andrupenes pagasts]]''' || [[Andrupene]] || 136,2 || 1196 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 17. || [[Attēls:Andzeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andzeļu pagasts]]''' || [[Andzeļi]] || 96,0 || 605 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 18. || [[Attēls:Annas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annas pagasts]]''' || [[Anna (ciems)|Anna]] || 52,61 || 463 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 19. || [[Attēls:Annenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annenieku pagasts]]''' || [[Kaķenieki]] || 85,58 || 942 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 20. || [[Attēls:Apes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Apes pagasts]]''' || [[Ape]] || 124,92 || 521 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 21. || [[Attēls:Arona Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Aronas pagasts]]''' || [[Kusa]] || 149,7 || 1551 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā
|-
| 22. || [[Attēls:Asares pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asares pagasts]]''' || [[Asare]] || 83,8 || 503 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā
|-
| 23. || [[Attēls:Asūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asūnes pagasts]]''' || [[Asūne]] || 77,7 || 520 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 24. || [[Attēls:Atašienes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Atašienes pagasts]]''' || [[Atašiene]] || 243,41 || 735 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 25. || [[Attēls:Audriņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Audriņu pagasts]]''' || [[Audriņi]] || 66,9 || 1233 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 26. || [[Attēls:Augstkalnes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Augstkalnes pagasts]]''' || [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]] || 64,6 || 1034 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 27. || [[Attēls:Aulejas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aulejas pagasts]]''' || [[Auleja]] || 74,51 || 637 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 28. || [[Attēls:Auru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Auru pagasts]]''' || [[Auri]] || 111,09 || 3184 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 29. || [[Attēls:Ābeļu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Ābeļu pagasts]]''' || [[Brodi]] || 126,67 || 995 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 30. || [[Attēls:Adazu novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|center|49x49px]]|| '''[[Ādažu pagasts]]''' || [[Ādaži]] || 162,9 || 11199 || [[Ādažu novads]] || 
|-
| 31. || [[Attēls:Valdemārpils_lauku_teritorija_LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Ārlavas pagasts]]''' || [[Valdemārpils]] || 134,5 || 935 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 32. || [[Attēls:Babītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Babītes pagasts]]''' || [[Piņķi]] || 165,2 || 9069 || [[Mārupes novads]] || 
|-
| 33. || [[Attēls:Baldones lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Baldones pagasts]]''' || [[Baldone]] || 173,9 || 3328 || [[Ķekavas novads]] || 1923. gadā
|-
| 34. || [[Attēls:Balgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Balgales pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Balgales pagasts]]''' || [[Dursupe]] || 74,8 || 863 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 35. || [[Attēls:Balvu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Balvu pagasts]]''' || [[Naudaskalns]] || 82,64 || 726 || [[Balvu novads]] || 
|-
| 36. || [[Attēls:Baltinavas novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Baltinavas pagasts]]''' || [[Baltinava]] || 186,3 || 937 || [[Balvu novads]] ||
|-
| 37. || [[Attēls:Barkava Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Barkavas pagasts]]''' || [[Barkava]] || 187,91 || 1504 || [[Madonas novads]] || 1866. gadā
|-
| 38. || [[Attēls:Bārbeles pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Bārbeles pagasts]]''' || [[Bārbele]] || 97,6 || 822 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 39. || [[Attēls:Bārtas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bārtas pagasts]]''' || [[Bārta]] || 115,6 || 683 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 40. || [[Attēls:Bebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebrenes pagasts]]''' || [[Bebrene]] || 102,8 || 1059 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 41. || [[Attēls:Bebru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebru pagasts]]''' || [[Vecbebri]] || 120,2 || 1307 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 42. || [[Attēls:Beļavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Beļavas pagasts]]''' || [[Beļava]] || 169,34 || 1845 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 43. || [[Attēls:Bēnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Bēnes pagasts]]''' || [[Bēne]] || 88,9 || 1746 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 44. || [[Attēls:Bērzaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzaines pagasts]]''' || [[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzaine]] || 55,4 || 637 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 45. || [[Attēls:Bērzaunes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bērzaunes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Bērzaunes pagasts]]''' || [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] || 117,31 || 1718 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 46. || [[Attēls:Bērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzes pagasts]]''' || [[Šķibe]] || 80,6 || 1847 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 47. || [[Attēls:Bērzgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzgales pagasts]]''' || [[Bērzgale]] || 55,3 || 695 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 48. || [[Attēls:Bērziņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērziņu pagasts]]''' || [[Porečje]] || 98,1 || 389 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 49. || [[Attēls:Bērzkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzkalnes pagasts]]''' || [[Bērzkalne]] || 102,75 || 498 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 50. || [[Attēls:Bērzpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzpils pagasts]]''' || [[Bērzpils]] || 127,69 || 788 || [[Balvu novads]] || apm. 1840. gadā
|-
| 51. || [[Attēls:Bikstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bikstu pagasts]]''' || [[Biksti]] || 96,03 || 943 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 52. || [[Attēls:Biķernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Biķernieku pagasts]]''' || [[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] || 69 || 628 || [[Augšdaugavas novads]] || 1931. gadā
|-
| 53. || [[Attēls:Bilskas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Bilskas pagasts]]''' || [[Bilska]] || 161,1 || 1410 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 54. || [[Attēls:Birzgales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Birzgales pagasts]]''' || [[Birzgale]] || 294,0 || 1864 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 55. || [[Attēls:Blīdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blīdenes pagasts]]''' || [[Blīdene]] || 138 || 772 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 56. || [[Attēls:Blomes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Blomes pagasts]]''' || [[Blome]] || 75,94 || 1016 || [[Smiltenes novads]] || 1891. gadā
|-
| 57. || [[Attēls:Blontu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blontu pagasts]]''' || [[Blonti]] || 96,6 || 450 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 58. || [[Attēls:Brantu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Brantu pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 82,47 || 652 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 59. || [[Attēls:Braslavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Braslavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Braslavas pagasts]]''' || [[Vilzēni]] || 82,8 || 632 || [[Limbažu novads]] || 
|-
| 60. || [[Attēls:Brenguļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brenguļu pagasts]]''' || [[Brenguļi]] || 80,2 || 904 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 61. || [[Attēls:Briežuciema pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Briežuciema pagasts]]''' || [[Briežuciems]] || 83,55 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 62. || [[Attēls:Brigu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Brigu pagasts]]''' || [[Brigi]] || 124,81 || 687 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 63. || [[Attēls:Brīvzemnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brīvzemnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brīvzemnieku pagasts]]''' || [[Puikule]] || 103,8 || 989 || [[Limbažu novads]] || 1945. gadā
|-
| 64. || [[Attēls:Brunavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brunavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brunavas pagasts]]''' || [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] || 111,62 || 1498 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 65. || [[Attēls:Bukaišu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Bukaišu pagasts]]''' || [[Bukaiši]] || 66,7 || 713 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 66. || [[Attēls:Bunkas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Bunkas pagasts]]''' || [[Bunka]] || 110,85 || 980 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1867. gadā
|-
| 67. || [[Attēls:Burtnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Burtnieku pagasts]]''' || [[Burtnieki]] || 187,3 || 1393 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 68. || [[Attēls:Carnikavas novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Carnikavas pagasts]]''' || [[Carnikava]] || 80,7 || 9310 || [[Ādažu novads]] ||
|-
| 69. || [[Attēls:Cenu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Cenu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Cenu pagasts]]''' || [[Brankas]] || 121,3 || 4610 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 70. || [[Attēls:Ceraukstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ceraukstes pagasts]]''' || [[Ceraukste]] || 67,62 || 1796 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 71. || [[Attēls:Cesvaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cesvaines pagasts]]''' || [[Cesvaine]] || 185,4 || 1261 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 72. || [[Attēls:Cēres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cēres pagasts]]''' || [[Cēre]] || 47,0 || 603 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 73. || [[Attēls:Ciblas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ciblas pagasts]]''' || [[Cibla]] || 79,0 || 815 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 74. || [[Attēls:Cieceres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cieceres pagasts]]''' || — || 90,05 || 1012 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 75. || [[Attēls:Cirmas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Cirmas pagasts]]''' || [[Tutāni]] || 87,0 || 755 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 76. || [[Attēls:Cīravas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cīravas pagasts]]''' || [[Cīrava]] || 131,6 || 1180 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 77. || [[Attēls:Codes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Codes pagasts]]''' || [[Code]] || 95,32 || 2519 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 78. || [[Attēls:Čornajas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Čornajas pagasts]]''' || [[Čornaja]] || 150,9 || 1418 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 79. || [[Attēls:Dagdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dagdas pagasts]]''' || [[Ozoliņi (Dagdas pagasts)|Ozoliņi]] || 57,1 || 791 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 80. || [[Attēls:Daudzeses pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Daudzeses pagasts]]''' || [[Daudzeva]] || 210,67 || 1142 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 81. || [[Attēls:Daugmales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Daugmales pagasts]]''' || [[Daugmale]] || 62,63 || 1137 || [[Ķekavas novads]] ||
|-
| 82. || [[Attēls:Daukstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Daukstu pagasts]]''' || [[Stari]] || 164,86 || 1246 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 83. || [[Attēls:Dāviņu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|center|40px]] || '''[[Dāviņu pagasts]]''' || [[Dāviņi]] || 80,67 || 733 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 84. || [[Attēls:Degoles pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Degoles pagasts]]''' || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] || 67,4 || 685 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 85. || [[Attēls:Dekšāru pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Dekšāres pagasts]]''' || [[Dekšāres]] || 102,8 || 788 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 86. || [[Attēls:Demenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Demenes pagasts]]''' || [[Demene]] || 181,3 || 1527 || [[Augšdaugavas novads]] || 1885. gadā
|-
| 87. || [[Attēls:Dignājas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Dignājas pagasts]]''' || [[Dignāja]] || 83,44 || 578 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 88. || [[Attēls:Dikļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dikļu pagasts]]''' || [[Dikļi]] || 156,6 || 1238 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 89. || [[Attēls:Dobeles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dobeles pagasts]]''' || [[Aizstrautnieki]] || 72,77 || 835 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 90. || [[Attēls:Drabešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Drabešu pagasts]]''' || [[Drabeši]] || 120,34 || 2644 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 91. || [[Attēls:Dricānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dricānu pagasts]]''' || [[Dricāni]] || 103,3 || 1091 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 92. || [[Attēls:Drustu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Drustu pagasts]]''' || [[Drusti]] || 156,7 || 969 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 93. || [[Attēls:Druvienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Druvienas pagasts]]''' || [[Druviena]] || 67,57 || 555 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 94. || [[Attēls:Dubnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dubnas pagasts]]''' || [[Dubna]] || 64,25 || 819 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 95. || [[Attēls:Dunalkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunalkas pagasts]]''' || [[Dunalka]] || 87,5 || 701 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 96. || [[Attēls:Dunavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Dunavas pagasts]]''' || [[Dunava]] || 124,2 || 750 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 97. || [[Attēls:Dundagas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dundagas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dundagas pagasts]]''' || [[Dundaga]] || 558,7 || 3388 || [[Talsu novads]] ||
|-
| 98. || [[Attēls:Dunikas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunikas pagasts]]''' || [[Sikšņi (Rucavas novads)|Sikšņi]] || 210,5 || 749 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1919. gadā
|-
| 99. || [[Attēls:Durbes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Durbes pagasts]]''' || [[Durbe]] || 74 || 412 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 100. || [[Attēls:Dvietes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dvietes pagasts]]''' || [[Dviete]] || 118,4 || 663 || [[Augšdaugavas novads]] || 1863. gadā
|-
| 101. || [[Attēls:Dzelzava parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Dzelzavas pagasts]]''' || [[Dzelzava]] || 122,83 || 1324 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 102. || [[Attēls:Dzērbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dzērbenes pagasts]]''' || [[Dzērbene]] || 124,6 || 863 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 103. || [[Attēls:Džūkstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|center|40px]] || '''[[Džūkstes pagasts]]''' || [[Džūkste]] || 184,4 || 1481 || [[Tukuma novads]] || 1890. gadā
|-
| 104. || [[Attēls:Eglaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Eglaines pagasts]]''' || [[Eglaine]] || 79,2 || 1023 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā
|-
| 105. || [[Attēls:Elejas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Elejas pagasts]]''' || [[Eleja]] || 66,6 || 2477 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 106. || [[Attēls:Elkšņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Elkšņu pagasts]]''' || [[Elkšņi]] || 139,0 || 508 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 107. || [[Attēls:Embūtes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Embūtes pagasts]]''' || [[Vībiņi]] || 117,6 || 380 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 108. || [[Attēls:Engures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Engures pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Engures pagasts]]''' || [[Engure]] || 133 || 2571 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 109. || [[Attēls:Ezeres pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Ezeres pagasts]]''' || [[Ezere (ciems)|Ezere]] || 97,01 || 1356 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 110. || [[Attēls:Ezernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ezernieku pagasts]]''' || [[Ezernieki]] || 128,6 || 808 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 111. || [[Attēls:Ēdoles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Ēdoles pagasts]]''' || [[Ēdole]] || 144,49 || 1021 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 112. || [[Attēls:Ērgļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērgļu pagasts]]''' || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || 131,4 || 2360 || [[Madonas novads]] ||
|-
| 113. || [[Attēls:Ērģemes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērģemes pagasts]]''' || [[Ērģeme]] || 178,83 || 899 || [[Valkas novads]] ||
|-
| 114. || [[Attēls:Ēveles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ēveles pagasts]]''' || [[Ēvele (ciems)|Ēvele]] || 92 || 506 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 115. || [[Attēls:Feimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Feimaņu pagasts]]''' || [[Feimaņi]] || 135,2 || 966 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 116. || [[Attēls:Gaigalavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaigalavas pagasts]]''' || [[Gaigalava]] || 192,6 || 1048 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 117. || [[Attēls:Gaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaiķu pagasts]]''' || [[Satiķi]] || 105,8 || 721 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 118. || [[Attēls:Gailīšu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Gailīšu pagasts]]''' || [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] || 80,2 || 2305 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā
|-
| 119. || [[Attēls:Galēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galēnu pagasts]]''' || [[Galēni]] || 81,4 || 962 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 120. || [[Attēls:Galgauskas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galgauskas pagasts]]''' || [[Galgauska]] || 98,29 || 706 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 121. || [[Attēls:Gaujienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gaujienas pagasts]]''' || [[Gaujiena]] || 126 || 940 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 122. || [[Attēls:Gaviezes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaviezes pagasts]]''' || [[Gavieze]] || 128,9 || 925 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 123. || [[Attēls:Garkalnes novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Garkalnes pagasts]]''' || [[Berģi (Rīga)|Berģi]] || 152,5 || 9425 || [[Ropažu novads]] ||
|-
| 124. || [[Attēls:Gārsenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gārsenes pagasts]]''' || [[Gārsene]] || 68,05 || 846 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 125. || [[Attēls:Glūdas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Glūdas pagasts]]''' || [[Nākotne (ciems)|Nākotne]] || 103,74 || 3029 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 126. || [[Attēls:Goliševas pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Goliševas pagasts]]''' || [[Goliševa]] || 79,4 || 467 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 127. || [[Attēls:Gramzdas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Gramzdas pagasts]]''' || [[Gramzda]] || 84,69 || 732 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 128. || [[Attēls:Grāveru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grāveru pagasts]]''' || [[Grāveri]] || 65,3 || 496 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 129. || [[Attēls:Griškānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Griškānu pagasts]]''' || [[Sprūževa]] || 76,8 || 2006 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 130. || [[Attēls:Grobiņas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grobiņas pagasts]]''' || [[Dubeņi]] || 131,4 || 2836 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1820. gadā
|-
| 131. || [[Attēls:Grundzāles pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Grundzāles pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 129,54 || 997 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 132. || [[Attēls:Gudenieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gudenieku pagasts]]''' || [[Gudenieki]] || 112,3 || 798 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 133. || [[Attēls:Ģibuļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ģibuļu pagasts]]''' || [[Pastende]] || 320,2 || 2385 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 134. || [[Attēls:Iecavas novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Iecavas pagasts]]''' || [[Iecava]] || 307,55 || 2844 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 135. || [[Attēls:Ilzenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ilzenes pagasts]]''' || [[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]] || 62,5 || 389 || [[Alūksnes novads]] || 
|-
| 136. || [[Attēls:Ilzeskalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ilzeskalna pagasts]]''' || [[Ilzeskalns]] || 78,7 || 869 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 137. || [[Attēls:Inčukalna pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inčukalna pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Inčukalna pagasts]]''' || [[Inčukalns]] || 107,1 || 4511 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 138. || [[Attēls:Indras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indras pagasts]]''' || [[Indra]] || 130,36 || 1300 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 139. || [[Attēls:Indrānu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Indrānu pagasts]]''' || [[Lubāna]] || 342,54 || 978 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 140. || [[Attēls:Inešu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inešu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Inešu pagasts]]''' || [[Ineši]] || 87,7 || 678 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā 
|-
| 141. || [[Attēls:Ipiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ipiķu pagasts]]''' || [[Ipiķi]] || 67,43 || 270 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 142. || [[Attēls:Irlavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Irlavas pagasts]]''' || [[Irlava]] || 114,0 || 1502 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 143. || [[Attēls:Iršu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Iršu pagasts]]''' || [[Irši (ciems)|Irši]] || 69,8 || 541 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 144. || [[Attēls:Isnaudas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Isnaudas pagasts]]''' || [[Martiši]] || 115,46 || 1148 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 145. || [[Attēls:Istras pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Istras pagasts]]''' || [[Vecslabada]] || 164,02 || 788 || [[Ludzas novads]] || 1862. gadā
|-
| 146. || [[Attēls:Izvaltas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Izvaltas pagasts]]''' || [[Izvalta]] || 71,38 || 775 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 147. || [[Attēls:Īles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Īles pagasts]]''' || [[Īle]] || 76,57 || 423 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 148. || [[Attēls:Īslīces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Īslīces pagasts]]''' || [[Rītausmas]] || 104,2 || 3799 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 149. || [[Attēls:Īvandes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Īvandes pagasts]]''' || [[Īvande]] || 71,11 || 399 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 150. || [[Attēls:Īves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Īves pagasts]]''' || [[Tiņģere]] || 70,7 || 498 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 151. || [[Attēls:Jaunalūksnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunalūksnes pagasts]]''' || [[Kolberģis]] || 184,66 || 1190 || [[Alūksnes novads]] || 
|-
| 152. || [[Attēls:Jaunannas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunannas pagasts]]''' || [[Jaunanna]] || 93,99 || 510 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā
|-
| 153. || [[Attēls:Jaunauces pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jaunauces pagasts]]''' || [[Jaunauce]] || 83,38 || 439 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 154. || [[Attēls:Jaunbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunbērzes pagasts]]''' || [[Jaunbērze]] || 110,55 || 1015 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 155. || [[Attēls:Jaungulbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Jaungulbenes pagasts]]''' || [[Gulbītis]] || 90,55 || 1257 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 156. || [[Attēls:Jaunjelgavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jaunjelgavas pagasts]]''' || [[Jaunjelgava]] || 5,08 || 117 || [[Aizkraukles novads]] || 1957. gadā
|-
| 157. || [[Attēls:Jaunlaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunlaicenes pagasts]]''' || [[Jaunlaicene]] || 52,2 || 478 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā
|-
| 158. || [[Attēls:Jaunlutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Jaunlutriņu pagasts]]''' || [[Jaunlutriņi]] || 116,3 || 945 || [[Saldus novads]] || 1820. gadā
|-
| 159. || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Jaunpiebalgas pagasts]]''' || [[Jaunpiebalga]] || 183,6 || 2190 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 160. || [[Attēls:Jaunpils pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:LVA Jaunpils pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Jaunpils pagasts]]''' || [[Jaunpils]] || 157,1 || 2320 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 161. || [[Attēls:Jaunsātu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jaunsātu pagasts]]''' || [[Abavnieki]] || 95,1 || 982 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 162. || [[Attēls:Jaunsvirlaukas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Jaunsvirlaukas pagasts]]''' || [[Staļģene]] || 123,4 || 3261 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 163. || [[Attēls:Jersikas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jersikas pagasts]]''' || [[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upenieki]] || 114,3 || 1066 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 164. || [[Attēls:Jeru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jeru pagasts]]''' || [[Endzele]] || 124,8 || 1453 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 165. || [[Attēls:Jērcēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jērcēnu pagasts]]''' || [[Jērcēni (Jērcēnu pagasts)|Jērcēni]] || 149,2 || 432 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā
|-
| 166. || [[Attēls:Jumpravas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jumpravas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Jumpravas pagasts]]''' || [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] || 87,4 || 2118 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 167. || [[Attēls:Jumurdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jumurdas pagasts]]''' || [[Jumurda]] || 131,1 || 288 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 168. || [[Attēls:Jūrkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jūrkalnes pagasts]]''' || [[Jūrkalne]] || 99,6 || 349 || [[Ventspils novads]] || 
|-
| 169. || [[Attēls:Kabiles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kabiles pagasts]]''' || [[Kabile]] || 178,98 || 870 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 170. || [[Attēls:Kaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kaives pagasts]]''' || [[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] || 117,6 || 364 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 171. || [[Attēls:Kalētu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Kalētu pagasts]]''' || [[Kalēti]] || 79,78 || 713 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 172. || [[Attēls:Kalkūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalkūnes pagasts]]''' || [[Kalkūne]] || 67,15 || 2154 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 173. || [[Attēls:Kalna pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Kalna pagasts]]''' || [[Vidsala]] || 173,1 || 700 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 174. || [[Attēls:Kalncempju pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalncempju pagasts]]''' || [[Kalncempji]] || 43 || 197 || [[Alūksnes novads]] || 1868. gadā
|-
| 175. || [[Attēls:Kalnciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|40px]] ||'''[[Kalnciema pagasts]]''' || [[Kalnciems]] || 22,7 || 2364 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 176. || [[Attēls:Kalniešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalniešu pagasts]]''' || [[Kalnieši]] || 112,35 || 949 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 177. || [[Attēls:Kalsnavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kalsnavas pagasts]]''' || [[Jaunkalsnava]] || 147,1 || 2037 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 178. || [[Attēls:Kalupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kalupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kalupes pagasts]]''' || [[Kalupe]] || 119,1 || 1378 || [[Augšdaugavas novads]] || 1866. gadā
|-
| 179. || [[Attēls:Kalvenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalvenes pagasts]]''' || [[Kalvene]] || 118,9 || 746 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 180. || [[Attēls:Kandavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kandavas pagasts]]''' || [[Kandava]] || 165,0 || 1692 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 181. || [[Attēls:Kantinieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kantinieku pagasts]]''' || [[Liuža]] || 57,9 || 578 || [[Rēzeknes novads]] || 1949. gadā
|-
| 182. || [[Attēls:Kaplavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kaplavas pagasts]]''' || [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] || 125,4 || 745 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 183. || [[Attēls:Kastuļinas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kastuļinas pagasts]]''' || [[Priežmale]] || 100,0 || 806 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 184. || [[Attēls:Katvaru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Katvaru pagasts]]''' || [[Pociems]] || 124,2 || 1354 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 185. || [[Attēls:Kauguru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kauguru pagasts]]''' || [[Mūrmuiža]] || 88,9 || 1480 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 186. || [[Attēls:Kaunatas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kaunatas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kaunatas pagasts]]''' || [[Kaunata]] || 170,0 || 1333 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 187. || [[Attēls:Kazdangas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kazdangas pagasts]]''' || [[Kazdanga]] || 133,9 || 1336 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 188. || [[Attēls:Kārķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kārķu pagasts]]''' || [[Kārķi]] || 124,18 || 673 || [[Valkas novads]] ||
|-
| 189. || [[Attēls:Klintaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Klintaines pagasts]]''' || [[Stukmaņi]] || 94,13 || 860 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 190. || [[Attēls:Kocēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Kocēnu pagasts]]''' || [[Kocēni]] || 184,8 || 3168 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 191. || [[Attēls:Kokneses pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kokneses pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kokneses pagasts]]''' || [[Koknese]] || 170,6 || 4188 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 192. || [[Attēls:Kolkas-pagasts-LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kolkas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kolkas pagasts]]''' || [[Kolka]] || 116,9 || 966 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 193. || [[Attēls:Kombuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kombuļu pagasts]]''' || [[Kombuļi]] || 80,92 || 672 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 194. || [[Attēls:Konstantinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Konstantinovas pagasts]]''' || [[Konstantinova]] || 79,1 || 516 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 195. || [[Attēls:Krapes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Krapes pagasts]]''' || [[Krape]] || 72,7 || 757 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 196. || [[Attēls:Krāslavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Krāslavas pagasts]]''' || [[Ezerkalns (Krāslavas pagasts)|Ezerkalns]] || 58,15 || 591 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 197. || [[Attēls:Krimuldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimuldas pagasts]]''' || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || 176,3 || 4216 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 198. || [[Attēls:Krimūnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimūnu pagasts]]''' || [[Krimūnas]] || 70,7 || 1134 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā
|-
| 199. || [[Attēls:Krišjāņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||  '''[[Krišjāņu pagasts]]''' || [[Krišjāņi]] || 71,18 || 387 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 200. || [[Attēls:Krustpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Krustpils pagasts]]''' || [[Spuņģēni]] || 86,12 || 895 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 201. || [[Attēls:Kubulu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kubulu pagasts]]''' || [[Kurna]] || 167,19 || 1386 || [[Balvu novads]] || 1991. gadā
|-
| 202. || [[Attēls:Kupravas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Kupravas pagasts]]''' || [[Kuprava]] || 3,7 || 402 || [[Balvu novads]] || 1974. gadā
|-
| 203. || [[Attēls:Kurmāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kurmāles pagasts]]''' || [[Vilgāle]] || 113,68 || 2209 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 204. || [[Attēls:Kurmenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Kurmenes pagasts]]''' || [[Kurmene]] || 112,0 || 666 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 205. || [[Attēls:Kursīšu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Kursīšu pagasts]]''' || [[Kursīši]] || 170,86 || 955 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 206. || [[Attēls:Kūku pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Kūku pagasts]]''' || [[Zīlāni]] || 114,5 || 2016 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 207. || [[Attēls:Ķeipenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ķeipenes pagasts]]''' || [[Ķeipene]] || 87,2 || 1162 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 208. || [[Attēls:Ķekavas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ķekavas pagasts]]''' || [[Ķekava]] || 202,5 || 14899 || [[Ķekavas novads]] ||
|-
| 209. || [[Attēls:Ķepovas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ķepovas pagasts]]''' || [[Neikšāni]] || 57,5 || 219 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 210. || [[Attēls:Ķoņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ķoņu pagasts]]''' || [[Ķoņi]] || 88,3 || 764 || [[Valmieras novads]] || 1866. gadā
|-
| 211. || [[Attēls:Ķūļciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ķūļciema pagasts]]''' || [[Ķūļciems]] || 67,6 || 402 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 212. || [[Attēls:Laidu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Laidu pagasts]]''' || [[Laidi]] || 114,97 || 1274 || [[Kuldīgas novads]] || 1954. gadā
|-
| 213. || [[Attēls:Laidzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laidzes pagasts]]''' || [[Laidze]] || 74,1 || 1906 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 214. || [[Attēls:Lapmežciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lapmežciema pagasts]]''' || [[Lapmežciems]] || 49,0 || 2343 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 215. || [[Attēls:Lauberes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lauberes pagasts]]''' || [[Laubere]] || 80,29 || 762 || [[Ogres novads]] || 1917. gadā
|-
| 216. || [[Attēls:Laucesas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Laucesas pagasts]]''' || [[Mirnijs]] || 61,22 || 1380 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 217. || [[Attēls:Laucienes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laucienes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laucienes pagasts]]''' || [[Lauciene]] || 180,3 || 1661 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 218. || [[Attēls:Lauderu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Lauderu pagasts]]''' || [[Lauderi]] || 75,0 || 337 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 219. || [[Attēls:Launkalnes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|center|47x47px]]|| '''[[Launkalnes pagasts]]''' || [[Launkalne]] || 221,96 || 1277 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 220. || [[Attēls:Lazdonas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Lazdonas pagasts]]''' || [[Lazdona]] || 22,26 || 732 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 221. || [[Attēls:Lazdukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lazdukalna pagasts]]''' || [[Benislava]] || 194,43 || 1023 || [[Balvu novads]] || 1965. gadā
|-
| 222. || [[Attēls:Lazdulejas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdulejas pagasts]]''' || [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]] || 87,17 || 303 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 223. || [[Attēls:Lažas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lažas pagasts]]''' || [[Apriķi]] || 160,1 || 583 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 224. || [[Attēls:Leimaņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Leimaņu pagasts]]''' || [[Mežgale]] || 101,73 || 564 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 225. || [[Attēls:Lejasciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lejasciema pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lejasciema pagasts]]''' || [[Lejasciems]] || 337,8 || 1778 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 226. || [[Attēls:Lendžu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lendžu pagasts]]''' || [[Lendži]] || 64,6 || 789 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 227. || [[Attēls:Lestenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Lestenes pagasts]]''' || [[Lestene]] || 83,9 || 662 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 228. || [[Attēls:Lēdmanes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdmanes pagasts]]''' || [[Lēdmane]] || 78,3 || 1394 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 229. || [[Attēls:Lēdurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdurgas pagasts]]''' || [[Lēdurga]] || 162,7 || 1562 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 230. || [[Attēls:Lielauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielauces pagasts]]''' || [[Lielauce]] || 80,47 || 456 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 231. || [[Attēls:Lielplatones pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Lielplatones pagasts]]''' || [[Sidrabe]] || 49,91 || 867 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 232. || [[Attēls:Lielvārdes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Lielvārdes pagasts]]''' || [[Lielvārde]] || 53,5 || 1051 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 233. || [[Attēls:Liepas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepas pagasts]]''' || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || 74,3 || 3133 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 234. || [[Attēls:Liepnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepnas pagasts]]''' || [[Liepna]] || 280,57 || 851 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā
|-
| 235. || [[Attēls:Liepupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Liepupes pagasts]]''' || [[Mustkalni]] || 157,9 || 2229 || [[Limbažu novads]] || 
|-
| 236. || [[Attēls:Liezēre Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|center|40px]] || '''[[Liezēres pagasts]]''' || [[Liezēre]] || 254,96 || 1460 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 237. || [[Attēls:Limbažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Limbažu pagasts]]''' || [[Limbaži]] || 228,1 || 2489 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 238. || [[Attēls:Litenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Litenes pagasts]]''' || [[Litene]] || 127,7 || 1117 || [[Gulbenes novads]] || 1866. gadā
|-
| 239. || [[Attēls:Lizuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Lizuma pagasts]]''' || [[Lizums]] || 107,79 || 1521 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 240. || [[Attēls:Lībagu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lībagu pagasts]]''' || [[Mundigciems]] || 143,9 || 2015 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 241. || [[Attēls:Līdumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līdumnieku pagasts]]''' || [[Līdumnieki]] || 161,0 || 315 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 242. || [[Attēls:Līgatnes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgatnes pagasts]]''' || [[Augšlīgatne]] || 160,6 || 2806 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 243. || [[Attēls:Līgo pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgo pagasts]]''' || [[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]] || 78,93 || 434 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 244. || [[Attēls:Līksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līksnas pagasts]]''' || [[Līksna]] || 138,3 || 1127 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 245. || [[Attēls:Līvbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Līvbērzes pagasts]]''' || [[Līvbērze]] || 146,44 || 2392 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 246. || [[Attēls:Lodes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Lodes pagasts]]''' || [[Lode (Lodes pagasts)|Lode]] || 63,82 || 374 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 247. || [[Attēls:Lubes pagasts LocMap.png‎|100px]] ||  [[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lubes pagasts]]''' || [[Anuži]] || 83,4 || 520 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 248. || [[Attēls:Lutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lutriņu pagasts]]''' || [[Lutriņi]] || 90,7 || 1430 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 249. || [[Attēls:Lūznavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lūznavas pagasts]]''' || [[Lūznava]] || 74,2 || 1024 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 250. || [[Attēls:Ļaudonas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ļaudonas pagasts]]''' || [[Ļaudona]] || 204,5 || 1519 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 251. || [[Attēls:Madlienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Madlienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Madlienas pagasts]]''' || [[Madliena]] || 167,96 || 1959 || [[Ogres novads]] || 1897. gadā
|-
| 252. || [[Attēls:Malienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malienas pagasts]]''' || [[Brenci]] || 55,42 || 424 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā
|-
| 253. || [[Attēls:Malnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malnavas pagasts]]''' || [[Malnava]] || 163,7 || 1406 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 254. || [[Attēls:Maltas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Maltas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Maltas pagasts]]''' || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] || 89,8 || 3234 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 255. || [[Attēls:Maļinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Maļinovas pagasts]]''' || [[Maļinova]] || 72,02 || 937 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 256. || [[Attēls:Matīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matīšu pagasts]]''' || [[Matīši]] || 80,4 || 879 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 257. || [[Attēls:Matkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matkules pagasts]]''' || [[Matkule]] || 63,0 || 703 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 258. || [[Attēls:Mazozolu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mazozolu pagasts]]''' || [[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]] || 97,0 || 630 || [[Ogres novads]] || 1945. gadā
|-
| 259. || [[Attēls:Mazsalacas lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazsalacas pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 70,1 || 679 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 260. || [[Attēls:Mazzalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazzalves pagasts]]''' || [[Ērberģe]] || 209,4 || 1273 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 261. || [[Attēls:Mākoņkalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mākoņkalna pagasts]]''' || [[Lipuški]] || 162,9 || 719 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 262. || [[Attēls:Mālpils novadsLocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Mālpils pagasts]]''' || [[Mālpils]] || 220,8 || 3324 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 263. || [[Attēls:Mālupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālupes pagasts]]''' || [[Mālupe (ciems)|Mālupe]] || 129,75 || 652 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 264. || [[Attēls:Mārciena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mārcienas pagasts]]''' || [[Mārciena]] || 89,74 || 1131 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 265. || [[Attēls:Mārkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārkalnes pagasts]]''' || [[Mārkalne]] || 123,38 || 374 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 266. || [[Attēls:Mārsnēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārsnēnu pagasts]]''' || [[Mārsnēni]] || 69,18 || 863 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 267. || [[Attēls:Marupes novads karte.png|100px]] ||  ||'''[[Mārupes pagasts]]''' || [[Mārupe]] || 103,8 || 21 577 || [[Mārupes novads]] ||
|-
| 268. || [[Attēls:Medņevas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Medņevas pagasts]]''' || [[Semenova]] || 99,3 || 696 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 269. || [[Attēls:Medumu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Medumu pagasts]]''' || [[Medumi]] || 116,6 || 963 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 270. || [[Attēls:Medzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Medzes pagasts]]''' || [[Kapsēde]] || 109,2 || 1558 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 271. || [[Attēls:Meņģeles pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Meņģeles pagasts]]''' || [[Meņģele]] || 89,75 || 656 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 272. || [[Attēls:Mežāres pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Mežāres pagasts]]''' || [[Mežāre]] || 142,83 || 918 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 273. || [[Attēls:Mežotnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Mežotne parish.png|center|40px]] ||'''[[Mežotnes pagasts]]''' || [[Mežotne]] || 75,32 || 1563 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 274. || [[Attēls:Mežvidu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežvidu pagasts]]''' || [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidi]] || 124,9 || 1012 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 275. || [[Attēls:Mērdzenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mērdzenes pagasts]]''' || [[Mērdzene]] || 89,5 || 786 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 276. || [[Attēls:Mērsraga novads LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Mērsraga pagasts]]''' || [[Mērsrags]] || 109,8 || 1431 || [[Talsu novads]] ||
|-
| 277. || [[Attēls:Mētriena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mētrienas pagasts]]''' || [[Mētriena]] || 140,25 || 781 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 278. || [[Attēls:Mores pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mores pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Mores pagasts]]''' || [[More]] || 88,9 || 671 || [[Siguldas novads]] || 
|-
| 279. || [[Attēls:Murmastienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Murmastienes pagasts]]''' || [[Murmastiene]] || 174,51 || 755 || [[Varakļānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 280. || [[Attēls:Nagļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nagļu pagasts]]''' || [[Nagļi]] || 138,3 || 566 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 281. || [[Attēls:Naudītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naudītes pagasts]]''' || [[Naudīte]] || 89,7 || 753 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 283. || [[Attēls:Naujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Naujenes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Naujenes pagasts]]''' || [[Naujene]] || 131,1 || 5365 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 284. || [[Attēls:Naukšēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naukšēnu pagasts]]''' || [[Naukšēni]] || 192,3 || 1527 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 285. || [[Attēls:Nautrēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nautrēnu pagasts]]''' || [[Rogovka]] || 156,9 || 1310 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 286. || [[Attēls:Neretas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Neretas pagasts]]''' || [[Nereta]] || 125,7 || 1860 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 287. || [[Attēls:Nirzas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Nirzas pagasts]]''' || [[Nirza]] || 92,11 || 497 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 288. || [[Attēls:Nīcas pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Nīcas pagasts]]''' || [[Nīca]] || 230,3 || 2896 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 289. || [[Attēls:Nīcgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nīcgales pagasts]]''' || [[Nīcgale]] || 96,39 || 714 || [[Augšdaugavas novads]] || 1936. gadā
|-
| 290. || [[Attēls:Nīgrandes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Nīgrandes pagasts]]''' || [[Nīgrande]] || 97,42 || 1683 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 291. || [[Attēls:Nīkrāces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Nīkrāces pagasts]]''' || [[Dzelda]] || 130,51 || 710 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 292. || [[Attēls:Nītaures pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nītaures pagasts]]''' || [[Nītaure]] || 175,86 || 877 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 293. || [[Attēls:Novadnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Novadnieku pagasts]]''' || [[Mežvidi (Novadnieku pagasts)|Mežvidi]] || 108,84 || 1921 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 294. || [[Attēls:Ņukšu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Ņukšu pagasts]]''' || [[Ņukši]] || 68,52 || 515 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 295. || [[Attēls:Ogresgala pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ogresgala pagasts]]''' || [[Ogresgals]] || 96,71 || 3719 || [[Ogres novads]] || 1924. gadā
|-
| 296. || [[Attēls:Olaines pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Olaines pagasts]]''' || [[Jaunolaine]] || 291,7 || 7960 || [[Olaines novads]] || 1819. gadā
|-
| 297. || [[Attēls:Ošupe Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ošupes pagasts]]''' || [[Degumnieki]] || 224,3 || 1208 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā
|-
| 298. || [[Attēls:Otaņķu pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Otaņķu pagasts]]''' || [[Rude (Otaņķu pagasts)|Rude]] || 120,5 || 962 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1945. gadā
|-
| 299. || [[Attēls:Ozolaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolaines pagasts]]''' || [[Bekši]] || 80,4 || 2025 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 300. || [[Attēls:Ozolmuižas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolmuižas pagasts]]''' || [[Ozolmuiža]] || 49,0 || 1063 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 301. || [[Attēls:Ozolnieku pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Ozolnieku pagasts]]''' || [[Ozolnieki]] || 7,87 || 3951 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 302. || [[Attēls:Padures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Padures pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Padures pagasts]]''' || [[Deksne]] || 113,11 || 1134 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 303. || [[Attēls:Palsmanes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Palsmanes pagasts]]''' || [[Palsmane]] || 99,53 || 1012 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 304. || [[Attēls:Pampāļu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Pampāļu pagasts]]''' || [[Pampāļi]] || 122,24 || 813 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā
|-
| 305. || [[Attēls:Pasienes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Pasienes pagasts]]''' || [[Pasiene]] || 120,4 || 604 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 306. || [[Attēls:Pāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Pāles pagasts]]''' || [[Pāle]] || 146,3 || 844 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 307. || [[Attēls:Pededzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pededzes pagasts]]''' || [[Pededze (ciems)|Pededze]] || 142,01 || 710 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 308. || [[Attēls:Pelču pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Pelču pagasts]]''' || [[Pelči]] || 56,57 || 1099 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā
|-
| 309. || [[Attēls:Pelēču pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pelēču pagasts]]''' || [[Pelēči]] || 84,2 || 825 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā 
|-
| 310. || [[Attēls:Penkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Penkules pagasts]]''' || [[Penkule]] || 74,09 || 925 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 311. || [[Attēls:Piedrujas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piedrujas pagasts]]''' || [[Piedruja]] || 64,46 || 601 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 312. || [[Attēls:Pildas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Pildas pagasts]]''' || [[Pilda]] || 118,11 || 688 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 313. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Ilūkste) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] || 124,69 || 1179 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 314. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Nereta) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]] || 99,8 || 491 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā
|-
| 315. || [[Attēls:Piltenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Piltenes pagasts]]''' || [[Piltene]] || 187,9 || 474 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 316. || [[Attēls:Platones pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Platones pagasts]]''' || [[Platone (ciems)|Platone]] || 86,86 || 1670 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 317. || [[Attēls:Plāņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Plāņu pagasts]]''' || [[Plāņi]] || 218,65 || 691 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 318. || [[Attēls:Popes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Popes pagasts]]''' || [[Pope]] || 167,7 || 1040 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 319. || [[Attēls:Prauliena Parish (LocMap).png|100px]] ||  || '''[[Praulienas pagasts]]''' || [[Prauliena]] || 197,88 || 1755 || [[Madonas novads]] ||
|-
| 320. || [[Attēls:Preiļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Preiļu pagasts]]''' || [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || 79,26 || 1188 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 321. || [[Attēls:Priekules pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Priekules pagasts]]''' || [[Priekule]] || 152,8 || 653 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 322. || [[Attēls:Priekuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Priekuļu pagasts]]''' || [[Priekuļi]] || 98,36 || 4718 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 323. || [[Attēls:Prodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Prodes pagasts]]''' || [[Subate]] || 93,6 || 312 || [[Augšdaugavas novads]] || 1892. gadā
|-
| 324. || [[Attēls:Pureņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Pureņu pagasts]]''' || [[Kivdolova]] || 59,57 || 431 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 325. || [[Attēls:Pušas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušas pagasts]]''' || [[Puša]] || 80,8 || 497 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 326. || [[Attēls:Pušmucovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušmucovas pagasts]]''' || [[Pušmucova]] || 72,5 || 583 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 327. || [[Attēls:Puzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Puzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Puzes pagasts]]''' || [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]] || 207,3 || 920 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 328. || [[Attēls:Pūres pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pures pagasts.png|center|40px]] || '''[[Pūres pagasts]]''' || [[Pūre]] || 102,2 || 1482 || [[Tukuma novads]] || 1860. gadā
|-
| 329. || [[Attēls:Raiskuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Raiskuma pagasts]]''' || [[Raiskums]] || 175,4 || 1666 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 330. || [[Attēls:Ramatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ramatas pagasts]]''' || [[Ramata]] || 171,4 || 505 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā
|-
| 331. || [[Attēls:Rankas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Rankas pagasts]]''' || [[Ranka]] || 183,87 || 1578 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 332. || [[Attēls:Raņķu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Raņķu pagasts]]''' || [[Raņķi]] || 46,48 || 507 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 333. || [[Attēls:Raunas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Raunas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Raunas pagasts]]''' || [[Rauna]] || 152,4 || 3039 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 334. || [[Attēls:Rembates pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Rembates pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rembates pagasts]]''' || [[Rembate]] || 80,29 || 1283 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 335. || [[Attēls:Remtes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Remtes pagasts]]''' || [[Remte]] || 156,1 || 737 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 336. || [[Attēls:Rencēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rencēnu pagasts]]''' || [[Rencēni]] || 158,9 || 1526 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 337. || [[Attēls:Rendas pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Rendas pagasts]]''' || [[Renda]] || 263,35 || 1091 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 338. || [[Attēls:Riebiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Riebiņu pagasts]]''' || [[Riebiņi]] || 109,8 || 1528 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 339. || [[Attēls:Rikavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rikavas pagasts]]''' || [[Rikava]] || 82,2 || 879 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 340. || [[Attēls:Rites pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Rites pagasts]]''' || [[Cīruļi (Rites pagasts)|Cīruļi]] || 97,2 || 605 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 341. || [[Attēls:Robežnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Robežnieku pagasts]]''' || [[Robežnieki]] || 127,49 || 1030 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 342. || [[Attēls:Rojas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rojas pagasts]]''' || [[Roja]] || 200,5 || 4412|| [[Talsu novads]] ||
|-
| 343. || [[Attēls:Ropažu novada karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Ropažu pagasts]]''' || [[Ropaži]] || 325,0 || 6836 || [[Ropažu novads]] ||
|-
| 344. || [[Attēls:Rožkalnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožkalnu pagasts]]''' || [[Rimicāni]] || 111,5 || 723 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 345. || [[Attēls:Rožupes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rožupes pagasts]]''' || [[Rožupe]] || 181,77 || 1443 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 346. || [[Attēls:Rubas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Rubas pagasts]]''' || [[Ruba]] || 86,80 || 932 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā
|-
| 347. || [[Attēls:Rubenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rubenes pagasts]]''' || [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] || 182,2 || 1167 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā
|-
| 348. || [[Attēls:Rucavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rucavas pagasts]]''' || [[Rucava]] || 238,1 || 1249 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 349. || [[Attēls:Rudbāržu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rudbāržu pagasts]]''' || [[Rudbārži]] || 110,42 || 1074 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 350. || [[Attēls:Rudzātu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rudzātu pagasts]]''' || [[Rudzāti]] || 124,87 || 902 || [[Līvānu novads]] || 1920. gadā
|-
| 351. || [[Attēls:Rugāju pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rugāju pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rugāju pagasts]]''' || [[Rugāji]] || 317,6 || 1629 || [[Balvu novads]] || 1922. gadā
|-
| 352. || [[Attēls:Rumbas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rumbas pagasts]]''' || [[Mežvalde]] || 225,93 || 1665 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā
|-
| 353. || [[Attēls:Rundāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rundales pagasts.png|center|40px]] || '''[[Rundāles pagasts]]''' || [[Pilsrundāle]] || 91,44 || 2174 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 354. || [[Attēls:Rundēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rundēnu pagasts]]''' || [[Rundēni]] || 124,66 || 583 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 355. || [[Attēls:Rušonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rušonas pagasts]]''' || [[Kastīre]] || 205,8 || 1692 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 356. || [[Attēls:Sakas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakas pagasts]]''' || [[Saka]] || 318,3 || 571 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 357. || [[Attēls:Sakstagala pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakstagala pagasts]]''' || [[Sakstagals]] || 93,0 || 1571 || [[Rēzeknes novads]] || 1897. gadā
|-
| 358. || [[Attēls:Salacgrīvas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Salacgrīvas pagasts]]''' || [[Salacgrīva]] || 312,8 || 2376 || [[Limbažu novads]] || 2010. gadā
|-
| 359. || [[Attēls:Salas pagasts (Babīte) LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|center|40px]] ||'''[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]''' || [[Spuņciems]] || 76,4 || 1436 || [[Mārupes novads]] ||
|-
| 360. || [[Attēls:Salas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]]''' || [[Sala (Salas pagasts)|Sala]] || 196,4 || 3271 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 361. || [[Attēls:Salaspils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salaspils pagasts]]''' || [[Salaspils]] || 114,1 || 5060 || [[Salaspils novads]] ||
|-
| 362. || [[Attēls:Saldus pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Saldus pagasts]]''' || [[Druva]] || 42,08 || 1718 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 363. || [[Attēls:Salgale parish LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salgales pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Salgales pagasts]]''' || [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburga]] || 156,88 || 1845 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 364. || [[Attēls:Salienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salienas pagasts]]''' || [[Saliena]] || 124,65 || 673 || [[Augšdaugavas novads]] || 1897. gadā
|-
| 365. || [[Attēls:Salnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salnavas pagasts]]''' || [[Salnava]] || 167,0 || 850 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 366. || [[Attēls:Sarkaņi Parish (LocMap).png|100px]] ||  || '''[[Sarkaņu pagasts]]''' || [[Biksēre]] || 167,31 || 1601 || [[Madonas novads]] ||
|-
| 367. || [[Attēls:Saukas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Saukas pagasts]]''' || [[Lone]] || 98,6 || 604 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 368. || [[Attēls:Saulkrastu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saulkrastu pagasts]]''' || [[Saulkrasti]] || 41,7 || 2845 || [[Saulkrastu novads]] || 1967. gadā
|-
| 369. || [[Attēls:Saunas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saunas pagasts]]''' || [[Prīkuļi]] || 122,41 || 1087 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā 
|-
| 370. || [[Attēls:Sausnējas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sausnējas pagasts]]''' || [[Sidrabiņi]] || 117,0 || 595 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 371. || [[Attēls:Seces pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Seces pagasts]]''' || [[Sece]] || 176,14 || 1153 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 372. || [[Attēls:Sesavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Sesavas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sesavas pagasts]]''' || [[Sesava]] || 99,1 || 1860 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 373. || [[Attēls:Sējas novada karte.png|100px]] ||  ||'''[[Sējas pagasts]]''' || [[Loja]] || 230,1 || 2151 || [[Saulkrastu novads]] ||
|-
| 374. || [[Attēls:Sēlpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēlpils pagasts]]''' || [[Sēlija (ciems)|Sēlija]] || 121,7 || 1026 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 375. || [[Attēls:Sēļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēļu pagasts]]''' || [[Sēļi (Sēļu pagasts)|Sēļi]] || 61,5 || 476 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 376. || [[Attēls:Sēmes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Sēmes pagasts]]''' || [[Sēme]] || 145,4 || 1265 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 377. || [[Attēls:Sērenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Sērenes pagasts]]''' || [[Sērene]] || 119,08 || 857 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 378. || [[Attēls:Siguldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Siguldas pagasts]]''' || [[Peltes]] || 96,3 || 3984 || [[Siguldas novads]] || 
|-
| 379. || [[Attēls:Silajāņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silajāņu pagasts]]''' || [[Silajāņi]] || 70,6 || 507 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 380. || [[Attēls:Silmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silmalas pagasts]]''' || [[Gornica]] || 194,7 || 3148 || [[Rēzeknes novads]] || 1954. gadā
|-
| 381. || [[Attēls:Sīļukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sīļukalna pagasts]]''' || [[Sīļukalns (Sīļukalna pagasts)|Sīļukalns]] || 94,6 || 625 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 382. || [[Attēls:Skaistas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaistas pagasts]]''' || [[Skaista]] || 117,12 || 727 || [[Krāslavas novads]] || 1861. gadā
|-
| 383. || [[Attēls:Skaistkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skaistkalnes pagasts]]''' || [[Skaistkalne]] || 106,1 || 1162 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 384. || [[Attēls:Skaņkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaņkalnes pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 112,1 || 819 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 385. || [[Attēls:Skrīveru novada karte.png|100px]] ||  ||'''[[Skrīveru pagasts]]''' || [[Skrīveri]] || 105,5 || 3417 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 386. || [[Attēls:Skrudalienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Skrudalienas pagasts]]''' || [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] || 99,5 || 1308 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā
|-
| 387. || [[Attēls:Skrundas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Skrundas pagasts]]''' || [[Skrunda]] || 257,91 || 1209 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 388. || [[Attēls:Skujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Skujenes pagasts]]''' || [[Skujene]] || 176,8 || 842 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 389. || [[Attēls:Skultes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skultes pagasts]]''' || [[Mandegas]] || 146,5 || 2097 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 390. || [[Attēls:Slampes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Slampes pagasts]]''' || [[Slampe]] || 155,1 || 1970 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 391. || [[Attēls:Smārdes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Smārdes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Smārdes pagasts]]''' || [[Smārde]] || 214,7 || 2728 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 392. || [[Attēls:Smiltenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Smiltenes pagasts]]''' || [[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]] || 68,96 || 1200 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 393. || [[Attēls:Snēpeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Snēpeles pagasts]]''' || [[Snēpele]] || 76,9 || 815 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 394. || [[Attēls:Sokolku pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Sokolku pagasts]]''' || [[Strupļi]] || 56,7 || 748 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 395. || [[Attēls:Stabulnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stabulnieku pagasts]]''' || [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] || 67,5 || 865 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 396. || [[Attēls:Staburaga pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Staburaga pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Staburaga pagasts]]''' || [[Staburags (ciems)|Staburags]] || 58,5 || 450 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā
|-
| 397. || [[Attēls:Staiceles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Staiceles pagasts]]''' || — || 258,3 || 593 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 398. || [[Attēls:Stalbes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stalbes pagasts]]''' || [[Stalbe]] || 159,91 || 1291 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 399. || [[Attēls:Stāmerienas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Stāmerienas pagasts]]''' || [[Vecstāmeriena]] || 133,81 || 1156 || [[Gulbenes novads]] || 1867. gadā
|-
| 400. || [[Attēls:Stelpes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Stelpes pagasts]]''' || [[Stelpe]] || 68,4 || 851 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 401. || [[Attēls:Stoļerovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stoļerovas pagasts]]''' || [[Stoļerova]] || 61,6 || 745 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 402. || [[Attēls:Stopinu-novadsLocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Stopiņu pagasts]]''' || [[Ulbroka]] || 53,5 || 12 201 || [[Ropažu novads]] ||
|-
| 403. || [[Attēls:Stradu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stradu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stradu pagasts]]''' || || 173,51 || 2087 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 404. || [[Attēls:Straupes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Straupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Straupes pagasts]]''' || [[Plācis]] || 152,15 || 1468 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 405. || [[Attēls:Strazdes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Strazdes pagasts]]''' || [[Strazde]] || 42,3 || 414 || [[Talsu novads]] || 1919. gadā
|-
| 406. || [[Attēls:Strūžāanu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Strūžānu pagasts]]''' || [[Strūžāni]] || 37,8 || 946 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 407. || [[Attēls:Sunākstes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Sunākstes pagasts]]''' || [[Sunākste]] || 109,14 || 521 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 408. || [[Attēls:Suntažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Suntažu pagasts]]''' || [[Suntaži]] || 160,5 || 2124 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 409. || [[Attēls:Susāju pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Susāju pagasts]]''' || [[Viļaka]] || 198,1 || 625 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 410. || [[Attēls:Sutru pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Sutru pagasts]]''' || [[Sutri]] || 77,98 || 693 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 411. || [[Attēls:Svariņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svariņu pagasts]]''' || [[Svarinci]] || 92,2 || 392 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 412. || [[Attēls:Sventes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sventes pagasts]]''' || [[Svente]] || 127,13 || 1181 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 413. || [[Attēls:Svētes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Svētes pagasts]]''' || [[Svēte (ciems)|Svēte]] || 59,22 || 1794 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 414. || [[Attēls:Svitenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Svitenes pagasts]]''' || [[Svitene]] || 58,15 || 957 || [[Bauskas novads]] || 1891. gadā
|-
| 415. || [[Attēls:Šēderes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šēderes pagasts]]''' || [[Šēdere]] || 114,69 || 1221 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 416. || [[Attēls:Šķaunes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķaunes pagasts]]''' || [[Šķaune]] || 123,7 || 580 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 417. || [[Attēls:Šķeltovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķeltovas pagasts]]''' || [[Šķeltova]] || 75,3 || 674 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 418. || [[Attēls:Šķēdes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Šķēdes pagasts]]''' || [[Šķēde]] || 87,95 || 724 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 419. || [[Attēls:Šķilbēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Šķilbēnu pagasts]]''' || [[Rekova]] || 96,6 || 1128 || [[Balvu novads]] || 1930. gadā
|-
| 420. || [[Attēls:Tabores pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tabores pagasts]]''' || [[Tabore]] || 76,64 || 909 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 421. || [[Attēls:Tadaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tadaiķu pagasts]]''' || [[Lieģi]] || 77,6 || 866 || [[Dienvidkurzemes novads]]] ||
|-
| 422. || [[Attēls:Taurenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Taurenes pagasts]]''' || [[Taurene]] || 102,4 || 882 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 423. || [[Attēls:Taurupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Taurupes pagasts]]''' || [[Taurupe]] || 126,4 || 915 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 424. || [[Attēls:Tārgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tārgales pagasts]]''' || [[Tārgale]] || 364,2 || 1845 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 425. || [[Attēls:Tērvetes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Tērvetes pagasts]]''' || [[Zelmeņi]] || 92,6 || 1951 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 426. || [[Attēls:Tilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tilžas pagasts]]''' || [[Tilža]] || 104,41 || 1017 || [[Balvu novads]] ||
|-
| 427. || [[Attēls:Tirzas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tirzas pagasts]]''' || [[Tirza]] || 130,46 || 986 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 428. || [[Attēls:Tīnūžu pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Tīnūžu pagasts]]''' || [[Tīnūži]] || 129,9 || 4712 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 429. || [[Attēls:Tomes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tomes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tomes pagasts]]''' || [[Tome]] || 110,18 || 672 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 430. || [[Attēls:Trapenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Trapenes pagasts]]''' || [[Trapene]] || 137,25 || 759 || [[Smiltenes novads]] || 1923. gadā
|-
| 431. || [[Attēls:Trikātas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Trikātas pagasts]]''' || [[Trikāta]] || 113,1 || 952 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 432. || [[Attēls:Tumes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Tumes pagasts]]''' || [[Tume]] || 111,8 || 1806 || [[Tukuma novads]] || 1884. gadā
|-
| 433. || [[Attēls:Turku pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Turku pagasts]]''' || [[Zundāni (Turku pagasts)|Zundāni]] || 119,44 || 1008 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 434. || [[Attēls:Turlavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Turlavas pagasts]]''' || [[Turlava]] || 124,5 || 969 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 435. || [[Attēls:Ugāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Ugāles pagasts]]''' || [[Ugāle]] || 292,2 || 2238 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 436. || [[Attēls:Ukru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ukru pagasts]]''' || [[Ukri]] || 94,52 || 417 || [[Dobeles novads]] || 1921. gadā
|-
| 437. || [[Attēls:Umurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Umurgas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Umurgas pagasts]]''' || [[Umurga]] || 189,7 || 1227 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 438. || [[Attēls:Upmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Upmalas pagasts]]''' || [[Vecvārkava]] || 98,0 || 780 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā
|-
| 439. || [[Attēls:Usmas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Usmas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Usmas pagasts]]''' || [[Usma]] || 219,5 || 538 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 440. || [[Attēls:Užavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Užavas pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Užavas pagasts]]''' || [[Užava]] || 125,5 || 566 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 441. || [[Attēls:Ūdrīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ūdrīšu pagasts]]''' || [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] || 107,21 || 1724 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 442. || [[Attēls:Vaboles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaboles pagasts]]''' || [[Vabole (ciems)|Vabole]] || 77,63 || 765 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 443. || [[Attēls:Vadakstes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Vadakstes pagasts]]''' || [[Vadakste (ciems)|Vadakste]] || 72,08 || 514 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 444. || [[Attēls:Vaidavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vaidavas pagasts]]''' || [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]] || 71,9 || 1117 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā
|-
| 445. || [[Attēls:Vaiņodes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Vaiņodes pagasts]]''' || [[Vaiņode]] || 189,7 || 2276 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 446. || [[Attēls:Vaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vaives pagasts]]''' || [[Rīdzene]]|| 152,4 || 1547 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 447. || [[Attēls:Valdgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Valdgales pagasts]]''' || [[Pūņas]] || 205,5 || 1333 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 448. || [[Attēls:Valgundes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Valgundes pagasts]]''' || [[Valgunde]] || 210,44 || 2117 || [[Jelgavas novads]] || 1867. gadā
|-
| 449. || [[Attēls:Valkas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Valkas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Valkas pagasts]]''' || [[Lugaži]] || 279,84 || 1295 || [[Valkas novads]] || 1909. gadā
|-
| 450. || [[Attēls:Valles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Valles pagasts]]''' || [[Valle]] || 178,9 || 1011 || [[Bauskas novads]] || 1900. gadā
|-
| 451. || [[Attēls:Valmieras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valmieras pagasts]]''' || [[Vanagi (Valmieras pagasts)|Vanagi]] || 101,2 || 3245 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā
|-
| 452. || [[Attēls:Vandzenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Vandzenes pagasts]]''' || [[Vandzene]] || 145,9 || 1770 || [[Talsu novads]] || 1893. gadā
|-
| 453. || [[Attēls:Varakļānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Varakļānu pagasts]]''' || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || 99,17 || 791 || [[Varakļānu novads]] || 1872. gadā
|-
| 454. || [[Attēls:Variešu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Variešu pagasts]]''' || [[Varieši]] || 148,26 || 1245 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 455. || [[Attēls:Variņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Variņu pagasts]]''' || [[Variņi]] || 100,51 || 949 || [[Smiltenes novads]] || 1990. gadā
|-
| 456. || [[Attēls:Vānes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vānes pagasts]]''' || [[Vāne]] || 166,4 || 1105 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 457. || [[Attēls:Vārkavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārkavas pagasts]]''' || [[Vārkava]] || 78,6 || 621 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 458. || [[Attēls:Vārmes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vārmes pagasts]]''' || [[Vārme]] || 147,33 || 1114 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 459. || [[Attēls:Vārves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vārves pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vārves pagasts]]''' || [[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]] || 125,4 || 1763 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 460. || [[Attēls:Vecates pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecates pagasts]]''' || [[Vecate]] || 89,7 || 428 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 461. || [[Attēls:Vecauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecauces pagasts]]''' || — || 40,06 || 747 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 462. || [[Attēls:Veclaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Veclaicenes pagasts]]''' || [[Korneti]] || 72,34 || 378 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 463. || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecpiebalgas pagasts]]''' || [[Vecpiebalga]] || 110,2 || 1458 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 464. || [[Attēls:Vecpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecpils pagasts]]''' || [[Vecpils (Vecpils pagasts)|Vecpils]] || 80,2 || 465 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1890. gadā
|-
| 465. || [[Attēls:Vecsalienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecsalienas pagasts]]''' || [[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] || 81,98 || 669 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 466. || [[Attēls:Vecsaules pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecsaules pagasts]]''' || [[Vecsaule]] || 163,86 || 2052 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 467. || [[Attēls:Vectilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vectilžas pagasts]]''' || [[Vectilža]] || 90,86 || 444 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 468. || [[Attēls:Vecumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vecumnieku pagasts]]''' || [[Vecumnieki]] || 280,9 || 4454 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 469. || [[Attēls:Vecumu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Vecumu pagasts]]''' || [[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]] || 124,8 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 470. || [[Attēls:Veselavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Veselavas pagasts]]''' || [[Veselava]] || 59,52 || 679 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 471. || [[Attēls:Vestiena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Vestienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vestienas pagasts]]''' || [[Vestiena]] || 116,8 || 734 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 472. || [[Attēls:Vērēmi parish LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērēmu pagasts]]''' || [[Sondori]] || 70,3 || 1768 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 473. || [[Attēls:Vērgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērgales pagasts]]''' || [[Vērgale]] || 190,6 || 1380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1877. gadā
|-
| 474. || [[Attēls:Vidrižu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vidrižu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Vidrižu pagasts]]''' || [[Gravas (Vidrižu pagasts)|Gravas]] || 102,6 || 1596 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 475. || [[Attēls:Viesatu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Viesatu pagasts]]''' || [[Viesatas]] || 52,4 || 423 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 476. || [[Attēls:Viesītes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Viesītes pagasts]]''' || [[Viesīte]] || 313,4 || 692 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 477. || [[Attēls:Viesturu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Viesturu pagasts]]''' || [[Bērstele]] || 81,55 || 1128 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā
|-
| 478. || [[Attēls:Vietalvas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vietalvas pagasts]]''' || [[Vietalva]] || 130,43 || 913 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 479. || [[Attēls:Vijciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Vijciema pagasts]]''' || [[Vijciems]] || 141,93 || 700 || [[Valkas novads]] || 
|-
| 480. || [[Attēls:Vilces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vilces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vilces pagasts]]''' || [[Vilce (ciems)|Vilce]] || 127,17 || 1762 || [[Jelgavas novads]] || 1822. gadā
|-
| 481. || [[Attēls:Vilpulkas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vilpulkas pagasts]]''' || [[Vilpulka]] || 88,47 || 670 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā
|-
| 482. || [[Attēls:Viļānu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Viļānu pagasts]]''' || [[Viļāni]] || 120,5 || 1855 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 483. || [[Attēls:Viļķenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Viļķenes pagasts]]''' || [[Viļķene]] || 224,5 || 1430 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 484. || [[Attēls:Virbu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Virbu pagasts]]''' || [[Jaunpagasts]] || 39,5 || 887 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 485. || [[Attēls:Vircavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vircavas pagasts]]''' || [[Vircava]] || 101,1 || 1710 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 486. || [[Attēls:Virešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Virešu pagasts]]''' || [[Vireši]] || 154,54 || 676 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 487. || [[Attēls:Virgas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Virgas pagasts]]''' || [[Paplaka]] || 86,21 || 924 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1918. gadā
|-
| 488. || [[Attēls:Višķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Višķu pagasts]]''' || [[Špoģi]] || 104,4 || 1732 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 489. || [[Attēls:Vīksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīksnas pagasts]]''' || [[Vīksna]] || 121,95 || 690 || [[Balvu novads]] || 1936. gadā
|-
| 490. || [[Attēls:Vīpes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vīpes pagasts]]''' || [[Vīpe (ciems)|Vīpe]] || 77,0 || 788 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 491. || [[Attēls:Vītiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vītiņu pagasts]]''' || [[Vītiņi]] || 133,66 || 1085 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā
|-
| 492. || [[Attēls:Zalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zalves pagasts]]''' || [[Zalve]] || 210,2 || 759 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 493. || [[Attēls:Zaļenieku pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Zaļenieku pagasts]]''' || [[Zaļenieki]] || 122,83 || 1690 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 494. || [[Attēls:Zaļesjes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Zaļesjes pagasts]]''' || [[Zaļesje]] || 108,8 || 696 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 495. || [[Attēls:Zantes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zantes pagasts]]''' || [[Zante]] || 96,1 || 653 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 496. || [[Attēls:Zaņas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Zaņas pagasts]]''' || [[Kareļi]] || 87,24 || 816 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 497. || [[Attēls:Zasas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Zasas pagasts]]''' || [[Zasa]] || 114,62 || 993 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 498. || [[Attēls:Zaubes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaubes pagasts]]''' || [[Zaube]] || 162,76 || 818 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 499. || [[Attēls:Zebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zebrenes pagasts]]''' || [[Zebrene]] || 90,66 || 482 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 500. || [[Attēls:Zeltiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zeltiņu pagasts]]''' || [[Zeltiņi]] || 63,09 || 393 || [[Alūksnes novads]] || 1866. gadā
|-
| 501. || [[Attēls:Zemītes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zemītes pagasts]]''' || [[Zemīte]] || 99,0 || 916 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 502. || [[Attēls:Zentenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Zentenes pagasts]]''' || [[Zentene]] || 122,6 || 532 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 503. || [[Attēls:Ziemeru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ziemeru pagasts]]''' || [[Māriņkalns]] || 117,02 || 819 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 504. || [[Attēls:Zilākalna pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Zilākalna pagasts]]''' || [[Zilaiskalns]] || 29,4 || 858 || [[Valmieras novads]] || 1961. gadā
|-
| 505. || [[Attēls:Zirņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Zirņu pagasts]]''' || [[Zirņi (ciems)|Zirņi]] || 205,1 || 1761 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 506. || [[Attēls:Ziru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ziru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ziru pagasts]]''' || [[Ziras]] || 153,8 || 497 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 507. || [[Attēls:Zlēku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Zlēku pagasts]]''' || [[Zlēkas]] || 107,2 || 511 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 508. || [[Attēls:Zosēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Zosenu pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Zosēnu pagasts]]''' || [[Melnbārži]] || 67,4 || 481 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 509. || [[Attēls:Zvārdes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Zvārdes pagasts]]''' || [[Striķi]] || 205,21 || 392 || [[Saldus novads]] || 1993. gadā
|-
| 510. || [[Attēls:Zvārtavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Zvārtavas pagasts]]''' || [[Stepi]] || 169,81 || 423 || [[Valkas novads]] || 
|-
| 511. || [[Attēls:Zvirgzdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zvirgzdenes pagasts]]''' || [[Zvirgzdene]] || 98,9 || 781 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 512. || [[Attēls:Žīguru pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Žīguru pagasts]]''' || [[Žīguri]] || 111,0 || 694 || [[Balvu novads]] || 1958. gadā
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas pagasti| *]]
[[Kategorija:Latvijas administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>5j0nbamoha9opco3rf4kaf21nafl0km</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666432</id>
      <parentid>3666414</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:30:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fenn-O-maniC</username>
        <id>80678</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91652" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvia administrative divisions labelled.svg|thumb|350px|Administratīvais un teritoriālais iedalījums]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie '''[[Latvija]]s [[pagasts|pagasti]]'''. 2021. gadā Latvijas teritorijā bija '''512 pagasti'''. 

Pagasts ir Latvijas teritoriālā vienība kopš [[1918]]. gada [[decembris|decembra]]. [[1937]]. gadā Latvijā bija 519 pagasti, [[1998]]. gadā — 486 pagasti, bet 2010. gada maijā — 494 pagasti.  Laika posmā no [[1990]]. līdz [[2009]]. gadam pagasti bija otrās pakāpes un, pēc [[Latvijas rajoni|rajonu]] pašvaldību likvidēšanas, pirmās pakāpes pašvaldības. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas pagasti tika iekļauti [[novads|novados]] vai, atsevišķos gadījumos, tika reorganizēti par viena pagasta novadiem. Par pagastiem tika pārdēvēta arī lielākā daļa [[pilsēta|pilsētu]] lauku teritoriju.

== Uzskaitījums == 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Nr. !! Pagasta&lt;br /&gt;novietojums&lt;br /&gt;Latvijā !! Ģerbonis !! Pagasts !! Pagasta centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits&lt;br /&gt;(2016)&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt; !! Novads !! Izveidots
|-
| 1. || [[Attēls:Abavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]]  || '''[[Abavas pagasts]]''' || [[Sabile]] || 160,5 || 1164 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 2. || [[Attēls:Aglonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aglonas pagasts]]''' || [[Aglona]] || 131,7 || 1903 || [[Preiļu novads]] || 1936. gadā
|-
| 3. || [[Attēls:Ainažu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Ainažu pagasts]]''' || || 149,1 || 514 || [[Limbažu novads]] || 
|-
| 4. || [[Attēls:Aiviekstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aiviekstes pagasts]]''' || [[Kriškalni]] || 144,84 || 829 || [[Aizkraukles novads]] || 1922. gadā
|-
| 5. || [[Attēls:Aizkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkalnes pagasts]]''' || [[Aizkalne]] || 73,34 || 694 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 6. || [[Attēls:Aizkraukles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkraukles pagasts]]''' || [[Aizkraukle (ciems)|Aizkraukle]] || 90,5 || 1257 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 7. || [[Attēls:Aizputes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizputes pagasts]]''' || [[Rokasbirze]] || 88,9 || 928 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 8. || [[Attēls:Aknīstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aknīstes pagasts]]''' || [[Aknīste]] || 129,7 || 459 || [[Jēkabpils novads]] || 1863. gadā
|-
| 9. || [[Attēls:Allažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Allažu pagasts]]''' || [[Allaži]] || 156,4 || 1956 || [[Siguldas novads]] || 
|-
| 10. || [[Attēls:Alojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alojas pagasts]]''' || — || 179,2 || 886 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 11. || [[Attēls:Alsungas novads karte.png|100px]] ||  ||'''[[Alsungas pagasts]]''' || [[Alsunga]] || 190,9 || 1303 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 12. || [[Attēls:Alsviķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alsviķu pagasts]]''' || [[Alsviķi]] || 212,99 || 1522 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 13. || [[Attēls:Amatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Amatas pagasts]]''' || [[Ģikši]] || 108,35 || 763 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 14. || [[Attēls:Ambeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ambeļu pagasts]]''' || [[Ambeļi]] || 69,34 || 609 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 15. || [[Attēls:Ances pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Ances pagasts]]''' || [[Ance (ciems)|Ance]] || 397,8 || 656 || [[Ventspils novads]] || 1925. gadā
|-
| 16. || [[Attēls:Andrupenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andrupenes pagasts]]''' || [[Andrupene]] || 136,2 || 1196 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 17. || [[Attēls:Andzeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andzeļu pagasts]]''' || [[Andzeļi]] || 96,0 || 605 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 18. || [[Attēls:Annas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annas pagasts]]''' || [[Anna (ciems)|Anna]] || 52,61 || 463 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 19. || [[Attēls:Annenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annenieku pagasts]]''' || [[Kaķenieki]] || 85,58 || 942 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 20. || [[Attēls:Apes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Apes pagasts]]''' || [[Ape]] || 124,92 || 521 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 21. || [[Attēls:Arona Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Aronas pagasts]]''' || [[Kusa]] || 149,7 || 1551 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā
|-
| 22. || [[Attēls:Asares pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asares pagasts]]''' || [[Asare]] || 83,8 || 503 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā
|-
| 23. || [[Attēls:Asūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asūnes pagasts]]''' || [[Asūne]] || 77,7 || 520 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 24. || [[Attēls:Atašienes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Atašienes pagasts]]''' || [[Atašiene]] || 243,41 || 735 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 25. || [[Attēls:Audriņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Audriņu pagasts]]''' || [[Audriņi]] || 66,9 || 1233 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 26. || [[Attēls:Augstkalnes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Augstkalnes pagasts]]''' || [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]] || 64,6 || 1034 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 27. || [[Attēls:Aulejas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aulejas pagasts]]''' || [[Auleja]] || 74,51 || 637 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 28. || [[Attēls:Auru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Auru pagasts]]''' || [[Auri]] || 111,09 || 3184 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 29. || [[Attēls:Ābeļu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Ābeļu pagasts]]''' || [[Brodi]] || 126,67 || 995 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 30. || [[Attēls:Adazu novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|center|49x49px]]|| '''[[Ādažu pagasts]]''' || [[Ādaži]] || 162,9 || 11199 || [[Ādažu novads]] || 
|-
| 31. || [[Attēls:Valdemārpils_lauku_teritorija_LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Ārlavas pagasts]]''' || [[Valdemārpils]] || 134,5 || 935 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 32. || [[Attēls:Babītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Babītes pagasts]]''' || [[Piņķi]] || 165,2 || 9069 || [[Mārupes novads]] || 
|-
| 33. || [[Attēls:Baldones lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Baldones pagasts]]''' || [[Baldone]] || 173,9 || 3328 || [[Ķekavas novads]] || 1923. gadā
|-
| 34. || [[Attēls:Balgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Balgales pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Balgales pagasts]]''' || [[Dursupe]] || 74,8 || 863 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 35. || [[Attēls:Balvu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Balvu pagasts]]''' || [[Naudaskalns]] || 82,64 || 726 || [[Balvu novads]] || 
|-
| 36. || [[Attēls:Baltinavas novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Baltinavas pagasts]]''' || [[Baltinava]] || 186,3 || 937 || [[Balvu novads]] ||
|-
| 37. || [[Attēls:Barkava Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Barkavas pagasts]]''' || [[Barkava]] || 187,91 || 1504 || [[Madonas novads]] || 1866. gadā
|-
| 38. || [[Attēls:Bārbeles pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Bārbeles pagasts]]''' || [[Bārbele]] || 97,6 || 822 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 39. || [[Attēls:Bārtas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bārtas pagasts]]''' || [[Bārta]] || 115,6 || 683 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 40. || [[Attēls:Bebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebrenes pagasts]]''' || [[Bebrene]] || 102,8 || 1059 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 41. || [[Attēls:Bebru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebru pagasts]]''' || [[Vecbebri]] || 120,2 || 1307 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 42. || [[Attēls:Beļavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Beļavas pagasts]]''' || [[Beļava]] || 169,34 || 1845 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 43. || [[Attēls:Bēnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Bēnes pagasts]]''' || [[Bēne]] || 88,9 || 1746 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 44. || [[Attēls:Bērzaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzaines pagasts]]''' || [[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzaine]] || 55,4 || 637 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 45. || [[Attēls:Bērzaunes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bērzaunes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Bērzaunes pagasts]]''' || [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] || 117,31 || 1718 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 46. || [[Attēls:Bērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzes pagasts]]''' || [[Šķibe]] || 80,6 || 1847 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 47. || [[Attēls:Bērzgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzgales pagasts]]''' || [[Bērzgale]] || 55,3 || 695 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 48. || [[Attēls:Bērziņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērziņu pagasts]]''' || [[Porečje]] || 98,1 || 389 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 49. || [[Attēls:Bērzkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzkalnes pagasts]]''' || [[Bērzkalne]] || 102,75 || 498 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 50. || [[Attēls:Bērzpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzpils pagasts]]''' || [[Bērzpils]] || 127,69 || 788 || [[Balvu novads]] || apm. 1840. gadā
|-
| 51. || [[Attēls:Bikstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bikstu pagasts]]''' || [[Biksti]] || 96,03 || 943 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 52. || [[Attēls:Biķernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Biķernieku pagasts]]''' || [[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] || 69 || 628 || [[Augšdaugavas novads]] || 1931. gadā
|-
| 53. || [[Attēls:Bilskas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Bilskas pagasts]]''' || [[Bilska]] || 161,1 || 1410 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 54. || [[Attēls:Birzgales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Birzgales pagasts]]''' || [[Birzgale]] || 294,0 || 1864 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 55. || [[Attēls:Blīdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blīdenes pagasts]]''' || [[Blīdene]] || 138 || 772 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 56. || [[Attēls:Blomes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Blomes pagasts]]''' || [[Blome]] || 75,94 || 1016 || [[Smiltenes novads]] || 1891. gadā
|-
| 57. || [[Attēls:Blontu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blontu pagasts]]''' || [[Blonti]] || 96,6 || 450 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 58. || [[Attēls:Brantu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Brantu pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 82,47 || 652 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 59. || [[Attēls:Braslavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Braslavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Braslavas pagasts]]''' || [[Vilzēni]] || 82,8 || 632 || [[Limbažu novads]] || 
|-
| 60. || [[Attēls:Brenguļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brenguļu pagasts]]''' || [[Brenguļi]] || 80,2 || 904 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 61. || [[Attēls:Briežuciema pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Briežuciema pagasts]]''' || [[Briežuciems]] || 83,55 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 62. || [[Attēls:Brigu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Brigu pagasts]]''' || [[Brigi]] || 124,81 || 687 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 63. || [[Attēls:Brīvzemnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brīvzemnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brīvzemnieku pagasts]]''' || [[Puikule]] || 103,8 || 989 || [[Limbažu novads]] || 1945. gadā
|-
| 64. || [[Attēls:Brunavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brunavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brunavas pagasts]]''' || [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] || 111,62 || 1498 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 65. || [[Attēls:Bukaišu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Bukaišu pagasts]]''' || [[Bukaiši]] || 66,7 || 713 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 66. || [[Attēls:Bunkas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Bunkas pagasts]]''' || [[Bunka]] || 110,85 || 980 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1867. gadā
|-
| 67. || [[Attēls:Burtnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Burtnieku pagasts]]''' || [[Burtnieki]] || 187,3 || 1393 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 68. || [[Attēls:Carnikavas novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Carnikavas pagasts]]''' || [[Carnikava]] || 80,7 || 9310 || [[Ādažu novads]] ||
|-
| 69. || [[Attēls:Cenu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Cenu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Cenu pagasts]]''' || [[Brankas]] || 121,3 || 4610 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 70. || [[Attēls:Ceraukstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ceraukstes pagasts]]''' || [[Ceraukste]] || 67,62 || 1796 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 71. || [[Attēls:Cesvaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cesvaines pagasts]]''' || [[Cesvaine]] || 185,4 || 1261 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 72. || [[Attēls:Cēres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cēres pagasts]]''' || [[Cēre]] || 47,0 || 603 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 73. || [[Attēls:Ciblas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ciblas pagasts]]''' || [[Cibla]] || 79,0 || 815 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 74. || [[Attēls:Cieceres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cieceres pagasts]]''' || — || 90,05 || 1012 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 75. || [[Attēls:Cirmas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Cirmas pagasts]]''' || [[Tutāni]] || 87,0 || 755 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 76. || [[Attēls:Cīravas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cīravas pagasts]]''' || [[Cīrava]] || 131,6 || 1180 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 77. || [[Attēls:Codes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Codes pagasts]]''' || [[Code]] || 95,32 || 2519 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 78. || [[Attēls:Čornajas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Čornajas pagasts]]''' || [[Čornaja]] || 150,9 || 1418 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 79. || [[Attēls:Dagdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dagdas pagasts]]''' || [[Ozoliņi (Dagdas pagasts)|Ozoliņi]] || 57,1 || 791 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 80. || [[Attēls:Daudzeses pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Daudzeses pagasts]]''' || [[Daudzeva]] || 210,67 || 1142 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 81. || [[Attēls:Daugmales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Daugmales pagasts]]''' || [[Daugmale]] || 62,63 || 1137 || [[Ķekavas novads]] ||
|-
| 82. || [[Attēls:Daukstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Daukstu pagasts]]''' || [[Stari]] || 164,86 || 1246 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 83. || [[Attēls:Dāviņu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|center|40px]] || '''[[Dāviņu pagasts]]''' || [[Dāviņi]] || 80,67 || 733 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 84. || [[Attēls:Degoles pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Degoles pagasts]]''' || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] || 67,4 || 685 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 85. || [[Attēls:Dekšāru pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Dekšāres pagasts]]''' || [[Dekšāres]] || 102,8 || 788 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 86. || [[Attēls:Demenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Demenes pagasts]]''' || [[Demene]] || 181,3 || 1527 || [[Augšdaugavas novads]] || 1885. gadā
|-
| 87. || [[Attēls:Dignājas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Dignājas pagasts]]''' || [[Dignāja]] || 83,44 || 578 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 88. || [[Attēls:Dikļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dikļu pagasts]]''' || [[Dikļi]] || 156,6 || 1238 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 89. || [[Attēls:Dobeles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dobeles pagasts]]''' || [[Aizstrautnieki]] || 72,77 || 835 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 90. || [[Attēls:Drabešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Drabešu pagasts]]''' || [[Drabeši]] || 120,34 || 2644 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 91. || [[Attēls:Dricānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dricānu pagasts]]''' || [[Dricāni]] || 103,3 || 1091 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 92. || [[Attēls:Drustu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Drustu pagasts]]''' || [[Drusti]] || 156,7 || 969 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 93. || [[Attēls:Druvienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Druvienas pagasts]]''' || [[Druviena]] || 67,57 || 555 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 94. || [[Attēls:Dubnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dubnas pagasts]]''' || [[Dubna]] || 64,25 || 819 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 95. || [[Attēls:Dunalkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunalkas pagasts]]''' || [[Dunalka]] || 87,5 || 701 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 96. || [[Attēls:Dunavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Dunavas pagasts]]''' || [[Dunava]] || 124,2 || 750 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 97. || [[Attēls:Dundagas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dundagas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dundagas pagasts]]''' || [[Dundaga]] || 558,7 || 3388 || [[Talsu novads]] ||
|-
| 98. || [[Attēls:Dunikas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunikas pagasts]]''' || [[Sikšņi (Rucavas novads)|Sikšņi]] || 210,5 || 749 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1919. gadā
|-
| 99. || [[Attēls:Durbes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Durbes pagasts]]''' || [[Durbe]] || 74 || 412 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 100. || [[Attēls:Dvietes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dvietes pagasts]]''' || [[Dviete]] || 118,4 || 663 || [[Augšdaugavas novads]] || 1863. gadā
|-
| 101. || [[Attēls:Dzelzava parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Dzelzavas pagasts]]''' || [[Dzelzava]] || 122,83 || 1324 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 102. || [[Attēls:Dzērbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dzērbenes pagasts]]''' || [[Dzērbene]] || 124,6 || 863 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 103. || [[Attēls:Džūkstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|center|40px]] || '''[[Džūkstes pagasts]]''' || [[Džūkste]] || 184,4 || 1481 || [[Tukuma novads]] || 1890. gadā
|-
| 104. || [[Attēls:Eglaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Eglaines pagasts]]''' || [[Eglaine]] || 79,2 || 1023 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā
|-
| 105. || [[Attēls:Elejas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Elejas pagasts]]''' || [[Eleja]] || 66,6 || 2477 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 106. || [[Attēls:Elkšņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Elkšņu pagasts]]''' || [[Elkšņi]] || 139,0 || 508 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 107. || [[Attēls:Embūtes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Embūtes pagasts]]''' || [[Vībiņi]] || 117,6 || 380 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 108. || [[Attēls:Engures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Engures pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Engures pagasts]]''' || [[Engure]] || 133 || 2571 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 109. || [[Attēls:Ezeres pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Ezeres pagasts]]''' || [[Ezere (ciems)|Ezere]] || 97,01 || 1356 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 110. || [[Attēls:Ezernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ezernieku pagasts]]''' || [[Ezernieki]] || 128,6 || 808 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 111. || [[Attēls:Ēdoles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Ēdoles pagasts]]''' || [[Ēdole]] || 144,49 || 1021 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 112. || [[Attēls:Ērgļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērgļu pagasts]]''' || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || 131,4 || 2360 || [[Madonas novads]] ||
|-
| 113. || [[Attēls:Ērģemes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērģemes pagasts]]''' || [[Ērģeme]] || 178,83 || 899 || [[Valkas novads]] ||
|-
| 114. || [[Attēls:Ēveles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ēveles pagasts]]''' || [[Ēvele (ciems)|Ēvele]] || 92 || 506 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 115. || [[Attēls:Feimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Feimaņu pagasts]]''' || [[Feimaņi]] || 135,2 || 966 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 116. || [[Attēls:Gaigalavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaigalavas pagasts]]''' || [[Gaigalava]] || 192,6 || 1048 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 117. || [[Attēls:Gaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaiķu pagasts]]''' || [[Satiķi]] || 105,8 || 721 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 118. || [[Attēls:Gailīšu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Gailīšu pagasts]]''' || [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] || 80,2 || 2305 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā
|-
| 119. || [[Attēls:Galēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galēnu pagasts]]''' || [[Galēni]] || 81,4 || 962 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 120. || [[Attēls:Galgauskas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galgauskas pagasts]]''' || [[Galgauska]] || 98,29 || 706 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 121. || [[Attēls:Gaujienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gaujienas pagasts]]''' || [[Gaujiena]] || 126 || 940 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 122. || [[Attēls:Gaviezes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaviezes pagasts]]''' || [[Gavieze]] || 128,9 || 925 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 123. || [[Attēls:Garkalnes novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Garkalnes pagasts]]''' || [[Berģi (Rīga)|Berģi]] || 152,5 || 9425 || [[Ropažu novads]] ||
|-
| 124. || [[Attēls:Gārsenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gārsenes pagasts]]''' || [[Gārsene]] || 68,05 || 846 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 125. || [[Attēls:Glūdas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Glūdas pagasts]]''' || [[Nākotne (ciems)|Nākotne]] || 103,74 || 3029 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 126. || [[Attēls:Goliševas pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Goliševas pagasts]]''' || [[Goliševa]] || 79,4 || 467 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 127. || [[Attēls:Gramzdas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Gramzdas pagasts]]''' || [[Gramzda]] || 84,69 || 732 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 128. || [[Attēls:Grāveru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grāveru pagasts]]''' || [[Grāveri]] || 65,3 || 496 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 129. || [[Attēls:Griškānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Griškānu pagasts]]''' || [[Sprūževa]] || 76,8 || 2006 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 130. || [[Attēls:Grobiņas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grobiņas pagasts]]''' || [[Dubeņi]] || 131,4 || 2836 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1820. gadā
|-
| 131. || [[Attēls:Grundzāles pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Grundzāles pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 129,54 || 997 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 132. || [[Attēls:Gudenieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gudenieku pagasts]]''' || [[Gudenieki]] || 112,3 || 798 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 133. || [[Attēls:Ģibuļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ģibuļu pagasts]]''' || [[Pastende]] || 320,2 || 2385 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 134. || [[Attēls:Iecavas novads karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Iecavas pagasts]]''' || [[Iecava]] || 307,55 || 2844 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 135. || [[Attēls:Ilzenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ilzenes pagasts]]''' || [[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]] || 62,5 || 389 || [[Alūksnes novads]] || 
|-
| 136. || [[Attēls:Ilzeskalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ilzeskalna pagasts]]''' || [[Ilzeskalns]] || 78,7 || 869 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 137. || [[Attēls:Inčukalna pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inčukalna pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Inčukalna pagasts]]''' || [[Inčukalns]] || 107,1 || 4511 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 138. || [[Attēls:Indras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indras pagasts]]''' || [[Indra]] || 130,36 || 1300 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 139. || [[Attēls:Indrānu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Indrānu pagasts]]''' || [[Lubāna]] || 342,54 || 978 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 140. || [[Attēls:Inešu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inešu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Inešu pagasts]]''' || [[Ineši]] || 87,7 || 678 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā 
|-
| 141. || [[Attēls:Ipiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ipiķu pagasts]]''' || [[Ipiķi]] || 67,43 || 270 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 142. || [[Attēls:Irlavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Irlavas pagasts]]''' || [[Irlava]] || 114,0 || 1502 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 143. || [[Attēls:Iršu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Iršu pagasts]]''' || [[Irši (ciems)|Irši]] || 69,8 || 541 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 144. || [[Attēls:Isnaudas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Isnaudas pagasts]]''' || [[Martiši]] || 115,46 || 1148 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 145. || [[Attēls:Istras pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Istras pagasts]]''' || [[Vecslabada]] || 164,02 || 788 || [[Ludzas novads]] || 1862. gadā
|-
| 146. || [[Attēls:Izvaltas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Izvaltas pagasts]]''' || [[Izvalta]] || 71,38 || 775 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 147. || [[Attēls:Īles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Īles pagasts]]''' || [[Īle]] || 76,57 || 423 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 148. || [[Attēls:Īslīces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Īslīces pagasts]]''' || [[Rītausmas]] || 104,2 || 3799 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 149. || [[Attēls:Īvandes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Īvandes pagasts]]''' || [[Īvande]] || 71,11 || 399 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 150. || [[Attēls:Īves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Īves pagasts]]''' || [[Tiņģere]] || 70,7 || 498 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 151. || [[Attēls:Jaunalūksnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunalūksnes pagasts]]''' || [[Kolberģis]] || 184,66 || 1190 || [[Alūksnes novads]] || 
|-
| 152. || [[Attēls:Jaunannas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunannas pagasts]]''' || [[Jaunanna]] || 93,99 || 510 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā
|-
| 153. || [[Attēls:Jaunauces pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jaunauces pagasts]]''' || [[Jaunauce]] || 83,38 || 439 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 154. || [[Attēls:Jaunbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunbērzes pagasts]]''' || [[Jaunbērze]] || 110,55 || 1015 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 155. || [[Attēls:Jaungulbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Jaungulbenes pagasts]]''' || [[Gulbītis]] || 90,55 || 1257 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 156. || [[Attēls:Jaunjelgavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jaunjelgavas pagasts]]''' || [[Jaunjelgava]] || 5,08 || 117 || [[Aizkraukles novads]] || 1957. gadā
|-
| 157. || [[Attēls:Jaunlaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunlaicenes pagasts]]''' || [[Jaunlaicene]] || 52,2 || 478 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā
|-
| 158. || [[Attēls:Jaunlutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Jaunlutriņu pagasts]]''' || [[Jaunlutriņi]] || 116,3 || 945 || [[Saldus novads]] || 1820. gadā
|-
| 159. || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Jaunpiebalgas pagasts]]''' || [[Jaunpiebalga]] || 183,6 || 2190 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 160. || [[Attēls:Jaunpils pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:LVA Jaunpils pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Jaunpils pagasts]]''' || [[Jaunpils]] || 157,1 || 2320 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 161. || [[Attēls:Jaunsātu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jaunsātu pagasts]]''' || [[Abavnieki]] || 95,1 || 982 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 162. || [[Attēls:Jaunsvirlaukas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Jaunsvirlaukas pagasts]]''' || [[Staļģene]] || 123,4 || 3261 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 163. || [[Attēls:Jersikas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jersikas pagasts]]''' || [[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upenieki]] || 114,3 || 1066 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 164. || [[Attēls:Jeru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jeru pagasts]]''' || [[Endzele]] || 124,8 || 1453 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 165. || [[Attēls:Jērcēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Jērcēnu pagasts]]''' || [[Jērcēni (Jērcēnu pagasts)|Jērcēni]] || 149,2 || 432 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā
|-
| 166. || [[Attēls:Jumpravas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jumpravas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Jumpravas pagasts]]''' || [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] || 87,4 || 2118 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 167. || [[Attēls:Jumurdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jumurdas pagasts]]''' || [[Jumurda]] || 131,1 || 288 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 168. || [[Attēls:Jūrkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jūrkalnes pagasts]]''' || [[Jūrkalne]] || 99,6 || 349 || [[Ventspils novads]] || 
|-
| 169. || [[Attēls:Kabiles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kabiles pagasts]]''' || [[Kabile]] || 178,98 || 870 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 170. || [[Attēls:Kaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kaives pagasts]]''' || [[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] || 117,6 || 364 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 171. || [[Attēls:Kalētu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Kalētu pagasts]]''' || [[Kalēti]] || 79,78 || 713 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 172. || [[Attēls:Kalkūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalkūnes pagasts]]''' || [[Kalkūne]] || 67,15 || 2154 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 173. || [[Attēls:Kalna pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Kalna pagasts]]''' || [[Vidsala]] || 173,1 || 700 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 174. || [[Attēls:Kalncempju pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalncempju pagasts]]''' || [[Kalncempji]] || 43 || 197 || [[Alūksnes novads]] || 1868. gadā
|-
| 175. || [[Attēls:Kalnciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|40px]] ||'''[[Kalnciema pagasts]]''' || [[Kalnciems]] || 22,7 || 2364 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 176. || [[Attēls:Kalniešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalniešu pagasts]]''' || [[Kalnieši]] || 112,35 || 949 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 177. || [[Attēls:Kalsnavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kalsnavas pagasts]]''' || [[Jaunkalsnava]] || 147,1 || 2037 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 178. || [[Attēls:Kalupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kalupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kalupes pagasts]]''' || [[Kalupe]] || 119,1 || 1378 || [[Augšdaugavas novads]] || 1866. gadā
|-
| 179. || [[Attēls:Kalvenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalvenes pagasts]]''' || [[Kalvene]] || 118,9 || 746 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 180. || [[Attēls:Kandavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kandavas pagasts]]''' || [[Kandava]] || 165,0 || 1692 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 181. || [[Attēls:Kantinieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kantinieku pagasts]]''' || [[Liuža]] || 57,9 || 578 || [[Rēzeknes novads]] || 1949. gadā
|-
| 182. || [[Attēls:Kaplavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kaplavas pagasts]]''' || [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] || 125,4 || 745 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 183. || [[Attēls:Kastuļinas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kastuļinas pagasts]]''' || [[Priežmale]] || 100,0 || 806 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 184. || [[Attēls:Katvaru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Katvaru pagasts]]''' || [[Pociems]] || 124,2 || 1354 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 185. || [[Attēls:Kauguru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kauguru pagasts]]''' || [[Mūrmuiža]] || 88,9 || 1480 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 186. || [[Attēls:Kaunatas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kaunatas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kaunatas pagasts]]''' || [[Kaunata]] || 170,0 || 1333 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 187. || [[Attēls:Kazdangas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kazdangas pagasts]]''' || [[Kazdanga]] || 133,9 || 1336 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 188. || [[Attēls:Kārķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kārķu pagasts]]''' || [[Kārķi]] || 124,18 || 673 || [[Valkas novads]] ||
|-
| 189. || [[Attēls:Klintaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Klintaines pagasts]]''' || [[Stukmaņi]] || 94,13 || 860 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 190. || [[Attēls:Kocēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Kocēnu pagasts]]''' || [[Kocēni]] || 184,8 || 3168 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 191. || [[Attēls:Kokneses pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kokneses pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kokneses pagasts]]''' || [[Koknese]] || 170,6 || 4188 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 192. || [[Attēls:Kolkas-pagasts-LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kolkas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kolkas pagasts]]''' || [[Kolka]] || 116,9 || 966 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 193. || [[Attēls:Kombuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kombuļu pagasts]]''' || [[Kombuļi]] || 80,92 || 672 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 194. || [[Attēls:Konstantinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Konstantinovas pagasts]]''' || [[Konstantinova]] || 79,1 || 516 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 195. || [[Attēls:Krapes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Krapes pagasts]]''' || [[Krape]] || 72,7 || 757 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 196. || [[Attēls:Krāslavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Krāslavas pagasts]]''' || [[Ezerkalns (Krāslavas pagasts)|Ezerkalns]] || 58,15 || 591 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 197. || [[Attēls:Krimuldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimuldas pagasts]]''' || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || 176,3 || 4216 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 198. || [[Attēls:Krimūnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimūnu pagasts]]''' || [[Krimūnas]] || 70,7 || 1134 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā
|-
| 199. || [[Attēls:Krišjāņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||  '''[[Krišjāņu pagasts]]''' || [[Krišjāņi]] || 71,18 || 387 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 200. || [[Attēls:Krustpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Krustpils pagasts]]''' || [[Spuņģēni]] || 86,12 || 895 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 201. || [[Attēls:Kubulu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kubulu pagasts]]''' || [[Kurna]] || 167,19 || 1386 || [[Balvu novads]] || 1991. gadā
|-
| 202. || [[Attēls:Kupravas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Kupravas pagasts]]''' || [[Kuprava]] || 3,7 || 402 || [[Balvu novads]] || 1974. gadā
|-
| 203. || [[Attēls:Kurmāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kurmāles pagasts]]''' || [[Vilgāle]] || 113,68 || 2209 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 204. || [[Attēls:Kurmenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Kurmenes pagasts]]''' || [[Kurmene]] || 112,0 || 666 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 205. || [[Attēls:Kursīšu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Kursīšu pagasts]]''' || [[Kursīši]] || 170,86 || 955 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 206. || [[Attēls:Kūku pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Kūku pagasts]]''' || [[Zīlāni]] || 114,5 || 2016 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 207. || [[Attēls:Ķeipenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ķeipenes pagasts]]''' || [[Ķeipene]] || 87,2 || 1162 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 208. || [[Attēls:Ķekavas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ķekavas pagasts]]''' || [[Ķekava]] || 202,5 || 14899 || [[Ķekavas novads]] ||
|-
| 209. || [[Attēls:Ķepovas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ķepovas pagasts]]''' || [[Neikšāni]] || 57,5 || 219 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 210. || [[Attēls:Ķoņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ķoņu pagasts]]''' || [[Ķoņi]] || 88,3 || 764 || [[Valmieras novads]] || 1866. gadā
|-
| 211. || [[Attēls:Ķūļciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ķūļciema pagasts]]''' || [[Ķūļciems]] || 67,6 || 402 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 212. || [[Attēls:Laidu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Laidu pagasts]]''' || [[Laidi]] || 114,97 || 1274 || [[Kuldīgas novads]] || 1954. gadā
|-
| 213. || [[Attēls:Laidzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laidzes pagasts]]''' || [[Laidze]] || 74,1 || 1906 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 214. || [[Attēls:Lapmežciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lapmežciema pagasts]]''' || [[Lapmežciems]] || 49,0 || 2343 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 215. || [[Attēls:Lauberes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lauberes pagasts]]''' || [[Laubere]] || 80,29 || 762 || [[Ogres novads]] || 1917. gadā
|-
| 216. || [[Attēls:Laucesas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Laucesas pagasts]]''' || [[Mirnijs]] || 61,22 || 1380 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 217. || [[Attēls:Laucienes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laucienes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laucienes pagasts]]''' || [[Lauciene]] || 180,3 || 1661 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 218. || [[Attēls:Lauderu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Lauderu pagasts]]''' || [[Lauderi]] || 75,0 || 337 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 219. || [[Attēls:Launkalnes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|center|47x47px]]|| '''[[Launkalnes pagasts]]''' || [[Launkalne]] || 221,96 || 1277 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 220. || [[Attēls:Lazdonas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Lazdonas pagasts]]''' || [[Lazdona]] || 22,26 || 732 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 221. || [[Attēls:Lazdukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lazdukalna pagasts]]''' || [[Benislava]] || 194,43 || 1023 || [[Balvu novads]] || 1965. gadā
|-
| 222. || [[Attēls:Lazdulejas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdulejas pagasts]]''' || [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]] || 87,17 || 303 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 223. || [[Attēls:Lažas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lažas pagasts]]''' || [[Apriķi]] || 160,1 || 583 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 224. || [[Attēls:Leimaņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Leimaņu pagasts]]''' || [[Mežgale]] || 101,73 || 564 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 225. || [[Attēls:Lejasciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lejasciema pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lejasciema pagasts]]''' || [[Lejasciems]] || 337,8 || 1778 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 226. || [[Attēls:Lendžu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lendžu pagasts]]''' || [[Lendži]] || 64,6 || 789 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 227. || [[Attēls:Lestenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Lestenes pagasts]]''' || [[Lestene]] || 83,9 || 662 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 228. || [[Attēls:Lēdmanes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdmanes pagasts]]''' || [[Lēdmane]] || 78,3 || 1394 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 229. || [[Attēls:Lēdurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdurgas pagasts]]''' || [[Lēdurga]] || 162,7 || 1562 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 230. || [[Attēls:Lielauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielauces pagasts]]''' || [[Lielauce]] || 80,47 || 456 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 231. || [[Attēls:Lielplatones pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Lielplatones pagasts]]''' || [[Sidrabe]] || 49,91 || 867 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 232. || [[Attēls:Lielvārdes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Lielvārdes pagasts]]''' || [[Lielvārde]] || 53,5 || 1051 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 233. || [[Attēls:Liepas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepas pagasts]]''' || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || 74,3 || 3133 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 234. || [[Attēls:Liepnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepnas pagasts]]''' || [[Liepna]] || 280,57 || 851 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā
|-
| 235. || [[Attēls:Liepupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Liepupes pagasts]]''' || [[Mustkalni]] || 157,9 || 2229 || [[Limbažu novads]] || 
|-
| 236. || [[Attēls:Liezēre Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|center|40px]] || '''[[Liezēres pagasts]]''' || [[Liezēre]] || 254,96 || 1460 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 237. || [[Attēls:Limbažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Limbažu pagasts]]''' || [[Limbaži]] || 228,1 || 2489 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 238. || [[Attēls:Litenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Litenes pagasts]]''' || [[Litene]] || 127,7 || 1117 || [[Gulbenes novads]] || 1866. gadā
|-
| 239. || [[Attēls:Lizuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Lizuma pagasts]]''' || [[Lizums]] || 107,79 || 1521 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 240. || [[Attēls:Lībagu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lībagu pagasts]]''' || [[Mundigciems]] || 143,9 || 2015 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 241. || [[Attēls:Līdumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līdumnieku pagasts]]''' || [[Līdumnieki]] || 161,0 || 315 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 242. || [[Attēls:Līgatnes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgatnes pagasts]]''' || [[Augšlīgatne]] || 160,6 || 2806 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 243. || [[Attēls:Līgo pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgo pagasts]]''' || [[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]] || 78,93 || 434 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 244. || [[Attēls:Līksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līksnas pagasts]]''' || [[Līksna]] || 138,3 || 1127 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 245. || [[Attēls:Līvbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Līvbērzes pagasts]]''' || [[Līvbērze]] || 146,44 || 2392 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 246. || [[Attēls:Lodes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Lodes pagasts]]''' || [[Lode (Lodes pagasts)|Lode]] || 63,82 || 374 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 247. || [[Attēls:Lubes pagasts LocMap.png‎|100px]] ||  [[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lubes pagasts]]''' || [[Anuži]] || 83,4 || 520 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 248. || [[Attēls:Lutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lutriņu pagasts]]''' || [[Lutriņi]] || 90,7 || 1430 || [[Saldus novads]] || 
|-
| 249. || [[Attēls:Lūznavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lūznavas pagasts]]''' || [[Lūznava]] || 74,2 || 1024 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 250. || [[Attēls:Ļaudonas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ļaudonas pagasts]]''' || [[Ļaudona]] || 204,5 || 1519 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 251. || [[Attēls:Madlienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Madlienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Madlienas pagasts]]''' || [[Madliena]] || 167,96 || 1959 || [[Ogres novads]] || 1897. gadā
|-
| 252. || [[Attēls:Malienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malienas pagasts]]''' || [[Brenci]] || 55,42 || 424 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā
|-
| 253. || [[Attēls:Malnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malnavas pagasts]]''' || [[Malnava]] || 163,7 || 1406 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 254. || [[Attēls:Maltas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Maltas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Maltas pagasts]]''' || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] || 89,8 || 3234 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 255. || [[Attēls:Maļinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Maļinovas pagasts]]''' || [[Maļinova]] || 72,02 || 937 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 256. || [[Attēls:Matīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matīšu pagasts]]''' || [[Matīši]] || 80,4 || 879 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 257. || [[Attēls:Matkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matkules pagasts]]''' || [[Matkule]] || 63,0 || 703 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 258. || [[Attēls:Mazozolu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mazozolu pagasts]]''' || [[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]] || 97,0 || 630 || [[Ogres novads]] || 1945. gadā
|-
| 259. || [[Attēls:Mazsalacas lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazsalacas pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 70,1 || 679 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 260. || [[Attēls:Mazzalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazzalves pagasts]]''' || [[Ērberģe]] || 209,4 || 1273 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 261. || [[Attēls:Mākoņkalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mākoņkalna pagasts]]''' || [[Lipuški]] || 162,9 || 719 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 262. || [[Attēls:Mālpils novadsLocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Mālpils pagasts]]''' || [[Mālpils]] || 220,8 || 3324 || [[Siguldas novads]] ||
|-
| 263. || [[Attēls:Mālupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālupes pagasts]]''' || [[Mālupe (ciems)|Mālupe]] || 129,75 || 652 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 264. || [[Attēls:Mārciena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mārcienas pagasts]]''' || [[Mārciena]] || 89,74 || 1131 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 265. || [[Attēls:Mārkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārkalnes pagasts]]''' || [[Mārkalne]] || 123,38 || 374 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 266. || [[Attēls:Mārsnēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārsnēnu pagasts]]''' || [[Mārsnēni]] || 69,18 || 863 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 267. || [[Attēls:Marupes novads karte.png|100px]] ||  ||'''[[Mārupes pagasts]]''' || [[Mārupe]] || 103,8 || 21 577 || [[Mārupes novads]] ||
|-
| 268. || [[Attēls:Medņevas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Medņevas pagasts]]''' || [[Semenova]] || 99,3 || 696 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 269. || [[Attēls:Medumu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Medumu pagasts]]''' || [[Medumi]] || 116,6 || 963 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 270. || [[Attēls:Medzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Medzes pagasts]]''' || [[Kapsēde]] || 109,2 || 1558 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 271. || [[Attēls:Meņģeles pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Meņģeles pagasts]]''' || [[Meņģele]] || 89,75 || 656 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 272. || [[Attēls:Mežāres pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Mežāres pagasts]]''' || [[Mežāre]] || 142,83 || 918 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 273. || [[Attēls:Mežotnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Mežotne parish.png|center|40px]] ||'''[[Mežotnes pagasts]]''' || [[Mežotne]] || 75,32 || 1563 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 274. || [[Attēls:Mežvidu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežvidu pagasts]]''' || [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidi]] || 124,9 || 1012 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 275. || [[Attēls:Mērdzenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mērdzenes pagasts]]''' || [[Mērdzene]] || 89,5 || 786 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 276. || [[Attēls:Mērsraga novads LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Mērsraga pagasts]]''' || [[Mērsrags]] || 109,8 || 1431 || [[Talsu novads]] ||
|-
| 277. || [[Attēls:Mētriena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mētrienas pagasts]]''' || [[Mētriena]] || 140,25 || 781 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 278. || [[Attēls:Mores pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mores pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Mores pagasts]]''' || [[More]] || 88,9 || 671 || [[Siguldas novads]] || 
|-
| 279. || [[Attēls:Murmastienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Murmastienes pagasts]]''' || [[Murmastiene]] || 174,51 || 755 || [[Varakļānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 280. || [[Attēls:Nagļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nagļu pagasts]]''' || [[Nagļi]] || 138,3 || 566 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 281. || [[Attēls:Naudītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naudītes pagasts]]''' || [[Naudīte]] || 89,7 || 753 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 283. || [[Attēls:Naujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Naujenes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Naujenes pagasts]]''' || [[Naujene]] || 131,1 || 5365 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 284. || [[Attēls:Naukšēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naukšēnu pagasts]]''' || [[Naukšēni]] || 192,3 || 1527 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 285. || [[Attēls:Nautrēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nautrēnu pagasts]]''' || [[Rogovka]] || 156,9 || 1310 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 286. || [[Attēls:Neretas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Neretas pagasts]]''' || [[Nereta]] || 125,7 || 1860 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 287. || [[Attēls:Nirzas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Nirzas pagasts]]''' || [[Nirza]] || 92,11 || 497 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 288. || [[Attēls:Nīcas pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Nīcas pagasts]]''' || [[Nīca]] || 230,3 || 2896 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 289. || [[Attēls:Nīcgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nīcgales pagasts]]''' || [[Nīcgale]] || 96,39 || 714 || [[Augšdaugavas novads]] || 1936. gadā
|-
| 290. || [[Attēls:Nīgrandes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Nīgrandes pagasts]]''' || [[Nīgrande]] || 97,42 || 1683 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 291. || [[Attēls:Nīkrāces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Nīkrāces pagasts]]''' || [[Dzelda]] || 130,51 || 710 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 292. || [[Attēls:Nītaures pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nītaures pagasts]]''' || [[Nītaure]] || 175,86 || 877 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 293. || [[Attēls:Novadnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Novadnieku pagasts]]''' || [[Mežvidi (Novadnieku pagasts)|Mežvidi]] || 108,84 || 1921 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 294. || [[Attēls:Ņukšu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Ņukšu pagasts]]''' || [[Ņukši]] || 68,52 || 515 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 295. || [[Attēls:Ogresgala pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ogresgala pagasts]]''' || [[Ogresgals]] || 96,71 || 3719 || [[Ogres novads]] || 1924. gadā
|-
| 296. || [[Attēls:Olaines pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Olaines pagasts]]''' || [[Jaunolaine]] || 291,7 || 7960 || [[Olaines novads]] || 1819. gadā
|-
| 297. || [[Attēls:Ošupe Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ošupes pagasts]]''' || [[Degumnieki]] || 224,3 || 1208 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā
|-
| 298. || [[Attēls:Otaņķu pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Otaņķu pagasts]]''' || [[Rude (Otaņķu pagasts)|Rude]] || 120,5 || 962 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1945. gadā
|-
| 299. || [[Attēls:Ozolaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolaines pagasts]]''' || [[Bekši]] || 80,4 || 2025 || [[Rēzeknes novads]] || 
|-
| 300. || [[Attēls:Ozolmuižas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolmuižas pagasts]]''' || [[Ozolmuiža]] || 49,0 || 1063 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 301. || [[Attēls:Ozolnieku pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Ozolnieku pagasts]]''' || [[Ozolnieki]] || 7,87 || 3951 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 302. || [[Attēls:Padures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Padures pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Padures pagasts]]''' || [[Deksne]] || 113,11 || 1134 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 303. || [[Attēls:Palsmanes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Palsmanes pagasts]]''' || [[Palsmane]] || 99,53 || 1012 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 304. || [[Attēls:Pampāļu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Pampāļu pagasts]]''' || [[Pampāļi]] || 122,24 || 813 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā
|-
| 305. || [[Attēls:Pasienes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Pasienes pagasts]]''' || [[Pasiene]] || 120,4 || 604 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 306. || [[Attēls:Pāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Pāles pagasts]]''' || [[Pāle]] || 146,3 || 844 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 307. || [[Attēls:Pededzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pededzes pagasts]]''' || [[Pededze (ciems)|Pededze]] || 142,01 || 710 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 308. || [[Attēls:Pelču pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Pelču pagasts]]''' || [[Pelči]] || 56,57 || 1099 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā
|-
| 309. || [[Attēls:Pelēču pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pelēču pagasts]]''' || [[Pelēči]] || 84,2 || 825 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā 
|-
| 310. || [[Attēls:Penkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Penkules pagasts]]''' || [[Penkule]] || 74,09 || 925 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 311. || [[Attēls:Piedrujas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piedrujas pagasts]]''' || [[Piedruja]] || 64,46 || 601 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 312. || [[Attēls:Pildas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Pildas pagasts]]''' || [[Pilda]] || 118,11 || 688 || [[Ludzas novads]] ||
|-
| 313. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Ilūkste) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] || 124,69 || 1179 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 314. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Nereta) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]] || 99,8 || 491 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā
|-
| 315. || [[Attēls:Piltenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Piltenes pagasts]]''' || [[Piltene]] || 187,9 || 474 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 316. || [[Attēls:Platones pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Platones pagasts]]''' || [[Platone (ciems)|Platone]] || 86,86 || 1670 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 317. || [[Attēls:Plāņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Plāņu pagasts]]''' || [[Plāņi]] || 218,65 || 691 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 318. || [[Attēls:Popes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Popes pagasts]]''' || [[Pope]] || 167,7 || 1040 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 319. || [[Attēls:Prauliena Parish (LocMap).png|100px]] ||  || '''[[Praulienas pagasts]]''' || [[Prauliena]] || 197,88 || 1755 || [[Madonas novads]] ||
|-
| 320. || [[Attēls:Preiļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Preiļu pagasts]]''' || [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || 79,26 || 1188 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 321. || [[Attēls:Priekules pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Priekules pagasts]]''' || [[Priekule]] || 152,8 || 653 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 
|-
| 322. || [[Attēls:Priekuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Priekuļu pagasts]]''' || [[Priekuļi]] || 98,36 || 4718 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 323. || [[Attēls:Prodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Prodes pagasts]]''' || [[Subate]] || 93,6 || 312 || [[Augšdaugavas novads]] || 1892. gadā
|-
| 324. || [[Attēls:Pureņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Pureņu pagasts]]''' || [[Kivdolova]] || 59,57 || 431 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 325. || [[Attēls:Pušas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušas pagasts]]''' || [[Puša]] || 80,8 || 497 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 326. || [[Attēls:Pušmucovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušmucovas pagasts]]''' || [[Pušmucova]] || 72,5 || 583 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 327. || [[Attēls:Puzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Puzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Puzes pagasts]]''' || [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]] || 207,3 || 920 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 328. || [[Attēls:Pūres pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pures pagasts.png|center|40px]] || '''[[Pūres pagasts]]''' || [[Pūre]] || 102,2 || 1482 || [[Tukuma novads]] || 1860. gadā
|-
| 329. || [[Attēls:Raiskuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Raiskuma pagasts]]''' || [[Raiskums]] || 175,4 || 1666 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 330. || [[Attēls:Ramatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ramatas pagasts]]''' || [[Ramata]] || 171,4 || 505 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā
|-
| 331. || [[Attēls:Rankas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Rankas pagasts]]''' || [[Ranka]] || 183,87 || 1578 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 332. || [[Attēls:Raņķu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Raņķu pagasts]]''' || [[Raņķi]] || 46,48 || 507 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 333. || [[Attēls:Raunas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Raunas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Raunas pagasts]]''' || [[Rauna]] || 152,4 || 3039 || [[Smiltenes novads]] ||
|-
| 334. || [[Attēls:Rembates pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Rembates pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rembates pagasts]]''' || [[Rembate]] || 80,29 || 1283 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 335. || [[Attēls:Remtes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Remtes pagasts]]''' || [[Remte]] || 156,1 || 737 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 336. || [[Attēls:Rencēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rencēnu pagasts]]''' || [[Rencēni]] || 158,9 || 1526 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 337. || [[Attēls:Rendas pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Rendas pagasts]]''' || [[Renda]] || 263,35 || 1091 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 338. || [[Attēls:Riebiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Riebiņu pagasts]]''' || [[Riebiņi]] || 109,8 || 1528 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 339. || [[Attēls:Rikavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rikavas pagasts]]''' || [[Rikava]] || 82,2 || 879 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 340. || [[Attēls:Rites pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Rites pagasts]]''' || [[Cīruļi (Rites pagasts)|Cīruļi]] || 97,2 || 605 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 341. || [[Attēls:Robežnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Robežnieku pagasts]]''' || [[Robežnieki]] || 127,49 || 1030 || [[Krāslavas novads]] ||
|-
| 342. || [[Attēls:Rojas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rojas pagasts]]''' || [[Roja]] || 200,5 || 4412|| [[Talsu novads]] ||
|-
| 343. || [[Attēls:Ropažu novada karte.png|100px]] ||  [[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Ropažu pagasts]]''' || [[Ropaži]] || 325,0 || 6836 || [[Ropažu novads]] ||
|-
| 344. || [[Attēls:Rožkalnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožkalnu pagasts]]''' || [[Rimicāni]] || 111,5 || 723 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 345. || [[Attēls:Rožupes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rožupes pagasts]]''' || [[Rožupe]] || 181,77 || 1443 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 346. || [[Attēls:Rubas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Rubas pagasts]]''' || [[Ruba]] || 86,80 || 932 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā
|-
| 347. || [[Attēls:Rubenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rubenes pagasts]]''' || [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] || 182,2 || 1167 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā
|-
| 348. || [[Attēls:Rucavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rucavas pagasts]]''' || [[Rucava]] || 238,1 || 1249 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 349. || [[Attēls:Rudbāržu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rudbāržu pagasts]]''' || [[Rudbārži]] || 110,42 || 1074 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 350. || [[Attēls:Rudzātu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rudzātu pagasts]]''' || [[Rudzāti]] || 124,87 || 902 || [[Līvānu novads]] || 1920. gadā
|-
| 351. || [[Attēls:Rugāju pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rugāju pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rugāju pagasts]]''' || [[Rugāji]] || 317,6 || 1629 || [[Balvu novads]] || 1922. gadā
|-
| 352. || [[Attēls:Rumbas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rumbas pagasts]]''' || [[Mežvalde]] || 225,93 || 1665 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā
|-
| 353. || [[Attēls:Rundāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rundales pagasts.png|center|40px]] || '''[[Rundāles pagasts]]''' || [[Pilsrundāle]] || 91,44 || 2174 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 354. || [[Attēls:Rundēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Rundēnu pagasts]]''' || [[Rundēni]] || 124,66 || 583 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 355. || [[Attēls:Rušonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rušonas pagasts]]''' || [[Kastīre]] || 205,8 || 1692 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 356. || [[Attēls:Sakas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakas pagasts]]''' || [[Saka]] || 318,3 || 571 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 357. || [[Attēls:Sakstagala pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakstagala pagasts]]''' || [[Sakstagals]] || 93,0 || 1571 || [[Rēzeknes novads]] || 1897. gadā
|-
| 358. || [[Attēls:Salacgrīvas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Salacgrīvas pagasts]]''' || [[Salacgrīva]] || 312,8 || 2376 || [[Limbažu novads]] || 2010. gadā
|-
| 359. || [[Attēls:Salas pagasts (Babīte) LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|center|40px]] ||'''[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]''' || [[Spuņciems]] || 76,4 || 1436 || [[Mārupes novads]] ||
|-
| 360. || [[Attēls:Salas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]]''' || [[Sala (Salas pagasts)|Sala]] || 196,4 || 3271 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 361. || [[Attēls:Salaspils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salaspils pagasts]]''' || [[Salaspils]] || 114,1 || 5060 || [[Salaspils novads]] ||
|-
| 362. || [[Attēls:Saldus pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Saldus pagasts]]''' || [[Druva]] || 42,08 || 1718 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 363. || [[Attēls:Salgale parish LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salgales pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Salgales pagasts]]''' || [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburga]] || 156,88 || 1845 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 364. || [[Attēls:Salienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salienas pagasts]]''' || [[Saliena]] || 124,65 || 673 || [[Augšdaugavas novads]] || 1897. gadā
|-
| 365. || [[Attēls:Salnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salnavas pagasts]]''' || [[Salnava]] || 167,0 || 850 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 366. || [[Attēls:Sarkaņi Parish (LocMap).png|100px]] ||  || '''[[Sarkaņu pagasts]]''' || [[Biksēre]] || 167,31 || 1601 || [[Madonas novads]] ||
|-
| 367. || [[Attēls:Saukas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Saukas pagasts]]''' || [[Lone]] || 98,6 || 604 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 368. || [[Attēls:Saulkrastu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saulkrastu pagasts]]''' || [[Saulkrasti]] || 41,7 || 2845 || [[Saulkrastu novads]] || 1967. gadā
|-
| 369. || [[Attēls:Saunas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saunas pagasts]]''' || [[Prīkuļi]] || 122,41 || 1087 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā 
|-
| 370. || [[Attēls:Sausnējas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sausnējas pagasts]]''' || [[Sidrabiņi]] || 117,0 || 595 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 371. || [[Attēls:Seces pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Seces pagasts]]''' || [[Sece]] || 176,14 || 1153 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 372. || [[Attēls:Sesavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Sesavas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sesavas pagasts]]''' || [[Sesava]] || 99,1 || 1860 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 373. || [[Attēls:Sējas novada karte.png|100px]] ||  ||'''[[Sējas pagasts]]''' || [[Loja]] || 230,1 || 2151 || [[Saulkrastu novads]] ||
|-
| 374. || [[Attēls:Sēlpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēlpils pagasts]]''' || [[Sēlija (ciems)|Sēlija]] || 121,7 || 1026 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 375. || [[Attēls:Sēļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēļu pagasts]]''' || [[Sēļi (Sēļu pagasts)|Sēļi]] || 61,5 || 476 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 376. || [[Attēls:Sēmes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Sēmes pagasts]]''' || [[Sēme]] || 145,4 || 1265 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 377. || [[Attēls:Sērenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Sērenes pagasts]]''' || [[Sērene]] || 119,08 || 857 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 378. || [[Attēls:Siguldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Siguldas pagasts]]''' || [[Peltes]] || 96,3 || 3984 || [[Siguldas novads]] || 
|-
| 379. || [[Attēls:Silajāņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silajāņu pagasts]]''' || [[Silajāņi]] || 70,6 || 507 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 380. || [[Attēls:Silmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silmalas pagasts]]''' || [[Gornica]] || 194,7 || 3148 || [[Rēzeknes novads]] || 1954. gadā
|-
| 381. || [[Attēls:Sīļukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sīļukalna pagasts]]''' || [[Sīļukalns (Sīļukalna pagasts)|Sīļukalns]] || 94,6 || 625 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 382. || [[Attēls:Skaistas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaistas pagasts]]''' || [[Skaista]] || 117,12 || 727 || [[Krāslavas novads]] || 1861. gadā
|-
| 383. || [[Attēls:Skaistkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skaistkalnes pagasts]]''' || [[Skaistkalne]] || 106,1 || 1162 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 384. || [[Attēls:Skaņkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaņkalnes pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 112,1 || 819 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 385. || [[Attēls:Skrīveru novada karte.png|100px]] ||  ||'''[[Skrīveru pagasts]]''' || [[Skrīveri]] || 105,5 || 3417 || [[Aizkraukles novads]] ||
|-
| 386. || [[Attēls:Skrudalienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Skrudalienas pagasts]]''' || [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] || 99,5 || 1308 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā
|-
| 387. || [[Attēls:Skrundas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Skrundas pagasts]]''' || [[Skrunda]] || 257,91 || 1209 || [[Kuldīgas novads]] ||
|-
| 388. || [[Attēls:Skujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Skujenes pagasts]]''' || [[Skujene]] || 176,8 || 842 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 389. || [[Attēls:Skultes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skultes pagasts]]''' || [[Mandegas]] || 146,5 || 2097 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 390. || [[Attēls:Slampes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Slampes pagasts]]''' || [[Slampe]] || 155,1 || 1970 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 391. || [[Attēls:Smārdes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Smārdes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Smārdes pagasts]]''' || [[Smārde]] || 214,7 || 2728 || [[Tukuma novads]] || 
|-
| 392. || [[Attēls:Smiltenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Smiltenes pagasts]]''' || [[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]] || 68,96 || 1200 || [[Smiltenes novads]] || 
|-
| 393. || [[Attēls:Snēpeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Snēpeles pagasts]]''' || [[Snēpele]] || 76,9 || 815 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 394. || [[Attēls:Sokolku pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Sokolku pagasts]]''' || [[Strupļi]] || 56,7 || 748 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 395. || [[Attēls:Stabulnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stabulnieku pagasts]]''' || [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] || 67,5 || 865 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā
|-
| 396. || [[Attēls:Staburaga pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Staburaga pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Staburaga pagasts]]''' || [[Staburags (ciems)|Staburags]] || 58,5 || 450 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā
|-
| 397. || [[Attēls:Staiceles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Staiceles pagasts]]''' || — || 258,3 || 593 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 398. || [[Attēls:Stalbes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stalbes pagasts]]''' || [[Stalbe]] || 159,91 || 1291 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 399. || [[Attēls:Stāmerienas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Stāmerienas pagasts]]''' || [[Vecstāmeriena]] || 133,81 || 1156 || [[Gulbenes novads]] || 1867. gadā
|-
| 400. || [[Attēls:Stelpes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Stelpes pagasts]]''' || [[Stelpe]] || 68,4 || 851 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 401. || [[Attēls:Stoļerovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stoļerovas pagasts]]''' || [[Stoļerova]] || 61,6 || 745 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 402. || [[Attēls:Stopinu-novadsLocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Stopiņu pagasts]]''' || [[Ulbroka]] || 53,5 || 12 201 || [[Ropažu novads]] ||
|-
| 403. || [[Attēls:Stradu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stradu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stradu pagasts]]''' || || 173,51 || 2087 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 404. || [[Attēls:Straupes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Straupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Straupes pagasts]]''' || [[Plācis]] || 152,15 || 1468 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 405. || [[Attēls:Strazdes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Strazdes pagasts]]''' || [[Strazde]] || 42,3 || 414 || [[Talsu novads]] || 1919. gadā
|-
| 406. || [[Attēls:Strūžāanu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Strūžānu pagasts]]''' || [[Strūžāni]] || 37,8 || 946 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 407. || [[Attēls:Sunākstes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Sunākstes pagasts]]''' || [[Sunākste]] || 109,14 || 521 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 408. || [[Attēls:Suntažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Suntažu pagasts]]''' || [[Suntaži]] || 160,5 || 2124 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 409. || [[Attēls:Susāju pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Susāju pagasts]]''' || [[Viļaka]] || 198,1 || 625 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 410. || [[Attēls:Sutru pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Sutru pagasts]]''' || [[Sutri]] || 77,98 || 693 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 411. || [[Attēls:Svariņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svariņu pagasts]]''' || [[Svarinci]] || 92,2 || 392 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā 
|-
| 412. || [[Attēls:Sventes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sventes pagasts]]''' || [[Svente]] || 127,13 || 1181 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā
|-
| 413. || [[Attēls:Svētes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Svētes pagasts]]''' || [[Svēte (ciems)|Svēte]] || 59,22 || 1794 || [[Jelgavas novads]] ||
|-
| 414. || [[Attēls:Svitenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Svitenes pagasts]]''' || [[Svitene]] || 58,15 || 957 || [[Bauskas novads]] || 1891. gadā
|-
| 415. || [[Attēls:Šēderes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šēderes pagasts]]''' || [[Šēdere]] || 114,69 || 1221 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 416. || [[Attēls:Šķaunes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķaunes pagasts]]''' || [[Šķaune]] || 123,7 || 580 || [[Krāslavas novads]] || 
|-
| 417. || [[Attēls:Šķeltovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķeltovas pagasts]]''' || [[Šķeltova]] || 75,3 || 674 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 418. || [[Attēls:Šķēdes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Šķēdes pagasts]]''' || [[Šķēde]] || 87,95 || 724 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 419. || [[Attēls:Šķilbēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Šķilbēnu pagasts]]''' || [[Rekova]] || 96,6 || 1128 || [[Balvu novads]] || 1930. gadā
|-
| 420. || [[Attēls:Tabores pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tabores pagasts]]''' || [[Tabore]] || 76,64 || 909 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 421. || [[Attēls:Tadaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tadaiķu pagasts]]''' || [[Lieģi]] || 77,6 || 866 || [[Dienvidkurzemes novads]]] ||
|-
| 422. || [[Attēls:Taurenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Taurenes pagasts]]''' || [[Taurene]] || 102,4 || 882 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 423. || [[Attēls:Taurupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Taurupes pagasts]]''' || [[Taurupe]] || 126,4 || 915 || [[Ogres novads]] || 
|-
| 424. || [[Attēls:Tārgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tārgales pagasts]]''' || [[Tārgale]] || 364,2 || 1845 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 425. || [[Attēls:Tērvetes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Tērvetes pagasts]]''' || [[Zelmeņi]] || 92,6 || 1951 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 426. || [[Attēls:Tilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tilžas pagasts]]''' || [[Tilža]] || 104,41 || 1017 || [[Balvu novads]] ||
|-
| 427. || [[Attēls:Tirzas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tirzas pagasts]]''' || [[Tirza]] || 130,46 || 986 || [[Gulbenes novads]] || 
|-
| 428. || [[Attēls:Tīnūžu pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Tīnūžu pagasts]]''' || [[Tīnūži]] || 129,9 || 4712 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 429. || [[Attēls:Tomes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tomes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tomes pagasts]]''' || [[Tome]] || 110,18 || 672 || [[Ogres novads]] ||
|-
| 430. || [[Attēls:Trapenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Trapenes pagasts]]''' || [[Trapene]] || 137,25 || 759 || [[Smiltenes novads]] || 1923. gadā
|-
| 431. || [[Attēls:Trikātas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Trikātas pagasts]]''' || [[Trikāta]] || 113,1 || 952 || [[Valmieras novads]] ||
|-
| 432. || [[Attēls:Tumes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Tumes pagasts]]''' || [[Tume]] || 111,8 || 1806 || [[Tukuma novads]] || 1884. gadā
|-
| 433. || [[Attēls:Turku pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Turku pagasts]]''' || [[Zundāni (Turku pagasts)|Zundāni]] || 119,44 || 1008 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā
|-
| 434. || [[Attēls:Turlavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Turlavas pagasts]]''' || [[Turlava]] || 124,5 || 969 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 435. || [[Attēls:Ugāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Ugāles pagasts]]''' || [[Ugāle]] || 292,2 || 2238 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 436. || [[Attēls:Ukru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ukru pagasts]]''' || [[Ukri]] || 94,52 || 417 || [[Dobeles novads]] || 1921. gadā
|-
| 437. || [[Attēls:Umurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Umurgas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Umurgas pagasts]]''' || [[Umurga]] || 189,7 || 1227 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 438. || [[Attēls:Upmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Upmalas pagasts]]''' || [[Vecvārkava]] || 98,0 || 780 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā
|-
| 439. || [[Attēls:Usmas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Usmas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Usmas pagasts]]''' || [[Usma]] || 219,5 || 538 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 440. || [[Attēls:Užavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Užavas pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Užavas pagasts]]''' || [[Užava]] || 125,5 || 566 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 441. || [[Attēls:Ūdrīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ūdrīšu pagasts]]''' || [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] || 107,21 || 1724 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 442. || [[Attēls:Vaboles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaboles pagasts]]''' || [[Vabole (ciems)|Vabole]] || 77,63 || 765 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 443. || [[Attēls:Vadakstes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Vadakstes pagasts]]''' || [[Vadakste (ciems)|Vadakste]] || 72,08 || 514 || [[Saldus novads]] ||
|-
| 444. || [[Attēls:Vaidavas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vaidavas pagasts]]''' || [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]] || 71,9 || 1117 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā
|-
| 445. || [[Attēls:Vaiņodes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Vaiņodes pagasts]]''' || [[Vaiņode]] || 189,7 || 2276 || [[Dienvidkurzemes novads]] ||
|-
| 446. || [[Attēls:Vaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vaives pagasts]]''' || [[Rīdzene]]|| 152,4 || 1547 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 447. || [[Attēls:Valdgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Valdgales pagasts]]''' || [[Pūņas]] || 205,5 || 1333 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 448. || [[Attēls:Valgundes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Valgundes pagasts]]''' || [[Valgunde]] || 210,44 || 2117 || [[Jelgavas novads]] || 1867. gadā
|-
| 449. || [[Attēls:Valkas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Valkas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Valkas pagasts]]''' || [[Lugaži]] || 279,84 || 1295 || [[Valkas novads]] || 1909. gadā
|-
| 450. || [[Attēls:Valles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Valles pagasts]]''' || [[Valle]] || 178,9 || 1011 || [[Bauskas novads]] || 1900. gadā
|-
| 451. || [[Attēls:Valmieras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valmieras pagasts]]''' || [[Vanagi (Valmieras pagasts)|Vanagi]] || 101,2 || 3245 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā
|-
| 452. || [[Attēls:Vandzenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Vandzenes pagasts]]''' || [[Vandzene]] || 145,9 || 1770 || [[Talsu novads]] || 1893. gadā
|-
| 453. || [[Attēls:Varakļānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Varakļānu pagasts]]''' || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || 99,17 || 791 || [[Varakļānu novads]] || 1872. gadā
|-
| 454. || [[Attēls:Variešu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Variešu pagasts]]''' || [[Varieši]] || 148,26 || 1245 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā
|-
| 455. || [[Attēls:Variņu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Variņu pagasts]]''' || [[Variņi]] || 100,51 || 949 || [[Smiltenes novads]] || 1990. gadā
|-
| 456. || [[Attēls:Vānes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vānes pagasts]]''' || [[Vāne]] || 166,4 || 1105 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 457. || [[Attēls:Vārkavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārkavas pagasts]]''' || [[Vārkava]] || 78,6 || 621 || [[Preiļu novads]] || 
|-
| 458. || [[Attēls:Vārmes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vārmes pagasts]]''' || [[Vārme]] || 147,33 || 1114 || [[Kuldīgas novads]] || 
|-
| 459. || [[Attēls:Vārves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vārves pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vārves pagasts]]''' || [[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]] || 125,4 || 1763 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 460. || [[Attēls:Vecates pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecates pagasts]]''' || [[Vecate]] || 89,7 || 428 || [[Valmieras novads]] || 
|-
| 461. || [[Attēls:Vecauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecauces pagasts]]''' || — || 40,06 || 747 || [[Dobeles novads]] ||
|-
| 462. || [[Attēls:Veclaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Veclaicenes pagasts]]''' || [[Korneti]] || 72,34 || 378 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 463. || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecpiebalgas pagasts]]''' || [[Vecpiebalga]] || 110,2 || 1458 || [[Cēsu novads]] || 
|-
| 464. || [[Attēls:Vecpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecpils pagasts]]''' || [[Vecpils (Vecpils pagasts)|Vecpils]] || 80,2 || 465 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1890. gadā
|-
| 465. || [[Attēls:Vecsalienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecsalienas pagasts]]''' || [[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] || 81,98 || 669 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā
|-
| 466. || [[Attēls:Vecsaules pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecsaules pagasts]]''' || [[Vecsaule]] || 163,86 || 2052 || [[Bauskas novads]] ||
|-
| 467. || [[Attēls:Vectilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vectilžas pagasts]]''' || [[Vectilža]] || 90,86 || 444 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 468. || [[Attēls:Vecumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vecumnieku pagasts]]''' || [[Vecumnieki]] || 280,9 || 4454 || [[Bauskas novads]] || 
|-
| 469. || [[Attēls:Vecumu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Vecumu pagasts]]''' || [[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]] || 124,8 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā
|-
| 470. || [[Attēls:Veselavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Veselavas pagasts]]''' || [[Veselava]] || 59,52 || 679 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 471. || [[Attēls:Vestiena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Vestienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vestienas pagasts]]''' || [[Vestiena]] || 116,8 || 734 || [[Madonas novads]] || 
|-
| 472. || [[Attēls:Vērēmi parish LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērēmu pagasts]]''' || [[Sondori]] || 70,3 || 1768 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā
|-
| 473. || [[Attēls:Vērgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērgales pagasts]]''' || [[Vērgale]] || 190,6 || 1380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1877. gadā
|-
| 474. || [[Attēls:Vidrižu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vidrižu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Vidrižu pagasts]]''' || [[Gravas (Vidrižu pagasts)|Gravas]] || 102,6 || 1596 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 475. || [[Attēls:Viesatu pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Viesatu pagasts]]''' || [[Viesatas]] || 52,4 || 423 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā
|-
| 476. || [[Attēls:Viesītes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Viesītes pagasts]]''' || [[Viesīte]] || 313,4 || 692 || [[Jēkabpils novads]] ||
|-
| 477. || [[Attēls:Viesturu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Viesturu pagasts]]''' || [[Bērstele]] || 81,55 || 1128 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā
|-
| 478. || [[Attēls:Vietalvas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vietalvas pagasts]]''' || [[Vietalva]] || 130,43 || 913 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 479. || [[Attēls:Vijciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Vijciema pagasts]]''' || [[Vijciems]] || 141,93 || 700 || [[Valkas novads]] || 
|-
| 480. || [[Attēls:Vilces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vilces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vilces pagasts]]''' || [[Vilce (ciems)|Vilce]] || 127,17 || 1762 || [[Jelgavas novads]] || 1822. gadā
|-
| 481. || [[Attēls:Vilpulkas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vilpulkas pagasts]]''' || [[Vilpulka]] || 88,47 || 670 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā
|-
| 482. || [[Attēls:Viļānu pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Viļānu pagasts]]''' || [[Viļāni]] || 120,5 || 1855 || [[Rēzeknes novads]] ||
|-
| 483. || [[Attēls:Viļķenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Viļķenes pagasts]]''' || [[Viļķene]] || 224,5 || 1430 || [[Limbažu novads]] ||
|-
| 484. || [[Attēls:Virbu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Virbu pagasts]]''' || [[Jaunpagasts]] || 39,5 || 887 || [[Talsu novads]] || 
|-
| 485. || [[Attēls:Vircavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vircavas pagasts]]''' || [[Vircava]] || 101,1 || 1710 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 486. || [[Attēls:Virešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Virešu pagasts]]''' || [[Vireši]] || 154,54 || 676 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā
|-
| 487. || [[Attēls:Virgas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Virgas pagasts]]''' || [[Paplaka]] || 86,21 || 924 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1918. gadā
|-
| 488. || [[Attēls:Višķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Višķu pagasts]]''' || [[Špoģi]] || 104,4 || 1732 || [[Augšdaugavas novads]] || 
|-
| 489. || [[Attēls:Vīksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīksnas pagasts]]''' || [[Vīksna]] || 121,95 || 690 || [[Balvu novads]] || 1936. gadā
|-
| 490. || [[Attēls:Vīpes pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Vīpes pagasts]]''' || [[Vīpe (ciems)|Vīpe]] || 77,0 || 788 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 491. || [[Attēls:Vītiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vītiņu pagasts]]''' || [[Vītiņi]] || 133,66 || 1085 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā
|-
| 492. || [[Attēls:Zalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zalves pagasts]]''' || [[Zalve]] || 210,2 || 759 || [[Aizkraukles novads]] || 
|-
| 493. || [[Attēls:Zaļenieku pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Zaļenieku pagasts]]''' || [[Zaļenieki]] || 122,83 || 1690 || [[Jelgavas novads]] || 
|-
| 494. || [[Attēls:Zaļesjes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Zaļesjes pagasts]]''' || [[Zaļesje]] || 108,8 || 696 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā
|-
| 495. || [[Attēls:Zantes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zantes pagasts]]''' || [[Zante]] || 96,1 || 653 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 496. || [[Attēls:Zaņas pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Zaņas pagasts]]''' || [[Kareļi]] || 87,24 || 816 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 497. || [[Attēls:Zasas pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Zasas pagasts]]''' || [[Zasa]] || 114,62 || 993 || [[Jēkabpils novads]] || 
|-
| 498. || [[Attēls:Zaubes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaubes pagasts]]''' || [[Zaube]] || 162,76 || 818 || [[Cēsu novads]] ||
|-
| 499. || [[Attēls:Zebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zebrenes pagasts]]''' || [[Zebrene]] || 90,66 || 482 || [[Dobeles novads]] || 
|-
| 500. || [[Attēls:Zeltiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zeltiņu pagasts]]''' || [[Zeltiņi]] || 63,09 || 393 || [[Alūksnes novads]] || 1866. gadā
|-
| 501. || [[Attēls:Zemītes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zemītes pagasts]]''' || [[Zemīte]] || 99,0 || 916 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 502. || [[Attēls:Zentenes pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Zentenes pagasts]]''' || [[Zentene]] || 122,6 || 532 || [[Tukuma novads]] ||
|-
| 503. || [[Attēls:Ziemeru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ziemeru pagasts]]''' || [[Māriņkalns]] || 117,02 || 819 || [[Alūksnes novads]] ||
|-
| 504. || [[Attēls:Zilākalna pagasts LocMap.png|100px]] ||  ||'''[[Zilākalna pagasts]]''' || [[Zilaiskalns]] || 29,4 || 858 || [[Valmieras novads]] || 1961. gadā
|-
| 505. || [[Attēls:Zirņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Zirņu pagasts]]''' || [[Zirņi (ciems)|Zirņi]] || 205,1 || 1761 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā
|-
| 506. || [[Attēls:Ziru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ziru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ziru pagasts]]''' || [[Ziras]] || 153,8 || 497 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 507. || [[Attēls:Zlēku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Zlēku pagasts]]''' || [[Zlēkas]] || 107,2 || 511 || [[Ventspils novads]] ||
|-
| 508. || [[Attēls:Zosēnu pagasts LocMap.png|100px]] ||  [[Attēls:Zosenu pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Zosēnu pagasts]]''' || [[Melnbārži]] || 67,4 || 481 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā
|-
| 509. || [[Attēls:Zvārdes pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Zvārdes pagasts]]''' || [[Striķi]] || 205,21 || 392 || [[Saldus novads]] || 1993. gadā
|-
| 510. || [[Attēls:Zvārtavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Zvārtavas pagasts]]''' || [[Stepi]] || 169,81 || 423 || [[Valkas novads]] || 
|-
| 511. || [[Attēls:Zvirgzdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zvirgzdenes pagasts]]''' || [[Zvirgzdene]] || 98,9 || 781 || [[Ludzas novads]] || 
|-
| 512. || [[Attēls:Žīguru pagasts LocMap.png|100px]] ||  || '''[[Žīguru pagasts]]''' || [[Žīguri]] || 111,0 || 694 || [[Balvu novads]] || 1958. gadā
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas pagasti| *]]
[[Kategorija:Latvijas administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>kryywkt78v09xxrwmje3qi49z66cmg3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārons Remzijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>319009</id>
    <revision>
      <id>3666162</id>
      <parentid>3593562</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:11:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4603" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ārons Remzijs
| image = Aaron Ramsey 2019.jpg
| caption = Ārons Remzijs 2019. gadā
| image_size = 
| fullname = 
| birth_date = {{Birth date and age|1990|12|26|df=y}}&lt;ref name=&quot;date of birth&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.arsenal.com/first-team/players/aaron-ramsey |title=Aaron Ramsey |work=Arsenal.com |year=2015 |accessdate=20 July 2015}}&lt;/ref&gt;
| birth_place = 
| height = 178&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.html/aaron-ramsey|title=Player Profile: Aaron Ramsey|publisher=Premier League official site|accessdate=22 July 2014|archive-date={{dat|2014|10|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141028170805/http://www.premierleague.com/en-gb/players/profile.html/aaron-ramsey}}&lt;/ref&gt;
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| clubnumber = 
| position = Pussargs
| youthyears1 = 1999–2006
| youthclubs1 = {{flaga|Velsa}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]
| years1 = 2006–2008
| clubs1 = {{flaga|Velsa}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]
| caps1 = 16
| goals1 = 1
| years2 = 2008–2019
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| caps2 = 262
| goals2 = 40
| years3 = 2010–2011
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]
| caps3 = 5
| goals3 = 0
| years4 = 2011
| clubs4 = {{flaga|Velsa}} {{īre}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]
| caps4 = 6
| goals4 = 1
| nationalyears1 = 2005–2008
| nationalteam1 = {{flaga|Velsa}} Velsa U-17
| nationalcaps1 = 15
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2007–2009
| nationalteam2 = {{flaga|Velsa}} Velsa U-21
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals2 = 2
| nationalyears3 = 2008–
| nationalteam3 = {{fb|Velsa}}
| nationalcaps3 = 75
| nationalgoals3 = 20
| nationalyears4 = 2012
| nationalteam4 = {{fb|GBR}}
| nationalcaps4 = 5
| nationalgoals4 = 1
| club-update = {{dat|2022|8|3|SK|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2022|08|03|SK|bez}}
| caps5 = 49
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| goals5 = 5
| years5 = 2019–2022
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers FC|Rangers]]
| years6 = 2022
| caps6 = 7
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| years7 = 2022–
| caps7 = 0
| goals7 = 0
}}
'''Ārons Džeimss Remzijs''' ({{val|en|Aaron James Ramsey}}; dzimis {{dat|1990|12|26}}) ir [[Velsa]]s [[futbolists]], spēlē pussarga pozīcijā, [[Velsas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Remzijs pārstāv Francijas ''[[Ligue 1]]'' komandu [[OGC Nice|''Nice'']].

Karjeru uzsācis ''[[Cardiff City F.C.]]'' 2008. gadā pievienojās ''[[Arsenal FC]]'' kluba sastāvam (vairākus gadus gan tika izīrēts citiem klubiem). Kluba sastāvā trīs reizes ir izcīnījis [[FA kauss|FA kausu]] un divas reizes ''[[FA Community Shield]]''. 2019. gada vasarā kā brīvais aģents pārgāja uz [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12961/11634727/arsenals-aaron-ramsey-joins-juventus-on-four-year-deal|title=Arsenal's Aaron Ramsey joins Juventus on four-year deal|website=Sky Sports|access-date=2019-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

Izlases sastāvā debitējis 2008. gadā. [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā futbolā]] ar Velsas izlasi aizkļuva līdz pusfinālam kur zaudēja [[Portugāles futbola izlase]]i.

Lielbritānijas izlases sastāvā piedalījies {{oss|V=2012|L=L}}.

== Sasniegumi ==
'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2013–14, 2014–15, 2016–17
* [[FA Community Shield]]: 2014, 2015

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]:[[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2019–20]]
* [[Coppa Italia]]: 2020–21
* [[Supercoppa Italiana]]: 2020

'''Individuālie sasniegumi'''

* ''[[Arsenal FC]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2013–14, 2017–18

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Remzijs, Ārons}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Velsā dzimušie]]
[[Kategorija:Velsas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Velsas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Cardiff City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>k7q9uad874ffs7njzby0dbx3ab8gn1m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>344. mikroautobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322541</id>
    <revision>
      <id>3666261</id>
      <parentid>3616992</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:00:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Maršruts */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6597" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 344. minibusu maršruts
|fona krāsa        = #FF8C00
|no                = [[Iļģuciems]]
|uz                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|karte             = 
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 44
|transporta vienīb = (darba dienās) 5 (sestdienās)4 (svētdienās)2
|pasažieri dienā   =
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
}}
'''344. mikroautobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Iļģuciems|Iļģuciemam]].

No 2020. gada 1. janvāra 244. minibusu maršruts tika aizstāts ar 344. ekspresbusa maršrutu, kurā nedarbojas Rīgas domes piešķirtās atlaides. Galapunkts Centrālajā stacijā tika aizvietots ar galapunktu Abrenes ielā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-janvara-tiks-efektivizeti-minibusu-un-ekspresbusu-marsruti-un-parvietots-minibusu-galapunkts/|title=No 1. janvāra tiks efektivizēti minibusu un ekspresbusu maršruti un pārvietots minibusu galapunkts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-12-23}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] un [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]].

'''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]], [[Dzirciema iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
344. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālās stacija]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 19 pieturas, bet maršrutā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālās stacija]]''' ir 25 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Cementa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Skodas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Virbu iela (Rīga)|Virbu iela]]  
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Virbu iela (Rīga)|Virbu iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Skodas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Cementa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Eduarda Smiļģa iela|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/244/b-a/1204
* {{youtube|RT55lWQinek|Pilnā 244. mikroautobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>25ep8rufxcvxarzaci1s7p72ing7s1z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>263. mikroautobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322845</id>
    <revision>
      <id>3666258</id>
      <parentid>3649507</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:59:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Maršruts */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9607" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 363. minibusu maršruts
|fona krāsa        = #FF8C00
|no                = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|uz                = [[Šampēteris (Rīga)|Šampēteris]]
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|pieturu skaits    = 82
(43 / 39)
|pasažieri dienā   =
|mājas lapa        = {{URL|https://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#expressbus/363/a-b}}
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
}}

'''363. minibusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] minibusu maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Šampēteris|Šampēterim]].

== Maršruts ==
'''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Šampēteris]]''' kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas ielu]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]], [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|J. Endzelīna iela]], [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]], [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] un [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]].

'''[[Šampēteris]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]], [[Šampētera iela (Rīga)|Šampētera iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]], [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|J. Endzelīna iela]], [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]], [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Pildas iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]].

== Pieturvietas ==
363. mikroautobusu maršrutā pavisam kopā ir 83 pieturas. Maršrutā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Šampēteris]]''' ir 43 pieturas, bet maršrutā '''[[Šampēteris]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 40 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mežciema pamatskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Ratnieki
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S.Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Stigu iela]] 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Stigu iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Rīgas 93. vidusskola|93. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Sergeja Žoltoka vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Matīsa kapi]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|E. Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Āgenskalna tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| Botāniskais dārzs
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Imantas 7. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Anniņmuižas parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 41
| [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 42
| [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 43
| [[Zasulauka depo (Rīga)|Zasulauka depo]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Zasulauka depo (Rīga)|Zasulauka depo]] 
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Zolitūde]]s D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Anniņmuižas parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Imantas 7. līnija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Kurzemes prospekts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Āgenskalna tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|Eduarda Smiļģa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| Matīsa kapi
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| 7. autobusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Stigu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Stigu iela 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 38
| [[Mežciema pamatskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 39
| [[Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 40
| [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* https://marsruti.lv/rigasmikroautobusi/#expressbus/363/a-b

{{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>om724r7b42dao1jrbosdo4jnno724fu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>17. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>324552</id>
    <revision>
      <id>3666247</id>
      <parentid>2548118</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:57:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3416" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 17. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|karte             = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|slēgts            = {{dat|2009|01|01}}
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 11
(5 / 6)
|transporta vienīb =  
|depo              = 
|parks             = 7. autobusu parks
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = 
}}

'''17. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Atpūtas centram &quot;Lido&quot;. Maršruts tika aizvietots ar [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12. autobusu maršrutu]].

== Maršruts ==
Virzienā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Atpūtas centrs &quot;Lido&quot; autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]] un [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]].

Virzienā no Atpūtas centrs &quot;Lido&quot; — [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Puškina iela (Rīga)|Puškina iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
17. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 11 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;''' bija 5 pieturas, bet virzienā '''Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' bija 6 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Pasts (tagad [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Tirdzniecības centrs (tagad [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Tirdzniecības centrs &quot;Krasts&quot; (tagad [[Grēdu iela (Rīga)|Grēdu iela]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Tirdzniecības centrs &quot;Mols&quot; (tagad [[Toma iela (Rīga)|Toma iela]] / [[Tirdzniecības centrs &quot;Mols&quot;|Mols]])
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|17]]</text>
      <sha1>2sf3aldr0a60eyeiehvfsmjnzwk218j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurbada iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>324693</id>
    <revision>
      <id>3666285</id>
      <parentid>3075592</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:04:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1789" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
| nosaukums = Kurbada iela
| attēls = Kurbada iela.JPG|Ielas krustojums ar Ģertrūdes ielu
| attēla paraksts = 
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = 
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
| ielas garums = 200 m
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}

'''Kurbada iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē. Kurbada iela sākas pie [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielas]] un beidzas pie [[Satekles iela]]s krustojuma.

== Vēsture ==
Iela izveidojusies 19. gadsimtā kā daļa no [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu ielas]]. Kopš 1866. gada to šķērsoja [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla]], pēc dzelzceļa uzbēruma izveides 1937. gadā ielas ziemeļu daļu pārdēvēja par Kurbada ielu.

== Ielu savienojumi ==
Kurbada iela krustojas ar šādām ielām:
* [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]];
* [[Satekles iela]].

== Sabiedriskais transports ==
[[Attēls:1. trolejbuss Satekles ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta trolejbuss griežās no Satekles ielas uz Kurbada ielu]]

* [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1. maršruta trolejbusi]] kursē visas Kurbada ielas garumā (no [[Satekles iela]]s līdz [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielai.]]

== Skatīt arī ==
* [[Latgales priekšpilsēta]]
* [[Avotu iela (Rīgas apkaime)|Avoti]]

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}}

[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>b2c9aoywszmsw5n09ucf01uh8wnv20o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>326752</id>
    <revision>
      <id>3666373</id>
      <parentid>3665916</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T03:05:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="621" xml:space="preserve">{{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Ukraina]]''|
''[[Krievija]]''|
''[[Radio Brīvā Eiropa]]''|
''[[Pjotrs Avens]]''|
''[[Edgars Kramiņš]]''|
''[[Staburags]]''|
''[[Otrais pasaules karš]]''|
''[[Azovas bataljons]]''}}&lt;noinclude&gt;{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/03 šiem datiem] (kategoriju &quot;Krievija&quot; un &quot;Ukraina&quot; raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
}}
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>s2he9aevhs0ifvmgge48pqc9in0bohv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>346. mikroautobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>330456</id>
    <revision>
      <id>3666262</id>
      <parentid>3603401</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:00:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Maršruts */sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7058" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 346. minibusu maršruts
|fona krāsa        = #FF8C00
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Daugavgrīva]]
|karte             = Rīga Autobuss 30.png
|valsts            = Latvija
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2016|09|08}}
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 54 
(28/26)
|transporta vienīb 7 katru dienu= 
|pasažieri dienā   =
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas maršruta mikroautobusu apakšveidne}}
}}
'''346. mikroautobusu maršruts''' ir [[Rīgas sabiedriskais transports|Rīgas sabiedriskā transporta]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālās stacijas]] līdz [[Daugavgrīva]]i. No 2018 gada 16. jūlija kļuva par 346. mikroautobusu maršrutu, agrāk tas bija 246A. mikroautobusu maršruts.

No 2020. gada 1. janvāra Centrālās stacijas galapunkts tika aizvietots ar galapunktu Abrenes ielā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-janvara-tiks-efektivizeti-minibusu-un-ekspresbusu-marsruti-un-parvietots-minibusu-galapunkts/|title=No 1. janvāra tiks efektivizēti minibusu un ekspresbusu maršruti un pārvietots minibusu galapunkts : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-12-23}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — [[Daugavgrīva]]''' kursē pa šadām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]] un [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]].

== Pieturvietas ==
346. mikroautobusu maršrutā kopumā ir 54 pieturas. Virzienā '''[[Daugavgrīva]] — [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 28 pieturas, bet virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — [[Daugavgrīva]]''' ir 26 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Daugavgrīva]]s D/P
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Bolderājas poliklīnika]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Stūrmaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Guberņciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Zilā iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Beķermuiža]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Spilves lidlauks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzegužkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Kliņģeru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot;| 28
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Kliņģeru iela (Rīga)|Kliņģeru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Dzegužkalns]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Spilves lidlauks]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Pagrieziens uz [[Voleri]]em
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Voleri]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Beķermuiža]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Zilā iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Guberņciems
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bolderājas tirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Stūrmaņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Bolderājas poliklīnika]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Daugavgrīvas cietoksnis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#minibus/246a/a-b Saraksts]

{{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Mikroautobusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>9e946evrbe5ltq1bxdgsuutesuzv3jy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Satekles iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341242</id>
    <revision>
      <id>3666240</id>
      <parentid>3603403</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:52:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ vēsture.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4344" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Satekles iela
|attēls           = Satekles iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
|ielas garums     = 1313 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z.]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38.]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]]
|trolejbuss       = [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1.]], [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|233.]], [[238. mikroautobusu maršruts (Rīga)|238.]], [[263. mikroautobusu maršruts (Rīga)|263.]]
|cits             = 
}}

'''Satekles iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē. Satekles iela sākas pie [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[13. janvāra iela|13. janvāra]] un [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielas]] krustojuma un beidzas pie [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielas]] krustojuma. Ielas garums ir 1313 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;°

== Vēsture ==
Satekles liela Rīgas ielu sarakstā atrodama kopš 19. gadsimta vidus ar nosaukumu '''Mazā Kalēju iela''' ({{val|de|Kleine Schmiedestrasse}}). Iela veda no Kārļa (tagadējās [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]]) ielas pa labi Smilšu kalnu (tagadējās [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielas]] apkaime) virzienā. 1885. gadā iela pārdēvēta par '''Polockas ielu''', kas vēlāk pagarināta pretējā virzienā no Kārļa ielas gar dzelzceļu līdz Popova (tagadējai [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža]]) ielai. 1920. un 1930. gados iela bija tikai posmā no Lāčplēša ielas līdz [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielai]]. 1938. gadā iela pārdēvēta par Satekles ielu. 1950. gadu beigās izveidots ielas turpinājums  caur [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] ielu gruntsgabaliem līdz [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumam]].

No 1922. gada Satekles ielā 11  dzīvoja tēlnieks [[Kārlis Zāle]]. 1988. gadā Kārļa Zāles vecās mājas pagrabā atrada vairākus tēlnieka veidotos ģipša atlējumus, starp tiem arī [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] tēlu modeļus un formu fragmentus.

== Ielu savienojumi ==
Satekles iela krustojas ar:
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]]
* [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]]
* [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielu]]
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]
* [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža ielu]]
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]]
* [[Kurbada iela|Kurbada ielu]]
* [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielu]]
* [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielu]]

== Attēli ==
&lt;gallery widths=&quot;240px&quot; heights=&quot;180px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:51. autobuss Satekles ielā.JPG
File:Satekles iela 4.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>54qzvrjowe1kvo19qye032riac3jl18</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Duntes iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341276</id>
    <revision>
      <id>3666340</id>
      <parentid>3214188</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:03:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2257" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Duntes iela
|attēls           = Duntes iela.JPG
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Ziemeļu rajons]]
|apkaime          = [[Brasa]], [[Skanste]], [[Sarkandaugava]]
|ielas garums     = 2204 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]]
|trolejbuss       = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[200. mikroautobusu maršruts (Rīga)|200.]], [[224. mikroautobusu maršruts (Rīga)|224.]]
|cits             = 
}}

'''Duntes iela''' ir iela [[Sarkandaugava]]s apkaimē [[Rīga|Rīgā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]], [[Skanstes iela|Skanstes]] un [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambi]] un [[Tilta iela (Rīga)|Tilta ielu]]. Ielas posms no tās sākuma līdz dzelzceļa līnijai [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]] veido robežu starp [[Skanste|Skansti]] un [[Brasa|Brasu]], bet tālāk ielas abas puses pieder Sarkandaugavai. Visā garumā iela klāta ar asfalta segumu, tās kopējais garums ir 2204 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Ielu savienojumi ==
Duntes iela ir savienots ar šādām ielām:
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Skanstes iela]]
* [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]]
* [[Laktas iela]]
* [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
* [[Mazā Ozolu iela (Rīga)|Mazā Ozolu iela]]
* [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]
* [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]]
* [[Sīmaņa iela (Rīga)|Sīmaņa iela]]
* [[Ganību dambis]]
* [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Ziemeļu rajons]]
* [[Sarkandaugava]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}}

[[Kategorija:Ielas Sarkandaugavā]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>bxefebqinofyrwrnw2l4e3q54jkldc5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Normāņu iekarojumi Itālijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>347680</id>
    <revision>
      <id>3666174</id>
      <parentid>3163908</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:28:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8940" xml:space="preserve">'''Normāņu iekarojumi Itālijā''' attiecas uz [[Normandija]]s [[Normāņi|normāņu]] augstmaņu vadītiem karagājieniem 11. un 12. gadsimtā, kuru laikā Itālijā un Sicīlijā izveidojās normāņu [[Lēnis|lēņa valstis]], kas 1127. gadā apvienojās un 1130. gadā izveidoja [[Sicīlijas karaliste|Sicīlijas karalisti]]. Par valdošajām ātri izvirzījās [[Otvilu ģimene|Otvilu]] un [[Drengo ģimene]]s.

Normandijas feodālo augstmaņu jaunākie dēli, kam nebija izredžu mantot varu un naudu dzimtenē, bieži devās laimes meklējumos citu valdnieku dienestā. 10. gadsimtā viņi sāka dienēt Itālijas centrālo un dienvidu daļu kontrolējošo [[Langobardi|langobardu]] augstmaņu un [[Bizantijas impērija]]s armijās. Bizantija centās atgūt savu zaudēto ietekmi, kamēr langobardi cīnījās savā starpā un ar Itālijas ziemeļos kontroli ieguvušo [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impēriju]]. Iepriekš Bizantijas kontrolētajā Sicīlijas salā 831. gadā bija iebrukuši musulmaņi un 902. gadā to pilnībā iekarojuši, izveidojot [[Sicīlijas emirāts|Sicīlijas emirātu]], no kura regulāri veica iebrukumus pārējā Itālijā. 
&lt;gallery&gt;
Italy 1000 AD.svg|Itālija, 1000.
Italy (South) 1050.jpg|Itālijas dienvidi, 1050
Italy and Illyria 1084 AD.svg|Itālija, 1084.
Southern Italy 1112.svg|Itālijas dienvidi, 1112.
Kingdom of Sicily 1154.svg|Sicīlijas karaliste, 1154. 
&lt;/gallery&gt;

==Normāņu ierašanās==
Normāņu karotāju ierašanās laiks, vieta un iemesli ir dažādu leģendu apvīti, taču tā notika starp 999. un 1017. gadu, kad vēsturiski fiksēta viņu piedalīšanās kaujā. 

Viena no agrīnajās hronikās aprakstītajām versijām vēsta, ka 999. gadā grupa normāņu svētceļotāju, atgriežoties no Jeruzālemes, apstājās [[Salerno]] pie langobardu prinča [[Gvaimārs III|Gvaimāra III]], kura valstij bija uzbrukuši musulmaņi, pieprasot nodevas. Normāņi esot izsmējuši Gvaimāra III gļēvulību, uzbrukuši musulmaņiem un tos padzinuši. Pateicīgais Gvaimārs III tad arī uzaicinājis normāņus savā dienestā. 

Citā hronikā aprakstīts, ka 1016. gadā, no Normandijas par noziegumiem padzītu normāņu svētceļnieku grupa apmeklējusi sava aizstāvja, Erceņģeļa Mihaēla svētvietu Gargano, [[Apūlija|Apūlijā]]. Šeit viņus uzrunājis langobardu augstmanis Melus no [[Bari]], kurš 1009. gadā bija sācis dumpi pret Bizantiju, un meklēja karavīrus, kas palīdzētu viņam izveidotu savu lēņa valstiņu Apūlijā. Normāņus vadīja vairāki brāļi no Drengo ģimenes. Pēc vairākām veiksmīgām kaujām pret bizantiešiem 1018. gadā notika kauja starp Melo un normāņu spēkiem no vienas puses un bizantiešiem, kurus papildināja varjagu gvarde. Melo armija tika sakauta, daļa normāņu nogalināti, bet palikušie sāka meklēt sev jaunus kungus, tai skaitā iestājoties arī bizantiešu dienestā. 

==Algotņi==
[[Rainulfs Drengo|Rainulfa Drengo]] vadītā normāņu grupa, kas jau kopš 1017. gada karoja Itālijā, 1024. gadā atradās Gvaimāra III dienestā, bet vēlāk pārgāja [[Kapuja]]s valdnieka, prinča Pandulfa IV dienestā. 1029. gadā Rainulfs kalpoja Neapolē pie Serdžio IV, kas bija Bizantijas vasalis. Pateicībā par militāro dienestu Serdžio IV iecēla Rainulfu par [[Aversa]]s grāfu un izdeva viņam savu māsu par sievu. Aversa bija pirmā normāņu pārvaldībā nonākusī teritorija, šeit sāka ierasties aizvien vairāk normāņu karotāju. 1035. gadā šeit ieradās trīs brāļi Viljams, Drogo un Hamfreds no normāņu Otvilu (''Hauteville'') ģimenes.

1037. vai 1038. gadā Svētās Romas imperators [[Konrāds II]] gāza Pandulfu IV no varas un ļāva Rainulfam iekarot Kapujas zemes. 1038. gadā Bizantijas imperators Mihails IV rīkoja karagājienu pret Sicīlijas emirātu, kurā iesaistījās arī langobardi un normāņi. Otvilu brāļi šeit izcēlās ar kareivīgumu. Viljams guva iesauku &quot;dzelzs roka&quot; pēc tam, kad bija nogalinājis [[Sirakūzas|Sirakūzu]] emīru. 

1041. gadā normāņi un langobardi atkal karoja pret bizantiešiem un guva uzvaras. Šajā laikā kļuva skaidrs, ka normāņi ir spēcīgākie karotāji reģionā, un langobardi to vadoņiem sāka piešķirt vairāk varas. 1042. gadā Gvaimārs IV, [[Rainulfs Drengo]] un Viljams Otvils tikās [[Malfi]]. Viljams saņēma Apūlijas grāfa titulu un kļuva par Gvaimāra IV vasali. 1043. gadā Gvaimārs IV vēl vairākiem normāņu karavadoņiem piešķīra zemes. 
 
Gvaimārs un Viljams turpmākos gadus pavadīja, iekarojot zemes [[Kalabrija|Kalabrijā]] un [[Apūlija|Apūlijā]]. 1046. gadu, kad nomira Viljams, uzskata par normāņu algotņu laika beigām un normāņu valstiskuma sākumu. Itālijas dienvidos pastāvēja divas normāņu valstiņas - Aversas grāfiste (vēlāk tā kļuva par Kapujas prinča valsti) un Apūlijas grāfiste (vēlāk kļuva par Apūlijas hercogisti). 

==Otvilu iekarojumi==
[[Attēls:Melfi Il Castello.jpg|thumb|right|Normāņu celtais Melfi cietoksnis]]
1046. gadā Drogo Otvils iebruka Apūlijā, sakāva bizantiešus kaujā pie [[Taranto]], kamēr viņa brālis Hamfreds pakļāva [[Bari]] pilsētu.

Tai pašā gadā savu radinieku armijām pievienojās jauni karotāji no Normandijas, tai skaitā normāņu vadoņu radinieki Ričards Drengo un [[Roberts Guiskārs]]. 

1047. gadā Gvaimārs iz sadrvavu meitu par sievu Drogo, kura varu apstiprināja arī imperators [[Heinrihs III]], piešķirot viņam Apūlijas un Kalabrijas grāfa titulu. 1051. gadā Drogo tika nogalināts un viņa varu pārņēma brālis Hamfreds. Viņa lielākais uzdevums bija nomierināt pāvesta, itāļu un langobardu nepatiku pret normāņu iekarotājiem, kas izvērtās karā. 1053. gada 18. jūnijā Hamfreda armija sakāva pāvesta [[Leons IX|Leona IX]] un imperatora armijas, saņemot pāvestu gūstā un ieslogot viņu [[Benevento]]. Līdz savai nāvei 1057. gadā Hamfreds turpināja iekarot jaunas pilsētas Apūlijā. Viņa varu mantoja Roberts Guiskārs, kurš izvēlējās kļūt nevis par imperatora, bet pāvesta vasali, pretī saņemot hercoga titulu. 1077. gadā viņam izdevās iekarot reģiona lielāko pilsētu [[Salerno]]. Pēc pēdējā Benevento langobardu valdnieka nāves, 1078. gadā pāvests iecēla Robertu Guiskāru par jauno valdnieku. 

Citi Otvilu dzimtas pārstāvji iekaroja Adrijas jūras piekrastes zemes, izveidoja Loritello grāfisti un turpināja karagājienus pret vēl neiekarotajām langobardu pilsētām.

==Drengo iekarojumi==
11. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados bija nostiprinājušies divi normāņu varas centri. Viens no tiem bija Melfi, kur valdīja Otvilu ģimene, otrs Aversa, kur valdīja Drengo ģimene.  

Ričards Drengo 1049. gadā kļuva par Aversas grāfistes valdnieku un uzsāka savu valdījumu paplašināšanu, karojot pret Kapujas, Gaetas un Salerno valdniekiem. 1059. gadā pāvests Nikolajs II apstiprināja Ričardu par Aversas grāfu un Kapujas princi, apmaiņā pret ko Ričards kļuva par pāvesta vasali. Viņa vecākais dēls Jordāns valdīja no 1078. īdz 1090. gadam. Viņa mazgadīgais dēls Ričards II bija spiests bēgt no Kapujas, kuru sagrāba langobardi. 1098. gadā Kapuju iekaroja Otvilu vadīta armija, izbeidzot langobardu varas gadsimtus Itālijā. 

==Sicīlijas iekarošana, 1061-1091==
Gandrīz 250 gadus Sicīlija atradās musulmaņu varā, kas bija izveidojuši [[Sicīlijas emirāts|Sicīlijas emirātu]]. Liela daļa iedzīvotāju joprojām bija ortodoksālie kristieši, lai arī musulmaņu skaits pieauga. Politiski sala bija sadalījusies vairākās musulmaņu valstiņās, kuru valdnieki cīnījās par virsroku. Normāņi un Romas pāvests redzēja iespēju salu atkarot kristietībai. Roberts Žiskārs no pāvesta saņēma Sicīlijas hercoga titulu, un kopā ar savu jaunāko brāli Rožēru Bosso 1061. gada maijā iebruka salā, uzreiz ieņemot [[Mesīna|Mesīnu]]. 1064. un 1071. gadā Roberts Žiskārs atgriezās Sicīlijā. 1072. gada janvārī izdodas pakļaut [[Palermo]] un Rodžers Žiskārs iecēla Rožēru Bosso par Sicīlijas grāfu un sadalīja salu, sev paturot Palermo, daļu Mesīnas un jau iekarotos rajonus, jaunākajam brālim atstājot vēl neiekarotās zemes. 

1077. gadā Rožērs Bosso ar dēlu Jordānu ieņēma [[Trapani]] pilsētu salas rietumos un 1081. gadā [[Katānija|Katāniju]]. 1083. gadā Rožērs Bosso atgriezās Itālijā, taču Jordāna dumpis spieda viņu atgriezties Sicīlijā. 1085. gada maijā Rožērs Bosso kopā ar Jordānu uzbruka [[Sirakūzas|Sirakūzām]], kuras ieņēma 1086. gada martā. 1091. gada februārī tika ieņemta [[Noto]], pēdējā musulmaņu kontrolē esošā pilsēta salas dienvidos. 1091. gadā Rožērs Bosso iekaroja [[Malta|Maltu]], kur no arābu varas laikiem saglabājusies [[maltiešu valoda]].

[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Sicīlijas vēsture]]
[[Kategorija:Normāņi]]</text>
      <sha1>6epjb5bxj06rai6xi9f91fpsngi4r5b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Vēsture/Vai Tu zināji/1</title>
    <ns>100</ns>
    <id>349622</id>
    <revision>
      <id>3666121</id>
      <parentid>2687990</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:30:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Latvijas okupācija 1940. gadā → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1228" xml:space="preserve">[[Attēls:Lustes pilsdrupas 2008.jpg|border|right|150px]]
* ... ka '''[[Lustes pils]]''', no kuras mūsdienās saglabājušās tikai iespaidīgas ārsienas (attēlā), savulaik bija viena no greznākajām [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Pēteris Bīrons|Pētera]] [[pils|pilīm]]?
* ... ka [[Vācija]]s pilsēta '''[[Johanngeorgenštate]]''', kas atrodas pie [[Čehija]]s robežas, [[1654. gads|1654. gadā]] tika dibināta kā patvērums [[protestanti|protestantu]] [[bēgļi]]em no [[Bohēmija]]s?
* ... ka vecākā atrastā '''[[ķemme]]''' ir 5000 gadus veca, un tā ir atrasta [[Senā Persija|Senās Persijas]] teritorijā?
* ... ka dēļ [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] '''[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s''' izdošanu apturēja pie šķirkļa ''Tjepolo'', tomēr izdotais 21 sējums satur 43 008 šķirkļu?
* ... ka karaļa '''[[Karlušs I|Karluša I]]''' valdīšanas laikā [[Portugāle]]s valsts divreiz deklarēja [[bankrots|bankrotu]]?
* ... ka '''[[Vilhelms fon Urahs]]''' bija ne vien ievēlēts par [[Lietuva]]s karali Mindaugu II, bet arī pretendēja uz [[Monako]] un [[Albānija]]s troni?
&lt;sub&gt;&lt;sub&gt;Apakšējā indeksa teksts&lt;/sub&gt;&lt;/sub&gt;</text>
      <sha1>mylhf2ee4p05liwegr6aagqoo67mboa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>3666493</id>
      <parentid>3664799</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T10:17:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18142" xml:space="preserve">[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]]
'''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā &quot;pastāvīgas mājas&quot; un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas.

Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m.

Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas.

Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]].

== ASV ==
[[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]]
Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.&lt;ref&gt;[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes].

Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām.

Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu.

Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Plānošanas rokasgrāmatas ===
[[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]]
Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu.

Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši:
# Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns);
# Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs);
# Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis);
# Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns).

Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta.

Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Piekrastes locijas ===
Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā.

Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris.

Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs.

Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.&lt;/ref&gt;

== Apvienotā Karaliste ==
[[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]]
[[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.&lt;ref&gt;[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā&lt;/ref&gt;

Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām:
# Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām;
# Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]];
# Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu;

Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.&lt;/ref&gt;

Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā.

== Krievija ==
[[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. 

Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām:
# Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības;
# Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.;
# Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c.

Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu.

Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. 

Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.&lt;/ref&gt;

== Latvija ==
VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;. Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. &lt;ref&gt;VAS &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;'' VAS &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}&lt;/ref&gt; Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}}
* [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests.
* [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>eiz8fy8ej6hoqk57d5t6o5fkndf1hhb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666498</id>
      <parentid>3666493</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:08:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18790" xml:space="preserve">[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]]
'''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā &quot;pastāvīgas mājas&quot; un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas.

Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m.

Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas.

Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]].

Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.&lt;ref&gt;Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā &quot;Šaurais suns uz Karkasonu&quot; (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
[[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]]
Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.&lt;ref&gt;[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes].

Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām.

Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu.

Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Plānošanas rokasgrāmatas ===
[[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]]
Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu.

Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši:
# Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns);
# Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs);
# Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis);
# Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns).

Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta.

Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Piekrastes locijas ===
Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā.

Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris.

Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs.

Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.&lt;/ref&gt;

== Apvienotā Karaliste ==
[[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]]
[[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.&lt;ref&gt;[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā&lt;/ref&gt;

Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām:
# Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām;
# Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]];
# Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu;

Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.&lt;/ref&gt;

Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā.

== Krievija ==
[[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. 

Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām:
# Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības;
# Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.;
# Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c.

Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu.

Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. 

Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.&lt;ref&gt;Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.&lt;/ref&gt;

== Latvija ==
VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;. Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. &lt;ref&gt;VAS &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;'' VAS &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}&lt;/ref&gt; Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}}
* [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests.
* [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>a145dq4eg0fib9oo4gr1rsx3to1py7g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rjabiņins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>359035</id>
    <revision>
      <id>3666486</id>
      <parentid>3664923</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T09:16:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="454" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
'''Rjabiņins''' ({{val|ru|Ряби́нин}}; sieviešu dzimtē [[Rjabiņina]] (''Ряби́нина'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Igors Rjabiņins]] (1936) — krievu virsnieks un sabiedriskais darbinieks;
* [[Nikolajs Rjabiņins]] — (''Николай Рябинин''; 1958) — krievu šaha problēmists.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Krievu uzvārdi]]</text>
      <sha1>9y1mbb0obqb2cv628hoo6s0rxlkifko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaspers Šmeihels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360344</id>
    <revision>
      <id>3666462</id>
      <parentid>3451656</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:11:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6132" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|11|5}}
| birth_place = 
| caps1 = 8
| caps2 = 4
| caps3 = 29
| caps4 = 15
| caps5 = 14
| caps6 = 9
| caps7 = 43
| caps8 = 37
| caps9 = 414
| caps10 = 0
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Darlington F.C.|Darlington]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Bury F.C.|Bury]]
| clubs4 = {{flaga|Skotija}} {{īre}} [[Falkirk F.C.|Falkirk]]
| clubs5 = {{flaga|Velsa}} {{īre}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]]
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Notts County F.C.|Notts County]]
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]]
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| clubs10 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| countryofbirth = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| goals5 = 0
| goals6 = 0
| goals7 = 0
| goals8 = 0
| goals9 = 0
| goals10 = 0
| height = 189&lt;ref&gt;[https://www.lcfc.com/players/2508]&lt;/ref&gt;
| image = Kasper Schmeichel 2021.jpg
| caption = Kaspers Šmeihels 2021. gadā
| nationalcaps1 = 8
| nationalcaps2 = 1
| nationalcaps3 = 17
| nationalcaps4 = 84
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Dānija}} Dānija U19
| nationalteam2 = {{flaga|Dānija}} Dānija U20
| nationalteam3 = {{flaga|Dānija}} Dānija U21
| nationalteam4 = {{fb|DEN}}
| nationalyears1 = 2004–2005
| nationalyears2 = 2006
| nationalyears3 = 2007–2008
| nationalyears4 = 2013–
| ntupdate = {{dat|2022|08|04|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2022|08|04|SK|bez}}
| name = 
| playername = Kaspers Šmeihels
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| years1 = 2005–2009
| years2 = 2006
| years3 = 2006
| years4 = 2007
| years5 = 2007–2008
| years6 = 2008
| years7 = 2009–2010
| years8 = 2010–2011
| years9 = 2011–2022
| years10 = 2022–
}}

'''Kaspers Šmeihels''' ({{Val|da|Kasper Schmeichel}}; dzimis {{Dat|1986|11|5}}) ir [[Dānija|Dānijas]] [[futbolists]], [[Francija]]s kluba ''[[OGC Nice|Nice]]'' un [[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlases]] vārtsargs. Kaspera tēvs [[Peters Šmeihels]] arī bija vārtsargs.

Šmeihels karjeru sāka ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Tur vārtos bieži netika un tika izīrēts dažādiem [[Anglija|Anglijas]] un [[Skotija|Skotijas]] līgas klubiem. 2009. gadā Šmeihels pievienojās Anglijas pēc spēka ceturtās līgas klubam ''[[Notts County F.C.|Notts County]]''. 2010. gadā Šmeihelu gribēja iegādāties gan [[Premjerlīga|Premjerlīgas]], gan [[Bundeslīga (futbols)|Bundeslīgas]] klubi un viņš pievienojās ''[[Leeds United A.F.C.|Leeds United]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=27 May 2010|title=Kasper becomes first summer recruit|publisher=leedsunited.com|url=https://www.leedsunited.com/news/20100527/kasper-becomes-first-summer-recruit_2247585_2060450|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520145539/http://www.leedsunited.com/news/20100527/kasper-becomes-first-summer-recruit_2247585_2060450|archivedate={{dat|2016|05|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā pievienojās ''[[Leicester City F.C.|Leicester City]]''. [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada sezonā]] Šmeihels ar ''Leicester City'' izcīnija Premjerlīgas titlulu. Kaspers un [[Peters Šmeihels]] kļuva par vienīgo tēvu un dēlu, kas ir ieguvuši Premjerlīgas titulu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=5 September 2017|date=3 May 2016|publisher=football365.com|title=Leicester City: The ridiculous statistics|url=http://www.football365.com/news/leicester-city-the-ridiculous-statistics}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā ar ''Leicester City'' uzvarēja [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā. 2022. gada augustā pārgāja uz Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' klubu ''[[OGC Nice]]''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/03082022-pec_11_gadiem_lestera_smeihels_parcelas_u |title=Pēc 11 gadiem Lesterā Šmeihels pārceļas uz Francijas ''Nice''|website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|8|3|N|bez}} |access-date={{dat|2022|8|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Dānijas futbola izlase|Dānijas futbola izlasē]] bija komandas sastāvā [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]], bet laukumā neizgāja. Izlasē debitēja {{dat|2013|2|6||bez}} draudzības spēlē pret [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Maķedoniju]]. Pārstāvēja izlasi [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]], kad komanda sasniedza pusfinālu.

== Sasniegumi ==
'''Notts County'''

* [[Anglijas futbola Otrā līga|Anglijas Otrā līga]]: 2009–10

'''Leicester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015–16]]
* [[FA kauss]]: 2020–21
* ''[[FA Community Shield]]'': 2021
* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2013–14

'''Individuālie sasniegumi'''

* Dānijas gada futbolists: 2016, 2019, 2020
* [[Leicester City F.C.|''Leicester City'']] sezonas labākais spēlētājs: 2011–12, 2016–17

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Dānijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šmeihels, Kaspers}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Dānijas futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Cardiff City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Kopenhāgenā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]]</text>
      <sha1>olqujplw7pm60eqzvyvj9djez24bq99</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bernds Leno</title>
    <ns>0</ns>
    <id>361135</id>
    <revision>
      <id>3666147</id>
      <parentid>3433667</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:58:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3876" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 56
| caps2 = 233
| caption = Leno 2018. gadā
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart|VfB Stuttgart II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Bietigheima-Bisingena}}
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Londonas &quot;Arsenal&quot;]]
| years3 = 2018–2021
| caps3 = 101
| goals3 = 0
| height = 190
| image = [[Attēls:20180602 FIFA Friendly Match Austria vs. Germany Bernd Leno 850 0646.jpg|220px]]
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 5
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 14
| nationalcaps5 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U17
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18
| nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācija U19
| nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21
| nationalteam5 = {{fb|DEU}}
| nationalyears1 = 2008–2009
| nationalyears2 = 2009–2010
| nationalyears3 = 2010–2011
| nationalyears4 = 2012–2015
| nationalyears5 = 2015–
| ntupdate = {{dat|2022|08|03|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2022|08|03|SK|bez}}
| name = 
| playername = Bernds Leno
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2009–2011
| years2 = 2011–2018
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| caps4 = 0
| goals4 = 0
| years4 = 2021–
}}

'''Bernds Leno''' ({{Val|de|Bernd Leno}}; dzimis {{Dat|1992|3|4}}) ir [[Vācija|Vācijas]] [[futbolists]], [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Fulham FC]]'' un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] vārtsargs.

Leno karjeru sāka [[VfB Stuttgart|''VfB Stuttgart'']] sistēmā. 2011. gada vasarā Leno tika izīrēts [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=20 September 2017|date=10 August 2011|publisher=vfb.de|url=http://www.vfb.de/en/vfb/newsarchive/2011/315579-leno-on-loan-to-leverkusen/|title=Leno on loan to Leverkusen}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pirmajās trīs Bundeslīgas spēlēs Leno neielaida nevienus vārtus. 2011. gada novembrī Leno parakstīja līgumu ar [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]''.''&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=20 September 2017|date=30 November 2011|publisher=bayer04.de|title=Bayer 04 sign Bernd Leno|url=https://www.bayer04.de/en-us/}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2018}} Leno parakstīja piecu gadu līgumu ar [[Londonas &quot;Arsenal&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/2018/jun/19/arsenal-bayer-leverkusen-bernd-leno|title=Arsenal confirm deal to sign goalkeeper Bernd Leno from Bayer Leverkusen|last=Romano|first=Fabrizio|last2=Aarons|first2=Ed|website=the Guardian|access-date=2018-06-25|date=2018-06-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vācijas futbola izlasē bijis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]] un [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kaus]]

== Sasniegumi ==
'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2019–20
* [[FA Community Shield]]: 2020

'''Vācija'''

* [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Vācijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Leno, Bernds}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]]</text>
      <sha1>kg3so0zx0bywbsc29c486rv157keulz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armēnijas Premjerlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364317</id>
    <revision>
      <id>3666212</id>
      <parentid>3460157</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T16:01:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2240" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Armēnijas Premjerlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1992}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{ARM}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = [[Armēnijas pirmā līga]]
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[Alashkert FC|Alashkert]]''&lt;br /&gt;(2020—21; 4. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[FC Pyunik]]''&lt;br /&gt;(14 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|ffa.am/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Armēnijas Premjerlīga'''  ir [[Armēnija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1992]]. gadā. Čempionātā piedalā 10 komandu.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{{Location map+|Armēnija|alt=2022.—2023. gada sezonas komandas|caption=2021.—2022. gada sezonas komandas|float=right|width=300|places={{location map~ |Armēnija |lat=40.181389 |long=44.514444 |label=[[FC Alashkert|Alashkert]]&lt;br&gt;[[Erevānas &quot;Ararat&quot;|Ararat]]&lt;br&gt;{{nobr|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]}}&lt;br&gt;[[Erevānas BKMA|BKMA]]&lt;br&gt;[[FC Noah|Noah]]&lt;br&gt;[[FC Pyunik|Pyunik]]&lt;br&gt;[[FC Urartu|Urartu]]|position=bottom}}
{{Location map~ |Armenia |lat=40.164722 |long=44.045278 |label=[[FC Noah|Noah]]}}
{{Location map~ |Armēnija |lat=40.785803 |long=43.853569 |label=[[Shirak SC|Shirak]]}}
{{location map~ |Armēnija |lat=40.408611 |long=44.645556 |label=[[FC Van|Van]]|position=right}}
{{Location map~ |Armenia |lat=39.821111 |long=46.753056 |label=[[Lernayin Artsakh FC|Lernayin]]}}
}}
* ''[[Alashkert FC]]''
* ''[[Ararat-Armenia]]''
* [[Erevānas &quot;Ararat&quot;]]
* [[Erevānas BKMA]]
* ''[[Lernayin Artsakh FC]]''
* ''[[FC Noah]]''
* ''[[FC Pyunik]]''
* ''[[Shirak SC]]''
* ''[[FC Urartu]]''
* ''[[FC Van]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Armēnijā]]</text>
      <sha1>jgk7d73v43pz1v5qpnvvkov2dghkm83</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvaigžņu ceļš (seriāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364701</id>
    <revision>
      <id>3666327</id>
      <parentid>3568633</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:30:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Naičela → Nišela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5133" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name            = Zvaigžņu ceļš
| show_name_2          = ''Star Trek''
| bgcolour             = 
| color text           = 
| image                = Star trek title letters.jpg
| caption              = 3. sezonas tituluzraksts (bez zvaigznēm)
| genre                = [[Zinātniskā fantastika]]
| format               = 
| creator              = [[Džīns Rodenberijs]]
| developer            = 
| writer               = 
| director             = 
| creative_director    = 
| presenter            = 
| starring             = 
* [[Viljams Šetners]]
* [[Leonards Nīmojs]]
* [[Deforests Kelijs]]
* [[Džeimss Dohans]]
* [[Nišela Nikolsa]]
* [[Džordžs Takei]]
* [[Valters Koenigs]]
* [[Madžels Barets]]
* [[Greisa Lī Vitnija]]
| judges               = 
| voices               = 
| narrated             = 
| theme_music_composer = 
| opentheme            = 
| endtheme             = 
| composer             = 
| country              = {{vieta|ASV}}
| language             = [[angļu valoda|angļu]]
| num_seasons          = 3
| num_episodes         = 79
| list_episodes        = 
| executive_producer   = 
| producer             = 
| editor               = 
| location             = 
| cinematography       = 
| camera               = 
| runtime              = 50 minūtes&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.imdb.com/title/tt0060028 |title=Star Trek |publisher=[[imdb.com]] |accessdate=July 19, 2010}}&lt;/ref&gt;
| company              = 
* ''[[Desilu Productions]]'' (1966–67)
* ''[[Paramount Television]]'' (1968–69)
| distributor          = ''[[CBS Television Distribution]]''&lt;ref&gt;&quot;Star Trek: The Original Series&quot;.    CBS.com.     http://www.cbs.com/shows/star_trek/&lt;/ref&gt;
| channel              = [[NBC]]&lt;ref&gt;&quot;Star Trek (1966) - Original Series&quot;.    YouTube: TheSciFiSpot.     9 December 2010.     https://m.youtube.com/watch?v=Z7TSv4Bgzkk&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Variety Staff.  &quot;NBC Buys 'Star Trek' Sci-Fi Series.    Variety.    11 March 1966.     http://variety.com/1966/tv/news/nbc-buys-star-trek-sci-fi-series-1201342591/&lt;/ref&gt;
| picture_format       = 
* [[480i]] (4:3 [[SDTV]])
* [[1080p]] (4:3 [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) &lt;small&gt;(2006. gada restaurācija)&lt;/small&gt;
| audio_format         = 
* ''Monaural''
* ''[[Dolby Digital]]'' [[5.1]] &lt;small&gt;(2006. gada restaurācija)&lt;/small&gt;
* ''[[DTS-HD Master Audio]]'' [[7.1]] &lt;small&gt;(2009. gada [[Blu-ray]])&lt;/small&gt;
| first_run            = {{dat|1966|9|8|N|bez}} — {{dat|1969|6|3|N|bez}}
| first_aired          = 
| last_aired           = 
| status               = 
| channel_LV           = 
| preceded_by          = 
| followed_by          = ''[[Star Trek: The Next Generation]]''
| related              = 
| website              = http://www.startrek.com/
| production_website   = 
}}
'''&quot;Zvaigžņu ceļš&quot;''' ({{val|en|Star Trek}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[NBC]] no 1966. gada līdz 1969. gadam. Seriālam ir trīs sezonas, kopumā ir iznākušas 79 sērijas. Seriāla autors ir [[Džīns Rodenberijs]]. Galvenās lomas atveido [[Viljams Šetners]] un [[Leonards Nīmojs]]. Šis seriāls aizsāka franšīzi &quot;[[Zvaigžņu ceļš]]&quot;. Pēc turpinājumu izdošanas sākotnējais televīzijas seriāls tika pārsaukts par '''&quot;Zvaigžņu ceļš: Oriģinālais seriāls&quot;''' ({{val|en|Star Trek: The Original Series}}, saīsinājumā '''&quot;TOS&quot;''').

Pirmizrādes laikā seriāls neieguva vērā ņemamu popularitāti, taču vēlāk, atkārtojot to ASV televīzijas kanālos, tas ieguva ļoti plašu fanu pulku, kā arī ietekmēja [[kosmoss|kosmosa]] apguves attēlojumu kinomākslā. Pēc seriāla pārtraukšanas 1969. gadā, tika uzņemti vairāki turpinājumi, [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājumi]], kā arī pilnmetrāžas filmas.

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
| '''Pilotsērijas'''
| 2
|colspan=&quot;2&quot;| {{dat|1988|10|4|N|bez}}
|-
| '''1'''
| 29
| {{dat|1966|9|8|N|bez}}
| {{dat|1967|4|13|N|bez}}
|-
| '''2'''
| 26
| {{dat|1967|9|15|N|bez}}
| {{dat|1968|3|29|N|bez}}
|-
| '''3'''
| 24
| {{dat|1968|9|20|N|bez}}
| {{dat|1969|6|3|N|bez}}
|}

== Sižets ==
Seriāla notikumi risinās 23. gadsimtā. Kapteinis Džeimss Kērks (atveido Viljams Šetners) vada kosmosa kuģi ''USS Enterprise (NCC-1701)'' izpētes ekspedīcijā. Komanda pēta dažādas [[ārpuszemes dzīvība]]s, bet nereti iesaistās arī politiskos konfliktos. Seriāla vēlākās sērijās tēli ceļo arī laikā un nonāk citos [[visums|visumos]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}
{{Zvaigžņu ceļš}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvaigžņu ceļš]]
[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]]</text>
      <sha1>jxo0zcvkxjuns4ul6iud1s2qric4yle</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365364</id>
    <revision>
      <id>3666211</id>
      <parentid>3460153</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:49:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1697" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|2000}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12
| valsts          = {{BIH}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Pirmā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[FK Borac Banja Luka|Borac]]''&lt;br /&gt;(2020—21; 2. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]&lt;br /&gt;[[FK Željezničar|Željezničar]]'' (6 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{url|www.nfsbih.ba/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga''' ({{val|bs|Premijer liga Bosne i Hercegovine}}) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[2000]]. gadā. Čempionātā piedalās 12 komandas.

==  Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
* ''[[FK Borac Banja Luka]]''
* ''[[FK Igman Konjic]]''
* ''[[FK Leotar]]''
* ''[[HŠK Posušje]]''
* ''[[FK Sarajevo]]''
* ''[[FK Sloga Doboj]]''
* ''[[FK Sloboda Tuzla]]''
* ''[[NK Široki Brijeg]]'' 
* ''[[FK Tuzla City]]''
* ''[[FK Velež Mostar]]''
* ''[[HŠK Zrinjski Mostar]]''
* ''[[FK Željezničar Sarajevo]]''


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Bosnijā un Hercegovinā]]</text>
      <sha1>98wdxf0ij86kq3vydm96eooicp8u1wm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gibraltāra Nacionālā līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365596</id>
    <revision>
      <id>3666210</id>
      <parentid>3460271</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:47:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2040" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Gibraltāra Nacionālā līga&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Gibraltar National League''&lt;/small&gt;
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1895}}&lt;br /&gt;(pašreizējā formātā — 2019. gadā)
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 11
| valsts          = {{GIB}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = 
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga|Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]''&lt;br /&gt;(2020—21; 25. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]''&lt;br /&gt;(25 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|gibraltarfa.com/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}

'''Gibraltāra Nacionālā līga''' ({{val|en|Gibraltar National League}}) ir [[Gibraltārs|Gibraltāra]] vienīgā pieaugušo vīriešu [[futbols|futbola]] līga. Tā tika izveidota 2019. gadā, apvienojot Gibraltāra Premjerdivīziju, kas bija augstākā futbola līga kopš 1905. gada, un Gibraltāra Otro divīziju. Gibraltāra futbola čempionāts notiek kopš 1895. gada. Čempionātā pašlaik piedalās 11 komandas. Visvairāk reizes (25) Gibraltāra čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]''.

==  Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
* ''[[FC Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]''
* ''[[College 1975 FC]]''
* ''[[Europa FC]]''
* ''[[Europa Point FC]]''
* ''[[Glacis United FC]]''
* ''[[Lincoln Red Imps FC]]''
* ''[[Lions Gibraltar FC]]''
* ''[[Lynx FC]]''
* ''[[Manchester 62 FC]]''
* ''[[Mons Calpe SC]]''
* ''[[St Joseph's FC]]''

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Gibraltārā]]</text>
      <sha1>d3j4radnlgu7x7z6ro839rnc1q84jtv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Horvātijas futbola līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365605</id>
    <revision>
      <id>3666175</id>
      <parentid>3624363</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:35:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Vylks pārvietoja lapu [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga]] uz [[Horvātijas futbola līga]]: nosaukuma maiņa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3957" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Horvātijas futbola Pirmā līga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1992}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{CRO}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Horvātijas Otrā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 23. tituls) 
| čempions_visv   = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''&lt;br /&gt;(23 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|http://prvahnl.hr/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga''' ({{val|hr|Prva hrvatska nogometna liga}}) ir [[Horvātija|Horvātijas]] augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1992]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas. Pēc pašreizējā formāta komandas aizvada četru apļu turnīru, līdz ar to katrai komandai ir 36 spēles sezonā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'' (21). 

== Klubi 2021.—2022. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2020.—2021. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''||[[Zagreba]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Gorica|Gorica]]''||[[Velika Gorica]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]''||[[Splita]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Hrvatski Dragovoljac|Hrvatski Dragovoljac]]''||[[Zagreba]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|1. (Otrajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Šibenik|Šibenik]]''||[[Šibenika]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Istra 1961|Istra 1961]]''||[[Pula]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]''||[[Zagreba]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Osijek|Osijek]]''||[[Osijeka]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Rijeka|Rijeka]]''||[[Rijeka]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]''||[[Koprivnica]]||7.
|}

== Tituli ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:98%;&quot;
! width=120| Klubs
! width=80| Čempiontituli
! width=80| 2. vietas
! width=500| Uzvarētās sezonas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |language=en |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2020|8|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]
|align=center|22
|align=center|4
|1992–93, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21
|-
|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
|align=center|6
|align=center|12
|1992, 1993–94, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2004–05
|-
|[[HNK Rijeka|Rijeka]]
|align=center|1
|align=center|7
|2016–17
|-
|[[NK Zagreb]]
|align=center|1
|align=center|2
|2001–02
|-
|[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]
|align=center|—
|align=center|2
|—
|-
|[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|-
|[[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|-
|[[NK Osijek|Osijek]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa|http://prvahnl.hr/}} {{hr ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/1-hnl/startseite/wettbewerb/KR1/ Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Horvātija-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Horvātijā]]</text>
      <sha1>fbd3tgt2lpru8kc41kvcpg4qtas7nh7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666177</id>
      <parentid>3666175</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:37:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3908" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Horvātijas futbola līga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1992}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{CRO}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Pirmā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferences līga]]
| čempions        = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 23. tituls) 
| čempions_visv   = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''&lt;br /&gt;(23 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|https://hnl.hr/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Horvātijas futbola līga''' ({{val|hr|Hrvatska nogometna liga}}) ir [[Horvātija|Horvātijas]] augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1992]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas. Pēc pašreizējā formāta komandas aizvada četru apļu turnīru, līdz ar to katrai komandai ir 36 spēles sezonā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'' (21). 

== Klubi 2021.—2022. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2020.—2021. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''||[[Zagreba]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Gorica|Gorica]]''||[[Velika Gorica]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]''||[[Splita]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Hrvatski Dragovoljac|Hrvatski Dragovoljac]]''||[[Zagreba]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|1. (Otrajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Šibenik|Šibenik]]''||[[Šibenika]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Istra 1961|Istra 1961]]''||[[Pula]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]''||[[Zagreba]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Osijek|Osijek]]''||[[Osijeka]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Rijeka|Rijeka]]''||[[Rijeka]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]''||[[Koprivnica]]||7.
|}

== Tituli ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:98%;&quot;
! width=120| Klubs
! width=80| Čempiontituli
! width=80| 2. vietas
! width=500| Uzvarētās sezonas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |language=en |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2020|8|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]
|align=center|22
|align=center|4
|1992–93, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21
|-
|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
|align=center|6
|align=center|12
|1992, 1993–94, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2004–05
|-
|[[HNK Rijeka|Rijeka]]
|align=center|1
|align=center|7
|2016–17
|-
|[[NK Zagreb]]
|align=center|1
|align=center|2
|2001–02
|-
|[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]
|align=center|—
|align=center|2
|—
|-
|[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|-
|[[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|-
|[[NK Osijek|Osijek]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa|https://hnl.hr/}} {{hr ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/1-hnl/startseite/wettbewerb/KR1/ Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Horvātija-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Horvātijā]]</text>
      <sha1>indl283knsdyxo8w6moppzc6b7tkhfb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666180</id>
      <parentid>3666177</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:43:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3896" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Horvātijas futbola līga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1992}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{CRO}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Pirmā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferences līga]]
| čempions        = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 23. tituls) 
| čempions_visv   = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''&lt;br /&gt;(23 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|https://hnl.hr/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Horvātijas futbola līga''' ({{val|hr|Hrvatska nogometna liga}}) ir [[Horvātija|Horvātijas]] augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1992]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas. Pēc pašreizējā formāta komandas aizvada četru apļu turnīru, līdz ar to katrai komandai ir 36 spēles sezonā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'' (21). 

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''||[[Zagreba]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Gorica|Gorica]]''||[[Velika Gorica]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]''||[[Splita]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Istra 1961|Istra 1961]]''||[[Pula]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]''||[[Zagreba]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Osijek|Osijek]]''||[[Osijeka]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Rijeka|Rijeka]]''||[[Rijeka]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]''||[[Koprivnica]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Šibenik|Šibenik]]''||[[Šibenika]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Varaždin (2012)|Varaždin]]''||[[Varaždina]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|1. (Otrajā līgā)
|}

== Tituli ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:98%;&quot;
! width=120| Klubs
! width=80| Čempiontituli
! width=80| 2. vietas
! width=500| Uzvarētās sezonas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |language=en |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2020|8|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]
|align=center|22
|align=center|4
|1992–93, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21
|-
|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
|align=center|6
|align=center|12
|1992, 1993–94, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2004–05
|-
|[[HNK Rijeka|Rijeka]]
|align=center|1
|align=center|7
|2016–17
|-
|[[NK Zagreb]]
|align=center|1
|align=center|2
|2001–02
|-
|[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]
|align=center|—
|align=center|2
|—
|-
|[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|-
|[[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|-
|[[NK Osijek|Osijek]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa|https://hnl.hr/}} {{hr ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/1-hnl/startseite/wettbewerb/KR1/ Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Horvātija-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Horvātijā]]</text>
      <sha1>bo1t087qwo2s0nbsonizdv94xef72bs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666181</id>
      <parentid>3666180</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:44:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3896" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Horvātijas futbola līga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1992}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{CRO}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Pirmā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferences līga]]
| čempions        = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 23. tituls) 
| čempions_visv   = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''&lt;br /&gt;(23 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|https://hnl.hr/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Horvātijas futbola līga''' ({{val|hr|Hrvatska nogometna liga}}) ir [[Horvātija|Horvātijas]] augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1992]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas. Pēc pašreizējā formāta komandas aizvada četru apļu turnīru, līdz ar to katrai komandai ir 36 spēles sezonā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'' (23). 

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''||[[Zagreba]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Gorica|Gorica]]''||[[Velika Gorica]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]''||[[Splita]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Istra 1961|Istra 1961]]''||[[Pula]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]''||[[Zagreba]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Osijek|Osijek]]''||[[Osijeka]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Rijeka|Rijeka]]''||[[Rijeka]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]''||[[Koprivnica]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Šibenik|Šibenik]]''||[[Šibenika]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Varaždin (2012)|Varaždin]]''||[[Varaždina]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|1. (Otrajā līgā)
|}

== Tituli ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:98%;&quot;
! width=120| Klubs
! width=80| Čempiontituli
! width=80| 2. vietas
! width=500| Uzvarētās sezonas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |language=en |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2020|8|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]
|align=center|22
|align=center|4
|1992–93, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21
|-
|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
|align=center|6
|align=center|12
|1992, 1993–94, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2004–05
|-
|[[HNK Rijeka|Rijeka]]
|align=center|1
|align=center|7
|2016–17
|-
|[[NK Zagreb]]
|align=center|1
|align=center|2
|2001–02
|-
|[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]
|align=center|—
|align=center|2
|—
|-
|[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|-
|[[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|-
|[[NK Osijek|Osijek]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa|https://hnl.hr/}} {{hr ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/1-hnl/startseite/wettbewerb/KR1/ Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Horvātija-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Horvātijā]]</text>
      <sha1>6iuujowwm7yzvjjhqs9iz5676iwzzyw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666184</id>
      <parentid>3666181</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:07:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tituli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3907" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Horvātijas futbola līga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1992}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{CRO}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Pirmā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferences līga]]
| čempions        = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 23. tituls) 
| čempions_visv   = ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''&lt;br /&gt;(23 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|https://hnl.hr/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Horvātijas futbola līga''' ({{val|hr|Hrvatska nogometna liga}}) ir [[Horvātija|Horvātijas]] augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1992]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas. Pēc pašreizējā formāta komandas aizvada četru apļu turnīru, līdz ar to katrai komandai ir 36 spēles sezonā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis klubs ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'' (23). 

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''||[[Zagreba]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Gorica|Gorica]]''||[[Velika Gorica]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]''||[[Splita]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Istra 1961|Istra 1961]]''||[[Pula]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]''||[[Zagreba]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Osijek|Osijek]]''||[[Osijeka]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Rijeka|Rijeka]]''||[[Rijeka]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]''||[[Koprivnica]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[HNK Šibenik|Šibenik]]''||[[Šibenika]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Varaždin (2012)|Varaždin]]''||[[Varaždina]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|1. (Otrajā līgā)
|}

== Tituli ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:98%;&quot;
! width=120| Klubs
! width=80| Čempiontituli
! width=80| 2. vietas
! width=500| Uzvarētās sezonas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |language=en |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2020|8|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]
|align=center|23
|align=center|4
|1992–93, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22
|-
|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
|align=center|6
|align=center|13
|1992, 1993–94, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2004–05
|-
|[[HNK Rijeka|Rijeka]]
|align=center|1
|align=center|7
|2016–17
|-
|[[NK Zagreb]]
|align=center|1
|align=center|2
|2001–02
|-
|[[NK Lokomotiva|Lokomotiva]]
|align=center|—
|align=center|2
|—
|-
|[[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|-
|[[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|-
|[[NK Osijek|Osijek]]
|align=center|—
|align=center|1
|—
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa|https://hnl.hr/}} {{hr ikona}}
* [https://www.transfermarkt.com/1-hnl/startseite/wettbewerb/KR1/ Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Horvātija-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Horvātijā]]</text>
      <sha1>62942zdfuywxwzadwri0h6m9bm7y2um</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kipras futbola Pirmā divīzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365775</id>
    <revision>
      <id>3666213</id>
      <parentid>3624366</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T16:18:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3033" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Kipras futbola Pirmā divīzija
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1934}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12 (2021/22)
| valsts          = {{CYP}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Kipras Otrā divīzija
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[Limasolas &quot;Apollon&quot;|Apollon]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 4. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = [[Nikosijas APOEL|APOEL]]&lt;br /&gt;(28 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|cfa.com.cy/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Kipras futbola Pirmā divīzija'''  ir [[Kipra|Kipras]] augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1934]]. gadā. Čempionātā piedalās 14 komandas.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Larnakas AEK|AEK]]||[[Larnaka]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Limasolas AEL|AEL]]||[[Limasola]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Hlorakas &quot;Akritas&quot;|Akritas]]''||[[Hloraka]]||data-sort-value=&quot;13&quot;|3. ''Otrajā divīzijā''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis]]''||[[Larnaka]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Nikosijas APOEL|APOEL]]||[[Nikosija]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Limasolas &quot;Apollon&quot;|Apollon]]''||[[Limasola]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Limasolas &quot;Aris&quot;|Aris]]''||[[Limasola]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Katokopijas &quot;Doxa&quot;|Doxa]]''||[[Katokopija]]||10.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Enosis Neon Paralimni FC|Enosis Neon]]''||[[Paralimne]]||data-sort-value=&quot;14&quot;|4. ''Otrajā divīzijā''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Karmiotissa FC|Karmiotissa]]''||Pano Polemidija||data-sort-value=&quot;11&quot;|1. ''Otrajā divīzijā''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Nea Salamina Ammochostos FC|Nea Salamina]]''||[[Larnaka]]||data-sort-value=&quot;12&quot;|2. ''Otrajā divīzijā''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Nikosijas &quot;Olympiakos&quot;|Olympiakos Nicosia]]''||[[Nikosija]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Nikosijas &quot;Omonia&quot;|Omonia]]''||[[Nikosija]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Pafos FC]]''||[[Pafa]]||6.
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/memberassociations/association=cyp/domesticleague/index.html/ Līgas profils UEFA vietnē] {{en ikona}}
* [https://int.soccerway.com/national/cyprus/1-division/ Līgas profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Kipra-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Kiprā]]</text>
      <sha1>tp0vwhck2sy2hwu9irvqg2mjb0uo1oy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kosovas Superlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365855</id>
    <revision>
      <id>3666221</id>
      <parentid>3641713</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T17:08:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1354" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Kosovas Superlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = 1945
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{KOS}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Kosovas pirmā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[KF Ballkani]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 1. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[FC Prishtina]]''&lt;br /&gt;(11 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|ffk-kosova.com/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Kosovas Superlīga'''  ir [[Kosova|Kosovas]] augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1945]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas.

==  Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
* [[KF Ballkani]]
* [[KF Drenica]]
* [[KF Drita]]
* [[KF Dukagjini]]
* [[KF Ferizaj]]
* [[KF Gjilani]]
* [[KF Llapi]]
* [[KF Malisheva]]
* [[KF Trepça'89]]
* [[FC Prishtina]]


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Kosovā]]</text>
      <sha1>i2il351itwra8krzadsrkjrgk6usply</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maķedonijas futbola Pirmā līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365871</id>
    <revision>
      <id>3666216</id>
      <parentid>3459964</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T16:42:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1515" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Maķedonijas futbola Pirmā līga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1992}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12
| valsts          = {{MKD}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Maķedonijas futbola Otrā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferences līga]]
| čempions        = ''[[KF Shkupi]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 1. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[FK Vardar]]''&lt;br /&gt;(11 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|ffm.mk/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Maķedonijas futbola Pirmā līga'''  ir [[Ziemeļmaķedonija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1992]]. gadā. Čempionātā piedalās 12 komandas.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
* ''[[Akademija Pandev]]''
* ''[[FK Bregalnica Štip]]''
* ''[[FK Makedonija Gjorče Petrov]]''
* ''[[FK Pobeda (2010)|FK Pobeda]]''
* ''[[FK Rabotnički]]''
* ''[[KF Shkëndija]]''
* ''[[KF Shkupi]]''
* ''[[FK Sileks]]''
* ''[[FK Skopje]]''
* ''[[FK Struga]]''
* ''[[GFK Tikvesh]]''


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Ziemeļmaķedonijā]]</text>
      <sha1>idb4d7i7hs8ekz2h0p0e2rd2e8ptgy1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maltas futbola Premjerlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365874</id>
    <revision>
      <id>3666218</id>
      <parentid>3460160</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T16:53:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2278" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Maltas Premjerlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1909}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 14
| valsts          = {{MLT}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Maltas Pirmā divīzija
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferences līga]]
| čempions        = ''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 13. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[Sliema Wanderers F.C.|Sliema Wanderers]]''&lt;br /&gt;''[[Floriana F.C.|Floriana]]''&lt;br /&gt;(26 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|https://mfa.com.mt/en/leagues/leagues/10/bov-premier-league.htm|mfa.com.mt}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Maltas futbola Premjerlīga'''  ir [[Malta]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://usa.laliga.es/en/news/laliga-the-best-show-in-malta-1|title=LaLiga: the best show in Malta|publisher=La Liga|date=29 January 2016|accessdate=29 October 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190716012832/https://usa.laliga.es/en/news/laliga-the-best-show-in-malta-1|archivedate={{dat|2019|07|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; kas dibināta [[1909]]. gadā. Čempionātā piedalās 14 komandas. Visvairāk reižu čempiona titulu — 26 izcīnījušas divas komandas: [[Sliema Wanderers F.C.|''Sliema Wanderers'']] (pēdējoreiz 2004.—2005. gada sezonā) un ''[[Floriana F.C.]]'' (pēdējoreiz 2019.—2020. gada sezonā).

==  Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
* ''[[Balzan F.C.]]''
* ''[[Birkirkara F.C.]]''
* ''[[Floriana F.C.]]''
* ''[[Gudja United F.C.]]''
* ''[[Gżira United F.C.]]''
* ''[[Ħamrun Spartans F.C.]]''
* ''[[Hibernians F.C.]]''
* ''[[Marsaxlokk F.C.]]''
* ''[[Mosta F.C.]]''
* ''[[Pietà Hotspurs F.C.]]''
* ''[[St. Lucia F.C.]]''
* ''[[Sirens F.C.]]''
* ''[[Valletta F.C.]]''
* ''[[Żebbuġ Rangers F.C.]]''

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Maltā]]</text>
      <sha1>c3quscdo8k2lhgz4rvgco4hr5vmua7x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnkalnes futbola Pirmā līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365883</id>
    <revision>
      <id>3666217</id>
      <parentid>3460159</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T16:49:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1508" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Melnkalnes Pirmā līga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|2006}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{MNE}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Melnkalnes Otrā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferences līga]]
| čempions        = ''[[FK Sutjeska|Sutjeska]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 5. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|Budućnost]]''&lt;br /&gt;''[[FK Sutjeska|Sutjeska]]''&lt;br /&gt;(5 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|fscg.me/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Melnkalnes pirmā līga'''  ir [[Melnkalne]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[2006]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas.

==  Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
* ''[[FK Arsenal Tivat]]''
* ''[[Podgoricas &quot;Budućnost&quot;|FK Budućnost]]''
* ''[[FK Dečic]]''
* ''[[FK Iskra]]''
* ''[[FK Jedinstvo Bijelo Polje]]''
* ''[[FK Jezero]]''
* ''[[FK Mornar]]''
* ''[[OFK Petrovac]]''
* ''[[FK Rudar]]''
* ''[[FK Sutjeska]]''


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Melnkalnē]]</text>
      <sha1>tclvebusigf328lpxci3a12vu0yt40l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liga I</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366271</id>
    <revision>
      <id>3666068</id>
      <parentid>3624371</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:00:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3166" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = ''Liga I''
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1909}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 16 
| valsts          = {{ROU}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = ''Liga II''
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[CFR Cluj]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 8. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[FCSB]]''&lt;br /&gt;(26 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|lpf.ro/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''''Liga I'''''  ir [[Rumānija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1909]]. gadā. Čempionātā piedalās 16 komandas.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022.&lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Argeș Pitești|Argeș]]''||[[Pitešti]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Botoșani|Botoșani]]''||[[Botošani]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[CFR Cluj]]''||[[Kluža-Napoka]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[AFC Chindia Târgoviște|Chindia Târgoviște]]''||[[Tirgovište]]||13.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FCV Farul Constanța|Farul]]''||[[Konstanca (Rumānija)|Konstanca]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FCSB]]''||[[Bukareste]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Hermannstadt|Hermannstadt]]''||[[Sibiu]]||data-sort-value=&quot;15&quot;|2. (''Liga II'')
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[CS Mioveni|Mioveni]]''||[[Mjoveni]]||12.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Petrolul Ploiești|Petrolul]]''||[[Ploješti]]||data-sort-value=&quot;14&quot;|1. (''Liga II'')
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Rapid Bukareste|Rapid]]''||[[Bukareste]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]''||[[Sfintugeorge]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC U Craiova 1948]]''||[[Krajova]]||10.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]''||[[Kluža-Napoka]]||data-sort-value=&quot;16&quot;|3. (''Liga II'')
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]''||[[Krajova]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC UTA Arad|UTA Arad]]''||[[Arada]]||11.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Voluntari|Voluntari]]''||[[Voluntari]]||4.
|}

== Ārējās saites ==
* [https://lpf.ro/  Oficiālā tīmekļa vietne] {{ro ikona}}
* [http://www.uefa.com/memberassociations/association=rou/domesticleague/index.html/ Līgas profils UEFA vietnē] {{en ikona}}
* [https://int.soccerway.com/national/romania/liga-i/20192020/ Līgas profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Rumānija-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Rumānijā]]</text>
      <sha1>ewr8l44ri452okrtuwbz3wrkhvp8o9d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skotijas futbola Premjerlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366469</id>
    <revision>
      <id>3666087</id>
      <parentid>3624389</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:59:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4444" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Skotijas futbola Premjerlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|2013|8|2}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12 
| valsts          = {{SCO}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Skotijas čempionāts
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]&lt;br /&gt;(2021—22)&lt;br /&gt;(8. ''Premiership'' tituls)&lt;br /&gt;(52. Skotijas čempiontituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = '''''Premiership''''':&lt;br /&gt;[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]] (8)&lt;br /&gt;'''Skotijas čempiontituli''':&lt;br /&gt;[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]] (55)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|spfl.co.uk/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Skotijas futbola Premjerlīga''' ({{val|en|Scottish Premiership}}) ir [[Skotija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[2013]]. gadā. Čempionātā piedalās 12 komandas.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{{Location map+|Skotija|width=500|alt=2022.—2023. gada sezonas komandas|caption=2022.—2023. gada sezonas komandas|float=right|places={{location map~ |Skotija |lat=57.159167 |long=-2.088889 |label=[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]|position=right}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.860916 |long=-4.251433 |label=[[Celtic F.C.|Celtic]]&lt;br/&gt;[[Rangers F.C.|Rangers]]|position=top}}
{{location map~ |Skotija |lat=56.474765 |long=-2.968894 |label=[[Dundee United F.C.|Dundee&amp;nbsp;United]]|position=right}}
{{Location map~ |Skotija |marksize=6 |lat=55.939167 |long=-3.232222 |label=[[Heart of Midlothian F.C.|Hearts]]|position=top}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.961667 |long=-3.165556 |label=[[Hibernian FC|Hibernian]] |position=right}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.604321 |long=-4.508300 |label=[[Kilmarnock FC|Kilmarnock]] |position=right}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.885961 |long=-3.521869 |label=[[Livingston FC|Livingston]]|position=right}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.780279 |long=-3.980205 |label=[[Motherwell FC|Motherwell]]|position=right}}
{{location map~ |Skotija |lat=57.595947 |long=-4.418914 |label=[[Ross County FC|Ross County]]|position=left}}
{{location map~ |Skotija |lat=56.409686 |long=-3.476928 |label=[[Saint Johnstone FC|St.&amp;nbsp;Johnstone]]|position=left}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.850556 |long=-4.443889 |label=[[Saint Mirren FC|St.&amp;nbsp;Mirren]]|position=left}}
|width=400}}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.–2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Aberdeen FC|Aberdeen]]''||[[Aberdīna]]||10.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]''||[[Glāzgova]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Dundee United FC|Dundee United]]''||[[Dandī]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]''||[[Edinburga]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Hibernian FC|Hibernian]]''||[[Edinburga]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Kilmarnock FC|Kilmarnock]]''||[[Kilmārnoka]]||data-sort-value=&quot;12&quot;|1. (''Championship'')
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Livingston FC|Livingston]]''||[[Livingstona (Skotija)|Livingstona]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Motherwell FC|Motherwell]]''||[[Motervela]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]''||[[Glāzgova]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Ross County FC|Ross County]]''||[[Dingvola]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Saint Johnstone FC|St. Johnstone]]''||[[Pērta (Skotija)|Pērta]]||11.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Saint Mirren FC|St. Mirren]]''||[[Peizli]]||9.
|}

== Ārējās saites ==
* [https://spfl.co.uk/league/premiership/ Oficiālā mājaslapa] {{angliski}}
* [https://www.transfermarkt.com/scottish-premiership/startseite/wettbewerb/SC1/ Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}
* [https://int.soccerway.com/national/scotland/premier-league// Līgas profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Skotijā]]</text>
      <sha1>ci0an1xroaydz69lowx2kpm67jxvt7l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666310</id>
      <parentid>3666087</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:45:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4435" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Skotijas futbola Premjerlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|2013|8|2}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12 
| valsts          = {{SCO}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Skotijas čempionāts
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]&lt;br /&gt;(2021—22)&lt;br /&gt;(8. ''Premiership'' tituls)&lt;br /&gt;(52. Skotijas čempiontituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = '''''Premiership''''':&lt;br /&gt;[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]] (8)&lt;br /&gt;'''Skotijas čempiontituli''':&lt;br /&gt;[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]] (55)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|spfl.co.uk/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Skotijas futbola Premjerlīga''' ({{val|en|Scottish Premiership}}) ir [[Skotija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[2013]]. gadā. Čempionātā piedalās 12 komandas.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{{Location map+|Skotija|width=500|alt=2022.—2023. gada sezonas komandas|caption=2022.—2023. gada sezonas komandas|float=right|places={{location map~ |Skotija |lat=57.159167 |long=-2.088889 |label=[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]|position=right}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.860916 |long=-4.251433 |label=[[Celtic F.C.|Celtic]]&lt;br/&gt;[[Rangers F.C.|Rangers]]|position=top}}
{{location map~ |Skotija |lat=56.474765 |long=-2.968894 |label=[[Dundee United F.C.|Dundee&amp;nbsp;United]]|position=right}}
{{Location map~ |Skotija |marksize=6 |lat=55.939167 |long=-3.232222 |label=[[Heart of Midlothian F.C.|Hearts]]|position=top}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.961667 |long=-3.165556 |label=[[Hibernian FC|Hibernian]] |position=right}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.604321 |long=-4.508300 |label=[[Kilmarnock FC|Kilmarnock]] |position=right}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.885961 |long=-3.521869 |label=[[Livingston FC|Livingston]]|position=right}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.780279 |long=-3.980205 |label=[[Motherwell FC|Motherwell]]|position=right}}
{{location map~ |Skotija |lat=57.595947 |long=-4.418914 |label=[[Ross County FC|Ross County]]|position=left}}
{{location map~ |Skotija |lat=56.409686 |long=-3.476928 |label=[[Saint Johnstone FC|St.&amp;nbsp;Johnstone]]|position=left}}
{{location map~ |Skotija |lat=55.850556 |long=-4.443889 |label=[[Saint Mirren FC|St.&amp;nbsp;Mirren]]|position=left}}
|}}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.–2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Aberdeen FC|Aberdeen]]''||[[Aberdīna]]||10.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]''||[[Glāzgova]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Dundee United FC|Dundee United]]''||[[Dandī]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]''||[[Edinburga]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Hibernian FC|Hibernian]]''||[[Edinburga]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Kilmarnock FC|Kilmarnock]]''||[[Kilmārnoka]]||data-sort-value=&quot;12&quot;|1. (''Championship'')
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Livingston FC|Livingston]]''||[[Livingstona (Skotija)|Livingstona]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Motherwell FC|Motherwell]]''||[[Motervela]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]''||[[Glāzgova]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Ross County FC|Ross County]]''||[[Dingvola]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Saint Johnstone FC|St. Johnstone]]''||[[Pērta (Skotija)|Pērta]]||11.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Saint Mirren FC|St. Mirren]]''||[[Peizli]]||9.
|}

== Ārējās saites ==
* [https://spfl.co.uk/league/premiership/ Oficiālā mājaslapa] {{angliski}}
* [https://www.transfermarkt.com/scottish-premiership/startseite/wettbewerb/SC1/ Līgas profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}}
* [https://int.soccerway.com/national/scotland/premier-league// Līgas profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Skotijā]]</text>
      <sha1>dfuzmfdc4zc2htvdien9tihtv7ccsgf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turcijas futbola Superlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>367102</id>
    <revision>
      <id>3666143</id>
      <parentid>3624362</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:56:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6177" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Turcijas Superlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1959}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 20
| valsts          = {{TUR}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = TFF pirmā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = [[Trabzonspor]]&lt;br /&gt;(2021—22; 7. tituls) 
| čempions_visv   = [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]&lt;br /&gt;(22 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|http://www.tff.org/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}

'''Turcijas futbola Superlīga''' ({{val|tr|Süper Lig}}) ir [[Turcija]]s augstākā profesionālā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1959]]. gadā. To organizē [[Turcijas Futbola federācija]]. Čempionātā 2020.—2021. gada sezonā piedalās 21 komanda. Sezona parasti sākas augustā un noslēdzas maijā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis [[Stambula]]s klubs ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]'' — 22.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Adana Demirspor]]''||[[Adana]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Alanyaspor]]''||[[Alanja]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]''||[[Ankara]]||data-sort-value=&quot;17&quot;|1. (Pirmajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Antalyaspor]]''||[[Antalja]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]''||[[Stambula]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]''||[[Stambula]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]''||[[Stambula]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]''||[[Stambula]]||13.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Gaziantep FK|Gaziantep]]''||[[Gaziantepa]]||15.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Giresunspor]]''||[[Giresuna]]||16.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Hatayspor]]''||[[Antakja]]||12.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]''||[[Stambula]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[İstanbulspor]]''||[[Stambula]]||data-sort-value=&quot;19&quot;|4. (Pirmajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Kasımpaşa Spor Kulübü|Kasımpaşa]]''||[[Stambula]]||11.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Kayserispor]]''||[[Kajseri]]||14.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Konyaspor]]''||[[Konja]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Sivasspor]]''||[[Sivasa]]||10.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Ümraniyespor]]''||[[Stambula]]||data-sort-value=&quot;18&quot;|2. (Pirmajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Trabzonspor]]''||[[Trabzona]]||'''1.'''
|}

== Tituli ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%&quot;
|-
!Klubs
!Čempioni&lt;ref name=&quot;List of Champions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tff.org/default.aspx?pageID=545|title=Süper Lig Şampiyonu Takımlar|website=www.tff.org|accessdate={{dat|2020|7|30||bez}}|language=tr}}&lt;/ref&gt;
!Vicečempioni
!Uzvaras gadi
!Otrās vietas gadi
|-
|align=center|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]&lt;br /&gt;{{nowrap|[[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]]}}
|align=center|22
|align=center|12
|1962, 1963, 1969, 1971, 1972, 1973, 1987, 1988, 1993, 1994, 1997, 1998, 1999, 2000, 2002, 2006, 2008, 2012, 2013, 2015, 2018, 2019
|1957&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, 1958&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, 1959, 1961, 1966, 1975, 1979, 1986, 1991, 2001, 2003, 2014, 2021
|-
| align=&quot;center&quot; |[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]&lt;br /&gt;[[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]] 
| align=&quot;center&quot; |19
| align=&quot;center&quot; |22
|1959, 1961, 1964, 1965, 1968, 1970, 1974, 1975, 1978, 1983, 1985, 1989, 1996, 2001, 2004, 2005, 2007, 2011, 2014
|1960, 1962, 1967, 1971, 1973, 1976, 1977, 1980, 1984, 1990, 1992, 1994, 1998, 2002, 2006, 2008, 2010, 2012, 2013, 2015, 2016, 2018
|-
|align=center|[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]&lt;br /&gt;[[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]]
| align=&quot;center&quot; |16
|align=center|14
|1957&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, 1958&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, 1960, 1966, 1967,  1982, 1986, 1990, 1991, 1992, 1995, 2003, 2009, 2016, 2017, 2021
|1963, 1964, 1965, 1968, 1974, 1985, 1987, 1988, 1989, 1993, 1997, 1999, 2000, 2007
|-
|align=center|[[Trabzonspor]]&lt;br /&gt;[[Image:Star full.svg|20px]]
| align=&quot;center&quot; |6
|align=center|9
|1976, 1977, 1979, 1980, 1981, 1984
|1978, 1982, 1983, 1995, 1996, 2004, 2005, 2011, 2020
|-
|align=center|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]
|align=center|1
|align=center|2
|2020
|2017, 2019
|-
|align=center|[[Bursaspor]]
|align=center|1
|align=center|—
|2010
|align=center|
|-
|align=center|[[Eskişehirspor]]
|align=center|—
|align=center|3
|align=center|
|1969, 1970, 1972
|-
|align=center|[[Adanaspor]]
|align=center|—
|align=center|1
|align=center|
|1981
|-
|align=center|[[Sivasspor]]
|align=center|—
|align=center|1
|align=center|
|2009
|-
|}
&lt;small&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; 2002. gadā [[Turcijas Futbola federācija]] atzina titulus, ko ''[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]'' 1957. un 1958. gadā pirms līgas dibināšanas izcīnīja, uzvarot Turcijas Federācijas kausa izcīņā, kā nacionālās līgas čempiontitulus.&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.tff.org.tr/Default.aspx?pageID=80 Oficiālā mājaslapa] {{tr ikona}}
* [https://int.soccerway.com/national/turkey/super-lig/ Līgas profils ''soccerway.com''] {{angliski}}
* [https://www.uefa.com/memberassociations/association=tur/domesticleague/index.html Līgas profils UEFA vietnē] {{angliski}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Turcija-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Turcijā]]</text>
      <sha1>kugcdzegohqq1q2m5xq2w9hnth3vhkp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666146</id>
      <parentid>3666143</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:57:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tituli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6189" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Turcijas Superlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1959}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 20
| valsts          = {{TUR}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = TFF pirmā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = [[Trabzonspor]]&lt;br /&gt;(2021—22; 7. tituls) 
| čempions_visv   = [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]&lt;br /&gt;(22 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|http://www.tff.org/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}

'''Turcijas futbola Superlīga''' ({{val|tr|Süper Lig}}) ir [[Turcija]]s augstākā profesionālā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1959]]. gadā. To organizē [[Turcijas Futbola federācija]]. Čempionātā 2020.—2021. gada sezonā piedalās 21 komanda. Sezona parasti sākas augustā un noslēdzas maijā. Visvairāk čempiontitulu ir izcīnījis [[Stambula]]s klubs ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]'' — 22.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Adana Demirspor]]''||[[Adana]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Alanyaspor]]''||[[Alanja]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]''||[[Ankara]]||data-sort-value=&quot;17&quot;|1. (Pirmajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Antalyaspor]]''||[[Antalja]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]''||[[Stambula]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]''||[[Stambula]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]''||[[Stambula]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]''||[[Stambula]]||13.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Gaziantep FK|Gaziantep]]''||[[Gaziantepa]]||15.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Giresunspor]]''||[[Giresuna]]||16.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Hatayspor]]''||[[Antakja]]||12.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]''||[[Stambula]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[İstanbulspor]]''||[[Stambula]]||data-sort-value=&quot;19&quot;|4. (Pirmajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Kasımpaşa Spor Kulübü|Kasımpaşa]]''||[[Stambula]]||11.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Kayserispor]]''||[[Kajseri]]||14.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Konyaspor]]''||[[Konja]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Sivasspor]]''||[[Sivasa]]||10.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Ümraniyespor]]''||[[Stambula]]||data-sort-value=&quot;18&quot;|2. (Pirmajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Trabzonspor]]''||[[Trabzona]]||'''1.'''
|}

== Tituli ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%&quot;
|-
!Klubs
!Čempioni&lt;ref name=&quot;List of Champions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tff.org/default.aspx?pageID=545|title=Süper Lig Şampiyonu Takımlar|website=www.tff.org|accessdate={{dat|2020|7|30||bez}}|language=tr}}&lt;/ref&gt;
!Vicečempioni
!Uzvaras gadi
!Otrās vietas gadi
|-
|align=center|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]&lt;br /&gt;{{nowrap|[[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]]}}
|align=center|22
|align=center|12
|1962, 1963, 1969, 1971, 1972, 1973, 1987, 1988, 1993, 1994, 1997, 1998, 1999, 2000, 2002, 2006, 2008, 2012, 2013, 2015, 2018, 2019
|1957&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, 1958&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, 1959, 1961, 1966, 1975, 1979, 1986, 1991, 2001, 2003, 2014, 2021
|-
| align=&quot;center&quot; |[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]&lt;br /&gt;[[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]] 
| align=&quot;center&quot; |19
| align=&quot;center&quot; |23
|1959, 1961, 1964, 1965, 1968, 1970, 1974, 1975, 1978, 1983, 1985, 1989, 1996, 2001, 2004, 2005, 2007, 2011, 2014
|1960, 1962, 1967, 1971, 1973, 1976, 1977, 1980, 1984, 1990, 1992, 1994, 1998, 2002, 2006, 2008, 2010, 2012, 2013, 2015, 2016, 2018, 2022
|-
|align=center|[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]&lt;br /&gt;[[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]][[Image:Star full.svg|20px]]
| align=&quot;center&quot; |16
|align=center|14
|1957&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, 1958&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, 1960, 1966, 1967,  1982, 1986, 1990, 1991, 1992, 1995, 2003, 2009, 2016, 2017, 2021
|1963, 1964, 1965, 1968, 1974, 1985, 1987, 1988, 1989, 1993, 1997, 1999, 2000, 2007
|-
|align=center|[[Trabzonspor]]&lt;br /&gt;[[Image:Star full.svg|20px]]
| align=&quot;center&quot; |7
|align=center|9
|1976, 1977, 1979, 1980, 1981, 1984, 2022
|1978, 1982, 1983, 1995, 1996, 2004, 2005, 2011, 2020
|-
|align=center|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]
|align=center|1
|align=center|2
|2020
|2017, 2019
|-
|align=center|[[Bursaspor]]
|align=center|1
|align=center|—
|2010
|align=center|
|-
|align=center|[[Eskişehirspor]]
|align=center|—
|align=center|3
|align=center|
|1969, 1970, 1972
|-
|align=center|[[Adanaspor]]
|align=center|—
|align=center|1
|align=center|
|1981
|-
|align=center|[[Sivasspor]]
|align=center|—
|align=center|1
|align=center|
|2009
|-
|}
&lt;small&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; 2002. gadā [[Turcijas Futbola federācija]] atzina titulus, ko ''[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]'' 1957. un 1958. gadā pirms līgas dibināšanas izcīnīja, uzvarot Turcijas Federācijas kausa izcīņā, kā nacionālās līgas čempiontitulus.&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.tff.org.tr/Default.aspx?pageID=80 Oficiālā mājaslapa] {{tr ikona}}
* [https://int.soccerway.com/national/turkey/super-lig/ Līgas profils ''soccerway.com''] {{angliski}}
* [https://www.uefa.com/memberassociations/association=tur/domesticleague/index.html Līgas profils UEFA vietnē] {{angliski}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Turcija-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Turcijā]]</text>
      <sha1>esonmh38b8myd74a7zw8roj9kqy5sm0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serbijas Superlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369502</id>
    <revision>
      <id>3666073</id>
      <parentid>3624377</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:35:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3010" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Serbijas Superlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|2006}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 16
| valsts          = {{SRB}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Serbijas pirmā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 8. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]''&lt;br /&gt;''[[FK Partizan|Partizan]]''&lt;br /&gt;(8 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|superliga.rs/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Serbijas Superlīga'''  ir [[Serbija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga. Čempionātā piedalās 20 komandas.

Līga izveidota 2005. gadā kā [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] augstākā līga, bet kopš 2006. gada vasaras, kad abas valstis atdalījās, tajā spēlē tikai [[Serbija|Serbijas]] klubi.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;120px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]||[[Belgrada]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Čukarički|Čukarički]]||[[Belgrada]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Ivanjicas &quot;Javor&quot;|Javor]]||[[Ivaņica]]||data-sort-value=&quot;16&quot;|2. (Pirmajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Kolubara|Kolubara]]||[[Belgrada]]||10.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[Novi Sadas &quot;Mladost&quot;|Mladost GAT]]||[[Novi Sada]]||data-sort-value=&quot;15&quot;|1. (Pirmajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Mladost Lučani|Mladost]]||[[Lučani]]||11.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Napredak Kruševac|Napredak]]||[[Kruševaca]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Novi Pazar|Novi Pazar]]||[[Novi Pazara]]||13.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Partizan|Partizan]]||[[Belgrada]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Radnički 1923|Radnički 1923]]||[[Kragujevaca]]||14.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Radnički Niš|Radnički]]||[[Niša (pilsēta)|Niša]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Radnik Surdulica|Radnik Surdulica]]||[[Surdulica]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Spartak Subotica|Spartak Subotica]]||[[Subotica]]||12.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[TSC Bačka Topola]]||[[Bačka Topola]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]||[[Novisada]]''||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|[[FK Voždovac|Voždovac]]||[[Belgrada]]''||5.
|}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Serbijā]]</text>
      <sha1>5xa20h3c9kjtzkrgiiam9hzlsgq3zh2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slovākijas futbola Superlīga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369505</id>
    <revision>
      <id>3666097</id>
      <parentid>3624384</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:15:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2714" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Slovākijas futbola Superlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1993}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12
| valsts          = {{SVK}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Slovākijas otrā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = [[Bratislavas &quot;Slovan&quot; (futbols)|Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]&lt;br /&gt;(2021—22; 12. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = [[Bratislavas &quot;Slovan&quot; (futbols)|Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]&lt;br /&gt;(12 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|fortunaliga.sk/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Slovākijas futbola Superlīga'''  ir [[Slovākija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1993]]. gadā. Čempionātā piedalās 12 komandas.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]''||[[Dunajska Streda]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FK Dukla Banská Bystrica|Dukla Banská Bystrica]]''||[[Banska Bistrica]]||data-sort-value=&quot;11&quot;|2. (2. līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]''||[[Ružomberoka]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MFK Skalica|Skalica]]''||[[Skalica]]||data-sort-value=&quot;12&quot;|3. (2. līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]''||[[Bratislava]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]''||[[Trnava]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MFK Tatran Liptovský Mikuláš|Tatran]]''||[[Liptovski Mikulāša]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FK AS Trenčín|Trenčín]]''||[[Trenčīna]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC ViOn Zlaté Moravce|ViOn Zlaté Moravce]]''||[[Zlate Moravce]]||11.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MFK Zemplín Michalovce|Zemplín Michalovce]]''||[[Mihalovce]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FK Železiarne Podbrezová|Železiarne]]''||[[Podbrezova]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|1. (2. līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MŠK Žilina|Žilina]]''||[[Žilina]]||6.
|}

== Ārējās saites ==
* {{official}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Slovākijā]]</text>
      <sha1>q8shpkjckhu84b0tj6vfkfxgy3cibf9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666100</id>
      <parentid>3666097</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:17:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Klubi 2022.—2023. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2714" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Slovākijas futbola Superlīga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1993}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 12
| valsts          = {{SVK}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Slovākijas otrā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = [[Bratislavas &quot;Slovan&quot; (futbols)|Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]&lt;br /&gt;(2021—22; 12. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = [[Bratislavas &quot;Slovan&quot; (futbols)|Bratislavas &quot;Slovan&quot;]]&lt;br /&gt;(12 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|fortunaliga.sk/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Slovākijas futbola Superlīga'''  ir [[Slovākija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1993]]. gadā. Čempionātā piedalās 12 komandas.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]''||[[Dunajska Streda]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FK Dukla Banská Bystrica|Dukla Banská Bystrica]]''||[[Banska Bistrica]]||data-sort-value=&quot;13&quot;|2. (2. līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]''||[[Ružomberoka]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MFK Skalica|Skalica]]''||[[Skalica]]||data-sort-value=&quot;14&quot;|3. (2. līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]''||[[Bratislava]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]''||[[Trnava]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MFK Tatran Liptovský Mikuláš|Tatran]]''||[[Liptovski Mikulāša]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FK AS Trenčín|Trenčín]]''||[[Trenčīna]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC ViOn Zlaté Moravce|ViOn Zlaté Moravce]]''||[[Zlate Moravce]]||11.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MFK Zemplín Michalovce|Zemplín Michalovce]]''||[[Mihalovce]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FK Železiarne Podbrezová|Železiarne]]''||[[Podbrezova]]||data-sort-value=&quot;12&quot;|1. (2. līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[MŠK Žilina|Žilina]]''||[[Žilina]]||6.
|}

== Ārējās saites ==
* {{official}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Slovākijā]]</text>
      <sha1>qkoznmavy7d73pqrzev9ot59dy3z0hs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slovēnijas futbola Pirmā līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369655</id>
    <revision>
      <id>3666132</id>
      <parentid>3624390</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:37:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2227" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = Slovēnijas futbola Pirmā līga
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = 
| pikseļi         = 
| apraksts        = 
| sports          = [[Futbols]]
| dibin           = {{dat|1991}}
| izj             = 
| komisārs        = 
| direktors       = 
| motto           = 
| pirmā_sez       = 
| komandas        = 10
| valsts          = {{SLO}}
| reģions         = 
| kvalif          = 
| izkr            = Slovēnijas otrā līga
| viet_turn       = 
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[NK Maribor]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 16. tituls) 
| čempions_br     = 
| čempions_km     = 
| čempions_valsts = 
| čempions_visv   = ''[[NK Maribor]]''&lt;br /&gt;(16 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|prvaliga.si}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''Slovēnijas futbola Pirmā līga'''  ir [[Slovēnija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta [[1991]]. gadā. Čempionātā piedalās 10 komandas.

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.—2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Bravo|Bravo]]''||[[Ļubļana]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Celje|Celje]]''||[[Ceļe]]||8.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Domžale|Domžale]]''||[[Domžale]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[ND Gorica|Gorica]]''||[[Nova Gorica]]||data-sort-value=&quot;10&quot;|1. (Otrajā līgā)
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[FC Koper|Koper]]''||[[Kopera]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Maribor|Maribor]]''||[[Maribora]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NŠ Mura|Mura]]''||[[Murska Sobota]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]''||[[Ļubļana]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Radomlje|Radomlje]]''||[[Radomļe]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[NK Tabor Sežana|Tabor Sežana]]''||[[Sežana]]||9.
|}

== Ārējās saites ==
* {{official}}


{{futbols-stub}}
{{UEFA līgas}}

{{īss-aizmetnis}}
[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Slovēnijā]]</text>
      <sha1>9609eip2c254w90brm3ykbms0zws0fo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Borha Majorals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370481</id>
    <revision>
      <id>3666160</id>
      <parentid>3613234</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:08:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2711" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Borha Majorals
| image = Borja Mayoral 2016.png
| fullname = Borha Majorals Moja
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|5}}
| cityofbirth = {{vieta|Spānija|Parla}}
| height = 181
| currentclub = {{Flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| clubnumber = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2007—2015
| youthclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| years1 = 2014—2016
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Madrid Castilla]]''
| caps1 = 38
| goals1 = 17
| years2 = 2015—2022
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| caps2 = 22
| goals2 = 3
| years3 = 2016—2017
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Wolfsburg]]''
| caps3 = 19
| goals3 = 2
| nationalyears1 = 2013
| nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2014—2016
| nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19
| nationalcaps2 = 16
| nationalgoals2 = 11
| nationalyears3 = 2015—2019
| nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21
| nationalcaps3 = 31
| nationalgoals3 = 16
| pcupdate = 03.08.2022
| ntupdate = 16.01.2022
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps4 = 63
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Levante UD|Levante]]
| goals4 = 11
| years4 = 2018—2020
| caps5 = 36
| goals5 = 10
| years5 = 2020—2022
| clubs5 = {{īre}} {{Flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| clubs6 = {{īre}} {{Flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years6 = 2022
| caps6 = 18
| goals6 = 6
| clubs7 = {{Flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years7 = 2022—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
}}

'''Borha Majorals Moja''' ({{val|es|Borja Mayoral Moya}}; dzimis {{dat|1997|4|5}}) ir [[Spānija]]s futbolists, [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Kopš 2022. gada spēlē ''[[La Liga]]'' kluba [[Getafe CF|''Getafe'']] sastāvā. Iepriekš spēlējis ''[[Real Madrid]]'', kur 2018. gadā uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]].

== Sasniegumi ==
'''Real Madrid'''

* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017–18]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2017
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2017

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Majorals, Borha}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Levante UD spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]</text>
      <sha1>49ftk54zskvc344f4gsed73a0fohscs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stacijas laukums (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382599</id>
    <revision>
      <id>3666289</id>
      <parentid>3143420</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:05:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt; (5), Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4840" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Stacijas laukums
|attēls           = Rīgas stacijas laukums.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Centra rajons]]
|apkaime          = [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|ielas garums     = 
|atklāta          = 1861.g.
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = 
|ievēr celtnes    = [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}
'''Stacijas laukums''' ir laukums [[Rīga|Rīgā]], [[Centra rajons|Centra rajonā]], [[Centrs (Rīga)|Rīgas Centrā]]. Stacijas laukums robežojas ar [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[Satekles iela|Satekles]] un [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielu]].

== Vēsture ==
Stacijas laukums ir izveidots 1861. gadā  pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] izbūves ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Tas izveidojās pie [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa stacijas]], ko atklāja 1861. gadā un kas ir lielākā [[dzelzceļa stacija|pasažieru dzelzceļa stacija]] Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/3/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Centra ielu katalogs.|date=Secember 15, 2013}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji laukumā bija nelielā divstāvu mūra ēka ar diviem peroniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/23622/|title=Zudusī Latvija - Rīga. Stacijas laukums|last=|first=|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2019-04-15|date=}}&lt;/ref&gt; 
1884.-1885. gadā staciju paplašināja pēc arhitekta [[Heinrihs Šēls|H. Šēla]] projekta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jugendstils.riga.lv/lat/JugendstilsRiga/ssels/|title=Heinrihs Šēls|last=|first=|website=www.jugendstils.riga.lv|access-date=2019-04-15|date=}}&lt;/ref&gt; Ēkai tika piebūvēti spārni uz Gogoļa ielas pusi.

Laukumā iepretī stacijai 1888.–1889. gadā uzcēla nelielu pareizticīgo kapelu, pieminot Krievijas impērijas ķeizara [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa ģimenes locekļu  izglābšanos dzelzceļa katastrofā pie Borkiem [[Harkova]]s tuvumā. 
Līdz 1903. gadam stacija veica gan pasažieru pārvadājumus, gan arī kravu pārkraušanu. Tur arī bija dzelzceļa remontu darbnīcas. 
Pēc 1910. gada izveidoja dzelzceļa pārvadus tuvākajās ielās. 
1914. gadā uz uzbēruma līdzās stacijai &quot;Rīga I&quot; atklāja Rīgas Galveno staciju pasažieru pārvadājumiem Jelgavas un Jūrmalas virzienā.

Pareizticīgo kapelu nojauca 1925. gadā.
Stacijas ēku &quot;Rīga I&quot; nojauca 1959.–1960. gadā, uzbūvējot jaunu Rīgas Pasažieru stacijas ēku. 
1998. gadā sākās stacijas laukuma rekonstrukcija ar tirdzniecības centra «[[Origo]]» būvi, ko pabeidza 2003. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.origo.lv/par-origo/|title=Par Origo|website=Origo|access-date=2019-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2012. gada novembrī Stacijas laukumā atklāja Saules pulksteni, kas tika izvietots riņķveida laukumā ar deviņu metru diametru. Pats saules rādītājs ir pusmēness veida elipse ar septiņu metru diametru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5541928/stacijas-laukuma-atklaj-saules-pulksteni|title=Stacijas laukumā atklāj Saules pulksteni|last=LETA|first=Ziņu aģentūra|website=TVNET|access-date=2019-04-15|date=2012-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Stacijas pulkstenis ==
Stacijas laukuma ievērojamākā celtne ir 43 metrus augstais Stacijas torņa pulkstenis, kas atklāts 1965. gadā un ir viens no Rīgas simboliem un iecienītākajām satikšanās vietām. Savulaik stacijas pulkstenis vienlaicīgi kalpojis arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām. 2002.—2003. gadā, kompānijas ''Linstow Varner'' veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā ([[Tirdzniecības centrs &quot;Origo&quot;|tirdzniecības centra &quot;Origo&quot;]] izveide), vecais pulkstenis tika nojaukts un vietā tika uzbūvēts jauns, tikpat augsts (43 metri, kopā ar burtiem ''RĪGA'' – 46 metri; ciparnīcas diametrs – 4,2 metri).&lt;ref name=&quot;mv&quot;&gt;Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, №213.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Centra rajons]]
* [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Centra rajons]]
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līniju stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Rīga]]
[[Kategorija:Rīgas vēsture]]</text>
      <sha1>f8zzl6qg76mh252nm6gnztk5s05y9a1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Matiass Vesino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398182</id>
    <revision>
      <id>3666157</id>
      <parentid>3394994</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:04:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2561" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Matiass Vesino
| image = 20171114 AUT URU 4555.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|8|24}}
| birth_place = {{vieta|Urugvaja}}
| height = 189
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Romas &quot;Lazio&quot;]]
| clubnumber = 5
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2010-2011
| clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Central Español]]
| caps1 = 32
| goals1 = 2
| years2 = 2011-2013
| clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football]]
| caps2 = 18
| goals2 = 4
| years3 = 2013-2017
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina]]
| caps3 = 58
| goals3 = 4
| years4 = 2014
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio]]
| caps4 = 9
| goals4 = 2
| years5 = 2014-2015
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC]]
| caps5 = 36
| goals5 = 2
| years6 = 2017–2022
| clubs6 = {{flaga|Itālija}}  [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]
| caps6 = 104
| goals6 = 10
| nationalyears1 = 2010-2011
| nationalteam1 = {{flaga|Urugvaja}} Urugvaja U20
| nationalcaps1 = 14
| nationalgoals1 = 4
| nationalyears2 = 2016-
| nationalteam2 = {{fb|URU}}
| nationalcaps2 = 60
| nationalgoals2 = 4
| pcupdate = 03.08.2022
| ntupdate = 03.08.2022
| caption = 
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Romas &quot;Lazio&quot;]]
| caps7 = 0
| goals7 = 0
| years7 = 2022–
}}

'''Matiass Vesino''' ({{val|es|Matías Vecino}}; dzimis {{dat|1991|8|24}}) ir [[Urugvaja]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Urugvajas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|''Serie A'']] kluba [[Romas &quot;Lazio&quot;|Romas &quot;''Lazio''&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Nacional'''

* [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas Pirmā divīzija]]: 2011–12
'''Inter Milan'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020–21]]
* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2021–22
* [[Supercoppa Italiana]]: 2021

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Urugvajas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Vesino, Matiass}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Urugvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]</text>
      <sha1>lw3rb4d9xhdlsjezpd2bvyr2vqk52zy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>14. Saeimas vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403238</id>
    <revision>
      <id>3666082</id>
      <parentid>3665917</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:56:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PROP1001</username>
        <id>83992</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66062" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             =  [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(30841645967).jpg|104px]]&lt;br&gt; [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(45781418991).jpg|104px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = [[Artis Pabriks]]&lt;br /&gt;[[Marija Golubeva]]
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Kandidātu raksturojums ==

=== Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta ===
Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti&amp;nbsp;— 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība&amp;nbsp;— 432 (23,6%), pamatizglītība&amp;nbsp;— 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem&amp;nbsp;bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam&amp;nbsp;— [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]]&amp;nbsp;— viens.

=== Vecums ===
15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,&lt;ref name=&quot;centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021&quot; /&gt; jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

=== Ģimenes stāvoklis ===
46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; 

=== Tautība ===
1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|14
| [[Suverēnā vara]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|01|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|15
|[[Tautas varas spēks]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|16
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|17
| [[Apvienība Latvijai]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|02|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|-
!14
|[[Suverēnā vara]]
|&lt;small&gt;[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ļubova Švecova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vjačeslavs Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Inga Gluzda]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Silvija Šimfa]]&lt;/small&gt;
|-
!15
|[[Tautas kalpi Latvijai]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Kramiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Lubiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Smans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Zernis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]&lt;/small&gt;
|-
!16
|[[Tautas varas spēks]]
|&lt;small&gt;[[Valentīns Jeremejevs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Sondars]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jurijs Ragozins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vladislavs Valentins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aigars Egle]]&lt;/small&gt;
|-
!17
|[[Apvienība Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Riņķis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Možvillo]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iļja Zļenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Guntis Rolis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Godainis]]&lt;/small&gt;
|-
!18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|&lt;small&gt;[[Andrejs Krasņikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Imants Burvis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Flaumanis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Ošenieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jolanta Zeltiņa]]&lt;/small&gt;
|-
!19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Anita Mitriķe]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iveta Lauciņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sandra Dzene]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Madara Gobziņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Santa Ķempele]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Republika (partija)|Republika]]
|[[Sandis Ģirģens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|[[Edgars Kramiņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš  |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
! rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>fbvrie2tkz2ttf4qohucp5c0a08afob</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666088</id>
      <parentid>3666082</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:02:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ministru prezidenta amata kandidāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66398" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             =  [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(30841645967).jpg|104px]]&lt;br&gt; [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(45781418991).jpg|104px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = [[Artis Pabriks]]&lt;br /&gt;[[Marija Golubeva]]
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Kandidātu raksturojums ==

=== Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta ===
Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti&amp;nbsp;— 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība&amp;nbsp;— 432 (23,6%), pamatizglītība&amp;nbsp;— 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem&amp;nbsp;bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam&amp;nbsp;— [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]]&amp;nbsp;— viens.

=== Vecums ===
15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,&lt;ref name=&quot;centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021&quot; /&gt; jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

=== Ģimenes stāvoklis ===
46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; 

=== Tautība ===
1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|14
| [[Suverēnā vara]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|01|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|15
|[[Tautas varas spēks]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|16
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|17
| [[Apvienība Latvijai]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|02|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|-
!14
|[[Suverēnā vara]]
|&lt;small&gt;[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ļubova Švecova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vjačeslavs Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Inga Gluzda]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Silvija Šimfa]]&lt;/small&gt;
|-
!15
|[[Tautas kalpi Latvijai]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Kramiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Lubiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Smans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Zernis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]&lt;/small&gt;
|-
!16
|[[Tautas varas spēks]]
|&lt;small&gt;[[Valentīns Jeremejevs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Sondars]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jurijs Ragozins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vladislavs Valentins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aigars Egle]]&lt;/small&gt;
|-
!17
|[[Apvienība Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Riņķis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Možvillo]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iļja Zļenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Guntis Rolis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Godainis]]&lt;/small&gt;
|-
!18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|&lt;small&gt;[[Andrejs Krasņikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Imants Burvis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Flaumanis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Ošenieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jolanta Zeltiņa]]&lt;/small&gt;
|-
!19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Anita Mitriķe]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iveta Lauciņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sandra Dzene]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Madara Gobziņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Santa Ķempele]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Republika (partija)|Republika]]
|[[Sandis Ģirģens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|[[Edgars Kramiņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš  |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Attīstībai/Par!]]
|[[Artis Pabriks]][[Marija Golubeva]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-par-premjera-amata-kandidatu-izvirza-pabriku.a467882/|title=«Attīstībai/Par!» par premjera amata kandidātu izvirza Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
! rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>38nj5r051ymnhlvb4fhtamvut1t9fas</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666089</id>
      <parentid>3666088</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:02:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ministru prezidenta amata kandidāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66402" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             =  [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(30841645967).jpg|104px]]&lt;br&gt; [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(45781418991).jpg|104px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = [[Artis Pabriks]]&lt;br /&gt;[[Marija Golubeva]]
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Kandidātu raksturojums ==

=== Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta ===
Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti&amp;nbsp;— 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība&amp;nbsp;— 432 (23,6%), pamatizglītība&amp;nbsp;— 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem&amp;nbsp;bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam&amp;nbsp;— [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]]&amp;nbsp;— viens.

=== Vecums ===
15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,&lt;ref name=&quot;centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021&quot; /&gt; jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

=== Ģimenes stāvoklis ===
46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; 

=== Tautība ===
1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|14
| [[Suverēnā vara]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|01|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|15
|[[Tautas varas spēks]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|16
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|17
| [[Apvienība Latvijai]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|02|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|-
!14
|[[Suverēnā vara]]
|&lt;small&gt;[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ļubova Švecova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vjačeslavs Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Inga Gluzda]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Silvija Šimfa]]&lt;/small&gt;
|-
!15
|[[Tautas kalpi Latvijai]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Kramiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Lubiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Smans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Zernis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]&lt;/small&gt;
|-
!16
|[[Tautas varas spēks]]
|&lt;small&gt;[[Valentīns Jeremejevs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Sondars]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jurijs Ragozins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vladislavs Valentins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aigars Egle]]&lt;/small&gt;
|-
!17
|[[Apvienība Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Riņķis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Možvillo]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iļja Zļenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Guntis Rolis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Godainis]]&lt;/small&gt;
|-
!18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|&lt;small&gt;[[Andrejs Krasņikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Imants Burvis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Flaumanis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Ošenieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jolanta Zeltiņa]]&lt;/small&gt;
|-
!19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Anita Mitriķe]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iveta Lauciņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sandra Dzene]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Madara Gobziņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Santa Ķempele]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Republika (partija)|Republika]]
|[[Sandis Ģirģens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|[[Edgars Kramiņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš  |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Attīstībai/Par!]]
|[[Artis Pabriks]]&lt;br&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-par-premjera-amata-kandidatu-izvirza-pabriku.a467882/|title=«Attīstībai/Par!» par premjera amata kandidātu izvirza Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
! rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>9dw7o1w17pn9drbwgas5lmlyckks0av</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666090</id>
      <parentid>3666089</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:05:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66408" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             =  [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(30841645967).jpg|150x75px]]&lt;br&gt; [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(45781418991).jpg|150x75px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = [[Artis Pabriks]]&lt;br /&gt;[[Marija Golubeva]]
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Kandidātu raksturojums ==

=== Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta ===
Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti&amp;nbsp;— 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība&amp;nbsp;— 432 (23,6%), pamatizglītība&amp;nbsp;— 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem&amp;nbsp;bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam&amp;nbsp;— [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]]&amp;nbsp;— viens.

=== Vecums ===
15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,&lt;ref name=&quot;centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021&quot; /&gt; jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

=== Ģimenes stāvoklis ===
46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; 

=== Tautība ===
1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|14
| [[Suverēnā vara]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|01|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|15
|[[Tautas varas spēks]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|16
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|17
| [[Apvienība Latvijai]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|02|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|-
!14
|[[Suverēnā vara]]
|&lt;small&gt;[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ļubova Švecova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vjačeslavs Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Inga Gluzda]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Silvija Šimfa]]&lt;/small&gt;
|-
!15
|[[Tautas kalpi Latvijai]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Kramiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Lubiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Smans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Zernis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]&lt;/small&gt;
|-
!16
|[[Tautas varas spēks]]
|&lt;small&gt;[[Valentīns Jeremejevs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Sondars]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jurijs Ragozins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vladislavs Valentins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aigars Egle]]&lt;/small&gt;
|-
!17
|[[Apvienība Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Riņķis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Možvillo]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iļja Zļenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Guntis Rolis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Godainis]]&lt;/small&gt;
|-
!18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|&lt;small&gt;[[Andrejs Krasņikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Imants Burvis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Flaumanis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Ošenieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jolanta Zeltiņa]]&lt;/small&gt;
|-
!19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Anita Mitriķe]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iveta Lauciņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sandra Dzene]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Madara Gobziņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Santa Ķempele]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Republika (partija)|Republika]]
|[[Sandis Ģirģens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|[[Edgars Kramiņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš  |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Attīstībai/Par!]]
|[[Artis Pabriks]]&lt;br&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-par-premjera-amata-kandidatu-izvirza-pabriku.a467882/|title=«Attīstībai/Par!» par premjera amata kandidātu izvirza Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
! rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>nxcvf72ia7digqokqloi5vl6rq6snro</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666294</id>
      <parentid>3666090</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:18:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2022. gads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66805" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             =  [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(30841645967).jpg|150x75px]]&lt;br&gt; [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(45781418991).jpg|150x75px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = [[Artis Pabriks]]&lt;br /&gt;[[Marija Golubeva]]
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Kandidātu raksturojums ==

=== Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta ===
Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti&amp;nbsp;— 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība&amp;nbsp;— 432 (23,6%), pamatizglītība&amp;nbsp;— 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem&amp;nbsp;bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam&amp;nbsp;— [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]]&amp;nbsp;— viens.

=== Vecums ===
15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,&lt;ref name=&quot;centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021&quot; /&gt; jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

=== Ģimenes stāvoklis ===
46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; 

=== Tautība ===
1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|14
| [[Suverēnā vara]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|01|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|15
|[[Tautas varas spēks]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|16
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|17
| [[Apvienība Latvijai]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|02|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|-
!14
|[[Suverēnā vara]]
|&lt;small&gt;[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ļubova Švecova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vjačeslavs Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Inga Gluzda]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Silvija Šimfa]]&lt;/small&gt;
|-
!15
|[[Tautas kalpi Latvijai]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Kramiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Lubiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Smans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Zernis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]&lt;/small&gt;
|-
!16
|[[Tautas varas spēks]]
|&lt;small&gt;[[Valentīns Jeremejevs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Sondars]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jurijs Ragozins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vladislavs Valentins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aigars Egle]]&lt;/small&gt;
|-
!17
|[[Apvienība Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Riņķis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Možvillo]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iļja Zļenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Guntis Rolis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Godainis]]&lt;/small&gt;
|-
!18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|&lt;small&gt;[[Andrejs Krasņikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Imants Burvis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Flaumanis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Ošenieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jolanta Zeltiņa]]&lt;/small&gt;
|-
!19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Anita Mitriķe]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iveta Lauciņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sandra Dzene]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Madara Gobziņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Santa Ķempele]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Republika (partija)|Republika]]
|[[Sandis Ģirģens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|[[Edgars Kramiņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš  |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Attīstībai/Par!]]
|[[Artis Pabriks]]&lt;br&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-par-premjera-amata-kandidatu-izvirza-pabriku.a467882/|title=«Attīstībai/Par!» par premjera amata kandidātu izvirza Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
! rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-partiju-reitingi-liecina-par-teoretisku-iespeju-ieklut-saeima-12-partijam.a467933/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1818
|'''7,3'''
|–
|2,4
|'''5,5'''
|'''7,5'''
|'''5,1'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''8,8'''
|3,8
|4,5
|2,7
|3,4
|2,9
|–
|26,9
|12,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,3
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>ncb9m0la0cpbefdhnjqf4yb1lyguh5q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666471</id>
      <parentid>3666294</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:25:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66805" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             =  [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(30841645967).jpg|150x75px]]&lt;br&gt; [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(45781418991).jpg|150x75px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = [[Artis Pabriks]]&lt;br /&gt;[[Marija Golubeva]]
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Kandidātu raksturojums ==

=== Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta ===
Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti&amp;nbsp;— 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība&amp;nbsp;— 432 (23,6%), pamatizglītība&amp;nbsp;— 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem&amp;nbsp;bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam&amp;nbsp;— [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]]&amp;nbsp;— viens.

=== Vecums ===
15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,&lt;ref name=&quot;centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021&quot; /&gt; jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

=== Ģimenes stāvoklis ===
46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; 

=== Tautība ===
1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|14
| [[Suverēnā vara]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|01|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|15
|[[Tautas varas spēks]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|16
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|17
| [[Apvienība Latvijai]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|02|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|-
!14
|[[Suverēnā vara]]
|&lt;small&gt;[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ļubova Švecova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vjačeslavs Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Inga Gluzda]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Silvija Šimfa]]&lt;/small&gt;
|-
!15
|[[Tautas kalpi Latvijai]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Kramiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Lubiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Smans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Zernis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]&lt;/small&gt;
|-
!16
|[[Tautas varas spēks]]
|&lt;small&gt;[[Valentīns Jeremejevs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Sondars]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jurijs Ragozins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vladislavs Valentins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aigars Egle]]&lt;/small&gt;
|-
!17
|[[Apvienība Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Riņķis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Možvillo]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iļja Zļenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Guntis Rolis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Godainis]]&lt;/small&gt;
|-
!18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|&lt;small&gt;[[Andrejs Krasņikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Imants Burvis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Flaumanis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Ošenieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jolanta Zeltiņa]]&lt;/small&gt;
|-
!19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Anita Mitriķe]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iveta Lauciņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sandra Dzene]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Madara Gobziņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Santa Ķempele]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Republika (partija)|Republika]]
|[[Sandis Ģirģens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|[[Edgars Kramiņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš  |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Attīstībai/Par!]]
|[[Artis Pabriks]]&lt;br&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-par-premjera-amata-kandidatu-izvirza-pabriku.a467882/|title=«Attīstībai/Par!» par premjera amata kandidātu izvirza Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
! rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-partiju-reitingi-liecina-par-teoretisku-iespeju-ieklut-saeima-12-partijam.a467933/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1818
|'''7,3'''
|–
|2,4
|'''5,5'''
|'''7,5'''
|'''5,1'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''8,8'''
|3,8
|4,5
|2,7
|3,4
|2,9
|–
|26,9
|12,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,3
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>kyicyvj5ll1qind89ir20nnnjd3zgjq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Latvijas muzeji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>412118</id>
    <revision>
      <id>3666355</id>
      <parentid>3621195</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:11:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5844" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Latvijas muzeji
|title = [[Latvijas muzeji]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}

|group1 = Rīgā
|list1  = 
* [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]
* [[Arsenāls (izstāžu zāle)]]
* [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]
* [[Farmācijas muzejs]]
* [[Iluzionisma teātris un muzejs &quot;Mystero&quot;]]
* [[Jāņa Akuratera muzejs]]
* [[Krišjāņa Barona muzejs]]
* [[Latvijas Arhitektūras muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Dabas muzejs]]
* [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]]
* [[Latvijas Fotogrāfijas muzejs]]
* [[Latvijas Kara muzejs]]
* [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Okupācijas muzejs]]
* [[Latvijas Sporta muzejs]]
* [[Latvijas Televīzijas muzejs]]
* [[Latvijas Ugunsdzēsības muzejs]]
* [[Mencendorfa nams]]
* [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]
* [[Ojāra Vācieša muzejs]]
* [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas māja]])
* [[Rakstniecības un mūzikas muzejs]]
* [[Rīgas Aviācijas muzejs]]
* [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]]
* [[Rīgas geto muzejs]]
* [[Rīgas Jūgendstila centrs]]
* [[Rīgas Kino muzejs]]
* [[Rīgas Motormuzejs]]
* [[Rīgas Porcelāna muzejs]]
* [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]
* [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]]
* [[RSU Anatomijas muzejs]]
* [[Tautas frontes muzejs]]
* [[Žaņa Lipkes memoriāls]]
* [[1991. gada barikāžu muzejs]]

|group2 = Ārpus Rīgas
|list2  = 
* [[Aglonas kara muzejs]]
* [[Aglonas maizes muzejs]]
* [[Ainažu jūrskolas muzejs]]
* [[Ainažu Ugundzēsības muzejs]]
* [[Airītes (muzejs)|Airītes]]
* [[Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Aizputes novadpētniecības muzejs]]
* [[Alūksnes Jaunā pils]]
* [[Andreja Pumpura muzejs]]
* [[Andreja Upīša memoriālmāja ar dārzu]]
* [[Antona Austriņa memoriālais muzejs &quot;Kaikaši&quot;]]
* [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]]
* [[Baldones muzejs]]
* [[Balvu Novada muzejs]]
* [[Bauskas muzejs]] ([[Viļa Plūdoņa muzejs|V. Plūdoņa muzejs]])
* [[Bauskas pils muzejs]]
* [[Bārtas muzejs]]
* [[Birzgales pagasta muzejs &quot;Rūķi&quot;]]
* [[Braki (muzejs)]]
* [[Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs &quot;Kalna Kaibēni&quot;]]
* [[Brīvdabas muzejs &quot;Sēļu sēta&quot;]]
* [[Carnikavas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Daugavas muzejs]]
* [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs]]
* [[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Daugavpils Universitātes muzejs]]
* [[Džūkstes pasaku muzejs]]
* [[Dobeles novada muzejs]]
* [[Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs &quot;Kalāči&quot;]]
* [[Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs &quot;Jāņaskola&quot;]]
* [[Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs]]
* [[Franča Trasuna muzejs &quot;Kolnasāta&quot;]]
* [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Imanta Ziedoņa muzejs]]
* [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;]]
* [[Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs &quot;Riekstiņi&quot;]]
* [[Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Jāņa Zābera muzejs &quot;Vecais Ceplis&quot;]]
* [[Jaunlaicenes muižas muzejs]]
* [[Jaunmoku pils muzejs]]
* [[Jaunpils muzejs]]
* [[Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot;]]
* [[Jūrmalas brīvdabas muzejs]]
* [[Jūrmalas muzejs]]
* [[Kalāči]]
* [[Kalna Kaibēni]]
* [[Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs]]
* [[Kandavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Kārļa Skalbes memoriālais muzejs &quot;Saulrieti&quot;]]
* [[Kārļa Ulmaņas piemiņas muzejs &quot;Pikšas&quot;]]
* [[Kazdangas muzejs]]
* [[Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Kubalu skola – muzejs]]
* [[Kuldīgas novada muzejs]]
* [[Kurzemes cietokšņa muzejs]]
* [[Kurzemes Democentrs]]
* [[Ķekavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Lapmežciema pagasta muzejs]]
* [[Latgales Kultūrvēstures muzejs]]
* [[Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs]]
* [[Latvijas ceļu muzejs]]
* [[Latvijas laukaugu selekcijas muzejs]]
* [[Latvijas lauksaimniecības muzejs]]
* [[Liepājas Karostas cietums]]
* [[Liepājas muzejs]]
* [[Limbažu muzejs]]
* [[Ludzas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Mazsalacas muzejs]]
* [[Minhauzena muzejs]]
* [[Muzejs &quot;Sēlija&quot;]]
* [[Naujenes Novadpētniecības muzejs]]
* [[Olaines Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ogres Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs]]
* [[Pastariņa muzejs]]
* [[Paula Stradiņa skola]]
* [[Pāvilostas novadpētniecības muzejs]]
* [[Pētera Upīša dārzkopības muzejs]]
* [[Piejūras brīvdabas muzejs]]
* [[Polikarpa Čerņavska keramikas māja]]
* [[Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs]]
* [[Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas vasarnīca]], [[Raiņa muzejs &quot;Jasmuiža&quot;]], [[Raiņa muzejs &quot;Tadenava&quot;]])0
* [[Rīgas ūdensapgādes muzejs]]
* [[Rīgas Vidusslaiku Vēstures muzejs]]
* [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs]]
* [[Rugāju muzejs]]
* [[Rundāles pils muzejs]]
* [[Salacgrīvas muzejs]]
* [[Slutišķu vecticībnieku lauku sēta]]
* [[Skrindu dzimtas muzejs]]
* [[Smiltenes novada muzejs]]
* [[Sprīdīši]]
* [[Stopiņu pagasta vēstures muzejs]]
* [[Šmakovkas muzejs]]
* [[Talsu novada muzejs]]
* [[Tukuma muzejs]]
* [[Turaidas muzejrezervāts]]
* [[Valkas novadpētniecības muzejs]]
* [[Valmieras muzejs]]
* [[Varakļānu novada muzejs]]
* [[Ventspils muzejs]]
* [[Ventspils viduslaiku pils]]
* [[Vērgales pagasta muzejs]]
* [[Zentas Mauriņas piemiņas istabas]]
* [[Ziemassvētku kauju muzejs]]
* [[Zvejnieka – zemnieka sēta &quot;Vītolnieki&quot;]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>cef0s770racso8olc1tgxiow4gyt4rk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666356</id>
      <parentid>3666355</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:13:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5782" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Latvijas muzeji
|title = [[Latvijas muzeji]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}

|group1 = Rīgā
|list1  = 
* [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]
* [[Arsenāls (izstāžu zāle)]]
* [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]
* [[Farmācijas muzejs]]
* [[Iluzionisma teātris un muzejs &quot;Mystero&quot;]]
* [[Jāņa Akuratera muzejs]]
* [[Krišjāņa Barona muzejs]]
* [[Latvijas Arhitektūras muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Dabas muzejs]]
* [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]]
* [[Latvijas Fotogrāfijas muzejs]]
* [[Latvijas Kara muzejs]]
* [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Okupācijas muzejs]]
* [[Latvijas Sporta muzejs]]
* [[Latvijas Televīzijas muzejs]]
* [[Latvijas Ugunsdzēsības muzejs]]
* [[Mencendorfa nams]]
* [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]
* [[Ojāra Vācieša muzejs]]
* [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas māja]])
* [[Rakstniecības un mūzikas muzejs]]
* [[Rīgas Aviācijas muzejs]]
* [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]]
* [[Rīgas geto muzejs]]
* [[Rīgas Jūgendstila centrs]]
* [[Rīgas Kino muzejs]]
* [[Rīgas Motormuzejs]]
* [[Rīgas Porcelāna muzejs]]
* [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]
* [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]]
* [[RSU Anatomijas muzejs]]
* [[Tautas frontes muzejs]]
* [[Žaņa Lipkes memoriāls]]
* [[1991. gada barikāžu muzejs]]

|group2 = Ārpus Rīgas
|list2  = 
* [[Aglonas kara muzejs]]
* [[Aglonas maizes muzejs]]
* [[Ainažu jūrskolas muzejs]]
* [[Ainažu Ugundzēsības muzejs]]
* [[Airītes (muzejs)|Airītes]]
* [[Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Aizputes novadpētniecības muzejs]]
* [[Alūksnes Jaunā pils]]
* [[Andreja Pumpura muzejs]]
* [[Andreja Upīša memoriālmāja ar dārzu]]
* [[Antona Austriņa memoriālais muzejs &quot;Kaikaši&quot;]]
* [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]]
* [[Baldones muzejs]]
* [[Balvu Novada muzejs]]
* [[Bauskas muzejs]] ([[Viļa Plūdoņa muzejs|V. Plūdoņa muzejs]])
* [[Bauskas pils muzejs]]
* [[Bārtas muzejs]]
* [[Birzgales pagasta muzejs &quot;Rūķi&quot;]]
* [[Braki (muzejs)]]
* [[Brīvdabas muzejs &quot;Sēļu sēta&quot;]]
* [[Carnikavas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Daugavas muzejs]]
* [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs]]
* [[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Daugavpils Universitātes muzejs]]
* [[Džūkstes pasaku muzejs]]
* [[Dobeles novada muzejs]]
* [[Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs &quot;Kalāči&quot;]]
* [[Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs &quot;Jāņaskola&quot;]]
* [[Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs]]
* [[Franča Trasuna muzejs &quot;Kolnasāta&quot;]]
* [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Imanta Ziedoņa muzejs]]
* [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;]]
* [[Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs &quot;Riekstiņi&quot;]]
* [[Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Jāņa Zābera muzejs &quot;Vecais Ceplis&quot;]]
* [[Jaunlaicenes muižas muzejs]]
* [[Jaunmoku pils muzejs]]
* [[Jaunpils muzejs]]
* [[Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot;]]
* [[Jūrmalas brīvdabas muzejs]]
* [[Jūrmalas muzejs]]
* [[Kalāči]]
* [[Kalna Kaibēni]]
* [[Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs]]
* [[Kandavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Kārļa Skalbes memoriālais muzejs &quot;Saulrieti&quot;]]
* [[Kārļa Ulmaņas piemiņas muzejs &quot;Pikšas&quot;]]
* [[Kazdangas muzejs]]
* [[Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Kubalu skola – muzejs]]
* [[Kuldīgas novada muzejs]]
* [[Kurzemes cietokšņa muzejs]]
* [[Kurzemes Democentrs]]
* [[Ķekavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Lapmežciema pagasta muzejs]]
* [[Latgales Kultūrvēstures muzejs]]
* [[Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs]]
* [[Latvijas ceļu muzejs]]
* [[Latvijas laukaugu selekcijas muzejs]]
* [[Latvijas lauksaimniecības muzejs]]
* [[Liepājas Karostas cietums]]
* [[Liepājas muzejs]]
* [[Limbažu muzejs]]
* [[Ludzas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Mazsalacas muzejs]]
* [[Minhauzena muzejs]]
* [[Muzejs &quot;Sēlija&quot;]]
* [[Naujenes Novadpētniecības muzejs]]
* [[Olaines Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ogres Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs]]
* [[Pastariņa muzejs]]
* [[Paula Stradiņa skola]]
* [[Pāvilostas novadpētniecības muzejs]]
* [[Pētera Upīša dārzkopības muzejs]]
* [[Piejūras brīvdabas muzejs]]
* [[Polikarpa Čerņavska keramikas māja]]
* [[Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs]]
* [[Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas vasarnīca]], [[Raiņa muzejs &quot;Jasmuiža&quot;]], [[Raiņa muzejs &quot;Tadenava&quot;]])0
* [[Rīgas ūdensapgādes muzejs]]
* [[Rīgas Vidusslaiku Vēstures muzejs]]
* [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs]]
* [[Rugāju muzejs]]
* [[Rundāles pils muzejs]]
* [[Salacgrīvas muzejs]]
* [[Slutišķu vecticībnieku lauku sēta]]
* [[Skrindu dzimtas muzejs]]
* [[Smiltenes novada muzejs]]
* [[Sprīdīši]]
* [[Stopiņu pagasta vēstures muzejs]]
* [[Šmakovkas muzejs]]
* [[Talsu novada muzejs]]
* [[Tukuma muzejs]]
* [[Turaidas muzejrezervāts]]
* [[Valkas novadpētniecības muzejs]]
* [[Valmieras muzejs]]
* [[Varakļānu novada muzejs]]
* [[Ventspils muzejs]]
* [[Ventspils viduslaiku pils]]
* [[Vērgales pagasta muzejs]]
* [[Zentas Mauriņas piemiņas istabas]]
* [[Ziemassvētku kauju muzejs]]
* [[Zvejnieka – zemnieka sēta &quot;Vītolnieki&quot;]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>3w2e303fqf0frm8h7i1yh1glvf7wtpd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666357</id>
      <parentid>3666356</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:43:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7247" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Latvijas muzeji
|title = [[Latvijas muzeji]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}

|group1 = Rīgā
|list1  = 
* [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]
* [[Arsenāls (izstāžu zāle)]]
* [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]
* [[Farmācijas muzejs]]
* [[Iluzionisma teātris un muzejs &quot;Mystero&quot;]]
* [[Jāņa Akuratera muzejs]]
* [[Krišjāņa Barona muzejs]]
* [[Latvijas Arhitektūras muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Dabas muzejs]]
* [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]]
* [[Latvijas Fotogrāfijas muzejs]]
* [[Latvijas Kara muzejs]]
* [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Okupācijas muzejs]]
* [[Latvijas Sporta muzejs]]
* [[Latvijas Televīzijas muzejs]]
* [[Latvijas Ugunsdzēsības muzejs]]
* [[Mencendorfa nams]]
* [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]
* [[Ojāra Vācieša muzejs]]
* [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas māja]])
* [[Rakstniecības un mūzikas muzejs]]
* [[Rīgas Aviācijas muzejs]]
* [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]]
* [[Rīgas geto muzejs]]
* [[Rīgas Jūgendstila centrs]]
* [[Rīgas Kino muzejs]]
* [[Rīgas Motormuzejs]]
* [[Rīgas Porcelāna muzejs]]
* [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]
* [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]]
* [[RSU Anatomijas muzejs]]
* [[Tautas frontes muzejs]]
* [[Žaņa Lipkes memoriāls]]
* [[1991. gada barikāžu muzejs]]

|group2 = Ārpus Rīgas
|list2  = 
* [[Aglonas kara muzejs]]
* [[Aglonas maizes muzejs]]
* [[Ainažu jūrskolas muzejs]]
* [[Ainažu Ugundzēsības muzejs]]
* [[Airītes (muzejs)|Airītes]]
* [[Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Aizputes novadpētniecības muzejs]]
* [[Aknīstes novadpētniecības muzejs]]
* [[Aktieru Amtmaņu māja]]
* [[Alojas Novadpētniecības centrs]]
* [[Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs]]
* [[Alūksnes Jaunā pils]]
* [[Andreja Pumpura muzejs]]
* [[Andreja Upīša memoriālmāja]]
* [[Andrupenes lauku sēta]]
* [[Antona Austriņa memoriālais muzejs &quot;Kaikaši&quot;]]
* [[Antona Rupaiņa muzejs]]
* [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]]
* [[Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks]]
* [[Baldones muzejs]]
* [[Baltinavas muzejs]]
* [[Balvu Novada muzejs]]
* [[Bauskas muzejs]] ([[Viļa Plūdoņa muzejs|V. Plūdoņa muzejs]])
* [[Bauskas pils muzejs]]
* [[Bārtas muzejs]]
* [[Bejas novadpētniecības centrs]]
* [[Birzgales pagasta muzejs &quot;Rūķi&quot;]]
* [[Braki (muzejs)]]
* [[Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs &quot;Meņģeļi&quot;]]
* [[Brīvdabas muzejs &quot;Sēļu sēta&quot;]]
* [[Carnikavas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Daugavas muzejs]]
* [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs]]
* [[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Daugavpils Universitātes muzejs]]
* [[Džūkstes pasaku muzejs]]
* [[Dobeles novada muzejs]]
* [[Dobeles novada grāmatnieku muzejs &quot;Ķipi&quot;]]
* [[Drustu novadpētniecības muzejs]]
* [[Druvienas Vecā skola — muzejs]]
* [[Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs &quot;Kalāči&quot;]]
* [[Elejas kara vēstures muzejs]]
* [[Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs &quot;Jāņaskola&quot;]]
* [[Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs]]
* [[Franča Trasuna muzejs &quot;Kolnasāta&quot;]]
* [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Herberta Dorbes muzejs &quot;Senču putekļi&quot;]]
* [[Imanta Ziedoņa muzejs]]
* [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;]]
* [[Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs &quot;Riekstiņi&quot;]]
* [[Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Jāņa Zābera muzejs &quot;Vecais Ceplis&quot;]]
* [[Jaunlaicenes muižas muzejs]]
* [[Jaunmoku pils muzejs]]
* [[Jaunpils muzejs]]
* [[Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot;]]
* [[Jēkabpils Vēstures muzejs]]
* [[Jūrmalas brīvdabas muzejs]]
* [[Jūrmalas muzejs]]
* [[Kalāči]]
* [[Kalna Kaibēni]]
* [[Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs]]
* [[Kandavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Kārļa Skalbes memoriālais muzejs &quot;Saulrieti&quot;]]
* [[Kārļa Ulmaņas piemiņas muzejs &quot;Pikšas&quot;]]
* [[Kazdangas muzejs]]
* [[Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Kubalu skola – muzejs]]
* [[Kuldīgas novada muzejs]]
* [[Kurzemes cietokšņa muzejs]]
* [[Kurzemes Democentrs]]
* [[Ķekavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Lapmežciema pagasta muzejs]]
* [[Latgales Kultūrvēstures muzejs]]
* [[Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs]]
* [[Latvijas ceļu muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija &quot;Vēveri&quot;]]
* [[Latvijas laukaugu selekcijas muzejs]]
* [[Latvijas lauksaimniecības muzejs]]
* [[Liepājas Karostas cietums]]
* [[Liepājas muzejs]]
* [[Limbažu muzejs]]
* [[Ludzas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Maltas vēstures muzejs]]
* [[Mazsalacas muzejs]]
* [[Militārās tehnikas muzejs]]
* [[Minhauzena muzejs]]
* [[Mores muzejs]]
* [[Muzejs &quot;Saieta nams&quot;]]
* [[Muzejs &quot;Sēlija&quot;]]
* [[Naujenes Novadpētniecības muzejs]]
* [[Naukšēnu Cilvēkmuzejs]]
* [[Olaines Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ogres Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs]]
* [[Pastariņa muzejs]]
* [[Paula Stradiņa skola]]
* [[Pāles novadpētniecības muzejs]]
* [[Pāvilostas novadpētniecības muzejs]]
* [[Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs]]
* [[Pētera Upīša dārzkopības muzejs]]
* [[Piejūras brīvdabas muzejs]]
* [[Polikarpa Čerņavska keramikas māja]]
* [[Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs]]
* [[Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas vasarnīca]], [[Raiņa muzejs &quot;Jasmuiža&quot;]], [[Raiņa muzejs &quot;Tadenava&quot;]])0
* [[Rīgas ūdensapgādes muzejs]]
* [[Rīgas Vidusslaiku Vēstures muzejs]]
* [[Roberta Mūka muzejs Galēnos]]
* [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs]]
* [[Rugāju muzejs]]
* [[Rundāles pils muzejs]]
* [[Salacgrīvas muzejs]]
* [[Saulkrastu velosipēdu muzejs]]
* [[Slutišķu vecticībnieku lauku sēta]]
* [[Skrindu dzimtas muzejs]]
* [[Smiltenes novada muzejs]]
* [[Sprīdīši]]
* [[Staiceles lībiešu muzejs &quot;Pivālind&quot;]]
* [[Stopiņu pagasta vēstures muzejs]]
* [[Šmakovkas muzejs]]
* [[Talsu novada muzejs]]
* [[Taurupes novadpētniecības muzejs]]
* [[Tēlnieka Voldemāŗa Jākobsona memoriālā māja]]
* [[Tīnūžu muiža]]
* [[Tukuma muzejs]]
* [[Turaidas muzejrezervāts]]
* [[Valkas novadpētniecības muzejs]]
* [[Valmieras muzejs]]
* [[Varakļānu novada muzejs]]
* [[Vārkavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Ventspils muzejs]]
* [[Ventspils viduslaiku pils]]
* [[Vērgales pagasta muzejs]]
* [[Vilhelma Purvīša māja — muzejs]]
* [[Viļakas muzejs]]
* [[Viļānu novadpētniecības muzejs]]
* [[Zeltiņu vēstures muzejs]]
* [[Zentas Mauriņas piemiņas istabas]]
* [[Ziemassvētku kauju muzejs]]
* [[Zinātnes un tehnoloģiju muzejs &quot;Kurzemes Democentrs&quot;]]
* [[Zvejnieka – zemnieka sēta &quot;Vītolnieki&quot;]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0hrw6rm37wena0awjaxgbkzdeasnpd3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666358</id>
      <parentid>3666357</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:44:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7246" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Latvijas muzeji
|title = [[Latvijas muzeji]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}

|group1 = Rīgā
|list1  = 
* [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]
* [[Arsenāls (izstāžu zāle)]]
* [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]
* [[Farmācijas muzejs]]
* [[Iluzionisma teātris un muzejs &quot;Mystero&quot;]]
* [[Jāņa Akuratera muzejs]]
* [[Krišjāņa Barona muzejs]]
* [[Latvijas Arhitektūras muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Dabas muzejs]]
* [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]]
* [[Latvijas Fotogrāfijas muzejs]]
* [[Latvijas Kara muzejs]]
* [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Okupācijas muzejs]]
* [[Latvijas Sporta muzejs]]
* [[Latvijas Televīzijas muzejs]]
* [[Latvijas Ugunsdzēsības muzejs]]
* [[Mencendorfa nams]]
* [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]
* [[Ojāra Vācieša muzejs]]
* [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas māja]])
* [[Rakstniecības un mūzikas muzejs]]
* [[Rīgas Aviācijas muzejs]]
* [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]]
* [[Rīgas geto muzejs]]
* [[Rīgas Jūgendstila centrs]]
* [[Rīgas Kino muzejs]]
* [[Rīgas Motormuzejs]]
* [[Rīgas Porcelāna muzejs]]
* [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]
* [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]]
* [[RSU Anatomijas muzejs]]
* [[Tautas frontes muzejs]]
* [[Žaņa Lipkes memoriāls]]
* [[1991. gada barikāžu muzejs]]

|group2 = Ārpus Rīgas
|list2  = 
* [[Aglonas kara muzejs]]
* [[Aglonas maizes muzejs]]
* [[Ainažu jūrskolas muzejs]]
* [[Ainažu Ugundzēsības muzejs]]
* [[Airītes (muzejs)|Airītes]]
* [[Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Aizputes novadpētniecības muzejs]]
* [[Aknīstes novadpētniecības muzejs]]
* [[Aktieru Amtmaņu māja]]
* [[Alojas Novadpētniecības centrs]]
* [[Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs]]
* [[Alūksnes Jaunā pils]]
* [[Andreja Pumpura muzejs]]
* [[Andreja Upīša memoriālmāja]]
* [[Andrupenes lauku sēta]]
* [[Antona Austriņa memoriālais muzejs &quot;Kaikaši&quot;]]
* [[Antona Rupaiņa muzejs]]
* [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]]
* [[Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks]]
* [[Baldones muzejs]]
* [[Baltinavas muzejs]]
* [[Balvu Novada muzejs]]
* [[Bauskas muzejs]] ([[Viļa Plūdoņa muzejs|V. Plūdoņa muzejs]])
* [[Bauskas pils muzejs]]
* [[Bārtas muzejs]]
* [[Bejas novadpētniecības centrs]]
* [[Birzgales pagasta muzejs &quot;Rūķi&quot;]]
* [[Braki (muzejs)]]
* [[Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs &quot;Meņģeļi&quot;]]
* [[Brīvdabas muzejs &quot;Sēļu sēta&quot;]]
* [[Carnikavas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Daugavas muzejs]]
* [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs]]
* [[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Daugavpils Universitātes muzejs]]
* [[Džūkstes pasaku muzejs]]
* [[Dobeles novada muzejs]]
* [[Dobeles novada grāmatnieku muzejs &quot;Ķipi&quot;]]
* [[Drustu novadpētniecības muzejs]]
* [[Druvienas Vecā skola — muzejs]]
* [[Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs &quot;Kalāči&quot;]]
* [[Elejas kara vēstures muzejs]]
* [[Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs &quot;Jāņaskola&quot;]]
* [[Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs]]
* [[Franča Trasuna muzejs &quot;Kolnasāta&quot;]]
* [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Herberta Dorbes muzejs &quot;Senču putekļi&quot;]]
* [[Imanta Ziedoņa muzejs]]
* [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;]]
* [[Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs &quot;Riekstiņi&quot;]]
* [[Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Jāņa Zābera muzejs &quot;Vecais Ceplis&quot;]]
* [[Jaunlaicenes muižas muzejs]]
* [[Jaunmoku pils muzejs]]
* [[Jaunpils muzejs]]
* [[Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot;]]
* [[Jēkabpils Vēstures muzejs]]
* [[Jūrmalas brīvdabas muzejs]]
* [[Jūrmalas muzejs]]
* [[Kalāči]]
* [[Kalna Kaibēni]]
* [[Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs]]
* [[Kandavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Kārļa Skalbes memoriālais muzejs &quot;Saulrieti&quot;]]
* [[Kārļa Ulmaņas piemiņas muzejs &quot;Pikšas&quot;]]
* [[Kazdangas muzejs]]
* [[Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Kubalu skola – muzejs]]
* [[Kuldīgas novada muzejs]]
* [[Kurzemes cietokšņa muzejs]]
* [[Kurzemes Democentrs]]
* [[Ķekavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Lapmežciema pagasta muzejs]]
* [[Latgales Kultūrvēstures muzejs]]
* [[Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs]]
* [[Latvijas ceļu muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija &quot;Vēveri&quot;]]
* [[Latvijas laukaugu selekcijas muzejs]]
* [[Latvijas lauksaimniecības muzejs]]
* [[Liepājas Karostas cietums]]
* [[Liepājas muzejs]]
* [[Limbažu muzejs]]
* [[Ludzas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Maltas vēstures muzejs]]
* [[Mazsalacas muzejs]]
* [[Militārās tehnikas muzejs]]
* [[Minhauzena muzejs]]
* [[Mores muzejs]]
* [[Muzejs &quot;Saieta nams&quot;]]
* [[Muzejs &quot;Sēlija&quot;]]
* [[Naujenes Novadpētniecības muzejs]]
* [[Naukšēnu Cilvēkmuzejs]]
* [[Olaines Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ogres Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs]]
* [[Pastariņa muzejs]]
* [[Paula Stradiņa skola]]
* [[Pāles novadpētniecības muzejs]]
* [[Pāvilostas novadpētniecības muzejs]]
* [[Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs]]
* [[Pētera Upīša dārzkopības muzejs]]
* [[Piejūras brīvdabas muzejs]]
* [[Polikarpa Čerņavska keramikas māja]]
* [[Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs]]
* [[Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas vasarnīca]], [[Raiņa muzejs &quot;Jasmuiža&quot;]], [[Raiņa muzejs &quot;Tadenava&quot;]])
* [[Rīgas ūdensapgādes muzejs]]
* [[Rīgas Vidusslaiku Vēstures muzejs]]
* [[Roberta Mūka muzejs Galēnos]]
* [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs]]
* [[Rugāju muzejs]]
* [[Rundāles pils muzejs]]
* [[Salacgrīvas muzejs]]
* [[Saulkrastu velosipēdu muzejs]]
* [[Slutišķu vecticībnieku lauku sēta]]
* [[Skrindu dzimtas muzejs]]
* [[Smiltenes novada muzejs]]
* [[Sprīdīši]]
* [[Staiceles lībiešu muzejs &quot;Pivālind&quot;]]
* [[Stopiņu pagasta vēstures muzejs]]
* [[Šmakovkas muzejs]]
* [[Talsu novada muzejs]]
* [[Taurupes novadpētniecības muzejs]]
* [[Tēlnieka Voldemāŗa Jākobsona memoriālā māja]]
* [[Tīnūžu muiža]]
* [[Tukuma muzejs]]
* [[Turaidas muzejrezervāts]]
* [[Valkas novadpētniecības muzejs]]
* [[Valmieras muzejs]]
* [[Varakļānu novada muzejs]]
* [[Vārkavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Ventspils muzejs]]
* [[Ventspils viduslaiku pils]]
* [[Vērgales pagasta muzejs]]
* [[Vilhelma Purvīša māja — muzejs]]
* [[Viļakas muzejs]]
* [[Viļānu novadpētniecības muzejs]]
* [[Zeltiņu vēstures muzejs]]
* [[Zentas Mauriņas piemiņas istabas]]
* [[Ziemassvētku kauju muzejs]]
* [[Zinātnes un tehnoloģiju muzejs &quot;Kurzemes Democentrs&quot;]]
* [[Zvejnieka – zemnieka sēta &quot;Vītolnieki&quot;]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>s880qgerepmy2wt5xyr1fk15znz05rk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666359</id>
      <parentid>3666358</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:45:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7189" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Latvijas muzeji
|title = [[Latvijas muzeji]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}

|group1 = Rīgā
|list1  = 
* [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]
* [[Arsenāls (izstāžu zāle)]]
* [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]
* [[Farmācijas muzejs]]
* [[Iluzionisma teātris un muzejs &quot;Mystero&quot;]]
* [[Jāņa Akuratera muzejs]]
* [[Krišjāņa Barona muzejs]]
* [[Latvijas Arhitektūras muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Dabas muzejs]]
* [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]]
* [[Latvijas Fotogrāfijas muzejs]]
* [[Latvijas Kara muzejs]]
* [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Okupācijas muzejs]]
* [[Latvijas Sporta muzejs]]
* [[Latvijas Televīzijas muzejs]]
* [[Latvijas Ugunsdzēsības muzejs]]
* [[Mencendorfa nams]]
* [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]
* [[Ojāra Vācieša muzejs]]
* [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas māja]])
* [[Rakstniecības un mūzikas muzejs]]
* [[Rīgas Aviācijas muzejs]]
* [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]]
* [[Rīgas geto muzejs]]
* [[Rīgas Jūgendstila centrs]]
* [[Rīgas Kino muzejs]]
* [[Rīgas Motormuzejs]]
* [[Rīgas Porcelāna muzejs]]
* [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]
* [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]]
* [[RSU Anatomijas muzejs]]
* [[Tautas frontes muzejs]]
* [[Žaņa Lipkes memoriāls]]
* [[1991. gada barikāžu muzejs]]

|group2 = Ārpus Rīgas
|list2  = 
* [[Aglonas kara muzejs]]
* [[Aglonas maizes muzejs]]
* [[Ainažu jūrskolas muzejs]]
* [[Ainažu Ugundzēsības muzejs]]
* [[Airītes (muzejs)|Airītes]]
* [[Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Aizputes novadpētniecības muzejs]]
* [[Aknīstes novadpētniecības muzejs]]
* [[Aktieru Amtmaņu māja]]
* [[Alojas Novadpētniecības centrs]]
* [[Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs]]
* [[Alūksnes Jaunā pils]]
* [[Andreja Pumpura muzejs]]
* [[Andreja Upīša memoriālmāja]]
* [[Andrupenes lauku sēta]]
* [[Antona Austriņa memoriālais muzejs &quot;Kaikaši&quot;]]
* [[Antona Rupaiņa muzejs]]
* [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]]
* [[Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks]]
* [[Baldones muzejs]]
* [[Baltinavas muzejs]]
* [[Balvu Novada muzejs]]
* [[Bauskas muzejs]] ([[Viļa Plūdoņa muzejs|V. Plūdoņa muzejs]])
* [[Bauskas pils muzejs]]
* [[Bārtas muzejs]]
* [[Bejas novadpētniecības centrs]]
* [[Birzgales pagasta muzejs &quot;Rūķi&quot;]]
* [[Braki (muzejs)]]
* [[Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs &quot;Meņģeļi&quot;]]
* [[Brīvdabas muzejs &quot;Sēļu sēta&quot;]]
* [[Carnikavas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Daugavas muzejs]]
* [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs]]
* [[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Daugavpils Universitātes muzejs]]
* [[Džūkstes pasaku muzejs]]
* [[Dobeles novada muzejs]]
* [[Dobeles novada grāmatnieku muzejs &quot;Ķipi&quot;]]
* [[Drustu novadpētniecības muzejs]]
* [[Druvienas Vecā skola — muzejs]]
* [[Elejas kara vēstures muzejs]]
* [[Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs &quot;Jāņaskola&quot;]]
* [[Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs]]
* [[Franča Trasuna muzejs &quot;Kolnasāta&quot;]]
* [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Herberta Dorbes muzejs &quot;Senču putekļi&quot;]]
* [[Imanta Ziedoņa muzejs]]
* [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;]]
* [[Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs &quot;Riekstiņi&quot;]]
* [[Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Jāņa Zābera muzejs &quot;Vecais Ceplis&quot;]]
* [[Jaunlaicenes muižas muzejs]]
* [[Jaunmoku pils muzejs]]
* [[Jaunpils muzejs]]
* [[Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot;]]
* [[Jēkabpils Vēstures muzejs]]
* [[Jūrmalas brīvdabas muzejs]]
* [[Jūrmalas muzejs]]
* [[Kalāči]]
* [[Kalna Kaibēni]]
* [[Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs]]
* [[Kandavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Kārļa Skalbes memoriālais muzejs &quot;Saulrieti&quot;]]
* [[Kārļa Ulmaņas piemiņas muzejs &quot;Pikšas&quot;]]
* [[Kazdangas muzejs]]
* [[Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Kubalu skola – muzejs]]
* [[Kuldīgas novada muzejs]]
* [[Kurzemes cietokšņa muzejs]]
* [[Kurzemes Democentrs]]
* [[Ķekavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Lapmežciema pagasta muzejs]]
* [[Latgales Kultūrvēstures muzejs]]
* [[Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs]]
* [[Latvijas ceļu muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija &quot;Vēveri&quot;]]
* [[Latvijas laukaugu selekcijas muzejs]]
* [[Latvijas lauksaimniecības muzejs]]
* [[Liepājas Karostas cietums]]
* [[Liepājas muzejs]]
* [[Limbažu muzejs]]
* [[Ludzas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Maltas vēstures muzejs]]
* [[Mazsalacas muzejs]]
* [[Militārās tehnikas muzejs]]
* [[Minhauzena muzejs]]
* [[Mores muzejs]]
* [[Muzejs &quot;Saieta nams&quot;]]
* [[Muzejs &quot;Sēlija&quot;]]
* [[Naujenes Novadpētniecības muzejs]]
* [[Naukšēnu Cilvēkmuzejs]]
* [[Olaines Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ogres Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs]]
* [[Pastariņa muzejs]]
* [[Paula Stradiņa skola]]
* [[Pāles novadpētniecības muzejs]]
* [[Pāvilostas novadpētniecības muzejs]]
* [[Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs]]
* [[Pētera Upīša dārzkopības muzejs]]
* [[Piejūras brīvdabas muzejs]]
* [[Polikarpa Čerņavska keramikas māja]]
* [[Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs]]
* [[Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas vasarnīca]], [[Raiņa muzejs &quot;Jasmuiža&quot;]], [[Raiņa muzejs &quot;Tadenava&quot;]])
* [[Rīgas ūdensapgādes muzejs]]
* [[Rīgas Vidusslaiku Vēstures muzejs]]
* [[Roberta Mūka muzejs Galēnos]]
* [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs]]
* [[Rugāju muzejs]]
* [[Rundāles pils muzejs]]
* [[Salacgrīvas muzejs]]
* [[Saulkrastu velosipēdu muzejs]]
* [[Slutišķu vecticībnieku lauku sēta]]
* [[Skrindu dzimtas muzejs]]
* [[Smiltenes novada muzejs]]
* [[Sprīdīši]]
* [[Staiceles lībiešu muzejs &quot;Pivālind&quot;]]
* [[Stopiņu pagasta vēstures muzejs]]
* [[Šmakovkas muzejs]]
* [[Talsu novada muzejs]]
* [[Taurupes novadpētniecības muzejs]]
* [[Tēlnieka Voldemāŗa Jākobsona memoriālā māja]]
* [[Tīnūžu muiža]]
* [[Tukuma muzejs]]
* [[Turaidas muzejrezervāts]]
* [[Valkas novadpētniecības muzejs]]
* [[Valmieras muzejs]]
* [[Varakļānu novada muzejs]]
* [[Vārkavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Ventspils muzejs]]
* [[Ventspils viduslaiku pils]]
* [[Vērgales pagasta muzejs]]
* [[Vilhelma Purvīša māja — muzejs]]
* [[Viļakas muzejs]]
* [[Viļānu novadpētniecības muzejs]]
* [[Zeltiņu vēstures muzejs]]
* [[Zentas Mauriņas piemiņas istabas]]
* [[Ziemassvētku kauju muzejs]]
* [[Zinātnes un tehnoloģiju muzejs &quot;Kurzemes Democentrs&quot;]]
* [[Zvejnieka – zemnieka sēta &quot;Vītolnieki&quot;]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ejprmy9mm0by6ibm5hxf17943i50h3a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666360</id>
      <parentid>3666359</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:45:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7128" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Latvijas muzeji
|title = [[Latvijas muzeji]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}

|group1 = Rīgā
|list1  = 
* [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]
* [[Arsenāls (izstāžu zāle)]]
* [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]
* [[Farmācijas muzejs]]
* [[Iluzionisma teātris un muzejs &quot;Mystero&quot;]]
* [[Jāņa Akuratera muzejs]]
* [[Krišjāņa Barona muzejs]]
* [[Latvijas Arhitektūras muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Dabas muzejs]]
* [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]]
* [[Latvijas Fotogrāfijas muzejs]]
* [[Latvijas Kara muzejs]]
* [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Okupācijas muzejs]]
* [[Latvijas Sporta muzejs]]
* [[Latvijas Televīzijas muzejs]]
* [[Latvijas Ugunsdzēsības muzejs]]
* [[Mencendorfa nams]]
* [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]
* [[Ojāra Vācieša muzejs]]
* [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas māja]])
* [[Rakstniecības un mūzikas muzejs]]
* [[Rīgas Aviācijas muzejs]]
* [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]]
* [[Rīgas geto muzejs]]
* [[Rīgas Jūgendstila centrs]]
* [[Rīgas Kino muzejs]]
* [[Rīgas Motormuzejs]]
* [[Rīgas Porcelāna muzejs]]
* [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]
* [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]]
* [[RSU Anatomijas muzejs]]
* [[Tautas frontes muzejs]]
* [[Žaņa Lipkes memoriāls]]
* [[1991. gada barikāžu muzejs]]

|group2 = Ārpus Rīgas
|list2  = 
* [[Aglonas kara muzejs]]
* [[Aglonas maizes muzejs]]
* [[Ainažu jūrskolas muzejs]]
* [[Ainažu Ugundzēsības muzejs]]
* [[Airītes (muzejs)|Airītes]]
* [[Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Aizputes novadpētniecības muzejs]]
* [[Aknīstes novadpētniecības muzejs]]
* [[Aktieru Amtmaņu māja]]
* [[Alojas Novadpētniecības centrs]]
* [[Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs]]
* [[Alūksnes Jaunā pils]]
* [[Andreja Pumpura muzejs]]
* [[Andreja Upīša memoriālmāja]]
* [[Andrupenes lauku sēta]]
* [[Antona Austriņa memoriālais muzejs &quot;Kaikaši&quot;]]
* [[Antona Rupaiņa muzejs]]
* [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]]
* [[Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks]]
* [[Baldones muzejs]]
* [[Baltinavas muzejs]]
* [[Balvu Novada muzejs]]
* [[Bauskas muzejs]] ([[Viļa Plūdoņa muzejs|V. Plūdoņa muzejs]])
* [[Bauskas pils muzejs]]
* [[Bārtas muzejs]]
* [[Bejas novadpētniecības centrs]]
* [[Birzgales pagasta muzejs &quot;Rūķi&quot;]]
* [[Braki (muzejs)]]
* [[Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs &quot;Meņģeļi&quot;]]
* [[Brīvdabas muzejs &quot;Sēļu sēta&quot;]]
* [[Carnikavas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Daugavas muzejs]]
* [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs]]
* [[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Daugavpils Universitātes muzejs]]
* [[Džūkstes pasaku muzejs]]
* [[Dobeles novada muzejs]]
* [[Dobeles novada grāmatnieku muzejs &quot;Ķipi&quot;]]
* [[Drustu novadpētniecības muzejs]]
* [[Druvienas Vecā skola — muzejs]]
* [[Elejas kara vēstures muzejs]]
* [[Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs &quot;Jāņaskola&quot;]]
* [[Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs]]
* [[Franča Trasuna muzejs &quot;Kolnasāta&quot;]]
* [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Herberta Dorbes muzejs &quot;Senču putekļi&quot;]]
* [[Imanta Ziedoņa muzejs]]
* [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;]]
* [[Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs &quot;Riekstiņi&quot;]]
* [[Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Jāņa Zābera muzejs &quot;Vecais Ceplis&quot;]]
* [[Jaunlaicenes muižas muzejs]]
* [[Jaunmoku pils muzejs]]
* [[Jaunpils muzejs]]
* [[Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot;]]
* [[Jēkabpils Vēstures muzejs]]
* [[Jūrmalas brīvdabas muzejs]]
* [[Jūrmalas muzejs]]
* [[Kalāči]]
* [[Kalna Kaibēni]]
* [[Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs]]
* [[Kandavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Kārļa Skalbes memoriālais muzejs &quot;Saulrieti&quot;]]
* [[Kārļa Ulmaņas piemiņas muzejs &quot;Pikšas&quot;]]
* [[Kazdangas muzejs]]
* [[Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Kubalu skola – muzejs]]
* [[Kuldīgas novada muzejs]]
* [[Kurzemes cietokšņa muzejs]]
* [[Kurzemes Democentrs]]
* [[Ķekavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Lapmežciema pagasta muzejs]]
* [[Latgales Kultūrvēstures muzejs]]
* [[Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs]]
* [[Latvijas ceļu muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija &quot;Vēveri&quot;]]
* [[Latvijas laukaugu selekcijas muzejs]]
* [[Latvijas lauksaimniecības muzejs]]
* [[Liepājas Karostas cietums]]
* [[Liepājas muzejs]]
* [[Limbažu muzejs]]
* [[Ludzas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Maltas vēstures muzejs]]
* [[Mazsalacas muzejs]]
* [[Militārās tehnikas muzejs]]
* [[Minhauzena muzejs]]
* [[Mores muzejs]]
* [[Muzejs &quot;Saieta nams&quot;]]
* [[Muzejs &quot;Sēlija&quot;]]
* [[Naujenes Novadpētniecības muzejs]]
* [[Naukšēnu Cilvēkmuzejs]]
* [[Olaines Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ogres Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs]]
* [[Pastariņa muzejs]]
* [[Paula Stradiņa skola]]
* [[Pāles novadpētniecības muzejs]]
* [[Pāvilostas novadpētniecības muzejs]]
* [[Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs]]
* [[Pētera Upīša dārzkopības muzejs]]
* [[Piejūras brīvdabas muzejs]]
* [[Polikarpa Čerņavska keramikas māja]]
* [[Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs]]
* [[Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas vasarnīca]], [[Raiņa muzejs &quot;Jasmuiža&quot;]], [[Raiņa muzejs &quot;Tadenava&quot;]])
* [[Rīgas ūdensapgādes muzejs]]
* [[Rīgas Vidusslaiku Vēstures muzejs]]
* [[Roberta Mūka muzejs Galēnos]]
* [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs]]
* [[Rugāju muzejs]]
* [[Rundāles pils muzejs]]
* [[Salacgrīvas muzejs]]
* [[Saulkrastu velosipēdu muzejs]]
* [[Slutišķu vecticībnieku lauku sēta]]
* [[Skrindu dzimtas muzejs]]
* [[Smiltenes novada muzejs]]
* [[Sprīdīši]]
* [[Staiceles lībiešu muzejs &quot;Pivālind&quot;]]
* [[Stopiņu pagasta vēstures muzejs]]
* [[Šmakovkas muzejs]]
* [[Talsu novada muzejs]]
* [[Taurupes novadpētniecības muzejs]]
* [[Tēlnieka Voldemāŗa Jākobsona memoriālā māja]]
* [[Tīnūžu muiža]]
* [[Tukuma muzejs]]
* [[Turaidas muzejrezervāts]]
* [[Valkas novadpētniecības muzejs]]
* [[Valmieras muzejs]]
* [[Varakļānu novada muzejs]]
* [[Vārkavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Ventspils muzejs]]
* [[Ventspils viduslaiku pils]]
* [[Vērgales pagasta muzejs]]
* [[Vilhelma Purvīša māja — muzejs]]
* [[Viļakas muzejs]]
* [[Viļānu novadpētniecības muzejs]]
* [[Zeltiņu vēstures muzejs]]
* [[Zentas Mauriņas piemiņas istabas]]
* [[Ziemassvētku kauju muzejs]]
* [[Zvejnieka – zemnieka sēta &quot;Vītolnieki&quot;]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>g0rz6rtip7riq2plazl1a24u0a6c2wf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666363</id>
      <parentid>3666360</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:50:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7104" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Latvijas muzeji
|title = [[Latvijas muzeji]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|collapsed}}}

|group1 = Rīgā
|list1  = 
* [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]
* [[Arsenāls (izstāžu zāle)]]
* [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]
* [[Farmācijas muzejs]]
* [[Iluzionisma teātris un muzejs &quot;Mystero&quot;]]
* [[Jāņa Akuratera muzejs]]
* [[Krišjāņa Barona muzejs]]
* [[Latvijas Arhitektūras muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs|Latvijas Dabas muzejs]]
* [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]]
* [[Latvijas Fotogrāfijas muzejs]]
* [[Latvijas Kara muzejs]]
* [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]
* [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]]
* [[Latvijas Okupācijas muzejs]]
* [[Latvijas Sporta muzejs]]
* [[Latvijas Televīzijas muzejs]]
* [[Latvijas Ugunsdzēsības muzejs]]
* [[Mencendorfa nams]]
* [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs &quot;Ebreji Latvijā&quot;]]
* [[Ojāra Vācieša muzejs]]
* [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas māja]])
* [[Rakstniecības un mūzikas muzejs]]
* [[Rīgas Aviācijas muzejs]]
* [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]]
* [[Rīgas geto muzejs]]
* [[Rīgas Jūgendstila centrs]]
* [[Rīgas Kino muzejs]]
* [[Rīgas Motormuzejs]]
* [[Rīgas Porcelāna muzejs]]
* [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]
* [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]]
* [[RSU Anatomijas muzejs]]
* [[Tautas frontes muzejs]]
* [[Žaņa Lipkes memoriāls]]
* [[1991. gada barikāžu muzejs]]

|group2 = Ārpus Rīgas
|list2  = 
* [[Aglonas kara muzejs]]
* [[Aglonas maizes muzejs]]
* [[Ainažu jūrskolas muzejs]]
* [[Ainažu Ugundzēsības muzejs]]
* [[Airītes (muzejs)|Airītes]]
* [[Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Aizputes novadpētniecības muzejs]]
* [[Aknīstes novadpētniecības muzejs]]
* [[Aktieru Amtmaņu māja]]
* [[Alojas Novadpētniecības centrs]]
* [[Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs]]
* [[Alūksnes Jaunā pils]]
* [[Andreja Pumpura muzejs]]
* [[Andreja Upīša memoriālmāja]]
* [[Andrupenes lauku sēta]]
* [[Antona Austriņa memoriālais muzejs &quot;Kaikaši&quot;]]
* [[Antona Rupaiņa muzejs]]
* [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]]
* [[Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks]]
* [[Baldones muzejs]]
* [[Baltinavas muzejs]]
* [[Balvu Novada muzejs]]
* [[Bauskas muzejs]] ([[Viļa Plūdoņa muzejs|V. Plūdoņa muzejs]])
* [[Bauskas pils muzejs]]
* [[Bārtas muzejs]]
* [[Bejas novadpētniecības centrs]]
* [[Birzgales pagasta muzejs &quot;Rūķi&quot;]]
* [[Braki (muzejs)]]
* [[Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs &quot;Meņģeļi&quot;]]
* [[Brīvdabas muzejs &quot;Sēļu sēta&quot;]]
* [[Carnikavas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Daugavas muzejs]]
* [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs]]
* [[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Daugavpils Universitātes muzejs]]
* [[Džūkstes pasaku muzejs]]
* [[Dobeles novada muzejs]]
* [[Dobeles novada grāmatnieku muzejs &quot;Ķipi&quot;]]
* [[Drustu novadpētniecības muzejs]]
* [[Druvienas Vecā skola — muzejs]]
* [[Elejas kara vēstures muzejs]]
* [[Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs &quot;Jāņaskola&quot;]]
* [[Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs]]
* [[Franča Trasuna muzejs &quot;Kolnasāta&quot;]]
* [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Herberta Dorbes muzejs &quot;Senču putekļi&quot;]]
* [[Imanta Ziedoņa muzejs]]
* [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;]]
* [[Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs &quot;Riekstiņi&quot;]]
* [[Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Jāņa Zābera muzejs &quot;Vecais Ceplis&quot;]]
* [[Jaunlaicenes muižas muzejs]]
* [[Jaunmoku pils muzejs]]
* [[Jaunpils muzejs]]
* [[Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot;]]
* [[Jēkabpils Vēstures muzejs]]
* [[Jūrmalas brīvdabas muzejs]]
* [[Jūrmalas muzejs]]
* [[Kalāči]]
* [[Kalna Kaibēni]]
* [[Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs]]
* [[Kandavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Kārļa Skalbes memoriālais muzejs &quot;Saulrieti&quot;]]
* [[Kārļa Ulmaņas piemiņas muzejs &quot;Pikšas&quot;]]
* [[Kazdangas muzejs]]
* [[Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Kubalu skola – muzejs]]
* [[Kuldīgas novada muzejs]]
* [[Kurzemes cietokšņa muzejs]]
* [[Kurzemes Democentrs]]
* [[Ķekavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Lapmežciema pagasta muzejs]]
* [[Latgales Kultūrvēstures muzejs]]
* [[Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs]]
* [[Latvijas ceļu muzejs]]
* [[Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija &quot;Vēveri&quot;]]
* [[Latvijas laukaugu selekcijas muzejs]]
* [[Latvijas lauksaimniecības muzejs]]
* [[Liepājas Karostas cietums]]
* [[Liepājas muzejs]]
* [[Limbažu muzejs]]
* [[Ludzas Novadpētniecības muzejs]]
* [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs]]
* [[Maltas vēstures muzejs]]
* [[Mazsalacas muzejs]]
* [[Militārās tehnikas muzejs]]
* [[Minhauzena muzejs]]
* [[Mores muzejs]]
* [[Muzejs &quot;Saieta nams&quot;]]
* [[Muzejs &quot;Sēlija&quot;]]
* [[Naujenes Novadpētniecības muzejs]]
* [[Naukšēnu Cilvēkmuzejs]]
* [[Olaines Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ogres Vēstures un mākslas muzejs]]
* [[Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs]]
* [[Paula Stradiņa skola]]
* [[Pāles novadpētniecības muzejs]]
* [[Pāvilostas novadpētniecības muzejs]]
* [[Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs]]
* [[Pētera Upīša dārzkopības muzejs]]
* [[Piejūras brīvdabas muzejs]]
* [[Polikarpa Čerņavska keramikas māja]]
* [[Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs]]
* [[Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs]]
* [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas vasarnīca]], [[Raiņa muzejs &quot;Jasmuiža&quot;]], [[Raiņa muzejs &quot;Tadenava&quot;]])
* [[Rīgas ūdensapgādes muzejs]]
* [[Rīgas Vidusslaiku Vēstures muzejs]]
* [[Roberta Mūka muzejs Galēnos]]
* [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs]]
* [[Rugāju muzejs]]
* [[Rundāles pils muzejs]]
* [[Salacgrīvas muzejs]]
* [[Saulkrastu velosipēdu muzejs]]
* [[Slutišķu vecticībnieku lauku sēta]]
* [[Skrindu dzimtas muzejs]]
* [[Smiltenes novada muzejs]]
* [[Sprīdīši]]
* [[Staiceles lībiešu muzejs &quot;Pivālind&quot;]]
* [[Stopiņu pagasta vēstures muzejs]]
* [[Šmakovkas muzejs]]
* [[Talsu novada muzejs]]
* [[Taurupes novadpētniecības muzejs]]
* [[Tēlnieka Voldemāŗa Jākobsona memoriālā māja]]
* [[Tīnūžu muiža]]
* [[Tukuma muzejs]]
* [[Turaidas muzejrezervāts]]
* [[Valkas novadpētniecības muzejs]]
* [[Valmieras muzejs]]
* [[Varakļānu novada muzejs]]
* [[Vārkavas novadpētniecības muzejs]]
* [[Ventspils muzejs]]
* [[Ventspils viduslaiku pils]]
* [[Vērgales pagasta muzejs]]
* [[Vilhelma Purvīša māja — muzejs]]
* [[Viļakas muzejs]]
* [[Viļānu novadpētniecības muzejs]]
* [[Zeltiņu vēstures muzejs]]
* [[Zentas Mauriņas piemiņas istabas]]
* [[Ziemassvētku kauju muzejs]]
* [[Zvejnieka – zemnieka sēta &quot;Vītolnieki&quot;]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>co4ko4js2l9uobjbs2apc3u7wt1d96v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>3666223</id>
      <parentid>3665858</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T18:01:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8745" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2022-08-03 18:01:51{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC|t|h|d}} || 2019-07-01 13:44:13 || 1129 || {{U|Stanglavine}} || &lt;nowiki&gt;Stanglavine pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC]] uz [[Dalībnieka diskusija:AMFLC]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/AfonsoLDC|AfonsoLDC]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/AMFLC|AMFLC]]&quot;&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Nemīlētie: Svešie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:38:15 || 138 || {{U|Iveta 2015}} || &lt;nowiki&gt;Veidne: Dzēst+&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Nemīlētie: Nolemtie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:40:30 || 138 || {{U|Iveta 2015}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Veikals &quot;Burka&quot;|t|h|d}} || 2022-04-14 11:51:40 || 111 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;rakstu varētu veidot par beziepakojuma veikaliem kā tādiem un tad pieminēt šo kā pirmo Latvijā&lt;/nowiki&gt; || Reklāma || 
|-
| {{page-multi|page=Katerina Soļara|t|h|d}} || 2022-07-01 07:38:27 || 33 || {{U|Svens Hudjajevs}} || &lt;nowiki&gt;Atcēlu [[Special:Contributions/Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[User talk:Svens Hudjajevs|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3642589&lt;/nowiki&gt; || not notable + cross-wiki promotion || 
|-
| {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 29 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || slikts tulkojums || 
|-
| {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 23 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dz&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 23 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;rosinu dzēst.....&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 21 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;maznozīmīgs&lt;/nowiki&gt; || enciklopēdiski maznozīmīgs || 
|-
| {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 16 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 15 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || 
|-
| {{page-multi|page=Mūzika uz ūdens (Hendelis)|t|h|d}} || 2022-07-20 18:42:40 || 13 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || īsti nekā nav par pašu raksta tēmu; termiņš: 04.08.2022 || 
|-
| {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 2 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Nav pamatota nozīmība || 
|-
| {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 0 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}&lt;/nowiki&gt; || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>3ckxxdbwrme28unhm7vblgoq6rr68rk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stendera iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418914</id>
    <revision>
      <id>3666348</id>
      <parentid>3344854</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:07:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;. → /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8442" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Stendera iela
|attēls           = Stendera_iela.JPG
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Ziemeļu rajons]]
|apkaime          = [[Mežaparks]]
|ielas garums     = 899 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Ķelnes iela&lt;br&gt;Kamas iela
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Stendera iela''' ir iela [[Mežaparks|Mežaparka]] apkaimē [[Rīga|Rīgā]]. Namu numerācija sākas no [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekta]]. Visā garumā iela klāta ar asfalta segumu, tās kopējais garums ir 899 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;

== Ielas raksturojums ==
Tā ir vietējas nozīmes iela [[Mežaparks|Mežaparka]] apkaimes rietumos. Tā sākas krustojumā ar [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektu]] un virzās dienvidaustrumu virzienā kā asfaltēts ceļš. Iela beidzas krustojumā ar [[Klaipēdas iela (Rīga)|Klaipēdas ielu]].
Pēc Otrā pasaules kara Stendera ielas neapbūvētā daļa starp Klaipēdas ielu un Kokneses prospektu tika iekļauta slēgtā armijas daļas noliktavu paplašinātā teritorijā, tā ievērojami saīsinot iepriekš nosprausto Stendera ielas garumu.

=== Ēkas ===
Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā atrodama 1903. gadā, nosprausta 1911. gadā ar nosaukumu Ķelnes iela. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1917. gadam bija pārdēvēta par Kamas ielu. 1917. gadā atguva nosaukumu Ķelnes iela. 1923. gadā to par godu vācbaltiešu mācītājam un rakstniekam [[Gothards Frīdrihs Stenders|Gothardam Frīdriham Stenderam]] pārdēvēta par Stendera ielu, nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies.&lt;ref&gt;[http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ielas/3/ citariga.lv]&lt;/ref&gt;

1911. gadā Stendera ielā 9 un 11 uzcēla pirmās divas arhitekta [[Tīzenhauzeni|G. fon Tīzenhauzena]] projektētās mājas. Kara apstākļu dēļ tālākā Stendera ielas apbūve atsākās tikai 1920. gadu otrajā pusē.

* Savrupmāja Stendera ielā 1 celta 1934. gadā pēc arhitekta K. Bikšes projekta funkcionālisma stilā. Māja līdz 1941. gadam piederēja ārsta Rūdolfa Dribas ģimenei, kuru 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja.
* Māja Stendera ielā 2 piederēja ginekologijas klīnikas īpašniekam Dubinskim. Pēc Otrā pasaules kara vairākus gadus bija iekārtota skola ar krievu mācību valodu, vēlāk Ģeoloģijas institūta nodaļa. Ēkas arhitekte Marina Levina. 
* Savrupmāja Stendera ielā 3 celta 1932. gadā pēc P. Kalniņa projekta, piederēja E. Leinertam. Pēc Otrā pasaules kara šeit atradās Mežaparka ambulance.
* Divdzīvokļu māja Stendera ielā 4 pēc P. Kundziņa projekta celta 1926. gadā, piederēja E. Krišjansonam. Ap 1930. gadu šeit neilgu laiku atradās bērnu sanatorija &quot;Mežaparks”, kas piederēja M. Vecvagaram-Fabrikmanam. Ēkā dzīvoja Apgabaltiesas loceklis Pēteris Eferts un dziedātāja Edīte Eferte. No 1938. gada par mājas īpašnieci kļuva Olga Bebre, viņas vīru kapteini Teodoru Bebri, Latvijas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieka palīgu, l941. gadā izsūtīja uz Krieviju un nogalināja. Pēc blakus šai mājai pēc 2000. gada uzbūvēja jaunu ēku ar numuru 4a.
* Savrupmāja Stendera ielā 5 celta 1928. gadā pēc arhitekta E. Adama projekta, piederēja Muitas departamenta direktora Edvarda Dundura ģimenei. Vēlāk mājā dzīvoja diplomāts [[Roberts Liepiņš]], [[Rīgas pilsētas galva]] no 1936. līdz 1940. gadam. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā mājā ierīkoja bērnudārzu, bet 1944. gadā uz šejieni pārvietoja bērnus no Hermaņa ielas bērnunama. 1980. gadu beigās mājā bija Kara komisariāts, vēlāk 12. zemessargu bataljona štābs.
* Savrupmāja Stendera ielā 6 celta 1939. gadā pēc arhitekta A. Kalniņa projekta un piederēja A. Mārtinsonei. Viņas vīrs bija Latvijas armijas virsnieks.
* Savrupmāja Stendera ielā 7 celta 1929. gadā pēc E. Tomsona projekta, piederēja pulkvedim Jēkabam Tirzītim, Kokneses prospekta artilērijas noliktavu pārzinim. Tirzīša kundze pēc Latvijas okupācijas pildīja Mežaparka pastnieces pienākumus. Stendera ielā 7a pēc 2000. gada uzcelta jauna ēka.
* Savrupmāja Stendera ielā 8 piederēja Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātes dekāna Viļa Skārda ģimenei.
* Savrupmāja Stendera ielā 9 celta 1911. gadā pēc G. fon Tīzenhauzena projekta, piederēja E. un N. fon Tīdeboliem, bet vēlāk kalējmeistaram Kārlim Vilhelmsenam. 
* Savrupmāja Stendera ielā 10 celta pēc arhitekta P. Bērzkalna projekta, piederēja L. Timmai-Ozoliņai. 1930. gados tajā dzīvoja LU docents Edgars Freimanis, Japānas sūtniecības sekretārs M. Matsuda un Vācijas sūtniecības atašejs Dr. K. Kučers (''Kutscher'').
* Savrupmāja Stendera ielā 11 celta 1911. gadā pēc G. fon Tīzenhauzena projekta, piederēja Alfonam Koham, vēlāk tajā dzīvoja Mežaparka namu pārvaldniece Milda Andersone ar ģimeni.
* Savrupmāja Stendera ielā 12 celta pēc [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņa]] projekta, piederēja skolotājam Jēkabam Janēvičam. Mājā dzīvoja arhitekts [[Heinrihs Sirgeds]], LU privātdocents [[Aleksandrs Krugļevskis]], Dr. med. prof. [[Ernests Putniņš]] un vairāki ārzemju pārstāvniecību darbinieki. 1990. gadu otrajā pusē uzcelta ēka Stendera ielā 12a.
* Savrupmāju Stendera ielā 13 savai ģimenei 1939. gadā uzcēla arhitekts H. Sirgeds. Mājā dzīvoja arī Latvijas telefonu tīklu priekšnieks Aleksandrs Bode un arhitekts [[Nikolajs Bode]]. 1941. gada 14. jūnijā H. Sirgeda ģimeni izsūtīja, bet ģimenes galva izsūtījuma dienā pazuda bez vēsts. Namā pēc kara dzīvoja basketbolists [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]], tēlniece [[Arta Dumpe]] un indologs [[Viktors Ivbulis]], ārsti [[Viktors Kalnbērzs]] un [[Rita Kukaine]]. 
* Četrdzīvokļu savrupmāja Stendera ielā 14 celta 1926. gadā pēc R. Todes projekta, piederēja frizierim Gustavam Larmanim un viņa sievai Sofijai, kas 1939. gadā izceļoja uz Vācijas okupēto Poliju. Pēc Otrā pasaules kara mājā dzīvoja bijušais latviešu leģionārs Rūdolfs Vikmanis ar kundzi. 
* Vienģimenes savrupmāja Stendera ielā 15 celta 1936. gadā pēc arhitekta G. Firhufa projekta, piederēja Borisam Ābelam. Pēc kara mājā dzīvoja tekstilmāksliniece Natālija Siliņa un kultūras darbinieks [[Klāvs Siliņš]], kurš pētīja [[latviešu personvārdi|latviešu personvārdus]] un ievērojamu cilvēku ciltskokus. 1990. gadā iznāca viņa “Latviešu personvārdu vārdnīca”.
* Arhitekts G. Firhufs projektējis 1939. gadā arī blakus esošo O. Kellera namu. Pēc kara mājā apmetās padomju karaspēka daļa. 
* Aiz Kellera nama pļaviņā atradās ģeodēzijas tornis, no kura varēja pārredzēt plašu apkārtni. 1950. gadu beigās torni nojauca un šajā vietā Baltijas kara apgabals uzbūvēja tipveida īres namus (Stendera iela 17 a, 17 b un 17 c) tuvumā esošo armijas noliktavu virsniekiem un strādniekiem.
* 1947. gadā celta O. Siliņa ģimenes māja Stendera ielā 18.
* Stendera ielā 19 līdz 1930. gadu beigām atradās Hannai Kāns piederošā malkas tirgotava - neliela ēka un malkas laukums.
* Nams Stendera ielā 21 uzcelts pēc Otrā pasaules kara.
* Četrdzīvokļu savrupmāja Stendera ielā 21a sākta celt 1940. gadā pēc A. Kalniņa projekta, piederēja E. Ogriņam. Pēckara gados nepabeigtajā mājā padomju armija turēja cūkas, vēlāk iekārtoja kopmītni tuvējās armijas noliktavās strādājošām meitenēm.&lt;ref&gt;[http://www.mezaparks.eu/2007/05/stendera-iela.html Mežaparka Attīstības biedrība]&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Stendera iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]
* [[Mātera iela (Rīga)|Mātera iela]]
* [[Siguldas prospekts (Rīga)|Siguldas prospekts]]
* [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]]
* [[Stokholmas iela (Rīga)|Stokholmas iela]]
* [[Klaipēdas iela (Rīga)|Klaipēdas iela]]

== Skatīt arī ==
* [[Ziemeļu rajons]]
* [[Mežaparks]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Mežaparkā]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>4fqp3d89kixjsoaqyf221qaiitap4kt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indra (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>419533</id>
    <revision>
      <id>3666461</id>
      <parentid>3533807</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:08:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5313" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Indra
| tips                = stacija
| attēls              = 
| attēla_apraksts     = 
| karte               = 
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]]
| atvērta             = 1868
| slēgta              = &lt;!-- tikai, ja tika slēgta --&gt;
| citi_nosaukumi      = Baļbinova
| stacijas_tips       = kravas, pasažieru
| arhitekts           = L. Grinberga
| arhitekts2          = &lt;!-- bez vikisaites --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 
| adrese              = Indra, Indras pagasts, LV-5664
| tuvākās_stacijas    = 
| tuvākie_pp_un_cp    = 
| attālums_līdz_Rīgai = 307
}}
'''Indra''' ir dzelzceļa stacija līnijā [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]], kas atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Indras pagasts|Indras pagastā]] starp pieturas punktu [[Niedrica]] un izmaiņas punktu [[Robežnieki (stacija)|Robežnieki]]. Pasažieru vilcienu kustība Indras stacijā tika atsākta 2021. gada 16. decembrī. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija tika atklāta līdz ar līnijas [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] atklāšanu. Stacijas sākotnējais nosaukums — '''Baļbinova.''' Krievijas impērijas armijas apgādei Pirmā pasaules kara gados no Baļbinovas stacijas līdz [[Daugava]]s krastam ([[Piedruja]]i) bija izbūvēts platsliežu dzelzceļa atzars, kas pa neilgi pastāvējušu tiltu pāri Daugavai bija savienots ar šaursliežu dzelzceļu [[Druja|Drujā]].&lt;ref&gt;В. Иванов. [http://militera.lib.ru/science/0/pdf/ivanov_v01.pdf ''Полевые переносные железные дороги и значение их в современной войне.'']  Государственное издательство, 1927, 67. lpp.&lt;/ref&gt; Atzaru Indra—Piedruja  [[1920. gadi|1920. gados]] nojauca. 1921. gadā staciju pārdēvēja par Indru. 
1926.-1927. gadā sākotnējai stacijas ēkai pēc arhitektes L. Grinbergas projekta uzcelta piebūve. 1927. gadā pēc stacijas priekšnieka J. Brieža iniciatīvas pie stacijas ierīkoja puķu dārzu ar no ziediem veidotu dzelzceļnieka nozīmi. 
Otrā pasaules kara gados stacijas ēka tika nopostīta. Jaunā robežstacijas ēka uzbūvēta 2003. gadā. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Dzelzceļi Latvijā|last=|first=|publisher=Jumava|year=2009|isbn=|location=Rīga|pages=42}}&lt;/ref&gt;

== Mūsdienas ==
2000. gadā posmā Daugavpils—Indra pārstāja kursēt dīzeļvilcieni, kopš 2007. gada līnijā nekursē pasažieru vilciens Rīga—Gomeļa.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Indras stacija|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13701/|publisher=Zudusī Latvija|accessdate={{dat|2019|02|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 6. jūnijā Indras stacijā piestāja Latvijas simtgades ekspresis. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=jx9B3BNbQHk|title=Indras stacijā piestāj simtgades ekspresis|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Pirms [[COVID-19 pandēmija Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] Indras stacijā pieturēja starptautiskais pasažieru vilciens Rīga—Minska.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/marsrutu-karte |title=LDz Cargo vilcienu kustības saraksts |access-date={{dat|2019|10|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191016182448/https://travel.ldz.lv/lv/marsrutu-karte }}&lt;/ref&gt; Tā ir Latvijas robežstacija.

2021. gada 29. oktobrī Sabiedriskā transporta padome lēma par atsevišķu maršruta [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—[[Krāslava (stacija)|Krāslava]] vilcienu reisu pagarināšanu līdz Indrai. Reisu izpilde tika uzsākta 2021. gada 16. decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/atjaunos-vilcienu-satiksmi-lidz-indrai|title=Atjaunos vilcienu satiksmi līdz Indrai}}&lt;/ref&gt; Tādējādi Indra ir galapunkts diviem dīzeļvilcienu pāriem nedēļā. Pašlaik pasažieru vilcienu kustība no Rīgas notiek ceturtdienās un piektdienās, savukārt uz Rīgu vilciens atiet piektdienās un sestdienās agri no rīta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/latgales-re%C4%A3ion%C4%81-un-pier%C4%ABg%C4%81-tiks-atkl%C4%81ti-papildu-autobusu-un-vilcienu-reisi-gaid%C4%81mas|title=Latgales reģionā un Pierīgā tiks atklāti papildu autobusu un vilcienu reisi; gaidāmas izmaiņas komerciālajā maršrutā Rīga–Olaine}}&lt;/ref&gt;

== Pasažieru vilcienu satiksme ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |{{flaga|Latvija}} &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot;
|Rīga — Indra
| rowspan=&quot;2&quot; |&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,4,5,-,-
|-
|Indra  — Rīga 
| -,-,-,-,5,6,-
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}}

[[Kategorija:Indras pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>l2qbmvk4an9eh0a6egrdelo9dtj2st4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nostrifikācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>421348</id>
    <revision>
      <id>3666127</id>
      <parentid>3484666</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:34:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Latvijas inkorporācija PSRS → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4130" xml:space="preserve">'''Nostrifikācija''' ({{val|en|nostrification}} — 'pielīdzināšana') ir ārzemju vai citas sistēmas izglītības dokumenta, zinātniskās pakāpes pielīdzināšana attiecīgam savas valsts vai citas sistēmas dokumentam, pakāpei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1107&amp;q=cits&amp;id=2060993&amp;g=1|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. nostrifikācija|website=www.letonika.lv|access-date=2019-02-27}}&lt;/ref&gt;

Nostrifikācija [[Latvija|Latvijā]] notika trīs reizes: pēc [[Latvijas Universitāte]]s Satversmes apstiprināšanas 1923. gadā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas inkorporācijas PSRS]] sastāvā 1940. un 1950. gados un pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana|neatkarības atgūšanas]] no 1992. gada.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Baltiņš|first=Māris|date=2001|title=Zinātnisko grādu nostrifikācija Latvijā un tās radītās problēmas zinātnes vēsturē|url=|journal=Latvijas Universitātes raksti|publisher=LU|volume=639|issue=Zinātņu vēsture un muzejniecība|pages=41-56|issn=1407-2157|via=}}&lt;/ref&gt;

== Likumdošana ==
Nostrifikācija kļuva aktuāla, kad Latvijas valsts sāka veidot savu zinātnisko grādu piešķiršanas kārtību, kurā aktualizējās jautājums par jauno grādu atbilstību agrāk iegūtajiem.

Paredzot iespējas turpināt studijas ārzemēs un pieaicināt ārvalstu mācībspēkus, svarīgi arī noteikt kārtību, kā veikt ārvalstīs no jauna iegūtu grādu nostrifikāciju.

Nostrifikācijas kārtu [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] nostiprināja ar 1992. gada 10. novembrī pieņemto likumu &quot;Par zinātnisko darbību&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.likumi.lv/doc.php?id=66549|title=Par zinātnisko darbību|website=m.likumi.lv|access-date=2019-02-27}}&lt;/ref&gt; kur 14.pantā noteica: &quot;Persona, kura ieguvusi zinātnisko grādu pirms šā likuma stāšanās spēkā vai citā valstī un vēlas izmantot šajā likumā noteiktās zinātnieka tiesības Latvijas Republikā, var nostrificēt (pielīdzināt) savu zinātnisko grādu neatkarīgi no tā iegūšanas laika atbilstošam šajā likumā noteiktajam zinātniskajam grādam.&quot;

Nostrifikācijas tiesības tika dotas augstskolām, kurām ir promocijas vai habilitācijas tiesības un kuras pieaicina kā ekspertus attiecīgo nozaru speciālistus. [[Latvijas Zinātnes padome]]i bija jāapstiprina nolikums šai procedūrai.

== Nostrificēto diplomu daudzums 1990. gados ==
Pēc 1992. gada nostrifikācijas padomju laiku zinātņu kandidātus pielīdzināja doktoriem, bet zinātņu doktorus — habilitētajiem doktoriem. Tādējādi kopējais zinātnieku skaits sasniedza sešus tūkstošus, norāda Latvijas Zinātņu akadēmija. Daži zinātnieki neiesniedza dokumentus nostrifikācijai, tāpēc patiesais doktoru skaits varētu būt bijis lielāks.

2000. gados zinātniskajās programmās un grantos Latvijā aktīvi strādāja ap 1430 doktoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5029181/latvija-aktivi-darbojas-vairak-neka-1400-zinatnieku|title=Latvijā aktīvi darbojas vairāk nekā 1400 zinātnieku|last=LETA|first=|website=TVNET|access-date=2019-02-27|date=2006-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ārvalstu diplomi ==
Šobrīd daudz Latvijas jauniešu studē ārzemēs, bet pat Eiropā iegūts bakalaura vai maģistra grāds ne vienmēr tiek atzīts Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arzemju-diploms-ne-vienmer-garante-izglitibu-vai-darbu-latvija-ipasi-stingri-uzrauga-70-profesijas.a218167/|title=Ārzemju diploms ne vienmēr garantē izglītību vai darbu Latvijā; īpaši stingri uzrauga 70 profesijas|last=Anstrate|first=Vita|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-27|date=9.01.2017|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tādām profesijām kā būvnieks, arhitekts, ārsts, mērnieks, detektīvs un citām, kopumā 70 profesijām ir stingrākas prasības, un daļai jauniešu rodas grūtības iekārtoties darbā vai viņi ir spiesti studēt vēlreiz.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]]
[[Kategorija:Zinātne]]</text>
      <sha1>llt1ekzw5iwbs3zj9gjkdzzy4egs1dx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smilšu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>421734</id>
    <revision>
      <id>3666347</id>
      <parentid>3256973</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:07:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2421" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Smilšu iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = Smilšu iela.JPG
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = 
 |             karte = 
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Centra rajons]]
 |           apkaime = [[Vecrīga]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 321 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
 |           atklāta = 
 |    vēst nosaukumi = 
 |      joslu skaits = 2
 |      ielas segums = [[bruģis]]
 |     ievēr celtnes = 
* [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]
* [[Pulvertornis (Rīga)|Pulvertornis]]
* [[Latvijas Kara muzejs]]
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
 |       citas daļas = 
 |           commons = 
}}
'''Smilšu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Centra rajons|Centra rajonā]], [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri]]. Smilšu iela ir viena no vecākajām Rīgas ielām, no 13. līdz 17. gadsimtam tā bija Rīgas nozīmīgākā un platākā iela. Ielas apbūvi galvenokārt veido 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā celtās ēkas.&lt;ref name=citariga&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Vecrīgas ielu katalogs: P - Z|url=http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/p-z/|publisher=citariga.lv|accessdate=2 March 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190228181132/http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/p-z/|archivedate={{dat|2019|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Smilšu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba iela]] (T veida krustojums)
* [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru iela]] (T veida krustojums)
* [[Mazā Smilšu iela (Rīga)|Mazā Smilšu iela]] (T veida krustojums)
* [[Trokšņu iela (Rīga)|Trokšņu iela]] (T veida krustojums)
* [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu iela]] (T veida krustojums)
* [[Torņa iela (Rīga)|Torņa iela]] (T veida krustojums)
* [[1991. gada barikāžu laukums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Vecrīgā]]
[[Kategorija:Centra rajons]]</text>
      <sha1>7df5wy64kiby002b4oa95zn7ef8aaaa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svaru iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>421953</id>
    <revision>
      <id>3666351</id>
      <parentid>3232949</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:08:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1880" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Svaru iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = Svaru iela.JPG
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = 
 |             karte = 
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Centra rajons]]
 |           apkaime = [[Vecrīga]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 70 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
 |           atklāta = 
 |    vēst nosaukumi = Lielā Svaru iela
 |      joslu skaits = 1
 |      ielas segums = [[bruģis]]
 |     ievēr celtnes = 
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
 |       citas daļas = 
 |           commons = 
}}
'''Svaru iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Centra rajons|Centra rajonā]], [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielu]] un beidzas ar strupceļu pie [[Latvijas Okupācijas muzejs|Latvijas Okupācijas muzeja]].

Pirmoreiz Rīgas pilsētas adrešu grāmatās iela ir minēta 1810. gadā ar nosaukumu '''Lielā Svaru iela''', 1924. gadā tā ieguva savu tagadējo nosaukumu.&lt;ref name=citariga&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Vecrīgas ielu katalogs: P - Z|url=http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/p-z/|publisher=citariga.lv|accessdate=3 March 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190228181132/http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/p-z/|archivedate={{dat|2019|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Svaru iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Vecrīgā]]
[[Kategorija:Centra rajons]]</text>
      <sha1>dxo5zo6squcws3eot55uw8099ez8xpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skārņu iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>422087</id>
    <revision>
      <id>3666346</id>
      <parentid>3232935</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:06:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2267" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Skārņu iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = Skārņu iela.JPG
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = 
 |             karte = 
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Centra rajons]]
 |           apkaime = [[Vecrīga]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 229 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
 |           atklāta = 
 |    vēst nosaukumi = 
 |      joslu skaits = 1
 |      ielas segums = [[bruģis]]
 |     ievēr celtnes = 
* [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]
* [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
* [[Ekes konvents]]
* [[Brēmenes muzikantu skulptūra]]
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
 |       citas daļas = 
 |           commons = 
}}
'''Skārņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Centra rajons|Centra rajonā]], [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Audēju iela (Rīga)|Audēju ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielu]].

Iela izveidojusies 13. gadsimta sākumā, pirmoreiz tā minēta 1408. gadā. 19. gadsimta beigās iela tika pārsaukta par '''Lielo Skārņu ielu''', 1924. gadā iela atguva savu tagadējo nosaukumu.&lt;ref name=citariga&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Vecrīgas ielu katalogs: P - Z|url=http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/p-z/|publisher=citariga.lv|accessdate=4 March 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190228181132/http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/p-z/|archivedate={{dat|2019|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Skārņu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Audēju iela (Rīga)|Audēju iela]] (T veida krustojums)
* [[Pēterbaznīcas iela (Rīga)|Pēterbaznīcas iela]] (T veida krustojums)
* [[Jāņa sēta (Rīga)|Jāņa sēta]]
* [[Reformācijas laukums]] (T veida krustojums)
* [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Vecrīgā]]
[[Kategorija:Centra rajons]]</text>
      <sha1>3pj3fvikmi6jh2o77j7gb5avoyk8xhl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vainova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434324</id>
    <revision>
      <id>3666476</id>
      <parentid>3467576</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:29:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1799" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Vainova
| settlement_type = 
| image_skyline = 
| image_caption = 
| pushpin_map = Latvija
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Feimaņu pagasts]]
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}}
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=62547 |title=Informācija par objektu: Vainova |accessdate={{dat|2020|11|29||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total = 57
| population_density_km2 = 
| latd = 56.3042
| latNS = N
| longd = 27.0784
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Vainova''' ir ciems [[Feimaņu pagasts|Feimaņu pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 234 km attālumā no [[Rīga]]s.

Ciema apkārtnē atrodas [[Vainovas vecticībnieku baznīca]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/251-vainovas-vectic-bnieku-draudzes-dievnams|title=Vainovas draudzes nams|last=|first=|website=latvianchurches.eu|access-date=2020.gada 29.novembrī|date=|archive-date={{dat|2020|12|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201210184433/https://latvianchurches.eu/index.php/latgales-vecticticibnieku-baznicas/251-vainovas-vectic-bnieku-draudzes-dievnams}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Feimaņu pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas vidējciemi]]
[[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]]
[[Kategorija:Feimaņu pagasts]]</text>
      <sha1>4uk0jt757k0ozdzljzx3t7k7urxr7kr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sudrabu Edžus iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434707</id>
    <revision>
      <id>3666350</id>
      <parentid>3422062</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:08:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;, → /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4686" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Sudrabu Edžus iela|Sudrabu Edžus iela}}
{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Sudrabu Edžus iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = Sudrabu Edžus iela 16.jpg
 |   attēla paraksts = Sudrabu Edžus iela 16
 |  pilsēta lokatīvā = [[Rīga]]
 |             karte = 
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
 |           apkaime = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 608 metri&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
 |           atklāta = 1910. gadā
 |    vēst nosaukumi = 
* Līneburgas iela (1910–1915; 1917–1923)
* Ilmeņa iela (1915–1917)
* Fīrikera iela (1923–1950)
* Sudraba Edžus iela (1950–1987)
 |      joslu skaits = 2
 |      ielas segums = [[asfaltbetons]]
 |     ievēr celtnes = 
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
 |       citas daļas = 
 |           commons = 
}}
'''Sudrabu Edžus iela''' ir iela, kas atrodas [[Rīga]]s pilsētas [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielu]]. Ielas kopējais garums ir 608 metri,&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot; /&gt; tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un ir nosaukta par godu latviešu pedagogam un rakstniekam [[Sudrabu Edžus|Sudrabu Edžum]]. Ielā ir savrupmāju apbūve.

== Vēsture ==
Šī iela pirmoreiz ir minēta Rīgas ielu sarakstos 1910. gadā ar nosaukumu '''[[Līneburga]]s iela'''. No 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija '''[[Ilmenis|Ilmeņa]] iela''', 1917. gadā iela atkal ieguva Līneburgas ielas nosaukumu. 1923. gadā nosaukums tika mainīts uz '''[[Kristofors Fīrekers|Fīrikera]] ielu'''. [[Latvijas PSR]] laikos nosaukums bija '''Sudraba Edžus iela''', 1987. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu.&lt;ref name=citariga&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Mežaparka ielas (N - V)|url=http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ielas/3/|publisher=citariga.lv|accessdate=7 June 2019}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Sudrabu Edžus iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Kokneses prospekts]] 
* [[Lībekas iela (Rīga)|Lībekas iela]] (T veida krustojums)
* [[Līgatnes iela (Rīga)|Līgatnes iela]] (T veida krustojums)
* [[Bernātu iela (Rīga)|Bernātu iela]] (T veida krustojums)
* [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] (T veida krustojums)

== Ievērojamas celtnes ==
* Sudrabu Edžus ielā 1 atrodas 1902. gadā celta māja (arhitekti [[Alberts Gīzeke]] un [[Frīdrihs Šefels]]),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Nams Sudrabu Edžus ielā 1 |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22752/ |website=Zudusī Latvija |access-date={{dat|2020|06|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200622030014/https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22752/ |archivedate={{dat|2020|06|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; valsts nozīmes kultūras piemineklis. 2000. gadā māja tika pārbūvēta pēc arhitekta [[Ēriks Lipiņš|Ērika Lipiņa]] projekta.&lt;ref name=&quot;mantojums&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Sudrabu Edžus iela |url=https://is.mantojums.lv/?id=&amp;title=&amp;type_group=&amp;value_group=&amp;dating=&amp;address=R%C4%ABga%2C+Sudrabu+Ed%C5%BEus+iela&amp;region=5 |website=mantojums.lv |access-date={{dat|2020|06|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200622101150/https://is.mantojums.lv/?id=&amp;title=&amp;type_group=&amp;value_group=&amp;dating=&amp;address=R%C4%ABga,+Sudrabu+Ed%C5%BEus+iela&amp;region=5 |archivedate={{dat|2020|06|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Sudrabu Edžus ielā 7 atrodas 1902.–1903. gadā celta māja (arhitekts [[Vilhelms Neimanis]]), vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref name=&quot;mantojums&quot;/&gt;
* Sudrabu Edžus ielā 16 atrodas 1913. gadā celta māja (arhitekts [[Bernhards Bīlenšteins]]), vietējās nozīmes kultūras piemineklis.&lt;ref name=&quot;mantojums&quot;/&gt; Pirmās Latvijas Republikas gados mājā dzīvoja [[Latvijas Universitāte]]s profesors [[Ernsts Krauss]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Arhitekta B. Bīlenšteina nams |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12995/ |website=Zudusī Latvija |access-date={{dat|2020|06|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118101641/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/12995/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Mežaparkā]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>e30ome8jqzgx78y32vm5g3nak1u6fcf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siguldas prospekts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434770</id>
    <revision>
      <id>3666344</id>
      <parentid>3422064</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:06:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;, → /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2693" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Siguldas prospekts
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = Siguldas prospekts.JPG
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = [[Rīga]]
 |             karte = 
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
 |           apkaime = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 1610 metri&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
 |           atklāta = 
 |    vēst nosaukumi = 
* Novgorodas prospekts
 |      joslu skaits = 2
 |      ielas segums = [[asfaltbetons]]
 |     ievēr celtnes = 
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
 |       citas daļas = 
 |           commons = 
}}
'''Siguldas prospekts''' ir iela, kas atrodas [[Rīga]]s pilsētas [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Inčukalna iela (Rīga)|Inčukalna ielu]]. Ielas kopējais garums ir 1610 metri,&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot; /&gt; tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un nosaukta par godu [[Sigulda]]s pilsētai. Ielā ir savrupmāju apbūve, izveidojās laika posmā no 1928. līdz 1932. gadam.&lt;ref name=citariga&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Mežaparka ielas (N - V)|url=http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ielas/3/|publisher=citariga.lv|accessdate=8 June 2019}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Rīgas kartogrāfiskajā materiālā prospekts ir sastopams no 20. gadsimta sākuma kā '''Novgorodas prospekts'''. 1923. gadā prospekts ieguva savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs netika mainīts.&lt;ref name=citariga/&gt;

== Ielu savienojumi ==
Siguldas prospekts ir savienots ar šādām ielām:
* [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Viļa Olava iela (Rīga)|Viļa Olava iela]] (T veida krustojums)
* [[Velmes iela (Rīga)|Velmes iela]] (T veida krustojums)
* [[Kokneses prospekts]]
* [[Gatartas iela (Rīga)|Gatartas iela]] (T veida krustojums)
* [[Bergenas iela (Rīga)|Bergenas iela]]
* [[Ernsta Bergmaņa iela (Rīga)|Ernsta Bergmaņa iela]] (T veida krustojums)
* [[Gdaņskas iela (Rīga)|Gdaņskas iela]]
* [[Stendera iela (Rīga)|Stendera iela]] (T veida krustojums)
* [[Inčukalna iela (Rīga)|Inčukalna iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Mežaparkā]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>a5oz0w6tefg6i5qh0ppg6es7dommerz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stokholmas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434847</id>
    <revision>
      <id>3666349</id>
      <parentid>3422088</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:08:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;, → /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2590" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Stokholmas iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = Stokholmas iela.JPG
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = [[Rīga]]
 |             karte = 
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
 |           apkaime = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 1341 metri&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
 |           atklāta = 
 |    vēst nosaukumi = Amūras iela
 |      joslu skaits = 2
 |      ielas segums = [[asfaltbetons]]
 |     ievēr celtnes = 
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
 |       citas daļas = 
 |           commons = 
}}
'''Stokholmas iela''' ir iela, kas atrodas [[Rīga]]s pilsētas [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Stendera iela (Rīga)|Stendera ielu]]. Ielas kopējais garums ir 1341 metri,&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot; /&gt; tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un nosaukta par godu [[Stokholma]]i, kas bija viena no [[Hanzas savienība]]s pilsētām. Ielā ir savrupmāju apbūve.

== Vēsture ==
Pirmo reizi iela ir minēta Rīgas adrešu grāmatās 1912. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā netika mainīts, izņemot laika posmu no 1915. līdz 1917. gadam, kad ielas nosaukums bija '''Amūras iela'''. 1923. gadā Stokholmas ielai pievienoja Strālzundas ielu.&lt;ref name=citariga&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Mežaparka ielas (N - V)|url=http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/ielas/3/|publisher=citariga.lv|accessdate=9 June 2019}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Stokholmas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] (T veida krustojums)
* [[Velmes iela (Rīga)|Velmes iela]]
* [[Kokneses prospekts]]
* [[Visbijas prospekts]]
* [[Ščecinas iela (Rīga)|Ščecinas iela]] (T veida krustojums)
* [[Gdaņskas iela (Rīga)|Gdaņskas iela]]
* [[Kārļa Vatsona iela (Rīga)|Kārļa Vatsona iela]] (T veida krustojums)
* [[Glika iela (Rīga)|Glika iela]] (T veida krustojums)
* [[Stendera iela (Rīga)|Stendera iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Mežaparkā]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>cek3gj3sbbyv7jgv8k7f4imen89le9l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Silmaču iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436299</id>
    <revision>
      <id>3666345</id>
      <parentid>3083845</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:06:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: /&gt;, → /&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1787" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
 |         nosaukums = Silmaču iela
 |       nosauk orig = 
 |            attēls = Silmaču iela.JPG
 |   attēla paraksts = 
 |  pilsēta lokatīvā = 
 |             karte = 
 |   kartes paraksts = 
 | apdz vietas veids = 
 |        apdz vieta = 
 |           pilsēta = {{Rīga}}
 |     priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
 |           apkaime = [[Brasa]]
 |            novads = 
 |      ielas garums = 54 metri&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
 |           atklāta = 
 |    vēst nosaukumi = 
 |      joslu skaits = 2
 |      ielas segums = [[bruģis]]
 |     ievēr celtnes = 
 |          autobuss = 
 |        trolejbuss = 
 |          tramvajs = 
 |     mikroautobuss = 
 |              cits = 
 |       citas daļas = 
 |           commons = 
}}
'''Silmaču iela''' ir iela, kas atrodas [[Rīga]]s pilsētas [[Brasa]]s apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Etnas iela (Rīga)|Etnas ielu]] un beidzas ar strupceļu. Ielas kopējais garums ir 54 metri,&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; tā ir klāta ar [[bruģis|bruģa]] segumu un ir viena no Brasas apkaimes īsākajām ielām.

== Vēsture ==
Silmaču iela ir sastopama Rīgas ielu sarakstos no 1930. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā netika mainīts.&lt;ref name=citariga&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Brasas ielu katalogs (M - Z)|url=http://www.citariga.lv/lat/brasa/infrastruktura/ielas/3/|publisher=citariga.lv|accessdate=27 June 2019}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Silmaču iela ir savienota tikai ar [[Etnas iela (Rīga)|Etnas ielu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Brasā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>1snt3ts7a4vnm9c4706nh1wb8qclhoi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pāri līķiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>439811</id>
    <revision>
      <id>3666141</id>
      <parentid>3654399</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:55:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2449" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Pāri līķiem
| attēls = To Die For (1995).png
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''To Die For''
| žanrs = drāma, kriminālfilma, komēdija
| režisors = [[Gass Van Sants]]
| producents = [[Lora Ziskina]]
| scenārija autors = [[Baks Henrijs]]
| galvenajās lomās = * [[Nikola Kidmena]]
* [[Hoakins Fīnikss]]
* [[Mets Dillons]]
| mūzika = [[Denijs Elfmans]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = ''[[Rank Organisation]]''
| izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]''
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|1995|5|20|Kannu filmu festivāls|1995|10|6|ASV}}
| ilgums = 104 [[minūte|min]]&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/die-1995-0|title=To Die For|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 24, 2019|archive-date={{dat|2019|08|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190824104615/https://bbfc.co.uk/releases/die-1995-0}}&lt;/ref&gt;
| valsts = * {{USA}}
* {{CAN}}
* {{GBR}}
| valoda = [[Angļu valoda|Angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|20 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|21,3 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=todiefor.htm|title=To Die For (2003) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= August 24, 2019}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākošā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Pāri līķiem&quot;''' ({{val|en|To Die For}}) ir 1995. gada kriminālkomēdija, kas balstīta uz Džoiss Meinardas tāda paša nosaukuma romānu; grāmatas pamatā savukārt ir Pamelas Smārtas dzīvesstāsts. Filmas režisors ir [[Gass Van Sants]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Nikola Kidmena]], [[Hoakins Fīnikss]] un [[Mets Dillons]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1995|5|20||bez}} Kannu filmu festivālā.

Sjūzana Stouna ir skaista, bet naiva sieviete, kura vienmēr vēlējusies kļūt par pazīstamu žurnālisti. Lai piepildītu savu sapni, Sjūzana nolemj uzņemt dokumentālo filmu par pusaudžiem. Drīz vien Sjūzana sāk apsvērt to, kā nogalināt savu vīru Leriju; lai to izdarītu, viņa lūdz palīdzību savas dokumentālās filmas varoņiem.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1995. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Kanādas filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>t2lrpdvg4dykxcrhrmlhdnzwgqf49ei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rusofobija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>442697</id>
    <revision>
      <id>3666470</id>
      <parentid>3124293</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:24:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>XD991</username>
        <id>108020</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2875" xml:space="preserve">{{Nepilnīgs}}
{{izolēts raksts|date=2019. gada oktobris}}
'''Rusofobija''' ({{val|fr|russophobie}}, no ''russo-'' — 'krievi' un {{val|grc|φόβος}} (''fobos'') — 'bailes') ir pret [[Krievija|Krieviju]], [[krievi]]em, [[krievu valoda|krievu valodu]] vai [[krievu kultūra|krievu kultūru]] vērsta negatīva [[attieksme]] un/vai [[bailes]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://ahdictionary.com/word/search.html?q=Russophobia|title=Russophobia|website=The American Heritage Dictionary|access-date=27 December 2020}}&lt;/ref&gt; Tas attiecas arī uz naidu pret Krievijas politiku,&lt;ref&gt;{{cite web|title=Russophobia|website=Merriam-Webster|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/Russophobia}}&lt;/ref&gt; kā arī uz spēcīgu un bieži iracionālu naidu pret Krieviju.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Russophobia |url=https://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/russophobia |website=Collins English Dictionary |access-date=9 July 2022}}&lt;/ref&gt; Specifisks etnofobijas novirziens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Доклад к заседанию Координационного совета по культуре при Министерстве культуры Российской Федерации по вопросу: «О формировании толерантности в обществе, развитии межнационального общения и борьбе с ксенофобией средствами культуры» |url=https://archive.ph/20120718031916/mkrf.ru/ministry/sovet/detail.php?ID=75214 |website=[[Krievijas Federācijas Kultūras ministrija]]}}&lt;/ref&gt; Daži speciālisti uzskata, ka rusofobija, līdzīgi [[antisemītisms|antisemītismam]], bieži izplatās kā vienota ideoloģija ar savu struktūru, jēdzienu sistēma, ģenēzes vēsturi, kā arī ar savām tipiskām izpausmēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Неменский |first1=Олег |title=Русофобия как идеология |url=https://www.perspektivy.info/print.php?ID=363035}}&lt;/ref&gt;

Terminu ''Russophobie'' lieto kopš 19. gs. 30. gadiem. Tiek uzskatīts, ka pirmoreiz [[krievu literatūra|krievu literātu]] vidū šo terminu pielietoja [[Fjodors Tjutčevs]]&lt;ref&gt;[http://www.vesti.ru/doc.html?id=205437 «Русофобия: история и современность»] [[Vesti.ru]], 31.08.2008, [[Dmitrijs Kiseļovs]]: ''«Кстати, впервые этот термин (русофобия) использовал поэт, дипломат общественный деятель Фёдор Тютчев».''&lt;/ref&gt; 1867. gada 27. septembra vēstulē savai meitai Annai.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Tjutčevs |first1=Fjodors |title=Полное собрание сочинений и писем |date=2004. gads |pages=269, 271}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Krievija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ksenofobija]]
[[Kategorija:Diskriminācija]]</text>
      <sha1>qw06c8dq73lx5om5wfuri2uf6fongb6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666477</id>
      <parentid>3666470</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:32:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>136.169.88.57</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3047" xml:space="preserve">{{Nepilnīgs}}
{{izolēts raksts|date=2019. gada oktobris}}
[[Attēls:Puck magazine, 1903 June 17.jpg|thumb|Krievu cilvēks, kas &quot;pakļauts nicinājumam visās pasaules priekšā&quot;, satīras žurnāls ''[[Puck]]'', ASV, 1903. gads]]
'''Rusofobija''' ({{val|fr|russophobie}}, no ''russo-'' — 'krievi' un {{val|grc|φόβος}} (''fobos'') — 'bailes') ir pret [[Krievija|Krieviju]], [[krievi]]em, [[krievu valoda|krievu valodu]] vai [[krievu kultūra|krievu kultūru]] vērsta negatīva [[attieksme]] un/vai [[bailes]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://ahdictionary.com/word/search.html?q=Russophobia|title=Russophobia|website=The American Heritage Dictionary|access-date=27 December 2020}}&lt;/ref&gt; Tas attiecas arī uz naidu pret Krievijas politiku,&lt;ref&gt;{{cite web|title=Russophobia|website=Merriam-Webster|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/Russophobia}}&lt;/ref&gt; kā arī uz spēcīgu un bieži iracionālu naidu pret Krieviju.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Russophobia |url=https://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/russophobia |website=Collins English Dictionary |access-date=9 July 2022}}&lt;/ref&gt; Specifisks etnofobijas novirziens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Доклад к заседанию Координационного совета по культуре при Министерстве культуры Российской Федерации по вопросу: «О формировании толерантности в обществе, развитии межнационального общения и борьбе с ксенофобией средствами культуры» |url=https://archive.ph/20120718031916/mkrf.ru/ministry/sovet/detail.php?ID=75214 |website=[[Krievijas Federācijas Kultūras ministrija]]}}&lt;/ref&gt; Daži speciālisti uzskata, ka rusofobija, līdzīgi [[antisemītisms|antisemītismam]], bieži izplatās kā vienota ideoloģija ar savu struktūru, jēdzienu sistēma, ģenēzes vēsturi, kā arī ar savām tipiskām izpausmēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Неменский |first1=Олег |title=Русофобия как идеология |url=https://www.perspektivy.info/print.php?ID=363035}}&lt;/ref&gt;

Terminu ''Russophobie'' lieto kopš 19. gs. 30. gadiem. Tiek uzskatīts, ka pirmoreiz [[krievu literatūra|krievu literātu]] vidū šo terminu pielietoja [[Fjodors Tjutčevs]]&lt;ref&gt;[http://www.vesti.ru/doc.html?id=205437 «Русофобия: история и современность»] [[Vesti.ru]], 31.08.2008, [[Dmitrijs Kiseļovs]]: ''«Кстати, впервые этот термин (русофобия) использовал поэт, дипломат общественный деятель Фёдор Тютчев».''&lt;/ref&gt; 1867. gada 27. septembra vēstulē savai meitai Annai.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Tjutčevs |first1=Fjodors |title=Полное собрание сочинений и писем |date=2004. gads |pages=269, 271}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Krievija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ksenofobija]]
[[Kategorija:Diskriminācija]]</text>
      <sha1>de8ahcrhkthbowubdz6yjsqwq8dox9d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666506</id>
      <parentid>3666477</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:45:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3847" xml:space="preserve">{{Nepilnīgs}}
{{izolēts raksts|date=2019. gada oktobris}}
[[Attēls:Puck magazine, 1903 June 17.jpg|thumb|Krievu cilvēks, kas &quot;pakļauts nicinājumam visās pasaules priekšā&quot;, satīras žurnāls ''[[Puck]]'', ASV, 1903. gads]]
'''Rusofobija''' ({{val|fr|russophobie}}, no ''russo-'' — 'krievi' un {{val|grc|φόβος}} (''fobos'') — 'bailes') ir pret [[Krievija|Krieviju]], [[krievi]]em, [[krievu valoda|krievu valodu]] vai [[krievu kultūra|krievu kultūru]] vērsta negatīva [[attieksme]] un/vai [[bailes]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://ahdictionary.com/word/search.html?q=Russophobia|title=Russophobia|website=The American Heritage Dictionary|access-date=27 December 2020}}&lt;/ref&gt; Tas attiecas arī uz naidu pret Krievijas politiku,&lt;ref&gt;{{cite web|title=Russophobia|website=Merriam-Webster|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/Russophobia}}&lt;/ref&gt; kā arī uz spēcīgu un bieži iracionālu naidu pret Krieviju.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Russophobia |url=https://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/russophobia |website=Collins English Dictionary |access-date=9 July 2022}}&lt;/ref&gt; Specifisks etnofobijas novirziens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Доклад к заседанию Координационного совета по культуре при Министерстве культуры Российской Федерации по вопросу: «О формировании толерантности в обществе, развитии межнационального общения и борьбе с ксенофобией средствами культуры» |url=https://archive.ph/20120718031916/mkrf.ru/ministry/sovet/detail.php?ID=75214 |website=[[Krievijas Federācijas Kultūras ministrija]]}}&lt;/ref&gt; Daži speciālisti uzskata, ka rusofobija, līdzīgi [[antisemītisms|antisemītismam]], bieži izplatās kā vienota ideoloģija ar savu struktūru, jēdzienu sistēma, ģenēzes vēsturi, kā arī ar savām tipiskām izpausmēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Неменский |first1=Олег |title=Русофобия как идеология |url=https://www.perspektivy.info/print.php?ID=363035}}&lt;/ref&gt;

Terminu ''Russophobie'' lieto kopš 19. gs. 30. gadiem. Tiek uzskatīts, ka pirmoreiz [[krievu literatūra|krievu literātu]] vidū šo terminu pielietoja [[Fjodors Tjutčevs]]&lt;ref&gt;[http://www.vesti.ru/doc.html?id=205437 «Русофобия: история и современность»] [[Vesti.ru]], 31.08.2008, [[Dmitrijs Kiseļovs]]: ''«Кстати, впервые этот термин (русофобия) использовал поэт, дипломат общественный деятель Фёдор Тютчев».''&lt;/ref&gt; 1867. gada 27. septembra vēstulē savai meitai Annai.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Tjutčevs |first1=Fjodors |title=Полное собрание сочинений и писем |date=2004. gads |pages=269, 271}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji termins tika lietots tikai attiecībā uz Krievijas imperiālistiskās ārpolitikas nepieņemšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.osw.waw.pl/sites/default/files/pw_56_ang_russophobia_net.pdf|title=&quot;Russophobia in the Kremlin's strategy: A weapon of mass destruction&quot; (PDF).|publisher=OSW Centre for Eastern Studies|others=Darczewska, Jolanta; Żochowsky, Piotr (October 2015). ISBN 978-83-62936-72-4}}&lt;/ref&gt; bet 21. gadsimtā to pašas Krievijas varas iestādes lieto šādas savas politikas attaisnošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ulir.ul.ie/bitstream/handle/10344/8429/Robinson%2C%20Russophobia.pdf|title=&quot;&quot;Russophobia&quot; in Official Russian Political Discourse&quot; (PDF).|last=Robinson|first=, Neil|publisher=DeEuropa.|date=(2019).|doi=10.13135/2611-853X/3384}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Krievija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ksenofobija]]
[[Kategorija:Diskriminācija]]</text>
      <sha1>0eq4hc6o4e496ty56tb1espzxfado3e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Koku jūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>442973</id>
    <revision>
      <id>3666144</id>
      <parentid>3405472</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:56:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1971" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Koku jūra
| attēls = The Sea of Trees.png
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Sea of Trees''
| žanrs = mistērija, drāma
| režisors = [[Gass Van Sants]]
| producents = * [[Džils Neters]]
* [[Kens Kao]]
* [[Kevins Halorans]]
* [[F. Gerijs Grejs]]
* E. Braiens Dobinss
* [[Allens Fišers]]
* [[Kriss Spārlings]]
| scenārija autors = Kriss Spārlings
| galvenajās lomās = * [[Metjū Makonahijs]]
* [[Kens Vatanabe]]
* [[Naomi Votsa]]
| mūzika = [[Meisons Beitss]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Bloom (studija)|Bloom]]''
* ''[[Waypoint Entertainment]]''
| izplatītājs = ''[[A24]]''
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|2015|5|16|Kannu filmu festivāls|2016|8|26|ASV|}}
| ilgums = 110 minūtes&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?page=intl&amp;id=theseaoftrees.htm|title=The Sea of Trees|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= October 6, 2019}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = * [[Angļu valoda|angļu]]
* [[Japāņu valoda|japāņu]]
| budžets = {{ASV dolārs|25 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|825 577}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot; /&gt;
| iepriekšējā = 
| nākošā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Koku jūra&quot;''' ({{val|en|The Sea of Trees}}) ir 2015. gada drāma, kuras režisors ir [[Gass Van Sants]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Metjū Makonahijs]], [[Kens Vatanabe]] un [[Naomi Votsa]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|5|16||bez}} Kannu filmu festivālā.

Amerikānis Artūrs Brenans dodas uz [[Aokigahara mežs|Aokigahara mežu]], kas zināms arī kā &quot;Pašnāvību mežs&quot;, lai tur veiktu pašnāvību. Tur Artūrs sastop japāņu vīrieti Takumi Nakamuru, kurš arī vēlas sevi nogalināt, un abi vīrieši sāk ceļu pretī izdzīvošanai.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}


{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2015. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]</text>
      <sha1>jo9jbtf0tdp8ygdp90wkefpd7vw27dt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saudi Aramco</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445542</id>
    <revision>
      <id>3666186</id>
      <parentid>3554914</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:17:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edis</username>
        <id>27633</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14254" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''Saudi Aramco''
| logo             = [[Attēls:Saudi_Aramco_logo.svg]]
| caption          = 
| type             = akciju sabiedrība
| traded_as        = 
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1933. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Ẓahrāna]]
| location_country = {{SAU}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[enerģētika]]
| products         = [[nafta]], [[dabasgāze]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [http://www.aramco.com/ aramco.com]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
[[Attēls:AramcoCoreArea.jpg|thumb|250px|''Saudi Aramco'' galvenais birojs [[Ẓahrāna|Ẓahrānā]]]]
'''''Saudi Aramco''''' ({{val|ar|أرامكو السعودية}}, ''ʾArāmkō al-Saʿūdiyyah'') ir [[Saūda Arābija]]s [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s uzņēmums. Tas ir dibināts 1933. gadā. Galvenais birojs atrodas [[Ẓahrāna|Ẓahrānā]].

''Saudi Aramco'' ir visvērtīgākais publiskais uzņēmums pasaulē.&lt;ref name=&quot;DB 2019.12.12&quot; /&gt; Tas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē pēc ieņēmumiem, un, saskaņā ar ''[[Bloomberg News]]'' datiem, tas ir visienesīgākais uzņēmums pasaulē.&lt;ref name=&quot;Bloomberg 2018-04-13&quot; /&gt; Tā rīcībā ir pasaulē otrās lielākās pārbaudītās jēlnaftas rezerves, vairāk nekā 270 miljardi barelu (3,2 × 10&lt;sup&gt;10&lt;/sup&gt; m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;), un tas veic otru lielāko naftas ieguvi dienā.&lt;ref name=&quot;eia 2017.10&quot; /&gt;
2018. gadā ''Saudi Aramco'' neto ienākumi bija 111,1 miljardi ASV dolāru, savukārt 2017. gadā tie bija 75,9 miljardi.&lt;ref name=&quot;reuters 2019.06&quot; /&gt;

''Saudi Aramco'' lielākais īpašnieks ir Saūda Arābijas valsts, kam pieder 98,5 % kapitāldaļu. 1,5 % akciju tiek kotētas biržā ''[[Tadawul]]''.

== Vēsture ==
Pēc [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] 1920. gadā Apvienotā Karaliste un Francija noslēdza Sanremo naftas līgumu, pārdalot bijušās [[Osmaņu Impērija]]s naftas uzņēmuma ''Turkish Petroleum Company'' īpašumtiesības. ASV naftas uzņēmumi tajā laikā nepiedalījās [[Mezopotāmija]]s naftas iegūšanā. 1921. gadā ASV tirdzniecības sekretārs [[Herberts Vovers]] ierosināja &quot;atvērto durvju politiku&quot;, un ASV uzņēmumi ārvalstīs sāka meklēt jaunus naftas avotus. Viens no tiem bija ''Standard Oil of California'' (''SoCal'').

[[Attēls:Dammam No. 7 on March 4, 1938.jpg|thumb|left|180px|Saūda Arābijas pirmā komerciālā naftas atradne ''Dammam No. 7'', kas izurba naftu 1938. gada 4. martā]]
1932. gada maijā ''SoCal'' meitas uzņēmums ''Bahrain Petroleum Co.'' (''BAPCO'') [[Bahreina|Bahreinā]] atklāja naftas avotu. Šis notikums vairoja interesi par Arābijas pussalas naftas potenciālu. 1933. gada 29. maijā Saūda Arābijas valdība piešķīra ''SoCal'' [[koncesija|koncesiju]] naftas meklēšanai, noraidot konkurenta ''Iraq Petroleum Co.'' piedāvājumu. Šo koncesiju ''SoCal'' nodeva tam pilnībā piederošajam meitas uzņēmumam '''''California-Arabian Standard Oil Co.''''' (''CASOC''). 1936. gadā, kad uzņēmumam nebija izdevies atrast naftu, koncesijas 50 % daļa tika pārdota ''Texas Oil Co.'' (''[[Texaco]]''). Pēc četru gadu neauglīgas izpētes pirmais panākums tika sasniegts 1938. gadā septītajā urbšanas vietā [[Ẓahrāna|Ẓahrānā]], ko dēvē par ''Dammam No. 7''. Nekavējoties tika sākta šī urbuma ekspluatācija, un tas sāka ražot vairāk nekā 1500 barelu (240 m³) dienā, ļaujot uzņēmumam saglabāt uzticību.

1944. gada 31. janvārī uzņēmuma nosaukums tika mainīts no ''California-Arabian Standard Oil Co.'' uz '''''Arabian American Oil Co.''''' ('''''Aramco''''').
1948. gadā ''Standard Oil of New Jersey'' (tagad ''[[Exxon]]'') iegādājās 30 % ''Aramco'' kapitāldaļu un ''Socony Vacuum'' (tagad ''[[Mobil]]'') ieguva 10 %; ''SoCal'' un ''Texaco'' saglabāja 30 % daļu katrs. Jaunpienācēji bija arī ''Iraq Petroleum Co.'' akcionāri, un tādēļ bija jāatceļ Sarkanās līnijas līguma ierobežojumi, lai varētu brīvi noslēgt šo vienošanos.

1949. gadā ''ARAMCO'' ar Saūda Arābijas karaļa [[Ibn Saūds|Ibn Saūda]] ziņu naftas izpētes ekspedīcijā bija iegājis [[Abū Dabī emirāts|Abū Dabī emirātā]] (tagad tā ir [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] daļa), izraisot robežstrīdu starp Abū Dabī un Saūda Arābiju.
1950. gadā karalis Ibn Saūds draudēja [[nacionalizācija|nacionalizēt]] savas valsts naftas infrastruktūru, tādējādi piespiežot ''Aramco'' vienoties par peļņas dalīšanu (50 %). Līdzīgs process pirms dažiem gadiem bija noticis ar ASV naftas uzņēmumiem [[Venecuēla|Venecuēlā]]. Amerikas valdība piešķīra ''Aramco'' ASV akciju turētājiem nodokļu atvieglojumus, kas pazīstams kā &quot;zelta triks&quot; (''golden gimmick''), kas bija līdzvērtīgs Ibn Saūdam dotajai peļņai. Pēc jaunās vienošanās uzņēmuma galvenā mītne tika pārvietota no Ņujorkas uz Zahrānu. 1951. gadā ''Aramco'' atklāja Safanijas (''Safaniya'') naftas lauku, pasaules lielāko piekrastes lauku. 1957. gadā, atklājot mazākus savienotus naftas laukus, tika apstiprināts, ka Gavāras (''Ghawar'') lauks ir pasaulē lielākais sauszemes lauks.

1973. gadā pēc ASV atbalsta Izraēlai [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā Saūda Arābijas valdība ieguva 25 % “līdzdalības procentus” ''Aramco'' aktīvos. 1974. gadā Saūda Arābija palielināja līdzdalību līdz 60 %, un 1976. gadā ieguva atlikušos 40 %. Līdz 1988. gadam Saūda Arābijas valdības vārdā ''Aramco'' turpināja darboties un pārvaldīt agrākos ''Aramco'' aktīvus, tostarp tās koncesijas intereses dažos Saūda Arābijas naftas laukos. 1988. gada novembrī ar karaļa dekrētu tika izveidots jauns Saūda Arābijas uzņēmums '''''Saudi Arabian Oil Company''''', kas pārņēma kontroli pār agrākajiem ''Aramco'' aktīviem (''Saudi Aramco'') un pārņēma Saūda Arābijas naftas un gāzes atradņu vadību un operāciju kontroli no ''Aramco'' un tā partneriem. 1989. un 1990. gadā tika atklāta augstas kvalitātes nafta un gāze trīs rajonos Raghibas apgabalā aptuveni 124 km uz dienvidaustrumiem no [[Rijāda]]s.

1990. gada septembrī, pēc [[Līča karš|Persijas līča kara]] sākuma, ''Aramco'' cerēja, ka aizpildīs lielu daļu naftas piegādes deficīta, ko globālajā tirgū radīja embargo pret [[Irāka|Irāku]] un okupēto [[Kuveita|Kuveitu]]. Tika saražoti papildu 4,8 miljoni barelu dienā, lai saglabātu pasaules naftas tirgus stabilitāti. Turklāt ''Aramco'' bija nodrošināja pret Irāku vērstās koalīcijas aviācijas un dīzeļdegvielas vajadzības. ''Aramco'' atjaunoja naftas ieguvi no 146 Harmalijas, Huraisas un Gavaras urbumiem un gāzeļļas separācijas rūpnīcu darbu, kā arī sālsūdens attīrīšanas cauruļvadu, kas 1980. gadu naftas cenu sabrukuma laikā bija iekonservēti. Ražošanas apjoms palielinājās no 5,4 miljoniem barelu dienā jūlijā līdz 8,5 1990. gada decembrī.

Sākot ar 1990. gadu ''Aramco'' sāka paplašināt jēlnaftas tirdzniecību Āzijas tirgū. Tika noslēgti nolīgumi ar Koreju, Filipīnām un Ķīnu. Līdz 2016. gadam aptuveni 70 % ''Aramco'' jēlnaftas tika pārdoti Āzijā.

2001. gada maijā Saūda Arābija paziņoja par Gāzes iniciatīvu, ierosinot gāzes izpētei veidot trīs kopuzņēmumus ar astoņiem pasaules lielākajiem naftas uzņēmumiem. ''Core Venture 1'' ietilpa dienvidos Gavara un ziemeļos Rubas Al-Hali, ''Core Venture 2'' bija Sarkanās jūras reģions, savukārt ''Core Venture 3'' iesaistīja Šajbu un Kidanu. 2003. gadā partnerībā ''Core Venture 3'' tika iesaistīts ''[[Shell (uzņēmums)|Royal Dutch Shell]]'' un ''[[TotalEnergies|Total S.A.]]''. 2004. gadā ''Core Venture 1'' kļuva par trim atsevišķiem kopuzņēmumiem, kur ''Saudi Aramco'' piederēja 20 %: viens ar ''[[Lukoil]]'', otrs ar ''[[Sinopec]]'' un trešais ar ''[[Repsol]]''.

2004. gadā ''Aramco'' ražoja 8,6 miljonus barelu dienā (ar potenciālu 10). 2005. gadā ''Aramco'' uzsāka piecu gadu plānu, plānojot iztērēt 50 miljardus ''USD'', lai palielinātu savu dienas jaudu līdz 12,5 miljoniem barelu dienā, palielinot ražošanas un pārstrādes jaudu un divkāršot urbumu skaitu.
2005. gadā ''Saudi Aramco'' bija pasaulē lielākais uzņēmums, tā tirgus vērtība tika lēsa 781 miljardu ASV dolāru apjomā.

2008. gada jūnijā, reaģējot uz jēlnaftas cenām, kas pārsniedza 130 ''USD'' par barelu, ''Saudi Aramco'' paziņoja, ka palielinās ražošanu līdz 9,7 miljoniem barelu dienā). Pēc tam, kad cenas kritās, 2009. gada janvārī uzņēmums paziņoja, ka samazinās ražošanu līdz 7,7 miljoniem barelu dienā.
2011. gadā ''Saudi Aramco'' sāka dabasgāzes ieguvi Karanas gāzes laukā.

[[Attēls:Khurais oil field and Buqyaq Saudi Arabia-Arabic.png|thumb|240px|2019. gada 14. septembra bezpilota lidaparātu uzbrukumu mērķi ''Saudi Aramco'' objektiem Huraisā un Abkaikā]]
2012. gadā ''Saudi Aramco'' aptuveni {{sk|30000}} darbstaciju tika pakļautas ''[[Shamoon]]'' [[datorvīruss|vīrusa]] uzbrukumam. Lai gan šie datori nebija tieši saistīti ar naftas ieguvi, to darbības atjaunošana prasīja vairākas nedēļas. Saūda Arābijas amatpersonas un ASV izlūkdienesta amatpersonas apgalvojušas, ka incidents ir [[Irāna]]s darbs, savukārt Irāna vainoja [[Jemena]]s nemierniekus.&lt;ref name=&quot;CNBC 2019.09&quot; /&gt;

2016. gada janvārī Saūda Arābijas kroņprincis [[Mohammads bin Salmans]] paziņoja, ka tiek apsvērta iespēja kotēt biržā valstij piederošās ''Saudi Aramco'' akcijas, pārdodot aptuveni 5 % no tām, lai veidotu lielu valsts fondu. 2018. gadā ''Saudi Aramco'' beztermiņa tiesības iegūt naftu un gāzi Saūda Arābijā tika ierobežotas līdz 40 gadiem.

Naktī uz 2019. gada 14. septembri notika bezpilota lidaparātu uzbrukumi diviem ''Saudi Aramco'' objektiem: Huraisas naftas laukam un Abkaikas naftas pārstrādes rūpnīcai. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās [[hutieši|hutiešu]] nemiernieki.

2019. gada 3. novembrī ''Aramco'' paziņoja par plānu veikt [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]] (SPP) Saūda Arābijas biržā ''[[Tadawul]]'', kas būtu pasaulē lielākais SPP. 9. novembrī ''Saudi Aramco'' publiskoja 600 lappušu garu prospektu, kurā bija sniegta informācija par gaidāmo SPP. Saskaņā ar to individuāliem privātiem ieguldītājiem tiktu pārdoti līdz 0,5 procenti uzņēmuma akciju, bet nebija minēts, cik liela daļa tiktu atvēlēta lielajiem institucionālajiem investoriem.&lt;ref name=&quot;DB 2019.11.11&quot; /&gt;
4. decembrī ''Saudi Aramco'' noteica piedāvājuma cenu 32 riāli (aptuveni 8,53 ASV dolāri) par akciju, precizējot, ka SPP tiks izlikti 3 miljardi akciju (1,5 % no pamatkapitāla). Ar SPP ''Aramco'' izdevās piesaistīt līdzekļus 25,6 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada ''[[Alibaba Group|Alibaba]]'' rekords. ''Aramco'' akciju tirdzniecība ''Tadawul'' biržā sākās 11. decembrī. Jau pirmajā dienā akcijas cena pieauga par 10 %, uzņēmuma vērtībai sasniedzot 1,88 triljonus dolāru, tādējādi kļūstot par vērtīgāko publisko uzņēmumu pasaulē.&lt;ref name=&quot;DB 2019.12.12&quot; /&gt;

2020. gada 17. jūnijā ''Aramco'' iegādājās Saūda Arābijas ķīmisko vielu ražošanas uzņēmuma ''SABIC'' 70 % kapitāldaļu.
2022. gada 1. augustā tika paziņots, ka ''Aramco'' par 2,65 miljardiem ASV dolāru pirks ASV uzņēmuma ''[[Valvoline]]'' ''Global Products'' nodaļu, kas ražo smērvielas un ķīmiskās vielas transportlīdzekļiem.&lt;ref name=&quot;bloomberg 2022.08.01&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Bloomberg 2018-04-13&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2018-04-13/aramco-accounts-show-saudi-oil-giant-is-world-s-most-profitable-company|title=Aramco Accounts Show Saudi Oil Giant Is World’s Most Profitable Company|date=2018-04-13|work=Bloomberg.com|access-date=2018-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;eia 2017.10&quot;&gt;{{cite report | url = https://www.eia.gov/beta/international/analysis_includes/countries_long/Saudi_Arabia/saudi_arabia.pdf |title= Suadi Arabia - Overview | publisher = Energy Information Administration | date =20 October 2017 | accessdate = 16 September 2019 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;reuters 2019.06&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-saudi-oil-aramco-idUSKCN1TD12O|title=Saudi Aramco reports 2018 net income of $111.1 billion|date=2019-06-12|work=Reuters|access-date=2019-06-16|language=en}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;CNBC 2019.09&quot;&gt;[https://www.cnbc.com/2019/09/21/saudi-aramco-attacks-could-predict-cyber-warfare-from-iran.html The Saudi oil attacks could be a precursor to widespread cyberwarfare — with collateral damage for companies in the region] Kate Fazzini, CNBC, Sep 21 2019&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB 2019.11.11&quot;&gt;[http://www.db.lv/zinas/saudi-aramco-atklaj-detalas-par-gaidamo-akciju-tirdzniecibu-493032 Saudi Aramco atklāj detaļas par gaidāmo akciju tirdzniecību] Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2019. gada 11. novembris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;DB 2019.12.12&quot;&gt;[http://www.db.lv/zinas/saudi-aramco-veiksmigi-debite-birza-akcijas-cenai-pieaugot-par-10-493740 Saudi Aramco veiksmīgi debitē biržā, akcijas cenai pieaugot par 10%] Žanete Hāka, Dienas Bizness, 11.12.2019&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;bloomberg 2022.08.01&quot;&gt;[https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-08-01/saudi-aramco-buys-valvoline-s-petroleum-unit-for-2-65-billion Saudi Aramco Buys Valvoline’s Fuels Unit for $2.7 Billion] Paul Wallace, bloomberg.com, August 1, 2022&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160318035909/https://www2.aramco.com/ ''Saudi Aramco'' vietne]


[[Kategorija:Saūda Arābijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>c9wbqn655geo40syix2547hbq4amp6z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mālpils iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>446489</id>
    <revision>
      <id>3666342</id>
      <parentid>3521107</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:05:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1814" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Mālpils iela|Mālpils iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Mālpils iela
| attēls = Mālpils iela.JPG
| pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
| karte = 
| pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
| priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
| apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
| ielas garums = 
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 2
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Mālpils iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Centrs (Rīga)|Centrā]]. Iela sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Skanstes iela|Skanstes ielu]]. Tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu.

== Vēsture ==
Iela ir nosaukta [[Mālpils]] vārdā. Pirmo reizi Rīgas ielas sarakstos Mālpils iela minēta 1932. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2/ |title=citariga.lv |access-date={{dat|2019|11|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190103114649/http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2 }}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Mālpils iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Tomsona iela]]
* [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas iela]];
* [[Grostonas iela (Rīga)|Grostonas iela]];
* [[Skanstes iela]].

== Skatīt arī ==
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>poee5u2v5djv23d30kwj8cfsp0vo1pn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2</title>
    <ns>2</ns>
    <id>450362</id>
    <revision>
      <id>3666370</id>
      <parentid>3665913</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T03:00:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68163" xml:space="preserve">Datums: {{dat|2022|08|03|n|bez}}

== en ==
{{div col|3}}
* [[:en:Vin Scully|Vin Scully]] (19 iw) — 375233 skatījumu
* [[:en:India at the 2022 Commonwealth Games|India at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 347664 skatījumu
* [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (22 iw) — 340553 skatījumu
* [[:en:Jackie Walorski|Jackie Walorski]] (11 iw) — 186618 skatījumu
* [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 133293 skatījumu
* [[:en:Eilish McColgan|Eilish McColgan]] (9 iw) — 129057 skatījumu
* [[:en:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 128732 skatījumu
* [[:en:Batgirl (film)|Batgirl (film)]] (19 iw) — 126867 skatījumu
* [[:en:Leslie Grace|Leslie Grace]] (16 iw) — 117834 skatījumu
* [[:en:China's final warning|China's final warning]] (15 iw) — 116461 skatījumu
* [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 113516 skatījumu
* [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (9 iw) — 111269 skatījumu
* [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 104313 skatījumu
* [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (41 iw) — 102737 skatījumu
* [[:en:Liz McColgan|Liz McColgan]] (17 iw) — 90682 skatījumu
* [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 88921 skatījumu
* [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (12 iw) — 76291 skatījumu
* [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 68780 skatījumu
* [[:en:AGM-114 Hellfire|AGM-114 Hellfire]] (35 iw) — 64672 skatījumu
* [[:en:2022 Commonwealth Games medal table|2022 Commonwealth Games medal table]] (2 iw) — 63699 skatījumu
* [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (10 iw) — 63321 skatījumu
* [[:en:Rose West|Rose West]] (9 iw) — 63143 skatījumu
* [[:en:Kari Lake|Kari Lake]] (4 iw) — 62839 skatījumu
* [[:en:Vikrant Rona|Vikrant Rona]] (4 iw) — 62689 skatījumu
* [[:en:Emmett Till|Emmett Till]] (29 iw) — 60749 skatījumu
* [[:en:Scaphism|Scaphism]] (17 iw) — 59060 skatījumu
* [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (18 iw) — 57692 skatījumu
* [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 55820 skatījumu
* [[:en:Katarina Johnson-Thompson|Katarina Johnson-Thompson]] (22 iw) — 55357 skatījumu
* [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (15 iw) — 55144 skatījumu
* [[:en:Ek Villain Returns|Ek Villain Returns]] (5 iw) — 53677 skatījumu
* [[:en:Jamie Campbell Bower|Jamie Campbell Bower]] (40 iw) — 48584 skatījumu
* [[:en:Dane Cook|Dane Cook]] (23 iw) — 47550 skatījumu
* [[:en:Nicholas Galitzine (actor)|Nicholas Galitzine (actor)]] (11 iw) — 45139 skatījumu
* [[:en:India at the 2018 Commonwealth Games|India at the 2018 Commonwealth Games]] (1 iw) — 44351 skatījumu
* [[:en:The Legend (2022 film)|The Legend (2022 film)]] (1 iw) — 42384 skatījumu
* [[:en:Siege of Calais (1346–1347)|Siege of Calais (1346–1347)]] (19 iw) — 41884 skatījumu
* [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (13 iw) — 40724 skatījumu
* [[:en:Nasubi|Nasubi]] (1 iw) — 40273 skatījumu
* [[:en:Paul Pelosi|Paul Pelosi]] (7 iw) — 40135 skatījumu
* [[:en:Oscar Piastri|Oscar Piastri]] (19 iw) — 39768 skatījumu
* [[:en:Pakistan at the 2022 Commonwealth Games|Pakistan at the 2022 Commonwealth Games]] (1 iw) — 39255 skatījumu
* [[:en:Keep Breathing (TV series)|Keep Breathing (TV series)]] (5 iw) — 38238 skatījumu
* [[:en:Renaissance (Beyoncé album)|Renaissance (Beyoncé album)]] (12 iw) — 38232 skatījumu
* [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 38094 skatījumu
* [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 37626 skatījumu
* [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 37490 skatījumu
* [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 36629 skatījumu
* [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 35063 skatījumu
* [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 34603 skatījumu
* [[:en:Rocketry: The Nambi Effect|Rocketry: The Nambi Effect]] (5 iw) — 34564 skatījumu
* [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 34563 skatījumu
* [[:en:Juan Soto|Juan Soto]] (11 iw) — 34540 skatījumu
* [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 33641 skatījumu
* [[:en:Anna Nicole Smith|Anna Nicole Smith]] (53 iw) — 33592 skatījumu
* [[:en:India at the Commonwealth Games|India at the Commonwealth Games]] (6 iw) — 31514 skatījumu
* [[:en:Is Anyone Up?|Is Anyone Up?]] (3 iw) — 31185 skatījumu
* [[:en:Stranger Things (season 4)|Stranger Things (season 4)]] (19 iw) — 30662 skatījumu
* [[:en:Mark Cuban|Mark Cuban]] (31 iw) — 30605 skatījumu
* [[:en:Adil El Arbi and Bilall Fallah|Adil El Arbi and Bilall Fallah]] (7 iw) — 30532 skatījumu
* [[:en:History of Taiwan|History of Taiwan]] (37 iw) — 30247 skatījumu
* [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 29846 skatījumu
* [[:en:Badminton at the 2022 Commonwealth Games|Badminton at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 29818 skatījumu
* [[:en:David Bawden|David Bawden]] (6 iw) — 29392 skatījumu
* [[:en:Droupadi Murmu|Droupadi Murmu]] (48 iw) — 28981 skatījumu
* [[:en:Benjamin Šeško|Benjamin Šeško]] (16 iw) — 28972 skatījumu
* [[:en:Hockey at the 2022 Commonwealth Games – Men's tournament|Hockey at the 2022 Commonwealth Games – Men's tournament]] (1 iw) — 28684 skatījumu
* [[:en:Not Okay|Not Okay]] (5 iw) — 28436 skatījumu
* [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 27721 skatījumu
* [[:en:Killing of Ayman al-Zawahiri|Killing of Ayman al-Zawahiri]] (5 iw) — 27402 skatījumu
* [[:en:Stoneman Douglas High School shooting|Stoneman Douglas High School shooting]] (27 iw) — 27062 skatījumu
* [[:en:Hockey at the 2022 Commonwealth Games|Hockey at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 27047 skatījumu
* [[:en:Emily Campbell|Emily Campbell]] (12 iw) — 26490 skatījumu
* [[:en:Peter Meijer|Peter Meijer]] (9 iw) — 26123 skatījumu
* [[:en:Juliane Koepcke|Juliane Koepcke]] (19 iw) — 26011 skatījumu
* [[:en:Bethany Firth|Bethany Firth]] (6 iw) — 25680 skatījumu
* [[:en:Karrin Taylor Robson|Karrin Taylor Robson]] (1 iw) — 25504 skatījumu
* [[:en:Liz Truss|Liz Truss]] (42 iw) — 25111 skatījumu
* [[:en:XNXX|XNXX]] (10 iw) — 24517 skatījumu
* [[:en:Carney Chukwuemeka|Carney Chukwuemeka]] (13 iw) — 24490 skatījumu
* [[:en:2022 Arizona gubernatorial election|2022 Arizona gubernatorial election]] (2 iw) — 24444 skatījumu
* [[:en:Athletics at the 2022 Commonwealth Games|Athletics at the 2022 Commonwealth Games]] (5 iw) — 24256 skatījumu
* [[:en:Weightlifting at the 2022 Commonwealth Games|Weightlifting at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 24109 skatījumu
* [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 24029 skatījumu
* [[:en:Omegle|Omegle]] (30 iw) — 23566 skatījumu
* [[:en:Siddaramaiah|Siddaramaiah]] (10 iw) — 23470 skatījumu
* [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 23419 skatījumu
* [[:en:Warner Bros. Discovery|Warner Bros. Discovery]] (28 iw) — 23374 skatījumu
* [[:en:Uncoupled|Uncoupled]] (6 iw) — 23115 skatījumu
* [[:en:Million Man March|Million Man March]] (7 iw) — 22990 skatījumu
* [[:en:2018 Commonwealth Games|2018 Commonwealth Games]] (29 iw) — 22922 skatījumu
* [[:en:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 22409 skatījumu
* [[:en:Blake Masters (political candidate)|Blake Masters (political candidate)]] (3 iw) — 22199 skatījumu
* [[:en:The Bear (TV series)|The Bear (TV series)]] (6 iw) — 21912 skatījumu
* [[:en:2020 United States presidential election in Kansas|2020 United States presidential election in Kansas]] (2 iw) — 21580 skatījumu
* [[:en:All-time Commonwealth Games medal table|All-time Commonwealth Games medal table]] (3 iw) — 21554 skatījumu
* [[:en:Shamshera|Shamshera]] (8 iw) — 21451 skatījumu
* [[:en:Eric Greitens|Eric Greitens]] (14 iw) — 21411 skatījumu
* [[:en:India at the 2010 Commonwealth Games|India at the 2010 Commonwealth Games]] (1 iw) — 21378 skatījumu
* [[:en:Vikram (2022 film)|Vikram (2022 film)]] (9 iw) — 21213 skatījumu
{{div col end}}


== de ==
{{div col|3}}
* [[:de:Lisa-Maria Kellermayr|Lisa-Maria Kellermayr]] (3 iw) — 40073 skatījumu
* [[:de:Mario Adorf|Mario Adorf]] (32 iw) — 30195 skatījumu
* [[:de:Mammut (Gattung)|Mammut (Gattung)]] (49 iw) — 24099 skatījumu
* [[:de:Taiwan-Konflikt|Taiwan-Konflikt]] (23 iw) — 23582 skatījumu
* [[:de:Ursula Andermatt|Ursula Andermatt]] (1 iw) — 16566 skatījumu
* [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 15865 skatījumu
* [[:de:Ready or Not – Auf die Plätze, fertig, tot|Ready or Not – Auf die Plätze, fertig, tot]] (22 iw) — 15520 skatījumu
* [[:de:Tilo Prückner|Tilo Prückner]] (12 iw) — 13938 skatījumu
* [[:de:Ushi-oni|Ushi-oni]] (11 iw) — 11915 skatījumu
* [[:de:AGM-114 Hellfire|AGM-114 Hellfire]] (35 iw) — 10589 skatījumu
* [[:de:… denn zum Küssen sind sie da|… denn zum Küssen sind sie da]] (24 iw) — 9876 skatījumu
* [[:de:Geschichte Taiwans|Geschichte Taiwans]] (37 iw) — 9432 skatījumu
* [[:de:Der Knochenjäger|Der Knochenjäger]] (29 iw) — 9424 skatījumu
* [[:de:Streitkräfte der Republik China|Streitkräfte der Republik China]] (29 iw) — 9356 skatījumu
* [[:de:I Feel Pretty (Film)|I Feel Pretty (Film)]] (22 iw) — 8728 skatījumu
* [[:de:Ein-China-Politik|Ein-China-Politik]] (35 iw) — 8678 skatījumu
* [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 8303 skatījumu
* [[:de:Trude Unruh|Trude Unruh]] (3 iw) — 8013 skatījumu
* [[:de:T-34 (Film)|T-34 (Film)]] (17 iw) — 7666 skatījumu
* [[:de:Regina Jonas|Regina Jonas]] (17 iw) — 7265 skatījumu
* [[:de:Sky Tower (Auckland)|Sky Tower (Auckland)]] (34 iw) — 7208 skatījumu
* [[:de:Qixi|Qixi]] (27 iw) — 7096 skatījumu
* [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 7049 skatījumu
* [[:de:Göhren (Rügen)|Göhren (Rügen)]] (27 iw) — 6995 skatījumu
* [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 6988 skatījumu
* [[:de:Wacken Open Air|Wacken Open Air]] (32 iw) — 6740 skatījumu
* [[:de:Rechtlicher Status Taiwans|Rechtlicher Status Taiwans]] (2 iw) — 6365 skatījumu
* [[:de:Sandra Hüller|Sandra Hüller]] (22 iw) — 6155 skatījumu
* [[:de:The Good Liar – Das alte Böse|The Good Liar – Das alte Böse]] (18 iw) — 5956 skatījumu
* [[:de:Inka Grings|Inka Grings]] (23 iw) — 5922 skatījumu
* [[:de:Wendekreis (Breitenkreis)|Wendekreis (Breitenkreis)]] (25 iw) — 5626 skatījumu
* [[:de:Avantasia|Avantasia]] (25 iw) — 5563 skatījumu
* [[:de:Value Them Both Amendment|Value Them Both Amendment]] (1 iw) — 5487 skatījumu
* [[:de:Allopathie|Allopathie]] (32 iw) — 5483 skatījumu
* [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 5441 skatījumu
* [[:de:Günther Kaufmann|Günther Kaufmann]] (12 iw) — 5154 skatījumu
* [[:de:Leslie Grace|Leslie Grace]] (16 iw) — 5142 skatījumu
* [[:de:Jürg Marmet|Jürg Marmet]] (5 iw) — 5134 skatījumu
* [[:de:Balduin, der Heiratsmuffel|Balduin, der Heiratsmuffel]] (22 iw) — 5002 skatījumu
* [[:de:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 4989 skatījumu
* [[:de:Induktive Höranlage|Induktive Höranlage]] (9 iw) — 4989 skatījumu
* [[:de:Annalena Baerbock|Annalena Baerbock]] (49 iw) — 4872 skatījumu
* [[:de:Claude Gensac|Claude Gensac]] (21 iw) — 4836 skatījumu
* [[:de:Amy Schumer|Amy Schumer]] (35 iw) — 4733 skatījumu
* [[:de:Taiwan (Provinz)|Taiwan (Provinz)]] (36 iw) — 4732 skatījumu
* [[:de:Max Otte|Max Otte]] (8 iw) — 4463 skatījumu
* [[:de:Ernst Schmied|Ernst Schmied]] (4 iw) — 4445 skatījumu
* [[:de:Minna Cauer|Minna Cauer]] (11 iw) — 4412 skatījumu
* [[:de:Christiane Paul|Christiane Paul]] (18 iw) — 4377 skatījumu
* [[:de:Martina Voss-Tecklenburg|Martina Voss-Tecklenburg]] (15 iw) — 4338 skatījumu
* [[:de:Fußball-Weltmeisterschaft/Ewige Tabelle|Fußball-Weltmeisterschaft/Ewige Tabelle]] (13 iw) — 4256 skatījumu
* [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 4240 skatījumu
* [[:de:Comedian Harmonists|Comedian Harmonists]] (15 iw) — 4230 skatījumu
* [[:de:Franz Schmidt (Scharfrichter)|Franz Schmidt (Scharfrichter)]] (5 iw) — 4204 skatījumu
* [[:de:Walter J. Levy|Walter J. Levy]] (1 iw) — 4128 skatījumu
* [[:de:Wacken|Wacken]] (36 iw) — 4086 skatījumu
* [[:de:Geneviève Grad|Geneviève Grad]] (16 iw) — 4044 skatījumu
* [[:de:Fahri Yardım|Fahri Yardım]] (4 iw) — 4011 skatījumu
* [[:de:Nord Stream|Nord Stream]] (1 iw) — 4003 skatījumu
* [[:de:Giulia Gwinn|Giulia Gwinn]] (19 iw) — 4000 skatījumu
* [[:de:Simon Böer|Simon Böer]] (2 iw) — 3997 skatījumu
* [[:de:Michael Kind|Michael Kind]] (1 iw) — 3982 skatījumu
* [[:de:Fußball-Weltmeisterschaft/Rekorde|Fußball-Weltmeisterschaft/Rekorde]] (28 iw) — 3972 skatījumu
* [[:de:Oscar Piastri|Oscar Piastri]] (19 iw) — 3926 skatījumu
* [[:de:Brittney Griner|Brittney Griner]] (27 iw) — 3897 skatījumu
* [[:de:Katharina Wackernagel|Katharina Wackernagel]] (3 iw) — 3885 skatījumu
* [[:de:Alexandra Popp|Alexandra Popp]] (32 iw) — 3875 skatījumu
* [[:de:Seeweg nach Indien|Seeweg nach Indien]] (10 iw) — 3792 skatījumu
* [[:de:Amazon Freevee|Amazon Freevee]] (3 iw) — 3776 skatījumu
* [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 3706 skatījumu
* [[:de:Flusshafen Cherson|Flusshafen Cherson]] (5 iw) — 3640 skatījumu
* [[:de:Mavie Hörbiger|Mavie Hörbiger]] (5 iw) — 3631 skatījumu
* [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (30 iw) — 3612 skatījumu
* [[:de:Ashley Judd|Ashley Judd]] (50 iw) — 3555 skatījumu
* [[:de:Batgirl (Film)|Batgirl (Film)]] (19 iw) — 3551 skatījumu
* [[:de:Die Agentin|Die Agentin]] (6 iw) — 3530 skatījumu
* [[:de:Uruguayische Fußballnationalmannschaft/Weltmeisterschaften|Uruguayische Fußballnationalmannschaft/Weltmeisterschaften]] (4 iw) — 3471 skatījumu
* [[:de:Volksbefreiungsarmee|Volksbefreiungsarmee]] (67 iw) — 3442 skatījumu
* [[:de:Dieter Wedel|Dieter Wedel]] (4 iw) — 3406 skatījumu
* [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 3396 skatījumu
* [[:de:QAnon|QAnon]] (39 iw) — 3394 skatījumu
* [[:de:Bjarne Mädel|Bjarne Mädel]] (4 iw) — 3382 skatījumu
* [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3368 skatījumu
* [[:de:Logan Lerman|Logan Lerman]] (47 iw) — 3367 skatījumu
* [[:de:Jamie Campbell Bower|Jamie Campbell Bower]] (40 iw) — 3365 skatījumu
* [[:de:Rio Reiser|Rio Reiser]] (10 iw) — 3348 skatījumu
* [[:de:Epica|Epica]] (46 iw) — 3341 skatījumu
* [[:de:Samara Weaving|Samara Weaving]] (28 iw) — 3334 skatījumu
* [[:de:Sebastian Bezzel|Sebastian Bezzel]] (3 iw) — 3268 skatījumu
* [[:de:Marco Buschmann|Marco Buschmann]] (14 iw) — 3223 skatījumu
* [[:de:Balduin, der Schrecken von Saint-Tropez|Balduin, der Schrecken von Saint-Tropez]] (22 iw) — 3160 skatījumu
* [[:de:Stella Adorf|Stella Adorf]] (2 iw) — 3158 skatījumu
* [[:de:Lena Oberdorf|Lena Oberdorf]] (15 iw) — 3143 skatījumu
* [[:de:The Rookie (Fernsehserie)|The Rookie (Fernsehserie)]] (18 iw) — 3072 skatījumu
* [[:de:Zerrissene Umarmungen|Zerrissene Umarmungen]] (30 iw) — 3063 skatījumu
* [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 3009 skatījumu
* [[:de:Friedrich-Wilhelm von Herrmann|Friedrich-Wilhelm von Herrmann]] (4 iw) — 3006 skatījumu
* [[:de:Karl Lauterbach|Karl Lauterbach]] (19 iw) — 2930 skatījumu
* [[:de:TSMC|TSMC]] (35 iw) — 2928 skatījumu
* [[:de:Eierköpfer|Eierköpfer]] (1 iw) — 2905 skatījumu
{{div col end}}


== fr ==
{{div col|3}}
* [[:fr:Michel Berger|Michel Berger]] (20 iw) — 28413 skatījumu
* [[:fr:Valérie Trierweiler|Valérie Trierweiler]] (32 iw) — 14825 skatījumu
* [[:fr:Les Neiges du Kilimandjaro (film, 2011)|Les Neiges du Kilimandjaro (film, 2011)]] (14 iw) — 14556 skatījumu
* [[:fr:Jordan Veretout|Jordan Veretout]] (26 iw) — 12212 skatījumu
* [[:fr:Léna Situations|Léna Situations]] (3 iw) — 9452 skatījumu
* [[:fr:Jean Hamburger|Jean Hamburger]] (8 iw) — 9198 skatījumu
* [[:fr:Étreintes brisées|Étreintes brisées]] (30 iw) — 8672 skatījumu
* [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 8274 skatījumu
* [[:fr:Rachel Legrain-Trapani|Rachel Legrain-Trapani]] (6 iw) — 8205 skatījumu
* [[:fr:Les Visiteurs en Amérique|Les Visiteurs en Amérique]] (18 iw) — 7498 skatījumu
* [[:fr:Histoire de Taïwan|Histoire de Taïwan]] (37 iw) — 7340 skatījumu
* [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 6996 skatījumu
* [[:fr:Oscar Piastri|Oscar Piastri]] (19 iw) — 6893 skatījumu
* [[:fr:Event|Event]] (1 iw) — 6876 skatījumu
* [[:fr:Statut de Taïwan|Statut de Taïwan]] (23 iw) — 6790 skatījumu
* [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (9 iw) — 6150 skatījumu
* [[:fr:Anne Chopinet|Anne Chopinet]] (2 iw) — 6044 skatījumu
* [[:fr:Elsa Pataky|Elsa Pataky]] (38 iw) — 5352 skatījumu
* [[:fr:Aurélien Pradié|Aurélien Pradié]] (1 iw) — 5096 skatījumu
* [[:fr:Batgirl (film)|Batgirl (film)]] (19 iw) — 4880 skatījumu
* [[:fr:Nos cœurs meurtris|Nos cœurs meurtris]] (9 iw) — 4857 skatījumu
* [[:fr:Véronique Sanson|Véronique Sanson]] (12 iw) — 4730 skatījumu
* [[:fr:Ariane Ascaride|Ariane Ascaride]] (24 iw) — 4611 skatījumu
* [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 4513 skatījumu
* [[:fr:Claude François|Claude François]] (34 iw) — 4461 skatījumu
* [[:fr:Superman et Loïs|Superman et Loïs]] (30 iw) — 4358 skatījumu
* [[:fr:Robert Guédiguian|Robert Guédiguian]] (23 iw) — 4344 skatījumu
* [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4335 skatījumu
* [[:fr:Pourris gâtés|Pourris gâtés]] (5 iw) — 4153 skatījumu
* [[:fr:Camille Lou|Camille Lou]] (8 iw) — 4130 skatījumu
* [[:fr:FBI: Most Wanted|FBI: Most Wanted]] (9 iw) — 4053 skatījumu
* [[:fr:Sandrine Rousseau|Sandrine Rousseau]] (4 iw) — 4017 skatījumu
* [[:fr:Politique étrangère de Taïwan|Politique étrangère de Taïwan]] (14 iw) — 3933 skatījumu
* [[:fr:Julian McMahon|Julian McMahon]] (35 iw) — 3885 skatījumu
* [[:fr:Tuxedo|Tuxedo]] (7 iw) — 3721 skatījumu
* [[:fr:Jean-Pierre Darroussin|Jean-Pierre Darroussin]] (23 iw) — 3708 skatījumu
* [[:fr:Tuxedo (logiciel)|Tuxedo (logiciel)]] (9 iw) — 3702 skatījumu
* [[:fr:Jean-Philippe Tanguy|Jean-Philippe Tanguy]] (1 iw) — 3648 skatījumu
* [[:fr:Véronique Genest|Véronique Genest]] (13 iw) — 3635 skatījumu
* [[:fr:AGM-114 Hellfire|AGM-114 Hellfire]] (35 iw) — 3631 skatījumu
* [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3621 skatījumu
* [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3593 skatījumu
* [[:fr:Le Raid (film, 2002)|Le Raid (film, 2002)]] (3 iw) — 3572 skatījumu
* [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 3563 skatījumu
* [[:fr:Hyphen Hyphen|Hyphen Hyphen]] (3 iw) — 3516 skatījumu
* [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 3511 skatījumu
* [[:fr:Leslie Grace|Leslie Grace]] (16 iw) — 3470 skatījumu
* [[:fr:Mareva Galanter|Mareva Galanter]] (8 iw) — 3446 skatījumu
* [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3413 skatījumu
* [[:fr:Lorànt Deutsch|Lorànt Deutsch]] (7 iw) — 3377 skatījumu
* [[:fr:Phénomène (film, 1996)|Phénomène (film, 1996)]] (21 iw) — 3370 skatījumu
* [[:fr:Tom Leeb|Tom Leeb]] (23 iw) — 3349 skatījumu
* [[:fr:Arthur (animateur)|Arthur (animateur)]] (4 iw) — 3292 skatījumu
* [[:fr:Les Neiges du Kilimandjaro|Les Neiges du Kilimandjaro]] (10 iw) — 3271 skatījumu
* [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3219 skatījumu
* [[:fr:Décès en juillet 2022|Décès en juillet 2022]] (11 iw) — 3213 skatījumu
* [[:fr:Booba|Booba]] (21 iw) — 3171 skatījumu
* [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (15 iw) — 3165 skatījumu
* [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 3155 skatījumu
* [[:fr:Annette Haas|Annette Haas]] (2 iw) — 3124 skatījumu
* [[:fr:R3hab|R3hab]] (22 iw) — 3109 skatījumu
* [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 2994 skatījumu
* [[:fr:Sékou Mara|Sékou Mara]] (9 iw) — 2969 skatījumu
* [[:fr:Département de Podor|Département de Podor]] (12 iw) — 2906 skatījumu
* [[:fr:Épidémie de variole du singe de 2022|Épidémie de variole du singe de 2022]] (35 iw) — 2879 skatījumu
* [[:fr:Sur ordre de Dieu|Sur ordre de Dieu]] (12 iw) — 2868 skatījumu
* [[:fr:Idriss Aberkane|Idriss Aberkane]] (2 iw) — 2861 skatījumu
* [[:fr:Cats on Trees|Cats on Trees]] (4 iw) — 2812 skatījumu
* [[:fr:Meyer Habib|Meyer Habib]] (5 iw) — 2811 skatījumu
* [[:fr:Marilyne Canto|Marilyne Canto]] (7 iw) — 2809 skatījumu
* [[:fr:Saison 11 de The Walking Dead|Saison 11 de The Walking Dead]] (10 iw) — 2796 skatījumu
* [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (51 iw) — 2786 skatījumu
* [[:fr:Agnès Pannier-Runacher|Agnès Pannier-Runacher]] (8 iw) — 2772 skatījumu
* [[:fr:Charles De Ketelaere|Charles De Ketelaere]] (21 iw) — 2745 skatījumu
* [[:fr:La Carte aux trésors|La Carte aux trésors]] (1 iw) — 2728 skatījumu
* [[:fr:Cyril Féraud|Cyril Féraud]] (6 iw) — 2713 skatījumu
* [[:fr:Adèle Exarchopoulos|Adèle Exarchopoulos]] (39 iw) — 2705 skatījumu
* [[:fr:Bergerac (Dordogne)|Bergerac (Dordogne)]] (62 iw) — 2679 skatījumu
* [[:fr:Armée de la république de Chine|Armée de la république de Chine]] (29 iw) — 2656 skatījumu
* [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 2650 skatījumu
* [[:fr:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 2650 skatījumu
* [[:fr:Bertrand Cantat|Bertrand Cantat]] (16 iw) — 2648 skatījumu
* [[:fr:Paula Hitler|Paula Hitler]] (30 iw) — 2599 skatījumu
* [[:fr:Jamie Campbell Bower|Jamie Campbell Bower]] (40 iw) — 2579 skatījumu
* [[:fr:Saison 4 de Stranger Things|Saison 4 de Stranger Things]] (19 iw) — 2576 skatījumu
* [[:fr:David Leitch|David Leitch]] (20 iw) — 2543 skatījumu
* [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 2507 skatījumu
* [[:fr:Vin Scully|Vin Scully]] (19 iw) — 2481 skatījumu
* [[:fr:Laàs|Laàs]] (33 iw) — 2441 skatījumu
* [[:fr:Pierre Niney|Pierre Niney]] (19 iw) — 2419 skatījumu
* [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2388 skatījumu
* [[:fr:Directive Seveso|Directive Seveso]] (7 iw) — 2384 skatījumu
* [[:fr:Bernard Hamburger|Bernard Hamburger]] (1 iw) — 2363 skatījumu
* [[:fr:Marie Trintignant|Marie Trintignant]] (30 iw) — 2361 skatījumu
* [[:fr:Hélène de Fougerolles|Hélène de Fougerolles]] (13 iw) — 2346 skatījumu
* [[:fr:Orelsan|Orelsan]] (14 iw) — 2308 skatījumu
* [[:fr:Andrew Tate|Andrew Tate]] (9 iw) — 2294 skatījumu
* [[:fr:Élections législatives sénégalaises de 2022|Élections législatives sénégalaises de 2022]] (4 iw) — 2280 skatījumu
* [[:fr:Daniel Balavoine|Daniel Balavoine]] (19 iw) — 2267 skatījumu
* [[:fr:Accident de Beaune|Accident de Beaune]] (4 iw) — 2265 skatījumu
{{div col end}}


== ru ==
{{div col|3}}
* [[:ru:Синдром Гийена — Барре|Синдром Гийена — Барре]] (54 iw) — 51820 skatījumu
* [[:ru:Последнее китайское предупреждение|Последнее китайское предупреждение]] (15 iw) — 28356 skatījumu
* [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 25434 skatījumu
* [[:ru:ПФМ-1|ПФМ-1]] (13 iw) — 24421 skatījumu
* [[:ru:Бутина, Мария Валерьевна|Бутина, Мария Валерьевна]] (14 iw) — 21840 skatījumu
* [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (50 iw) — 18504 skatījumu
* [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 16216 skatījumu
* [[:ru:Roblox|Roblox]] (58 iw) — 12198 skatījumu
* [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 11704 skatījumu
* [[:ru:Херрингтон, Билли|Херрингтон, Билли]] (23 iw) — 10287 skatījumu
* [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10167 skatījumu
* [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10113 skatījumu
* [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (18 iw) — 10063 skatījumu
* [[:ru:Пески (Донецкая область)|Пески (Донецкая область)]] (10 iw) — 9737 skatījumu
* [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9534 skatījumu
* [[:ru:Гачимучи|Гачимучи]] (2 iw) — 9512 skatījumu
* [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 9436 skatījumu
* [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 9338 skatījumu
* [[:ru:Вторая карабахская война|Вторая карабахская война]] (59 iw) — 9135 skatījumu
* [[:ru:Снайперская винтовка Лобаева|Снайперская винтовка Лобаева]] (4 iw) — 9126 skatījumu
* [[:ru:Х-101|Х-101]] (7 iw) — 8567 skatījumu
* [[:ru:Белоусов, Вадим Владимирович|Белоусов, Вадим Владимирович]] (1 iw) — 8455 skatījumu
* [[:ru:Пелоси, Александра|Пелоси, Александра]] (8 iw) — 7978 skatījumu
* [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 7846 skatījumu
* [[:ru:2 Girls 1 Cup|2 Girls 1 Cup]] (33 iw) — 7827 skatījumu
* [[:ru:Перламутровые папулы|Перламутровые папулы]] (24 iw) — 7078 skatījumu
* [[:ru:2С19|2С19]] (29 iw) — 7075 skatījumu
* [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 6828 skatījumu
* [[:ru:Темирханов, Юсуп-Хаджи Шамильевич|Темирханов, Юсуп-Хаджи Шамильевич]] (2 iw) — 6776 skatījumu
* [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6643 skatījumu
* [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 6589 skatījumu
* [[:ru:Волков, Александр Евгеньевич|Волков, Александр Евгеньевич]] (13 iw) — 6417 skatījumu
* [[:ru:Невзоров, Александр Глебович|Невзоров, Александр Глебович]] (18 iw) — 5509 skatījumu
* [[:ru:Вооружённые силы Китайской Республики|Вооружённые силы Китайской Республики]] (29 iw) — 5392 skatījumu
* [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 5316 skatījumu
* [[:ru:Бегущий в лабиринте (фильм)|Бегущий в лабиринте (фильм)]] (42 iw) — 5302 skatījumu
* [[:ru:Берёзка (сеть магазинов)|Берёзка (сеть магазинов)]] (9 iw) — 5282 skatījumu
* [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 5173 skatījumu
* [[:ru:Ядерный клуб|Ядерный клуб]] (55 iw) — 5035 skatījumu
* [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 5011 skatījumu
* [[:ru:Маргелов, Василий Филиппович|Маргелов, Василий Филиппович]] (12 iw) — 5003 skatījumu
* [[:ru:Экономика Тайваня|Экономика Тайваня]] (23 iw) — 4929 skatījumu
* [[:ru:Бут, Виктор Анатольевич|Бут, Виктор Анатольевич]] (24 iw) — 4841 skatījumu
* [[:ru:Фейгин, Марк Захарович|Фейгин, Марк Захарович]] (5 iw) — 4785 skatījumu
* [[:ru:Второй кризис в Тайваньском проливе|Второй кризис в Тайваньском проливе]] (22 iw) — 4728 skatījumu
* [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 4727 skatījumu
* [[:ru:Су-35|Су-35]] (52 iw) — 4689 skatījumu
* [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4689 skatījumu
* [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 4679 skatījumu
* [[:ru:Народно-освободительная армия Китая|Народно-освободительная армия Китая]] (67 iw) — 4526 skatījumu
* [[:ru:Бегущий в лабиринте: Лекарство от смерти|Бегущий в лабиринте: Лекарство от смерти]] (33 iw) — 4524 skatījumu
* [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4282 skatījumu
* [[:ru:Циркон (ракета)|Циркон (ракета)]] (25 iw) — 4235 skatījumu
* [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 4072 skatījumu
* [[:ru:Два Китая|Два Китая]] (19 iw) — 4061 skatījumu
* [[:ru:Тайвань (провинция Китайской Народной Республики)|Тайвань (провинция Китайской Народной Республики)]] (33 iw) — 4054 skatījumu
* [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (4 iw) — 4053 skatījumu
* [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 4053 skatījumu
* [[:ru:Смирнова, Авдотья Андреевна|Смирнова, Авдотья Андреевна]] (6 iw) — 4049 skatījumu
* [[:ru:Д’Алесандро, Томас (младший)|Д’Алесандро, Томас (младший)]] (8 iw) — 4002 skatījumu
* [[:ru:Азербайджано-иранские отношения|Азербайджано-иранские отношения]] (9 iw) — 3985 skatījumu
* [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 3920 skatījumu
* [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 3912 skatījumu
* [[:ru:Политика одного Китая|Политика одного Китая]] (35 iw) — 3831 skatījumu
* [[:ru:Павлович, Сергей Владимирович|Павлович, Сергей Владимирович]] (4 iw) — 3775 skatījumu
* [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3767 skatījumu
* [[:ru:.338 Lapua Magnum|.338 Lapua Magnum]] (17 iw) — 3733 skatījumu
* [[:ru:Закон о приземлении иностранных IT-компаний|Закон о приземлении иностранных IT-компаний]] (1 iw) — 3681 skatījumu
* [[:ru:Спикер Палаты представителей США|Спикер Палаты представителей США]] (35 iw) — 3604 skatījumu
* [[:ru:СВЛК-14С|СВЛК-14С]] (1 iw) — 3599 skatījumu
* [[:ru:Молодой человек|Молодой человек]] (1 iw) — 3535 skatījumu
* [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3519 skatījumu
* [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3484 skatījumu
* [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 3468 skatījumu
* [[:ru:Бакатин, Вадим Викторович|Бакатин, Вадим Викторович]] (16 iw) — 3446 skatījumu
* [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3444 skatījumu
* [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3393 skatījumu
* [[:ru:Ревва, Александр Владимирович|Ревва, Александр Владимирович]] (9 iw) — 3378 skatījumu
* [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3348 skatījumu
* [[:ru:Список стран по ВВП (ППС)|Список стран по ВВП (ППС)]] (48 iw) — 3321 skatījumu
* [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3256 skatījumu
* [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 3214 skatījumu
* [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 3211 skatījumu
* [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 3158 skatījumu
* [[:ru:Нагиев, Дмитрий Владимирович|Нагиев, Дмитрий Владимирович]] (16 iw) — 3138 skatījumu
* [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 3108 skatījumu
* [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 3041 skatījumu
* [[:ru:Яковлева, Александра Евгеньевна (актриса)|Яковлева, Александра Евгеньевна (актриса)]] (10 iw) — 3037 skatījumu
* [[:ru:Вадатурский, Алексей Афанасьевич|Вадатурский, Алексей Афанасьевич]] (3 iw) — 3036 skatījumu
* [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 2975 skatījumu
* [[:ru:Бегущий в лабиринте: Испытание огнём|Бегущий в лабиринте: Испытание огнём]] (37 iw) — 2961 skatījumu
* [[:ru:Соловьёв, Владимир Рудольфович|Соловьёв, Владимир Рудольфович]] (17 iw) — 2948 skatījumu
* [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 2929 skatījumu
* [[:ru:Stray (игра)|Stray (игра)]] (14 iw) — 2924 skatījumu
* [[:ru:Список стран по ВВП (ППС) на душу населения|Список стран по ВВП (ППС) на душу населения]] (54 iw) — 2862 skatījumu
* [[:ru:Писанка, Руслана Игоревна|Писанка, Руслана Игоревна]] (11 iw) — 2815 skatījumu
* [[:ru:Вспышка оспы обезьян (2022)|Вспышка оспы обезьян (2022)]] (35 iw) — 2807 skatījumu
* [[:ru:BLU-43|BLU-43]] (5 iw) — 2803 skatījumu
* [[:ru:Дацик, Вячеслав Валерьевич|Дацик, Вячеслав Валерьевич]] (5 iw) — 2735 skatījumu
* [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (11 iw) — 2705 skatījumu
{{div col end}}


== be ==
{{div col|3}}
* [[:be:Аншар|Аншар]] (24 iw) — 210 skatījumu
* [[:be:Крэмацыя|Крэмацыя]] (58 iw) — 124 skatījumu
* [[:be:Юхан Андрэас Мурэй|Юхан Андрэас Мурэй]] (15 iw) — 123 skatījumu
* [[:be:Сентрэйлія|Сентрэйлія]] (21 iw) — 123 skatījumu
* [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 75 skatījumu
* [[:be:Марак Бэлька|Марак Бэлька]] (36 iw) — 61 skatījumu
* [[:be:Сарыбаба (Лачын)|Сарыбаба (Лачын)]] (5 iw) — 53 skatījumu
* [[:be:Чарцёж|Чарцёж]] (51 iw) — 53 skatījumu
* [[:be:Ехцаох|Ехцаох]] (14 iw) — 50 skatījumu
* [[:be:Кітайска-тайваньскі крызіс (2022)|Кітайска-тайваньскі крызіс (2022)]] (12 iw) — 43 skatījumu
* [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 33 skatījumu
* [[:be:Адам Іосіфавіч Мальдзіс|Адам Іосіфавіч Мальдзіс]] (5 iw) — 30 skatījumu
* [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 30 skatījumu
* [[:be:Конегадоўля|Конегадоўля]] (24 iw) — 27 skatījumu
* [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 24 skatījumu
* [[:be:Пеніс чалавека|Пеніс чалавека]] (58 iw) — 22 skatījumu
* [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 22 skatījumu
* [[:be:Сандра Хюлер|Сандра Хюлер]] (22 iw) — 22 skatījumu
* [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Фаіна Іпацьеўна Вахрава|Фаіна Іпацьеўна Вахрава]] (16 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Міхал Геранім Бжастоўскі|Міхал Геранім Бжастоўскі]] (5 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Less|Less]] (20 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Касцёл Найсвяцейшай Дзевы Марыі Каралевы Польшчы (Бжоза)|Касцёл Найсвяцейшай Дзевы Марыі Каралевы Польшчы (Бжоза)]] (1 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Італьянскі экспедыцыйны корпус|Італьянскі экспедыцыйны корпус]] (15 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Станіслаў Фердынанд Жавускі|Станіслаў Фердынанд Жавускі]] (6 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Касцёл Найсвяцейшай Дзевы Марыі Каралевы Польшчы (Палянчык)|Касцёл Найсвяцейшай Дзевы Марыі Каралевы Польшчы (Палянчык)]] (1 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Савет Міністраў Рэспублікі Беларусь|Савет Міністраў Рэспублікі Беларусь]] (21 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:The Journal of Belarusian Studies|The Journal of Belarusian Studies]] (2 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Антон Раманавіч Жэбрак|Антон Раманавіч Жэбрак]] (3 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Буякі|Буякі]] (67 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Полацкі дзяржаўны ўніверсітэт|Полацкі дзяржаўны ўніверсітэт]] (10 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Зыгмунт Пуслоўскі|Зыгмунт Пуслоўскі]] (1 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Абарона Мадрыда|Абарона Мадрыда]] (19 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Ігнат Уладзіміравіч Канчэўскі|Ігнат Уладзіміравіч Канчэўскі]] (3 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Рыдольфа Гірландая|Рыдольфа Гірландая]] (20 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Жэўжык (персанаж)|Жэўжык (персанаж)]] (3 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Гвадалахарская аперацыя|Гвадалахарская аперацыя]] (15 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Кандрат Крапіва|Кандрат Крапіва]] (12 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Пятрусь Броўка|Пятрусь Броўка]] (12 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Губарэвічы|Губарэвічы]] (4 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Бітва пры Хараме|Бітва пры Хараме]] (14 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Алесь Адамовіч|Алесь Адамовіч]] (22 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Янка Маўр|Янка Маўр]] (7 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Астровенскі сельсавет|Астровенскі сельсавет]] (3 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Бернар Арно|Бернар Арно]] (43 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Аляксандр Канстанцінавіч Краўцэвіч|Аляксандр Канстанцінавіч Краўцэвіч]] (5 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Іван Мележ|Іван Мележ]] (7 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Піскы (Ясынувацкі раён)|Піскы (Ясынувацкі раён)]] (10 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Апошняе наступленне (1939)|Апошняе наступленне (1939)]] (6 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Айран|Айран]] (56 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (12 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Васіль Парфянкоў|Васіль Парфянкоў]] (1 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Іван Кандратавіч Бялькевіч|Іван Кандратавіч Бялькевіч]] (3 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Народнае антыкрызіснае ўпраўленне|Народнае антыкрызіснае ўпраўленне]] (3 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Херцэг-Нові|Херцэг-Нові]] (56 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Мюнхен: на мяжы вайны|Мюнхен: на мяжы вайны]] (18 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Анжэрскі апакаліпсіс|Анжэрскі апакаліпсіс]] (12 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Палітыка аднаго Кітая|Палітыка аднаго Кітая]] (35 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Іаана Катажына Радзівіл|Іаана Катажына Радзівіл]] (2 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Гродзенскі дзяржаўны аграрны ўніверсітэт|Гродзенскі дзяржаўны аграрны ўніверсітэт]] (4 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Язэп Юр’евіч Лёсік|Язэп Юр’евіч Лёсік]] (6 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Бжоза (Быдгашчскі павет)|Бжоза (Быдгашчскі павет)]] (8 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Андрэй Аляксандравіч Уцюрын|Андрэй Аляксандравіч Уцюрын]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Камітэт дзяржаўнай бяспекі Рэспублікі Беларусь|Камітэт дзяржаўнай бяспекі Рэспублікі Беларусь]] (22 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Беларускі нацыянальны касцюм|Беларускі нацыянальны касцюм]] (5 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Беларускі гістарычны часопіс|Беларускі гістарычны часопіс]] (2 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Іван Луцкевіч|Іван Луцкевіч]] (9 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Арсен Уладзіміравіч Канчэўскі|Арсен Уладзіміравіч Канчэўскі]] (2 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Тэруэльская аперацыя|Тэруэльская аперацыя]] (17 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Прэмія Асацыяцыі кінакрытыкаў Лос-Анджэлеса 2021|Прэмія Асацыяцыі кінакрытыкаў Лос-Анджэлеса 2021]] (4 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Грыбоўцы|Грыбоўцы]] (2 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Сабакі Эўропы (раман)|Сабакі Эўропы (раман)]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Міхаіл Дзмітрыевіч Прохараў|Міхаіл Дзмітрыевіч Прохараў]] (41 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Казанскі нацыянальны даследчы тэхналагічны ўніверсітэт|Казанскі нацыянальны даследчы тэхналагічны ўніверсітэт]] (8 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Леаніды не вернуцца да Зямлі|Леаніды не вернуцца да Зямлі]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:XIII інтэрбрыгада імя Яраслава Дамброўскага|XIII інтэрбрыгада імя Яраслава Дамброўскага]] (7 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Андрэй Мікалаевіч Мукавозчык|Андрэй Мікалаевіч Мукавозчык]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Міхел Коксі|Міхел Коксі]] (17 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Дубае|Дубае]] (5 iw) — 9 skatījumu
{{div col end}}


== pl ==
{{div col|3}}
* [[:pl:Jane Hawking|Jane Hawking]] (24 iw) — 7578 skatījumu
* [[:pl:Wanda Traczyk-Stawska|Wanda Traczyk-Stawska]] (1 iw) — 6098 skatījumu
* [[:pl:Historia Tajwanu|Historia Tajwanu]] (37 iw) — 4650 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (9 iw) — 4396 skatījumu
* [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 3108 skatījumu
* [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 3018 skatījumu
* [[:pl:Zbigniew Antoni Kruszewski|Zbigniew Antoni Kruszewski]] (2 iw) — 2636 skatījumu
* [[:pl:Wierzba biała|Wierzba biała]] (68 iw) — 2548 skatījumu
* [[:pl:Jakobe Mansztajn|Jakobe Mansztajn]] (3 iw) — 2002 skatījumu
* [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 1952 skatījumu
* [[:pl:Antoni Heda|Antoni Heda]] (4 iw) — 1932 skatījumu
* [[:pl:Tour de Pologne 2022|Tour de Pologne 2022]] (8 iw) — 1857 skatījumu
* [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1782 skatījumu
* [[:pl:Michał Paszczyk|Michał Paszczyk]] (1 iw) — 1736 skatījumu
* [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 1636 skatījumu
* [[:pl:Raduga Ch-55|Raduga Ch-55]] (16 iw) — 1616 skatījumu
* [[:pl:Franciszek Pieczka|Franciszek Pieczka]] (17 iw) — 1569 skatījumu
* [[:pl:Ziemik tarczyca|Ziemik tarczyca]] (7 iw) — 1553 skatījumu
* [[:pl:Hanna Zembrzuska|Hanna Zembrzuska]] (2 iw) — 1530 skatījumu
* [[:pl:Czerw|Czerw]] (25 iw) — 1529 skatījumu
* [[:pl:Michał Żebrowski (aktor)|Michał Żebrowski (aktor)]] (18 iw) — 1519 skatījumu
* [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1508 skatījumu
* [[:pl:Lucy Hawking|Lucy Hawking]] (20 iw) — 1400 skatījumu
* [[:pl:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 1351 skatījumu
* [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1333 skatījumu
* [[:pl:Jeremy Jackson|Jeremy Jackson]] (13 iw) — 1295 skatījumu
* [[:pl:Jan Kobuszewski|Jan Kobuszewski]] (9 iw) — 1269 skatījumu
* [[:pl:Józef Nalberczak|Józef Nalberczak]] (3 iw) — 1258 skatījumu
* [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 1251 skatījumu
* [[:pl:Kuba Wojewódzki|Kuba Wojewódzki]] (7 iw) — 1243 skatījumu
* [[:pl:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 1243 skatījumu
* [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1140 skatījumu
* [[:pl:Zbigniew Buczkowski|Zbigniew Buczkowski]] (6 iw) — 1139 skatījumu
* [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1136 skatījumu
* [[:pl:Maus (komiks)|Maus (komiks)]] (32 iw) — 1103 skatījumu
* [[:pl:Krzysztof Kamil Baczyński|Krzysztof Kamil Baczyński]] (21 iw) — 1103 skatījumu
* [[:pl:2S19 Msta-S|2S19 Msta-S]] (29 iw) — 1102 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 1097 skatījumu
* [[:pl:Su-35|Su-35]] (52 iw) — 1081 skatījumu
* [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 1080 skatījumu
* [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 1071 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w lipcu 2022|Zmarli w lipcu 2022]] (11 iw) — 1060 skatījumu
* [[:pl:Siły Powietrzne Republiki Chińskiej|Siły Powietrzne Republiki Chińskiej]] (19 iw) — 1056 skatījumu
* [[:pl:Geografia Tajwanu|Geografia Tajwanu]] (24 iw) — 1040 skatījumu
* [[:pl:Stadion Miejski w Łodzi|Stadion Miejski w Łodzi]] (11 iw) — 1040 skatījumu
* [[:pl:Daniel Obajtek|Daniel Obajtek]] (3 iw) — 1035 skatījumu
* [[:pl:Mohammed Abdul Karim|Mohammed Abdul Karim]] (21 iw) — 1019 skatījumu
* [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 1018 skatījumu
* [[:pl:McDonnell Douglas F/A-18 Hornet|McDonnell Douglas F/A-18 Hornet]] (58 iw) — 1009 skatījumu
* [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 994 skatījumu
* [[:pl:Złotopolscy|Złotopolscy]] (1 iw) — 992 skatījumu
* [[:pl:Malik Montana|Malik Montana]] (2 iw) — 989 skatījumu
* [[:pl:Państwa nieuznawane|Państwa nieuznawane]] (13 iw) — 987 skatījumu
* [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 962 skatījumu
* [[:pl:Jerzy Urban|Jerzy Urban]] (8 iw) — 956 skatījumu
* [[:pl:Leopold Okulicki|Leopold Okulicki]] (14 iw) — 951 skatījumu
* [[:pl:Rozpad Jugosławii|Rozpad Jugosławii]] (42 iw) — 950 skatījumu
* [[:pl:Gorden Kaye|Gorden Kaye]] (25 iw) — 939 skatījumu
* [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 937 skatījumu
* [[:pl:Chińska Armia Ludowo-Wyzwoleńcza|Chińska Armia Ludowo-Wyzwoleńcza]] (67 iw) — 910 skatījumu
* [[:pl:Piotr Machalica|Piotr Machalica]] (9 iw) — 909 skatījumu
* [[:pl:AGM-114 Hellfire|AGM-114 Hellfire]] (35 iw) — 906 skatījumu
* [[:pl:Wieczysta Kraków|Wieczysta Kraków]] (1 iw) — 904 skatījumu
* [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 876 skatījumu
* [[:pl:Jakub Rzeźniczak|Jakub Rzeźniczak]] (11 iw) — 876 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 873 skatījumu
* [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 870 skatījumu
* [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 861 skatījumu
* [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 857 skatījumu
* [[:pl:Rzeź Woli|Rzeź Woli]] (15 iw) — 846 skatījumu
* [[:pl:Purpurowe Serce|Purpurowe Serce]] (34 iw) — 845 skatījumu
* [[:pl:Bert Hellinger|Bert Hellinger]] (19 iw) — 842 skatījumu
* [[:pl:Boeing CH-47 Chinook|Boeing CH-47 Chinook]] (40 iw) — 842 skatījumu
* [[:pl:Chińskie Tajpej|Chińskie Tajpej]] (49 iw) — 841 skatījumu
* [[:pl:Linia M2 metra w Warszawie|Linia M2 metra w Warszawie]] (9 iw) — 833 skatījumu
* [[:pl:Dolar Gobrechta|Dolar Gobrechta]] (7 iw) — 828 skatījumu
* [[:pl:Grupa Lotos|Grupa Lotos]] (13 iw) — 826 skatījumu
* [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 823 skatījumu
* [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 815 skatījumu
* [[:pl:Castle Bravo|Castle Bravo]] (26 iw) — 810 skatījumu
* [[:pl:Bartosz Nowak|Bartosz Nowak]] (2 iw) — 807 skatījumu
* [[:pl:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 807 skatījumu
* [[:pl:Stefan Wyszyński|Stefan Wyszyński]] (36 iw) — 803 skatījumu
* [[:pl:Zbyszko Piwoński|Zbyszko Piwoński]] (2 iw) — 799 skatījumu
* [[:pl:Anna Jakubowska (działaczka kombatancka)|Anna Jakubowska (działaczka kombatancka)]] (2 iw) — 792 skatījumu
* [[:pl:Stegna|Stegna]] (9 iw) — 792 skatījumu
* [[:pl:Zdzisław Beksiński|Zdzisław Beksiński]] (31 iw) — 781 skatījumu
* [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 780 skatījumu
* [[:pl:Dżem (zespół muzyczny)|Dżem (zespół muzyczny)]] (8 iw) — 769 skatījumu
* [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 766 skatījumu
* [[:pl:One Championship|One Championship]] (21 iw) — 764 skatījumu
* [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 763 skatījumu
* [[:pl:Centralny Port Komunikacyjny|Centralny Port Komunikacyjny]] (6 iw) — 762 skatījumu
* [[:pl:Jacek Bartosiak|Jacek Bartosiak]] (1 iw) — 758 skatījumu
* [[:pl:Polityka jednych Chin|Polityka jednych Chin]] (35 iw) — 751 skatījumu
* [[:pl:Zbigniew Rau (prawnik)|Zbigniew Rau (prawnik)]] (16 iw) — 746 skatījumu
* [[:pl:Nikodem Skotarczak|Nikodem Skotarczak]] (2 iw) — 737 skatījumu
* [[:pl:Objawienia maryjne z Medziugoria|Objawienia maryjne z Medziugoria]] (11 iw) — 734 skatījumu
* [[:pl:Mormonizm|Mormonizm]] (67 iw) — 733 skatījumu
* [[:pl:Top Model|Top Model]] (5 iw) — 732 skatījumu
{{div col end}}


== lt ==
{{div col|3}}
* [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 339 skatījumu
* [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 182 skatījumu
* [[:lt:Budė|Budė]] (59 iw) — 166 skatījumu
* [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 162 skatījumu
* [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 145 skatījumu
* [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 131 skatījumu
* [[:lt:Kvapioji vakarutė|Kvapioji vakarutė]] (28 iw) — 124 skatījumu
* [[:lt:Lipčiaus medus|Lipčiaus medus]] (5 iw) — 124 skatījumu
* [[:lt:GUF|GUF]] (6 iw) — 123 skatījumu
* [[:lt:Taivano ginkluotosios pajėgos|Taivano ginkluotosios pajėgos]] (29 iw) — 104 skatījumu
* [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 104 skatījumu
* [[:lt:Taivano istorija|Taivano istorija]] (37 iw) — 103 skatījumu
* [[:lt:Etnografinis kaimas|Etnografinis kaimas]] (2 iw) — 99 skatījumu
* [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 98 skatījumu
* [[:lt:Vladimiras Čeburinas|Vladimiras Čeburinas]] (2 iw) — 93 skatījumu
* [[:lt:Vytautas Grigaravičius|Vytautas Grigaravičius]] (1 iw) — 84 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 84 skatījumu
* [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 78 skatījumu
* [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 70 skatījumu
* [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 67 skatījumu
* [[:lt:Poniabudė|Poniabudė]] (15 iw) — 67 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 67 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos raudonoji knyga|Lietuvos raudonoji knyga]] (3 iw) — 65 skatījumu
* [[:lt:AB Ekranas|AB Ekranas]] (1 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 61 skatījumu
* [[:lt:Roblox|Roblox]] (58 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:Dartmūras|Dartmūras]] (39 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Paulavos respublika|Paulavos respublika]] (9 iw) — 57 skatījumu
* [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 57 skatījumu
* [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 56 skatījumu
* [[:lt:2019 m. liepos karščio banga Europoje|2019 m. liepos karščio banga Europoje]] (14 iw) — 56 skatījumu
* [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 56 skatījumu
* [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 51 skatījumu
* [[:lt:James Macpherson|James Macpherson]] (37 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:MMS|MMS]] (44 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Ilzenbergo dvaras|Ilzenbergo dvaras]] (1 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 48 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 48 skatījumu
* [[:lt:Al-Saqr SC|Al-Saqr SC]] (15 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Aras (policijos rinktinė)|Aras (policijos rinktinė)]] (5 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Branduolinės valstybės|Branduolinės valstybės]] (56 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Biržų pilis|Biržų pilis]] (12 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Kauno kolegija|Kauno kolegija]] (3 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Taivanas (provincija)|Taivanas (provincija)]] (36 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Medininkų žudynės|Medininkų žudynės]] (4 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Velnio nuotaka|Velnio nuotaka]] (1 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Salomėja Nėris|Salomėja Nėris]] (22 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Arioniniai|Arioniniai]] (21 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos miesteliai|Lietuvos miesteliai]] (3 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Antanas Guoga|Antanas Guoga]] (11 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Žmogaus varpa|Žmogaus varpa]] (58 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:GJan|GJan]] (4 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Gediminas Žiemelis|Gediminas Žiemelis]] (5 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Geležinis Vilkas (mechanizuotoji pėstininkų brigada)|Geležinis Vilkas (mechanizuotoji pėstininkų brigada)]] (4 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Bernardas Bučas|Bernardas Bučas]] (3 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Narcisizmas|Narcisizmas]] (65 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Arbūzas|Arbūzas]] (40 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Katana|Katana]] (69 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Barstyčių akmuo|Barstyčių akmuo]] (5 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Kuskusas|Kuskusas]] (63 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Al-Ahli Club Sana'a|Al-Ahli Club Sana'a]] (11 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Klaipėdos jūrų uostas|Klaipėdos jūrų uostas]] (11 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Šiaulių bankas|Šiaulių bankas]] (5 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Smegenys|Smegenys]] (24 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Vandens paukščiai|Vandens paukščiai]] (18 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Modestas Paulauskas|Modestas Paulauskas]] (18 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Sunkusis tankas|Sunkusis tankas]] (23 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Ligitas Kernagis|Ligitas Kernagis]] (1 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Respublika (dienraštis)|Respublika (dienraštis)]] (5 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Gedvydas Vainauskas|Gedvydas Vainauskas]] (3 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Norvegijos geografija|Norvegijos geografija]] (31 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Ba.|Ba.]] (3 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Machaonas|Machaonas]] (62 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Justas Vincas Paleckis|Justas Vincas Paleckis]] (8 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Simonas Gentvilas|Simonas Gentvilas]] (5 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Ugnė Mažutaitytė|Ugnė Mažutaitytė]] (2 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Morske Okas|Morske Okas]] (29 iw) — 33 skatījumu
* [[:lt:Šliužas|Šliužas]] (61 iw) — 32 skatījumu
{{div col end}}


== et ==
{{div col|3}}
* [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 362 skatījumu
* [[:et:Ene Järvis|Ene Järvis]] (2 iw) — 296 skatījumu
* [[:et:Leo Kunnas|Leo Kunnas]] (6 iw) — 231 skatījumu
* [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 229 skatījumu
* [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 213 skatījumu
* [[:et:Peeter Volkonski|Peeter Volkonski]] (5 iw) — 182 skatījumu
* [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 169 skatījumu
* [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 168 skatījumu
* [[:et:Sulamite loend|Sulamite loend]] (15 iw) — 153 skatījumu
* [[:et:Igor Netto|Igor Netto]] (34 iw) — 145 skatījumu
* [[:et:Stefan Airapetjan|Stefan Airapetjan]] (26 iw) — 138 skatījumu
* [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (6 iw) — 137 skatījumu
* [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 133 skatījumu
* [[:et:Hiromi Shinya|Hiromi Shinya]] (4 iw) — 123 skatījumu
* [[:et:Nööbikulised|Nööbikulised]] (25 iw) — 123 skatījumu
* [[:et:Hamiltoni maakond|Hamiltoni maakond]] (31 iw) — 123 skatījumu
* [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 122 skatījumu
* [[:et:Maria Klenskaja|Maria Klenskaja]] (3 iw) — 114 skatījumu
* [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 110 skatījumu
* [[:et:Hiina RV hoiatus|Hiina RV hoiatus]] (15 iw) — 98 skatījumu
* [[:et:Georgi lint|Georgi lint]] (31 iw) — 94 skatījumu
* [[:et:Tarmo Pihlap|Tarmo Pihlap]] (3 iw) — 93 skatījumu
* [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 89 skatījumu
* [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 87 skatījumu
* [[:et:Peep Peterson|Peep Peterson]] (2 iw) — 84 skatījumu
* [[:et:Bigbank|Bigbank]] (4 iw) — 81 skatījumu
* [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 81 skatījumu
* [[:et:Aarne Üksküla|Aarne Üksküla]] (2 iw) — 81 skatījumu
* [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 76 skatījumu
* [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 74 skatījumu
* [[:et:Liina Kersna|Liina Kersna]] (13 iw) — 70 skatījumu
* [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 70 skatījumu
* [[:et:Maadlejate loend|Maadlejate loend]] (1 iw) — 70 skatījumu
* [[:et:Sõpruse sild (Tartu)|Sõpruse sild (Tartu)]] (1 iw) — 70 skatījumu
* [[:et:Roblox|Roblox]] (58 iw) — 67 skatījumu
* [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 66 skatījumu
* [[:et:Protsess (Kafka)|Protsess (Kafka)]] (55 iw) — 66 skatījumu
* [[:et:Jäääär|Jäääär]] (1 iw) — 64 skatījumu
* [[:et:Tuulepealne maa|Tuulepealne maa]] (2 iw) — 63 skatījumu
* [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 57 skatījumu
* [[:et:Korporatsioon Sakala|Korporatsioon Sakala]] (3 iw) — 56 skatījumu
* [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (5 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Ceviche|Ceviche]] (36 iw) — 53 skatījumu
* [[:et:Kadi Pärnits|Kadi Pärnits]] (2 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Kübarnarmik|Kübarnarmik]] (12 iw) — 49 skatījumu
* [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Tõnis Lukas|Tõnis Lukas]] (11 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Eesti Iseseisvuspartei|Eesti Iseseisvuspartei]] (6 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Standardrööpmeline raudtee|Standardrööpmeline raudtee]] (47 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Vahur Kersna|Vahur Kersna]] (2 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Pilpaküla|Pilpaküla]] (3 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Umbusi jõgi|Umbusi jõgi]] (5 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Juhan Liiv|Juhan Liiv]] (19 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Heidy Tamme|Heidy Tamme]] (1 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Kopli laht|Kopli laht]] (4 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Kvartal (ajavahemik)|Kvartal (ajavahemik)]] (11 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Mats Traat|Mats Traat]] (10 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Eesti riigipeade loend|Eesti riigipeade loend]] (4 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:August 2022|August 2022]] (12 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Kirikutekstiilid|Kirikutekstiilid]] (10 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Maksu- ja Tolliamet|Maksu- ja Tolliamet]] (1 iw) — 38 skatījumu
* [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 38 skatījumu
* [[:et:Gert Kams|Gert Kams]] (14 iw) — 38 skatījumu
* [[:et:Löökpillide loend|Löökpillide loend]] (3 iw) — 38 skatījumu
* [[:et:Eesti raudteetransport|Eesti raudteetransport]] (21 iw) — 38 skatījumu
* [[:et:Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool|Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool]] (2 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Hugo Raudsepp|Hugo Raudsepp]] (9 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Padjaklubi|Padjaklubi]] (1 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Coop Eesti|Coop Eesti]] (1 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Jõevähk|Jõevähk]] (43 iw) — 36 skatījumu
* [[:et:Tippdomeenide loend|Tippdomeenide loend]] (39 iw) — 36 skatījumu
* [[:et:Kalevipoeg (tegelane)|Kalevipoeg (tegelane)]] (2 iw) — 35 skatījumu
* [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 34 skatījumu
* [[:et:Ekstravertsus ja introvertsus|Ekstravertsus ja introvertsus]] (44 iw) — 34 skatījumu
* [[:et:Evelin Võigemast|Evelin Võigemast]] (4 iw) — 33 skatījumu
* [[:et:Untsakad|Untsakad]] (1 iw) — 33 skatījumu
* [[:et:Ott Sepp|Ott Sepp]] (3 iw) — 33 skatījumu
{{div col end}}</text>
      <sha1>4l7hauo7gb579vv6ijt7xygup89uwr0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valentino Lazaro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450622</id>
    <revision>
      <id>3666153</id>
      <parentid>3469785</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:02:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3356" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|24}}
| birth_place = 
| nationalyears1 = 2011
| nationalyears2 = 2012–2013
| nationalyears3 = 2014
| nationalyears4 = 2015–2016
| playername = Valentino Lazaro
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012–2017
| years2 = 2013
| years3 = 2017–2019
| years4 = 2017
| name = 
| caps6 = 13
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrija U18
| caps5 = 6
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| goals5 = 0
| goals6 = 1
| years5 = 2019–
| years6 = 2020
| ntupdate = 03.08.2022
| pcupdate = 03.08.2022
| nationalcaps5 = 36
| nationalgoals5 = 3
| nationalteam5 = {{fb|AUT}}
| nationalteam4 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U17
| caps1 = 85
| goals1 = 10
| caps2 = 3
| caps3 = 57
| caps4 = 1
| caption = Lazaro 2017. gadā
| clubnumber = 19
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC|Hertha BSC II]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Grāca}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]]
| goals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U16
| goals3 = 5
| goals4 = 1
| height = 180
| image = FC Admira Wacker Mödling vs. FC Red Bull Salzburg (Cup) 2017-04-26 (071).jpg
| nationalcaps1 = 4
| nationalcaps2 = 17
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2014–
| caps7 = 22
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]]
| goals7 = 2
| years7 = 2020–2021
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]
| years8 = 2021–2022
| caps8 = 18
| goals8 = 0
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]]
| caps9 = 0
| goals9 = 0
| years9 = 2022–
}}'''Valentino Lazaro''' ({{Val|de|Valentino Lazaro}}, dzimis {{Dat|1996|3|24}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Lazaro pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu [[Torino FC|''Torino'']] un [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]].

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2011–12, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2011–12, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par Austrijas futbolistiem]]
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Lazaro, Valentino}}
[[Kategorija:Menhengladbahas &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Štīrijā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>j35ev17pyrczj1tn1oi1pabjesmgsri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs8</title>
    <ns>10</ns>
    <id>454900</id>
    <revision>
      <id>3666128</id>
      <parentid>3616416</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:34:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: [[latvietis]] → [[latvieši|latvietis]], Latvijas inkorporācija PSRS → Latvijas okupācija (1940) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="165123" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
[[Attēls:Reņģes stacija 09.jpg|border|right|50px]]
* ... 2017. gadā [[Eiropas Komisija]] &quot;[[Lietuvas dzelzceļš|Lietuvas dzelzceļam]]&quot; uzlika par pienākumu atjaunot sliežu ceļu virzienā no '''[[Reņģes dzelzceļa stacija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz [[Mažeiķi]]em, un 2020. gada 15. februārī atjaunotais dzelzceļš tika atklāts?
* ... [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu pārceļošanas]] laikā '''[[ilīrieši]]''' tika pilnībā asimilēti, tad arī izzuda ilīriešu [[valoda]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] mūzikas [[duets]] '''&quot;[[Čipsis un Dullais]]&quot;''' izpilda lielākoties romantiskas [[dziesma]]s žanrā, ko paši dēvē par &quot;jaunā viļņa [[šlāgeri]]&quot;?

[[Attēls:Prins-karls-forrland pho.jpg|border|right|50px]]
* ... viena no [[Svalbāra]]s arhipelāga lielākajām salām — '''[[Prinča Kārļa Zeme]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ir nosaukta par godu karaļa [[Džeimss I|Džeimsa I]] dēlam [[Čārlzs I|Čārlzam]], vēlākajam [[Anglija]]s un [[Skotija]]s karalim?
* ... '''[[Natālija Poklonska]]''', kas [[Krimas krīze]]s laikā pameta darbu [[Ukraina]]s prokuratūrā un tika iecelta starptautiski neatzītās prokrieviskās [[Krimas Republika]]s prokurores amatā, vēlāk kļuva par [[Krievijas Valsts Dome]]s deputāti no valdošās partijas &quot;[[Vienotā Krievija]]&quot;?
* ... [[Sibīrija|Sibīrijā]] un [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos dzīvojošajiem '''[[evenki]]em''' dominējošās [[reliģija]]s ir [[šamanisms]], [[pareizticība]] un [[lamaisms]]?

[[Attēls:Aurimas Didžbalis Rio 2016b.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Riodežaneiro Olimpiskās spēles|Riodežaniero olimpisko spēļu]] medaļnieks [[svarcelšana|svarcelšanā]] lietuvietis '''[[Aurims Didžbalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gadu pēc olimpiskajām spēlēm Pasaules čempionātā tika pieķerts [[dopings|dopinga]] lietošanā un, tā kā šī bija jau otrā reize, — diskvalificēts uz 8 gadu termiņu?
* ... [[Romas imperators|Romas imperatora]] '''[[Valentiniāns I|Valentiniāna I]]''' veiksmīgā valdīšana un [[Romas impērija|impērijas]] straujais pagrimums pēc viņa nāves ir iemesls, kāpēc viņš tiek saukts pēdējo lielo rietumu imperatoru?
* ... '''[[Nauru starptautiskā lidosta|Nauru lidostu]]''' izbūvēja [[Japāna]] 1943. gada janvārī, kad tā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija okupējusi salu?

[[Attēls:Kvitoya.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svalbāra]]s arhipelāga tālākā austrumu sala '''[[Kviteja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[zviedri|zviedru]] polārpētnieka [[Salomons Andrē|Salomona Andrē]] 1897. gada gaisa balona [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] ekspedīcijas bojāejas vieta?
* ... partijas '''&quot;[[Jaunā Saskaņa]]&quot;''' izveidotājs uzņēmējs un valūtas maiņas firmas &quot;Marika&quot; direktors '''[[Juris Žuravļovs]]''' kopš 1999. gada ir izveidojis vairākas politiskās partijas, divas reizes iegūstot arī pārstāvniecību [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[Aleksandrs Puškins]] tiek uzskatīts par mūsdienu '''[[krievu literatūra]]s''' pamatlicēju un bieži tiek saukts par &quot;krievu Šekspīru&quot;?

[[Attēls:Leopold I of Belgium (2).jpg|border|right|50px]]
* ... par pirmo [[Beļģija]]s karali, kad 1831. gadā Beļģija kļuva par neatkarīgu valsti, kļuva [[vācieši|vācu]] princis no [[Saksijas Koburgas un Gotas dzimta]]s '''[[Leopolds I (Beļģija)|Leopolds I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1909. gads|1909. gadā]] [[Londona]]s izstāžu ēkā [[Kristāla pils]] uz pirmo [[Skautu kustība|skautu]] sagaitu pulcējās arī vairākas meitenes, kuras uzskatāmas par pirmajām '''[[gaidas|gaidām]]'''?
* ... [[Beļģija|Beļģijā]] dzimusī [[poļi|poļu]] skatuves māksliniece '''[[Violeta Villasa]]''' vairākus gadu desmitus tika uzskatīta par poļu seksa simbolu?

[[Attēls:Galápagos Sea Lion.jpg|border|right|50px]]
* ... visām '''[[Klusā okeāna lauvroņi|Klusā okeāna lauvroņu]]''' sugām raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]] — tēviņi ir izteikti lielāki nekā mātītes &lt;small&gt;(attēlā [[Galapagu lauvronis|Galapagu lauvroņa]] mātīte ar mazuli)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]] atrastais '''[[Novgorodas kodekss]]''' ir vecākā zināmā [[Kijevas Krievzeme|senās Krievijas]] [[grāmata]]?
* ... [[Palau]] '''[[Klinšu salas]]''' bija apdzīvotas vsmaz pāris tūkstošu gadu, līdz 18.—19. gadsimtā vairums iedzīvotāju arhipelāgu pameta, pārceļoties uz lielākām salām; saglabājušās ciemu atliekas, seni apbedījumi un klinšu zīmējumi?

[[Attēls:Skoda 9tr i Bergen, Norway.JPG|border|right|50px]]
* ... kopējais saražoto vienību skaits — 7372 [[trolejbusi]] — ierindo '''''[[Škoda 9Tr]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrajā vietā pēc saražoto trolejbusu skaita aiz [[Padomju Savienība|PSRS]] ražotā ''ZiU-9''?
* ... '''[[Lādogas pogainais ronis]]''' ir viens no retajiem [[saldūdens]] [[roņi]]em pasaulē, sastopms tikai [[Lādogas ezers|Lādogas ezerā]] un [[Ņeva]]s iztekā [[Krievija]]s ziemeļrietumos?
* ... '''[[Ziemeļaustrumu Zeme]]''' ir cilvēku vismazāk skartā [[Svalbāra]]s daļa: tajā ir bijušas tikai dažas [[norvēģi|norvēģu]] un [[krievi|krievu]] ([[pomori|pomoru]]) mednieku apmetnes?

[[Attēls:IrenaKirszenstein.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s sprintere '''[[Irēna Ševinska]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[vieglatlēte]] gan starp sievietēm, gan vīriešiem, kurai ir piederējis [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[100 m]], [[200 m]] un [[400 m]] skrējienā?
* ... [[1991. gads|1991. gadā]] [[Horvātijas karš|Horvātijas kara]] laikā pie [[Serbija]]s robežas esošā [[Horvātija]]s pilsēta '''[[Vukovara]]''' gandrīz trīs mēnešus atradās serbu aplenkumā?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] etniskā grupa '''[[kalmiki]]''', kas dzīvo [[Krievija|Krievijā]] pie [[Kaspijas jūra]]s, 17. gadsimtā no Džungārijas ieceļoja [[Volga]]s lejtecē?

[[Attēls:Barentsburg3 (js).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Špicbergena]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Īsfjords|Īsfjorda]] piekraste pie [[Barencburga]]s)&lt;/small&gt; veido 62% no [[Svalbāra]]s arhipelāga teritorijas, ir lielākā [[Norvēģija]]s sala un 36. lielākā [[sala]] pasaulē?
* ... 2018.—2019. gada [[distanču slēpošana]]s sezonas noslēgumā '''[[Aleksandrs Boļšunovs]]''' no [[Krievija]]s kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju, līdz ar to 22 gadu vecumā būdams jaunākais slēpotājs, kurš to ir sasniedzis?
* ... 20. gadsimta sākumā '''[[Baltijas pogainais ronis|Baltijas pogainā roņa]]''' kopējā populācijā bija ap 200 000 īpatņi, bet mūsdienās — vairs tikai aptuveni 20 000; nopietnākais sugas apdraudējums ir [[globālā sasilšana]], jo sekmīgu vairošanos nodrošina jūras ledus, kas pēdējos gados neizveidojas?

[[Attēls:Premier RP Beata Szydło w Parlamencie UE.jpg|border|right|50px]]
* ... 2017. gadā žurnāls ''[[Forbes]]'' tālaika [[Polijas premjerministri]] '''[[Beata Šidlo|Beatu Šidlo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ierindoja 10. vietā starp 100. ietekmīgākajām sievietēm pasaules [[politika|politikā]]?
* ... '''[[dalmāciešu valoda]]''', kas līdz 19. gadsimtam pastāvēja [[Adrijas jūra]]s austrumu piekrastē, piederēja [[romāņu valodu grupa]]i?
* ... '''[[Natālija Vorobjova|Natālijas Vorobjovas]]''' [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnītā medaļa bija pirmā [[zelta medaļa]] [[Krievija]]i sieviešu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]]?

[[Attēls:Нерпичий взгляд.jpg|border|right|50px]]
* ... visbiežāk sastopamā [[roņi|roņu]] suga [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] — '''[[pogainais ronis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī vismazākais no roņiem, ļoti reti lielāks par 1,5 m un smagāks par 70 kg?
* ... '''[[Sātses zābaks]]''' ir [[Krievija]]s teritorija 115 [[hektārs|hektāru]] platībā, kas iestiepjas [[Igaunija]]s teritorijā; lai to šķērsotu ar automašīnu jāveic 900 m garš ceļš, to nedrīkst šķērsot kājām vai apstāties?
* ... '''[[Karaļa Kārļa Zeme|Karaļa Kārļa Zemē]]''' ir sastopama lielākā [[leduslāči|leduslāču]] populācija [[Svalbāra|Svalbārā]]?

[[Attēls:Aloja evangeelne luteriusu kirik.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1768. gads|1768. gada]] 24. maija vakarā [[Aloja]]s baznīcā iespēra [[zibens]] un tā nodega; vietā tika uzcelta pašreizējā '''[[Alojas luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... materiālu uzsilšanu '''[[virpuļstrāva|virpuļstrāvu]]''' ietekmē iespējams arī praktiski izmantot: piemēram, indukcijas elektriskajās plītīs katliņš tiek uzsildīts, radot tajā virpuļstrāvu?
* ... dvīņumāsas [[Valentīna Semerenko|Valentīna]] un '''[[Vita Semerenko]]''', pārstāvot [[Ukraina]]s [[biatlons|biatlona]] izlasi, vairākkārt kopīgi izcīnījušas medaļas stafetē lielākajās starptautiskajās sacensībās?

[[Attēls:Echeveria Pumila.JPG|border|right|50px]]
* ... daudzas sugas '''[[biezlapju dzimta|biezlapju dzimtā]]''' ir populāras [[dārzkopība|dārzkopībā]] to neparastā izskata un vieglās audzēšanas dēļ &lt;small&gt;(attēlā ''Echeveria pumila'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan ar [[medikamenti|medikamentu]] vai citu [[Bioloģiski aktīvas vielas|bioloģiski aktīvu vielu]] '''[[blakusparādība|blakusparādību]]''' parasti tiek raksturota negatīva iedarbība, blakusparādības var būt arī pozitīvas?
* ... '''[[Vladislavs Heraškevičs]]''' ir pirmais [[ukraiņi|ukraiņu]] [[skeletonists]], kurš ir piedalījies [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiādē]] izcīnot 12. vietu?

[[Attēls:Ny-Ålesund 2013 06 07 3603.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svalbāra]]s pētniecības pilsētiņa '''[[Nīolesunna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar ap 30—35 pastāvīgajiem [[iedzīvotāji]]em un 130 iedzīvotājiem vasarā tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo pastāvīgo civilo [[Apdzīvota vieta|apdzīvoto vietu]]?
* ... '''[[Kauņas sporta halle]]''' tika uzcelta [[1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1939. gadā Eiropas čempionātam basketbolā]] un bija [[Eiropa|Eiropā]] pirmā sporta halle speciāli [[basketbols|basketbola]] vajadzībām?
* ... '''[[Penkule (stacija)|pieturas punkts Penkule]]''' dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|Glūda—Reņģe]]—[[Mažeiķi]] kopš 2010. gada vairs netiek izmantota pasažieru vilcienu satiksmei un agrākā stacijas ēka tagad ir kā dzīvojamā māja?

[[Attēls:Di Hamri coral reefs (6408213143).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[litorāle]]''' atrodas starp pašu augstāko ūdens līmeni [[paisums|paisuma]] maksimumā un pašu zemāko līmeni [[bēgums|bēguma]] maksimumā &lt;small&gt;(attēlā litorālā zona [[Sokotras sala|Sokotras salā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[garspuru mako haizivs|garspuru mako haizivij]]''' nav bijis neviens reģistrēts uzbrukums [[cilvēks|cilvēkam]], tomēr, tā kā haizivs un tās [[zobi]] ir lieli, tā var būt potenciāli bīstama?
* ... 1996. gada filmai '''&quot;[[Romeo un Džuljeta (1996. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]&quot;''' Bazs Lūrmans ir ne vien [[režisors]], bet arī viens no [[scenārists|scenārija autoriem]] un viens no producentiem?

[[Attēls:Bromelia karatas2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bromēlijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savvaļā ir izplatītas [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Vestindija|Vestindijā]]?
* ... pirmo reizi '''[[Brīnumsieviete]]s''' tēls redzams 1941. gada oktobra [[komikss|komiksā]] ''All Star Comics #8''?
* ... 16. gadsimtā notikušais '''[[Gvozdansko aplenkums]]''' [[Horvātija]]s labējiem ir kļuvis par nacionālās pretošanās simbolu?

[[Attēls:The Sistine Hall of the Vatican Library (2994335291).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vatikāna apustuliskā bibliotēka]]''' mūsdienās ir milzīga seno un [[renesanse]]s materiālu krātuve, kura joprojām tiek papildināta — piemēram, tās kolekcijā ir 1 600 000 grāmatu?
* ... [[paleontoloģija|paleontologi]] joprojām nav vienojušies par aizvēsturisko milzu haizivi [[megalodons|megalodonu]], kas nesenā pagātnē tika sistematizēts '''[[lielo balto haizivju ģints|lielo balto haizivju ģintī]]''', bet mūsdienās biežāk izdalīts atsevišķā [[Dzimta (bioloģija)|dzimtā]]?
* ... romantiskā komēdija '''&quot;[[Bridžitas Džonsas dienasgrāmata]]&quot;''' ir balstīta uz [[Helēna Fīldinga|Helēnas Fīldingas]] tāda paša nosaukuma romānu?

[[Attēls:Harbor Seals (20064652358).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Plankumainais ronis|plankumainajam ronim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no plašākajiem [[airkāji|airkāju]] izplatības areāliem pasaulē: tas mājo [[ziemeļu puslode]]s polārās un [[mērenā josla|mērenās joslas]] reģionos?
* ... 1978. gada augustā '''[[Anita Stukāne]]''' [[Kišiņeva|Kišiņevā]] par 13 cm laboja [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] (6,69 m), savukārt divas dienas vēlāk Latvijas čempionātā sportiste to pašu paveica [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] (1,79 m)?
* ... 2019. gada 5. janvārī [[Konstantinopoles patriarhāts]] oficiāli atzina '''[[Ukrainas Pareizticīgā baznīca|Ukrainas Pareizticīgās baznīcas]]''' neatkarību no [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]]?

[[Attēls:Alte Münze (München).jpg|border|right|50px]]
* ... sienas slodze '''[[arkāde|arkādē]]''' ar [[arka|arku]] palīdzību vienmērīgi sadalās starp atsevišķiem balstiem &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s vecās naudas kaltuves sētas arkāde)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[siļķu haizivju ģints]]''' sugām raksturīga endotermija — tās spēj akumulēt [[vielmaiņa|vielmaiņā]] izdalīto siltumu, uzturot sava ķermeņa [[temperatūra|temperatūru]] augstāku, nekā tā ir [[ūdens|ūdenim]] (starpība ar apkārtējo vidi var sasniegt 15,6 [[°C]])?
* ... '''[[Kampaņa pret kosmopolītiem]]''' bija viena no [[Pēckara staļinisms (1945—1953)|pēckara staļinisma]] ideoloģisko represiju kampaņām, kas sevišķi vērsās pret [[Ebreji|ebreju]] inteliģenci [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?

[[Attēls:Umberto Nobile 1920s.jpg|border|right|50px]]
* ... [[itāļi|itāļu]] aviators un [[aviācija]]s inženieris '''[[Umberto Nobile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasaules ievērību guva kā pirmais, kas 1926. gadā ar lidaparātu pārlidoja [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]]?
* ... '''[[Kaspijas ronis]]''', domājams, ir [[Arktika]]s [[pogainais ronis|pogainā roņa]] pēctecis, [[kvartārs|kvartāra]] perioda sākumā daļai populācijas sasniedzot [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]] un kļūstot izolētai, kad [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] ledus un sniega sega izkusa?
* ... [[Zviedrijas impērija]]s veidotais '''[[Draudzes skola|draudžu skolu]]''' tīkls [[Vidzeme|Vidzemē]] turpināja pastāvēt līdz [[Latvijas Republika]]s izveidei, kas pārtrauca baznīcas un valsts saistību?

[[Attēls:Uffizi Hallway.jpg|border|right|50px]]
* ... 16. gadsimta sākumā [[pils|pilīs]] parādījās '''[[galerija]]s''' izstieptu zāļu veidā ar vienu sienu, kurā iebūvēta lielu logu rinda &lt;small&gt;(attēlā [[Ufici]] galerija)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvija]]s piekrastē '''[[mazais jūrasgrundulis]]''' ir viena no masveidīgākajām [[zivis|zivju]] sugām?
* ... 2018. gadā, daļu savas kampaņas laika vēl strādājot par viesmīli, '''[[Aleksandrija Okasio-Kortesa]]''' tika ievēlēta [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]], tādējādi 29 gadu vecumā viņa kļuva par jaunāko [[ASV Kongress|Kongresā]] ievēlēto sievieti?

[[Attēls:Elerne church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Elerne]]s''' katoļu baznīcas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tuvumā [[Daugavpils hidroelektrostacija]]s celtniecības uzsākšanas laikā notika aizsargdambja uzbēruma veidošanas darbi?
* ... '''[[Čehija olimpiskajās spēlēs]]''' piedalās kopš [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada]], taču līdz [[Čehoslovākija]]s sabrukumam [[Čehija]]s sportisti startēja [[Čehoslovākija]]s sastāvā, savukārt no 1900. līdz 1912. gadam — kā [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs|Bohēmijas komanda]]?
* ... vēsturiskais apgabals ar [[sengrieķi|sengrieķu]] kolonijām, kurā ietilpa [[Apenīnu pussala]]s dienvidu daļa un [[Sicīlija]], saucās '''[[Lielā Grieķija]]''' — ''Magna Graecia''?

[[Attēls:Percottus glenii 2009 G2.jpg|border|right|50px]]
* ... ūdenstilpēs, kurā dzīvo [[Latvija|Latvijā]] [[Invazīva suga|invazīvais]] '''[[rotans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tas kļūst par nopietnāko apdraudējumu dzīvajai faunai: nelielās tilpēs ar laiku izzūd visu pārējo [[zivis|zivju]] un [[abinieki|abinieku]] kāpuri?
* ... visvairāk, sešpadsmit reizes, '''[[Pasaules čempiones simtlauciņu dambretē]]''' titulu ir izcīnījusi [[Latvija]]s [[dambretiste]] [[Zoja Golubeva]]?
* ... [[televīzija]]s [[animācija]]s komēdijseriāls '''&quot;[[Bīviss un Batheds]]&quot;''' sākotnēji tika radīts televīzijas kanālā [[MTV]] no 1993. gada līdz 1997. gadam, bet vēlāk turināts 2011. gadā?

[[Attēls:Jose Carreras - World Economic Forum Annual Meeting 2011 - cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... 1988. gadā '''[[Hosē Karerass]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgriezās uz [[opera]]s skatuves pēc izārstēšanās no akūtas limfoblastiskas [[leikēmija]]s?
* ... '''[[Vatikāna slepenais arhīvs|Vatikāna slepenā arhīva]]''' plauktu garums kopā ir apmēram 85 [[kilometri]] un arī mūsdienās ne visi tā materiāli ir publiski pieejami, piemēram, nav pieejami materiāli jaunāki par 1939. gadu?
* ... pēc '''[[slēgakmens]]''' iestiprināšanas koka nesošās konstrukcijas, uz kurām [[velve]] balstās [[celtniecība]]s procesā, tiek novāktas?

[[Attēls:1Lats salmon.png|border|right|50px]]
* ... [[lats|latu]] apgrozības [[monētas|monētām]] '''[[averss|aversā]]''' bija attēlots [[Latvijas ģerbonis]], bet '''[[reverss|reversā]]''' — nominālvērtības uzraksts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[divplankumu jūrasgrundulis]]''' ir visretāk sastopamā [[jūrasgrunduļi|jūrasgrunduļu]] suga [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]; [[Latvija]]s piekrastē līdz šim konstatēts vienu reizi 1989. gadā [[Irbes šaurums|Irbes šaurumā]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kinostudija '''''[[Marvel Studios]]''''' ir piedalījusies trīs ''Marvel'' tēlu filmu franšīzēs, kuru peļņa Ziemeļamerikā vien sastāda vairāk nekā 1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]]: &quot;[[X cilvēki]]&quot;, &quot;[[Zirnekļcilvēks (filmu sērija)|Zirnekļcilvēks]]&quot; un ''[[Marvel Cinematic Universe]]''?

[[Attēls:Tallinna Pühavaimu kirik1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas Svētā Gara baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā baznīca [[Igaunija|Igaunijā]], kurā noticis [[dievkalpojums]] [[igauņu valoda|igauņu valodā]]?
* ... '''[[Vatikāna dārzi]]''' aizņem 23 hektārus no 44 hektāru lielās [[Vatikāns|Vatikāna]] teritorijas?
* ... [[Somija]]s [[Saimā ezers|Saimā ezerā]] sastopamais '''[[Saimā pogainais ronis]]''' ir viens no visapdraudētākajiem [[roņi]]em pasaulē, tā kopējā populācijā ir mazāk nekā 400 īpatņu?

[[Attēls:Gobius cobitis.004 - Aquarium Finisterrae.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[tipiskie jūrasgrunduļi|tipisko jūrasgrunduļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā milzu jūrasgrundulis)&lt;/small&gt; un '''[[Eiropas jūrasgrunduļi|Eiropas jūrasgrunduļu]]''' vēdera [[spuras]] ir saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni?
* ... [[Itālija]]s dienvidos esošās '''[[Lokorotondo]]''' pilsētas nosaukums ir ierakstīts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā pilsētas nosaukums ar lielāko &quot;o&quot; burtu skaitu?
* ... baznīcu garenbūves [[celtne]]s bez sānu '''[[joms|jomiem]]''' mēdz saukt par vienjoma celtnēm?

[[Attēls:Kalanchoe tomentosa 01.jpg|border|right|50px]]
* ... sava nelielā izmēra un vieglās kopšanas dēļ '''[[tūbainā kalanhoja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs telpaugs?
* ... '''[[Vecā Svētā Pētera bazilika]]''', kas no 4. līdz 16. gadsimtam atradās [[Roma|Romā]], mūsdienu [[Svētā Pētera bazilika]]s vietā, tika uzbūvēta Nērona cirka vietā, par [[altāris|altāra]] vietu izvēloties domājamo [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] kapu, kurš 66. gadā tika nogalināts Nērona cirkā?
* ... '''[[pēckara staļinisms]]''' [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšpolitikā saistās arī ar asiņainu varas cīņu valsts vadītāju vidū par iespēju ieņemt vadošo vietu pēc [[Staļins|Staļina]] nāves?

[[Attēls:Paris Cathédrale Notre-Dame Südliche Rosette 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pārejot no [[romānika]]s uz [[gotiskais stils|gotisko stilu]], rozetes zīmējums '''[[rozetes logs|rozetes logos]]''' kļuva aizvien sarežģītāks, bet gotikas beidzamajā posmā bija pavisam samezglots &lt;small&gt;(attēlā [[Parīzes Dievmātes katedrāle]]s rozetes logi)&lt;/small&gt;?
* ... [[Taizeme]]s valūta '''[[bats]]''' sīkāk dalās satangās?
* ... lai arī [[Latvija]]s zivju faunā nav vietējo '''[[saldūdens eleotrisu dzimta]]s''' zivju, tomēr ir sastopama viena, bet sarakstā ietvertas divas sugas no [[Amūra]]s baseina: [[eleotriss]] (pagaidām nav konstatēts, bet sastopams kaimiņvalstīs) un [[rotans]]?

[[Attēls:Dorst bay.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvotā [[Svalbāra]]s arhipelāga '''[[Barenca sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; ir nosaukta [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucēja [[Vilems Barencs|Vilema Barenca]] vārdā, kurš vadījis trīs [[Arktika]]s ekspedīcijas, bet nekad šo salu nav redzējis?
* ... '''[[Dienvidu Klusā okeāna Universitāte]]''', kuras galvenā mītne atrodas [[Fidži]], pieder 12 [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] valstu un teritoriju valdībām?
* ... [[Lietuvas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Valds Urbons]]''' ir strādājis arī [[Latvija|Latvijā]], vadot [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] klubu [[FK Spartaks Jūrmala]]?

[[Attēls:Engerling.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijvaboles|maijvaboļu]]''' [[kāpuri]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[augsne|augsnē]] 3—5 gadus un barojas ar dažādu zālaugu un koku augu [[saknes|saknēm]], bez šauras pārtikas specializācijas?
* ... '''[[nostrifikācija]]''' [[Latvija|Latvijā]] notika trīs reizes: pēc [[Latvijas Universitāte]]s Satversmes apstiprināšanas 1923. gadā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas inkorporācijas PSRS]] sastāvā un pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana|neatkarības atgūšanas]] no 1992. gada?
* ... mazākā zivs '''[[jūrasgrunduļu dzimta|jūrasgrunduļu dzimtā]]''' ir liliputgrundulis, kura pieaugušie īpatņi ir apmēram 1 cm gari un ir vieni no mazākajiem [[mugurkaulnieki]]em pasaulē?

[[Attēls:Alberobello BW 2016-10-16 13-43-03.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionālās [[Apūlija]]s ēkas '''[[trulli]]''' &lt;small&gt;(attēlā trulli '''[[Alberobello]]''')&lt;/small&gt; ir veidotas tādā veidā, ka, izvelkot vienu akmeni no krāvuma, sabruktu ēkas liela daļa?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātu hokejā]]''' kopīgi rīkos [[Zviedrija]] un [[Dānija]]?
* ... labējo [[teroristi|teroristu]] '''[[Kraistčērčas mošeju apšaude|uzbrukumā Kraistčērčas mošejām]]''' [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] 2019. gada 15. martā tika nogalināts 51 cilvēks, vēl 49 guva ievainojumus?

[[Attēls:Sander lucioperca Hungary.jpg|border|right|50px]]
* ... [[asaru dzimta]]s lielākā zivs '''[[zandarts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir introducēts daudzās vietās pasaulē, daudz kur pēc tam ziņojot par nelabvēlīgu tā ietekmi uz vietējo ekosistēmu?
* ... video blogere '''[[Evelīna Pārkere]]''' savu ''[[Youtube]]'' kanālu &quot;Makeuparevelinu&quot; izveidoja 13 gadu vecumā; šobrīd kanālam ir vairāk nekā 70 tūkstoši abonentu?
* ... bijusī [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte un [[Igaunijas Reformu partija]]s līdere '''[[Kaja Kallasa]]''' ir politiķa, bijušā [[Eiropas Savienība]]s komisāra [[Sīms Kallass|Sīma Kallasa]] meita?

[[Attēls:South Africa - Drakensberg (16261357780).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Drakonu kalni|Drakonu kalnu grēda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Āfrika]]s dienvidos stiepjas aptuveni 1125 km garumā?
* ... Entonija Mingellas 1996. gada romantiskā kara drāma '''&quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot;''' tika nominēta divpadsmit [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], no kurām ieguva deviņas?
* ... [[jazīdi|jazīdu]] [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīvisti no [[Irāka]]s '''[[Nadija Murada|Nadiju Muradu]]''', kura 2018. gadā kopā ar Denisu Mukvegi ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] par &quot;ieguldījumu cīņā pret seksuālas vardarbības izmantošanu kā kara ieroci&quot;, bija nolaupījuši [[Islāma valsts]] kaujinieki un trīs mēnešus turējuši gūstā?

[[Attēls:Barge on River Thames, London - Dec 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... baržu &lt;small&gt;(attēlā [[Temza|Temzā]], [[Londona|Londonā]])&lt;/small&gt; priekšrocība ir spēja pārvadāt smagas [[krava]]s lielos apjomos ar mazāku degvielas patēriņu?
* ... [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] 20 km individuālajā distancē '''[[Vladimirs Ilijevs]]''' izcīnīja sudraba medaļu, kas kļuva par pirmo [[Bulgārija]]s medaļu [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionātos]] vīriešu [[biatlons|biatlonā]]?
* ... kopš dibināšanas '''[[Vatikāna radio]]''' atradās [[Jezuītu ordenis|Jezuītu ordeņa]] kontrolē, līdz 2015. gadā [[pāvests Francisks]] nodeva radio Romas Kūrijas tiešā kontrolē?

[[Attēls:Pungitius pungitius.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[deviņadatu stagars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no ūdens augu gabaliņiem, kurus salipina kopā ar savu [[nieres|nieru]] sekrētu, veido tuneļveida ligzdu, kas atrodas 8—15 cm virs grunts un kurai ir divas izejas: tajā tiek nērsti un apaugļoti [[ikri]] un attīstās stagaru kāpuri?
* ... līdz 16. gadsimtam [[Vecrīga]]s '''[[Trokšņu iela (Rīga)|Trokšņu iela]]''' veidoja [[Rīgas aizsargmūris|pilsētas aizsargmūra]] iekšējo pusi?
* ... '''[[nektārs|nektāru]]''' [[augi|augos]] izdala īpaši [[dziedzeri]] — nektāriji?

[[Attēls:Baikal-seal 4747-pho.jpg|border|right|50px]]
* ... divas '''[[pogainie roņi|pogaino roņu]]''' sugas ir [[endēms|endēmas]] un sastopamas salīdzinoši nelielos reģionos: [[Baikāla ronis]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tikai [[Baikāls|Baikāla ezerā]], bet [[ Kaspijas ronis]] — [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]]?
* ... 2019. gada decembrī [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] veidotā filma '''&quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros?
* ... [[Norvēģija]]s vēsturnieki ir konstatējuši, ka [[1904. gada olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskais]] čempions [[Cīņas sports|cīņā]] '''[[Bernhofs Hansens]]''' ASV tika reģistrēts kā &quot;ārzemnieks&quot; pat 1925. gadā, un apšaubīja, vai viņš kādreiz vispār ir saņēmis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsonību, tādējādi lūdzot, lai viņa zelta medaļa tiktu piereģistrēta kā Norvēģijas izcīnīta?

[[Attēls:Metralhadora 1884.jpg|border|right|50px]]
* ... novecojušais, bet uzticamais '''[[Maksima ložmetējs]]''', ko 1883. gadā izstrādāja [[Hairems Maksims]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, joprojām sastopams arī mūsdienu karstajos punktos?
* ... '''[[Vatikāna dzelzceļš]]''' ir 300 metrus garš un tā ir mazākā pasaules [[dzelzceļš|dzelzceļa]] sistēma?
* ... senākie zināmie '''[[balustrs|balustru]]''' attēli ir atrasti [[Asīrija]]s [[bareljefs|bareljefos]]?

[[Attēls:Baltic Queen Tallinn 2009-04-23.JPG|border|right|50px]]
* ... ja citur kuģniecības nozarē kravu mēra [[tonnas|tonnās]], tad '''[[RO-RO kuģi|RO-RO kuģu]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''[[Tallink]]'' kuģis ''Baltic Queen'')&lt;/small&gt; kravas parasti mēra līnijmetros?
* ... pēdējo 20—25 gadu laikā [[Latvija|Latvijā]] '''[[lidvāvere]]''' ir novērota ļoti reti un atzīta par izzudušu sugu?
* ... '''[[Čampīno lidosta]]''', kas apkalpo [[Roma|Romu]], ir atklāta 1916. gadā un ir viena no vecākajām joprojām funkcionējošajām [[lidosta|lidostām]]?

[[Attēls:Thure de Thulstrup - L. Prang and Co. - Battle of Gettysburg - Restoration by Adam Cuerden (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Getisburgas kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija lielākā un asiņainākā kauja [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā, kurā ievainoti tika vairāk nekā 50 000 karavīri, un dzīvību zaudēja aptuveni 7000 dalībnieki?
* ... [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Ralfs Bērziņš]]''', pirms pievērsies bobslejam, nodarbojies ar [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braukšanu]], piedalījies arī Pasaules junioru čempionātā?
* ... '''[[Ļeņingradas lieta|Ļeņingradas lietu]]''', kas bija asiņainākā tīrīšana [[Pēckara staļinisms (1945—1953)|pēckara staļinisma]] gados, parasti saista ar varas cīņu [[PSKP CK politbirojs|Politbirojā]], kuras mērķis bija kļūt par novecojošā [[Staļins|Staļina]] mantinieku?

[[Attēls:Alcatraz Island as seen from the East.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alkatrasas sala]]''' [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kur atradās pastiprināta drošības režīma federālais [[cietums]], mūsdienās ir populārs tūrisma objekts?
* ... '''[[2019. gada Parīze—Nica|2019. gada velobraucienā Parīze—Nica]]''' pirmās divas vietas ieņēma [[Kolumbija]]s riteņbraucēji [[Egans Bernals]] un [[Nairo Kintana]]?
* ... [[Cilvēks|cilvēka]] ķermeņa smarža lielākoties veidojas '''[[paduses|padusēs]]''', jo tajās atrodas daudz [[sviedri|sviedru]] dziedzeru, un izdalās feromoni?

[[Attēls:White Marlin in North Carolina 1394318584.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[marlīnu dzimta]]s''' zivis &lt;small&gt;(attēlā baltais marlīns)&lt;/small&gt; ir ļoti ātras peldētājas un spēj sasniegt ātrumu 80 [[km/h]]?
* ... iesākumā '''[[Igaunijas mākslas muzejs]]''' atradās [[Kadriorgas pils|Kadriorgas pilī]], taču mūsdienās sastāv no piecām atsevišķām struktūrvienībām dažādās vietās [[Tallina|Tallinā]]?
* ... '''[[anfilāde]]s''' plānojumā uz vienas ass tiek izvietotas telpas, [[durvis|durvju]] ailes un [[arka]]s ar mērķi radīt [[perspektīva|perspektīvu]]?

[[Attēls:2016-06 Vetter Bislett.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Johanness Feters|Johannesa Fetera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 94,44 metrus tālais [[Vācija]]s rekords [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] ierindo viņu otrajā vietā visu laiku tālāko šķēpa metēju rangā aiz pasaules rekordista [[Jans Železnijs|Jana Železnija]]?
* ... [[pāvests]] [[Francisks]] izmanto '''[[Svētās Martas māja|Svētās Martas māju]]''' [[Vatikāns|Vatikānā]] par savu rezidenci, atteikdamies aizņemt Pāvesta apartamentus [[Apustuliskā pils|Apustuliskajā pilī]]?
* ... '''[[2019. gads kino]]''' kļuva par gadu ar jaunu [[Visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgāko filmu]]: par to kļuva &quot;[[Atriebēji: Noslēgums]]&quot;?

[[Attēls:Spinachia spinachia1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[jūrasstagars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mājo gandrīz visā piekrastē, tomēr sastopams ļoti reti, piemēram, [[Latvija]]s piekrastē 1980.—1990. gados zināmi tikai 3 noķeršanas gadījumi?
* ... krāsu '''[[soda kartīte]]s''' izgudroja britu [[futbols|futbola]] [[tiesnesis]] Kens Estons pēc tam, kad [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada pasaules čempionātā]] vairāki spēlētāji un treneris nebija sapratuši tiesneša izteiktu noraidījumu vienam no spēlētājiem?
* ... [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]] '''&quot;[[Džungļu grāmata]]&quot;''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] pirmo reizi ir izdota [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]]?

[[Attēls:Last Judgement (Michelangelo).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Mikelandželo]] radītajā [[Siksta kapela]]s altārdaļas [[freska|freskā]] '''&quot;[[Pastarā tiesa (Mikelandželo)|Pastarā tiesa]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairāk nekā 300 figūru oriģinālā bija attēlotas kailas, taču vēlākā laikā daļa no tām tika &quot;apģērbtas&quot;?
* ... [[futbola klubs]] '''''[[Berwick Rangers FC]]''''' spēlē [[Skotija]]s Otrajā līgā, lai gan tā mājvieta ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Anglija]]s pilsēta?
* ... '''[[Vergina (Grieķija)|Vergina]]''' mūsdienu [[Grieķija]]s [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijā]] ir vieta, kurā 336. gadā pirms mūsu ēras tika nogalināts Maķedonijas karalis [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]], bet par jauno karali pasludināts [[Maķedonijas Aleksandrs]]?

[[Attēls:Torņa iela.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Vecrīga]]s '''[[Torņa iela (Rīga)|Torņa iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidojusies 17.—18. gadsimtā starp jaunuzbūvēto nocietinājuma valni un veco pilsētas [[Rīgas nocietinājumi|nocietinājuma sienu]]?
* ... '''[[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]]''' ietvaros palīdzība tiek sniegta mazāk attīstītajiem reģioniem, galvenokārt koncentrējoties uz publiskās infrastruktūras uzlabošanu un uzņēmējdarbības veicināšanu?
* ... '''[[Tallinas osta]]s''' akciju kontrolpakete pieder [[Igaunijas Republika]]s Ekonomikas un komunikāciju ministrijai, taču uzņēmums tiek kotēts biržā ''[[Nasdaq Tallinn]]'' ?

[[Attēls:2019-01-02 Press Conference at 2018-19 Bobsleigh &amp; Skeleton World Cup Altenberg by Sandro Halank–011.jpg|border|right|50px]]
* ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs '''[[Niko Valters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir četrkārtējs pasaules junioru čempions [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braukšanā]]?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] oficiālajā rezidencē '''[[Apustuliskā pils|Apustuliskajā pilī]]''' daļa telpu ir atvērta publiskai apskatei, bet daļa — tūristiem slēgta?
* ... '''[[jūrasgrundulis]]''' mēdz ierakties gultnes smiltīs, tādējādi izdzīvo pie ļoti zema ūdens līmeņa un izvairās no ienaidniekiem?

[[Attēls:Catedral de Santa María (Toomkirik), Tallin, Estonia, 2012-08-05, DD 09.JPG|border|right|50px]]
* ... vecākā baznīca [[Tallina|Tallinā]] ir '''[[Tallinas Doms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Fjumičīno lidosta]]''', kas apkalpo [[Roma|Romu]], ir [[Itālija]]s lielākā starptautiskā [[lidosta]] un 8. noslogotākā lidosta [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[portiks|portikus]]''' arhitektūrā ieviesa [[senie grieķi]], bet no viņiem tos aizguva [[senie romieši]]?

[[Attēls:Pont Faidherbe Saint Louis.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] plūstošās '''[[Senegālas upe]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidējā caurtece mēnesī ir krasi atšķirīga dažādos mēnešos — no 5 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;/s maijā līdz 2000—5000 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;/s augustā?
* ... 2017. gadā '''[[Vatikāna muzeji|Vatikāna muzejus]]''' apmeklēja apmēram 6,5 miljoni cilvēku un tas bija 4. apmeklētākais [[muzejs]] pasaulē?
* ... [[Vecrīga]]s '''[[Peldu iela (Rīga)|Peldu iela]]''' izveidojusies 13. gadsimtā ar nosaukumu Cūku iela, bet vēlāk ielas nosaukums tika mainīts, jo pilsētas teritorijā aizliedza turēt [[cūka]]s?

[[Attēls:Irish coffee glass.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Īru kafija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no karstas [[kafija]]s, īru [[viskijs|viskija]], [[cukurs|cukura]] un saldā [[krējums|krējuma]]?
* ... trīs medaļu ieguvēja [[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] vāciete '''[[Denīze Hermane]]''' ir arī [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpisko spēļu]] medaļniece, taču — [[distanču slēpošana|distanču slēpošanā]]?
* ... '''[[Turcijas jūras šaurumu krīze|Turcijas jūras šaurumu krīzi]]''' izraisīja [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] uzvarējušās [[Padomju Savienība|PSRS]] vēlēšanās nodibināt militāru kontroli pār [[Bosfors|Bosforu]] un [[Dardaneļi]]em, tā slēdzot [[Melnā jūra|Melno jūru]] citu valstu kuģiem un iegūstot neierobežotu izeju uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]?

[[Attēls:Olives au marche de Toulon p1040238.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Senie laiki|Senajiem laikiem]] līdz mūsdienām visvairāk '''[[olīvas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst [[Vidusjūra]]s reģionā — 2017. gadā visvairāk tās tika ievāktas [[Spānija|Spānijā]]?
* ... [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] sastopama viena '''[[marlīnveidīgo kārta]]s''' suga — [[zobenzivs]], kas ļoti reti ieceļo arī [[Latvija]]s piekrastes ūdeņos, pēdējo reizi konstatēta 2015. gadā?
* ... '''[[PSRS saimniecība|PSRS saimniecību]]''' raksturoja gandrīz pilnīga [[valsts]] kontrole pār [[Saimnieciska darbība|saimniecisko darbību]]; tirgus funkciju pildīja valsts noteiktie ražošanas mērķi un regulētais preču daudzums, kas pieejams iedzīvotājiem?

[[Attēls:Sedia gestatoria pope Pius VII.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[sedia gestatoria]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, lai pārvietotu [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ceremoniju laikā, izmantoja līdz 1978. gadam, kad pāvests [[Jānis Pāvils II]] pilnībā attiecās no tā lietošanas?
* ... no vienas puses slēgtas '''[[kolonāde]]s''' sauc par '''[[stoja|stojām]]'''?
* ... [[Bulgārija olimpiskajās spēlēs]] ir izcīnījusi 224 olimpiskās medaļas, taču tikai 6 medaļas pieder '''[[Bulgārijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Bulgārijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:Crassula ovata 2011 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[olveida krasula|olveida krasulu]]''' jeb naudas koku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tāpat kā daudzus citus [[Sukulenti|sukulentus]], var pavairot veģetatīvi, izmantojot nogrieztas vai nokritušas koka [[lapas]] un zarus; arī savvaļā augs galvenokārt vairojas veģetatīvi?
* ... karaļa '''[[Dinišs I|Diniša I]]''' valdīšanas beigās [[1325. gads|1325. gadā]] [[Portugāle]] beidzot no visām apkārtējām varām tika atzīta par neatkarīgu [[valsts|valsti]] un atradās vienādās tiesībās ar pārējām [[Pireneju pussala]]s karalistēm?
* ... '''[[2019. gada FIBA Pasaules kauss|2019. gada FIBA Pasaules kausā]]''' par uzvarētājiem otro reizi vēsturē kļuva [[Spānijas basketbola izlase]], kas finālā uzvarēja [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīnu]], kamēr favorīte [[ASV basketbola izlase]] ieņēma vien 7. vietu?

[[Attēls:Discobolus in National Roman Museum Palazzo Massimo alle Terme.JPG|border|right|50px]]
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] tēlnieka Mīrona oriģinālā bronzas [[skulptūra]] '''[[Diskobols]]''' ir zudusi, tomēr tā pazīstama pēc vairākām [[Senā Roma|Senās Romas]] kopijām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... pašreizējā '''[[Igaunijas Nacionālā bibliotēka|Igaunijas Nacionālās bibliotēkas]]''' ēka ir celta no 1985. līdz 1993. gadam?
* ... [[Vecrīga]]s '''[[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu iela]]''' izveidojusies 13. gadsimtā ar sākotnējo nosaukumu Kurpju iela, jo uz tās bija [[kurpnieks|kurpnieku]] darbnīca; tagadējais ielas nosaukums rādies kā fonētisks agrākā nosaukuma pārveidojums?

[[Attēls:Gobius_niger_(Stefano_Guerrieri)_1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[melnais jūrasgrundulis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopamas [[Baltijas jūra]]s rietumdaļā, bet Latvijas piekrastē novērots tikai dažas reizes un iekļauts [[Sarkanā grāmata|Sarkanās grāmatas]] reto sugu kategorijā?
* ... jau no seniem laikiem ir zināmas [[mitoloģija|mitoloģiskas]] būtnes, kas tiek attēlotas ar '''[[astes spura|astes spurām]]''', no tām mūsdienās pazīstamākās ir [[nāras]]?
* ... '''''[[Akropolis Group]]''''' pārvaldībā ir bijuši trīs [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centri]] [[Lietuva|Lietuvā]] ([[Viļņa|Viļņā]], [[Kauņa|Kauņā]] un [[Klaipēda|Klaipēdā]]) un viens tirdzniecības centrs [[Latvija|Latvijā]] ([[Rīga|Rīgā]]), taču Kauņas ''Akropolis'' pārdots 2008. gadā?

[[Attēls:Konference par digitālo prasmju attīstību, Cēsis, Vidzemes koncertzāle.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Zuarguss Zarmass]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas agrāk bija pazīstams kā Viesturs Dūle, izdevis arī divus [[mūzikas albums|mūzikas albumus]] ar pseidonīmu Livingstons?
* ... no 1923. gada līdz 1955. gadam tagadējā '''[[Talsu Valsts ģimnāzija]]''' atradās bijušajā [[Firksi|Firksu]] vasaras muižas ēkā, kur tagad mājo Talsu novada muzejs?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu]]''' otrajā kārtā aktieris un komiķis [[Volodimirs Zeļenskis]] uzvarēja ar 73,22% balsu?

[[Attēls:Fat margo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Igaunijas Jūras muzejs|Igaunijas Jūras muzejam]]''' bez pamatekspozīcijas, kas atrodas [[Tallina]]s aizsardzības mūru tornī Resnajā Margarētā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir vairākas filiāles — Hidroplānu osta, kur atrodas arī muzeja ekspozīcijas kuģi, kā arī mīnu muzejs bijušajā pulvernoliktavā?
* ... '''[[frontons|frontonus]]''', kuri nepilda nesošās konstrukcijas funkcijas, bet ko izmanto virs [[logi]]em un [[durvis|durvīm]] kā dekoratīvus elementus, sauc par '''[[sandriks|sandrikiem]]'''?
* ... '''[[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu iela]]''' ir viena no vecākajām [[Rīga]]s ielām, no 13. līdz 17. gadsimtam tā bija pilsētas nozīmīgākā un platākā [[iela]]?

[[Attēls:St Peter's Square, Vatican City - April 2007.jpg|border|right|50px]]
* ... kaut arī [[Vatikāns|Vatikāna]] '''[[Svētā Pētera laukums|Svētā Pētera laukuma]]''' centrā esošais Senās Ēģiptes obelisks ir novietots 1586. gadā, laukums mūsdienu izskatu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva no 1656. līdz 1667. gadam?
* ... [[Krievija]]s žurnālists '''[[Orhans Džemals]]''', kopā ar operatoru Kirilu Radčenko un režisoru Aleksandru Rastorgujevu, 2018. gada 31. jūlijā tika nogalināti [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]], veidojot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]] par Krievijas privātās militārās kompānijas &quot;Vagner&quot; darbību šajā valstī?
* ... '''[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' ''[[Riga FC]]'' futbolisti kļuva par čempioniem otro gadu pēc kārtas?

[[Attēls:Stickleback Gasterosteus aculeatus 2.jpg|border|right|50px]]
* ... visām '''[[stagaru ģints]]''' sugām pirms muguras spuras ir dzeloņi, kas skaitā parasti ir trīs &lt;small&gt;(attēlā [[trīsadatu stagars]])&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] garākais ikdienas sarunvalodā izmantotais [[palindroms]] ir 19 burtu garais [[somu valoda]]s vārds ''saippuakivikauppias''?
* ... 2003. gada krimināldrāmas '''&quot;[[Monstrs (filma)|Monstrs]]&quot;''' pamatā ir patiesi notikumi: tās galvenā varone Elīna Vuornosa, Deitonbīčas [[prostitūta]], nogalināja sešus vīriešus, tādējādi kļūstot par [[sērijveida slepkava|sērijveida slepkavu]]?

[[Attēls:Mārstaļu iela.JPG|border|right|50px]]
* ... no 14. gadsimta vidus mūsdienu '''[[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atradās [[Rīgas rāte]]s zirgu [[stallis|staļļi]], no kā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu (no [[vācu valoda]]s ''Marstall'' — zirgu stallis)?
* ... kopš 19. gadsimta otrās puses [[Tallina]]s daļa '''[[Nemme (Tallina)|Nemme]]''' attīstījusies kā privātmāju rajons (kādu laiku arī atsevišķa pilsēta) — pēc iedzīvotāju ienākumiem tas ir viens no bagātākajiem rajoniem mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]]?
* ... '''[[2019. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2019. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' pirmo reizi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāta]] programmā bija iekļauta jauktā pāru stafete, kurā uzvarēja [[Norvēģija]]s biatlonisti?

[[Attēls:Piña Colada.jpg|border|right|50px]]
* ... kokteilis '''''[[Piña Colada]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva populārs 1978. gadā, kad to pasludināja par [[Puertoriko]] oficiālo dzērienu?
* ... '''[[PSRS ekonomikas reforma (1965)|1965. gada PSRS ekonomikas reformā]]''' plānoja atjaunot straujos [[ekonomikas izaugsme]]s rādītājus, ieviešot dažus [[tirgus ekonomika]]s elementus, taču reforma nesasniedza mērķi?
* ... '''[[zandarti|zandartu]]''' [[acis|acīs]] ir gaismas membrāna, nodrošinot tiem labu redzi [[tumsa|tumsā]]?

[[Attēls:PLAY Kendama by Kendama Europe.jpg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no [[Japāna]]s, citās valstīs '''[[kendama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav bijusi populāra, līdz pēdējos gados šī 18.—19. gadsimta [[rotaļlieta]] ieguvusi lielu atzinību?
* ... [[somi|somu]] cīkstonim '''[[Kārlo Koskelo]]''' bija ļoti īsa [[cīkstonis|cīkstoņa]] karjera, kuru pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un [[1912. gada olimpiskās spēles|1912. gadā]] izcīnītais olimpiskā čempiona tituls palika viņa vienīgais lielais starptautiskais tituls?
* ... atšķirībā no citām publiskajām [[bibliotēka|bibliotēkām]], '''[[nacionālā bibliotēka|nacionālajās bibliotēkās]]''' parasti neļauj apmeklētājiem ņemt [[grāmatas]] uz mājām?

[[Attēls:Maxim Maschinengewehr 1910.jpg|border|right|50px]]
* ... [[ložmetējs]] '''[[PM 1910]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[Krievijas impērija]]s armija un [[Sarkanā armija]] plaši lietoja [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] bija ražots pēc britu [[Maksima ložmetējs|Maksima ložmetēja]] parauga?
* ... '''[[Lasnamē]]''' ir pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] lielākais [[Tallina]]s rajons, tā iedzīvotāju vairākums ir [[krievi]]?
* ... 18. gadsimta [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] dzejniece '''[[Konstance Benislavska]]''' bija precējusies ar Bēržu un Zosulu muižu īpašnieku un laulības dzīvē dzemdējusi 22 reizes, izauguši gan tikai astoņi bērni — divas meitas un seši dēli?

[[Attēls:Gasterosteus aculeatus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stagaru dzimta]]s''' zivju tēviņi &lt;small&gt;(attēlā [[trīsadatu stagars]])&lt;/small&gt; no ūdensaugiem uzbūvē [[ligzda|ligzdu]] un cenšas piesaistīt mātītes uzmanību, kura vēlāk ligzdā nērš [[ikri|ikrus]]?
* ... '''[[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]]''' vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Latvija|Latvijā]] bija +8,2 °C, kas ir augstākā gada vidējā gaisa temperatūra novērojumu vēsturē, par 0,4 °C pārspējot [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] rekordu?
* ... [[1529. gads|1529. gada]] '''[[Saragosas līgums]]''' starp [[Spānija|Spāniju]] un [[Portugāle|Portugāli]] papildināja [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], nospraužot līniju starp abu jūras lielvalstu ietekmes sfērām [[Austrumu puslode|Austrumu puslodē]]?

[[Attēls:Maslenitsa kustodiev.jpg|border|right|50px]]
* ... kaut arī austrumslāvu svētku '''[[Masļeņica]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Borisa Kustodjeva gleznā)&lt;/small&gt; nosaukums saistīts ar [[kristietība|kristietībā]] noteikto aizgavēni pirms [[Lieldienas|Lieldienu]] [[Lielais gavēnis|Lielā gavēņa]], svētku tradīcijās ir saglabājušās ļoti daudzas pagāniskās [[paraža]]s?
* ... [[Vecrīga]]s '''[[Jaunavu iela (Rīga)|Jaunavu ielas]]''' lielākā daļa gājusi bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, bet saglabātā iela daļa mūsdienās atrodas [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] &quot;Rātes pasāža&quot; teritorijā?
* ... '''[[Milānas Malpensas lidosta]]''' ir otrā noslogotākā [[Itālija]]s starptautiskā lidosta?

[[Attēls:Javier Pérez de Cuéllar.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Havjers Peress de Kveljars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bija [[ANO ģenerālsekretārs]] 10 gadus, pēc tam, 1995. gadā, kandidēja uz [[Peru]] prezidenta amatu, tomēr zaudēja [[Alberto Fuhimori]]?
* ... '''[[overdrafts|overdrafta]]''' limits ir atkarīgs arī no kredītiestādes kredītpolitikas, tomēr parasti tas ir 1—4 klienta mēnešalgu apmērā?
* ... visvairāk '''[[Beļģijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Beļģijas olimpisko medaļu ieguvēju]]''' ir [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]]: izcīnītas — 26 medaļas, savukārt 20 medaļas ir izcīnītas [[loka šaušana|loka šaušanā]]?

[[Attēls:Tallinna Raekoda 11-06-2013.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas rātsnams|Tallinas rātsnama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 64 metrus augstajā tornī esošais vēja rādītājs '''&quot;[[Vecais Tomass]]&quot;''' ir pazīstams [[Tallina]]s simbols?
* ... [[Merila Strīpa]] par [[Mārgarita Tečere|Mārgaritas Tečeres]] lomu filmā '''&quot;[[Dzelzs lēdija (filma)|Dzelzs lēdija]]&quot;''' saņēma [[84. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;, [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] nominācijā &quot;Labākā dramatiskā aktrise&quot;, kā arī [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] nominācijā &quot;Labākā aktrise&quot;?
* ... '''[[Valmieras Valsts ģimnāzija]]s''' ēka (arhitekts [[Aleksejs Kīzelbašs]]) celta 1902. gadā [[Vidzemes Skolotāju seminārs|Vidzemes Skolotāju semināra]] vajadzībām?

[[Attēls:Alaska Purchase (hi-res).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]] savas [[Krievijas Amerika]]s zemes ([[Aļaska|Aļasku]]) '''[[Aļaskas pārdošana|pārdeva ASV]]''' par 7,2 miljoniem zelta dolāru &lt;small&gt;(attēlā ASV Valsts kases čeks, ar kuru veica maksājumu)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vecrīga]]s '''[[Jauniela|Jaunielā]]''' ir filmēti [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] ļoti populārie seriāli &quot;Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi&quot; un &quot;[[Septiņpadsmit pavasara mirkļi]]&quot;?
* ... [[biatloniste]] [[Darja Domračeva]] bija '''[[Baltkrievijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Baltkrievijas karognesēja]]''' divu pēdējo [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] noslēguma ceremonijā; ar 6 olimpiskajām medaļām viņa ir arī bagātākā starp neatkarīgās '''[[Baltkrievijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Baltkrievijas olimpiskajiem medaļniekiem]]'''?

[[Attēls:Slavisa stojanovic.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Slaviša Stojanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2011. un 2012. gadā bija [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas izlases]] treneris, bet 2017. gadā kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[Riga FC]]'' treneri?
* ... klaiskais alkoholiskais kokteilis '''''[[Margarita]]''''' sastāv no 50% [[tekila]]s, 29% apelsīnu [[liķieris|liķiera]] jeb ''Cointreau'' un 21% [[laims|laima]] sulas?
* ... '''''[[EURIBOR]]''''' indeksam ir 5 dažādas likmes, visas ar dažādiem termiņiem — 1 nedēļa, 1 mēnesis, 3 mēneši, 6 mēneši un 12 mēneši?

[[Attēls:Dried fish, Uyeasound - geograph.org.uk - 962598.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[saida]]s''' ir nozīmīgs [[zveja]]s objekts [[Atlantijas okeāns|Ziemeļaustrumatlantijā]] &lt;small&gt;(attēlā kaltētas saidas [[Šetlendas salas|Šetlendas salās]])&lt;/small&gt;; bagātīgākie šo zivju resursi mājo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]], [[Barenca jūra|Barenca jūrā]] un pie [[Islande]]s?
* ... '''[[Kauņas IX forts]]''' [[holokausts|holokausta]] laikā kalpoja kā ieslodzījuma un masveida nāvessodu izpildes vieta, pēc muzeja ''[[Jad Vašem]]'' datiem vācu okupācijas laikā šeit tika nogalināti apmēram 50 000 cilvēku?
* ... '''[[Kārlis Lāgerfelds]]''' bija [[mode]]s nama ''[[Chanel]]'' radošais direktors no 1983. gada līdz savai nāvei 2019. gadā, un viņa vadības laikā tas atdzima — pirms viņa vadības modes nams tika uzskatīts par &quot;darbības beigšanai tuvu&quot; uzņēmumu?

[[Attēls:Zagan 100 mm armata wz 44 typ BS3 a.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s 100 mm prettanku un lauka [[lielgabals]] '''[[BS-3]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika konstruēts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās un palika bruņojumā līdz 1950. gadu vidum, taču vairākās valstīs tas ir bruņojumā arī šobrīd?
* ... joprojām iznākošo [[Igaunija]]s laikrakstu '''''[[Postimees]]''''' 1857. gadā [[Pērnava|Pērnavā]] ar nosaukumu &quot;Pērnavas Pastnieks jeb Nedēļas Lapa&quot; (''Perno Postimees ehk Näddalileht'') dibināja [[Igaunijas himna]]s vārdu autors [[Johans Voldemārs Jansens]]?
* ... '''[[2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2019. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''', kas notika Zēfeldē ([[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]]), pirmo reizi programmā tika iekļautas komandu sacensības [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] sievietēm?

[[Attēls:Iglesia de San Nicolás, Tallinn, Estonia, 2012-08-05, DD 06.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas Nikolaja baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; smagi cieta padomju aviācijas bombardēšanā 1944. gada 9. martā; pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] baznīcas smaili atjaunoja, tomēr 1982. gada 13. oktobrī [[ugunsgrēks|ugunsgrēkā]] smaile atkal nogāzās?
* ... [[Andalūzija]]s pilsēta '''[[Velva]]''' ir mājvieta [[Spānija]]s vecākajam [[futbola klubs|futbola klubam]] ''Recreativo de Huelva''?
* ... [[pedagogs|pedagoga]] un [[ģeologs|ģeologa]] '''[[Jānis Greste|Jāņa Grestes]]''' savāktie materiāli ir pamatā vairāku [[muzejs|muzeju]] kolekcijām; viņš ierīkojis Latvijas Skolotāju savienības Pedagoģisko muzeju, Latvijas Derīgo izrakteņu muzeju un tagadējo Rakstniecības un mūzikas muzeju?

[[Attēls:MojitoReydelmojito.jpg|border|right|50px]]
* ... nav precīzi zināms [[rums|ruma]] kokteiļa '''[[Mohito]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrotājs, bet ir zināms ka tas ir radies [[Kuba]]s galvaspilsētā [[Havana|Havanā]]?
* ... līdz 1864. gadam [[Vecrīga]]s '''[[Herdera laukums]]''' tika saukts par Mazo Svaru laukumu, jo tur atradās pilsētas mazie [[svari]]?
* ... [[Francija]]s reģions '''[[Jaunakvitānija]]''' tika izveidots 2014. gadā teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot trīs iepriekšējos reģionus — [[Akvitānija|Akvitāniju]], [[Limuzēna|Limuzēnu]] un [[Puatū-Šaranta|Puatū-Šarantu]], un tas ir lielākais [[Francijas reģioni|Francijas reģions]]?

[[Attēls:Horse drawn tram in Riga.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais '''[[zirgu tramvajs]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izveidots 1882. gadā kā ārvalstu koncesija trīs tramvaja līniju apjomā?
* ... [[Zviedrija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Helsingborgs IF]]''''' piecas reizes ir izcīnījis valsts čempionu titulu, kā arī piecas reizes ieguvis Zviedrijas kausu?
* ... [[Latvija]]s '''[[Centra partija]]''' ir dibināta 2005. gada 11. novembrī kā &quot;Vislatvijas partija 21. gadsimts&quot;?

[[Attēls:Kaunas Pazailis monastery.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Pažaisles klosteris]]''' [[Kauņa|Kauņā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā tika izmantots kā Napoleona karaspēka zirgu staļļi, bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lietots kā arhīvs, psihiatriskā klīnika un koncertzāle?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļdaļā un pieguļošajās jūrās nozīmīgā zvejas zivs '''[[pikša]]''' [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā ir ļoti reta ieceļotāja; ir ziņas, ka [[Latvija]]s piekrastē tā noķerta vienīgo reizi 1951. gadā?
* ... '''[[Venēcijas mākslas biennāle]]s''' aizsākumi datējami ar 1895. gadu, kad atklāšanas ceremonijā piedalījās [[Itālijas karalis]] [[Umberto I]] un [[Savojas Margarita]]?

[[Attēls:Kiek in de Kök - Tallinn -Estonia.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Tallina]]s aizsardzības mūru [[artilērija]]s tornis '''''[[Kiek in de Kök]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukumu ieguvis no tā, ka no torņa esot bijis viegli ieskatīties apkārtējo māju virtuvēs?
* ... sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], '''[[Kauņas cietoksnis]]''', aizņemot 65 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; teritoriju, bija pēc platības lielākā militārā struktūra [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]]?
* ... ar '''[[Azerbaidžānas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|olimpiskajām medaļām bagātākie Azerbaidžānas sportisti]]''' ir cīņas sporta pārstāvji [[Marija Stadņika]] un Hetags Gazjumovs — abi olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši 3 medaļas?

[[Attēls:Pollachius pollachius aquarium.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[pollaku ģints]]''' &lt;small&gt;(attēlā '''[[pollaks]]''')&lt;/small&gt; zivis ir pelaģiskas un parasti uzturas 180—200 m dziļumā virs akmeņainas gultnes; labi jūtas vēsos ūdeņos, toties zaudē enerģiju un sagurst, ja ūdens temperatūra ir augstāka par 11 °C?
* ... [[Saeima]]s deputātes [[Regīna Ločmele-Luņova|Regīnas Ločmeles-Luņovas]] tēvs '''[[Jānis Ločmelis]]''', vēlākais [[Rīgas dome]]s deputāts, 1988. gadā tika iecelts [[Padomju Savienība|PSRS]] kara flotes kontradmirāļa pakāpē?
* ... [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] izcelsmes jurists un politiķis '''[[Vladislavs Soltāns]]''' 1923. un 1924. gadā bija [[Polija]]s iekšlietu ministrs?

[[Attēls:VanaTallinn 40-45-50 500ml.JPG|border|right|50px]]
* ... populārā [[Igaunija]]s [[liķieris|liķiera]] '''''[[Vana Tallinn]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; receptūra ir izstrādāta 20. gadsimta sešdesmitajos gados?
* ... [[Vecrīga]]s '''[[Krāmu iela (Rīga)|Krāmu ielas]]''' nosaukums ir veidojies no [[vācu valoda]]s vārda ''Krämer'' — sīktirgotājs?
* ... 2019. gadā mirušais astoņkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Reds Kellijs]]''' spēlēja gan [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]], gan [[Centra uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā?

[[Attēls:Asterolepis ornata-2.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Latvija]]s [[devons|devona]] iežos bieži atrodamā [[bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Asterolepis ornata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā asterolepidīdu suga, kurai ir atrastas veselu eksemplāru [[fosilijas]] un pirmā bruņuzivju suga, kurai ir atrasti un aprakstīti mazuļi dažādās vecuma stadijās?
* ... '''[[Trinidāda un Tobāgo olimpiskajās spēlēs]]''' ir izcīnījusi 19 [[olimpiskās medaļas]] — visas [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] un gandrīz visas [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]?
* ... upuru skaits '''[[Kauņas grautiņš|Kauņas ebreju grautiņā]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā 1941. gada jūnijā, pēc ''Einsatzgruppe A'' vadītāja [[Valters Štālekers|Valtera Štālekera]] ziņām, bija 3800 cilvēku?

[[Attēls:Audēju iela.JPG|border|right|50px]]
* ... pirmoreiz [[Vecrīga]]s '''[[Audēju iela (Rīga)|Audēju iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir minēta dokumentos 1392. gadā, un tolaik to sauca par &quot;ielu šinī pusē Bebru vārtiem&quot;?
* ... [[mencu dzimta]]s zivs '''[[merlangs]]''' [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] ir rets ieceļotājs, taču [[Latvija]]s piekrastē līdz šim nav noķerts?
* ... '''''[[Ūkio bankas]]''''' bija pirmā privātā [[banka]], kas nodibinājās [[Lietuva|Lietuvā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma periodā; beidza pastāvēt 2013. gadā?

[[Attēls:Sweetbay Magnolia Magnolia virginiana Flower Closeup 2146px.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[magnoliju ģints]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Magnolia virginiana'')&lt;/small&gt; ir nosaukta par godu franču [[Botāniķis|botāniķim]] Pjēram Maņolam?
* ... [[vācieši|vācu]] sportists '''[[Kārlis Šūmanis]]''' bija četrkārtējs [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmo olimpisko spēļu]] čempions, uzvarot [[cīņas sports|cīņas sporta]] un [[vingrošana]]s sacensībās, taču viņš startēja arī [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] un [[svarcelšana|svarcelšanā]]?
* ... '''[[Vītauta Dižā baznīca]]s''' celšanu [[Kauņa|Kauņā]] ap 1400. gadu finansēja [[Vītauts Dižais]] par godu savam glābiņam [[kauja pie Vorsklas|kaujā pie Vorsklas]], kurā [[Zelta Orda]]s karaspēks sagrāva apvienoto [[Lietuvas dižkunigaitija]]s kņazu un viņu sabiedroto karaspēku?

[[Attēls:Gadus morhua Cod-2b-Atlanterhavsparken-Norway.JPG|border|right|50px]]
* ... visas '''[[mencu ģints]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā [[Atlantijas menca]])&lt;/small&gt; ir nozīmīgas komerciālās [[zveja]]s resurss, plaši izmantotas pārtikas [[zivis]]?
* ... '''[[Armēnijas Pirmā republika]]''' pastāvēja tagadējās [[Armēnija]]s, [[Azerbaidžāna]]s, [[Gruzija]]s un [[Turcija]]s teritorijās no 1918. gada 30. maija līdz 1920. gada 2. decembrim, aizņemot ievērojami lielāku teritoriju nekā mūsdienu Armēnija?
* ... 314 metrus augstais '''[[Tallinas televīzijas tornis]]''' tika uzcelts 1980. gadā saistībā ar to, ka [[Tallina|Tallinā]] notika [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] sacensības [[Burāšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanā]]?

[[Attēls:Masjid Nabawi The Prophet's Mosque, Madina.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nabavi mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras celšanā piedalījies pats pravietis [[Muhameds]], ir otra svētākā vieta [[islāms|islāmā]] pēc [[Harāma mošeja]]s [[Meka|Mekā]]?
* ... Holivudas romantiskā komēdija '''&quot;[[Šopaholiķes atzīšanās]]&quot;''' ir balstīta uz [[Sofija Kinsella|Sofijas Kinsellas]] grāmatu sērijas ''Shopaholic'' pirmajām divām grāmatām?
* ... '''[[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta sacensībās 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' piedalījās 42 sportisti, kas visi pārstāvēja [[Amerikas Savienotās Valstis]] un savā starpā sadalīja 21 [[Olimpiskās medaļas|olimpisko medaļu]]?

[[Attēls:Černausku akmens.jpg|border|right|50px]]
* ... iespējams, ka [[Allažu pagasts|Allažu pagastā]] esošais '''[[Černausku akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rakstītos avotos ir minēts jau 18. gadsimtā kā liels akmens, pie kura &quot;no zemēm nākušie&quot; [[zemnieki]] upurējot?
* ... 2017. gadā '''[[Ķīnas Nacionālais muzejs|Ķīnas Nacionālo muzeju]]''' apmeklēja ap 8,063 miljoniem cilvēku, kas to padara par otro apmeklētāko muzeju pasaulē aiz [[Luvra]]s?
* ... [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]] '''[[Viļņas seņūnijas|ietilpst 21 seņūnija]]''' — mazākā [[Lietuvas administratīvais iedalījums|Lietuvas administratīvi teritoriālā iedalījuma]] vienība?

[[Attēls:Tallinn old city and sea view two crop.jpg|border|right|50px]]
* ... [[igauņi|igauņu]] [[folklora|folklorā]] '''[[Tallinas Domkalns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Kaleva kapa uzkalns, ko uzbēra sērojošā Kaleva atraitne Linda?
* ... gandrīz visas '''[[vēdzeļu dzimta]]s''' sugas ir jūras [[zivis]], tikai viena suga — [[vēdzele]] — mājo saldūdeņos [[Eiropa]]s ziemeļos un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]; arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... lielākā daļa no '''[[Austrijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Austrijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' ir ziemas sporta veidu pārstāvji: 232 medaļas no 331 ir tikušas izcīnītas ziemas olimpiskajās spēlēs?

[[Attēls:Bridge Crossing.jpg|border|right|50px]]
* ... divdesmit dienas ilgušais '''[[Salīdzināšanas dienas karš]]''' starp [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Ēģipte]]s-[[Sīrija]]s savienību noslēdzās ar Izraēlas militāro uzvaru &lt;small&gt;(attēlā ēģiptiešu broņotie spēki šķērso [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Brīvības aleja (Kauņa)|Brīvības aleja]]''' [[Kauņa|Kauņā]] savulaik kļuva par otro gājēju [[iela|ielu]] pilsētas centrā [[Padomju Savienība|PSRS]] (pirmā bija Šauļu bulvāris [[Šauļi|Šauļos]])?
* ... '''[[cīņas sports 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Panatinaiko stadions|Panatinaiko stadiona]] ielejā uz smilšu seguma bez laika ierobežojuma un bez dalījuma svara kategorijās?

[[Attēls:Fourbeard Rockling, Newfoundland, Canada (5532423744).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[jūrasvēdzele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mājo jūras rietumdaļā līdz [[Somu līcis|Somu līča]] rietumdaļai un [[Botnijas līcis|Botnijas līcim]], bet pie [[Latvija]]s sastopama rietumu piekrastēs?
* ... '''[[ASV Virdžīnas olimpiskajās spēlēs]]''' piedalās kopš [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada]], bet valstij ir tikai viens '''[[ASV Virdžīnu olimpisko medaļnieku uzskaitījums|olimpiskais medaļnieks]]''' — Pīters Holmbergs, kas ieguva sudraba medaļu [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[burāšana|burāšanā]]?
* ... '''[[Bergamo lidosta]]''' ir trešā noslogotākā [[Itālija]]s starptautiskā [[lidosta]], viena no lidostām, kas apkalpo [[Milāna]]s aviācijas mezglu?

[[Attēls:Louis Williams 76ers vs Wizards.jpg|border|right|50px]]
* ... nevienā no 14 sezonām, ko amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Lū Viljamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir aizvadījis [[NBA]], viņš nav bijis pastāvīgs starta piecinieka spēlētājs; toties trīs reizes viņš atzīts par [[NBA Sixth Man of the Year|NBA labāko rezervistu]] jeb sesto spēlētāju?
* ... '''[[Kauņas geto]]''', ko Vācijas okupācijas iestādes ierīkoja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tika ieslodzīti apmēram 30 000 [[ebreji]], kuru lielākā daļa tika pārvietoti uz [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas]] un nāves nometnēm, daļu nošaujot [[IX forts|IX fortā]]?
* ... 1950. gadā [[Vecrīga|Vecrīgā]] esošās '''[[Kaļķu iela]]s''' nosaukums, kopā ar [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāri]], [[Brīvības iela (Rīga)|ielu]] un [[Brīvības gatve|gatvi]], tika mainīts uz Ļeņina ielu?

[[Attēls:Lota lota Hungary.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[vēdzele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ķermenis ir klāts sīkām [[zvīņas|zvīņām]], līdz ar to izskatās kails?
* ... starp '''[[Urugvajas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Urugvajas olimpisko medaļu ieguvējiem]]''' visvairāk ir futbolistu, jo [[Urugvajas futbola izlase]] olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi divas zelta medaļas: [[1924. gada Parīzes olimpiskās spēles|1924. gada Parīzē]] un [[1928. gada Amsterdamas olimpiskās spēles|1928. gada Amsterdamā]]?
* ... '''[[augstumjoslojums|augstumjoslojuma]]''' rezultātā [[gaisa temperatūra]], paceļoties augstāk [[virs jūras līmeņa]], samazinās, jo, lai arī saules starojuma intensitāte palielinās, siltuma zudumi ir daudz lielāki par saņemto [[siltuma daudzums|siltuma daudzumu]]?

[[Attēls:Saltupju avots.jpg|border|right|50px]]
* ... ziņas par to, ka cilvēki [[dzelzs]] un [[sērs|sēra]] savienojumiem bagāto pie [[Aknīste]]s esošā '''[[Saltupju svētavots|Saltupju svētavota]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ūdeni izmantojuši veselības uzlabošanas nolūkiem, ir gan no 20. gadsimta sākuma, gan arī no 19. gadsimta?
* ... plānojot [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpisko spēļu]] programmu, [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] apsvēra iespēju izslēgt '''[[cīņas sports olimpiskajās spēlēs|cīņas sportu no olimpisko spēļu programmas]]''', tomēr pieņēma lēmumu atstāt to, samazinot svara kategoriju skaitu?
* ... [[Krievija]]s '''[[Baltijas kara flote]]s''' štābs atrodas [[Kaļiņingrada|Kaļiņingradā]], bet galvenās bāzes — [[Baltijska|Baltijskā]] un [[Kronštate|Kronštatē]]?

[[Attēls:Pollachius virens 01.jpg|border|right|50px]]
* ... visas '''[[mencu dzimta]]s''' sugas &lt;small&gt;(attēlā [[saida]])&lt;/small&gt; ir ļoti auglīgas un katrā nārstošanas reizē mātīte izlaiž vairākus miljonus [[ikri|ikru]]?
* ... [[bokseris]] Fransisko Rodrigess un [[paukotājs]] Rubens Limardo līdz šim ir vienīgie '''[[Venecuēlas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Venecuēlas olimpiskie medaļnieki]]''', kas olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši [[zelta medaļa]]s?
* ... '''[[manna]]''' ir rupji malti [[kvieši|kviešu]] graudi, kas ir rupjāki par [[milti]]em, bet smalkāki par [[putraimi]]em?

[[Attēls:Flag of Georgia (1918–1921).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gruzijas Demokrātiskā Republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; pastāvēja no 1918. gada līdz 1921. gadam, un bija pirmā [[valsts]] pasaulē, kurā [[sociāldemokrāti]] nāca pie varas demokrātisku [[vēlēšanas|vēlēšanu]] ceļā?
* ... '''&quot;[[Dāvāja Māriņa]]&quot;''' un tās vairākās valodās tulkotā [[krievu valoda]]s versija &quot;Miljons sārtu rožu&quot; ir pasaulē populārākā [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma?
* ... '''[[Indras stacija|Indras stacijā]]''' pietur starptautiskais pasažieru vilciens [[Rīga]]—[[Minska]] un tā ir Latvijas robežstacija?

[[Attēls:Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs &quot;Daibe&quot;.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļvidzeme]]s, [[Maliena]]s un [[Pierīga]]s reģionā strādājošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums '''[[ZAAO]]''' savāktos [[atkritumi|atkritumus]] apstrādā un noglabā [[Stalbes pagasts|Stalbes pagastā]] esošajā atkritumu apsaimniekošanas centrā &quot;Daibe&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urugvaja olimpiskajās spēlēs]]''' piedalās kopš [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada]], kad olimpiskās spēles notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], taču šajā laikā tā bijusi tikai vienu [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībvalsts?
* ... 1918. gada 4. jūnijā noslēgtie '''[[Batumi miera līgumi]]''' noteica tikai neatkarību pasludinājušo [[Gruzija]]s, [[Armēnija]]s un [[Azerbaidžāna]]s republiku robežas ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], bet to savstarpējās robežas palika nedefinētas un izraisīja vairākus bruņotos konfliktus?

[[Attēls:Kr Kundzins.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieks seškārtējais [[Latvija]]s čempions [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Krišjānis Kundziņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savās darba gaitās ir bijis konditors un glābējs?
* ... Hāleda Hoseinī romāns '''&quot;[[Pūķa ķērājs]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no 21. gadsimta sākuma populārākiem darbiem pasaules [[literatūra|literatūrā]], tās ir tulkots 40 valodās, un ir pārdoti vairāk nekā 12 miljoni grāmatas eksemplāru?
* ... atšķirībā no konservatīvākās [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]], '''[[Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]''' jau kopš 1967. gada ordinē arī [[sievietes]]?

[[Attēls:TeideS.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Teides nacionālais parks|Teides nacionālajā parkā]]''' ietilpstošais [[Teides vulkāns]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo augstumu 3718 metriem ir augstākā virsotne [[Spānija|Spānijā]] un trešais augstākais [[vulkāns]] pasaulē?
* ... pēdējās trīs [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Sentlūsijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijas karognesēja]]''' olimpiādes atklāšanas ceremonijā bija [[vieglatlēte]] Laverna Spensere?
* ... 1988. gadā bija nolemts '''[[Kīleveina grāvis|Kīleveina grāvi]]''', [[Rīga|Rīgā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], par kura smirdoņu un antisanitāriju gadiem sūdzējās apkārtējie iedzīvotāji, likvidēt aizberot, tomēr tas netika izdarīts?

[[Attēls:Rio Negro sunset.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amazone]]s kreisā [[pieteka]] '''[[Riunegru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no pasaulē lielākajām upēm pēc vidējās caurteces?
* ... '''[[Polijas mantojuma karš]]''' izvērtās par plašāku [[Eiropa]]s konfliktu, kurš mainīja [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma kara rezultātus]]?
* ... tagadējā [[Brasa]]s apkaimē bijušais '''[[Rīgas Kara hospitālis]]''' bija viena no lielākajām [[Krievijas impērija]]s kara slimnīcām?

[[Attēls:Wood Sandpiper Safari Park.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[purva tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākā no [[tilbīšu ģints]] putniem?
* ... sprinteris [[Kims Kolinss]] visbiežāk ir bijis '''[[Sentkitsas un Nevisas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Sentkitsas un Nevisas karognesējs olimpiskajās spēlēs]]''' — trīs atklāšanas un vienā noslēguma ceremonijā?
* ... padomju aktieris '''[[Savelijs Kramarovs]]''' 1981. gadā no [[Padomju Savienība|PSRS]] spēja emigrēt uz [[Izraēla|Izraēlu]], bet vēlāk pārcēlās uz [[Kalifornija|Kaliforniju]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?

[[Attēls:Eptesicus nilssonii hibernating.JPG|border|right|50px]]
* ... dzīvniekiem '''[[hibernācija]]s''' stāvoklī ir zema ķermeņa temperatūra, lēna [[elpošana]] un sirdsdarbība, lēna [[vielmaiņa]] &lt;small&gt;(attēlā ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk reižu '''[[Latvijas čempionāts badmintonā|Latvijas čempionātā badmintonā]]''' uzvarējuši [[Kristīne Šefere]] (53 reizes) un [[Eduards Loze]] (32 reizes)?
* ... '''[[Aknīstes Velnala]]i''', kas ir garākā ala [[Sēlija|Sēlijā]], visticamāk ir mākslīga izcelsme, jo tā izmantota [[dolomīts|dolomītu]] ieguvei kaļķu ceplim?

[[Attēls:Jakob Poeltl (39692527595).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] spēlētājs '''[[Jakobs Peltls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Austrija]]s [[basketbolists]], kas izvēlēts [[NBA drafts|NBA draftā]], un arī par pirmais, kas spēlējis [[NBA]]?
* ... [[Gatis Šmits|Gata Šmita]] filma '''&quot;[[1906 (filma)|1906]]&quot;''' ir nominēta [[2019. gada Lielā Kristapa balva]]i piecpadsmit kategorijās, tostarp arī kā &quot;[[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]&quot; un &quot;[[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas režisors]]&quot;?
* ... visi sportisti, kas pārstāvējuši '''[[Sentkitsa un Nevisa olimpiskajās spēlēs|Sentkitsu un Nevisu olimpiskajās spēlēs]]''', ir startējuši [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]?

[[Attēls:Pikkhermann.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garais Hermanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura tornī plīvojošais [[Igaunijas karogs]] ir viens no [[Igaunija]]s valsts simboliem, ir [[Domkalna pils]] augstākais tornis?
* ... [[Ungārija|Ungārijā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sekas izraisīja visaugstāko '''[[hiperinflācija|hiperinflāciju]]''' pasaulē: no 1945. gada augusta līdz 1946. gada jūlijam cenas pieauga vidēji par 19 800% mēnesī?
* ... [[Palau]] galvaspilsēta '''[[Nerulmuda]]''' ir dibināta 2006. gadā, vienlaicīgi kļūstot par jauno valsts [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]]?

[[Attēls:Puig US16 (38) (29236398233).jpg|border|right|50px]]
* ... [[tenisiste]] Monika Puiga &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā no '''[[Puertoriko olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Puertoriko olimpiskajiem medaļniekiem]]''', kura ir izcīnījusi zelta medaļu — viņa uzvarēja [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada Riodežaneiro olimpisko spēļu]] [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa turnīrā]]?
* ... [[Toms Henkss]] par lomu filmā '''&quot;[[Pamestais]]&quot;''' tika nominēts kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] [[73. Kinoakadēmijas balva|73. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā]]?
* ... lielāko varenību '''[[Gruzijas Karaliste]]''' sasniedza Dāvida IV un Tamāras Lielās varas laikā, ko dēvē par Gruzijas Zelta laikmetu?

[[Attēls:Sandis Ģirģens in 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministra]] '''[[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; brālis Kaspars ir [[13. Saeima]]s deputāts no [[KPV LV]] saraksta?
* ... tiek uzskatīts, ka Mika Dandija prototips filmā '''&quot;[[Krokodils Dandijs]]&quot;''' ir [[Austrālija]]s [[latvieši|latvietis]] [[Arvīds Blūmentāls]], pēc citiem datiem — austrāliešu mednieks Rodnijs Ansels?
* ... '''[[Aigars Voitišķis]]''' kopā ar [[Ingus Ulmanis|Ingu Ulmani]] 1987. gadā pameta &quot;[[Jumprava (grupa)|Jumpravu]]&quot;, lai izveidotu grupu &quot;[[Lādezers (grupa)|Lādezers]]&quot;?

[[Attēls:Kaunas castle 20160603.jpg|border|right|50px]]
* ... ievērojama '''[[Kauņas pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rekonstrukcija notika 2010. un 2011. gadā; līdz mūsdienām ir saglabājusies apmēram trešdaļa no pils apbūves?
* ... '''[[Paragvaja olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gadā]], kas [[vasaras olimpiskās spēles]] notika [[Mehiko]], taču līdz šim ir izcīnījusi tikai vienu medaļu — sudraba medaļu ieguva [[Paragvajas futbola izlase]] [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu spēlēs]]?
* ... [[Portugāle]]s vēsturē nozīmīgais '''[[Kristus ordenis]]''' bija [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] mantinieks [[Portugāle]]s teritorijā?

[[Attēls:BroadbilledHummingbird.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tipiskie kolibri]]''' &lt;small&gt;(attēlā platknābja kolibri)&lt;/small&gt; ir vientuļnieki, tie neveido pārus, tēviņš ar mātīti satiekas tikai, lai sapārotos, un tēviņš mātītei nepalīdz rūpēties par mazuļiem?
* ... līdz šim '''[[Pasaules čempionāts rokasbumbā vīriešiem|Pasaules čempionātā rokasbumbā vīriešiem]]''' ir uzvarējušas tikai Eiropas valstu izlases?
* ... latgaliešu kultūras gada balvu &quot;Boņuks&quot; 2008. gadā kā gada cilvēks saņēma tagadējā [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministre]] '''[[Ilga Šuplinska]]'''?

[[Attēls:Itsukushima Gate.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļautā '''[[Icukušimas templis|Icukušimas tempļa]]''' [[Japāna|Japānā]] vislabāk pazīstami ir tā vārti, kas atrodas uz ūdens &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Igaunija]]s ziemeļrietumos esošo '''[[Padizes klosteris|Padizes klosteri]]''' [[1343. gads|1343. gadā]] nopostīja [[Jurģu nakts sacelšanās]] laikā, nogalinot 28 mūkus?
* ... '''[[cīņas sports 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja [[Edvīns Bietags]], [[Krišjānis Kundziņš]] un [[Alberts Zvejnieks]], pirmajam izcīnot sudraba medaļu pussmagajā svarā?

[[Attēls:Grey Rumped Treeswift.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[koku svīres|koku svīrēm]]''' &lt;small&gt;(attēlā pelēkmuguras koku svīre)&lt;/small&gt; ir gari [[spārni]], tomēr to garumu galvenokārt veido primārās lidspalvas, bet [[kauli]] patiesībā ir samērā īsi?
* ... [[Grieķija]]s tenisists '''[[Stefans Cicips]]''' savu pirmo [[ATP]] titulu izcīnīja [[2018. gads|2018. gadā]] [[Stokholma|Stokholmā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisistu [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernestu Gulbi]]?
* ... [[hiphops|hiphopa]] mūziķis Ansis Kolmanis pseidonīmu '''[[ansis]]''' izvēlējies rakstīt ar maziem burtiem, jo šādi, mūziķaprāt, izskatījies labāk, turklāt šādi varot vieglāk nošķirt mūziķi &quot;ansi&quot; no &quot;Anša&quot;, ierindas cilvēka?

[[Attēls:Wanda Rutkiewicz, Góry Sokole, fot. Seweryn Bidziński.jpg|border|right|50px]]
* ... [[poļi|poļu]] alpīniste '''[[Vanda Rutkeviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura bija pirmā sieviete, kas nostājusies pasaules otrā augstākā kalna [[K2]] virsotnē, 1992. gada 12. maijā pazuda bez vēsts [[Kančendžanga|Kančendžangā]]?
* ... '''[[Panama olimpiskajās spēlēs]]''' piedalās kopš [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Amsterdama|Amsterdamā]], un šajā laikā tās sportisti ir izcīnījuši trīs medaļas — visas [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]?
* ... gandrīz katras seriāla '''&quot;[[Skubijs Dū]]&quot;''' sērijas beigās atklājas, ka pārdabiskā radība ir kāds noziedznieks, kurš izlicies par pārdabisku būtni, lai noslēptu savu noziegumu pēdas?

[[Attēls:DARussell 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada vasarā [[NBA]] komanda [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]], neraugoties uz spoži aizvadīto sezonu, aizmainīja savu labāko [[basketbolists|basketbolistu]] '''[[D'Endželo Rasels|D'Endželo Raselu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]], lai iegūtu savā sastāvā [[Kevins Durants|Kevinu Durantu]], kā arī piesaistītu [[Kairijs Ērvings|Kairiju Ērvingu]]?
* ... [[Igo (mūziķis)|Igo]] izpildītā [[Jānis Lūsēns|Jāņa Lūsēna]] dziesma ar [[Normunds Beļskis|Normunda Beļska]] vārdiem '''&quot;[[Alises iela (dziesma)|Alises iela]]&quot;''' ir veltīta bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, kas izmitināti patversmē [[Alises iela|Alises ielā]]?
* ... '''[[Londonas Ekonomikas skola|Londonas Ekonomikas skolu]]''' ir absolvējuši vairāk nekā 50 bijušie vai esošie valsts vai valdības vadītāji?

[[Attēls:&quot;Bleķa Miķelis&quot; - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... piemineklis '''[[kaujas vieta &quot;Rokas birzs&quot;|kaujas vietā &quot;Rokas birzs&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidots vietā, kur [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 29. decembrī notika tā sauktā [[Aizputes karš|Aizputes kara]] centrālie notikumi?
* ... bijušais [[Latvija]]s [[Brīvā cīņa|brīvās cīņas]] [[cīkstonis]] '''[[Igors Samušonoks]]''' savulaik ir bijis gan Pasaules, gan Eiropas junioru čempions?
* ... siguldietim [[Aivars Janelsītis|Aivaram Janelsītim]] iecere uzbūvēt [[Sigulda]]s gaisa trošu ceļu radās, jo pretējā [[Gauja]]s krastā esošajā [[Krimuldas sanatorija|Krimuldas sanatorijā]] strādāja viņa mīļotā meitene Genoveva, un tolaik nebija transporta no [[Krimulda]]s uz Siguldu, bet ar kājām veicamais ceļš bija tāls?

[[Attēls:Bīlavu Velna laiva 2004-08-13.jpg|border|right|50px]]
* ... vairākās vietās [[Kurzeme]]s ziemeļu daļā atrastās '''[[Velna laivas]]''' &lt;small&gt;(attēlā Bīlavu Velna laiva)&lt;/small&gt; ir ļoti senas [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] apbedījumu vietas?
* ... '''[[Peru olimpiskajās spēlēs]]''' piedalās kopš [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada]], šajā laikā gan izcīnot vien 4 [[olimpiskās medaļas]]?
* ... līdz ar [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] [[Latvijas Satversme|Satversmē]] veiktajiem grozījumiem '''[[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]]''' pirmoreiz [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] ievēlēja atklātā balsojumā?

[[Attēls:Palais de l'Elysée - Journées du Patrimoine 2014 001.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Elizejas pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] rezidence kopš 1848. gada?
* ... [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Dānija|Dānijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]] vairāk nekā puse no visām '''[[mājsaimniecība|mājsaimniecībām]]''' ir viena cilvēka saimniecības?
* ... '''[[Toms Henkss]]''' ir ne vien filmas &quot;[[Lerijs Krauns]]&quot; galvenās lomas atveidotājs, bet arī [[režisors]], viens no producentiem un [[scenārists|scenārija autoriem]]?

[[Attēls:Tuhala Witches Well1-21-03-2013.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s ziemeļos esošā '''[[Tuhalas raganu aka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[karsts|karsta]] procesu dēļ periodiski pārplūst — ūdens daudzums, kas šajā periodā iztek no akas, ir līdz 100 [[litri]]em minūtē?
* ... '''[[Kariņa Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]]''' izveidoja piecu [[politiskā partija|partiju]] koalīcija, kas ir lielāks skaits nekā veidoja iepriekšējās valdības?
* ... četrpadsmit gadus neviens nespēja labot '''[[Vladimirs Morozovs|Vladimira Morozova]]''' 2000. gadā uzstādīto [[Latvija]]s rekordu [[svarcelšana|svarcelšanā]] svara kategorijā līdz 62 kg, līdz 2014. gadā to paveica [[Ritvars Suharevs]]?

[[Attēls:DumpyLevel.jpg|border|right|50px]]
* ... precīzijas '''[[nivelieris|nivelieriem]]''' &lt;small&gt;(attēlā optiskais nivelieris)&lt;/small&gt; paaugstinājuma standartnovirze nepārsniedz 0,5 mm 1 km garā dubultā nivelēšanas gājienā?
* ... '''[[Nikaragva olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gadā]], kad tās notika netālajā [[Mehiko]]; kopš tā laika piedalījusies gandrīz visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas spēles]], kuras boikotēja?
* ... no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām '''[[Saku alus darītava]]''' ir starp lielākajiem [[alus]] ražotājiem [[Igaunija|Igaunijā]]?

[[Attēls:Ramona Petraviča in 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas labklājības ministri|labklājības ministre]] '''[[Ramona Petraviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienīgā no [[Kariņa valdība]]s ministriem ir saglabājusi arī [[13. Saeima]]s deputātes mandātu?
* ... '''[[2019. gada Āzijas kauss futbolā]]''' bija pirmā reize, kad [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausa]] finālturnīrā piedalījās 24 izlases — debitēja Jemena, [[Filipīnu futbola izlase|Filipīnas]] un Kirgizstāna?
* ... [[1864. gads|1864. gadu]] uzskata par gandrīz 50 gadus ilgušā '''[[Kaukāza karš|Kaukāza kara]]''' beigām, lai arī vēl nākamajos gados [[Čečenija|Čečenijā]] un [[Dagestāna|Dagestānā]] uzliesmoja dumpji?

[[Attēls:2019 Milan-Sanremo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2019. gada Milāna—Sanremo]]''' &lt;small&gt;(attēlā uzvarētājs [[Žiljēns Alafilips]] finišā)&lt;/small&gt; bija 110. reize, kad notika šīs [[šosejas riteņbraukšana]]s viendienas sacensības?
* ... [[Rainis|Raiņa]] luga '''&quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;''' pirmoreiz tika izdota [[1919. gads Latvijā|1919. gadā]], lai gan Rainis sāka to rakstīt jau 1906. gadā?
* ... par '''[[čiuļi]]em''' sākotnēji saukti tikai [[latgalieši]]em kaimiņos dzīvojošie [[luterticīgie]] vidzemnieki, bet vēlāk šī vārda nozīme paplašinājās un to sāka attiecināt arī uz kurzemniekiem, zemgaliešiem un rīdziniekiem?

[[Attēls:Şivanxapînok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēļu apakšdzimta]]s''' putni &lt;small&gt;(attēlā [[vakarlēpis]])&lt;/small&gt; ligzdo uz zemes, neveidojot [[ligzda|ligzdu]]?
* ... '''[[Krievu—persiešu karš (1826—1828)|1826.—1828. gada Krievu—persiešu karš]]''' [[Krievija]]i deva pilnīgu kontroli Dienvidkaukāzā, [[kādžāru dinastija]]i atsakoties no mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s dienvidiem un [[Armēnija]]s?
* ... pie [[Kauņa]]s 1992. gadā atklātā '''[[Krones hidroakumulācijas elektrostacija]]''' ir vienīgā šāda veida [[elektrostacija]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]?

[[Attēls:Yellow-rattle close 700.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] '''[[Gada augs Latvijā|augs Latvijā]]''' ir mazais zvagulis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Agata Kristi|Agatas Kristi]] romāna &quot;[[Austrumu ekspresis (grāmata)|Austrumu ekspresis]]&quot; [[2017. gads kino|2017. gada]] ekranizācijā '''&quot;[[Slepkavība Austrumu ekspresī (2017. gada filma)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]&quot;''' [[Erkils Puaro|Erkila Puaro]] lomas attēlotājs Kenets Branags ir arī filmas [[režisors]]?
* ... [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada olimpisko spēļu]] dalībnieks vienpadsmitkārtējais [[Latvija]]s čempions [[svarcelšana|svarcelšanā]] '''[[Sergejs Lazovskis]]''' 1998. gadā tika [[Dopinga lietas Latvijas sportā|diskvalificēts par aizliegto vielu lietošanu]], taču vēlāk tika attaisnots un diskvalifikāciju atcēla?

[[Attēls:RokotovYusupova.jpg|border|right|50px]]
* ... 1774. gadā ķeizariene [[Katrīna II]] izprecināja '''[[Jevdokija Jusupova|Jevdokiju Jusupovu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes princim]] [[Pēteris Bīrons|Pēterim Bīronam]], tomēr pēc diviem gadiem viņa aizbrauca piedalīties ķeizara [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] laulību ceremonijā un [[Jelgava|Jelgavā]] vairs neatgriezās; 1778. gadā laulība ar hercogu tika šķirta?
* ... '''[[Martas iela (Rīga)|Martas iela]]''' [[Rīga]]s pilsētas ielu sarakstos pirmoreiz atrodama 1860. gadā ar nosaukumu Pirts iela?
* ... '''[[cīņas sports 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi ietvēra arī [[Brīvā cīņa|brīvo cīņu]] sievietēm?

[[Attēls:Raekoda.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Narvas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika sagrauts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, bet tika atjaunots no 1960. līdz 1963. gadam, un ir viena no retajām [[Narva]]s vēsturiskajām celtnēm?
* ... '''[[Meksika olimpiskajās spēlēs|Meksikas sportisti olimpiskajās spēlēs]]''' visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[daiļlēkšana|daiļlēkšanā]] (14 medaļas) un [[bokss|boksā]], starp '''[[Meksikas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Meksikas medaļniekiem]]''' bagātākais ir daiļlēcējs Hoakins Kapilja, kurš izcīnījis 4 medaļas?
* ... [[Latvija]] pieder pie valstīm ar zemu '''[[analfabētisms|analfabētisma]]''' līmeni (95—100% cilvēku prot [[Lasītprasme|lasīt]] un [[Rakstītprasme|rakstīt]])?

[[Attēls:Tour de France 2019, Egan Bernal (48417058947) (cropped small).jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2019. gada Tour de France|2019. gada ''Tour de France'']]''' velobrauciena uzvarētāju kļuva [[Kolumbija]]s sportists '''[[Egans Bernals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļūstot par pirmo latīņamerikāni, kas uzvarējis šajās sacensībās?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[astronoms]] '''[[Lūiss Svifts]]''' ir atklājis 13 [[komēta]]s un 1248 iepriekš nefiksētus [[miglājs|miglājus]]?
* ... [[1989. gads|1989. gada]] 20. martā [[Lietuva]]s ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā '''''[[Achema]]''''' [[Jonava|Jonavā]] notika sprādziens, kura rezultātā vidē nonāca 7500 tonnas šķidrā [[amonjaks|amonjaka]]; gāja bojā 7 cilvēki, bet 29 kļuva par invalīdiem?

[[Attēls:Elisabeth Sophie von Brandenburg Gedeon Romandon 001.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1691. gads|1691. gada]] 29. aprīlī [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] princese '''[[Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)|Elizabete Sofija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā apprecējās ar krietni vecāko [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihu Kazimiru]]; hercogiene mīlēja greznu dzīvi, veicināja mākslas un mūzikas uzplaukumu [[Jelgavas pils]] galmā?
* ... [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL drafta]] otrais numurs '''[[Andrejs Svečņikovs]]''' no [[Krievija]]s kļuva par pirmo spēlētāju [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], kurš ir dzimis 21. gadsimtā un guvis vārtus?
* ... Vladimira Motiļa 1970. gada filma '''&quot;[[Baltā tuksneša saule]]&quot;''' tiek uzskatīta par vienu no vispazīstamākajiem darbiem padomju kinematogrāfijā?

[[Attēls:Naukšēnu muižas pils 2000-11-11.jpg|border|right|50px]]
* ... jau pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] '''[[Naukšēnu muiža|Naukšēnu muižā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atradās zēnu audzināšanas iestāde, bet pašlaik te darbojas sociālās korekcijas izglītības iestāde &quot;Naukšēni&quot;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]] dzimusī [[Lielbritānija]]s dziedātāja un modele '''[[Viktorija Modesta]]''' tiek dēvēta par &quot;pasaulē pirmo popzvaigzni ar bionisku ķermeņa daļu&quot;?
* ... lielākā daļa no '''[[Kubas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kubas medaļniekiem olimpiskajās spēlēs]]''' ir [[bokseris|bokseri]] — šajā sporta veidā ir izcīnītas 72 medalas?

[[Attēls:Chordeiles minor (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēļu dzimta]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Amerikas lēlis)&lt;/small&gt; zinātniskais nosaukums atvasināts no vārda ''Caprimulgus'' — &quot;kazas sūcējs&quot;, tas radies no novērojumiem, ka [[krēsla]]s stundās putni riņķo ap [[kazas|kazu]] ganāmpulkiem, un senatnē valdīja uzskats, ka tie sūc kazas [[piens|pienu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Cīrulīšu bezdibenis]]''' ir unikāla [[ala]], jo tās ieeju veido aptuveni 6 m dziļa vertikāla šahta, pa kuru ir iespējams nokļūt lielākā telpā?
* ... pasaules '''[[vakcinācija]]s''' darbības plānā tuvāko gadu laikā ietilpst [[difterija]]s, [[garais klepus|garā klepus]], [[masalas|masalu]] un [[masaliņas|masaliņu]], [[poliomielīts|poliomielīta]] un [[stingumkrampji|stingumkrampju]] izskaušana?

[[Attēls:Duchess Elisabeth Magdalena of Courland.jpg|border|right|50px]]
* ... dažus gadus pēc [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercoga]] [[Frīdrihs Ketlers|Frīdriha]] nāves viņa atraitne hercogiene '''[[Pomerānijas Elizabete Magdalēna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; deva rīkojumu pārdēvēt tagadējo [[Jaunjelgava]]s pilsētu (tobrīd Neištati) par Frīdrihštati?
* ... [[Aleksandrs Grīns|Aleksandra Grīna]] vēsturiskais [[romāns]] '''&quot;[[Dvēseļu putenis]]&quot;''' ir daļēji dokumentāls?
* ... '''[[Čepkeļu dabas rezervāts|Čepkeļu dabas rezervātu]]''' [[Lietuva]]s dienvidos, [[Baltkrievija]]s pierobežā, aizņem lielākais [[purvi|purvu]] masīvs Lietuvā?

[[Attēls:Monopoly board on white bg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Monopols (spēle)|spēle &quot;Monopols&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmoreiz tika publicēta [[1935. gads|1935. gadā]]?
* ... [[Ainažu jūrskola]]s skolotājs un priekšnieks '''[[Kristiāns Dāls]]''' bija arī [[polārpētnieks]] — no 1876. līdz 1877. gadam vadīja polāro ekspedīciju uz [[Oba]]s grīvu?
* ... 1961. gada padomju īsfilma '''&quot;[[Suns Barboss un neparastais kross]]&quot;''', kuras režisors un scenārija autors ir [[Leonīds Gaidajs]], ir pirmā filma, kurā parādās krāpnieki Gļēvulis, Stulbenis un Rūdītais?

[[Attēls:Нарвский замок 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] gaitā [[1700. gads|1700. gadā]] krievi aplenca mūsdienu [[Igaunija]]s ziemeļaustrumos esošo '''[[Narvas pils|Narvas pili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tomēr [[Narvas kauja]]s rezultātā tika sakauti, taču [[1704. gads|1704. gadā]] krieviem [[Pēteris I|Pētera I]] vadībā izdevās pili ieņemt?
* ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Kārlis Gailītis]]''' gāja bojā autokatastrofā pie [[Sabile]]s 1992. gadā?
* ... '''[[polivinilhlorīds]]''' ir trešais visvairāk ražotais [[plastmasa]]s polimērs pēc [[polietilēns|polietilēna]] un polipropilēna; ik gadu tiek saražoti 40 miljoni [[tonna|tonnu]] polivinilhlorīda?

[[Attēls:Anna von Mecklenburg (16th c).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc pirmā [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda]] nāves [[1587. gads|1587. gadā]] viņa dēli sadalīja hercogisti [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s daļās, taču hercogiene '''[[Mēklenburgas Anna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; turpināja piedalīties valsts pārvaldes lietās?
* ... '''[[zarnu vēzis]]''' ir trešais izplatītākais [[Vēzis (slimība)|vēžu]] veids pasaulē?
* ... netipiski citām [[Latvija]]s [[luterāņi|luterāņu]] draudzēm, '''[[Aizputes luterāņu baznīca]]s''' draudze ietilpst [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca ārpus Latvijas]] sastāvā?

[[Attēls:Russian Olivier salad sl.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Olivjē salāti]]''' &lt;small&gt;(attēlā servēti ar [[lasis|lasi]] un [[dārza salāti]]em)&lt;/small&gt; ir nosaukti par godu [[franči|franču]] [[pavārs|pavāram]] Lisjēnam Olivjē, kam 1860. gadu sākumā [[Maskava|Maskavā]] piederēja franču virtuves [[restorāns]]?
* ... [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma ar [[Alfreds Krūklis|Alfreda Krūkļa]] vārdiem '''&quot;[[Mežrozīte (dziesma)|Mežrozīte]]&quot;''' uzvarēja [[1968. gads Latvijā|1968. gada]] nogalē notikušajā pirmajā &quot;[[Mikrofona aptauja|Mikrofona aptaujā]]&quot; par gada populārāko dziesmu?
* ... [[Tallina]]s ziemeļrietumu pievārtē eošā '''[[Mūgas osta]]''' ir lielākā [[Igaunija]]s tirdzniecības [[osta]]?

[[Attēls:Ontika maastikukaitseala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija|Igaunijā]] augstākais '''[[Valastes ūdenskritums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots mākslīgi, lai novadītu lieko ūdeni no [[lauksaimniecība]]s zemēm?
* ... ar aptuveni 3800 sēdvietām '''[[Metropoles opera]]''' [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir lielākais operteātris pasaulē?
* ... '''&quot;[[Baltās zeķbikses]]&quot;''' ir apzīmējums mītiskām [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[snaiperis|snaiperēm]], kas kopš 1990. gadu beigām esot piedalījušās dažādos bruņotajos konfliktos un karojušas pret [[Krievija|Krieviju]]?

[[Attēls:Johanna Magdalena of Saxe-Weissenfelfs duchess of Courland.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1730. gads|1730. gada]] 20. septembrī 22 gadus veco princesi '''[[Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas|Johannu Magdalēnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Danciga|Dancigā]] izprecināja 75 gadus vecajam [[Ferdinands Ketlers|Ferdinandam Ketleram]], kuru tajā pašā gadā [[Kurzemes landtāgs]] atzina par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]?
* ... &quot;[[Prāta Vētra]]s&quot; otrā studijas albuma &quot;[[Veronika (albums)|Veronika]]&quot; dziesmas '''&quot;[[Lidmašīnas (dziesma)|Lidmašīnas]]&quot;''' mūzikas autors ir [[Raimonds Pauls]]?
* ... '''[[Elektriskais izolators|elektriskajos izolatoros]]''' ir maz brīvo [[elektriskais lādiņš|elektrisko lādiņu]], tiem ir vāja [[elektrovadītspēja]] jeb augsta [[elektriskā pretestība]]?

[[Attēls:Ryōyū Kobayashi 2.jpg|border|right|50px]]
* ... uzvarot 2018.—2019. gada [[Četru tramplīnu turneja|Četru tramplīnu turnejā]] japānis '''[[Rjoju Kobajaši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par tikai trešo [[tramplīnlēcējs|tramplīnlēcēju]] sacensību vēsturē, kurš uzvarējis visos četros turnejas posmos vienā sezonā?
* ... agrāk '''[[amonija dihromāts|amonija dihromāta]]''' efektīgo eksotermisko reakciju kā demonstrējumu bieži izpildīja skolās, mūsdienās to vairs nedara, jo [[hroms|hroma]] savienojumi ir [[Toksiskums|toksiski]] un kancerogēni?
* ... termins '''[[promile]]''' ir vairāk izplatīts [[Eiropa]]s [[valodas|valodās]], to izmanto, piemēram, lai apzīmētu [[Alkohols|alkohola]] saturu [[asinis|asinīs]]?

[[Attēls:Alexander Severus Musei Capitolini MC471.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Romas imperators|Romas imperatora]] '''[[Severs Aleksandrs|Severa Aleksandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nonāvēšanas 235. gadā sākās juku periods, kad gandrīz 50 gadus [[Romas impērija|Romas impērijā]] norisinājās [[pilsoņu kari]], nemieri un kaimiņtautu iebrukumi?
* ... grupas &quot;[[Jauns Mēness]]&quot; dziesmai '''&quot;[[Piekūns skrien debesīs]]&quot;''' [[Andris Freidenfelds]] un Juris Garjāns izveidoja videoklipu televīzijas kanālam ''[[MTV]]'', kas nokļuva arī citu valstu mūzikas televīziju rotācijās?
* ... '''[[Narvas elektrostacijas]]''' ir lielākais pasaules [[elektrostacija|elektrostaciju]] komplekss, kas darbojas ar [[degslāneklis|degslānekli]], nodrošinot 90% no [[Igaunija]]s [[elektrība]]s patēriņa?

[[Attēls:Benigna Gottlieb von Trotha genannt Treyden.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Ernsts Johans Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]] sieva '''[[Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pazīstama arī kā sakrālo dziesmu tekstu un dažu melodiju autore?
* ... [[Krievijas Impērija]]s '''[[Aleksandra II tiesu reforma]]s''' galvenais cēlonis bija [[1861. gads|1861. gada]] [[dzimtbūšana]]s atcelšana, kas nozīmēja, ka gandrīz 80% impērijas iedzīvotāju ieguva personisko brīvību un beidza pastāvēt [[muižniecība|muižnieku]] tiesības tiesāt savus dzimtcilvēkus?
* ... 1971. gada padomju komēdijā '''&quot;[[Fortūnas džentlmeņi]]&quot;''' '''[[Jevgeņijs Ļeonovs|Jevgeņija Ļeonova]]''' atainotais galvenais varonis, kurš saņem uzdevumu iefiltrēties starp noziedzniekiem, pēc profesijas ir [[bērnudārzs|bērnudārza]] audzinātajs?

[[Attēls:Meļķitāru Muldakmens 2002-06-15.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meļķitāru muldakmens|Meļķitāru muldakmenim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašā augšā ir muldveida iedobums, kas ir lielākais šāda veida iekalums [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Trešā atmoda|Atmodas laikā]] populārās dziesmas '''&quot;[[Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme]]&quot;''' teksts ir [[Tirzmaliete]]s 1903. gadā publicētais dzejolis?
* ... 2011. gada 7. septembrī [[Jaroslavļas aviokatastrofa|Jaroslavļas aviokatastrofā]] gāja bojā arī [[Jaroslavļas &quot;Lokomotiv&quot;|&quot;Lokomotiv&quot;]] hokejists '''[[Jurijs Uričevs]]''', kuram bija iespēja nelidot uz [[Minska|Minsku]] traumas un diskvalifikācijas dēļ?

[[Attēls:Old Russia - Yakov Sverdlov 1918-1.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija]]s sakāves '''[[Jakovs Sverdlovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apcietināts un ieslodzīts [[Jekaterinburga]]s cietumā; 1924. gadā šo pilsētu pārdēvēja par Sverdlovsku?
* ... [[Latvija]]s rekordists [[svarcelšana|svarcelšanā]] jauniešu, junioru un pieaugušo vecuma grupās '''[[Ritvars Suharevs]]''' ar svarcelšanu nodarbojas kopš septiņu gadu vecuma, iedvesmojoties no novadnieka [[Viktors Ščerbatihs|Viktora Ščerbatiha]] panākumiem?
* ... '''[[Krievijas impērijas likumu krājums|Krievijas impērijas likumu krājumu]]''' neatkarīgajā [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] turpināja izmantot līdz pat iekļaušanai [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā [[1940. gads|1940. gadā]], bet [[Latvija|Latvijā]] līdz [[1937. gads|1937. gadam]], kad pieņēma jauno [[Civillikums|Civillikumu]]?

[[Attēls:Liepaja Wielki Bursztyn 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles '''&quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[austrieši|austriešu]] arhitekts Folkers Gīnke?
* ... [[latviešu tautasdziesma]] '''&quot;[[Aijā, žūžū, lāča bērni]]&quot;''' pirmo reizi publicēta [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]] Artūra Salaka sastādītajā &quot;Vadonī mazajiem dziedātājiem&quot;?
* ... [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]] esošās '''[[Andamanu salas]]''' ir [[Indija]]s teritorija, tikai dažas mazas saliņas arhipelāga ziemeļos ir [[Mjanma]]s kontrolē?

[[Attēls:Le sacre coeur.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Parīzes Svētās sirds bazilika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir otrs apmeklētākais piemineklis [[Parīze|Parīzē]], atrodas [[Monmartrs|Monmartra]] virsotnē — augstākajā punktā pilsētā?
* ... lielākā mākslīgā ūdenstilpe [[Nemuna]]s ielejā ir '''[[Kauņas jūra]]''' ar platību ir līdz 63,5 km²?
* ... '''[[2016. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]]''' notika [[Rīga|Rīgā]], [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Duchess Sophie Amelie of Courland.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercoga]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdriha Kazimira]] pirmā sieva bija Nasavas-Zīgenes princese '''[[Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)|Sofija Amālija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; ar Kurzemes pulka komandieri kroņprinci Frīdrihu Kazimiru viņa [[Hāga|Hāgā]] salaulājās Nīderlandes-Francijas kara laikā?
* ... populāro dziesmu '''&quot;[[Teic, kur zeme tā]]&quot;''' un &quot;[[Mežrozīte zied un zied]]&quot; tekstu autora dzejnieka '''[[Alfreds Krūklis|Alfreda Krūkļa]]''' dzimto māju vietā ierīkota piemiņas vieta, kur pie mežābeles ik gadu notiek dzejnieka piemiņas pasākumi?
* ... [[Dundagas novads|Dundagas novada]] apdzīvotā vieta '''[[Sūde]]''' atrodas Zvērupes krastā?

[[Attēls:Kristus Spēka Aizkraukles Evaņģēliski luteriskā baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta beigās '''[[Aizkraukles Kristus Spēka luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viena no pirmajām modernā stila baznīcām [[Latvija|Latvijā]]?
* ... festivāla &quot;Bildes&quot; oficiālo himnu '''&quot;[[Tikai tā!]]&quot;''' sākotnēji izpildīja &quot;[[Liepājas brāļi]]&quot;: [[Ainars Virga|Ainars]] un [[Dainis Virga]]s, brāļi Valdis un Andris Alviķi, brāļi [[Rodrigo Fomins|Rodrigo]] un [[Ivo Fomins|Ivo Fomini]], brāļi Tālis un [[Uldis Marhilēvičs|Uldis Marhilēviči]], kā arī [[Guntars Račs]]?
* ... vairākus gadsimtus '''[[filozofu akmens]]''' sameklēšana bija nozīmīgākais [[alķīmija]]s mērķis?

[[Attēls:Hallimasch 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[celmenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastā celmene)&lt;/small&gt; [[Augļķermenis|augļķermeņus]] veido uz koksnes, kurā aug, taču tās nav saimniekspecifiskas, jo spēj inficēt gan dažādas [[Skuju koki|skuju]], gan lapu koku sugas?
* ... [[Džordžs Klūnijs|Džordža Klūnija]] filma '''&quot;[[Relikviju mednieki]]&quot;''' ir balstīta uz patiesiem notikumiem par [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Eiropā nozagto mākslas vērtību izglābšanu no [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] slēptuvēm?
* ... '''[[2021. gada tautas skaitīšana Latvijā|2021. gada tautas skaitīšanā Latvijā]]''' ir plānots pilnībā atteikties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās, kas tikušas izmantotas iepriekšējās [[Tautskaite|tautskaitēs]]?

[[Attēls:Luka Dončić.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovēnija]]s [[basketbolists]] '''[[Luka Dončičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš savā pirmajā [[NBA]] sezonā tika atzīts par [[NBA labākais debitants|labāko debitantu]], jau 16 gadu vecumā spēlēja [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] pieaugušo komandā?
* ... bez lielā atbalsta [[krievi|krievu]] vidū, promaskaviskā organizācija [[Lietuva]]s neatkarības atjaunošanas laikā '''''[[Jedinstvo (Lietuva)|Jedinstvo]]''''' guva arī daļēju [[poļi|poļu]] minoritātes atbalstu?
* ... [[Andris Rubins|Andra Rubina]] vadītā mazietekmīgā politiskā partiju apvienība '''&quot;[[Latviešu Nacionālisti]]&quot;''' ir 2018. gadā radusies apvienojoties &quot;Latvijas Atdzimšanas partijai&quot;, partijai &quot;[[Tēvzemes mantojums]]&quot;, &quot;[[Māras zeme (partija)|Māras zemei]]&quot; un vairākām sabiedriskām organizācijām?

[[Attēls:Dover from air.jpg|border|right|50px]]
* ... starp '''[[Duvra|Duvru]]''' [[Anglija|Anglijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Kalē]] [[Francija|Francijā]] uzbūvētais tunelis ir 52,5 km garš, no tiem 38 km zem [[Padekalē]] jūras šauruma?
* ... grupas &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; dziesmai '''&quot;[[Gandrīz tautasdziesma]]&quot;''' tika nofilmēts videoklips, kurā piedalās visi grupas dalībnieki un dziesmas vārdu autors [[Māris Melgalvs]]?
* ... [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagasta]] '''[[Upīškalns|Upīškalnā]]''' Saglabājušies vairāki līdz 245 m augsti PSRS Baltijas kara flotes tālo sakaru centra garnizona sakaru torņi?

[[Attēls:Kuremäe kloostri hooned õhust lääne külg.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s ziemeļaustrumos esošais '''[[Pihticas klosteris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā nebija slēgts, bet laika gaitā ir izveidojies par vienu no ievērojamākajiem [[pareizticība]]s centriem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]?
* ... sieviešu '''[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāts brīvajā cīņā]]''' notiek kopš 1987. gada?
* ... daudzos pasaules reģionos jūtamo [[saldūdens]] trūkumu izraisa ne tikai patēriņa pieaugums, bet arī '''[[ūdens piesārņošana]]''' ar [[atkritumi]]em un notekūdeņiem?

[[Attēls:MuseumMořeKopgalisLetecký08-09-14.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Klaipēda]]s pilsētas daļā '''[[Kopgale|Kopgalē]]''', kas atrodas [[Kuršu kāpas|Kuršu kāpu]] pašā ziemeļu galā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, atrodas jūras muzejs un delfinārijs?
* ... [[Deivids Finčers|Deivida Finčera]] 2011. gada trilleris '''&quot;[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]&quot;''', kas balstīta [[Stīgs Lāšons|Stīga Lāšona]] tāda paša nosaukuma romānā, tika nominēta piecām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?
* ... pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s grupas &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; dziesma '''&quot;[[Pie baltas lapas]]&quot;''' &quot;[[Mikrofona aptauja]]s&quot; skatītāju balsojumā tika atzīta par [[1983. gads Latvijā|1983. gada]] iecienītāko dziesmu, jo šajā gadā aptaujas veikšana nebija atļauta?

[[Attēls:Kelaa-des-Mgouna (rosino-02).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tadžīna]]''' ir gan tradicionāls [[Magriba]]s valstu [[ēdiens]], gan arī specifisks keramisks trauks tā pagatavošanai &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... grupas &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; pastāvēšanas laikā kopā ar '''[[Alberts Legzdiņš|Albertu Legzdiņu]]''' tās sastāvā darbojušies vairāk nekā 30 mūziķu un dziedātāju, arī viņa sieva Skaidrīte, meita Mārīte un citi ģimenes locekļi?
* ... [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercoga]] [[Hercogs Jēkabs|Jēkaba]] dēli '''[[Kārlis Jēkabs Ketlers|Kārlis Jēkabs]]''' un '''[[Aleksandrs Ketlers|Aleksandrs]]''' mira ārzemēs, taču abu mirstīgās atliekas pārveda uz [[Jelgava|Jelgavu]] un apglabāja [[Kurzemes hercogu kapenes|Kurzemes hercogu kapenēs]]?

[[Attēls:Abandoned mill in Kurmale.jpg|border|right|50px]]
* ... mūsdienu apdzīvotā vieta '''[[Kurmāle]]''' ir izveidojusies ap bijušās Kurmāles muižas (''Kurmahlen'') centru, kura ēkas daļējji saglabājušās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... balvu par mūža ieguldījumu '''[[Latvijas Gada balva sportā 2018|Latvijas Gada balvas sportā 2018]]''' ceremonijā piešķīra kamaniņu izgatavošanas speciālistam, bijušajam [[kamaniņu braucējs|kamaniņu braucējam]] [[Valdis Ķuzis|Valdim Ķuzim]]?
* ... dibināšanas laikā '''[[Krenholmas manufaktūra]]''' [[Narva|Narvā]] bija lielākā [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnīca]] pasaulē; dažādos laikos šeit strādāja vairāk nekā 10 000 cilvēku?

[[Attēls:Білуга (Huso huso).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[storu dzimta]]s''' zivīm &lt;small&gt;(attēlā beluga)&lt;/small&gt; [[mute]]s priekšpusē atrodas 4 taustekļi, bet žokļi ir bez [[zobi]]em?
* ... [[Armands Birkens|Armanda Birkena]] sacerētās &quot;[[Čikāgas piecīši|Čikāgas piecīšu]]&quot; dziesmas '''&quot;[[Mūsu mīlestība]]&quot;''' piedziedājuma autors ir [[Alberts Legzdiņš]]?
* ... '''[[aveņu mizas plaisāšana]]''' ir nozīmīga vasaras aveņu stādījumos; mazāk nozīmīga tā ir rudens avenēm, jo tām visas virszemes daļas katru gadu, pēc ražas beigšanās, nogriež?

[[Attēls:Irrawaddy-River-Myanmar-Burma-2005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iravadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Mjanma]]s lielākā un saimnieciski nozīmīgākā [[upe]]?
* ... [[kamaniņu braucējs]] '''[[Valdis Ķuzis]]''' [[PSRS olimpiskajās spēlēs|PSRS komandas]] sastāvā kā sportists piedalījās [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], bet pēc tam dažādā statusā piedalījies vēl sešās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[bilirubīns]]''' ir viens no galvenajiem [[žults]] komponentiem cilvēka un dzīvnieku organismā?

[[Attēls:Berlin-Marathon 2015 Runners 0.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] oktobrī '''[[Eliuds Kipčoge]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo cilvēku, kas [[maratons|maratona]] distanci veicis ātrāk par 2 stundām; tas notika skrējienā, kura formāts neļāva rezultātu reģistrēt kā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]?
* ... brāļu Āra un Saulcera Ziemeļu dziesma ar [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] vārdiem '''&quot;[[Uzsniga sniedziņš balts]]&quot;''' ar lielu pārsvaru pār citām dziesmām uzvarēja [[1987. gada Mikrofona aptauja|1987. gada Mikrofona aptaujā]]?
* ... [[Makolijs Kalkins]] atveido galveno lomu '''[[Viens pats mājās (filmu sērija)|filmu sērijas &quot;Viens pats mājās&quot;]]''' pirmajās divās filmās, bet sekojošajās trijās galvenajā lomā ir citi aktieri?

[[Attēls:Green Algae on Rocks (4909998958).jpg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā [[augi]], arī '''[[zaļaļģes]]''' &lt;small&gt;(attēlā izskalotas piekrastē)&lt;/small&gt; satur divas [[hlorofils|hlorofila]] formas, ko izmanto, lai iegūtu [[gaisma]]s enerģiju [[cukuri|cukuru]] ražošanai, bet atšķirībā no augiem tās galvenokārt ir [[ūdens]] organismi?
* ... pirmais [[pasaules čempionāts cīņas sportā]] bija '''[[1904. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1904. gada čempionāts grieķu-romiešu cīņā]]''', kas notika [[Vīne|Vīnē]]?
* ... [[Daugavpils]] pilsētas daļa '''[[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]''' jeb Ķīmiķu ciemats nosaukumu ieguvis no Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas?

[[Attēls:10.8.17CressidaCowellByLuigiNovi1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] bērnu [[rakstniece]] '''[[Kresida Kovela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstama ar divām bērnu grāmatu sērijām — &quot;Kā pieradināt pūķi&quot; un &quot;Emīlija Brauna&quot;, nāk no augstdzimušo — [[pērs|pēru]] ģimenes?
* ... [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] dziesma '''&quot;[[Lūgšana (Imanta Kalniņa dziesma)|Lūgšana]]&quot;''' ar [[Leonīds Breikšs|Leonīda Breikša]] vārdiem [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] tika speciāli komponēta latviešu kultūras darbinieku delegācijas vizītei pie [[ASV latvieši]]em; [[Ieva Akuratere]] dziesmas notis, gatavojoties pirmatskaņojumam [[Bostona|Bostonā]], mācījās lidmašīnā?
* ... [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] komanda '''[[Pekinas &quot;Kunlun Red Star&quot;]]''' ir uzstādījusi līgas antirekordu skatītāju skaitam mājas spēlē: 550 cilvēki?

[[Attēls:Ram Nath Kovind official portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Rāms Nāths Kovinds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrais [[Indija]]s prezidents valsts vēsturē no [[daliti]]em, ko agrāk dēvēja par neaizskaramajiem?
* ... '''[[1911. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1911. gada pasaules čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Helsinki|Helsinkos]], pilnīgi visas zelta medaļas izcīnīja mājinieki: [[Krievijas Impērija]]s sportisti no [[Somija]]s?
* ... '''[[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]]''' [[Daugavpils centrs|Daugavpils centrā]] ir viena no pirmajām gājēju ielām [[Latvija|Latvijā]]?

[[Attēls:Pāvels Dubrovins.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pāvels Dubrovins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Daugavpils]] (tolaik Dinaburgas) pilsētas galva no 1876. līdz 1890. gadam — viņš ir viens no visilgāk amatā bijušajiem [[Daugavpils pašvaldība]]s vadītājiem?
* ... dzejnieks [[Leons Briedis]] atceras, ka [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmas '''&quot;[[Cielaviņa (dziesma)|Cielaviņa]]&quot;''' piedziedājuma atkārtojumā cenzori nav ļāvuši izskanēt [[Latvija]]s vārdam, tādēļ pēc tam, kad visi tradicionālie novadi salīdzināti ar cielaviņu — oriģinālversijā dzirdams, kā dziesma pamazām izdziest?
* ... [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] [[hokejists]] '''[[Metjū Tkačuks]]''' ir leģendārā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] spēlētāja [[Kīts Tkačuks|Kīta Tkačuka]] dēls?

[[Attēls:Crimean Bridge 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmo tiltu pāri [[Kerčas šaurums|Kerčas šaurumam]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pēc [[Hitlers|Hitlera]] pavēles uzbūvēja [[Fašistiskā Vācija|Vācija]], bet pēc '''[[Krimas aneksija]]s''' jaunu [[Krimas tilts|Krimas tiltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laikā no 2015. līdz 2018. gadam uzcēla [[Krievijas Federācija]]?
* ... '''[[pārtikas ķīmija]]''' pēta arī [[Pārtikas produkti|produktu]] izmaiņas pārtikas apstrādē un šo posmu uzlabošanas un uzraudzības veidus?
* ... [[Ķīna]]s kosmiskā misija '''''[[Chang'e 4]]''''' [[2019. gads kosmonautikā|2019. gada]] 3. janvārī nosēdās uz [[Mēness]] virsmas?

[[Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Daugavpils]] garākā [[iela]] ar kopējo ielas garumu 8,5 kilometri, stiepjoties no viena pilsētas gala līdz otram?
* ... grupas &quot;[[Jauns Mēness]]&quot; dziesmas '''&quot;[[Ai, jel manu vieglu prātu]]&quot;''' [[melodija|melodiju]] folkloras ekspedīcijā [[Sventāja|Sventājā]] pierakstīja Ilmārs Mežs?
* ... [[Roze Stiebra|Rozes Stiebras]] [[animācija]]s filmas '''&quot;[[Dzeguze un viņas 12 vīri]]&quot;''' pamatā ir [[Pēters Brūveris|Pētera Brūvera]] dzejolis?

[[Attēls:SoegininaPank062911.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sāremā pagasts]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste [[Vilsandi nacionālais parks|Vilsandi nacionālajā parkā]])&lt;/small&gt; pēc platības ir lielākā pašvaldība [[Igaunija|Igaunijā]]; tas aizņem visu [[Sāremā sala|Sāremā salu]] un apkārtējās nelielās salas?
* ... [[vieglatlēts]] '''[[Ēriks Vanags]]''' [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Stokholma|Stokholmā]] startēja [[diska mešana|diska mešanā]] un [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], taču viņš bija [[Krievija]]s čempions arī [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] un augstlēkšanā no vietas?
* ... lielākajai daļai [[viela|vielu]] [[kušana]]s punkts ([[kušanas temperatūra]]) un '''[[sasalšana]]s''' punkts (sasalšanas temperatūra) ir vienāds (viena un tā pati temperatūra), tomēr dažām vielām piemīt atšķirīga pārejas [[temperatūra]] no cietas uz šķidru vielu?

[[Attēls:Daugavpils Vienības tilts.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1935. gads Latvijā|1935. gada]] 23. novembrī atklātais '''[[Vienības tilts]]''' pār [[Daugava|Daugavu]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo šāda veida [[tērauds|tērauda]] būvi [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... grupas &quot;[[Opus Pro]]&quot; atskaņotā [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] dziesma '''&quot;[[Brīvību Baltijai]]&quot;''' tika sacerēta [[1989. gads Latvijā|1989. gada]] vasarā ar mērķi to atskaņot [[Rostoka]]s starptautiskajā dziesmu festivālā &quot;Cilvēki un jūra&quot;, taču [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] varas iestādes dziesmas piedalīšanos festivālā neatļāva?
* ... [[Roze Stiebra|Rozes Stiebras]] [[animācija]]s filmas '''&quot;[[Laimes lācis]]&quot;''' pamatā ir [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] stāsts &quot;Sūnu ciema zēni&quot;?

[[Attēls:Morchella esculenta 270408.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lāčpurni]]''' ir pavasara mēnešos sastopamas [[sēnes]], kuras tiek uzskatītas par [[Sēnes kulinārijā|kulināri vērtīgām]] &lt;small&gt;(attēlā [[parastais lāčpurns]])&lt;/small&gt;?
* ... bijušais muzikālās apvienības &quot;[[Čikāgas piecīši]]&quot; ģitārists, komponists un dziedātājs '''[[Armands Birkens]]''' ir [[Čikāga]]s Latviešu biedrības priekšsēdis?
* ... '''[[Biedrības salas]]''' dalās divās grupās — Aizvēja salās un Vējpuses salās, kas vienlaicīgi ir divas [[Franču Polinēzija]]s administratīvas vienības?

[[Attēls:CalamagrostisEpigejos.jpg|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[slotiņu ciesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir stīgojoša [[Graudzāļu dzimta|graudzāle]], tā ātri spēj izveidot monodominantas audzes, izspiežot no dzīvotnes citas sugas?
* ... '''&quot;[[Dziesma dūdieviņam]]&quot;''' [[Nora Bumbiere|Noras Bumbieres]] izpildījumā bija pirmais [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] rokmūzikas ieskaņojums [[Latvijas radio]] studijā, pavadījumu atskaņoja [[Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestris]], klavieres spēlēja [[Uldis Stabulnieks]]?
* ... '''[[bumbieru-kadiķu rūsa]]''' var radīt būtiskus ekonomiskus zaudējumus, jo infekcija var novest pie pāragras [[bumbieru ģints]] augu [[lapas|lapu]] nobiršanas, samazinot iegūto [[augļi|augļu]] ražu?

[[Attēls:Xining Montage.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ķīna]]s [[Cjinhai province]]s administratīvais centrs '''[[Sjinina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar vairāk nekā 2 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā pilsēta Tibetas kalnienē?
* ... [[Ansis Bērziņš|Anša Bērziņa]] animācijas filmas '''&quot;[[Sarežģītais zvirbulēns (animācijas filma)|Sarežģītais zvirbulēns]]&quot;''' pamatā ir [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Vika]] tāda paša nosaukuma [[pasaka]]?
* ... '''[[nabassaites asinis]]''' izmanto [[kaulu smadzenes|kaulu smadzeņu]] atjaunošanai pēc dažādu tipa asins šūnu [[vēzis (slimība)|vēža]] staru terapijas vai dažādu veida [[anēmija|anēmiju]] ārstēšanā, līdzīgi kā izmanto hematopoētisko [[cilmes šūna|cilmes šūnu]] [[transplantācija|transplantāciju]]?

[[Attēls:Lokstene Dievturi Shrine in Liepsalas, Klintaine Parish, Pļaviņas Municipality, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lokstenes dievturu svētnīca]]''' atrodas uz [[Daugava]]s salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Pļaviņas|Pļaviņām]]?
* ... 1978. gadā [[Ozolmuiža (Brīvzemnieku pagasts)|Ozolmuižā]] dibinātā grupa '''&quot;[[Zeļļi]]&quot;''' tiek uzskatīta par [[Latvija]]s [[šlāgermūzika]]s pionieriem?
* ... [[Renārs Kaupers]] dziesmu ar [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vārdiem '''&quot;[[Mazā bilžu rāmītī]]&quot;''' sacerēja kā dāvanu [[dzimšanas diena|dzimšanas dienā]] savai sievai Agnesei?

[[Attēls:Lleida - La Seu Vella (des de Cappont).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ļeida]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām [[Katalonija]]s pilsētām, bet [[1297. gads|1297. gadā]] dibinātā Ļeidas Universitāte — trešā vecākā universitāte [[Spānija|Spānijā]]?
* ... spēlfilmai &quot;[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]&quot; [[Imants Kalniņš]] uzrakstīja vairākus skaņdarbus ar [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] vārdiem, tomēr vienīgi dziesma '''&quot;[[Piena ceļš (dziesma)|Piena ceļš]]&quot;''' uzsāka no filmas neatkarīgu dzīvi koncertos un ieskaņojumos?
* ... atšķirībā no citām lielākajām [[Āfrika]]s upēm, '''[[Okavango]]''' ūdeņi neietek okeānā, bet gan iztvaiko iekšzemē, [[Kalahari tuksnesis|Kalahari tuksneša]] saulē?

[[Attēls:Monumento a la Libertad, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 13.JPG|border|right|50px]]
* ... teritorija ap [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekli]] [[Rīga|Rīgā]] tikai 2018. gada martā ieguva '''[[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukuma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukumu?
* ... filmas '''&quot;[[Absolūtā vētra]]&quot;''' pamatā ir patiesi notikumi par zvejniekiem no Glosteras, kuru kuģi ''Andrea Gail'' [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] pārsteidz neparasti spēcīga vētra?
* ... lai gan daudzās valstīs tiek izmantota '''[[minimālā alga]]''', nav viennozīmīga viedokļa par ieguvumiem un kaitējumu, kas rodas šāda minimuma izveidē?

[[Attēls:Mobutu.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads|1991. gadā]], saimniecības pasliktināšanās un nemieru dēļ, ilggadējais [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] (Zairas) prezidents un militārais [[diktators]] '''[[Mobutu Sese Seko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija spiests sāk dalīt varu valstī ar opozīcijas līderiem?
* ... [[Igaunija]]s '''[[Setomā pagasts|Setomā pagastu]]''' veido divas savstarpēji nesaistītās daļās, kas ietver [[Krievija]]s pierobežu — [[Seti (etnoss)|setu]] apdzīvotos apvidus?
* ... pirmais '''[[Jauno dziedātāju konkurss &quot;Jūrmala&quot;]]''' pēc [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] ierosmes notika [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]], bet pēdējais — [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] Lielupes tenisa centrā?

[[Attēls:Gelbwangenkakadu 8559.jpg|border|right|50px]]
* ... dēļ dzīves vides zaudēšanas un malumedniecības (dzīvu papagaiļu ķeršana pārdošanai) vairākas '''[[balto kakadu ģints]]''' sugas ir apdraudētas &lt;small&gt;(attēlā citroncekula kakadu)&lt;/small&gt;?
* ... [[1973. gads Latvijā|1973. gadā]] komponētā [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] dziesma ar [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] vārdiem '''&quot;[[Pilsētā, kurā piedzimst vējš]]&quot;''' ir [[Liepāja]]s oficiālā [[himna]]?
* ... [[lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[deja]] '''&quot;[[Pankūkdancis]]&quot;''' ir kļuvusi par populāru danci arī [[Latvija|Latvijā]] kopš 1980. gadiem, kad to sāka aktīvi izpildīt [[etnogrāfija|etnogrāfisko]] deju pasākumos?

[[Attēls:Gnocchi di ricotta burro e salvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Itālija]]s reģionos izgatavo dažādus tradicionālos '''[[njoki]]''' paveidus &lt;small&gt;(attēlā ar rikotas [[siers|sieru]])&lt;/small&gt;, kas var atšķirties gan pēc sastāva, gan piedevām vai formas?
* ... [[Starptautiskā šaha federācija|Starptautiskās šaha federācijas]] prezidents '''[[Arkādijs Dvorkovičs]]''' iepriekš bijis [[Krievijas Federācija]]s valdības priekšsēdētāja vietnieks un [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] palīgs?
* ... [[Zviedrija]]s [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]], [[atdzejojums|atdzejotājs]] un [[mūziķis]] '''[[Pāvils Johansons]]''' ir kultūrvēsturnieka un rakstnieka [[Andrejs Johansons|Andreja Johansona]] un dzejnieces un filoloģes [[Veronika Strēlerte|Veronikas Strēlertes]] dēls?

[[Attēls:Annegret Kramp-Karrenbauer 2016 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Annegrēte Krampa-Karenbauere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura ir [[Vācija]]s ārlietu ministre, ir arī [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s vadītāja kopš 2018. gada decembra, nomainot šajā amatā [[Vācijas kanclere|Vācijas kancleri]] [[Angela Merkele|Angelu Merkeli]]?
* ... savās '''[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s''' grupās pēdējā vietā šobrīd atrodas ne vien [[Latvijas futbola izlase]], bet arī [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]] un [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]]?
* ... '''&quot;[[Mazs bērniņš krustcelēs]]&quot;''' ir viena no [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] dziesmām ar [[Māra Zālīte|Māras Zālītes]] vārdiem, kuru viņš 1988. gadā komponēja [[Lāčplēsis (rokopera)|rokoperai &quot;Lāčplēsis&quot;]]?

[[Attēls:Limo rand.JPG|border|right|50px]]
* ... ģeogrāfiski [[Igaunija]]s pēc platības un iedzīvotāju skaita mazākā pašvaldība — '''[[Ruhnu pagasts]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale [[Roņu sala|Roņu salā]])&lt;/small&gt; atrodas tuvāk [[Kolka]]i Latvijā, nekā jebkurai Igaunijas teritorijai?
* ... '''[[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]''' bija ceturtā reize, kad tas notika [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]?
* ... estrādes dziedātājs '''[[Andris Daņiļenko]]''' māca [[dziedāšana|dziedāšanu]] [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieriem?

[[Attēls:Ada Hegerberg 2017 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā '''[[Ada Hegerberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atzīta par labāko [[Norvēģija]]s [[futbolists|futbolistu]] (abu dzimumu vērtējumā), kļūdama par pirmo [[sieviete|sievieti]], kas saņem šo balvu; sieviešu konkurencē bijusi ''[[UEFA]]'' Eiropas labākā futboliste un ''[[BBC]]'' Gada labākā futboliste un pirmā sieviešu [[Zelta Bumba]]s saņēmēja?
* ... [[Ansis Bērziņš|Anša Bērziņa]] animācijas filmas '''&quot;[[Skudriņa Tipa]]&quot;''' pamatā ir [[Vitauts Ļūdēns|Vitauta Ļūdēna]] tāda paša nosaukuma dzejolis?
* ... [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma ar [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] vārdiem '''&quot;[[Mēmā dziesma]]&quot;''', ko izpildīja [[Nora Bumbiere]] un [[Viktors Lapčenoks]], tika sacerēta 1976. gada [[Sopota]]s Starptautiskajam dziesmu konkursam?

[[Attēls:Historical gates to Central (Otto = Middle) Asia (3892518404).jpg|border|right|50px]]
* ... Krasnovodska [[1993. gads|1993. gadā]] tika pārdēvēta par '''[[Turkmenbaši (pilsēta)|Turkmenbaši]]''' par godu tā laika [[Turkmenistāna]]s prezidentam [[Saparmurats Nijazovs|Saparmuratam Nijazovam]], kas bija pieņēmis Turkmenbaši ([[turkmēņi|turkmēņu]] tēva) titulu &lt;small&gt;(attēlā simboliskie vārti uz [[Vidusāzija|Vidusāziju]])&lt;/small&gt;?
* ... kamerkora '''''[[Ave Sol (koris)|Ave Sol]]''''' pirmais mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija [[Imants Kokars]], bet otrais — Uldis Kokars?
* ... [[Roze Stiebra|Rozes Stiebras]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Kaķīša dzirnavas (animācijas filma)|Kaķīša dzirnavas]]&quot;''' ir veidota pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] 1913. gada [[pasaka]]s motīviem?

[[Attēls:Püssinina.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s '''[[Muhu pagasts]]''' ir viena no 3 [[Sāremā apriņķis|Sāremā apriņķa]] pašvaldībām, tas aizņem [[Muhu sala|Muhu salu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un apkārtējās nelielās saliņas?
* ... 1970. gadu sākumā '''[[Miervaldis Polis]]''' un viņa toreizējā sieva [[Līga Purmale]] sāka fotoreālisma tendenci latviešu [[glezniecība|glezniecībā]], toreiz viņš bija viens no pirmajiem fotoreālisma pārstāvjiem [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Latvija]]s uzņēmums '''''[[Aerones]]''''' piedāvā [[bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]] ar kravnesību līdz 200 kilogramiem, kas gaisā spēj darboties neierobežoti ilgu laiku, jo [[elektrība|elektrību]] un citus nepieciešamos resursus piegādā no zemes pa kabeļiem un cauruļvadiem?

[[Attēls:Displaced Rohingya people in Rakhine State (8280610831) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... vairākas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] institūcijas, [[Starptautiskā krimināltiesa]], cilvēktiesību aktīvisti un citi norādījuši, ka [[Mjanma]]s valdība veic etnisko tīrīšanu un [[genocīds|genocīdu]] pret šo '''[[rohindžas|rohindžām]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... dabiskus '''[[emulgatori|emulgatorus]]''' tradicionāli izmanto kā vienu no sastāvdaļām [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]] — par pirmajiem emulgatoriem var nosaukt [[ola]]s dzeltenumu un baltumu?
* ... '''[[Evija Vēbere|Evijas Vēberes]]''' mūzikas stils, kurā ir liels uzsvars uz [[Elektroniskā mūzika|elektroniku]], ir aprakstāms kā dažādu žanru sajaukums, iezīmējot vairākus mūzikas stilus, kā avantpops, [[Elektroniskā mūzika|elektroniskā]], eksperimentālā mūzika, [[ambientā mūzika]], [[industriālā mūzika]] un [[Avangards (māksla)|avangards]]?

[[Attēls:Rigas Dome.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Rīgas rātsnams]]''' tika sagrauts [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] 1941. gada 29. jūnijā [[Uzbrukums Rīgai (1941)|Vācijas uzbrukuma]] laikā, bet mūsdienu ēka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vēsturiskās ēkas kopija?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] reģistrētais apdrukāšanas ārpakalpojumu uzņēmums '''''[[Printful]]''''', kas ir saistīts ar [[Latvija]]s uzņēmumu grupu ''[[Draugiem Group]]'', nodrošina apdrukāšanas ārpakalpojumus dažādām [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] platformām un pakalpojumiem, arī ''[[eBay]]'' un ''[[Amazon]]''?
* ... mūzikas grupas '''&quot;[[Odis]]&quot;''', kas pirmie [[Latvija|Latvijā]] 1980. gadu beigās ienesa un izpildīja tādus mūzikas žanrus kā [[fanks]] un [[souls]], nosaukums ir [[abreviatūra]] no [[Ogre]]s dārzkopības izmēģinājumu stacijas nosaukuma?

[[Attēls:King Mohammed VI.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Muhameds VI]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 23. [[Maroka]]s valdnieks no Alavītu dzimtas, kura valda Marokā kopš [[1666. gads|1666. gada]]?
* ... senākā zināmā [[kokle]] — dēvēta par '''[[Durbes kokle|Durbes kokli]]''' — ir iegūta [[1895. gads Latvijā|1895. gadā]] etnogrāfiskajā ekspedīcijā [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķa]] [[Durbes pagasts|Durbes pagastā]] un mūsdienās glabājas [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] krājumā?
* ... [[Roze Stiebra|Rozes Stiebras]] [[animācija]]s filma '''&quot;[[Zaķīšu pirtiņa (animācijas filma)|Zaķīšu pirtiņa]]&quot;''' ir veidota pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] dzejas motīviem?

[[Attēls:Spencer Dinwiddie (39916296274) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Spensers Dinvidī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja 2018. gada [[NBA Visu zvaigžņu spēle]]s meistarības konkursā, kuru gadu iepriekš bija uzvarējis latvietis [[Kristaps Porziņģis]]?
* ... 1998. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] ''Grand Prix'' ieguvušās filmas '''&quot;[[Dzīve ir skaista]]&quot;''' režisors, kā arī viens no producentiem un galveno lomu atveidotājiem [[Roberto Beninji]] saņēma arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris]]?
* ... [[akordeons|akordeoniste]] '''[[Ksenija Sidorova]]''' ir uzstājusies kopā ar Brūksas stīgu kvartetu, Vīnes kamerorķestri, [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri]], ''Sinfonietta Riga'', [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] orķestri un daudziem citiem mūzikas kolektīviem?

[[Attēls:Kanepi valla vapp.svg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s '''[[Kanepi pagasts|Kanepi pagasta]]''' ģerbonī attēlots [[kaņepes|kaņepju]] simbols &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eldars Rjazanovs|Eldara Rjazanova]] filma '''&quot;[[Dienesta romāns]]&quot;''' kļuva par līderi [[Padomju Savienība|padomju]] [[kino]] industrijā?
* ... '''[[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]]''' 1977. gadā [[Liepāja]]s piejūras parkā tika uzcelts par Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzes un zvejnieku kolhoza &quot;Boļševiks&quot; līdzekļiem?

[[Attēls:Zagars Penya - unniks.jpg|border|right|50px]]
* ... 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]] notikušajā [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā basketbolā]] '''[[Artūrs Žagars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts simboliskajā pieciniekā, kā arī bija piektais rezultatīvākais un otrais labākais rezultatīvo piespēļu dalītājs?
* ... [[Renārs Kaupers|Renāra Kaupera]] komponētās '''&quot;[[Mana dziesma (dziesma)|Mana dziesma]]&quot;''' pirmatskaņojumā piedalījās grupas &quot;[[Prāta Vētra]]&quot;, &quot;[[Iļģi]]&quot;, orķestris &quot;Sinfonia concertante&quot; un [[IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]] atklāšanas koncerta koris?
* ... tiek uzskatīts, ka [[Portugāle]]s jūrasbraucēja '''[[Antoniu de Abreu]]''' vadītā ekspedīcija kā pirmie eiropieši kuģoja [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ūdeņos [[1512. gads|1512. gadā]]?

[[Attēls:Genadijs_Samoilovs.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pludmales volejbols|pludmales volejbola]] treneris '''[[Genādijs Samoilovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenē ne vien savus dēlus [[Aleksandrs Samoilovs|Aleksandru]] un Mihailu, bet arī virkni citu [[Latvija]]s vadošo spēlētāju: [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], [[Jānis Šmēdiņš|Jāni Šmēdiņu]], [[Edgars Točs|Edgaru Toču]], [[Tīna Laura Graudiņa|Tīnu Graudiņu]], [[Anastasija Kravčenoka|Anastasiju Kravčenoku]]?
* ... [[Šons Penns|Šona Penna]] 2007. gada biogrāfiskās filmas '''&quot;[[Savvaļā (filma)|Savvaļā]]&quot;''' [[scenārijs]] veidots, balstoties tāda paša nosaukuma Džona Krakauera grāmatā, kas stāsta par Kristofera Makkandlesa dzīvi?
* ... '''[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā]]''' 33,6% balsstiesīgo, kas bija nedaudz vairāk nekā [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]?

[[Attēls:Jair Bolsonaro em 24 de abril de 2019 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Žairs Bolsonaru|Žaira Bolsonaru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 2019. gada 1. janvārī stājās [[Brazīlijas prezidents|Brazīlijas prezidenta]] amatā, politiskie uzskati tiek raksturoti kā galēji labēji, [[nacionālisms|nacionālistiski]], [[konservatīvisms|konservatīvi]], ar izteiktu [[populisms|populismu]] un gatavību būtiski mīkstināt līdzšinējo valsts kursu vides aizsardzības jautājumos?
* ... '''[[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2010. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' uzvarēja 16 gadu vecā ķīniete [[Hou Jifaņa]], kas finālā ar rezultātu 5:3 pieveica savu tautieti [[Žuaņa Lufei|Žuaņu Lufei]], kļūstot par šaha vēsturē jaunāko [[Pasaules čempiones šahā|pasaules šaha čempioni]]?
* ... pie '''[[Adzes|Adzēm]]''' [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagastā]] atrodas zināmākā no [[Latvija]]s sauszemes [[nafta]]s atradnēm?

[[Attēls:Iglesia de San Pedro, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 25.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rīga|Rīgā]] ir divas '''[[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statujas]]''': oriģināls &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Pētera baznīca (Rīga)|Pētera baznīcā]], bet kopija — [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukuma]] centrā?
* ... '''[[Kuba olimpiskajās spēlēs]]''' ir visveiksmīgākā komanda pēc kopējā medaļu skaita (226 medaļas) starp visām valstīm, kas nekad nav piedalījušās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir aptuveni 140 '''[[Latvijas pilis|viduslaiku pilis]]'''?


* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''''[[Bellacord Electro]]''''', kas atradās [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] [[Rīga|Rīgā]], bija [[Baltija|Baltijā]] vienīgā [[skaņuplate|skaņuplašu]] fabrika &lt;small&gt;(attēlā skaņuplates etiķete)&lt;/small&gt;?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Kanāda]]s [[vieglatlēts]] '''[[Juris Pūce (vieglatlēts)|Juris Pūce]]''' piedalījās [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[diska mešana]]s sacensībās, bet 1970. gadā uzvarēja [[Nāciju Sadraudzības spēles|Nāciju Sadraudzības spēlēs]]?
* ... 1974. gada [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Itālija]]s kopražojuma filma '''&quot;[[Neticamie itāļu piedzīvojumi Krievijā]]&quot;''' stāsta par filmas varoņu ceļojumu uz [[Ļeņingrada|Ļeņingradu]] bagātību meklējumos?

[[Attēls:Coat of arms of Hiiumaa Parish.svg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s '''[[Hījumā pagasts]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis ar [[Kepu bāka|Kepu bāku]] uz tā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[Hījumā apriņķis|Hījumā apriņķa]] pašvaldība un aizņem visu [[Hījumā|Hījumā salu]] un vairākas mazākas salas?
* ... '''[[Kostarika olimpiskajās spēlēs|Kostarikas sportisti olimpiskajās spēlēs]]''' visas medaļas ir izcīnījuši [[Peldēšana (sports)|peldēšanā]], bet starp '''[[Kostarikas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|medaļniekiem]]''' ražīgākā ir Klaudija Polla, kas ieguvusi trīs no četrām [[Kostarika]]s medaļām?
* ... '''[[Polockas hidroelektrostacija]]''' [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], kas aizsprosto [[Daugava|Daugavu]] augšupus [[Polocka]]s pilsētas, ir nodota ekspluatācijā [[2017. gads|2017. gadā]]?

[[Attēls:Pope Francis Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs|pāvests Francisks vizītē Baltijas valstīs]]''' 2018. gada septembrī &lt;small&gt;(attēlā kopā ar [[Latvijas prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]])&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] apmeklēja [[Rīga|Rīgu]] un [[Aglona|Aglonu]]?
* ... '''[[1921. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1921. gada pasaules čempionātā cīņas sportā]]''', kur piedalījās 68 dalībnieki no 7 valstīm, [[Latvija]]s pārstāvis [[Rūdolfs Ronis]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 67,5 kg?
* ... [[Eldars Rjazanovs|Eldara Rjazanova]] padomju filma '''&quot;[[Stacija diviem]]&quot;''' piedalījās 1983. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]?

[[Attēls:Montserrat Caballé 1971b.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpisko spēļu]] oficiālo dziesmu ''[[Barcelona (dziesma)|Barcelona]]'' [[Fredijs Merkūrijs|Fredijs Merkurijs]] izpildīja kopā ar operdziedātāju '''[[Montserata Kabaļe|Montseratu Kabaļe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[American Airlines Center]]''''' mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komanda [[Dalasas &quot;Stars&quot;]] un [[NBA]] komanda [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]?
* ... [[Igaunija]]s '''[[Vormsi pagasts|Vormsi pagastā]]''' ietilpst [[Vormsi sala]] un nelielās apkārtējās salas?

[[Attēls:CanadaUSASledge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[para ledus hokejs|para ledus hokeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā spēles starp [[Kanāda|Kanādu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] epizode)&lt;/small&gt; noteikumi neierobežo dalībnieku dzimumu, komandās, arī visaugstākā līmeņa turnīros un [[Paraolimpiskās spēles|paraolimpisko spēļu]] laikā komandās vienlīdzīgi ar vīriešiem var spēlēt arī sievietes?
* ... Holivudas filmai '''&quot;[[Oušena banda]]&quot;''' ir iznākuši divi turpinājumi: 2004. gada filma '''&quot;[[Oušena ducis]]&quot;''' un 2007. gada filma &quot;[[Oušena velna ducis]]&quot;, kā arī 2018. gada [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] &quot;[[Oušenas 8]]&quot;?
* ... gadā var veidoties līdz trim '''[[egļu astoņzobu mizgrauzis|egļu astoņzobu mizgraužu]]''' paaudzēm?

[[Attēls:JAuzins.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Jānis Auziņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc pāris sezonām Anglijas hokeja Premjerlīgā šobrīd spēlē Āzijas hokeja līgas komandā '' East Hokkaido Cranes''?
* ... cīņa pret '''[[Daugavpils HES]]''' aizsākās [[1986. gads Latvijā|1986. gada]] 17. oktobrī ar laikrakstā &quot;Literatūra un māksla&quot; publicēto [[Dainis Īvāns|Daiņa Īvāna]] un [[Artūrs Snips|Artūra Snipa]] rakstu un noslēdzās [[1987. gads Latvijā|1987. gada]] 5. novembrī ar PSRS Ministru padomes lēmumu par hidroelektrostacijas celtniecības pārtraukšanu?
* ... 2018. gada 16. novembrī [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] paziņoja, ka '''[[Džamāls Hāšogdži|Džamāla Hāšogdži]]''' slepkavību pasūtījis [[Saūda Arābija]]s kroņprincis Mohamads bin Salmans, kuru žurnālists kritizēja?

[[Attēls:EE Kihnu.png|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķa]] '''[[Kihnu pagasts]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; aizņem [[Kihnu sala|Kihnu salu]] [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] un dažas mazākas apkārtējās saliņas?
* ... līdz šim veiksmīgākā '''[[Kolumbija olimpiskajās spēlēs|Kolumbijas sportiste olimpiskajās spēlēs]]''' ir ''[[BMX]]'' riteņbraucēja Mariana Pahona, kura vienīgā no '''[[Kolumbijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kolumbijas olimpisko medaļu ieguvējiem]]''' ir izcīnījusi divas zelta medaļas?
* ... filmas '''&quot;[[Upurējot bandinieku]]&quot;''' sižets notiek [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā, kad [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[šahs|šaha]] brīnumbērns [[Bobijs Fišers]] nonāk starp divām lielvarām un izaicina [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]?

[[Attēls:Istaba andreja upisa muzeja.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]''' iekārtots [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]] 38 4. dzīvoklī &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kur rakstnieks pavadīja sava mūža pēdējos 19 gadus?
* ... '''[[Igaunija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Igaunijai piedaloties 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', [[cīņas sports|cīņas sporta]] pārstāvis Heiki Nabi izcīnīja sudraba medaļu [[grieķu romiešu cīņa|grieķu romiešu cīņā]], tādējādi pēc 76 gadu pārtraukuma Igaunija atkal guva medaļu šajā sporta veidā?
* ... kopš 2006. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] '''[[Melnā piektdiena (iepirkšanās)|Melnajā piektdienā]]''' ir miruši 10 cilvēki un 111 tikuši ievainoti, iepērkoties veikalos?

[[Attēls:Barty WM17 (6) (35347488684).jpg|border|right|50px]]
* ... vēlākā [[WTA ranga pirmo numuru saraksts|pasaules pirmā rakete]] [[teniss|tenisā]] '''[[Ešlija Bārtija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz laiku bija pārtraukusi tenisistes karjeru, lai spēlētu [[krikets|kriketu]] ''Brisbane Heat'' komandā [[Austrālija]]s sieviešu ''Twenty20'' kriketa līgā ''WBBL''?
* ... '''[[LVtop100 aptauja|LVtop100 aptaujā]]''' par [[Latvijas Simtgade]]s nozīmīgāko dziesmu atzina [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] &quot;[[Saule, Pērkons, Daugava]]&quot;?
* ... filmas '''&quot;[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]&quot;''' pasaules pirmizrāde {{dat|2001|5|11||bez}} notika [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]] [[Havaju salas|Havaju salās]]?

[[Attēls:Valkas_muzejs_cimzes_vaska_figura.jpg|border|right|50px]]
* ... ēkā, kurā atrodas '''[[Valkas novadpētniecības muzejs]]''', no [[1853. gads|1853.]] līdz [[1890. gads Latvijā|1890. gadam]] darbojās [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] vadītais [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes draudžu skolotāju seminārs]] &lt;small&gt;(attēlā J. Cimzes vaska figūra muzejā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Igaunija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Igauniju 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Pekina|Pekinā]] pārstāvēja lielākā delegācija, kāda līdz tam bija piedalījusies olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[2018. gada Lielā Kristapa balva]]s''' ceremonijā par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu tika atzīta &quot;[[Bille (filma)|Bille]]&quot;?

[[Attēls:Margers Vestermanis.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] vēsturnieks '''[[Marģers Vestermanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienīgais no savas ģimenes izdzīvoja [[holokausts|holokaustā]]: viņš izbēga no ieslodzīto nāves marša [[Ugāle]]s apkārtnē un pievienojās [[partizāni]]em?
* ... '''''[[Wells Fargo Center]]''''' arēnā mājas spēles aizvada gan [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komanda [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]], gan [[NBA]] komanda [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]?
* ... '''[[Igaunijas PSR himna]]''' un '''[[Lietuvas PSR himna]]''' ir tikušas mainītas pēc [[Staļins|Staļina]] nāves, izņemot &quot;tautu tēvu&quot; slavinošas rindiņas no teksta?

[[Attēls:Kea.jpg|border|right|50px]]
* ... visraksturīgākā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] dzīvojošo '''[[nestoru ģints]]''' papagaiļu &lt;small&gt;(attēlā [[kea]])&lt;/small&gt; iezīme ir šo putnu [[mēle]], kuras galā aug matiem līdzīgas bārkstis?
* ... '''[[Igaunija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Igauniju 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja 31 sportists un tikai 2 sportistes?
* ... franču [[režisors|režisora]] Žana-Žaka Anno filmas '''&quot;[[Septiņi gadi Tibetā]]&quot;''' pamatā ir Henriha Harera memuāri par piedzīvoto [[Tibeta|Tibetā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un pēc tā, kur Harers kļūst par [[Dalailama 14.|Dalailamas]] tuvu draugu?

[[Attēls:Kasari_jõgi_1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kazari|Kazari upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lejtece ir kanalizēta cauri Matsalu līcim piegulošajiem plašajiem niedrājiem, taču pats savienojums ar līci aizaudzis un ūdens transportam nav pārvarams?
* ... '''[[Kaimanu Salas olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gadā]], taču pagaidām neviens [[Kaimanu salas]] pārstāvošais sportists nav izcīnījis [[olimpiskā medaļa|olimpisko medaļu]]?
* ... '''[[Latvijas Ugunsdzēsības muzejs]]''' atrodas pēc [[vācbaltieši|vācbaltu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Georga Šmēlinga]] projekta būvētā [[jūgendstils|jūgendstila]] namā, kurā kādreiz atradies [[ugunsdzēsēji|ugunsdzēsēju]] depo?

[[Attēls:Riga Jugendstil Alberta iela 01.JPG|border|right|50px]]
* ... ēka, kurā atrodas '''[[Rīgas Jūgendstila centrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, dzīvojuši [[Janis Rozentāls]] un [[Rūdolfs Blaumanis]], kā arī tās arhitekts [[Konstantīns Pēkšēns]]?
* ... '''[[Igaunija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kurās tā atgriezās olimpiskajā kustībā kā neatkarīga valsts, izcīnīja divas [[olimpiskās medaļas]]?
* ... [[atvērtais kods|atvērtā koda]] uzraudzības [[programmatūra]] '''''[[Zabbix]]''''' ir izlaista saskaņā ar [[GNU Vispārējā publiskā licence|GNU Vispārējās publiskās licences]] noteikumiem un ir [[bezmaksas programmatūra]]?

[[Attēls:Eurosport Studio Australian Open 2014 007.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] uzņemtais [[zviedri|zviedru]] tenisists '''[[Matss Vilanders]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada darbojas kā [[teniss|tenisa]] eksperts ''Eurosport'' TV kanālā?
* ... 2000. gada Holivudas komēdija '''&quot;[[Iepazīsties, mani vecāki]]&quot;''' aizsāka sēriju, kuras turpinājums bija filmas &quot;[[Iepazīsties, Fakeri]]&quot; un &quot;[[Iepazīsties, mazie Fakeri]]&quot;?
* ... '''[[Jersikas iela (Rīga)|Jersikas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] vēsturiski bijusi [[Krievi|krievu]] [[Vecticība|vecticībnieku]] dzīves vieta, kuriem piederēja apmēram 80 % namīpašumu, pārējie īpašnieki bija [[ebreji]] un [[vācieši]]?

[[Attēls:Красные амбары - 2.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rīga]]s [[Maskavas forštate]]s '''[[Sarkanie spīķeri|Sarkano spīķeru]]''' arhitektūras kompleksā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas 35 [[ķieģeļi|ķieģeļu]] ēkas?
* ... '''[[Igaunija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Berlīnes olimpiskajās spēlēs Igaunija]]''' izcīnīja 7 medaļas, no tām 2 zelta, kas ir līdz šim labākais sasniegums [[Igaunija olimpiskajās spēlēs|Igaunijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Krišjāņa Barona muzejs]]''' dzīvoklī, kurā viņš pavadīja savas dzīves pēdējos četrus gadus, tika atklāts [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] simtajā dzimšanas dienā?

[[Attēls:Naissaar - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s '''[[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagastā]]''' ietilpst Vīmsi pussala un astoņas salas [[Somu līcis|Somu līcī]], tostarp [[Naisāre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, [[Prangli]], [[Aksi]] un [[Keri]]?
* ... pirms '''[[1999. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|1999. gada Pasaules čempionāta šahā sievietēm]]''' mača par čempiones nosaukumu ''[[FIDE]]'' skandalozi atņēma [[Žuža Polgāra|Žužai Polgārai]] titulu?
* ... 1999. gadā '''[[Piebalgas dzelzceļa stacija|Piebalgas dzelzceļa staciju]]''' slēdza kopā ar visu [[Ieriķu—Gulbenes dzelzceļa līnija|Ieriķu—Gulbenes līniju]], bet 2009. gadā arī sliedes šeit tika demontētas?

[[Attēls:SXSW 2016 - Rami Malek (25138464364) (cropped 2).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu aktiera '''[[Rāmī Māleks|Rāmī Māleka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš atveidoja [[Fredijs Merkūrijs|Fredija Merkūrija]] lomu filmā &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, vecāki ir [[kopti]] no [[Ēģipte]]s?
* ... gatavojoties '''[[Igaunija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Igaunijas dalībai 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', [[Igaunija]]s olimpiskā komiteja saskārās ar finansiālām grūtībām, tādēļ nespēja nokomplektēt pilnu komandas sastāvu, bet, lai nodrošinātu delegācijas esamību olimpiskajās spēlēs, to pārstāvēja divi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzīvojoši [[igauņi|igauņu]] sportisti?
* ... '''[[Latviešu Tautas partija]]s''' dižvīri [[1918. gads Latvijā|1918. gadā]] neatbalstīja [[Latvijas valsts dibināšana|Latvijas valsts dibināšanu]] un nebija pārstāvēti [[Tautas padome|Tautas padomē]]?

[[Attēls:Kiiking Tartus.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kīkings|kīkingu]]''' jeb augstšūpošanos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1993. gadā [[Igaunija|Igaunijā]] izgudroja Ado Kosks?
* ... '''''[[Scotiabank Arena]]''''' mājas spēles aizvada gan [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komanda [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], gan [[NBA]] komanda [[Toronto &quot;Raptors&quot;]]?
* ... '''[[Latvijas Televīzijas muzejs]]''' darbojās no 1999. līdz 2016. gadam?

[[Attēls:Kaka-Parrots.jpg|border|right|50px]]
* ... visas '''[[Jaunzēlandes papagaiļu dzimta]]s''' sugas &lt;small&gt;(attēlā Jaunzēlandes nestoru pāris)&lt;/small&gt; ir [[endēms|endēmas]] [[Jaunzēlande]]i un tai tuvākajām salām, un visu šo sugu izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta?
* ... '''[[Igaunija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Igaunijas sportisti 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja sešas olimpiskās medaļas; līdz šim vienīgo reizi olimpiādē piedalījās arī [[Igaunijas futbola izlase]]?
* ... grupu '''&quot;[[Opus]]&quot;''' [[Zigmars Liepiņš]] nodibināja 1982. gadā, kad četrus gadus bija vadījis no [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] pārņemto grupu &quot;[[Modo]]&quot;?

[[Attēls:Jura baznica.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]''' atrodas bijušajā [[Rīgas Svētā Jura baznīca|Rīgas Svētā Jura baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir senākā [[Rīga|Rīgā]] saglabājusies mūra ēka?
* ... [[Latvijas futbola izlase 1924. gadā|Latvijas futbola izlases]] kapteinis [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada olimpiskajās spēlēs]] jurists '''[[Kārlis Bone]]''' [[1941. gada 14. jūnija deportācija|1941. gada 14. jūnijā tika deportēts]], tajā pašā gadā miris izsūtījumā Sevuraļlaga nometnē?
* ... filmējot kinofilmu '''&quot;[[Smita kungs un kundze]]&quot;''', starp galveno lomu tēlotājiem [[Breds Pits|Bredu Pitu]] un [[Andželīna Džolija|Andželīnu Džoliju]] izveidojās attiecības, kas noveda pie pāra [[laulības|laulībām]]?

[[Attēls:Old five lats reverse.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1939. gads Latvijā|1939. gadā]] [[Latvijas valdība]] sāka veidot jaunas '''[[5 latu monēta]]s''', kurās latvju jaunava &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija jāaizvieto ar valsts vadītāja [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] portretu, tomēr šīs monētas nekad netika izkaltas?
* ... '''[[Igaunija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās kā neatkarīga valsts, izcīnot arī savas pirmās [[olimpiskā medaļa|olimpiskās medaļas]]?
* ... [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] no 1997. līdz 2001. gadam pārraidītā seriāla '''&quot;[[Dzīvoklis (seriāls)|Dzīvoklis]]&quot;''' [[režisors|režisori]] un [[scenārists|scenārija autori]] ir [[Zigurds Neimanis]] un [[Voldemārs Šoriņš]]?

[[Attēls:Латвийский музей архитектуры-4.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Arhitektūras muzejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; atrodas [[Vecrīga]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] ēku kompleksā &quot;[[Trīs brāļi]]&quot;?
* ... '''[[Starptautiskā Slēpošanas federācija]]''' tika nodibināta [[1924. gads|1924. gadā]] [[Šamonī]], [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|I ziemas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... 2009. gada filmā '''&quot;[[Augstu gaisā]]&quot;''' [[Džordžs Klūnijs|Džordža Klūnija]] varoņa darbs ir ceļot pa visu valsti, lai atbrīvotu no darba cilvēkus?

[[Attēls:Tartu Toomkiriku varemed 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] '''[[Tartu Doma baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; bija viena no lielākajām baznīcām [[Livonija|Livonijā]]?
* ... '''[[pamatskola &quot;Rīdze&quot;|pamatskolas &quot;Rīdze&quot;]]''' ēka ir celta no 1881. līdz 1884. gadam kā Rīgas pilsētas meiteņu skola, tās arhitekti ir [[Johans Daniels Felsko]] un [[Reinholds Šmēlings]]?
* ... [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions [[cīņas sports|cīņas sportā]] [[igauņi|igaunis]] '''[[Osvalds Keps]]''' 1929. gadā [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur spēja kļūt par četrkārtēju šīs valsts čempionu?

[[Attēls:MI-1 museum in Riga.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Rīgas Aviācijas muzejs]]''' ietver lielāko padomju [[lidmašīna|lidmašīnu]] un [[helikopters|helikopteru]] kolekciju ārpus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] &lt;small&gt;(attēlā helikopters [[Mi-1]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1926. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]]''' notika [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas cirks|Salamonska cirkā]]?
* ... 42 metrus garā [[Vecrīga]]s '''[[Ķēniņu iela (Rīga)|Ķēniņu iela]]''' kādreiz turpinājusies arī tālāk aiz [[Zirgu iela (Rīga)|Zirgu ielas]], bet [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] apšaudēs apbūve tika pārvērsta drupās, kur vēlāk izveidots [[Līvu laukums]]?

[[Attēls:Silvereyepairofjuveniles.jpg|border|right|50px]]
* ... kā jau [[Dzimta (bioloģija)|dzimtas]] nosaukums norāda, lielākajai daļai '''[[baltactiņu dzimta]]s''' sugu &lt;small&gt;(attēlā sudrabactiņas)&lt;/small&gt; ap acīm ir smalku spalviņu balts gredzens?
* ... [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] [[hokejists]] '''[[Brendons Saters]]''' nāk no hokejā labi zināmās Sateru ģimenes, kuras deviņi pārstāvji spēlējuši [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]?
* ... [[itālis]] '''[[Roberto Meloni]]''', kurš divus gadus pēc kārtas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā]], dzimis [[Sardīnijas sala|Sardīnijas salā]]?

[[Attēls:Püha Brigitta Klooster(Convent of St. Bridget).jpg|border|right|50px]]
* ... Svētās Brigitas '''[[Piritas klosteris|klosteris]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; bija cēlonis [[Tallina]]s daļas [[Pirita]]s nosaukumam?
* ... '''[[Latvijas Gada balva sportā 2015|Latvijas Gada balvas sportā 2015]]''' līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu tika atzīts motosportists [[Pauls Jonass]], apsteidzot [[Kristaps Porziņģis|Kristapu Porzinģi]] un [[Mairis Briedis|Mairi Briedi]]?
* ... 1998. gada filma '''&quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot;''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tai skaitā nominācijās par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko filmu]], [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko aktrisi]] un [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko aktrisi otrā plāna lomā]]?
[[Attēls:Black-headed weaver (Ploceus cucullatus bohndorffi) male nest building.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[audējputnu dzimta]]''' savu nosaukumu ieguvusi dēļ šo putnu meistarības ligzdu vīšanā &lt;small&gt;(attēlā raibmuguras audējputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Igaunija]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] stila [[cīkstonis]] '''[[Voldemārs Veli]]''' ieguva divas olimpiskās medaļas, bet nepiedalījās [[1932. gada Losandželosas olimpiskās spēles|1932. gada Losandželosas olimpiskajās spēlēs]], jo Igaunijai nebija finansiālu līdzekļu, lai tur varētu nosūtīt cīkstoņu komandu?
* ... no [[1942. gads Latvijā|1942.]] līdz [[1944. gads Latvijā|1944. gadam]] [[Rīga]]s '''[[Muitas iela (Rīga)|Muitas ielas]]''' nosaukums bija Majora Flečera iela — nosaukta [[Baltijas landesvērs|Baltijas Landesvēra]] virsnieka [[Alfrēds Flečers|Alfrēda Flečera]] vārdā)?

[[Attēls:Rīgas Rātslaukums 18. gadsimta beigās.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Rīgas Rātslaukums]]''' &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta beigās)&lt;/small&gt; izveidojās 13. gadsimta beigās kā [[tirgus]] vieta?
* ... {{dat|2018|7|21||bez}}, uzvarot [[Starptautiskā tenisa federācija|Starptautiskās tenisa federācijas]] turnīrā [[Pērnava|Pērnavā]], jaunā [[Latvija]]s [[tenisiste]] '''[[Daniela Vismane]]''' izcīnīja pirmo ITF titulu?
* ... '''[[lībiešu virtuve|lībiešu virtuvē]]''' pamatā ietilpa vietējās jūras veltes — [[zivis]] (jo īpaši plekstes un [[reņģes]])?

[[Attēls:Подписание Сан-Стефанского договора, 1878.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1879. gads|1879. gada]] '''[[Sanstefano līgums|Sanstefano līguma]]''' parakstīšana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atzina [[Rumānija]]s, [[Serbija]]s un [[Melnkalne]]s neatkarību no [[Osmaņu impērija]]s?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] biogrāfiskā kinofilma '''&quot;[[Elizabete (filma)|Elizabete]]&quot;''' ar [[Keita Blanšeta|Keitu Blanšetu]] galvenajā lomā stāsta par karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] pirmajiem valdīšanas gadiem, savukārt deviņus gadus vēlāk uzņemtā '''&quot;[[Elizabete: Zelta laikmets]]&quot;''' par karalieni pusmūžā?
* ... '''''[[Pepsi Center]]''''' arēnā [[Denvera|Denverā]] mājas spēles aizvada gan [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komanda [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]], gan [[NBA]] komanda [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;[[Attēls:Jägala jõgi.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Jegalas ūdenskritums]], kas atrodas aptuveni 4 kilometrus pirms '''[[Jegala]]s''' ieteces [[Somu līcis|Somu līcī]]&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir augstākais un platākais dabiskais [[ūdenskritums]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
* ... '''[[Četru tramplīnu turneja]]''' pirms un pēc gadu mijas Oberstdorfā, [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišā-Partenkirhenē]], [[Insbruka|Insbrukā]] un Bišofshofenē ir [[tramplīnlēkšana]]s sacensību sērija, kas notiek jau kopš 1953. gada?
* ... '''[[Latvijas pilsoņa pase]]''' vai personas apliecība ir obligāts [[dokuments]] visiem [[Latvija]]s [[pilsoņi]]em, kas sasnieguši 15 gadu vecumu?

[[Attēls:Ants Antson 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā [[Igaunija olimpiskajās spēlēs|Igaunijas delegācijas]] karogu nesa [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964. gada olimpisko spēļu]] čempions 1500 m [[ātrslidošana]]s distancē '''[[Antss Antsons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas PSR|latviešu padomju]] [[rakstnieks|rakstniece]], [[dzejnieks|dzejniece]] un [[dramaturgs|dramaturģe]] '''[[Anna Brodele]]''' no 1932. līdz 1936. gadam atradās ieslodzījumā par piedalīšanos [[komunisms|komunistiskajā]] pagrīdes darbā?
* ... '''[[Rīgas Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola]]s''' pirmsākumi meklējami 1903. gadā, kad [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projektētajā ēkā Rodenburga ielā 1 (tagad [[Skrindu iela]]) tika izveidota 6. Rīgas pilsētas skola?

[[Attēls:Bullock's Oriole.jpg|border|right|50px]]
* ... lai arī lielu daļu '''[[Amerikas vālodžu dzimta]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Bulloka vālodze)&lt;/small&gt; sugu sauc par vālodzēm un strazdiem, to radniecība ar [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] [[vālodžu ģints|vālodzēm]] un [[strazdi]]em ir samērā attāla?
* ... [[Čehija]]s [[hokejists]] '''[[Tomāšs Kundrāteks]]''' nonāca [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] tieši pēc spēlēšanas [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] sistēmā?
* ... [[igauņi|igauņu]] un padomju zinātnieks [[ornitologs]] un ekologs '''[[Ēriks Kumari]]''', ko uzskata par [[Igaunija]]s dabas aizsardzības sistēmas autoru, uzvārdu Kumari pieņēma pēc Kumari salas nosaukuma [[Baltijas jūra]]s [[Veinameri]] šaurumā (Monzundā)?

[[Attēls:Tamme-Lauri Tamm suvel.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s resnākajā un vecākajā apzinātajā kokā '''[[Tammes-Lauri ozols|Tammes-Lauri ozolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; varēja iekāpt septiņi cilvēki, pirms tā dobums tika aizpildīts ar dzelzs armatūras konstrukciju?
* ... '''[[2018.—2019. gada Pasaules kauss biatlonā|2018.—2019. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' kopvērtējumā uzvarēja debitanti: pirmo reizi par sezonas uzvarētājiem kļuva [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] un [[Doroteja Vīrere]] no [[Itālija]]s?
* ... [[Vizma Belševica]] pabeidza '''[[Bille (grāmata)|&quot;Billes&quot;]]''' stāstu cikla pirmo daļu laikā, kad [[Latvija]] atguva neatkarību un grāmatniecībā bija krīze, tādēļ pirmizdevums iznāca [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] apgādā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?

[[Attēls:Carmen Kass.jpg|border|right|50px]]
* ... [[igauņi|igauņu]] modele '''[[Karmena Kasa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2002. gadā bijusi otra vislabāk apmaksātā [[modele]] pasaulē, bet vēlākajos gados vadījusi Igaunijas [[šahs|šaha]] federāciju un izmēģinājusi spēkus [[politika|politikā]]?
* ... '''[[Latvijas Gada balva sportā 2017]]''' par mūža ieguldījumu tika piešķirta velomehāniķim Arkādijam Svecem?
* ... beidzot pastāvēt '''[[Padomju Vidusāzija]]i''', [[padomju nomenklatūra]], ko reģionā veidoja vietējie klani, visās republikās saglabāja savu varu, pakāpeniski izveidojot [[autoritārisms|autoritāras diktatūras]], savā starpā sadalot ministrijas un ar tām saistītās finanses?</text>
      <sha1>g9rb8sp3k3wz8lp8kt9afn44dppt7rk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nemzeti Bajnokság I</title>
    <ns>0</ns>
    <id>458406</id>
    <revision>
      <id>3666187</id>
      <parentid>3618092</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:23:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6136" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums       = ''Nemzeti Bajnokság I''
| aktuāla_sezona  = 
| logo            = OTP Bank Liga logo.png
| pikseļi         = 200px
| apraksts        = 
| sports          = [[futbols]]
| kategorija      = 
| dibin           = {{dat|1901}}
| pirmā_sez       = 
| pirmā_sez_bez   = 
| komandas        = 12
| valsts          = {{HUN}}
| kvalif          = 
| izkr            = ''NB II''
| viet_turn       = [[Ungārijas kauss futbolā|Ungārijas kauss]]
| starpt_turn     = [[UEFA Čempionu līga]]&lt;br /&gt;[[UEFA Eiropas konferenču līga]]
| čempions        = ''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]''&lt;br /&gt;(2021—22; 33. tituls)
| čempions_visv   = ''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]''&lt;br /&gt;(33 tituli)
| TV              = 
| mlapa           = {{URL|http://adatbank.mlsz.hu/}}
| līdzīgi         = 
| atjaunots       = 
}}
'''''Nemzeti Bajnokság I''''' (tiešā tulkojumā &quot;nacionālais čempionāts&quot;, saīsināti '''''NB I''''') ir augstākā profesionālā [[futbols|futbola]] līga [[Ungārija|Ungārijā]]. Kopš 2011. gada sponsorēšanas nolūkos tās nosaukums ir '''''OTP Bank Liga'''''. Līga tika izveidota 1901. gadā. Pašlaik tajā piedalās 12 komandas, katra ar katru spēlējot trīs reizes. Tādējādi katra komanda sezonas laikā aizvada 33 spēles. Sezonas beigās komandas, kas ieņem pēdējās divas vietas, tiek pazeminātas uz ''Nemzeti Bajnokság II'' un tiek aizvietotas ar tās pirmajām divām vietām. Komanda, kas iegūst pirmo vietu, izcīna Ungārijas čempiontitulu un tiesības nākamajā sezonā spēlēt [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijā. Visvairāk titulu ir izcīnījis [[Budapešta]]s klubs ''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'' (32).

== Klubi 2022.—2023. gada sezonā ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
! width=&quot;120px&quot;|Klubs !! width=&quot;100px&quot;|Pilsēta !! width=&quot;120px&quot;|Vieta 2021.–2022. &lt;br /&gt;gada sezonā
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Debreceni VSC]]''||[[Debrecena]]||7.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Fehérvár FC]]''||[[Sēkešfehērvāra]]||4.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Ferencvárosi TC]]''||[[Budapešta]]||'''1.'''
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Budapest Honvéd FC|Honvéd]]''||[[Budapešta]]||9.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Kecskeméti TE]]''||[[Kečkemēta]]||data-sort-value=&quot;12&quot;|2. (''NB II'')
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Kisvárda FC]]''||[[Kišvārda]]||2.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Mezőkövesdi SE]]''||[[Mezēkevešda]]||10.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]''||[[Felčūta]]||3.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Paksi FC]]''||[[Pakša]]||6.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Újpest FC]]''||[[Budapešta]]||5.
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Vasas SC]]''||[[Budapešta]]||data-sort-value=&quot;11&quot;|1. (''NB II'')
|-
|style=&quot;text-align: left;&quot;|''[[Zalaegerszegi TE]]''||[[Zalaegersega]]||8.
|}

== Uzvarētāji ==
[[Attēls:NB1 bajnoki serleg-2016.jpg|thumbnail|Kauss, ko izcīna līgas uzvarētāji]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!width=150| Klubs
!width=70 | Tituli
!width=500| Uzvarētās sezonas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesh/hongchamp.html |title=Hungary - List of 

Champions |language=en |publisher=[[RSSSF]]|accessdate={{dat|2020|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| width=140|''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]''
| &lt;center&gt;33&lt;/center&gt;
| 1903, 1905, 1906–07, 1908–09, 1909–10, 1910–11, 1911–12, 1912–13, 1925–26, 1926–27, 1927–28, 1931–32, 1933–34, 1937–38, 1939–40, 1940–41, 1948–49, 1962–63, 1964, 1967, 1968, 1975–76, 1980–81, 1991–92, 1994–95, 1995–96, 2000–01, 2003–04, 2015–16, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22
|-
| ''[[MTK Budapest FC|MTK Budapest]]''
| &lt;center&gt;23&lt;/center&gt;
| 1904, 1907–08, 1903–14, 1916–17, 1917–18, 1918–19, 1919–20, 1920–21, 1921–22, 1922–23, 1923–24, 1924–25, 1928–29, 1935–36, 1936–37, 1951, 1953, 1957–58, 1986–87, 1996–97, 1998–99, 2002–03, 2007–08
|-
| ''[[Újpest FC]]''
| &lt;center&gt;20&lt;/center&gt;
| 1929–30, 1930–31, 1932–33, 1934–35, 1938–39, 1945, 1945–46, 1946–47, 1959–60, 1969, 1970, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1978–79, 1989–90, 1997–98
|-
| ''[[Budapest Honvéd FC|Budapest Honvéd]]''
| &lt;center&gt;14&lt;/center&gt;
| 1949–50 (I), 1950 (II), 1952, 1954, 1955, 1979–80, 1983–84, 1984–85, 1985–86, 1987–88, 1988–89, 1990–91, 1992–93, 2016–17
|-
| ''[[Debreceni VSC]]''
| &lt;center&gt;7&lt;/center&gt;
| 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2008–09, 2009–10, 2011–12, 2013–14
|-
| ''[[Vasas SC]]''
| &lt;center&gt;6&lt;/center&gt;
| 1957, 1960–61, 1961–62, 1965, 1966, 1976–77
|-
| ''[[Győri ETO FC|Győr]]'' *
| &lt;center&gt;4&lt;/center&gt;
| 1963, 1981–82, 1982–83, 2012–13 
|-
| ''[[Csepel SC]]''
| &lt;center&gt;4&lt;/center&gt;
| 1941–42, 1942–43, 1947–48, 1958–59
|-
| ''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]''
| &lt;center&gt;3&lt;/center&gt;
| 2010–11, 2014–15, 2017–18
|-
| ''[[Budapesti TC]]'' {{dagger}}
| &lt;center&gt;2&lt;/center&gt;
| 1901, 1902
|-
| ''[[Vác FC-Samsung|Vác]]''
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| 1993–94
|-
| ''[[Nagyváradi AC]]'' ‡
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| 1943–44
|-
| ''[[Dunaújváros FC]]''
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| 1999–2000
|-
| ''[[Zalaegerszegi TE]]''
| &lt;center&gt;1&lt;/center&gt;
| 2001–02
|}
:&lt;small&gt;'''Piezīmes:'''&lt;/small&gt;
* † Likvidēts pirms Otrā pasaules kara.
* ‡ Klubs no [[Oradja]]s, kas tagad atrodas [[Rumānija|Rumānijā]]. 
* &lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; Ieskaitot ''Rába Vasas ETO Győr'' un ''Győri Vasas ETO''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20170213053943/http://adatbank.mlsz.hu/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{hu ikona}}
* [http://www.uefa.com/memberassociations/association=hun/domesticleague/index.html/ Līgas profils UEFA vietnē] {{en ikona}}
* [https://int.soccerway.com/national/hungary/nb-i/20192020/regular-season/r53519/ Līgas profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{Ungārija-aizmetnis}}
{{UEFA līgas}}

[[Kategorija:Futbola līgas]]
[[Kategorija:Futbols Ungārijā]]</text>
      <sha1>gvilbhht8d1zzyphi367vrvevhg1yrl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Kb10076/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>461202</id>
    <revision>
      <id>3666072</id>
      <parentid>3666020</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:20:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8333" xml:space="preserve">2022 = 2022.06.22 00:00

2 353 963 = 2290.10.12 13:00

a-30*40+25*(32)

== 2062 ==

[[May 10]] &amp;ndash; Transit of Mercury.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/transit06.html |title=NASA - 2006 Transit of Mercury |publisher=Eclipse.gsfc.nasa.gov |date= |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

By 2062, cohort [[life expectancy]] at birth is projected to reach 100 years for females in each [[UK]] constituent country except [[Scotland]] where it is projected to reach 99.4 years.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.ons.gov.uk/ons/rel/lifetables/historic-and-projected-data-from-the-period-and-cohort-life-tables/2012-based/stb-2012-based.html |title=Historic and Projected Mortality Data from the Period and Cohort Life Tables, 2012-based, UK, 1981-2062 |publisher=ONS |date=2013-12-11 |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

[[Nanotechnology|Nanofabricators]] are a mainstream consumer product.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.futuretimeline.net/21stcentury/2060-2069.htm|title=2060-2069 timeline contents|publisher=Futuretimeline.net|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;

The [[astrologer]] [[Dane Rudhyar]], who was influential in the [[New Age]] movement, predicted in 1972 that the [[Age of Aquarius]] would begin in AD 2062.&lt;ref&gt;Rudhyar, Dane ''Astrological Timing: The Transition to the New Age'' New York: 1972 Harper &amp; Row&lt;/ref&gt;

Complementary searches find life in our own and other planetary systems.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.nasa.gov/pdf/706610main_CBeichman.pdf |format=PDF|title=Welcome to the 50th Anniversary of Exoplanet Exploration|publisher=Nasa.gov|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;

=== MAŠĪNTULKOJUMS ===

* 10. maijs — [[Merkurs(planēta)|Merkura]] tranzīts.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/transit06.html |title=NASA - 2006 Transit of Mercury |publisher=Eclipse.gsfc.nasa.gov |date= |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

* Uz [[Zeme]]s būs 2 miljardi cilvēku vecumā virs 60 gadiem.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://discovermagazine.com/2012/oct/2062-the-state-of-the-world |title=The State of the World: 2062 |publisher=DiscoverMagazine.com |date=2012-10-17 |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

* Tiek prognozēts, ka līdz 2062. gadam paredzamais dzīves ilgums, pēc dzimšanas sasniegs 100 gadus sievietēm katrā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] reģionā, izņemot [[Skotija|Skotiju]], kur tiek prognozēts, ka tas sasniegs 99,4 gadus.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.ons.gov.uk/ons/rel/lifetables/historic-and-projected-data-from-the-period-and-cohort-life-tables/2012-based/stb-2012-based.html |title=Historic and Projected Mortality Data from the Period and Cohort Life Tables, 2012-based, UK, 1981-2062 |publisher=ONS |date=2013-12-11 |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;


* Nanofabricatori būs plaši izplatīts patēriņa produkts.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.futuretimeline.net/21stcentury/2060-2069.htm|title=2060-2069 timeline contents|publisher=Futuretimeline.net|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;
* Astrologs [[Deins Rudhārs]], kurš bija ietekmīgs ''New Age'' kustībā, 1972. gadā prognozēja, ka [[Ūdensvīra laikmets]] sāksies 2062. gadā.&lt;ref&gt;Rudhyar, Dane ''Astrological Timing: The Transition to the New Age'' New York: 1972 Harper &amp; Row&lt;/ref&gt;
* Astronomiskie pētījumi atradīs dzīvību arī citās planētu sistēmās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.nasa.gov/pdf/706610main_CBeichman.pdf |format=PDF|title=Welcome to the 50th Anniversary of Exoplanet Exploration|publisher=Nasa.gov|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;
{{atsauces}}

== DESMITGADE ==


=== 211 ===

{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;font-size:90%; text-align:center; background-color:#fefefc&quot;
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; &quot;| '''Tūkstošgades:'''
| style=&quot;text-align:center;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(211 - 50) / 100 round 0}}. tūkstošgade]]
* '''[[{{#expr:(211 + 50) / 100 round 0}}. tūkstošgade]]'''
* [[{{#expr:(211 + 150) / 100 round 0}}. tūkstošgade]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadsimtu saraksts|Gadsimti]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(211 - 5) / 10 round 0}}. gadsimts]]
* '''[[{{#expr:(211 + 5) / 10 round 0}}. gadsimts]]'''
* [[{{#expr:(211 + 15) / 10 round 0}}. gadsimts]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Desmitgažu saraksts|Desmitgades]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:211 * 10 - 30}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 30}}.]] [[{{#expr:211 * 10 - 20}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 20}}.]] [[{{#expr:211 * 10 - 10}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 10}}.]]{{•}}'''[[{{#expr:211 * 10}}. gadi]]'''{{•}}[[{{#expr:211 * 10 + 10}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 10}}.]] [[{{#expr:211 * 10 + 20}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 20}}.]] [[{{#expr:211 * 10 + 30}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 30}}.]] 
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:211 * 10}}. gads|{{#expr:211 * 10}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 1}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 1}}]]  [[{{#expr:211 * 10 + 2}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 2}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 3}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 3}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 4}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 4}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 5}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 5}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 6}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 6}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 7}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 7}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 8}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 8}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 9}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 9}}]]
|}

=== doc ===

* 202 (Skaitlis 202 norāda desmitgades numuru. Šinī gadījumā, tie ir 2020. gadi. Numuru aprēķina šādi: &lt;math&gt;A=\frac{B}{10}&lt;/math&gt;, kur ''A'' ir desmitgades numurs un ''B'' ir gads, kurā sākas desmitgade)
* 211 (211 attiecas uz 2110. gadiem.)


{{desmitgade2|211}}

== GADS ==

{{Gadu navigācija|2062}}

=== 2062 ===

{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;font-size:90%; text-align:center; background-color:#fefefc&quot;
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; &quot;| '''Tūkstošgades:'''
| style=&quot;text-align:center;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(2062 - 500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]]
* '''[[{{#expr:(2062 + 500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]]'''
* [[{{#expr:(2062 + 1500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadsimtu saraksts|Gadsimti]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(2062 - 50) / 100 round 0}}. gadsimts]]
* '''[[{{#expr:(2062 + 50) / 100 round 0}}. gadsimts]]'''
* [[{{#expr:(2062 + 150) / 100 round 0}}. gadsimts]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Desmitgažu saraksts|Desmitgades]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(2062 - 15) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 - 15) round -1}} – {{#expr:((2062 - 15) round -1) + 9}}]]
* '''[[{{#expr:(2062 - 5) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 - 5) round -1}} – {{#expr:((2062 - 5) round -1) + 9}}]]'''
* [[{{#expr:(2062 + 5) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 + 5) round -1}} – {{#expr:((2062 + 5) round -1) + 9}}]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:2062 - 3}}. gads|{{#expr:2062 - 3}}]]
* [[{{#expr:2062 - 2}}. gads|{{#expr:2062 - 2}}]]
* [[{{#expr:2062 - 1}}. gads|{{#expr:2062 - 1}}]]
* '''[[{{#expr:2062}}. gads|{{#expr:2062}}]]'''
* [[{{#expr:2062 + 1}}. gads|{{#expr:2062 + 1}}]]
* [[{{#expr:2062 + 2}}. gads|{{#expr:2062 + 2}}]]
* [[{{#expr:2062 + 3}}. gads|{{#expr:2062 + 3}}]]
|}

{{Gads|2062}}</text>
      <sha1>mhisqv8ccphr4iw34hunfapmegzgbzk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Upes iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>466664</id>
    <revision>
      <id>3666352</id>
      <parentid>3300705</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T22:08:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi, replaced: Skanstes iela (Rīga) → Skanstes iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2119" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Upes iela
|attēls           = Upes iela.JPG
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = 
|priekšpilsēta    = [[Vidzemes priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Brasa]]
|ielas garums     = 580 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Upes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Brasa|Brasā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]] un [[Skanstes iela|Skanstes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]]. Visā garumā iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, tās kopējais garums ir 580 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; Ielā organizēta vienvirziena satiksme virzienā no Miera ielas.

Gar ielu virzās [[Veloceliņš Centrs—Mežaparks]].

Pirmo reizi Rīgas kartēs Upes jeb Strauta iela minēta 1867. gadā. Upes ielas nosaukums laika gaitā nav ticis mainīts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://citariga.lv/lat/brasa/infrastruktura/ielas/3/|title=Brasas ielu katalogs (M - Z) :: Infrastruktūra :: Brasa :: Cita Rīga|website=citariga.lv|access-date=2020-09-09}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Upes iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Skanstes (Rīga)|Skanstes iela]]
* [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]
* [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]
* [[Invalīdu iela (Rīga)|Invalīdu iela]]
* [[Lejas iela (Rīga)|Lejas iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)
* [[Lāču iela (Rīga)|Lāču iela]]
* [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] (&quot;T&quot; veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Vidzemes priekšpilsēta]]
* [[Brasa]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu U}}

[[Kategorija:Ielas Brasā]]
[[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>msnoqscxb964oknfs9iyk5knnp7ro69</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas ūdensapgādes muzejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468648</id>
    <revision>
      <id>3666323</id>
      <parentid>3312783</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:16:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2650" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Rīgas ūdensapgādes muzejs
| native_name         = 
| former_names        = 
| alternate_names     = 
| map = Latvija
| status              = 
| image               = Feldzera tvaika suknis.JPG
| image_alt           = 
| image_size          = 250px
| caption             = 1903. gada Felzers un Ko rūpnīcā, Rīgā ražotais tvaika dzinējs un ūdenssūkņi.
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| location            = [[Ādažu pagasts]], [[Ādažu novads]], {{LAT}}
| pushpin_map         = 
| latd  = 57.038 | latNS  = N
| longd = 24.3296 | longEW = E
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 
| completion_date     = 1904. gads
| opened_date         = 
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = 
| height              = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| architect           = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
| references          = 
}}

'''Rīgas ūdensapgādes muzejs''' jeb '''Baltezera sūkņu stacija''' ir industriālā mantojuma objekts, kas atrodas [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] dienvidos, [[Mazais Baltezers|Mazā Baltezera]] dienvidu krastā.

Šeit saglabājusies no 1905. līdz 1950. gada darbinātā Rīgas [[ūdensapgāde]]s sūkņu stacija. Var apskatīt &quot;Compound&quot; tipa [[tvaika mašīna]]s, [[čuguns|čuguna]] [[sifonvads|sifonvadus]] un [[spiedvads|spiedvadus]], kas izgatavoti mašīnbūves uzņēmumā [[Felzers un Ko]] Rīgā, kā arī [[tvaika katls|tvaika katlus]], kas izgatavoti [[R. Poles mašīnbūves rūpnīcā|R. Poles mašīnbūves rūpnīcā]] Rīgā.

Jau 1883. gadā tika atklāts, ka apkārtējā teritorijā atrodas lieli labas kvalitātes [[gruntsūdens]] krājumi. Tika uzsākta gruntsūdens iegūšanas sistēmu būvniecība [[Bukultu muiža]]s teritorijā, sūkņu stacijas kompleksu būvniecība pie Mazā Baltezera, kā arī cauruļvadu izbūve ūdens piegādāšanai uz Rīgu. Kad 1904. gadā sūkņu stacija sāka darbu, tā bija Eiropā otrā lielākā ūdens padeves stacija. 1988. gadā sūkņu stacijā tika ierīkots muzejs.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*[https://industrialheritage.travel/lv/objects/rigas-udensapgades-muzejs/5 Rīgas ūdensapgādes muzejs]
*[http://galerija.adazikultura.lv/index.php/2015-10-05-12-33-04 Rīgas ūdensapgādes muzejs]

{{autoritatīvā vadība}}
{{Latvijas muzeji}}
[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Ādažu novads]]
[[Kategorija:Industriālie pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>rpt7kmrxi9gcerdnf9eapdc3fgsm51c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vents Balodis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468966</id>
    <revision>
      <id>3666433</id>
      <parentid>3563275</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:30:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4716" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Vents Balodis
| attēls =
| apraksts = 
| amats = [[Latvijas zemkopības ministrs]]
| term_sākums = {{Dat|1998|12|23|N}}
| term_beigas = {{Dat|1999|02|04|N}}
| prezidents = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers = [[Vilis Krištopans]]
| priekštecis = [[Vilis Krištopans]] (p.i.)
| pēctecis = [[Pēteris Salkazanovs]]
| amats2 = [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|1998|11|26|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2000|5|5|N}}
| prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]]
| priekštecis2 = [[Anatolijs Gorbunovs]]
| pēctecis2 = [[Vladimirs Makarovs]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|11|19}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Tukums}}&lt;ref&gt;[https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/bijusais-ministrs-vents-balodis-pakistanu-del-esmu-spiests-pamest-rigu-40314/ Bijušais ministrs Vents Balodis: Pakistāņu dēļ esmu spiests pamest Rīgu] Santa&lt;/ref&gt;
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = 
| dzīvesb = 
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|LLA]]
| profesija = [[agronoms]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Vents Balodis''' (dzimis 1963. gada 19. novembrī) ir [[latvieši|latviešu]] agronoms un politiķis, bijušais [[Latvijas Zemkopības ministrs]] un [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1963. gada 19. novembrī. Mācījās [[Rīgas 28. vidusskola|Rīgas 28. vidusskolā]], studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Agronomijas fakultātē (1982—1987), jau studiju laikā sāka strādāt par padomju saimniecības &quot;Zemgale&quot; agronomu (1986). 1990. gadā Balodis kļuva par zemnieku saimniecības &quot;Druva&quot; īpašnieku [[Slampes pagasts| Slampes pagastā]]

== Politiskā darbība ==
1994. gadā V. Balodis iestājies partijā &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot; un ievēlēts [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] padomē, kur darbojās līdz 1995. gadam. Šajā gadā notikušajās [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] viņu ievēlēja par [[6. Saeima]]s deputātu, kur V. Balodis bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, Centrālās zemes komisijas loceklis.  Līdztekus 1998. gadā viņš kļuva par [[Hipotēku un zemes banka]]s valdes locekli.

1998. gadā kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. No 1998. gada 26. novembra līdz 1999. gada 16. jūlijam V. Balodis bija [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] [[Krištopana valdība|Viļa Krištopana valdībā]]. Vienlaikus no 1998. gada 23. decembra līdz 1999. gada 4. februārim viņš bija arī [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministrs]]. Savukārt no 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam V. Balodis bija [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles trešajā valdībā]].

2000. gadā V. Balodis kļuva par [[7. Saeima]]s deputātu [[Andrejs Požarnovs|Andreja Požarnova]] vietā, kļūstot arī par &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; Saeimas frakcijas priekšsēdētāju. 2002. gadā viņš nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], tāpat nesaņēma ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu arī [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005. gada Rīgas domes vēlēšanās]] un [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Vilis Krištopans]] (p.i.)| virsraksts = [[Latvijas zemkopības ministrs]] | periods = {{Dat|1998|12|23|N}} — {{Dat|1999|02|04|N}} | pēc = [[Pēteris Salkazanovs]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Anatolijs Gorbunovs]] | virsraksts = [[Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods ={{dat|1998|11|26|N}}— {{dat|2000|5|5|N}} | pēc = [[Vladimirs Makarovs]] }}
{{kastes beigas}}


{{Krištopana Ministru kabinets}}
{{6. Saeima}}
{{7. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Balodis, Vents}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>04n21kuezudew0ylnp5xxmfq45qyad2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Rīgas dome 2020</title>
    <ns>10</ns>
    <id>469178</id>
    <revision>
      <id>3666423</id>
      <parentid>3625347</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:23:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4031" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Rīgas dome 2020
|title = [[Rīgas dome (2020—2025)|Rīgas dome &lt;small&gt;(2020—2025)&lt;/small&gt;]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)|Frakcijas]]
|list1 =
* «[[Par!]]/[[Progresīvie]]» (P/P; 14)
* «[[Saskaņa]]» sociāldemokrātiskā partija (Saskaņa; 12)
* «[[Jaunā Vienotība]]» (JV; 9)
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] un [[Latvijas Reģionu apvienība]] (NA/LRA; 7)
* «[[Gods kalpot Rīgai]]» (GKR; 5)
* [[Latvijas Krievu savienība]] (LKS; 4)
* [[Jaunā konservatīvā partija]] (JKP; 4)
* «[[Latvijas attīstībai]]» (LA; 3)
* bez frakcijas (2)


|group2 = Vadība
|list2 =
* Priekšsēdētājs [[Mārtiņš Staķis]]
* priekšsēdētāja vietnieki [[Vilnis Ķirsis]], [[Linda Ozola]], [[Edvards Smiltēns]]

|group3 = [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Deputāti]]
|list3 = {{Navbox subgroup

|group1 = [[Kustība Par!|P]]/[[Progresīvie (partija)|P]]
|list1 =
* [[Edmunds Cepurītis|Cepurītis]]
* [[Ivars Drulle|Drulle]]
* [[Laima Geikina|Geikina]]
* [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]]
* [[Miroslavs Kodis|Kodis]]
* [[Mārtiņš Kossovičs|Kossovičs]]
* [[Rūta Mežavilka|Mežavilka]]
* [[Agnese Logina|Logina]]
* [[Mairita Lūse|Lūse]]
* [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]]
* [[Justīne Panteļējeva|Panteļējeva]]
* [[Mārtiņš Staķis|Staķis]]
* [[Alija Turlaja|Turlaja]]
* [[Selīna Vancāne|Vancāne]]

|group2 = [[Saskaņa]]
|list2 =
* [[Eiženija Aldermane|Aldermane]]
* [[Sandris Bergmanis|Bergmanis]]
* [[Konstantīns Čekušins|Čekušins]]
* [[Vadims Faļkovs|Faļkovs]]
* [[Guntars Jirgensons|Jirgensons]]
* [[Andrejs Kameņeckis|A. Kameņeckis]]
* [[Mihails Kameņeckis|M. Kameņeckis]]
* [[Andrejs Kozlovs|Kozlovs]]
* [[Andris Morozovs|Morozovs]]
* [[Raimonds Rubiks|Rubiks]]
* [[Igors Solomatins|Solomatins]]
* [[Anna Vladova|Vladova]]

|group3 = [[Jaunā Vienotība|JV]]
|list3 =
* [[Inese Andersone|Andersone]]
* [[Lauris Ērenpreiss|Ērenpreiss]]
* [[Dzintra Geka-Vaska|Geka-Vaska]]
* [[Edgars Ikstens|Ikstens]]
* [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]]
* [[Ints Ķuzis|Ķuzis]]
* [[Rita Našeniece|Našeniece]]
* [[Olafs Pulks|Pulks]]
* [[Uģis Rotbergs|Rotbergs]]

|group4 = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|list4 =
* [[Ieva Brante|Brante]]
* [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]]
* [[Valdis Gavars (politiķis)|Gavars]]
* [[Jurģis Klotiņš|Klotiņš]]
* [[Dainis Locis|Locis]]
* [[Ieva Siliņa|Siliņa]]
* [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]]

|group5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]]
|list5 =
* [[Ainars Baštiks|Baštiks]]
* [[Oļegs Burovs|Burovs]]
* [[Juris Radzevičs|Radzevičs]]
* [[Jakovs Rafaļsons|Rafaļsons]]
* [[Dainis Turlais|Turlais]]

|group6 = [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
|list6 =
* [[Vladimirs Buzajevs|Buzajevs]]
* [[Inna Djeri|Djeri]]
* [[Miroslavs Mitrofanovs|Mitrofanovs]]
* [[Jakovs Pliners|Pliners]]

|group7 = [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
|list7 =
* [[Valters Bergs|Bergs]]
* [[Linda Ozola|Ozola]]
* [[Jānis Ozols (politiķis)|Ozols]]
* [[Dāvis Stalts|Stalts]]

|group8 = [[Latvijas attīstībai|LA]]
|list8 =
* [[Anete Jēkabsone-Žogota|Jēkabsone-Žogota]]
* [[Iveta Ratinīka|Ratinīka]]
* [[Viesturs Zeps|Zeps]]

|group9 = bez frakcijas
|list9 =
* [[Kaspars Spunde|Spunde]]
* [[Māris Mičerevskis|Mičerevskis]]

}}

|group4 = Beigušās pilnvaras
|list4 =
* †[[Aleksandrs Kuzmins|Kuzmins]]
* [[Romāns Mežeckis|Mežeckis]] 
* [[Kārlis Šadurskis|Šadurskis]]

|group5 = Saistītie raksti
|list5 =
* [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)]]
* [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
* [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
* [[Rīgas dome]]

|group6 = Kategorijas
|list6 =
* [[:Kategorija:Rīgas dome|Rīgas dome]]
* [[:Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Rīgas domes veidnes|Rīgas dome 2020]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>1nsns6p6dmrmaq6mkpwems2qyekx4ju</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666424</id>
      <parentid>3666423</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:24:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4021" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Rīgas dome 2020
|title = [[Rīgas dome (2020—2025)|Rīgas dome &lt;small&gt;(2020—2025)&lt;/small&gt;]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)|Frakcijas]]
|list1 =
* «[[Par!]]/[[Progresīvie]]» (P/P; 14)
* «[[Saskaņa]]» sociāldemokrātiskā partija (Saskaņa; 12)
* «[[Jaunā Vienotība]]» (JV; 9)
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] un [[Latvijas Reģionu apvienība]] (NA/LRA; 7)
* «[[Gods kalpot Rīgai]]» (GKR; 5)
* [[Latvijas Krievu savienība]] (LKS; 4)
* [[Jaunā konservatīvā partija]] (JKP; 4)
* «[[Latvijas attīstībai]]» (LA; 3)
* bez frakcijas (2)


|group2 = Vadība
|list2 =
* Priekšsēdētājs [[Mārtiņš Staķis]]
* priekšsēdētāja vietnieki [[Vilnis Ķirsis]], [[Linda Ozola]], [[Edvards Smiltēns]]

|group3 = [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Deputāti]]
|list3 = {{Navbox subgroup

|group1 = [[Kustība Par!|P]]/[[Progresīvie|P]]
|list1 =
* [[Edmunds Cepurītis|Cepurītis]]
* [[Ivars Drulle|Drulle]]
* [[Laima Geikina|Geikina]]
* [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]]
* [[Miroslavs Kodis|Kodis]]
* [[Mārtiņš Kossovičs|Kossovičs]]
* [[Rūta Mežavilka|Mežavilka]]
* [[Agnese Logina|Logina]]
* [[Mairita Lūse|Lūse]]
* [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]]
* [[Justīne Panteļējeva|Panteļējeva]]
* [[Mārtiņš Staķis|Staķis]]
* [[Alija Turlaja|Turlaja]]
* [[Selīna Vancāne|Vancāne]]

|group2 = [[Saskaņa]]
|list2 =
* [[Eiženija Aldermane|Aldermane]]
* [[Sandris Bergmanis|Bergmanis]]
* [[Konstantīns Čekušins|Čekušins]]
* [[Vadims Faļkovs|Faļkovs]]
* [[Guntars Jirgensons|Jirgensons]]
* [[Andrejs Kameņeckis|A. Kameņeckis]]
* [[Mihails Kameņeckis|M. Kameņeckis]]
* [[Andrejs Kozlovs|Kozlovs]]
* [[Andris Morozovs|Morozovs]]
* [[Raimonds Rubiks|Rubiks]]
* [[Igors Solomatins|Solomatins]]
* [[Anna Vladova|Vladova]]

|group3 = [[Jaunā Vienotība|JV]]
|list3 =
* [[Inese Andersone|Andersone]]
* [[Lauris Ērenpreiss|Ērenpreiss]]
* [[Dzintra Geka-Vaska|Geka-Vaska]]
* [[Edgars Ikstens|Ikstens]]
* [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]]
* [[Ints Ķuzis|Ķuzis]]
* [[Rita Našeniece|Našeniece]]
* [[Olafs Pulks|Pulks]]
* [[Uģis Rotbergs|Rotbergs]]

|group4 = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|list4 =
* [[Ieva Brante|Brante]]
* [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]]
* [[Valdis Gavars (politiķis)|Gavars]]
* [[Jurģis Klotiņš|Klotiņš]]
* [[Dainis Locis|Locis]]
* [[Ieva Siliņa|Siliņa]]
* [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]]

|group5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]]
|list5 =
* [[Ainars Baštiks|Baštiks]]
* [[Oļegs Burovs|Burovs]]
* [[Juris Radzevičs|Radzevičs]]
* [[Jakovs Rafaļsons|Rafaļsons]]
* [[Dainis Turlais|Turlais]]

|group6 = [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
|list6 =
* [[Vladimirs Buzajevs|Buzajevs]]
* [[Inna Djeri|Djeri]]
* [[Miroslavs Mitrofanovs|Mitrofanovs]]
* [[Jakovs Pliners|Pliners]]

|group7 = [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
|list7 =
* [[Valters Bergs|Bergs]]
* [[Linda Ozola|Ozola]]
* [[Jānis Ozols (politiķis)|Ozols]]
* [[Dāvis Stalts|Stalts]]

|group8 = [[Latvijas attīstībai|LA]]
|list8 =
* [[Anete Jēkabsone-Žogota|Jēkabsone-Žogota]]
* [[Iveta Ratinīka|Ratinīka]]
* [[Viesturs Zeps|Zeps]]

|group9 = bez frakcijas
|list9 =
* [[Kaspars Spunde|Spunde]]
* [[Māris Mičerevskis|Mičerevskis]]

}}

|group4 = Beigušās pilnvaras
|list4 =
* †[[Aleksandrs Kuzmins|Kuzmins]]
* [[Romāns Mežeckis|Mežeckis]] 
* [[Kārlis Šadurskis|Šadurskis]]

|group5 = Saistītie raksti
|list5 =
* [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)]]
* [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
* [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]]
* [[Rīgas dome]]

|group6 = Kategorijas
|list6 =
* [[:Kategorija:Rīgas dome|Rīgas dome]]
* [[:Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Rīgas domes veidnes|Rīgas dome 2020]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>an2l2mttb50q2sqpg19tctc21sbwyyd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krāslava (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>472812</id>
    <revision>
      <id>3666459</id>
      <parentid>3533688</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:05:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8106" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste|līnijā=[[Dzelzceļa līnija Daugavpils-Indra|Daugavpils-Indra]]|stacijas_tips=|platformas=1|sliežu_ceļi=5|tuvākās_stacijas=[[Naujene (stacija)|Naujene]] (25 km) &lt;br /&gt; [[Indra (stacija|Indra]] (27 km)|attālums_līdz_Rīgai=259|adrese=Stacija Krāslava, [[Ūdrīšu pagasts]], [[Krāslavas novads]], [[Latvija]], LV-5601|karte=|attēls=Kraslavasstacija10.jpeg|attēla_apraksts=Krāslavas stacijas ēka 2020. gadā|latNS=N|latd=55.925089|longEW=E|longd=27.145286|tuvākie_pp_un_cp=[[Silava (stacija)|Silava]] (9 km) &lt;br /&gt; [[Skaista (stacija)|Skaista]] (6 km)|tips=pasažieru, kravas}}

'''Krāslava''' ir stacija dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]]. Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Ūdrīšu pagasts|Ūdrīšu pagastā]], [[Krāslavas stacija|Krāslavas stacijas ciemā]]. Stacija atrodas 4 km attālumā no [[Krāslava]]s pilsētas centra. No 2020. gada 13. decembra Krāslavas dzelzceļa stacija ir galapunkts pasažieru vilcienam [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—[[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]]—Krāslava,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/322699-vilciena-ekspresa-reisi-pagarinati-lidz-kraslavai-parejiem-vilciena-reisiem-pieskanoti-autobusu-kustibas-saraksti-2020|title=Vilciena ekspreša reisi pagarināti līdz Krāslavai; pārējiem vilciena reisiem pieskaņoti autobusu kustības saraksti (lvportals.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; kā arī no 2021. gada 16. decembra caur Krāslavu divreiz nedēļā kursē reiss [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—[[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]]—[[Indra (stacija)|Indra]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Jau pirmajos stacijas ekspluatācijas gadu atskaitēs un pārskatos redzams, ka tajā ir nozīmīga pasažieru un kravas plūsma. Sākotnējā, no ķieģeļiem celtā, divstāvu stacijas ēka sagrauta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Kā redzams vēsturiskajos attēlos, stacijai ir bijuši divi peroni, taču mūsdienās pasažieru vilcieni tiek apkalpoti pie vienīgā — malas perona.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Dzelzceļi Latvijā|last=|first=|publisher=Jumava|year=2009|isbn=978-9984-38-698-0|location=Rīga|pages=40}}&lt;/ref&gt;

== Pasažieru vilcienu satiksme ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
!Cena līdz gala stacijai
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |{{flaga|Latvija}} &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot;
|Rīga (16.31) — Krāslava (19.47)
| rowspan=&quot;2&quot; |&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,-,-,6,7
|8,65€
|-
|Krāslava (05.48) — Rīga (09.00)
|1,2,3,4,-,-,7
|8,65€
|-
|Rīga (16.31) — Indra (20.10)
| rowspan=&quot;2&quot; |&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,4,5,-,-
|1,65€
|-
|Indra (05.23) — Rīga (09.00)
| -,-,-,-5,6,-
|8,65€
|-
|}

19. un 20. gadsimta sākumā tika nodrošināta regulāra pasažieru vilcienu satiksme caur Krāslavas staciju līnijā gan [[Polocka]]s, gan [[Orla]]s virzienā. Padomju varas gados kursēja gan tālsatiksmes vilcieni uz citām padomju republikām, gan arī reģionālā mēroga vilcieni — [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]-[[Bigosova]] un [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]]-[[Bigosova]].

=== Pasažieru vilcienu kustības saraksts 1959. gadā ===
1959. gada 12. jūnija laikrakstā &quot;Sociālistiskais ceļš&quot; (Krāslava), Nr.69, ievietots maija beigās, jaunais pasažieru vilcienu grafiks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:/soce1959n069&amp;#124;article:DIVL154&amp;#124;issueType:P|title=Pasažieru vilcienu kustība vasarā (periodika.lv)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/soce1959n069{{!}}article:DIVL154{{!}}issueType:P}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Tālsatiksmes vilcieni
!Maršruts
!Pienākšana Krāslavā
|-
|Maskava[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]&lt;nowiki/&gt;Kaļiņingrada
|07.02
|-
|Kaļiņingrada[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]&lt;nowiki/&gt;Maskava
|01.23
|-
|Rīga[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]&lt;nowiki/&gt;Orla
|06.57
|-
|Orla[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]&lt;nowiki/&gt;Rīga
|22.41
|-
|Rīga[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]&lt;nowiki/&gt;Bigosova
|02.14
|-
|Bigosova[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]&lt;nowiki/&gt;Rīga
|06.15
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Piepilsētas vilcieni
!Maršruts
!Pienākšana Krāslavā
!Pienākšana Krāslavā
|-
|Daugavpils[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]&lt;nowiki/&gt;Bigosova
|09.46
|19.28*
|-
|Bigosova[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|—]]&lt;nowiki/&gt;Daugavpils
|11.41
|20.58
|}
&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt;Pirmsvētku dienās vilciens Krāslavas dzelzceļa stacijā pienāk 16.33.

=== Situācija mūsdienās ===
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas pasažieru vilcienu satiksme tika pakāpeniski slēgta — vispirms tika pārtraukta vilciena [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils]]-[[Indra (stacija)|Indra]] reisu izpilde, 2002. gadā atcēla dīzeļvilcienu Rīga-Daugavpils-Indra, kurš pieturēja Krāslavas stacijā.

No 2016. gada 11. decembra līdz 2017. gada 10. decembrim starptautiskie vilcieni Rīga—Minska un Minska—Rīga pieturēja arī Krāslavas stacijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/sakot-ar-2016.gada-11.decembri-starptautiskajam-pasazieru-vilcienam-nr.87-88-minska-rga-minska-abos|title=Sākot ar 2016.gada 11.decembri, starptautiskajiem pasažieru vilcieniem Minska-Rīga un Rīga-Minska paredzēta pietura Krāslavas stacijā (travel.ldz.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Sabiedriskās transporta padomes 2020. gada 2. oktobra sēdes lēmumu Nr.5&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_02102020.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi|title=Sabiedriskā transporta padomes 2. oktobra lēmumi|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; dzelzceļa maršrutā Rīga-Daugavpils no 2020. gada 13. decembra tiek pagarināts dīzeļvilciena Nr. 704 Rīga-Daugavpils reiss līdz Krāslavai un dīzeļvilciena Nr. 703 Daugavpils-Rīga no Krāslavas. No Krāslavas autoostas līdz pieturai &quot;Krāslavas stacija&quot; tiek pielāgots autobusu kustības grafiks, tādējādi ļaujot pasažieriem nokļūt uz vai no Krāslavas dzelzceļa stacijas. Pasažieru ērtībām tiek pārdotas vienotās biļetes (autobuss+vilciens).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Kraslavasstacija1.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Krāslavas stacijas ēka no autoceļa P62&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kraslavasstacija2.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Norādes uz staciju&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kraslavasstacija3.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Stacijas ēka un stāvlaukums&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kraslavasstacija4.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Pieturvietas &quot;Stacija Krāslava&quot; plāksne un kustības saraksts&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kraslavasstacija5.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Sliežu ceļi Daugavpils virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kraslavasstacija6.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Sliežu ceļi Indras virzienā &lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kraslavasstacija7.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Noliktavas ēka &lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kraslavasstacija8.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Saimniecības ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kraslavasstacija9.jpeg|&lt;center&gt;&lt;small&gt; Piemiņas akmens represētajiem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Krāslavas novads]]
[[Kategorija:Ūdrīšu pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>i59e6xeowylw85vdvw0opan4c4v81cf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brālis (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>473029</id>
    <revision>
      <id>3666299</id>
      <parentid>3656587</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:29:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B179:E15E:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <comment>Manuprāt šim faktam ir pārāk maz nozīmes, lai par to te rakstīt.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2448" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = Brālis
 | oriģinālnos = ''Брат''
 |      attēls = BrotherPoster.jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = kriminālfilma
 |    režisors = [[Aleksejs Balabanovs]]
 |  producents = [[Sergejs Seļjanovs]]
 |   scenārijs = Aleksejs Balabanovs
 |     aktieri = 
* [[Sergejs Bodrovs jaunākais]]
* [[Viktors Suhorukovs]]
* [[Svetlana Pismičenko]]
* [[Jurijs Kuzņecovs]]
* [[Marija Žukova]]
* [[Sergejs Murzins]]
 |      mūzika = [[Vjačeslavs Butusovs]]
 |   operators = 
 | mākslinieks = 
 |     montāža = 
 |     studija = 
 | izplatītājs = 
 |    izdošana = 
 |      ilgums = 96 minūtes
 |      valsts = {{RUS}}
 |      valoda = [[krievu valoda|krievu]]
 |     budžets = {{ASV dolārs|20 tūkstoši}}
 |    ienākumi = 
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = [[Brālis 2]] (2000)
 |        imdb = 
}}
'''&quot;Brālis&quot;''' ({{val|ru|Брат}}) ir 1997. gada Krievijas kriminālfilma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Aleksejs Balabanovs]]. Galvenās lomas tajā atveido [[Sergejs Bodrovs jaunākais]], [[Viktors Suhorukovs]], [[Svetlana Pismičenko]], [[Jurijs Kuzņecovs]], [[Marija Žukova]] un [[Sergejs Murzins]].

Filmas stāsts ir par [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] veterānu Daņilu Bagrovu, kurš dodas uz [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], lai atrastu savu vecāko brāli, kuram ir problēmas ar bandītiem. Filmas pirmizrāde notika 1997. gada 17. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]].&lt;ref name=delfi&gt;{{tīmekļa atsauce |title=KRIEVIJAS ATBILDE HOLIVUDAI. KULTA FILMAI 'BRĀLIS' – 20 |url=https://www.delfi.lv/izklaide/skats/izklaide/krievijas-atbilde-holivudai-kulta-filmai-bralis-20.d?id=48846335 |website=[[Delfi (portāls)|DELFI]] |accessdate={{dat|2020|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2000. gadā tika izdots filmas turpinājums – filma &quot;[[Brālis 2]]&quot;.

&quot;Brālis&quot; guva labus kritiķu un skatītāju vērtējumus un daudzreiz tika dēvēts par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;.&lt;ref name=delfi/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=[[Vasīlijs Utkins]] |title=Уткин: «Брат» - культовый фильм про убийцу» |url=https://prostoprosport.ru/other/news-utkin-brat-kultovyj-film-pro-ubijczu |accessdate={{dat|2020|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1997. gada filmas]]
[[Kategorija:Krievijas filmas]]</text>
      <sha1>ethyd9nevjccv6u49z43a2v1k8l3dbq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iļģuciems (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>476061</id>
    <revision>
      <id>3666492</id>
      <parentid>3587881</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T09:59:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota atsauce,aktuālā informācija.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4491" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Iļģuciems
| tips = Stacija
| stacijas_tips = kravas
| sliežu_ceļi = 4 + strupceļi
| platformas = nav
| adrese = Lidoņu Iela 2, Rīga.
| latd = 56
| latm = 58
| lats = 21
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 04
| longs = 13
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (2 km)&lt;br&gt;[[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (8 km)&lt;br&gt;[[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (5 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 12
| attēls = Iļģuciema stacija 03.jpg
| attēla_apraksts = Stacijas ēka 2019.gadā
| atvērta = 1926
| citi_nosaukumi = Iļģeciems
| līnijā = [[Dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]]
| karte = Latvijas dzelzceļi
}}

'''Iļģuciems''' ir mazizmantota dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimē blakus [[Spilves lidosta]]i.  Iļģuciema stacija ir dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]] (atzara no dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]) galapunkts. Sliedes no Iļģuciema stacijas turpinās tālāk pāri [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielai]] kā [[Rīgas laku un krāsu rūpnīca]]s pievedceļš. Stacijā nav biļešu kases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija tika atvērta [[1926. gads|1926. gadā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1926n189{{!}}page:2 |title=Valdības Vēstnesis, Nr. 189, 26.08.1026 |access-date=17.02.2021 |archive-date=03.02.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1926n189{{!}}page:2 }}&lt;/ref&gt;, sākumā dēvēta par Iļģeciemu.  Lai arī Iļģuciema stacija nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, 1935. gadā Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi Rīga—Iļģuciems.&lt;ref&gt;[[Latvijas Kareivis]], Nr. 200, [http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_lkar1935n200|page:2 trešdien, 4. septembrī, 1935. g.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1935n200{{!}}page:2 |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vilcieni pieturējuši Torņakalnā un Zasulaukā, bijuši pārpildīti.&lt;ref&gt;[[Latvijas Kareivis]], Nr. 205, [http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_lkar1935n205|article:DIVL5|issueType:P otrdien, 10. septembrī, 1935. g.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1935n205{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Iļguciema stacijas foto.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Iļģuciema stacija 2021. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Iļguciema sliedes.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Iļģuciema stacijas sliežu ceļi 2021. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Iļģuciema stacija 07.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Skats no Daugavgrīvas ielas puses&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Iļģuciema stacija 06.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Iļģuciema stacijas sliežu ceļi, skats Bolderājas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Ilgyutsiems station 2016 01 (28051277941).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Iļģuciema stacija 2016. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Iļģuciema stacija 01.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Skats uz stacijas ēku no Lidoņu ielas puses&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Iļģuciema dzelzceļa stacija - panoramio.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Iļģuciema stacija 2014. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Iļģuciema stacija 09.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacijas kopskats 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Iļģuciema stacija 10.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Iļģuciema stacijas ēka 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://railwayz.info/photolines/station/1753 Iļģuciema stacijas fotogrāfijas] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{commonscat|Iļģuciems railway station|Iļģuciema stacija}}
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>61iwx70zl3xlxk09fqenik9kvna130s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5A. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479944</id>
    <revision>
      <id>3666275</id>
      <parentid>3649581</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:02:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6743" xml:space="preserve">'''5A. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] pagaidu maršruts, kas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam maršruts pilnībā aizstāja [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5. autobusu maršrutu]],&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-pirmdienas-15-marta-1-un-5-autobusa-marsruta-kurses-trolejbusi/ No pirmdienas, 15. marta 1. un 5. autobusa maršrutā kursēs trolejbusi]&lt;/ref&gt; tajā kursēja 18 metrus garie trolejbusi. Posmu no centra līdz Purvciema trolejbusu galapunktam trolejbusi veic, pieslēdzoties kontakttīklam, pārējo maršruta daļu — ar dīzeļģeneratoru.

5A. trolejbusu maršruta kopējais garums bija 24,595 km. Maršruta '''Abrenes iela''' — '''Mežciems''' kopējais garums bija 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums bija 12,744 km.

Darbdienās pa maršrutu kursēja 5 trolejbusi, kuri pavisam veica 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 trolejbusi, kuri pavisam veica 67 reisus.

5A. trolejbusu maršrutu apkalpoja 2. trolejbusu parks.

{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=5A. trolejbusu maršruts|kopējais garums=24,595 km&lt;br /&gt;(11,851 km / 12,744 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;|mājas lapa=[http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]|pasažieri gadā=|pasažieri dienā=|parks=№ 2 (apkalpo)|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;|transporta vienīb=5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)|pieturu skaits=44
(22 / 22)|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;|fona krāsa=#0432C8|tika plān atklāt=|plānots atklāt=|atklāts=|pilsēta=Rīga|valsts={{flag|Latvija}}|karte=[[Attēls:Rīga Autobuss 05.png|250px]]|uz=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]|no=[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}}}

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēja pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]].

'''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursēja pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]].

== Pieturvietas ==
5A. trolejbusu maršrutā pavisam kopā bija 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' bija 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' bija 22 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|[[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|[[Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|[[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|[[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|[[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|[[Sporta bāze &quot;Biķernieki&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|[[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Latvenergo]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Purvciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|[[Ūnijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|[[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==

* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==&lt;!--===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}--&gt;

=== Atsauces ===
&lt;references group=&quot;&quot;&gt;&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==

* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>19xg8l88ca731zl6fndw25etoro7znr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1A. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479945</id>
    <revision>
      <id>3666250</id>
      <parentid>3603452</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:58:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7919" xml:space="preserve">'''1A. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] pagaidu maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tika nodrošināti no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram &quot;[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]&quot; (galapunkta nosaukums „Berģuciems&quot;), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam maršruts pilnībā aizstāja [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1. autobusu maršrutu]],&lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-pirmdienas-15-marta-1-un-5-autobusa-marsruta-kurses-trolejbusi/ No pirmdienas, 15. marta 1. un 5. autobusa maršrutā kursēs trolejbusi]&lt;/ref&gt; tajā kursē 18 metrus garie trolejbusi. Posmu no centra līdz Šmerlim trolejbusi veic, pieslēdzoties kontakttīklam, pārējo maršruta daļu — ar dīzeļģeneratoru.

Maršruta kopējais garums sasniedza 33 km. Virziena '''Abrenes iela'''—Berģuciems kopējais garums bija 16 km, bet virziena Berģuciems—'''Abrenes iela''' kopējais garums bija 17 km.

Darbdienās pa 1A. trolejbusu maršrutu kursēja 7 trolejbusi, kuri pavisam veica 90 reisus, bet brīvdienās — 3 trolejbusi, kuri pavisam veica 53 reisus . Pasažieru pārvadājumus 1A. trolejbusa maršrutā veica RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 2. trolejbusu parks.

Trolejbuss ceļā nepieturēja pieturās Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija.

{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=1A. trolejbusu maršruts|kopējais garums=33 km&lt;br /&gt;(16 km / 17 km)|mājas lapa=[http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/1/a-b Kustības saraksts]|pasažieri gadā=|pasažieri dienā=|parks=№ 2 (apkalpo)|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;|transporta vienīb=|pieturu skaits=61
(31 / 30)|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;|fona krāsa=#0432C8|tika plān atklāt=|plānots atklāt=|atklāts=15. martā 2021. gadā|pilsēta=Rīga|valsts={{flag|Latvija}}|karte=[[Attēls:Rīga Autobuss 01.png|250px]]|uz=[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]|no=[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}}}

== Maršruts ==

* Virzienā '''Abrenes iela'''—Berģuciems trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]].
* Virzienā Berģuciems—'''Abrenes iela''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
1A. trolejbusu maršrutā bija 61 pietura, virzienā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—Berģuciems bija 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] bija 30 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|[[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|[[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|[[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|Upesciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|Berģuciems
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|Berģuciems
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|Upesciema iela
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[Berģi (Rīga)|Berģi]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]]
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]]
|-
| align=&quot;center&quot; |16
|[[Tirdzniecības centrs &quot;Alfa&quot;|Alfa]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|[[Zemitāna laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[VEF]]
|-
| align=&quot;center&quot; |23
|[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |24
|[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |25
|[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==

* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]

== Ārējās saites ==

* [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>gb8vil2i1k4zjidixs1l1715m3snabj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Baisulis/Kino personība</title>
    <ns>2</ns>
    <id>480129</id>
    <revision>
      <id>3666318</id>
      <parentid>3626839</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:58:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1790" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = 
 |            vārds_orig = 
 |                attēls = 
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = 
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|1}}
 |              dz vieta = {{vieta|ASV}}
 |           mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|1|1|1946|1|1}}
 |            mirš vieta = {{vieta|ASV}}
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = 
 |         darbības gadi = 2002—pašlaik
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Vārds Uzvārds''' ({{val|en|vārds uzvārds}}; dzimis {{dat|1990|12|31}}, miris {{dat|2022|1|1}}) ir amerikāņu aktieris.


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:}}
[[Kategorija:]]
[[Kategorija:]]
[[Kategorija:]]</text>
      <sha1>9efkuq0vr9ntjxhg334x7yuqlr9umyx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fosforescence</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487381</id>
    <revision>
      <id>3666376</id>
      <parentid>3665920</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T04:44:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7541" xml:space="preserve">[[Attēls:Phosphorescence.jpg|thumb|170x170px|Fosforescējoša putna figūra]]
'''Fosforescence''' ir viens no [[fotoluminiscence]]s veidiem, līdzīgs [[fluorescence]]i. Kad fosforescents materiāls tiek apspīdināts ar gaismu, tas sāk spīdēt tāpēc, ka absorbējot īsākus gaismas viļņus, tas emitēs garākus viļņa garumus. Atšķirībā no fluorescences, fosforescentais materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas. Fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā (sekundes miljardā daļa) pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc starojuma avota noņemšanas.

Ir divi, atsevišķi mehānismi, kas var radīt fosforescenci. Vienu sauc par tripleta fosforescenci (vai vienkārši fosforescenci) un pastāvīgu fosforescenci (vai pastāvīgu luminiscenci).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Persistent phosphors : from fundamentals to applications|url=https://www.worldcat.org/oclc/1230921886|date=2021|location=Oxford|isbn=0-12-818772-7|oclc=1230921886|first=Jianrong|last=Qiu}}&lt;/ref&gt;

== Tripleta fosforescence ==
[[Attēls:Electronic Processes Involving Light.png|thumb|Absorbētā starojuma enerģija var tikt atdota svārstību veidā vai izstarota fluorescencē vai fosforescencē (pēc starpsistēmas šķērsošanas).]]
Lielākā daļa fotoluminescences reakciju, kuros ķīmiskā viela absorbē un pēc tam emitē gaismas fotonu, notiek ātri, 10 nanosekunžu laikā. Gaisma tiek absorbēta un izstarota šajos ātrajos laika posmos tajos gadījumos, kad iesaistīto fotonu enerģija atbilst pieejamajiem enerģijas stāvokļiem un atļautajām pārejām vielā. Fosforescences īpašā gadījumā elektrons, kas absorbēja fotonu, var šķērsot starpsistēmas, nonākot enerģijas stāvoklī ar citu (parasti augstāku) spina multiplicitāti, parasti tripleta stāvoklī. Rezultātā ierosinātais elektrons ir iesprostots tripleta stāvoklī, tas var atgriezties zemākās enerģijas singleta stāvoklī tikai ar &quot;aizliegtājām&quot; pārejām. Šīs pārejas, kaut arī &quot;aizliegtas&quot;, tomēr var notikt kvantu mehānikā, taču tās ir kinētiski nelabvēlīgas un tādējādi notiek ievērojami lēnākā laika skalā. Lielākā daļa fosforescences savienojumu joprojām ir salīdzinoši ātri emitējoši, ar tripleta dzišanas laiku milisekundēs.

Parasti piemēri ir luminiscences spuldzēs izmantotie fosfora pārklājumi, kur fosforescence milisekundēs vai ilgāk ir noderīga, lai aizpildītu &quot;izslēgšanās laiku&quot; starp maiņstrāvas cikliem, palīdzot samazināt &quot;mirgošanu&quot;. Fosfori ar ātrāku dzišanas laiku tiek izmantoti ar tādu pielietojumu kā pikseļi, kurus ierosina brīvie elektroni (katodoluminiscence) katodstaru lampu televizoros, kas ir pietiekami lēni, lai ļautu veidot attēlu, kad elektronu stars skenē ekrānu, bet pietiekami ātri, lai kadri nesaplūstu kopā. Pat vielas, kas parasti saistītas ar fluorescenci, faktiski var būt pakļautas fosforescencei, piemēram, šķidrās krāsas, kas atrodamas marķieros, kas ir izplatīta problēma šķidro krāsu lāzeros. Fosforescences sākumu šajā gadījumā dažreiz var ievērojami samazināt vai aizkavēt, izmantojot tripleta dzēšanas vielas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=5th ed|title=Principles of lasers|url=https://www.worldcat.org/oclc/630114616|publisher=Springer|date=2010|location=New York|isbn=1-4419-1302-5|oclc=630114616|first=Orazio|last=Svelto}}&lt;/ref&gt;

&lt;math&gt;S_0+h\nu\longrightarrow S_1 \longrightarrow T_1 \longrightarrow S_0+h\nu'&lt;/math&gt;

Kur S ir singlets un T ir triplets, indekss apzīmē stāvokļus (0 ir pamatstāvoklis un 1 ir ierosinātais stāvoklis). Pārejas var notikt arī uz augstākiem enerģijas līmeņiem.

== Pastāvīga fosforescence ==
Cietvielām parasti ir divi galvenie veidi: kristālisks un amorfs. Jebkurā gadījumā veidojas režģis vai atomu un molekulu tīkls. Kristālos režģis ir ļoti sakārtots un homogēns. Tomēr gandrīz visiem kristāliem ir defekti. Viens no defektu veidiem — vakances defekts, kur atoms neatrodas savā vietā, atstājot tur tukšumu. Dažreiz atomi var pārvietoties režģī no vienas vietas uz otru, radot Šotkija defektus vai Frenkeļa defektus. Citi defekti var rasties no režģa piemaisījumiem. Piemēram, kad oriģinālo atomu aizstāj ar citu daudz lielāka vai mazāka izmēra atomu, vai arī kad daudz mazāks atoms iesprūst &quot;starpsienās&quot; vai telpā starp atomiem. Turpretī amorfajiem materiāliem nav &quot;tālā sakārtotība&quot; (tālāk par dažu atomu izmēriem jebkurā virzienā), tāpēc pēc definīcijas tie ir piepildīti ar defektiem.

Kad rodas defekts, atkarībā no veida un materiāla tas var radīt caurumu vai &quot;slazdu&quot;. Piemēram, trūkstošs skābekļa atoms no cinka oksīda savienojuma rada caurumu režģī, kuru ieskauj nesasaistīti cinka atomi. Tas rada pievilkšanās spēku, ko var izmērīt elektronvoltos. Kad augstas enerģijas fotons mijiedarbojas ar kādu no cinka atomiem, tā elektrons absorbē fotonu un tiek uzcelts augstākā orbītā. Tad elektrons var iekļūt slazdā, un pievilkšanās to var noturēt vietā (ārpus parastās orbitāles). Lai elektrons izietu no slazda un atgrieztos orbitālē, ir nepieciešama pietiekoši liela siltumenerģijas pievade. Nonākot orbitālē, elektrons var atgriezties pamatstāvoklī, kā rezultātā atbrīvojas fotons.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Practical Applications of Phosphors|url=https://www.taylorfrancis.com/books/mono/10.1201/9781315219974/practical-applications-phosphors-william-yen-shigeo-decease-shionoya-hajime-yamamoto|publisher=CRC Press|date=2018-10-08|isbn=978-1-315-21997-4}}&lt;/ref&gt;

== Materiāli ==
Pēdējos gados liela uzmanība tiek veltīta istabas temperatūras fosforescence bez metāla organiskiem materiāliem. Neorganiskajiem un organiskajiem metāliskajiem kompleksiem, kuri tiek izmantoti fosforescējošos materiālos ir vairāki trūkumi, piemēram, lielas izmaksas, limitēti resursi un toksiskums. Tādēļ bez metāla organiski istabas temperatūras fosforescējoši materiāli ir relatīvi videi draudzīgāki un vieglāk modificējami. Kā arī istabas temperatūras fosforescējošiem materiāliem ir raksturīgs ilgs tripleta eksitonu dzīveslaiks un lielāka Stoksa nobīde, tā padarot tos pielietojamus sensoros, attēlu veidošanā, attēlošanā utt. Bez metāla organiskus istabas temperatūras fosforescējošus materiālus var iedalīt mazās molekulās un polimēros. Polimēriem ir liela nozīme elektronikas jomā, piemēram, organiskajās gaismas diodēs, saules baterijās, lauka tranzistoros u.c., kas pārsvarā ir skaidrojams ar to priekšrocībām, piemēram, elastību, vieglo apstrādi, zemām izmaksām un labo siltuma vadītspēju. Tāpēc istabas temperatūras fosforescējoši materiāli, kuru pamatā ir polimērs ir laba alternatīva zemas masas organiskajiem istabas temperatūras fosforescējošajiem materiāliem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gan|first=Nan|last2=Shi|first2=Huifang|last3=An|first3=Zhongfu|last4=Huang|first4=Wei|date=2018|title=Recent Advances in Polymer-Based Metal-Free Room-Temperature Phosphorescent Materials|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/adfm.201802657|journal=Advanced Functional Materials|language=en|volume=28|issue=51|pages=1802657|doi=10.1002/adfm.201802657|issn=1616-3028}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Luminiscence]]</text>
      <sha1>t0ll8q0hgf4qytf8opqy40n3nri8t9j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666377</id>
      <parentid>3666376</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T04:45:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7557" xml:space="preserve">{{vikisaites+}}
[[Attēls:Phosphorescence.jpg|thumb|170x170px|Fosforescējoša putna figūra]]
'''Fosforescence''' ir viens no [[fotoluminiscence]]s veidiem, līdzīgs [[fluorescence]]i. Kad fosforescents materiāls tiek apspīdināts ar gaismu, tas sāk spīdēt tāpēc, ka absorbējot īsākus gaismas viļņus, tas emitēs garākus viļņa garumus. Atšķirībā no fluorescences, fosforescentais materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas. Fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā (sekundes miljardā daļa) pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc starojuma avota noņemšanas.

Ir divi, atsevišķi mehānismi, kas var radīt fosforescenci. Vienu sauc par tripleta fosforescenci (vai vienkārši fosforescenci) un pastāvīgu fosforescenci (vai pastāvīgu luminiscenci).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Persistent phosphors : from fundamentals to applications|url=https://www.worldcat.org/oclc/1230921886|date=2021|location=Oxford|isbn=0-12-818772-7|oclc=1230921886|first=Jianrong|last=Qiu}}&lt;/ref&gt;

== Tripleta fosforescence ==
[[Attēls:Electronic Processes Involving Light.png|thumb|Absorbētā starojuma enerģija var tikt atdota svārstību veidā vai izstarota fluorescencē vai fosforescencē (pēc starpsistēmas šķērsošanas).]]
Lielākā daļa fotoluminescences reakciju, kuros ķīmiskā viela absorbē un pēc tam emitē gaismas fotonu, notiek ātri, 10 nanosekunžu laikā. Gaisma tiek absorbēta un izstarota šajos ātrajos laika posmos tajos gadījumos, kad iesaistīto fotonu enerģija atbilst pieejamajiem enerģijas stāvokļiem un atļautajām pārejām vielā. Fosforescences īpašā gadījumā elektrons, kas absorbēja fotonu, var šķērsot starpsistēmas, nonākot enerģijas stāvoklī ar citu (parasti augstāku) spina multiplicitāti, parasti tripleta stāvoklī. Rezultātā ierosinātais elektrons ir iesprostots tripleta stāvoklī, tas var atgriezties zemākās enerģijas singleta stāvoklī tikai ar &quot;aizliegtājām&quot; pārejām. Šīs pārejas, kaut arī &quot;aizliegtas&quot;, tomēr var notikt kvantu mehānikā, taču tās ir kinētiski nelabvēlīgas un tādējādi notiek ievērojami lēnākā laika skalā. Lielākā daļa fosforescences savienojumu joprojām ir salīdzinoši ātri emitējoši, ar tripleta dzišanas laiku milisekundēs.

Parasti piemēri ir luminiscences spuldzēs izmantotie fosfora pārklājumi, kur fosforescence milisekundēs vai ilgāk ir noderīga, lai aizpildītu &quot;izslēgšanās laiku&quot; starp maiņstrāvas cikliem, palīdzot samazināt &quot;mirgošanu&quot;. Fosfori ar ātrāku dzišanas laiku tiek izmantoti ar tādu pielietojumu kā pikseļi, kurus ierosina brīvie elektroni (katodoluminiscence) katodstaru lampu televizoros, kas ir pietiekami lēni, lai ļautu veidot attēlu, kad elektronu stars skenē ekrānu, bet pietiekami ātri, lai kadri nesaplūstu kopā. Pat vielas, kas parasti saistītas ar fluorescenci, faktiski var būt pakļautas fosforescencei, piemēram, šķidrās krāsas, kas atrodamas marķieros, kas ir izplatīta problēma šķidro krāsu lāzeros. Fosforescences sākumu šajā gadījumā dažreiz var ievērojami samazināt vai aizkavēt, izmantojot tripleta dzēšanas vielas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=5th ed|title=Principles of lasers|url=https://www.worldcat.org/oclc/630114616|publisher=Springer|date=2010|location=New York|isbn=1-4419-1302-5|oclc=630114616|first=Orazio|last=Svelto}}&lt;/ref&gt;

&lt;math&gt;S_0+h\nu\longrightarrow S_1 \longrightarrow T_1 \longrightarrow S_0+h\nu'&lt;/math&gt;

Kur S ir singlets un T ir triplets, indekss apzīmē stāvokļus (0 ir pamatstāvoklis un 1 ir ierosinātais stāvoklis). Pārejas var notikt arī uz augstākiem enerģijas līmeņiem.

== Pastāvīga fosforescence ==
Cietvielām parasti ir divi galvenie veidi: kristālisks un amorfs. Jebkurā gadījumā veidojas režģis vai atomu un molekulu tīkls. Kristālos režģis ir ļoti sakārtots un homogēns. Tomēr gandrīz visiem kristāliem ir defekti. Viens no defektu veidiem — vakances defekts, kur atoms neatrodas savā vietā, atstājot tur tukšumu. Dažreiz atomi var pārvietoties režģī no vienas vietas uz otru, radot Šotkija defektus vai Frenkeļa defektus. Citi defekti var rasties no režģa piemaisījumiem. Piemēram, kad oriģinālo atomu aizstāj ar citu daudz lielāka vai mazāka izmēra atomu, vai arī kad daudz mazāks atoms iesprūst &quot;starpsienās&quot; vai telpā starp atomiem. Turpretī amorfajiem materiāliem nav &quot;tālā sakārtotība&quot; (tālāk par dažu atomu izmēriem jebkurā virzienā), tāpēc pēc definīcijas tie ir piepildīti ar defektiem.

Kad rodas defekts, atkarībā no veida un materiāla tas var radīt caurumu vai &quot;slazdu&quot;. Piemēram, trūkstošs skābekļa atoms no cinka oksīda savienojuma rada caurumu režģī, kuru ieskauj nesasaistīti cinka atomi. Tas rada pievilkšanās spēku, ko var izmērīt elektronvoltos. Kad augstas enerģijas fotons mijiedarbojas ar kādu no cinka atomiem, tā elektrons absorbē fotonu un tiek uzcelts augstākā orbītā. Tad elektrons var iekļūt slazdā, un pievilkšanās to var noturēt vietā (ārpus parastās orbitāles). Lai elektrons izietu no slazda un atgrieztos orbitālē, ir nepieciešama pietiekoši liela siltumenerģijas pievade. Nonākot orbitālē, elektrons var atgriezties pamatstāvoklī, kā rezultātā atbrīvojas fotons.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Practical Applications of Phosphors|url=https://www.taylorfrancis.com/books/mono/10.1201/9781315219974/practical-applications-phosphors-william-yen-shigeo-decease-shionoya-hajime-yamamoto|publisher=CRC Press|date=2018-10-08|isbn=978-1-315-21997-4}}&lt;/ref&gt;

== Materiāli ==
Pēdējos gados liela uzmanība tiek veltīta istabas temperatūras fosforescence bez metāla organiskiem materiāliem. Neorganiskajiem un organiskajiem metāliskajiem kompleksiem, kuri tiek izmantoti fosforescējošos materiālos ir vairāki trūkumi, piemēram, lielas izmaksas, limitēti resursi un toksiskums. Tādēļ bez metāla organiski istabas temperatūras fosforescējoši materiāli ir relatīvi videi draudzīgāki un vieglāk modificējami. Kā arī istabas temperatūras fosforescējošiem materiāliem ir raksturīgs ilgs tripleta eksitonu dzīveslaiks un lielāka Stoksa nobīde, tā padarot tos pielietojamus sensoros, attēlu veidošanā, attēlošanā utt. Bez metāla organiskus istabas temperatūras fosforescējošus materiālus var iedalīt mazās molekulās un polimēros. Polimēriem ir liela nozīme elektronikas jomā, piemēram, organiskajās gaismas diodēs, saules baterijās, lauka tranzistoros u.c., kas pārsvarā ir skaidrojams ar to priekšrocībām, piemēram, elastību, vieglo apstrādi, zemām izmaksām un labo siltuma vadītspēju. Tāpēc istabas temperatūras fosforescējoši materiāli, kuru pamatā ir polimērs ir laba alternatīva zemas masas organiskajiem istabas temperatūras fosforescējošajiem materiāliem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gan|first=Nan|last2=Shi|first2=Huifang|last3=An|first3=Zhongfu|last4=Huang|first4=Wei|date=2018|title=Recent Advances in Polymer-Based Metal-Free Room-Temperature Phosphorescent Materials|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/adfm.201802657|journal=Advanced Functional Materials|language=en|volume=28|issue=51|pages=1802657|doi=10.1002/adfm.201802657|issn=1616-3028}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Luminiscence]]</text>
      <sha1>hk9ib9l5iq6y6jc3pyn87ydehpk2put</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amanda Ziemele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487615</id>
    <revision>
      <id>3666379</id>
      <parentid>3431494</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T04:55:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1762" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Amanda Ziemele''' (dzimusi 1990. gadā Rīgā) ir latviešu gleznotāja, 2021. gada [[Purvīša balva]]s ieguvēja.

== Biogrāfija ==
A. Ziemele ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]]. No 2015. līdz 2018. gadam studijas turpinājusi ''Hochschule für Bildende Künste'' [[Drēzdene|Drēzdenē]] (Vācijā), viņas diplomdarbs ''Gaining Ground'' saņēmis ''Freundeskreis der HfBK Dresden'' balvu kā labākais maģistrantūras studenta darbs, nominēts arī Eiropas mākslas studentu darbu balvai ''Start Point Prize'' (2018). Ieguvusi BDO balvu jauno mākslinieku atbalstam (2020). Kopš 2020. gada viena no nekomerciālās mākslinieku vadītās galerijas ''LOW'' komandas.

Kopš 2016. gada sarīkojusi vairākas personālizstādes, iesaistījusies dažādos sadarbības projektos, piedalījusies izstādēs Latvijā un ārzemēs. Viņu saista glezniecības formālās īpašības un ar tām saistītu ideju un kontekstu lauks, instalācijas saistība ar telpu, intervences un humors.&lt;ref&gt;[https://www.lma.lv/akademija/musu-cilveki/amanda-ziemele Amanda Ziemele, lektore]. lma.lv.&lt;/ref&gt;

2021. gada 11. jūnijā A. Ziemele saņēma [[Purvīša balva|Purvīša balvu]] par izstādi &quot;Kvantu matu implanti&quot; (2019) kim? Laikmetīgās mākslas centrā.&lt;ref&gt;[https://satori.lv/article/purvisa-balvu-2021-sanem-amanda-ziemele Purvīša balvu 2021 saņem Amanda Ziemele]. Satori.lv.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Ziemele, Amanda}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Purvīša balvas saņēmēji]]</text>
      <sha1>a6t75gxb0udhmc4jeg9oegiqmb2omko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skots Brukss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487619</id>
    <revision>
      <id>3666380</id>
      <parentid>3442304</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T04:58:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6868" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Skots Brukss
 |       vārds_orig = ''Scott Brooks''
 |           attēls = 2019 Scott Brooks (48824335932) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Skots Brukss 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1965|7|31}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Frenčkempa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 180 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 82 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 1987
 |         kar_beig = 2001
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenā trenera asistents
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 1987–1988 | klubs 1 = [[Olbani &quot;Patroons&quot;]] 
| kl_sez 2 = 1988 | klubs 2 = [[Fresno &quot;Flames&quot;]]
| kl_sez 3 = {{nbay|1988|start}}–{{nbay|1989|end}} | klubs 3 = [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
| kl_sez 4 = {{nbay|1990|start}}–{{nbay|1991|end}} | klubs 4 = [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]]
| kl_sez 5 = {{nbay|1992|start}}–{{nbay|1994|end}} | klubs 5 = [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]]
| kl_sez 6 = {{nbay|1994|end}}–{{nbay|1995|end}} | klubs 6 = [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
| kl_sez 7 = {{nbay|1996|full=y}} | klubs 7 = [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
| kl_sez 8 = {{nbay|1997|full=y}} | klubs 8 = [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]]
| kl_sez 9 = 2000–2001 | klubs 9= [[Losandželosas &quot;Stars&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2008–2015
 |       tr_klubs 1 = [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 2 = 2016–2021
 |       tr_klubs 2 = [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 3 = 2021-pašlaik
 |       tr_klubs 3 = [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] (asistents)
 |   tr_klubs_sez 4 = 
 |       tr_klubs 4 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[List of NBA Champions|NBA čempions]] kā spēlētājs ({{NBA Finals Year|1994}})
* [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākais treneris]] ({{NBA Year|2009|end}})
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Skots Viljams Brukss''' ({{val|en|Scott William Brooks}}; dzimis {{dat|1965|7|31||bez}} [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], tagad — [[basketbols|basketbola]] treneris. 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā. Līdz 2021. gada jūnijam bija [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] galvenais treneris, pirms tam trenēja [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]], par darbu šajā komandā saņemot [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā. 2022. gadā S. Brukss ir [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] galvenā trenera asistents.

== Karjera ==
Augstskolu basketbolā spēlējis trīs dažādās komandās. S. Brukss netika izraudzīts [[1987. gada NBA drafts|1987. gada NBA draftā]], tādēļ karjeru sāka [[Kontinentālā basketbola ascoiācija|Kontinentālās basketbola ascoiācijas]] klubā [[Olbani &quot;Patroons&quot;]], kļūstot par šīs līgas čempionu. Nākamajā sezonā nokļuva NBA, aizvadot līgā 10 sezonas sešu klubu sastāvā. Visu karjeru gan bijis izteikts rezervists: piedalījies kopā 680 regulārās sezonas spēlēs, no tām vien 7 dodoties laukumā sākuma pieciniekā. S. Brukss 1994. gadā [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā kļuva par [[NBA čempions|NBA čempionu]], dodoties laukumā piecās spēlēs izslēgšanas spēļu turnīrā. Karjeru pabeidza [[Amerikas basketbola asociācija (2000—pašlaik)|Amerikas Basketbola asociācijas]] komandā [[Losandželosas &quot;Stars&quot;]], būdams arī tās trenera asistents.

=== Trenera karjera ===
Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. Kopš 2003. gada strādājis NBA, sākotnēji kā galvenā trenera asistents, bet kopš 2008. gadā bijis galvenais treneris divās komandās: [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] un [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]. 2010. gadā saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] (šajā sezonā kopā ar &quot;Thunder&quot; iekļuva izslēgšanas spēlēs, sasniedzot par 28 uzvarām vairāk nekā iepriekšējā sezonā). [[2012. gada NBA finālsērija|2012. gada NBA finālsērijā]] S. Bruksa vadībā &quot;Thunder&quot; piecās spēlēs piekāpās [[Maiami &quot;Heat&quot;]]. 2015. gadā tika atbrīvots no darba pēc tam, kad Oklahomasitijas komanda pirmo reizi viņa pilnībā vadītajā sezonā neiekļuva NBA izslēgšanas spēlēs.&lt;ref&gt;[https://www.nba.com/thunder/news/release_brooks_150422 Oklahoma City Thunder Parts Ways With Scott Brooks as Head Coach] NBA&lt;/ref&gt;

Pēc vienas sezonas izlaišanas S. Brukss atgriezās galvenā trenera amatā, noslēdzot līgumu ar [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]. Pēc piecām sezonām Vašingtonas komandas vadībā (šajā laikā komandai pievienojās arī latviešu basketbolisti [[Dāvis Bertāns]] un [[Anžejs Pasečņiks]]). 2021. gada jūnijā klubs un treneris vienojās par sadarbības izbeigšanu. Jūlijā S. Brukss pievienojās [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]], ka jaunā galvenā trenera [[Čonsijs Billapss|Čonsija Billapsa]] asistents.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}


&lt;!-- {{Rockets 1993–94 NBA čempioni}} --&gt;

{{DEFAULTSORT:Brukss, Skots}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;76ers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minesotas &quot;Timberwolves&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hjūstonas &quot;Rockets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dalasas &quot;Mavericks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Knicks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:ASV basketbola treneri]]</text>
      <sha1>j57vva9txymzthkn93potltw152edub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Janīna Kursīte (1964)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487776</id>
    <revision>
      <id>3666425</id>
      <parentid>3650633</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:26:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4753" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Janīna Kursīte
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg
| att_izm = 
| mazs_att = 
| apraksts = 	
2018.gada 6.novembris. Deputāte Janīna Kursīte dod svinīgo solījumu.
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte
| term_sākums2 = {{dat|2014|5|6|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2015|11|12|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|02|11}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Latviete
| partija = [[Latgales partija]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = politiķe, uzņēmēja, psiholoģe
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]], [[Daugavpils Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}'''Janīna Kursīte''' (dzimusi {{Dat|1964|02|11}}) ir latviešu uzņēmēja, psiholoģe, administratīvā darbiniece, politiķe, [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&amp;unid=0A7B729762AD91CDC22583320029E422&amp;url=./0/0A7B729762AD91CDC22583320029E422?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Janīna Kursīte - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-13}}&lt;/ref&gt; ievēlēta no [[KPV LV|KPV.LV]] saraksta, [[Latgales partija]]s biedre. Viņa ir SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra filiāles Latgales Lauku Attīstības biroja, Daugavpils biroja vadītāja un z/s Ziediņi īpašniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6902|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021-06-13}}&lt;/ref&gt;

1993. gadā absolvējusi [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitāti,]] dārzkopības specialitāte, savukārt 2002. gadā [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā.

J. Kursīte bijusi parlamenta deputāta [[Anrijs Matīss|Anrija Matīsa]] palīdze, darbojas Agronomu biedrības valdē. Pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13.Saeimas]] vēlēšanām Janīna Kursīte bija “uz izķeršanu”: vispirms tika apdomāta startēšana no [[Vienotība]]s saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt Kursīti uzrunājuši apvienības [[Attīstībai/Par!]] politiķi. Kursīte atzina, ka saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas [[Progresīvie|Progresīvie.]] Taču visbeidzot J. Kursīte izvēlējās KPV LV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/politike-janina-kursite-saeimas-velesanas-uz-izkersanu/|title=Politiķe Janīna Kursīte Saeimas vēlēšanās &quot;uz izķeršanu&quot;|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2018-06-30|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2018. gada augustā Saeimas vēlēšanās no partijas [[KPV LV]] saraksta startējošā [[Daugavpils dome|Daugavpils novada domes]] deputāte Janīna Kursīte deklarē vēlmi izstāties no [[Latgales partija]]s, taču pēc Lursoft datiem 2019. gada jūnijā viņa oficiāli aizvien vēl ir [[Latgales partija]]s valdes locekle.

2021. gada 13. maijā nodibina “Stabilitātes grupu” kopā ar pārējiem partiju [[KPV LV]] pametušajiem deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/kpv-lv-pametusie-saeimas-deputati-nodibinajusi-stabilitates-grupu/|title=KPV LV pametušie Saeimas deputāti nodibinājuši &quot;Stabilitātes grupu&quot;|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2021-05-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/janina-kursite/|title=Janīna Kursīte|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2019-06-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kursīte, Janīna}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latgales partijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>p4mqugcu92dn67yd8222wt11mx33hun</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žils Kondē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491088</id>
    <revision>
      <id>3666165</id>
      <parentid>3521369</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:14:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2441" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|11|12}}
| name = 
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U21
| nationalyears2 = 2009
| nationalyears1 = 2018
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2022|08|03|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2022|08|03|SK|bez}}
| playername = Žils Kondē
| nationalgoals2 = 1
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2016–2017
| years2 = 2017–2019
| years3 = 2019–2022
| nationalcaps3 = 11
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|FRA}}
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U20
| nationalgoals1 = 0
| birth_place = 
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]]
| caps1 = 30
| caps2 = 55
| caps3 = 95
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux B]]
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}}
| nationalcaps2 = 8
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| goals1 = 1
| goals2 = 2
| goals3 = 5
| height = 178
| image = Jules Koundé 2020.jpg
| caption = Kondē 2020. gadā
| nationalyears3 = 2021–
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| years4 = 2022–
| caps4 = 0
| goals4 = 0
}}'''Žils Kondē''' ({{Val|fr|Jules Koundé}}, dzimis {{Dat|1998|11|12}}) ir [[Francija|Francijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Kondē pārstāv [[Spānijas La Liga]] komandu [[FC Barcelona|''Barcelona'']]. Iepriekš spēlējis Francijas komandā [[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordo &quot;''Girondins''&quot;]] un Spānijas komandā [[Sevilla FC|''Sevilla'']].

[[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlases]] sastāvā spēlējis [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Sevilla'''

* [[UEFA Eiropas līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019–20]]

== Ārējas saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bordo &quot;Girondins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
{{DEFAULTSORT:Kondē, Žils}}</text>
      <sha1>pfdea8fbquehvim5ytym097sckwxpw9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Rincón Ignoto</title>
    <ns>3</ns>
    <id>493582</id>
    <revision>
      <id>3666419</id>
      <parentid>3477263</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:21:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LuchoCR</username>
        <id>28520</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>LuchoCR pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Da1304]] uz [[Dalībnieka diskusija:Rincón Ignoto]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Da1304|Da1304]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Rincón Ignoto|Rincón Ignoto]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Da1304}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 13. septembris, plkst. 21.30 (EEST)</text>
      <sha1>0z4gnbw1usbpalaixfsj8tyngvq4z30</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sirds ritma variabilitāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495799</id>
    <revision>
      <id>3666334</id>
      <parentid>3583419</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T21:55:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>YitzhakNat</username>
        <id>90697</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13925" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada novembris}}
[[Attēls:Heart rate variability (HRV).svg|thumb|340x340px|Sirds ritma variabilitāte vizualizēta ar R-R intervālu izmaiņām]]
'''Sirds ritma variabilitāte''' (angļu: '''''heart rate variability'' (HRV)''') ir fizioloģiska parādība laika intervālos starp sirdsdarbības sitieniem. To mēra ar variāciju un sitienu intervālu izmaiņām.

Citi izmantotie termini ietver: &quot;cikla garuma variabilitāte&quot;, &quot;R - R variabilitāte&quot; (kur R ir punkts, kas atbilst [[Elektrokardiogrāfija|EKG]] viļņa QRS kompleksa maksimumam; un RR ir intervāls starp secīgajiem R), un &quot;sirds perioda variabilitāte&quot;.

Sitienu noteikšanai tiek izmantotas šādas metodes: EKG, asinsspiediens, ballistokardiogrammas,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Brüser C, Stadlthanner K, de Waele S, Leonhardt S|date=September 2011|title=Adaptive beat-to-beat heart rate estimation in ballistocardiograms|url=https://zenodo.org/record/852414|journal=IEEE Transactions on Information Technology in Biomedicine|volume=15|issue=5|pages=778–86|doi=10.1109/TITB.2011.2128337|pmid=21421447}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Brüser C, Winter S, Leonhardt S|year=2012|title=Unsupervised Heart Rate Variability Estimation from Ballistocardiograms|journal=7th International Workshop on Biosignal Interpretation (BSI 2012), Como, Italy}}&lt;/ref&gt; un pulsa viļņu signāls, kas iegūts no fotopletismogrāfijas (PPG). EKG tiek uzskatīts par labāku jo tas nodrošina skaidru viļņu formu, kas ļauj vieglāk izslēgt sirds sitienus, kuru izcelsme nav sinoatriālajā mezglā. Termins &quot;NN&quot; tiek izmantots RR vietā, lai uzsvērtu to, ka apstrādātie sitieni ir &quot;normāli&quot; sitieni.

== Klīniskā nozīme ==
Ir pierādīts, ka samazināts HRV ir mirstības prognozētājs pēc [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Bigger JT, Fleiss JL, Steinman RC, Rolnitzky LM, Kleiger RE, Rottman JN|date=January 1992|title=Frequency domain measures of heart period variability and mortality after myocardial infarction|url=https://archive.org/details/sim_circulation_1992-01_85_1/page/164|journal=Circulation|volume=85|issue=1|pages=164–71|doi=10.1161/01.CIR.85.1.164|pmid=1728446|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Kleiger RE, Miller JP, Bigger JT, Moss AJ|date=February 1987|title=Decreased heart rate variability and its association with increased mortality after acute myocardial infarction|journal=The American Journal of Cardiology|volume=59|issue=4|pages=256–62|doi=10.1016/0002-9149(87)90795-8|pmid=3812275}}&lt;/ref&gt; lai gan citi ir pierādījuši, ka informācija par HRV, kas attiecas uz akūtu miokarda infarkta izdzīvošanu, ir pilnībā iekļauta vidējā sirdsdarbības ātrumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Abildstrom SZ, Jensen BT, Agner E, Torp-Pedersen C, Nyvad O, Wachtell K, Ottesen MM, Kanters JK|date=February 2003|title=Heart rate versus heart rate variability in risk prediction after myocardial infarction|journal=Journal of Cardiovascular Electrophysiology|volume=14|issue=2|pages=168–73|doi=10.1046/j.1540-8167.2003.02367.x|pmid=12693499}}&lt;/ref&gt; Ar mainītu (parasti zemāku) HRV var būt saistīti arī virkne citu rezultātu un apstākļu, tostarp sastrēguma sirds mazspēja, [[diabētiskā neiropātija]], depresija pēc sirds transplantācijas, uzņēmība pret SIDS un slikta izdzīvošana priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem,  kā arī noguruma smagums [[Hroniskā noguruma sindroms|hroniska noguruma sindroma gadījumā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Escorihuela RM, Capdevila L, Castro JR, Zaragozà MC, Maurel S, Alegre J, Castro-Marrero J|date=January 2020|title=Reduced heart rate variability predicts fatigue severity in individuals with chronic fatigue syndrome/myalgic encephalomyelitis|journal=Journal of Translational Medicine|volume=18|issue=1|pages=4|doi=10.1186/s12967-019-02184-z|pmc=6943898|pmid=31906988}}&lt;/ref&gt;

== Psiholoģiskie un sociālie aspekti ==
[[Attēls:Neurovisceral_integration_model.png|thumb| Neiroviscerālās integrācijas modeļa vienkāršots attēlojums&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Nikolin S, Boonstra TW, Loo CK, Martin D|date=2017-08-03|title=Combined effect of prefrontal transcranial direct current stimulation and a working memory task on heart rate variability|journal=PLOS ONE|volume=12|issue=8|pages=e0181833|bibcode=2017PLoSO..1281833N|doi=10.1371/journal.pone.0181833|pmc=5542548|pmid=28771509}}&lt;/ref&gt;]][[Attēls:Heart_rate_variability_ECG.jpg|thumb| Suņa sirds elektrokardiogrammas (EKG) ieraksts, kas ilustrē [[Sirds ritms|R-R intervāla]] (augšējā) un [[Sirds ritms|sirds ritma]] (apakšā) variabilitāti pret sitieniem.]]
[[Psihofizioloģija|Psihofizioloģijas]] jomā ir interese par HRV. Piemēram, HRV ir saistīts ar emocionālu uzbudinājumu. Ir konstatēts, ka augstas frekvences (HF) aktivitāte ir samazināta apstākļos , kad ir akūts laika trūkums un emocionāla spriedze&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Nickel P, Nachreiner F|year=2003|title=Sensitivity and diagnosticity of the 0.1-Hz component of heart rate variability as an indicator of mental workload|url=https://archive.org/details/sim_human-factors_winter-2003_45_4/page/575|journal=Human Factors|volume=45|issue=4|pages=575–90|doi=10.1518/hfes.45.4.575.27094|pmid=15055455}}&lt;/ref&gt; un paaugstināts trauksmes stāvoklis,&lt;ref name=&quot;Jönsson 2007 48–54&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Jönsson P|date=January 2007|title=Respiratory sinus arrhythmia as a function of state anxiety in healthy individuals|journal=International Journal of Psychophysiology|volume=63|issue=1|pages=48–54|doi=10.1016/j.ijpsycho.2006.08.002|pmid=16989914}}&lt;/ref&gt; kas iespējams saistīts ar fokusētu uzmanību un motora inhibīciju.&lt;ref name=&quot;Jönsson 2007 48–54&quot; /&gt; Ir pierādīts, ka HRV ir samazinājies personām, kuras paziņojušas, ka vairāk uztraucas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Brosschot JF, Van Dijk E, Thayer JF|date=January 2007|title=Daily worry is related to low heart rate variability during waking and the subsequent nocturnal sleep period|journal=International Journal of Psychophysiology|volume=63|issue=1|pages=39–47|doi=10.1016/j.ijpsycho.2006.07.016|pmid=17020787}}&lt;/ref&gt; Personām ar [[Posttraumatiskā stresa sindroms|posttraumatiskā stresa traucējumiem]] (PTSD) HRV un tā HF komponents (skatīt zemāk) ir samazināts, bet zemfrekvences (LF) komponents ir paaugstināts. Turklāt PTSD pacienti neuzrādīja LF vai HF reaktivitāti, atsaucoties uz traumatisku notikumu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Cohen H, Kotler M, Matar MA, Kaplan Z, Loewenthal U, Miodownik H, Cassuto Y|date=November 1998|title=Analysis of heart rate variability in posttraumatic stress disorder patients in response to a trauma-related reminder|journal=Biological Psychiatry|volume=44|issue=10|pages=1054–9|doi=10.1016/S0006-3223(97)00475-7|pmid=9821570}}&lt;/ref&gt;

Neiroviscerālā integrācija ir HRV modelis, kas centrālo autonomo tīklu uzskata par kognitīvās, uzvedības un fizioloģiskās regulēšanas lēmumu pieņēmēju, jo tie attiecas uz emociju nepārtrauktību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Appelhans|first=Bradley M.|last2=Luecken|first2=Linda J.|date=2006-09-01|title=Heart Rate Variability as an Index of Regulated Emotional Responding|url=https://doi.org/10.1037/1089-2680.10.3.229|journal=Review of General Psychology|language=en|volume=10|issue=3|pages=229–240|doi=10.1037/1089-2680.10.3.229|issn=1089-2680}}&lt;/ref&gt; Neiroviscerālās integrācijas modelis apraksta, kā prefrontālā garoza regulē aktivitāti [[Limbiskā sistēma|limbiskajās struktūrās,]] kas nomāc parasimpātiskās nervu sistēmas (PSNS) aktivitāti un aktivizē simpātiskās nervu sistēmas (SNS) ķēdes.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Thayer JF, Sternberg E|date=November 2006|title=Beyond heart rate variability: vagal regulation of allostatic systems|journal=Annals of the New York Academy of Sciences|volume=1088|issue=1|pages=361–72|bibcode=2006NYASA1088..361T|doi=10.1196/annals.1366.014|pmid=17192580}}&lt;/ref&gt; Šo divu autonomās sistēmas zaru izejas atšķirības rada HRV&lt;ref name=&quot;1996-hrv-taskforce&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Malik M, Bigger JT, Camm AJ, Kleiger RE, Malliani A, Moss AJ, Schwartz PJ|date=March 1996|title=Heart rate variability. Standards of measurement, physiological interpretation, and clinical use|journal=European Heart Journal|volume=17|issue=3|pages=354–81|doi=10.1093/oxfordjournals.eurheartj.a014868|pmid=8737210|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; un aktivitāte prefrontālajā garozā var modulēt HRV.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Napadow V, Dhond R, Conti G, Makris N, Brown EN, Barbieri R|date=August 2008|title=Brain correlates of autonomic modulation: combining heart rate variability with fMRI|journal=NeuroImage|volume=42|issue=1|pages=169–77|doi=10.1016/j.neuroimage.2008.04.238|pmc=2603289|pmid=18524629}}&lt;/ref&gt;

HRV ir neatbilstīgo atšķirību rādītājs starp katru sirdsdarbību, un to izmanto kā indeksu dažādiem psiholoģijas aspektiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tiek ziņots, ka HRV ir gan parasimpātiskās nervu sistēmas, gan simpātiskās nervu sistēmas ietekmes indekss.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Thayer|first=Julian F.|last2=Lane|first2=Richard D.|date=2009-02-01|title=Claude Bernard and the heart–brain connection: Further elaboration of a model of neurovisceral integration|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0149763408001255|journal=Neuroscience &amp; Biobehavioral Reviews|series=The Inevitable Link between Heart and Behavior: New Insights from Biomedical Research and Implications for Clinical Practice|language=en|volume=33|issue=2|pages=81–88|doi=10.1016/j.neubiorev.2008.08.004|issn=0149-7634}}&lt;/ref&gt; Dažādi psiholoģijas aspekti atspoguļo šo divu ietekmju līdzsvaru. Piemēram, augstajam HRV tiek parādīta pareiza emociju regulēšana, lēmumu pieņemšana un uzmanība, un zems HRV atspoguļo pretējo.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Parasimpātiskā nervu sistēma ātri darbojas, lai samazinātu sirdsdarbības ātrumu, bet SNS darbojas lēni, lai palielinātu sirdsdarbības ātrumu, un tas ir svarīgi, jo tas attiecas uz dažādiem iepriekš minētajiem psiholoģiskajiem stāvokļiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Piemēram, kāds ar augstu HRV var atspoguļot paaugstinātu parasimpātisko aktivitāti, un kāds ar zemu HRV var atspoguļot paaugstinātu simpātisko aktivitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Laborde S, Mosley E, Thayer JF|date=2017-02-20|title=Heart Rate Variability and Cardiac Vagal Tone in Psychophysiological Research - Recommendations for Experiment Planning, Data Analysis, and Data Reporting|journal=Frontiers in Psychology|volume=8|pages=213|doi=10.3389/fpsyg.2017.00213|pmc=5316555|pmid=28265249|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Emocijas rodas no laika un situāciju ietekmēm uz cilvēku.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Thayer JF, Lane RD|date=December 2000|title=A model of neurovisceral integration in emotion regulation and dysregulation|url=https://zenodo.org/record/1259859|journal=Journal of Affective Disorders|volume=61|issue=3|pages=201–16|doi=10.1016/s0165-0327(00)00338-4|pmid=11163422}}&lt;/ref&gt; Spēja regulēt emocijas ir būtiska sociālajai videi un cilvēka labsajūtai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; HRV ir nodrošinājis logu fizioloģiskajiem komponentiem, kas saistīti ar emocionālo regulējumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Ir pierādīts, ka HRV atspoguļo emocionālo regulējumu divos dažādos līmeņos - atpūšoties un veicot uzdevumu. Pētījumi liecina, ka cilvēks ar augstāku HRV atpūtas laikā var nodrošināt atbilstošākas emocionālās reakcijas, salīdzinot ar tiem, kuriem miera stāvoklī ir zems HRV.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Empīriskie pētījumi atklāja, ka HRV var atspoguļot labāku emocionālo regulējumu tiem, kuriem ir augstāks HRV miera stāvoklī, īpaši ar negatīvām emocijām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Choi KH, Kim J, Kwon OS, Kim MJ, Ryu YH, Park JE|date=May 2017|title=Is heart rate variability (HRV) an adequate tool for evaluating human emotions? - A focus on the use of the International Affective Picture System (IAPS)|journal=Psychiatry Research|volume=251|pages=192–196|doi=10.1016/j.psychres.2017.02.025|pmid=28213189|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Veicot uzdevumu, HRV var mainīties, īpaši, ja cilvēkiem ir jāregulē savas emocijas. Vissvarīgākais ir tas, ka individuālās atšķirības ir saistītas ar spēju regulēt emocijas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Park G, Thayer JF|date=2014-05-01|title=From the heart to the mind: cardiac vagal tone modulates top-down and bottom-up visual perception and attention to emotional stimuli|journal=Frontiers in Psychology|volume=5|pages=278|doi=10.3389/fpsyg.2014.00278|pmc=4013470|pmid=24817853|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.aapb.org/i4a/pages/index.cfm?pageid=1 Association for Applied Psychophysiology and Biofeedback]
* [http://bfe.org/ Biofeedback Federation of Europe]
* [https://www.escardio.org/static_file/Escardio/Guidelines/Scientific-Statements/guidelines-Heart-Rate-Variability-FT-1996.pdf 1996 guidelines]
* [http://jp.physoc.org/cgi/reprint/542/3/669?maxtoshow=&amp;HITS=10&amp;hits=10&amp;RESULTFORMAT=&amp;author1=taylor&amp;fulltext=variability&amp;andorexactfulltext=and&amp;searchid=1&amp;FIRSTINDEX=0&amp;sortspec=relevance&amp;resourcetype=HWCIT Review on the mechanisms of cardiovascular variability] in the ''Journal of Physiology''
* [http://www.hrvcourse.com/blog Courses and educational materials] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200304070649/https://www.hrvcourse.com/blog/ |date={{dat|2020|03|04||bez}} }}
* [https://veda-pulse.fi/language/en/alternative-medicine-vedapulse-science/ Heart Rate Variability and Ayurveda]

[[Kategorija:Kardioloģija]]
[[Kategorija:Medicīnas statistika]]</text>
      <sha1>jnynq0nxxu3t5mhw6tl286rflfm7qc7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666375</id>
      <parentid>3666334</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T04:40:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13925" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2021. gada novembris}}
[[Attēls:Heart rate variability (HRV).svg|thumb|340x340px|Sirds ritma variabilitāte vizualizēta ar R-R intervālu izmaiņām]]
'''Sirds ritma variabilitāte''' (angļu: '''''heart rate variability'' (HRV)''') ir fizioloģiska parādība laika intervālos starp sirdsdarbības sitieniem. To mēra ar variāciju un sitienu intervālu izmaiņām.

Citi izmantotie termini ietver: &quot;cikla garuma variabilitāte&quot;, &quot;R - R variabilitāte&quot; (kur R ir punkts, kas atbilst [[Elektrokardiogrāfija|EKG]] viļņa QRS kompleksa maksimumam; un RR ir intervāls starp secīgajiem R), un &quot;sirds perioda variabilitāte&quot;.

Sitienu noteikšanai tiek izmantotas šādas metodes: EKG, asinsspiediens, ballistokardiogrammas,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Brüser C, Stadlthanner K, de Waele S, Leonhardt S|date=September 2011|title=Adaptive beat-to-beat heart rate estimation in ballistocardiograms|url=https://zenodo.org/record/852414|journal=IEEE Transactions on Information Technology in Biomedicine|volume=15|issue=5|pages=778–86|doi=10.1109/TITB.2011.2128337|pmid=21421447}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Brüser C, Winter S, Leonhardt S|year=2012|title=Unsupervised Heart Rate Variability Estimation from Ballistocardiograms|journal=7th International Workshop on Biosignal Interpretation (BSI 2012), Como, Italy}}&lt;/ref&gt; un pulsa viļņu signāls, kas iegūts no fotopletismogrāfijas (PPG). EKG tiek uzskatīts par labāku, jo tas nodrošina skaidru viļņu formu, kas ļauj vieglāk izslēgt sirds sitienus, kuru izcelsme nav sinoatriālajā mezglā. Termins &quot;NN&quot; tiek izmantots RR vietā, lai uzsvērtu to, ka apstrādātie sitieni ir &quot;normāli&quot; sitieni.

== Klīniskā nozīme ==
Ir pierādīts, ka samazināts HRV ir mirstības prognozētājs pēc [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Bigger JT, Fleiss JL, Steinman RC, Rolnitzky LM, Kleiger RE, Rottman JN|date=January 1992|title=Frequency domain measures of heart period variability and mortality after myocardial infarction|url=https://archive.org/details/sim_circulation_1992-01_85_1/page/164|journal=Circulation|volume=85|issue=1|pages=164–71|doi=10.1161/01.CIR.85.1.164|pmid=1728446|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Kleiger RE, Miller JP, Bigger JT, Moss AJ|date=February 1987|title=Decreased heart rate variability and its association with increased mortality after acute myocardial infarction|journal=The American Journal of Cardiology|volume=59|issue=4|pages=256–62|doi=10.1016/0002-9149(87)90795-8|pmid=3812275}}&lt;/ref&gt; lai gan citi ir pierādījuši, ka informācija par HRV, kas attiecas uz akūtu miokarda infarkta izdzīvošanu, ir pilnībā iekļauta vidējā sirdsdarbības ātrumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|displayauthors=6|vauthors=Abildstrom SZ, Jensen BT, Agner E, Torp-Pedersen C, Nyvad O, Wachtell K, Ottesen MM, Kanters JK|date=February 2003|title=Heart rate versus heart rate variability in risk prediction after myocardial infarction|journal=Journal of Cardiovascular Electrophysiology|volume=14|issue=2|pages=168–73|doi=10.1046/j.1540-8167.2003.02367.x|pmid=12693499}}&lt;/ref&gt; Ar mainītu (parasti zemāku) HRV var būt saistīti arī virkne citu rezultātu un apstākļu, tostarp sastrēguma sirds mazspēja, [[diabētiskā neiropātija]], depresija pēc sirds transplantācijas, uzņēmība pret SIDS un slikta izdzīvošana priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem,  kā arī noguruma smagums [[Hroniskā noguruma sindroms|hroniska noguruma sindroma gadījumā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Escorihuela RM, Capdevila L, Castro JR, Zaragozà MC, Maurel S, Alegre J, Castro-Marrero J|date=January 2020|title=Reduced heart rate variability predicts fatigue severity in individuals with chronic fatigue syndrome/myalgic encephalomyelitis|journal=Journal of Translational Medicine|volume=18|issue=1|pages=4|doi=10.1186/s12967-019-02184-z|pmc=6943898|pmid=31906988}}&lt;/ref&gt;

== Psiholoģiskie un sociālie aspekti ==
[[Attēls:Neurovisceral_integration_model.png|thumb| Neiroviscerālās integrācijas modeļa vienkāršots attēlojums&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Nikolin S, Boonstra TW, Loo CK, Martin D|date=2017-08-03|title=Combined effect of prefrontal transcranial direct current stimulation and a working memory task on heart rate variability|journal=PLOS ONE|volume=12|issue=8|pages=e0181833|bibcode=2017PLoSO..1281833N|doi=10.1371/journal.pone.0181833|pmc=5542548|pmid=28771509}}&lt;/ref&gt;]][[Attēls:Heart_rate_variability_ECG.jpg|thumb| Suņa sirds elektrokardiogrammas (EKG) ieraksts, kas ilustrē [[Sirds ritms|R-R intervāla]] (augšējā) un [[Sirds ritms|sirds ritma]] (apakšā) variabilitāti pret sitieniem.]]
[[Psihofizioloģija|Psihofizioloģijas]] jomā ir interese par HRV. Piemēram, HRV ir saistīts ar emocionālu uzbudinājumu. Ir konstatēts, ka augstas frekvences (HF) aktivitāte ir samazināta apstākļos, kad ir akūts laika trūkums un emocionāla spriedze&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Nickel P, Nachreiner F|year=2003|title=Sensitivity and diagnosticity of the 0.1-Hz component of heart rate variability as an indicator of mental workload|url=https://archive.org/details/sim_human-factors_winter-2003_45_4/page/575|journal=Human Factors|volume=45|issue=4|pages=575–90|doi=10.1518/hfes.45.4.575.27094|pmid=15055455}}&lt;/ref&gt; un paaugstināts trauksmes stāvoklis,&lt;ref name=&quot;Jönsson 2007 48–54&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Jönsson P|date=January 2007|title=Respiratory sinus arrhythmia as a function of state anxiety in healthy individuals|journal=International Journal of Psychophysiology|volume=63|issue=1|pages=48–54|doi=10.1016/j.ijpsycho.2006.08.002|pmid=16989914}}&lt;/ref&gt; kas iespējams saistīts ar fokusētu uzmanību un motora inhibīciju.&lt;ref name=&quot;Jönsson 2007 48–54&quot; /&gt; Ir pierādīts, ka HRV ir samazinājies personām, kuras paziņojušas, ka vairāk uztraucas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Brosschot JF, Van Dijk E, Thayer JF|date=January 2007|title=Daily worry is related to low heart rate variability during waking and the subsequent nocturnal sleep period|journal=International Journal of Psychophysiology|volume=63|issue=1|pages=39–47|doi=10.1016/j.ijpsycho.2006.07.016|pmid=17020787}}&lt;/ref&gt; Personām ar [[Posttraumatiskā stresa sindroms|posttraumatiskā stresa traucējumiem]] (PTSD) HRV un tā HF komponents (skatīt zemāk) ir samazināts, bet zemfrekvences (LF) komponents ir paaugstināts. Turklāt PTSD pacienti neuzrādīja LF vai HF reaktivitāti, atsaucoties uz traumatisku notikumu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Cohen H, Kotler M, Matar MA, Kaplan Z, Loewenthal U, Miodownik H, Cassuto Y|date=November 1998|title=Analysis of heart rate variability in posttraumatic stress disorder patients in response to a trauma-related reminder|journal=Biological Psychiatry|volume=44|issue=10|pages=1054–9|doi=10.1016/S0006-3223(97)00475-7|pmid=9821570}}&lt;/ref&gt;

Neiroviscerālā integrācija ir HRV modelis, kas centrālo autonomo tīklu uzskata par kognitīvās, uzvedības un fizioloģiskās regulēšanas lēmumu pieņēmēju, jo tie attiecas uz emociju nepārtrauktību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Appelhans|first=Bradley M.|last2=Luecken|first2=Linda J.|date=2006-09-01|title=Heart Rate Variability as an Index of Regulated Emotional Responding|url=https://doi.org/10.1037/1089-2680.10.3.229|journal=Review of General Psychology|language=en|volume=10|issue=3|pages=229–240|doi=10.1037/1089-2680.10.3.229|issn=1089-2680}}&lt;/ref&gt; Neiroviscerālās integrācijas modelis apraksta, kā prefrontālā garoza regulē aktivitāti [[Limbiskā sistēma|limbiskajās struktūrās,]] kas nomāc parasimpātiskās nervu sistēmas (PSNS) aktivitāti un aktivizē simpātiskās nervu sistēmas (SNS) ķēdes.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Thayer JF, Sternberg E|date=November 2006|title=Beyond heart rate variability: vagal regulation of allostatic systems|journal=Annals of the New York Academy of Sciences|volume=1088|issue=1|pages=361–72|bibcode=2006NYASA1088..361T|doi=10.1196/annals.1366.014|pmid=17192580}}&lt;/ref&gt; Šo divu autonomās sistēmas zaru izejas atšķirības rada HRV&lt;ref name=&quot;1996-hrv-taskforce&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Malik M, Bigger JT, Camm AJ, Kleiger RE, Malliani A, Moss AJ, Schwartz PJ|date=March 1996|title=Heart rate variability. Standards of measurement, physiological interpretation, and clinical use|journal=European Heart Journal|volume=17|issue=3|pages=354–81|doi=10.1093/oxfordjournals.eurheartj.a014868|pmid=8737210|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; un aktivitāte prefrontālajā garozā var modulēt HRV.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Napadow V, Dhond R, Conti G, Makris N, Brown EN, Barbieri R|date=August 2008|title=Brain correlates of autonomic modulation: combining heart rate variability with fMRI|journal=NeuroImage|volume=42|issue=1|pages=169–77|doi=10.1016/j.neuroimage.2008.04.238|pmc=2603289|pmid=18524629}}&lt;/ref&gt;

HRV ir neatbilstīgo atšķirību rādītājs starp katru sirdsdarbību, un to izmanto kā indeksu dažādiem psiholoģijas aspektiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tiek ziņots, ka HRV ir gan parasimpātiskās nervu sistēmas, gan simpātiskās nervu sistēmas ietekmes indekss.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Thayer|first=Julian F.|last2=Lane|first2=Richard D.|date=2009-02-01|title=Claude Bernard and the heart–brain connection: Further elaboration of a model of neurovisceral integration|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0149763408001255|journal=Neuroscience &amp; Biobehavioral Reviews|series=The Inevitable Link between Heart and Behavior: New Insights from Biomedical Research and Implications for Clinical Practice|language=en|volume=33|issue=2|pages=81–88|doi=10.1016/j.neubiorev.2008.08.004|issn=0149-7634}}&lt;/ref&gt; Dažādi psiholoģijas aspekti atspoguļo šo divu ietekmju līdzsvaru. Piemēram, augstajam HRV tiek parādīta pareiza emociju regulēšana, lēmumu pieņemšana un uzmanība, un zems HRV atspoguļo pretējo.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Parasimpātiskā nervu sistēma ātri darbojas, lai samazinātu sirdsdarbības ātrumu, bet SNS darbojas lēni, lai palielinātu sirdsdarbības ātrumu, un tas ir svarīgi, jo tas attiecas uz dažādiem iepriekš minētajiem psiholoģiskajiem stāvokļiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Piemēram, kāds ar augstu HRV var atspoguļot paaugstinātu parasimpātisko aktivitāti, un kāds ar zemu HRV var atspoguļot paaugstinātu simpātisko aktivitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Laborde S, Mosley E, Thayer JF|date=2017-02-20|title=Heart Rate Variability and Cardiac Vagal Tone in Psychophysiological Research - Recommendations for Experiment Planning, Data Analysis, and Data Reporting|journal=Frontiers in Psychology|volume=8|pages=213|doi=10.3389/fpsyg.2017.00213|pmc=5316555|pmid=28265249|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

Emocijas rodas no laika un situāciju ietekmēm uz cilvēku.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Thayer JF, Lane RD|date=December 2000|title=A model of neurovisceral integration in emotion regulation and dysregulation|url=https://zenodo.org/record/1259859|journal=Journal of Affective Disorders|volume=61|issue=3|pages=201–16|doi=10.1016/s0165-0327(00)00338-4|pmid=11163422}}&lt;/ref&gt; Spēja regulēt emocijas ir būtiska sociālajai videi un cilvēka labsajūtai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; HRV ir nodrošinājis logu fizioloģiskajiem komponentiem, kas saistīti ar emocionālo regulējumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Ir pierādīts, ka HRV atspoguļo emocionālo regulējumu divos dažādos līmeņos - atpūšoties un veicot uzdevumu. Pētījumi liecina, ka cilvēks ar augstāku HRV atpūtas laikā var nodrošināt atbilstošākas emocionālās reakcijas, salīdzinot ar tiem, kuriem miera stāvoklī ir zems HRV.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Empīriskie pētījumi atklāja, ka HRV var atspoguļot labāku emocionālo regulējumu tiem, kuriem ir augstāks HRV miera stāvoklī, īpaši ar negatīvām emocijām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Choi KH, Kim J, Kwon OS, Kim MJ, Ryu YH, Park JE|date=May 2017|title=Is heart rate variability (HRV) an adequate tool for evaluating human emotions? - A focus on the use of the International Affective Picture System (IAPS)|journal=Psychiatry Research|volume=251|pages=192–196|doi=10.1016/j.psychres.2017.02.025|pmid=28213189|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Veicot uzdevumu, HRV var mainīties, īpaši, ja cilvēkiem ir jāregulē savas emocijas. Vissvarīgākais ir tas, ka individuālās atšķirības ir saistītas ar spēju regulēt emocijas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Park G, Thayer JF|date=2014-05-01|title=From the heart to the mind: cardiac vagal tone modulates top-down and bottom-up visual perception and attention to emotional stimuli|journal=Frontiers in Psychology|volume=5|pages=278|doi=10.3389/fpsyg.2014.00278|pmc=4013470|pmid=24817853|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.aapb.org/i4a/pages/index.cfm?pageid=1 Association for Applied Psychophysiology and Biofeedback]
* [http://bfe.org/ Biofeedback Federation of Europe]
* [https://www.escardio.org/static_file/Escardio/Guidelines/Scientific-Statements/guidelines-Heart-Rate-Variability-FT-1996.pdf 1996 guidelines]
* [http://jp.physoc.org/cgi/reprint/542/3/669?maxtoshow=&amp;HITS=10&amp;hits=10&amp;RESULTFORMAT=&amp;author1=taylor&amp;fulltext=variability&amp;andorexactfulltext=and&amp;searchid=1&amp;FIRSTINDEX=0&amp;sortspec=relevance&amp;resourcetype=HWCIT Review on the mechanisms of cardiovascular variability] in the ''Journal of Physiology''
* [http://www.hrvcourse.com/blog Courses and educational materials] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200304070649/https://www.hrvcourse.com/blog/ |date={{dat|2020|03|04||bez}} }}
* [https://veda-pulse.fi/language/en/alternative-medicine-vedapulse-science/ Heart Rate Variability and Ayurveda]

[[Kategorija:Kardioloģija]]
[[Kategorija:Medicīnas statistika]]</text>
      <sha1>93vzklagp14ulufhvboofbe54wyxsse</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gads kino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496930</id>
    <revision>
      <id>3666317</id>
      <parentid>3665523</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:57:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ienesīgākās filmas */ update......</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38252" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]].

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|8|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

: {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:left; margin:left;&quot;
|+Ienesīgākās 2022. gada filmas
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| style=&quot;background:#b6fcb6;&quot;| &quot;[[Top Gun: Maveriks]]&quot; (''Top Gun: Maverick'')
| ''[[Paramount Pictures]]''
| ${{sk|1324626492}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| style=&quot;background:#b6fcb6;&quot;| &quot;[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]&quot; (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'')
|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|954808099}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| style=&quot;background:#b6fcb6;&quot;| &quot;[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]&quot; (''Jurassic World: Dominion'')
| ''[[Universal Pictures]]''
| ${{sk|943133215}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| &quot;[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]&quot; (''The Batman'')
| ''[[Warner Bros.]]''
| ${{sk|770836163}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
| style=&quot;background:#b6fcb6;&quot;| &quot;[[Minioni 2]]&quot; (''Minions: Rise of Gru'')
|''Universal Pictures''
| ${{sk|718973530}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| style=&quot;background:#b6fcb6;&quot;| &quot;[[Tors: Mīla un Pērkons]]&quot; (''Thor: Love and Thunder'')
| ''Disney''
| ${{sk|667497481}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋)
| ''[[Huaxia Film Distribution]]''
| ${{sk|626571280}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| &quot;[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]&quot; (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'')
|''Warner Bros.''
| ${{sk|405161334}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| &quot;[[Soniks 2: Filma]]&quot; (''Sonic the Hedgehog 2'')
| ''Paramount Pictures''
| ${{sk|401872904}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| &quot;[[Ārpus kartes]]&quot; (''Uncharted'')
| ''[[Sony Pictures]]''
| ${{sk|401748820}}
|}

=== 2022. gada kases ieņēmumu rekordi ===
* ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas &quot;[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]&quot; (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas &quot;[[Tors: Mīla un Pērkons]]&quot; iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}.
** &quot;Doktors Streindžs neprāta multivisumā&quot; kases ieņēmumos pārspēja filmu &quot;[[Zirnekļcilvēks 3]]&quot; kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* &quot;[[Soniks 2: Filma]]&quot; pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu &quot;[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu &quot;[[Visvarenais Brūss]]&quot; un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;
* &quot;[[Top Gun: Maveriks]]&quot; kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc &quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}&lt;/ref&gt;
** Papildu, &quot;Top Gun: Maveriks&quot; apsteidza filmu &quot;[[Neiespējamā misija: Sekas]]&quot; kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}&lt;/ref&gt;
* Filmu sērija &quot;[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]&quot; pēc filmas &quot;[[Minioni 2]]&quot; iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|9. janvāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}&lt;/ref&gt;
|[[79. Zelta globusa balva]]
|[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
|-
|27. februāris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}&lt;/ref&gt;
|[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]]
|[[SAG-AFTRA]]
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
|-
|13. marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}&lt;/ref&gt;
|[[75. BAFTA kino balva]]
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|-
|27. marts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&amp;utm_content=later-17537578&amp;utm_medium=social&amp;utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}&lt;/ref&gt;
|[[94. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}}
&lt;!-- |-
| . oktobris
| [[47. Saturna balva]]
| [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]]
||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --&gt;
|}

=== Kino festivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 20. janvāris — 30. janvāris
| [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]]
| [[Sandensas kinofestivāls]]
| {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}}
|-
| 10. februāris — 20. februāris
| [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 17. maijs— 28. maijs
| [[2022. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
&lt;!-- |-
| 1. septembris — 11. septembris
| [[79. Venēcijas kinofestivāls]]
| [[Venēcijas kinofestivāls]]
| {{vieta|Itālija|Venēcija}}
|-
| 9. septembris — 18. septembris
| [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --&gt;
|-
|}

== Latvijas kino ==
&lt;!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ &quot;align=bottom&quot; |
|- style=&quot;background:#b0e0e6; text-align:center;&quot;
! colspan=&quot;2&quot; | Pirmizrāde
! style=&quot;width:17%;&quot;| Nosaukums
! style=&quot;width:16%;&quot;| Studija
! Filmēšanas komanda un aktieri
! style=&quot;width:10%;&quot;| Žanrs
! Atsauce
|-
! rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center; background:#bf87f7;&quot; |F&lt;br /&gt;E&lt;br /&gt;B&lt;br /&gt;R.
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 24
| &quot;[[Krimināllieta iesācējam]]&quot; || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot;; style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;|25
| &quot;[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]&quot; || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| &quot;[[Uz neredzīti, Brasa!]]&quot; || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center; background:#ffa07a;&quot; |A&lt;br /&gt;P&lt;br /&gt;R.
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 7
| &quot;[[Ūdens garša]]&quot; || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 21
| &quot;[[Tikmēr Lucavsalā]]&quot; || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 27
| &quot;[[Nemierīgie prāti]]&quot; || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center; background:thistle&quot; |M&lt;br /&gt;A&lt;br /&gt;I&lt;br /&gt;J&lt;br /&gt;S
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 4
| &quot;[[Vecāks par simts gadiem]]&quot; || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center; background:#d8d8d8;&quot;| 5
| &quot;[[Bahs pret Covid]]&quot; || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! style=&quot;text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;&quot; rowspan=2 |O&lt;br /&gt;K&lt;br /&gt;T.
| style=&quot;text-align:center; | 4
| &quot;[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]&quot; || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center; | 21
| &quot;[[Neona pavasaris]]&quot; || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! style=&quot;text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;&quot; rowspan=1 |N&lt;br /&gt;O&lt;br /&gt;V.
| style=&quot;text-align:center; | 2
| &quot;[[Mātes piens]]&quot; || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2022. gads &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=12 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| bahāmietis / amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 65 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 37 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 68 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| krievs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=4 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Monika Viti]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90 || style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92 || style=&quot;text-align:center;&quot;| indiete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponiste, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, producents, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=1 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=9 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Aprīlis]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 102 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' &amp; Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 67 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komiķis, aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies &amp; TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| beļģiete / itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, producents||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref name=&quot;SGum&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=4 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Maijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Freds Vords]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Vangelis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| grieķis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina  |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 100 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 67 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūnijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref name=&quot;nytimes-death&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85 || style=&quot;text-align:center;&quot;| lietuvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref name=&quot;variety&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| turks|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=7 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūlijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 97 || style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| meksikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 82 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Pols Sorvino]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, dziedātājs||{{center|&lt;ref name=Bahr&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/paul-sorvino-dead-goodfellas-obituaries-922b8a7dc6f2d3cf2305ed8cdf6aa237 |title='Goodfellas,' 'Law &amp; Order' actor Paul Sorvino dies at 83 |last=Bahr |first=Lindsey |date=July 25, 2022 |accessdate=July 25, 2022 |website=[[Associated Press]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Peta Kerola]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/07/pat-carroll-dead-voice-of-ursula-in-the-little-mermaid-was-95-1235081904/|title=Pat Carroll Dies: Veteran Actress Of Stage, TV, Film And Voice Of Ursula In ‘The Little Mermaid’ Was 95|first=Bruce|last=Haring|work=Deadline|date=July 31, 2022|accessdate=July 31, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Nišela Nikolsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref name=&quot;Weber&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Weber |first=Bruce |date=July 31, 2022 |title=Nichelle Nichols, Early 'Trek' Star Who Boldly Blazed Path, Dies at 89 |page=D8 |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2022/07/31/obituaries/nichelle-nichols-dead.html |accessdate=July 31, 2022}}&lt;/ref&gt;}}
|}

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2022. gads kino]]</text>
      <sha1>ffhgl16e9mhh9mnriqy455hpjkq3kal</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GECAM</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497147</id>
    <revision>
      <id>3666367</id>
      <parentid>3505338</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T23:16:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12101" xml:space="preserve">{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums              = ''Xiaoji'', ''Xiaomu''&lt;br /&gt;''GECAM A, B''
| Nosaukums_orig         = 引力波暴高能电磁对应体全天监测器
| Attēls                 = 
| Attēla_izmērs          = 
| Att_virsraksts         = 
| Programma              = ''GECAM''
| KA_veids               = [[gravitācijas viļņi|gravitācijas viļņu]] pētniecības pavadoņi
| Bāzes platforma        = 
| KA sērijas Nr          = 
| Īpašnieks              = 
| Operators              = [[Ķīnas Zinātņu akadēmija]], {{CHN}}
| Lielākie_izgatavotāji  = [[Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmija]], Augsto enerģiju Fizikas institūts, Mikropavadoņu inovāciju akadēmija, {{CHN}}
| Starta_gads            = 2020
| Starts                 = {{dat|2020|12|9|SK}} 20:14 ''[[UTC]]''
| Nesējs                 = [[Chang Zheng 11]], {{CHN}}
| Starta_vieta           = [[Sjičanas pavadoņu palaišanas centrs|Sjičana]]
| Starta_laukums         = 
| Starta_valsts          = {{CHN}}
| Palaists_kopā_ar       = 
| Darbības_beigu_gads    = 
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 3 gadi (plānots)
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums           = 
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 
| NSSDC_ID 2             = 2020-094A, 2020-094B
| Tīmekļa_vietne         =
| Masa                   = 163 kg
| Sausmasa               = 
| Pilna_masa             = 
| Zinātnisko_instr_masa  = 
| Enerģija               = [[Saules baterijas]]
| Raidītāji              = 
| Pārlidojums            = 
| Pārlidojuma_datums     = 
| Orbītas_elementi       = 
| Centr_ķermenis         = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_veids          = LEO
| GEO_punkts             = 
| Lielā_pusass           = 
| Ekscentricitāte        = 
| Inklinācija            = 29°
| Periods                = 
| Apoapsīda              = 604 km
| Periapsīda             = 587 km
| Apriņķojumi            = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| KA_iepr                = 
| KA_nāk                 = 
}}
'''''GECAM''''' ({{val|en|Gravitational wave high-energy Electromagnetic Counterpart All-sky Monitor}}, {{val|zh|引力波暴高能电磁对应体全天监测器}} — &quot;Gravitācijas viļņu vētras augstas enerģijas elektromagnētiskajais līdzinieks visas debess monitors&quot;) ir [[Ķīna]]s [[Augsto enerģiju fizikas institūts (Ķīna)|Augsto enerģiju fizikas institūta]] un [[Ķīnas Zinātņu akadēmija]]s Nacionālā kosmosa zinātnes centra [[Astrodaļiņu fizika]]s laboratorijas projekts, lai pētītu [[gravitācijas viļņi|gravitācijas viļņu]] avotus, izmantojot divus mazus [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoņus]] identiskas orbītas pretējos punktos. Kosmiskie aparāti '''''Xiaoji''''' (''GECAM A'') un '''''Xiaomu''''' (''GECAM B'') tika palaisti 2020. gada 9. decembrī. Projekta galvenais zinātnieks ir Astrodaļiņu fizikas laboratorijas speciālists Sjions Šaoliņs (熊少林).

== Priekšvēsture ==
2016. gada 11. februārī ''[[LIGO]]'' grupas pētnieki ziņoja par  2015. gada 14. septembrī reģistrēto pirmo veiksmīgo tiešo gravitācijas viļņu mērījumu, kas radās, apvienojoties diviem [[melnaiscaurums|melnajiem caurumiem]] (kataloga numurs ''GW150914''). Neilgi pēc publikācijas, 2016. gada martā, Ķīnas Zinātņu akadēmijas Augsto enerģiju fizikas institūts ierosināja ideju par diviem pavadoņiem ar elektromagnētisko signālu detektoriem riņķot ap Zemi divos pretējos punktos identiskā orbītā. No 600 km augstuma abi kosmiskie aparāti varētu uzraudzīt kosmosu ar pārklājošiem skata laukiem. Sadarbībā ar ''LIGO'' observatoriju, kas gravitācijas viļņu mērīšanai izmanto [[lāzera interferometrs|lāzera interferometrus]], pavadoņiem bija paredzēts novērot sekojošus īsus augstas enerģijas notikumus, piemēram, [[gamma uzliesmotājs|gamma uzliesmotājus]], kas rodas, kad saplūst divi [[melnais caurums|melnie caurumi]], divas [[neitronu zvaigzne]]s un, iespējams, melnais caurums ar neitronu zvaigzni. Šie notikumi ir pazīstami arī kā gravitācijas viļņu &quot;elektromagnētiskais ekvivalents&quot;.

Priekšizpēte tika sagatavota un iesniegta apspriešanai sanāksmē 2017. gada aprīlī. Jau toreiz projektam pieaicinātie eksperti deva pozitīvu vērtējumu. 2017. gada 17. augustā, divas nedēļas pēc tam, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal tika nodots ekspluatācijā Francijas un Itālijas gravitācijas viļņu detektors ''[[Virgo]]'', tas kopā ar divām ''LIGO'' observatorijām Henfordā un Livingstonā reģistrēja gravitācijas viļņu signālu ''GW170817'', kas radās, saplūstot divām neitronu zvaigznēm. Tikai 1,7 sekundes vēlāk [[Fermi Gamma-ray Space Telescope|''Fermi'' gamma staru kosmiskais teleskops]] fiksēja tā elektromagnētisko ekvivalentu, gamma uzliesmotāju no [[kilonova]]s galaktikā [[NGC 4993]] (kataloga apzīmējums ''GRB 170817A''). Turpmākajās dienās kopumā 70 observatorijas novēroja notikuma pēcblāzmu redzamā gaismā, kā arī infrasarkanajā, rentgena un radio viļņu garumā (kataloga apzīmējums ''AT 2017gfo''). Pārskatītajā pavadoņa koncepcijas versijā Augstas enerģijas fizikas institūts tagad ierosināja ''Virgo'' kā nākamo partneri. 2017. gada novembrī jauno koncepciju apstiprināja ekspertu komisija.

2018. gada 19. martā notika projekta galīgais novērtējums Nacionālā kosmosa zinātnes centra direktora Vana Či vadībā. Eksperti no [[Cinhua Universitāte]]s, Projektu un tehnoloģiju centra kosmosa izmantošanai, Sjiņdzjanas Astronomijas observatorijas un daudzām citām institūcijām pēc plašām konsultācijām nonāca pie secinājuma, ka ''GECAM'' ir tehniski iespējams, tam ir skaidri definēts mērķis un vienlaikus pieeja, apgabala mēroga novērojumi ar diviem pavadoņiem dotu ievērojamu progresu zinātnei. Projekts atbilda finansēšanas vadlīnijām, un 2018. gada decembrī Zinātņu akadēmija apstiprināja tā finansējumu no Kosmosa zinātnes prioritārās programmas līdzekļiem.

2019. gada martā Ķīnas Zinātņu akadēmijas Augsto enerģiju Fizikas institūts un Mikropavadoņu inovāciju akadēmija Šanhajā Kosmosa zinātnes centra inženiera Vu Dzji vadībā sāka izgatavot derīgās kravas kupola prototipu. 2019. gada augustā tika pabeigti elektronisko sistēmu testi, un tā paša gada septembra sākumā  kupols tika nodots [[Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmija]]i (''CAST''), kur tas tika uzstādīts uz pavadoņa prototipa un tika pakļauts turpmākām pārbaudēm. Testi tika veiksmīgi pabeigti 2019. gada 4. novembrī. Kamēr pavadoņa prototips ''CAST'' tika pakļauts aukstumam un vakuumam, tika sākta lidojuma kupolu izgatavošana, kas tika pabeigta 2020. gada maijā. 2020. gada 14. novembrī zinātnieku grupa no Augsto enerģiju fizikas institūta devās uz Sjičanas kosmodromu, lai tur veiktu pēdējos testus pirms pacelšanās.&lt;ref name=&quot;ihep.cas.cnm, 2020-11-17&quot; /&gt;

== Pavadoņi ==
Katrs no abiem pavadoņiem ar masu 163 kg riņķo Zemes orbītā aptuveni 600 km augstumā ar 29° slīpumu pret ekvatoru. Tiem ir puslodes formas kupols, kas lietošanas laikā ir vērsts prom no Zemes. Uz kupola ir izvietoti 25 [[Gamma stari|gamma starojuma]] detektori un 8 [[lādiņu nesējs|lādiņu nesēju]] detektori. Detektori ir paredzēti enerģijas diapazonam no 6 keV līdz 5 MeV, to jutība ir 2&lt;sup&gt;-8&lt;/sup&gt;&amp;nbsp;[[ergs|erg]]/cm²/s.

Izmantojot [[lāzera interferometrs|lāzera interferometrus]], ko Itālijas un ASV observatorijas izmanto, lai reģistrētu faktisko gravitācijas notikumu, ir grūti noteikt precīzu viļņu avotu. ''GECAM'' pavadoņiem šeit ir izšķiroša loma. Izvietojot sensorus pa visu kupola virsmu, ir iespējams ar 1° precizitāti lokalizēt gamma staru uzliesmojuma avotu, kas neilgi seko gravitācijas vilnim.&lt;ref name=&quot;physicsworld.com, 2018-07-11&quot; /&gt; Zinātnieki var izmantot neatkarīgu metodi, lai identificētu galaktiku, kurā ir noticis ''[[LIGO]]'' un ''[[Virgo]]'' reģistrētais gravitācijas viļņu notikums. Pie 6 keV detektoru efektīvā mērīšanas diapazona sākums ir zemāks nekā [[Fermi Gamma-ray Space Telescope|''Fermi'' teleskopa]] ''GLAST Burst Monitor'' (10 keV) vai [[Swift (orbitālā observatorija)|''Swift'' observatorijas]] ''Burst Alert'' teleskopam (15 keV). Tādējādi ''GECAM'' ir ideāli piemērots tādu notikumu novērošanai kā [[Gamma uzliesmotājs|gamma uzliesmotāji]], piemēram, ''GRB 170817A''.

Kad kosmiskie aparāti reģistrē gamma uzliesmotāju, tie nekavējoties informē Siaņas pavadoņu vadības centru par notikuma laiku, virzienu un [[gaismas līkne|gaismas līkni]], izmantojot Ķīnas pavadoņnavigācijas sistēmas ''[[Beidou]]'' īsziņu pakalpojumu. Siaņas centrs, arī izmantojot īsziņu pakalpojumu, informē projekta zemes segmentu Nacionālajā kosmosa zinātnes centrā. Tas savukārt informē Augstas enerģijas fizikas institūtu, kas savukārt, izmantojot savu tīklu, informē observatorijas visā pasaulē par notikumu. Dažas minūtes pēc tam, kad pavadoņi ir reģistrējuši gamma uzliesmotāju, zinātnieku aprindas tiek informētas, un viņi var novērot notikuma pēcblāzmas garāko viļņu spektra reģionos vairāku dienu laikā. Dažas stundas vēlāk tiek publicēti precīzi dati no pavadoņa, kas pirmo reizi novēroja notikumu. Pēc kādām desmit stundām seko salīdzinoši dati no otrā pavadoņa.

== Lidojuma gaita ==
''Xiaoji'' (''GECAM A'') un ''Xiaomu'' (''GECAM B'') tika palaisti {{dat|2020|12|9||bez}} 20:14 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti [[Chang Zheng 11]] (sērijas numurs ''Y9'') no [[Sjičanas pavadoņu palaišanas centrs|Sjičanas pavadoņu palaišanas centra]].

== Zinātniskie pētījumi ==
Papildus gamma staru uzliesmojumiem ''GECAM'' pavadoņiem vajadzētu novērot arī citus gravitācijas viļņu ekvivalentus, piemēram, [[ātrais radio uzliesmojums|ātros radio uzliesmojumus]] vai augstas enerģijas [[neitrīno]]. Pētnieki cer, ka sadarbībā ar ''LIGO'' un ''Virgo'' varēs reģistrēt vairākus gravitācijas viļņu notikumus gadā. Optimālai pavadoņu izmantošanai to plānotajā trīs gadu ekspluatācijas laikā ir jārisina arī [[hipernova|hipernovu]] radīti rentgenstaru uzliesmojumi, [[pulsārs|pulsāri]], [[magnetārs|magnetāri]], [[plūdmaiņas sagraušanas notikums|plūdmaiņas sagraušanas notikumi]], [[saules uzliesmojums|saules uzliesmojumi]] un [[Zemes gamma uzliesmojums|Zemes gamma uzliesmojumi]].

''GECAM B'' pirmo reizi reģistrēja gamma uzliesmotāju 2021. gada 20. janvārī 07:10:49 ''UTC'' paralēli ''NASA'' ''Fermi'' gamma staru orbitālajam teleskopam (07:10:44), kas bija 20 sekunžu notikums ar apzīmējumu ''GRB 210120A''. 60 sekundes vēlāk zemes segments Pekinā bija saņēmis pirmo īsziņu. Nākamo 10 minūšu laikā sekoja vairāk datu par gaismas līknēm un cita informācija, kas nekavējoties tika nosūtīta citām observatorijām. Tā kā šī informācijas sistēma šajā gadījumā ir sevi pierādījusi, Augstas enerģijas fizikas institūts un Nacionālais Kosmosa zinātnes centrs plāno to integrēt rentgenstaru pavadoņos ''[[Einstein Probe]]'' un ''[[Enhanced X-ray Timing and Polarimetry]]'', kas tiek izstrādāti.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;physicsworld.com, 2018-07-11&quot;&gt;[https://physicsworld.com/a/china-unveils-plans-for-two-new-gravitational-wave-missions/ China unveils plans for two new gravitational-wave missions] physicsworld.com, 2018-07-11&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;ihep.cas.cnm, 2020-11-17&quot;&gt;[http://www.ihep.cas.cn/xwdt/gnxw/2020/202011/t20201117_5750256.html GECAM卫星有效载荷试验分队及科学应用试验队成立暨进场动员会在京举行] ihep.cas.cnm, 2020-11-17&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.nssc.cas.cn/gecam_en/ GECAM Mission] NSSC
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/gecam.htm GECAM A, B (KX 08A, 08B / Xiaoji, Xiaomu)] Gunter Dirk Kreb


{{2020. gada orbitālie starti}}


[[Kategorija:Ķīnas kosmiskie aparāti]]
[[Kategorija:Orbitālās observatorijas]]
[[Kategorija:Gravitācijas viļņu astronomija]]</text>
      <sha1>5tder8fujv4m6kx1vhgf4sygddy22xe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497182</id>
    <revision>
      <id>3666135</id>
      <parentid>3665993</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:49:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19851" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Egils Levits]]
|
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Kariņa Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[13. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]]
[[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')&lt;ref&gt;[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=share-buttons&amp;utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
|col2= 
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis —   --&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]&lt;ref&gt;[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF&lt;/ref&gt;
* Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s&lt;ref&gt;[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte&lt;/ref&gt;
* Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]
}}

== Notikumi ==
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW.
* {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;, kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā &quot;Krievu balss pret karu&quot; pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].

=== Jūlijs ===
[[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra &quot;Titāniks&quot; nojaukšana]]
* {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra &quot;Titāniks&quot; nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls &quot;[[Doždj]]&quot; (''Дождь'').&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna &quot;[[IL-28]]&quot;, kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Oktobris ===

* [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas &quot;Dakota&quot; līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}&lt;/ref&gt;
* [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā)

&lt;gallery&gt;
Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā)
* [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā)
* [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā)
* [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā)
* [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā)

&lt;gallery&gt;
Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]]
Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā)

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs
* [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā)

&lt;gallery&gt;
Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]]
Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā)
* [[25. jūlijs]]:
** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā)
** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā)
* [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
&lt;gallery&gt;
G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]]
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]]
Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]]
&lt;/gallery&gt;

=== Nezināms datums ===
* [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2022. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2022. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>fzl7kfydgvbuga85iadhhtuj55n3h1k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666136</id>
      <parentid>3666135</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:50:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nezināms datums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19910" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Egils Levits]]
|
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Kariņa Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[13. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]]
[[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')&lt;ref&gt;[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=share-buttons&amp;utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
|col2= 
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis —   --&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]&lt;ref&gt;[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF&lt;/ref&gt;
* Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s&lt;ref&gt;[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte&lt;/ref&gt;
* Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]
}}

== Notikumi ==
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW.
* {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;, kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā &quot;Krievu balss pret karu&quot; pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].

=== Jūlijs ===
[[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra &quot;Titāniks&quot; nojaukšana]]
* {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra &quot;Titāniks&quot; nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls &quot;[[Doždj]]&quot; (''Дождь'').&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna &quot;[[IL-28]]&quot;, kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Oktobris ===

* [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas &quot;Dakota&quot; līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}&lt;/ref&gt;
* [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā)

&lt;gallery&gt;
Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā)
* [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā)
* [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā)
* [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā)
* [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā)

&lt;gallery&gt;
Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]]
Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā)

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs
* [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā)

&lt;gallery&gt;
Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]]
Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā)
* [[25. jūlijs]]:
** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā)
** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā)
* [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
&lt;gallery&gt;
G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]]
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]]
Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]]
&lt;/gallery&gt;

=== Nezināms datums ===
* [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)
&lt;gallery&gt;
Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2022. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2022. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>o61tb7q72epl6jijkkgt0r5sui2xm4o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666208</id>
      <parentid>3666136</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:43:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20320" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Egils Levits]]
|
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Kariņa Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[13. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]]
[[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')&lt;ref&gt;[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=share-buttons&amp;utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
|col2= 
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis —   --&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]&lt;ref&gt;[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF&lt;/ref&gt;
* Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s&lt;ref&gt;[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte&lt;/ref&gt;
* Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]
}}

== Notikumi ==
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW.
* {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;, kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā &quot;Krievu balss pret karu&quot; pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].

=== Jūlijs ===
[[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra &quot;Titāniks&quot; nojaukšana]]
* {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra &quot;Titāniks&quot; nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls &quot;[[Doždj]]&quot; (''Дождь'').&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna &quot;[[IL-28]]&quot;, kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Oktobris ===

* [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas &quot;Dakota&quot; līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}&lt;/ref&gt;
* [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā)

&lt;gallery&gt;
Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā)
* [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā)
* [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā)
* [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā)
* [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā)

&lt;gallery&gt;
Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]]
Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā)

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs
* [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā)

&lt;gallery&gt;
Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]]
Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā)
* [[25. jūlijs]]:
** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā)
** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā)
* [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
&lt;gallery&gt;
G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]]
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]]
Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]]
&lt;/gallery&gt;

=== Nezināms datums ===
* [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)
&lt;gallery&gt;
Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2022. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2022. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>nly2h5pi54calvu7rhzmqaw2m4909ul</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666400</id>
      <parentid>3666208</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:41:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jūnijs */ +1 aizgājējs......</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20393" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Egils Levits]]
|
|-
| rowspan=&quot;1&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Kariņa Ministru kabinets]]
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Ināra Mūrniece]]
| [[13. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]]
[[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')&lt;ref&gt;[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&amp;utm_medium=social&amp;utm_campaign=share-buttons&amp;utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
|col2= 
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati&lt;/ref&gt;
&lt;!-- * Gada ķērpis —   --&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]&lt;ref&gt;[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF&lt;/ref&gt;
* Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s&lt;ref&gt;[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte&lt;/ref&gt;
* Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]
}}

== Notikumi ==
[[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]]
[[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot; pie Brīvības pieminekļa 5. martā]]

=== Janvāris ===
* {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW.
* {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens &quot;Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!&quot;, kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']&lt;/ref&gt;
* {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā &quot;Krievu balss pret karu&quot; pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].

=== Jūlijs ===
[[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra &quot;Titāniks&quot; nojaukšana]]
* {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
* [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra &quot;Titāniks&quot; nojaukšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls &quot;[[Doždj]]&quot; (''Дождь'').&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.&lt;/ref&gt;
* {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna &quot;[[IL-28]]&quot;, kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Oktobris ===

* [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas &quot;Dakota&quot; līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}&lt;/ref&gt;
* [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā)

&lt;gallery&gt;
Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā)
* [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā)
* [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā)
* [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā)
* [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā)
* [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā)

&lt;gallery&gt;
Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]]
Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā)

=== Maijs ===
* [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs
* [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā)

&lt;gallery&gt;
Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]]
Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā)
* [[25. jūlijs]]:
** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā)
** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā)
* [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
&lt;gallery&gt;
G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]]
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]]
Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]]
&lt;/gallery&gt;

=== Nezināms datums ===
* [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)
&lt;gallery&gt;
Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]]
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[2022. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:2022. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>tv86fc0eitw3gudlj7m2r482tygr269</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džo Rodons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497990</id>
    <revision>
      <id>3666159</id>
      <parentid>3576121</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:06:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2352" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|22}}
| name = 
| nationalteam2 = {{flaga|Velsa}} Velsa U21
| nationalyears2 = 2016–2018
| nationalyears1 = 2017
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2022|08|03|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2022|08|03|SK|bez}}
| playername = Džo Rodons
| nationalgoals2 = 0
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2015–2020
| years2 = 2018
| years3 = 2020–
| nationalcaps3 = 28
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|Velsa}}
| nationalteam1 = {{flaga|Velsa}} Velsa U20
| nationalgoals1 = 0
| birth_place = 
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| caps1 = 52
| caps2 = 12
| caps3 = 15
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Cheltenham Town F.C.|Cheltenham Town]]
| countryofbirth = {{vieta|Velsa|Svonzi}}
| nationalcaps2 = 7
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 193
| image = Wales-Switzerland match at Euro 2020 in Baku 5 (cropped).jpg
| caption = Rodons 2021. gadā
| nationalyears3 = 2019–
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]
| years4 = 2022–
| caps4 = 0
| goals4 = 0
}}'''Džofezs Pīters Rodons''' ({{Val|en|Joseph Peter Rodon}}, dzimis {{Dat|1997|10|22}}) ir [[Velsa]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, [[Velsas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Rodons pārstāv Francijas ''[[Ligue 1]]'' komandu [[Stade Rennais F.C.|''Rennes'']], kas viņu īrē no [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']].

Velsas futbola izlases sastāvā debitējis {{Dat|2019|9|6|5=bez}} pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]]. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Rodons, Džo}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Velsā dzimušie]]
[[Kategorija:Velsas futbolisti]]
[[Kategorija:Velsas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>3f24t45qd6yqfmhyoc0stsu886cz33t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dilans Grūnevegens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>499223</id>
    <revision>
      <id>3666474</id>
      <parentid>3644720</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:27:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Future-Trunks</username>
        <id>104095</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28072" xml:space="preserve">{{Infobox cyclist
| name           = Dilans Grūnevegens
| vārds_orig     = ''Dylan Groenewegen''
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26px
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| image          = Rund um Köln 2022 033.jpg
| caption        = Grūnevegens 2022. gadā
| fullname       = 
| nickname       =
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|21}}
| birth_place    = {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}}
| height         = 177 cm&lt;ref name=&quot;Team Jumbo-Visma - Dylan Groenewegen&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.teamjumbovisma.com/team/dylan-groenewegen/|title=Team Jumbo-Visma – Dylan Groenewegen|access-date=15 July 2019|archive-date={{dat|2021|12|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211217224907/https://www.teamjumbovisma.com/team/dylan-groenewegen/}}&lt;/ref&gt;
| weight         = 70 kg&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/rider/dylan-groenewegen|title=Dylan Groenwegen|work=ProCyclingStats|access-date=15 July 2019}}&lt;/ref&gt;
| currentteam    = {{ct|BEX}}
| discipline     = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role           = braucējs
| ridertype      = [[sprinteris (riteņbraukšana)|sprinteris]]
| amateuryear 1  =
| amateurteam 1  =
| proyear 1      = 2012–2014
| proteam 1      = Cycling Team De Rijke
| proyear 2      = 2015
| proteam 2      = {{ct|ROO|2015}}
| proyear 3      = 2016–2021
| proteam 3      = {{ct|TLJ|2016}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.teamjumbovisma.com/longread/news/cheery-christmas-for-ambitious-team-jumbo-visma/|title=Cheery Christmas for ambitious Team Jumbo-Visma|work={{ct|TLJ|2019}}|publisher=Team Oranje Road BV|date=21 December 2018|access-date=4 January 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bianchi.com/team-jumbo-visma-2020-roster-presented-in-amsterdam/|title=Team Jumbo-Visma 2020 roster presented in Amsterdam|work=[[Bianchi (company)|Bianchi]]|publisher=F.I.V. Edoardo Bianchi S.p.A.|date=20 December 2019|access-date=2 January 2020}}&lt;/ref&gt;
| proyear 4      = 2022–
| proteam 4      = {{ct|BEX|2022}}&lt;ref name=&quot;BikeExchange&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/dylan-groenewegen-set-for-team-bikeexchange/|title=Dylan Groenewegen set for Team BikeExchange|work=[[cyclingnews.com]]|publisher=|date=11 December 2021|access-date=11 December 2021}}&lt;/ref&gt;
| majorwins      = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]'''
:''[[Tour de France]]''
::5 posmi ([[2017. gada Tour de France|2017]], [[2018. gada Tour de France|2018]], [[2019. gada Tour de France|2019]], [[2022. gada Tour de France|2022]])
::1 TTT posms ([[2019. gada Tour de France|2019]])
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:{{nowrap|Nīderlandes čempions grupas braucienā (2016)}}
:[[Driedaagse Brugge–De Panne]] (2019)
:[[Kīrne—Brisele—Kīrne]] (2018)
:[[Brussels Cycling Classic]] (2015)
:[[Rund um Köln]] (2016)
| medaltemplates =
}}
'''Dilans Grūnevegens''' ({{val|nl|Dylan Groenewegen}}; dzimis 1993. gada 21. jūnijā) ir profesionāls [[Nīderlandieši|Nīderlandes]] [[Riteņbraukšanas sports|šosejas riteņbraucējs]], kurš šobrīd pārstāv UCI ''WorldTeam'' komandu {{Ct|BEX}}. Viņš uzvarējis četros individuālos ''[[Tour de France]]'' posmos un vienā [[Komandu brauciens ar atsevišķu startu|komandas]] braucienā.

2016. gadā viņš uzvarēja Nīderlandes čempionātā grupas braucienā. 2020. gadā Grūnevegens saņēma ievērojamu uzmanību, jo izraisīja nopietnu kritienu ''[[2020. gada Tour de Pologne|Tour de Pologne]]'' sacensību finišā, kuras rezultātā [[Fabio Jakobsens]] tika ievietots slimnīcā, bet Grūnevegens saņēma deviņu mēnešu diskvalifikāciju no sacīkstēm.

== Dzīves sākums ==
Grūnevegens dzimis strādnieku ģimenē [[Amsterdama|Amsterdamā]]. Viņa vectēvs Ko Zīlemans (1933–2021) nodarbojās ar pielāgotu velosipēdu rāmju izgatavošanu, no viņa Dilans septiņu gadu vecumā saņēma savu pirmo velosipēdu. Zīlemanam piederēja veikals, kurā pārdeva velosipēdu rāmjus, šo nodarbi 1928. gadā bija aizsācis viņa tēvs; to vēlāk turpināja Dilana tēvs Gerijs. 17 gadu vecumā Dilans iestājās [[Arodskola|arodskolā]], lai turpinātu savas ģimenes iepriekšējo triju paaudžu tradīcijas kā rāmju izgatavošanas meistars.&lt;ref name=&quot;Raschke&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2017/05/dylan-groenewegen-charging-chaos-holding-tightly-past/|title=Dylan Groenewegen: Charging through the chaos while holding tightly to the past|last=Raschke|first=Erik|access-date=7 October 2019|date=31 May 2017}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==

=== Pirms Pasaules tūres ===
Grūnevegens intervijā sacīja, ka 2014. gadā viņam bija jāizvēlas starp ''{{Ct|ROO|2015}}'' vai augstāka līmeņa komandu ''{{Ct|BMC|2015}}''. Viņš izvēlējās pirmo, jo tās pārstāvji viņam deva &quot;lielu pārliecību&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://caferoubaix.com/2015/01/22/dylan-groenewegen-focused-on-the-classics-in-2015/|title=Dylan Groenewegen: Focused on the Classics in 2015|website=caferoubaix.com|access-date=5 March 2020|date=22 January 2015}}&lt;/ref&gt;

=== ''LottoNL–Jumbo'' (2016–2021) ===
2015. gada oktobrī Grūnevegens paziņoja, ka ir parakstījis līgumu ar ''{{Ct|TLJ|2016}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingpub.com/article/5011/Team+Jumbo+welcomes+Visma+as+name+sponsor+from+2019|title=CyclingPub.com – Team Jumbo welcomes Visma as name sponsor from 2019|website=www.cyclingpub.com|access-date=8 October 2019}}&lt;/ref&gt; uz trijiem gadiem no 2016. gada sākuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/transfer-news-rowney-signs-for-orica-ais/|title=Transfer news: Rowney signs for Orica-AIS|website=[[cyclingnews.com]]|access-date=8 October 2015|date=6 October 2015}}&lt;/ref&gt;

==== 2016. gads ====
Jūnijā Grūnevegens uzvarēja Nīderlandes čempionātā, apsteidzot [[Vauters Viperts|Vauteru Vipertu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/netherlands-road-championships-2016/road-race-men/results/|title=Groenewegen sprints to Dutch national road title|website=cyclingnews.com|access-date=26 February 2020|date=25 June 2016}}&lt;/ref&gt; Apskatot Grūnevegena velosipēdu [[Bianchi (velosipēdi)|''Bianchi'']] Oltre XR4, Saimons Ričardsons no [[Globālais riteņbraukšanas tīkls|''Global Cycling Network'']] minēja, ka attiecībā uz mehāniku ar Dilanu ir &quot;ļoti viegli sastrādāties&quot;. Grūnevegens uzvarēja ''[[Tour of Britain]]'' 4. posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://roadcyclinguk.com/racing/reports/tour-britain-2016-dylan-groenewegen-outsprints-dan-mclay-win-stage-four.html|title=Tour of Britain 2016: Dylan Groenewegen outsprints Dan McLay to win stage four|last=Henrys|first=Colin|website=roadcyclinguk.com|access-date=25 February 2020|date=7 September 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2016/sep/07/dylan-groenewegen-tour-of-britain-stage-win|title=Dylan Groenewegen confirms progress with Tour of Britain stage win|last=Fotheringham|first=William|website=theguardian.com|access-date=25 February 2020|date=7 September 2016}}&lt;/ref&gt;

==== 2017. gads ====
[[2017. gada Dubai Tour|Dubaijas tūrē]], kas ilga no janvāra beigām līdz februāra sākumam, Grūnevegens ieguva otro vietu kopvērtējumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingweekly.com/news/racing/marcel-kittel-wins-final-stage-and-overall-of-dubai-tour-as-mechanical-costs-mark-cavendish-310003|title=Marcel Kittel wins final stage and overall of Dubai Tour as mechanical costs Mark Cavendish|last=Robertshaw|first=Henry|website=cyclingweekly.com|access-date=20 January 2020|date=4 February 2017}}&lt;/ref&gt; ierindojoties otrajā vietā arī 1. un 2. posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/racing/marcel-kittel-powers-dubai-tour-stage-one-win-mark-cavendish-third-309300|title=Marcel Kittel powers to Dubai Tour stage one win with Mark Cavendish third|last=Robertshaw|first=Henry|publisher=[[Time Inc. UK]]|website=[[Cycling Weekly]]|access-date=20 January 2020|date=31 January 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.velonews.com/2017/01/news/kittel-sprints-opening-dubai-tour-win-disc-brakes_429809|title=Kittel sprints to opening Dubai Tour win&amp;nbsp;— on disc brakes|publisher=[[Competitor Group, Inc.]]|website=VeloNews|access-date=20 January 2020|date=31 January 2017}}&lt;/ref&gt; Neraugoties uz to, ka līdz uzvarai nedaudz pietrūka, viņš uzvarēja jauno braucēju kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2017/02/2017-dubai-tour-final-classification-results/|title=2017 Dubai Tour Final Classification Results|access-date=20 January 2020|date=4 February 2017|archive-date={{dat|2020|09|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200920050803/https://cyclingtips.com/2017/02/2017-dubai-tour-final-classification-results/}}&lt;/ref&gt; 28. aprīlī Grūnevegens  uzvarēja ''[[Tour de Yorkshire]]'' pirmajā posmā. 174 kilometrus garā posma finišā tikai fotofinišā viņš pārspēja Austrālijas sprinteri [[Keilebs Jūans|Keilebu Jūanu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2017/apr/28/dylan-groenewegen-sprint-victory-stage-one-tour-de-yorkshire-cycling|title=Dylan Groenewegen sprints to victory on stage one of Tour de Yorkshire|website=theguardian.com|access-date=20 January 2020|date=28 April 2017}}&lt;/ref&gt; Otrajā posmā, kas finišēja Harogeitā, viņš ierindojās ceturtajā vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/uk-england-york-north-yorkshire-39667496|title=Tour de Yorkshire 2017: Stage two updates|last=Dale|first=Tim|website=bbc.co.uk|access-date=20 January 2020|date=29 April 2017}}&lt;/ref&gt; Šo panākumu viņš turpināja, kad maijā uzvarēja divos ''[[Arctic Race of Norway]]'' posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-of-norway-2017/stage-2/results/|title=Groenewegen bags sprint win in Tour of Norway|publisher=[[Immediate Media Company]]|website=[[Cyclingnews.com]]|access-date=20 January 2020|date=18 May 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-of-norway-2017/stage-4/results/|title=Tour of Norway: Groenewegen sprints to stage 4 victory|publisher=[[Immediate Media Company]]|website=[[Cyclingnews.com]]|access-date=20 January 2020|date=20 May 2017}}&lt;/ref&gt;

Grūnevegens labi iesāka [[2017. gada Tour de France|''Tour de France'']], ierindojoties piektajā vietā 2. posmā, kas bija pirmais līdzenais posms.{{Efn|1. posms bija individuālais brauciens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/valverde-crashes-out-of-tour-de-france/|title=Valverde crashes out of Tour de France|date=1 July 2017|website=cyclingnews.com|access-date=22 January 2020}}&lt;/ref&gt;}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/live/2017/jul/02/tour-de-france-2017-stage-two-live|title=Tour de France 2017: Marcel Kittel wins stage two, Thomas stays in yellow – as it happened|last=Burnton|first=Simon|website=theguardian.com|access-date=22 January 2020|date=21 February 2018}}&lt;/ref&gt; Pirmajā nedēļā viņš uzrādīja vēl divus labākā desmitnieka rezultātus, ieņemot sesto vietu 6. un 7. posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2017/stage-6/results/|title=Tour de France: Kittel wins sprint in Troyes|last=Ryan|first=Barry|publisher=[[Immediate Media Company]]|website=[[Cyclingnews.com]]|access-date=22 January 2020|date=6 July 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2017/stage-7/results/|title=Tour de France: Kittel makes it three in Nuits-Saint-Georges|last=Westemeyer|first=Susan|last2=Weislo|first2=Laura|publisher=[[Immediate Media Company]]|website=[[Cyclingnews.com]]|access-date=22 January 2020|date=7 July 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc diviem kalnu posmiem un atpūtas dienas [[Dordoņa|Dordoņā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingstage.com/tour-de-france-2017-route/|title=Tour de France 2017: Route and Stages|access-date=22 January 2020}}&lt;/ref&gt; viņš finišēja trešajā vietā 178. kilometrus garajā 10. posmā no [[Perigē]] uz [[Beržeraka|Beržeraku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/cycling/2017/07/11/tour-de-france-2017-stage-10-live-race-updates-chris-froome/|title=Tour de France 2017, stage 10: Marcel Kittel blows field away while Chris Froome ties with Jacques Anquetil on 50 yellow jerseys|last=Cary|first=Tom|website=telegraph.co.uk|access-date=22 January 2020|date=11 July 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/40572500|title=Tour de France 2017: Germany's Marcel Kittel sprints to stage 10 win|website=bbc.co.uk|access-date=22 January 2020|date=11 July 2017}}&lt;/ref&gt; Grūnevegens uzvarēja sacensību [[Elizejas lauku posms Tour de France|pēdējā posmā Elizejas laukos Parīzē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2017/jul/23/chris-froome-wins-fourth-tour-de-france|title=Chris Froome wins fourth Tour de France after Champs Elysées procession|publisher=The Guardian|access-date=23 July 2017|date=23 July 2017|last=Fotheringham, William}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/2018/02/news/groenewegen-making-case-rising-sprint-star_456638|title=Groenewegen making his case as rising sprint star|last=Cash|first=Dane|website=velonews.com|access-date=20 January 2020|date=6 February 2018}}&lt;/ref&gt;

==== 2018. gads ====
Februārī Grūnevegens piedalījās [[2018. gada Dubai Tour|Dubaijas tūrē]] un uzvarēja 1. posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/cycling/dubai-tour/2018/tour-of-dubai-dylan-groenewegen-upsets-stellar-sprint-field-to-claim-dubai-tour-opener_sto6519332/story.shtml|title=Tour of Dubai: Dylan Groenewegen upsets stellar sprint field to claim Dubai Tour opener|last=Lee|first=Aaron|website=[[Eurosport]]|access-date=10 October 2019|date=6 February 2018}}&lt;/ref&gt; Grūnevegens noturēja kopvērtējuma vadību līdz trešajam posmam, kad tika sodīts ar 20 sekundēm par neatļautu aizvēja izmantošanu, braucot aiz savas komandas mašīnas pēc mehāniskas velosipēda problēmas. Sacensību zilo kreklu, kas tiek piešķirts sacensību līderim, pārņēma [[Elia Vivjāni]], kurš dienu sāka divas sekundes aiz Grūnevegena, kurš izkrita no labāko desmitnieka.&lt;ref name=&quot;cyclingweekly&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingweekly.com/news/racing/dylan-groenewegen-blasts-team-mechanics-losing-dubai-tour-lead-time-penalty-368661|title=Dylan Groenewegen blasts team mechanics after losing Dubai Tour lead through time penalty|last=Pitt|first=Vern|website=[[Cycling Weekly]]|access-date=10 October 2019|date=8 February 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/dubai-tour-2018/stage-3/results/|title=Cavendish wins Dubai Tour stage 3|last=O'Shea|first=Sadhbh|website=[[Cyclingnews.com]]|access-date=10 October 2019|date=8 February 2018}}&lt;/ref&gt; Viņš pauda sašutumu, sakot: &quot;Man bija problēmas ar velosipēdu, mehāniķi to man sabojāja. Es patiesībā domāju, ka tas bija labs tiesnešu lēmums, taču tas mani satrieca”, noveļot vainu uz komandas mehāniķiem.&lt;ref name=&quot;cyclingweekly&quot; /&gt;

[[2018. gada Tour de France|''Tour de France'']] Grūnevegens uzvarēja 7. posmā, pārspējot [[Fernando Gavirija|Fernando Gaviriju]] un [[Peters Sagans|Peteru Saganu]], kuri abi līdz tam bija uzvarējuši divos posmos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/live/2018/jul/13/tour-de-france-2018-stage-seven-live|title=Tour de France 2018: Dylan Groenewegen wins stage seven – as it happened|publisher=The Guardian|access-date=8 October 2019|date=13 July 2018|last=Paul Doyle and John Brewin}}&lt;/ref&gt; Posms bija garākais tūrē ar 231 kilometru, startu [[Fužēra|Fužērā]] un finišu [[Šartra|Šartrā]], Ziemeļfrancijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2018/jul/05/tour-de-france-2018-stage-by-stage-guide|title=Tour de France 2018: stage-by-stage guide|publisher=[[Guardian Media Group]]|work=[[TheGuardian.com]]|access-date=8 October 2019|date=5 July 2018|last=Fotheringham|first=William|authorlink=William Fotheringham}}&lt;/ref&gt; Grūnevegens uzvarēja arī 8. posmā, [[Amjēna|Amjēnā]] pārspējot Saganu un [[Džons Degenkolbs|Džonu Degenkolbu]].&lt;ref name=&quot;bbc stage 8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/44833658|title=Tour de France 2018: Dylan Groenewegen takes stage eight for second straight win|last=Skelton|first=Jack|website=bbc.co.uk|access-date=8 October 2019|date=14 July 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/cycling/2018/07/14/tour-de-france-2018-stage-eight-live-updates/|title=Tour de France 2018, stage eight: Dylan Groenewegen claims second successive win as Fernando Gaviria and Andre Greipel are relegated|publisher=The Telegraph|access-date=14 July 2018|date=14 July 2018|last=John MacLeary}}&lt;/ref&gt; Kādā intervijā Grūnevegens teica, ka sprints bija &quot;nedaudz netīrs&quot;, taču pats ir pasteidzies un izmantojis labu iespēju.&lt;ref name=&quot;bbc stage 8&quot; /&gt;

==== 2019. gads ====
Martā Grūnevegens uzvarēja pirmajos divos [[2019. gada Parīze—Nica|Parīze—Nica]] posmos. Otrajā posmā viņš atradās sacensību galvgalī 23 braucēju grupā aptuveni 30 kilometrus no finiša līnijas, un beigās uzvarēja posmā pēc tam, kad grupa vēlreiz sadalījās un palika tikai 7 braucēji, kuri cīnījās par uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/cycling/2019/03/11/paris-nice-2019-stage-two-results-standings-dylan-groenewegen/|title=Paris-Nice 2019 – stage two results and standings: Dylan Groenewegen extends lead as Mark Cavendish faces set-back|website=telegraph.co.uk|access-date=16 December 2020|date=11 March 2019}}&lt;/ref&gt; Vēlāk martā viņš uzvarēja [[2019. gada Driedaagse Brugge-De Panne|''Driedaagse Brugge-De Panne'']] sacensībās, apsteidzot Gaviriju un Vivjāni pēc tam, kad viņam sanāca izspraukties cauri spraugai starp Gaviriju un norobežojošo barjeru, lai uzsāktu savu sprintu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/cycling/2019/03/27/three-days-de-panne2019-full-results-standings-dylan-groenewegen/|title=Three Days of De Panne 2019 – full results and standings: Dylan Groenewegen strikes late to win|website=telegraph.co.uk|access-date=16 December 2020|date=27 March 2019}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mike_Teunissen_en_jaune.jpg|thumb| Jumbo-Visma ceļā uz uzvaru [[2019. gada Tour de France|''Tour de France'' 2. posmā]]]]
''Jumbo-Visma'' uzvarēja [[Komandu brauciens ar atsevišķu startu|komandu braucienā]] [[2019. gada Tour de France|''Tour de France'']] 2. posmā, tādējādi palielinot Grūnevegena komandas biedra [[Mike Tēnisens|Mikes Tēnisena]] pārsvaru kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/48902084|title=Tour de France 2019: Geraint Thomas puts time into rivals as Teunissen retains yellow|website=[[BBC]]|access-date=16 December 2020|date=7 July 2019}}&lt;/ref&gt; Grūnevegens uzvarēja 7. posmā, kas bija garākais tūrē ar 230 kilometriem un finišu Šalonā pie Sonas. Viņš pārspēja [[Keilebs Jūans|Keilebu Jūanu]] un Saganu, ceturto reizi uzvarot kādā ''Tour de France'' posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/48967872|title=Tour de France: Dylan Groenewegen wins stage seven as Giulio Ciccone retains yellow jersey|website=bbc.co.uk|access-date=7 October 2019|date=12 July 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/tour-de-france/tour-de-france-2019-dylan-groenewegen-stage-seven-giulio-ciccone-yellow-jersey-a9002906.html|title=Tour de France 2019: Dylan Groenewegen wins stage seven as Giulio Ciccone retains yellow jersey|last=Parker|first=Ian|website=independent.co.uk|access-date=7 October 2019|date=12 July 2019}}&lt;/ref&gt; Grūnevegens uzvarēja Lielbritānijas tūres 1., 3. un 5. posmā, attiecīgajos posmos pārspējot [[Dāvids Čimolai|Dāvidu Čimolai]], [[Matjē van der Pūls|Matjē van der Pūlu]] un Metjū Volsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/49620520|title=Tour of Britain: Dutchman Dylan Groenewegen wins stage one|website=bbc.co.uk|access-date=7 October 2019|date=7 September 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/49639163|title=Tour of Britain: Dylan Groenewegen wins stage three from Mathieu van der Poel|website=bbc.co.uk|access-date=7 October 2019|date=9 September 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-of-britain-2019/stage-5/results/|title=Tour of Britain: Groenewegen wins stage 5|last=Farrand|first=Stephen|website=cyclingnews.com|access-date=7 October 2019|date=11 September 2019}}&lt;/ref&gt;

==== 2020. gads ====
Grūnevegens 2020. gada sezonu iesāka ar uzvarām ''[[Volta a la Comunitat Valenciana]]'' 1. un 3. posmā, kā arī punktu klasifikācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/volta-a-la-comunitat-valenciana-2020/stage-1/results/|title=Volta a la Comunitat Valenciana: Groenewegen wins stage 1|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=15 December 2020|date=5 February 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-gb/sport/more-sports/volta-a-la-comunitat-valenciana-groenewegen-comes-back-from-crash-to-win-stage-3/ar-BBZLoi7|title=Volta a la Comunitat Valenciana: Groenewegen comes back from crash to win stage 3|last=Fletcher|first=Patrick|website=msn.com|access-date=15 December 2020|date=7 February 2020}}&lt;/ref&gt; Sekoja panākumi [[2020. gada UAE Tour|AAE tūrē]], 26. februārī uzvarot 4. posmā. Finišā [[Dubaija|Dubaijā]] viņš pēc 173 km pārspēja [[Fernando Gavirija|Fernando Gaviriju]] un [[Paskāls Akermanis|Paskālu Akermani.]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/cycling/2020/02/26/uae-tour-2020-stage-four-full-results-standings-dylan-groenewegen/|title=UAE Tour 2020, stage four – full results and standings: Dylan Groenewegen sprints to victory as Adam Yates retains overall lead|website=telegraph.co.uk|access-date=15 December 2020|date=26 February 2020}}&lt;/ref&gt;

5. augustā [[2020. gada Tour de Pologne|''Tour de Pologne'']] 1. posma finišā [[Katovice|Katovicē]], Polijā, Grūnevegens iegrūda [[Fabio Jakobsens|Fabio Jakobsenu]] posma finišu norobežojošajās barjerās, izraisot ļoti nopietnu kritienu, kura rezultātā viņa sāncensis tika nogādāts slimnīcā un galu galā nonāca medicīniski izraisītā [[Koma|komā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/fabio-jakobsen-in-serious-but-stable-condition-following-tour-de-pologne-crash/|title=Fabio Jakobsen in serious but stable condition following Tour de Pologne crash|website=cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt; Arī Grūnevegens krita un guva [[Atslēgas kauls|atslēgas kaula]] lūzumu. Kritienā tika iesaistīti vairāki braucēji; franču sprinterim Markam Saro nācās izstāties no sacensībām kritiena rezultātā gūto traumu dēļ. Grūnevegens tika diskvalificēts no sacensībām un sodīts ar 500 [[Šveices franks|CHF]] naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/dylan-groenewegen-facing-disciplinary-action-after-tour-de-pologne-crash/|title=Dylan Groenewegen facing disciplinary action after Tour de Pologne crash|website=cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt; Jakobsena komandas vadītājs [[Patriks Lefevrs]] izteicās, ka viņa komanda apsver iespēju ierosināt kriminālapsūdzību pret Grūnevegenu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/patrick-lefevere-it-was-a-very-dirty-action-by-groenewegen/|title=Patrick Lefevere: It was a very dirty action by Groenewegen|website=cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembrī Grūnevegenam tika piemērota deviņu mēnešu diskvalifikācija par kritiena izraisīšanu, kas datēta ar atpakaļejošu datumu līdz incidenta dienai, kas nozīmēja, ka aizliegums beidzās 2021. gada 7. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/54899754|title=Dylan Groenewegen banned for nine months for causing Tour of Poland crash|website=BBC Sport|access-date=11 November 2020}}&lt;/ref&gt; Mēnesi iepriekš Jakobsenam bija jāveic sejas operācija, kurā tika rekonstruēts viņa žoklis un pārstādīts kauls. Gan Grūnevegens, gan viņa komanda ''Jumbo-Visma'' atvainojās un uzņēmās atbildību,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2343250-geemotioneerde-groenewegen-ik-heb-spijt-en-hoop-het-beste-voor-fabio.html|title=Geëmotioneerde Groenewegen: 'Ik heb spijt en hoop het beste voor Fabio'|website=nos.nl|access-date=2021-01-18|date=2020-08-07|language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/dylan-groenewegen-apologises-for-tour-de-pologne-stage-1-crash/|title=Dylan Groenewegen apologises for Tour de Pologne stage 1 crash|website=cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt; norādot, ka viņš &quot;novirzījās no [savas] līnijas&quot; un norādīja arī to, ka vēlas būt &quot;godīgs sprinteris&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2020/11/11/sport/dylan-groenewegen-tour-of-poland-spt-intl/index.html|title=Cyclist Dylan Groenewegen given nine-month suspension after Tour of Poland horror crash|last=Ramsay|first=George|website=[[CNN]]|access-date=15 December 2020|date=11 November 2020}}&lt;/ref&gt;

==== 2021. gads ====
Grūnevegena diskvalifikācija beidzās dienu pirms [[2021. gada Giro d'Italia|''Giro d'Italia'']] starta un komanda viņu iekļāva sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/news/road/dylan-groenewegen-returns-from-suspension-at-giro-ditalia/|title=Dylan Groenewegen returns from suspension at Giro d'Italia|website=VeloNews.com|access-date=2021-12-20|date=2021-04-27}}&lt;/ref&gt; Viņa labākais rezultāts bija ceturtā vieta otrajā posmā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20210509-groenewegen-disappointed-with-fourth-placed-giro-finish-on-return-from-nine-month-ban|title=Groenewegen 'disappointed' with fourth-placed Giro finish on return from nine-month ban|website=France 24|access-date=2021-12-20|date=2021-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt; un pirms 14. posma viņš izstājās no sacensībām. Aprīlī sacensību apritē atgriezās arī [[Fabio Jakobsens|Jakobsens]]. Jūlijā Grūnevegens uzvarēja divos ''[[Tour de Wallonie]]'' posmos un sprinta klasifikācijā. Augustā viņš uzvarēja ''[[Danmark Rundt]]'' pirmajā posmā.

=== ''Team BikeExchange–Jayco'' (2022. gads—pašlaik) ===
2021. gada decembrī Grūnevegens parakstīja trīs gadu līgumu ar [[Austrālija]]s UCI WorldTeam komandu ''{{Ct|BEX|2022}}'' no 2022. gada sezonas.

== Sasniegumi lielajās tūrēs ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
! scope=&quot;col&quot; |[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielā tūre]]
! scope=&quot;col&quot; | 2016
! scope=&quot;col&quot; | 2017
! scope=&quot;col&quot; | 2018
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; |[[File:Jersey_pink.svg|link=|alt=A pink jersey|20x20px]] Giro d'Italia
| —
| —
| —
| —
| —
| [[2021. gada Giro d'Italia|DNF]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; |[[File:Jersey_yellow.svg|link=|alt=A yellow jersey|20x20px]] [[Kopvērtējums Tour de France|Tour de France]]
| [[2016. gada Tour de France|160]]
| [[2017. gada Tour de France|156]]
| [[2018. gada Tour de France|DNF]]
| [[2019. gada Tour de France|145]]
| —
| —
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; |[[File:Jersey_red.svg|link=|alt=A red jersey|20x20px]] Vuelta a España
| —
| —
| —
| —
| —
| —
|}

== Personīgā dzīve ==
Grūnevegens dzīvo Amsterdamā, Rivīrenbūrtas apkaimē.&lt;ref name=&quot;Raschke&quot;/&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}} 

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Grūnevegens, Dilans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]]</text>
      <sha1>pov1nnwo98mjnggfp56owfe80e8p8v4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666475</id>
      <parentid>3666474</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:29:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Future-Trunks</username>
        <id>104095</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi lielajās tūrēs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28135" xml:space="preserve">{{Infobox cyclist
| name           = Dilans Grūnevegens
| vārds_orig     = ''Dylan Groenewegen''
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26px
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| image          = Rund um Köln 2022 033.jpg
| caption        = Grūnevegens 2022. gadā
| fullname       = 
| nickname       =
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|21}}
| birth_place    = {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}}
| height         = 177 cm&lt;ref name=&quot;Team Jumbo-Visma - Dylan Groenewegen&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.teamjumbovisma.com/team/dylan-groenewegen/|title=Team Jumbo-Visma – Dylan Groenewegen|access-date=15 July 2019|archive-date={{dat|2021|12|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211217224907/https://www.teamjumbovisma.com/team/dylan-groenewegen/}}&lt;/ref&gt;
| weight         = 70 kg&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/rider/dylan-groenewegen|title=Dylan Groenwegen|work=ProCyclingStats|access-date=15 July 2019}}&lt;/ref&gt;
| currentteam    = {{ct|BEX}}
| discipline     = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role           = braucējs
| ridertype      = [[sprinteris (riteņbraukšana)|sprinteris]]
| amateuryear 1  =
| amateurteam 1  =
| proyear 1      = 2012–2014
| proteam 1      = Cycling Team De Rijke
| proyear 2      = 2015
| proteam 2      = {{ct|ROO|2015}}
| proyear 3      = 2016–2021
| proteam 3      = {{ct|TLJ|2016}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.teamjumbovisma.com/longread/news/cheery-christmas-for-ambitious-team-jumbo-visma/|title=Cheery Christmas for ambitious Team Jumbo-Visma|work={{ct|TLJ|2019}}|publisher=Team Oranje Road BV|date=21 December 2018|access-date=4 January 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bianchi.com/team-jumbo-visma-2020-roster-presented-in-amsterdam/|title=Team Jumbo-Visma 2020 roster presented in Amsterdam|work=[[Bianchi (company)|Bianchi]]|publisher=F.I.V. Edoardo Bianchi S.p.A.|date=20 December 2019|access-date=2 January 2020}}&lt;/ref&gt;
| proyear 4      = 2022–
| proteam 4      = {{ct|BEX|2022}}&lt;ref name=&quot;BikeExchange&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/dylan-groenewegen-set-for-team-bikeexchange/|title=Dylan Groenewegen set for Team BikeExchange|work=[[cyclingnews.com]]|publisher=|date=11 December 2021|access-date=11 December 2021}}&lt;/ref&gt;
| majorwins      = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]'''
:''[[Tour de France]]''
::5 posmi ([[2017. gada Tour de France|2017]], [[2018. gada Tour de France|2018]], [[2019. gada Tour de France|2019]], [[2022. gada Tour de France|2022]])
::1 TTT posms ([[2019. gada Tour de France|2019]])
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:{{nowrap|Nīderlandes čempions grupas braucienā (2016)}}
:[[Driedaagse Brugge–De Panne]] (2019)
:[[Kīrne—Brisele—Kīrne]] (2018)
:[[Brussels Cycling Classic]] (2015)
:[[Rund um Köln]] (2016)
| medaltemplates =
}}
'''Dilans Grūnevegens''' ({{val|nl|Dylan Groenewegen}}; dzimis 1993. gada 21. jūnijā) ir profesionāls [[Nīderlandieši|Nīderlandes]] [[Riteņbraukšanas sports|šosejas riteņbraucējs]], kurš šobrīd pārstāv UCI ''WorldTeam'' komandu {{Ct|BEX}}. Viņš uzvarējis četros individuālos ''[[Tour de France]]'' posmos un vienā [[Komandu brauciens ar atsevišķu startu|komandas]] braucienā.

2016. gadā viņš uzvarēja Nīderlandes čempionātā grupas braucienā. 2020. gadā Grūnevegens saņēma ievērojamu uzmanību, jo izraisīja nopietnu kritienu ''[[2020. gada Tour de Pologne|Tour de Pologne]]'' sacensību finišā, kuras rezultātā [[Fabio Jakobsens]] tika ievietots slimnīcā, bet Grūnevegens saņēma deviņu mēnešu diskvalifikāciju no sacīkstēm.

== Dzīves sākums ==
Grūnevegens dzimis strādnieku ģimenē [[Amsterdama|Amsterdamā]]. Viņa vectēvs Ko Zīlemans (1933–2021) nodarbojās ar pielāgotu velosipēdu rāmju izgatavošanu, no viņa Dilans septiņu gadu vecumā saņēma savu pirmo velosipēdu. Zīlemanam piederēja veikals, kurā pārdeva velosipēdu rāmjus, šo nodarbi 1928. gadā bija aizsācis viņa tēvs; to vēlāk turpināja Dilana tēvs Gerijs. 17 gadu vecumā Dilans iestājās [[Arodskola|arodskolā]], lai turpinātu savas ģimenes iepriekšējo triju paaudžu tradīcijas kā rāmju izgatavošanas meistars.&lt;ref name=&quot;Raschke&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2017/05/dylan-groenewegen-charging-chaos-holding-tightly-past/|title=Dylan Groenewegen: Charging through the chaos while holding tightly to the past|last=Raschke|first=Erik|access-date=7 October 2019|date=31 May 2017}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==

=== Pirms Pasaules tūres ===
Grūnevegens intervijā sacīja, ka 2014. gadā viņam bija jāizvēlas starp ''{{Ct|ROO|2015}}'' vai augstāka līmeņa komandu ''{{Ct|BMC|2015}}''. Viņš izvēlējās pirmo, jo tās pārstāvji viņam deva &quot;lielu pārliecību&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://caferoubaix.com/2015/01/22/dylan-groenewegen-focused-on-the-classics-in-2015/|title=Dylan Groenewegen: Focused on the Classics in 2015|website=caferoubaix.com|access-date=5 March 2020|date=22 January 2015}}&lt;/ref&gt;

=== ''LottoNL–Jumbo'' (2016–2021) ===
2015. gada oktobrī Grūnevegens paziņoja, ka ir parakstījis līgumu ar ''{{Ct|TLJ|2016}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingpub.com/article/5011/Team+Jumbo+welcomes+Visma+as+name+sponsor+from+2019|title=CyclingPub.com – Team Jumbo welcomes Visma as name sponsor from 2019|website=www.cyclingpub.com|access-date=8 October 2019}}&lt;/ref&gt; uz trijiem gadiem no 2016. gada sākuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/transfer-news-rowney-signs-for-orica-ais/|title=Transfer news: Rowney signs for Orica-AIS|website=[[cyclingnews.com]]|access-date=8 October 2015|date=6 October 2015}}&lt;/ref&gt;

==== 2016. gads ====
Jūnijā Grūnevegens uzvarēja Nīderlandes čempionātā, apsteidzot [[Vauters Viperts|Vauteru Vipertu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/netherlands-road-championships-2016/road-race-men/results/|title=Groenewegen sprints to Dutch national road title|website=cyclingnews.com|access-date=26 February 2020|date=25 June 2016}}&lt;/ref&gt; Apskatot Grūnevegena velosipēdu [[Bianchi (velosipēdi)|''Bianchi'']] Oltre XR4, Saimons Ričardsons no [[Globālais riteņbraukšanas tīkls|''Global Cycling Network'']] minēja, ka attiecībā uz mehāniku ar Dilanu ir &quot;ļoti viegli sastrādāties&quot;. Grūnevegens uzvarēja ''[[Tour of Britain]]'' 4. posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://roadcyclinguk.com/racing/reports/tour-britain-2016-dylan-groenewegen-outsprints-dan-mclay-win-stage-four.html|title=Tour of Britain 2016: Dylan Groenewegen outsprints Dan McLay to win stage four|last=Henrys|first=Colin|website=roadcyclinguk.com|access-date=25 February 2020|date=7 September 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2016/sep/07/dylan-groenewegen-tour-of-britain-stage-win|title=Dylan Groenewegen confirms progress with Tour of Britain stage win|last=Fotheringham|first=William|website=theguardian.com|access-date=25 February 2020|date=7 September 2016}}&lt;/ref&gt;

==== 2017. gads ====
[[2017. gada Dubai Tour|Dubaijas tūrē]], kas ilga no janvāra beigām līdz februāra sākumam, Grūnevegens ieguva otro vietu kopvērtējumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingweekly.com/news/racing/marcel-kittel-wins-final-stage-and-overall-of-dubai-tour-as-mechanical-costs-mark-cavendish-310003|title=Marcel Kittel wins final stage and overall of Dubai Tour as mechanical costs Mark Cavendish|last=Robertshaw|first=Henry|website=cyclingweekly.com|access-date=20 January 2020|date=4 February 2017}}&lt;/ref&gt; ierindojoties otrajā vietā arī 1. un 2. posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/racing/marcel-kittel-powers-dubai-tour-stage-one-win-mark-cavendish-third-309300|title=Marcel Kittel powers to Dubai Tour stage one win with Mark Cavendish third|last=Robertshaw|first=Henry|publisher=[[Time Inc. UK]]|website=[[Cycling Weekly]]|access-date=20 January 2020|date=31 January 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.velonews.com/2017/01/news/kittel-sprints-opening-dubai-tour-win-disc-brakes_429809|title=Kittel sprints to opening Dubai Tour win&amp;nbsp;— on disc brakes|publisher=[[Competitor Group, Inc.]]|website=VeloNews|access-date=20 January 2020|date=31 January 2017}}&lt;/ref&gt; Neraugoties uz to, ka līdz uzvarai nedaudz pietrūka, viņš uzvarēja jauno braucēju kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2017/02/2017-dubai-tour-final-classification-results/|title=2017 Dubai Tour Final Classification Results|access-date=20 January 2020|date=4 February 2017|archive-date={{dat|2020|09|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200920050803/https://cyclingtips.com/2017/02/2017-dubai-tour-final-classification-results/}}&lt;/ref&gt; 28. aprīlī Grūnevegens  uzvarēja ''[[Tour de Yorkshire]]'' pirmajā posmā. 174 kilometrus garā posma finišā tikai fotofinišā viņš pārspēja Austrālijas sprinteri [[Keilebs Jūans|Keilebu Jūanu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2017/apr/28/dylan-groenewegen-sprint-victory-stage-one-tour-de-yorkshire-cycling|title=Dylan Groenewegen sprints to victory on stage one of Tour de Yorkshire|website=theguardian.com|access-date=20 January 2020|date=28 April 2017}}&lt;/ref&gt; Otrajā posmā, kas finišēja Harogeitā, viņš ierindojās ceturtajā vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/uk-england-york-north-yorkshire-39667496|title=Tour de Yorkshire 2017: Stage two updates|last=Dale|first=Tim|website=bbc.co.uk|access-date=20 January 2020|date=29 April 2017}}&lt;/ref&gt; Šo panākumu viņš turpināja, kad maijā uzvarēja divos ''[[Arctic Race of Norway]]'' posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-of-norway-2017/stage-2/results/|title=Groenewegen bags sprint win in Tour of Norway|publisher=[[Immediate Media Company]]|website=[[Cyclingnews.com]]|access-date=20 January 2020|date=18 May 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-of-norway-2017/stage-4/results/|title=Tour of Norway: Groenewegen sprints to stage 4 victory|publisher=[[Immediate Media Company]]|website=[[Cyclingnews.com]]|access-date=20 January 2020|date=20 May 2017}}&lt;/ref&gt;

Grūnevegens labi iesāka [[2017. gada Tour de France|''Tour de France'']], ierindojoties piektajā vietā 2. posmā, kas bija pirmais līdzenais posms.{{Efn|1. posms bija individuālais brauciens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/valverde-crashes-out-of-tour-de-france/|title=Valverde crashes out of Tour de France|date=1 July 2017|website=cyclingnews.com|access-date=22 January 2020}}&lt;/ref&gt;}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/live/2017/jul/02/tour-de-france-2017-stage-two-live|title=Tour de France 2017: Marcel Kittel wins stage two, Thomas stays in yellow – as it happened|last=Burnton|first=Simon|website=theguardian.com|access-date=22 January 2020|date=21 February 2018}}&lt;/ref&gt; Pirmajā nedēļā viņš uzrādīja vēl divus labākā desmitnieka rezultātus, ieņemot sesto vietu 6. un 7. posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2017/stage-6/results/|title=Tour de France: Kittel wins sprint in Troyes|last=Ryan|first=Barry|publisher=[[Immediate Media Company]]|website=[[Cyclingnews.com]]|access-date=22 January 2020|date=6 July 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2017/stage-7/results/|title=Tour de France: Kittel makes it three in Nuits-Saint-Georges|last=Westemeyer|first=Susan|last2=Weislo|first2=Laura|publisher=[[Immediate Media Company]]|website=[[Cyclingnews.com]]|access-date=22 January 2020|date=7 July 2017}}&lt;/ref&gt; Pēc diviem kalnu posmiem un atpūtas dienas [[Dordoņa|Dordoņā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingstage.com/tour-de-france-2017-route/|title=Tour de France 2017: Route and Stages|access-date=22 January 2020}}&lt;/ref&gt; viņš finišēja trešajā vietā 178. kilometrus garajā 10. posmā no [[Perigē]] uz [[Beržeraka|Beržeraku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/cycling/2017/07/11/tour-de-france-2017-stage-10-live-race-updates-chris-froome/|title=Tour de France 2017, stage 10: Marcel Kittel blows field away while Chris Froome ties with Jacques Anquetil on 50 yellow jerseys|last=Cary|first=Tom|website=telegraph.co.uk|access-date=22 January 2020|date=11 July 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/40572500|title=Tour de France 2017: Germany's Marcel Kittel sprints to stage 10 win|website=bbc.co.uk|access-date=22 January 2020|date=11 July 2017}}&lt;/ref&gt; Grūnevegens uzvarēja sacensību [[Elizejas lauku posms Tour de France|pēdējā posmā Elizejas laukos Parīzē]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2017/jul/23/chris-froome-wins-fourth-tour-de-france|title=Chris Froome wins fourth Tour de France after Champs Elysées procession|publisher=The Guardian|access-date=23 July 2017|date=23 July 2017|last=Fotheringham, William}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/2018/02/news/groenewegen-making-case-rising-sprint-star_456638|title=Groenewegen making his case as rising sprint star|last=Cash|first=Dane|website=velonews.com|access-date=20 January 2020|date=6 February 2018}}&lt;/ref&gt;

==== 2018. gads ====
Februārī Grūnevegens piedalījās [[2018. gada Dubai Tour|Dubaijas tūrē]] un uzvarēja 1. posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/cycling/dubai-tour/2018/tour-of-dubai-dylan-groenewegen-upsets-stellar-sprint-field-to-claim-dubai-tour-opener_sto6519332/story.shtml|title=Tour of Dubai: Dylan Groenewegen upsets stellar sprint field to claim Dubai Tour opener|last=Lee|first=Aaron|website=[[Eurosport]]|access-date=10 October 2019|date=6 February 2018}}&lt;/ref&gt; Grūnevegens noturēja kopvērtējuma vadību līdz trešajam posmam, kad tika sodīts ar 20 sekundēm par neatļautu aizvēja izmantošanu, braucot aiz savas komandas mašīnas pēc mehāniskas velosipēda problēmas. Sacensību zilo kreklu, kas tiek piešķirts sacensību līderim, pārņēma [[Elia Vivjāni]], kurš dienu sāka divas sekundes aiz Grūnevegena, kurš izkrita no labāko desmitnieka.&lt;ref name=&quot;cyclingweekly&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingweekly.com/news/racing/dylan-groenewegen-blasts-team-mechanics-losing-dubai-tour-lead-time-penalty-368661|title=Dylan Groenewegen blasts team mechanics after losing Dubai Tour lead through time penalty|last=Pitt|first=Vern|website=[[Cycling Weekly]]|access-date=10 October 2019|date=8 February 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/dubai-tour-2018/stage-3/results/|title=Cavendish wins Dubai Tour stage 3|last=O'Shea|first=Sadhbh|website=[[Cyclingnews.com]]|access-date=10 October 2019|date=8 February 2018}}&lt;/ref&gt; Viņš pauda sašutumu, sakot: &quot;Man bija problēmas ar velosipēdu, mehāniķi to man sabojāja. Es patiesībā domāju, ka tas bija labs tiesnešu lēmums, taču tas mani satrieca”, noveļot vainu uz komandas mehāniķiem.&lt;ref name=&quot;cyclingweekly&quot; /&gt;

[[2018. gada Tour de France|''Tour de France'']] Grūnevegens uzvarēja 7. posmā, pārspējot [[Fernando Gavirija|Fernando Gaviriju]] un [[Peters Sagans|Peteru Saganu]], kuri abi līdz tam bija uzvarējuši divos posmos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/live/2018/jul/13/tour-de-france-2018-stage-seven-live|title=Tour de France 2018: Dylan Groenewegen wins stage seven – as it happened|publisher=The Guardian|access-date=8 October 2019|date=13 July 2018|last=Paul Doyle and John Brewin}}&lt;/ref&gt; Posms bija garākais tūrē ar 231 kilometru, startu [[Fužēra|Fužērā]] un finišu [[Šartra|Šartrā]], Ziemeļfrancijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2018/jul/05/tour-de-france-2018-stage-by-stage-guide|title=Tour de France 2018: stage-by-stage guide|publisher=[[Guardian Media Group]]|work=[[TheGuardian.com]]|access-date=8 October 2019|date=5 July 2018|last=Fotheringham|first=William|authorlink=William Fotheringham}}&lt;/ref&gt; Grūnevegens uzvarēja arī 8. posmā, [[Amjēna|Amjēnā]] pārspējot Saganu un [[Džons Degenkolbs|Džonu Degenkolbu]].&lt;ref name=&quot;bbc stage 8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/44833658|title=Tour de France 2018: Dylan Groenewegen takes stage eight for second straight win|last=Skelton|first=Jack|website=bbc.co.uk|access-date=8 October 2019|date=14 July 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/cycling/2018/07/14/tour-de-france-2018-stage-eight-live-updates/|title=Tour de France 2018, stage eight: Dylan Groenewegen claims second successive win as Fernando Gaviria and Andre Greipel are relegated|publisher=The Telegraph|access-date=14 July 2018|date=14 July 2018|last=John MacLeary}}&lt;/ref&gt; Kādā intervijā Grūnevegens teica, ka sprints bija &quot;nedaudz netīrs&quot;, taču pats ir pasteidzies un izmantojis labu iespēju.&lt;ref name=&quot;bbc stage 8&quot; /&gt;

==== 2019. gads ====
Martā Grūnevegens uzvarēja pirmajos divos [[2019. gada Parīze—Nica|Parīze—Nica]] posmos. Otrajā posmā viņš atradās sacensību galvgalī 23 braucēju grupā aptuveni 30 kilometrus no finiša līnijas, un beigās uzvarēja posmā pēc tam, kad grupa vēlreiz sadalījās un palika tikai 7 braucēji, kuri cīnījās par uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/cycling/2019/03/11/paris-nice-2019-stage-two-results-standings-dylan-groenewegen/|title=Paris-Nice 2019 – stage two results and standings: Dylan Groenewegen extends lead as Mark Cavendish faces set-back|website=telegraph.co.uk|access-date=16 December 2020|date=11 March 2019}}&lt;/ref&gt; Vēlāk martā viņš uzvarēja [[2019. gada Driedaagse Brugge-De Panne|''Driedaagse Brugge-De Panne'']] sacensībās, apsteidzot Gaviriju un Vivjāni pēc tam, kad viņam sanāca izspraukties cauri spraugai starp Gaviriju un norobežojošo barjeru, lai uzsāktu savu sprintu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/cycling/2019/03/27/three-days-de-panne2019-full-results-standings-dylan-groenewegen/|title=Three Days of De Panne 2019 – full results and standings: Dylan Groenewegen strikes late to win|website=telegraph.co.uk|access-date=16 December 2020|date=27 March 2019}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mike_Teunissen_en_jaune.jpg|thumb| Jumbo-Visma ceļā uz uzvaru [[2019. gada Tour de France|''Tour de France'' 2. posmā]]]]
''Jumbo-Visma'' uzvarēja [[Komandu brauciens ar atsevišķu startu|komandu braucienā]] [[2019. gada Tour de France|''Tour de France'']] 2. posmā, tādējādi palielinot Grūnevegena komandas biedra [[Mike Tēnisens|Mikes Tēnisena]] pārsvaru kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/48902084|title=Tour de France 2019: Geraint Thomas puts time into rivals as Teunissen retains yellow|website=[[BBC]]|access-date=16 December 2020|date=7 July 2019}}&lt;/ref&gt; Grūnevegens uzvarēja 7. posmā, kas bija garākais tūrē ar 230 kilometriem un finišu Šalonā pie Sonas. Viņš pārspēja [[Keilebs Jūans|Keilebu Jūanu]] un Saganu, ceturto reizi uzvarot kādā ''Tour de France'' posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/48967872|title=Tour de France: Dylan Groenewegen wins stage seven as Giulio Ciccone retains yellow jersey|website=bbc.co.uk|access-date=7 October 2019|date=12 July 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/tour-de-france/tour-de-france-2019-dylan-groenewegen-stage-seven-giulio-ciccone-yellow-jersey-a9002906.html|title=Tour de France 2019: Dylan Groenewegen wins stage seven as Giulio Ciccone retains yellow jersey|last=Parker|first=Ian|website=independent.co.uk|access-date=7 October 2019|date=12 July 2019}}&lt;/ref&gt; Grūnevegens uzvarēja Lielbritānijas tūres 1., 3. un 5. posmā, attiecīgajos posmos pārspējot [[Dāvids Čimolai|Dāvidu Čimolai]], [[Matjē van der Pūls|Matjē van der Pūlu]] un Metjū Volsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/49620520|title=Tour of Britain: Dutchman Dylan Groenewegen wins stage one|website=bbc.co.uk|access-date=7 October 2019|date=7 September 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/49639163|title=Tour of Britain: Dylan Groenewegen wins stage three from Mathieu van der Poel|website=bbc.co.uk|access-date=7 October 2019|date=9 September 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-of-britain-2019/stage-5/results/|title=Tour of Britain: Groenewegen wins stage 5|last=Farrand|first=Stephen|website=cyclingnews.com|access-date=7 October 2019|date=11 September 2019}}&lt;/ref&gt;

==== 2020. gads ====
Grūnevegens 2020. gada sezonu iesāka ar uzvarām ''[[Volta a la Comunitat Valenciana]]'' 1. un 3. posmā, kā arī punktu klasifikācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/volta-a-la-comunitat-valenciana-2020/stage-1/results/|title=Volta a la Comunitat Valenciana: Groenewegen wins stage 1|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=15 December 2020|date=5 February 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-gb/sport/more-sports/volta-a-la-comunitat-valenciana-groenewegen-comes-back-from-crash-to-win-stage-3/ar-BBZLoi7|title=Volta a la Comunitat Valenciana: Groenewegen comes back from crash to win stage 3|last=Fletcher|first=Patrick|website=msn.com|access-date=15 December 2020|date=7 February 2020}}&lt;/ref&gt; Sekoja panākumi [[2020. gada UAE Tour|AAE tūrē]], 26. februārī uzvarot 4. posmā. Finišā [[Dubaija|Dubaijā]] viņš pēc 173 km pārspēja [[Fernando Gavirija|Fernando Gaviriju]] un [[Paskāls Akermanis|Paskālu Akermani.]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/cycling/2020/02/26/uae-tour-2020-stage-four-full-results-standings-dylan-groenewegen/|title=UAE Tour 2020, stage four – full results and standings: Dylan Groenewegen sprints to victory as Adam Yates retains overall lead|website=telegraph.co.uk|access-date=15 December 2020|date=26 February 2020}}&lt;/ref&gt;

5. augustā [[2020. gada Tour de Pologne|''Tour de Pologne'']] 1. posma finišā [[Katovice|Katovicē]], Polijā, Grūnevegens iegrūda [[Fabio Jakobsens|Fabio Jakobsenu]] posma finišu norobežojošajās barjerās, izraisot ļoti nopietnu kritienu, kura rezultātā viņa sāncensis tika nogādāts slimnīcā un galu galā nonāca medicīniski izraisītā [[Koma|komā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/fabio-jakobsen-in-serious-but-stable-condition-following-tour-de-pologne-crash/|title=Fabio Jakobsen in serious but stable condition following Tour de Pologne crash|website=cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt; Arī Grūnevegens krita un guva [[Atslēgas kauls|atslēgas kaula]] lūzumu. Kritienā tika iesaistīti vairāki braucēji; franču sprinterim Markam Saro nācās izstāties no sacensībām kritiena rezultātā gūto traumu dēļ. Grūnevegens tika diskvalificēts no sacensībām un sodīts ar 500 [[Šveices franks|CHF]] naudas sodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/dylan-groenewegen-facing-disciplinary-action-after-tour-de-pologne-crash/|title=Dylan Groenewegen facing disciplinary action after Tour de Pologne crash|website=cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt; Jakobsena komandas vadītājs [[Patriks Lefevrs]] izteicās, ka viņa komanda apsver iespēju ierosināt kriminālapsūdzību pret Grūnevegenu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/patrick-lefevere-it-was-a-very-dirty-action-by-groenewegen/|title=Patrick Lefevere: It was a very dirty action by Groenewegen|website=cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembrī Grūnevegenam tika piemērota deviņu mēnešu diskvalifikācija par kritiena izraisīšanu, kas datēta ar atpakaļejošu datumu līdz incidenta dienai, kas nozīmēja, ka aizliegums beidzās 2021. gada 7. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/54899754|title=Dylan Groenewegen banned for nine months for causing Tour of Poland crash|website=BBC Sport|access-date=11 November 2020}}&lt;/ref&gt; Mēnesi iepriekš Jakobsenam bija jāveic sejas operācija, kurā tika rekonstruēts viņa žoklis un pārstādīts kauls. Gan Grūnevegens, gan viņa komanda ''Jumbo-Visma'' atvainojās un uzņēmās atbildību,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2343250-geemotioneerde-groenewegen-ik-heb-spijt-en-hoop-het-beste-voor-fabio.html|title=Geëmotioneerde Groenewegen: 'Ik heb spijt en hoop het beste voor Fabio'|website=nos.nl|access-date=2021-01-18|date=2020-08-07|language=nl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/dylan-groenewegen-apologises-for-tour-de-pologne-stage-1-crash/|title=Dylan Groenewegen apologises for Tour de Pologne stage 1 crash|website=cyclingnews.com}}&lt;/ref&gt; norādot, ka viņš &quot;novirzījās no [savas] līnijas&quot; un norādīja arī to, ka vēlas būt &quot;godīgs sprinteris&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2020/11/11/sport/dylan-groenewegen-tour-of-poland-spt-intl/index.html|title=Cyclist Dylan Groenewegen given nine-month suspension after Tour of Poland horror crash|last=Ramsay|first=George|website=[[CNN]]|access-date=15 December 2020|date=11 November 2020}}&lt;/ref&gt;

==== 2021. gads ====
Grūnevegena diskvalifikācija beidzās dienu pirms [[2021. gada Giro d'Italia|''Giro d'Italia'']] starta un komanda viņu iekļāva sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.velonews.com/news/road/dylan-groenewegen-returns-from-suspension-at-giro-ditalia/|title=Dylan Groenewegen returns from suspension at Giro d'Italia|website=VeloNews.com|access-date=2021-12-20|date=2021-04-27}}&lt;/ref&gt; Viņa labākais rezultāts bija ceturtā vieta otrajā posmā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20210509-groenewegen-disappointed-with-fourth-placed-giro-finish-on-return-from-nine-month-ban|title=Groenewegen 'disappointed' with fourth-placed Giro finish on return from nine-month ban|website=France 24|access-date=2021-12-20|date=2021-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt; un pirms 14. posma viņš izstājās no sacensībām. Aprīlī sacensību apritē atgriezās arī [[Fabio Jakobsens|Jakobsens]]. Jūlijā Grūnevegens uzvarēja divos ''[[Tour de Wallonie]]'' posmos un sprinta klasifikācijā. Augustā viņš uzvarēja ''[[Danmark Rundt]]'' pirmajā posmā.

=== ''Team BikeExchange–Jayco'' (2022. gads—pašlaik) ===
2021. gada decembrī Grūnevegens parakstīja trīs gadu līgumu ar [[Austrālija]]s UCI WorldTeam komandu ''{{Ct|BEX|2022}}'' no 2022. gada sezonas.

== Sasniegumi lielajās tūrēs ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
! scope=&quot;col&quot; |[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielā tūre]]
! scope=&quot;col&quot; | 2016
! scope=&quot;col&quot; | 2017
! scope=&quot;col&quot; | 2018
! scope=&quot;col&quot; | 2019
! scope=&quot;col&quot; | 2020
! scope=&quot;col&quot; | 2021
! scope=&quot;col&quot; | 2022
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; |[[File:Jersey_pink.svg|link=|alt=A pink jersey|20x20px]] Giro d'Italia
| —
| —
| —
| —
| —
| —
| [[2021. gada Giro d'Italia|DNF]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; |[[File:Jersey_yellow.svg|link=|alt=A yellow jersey|20x20px]] [[Kopvērtējums Tour de France|Tour de France]]
| [[2016. gada Tour de France|160]]
| [[2017. gada Tour de France|156]]
| [[2018. gada Tour de France|DNF]]
| [[2019. gada Tour de France|145]]
| —
| —
| [[2022. gada Tour de France|117]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; |[[File:Jersey_red.svg|link=|alt=A red jersey|20x20px]] Vuelta a España
| —
| —
| —
| —
| —
| —
|}

== Personīgā dzīve ==
Grūnevegens dzīvo Amsterdamā, Rivīrenbūrtas apkaimē.&lt;ref name=&quot;Raschke&quot;/&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}} 

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Grūnevegens, Dilans}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]]</text>
      <sha1>rseknh26o777mj1x278suw6iga6i6x3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>40A. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500790</id>
    <revision>
      <id>3666266</id>
      <parentid>3536384</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T20:01:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: Satekles iela (Rīga) → Satekles iela using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4872" xml:space="preserve">{{kategorijas+}}
'''40a. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Centrāltirgus]] [[Rīga]]s centrā līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. Maršruts tika pārveidots par [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42.autobusu maršrutu]],  2008. gada 1. janvārī.

40a. autobusu maršruta kopējais garums bija 18,410 km. Maršruta '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kopējais garums bija 8,867 km, bet maršruta '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kopējais garums bija 9,543 km.

Pirms maršruta pārveidošana darbdienās pa 40a. autobusu maršrutu kursēja tikai 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

40a. autobusu maršrutu apkalpoja RPPU &lt;nowiki&gt;''Imanta'' un SIA ''Rīgas satiksme''&lt;/nowiki&gt;  6. autobusu parks.

{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=40a. autobusu maršruts|kopējais garums=18,410 km&lt;br /&gt;(8,867 km / 9,543 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;|mājas lapa=[http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2915&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]|pasažieri gadā=|pasažieri dienā=|parks=RPPU ''Imanta (apkalpoja) un № 6 (apkalpoja)|depo=&lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;|transporta vienīb=3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)|pieturu skaits=24
(12 / 13)|staciju skaits=&lt;!-- metro, vilciens --&gt;|izmaksas=&lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;|fona krāsa=#007C06|slēgts={{dat|2008|01|01|L}}|tika plān atklāt=|plānots atklāt=|atklāts={{dat|2001|01|01|L}}|pilsēta=Rīga|valsts={{flag|Latvija}}|karte=[[Attēls:Rīga Autobuss 42.png|250px]]|uz=[[Ziepniekkalns]]|no=[[Centrāltirgus]]|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}}}

== Maršruts ==
'''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]].

'''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Salu tilts]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] un [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]].

== Pieturvietas ==
40a. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 24 pieturas. Maršrutā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' bija 11 pieturas, bet maršrutā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' bija 13 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|[[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|[[Lucavsala]] (uz pieprasījumu)
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|[[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela/Bērnu slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|[[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[DUS]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[Autoceļš A8 (Latvija)|Jelgavas šoseja]]
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 18|Ozolciema iela 18]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Ozolciema iela]]
|-
|12
|[[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna tirgus]]
|-
|}
|}
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] tirgus
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|[[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|[[Dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 18|Ozolciema iela 18]]
|-
| align=&quot;center&quot; |4
|[[Jelgavas šoseja]]
|-
| align=&quot;center&quot; |5
|[[DUS]]
|-
| align=&quot;center&quot; |6
|[[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|[[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Telts iela (Rīga)|Telts iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[Lucavsala]] (uz pieprasījumu)
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Zaķusala]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|[[Centrāltirgus]]
|}
|}

== Skatīt arī ==

* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas Satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

{{Sabiedriskais transports Rīga}}</text>
      <sha1>eevus9r9vobse15coy01t37jv9szh4c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Big Air sievietēm</title>
    <ns>0</ns>
    <id>503176</id>
    <revision>
      <id>3666488</id>
      <parentid>3629977</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T09:40:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Lillehammer_2016_Slopestyle_ski_(25130788365).jpg&quot; aizvietots ar &quot;Mathilde_Gremaud,_Lillehammer_2016_Slopestyle_ski.jpg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13907" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event       = ''Big Air'' sievietēm
|games       = 2022. gada Ziemas
|image       = Freestyle skiing pictogram.svg
|image_size  = 
|caption     = 
|venue       = [[Šoganas Big Air]], &lt;br/&gt; {{vieta|Ķīna|Pekina}}
|date        = 2022. gada 7. — 8. februāris
|competitors = 26
|nations     = 15
|gold        = [[Eilīna Gu]]
|goldNOC     = CHN
|silver      = [[Tesa Ledo]]
|silverNOC   = FRA
|bronze      = [[Matilde Gremo]]
|bronzeNOC   = SUI
|win_value   =
|prev        = 
|next        = [[Frīstaila slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — big air sievietēm|2026]]
}}
{{Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

'''''Big Air'' sievietēm''' bija viena no 13 disciplīnām [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|frīstaila slēpošanā]] [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika [[Šoganas Big Air|Šoganas ''Big Air'']] arēnā, [[Pekina|Pekinā]]. 2022. gada 7. februārī tika aizvadīta kvalifikācijas kārta, bet 6. febuārī notika fināla sacensības. Sacensībās kopā bija pārstāvēti [[frīstaila slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|26 sportisti]] no 15 valstīm. Šī bija pirmā reize, kad ''Big Air'' disciplīna sievietēm bija iekļauta olimpiskajās spēlēs.  

Olimpisko zelta medaļu ieguva [[Ķīna 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Ķīnas]] sportiste [[Eilīna Gu]] (finiša rezultāts — 188.25 punkti), sudraba medaļu ieguva [[Tesa Leso]] no [[Francija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Francijas]] (finiša rezultāts — 187.50 punkti), bet bronzas medaļu ieguva [[Šveice 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Šveices]] sportiste [[Matilde Gremo]] (finiša rezultāts — 182.50 punkti).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/ziemas-olimpiskas-speles/rezultati/pekinas-olimpisko-spelu-rezultati-fristaila-sievietem-big-air-disciplina-08022022.d?id=54031324 |title=Pekinas olimpisko spēļu rezultāti frīstailā sievietēm 'Big Air' disciplīnā (08.02.2022.) |website= Delfi.lv |access-date=2022. gada 8. febrāris}}&lt;/ref&gt; Gu un Leso šī bija pirmā olimpiskā medaļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/ziemas-olimpiskas-speles/zinas/majiniece-gu-izcina-zeltu-fristaila-big-air-disciplina.d?id=54030110 |title=Mājiniece Gu izcīna zeltu frīstailā 'Big Air' disciplīnā |website= Delfi.lv |access-date=2022. gada 8. febrāris}}&lt;/ref&gt;

== Kvalifikācija sacensībām ==
* {{pamatraksts|Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija}}

Kopumā disciplīnai kvalificējās 30 sportisti. Lai sportists varētu piedalīties sacensībās, viņam bija jābūt vismaz 50,00 FIS punktiem FIS punktu rangā uz 2022. gada 17. janvāri un 30 labāko sportistu sarakstā Pasaules kausa sacensībās vai FIS frīstaila slēpošanas 2021. gada pasaules čempionātā ''big air'' vai sloupstailā. No vienas valsts disciplīnā maksimāli varēra startēt ne vairāk kā četri sportisti.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://assets.fis-ski.com/image/upload/v1621925192/fis-prod/assets/Beijing_2022_-_Qualification_System_-_Freestyle_Skiing_V2.0.pdf|title=Qualification System for Xxiv Olympic Winter Games, Beijing 2022 Freestyle Skiing|publisher=[[International Ski Federation]] (FIS)|access-date=29 January 2022}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:2020-01-20 Freestyle skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Halfpipe – Mascot Ceremony (Martin Rulsch) 06 (cropped portrait).jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Eilīna Gu]]|CHN|2022. gada ziemas}}'''
| '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tesa Ledo]]|FRA|2022. gada ziemas}}'''
| [[Attēls:Mathilde Gremaud, Lillehammer 2016 Slopestyle ski.jpg|150px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Matilde Gremo]]|SUI|2022. gada ziemas}}'''
|}

== Rezultāti ==
=== Kvalifikācija ===
Kvalifikācijas sacensībās startēja visi 26 sportisti. Viņiem tajās bija jāveic trīs braucienu mēģinājumi. Par kuriem tika doti punkti. Kvalifikācijas rezultātu veidoja divu labāko mēģinājumu punktu summa. Fināla kārtai kvalificējās 12 labākie sportisti pēc rezultāta. 

* Datums — 2022. gada 7. februāris
* Sacensību sākuma laiks — 9:30 (pēc Ķīnas laika [[UTC+8]])
* Atsauce — {{Tīmekļa atsauce  |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/freestyle-skiing/results-women-s-freeski-big-air-qual.htm  |title=Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — big air sievietēm (kvalifikācija)  |access-date={{dat|2022|02|08||bez}}  |archive-date={{dat|2022|02|08||bez}}  |archive-url=https://web.archive.org/web/20220208014556/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/freestyle-skiing/results-women-s-freeski-big-air-qual.htm  }}

{{Color box|#ccffcc|'''Q''' |border=darkgray}} — kvalifikācija finālam.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta !! width=150| Sportists !! width=200| Valsts !! 1. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! 2. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! 3. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! Kopā &lt;br/&gt;(punkti) !! Piezīmes
|- bgcolor=#ccffcc
| 1 || align=left|[[Megana Oldhema]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2020. gada ziemas}} || '''80.00''' || '''91.25''' || 8.25 || '''171.25''' || '''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 2 || align=left|[[Tesa Ledo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|2020. gada ziemas}} || '''90.50''' || '''80.50''' || 20.00 || '''171.00'''|| '''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 3 || align=left|[[Anastasija Tataļina]] || align=left|{{ValstsOS|ROC_2020|2020. gada ziemas}} || 68.75 || '''89.75''' || '''73.50''' || '''163.25''' || '''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 4 || align=left|[[Sandra Eie]] || align=left|{{ValstsOS|NOR|2020. gada ziemas}} || '''77.50''' || 76.25 || '''84.50''' || '''162.00''' || '''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 5 || align=left|[[Eilīna Gu]] || align=left|{{ValstsOS|CHN|2020. gada ziemas}} || '''89.00''' || 24.50 || '''72.25''' || '''161.25'''|| '''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 6 || align=left|[[Matilde Gremo]] || align=left|{{ValstsOS|SUI|2020. gada ziemas}} || '''88.25''' || '''71.00''' || 33.75 || '''159.25''' || '''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 7 || align=left|[[Kirstija Muira]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|2020. gada ziemas}} || '''89.25''' || 67.00 || '''68.25''' || '''157.50'''|| '''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 8 || align=left|[[Dariāna Stīvensa]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2020. gada ziemas}} || '''84.75''' || 10.00 || '''67.25''' || '''152.00''' || '''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 9 || align=left|[[Sāra Helflina]] || align=left|{{ValstsOS|SUI|2020. gada ziemas}} || '''85.50''' || 42.75 || '''64.00''' || '''149.50''' ||'''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 10 || align=left|[[Johanne Killi]] || align=left|{{ValstsOS|NOR|2020. gada ziemas}} || '''87.50''' || '''60.75''' || 58.25 || '''148.25''' || '''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 11 || align=left|[[Olīvija Asēlina]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2020. gada ziemas}} || 60.75 || '''87.00''' || 16.00 || '''147.75''' || '''Q'''
|-bgcolor=#ccffcc
| 12 || align=left|[[Anni Kereve]] || align=left|{{ValstsOS|FIN|2020. gada ziemas}} || '''82.50''' || 52.50 || '''62.00''' || '''144.50''' || '''Q'''
|-
| 13 || align=left|[[Keitija Samerheijesa]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|2020. gada ziemas}} || 63.75 || '''69.25''' || '''67.25''' || '''136.50'''||
|-
| 14 || align=left|[[Marina Hamilla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2020. gada ziemas}} || 61.50 || '''66.00''' || '''66.25''' || '''132.25''' ||
|-
| 15 || align=left|[[Medija Voisina]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2020. gada ziemas}} || 16.25 || '''60.00''' || '''68.00''' || '''128.00''' ||
|-
| 16 || align=left|[[Dominike Ohako]] || align=left|{{ValstsOS|CHI|2020. gada ziemas}} || '''60.25''' || 11.25 || '''66.25''' || '''126.50''' ||
|-
| 17 || align=left|[[Kellija Sildaru]] || align=left|{{ValstsOS|EST|2020. gada ziemas}} || '''40.25''' || '''85.25''' || 28.00 || '''125.50''' ||
|-
| 18 || align=left|[[Alija Delija Eihingere]] || align=left|{{ValstsOS|GER|2020. gada ziemas}} || '''51.00''' || '''64.75''' || 39.00 || '''115.75'''||
|-
| 19 || align=left|[[Ksenija Orlova]] || align=left|{{ValstsOS|ROC_2020|2020. gada ziemas}} || '''60.00''' || '''54.75''' || 9.00 || '''114.75''' ||
|-
| 20 || align=left|[[Janga Šurui]] || align=left|{{ValstsOS|CHN|2020. gada ziemas}} || 38.25 || '''40.50''' || '''55.50''' || '''96.00''' ||
|-
| 21 || align=left|[[Lāra Volfa]] || align=left|{{ValstsOS|AUT|2020. gada ziemas}} || 25.25 || '''36.25''' || '''55.25''' || '''91.50''' ||
|-
| 22 || align=left|[[Margē Hakete]] || align=left|{{ValstsOS|NZL|2020. gada ziemas}} || '''9.75''' || 9.00 || '''65.00''' || '''74.75''' ||
|-
| 23 || align=left|[[Laura Valnere]] || align=left|{{ValstsOS|AUT|2020. gada ziemas}} || '''59.50''' || '''9.00''' || 9.00 || '''68.50''' ||
|-
| 24 || align=left|[[Karolīna Klēra]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2020. gada ziemas}} || '''20.00''' || 17.25 || ''Nestartēja'' || '''20.00''' ||
|-
| 25 || align=left|[[Silvija Bertaņa]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|2020. gada ziemas}} || '''17.00''' || 16.75 || ''Nestartēja'' || '''17.00''' ||
|-
| — || align=left|[[Elena Gaskela]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2020. gada ziemas}} || colspan=4| ''Nestartēja'' ||
|}

=== Fināls ===
Fināla kārtā startēja 12 labākās sportistes no kvalifikācijas kārtas. Arī šajā kārtā katra sportistes veica trīs brauciena mēģinājumus par kuriem tika doti punkti. Fināla rezultātu veidoja divu labāko mēģinājumu punktu summa. 

* Datums — 2022. gada 8. februāris
* Sacensību sākuma laiks — 10:30 (pēc Ķīnas laika [[UTC+8]])
* Atsauce — {{Tīmekļa atsauce  |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/freestyle-skiing/results-women-s-freeski-big-air-fnl-.htm  |title=Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — big air sievietēm (fināls)  |access-date={{dat|2022|02|08||bez}}  |archive-date={{dat|2022|02|08||bez}}  |archive-url=https://web.archive.org/web/20220208120048/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/freestyle-skiing/results-women-s-freeski-big-air-fnl-.htm  }}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta !! width=150| Sportists !! width=200| Valsts !! 1. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! 2. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! 3. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! Kopā &lt;br/&gt;(punkti)
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Eilīna Gu]] || align=left|{{ValstsOS|CHN|2020. gada ziemas}} || '''93.75''' || 88.50 || '''94.50''' || '''188.25'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Tesa Ledo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|2020. gada ziemas}} || '''94.50''' || '''93.00''' || 73.25 || '''187.50'''
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Matilde Gremo]] || align=left|{{ValstsOS|SUI|2020. gada ziemas}} || '''89.25''' || '''93.25'''|| 26.00 || '''182.50'''
|-
| 4 || align=left|[[Megana Oldhema]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2020. gada ziemas}} || 85.00 ||'''89.25''' || '''88.75'''|| '''178.00'''
|-
| 5 || align=left|[[Kirstija Muira]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|2020. gada ziemas}} || '''90.25''' || '''78.75''' || 15.50 || '''169.00'''
|-
| 6 || align=left|[[Sāra Helflina]] || align=left|{{ValstsOS|SUI|2020. gada ziemas}} || '''82.50''' || 53.00 || '''76.25''' || '''158.75'''
|-
| 7 || align=left|[[Johanne Killi]] || align=left|{{ValstsOS|NOR|2020. gada ziemas}} || '''87.75''' || 58.50 || '''65.50''' || '''153.25'''
|-
| 8 || align=left|[[Olīvija Asēlina]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2020. gada ziemas}} || '''62.00''' || 60.25 || '''85.50'''|| '''147.50'''
|-
| 9 || align=left|[[Anni Kereve]] || align=left|{{ValstsOS|FIN|2020. gada ziemas}} || 81.00 || '''54.00''' || '''82.50''' || '''136.50'''
|-
| 10 || align=left|[[Anastasija Tataļina]] || align=left|{{ValstsOS|ROC_2020|2020. gada ziemas}} || '''75.50''' || 22.25 || '''47.00''' || '''122.50'''
|-
| 11 || align=left|[[Dariāna Stīvensa]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2020. gada ziemas}} || '''56.75''' || 50.75 || '''18.25''' || '''75.00'''
|-
| 12 || align=left|[[Sandra Eie]] || align=left|{{ValstsOS|NOR|2020. gada ziemas}} || 17.00 || 19.00 || '''64.50'''|| '''64.50'''
|}

== Sacensību tiesneši ==
{{div col|colwidth=30em}}
* {{flaga|USA}} [[Aiens Mīders]]
* {{flaga|JPN}} [[Čiho Takao]]
* {{flaga|SWE}} [[Ādams Frīzels]]
* {{flaga|FRA}} [[Šarlī Rožērs]]
* {{flaga|NOR}} [[Vegards Oje]]
* {{flaga|CAN}} [[Filips Larouzs]]
{{div col end}}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{pamatraksts|Frīstaila slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

Sacensībās startēja 26 sportisti no 15 valstīm.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{div col|colwidth=30em}}
* {{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas|4}}
* {{ValstsOS|AUS|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|CHI|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|FRA|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|EST|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|ITA|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|NZL|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas|3}}
* {{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|CHN|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|NOR|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|FIN|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|SUI|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|GER|2022. gada ziemas|1}}
{{div col end}}

== Skatīt arī ==
* [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Big air frīstaila slēpošanā olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Big Air sievietēm]]</text>
      <sha1>oqpesl3ynpdaxz9yvpmfxms9ppnvkx9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm</title>
    <ns>0</ns>
    <id>503987</id>
    <revision>
      <id>3666489</id>
      <parentid>3629984</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T09:41:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Lillehammer_2016_Slopestyle_ski_(25130788365).jpg&quot; aizvietots ar &quot;Mathilde_Gremaud,_Lillehammer_2016_Slopestyle_ski.jpg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14262" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event       = Sloupstails sievietēm
|games       = 2022. gada Ziemas
|image       = Freestyle skiing pictogram.svg
|image_size  = 
|caption     = 
|venue       = [[Gentinas sniega parks]],&lt;br/&gt;{{vieta|Ķīna|Džandzjakou}}
|date        = 2022. gada 14. — 15. februāris
|competitors = 27
|nations     = 16
|gold        = [[Matilde Gremo]]
|goldNOC     = SUI
|silver      = [[Eilīna Gu]]
|silverNOC   = CHN
|bronze      = [[Kellija Sildaru]]
|bronzeNOC   = EST
|win_value   =
|prev        = [[Frīstaila slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm|2018]]
|next        = [[Frīstaila slēpošana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm|2026]]
}}
{{Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

'''Sloupstails vīriešiem''' bija viena no 13 disciplīnām [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|frīstaila slēpošanā]] [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika [[Gentinas sniega parks|Gentinas sniega parkā]], [[Džandzjakou]]. 2022. gada 14. februārī tika aizvadītas kvalifikācijas kārtas, bet 15. februārī notika fināla sacensības. Sacensībās kopā bija pārstāvēti [[frīstaila slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|27 sportist9]] no 16 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā izcīnīja [[Šveice 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Šveices]] sportiste [[Matilde Gremo]] (finiša rezultāts — 86.56 punkti), sudraba medaļu ieguva [[Ķīna 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Ķīnas]] sportiste [[Eilīna Gū]] (finiša rezultāts — 86.23 punkti), bet bronzas medaļu ieguva [[Igaunija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Igaunijas]] sportiste [[Kellija Sildaru]] (finiša rezultāts — 82.06 punkti).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/ziemas-olimpiskas-speles/rezultati/pekinas-olimpisko-spelu-sieviesu-fristaila-sacensibu-rezultati-slopestyle-disciplina-15022022.d?id=54057364 |title=Pekinas olimpisko spēļu sieviešu frīstaila sacensību rezultāti 'slopestyle' disciplīnā (15.02.2022.) |website= Delfi.lv |access-date=2022. gada 16. febrāris}}&lt;/ref&gt; Gremo šī bija pirmā olimpiskā zelta medaļa. Savukārt Sildaru izcīnīja pirmo olimpisko medaļu Igaunijai [[frīstaila slēpošana olimpiskajās spēlēs|frīstaila slēpošanā olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/ziemas-olimpiskas-speles/zinas/sildaru-atnes-igaunijai-pirmo-medalu-ziemas-olimpiskajas-speles-kops-2010-gada.d?id=54056298 |title=Sildaru atnes Igaunijai pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs kopš 2010. gada |website= Delfi.lv |access-date=2022. gada 16. febrāris}}&lt;/ref&gt;

== Kvalifikācija sacensībām ==
* {{pamatraksts|Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija}}

Kopumā disciplīnai kvalificējās 30 sportisti. Lai sportists varētu piedalīties sacensībās, viņam bija jābūt vismaz 50,00 FIS punktiem FIS punktu rangā uz 2022. gada 17. janvāri un 30 labāko sportistu sarakstā Pasaules kausa sacensībās vai FIS frīstaila slēpošanas 2021. gada pasaules čempionātā ''big air'' vai sloupstailā. No vienas valsts disciplīnā maksimāli varēra startēt ne vairāk kā četri sportisti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://assets.fis-ski.com/image/upload/v1621925192/fis-prod/assets/Beijing_2022_-_Qualification_System_-_Freestyle_Skiing_V2.0.pdf|title=Qualification System for Xxiv Olympic Winter Games, Beijing 2022 Freestyle Skiing|publisher=[[International Ski Federation]] (FIS)|access-date=29 January 2022}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| style=&quot;background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| [[Attēls:Mathilde Gremaud, Lillehammer 2016 Slopestyle ski.jpg|150px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Matilde Gremo]]|SUI|2022. gada ziemas}}'''
| [[Attēls:2020-01-20 Freestyle skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Halfpipe – Mascot Ceremony (Martin Rulsch) 06 (cropped portrait).jpg|70px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Eilīna Gu]]|CHN|2022. gada ziemas}}'''
| [[Attēls:2020-01-18 Freestyle skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Freeski Slopestyle – Mascot Ceremony (Martin Rulsch) 22.jpg|90px]] &lt;br/&gt; '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Kellija Sildaru]]|EST|2022. gada ziemas}}'''
|}

== Rezultāti ==
=== Kvalifikācija===
Kvalifikācijas sacensībās startēja 26 sportisti. Viņiem tajās bija jāveic divi braucienu mēģinājumi. Par kuriem tika doti punkti. Par kvalifikācijas galveno rezultātu tika ņemts brauciens ar labāko punktu skaitu. Fināla kārtai kvalificējās 12 labākie sportisti pēc rezultāta.

* Datums — 2022. gada 14. februāris
* Sacensību sākuma laiks — 10:00 (pēc Ķīnas laika [[UTC+8]])
* Atsauce — {{Tīmekļa atsauce |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/freestyle-skiing/results-women-s-freeski-slopestyle-qual.htm |title=Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm (kvalifikācija) |access-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220216134932/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/freestyle-skiing/results-women-s-freeski-slopestyle-qual.htm }}

{{Color box|#ccffcc|'''Q''' |border=darkgray}} — kvalifikācija finālam.
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta !! width=150| Sportists !! width=200| Valsts !! 1. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! 2. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! Labākais rez.&lt;br/&gt;(punkti) !! Piezīmes
|- bgcolor=#ccffcc
| 1 || align=left|[[Kellija Sildaru]] || align=left|{{ValstsOS|EST|2022. gada ziemas}} || 80.96 || '''86.15''' || '''86.15''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 2 || align=left|[[Johanna Killi]] || align=left|{{ValstsOS|NOR|2022. gada ziemas}} || 81.48 || '''86.00''' || '''86.00''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 3 || align=left|[[Eilīna Gu]] || align=left|{{ValstsOS|CHN|2022. gada ziemas}} || 57.28 || '''79.38''' || '''79.38''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 4 || align=left|[[Megija Voisina]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas}} || '''72.78''' || 65.93 || '''72.78''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 5 || align=left|[[Anastasija Tataļina]] || align=left|{{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas}} || 63.85 || '''72.03''' || '''72.03''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 6 || align=left|[[Kirstija Muira]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas}} || '''70.11''' || 63.91 || '''70.11''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 7 || align=left|[[Marina Hamilla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas}} || '''69.43''' || 37.36 || '''69.43''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 8 || align=left|[[Silvija Bertaņa]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|2022. gada ziemas}} || 65.25 || '''68.90''' || '''68.90''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 9  || align=left|[[Tesa Ledē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|2022. gada ziemas}} || 22.13 || '''68.13''' || '''68.13''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 10 || align=left|[[Ketija Sammerhaijesa]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas}} || '''66.56''' || 59.11 || '''66.56''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 11 || align=left|[[Olīvija Aselina]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas}} || '''64.68''' || 6.75 || '''64.68''' || '''Q'''
|- bgcolor=#ccffcc
| 12 || align=left|[[Matilde Gremo]] || align=left|{{ValstsOS|SUI|2022. gada ziemas}} || 39.41 || '''63.46''' || '''63.46''' || '''Q'''
|-
| 13 || align=left|[[Megana Oldhema]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas}} || 6.45 || '''63.10''' || '''63.10''' ||
|-
| 14 || align=left|[[Lara Volfa]] || align=left|{{ValstsOS|AUT|2022. gada ziemas}} || '''62.56''' || 24.38 || '''62.56''' ||
|-
| 15 || align=left|[[Anni Kereve]] || align=left|{{ValstsOS|FIN|2022. gada ziemas}} || 55.80 || '''61.73''' || '''61.73''' ||
|-
| 16 || align=left|[[Margo Haketa]] || align=left|{{ValstsOS|NZL|2022. gada ziemas}} || '''54.93''' || 37.28 || '''54.93''' ||
|-
| 17 || align=left|[[Alija Delija Eihingere]] || align=left|{{ValstsOS|GER|2022. gada ziemas}} || 26.45 || '''50.68''' || '''50.68''' ||
|-
| 18 || align=left|[[Dariāna Stīvensa]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas}} || 6.18 || '''50.01''' || '''50.01''' ||
|-
| 19 || align=left|[[Sandra Eie]] || align=left|{{ValstsOS|NOR|2022. gada ziemas}} || '''49.08''' || 31.31 || '''49.08''' ||
|-
| 20 || align=left|[[Sāra Heflina]] || align=left|{{ValstsOS|SUI|2022. gada ziemas}} || 35.38 || '''48.96''' || '''48.96''' ||
|-
| 21 || align=left|[[Ksenija Orlova]] || align=left|{{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas}} || '''45.31''' || 32.20 || '''45.31''' ||
|-
| 22 || align=left|[[Dominika Ohako]] || align=left|{{ValstsOS|CHI|2022. gada ziemas}} || 17.28 || '''44.85''' || '''44.85''' ||
|-
| 23 || align=left|[[Jana Šurui]] || align=left|{{ValstsOS|CHN|2022. gada ziemas}} || 18.46 || '''39.05''' || '''39.05''' ||
|-
| 24 || align=left|[[Elisa Marija Nakaba]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|2022. gada ziemas}} || 8.60 || '''32.70''' || '''32.70''' ||
|-
| 25 || align=left|[[Laura Valnere]] || align=left|{{ValstsOS|AUT|2022. gada ziemas}} || 30.36 || '''30.70''' || '''30.70''' ||
|-
| 26 || align=left|[[Ebija Herigena]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|2022. gada ziemas}} || 16.10 || '''26.31''' || '''26.31''' ||
|-
| — || align=left|[[Karolīna Klēra]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas}} || colspan=3|''Nestartēja'' || 
|}

=== Fināls ===
Fināla kārtā startēja 12 labākās sportistes no kvalifikācijas kārtas. Šajā kārtā katram sportistiem bija jāveic trīs brauciei par kuriem tika doti punkti. Fināla rezultātu veidoja labākā brauciena punkti.

* Datums — 2022. gada 15. februāris
* Sacensību sākuma laiks — 9:30 (pēc Ķīnas laika [[UTC+8]])
* Atsauce — {{Tīmekļa atsauce |url=https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/freestyle-skiing/results-women-s-freeski-slopestyle-fnl-.htm |title=Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sloupstails sievietēm (fināls) |access-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220216134934/https://results.beijing2022.cn/beijing-2022/olympic-games/en/results/freestyle-skiing/results-women-s-freeski-slopestyle-fnl-.htm }}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta !! width=150| Sportists !! width=200| Valsts !! 1. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! 2. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! 3. brauciens &lt;br/&gt;(punkti) !! Labākais rez.&lt;br/&gt;(punkti)
|-
| {{gold1}} || align=left|[[Matilde Gremo]] || align=left|{{ValstsOS|SUI|2022. gada ziemas}} || 1.10 || '''86.56''' || 46.96 || '''86.56'''
|-
| {{silver2}} || align=left|[[Eilīna Gu]] || align=left|{{ValstsOS|CHN|2022. gada ziemas}} || 69.90 || 16.98 || '''86.23''' || '''86.23'''
|-
| {{bronze3}} || align=left|[[Kellija Sildaru]] || align=left|{{ValstsOS|EST|2022. gada ziemas}} || '''82.06''' || 46.71 || 78.75 || '''82.06'''
|-
| 4 || align=left|[[Anastasija Tataļina]] || align=left|{{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas}} || 39.38 || 74.16 || '''75.51''' || '''75.51'''
|-
| 5 || align=left|[[Megija Voisina]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas}} || 35.48 || '''74.28''' || 66.03 || '''74.28'''
|-
| 6 || align=left|[[Johanne Killi]] || align=left|{{ValstsOS|NOR|2022. gada ziemas}} || 24.86 || '''73.11''' || 71.78 || '''73.11'''
|-
| 7 || align=left|[[Tesa Ledē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|2022. gada ziemas}} || '''72.91''' || 23.08 || 28.81 || '''72.91'''
|-
| 8 || align=left|[[Kirstija Muira]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas}} || 41.86 || '''71.30''' || 69.21 || '''71.30'''
|-
| 9 || align=left|[[Ketija Sammerhaijesa]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas}} || 60.01 || '''64.75''' || 23.31 || '''64.75'''
|-
| 10 || align=left|[[Silvija Bertaņa]] || align=left|{{ValstsOS|ITA|2022. gada ziemas}} || 48.50 || '''61.85''' || 7.83 || '''61.85'''
|-
| 11 || align=left|[[Olīvija Aselina]] || align=left|{{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas}} || '''16.83''' || colspan=2|''Nestartēja'' || '''16.83'''
|-
| — || align=left|[[Marina Hamilla]] || align=left|{{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas}} || colspan=3|''Nestartēja'' || 
|}

== Sacensību tiesneši ==
{{div col|colwidth=30em}}
* {{flaga|GER}} [[Vincencs Verls]]
* {{flaga|NOR}} [[Vegards Oje]]
* {{flaga|JPN}} [[Čiho Takao]]
* {{flaga|AUT}} [[Tobiass Gracs]]
* {{flaga|FRA}} [[Šarlī Rojērs]]
* {{flaga|AUS}} [[Viktorija Bītija]]
* {{flaga|USA}} [[Īans Mīders]]
* {{flaga|CAN}} [[Filips Laross]]
* {{flaga|SWE}} [[Ādams Frisels]]
{{div col end}}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{pamatraksts|Frīstaila slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

Sacensībās startēja 27 sportisti no 16 valstīm.

''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
{{div col|colwidth=30em}}
* {{ValstsOS|USA|2022. gada ziemas|4}}
* {{ValstsOS|AUS|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|AUT|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|CHI|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|FRA|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|EST|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|ITA|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|NZL|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|CAN|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|ROC_2020|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|CHN|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|GBR|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|NOR|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|FIN|2022. gada ziemas|1}}
* {{ValstsOS|SUI|2022. gada ziemas|2}}
* {{ValstsOS|GER|2022. gada ziemas|1}}
{{div col end}}

== Skatīt arī ==
* [[Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sloupstails frīstaila slēpošanā olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni frīstaila slēpošanā — sloupstails sievietēm}}

[[Kategorija:Frīstaila slēpošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|sloupstails sievietēm]]</text>
      <sha1>4bmiw43xhixzpdz3d1ypnri29jhteqq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sverdrupa salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>505480</id>
    <revision>
      <id>3666098</id>
      <parentid>3662519</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:16:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2618" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Sverdrupa salas
|attēls              = Sverdrup Islands in Canada.svg
|attēla paraksts     = Sverdrupa salas Kanādas kartē
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|vietējais nosaukums = ''Sverdrup Islands''
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=78|latm=30|lats= |latNS=N 
|longd=95|longm=00|longs= |longEW=W
|platība             = 66 000
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = Autluks
|augstums            = 2210
|salu skaits         = 6
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = 0
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = [[Makgila]]
|piezīme =
}} 
'''Sverdrupa salas''' ({{val|en|Sverdrup Islands}}; {{val|no|Sverdrupøyene}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].&lt;ref&gt;{{PZT|668}}&lt;/ref&gt; Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir [[Makgila]]s polārā pētniecības stacija.

== Ģeogrāfija==
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. Grupā ietilpst sešas galvenās salas ([[Aksela Heiberga sala]], [[Ellefa Ringnesa sala]], [[Amunda Ringnesa sala]], [[Mīena sala]], [[Karaļa Kristiana sala]] un [[Stūra]]) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem salas atklāja norvēģa [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija no 1898. gada līdz 1902. gadam. Nosauktas par godu ekspedīcijas vadītājam, kurš salas pasludināja par [[Norvēģija]]s īpašumu. Līdz 1928. gadam Norvēģijas valdība neizrādīja interesi par atklātajām salām, līdz 1930. gadā pretenzijas uz Sverdrupa salām tika iemainītas pret Norvēģijas suverenitātes atzīšanu no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] puses uz [[Jana Majena]] salu un [[Buvē sala|Buvē salu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]</text>
      <sha1>flsaurik6j9tni1rdd07o4zar3m5lko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karalienes Elizabetes salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>505781</id>
    <revision>
      <id>3666096</id>
      <parentid>3658656</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:15:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3031" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Karalienes Elizabetes salas
|attēls              = Queen Elizabeth Islands in Canada.svg
|attēla paraksts     = Karalienes Elizabetes salas Kanādā
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|vietējais nosaukums = ''Queen Elizabeth Islands''
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=78|latm= |lats= |latNS=N 
|longd=95|longm= |longs= |longEW=W
|platība             = 419 061
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = Barbo smaile
|augstums            = 2616
|salu skaits         = 34
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = [[Nunavuta]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļrietumu Teritorijas]]
|iedzīvotāji         = 375
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = [[Rezolūta]]
|piezīme =
}} 
'''Karalienes Elizabetes salas''' ({{val|en|Queen Elizabeth Islands}}) ir [[Kanāda]]i piederoša mazapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].&lt;ref&gt;{{PZT|335}}&lt;/ref&gt; Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka (reģions)|Kikiktāluka]]s reģionam un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritoriju]] [[Inuvika]]s reģionam. Salās ir ap 14 % no pasaules ledājiem ārpus [[Antarktīda]]s un [[Grenlande]]s. Vienīgās pastāvīgi apdzīvotās vietas ir [[Rezolūta]], [[Grisfjorda]] un [[Alerta]], kā arī vairākas [[polārstacija]]s. Līdz 1953. gadam bija zināmas kā '''Perija salas''' vai '''Perija arhipelāgs'''; pārdēvētas par godu [[Elizabete II|Elizabetes II]] kronēšanai.

== Ģeogrāfija==
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Arhipelāgu veido [[Elsmīra sala]] ziemeļaustrumos, [[Sverdrupa salas]] ziemeļos un [[Perija salas]] dienvidos un rietumos. No [[Grenlande]]s ziemeļrietumos tās atdala [[Neirsa šaurums]] un [[Smita šaurums]], bet no pārējām Kanādas Arktiskā arhipelāga salām dienvidos — [[Perija šaurums]] ([[Maklūra šaurums]], [[Vikonta Melvila šaurums]], [[Barova šaurums]] un [[Lankasteras šaurums]]). Grupā ietilpst 34 galvenās salas un 2092 nelielas saliņas un klintis. Lielākās salas (vairāk par 5000 km²) ir [[Elsmīra sala]], [[Devona (sala)|Devona]], [[Aksela Heiberga sala]], [[Melvila sala]], [[Batērsta sala]], [[Prinča Patrika sala]], [[Elefa Ringnesa sala]], [[Kornvolisa]], [[Amunda Ringnesa sala]], [[Makenzi Kinga sala]]. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas| ]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]</text>
      <sha1>f09g6iupskpbw0yreky8u0er9cb06lt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukrainofobija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507056</id>
    <revision>
      <id>3666473</id>
      <parentid>3590844</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T08:27:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>XD991</username>
        <id>108020</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1625" xml:space="preserve">[[Attēls:Anti-Ukrainian.svg|thumb|Viens no ukrainofobijas simboliem]]
'''Ukrainofobija''' ({{val|uk|Українофобія}}, no &quot;Ukraina&quot; + {{val|grc|φόβος}} (''fobos'') — 'bailes') ir pret [[ukraiņi]]em, [[ukraiņu kultūra|ukraiņu kultūru]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu valodu]] un [[Ukraina|Ukrainu]] vērsta negatīva [[attieksme]].&lt;ref name=&quot;Okara&quot;&gt;Андрій Окара (1998). &quot;[http://www.ji.lviv.ua/n18texts/okara.htm “Українські тумани” та “русское солнце”: Українофобія як ґностична проблема]&quot;. Український Вибір (№ 5-6).&lt;/ref&gt; Kā [[ksenofobija]]s paveids, tā īpaši izpaužas aizskarošu [[etnonīms|etnonīmu]] lietošanā un [[Stereotips|stereotipiskā]] noteiktu negatīvu iezīmju piedēvēšanā ukraiņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.ua/politics/475385-scho-take-ukrajinofobiya-i-yak-jiji-rozpiznati.html |title=Що таке українофобія і як її розпізнати |website=www.unian.ua |access-date=2022-03-23 |language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150107012658/http://www.ukemonde.com/communist_files/evil_of_communism.html Raksts, kurā uzskaitīti komunistiskā režīma noziegumi pret ukraiņiem]
* S. Veļičenko, [https://web.archive.org/web/20140726220607/http://www.ucipr.kiev.ua/publications/the-strange-case-of-foreign-pro-russian-radical-leftists/lang/en &quot;Ārzemju prokrievisko radikālo kreiso spēku dīvainais gadījums&quot;]

[[Kategorija:Rasisms]]
[[Kategorija:Diskriminācija]]</text>
      <sha1>nivu6b12gjp1ix8rmug4g0k64ns0wxf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igors Rajevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507244</id>
    <revision>
      <id>3666441</id>
      <parentid>3645025</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:42:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7092" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Igors Rajevs
| vārds_orig = 
| attēls = File:Ministru prezidents apmeklē starptautiskās militārās mācības „Sabre Strike 2011” (5101431451).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Igors Rajevs (no kreisās) un toreizējais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Valdis Dombrovskis]] 2010. gadā
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| tautība = [[Latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Unita Rajeva
| bērni = 4
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[File:LV-Army-OF5.png|25px]]&lt;br /&gt;Rezerves [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{LAT}}
|       struktūra = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
| alma_mater = [[Maskava|Maskavas]] Augstākā vispārējā karaspēka komandieru karaskola&lt;ref name= &quot;irajevs&quot;&gt;&lt;/ref&gt;
| dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|28}}&lt;ref name= &quot;irajevs&quot;&gt;&lt;/ref&gt;
}}

'''Igors Rajevs''' (dzimis 1965. gada 28. novembrī) ir [[Latvija|latviešu]] militārpersona, [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] rezerves pulkvedis un militārais analītiķis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-krievu-armija-sabombardejusi-ukrainu-municijas-noliktavas-no-netalu-esosas-atomelektrostacijas-kas-atrodas-vistuvak-latvijai|title=Igors Rajevs: Krievu armija sabombardējusi ukraiņu munīcijas noliktavas no netālu esošās atomelektrostacijas, kas atrodas vistuvāk Latvijai 0|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
Bijušais Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona (IDB/LATBAT) komandieris (1996–2000), vēlāk Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris (2006-2007), tad Sauszemes spēku komandieris (2004-2009).&lt;ref&gt;[http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf LR NBS albums]&lt;/ref&gt;
Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] piedalījās [[TV24]] kanāla speciālizlaidumā ''Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu,'' kur stāstīja par aktuālākajiem notikumiem. 2022. gada 29. jūnijā Rajevs paziņoja, ka pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā, jo dodas politikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/385114-rajevs-patrauc-komentet-karadarbibu-ukraina-tv24-etera/|title=Rajevs pātrauc komentēt karadarbību Ukrainā TV24 ēterā|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1965. gada 28. novembrī. 

[[1983. gads|1983.]] gadā beidzis [[Rīgas 13. vidusskola|Rīgas 13. vidusskolu]]. Mācījās [[Maskava]]s karaskolā kuru beidza [[1987. gads|1987.]] gadā kā riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/igors-rajevs|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;, pēc tam dienēja [[Sarkanā armija|padomju armijā]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s atgriezās dzimtenē un turpmāko savu dienestu saistīja ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armiju]].&lt;ref&gt;''IEVA''. Izdevniecība ''Žurnāls Santa'', 2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ISSN 1407-2033&lt;/ref&gt;

[[1992. gads|1992.]] gadā I. Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku bataljonā.&lt;ref name= &quot;irajevs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/igors-rajevs/|title=Igors Rajevs|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-02|date=2022-07-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

I. Rajevs bija pirmo starptautisko mācību ''Baltic Challenge 96'' projekta virsnieks, Izlūkdesanta bataljona komandieris, Sauszemes kājnieku brigādes komandieris un kontingenta komandieris misijās [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]].
Bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu [[21. gadsimts|21. gadsimta]] vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai [[NATO]]. Izveidojis godasardzes [[Rota (armija)|rotu]] un tās rituālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva/igors-rajevs-mes-redzam-uz-ko-krievija-ir-spejiga-un-mums-jabut-tam-gataviem-48802/|title=Igors Rajevs: Mēs redzam, uz ko Krievija ir spējīga, un mums jābūt tam gataviem|publisher=santa.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Bija viens no NBS komandiera amata kandidātiem, apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] par bruņoto spēku attīstīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/377760-vakara-zinas-vinam-uzticas-militarais-analitikis-igors-rajevs.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Viņam uzticas: militārais analītiķis Igors Rajevs|website=nra.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā pulkvedi Rajevu atstādināja no Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amata pēc tam, kad [[Satversmes aizsardzības birojs]] atteicās viņam izsniegt 1. kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rajevam-ierobezo-piekluvi-valsts-noslepumiem.a10003/ Rajevam ierobežo piekļuvi valsts noslēpumiem] lsm.lv 2010. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņoja, ka iesaistīsies politiskajā biedrībā &quot;Reģionu spēks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rajevs-veidos-godigu-konkurenci-artim-pabrikam-un-iesaistisies-regionu-speka|title=Rajevs veidos godīgu konkurenci Artim Pabrikam un iesaistīsies “Reģionu spēkā”|website=LA.LV|access-date=2022-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

No politiskās apvienības [[Apvienotais saraksts]] ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Personīgā dzīve ==
Precējies, ģimenē aug četri bērni, ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Karstasinīgs [[Hokejs|hokeja]] fans.&lt;ref name= &quot;rajevs&quot;&gt;&lt;/ref&gt; Viņa abi vectēvi bijuši saistīti ar armiju, viens karoja [[strēlnieki|strēlnieku]] korpusā, otrs - leģionā.

Izdevumam “Privātā Dzīve” I. Rajevs stāstīja: “Ja cilvēkus satrauc kāds jautājums un es varu viņiem kaut kā palīdzēt, to daru. Arī intervijas televīzijā sniedzu ne tāpēc, ka man gribas gozēties kameru priekšā. Bet tāpēc, lai skaidrotu.”&lt;ref name= &quot;rajevs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-pec-tv-etera-isu-gabalinu-uz-majam-tagad-mero-stundu-cilveki-nak-uz-ielas-klat-grib-aprunaties|title=Igors Rajevs: pēc TV ētera īsu gabaliņu uz mājām tagad mēroju stundu – cilvēki nāk uz ielas klāt, grib aprunāties|publisher=la.lv|accessdate=23 April 2022}}&lt;/ref&gt;

I. Rajevs ir īpašnieks un valdes loceklis kapitālsabiedrībai ''SIA Rajevs Security and Defence Solutions''.&lt;ref name= &quot;irajevs&quot;&gt;&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas militārpersonas]]</text>
      <sha1>d3a36899fkgawpk7amuvdfa2cdgnkme</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666448</id>
      <parentid>3666441</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:48:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7093" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Igors Rajevs
| vārds_orig = 
| attēls = File:Ministru prezidents apmeklē starptautiskās militārās mācības „Sabre Strike 2011” (5101431451).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Igors Rajevs (no kreisās) un toreizējais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Valdis Dombrovskis]] 2010. gadā
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| tautība = [[Latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Unita Rajeva
| bērni = 4
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[File:LV-Army-OF5.png|25px]]&lt;br /&gt;Rezerves [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 
|          valsts = {{LAT}}
|       struktūra = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
| alma_mater = [[Maskava|Maskavas]] Augstākā vispārējā karaspēka komandieru karaskola&lt;ref name= &quot;irajevs&quot;&gt;&lt;/ref&gt;
| dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|28}}&lt;ref name= &quot;irajevs&quot;&gt;&lt;/ref&gt;
}}

'''Igors Rajevs''' (dzimis 1965. gada 28. novembrī) ir [[Latvija|latviešu]] militārpersona, [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] rezerves pulkvedis un militārais analītiķis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-krievu-armija-sabombardejusi-ukrainu-municijas-noliktavas-no-netalu-esosas-atomelektrostacijas-kas-atrodas-vistuvak-latvijai|title=Igors Rajevs: Krievu armija sabombardējusi ukraiņu munīcijas noliktavas no netālu esošās atomelektrostacijas, kas atrodas vistuvāk Latvijai 0|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
Bijušais Izlūkdesanta/Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona (IDB/LATBAT) komandieris (1996–2000), vēlāk Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris (2006-2007), tad Sauszemes spēku komandieris (2004-2009).&lt;ref&gt;[http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2019/11/LR_NBS_albums.pdf LR NBS albums]&lt;/ref&gt;
Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] piedalījās [[TV24]] kanāla speciālizlaidumā ''Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu,'' kur stāstīja par aktuālākajiem notikumiem. 2022. gada 29. jūnijā Rajevs paziņoja, ka pārtrauc komentēt karadarbību Ukrainā, jo dodas politikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/385114-rajevs-patrauc-komentet-karadarbibu-ukraina-tv24-etera/|title=Rajevs pātrauc komentēt karadarbību Ukrainā TV24 ēterā|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1965. gada 28. novembrī. 

[[1983. gads|1983.]] gadā beidzis [[Rīgas 13. vidusskola|Rīgas 13. vidusskolu]]. Mācījās [[Maskava]]s karaskolā, kuru beidza [[1987. gads|1987.]] gadā kā riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/igors-rajevs|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-08-04}}&lt;/ref&gt;, pēc tam dienēja [[Sarkanā armija|padomju armijā]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s atgriezās dzimtenē un turpmāko savu dienestu saistīja ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armiju]].&lt;ref&gt;''IEVA''. Izdevniecība ''Žurnāls Santa'', 2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ISSN 1407-2033&lt;/ref&gt;

[[1992. gads|1992.]] gadā I. Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku bataljonā.&lt;ref name= &quot;irajevs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/igors-rajevs/|title=Igors Rajevs|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-02|date=2022-07-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

I. Rajevs bija pirmo starptautisko mācību ''Baltic Challenge 96'' projekta virsnieks, Izlūkdesanta bataljona komandieris, Sauszemes kājnieku brigādes komandieris un kontingenta komandieris misijās [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]].
Bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu [[21. gadsimts|21. gadsimta]] vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai [[NATO]]. Izveidojis godasardzes [[Rota (armija)|rotu]] un tās rituālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva/igors-rajevs-mes-redzam-uz-ko-krievija-ir-spejiga-un-mums-jabut-tam-gataviem-48802/|title=Igors Rajevs: Mēs redzam, uz ko Krievija ir spējīga, un mums jābūt tam gataviem|publisher=santa.lv|accessdate={{dat|2022|3|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Bija viens no NBS komandiera amata kandidātiem, apbalvots ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] par bruņoto spēku attīstīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/vakara-zinas/377760-vakara-zinas-vinam-uzticas-militarais-analitikis-igors-rajevs.htm|title=VAKARA ZIŅAS. Viņam uzticas: militārais analītiķis Igors Rajevs|website=nra.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā pulkvedi Rajevu atstādināja no Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amata pēc tam, kad [[Satversmes aizsardzības birojs]] atteicās viņam izsniegt 1. kategorijas atļauju darbam ar valsts noslēpumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rajevam-ierobezo-piekluvi-valsts-noslepumiem.a10003/ Rajevam ierobežo piekļuvi valsts noslēpumiem] lsm.lv 2010. gada 18. augustā&lt;/ref&gt;

2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņoja, ka iesaistīsies politiskajā biedrībā &quot;Reģionu spēks&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rajevs-veidos-godigu-konkurenci-artim-pabrikam-un-iesaistisies-regionu-speka|title=Rajevs veidos godīgu konkurenci Artim Pabrikam un iesaistīsies “Reģionu spēkā”|website=LA.LV|access-date=2022-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

No politiskās apvienības [[Apvienotais saraksts]] ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Personīgā dzīve ==
Precējies, ģimenē aug četri bērni, ir arī pieaugusi meita no pirmās laulības. Karstasinīgs [[Hokejs|hokeja]] fans.&lt;ref name= &quot;rajevs&quot;&gt;&lt;/ref&gt; Viņa abi vectēvi bijuši saistīti ar armiju, viens karoja [[strēlnieki|strēlnieku]] korpusā, otrs - leģionā.

Izdevumam “Privātā Dzīve” I. Rajevs stāstīja: “Ja cilvēkus satrauc kāds jautājums un es varu viņiem kaut kā palīdzēt, to daru. Arī intervijas televīzijā sniedzu ne tāpēc, ka man gribas gozēties kameru priekšā. Bet tāpēc, lai skaidrotu.”&lt;ref name= &quot;rajevs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/igors-rajevs-pec-tv-etera-isu-gabalinu-uz-majam-tagad-mero-stundu-cilveki-nak-uz-ielas-klat-grib-aprunaties|title=Igors Rajevs: pēc TV ētera īsu gabaliņu uz mājām tagad mēroju stundu – cilvēki nāk uz ielas klāt, grib aprunāties|publisher=la.lv|accessdate=23 April 2022}}&lt;/ref&gt;

I. Rajevs ir īpašnieks un valdes loceklis kapitālsabiedrībai ''SIA Rajevs Security and Defence Solutions''.&lt;ref name= &quot;irajevs&quot;&gt;&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas militārpersonas]]</text>
      <sha1>bxghoyzebmwjlbdjl9u0wv129ija80e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Kovalenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508587</id>
    <revision>
      <id>3666150</id>
      <parentid>3605642</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:00:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3178" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Viktors Kovalenko
| nationalteam5 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U21
| nationalgoals2 = 11
| nationalyears3 = 2013–2015
| nationalteam3 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U19
| nationalcaps3 = 20
| nationalgoals3 = 5
| nationalyears4 = 2015
| nationalteam4 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U20
| nationalcaps4 = 5
| nationalgoals4 = 5
| nationalyears5 = 2015–2018
| nationalcaps5 = 13
| nationalteam2 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U17
| nationalgoals5 = 6
| nationalyears6 = 2016–
| nationalteam6 = {{fb|UKR}}
| nationalcaps6 = 33
| nationalgoals6 = 0
| pcupdate = 03.08.2022
| ntupdate = 03.08.2022
| name = 
| caption = Kovalenko 2015. gadā
| birth_date = 
| nationalcaps2 = 20
| nationalyears2 = 2010–2013
| image = Viktor Kovalenko 132316.jpg
| goals1 = 23
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|14}}
| cityofbirth = {{vieta|Ukraina|Hersona}}
| height = 82
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]]
| clubnumber = 24
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2014–2021
| clubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
| caps1 = 130
| years2 = 2021–
| nationalgoals1 = 4
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]]
| caps2 = 1
| goals2 = 0
| years3 = 2021–2022
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]]
| caps3 = 26
| goals3 = 1
| nationalyears1 = 2011–2012
| nationalteam1 = {{flaga|Ukraina}} Ukraina U16
| nationalcaps1 = 13
| birth_place = 
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Spezia Calcio|Spezia]]
| years4 = 2022–
| caps4 = 0
| goals4 = 0
}}'''Viktors Kovalenko''' ({{Val|uk|Віктор Коваленко}}, dzimis {{Dat|1996|2|14}}) ir [[Ukraina]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Ukrainas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Kovalenko pārstāv [[Itālijas Serie A|Itālijas ''Serie A'']] komandu [[Spezia Calcio|''Spezia'']], kas viņu īrē no ''[[Atalanta]]''.

2014. gadā debitējis [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgas]] komandas [[FC Shakhtar Donetsk|''Shakhtar Donetsk'']] rindās. Septiņu sezonu laikā Kovalenko izcīnīja četrus Premjerlīgas titulus un četrus [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausus]]. 2021. gadā pievienojies ''[[Serie A]]'' komandai ''[[Atalanta]]''.

Ukrainas futbola izlases sastāvā debitējis 2016. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Shakhtar Donetsk'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2015, 2017

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kovalenko, Viktors}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Hersonas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Hersonā dzimušie]]</text>
      <sha1>4749pnh0b41pywey9cninzfc4o61iqn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apmeklētākās futbola spēles Latvijā kopš 1992. gada</title>
    <ns>0</ns>
    <id>512535</id>
    <revision>
      <id>3666500</id>
      <parentid>3664877</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:36:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vitaly P</username>
        <id>25520</id>
      </contributor>
      <comment>atjaunots</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23103" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}}
Šajā lapā tiek uzskaitītas apmeklētākās Latvijā notikušās [[Futbols|futbola]] spēles kopš 1992. gada, brīža, kad [[Latvijas Futbola federācija]] tika atjaunota [[FIFA|Starptautiskajā Futbola federāciju asociācijā]] un uzņemta [[UEFA|Eiropas Futbola asociāciju savienībā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/par-lff/|title=Par LFF|website=lff.lv|access-date=2022-05-25|language=}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Skatītāju skaits
!Mājinieki
!Viesi
!Datums
!Pilsēta
!Stadions
!Turnīrs
!class=&quot;unsortable&quot;|Atsauce
|-
|12 000
|[[Skonto FC|Skonto]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
|27.08.1997
|[[Rīga]]
|[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugava]]
|[[1997.—1998. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Otrā kvalifikācijas kārta|Čempionu līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/54222|title=Skonto vs. Barcelona|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|10 000
|[[Latvijas futbola izlase|Latvija]]
|[[Krievijas futbola izlase|Krievija]]
|17.08.2005
|Rīga
|[[Skonto stadions|Skonto]]
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36561/report.html|title=Latvia vs. Russia|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023025234/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36561/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|10 000
|Latvija
|[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]
|02.06.2007
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2008 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/83726|title=Latvia vs. Spain|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|9 500
|Latvija
|[[Skotijas futbola izlase|Skotija]]
|05.10.1996
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1998 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8202/report.html|title=Latvia vs. Scotland|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2012-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120829062434/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8202/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|9 500
|Latvija
|[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]]
|04.09.2004
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36535/report.html|title=Latvia vs. Portugal|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023025134/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36535/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|9 200
|Latvija
|[[Austrijas futbola izlase|Austrija]]
|08.06.1997
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1998 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8215/report.html|title=Latvia vs. Austria|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2012-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20120902061446/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8215/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|9 200
|Latvija
|Skotija
|02.09.2000
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2002 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=4395/preliminaries/preliminary=3835/matches/match=19636/report.html|title=Latvia vs. Scotland|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2012-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20120828224812/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=4395/preliminaries/preliminary=3835/matches/match=19636/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|9 000
|Latvija
|[[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrija]]
|07.09.2002
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2004 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/68985|title=Latvia vs. Sweden|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 800
|Latvija
|[[Turcijas futbola izlase|Turcija]]
|15.11.2003
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2004 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/73607|title=Latvia vs. Turkey|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 800
|Latvija
|[[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]]
|07.09.2005
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36567/report.html|title=Latvia vs. Slovakia|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023021510/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36567/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 600
|Latvija
|[[Grieķijas futbola izlase|Grieķija]]
|10.09.2008
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2010 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042884/report.html|title=Latvia vs. Greece|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042422/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042884/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 600
|Latvija
|[[Šveices futbola izlase|Šveice]]
|09.09.2009
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2010 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042895/report.html|title=Latvia vs. Switzerland|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042617/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042895/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 500
|Latvija
|Zviedrija
|01.09.1996
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1998 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8200/report.html|title=Latvia vs. Sweden|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2012-09-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20120905070419/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=1013/preliminaries/preliminary=893/matches/match=8200/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 500
|Latvija
|[[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]]
|13.10.2004
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36545/report.html|title=Latvia vs. Estonia|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023025154/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36545/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 203
|Latvija
|[[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburga]]
|30.03.2005
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36553/report.html|title=Latvia vs. Luxembourg|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023025219/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36553/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 179
|Latvija
|Portugāle
|09.06.2017
|Rīga
|Skonto
|[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2017687|title=Latvia vs. Portugal|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 124
|Latvija
||[[Dānijas futbola izlase|Dānija]]
|26.08.1992
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1994 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://allworldcup.narod.ru/1994/PROTOCOL/QUALIF/UEFA/G3/LVAVSDEN.HTM|title=Latvia vs. Denmark|website=allworldcup.narod.ru|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 087
|Latvija
|[[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]]
|12.06.2015
|Rīga
|Skonto
|[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2013946|title=Latvia vs. Netherlands|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|8 000
|Latvija
|[[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteina]]
|08.06.2005
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36558/report.html|title=Latvia vs. Liechtenstein|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2007-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20071023025229/http://fifa.com/worldcup/archive/germany2006/preliminaries/preliminary=8071/matches/match=36558/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 956
|Latvija
|Grieķija
|07.09.2012
|Rīga
|Skonto
|[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182328/report.html|title=Latvia vs. Greece|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2013-10-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20131013052708/http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182328/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 913
|Latvija
|[[Čehijas futbola izlase|Čehija]]
|06.09.2015
|Rīga
|Skonto
|[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2013996|title=Latvia vs. Czech Republic|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 700
|Latvija
|[[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnija un Hercegovina]]
|07.06.2013
|Rīga
|Skonto
|[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182344/report.html|title=Latvia vs. Bosnia-Herzegovina|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2013-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20130618015000/http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182344/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 600
|Latvija
|[[Horvātijas futbola izlase|Horvātija]]
|03.09.2010
|Rīga
|Skonto
|[[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2002262|title=Latvia vs. Croatia|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 587
|Latvija
|Šveice
|03.09.2017
|Rīga
|Skonto
|[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2017688|title=Latvia vs. Switzerland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 500
|Latvija
|[[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]
|30.04.2003
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2004 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/68993|title=Latvia vs. San Marino|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 500
|Latvija
|Zviedrija
|02.09.2006
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2008 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/83710|title=Latvia vs. Sweden|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 500
|Latvija
|Dānija
|06.06.2007
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2008 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/83730|title=Latvia vs. Denmark|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 500
|Latvija
|[[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrija]]
|08.09.2007
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2008 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/83732|title=Latvia vs. Northern Ireland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 311
|Latvija
|[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]]
|07.10.2000
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2002 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=4395/preliminaries/preliminary=3835/matches/match=19652/report.html|title=Latvia vs. Belgium|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2011-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20110408185512/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=4395/preliminaries/preliminary=3835/matches/match=19652/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 306
|Latvija
|[[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]]
|06.09.2013
|Rīga
|Skonto
|[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182357/report.html|title=Latvia vs. Lithuania|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2013-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20131020110602/http://www.fifa.com/worldcup/preliminaries/europe/matches/round=258374/match=300182357/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 300
|[[FK Ventspils|Ventspils]]
|[[FC Zürich|Zürich]]
|19.08.2009
|Rīga
|Skonto
|[[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Izslēgšanas spēles|Čempionu līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2000346|title=Ventspils vs. Zürich|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 200
|Ventspils
|[[Berlīnes &quot;Hertha&quot;|Hertha]]
|03.12.2009
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2009–10 UEFA Europa League#Group stage|Eiropas līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2000865|title=Ventspils vs. Hertha|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 107
|Latvija
|[[Polijas futbola izlase|Polija]]
|10.10.2019
|Rīga
|Daugava
|[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2026223|title=Latvia vs. Poland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 100
|Latvija
|[[Izraēlas futbola izlase|Izraēla]]
|15.10.2008
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2010 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042878/report.html|title=Latvia vs. Israel|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042608/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042878/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 100
|[[Riga FC|Riga]]
|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|03.08.2022
|Rīga
|Skonto
|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona#3. kvalifikācijas kārta|Konferences līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2035413|title=Riga vs. Gil Vicente|website=uefa.com|access-date=2022-08-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 055
|Riga
|[[FC København|Copenhagen]]
|29.08.2019
|Rīga
|Skonto
|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona#Izslēgšanas kārta|Eiropas līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2028138|title=Riga vs. Copenhagen|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 027
|Latvija
|[[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstāna]]
|13.10.2015
|Rīga
|Skonto
|[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2014065|title=Latvia vs. Kazakhstan|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 000
|Latvija
|[[Ukrainas futbola izlase|Ukraina]]
|15.08.2001
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rubenis|first=Miķelis|title=Latvijas futbolam 100|year=2006|publisher=Nordik|isbn=9984-792-27-7|page=222}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 000
|Latvija
|Krievija
|14.11.2001
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rubenis|first=Miķelis|title=Latvijas futbolam 100|year=2006|publisher=Nordik|isbn=9984-792-27-7|page=223}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 000
|Latvija
|[[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžāna]]
|06.06.2004
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref name=&quot;2004.gads&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rubenis|first=Miķelis|title=Latvijas futbolam 100|year=2006|publisher=Nordik|isbn=9984-792-27-7|page=231}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 000
|Latvija
|[[Velsas futbola izlase|Velsa]]
|18.08.2004
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rubenis|first=Miķelis|title=Latvijas futbolam 100|year=2006|publisher=Nordik|isbn=9984-792-27-7|page=232}}&lt;/ref&gt;
|-
|7 000
|Skonto
|[[FBK Kaunas|Kaunas]]
|25.10.2008
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2008 Baltic League#Final|Baltijas līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.balticleague.com/fixtures/fix2008/f1/f1/|title=Skonto vs. Kaunas|website=balticleague.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2008-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20081028120147/http://www.balticleague.com/fixtures/fix2008/f1/f1/}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 897
|Latvija
|Lietuva
|12.08.1992
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1994 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://allworldcup.narod.ru/1994/PROTOCOL/QUALIF/UEFA/G3/LVAVSLTU.HTM|title=Latvia vs. Lithuania|website=allworldcup.narod.ru|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 800
|Latvija
||[[Islandes futbola izlase|Islande]]
|07.10.2006
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2008 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/83716|title=Latvia vs. Iceland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 700
|Latvija
|Luksemburga
|01.04.2009
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2010 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042872/report.html|title=Latvia vs. Luxembourg|website=fifa.com|access-date=2022-05-25|language=en|archive-date=2017-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20171009042634/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300042872/report.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 500
|Skonto
|[[FK Liepājas Metalurgs|Baltika/Metalurgs]]
|11.05.1997
|Rīga
|Daugava
|[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-sk-liepajas-metalurgs-3420869/|title=Skonto : Metalurgs|website=lff.lv|access-date=2022-05-25|language=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 500
|Latvija
|Polija
|06.09.2003
|Rīga
|Skonto
|[[:en:UEFA Euro 2004 qualifying|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/68998|title=Latvia vs. Poland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 500
|Latvija
|Islande
|28.04.2004
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref name=&quot;2004.gads&quot; /&gt;
|-
|6 500
|[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]
|Skonto
|31.10.2004
|[[Liepāja]]
|[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugava]]
|[[2004. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-skonto-fc-4756676/|title=Metalurgs : Skonto|website=lff.lv|access-date=2022-05-25|language=}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 500
|Latvija
|[[Japānas futbola izlase|Japāna]]
|08.10.2005
|Rīga
|Skonto
|pārbaudes
|&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rubenis|first=Miķelis|title=Latvijas futbolam 100|year=2006|publisher=Nordik|isbn=9984-792-27-7|page=237}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 442
|Latvija
|Turcija
|13.10.2014
|Rīga
|Skonto
|[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2013876|title=Latvia vs. Turkey|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 354
|Latvija
|Islande
|10.10.2014
|Rīga
|Skonto
|[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2013849|title=Latvia vs. Iceland|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 220
|Latvija
|Spānija
|23.09.1992
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1994 FIFA World Cup qualification (UEFA)|PK atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://allworldcup.narod.ru/1994/PROTOCOL/QUALIF/UEFA/G3/LVAVSESP.HTM|title=Latvia vs. Spain|website=allworldcup.narod.ru|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 147
|Latvija
|Izraēla
|04.06.2011
|Rīga
|Skonto
|[[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|EČ atlase]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2002264|title=Latvia vs. Israel|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 050
|Riga
|[[Dundalk F.C.|Dundalk]]
|17.07.2019
|Rīga
|Skonto
|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#1. kvalifikācijas kārta|Čempionu līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2026961|title=Riga vs. Dundalk|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 000
|Skonto
|[[Malmes FF|Malmö]]
|06.08.1996
|Rīga
|Daugava
|[[:en:1996–97 UEFA Cup#Qualifying round|UEFA kauss]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/53070|title=Skonto vs. Malmö|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 000
|Liepājas Metalurgs
|[[SC Braga|Braga]]
|17.09.1998
|Liepāja
|Daugava
|[[:en:1998–99 UEFA Cup Winners' Cup#First round|Kausu ieguvēju kauss]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/55812|title=Metalurgs vs. Braga|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 000
|Ventspils
|[[Newcastle United FC|Newcastle United]]
|10.08.2006
|Rīga
|Skonto
|[[:en:2006–07 UEFA Cup#Second qualifying round|UEFA kauss]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/84603|title=Ventspils vs. Newcastle|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 000
|Skonto
|Liepājas Metalurgs
|24.09.2006
|Rīga
|Skonto
|[[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kauss]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://arhivs.lff.lv/index.php/lv/news/2006/septembris/60|title=Skonto : Metalurgs|website=lff.lv|access-date=2022-05-25|language=|archive-date=2019-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20191210114525/http://arhivs.lff.lv/index.php/lv/news/2006/septembris/60}}&lt;/ref&gt;
|-
|6 000
|Skonto
|[[:en:Portadown F.C.|Portadown]]
|08.07.2010
|Rīga
|Skonto
|[[2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona#1. kvalifikācijas kārta|Eiropas līga]]
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://match.uefa.com/v4/matches/2002488|title=Skonto vs. Portadown|website=uefa.com|access-date=2022-05-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

[[Kategorija:Futbols Latvijā| ]]
[[Kategorija:UEFA| ]]
[[Kategorija:Latvijas futbola Virslīga| ]]</text>
      <sha1>2nxzuzon4ltzvx9yo9ydfgrglq08wap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514477</id>
    <revision>
      <id>3666391</id>
      <parentid>3665976</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:00:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* 3. kvalifikācijas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14251" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona
| league           = [[UEFA Čempionu līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg
| pixels           = 250
| caption          = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = 32 (grupu turnīrs)&lt;br /&gt;78 (ieskaitot kvalifikāciju)
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. 

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Kvalifikācija
|Priekšsacīkšu kārta
|2022. gada 7. jūnijs
|2022. gada 21. jūnijs (pusfināli)
|2022. gada 24. jūnijs (fināls)
|-
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—6. jūlijs
|2022. gada 12.—13. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 19.—20. jūlijs
|2022. gada 26.—27. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 2.—3. augusts
|2022. gada 9. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 1. augusts
|2022. gada 16.—17. augusts
|2022. gada 23.—24. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 25. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6.—7. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13.—14. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 4.—5. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 11.—12. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 25.—26. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 1.—2. novembris
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Izslēgšanas spēles
|Astotdaļfināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris
|2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 11.—12. aprīlis
|2023. gada 18.—19. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 9.—10. maijs
|2023. gada 17.—17. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]]
|}

== Kvalifikācija ==

=== Priekšsacīkšu kārta ===
Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{OneLegStart}}
|-
!colspan=3|Pusfināli
{{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
{{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}}
|-
!colspan=3|Fināls
{{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}}
|}

=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|5–3|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|4–1}}
{{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|5–4|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}}
{{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL|1–8|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–0|0–8}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|[[Malmö FF]]|SWE|1–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|4–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|ISR||[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|4–0|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|1–1|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL||[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|1–2|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA||[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|1–2|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR||[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|5–0|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]|SRB||[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|5–0|{{small|9. augustā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA||[[PSV Eindhoven]]|NED|1–1|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR||[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|1–0|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL||[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|2–0|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR||[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|4–1|{{small|9. augustā}}}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc9074a7d-2f5f879b2ba5-1000--play-off-round-draw/ |title=UEFA Champions League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles tiks aizvadītas 16. un 17. augustā, bet atbildes spēles notiks 23. un 24. augustā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]/[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] uzvarētāji|&lt;!--AZE/HUN--&gt;||[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]/[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] uzvarētāji|&lt;!--MDA/CZE--&gt;|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]/[[FK Žalgiris|Žalgiris]] uzvarētāji|&lt;!--NOR/LTU--&gt;||[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]/[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] uzvarētāji|&lt;!--BUL/CRO--&gt;|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]/[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]] uzvarētāji|&lt;!--ISR/CYP--&gt;||[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]/[[FC Pyunik|Pyunik]] uzvarētāji|&lt;!--SRB/ARM--&gt;|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—/24. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC København|København]]|DEN||[[Trabzonspor]]|TUR|{{small|16. augustā}}|{{small|24. augustā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]/[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] uzvarētāji|&lt;!--UKR/AUT--&gt;||[[S.L. Benfica|Benfica]]/[[FC Midtjylland|Midtjylland]] uzvarētāji|&lt;!--POR/DEN--&gt;|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]/[[Rangers F.C.|Rangers]] uzvarētāji|&lt;!--BEL/SCO--&gt;||[[AS Monaco FC|Monaco]]/[[PSV Eindhoven]] uzvarētāji|&lt;!--FRA/NED--&gt;|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līga]]</text>
      <sha1>idpuiwgdoe45vqhs69v0wqxa87h8vv9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Batērsta sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514892</id>
    <revision>
      <id>3666077</id>
      <parentid>3647127</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:53:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3627" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Batērsta sala
|attēls              = Peary caribou - looking west towards Evan's Bay.jpg
|attēla paraksts     = Ziemeļbrieži Kausuitukas nacionālajā parkā
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = Wfm bathurst island.jpg
| map_type    = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļamerika
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=46|latNS=N 
|longd=99|longm=47|longEW=W
|platība             = 16042
|garums              = 188
|platums             = 101-151
|krasta līnija       = 2069
|augstākais kalns    = Stoksa kalns
|augstums            = 412
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = ''neapdzīvota''
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Batērsta sala''' ({{val|en|Bathurst Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.&lt;ref&gt;{{PZT|98|Batersta sala}}&lt;/ref&gt; 13. lielākā Kanādas sala, 54. lielākā sala pasaulē. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Penija šaurums]] ziemeļaustrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums dienvidaustrumos — no [[Kornvolisa (sala)|Kornvolisas]], dienvidos [[Vikonta Melvila šaurums]] atdala no [[Velsas Prinča sala]]s, bet rietumos [[Baiama Mārtina šaurums]] — no [[Baiama Mārtina sala]]s. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 188 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu. Reljefs paugurains, bet zems, salas augstākais punkts ir Stoksa kalns (412 m vjl). Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Salas ziemeļrietumos kopš 2015. gada izveidots Kausuitukas nacionālais parks,&lt;ref&gt;[https://www.canada.ca/en/parks-canada/news/2017/08/qausuittuq_nationalparkbathurstislandnunavut.html Qausuittuq National Park (Bathurst Island, Nunavut)]&lt;/ref&gt; vidusdaļā kopš 1982. gada — Nanuititilingas nacionālais dabas rezervāts.&lt;ref&gt;[https://nunavutacmc.com/polar-bear-pas-nwa/ NANUIT ITILLINGA (Polar Bear Pass National Wildlife Area)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sala periodiski bijusi apdzīvota vismaz jau pirms 4000 gadiem. Pēdējā zināmā pastāvīga apdzīvotā vieta atradusies salas austrumu krastā un bijusi apdzīvota ap 1000. gadu. Vēlākā laikā [[inuiti]] salu apmeklējuši sezonāli medību laikā. Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]], nokartējot tās dienvidu krastu un nodēvējot salu britu kara un koloniju sekretāra Henrija Batērsta (''Henry Bathurst'') vārdā. Salas rietumu un ziemeļu krasti tika nokartēti tikai 19. gadsimta vidū.

1960. un 1970. gados salu šķērsoja Zemes ziemeļu [[magnētiskais pols]]. 1968. gadā salas vidienē Kanādas Nacionālais dabaszinātņu muzejs ierīkoja [[Polarbērpasa|Augstās Arktikas pētniecības staciju]], kas regulāri darbojās līdz 1980. gadiem, bet mūsdienās atjaunota un tiek izmantota kā Nanuititilingas rezervāta lauka pētījumu bāze.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]</text>
      <sha1>lhkex2jhoknquctfynt5o9u8leolzro</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666078</id>
      <parentid>3666077</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:54:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]; pievienoju [[Kategorija:Perija salas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3612" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Batērsta sala
|attēls              = Peary caribou - looking west towards Evan's Bay.jpg
|attēla paraksts     = Ziemeļbrieži Kausuitukas nacionālajā parkā
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = Wfm bathurst island.jpg
| map_type    = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļamerika
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=46|latNS=N 
|longd=99|longm=47|longEW=W
|platība             = 16042
|garums              = 188
|platums             = 101-151
|krasta līnija       = 2069
|augstākais kalns    = Stoksa kalns
|augstums            = 412
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = ''neapdzīvota''
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
 
'''Batērsta sala''' ({{val|en|Bathurst Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.&lt;ref&gt;{{PZT|98|Batersta sala}}&lt;/ref&gt; 13. lielākā Kanādas sala, 54. lielākā sala pasaulē. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Penija šaurums]] ziemeļaustrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums dienvidaustrumos — no [[Kornvolisa (sala)|Kornvolisas]], dienvidos [[Vikonta Melvila šaurums]] atdala no [[Velsas Prinča sala]]s, bet rietumos [[Baiama Mārtina šaurums]] — no [[Baiama Mārtina sala]]s. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 188 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu. Reljefs paugurains, bet zems, salas augstākais punkts ir Stoksa kalns (412 m vjl). Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Salas ziemeļrietumos kopš 2015. gada izveidots Kausuitukas nacionālais parks,&lt;ref&gt;[https://www.canada.ca/en/parks-canada/news/2017/08/qausuittuq_nationalparkbathurstislandnunavut.html Qausuittuq National Park (Bathurst Island, Nunavut)]&lt;/ref&gt; vidusdaļā kopš 1982. gada — Nanuititilingas nacionālais dabas rezervāts.&lt;ref&gt;[https://nunavutacmc.com/polar-bear-pas-nwa/ NANUIT ITILLINGA (Polar Bear Pass National Wildlife Area)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sala periodiski bijusi apdzīvota vismaz jau pirms 4000 gadiem. Pēdējā zināmā pastāvīga apdzīvotā vieta atradusies salas austrumu krastā un bijusi apdzīvota ap 1000. gadu. Vēlākā laikā [[inuiti]] salu apmeklējuši sezonāli medību laikā. Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]], nokartējot tās dienvidu krastu un nodēvējot salu britu kara un koloniju sekretāra Henrija Batērsta (''Henry Bathurst'') vārdā. Salas rietumu un ziemeļu krasti tika nokartēti tikai 19. gadsimta vidū.

1960. un 1970. gados salu šķērsoja Zemes ziemeļu [[magnētiskais pols]]. 1968. gadā salas vidienē Kanādas Nacionālais dabaszinātņu muzejs ierīkoja [[Polarbērpasa|Augstās Arktikas pētniecības staciju]], kas regulāri darbojās līdz 1980. gadiem, bet mūsdienās atjaunota un tiek izmantota kā Nanuititilingas rezervāta lauka pētījumu bāze.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>ax1hkvx17015khh4sbivfrktx0kpvie</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kornvolisa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514928</id>
    <revision>
      <id>3666085</id>
      <parentid>3647125</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:59:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Perija salas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3170" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kornvolisa 
|attēls              = Cape Martyr - looking towards Hamlet of Resolute Bay Summer 2012 - panoramio.jpg
|attēla paraksts     = Kornvolisas dienvidu piekrastes ainava
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = Wfm cornwallis island.jpg
| map_type    = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļamerika
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=08|latNS=N 
|longd=95|longm=00|longEW=W
|platība             = 6995
|garums              = 113
|platums             = 95
|krasta līnija       = 636
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 359
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = 183
|iedzīvotāju gads    = 2021
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = [[inuiti]]
|valsts lielpilsēta  = [[Rezolūta]]
|piezīme =
}}
 
'''Kornvolisa''' ({{val|en|Cornwallis Island}}) ir sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. 21. lielākā Kanādas sala, 96. lielākā sala pasaulē. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. [[Velingtona šaurums]] austrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums rietumos — no [[Batērsta sala]]s, bet [[Barova šaurums]] dienvidos atdala no [[Somerseta (sala)|Somersetas]] un [[Velsas Prinča sala]]s. Sala trīsstūrveida formas, izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 113 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no kurām ir [[Mazā Kornvolisa]], [[Beilija-Hamiltona sala]] un [[Grifita]]. Ainavā dominē zemienes, tikai dienvidaustrumu daļa pauguraina, salas augstākais punkts ir {{nobr|359 m}} vjl. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]], zemākajās un mitrākajās vietās — [[tundra]].

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]]; nosaukta par godu salu britu flotes admirālim Viljamam Kornvolisam (''William Cornwallis'').&lt;ref name=Parry&gt;{{cite book
  | last = Parry
  | first = William Edward
  | title = Journal of a voyage for the discovery of a North-West passage from the Atlantic to the Pacific: performed in the years 1819-20
  | publisher = John Murray
  | year = 1821
  | location = London
| url = https://books.google.com/books?id=sdM0AAAAQAAJ&amp;q=William+Edward+Parry+1819}}&lt;/ref&gt; 1947. gadā salas dienvidu krastā izveidota [[Rezolūta]]s meteostacija, kas vēlāk tika paplašināta par Kanādas Gaisa spēku bāzi, bet 1953. gadā [[Augstās Arktikas pārvietošana]]s programmas ietvaros šeit tika nometināti pastāvīgie iedzīvotāji.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>axjtd14f0l57oarruzamx1xvrqcg0yw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666086</id>
      <parentid>3666085</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:59:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3185" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kornvolisa 
|attēls              = Cape Martyr - looking towards Hamlet of Resolute Bay Summer 2012 - panoramio.jpg
|attēla paraksts     = Kornvolisas dienvidu piekrastes ainava
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = Wfm cornwallis island.jpg
| map_type    = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļamerika
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=08|latNS=N 
|longd=95|longm=00|longEW=W
|platība             = 6995
|garums              = 113
|platums             = 95
|krasta līnija       = 636
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 359
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = 183
|iedzīvotāju gads    = 2021
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = [[inuiti]]
|valsts lielpilsēta  = [[Rezolūta]]
|piezīme =
}}
 
'''Kornvolisa''' ({{val|en|Cornwallis Island}}) ir sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. 21. lielākā Kanādas sala, 96. lielākā sala pasaulē. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. [[Velingtona šaurums]] austrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums rietumos — no [[Batērsta sala]]s, bet [[Barova šaurums]] dienvidos atdala no [[Somerseta (sala)|Somersetas]] un [[Velsas Prinča sala]]s. Sala trīsstūrveida formas, izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 113 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no kurām ir [[Mazā Kornvolisa]], [[Beilija-Hamiltona sala]] un [[Grifita (sala)|Grifita]]. Ainavā dominē zemienes, tikai dienvidaustrumu daļa pauguraina, salas augstākais punkts ir {{nobr|359 m}} vjl. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]], zemākajās un mitrākajās vietās — [[tundra]].

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]]; nosaukta par godu salu britu flotes admirālim Viljamam Kornvolisam (''William Cornwallis'').&lt;ref name=Parry&gt;{{cite book
  | last = Parry
  | first = William Edward
  | title = Journal of a voyage for the discovery of a North-West passage from the Atlantic to the Pacific: performed in the years 1819-20
  | publisher = John Murray
  | year = 1821
  | location = London
| url = https://books.google.com/books?id=sdM0AAAAQAAJ&amp;q=William+Edward+Parry+1819}}&lt;/ref&gt; 1947. gadā salas dienvidu krastā izveidota [[Rezolūta]]s meteostacija, kas vēlāk tika paplašināta par Kanādas Gaisa spēku bāzi, bet 1953. gadā [[Augstās Arktikas pārvietošana]]s programmas ietvaros šeit tika nometināti pastāvīgie iedzīvotāji.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>a98w5jtbztqb3d530x3f1b7ytr869n8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666092</id>
      <parentid>3666086</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:13:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3214" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kornvolisa 
|attēls              = Cape Martyr - looking towards Hamlet of Resolute Bay Summer 2012 - panoramio.jpg
|attēla paraksts     = Kornvolisas dienvidu piekrastes ainava
|attēla izmērs       =
|vietas karte        = Wfm cornwallis island.jpg
| map_type    = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļamerika
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=08|latNS=N 
|longd=95|longm=00|longEW=W
|platība             = 6995
|garums              = 113
|platums             = 95
|krasta līnija       = 636
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 359
|salu skaits         =
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}
|iedzīvotāji         = 183
|iedzīvotāju gads    = 2021
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = [[inuiti]]
|valsts lielpilsēta  = [[Rezolūta]]
|piezīme =
}}
 
'''Kornvolisa''' ({{val|en|Cornwallis Island}}) ir sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. 21. lielākā Kanādas sala, 96. lielākā sala pasaulē. 

== Ģeogrāfija ==
Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Velingtona šaurums]] austrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums rietumos — no [[Batērsta sala]]s, bet [[Barova šaurums]] dienvidos atdala no [[Somerseta (sala)|Somersetas]] un [[Velsas Prinča sala]]s. Sala trīsstūrveida formas, izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 113 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no kurām ir [[Mazā Kornvolisa]], [[Beilija-Hamiltona sala]] un [[Grifita (sala)|Grifita]]. Ainavā dominē zemienes, tikai dienvidaustrumu daļa pauguraina, salas augstākais punkts ir {{nobr|359 m}} vjl. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]], zemākajās un mitrākajās vietās — [[tundra]].

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]]; nosaukta par godu salu britu flotes admirālim Viljamam Kornvolisam (''William Cornwallis'').&lt;ref name=Parry&gt;{{cite book
  | last = Parry
  | first = William Edward
  | title = Journal of a voyage for the discovery of a North-West passage from the Atlantic to the Pacific: performed in the years 1819-20
  | publisher = John Murray
  | year = 1821
  | location = London
| url = https://books.google.com/books?id=sdM0AAAAQAAJ&amp;q=William+Edward+Parry+1819}}&lt;/ref&gt; 1947. gadā salas dienvidu krastā izveidota [[Rezolūta]]s meteostacija, kas vēlāk tika paplašināta par Kanādas Gaisa spēku bāzi, bet 1953. gadā [[Augstās Arktikas pārvietošana]]s programmas ietvaros šeit tika nometināti pastāvīgie iedzīvotāji.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>687dsn49va957lkhijao6et9eny3zrv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Golem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515492</id>
    <revision>
      <id>3666383</id>
      <parentid>3643850</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T05:13:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmas mākslinieciskā vērtība */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3725" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = ''Golem''
 | oriģinālnos = ''Golem''
 |      attēls = Golem1976.jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = 
 |    režisors = [[Pjotrs Šulkins]]
 |  producents = 
 |   scenārijs = 
* Pjotrs Šulkins
* Tadeušs Soboļevkis
 |     aktieri = 
* [[Mareks Valčevskis]]
* [[Mariušs Dmohovskis]]
* [[Kristina Janda]]
 |      mūzika = 
* [[Zigmunts Koņečnijs]]
* Juzefs Skšeks
 |   operators = Zigmunts Samosuks
 | mākslinieks = 
 |     montāža = 
 |     studija = ''[[Perspektywa]]''
 | izplatītājs = 
 |    izdošana = {{filmas datums|1979}}
 |      ilgums = 88 minūtes
 |      valsts = {{POL}}
 |      valoda = [[poļu valoda|poļu]]
 |     budžets = 
 |    ienākumi = 
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''''Golem''''' ir 1979. gada [[Polija]]s fantastiska postapokaliptiskā spēlfilma ar ekspresionisma šausmu elementiem, kuras režisors ir [[Pjotrs Šulkins]]. Filmas scenārijs tapis, iedvesmojoties no ebreju viduslaiku leģendām un [[Gustavs Meirinks|Gustava Meirinka]] romāna ''Golem''. Balstoties uz filmu, Šulkins 1984. gadā sarakstīja īso stāstu ar nosaukumu ''Golem''. 

== Sižets ==
Filmas darbība risinās [[Kodolkarš|kodolkara]] izpostītā pasaulē. Galvenais varonis Pernats ir pazemīgs gravieris, kurš veido grāmatu vākus. Filmas pirmajās ainās viņu nopratina izmeklētājs (iespējams) cietumā. Izrādās, ka pašreizējais Pernats patiesībā ir precīza īstā Pernata kopija, kurš nomira mīklainos apstākļos. Un tieši īstā Pernata nāves dēļ Pernata kopija tiek izsaukta uz cietumu pratināšanai. Cietuma garderobē izrādās, ka Pernatam nozagts mētelis, un pašam Pernatam jāpaņem kāda cita mētelis. Atgriežoties mājās, viņu uzrunā students, kurš ir jauns revolucionārs un, šķiet, ir pretrunā ar spēkā esošajiem noteikumiem (piemēram, atkārto frāzi &quot;ārsti nogalina cilvēkus&quot;). Students apgalvo, ka Pernata mētelis patiesībā ir viņa drēbes. Tikšanās beigās viņš liek Pernatam parūpēties par sevi nezināmā &quot;noziedznieka&quot; dēļ. Kad Pernats jautā, ko &quot;noziedznieks&quot; izdarīja, students atbild, ka &quot;viņš radīja bērnus&quot;. Pēc atgriešanās Pernats iegravē grāmatas vāku. Šis vāks ir ''Tarot''. Dzīvojot īrētā mājā, Pernats satiek administratoru Holtrumu, kas ir rupjš, dusmīgs un nepatīkams cilvēks. Holtrums ir apsēsts ar &quot;ideāla vīrieša&quot; radīšanu. Vienā brīdī Pernata kopija sacaļas pret saviem kontrolieriem. Viņš vēlas doties kaut kur, uz labāku pasauli, un vispirms mēģina pierunāt Mirjamu, grāmatu kolekcionāra meitu, bēgt. Tomēr galu galā viņš neizbēg un tiek arestēts par noslēpumaino Holtruma slepkavību, tomēr šķiet, ka tieši students nogalināja Holtrumu. Filmas pēdējā ainā Pernats runā kā entuziastisks politiķis televīzijas runā no tribīnēm. Viņš apgalvo, ka visas ziņas par cilvēku kopēšanu ir &quot;acīmredzama miskaste&quot;.

== Filmas mākslinieciskā vērtība ==
''Golem'' ir pilnmetrāžas spēlfilma ar šausmu elementiem. Filmēšanas laikā Šulkinu, iedvesmoja arī vācu ekspresionistu sasniegumi 20. gadsimta 20. gados. Tā kā neviena aina netika uzņemta ārpus telpām, tā atgādina filmu &quot;[[Doktora Kaligari kabinets]]&quot;. No otras puses, nelineārais sižets raisa asociācijas, piemēram, ar ''Vampyr''. Viena no citām filmas mākslinieciskajām vērtībām ir ironija, kas parādās ik uz soļa. Kā piemēru var minēt ainu, kurā Pernats atnāk pie zobārsta un zobu vietā ārstē acis.

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1979. gada filmas]]
[[Kategorija:Polijas filmas]]</text>
      <sha1>nxrb9gjyfsy4yf4g697r6fhaolypq0k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Eremu1</title>
    <ns>2</ns>
    <id>516133</id>
    <revision>
      <id>3666200</id>
      <parentid>3663209</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:35:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="757" xml:space="preserve">{| align=&quot;right&quot;
|{{User ru}}
|-
|{{User lv-4}}
|-
|{{User en-2}}
|-
|{{User es-1}}
|-
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}}
|-
|{{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}}
|-
|{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}}
|-
| {{Neviens nav perfekts}}
|}

Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, līdz ar to dažreiz pielaižu kļūdas :(

Interesējos ar šīm tēmām:

* [[Vēsture]]
* [[Politika]] 
* [[Kultūra|Kūltūra]]
* [[Reliģija|Relīģija]]

Un arī ar citām tēmām.</text>
      <sha1>4r7ztrshruy52e7sfdoznf6uf589w78</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Wilanowska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516576</id>
    <revision>
      <id>3666226</id>
      <parentid>3655807</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T18:38:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Misters32</username>
        <id>101716</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="787" xml:space="preserve">{{Dzēst|ja netiks sakārtots|lietotājs=Edgars2007|laiks=20220718092442}}
{{kategorijas+}}
{{vikisaites+}}
{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}}
'''Wilanowska''' ir [[metro]] stacija [[Varšava|Varšavā]], uz [[M1 līnijas]]. Tas atrodas [[Mokotów]] rajonā. Tas tika atvērts 1995. gada 7. aprīlī, un tā [[celtniecība]] sākās 1984. gada. 

Pirmā metro līnija Varšavā tika oficiāli atklāta ''Wilanowska'' stacijā, un no šejienes izbrauca pirmais [[vilciens]] ar [[Pasažieri|pasažieriem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.urbanrail.net/eu/pl/war/warszawa.htm|title=UrbanRail.Net &gt; Europe &gt; Poland &gt; Metro Warszawskie - Warsaw Metro - WARSZAWA|website=www.urbanrail.net|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:Varšavas metro stacijas]]</text>
      <sha1>bx5r6zoz86wk5r75xe4wnic23hyz4us</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Politechnika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516583</id>
    <revision>
      <id>3666234</id>
      <parentid>3655811</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:07:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Misters32</username>
        <id>101716</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="749" xml:space="preserve">{{Dzēst|ja netiks sakārtots|lietotājs=Edgars2007|laiks=20220718092506}}
{{kategorijas+}}
{{vikisaites+}}
{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}}
'''Politechnika''' ([[Latviešu valoda|Latviešu]] - '''Politehnikums''') ir [[metro]] stacija [[Varšava|Varšavā]], uz [[M1 līnijas]]. Tas atrodas [[Śródmieście]] rajonā. Tas tika atvērts 1995. gada 7. aprīlī, un tā [[celtniecība]] sākās 1984. gada.

Stacijā ir 120 [[Metrs|metrus]] garš [[Perons|perons.]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.urbanrail.net/eu/pl/war/warszawa.htm|title=UrbanRail.Net &gt; Europe &gt; Poland &gt; Metro Warszawskie - Warsaw Metro - WARSZAWA|website=www.urbanrail.net|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:Varšavas metro stacijas]]</text>
      <sha1>6r01keqtcx27fseodgru9dlpid8fa8w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516681</id>
    <revision>
      <id>3666392</id>
      <parentid>3665987</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:03:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* 3. kvalifikācijas kārta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25364" xml:space="preserve">{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona
| league           = [[UEFA Eiropas konferences līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg
| pixels           = 250
| caption          = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls
| duration         = 
| no_of_teams      = Pamatturnīrs: 32 + 8&lt;br /&gt;Kopā: 134 + 43
| attendance       = 
| TV               = 
| draft            = 
| draft_link       = 
| top_pick         = 
| picked_by        = 
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s
| pag_sez          = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
| nak_sez          = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā.

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 14. jūnijs
|2022. gada 5.—7. jūlijs
|2022. gada 14. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 15. jūnijs
|2022. gada 21. jūlijs
|2022. gada 28. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2022. gada 18. jūlijs
|2022. gada 4. augusts
|2022. gada 11. augusts
|-
|Izslēgšanas kārta
|2022. gada 2. augusts
|2022. gada 18. augusts
|2022. gada 25. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Grupu turnīrs
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2022. gada 26. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 8. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 15. septembris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 6. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 13. oktobris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 27. oktobris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2022. gada 3. novembris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1/16 fināli
|2022. gada 7. novembris
|2023. gada 16. februāris
|2023. gada 23. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|2023. gada 24. februāris
|2023. gada 9. marts
|2023. gada 16. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|rowspan=&quot;3&quot;|2023. gada 17. marts
|2023. gada 13. aprīlis
|2023. gada 20. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2023. gada 11. maijs
|2023. gada 18. maijs
|-
|Fināls
| colspan=&quot;2&quot; |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}}
{{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}}
{{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}}
{{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}}
{{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}}
{{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}}
{{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[Lech Poznań]][[KF Tirana|Tirana]]|POL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH||[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR||[[CFR Cluj]]|ROU|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK||[[Raków Częstochowa]]|POL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE||[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR||[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|IRL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL||[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN||[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Viborg FF|Viborg]]|DEN||[[B36 Tórshavn]]|FRO|3–0|{{small|9. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]|POR|{{small|4. augustā}}|{{small|10. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN||[[FC Basel|Basel]]|SUI|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL||[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO||[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]|CYP||[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]|SVK||[[FCSB]]|ROU|0–1|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|1–1|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Wolfsberger AC]]|AUT||[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT|0–0|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]]|HUN|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED||[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR||[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE||[[Konyaspor]]|TUR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|SWE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN||[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|CZE||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155728b9b0a2-628036896976-1000--uefa-europa-conference-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League play-off round draw |language=en |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles tiks aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notiks 25. augustā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]/[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] zaudētāji|&lt;!--SVN/FIN--&gt;||[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]/[[CFR Cluj]] uzvarētāji|&lt;!--BLR/ROU--&gt;|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]/[[Hibernians F.C.|Hibernians]] uzvarētāji|&lt;!--LVA/MLT--&gt;||[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FC Zürich|Zürich]] zaudētāji|&lt;!--NIR/SUI--&gt;|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]/[[Lech Poznań]] uzvarētāji|&lt;!--ISL/POL--&gt;||[[Malmö FF]]/[[F91 Dudelange]] zaudētāji|&lt;!--SWE/LUX--&gt;|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]/[[FK Shkupi|Shkupi]] zaudētāji|&lt;!--IRL/MKD--&gt;||[[FC Ballkani|Ballkani]]/[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] uzvarētāji|&lt;!--KOS/FRO--&gt;|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]/[[FC Tobol|Tobol]] uzvarētāji|&lt;!--BIH/KAZ--&gt;||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] zaudētāji|&lt;!--GRE/SVK--&gt;|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]/[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]] uzvarētāji| ||[[Brøndby IF|Brøndby]]/[[FC Basel|Basel]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]/[[Konyaspor]] uzvarētāji| ||[[Neftçi PFK|Neftçi]]/[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]/[[Raków Częstochowa]] uzvarētāji| ||[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]/[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]/[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]] uzvarētāji| ||[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]/[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]/[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] uzvarētāji| ||[[OGC Nice|Nice]]|FRA|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]/[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] uzvarētāji| ||[[FC Lugano|Lugano]]/[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]/[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]] uzvarētāji| ||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]/[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]/[[FCSB]] uzvarētāji| ||[[Viking FK|Viking]]/[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]/[[FK Partizan|Partizan]] zaudētāji| ||[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]/[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|ITA||[[FC Twente|Twente]]/[[FK Čukarički|Čukarički]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]/[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[1. FC Köln]]|GER||[[Fehérvár FC|Fehérvár]]/[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|ENG||[[Viborg FF|Viborg]]/[[B36 Tórshavn]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]/[[BSC Young Boys|Young Boys]] uzvarētāji| ||[[Paide Linnameeskond]]/[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]/[[1. FC Slovácko|Slovácko]] zaudētāji| ||[[AIK Fotboll|AIK]]/[[KF Shkëndija|Shkëndija]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]/[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]] uzvarētāji| ||[[Wolfsberger AC]]/[[Gżira United F.C.|Gżira United]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
{{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]/[[AZ Alkmaar|AZ]] uzvarētāji| ||[[Riga FC|Riga]]/[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]]
[[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]]</text>
      <sha1>gg6ajg7de4no5fv4bh20p0nbqzhyr09</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Centrum Nauki Kopernik</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516752</id>
    <revision>
      <id>3666235</id>
      <parentid>3655831</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:14:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Misters32</username>
        <id>101716</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="909" xml:space="preserve">{{Dzēst|ja netiks sakārtots|lietotājs=Edgars2007|laiks=20220718092719}}
{{kategorijas+}}
{{vikisaites+}}
{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}}
'''Centrum Nauki Kopernik''' ir [[metro]] stacija [[Varšava|Varšavā]] uz [[M2 līnija|M2 līnijas]]. Tas atrodas [[Śródmieście]] rajonā. Tas tika atvērts 2015. gada 8. martā, un [[būvniecība]] sākās 2011. gadā.

2012.gada augustā, būvējot un uzsākot [[Tunelis|tuneļa]] zem Vislas [[Upe|upes]] urbšanu, stacijas teritorija tika appludināta ar šķidru [[Gruntsūdens|grunti]], kā rezultātā tika apturēti darbi un atlikta M2 līnijas centrālā posma darbība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.urbanrail.net/eu/pl/war/warszawa.htm|title=UrbanRail.Net &gt; Europe &gt; Poland &gt; Metro Warszawskie - Warsaw Metro - WARSZAWA|website=www.urbanrail.net|access-date=2022-08-03}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:Varšavas metro stacijas]]</text>
      <sha1>rzdjmfbb9v54cz3i663e5f1ngrkyonv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šrādera vārsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516891</id>
    <revision>
      <id>3666133</id>
      <parentid>3651235</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:43:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2253" xml:space="preserve">[[Attēls:SchraderValve.jpg|thumb|201x201px|Šrādera vārsts velosipēda riepas kamerā]]
'''Šrādera vārsts''', pazīstams arī kā '''amerikāņu vārsts''', ir [[Vārsts|vārsta]] veids, kuru mūsdienās izmanto gandrīz visās [[Riepa|riepu]] kamerās un [[Bezkameras riepa|bezkameru riepās]]. Vārsts izgudrots 1891. gadā, 1893. gadā patentēts ASV, tā nosaukums aizgūts no vācu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja un uzņēmēja Augusta Šrādera (''August Schrader'') vārda.
[[Attēls:Schrader valve opening and closing on a tire.gif|left|thumb|215x215px|Šrādera vārsta atvēršana]]

== Izmantošana ==

* kameru un bezkameru riepās, ļaujot tās piesūknēt
* [[Ledusskapis|saldēšanas]] un [[Gaisa kondicionēšana|kondicionēšanas]] iekārtās, ļaujot iepildīt [[Aukstumnesējs|aukstumnesēju]]
* ūdensapgādes sistēmās noplūdes atklāšanai zem spiediena
* izlaišanai un testēšanai [[Dzinējs|dzinējos]] ar degvielas iesmidzināšanu
* velosipēdiem gaisa [[Amortizators|amortizatoros]] — iespējams pielāgot gaisa spiedienu atbilstoši braucēja svaram
* [[Akvalangs|akvalangu]] peldspējas kompensatoru inflatoros — sniedz iespēju bez gaisa zudumiem atvienot gaisa cauruli zem ūdens
* un citur

== Uzbūve ==
[[Attēls:Конструкция клапана Шрадера.svg|thumb|291x291px|Šrādera vārsta uzbūve:&lt;br&gt;1 — stienītis,&lt;br&gt;2 — vītņotā galviņa,&lt;br&gt;3 — bukse,&lt;br&gt;4 — blīvētājs,&lt;br&gt;5 — augšējais kausiņš,&lt;br&gt;6 — blīvgredzens,&lt;br&gt;7 — apakšējais kausiņš,&lt;br&gt;8 — vārsta korpuss,&lt;br&gt;9 — atspere,&lt;br&gt;10 — virzošais kausiņš,&lt;br&gt;11 — gumijots apvalks]]
Šrādera vārstu veido metāla (parasti vara sakausējuma) doba caurulīte ar ārēju un iekšēju [[Vītne|vītni]] — vārsta korpuss. Caurulītes ārējā galā atrodas metāla stienītis, kurš novietots tās centrā un beidzas vienā līmenī ar to.

Parasti Šrādera vārsts tiek aizvērts ar vāciņu, lai nepieļautu netīrumu un ūdens iekļūšanu vārstā, kas var pārtraukt tā hermētiskumu un izraisīt noplūdi. 
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Skatīt arī ==
* [[Danlopa vārsts]]
* [[Sklaverāna vārsts]]

[[Kategorija:Velosipēda detaļas]]
[[Kategorija:Riepas]]
[[Kategorija:Vārsti]]</text>
      <sha1>ow3j7s35lcgf2d5x806ww11u1r5ebc6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Morozovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516932</id>
    <revision>
      <id>3666422</id>
      <parentid>3652038</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:22:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3136" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Andris Morozovs
| attēls              = 13.jūlija Saeimas ārkārtas sesiju sēdes (35763004681).jpg
| apraksts            = Andris Morozovs 2017. gadā
| amats = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2017|7|13|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1982|9|14}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = 
* [[Saskaņa]] 
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]]
| profesija           = [[uzņēmējs]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Andris Morozovs''' (dzimis {{dat|1982|9|14}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]]. Bijis 12. [[Saeima]]s deputāts. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāts,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/andris-morozovs|title=Andris Morozovs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; ievēlēts no partijas [[Saskaņa]]. Saeimā darbojies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/CC43E58C39E71668C2257D7B0032D816?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Andris Morozovs - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-13}}&lt;/ref&gt;

2006. gadā absolvējis [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu]] iegūstot uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/saskana-socialdemokratiska-partija/429-andris-morozovs|title=Andris Morozovs - &quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Morozovs, Andris}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:RISEBA absolventi]]</text>
      <sha1>tuf8o7v0ia3itc6hc8imrh59ns7j3rm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Skujiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517003</id>
    <revision>
      <id>3666437</id>
      <parentid>3656684</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T07:35:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3383" xml:space="preserve">{{kategorija:12. Saeima}}
{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Valdis Skujiņš
| attēls              = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530953438).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts            = Valdis Skujiņš 2014. gadā
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1951|8|23|N|bez}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = 
* [[Liepājas partija]] 
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Liepājas Universitāte]]
| profesija           = [[mūziķis]], [[politiķis]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Valdis Skujiņš''' (dzimis 1951. gada 23. augustā [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] mūziķis, mūzikas producents, tūrisma speciālists un [[politiķis]], muzikālā ansambļa [[Credo (grupa)|Credo]] dibinātājs.

Bijis [[12. Saeima]]s deputāts,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/395ACA521F7CCA51C2257D7B0032D94C?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Valdis Skujiņš - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt; ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, pirms ievēlēšanas bijis [[Liepājas dome]]s deputāts.

1969. gadā absolvējis [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Liepājas 6.vidusskolu]], 1977. gadā – [[Liepājas Mūzikas vidusskola|Liepājas Mūzikas vidusskolu]] ar tautas instrumentu orķestra vadītāja kvalifikāciju – skolotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/65-gadu-jubileju-svin-muzikis-valdis-skujins/|title=65 gadu jubileju svin mūziķis Valdis Skujiņš|website=irliepaja.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2006. gadā absolvējis [[Liepājas Universitāte|Liepājas Pedagoģijas akadēmiju]] specialitātē tūrisma vadība.

2018. gadā kandidējis [[13. Saeima]]s vēlēšanās un minējis &quot;ja kultūras un izglītības cilvēki, kā arī sabiedrības daļa, kas jau nopelnījusi savu brīvo statusu, bet joprojām vēlas būt aktīvi un godam veikt savu profesionālo pienākumu, uzskata, ka varu kalpot viņiem pa prātam, tad esmu gatavs turpināt!&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/liepajas-partija-virza-piecus-kandidatus-saeimas-velesanam/|title=&amp;quot;Liepājas partija&amp;quot; virza piecus kandidātus Saeimas vēlēšanām|website=irliepaja.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; taču nav ticis ievēlēts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skujiņš, Valdis}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Liepājas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]</text>
      <sha1>fylafwpeo6d6t8i9b6ywznuk2q8on10</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Renārs Putniņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517039</id>
    <revision>
      <id>3666069</id>
      <parentid>3656712</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:00:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3259" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Renārs Putniņš
| attēls              = 14.septembra Saeimas sēde (36405172903).jpg
| apraksts            = Renārs Putniņš 2017. gadā
| att_izm = 275px
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2017|9|14|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = 
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = 
* [[Jaunā Vienotība]]             
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Rīgas Stradiņa Universitāte]], [[Latvijas Universitāte]]
| profesija           = [[ārsts]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Renārs Putniņš''' (dzimis 1976. gadā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] ārsts, neiroķirurgs [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/renars-putnins|title=Putniņš_neiroķirurgs}}&lt;/ref&gt; Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsts.lv/katalogs/arsti/putnins-renars|title=Ārsts|website=Ārsts.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Jēkabpils slimnīca|Jēkabpils slimnīcas]] valdes loceklis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jrslimnica.lv/valde/|title=JĒKABPILS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA|last=slimnīca|first=Jēkabpils reģionālā|website=JĒKABPILS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA|access-date=2022-07-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; un [[politiķis]]. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[Vienotība]] saraksta, mandāts apstiprināts uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda deputāti, kuri ievēlēti no partijas Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/B1EE955E8611FC2FC2257D7B0032D872?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Renārs Putniņš - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt;

2002. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti]]. 2008. gadā [[Latvijas Universitāte]]s neiroķirurģijas rezidentūru. Līdz 2014. gadam bijis [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Doktorantūras nodaļas doktorants medicīnas studiju programmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jrslimnica.lv/wp-content/uploads/2019/10/Curriculum-vitae_R.Putnins.doc|title=Putniņš_CV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Putniņš, Renārs}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Stradiņa universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>tgclpwd16iy57k8231urr3wk8teplju</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666173</id>
      <parentid>3666069</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:26:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */sīkumi using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3238" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Renārs Putniņš
| attēls              = 14.septembra Saeimas sēde (36405172903).jpg
| apraksts            = Renārs Putniņš 2017. gadā
| att_izm = 275px
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2017|9|14|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = 
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = 
* [[Jaunā Vienotība]]             
| dzīvesb             = 
| alma_mater          = [[Rīgas Stradiņa Universitāte]], [[Latvijas Universitāte]]
| profesija           = [[ārsts]]
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Renārs Putniņš''' (dzimis 1976. gadā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] ārsts, neiroķirurgs [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/renars-putnins|title=Putniņš_neiroķirurgs}}&lt;/ref&gt; Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsts.lv/katalogs/arsti/putnins-renars|title=Ārsts|website=Ārsts.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Jēkabpils slimnīca]]s valdes loceklis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jrslimnica.lv/valde/|title=JĒKABPILS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA|last=slimnīca|first=Jēkabpils reģionālā|website=JĒKABPILS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA|access-date=2022-07-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; un [[politiķis]]. Bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[Vienotība]] saraksta, mandāts apstiprināts uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda deputāti, kuri ievēlēti no partijas Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/B1EE955E8611FC2FC2257D7B0032D872?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Renārs Putniņš - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-14}}&lt;/ref&gt;

2002. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti]]. 2008. gadā [[Latvijas Universitāte]]s neiroķirurģijas rezidentūru. Līdz 2014. gadam bijis [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Doktorantūras nodaļas doktorants medicīnas studiju programmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jrslimnica.lv/wp-content/uploads/2019/10/Curriculum-vitae_R.Putnins.doc|title=Putniņš_CV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{12. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Putniņš, Renārs}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas Stradiņa universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>6qt5giemwlw95bomylhxxky8aoytzjs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022</title>
    <ns>4</ns>
    <id>518103</id>
    <revision>
      <id>3666496</id>
      <parentid>3665961</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T10:54:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kandidāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4920" xml:space="preserve">&lt;!-- = Balsošanas protokols =
:&lt;small&gt;Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā &quot;Balsošana&quot;.&lt;/small&gt;
{|style=&quot;background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB&quot;
|-
|
&lt;big&gt;
TEKSTS&lt;/big&gt;
|} --&gt;
;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā.
Ierosinātājs: {{u|Papuass}}.

(Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59).

&lt;!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --&gt;
== Balsošanas noteikumi ==
;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus!

2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās.

''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai.

Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu.

Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā.

Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši.

== Balsojums ==

=== Kandidāti ===
==== {{u|Papuass}} ====
'''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis.

{{par}}
# viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST)
# Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 13.53 (EEST)

==== {{u|Piemērs}} ====
'''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs''

{{par}}
#

== Komentāri ==
Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]].

Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības:
# Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam.
# Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī;
# Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem.
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST)</text>
      <sha1>ccgwrgym3llr60ai9mso4bkbir9yivx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518168</id>
    <revision>
      <id>3666401</id>
      <parentid>3662944</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:48:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8010" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6 min 47.4 s || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7 min 34.2 s || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2h 17 min 30 s (1h 47 min 48 s) &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4h 17 min 34 s (3h 48 min 29 s) &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>huv24565b7lkchexlnedial6051kwc9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666402</id>
      <parentid>3666401</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:52:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9352" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6 min 47.4 s || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7 min 34.2 s || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2h 17 min 30 s (1h 47 min 48 s) &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4h 17 min 34 s (3h 48 min 29 s) &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>93dlswnvez9iz9zobm7198fdq7feii9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666403</id>
      <parentid>3666402</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:54:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9387" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6 min 47.4 s || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7 min 34.2 s || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2h 17 min 30 s (1h 47 min 48 s) &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4h 17 min 34 s (3h 48 min 29 s) &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>nd8k0jhkj1w0113wxeifykwlxejksf9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666404</id>
      <parentid>3666403</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:54:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9379" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6 min 47.4 s || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7 min 34.2 s || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2h 17 min 30 s (1h 47 min 48 s) &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4h 17 min 34 s (3h 48 min 29 s) &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>2pep7j3qryw5rfcqwojmnfwog1pu06v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666406</id>
      <parentid>3666404</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:57:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9604" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6 min 47.4 s || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7 min 34.2 s || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2h 17 min 30 s (1h 47 min 48 s) &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4h 17 min 34 s (3h 48 min 29 s) &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || 1. spēle || 2. spēle
|-
| [[
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>cgums02b4oge2fhn3y58nji0jt32bx1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grīšļu dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518263</id>
    <revision>
      <id>3666169</id>
      <parentid>3664430</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:18:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt;, ref&gt;, → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7319" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|nosaukums=|nodalījums=Magnoliophyta|binomial=Cyperaceae|att_nosaukums=[[Attālvārpu grīslis]] (''Carex remota'')|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums_lv=Segsēkļi|rinda=Poales|klase=Liliopsida|attēls=Carex remota inflorescens (04).jpg|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Cyperaceae|dzimta_lv=Grīšļu dzimta|kategorijas=nē}}

'''Grīšļu dzimta''' ({{val-la|Cyperaceae}}) ir daudzgadīgu (retāk viengadīgu) lakstaugu dzimta [[Graudzāļu rinda|graudzāļu rindā]]. Pasaulē zināmas vairāk nekā 5300-5500 sugas, kuras ir iedalītas aptuveni 90 ģintīs. Lielākā ģrīšļu dzimtas ģints ir [[Grīšļi|grīšļu ģints]],&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Living Plants of the World|url=https://books.google.lv/books?id=IKXuAAAAMAAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Random House|date=1975|first=Lorus Johnson|last=Milne}}&lt;/ref&gt; kurā ietilpst vairāk nekā 2000 augu sugu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hipp|first=Andrew L.|date=2007-09|title=NONUNIFORM PROCESSES OF CHROMOSOME EVOLUTION IN SEDGES (CAREX: CYPERACEAE)|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1558-5646.2007.00183.x|journal=Evolution|language=en|volume=61|issue=9|pages=2175–2194|doi=10.1111/j.1558-5646.2007.00183.x|issn=0014-3820}}&lt;/ref&gt;

Dzimtas pārstāvji ir plaši sastopamu daudzviet pasaulē, galvenokārt [[Mērenā josla|mērenā]] un [[Subarktiskā josla|subarktiskā]] klimata apvidos mitrās vietās.  Lai gan grīšļi aug gandrīz visās vidēs, daudzi ir saistīti ar mitrājiem vai nabadzīgām augsnēm.

[[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 grīšļu dzimtai piederošas sugas, vairākums ir diezgan biežas mitrās, atklātās vietās un ūdenstilpju piekrastē. Gandrīz visas konstatētās sugas ir vietējās (ne adventīvās) floras pārstāves.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/cyperaceae/|title=Grīšļu dzimta - Cyperaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==
Nereti tie ir [[vienmājas augi]] ar nodalītiem vīrišķajiem un sievišķajiem [[Zieds|ziediem]]. Augi veido ceru un ložņājošus pazemes dzinumus. [[Stublājs]] parasti ir trīsšķautņains vai apaļš. Ziedi vārpiņās. Apziednis reducēts vai sarveidīgs (plēkšņveidīgs). [[Auglis]] ir riekstiņš.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ģintis ==
Kopš 2020. gada grīšļu dzimtā tiek atzītas šādas ģintis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30000197-2|title=Cyperaceae Juss. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-07-31|language=en}}&lt;/ref&gt;:

* ''Actinoschoenus'' &lt;small&gt;Benth.&lt;/small&gt;
* ''Actinoscirpus'' &lt;small&gt;(Ohwi) R.W.Haines &amp; Lye&lt;/small&gt;
* ''Afroscirpoides'' &lt;small&gt;García-Madr. &amp; Muasya&lt;/small&gt;
* ''Afrotrilepis'' &lt;small&gt;(Gilly) J.Raynal&lt;/small&gt;
* ''Amphiscirpus'' &lt;small&gt;Oteng-Yeb.&lt;/small&gt;
* ''Androtrichum'' &lt;small&gt;(Brongn.) Brongn.&lt;/small&gt;
* ''Arthrostylis'' &lt;small&gt;R.Br.&lt;/small&gt;
* ''Becquerelia'' &lt;small&gt;Brongn.&lt;/small&gt;
* ''Bisboeckelera'' &lt;small&gt;Kuntze&lt;/small&gt;
* ''Blysmus'' &lt;small&gt;Panz. ex Schult.&lt;/small&gt; – [[blizmes]]
* ''Bolboschoenus'' &lt;small&gt;(Asch.) Palla&lt;/small&gt; – [[gumumeldri]]
* ''Bulbostylis'' &lt;small&gt;Kunth&lt;/small&gt;
* ''Calliscirpus'' &lt;small&gt;C.N.Gilmour, J.R.Starr &amp; Naczi&lt;/small&gt;
* ''Calyptrocarya'' &lt;small&gt;Nees&lt;/small&gt;
* ''Capeobolus'' &lt;small&gt;Browning&lt;/small&gt;
* ''Capitularina'' &lt;small&gt;J.Kern&lt;/small&gt;
* ''Carex'' &lt;small&gt;L.&lt;/small&gt; – [[grīšļi]]
* ''Carpha'' &lt;small&gt;Banks &amp; Sol. ex R.Br.&lt;/small&gt;
* ''Caustis'' &lt;small&gt;R.Br.&lt;/small&gt;
* ''Cephalocarpus'' &lt;small&gt;Nees&lt;/small&gt;
* ''Chorizandra'' &lt;small&gt;R.Br.&lt;/small&gt;
* ''Chrysitrix'' &lt;small&gt;L.&lt;/small&gt;
* ''Cladium'' &lt;small&gt;P.Browne&lt;/small&gt; – [[aslapes]]
* ''Coleochloa'' &lt;small&gt;Gilly&lt;/small&gt;
* ''Costularia'' &lt;small&gt;C.B.Clarke&lt;/small&gt;
* ''Cyathochaeta'' &lt;small&gt;Nees&lt;/small&gt;
* ''Cyathocoma'' &lt;small&gt;Nees&lt;/small&gt;
* ''Cyperus'' &lt;small&gt;L.&lt;/small&gt; – [[dižmeldri]]
* ''Cypringlea'' &lt;small&gt;M.T.Strong&lt;/small&gt;
* ''Diplacrum'' &lt;small&gt;R.Br.&lt;/small&gt;
* ''Diplasia'' &lt;small&gt;Pers.&lt;/small&gt;
* ''Dracoscirpoides'' &lt;small&gt;Muasya&lt;/small&gt;
* ''Dulichium'' &lt;small&gt;Pers.&lt;/small&gt;
* ''Eleocharis'' &lt;small&gt;R.Br&lt;/small&gt;. – [[pameldri]]
* ''Eriophorum'' &lt;small&gt;L.&lt;/small&gt; – [[spilves]]
* ''Erioscirpus'' &lt;small&gt;Palla&lt;/small&gt;
* ''Evandra'' &lt;small&gt;R.Br.&lt;/small&gt;
* ''Everardia'' &lt;small&gt;Ridl.&lt;/small&gt;
* ''Exocarya'' &lt;small&gt;Benth.&lt;/small&gt;
* ''Ficinia'' &lt;small&gt;Schrad.&lt;/small&gt;
* ''Fimbristylis'' &lt;small&gt;Vahl&lt;/small&gt;
* ''Fuirena'' &lt;small&gt;Rottb.&lt;/small&gt;
* ''Gahnia'' &lt;small&gt;J.R.Forst. &amp; G.Forst.&lt;/small&gt;
* ''Gymnoschoenus'' &lt;small&gt;Nees&lt;/small&gt;
* ''Hellmuthia'' &lt;small&gt;Steud.&lt;/small&gt;
* ''Hypolytrum'' &lt;small&gt;Pers.&lt;/small&gt;
* ''Isolepis'' &lt;small&gt;R.Br.&lt;/small&gt;
* ''Khaosokia'' &lt;small&gt;D.A.Simpson, Chayam. &amp; J.Parn.&lt;/small&gt;
* ''Koyamaea'' &lt;small&gt;W.W.Thomas &amp; G.Davidse&lt;/small&gt;
* ''Lagenocarpus'' &lt;small&gt;Nees&lt;/small&gt;
* ''Lepidosperma'' &lt;small&gt;Labill.&lt;/small&gt;
* ''Lepironia'' &lt;small&gt;Pers.&lt;/small&gt;
* ''Machaerina'' &lt;small&gt;Vahl&lt;/small&gt;
* ''Mapania'' &lt;small&gt;Aubl.&lt;/small&gt;
* ''Mesomelaena'' &lt;small&gt;Nees&lt;/small&gt;
* ''Microdracoides'' &lt;small&gt;Hua&lt;/small&gt;
* ''Morelotia'' &lt;small&gt;Gaudich.&lt;/small&gt;
* ''Neesenbeckia'' &lt;small&gt;Levyns&lt;/small&gt;
* ''Nelmesia'' &lt;small&gt;Van der Veken&lt;/small&gt;
* ''Nemum'' &lt;small&gt;Desv.&lt;/small&gt;
* ''Oreobolopsis'' &lt;small&gt;T.Koyama &amp; Guagl.&lt;/small&gt;
* ''Oreobolus'' &lt;small&gt;R.Br.&lt;/small&gt;
* ''Paramapania'' &lt;small&gt;Uittien&lt;/small&gt;
* ''Phylloscirpus'' &lt;small&gt;C.B.Clarke&lt;/small&gt;
* ''Pleurostachys'' &lt;small&gt;Brongn.&lt;/small&gt;
* ''Principina'' &lt;small&gt;Uittien&lt;/small&gt;
* ''Pseudoschoenus'' &lt;small&gt;(C.B.Clarke) Oteng-Yeb.&lt;/small&gt;
* ''Ptilothrix'' &lt;small&gt;K.L.Wilson&lt;/small&gt;
* ''Reedia'' &lt;small&gt;F.Muell.&lt;/small&gt;
* ''Rhodoscirpus'' &lt;small&gt;Léveillé-Bourret, Donadío &amp; J.R.Starr&lt;/small&gt;
* ''Rhynchocladium'' &lt;small&gt;T.Koyama&lt;/small&gt;
* ''Rhynchospora'' &lt;small&gt;Vahl&lt;/small&gt; – [[baltmeldri]]
* ''Schoenoplectiella'' &lt;small&gt;Lye&lt;/small&gt;
* ''Schoenoplectus'' &lt;small&gt;(Rchb.) Palla&lt;/small&gt;
* ''Schoenus'' &lt;small&gt;L.&lt;/small&gt; – [[melnceres]]
* ''Scirpodendron'' &lt;small&gt;Zipp. ex Kurz&lt;/small&gt;
* ''Scirpoides'' &lt;small&gt;Ség.&lt;/small&gt;
* ''Scirpus'' &lt;small&gt;Tourn. ex L.&lt;/small&gt; – [[meldri]]
* ''Scleria'' &lt;small&gt;P.J.Bergius&lt;/small&gt;
* ''Sumatroscirpus'' &lt;small&gt;Oteng-Yeb.&lt;/small&gt;
* ''Tetraria'' &lt;small&gt;P.Beauv.&lt;/small&gt;
* ''Trachystylis'' &lt;small&gt;S.T.Blake&lt;/small&gt;
* ''Trianoptiles'' &lt;small&gt;Fenzl ex Endl.&lt;/small&gt;
* ''Trichophorum'' &lt;small&gt;Pers.&lt;/small&gt; – [[mazmeldri]]
* ''Trichoschoenus'' &lt;small&gt;J.Raynal&lt;/small&gt;
* ''Tricostularia'' &lt;small&gt;Nees&lt;/small&gt;
* ''Trilepis'' &lt;small&gt;Nees&lt;/small&gt;
* ''Zameioscirpus'' &lt;small&gt;Dhooge &amp; Goetgh.&lt;/small&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;nolines&quot; widths=&quot;160&quot;&gt;
Attēls:Cyperus Fuscus crop.jpg|alt=|[[Brūnais dižmeldrs]] (''Cyperus fuscus'')
Attēls:Club Sedge Carex buxbaumii (6524774119).jpg|alt=|[[Buksbauma grīslis]] (''Carex buxbaumii'')
Attēls:Cyperus rotundus spikelet DC1.jpg|alt=|''Cyperus rotundus''
Attēls:Schoenoplectus lacustris 260605a.jpg|alt=|[[Ezera meldrs]] (''Scirpus lacustris'')
Attēls:Bolboschoenus maritimus (5187367067).jpg|alt=|[[Jūrmalas gumumeldrs]] (''Bolboschoenus maritimus'')
Attēls:Eriophorum Cotton Grass.JPG|alt=|[[Makstainā spilve]] (Eriophorum vaginatum)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
&lt;references group=&quot;&quot;&gt;&lt;/references&gt;

[[Kategorija:Graudzāļu rinda]]</text>
      <sha1>2kn3uojpctuvfx9hqrdlrnonajapsv3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pērtiķu bakas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518440</id>
    <revision>
      <id>3666172</id>
      <parentid>3665984</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:25:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: ref&gt;. → ref&gt;, .jūlij → . jūlij using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8572" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
[[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]]
'''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Slimība tika atklāta laboratorijas [[pērtiķi]]em 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere]]s, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23. jūlijā [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums|pērtiķu baku uzliesmojumu]] vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par &quot;globālu ārkārtas situāciju&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Slimības pazīmes ==

=== Simptomi un izpausme ===
[[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]]
Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (&gt;38,5 °C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[mute]]s.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}&lt;/ref&gt; Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&amp;dq=monkeypox&amp;pg=PA2180&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=monkeypox&amp;f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}&lt;/ref&gt;

Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}&lt;/ref&gt; Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}&lt;/ref&gt; Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}&lt;/ref&gt;

=== Inficēšanās ===
Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[elpceļi]]em vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ierosinātājs ==
[[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]]
Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints [[zoonoze]]s vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Izplatība Latvijā ==
[[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

&lt;references /&gt;

[[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]]</text>
      <sha1>r451pkmdi6dsrwm2rk3v9h9g6pw83oo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karaļa Kristiana sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518452</id>
    <revision>
      <id>3666393</id>
      <parentid>3665963</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2829" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Karaļa Kristiana sala
|attēls              = Lougheed Island.jpg
|attēla paraksts     = Karaļa Kristiana sala (augšā pa labi) satelītattēlā
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda#Nunavuta
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|position1     = 
|mark1               = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption1            = 
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=77|latm=48|lats= |latNS=N 
|longd=101|longm=40|longs= |longEW=W
|platība             = 645
|garums              = 27
|platums             = 14
|krasta līnija       = 116&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 165
|salu skaits         = 
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = [[Nunavuta]]
|iedzīvotāji         = 0
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}} 
'''Karaļa Kristiana sala''' ({{val|en|King Christian Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAIZQ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). King Christian Island]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija==
Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|13 km}} platais [[Dāņu šaurums (Nunavuta)|Dāņu šaurums]] ziemeļos un austrumos to atdala no [[Ellefa Ringnesa sala]]s, bet {{nobr|67 km}} platais [[Maklīna šaurums]] rietumos — no [[Findleja salas|Findleja salām]]. Salā valda arktiska tuksneša klimats.

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1901. gadā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas dalībnieks [[Gunnars Īsaksens]].&lt;ref&gt;Otto Sverdrup: Neues Land. Vier Jahre in arktischen Gebieten. Zweiter Band, Brockhaus, Leipzig 1903, S. 306.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>hbxxzhxe0jrndsyz9xq4j2lvonsg7sa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Виктор Джуров</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518465</id>
    <revision>
      <id>3666071</id>
      <timestamp>2022-08-03T12:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="192" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Виктор Джуров}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 15.12 (EEST)</text>
      <sha1>945aiqkcjzebs9jrce4te9g1y0lt8tl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Perija salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518466</id>
    <revision>
      <id>3666075</id>
      <timestamp>2022-08-03T12:50:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums           = Perija salas |attēls              =  |attēla paraksts     =  |attēla izmērs       = |vietaskarte         = Kanāda |reljefa_karte       = jā |alt karte           =  |position =  |mark                = Orange pog.svg |vietējais nosaukums = ''Parry Islands'' |izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=45|lats= |latNS=N  |longd=101|longm=45|longs= |longEW=W...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2916" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Perija salas
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|vietējais nosaukums = ''Parry Islands''
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=45|lats= |latNS=N 
|longd=101|longm=45|longs= |longEW=W
|platība             = 100 000
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 1067
|salu skaits         = 8 (galvenās)
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}&lt;br/&gt;{{CA-NT}}
|iedzīvotāji         = 183
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = [[inuiti]]. [[kanādieši]]
|valsts lielpilsēta  = [[Rezolūta]]
|piezīme =
}} 
'''Perija salas''' ({{val|en|Parry Islands}}) ir [[Kanāda]]i piederoša mazapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijai (austrumu daļa) un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] (rietumu daļā).&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAUIX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Parry Islands]&lt;/ref&gt; Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir [[Rezolūta]]s ciems [[Kornvolisa]]s salā.

== Ģeogrāfija==
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. Grupā ietilpst astoņas galvenās salas ([[Prinča Patrika sala]], [[Melvila sala]], [[Batērsta sala]], [[Bordena sala]], [[Makenzi Kinga sala]], [[Kornvolisa]], [[Eglingtona sala]] un [[Baiama Mārtina sala]]) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.&lt;ref&gt;[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/parry-islands The Canadian Encyclopedia. Parry Islands]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Līdz 1953. gadam par Perija salām vai Perija arhipelāgu dēvēja visas Kanādas Arktiskā arhipelāga salas uz ziemeļiem no [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. 1953. gadā sakarā ar karalienes [[Elizabete II|Elizabetes II]] kronēšanu arhipelāgs tika pārdēvēts par Karalienes Elizabetes arhipelāgu, bet par Perija salām mūsdienās dēvē tā dienvidrietumu daļu, ko austrumos norobežo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]], [[Maklīna šaurums]], [[Penija šaurums]] un [[Velingtona šaurums]], bet dienvidos — [[Perija šaurums]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]</text>
      <sha1>3pwveofjox1mcjwxr7egx0t02kx6ker</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666076</id>
      <parentid>3666075</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:52:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2997" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Perija salas
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|vietējais nosaukums = ''Parry Islands''
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=45|lats= |latNS=N 
|longd=101|longm=45|longs= |longEW=W
|platība             = 100 000
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 1067
|salu skaits         = 8 (galvenās)
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}&lt;br/&gt;{{CA-NT}}
|iedzīvotāji         = 183
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = [[inuiti]]. [[kanādieši]]
|valsts lielpilsēta  = [[Rezolūta]]
|piezīme =
}} 
'''Perija salas''' ({{val|en|Parry Islands}}) ir [[Kanāda]]i piederoša mazapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijai (austrumu daļa) un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] (rietumu daļā).&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAUIX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Parry Islands]&lt;/ref&gt; Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir [[Rezolūta]]s ciems [[Kornvolisa]]s salā.

== Ģeogrāfija==
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. Grupā ietilpst astoņas galvenās salas ([[Prinča Patrika sala]], [[Melvila sala]], [[Batērsta sala]], [[Bordena sala]], [[Makenzi Kinga sala]], [[Kornvolisa]], [[Eglingtona sala]] un [[Baiama Mārtina sala]]) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.&lt;ref&gt;[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/parry-islands The Canadian Encyclopedia. Parry Islands]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Nodēvētas par godu britu polārpētniekam [[Viljams Perijs|Viljamam Perijam]]. Līdz 1953. gadam par Perija salām vai Perija arhipelāgu dēvēja visas Kanādas Arktiskā arhipelāga salas uz ziemeļiem no [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. 1953. gadā sakarā ar karalienes [[Elizabete II|Elizabetes II]] kronēšanu arhipelāgs tika pārdēvēts par Karalienes Elizabetes arhipelāgu, bet par Perija salām mūsdienās dēvē tā dienvidrietumu daļu, ko austrumos norobežo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]], [[Maklīna šaurums]], [[Penija šaurums]] un [[Velingtona šaurums]], bet dienvidos — [[Perija šaurums]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]</text>
      <sha1>5p3hfcrcfmetu955f2nzbihn3t54ig1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666084</id>
      <parentid>3666076</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:58:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3027" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Perija salas
|attēls              = 
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|vietējais nosaukums = ''Parry Islands''
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=45|lats= |latNS=N 
|longd=101|longm=45|longs= |longEW=W
|platība             = 100 000
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 1067
|salu skaits         = 8 (galvenās)
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}&lt;br/&gt;{{CA-NT}}
|iedzīvotāji         = 183
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = [[inuiti]]. [[kanādieši]]
|valsts lielpilsēta  = [[Rezolūta]]
|piezīme =
}} 
'''Perija salas''' ({{val|en|Parry Islands}}) ir [[Kanāda]]i piederoša mazapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijai (austrumu daļa) un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] (rietumu daļā).&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAUIX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Parry Islands]&lt;/ref&gt; Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir [[Rezolūta]]s ciems [[Kornvolisa]]s salā.

== Ģeogrāfija==
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. Grupā ietilpst astoņas galvenās salas ([[Prinča Patrika sala]], [[Melvila sala]], [[Batērsta sala]], [[Bordena sala]], [[Makenzi Kinga sala]], [[Kornvolisa]], [[Eglingtona sala]] un [[Baiama Mārtina sala]]) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.&lt;ref&gt;[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/parry-islands The Canadian Encyclopedia. Parry Islands]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Nodēvētas par godu britu polārpētniekam [[Viljams Perijs|Viljamam Perijam]]. Līdz 1953. gadam par Perija salām vai Perija arhipelāgu dēvēja visas Kanādas Arktiskā arhipelāga salas uz ziemeļiem no [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. 1953. gadā sakarā ar karalienes [[Elizabete II|Elizabetes II]] kronēšanu arhipelāgs tika pārdēvēts par Karalienes Elizabetes arhipelāgu, bet par Perija salām mūsdienās dēvē tā dienvidrietumu daļu, ko austrumos norobežo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]], [[Maklīna šaurums]], [[Penija šaurums]] un [[Velingtona šaurums]], bet dienvidos — [[Perija šaurums]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]
[[Kategorija:Perija salas| ]]</text>
      <sha1>cknzf8cvgnsfk85hw3e78fk2zesbcom</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666093</id>
      <parentid>3666084</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T13:14:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3075" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Perija salas
|attēls              = Parry Islands in Canada.svg
|attēla paraksts     = Perija salas Kanādā
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|vietējais nosaukums = ''Parry Islands''
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=75|latm=45|lats= |latNS=N 
|longd=101|longm=45|longs= |longEW=W
|platība             = 100 000
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 1067
|salu skaits         = 8 (galvenās)
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NU}}&lt;br/&gt;{{CA-NT}}
|iedzīvotāji         = 183
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = [[inuiti]]. [[kanādieši]]
|valsts lielpilsēta  = [[Rezolūta]]
|piezīme =
}} 
'''Perija salas''' ({{val|en|Parry Islands}}) ir [[Kanāda]]i piederoša mazapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijai (austrumu daļa) un [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]] (rietumu daļā).&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAUIX Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Parry Islands]&lt;/ref&gt; Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir [[Rezolūta]]s ciems [[Kornvolisa]]s salā.

== Ģeogrāfija==
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. Grupā ietilpst astoņas galvenās salas ([[Prinča Patrika sala]], [[Melvila sala]], [[Batērsta sala]], [[Bordena sala]], [[Makenzi Kinga sala]], [[Kornvolisa]], [[Eglingtona sala]] un [[Baiama Mārtina sala]]) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.&lt;ref&gt;[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/parry-islands The Canadian Encyclopedia. Parry Islands]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Nodēvētas par godu britu polārpētniekam [[Viljams Perijs|Viljamam Perijam]]. Līdz 1953. gadam par Perija salām vai Perija arhipelāgu dēvēja visas Kanādas Arktiskā arhipelāga salas uz ziemeļiem no [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. 1953. gadā sakarā ar karalienes [[Elizabete II|Elizabetes II]] kronēšanu arhipelāgs tika pārdēvēts par Karalienes Elizabetes arhipelāgu, bet par Perija salām mūsdienās dēvē tā dienvidrietumu daļu, ko austrumos norobežo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]], [[Maklīna šaurums]], [[Penija šaurums]] un [[Velingtona šaurums]], bet dienvidos — [[Perija šaurums]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]
[[Kategorija:Perija salas| ]]</text>
      <sha1>fpbmz7lg7t743n1b89m9waqun2p6izy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Perija salas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518467</id>
    <revision>
      <id>3666079</id>
      <timestamp>2022-08-03T12:54:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" xml:space="preserve">[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]</text>
      <sha1>jxq2lwk3n3ldd7vrigaqykgs8v0glm4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666080</id>
      <parentid>3666079</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:54:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="89" xml:space="preserve">[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]</text>
      <sha1>5uk38ysp994y7x17gtnvu0v2ialc4er</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666081</id>
      <parentid>3666080</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T12:54:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Kanādas salas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="119" xml:space="preserve">[[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]]
[[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
[[Kategorija:Kanādas salas]]</text>
      <sha1>b150qdjxkfgydntx0huheozijte0q8s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Sziji</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518468</id>
    <revision>
      <id>3666083</id>
      <timestamp>2022-08-03T12:57:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Sziji}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 15.57 (EEST)</text>
      <sha1>jq87qi7c82wa4dxoegkb8yjwp832t2e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Vidusskola</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518469</id>
    <revision>
      <id>3666091</id>
      <timestamp>2022-08-03T13:13:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Vidusskola}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 16.13 (EEST)</text>
      <sha1>4fv1eod8q5q37o7doa1z130bbfmtxuh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Billythekidgun</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518470</id>
    <revision>
      <id>3666094</id>
      <timestamp>2022-08-03T13:14:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Billythekidgun}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 16.14 (EEST)</text>
      <sha1>d8x50fawad2cs12zdmw9jrkvgywqz8i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gass Van Sants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518471</id>
    <revision>
      <id>3666137</id>
      <timestamp>2022-08-03T13:53:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Gass Van Sants | vārds_orig = ''Gus Van Sant'' | attēls = Gus Van Sant-1345.jpg | attēla izmērs =  | komentārs = Gass Van Sants 2018. gadā | dz. vārds =  | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1952|7|24}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kentuki|Lūivila}} | miršanas datums =  | miršanas vieta =  | citi vārdi =  | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, gleznotājs, fotogrāfs, mūziķis | darbības gadi = 1882—pašlaik | dzīvesbie...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4077" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Gass Van Sants
| vārds_orig = ''Gus Van Sant''
| attēls = Gus Van Sant-1345.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Gass Van Sants 2018. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1952|7|24}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Kentuki|Lūivila}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, gleznotājs, fotogrāfs, mūziķis
| darbības gadi = 1882—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Gass Grīns Van Sants jaunākais''' ({{Val|en|Gus Green Van Sant Jr.}}, dzimis {{Dat|1952|7|24}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]], [[scenārists]], [[producents]], [[fotogrāfs]] un [[mūziķis]]. Ieguvis atpazīstamību gan neatkarīgajā, gan meinstrīma kino. Vairākas viņa filmās ir attēlota [[Homoseksualitāte|homoseksualitātes]] tematika.

Savu karjeru iesācis kā televīzijas reklāmu režisors. 1986. gadā režisējis savu pirmo filmu ''[[Mala Noche]]''. Viņa nākamā filma, krimināldrāma ''[[Drugstore Cowboy]]'' (1989), tika atzinīgi novērtēta no kritiķiem un vairākos kinofestivālos saņēma balvas par scenāriju. Viņa filma &quot;[[Mans personīgais Aidaho]]&quot; (''My Own Private Idaho'', 1991) tiek uzskatīta par vienu no labākajām 20. gadsimta [[LGBT]] filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timeshighereducation.com/features/culture/twenty-five-years-of-new-queer-cinema/2018251.article|title=Twenty-five years of New Queer Cinema|website=Times Higher Education (THE)|access-date=2022-08-03|date=2015-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Veidojis arī satīrisko kriminālkomēdiju &quot;[[Pāri līķiem]]&quot; (1995) ar [[Nikola Kidmena|Nikolu Kidmenu]] galvenajā lomā. Drāma &quot;[[Krietnais Vils Hantings]]&quot; (1997) tika nominēta deviņām, savukārt biogrāfiskā filma &quot;[[Milks]]&quot; (2008) astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]. Par abām filmām Van Sants tika nominēts arī &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā režisora]]&quot; balvai.

2003. gadā Van Santa filma par [[Kolumbainas vidusskolas slaktiņš|Kolumbainas vidusskolas slaktiņu]] &quot;[[Zilonis (filma)|Zilonis]]&quot; saņēma [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Viņš arī saņēma festivāla labākā režisora balvu, padarot viņu par vienu no tikai diviem režisoriem, otram esot [[Džoels Koens|Džoelam Koenam]], kurš ir ieguvis abas balvas vienā gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/films/elephant|title=ELEPHANT - Festival de Cannes|website=www.festival-cannes.com|access-date=2022-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan vairums citu Van Santa filmu, kā &quot;[[Atrast Foresteru]]&quot; (''Finding Forrester'', 2000) un ''[[Paranoid Park]]'' (2007), ir saņēmušas pozitīvas kritiķu atsauksmes, tādas viņa filmas kā ''[[Last Days]]'' (2005), &quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land'', 2012), &quot;[[Kad kovbojmeitenēm kļūst skumji]]&quot; (''Even Cowgirls Get the Blues'', 1993), &quot;[[Psiho (1998. gada filma)|Psiho]]&quot; (''Psycho'', 1998) un &quot;[[Koku jūra]]&quot; (2015) bija kritiski neveikgmīgas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Aktieru ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]]
[[Kategorija:Kentuki dzimušie]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]]
{{DEFAULTSORT:Van Sants, Gass}}</text>
      <sha1>53uvfvashy5xb0k9lp2smqzh32qugdb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666163</id>
      <parentid>3666137</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:12:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Amerikāņi| → [[amerikāņi (nācija)|, [[producents]] → [[kinoproducents]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4074" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Gass Van Sants
| vārds_orig = ''Gus Van Sant''
| attēls = Gus Van Sant-1345.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Gass Van Sants 2018. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1952|7|24}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Kentuki|Lūivila}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, gleznotājs, fotogrāfs, mūziķis
| darbības gadi = 1882—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Gass Grīns Van Sants jaunākais''' ({{Val|en|Gus Green Van Sant Jr.}}, dzimis {{Dat|1952|7|24}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinorežisors]], [[scenārists]], [[kinoproducents]], [[fotogrāfs]] un [[mūziķis]]. Ieguvis atpazīstamību gan neatkarīgajā, gan meinstrīma kino. Vairākas viņa filmās ir attēlota [[homoseksualitāte]]s tematika.

Savu karjeru iesācis kā televīzijas reklāmu režisors. 1986. gadā režisējis savu pirmo filmu ''[[Mala Noche]]''. Viņa nākamā filma, krimināldrāma ''[[Drugstore Cowboy]]'' (1989), tika atzinīgi novērtēta no kritiķiem un vairākos kinofestivālos saņēma balvas par scenāriju. Viņa filma &quot;[[Mans personīgais Aidaho]]&quot; (''My Own Private Idaho'', 1991) tiek uzskatīta par vienu no labākajām 20. gadsimta [[LGBT]] filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timeshighereducation.com/features/culture/twenty-five-years-of-new-queer-cinema/2018251.article|title=Twenty-five years of New Queer Cinema|website=Times Higher Education (THE)|access-date=2022-08-03|date=2015-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Veidojis arī satīrisko kriminālkomēdiju &quot;[[Pāri līķiem]]&quot; (1995) ar [[Nikola Kidmena|Nikolu Kidmenu]] galvenajā lomā. Drāma &quot;[[Krietnais Vils Hantings]]&quot; (1997) tika nominēta deviņām, savukārt biogrāfiskā filma &quot;[[Milks]]&quot; (2008) astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]. Par abām filmām Van Sants tika nominēts arī &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā režisora]]&quot; balvai.

2003. gadā Van Santa filma par [[Kolumbainas vidusskolas slaktiņš|Kolumbainas vidusskolas slaktiņu]] &quot;[[Zilonis (filma)|Zilonis]]&quot; saņēma [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Viņš arī saņēma festivāla labākā režisora balvu, padarot viņu par vienu no tikai diviem režisoriem, otram esot [[Džoels Koens|Džoelam Koenam]], kurš ir ieguvis abas balvas vienā gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/films/elephant|title=ELEPHANT - Festival de Cannes|website=www.festival-cannes.com|access-date=2022-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan vairums citu Van Santa filmu, kā &quot;[[Atrast Foresteru]]&quot; (''Finding Forrester'', 2000) un ''[[Paranoid Park]]'' (2007), ir saņēmušas pozitīvas kritiķu atsauksmes, tādas viņa filmas kā ''[[Last Days]]'' (2005), &quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land'', 2012), &quot;[[Kad kovbojmeitenēm kļūst skumji]]&quot; (''Even Cowgirls Get the Blues'', 1993), &quot;[[Psiho (1998. gada filma)|Psiho]]&quot; (''Psycho'', 1998) un &quot;[[Koku jūra]]&quot; (2015) bija kritiski neveikgmīgas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Aktieru ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Van Sants, Gass}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]]
[[Kategorija:Kentuki dzimušie]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]]</text>
      <sha1>asdhz5ibtwy4z4z60jroaxk1z3bczsz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666166</id>
      <parentid>3666163</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:16:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4085" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Gass Van Sants
| vārds_orig = ''Gus Van Sant''
| attēls = Gus Van Sant-1345.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Gass Van Sants 2018. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1952|7|24}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Kentuki|Lūivila}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, gleznotājs, fotogrāfs, mūziķis
| darbības gadi = 1982—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Gass Grīns Van Sants jaunākais''' ({{Val|en|Gus Green Van Sant Jr.}}, dzimis {{Dat|1952|7|24}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinorežisors]], [[scenārists]], [[kinoproducents]], [[fotogrāfs]] un [[mūziķis]]. Ieguvis atpazīstamību gan neatkarīgajā, gan meinstrīma kino. Vairākas viņa filmās ir attēlota [[homoseksualitāte]]s tematika.

Savu karjeru iesācis kā televīzijas reklāmu režisors. 1986. gadā režisējis savu pirmo filmu ''[[Mala Noche]]''. Viņa nākamā filma, krimināldrāma ''[[Drugstore Cowboy]]'' (1989), tika atzinīgi novērtēta no kritiķiem un vairākos kinofestivālos saņēma balvas par scenāriju. Viņa filma &quot;[[Mans personīgais Aidaho]]&quot; (''My Own Private Idaho'', 1991) tiek uzskatīta par vienu no labākajām 20. gadsimta [[LGBT]] filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timeshighereducation.com/features/culture/twenty-five-years-of-new-queer-cinema/2018251.article|title=Twenty-five years of New Queer Cinema|website=Times Higher Education (THE)|access-date=2022-08-03|date=2015-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Veidojis arī satīrisko kriminālkomēdiju &quot;[[Pāri līķiem]]&quot; (1995) ar [[Nikola Kidmena|Nikolu Kidmenu]] galvenajā lomā. Drāma &quot;[[Krietnais Vils Hantings]]&quot; (1997) tika nominēta deviņām, savukārt biogrāfiskā filma &quot;[[Milks]]&quot; (2008) astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]. Par abām filmām Van Sants tika nominēts arī &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā režisora]]&quot; balvai.

2003. gadā Van Santa filma par [[Kolumbainas vidusskolas slaktiņš|Kolumbainas vidusskolas slaktiņu]] &quot;[[Zilonis (filma)|Zilonis]]&quot; saņēma [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]]. Viņš arī saņēma festivāla labākā režisora balvu, padarot viņu par vienu no tikai diviem režisoriem, otram esot [[Džoels Koens|Džoelam Koenam]], kurš ir ieguvis abas balvas vienā gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/films/elephant|title=ELEPHANT - Festival de Cannes|website=www.festival-cannes.com|access-date=2022-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan vairums citu Van Santa filmu, kā &quot;[[Atrast Foresteru]]&quot; (''Finding Forrester'', 2000) un ''[[Paranoid Park]]'' (2007), ir saņēmušas pozitīvas kritiķu atsauksmes, tādas viņa filmas kā ''[[Last Days]]'' (2005), &quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land'', 2012), &quot;[[Kad kovbojmeitenēm kļūst skumji]]&quot; (''Even Cowgirls Get the Blues'', 1993), &quot;[[Psiho (1998. gada filma)|Psiho]]&quot; (''Psycho'', 1998) un &quot;[[Koku jūra]]&quot; (2015) saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Van Sants, Gass}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]]
[[Kategorija:Kentuki dzimušie]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]]</text>
      <sha1>oxzijqngn1x6ervmuvktkprn8l59ybq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žuzē I</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518472</id>
    <revision>
      <id>3666151</id>
      <timestamp>2022-08-03T14:01:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tyulif</username>
        <id>107949</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Žuzē I''' ([[Lisabona]], 1714. g. 6. jūnijs - Lisabona, 1777. gada 24. februāris)Pazīstams kā &quot;o reformador&quot;, viņš bija Portugāles karalis no 1750. gada 31. jūlija līdz savai nāvei, viņa valdīšanu iezīmēs karaļa ministra [[marķīza pombala]] reformas. {{Infobox royalty|name=Žuzē I|name-orig=''josé I''|image=[[Attēls:Retrato D. José - Mafra.jpg|80px]]|imgw=200|succession=* Portugāles un Algarves karalis * Portugāles monarhs|reign-start={{dat|1750|...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="856" xml:space="preserve">'''Žuzē I''' ([[Lisabona]], 1714. g. 6. jūnijs - Lisabona, 1777. gada 24. februāris)Pazīstams kā &quot;o reformador&quot;, viņš bija Portugāles karalis no 1750. gada 31. jūlija līdz savai nāvei, viņa valdīšanu iezīmēs karaļa ministra [[marķīza pombala]] reformas.
{{Infobox royalty|name=Žuzē I|name-orig=''josé I''|image=[[Attēls:Retrato D. José - Mafra.jpg|80px]]|imgw=200|succession=* Portugāles un Algarves karalis
* Portugāles monarhs|reign-start={{dat|1750|7|31|N}}|reign-end={{dat|1777|2|24|N}}|coronation=|full name=|predecessor=[[Žoau V]]|successor=[[Marija I]]|spouse=[[Mariana Viktorija no Spānijas]]|issue=* [[Marija I]]|house=[[Bragança dinastija]]|father=[[Žoau V]]|mother=[[Marija Ana no Austrijas]]|religion=[[katolisms]]|birth_date={{dat|1714|6|6}}|birth_place=|death_date=|death_place=|date of burial=|signature=}}</text>
      <sha1>d7ffguoss0f464gv3423tcyu8ldujt7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666156</id>
      <parentid>3666151</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T14:04:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tyulif</username>
        <id>107949</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1185" xml:space="preserve">'''Žuzē I''' ([[Lisabona]], 1714. g. 6. jūnijs - Lisabona, 1777. gada 24. februāris)Pazīstams kā &quot;o reformador&quot;, viņš bija Portugāles karalis no 1750. gada 31. jūlija līdz savai nāvei, viņa valdīšanu iezīmēs karaļa ministra [[marķīza pombala]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cardozo|first=Manoel|last2=Cheke|first2=Marcus|last3=Doria|first3=Antonio Alvaro|date=1950-02|title=O ditador de Portugal Marques de Pombal.|url=http://dx.doi.org/10.2307/2509007|journal=The Hispanic American Historical Review|volume=30|issue=1|pages=84|doi=10.2307/2509007|issn=0018-2168}}&lt;/ref&gt;reformas.
{{Infobox royalty|name=Žuzē I|name-orig=''josé I''|image=[[Attēls:Retrato D. José - Mafra.jpg|80px]]|imgw=200|succession=* Portugāles un Algarves karalis
* Portugāles monarhs|reign-start={{dat|1750|7|31|N}}|reign-end={{dat|1777|2|24|N}}|coronation=|full name=|predecessor=[[Žoau V]]|successor=[[Marija I]]|spouse=[[Mariana Viktorija no Spānijas]]|issue=* [[Marija I]]|house=[[Bragança dinastija]]|father=[[Žoau V]]|mother=[[Marija Ana no Austrijas]]|religion=[[katolisms]]|birth_date={{dat|1714|6|6}}|birth_place=|death_date=|death_place=|date of burial=|signature=}}</text>
      <sha1>d0x5ga4fzo678ooqiymqxypf01zj8x0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666182</id>
      <parentid>3666156</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:02:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1256" xml:space="preserve">{{Dzēst|mašīntulkojums, bet glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}

'''Žuzē I''' ([[Lisabona]], 1714. g. 6. jūnijs - Lisabona, 1777. gada 24. februāris)Pazīstams kā &quot;o reformador&quot;, viņš bija Portugāles karalis no 1750. gada 31. jūlija līdz savai nāvei, viņa valdīšanu iezīmēs karaļa ministra [[marķīza pombala]]&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cardozo|first=Manoel|last2=Cheke|first2=Marcus|last3=Doria|first3=Antonio Alvaro|date=1950-02|title=O ditador de Portugal Marques de Pombal.|url=http://dx.doi.org/10.2307/2509007|journal=The Hispanic American Historical Review|volume=30|issue=1|pages=84|doi=10.2307/2509007|issn=0018-2168}}&lt;/ref&gt;reformas.
{{Infobox royalty|name=Žuzē I|name-orig=''josé I''|image=[[Attēls:Retrato D. José - Mafra.jpg|80px]]|imgw=200|succession=* Portugāles un Algarves karalis
* Portugāles monarhs|reign-start={{dat|1750|7|31|N}}|reign-end={{dat|1777|2|24|N}}|coronation=|full name=|predecessor=[[Žoau V]]|successor=[[Marija I]]|spouse=[[Mariana Viktorija no Spānijas]]|issue=* [[Marija I]]|house=[[Bragança dinastija]]|father=[[Žoau V]]|mother=[[Marija Ana no Austrijas]]|religion=[[katolisms]]|birth_date={{dat|1714|6|6}}|birth_place=|death_date=|death_place=|date of burial=|signature=}}</text>
      <sha1>tmruujjap5brgwr0ub8a5qqkmlet4sl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gus Van Sant</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518473</id>
    <redirect title="Gass Van Sants" />
    <revision>
      <id>3666168</id>
      <timestamp>2022-08-03T14:17:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Gass Van Sants]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Gass Van Sants]]</text>
      <sha1>1pa876buzxvl35vnkcjfdchyrzv2fej</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Eningol</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518474</id>
    <revision>
      <id>3666171</id>
      <timestamp>2022-08-03T14:23:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Eningol}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 17.23 (EEST)</text>
      <sha1>mgy97pxwzivltpv0s2dbgb8hv49l9gq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518475</id>
    <redirect title="Horvātijas futbola līga" />
    <revision>
      <id>3666176</id>
      <timestamp>2022-08-03T14:35:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Vylks pārvietoja lapu [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga]] uz [[Horvātijas futbola līga]]: nosaukuma maiņa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Horvātijas futbola līga]]</text>
      <sha1>63sk3iihba1pd7pmi28pj4iyx8lzgps</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:KinoFan2021</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518476</id>
    <revision>
      <id>3666178</id>
      <timestamp>2022-08-03T14:38:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=KinoFan2021}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 17.38 (EEST)</text>
      <sha1>j5iprtbp4rvd9nox2ynroo0z27ht52w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Yukiro No.8</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518477</id>
    <revision>
      <id>3666183</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:06:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Yukiro No.8}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 18.06 (EEST)</text>
      <sha1>b1aw35r3b1xkgun23hduopgeq8mag6z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hrvatska nogometna liga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518478</id>
    <redirect title="Horvātijas futbola līga" />
    <revision>
      <id>3666185</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:09:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Horvātijas futbola līga]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Horvātijas futbola līga]]</text>
      <sha1>63sk3iihba1pd7pmi28pj4iyx8lzgps</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltais zīdkoks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518479</id>
    <revision>
      <id>3666188</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:23:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste |platums=235px |nosaukums=Baltais zīdkoks&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;/&gt; |attēls=Morus-alba.jpg |att_izmērs=200px |att_nosaukums=Baltais zīdkoks (''Morus alba'') |valsts=Plantae |valsts_lv=Augi |nodalījums=Magnoliophyta |nodalījums_lv=Segsēkļi |klase=Magnoliopsida |klase_lv=Divdīgļlapji |rinda=Rosales |rinda_lv=Rožu rinda |dzimta=Moraceae |dzimta_lv=Zīdkoku dzimta |ģints=Morus |ģints_lv=Zīdkoki |suga=M. alba |suga_lv=Baltais zīdkoks |suga_r=Baltais z...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1561" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|platums=235px
|nosaukums=Baltais zīdkoks&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;/&gt;
|attēls=Morus-alba.jpg
|att_izmērs=200px
|att_nosaukums=Baltais zīdkoks (''Morus alba'')
|valsts=Plantae
|valsts_lv=Augi
|nodalījums=Magnoliophyta
|nodalījums_lv=Segsēkļi
|klase=Magnoliopsida
|klase_lv=Divdīgļlapji
|rinda=Rosales
|rinda_lv=Rožu rinda
|dzimta=Moraceae
|dzimta_lv=Zīdkoku dzimta
|ģints=Morus
|ģints_lv=Zīdkoki
|suga=M. alba
|suga_lv=Baltais zīdkoks
|suga_r=Baltais zīdkoks
|binomial=Morus alba
|sinonīmi=
|izplatība=
|izcelsmes_vieta=
|iedalījums=
|kategorijas=nē
}}

'''Baltais zīdkokoks'''&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:365603|title=Baltais zīdkoks {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-08-02}}&lt;/ref&gt; (''Morus alba'') ir [[Zīdkoku dzimta|zīdkoku dzimtas]] [[koks]], tiek plaši kultivēts [[Zīdtārpiņš|zīdtārpiņu]] barošanai, ko izmanto komerciālā [[Zīds|zīda]] ražošanā, tiek arī audzēts ēdamo [[Auglis|augļu]] dēļ.

Koks mēdz būt līdz 15 [[Metrs|metriem]] augsts un ir ar izplestu vainagu. [[Lapas]] virspuse ir spilgti zaļas, spīdīgas, apakšpuse gaišākas un var būt līdz 20 [[Centimetrs|centimetriem]] garas. Ēdamie augļi nogatavojoties no baltiem kļūst sārtāki, līdz nogatovojoties paliek tumši purpursarkani, tie mēdz būt līdz 2,5 centimetriem gari.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rokasgrāmata dabā. Koki|last=Tonijs|first=Rasels|pages=56}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Zīdkoku dzimta]]</text>
      <sha1>hn8975stu08j1ateozfbeqe8kcyaxc1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666189</id>
      <parentid>3666188</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:24:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1548" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|platums=235px
|nosaukums=Baltais zīdkoks&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;/&gt;
|attēls=Morus-alba.jpg
|att_izmērs=200px
|att_nosaukums=Baltais zīdkoks (''Morus alba'')
|valsts=Plantae
|valsts_lv=Augi
|nodalījums=Magnoliophyta
|nodalījums_lv=Segsēkļi
|klase=Magnoliopsida
|klase_lv=Divdīgļlapji
|rinda=Rosales
|rinda_lv=Rožu rinda
|dzimta=Moraceae
|dzimta_lv=Zīdkoku dzimta
|ģints=Morus
|ģints_lv=Zīdkoki
|suga=M. alba
|suga_lv=Baltais zīdkoks
|suga_r=Baltais zīdkoks
|binomial=Morus alba
|sinonīmi=
|izplatība=
|izcelsmes_vieta=
|iedalījums=
|kategorijas=nē
}}

'''Baltais zīdkokoks'''&lt;ref name=&quot;nosaukums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/mwe:365603|title=Baltais zīdkoks {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-08-02}}&lt;/ref&gt; (''Morus alba'') ir [[Zīdkoku dzimta|zīdkoku dzimtas]] [[koks]], tiek plaši kultivēts [[Zīdtārpiņš|zīdtārpiņu]] barošanai, ko izmanto komerciālā [[Zīds|zīda]] ražošanā, tiek arī audzēts ēdamo [[Auglis|augļu]] dēļ.

Koks mēdz būt līdz 15 [[Metrs|metriem]] augsts un ir ar izplestu vainagu. [[Lapas]] virspusē ir spilgti zaļas, spīdīgas, apakšpusē gaišākas un var būt līdz 20 [[Centimetrs|centimetriem]] garas. Ēdamie augļi nogatavojoties no baltiem kļūst sārtāki, līdz paliek tumši purpursarkani, tie mēdz būt līdz 2,5 centimetriem gari.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Rokasgrāmata dabā. Koki|last=Tonijs|first=Rasels|pages=56}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Zīdkoku dzimta]]</text>
      <sha1>re1xfznp25945d2lvcftrtyy3me9azx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienvidķīnas dižskābardis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518480</id>
    <revision>
      <id>3666190</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:26:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Fagus longipetiolata|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus longipetiolata|suga_lv=Dienvidķīnas dižskābardis|attēls=E mei zhi wu tu zhi (1945) (21100899519).jpg}}  '''Dienvidķīnas dižskābardis''' ({{val-la|Fag...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="699" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Fagus longipetiolata|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus longipetiolata|suga_lv=Dienvidķīnas dižskābardis|attēls=E mei zhi wu tu zhi (1945) (21100899519).jpg}}

'''Dienvidķīnas dižskābardis''' ({{val-la|Fagus longipetiolata}}) ir [[Dižskābaržu dzimta|Dižskābaržu dzimtas]] suga.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dižskābarži]]</text>
      <sha1>45s3jv1j29ih9unf2metsa8lq2k8g7e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666195</id>
      <parentid>3666190</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:29:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="699" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Fagus longipetiolata|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus longipetiolata|suga_lv=Dienvidķīnas dižskābardis|attēls=E mei zhi wu tu zhi (1945) (21100899519).jpg}}

'''Dienvidķīnas dižskābardis''' ({{val-la|Fagus longipetiolata}}) ir [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dižskābarži]]</text>
      <sha1>lnild36yqc4mcc607g62o5229ej6s9f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fagus longipetiolata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518481</id>
    <redirect title="Dienvidķīnas dižskābardis" />
    <revision>
      <id>3666191</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:27:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dienvidķīnas dižskābardis]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dienvidķīnas dižskābardis]]</text>
      <sha1>15o7o2gyzalmp3gtk3lba13ajtdd27a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Japānas dižskābardis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518482</id>
    <revision>
      <id>3666192</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:28:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Fagus crenata|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus crenata|suga_lv=Japānas dižskābardis|attēls=Fagus crenata fruits.jpg|attēls2=Fagus crenata (Mount Yokoyama).jpg}}  '''Japānas dižskābardis''' ({{val-la|Fagus...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="690" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Fagus crenata|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus crenata|suga_lv=Japānas dižskābardis|attēls=Fagus crenata fruits.jpg|attēls2=Fagus crenata (Mount Yokoyama).jpg}}

'''Japānas dižskābardis''' ({{val-la|Fagus crenata}}) ir [[Dižskābaržu dzimta|Dižskābaržu dzimtas]] suga.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dižskābarži]]</text>
      <sha1>hqy6phn3yq55rrr5nu6vfoqltrtun5o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666194</id>
      <parentid>3666192</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:29:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="690" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Fagus crenata|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus crenata|suga_lv=Japānas dižskābardis|attēls=Fagus crenata fruits.jpg|attēls2=Fagus crenata (Mount Yokoyama).jpg}}

'''Japānas dižskābardis''' ({{val-la|Fagus crenata}}) ir [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dižskābarži]]</text>
      <sha1>rmc01xosdx1uktenhs4p37jr8c7cfsv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fagus crenata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518483</id>
    <redirect title="Japānas dižskābardis" />
    <revision>
      <id>3666193</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:29:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Japānas dižskābardis]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Japānas dižskābardis]]</text>
      <sha1>62gif8bt3ua69790om3frbuwm9cffs4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Japānas zilais dižskābārdis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518484</id>
    <redirect title="Japānas zilais dižskābardis" />
    <revision>
      <id>3666196</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:30:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Fagus japonica|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus japonica|suga_lv=Japānas zilais dižskābārdis|attēls=Fagus japonica 03 cropped.jpg|attēls2=Fagus japonica 07.jpg}}  '''Japānas zilais dižskābārdis''' ({{va...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="701" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Fagus japonica|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus japonica|suga_lv=Japānas zilais dižskābārdis|attēls=Fagus japonica 03 cropped.jpg|attēls2=Fagus japonica 07.jpg}}

'''Japānas zilais dižskābārdis''' ({{val-la|Fagus japonica}}) ir [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dižskābarži]]</text>
      <sha1>2jwxgxue4e8pfze2czxxq2mempe57pl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666199</id>
      <parentid>3666196</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T15:35:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Japānas zilais dižskābardis]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Japānas zilais dižskābardis]]</text>
      <sha1>e6damiomjwdzae485w6msuhk3x1zibc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Japānas zilais dižskābardis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518485</id>
    <revision>
      <id>3666198</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:34:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|Dižskābaržu rinda|binomial=Fagus japonica|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus japonica|suga_lv=Japānas zilais dižskābardis|attēls=Fagus japonica 03 cropped.jpg|attēls2=Fagus japonica 07.jpg}}'''Japānas zilais dižskābardis''' ({{val-la...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="665" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|Dižskābaržu rinda|binomial=Fagus japonica|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus japonica|suga_lv=Japānas zilais dižskābardis|attēls=Fagus japonica 03 cropped.jpg|attēls2=Fagus japonica 07.jpg}}'''Japānas zilais dižskābardis''' ({{val-la|Fagus japonica}}) ir [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}}{{Botānika-aizmetnis}}</text>
      <sha1>byof2usjx3opv9trrq0q0g3e00n0h7a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas vēstniecības</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518486</id>
    <redirect title="Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums" />
    <revision>
      <id>3666201</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:35:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Latvijas diplomātisko misiju uzskaitījums]]</text>
      <sha1>e267de4igdpvmjbv7ikm8ajguacqtfs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fagus japonica</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518487</id>
    <redirect title="Japānas zilais dižskābardis" />
    <revision>
      <id>3666202</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:36:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Japānas zilais dižskābardis]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Japānas zilais dižskābardis]]</text>
      <sha1>e6damiomjwdzae485w6msuhk3x1zibc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķīnas dižskābardis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518488</id>
    <revision>
      <id>3666203</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:36:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|Dižskābaržu rinda|binomial=Fagus engleriana|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus engleriana|suga_lv=Ķīnas dižskābardis|attēls=Fagus engleriana kz1.jpg|attēls2=Fagus engleriana - Morris Arboretum - DSC00475.JPG}}'''Ķīnas dižskābardis'...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="679" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|Dižskābaržu rinda|binomial=Fagus engleriana|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus engleriana|suga_lv=Ķīnas dižskābardis|attēls=Fagus engleriana kz1.jpg|attēls2=Fagus engleriana - Morris Arboretum - DSC00475.JPG}}'''Ķīnas dižskābardis''' ({{val-la|Fagus engleriana}}) ir [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}}{{Botānika-aizmetnis}}</text>
      <sha1>6t14phyjs5bh1dzaouzbv9bhzuuy60p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fagus engleriana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518489</id>
    <redirect title="Ķīnas dižskābardis" />
    <revision>
      <id>3666204</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:37:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ķīnas dižskābardis]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ķīnas dižskābardis]]</text>
      <sha1>rqd4n2ddju32j6e46c89bh4da1yq00k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taivānas dižskābardis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518490</id>
    <revision>
      <id>3666206</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:38:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Fagus hayatae|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus hayatae|suga_lv=Taivānas dižskābardis|attēls=2021 Mount NeiNiaoZui ii.jpg|attēls2=2021 Fagus hayatae at Mount NeiNiaoZui xii.jpg}}  '''Taivānas dižskābardis'...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="708" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Fagus hayatae|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|Dižskābaržu rinda|dzimta=Fagaceae|dzimta_lv=Dižskābaržu dzimta|ģints=Fagus|ģints_lv=Dižskābarži|suga=Fagus hayatae|suga_lv=Taivānas dižskābardis|attēls=2021 Mount NeiNiaoZui ii.jpg|attēls2=2021 Fagus hayatae at Mount NeiNiaoZui xii.jpg}}

'''Taivānas dižskābardis''' ({{val-la|Fagus hayatae}}) ir [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržu dzimtas]] suga.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dižskābarži]]</text>
      <sha1>2uo3sziibz6n0t0936w8wjqfqdbqjl8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fagus hayatae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518491</id>
    <redirect title="Taivānas dižskābardis" />
    <revision>
      <id>3666207</id>
      <timestamp>2022-08-03T15:39:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Taivānas dižskābardis]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Taivānas dižskābardis]]</text>
      <sha1>f61hrrnfr9no1bd0puh45ej74gam1rq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Based sogdian</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518492</id>
    <revision>
      <id>3666215</id>
      <timestamp>2022-08-03T16:39:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Based sogdian}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 19.39 (EEST)</text>
      <sha1>5zgelwakviltm8jr7ivrdbb0wkbos0a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Onofrei69</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518493</id>
    <revision>
      <id>3666219</id>
      <timestamp>2022-08-03T17:01:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Onofrei69}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 20.01 (EEST)</text>
      <sha1>tco7w770mktrdh8iqthf0f6jpks3xlt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Varšavas metro stacijas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518494</id>
    <revision>
      <id>3666231</id>
      <timestamp>2022-08-03T19:01:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Misters32</username>
        <id>101716</id>
      </contributor>
      <comment>Pašlaik izveidoju šādi...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="135" xml:space="preserve">Kategorija atsaucas uz metro stacijām Varšavā.

== Raksti, kas ietverti kategorijā &quot;Varšavas metro stacija ==
[[Kategorija:Metro]]</text>
      <sha1>o15ee5cs6nwnfz6634pgfagdifyv6af</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666233</id>
      <parentid>3666231</parentid>
      <timestamp>2022-08-03T19:01:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Misters32</username>
        <id>101716</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="70" xml:space="preserve">Kategorija atsaucas uz metro stacijām Varšavā.
[[Kategorija:Metro]]</text>
      <sha1>nuore7njo8g2knjxnol1b7z4yrpvmc2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Mishab~ruwiki</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518495</id>
    <revision>
      <id>3666239</id>
      <timestamp>2022-08-03T19:34:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Mishab~ruwiki}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 22.34 (EEST)</text>
      <sha1>bhx7iafeotv1tnez3m8xij9dcz3si6c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Polockas iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518496</id>
    <redirect title="Satekles iela" />
    <revision>
      <id>3666241</id>
      <timestamp>2022-08-03T19:54:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Satekles iela]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Satekles iela]]</text>
      <sha1>916e4lhs5sgsq9hdv5675fie5qwx3r9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lakta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518497</id>
    <revision>
      <id>3666304</id>
      <timestamp>2022-08-03T20:35:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna nozīmju atdalīšanas lapa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="234" xml:space="preserve">'''Lakta''' var būt:

* [[lakta (darbarīks)]] — metālapstrādes darbarīks;
* [[šķērsis|lakta]] — šķersis, kur nakšņo mājputni;
* [[lakta (meteoroloģija)]] — gubu mākoņu augšējā daļa.

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>iy4djd0649tks6r4vyy437x5e73a6pz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts nozīmes pilsētbūvnieciskā pieminekļa statuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518498</id>
    <redirect title="Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts" />
    <revision>
      <id>3666308</id>
      <timestamp>2022-08-03T20:43:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts]]</text>
      <sha1>2hc196mg6r118v77y2fboy7pdii3du2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Middle river exports</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518499</id>
    <revision>
      <id>3666319</id>
      <timestamp>2022-08-03T21:10:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="187" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Middle river exports}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 00.10 (EEST)</text>
      <sha1>31iittck9ba9xemk4xyf3cx65waztpw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nišela Nikolsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518500</id>
    <revision>
      <id>3666324</id>
      <timestamp>2022-08-03T21:28:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>jauns raksts.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4833" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Nišela Nikolsa
 |            vārds_orig = ''Nichelle Nichols''
 |                attēls = Nichelle Nichols (4505899674) (cropped).jpg
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = Nišela Nikolsa 1979. gadā
 |              dz vārds = Greisa Della Nikolsa
 |             dz datums = {{dat|1932|12|28}}
 |              dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Robinsa}}
 |           mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|7|30|1932|12|28}}
 |            mirš vieta = {{vieta|ASV|Ņūmeksika|Silversitija}}
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = aktrise, dziedātāja, dejotāja
 |         darbības gadi = 1959–2019
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = 
* Fosters Džonsons
* (pr. 1951; šķ. 1951)
* Djūks Mandijs
* (pr. 1968; šķ. 1972)
 |                 bērni = Kails Džonsons
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = S
}}
'''Nišela Nikolsa''' ({{val|en|Nichelle Nichols}}; dzimusi '''Greisa Della Nikolsa''' ({{val|en|Grace Dell Nichols}}) {{dat|1932|12|28}}, mirusi {{dat|2022|7|30}})&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Sottile |first=Zoe |title=Nichelle Nichols, trailblazing 'Star Trek' actress, dies at 89 |publisher=CNN |url=https://www.cnn.com/2022/07/31/entertainment/nichelle-nichols-star-trek-dies/index.html |accessdate=July 31, 2022}}&lt;/ref&gt; bija amerikāņu aktrise, dziedātāja un dejotāja. Labāk zināma pēc [[Niota Uhura|Niotas Uhuras]] lomas seriālā &quot;[[Zvaigžņu ceļš (seriāls)|Zvaigžņu ceļš]]&quot; un seriāla filmu turpinājumos. Nikolsa ar Uhuras atveidojumu aizsāka [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] aktrišu piedalīšanos ASV televīzijā.&lt;ref name=&quot;WSJ-MLK&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Nishi |first=Dennis |date=January 17, 2011 |title=SpeakEasy: 'Star Trek's' Nichelle Nichols on How Martin Luther King Jr. Changed Her Life |work=[[The Wall Street Journal]] |url=https://blogs.wsj.com/speakeasy/2011/01/17/star-treks-nichelle-nichols-on-how-martin-luther-king-king-jr-changed-her-life/ }}&lt;/ref&gt; No 1977. līdz 2015. gadam Nikolsa brīvprātīgi veltīja savu laiku [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] programmu veicināšanai un aicināja pieņemt darbā dažādus astronautus, tostarp sievietes un etniskās minoritātes.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Hahn |first=Michael |date=August 20, 2009 |title=GPN-2004-00017 – Nichelle Nichols, NASA Recruiter |url=http://grin.hq.nasa.gov/ABSTRACTS/GPN-2004-00017.html |dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20091222042250/http://grin.hq.nasa.gov/ABSTRACTS/GPN-2004-00017.html |archive-date=December 22, 2009 |access-date=August 21, 2019 |website=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;currie2016&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Currie |first=Netisha |date=March 1, 2016 |title=To Boldly Go Where No (Wo)Man Has Gone Before… |url=https://rediscovering-black-history.blogs.archives.gov/2016/03/01/to-boldly-go-where-no-woman-has-gone-before/ |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210503105236/https://rediscovering-black-history.blogs.archives.gov/2016/03/01/to-boldly-go-where-no-woman-has-gone-before/ |archive-date=May 3, 2021 |access-date=November 22, 2020 |publisher=Rediscovering Black History, [[National Archives and Records Administration|National Archives]]}}&lt;/ref&gt;

Strādājusi arī kā balss aktrise un ierunājusi Uhuru vairākos &quot;Zvaigžņu ceļa&quot; animācijas seriālos, tāpat ierunājusi savu tēlu animācijas seriālos &quot;[[Simpsoni]]&quot; un &quot;[[Futurāma]]&quot;. Atveidojusi nelielas lomas dažādās filmās un seriālos, piemēram seriālā &quot;[[Izredzētie: Pasauli glābjot]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nikolsa, Nišela}}
[[Kategorija:1932. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:ASV balss aktrises]]</text>
      <sha1>iffzc3t0hwd9uug1f6ar093zlos2xg8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nichelle Nichols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518501</id>
    <redirect title="Nišela Nikolsa" />
    <revision>
      <id>3666325</id>
      <timestamp>2022-08-03T21:28:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Nišela Nikolsa]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nišela Nikolsa]]</text>
      <sha1>3p5c0hzuaba01nx749s5m9h3nnc49zo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Naičela Nikolsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518502</id>
    <redirect title="Nišela Nikolsa" />
    <revision>
      <id>3666326</id>
      <timestamp>2022-08-03T21:29:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Nišela Nikolsa]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nišela Nikolsa]]</text>
      <sha1>3p5c0hzuaba01nx749s5m9h3nnc49zo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Rewed</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518503</id>
    <revision>
      <id>3666339</id>
      <timestamp>2022-08-03T22:02:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Rewed}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 01.02 (EEST)</text>
      <sha1>l0a21fk8vkbop03dm0yyqjowp7kuczx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Siegfried Nugent</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518504</id>
    <revision>
      <id>3666369</id>
      <timestamp>2022-08-04T02:30:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Siegfried Nugent}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 05.30 (EEST)</text>
      <sha1>sqp9688n2uowasap9uqaa48yvphupf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Serhii Andrushko</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518505</id>
    <revision>
      <id>3666389</id>
      <timestamp>2022-08-04T05:52:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Serhii Andrushko}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 08.52 (EEST)</text>
      <sha1>fjtr8peogl9kr4bq5u7myd96n7v07jd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Catishere</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518506</id>
    <revision>
      <id>3666390</id>
      <timestamp>2022-08-04T05:56:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Catishere}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 08.56 (EEST)</text>
      <sha1>olaep1l5iy3rj6ks638lw3zvkm50bcg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Avburg</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518507</id>
    <revision>
      <id>3666394</id>
      <timestamp>2022-08-04T06:13:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Avburg}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 09.13 (EEST)</text>
      <sha1>ln5i8jfjq51zskorwf2fiahgv7cl93j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maklīna šaurums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518508</id>
    <revision>
      <id>3666395</id>
      <timestamp>2022-08-04T06:15:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Šauruma infokaste | šaurums       = Maklīna šaurums   | citvalsts         = &lt;!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--&gt;   | citnosaukums      = &lt;!-- nosaukums latviski --&gt;   | citvaloda         = &lt;!-- valodas kods --&gt;   | citvaloriģin      = &lt;!-- nosaukums oriģinālvalodā --&gt;   | citvalsts1        =   | citnosaukums1     =   | citvaloda1        =   | citvaloriģin1     = | attēls       = Lougheed Island.jpg | paraksts     = Maklīnašaurums satelītainā | vieta        =...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2139" xml:space="preserve">{{Šauruma infokaste
| šaurums       = Maklīna šaurums
  | citvalsts         = &lt;!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--&gt;
  | citnosaukums      = &lt;!-- nosaukums latviski --&gt;
  | citvaloda         = &lt;!-- valodas kods --&gt;
  | citvaloriģin      = &lt;!-- nosaukums oriģinālvalodā --&gt;
  | citvalsts1        =
  | citnosaukums1     =
  | citvaloda1        =
  | citvaloriģin1     =
| attēls       = Lougheed Island.jpg
| paraksts     = Maklīnašaurums satelītainā
| vieta        = {{CAN}}&lt;br/&gt;{{CA-NU}}
| ietilpst     = 
| savieno      = [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]
| savieno1     = [[Penija šaurums]]
| atdala       = [[Sverdrupa salas]]
| atdala1      = [[Perija salas]]
| vietaskarte  = Kanāda#Nunavuta#Arktika
| relief = jā
| alt = 
| plat_d=77| plat_m= 30| plat_s= | plat_NS=N 
| gar_d=103| gar_m= 30| gar_s= | gar_EW=W
| platība      = &lt;!-- tikai skatli; km² --&gt;
| garums       = 100
| platums      = 67
| Vid_dziļums  = 
| Max_dziļums  = 
| tilpums      = &lt;!-- tikai skatli; kubikkilometros --&gt;
| baseins      = &lt;!-- platība km²; tikai skatli --&gt;
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = 
| pilsētas     = 
}}
'''Maklīna šaurums''' ({{val|en|Maclean Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Ellefa Ringnesa sala|Ellefa Ringnesa]] un [[Karaļa Kristiana sala|Karaļa Kristiāna]] salām ziemeļaustrumos un [[Findleja salas|Findleja salām]] dienvidrietumos. Savieno [[Prinča Gustava Ādolfa jūra|Prinča Gustava Ādolfa jūru]] ziemeļrietumos ar [[Penija šaurums|Penija šaurumu]] dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAKEG Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Maclean Strait]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas šaurumi]]
[[Kategorija:Nunavuta]]</text>
      <sha1>fpkaforrt6vjn0mftad2dkb8xvuqeav</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666397</id>
      <parentid>3666395</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T06:18:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2140" xml:space="preserve">{{Šauruma infokaste
| šaurums       = Maklīna šaurums
  | citvalsts         = &lt;!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--&gt;
  | citnosaukums      = &lt;!-- nosaukums latviski --&gt;
  | citvaloda         = &lt;!-- valodas kods --&gt;
  | citvaloriģin      = &lt;!-- nosaukums oriģinālvalodā --&gt;
  | citvalsts1        =
  | citnosaukums1     =
  | citvaloda1        =
  | citvaloriģin1     =
| attēls       = Lougheed Island.jpg
| paraksts     = Maklīna šaurums satelītainā
| vieta        = {{CAN}}&lt;br/&gt;{{CA-NU}}
| ietilpst     = 
| savieno      = [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]
| savieno1     = [[Penija šaurums]]
| atdala       = [[Sverdrupa salas]]
| atdala1      = [[Perija salas]]
| vietaskarte  = Kanāda#Nunavuta#Arktika
| relief = jā
| alt = 
| plat_d=77| plat_m= 30| plat_s= | plat_NS=N 
| gar_d=103| gar_m= 30| gar_s= | gar_EW=W
| platība      = &lt;!-- tikai skatli; km² --&gt;
| garums       = 100
| platums      = 67
| Vid_dziļums  = 
| Max_dziļums  = 
| tilpums      = &lt;!-- tikai skatli; kubikkilometros --&gt;
| baseins      = &lt;!-- platība km²; tikai skatli --&gt;
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = 
| pilsētas     = 
}}
'''Maklīna šaurums''' ({{val|en|Maclean Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Ellefa Ringnesa sala|Ellefa Ringnesa]] un [[Karaļa Kristiana sala|Karaļa Kristiāna]] salām ziemeļaustrumos un [[Findleja salas|Findleja salām]] dienvidrietumos. Savieno [[Prinča Gustava Ādolfa jūra|Prinča Gustava Ādolfa jūru]] ziemeļrietumos ar [[Penija šaurums|Penija šaurumu]] dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAKEG Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Maclean Strait]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas šaurumi]]
[[Kategorija:Nunavuta]]</text>
      <sha1>ivdwf0n45dc8xzq7d201os05udl239q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maclean Strait</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518509</id>
    <redirect title="Maklīna šaurums" />
    <revision>
      <id>3666396</id>
      <timestamp>2022-08-04T06:16:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Maklīna šaurums]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Maklīna šaurums]]</text>
      <sha1>fmpn49na5fudrx99lpk7cnqkam1eub9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518510</id>
    <redirect title="Nišela Nikolsa" />
    <revision>
      <id>3666398</id>
      <timestamp>2022-08-04T06:38:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Nišela Nikolsa]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nišela Nikolsa]]</text>
      <sha1>3p5c0hzuaba01nx749s5m9h3nnc49zo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Van Sants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518511</id>
    <redirect title="Gass Van Sants" />
    <revision>
      <id>3666399</id>
      <timestamp>2022-08-04T06:39:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Gass Van Sants]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Gass Van Sants]]</text>
      <sha1>1pa876buzxvl35vnkcjfdchyrzv2fej</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Da1304</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518512</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Rincón Ignoto" />
    <revision>
      <id>3666420</id>
      <timestamp>2022-08-04T07:21:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LuchoCR</username>
        <id>28520</id>
      </contributor>
      <comment>LuchoCR pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Da1304]] uz [[Dalībnieka diskusija:Rincón Ignoto]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Da1304|Da1304]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Rincón Ignoto|Rincón Ignoto]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Rincón Ignoto]]</text>
      <sha1>jtn5bfci74b7mmocg9xzycfaton4zjt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Olaf der Friese</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518513</id>
    <revision>
      <id>3666463</id>
      <timestamp>2022-08-04T08:11:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Olaf der Friese}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.11 (EEST)</text>
      <sha1>jlu50ja24mxrk4sewyscp5fm6nwxyju</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Stefangrotz</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518514</id>
    <revision>
      <id>3666480</id>
      <timestamp>2022-08-04T08:51:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Stefangrotz}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.51 (EEST)</text>
      <sha1>opiq79zgi27cpt7euw0os2vu8hmxih5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Donpullenwasgreat</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518515</id>
    <revision>
      <id>3666490</id>
      <timestamp>2022-08-04T09:45:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Donpullenwasgreat}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 12.45 (EEST)</text>
      <sha1>gf4x27kcjbkdfgqr50w9c2eggvqn5ac</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plourdosteus panderi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518516</id>
    <revision>
      <id>3666502</id>
      <timestamp>2022-08-04T11:37:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls =  | att_nosaukums =  | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi  | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Plourdosteidae | dzimta_lv = Plordosteīdas | ģints = Plourdosteus | ģints_lv = Plordosteji | s...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2149" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| platums = 250px
| attēls = 
| att_nosaukums = 
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| infratips = Gnathostomatha
| infratips_lv = Žokļaiņi
| klase = Placodermi 
| klase_lv = Bruņuzivis
| apakšklase = Arthrodira
| apakšklase_lv = Artrodiras
| kārta = Euarthrodira
| dzimta = Plourdosteidae
| dzimta_lv = Plordosteīdas
| ģints = Plourdosteus
| ģints_lv = Plordosteji
| suga = Plourdosteus panderi
| kategorijas = nē
| binomial= &lt;small&gt;Obrucheva, 1962&lt;/small&gt;
}}
'''''Plourdosteus panderi''''' ir [[Plordosteīdas|plordosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]], [[Frānas stāvs|frānas]] laikmeta sākumā ([[gaujas svīta]]s apakšdaļā. Sugu pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]] 1962. gadā. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kaula fragments no [[Gauja]]s atseguma (gaujas svīta) pie Rakstu mājām (dienvidrietumos no [[Cēsis|Cēsīm]], [[Latvija|Latvijā]]). Nosaukums ''Plourdosteus panderi'' nozīmē Pandera (nosaukts paleontologa [[Kristians Panders|Pandera]] vārdā ) [[Plordosteji|plordostejs]]. Suga bija izplatīta Latvijā (Gauja pie Rakstu mājām un [[Abava]] pie Lējēju mājām) gaujas svītas apakšējā daļā (senāk [[Abavas svīta|abavas svītā]]).

== Apraksts ==
Sugu pārstāvēja liela izmēra [[zivis]] ar augstām [[Vidukļa bruņas|vidukļa bruņām]]. Bruņas garums varēja sasniegt 60 cm. Ornamentējumu veido sīki un lieli, haotiski un salīdzinoši reti izvietoti pauguriņi. ''Nuchale'' sānu malas attiecībā pret horizontālo virsmu ir 50-55° leņķī. Locītavas izaugumam uz [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') ir masīvs , augsts pamats.&lt;ref&gt;Обручева О.П. &quot;Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)&quot;, Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 101-102. lpp&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Artrodiras]]</text>
      <sha1>p8syovp5gkwrkwdyxujqzts70sakkne</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666507</id>
      <parentid>3666502</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:45:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2231" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| platums = 250px
| attēls = Plourdosteus panderi centrale.jpg
| att_nosaukums = '''''Plourdosteus panderi''''' ''centrale'' kauls
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| infratips = Gnathostomatha
| infratips_lv = Žokļaiņi
| klase = Placodermi 
| klase_lv = Bruņuzivis
| apakšklase = Arthrodira
| apakšklase_lv = Artrodiras
| kārta = Euarthrodira
| dzimta = Plourdosteidae
| dzimta_lv = Plordosteīdas
| ģints = Plourdosteus
| ģints_lv = Plordosteji
| suga = Plourdosteus panderi
| kategorijas = nē
| binomial= &lt;small&gt;Obrucheva, 1962&lt;/small&gt;
}}
'''''Plourdosteus panderi''''' ir [[Plordosteīdas|plordosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]], [[Frānas stāvs|frānas]] laikmeta sākumā ([[gaujas svīta]]s apakšdaļā. Sugu pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]] 1962. gadā. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kaula fragments no [[Gauja]]s atseguma (gaujas svīta) pie Rakstu mājām (dienvidrietumos no [[Cēsis|Cēsīm]], [[Latvija|Latvijā]]). Nosaukums ''Plourdosteus panderi'' nozīmē Pandera (nosaukts paleontologa [[Kristians Panders|Pandera]] vārdā ) [[Plordosteji|plordostejs]]. Suga bija izplatīta Latvijā (Gauja pie Rakstu mājām un [[Abava]] pie Lējēju mājām) gaujas svītas apakšējā daļā (senāk [[Abavas svīta|abavas svītā]]).

== Apraksts ==
Sugu pārstāvēja liela izmēra [[zivis]] ar augstām [[Vidukļa bruņas|vidukļa bruņām]]. Bruņas garums varēja sasniegt 60 cm. Ornamentējumu veido sīki un lieli, haotiski un salīdzinoši reti izvietoti pauguriņi. ''Nuchale'' sānu malas attiecībā pret horizontālo virsmu ir 50-55° leņķī. Locītavas izaugumam uz [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') ir masīvs , augsts pamats.&lt;ref&gt;Обручева О.П. &quot;Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)&quot;, Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 101-102. lpp&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Artrodiras]]</text>
      <sha1>j2wxg67t3e8ddu3w2mi17ebh6n7ir21</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666512</id>
      <parentid>3666507</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:56:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2293" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| platums = 250px
| attēls = Plourdosteus panderi centrale.jpg
| att_nosaukums = '''''Plourdosteus panderi''''' ''centrale'' kauls.
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| infratips = Gnathostomatha
| infratips_lv = Žokļaiņi
| klase = Placodermi 
| klase_lv = Bruņuzivis
| apakšklase = Arthrodira
| apakšklase_lv = Artrodiras
| kārta = Euarthrodira
| dzimta = Plourdosteidae
| dzimta_lv = Plordosteīdas
| ģints = Plourdosteus
| ģints_lv = Plordosteji
| suga = Plourdosteus panderi
| kategorijas = nē
| binomial= &lt;small&gt;Obrucheva, 1962&lt;/small&gt;
}}
'''''Plourdosteus panderi''''' ir [[Plordosteīdas|plordosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]], [[Frānas stāvs|frānas]] laikmeta sākumā ([[gaujas svīta]]s apakšdaļā. Sugu pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]] 1962. gadā. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kaula fragments no [[Gauja]]s atseguma (gaujas svīta) pie Rakstu mājām (dienvidrietumos no [[Cēsis|Cēsīm]], [[Latvija|Latvijā]]). Nosaukums ''Plourdosteus panderi'' nozīmē Pandera (nosaukts paleontologa [[Kristians Panders|Pandera]] vārdā ) [[Plordosteji|plordostejs]]. Suga bija izplatīta Latvijā (Gauja pie Rakstu mājām un [[Abava]] pie Lējēju mājām) gaujas svītas apakšējā daļā (senāk [[Abavas svīta|abavas svītā]]).

== Apraksts ==
Sugu pārstāvēja liela izmēra [[zivis]] ar augstu [[Galvas vairogs|galvas vairogu]]. Bruņas garums varēja sasniegt 60 cm. Ornamentējumu veido sīki un lieli, haotiski un salīdzinoši reti izvietoti pauguriņi. ''Nuchale'' sānu virsmas attiecībā pret horizontālo virsmu veido 50-55° leņķi (citiem [[kokkosteji]]em un plordostejiem šis leņķis nepārsniedz 40°). Locītavas izaugumam uz [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') ir masīvs, augsts pamats.&lt;ref&gt;Обручева О.П. &quot;Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)&quot;, Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 101-102. lpp&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Artrodiras]]</text>
      <sha1>4a0rdreo54by0avqmoa1slwrx5yy2rk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Plourdosteus panderi centrale.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>518517</id>
    <revision>
      <id>3666505</id>
      <timestamp>2022-08-04T11:44:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Plourdosteus panderi centrale kauls no Abavas atseguma pie Lējēju mājām. Ņemts no fossiilid.info</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="144" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Plourdosteus panderi centrale kauls no Abavas atseguma pie Lējēju mājām. Ņemts no fossiilid.info
== Licence ==
{{Copyr}}</text>
      <sha1>676ksjin1xu2lrn2wof41h24pqza0og</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Findleja salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518518</id>
    <revision>
      <id>3666509</id>
      <timestamp>2022-08-04T11:52:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums           = Findleja salas |attēls              = Lougheed Island.jpg |attēla paraksts     = Findleja salas (apakšā pa kreisi) satelītattēlā |attēla izmērs       = |vietaskarte         = Kanāda#Nunavuta |reljefa_karte       = jā |alt karte           =  |position =  |mark                = Orange pog.svg |position1     =  |mark1               = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt; |caption1            =  |vietējais nosaukums = |i...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2833" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Findleja salas
|attēls              = Lougheed Island.jpg
|attēla paraksts     = Findleja salas (apakšā pa kreisi) satelītattēlā
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda#Nunavuta
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|position1     = 
|mark1               = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption1            = 
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=77|latm=24|lats= |latNS=N 
|longd=104|longm=46|longs= |longEW=W
|platība             = 1409
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       = 
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 134
|salu skaits         = 5
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = [[Nunavuta]]
|iedzīvotāji         = 0
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}} 
'''Findleja salas''' ({{val|en|Findlay Group}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAFOZ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Findlay Group]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija==
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|67 km}} platais [[Maklīna šaurums]] ziemeļaustrumos to atdala no [[Ellefa Ringnesa sala|Ellefa Ringnesa]] un [[karaļa Kristiana sala|Karaļa Kristiana]] salām, [[Baiama Martina šaurums]] dienvidrietumos — no [[Melvila sala]]s, bet [[Debarā šaurums]] dienvidos — no [[Kemerona sala]]s. Ziemeļos krastu sapskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Salu grupa sastāv no galvenās [[Lohīda sala]]s un četrām mazākām salām dienvidaustrumos no tās. Valda arktiska tuksneša klimats.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem salas 1853. gada 27. aprīlī atklāja [[Edvards Belčers|Edvarda Belčera]] ekspedīcija. Nosauktas par godu britu ģeogrāfam un hidrogrāfam Aleksandram Findlejam (''Alexander George Findlay'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>icu6qy0ihfwo9s1hb9dvvu5ldd5sybh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666511</id>
      <parentid>3666509</parentid>
      <timestamp>2022-08-04T11:54:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2824" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Findleja salas
|attēls              = Lougheed Island.jpg
|attēla paraksts     = Findleja salas (pa kreisi) satelītattēlā
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda#Nunavuta
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|position1     = 
|mark1               = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption1            = 
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=77|latm=24|lats= |latNS=N 
|longd=104|longm=46|longs= |longEW=W
|platība             = 1409
|garums              = 
|platums             = 
|krasta līnija       = 
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 134
|salu skaits         = 5
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = [[Nunavuta]]
|iedzīvotāji         = 0
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}} 
'''Findleja salas''' ({{val|en|Findlay Group}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAFOZ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Findlay Group]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija==
Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|67 km}} platais [[Maklīna šaurums]] ziemeļaustrumos to atdala no [[Ellefa Ringnesa sala|Ellefa Ringnesa]] un [[karaļa Kristiana sala|Karaļa Kristiana]] salām, [[Baiama Martina šaurums]] dienvidrietumos — no [[Melvila sala]]s, bet [[Debarā šaurums]] dienvidos — no [[Kemerona sala]]s. Ziemeļos krastu sapskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Salu grupa sastāv no galvenās [[Lohīda sala]]s un četrām mazākām salām dienvidaustrumos no tās. Valda arktiska tuksneša klimats.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem salas 1853. gada 27. aprīlī atklāja [[Edvards Belčers|Edvarda Belčera]] ekspedīcija. Nosauktas par godu britu ģeogrāfam un hidrogrāfam Aleksandram Findlejam (''Alexander George Findlay'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>se2sg932ofpgth1424kgpd2i9pg7pv4</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>