Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.22 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma 0 2241 3662654 3346787 2022-07-29T13:46:58Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cello front side.jpg|thumb|right|130px|Čells no priekšas un sāniem]] '''Čells''' (no {{val-it|violoncello}} — 'violoniņš') ir vijoļu ({{val-it|viola-da-braccio}}) grupas [[lociņinstruments]]. Tas ir daudz lielāks par [[vijole|vijoli]], un to spēlē, turot vertikāli starp sēdoša muzikanta kājām, balstot to pret zemi ar metāla kājiņu. To parasti spēlē ar lociņu. Čellam ir četras stīgas, kuras skaņo kvintās — no zemākā — do, sol, re un la. Notis čellam parasti raksta [[basa atslēga|basa atslēgā]]. Čellu visbiežāk lieto rietumu [[Klasiskā mūzika|klasiskajā mūzikā]]. Tas ir klasiskā [[orķestris|orķestra]] un [[Stīgu kvartets|stīgu kvarteta]] sastāvdaļa. Čella tuvība cilvēka balss tembram devusi iemeslu daudzos simfoniskos skaņdarbos iekļaut čella vai čellu grupas solo.<ref name="RDKSAB">[https://www.rdksab.lv/media/upload/tiny/files/Metodika%20_%201%20dala.pdf Mācību metodiskais materiāls: Mg. art. Lilita Biezā - 2.3. Mācību priekšmets Čella spēle]</ref> Čellam ir dažādi skārumi jeb štrihi (lociņa vilkšanas paņēmieni).<ref>[https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/233 Valodas konsultācijas. Teici, teici, valodiņa] - Jānis Torgāns, Dr. habil. art., mūzikas zinātnieks</ref> Pazīstamākie no tiem ir: *Detašē (izvilkt līdz galam) *2-24 legato (uz viena lociņa vairākas notis) *Stakato (īsi, aprauti) *Martele *Ataka<ref name="RDKSAB" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.cello.org/ Interneta čellistu sabiedrība] {{commons|Cello|Čells}} {{mūzika-aizmetnis}} {{Klasiskais simfoniskais orķestris}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lociņinstrumenti]] 2cxccu5on7whxrs9y8lmwpg8sptkyzq 0 3874 3662982 3629352 2022-07-30T11:21:47Z Eremu1 102242 domāju ka "aktīvais nacionalisms" ir jocīgs vārdu savienojums wikitext text/x-wiki '''Latviešu Tautas Apvienība "Ugunskrusts"''' (1932 - 1933) bija latviešu galēji [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija, 1933. gada 12. aprīlī tika slēgta un no 1933.g. marta turpināja savu darbību kā Latviešu Tautas Apvienība [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusts]]. == Vēsture == Pēc [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanām]], kurās galējie labējie kandidāti cieta neveiksmi, aktivizējās aktīvā nacionālisma piekritēju aprindas. 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. Šo sanāksmi organizēja J. Greble, nolūkā apvienot bijušos [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedrus. Sanāksmē nolēma dibināt organizāciju ar nosaukumu Latviešu Tautas Apvienība. Pēc [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] ieteikuma šim nosaukumam pievienoja vārdu Ugunskrusts. Latviešu Tautas Apvienības Ugunskrusts statūtus Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1932. gada 19. janvārī. Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Sapulcē piedalījās 69 personas. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja G.Celmiņu. Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200. 1932. gada vasarā Ugunskrusta ietvaros sāka veidot T grupas (trauksmes grupas), kuru organizēšana tika pamatota ar nepieciešamību aizsargāt Ugunskrusta pasākumus no kreiso organizāciju uzbrukumiem. Ugunskrusts pauda krasi [[antisemītisms|antisemītiskus]], kā arī antivāciskus uzskatus, uzstājās pret Latvijā, saskaņā ar 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], pastāvošo [[parlamentārisms|parlamentāro demokrātiju]]. Pauda izteiktas simpātijas [[Benito Musolīni]] un viņa [[fašims|fašistiskajam]] režīmam [[Itālija|Itālijā]]. Sākot ar 1932. gada 21. augustu Ugunskrusts izdeva tāda paša nosaukuma nedēļas laikrakstu — [[Ugunskrusts (laikraksts)|Ugunskrusts]]. Laikraksts izcēlās ar savu spriedumu kategoriskumu un galējību. Jau 14. septembrī Rīgas apgabaltiesa apķīlāja laikraksta pirmos četrus numurus. Gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus akadēmiskās jaunatnes vidū un studentu korporācijās. [[Latvijas Universitāte]]s padomes vēlēšanās Ugunskrusts ieguva vienu vietu (no 40). Bija konstatējama arī Ugunskrusta ietekme uz akadēmisko izdevumu ''[[Universitas]]'' (tā galvenais redaktors [[Ādolfs Šilde]] bija Ugunskrusta valdes loceklis). 1933. gada sākumā strauji sāka pieaugt Ugunskrusta dalībnieku skaits, taču precīzu datu par biedru skaitu nav. Ar Ugunskrusta darbību cieši saistīta bija 1933. gada martā savu darbību atkal aktivizējusī sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], kuras vadītājs bija Ugunskrusta biedrs prof. J. Plāķis. Tēvijas Sarga uzdevums bija pildīt Ugunskrusta palīgorganizācijas funkcijas. Arī Tēvijas Sarga ietvaros tika veidotas T-grupas. == Aizliegšana == Ugunskrustā un Tēvijas Sargā valdošā militārā kārtība deva pamatu Iekšlietu ministrijai konstatēt, ka šo organizāciju darbība ir pretrunā ar to statūtiem. 1933. gada 17. martā [[Saeima]] pieņēma lēmumu par Ugunskrusta slēgšanu. 1933. gada 27. martā Rīgas apgabaltiesa daļēji noraidīja Saeimas lēmumu un slēdza tikai [[Latvijas nacionālsociālistu partija|Latvijas nacionālsociālistu partiju]]. 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pārskatīja 27. marta spriedumu un slēdza arī Ugunskrustu. Ugunskrusts turpināja savu darbību kā Latviešu Tautas Apvienība [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusts]], kurš gandrīz pilnībā pārņēma Ugunskrusta organizatorisko struktūru, biedrus un nacionālo ideoloģiju. == Vadošās personas == [[Gustavs Celmiņš]] Jānis Greble [[Ādolfs Šilde]] == Vērtējums == Ārzemju zinātniekiem Ugunskrusta un Perkonkrusta vēsture ir maz pazīstama, bet pētot to, viņi nāk pie secinājuma, ka šādas organizācijas ir nacionāl-sociālisma un fašisma formas Latvijā. Uz to norāda vācu vēsturnieks Björns Felders (Björns Felders) un viņa angļu kolēģis Kots Metju (Kott Matthew). <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> == Informācijas avoti == * Ugunskrusts, [https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm Historia.lv] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] [[Kategorija:Politiskās organizācijas]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:30. gadi]] 6gvlfm09mgnhuwgzovuvbnybq9uhx5r 3662983 3662982 2022-07-30T11:22:22Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki '''Latviešu Tautas Apvienība "Ugunskrusts"''' (1932 - 1933) bija [[Latvieši|latviešu]] [[Galēji labēja politika|galēji labēja]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] [[organizācija]], 1933. gada 12. aprīlī tika slēgta un no 1933.g. marta turpināja savu darbību kā Latviešu Tautas Apvienība [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusts]]. == Vēsture == Pēc [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanām]], kurās galējie labējie kandidāti cieta neveiksmi, aktivizējās aktīvā nacionālisma piekritēju aprindas. 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. Šo sanāksmi organizēja J. Greble, nolūkā apvienot bijušos [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedrus. Sanāksmē nolēma dibināt organizāciju ar nosaukumu Latviešu Tautas Apvienība. Pēc [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] ieteikuma šim nosaukumam pievienoja vārdu Ugunskrusts. Latviešu Tautas Apvienības Ugunskrusts statūtus Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1932. gada 19. janvārī. Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Sapulcē piedalījās 69 personas. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja G.Celmiņu. Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200. 1932. gada vasarā Ugunskrusta ietvaros sāka veidot T grupas (trauksmes grupas), kuru organizēšana tika pamatota ar nepieciešamību aizsargāt Ugunskrusta pasākumus no kreiso organizāciju uzbrukumiem. Ugunskrusts pauda krasi [[antisemītisms|antisemītiskus]], kā arī antivāciskus uzskatus, uzstājās pret Latvijā, saskaņā ar 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], pastāvošo [[parlamentārisms|parlamentāro demokrātiju]]. Pauda izteiktas simpātijas [[Benito Musolīni]] un viņa [[fašims|fašistiskajam]] režīmam [[Itālija|Itālijā]]. Sākot ar 1932. gada 21. augustu Ugunskrusts izdeva tāda paša nosaukuma nedēļas laikrakstu — [[Ugunskrusts (laikraksts)|Ugunskrusts]]. Laikraksts izcēlās ar savu spriedumu kategoriskumu un galējību. Jau 14. septembrī Rīgas apgabaltiesa apķīlāja laikraksta pirmos četrus numurus. Gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus akadēmiskās jaunatnes vidū un studentu korporācijās. [[Latvijas Universitāte]]s padomes vēlēšanās Ugunskrusts ieguva vienu vietu (no 40). Bija konstatējama arī Ugunskrusta ietekme uz akadēmisko izdevumu ''[[Universitas]]'' (tā galvenais redaktors [[Ādolfs Šilde]] bija Ugunskrusta valdes loceklis). 1933. gada sākumā strauji sāka pieaugt Ugunskrusta dalībnieku skaits, taču precīzu datu par biedru skaitu nav. Ar Ugunskrusta darbību cieši saistīta bija 1933. gada martā savu darbību atkal aktivizējusī sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], kuras vadītājs bija Ugunskrusta biedrs prof. J. Plāķis. Tēvijas Sarga uzdevums bija pildīt Ugunskrusta palīgorganizācijas funkcijas. Arī Tēvijas Sarga ietvaros tika veidotas T-grupas. == Aizliegšana == Ugunskrustā un Tēvijas Sargā valdošā militārā kārtība deva pamatu Iekšlietu ministrijai konstatēt, ka šo organizāciju darbība ir pretrunā ar to statūtiem. 1933. gada 17. martā [[Saeima]] pieņēma lēmumu par Ugunskrusta slēgšanu. 1933. gada 27. martā Rīgas apgabaltiesa daļēji noraidīja Saeimas lēmumu un slēdza tikai [[Latvijas nacionālsociālistu partija|Latvijas nacionālsociālistu partiju]]. 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pārskatīja 27. marta spriedumu un slēdza arī Ugunskrustu. Ugunskrusts turpināja savu darbību kā Latviešu Tautas Apvienība [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusts]], kurš gandrīz pilnībā pārņēma Ugunskrusta organizatorisko struktūru, biedrus un nacionālo ideoloģiju. == Vadošās personas == [[Gustavs Celmiņš]] Jānis Greble [[Ādolfs Šilde]] == Vērtējums == Ārzemju zinātniekiem Ugunskrusta un Perkonkrusta vēsture ir maz pazīstama, bet pētot to, viņi nāk pie secinājuma, ka šādas organizācijas ir nacionāl-sociālisma un fašisma formas Latvijā. Uz to norāda vācu vēsturnieks Björns Felders (Björns Felders) un viņa angļu kolēģis Kots Metju (Kott Matthew). <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> == Informācijas avoti == * Ugunskrusts, [https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm Historia.lv] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] [[Kategorija:Politiskās organizācijas]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:30. gadi]] qqavhk8cuzxq3sza3phl7e0edldyjf3 3662986 3662983 2022-07-30T11:23:40Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki '''Latviešu Tautas Apvienība "Ugunskrusts"''' (1932 - 1933) bija [[Latvieši|latviešu]] [[Galēji labēja politika|galēji labēja]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] [[organizācija]], 1933. gada 12. aprīlī tika slēgta un no 1933.g. marta turpināja savu darbību kā [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Latviešu Tautas Apvienība Pērkonkrusts]]. == Vēsture == Pēc [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanām]], kurās galējie labējie kandidāti cieta neveiksmi, aktivizējās aktīvā nacionālisma piekritēju aprindas. 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. Šo sanāksmi organizēja J. Greble, nolūkā apvienot bijušos [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedrus. Sanāksmē nolēma dibināt organizāciju ar nosaukumu Latviešu Tautas Apvienība. Pēc [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] ieteikuma šim nosaukumam pievienoja vārdu Ugunskrusts. Latviešu Tautas Apvienības Ugunskrusts statūtus Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1932. gada 19. janvārī. Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Sapulcē piedalījās 69 personas. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja G.Celmiņu. Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200. 1932. gada vasarā Ugunskrusta ietvaros sāka veidot T grupas (trauksmes grupas), kuru organizēšana tika pamatota ar nepieciešamību aizsargāt Ugunskrusta pasākumus no kreiso organizāciju uzbrukumiem. Ugunskrusts pauda krasi [[antisemītisms|antisemītiskus]], kā arī antivāciskus uzskatus, uzstājās pret Latvijā, saskaņā ar 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], pastāvošo [[parlamentārisms|parlamentāro demokrātiju]]. Pauda izteiktas simpātijas [[Benito Musolīni]] un viņa [[fašims|fašistiskajam]] režīmam [[Itālija|Itālijā]]. Sākot ar 1932. gada 21. augustu Ugunskrusts izdeva tāda paša nosaukuma nedēļas laikrakstu — [[Ugunskrusts (laikraksts)|Ugunskrusts]]. Laikraksts izcēlās ar savu spriedumu kategoriskumu un galējību. Jau 14. septembrī Rīgas apgabaltiesa apķīlāja laikraksta pirmos četrus numurus. Gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus akadēmiskās jaunatnes vidū un studentu korporācijās. [[Latvijas Universitāte]]s padomes vēlēšanās Ugunskrusts ieguva vienu vietu (no 40). Bija konstatējama arī Ugunskrusta ietekme uz akadēmisko izdevumu ''[[Universitas]]'' (tā galvenais redaktors [[Ādolfs Šilde]] bija Ugunskrusta valdes loceklis). 1933. gada sākumā strauji sāka pieaugt Ugunskrusta dalībnieku skaits, taču precīzu datu par biedru skaitu nav. Ar Ugunskrusta darbību cieši saistīta bija 1933. gada martā savu darbību atkal aktivizējusī sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], kuras vadītājs bija Ugunskrusta biedrs prof. J. Plāķis. Tēvijas Sarga uzdevums bija pildīt Ugunskrusta palīgorganizācijas funkcijas. Arī Tēvijas Sarga ietvaros tika veidotas T-grupas. == Aizliegšana == Ugunskrustā un Tēvijas Sargā valdošā militārā kārtība deva pamatu Iekšlietu ministrijai konstatēt, ka šo organizāciju darbība ir pretrunā ar to statūtiem. 1933. gada 17. martā [[Saeima]] pieņēma lēmumu par Ugunskrusta slēgšanu. 1933. gada 27. martā Rīgas apgabaltiesa daļēji noraidīja Saeimas lēmumu un slēdza tikai [[Latvijas nacionālsociālistu partija|Latvijas nacionālsociālistu partiju]]. 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pārskatīja 27. marta spriedumu un slēdza arī Ugunskrustu. Ugunskrusts turpināja savu darbību kā Latviešu Tautas Apvienība [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusts]], kurš gandrīz pilnībā pārņēma Ugunskrusta organizatorisko struktūru, biedrus un nacionālo ideoloģiju. == Vadošās personas == [[Gustavs Celmiņš]] [[Jānis Greble]] [[Ādolfs Šilde]] == Vērtējums == Ārzemju zinātniekiem Ugunskrusta un Perkonkrusta vēsture ir maz pazīstama, bet pētot to, viņi nāk pie secinājuma, ka šādas organizācijas ir nacionāl-sociālisma un fašisma formas Latvijā. Uz to norāda vācu vēsturnieks Björns Felders (Björns Felders) un viņa angļu kolēģis Kots Metju (Kott Matthew). <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> == Informācijas avoti == * Ugunskrusts, [https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm Historia.lv] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] [[Kategorija:Politiskās organizācijas]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:30. gadi]] 2x9m2cxthzqe9ge4kxelm0tnxy57nyo 3662994 3662986 2022-07-30T11:41:39Z Eremu1 102242 Pieliku vikisaites un mazliet uzlaboju valodu, taču domāju ka raksts jāpārraksta, jo viss kopēts no historia.lv wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|gandrīz viss raksts kopēts no historia.lv, jāpārraksta}} '''Latviešu Tautas Apvienība "Ugunskrusts"''' (1932 - 1933) bija [[Latvieši|latviešu]] [[Galēji labēja politika|galēji labēja]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] [[organizācija]], 1933. gada 12. aprīlī tika slēgta un no 1933.g. marta turpināja savu darbību kā [[Latviešu Tautas Apvienība "Pērkonkrusts"]]. == Vēsture == Pēc [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanām]], kurās [[Galēji labējie|galējie labējie]] kandidāti cieta neveiksmi, aktivizējās [[Nacionālisms|nacionālisma]] piekritēju aprindas. 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. Šo sanāksmi organizēja [[Jānis Greble|J. Greble]], nolūkā apvienot bijušos [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedrus. Sanāksmē nolēma dibināt organizāciju ar nosaukumu Latviešu Tautas Apvienība. Pēc [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] ieteikuma šim nosaukumam pievienoja vārdu Ugunskrusts. Latviešu Tautas Apvienības Ugunskrusts statūtus [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]] reģistrēja 1932. gada 19. janvārī. Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Sapulcē piedalījās 69 personas. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja G. Celmiņu. Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada [[Vasara|vasarā]] Ugunskrusta ietvaros sāka veidot T grupas ([[trauksmes grupas]]), kuru organizēšana tika pamatota ar nepieciešamību aizsargāt Ugunskrusta pasākumus no [[Kreisa politika|kreiso]] [[Organizācija|organizāciju]] uzbrukumiem. Ugunskrusts pauda [[antisemītisms|antisemītiskus]], kā arī [[Antivācisms|antivāciskus]] uzskatus, Ugunskrusts arī uzstājās pret [[Latvija|Latvijā]], saskaņā ar 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], pastāvošo [[parlamentārisms|parlamentāro demokrātiju]]. Pauda izteiktas simpātijas [[Benito Musolīni]] un viņa [[Fašisms|fašistiskajam]] režīmam [[Itālija|Itālijā]]. Sākot ar 1932. gada 21. augustu Ugunskrusts izdeva tāda paša nosaukuma nedēļas [[Laikraksts|laikrakstu]] — [[Ugunskrusts (laikraksts)|Ugunskrusts]]. Laikraksts izcēlās ar savu spriedumu kategoriskumu un radikālām idejām. Jau 14. septembrī [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]] ierobežoja laikraksta pirmos četrus numurus. Gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. [[Latvijas Universitāte]]s padomes vēlēšanās Ugunskrusts ieguva vienu vietu no 40. Bija konstatējama arī Ugunskrusta ietekme uz akadēmisko izdevumu ''[[Universitas]]'' (tā galvenais redaktors [[Ādolfs Šilde]] bija Ugunskrusta valdes loceklis). 1933. gada sākumā strauji sāka pieaugt Ugunskrusta dalībnieku skaits, taču precīzu datu par biedru skaitu nav. Ar Ugunskrusta darbību cieši saistīta bija 1933. gada martā savu darbību atkal aktivizējusī sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], kuras vadītājs bija Ugunskrusta biedrs prof. [[Juris Plāķis|J. Plāķis]]. Tēvijas Sarga uzdevums bija pildīt Ugunskrusta palīgorganizācijas funkcijas. Arī Tēvijas Sarga ietvaros tika veidotas T-grupas. == Aizliegšana == Ugunskrustā un Tēvijas Sargā valdošā militārā kārtība deva pamatu [[Latvijas iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijai]] konstatēt, ka šo organizāciju darbība ir pretrunā ar to statūtiem. 1933. gada 17. martā [[Saeima]] pieņēma lēmumu par Ugunskrusta slēgšanu. 1933. gada 27. martā Rīgas apgabaltiesa daļēji noraidīja Saeimas lēmumu un slēdza tikai [[Latvijas nacionālsociālistu partija|Latvijas nacionālsociālistu partiju]]. 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pārskatīja 27. marta spriedumu un slēdza arī Ugunskrustu. Ugunskrusts turpināja savu darbību kā [[Latviešu Tautas Apvienība "Pērkonkrusts"]], kurš gandrīz pilnībā pārņēma Ugunskrusta organizatorisko struktūru, biedrus un [[Ideoloģija|ideoloģiskās]] ideoloģijas. == Vadošās personas == [[Gustavs Celmiņš]] [[Jānis Greble]] [[Ādolfs Šilde]] == Vērtējums == Ārzemju zinātniekiem Ugunskrusta un Perkonkrusta vēsture ir maz pazīstama, bet pētot to, viņi nāk pie secinājuma, ka šādas organizācijas ir [[Nacionālsociālisms|nacionāl-sociālisma]] un [[Fašisms|fašisma]] formas [[Latvija|Latvijā]]. Uz to norāda vācu vēsturnieks [[Björns Felders]] (Björns Felders) un viņa angļu kolēģis [[Kots Metju]] (Kott Matthew). <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}</ref> == Informācijas avoti == * Ugunskrusts, [https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm Historia.lv] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latvijas politika]] [[Kategorija:Politiskās organizācijas]] [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:30. gadi]] rlqfs9465soz8oqflp0z9x8o5ehys90 0 5313 3662806 3633953 2022-07-29T22:49:23Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|ciemu|Grobiņa (ciems)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grobiņa | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Grobiņas_dibināšanas_piemiņas_zīme.jpg | imagesize = | image_caption = Grobiņas pilsētas tiesību piešķiršanas piemiņas zīme | image_flag = | flag_link = Grobiņas karogs | image_shield = Grobina_COA.svg | shield_link = Grobiņas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56| latm = 32| lats = 06| latNS =N | longd = 21| longm = 09| longs = 58| longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1695]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Grobin}}<br />{{val|sv|Söborg}} | area_total_km2 = 5.12 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Grobiņa}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 20 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3430 | website = {{URL|www.grobina.lv}} | footnotes = }} '''Grobiņa''' ir sena pilsēta [[Kurzeme]]s rietumos [[Ālande]]s upes krastos, [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] centrs. Atrodas 12 km uz austrumiem no [[Liepāja]]s un 211 km attālumā no [[Rīga]]s. Pilsēta aizņem 512,6 ha lielu teritoriju, to šķērso autoceļi [[A9]], [[Autoceļš P111|P111]] un [[P113]]. Netālu uz dienvidiem no pilsētas iet [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Rīgas—Liepājas dzelzceļš]] (tuvākā stacija [[Tore]], tuvākā aktīvā pasažieru stacija [[Liepāja (stacija)|Liepāja]]). Grobiņa (no {{val|xcu|gruobīns}} — ‘[[Eiropas skābardis|skābaržu]] mežs’) ir senākā rakstos precīzi norādītā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā; kā '''Zēburga''' (''Seeburg'') tā pieminēta 854. gada notikumu aprakstā [[Rimberts|Rimberta]] hronikā. 2011. gadā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija pieņēma lēmumu iekļaut nomināciju «Grobiņas arheoloģiskais ansamblis» [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā]].<ref>[http://www.grobina.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=342:grobias-arheoloiskais-ansamblis-soli-tuvk-unesco&catid=42:jaunumi&Itemid=126 Grobiņas arheoloģiskais ansamblis — soli tuvāk UNESCO]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5608/ Viking Monuments and Sites/Grobiņa archaeological complex] (angliski)</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Grobiņas vēsture}} Ap 650.—800. gadu tagadējās Grobiņas vietā atradās liela [[skandināvi|skandināvu]] apmetne, pa [[Ālande]]s upi un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]] toreiz bija iespējama kuģu satiksme ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. Ap 800. gadu [[vikingi|vikingu]] apmetni ieņēma [[kurši]]. 854. gada notikumu sakarā [[Hamburga]]s un [[Brēmene]]s arhibīskaps [[Rimberts]] ap 875. gadu savā vēsturiskajā apcerējumā par Ziemeļeiropu “[[Svētā Anskara dzīve]]” (''Vita sancti Ansgari'') vēstīja par [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņa]] [[Olafs (I)|Olafa]] uzbrukumu kuršu [[ķēniņvalsts]] pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("Ezerpils kauja"). Pēc sakāves [[kurši]] apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (''censum'') zviedru ķēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem. 1230. gada līgumā, ko ar pāvesta legātu [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] noslēdza [[kuršu ķēniņš]] [[Lamekins]], Grobiņas apvidus pieminēts ar nosaukumu ''Esestua'', ko skaidro ar kuršu vārdu "Ezertuve".<ref>[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=2&varianten=ein&anmerkungen=ein Kopie im Regiter Papst Gregors IX von Transsumpt von 1232 Feb 11]{{Novecojusi saite}} (vāciski, latīniski)</ref> Pirmo reizi ar nosaukumu Grobiņa (''Grobin'') jeb "skābaržu vieta" [[Piemare]]s zemē tā pieminēta 1253. gada [[Kursa (valsts)|Kursas]] dalīšanas līgumā starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]]. Ap 1263. gadu Kuršu sacelšanās laikā pēc [[Durbes kauja]]s [[Livonijas ordenis]] mestra Vernera fon Breithūzena vadībā uzbruka Grobiņas kuršu pilskalnam un pēc pils ieņemšanas to nodedzināja. 14. gadsimtā blakus kuršu pilskalnam uzcēla mūra cietoksni, kura drupas redzamas vēl tagad kā [[Grobiņas pilsdrupas]]. Lai iegūtu līdzekļus aizsardzībai pret Krieviju, [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā Livonijas ordenis ieķīlāja Grobiņas komtureju [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogam]]. 1660. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Grobiņas pils uz brīdi kļuva par [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rezidenci, jo Jelgavas pils kara laikā bija pārāk izpostīta. 1695. gadā Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Kazimirs]] Grobiņai piešķīra pilsētas tiesības. 1920. gadā Grobiņas apriņķi pārdēvēja par [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķi]]. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā apšaudes laikā pilsētas rietumdaļā nodega 10 namu, kā arī [[Grobiņas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]. == Arheoloģija == [[Attēls:Valsgarde_svardfaste.jpg|thumb|left|Zviedrijā atrasta zobena [[spals]] (550.-800. gadā m.ē.). Līdzīgi zobeni tika atrasti arī Grobiņas apmetnē.]] [[Attēls:Dīķis uz Ālandes.jpg|thumb|250px|[[Ālande]]s ūdenskrātuve pie Grobiņas pilsdrupām.]] Grobiņas arheoloģiskais komplekss sastāv no vairākiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/life/articles/209540 |title=Vikingu vietas Grobiņā pretendē uz vietu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā |access-date={{dat|2011|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100729115439/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/209540 |archivedate={{dat|2010|07|29||bez}} }}</ref> kas kompakti izvietoti pilsētas apkaimē: * Gotlandiešu līdzenie senkapi pie Smukumu (tagad Rudzukalnu) mājām; * Zviedru uzkalnu kapulauks Priedienā (literatūrā minēti kā Priediens II, Priedulājs, Pastorāts vai Mācītājmuiža); * Zviedru uzkalnu kapulauks pie Porānu (Pūrānu) mājām; * Kuršu senkapi Priedienā (Priediens I); * Kuršu Atkalnu senkapi; * Kuršu pilskalns (Skābārža kalns) ar apmetni.<ref name=":3">[https://www.yumpu.com/en/document/view/23984060/baltica17-klaipados-universitetas/34 I.Virse, R.Ritums. The Grobina complex of dwelling locations and burial sites, and related questions (angliski)]</ref> Arheoloģiskā izpēte skandināvu kapulaukos tika uzsākta 19.gs. beigās,<ref name=":4">B.Nermans. Grobin-Seeburg: Ausgrabungen und Funde. 1958.</ref> taču pirmie plaša apjoma pētījumi izdarīti 1929.—1930. gadā, kad profesora Franča Baloža un zviedru arheologu [[Birgers Nermans|Birgera Nermana]], Karla-Alfreda Gustavsona (''Karl-Alfred Gustawsson'') un Hansa Hansona (''Hans Hansson'') vadībā veikti izrakumi Grobiņas pilskalna apkaimē un trīs [[senkapi|senkapos]]. Izrakumos iegūtais materiāls ir identisks līdzīgiem atradumiem vikingu apmetnēs Ziemeļeiropā. Pie tagadējā izjādes laukuma Priedienā atrakti skandināvu senkapi, kuros atrastas daudzas senlietas, ieskaitot 22 zobenus, 21 šķēpu, vairogu apkalumus, 3 bronzas saktas, 6 gredzenus. Arheoloģiskos izrakumus 1942. gadā turpināja latviešu arheologi [[Eduards Šturms|Eduarda Šturma]] vadībā. 1951. gadā [[Pēteris Stepiņš]] izpētīja vairāk kā 30 uzkalniņu kapu, bet 1957. gadā [[Jolanta Daiga]] vēl 11 uzkalniņus. Diemžēl šo izrakumu dati nav apkopoti un publicēti.<ref>[http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/LiepajasRaj/Grobina/PriedulajuSkandinKapi.htm Priediena (Priedulāju) skandināvu uzkalniņu senkapi]</ref> 1984.—1988. gadā Grobiņas arheoloģiskā kompleksa izrakumus veica Apvienotā Kurzemes ekspedīcija, kurā piedalījās Latvijas Vēstures institūta arheologi Ingrīdas Ozeres vadībā kopā ar PSRS Arheoloģijas institūta [[Ļeņingrada]]s nodaļas līdzstrādniekiem Valērija Petrenko vadībā,<ref>[http://fornvannen.se/pdf/1990talet/1991_001.pdf Petrenko V. P. A Picture Stone from Grobin (Latvia). Fornvannen 86, Stockholm, 1991.]</ref><ref>Petrenko V. P., Urtāns J. The archaeological monuments of Grobiņa. Riga — Stockholm, 1995.</ref> kas pirms tam bija veicis izrakumus [[Staraja Ladoga]]s vikingu apmetnē. Tika izpētīti vairāk kā 35 uzkalniņi, daļa no ekspedīcijas atradumiem atrodas [[Liepājas Vēstures un mākslas muzejs|Liepājas Vēstures un mākslas muzejā]], bet daļa vēl arvien [[Pēterburga]]s arhīvos. Kopējais skandināvu apbedījumu skaits pie Grobiņas varētu sasniegt 3000, un tie datējami laika posmā no 650.—850. gadam. Saskaņā ar paleodemogrāfes Gunitas Zariņas aprēķiniem, apbedījumu skaits norāda uz iespējamu vietējo populāciju, kurā bija ap 300—500 cilvēku.<ref name=":5">G.Zariņa. Latvijas iedzīvotāju paleodemogrāfija. 2009</ref> Tajā pašā pētījumā G.Zariņa min iespējamo kuršu populāciju 7. gadsimtā ap 70—90 cilvēku.<ref name=":5" /> Tā kā līdzenie senkapi tiek datēti ar 2.—8.gs., bet uzkalnu senkapi no 7.—9.gs., Grobiņas apkaimē vērojama pāreja starp vietējām kuršu un skandināvu bēru paražām. Apbedījumi datēti pēc tajos atrasto senlietu tipoloģijas. To analīze liecina, ka Priediena senkapos tikuši apglabāti gan kurši, gan skandināvi.<ref>[http://www.menntamalaraduneyti.is/media/samningar/2012/Viking_Age_Sites_LowR.pdf Viking Age Sites in Northern Europe. A Transnational Serial Nomination to UNESCO's World Heritage List. 2012] (angliski)</ref> Lielais skandināvu apbedījumu skaits un to datējums norāda uz ilgstošu cilvēku migrāciju no Gotlandes un Zviedrijas vidienes uz Baltijas jūras austrumu piekrasti. Pašreizējie pētījumi liecina, ka Kurzeme Baltijas jūras piekrastē 7.gs. bija mazapdzīvota, kas veicināja skandināvu ieplūdumu.<ref name=":3" /> Kuršu un skandināvu savstarpējie sakari kļuva ciešāki 9.gs. otrajā pusē, taču drīz pēc tam skandināvu kolonisti Grobiņu pametuši. Arheoloģiskie atradumi Jāču senkapos liecina, ka nelielas skandināvu (viduszviedru) kopienas saglabājušās Grobiņas apkaimē kādu laiku pēc tam.<ref>M.Lūsēns. Arheoloģiskie pētījumi Jāču uzkalniņu kapulaukā. APL. 2003</ref> === Kuršu pilskalns ([[Skābarži|Skābaržu]] kalns) === Grobiņas pilskalns ierīkots Ālandes upes uzstādinājuma pussalā. Pilskalna izlīdzinātais plakums ir līdz 80 m garš, 40—45 plats, nodalīts ar ap 30 m platu un 2 m augstu valni. Uz austrumiem no pilskalna ap 3 ha platībā atrodas senpilsētas vieta. Senvietas kultūrslānis tiek datēts ar 9.—12.gs.<ref>[http://www.grobina.lv/index.php%3Foption%3Dcom_content%26view%3Darticle%26id%3D940%253Aunesco-nomincija-grobias-arheoloiskais-ansamblis%26catid%3D215%253Ajaunumi%26Itemid%3D65+&cd=10&hl=en&ct=clnk&gl=uk UNESCO nominācija Grobiņas arheoloģiskais ansamblis.]{{Novecojusi saite}}</ref> === Smukumu (Rudzukalnu) senkapi === Smukumu līdzenie senkapi ar gotlandiešu apbedījumiem atrodas pilsētas dienvidrietumu malā, Ālandes upes kreisajā krastā, kur senāk atradies uzkalns. Sākot izrakumus 1929. gadā, B.Nermans konstatēja, ka lielākā senkapu daļa ir iznīcināta grants ieguves rezultātā. 18. gadsimtā šeit atradušās kazarmas.<ref name=":4" /> Arheoloģiskai izpētei piemērotās teritorijas atradās uzkalna dienvidu un ziemeļu galos, un attālums starp tām sasniedza 600 m. B.Nermans novēroja, ka neskartajā daļā apbedījumi saglabājušies ļoti blīvi, tādējādi aprēķinot, ka sākotnēji senkapos bijuši līdz pat 1000 apbedījumu<ref name=":4" /> Vairākās vietās tika uzieti ķieģeļu gabali, kā arī divas 19.gs. sākuma monētas un viena 17.gs. monēta. 1929. gadā izpētīti 42 apbedījumi, savukārt 1930. gadā — 57. Izrakumos tika atklāts, ka mirušie tika sadedzināti citviet, un viņu pelni apbedīti kopā ar kapā līdzi dotajiem priekšmetiem, kas arī sadedzināti un sabojāti. Mirušie un to piederumi apbedīti 0,1—0,35 m dziļās bedrēs, kas veidotas apaļas vai ovālas.<ref name=":4" /> Dažādu izrakumu gaitā atrasti vismaz 117 apbedījumi. Mūsdienās 1929.—1930. gada izrakumos pētītā teritorija ir apbūvēta. Pastāv iespēja, ka daži apbedījumi saglabājušies kapulauka austrumos, ko apliecina V.Petrenko veiktā izpēte<ref>V.Petrenko. Izrakumi Grobiņā. 1990.</ref> === Priediena uzkalnu senkapi un kuršu senkapi === Priediena senkapi (Priediens II) ir lielākais skandināvu kapulauks Grobiņā, uz austrumiem no pilsētas. Tā platība ir 5 ha, un tajā apglabāti galvenokārt ieceļotāji no Zviedrijas vidienes. B.Nermans saskaitīja ap 430 uzkalnu, kuri bija dažāda izmēra, tomēr parasti 7–10 m diametrā un aptuveni 0,5m augstumā.<ref name=":4" /> Izrakumos atklāts, ka šie apbedījumi ir ugunskapi, kur mirušie un to pelni kopā ar līdzi dotajiem priekšmetiem apbedīti uzkalna centrālajā daļā. Nermana vadībā 1930. gada augustā izpētīti 27 uzkalni. V.Petrenko šeit veica izrakumus plašā teritorijā, atklājot arī tos apbedījumus, kuru uzkalni nav saglabājušies. Saskaņā ar Petrenko, Priediena kapulaukā varēja būt līdz pat 2000 uzkalnu.<ref>V.Petrenko, J.Urtāns. The Archeological Monuments in Grobina. 1995., 11.lpp. (angliski)</ref> Uz ziemeļiem no uzkalnu senkapiem atrodas kuršu kapulauks (Priediens I). Šeit apbedījumi veikti no 2.—13.gs. Saskaņā ar arheologa Pētera Stepiņa pētījumiem, kuršu senkapu teritorija ir ap 2 ha, no kuriem līdz šim izpētīta tikai desmitā daļa.<ref name=":3" /> Arheoloģiskajos izrakumos Priedienā atrasts liela daudzums skandināvu un kuršu senlietu, to skaitā unikāla akmens kapu stēla. Mūsdienās daļa no nekropoles saglabājusies, daļa apbūvēta. === Porānu (Pūrānu) senkapi === Pūrānu uzkalnu senkapi atrodas 1,5 km uz ziemeļiem no Grobiņas. Tāpat kā Priediena uzkalnu kapulaukā, arī šeit apglabāti ieceļotāji no Zviedrijas vidienes. B.Nermans šeit saskaitījis ap 50 uzkalnu, no kuriem viņš izpētījis sešus. Kapulauks stipri cietis Otrā pasaules kara laikā, kā arī vēlāk grants ieguves dēļ. === Atkalnu senkapi === Atkalnu senkapi ir līdzenie apbedījumi, kas atrodas uz lēzena zemes paaugstinājuma. Šie senkapi izmantoti apbedījumiem divos laika posmos. Pirmajos arheoloģiskajos izrakumos atklāti septiņi apbedījumi, kas saturēja senlietas datējamas ar 10.—13.gs. Vēlāk atklātie apbedījumi ir no 5.—7.gs. 1988. gadā zem 5.—13.gs. apbedījumiem arheologs V.Petrenko atradis senāko līdz šim zināmo apbedījumu Kurzemē. Tas ir 20—25 gadu vecas sievietes apbedījums ar tai līdzi dotajiem akmens darbarīkiem, kas datējams ar 2.—1. gadu tūkstoti p.m.ē.<ref>[http://liepajasmuzejs.lv/lv/lm/162-ekspoziciju-apraksts/n35/#ad-image-0 Liepājas muzejs. Liepājas novada senvēsture.]</ref> == Demogrāfija == Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās statistikas pārvaldes]] datiem uz 2009. gada 1. janvāri Grobiņā dzīvoja 4244 iedzīvotāji. Etniskais sastāvs 2005. gadā bija: 89,4% [[latvieši]], 3,5% [[krievi]], 2,4% [[lietuvieši]], 1,2% [[ukraiņi]], 0,7% [[baltkrievi]], 2,8% citas tautības. {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | percentages = off | align = none | cols = 2 | 1809<ref name=":7">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_003_lzpo1889s01n029|article:DIVL178|query:Grobiner%20Grobiner|issueType:P Libausche Zeitung, Nr.29, 1889] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_003_lzpo1889s01n029{{!}}article:DIVL178{{!}}query:Grobiner%20Grobiner{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|04|28||bez}} }} (vāciski)</ref>|625 | 1841<ref name=":7" />|1165 | 1852|975 | 1863<ref name=":6">Statistisches Jahrbuch für das gouvernement Kurland für 1869, Jelgava, 1869 </ref>|1618 | 1881<ref name=":7" />|1594 | 1897<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/TSK_1930_03.pdf |title=1930.gada Tautas skaitīšanas dati, CSP |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131112100532/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/TSK_1930_03.pdf |archivedate={{dat|2013|11|12||bez}} }}</ref>|1490 | 1920<ref name=":0" />|1394 | 1925<ref name=":0" />|1288 | 1930<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1930_tautas_skaitisana.pdf |title=1930.gada Tautas skaitīšanas rezultāti |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150224135253/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1930_tautas_skaitisana.pdf |archivedate={{dat|2015|02|24||bez}} }}</ref>|1129 | 1935<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1935_tautas_skatisana.pdf |title=1935.gada Tautas skaitīšana, CSP |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114152539/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1935_tautas_skatisana.pdf |archivedate={{dat|2013|11|14||bez}} }}</ref>|1074 | 1939<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1970_tautas_skaitisana_lpsr.pdf |title=1970.gada Latvijas PSR Tautas skaitīšana, CSP |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114153749/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1970_tautas_skaitisana_lpsr.pdf |archivedate={{dat|2013|11|14||bez}} }}</ref>|1100 | 1959<ref name=":1" />|2222 | 1970<ref name=":1" />|3333 | 1973<ref name=":1" />|3477 | 1979<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1989_tautas_skaitisana.pdf |title=1989.gada PSRS Vissavienības Tautas skaitīšana, CSP |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140701014628/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1989_tautas_skaitisana.pdf |archivedate={{dat|2014|07|01||bez}} }}</ref>|3604 | 1989<ref name=":2" />|4583 | 2005|4313 | 2007<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/2006/04.pdf |title=PMLP statistika, 2007.g. 1.jūlijs., CSP |access-date={{dat|2014|09|20||bez}} |archive-date={{dat|2015|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150329114316/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/2006/04.pdf }}</ref>|4249 | 2014|4101 }} == Transports == Pilsētas galvenie autoceļi ir [[A9]] Rīga-Liepāja, [[Autoceļš P111|P111]] Grobiņa-Ventspils, [[P106]] Grobiņa-Ezere un [[P113]] Grobiņa-Rucava. Pilsētas vietējie autoceļi [[V1226]] Grobiņa-Tadaiķi un [[V1222]] Grobiņa-Nīca. Netālu no pilsētas iet [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnija Rīga-Liepāja]], 1900.-1964. gadā Grobiņā darbojās [[Grobiņa (stacija)|stacija]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|Liepāja-Aizpute]]. == Sports == Grobiņā bāzējas [[Latvijas futbola 1. līga]]s klubs [[Grobiņas SC]]. [[2016. gads|2016. gadā]] viņi uzvarēja [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas futbola 2. līgā]]. == Attēli == <gallery> Grobiņas vējdzirnavas - windmill - panoramio.jpg|Vējdzirnavas Grobiņa castle ruins (2).jpg|Pilsdrupas Grobiņas stacija 03.jpg|Grobiņas bijusī stacija Vēja ģeneratoru parks Grobiņā - panoramio.jpg|Vēja ģeneratoru parks Grobiņas pilskalns. Skabārža kalns 04.jpg|Grobiņas pilskalns, Skābaržu kalns Grobiņas pilsētas dome 2000-06-11.jpg|Pilsētas dome </gallery> == Ievērojami novadnieki == * [[Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics]] (1773—1832), luterāņu mācītājs, rakstnieks * [[Eduards Šmits fon der Launics]] (1796—1869), tēlnieks * [[Kārlis fon Šternbergs]] (1834—1911), [[Slepenpadomnieks (Krievijas impērija)|slepenpadomnieks]], [[Krievijas Impērija]]s Valsts kontroles vadītājs * [[Teodors Šīmanis]] ([[:de:Theodor Schiemann|de]]) (1847—1921), vēsturnieks, arhivārs un Austrumeiropas vēstures profesors Berlīnē * [[Frīdrihs Vilhelms Lengniks]] ([[:ru:Ленгник, Фридрих Вильгельмович|ru]]) (1873—1936), politiķis, profesionālās izglītības sistēmas organizētājs Krievijā * [[Arhibalds fon Keizerlings]] (1882—1951), kara flotes virsnieks, admirālis * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978), rakstniece, filozofe, bērnībā dzīvojusi Grobiņas doktorātā * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958), gleznotājs * [[Andrejs Freimanis]] (1914—1994), Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieku krusta]] kavalieris. == Literatūra == * Nerman, Birger, ''Smärre meddelanden. Fynden från Grobin i Lettland''. Fornvännen 1930, 114—116. (zviedriski) * Nerman, Birger, ''Grobin-Seeburg, Ausgrabungen und Funde''. Stockholm 1958. (vāciski) * Egils Jucevičs, "Laiks. Cilvēki. Grobiņa" (latviski) == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://fornvannen.se/pdf/1990talet/1991_001.pdf Raksts par Grobiņas arheoloģiju ar 1987.gadā atraktā akmens attēlu] * [http://www.kurzemes-vards.lv/print.php?doc=31343 Raksts laikrakstā "Kurzemes Vārds" "Grobiņa nostāstu un patiesību plīvurā" 2005. gada 31. marts]{{Novecojusi saite}} {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Grobiņas novads}} {{Liepājas rajons}} {{Liepājas apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{Vikingu pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Grobiņa| ]] mo9vrfyfo29dexsnrie64rd2sjgiuzl 0 5909 3662975 3661475 2022-07-30T11:10:03Z Lear 21 107648 + Aglomerācija wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|thumb|200px|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. === Klāt === Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == {{Colbegin|3}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} == Ģeogrāfija == <gallery mode="packed"> Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|Berlīne (2014) Attēls:Berlin - City Center Panorama.jpg|Berlīne (2015) </gallery> === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Aglomerācija === {{Pamatraksts|Brandenburga}} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berlin Reichstag BW 2.jpg|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|2}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] == Zinātnes == [[Image:TUBerlin2021.jpg|küçükresim|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1902 [[Hermanis Emils Fišers]] * 1902 [[Teodors Momzens]] * 1905 [[Ādolfs fon Beiers]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 [[Eduards Buhners]] * 1908 [[Pauls Ērlihs]] * 1909 [[Kārlis Ferdinands Brauns]] * 1910 [[Oto Vallahs]] * 1910 [[Albrehts Kosels]] * 1910 [[Pauls Heize]] * 1911 [[Vilhelms Vīns]] * 1914 [[Makss fon Laue]] * 1918 [[Fricis Hābers]] * 1918 [[Makss Planks]] * 1920 [[Valters Nernsts]] * 1921 [[Alberts Einšteins]] || * 1925 [[Gustavs Hercs]] * 1925 [[Džeimss Franks]] * 1925 [[Rihards Zigmondi]] * 1932 [[Verners Heizenbergs]] * 1933 [[Ervīns Šrēdingers]] * 1936 [[Peters Debajs]] * 1944 [[Oto Hāns]] * 1950 [[Kurts Alders]] * 1953 [[Fricis Alberts Lipmanis]] * 1953 [[Hanss Ādolfs Krebss]] * 1954 [[Makss Borns]] * 1956 [[Valters Bote]] * 1994 [[Reinhards Zeltens]] * 2009 [[Herta Millere]] * 2020 [[Emanuela Šarpentjē]] |} == Kultūra == === Filmas par Berlīni === [[Attēls:20150212 - Wim Wenders at Berlinale by sebaso 2.jpg|thumb|[[Vims Venderss]]]] * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] === Attēlu galerija === <gallery mode="packed" heights="150px"> Image:Gorilla gorilla gorilla 01.jpg|Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Berlīnes muzejā Image:Berlin KaDeWe.jpg|KaDeWe </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] p7ddq57nh26dx1zxun7i07a4gn31cf6 0 7483 3662987 3497267 2022-07-30T11:25:20Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Spānijas autonomo apgabalu|karalisti|Aragonas karaliste}} {{cita nozīme|Spānijas autonomo apgabalu|upi|Aragona (upe)}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Aragona | official_name = ''Aragón<br />Aragó'' | other_name = | settlement_type = [[Spānijas autonomie apgabali|Autonomais apgabals]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Aragon.svg | flag_size = | image_shield = Official Coat of Arms of Aragon.svg | shield_size = 70px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Saragosa]] | largest_city = | official_language = [[spāņu valoda|spāņu]]<br />[[Katalāņu valoda|katalāņu]]<br />[[Aragoniešu valoda|aragoniešu]] | spoken_language = | image_map = Aragon in Spain (plus Canarias).svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Spānija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 47719 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 1325385 | population_as_of = 2014 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|www.aragon.es}} | footnotes = | blank_name = Autonomijas statūti | blank_info = {{dat|1982|8|16||bez}} | blank1_name = Likumdevēja vara | blank1_info = Aragonas parlaments | blank2_name = [[Spānijas kongress|Vietas kongresā]] | blank2_info = 13 deputāti (no 350) | blank3_name = [[Spānijas senāts|Vietas senātā]] | blank3_info = 14 senatori (no 264) }} '''Aragona''' ({{val|es|Aragón}}, {{val|an|Aragón}}, {{val|ca|Aragó}}) ir viens no [[Spānija]]s septiņpadsmit [[Spānijas autonomie apgabali|autonomajiem apgabaliem]] un vēsturisks novads, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Tas ir arī viens no astoņiem autonomajiem apgabaliem, kuriem piešķirts nācijas nosaukums. Apgabals robežojas ar [[Navarra|Navarru]] ziemeļrietumos, ar [[Katalonija|Kataloniju]] austrumos, ar [[Valensijas apgabals|Valensiju]] dienvidaustrumos, ar [[Kastīlija-Lamanča|Kastīliju-Lamanču]] dienvidos, ar [[Kastīlija-Leona|Kastīliju-Leonu]] un ar [[Larjoha (Spānija)|Larjohu]] rietumos, kā arī ar [[Andora|Andoru]] un [[Francija|Franciju]] ziemeļos. Aragonas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Saragosa]]. Apgabala kopējā platība ir 47 719 [[km²]], pēc 2014. gada datiem apgabalā dzīvo 1 325 385 iedzīvotāji. Pēc platības tas ir ceturtais lielākais Spānijas apgabals. Pēc iedzīvotāju skaita tas ir vienpadsmitais lielākais Spānijas apgabals. Administratīvi Aragonas apgabals ir sīkāk sadalīts trīs provincēs: [[Veskas province]], [[Saragosas province]] un [[Tervelas province]]. == Vēsture == Aragona pirmo reizi rakstītos avotos parādījās 828. gadā, kad [[Aragonas upe]]s ielejā izveidojās neliela [[franki|franku]] [[grāfiste]]. Laikā no [[1035]]. līdz [[1479]]. gadam tagadējās Aragonas teritorijā pastāvēja neatkarīga [[Aragonas karaliste]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Spānija-aizmetnis}} {{Spānijas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas autonomās komūnas]] 28alheljvc0f7fghs9pjorak9wdg492 0 7554 3662818 3661411 2022-07-30T00:24:59Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Dņipro]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dņipro]] 2n0rwwldpnwrq3fmbjoybx8kl5foodo 0 8471 3662808 3658146 2022-07-29T23:28:50Z 84.212.80.20 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Gimn-ukr.png|thumb|300px|Ukrainas himnas notis un vārdi]] '''„Vēl nav mirusi Ukraina”''' ({{val|uk|Ще не вмерла Україна}}) ir [[Ukraina]]s [[valsts himna]]. == Vēsture == Himnas vārdu autors ir [[Kijiva]]s etnogrāfs [[Pavlo Čubinskis]] (''Pavlo Chubynsky''), bet tās [[mūzika|mūziku]] 1863. gadā sacerēja [[katoļticība|katoļu]] priesteris un komponists [[Mihailo Verbitskis]] (''Mykhailo Verbytsky''). 1917. gadā šī ukraiņu patriotiskā dziesma kļuva par [[Ukrainas Tautas Republika]]s himnu. Neilgi pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas no [[Padomju Savienība]]s, 1991. gada 5 decembrī pirmā Ukrainas prezidenta [[Leonīds Kravčuks|Leonīda Kravčuka]] (''Leonid Kravchuk'') inaugurācijā tika atskaņota ''Ще не вмерла Україна''. == Himnas vārdi ukraiņu valodā == Ще не вмерла України і слава, і воля,<br> Ще нам, браття молодії, усміхнеться доля.<br> Згинуть наші воріженьки, як роса на сонці,<br> Запануєм і ми, браття, у своїй сторонці. Piedziedājums: Душу, тіло ми положим за нашу свободу.<br> І покажем, що ми, браття, козацького роду. == Himnas vārdi ukraiņu latīņu alfabētā (''Łatynka'') == Šče ne vmerła Ukrajiny i słava, i vola,<br> Šče nam, brattia mołodiji, usmichneťsia dola.<br> Zhynuť naši vorižeńky, jak rosa na sonci,<br> Zapanujem i my, brattia, u svojij storonci. Piedziedājums (divreiz)<br> Dušu, tiło my položym za našu svobodu<br> I pokažem, ščo my, brattia, kozaćkoho rodu. == [[Himna|Himnas]] vārdu latviskojums == [[Vēlētāju aptaujas 10. Saeimas vēlēšanās|'''Vēl''']] nav mirusi Ukrainas slava un brīve,<br> Vēl mums, jaunie brāļi, uzsmaidīs veiksme.<br> Izplēnēs mūsu naidnieki kā rasa saulē,<br> Saimniekosim arī mēs, brāļi, savā zemē. Piedziedājums (divreiz)<br> Dvēseli un miesu mēs dosim par mūsu brīvi<br> Un rādīsim, ka mēs, brāļi, no kazaku cilts esam.<br> [[Kategorija:Ukrainas nacionālie simboli]] [[Kategorija:Valstu himnas]] 9z42b5cd0uunzegofs8w0yx1m82fcyl 3662829 3662808 2022-07-30T03:41:32Z ScAvenger 1630 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.212.80.20|84.212.80.20]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger wikitext text/x-wiki [[Attēls:Gimn-ukr.png|thumb|300px|Ukrainas himnas notis un vārdi]] '''„Vēl nav mirusi Ukraina”''' ({{val|uk|Ще не вмерла Україна}}) ir [[Ukraina]]s [[valsts himna]]. == Vēsture == Himnas vārdu autors ir [[Kijiva]]s etnogrāfs [[Pavlo Čubinskis]] (''Pavlo Chubynsky''), bet tās [[mūzika|mūziku]] 1863. gadā sacerēja [[katoļticība|katoļu]] priesteris un komponists [[Mihailo Verbitskis]] (''Mykhailo Verbytsky''). 1917. gadā šī ukraiņu patriotiskā dziesma kļuva par [[Ukrainas Tautas Republika]]s himnu. Neilgi pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas no [[Padomju Savienība]]s, 1991. gada 5 decembrī pirmā Ukrainas prezidenta [[Leonīds Kravčuks|Leonīda Kravčuka]] (''Leonid Kravchuk'') inaugurācijā tika atskaņota ''Ще не вмерла Україна''. == Himnas vārdi ukraiņu valodā == Ще не вмерла України і слава, і воля,<br> Ще нам, браття молодії, усміхнеться доля.<br> Згинуть наші воріженьки, як роса на сонці,<br> Запануєм і ми, браття, у своїй сторонці. Piedziedājums: Душу, тіло ми положим за нашу свободу.<br> І покажем, що ми, браття, козацького роду. == Himnas vārdi ukraiņu latīņu alfabētā (''Łatynka'') == Šče ne vmerła Ukrajiny i słava, i vola,<br> Šče nam, brattia mołodiji, usmichneťsia dola.<br> Zhynuť naši vorižeńky, jak rosa na sonci,<br> Zapanujem i my, brattia, u svojij storonci. Piedziedājums (divreiz)<br> Dušu, tiło my položym za našu svobodu<br> I pokažem, ščo my, brattia, kozaćkoho rodu. == Himnas vārdu latviskojums == Vēl nav mirusi Ukrainas slava un brīve,<br> Vēl mums, jaunie brāļi, uzsmaidīs veiksme.<br> Izplēnēs mūsu naidnieki kā rasa saulē,<br> Saimniekosim arī mēs, brāļi, savā zemē. Piedziedājums (divreiz)<br> Dvēseli un miesu mēs dosim par mūsu brīvi<br> Un rādīsim, ka mēs, brāļi, no kazaku cilts esam.<br> [[Kategorija:Ukrainas nacionālie simboli]] [[Kategorija:Valstu himnas]] 71cnxssy65njrcqj3iicjw5imw23q4k 0 12970 3662624 2285093 2022-07-29T12:44:18Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Wolves Pursuing Sol and Mani.jpg|thumb|250px|Vilki vajā Māni un [[Sola|Solu]]]] '''Māni''' ({{val-non|Máni}} - 'mēness') [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] ir [[mēness]] personifikācija (mēness dievs). Māni ir [[Mundilfari]] un [[Glaura]]s dēls, [[Sola]]s brālis. Māni katru nakti pa debesīm vada mēness ratus; viņam pakaļ dzenas vilks [[Hati (mitoloģija)|Hati]]. {{atsauces+}} {{Mitoloģija-aizmetnis}} {{Skandināvu mitoloģija2}} [[Kategorija:Mēness dievi]] [[Kategorija:Skandināvu dievi]] 63kqwtuiw3vdyotxlqezkeftj2nn26b 0 14645 3662841 3585485 2022-07-30T05:14:44Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Augusts Kirhenšteins | attēls = Augusts Kirchensteins.png | att_izm = 200px | amats = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums = {{Dat|1940|06|20|N}} | term_beigas = {{Dat|1940|08|25|N}} | prezidents = | priekštecis = [[Kārlis Ulmanis]] | pēctecis = [[Ivars Godmanis]] | amats2 = [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{Dat|1940|08|25|N}} | term_beigas2 = {{Dat|1952|03|10|N}} | prezidents2 = | pēctecis2 = [[Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks)|Kārlis Ozoliņš]] | dzim_dati = {{Dat|1872|09|18|N}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Mazsalaca|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1963|11|3|1872|9|18}} | mir_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | partija = [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] | dzīvesb = Olga Kirhenšteine (dz. Jansone) | profesija = [[bioloģija|mikrobiologs]] | alma_mater = [[Tērbatas Veterinārais institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Augusts Kirhenšteins''' ({{Dat|1872|09|18|N}} — {{Dat|1963|11|03|N}}) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un politiķis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas veterinārārstu biogrāfiskā enciklopēdija|last=Preinbergs|first=Gunārs|publisher=Pārtikas un veterinārais dienests|year=2004|isbn=9984-19-539-1|location=Rīga|pages=29-30}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā īsu laiku Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministra v. i.,<ref>Latvijas okupācija un aneksija 1939—1940: Dokumenti un materiāli. / Sastādītāji: I. Grava-Kreituse, I. Feldmanis, J. Goldmanis, A. Stranga. — Rīga, 1995. {{ISBN|9984-9085-0-X}} — 387.-388. lpp.</ref> no 1940. gada 21. jūlija līdz 25. augustam arī [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] amata izpildītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n163{{!}}article:DIVL34{{!}}issueType:P |title=Valsts Prezidenta 1940. gada 21. jūlija 395. paziņojums. |access-date={{dat|2015|09|06||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n163{{!}}article:DIVL34{{!}}issueType:P }}</ref> un pirmais [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] prezidija priekšsēdētājs (1940—1952). Latvijas Zinātnes akadēmijas un [[RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta]] dibinātājs. == Dzīvesgājums == === Pirmsākumi === Dzimis 1872. gada 18. septembrī [[Mazsalaca|Mazsalacā]], [[Valtenberģu muiža|Valtenbergas muižā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://skolai.daba.lv/liis/biologi_lv/kirhensteins.shtml |title=Latvijas izcilie biologi. - Augusts Kirhenšteins. |access-date={{dat|2013|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200919152507/http://skolai.daba.lv/liis/biologi_lv/kirhensteins.shtml }}</ref> kā vecākais dēls muižas kalpa ģimenē (tēvs gan vēlāk kļuva par kroga nomnieku). Mārtiņām un viņa sievai Baibai Kirhenšteiniem bija 11 bērnu. 1888. gadā uzsāka mācības [[Rīgas Aleksandra ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]]. Pēc tam studēja [[Tartu Universitāte|Tērbatas Veterinārajā institūtā]] (1893—1901). === Zinātniskā karjera === Jau studiju laikā publicēja pirmo zinātnisko darbu. Studentu korporāciju [[Selonija]] [[filistrs]], vēlāk pārgāja uz korporāciju [[Zemgalija]]. 1901. gadā beidza institūtu un strādāja par veterinārārstu [[Valmiera|Valmierā]] un [[Limbaži|Limbažos]]. Pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] Kirhenšteins emigrēja uz [[Šveice|Šveici]], kur 1911. gadā sāka strādāt par asistentu pie bakteriologa-ftiziatra K. Šprenglera [[Cīrihe|Cīrihē]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Kirhenšteins dienēja [[Serbija]]s armijā, 1917. gadā atgriezās dzimtenē. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā bija [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latviešu nacionālo bruņoto spēku]] [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]], veterinārās pārvaldes priekšnieks.<ref>Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 249. lpp. {{ISBN|9984-00-395-7}}</ref> Kirhenšteins piedalījies [[Latvijas Universitāte]]s dibināšanā 1919. gadā un tika ievēlēts par Lauksaimniecības fakultātes docentu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ieverojamiemediki.lv/k/kirhensteins-augusts/|title=Ievērojamie mediķi - Kirhensteins Augusts|publisher=Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|website=www.ieverojamiemediki.lv|access-date=2021-05-28|date=2018}}</ref> 1923. gadā viņš aizstāvēja pirmo Latvijā zinātņu [[Disertācija|doktora disertāciju]], kur bija apskatīta tuberkulozes baktērijas uzbūve, lielāko daļu materiālu tai A. Kirhenšteins bija savācis, pirms Otrā pasaules kara uzturēdamies Šveicē. Disertācija bija uzrakstīta franciski, jo oponentus vajadzēja meklēt ārzemēs – Latvijā atbilstoša līmeņa šīs jomas zinātnieku nebija.<ref name=":0" /> 1923. gadā [[Latvijas Universitāte|LU]] Lauksaimniecības fakultātē A. Kirhenšteins izveidoja seroloģisko laboratoriju (Seruma staciju), kas pēc kara pārtapa Mikrobioloģijas institūtā. Tieši pateicoties A. Kirhenšteinam, starpkaru Latvija bija progresīva valsts medicīnisko preparātu ražošanas ziņā: profesora serumstacijā ražoja insulīnu eksportām, ka arī preparātus potēšanai. Rīgā ražotā tuberkulozes vakcīna tika uzskatīta par otro labāko pasaulē.<ref name=":0" /> Starpkaru Latvijā A. Kirhenšteins bija daudz pazīstamāks par citiem zinātniekiem tāpēc, ka bija populārzinātnisku brošūru un rakstu autors, uzskata akadēmiķis, zinātnes vēsturnieks [[Jānis Stradiņš]].<ref name=":0" /> Kā zinātnē aktīvs cilvēks profesors saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī vairāku ārvalstu apbalvojumus. === Politiskā darbība === A. Kirhenšteins bija Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrības dalibnieks un 1939. gadā kopā ar citiem delegātiem braucis uz Maskavu, kur Padomju zemi viņam bija radies gana pozitīvs iespaids. Vēsturniece Daina Bleiere uzskata: padomju specdienesti bija nolūkojuši personas, kas varētu spēlēt galvenās lomas talākajos notikumos. A. Kirhenšteina sekretārs 1940. gadā savās atmiņās rakstījis, ka politiskās vientiesības un personīgās godkāres dēļ no viņa bija iespējams izveidot visu, kas Maskavai bija vajadzīgs.<ref name=":0" /> Pašam A. Kirhenšteinam piedāvājums kļūt par Ministru prezidentu 1940.g. jūnijā nācis negaidīts. [[Jānis Stradiņš|J. Stradiņš]] dzirdējis, kā savās 90 gadu jubilejas svinībās A. Kirhenšteins stāstījis, ka sēdējis Otto Švarca kafejnīcā, kad Rīgā nākuši iekšā tanki. Kāds pienācis un uzaicinājis uz [[Padomju Savienība|PSRS]] sūtniecību, kur viņam prasīts, vai grib kļūt par Ministru prezidentu. A. Kirhenšteins uzreiz atbildējis, ka grib gan. Profesors J. Stradiņš domā, ka viņu "pievīla, solot, ka kaut kādu patstāvību Latvijai tomēr atstās. Latviešu tautas ienaidnieks viņš noteikti nebija.”<ref name=":0" /> Kad 1940. gada jūlujā A. Kirhenšteins brauca uz Maskavu lūgt uzņemt Latviju PSRS, viņš tur paguva apmierināt arī savas zinātniskās intereses. Apskatīja vitamīnu ražošanas rūpnīcu un uz karstām pēdām panāca, ka līdzīga tiek dibināta Rīgā. Tā vēlāk pārtapa par Organiskās sintēzes institūta eksperimentālo rūpnīcu, uz kuras pamata tika dibināts “[[Grindeks]]”.<ref name=":0" /> Pēc tam bija LPSR AP prezidija priekšsēdētājs (1940—1952), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas viceprezidents (1951—1958). === [[Mikrobioloģija]]s institūts === Uz Seruma stacijas bāzes 1946. gadā tika nodibināts [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] [[mikrobioloģija]]s institūts. Strādājot par direktoru, veicis daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Zinātnē Kirhenšteinam bieži vien patika būt opozīcijā. Kad zinātnieki daudz sāka pētīt antibiotikas, profesors tās neatzina neparko un gādāja, lai Mikrobioloģijas institūtā taptu tādi kā pretantibiotiku pētījumi. Līdz ar to radās pretstāvēšana starp Kirhenšteina institūtu un [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūtu]], kas nodarbojās ar jaunu antibiotiku izstrādi. Kad profesors saslima ar plaušu karsoni, institūta darbinieces šļircināja viņam penicilīnu, mānoties, ka tie ir vitamīni. A. Kirhenšteins neatzina arī ziepes – uzskatīja, ka tās iznīcina cilvēkam nepieciešamo tauku aizsargkārtu uz ādas. Tāpēc mazgājās tikai ar ūdeni, kā arī lietoja kādas īpašas eļļas.<ref name=":0" /> Savā zinātnieka darbības laikā deva lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, virusoloģijas un biotehnoloģiju jomā. Miris 1963. gada 3. novembrī Rīgā. Apglabāts Raiņa kapos. == Uzruna pirmajā Ministru kabineta sēdē == Par A. Kirhenšteina naivo priekšstatu par politisko situāciju pēc 1940. gada Latvijas okupācijas liecina viņa atbildes runa Valsts prezidenta K. Ulmaņa apsveikumam Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē 1940. gada 21. jūnijā: ''Augsti godāts kungs Valsts prezident! Ministru kabineta un savā vārdā pateicos par laba novēlējumu. Mēs centīsimies labi pildīt tos smagos pienākumus, ko esam uzņēmušies šai grūtā brīdī. Mēs pateicamies jums par jūsu darbību. Mums sen ir pazīstamas jūsu rūpes par tautas labklājību, izglītību un veselību. Sevišķi Draudzīgajam aicinājumam ir liela nozīme tautas izglītības pacelšanā. Jūs esat ierosinājuši un aicinājuši uz darbu jaunatni, mācījuši to strādāt, sevišķi lauku darbos. Mazpulku tīkls pārklāj visu zemi ar darbīgu jaunatni. Šajā grūtā brīdī jūs esat veicinājuši labas attiecības ar ārvalstīm, sevišķi ar lielo kaimiņu — Padomju Savienību. Mēs solāmies strādāt par Latviju, turpināt, varbūt citādām metodēm, to darbu, ko jūs, Valsts prezidenta kungs, un agrākā valdība ir sākuši.''<ref>[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.21.mk_sede.htm Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.167, 387.-392.lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080321002857/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.21.mk_sede.htm |date={{dat|2008|03|21||bez}} }} LVVA, 3235.f., 1/6.apr., 711.l., 37lp.</ref> == Personīgā dzīve == Vairākos avotos un atmiņās uzsvērtas profesora aristokrātiskās manieres. Tajā pašā laikā viņš spējis izteikties arī diezgan prasti. Savulaik pārslimotas balsenes tuberkulozes dēļ viņš runāja spalgā balsī un, kad kāds reiz A. Kirhenšteinam vaicājis, vai viņš varot parunāt rupjāk, profesors atbildēja: “Varu gan. Ej dirst!”.<ref name=":0" /> Gadā A. Kirhenšteins rīkojis divas lielas pieņemšanas – 3. augustā, vārda dienā, un 18. septembrī – dzimšanas dienā. Uz tām lielākoties aicināti darbabiedri un citi zinātnieki, kā arī inteliģences pārstāvji: fotogrāfijās redzami režisore [[Vera Baļuna]], operdziedātāji [[Elfrīda Pakule]] un [[Aleksandrs Daškovs]], skatuves karalienes [[Anta Klints]] un [[Velta Līne]], dzejniece [[Mirdza Ķempe]], mākslinieki no [[Oto Skulme|Skulmju dzimtas]]. Fotogrāfijās redzams, ka ballēs valdījusi jautrība un atraisītība. Profesoram paticis pašam arī diriģēt dziedāšanu. To darot, viņš kāpis uz krēsla vai pat uz galda. Mīļākā dziesma bijusi “[[Pūt, vējiņi (dziesma)|Pūt, vējiņi!]]”. A. Kirhenšteins pats mājās brūvēja liķierus, slavenākais no tiem tapa no spirta, cukura, upeņu pumpuriem un tika saukts par “Zaļo čūsku”. [[Rita Kukaine|R. Kukaine]] no Mikrobioloģijas institūta krājumiem regulāri profesoram piegādāja četrus litrus spirta.<ref name=":0" /> Piecdesmitajos gados, kad Mikrobioloģijas institūtam trūka naudas bērnu eglītēm, A. Kirhenšteins ik gadu no paša kabatas ziedojis 1000 rubļu saldumiem un arī uz vietas baudāmo cienastu, kā arī teicis tēvišķīgu runu.<ref name=":0" /> == Ģimene == 1934. gadā [[Berne|Bernē]] apprecējās ar Olgu Jansoni. Augusta Kirhenšteina brālis bija padomju virsnieks [[Rudolfs Kirhenšteins]] (1891—1938), [[Sarkanā armija|Sarkanarmijas]] Izlūkošanas pārvaldes (Razvedupra) 2. (aģentūras) nodaļas priekšnieka vietnieks. 1924.-1937. strādājis Vācijā, Itālijā, Austrijā, Lielbritānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/vestures-privata-dzive-14863?login=twitter|title=Vēstures privātā dzīve - Rīgas Laiks|last=Šuvajevs|first=Igors|website=www.rigaslaiks.lv|access-date=2021-05-27|date=2000-03-01|language=lv}}</ref> [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika arestēts un nošauts. Kirhenšteins bija divas reizes precējies, tomēr nevienā no laulībām nebija dzimuši bērni. A. Kirhenšteins uzņēmās rūpes par brāļu bērniem, bija adoptējis brāļameitu Elvīru, kura gan nomira vēl pirms profesora.<ref name=":0" /> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV un III šķira, * Francijas [[Goda Leģiona ordenis]], * seši Ļeņina ordeņi. == Piemiņa == Profesors miris 1963. gada 3. novembrī Rīgā un apbedīts Raiņa kapos. Viņa vārdā bija nosaukta iela Rīgā, noliktas piemiņas plāksnes pie namiem Limbažos, Mazsalacā un Daugavpilī. Dzimtās Mazsalacas centrālajā laukumā 1986. gadā tika atklāts A. Kirhenšteina pieminekli, kurš četrus gadus vēlāk kādā naktī no postamenta pazuda un nākamā rītā atrasts Velna alā Salacas krastā.<ref name=":1" /> Viņa vārdā nosaukts [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s [[RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts]], kuru viņš nodibinājis. Mikrobiologu biedrības vadītāja Vaira Saulīte stāsta, ka pēc neatkarības atgūšanas nācies atkauties no daudziem uzbrukumiem par A. Kirhenšteina vārda nešanu, tomēr nosaukums saglabāts, jo A. Kirhenšteina politiskā darbība nemazina viņa kā zinātnieka devumu. “Politiskā situācija 1940. gadā bija tāda, ka bija pilnīgi vienalga – vai Ministru prezidents būtu Kirhenšteins, Bērziņš vai Ivanovs. Nekas nebūtu mainījies,” ir pārliecināta V. Saulīte. “Daudzi no tiem bļāvējiem, ka jāņem Kirhenšteina vārds no nosaukuma ārā, paši ne kripatas nav zinātnē izdarījuši.”<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/ne-isti-kungs-ne-biedrs-aizmirstais-augusts-kirhensteins|title=Ne īsti kungs, ne biedrs. Aizmirstais Augusts Kirhenšteins|last=Kuzmina|first=Ilze|website=LA.LV|access-date=2021-05-27|date=2017-09-18|language=lv}}</ref> Profesore [[Mūza Indulēna]] uzskata: ja A. Kirhenšteinam būtu bijis vairāk laika attīstīt savas zinātniskās ieceres, viņš būtu pasaulē daudz zināmāks. Piemēram, Kirhenšteins atklājis, ka vitamīnam C ir liela nozīme slimību novēršanā, taču pētījumus pietiekami neizvērsa, bet vēlāk [[Lainuss Polings]] ar šo tēmu kļuvis populārs visā pasaulē.<ref name=":0" /> Institūta esošie un bijušie darbinieki joprojām 18. septembrī dodas uz Raiņa kapiem, kur profesors apglabāts, un paši apmaksājuši profesora kapa plāksnes latviskošanu. Piemiņas brīdī gan piedalās daudz mazāk cilvēku, jo, kā saka V. Saulīte, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pēkšņi atklāja, ka “Kirhenšteins bijis tautas ienaidnieks”.<ref name=":0" /> Līdz 1992. gadam [[Latvijas Zinātņu akadēmija]] pasniedza arī A. Kirhenšteina vārdā nosaukto prēmiju bioloģijā. To pārtraukts pasniegt it kā tāpēc, ka atcerējās, ka A. Kirhenšteins nemaz nav bijis biologs, bet gan veterinārārsts.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Ulmanis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas valdības vadītājs]] | periods = {{dat|1940|6|20|N}} — {{dat|1940|8|25|N}}<br />(kā LR Ministru prezidents) | pēc = [[Vilis Lācis]]<br />(kā LPSR MP priekšsēdētājs)}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|1940|8|25|N}} — {{dat|1952|3|10|N}} | pēc = [[Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks)|Kārlis Ozoliņš]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{LPSR AP priekšsēdētāji}} {{Kirhenšteina Ministru kabinets}} {{Tautas Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kirhenšteins, Augusts}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mazsalacā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas PSR AP Prezidija priekšsēdētāji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] sv3d7fi9nt488ayzc1mf46363b5gi4u 0 15121 3662732 3603986 2022-07-29T18:26:17Z Biafra 13794 noņēmu [[Kategorija:Tehnika]]; pievienoju [[Kategorija:Ierīces]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki '''Kompresors''' ir mehāniska ierīce, kas palielina [[gāze]]s [[Spiediens|spiedienu]], samazinot tās [[Tilpums|tilpumu]]. Tajā gāzes spiediens aiz iekārtas ir vismaz 3 reizes lielāks nekā pirms. Gaisa kompresors ir īpašs gāzes kompresoru veids. Kompresori ir līdzīgi [[Sūknis|sūkņiem]]: abi palielina spiedienu uz šķidrumu un abi var transportēt šķidrumu caur cauruli. Tā kā gāzes ir saspiežamas, kompresors samazina arī gāzes tilpumu. Šķidrumi ir samērā nesaspiežami; kamēr dažus var saspiest, sūkņa galvenā darbība ir šķidrumu spiediena paaugstināšana un transportēšana. Daudzus kompresorus var izmantot posmos, tas ir, šķidrums tiek saspiests vairākas reizes pa posmiem, lai palielinātu izplūdes spiedienu. Bieži vien otrais posms ir fiziski mazāks nekā pirmais, lai uzņemtu jau saspiesto gāzi, nesamazinot tās spiedienu. Katrs posms vēl vairāk saspiež gāzi un palielina tās spiedienu un arī [[Temperatūra|temperatūru]] (ja starpdzesēšana starp posmiem netiek izmantota). == Iedalījums == Kompresorus iedala: * '''Virzuļkompresori''' var sasniegt vislielākos spiedienus, efektīvi nelieliem gāzu daudzumiem. Ļoti plaši izplatīti. * '''Turbokompresori''' piemēroti lielām jaudām (sākot no 0,5 MW), mazākiem daudzumiem sarežģītāk izgatavot efektīvus. Efektivitāte atkarīga no saspiežamās gāzes [[molmasa]]s (jo lielāka, jo efektīvāk). Konstruktīvi līdzīgi centrbēdzes sūkņiem un ventilatoriem. * '''Aksiāli kompresori''' ir līdzīgi aksiālajiem [[ventilators|ventilatoriem]], maza spiediena starpība starp pakāpēm, tāpēc vajag daudz pakāpju, toties konstrukciju ir iespējams izgatavot tievu, lieto tikai lidmašīnu gāzturbīnās. * '''Rotācijas kompresori''' nevar sasniegt tik augstus spiedienus, kā virzuļkompresori, taču vienkāršākas konstrukcijas, dažiem nav nepieciešama eļļošana (vai arī var eļļot ar ūdeni). * '''Strūklas kompresori''' (ežektora paveids). Saspiežot gāzes, to temperatūra parasti palielinās, tāpēc kompresoros parasti uzsilst. Gāzu saspiešana var notikt 3 termodinamiskos apstākļos: * '''Izotermiski''' (ideāla dzesēšana) — praksē nav sastopams, visaugstākais [[lietderības koeficients]], viss saspiešanas procesā izdalījies [[siltums]] tiek aizvadīts prom. * '''Adiabātiski''' (bez siltumapmaiņas ar apkārtējo vidi) — praksē sastopams kompresoros, kam nobeigusies dzesēšana, ar to jārēķinās avārijas apstākļos. Viszemākais lietderības koeficients, viss saspiešanas procesā izdalījies siltums palielina gāzes temperatūru. * '''Politropiski''' (kaut kas pa vidu starp izotermu un adiabātu) — lielākā daļa kompresoru darbojas šajā režīmā, daļā izdalītā siltuma aizvada prom, bet daļa uzsilda gāzi. Lielākā daļa gāzu saspiežot uzsilst un izplešoties atdziest. To lieto saldēšanas iekārtām. Dažas gāzes saspiežot neuzsilst un izplešoties uzsilst ([[ūdeņradis]]), tāpēc to noplūde var būt bīstama, jo var notikt sprādziens. === Virzuļkompresori === [[Attēls:Kompresors.svg|right|320px]] Virzuļkompresoros gāzi saspiež ar noblīvētu [[Virzulis|virzuli]], kas kustas cilindrā. Parasti virzuli piedzen kloķvārpsta, taču var iztikt arī bez kloķvārpstas (tieši savienots ar tvaika mašīnu)(šādi ir reti sastopami). Virzuļkompresors sastāv no cilindra (2), kurā atrodas virzulis (1), kas parasti ir noblīvēts ar gredzeniem (3). Virzuli kustina kloķvārpsta (nav parādīta). Iesūkšanas laikā gāze ieplūst caur vārstu (4), un saspiešanas laikā, kad ir sasniegts beigu spiediens — izplūst caur vārstu (5). Kompresoram parasti ir arī dzesēšana (vai nu ribas ap cilindru, vai (jaudīgājiem kompresoriem) ūdens apvalks. (attēlā nav parādīts)). Maksimālo sasniedzamo spiedienu nosaka vārstu (4, 5) un blīvējuma (3) izturība, kā arī kaitīgā telpa. Tā, kā parasti nav iespējams panākt, lai virzulis tālākajā punktā pieskartos gala virsmai, tur paliek telpa, no kuras nevar izspiest gāzi, un pēc saspiešanas cikla beigām tur esošā gāze izplešas un iesūkšana var sākties tikai tad, kad tā gāze ir izpletusies līdz ieejas spiedienam. To telpu sauc par kaitīgo telpu un tās kaitīgais efekts palielinās palielinoties spiedienu starpībai. Lai sasniegtu ļoti lielus spiedienus, šī iemesla dēļ lieto vairākpakāpju kompresorus. Tajos ir vairāki cilindri, un tālākie cilindri gāzi iesūc no iepriekšējiem. Starp pakāpēm gāzi parasti dzesē. Virzuļkompresoriem parasti ir nepieciešama eļļošana (lai arī ir sastopami daži paveidi, kam to nevajag). Kompresoru eļļai parasti ir nepieciešama augsta uzliesmošanas temperatūra, lai gadījumā ja nojūk dzesēšana, tā neaizdegtos. Virzuļkompresoros saspiestās gāzes parasti satur nelielu daudzumu kompresoru eļļas, un to bieži vien nākas speciāli atdalīt. === Turbokompresori === Tajos gāzi saspiež paātrinot līdz lielam ātrumam (darba ratā) un pēc tam samazinot plūsmas šķērsgriezumu. Spiediens ir atkarīgs no gāzes plūsmas ātruma darba rata ārpusē (un no gāzes blīvuma), tāpēc lai sasniegtu lielu saspiešanas pakāpi, vajag lielu darba rata aploces lineāro ātrumu (lielu diametru un rotācijas ātrumu). Turbokompresoriem bieži vien ir vairākas pakāpes, jo ar vienu pakāpi nevar sasniegt lielu spiedienu. Turbokompresori ir līdzīgi centrbēdzes sūkņiem un centrbēdzes ventilatoriem. No ventilatoriem un gāzpūtējiem turbokompresori atšķiras ar to, ka tiem ir dažāda izmēra darba rati un tiem ir dzesēšana. Tos dažreiz lieto gāzturbīnu kompresoru pēdējām pakāpēm, dažiem turbopropelleru dzinējiem visas kompresora pakāpes ir centrbēdzes kompresori. Centrbēdzes kompresori, salīdzinot ar tāda paša ražīguma aksiālajiem kompresoriem ir resnāki (lielāks diametrs), kas ir galvenais iemesls, kāpēc lidmašīnu gāzturbīnām zemspiediena kompresoram lieto aksiālo kompresoru. == Pielietojumi == [[Attēls:Lednička Zanussi ZRA 319 SW, kompresor s odpařovací miskou (002).JPG|thumb|Mazam, hermētiski noslēgtam kompresoram [[Ledusskapis|ledusskapjos vai saldētavās]] parasti ir noapaļots tērauda ārējais apvalks, kas sametināts, un tas noslēdz sistēmas iekšējās darbības gāzes, šajā gadījumā — R600a [[Freoni|dzesētāju]]. Šajā veidā nav gāzes noplūdes ceļa, piemēram, ap motora vārpstas blīvēm. Virs kompresora, plastmasas augšējā daļa ir daļa no automātiskās atkausēšanas sistēmas, kas ūdens iztvaikošanai izmanto motora siltumu.]] Gāzu kompresori tiek izmantoti dažādās vietās, kur nepieciešams vai nu lielāks spiediens, vai mazāks gāzes daudzums: * Pārvadājot attīrītu [[Dabasgāze|dabasgāzi]] no ražošanas vietas līdz patērētājam, kompresoru darbina ar motoru, kuru darbina no cauruļvadā izvadītā gāze. Tādējādi nav nepieciešams ārējs enerģijas avots. * [[Nafta#Naftas pārstrāde|Naftas pārstrādes]] rūpnīcās, dabasgāzes pārstrādes rūpnīcās, naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpnīcās un līdzīgās lielās rūpniecības rūpnīcās ir nepieciešams saspiest starpproduktu un galaproduktu gāzes. * [[Ledusskapis|Saldēšanas, ledusskapju]] un gaisa kondicionēšanas iekārtas izmanto kompresorus, lai pārvietotu siltumu dzesēšanas šķidruma ciklos (sk. Tvaika saspiešanas dzesēšanu). * Gāzes turbīnu sistēmas saspiež ieplūdes degšanas gaisu. * Maza apjoma attīrītām vai ražotām gāzēm nepieciešama saspiešana, lai piepildītu augstspiediena balonus medicīniskām, metināšanas un citām vajadzībām. * Dažādiem rūpniecības, ražošanas un celtniecības procesiem ir nepieciešams saspiests gaiss, lai darbinātu pneimatiskos instrumentus. * PET plastmasas pudeļu un konteineru ražošanā un izpūšanā. * Dažiem [[Lidaparāts|lidaparātiem]] ir nepieciešami kompresori, lai uzturētu salona spiedienu lielā augstumā. * Daži [[Reaktīvais dzinējs|reaktīvo dzinēju]] veidi, piemēram, turbodzinēji un ventilatori, saspiež degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisu. Reaktīvā dzinēja turbīnas darbina degšanas gaisa kompresoru. * Zemūdens [[Niršana|niršanā]], autonomos elpošanas aparātos, hiperbariskajā skābekļa terapijā un citos dzīvības uzturēšanas aprīkojumos kompresori nodrošina elpošanas gāzes spiedienu tieši vai caur augstspiediena gāzes uzglabāšanas konteineriem, piemēram, niršanas cilindriem.<ref name="evil">{{cite journal|vauthors=Millar IL, Mouldey PG|year=2008|title=Compressed breathing air – the potential for evil from within|url=http://archive.rubicon-foundation.org/7964|journal=Diving and Hyperbaric Medicine|publisher=[[South Pacific Underwater Medicine Society]]|volume=38|issue=2|pages=145–51|pmid=22692708|archive-url=https://web.archive.org/web/20101225063245/http://archive.rubicon-foundation.org/7964|archive-date=2010-12-25|access-date=2009-02-28|dead-url=no}}</ref><ref name="oxyhackers">{{grāmatas atsauce|author=Harlow, V|title=Oxygen Hacker's Companion|publisher=Airspeed Press|year=2002|isbn=0-9678873-2-1}}</ref> Ūdens niršanas laikā gaisa kompresoru parasti izmanto zema spiediena (10 līdz 20 [[Bārs (mērvienība)|bar]]) gaisa piegādei, elpošanai. * [[Zemūdene]]s izmanto kompresorus, lai uzglabātu gaisu vēlākai izmantošanai, izspiežot ūdeni no peldspējas kamerām, lai pielāgotu peldspēju. * Turbokompresori un superkompresori (''supercharger'') ir kompresori, kas palielina [[Iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēja]] darbību, palielinot gaisa masas plūsmu cilindra iekšpusē, tādējādi motors var sadedzināt vairāk degvielas un radīt vairāk jaudas. * [[Vagons|Dzelzceļa]] un smagie [[Autotransports|autotransporta]] līdzekļi izmanto saspiestu gaisu, lai darbinātu dzelzceļa transportlīdzekļu vai autotransporta līdzekļu [[Bremžu sistēma (automašīna)|bremzes]] un dažādas citas sistēmas (durvis, priekšējā stikla tīrītājus, dzinēju, pārnesumkārbas vadību utt.). * [[Degvielas uzpildes stacija]]s un autoservisi izmanto saspiestu gaisu, lai piepildītu [[Riepa|pneimatiskās riepas]] un darbinātu pneimatiskos instrumentus. * Uguns virzuļi un [[Siltumsūknis|siltumsūkņi]] tiek izmantoti gaisa vai citu gāzu sildīšanai, un gāzes saspiešana ir tikai līdzeklis šajā nolūkā. * Rotējošās daivas kompresori bieži tiek izmantoti, lai nodrošinātu gaisu pulverveida vai cietu vielu pneimatiskajās transportēšanas līnijās. Sasniegtais spiediens var svārstīties no 0,5 līdz 2 bar g.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.powderprocess.net/Equipments%20html/Blowers.html|title=Blowers (Roots)|publisher=www.powderprocess.net|work=Engineering resources for powder processing industries|access-date=15 August 2017|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20170814175023/http://www.powderprocess.net/Equipments%20html/Blowers.html|archive-date=14 August 2017}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} === Izmantotā literatūra === * L. Osipovs ''Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti. 1. daļa'' 1962. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ierīces]] e1yerl6g35b0m4c3zq2zej0bh1feru5 0 15282 3662659 3657946 2022-07-29T13:55:51Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Sanmarīno | Badge = Futbols-Sanmarino.jpg | FIFA Trigramme = SMR | Nickname = ''La Serenissima'' | Association = [[Sanmarīno Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Itālija}} [[Fabricio Kostantīni]] | Captain = Mateo Vitajoli | Most caps = Andijs Selva (73) | Top scorer = Andijs Selva (8) | Home Stadium = <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1= _sma1617h|pattern_b1= _sma1617h|pattern_ra1= _sma1617h|pattern_sh1= _sma1617h|pattern_so1=_3_stripes_white |leftarm1= 0000ff|body1= 0000ff|rightarm1= 0000ff|shorts1= 0000ff|socks1= 0000ff |pattern_la2= _TIRO13_BLUE|pattern_b2= _TIRO13_BLUE|pattern_ra2= _TIRO13_BLUE|pattern_sh2= _adidasonwhite|pattern_so2= _3_stripes_blue |leftarm2= ffffff|body2= ffffff|rightarm2= ffffff|shorts2= 0000ff|socks2= FFFFFF | First game = {{fb|Sanmarīno}} 0:4 {{fb-rt|Šveice}}‎ <br />([[Serravalle]], [[Sanmarīno]]; {{dat|1990|11|14|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Sanmarīno}} 1:0 {{fb-rt|Lihtenšteina}} <br />([[Serravalle]], [[Sanmarīno]]; {{dat|2004|4|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Sanmarīno}} 0:13 {{fb-rt|Vācija}}<br />([[Serravalle]], [[Sanmarīno]]; {{dat|2006|9|6|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = | Regional cup first = | Regional cup best = }} '''Sanmarīno futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Sanmarīno|Sanmarīno valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Sanmarīno futbola izlasi pārvalda [[Sanmarīno Futbola federācija]]. Sanmarīno izlase ir viena no vājākajām [[Eiropa]]s valstu izlasēm, un tā nekad nav kvalificējusies ne [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]], ne [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas]] čempionātu finālturnīriem. Visā savā pastāvēšanas vēsturē Sanmarīno izlase ir izcīnījusi tikai vienu uzvaru - 2004. gadā 1:0 pret [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] - ''nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|nekvalificējās]]'' *[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''nekvalificējās'']] == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]-[[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] - ''nepiedalījās'' * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]]-[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] - ''nekvalificējās'' {{UEFA izlases}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Sanmarīno-aizmetnis}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] akqneydozcmszksjulopj15v936ycqv 10 15425 3662718 3662464 2022-07-29T16:49:28Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? hljk38nfra5acnn05xagzcvc8pqcklp 3662748 3662718 2022-07-29T19:01:45Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un [[Laura Vinogradova]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? 25cpn4d0215ruqoqg9y09amz9xjo3cg 3662827 3662748 2022-07-30T03:05:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un [[Laura Vinogradova]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? dpld83h08yhkmxwctysitv8kuccldu6 3662845 3662827 2022-07-30T05:25:12Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un [[Laura Vinogradova]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? ej6gegvc5wapv4ck22bbeijqyow000b 0 20747 3662745 3629220 2022-07-29T18:57:07Z Prieditis2012 35105 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Baltinavas pagasts | karte = Baltinavas novads karte.png | karte2 = Baltinavas novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Baltinavas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Baltinavas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Baltinavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Baltinava | mērs = | mērs_partija = | platība = 185<ref>[http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]</ref> | iedzīvotāji = 1351<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1351 / 185 round 1}} | izveidots = | mājaslapa = www.baltinava.lv }} '''Baltinavas pagasts''' ir teritoriāla teritorija [[Balvu novads|Balvu novadā]], [[Latgale|Latgalē]], 253 km no [[Rīga]]s [[Krievija|Krievijas]] pierobežā. Robežojas ar [[Ludzas novads (2021)|Ludzas novada]] [[Salnavas pagasts|Salnavas pagastu]], [[Balvu novads (2021)|Balvu novada]] [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]] un [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Baltinava]] (novada centrs), [[Demerova]], [[Obeļova]], [[Žeikari (Baltinavas novads)|Žeikari]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Baltinavas novads'''. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva jaunajā [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Brieksīnes kalns]], [[Greiziekalni]], [[Jorzovas kalns]], [[Kapu kalns (Baltinavas novads)|Kapu kalns]], [[Kapčuka kalns]], [[Koraba kalns]], [[Majaka kalns]], [[Puncuļovas pilskalns]], [[Rubuļa kalns]], [[Sila kalns]], [[Svātais kalns]], [[Zvonu kalni]]. === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Aukupeite]], [[Diukšupe]], [[Griušļova]], [[Iudrupe]], [[Kaņepe (upe)|Kaņepe]], [[Krākupe]], [[Kūkova]], [[Kupsa]], [[Nārstes riucs]], [[Pazlauga]], [[Peisa riucs]], [[Požarīnes riucs]], [[Puncuļova (upe)|Puncuļova]], [[Smiltine]], [[Supenka]], [[Vīksnas grāvis]], [[Zvaiga]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Baltinavas dīķis]], [[Lobvordeits]], [[Motrīnes ezers]], [[Mozais ezers]], [[Obeļovas ezers]], [[Pazlauka (dzirnavezers)|Pazlauka]], [[Puncuļovas ezers]], [[Svātiunes ezers]], [[Zaprūds]]. ==== Purvi ==== [[Dansku pūrs]], [[Peisa pūrs]], [[Sapronaukas pūrs]], [[Vierša pūrs]]. === Dabas aizsardzība === Novada teritorijā atrodas neliela [[dabas parks|dabas parka]] [[Numernes valnis (dabas parks)|Numernes valnis]] daļa. Novada teritorijā atrodas [[dabas liegums]] [[Motrines ezers (dabas liegums)|Motrines ezers]]. Valsts aizsardzībā atrodas [[Baltinavas aleja]]. == Vēsture == [[Attēls:Baltinavas novads COA.svg|thumb|Baltinavas novada ģerbonis 2011–2021.]] [[Attēls:Baltinavas_novads_Flag.png|thumb|Baltinavas novada karogs 2011–2021.]] Līdz 1224. gada [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas un Adzeles dalīšanai]] mūsdienu Baltinavas novada teritorijā atradās [[Adzeles zeme]]s Ābelenes pilsnovads (''Abelen''). 13.-16. gadsimtā tas atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Marienhauzenas pils]]novada, 17.-18. gadsimtā [[Inflantijas vaivadija]]s [[Viļaka]]s stārastijas, 19. gadsimtā [[Vitebskas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] teritorijā. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā [[Baltinavas muiža]]s zemes sadalīja 63 vienībās 977 ha kopplatībā, Šķilbēnu muižu sadalīja 39 vienībās 528 kopplatībā, bet Orlovas muižu sadalīja 69 vienībās 1279 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|I.|1726}}</ref> 1935. gadā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] Baltinavas pagasta platība bija 149,5 km² un tajā dzīvoja 8195 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Baltinavas, [[Bukstu ciems|Bukstu]], [[Demerovas ciems|Demerovas]], [[Kukovas ciems|Kukovas]], [[Kvašņevas ciems|Kvašņevas]], [[Obeļevas ciems|Obeļevas]] un [[Pazlaukas ciems|Pazlaukas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Baltinavas ciems''' ietilpa [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945—1949), tad [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1949—1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (1962—2009). rajonos. Baltinavas ciemam 1959. gadā pievienoja Demerovas ciema [[kolhozs|kolhoza]] «Novij putj» teritoriju, 1960. gadā — likvidēja Obeļovas ciema padomi ar kolhozu "Ezermala", Pazlaukas ciema padomi ar kolhozu "Dzintars" un Kvašņevas ciema padomi, apvienojot Baltinavas ciema padomē un izveidojot [[padomju saimniecība|padomju saimniecību]] «Baltinava». Kolhoza «Daugava» teritoriju pievienoja [[Kalniešu ciems|Kalniešu ciemam]]. 1971. gadā kolhoza «Novij putj» teritoriju pievienoja [[Upītes ciems|Upītes ciemam]]. 1977. gadā Baltinavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Upītes ciema, daļu [[Malnavas ciems|Malnavas ciema]], bet daļu teritorijas pievienoja [[Salnavas ciems|Salnavas ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Baltinavas pagastu reorganizēja par '''Baltinavas novadu'''. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva Balvu novadā. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == Apdzīvotās vietas: [[Aiztiļts]], [[Baltinava]], [[Blauzgova]], [[Boncāni]], [[Buksti]], [[Čudarīne (Baltinavas novads)|Čudarīne]], [[Danski (Baltinavas novads)|Danski]], [[Demerova]], Dupurova, Dūcprīde, [[Dziervīne]], [[Grikovka]], [[Jorzova (Baltinavas novads)|Jorzova]], [[Karpova]], [[Kaši]], [[Keiši (Baltinavas novads)|Keiši]], [[Kolnumeži]], [[Lauruti]], [[Leidumi]], [[Lemešova (Baltinavas novads)|Lemešova]], [[Maiļupe (Baltinavas novads)|Maiļupe]], [[Maksi]], [[Morkova]], [[Obeļova]], [[Odumova (Baltinavas novads) |Odumova]], [[Pazlauga (ciems)|Pazlauga]], [[Peisova]], [[Pleitova]], [[Pliešova (Baltinavas novads)|Pliešova]], [[Puncuļova (ciems)|Puncuļova]], [[Punduri (Baltinavas novads)|Punduri]], [[Risova]], [[Sloboda (Baltinavas novads)|Sloboda]], [[Surikova]], [[Svātūne]], [[Sviļpova (Baltinavas novads)|Sviļpova]], [[Tutinova (Baltinavas novads)|Tutinova]], [[Žeikari (Baltinavas novads)|Žeikari]], [[Žurlova]] === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Baltinavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=9&zoom=100,387,-293 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (981) |green|84.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (142) |red|12.2}} {{bar percent|Cita tautība (30) |purple|2.6}} {{bar percent|Nav izvēlēta (13) |yellow|1.1}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Baltinavas novadā}} [[Attēls:Baltinavas kat bazn.jpg|thumb|200px|[[Baltinavas katoļu baznīca]].]] *Aizelkšņu senkapi (Kara kapi) - Puncuļevā pie Puncuļevas kapsētas *[[Alotāju kalns]] - pilskalns - Puncuļevā, Kārsavas - Baltinavas lielceļa labajā pusē *[[Baltinavas katoļu baznīca]] (1909., 1920., 1931., baznīcas ērģeles ir mākslas pieemineklis) *[[Baltinavas muižas parks]] (19. gadsimta 1. puse) *[[Baltinavas pareizticīgo baznīca]] *Baltinavas pagasta tiesa (20. gadsimta trīsdesmitie gadi) *[[Brieksīnes kapu kapliča]] (20. gadsimta sākums) *Duļbovas motordzirnavas un saimniecības ēkas (1934. gads) *Ķeišu senkapi (Kapu kalns, Bērzu kalns) - Ķeišos *Lukstenieku senkapi (Kara kapi) - Puncuļevā *Obeļovas (Abelenes) jeb [[Puncuļevas pilskalns]] - Puncuļevā == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.baltinava.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] n2ocgcpke25obhe0ir8jzc6b4s3paf4 3662749 3662745 2022-07-29T19:02:05Z Prieditis2012 35105 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Baltinavas pagasts | karte = Baltinavas novads karte.png | karte2 = Baltinavas novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Baltinavas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Baltinavas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Baltinavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Baltinava | mērs = | mērs_partija = | platība = 185<ref>[http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]</ref> | iedzīvotāji = 1351<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1351 / 185 round 1}} | izveidots = | mājaslapa = www.baltinava.lv }} '''Baltinavas pagasts''' ir teritoriāla teritorija [[Balvu novads|Balvu novadā]], [[Latgale|Latgalē]], 253 km no [[Rīga]]s [[Krievija|Krievijas]] pierobežā. Robežojas ar [[Ludzas novads (2021)|Ludzas novada]] [[Salnavas pagasts|Salnavas pagastu]], [[Balvu novads (2021)|Balvu novada]] [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]] un [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Baltinava]] (novada centrs), [[Demerova]], [[Obeļova]], [[Žeikari (Baltinavas novads)|Žeikari]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Baltinavas novads'''. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva jaunajā [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Brieksīnes kalns]], [[Greiziekalni]], [[Jorzovas kalns]], [[Kapu kalns (Baltinavas novads)|Kapu kalns]], [[Kapčuka kalns]], [[Koraba kalns]], [[Majaka kalns]], [[Puncuļovas pilskalns]], [[Rubuļa kalns]], [[Sila kalns]], [[Svātais kalns]], [[Zvonu kalni]]. === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Aukupeite]], [[Diukšupe]], [[Griušļova]], [[Iudrupe]], [[Kaņepe (upe)|Kaņepe]], [[Krākupe]], [[Kūkova]], [[Kupsa]], [[Nārstes riucs]], [[Pazlauga]], [[Peisa riucs]], [[Požarīnes riucs]], [[Puncuļova (upe)|Puncuļova]], [[Smiltine]], [[Supenka]], [[Vīksnas grāvis]], [[Zvaiga]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Baltinavas dīķis]], [[Lobvordeits]], [[Motrīnes ezers]], [[Mozais ezers]], [[Obeļovas ezers]], [[Pazlauka (dzirnavezers)|Pazlauka]], [[Puncuļovas ezers]], [[Svātiunes ezers]], [[Zaprūds]]. ==== Purvi ==== [[Dansku pūrs]], [[Peisa pūrs]], [[Sapronaukas pūrs]], [[Vierša pūrs]]. === Dabas aizsardzība === Novada teritorijā atrodas neliela [[dabas parks|dabas parka]] [[Numernes valnis (dabas parks)|Numernes valnis]] daļa. Novada teritorijā atrodas [[dabas liegums]] [[Motrines ezers (dabas liegums)|Motrines ezers]]. Valsts aizsardzībā atrodas [[Baltinavas aleja]]. == Vēsture == [[Attēls:Baltinavas novads COA.svg|thumb|Baltinavas novada ģerbonis 2011–2021.]] [[Attēls:Baltinavas_novads_Flag.png|thumb|Baltinavas novada karogs 2011–2021.]] Līdz 1224. gada [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas un Adzeles dalīšanai]] mūsdienu Baltinavas novada teritorijā atradās [[Adzeles zeme]]s Ābelenes pilsnovads (''Abelen''). 13.-16. gadsimtā tas atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Marienhauzenas pils]]novada, 17.-18. gadsimtā [[Inflantijas vaivadija]]s [[Viļaka]]s stārastijas, 19. gadsimtā [[Vitebskas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] teritorijā. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā [[Baltinavas muiža]]s zemes sadalīja 63 vienībās 977 ha kopplatībā, Šķilbēnu muižu sadalīja 39 vienībās 528 kopplatībā, bet Orlovas muižu sadalīja 69 vienībās 1279 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|I.|1726}}</ref> 1935. gadā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] Baltinavas pagasta platība bija 149,5 km² un tajā dzīvoja 8195 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Baltinavas, [[Bukstu ciems|Bukstu]], [[Demerovas ciems|Demerovas]], [[Kukovas ciems|Kukovas]], [[Kvašņevas ciems|Kvašņevas]], [[Obeļevas ciems|Obeļevas]] un [[Pazlaukas ciems|Pazlaukas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Baltinavas ciems''' ietilpa [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945—1949), tad [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1949—1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (1962—2009). rajonos. Baltinavas ciemam 1959. gadā pievienoja Demerovas ciema [[kolhozs|kolhoza]] «Novij putj» teritoriju, 1960. gadā — likvidēja Obeļovas ciema padomi ar kolhozu "Ezermala", Pazlaukas ciema padomi ar kolhozu "Dzintars" un Kvašņevas ciema padomi, apvienojot Baltinavas ciema padomē un izveidojot [[padomju saimniecība|padomju saimniecību]] «Baltinava». Kolhoza «Daugava» teritoriju pievienoja [[Kalniešu ciems|Kalniešu ciemam]]. 1971. gadā kolhoza «Novij putj» teritoriju pievienoja [[Upītes ciems|Upītes ciemam]]. 1977. gadā Baltinavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Upītes ciema, daļu [[Malnavas ciems|Malnavas ciema]], bet daļu teritorijas pievienoja [[Salnavas ciems|Salnavas ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Baltinavas pagastu reorganizēja par '''Baltinavas novadu'''. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva Balvu novadā. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == Apdzīvotās vietas: [[Aiztiļts]], [[Baltinava]], [[Blauzgova]], [[Boncāni]], [[Buksti]], [[Čudarīne (Baltinavas novads)|Čudarīne]], [[Danski (Baltinavas novads)|Danski]], [[Demerova]], [[Dupurova]], [[Dūcprīde]], [[Dziervīne]], [[Grikovka]], [[Jorzova (Baltinavas novads)|Jorzova]], [[Karpova]], [[Kaši]], [[Keiši (Baltinavas novads)|Keiši]], [[Kolnumeži]], [[Lauruti]], [[Leidumi]], [[Lemešova (Baltinavas novads)|Lemešova]], [[Maiļupe (Baltinavas novads)|Maiļupe]], [[Maksi]], [[Morkova]], [[Obeļova]], [[Odumova (Baltinavas novads) |Odumova]], [[Pazlauga (ciems)|Pazlauga]], [[Peisova]], [[Pleitova]], [[Pliešova (Baltinavas novads)|Pliešova]], [[Puncuļova (ciems)|Puncuļova]], [[Punduri (Baltinavas novads)|Punduri]], [[Risova]], [[Sloboda (Baltinavas novads)|Sloboda]], [[Surikova]], [[Svātūne]], [[Sviļpova (Baltinavas novads)|Sviļpova]], [[Tutinova (Baltinavas novads)|Tutinova]], [[Žeikari (Baltinavas novads)|Žeikari]], [[Žurlova]] === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Baltinavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=9&zoom=100,387,-293 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (981) |green|84.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (142) |red|12.2}} {{bar percent|Cita tautība (30) |purple|2.6}} {{bar percent|Nav izvēlēta (13) |yellow|1.1}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Baltinavas novadā}} [[Attēls:Baltinavas kat bazn.jpg|thumb|200px|[[Baltinavas katoļu baznīca]].]] *Aizelkšņu senkapi (Kara kapi) - Puncuļevā pie Puncuļevas kapsētas *[[Alotāju kalns]] - pilskalns - Puncuļevā, Kārsavas - Baltinavas lielceļa labajā pusē *[[Baltinavas katoļu baznīca]] (1909., 1920., 1931., baznīcas ērģeles ir mākslas pieemineklis) *[[Baltinavas muižas parks]] (19. gadsimta 1. puse) *[[Baltinavas pareizticīgo baznīca]] *Baltinavas pagasta tiesa (20. gadsimta trīsdesmitie gadi) *[[Brieksīnes kapu kapliča]] (20. gadsimta sākums) *Duļbovas motordzirnavas un saimniecības ēkas (1934. gads) *Ķeišu senkapi (Kapu kalns, Bērzu kalns) - Ķeišos *Lukstenieku senkapi (Kara kapi) - Puncuļevā *Obeļovas (Abelenes) jeb [[Puncuļevas pilskalns]] - Puncuļevā == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.baltinava.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] 7wwnqoswzxo285tucy1089pkn2pu6j1 3662750 3662749 2022-07-29T19:02:49Z Prieditis2012 35105 /* Apdzīvotās vietas */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Baltinavas pagasts | karte = Baltinavas novads karte.png | karte2 = Baltinavas novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Baltinavas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Baltinavas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Baltinavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Baltinava | mērs = | mērs_partija = | platība = 185<ref>[http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]</ref> | iedzīvotāji = 1351<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1351 / 185 round 1}} | izveidots = | mājaslapa = www.baltinava.lv }} '''Baltinavas pagasts''' ir teritoriāla teritorija [[Balvu novads|Balvu novadā]], [[Latgale|Latgalē]], 253 km no [[Rīga]]s [[Krievija|Krievijas]] pierobežā. Robežojas ar [[Ludzas novads (2021)|Ludzas novada]] [[Salnavas pagasts|Salnavas pagastu]], [[Balvu novads (2021)|Balvu novada]] [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]] un [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Baltinava]] (novada centrs), [[Demerova]], [[Obeļova]], [[Žeikari (Baltinavas novads)|Žeikari]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Baltinavas novads'''. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva jaunajā [[Balvu novads|Balvu novadā]]. == Daba == === Reljefa formas === [[Brieksīnes kalns]], [[Greiziekalni]], [[Jorzovas kalns]], [[Kapu kalns (Baltinavas novads)|Kapu kalns]], [[Kapčuka kalns]], [[Koraba kalns]], [[Majaka kalns]], [[Puncuļovas pilskalns]], [[Rubuļa kalns]], [[Sila kalns]], [[Svātais kalns]], [[Zvonu kalni]]. === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Asarovas riucs]], [[Aukupeite]], [[Diukšupe]], [[Griušļova]], [[Iudrupe]], [[Kaņepe (upe)|Kaņepe]], [[Krākupe]], [[Kūkova]], [[Kupsa]], [[Nārstes riucs]], [[Pazlauga]], [[Peisa riucs]], [[Požarīnes riucs]], [[Puncuļova (upe)|Puncuļova]], [[Smiltine]], [[Supenka]], [[Vīksnas grāvis]], [[Zvaiga]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Baltinavas dīķis]], [[Lobvordeits]], [[Motrīnes ezers]], [[Mozais ezers]], [[Obeļovas ezers]], [[Pazlauka (dzirnavezers)|Pazlauka]], [[Puncuļovas ezers]], [[Svātiunes ezers]], [[Zaprūds]]. ==== Purvi ==== [[Dansku pūrs]], [[Peisa pūrs]], [[Sapronaukas pūrs]], [[Vierša pūrs]]. === Dabas aizsardzība === Novada teritorijā atrodas neliela [[dabas parks|dabas parka]] [[Numernes valnis (dabas parks)|Numernes valnis]] daļa. Novada teritorijā atrodas [[dabas liegums]] [[Motrines ezers (dabas liegums)|Motrines ezers]]. Valsts aizsardzībā atrodas [[Baltinavas aleja]]. == Vēsture == [[Attēls:Baltinavas novads COA.svg|thumb|Baltinavas novada ģerbonis 2011–2021.]] [[Attēls:Baltinavas_novads_Flag.png|thumb|Baltinavas novada karogs 2011–2021.]] Līdz 1224. gada [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas un Adzeles dalīšanai]] mūsdienu Baltinavas novada teritorijā atradās [[Adzeles zeme]]s Ābelenes pilsnovads (''Abelen''). 13.-16. gadsimtā tas atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Marienhauzenas pils]]novada, 17.-18. gadsimtā [[Inflantijas vaivadija]]s [[Viļaka]]s stārastijas, 19. gadsimtā [[Vitebskas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] teritorijā. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā [[Baltinavas muiža]]s zemes sadalīja 63 vienībās 977 ha kopplatībā, Šķilbēnu muižu sadalīja 39 vienībās 528 kopplatībā, bet Orlovas muižu sadalīja 69 vienībās 1279 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|I.|1726}}</ref> 1935. gadā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] Baltinavas pagasta platība bija 149,5 km² un tajā dzīvoja 8195 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Baltinavas, [[Bukstu ciems|Bukstu]], [[Demerovas ciems|Demerovas]], [[Kukovas ciems|Kukovas]], [[Kvašņevas ciems|Kvašņevas]], [[Obeļevas ciems|Obeļevas]] un [[Pazlaukas ciems|Pazlaukas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Baltinavas ciems''' ietilpa [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945—1949), tad [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1949—1962) un [[Balvu rajons|Balvu]] (1962—2009). rajonos. Baltinavas ciemam 1959. gadā pievienoja Demerovas ciema [[kolhozs|kolhoza]] «Novij putj» teritoriju, 1960. gadā — likvidēja Obeļovas ciema padomi ar kolhozu "Ezermala", Pazlaukas ciema padomi ar kolhozu "Dzintars" un Kvašņevas ciema padomi, apvienojot Baltinavas ciema padomē un izveidojot [[padomju saimniecība|padomju saimniecību]] «Baltinava». Kolhoza «Daugava» teritoriju pievienoja [[Kalniešu ciems|Kalniešu ciemam]]. 1971. gadā kolhoza «Novij putj» teritoriju pievienoja [[Upītes ciems|Upītes ciemam]]. 1977. gadā Baltinavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Upītes ciema, daļu [[Malnavas ciems|Malnavas ciema]], bet daļu teritorijas pievienoja [[Salnavas ciems|Salnavas ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Baltinavas pagastu reorganizēja par '''Baltinavas novadu'''. 2021. gadā Baltinavas novadu iekļāva Balvu novadā. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == Apdzīvotās vietas: [[Aiztiļts]], [[Baltinava]], [[Blauzgova]], [[Boncāni]], [[Buksti]], [[Čudarīne (Baltinavas novads)|Čudarīne]], [[Danski (Baltinavas novads)|Danski]], [[Demerova]], [[Dupurova]], [[Dūcprīde]], [[Dziervīne]], [[Grikovka]], [[Jorzova (Baltinavas novads)|Jorzova]], [[Karpova]], [[Kaši]], [[Keiši (Baltinavas novads)|Keiši]], [[Kolnumeži]], [[Lauruti]], [[Leidumi]], [[Lemešova (Baltinavas novads)|Lemešova]], [[Maiļupe (Baltinavas novads)|Maiļupe]], [[Maksi]], [[Morkova]], [[Obeļova]], [[Odumova (Baltinavas novads) |Odumova]], [[Pazlauga (ciems)|Pazlauga]], [[Peisova]], [[Pleitova]], [[Pliešova (Baltinavas novads)|Pliešova]], [[Puncuļova (ciems)|Puncuļova]], [[Punduri (Baltinavas novads)|Punduri]], [[Risova]], [[Sloboda (Baltinavas novads)|Sloboda]], [[Surikova]], [[Svātūne]], [[Sviļpova (Baltinavas novads)|Sviļpova]], [[Tutinova (Baltinavas novads)|Tutinova]], [[Žeikari (Baltinavas novads)|Žeikari]]. === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Baltinavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=9&zoom=100,387,-293 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (981) |green|84.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (142) |red|12.2}} {{bar percent|Cita tautība (30) |purple|2.6}} {{bar percent|Nav izvēlēta (13) |yellow|1.1}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Baltinavas novadā}} [[Attēls:Baltinavas kat bazn.jpg|thumb|200px|[[Baltinavas katoļu baznīca]].]] *Aizelkšņu senkapi (Kara kapi) - Puncuļevā pie Puncuļevas kapsētas *[[Alotāju kalns]] - pilskalns - Puncuļevā, Kārsavas - Baltinavas lielceļa labajā pusē *[[Baltinavas katoļu baznīca]] (1909., 1920., 1931., baznīcas ērģeles ir mākslas pieemineklis) *[[Baltinavas muižas parks]] (19. gadsimta 1. puse) *[[Baltinavas pareizticīgo baznīca]] *Baltinavas pagasta tiesa (20. gadsimta trīsdesmitie gadi) *[[Brieksīnes kapu kapliča]] (20. gadsimta sākums) *Duļbovas motordzirnavas un saimniecības ēkas (1934. gads) *Ķeišu senkapi (Kapu kalns, Bērzu kalns) - Ķeišos *Lukstenieku senkapi (Kara kapi) - Puncuļevā *Obeļovas (Abelenes) jeb [[Puncuļevas pilskalns]] - Puncuļevā == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.baltinava.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} {{Kārsavas rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] 14blkhgennee5ke7rs9j4u2kigl3svv 3 20907 3662676 3662514 2022-07-29T15:52:27Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Diskusiju arhīva infokaste |nosaukums = [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] <br>diskusiju arhīvs |arhivs1 = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs1|5.11.2006.—8.3.2015.]] |arhivs2 = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs2|8.3.2015.—3.1.2017.]] }} == 2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks == {| style="border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};" |rowspan="2" valign="middle" | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}} |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku |} :Paldies kopienai par atzinību. Tā kā rakstu autors esmu viduvējs un pietiekami daudz rakstu par "nesvarīgajām" tēmām, tad jāizceļas kaut kā citādi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 6. februāris, plkst. 14.48 (EET) == Blēži ! :D == Kur mans vikistipendijas pieteikums? [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Vikistipendijas/Pieteikumi]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.31 (EET) :Atvainojos, parādījās pēkšņi. Skaidrs, Big Brother uzdarbojas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.35 (EET) == Request == Hello. Could you create the article [[:en:Sport in Azerbaijan]] in Latvian Wikipedia? Thank you. [[Special:Contributions/31.200.22.41|31.200.22.41]] 2017. gada 3. marts, plkst. 13.44 (EET) == Cycling == Hi Papuass. I take the liberty to give you new other functions and basic documentation. If you are interested by having the name of the countries, you can follow instructions written on [[:d:Module:Cycling race]]. On another hand, about ''stageinfobox'', I am interested to know how you say a stage of a race, for example, we in French, we write ''1^re étape, Tour de France 2015'', ''2^e étape, Tour de France 2015'' or ''3^e b étape, Tour de France 2017'', is we have a half stage. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2017. gada 8. marts, plkst. 18.49 (EET) Sveiki, ļauju Jums tad salikt attiecīgas atļaujas (uz visām tiesībām) Pionieris bildei, lai var izmantot jebkādā veidā. Mēs nepārzinam Vikipēdiju tik labi, lai zinātu šīs lietas. Cik saprotu Jūs zināt, kas ir jāizlabo. [[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.21 (EEST) Izlaboju cik varējām. Ja Jūs varētu tieši ieteikt, kas ir jādara, lai viss būtu pareizi es būtu ļoti pateicīgs, jo īsti nesaprotu vai Jūs gribat jaunus "tagus" aprakstu vai ko citu. [[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.27 (EEST) == Jāņu svinēšana == Esi aicināts svinēt Jāņus Brencēnos! Sākums būs 10:00 pie Doles autostāvvietas, kur mēs visi kopā satiksimies un tad izplānosim kurš brauks ar mani vai arī ar kādu, kuram vēl ir mašīna bez manis. Ņemt līdzi piepūšamo telti (ja ir), portatīvo datoru, ieteicams arī fotoaparātu. Ja nav kaut kas vēl skaidrs, tad zvanīt man pa 26945318! Gaidīšu ziņu no jums! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 10.12 (EEST) :{{u|Titāns}}, diemžēl nevarēšu pievienoties. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 21.42 (EEST) == Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! == Hi, Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! I hope you had as fun as we did! If you could take a minute to answer [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdHoVkx2n_Xuc0ojbqIWpj4tb8GlreHRiAQ5JcZf6Odufl8-w/viewform?usp=sf_link our survey], we would be very grateful. Your answer will help us improve our Challenges in the future. Best, [[Dalībnieks:John Andersson (WMSE)|John Andersson (WMSE)]] ([[Dalībnieka diskusija:John Andersson (WMSE)|diskusija]]) 2017. gada 2. jūnijs, plkst. 11.19 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST) == Apsveikums! == Priecīgus Jāņus! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 09.14 (EEST) == Valdības infokaste == Sveiks! Vai vari man nedaudz izpalīdzēt, saistībā ar Wikipedia! Vai tu vari akurāti pārtulkot un sataisīt latviešu valodas infokasti '''Valdības kabinetiem'''. Rekur ir angļu variants: [https://en.wikipedia.org/wiki/Template:Infobox_government_cabinet Infobox government cabinet] Lūdzu, lūdz palīdzi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 29. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST) :{{u|Kleivas}}, nevaru apsolīt, ka varu to ātri izdarīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.04 (EEST) :{{u|Papuass}}. Īsti steigas nav, jau nav! Bet vēlētos, lai tu palīdzi![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.47 (EEST) ::{{u|Papuass}} Sveiks! Saprotu, jau ka ir daudz darba te! Bet es pirms vairāk kā pirms 3 mēnešiem lūdzu palīdzību! Bet pilnīgākais klusums! Vai tiešām nevari palīdzēt man pie šī? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 18.56 (EET) :::Nejūtos spēcīgs infokastēs, jo sen neesmu darbojies. Vari pamēģināt pats - nokopē anglisko versiju un iztulko "label" vērtības. Iespējams vēl šis tas jāpalabo, bet to jau var pēc tam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 19.00 (EET) == Ukrainian Wikiconference 2017 == Hi! I invite you to visit our [[:wmua:Вікіконференція 2017|Wikiconference]] on 25-26 August in Kherson and share your experience. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 30. jūlijs, plkst. 11.12 (EEST) :Hi, {{u|Visem}}, it seems unlikely that I will come this year, but I should attend your Wikiconference one day. Do you have a location for the next year? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) :: No, not yet, I will try not to forget to tell you when we have conference next year. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 19.02 (EEST) == Feedback request == Greetings, The team that made [[mw:ORES|ORES]] is working on a new tool called [[mw:JADE|JADE]]. The new tool is for humans to review the work of ORES, to provide human feedback and oversight. The team would like to hear about how your experience using ORES has been on your wiki, and what you might expect from a tool like the one proposed. If you are interested, you can comment on [[mw:Talk:JADE|this page on mediawiki.org]]. The team is also interested in sharing updates with you as JADE is developed. Short messages will be sent to this talk page every month or two, linking to a page with further information. Is this something you would like to sign up for? Simply reply to me here if so and I will put your name on the list. Happy editing to you. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 4. oktobris, plkst. 22.14 (EEST) :You can also [[m:Global_message_delivery/Targets/JADE|sign yourself up]] for updates anytime. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 6. oktobris, plkst. 20.34 (EEST) == Palīdzība == Sveiki! Es veidoju futbola spēlētāju wikipēdijas rakstus. Ir vairāki ārzemnieki, kuri spēlē savas valsts futbola nacionālajā izlasē, bet nezinu kodus, kā ievietot spēlētaju piemēram GHANA futbola izlasē. Gaidu uz palīdzību, paldies! :Vai pareizi sapratu, ka meklē šo informāciju? [[FIFA valstu kodi]]? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. oktobris, plkst. 21.44 (EEST) == Invitation from WAM 2017 == [[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]] Hi WAM organizers! Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|sign up at the 2017 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]]. # We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. # We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing. # Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month. If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]]. Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]] if you have any questions. Best Wishes,<br /> Sailesh Patnaik <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=17313147 --> == JADE: topics to discuss == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, Here are some topics the [[mw:JADE|JADE]] team would like to discuss. If you are interested, follow the link to join the conversation: *[[mw:Topic:Tzw0uv2bucrdprm4| Judgments, Endorsements, and Preference]] *[[mw:Topic:Tzw4ebq17wbdog74|Free text comments and suppression]] *[[mw:Topic:Tzw3qg8qiqow10d8|Should we integrate JADE with Flow?]] *[[mw:Topic:Tzw5fix7hbs4ui8j|Thematic and quant analysis of judgements]] Thank you. On behalf of the Scoring Platform Team, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]]([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2017. gada 14. oktobris, plkst. 00.09 (EEST)</div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/JADE&oldid=17319199 --> == WAM Reminder == [[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]] Hi WAM organizers! Thanks again for organizing Wikipedia Asian Month. There are only 4 days before it starts. If you haven't yet signed your language in WAM 2017, You can sign-up [[m:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|here]]. Below we have provided some notices and guidelines for organizing. ;Page Setup * Our [[m:Wikipedia Asian Month 2017/Sample|Sample page]] is ready to be translated. There are only a few adjustments if you had this page for 2016 already. ** Article Requirement is 4 ** Article criteria are 3k bytes and 300 words. NO 2k bytes for smaller Wikipedia. ** According to the tool's limit, IP users can not participate. Please encourage them to register an account. ;Localization * Please localize '''[[:en:Template:WAM user 2016|this template]]''' and used on sign up page. I will update the template once the tool is ready to be used. * You may localize this page, but you can also just put a link towards the meta page. [[m:Wikipedia Asian Month/QA]] ;Strategy * You may have to invite some of your Wikipedia friends or active Wikipedians from your home WIKI to help you organize. * You may have to send some invitation to last year participants, active Wikipedians, and Wikipedians who has a special interest. * Central Notice will be used. You may use the Site Notice if you don't see the CN is deployed. ;Reward *We will keep sending postcards (new design) this year, and as an organizer, you will receive an additional postcard as well. *We will have many special prizes provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing. *We will send the Ambassador a regular paper copy of the certificate through the basic mail. ;Question Please feel free to contact me or the WAM team [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook. If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]]. '''Best Wishes''',<br /> Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 27. oktobris, plkst. 16.38 (EEST) <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=17354308 --> == Wikipedia Asian Month 2017: engage with audience == Dear WAM organizer, I’m Erick, the coordinator of WAM 2017. Thanks for your effort and help at [[:m:Wikipedia Asian Month 2017]]! Here are some more information about organizational matter of the event at a national level. <small>You are receiving this message because you have signed up as a organizer or in the [[:m:Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers|list]].</small> ; Timeline The event has started and will end in the November 30th 23:59 (UTC). However, we are late for some matter. So we need your help: * '''Invite''' previous participants and your community members to join. We have a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/SampleInvitation|template]] you can use. * '''Translate''' [[m:Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017-|Central Notice for your community]] (more instruction below) as well as sending a notice in village pump. Go public! * '''Become''' the jury member in a campaign on Fountain which is an amazing tool for you to supervise participants’ articles. If you don’t have the campaign set up, please contact us! And put a link to your community’s campaign page for participants’ navigation. * '''Organize''' a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|off-site]] editathon event. A coffee bar, internet and laptops. Though it’s optional. If you want to do that, please contact me. In the following days, you should answer the questions from your community and supervise the submissions. Hope you have fun! ; Prepare Central Notice Central Notice shows a banner on the top of pages in your wiki project along the event timeframe. We will use this to engage with audience. Steps: # Translate, change logo and link to event page. Find your project's Central Notice [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017- here]. For example, we can change the banner for Chinese Wikipedia [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=Centralnotice-tgroup-WAM_2017&filter=&language=zh&action=translate here]. # When you mark the 4 items (translation) as done. I'll enable the central notice in your language for this month. ; Interesting articles Have some interesting articles in your mind or from community? Drop us a line so that we can post that [[m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Topics|here]] to exchange the information to other communities. ; Special Prize You can find some special prizes in [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Event_Partner|Event Partner]] page. They can be claimed by: * Write an article about Indigenous people in Taiwan at Wikipedia Asian Month (supported by Wikimedia Taiwan). * Write articles on monuments of Bhubaneswar (supported by Bhubaneswar Heritage Edit-a-thon). The participants who joins for the special prize need to also report their conribution in the speical page. The link is shown in the Event Partner page. ; Looking for help At all times, please reply me back or send me an email at erick@asianmonth.wiki.--[[m:User:Fantasticfears|Fantasticfears]] ([[m:User talk:Fantasticfears|talk]]) 2017. gada 5. novembris, plkst. 14.13 (EET) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=17385072 --> == Par izmaiņām veidnē ATSAUCE (Citation) == Izdarītās izmaiņas sabojājušas Ārējās saites daudzās lapās, piem: [[Maksis Lange]]. Ierakstīju vārdu Citation meklētājā uz redzu ka tādu izbojātu lapu ir daudzi simti. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.06 (EET) :OK, labošu tūlīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.08 (EET) == What's Next (WAM) == Congratulations! The Wikipedia Asian Month is has ended and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next? ;Here are some number I would like to share with you :Total submitted: 7429 articles; 694 users ; Here are what will come after the end of WAM * Make sure you judge all articles before December 12th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. * Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month/Status|'''this page''']] after December 12th * There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. * Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month/2017 Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors. * There will be a progress page for the postcards. <small>If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].</small> '''Best Wishes''',<br /> Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 5. decembris, plkst. 19.37 (EET) <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=17513917 --> == Pievienošana pasniedzēja grupai == Labdien! Esam Latvijas Univeristātes Informātika Izglītībā kursa studenti, neesam pievienoti pasniedzēja Viestura Vēža tabulai, grupai. Būtu vēlams, ja mūs pievienotu: Elza fisere laima141 martazedina zanis.zerbelis Paldies! Ar cieņu, Žanis Žērbelis :Labdien, {{u|Zanis.zerbelis}}, pievienoju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 18.24 (EET) == WAM Address Collection == Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]]. Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]]) <!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Faila lietojums == Pieņemu, ka kaut kur lokāli ir pieļauta kāda kļūda komentējot vai arī tas izdarīts tur, kur to nav iespējams izdarīt, skatīt, piemēram, [[:Attēls:Pļaviņu HES ar atvērtām slūžām.JPG|šeit]] ([https://i.imgur.com/ByIpdcn.png screen]). --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2018. gada 2. janvāris, plkst. 13.58 (EET) :{{ping|Silraks}} Salaboju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 14.19 (EET) ::Joprojām neglīti izskatās, ka JPG ir pa virsu ārējā linka simbolam, bet tā laikam ir globāla problēma. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.28 (EET) :::Man šķiet, ka nav saistīts ar tulkojumu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.35 (EET) == WAM Address Collection - 1st reminder == Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Confusion in the previous message- WAM == Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&oldid=17583922 --> == Epasts == Sveiks! Es redzu, ka esi man sūtījis epastu, bet neko neesmu saņēmusi. Uz gmail?--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.23 (EET) :Jāskatās [[Special:Preferences|iestatījumos]], kurš epasts uzlikts. Un tad droši vien var meklēt spamā vai tajās kategorijās, kas neiekrīt "Inbox". --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.32 (EET) == Ziemas OS konkurss == Lūdzu ieskaies Ziemas olimpisko spēlu konkursa diskusijā un padalies ar viedokli! Lūdzu!! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 3. februāris, plkst. 20.27 (EET) == Message to the CEE Spring 2018 local organizers == Hello, {{PAGENAME}}! You are receiving this message as a '''[[:m:Wikimedia CEE Spring 2018|Wikimedia CEE Spring 2018]]''' coordinator for your community. This is a friendly reminder that CEE Spring starts on March 21, the first day of spring. To make a smooth start, please ensure that you have taken care of thе following: # Created information page of the contest in your Wikipedia. # Created a [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Article Lists|list of topics]] about your community on Meta-wiki. # Created CEE Spring 2018 talk page template and connected to [[:d:Q48126269]]. # Published summary (in English) of [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Rules|contest rules]] on Meta-wiki page. # Promoted information about the contest (site notice, social media, personal messages). Creating a talk page template is strongly encouraged as it would allow international organizers to track of contest progress of various topics. We will also try to provide automatically updated statistics from the very beginning based on this template. CEE you at the start of contest! ------------- <small>''Delivered by: [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. marts, plkst. 11.53 (EET) ''</small> <!-- Message sent by User:Spiritia@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2018/Participants/Mass_message&oldid=17849048 --> == Files - paldies / Mad admin == Thanks for the deletion of some media files. We will try to make more files unused, so you can delete more. Just when we wanted to thank you, we found one of our IPs blocked. ----- Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ: Tavs lietotāja vārds vai IP adrese ir nobloķēta. Edgars2007 nobloķēja tavu lietotāja vārdu vai IP adresi. Bloķējot norādītais iemesls bija: trolling. Bloka sākums: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.19 Bloka beigas: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 02.19 Bija domāts nobloķēt: 78.55.103.5 Tu vari sazināties ar Edgars2007 vai kādu citu administratoru lai apspriestu šo bloku. Pievērs uzmanību, tam, ka ja tu neesi norādījis derīgu e-pasta adresi savās izvēlēs, tev nedarbosies "sūtīt e-pastu" iespēja. Tava IP adrese ir 78.55.103.5 un bloka identifikators ir #6266. Lūdzu iekļauj vienu no tiem, vai abus, visos turpmākajos pieprasījumos. ------ Not very helpful. Admin has time to block users, but no time to clean up media files. [[Special:Contributions/77.180.25.19|77.180.25.19]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.37 (EEST) :Is there a reason you are not using an user account? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.40 (EEST) ::[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] - do you think there is something in the universe without any "reason"? [[Special:Contributions/78.55.209.161|78.55.209.161]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 04.37 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.35 (EEST) == Invitation to Organize Wikipedia Asian Month 2018 == Hey Papuass, My name is Yu Lun, and I’m from the Wikipedia Asian Month International Team. It’s a great pleasure to meet you and see the effort you have put into the previous editions of WAM. Thank you! On a side note, have you received your postcard? If you have yet to receive the postcard, I can help you to check our records. We are currently preparing the 2018 edition of the Wikipedia Asian Month and would like to check with you if you are still willing to organize the WAM on the '''Latvian Wikipedia'''? On behalf of the WAM team, I will be the liaison to Latvian Wikipedia this year. So if you have any questions, requests or ideas, feel free to contact me directly. Meanwhile, as a WAM organizer, we will put you on this mailing list (https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wam-announce) that is exclusively for organizers only. We will keep emails from that list to a minimal. But feel free to let us know if you wish to not be subscribed. Here is a survey we would like you to fill in (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfxUiT2RILnuOr3eacXzYwCgda6s2IcgRqSQZdYPy_GadWHxg/viewform?usp=sf_link). This survey will ensure that we will be able to better help you in WAM 2018. I’m looking forward to seeing you at this year’s event! --[[Dalībnieks:Yulun5566|Yulun5566]] ([[Dalībnieka diskusija:Yulun5566|diskusija]]) 2018. gada 14. jūlijs, plkst. 08.35 (EEST) on behalf of WAM International Team :Hi, {{u|Yulun5566}}! Sure, we can do it again this year. I have received my postcards (one as organizer, one as contributor). Survey filled. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 18. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST) == WLM == Update redirect at http://www.wikilovesmonuments.lv/ please. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 15. augusts, plkst. 23.22 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 16. augusts, plkst. 10.24 (EEST) == Invitation from WAM 2018 == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]] Hi WAM organizers! Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|sign up at the 2018 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]]. # We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. # We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing. # Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month. If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]]. Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions. Best Wishes,<br /> [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 23. septembris, plkst. 19.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=18097905 --> == 27 Communities have joined WAM 2018, we're waiting for you! == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]] Dear WAM organizers! Wikipedia Asian Month 2018 is now 26 days away! It is time to sign up for '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|WAM 2018]]''', Following are the updates on the upcoming WAM 2018: * Follow the [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Organiser Guidelines|organizer guidelines]] to host the WAM successfully. * We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and '''sign up''' at this page]]. * If you or your affiliate wants to organize an event partnering with WAM 2018, Please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|'''Take a look''' at here]]. * Please encourage other organizers and participants to sign-up in [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month. If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]]. Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions. Best Wishes,<br /> [[:m:User:Wikilover90|Wikilover90]] using ~~<includeonly>~</includeonly>~~ <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=18448358 --> == Vikidatu lietojums == Kā pareizi jārīkojas ar tiem vikidatiem, lai tie attēlotos mūsu infokastēs? Vikidatos salaboju Baldones iedzīvotāju skaitu, pat samainīju prioritātes, bet tie spītīgi nenāk uz infokasti. Kas nav pareizi? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 19.35 (EEST) :Tik vienkārši tas nebūs. Mēs vēl neesam pieslēgušies tām infokastēm, kas ņem datus no Vikidatiem. Ārēji jāmotivē {{U|Edgars2007}} vai mani. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 23.43 (EEST) ::No kurienes tad nāk dati, ja ir tags <nowiki>{{iedzsk|dati|Baldone}}</nowiki>? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 06.07 (EEST) :::{{u|Kikos}}: Tas ir kāds vecs eksperiments ar datiem veidnē [[Veidne:iedzsk/dati]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.13 (EEST) ::::Un kurš ir šī eksperimenta autors? Kā tas strādā/nestrādā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.15 (EEST) :::::Autors ir {{u|Edgars2007}}. Atver to lapu labošanas režīmā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.17 (EEST) ::::::Nav nekāds eksperiments. Normāli strādājošs "fiņtiks". Tikai reizi pusgadā jāatjaunina. Pašlaik neķeros klāt, jo mēs tāpat pārejam uz CSP datiem (kas ir mašīnlasāmi). Vikidati - vēlāk, jo Edgaram nav laika pieķerties pie šī. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.33 (EEST) :::::::Ja pieredzējušam dalībniekam nav skaidrs, no kurienes nāk dati, tad tas nav "normāli strādājošs". Ja saprātīgā laikā nespējam nodrošināt svaigākos datus, jāatgriežas pie plika teksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.52 (EEST) ::::::::Nu neko neklikšķinot/neatverot veidni (es pat nerunāju par labošanas režīmu), neko arī neuzzināsi. Atvērt {{tl|iedzsk}} veidni gan vajadzētu prast, ja jau tas pieredzējušais kolēģis pats sapratis, ka tas nāk no tā "taga". --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 13.29 (EEST) :::::::::Bāc! Kā var iedomāties, ka digitālā kosmosa laikmetā, kad visa progresīvā cilvēce izmanto vikidatus, te joprojām dažiem ir savas ''mellās grāmatiņas'', no kurām pusslepus tiek izķiņķerēti dati?! Un kāpēc tikai pilsētas? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 17.03 (EEST) == USB-C == 2018-08-08 a vandal attacked the article [[USB-C]] on several Wikipedias, including lvwiki. All Wikipedias except lvwiki have now completed the reversion of article renames. Reverted article name: #2018-08-08 enwiki restore title 'USB-C' https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&diff=854051267&oldid=854049713 #2018-08-08 ltwiki restore title 'USB-C' https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&diff=5421824&oldid=5421819 #2018-08-14 cawiki restore title 'USB-C' https://ca.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&diff=20159165&oldid=20151721 #2018-08-15 plwiki restore title 'USB-C' https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&diff=54236208&oldid=54137844 #2018-09-09 etwiki restore title 'USB-C' https://et.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&diff=5093935&oldid=5092894 #2018-10-16 svwiki restore title 'USB-C' https://sv.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&diff=43705938&oldid=43705622 #2018-10-31 bewiki restore title 'USB-C' https://be.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&diff=3232888&oldid=3202331 #2018-11-01 ptwiki restore title 'USB-C' https://pt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&diff=53490168&oldid=53487310 #2018-11-01 fiwiki restore title 'USB-C' https://fi.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&diff=17680052&oldid=17558650 (in case of ca, pl the vandal went via admin board, presenting fake information) Among the '''Latin-script Wikipedias''' 13 use "USB-C" and 3 use USB Type-C. Of the three one does so due to the vandalism (lv) and only one(!, tr) uses "USB Type-C" without any interference by the vandal. In frwiki the vandal sabotaged a rename-proposal by inserting fake information and later asking for page deletion. ca USB-C cs USB-C de USB-C en USB-C es USB-C et USB-C fi USB-C fr USB Type-C ('''fake information in talk page to prevent a rename to USB-C, talk page deleted 2018-10-31''') id USB-C it USB-C lt USB-C lv USB Type-C ('''after vandalism by frwiki-user''') pl USB-C pt USB-C sv USB-C tr USB Type-C ('''vandal tricked an admin into deleting the talk page''') lvwiki is the last one, that uses the article title introduced through vandalism by the frwiki-user. [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]] 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.19 (EET) // add dewiki [[Special:Contributions/78.49.222.226|78.49.222.226]] 2018. gada 2. novembris, plkst. 19.56 (EET) ===Niridya=== : Hello a second time [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]], I just [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?diff=18545559&diffmode=source sent you a message]. Please answer before spamming [https://tools.wmflabs.org/guc/?by=date&user=77.0.218.248 lots of pages] with this message you are posting everywhere since august 2018. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.28 (EET) :: Also, before you started strongly request renames, there were more USB Type-C than USB-C. I do not think it's really useful to debate this subject. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.32 (EET) == WAM Organizers Update == Hi WAM Organizer! Hopefully, everything works just fine so far! '''[[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|Need Help Button''', post in any language is fine]] * Here are some recent updates and clarification of rules for you, and as always, let me know if you have any idea, thought or question. ** Additional souvenirs (e.g. postcard) will be sent to Ambassadors and active organizers. ** A participant's article count is combined on all language Wikipedias they have contributed to ** Only Wikipedia Asian Month on Wikipedia or Wikivoyage projects count (no WikiQuote, etc.) ** The global top 3 article count will only be eligible on Wikipedias where the WAM article requirement is at least 3,000 bytes and 300 words. ** If your community accepts an extension for articles, you should set up a page and allow participants to submit their contributions there. ** In case of redirection not allowed submitting in Fountain tool, a workaround is to delete it, copy and submit again. Or a submission page can be used too. ** Please make sure enforce the rules, such as proper references, notability, and length. ** International organizers will double check the top 3 users' accepted articles, so if your articles are not fulfilling the rules, they might be disqualified. We don't want it happened so please don't let us make such a decision. Please feel free to contact me and WAM team on [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook. For some languages, the activity for WAM is very less, If you need any help please reach out to us, still, 12 more days left for WAM, Please encourage your community members to take part in it. If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]]. Best Wishes,<br /> Sailesh Patnaik<br /> <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=18557757 --> == Katrīna Džonsone == Es izveidoju lapu ar tulkojumu n angļu valodas, un man parādījās paziņojums rakstam, ka to taisās dzēst, jo esot slikts tulkojums. Pārbaudīju un atradu tikai pāris kļūdiņas (Cik manas tulkošanas prasmes to atļauj). Vai vari apskatīt rakstu un izlabot kļūdas, kuras es nepamanīju. Ļoti nevēlos, lai manu rakstu un ieguldīto darbu izdzēš pirms tas tiek novērtēts. --[[Dalībnieks:Lauruncis|Lauruncis]] ([[Dalībnieka diskusija:Lauruncis|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 14.11 (EET) :Diemžēl tas ir tipisks neizlabots mašīntulkots teksts. Reti kurš teikums tur ir bez kļūdām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.36 (EET) == What's Next (WAM)! == Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next? ; Tool problem : If you faced problem submitting articles via judging tool, use [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|this meta page]] to do so. Please spread this message with local participants. ; Here are what will come after the end of WAM * Make sure you judge all articles before December 7th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. * Participates still can submit their contribution of November before December 5th at [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|'''this page''']]. Please let your local wiki participates know. Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']] after December 7th * There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. * Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors. * There will be a progress page for the postcards. ; Some Questions * In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[:m:User:Ле Лой|Le Loi]] for more information. Thanks again, Regards <br> [[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 3. decembris, plkst. 06.59 (EET) <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=18652404 --> == WAM Postcard collection == Dear organiser, Thanks for your patience, I apologise for the delay in sending the Google form for address collection. Please share [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScoZU2jEj-ndH3fLwhwG0YBc99fPiWZIfBB1UlvqTawqTEsMA/viewform this form] and the message with the participants who created 4 or more than 4 articles during WAM. We will send the reminders directly to the participants from next time, but please ask the participants to fill the form before January 10th 2019. Things to do: #If you're the only organiser in your language edition, Please accept your article, keeping the WAM guidelines in mind. #Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors. #Please update the status of your language edition in [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']]. Note: This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. Thanks :) --[[:m:User:Saileshpat|Saileshpat]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. decembris, plkst. 23.15 (EET) <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=18711123 --> == IP, kas vandalizē == Nereģistrējies dalībnieks atkal izveido lapu ''Aivars Krūmiņš K'', kuru Tu izdzēsi. Varbūt viņu vajadzētu nobloķēt? Un noteikti vajadzētu izdzēst to lapu. Neesmu administratore, tādēļ nevaru to pati izdarīt. Un jau iepriekš paldies Tev. --[[Dalībnieks:Undiine55|Undiine55]] ([[Dalībnieka diskusija:Undiine55|diskusija]]) 2019. gada 2. janvāris, plkst. 22.03 (EET) == Invitation to Organize Wiki Loves Love 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:WLL Subtitled Logo subtitled b (transparent).svg|frameless|right]] [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|Wiki Loves Love]] (WLL) is an International photography competition of Wikimedia Commons to subject love testimonials happening in the month of February 2019. The primary goal of the competition is to document love testimonials through human cultural diversity such as monuments, ceremonies, snapshot of tender gesture, and miscellaneous objects used as symbol of love; to illustrate articles in the worldwide free encyclopedia Wikipedia, and other Wikimedia Foundation (WMF) projects. February is around the corner and Wiki Loves Love team invites you to organize and promote WLL19 in your country and join hands with us to celebrate love and document it on Wikimedia Commons. The theme of 2019 is '''Festivals, ceremonies and celebrations of love'''. To organize Wiki Loves Love in your region, sign up at WLL [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Organise|Organizers]] page. You can also simply support and spread love by helping us [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|translate]] the commons page in your local language which is open for translation. The contest starts runs from 1-28 February 2019. Independent from if there is a local contest organised in your country, you can help by making the photo contest Wiki Loves Love more accessible and available to more people in the world by translating the upload wizard, templates and pages to your local language. See for an overview of templates/pages to be translated at our [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Translations|Translations page]]. Imagine...The sum of all love! [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/International Team|Wiki Loves Love team]] --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 6. janvāris, plkst. 14.33 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wiki_Loves_Love&oldid=18760999 --> == Function Startlist == Hi Papuass. It makes time I don't take the time to discuss with you. I just add for LV Wiki the function startlist created by Psemdel, you can see an example here : [[Diskusija:2019. gada Tour Down Under]]. Latvian is a language a little different. If you wish, you can adapt the table to your language by adding translations on [[:d:Module:Cycling race]] around line 2050 and then copy and paste the module here. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 12.43 (EET) :Looks good to me, just a few translations needed. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 13.21 (EET) == Bioloģijas portāls == Kas nekorekts bija nosaukumā Bioloģijas portāla izmeklētajā attēlā, kurš tika izdzēsts? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 13.47 (EET) :Tas atradās rakstu vārdtelpā. Tas tobrīd nekur netika izmatots. Nevarēju saprast, kur pārvietot. Droši vien varētu veidņu vārdtelpā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 14.27 (EET) ::Vai tad tas nebija tajā pašā vietā, kur pārējie izmeklētie attēli bioloģijas portālam? Es tur uzliku 7 attēlus, kuri pastāvīgi mainās, ar domu tos papildināt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.28 (EET) :::Tas bija [[Labot Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. Citi ir [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/1]]. Atjaunoju uz [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.34 (EET) ::::Paldies! --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 20.15 (EET) == Wikidata labels == What should the Wikidata labels be for [[d:Q13560423|Dove Cameron]], [[d:Q15731279|Joey Bragg]], [[d:Q437449|Kali Rocha]], and [[d:Q28843836|Lauren Lindsey Donzis]]? I mean the Latvian labels of course. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 29. aprīlis, plkst. 22.25 (EEST) :You can try [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=en this site], although there will not be most of surnames. In that case it takes a bit more time to lookup. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 00.09 (EEST) ::I did what I could based on what I found, but I couldn't do them all. Like I couldn't do Kali and Donzis, as well as some of the other names. See if [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&type=revision&diff=3055933&oldid=3055108 my edit] needs revision. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.04 (EEST) == Par attēla parvietošanu == Kur var atrast uz vikikrātuvi pārvietoto failu Arhegonijs-2.jpg? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 12.58 (EEST) :{{u|Jānis U.}}: kļūdījos - bija pārvietots uz commons un pēc tam tur izdzēsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.11 (EEST) ::Kāds tam bija mērķis? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.22 (EEST) :::Es dzēsu, jo failiem lieki nav jādublējas lvwiki un commons. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.23 (EEST) ::::Spriežot pēc dzēšanas [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File:Arhegonijs-2.jpg&action=edit&redlink=1 pamatojuma] ''Massive bot transfer by brandnew account of unsourced files '' — kāds bots ir nepareizi pārnesis failus, nenorādot avotu. Tā ir nelāga situācija, kad legāli faili tiek vispirms pārnesti un pēc tam izdzēsti pavisam. Tikpat labi var gadīties, ka pēc tam, kad dublējošie faili izdzēsti mūsu vikipēdijā, kāds apskatīsies, ka avots vairs nav pieejams un pārbaudāms, un vieglu roku likvidēs failus arī no Vikikrātuves. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.14 (EEST) :::::{{u|ScAvenger}} pie [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|bēta iespējām]] tagad ir FileExporter, kas pārnes ar visu vēsturi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.27 (EEST) ::::::Tas labi, bet agrāk pārnestie faili ir bez vēstures, tikai ar linku uz sākotnējo atrašanās vietu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 17.01 (EEST) == How's ORES working out for you? == Hi Papuass, I'm working with [[User:EpochFail]] (@halfak on irc) on a research study to look into how [[mw:ORES]] is working out on wikis where it has been enabled. I was hoping to talk a little about what the kind of work you do on Latvian Wikipedia and about how the ORES edit filters and classifiers have been working out. Do you use any tools other than [[Special:RecentChanges]] or [[Special:Watchlist]] that take advantage of ORES? Do you know of any other tools that are used to patrol that do not use ORES? I'm also interested in any other observations you may have about how the ORES scores are working out. Thank you! [[Dalībnieks:Groceryheist|Groceryheist]] ([[Dalībnieka diskusija:Groceryheist|diskusija]]) 2019. gada 13. jūnijs, plkst. 08.36 (EEST) == Invitation from WAM 2019 == [[File:WAM logo without text.svg|right|200px]] Hi WAM organizers! Hope you are all doing well! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2019#Communities_and_Organizers|sign up for the 2019 Wikipedia Asian Month]]''', which will take place in November this year (29 days left!). Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|the meta talk page]]. #Please add your language project by 24th October 2019. Please indicate if you need multiple organisers by 29th October. #Please update your community members about you being the organiser of the WAM. #We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. #Please encourage other organizers and participants to sign-up [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|in this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month. #If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]]. Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|meta talk page]] if you have any questions. Best Wishes,<br /> [[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. oktobris, plkst. 20.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=19195667 --> == Attēli == Labdien! Man jautājums par attēliem. Teiksim, ja es nofotogrāfēju kaut kādu informāciju, piemēram, no afišas, kur ir arī cilvēku bildes un es viņas ielādēju Vikipēdijā, tad tas droši vien skaitīsies kaut kāds pārkāpums, vai ne? Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.27 (EET) :{{u|Lietotaajs}}: jā, autortiesības te ņem diezgan stingri, no afišas pārfotografēt nevarēs. Bet iet uz spēlēm un bildēt spēlētājus drīkst, tas derēs. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.29 (EET) ::Skaidrs, paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 19.57 (EET) == Raksta reģistrēšana konkursam "Āzijas mēnesis" == Ir radusies problēma. Vēlos reģistrēt rakstu [[Džidu Krišnamūrti]] šim konkursam [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2019]], bet man to neļauj. Kā iemesls tiek norādīts "The article was created at 10/31/2019 11:42 PM", lai gan patiesībā rakstu izveidoju divas stundas vēlāk, nu jau 1. novembrī. Pēc šī saprotu, ka raksta radīšanas brīdis tiek ņemts pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]]. Tagad sanāk, ka mani ir apmānījuši :( Vai ir iespējams šo problēmu risināt? Vai tomēr jāsamierinās, ka konkursā šis raksts tomēr netiks ņemts vērā? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.20 (EET) : Njā, neizlasīju noteikumus līdz galam. Tur ir rakstīts, ka pēc pasaules laika, nevis Latvijas laika norisinās šis konkurss. Mana vaina! Žēl! Nu nekas, taisam jaunus rakstus! :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.25 (EET) ::Atvaino par pārpratumu, varēju vairāk uzsvērt šo faktu. Toties pēdējā dienā varēs izveidot rakstu līdz diviem naktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 11.30 (EET) ::: Tagad izveidoju rakstu par Japānas pilsētu [[Čiba|Čibu]]. Pirms tam tā bija pāradresācija uz vienu no mūsu daudzajiem rakstiem par japāņu futbolistiem. Tā kā pāradresācija tika izveidota 2017. gadā, man atkal neļauj šo rakstu reģistrēt konkursam. Šo rakstu gan vajadzētu reģistrēt. Vai ir vēl kāds risinājums bez raksta izdzēšanas, un pēc tam iekopēšanas no jauna, lai to reģistrētu? Starp citu, abi raksti (Džidu Krišnamūrti un Čiba) bija pirmās divas vietas [https://tools.wmflabs.org/edgars/wam2019/ Edgara veidotajā sarakstā]. Šitā sagadīties :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 01.16 (EET) ::::Nodevu ziņu rīka autoram, būtu jāieskaita. Tu turies, ar trešo reizi sanāks :D --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.01 (EET) :::::Nu atvaino Treisij. Gribēju kā labāk ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.08 (EET) ::::::{{ping|Treisijs}} Čibu izdevās piereģistrēt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. novembris, plkst. 10.57 (EET) == Wikipedia Asian Month 2019 == <div style="border:8px orange ridge;padding:6px;> [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> ''{{int:please-translate}}'' Greetings! Thank you for organizing '''Wikipedia Asian Month 2019''' for your local Wikipedia language. For rules and guidelines, refer to [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Organiser Guidelines|this page]] on Meta. To reach out for support for the contest or ask any query, reach out to us on our [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|Contact Us]] page. Our [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|International Team]] will be assisting you through out the contest duration. Thank you for your efforts in making this project successful. Best wishes, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|WAM 2019 International Team]] ::::Stay Updated [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/wikiasianmonth/|50x50px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikiasianmonth|50x50px]] </div></div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 13.46 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&oldid=19515825 --> == Futbola kluba logo == Labvakar! Kā ir ar futbola kluba logo? Kā tos drīkst vai nedrīkst augšupielādēt? Vai arī, teiksim, ja es izveidoju savu variantu (uzzīmēju to logo pats) tad tas skaitīsies pārkāpums? Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 17.06 (EET) :{{ping|Lietotaajs}} logo ir izņēmums, tos drīkst ielādēt, norādot pie licencēm, ka tas ir logo. Zīmēt gan nav vērts, tāpat var sanākt autortiesību pārkāpums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 13.57 (EET) ::Skaidrs, liels paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 18.21 (EET) == 1. tramvaju maršruts (Ščecina) == Hello, could you please tell me what has been translated wrong in my article [[1. tramvaju maršruts (Ščecina)]]? I wonder if I properly translated Polish street names into Latvian. If there are any other mistakes, I will make an effort and correct them. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 00.13 (EET) :Some stop names should not be translated (definitely Dziļais, Pelēks Rindās laukuma) while others can be translated (like Riteņbraukšanas trase, Filharmonija). The ones which are not translated have to be transcribed instead. Look at this table [[Poļu īpašvārdu atveidošana]]. You should leave original spelling in parentheses like Ļubļinas ūnijas iela (''Unii Lubelskiej'') in case anyone actually tries to uses this article for navigation. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 10.27 (EET) ::I have improved my article following your instructions. May I ask you to check whether everything is proper now? The article sketch is in my sandbox: [[:Dalībnieks:Szczecinolog/Smilšu kaste]]. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 14.51 (EET) ::If "plac XX" is square, you can use "XX laukums". Otherwise it is close enough. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.05 (EET) :::Thank you very much for your help. I will try to stick to rules. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Extension of Wikipedia Asian Month contest == In consideration of a week-long internet block in Iran, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]] contest has been extended for a week past November. The articles submitted till 7th December 2019, 23:59 UTC will be accepted by the fountain tools of the participating wikis. Please help us translate and spread this message in your local language. [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month international team]]. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 27. novembris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&oldid=19592097 --> == What's Next (WAM)! == Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next? *We have a total of 10,186 articles made during this edition and it's the highest of all time. *Make sure you judge all articles before December 20th, Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Status|this page]]. *There will be two round of address collection scheduled: December 22th and December 27th 2019. *Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) on [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Ambassadors|this page]], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors. *In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[user:Ле Лой|Le Loy]] for more information. Best wishes, [[:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 14. decembris, plkst. 19.30 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&oldid=19638067 --> == WAM 2019 Postcard == Dear Participants and Organizers, Congratulations! It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap! Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19671656 --> == 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.54 (EET) |} Paldies kopienai, lai arī nebija sajūta, ka šogad kaut ko būtu darījis vairāk un labāk. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. janvāris, plkst. 10.09 (EET) == WAM 2019 Postcard == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01 [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET) <!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19732202 --> == WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down == [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]] Dear all participants and organizers, Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care. Best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03 <!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=19882731 --> == Janko Matūška == Sveicināti, kļūdas dēl vakar ievietoju CEE Spring veidni Jankas Matūškas pāradresācijas lapā – [https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Janko_Matu%C5%A1ka šeit]. Tagad vienam rakstam ir divas CEE Spring veidnes. Varat lūdzu to lieko izdzēst? --[[Dalībnieks:Entuziasts|Entuziasts]] ([[Dalībnieka diskusija:Entuziasts|diskusija]]) 2020. gada 11. aprīlis, plkst. 19.17 (EEST) :{{ping|Entuziasts}} Sakārtots. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 12. aprīlis, plkst. 23.07 (EEST) == Files on Commons etc. == Hi! Thank you for fixing {{tl|NowCommons}}. I think that [[:Kategorija:Attēli, kurus var izdzēst]] and [[:Kategorija:Db-commons]] are no longer needed. Perhaps you could check? I like to check files and I noticed that there are some files like [[:Attēls:Bbp4.jpg]] that have no license and many files do not have a source or a {{tl|information}}. Where is the best place to look for users that could be interessted in files? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.06 (EEST) :There are not that many users interested in maintaining files. Sometimes I do that myself, but progress is slow. Posting in [[Vikipēdija:Kopienas portāls]] is reccomended. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.15 (EEST) :: Great! I will have a look later. :: I see that some of the files that have a {{tl|NowCommons}} are no longer on Commons. If you are not sure all info have been transferred correctly it is better to skip them so the info can be transferred. That greatly reduces the risk file gets deleted on Commons. :: I think I could use my bot here to fix files. Where do I ask for a bot flag? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.31 (EEST) :::[[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST) Thank you! The files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&oldid=3234984 on this list] do not have a license. Or at least many of them don't. How would you fix that? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.16 (EEST) : And files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&oldid=3234989 on this list] is non-free and (probably) not in use in an article. The files should either be added to an article or deleted. More work. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.29 (EEST) Some files have incomplete information on Commons. It is easy to fix with the tools in the {{tl|NowCommons}}. It does ofcourse take a little time. But it is nice to have the information on Commons (especially if author and uploader name is not the same). You can [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File%3A5._tramvaju_depo.JPG&type=revision&diff=427355944&oldid=383549568 see an example here]. If you notice that some files are missing information you can skip them. I will they to check the first files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] so I will fix if i notice any problems. You can also fix it yourself. But I hope that most files have the relevant information. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 18. jūnijs, plkst. 21.23 (EEST) : I have now checked the files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] from 1 to F (including) so they should be ready to delete (around 160 files). If you have a little time :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 27. jūnijs, plkst. 18.21 (EEST) == Digital Postcards and Certifications == [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]] Dear Participants and Organizers, Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible. Take good care and wish you all the best. <small>This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)</small> <!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&oldid=20024482 --> == Checking files == Hi! I see that you are active in checking files. That is great! I hope to do [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Att%C4%93ls:Riga_rathaus_1.JPG&curid=91796&diff=3270167&oldid=3269331 edits like that] with my bot when I have some time. So if you have any ideas on what to fix let me know. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 14.20 (EEST) : I have now fixed many of the files in [[:Kategorija:Files uploaded by User:Anonīms]]. If you see any files there that are ready to move to Commons you are very welcome to move them. : I like to use [https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Extension:FileImporter FileImporter]. But it seems that it does not like "Kategorija" so I had to change to "Category". In future I will change the name while I do other edits. : Some of the files can't be moved because of {{tl|FoP-Latvia}}. But there are some files that are moved to Commons anyway. I have been thinking that instead of having them marked with {{tl|NowCommons}} perhaps they should be marked with a template like [[:en:Template:KeepLocal]]. Then it would be possible to separate files that can be deleted from files that should not be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 22.44 (EEST) ::I have changed {{tl|NowCommons}} so now it is possible to add a reason to the template NOT to delete the local file. See [[:Attēls:Krisjanis Barons grave.JPG]] as an example. The benefit of that is that it warns local admins not to delete the file and it also removes the file from the category of files that should be deleted. It is partly in English or Google translated. So if you have a few moments perhaps you can fix it? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 8. jūlijs, plkst. 20.51 (EEST) ::: About monuments I asked on Commons and got a reply on what could be accepted. The [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=User_talk:Clindberg&oldid=432063370#Monuments/stones answer is that stones are not copyrighted so it depends on how much work have been made on them]. So a natural stone with a short text is okay but a stone changed into a sculpture is not. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 16.50 (EEST) * All files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be ready to move to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 11. jūlijs, plkst. 01.17 (EEST) == Deleting files that are also on Commons == Hi! I have made redirects on Commons where the local name on lv.wiki is not the same as Commons. So if you delete the local file then the file should still be visible in the articles here on lv.wikipedia. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 18.58 (EEST) : There are a few exceptions where the file names are not allowed on Commons. One of them is [[:File:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg]] because of the <nowiki>''</nowiki>. That will sometimes mess up the wiki pages. Perhaps you could move that file so it gets the same file name as on Commons? Other names that are not allowed is names like [[:File:10943721.jpg]] that is "meaningless". --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST) == Attēli pie gleznām == Pamanīju, ka rakstos [[Zemnieku kāzas]], [[Mūzikas stunda]], [[Mednieki sniegā]] un [[Sardanapala nāve]] ir attēlu problēmas. Diemžēl nesaprotu, kā tās novērst! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 15.55 (EEST) :Aiziet uz angļu versiju un paņemt no turienes faila jauno nosaukumu? (Vismaz es tā darītu, bet varbūt kāds zina vieglāku ceļu...)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 18.54 (EEST) ::Raksta [[Mednieki sniegā]] apakšdaļā ir attēls ar to pašu nosaukumu, kas kā sarkana saite parādās infokastē. Tā būs Vikidatu problēma, jo infokaste šajā (un droši vien arī pārējos minētajos) rakstos balstīta uz Vikidatiem. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 19.40 (EEST) :::Vikidatos norādīti vairāki attēli. Pirmkārt, man vajadzētu salabot automātisko veidni, lai normāli strādā. Bet pagaidām var risināt, <strike>ja Vikidatos kādu attēlu uzstāda kā "preffered"</strike> uzliekto manuāli vērtību laukam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST) == Wikipedia Asian Month 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]] Hi WAM organizers and participants! Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November. '''For organizers:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to: # use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team. # Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''. # Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!! # If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook. If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one. '''For participants:''' Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes! '''Here are some updates from WAM team:''' # Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. # The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) # Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki'''). Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020 Sincerely yours, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&oldid=20508138 --> == [[Wingolf]] == Hello [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], you were not ''that wrong''[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wingolf&diff=3309428&oldid=3309374] about [[Wingolf]]: The article is the joint work of two men, one of whom studied in Riga for a year. It looks like he is no longer fluent in grammar and spelling ... I politely apologize for any inconvenience this may cause. (Info: There is also a draft in Estonian that is being supervised by Estonian students. There won't be a Lithuanian version because we don't know a speaker.) Kind regards, [[Dalībnieks:DMF-Muster|DMF-Muster]] ([[Dalībnieka diskusija:DMF-Muster|diskusija]]) 2020. gada 6. oktobris, plkst. 21.57 (EEST) == [[Dalībnieka_diskusija:TSchlafer|TSchlafer]] == Labdien [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]! Ceru, ka šī ir pareizā vieta, kur atbildēt un jūs redzēsiet šo komentāru. Neesmu ļoti prasmīgs Vikipēdijas lietotājs (pagaidām), taču labprāt apgūtu, kur un kas un kā, jo ir interese veidot kvalitatīvus rakstus ar atsaucēm utt. Vecākajam attēlam noskaidroju [http://visualrian.ru/hier_rubric/photo_historic/822783.html autoru]. Tas ir uzņemts 1980. gada 24. jūlijā un to uzņēmis Jurijs Somovs "RIA Novosti" uzdevumā. Diemžēl nezināšu, zem kuras licences šis skaitītos, varbūt varat man palīdzēt. Ja tas neskaitas zem nevienas, kuru būtu atļauts publicēt Vikipēdijā, tad dzēsīsim, jā. Par otro attēlu, kur Vītauts ir jau vecāks - tas ir no ģimenes fotoalbuma. Neesmu simtprocentīgi drošs, kurš no ģimenes locekļiem to uzņēmis, taču var nedēļas laikā noskaidrot. Jebkurā gadījumā ģimene to atļauj publicēt, varētu pielikt brīvo licenci. Vai es pareizi saprotu, ka lai to sekmīgi izdarītu, man ir jādodas uz [[:Attēls:VitautsGalinauskas1.jpeg]] lapu un jārediģē tās pirmkods un tajā apakšā jāievieto teksts: <nowiki>"[[:Veidne:CC-BY-SA-3.0]]"</nowiki>? Sveiciens, -- [[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 17.40 (EEST) :{{ping|TSchlafer}} Ja ar ģimeni noskaidrosiet, =tad ievietojamais teksts ir šāds: <nowiki>{{CC-BY-SA-3.0}}</nowiki>. Par vecāko attēlu izskatās gan, ka būs jādzēš. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 18.21 (EEST) :{{ping|Papuass}} Sakārtots. Skat. manā diskusiju lapā. --[[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 21. oktobris, plkst. 21.14 (EEST) == Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! == Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! Pilns ar kļūdām un murgiem visādiem. Piemērs, Sabīne Bukša, latviešu vieglatlēte, esot dzimusi Valmierā, bet pati Sintija saka, ka Ogres rajona Ķeipenē. Varbūt vajadzētu pieiet nopietnāk šim pasākumam, jo lecīgu nezinātāju administratoru šeit ir daudz un kļūdainas informācijas arī... {{unsigned|Letticus7777}} :{{ping|Letticus7777}}: Par visām kļūdām atbildību neuzņemos :) Vikipēdijas princips ir tāds, ka kļūdas izlabot var ikviens. Administratoru (tas nav apmaksāts amats) pieākumos ir tikai pieskatīt, lai tiek ievēroti pašu pieņemtie (un no lielākām Vikipēdijāma mantotie) noteikumi. Par Sabīni — jāpārbauda vairākos avotos (par dzimšanas vietu gan uzmanīgi — vairumā gadījumu cilvēki piedzimst medicīnas iestādē un tā var neatrasties tajā pašā apdzīvotā vietā, kur vecāku dzīvesvieta). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 10.19 (EET) :{{ping|Letticus7777}} - Es, starp citu, savulaik aizsūtīju Bukšai vēstuli soctīklā ar jautājumu, kur viņa dzimusi, jo šādu informāciju neatradu. Atbildes nebija. Ja Tīklā ir informācija par to, ka viņa tur dzimusi (nevis kur bērnībā dzīvojusi), tad liekam to iekšā. Es redzu tikai versiju, ka [https://www.sporto.lv/sporta-veidi/viegalatletika/gan-busu-princese/ dzimusi Ogrē]. Nevis Ķeipenē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 14.36 (EET) Žurnāls 9 vīri, novembris, Sintija atbild uz jautājumu par dzimšanas vietu un brīnās, ka pēc Wiki datiem esot dzimusi Valmierā. Bet, jāatzīst, latviešu Wiki līmeņus ir tomēr graujošs. Jo lecīgi pasūtīt visi māk, lecīgi neļaut labot brutālas un katastrofālas kļūdas arī māk, bet uzturēt kaut cik normālu līmenī nemāk gan. Varbūt vajag aicināt zinošus ļaudis palīgā, tajos pašos soctīklos vai citādi. Patiesība nedaudz neērti jau paliek mo latviešu Wikipēdijas, tāds provinciālisms dveš un augstprātīga nezināšana...Piemēram, atrast kādu padziļinātu zinātnisku rakstu nebūs īsti iespējams, bet visādu jokainu un kļūdainu aprakstu būs daudz, piem, visiem labi zināmais gadījums par Raudives politiskajām "simpātijām" nacismam. Tas laikam arī ir latviešu Wiki līmenītis. Aiciniet talkā zinošus cilvēkus, studentus, akadēmisko personālu,utt. Caur soctīkliem vai caur paziņām aiciniet zinošos, lai sagatavo par viņu profesionālo nozari kādus pamata rakstus, piem, lai rakstu par Raudivi gatavo kāds filozofs vai filozofijas students, kurš māk atšķirt un ieraudzīt lietu būtību. Lai veicas! [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 09.06 (EET) :Labāk norādiet uz konkrētām kļūdām konkrētos rakstos. Ja jums būtu vēlme palīdzēt, visas savas uzskaitītās lietas būtu darījis pats, nevis visgudri ieteicis citiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 10.12 (EET) == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == B. Daukšta bio == Rakstu Jums pēc Meistara ieteikuma. Manuprāt, nav nekāda pamata teikt, ka BD pasniedzējs bijis F. Straube. Minētais nav strādājis LVU un līdz ar to tas izskatās dīvaini. Jānis Taurēns, LU VFF {{unsigned|80.89.78.33}} :Īsti nav viedokļa, neesmu raksta autors, bet ja faktam nav atsauces, tad to var apstrīdēt un ņemt ārā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 15. marts, plkst. 15.39 (EET) == Piespiedu reģistrācija == Paldies par rūpēm! Jāsaka gan, ka manis aprakstītais reģions ne pavisam nav centrālā un pat ne austrumu Eiropa :) Ja atgriezīšos pie ņenciem, tad varēs ieskaitīt. Ģeogrāfijā laikam esmu pūrists. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 08.05 (EET) :Es saprotu problēmu, bet Krievijas tēmas mums tāpat visas ir pieņemamas. Turklāt, nu jau piedalās arī Malta. Par reģiona robežām tajā CEE kolektīvā paspējām izstrīdēties pirms pāris gadiem un sapratām, ka labāk būt atvērtiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 09.38 (EET) == Global templates == Hi Papuass, You have been helpful with [[:m:Gathering support from local projects for global templates]]. In [https://www.youtube.com/watch?v=3QpbHBCqp1U WMF Annual Plan discussions] a question was raised about global templates. The question is at 18'37" in the video, and the answer at 19'24" until 21'30". Nice answer: impactful project. Work for the second half of this year i.a. creating a project plan, sorting out technical difficulties, and finding funding. Thank you for your support. [[Dalībnieks:Ad Huikeshoven|Ad Huikeshoven]] ([[Dalībnieka diskusija:Ad Huikeshoven|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 18.45 (EEST) == Attēlu pārveidošana == Sveiks! Man radās problēma ar šo attēlu. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bab%C4%ABtes_stacija.jpg. Gribu viņu pārveidot par Babītes staciju 2, bet nekas neizdodas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 22.52 (EEST) Commons failus var pārvietot tikai īpaši dalībnieki. Pārējie var tikai pieprasīt pārvietošanu. Nedaudz jāuzgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 23.56 (EEST) == Wikipedia Asian Month 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hi [[m:Wikipedia Asian Month|Wikipedia Asian Month]] organizers and participants! Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[Wikipedia Asian Month 2021]], which will take place in this November. '''For organizers:''' Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to: # use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[m:Wikipedia Asian Month/Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants' will not be able to receive the prize from Wikipedia Asian Month team. # Add your language projects and organizer list to the [[m:Template:Wikipedia Asian Month 2021 Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2021'''. # Inform your community members Wikipedia Asian Month 2021 is coming soon!!! # If you want Wikipedia Asian Month team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth Twitter], or you want to share your Wikipedia Asian Month experience / achievements on [https://asianmonth.wiki/ our blog], feel free to send an email to [mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki] or PM us via Facebook. If you want to hold a thematic event that is related to Wikipedia Asian Month, a.k.a. [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Events|Wikipedia Asian Month sub-contest]]. The process is the same as the language one. '''For participants:''' Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules#How to Participate in Contest?|event regulations]] and [[m:Wikipedia Asian Month 2021/FAQ|Q&A information]]. Just join us! Let's edit articles and win the prizes! '''Here are some updates from Wikipedia Asian Month team:''' # Due to the [[m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. # The international postal systems are not stable enough at the moment, Wikipedia Asian Month team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) # Our team has created a [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Postcards and Certification|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the Wikipedia Asian Month team via emailing '''[Mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki]''' or discuss on the meta talk page. If it's urgent, please contact the leader directly ('''[Mailto:&#x20;Jamie@asianmonth.wiki jamie@asianmonth.wiki]'''). Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2021 Sincerely yours, [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.10 </div> <!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&oldid=20538644 --> == Jautājums no [[User:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] (2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32) == Labdien! Vēlamies uzzināt – kādu iemeslu dēļ ticis izdzēsts Vikpēdijā ievieitotais raksts par Latvijas uzņēmumu SIA HAGBERG? Raksts tika veidots identiski saturiski līdzvērtīgs citu Latvijas uzņēmumu informatīvajiem rakstiem – iekļauta informācija, balstoties uz piemēra, kā tika veidots raksts par uzņēmumu Latvijas Finieris, ar šo rakstu nav bijušas nekādas problēmas. Rakstā ir iekļauti fakti par uzņēmumu – vēsture, darbības mērķi, pakalpojuma veidi, attīstības virzieni. Neuzskatām, ka tas ir reklāmraksts un vēlamies ievietot rakstu no jauna. Būsim pateicīgi, ja sniegsiet atbildi, kādi bija iemesli raksta dzēšanai. --[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32 (EET) :Labdien, @[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]], rakstu neizdzēsu, bet šobrīd apskatot, saturs vairāk atbilda mājaslapai vai ierakstam uzņēmumu katalogā. Enciklopēdijai uzņēmuma mērķi un nākotnes plāni nav būtiskākā informācija, šeit ir vajadzīgi "sausi" fakti, vēstures sadaļa. Pēc darbinieku skaita un apgrozījuma uzņēmums atbilstu Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem, šoreiz problēma ir bijusi raksta formātā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.41 (EET) ::Paldies par atbildi, ņemsim vērā! Mums raksts nerādās nevienā no meklētājiem, un mūsu pusē rādās, ka tas ir dzēsts. Vai pastāv iespēja, ka to ir izdzēsis kāds cits? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.57 (EET) :::@[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] atjaunoju izdzēstās lapas saturu jūsu apakšlapā: [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana/HAGBERG]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 11.04 (EET) ::::Labdien! Saite uz apakšlapu strādā, bet, ierakstot meklētājā "HAGBERG" neparādās neviens raksts. Kā būtu jārīkojas, lai atgrieztu šo lapu, lai tā būtu pieejama visiem caur meklētāju? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 16.19 (EET) :::::{{Ping|Hagberg apsaimniekosana}} Liekas, {{ping|Papuass}} nav šo komentāru pamanījis. Komentēšu kā savu personisko viedokli (jo pats šīs lapas redaktēšanā neesmu iesaistīts): tas raksts tika atjaunots kā dalībnieka lapas apakšraksts, lai viņu jūs pie sevis sataisītu enciklopēdiskākā stilā, bez reklāmas stila frāzēm ''"Vairāk nekā 10 gadu darbības laikā HAGBERG kļuvis par vienu no vadošajiem..."'', un tad varētu ielikt atpakaļ kā pilntiesīgu rakstu,- tad viņš arī visur parādīsies. Stils jau ir raksta vienīgā nopietnā problēma. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 19.23 (EET) ::::::Paldies par ieteikumiem! Esam koriģējuši tekstu pēc ieteiktā! [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 18. februāris, plkst. 17.14 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> 2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&oldid=22532651 --> == Jautājums no [[User:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46) == Sveiks! Nesaprotu kādēļ manis nupat veidoto lapu "Mākslinieks -8" uzreiz izdzēsa ar pamatojumu, ka tā esot reklāma? Nesaprotu ar ko tā atšķirās no citu mākslinieku un personu lapām un pat, ja šādas atšķirības bija, kādēļ uz tām netika norādīts, bet vienkārši tā tika izdzēsta. Es saprotu, ka dažiem uzraugiem te noteikti ir jāuztur savs ego ar autoratitatīviem paņēmieniem, bet tas nešķiet adekvāti. --[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46 (EET) :Labdien, lūdzu apskatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], Vikipēdija nav vieta savu CV veidošanai. Rakstā nebija nevienas atsauces un teksts nerada pārliecību par atbilstību minētajiem nozīmīguma kritērijiem, piemēram, minēti vismaz kādi savas nozares apbalvojumi. Pirms pārmetam administratoriem par ego, novērtējam arī sevi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 11.23 (EET) ::Apbalvojumi ir diezgan vājš arguments, es varu veselu rindu ielikt ar māksliniekiem, kuriem ir sava wikipēdijas lapa, bet nav neviena apbalvojuma. Otrkārt, mākslas pasaule nav sports, kur balvas ir vienīgā vai galvenā mēraukla. Ja kaut uz mirkli iedziļinās šī mākslinieka veikumā, tad arguments par nozīmības trūkumu neiztur kritiku. Treškārt, mākslinieks, par kuru bija šī lapa, atbilst pat vairākiem wikipēdijas nozīmīguma principiem, piemēram: ::# Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts. (konkrētajā gadījumā otrais variants un mākslinieks kvalificējās tam, ja nemaldos četras reizes) ::# Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas. (šajā gadījumā recenzijas tiek rakstītas par teju katru izrādi, kurās viens no autoriem ir arī šis mākslinieks) ::# Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā. Piekritīšu par atsaucēm, taču raksts vēl tika pilnveidots un uz nepilnībām varēja norādīt, nevis dzēst bez brīdinājuma. ::[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 09.25 (EET) :::@[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] Ja ir vēlme turpināt konstruktīvi, turpiniet darbu šeit [[Dalībnieks:LaimonsDimants/Smilšu kaste]] (atjaunoju dzēsto saturu) un sagādājiet atsauces. Ja jau ir nominēts kādām balvām, tad tur būtu jābūt atsaucēm. Pēc tam, kad raksts būs kārtībā, to varēs pārvietot uz pareizo nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.14 (EET) ::::Bet jebkurā gadījumā enciklopēdijas rakstam nav jāizskatās pēc CV, un nav tik skrupulozi jāuzskaita pilnīgi viss. Tur jau tas saraksts lielāks, nekā Raimondam Paulam :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.43 (EET) :::::Liels paldies par atbildi, ieteikumiem un otro iespēju. Noteikti pieķeršos šim un pozitīva rezultāta gadījumā centīšos turpināt ar nākamajiem. Veidotie darbi tik tiešām tika ņemti no mākslinieka mājas lapā pieejamā CV, jo citiem māksliniekiem darbi arī tiek uzskaitīti, bet saprotu, ka ir jāizvirza kādi ķvalitatīvi ne kvantitativi kritēriji, pēc kuriem būtu tie jāatlasa. Jauku dienu! [[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 10.29 (EET) == Jautājums no [[User:Spnq|Spnq]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31) == Labdien! Es cenšos sasaistīt rakstu "Oleandru dzimta" ar angļu valodas wiki rakstu "Apocynaceae", taču man Vikipēdija atgriež kļūdu "You do not have the permissions needed to carry out this action. / Šī lapa ir aizsargāta, lai novērstu tās izmainīšanu vai citas darbības." Šādu ziņojumu redzu pirmo reizi, man citus jaunos rakstus ir veiksmīgi izdevies sasaistīt un no modālajā logā sniegtās informācijas nevaru saprast, kas man jādara, lai rakstus sasaistītu. Vai tu varētu, lūdzu, palīdzēt sasaistīt šos divus rakstus? :) --[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :Sasaistīju. Nesastapu problēmu... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.50 (EET) :@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]], lūk @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jau palīdzēja. Iemeslu atradu - tā saite starp valodām tiek glabāta vēl citur (Vikidatu projektā: [[wikidata:Q173756|Q173756]]) un tur to lapu var labot tikai pieredzējuši dalībnieki. Vairumā gadījumu šādu problēmu nav. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.59 (EET) ::Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 15.36 (EET) :::{{ping|Spnq}} konkrētais Vikidatu ieraksts bija pa daļai aizsargāts (slēdzenes simbols augšā labajā pusē), tas nozīmē, ka jābūt pagājušām vismaz 4 dienām kopš dalībnieka reģistrēšanās, un jābūt veiktiem 50 labojumiem. Tā ka šī problēma ar laiku atrisināsies pati no sevis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 16.17 (EET) == Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41) == Hello! I'm trying to create a new page. The system doesn't allow to publish User:Think Tank Creative Museum/Nicolaus von Himsel Would you be so kind to help? Regards --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41 (EET) :Hello, @[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]]! Please try again with smaller edits. There is a restriction for new users to make big changes in articles to protec against vandalism. As you will gain more edits this restriction will go away. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.59 (EET) == Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49) == Hi! I have been blocked by someone who calls himself crazycomputers? Is this ok? And how you suggest to proceed if I still would like to contribute and publish info about Himsel in English - such info about this person doesn't exsist in wikipedia. I have solid and edited translation. Sorry if question is stupid, I am new here on this platform. --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49 (EET) :I am not able to help in any way on English Wikipedia. It seems that you have been blocked based on [[:en:Wikipedia:Username_policy#Promotional_usernames|Promotional username policy]]. I suggest discussing the problem on English Wikipedia in areas where you are allowed to post. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.14 (EET) == Maznozīmīgs temats? == Apšaubīji Patriks Peterson raksta nozīmīgumu, minēdams, ka Eirovīzijas atlases dalībnieiem lapas netaisat. Uzskatām, ka Patriks guvis un turpina gūt pietiekamu atpazīstamību, lai viņam tiktu saglabāta jau esošā vikipēdijas lapa un nekādas izmaiņas netiktu veiktas. Pat ja šobrīd divas esošās dziesmas, kuras bijušas un joprojām ir gan radio gan straumēšanas vietņu topos, kā arī Eirovīzijas atlases dalība līdzās Latvijas zināmākajiem mūziķiem tev nešķiet pietiekami "nozīmīgi", būtu stulbi rakstu izdzēst un pēc mēneša vai diviem taisīt atkal tādu pašu jaunu, Patrika atpazīstamībai augot līdz "nozīmīgi" pietiekamam standartam, kurš, mūsuprāt, jau šobrīd ir sasniegts. --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 03.52 (EET)PEproduction :Ja jūs runājat par sevi daudzskaitlī, tas vien ir pietiekams Vikipēdijas noteikumu pārkāpums, lai jūs bloķētu - akauntiem jābūt individuāliem. Patiesībā, arī šāds dalībnieka vārds stingrākās valodu redakcijās var novest pie bloka, sk. augstāk esošo sarunu. Un Vikipēdijas politiku attiecībā uz nenozīmīgiem tematiem nenosaka latviešu redakcija - tā ir kopīga projekta līnija, ka šeit nav reklāmas dēlis un ka raksti par personām, kas neatbilst minimālajām nozīmības prasībām, kaitē Vikipēdijas reputācijai un tādēļ ir nevēlami. Tas vai šī politika patīk personiski Papuasam vai citiem, ir nesvarīgi, tāpat ir nesvarīgi, vai tam cilvēkam izdosies kaut ko sasniegt nākotnē. No raksta jābūt redzamai cilvēka/grupas nozīmībai, citādi viņš ir dzēšams - un kā saprotu, neviens nespēj vai negrib šādus apliecinājumus atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.40 (EET) ::Daudzskaitlī, jo ir komandas cilvēki, ar kuriem par šo esmu apspriedies. Vai tas arī ir aizliegts? ::Mākslinieka biogrāfija, diskogrāfija un informācija, kura jau tapusi noderīga žurnālistiem preses relīžu veidošanā, it nemaz nav sevis popularizēšana. ::Tad tieši kas pietrūkst un kādu apliecinājumu tev vajag, lai mākslinieks būtu pieskaitāms šiem 'guidelines'? [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.47 (EET) ::: Šeit lietotāji runā savā, nevis kaut kādas grupas vārdā, lai uzpūstu savu nozīmību. ::: Ievietošana Vikipēdijā nav popularizēšana tad, ja popularitāte jau ir iegūta bez tās. Ja tādas nav, tā ir tikai reklāma uz sveša rēķina. ::: Pietrūkst sasniegumu, kas pierādītu personas nozīmību. Prasības tās pašas kas agrāk: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]]. Ja kaut kas tāds bijis - gādājam par to atsauces. Neaizmirstam, ka mēs te visi esam ieinteresēti, lai būtu vairāk rakstu - bet noteikumiem atbilstošu. Pašlaik viņš tāds nav, un guglis arī nekādus sasniegumus neuzrāda. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 13.06 (EET) : Iepriekšējā reize: [[Dalībnieka diskusija:DJ EV#Lapas dzēšana]]. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.53 (EET) :@[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] - Arī jums labrīt! Kolēģis jau atbildēja - Vikipēdija nav sevis popularizēšanas rīks, tā ir enciklopēdija un tai ir savi kritēriji un standarti. Šobrīd rakstu neviens vēl nedzēš, tikai atzīmē kā problemātisku. Apskatot atsauces redzam tikai startu Eirovīzijas atlasē, divas preses relīzes (bez konkrēta autora) par Eirovīzijas dziesmu un viena ziņa par radošas nometnes rezultātu. Spotify divām dziesmām kopā ir ap 35 000 klausījumu. Novēlu panākumus un kad tie būs, tad arī nebūs problēmu savākt atsauces. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 10.30 (EET) ::Labrīt un paldies! Apskatīšu kādas atsauces vēl varu pievienot, ja ar šīm ir par maz. [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.50 (EET) == Jautājums no [[User:Amandazule|Amandazule]] par [[Dalībnieks:Amandazule/Smilšu kaste]] (2022. gada 10. marts, plkst. 19.57) == Labdien! Esmu izveidojusi savā "Smilšu kastē" rakstu, taču vēlos to pārvietot uz īsto raksta veidošanas vietu, neko no jauna nepārrakstot. Kā tas būtu jāveic? Paldies! --[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 10. marts, plkst. 19.57 (EET) :@[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] Labdien, kolēģis jau pārvietoja pareizi. Droši jautājiet, ja vēl vajadzīga palīdzība. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.06 (EET) ::Labdien! ::Manis izveidotajam un publicētajam rakstam "Sirds troponīna tests" ir vajadzīga kategorija. Es pievienoju kategoriju "Veselība", taču redzu, ka šis paziņojums par kategorijas pievienošanu vēl joprojām nav pazudis. ::Jautājums par raksta definīciju ievadā - Vai lūgums pēc tās nozīmē, ka man nepieciešams jau pašā ievadā norādīt, ko "sirds troponīna tests" nozīmē? ::Paldies. [[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.42 (EET) :::Tās veidnes par nepilnībām pieliku es, pašas viņas nepazūd. Es ceru, ka kāds no mūsu medicīnas speciālistiem pamanīs un uzliks sīkāku kategoriju, tāpēc nesteidzos noņemt (nezinātājiem tais kategoriju dzīlēs grūti ko saprast). Par ievadu - jā, ja jau raksts saucas "Sirds troponīna tests", tad jāraksta tieši par to, kas tas ir. Raksts apmēram par 50% vispār ir par citām tēmām, kam nav sakara ar tā nosaukumu - par troponīnu, kardiovaskulārajām slimībām utt., kas - manuprāt - būtu pārnesami uz atsevišķiem rakstiem par šīm lietām, bet tās ir tikai manas personiskās domas, kas nav citiem obligātas. Bet ievads par nosaukuma tēmu vajadzīgs noteikti. Vēl ir pāris sīkumi, kā iekšsaišu trūkums, bet tas nav tik principiāli. :::Piemēra pēc - raksts par līdzīgu tēmu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija]], kurš veltīts tieši nosauktajai tēmai. :::Jā, un nekrītiet pesimismā - jūsu raksts pirmajam mēģinājumam ir izcili labs, reti kuram jau no sākuma tā sanāk. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 13.07 (EET) == Jautājums no [[User:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] (2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15) == kā man izveidot savu lapu? --[[Dalībnieks:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] ([[Dalībnieka diskusija:Sofiaaggg|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15 (EEST) :{{ping|Sofiaaggg}} klikšķis uz sarkanās saites šajā pašā tekstā. Eksperimentiem lūgums izmantot [[Dalībnieks:Sofiaaggg/Smilšu kaste|smilšu kasti]], nevis rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.27 (EEST) == Borgward == @[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Sveiki! lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem. Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 01.35 (EEST) == Jautājums no [[User:Eremu1|Eremu1]] (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) == Labdien! Rakstu par nepieciešamo atsauci rakstā "Stabilitātei!", vienu atsauci esmu pielicis, taču otro es neesmu sapratis, vai jūs varētu paskaidrot, kādu vajag atsauci? Ja runa iet par populismu, partijas lozungi un vispārējā darbība ir diezgan populistiski (piemēram, programma kurā partija grib samazināt Saeimas deputātu skaitu vai arī vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšana, kura ir dzirdama jebkurā Alekseja Rosļikova runā), taču neviena partija nesauc sevi par populistiem. Paldies! --[[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58 (EEST) :Manuprāt - pats vārds "populistiska" ir neenciklopēdisks, jo aizskarošs un neinformatīvs (jebkura partija, kuru interesē vēlētāju atbalsts, ir populistiska). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 00.09 (EEST) == Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47) == Sveiki! Lūdzu,vai man ir atļauja izlabot kļūdainu tekstu,vai tāda ir tikai administratoriem? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47 (EEST) :Visiem, pat anonīmiem šāda atļauja ir, izņemot dažas īpaši aizsargātas lapas :) Administratori vairāk pieskata citu labojumus nekā labo paši. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.54 (EEST) :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Labrīt! Labojumus droši var veikt jebkurš dalībnieks. Mēs kā administratori pieskatīsim, lai viss ir korekti. Veiksmi darbā un nekautrējaties lūgt palīdzību. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 10.10 (EEST) Paldies Jums, [[Egilus]] un [[Papuass|Papuas]],veiksmi Jums šajā atbildīgajā darbā. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 18.52 (EEST) t69u0twf8bxv1vrxkd2pn4jqaf4jc9f 0 22954 3662627 3545122 2022-07-29T12:52:27Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džida | official_name = {{ara|جدّة}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = King Abdullah Street, Jeddah.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Saūda Arābija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SAU}} | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Mekas province]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = pirms [[islāms|islāma]] laikiem | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1686 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010. gadā | population_footnotes = | population_total = 3456259 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Arābijas standarta laiks|AST]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 21 | latm = 33 | lats = | latNS = N | longd = 39 | longm = 10 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 12 | website = {{URL|https://www.jeddah.gov.sa/}} | footnotes = }} '''Džida''' ({{val|ar|جدّة}}, ''Jiddah'', {{izrunā|ˈdʒɪddæ}}) ir pilsēta [[Saūda Arābija]]s rietumos pie [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]]. Otrā lielākā Saūda Arābijas pilsēta. [[Hidžaza]]s vēsturiskais centrs. [[Islāma konferences organizācija]]s mītnes vieta. Pilsētas pārticības pamats ir tas, ka Džida ir transporta mezgls — "vārti" uz netālo [[Meka|Meku]]. Pamatojoties uz [[islāms|islāma]] mācības [[Islāma pieci pīlāri|pieciem pīlāriem]], katram musulmanim vismaz vienreiz dzīvē jāveic [[Hādžs|hadžs]] — svētceļojums uz Meku. Džida ir Mekas transporta mezgls, un šeit atrodas daudzas viesnīcas iebraukušo svētceļnieku izmitināšanai. Šī paša iemesla dēļ pilsētā atrodas 67 valstu konsulāti. Pēc austrumu ticējumiem Džida ir pirmās sievietes [[Ieva (Bībele)|Ievas]] kapa vieta, tomēr pilsēta strauji attīstījās pēc [[islāms|islāma]] uzvaras gājiena, kad uz Meku sāka doties svētceļnieku pūļi, un Džida tika izmantota par Mekas ostas pilsētu. 17. gadsimtā to iekaroja [[Osmaņu impērija|osmaņi]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[Hidžasa|Hidžasā]] notika pret osmaņiem vērsta sacelšanās un nodibinājās neatkarīga valsts. Tomēr 1924. gadā [[Saūdi]] iekaroja Hidžasu un pievienoja to Saūda Arābijai. Tā kā daudzus gadsimtus cauri Džidai ir ceļojuši svētceļnieku miljoni, tā tiek uzskatīta par [[kosmopolītisms|kosmopolītiskāko]] Saūda Arābijas pilsētu. == Cilvēki == Džidā dzimuši: * [[Abass I]] (1813—1854) — valdnieks * [[Osama bin Ladens]] (1957—2011) — terorists == Sadraudzības pilsētas == Džidai ir 23 [[sadraudzības pilsēta]]s: * [[Adana]], [[Turcija]] * [[Aleksandrija]], [[Ēģipte]] * [[Almati]], [[Kazahstāna]] * [[Ammāna]], [[Jordānija]] * [[Baku]], [[Azerbaidžāna]] * [[Dubaija]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]] * [[Džakarta]], [[Indonēzija]] * [[Džohorbaru]], [[Malaizija]] * [[Kaira]], [[Ēģipte]] * [[Kasablanka]], [[Maroka]] * [[Karāči]], [[Pakistāna]] * [[Kazaņa]], [[Tatarstāna]], [[Krievija]] * [[Mari (pilsēta)|Mari]], [[Turkmenistāna]] * [[Odesa]], [[Ukraina]] * [[Oša]], [[Kirgizstāna]] * [[Plovdiva]], [[Bulgārija]] * [[Riodežaneiro]], [[Brazīlija]] * [[Sanktpēterburga]], [[Krievija]] * [[Siaņa]], [[Ķīna]] * [[Stambula]], [[Turcija]] * [[Strasbūra]], [[Francija]] * [[Šimonoseki]], [[Japāna]] * [[Štutgarte]], [[Vācija]] == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saūda Arābijas pilsētas|Džida]] 2ru5w92qtzn1mjhibuzn2hwb4q3kgdw 0 23569 3662976 2439553 2022-07-30T11:10:34Z 85.254.75.110 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Emblem of the Georgian SSR.svg|thumb|Gruzijas PSR ģerbonis]] '''Gruzijas PSR ģerboni''' par republikas simboli pieņem [[Gruzijas PSR]] valdība [[1922]]. gada [[28. februāris|28. februārī]]. Saistība ar [[Gruzija]]s izstāšanos no [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1990]]. gada [[11. decembris|11. decembrī]] Gruzijas valdība nomaina to pret jaunu valsts ģerboni.<ref>{{Atsauce|title=Aprit 10 gadi kopš Gruzijas un Krievijas kara|url=https://www.youtube.com/watch?v=UJsyOzixOe8|accessdate=2022-07-30|language=lv-LV}}</ref> {{Padomju Savienības republiku ģerboņi}} [[Kategorija:PSRS ģerboņi]] [[Kategorija:Gruzijas PSR]] hg63hfj1ypo41t75ma7roybl827e8a3 3662995 3662976 2022-07-30T11:41:47Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.254.75.110|85.254.75.110]], atjaunoju versiju, ko saglabāja EdgarsBot wikitext text/x-wiki [[Attēls:Emblem of the Georgian SSR.svg|thumb|Gruzijas PSR ģerbonis]] '''Gruzijas PSR ģerboni''' par republikas simboli pieņem [[Gruzijas PSR]] valdība [[1922]]. gada [[28. februāris|28. februārī]]. Saistība ar [[Gruzija]]s izstāšanos no [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1990]]. gada [[11. decembris|11. decembrī]] Gruzijas valdība nomaina to pret jaunu valsts ģerboni. {{Padomju Savienības republiku ģerboņi}} [[Kategorija:PSRS ģerboņi]] [[Kategorija:Gruzijas PSR]] 6dxt32etesw0dob2wmijjsx8ticnxng 3662996 3662995 2022-07-30T11:44:07Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Emblem of the Georgian SSR.svg|thumb|Gruzijas PSR ģerbonis]] '''Gruzijas PSR ģerboni''' kā padomju republikas simbolu pieņēma [[Gruzijas PSR]] valdība [[1922]]. gada [[28. februāris|28. februārī]]. Saistībā ar lēmumu par [[Gruzija]]s izstāšanos no [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1990]]. gada [[11. decembris|11. decembrī]] Gruzijas valdība nomainīja to pret jaunu valsts ģerboni. {{Padomju Savienības republiku ģerboņi}} [[Kategorija:PSRS ģerboņi]] [[Kategorija:Gruzijas PSR]] 6noc42xais420ibnv3swlb3hvkiikkw 0 27203 3662656 3353639 2022-07-29T13:52:39Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Francijā|Bordo (nozīmju atdalīšana)|bordo}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bordo | official_name = ''Bordeaux'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Universite Bordeaux 2-Victoire.JPG | image_caption = Bordo universitātes ēka | image_flag = Flag of Bordeaux, France.gif | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg | shield_link = Bordo ģerbonis | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|FlagNouvelleAquitaine.png}} [[Jaunakvitānija]] | subdivision_name2 = [[Žironda]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 3. gadsimtā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 49.36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_total = 235891 | population_urban = 832605 | population_metro = 1105000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =44 | latm =50 | lats =19 | latNS =N | longd =0 | longm =34 | longs =42 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{url|http://www.bordeaux.fr/}} }} '''Bordo''' ({{val|fr|Bordeaux}}, [[gaskoņu valoda|gaskoņu]]: ''Bordèu'', {{val|eu|Bordele}}, {{val|br|Bourdel}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Garonna]]s upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā. Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/6249110.stm</ref> Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā [[bordo vīns|bordo vīna]] ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta. Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī [[biotehnoloģija]]s un [[nanotehnoloģija]]s pētniecības centrs. 2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu ''Pont Jacques Chaban Delmas'' par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331091006/http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref> == Vēsture == Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija [[galli|gallu]] cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama [[alva]]s un [[svins|svina]] tirdzniecības centrs un tā bija Romas [[Akvitānijas province]]s galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja [[vandaļi]], 414. gadā - [[vestgoti]], 498. gadā - [[franki]], kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par [[Merovingi|Merovingu]] karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja [[arābi]] [[Abdurahmans ibn Abdalahs|Abdurahmana ibn Abdalaha]] vadībā. No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par [[Anglija|angļu]] ietekmes centru Francijā pēc [[Akvitānijas Eleonora]]s precībām ar nākamo Anglijas karali [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. Pilsēta uzplauka arī kā [[vīns|vīna]] tirdzniecības centrs. [[1453]]. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. [[Fronda]]s laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr [[1653]]. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo. Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās [[koloniālisms|koloniālajā]] [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu. [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta. == Ģeogrāfija == Bordo atrodas netālu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], Francijas dienvidaustrumos. [[Jaunakvitānija]]s reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Parīze]]s, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais. === Klimats === Bordo valda piejūras klimats — vasaras mēdz būt siltas, bet ziemas — vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu. Pateicoties rietumu vējiem, kas pūš no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6,53&nbsp;°C, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trīs gados. Vasaras ir siltas, to ietekmē [[Biskajas līcis]], kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21&nbsp;°C līdz 22&nbsp;°C. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19,51&nbsp;°C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra kļūst arvien augstāka. {{Weather box |location= Bordo |metric first=Yes |single line=Yes |Jan record high C = 20.2 |Feb record high C = 26.2 |Mar record high C = 29.8 |Apr record high C = 31.1 |May record high C = 35.4 |Jun record high C = 40.0 |Jul record high C = 39.2 |Aug record high C = 41.9 |Sep record high C = 37.6 |Oct record high C = 32.2 |Nov record high C = 25.1 |Dec record high C = 22.5 |year record high C = 41.9 | Jan high C=10.0 | Feb high C=11.7 | Mar high C=14.5 | Apr high C=16.5 | May high C=20.5 | Jun high C=23.5 | Jul high C=26.4 | Aug high C=26.6 | Sep high C=23.7 | Oct high C=18.8 | Nov high C=13.4 | Dec high C=10.7 |year high C=18.1 | Jan mean C=6.4 | Feb mean C=7.6 | Mar mean C=9.6 | Apr mean C=11.6 | May mean C=15.4 | Jun mean C=18.3 | Jul mean C=20.8 | Aug mean C=20.9 | Sep mean C=18.1 | Oct mean C=14.2 | Nov mean C=9.4 | Dec mean C=7.3 |year mean C=13.3 | Jan low C=2.8 | Feb low C=3.4 | Mar low C=4.6 | Apr low C=6.6 | May low C=10.3 | Jun low C=13.0 | Jul low C=15.1 | Aug low C=15.2 | Sep low C=12.5 | Oct low C=9.5 | Nov low C=5.5 | Dec low C=3.8 |year low C=8.5 |Jan record low C = -16.4 |Feb record low C = -15.2 |Mar record low C = -9.9 |Apr record low C = -5.3 |May record low C = -1.8 |Jun record low C = 2.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 1.5 |Sep record low C = -1.8 |Oct record low C = -5.3 |Nov record low C = -12.3 |Dec record low C = -13.4 |year record low C = −16.4 | Jan precipitation mm=92 | Feb precipitation mm=83 | Mar precipitation mm=70 | Apr precipitation mm=80 | May precipitation mm=84 | Jun precipitation mm=64 | Jul precipitation mm=55 | Aug precipitation mm=60 | Sep precipitation mm=90 | Oct precipitation mm=94 | Nov precipitation mm=107 | Dec precipitation mm=107 |year precipitation mm=984.2 | Jan precipitation days=12.5 | Feb precipitation days=11.3 | Mar precipitation days=11.2 | Apr precipitation days=12.0 | May precipitation days=11.5 | Jun precipitation days=8.9 | Jul precipitation days=7.0 | Aug precipitation days=7.8 | Sep precipitation days=9.6 | Oct precipitation days=11.3 | Nov precipitation days=12.5 | Dec precipitation days=12.6 | Jan sun=107 | Feb sun=114 | Mar sun=180 | Apr sun=177 | May sun=222 | Jun sun=225 | Jul sun=243 | Aug sun=243 | Sep sun=183 | Oct sun=134 | Nov sun=91 | Dec sun=72 |year sun=1992 |source 1=[http://climat.meteofrance.com/chgt_climat2/climat_france?CLIMAT_PORTLET.path=climatstation%2F33281001 Météo France] |date=August 2010 }} == Ekonomika == === Vīns === Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika. Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem [[galda vīns|galda vīniem]] līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju. === Citi === 20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "[[Airbus A380]]", nesējraķetēm "[[Ariane 5]]" un ballistiskajām raķetēm [[M51 SLBM]], iznīcinātāji "[[Dassault Rafale]]" un "[[Dassault Mirage 2000]]". Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem [[lāzers|lāzeriem]] - "[[Laser Mégajoule]]". Šo projektu ir pasūtijusi [[Francija]]s Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro. Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms. Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu. == Sports == Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju. Bordo ir Francijas augstākās [[futbols|futbola]] līgas komandas "[[Bordo "Girondins"|FC Girondins de Bordeaux]]" mājvieta. Populārs sporta veids ir arī [[regbijs]], tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā. Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā. == Izglītība == Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(''Pey Berland''). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās: * [[Universitāte Bordo I]]- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas * Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības * Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības * Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un [[tiesību zinātne]] == Cilvēki == Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Žans Anuijs]] (''Jean Anouilh'', [[1910]]-[[1987]]) - dramaturgs * [[Daniela Darjē]] (''Danielle Darrieux'', [[1917]]-) - dziedātāja * [[Žaks Elūls]] (''Jacques Ellul'', [[1912]]—[[1994]]) - filozofs * [[Andrē Lots]] (''André Lhote'', [[1885]]-[[1962]]) - mākslinieks * [[Albērs Markē]] (''Albert Marquet'', [[1875]]-[[1947]]) - mākslinieks * [[Eduārds Molināro]] (''Édouard Molinaro'', [[1928]]-) - aktieris, režisors * [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne'', [[1533]]-[[1592]]) - rakstnieks * [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac'', [[1885]]-[[1970]]) - rakstnieks * [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon'', [[1840]]-[[1916]]) - mākslinieks * [[Ričards II]] (''Richard II'', [[1367]]-[[1400]]) - [[Anglija]]s karalis * [[Žans Žaks Sempē]] (''Jean-Jacques Sempé'', [[1932]]-) - karikatūrists * [[Florēns Serā]] (''Florent Serra'', [[1981]]-) - tenisists * [[Filips Solērs]] (''Philippe Sollers'', [[1936]]-) - rakstnieks * [[Žaks Tibo]] (''Jacques Thibaud'', [[1880]] - [[1953]]) - vijoļnieks * [[Šarls Turnemērs]] (''Charles Tournemire'', [[1870]] - [[1939]]) - komponists == Atsauces == {{commonscat|Bordeaux|Bordo}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunakvitānijas pilsētas]] 55tjcezp0atmk0vdetbunaee2thqns1 3662661 3662656 2022-07-29T14:04:47Z ZANDMANIS 91184 /* Cilvēki */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Francijā|Bordo (nozīmju atdalīšana)|bordo}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bordo | official_name = ''Bordeaux'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Universite Bordeaux 2-Victoire.JPG | image_caption = Bordo universitātes ēka | image_flag = Flag of Bordeaux, France.gif | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg | shield_link = Bordo ģerbonis | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|FlagNouvelleAquitaine.png}} [[Jaunakvitānija]] | subdivision_name2 = [[Žironda]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 3. gadsimtā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 49.36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_total = 235891 | population_urban = 832605 | population_metro = 1105000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =44 | latm =50 | lats =19 | latNS =N | longd =0 | longm =34 | longs =42 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{url|http://www.bordeaux.fr/}} }} '''Bordo''' ({{val|fr|Bordeaux}}, [[gaskoņu valoda|gaskoņu]]: ''Bordèu'', {{val|eu|Bordele}}, {{val|br|Bourdel}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Garonna]]s upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā. Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/6249110.stm</ref> Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā [[bordo vīns|bordo vīna]] ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta. Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī [[biotehnoloģija]]s un [[nanotehnoloģija]]s pētniecības centrs. 2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu ''Pont Jacques Chaban Delmas'' par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331091006/http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref> == Vēsture == Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija [[galli|gallu]] cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama [[alva]]s un [[svins|svina]] tirdzniecības centrs un tā bija Romas [[Akvitānijas province]]s galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja [[vandaļi]], 414. gadā - [[vestgoti]], 498. gadā - [[franki]], kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par [[Merovingi|Merovingu]] karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja [[arābi]] [[Abdurahmans ibn Abdalahs|Abdurahmana ibn Abdalaha]] vadībā. No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par [[Anglija|angļu]] ietekmes centru Francijā pēc [[Akvitānijas Eleonora]]s precībām ar nākamo Anglijas karali [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. Pilsēta uzplauka arī kā [[vīns|vīna]] tirdzniecības centrs. [[1453]]. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. [[Fronda]]s laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr [[1653]]. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo. Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās [[koloniālisms|koloniālajā]] [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu. [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta. == Ģeogrāfija == Bordo atrodas netālu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], Francijas dienvidaustrumos. [[Jaunakvitānija]]s reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Parīze]]s, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais. === Klimats === Bordo valda piejūras klimats — vasaras mēdz būt siltas, bet ziemas — vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu. Pateicoties rietumu vējiem, kas pūš no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6,53&nbsp;°C, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trīs gados. Vasaras ir siltas, to ietekmē [[Biskajas līcis]], kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21&nbsp;°C līdz 22&nbsp;°C. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19,51&nbsp;°C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra kļūst arvien augstāka. {{Weather box |location= Bordo |metric first=Yes |single line=Yes |Jan record high C = 20.2 |Feb record high C = 26.2 |Mar record high C = 29.8 |Apr record high C = 31.1 |May record high C = 35.4 |Jun record high C = 40.0 |Jul record high C = 39.2 |Aug record high C = 41.9 |Sep record high C = 37.6 |Oct record high C = 32.2 |Nov record high C = 25.1 |Dec record high C = 22.5 |year record high C = 41.9 | Jan high C=10.0 | Feb high C=11.7 | Mar high C=14.5 | Apr high C=16.5 | May high C=20.5 | Jun high C=23.5 | Jul high C=26.4 | Aug high C=26.6 | Sep high C=23.7 | Oct high C=18.8 | Nov high C=13.4 | Dec high C=10.7 |year high C=18.1 | Jan mean C=6.4 | Feb mean C=7.6 | Mar mean C=9.6 | Apr mean C=11.6 | May mean C=15.4 | Jun mean C=18.3 | Jul mean C=20.8 | Aug mean C=20.9 | Sep mean C=18.1 | Oct mean C=14.2 | Nov mean C=9.4 | Dec mean C=7.3 |year mean C=13.3 | Jan low C=2.8 | Feb low C=3.4 | Mar low C=4.6 | Apr low C=6.6 | May low C=10.3 | Jun low C=13.0 | Jul low C=15.1 | Aug low C=15.2 | Sep low C=12.5 | Oct low C=9.5 | Nov low C=5.5 | Dec low C=3.8 |year low C=8.5 |Jan record low C = -16.4 |Feb record low C = -15.2 |Mar record low C = -9.9 |Apr record low C = -5.3 |May record low C = -1.8 |Jun record low C = 2.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 1.5 |Sep record low C = -1.8 |Oct record low C = -5.3 |Nov record low C = -12.3 |Dec record low C = -13.4 |year record low C = −16.4 | Jan precipitation mm=92 | Feb precipitation mm=83 | Mar precipitation mm=70 | Apr precipitation mm=80 | May precipitation mm=84 | Jun precipitation mm=64 | Jul precipitation mm=55 | Aug precipitation mm=60 | Sep precipitation mm=90 | Oct precipitation mm=94 | Nov precipitation mm=107 | Dec precipitation mm=107 |year precipitation mm=984.2 | Jan precipitation days=12.5 | Feb precipitation days=11.3 | Mar precipitation days=11.2 | Apr precipitation days=12.0 | May precipitation days=11.5 | Jun precipitation days=8.9 | Jul precipitation days=7.0 | Aug precipitation days=7.8 | Sep precipitation days=9.6 | Oct precipitation days=11.3 | Nov precipitation days=12.5 | Dec precipitation days=12.6 | Jan sun=107 | Feb sun=114 | Mar sun=180 | Apr sun=177 | May sun=222 | Jun sun=225 | Jul sun=243 | Aug sun=243 | Sep sun=183 | Oct sun=134 | Nov sun=91 | Dec sun=72 |year sun=1992 |source 1=[http://climat.meteofrance.com/chgt_climat2/climat_france?CLIMAT_PORTLET.path=climatstation%2F33281001 Météo France] |date=August 2010 }} == Ekonomika == === Vīns === Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika. Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem [[galda vīns|galda vīniem]] līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju. === Citi === 20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "[[Airbus A380]]", nesējraķetēm "[[Ariane 5]]" un ballistiskajām raķetēm [[M51 SLBM]], iznīcinātāji "[[Dassault Rafale]]" un "[[Dassault Mirage 2000]]". Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem [[lāzers|lāzeriem]] - "[[Laser Mégajoule]]". Šo projektu ir pasūtijusi [[Francija]]s Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro. Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms. Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu. == Sports == Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju. Bordo ir Francijas augstākās [[futbols|futbola]] līgas komandas "[[Bordo "Girondins"|FC Girondins de Bordeaux]]" mājvieta. Populārs sporta veids ir arī [[regbijs]], tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā. Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā. == Izglītība == Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(''Pey Berland''). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās: * [[Universitāte Bordo I]]- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas * Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības * Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības * Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un [[tiesību zinātne]] == Cilvēki == Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Žans Anuijs]] (''Jean Anouilh'', [[1910]]-[[1987]]) - dramaturgs * [[Daniela Darjē]] (''Danielle Darrieux'', [[1917]]-) - dziedātāja * [[Žaks Elūls]] (''Jacques Ellul'', [[1912]]—[[1994]]) - filozofs * [[Andrē Lots]] (''André Lhote'', [[1885]]-[[1962]]) - mākslinieks * [[Albērs Markē]] (''Albert Marquet'', [[1875]]-[[1947]]) - mākslinieks * [[Eduārds Molināro]] (''Édouard Molinaro'', [[1928]]-) - aktieris, režisors * [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne'', [[1533]]-[[1592]]) - rakstnieks * [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac'', [[1885]]-[[1970]]) - rakstnieks * [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon'', [[1840]]-[[1916]]) - mākslinieks * [[Ričards II]] (''Richard II'', [[1367]]-[[1400]]) - [[Anglija]]s karalis * [[Žans Žaks Sempē]] (''Jean-Jacques Sempé'', [[1932]]-) - karikatūrists * [[Florēns Serā]] (''Florent Serra'', [[1981]]-) - tenisists * [[Filips Solērs]] (''Philippe Sollers'', [[1936]]-) - rakstnieks * [[Žaks Tibo]] (''Jacques Thibaud'', [[1880]] - [[1953]]) - vijoļnieks * [[Šarls Turnemērs]] (''Charles Tournemire'', [[1870]] - [[1939]]) - komponists === Sadraudzības pilsētas === == Atsauces == {{commonscat|Bordeaux|Bordo}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunakvitānijas pilsētas]] 295u8jxpo0dwl3r52qfgu1hhhvwomyj 3662662 3662661 2022-07-29T14:06:47Z ZANDMANIS 91184 /* Sadraudzības pilsētas */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Francijā|Bordo (nozīmju atdalīšana)|bordo}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bordo | official_name = ''Bordeaux'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Universite Bordeaux 2-Victoire.JPG | image_caption = Bordo universitātes ēka | image_flag = Flag of Bordeaux, France.gif | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg | shield_link = Bordo ģerbonis | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|FlagNouvelleAquitaine.png}} [[Jaunakvitānija]] | subdivision_name2 = [[Žironda]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 3. gadsimtā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 49.36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_total = 235891 | population_urban = 832605 | population_metro = 1105000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =44 | latm =50 | lats =19 | latNS =N | longd =0 | longm =34 | longs =42 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{url|http://www.bordeaux.fr/}} }} '''Bordo''' ({{val|fr|Bordeaux}}, [[gaskoņu valoda|gaskoņu]]: ''Bordèu'', {{val|eu|Bordele}}, {{val|br|Bourdel}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Garonna]]s upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā. Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/6249110.stm</ref> Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā [[bordo vīns|bordo vīna]] ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta. Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī [[biotehnoloģija]]s un [[nanotehnoloģija]]s pētniecības centrs. 2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu ''Pont Jacques Chaban Delmas'' par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331091006/http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref> == Vēsture == Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija [[galli|gallu]] cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama [[alva]]s un [[svins|svina]] tirdzniecības centrs un tā bija Romas [[Akvitānijas province]]s galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja [[vandaļi]], 414. gadā - [[vestgoti]], 498. gadā - [[franki]], kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par [[Merovingi|Merovingu]] karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja [[arābi]] [[Abdurahmans ibn Abdalahs|Abdurahmana ibn Abdalaha]] vadībā. No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par [[Anglija|angļu]] ietekmes centru Francijā pēc [[Akvitānijas Eleonora]]s precībām ar nākamo Anglijas karali [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. Pilsēta uzplauka arī kā [[vīns|vīna]] tirdzniecības centrs. [[1453]]. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. [[Fronda]]s laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr [[1653]]. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo. Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās [[koloniālisms|koloniālajā]] [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu. [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta. == Ģeogrāfija == Bordo atrodas netālu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], Francijas dienvidaustrumos. [[Jaunakvitānija]]s reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Parīze]]s, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais. === Klimats === Bordo valda piejūras klimats — vasaras mēdz būt siltas, bet ziemas — vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu. Pateicoties rietumu vējiem, kas pūš no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6,53&nbsp;°C, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trīs gados. Vasaras ir siltas, to ietekmē [[Biskajas līcis]], kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21&nbsp;°C līdz 22&nbsp;°C. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19,51&nbsp;°C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra kļūst arvien augstāka. {{Weather box |location= Bordo |metric first=Yes |single line=Yes |Jan record high C = 20.2 |Feb record high C = 26.2 |Mar record high C = 29.8 |Apr record high C = 31.1 |May record high C = 35.4 |Jun record high C = 40.0 |Jul record high C = 39.2 |Aug record high C = 41.9 |Sep record high C = 37.6 |Oct record high C = 32.2 |Nov record high C = 25.1 |Dec record high C = 22.5 |year record high C = 41.9 | Jan high C=10.0 | Feb high C=11.7 | Mar high C=14.5 | Apr high C=16.5 | May high C=20.5 | Jun high C=23.5 | Jul high C=26.4 | Aug high C=26.6 | Sep high C=23.7 | Oct high C=18.8 | Nov high C=13.4 | Dec high C=10.7 |year high C=18.1 | Jan mean C=6.4 | Feb mean C=7.6 | Mar mean C=9.6 | Apr mean C=11.6 | May mean C=15.4 | Jun mean C=18.3 | Jul mean C=20.8 | Aug mean C=20.9 | Sep mean C=18.1 | Oct mean C=14.2 | Nov mean C=9.4 | Dec mean C=7.3 |year mean C=13.3 | Jan low C=2.8 | Feb low C=3.4 | Mar low C=4.6 | Apr low C=6.6 | May low C=10.3 | Jun low C=13.0 | Jul low C=15.1 | Aug low C=15.2 | Sep low C=12.5 | Oct low C=9.5 | Nov low C=5.5 | Dec low C=3.8 |year low C=8.5 |Jan record low C = -16.4 |Feb record low C = -15.2 |Mar record low C = -9.9 |Apr record low C = -5.3 |May record low C = -1.8 |Jun record low C = 2.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 1.5 |Sep record low C = -1.8 |Oct record low C = -5.3 |Nov record low C = -12.3 |Dec record low C = -13.4 |year record low C = −16.4 | Jan precipitation mm=92 | Feb precipitation mm=83 | Mar precipitation mm=70 | Apr precipitation mm=80 | May precipitation mm=84 | Jun precipitation mm=64 | Jul precipitation mm=55 | Aug precipitation mm=60 | Sep precipitation mm=90 | Oct precipitation mm=94 | Nov precipitation mm=107 | Dec precipitation mm=107 |year precipitation mm=984.2 | Jan precipitation days=12.5 | Feb precipitation days=11.3 | Mar precipitation days=11.2 | Apr precipitation days=12.0 | May precipitation days=11.5 | Jun precipitation days=8.9 | Jul precipitation days=7.0 | Aug precipitation days=7.8 | Sep precipitation days=9.6 | Oct precipitation days=11.3 | Nov precipitation days=12.5 | Dec precipitation days=12.6 | Jan sun=107 | Feb sun=114 | Mar sun=180 | Apr sun=177 | May sun=222 | Jun sun=225 | Jul sun=243 | Aug sun=243 | Sep sun=183 | Oct sun=134 | Nov sun=91 | Dec sun=72 |year sun=1992 |source 1=[http://climat.meteofrance.com/chgt_climat2/climat_france?CLIMAT_PORTLET.path=climatstation%2F33281001 Météo France] |date=August 2010 }} == Ekonomika == === Vīns === Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika. Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem [[galda vīns|galda vīniem]] līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju. === Citi === 20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "[[Airbus A380]]", nesējraķetēm "[[Ariane 5]]" un ballistiskajām raķetēm [[M51 SLBM]], iznīcinātāji "[[Dassault Rafale]]" un "[[Dassault Mirage 2000]]". Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem [[lāzers|lāzeriem]] - "[[Laser Mégajoule]]". Šo projektu ir pasūtijusi [[Francija]]s Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro. Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms. Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu. == Sports == Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju. Bordo ir Francijas augstākās [[futbols|futbola]] līgas komandas "[[Bordo "Girondins"|FC Girondins de Bordeaux]]" mājvieta. Populārs sporta veids ir arī [[regbijs]], tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā. Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā. == Izglītība == Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(''Pey Berland''). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās: * [[Universitāte Bordo I]]- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas * Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības * Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības * Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un [[tiesību zinātne]] == Cilvēki == Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Žans Anuijs]] (''Jean Anouilh'', [[1910]]-[[1987]]) - dramaturgs * [[Daniela Darjē]] (''Danielle Darrieux'', [[1917]]-) - dziedātāja * [[Žaks Elūls]] (''Jacques Ellul'', [[1912]]—[[1994]]) - filozofs * [[Andrē Lots]] (''André Lhote'', [[1885]]-[[1962]]) - mākslinieks * [[Albērs Markē]] (''Albert Marquet'', [[1875]]-[[1947]]) - mākslinieks * [[Eduārds Molināro]] (''Édouard Molinaro'', [[1928]]-) - aktieris, režisors * [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne'', [[1533]]-[[1592]]) - rakstnieks * [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac'', [[1885]]-[[1970]]) - rakstnieks * [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon'', [[1840]]-[[1916]]) - mākslinieks * [[Ričards II]] (''Richard II'', [[1367]]-[[1400]]) - [[Anglija]]s karalis * [[Žans Žaks Sempē]] (''Jean-Jacques Sempé'', [[1932]]-) - karikatūrists * [[Florēns Serā]] (''Florent Serra'', [[1981]]-) - tenisists * [[Filips Solērs]] (''Philippe Sollers'', [[1936]]-) - rakstnieks * [[Žaks Tibo]] (''Jacques Thibaud'', [[1880]] - [[1953]]) - vijoļnieks * [[Šarls Turnemērs]] (''Charles Tournemire'', [[1870]] - [[1939]]) - komponists === Sadraudzības pilsētas === Bordo sadraudzības pilsētas ir : *{{flaga|ISR}} [[Ašoda]], Izraēla(kopš 1984) *{{flaga|ESP}} [[Bilbao]], Spānija *{{flagicon|AZE}} [[Baku]], Azerbaijan, since 1985<ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Azerbaijan twinnings">{{Cite web |title=Twin-cities of Azerbaijan |url=http://www.azerbaijans.com/content_1719_en.html |access-date=9 August 2013 |website=Azerbaijans.com |archive-date=16 September 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190916221946/http://www.azerbaijans.com/content_1719_en.html |url-status=live }}</ref> *{{flagicon|UK}} [[Bristol]], United Kingdom, since 1947<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Bristol">{{Cite web |date=17 July 2009 |title=Bristol City – Town twinning |url=http://www.bristol.gov.uk/ccm/navigation/leisure-and-culture/tourism-and-travel/town-twinning/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20110728075325/http://www.bristol.gov.uk/ccm/navigation/leisure-and-culture/tourism-and-travel/town-twinning/ |archive-date=28 July 2011 |access-date=15 March 2013 |publisher=Bristol City Council}}</ref><ref name="Archant twinning">{{Cite web |title=British towns twinned with French towns |url=http://www.completefrance.com/language-culture/twin-towns |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20130705094933/http://www.completefrance.com/language-culture/twin-towns |archive-date=5 July 2013 |access-date=11 July 2013 |website=Archant Community Media Ltd}}</ref> *{{flagicon|MAR}} [[Casablanca]], Morocco, since 1988<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|JPN}} [[Fukuoka]], Japan, since 1982<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|POL}} [[Kraków]], Poland, since 1993<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Kraków partnerships">{{Cite web |title=Kraków – Miasta Partnerskie |trans-title=Kraków -Partnership Cities |url=http://www.krakow.pl/otwarty_na_swiat/2531,kat,0,5,miasta_partnerskie.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20130702010825/http://www.krakow.pl/otwarty_na_swiat/2531%2Ckat%2C0%2C5%2Cmiasta_partnerskie.html |archive-date=2 July 2013 |access-date=10 August 2013 |website=Miejska Platforma Internetowa Magiczny Kraków |language=pl}}</ref> *{{flagicon|PER}} [[Lima]], Peru, since 1957<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|USA}} Los Angeles, California United States, since 1968<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Los Angeles sisters">{{Cite web |title=Sister Cities of Los Angeles |url=http://sistercities.lacity.org/ |access-date=29 September 2011 |publisher=sistercities.lacity.org |archive-date=11 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200411141114/http://sistercities.lacity.org/ |url-status=live }}</ref> *{{flagicon|ESP}} [[Madrid]], Spain, since 1984<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|GER}} [[Munich]], Germany, since 1964<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Munich twinnings">{{Cite web |title=Partnerstädte |url=http://www.muenchen.de/rathaus/Stadtpolitik/Partnerstaedte.html |access-date=3 April 2013 |website=muenchen.de |language=de |archive-date=19 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200419121017/https://www.muenchen.de/rathaus/Stadtpolitik/Partnerstaedte.html |url-status=live }}</ref> *{{flagicon|ALG}} [[Oran]], Algeria, since 2003<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|POR}} [[Porto]], Portugal, since 1978<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Porto International">{{Cite web |title=International Relations of the City of Porto |url=http://www.cm-porto.pt/document/449218/481584.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20100215200138/http://www.cm-porto.pt/document/449218/481584.pdf |archive-date=15 February 2010 |access-date=10 July 2009 |publisher=2006–2009 Municipal Directorateofthe PresidencyServices InternationalRelationsOffice}}</ref> *{{flagicon|CAN}} [[Quebec City]], Quebec Canada, since 1962<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|PSE}} [[Ramallah]], Palestine<ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|LVA}} [[Riga]], Latvia<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref>{{Cite web |title=Twin cities of Riga |url=http://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20081204021323/http://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm |archive-date=4 December 2008 |access-date=15 March 2013 |publisher=[[Riga City Council]]}}</ref> *{{flagicon|RUS}} [[Saint Petersburg]], Russia, since 1993<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="saint_petersburg">{{Cite web |title=Saint Petersburg in figures – International and Interregional Ties |url=http://eng.gov.spb.ru/figures/ities |url-status=dead |archive-url=https://archive.today/20090224073839/http://eng.gov.spb.ru/figures/ities |archive-date=24 February 2009 |access-date=23 March 2008 |publisher=Saint Petersburg City Government}}</ref> *{{flagicon|PRC}} [[Wuhan]], China, since 1998<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> {{Div col end}} == Atsauces == {{commonscat|Bordeaux|Bordo}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunakvitānijas pilsētas]] erplk5bvg24fc9r23hudtkdihm5ppiv 3662663 3662662 2022-07-29T14:09:31Z ZANDMANIS 91184 /* Sadraudzības pilsētas */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Francijā|Bordo (nozīmju atdalīšana)|bordo}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bordo | official_name = ''Bordeaux'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Universite Bordeaux 2-Victoire.JPG | image_caption = Bordo universitātes ēka | image_flag = Flag of Bordeaux, France.gif | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg | shield_link = Bordo ģerbonis | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|FlagNouvelleAquitaine.png}} [[Jaunakvitānija]] | subdivision_name2 = [[Žironda]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 3. gadsimtā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 49.36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_total = 235891 | population_urban = 832605 | population_metro = 1105000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =44 | latm =50 | lats =19 | latNS =N | longd =0 | longm =34 | longs =42 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{url|http://www.bordeaux.fr/}} }} '''Bordo''' ({{val|fr|Bordeaux}}, [[gaskoņu valoda|gaskoņu]]: ''Bordèu'', {{val|eu|Bordele}}, {{val|br|Bourdel}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Garonna]]s upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā. Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/6249110.stm</ref> Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā [[bordo vīns|bordo vīna]] ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta. Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī [[biotehnoloģija]]s un [[nanotehnoloģija]]s pētniecības centrs. 2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu ''Pont Jacques Chaban Delmas'' par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331091006/http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref> == Vēsture == Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija [[galli|gallu]] cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama [[alva]]s un [[svins|svina]] tirdzniecības centrs un tā bija Romas [[Akvitānijas province]]s galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja [[vandaļi]], 414. gadā - [[vestgoti]], 498. gadā - [[franki]], kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par [[Merovingi|Merovingu]] karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja [[arābi]] [[Abdurahmans ibn Abdalahs|Abdurahmana ibn Abdalaha]] vadībā. No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par [[Anglija|angļu]] ietekmes centru Francijā pēc [[Akvitānijas Eleonora]]s precībām ar nākamo Anglijas karali [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. Pilsēta uzplauka arī kā [[vīns|vīna]] tirdzniecības centrs. [[1453]]. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. [[Fronda]]s laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr [[1653]]. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo. Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās [[koloniālisms|koloniālajā]] [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu. [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta. == Ģeogrāfija == Bordo atrodas netālu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], Francijas dienvidaustrumos. [[Jaunakvitānija]]s reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Parīze]]s, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais. === Klimats === Bordo valda piejūras klimats — vasaras mēdz būt siltas, bet ziemas — vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu. Pateicoties rietumu vējiem, kas pūš no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6,53&nbsp;°C, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trīs gados. Vasaras ir siltas, to ietekmē [[Biskajas līcis]], kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21&nbsp;°C līdz 22&nbsp;°C. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19,51&nbsp;°C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra kļūst arvien augstāka. {{Weather box |location= Bordo |metric first=Yes |single line=Yes |Jan record high C = 20.2 |Feb record high C = 26.2 |Mar record high C = 29.8 |Apr record high C = 31.1 |May record high C = 35.4 |Jun record high C = 40.0 |Jul record high C = 39.2 |Aug record high C = 41.9 |Sep record high C = 37.6 |Oct record high C = 32.2 |Nov record high C = 25.1 |Dec record high C = 22.5 |year record high C = 41.9 | Jan high C=10.0 | Feb high C=11.7 | Mar high C=14.5 | Apr high C=16.5 | May high C=20.5 | Jun high C=23.5 | Jul high C=26.4 | Aug high C=26.6 | Sep high C=23.7 | Oct high C=18.8 | Nov high C=13.4 | Dec high C=10.7 |year high C=18.1 | Jan mean C=6.4 | Feb mean C=7.6 | Mar mean C=9.6 | Apr mean C=11.6 | May mean C=15.4 | Jun mean C=18.3 | Jul mean C=20.8 | Aug mean C=20.9 | Sep mean C=18.1 | Oct mean C=14.2 | Nov mean C=9.4 | Dec mean C=7.3 |year mean C=13.3 | Jan low C=2.8 | Feb low C=3.4 | Mar low C=4.6 | Apr low C=6.6 | May low C=10.3 | Jun low C=13.0 | Jul low C=15.1 | Aug low C=15.2 | Sep low C=12.5 | Oct low C=9.5 | Nov low C=5.5 | Dec low C=3.8 |year low C=8.5 |Jan record low C = -16.4 |Feb record low C = -15.2 |Mar record low C = -9.9 |Apr record low C = -5.3 |May record low C = -1.8 |Jun record low C = 2.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 1.5 |Sep record low C = -1.8 |Oct record low C = -5.3 |Nov record low C = -12.3 |Dec record low C = -13.4 |year record low C = −16.4 | Jan precipitation mm=92 | Feb precipitation mm=83 | Mar precipitation mm=70 | Apr precipitation mm=80 | May precipitation mm=84 | Jun precipitation mm=64 | Jul precipitation mm=55 | Aug precipitation mm=60 | Sep precipitation mm=90 | Oct precipitation mm=94 | Nov precipitation mm=107 | Dec precipitation mm=107 |year precipitation mm=984.2 | Jan precipitation days=12.5 | Feb precipitation days=11.3 | Mar precipitation days=11.2 | Apr precipitation days=12.0 | May precipitation days=11.5 | Jun precipitation days=8.9 | Jul precipitation days=7.0 | Aug precipitation days=7.8 | Sep precipitation days=9.6 | Oct precipitation days=11.3 | Nov precipitation days=12.5 | Dec precipitation days=12.6 | Jan sun=107 | Feb sun=114 | Mar sun=180 | Apr sun=177 | May sun=222 | Jun sun=225 | Jul sun=243 | Aug sun=243 | Sep sun=183 | Oct sun=134 | Nov sun=91 | Dec sun=72 |year sun=1992 |source 1=[http://climat.meteofrance.com/chgt_climat2/climat_france?CLIMAT_PORTLET.path=climatstation%2F33281001 Météo France] |date=August 2010 }} == Ekonomika == === Vīns === Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika. Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem [[galda vīns|galda vīniem]] līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju. === Citi === 20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "[[Airbus A380]]", nesējraķetēm "[[Ariane 5]]" un ballistiskajām raķetēm [[M51 SLBM]], iznīcinātāji "[[Dassault Rafale]]" un "[[Dassault Mirage 2000]]". Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem [[lāzers|lāzeriem]] - "[[Laser Mégajoule]]". Šo projektu ir pasūtijusi [[Francija]]s Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro. Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms. Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu. == Sports == Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju. Bordo ir Francijas augstākās [[futbols|futbola]] līgas komandas "[[Bordo "Girondins"|FC Girondins de Bordeaux]]" mājvieta. Populārs sporta veids ir arī [[regbijs]], tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā. Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā. == Izglītība == Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(''Pey Berland''). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās: * [[Universitāte Bordo I]]- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas * Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības * Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības * Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un [[tiesību zinātne]] == Cilvēki == Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Žans Anuijs]] (''Jean Anouilh'', [[1910]]-[[1987]]) - dramaturgs * [[Daniela Darjē]] (''Danielle Darrieux'', [[1917]]-) - dziedātāja * [[Žaks Elūls]] (''Jacques Ellul'', [[1912]]—[[1994]]) - filozofs * [[Andrē Lots]] (''André Lhote'', [[1885]]-[[1962]]) - mākslinieks * [[Albērs Markē]] (''Albert Marquet'', [[1875]]-[[1947]]) - mākslinieks * [[Eduārds Molināro]] (''Édouard Molinaro'', [[1928]]-) - aktieris, režisors * [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne'', [[1533]]-[[1592]]) - rakstnieks * [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac'', [[1885]]-[[1970]]) - rakstnieks * [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon'', [[1840]]-[[1916]]) - mākslinieks * [[Ričards II]] (''Richard II'', [[1367]]-[[1400]]) - [[Anglija]]s karalis * [[Žans Žaks Sempē]] (''Jean-Jacques Sempé'', [[1932]]-) - karikatūrists * [[Florēns Serā]] (''Florent Serra'', [[1981]]-) - tenisists * [[Filips Solērs]] (''Philippe Sollers'', [[1936]]-) - rakstnieks * [[Žaks Tibo]] (''Jacques Thibaud'', [[1880]] - [[1953]]) - vijoļnieks * [[Šarls Turnemērs]] (''Charles Tournemire'', [[1870]] - [[1939]]) - komponists === Sadraudzības pilsētas === Bordo sadraudzības pilsētas ir : *{{flaga|ISR}} [[Ašoda]], Izraēla (kopš 1984) *{{flaga|ESP}} [[Bilbao]], Spānija *{{flagicon|AZE}} [[Baku]], Azerbaidžāna (kopš 1985) *{{flagicon|UK}} [[Bristole]], Lielbritānija (kopš 1947) *{{flagicon|MAR}} [[Casablanca]], Morocco, since 1988<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|JPN}} [[Fukuoka]], Japan, since 1982<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|POL}} [[Kraków]], Poland, since 1993<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Kraków partnerships">{{Cite web |title=Kraków – Miasta Partnerskie |trans-title=Kraków -Partnership Cities |url=http://www.krakow.pl/otwarty_na_swiat/2531,kat,0,5,miasta_partnerskie.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20130702010825/http://www.krakow.pl/otwarty_na_swiat/2531%2Ckat%2C0%2C5%2Cmiasta_partnerskie.html |archive-date=2 July 2013 |access-date=10 August 2013 |website=Miejska Platforma Internetowa Magiczny Kraków |language=pl}}</ref> *{{flagicon|PER}} [[Lima]], Peru, since 1957<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|USA}} Los Angeles, California United States, since 1968<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Los Angeles sisters">{{Cite web |title=Sister Cities of Los Angeles |url=http://sistercities.lacity.org/ |access-date=29 September 2011 |publisher=sistercities.lacity.org |archive-date=11 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200411141114/http://sistercities.lacity.org/ |url-status=live }}</ref> *{{flagicon|ESP}} [[Madrid]], Spain, since 1984<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|GER}} [[Munich]], Germany, since 1964<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Munich twinnings">{{Cite web |title=Partnerstädte |url=http://www.muenchen.de/rathaus/Stadtpolitik/Partnerstaedte.html |access-date=3 April 2013 |website=muenchen.de |language=de |archive-date=19 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200419121017/https://www.muenchen.de/rathaus/Stadtpolitik/Partnerstaedte.html |url-status=live }}</ref> *{{flagicon|ALG}} [[Oran]], Algeria, since 2003<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|POR}} [[Porto]], Portugal, since 1978<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Porto International">{{Cite web |title=International Relations of the City of Porto |url=http://www.cm-porto.pt/document/449218/481584.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20100215200138/http://www.cm-porto.pt/document/449218/481584.pdf |archive-date=15 February 2010 |access-date=10 July 2009 |publisher=2006–2009 Municipal Directorateofthe PresidencyServices InternationalRelationsOffice}}</ref> *{{flagicon|CAN}} [[Quebec City]], Quebec Canada, since 1962<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|PSE}} [[Ramallah]], Palestine<ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|LVA}} [[Riga]], Latvia<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref>{{Cite web |title=Twin cities of Riga |url=http://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20081204021323/http://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm |archive-date=4 December 2008 |access-date=15 March 2013 |publisher=[[Riga City Council]]}}</ref> *{{flagicon|RUS}} [[Saint Petersburg]], Russia, since 1993<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="saint_petersburg">{{Cite web |title=Saint Petersburg in figures – International and Interregional Ties |url=http://eng.gov.spb.ru/figures/ities |url-status=dead |archive-url=https://archive.today/20090224073839/http://eng.gov.spb.ru/figures/ities |archive-date=24 February 2009 |access-date=23 March 2008 |publisher=Saint Petersburg City Government}}</ref> *{{flagicon|PRC}} [[Wuhan]], China, since 1998<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> {{Div col end}} == Atsauces == {{commonscat|Bordeaux|Bordo}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunakvitānijas pilsētas]] mksef8yor42eheucy69o3zwuhmmso3z 3662664 3662663 2022-07-29T14:12:06Z ZANDMANIS 91184 /* Sadraudzības pilsētas */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Francijā|Bordo (nozīmju atdalīšana)|bordo}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bordo | official_name = ''Bordeaux'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Universite Bordeaux 2-Victoire.JPG | image_caption = Bordo universitātes ēka | image_flag = Flag of Bordeaux, France.gif | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg | shield_link = Bordo ģerbonis | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|FlagNouvelleAquitaine.png}} [[Jaunakvitānija]] | subdivision_name2 = [[Žironda]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 3. gadsimtā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 49.36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_total = 235891 | population_urban = 832605 | population_metro = 1105000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =44 | latm =50 | lats =19 | latNS =N | longd =0 | longm =34 | longs =42 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{url|http://www.bordeaux.fr/}} }} '''Bordo''' ({{val|fr|Bordeaux}}, [[gaskoņu valoda|gaskoņu]]: ''Bordèu'', {{val|eu|Bordele}}, {{val|br|Bourdel}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Garonna]]s upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā. Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/6249110.stm</ref> Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā [[bordo vīns|bordo vīna]] ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta. Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī [[biotehnoloģija]]s un [[nanotehnoloģija]]s pētniecības centrs. 2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu ''Pont Jacques Chaban Delmas'' par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331091006/http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref> == Vēsture == Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija [[galli|gallu]] cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama [[alva]]s un [[svins|svina]] tirdzniecības centrs un tā bija Romas [[Akvitānijas province]]s galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja [[vandaļi]], 414. gadā - [[vestgoti]], 498. gadā - [[franki]], kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par [[Merovingi|Merovingu]] karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja [[arābi]] [[Abdurahmans ibn Abdalahs|Abdurahmana ibn Abdalaha]] vadībā. No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par [[Anglija|angļu]] ietekmes centru Francijā pēc [[Akvitānijas Eleonora]]s precībām ar nākamo Anglijas karali [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. Pilsēta uzplauka arī kā [[vīns|vīna]] tirdzniecības centrs. [[1453]]. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. [[Fronda]]s laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr [[1653]]. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo. Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās [[koloniālisms|koloniālajā]] [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu. [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta. == Ģeogrāfija == Bordo atrodas netālu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], Francijas dienvidaustrumos. [[Jaunakvitānija]]s reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Parīze]]s, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais. === Klimats === Bordo valda piejūras klimats — vasaras mēdz būt siltas, bet ziemas — vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu. Pateicoties rietumu vējiem, kas pūš no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6,53&nbsp;°C, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trīs gados. Vasaras ir siltas, to ietekmē [[Biskajas līcis]], kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21&nbsp;°C līdz 22&nbsp;°C. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19,51&nbsp;°C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra kļūst arvien augstāka. {{Weather box |location= Bordo |metric first=Yes |single line=Yes |Jan record high C = 20.2 |Feb record high C = 26.2 |Mar record high C = 29.8 |Apr record high C = 31.1 |May record high C = 35.4 |Jun record high C = 40.0 |Jul record high C = 39.2 |Aug record high C = 41.9 |Sep record high C = 37.6 |Oct record high C = 32.2 |Nov record high C = 25.1 |Dec record high C = 22.5 |year record high C = 41.9 | Jan high C=10.0 | Feb high C=11.7 | Mar high C=14.5 | Apr high C=16.5 | May high C=20.5 | Jun high C=23.5 | Jul high C=26.4 | Aug high C=26.6 | Sep high C=23.7 | Oct high C=18.8 | Nov high C=13.4 | Dec high C=10.7 |year high C=18.1 | Jan mean C=6.4 | Feb mean C=7.6 | Mar mean C=9.6 | Apr mean C=11.6 | May mean C=15.4 | Jun mean C=18.3 | Jul mean C=20.8 | Aug mean C=20.9 | Sep mean C=18.1 | Oct mean C=14.2 | Nov mean C=9.4 | Dec mean C=7.3 |year mean C=13.3 | Jan low C=2.8 | Feb low C=3.4 | Mar low C=4.6 | Apr low C=6.6 | May low C=10.3 | Jun low C=13.0 | Jul low C=15.1 | Aug low C=15.2 | Sep low C=12.5 | Oct low C=9.5 | Nov low C=5.5 | Dec low C=3.8 |year low C=8.5 |Jan record low C = -16.4 |Feb record low C = -15.2 |Mar record low C = -9.9 |Apr record low C = -5.3 |May record low C = -1.8 |Jun record low C = 2.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 1.5 |Sep record low C = -1.8 |Oct record low C = -5.3 |Nov record low C = -12.3 |Dec record low C = -13.4 |year record low C = −16.4 | Jan precipitation mm=92 | Feb precipitation mm=83 | Mar precipitation mm=70 | Apr precipitation mm=80 | May precipitation mm=84 | Jun precipitation mm=64 | Jul precipitation mm=55 | Aug precipitation mm=60 | Sep precipitation mm=90 | Oct precipitation mm=94 | Nov precipitation mm=107 | Dec precipitation mm=107 |year precipitation mm=984.2 | Jan precipitation days=12.5 | Feb precipitation days=11.3 | Mar precipitation days=11.2 | Apr precipitation days=12.0 | May precipitation days=11.5 | Jun precipitation days=8.9 | Jul precipitation days=7.0 | Aug precipitation days=7.8 | Sep precipitation days=9.6 | Oct precipitation days=11.3 | Nov precipitation days=12.5 | Dec precipitation days=12.6 | Jan sun=107 | Feb sun=114 | Mar sun=180 | Apr sun=177 | May sun=222 | Jun sun=225 | Jul sun=243 | Aug sun=243 | Sep sun=183 | Oct sun=134 | Nov sun=91 | Dec sun=72 |year sun=1992 |source 1=[http://climat.meteofrance.com/chgt_climat2/climat_france?CLIMAT_PORTLET.path=climatstation%2F33281001 Météo France] |date=August 2010 }} == Ekonomika == === Vīns === Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika. Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem [[galda vīns|galda vīniem]] līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju. === Citi === 20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "[[Airbus A380]]", nesējraķetēm "[[Ariane 5]]" un ballistiskajām raķetēm [[M51 SLBM]], iznīcinātāji "[[Dassault Rafale]]" un "[[Dassault Mirage 2000]]". Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem [[lāzers|lāzeriem]] - "[[Laser Mégajoule]]". Šo projektu ir pasūtijusi [[Francija]]s Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro. Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms. Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu. == Sports == Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju. Bordo ir Francijas augstākās [[futbols|futbola]] līgas komandas "[[Bordo "Girondins"|FC Girondins de Bordeaux]]" mājvieta. Populārs sporta veids ir arī [[regbijs]], tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā. Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā. == Izglītība == Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(''Pey Berland''). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās: * [[Universitāte Bordo I]]- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas * Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības * Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības * Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un [[tiesību zinātne]] == Cilvēki == Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Žans Anuijs]] (''Jean Anouilh'', [[1910]]-[[1987]]) - dramaturgs * [[Daniela Darjē]] (''Danielle Darrieux'', [[1917]]-) - dziedātāja * [[Žaks Elūls]] (''Jacques Ellul'', [[1912]]—[[1994]]) - filozofs * [[Andrē Lots]] (''André Lhote'', [[1885]]-[[1962]]) - mākslinieks * [[Albērs Markē]] (''Albert Marquet'', [[1875]]-[[1947]]) - mākslinieks * [[Eduārds Molināro]] (''Édouard Molinaro'', [[1928]]-) - aktieris, režisors * [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne'', [[1533]]-[[1592]]) - rakstnieks * [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac'', [[1885]]-[[1970]]) - rakstnieks * [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon'', [[1840]]-[[1916]]) - mākslinieks * [[Ričards II]] (''Richard II'', [[1367]]-[[1400]]) - [[Anglija]]s karalis * [[Žans Žaks Sempē]] (''Jean-Jacques Sempé'', [[1932]]-) - karikatūrists * [[Florēns Serā]] (''Florent Serra'', [[1981]]-) - tenisists * [[Filips Solērs]] (''Philippe Sollers'', [[1936]]-) - rakstnieks * [[Žaks Tibo]] (''Jacques Thibaud'', [[1880]] - [[1953]]) - vijoļnieks * [[Šarls Turnemērs]] (''Charles Tournemire'', [[1870]] - [[1939]]) - komponists === Sadraudzības pilsētas === Bordo sadraudzības pilsētas ir : *{{flaga|ISR}} [[Ašoda]], Izraēla (kopš 1984) *{{flaga|ESP}} [[Bilbao]], Spānija *{{flagicon|AZE}} [[Baku]], Azerbaidžāna (kopš 1985) *{{flagicon|UK}} [[Bristole]], Lielbritānija (kopš 1947) *{{flagicon|MAR}} [[Kasablanka]], Maroka (kopš 1988) *{{flagicon|JPN}} [[Fukuoka]], Japāna (kopš 1982) *{{flagicon|POL}} [[Krakova]], Polija (kopš 1993) *{{flagicon|PER}} [[Lima]], Peru, since 1957<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|USA}} Los Angeles, California United States, since 1968<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Los Angeles sisters">{{Cite web |title=Sister Cities of Los Angeles |url=http://sistercities.lacity.org/ |access-date=29 September 2011 |publisher=sistercities.lacity.org |archive-date=11 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200411141114/http://sistercities.lacity.org/ |url-status=live }}</ref> *{{flagicon|ESP}} [[Madrid]], Spain, since 1984<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|GER}} [[Munich]], Germany, since 1964<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Munich twinnings">{{Cite web |title=Partnerstädte |url=http://www.muenchen.de/rathaus/Stadtpolitik/Partnerstaedte.html |access-date=3 April 2013 |website=muenchen.de |language=de |archive-date=19 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200419121017/https://www.muenchen.de/rathaus/Stadtpolitik/Partnerstaedte.html |url-status=live }}</ref> *{{flagicon|ALG}} [[Oran]], Algeria, since 2003<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|POR}} [[Porto]], Portugal, since 1978<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Porto International">{{Cite web |title=International Relations of the City of Porto |url=http://www.cm-porto.pt/document/449218/481584.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20100215200138/http://www.cm-porto.pt/document/449218/481584.pdf |archive-date=15 February 2010 |access-date=10 July 2009 |publisher=2006–2009 Municipal Directorateofthe PresidencyServices InternationalRelationsOffice}}</ref> *{{flagicon|CAN}} [[Quebec City]], Quebec Canada, since 1962<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|PSE}} [[Ramallah]], Palestine<ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|LVA}} [[Riga]], Latvia<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref>{{Cite web |title=Twin cities of Riga |url=http://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20081204021323/http://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm |archive-date=4 December 2008 |access-date=15 March 2013 |publisher=[[Riga City Council]]}}</ref> *{{flagicon|RUS}} [[Saint Petersburg]], Russia, since 1993<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="saint_petersburg">{{Cite web |title=Saint Petersburg in figures – International and Interregional Ties |url=http://eng.gov.spb.ru/figures/ities |url-status=dead |archive-url=https://archive.today/20090224073839/http://eng.gov.spb.ru/figures/ities |archive-date=24 February 2009 |access-date=23 March 2008 |publisher=Saint Petersburg City Government}}</ref> *{{flagicon|PRC}} [[Wuhan]], China, since 1998<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> {{Div col end}} == Atsauces == {{commonscat|Bordeaux|Bordo}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunakvitānijas pilsētas]] d8dl398aeajroy6jyf9prbk69v0lgce 3662666 3662664 2022-07-29T14:14:10Z ZANDMANIS 91184 /* Sadraudzības pilsētas */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Francijā|Bordo (nozīmju atdalīšana)|bordo}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bordo | official_name = ''Bordeaux'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Universite Bordeaux 2-Victoire.JPG | image_caption = Bordo universitātes ēka | image_flag = Flag of Bordeaux, France.gif | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg | shield_link = Bordo ģerbonis | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|FlagNouvelleAquitaine.png}} [[Jaunakvitānija]] | subdivision_name2 = [[Žironda]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 3. gadsimtā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 49.36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_total = 235891 | population_urban = 832605 | population_metro = 1105000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =44 | latm =50 | lats =19 | latNS =N | longd =0 | longm =34 | longs =42 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{url|http://www.bordeaux.fr/}} }} '''Bordo''' ({{val|fr|Bordeaux}}, [[gaskoņu valoda|gaskoņu]]: ''Bordèu'', {{val|eu|Bordele}}, {{val|br|Bourdel}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Garonna]]s upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā. Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/6249110.stm</ref> Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā [[bordo vīns|bordo vīna]] ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta. Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī [[biotehnoloģija]]s un [[nanotehnoloģija]]s pētniecības centrs. 2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu ''Pont Jacques Chaban Delmas'' par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331091006/http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref> == Vēsture == Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija [[galli|gallu]] cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama [[alva]]s un [[svins|svina]] tirdzniecības centrs un tā bija Romas [[Akvitānijas province]]s galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja [[vandaļi]], 414. gadā - [[vestgoti]], 498. gadā - [[franki]], kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par [[Merovingi|Merovingu]] karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja [[arābi]] [[Abdurahmans ibn Abdalahs|Abdurahmana ibn Abdalaha]] vadībā. No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par [[Anglija|angļu]] ietekmes centru Francijā pēc [[Akvitānijas Eleonora]]s precībām ar nākamo Anglijas karali [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. Pilsēta uzplauka arī kā [[vīns|vīna]] tirdzniecības centrs. [[1453]]. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. [[Fronda]]s laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr [[1653]]. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo. Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās [[koloniālisms|koloniālajā]] [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu. [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta. == Ģeogrāfija == Bordo atrodas netālu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], Francijas dienvidaustrumos. [[Jaunakvitānija]]s reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Parīze]]s, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais. === Klimats === Bordo valda piejūras klimats — vasaras mēdz būt siltas, bet ziemas — vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu. Pateicoties rietumu vējiem, kas pūš no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6,53&nbsp;°C, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trīs gados. Vasaras ir siltas, to ietekmē [[Biskajas līcis]], kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21&nbsp;°C līdz 22&nbsp;°C. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19,51&nbsp;°C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra kļūst arvien augstāka. {{Weather box |location= Bordo |metric first=Yes |single line=Yes |Jan record high C = 20.2 |Feb record high C = 26.2 |Mar record high C = 29.8 |Apr record high C = 31.1 |May record high C = 35.4 |Jun record high C = 40.0 |Jul record high C = 39.2 |Aug record high C = 41.9 |Sep record high C = 37.6 |Oct record high C = 32.2 |Nov record high C = 25.1 |Dec record high C = 22.5 |year record high C = 41.9 | Jan high C=10.0 | Feb high C=11.7 | Mar high C=14.5 | Apr high C=16.5 | May high C=20.5 | Jun high C=23.5 | Jul high C=26.4 | Aug high C=26.6 | Sep high C=23.7 | Oct high C=18.8 | Nov high C=13.4 | Dec high C=10.7 |year high C=18.1 | Jan mean C=6.4 | Feb mean C=7.6 | Mar mean C=9.6 | Apr mean C=11.6 | May mean C=15.4 | Jun mean C=18.3 | Jul mean C=20.8 | Aug mean C=20.9 | Sep mean C=18.1 | Oct mean C=14.2 | Nov mean C=9.4 | Dec mean C=7.3 |year mean C=13.3 | Jan low C=2.8 | Feb low C=3.4 | Mar low C=4.6 | Apr low C=6.6 | May low C=10.3 | Jun low C=13.0 | Jul low C=15.1 | Aug low C=15.2 | Sep low C=12.5 | Oct low C=9.5 | Nov low C=5.5 | Dec low C=3.8 |year low C=8.5 |Jan record low C = -16.4 |Feb record low C = -15.2 |Mar record low C = -9.9 |Apr record low C = -5.3 |May record low C = -1.8 |Jun record low C = 2.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 1.5 |Sep record low C = -1.8 |Oct record low C = -5.3 |Nov record low C = -12.3 |Dec record low C = -13.4 |year record low C = −16.4 | Jan precipitation mm=92 | Feb precipitation mm=83 | Mar precipitation mm=70 | Apr precipitation mm=80 | May precipitation mm=84 | Jun precipitation mm=64 | Jul precipitation mm=55 | Aug precipitation mm=60 | Sep precipitation mm=90 | Oct precipitation mm=94 | Nov precipitation mm=107 | Dec precipitation mm=107 |year precipitation mm=984.2 | Jan precipitation days=12.5 | Feb precipitation days=11.3 | Mar precipitation days=11.2 | Apr precipitation days=12.0 | May precipitation days=11.5 | Jun precipitation days=8.9 | Jul precipitation days=7.0 | Aug precipitation days=7.8 | Sep precipitation days=9.6 | Oct precipitation days=11.3 | Nov precipitation days=12.5 | Dec precipitation days=12.6 | Jan sun=107 | Feb sun=114 | Mar sun=180 | Apr sun=177 | May sun=222 | Jun sun=225 | Jul sun=243 | Aug sun=243 | Sep sun=183 | Oct sun=134 | Nov sun=91 | Dec sun=72 |year sun=1992 |source 1=[http://climat.meteofrance.com/chgt_climat2/climat_france?CLIMAT_PORTLET.path=climatstation%2F33281001 Météo France] |date=August 2010 }} == Ekonomika == === Vīns === Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika. Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem [[galda vīns|galda vīniem]] līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju. === Citi === 20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "[[Airbus A380]]", nesējraķetēm "[[Ariane 5]]" un ballistiskajām raķetēm [[M51 SLBM]], iznīcinātāji "[[Dassault Rafale]]" un "[[Dassault Mirage 2000]]". Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem [[lāzers|lāzeriem]] - "[[Laser Mégajoule]]". Šo projektu ir pasūtijusi [[Francija]]s Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro. Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms. Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu. == Sports == Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju. Bordo ir Francijas augstākās [[futbols|futbola]] līgas komandas "[[Bordo "Girondins"|FC Girondins de Bordeaux]]" mājvieta. Populārs sporta veids ir arī [[regbijs]], tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā. Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā. == Izglītība == Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(''Pey Berland''). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās: * [[Universitāte Bordo I]]- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas * Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības * Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības * Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un [[tiesību zinātne]] == Cilvēki == Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Žans Anuijs]] (''Jean Anouilh'', [[1910]]-[[1987]]) - dramaturgs * [[Daniela Darjē]] (''Danielle Darrieux'', [[1917]]-) - dziedātāja * [[Žaks Elūls]] (''Jacques Ellul'', [[1912]]—[[1994]]) - filozofs * [[Andrē Lots]] (''André Lhote'', [[1885]]-[[1962]]) - mākslinieks * [[Albērs Markē]] (''Albert Marquet'', [[1875]]-[[1947]]) - mākslinieks * [[Eduārds Molināro]] (''Édouard Molinaro'', [[1928]]-) - aktieris, režisors * [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne'', [[1533]]-[[1592]]) - rakstnieks * [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac'', [[1885]]-[[1970]]) - rakstnieks * [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon'', [[1840]]-[[1916]]) - mākslinieks * [[Ričards II]] (''Richard II'', [[1367]]-[[1400]]) - [[Anglija]]s karalis * [[Žans Žaks Sempē]] (''Jean-Jacques Sempé'', [[1932]]-) - karikatūrists * [[Florēns Serā]] (''Florent Serra'', [[1981]]-) - tenisists * [[Filips Solērs]] (''Philippe Sollers'', [[1936]]-) - rakstnieks * [[Žaks Tibo]] (''Jacques Thibaud'', [[1880]] - [[1953]]) - vijoļnieks * [[Šarls Turnemērs]] (''Charles Tournemire'', [[1870]] - [[1939]]) - komponists === Sadraudzības pilsētas === Bordo sadraudzības pilsētas ir : *{{flaga|ISR}} [[Ašoda]], Izraēla (kopš 1984) *{{flaga|ESP}} [[Bilbao]], Spānija *{{flagicon|AZE}} [[Baku]], Azerbaidžāna (kopš 1985) *{{flagicon|UK}} [[Bristole]], Lielbritānija (kopš 1947) *{{flagicon|MAR}} [[Kasablanka]], Maroka (kopš 1988) *{{flagicon|JPN}} [[Fukuoka]], Japāna (kopš 1982) *{{flagicon|POL}} [[Krakova]], Polija (kopš 1993) *{{flagicon|PER}} [[Lima]], Peru, (kopš 1957) *{{flagicon|USA}} [[Losandželosa]], ASV (kopš 1968) *{{flagicon|ESP}} [[Madrid]], Spain, since 1984<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|GER}} [[Munich]], Germany, since 1964<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Munich twinnings">{{Cite web |title=Partnerstädte |url=http://www.muenchen.de/rathaus/Stadtpolitik/Partnerstaedte.html |access-date=3 April 2013 |website=muenchen.de |language=de |archive-date=19 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200419121017/https://www.muenchen.de/rathaus/Stadtpolitik/Partnerstaedte.html |url-status=live }}</ref> *{{flagicon|ALG}} [[Oran]], Algeria, since 2003<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|POR}} [[Porto]], Portugal, since 1978<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="Porto International">{{Cite web |title=International Relations of the City of Porto |url=http://www.cm-porto.pt/document/449218/481584.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20100215200138/http://www.cm-porto.pt/document/449218/481584.pdf |archive-date=15 February 2010 |access-date=10 July 2009 |publisher=2006–2009 Municipal Directorateofthe PresidencyServices InternationalRelationsOffice}}</ref> *{{flagicon|CAN}} [[Quebec City]], Quebec Canada, since 1962<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|PSE}} [[Ramallah]], Palestine<ref name="Bordeaux twinnings 2" /> *{{flagicon|LVA}} [[Riga]], Latvia<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref>{{Cite web |title=Twin cities of Riga |url=http://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20081204021323/http://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm |archive-date=4 December 2008 |access-date=15 March 2013 |publisher=[[Riga City Council]]}}</ref> *{{flagicon|RUS}} [[Saint Petersburg]], Russia, since 1993<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /><ref name="saint_petersburg">{{Cite web |title=Saint Petersburg in figures – International and Interregional Ties |url=http://eng.gov.spb.ru/figures/ities |url-status=dead |archive-url=https://archive.today/20090224073839/http://eng.gov.spb.ru/figures/ities |archive-date=24 February 2009 |access-date=23 March 2008 |publisher=Saint Petersburg City Government}}</ref> *{{flagicon|PRC}} [[Wuhan]], China, since 1998<ref name="Bordeaux twinnings" /><ref name="Bordeaux twinnings 2" /> {{Div col end}} == Atsauces == {{commonscat|Bordeaux|Bordo}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunakvitānijas pilsētas]] a4ot85hcti8ifng7acy2nrn78d439la 3662668 3662666 2022-07-29T14:21:13Z ZANDMANIS 91184 /* Sadraudzības pilsētas */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Francijā|Bordo (nozīmju atdalīšana)|bordo}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bordo | official_name = ''Bordeaux'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Universite Bordeaux 2-Victoire.JPG | image_caption = Bordo universitātes ēka | image_flag = Flag of Bordeaux, France.gif | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg | shield_link = Bordo ģerbonis | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|FlagNouvelleAquitaine.png}} [[Jaunakvitānija]] | subdivision_name2 = [[Žironda]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 3. gadsimtā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 49.36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_total = 235891 | population_urban = 832605 | population_metro = 1105000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =44 | latm =50 | lats =19 | latNS =N | longd =0 | longm =34 | longs =42 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{url|http://www.bordeaux.fr/}} }} '''Bordo''' ({{val|fr|Bordeaux}}, [[gaskoņu valoda|gaskoņu]]: ''Bordèu'', {{val|eu|Bordele}}, {{val|br|Bourdel}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Garonna]]s upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā. Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/6249110.stm</ref> Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā [[bordo vīns|bordo vīna]] ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta. Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī [[biotehnoloģija]]s un [[nanotehnoloģija]]s pētniecības centrs. 2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu ''Pont Jacques Chaban Delmas'' par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331091006/http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref> == Vēsture == Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija [[galli|gallu]] cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama [[alva]]s un [[svins|svina]] tirdzniecības centrs un tā bija Romas [[Akvitānijas province]]s galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja [[vandaļi]], 414. gadā - [[vestgoti]], 498. gadā - [[franki]], kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par [[Merovingi|Merovingu]] karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja [[arābi]] [[Abdurahmans ibn Abdalahs|Abdurahmana ibn Abdalaha]] vadībā. No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par [[Anglija|angļu]] ietekmes centru Francijā pēc [[Akvitānijas Eleonora]]s precībām ar nākamo Anglijas karali [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. Pilsēta uzplauka arī kā [[vīns|vīna]] tirdzniecības centrs. [[1453]]. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. [[Fronda]]s laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr [[1653]]. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo. Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās [[koloniālisms|koloniālajā]] [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu. [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta. == Ģeogrāfija == Bordo atrodas netālu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], Francijas dienvidaustrumos. [[Jaunakvitānija]]s reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Parīze]]s, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais. === Klimats === Bordo valda piejūras klimats — vasaras mēdz būt siltas, bet ziemas — vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu. Pateicoties rietumu vējiem, kas pūš no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6,53&nbsp;°C, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trīs gados. Vasaras ir siltas, to ietekmē [[Biskajas līcis]], kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21&nbsp;°C līdz 22&nbsp;°C. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19,51&nbsp;°C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra kļūst arvien augstāka. {{Weather box |location= Bordo |metric first=Yes |single line=Yes |Jan record high C = 20.2 |Feb record high C = 26.2 |Mar record high C = 29.8 |Apr record high C = 31.1 |May record high C = 35.4 |Jun record high C = 40.0 |Jul record high C = 39.2 |Aug record high C = 41.9 |Sep record high C = 37.6 |Oct record high C = 32.2 |Nov record high C = 25.1 |Dec record high C = 22.5 |year record high C = 41.9 | Jan high C=10.0 | Feb high C=11.7 | Mar high C=14.5 | Apr high C=16.5 | May high C=20.5 | Jun high C=23.5 | Jul high C=26.4 | Aug high C=26.6 | Sep high C=23.7 | Oct high C=18.8 | Nov high C=13.4 | Dec high C=10.7 |year high C=18.1 | Jan mean C=6.4 | Feb mean C=7.6 | Mar mean C=9.6 | Apr mean C=11.6 | May mean C=15.4 | Jun mean C=18.3 | Jul mean C=20.8 | Aug mean C=20.9 | Sep mean C=18.1 | Oct mean C=14.2 | Nov mean C=9.4 | Dec mean C=7.3 |year mean C=13.3 | Jan low C=2.8 | Feb low C=3.4 | Mar low C=4.6 | Apr low C=6.6 | May low C=10.3 | Jun low C=13.0 | Jul low C=15.1 | Aug low C=15.2 | Sep low C=12.5 | Oct low C=9.5 | Nov low C=5.5 | Dec low C=3.8 |year low C=8.5 |Jan record low C = -16.4 |Feb record low C = -15.2 |Mar record low C = -9.9 |Apr record low C = -5.3 |May record low C = -1.8 |Jun record low C = 2.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 1.5 |Sep record low C = -1.8 |Oct record low C = -5.3 |Nov record low C = -12.3 |Dec record low C = -13.4 |year record low C = −16.4 | Jan precipitation mm=92 | Feb precipitation mm=83 | Mar precipitation mm=70 | Apr precipitation mm=80 | May precipitation mm=84 | Jun precipitation mm=64 | Jul precipitation mm=55 | Aug precipitation mm=60 | Sep precipitation mm=90 | Oct precipitation mm=94 | Nov precipitation mm=107 | Dec precipitation mm=107 |year precipitation mm=984.2 | Jan precipitation days=12.5 | Feb precipitation days=11.3 | Mar precipitation days=11.2 | Apr precipitation days=12.0 | May precipitation days=11.5 | Jun precipitation days=8.9 | Jul precipitation days=7.0 | Aug precipitation days=7.8 | Sep precipitation days=9.6 | Oct precipitation days=11.3 | Nov precipitation days=12.5 | Dec precipitation days=12.6 | Jan sun=107 | Feb sun=114 | Mar sun=180 | Apr sun=177 | May sun=222 | Jun sun=225 | Jul sun=243 | Aug sun=243 | Sep sun=183 | Oct sun=134 | Nov sun=91 | Dec sun=72 |year sun=1992 |source 1=[http://climat.meteofrance.com/chgt_climat2/climat_france?CLIMAT_PORTLET.path=climatstation%2F33281001 Météo France] |date=August 2010 }} == Ekonomika == === Vīns === Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika. Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem [[galda vīns|galda vīniem]] līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju. === Citi === 20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "[[Airbus A380]]", nesējraķetēm "[[Ariane 5]]" un ballistiskajām raķetēm [[M51 SLBM]], iznīcinātāji "[[Dassault Rafale]]" un "[[Dassault Mirage 2000]]". Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem [[lāzers|lāzeriem]] - "[[Laser Mégajoule]]". Šo projektu ir pasūtijusi [[Francija]]s Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro. Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms. Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu. == Sports == Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju. Bordo ir Francijas augstākās [[futbols|futbola]] līgas komandas "[[Bordo "Girondins"|FC Girondins de Bordeaux]]" mājvieta. Populārs sporta veids ir arī [[regbijs]], tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā. Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā. == Izglītība == Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(''Pey Berland''). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās: * [[Universitāte Bordo I]]- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas * Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības * Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības * Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un [[tiesību zinātne]] == Cilvēki == Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Žans Anuijs]] (''Jean Anouilh'', [[1910]]-[[1987]]) - dramaturgs * [[Daniela Darjē]] (''Danielle Darrieux'', [[1917]]-) - dziedātāja * [[Žaks Elūls]] (''Jacques Ellul'', [[1912]]—[[1994]]) - filozofs * [[Andrē Lots]] (''André Lhote'', [[1885]]-[[1962]]) - mākslinieks * [[Albērs Markē]] (''Albert Marquet'', [[1875]]-[[1947]]) - mākslinieks * [[Eduārds Molināro]] (''Édouard Molinaro'', [[1928]]-) - aktieris, režisors * [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne'', [[1533]]-[[1592]]) - rakstnieks * [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac'', [[1885]]-[[1970]]) - rakstnieks * [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon'', [[1840]]-[[1916]]) - mākslinieks * [[Ričards II]] (''Richard II'', [[1367]]-[[1400]]) - [[Anglija]]s karalis * [[Žans Žaks Sempē]] (''Jean-Jacques Sempé'', [[1932]]-) - karikatūrists * [[Florēns Serā]] (''Florent Serra'', [[1981]]-) - tenisists * [[Filips Solērs]] (''Philippe Sollers'', [[1936]]-) - rakstnieks * [[Žaks Tibo]] (''Jacques Thibaud'', [[1880]] - [[1953]]) - vijoļnieks * [[Šarls Turnemērs]] (''Charles Tournemire'', [[1870]] - [[1939]]) - komponists === Sadraudzības pilsētas === Bordo sadraudzības pilsētas ir : *{{flaga|ISR}} [[Ašoda]], Izraēla (kopš 1984) *{{flaga|ESP}} [[Bilbao]], Spānija *{{flagicon|AZE}} [[Baku]], Azerbaidžāna (kopš 1985) *{{flagicon|UK}} [[Bristole]], Lielbritānija (kopš 1947) *{{flagicon|MAR}} [[Kasablanka]], Maroka (kopš 1988) *{{flagicon|JPN}} [[Fukuoka]], Japāna (kopš 1982) *{{flagicon|POL}} [[Krakova]], Polija (kopš 1993) *{{flagicon|PER}} [[Lima]], Peru, (kopš 1957) *{{flagicon|USA}} [[Losandželosa]], ASV (kopš 1968) *{{flagicon|ESP}} [[Madride]], Spānija, (kopš 1984) *{{flagicon|GER}} [[Minhene]], Vācija (kopš 1964) *{{flagicon|ALG}} [[Orāna]], Alžīrija (kopš 2003) *{{flagicon|POR}} [[Porto]], Portugāle (kopš 1978) *{{flagicon|CAN}} [[Kvebeka]], Kanāda (kopš 1962) *{{flagicon|PSE}} [[Ramāla]], [[Palestīna]] *{{flagicon|LVA}} [[Rīga]], Latvija *{{flagicon|RUS}} [[Sanktpēterburga]], Krievija (kopš 1993) *{{flagicon|PRC}} [[Uhaņa]], Ķīna (kopš 1998) == Atsauces == {{commonscat|Bordeaux|Bordo}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunakvitānijas pilsētas]] ivzn11pd48fou779qzgx3c4abph0s74 3662669 3662668 2022-07-29T14:22:25Z ZANDMANIS 91184 /* Sadraudzības pilsētas */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Francijā|Bordo (nozīmju atdalīšana)|bordo}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bordo | official_name = ''Bordeaux'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Universite Bordeaux 2-Victoire.JPG | image_caption = Bordo universitātes ēka | image_flag = Flag of Bordeaux, France.gif | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg | shield_link = Bordo ģerbonis | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|FlagNouvelleAquitaine.png}} [[Jaunakvitānija]] | subdivision_name2 = [[Žironda]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 3. gadsimtā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 49.36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_total = 235891 | population_urban = 832605 | population_metro = 1105000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =44 | latm =50 | lats =19 | latNS =N | longd =0 | longm =34 | longs =42 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{url|http://www.bordeaux.fr/}} }} '''Bordo''' ({{val|fr|Bordeaux}}, [[gaskoņu valoda|gaskoņu]]: ''Bordèu'', {{val|eu|Bordele}}, {{val|br|Bourdel}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Garonna]]s upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā. Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/6249110.stm</ref> Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā [[bordo vīns|bordo vīna]] ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta. Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī [[biotehnoloģija]]s un [[nanotehnoloģija]]s pētniecības centrs. 2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu ''Pont Jacques Chaban Delmas'' par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331091006/http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref> == Vēsture == Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija [[galli|gallu]] cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama [[alva]]s un [[svins|svina]] tirdzniecības centrs un tā bija Romas [[Akvitānijas province]]s galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja [[vandaļi]], 414. gadā - [[vestgoti]], 498. gadā - [[franki]], kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par [[Merovingi|Merovingu]] karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja [[arābi]] [[Abdurahmans ibn Abdalahs|Abdurahmana ibn Abdalaha]] vadībā. No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par [[Anglija|angļu]] ietekmes centru Francijā pēc [[Akvitānijas Eleonora]]s precībām ar nākamo Anglijas karali [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. Pilsēta uzplauka arī kā [[vīns|vīna]] tirdzniecības centrs. [[1453]]. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. [[Fronda]]s laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr [[1653]]. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo. Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās [[koloniālisms|koloniālajā]] [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu. [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta. == Ģeogrāfija == Bordo atrodas netālu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], Francijas dienvidaustrumos. [[Jaunakvitānija]]s reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Parīze]]s, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais. === Klimats === Bordo valda piejūras klimats — vasaras mēdz būt siltas, bet ziemas — vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu. Pateicoties rietumu vējiem, kas pūš no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6,53&nbsp;°C, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trīs gados. Vasaras ir siltas, to ietekmē [[Biskajas līcis]], kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21&nbsp;°C līdz 22&nbsp;°C. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19,51&nbsp;°C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra kļūst arvien augstāka. {{Weather box |location= Bordo |metric first=Yes |single line=Yes |Jan record high C = 20.2 |Feb record high C = 26.2 |Mar record high C = 29.8 |Apr record high C = 31.1 |May record high C = 35.4 |Jun record high C = 40.0 |Jul record high C = 39.2 |Aug record high C = 41.9 |Sep record high C = 37.6 |Oct record high C = 32.2 |Nov record high C = 25.1 |Dec record high C = 22.5 |year record high C = 41.9 | Jan high C=10.0 | Feb high C=11.7 | Mar high C=14.5 | Apr high C=16.5 | May high C=20.5 | Jun high C=23.5 | Jul high C=26.4 | Aug high C=26.6 | Sep high C=23.7 | Oct high C=18.8 | Nov high C=13.4 | Dec high C=10.7 |year high C=18.1 | Jan mean C=6.4 | Feb mean C=7.6 | Mar mean C=9.6 | Apr mean C=11.6 | May mean C=15.4 | Jun mean C=18.3 | Jul mean C=20.8 | Aug mean C=20.9 | Sep mean C=18.1 | Oct mean C=14.2 | Nov mean C=9.4 | Dec mean C=7.3 |year mean C=13.3 | Jan low C=2.8 | Feb low C=3.4 | Mar low C=4.6 | Apr low C=6.6 | May low C=10.3 | Jun low C=13.0 | Jul low C=15.1 | Aug low C=15.2 | Sep low C=12.5 | Oct low C=9.5 | Nov low C=5.5 | Dec low C=3.8 |year low C=8.5 |Jan record low C = -16.4 |Feb record low C = -15.2 |Mar record low C = -9.9 |Apr record low C = -5.3 |May record low C = -1.8 |Jun record low C = 2.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 1.5 |Sep record low C = -1.8 |Oct record low C = -5.3 |Nov record low C = -12.3 |Dec record low C = -13.4 |year record low C = −16.4 | Jan precipitation mm=92 | Feb precipitation mm=83 | Mar precipitation mm=70 | Apr precipitation mm=80 | May precipitation mm=84 | Jun precipitation mm=64 | Jul precipitation mm=55 | Aug precipitation mm=60 | Sep precipitation mm=90 | Oct precipitation mm=94 | Nov precipitation mm=107 | Dec precipitation mm=107 |year precipitation mm=984.2 | Jan precipitation days=12.5 | Feb precipitation days=11.3 | Mar precipitation days=11.2 | Apr precipitation days=12.0 | May precipitation days=11.5 | Jun precipitation days=8.9 | Jul precipitation days=7.0 | Aug precipitation days=7.8 | Sep precipitation days=9.6 | Oct precipitation days=11.3 | Nov precipitation days=12.5 | Dec precipitation days=12.6 | Jan sun=107 | Feb sun=114 | Mar sun=180 | Apr sun=177 | May sun=222 | Jun sun=225 | Jul sun=243 | Aug sun=243 | Sep sun=183 | Oct sun=134 | Nov sun=91 | Dec sun=72 |year sun=1992 |source 1=[http://climat.meteofrance.com/chgt_climat2/climat_france?CLIMAT_PORTLET.path=climatstation%2F33281001 Météo France] |date=August 2010 }} == Ekonomika == === Vīns === Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika. Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem [[galda vīns|galda vīniem]] līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju. === Citi === 20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "[[Airbus A380]]", nesējraķetēm "[[Ariane 5]]" un ballistiskajām raķetēm [[M51 SLBM]], iznīcinātāji "[[Dassault Rafale]]" un "[[Dassault Mirage 2000]]". Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem [[lāzers|lāzeriem]] - "[[Laser Mégajoule]]". Šo projektu ir pasūtijusi [[Francija]]s Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro. Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms. Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu. == Sports == Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju. Bordo ir Francijas augstākās [[futbols|futbola]] līgas komandas "[[Bordo "Girondins"|FC Girondins de Bordeaux]]" mājvieta. Populārs sporta veids ir arī [[regbijs]], tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā. Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā. == Izglītība == Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(''Pey Berland''). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās: * [[Universitāte Bordo I]]- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas * Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības * Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības * Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un [[tiesību zinātne]] == Cilvēki == Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Žans Anuijs]] (''Jean Anouilh'', [[1910]]-[[1987]]) - dramaturgs * [[Daniela Darjē]] (''Danielle Darrieux'', [[1917]]-) - dziedātāja * [[Žaks Elūls]] (''Jacques Ellul'', [[1912]]—[[1994]]) - filozofs * [[Andrē Lots]] (''André Lhote'', [[1885]]-[[1962]]) - mākslinieks * [[Albērs Markē]] (''Albert Marquet'', [[1875]]-[[1947]]) - mākslinieks * [[Eduārds Molināro]] (''Édouard Molinaro'', [[1928]]-) - aktieris, režisors * [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne'', [[1533]]-[[1592]]) - rakstnieks * [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac'', [[1885]]-[[1970]]) - rakstnieks * [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon'', [[1840]]-[[1916]]) - mākslinieks * [[Ričards II]] (''Richard II'', [[1367]]-[[1400]]) - [[Anglija]]s karalis * [[Žans Žaks Sempē]] (''Jean-Jacques Sempé'', [[1932]]-) - karikatūrists * [[Florēns Serā]] (''Florent Serra'', [[1981]]-) - tenisists * [[Filips Solērs]] (''Philippe Sollers'', [[1936]]-) - rakstnieks * [[Žaks Tibo]] (''Jacques Thibaud'', [[1880]] - [[1953]]) - vijoļnieks * [[Šarls Turnemērs]] (''Charles Tournemire'', [[1870]] - [[1939]]) - komponists === Sadraudzības pilsētas === Bordo sadraudzības pilsētas ir : *{{flaga|ISR}} [[Ašoda]], Izraēla (kopš 1984) *{{flaga|ESP}} [[Bilbao]], Spānija *{{flagicon|AZE}} [[Baku]], Azerbaidžāna (kopš 1985) *{{flagicon|UK}} [[Bristole]], Lielbritānija (kopš 1947) *{{flagicon|MAR}} [[Kasablanka]], Maroka (kopš 1988) *{{flagicon|JPN}} [[Fukuoka]], Japāna (kopš 1982) *{{flagicon|POL}} [[Krakova]], Polija (kopš 1993) *{{flagicon|PER}} [[Lima]], Peru, (kopš 1957) *{{flagicon|USA}} [[Losandželosa]], ASV (kopš 1968) *{{flagicon|ESP}} [[Madride]], Spānija, (kopš 1984) *{{flagicon|GER}} [[Minhene]], Vācija (kopš 1964) *{{flagicon|ALG}} [[Orāna]], Alžīrija (kopš 2003) *{{flagicon|POR}} [[Porto]], Portugāle (kopš 1978) *{{flagicon|CAN}} [[Kvebeka]], Kanāda (kopš 1962) *{{flagicon|PSE}} [[Rāmalla]], [[Palestīna]] *{{flagicon|LVA}} [[Rīga]], Latvija *{{flagicon|RUS}} [[Sanktpēterburga]], Krievija (kopš 1993) *{{flagicon|PRC}} [[Uhaņa]], Ķīna (kopš 1998) == Atsauces == {{commonscat|Bordeaux|Bordo}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunakvitānijas pilsētas]] 0iu8o153fdjoyzlveqoi7bs3a5pbnvp 3662670 3662669 2022-07-29T14:23:13Z ZANDMANIS 91184 /* Sadraudzības pilsētas */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Francijā|Bordo (nozīmju atdalīšana)|bordo}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bordo | official_name = ''Bordeaux'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Universite Bordeaux 2-Victoire.JPG | image_caption = Bordo universitātes ēka | image_flag = Flag of Bordeaux, France.gif | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg | shield_link = Bordo ģerbonis | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|FlagNouvelleAquitaine.png}} [[Jaunakvitānija]] | subdivision_name2 = [[Žironda]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 3. gadsimtā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 49.36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_total = 235891 | population_urban = 832605 | population_metro = 1105000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =44 | latm =50 | lats =19 | latNS =N | longd =0 | longm =34 | longs =42 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{url|http://www.bordeaux.fr/}} }} '''Bordo''' ({{val|fr|Bordeaux}}, [[gaskoņu valoda|gaskoņu]]: ''Bordèu'', {{val|eu|Bordele}}, {{val|br|Bourdel}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Garonna]]s upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā. Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/6249110.stm</ref> Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā [[bordo vīns|bordo vīna]] ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta. Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī [[biotehnoloģija]]s un [[nanotehnoloģija]]s pētniecības centrs. 2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu ''Pont Jacques Chaban Delmas'' par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331091006/http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref> == Vēsture == Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija [[galli|gallu]] cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama [[alva]]s un [[svins|svina]] tirdzniecības centrs un tā bija Romas [[Akvitānijas province]]s galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja [[vandaļi]], 414. gadā - [[vestgoti]], 498. gadā - [[franki]], kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par [[Merovingi|Merovingu]] karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja [[arābi]] [[Abdurahmans ibn Abdalahs|Abdurahmana ibn Abdalaha]] vadībā. No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par [[Anglija|angļu]] ietekmes centru Francijā pēc [[Akvitānijas Eleonora]]s precībām ar nākamo Anglijas karali [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. Pilsēta uzplauka arī kā [[vīns|vīna]] tirdzniecības centrs. [[1453]]. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. [[Fronda]]s laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr [[1653]]. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo. Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās [[koloniālisms|koloniālajā]] [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu. [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta. == Ģeogrāfija == Bordo atrodas netālu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], Francijas dienvidaustrumos. [[Jaunakvitānija]]s reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Parīze]]s, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais. === Klimats === Bordo valda piejūras klimats — vasaras mēdz būt siltas, bet ziemas — vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu. Pateicoties rietumu vējiem, kas pūš no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6,53&nbsp;°C, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trīs gados. Vasaras ir siltas, to ietekmē [[Biskajas līcis]], kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21&nbsp;°C līdz 22&nbsp;°C. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19,51&nbsp;°C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra kļūst arvien augstāka. {{Weather box |location= Bordo |metric first=Yes |single line=Yes |Jan record high C = 20.2 |Feb record high C = 26.2 |Mar record high C = 29.8 |Apr record high C = 31.1 |May record high C = 35.4 |Jun record high C = 40.0 |Jul record high C = 39.2 |Aug record high C = 41.9 |Sep record high C = 37.6 |Oct record high C = 32.2 |Nov record high C = 25.1 |Dec record high C = 22.5 |year record high C = 41.9 | Jan high C=10.0 | Feb high C=11.7 | Mar high C=14.5 | Apr high C=16.5 | May high C=20.5 | Jun high C=23.5 | Jul high C=26.4 | Aug high C=26.6 | Sep high C=23.7 | Oct high C=18.8 | Nov high C=13.4 | Dec high C=10.7 |year high C=18.1 | Jan mean C=6.4 | Feb mean C=7.6 | Mar mean C=9.6 | Apr mean C=11.6 | May mean C=15.4 | Jun mean C=18.3 | Jul mean C=20.8 | Aug mean C=20.9 | Sep mean C=18.1 | Oct mean C=14.2 | Nov mean C=9.4 | Dec mean C=7.3 |year mean C=13.3 | Jan low C=2.8 | Feb low C=3.4 | Mar low C=4.6 | Apr low C=6.6 | May low C=10.3 | Jun low C=13.0 | Jul low C=15.1 | Aug low C=15.2 | Sep low C=12.5 | Oct low C=9.5 | Nov low C=5.5 | Dec low C=3.8 |year low C=8.5 |Jan record low C = -16.4 |Feb record low C = -15.2 |Mar record low C = -9.9 |Apr record low C = -5.3 |May record low C = -1.8 |Jun record low C = 2.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 1.5 |Sep record low C = -1.8 |Oct record low C = -5.3 |Nov record low C = -12.3 |Dec record low C = -13.4 |year record low C = −16.4 | Jan precipitation mm=92 | Feb precipitation mm=83 | Mar precipitation mm=70 | Apr precipitation mm=80 | May precipitation mm=84 | Jun precipitation mm=64 | Jul precipitation mm=55 | Aug precipitation mm=60 | Sep precipitation mm=90 | Oct precipitation mm=94 | Nov precipitation mm=107 | Dec precipitation mm=107 |year precipitation mm=984.2 | Jan precipitation days=12.5 | Feb precipitation days=11.3 | Mar precipitation days=11.2 | Apr precipitation days=12.0 | May precipitation days=11.5 | Jun precipitation days=8.9 | Jul precipitation days=7.0 | Aug precipitation days=7.8 | Sep precipitation days=9.6 | Oct precipitation days=11.3 | Nov precipitation days=12.5 | Dec precipitation days=12.6 | Jan sun=107 | Feb sun=114 | Mar sun=180 | Apr sun=177 | May sun=222 | Jun sun=225 | Jul sun=243 | Aug sun=243 | Sep sun=183 | Oct sun=134 | Nov sun=91 | Dec sun=72 |year sun=1992 |source 1=[http://climat.meteofrance.com/chgt_climat2/climat_france?CLIMAT_PORTLET.path=climatstation%2F33281001 Météo France] |date=August 2010 }} == Ekonomika == === Vīns === Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika. Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem [[galda vīns|galda vīniem]] līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju. === Citi === 20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "[[Airbus A380]]", nesējraķetēm "[[Ariane 5]]" un ballistiskajām raķetēm [[M51 SLBM]], iznīcinātāji "[[Dassault Rafale]]" un "[[Dassault Mirage 2000]]". Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem [[lāzers|lāzeriem]] - "[[Laser Mégajoule]]". Šo projektu ir pasūtijusi [[Francija]]s Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro. Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms. Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu. == Sports == Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju. Bordo ir Francijas augstākās [[futbols|futbola]] līgas komandas "[[Bordo "Girondins"|FC Girondins de Bordeaux]]" mājvieta. Populārs sporta veids ir arī [[regbijs]], tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā. Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā. == Izglītība == Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(''Pey Berland''). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās: * [[Universitāte Bordo I]]- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas * Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības * Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības * Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un [[tiesību zinātne]] == Cilvēki == Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Žans Anuijs]] (''Jean Anouilh'', [[1910]]-[[1987]]) - dramaturgs * [[Daniela Darjē]] (''Danielle Darrieux'', [[1917]]-) - dziedātāja * [[Žaks Elūls]] (''Jacques Ellul'', [[1912]]—[[1994]]) - filozofs * [[Andrē Lots]] (''André Lhote'', [[1885]]-[[1962]]) - mākslinieks * [[Albērs Markē]] (''Albert Marquet'', [[1875]]-[[1947]]) - mākslinieks * [[Eduārds Molināro]] (''Édouard Molinaro'', [[1928]]-) - aktieris, režisors * [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne'', [[1533]]-[[1592]]) - rakstnieks * [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac'', [[1885]]-[[1970]]) - rakstnieks * [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon'', [[1840]]-[[1916]]) - mākslinieks * [[Ričards II]] (''Richard II'', [[1367]]-[[1400]]) - [[Anglija]]s karalis * [[Žans Žaks Sempē]] (''Jean-Jacques Sempé'', [[1932]]-) - karikatūrists * [[Florēns Serā]] (''Florent Serra'', [[1981]]-) - tenisists * [[Filips Solērs]] (''Philippe Sollers'', [[1936]]-) - rakstnieks * [[Žaks Tibo]] (''Jacques Thibaud'', [[1880]] - [[1953]]) - vijoļnieks * [[Šarls Turnemērs]] (''Charles Tournemire'', [[1870]] - [[1939]]) - komponists === Sadraudzības pilsētas === Bordo sadraudzības pilsētas ir :<ref>https://web.archive.org/web/20130207154903/http://www.bordeaux.fr/p63778/europe%C2%A0et%C2%A0international</ref> *{{flaga|ISR}} [[Ašoda]], Izraēla (kopš 1984) *{{flaga|ESP}} [[Bilbao]], Spānija *{{flagicon|AZE}} [[Baku]], Azerbaidžāna (kopš 1985) *{{flagicon|UK}} [[Bristole]], Lielbritānija (kopš 1947) *{{flagicon|MAR}} [[Kasablanka]], Maroka (kopš 1988) *{{flagicon|JPN}} [[Fukuoka]], Japāna (kopš 1982) *{{flagicon|POL}} [[Krakova]], Polija (kopš 1993) *{{flagicon|PER}} [[Lima]], Peru, (kopš 1957) *{{flagicon|USA}} [[Losandželosa]], ASV (kopš 1968) *{{flagicon|ESP}} [[Madride]], Spānija, (kopš 1984) *{{flagicon|GER}} [[Minhene]], Vācija (kopš 1964) *{{flagicon|ALG}} [[Orāna]], Alžīrija (kopš 2003) *{{flagicon|POR}} [[Porto]], Portugāle (kopš 1978) *{{flagicon|CAN}} [[Kvebeka]], Kanāda (kopš 1962) *{{flagicon|PSE}} [[Rāmalla]], [[Palestīna]] *{{flagicon|LVA}} [[Rīga]], Latvija *{{flagicon|RUS}} [[Sanktpēterburga]], Krievija (kopš 1993) *{{flagicon|PRC}} [[Uhaņa]], Ķīna (kopš 1998) == Atsauces == {{commonscat|Bordeaux|Bordo}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunakvitānijas pilsētas]] ftexo5m2lp6gqn53xlbehs2bag9m7rg 3662671 3662670 2022-07-29T14:25:10Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Francijā|Bordo (nozīmju atdalīšana)|bordo}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bordo | official_name = ''Bordeaux'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Universite Bordeaux 2-Victoire.JPG | image_caption = Bordo universitātes ēka | image_flag = Flag of Bordeaux, France.gif | image_seal = | image_shield = Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg | shield_link = Bordo ģerbonis | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|FlagNouvelleAquitaine.png}} [[Jaunakvitānija]] | subdivision_name2 = [[Žironda]] | established_title = Pirmo reizi minēta | established_date = 3. gadsimtā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = Mērs (2020—2026) | leader_name = Pjērs Hurmiks | area_total_km2 = 49.36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_total = 235891 | population_urban = 832605 | population_metro = 1105000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =44 | latm =50 | lats =19 | latNS =N | longd =0 | longm =34 | longs =42 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{url|http://www.bordeaux.fr/}} }} '''Bordo''' ({{val|fr|Bordeaux}}, [[gaskoņu valoda|gaskoņu]]: ''Bordèu'', {{val|eu|Bordele}}, {{val|br|Bourdel}}) ir ostas pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Garonna]]s upes grīvā. Reģiona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzīvotāju 2008. gadā, Bordo ir devītā lielākā pilsēta Francijā. Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Apburtā princese tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. Mūsdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.<ref>http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/6249110.stm</ref> Bordo ir vīna nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazīstama kā [[bordo vīns|bordo vīna]] ražošanas apgabals. Vīnu reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta. Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī [[biotehnoloģija]]s un [[nanotehnoloģija]]s pētniecības centrs. 2013. gada martā pāri Goronnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu ''Pont Jacques Chaban Delmas'' par godu pilsētas mēram, kurš pilsētu vadīja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas līdz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuģiem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automašīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130331091006/http://pontchabandelmas.lacub.fr/ |archivedate={{dat|2013|03|31||bez}} }}</ref> == Vēsture == Ap 300. gadu p.m.ē. mūsdienu Bordo bija [[galli|gallu]] cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma [[Senā Roma|romieši]]. Romiešu laikā Bordo bija ievērojama [[alva]]s un [[svins|svina]] tirdzniecības centrs un tā bija Romas [[Akvitānijas province]]s galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostīja [[vandaļi]], 414. gadā - [[vestgoti]], 498. gadā - [[franki]], kuru laikā pilsēta stipri panīka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par [[Merovingi|Merovingu]] karalistes grāfistes un arhibīskapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostīja [[arābi]] [[Abdurahmans ibn Abdalahs|Abdurahmana ibn Abdalaha]] vadībā. No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par [[Anglija|angļu]] ietekmes centru Francijā pēc [[Akvitānijas Eleonora]]s precībām ar nākamo Anglijas karali [[Henrijs II Plantagenets|Henriju II]]. Pilsēta uzplauka arī kā [[vīns|vīna]] tirdzniecības centrs. [[1453]]. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. [[Fronda]]s laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr [[1653]]. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo. Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās [[koloniālisms|koloniālajā]] [[tirdzniecība|tirdzniecībā]] un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu. [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdības rezidences vieta. == Ģeogrāfija == Bordo atrodas netālu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], Francijas dienvidaustrumos. [[Jaunakvitānija]]s reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Parīze]]s, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais. === Klimats === Bordo valda piejūras klimats — vasaras mēdz būt siltas, bet ziemas — vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arī uz Vidusjūras klimatu. Pateicoties rietumu vējiem, kas pūš no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatūra ziemā sasniedz 6,53&nbsp;°C, bet pēdējās ziemas ir bijušas siltākas nekā parasti. Reta parādība ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trīs gados. Vasaras ir siltas, to ietekmē [[Biskajas līcis]], kad temperatūra parasti sasniedz ne vairāk kā 21&nbsp;°C līdz 22&nbsp;°C. Vidējā vasaras sezonas temperatūra ir 19,51&nbsp;°C, bet ar katru gadu gaisa temperatūra kļūst arvien augstāka. {{Weather box |location= Bordo |metric first=Yes |single line=Yes |Jan record high C = 20.2 |Feb record high C = 26.2 |Mar record high C = 29.8 |Apr record high C = 31.1 |May record high C = 35.4 |Jun record high C = 40.0 |Jul record high C = 39.2 |Aug record high C = 41.9 |Sep record high C = 37.6 |Oct record high C = 32.2 |Nov record high C = 25.1 |Dec record high C = 22.5 |year record high C = 41.9 | Jan high C=10.0 | Feb high C=11.7 | Mar high C=14.5 | Apr high C=16.5 | May high C=20.5 | Jun high C=23.5 | Jul high C=26.4 | Aug high C=26.6 | Sep high C=23.7 | Oct high C=18.8 | Nov high C=13.4 | Dec high C=10.7 |year high C=18.1 | Jan mean C=6.4 | Feb mean C=7.6 | Mar mean C=9.6 | Apr mean C=11.6 | May mean C=15.4 | Jun mean C=18.3 | Jul mean C=20.8 | Aug mean C=20.9 | Sep mean C=18.1 | Oct mean C=14.2 | Nov mean C=9.4 | Dec mean C=7.3 |year mean C=13.3 | Jan low C=2.8 | Feb low C=3.4 | Mar low C=4.6 | Apr low C=6.6 | May low C=10.3 | Jun low C=13.0 | Jul low C=15.1 | Aug low C=15.2 | Sep low C=12.5 | Oct low C=9.5 | Nov low C=5.5 | Dec low C=3.8 |year low C=8.5 |Jan record low C = -16.4 |Feb record low C = -15.2 |Mar record low C = -9.9 |Apr record low C = -5.3 |May record low C = -1.8 |Jun record low C = 2.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 1.5 |Sep record low C = -1.8 |Oct record low C = -5.3 |Nov record low C = -12.3 |Dec record low C = -13.4 |year record low C = −16.4 | Jan precipitation mm=92 | Feb precipitation mm=83 | Mar precipitation mm=70 | Apr precipitation mm=80 | May precipitation mm=84 | Jun precipitation mm=64 | Jul precipitation mm=55 | Aug precipitation mm=60 | Sep precipitation mm=90 | Oct precipitation mm=94 | Nov precipitation mm=107 | Dec precipitation mm=107 |year precipitation mm=984.2 | Jan precipitation days=12.5 | Feb precipitation days=11.3 | Mar precipitation days=11.2 | Apr precipitation days=12.0 | May precipitation days=11.5 | Jun precipitation days=8.9 | Jul precipitation days=7.0 | Aug precipitation days=7.8 | Sep precipitation days=9.6 | Oct precipitation days=11.3 | Nov precipitation days=12.5 | Dec precipitation days=12.6 | Jan sun=107 | Feb sun=114 | Mar sun=180 | Apr sun=177 | May sun=222 | Jun sun=225 | Jul sun=243 | Aug sun=243 | Sep sun=183 | Oct sun=134 | Nov sun=91 | Dec sun=72 |year sun=1992 |source 1=[http://climat.meteofrance.com/chgt_climat2/climat_france?CLIMAT_PORTLET.path=climatstation%2F33281001 Météo France] |date=August 2010 }} == Ekonomika == === Vīns === Vīnogulāji Bordo tika ieviesti romiešu laikā, lai nodrošinātu vīnu vietējam patēriņam, un vīna ražošana šajā reģionā ir nepārtraukta kopš tā laika. Bordo ir pasaules lielākā vīna ražošanas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vīna pudeļu no visvienkāršākajiem [[galda vīns|galda vīniem]] līdz pasaules pašiem dārgākajiem. Bordo mūsdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vīna dārzu, ap 10 000 vīnu ražotāju un ap 13 000 vīnu audzētāju. === Citi === 20 000 pilsētas iedzīvotāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rūpniecībā. Šeit tiek ražotas sastāvdaļas lidmašīnām "[[Airbus A380]]", nesējraķetēm "[[Ariane 5]]" un ballistiskajām raķetēm [[M51 SLBM]], iznīcinātāji "[[Dassault Rafale]]" un "[[Dassault Mirage 2000]]". Pašlaik Bordo tiek būvēts viens no pasaules stiprākajiem [[lāzers|lāzeriem]] - "[[Laser Mégajoule]]". Šo projektu ir pasūtijusi [[Francija]]s Aizsardzības ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro. Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms. Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu. == Sports == Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju. Bordo ir Francijas augstākās [[futbols|futbola]] līgas komandas "[[Bordo "Girondins"|FC Girondins de Bordeaux]]" mājvieta. Populārs sporta veids ir arī [[regbijs]], tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā. Bordo ir mājvieta vienai no spēcīgākajām kriketa komandām Francijā un ir pašreizējie čempioni Dienvidrietumu līgā. == Izglītība == Bordo universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(''Pey Berland''). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo universitāte ir sadalīta četrās daļās: * [[Universitāte Bordo I]]- matemātika, psiholoģija un tehnololoģijas * Universitāte Bordo II - medicīna un dabas zinības * Universitāte Bordo III - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinības * Universitāte Bordo IV - ekonomika, menagements un [[tiesību zinātne]] == Cilvēki == Bordo ir dzimuši tādi cilvēki kā: * [[Žans Anuijs]] (''Jean Anouilh'', [[1910]]-[[1987]]) - dramaturgs * [[Daniela Darjē]] (''Danielle Darrieux'', [[1917]]-) - dziedātāja * [[Žaks Elūls]] (''Jacques Ellul'', [[1912]]—[[1994]]) - filozofs * [[Andrē Lots]] (''André Lhote'', [[1885]]-[[1962]]) - mākslinieks * [[Albērs Markē]] (''Albert Marquet'', [[1875]]-[[1947]]) - mākslinieks * [[Eduārds Molināro]] (''Édouard Molinaro'', [[1928]]-) - aktieris, režisors * [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne'', [[1533]]-[[1592]]) - rakstnieks * [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac'', [[1885]]-[[1970]]) - rakstnieks * [[Odilons Redons]] (''Odilon Redon'', [[1840]]-[[1916]]) - mākslinieks * [[Ričards II]] (''Richard II'', [[1367]]-[[1400]]) - [[Anglija]]s karalis * [[Žans Žaks Sempē]] (''Jean-Jacques Sempé'', [[1932]]-) - karikatūrists * [[Florēns Serā]] (''Florent Serra'', [[1981]]-) - tenisists * [[Filips Solērs]] (''Philippe Sollers'', [[1936]]-) - rakstnieks * [[Žaks Tibo]] (''Jacques Thibaud'', [[1880]] - [[1953]]) - vijoļnieks * [[Šarls Turnemērs]] (''Charles Tournemire'', [[1870]] - [[1939]]) - komponists === Sadraudzības pilsētas === Bordo sadraudzības pilsētas ir :<ref>https://web.archive.org/web/20130207154903/http://www.bordeaux.fr/p63778/europe%C2%A0et%C2%A0international</ref> *{{flaga|ISR}} [[Ašoda]], Izraēla (kopš 1984) *{{flaga|ESP}} [[Bilbao]], Spānija *{{flagicon|AZE}} [[Baku]], Azerbaidžāna (kopš 1985) *{{flagicon|UK}} [[Bristole]], Lielbritānija (kopš 1947) *{{flagicon|MAR}} [[Kasablanka]], Maroka (kopš 1988) *{{flagicon|JPN}} [[Fukuoka]], Japāna (kopš 1982) *{{flagicon|POL}} [[Krakova]], Polija (kopš 1993) *{{flagicon|PER}} [[Lima]], Peru, (kopš 1957) *{{flagicon|USA}} [[Losandželosa]], ASV (kopš 1968) *{{flagicon|ESP}} [[Madride]], Spānija, (kopš 1984) *{{flagicon|GER}} [[Minhene]], Vācija (kopš 1964) *{{flagicon|ALG}} [[Orāna]], Alžīrija (kopš 2003) *{{flagicon|POR}} [[Porto]], Portugāle (kopš 1978) *{{flagicon|CAN}} [[Kvebeka]], Kanāda (kopš 1962) *{{flagicon|PSE}} [[Rāmalla]], [[Palestīna]] *{{flagicon|LVA}} [[Rīga]], Latvija *{{flagicon|RUS}} [[Sanktpēterburga]], Krievija (kopš 1993) *{{flagicon|PRC}} [[Uhaņa]], Ķīna (kopš 1998) == Atsauces == {{commonscat|Bordeaux|Bordo}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunakvitānijas pilsētas]] thd7ozvrltdnpvb8qssjpeewxotnao1 0 27250 3662809 3662412 2022-07-29T23:32:05Z Dostojewskij 44997 /* Cilvēki */ + [[Pauls Laukss|Paul Laux]] wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|periodu Vācijas vēsturē|Veimāras republika}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Veimāra | official_name = ''Weimar'' | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_map = | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | pushpin_map = Vācija |latd = 50 |latm = 59 |lats = 0 | latNS = N |longd = 11 |longm = 19 |longs = 0 | longEW = E | pushpin_label_position = | map_caption = | image_shield = Wappen Weimar.svg | area_total_km2 = 84.48 | elevation_m = 208 | population = 65 262 | population_footnotes = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flag|Vācija}} | subdivision_name1 =[[Tīringene]] | established_title =Pirmoreiz minēta rakstos | established_date =[[899]]. gadā | website = http://www.weimar.de/ }} '''Veimāra''' ({{val|de|Weimar}}) ir pilsēta [[Tīringene|Tīringenē]] [[Vācija|Vācijā]], uz ziemeļiem no [[Tīringenes mežs|Tīringenes meža]] un uz dienvidrietumiem no [[Leipciga]]s. Veimāra, salīdzinājumā ar saviem izmēriem, ieņem neproporcionāli lielu vietu [[vācieši|vācu]] un visas pasaules kultūrā. == Vēsture == Veimāra pirmoreiz rakstos minēta [[899]]. gadā. Līdz [[1918]]. gadam Veimāra bija [[Saksijas—Veimāras hercogiste]]s galvaspilsēta. Veimārā dzīvojuši daudzi no vācu kultūras izcilākajiem pārstāvjiem — [[Lūkass Krānahs Vecākais]], [[Johans Sebastiāns Bahs]], [[Johans Volfgangs fon Gēte]], [[Frīdrihs Šillers]], [[Johans Gotfrīds fon Herders]], [[Artūrs Šopenhauers]], [[Frīdrihs Nīče]]. Sevišķi, kad 18. gadsimta beigās uz dzīvi Veimārā pārcēlās [[Gēte]], pilsēta kļuva par vācu inteliģences "svētceļojumu vietu". Vācijas vēstures posmu starp [[1919]]. un [[1933]]. gadu sauc par [[Veimāras republika]]s laiku, jo [[1919]]. gadā šeit tika pieņemta jauna Vācijas konstitūcija. Valsts galvaspilsēta [[Berlīne]] tajā laikā tika uzskatīta par pārāk nedrošu vietu konstitucionālās sapulces sasaukšanai. 1920. gadā Veimāra kļuva par [[Tīringas zeme]]s galvaspilsētu. Veimāras republikas laikā Veimāra līdz ar [[Desava|Desavu]] bija "[[Bauhaus]]" kustības centrs — šeit atradās ''Bauhaus'' mākslas skola. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 8 kilometrus no pilsētas centra, mežā, kurā mīlēja pastaigāties Gēte, tika ierīkota [[Būhenvalde]] — nacistu koncentrācijas nometne. No [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Veimāra atradās [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]. [[2004. gads|2004]]. gada [[3. septembris|3. septembrī]] seno grāmatu krātuvē [[Hercogienes Annas Amālijas bibliotēka|Hercogienes Annas Amālijas bibliotēkā]] (''Herzogin Anna Amalia Bibliothek'') izcēlās ugunsgrēks. Lielu daļu izdevumu izdevās glābt, to starpā [[1534]]. gada [[Mārtiņš Luters|Lutera]] [[bībele|bībeli]], tomēr aizgāja bojā apmēram 50 000 grāmatu, arī reti 16. — 18. gadsimta izdevumi. == Cilvēki == Veimārā dzimuši: * [[Bernhards fon Saksens-Veimārs]] (''Bernhard Herzog von Sachsen-Weimar Landgraf von Thüringen'', [[1604]]—[[1639]]) — ģenerālis * [[Kārlis Filips Emanuels Bahs]] (''Carl Philipp Emanuel Bach'', [[1714]]—[[1788]]) — komponists * [[Augusta fon Saksena-Veimāra-Eizenaha]] (''Augusta Marie Luise Katharina von Sachsen-Weimar-Eisenach'', [[1811]]—[[1890]]) — ķeizariene * [[Pauls Laukss]] (''Paul Laux''; [[1887]]–[[1944]]) — vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks * [[Baldūrs fon Širahs]] (''Baldur von Schirach'', [[1907]]—[[1974]]) — politiķis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas]] [[Kategorija:Tīringene]] 4xav3qs8p0zml2t863hqx4rnsxmob2y 0 27457 3662804 3619888 2022-07-29T22:27:03Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste |nosaukums=Abza |attēls=Skolasupes_un_Abzes_sazarojums.jpg |paraksts=[[Skolasupe]]s un Abzes sazarojums |garums=25 |baseins=118 |gada_notece= |kritums=27,1 |izteka= atzarojas no [[Skolasupe]]s |ieteka=[[Mazā Jugla]] | ietekas_augstums = 60,3 |tek_caur={{LAT}} |pietekas=[[Sise]], [[Sivēnurga]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=49 | sāk_plat_s=22 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=15 | sāk_gar_s=44 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=54 | iet_plat_s=25 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=55 | iet_gar_s=50 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Abza''' (arī '''Abze''' vai '''Apse''')<ref>{{Latvijas daba|1|15}}</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=97857 |title=Informācija par objektu: Abza |accessdate={{dat|2022|07|30||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[upe]] [[Latvija|Latvijā]], [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] kreisā krasta pieteka [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Augšdaļā gar Abzu plašas pļavu un purvu palienes, upe iztaisnota. Tek gar [[Madliena|Madlienu]] un [[Suntaži]]em. Uzņem 4 nelielas pietekas — [[Ģērdiņstrauts|Ģērdiņstrautu]], [[Sise (upe)|Sisi]], [[Sivenurga|Sivenurgu]] un [[Urga (Abzas pieteka)|Urgu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Mazās Juglas pietekas}} [[Kategorija:Ogres novada upes]] [[Kategorija:Suntažu pagasts]] [[Kategorija:Lauberes pagasts]] [[Kategorija:Madlienas pagasts]] 18mbfppxpcz5u0de56rh22heya09t1j 0 30358 3662979 2827876 2022-07-30T11:14:37Z Egilus 27634 /* Barības vērtība */ Piemetu par nosaukumu jucekli arī krievu valodā, jo pie mums tautā nereti pārņem kļūdas no tās. wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Boletus satanas.JPG | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Boletales | kārta_lv =Beku rinda | dzimta =Boletaceae | dzimta_lv =Beku dzimta | ģints =Rubroboletus | ģints_lv = | suga =Rubroboletus satanas | suga_lv =Velna beka | binomial =Rubroboletus satanas | kategorijas =nē | sinonīmi = *''Boletus satanas'' *''Tubiporus satanas'' *''Suillus satanas'' }} {{mycomorphbox | Cepurīte = izliekta | himēnijs=pores | kātiņš=kails | ekoloģija=mikoriza | nospiedums=olīvkrāsas | uzturam=indīga }} '''Velna beka''' (''Rubroboletus satanas'') ir Latvijā ļoti reta [[Beku dzimta|beku dzimtas]] [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[indīgās sēnes|ir vāji indīgi]]. Citi sēnes latīniskie nosaukumi - ''Boletus satanas'', ''Tubiporus satanas'' un ''Suillus satanas''. Retuma dēļ Latvijā aizsargājama. ==Sēnes apraksts== [[Attēls:Boletus-satanas-4.jpg|thumb|Velna bekas kātiņa joslas, tīklojuma un atveru detaļas, uzņemts Pjemontā, Itālijā]] * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: krāsa sudrabpelēka līdz zaļganbrūnai, paretam okera krāsā, gaiša. Diametrs līdz 20 cm, forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida, bieza. Virsma mitrā laikā mazliet lipīga, ar nenovelkamu, reizēm plaisājošu virsmiziņu. Mīkstums blīvs, bālgans, griezumu vietāsvispirms sārtojas, tad kļūst zilgans, ar nepatīkamu smaržu, vecām sēnēm ar maitas smaku, garša saldena. * [[Stobriņi (mikoloģija)|Stobriņi]]: sākumā dzelteni, vēlāk zaļgandzelteni līdz zaļganbrūniem, iespiedumu vietās kļūst zaļganzili, viegli atdalāmi no mīkstuma. Atveres karmīnsarkanas, retāk sarkanbrūnas vai violeti sarkanas, vecumā kļūst olīvzaļas. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: dzeltens vai no brūna/pelēcīga apakšā līdz oranžam/dzeltenam augšdaļā, vidū plata karmīnsarkana josla, vidū stipri paresnināts, gandrīz olveida, daļēji ar smalku sarkanu tīklveida zīmējumu. Garums un resnums 4-12 cm. Griezuma vietā sārtojas. * [[Bazīdijsporas|Sporas]]: elipsoīdas-vārpstveida, iedzeltenas vai dzeltenbrūnas, 10-16/5-7 [[Mikrometrs|µm]]. * [[Bazīdija]]s: 25-40/9-13 µm. * [[Cistīda]]s: bezkrāsainas līdz dzeltenīgām, vālesveida vai ar smailām galotnēm, 27-64/6-16 µm. Koncentrējas tuvāk atverēm.<ref>V. Lūkins, Bekas, 47. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.</ref><ref>[http://www.senes.lv/species/boletus_satanas.htm Sēnes.lv]</ref> ==Augšanas apstākļi== [[Mikoriza]]s sēne. Aug galvenokārt no augusta līdz septembrim, retos lapu koku mežos, vai zem atsevišķi augošiem kokiem,<ref>A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 104. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.</ref> kaļķainās augsnēs, saules sildītās vietās. Īpaši aug zem [[dižskābarži]]em un [[ozoli]]em. Augļķermenis visai izturīgs pret sausumu.<ref>Š. Evansa, Dž. Kibijs, Sēnes, 187. lpp., “Zvaigzne ABC”, {{ISBN|9984-37-648-6}}.</ref> Sastopama galvenokārt Dienvideiropā.<ref>T. Lessoe, Sēnes, 191. lpp., “Zvaigzne ABC”, {{ISBN|9984-22-283-7}}.</ref> ==Līdzīgas sugas== Sēne nedaudz līdzīga [[raganu beka|parastajai raganbekai]], kurai mīkstums citrondzeltens, iespiedumu vietās zili melns. ==Barības vērtība== Visi mūsdienu avoti atzīst sēni par indīgu, taču priekšstati par indīguma pakāpi mainās. Jau prof. Ļebedeva 1937. gadā rakstīja, ka agrāk šo sēni uzskatījuši par ļoti indīgu, kas pēc literatūras datiem ne visai apstiprinoties.<ref>Л. Лебедева, Грибы, 77. lpp., “Госторгиздат”, Ленинград-Москва, 1937.</ref> I. Dāniele norāda, ka ar šo sēni var dabūt tikai gremošanas traucējumus un tā, būdama vāji indīga, pielīdzināma nosacīti ēdamajām sēnēm.<ref>[http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/bistami/senosim-pratigi.html Botāniķe par indīgajām sēnēm]</ref> Austrumvācijā sēņu noteicējs 1978. gadā rakstīja, ka svaiga šī sēne ir stipri indīga, ceptā veidā tā izraisa gremošanas traucējumus tad, ja apēsta lielākā daudzumā. Lielā daudzumā velna beka Latvijā nekad nav atrasta, tautā par viņu nereti sauc parasto raganbeku.<ref>[https://web.archive.org/web/20120828221127/http://www.liis.lv/indigie/beka.htm Velna beka - E.Vimba]</ref> [[Krievu valoda|Krievu valodā]], savukārt, šīs sēnes nosaukums bieži tiek piedēvēts [[parastā žultsbeka|parastajai žultsbekai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lesnoy-dar.ru/gribi/zhelchnyj-grib-ili-gorchak.html|title=Желчный гриб, или горчак {{!}} Лесная кладовая|website=lesnoy-dar.ru|access-date=2022-07-30}}</ref> ==Skatīt arī== * [[Sēņošana]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Boletus satanas|Velna beka}} * [https://www.latvijasdaba.lv/senes/boletus-satanas-lenz/ Sugu enciklopēdija] [[Kategorija:Bekas]] [[Kategorija:Indīgās sēnes]] [[Kategorija:Stobriņu sēnes]] d5hzlbb6y68ppzdzl9iku8yw5mf4qxo 3662981 3662979 2022-07-30T11:16:48Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Boletus satanas.JPG | att_nosaukums= | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Boletales | kārta_lv =Beku rinda | dzimta =Boletaceae | dzimta_lv =Beku dzimta | ģints =Rubroboletus | ģints_lv = | suga =Rubroboletus satanas | suga_lv =Velna beka | binomial =Rubroboletus satanas | kategorijas =nē | sinonīmi = *''Boletus satanas'' *''Tubiporus satanas'' *''Suillus satanas'' }} {{mycomorphbox | Cepurīte = izliekta | himēnijs=pores | kātiņš=kails | ekoloģija=mikoriza | nospiedums=olīvkrāsas | uzturam=indīga }} '''Velna beka''' (''Rubroboletus satanas'') ir Latvijā ļoti reta [[Beku dzimta|beku dzimtas]] [[Sēnes|sēne]], kuras augļķermeņi [[indīgās sēnes|ir vāji indīgi]]. Citi sēnes latīniskie nosaukumi - ''Boletus satanas'', ''Tubiporus satanas'' un ''Suillus satanas''. Retuma dēļ Latvijā aizsargājama. ==Sēnes apraksts== [[Attēls:Boletus-satanas-4.jpg|thumb|Velna bekas kātiņa joslas, tīklojuma un atveru detaļas, uzņemts Pjemontā, Itālijā]] * [[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]: krāsa sudrabpelēka līdz zaļganbrūnai, paretam okera krāsā, gaiša. Diametrs līdz 20 cm, forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida, bieza. Virsma mitrā laikā mazliet lipīga, ar nenovelkamu, reizēm plaisājošu virsmiziņu. Mīkstums blīvs, bālgans, griezumu vietāsvispirms sārtojas, tad kļūst zilgans, ar nepatīkamu smaržu, vecām sēnēm ar maitas smaku, garša saldena. * [[Stobriņi (mikoloģija)|Stobriņi]]: sākumā dzelteni, vēlāk zaļgandzelteni līdz zaļganbrūniem, iespiedumu vietās kļūst zaļganzili, viegli atdalāmi no mīkstuma. Atveres karmīnsarkanas, retāk sarkanbrūnas vai violeti sarkanas, vecumā kļūst olīvzaļas. * [[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]: dzeltens vai no brūna/pelēcīga apakšā līdz oranžam/dzeltenam augšdaļā, vidū plata karmīnsarkana josla, vidū stipri paresnināts, gandrīz olveida, daļēji ar smalku sarkanu tīklveida zīmējumu. Garums un resnums 4-12 cm. Griezuma vietā sārtojas. * [[Bazīdijsporas|Sporas]]: elipsoīdas-vārpstveida, iedzeltenas vai dzeltenbrūnas, 10-16/5-7 [[Mikrometrs|µm]]. * [[Bazīdija]]s: 25-40/9-13 µm. * [[Cistīda]]s: bezkrāsainas līdz dzeltenīgām, vālesveida vai ar smailām galotnēm, 27-64/6-16 µm. Koncentrējas tuvāk atverēm.<ref>V. Lūkins, Bekas, 47. lpp., Rīga, "Liesma", 1978.</ref><ref>[http://www.senes.lv/species/boletus_satanas.htm Sēnes.lv]</ref> ==Augšanas apstākļi== [[Mikoriza]]s sēne. Aug galvenokārt no augusta līdz septembrim, retos lapu koku mežos, vai zem atsevišķi augošiem kokiem,<ref>A. Balodis, Rokasgrāmata sēņotājiem, 104. lpp., Rīga, "Liesma", 1974.</ref> kaļķainās augsnēs, saules sildītās vietās. Īpaši aug zem [[dižskābarži]]em un [[ozoli]]em. Augļķermenis visai izturīgs pret sausumu.<ref>Š. Evansa, Dž. Kibijs, Sēnes, 187. lpp., “Zvaigzne ABC”, {{ISBN|9984-37-648-6}}.</ref> Sastopama galvenokārt Dienvideiropā.<ref>T. Lessoe, Sēnes, 191. lpp., “Zvaigzne ABC”, {{ISBN|9984-22-283-7}}.</ref> ==Līdzīgas sugas== Sēne nedaudz līdzīga [[raganu beka|parastajai raganbekai]], kurai mīkstums citrondzeltens, iespiedumu vietās zili melns. ==Barības vērtība== Visi mūsdienu avoti atzīst sēni par indīgu, taču priekšstati par indīguma pakāpi mainās. Jau prof. Ļebedeva 1937. gadā rakstīja, ka agrāk šo sēni uzskatījuši par ļoti indīgu, kas pēc literatūras datiem ne visai apstiprinoties.<ref>Л. Лебедева, Грибы, 77. lpp., “Госторгиздат”, Ленинград-Москва, 1937.</ref> I. Dāniele norāda, ka ar šo sēni var dabūt tikai gremošanas traucējumus un tā, būdama vāji indīga, pielīdzināma nosacīti ēdamajām sēnēm.<ref>[http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/bistami/senosim-pratigi.html Botāniķe par indīgajām sēnēm]</ref> Austrumvācijā sēņu noteicējs 1978. gadā rakstīja, ka svaiga šī sēne ir stipri indīga, ceptā veidā tā izraisa gremošanas traucējumus tad, ja apēsta lielākā daudzumā. Lielā daudzumā velna beka Latvijā nekad nav atrasta, tautā par viņu nereti sauc parasto raganbeku.<ref>[https://web.archive.org/web/20120828221127/http://www.liis.lv/indigie/beka.htm Velna beka - E.Vimba]</ref> [[Krievu valoda|Krievu valodā]], savukārt, šīs sēnes nosaukums bieži tiek piedēvēts [[parastā žultsbeka|parastajai žultsbekai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lesnoy-dar.ru/gribi/zhelchnyj-grib-ili-gorchak.html|title=Желчный гриб, или горчак {{!}} Лесная кладовая|website=lesnoy-dar.ru|access-date=2022-07-30}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.latvijasdaba.lv/senes/boletus-satanas-lenz/ Sugu enciklopēdija] [[Kategorija:Bekas]] [[Kategorija:Indīgās sēnes]] [[Kategorija:Stobriņu sēnes]] ll2r4gkecp6ummsv15xq13nmk7yob58 10 33887 3662834 3201506 2022-07-30T04:34:58Z Ludis21345 50146 karogs nomainīts pret mūsdienu. wikitext text/x-wiki {{ {{{1<noinclude>|valsts datus rādīt</noinclude>}}} | nos =Francija | nos ģenitīvā = Francijas | īsais nos =Francija | karogs nos = Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg | karogs nos-1790 = Flag of France (1790-1794).svg | karogs nos-1814 = Flag of the Kingdom of France (1814-1830).svg | karogs nos-naval = Civil and Naval Ensign of France.svg | valsts nosaukums ={{{valsts nosaukums|FRA<!-- MUST MATCH SUFFIX OF PAGENAME!! -->}}} | izmērs ={{{izmērs|}}} | nosaukums ={{{nosaukums|}}} | variants ={{{variants|}}} }}<noinclude>[[Kategorija:Valstu datu veidnes|Francija]]</noinclude> 3xgt01a9k3e749tn5bug2we1gj3nysf 6 35381 3662801 3252292 2022-07-29T22:05:42Z Blackeyelion 106117 This file is now on Wikimedia Commons at https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Lapmežciems_vakarā.JPG (moved with FileImporter). wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = Lapmežciems | source = | date = | author = | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{PD-self}} {{NowCommons|Lapmežciems vakarā.JPG}} 2alrea69mezbw98hfkog6zerr8mlx9t 0 35761 3662791 3471669 2022-07-29T21:23:30Z Dostojewskij 44997 /* Cilvēki */ + [[Rovena Brūsa|Rowena Bruce]] + [[Toms Deilijs|Tom Daley]] + [[Trevors Frānsiss|Trevor Francis]] + [[Rozija Hantingtona-Vitlija|Rosie Huntington-Whiteley]] + [[Denijs Teilors|Danny Taylor]] wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|pilsētu Anglijā|Monsterratas galvaspilsētu|Plimuta (Montserrata)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Plimuta | official_name = ''Plymouth'' | settlement_type = [[Lielbritānijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = Plymouth harbour b.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Anglija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Lielbritānija}} | subdivision_type1 = Valsts daļa | subdivision_name1 = {{karogs|Anglija}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Dienvidrietumanglija]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Devona]] | established_title = Dibināta | established_date = 1254. gads | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 79.84 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 261546 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 50 | latm = 22 | lats =17 | latNS =N | longd = 4 | longm = 08 | longs = 32 | longEW =W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{url|www.leicester.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Plimuta''' ({{val-en|Plymouth}}, {{val-kw|Aberplymm}}) ir pilsēta [[Anglija]]s dienvidrietumos, [[Devona|Devonā]] pie Plimas (''Plym'') upes ietekas [[Lamanšs|Lamanšā]]. Gadsimtiem bijusi viena no lielākajām britu kara bāzēm. [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā smagi cietusi [[Vācija|vācu]] armijas uzlidojumos. Osta jau pazīstama kā tirdzniecības ar [[feniķieši]]em vieta. 1439. gadā ar parlamenta lēmumu tā ieguva pilsētas tiesības. 1403. gadā to nodedzināja [[Francija|franči]]. Osta īpaši uzplauka XVI gadsimta laikā. 1620. gadā no Plimutas uz Ameriku devās kuģis "[[Mayflower]]". [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā Plimuta bija parlamenta piekritēju pusē. [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā Plimutu kā kara flotes bāzi no 1940. gada 6. jūlija līdz 1944. gada 30. aprīlim daudzkārt bombardēja vācu aviācija. Gāja bojā 1 172 civilo iedzīvotāju, bet pašas pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz uz pusi, jo daudzi to pameta. Plimuta bija viena no galvenajām bāzēm Sabiedroto uzbrukumam [[Normandija|Normandijā]] 1944. gadā. == Cilvēki == Plimutā dzimuši: * [[Viljams Baijs]] (''William Bligh'', [[1754]] – [[1817]]) – jūrnieks * [[Rovena Brūsa]] (''Rowena Bruce''; 1915–1999) – starptautiskā meistare šahā * [[Toms Deilijs]] (''Tom Daley''; 1994) – daiļlēcējs * [[Henrijs Everijs]] (''Henry Every'', [[1653]] – ?) – pirāts * [[Trevors Frānsiss]] (''Trevor Francis''; 1954 – ) – futbolists un futbola treneris * [[Maikls Fūts]] (''Michael Foot'', [[1913]] – ) – politiķis un rakstnieks * [[Džons Hokinss]] (''John Hawkins'', [[1532]] – [[1595]]) – kuģu būvētājs * [[Rozija Hantingtona-Vitlija]] (''Rosie Huntington-Whiteley''; 1987 – ) – modele un aktrise * [[Viljams Elfords Līčs]] (''William Elford Leach'', [[1790]] – [[1836]]) – biologs * [[Andžela Mortimere]] (''Angela Mortimer'', [[1932]] – ) – tenisiste * [[Meja Satona]] (''May Sutton'', [[1886]] – [[1975]]) – tenisiste * [[Denijs Teilors]] (''Danny Taylor'', [[1986]] – ) – hokejists * [[Donalds Vinnikots]] (''Donald Winnicott'', [[1896]] – [[1971]]) – psihoanalītiķis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] 2h38qu6dhpy2jy61kpm0ko26vdnxv1z 0 40796 3662685 3522811 2022-07-29T16:01:57Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Babīte}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Babīte | tips = pieturas punkts | attēls = File:Babītes stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Babītes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Pūpe | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = Pēteris Feders | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Babītes p., Mārupes n., LV-2101 | latd = 56 | latm = 57 | lats = 26 | latNS = N | longd = 23 | longm = 57 | longs = 12 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (4 km) <br> [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (6 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (4 km) <br> [[Zasulauka Depo]] (5 km) <br> [[Lielupe (stacija)|Lielupe]] (6 km) <br> [[Bulduri (stacija)|Bulduri]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 13 }} '''Babīte''' ir pieturas punkts [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babīte|Babītē]] dzelzceļa [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|līnijā Torņakalns—Tukums II]]. Babītē pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni, izņemot ekspresreisus no Tukuma un uz Tukumu, kā arī dažus pēc atsevišķa rīkojuma kursējošus vilcienus. {{dat|2015|06|05}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://nra.lv/latvija/142447-ldz-sodien-uzsak-buvdarbus-babites-un-dzintaru-stacijas.htm "LDz" šodien uzsāk būvdarbus Babītes un Dzintaru stacijās]</ref> Babīte ir A biļešu zonas gala stacija. [[Babīte (stacija)|Babītē]] darbojas biļešu kase. == Vēsture == Stacija (platforma) ar sākotnējo nosaukumu Pūpe atklāta jau [[1877]]. gadā, kopā ar Tukuma dzelzceļu. Tā kā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Babīte atradās piefrontes zonā, no tās [[Kalnciems|Kalnciema]] virzienā tika uzbūvēts kara lauku dzelzceļš frontes apgādei. Tagadējā stacijas ēka būvēta [[1926]]. gadā, tā atjaunota [[1950]]. gadā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] postījumiem (dekoratīvais tornītis nav atjaunots).<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Vācu okupācijas laikā stacija saukta par Piņķiem (Pinkenhofu).<ref>[http://pupesparks.wordpress.lv/category/pupe/babites-stacija/ Babītes stacija]</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="5"> Attēls:Babītes stacijas ēka 1926.jpg|Senā Babītes stacijas ēka (1926) Attēls:Babītes stacija.jpg|Babītes stacijas ēka (2007) Attēls:Babītes stacija 1.JPG|Babītes stacijas ēka (2011) Attēls:Babītes stacija 4.JPG|Babītes stacijas ēka (2011) File:Sliežu ceļi Babītē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Babītē 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:ER2-8029 Babītes stacijā 1.JPG|Elektrovilciens ER2-8029 Babītes stacijā Attēls:Babītes stacija 3.JPG|Saimniecības ēka Attēls:Babītes stacija 5.JPG|Babītes stacijas perons Attēls:ER2-1342 Babītes stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-1342 Babītes stacijā Attēls:ER2-8029 Babītes stacijā 2.JPG|Elektrovilciens ER2-8029 atiet no Babītes stacijas Attēls:ER2T-7115 Babītes stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2T-7115 pienāk Babītes stacijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Babīte railway station|Babītes stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Babītes pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] rh6juk8fluig06tu2n7ospevwifrv3i 3662686 3662685 2022-07-29T16:02:16Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Babīte}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Babīte | tips = pieturas punkts | attēls = File:Babītes stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Babītes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Pūpe | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = Pēteris Feders | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Babītes p., Mārupes n., LV-2101 | latd = 56 | latm = 57 | lats = 26 | latNS = N | longd = 23 | longm = 57 | longs = 12 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (4 km) <br> [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (6 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (4 km) <br> [[Zasulauka Depo|Depo]] (5 km) <br> [[Lielupe (stacija)|Lielupe]] (6 km) <br> [[Bulduri (stacija)|Bulduri]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 13 }} '''Babīte''' ir pieturas punkts [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babīte|Babītē]] dzelzceļa [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|līnijā Torņakalns—Tukums II]]. Babītē pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni, izņemot ekspresreisus no Tukuma un uz Tukumu, kā arī dažus pēc atsevišķa rīkojuma kursējošus vilcienus. {{dat|2015|06|05}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://nra.lv/latvija/142447-ldz-sodien-uzsak-buvdarbus-babites-un-dzintaru-stacijas.htm "LDz" šodien uzsāk būvdarbus Babītes un Dzintaru stacijās]</ref> Babīte ir A biļešu zonas gala stacija. [[Babīte (stacija)|Babītē]] darbojas biļešu kase. == Vēsture == Stacija (platforma) ar sākotnējo nosaukumu Pūpe atklāta jau [[1877]]. gadā, kopā ar Tukuma dzelzceļu. Tā kā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Babīte atradās piefrontes zonā, no tās [[Kalnciems|Kalnciema]] virzienā tika uzbūvēts kara lauku dzelzceļš frontes apgādei. Tagadējā stacijas ēka būvēta [[1926]]. gadā, tā atjaunota [[1950]]. gadā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] postījumiem (dekoratīvais tornītis nav atjaunots).<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Vācu okupācijas laikā stacija saukta par Piņķiem (Pinkenhofu).<ref>[http://pupesparks.wordpress.lv/category/pupe/babites-stacija/ Babītes stacija]</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="5"> Attēls:Babītes stacijas ēka 1926.jpg|Senā Babītes stacijas ēka (1926) Attēls:Babītes stacija.jpg|Babītes stacijas ēka (2007) Attēls:Babītes stacija 1.JPG|Babītes stacijas ēka (2011) Attēls:Babītes stacija 4.JPG|Babītes stacijas ēka (2011) File:Sliežu ceļi Babītē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Babītē 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:ER2-8029 Babītes stacijā 1.JPG|Elektrovilciens ER2-8029 Babītes stacijā Attēls:Babītes stacija 3.JPG|Saimniecības ēka Attēls:Babītes stacija 5.JPG|Babītes stacijas perons Attēls:ER2-1342 Babītes stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-1342 Babītes stacijā Attēls:ER2-8029 Babītes stacijā 2.JPG|Elektrovilciens ER2-8029 atiet no Babītes stacijas Attēls:ER2T-7115 Babītes stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2T-7115 pienāk Babītes stacijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Babīte railway station|Babītes stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Babītes pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] tcy4obfv1vlog7uvz3tx9slah6ykhz7 0 45842 3662850 3662447 2022-07-30T05:38:41Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki '''Jansons''' ({{val|sv|Jansson}} — ‘[[Jāns|Jāna]] dēls’; sieviešu dzimtē [[Jansone]]) ir [[zviedru valoda|zviedru]] cilmes [[uzvārds]], piektais izplatītākais vīriešu uzvārds [[Latvija|Latvijā]] (aiz [[Bērziņš]], [[Ivanovs]], [[Kalniņš]], [[Ozoliņš]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Noskaidroti Latvijā populārākie uzvārdi |date= 2015. gada 17. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |accessdate= 2017. gada 2. marts |archiveurl= https://web.archive.org/web/20161202162449/http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |archivedate= {{dat|2016|12|02||bez}} }}</ref> Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aigars Jansons]] (dzimis 1971) — latviešu grieķu-romiešu stila cīkstonis; * Andrejs Jansons ** [[Andrejs Jansons]] (1937—2006) — latviešu tēlnieks; ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]] (1938—2022) — latviešu komponists un kora diriģents; * Arnolds Jansons ** [[Arnolds Jansons]] (1885—?) — latviešu inženieris, Tautas Saeimas deputāts; ** [[Arnolds Jansons (žurnālists)|Arnolds Jansons]] (1912—1991) — latviešu žurnālists un rakstnieks; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — latviešu diriģents; * [[Didzis Jansons]] (dzimis 1992) — latviešu hokejists; * [[Edmunds Jansons]] (dzimis 1972) — latviešu animācijas filmu režisors un mākslinieks; * [[Eduards Hugo Jansons]] (dzimis 1997) — latviešu hokejists; * [[Fricis Jansons]] (1881—?) — latviešu pedagogs, kaligrāfs un politiķis; * [[Jānis Jansons]]: ** [[Jānis Jansons-Brauns]] (1872—1917) — latviešu revolucionārs un publicists; ** [[Jānis Jansons (deputāts)|Jānis Jansons]] (1908—?) — latviešu politiķis un sabiedrisks darbinieks; ** [[Jānis Jansons (florbolists)|Jānis Jansons]] (dzimis 1982) ― latviešu florbolists; ** [[Jānis Jansons (bobslejists)|Jānis Jansons]] (dzimis 1990) ― latviešu bobslejists; * [[Jēkabs Jansons]] (1884—?) — latviešu politiķis, Satversmes sapulces deputāts; * [[Jūlijs Jansons]] (1880—1937) — latviešu virsnieks; * [[Juris Jansons]]: ** [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]] (1973) — latviešu jurists, [[Latvijas tiesībsargs|tiesībsargs]]; ** [[Juris Jansons]] (1939—2016) — latviešu fiziķis; * [[Kārlis Jansons]]: ** [[Kārlis Jansons (revolucionārs)|Kārlis Jansons]] (1882—1939) — latviešu revolucionārs; ** [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] (1896—1986) — latviešu tēlnieks; * [[Ludvigs Jansons]] (1909—1958) — latviešu fiziķis; * [[Māris Jansons]] (1936—1997) — latviešu fiziķis; * [[Mariss Jansons]] (1943—2019) — latviešu diriģents; * [[Oskars Jansons]] (1990) — latviešu mūziķis multiinstrumentālists un komponists; * [[Ritvars Jansons]] (1968) — latviešu vēsturnieks un politiķis; * [[Valdis Jansons]] (1981) — latviešu futbolists; * [[Vilhelms Jansons]] (1896—?) — latviešu inženieris-elektriķis; * [[Ziedonis Jansons]] (1961) — latviešu basketbolists un treneris. == Atsauces == {{atsauces}} {{Uzvārds}} [[Kategorija:Zviedru uzvārdi]] [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] mupmhzjp01sp3ccpbszbowb9dqx3z2j 10 47084 3662961 3021590 2022-07-30T09:44:08Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Infobox | child = {{yesno|{{{embed|}}}}} | bodyclass = vcard | bodystyle = width:{{{width|20em}}}; | headerstyle= background-color:{{#if:{{{bgcolour|}}}|{{{bgcolour|}}}|#ededed}}; | title = {{ifempty|{{{name|}}}|{{PAGENAME}}}}{{#if:{{{symbol|}}}|&nbsp;&nbsp;{{{symbol}}}}} | image = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{image|}}}|size={{{image_size|}}}|sizedefault=220px|title={{ifempty|{{{name|}}}|{{PAGENAME}}}}}} | caption = {{{caption|}}} | header1 = {{#if:{{{discoverer|}}}{{{discovery_site|}}}{{{discovered|}}}{{{discovery_method|}}}|Atklāšana{{#if:{{{discovery_ref|}}}|{{{discovery_ref}}}}}{{#ifeq:{{yesno|{{{minorplanet|}}}}}|yes|&nbsp;un nosaukšana}}}} | label2 = Atklājējs/i | data2 = {{{discoverer|}}} | label3 = Atklāšanas vieta | data3 = {{{discovery_site|}}} | label4 = Atklāšanas datums | data4 = {{{discovered|}}} | label5 = Atklāšanas metode | data5 = {{{discovery_method|}}} | header6 = {{#if:{{{mp_name|}}}{{{mpc_name|}}}{{{alt_names|}}}{{{mp_category|}}}|Apzīmējumi}} | label7 = [[Mazās planētas nosaukums|Mazās planētas apzīmējums]] | data7 = {{{mp_name|{{{mpc_name|}}}}}} | label8 = Citi nosaukumi{{#ifeq:{{yesno|{{{minorplanet|}}}}}|yes|&nbsp;[http://cfa-www.harvard.edu/iau/MPDes.html]}} | data8 = {{{alt_names|}}} | label9 = Mazo planētu kategorija | data9 = {{{mp_category|}}} | header10 = {{#if:{{{epoch|}}}{{{apsis|}}}{{{aphelion|}}}{{{perihelion|}}}{{{periapsis|}}}{{{apoapsis|}}}{{{semimajor|}}}{{{mean_orbit_radius|}}}{{{eccentricity|}}}{{{period|}}}{{{synodic_period|}}}{{{avg_speed|}}}{{{mean_anomaly|}}}{{{inclination|}}}{{{angular_dist|}}}{{{asc_node|}}}{{{long_periastron|}}}{{{time_periastron|}}}{{{arg_peri|}}}{{{semi-amplitude|}}}{{{satellite_of|}}}{{{satellites|}}}|[[Orbīta|Orbitālie]] parametri{{#if:{{{orbit_ref|}}}|{{{orbit_ref}}}}}}} | data11 = {{#if:{{{epoch|}}}|<small>[[Ģeoloģiskā epoha|Epoha]] {{{epoch|}}}</small>}} | label12 = {{#switch: {{{apsis}}} |apsis |gee |(apsis) = [[Apsīda|Apo{{{apsis}}}]] |[[Apsīda|Afēlijs]]}} | data12 = {{{aphelion|}}} | label13 = [[Apsīda|Perihēlijs]] | data13 = {{{perihelion|}}} | label14 = [[Apsīda|Peri{{{apsis|apsis}}}]] | data14 = {{{periapsis|}}} | label15 = {{#switch: {{{apsis}}} |helion |astron = [[Apsīda|Ap{{{apsis}}}]] |[[Apsīda|Apo{{{apsis|apsis}}}]]}} | data15 = {{{apoapsis|}}} | label16 = [[Orbītas lielā pusass|Lielā pusass]] (rādiuss) | data16 = {{{semimajor|}}} | label17 = Vidējais orbītas rādiuss | data17 = {{{mean_orbit_radius|}}} | label18 = [[Orbītas ekscentricitāte|Ekscentricitāte]] | data18 = {{{eccentricity|}}} | label19 = [[Apriņķojuma periods]] | data19 = {{{period|}}} | label20 = [[Sinodiskais periods]] | data20 = {{{synodic_period|}}} | label21 = Vidējais [[apriņķošanas ātrums]] | data21 = {{{avg_speed|}}} | label22 = [[Orbītas elementi|Vidējā anomālija]] | data22 = {{{mean_anomaly|}}} | label23 = [[Orbītas slīpums|Slīpums]] | data23 = {{{inclination|}}} | label24 = [[Leņķiskais attālums]] | data24 = {{{angular_dist|}}} | label25 = [[Uzlecošā mezgla garums]] | data25 = {{{asc_node|}}} | label26 = [[Orbītas elementi|Periapsīdas garums]] | data26 = {{{long_periastron|}}} | label27 = Periapsīdas laiks | data27 = {{{time_periastron|}}} | label28 = [[Pericentra arguments]] | data28 = {{{arg_peri|}}} | label29 = Pusamplitūda | data29 = {{{semi-amplitude|}}} | label30 = [[Dabiskais pavadonis|Riņķo ap]] | data30 = {{{satellite_of|}}} | label31 = Zināmie [[dabiskais pavadonis|pavadoņi]] | data31 = {{{satellites|}}} | header32 = {{#if:{{{dimensions|}}}{{{mean_radius|}}}{{{equatorial_radius|}}}{{{polar_radius|}}}{{{flattening|}}}{{{circumference|}}}{{{surface_area|}}}{{{volume|}}}{{{mass|}}}{{{density|}}}{{{surface_grav|}}}{{{escape_velocity|}}}{{{rotation|}}}{{{sidereal_day|}}}{{{rot_velocity|}}}{{{axial_tilt|}}}{{{right_asc_north_pole|}}}{{{declination|}}}{{{pole_ecliptic_lat|}}}{{{pole_ecliptic_lon|}}}{{{albedo|}}}{{{single_temperature|}}}{{{spectral_type|}}}{{{magnitude|}}}{{{abs_magnitude|}}}{{{angular_size|}}}{{{adjectives|}}}{{{temp_name1|}}}{{{temp_name2|}}}{{{temp_name3|}}}{{{temp_name4|}}}{{{min_temp_1|}}}{{{mean_temp_1|}}}{{{max_temp_1|}}}{{{min_temp_2|}}}{{{mean_temp_2|}}}{{{max_temp_2|}}}{{{min_temp_3|}}}{{{mean_temp_3|}}}{{{max_temp_3|}}}{{{min_temp_4|}}}{{{mean_temp_4|}}}{{{max_temp_4|}}}|{{#ifeq:{{yesno|{{{minorplanet|}}}}}|yes|[[Asteroīdu fiziskie raksturlielumi|Fiziskie raksturlielumi]]|Fiziskie parametri}}}} | label33 = Dimensijas | data33 = {{{dimensions|}}} | label34 = Vidējais rādiuss | data34 = {{{mean_radius|}}} | label35 = [[Ekvators|Ekvatoriālais]] rādiuss | data35 = {{{equatorial_radius|}}} | label36 = [[Ģeogrāfiskais pols|Polārais]] rādiuss | data36 = {{{polar_radius|}}} | label37 = [[Saspiedums]] | data37 = {{{flattening|}}} | label38 = Apkārtmērs | data38 = {{{circumference|}}} | label39 = [[Virsmas laukums]] | data39 = {{{surface_area|}}} | label40 = [[Tilpums]] | data40 = {{{volume|}}} | label41 = [[Masa]] | data41 = {{{mass|}}} | label42 = Vidējais [[blīvums]] | data42 = {{{density|}}} | label43 = Ekvatoriālais {{#ifeq:{{yesno|{{{minorplanet|}}}}}|yes|[[Asteroīdu fiziskie raksturlielumi|brīvās krišanas paātrinājums]]|[[brīvās krišanas paātrinājums]]}} | data43 = {{{surface_grav|}}} | label44 = {{#ifeq:{{yesno|{{{minorplanet|}}}}}|yes|Ekvatoriālais}} [[Otrais kosmiskais ātrums|2. kosmiskais ātrums]] | data44 = {{{escape_velocity|}}} | label45 = [[Rotācijas periods]] | data45 = {{{rotation|}}} | label46 = [[Rotācijas periods|Sideriskais periods]] | data46 = {{{sidereal_day|}}} | label47 = [[Lineārais ātrums]] uz ekvatora | data47 = {{{rot_velocity|}}} | label48 = [[Ass slīpums]] | data48 = {{{axial_tilt|}}} | label49 = Ziemeļu pola [[rektascensija]] | data49 = {{{right_asc_north_pole|}}} | label50 = Ziemeļu pola [[deklinācija (astronomija)|deklinācija]] | data50 = {{{declination|}}} | label51 = Pola ekliptiskais platums | data51 = {{{pole_ecliptic_lat|}}} | label52 = Pola ekliptiskais garums | data52 = {{{pole_ecliptic_lon|}}} | label53 = {{#ifeq:{{yesno|{{{minorplanet|}}}}}|yes|[[Ģeometriskais albedo]]|[[Albedo]]}} | data53 = {{{albedo|}}} | label54 = [[Temperatūra]] | data54 = {{{single_temperature|}}} | data55 = {{#if:{{{temp_name1|}}}{{{temp_name2|}}}{{{temp_name3|}}}{{{temp_name4|}}}| <table cellspacing=0 cellpadding=0 style="width:100%; border:none; background-color:#f9f9f9; margin:0; text-align:left; line-height:1.2em; white-space:nowrap"><tr> <th style="width:33%; padding-right:0.25em; text-align:left">Virsmas [[temperatūra]]</th> <th style="padding-right:0.25em; text-align:left">min</th> <th style="padding-right:0.25em; text-align:left">vid</th> <th style="padding-right:0.25em; text-align:left">maks</th> </tr>{{#if:{{{temp_name1|}}}|<tr> <th style="padding-left:1.0em">{{{temp_name1}}}</th> <td>{{{min_temp_1|}}}</td> <td>{{{mean_temp_1|}}}</td> <td>{{{max_temp_1|}}}</td> </tr>}}{{#if:{{{temp_name2|}}}|<tr> <th style="padding-left:1.0em">{{{temp_name2}}}</th> <td>{{{min_temp_2|}}}</td> <td>{{{mean_temp_2|}}}</td> <td>{{{max_temp_2|}}}</td> </tr>}}{{#if:{{{temp_name3|}}}|<tr> <th style="padding-left:1.0em">{{{temp_name3}}}</th> <td>{{{min_temp_3|}}}</td> <td>{{{mean_temp_3|}}}</td> <td>{{{max_temp_3|}}}</td> </tr>}}{{#if:{{{temp_name4|}}}|<tr> <th style="padding-left:1.0em">{{{temp_name4}}}</th> <td>{{{min_temp_4|}}}</td> <td>{{{mean_temp_4|}}}</td> <td>{{{max_temp_4|}}}</td> </tr>}} </table>}} | label56 = {{#ifeq:{{yesno|{{{minorplanet|}}}}}|yes|[[Asteroīdu spektru tipi]]|Spektra tips}} | data56 = {{{spectral_type|}}} | label57 = [[Redzamais spožums]] | data57 = {{{magnitude|}}} | label58 = [[Absolūtais spožums]] | data58 = {{{abs_magnitude|}}} | label59 = [[Leņķiskais diametrs]] | data59 = {{{angular_size|}}} | label60 = Papildu parametri | data60 = {{{adjectives|}}} | header61 = {{#if:{{{surface_pressure|}}}{{{scale_height|}}}{{{atmosphere_composition|}}}|Atmosfēra{{#if:{{{atmosphere_ref|}}}|{{{atmosphere_ref}}}}}}} | label62 = [[Atmosfēras spiediens]] | data62 = {{{surface_pressure|}}} | label63 = [[Scale height]] | data63 = {{{scale_height|}}} | label64 = Sastāvs | data64 = {{{atmosphere_composition|}}} }}<noinclude> {{dokumentācija}} <!-- Lūdzam kategorijas pievienot /doc apakšlapā un starpvikipēdiju saites — Vikidatos ---- Categories go on the /doc subpage, and interwikis go on Wikidata --> </noinclude> bz1adjfao0oxc5rnfme2gm3pkkgiibn 0 48920 3662988 2897271 2022-07-30T11:26:26Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|karalisti|Spānijas autonomo apgabalu|Aragona}} {{cita nozīme|karalisti|upi|Aragona (upe)}} {{Bijušās valsts infokaste | |vietējais_nosaukums = ''Reino d'Aragón<br />Regne d'Aragó<br />Regnum Aragonum<br />Reino de Aragón'' |nosaukums_latv_val = Aragonas karaliste |sugasvārds = | |kontinents = Eirāzija |reģions = Vidusjūra |valsts = |laikmets = |statuss = [[Feodālisms|Feodālistiska]] karaliste |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija | |gads_sākums = 1035 |gads_beigas = 1706 | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = <!--- Optional: A crucial event that took place before before "event_start"---> |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = |s1 = Aragonas kronis |flag_s1 = Royal Banner of Aragón.svg |image_s1 = | |image_flag = Aragon arms.svg |flag = Aragonas karalistes karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Armas de Aragón con timbre de corona real abierta.svg |symbol = Aragonas karalistes ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Reino de Aragón.svg |image_map_caption = | |galvaspilsēta = [[Haka]]<br />[[Veska]]<br />[[Saragosa]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[Aragoniešu valoda|aragoniešu]]<br />[[Katalāņu valoda|katalāņu]], [[Spāņu valoda|spāņu]], [[Latīņu valoda|latīņu]] |reliģija = [[Romas Katoļu baznīca]] |nauda = | |leader1 = Alfonso I |leader2 = Ferdinands II |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1104–1134 |year_leader2 = 1479-1516 |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = [[Aragonas monarhu uzskaitījums|Aragonas karalis]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |legislature = |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Aragonas karaliste''' ({{val|an|Reino d'Aragón}}, {{val|ca|Regne d'Aragó}}, {{val|es|Reino de Aragón}}, {{val|la|Regnum Aragonum}}) bija [[Feodālisms|feodālistiska]] karaliste, kas laikā no 1035. līdz 1479. gadam pastāvēja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]], mūsdienu [[Spānija]]s teritorijā. Aragonas karaliste izveidojās 1035. gadā pēc Sančo III nāves, sadalot tā valsti starp dēliem. Nosaukums Aragona pirmo reizi rakstiskajos avotos minēts 828. gadā, kad Aragonas upes (''Río Aragón'') ielejā izveidojas neliela [[franki|franku]] grāfiste. == Vēsture == Sākotnēji vispirms [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā franku impērijas]], pēc tam [[Navarras karaliste]]s grāfiste. 1035. gadā proklamēta par suverēnu karalisti. [[1118]]. gadā karalis [[Alfonso I]] iekaro [[Saragosa|Saragosu]], kas kļūst par karalistes galvaspilsētu. [[1137]]. gadā ar Aragonu personālūnijā apvienojās [[Barselona]]s grāfiste. Sāk valdīt [[Barselona]]s grāfu dinastija. Pievieno [[Katalānija|Katalāniju]]. [[1172]]. gadā pievieno [[Rusiljona]]s grāfisti (''Rosselló'' jeb ''Catalunya del Nord''). [[1229]].-[[1235]]. gados atņēma mauriem [[Belearu salas]] (sp. ''Islas Baleares''), kur [[1276]]. gadā uz brīdi izveidojās suverēna [[Maļorka]]s karaliste, taču Aragona to atkal iekaroja [[1344]].-[[1349]]. gados. [[1238]]. gadā Aragona iekaro [[Valensija (Spānija)|Valensiju]]. [[1282]].-[[1302]]. gados Aragonas karaļi nostiprinās [[Sicīlija|Sicīlijā]]. [[1326]]. gadā iekaro [[Sardīnija|Sardīniju]]. [[1442]]. gadā iekaro [[Neapoles karaliste|Neapoles karalisti]]. [[1469]]. gadā [[Ferdinands II]] (sp. ''Fernando de Aragón "el Católico"'') aprecējās ar [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] karalieni [[Izabella I|Izabellu I]] (sp. ''Isabel I la Católica''). 1516. gadā Aragonas un Kastīlijas karaļnami apvienojās vienā dinastijā un radās [[Spānijas karaliste]]. == Ārējās saites == * [http://covadonga.narod.ru/Aragon/Aragon.html Королевство Арагон (krievu val.] * [https://web.archive.org/web/20080528040340/http://portal.aragob.es/servlet/page?_pageid=5207&_dad=portal30&_schema=PORTAL30 Mūsdienu Aragonas valdība] {| style="width: 100%; text-align: left;" border="0" cellpadding="2" cellspacing="2" |- align="center" | colspan="10" rowspan="1" bgcolor="Lavender" valign="top" | Kristīgās karališu un teritorijas [[Pireneju pussala|Ibērijas (Pireneju) pussalā]] no [[rekonkista]]s līdz mūsdienām; to karaļu uzskaitījumi |- | colspan="1" rowspan="3" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[File:Flag Portugal (1830).svg|30px]] [[Portugāles karaliste]]<br/>(1139 — 1910) <small> ([[Portugāles valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="9" rowspan="1" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[File:Flag of Spain.svg|30px]] [[Spānija]] (1715 — mūsdienas) <small> ([[Spānijas valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[File:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas kronis]] (1230 — 1715) <small>([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="1" rowspan="2" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[File:Bandera de Reino de Navarra.svg|30px]] [[Navarras karaliste]]<br/> (824 — 1841) <small>([[Navarras karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[File:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]] (1162 — 1716) <small>([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[File:Bandeirareinogaliza.svg|30px]] [[Galisijas karaliste]] <br/>(409 — 1833)<small> ([[Galisijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Astūrijas karaliste]] <br/>(718 — 924) <small> ([[Astūrijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[File:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas karaliste]]<br/>(910 — 1230) <small> ([[Leonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[File:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas karaliste]]<br/>(1065 — 1230) <small> ([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[File:Siñal d'Aragón.svg|30px]] [[Aragonas karaliste]]<br/>(1035 — 1707) <small> ([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Barselonas grāfiste]]<br/>(801 — 1162) <small> ([[Barselonas grāfu uzskaitījums|grāfi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[File:Flag of the Land of Valencia (swallowtailed).svg|30px]] [[Valensijas karaliste]]<br/> (1238 — 1707) <small> ([[Valensijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Maļorkas karaliste]]<br/> (1231 — 1715) <small> ([[Maļorkas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Bijušās Eiropas monarhijas]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Katalonija]] cawes52fqo3bi3qslg38hvafrvh9ik0 0 49147 3662870 3599432 2022-07-30T06:54:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 8 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Női portré 1952, Ötvenhatosok tere (Felvonulási tér), háttérben a Sztálin szobor. Fortepan 7229.jpg|thumb|right|Staļina piemineklis Budapeštā, 1952]] [[Attēls:1956 a budapesti Sztálin-szobor elgurult feje fortepan 93004.jpg|thumb|right|Iznīcinātā pieminekļa paliekas Ungārijas revolūcijas laikā, 1956]] {{Krievijas vēsture}} '''Destaļinizācija''' ir vēsturisks apzīmējums komunistisko režīmu liberalizācijas periodam no 1953. līdz 1958. gadam [[Padomju Savienība|PSRS]] un citās [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīs, kas sākās pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves 1953. gada martā. Šajā laikā PSRS notika cīņa par varu, kas bija iesākusies jau [[Pēckara staļinisms (1945—1953)|pēckara staļinisma]] gados, un kurā 1957. gadā uzvarēja [[PSKP CK]] pirmais sekretārs [[Ņikita Hruščovs]]. Šo periodu reizēm dēvē par ''Hruščova atkusni'', lai gan daudzas no reformām iesāka Berija un Maļenkovs. Šajā laikā [[Latvijas PSR]] pie varas nostiprinājās latviešu [[nacionālkomunisti]], kas iestājās par migrācijas ierobežošanu, [[Valodu politika Latvijā|latviešu valodas statusa saglabāšanu]] un industrializācijas apjomu ierobežošanu. == Georgija Maļenkova vara (1953. gada marts - 1955. gada janvāris) == [[Attēls:Medical Bulletin Stalin condition on Mar 05 1953.jpg|thumb|right|Medicīniskais ziņojums par Staļina stāvokli, 5. marts]] [[Attēls:Georgy Malenkov 1964.jpg|thumb|200px|Georgijs Maļenkovs]] Staļina dzīves pēdējos pāris mēnešus iezīmē gatavošanās jaunai politiskā terora kampaņai. 1953. gada 13. janvārī sākas [[Ārstu lieta]], kuras ietvaros deviņus ebreju ārstus, kas rūpējas par augstākās partijas un armijas vadītāju veselību, apvainoja tīšā pacientu nogalināšanā. Sākas antisemītiska kampaņa, kas, Staļinam turpinot dzīvot, iespējams, būtu novedusi pie Berijas un Molotova "tīrīšanas" un ebreju deportācijām uz Sibīriju. 1. martā Staļinu ķēra insults, taču vairākas stundas viņš nesaņēma nekādu medicīnisko palīdzību. Uz viņa vasarnīcu izsauktie Prezidija veterāni pateica, ka viņš tikai guļot. 2. martā Staļinu sāka apskatīt ārsti, kas 3. marta rītā informēja, par drīzas nāves neizbēgamību. Pēc Maļenkova uzdevuma, Centrālkomitejas locekļus informēja par nepieciešamību steidzīgi ierasties Maskavā. 4. martā Maskavas radio paziņoja par Staļina insultu, un turpmāk regulāri informēja par diktatora bezcerīgo stāvokli. Par ticamāko viņa pēcnācēju šajā laikā uzskatīja pēc Ždanova nāves 1948. gadā strauji izvirzījušos [[Georgijs Maļenkovs|Maļenkovu]], kurš ieņēma vadošu amatu partijas sekretariātā, bija partijas Prezidija loceklis un valdības vadītāja vietnieks. Jau pēdējās Staļina agonijas dienās Politbiroja veterāni savā starpā vienojās pārņemt varu no 1952. gada oktobra 19. partijas kongresā izveidotā paplašinātā Prezidija, ko kopā ar kandidātiem veidoja 36 cilvēki. Viņi veica partijas kadru un struktūras reorganizāciju - augstākos [[PSKP CK]] orgānus ''Biroju'' un ''Prezidiju'' apvienoja Centrālās Komitejas Prezidijā, no kura, aizbildinoties ar skaita samazināšanu, izslēdza gados jaunos partijas darbiniekus, kuru ievēlēšanu Prezidijā PSKP 19. kongresā bija panācis Staļins, lai nodrošinātu paaudžu maiņu pēc plānotās "vecās gvardes" likvidēšanas. Prezidiju samazināja uz 10, no kuriem 8 bija vecie Staļina Politbiroja veterāni. Maskavā sasauktā Centrālkomitejas, Ministru padomes un Augstākās padomes prezidija kopējā sēde Hruščova vadībā sākās 5. martā 20.00 Kā pirmais uzstājās veselības ministrs Tretjakovs, kurš informēja par Staļina kritisko stāvokli. Viņam sekoja Maļenkovs, kurš aicināja uz vadības saliedētību. Pēc tam uzstājās Berija, kurš Ministru padomes priekšsēdētāja amatam izvirzīja Maļenkovu, kurš uzrunā summēja galvenās izmaiņas - samazināto Prezidija sastāvu (kurā iekļāva vēl pie dzīvības esošo Staļinu), Vorošilova iecelšanu par AP Prezidija priekšsēdētāju, Drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas apvienošanu Berijas pakļautībā. 20.40 sēde beidzās, un Prezidija locekļi devās pie mirstošā Staļina, kura nāve oficiāli iestājās 21.50.<ref>[https://books.google.lv/books?id=gpBcAwAAQBAJ&pg=PT489&dq=%D0%A1%D0%BC%D0%B5%D1%80%D1%82%D1%8C+%D0%A1%D1%82%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D0%B0&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjb57-Fn-zYAhUMFiwKHUhrD3A4FBDoAQhNMAU#v=onepage&q=%D0%A1%D0%BC%D0%B5%D1%80%D1%82%D1%8C%20%D0%A1%D1%82%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D0%B0&f=false Неизвестный Сталин]</ref> 6. marta 6.00 publiski paziņoja par Staļina nāvi, un 9. martā notiekošo bēru organizēšanas komitejas vadību uzticēja Hruščovam. 7. martā Maskavas radio paziņoja par valdības un partijas vadības izmaiņām, kas apstiprinātas 6. marta Centrālkomitejas, Ministru padomes un Augstākās padomes prezidija kopsapulcē. Maļenkovs kļuva par Ministru padomes priekšsēdētāju. Par viņa vietniekiem kļuva Berija, Molotovs, Bulgaņins un Kaganovičs. Atbilstoši tā brīža praksei presē publicēt Prezidija locekļu vārdus to ietekmes secībā, Maļenkovam sekoja Berija, Molotovs, Vorošilovs, Hruščovs, Bulgaņins, Kaganovičs, Mikojans, Saburovs un Pervuhins. Šajā brīdī pilnībā saplūda partijas un valdības vadība, jo visi CK Prezidija locekļi ieņēma arī ministru posteņus, veidojot Ministru padomes Prezidiju, izņemot Hruščovu, kuram piešķīra vietu partijas CK sekretariātā.<ref name="Death of Stalin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP91T01172R000200150001-4.pdf |title=Death of Stalin |access-date={{dat|2018|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926131441/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP91T01172R000200150001-4.pdf }}</ref> Tas, ka Maļenkovs šajā dienā oficiāli nekļuva arī par partijas ģenerālsekretāru, bija pirmais signāls par viņa varas vājumu, kā arī to, ka jaunā vadība nav vienojusies par partijas kontroli. No Staļina laika deviņiem CK sekretāriem, triju stāvoklis 7. marta dekrētā netika pieminēts, Hruščovu īpaši pieminēja, atbrīvojot viņu no Maskavas partijas komitejas pirmā sekretāra amata, lai viņš varētu "koncentrēties uz savu darbu Centrālkomitejā", četrus sekretārus pārcēla uz amatiem citur, un viņus aizvietoja ar trim otrā līmeņa darbiniekiem.<ref name="Death of Stalin"/> Neskatoties uz šo neskaidrību, padomju presē no 6. līdz 12. martam Maļenkovu pieminēja arī kā jauno partijas vadītāju, īpaši izceļot viņa runu citātus. 9. marta Staļina bērēs oficiālās runas teica Maļenkovs, Berija un Molotovs, taču radio un prese vislielāko uzmanību veltīja Maļenkova runai. Jau 12. martā Maļenkova citāti sāk pazust no preses un lielāku uzmanību pievērš pārējiem Staļina "uzticīgajiem biedriem". 15. martā Augstākās padomes sēde oficiāli vēlreiz apstiprināja 5. marta vakarā pieņemto varas modeli, Hruščovam uzrunā nominējot Vorošilovu un Berijam nominējot Maļenkovu jaunajiem amatiem. Maļenkovs savā runā paziņoja par ministriju skaita samazināšanas no 57 uz 27. Karaflotes ministriju pievienoja Bulgaņina Kara ministrijai, izveidojot Aizsardzības ministriju. Mikojanam papildus ministra amatam piešķīra Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Savā runā Maļenkovs uzsvēra kolektīvās varas principu. Sabiedrībai nezinot, jau 14. martā bija notikusi Centrālkomitejas sapulce, par kuras lēmumiem paziņoja tikai 20. martā. 14. martā Maļenkovs bija lūdzis viņu atbrīvot no CK sekretāra amata, un tika apstiprināts jaunais CK sekretariāts ko veidoja Hruščovs, Suslovs, Pospelovs, Štaļins un Ignatjevs. Tādējādi Maļenkovs bija zaudējis ietekmi pār partjas sekretariātu, kurā nākamajos mēnešos nostiprinājās Hruščovs.<ref name="Death of Stalin"/> ===Kolektīvā vadība=== Maļenkova aiziešanu no partijas CK sekretariāta skaidroja ar atgriešanos pie Ļeņina laika kolektīvās vadības principa. Attiecības kolektīvās varas grupā bija dažādas. Ārlietu ministrs Molotovs, pēdējos Staļina gados aizvien vairāk zaudēja ietekmi. 1949. gadā atcelts no ministra amata, viņa sieva, ebrejiete, bija arestēta jau 1948. gadā. Taču viņš bija padomju varas veterāns, kas bija ilgstoši vadījis valdību un ieņēmis Ārlietu ministra amatu. Maļenkova straujā izvirzīšanās ar Staļina atbalstu bija sākusies tikai pēc Ždanova nāves 1948. gadā. Viņš bija neizteiksmīgs, labi izglītots partijas birokrāts, ko uzskatīja par Kaganoviča un Berijas sabiedroto. Kaganovičs bija ieņēmis vadošos partijas un tautsaimniecības amatus jau pirms kara, un bija viens no pieredzes bagātākajiem Politbiroja veterāniem, savulaik palīdzējis Hruščova karjerai Ukrainā. Berija, kurš pirmskara gados bija ieguvis milzīgu varu kā sarkanā terora un Gulaga vergu darba sistēmas vadītājs, pēc kara pakāpeniski zaudēja ietekmi, un pēdējos gados bija atbildīgs par padomju atombumbas veiksmīgu radīšanu. Viņš tagad atguva Iekšlietu ministra posteni. Hruščovs, kā Kaganoviča aizbilstamais, bija ilgstoši vadījis [[Ukrainas PSR]] un Maskavas pašvaldību, lielajā politikā sākotnēji mazietekmīgs, sāka intrigas varas iegūšanai. Maršals Vorošilovs, ko ievēlēja par PSRS Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāju (formāli, augstāko amatpersonu valstī), bija Politbiroja veterāns un populārs tautā, taču bez lielas ietekmes. Maršals Bulgaņins nebija virsnieks, bet kara laikā darbojies kā Staļina vietnieks bruņotajos spēkos. Pēc kara iecelts par Aizsardzības ministru, uzskatīts par Hruščova sabiedroto. Maļenkovs par Bulgaņina vietniekiem iecēla Staļina nežēlastība kritušo maršalu Žukovu un iepriekšējo ministru maršalu Vasiļevski, tā nostiprinot savu ietekmi armijā, kas viņam deva pretspēku pret Berijas Iekšlietu ministrijas bruņotajām vienībām. Mikojans kļuva par Iekšējās un ārējās tirdzniecības ministru. Saburovu no Valsts plāna vadītāja amata iecēla par Mašīnbūves ministru, bet Pervuhins kļuva par jauno Elektrostaciju un Elektrisko iekārtu ražošanas ministru. Jaunās vadības aktuālākais uzdevums bija milzīgās represīvās struktūras reorganizācija, lauksaimniecības izvešanas no krīzes un ārpolitikas kursa definēšana. Pārmaiņas ievadīja Maļenkova 10. martā izteiktā tēze par "personības kulta politikas" pārtraukšanu. 7. aprīlī Ārstu lietas atklājējai Lidijai Timšenko atņēma piešķirto Ļeņina ordeni. Jau pāris nedēļas pēc Staļina bērēm sākās minimāla destaļinizācija, vadoņa kultu sākot aizvietot ar partijas un valdības nozīmes uzsvēršanu. Presē aizvien retāk pieminēja Staļina vārdu, viņa citātus presē publicēja bez atsauces, kara uzvaras nopelnus sāka piešķirt visai partijas vadībai, nepiešķīra gadskārtējo Staļina prēmiju literatūrā un zinātnē.<ref name="Death of Stalin"/> Vienlaikus samazināja jauna kulta rašanās iespēju, mītiņos vairs neļaujot izmanot dzīvo partijas vadītāju portretus, kā arī nosaukt viņu vārdā pilsētas, ielas un fabrikas. Maļenkovs "personības kultu" saprata kā partijas vadītāja neierobežotu varu, un glābiņu no tā redzēja "kolektīvā vadībā", par ko paziņoja partijas 1953. gada jūlija plēnumā, pēc Berijas gāšanas. Šai kolektīvajai vadībai, pēc viņa domām, vajadzēja izpausties CK Prezidijā, kur partijas augstāko vadību līdzsvarotu Ministru Padomes pārstāvji, bet kopdarbību koordinētu viņš, kā Ministru Padomes priekšsēdētājs. ===Izmaiņas tautsaimniecībā=== Lai izvestu valsti no pēckara saimnieciskās krīzes un uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni, Maļenkovs pievērsās novārtā atstātajai vieglajai rūpniecībai, 1953. gada 8. augustā sākot "Jauno kursu", apsolot jūtamus dzīves līmeņa uzlabojumus 2-3 gadu laikā. Staļina laikā visas valsts investīcijas un plāni bija veltīti tikai izejvielu ieguvei, smagajai un ražojošajai rūpniecībai, kā rezultātā cilvēku, īpaši zemnieku, dzīves līmenis bija ļoti zems. Ieguldījumus infrastruktūrā (izņemot dzelzceļu būvi) veica tikai minimālās nepieciešamības robežās. 1953. gada vasarā Maļenkovs kā vienu no mērķiem noteica 2-3 reizes palielināt iedzīvotāju apgādi ar pārtikas un vieglās rūpniecības produkciju. 1953. gada beigās Hruščova vadībā sākas [[Neskarto zemju kampaņa]]s plānošana. Hruščova cīņa pret Maļenkovu izpaudās tajā, ka viņš kritizēja Jauno kursu uz vieglās rūpniecības attīstību, aizstāvot smago rūpniecību un plašas lauksaimniecības kampaņas. Kamēr Maļenkovs uzskatīja, ka produktivitāti var celt motivējot strādājošos finansiāli, Hruščovs uzskatīja, ka labākus rezultātus var panākt uzlabojot ražošanas administrāciju.<ref name="Resignation of Malenkov">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP91T01172R000200250001-3.pdf |title=Resignation of Malenkov |access-date={{dat|2018|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123185504/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP91T01172R000200250001-3.pdf }}</ref> Nelīdzsvarotā ienākumu apmaiņa starp pilsētu un laukiem, ko padziļināja augstie nodokļi un atskaitījumi (kas pārsniedza pusi no kolhozu ienākumiem), speciāli paaugstinātie nodokļi un nodevas zemnieku privātajām piemājas saimniecībām un neefektīvā kolhozu pārvaldes sistēma, bija novedusi lauksaimniecību līdz bankrotam. Maļenkovs piedāvāja ievērojami samazināt nodokļus un pārtraukt administratīvo spiedienu uz privātajām piemājas saimniecībām, kā arī dot zemniekiem minimālas sociālās tiesības (piemēram, pases, kuru neesamība piesaistīja tos pie zemes un liedza pārvietošanās brīvību). Valdība palielināja oficiāli noteiktās lauksaimniecības produktu iepirkšanas cenas, palielināja investīcijas lauksaimniecības tehnikas modernizācijā, atlaida piemājas saimniecības no neizpildītajām nodevām, divas reizes samazināja lauksaimniecības nodokli. 1954. gada sākumā pēc Hruščova ierosinājuma sākās [[Neskarto zemju kampaņa]]. Reformu rezultātā lauksaimniecība, pirmo reizi kopš [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]], kļuva rentabla. Turpmākajos trīs gados strauji pieauga iedzīvotāju pirktspēja, taču produktu ražošana neauga tik pat strauji. Pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un parādījās preču deficīts. Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus, sāka plānot plašu dzīvokļu celtniecības kampaņu. 1954.-1957. gados pieņēma vairākus lēmumus, kuru mērķis bija uzsākt strauju un vispārēju tipveida ēku ([[Hruščovka|hruščovku]]) celtniecību. Tas vēlāk ļāva Hruščovam 1958. gadā pasludināt, ka līdz 1970. gadam katra ģimene dzīvos atsevišķā dzīvoklī. 1954. gadā sāka strādāt lielā apļa [[metro]] līnijas [[Maskava|Maskavā]], sākās metro celtniecība [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]]. Valdība veicināja spēcīgāko staļiniskā mantojuma aspektu - labās iedzīvotāju zināšanas fizikā un citās eksaktajās zinātnēs. 1954. gadā Maskavas tuvumā sāka darboties PSRS pirmā [[atomelektrostacija]], un sākās vairāku citu AES celtniecība, rūpnieciskajos reģionos cēla lielās [[hidroelektrostacija|HES]], kas nodrošināja elektrības ražošanas pieaugumu. Tas ļāva strauji pieaugt izejvielu ieguves rūpniecībai, elektrificēt dzelzceļa līnijas. Sāka attīstīties starpkontinentālo raķešu nozare, kas 1957. gadā noveda pie pirmā kosmiskā satelīta [[Sputnik-1]] palaišanas. ===Ārpolitika=== Mainījās arī PSRS ārpolitika. Austrumu bloka satelītvalstīm ieteica izbeigt staļinisko teroru un liberalizēt režīmus. 1953. gada jūnijā, sarunās ar [[Ungārijas Tautas Republika]]s delegāciju, Maļenkovs un Berija asi kritizēja Ungārijas Darba partijas darbu un tās vadītāju [[Mātjāšs Rakoši|Rakoši]]. PSRS uzstāja, lai Ungārija liberalizē savu režīmu, lielāku uzmanību velta ekonomikas attīstībai, ņemot vērā Ungārijas vietējās īpatnības, palielina ungāru īpatsvaru valdībā un partijā (samazinot ebreju skaitu), un sāk politiski represēto reabilitāciju. Rakoši drīz nomainīja [[Imre Naģs]]. Lai arī 1953. gada 17. jūnija sacelšanos Austrumberlīnē un VDR apspieda padomju armija, VDR vadībai arī ieteica būt mērenākai sociālisma ieviešanā. Līdz pat 1956. gada nemieriem Polijā un revolūcijas Ungārijā, bija vērojama PSRS tiešās kontroles atslābšana Autrumeiropā. 1953. gada jūlijā parakstīja [[Korejas karš|Korejas kara]] pamieru. PSRS normalizēja saspīlētās attiecības ar Turciju, atsakoties no teritoriālajām pretenzijām uz [[Karsa]]s un [[Ardahanas ils|Ardahanas iliem]]. Augustā, uzstājoties Augstākās Padomes sesijā, Maļenkovs pirmo reizi aicināja samazināt militāro pretstāvi ar Rietumiem. Kopā ar [[Ķīnas Tautas Republika|komunistisko Ķīnu]], PSRS piedalījās 1954. gada [[Ženēva]]s konferencē, izbeidzot [[Pirmais Indoķīnas karš|Pirmo Indoķīnas karu]]. 1954. gada martā Maļenkovs paziņoja, ka modernais karš ar atomieroču pielietošanu nozīmētu pasaules civilizācijas bojāeju, tādēļ komunistu un kapitālistu pretrunas būtu jāatrisina sarunu, nevis militārā ceļā. Taču jau mēnesi vēlāk viņš atkal atkārtoja tradicionālo PSRS viedokli, ka jauns pasaules karš beigsies tikai ar kapitālisma sagrāvi. Tā kā Maļenkovs nebija spēcīgs vadītājs, visai spēcīga bija Molotova tendence turpināt savu veco politisko līniju. 1954. gada novembrī Eiropas un Ķīnas komunistisko partiju pārstāvju konferencē Molotovs uzstājās ar runu par [[Aukstais karš|aukstā kara]] turpināšanu, par PSRS vadošo lomu un par nepieciešamību padomju sociālisma modeli nostiprināt ar visiem līdzekļiem. 1955. gada februārs Augstākās padomes sesijā, kurā Maļenkovs paziņoja par atkāpšanos, Molotovs atkārtoja, ka pasaules karš beigsies ar kapitālisma sagrāvi, un ka ideja par pasaules civilizācijas bojāeju ir kļūdaina.<ref name="Resignation of Malenkov"/> ===Lavrentija Berijas likvidēšana=== [[Attēls:Lavrentijs Berija.jpg|thumb|200px|Lavrentijs Berija.]] [[Attēls:Transpolar Railway between Salekhard and Nadym.jpg|thumb|right|Salehardas dzelzceļš]] Pirmajos mēnešos pēc Staļina nāves, politiski aktīvākais un ambiciozākais no valsts vadītājiem bija [[Lavrentijs Berija]], kurš strauji uzsāka pārmaiņu kursu. Viņš sāka cīņu pret iepriekšējo gadu "ļaunprātībām", kam vajadzēja atjaunot sociālistisko likumību. Jau 27. marta [[amnestija]] atbrīvoja apmēram 1 200 000 ieslodzītos (tos, kas bija notiesāti uz laiku līdz 5 gadiem: par amata noziegumiem, darba kavēšanu; kā arī sievietes, kurām bija bērni līdz 10 gadu vecumam un sirmgalvjus). Amnestija neattiecās uz smagos noziegumos notiesātajiem (bandītisms, slepkavība), kā arī uz politieslodzītajiem (kādus 100 000 tomēr atbrīvoja). Aprīļa sākumā pārtrauca ''Ārstu lietu'', un par "nepieļaujamām izmeklēšanas metodēm" apcietināja šīs lietas izmeklētājus. Vasaras sākumā oficiāli nosodīja [[Pēckara staļinisms (1945—1953)|pēckara staļinisma]] politiskos procesus: t.s. "[[Mingrelijas lieta|Mingrelijas lietu]]", "[[Aviatoru lieta|Aviatoru lietu]]", [[Solomons Mihoelss|Mihoelsa]] slepkavību. Jau pēc Berijas apcietināšanas, 1953. gada septembrī Augstākā Padome pieņēma lēmumu par bijušo [[OGPU]] kolēģiju, [[NKVD]] "troiku", īpašās apspriedes spriedumu pārskatīšanu. Procesā iesaistīja daudzas iestādes, un tas ritēja lēni. Līdz 1955. gadam atbrīvoja tikai 88 000 politieslodzītos. Vēl 1955. gada 1. janvārī Gulagā bija 309 000 politieslodzīto, kas 1959. gada aprīlī nokritās līdz 11 000 (1,5% no ieslodzīto kopskaita). Iekšlietu struktūrās, pēc Berijas pavēles, sāka atgriezties pie Ļeņina laika prakses PSRS republikās un nacionālajos apgabalos vadošos amatos iecelt vietējo tautību pārstāvjus; krietni ierobežoja IeM Īpašās apspriedes pilnvaras un tiesības. Reformēja [[Gulags|Gulaga]] sistēmu, daudzās soda ražotnes un raktuves nodeva attiecīgo ministriju pārziņā, ieslodzījuma vietas pārgāja Tieslietu ministrijas pakļautībā. Pārtrauca darbu pie dārgajām "komunisma triecienceltnēm", [[Saleharda]]s-Igarkas dzelzceļa, Baikāla-Amūras maģistrāles, [[Krasnojarska]]s-Jeņiseiskas tuneļa, Lielā Turkmēnijas kanāla, Volgas-Baltijas ūdensceļa, kuru celtniecībā izmantoja ieslodzīto darbu. Viņš arī ierosināja atcelt beztermiņa izsūtījumu "teroristiem, trockistiem, kontrrevolucionāriem un to atbalstītājiem". Berija sāka iejaukties jautājumos ārpus savas ministrijas kompetences: publiski izteicās par labu daudzu varas funkciju atņemšanu komunistiskajai partijai un to nodošanu valdībai un ministrijām; aizstāvēja attiecību normalizēšanu ar [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāviju]]; ierosināja pārtraukt ekonomiski neizdevīgo sociālisma celtniecību [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijā]], un izveidot apvienotu, neitrālu Vāciju. Viņa aktivitātes "ļaunprātību likvidēšanā" un "sociālistiskā taisnīguma atjaunošanā", palielināja Berijas popularitāti tautā, bet apdraudēja pārējos PSRS vadītājus, kas visi bija lielākā vai mazākā mērā iesaistīti staļiniskajās represijās. Valsts un partijas vadītāji, kas veidoja [[padomju nomenklatūra]] centās saglabāt staļinisko režīmu, un vienlaikus, nodrošināt savu priviliģēto stāvokli, kuru apdraudēja un ierobežoja represīvo iestāžu terors. Vienīgais spēks, uz ko Berijas pretinieki varēja paļauties, bija armija, kas labi atcerējās gan [[SMERŠ]], gan politvadītājus kara laikā un virsnieku represijas. Arī Berijas Iekšlietu ministrija nebija vienota - tajā pastāvēja nesaskaņas starp IeM un [[NKVD]] struktūrām. Pēc Maļenkova, Hruščova un [[Nikolajs Bulgaņins|Bulgaņina]] vienošanās, 1953. gada 26. jūnija CK Prezidija sēdes laikā Beriju apcietināja maršals [[Georgijs Žukovs]] un Maskavas kara apgabala komandieris [[Kirils Moskaļenko]]. 2.-7. jūlijā jautājumu par "Berijas noziedzīgo pretpartejisko un pretvalstisko darbību" izskatīja Centrālkomitejas plēnumā. Plēnumā arī notika politisko spēku pārkārtošanās - no CK kandidāta par CK locekli kļuva maršals Žukovs, kas nozīmēja armijas politiskās varas palielināšanos. Svarīgākais uzdevums bija diskreditēt Berijas reformatora tēlu. Viņu apvainoja bīstamās kadru izmaiņās, amnestijas organizēšanā, IeM orgānu patvaļā, un ārpolitikas iniciatīvās. Hruščovs apvainoja viņu mēģinājumā nodalīt partiju no padomju varas, ierobežot partijas ietekmi tikai ar kadru jautājumiem, atņemt partijai vadošo lomu valstī un uzurpēt varu. Otru apsūdzības akcentu lika uz viņa darbību Staļina laikā - Berija esot ieguvis uzticību un "ielīdis biedra Staļina dvēselē", apmelojis Molotovu un [[Anastass Mikojans|Mikojanu]], bet pēc Staļina nāves centies visiem līdzekļiem diskreditēt mirušo vadoni. Beriju apvainoja kā galveno represiju vaininieku (vainīga nevis sistēma, bet konkrēts politiskais intrigants), "divdabi", ārvalstu izlūkdienestu aģentu. Beriju apvainoja virknē noziegumu - viņš esot grāvis padomju valsti, centies palielināt IeM stāvokli uz partijas un valdības rēķina, centies sagrābt varu, atbalstījis buržuāzisko nacionālismu republikās, gatavojies kapitālisma atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP91T01172R000200320009-7.pdf |title=The Purge of L.P.Beria |access-date={{dat|2018|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123040431/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP91T01172R000200320009-7.pdf }}</ref> 1953. gada decembrī slēgtā Augstākās tiesas sēdē Beriju un vairākus viņa līdzgaitniekus notiesāja uz nāvi pēc KPFSR KL 58. panta par "Dzimtenes nodevību un teroristisku aktu veikšanu nodevīgā pretpadomju grupā". Berijas tiesa neizvērsās par publisku procesu, un bez viņa ar nāvi sodīja tikai dažus viņa tuvākos atbalstītājus no Iekšlietu ministrijas (Merkulovu, Kobulovu, Dekanozovu, Goglidzi, u.c.).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00937A000200020080-1.pdf |title=The Beria Indicement: End of a Purge |access-date={{dat|2018|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170122224212/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00937A000200020080-1.pdf }}</ref> == Cīņa par varu (1953. gada jūlijs—1957. gada jūlijs) == Berijas gāšana iezīmēja strauju Hruščova varas pieaugumu. 1953. gada augusta Augstākās padomes sapulcē Maļenkovs oficiāli pasludināja Jauno kursu, un septembrī Hruščovs kļuva par PSKP CK pirmo sekretāru. Turpmākajos mēnešos viņš nostiprināja savas pozīcijas partijā, un sāka regulāru Maļenkova politikas kritiku, koncentrējoties uz abu atšķirīgajiem viedokļiem par vieglās un smagās rūpniecības prioritātēm. 1953. gada novembrī Hruščovs vadīja Ļeņingradas partijas komitejas vadības nomaiņu. 1954. gada februāra-marta CK plēnumā Hruščovs pieteica [[Neskarto zemju kampaņa]]s sākumu. Kā partijas vadītājs, viņš 1954. gada pavasarī vadīja PSKP delegācijas Polijas un Čehoslovākijas komunistu kongresos, un septembrī apmeklēja Ķīnu. 1954. gada decembrī viņš sāka smagās rūpniecības atbalsta kampaņu un "labējo revizionistu" kritiku. Decembrī viņš arī uzstājās būvniecības konferencē, tā izejot no sev atvēlētās lauksaimniecības nozares rāmjiem.<ref name="cia.gov">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/caesar-19.pdf |title=FROM THE JANUARY PLENUM TO THE JULY PLENUM (1955) - ANTECEDENTS AND AFTERMATH OF MALENKOV'S RESIGNATION FROM THE PREMIERSHIP |access-date={{dat|2018|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170520023226/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/caesar-19.pdf }}</ref> Atšķirībā no Maļenkova, Hruščovs sākotnēji netaisījās meklēt alternatīvas valsts pārvaldē. Viņam "Staļina personības kults" bija tikai partijas dzīves normu "pārkāpšana", un pārāk lielā represīvo orgānu loma. Arī Staļina izvērtēšanā Hruščovs krita nemitīgās pretrunās, no "Staļina ģēnija" slavināšanas līdz "atsevišķu pārspīlējumu" un "trūkumu" konstatējumam.{{fact}} Izskatās, ka "personības kulta laika pārkāpumu" izmeklēšana viņam bija vajadzīga tikai tāpēc, lai likvidētu politiskos sāncenšus. Tieši tā viņš 1954. gadā izmantoja savulaik Maļenkova organizētās "[[Ļeņingradas lieta]]s" apsūdzēto reabilitāciju, un 1955. gada decembrī publiski paziņojot par bijušā Valsts drošības ministrijas (VDM) vadītāja [[Viktors Abakumovs|Viktora Abakumova]] sodīšanu ar nāvi. Pēc Berijas likvidēšanas veica plašas tīrīšanas valsts drošības struktūrās, no amatiem atceļot viņa piekritējus. 1954. gada aprīlī VDM pārveidoja par Valsts drošības komiteju (VDK) Ministru Padomes pakļautībā. Par VDK vadītāju iecēla Hruščova pirmskara draugu Ivanu Serovu (tūlīt pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s apspiešanas Serovu nomainīja bijušais komjaunatnes CK 1. sekretārs Šeļepins, bet pēc tā nāca cits bijušais komjaunatnes līderis Semičastnijs). Daudzus staļiniskajā terorā iesaistītos čekistus tiesāja, atlaida no amatiem vai izslēdza no partijas. Viņu vietā nāca cilvēki no partijas, bet īpaši, labi izglītoti jaunieši no komjaunatnes, kas ievērojami izmainīja drošības struktūru tēlu un darba stilu. Līdz 1963. gadam nomainīja vairāk nekā 90% drošības dienestu virsniekus, kuri bija strādājuši Staļina laikā, ietverot arī ārējās izlūkošanas speciālistus. Tas ievērojami pazemināja VDK izlūkošanas un pretizlūkošanas darba profesionalitāti, reducējot komitejas darbību sākuma posmā uz visai primitīvu politiskās policijas darbu.{{fact}} Tas pats noritēja PSRS Iekšlietu ministrijā, kuru 1960. gada janvārī vispār likvidēja, nododot tās funkcijas savienības republiku ministrijām. Partijas lomas, funkciju un varas pieaugums automātiski nozīmēja arī CK sekretariāta lomas pieaugumu. Jauno spēku samēru demonstrēja 1953. gada septembra plēnumā atjaunotais CK pirmā sekretāra amats, par kuru ievēlēja Hruščovu. Te viņa atbalstītāji bija CK sekretariāts, kuru lielā mērā veidoja partijas darbinieki, kas bija zaudējuši amatus Prezidijā, pēc tā samazināšanas 1953. gada martā. Tad arī notika pirmā atklātā Hruščova un Maļenkova sadursme, Hruščovam publiski nosaucot Maļenkovu par meli, atgādinot tā ziņojumu partijas 19. kongresā par lauksaimniecības uzplaukumu un pārtikas problēmas atrisināšanu.{{fact}} Hruščovs kļuva atbildīgs par lauksaimniecību, 1954. gadā sākot Neskarto zemju kampaņu, un preses publicitātē apsteidzot Molotovu, tā kļūstot par otro ietekmīgāko cilvēku valstī. Cīņa par varu turpinājās, abas puses meklēja sabiedrotos, aizvien krasāk iezīmējās Maļenkova un Hruščova pretstāve. Krīze atrisinājās 1955. gada janvāra CK plēnumā, kurā apsprieda ekonomisko situāciju valstī. Hruščovs uzbruka Maļenkovam par tā "[[Nikolajs Buharins|Buhariniski]]-[[Aleksejs Rikovs|Rikoviskajiem]]" centieniem palielināt investīcijas vieglajā rūpniecībā, lai palielinātu plaša patēriņa preču ražošanu, jo tas samazinātu smagās rūpniecības attīstības tempus. Paralēli presē izvērsās kampaņa pret "atsevišķiem ekonomistiem", kuri atļaujas kritizēt smagās rūpniecības prioritāti. Apstrīdēja arī Maļenkova tēzi, ka Trešais pasaules karš iznīcinās visu civilizāciju, jo tas padomju cilvēkos veicina bezcerību un neticību neizbēgamajai komunisma uzvarai. Maļenkovu arī apvainoja valsts interešu nodevībā, uzturot Berijas ideju par vienotas un neitrālas Vācijas izveidošanu. Taču viskonkrētākie bija apvainojumi par sadarbību ar Beriju, "Ļeņingradas lietas", un vēl vairāku 40-50 gadu politisko procesu organizēšanu. Maļenkova līdzdalība represijās tagad bija vērā ņemama apsūdzība. Maļenkova gāšanu izmantoja konservatīvās aprindas Austrumu bloka satelītvalstīs, mēģinot apturēt destaļinizāciju (piemēram, Ungārijā ar līdzīgiem apvainojumiem gāza [[Imre Naģs|Naģa]] valdību). CK plēnums paātrināja reabilitācijas procesu, kuru tagad saistīja ar represēto partijas biedru atjaunošanu partijā. 1955.-1956. gadā represiju tēma un attieksme pret Staļinu kļuva dominējošā, jo praktiski visi nomenklatūras pārstāvji tā vai citādi bija iesaistīti represijās. Izsūtītajiem sāka izsniegt pases, iesaukt armijā. Amnestēja apsūdzētos par sadarbību ar vācu okupācijas iestādēm. Plēnums arī nopietni ietekmēja situāciju lauksaimniecībā. Hruščova ietekmē mainīja Maļenkova laikā uzsākto sociālās un ekonomiskās situācijas reformu laukos, atjaunojot pierasto administratīvi/birokrātisko lauksaimniecības vadīšanu. Neskartajās stepju zemēs Ziemeļkazahijā, Sibīrijā, Altajā un Dienvidurālos parastajā komunistiskās trieciena kampaņas stilā sāka Neskarto zemju kampaņu. Tai sekoja [[Kukurūzas kampaņa]], kuras ietvaros kukurūzu piespieda sēt visur, ieskaitot [[Arhangeļska]]s apgabala ziemeļus. ===Maļenkova atkāpšanās, 1955=== Visa 1954. gada laikā pieauga Hruščova politiskā ietekme, kurš, kā partijas vadītājs kļuva par otro ietekmīgāko cilvēku valstī. Jau no 1953. gada beigām viņš regulāri bija izteicis Maļenkova politikai pretējus viedokļus, dažādos veidos uzsverot savu atšķirīgo viedokli par valdības vadītāja plāniem. 1955. gada sākumā padomju presē sākās partijas līnijas kropļotāju kritika, kas piekopjot nepareizu kursu ekonomikā, pārāk lielu uzsvaru liekot uz vieglo rūpniecību. Maļenkova gāšanā Hruščovs kritikai pakļāva Jaunā kursa politikas uzsvaru uz vieglo rūpniecību un patērētāju precēm. 1955. gada janvāra beigās Hruščovs Centrālkomitejas plēnumā asi kritizēja Maļenkova darba nepilnības gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Maļenkovu apvainoja pārliekā liberālismā Austrumeiropā, kas draudēja ar Polijas komunistu sašķelšanos, privātīpašuma atjaunošanos Ungārijā, un iespējamu Bulgārijas pāriešanu Tito pusē. Hruščovs pretojās Maļenkova miera un sarunu kursam ar Rietumiem (taču pats to turpināja pēc varas iegūšanas). Centrālkomiteja arī apstiprināja Hruščova ierosināto Kukurūzas kampaņu. 1955. gada 3. februārī sanāca ārkārtas PSRS Augstākās padomes sesija, kas 8. februārī apstiprināja Maļenkova atkāpšanos no valdības vadītāja amata, par jauno Ministru padomes priekšsēdētāju ieceļot Bulgaņinu. Oficiālajā atkāpšanās rakstā Maļenkovs minēja savu pieredzes trūkumu valsts darbā, un uzņēmās atbildību par neveiksmēm lauksaimniecībā. Jau Berijas arests iezīmēja armijas pārstāvju ietekmes pieaugumu politikā, un to apstiprināja maršala Žukova iecelšana par Aizsardzības ministru. Pirmo reizi kopš Staļina nāves atkal pieauga militārais budžets. ===Bulgaņina valdība=== Atšķirībā no Maļenkova laika, kad valdības vadītāju uzskatīja par svarīgāko personu valstī, Hruščovs tagad acīmredzami dominēja pār Bulgaņinu. Ārvalstu vizītēs viņi parasti devās kopā, un padomju prese joprojām uzsvēra kolektīvās vadības principu. Partijas Prezidijs turpināja strādāt vecajā sastāvā, Maļenkovam saglabājot savu vietu tajā. Mikojanu, Pervuhinu un Saburovu iecēla par Bulgaņina pirmajiem vietniekiem. Kaganovičs un Mikojans atbalstīja Hruščovu, kamēr staļinista Molotova ietekme samazinājās, īpaši 1955. gada vasarā, kad Hruščovs panāca attiecību uzlabošanu ar Tito [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāviju]] un [[Austrijas valsts līgums|Austrijas valsts līguma]] noslēgšanu. Sākās attiecību veidošana ar jaunajām valstīm - Indiju, Indonēziju un Birmu. Jaunā valdība 1955. gada budžetā par 27% (līdz 101,2 miljardiem rubļu) palielināja smagajai rūpniecībai atvēlētos līdzekļus, par 12% pieauga aizsardzības tēriņi, kamēr tik lielas pretrunas izraisījušās vieglās rūpniecības budžetu samazināja no 12,6 miljardiem rubļu un 10,6 miljardiem. Atbilstoši Hruščova uzstādījumam, lauksaimniecībai bija četri uzdevumi - palielināt ražas, samazināt zaudējumus ražas novākšanas laikā, apstrādāt neskartās un neapstrādātās zemes, ievērojami palielināt kukurūzas platības. Sākās [[Kukurūzas kampaņa]]s propaganda. Produktivitātes celšanai Bulgaņins ierosināja paātrināt lauksaimniecības mehanizāciju, un vienkāršot centralizētās plānošanas sistēmu. Saasinājās diplomātiskās attiecības ar rietumiem, ko izraisīja 1954. gada rudens Parīzes akordi, kas izbeidza [[Rietumvācija|VFR]] militāro okupāciju un uzņēma to NATO. PSRS sākās pret vācu militārismu vērsta kampaņa, un brīdinājumi, ka jebkāds jauns karš pārvērtīsies par atomkaru, kas iznīcinās Rietumu galvaspilsētas. Vienlaikus, arī PSRS 1955. gada 25. janvārī izbeidza formālo karastāvokli ar abām vācu valstīm un ierosināja nodibināt diplomātiskās attiecības ar VFR. Jau Maļenkova laikā bija sākusies slepena sarakste ar [[Josips Brozs Tito|Tito]], par attiecību uzlabošanu. Kopš 1948. gada staļiniskā propaganda viņu atainoja kā asiņainu fašistu. 1953. gadā abas valstis vienojās par diplomātisko attiecību atjaunošanu. 1954. gada beigās Tito ielūdza apmeklēt Maskavu, taču viņš piedāvāja PSRS vadībai ierasties [[Belgrada|Belgradā]], kas nozīmētu, ka PSRS atzīst savu 1948. gada kļūdu. Vizītes laikā Hruščovs un Bulgaņins atzina Tito tiesības uz atšķirīgu sociālisma celtniecības ceļu, taču tas neattiecās uz pārējām Austrumeiropas valstīm. CK jūlija plēnumā Molotovs saņēma oficiālu nosodījumu par savu pretestību attiecību uzlabošanai ar Dienvidslāviju.<ref name="cia.gov"/> <gallery> Bundesarchiv Bild 146-1989-101-01A, Moskau, Besuch Konrad Adenauer.jpg|Kolektīvā vadība sveic Adenaueru Maskavā Bulganin-Adenauer.jpg|Bulgaņins un Adenauers Maskavā Bulganin Khrushchev India 1955.jpg|Bulgaņins un Hruščovs Indijā </gallery> Maija vizītei Belgradā sekoja četru lielvaru vadītājs jūlijā, PSRS bruņoto spēku samazināšana augustā, diplomātisko attiecību nodibināšana ar VFR septembrī, un novembrī sākās vairākas nedēļas ilga Hruščova-Bulganiņa vizīte Dienvidaustrumāzijas valstīs. Šajā laikā Molotovs jau bija atstumts no ārlietām, un visus lēmumus pieņēma Hruščovs ar Bulgaņinu. CK plēnums 1955. gada jūlijā paziņoja par 20. PSKP kongresa sasaukšanu 1956. gada februārī, un 1956. gada. 14. janvārī publiskoja ambiciozo 6. piecgades plāna projektu, kas kongresam bija jāapstiprina. ===Hruščova nostiprināšanās=== Hruščova ietekmes pieaugums sākotnēji bija saistīts ar viņa spēju panākt Prezidija vairākuma atbalstu, taču pēc Maļenkova gāšanas un jūlija CK plēnuma, viņš sāka izmantot savas partijas vadītāja privilēģijas, atlaižot Maļenkova atbalstītājus, un vadošos amatus aizpildot ar saviem cilvēkiem. 1955. gada jūlijā Prezidijā uzņēma viņa atbalstītāju Kiričenko un Suslovu. CK Sekretariātu, papildus Hruščovam, 1956. gada 1. martā veidoja Brežņevs, Beļajevs, Suslovs, Šepilovs, Pospelovs, Furceva un Aristovs, vairāki no kuriem īsu laiku bija strādājuši 1952. gada Staļina Politbirojā. Notika arī daudzu republiku apgabalu partijas vadītāju nomaiņas. Brežņevu uz neilgu laiku iecēla par [[Kazahijas PSR]] partijas vadītāju, kur viņš vadīja ne tikai Neskarto zemju kampaņu, bet arī sāka slepenā [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] celtniecību. Decembrī [[Uzbekijas PSR]] partijas vadībā iecēla republikas valdības vadītāju Muhitdinovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/caesar-20.pdf |title=FROM THE JULY PLENUM (1955) TO THE 20TH PARTY CONGRESS - ANTECEDENTSAND AFTERMATH OF MALENKOV'S RESIGNATION FROM THE PREMIERSHIP |access-date={{dat|2018|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170530082826/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/caesar-20.pdf }}</ref> ==="Antipartejiskās grupas" sagrāve, 1957=== {{pamatraksts|Antipartejiskā grupa}} Pēc Maļenkova atkāpšanās februāri, 1955. gada jūnijā Ārlietu ministra amatu zaudēja Molotovs. 1956. gada jūnijā Kaganoviču atcēla no svarīgās Darba un Algu komitejas vadības un septembrī iecēla par Celtniecības materiālu ministru. 1956. gada rudens nemieri Polijā un revolūcija Ungārijā novājināja Hruščova ietekmi. Oktobrī Molotovs, Kaganovičs, Mikojans un Hruščovs devās uz Polijas krīzes sarunām, un novembrī Molotovu iecēla par Valsts kontroles ministru. Pēc Ungārijas revolūcijas apspiešanas, uz 1957. gada janvāra Austrumu bloka partiju vadītāju tikšanos Budapeštā Hruščovu pavadīja Maļenkovs. Taču 1957. gada februāra Augstākās padomes sesija atkal apstiprināja virkni Hruščova ierosinājumu, tai skaitā, par ministriju lielākās daļas likvidāciju, un ''sovnarhozu'' izveidošanu. Nodrošinājies ar Centrālkomitejas atbalstu, Hruščovs šajā laikā sāk gatavoties Maļenkova, un iespējams, arī citu veco staļinistu, atcelšanai no amatiem, apvainojot viņus līdzdalībā staļiniskajā terorā. Vienlaikus, Maļenkovs ar Molotova un Kaganoviča atbalstu, sāk gatavoties Hruščova atcelšanai no amatiem. Sazvērestībai pievienojas arī Bulgaņins, kura kabinetā notiek sapulces.<ref name="Khrushchev and the anti-party group">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/caesar-30.pdf |title=Khrushchev and the anti-party group |access-date={{dat|2018|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170530083028/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/caesar-30.pdf }}</ref> 1957. gada 6.-14. jūnijā Bulgaņins ar Hruščovu atrodas vizītē Somijā, dodot sazvērniekiem pabeigt plānošanu. Hruščovam atgriežoties Maskavā, Maļenkovs lūdza sasaukt Prezidija sapulci par nesvarīgu tēmu. Sākoties 18. jūnija Prezidija sēdei, Maļenkovs izteica neapmierinātību ar to, ka Hruščovs ieņēmis sapulces vadītāja krēslu. Prezidija locekļi nobalsoja sapulces vadību uzticēt Bulgaņinam. Maļenkovs turpināja kritizēt Hruščovu, apvainojot viņu kolektīvās vadības principu pārkāpšanā, kā arī nesaskaņotas un nereālas lauksaimniecības programmas īstenošanā. Izvērsās diskusija, kurā tika kritizēta visa Hruščova darbība kopš 1955. gada. Kritikai pievienojās arī Bulgaņins, Vorošilovs, Šepilovs un Pervuhins. Maļenkovs, Molotovs un Kaganovičs ierosināja Hruščovu atcelt no amata, ļaujot viņam kļūt par Lauksaimniecības ministru. Hruščovs, ar Mikojana atbalstu, noraidīja kritiku un atteicās brīvprātīgi atkāpties. Tikmēr Hruščova atbalstītāji Centrālkomitejā saņēma ziņas par notiekošo Prezidijā, un sāka aicināt Centrālkomitejas locekļus no provincēm steidzīgi ierasties Maskavā. Centrālkomitejas pārstāvji Prezidijam pieprasīja Hruščova jautājumu izskatīt Centrālkomitejas plēnumā. Opozīcija sākumā pretojās, pieprasot Hruščovam atkāpties pirms plēnuma, taču nespēja novērst Centrālkomitejas plēnuma sanākšanu 22. jūnijā.<ref name="Khrushchev and the anti-party group"/> Maļenkovs, Molotovs, Kaganovičs un Šepilovs uzstājās plēnumā, kritizējot Hruščovu. Lielākā Centrālkomitejas daļa atbalstīja Hruščovu un kritizēja opozīciju, ne tikai par pretestību Hruščovam, bet arī par līdzdalību Staļina terorā. Plēnuma gaitā Saburovs, Vorošilovs, Pervuhins un Bulgaņins mainīja viedokli, sāka nosodīt opozīciju un atzina savu kļūdu. Beigās vienīgi Molotovs atteicās nožēlot savu uzvedību. Centrālkomitejas sapulces pēdejā dienā, 29. jūnijā tika pieņemts lēmums, kas nosodīja antipartejisko grupu, un no Centrālkomitejas izslēdza Molotovu, Maļenkovu, Kaganoviču un Šepilovu, ieceļot viņus nenozīmīgos, trimdai līdzvērtīgos amatos. Pārējos opozicionārus no amatiem atlaida pakāpeniski, nākamo gadu laikā.<ref name="Khrushchev and the anti-party group"/> <gallery> Stalin birthday.jpg|Staļina dzimšanas dienas svinēšana Ķīnā Bundesarchiv Bild 183-11433-0003, Berlin, Vorbereitung III. Weltfestspiele.jpg|Ļeņina un Staļina plakāti Berlīnes centrā Bundesarchiv Bild 183-18671-0002, Berlin, Karl-Marx-Allee, Denkmal Stalin.jpg|Ziedi pie Staļina pieminekļa Berlīnē Fotothek df roe-neg 0006414 001 Blick auf das Standbild Josef Stalins mit einem.jpg|Ziedi pēc Staļina nāves, Leipciga Bundesarchiv Bild 183-18686-0001, Rostock, Trauermarsch zum Tode Stalins.jpg|Sēru demonstrācija Rostokā Sheshi Skënderbej (Szkander bég tér). Fortepan 28339.jpg|Staļina piemineklis Albānijā Moskau 1957 - Lenin-Stalin-Mausoleum.jpg|Ļeņina-Staļina mauzolejs </gallery> == "Hruščova atkusnis" (1956. gada februāris—1958. gada marts) == [[Attēls:Nikita S. Khrushchev.jpg|thumb|200px|Ņikita Hruščovs.]] 1955. gada 31. decembra CK Prezidija sēdē, kas bija veltīta represiju jautājumam, izveidoja izmeklēšanas komisiju CK sekretāra, akadēmiķa P.Pospelova vadībā. 1956. gada 8. februārī Pospelova komisija iesniedza Prezidijam atskaiti par pretpadomju darbībā apvainotajiem un represētajiem partijas biedriem. Tā kā tuvojās 20. partijas kongress, diskusija pamatā bija par to, vai par represijām runāt kongresā un kā par tām runāt. Par ziņojuma publiskošanu bija Aristovs, Šepilovs un Maļenkovs, pret bija Molotovs, Vorošilovs un Kaganovičs. Hruščovs bija par ziņojuma nolasīšanu, bet "mīkstinātā" formā, lai "neapgānītu pagātni", un bija pret to, ka visu vainu noveļ uz Staļinu un Valsts drošības tautas komisariātu, noklusējot Staļina tuvāko līdzgaitnieku (protams, izņemot Hruščovu) darbību. Nebija paredzēts ziņot par pēckara represijām. Publisks pagrieziena punkts ir 4. februāris, kad Vorošilovu 75 dzimšanas dienā sveic jau tikai kā Ļeņina sekotāju, nepieminot Staļinu. Kongresa atklāšanas dienā "Pravda" publicē tikai Ļeņina portretu. ===PSKP 20. kongress=== 1956. gada 14. februārī Maskavā ar Hruščova uzrunu sākās PSKP 20. kongress. Hruščovs izvērsa kolektīvās vadības tēmu, kā arī aizstāvēja mierīgās līdzpastāvēšanas ārpolitiku ar Rietumiem, kur komunisti pie varas var nākt arī demokrātiski, bez kara. Mikojans uzstājās ar visradikālāku runu, jau tieši apstrīdot Staļina laika vadības stilu un ekonomikas dogmas. Pārējie vadītāji vispārīgās tēzēs kritizēja personības kultu. Pēc partijas vadības pārvēlēšanas, atskaišu noklausīšanās, nākamās piecgades plāna apstiprināšanas un oficiālās kongresa slēgšanas, Hruščovs paziņoja par slēgto sēdi naktī no 24. uz 25. februāri, kurā neielaidīs ārzemju partiju viesus, un nolasīs "slepenu ziņojumu". Hruščova "Par personības kultu un tā sekām", bija secīgs faktu izklāsts, kas parādīja Staļina personības kulta veidošanos un izpausmes. Tas arī pretstatīja Staļina autoritāro vadības stilu un Ļeņina "demokrātisko" vadības stilu. Kults esot veidojies, Staļinam pamazām atkāpjoties no Ļeņina idejām, sākot ar politiskā testamenta noklusēšanu. Staļinu pasniedza kā bendi, kurš iznīcinājis "Ļeņina gvardi", organizējis [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavību, likvidējis lielāko daļu 17. kongresa delegātu, vainīgs viltus liecību "izsišanā" no nepatiesi apsūdzētajiem partijas un armijas vadošajiem darbiniekiem. Staļinu personīgi vainoja Kaukāza tautu deportācijās, attiecību saraušanā ar Dienvidslāviju un pēckara politisko prāvu fabricēšanā. Īpaši uzsvēra viņa nekompetenci Otrā pasaules kara laika militāro operāciju vadībā (maza nodeva armijai un Žukovam). Ziņojums koncentrējās uz Staļina vainu pret partijas darbiniekiem, kuri esot bijuši galvenie represiju upuri. Cīņu ar [[trockis]]tiem un citiem partijas opozicionāriem joprojām atzina par pozitīvu sasniegumu. Ziņojums ignorēja jautājumus par padomju pilsoņu masu represijām, kolektivizācijas upuriem, nerunājot nemaz par sistēmu, kurā šāds kults varēja rasties. Hruščovs arī ignorēja savu personīgo, un daudzu citu partijas darboņu līdzatbildību represijās. Tāpēc ziņojuma saturs un ievirze panāca pozitīvu reakciju no kongresa delegātiem, kas pamatā bija vidējā un augšējā nomenklatūras slāņa pārstāvji. Hruščovs turpināja turēt savās rokās apsūdzību iniciatīvu, kas garantēja, ka tās nepavērsīsies pret viņu un viņa atbalstītājiem. Hruščova ziņojumu nepierakstīja, un ar tā mīkstinātu versiju nolēma iepazīstināt partijas pirmorganizācijas, nepublicējot to padomju presē. Runas drukātas versijas izplatīja partijas pirmorganizācijām arī Austrumu bloka valstīs. ===Staļina kulta beigas=== Staļina kults PSRS un pasaules komunistu partijās bija pastāvējis vairāk nekā 25 gadus, taču jau drīz pēc viņa nāves sākas Staļina nozīmes samazināšana. No Ļeņinam līdzvērtīga marksisma vadoņa, 1953. gada 27. jūlijā viņu nosauc par Ļeņina lietas turpinātāju. Prese turpmāk vairāk uzsver partiju un kolektīvo vadību, kā Staļina lietas turpinātājiem. Vēl 1954.un 1955. gada decembrī padomju presē plaši atzīmē mirušā Staļina dzimšanas dienas, un līdz 1956. gada februāra sākumam viņu joprojām piemin presē. 1955. gada sākumā Hruščovs nominē Bulgiņinu valdības vadītāja amatam, kā Staļina tuvāko cīņu biedru, un Bulgaņins apņemas turpināt Staļina kursu. Tikai pēdējās dienās pirms 20. kongresa sākuma Staļina vārds pilnībā pazūd no preses. Kongresa laikā Staļina vārdu gandrīz vispār nepiemin, taču kritizē "personības kultu", tāpēc Hruščova personīgais Staļina nosodījums daudziem nāca kā negaidīts šoks. Staļina kritika tika veikta partijas organizācijās, darba vietās un fabrikās, taču arī turpmāk Staļina atklāta kritika PSRS presē bija minimāla. Viņa portreti, pieminekļi un vārds pakāpeniski pazuda no pilsētvides, muzejiem un uzņēmumu nosaukumiem, taču pilnībā tika likvidēti tikai pēc 1961. gada 22. kongresa. PSRS himnā dzēsa tekstu, kas pieminēja Staļinu. 1956. gada 28. martā "Pravda" beidzot publicēja daļēju Staļina kritiku, vienlaikus uzsverot viņa lielo nozīmi marksismā. Jau 5. aprīlī "Pravda" nosodīja tos, kas vienlaikus ar Staļina kritiku, sāka arī partija kritiku. Režīms centās novērst jebkādu plašākas kritikas izvēršanos sabiedrībā. Turpmāka Staļina kulta un politisko kļūdu kritika notika specializētos partijas žurnālos. Lielās Padomju enciklopēdijas 40. sējums, kurā bija paredzēta vieta Staļina biogrāfijai, netika publicēts, lai arī iznāca pārējie sējumi. Aprīlī un maijā atcēla vairākus represīvos likumus. Juristu žurnālā kritizēja Višinska lomu paraugprāvu laikā, kad apvainotos par vainīgiem atzina tikai uz atzīšanās pamata. Maijā komjaunatnes laikrakstā daļēji publicēja tā saukto Ļeņina testamentu, kurā tas bija negatīvi raksturojis Staļinu. Vasarā izplatīja Ļeņina testamenta pilno tekstu. 1956. gada 30. jūnijā Centrālkomiteja pieņēma rezolūciju, kas ierobežoja Staļina kritiku, un vispār nepieļāva nekādu partijas kritiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP83-00586R000300150023-0.pdf |title=The Course of De-Stalinization in Soviet Domestic Propaganda Throught June 1956 |access-date={{dat|2018|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123174157/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP83-00586R000300150023-0.pdf }}</ref> Daudz asāka un publiskāka bija Staļina kritika Austrumu bloka valstīs, Polijā, VDR un Čehoslovākijā. [[Gruzijas PSR]] destaļinizācija notika pakāpeniski, taču tik un tā izraisīja plašus iedzīvotāju nemierus. Ķīnas un Albānijas komunistu režīmi savā destaļinizācijā bija daudz mērenāki, un izmantoja šo iespēju, lai atbrīvotos no Maskavas ietekmes. ===Izmaiņas padomju sabiedrībā=== Lai arī Hruščova runa tikai daļēji atklāja represiju apjomu, sabiedrībā tā izraisīja straujas pārmaiņas. Radās jauna, un pie līdzšinējās bezierunu paklausības pieradušās partijas vadības neparedzēta situācija — sabiedrībā destaļinizācijas process pieņēma tādus apmērus, ka aizgāja tālāk, nekā to bija paredzējuši pasākuma iniciatori. Pagātnes vainas un atbildības apspriešana bija aktuāla tēma visās partijas un komjaunatnes pirmorganizāciju sapulcēs. Uzreiz pēc Hruščova runas izplatīšanas partijas pirmorganizācijām, sākās “personības kulta” kritikas kontrole. Drukāto runas kopiju pēc nolasīšanas partijas biedriem nedrīkstēja apspriest, un to bija jānosūta atpakaļ. Partijas darbinieku un armijas virsnieku lielākajai daļai Staļins joprojām bija milzīga autoritāte. Jau aprīlī un maijā sāk ierobežot Staļina kritiku, aicinot nepieļaut “apriešanu” un procesa aiziešanu “pašplūsmā”. Vasarā vairākās runās Hruščovs Staļinu pieminēja pozitīvi, kā lielu revolucionāru un marksistu. 1959. gada 21. partijas kongresā Staļina kultu nepieminēja, un destaļinizācijas otrais vilnis sākās tikai 1961. gada 22. kongresā. Kritikas robežas tika definētas 1956. gada 30. jūnija CK plēnuma lēmumā “Par personības kulta un tā seku pārvarēšanu”, kas uz tuvākajiem 30 gadiem noteica oficiālo staļinisma un Staļina personības novērtējuma interpretāciju. Lai arī tas bija solis atpakaļ, CK lēmums, atšķirībā no Hruščova slepenās runas, vismaz bija publisks un presē publicēts. Tika novilkta krasa šķirtne starp pieļaujamajām “virtuves” sarunām un publisko diskusiju tēmās pieļaujamo. Tā, piemēram, par “nepareizu” 20. kongresa lēmumu apspriešanu tika izformēta Zinātņu akadēmijas Siltumenerģijas laboratorija, kuras zinātniskie darbinieki savā partijas sapulcē aizgāja pārāk tālu — sāka analizēt “kulta” iemeslus un sistēmu kā tādu. 1957. gada janvārī/martā par “padomju realitātes apmelošanu” tika notiesāti vairāk nekā 100 cilvēki. Labākajās Staļina laiku tradīcijās tika safabricēta “Krasnopevceva lieta”, kurā 6—10 gadus piesprieda MVU vēstures fakultātes studenti un aspiranti, kuri mēģināja pārrakstīt PSKP vēsturi, kā arī strādāja pie jaunu ideoloģijas nostādņu veidošanas. 1958. gadā tika notiesāti Ļeņingradas zinātnieki R.Pimenovs un B.Vails, par to Hruščova “slepenā ziņojuma” komentāriem. ===Reabilitācijas=== 1956. gada vasarā beidzot sākās politieslodzīto masveida atbrīvošana un reabilitācija. No ieslodzījuma un deportācijas vietām atgriezās simtiem tūkstošu cilvēku. Ātri reabilitēja lielāko daļu terora laikā nogalināto un mirušo. Hruščovs izveidoja īpašas reabilitācijas "troikas", ko veidoja viens prokuratūras pārstāvis, viens CK pārstāvis un viens reabilitēts partijas biedrs, kas ieslodzījuma vietās ātri pieņēma reabilitācijas lēmumus. Kā pirmos atbrīvoja komunistus un viņu ģimenes, kā arī ieslodzītos, kam jau bija beidzies ieslodzījuma termiņā. Atbrīvoja arī vēl izdzīvojušos meņševikus un eserus, kas ieslodzījumā bija pavadījuši gandrīz 30 gadus, taču nenotika politisko tiesas procesu juridiska pārskatīšana. Trocki, Buharinu, Rikovu, Kameņevu u.c. tā arī nereabilitēja. Nekādi nesodīja NKVD izmeklētājus, spīdzinātājus, un slepeno ziņojumu rakstītājus. Bieži vien upuri uz ielas vai darbā satikās ar saviem pāridarītājiem, kas noveda pie infarktiem, pašnāvībām un slepkavībām. Reti kuram atbrīvotajam izdevās atjaunot bijušo partijas vai militāro karjeru, sākoties celtniecības bumam, daudzi sāka strādāt celtniecībā. ===Kultūras dzīve=== “Personības kulta” kritika, represēto reabilitēšanas sākšanās un paši 20. kongresa rezultāti krasi mainīja visu gaisotni valstī, kultūras situāciju literatūrā, mākslā, zinātnē. Tieši te radās pats jēdziens '''Hruščova atkusnis''', kas, kā teica rakstnieks [[Iļja Erenburgs]], pienācis pēc “stindzinošā sala” (lai gan visai trāpīgi šis jēdziens liecina par nepastāvīgumu — pēc atkušņa var nākt salnas). Tika reabilitēti represētie literatūras un mākslas darbinieki, dzīvē atgriezās ne tikai personības, bet pat veselas kultūras jomas. Sāka izdot milzumu literāru un populārzinātnisku mēnešrakstu, sāka skanēt aizliegto gadsimta sākuma komponistu (Prokofjeva, Šostakoviča) simfoniskā mūzika. Furoru sacēla Solžeņicina romāns “Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē”. Nāca vesela plejāde literatūras un kinematogrāfijas darbu, kas pilnīgi savādāk aplūkoja kara laika notikumus: Šolohova stāsts “Cilvēka liktenis”, Simonova triloģijas pirmā daļa “Dzīvie un mirušie”, Čuhraja filma “Balāde par kareivi”, Kalatozova “Lido dzērves” u.c. Mākslā pilnīgs jaunatklājums jaunajai paaudzei bija no slēgtajiem fondiem izvilktā un izstādītā 20.—30. gadu avangarda glezniecības izstāde (kas nu nemaz neiekļāvās sociālistiskā reālisma tradīcijās). Gandrīz vai apvērsumu studentu dzīvē izsauca 1957. gada Maskavas starptautiskais studentu un jaunatnes festivāls, kur būtībā pirmo reizi bija iespēja reāli un nepastarpināti kontaktēt ar ārzemju jaunatnes pārstāvjiem. Pilnīgi nospiestās humanitārās zinātnes patiesi tika pie “svaiga gaisa malka”. Sāka izdot tādus žurnālus kā “PSRS vēsture”, “PSKP vēstures jautājumi”, “Jaunā un jaunākā vēsture” u.c. Pirmo reizi guva pieeju daļai arhīvu, kas līdz tam bija drošības dienestu pārziņā. Tas izraisīja virkni publikāciju un pētījumu par neseno vēsturi (protams, cenzūras atļautajās robežās). Atļāva publicēt reabilitēto represēto atmiņas par revolūcijas laiku un pilsoņu karu (izņemot trockistu, buharinistu, rikovistu viedokli). Taču “salnas” pazīmes visu laiku virmoja gaisā, un liecināja par “ziemas” varbūtējo tuvošanos. Tā 1957. gada sākumā par “padomju īstenības nihilistisku atspoguļošanu” asi tika kritizēts Dudinceva romāns “Ne no maizes vien”. Bet īsti skandaloza kļuva “[[Boriss Pasternaks|Pasternaka]] lieta”, kur rakstnieku ne vien izslēdza no rakstnieku savienības, bet arī piespieda atteikties no Nobela prēmijas par romānu “Doktors Živago”. Šis skandāls visai uzskatāmi liecināja gan par atļautā robežām, gan arī par inteliģences gatavību mazākā partijas spiediena ietekmē izrādīt paklausību. 50. gadu beigās jaunā viļņa rakstnieki un dzejnieki sāka patstāvīgi izdot literārus žurnālus mašīnrakstā, tā radās t.s. “samizdats”, kā opozīcijas domas patvērums un iespēja kaut minimāli izpausties. Hruščovs pārņēma iniciatīvu ne tikai destaļinizācijas procesa virzīšanā, bet arī rūpēs par iedzīvotāju labklājību. 1956. gada martā pieņēma lēmumu par darbu kolhozniekiem maksāt katru mēnesi, nevis kā līdz šīm reizi gadā. Jūlijā radikāli reformēja pensiju sistēmu. Tagad vecuma pensiju varēja saņemt vīrieši no 60 gadu vecuma, bet sievietes no 55 gadu vecuma. Turklāt valsts pensijas apmērs sasniedza 55—100% no līdzšinējās vidējās algas. (Kolhozniekiem pensijas ieviesa ievērojami vēlāk - 1964. gada rudenī.) No 1957. gada janvāra tika palielināta minimālā alga ražošanā, celtniecībā, transportā, tika noteikts ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums. Martā samazināja nodokļus strādnieku un kalpotāju ienākumiem. Pārtrauca obligātos valsts iekšējos aizņēmumus no iedzīvotājiem. Darba dienu samazināja līdz 6—7 stundām, bet sestdienās un priekšsvētku dienās tās ilgumu samazināja vēl par 2 stundām. Pirmo reizi vispār tika aizskarts jautājums par darba materiālu stimulēšanu (kas bija pretrunā ar visu līdzšinējo ideoloģiju!). Stājās spēkā rīkojums par darba strīdiem, kas pārtrauca to strādnieku tiesisko vajāšanu, kuri vēlējās mainīt darbu pēc pašu gribas. Hruščovs uzstājās kā aktīvs destaļinizācijas veicinātājs, taču ne visai ilgu laiku. Pirmās problēmas bija 1956. gada oktobrī Polijā, taču tur ''status quo'' tika saglabāts pārrunu ceļā. Taču neizdevās situāciju noregulēt Ungārijā (kur sākās masu demonstrācijas, padomju veidošanās, par premjeru kļuva Naģs ar savu reformu politiku). Te, par spīdi noraidošajai Žukova nostājai, Hruščovs (ar Molotova, Bulgaņina, Vorošilova atbalstu), atmeta jebkādus centienus spēlēt liberālismu un deva rīkojumu [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] karaspēkam ieiet Ungārijā un ar spēku apspiest nemierus. Visas liberalizācijas tendences PSRS ārpolitikā tika pārtrauktas, daudz stingrāka kļuva arī ideoloģiskā kontrole valsts iekšienē un visā sociālistiskajā nometnē kopumā. Ar jaunu spēku sākās aukstais karš. No otras puses, [[aukstais karš]] deva zināmu pozitīvu ieguldījumu. Tas parādījās Hruščova orientācijā uz zinātniski tehnisko progresu. Laikā no 1950. līdz 1960. gadam investīcijas zinātnē pieauga 12 reizes. Tieši šajā laikā radās tie pētījumi, par kuriem padomju zinātnieki eksaktajās zinātnēs saņēma Nobela prēmijas. “Atkusnis” ietekmēja arī zinātnieku attiecības ar nomenklatūru. 1955. gada rudenī CK tika sūtīta “trīssimt zinātnieku vēstule”, vērsta pret Lisenko doktrīnu uzspiešanu. Zaļā gaisma tika dota kibernētikai un kvantu mehānikai, bet partijas pārstāvju mēģinājumi apšaubīt šīs nozares saņēma krasu zinātnieku pretsparu. Šajā laikā ievērojami pieauga arī zinātniski pētniecisko iestāžu skaits un pētījumu apjomi. No otras puses, Hruščova izglītības trūkums, ticība ideoloģijas brīnumiedarbībai uz sabiedrības, t.sk. arī zinātnes attīstību, kā arī paļaušanās uz “tautas akadēmiķa” Lisenko padomiem ievērojami bremzēja valsts vadības un zinātnes pārstāvju dialogu. Hruščova populisms, pretrunīgā rīcība, haotiskās idejas ekonomikā, tiekšanās pēc varas, draudošās apsūdzības par piedalīšanos represijās, kā arī cenšanās samazināt valdības pilnvaras, balstoties uz otrā ešelona partijas nomenklatūras darbiniekiem, aizskāra veco partijas vadību. Bez tam notikumi Polijā un Ungārijā, kā arī 6. piecgades plānu neizpildīšana bija ievērojami sašķobījušas Hruščova pozīcijas CK (kur ap Maļenkovu sāka apvienoties partijas opozīcija - Molotovs, Kaganovičs, Vorošilovs u.c.) un popularitāti ierēdniecībā. Hruščovs uzsāka kārtējo reformu kampaņu, lai uzlabotu ekonomisko situāciju un “uzspodrinātu” savu tēlu — 10. maija lēmums par ekonomikas decentralizāciju, nozaru pārvalžu monopola likvidēšanu, nododot saimniecības organizēšanu reģionu vadības rokās. Nenoliedzami sākumā bija pozitīvs efekts: tika likvidētas daudzas birokrātiskās barjeras, daudzās dublējošās nozares, samazināta neekonomiskā kravu plūsma, samazināta milzīgā ierēdņu armija (tika likvidētas 10 rūpniecības ministrijas). Taču tas izraisīja arī reģionu noslēgšanos vietējā ekonomikā, kas neļāva vairs efektīvi plānot attīstību valsts mērogā. Tā visa rezultātā 60. gadu sākumā sāka veidot jaunas vertikālās pārvaldes struktūras, un beigu beigās birokrātiskais aparāts bija ievērojami lielāks nekā 1954. gadā. Tagad vienīgais, kas reāli varēja apdraudēt Hruščova pozīcijas, bija ārkārtīgi pieaugusī armijas ietekme. Bez tam CK Prezidija loceklis, aizsardzības ministrs maršals Žukovs bija vienīgais, kuru nu nemaz neapdraudēja klasiskā un visaptverošā apsūdzība par piedalīšanos represijās. Viņš ne tikai nebija tajās ņēmis līdzdalību, bet arī pats gandrīz tika represēts. Tāpēc viss CK aparāts Hruščova vadībā pievērsās armijas ietekmes samazināšanai. Žukova vizītes laikā Dienvidslāvijā un Albānijā, Hruščovs viņu apvainoja “bonopartismā” un savu kara nopelnu pārvērtēšanā. 1957. gada oktobrī Žukovs tika atcelts no visiem amatiem. === Destaļinizācijas beigas === 1958. gada pavasarī beidzās “juku laiks” un destaļinizācija — veidojot jauno valdību, no tās vadītāja amata atcēla N.Bulgaņinu (kurš bija atbalstījis Maļenkova opozīciju), un par Ministru Padomes priekšsēdētāju kļuva Hruščovs. Tas bija viņa pirmais amats valsts pārvaldē ārpus partijas amatiem un, sakoncentrējot savās rokās varu gan valdībā, gan partijā, viņš kļuva par vienpersonisku valsts vadītāju. ==Atsauces== {{reflist|2}} == Bibliogrāfija == * Соколов А.К., Тяжельникова В.С., Курс советской истории 1941-1991. – Т.2., Москва, 1999. * Бурлацкий Ф.М., Вожди и советники. – Москва, 1990. * История России – ХХ век. - Москва, 1997. == Ārējās saites == * [http://homepages.stmartin.edu/fac_staff/rlangill/PLS%20310/After%20Stalin,%201953-1956.htm After Stalin, 1953-1956] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171222221815/http://homepages.stmartin.edu/fac_staff/rlangill/PLS%20310/After%20Stalin,%201953-1956.htm |date={{dat|2017|12|22||bez}} }} * [http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/213/2/hruchev.pdf "О культе личности и его последствиях", Pilnais teksts] * [http://introvertum.com/doklad-n-s-hrushheva-o-kulte-lichnosti-i-ego-posledstviyah-polnyiy-tekst/ Доклад Н.С. Хрущева «О культе личности и его последствиях». Полный текст] [[Kategorija:Padomju Savienība]] tt80723en7qturo2zvar64z2ikugwra 0 49610 3662770 3662269 2022-07-29T20:45:02Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Vestsaidas stāsts]] → [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākais režisors" | current_awards = | image = | alt = | caption = | description = "izcilu kinorežisora sniegumu" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1929 | website = {{URL|http://www.oscars.org}} }} ''' [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balva]] "Labākais režisors"''' jeb "Oskara" balva labākajam režisoram tiek pasniegta katru gadu.<ref name="Oscars1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}</ref> Nominācijas izvirza Kinoakadēmijas režijas nodaļa, bet par uzvarētājiem balso visi Kinoakadēmijas locekļi.<ref name="Oscars6">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule10.html |title=Rule Ten: Special Rules for the Directing Award |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130921141055/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule10.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130921141055/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule10.html |date={{dat|2013|09|21||bez}} }}</ref> Amerikas Kinorežisoru ģildes noteikumi nosaka, ka filmas režisors ir viens cilvēks — šis noteikums ieviests, lai izvairītos no dažādām juridiskām peripetijām, taču izņēmuma gadījumā balvai var tikt nominēta tā sauktā "līdzrežisoru vienība", ja šie režisori ir jau ieguvuši sabiedrības atzinību. Līdzrežisori ieguvuši balvas divas reizes — 34. balvas pasniegšanā (Roberts Vaizs un Džeroms Robinss par filmu "[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]") un 80. balvas pasniegšanā ([[Brāļi Koeni|Džoels un Ītans Koeni]] par filmu "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]"). == Balvas ieguvēji == {| class="wikitable" style="text-align:left" |- ! Gads (ceremonija) !! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma |- | style="text-align:center" | 1927/28 <small>[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]] (drāma)</small> || [[Frenks Borzeigi]] || ''Frank Borzage'' || ''[[7th Heaven]]'' |- | style="text-align:center" | 1927/28 <small>[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]] (komēdija)</small> || [[Luiss Mailstouns]] || ''Lewis Milestone'' || ''[[Two Arabian Knights]]'' |- | style="text-align:center" | 1928/29 <small>[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]</small> || [[Frenks Loids]] || ''Frank Lloyd'' || "[[Dievišķā lēdija]]" (''The Divine Lady'') |- | style="text-align:center" | 1929/30 <small>[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]</small> || [[Luiss Mailstouns]] || ''Lewis Milestone'' || "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" (''All quiet on the western front'') |- | style="text-align:center" | 1930/31 <small>[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]</small> || [[Normens Taurogs]] || ''Norman Taurog'' || "[[Skipijs (1931. gada filma)|Skipijs]]" (''Skippy'') |- | style="text-align:center" | 1931/32 <small>[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]</small> || [[Frenks Borzeigi]] || ''Frank Borzage'' || "[[Slikta meitene (1931. gada filma)|Slikta meitene]]" (''Bad Girl'') |- | style="text-align:center" | 1932/33 <small>[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]</small> || [[Frenks Loids]] || ''Frank Lloyd'' || "[[Kavalkāde (1933. gada filma)|Kavalkāde]]" (''Cavalcade'') |- | style="text-align:center" | 1934 <small>[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]</small> || [[Frenks Kapra]] || ''Frank Capra'' || "[[Tas notika kādā naktī]]" (''It Happened One Night'') |- | style="text-align:center" | 1935 <small>[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]</small> || [[Džons Fords]] || ''John Ford'' || "[[Ziņotājs (1935. gada filma)|Ziņotājs]]" (''The Informer'') |- | style="text-align:center" | 1936 <small>[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]</small> || [[Frenks Kapra]] || ''Frank Capra'' || "[[Misters Dīdss pārceļas uz pilsētu]]" (''Mr. Deeds Goes to Town'') |- | style="text-align:center" | 1937 <small>[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]</small> || [[Leo Makerijs]] || ''Leo McCarey'' || "[[Šausmīgā patiesība]]" (''The Awful Truth'') |- | style="text-align:center" | 1938 <small>[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]</small> || [[Frenks Kapra]] || ''Frank Capra'' || "[[To nevar paņemt sev līdzi (filma)|To nevar paņemt sev līdzi]]" (''You can't take it with you'') |- | style="text-align:center" | 1939 <small>[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]</small> || [[Viktors Flemings]] || ''Victor Fleming'' || "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" (''Gone with the wind'') |- | style="text-align:center" | 1940 <small>[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]</small> || [[Džons Fords]] || ''John Ford'' || "[[Naida augļi (filma)|Naida augļi]]" (''The Grapes of Wrath'') |- | style="text-align:center" | 1941 <small>[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]</small> || [[Džons Fords]] || ''John Ford'' || "[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]" (''How green was my walley'') |- | style="text-align:center" | 1942 <small>[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]</small> || [[Viljams Vailers]] || ''William Wyler'' || "[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]" (''Mrs. Miniver'') |- | style="text-align:center" | 1943 <small>[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]</small> || [[Maikls Kertics]] || ''Michael Curtiz'' || "[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]" (''Casablanca'') |- | style="text-align:center" | 1944 <small>[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]</small> || [[Leo Makerijs]] || ''Leo McCarey'' || "[[Sava ceļa gājējs]]" (''Going my way'') |- | style="text-align:center" | 1945 <small>[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]</small> || [[Billijs Vailders]] || ''Billy Wilder'' || "[[Zudusī nedēļas nogale (filma)|Zudusī nedēļas nogale]]" (''The lost weekend'') |- | style="text-align:center" | 1946 <small>[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]</small> || [[Viljams Vailers]] || ''William Wyler'' || "[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The best years of our lives'') |- | style="text-align:center" | 1947 <small>[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]</small> || [[Elija Kazans]] || ''Elia Kazan'' || "[[Džentlmeņu vienošanās]]" (''Gentleman's agreement'') |- | style="text-align:center" | 1948 <small>[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]</small> || [[Džons Hjūstons]] || ''John Huston'' || "[[Sjerra Madres bagātības (filma)|Sjerra Madres bagātības]]" (''The Treasure of the Sierra Madre'') |- | style="text-align:center" | 1949 <small>[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]</small> || [[Džozefs Mankevičs]] || ''Joseph L. Mankiewicz'' || "[[Vēstule trim sievām]]" (''A Letter to Three Wives'') |- | style="text-align:center" | 1950 <small>[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]</small> || [[Džozefs Mankevičs]] || ''Joseph L. Mankiewicz'' || "[[Viss par Ievu]]" (''All about Eve'') |- | style="text-align:center" | 1951 <small>[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]</small> || [[Džordžs Stīvenss]] || ''George Stevens'' || "[[Vieta zem saules (filma)|Vieta zem saules]]" (''A Place in the Sun'') |- | style="text-align:center" | 1952 <small>[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]</small> || [[Džons Fords]] || ''John Ford'' || "[[Klusais cilvēks]]" (''The Quiet Man'') |- | style="text-align:center" | 1953 <small>[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]</small> || [[Freds Cinemans]] || ''Fred Zinnemann'' || "[[No šejienes līdz bezgalībai]]" (''From here to eternity'') |- | style="text-align:center" | 1954 <small>[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]</small> || [[Elija Kazans]] || ''Elia Kazan'' || "[[Ostā]]" (''On the waterfront'') |- | style="text-align:center" | 1955 <small>[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]</small> || [[Delberts Menns]] || ''Delbert Mann'' || "[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]" (''Marty'') |- | style="text-align:center" | 1956 <small>[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]</small> || [[Džordžs Stīvenss]] || ''George Stevens'' || "[[Gigants (1956. gada filma)|Gigants]]" (''Giant'') |- | style="text-align:center" | 1957 <small>[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]</small> || [[Deivids Līns]] || ''David Lean'' || "[[Tilts pār Kvai upi]]" (''The bridge on the river Kwai'') |- | style="text-align:center" | 1958 <small>[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]</small> || [[Vinsente Minelli]] || ''Vincente Minnelli'' || "[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]" (''Gigi'') |- | style="text-align:center" | 1959 <small>[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]</small> || [[Viljams Vailers]] || ''William Wyler'' || "[[Ben-Hurs]]" (''Ben-Hur'') |- | style="text-align:center" | 1960 <small>[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]</small> || [[Billijs Vailders]] || ''Billy Wilder'' || "[[Dzīvoklis]]" (''The apartment'') |- | style="text-align:center" | 1961 <small>[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]</small> || [[Džeroms Robinss]] un [[Roberts Vaizs]] || ''Jerome Robbins'', ''Robert Wise'' || "[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" (''West Side story'') |- | style="text-align:center" | 1962 <small>[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]</small> || [[Deivids Līns]] || ''David Lean'' || "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" (''Lawrence of Arabia'') |- | style="text-align:center" | 1963 <small>[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]</small> || [[Tonijs Ričardsons]] || ''Tony Richardson'' || "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') |- | style="text-align:center" | 1964 <small>[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]</small> || [[Džordžs Kjūkors]] || ''George Cukor'' || "[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]" (''My fair lady'') |- | style="text-align:center" | 1965 <small>[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]</small> || [[Roberts Vaizs]] || ''Robert Wise'' || "[[Mūzikas skaņas]]" (''The sound of music'') |- | style="text-align:center" | 1966 <small>[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]</small> || [[Freds Cinemans]] || ''Fred Zinnemann'' || "[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" (''A man for all seasons'') |- | style="text-align:center" | 1967 <small>[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]</small> || [[Maiks Nikolss]] || ''Mike Nichols'' || "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" (''The Graduate'') |- | style="text-align:center" | 1968 <small>[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]</small> || [[Kerols Rīds]] || ''Carol Reed'' || "[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" (''Oliver!'') |- | style="text-align:center" | 1969 <small>[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]</small> || [[Džons Šlēzingers]] || ''John Schlesinger'' || "[[Pusnakts kovbojs]]" (''Midnight cowboy'') |- | style="text-align:center" | 1970 <small>[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]</small> || [[Franklins Šafners]]|| ''Franklin J. Schaffner'' || "[[Patons (filma)|Patons]]" (''Patton'') |- | style="text-align:center" | 1971 <small>[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]</small> || [[Viljams Frīdkins]] || ''William Friedkin'' || "[[Franču sakarnieks]]" (''The french connection'') |- | style="text-align:center" | 1972 <small>[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]</small> || [[Bobs Foss]] || ''Bob Fosse'' || "[[Kabarē (filma)|Kabarē]]" (''Cabaret'') |- | style="text-align:center" | 1973 <small>[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]</small> || [[Džordžs Rojs Hills]] || ''George Roy Hill'' || "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The sting'') |- | style="text-align:center" | 1974 <small>[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]</small> || [[Frānsiss Fords Kopola]] || ''Francis Ford Coppola'' || "[[Krusttēvs 2]]" (''The godfather Part II'') |- | style="text-align:center" | 1975 <small>[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]</small> || [[Milošs Formans]] || ''Miloš Forman'' || "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]" (''One Flew Over the Cuckoo's Nest'') |- | style="text-align:center" | 1976 <small>[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]</small> || [[Džons Evildsens]] || ''John G. Avildsen'' || "[[Rokijs]]" (''Rocky'') |- | style="text-align:center" | 1977 <small>[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]</small> || [[Vudijs Allens]] || ''Woody Allen'' || "[[Enija Hola]]" (''Annie Hall'') |- | style="text-align:center" | 1978 <small>[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]</small> || [[Maikls Čimino]] || ''Michael Cimino'' || "[[Briežu mednieks]]" (''The deer hunter'') |- | style="text-align:center" | 1979 <small>[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]</small> || [[Roberts Bentons]] || ''Robert Benton'' || "[[Krāmers pret Krāmeri]]" (''Kramer vs. Kramer'') |- | style="text-align:center" | 1980 <small>[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]</small> || [[Roberts Redfords]] || ''Robert Redford'' || "[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary people'') |- | style="text-align:center" | 1981 <small>[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]</small> || [[Vorens Bītijs]] || ''Warren Beatty'' || "[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]" (''Reds'') |- | style="text-align:center" | 1982 <small>[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]</small> || [[Ričards Atenboro]] || ''Richard Attenborough'' || "[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'') |- | style="text-align:center" | 1983 <small>[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]</small> || [[Džeimss Brūkss|Džeimss Brukss]] || ''James L. Brooks'' || "[[Mīlestības apliecinājumi]]" (''Terms of endearment'') |- | style="text-align:center" | 1984 <small>[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]</small> || [[Milošs Formans]] || ''Miloš Forman'' || "[[Amadejs]]" (''Amadeus'') |- | style="text-align:center" | 1985 <small>[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]</small> || [[Sidnijs Polaks]] || ''Sydney Pollack'' || "[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]" (''Out of Africa'') |- | style="text-align:center" | 1986 <small>[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]</small> || [[Olivers Stouns]] || ''Oliver Stone'' || "[[Armijas vads]]" (''Platoon'') |- | style="text-align:center" | 1987 <small>[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]</small> || [[Bernardo Bertoluči]] || ''Bernardo Bertolucci'' || "[[Pēdējais imperators]]" (''The last emperor'') |- | style="text-align:center" | 1988 <small>[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]</small> || [[Berijs Levinsons]] || ''Barry Levinson'' || "[[Lietus cilvēks]]" (''Rain man'') |- | style="text-align:center" | 1989 <small>[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]</small> || [[Olivers Stouns]] || ''Oliver Stone'' || "[[Dzimis 4. jūlijā (filma)|Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') |- | style="text-align:center" | 1990 <small>[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]</small> || [[Kevins Kostners]] || ''Kevin Costner'' || "[[Dejas ar vilkiem]]" (''Dances with wolves'') |- | style="text-align:center" | 1991 <small>[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]</small> || [[Džonatans Demijs]]|| ''Jonathan Demme'' || "[[Jēru klusēšana]]" (''The Silence of the lambs'') |- | style="text-align:center" | 1992 <small>[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]</small> || [[Klints Īstvuds]] || ''Clint Eastwood'' || "[[Nepiedots]]" (''Unforgiven'') |- | style="text-align:center" | 1993 <small>[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]</small> || [[Stīvens Spīlbergs]] || ''Steven Spielberg'' || "[[Šindlera saraksts]]" (''Schindler's List'') |- | style="text-align:center" | 1994 <small>[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]</small> || [[Roberts Zemekis]] || ''Robert Zemeckis'' || "[[Forests Gamps]]" (''Forrest Gump'') |- | style="text-align:center" | 1995 <small>[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]</small> || [[Mels Gibsons]] || ''Mel Gibson'' || "[[Drošsirdis]]" (''Braveheart'') |- | style="text-align:center" | 1996 <small>[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]</small> || [[Entonijs Mingeila]] || ''Anthony Minghella'' || "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" (''The english patient'') |- | style="text-align:center" | 1997 <small>[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]</small> || [[Džeimss Kemerons]] || ''James Cameron'' || "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (''Titanic'') |- | style="text-align:center" | 1998 <small>[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]</small> || [[Stīvens Spīlbergs]] || ''Steven Spielberg'' || "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" (''Saving private Ryan'') |- | style="text-align:center" | 1999 <small>[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]</small> || [[Sems Mendess]] || ''Sam Mendes'' || "[[Amerikāņu skaistums]]" (''American beauty'') |- | style="text-align:center" | 2000 <small>[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]</small> || [[Stīvens Soderbergs]] || ''Steven Soderbergh'' || "[[Satiksme (2000. gada filma)|Satiksme]]" (''Traffic'') |- | style="text-align:center" | 2001 <small>[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]</small> || [[Rons Hauards]] || ''Ron Howard'' || "[[Brīnišķais prāts]]" (''A beautiful mind'') |- | style="text-align:center" | 2002 <small>[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]</small> || [[Romans Polaņskis]]<ref>Romans Polaņskis kopš 1978. gada ASV atrodas meklēšanā un nebija ieradies uz ceremoniju. Viņa vietā balvu pieņēma aktieris [[Harisons Fords]]</ref> || ''Roman Polanski'' || "[[Pianists (filma)|Pianists]]" (''The pianist'') |- | style="text-align:center" | 2003 <small>[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]</small> || [[Pīters Džeksons]] || ''Peter Jackson'' || "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" (''The lord of the rings: The return of the king'') |- | style="text-align:center" | 2004 <small>[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]</small> || [[Klints Īstvuds]] || ''Clint Eastwood'' || "[[Miljons dolāru mazulīte]]" (''Million dollar baby'') |- | style="text-align:center" | 2005 <small>[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]</small> || [[Ans Lī]] || ''Ang Lee'' || "[[Kuprainais kalns]]" (''Brokeback Mountain'') |- | style="text-align:center" | 2006 <small>[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]</small> || [[Mārtins Skorsēze]] || ''Martin Scorsese'' || "[[Atkritēji]]" (''The Departed'') |- | style="text-align:center" | 2007 <small>[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]</small> || [[Brāļi Koeni|Ītans Koens]] un [[Brāļi Koeni|Džoels Koens]] || ''Ethan Coel'', ''Joel Coel'' || "[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]" (''No Country for Old Men'') |- | style="text-align:center" | 2008 <small>[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]</small> || [[Denijs Boils]] || ''Danny Boyle'' || "[[Graustu miljonārs]]" (''Slumdog Millionaire'') |- | style="text-align:center" | 2009 <small>[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]</small> || [[Ketrina Bigelova]] || ''Kathryn Bigelow'' || "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]" (''The Hurt Locker'') |- | style="text-align:center" | 2010 <small>[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]</small> || [[Toms Hūpers]] || ''Tom Hooper'' || "[[Karaļa runa]]" (''The King's Speech'') |- | style="text-align:center" | 2011 <small>[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]</small> || [[Mišels Hazanavičs]] || ''Michel Hazanavicius'' || "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" (''The Artist'') |- | style="text-align:center" | 2012 <small>[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]</small> || [[Ans Lī]] || ''Ang Lee'' || "[[Pī dzīve]]" (''Life of Pi'') |- | style="text-align:center" | 2013 <small>[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]</small> || [[Alfonso Kuarons]] || ''Alfonso Cuarón'' || "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" (''Gravity'') |- | style="text-align:center" | 2014 <small>[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]</small> || [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] || ''Alejandro González Iñárritu'' || "[[Putncilvēks]]" (''Birdman'') |- | style="text-align:center" | 2015 <small>[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]</small> || [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] || ''Alejandro González Iñárritu'' || "[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" (''The Revenant'') |- | style="text-align:center" | 2016 <small>[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]</small> || [[Damjēns Šazels]] || ''Damien Chazelle'' || "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" (''La La Land'') |- | style="text-align:center" | 2017 <small>[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]</small> || [[Giljermo del Toro]] || ''Guillermo del Toro'' || "[[Ūdens forma]]" (''The Shape of Water'') |- | style="text-align:center" | 2018 <small>[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]</small> || [[Alfonso Kuarons]] || ''Alfonso Cuarón'' || "[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" (''Roma'') |- | style="text-align:center" | 2019 <small>[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]</small> || [[Pons Čunho]]|| ''봉준호'' || "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" (''기생충'') |- | style="text-align:center" | 2020 <small>[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]</small> || [[Hloja Žao]] || ''赵婷'' || "[[Klejotāju zeme]]" (''Nomadland'') |- | style="text-align:center" | 2021 <small>[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]</small> || [[Džeina Kempione]] || ''Jane Campion'' || ''[[The Power of the Dog]]'' |} == Vairākkārtējie balvas ieguvēji == Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvuši: {{div col}} ;4 balvas * [[Džons Fords]] (no 5 nominācijām) ;3 balvas * [[Viljams Vailers]] (no 12 nominācijām) * [[Frenks Kapra]] (no 6 nominācijām) ;2 balvas * [[Billijs Vailders]] (no 8 nominācijām) * [[Stīvens Spīlbergs]] (no 8 nominācijām) * [[Deivids Līns]] (no 7 nominācijām) * [[Freds Cinemans]] (no 7 nominācijām) * [[Elija Kazans]] (no 5 nominācijām) * [[Džordžs Stīvenss]] (no 5 nominācijām) * [[Frenks Loids]] (no 5 nominācijām) * [[Klints Īstvuds]] (no 4 nominācijām) * [[Džozefs Mankevičs]] (no 4 nominācijām) * [[Milošs Formans]] (no 3 nominācijām) * [[Ans Lī]] (no 3 nominācijām) * [[Leo Makerijs]] (no 3 nominācijām) * [[Luiss Mailstouns]] (no 3 nominācijām) * [[Olivers Stouns]] (no 3 nominācijām) * [[Roberts Vaizs]] (no 3 nominācijām) * [[Alehandro Gonsaless Injaritu]] (no 3 nominācijām) * [[Frenks Borzeigi]] (no 2 nominācijām) * [[Alfonso Kuarons]] (no 2 nominācijām) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara_balva}} {{Labākais režisors (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori| ]] 3e2hfj9pcsex0908ojxkxqgd39pu92u 0 49664 3662771 3636260 2022-07-29T20:45:17Z Bai-Bot 60304 /* Balvas ieguvēji */sīkumi, replaced: [[Vestsaidas stāsts]] → [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Infobox award | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākā oriģinālmūzika" | current_awards = | image = | alt = | caption = | description = "labāko oriģinālmūziku filmai" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1935 | website = {{url|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākā oriģinālmūzika"''' ({{val|en|Academy Award for Best Original Score}}) jeb "Oskara" balva par labāko filmai sacerēto oriģinālmūziku tiek pasniegta katru gadu, sākot ar [[7. Kinoakadēmijas balva|7. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremoniju 1935. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://awardsdatabase.oscars.org/ampas_awards/DisplayMain.jsp?curTime=1408165586306|title=Academy Awards Database MUSIC (Scoring)|publisher=www.oscars.org}}{{Novecojusi saite}}</ref> Sākotnēji šo balvu par labāko mūziku filmai pasniedza studijas mūzikas nodaļas vadītājam (par filmām, kas izdotas 1934—1937), bet vēlāk balvu sāka pasniegt komponistam vai vairākiem komponistiem, kas sacerējuši oriģinālmūziku filmai. Dažkārt balvas pasniegtas, iedalot filmas pēc žanriem [[drāma|drāmās]], [[komēdija|komēdijās]] vai [[muzikālā filma|muzikālajās filmās]]. Apbalvošanas ceremonijās no 1942. līdz 1985. gadam (ar pārtraukumiem) pasniedza arī '''Kinoakadēmijas balvu "Labākā oriģinālā muzikālā partitūra"''' ({{val|en|Academy Award for Best Original Musical}}). Šīs balvas nosaukums dažādos gados bija atšķirīgs, bet tā tika noteikta par filmai komponētajām vai adaptētajām dziesmām, ja filmā bija ietvertas vismaz piecas dziesmas, saistītas ar filmas sižetu. Bez šīs Kinoakadēmijas nominācijas ir vēl cita nominācija mūzikas jomā, kas attiecas uz filmām speciāli komponētām atsevišķām dziesmām un saucas "[[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]]". == Balvas ieguvēji == {| class="wikitable" style="text-align:left" |- ! Gads (ceremonija) !! Vārds !! Vārds oriģinālvalodā !! Filma !! Piezīmes |- | style="text-align:center" | 1934 <small>[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]</small> || [[Lūiss Silvers]] <small>(''[[Columbia Pictures|Columbia]]'' studijas mūzikas nodaļas vadītājs)</small><br />[[Viktors Šertcingers]], [[Guss Kāns]] <small>(muzikālās tēmas autori)</small> || ''Louis Silvers''<br/>''Victor Schertzinger'', ''Gus Kahn'' || ''[[One Night of Love]]'' || <small>par mūziku filmai</small> |- | style="text-align:center" | 1935 <small>[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]</small> || [[Makss Stainers]] <small>(''RKO Radio Studio'' mūzikas nodaļas vadītājs, mūzikas autors)</small> || ''Max Steiner'' || "[[Ziņotājs (1935. gada filma)|Ziņotājs]]" (''The Informer'') || <small>par mūziku filmai</small> |- | style="text-align:center" | 1936 <small>[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]</small> || [[Leo Forbstains]] <small>(''[[Warner Bros.]]'' studijas mūzikas nodaļas vadītājs)</small><br />[[Erihs Volfgangs Korngolds]] <small>(mūzikas autors)</small> || ''Leo F. Forbstein''<br />''Erich Wolfgang Korngold'' || ''[[Anthony Adverse]]'' || <small>par mūziku filmai</small> |- | style="text-align:center" | 1937 <small>[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]</small> || [[Čārlzs Previns]] <small>(''[[Universal Pictures]]'' mūzikas nodaļas vadītājs)</small> || ''Charles Previn'' || ''[[One Hundred Men and a Girl]]'' || <small>par mūziku filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1938 <small>[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]</small> || [[Erihs Volfgangs Korngolds]] || ''Erich Wolfgang Korngold'' || "[[Robina Huda piedzīvojumi]]" (''The Adventures of Robin Hood '') || <small>par oriģinālmūziku filmai</small> |- | [[Alfrēds Ņūmens]] || ''Alfred Newman'' || ''[[Alexander's Ragtime Band]]'' || <small>par mūziku filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1939 <small>[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]</small> || [[Herberts Stothārts]] || ''Herbert Stothart'' || "[[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]]" (''The Wizard of Oz'') || <small>par oriģinālmūziku filmai</small> |- | [[Ričards Heigmens]]<br/>[[Frenks Hārlings]]<br/>[[Džons Leipolds]]<br/>[[Leo Šukens]] || ''Richard Hageman''<br/>''W. Franke Harling''<br/>''John Leipold''<br/>''Leo Shuken''|| ''[[Stagecoach]]'' || <small>par mūziku filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1940 <small>[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]</small> || [[Lī Hārlains]], [[Pols J. Smits]] <small>(mūzika)</small><br />[[Neds Vašingtons]] <small>(teksts)</small> || ''Leigh Harline'', ''Paul J. Smith''<br />''Ned Washington'' || "[[Pinokio (1940. gada filma)|Pinokio]]" || <small>par oriģinālmūziku filmai</small> |- | [[Alfrēds Ņūmens]] || ''Alfred Newman'' || ''[[Tin Pan Alley]]'' || <small>par mūziku filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1941 <small>[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]</small> || [[Bernards Hermanis]] || ''Bernard Herrmann'' || ''[[All That Money Can Buy]]'' || <small>kategorijā "drāmas"</small> |- | [[Frenks Čērčils]]<br />[[Olivers Volless]] || ''Frank Churchill''<br />''Oliver Wallace'' || "[[Dambo]]" (''Dumbo'') || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1942 <small>[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]</small> || [[Makss Stainers]] || ''Max Steiner'' || ''[[Now, Voyager]]' || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Rejs Heindorfs]]<br />[[Heincs Rūmhelds]] || ''Ray Heindorf''<br />''Heinz Roemheld''|| ''[[Yankee Doodle Dandy]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1943 <small>[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]</small> || [[Alfrēds Ņūmens]] || ''Alfred Newman'' || ''[[The Song of Bernadette]]'' || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Rejs Heindorfs]] || ''Ray Heindorf'' || ''[[This Is the Army]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1944 <small>[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]</small> || [[Makss Stainers]] || ''Max Steiner'' || ''[[Since You Went Away]]'' || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Moriss Stolofs]]<br />[[Kārmens Dregons]] || ''Morris Stoloff''<br />''Carmen Dragon'' || ''[[Cover Girl]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1945 <small>[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]</small> || [[Miklošs Roža]] || ''Miklós Rózsa'' || "[[Apmātais]]" (''Spellbound'') || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Džordžijs Stolls]] || ''Georgie Stoll'' || ''[[Anchors Aweigh]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1946 <small>[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]</small> || [[Hjūgo Frīdhofers]] || ''Hugo Friedhofer'' || "[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The best years of our lives'') || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Moriss Stolofs]] || ''Morris Stoloff'' || ''[[The Jolson Story]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1947 <small>[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]</small> || [[Miklošs Roža]] || ''Miklós Rózsa'' || ''[[A Double Life]]'' || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Alfrēds Ņūmens]] || ''Alfred Newman'' || ''[[Mother Wore Tights]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1948 <small>[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]</small> || [[Braiens Īsdeils]] || ''Brian Easdale'' || "[[Sarkanās kurpītes]]" (''The Red Shoes'') || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Džonijs Grīns]]<br />[[Rodžers Īdenss]] || ''Johnny Green''<br />''Roger Edens'' || ''[[Easter Parade]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1949 <small>[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]</small> || [[Ārons Koplends]] || ''Aaron Copland'' || ''[[The Heiress]]'' || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Rodžers Īdenss]]<br />[[Lenijs Heitons]] || ''Roger Edens''<br />''Lennie Hayton'' || ''[[On the Town]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1950 <small>[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]</small> || [[Francs Veksmens]] || ''Franz Waxman'' || "[[Saulrieta bulvāris]]" (''Sunset Boulevard '') || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Ādolfs Doičs]]<br />[[Rodžers Īdenss]] || ''Adolph Deutsch''<br />''Roger Edens''|| ''[[Annie Get Your Gun]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1951 <small>[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]</small> || [[Francs Veksmens]] || ''Franz Waxman'' || "[[Vieta zem saules (filma)|Vieta zem saules]]" (''A Place in the Sun'') || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Džonijs Grīns]]<br />[[Sols Čaplins]] || ''Johnny Green''<br />''Saul Chaplin'' || "[[Amerikānis Parīzē (filma)|Amerikānis Parīzē]]" (''An American in Paris'') || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1952 <small>[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]</small> || [[Dmitrijs Tjomkins]] || ''Dimitri Tiomkin'' || ''[[High Noon]]'' || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Alfrēds Ņūmens]] || ''Alfred Newman'' || ''[[With a Song in My Heart]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1953 <small>[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]</small> || [[Broņislavs Kapers]] || ''Bronisław Kaper'' || ''[[Lili]]'' || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Alfrēds Ņūmens]] || ''Alfred Newman'' || ''[[Call Me Madam]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1954 <small>[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]</small> || [[Dmitrijs Tjomkins]] || ''Dimitri Tiomkin'' || ''[[The High and the Mighty]]'' || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Ādolfs Doičs]]<br />[[Sols Čaplins]] || ''Adolph Deutsch''<br />''Saul Chaplin'' || ''[[Seven Brides for Seven Brothers]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1955 <small>[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]</small> || [[Alfrēds Ņūmens]] || ''Alfred Newman'' || ''[[Love Is a Many-Splendored Thing]]'' || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Roberts Rasels Benets]]<br />[[Džejs Blektons]]<br />[[Ādolfs Doičs]] || ''Robert Russell Bennett''<br />''Jay Blackton''<br />''Adolph Deutsch'' || ''[[Oklahoma!]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1956 <small>[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]</small> || [[Viktors Jangs]] <small>(pēc nāves)</small> || ''Victor Young'' || "[[80 dienās apkārt zemeslodei (1956. gada filma)|80 dienās apkārt zemeslodei]]" (''Around the World in Eighty Days'') || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Alfrēds Ņūmens]]<br />[[Kens Dārbijs]] || ''Alfred Newman''<br />''Ken Darby'' || ''[[The King and I]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | style="text-align:center" | 1957 <small>[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]</small> || [[Melkolms Ārnolds]] || ''Malcolm Arnold'' || "[[Tilts pār Kvai upi]]" (''The bridge on the river Kwai'') || <small>par mūziku filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1958 <small>[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]</small> || [[Dmitrijs Tjomkins]] || ''Dimitri Tiomkin'' || "[[Sirmgalvis un jūra (filma)|Sirmgalvis un jūra]]" (''The Old Man and the Sea'') || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Andrē Previns]] || ''André Previn'' || "[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]" (''Gigi'') || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1959 <small>[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]</small> || [[Miklošs Roža]] || ''Miklós Rózsa'' || "[[Ben-Hurs]]" (''Ben-Hur'') || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Andrē Previns]]<br />[[Kens Dārbijs]] || ''André Previn''''<br />''Ken Darby'' || "[[Porgijs un Besa (filma)|Porgijs un Besa]]" (''Porgy and Bess'') || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1960 <small>[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]</small> || [[Ernests Golds]] || ''Ernest Gold'' || ''[[Exodus (filma)|Exodus]]'' || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Moriss Stolofs]]<br />[[Harijs Sjūkmens]] || ''Morris Stoloff''<br />''Harry Sukman'' || ''[[Song Without End]]'' || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1961 <small>[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]</small> || [[Henrijs Mančini]] || ''Henry Mancini'' || "[[Brokastis pie "Tifanija"]]" (''Breakfast at Tiffany's'') || <small>kategorijā "drāmas vai komēdijas"</small> |- | [[Sols Čaplins]]<br />[[Džonijs Grīns]]<br />[[Sids Ramins]]<br />[[Ērvins Kostals]] || ''Saul Chaplin''<br />''Johnny Green''<br />''Sid Ramin''<br />''Irwin Kostal'' || "[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" (''West Side Story'') || <small>kategorijā "muzikālās filmas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1962 <small>[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]</small> || [[Moriss Žārs]] || ''Maurice Jarre'' || "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]" (''Lawrence of Arabia'') || <small>oriģinālmūzika filmai</small> |- | [[Rejs Heindorfs]] || ''Ray Heindorf'' || ''[[The Music Man]]'' || <small>adaptētā muzikālā partitūra filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1963 <small>[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]</small> || [[Džons Edisons]] || ''John Addison'' || "[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'') || <small>oriģinālmūzika filmai</small> |- | [[Andrē Previns]] || ''André Previn'' || ''[[Irma la Douce]]'' || <small>adaptētā muzikālā partitūra filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1964 <small>[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]</small> || [[Ričards Šērmens]]<br />[[Roberts Šērmens]] || ''Richard M. Sherman''<br />''Robert B. Sherman'' || "[[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]" || <small>oriģinālmūzika filmai</small> |- | [[Andrē Previns]] || ''André Previn'' || "[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]" (''My fair lady'') || <small>adaptētā muzikālā partitūra filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1965 <small>[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]</small> || [[Moriss Žārs]] || ''Maurice Jarre'' || "[[Doktors Živago]]" (''Doctor Zhivago'') || <small>oriģinālmūzika filmai</small> |- | [[Ērvins Kostals]] || ''Irwin Kostal'' || "[[Mūzikas skaņas]]" (''The sound of music'') || <small>adaptētā muzikālā partitūra filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1966 <small>[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]</small> || [[Džons Berijs]] || ''John Barry'' || ''[[Born Free]]'' || <small>oriģinālmūzika filmai</small> |- | [[Kens Torns]] || ''Ken Thorne'' || ''[[A Funny Thing Happened on the Way to the Forum]]'' || <small>adaptētā muzikālā partitūra filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1967 <small>[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]</small> || [[Elmers Bernsteins]] || ''Elmer Bernstein'' || ''[[Thoroughly Modern Millie]]'' || <small>oriģinālmūzika filmai</small> |- | [[Alfrēds Ņūmens]]<br />[[Kens Dārbijs]] || ''Alfred Newman''<br />''Ken Darby'' || ''[[Camelot]]'' || <small>adaptētā muzikālā partitūra filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1968 <small>[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]</small> || [[Džons Berijs]] || ''John Barry'' || "[[Lauva ziemā (filma)|Lauva ziemā]]" (''The Lion in Winter'') || <small>oriģinālmūzika filmai, kas nav muzikālā filma</small> |- | [[Džonijs Grīns]] || ''Johnny Green'' || "[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" (''Oliver!'') || <small>oriģinālā vai adaptētā partitūra muzikālai filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1969 <small>[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]</small> || [[Bērts Bekareks]] || ''Burt Bacharach'' || "[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]" (''Butch Cassidy and the Sundance Kid'') || <small>oriģinālmūzika filmai, kas nav muzikālā filma</small> |- | [[Lenijs Heitons]]<br />[[Laionels Ņūmens]] || ''Lennie Hayton''<br />''Lionel Newman'' || ''[[Hello, Dolly!]]'' || <small>oriģinālā vai adaptētā partitūra muzikālai filmai</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1970 <small>[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]</small> || [[Fransiss Lē]] || ''Francis Lai'' || "[[Mīlas stāsts]]" (''Love Story'') || |- | ''[[The Beatles]]'':<br />[[Džons Lenons]], [[Pols Makartnijs]], [[Džordžs Herisons]], [[Ringo Stārs]] || ''The Beatles'':<br />''John Lennon'', ''Paul McCartney'', ''George Harrison'', ''Ringo Starr'' || ''[[Let It Be (filma)|Let It Be]]'' || <small>par labākajām oriģināldziesmām</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1971 <small>[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]</small> || [[Mišels Legrāns]] || ''Michel Legrand'' || ''[[Summer of '42]]'' || <small>oriģinālmūzika drāmai</small> |- | [[Džons Viljamss]] || ''John Williams'' || ''[[Fiddler on the Roof]]'' || <small>par labākajām oriģināldziesmām un muzikālo adaptāciju</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1972 <small>[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]</small> || [[Čārlijs Čaplins]]<br />[[Reimonds Rašs]] <small>(pēc nāves)</small><br />[[Lerijs Rasels]] <small>(pēc nāves)</small> || ''Charlie Chaplin''<br />''Raymond Rasch''<br />''Larry Russell'' || "[[Rampas ugunis]]" (''Limelight'')<ref>Filma uzņemta 1952. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tā netika rādīta plašai publikai līdz pat 1972. gadam, un tādējādi filmu varēja izvirzīt Kinoakadēmijas balvai kopā ar 1972. gadā uzņemtajām filmām.</ref> || <small>oriģinālmūzika drāmai</small> |- | [[Ralfs Bērnss]] || ''Ralph Burns'' || "[[Kabarē (filma)|Kabarē]]" (''Cabaret'') || <small>par labākajām oriģināldziesmām un muzikālo adaptāciju</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1973 <small>[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]</small> || [[Mārvins Hemlišs]] || ''Marvin Hamlisch'' || "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" ''[[The Way We Were]]'' || <small>oriģinālmūzika drāmai</small> |- | [[Mārvins Hemlišs]] || ''Marvin Hamlisch'' || "[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'') || <small>par labākajām oriģināldziesmām un muzikālo adaptāciju</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1974 <small>[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]</small> || [[Nino Rota]]<br />[[Karmīns Kopola]] || ''Nino Rota''<br />''Carmine Coppola'' || "[[Krusttēvs 2]]" (''The godfather Part II'') || <small>oriģinālmūzika drāmai</small> |- | [[Nelsons Ridls]] || ''Nelson Riddle'' || "[[Lielais Getsbijs (1974. gada filma)|Lielais Getsbijs]]" (''The Great Gatsby'') || <small>par labākajām oriģināldziesmām un muzikālo adaptāciju</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1975 <small>[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]</small> || [[Džons Viljamss]] || ''John Williams'' || "[[Žokļi (filma)|Žokļi]]" (''Jaws'') || <small>oriģinālmūzika drāmai</small> |- | [[Leonards Rozenmens]] || ''Leonard Rosenman'' || "[[Berijs Lindons]]" (''Barry Lyndon'') || <small>par labākajām oriģināldziesmām un muzikālo adaptāciju</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1976 <small>[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]</small> || [[Džerijs Goldsmits]] || ''Jerry Goldsmith'' || ''[[The Omen]]'' || |- | [[Leonards Rozenmens]] || ''Leonard Rosenman'' || ''[[Bound for Glory]]'' || <small>par labākajām oriģinālajām vai adaptētajām dziesmām un muzikālo adaptāciju</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1977 <small>[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]</small> || [[Džons Viljamss]] || ''John Williams'' || "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]" (''Star Wars'') || |- | [[Džonatans Taniks]] || ''Jonathan Tunick'' || ''[[A Little Night Music]]'' || <small>par labākajām oriģinālajām vai adaptētajām dziesmām un muzikālo adaptāciju</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1978 <small>[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]</small> || [[Džordžo Moroders]] || ''Giorgio Moroder'' || "[[Pusnakts Ekspresis]]" (''Midnight Express'') || |- | [[Džo Renceti]] || ''Joe Renzetti'' || ''[[The Buddy Holly Story]]'' || <small>par muzikālo adaptāciju</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1979 <small>[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]</small> || [[Žoržs Delerū]] || ''Georges Delerue'' || ''[[A Little Romance]]'' || |- | [[Ralfs Bērnss]] || ''Ralph Burns'' || "[[Viss šis džezs]]" (''All That Jazz'') || <small>par labākajām oriģinālajām vai adaptētajām dziesmām un muzikālo adaptāciju</small> |- | style="text-align:center" | 1980 <small>[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]</small> || [[Maikls Gors]] || ''Michael Gore'' || "[[Slava (filma)|Slava]]" (''Fame'') || |- | style="text-align:center" | 1981 <small>[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]</small> || [[Vangelis]] || ''Vangelis'' || "[[Ugunīgie kaujas rati]]" (''Chariots of Fire'') || |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1982 <small>[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]</small> || [[Džons Viljamss]] || ''John Williams'' || "[[Citplanētietis]]" (''E.T. the Extra-Terrestrial'') || |- | [[Henrijs Mančini]]<br />[[Leslijs Brikass]] || ''Henry Mancini''<br />''Leslie Bricusse'' || ''[[Victor Victoria]]'' || <small>par labākajām oriģināldziesmām un muzikālo adaptāciju</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1983 <small>[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]</small> || [[Bills Konti]] || ''Bill Conti'' || ''[[The Right Stuff]]'' || |- | [[Mišels Legrāns]]<br />[[Alans Bergmens]]<br />[[Merilina Bergmena]] || ''Michel Legrand''<br />''Alan Bergman''<br />''Marilyn Bergman'' || ''[[Yentl]]'' || <small>par labākajām oriģināldziesmām vai muzikālo adaptāciju</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1984 <small>[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]</small> || [[Moriss Žārs]] || ''Maurice Jarre'' || ''[[A Passage to India]]'' || |- | [[Prinss]] || ''Prince'' || "[[Purpura lietus]]" (''Purple Rain'') || <small>par labākajām oriģināldziesmām</small> |- | style="text-align:center" | 1985 <small>[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]</small> || [[Džons Berijs]] || ''John Barry'' || "[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]" (''Out of Africa'') || |- | style="text-align:center" | 1986 <small>[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]</small> || [[Hērbijs Henkoks]] || ''Herbie Hancock'' || ''[[Round Midnight]]'' || |- | style="text-align:center" | 1987 <small>[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]</small> || [[Rjuitči Sakamoto]]<br />[[Deivids Bērns]]<br />[[Cun Su]] || ''Ryuichi Sakamoto''<br />''David Byrne''<br />''Cong Su'' || "[[Pēdējais imperators]]" (''The last emperor'') || |- | style="text-align:center" | 1988 <small>[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]</small> || [[Deivs Grusins]] || ''Dave Grusin'' || ''[[The Milagro Beanfield War]]'' || |- | style="text-align:center" | 1989 <small>[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]</small> || [[Alans Menkens]] || ''Alan Menken'' || "[[Nāriņa]]" (''The Little Mermaid'') || |- | style="text-align:center" | 1990 <small>[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]</small> || [[Džons Berijs]] || ''John Barry'' || "[[Dejas ar vilkiem]]" (''Dances with wolves'') || |- | style="text-align:center" | 1991 <small>[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]</small> || [[Alans Menkens]] || ''Alan Menken'' || "[[Skaistule un briesmonis (1991. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]" (''Beauty and the Beast'') || |- | style="text-align:center" | 1992 <small>[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]</small> || [[Alans Menkens]] || ''Alan Menken'' || "[[Aladins (1992. gada filma)|Aladins]]" (''Aladdin'') || |- | style="text-align:center" | 1993 <small>[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]</small> || [[Džons Viljamss]] || ''John Williams'' || "[[Šindlera saraksts]]" (''Schindler's List'') || |- | style="text-align:center" | 1994 <small>[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]</small> || [[Hanss Cimmers]] || ''Hans Zimmer'' || "[[Karalis Lauva]]" (''The Lion king'') || |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1995 <small>[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]</small> || [[Luiss Enrikezs Bakalovs]] || ''Luis Enríquez Bacalov'' || "[[Pastnieks (filma)|Pastnieks]]" (''Il postino'') || <small>kategorijā "drāmas"</small> |- | [[Alans Menkens]]<br />[[Stīvens Švarcs]] || ''Alan Menken''<br />''Stephen Schwartz'' || "[[Pokahonta]]" (''Pocahontas'') || <small>kategorijā "muzikālās filmas vai komēdijas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1996 <small>[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]</small> || [[Gabriels Jareds]] || ''Gabriel Yared'' || "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" (''The english patient'') || <small>kategorijā "drāmas"</small> |- | [[Reičela Portmane]] || ''Rachel Portman'' || "[[Emma (filma)|Emma]]" (''Emma'') || <small>kategorijā "muzikālās filmas vai komēdijas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1997 <small>[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]</small> || [[Džeimss Horners]] || ''James Horner'' || "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (''Titanic'') || <small>kategorijā "drāmas"</small> |- | [[Anna Dadlija]] || ''Anne Dudley'' || "[[Visu vai neko]]" (''The Full Monty'') || <small>kategorijā "muzikālās filmas vai komēdijas"</small> |- | rowspan="2" style="text-align:center" | 1998 <small>[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]</small> || [[Nikolo Piovani]] || ''Nicolo Piovani'' || "[[Dzīve ir skaista]]" (''La vita e bella'') || <small>kategorijā "drāmas"</small> |- | [[Stīvens Vārbeks]] || ''Stephen Warbeck'' || "[[Iemīlējies Šekspīrs]]" (''Shakespeare in love'') || <small>kategorijā "muzikālās filmas vai komēdijas"</small> |- | style="text-align:center" | 1999 <small>[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]</small> || [[Džons Koriglijano]] || ''John Corigliano'' || "[[Sarkanā vijole]]" (''Le violon rouge'') || |- | style="text-align:center" | 2000 <small>[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]</small> || [[Tans Duns]] || ''Tan Dun'' || "[[Tīģeris un drakons]]" (''Wo hu cang long'') || |- | style="text-align:center" | 2001 <small>[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]</small> || [[Hauards Šors]] || ''Howard Shore'' || "[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]" (''The lord of the rings: The fellowship of the ring'') || |- | style="text-align:center" | 2002 <small>[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]</small> || [[Eliots Goldentāls]] || ''Elliot Goldenthal'' || "[[Frīda]]" (''Frida'') || |- | style="text-align:center" | 2003 <small>[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]</small> || [[Hauards Šors]] || ''Howard Shore'' || "[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]" (''The lord of the rings: The return of the king'') || |- | style="text-align:center" | 2004 <small>[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]</small> || [[Jans Kažmareks]] || ''Jan Kaczmarek'' || "[[Meklējot Nekurzemi]]" (''Finding Neverland'') || |- | style="text-align:center" | 2005 <small>[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]</small> || [[Gustavo Santaolalja]] || ''Gustavo Santaolalla'' || "[[Kuprainais kalns]]" (''Brokeback Mountain'') || |- | style="text-align:center" | 2006 <small>[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]</small> || [[Gustavo Santaolalja]] || ''Gustavo Santaolalla'' || "[[Bābele (filma)|Bābele]]" (''Babel'') || |- | style="text-align:center" | 2007 <small>[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]</small> || [[Dario Marianelli]] || ''Dario Marianelli'' || "[[Piedošana (filma)|Piedošana]]" (''Atonement'') || |- | style="text-align:center" | 2008 <small>[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]</small> || [[Alla Raka Ramans]] || ''Allah Rakha Rahman'' || "[[Graustu miljonārs]]" (''Slumdog Millionaire'') || |- | style="text-align:center" | 2009 <small>[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]</small> || [[Maikls Džakino]] || ''Michael Giacchino'' || "[[Augšup]]" (''Up'') || |- | style="text-align:center" | 2010 <small>[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]</small> || [[Trents Reznors]]<br />[[Atikuss Ross]] || ''Trent Reznor''<br />''Atticus Ross'' || "[[Sociālais tīkls (filma)|Sociālais tīkls]]" (''The Social Network'') || |- | style="text-align:center" | 2011 <small>[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]</small> || [[Ludoviks Būrss]] || ''Ludovic Bource'' || "[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]" (''The Artist'') || |- | style="text-align:center" | 2012 <small>[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]</small> || [[Maikls Danna]] || ''Mychael Danna'' || "[[Pī dzīve]]" (''Life of Pi'') || |- | style="text-align:center" | 2013 <small>[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]</small> || [[Stīvens Praiss]] || ''Steven Price'' || "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" (''Gravity'') || |- | style="text-align:center" | 2014 <small>[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]</small> || [[Aleksandrs Desplā]]|| ''Alexandre Desplat'' || "[[Viesnīca "Diženā Budapešta"]]" (''The Grand Budapest Hotel'') || |- | style="text-align:center" | 2015 <small>[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]</small> || [[Ennio Morrikone]] || ''Ennio Morricone'' || "[[Pretīgais 8nieks]]" (''The Hateful Eight'') || |- | style="text-align:center" | 2016 <small>[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]</small> || [[Džastins Hurvics]] || ''Justin Hurwitz'' || "[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" (''La La Land'') || |- | style="text-align:center" | 2017 <small>[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]</small> || [[Aleksandrs Desplā]]|| ''Alexandre Desplat'' || "[[Ūdens forma]]" (''The Shape of Water'') || |- | style="text-align:center" | 2018 <small>[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]</small> || [[Ludvigs Gorensens]] || ''Ludwig Göransson'' || "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" (''Black Panther'') || |- | style="text-align:center" | 2019 <small>[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]</small> || [[Hildura Gudnadoutira]] || ''Hildur Guðnadóttir'' || "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (''Joker'') || |- | style="text-align:center" | 2020 <small>[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]</small> || [[Trents Reznors]]<br />[[Atikuss Ross]]<br />[[Džons Batists]] || ''Trent Reznor''<br />''Atticus Ross''<br />''Jon Batiste'' || "[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]" (''Soul'') || |- | style="text-align:center" | 2021 <small>[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]</small> || [[Hanss Cimmers]] || ''Hans Zimmer'' || "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" (''Dune'') || |} == Vairākkārtējie balvas ieguvēji == Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvuši: {{div col}} ;9 balvas * [[Alfrēds Ņūmens]] (no 43 nominācijām) ;5 balvas * [[Džons Viljamss]] (no 47 nominācijām) ;4 balvas * [[Džonijs Grīns]] (no 12 nominācijām) * [[Andrē Previns]] (no 11 nominācijām) * [[Džons Berijs]] (no 6 nominācijām) * [[Alans Menkens]] (no 5 nominācijām) ;3 balvas * [[Makss Stainers]] (no 24 nominācijām) * [[Rejs Heindorfs]] (no 17 nominācijām) * [[Moriss Stolofs]] (no 17 nominācijām) * [[Miklošs Roža]] (no 16 nominācijām) * [[Dmitrijs Tjomkins]] (no 14 nominācijām) * [[Moriss Žārs]] (no 8 nominācijām) * [[Kens Dārbijs]] (no 6 nominācijām) * [[Rodžers Īdenss]] (no 6 nominācijām) * [[Sols Čaplins]] (no 5 nominācijām) * [[Ādolfs Doičs]] (no 5 nominācijām) ;2 balvas * [[Hanss Cimmers]] (no 12 nominācijām) * [[Francs Veksmens]] (no 11 nominācijām) * [[Aleksandrs Desplā]] (no 11 nominācijām) * [[Henrijs Mančini]] (no 7 nominācijām) * [[Lenijs Heitons]] (no 6 nominācijām) * [[Mišels Legrāns]] (no 6 nominācijām) * [[Ērvins Kostals]] (no 5 nominācijām) * [[Mārvins Hemlišs]] (no 4 nominācijām) * [[Leonards Rozenmens]] (no 4 nominācijām) * [[Ralfs Bērnss]] (no 3 nominācijām) * [[Hauards Šors]] (no 3 nominācijām) * [[Trents Reznors]] (no 3 nominācijām) * [[Atikuss Ross]] (no 3 nominācijām) * [[Gustavo Santaolalja]] (no 2 nominācijām) {{div col end}} == Piezīmes un atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara_balva}} {{Labākā oriģinālmūzika (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji komponisti| ]] gq2x2sh0w1r1hoq1bw1vmpxjzq827f0 0 55743 3662807 3554546 2022-07-29T23:15:39Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Birzgales pagasts | karte = Birzgales pagasts LocMap.png‎ | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Birzgales pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Birzgales pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Birzgales pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Birzgale | platība = 294 | iedzīvotāji = 1864<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1864 / 294 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.birzgale.lv }} '''Birzgales pagasts''' ir lielākā no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām tā [[Daugava]]s kreisā krasta daļā. Robežojas ar [[Tomes pagasts|Tomes pagastu]], pa Daugavu ar [[Lielvārde]]s pilsētu, [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]] un [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]] pagastiem un [[Aizkraukles novads (2021)|Aizkraukles novada]] [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagastu]]. Tāpat, robežojas arī ar [[Bauskas novads (2021)|Bauskas novada]] [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Aizkraukles novads (2021)|Aizkraukles novada]] [[Jaunjelgava]]s pilsētu, kā arī [[Jaunjelgavas pagasts|Jaunjelgavas]] un [[Sērenes pagasts|Sērenes]] pagastiem. == Daba == Birzgales pagastā atrodas novada lielākie mežu masīvi (mežainums ir 68%). === Reljefa formas === [[Mašklāvu leja]], [[Oškalns (paugurs)|Oškalns]], [[Robežnieku kalns]], [[Ruceļu kalns]], [[Salas kalns]], [[Slaidēnu pilskalns]], [[Širmeļkalns]] === Hidrogrāfija === ====Ūdensteces:==== [[Augstupe]], [[Daugava]], [[Degļupīte (Dīriķupītes pieteka)|Degļupīte]], [[Dīriķupīte]], [[Kašurga]], [[Ņega]], [[Pančupīte]], [[Plieņupīte (upe)|Plieņupīte]], [[Saltais grāvis]], [[Sienapurva upīte]], [[Širmeļupīte]], [[Taļķe]], [[Torbēnupīte]], [[Vitkapupīte]], [[Vīksniņa]], [[Zirgupīte]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Žīdupīte]]. ====Ūdenstilpes:==== [[Daugavas dzirnavezers]], [[Dauguļu dīķis]], [[Lindes parka dīķis]], [[Ņegas ezers]], [[Pankas ezers]], [[Rūķu dīķis]], [[Širmeļu dīķis]], [[Tamboviču dzirnavezers]], [[Vitkapu ezers]]. ====Purvi==== [[Briežu purvs]], [[Damšu tīrelis]], [[Diņķu purvs]], [[Lāču purvs]], [[Smakstes tīrelis]], [[Spāres purvs]]. === Dabas aisardzība=== Pagasta teritorijā atrodas daļa no [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Daugava pie Kaibalas]], kā arī [[dabas piemineklis]] [[Radžu ūdensrijēji un sausgultne]]. == Vēsture == [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā 16. gadsimtā [[Lindes muiža]] piederēja [[Pletenbergi|Pletenbergu dzimtai]], 1567. gadā izveidoja [[Lindes-Birzgales draudzes novads|Lindes-Birzgales draudzes novadu]]kas vēlāk ietilpa [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas kreisais krasts)|Aizkraukles draudzes novadā]]. 1752. gadā pilnīgi nodega mācītājmuiža, kurā saimniekoja mācītājs [[Gothards Frīdrihs Stenders]]. Otro reizi mācītājmuiža nodega 1824. gadā, kad gāja bojā viss baznīcas arhīvs. 1769. gadā Lindes muižnieks noteica četrus ciemus par mācītāja muižas klaušiniekiem, vēlāk klaušas pārvērta nomā, bet 1892. gadā pārdeva māju saimniekiem. Draudzes baznīca vairākkārt atjaunota, 1867. gadā uzbūvēja baznīcas torni ar akmens pamatiem, 1894. gadā atjaunoja uguns nopostīto sakristeju un 1896. gadā pārbūvēja daļu baznīcas. Vēl pirms [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Lindes (Daugavas) muižas īpašniece [[Mengdeni|Sofija fon Mengdene]] izdeva saviem ļaudīm trīs tiesību grāmatas, proti, "Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana" (1796), "Zaldātu jeb Rekrūtu Mesli" (1805) un "Lindes un Birzgales Zemnieka jeb Pagasta Tiesa" (1805).<ref>[[Arveds Švābe]]. Kurzemes muižas tiesības (1931)</ref> Pagasta teritorijā atradās Lindes (Daugavas) muiža ar Birzgales pusmuižu, vēlāk Alstiķu muiža (''Gut Halswigshof''), Kalna muiža (''Berghof''), Kannenieku muiža (''Gut Kanenneken''). [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Birzgales-Lindes muižu ar mācītāja muižu sadalīja 178 vienībās 3200 hektāru kooplatībā.<ref>{{LKV|II.|2462}}</ref> 1935. gadā Birzgales pagasta (līdz 1925. gadam '''Lindes pagasts''') platība bija 207,5&nbsp;km². 1945. gadā pagastā izveidoja Birzgales, [[Daugaviešu ciems|Daugaviešu]], [[Degļupes ciems|Degļupes]] un [[Oškalnes ciems|Oškalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Birzgales ciemam pievienoja likvidēto Oškalnes ciemu, bet 1956. gadā [[Valles ciems|Valles ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] "Jaunā gvarde" teritoriju. 1974. gadā daļa Birzgales ciema teritorijas pievienoja Daugaviešu ciemam. 1977. gadā notika teritoriju apmaiņa ar [[Vecumnieku ciems|Vecumnieku ciemu]]. 1979. gadā pievienoja likvidētā Daugaviešu ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref>. 2009. gadā Birzgales pagastu iekļāva [[Ķeguma novads|Ķeguma novadā]]. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva [[Ogres novads|Ogres novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * [[Lindes parks]] - regulārā plānojuma parks 7,4 ha platībā ar svešzemju koku sugu stādījumiem veidots [[18. gadsimts|18. gs.]] uz vairākām Daugavas ielejas terasēm. Lindes parkā apskatāmi [[1767]]. gadā baroka stilā celtie Lindes muižas vārti, kas ir vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies muižas kompleksa celtne. * [[Hānu dzimta]]s kapi, kurus veido liela apļa veidā noslēgts akmeņu krāvuma žogs. Apbedījumu centrā milzīgs granīta krusts, ap kuru radiāli ārējā ielocē izveidotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kritušo vācu karavīru krusta zīmes, kas pasvītro šīs kulta vietas nozīmīgumu. Lai iezīmētu apbedījumu vietas, Paula fon Hāna pēcnācēji uz kapsētu pārveda piemiņas plāksni. * Piemineklis [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stenderam]] un sagrautajai Birzgales baznīcai - tēlnieka O. Feldberga veidotais piemiņas akmens atklāts [[1989]]. gadā par pagasta iedzīvotāju ziedojumiem. * "Rūķi" - Parka ielā 2 ierīkots Birzgales novada muzejs. * Pieminekļi [[Andrejs Pumpurs|A. Pumpura]] dzimto māju "Keirānu" vietā - tēlnieka J. Karlova pieminekļu ansambļa veidošana uzsākta [[1988]]. gadā. Ansambļa dominante ir akmenī kalts "[[Austras koks]]", kas tapis [[1990]]. gadā. * Piemiņas zīme "Dīriķupīte" - tēlnieka V. Titāna veidotā piemiņas zīme 1990. gadā uzstādīta vietā, kur [[Andrejs Pumpurs]] pavadīja savus bērnības gadus. * Piemiņas zīme "Robežkrogs" - Latvijas Kultūras fonda 1990. gadā dāvinātais tēlnieka V. Titāna piemineklis iezīmē kādreizējo robežu starp [[Lindes muiža|Lindes]] un [[Mazjumpravas muiža|Mazjumpravas muižu]] un seno [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]] robežu. Nostāsti vēsta, ka A. Pumpurs te klausījies [[Daugava]]s plostnieku un lielceļa gājēju stāstus. * Kaktusu kolekcija "Apiņos". Iepriekš piesakoties, iespējams aplūkot Veltas un Raimonda Bergmaņa kaktusu kolekciju ar vairāk nekā 500 šķirņu [[kaktuss|kaktusiem]]. Šī kaktusu kolekcija ir viena no lielākajām [[Baltija]]s valstīs. Šeit izstādītas arī R. Bergmaņa gleznas. * [[Slaidēnu pilskalns]] - pilskalnā, kas bijis apdzīvots no 1. gadu tūkstotī p.m.ē., uzstādīta [[Latvijas Kultūras fonds|Latvijas Kultūras fonda]] dāvināta tēlnieka V. Titāna piemiņas zīme. Šeit aug profesora [[Kristaps Rudzītis|Kristapa Rudzīša]] stādītie ozoli. * [[Alstiķes muiža]]s drupas - [[muiža]] no kuras līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas, veidojusies laikā, kad tika atjaunota karos izpostītā Jaunjelgava. [[18. gadsimts|18. gs.]] vidū muiža piederēja franču izcelsmes muižniekam Dubralim, bet no [[1875]]. gada - baroniem [[Nolkeni]]em. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gs.]] mijā muižā bija iekārtota psihiatriskā dziedinātava ''Sanatorium Halswigshof'', kas izpostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā.]] * Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saulītes" - Daugavas kreisā krasta lēzenajā nogāzē izveidots ar aplokiem norobežots savvaļas dzīvnieku dārzs, kas redzams no Ķeguma - Jaunjelgavas lielceļa un kur audzē ap diviem desmitiem [[dambriedis|dambriežu]] un vairākas [[mežacūka]]s. Iepriekš vienojoties ar saimniekiem, iespējama dārza apskate ar stāstījumu par savvaļas dzīvnieku audzēšanu. * [[Hercogs Jēkabs|Hercoga Jēkaba]] medību pils drupas. 17. gs. hercogs Jēkabs šeit ierīkoja sev medību muižu. Pastāv uzskats, ka hercogs no šejienes sūtījis uz Kurzemi slaidās mastu priedes savu kuģu būvei. Līdz Pirmajam pasaules karam muižā saimniekoja muižnieki Vīndedži. Zemes reformas laikā muižniekiem zemi atņēma un sadalīja zemniekiem. Pašreiz saglabājusies muižas kalpu - dzinēju māja, ap 350 gadus veca, bet bijušās pils vietu iezīmē liels manteļskurstenis. Drupas atrodas tuvu [[Goba (stacija)|Gobas dzelzceļa pieturas punktam]] pie Birzgales - [[Valle]]s autoceļa. == Iedzīvotāji == No pagasta iedzīvotājiem [[Birzgale|Birzgalē]] dzīvo apmēram 40% jeb aptuveni 900 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums ir apmēram 6,4 cilvēki uz kvadrātkilometru. 81,5% iedzīvotāju ir [[latvieši]], 11,6% ir [[krievi]]. Pēc dzimuma 46,9% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 53,1% - sievietes. === Apdzīvotās vietas === Pagasta centrs ir [[Birzgale|Birzgalē]]. == Saimniecība == === Transports === Gar Daugavu stiepjas Ķekavas - Jaunjelgavas šoseja, no kuras atzarojas ceļš uz Birzgali (arī uz [[Vecumnieki]]em un [[Valle|Valli]]). Pagasta dienviddaļu šķērso [[Jelgava]]s - [[Krustpils]] dzelzceļš. Visintensīvākā saimnieciskā darbība pagastā notiek gar satiksmes ceļiem ziemeļu daļā un Birzgales apkārtnē. == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="7"> Attēls:robezkrogs.JPG|<center><small>Piemiņas zīme "Robežkrogs"</small></center> Attēls:dirikupite.JPG|<center><small>Piemiņas zīme "Dīriķupīte"</small></center> Attēls:Hanu kapi.JPG|<center><small>Baronu Hānu dzimtas kapi</small></center> Attēls:Hanu kapi2.JPG|<center><small>Baronu Hānu dzimtas kapi</small></center> Attēls:alstikes muiza.jpg|<center><small>Alstiķes muižas drupas</small></center> Attēls:stendera baznicas pieminas zime.JPG|<center><small>Piemineklis [[Gothards Frīdrihs Stenders|G. F. Stenderam]] un sagrautajai Birzgales baznīcai</small></center> Attēls:hercoga jekaba pils.JPG|<center><small>[[Hercogs Jēkabs|Hercoga Jēkaba]] medību pils drupas</small></center> Attēls:stacija lacplesis.JPG|<center><small>[[Lāčplēsis (stacija)|Lāčplēša dzelzceļa stacijas]] ēka</small></center> Attēls:Lacplesa stacija.JPG|<center><small>Lāčplēša dzelzceļa stacija</small></center> Attēls:birzgale.JPG|<center><small>Birzgale</small></center> Attēls:gagulu ozols.JPG|<center><small>Gāguļu dižozols</small></center> Attēls:Austras koks.JPG|<center><small>Austras koks</small></center> Attēls:Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saultes".JPG|<center><small>Savvaļas dzīvnieku dārza "Saulītes" vārti</small></center> </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ķeguma novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Birzgales pagasts| ]] o94gkgmh6ocop2g3wb5mow70n2zxyg0 0 60473 3662756 3487698 2022-07-29T19:35:04Z Biafra 13794 /* Notikumi */ +1 wikitext text/x-wiki '''28. jūlijs''' ir gada 209. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (210. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 156 dienas. == Vārda dienas == [[Cecīlija]], [[Cilda]] == Notikumi == * [[1794. gads]] — [[Franču revolūcija]]: [[Maksimiljēns Robespjērs]] un [[Luijs Antuāns de Senžists]] tika [[giljotīna|giljotinēti]] [[Parīze|Parīzē]]. * [[1821. gads]] — [[Peru]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1858. gads]] — personas identificēšanai pirmoreiz tika izmantoti [[Daktiloskopija|pirkstu nospiedumi]]. * [[1896. gads]] — dibināta [[Maiami]]. * [[1914. gads]] — [[Austroungārija]] pieteica karu [[Serbija]]i, sākās [[Pirmais pasaules karš]]. * [[1938. gads]] — [[Komunarka (poligons)|NKVD Komunarkas poligonā]] ar apsūdzību par dalību "latviešu fašistiski-teroristiskā spiegu organizācijā" [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] nošauts [[Jukums Vācietis]], latviešu un padomju virsnieks, [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] bruņoto spēku virspavēlnieks. * [[1957. gads]] — [[Maskava|Maskavā]] sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot [[Padomju Savienība|PSRS]] ārvalstniekiem. * [[1976. gads]] — [[Tanšaņa]]s zemestrīce [[Ķīna|Ķīnā]]; bojā gāja vairāk nekā 240 tūkstoši cilvēku. * [[1984. gads]] — [[Losandželosa|Losandželosā]] atklātas [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|23. vasaras olimpiskās spēles]]. * [[1993. gads]] — [[Andora]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[2003. gads]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pilsētā [[Birmingema|Birmingemā]] sākās trīspadsmitais [[pasaules badmintona čempionāts]]. * [[2005. gads]] — Īru republikāņu armija oficiāli paziņoja par bruņotās kampaņas izbeigšanu pret britu pārvaldi [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/248707-28-julija-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule|title=28. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē|website=Jauns.lv|access-date=2021-10-11|language=lv}}</ref> == Dzimuši == * [[1635. gads]] — [[Roberts Huks]] (''Robert Hooke''), angļu zinātnieks un enciklopēdists (miris 1703. gadā) * [[1804. gads]] — [[Ludvigs Feierbahs]] (''Ludwig Feuerbach''), vācu filozofs un antropologs (miris 1872. gadā) * [[1806. gads]] — [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] (''Александр Иванов''), krievu mākslinieks (miris 1858. gadā) * [[1871. gads]] — [[Sergejs Bulgakovs]] (''Сергей Булгаков''), krievu filozofs (miris 1944. gadā) * [[1874. gads]] — [[Ernsts Kasīrers]] (''Ernst Cassirer''), vācu filozofs (miris 1945. gadā) * [[1887. gads]] — [[Marsels Dišāns]] (''Marcel Duchamp''), franču mākslinieks (miris 1968. gadā) * [[1902. gads]] — [[Kārlis Popers]] (''Karl Popper''), austriešu un britu filozofs (miris 1994. gadā) * [[1917. gads Latvijā|1917. gads]] — [[Jānis Bebris]], Latvijas futbolists un hokejists (miris 1969. gadā) * [[1925. gads]] — [[Baruhs Blumbergs]] (''Baruch Blumberg''), ASV ārsts (miris 2011. gadā) * [[1929. gads]] — [[Žaklīna Kenedija]] (''Jacqueline Kennedy''), ASV pirmā lēdija (mirusi 1994. gadā) * [[1938. gads]]: ** [[Alberto Fuhimori]] (''Alberto Fujimori''), japāņu izcelsmes Peru prezidents ** [[Luiss Aragoness]] (''Luis Aragonés''), Spānijas futbolists un treneris (miris 2014. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Valdis Birkavs]], Latvijas politiķis un jurists * [[1943. gads]]: ** [[Klauss fon Klicings]] (''Klaus von Klitzing''), vācu fiziķis ** [[Riks Raits]] (''Rick Wright''), angļu rokmūziķis (miris 2008. gadā) * [[1951. gads]] — [[Santjago Kalatrava]] (''Santiago Calatrava''), spāņu arhitekts * [[1954. gads]] — [[Ugo Čavess]] (''Hugo Chavez''), Venecuēlas prezidents (miris 2013. gadā) * [[1961. gads]] — [[Skots Parazinskis]] (''Scott Parazynski''), ASV kosmonauts * [[1970. gads]] — [[Roberts Bēnkens]] (''Robert Behnken''), ASV kosmonauts * [[1977. gads]] — [[Emanuels Džinobili]] (''Emanuel Ginóbili''), Argentīnas basketbolists * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]]: ** [[Kārlis Vērdiņš]], latviešu dzejnieks ** [[Uģis Viļums]], latviešu basketbolists == Miruši == * [[1057. gads]] — [[Viktors II]] (''Victor II''), Romas pāvests (dzimis 1018. gadā) * [[1741. gads]] — [[Antonio Vivaldi]] (''Antonio Vivaldi''), Venēcijas komponists (dzimis 1678. gadā) * [[1750. gads]] — [[Johans Sebastiāns Bahs]] (''Johann Sebastian Bach''), vācu komponists un ērģelnieks (dzimis 1685. gadā) * [[1794. gads]] — [[Maksimiljēns Robespjērs]] (''Maximilien Robespierre''), franču revolucionārs un valsts darbinieks (dzimis 1758. gadā) * [[1808. gads]] — [[Selims III]] (''سليم ثالث''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1761. gadā) * [[1844. gads]] — [[Žozefs Bonaparts]] (''Joseph Bonaparte''), Spānijas karalis (dzimis 1768. gadā) * [[1849. gads]] — [[Kārlis Alberts]] (''Carlo Alberto''), Sardīnijas karalis (dzimis 1798. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Jukums Vācietis]], Latvijas un PSRS virsnieks (dzimis 1873. gadā) * [[1940. gads]] — [[Ģula Kellners]] (''Gyula Kellner''), ungāru vieglatlēts (miris 1871. gadā) * [[1968. gads]]: ** [[Marsels Dišāns]] (''Marcel Duchamp''), franču mākslinieks (dzimis 1887. gadā) ** [[Oto Hāns]] (''Otto Hahn''), vācu ķīmiķis (dzimis 1879. gadā) * [[2004. gads]] — [[Frānsiss Kriks]] (''Francis Crick''), ASV molekulārbiologs (dzimis 1916. gadā) * [[2012. gads Latvijā|2012. gads]] — [[Uldis Mārtiņš Klauss]], latviešu ekonomists un politiķis (dzimis 1929. gadā) * [[2021. gads]] — [[Ištvāns Čoms]] (''Csom István''), Ungārijas šahists (dzimis 1940. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Neatkarības diena]] ([[Peru]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 3f2hau1a4i2ejej9lx4bzlyuhxslj1w 0 60609 3662832 3564723 2022-07-30T04:26:27Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''30. jūlijs''' ir gada 211. diena (212. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 154 dienas. == Vārda dienas == [[Renārs (personvārds)|Renārs]], [[Valters (personvārds)|Valters]], [[Regnārs]] == Notikumi == * [[1629. gads]] — zemestrīcē [[Itālija]]s pilsētā [[Neapole|Neapolē]] gāja bojā aptuveni 10 000 cilvēku. * [[1729. gads]] — dibināta [[Baltimora]]s pilsēta [[Mērilenda]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[1911. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Portugāles ģerbonis]]. * [[1940. gads]] — [[Tautas Saeima]]s delegācija un marionešu valdības Ministru prezidents [[Augusts Kirhenšteins]] devās uz Maskavu lūgt [[Latvija]]s iekļaušanu [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. * [[1971. gads]] — [[Apollo programma]]: ''[[Apollo 15]]'' nolaižamais aparāts nosēdās uz [[Mēness]] virsmas, nogādājot divus astronautus un [[Mēness visurgājējs|visurgājēju]] ''[[Lunar Rover]]''. * [[1970. gads]] — [[IBM]] prezentēja jaunu [[lieldators|lieldatoru]] sēriju ''[[IBM System/370|System/370]]''. * [[1980. gads]] — [[Vanuatu]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s. * [[2003. gads]] — [[Meksika|Meksikā]] izlaista pēdējā ''[[Volkswagen Beetle]]'' automašīna. * [[2012. gads]] — vērienīgākie [[elektrība]]s traucējumi pasaules vēsturē: [[Indija]]s septiņos ziemeļu štatos pazuda elektrība, bez tās atstājot aptuveni 360 miljonus cilvēku. == Dzimuši == * [[1511. gads]] — [[Džordžo Vazāri]] (''Giorgio Vasari''), itāļu gleznotājs un arhitekts (miris 1574. gadā) * [[1751. gads]] — [[Marija Anna Mocarte]] (''Maria Anna Mozart''), Austrijas mūziķe (mirusi 1829. gadā) * [[1818. gads]] — [[Emilija Brontē]] (''Emily Brontë''), angļu rakstniece (mirusi 1848. gadā) * [[1833. gads]] — [[erchercogs Kārlis Ludvigs]] (''Karl Ludwig''), Austrijas erchercogs (miris 1896. gadā) * [[1857. gads]] — [[Torsteins Veblens]] (''Thorstein Veblen''), amerikāņu ekonomists (miris 1929. gadā) * [[1862. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|18}}) — [[Nikolajs Judeņičs]] (''Николай Юденич''), Krievijas armijas virsnieks (miris 1933. gadā) * [[1863. gads]] — [[Henrijs Fords]] (''Henry Ford''), ASV uzņēmējs (miris 1947. gadā) * [[1864. gads]] — [[Dirks Būsts Gipss]] (''Dirk Boest Gips''), nīderlandiešu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1920. gadā) * [[1898. gads]] — [[Henrijs Mūrs]] (''Henry Moore''), angļu mākslinieks (miris 1986. gadā) * [[1939. gads]] — [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (miris 2022. gadā) * [[1940. gads]] — [[Klaivs Sinklers]] (''Clive Sinclair''), britu izgudrotājs * [[1947. gads]]: ** [[Fransuāza Barē-Sinūsi]] (''Françoise Barré-Sinoussi''), Francijas virusoloģe ** [[Arnolds Švarcenegers]] (''Arnold Schwarzenegger''), Austrijā dzimis ASV kinoaktieris, politiķis * [[1948. gads]] — [[Žans Reno]] (''Jean Reno''), franču aktieris * [[1954. gads]] — [[Gregorijs Karls Džonsons]] (''Gregory Carl Johnson''), ASV kosmonauts * [[1958. gads]] — [[Keita Buša]] (''Kate Bush''), angļu mūziķe * [[1961. gads]] — [[Lorenss Fišbērns]] (''Laurence Fishburne''), ASV aktieris, scenārists un režisors * [[1963. gads]] — [[Kriss Mulins]] (''Chris Mullin''), ASV basketbolists * [[1964. gads]] — [[Jirgens Klinsmans]] (''Jürgen Klinsmann''), vācu futbolists, treneris * [[1970. gads]] — [[Kristofers Nolans]] (''Christopher Nolan''), angļu/amerikāņu režisors * [[1973. gads]] — [[Markuss Nēslunds]] (''Markus Näslund''), zviedru hokejists * [[1974. gads]] — [[Hilarija Svonka]] (''Hilary Swank''), ASV kinoaktrise * [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Viktors Morozs]], Latvijas futbolists * [[1984. gads]]: ** [[Anda Eibele]], latviešu basketboliste ** [[Marko Asmers]] (''Marko Asmer''), igauņu autosportists == Miruši == * [[1718. gads]] — [[Viljams Penns]] (''William Penn''), Pensilvānijas dibinātājs (dzimis 1644. gadā) * [[1898. gads]] — [[Oto fon Bismarks]] (''Otto von Bismarck''), vācu politiķis (dzimis 1815. gadā) * [[1912. gads]] — [[Meidzi|Imperators Meidzi]] (''明治天皇''), Japānas imperators (dzimis 1852. gadā) * [[1941. gads]]: ** [[Hugo Celmiņš]], Latvijas politiķis (dzimis 1877. gadā) ** [[Hugo Rozenšteins]], latviešu ģenerālis (dzimis 1892. gadā) * [[1963. gads]] — [[Linards Tauns]] (Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš), latviešu dzejnieks (dzimis 1922. gadā) * [[1976. gads]] — [[Rūdolfs Bultmanis]] (''Rudolf Bultmann''), vācu teologs (dzimis 1884. gadā) * [[1995. gads]] — [[Mirdza Bendrupe]], latviešu rakstniece (dzimusi 1910. gadā) * [[1996. gads]]: ** [[Klodeta Kolbēra]] (''Claudette Colbert''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1903. gadā) ** [[Magda Šneidere]] (''Magda Schneider''), vācu aktrise (dzimusi 1909. gadā) * [[2007. gads]]: ** [[Mikelandželo Antonioni]] (''Michelangelo Antonioni''), itāļu kinorežisors (dzimis 1912. gadā) ** [[Ingmars Bergmans]] (''Ernst Ingmar Bergman''), Zviedrijas kinorežisors (dzimis 1918. gadā) * [[2020. gads]]: ** [[Hermans Keins]] (''Herman Cain''), ASV uzņēmējs un politiķis (dzimis 1945. gadā) ** [[Ella Muižarāja]], latviešu botāniķe (dzimusi 1921. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Vanuatu]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] byhoklf6o88qjmsicqm01nvhoe7q75r 0 62867 3662833 3644521 2022-07-30T04:30:14Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''30. augusts''' ir gada 242. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (243. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 123 dienas. == Vārda dienas == [[Alvis (personvārds)|Alvis]], [[Jolanta]], [[Samanta]] == Notikumi == * [[1835. gads]] — dibināta [[Melburna]]. * [[1918. gads]] — esere [[Fanija Kaplāne]] veica atentātu pret [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]], ievainojot viņu. * [[1945. gads]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] bruņotie spēki atbrīvoja [[Honkonga|Honkongu]] no [[Japāna]]s okupācijas. * [[1983. gads]] — [[STS-8]]: [[Džions Blafords]] kosmosa kuģī ''[[Challenger (kosmoplāns)|Challenger]]'' kļuva par pirmo melnādaino amerikāni kosmosā. * [[1984. gads]] — [[STS-41-D]]: pirmajā lidojumā devās kosmoplāns ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]''. * [[1991. gads]] — [[Azerbaidžāna]] deklarēja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[1995. gads]] — [[NATO]] sāka [[serbi|serbu]] artilērijas pozīciju bombardēšanu [[Bosnija|Bosnijā]], kas turpinājās līdz oktobrim; pa to laiku bosniešu armija sāka uzbrukumu pret serbu armiju [[Sarajeva]]s apkaimē, Bosnijas centrālajā daļā un [[Krajina|Krajinā]]. * [[1999. gads]] — [[Austrumtimora|Austrumtimorā]] iedzīvotāji atbalstīja neatkarību no [[Indonēzija]]s. * [[2020. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar ''[[COVID-19]]'' oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza {{sk|25000000}}. * [[2021. gads]] — caur Kabulas Starptautisko lidostu Afganistānu atstāja pēdējie ASV karavīri, tādējādi izbeidzot 20 gadus ilgušās [[Karš Afganistānā (2001—2014)|militārās operācijas Afganistānā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=After 20 years, last US flight departs Kabul, leaving Afghanistan to its fate |url=https://www.theguardian.com/us-news/2021/aug/30/pentagon-kabul-drone-strike-islamic-state |website=The Guardian |date=31 August 2021|access-date=31 August 2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Afghanistan: Last US military flight departs ending America's longest war |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-58390085 |website=BBC News |date=31 August 2021|access-date=31 August 2021}}</ref> == Dzimuši == * [[1797. gads]] — [[Mērija Šellija]] (''Mary Shelley''), angļu rakstniece (mirusi 1851. gadā) * [[1808. gads]] — [[Bavārijas Ludovika Vilhelmīne]] (''Ludovika Wilhelmine von Bayern''), Bavārijas hercogiene (mirusi 1892. gadā) * [[1811. gads]] — [[Teofils Gotjē]] (''Théophile Gautier''), franču dzejnieks (miris 1872. gadā) * [[1860. gads]] — [[Īzaks Levitāns]] (''Исаак Левитан''), krievu gleznotājs (miris 1900. gadā) * [[1863. gads]] — [[Sergejs Prokudins-Gorskis]] (''Сергей Прокудин-Горский''), krievu fotogrāfs (miris 1944. gadā) * [[1871. gads]] — [[Ernests Rezerfords]] (''Ernest Rutherford''), britu fiziķis (miris 1937. gadā) * [[1930. gads]] — [[Vorens Bafets]] (''Warren Buffett''), ASV uzņēmējs * [[1931. gads]] — [[Džons Svaigerts]] (''John Swigert''), ASV kosmonauts (miris 1982. gadā) * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Juris Silovs (vieglatlēts)|Juris Silovs]], latviešu vieglatlēts, sprinteris (miris 2018. gadā) * [[1951. gads]] — [[Ģedimins Ķirķils]] (''Gediminas Kirkilas''), Lietuvas politiķis * [[1954. gads]]: ** [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandrs Lukašenko]] (''Аляксандр Лукашэнка''), Baltkrievijas prezidents ** [[Andrejs Vilks]], Latvijas kriminologs un politiķis * [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Pēteris Salkazanovs]], latviešu politiķis * [[1970. gads]] — [[Paulu Souza]] (''Paulo Sousa''), Portugāles futbolists * [[1971. gads]] — [[Ketrina Megana Makartūra]] (''Katherine Megan McArthur''), ASV kosmonaute * [[1972. gads]]: ** [[Kemerone Diasa]] (''Cameron Diaz''), amerikāņu aktrise un modele ** [[Pavels Nedveds]] (''Pavel Nedvěd''), čehu futbolists * [[1981. gads]] — [[Tomašs Majevskis]] (''Tomasz Majewski''), poļu lodes grūdējs * [[1982. gads]] — [[Endijs Rodiks]] (''Andy Roddick''), ASV tenisists * [[1983. gads]] — [[Georgijs Gelašvili]] (''Георгий Гелашвили'', გელაშვილი გიორგი), gruzīnu izcelsmes Krievijas hokejists * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]], latviešu tenisists == Miruši == * [[1928. gads]]: ** [[Francis fon Štuks]] (''Franz von Stuck''), vācu gleznotājs un skulptors (dzimis 1863. gadā) ** [[Vilhelms Vīns]] (''Wilhelm Wien''), vācu fiziķis (dzimis 1864. gadā) * [[1937. gads]] — [[Hovards Haiess]] (''Howard Hayes''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1877. gadā) * [[1938. gads]] — [[Oskars Desomvills]] (''Oscar Dessomville''), beļģu airētājs (dzimis 1876. gadā) * [[1940. gads]] — [[Dž. Dž. Tomsons]] (''J. J. Thomson''), britu fiziķis (dzimis 1856. gadā) * [[1981. gads]] — [[Konrāds Ubāns]], latviešu mākslinieks (dzimis 1893. gadā) * [[1994. gads]] — [[Lindsijs Andersons]] (''Lindsay Anderson''), britu kinorežisors (dzimis 1954. gadā) * [[2003. gads]] — [[Čārlzs Bronsons]] (''Charles Bronson''), ASV aktieris (dzimis 1921. gadā) * [[2006. gads]]: ** [[Glenns Fords]] (''Glenn Ford''), kanādiešu aktieris (dzimis 1916. gadā) ** [[Nagībs Mahfūzs]] (نجيب محفوظ‎, ''Nagīb Maḥfūẓ''), Ēģiptes rakstnieks (dzimis 1911. gadā) * [[2010. gads]] — [[Fransisko Varaljo]] (''Francisco Varallo''), Argentīnas futbolists (dzimis 1910. gadā) * [[2013. gads]] — [[Šeimuss Hīnijs]] (''Seamus Heaney''), īru dzejnieks (dzimis 1939. gadā) * [[2015. gads]] — [[Vess Kreivens]] (''Wes Craven''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[2020. gads]] — [[Pranabs Mukhārdžī]] (প্রনব কুমার মুখার্জী, ''Pranab Mukhārjī''), Indijas prezidents (dzimis 1935. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 75bep47kj8qcub5sjt9dvsjzinl487o 0 65034 3662773 3594889 2022-07-29T20:45:56Z Bai-Bot 60304 /* Latvijas PSR gadi */sīkumi, replaced: [[Vestsaidas stāsts]] → [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris | orig_nosaukums = | attēls = Russisches Theater in Riga 2018.jpg | attēla izmērs = | paraksts = | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Kaļķu iela 16|3s=Kaļķu iela}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 56 | plat_s = 56.23 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 6 | gar_s = 34.77 | gar_EW = E | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1883|10|2||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = [[Dana Bjorka]] | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | mājas lapa = {{URL|http://www.trd.lv/lat/}} }} '''Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris''' ({{val|ru|Рижский русский театр имени Михаила Чехова}}) ir vecākais krievu teātris ārpus [[Krievija]]s. == Teātra pirmsākumi == Teātris atklāts [[1883]]. gada 2. oktobrī ar [[Ipolits Špažinskis|I. Špažinska]] lugas "Majoriene" pirmizrādi. Trupā, par kuras māksliniecisko vadītāju kļuva režisors un aktieris Jefims Sokolovs (skatuves pseidonīms Lavrovs), sākotnēji tika pieņemti 16 aktieri. Pirmajā teātra sezonā skatītājiem piedāvāja sešdesmit lugas, starp kurām bija desmit [[Aleksandrs Ostrovskis|A.Ostrovska]] lugu, [[Nikolajs Gogolis|N. Gogoļa]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]", "[[Precības (Gogolis)|Precības]]" un "[[Mirušās dvēseles]]", [[Aleksandrs Gribojedovs|Gribojedova]] "[[Gudra cilvēka nelaime]]", kā arī [[Šekspīrs|Šekspīra]] un [[Frīdrihs Šillers|F.Šillera]] traģēdijas. 1902. gadā par teātra māksliniecisko vadītāju kļuva režisors un aktieris K. Ņezlobins, kurš izveidoja pastāvīgu teātra trupu ar agrākajiem Maskavas Dailes teātra aktieriem M. Roksanovu, A. Harlamovu, Ņ. Ļitovcevu, Ņ. Mihailovsku, A. Zagarovu. Iestudējot tādas lugas kā A.Ostrovska "Sniegbaltīti", [[Antons Čehovs|A.Čehova]] "[[Trīs māsas]]" un "[[Tēvoci Vaņa|Tēvoci Vaņu]]", [[Fjodors Dostojevskis|F.Dostojevska]] "[[Idiots (romāns)|Idiotu]]", [[Ļevs Tolstojs|Ļ.Tolstoja]] "[[Tumsības vara|Tumsības varu]]", [[Ivans Turgeņevs|I.Turgeņeva]] "Mēnesi uz laukiem", Ņezlobins centās pietuvināties maksimālajai skatuves patiesībai. 1904. gadā Krievu teātrī sāka strādāt [[Konstantīns Mardžanovs]], kurš A. Ostrovska lugas "Vojevoda" iestudējumā nodarbināja 40 aktieru, kas bija tam laikam nedzirdēts skaits. Par teātra radošās izaugsmes virsotni kļuva Mardžanova izrādes "Ivanovs" (A. Čehovs), "[[Tartifs]]" ([[Moljērs]]), "[[Katjuša Maslova]]" (pēc Ļ. Tolstoja), "[[Vilhelms Tells]]" (F. Šillers). Rīgas Krievu teātris kļuva par vienu no labākajiem Krievijas impērijas teātriem. 1909. gadā Ņezlobina darbu turpināja N. Mihailovskis, kurš veicināja teātra repertuāra daudzveidību. Pateicoties Mihailovskim, tapa pirmais latviešu lugas iestudējums krievu valodā — [[Rūdolfs Blaumanis|R. Blaumaņa]] "[[Indrāni (luga)|Indrāni]]", kurā Indrānu tēva lomu atveidoja aktieris [[Ilarions Pevcovs]]. == Neatkarīgās Latvijas laiks == Krievu aktieris un režisors [[Mihails Čehovs]] ieradās Latvijā 1931. gada aprīlī ar viesizrādēm Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā. Tālāk aktieris devās uz [[Parīze|Parīzi]], kur bija paredzējis kopā ar tajā pašā gadā dibināto "Čehova teātra draugu biedrību" uzvest vairākas lugas.<ref name="Čehbio">{{Tīmekļa atsauce|url=http://mihail-chehov.ru/index.php/mihailchehov/biografija|title=Чехов Михаил Александрович (1891–1955).|publisher=mihail-chehov.ru|accessdate={{dat|2014|12|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141230014033/http://mihail-chehov.ru/index.php/mihailchehov/biografija|archivedate={{dat|2014|12|30||bez}}}}</ref> Finansiālu ierobežojumu dēļ viņš bija spiests pārtraukt sadarbību ar Parīzes teātri un uzsāka pārrunas ar Rīgas krievu drāmas direkciju par turpmāko iespēju strādāt tur.<ref name="Čehfranču">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hal.archives-ouvertes.fr/hal-00538116/document|title=Don Quichotte, le Roi Lear ou les rôles rêvés d'un théâtre impossible". Marie-Christine Autant-Mathieu|publisher= hal.archives-ouvertes.fr |accessdate={{dat|2014|12|29||bez}}}}</ref> 1932. gada februārī viņš atgriezās Latvijā, kur Krievu teātrī iestudēja Gogoļa "Revidentu", pats nospēlēdams Hļestakova lomu, kā arī pirmo reizi īstenoja Dostojevska romāna "Stepančikova ciems" inscenējumu, nospēlējot Fomas Opiskina lomu, pierādīdams savu izcilo aktiermeistarību Frēzera (Johans H.Bergers "[[Plūdi (Bergera luga)|Plūdi]]") un Malvolio (Šekspīrs "[[Divpadsmitā nakts]]") lomās. Pavisam jauns raksturs, Rīgas periodā radīts, bija viņa Vīrs izrādē pēc A.Čehova stāsta "[[Burve (Čehovs)|Burve]]". Paralēli savam aktiera un režisora darbam Čehovs organizēja seminārus latviešu aktieriem par [[Staņislavska sistēma|Staņislavska sistēmu]].<ref name="Čehbio" /> Teātra skatuves dekorators bija arhitekts [[Sergejs Antonovs]]. == Latvijas PSR gadi == Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] no 1940. gadam līdz 1958. gadam teātri sauca par [[Latvijas PSR]] Valsts krievu dramatisko teātri. Komunistiskās partijas spiediens un ideoloģiskā kontrole lielā mērā iespaidoja teātra repertuāra un māksliniecisko virzienu. Nozīmīgākās tā laika izrādes bija: "Ienaidnieki", "Bez vainas vainīgie" (1946), "Sīkpilsoņi", "Tēvocis Vaņa" (1947), "Mežs", "[[Figaro kāzas]]" (1948), "Muižnieku ligzda" (1949), "Revidents" (1951), "Vilki un avis" (1953), "[[Karalis Līrs]]", "[[Makbets]]" (1957), "Piena vīrs Tevjē" (1958), "[[Sirano de Beržerāks]]" (1962), "Jegors Buličevs un citi" (1964). Teātrī strādāja režisori A. Gļekovs, (1945—1948), A. Martinovs, (1948—1951), M. Pjarns (1940—1952), A. Jefremovs (1948—1950), A. Lakšins (1952—1956), S. Radlovs (1954—1958), [[Vera Baļuna]] (1956—1960), O. Ļebedevs (1960—1963), P. Homskis (1960—1961) un citi. No 1963. gada līdz 1988. gadam teātra mākslinieciskais vadītājs bija režisors [[Arkādijs Kacs]]. Šo 25 gadu laikā teātris iemantoja slavu, vispārēju atzinību un ievērojamus radošos sasniegumus. Daudzu gadu garumā kolektīva radošie meklējumi virzījās pa diviem ceļiem. Pirmkārt, tika iestudētas dziļi sociālas, psiholoģiskas lugas. Otrkārt, paplašinājās dramatiskā žanra amplitūda — spilgtas muzikālās izrādes ieņēma stabilu vietu teātra repertuārā. Spilgtas lappuses teātra scenogrāfijas mākslā iezīmēja mākslinieki Tatjana Šveca un [[Andris Freibergs]]. A.Kaca nozīmīgākās izrādes bija: "Vestsaidas stāsts", "Cilvēks no Lamanšas", "Kaukāza krīta aplis", "Pēc simts gadiem bērzu birzī" , "Sastrēguma stunda", "Televīzijas traucējumi", "Kāda zirga stāsts", "[[Skroderdienas Silmačos]]", "Revidents", "[[Kaija (Čehovs)|Kaija]]", "Pie jūras", "Noriets", "[[Hamlets]]". Teātra vadošie aktieri bija R. Praudiņa, A. Hižņakovs, Ņ. Ņeznamova, M. Ļebedevs, J. Ivaničevs, A. Kričevskis, A. Bojarskis, V. Sigovs, V. Petrovs, R. Gordijenko, V. Tihovs, V. Bogoļubovs, B. Ahanovs, A. Umanska. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā aktieru sastāvu papildināja A. Iļjins, T. Poppe, G. Borisova, Ņ. Starovoitenko, V. Petrovs, G. Baženova. 1988. gadā par teātra vadītāju kļuva [[Leonīds Beļavskis]]. Nozīmīgākās izrādes: "Čonkins", "[[Kamera Obskura (Nabokovs)|Kamera Obskura]]", "Līgavainis no Jeruzalemes", "Mēnesis uz laukiem", "[[Trīnes grēki]]", "Lāsts abām jūsu dzimtām!", "[[Kailais karalis]]", "Krodziniece". == Pēc neatkarības atjaunošanas == 1997. gadā teātrī ienāca jauna aktieru paaudze: [[Veronika Plotņikova]], [[Jūlija Žlukto]] un [[Igors Kuļikovs]] — visi Semjona Loseva skolnieki un KDT aktieru studijas, kas tika izveidota, pateicoties Latvijas Sorosa fondam, beidzēji. KDT direktors [[Eduards Cehovals]] uz teātri aicināja pašus spilgtākos un drosmīgākos Krievijas režisorus — [[Romāns Kozaks|Romānu Kozaku]] (viņa "Nāves deja" ir saucama par teātra vēsturisko izrādi), Mihailu Bičkovu ("Kaštanka"), Jeļenu Ņevežinu ("Mākslinieki", "Ar mīlestību nejoko", "Noslēpumainās variācijas"), Aleksandru Gaļibinu ("Dienas acis"), Romānu Vikjuku ("Edīte Piafa", "Marija Stjuarte") un Allu Sigalovu ("Kabīrijas naktis"). 2000. gadā aizsākās nopietna radošā sadarbība ar komponistu Raimondu Paulu. Pēc viņa mūzikla "Kerija" ar paša maestro līdzdalību izrādē seko muzikālās izrādes "Kabīrijas naktis" (mūzikas autors) un "Solo aktrisei ar orķestri" (mūzikas autors un izrādes dalībnieks). 2000.-2001. gadā teātra mākslinieciskos grožus savās rokās pārņēma Genadijs Trostjaņeckis ([[Sanktpēterburga]]). Nozīmīgākie iestudējumi: [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] mūzikls "Kerija" (izrāde izpelnījās lielu atzinību ne tikai Rīgā, bet arī [[Maskava|Maskavā]] un [[Izraēla|Izraēlā]]), Moljēra "Skapēna blēdības" (daudzu starptautisko teātra festivālu dalībniece), Šekspīra "Veltas pūles mīlā". Teātris regulāri piedalījās starptautiskos teātra festivālos Krievijā, [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Polija|Polijā]]. 2002. gadā (KDT, Maskavas mērijas un [[Parex banka]]s sadarbības rezultātā) teātra trupu no jauna papildināja aktieru jaunā audze — skolas-studijas "MHAT" absolventi, [[Oļegs Tabakovs|Oļega Tabakova]] kursa audzēkņi. 2003. gada novembrī teātris atzīmēja savu 120.dzimšanas dienu ar A.Čehova lugas "Kaija" pirmizrādi izcilā vācu režisora Petera Šteina iestudējumā. Jubilejas 125. sezonu teātris atklāja ar kārtējo jauno Raimonda Paula muzikālo projektu V.Zolotara režijā "Rudmatainais karalis" pēc [[Īzaks Bābels|Īzaka Bābela]] stāstu motīviem. Drīz izrādes nosaukums tika mainīts uz "Odesa, burvīgā pilsēta...".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kultura.lv/?id=10794&r=izrade-odesa,-burviga-pilseta...|title=Izrāde "Odesa, burvīgā pilsēta..."|publisher=kultura.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tā saņēma [[Spēlmaņu nakts 2007/2008]] sezonas balvu, kā gada sasniegums muzikālajā izrādē, bet Igors Grigurko tika apbalvots kā labākais kustību režisors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/pazinoti-teatra-balvas-spelmanu-nakts-20072008-nominanti.d?id=21302889|title= Paziņoti teātra balvas 'Spēlmaņu nakts 2007/2008' nominanti.|publisher= delfi.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spelmanunakts.lv/laureati/2007-2008-sezona-laureati|title=2007 / 2008 sezona|publisher=spelmanunakts.lv|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Ar šo iestudējumu RKT triumfēja gan [[Vācija|Vācijā]], Krievijā, [[Ukraina|Ukrainā]] un Baltkrievijā, gan Latvijā. 126. un 127. sezonu RKT aizvadīja uz citu teātru un kultūras iestāžu skatuvēm, jo teātra ēka šajā laikā tika rekonstruēta. 128. sezonu teātris atklāja ar sava jaunā galvenā režisora Igora Koņajeva iestudējumu un ieplānoja vairākas pirmizrādes un viesizrādes, tai skaitā Latvijas reģionos. 2011. gada janvārī teātris ar triumfu viesojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ar izrādi "Odesa, burvīgā pilsēta...". 129. sezonu teātris atklāja 2011. gada 1. oktobrī ar mūsdienu katalāņu autora [[Žordijs Galserāns|Žordija Galserāna]] lugas "Grenholma metode" iestudējumu. Šobrīd M.Čehova Rīgas Krievu teātra repertuārā ir gan krievu, gan pasaules klasika, kā arī jauno dramaturgu darbi. Lielajā un Mazajā zālē tiek spēlētas visu žanru izrādes, ieskaitot bērnu un muzikālos uzvedumus. Teātris bieži dodas viesizrādēs un sekmīgi piedalās festivālos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.trd.lv/lat/ Rīgas Krievu teātris] * [http://www.trd.lv/lat/jaunumi/detalizeti/?doc=509 Teātra vēsture] {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Krievu valoda]] [[Kategorija:Teātri Rīgā]] m5pjkyhkivdcpv5guegifhyi4698ofm 0 68647 3662816 3661413 2022-07-30T00:24:39Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Dņipro]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dņipro]] 2n0rwwldpnwrq3fmbjoybx8kl5foodo 0 76221 3662728 3658009 2022-07-29T18:22:58Z Treisijs 347 Fakts neatbilst skaitļiem. Arī dotajā atsaucē ar Ctrl+F neatradu vārdu "Makemake". Angļu valodas Vikipēdijā ir norādīti 60%, kas arī pa manu matemātiku aptuveni sanāk. wikitext text/x-wiki {{Planētas infokaste | minorplanet = yes | background = #C2E0FF | name = 136472 Makemake | symbol = [[Attēls:Makemake symbol (bold).svg|24px|Makemakes planetārais simbols<!--izmanto JPL/NASA-->]] | image = Makemake and its moon.jpg | caption = Makemake un tās pavadonis. Attēls uzņemts ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla teleskopu]] | discoverer = {{plainlist | * [[Maikls Brauns]] * [[Čads Truhiljo]] * [[Dāvids Rabinovics]] }} | discovered = {{dat|2005|3|31||bez}} | mpc_name = (136472) Makemake | alt_names = {{mp|2005 FY|9}} | adjectives = | named_after = [[Makemake (deity)|Makemake]] | mp_category = [[pundurplanēta]] | orbit_ref = | epoch = {{dat|2020|5|31||bez}} | aphelion = 52,756 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 38,104 AU | time_periastron = {{nobr|{{dat|2186|11|17|N|bez}}}} | semimajor = 45,430 AU | eccentricity = 0,16126 | period = 306,21 [[Juliāna gads|yr]] (111 845 [[diennakts|d]]) | avg_speed = 4,419&nbsp;km/s | inclination = 28,9835° | asc_node = 79,620° | arg_peri = 294,834° | mean_anomaly = 165,514° | satellites = [[S/2015 (136472) 1]] | axial_tilt = }} '''(136472) Makemake''' ir trešā lielākā zināmā [[pundurplanēta]] [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] un otrs lielākais objekts [[Koipera josla|Koipera joslā]]. Tās [[diametrs]] ir aptuveni 60% no [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] diametra. To 2005. gadā atklāja [[Maikls Brauns]], [[Čads Truhiljo]] un [[Dāvids Rabinovics]]. Makemakes sevišķi zemā virsmas [[temperatūra]] (30 [[kelvins|K]]) liecina, ka tā ir klāta ar sasalušu [[metāns|metāna]], [[etāns|etāna]] un iespējams pat ar [[slāpeklis|slāpekļa]] ledu.<ref name=Brown>{{Tīmekļa atsauce|author=Michael E. Brown|title=The Dwarf Planets|publisher=California Institute of Technology, Department of Geological Sciences|url=http://web.gps.caltech.edu/~mbrown/dwarfplanets/|accessdate=2008-01-26|language=en}}</ref> Tā nosaukta [[Lieldienu sala]]s dievības vārdā. Makemakes simbols ir šāds: [[file:makemake symbol (fixed width).svg|16px]].<ref>{{cite web |url= https://www.jpl.nasa.gov/infographics/what-is-a-dwarf-planet |author= JPL/NASA |date= 2015-04-22 |website= Jet Propulsion Laboratory |title= What is a Dwarf Planet? |access-date= 2022-01-19}}</ref> 2016. gada aprīlī pundurplanētai atklāts [[dabiskais pavadonis]]. Tam dots apzīmējums [[S/2015 (136472) 1]] jeb MK 2. Pavadoņa diametrs ir aptuveni 175 km un tas apriņķo Makemaki vismaz {{sk|21000|km}} attālumā. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{Saules sistēma}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] fzwuuvjdwz64698ktn2pe5zfgh3u215 3662735 3662728 2022-07-29T18:37:26Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Planētas infokaste | minorplanet = yes | background = #C2E0FF | name = 136472 Makemake | symbol = [[Attēls:Makemake symbol (bold).svg|24px|Makemakes planetārais simbols<!--izmanto JPL/NASA-->]] | image = Makemake and its moon.jpg | caption = Makemake un tās pavadonis. Attēls uzņemts ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla teleskopu]] | discoverer = {{plainlist | * [[Maikls Brauns]] * [[Čads Truhiljo]] * [[Dāvids Rabinovics]] }} | discovered = {{dat|2005|3|31||bez}} | mpc_name = (136472) Makemake | alt_names = {{mp|2005 FY|9}} | adjectives = | named_after = [[Makemake (deity)|Makemake]] | mp_category = [[pundurplanēta]] | orbit_ref = | epoch = {{dat|2020|5|31||bez}} | aphelion = 52,756 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 38,104 AU | time_periastron = {{nobr|{{dat|2186|11|17|N|bez}}}} | semimajor = 45,430 AU | eccentricity = 0,16126 | period = 306,21 [[Juliāna gads|yr]] (111 845 [[diennakts|d]]) | avg_speed = 4,419&nbsp;km/s | inclination = 28,9835° | asc_node = 79,620° | arg_peri = 294,834° | mean_anomaly = 165,514° | satellites = [[S/2015 (136472) 1]] | axial_tilt = }} '''(136472) Makemake''' ir trešā lielākā zināmā [[pundurplanēta]] [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] un otrs lielākais objekts [[Koipera josla|Koipera joslā]]. Tās [[diametrs]] ir aptuveni 60% no [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] diametra. Makemakes sevišķi zemā virsmas [[temperatūra]] (40 [[kelvins|K]]) liecina, ka tā ir klāta ar sasalušu [[metāns|metāna]], [[etāns|etāna]] un iespējams pat ar [[slāpeklis|slāpekļa]] ledu.<ref name=Brown>{{Tīmekļa atsauce|author=Michael E. Brown|title=The Dwarf Planets|publisher=California Institute of Technology, Department of Geological Sciences|url=http://web.gps.caltech.edu/~mbrown/dwarfplanets/|accessdate=2008-01-26|language=en}}</ref> To 2005. gadā atklāja [[Maikls Brauns]], [[Čads Truhiljo]] un [[Dāvids Rabinovics]], un sākotnēji nosaukta '''2005 FY₉'''. 2008. gadā tā nosaukta [[Lieldienu sala]]s pirmiedzīvotāju radīšanas dievības [[Makemake (dievība)|Makemakes]] vārdā. Makemakes planētas simbols ir šāds: [[file:makemake symbol (fixed width).svg|16px]].<ref>{{cite web |url= https://www.jpl.nasa.gov/infographics/what-is-a-dwarf-planet |author= JPL/NASA |date= 2015-04-22 |website= Jet Propulsion Laboratory |title= What is a Dwarf Planet? |access-date= 2022-01-19}}</ref> 2016. gada aprīlī pundurplanētai atklāts [[dabiskais pavadonis]]. Tam dots apzīmējums [[S/2015 (136472) 1]] jeb MK 2. Pavadoņa diametrs ir aptuveni 175 km un tas apriņķo Makemaki vismaz {{sk|21000|km}} attālumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{Saules sistēma}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] mmo99oi5ttxmn08i9dmm6nku6zulvbj 3662962 3662735 2022-07-30T09:44:36Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Planētas infokaste | minorplanet = yes | background = #C2E0FF | name = 136472 Makemake | symbol = [[Attēls:Makemake symbol (bold).svg|24px|Makemakes planetārais simbols<!--izmanto JPL/NASA-->]] | image = Makemake and its moon.jpg | caption = Makemake un tās pavadonis. Attēls uzņemts ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla teleskopu]] | discoverer = {{plainlist | * [[Maikls Brauns]] * [[Čads Truhiljo]] * [[Dāvids Rabinovics]] }} | discovered = {{dat|2005|3|31||bez}} | mpc_name = (136472) Makemake | alt_names = {{mp|2005 FY|9}} | adjectives = | named_after = [[Makemake (deity)|Makemake]] | mp_category = [[pundurplanēta]] | orbit_ref = | epoch = {{dat|2020|5|31||bez}} | aphelion = 52,756 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 38,104 AU | time_periastron = {{nobr|{{dat|2186|11|17|N|bez}}}} | semimajor = 45,430 AU | eccentricity = 0,16126 | period = 306,21 [[Juliāna gads|yr]] (111 845 [[diennakts|d]]) | avg_speed = 4,419&nbsp;km/s | inclination = 28,9835° | asc_node = 79,620° | arg_peri = 294,834° | mean_anomaly = 165,514° | satellites = [[S/2015 (136472) 1]] | axial_tilt = | sidereal_day = 22,8266±0,0001 h | dimensions = {{ubl|{{nowrap|1502±45}} km&thinsp;×&thinsp;|{{nowrap|1430±9 km}}}} | mean_radius = 715±19 km | flattening = 0.0098 | surface_area = 6,42{{E|6}} km² | volume = 1,53{{E|9}} km³ | mass = 3,1{{E|21}} kg | density = ≈1700 kg/m³ | surface_grav = < 0,57 m/s² | escape_velocity = < 0,91 km/s | albedo = 0,82±0,02 | single_temperature = 32–36&nbsp;K<br />40–44&nbsp;K | spectral_type = B−V=0,83, V−R=0,5 | abs_magnitude = {{ubl|-0,12|0,049±0,020}} | magnitude = 17,0 (opozīcijā) }} '''(136472) Makemake''' ir trešā lielākā zināmā [[pundurplanēta]] [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] un otrs lielākais objekts [[Koipera josla|Koipera joslā]]. Tās [[diametrs]] ir aptuveni 60% no [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] diametra. Makemakes sevišķi zemā virsmas [[temperatūra]] (40 [[kelvins|K]]) liecina, ka tā ir klāta ar sasalušu [[metāns|metāna]], [[etāns|etāna]] un iespējams pat ar [[slāpeklis|slāpekļa]] ledu.<ref name=Brown>{{Tīmekļa atsauce|author=Michael E. Brown|title=The Dwarf Planets|publisher=California Institute of Technology, Department of Geological Sciences|url=http://web.gps.caltech.edu/~mbrown/dwarfplanets/|accessdate=2008-01-26|language=en}}</ref> To 2005. gadā atklāja [[Maikls Brauns]], [[Čads Truhiljo]] un [[Dāvids Rabinovics]], un sākotnēji nosaukta '''2005 FY₉'''. 2008. gadā tā nosaukta [[Lieldienu sala]]s pirmiedzīvotāju radīšanas dievības [[Makemake (dievība)|Makemakes]] vārdā. Makemakes planētas simbols ir šāds: [[file:makemake symbol (fixed width).svg|16px]].<ref>{{cite web |url= https://www.jpl.nasa.gov/infographics/what-is-a-dwarf-planet |author= JPL/NASA |date= 2015-04-22 |website= Jet Propulsion Laboratory |title= What is a Dwarf Planet? |access-date= 2022-01-19}}</ref> 2016. gada aprīlī pundurplanētai atklāts [[dabiskais pavadonis]]. Tam dots apzīmējums [[S/2015 (136472) 1]] jeb MK 2. Pavadoņa diametrs ir aptuveni 175 km un tas apriņķo Makemaki vismaz {{sk|21000|km}} attālumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{Saules sistēma}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] f81t2h318jpoye4pkbbmufg7j2r6nyu 3662966 3662962 2022-07-30T10:15:51Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Planētas infokaste | minorplanet = yes | background = #C2E0FF | name = 136472 Makemake | symbol = [[Attēls:Makemake symbol (bold).svg|24px|Makemakes planetārais simbols<!--izmanto JPL/NASA-->]] | image = Makemake and its moon.jpg | caption = Makemake un tās pavadonis. Attēls uzņemts ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla teleskopu]] | discoverer = {{plainlist | * [[Maikls Brauns]] * [[Čads Truhiljo]] * [[Dāvids Rabinovics]] }} | discovered = {{dat|2005|3|31||bez}} | mpc_name = (136472) Makemake | alt_names = {{mp|2005 FY|9}} | adjectives = | named_after = [[Makemake (deity)|Makemake]] | mp_category = [[pundurplanēta]] | orbit_ref = | epoch = {{dat|2020|5|31||bez}} | aphelion = 52,756 [[astronomiskā vienība|AU]] | perihelion = 38,104 AU | time_periastron = {{nobr|{{dat|2186|11|17|N|bez}}}} | semimajor = 45,430 AU | eccentricity = 0,16126 | period = 306,21 [[Juliāna gads|yr]] (111 845 [[diennakts|d]]) | avg_speed = 4,419&nbsp;km/s | inclination = 28,9835° | asc_node = 79,620° | arg_peri = 294,834° | mean_anomaly = 165,514° | satellites = [[S/2015 (136472) 1]] | axial_tilt = | sidereal_day = 22,8266±0,0001 h | dimensions = {{ubl|{{nowrap|1502±45}} km&thinsp;×&thinsp;|{{nowrap|1430±9 km}}}} | mean_radius = 715±19 km | flattening = 0.0098 | surface_area = 6,42{{E|6}} km² | volume = 1,53{{E|9}} km³ | mass = 3,1{{E|21}} kg | density = ≈1700 kg/m³ | surface_grav = < 0,57 m/s² | escape_velocity = < 0,91 km/s | albedo = 0,82±0,02 | single_temperature = 32–36&nbsp;K<br />40–44&nbsp;K | spectral_type = B−V=0,83, V−R=0,5 | abs_magnitude = {{ubl|-0,12|0,049±0,020}} | magnitude = 17,0 (opozīcijā) }} '''(136472) Makemake''' ir trešā lielākā zināmā [[pundurplanēta]] [[Saules sistēma|Saules sistēmā]], kā arī trešais lielākais objekts [[Koipera josla|Koipera joslā]] (aiz [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] un [[Erīda (pundurplanēta)|Erīdas]]). Tās [[diametrs]] ir aptuveni 60% no [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] diametra. Makemakes sevišķi zemā virsmas [[temperatūra]] (40 [[kelvins|K]]) liecina, ka tā ir klāta ar sasalušu [[metāns|metāna]], [[etāns|etāna]] un iespējams pat ar [[slāpeklis|slāpekļa]] ledu.<ref name=Brown>{{Tīmekļa atsauce|author=Michael E. Brown|title=The Dwarf Planets|publisher=California Institute of Technology, Department of Geological Sciences|url=http://web.gps.caltech.edu/~mbrown/dwarfplanets/|accessdate=2008-01-26|language=en}}</ref> To 2005. gadā atklāja [[Maikls Brauns]], [[Čads Truhiljo]] un [[Dāvids Rabinovics]], un sākotnēji nosaukta '''2005 FY₉'''. 2008. gadā tā nosaukta [[Lieldienu sala]]s pirmiedzīvotāju radīšanas dievības [[Makemake (dievība)|Makemakes]] vārdā. Makemakes planētas simbols ir šāds: [[file:makemake symbol (fixed width).svg|16px]].<ref>{{cite web |url= https://www.jpl.nasa.gov/infographics/what-is-a-dwarf-planet |author= JPL/NASA |date= 2015-04-22 |website= Jet Propulsion Laboratory |title= What is a Dwarf Planet? |access-date= 2022-01-19}}</ref> Makemake apriņķo ap Sauli 306,21 gados, un tai ir vidēji ekscentriska orbīta. Vismazākais attālums līdz Saulei ([[perihēlijs]]) ir 38,1 [[astronomiskā vienība|AU]], bet vislielākais ([[afēlijs]]) ir 52,8 AU. Toties [[orbītas slīpums]] ir ļoti liels, tas ir 28,9835°. Makemake neatrodas [[orbitālā rezonanse|orbitālajā rezonansē]] ar [[Neptūns (planēta)|Neptūnu]], tāpēc tas ir [[klasiskais Koipera joslas objekts]] (kjubivano). Vienu apriņķojumu ap savu asi Makemake veic 22,83 stundās. 2016. gada aprīlī pundurplanētai atklāts [[dabiskais pavadonis]]. Tam dots apzīmējums [[S/2015 (136472) 1]] jeb MK 2. Pavadoņa diametrs ir aptuveni 175 km un tas apriņķo Makemaki vismaz {{sk|21000|km}} attālumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{Saules sistēma}} [[Kategorija:Pundurplanētas]] sas3iffme5gppmdqew3ciciq8tijdk2 0 79066 3662703 3580610 2022-07-29T16:18:19Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Tukums (nozīmju atdalīšana)|Tukums}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Tukums I | tips = stacija | attēls = File:Tukums-1 stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Tukums-1 stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = 1 malas, 1 salas | sliežu_ceļi = 3 + strupceļi | adrese = Dzelzceļa iela 1, [[Tukums]], <br /> [[Tukuma novads]], LV-3101 | latd = 56 | latm = 57 | lats = 57 | latNS = N | longd = 23 | longm = 10 | longs = 11 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Tukums II]] (3 km) <br /> [[Zvāre (stacija)|Zvāre]] (14 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]] (4 km) <br /> [[Smārde (stacija)|Smārde]] (11 km) | attālums_līdz_Rīgai = 65 }} '''Tukums I''' vai '''Tukums 1''' ir viena no divām [[Tukums|Tukuma]] [[dzelzceļš|dzelzceļa]] stacijām [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|līnijā Torņakalns—Tukums II]]. Tajā pietur visi maršruta Rīga—Tukums II elektrovilcieni, bet dažiem reisiem no Rīgas šeit ir galapunkts. Stacija atrodas Tukuma austrumu daļā, netālu no tās (otrpus Dzelzceļa ielai) atrodas Tukuma autoosta. Stacijas sliežu ceļus šķērso Jelgavas ielas ([[P98]]) pārbrauktuve. Stacijā darbojas biļešu kase. == Vēsture == 1877. gada 21. septembrī tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums]].<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Šajā gadā tika arī uzcelta Tukuma dzelzceļa stacija. Kad pēc vairāk kā 20 gadiem Tukumā uzbūvēja otru staciju jaunajā līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]], sākotnējo staciju sāka saukt par Tukuma I jeb Tukuma Austrumu staciju, kas atbilst stacijas atrašanās vietai Tukuma pilsētā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā stacijā izcēlās ugunsgrēks, kas pamatīgi izpostīja staciju, tomēr jau pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņām]] tā tika atjaunota. No [[1962]]. gada līdz [[1980. gadi]]em stacijas ēkās atradās arī autoosta ar tās kasēm.<ref name="plaksnite">Informācija no plāksnītes pie stacijas ēkas, kas vēsta par tās vēsturi.</ref> == Mūsdienas == Virzienā no [[Rīga]]s stacija Tukums I atrodas pēc dzelzceļa stacijas [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]] ([[Engures novads]]), bet nākamā pēc tās ir otra Tukuma stacija [[Tukums II]]. Tukums I stacija atrodas Dzelzceļa ielā. Lielākoties šai stacijā piestāj [[ER2|elektrovilcieni]], kas kursē no dzelzceļa stacijas [[Rīgas dzelzceļa stacija|Rīgā]] līdz Tukuma II stacijai. Pēc [[2009. gads|2009]]. gada pavasara datiem no Rīgas uz Tukumu II un atpakaļ kursē trīspadsmit elektrovilcienu reisi un viens dīzeļvilciena reiss.<ref>http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/ (dati ņemti 2009. gada 2. martā)</ref> [[2008. gads|2008]]. gada septembrī tika atjaunota vilcienu kustība maršrutā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Rīga—Ventspils]], kas bija pārtraukta [[2001. gads|2001]]. gadā. Šajā maršrutā kursēja [[dīzeļvilciens]], kas pietur arī stacijā Tukums I. No rīta dīzeļvilciens kursēja uz Rīgu, bet vakarā — atpakaļ.<ref>[http://www.ntz.lv/news/article.html?xml_id=7945 ntz.lv<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Satiksme uz Ventspili pārtraukta 2010. gada 22. februārī. Lielāko dienas daļu stacijā darbojas viena kase, tomēr no rītiem strādā divas kases. Blakus stacijai atrodas divi peroni. Sliežu ceļš stacijā sadalās no viena trijos. Uz ziemeļiem no Tukums I stacijas pasažieru ēkas atrodas taksometru pieturvieta.<ref>[http://www.ntz.lv/news/article.html?xml_id=2625 ntz.lv<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Nedaudz tālāk, Dzelzceļa ielas otrā pusē atrodas arī Tukuma autoosta. Ēkā atrodas ne tikai kases, bet arī dzelzceļu apkalpojošās struktūrvienības. Lai gan stacijā ir 3 ceļi, no tiem elektrificēts ir tikai viens ceļš- stacijas ēkai tuvākais. 2013. gadā uzsākti stacijas remontdarbi.<ref>[http://www.tukums.lv/aktualas-zinas-slepts-menu/2003-par-remontu-tukuma-dzelzcea-stacij-i Par remontu Tukuma dzelzceļa stacijā I]{{Novecojusi saite}}</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Nádraží Tukums I.jpg|<center><small>Tukums-1 stacijas ēka 2008. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Tukumā-1 (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Tukumā-1 (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Tukums-2 virzienā</small></center> Attēls:ER2 Tukuma I stacijā.JPG|<center><small>Elektrovilciens ER2 Tukuma I stacijā.</small></center> Attēls:Tukums I uzgaidāmā telpa.JPG|<center><small>Stacijas uzgaidāmā telpa.</small></center> Attēls:DR1A Tukuma I stacijā.JPG|<center><small>Dīzeļvilciens DR1A maršrutā [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Rīga—Ventspils]] pienāk Tukuma I stacijā.</small></center> Attēls:Tukuma I stacijas perons 2.JPG|<center><small>Tukuma I stacijas perons.</small></center> Attēls:ER2 Tukuma I stacijā 2.JPG|<center><small>Elektrovilciens ER2 Tukuma I stacijā.</small></center> Attēls:Sniegs Tukuma I stacijā.JPG|<center><small>Sniega novākšana uz pārbrauktuves.</small></center> Attēls:Tukuma I stacijas sliežu izvērsums Rīgas virzienā.JPG|<center><small>Sliežu izvērsums Rīgas virzienā.</small></center> Attēls:Tukuma I stacijas sliežu izvērsums Tukuma II virzienā.JPG|<center><small>Sliežu izvērsums Tukuma II virzienā.</small></center> </gallery></center> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.onkulis.com/2007/08/20/tukuma-dzelzcela-stacija/ Tukuma dzelzceļa stacija] * [http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/sabiedriba/kas-kopigs-kapostiem-ar-tukuma-dzelzcela-staciju.d?id=43671217#dgslv-7251:3870914 Rekonstruētā Tukuma stacija] (foto) * {{youtube|0oGMF_gOXV8|Tukuma pirmās dzelzceļa stacijas vēsture}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Transports Tukumā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] rx4fv96nwzam4zx8hncxfxkzj0jfvrs 0 80570 3662639 3502126 2022-07-29T13:19:17Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''The Who'' |Attēls = Who_-_1975.jpg |Att_izm = 200 px |Apraksts = Grupas dalībnieki [[1975]]. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Lielbritānija}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]] |Žanrs = [[smagais roks]], [[proto-punk]] |Gadi = [[1964]]—[[1982]]<br />[[1985]]<br />[[1988]]—[[1989]]<br />[[1996]]—[[1997]]<br />[[1999]]—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Decca Records|Decca]], [[Brunswick Records|Brunswick]], [[Polydor Records|Polydor]], [[Track Records|Track]], [[MCA Records|MCA]], [[Republic Records|Universal Republic]], [[Warner Bros. Records|Warner Bros.]]'' |Mlapa = {{url|http://www.thewho.com}} |Dalībnieki = [[Pīts Taunzends]]<br />[[Rodžers Daltrijs]]<br />[[Eltons Maturners]] |Bij_dalībnieki = [[Džons Entvistls]] (miris)<br />[[Kīts Mūns]] (miris)<br />[[Kenijs Džonss]]<br />[[Dags Sendoms]] }} '''The Who''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] rokgrupa, kas darbojās no [[1964]]. līdz [[1982]]. gadam, periodiski [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] un kopš [[1999]]. gada. Ziedu laikos grupa bija kvartets: [[Rodžers Daltrijs]] ([[balss|vokālists]]), [[Pīts Taunzends]] ([[ģitāra]]), [[Džons Entvistls]] ([[basģitāra]]) un [[Kīts Mūns]] ([[bungas]]). Par vienu no grupas panākumu atslēgām uzskata enerģiskos koncertus. == Vēsture == Grupa sākumā eksperimentēja ar nosaukumiem, mūzikas žanriem un instrumentiem. Sākumā grupa ir saukta gan par "The Confederates", "The Detours", gan arī par "The High Numbers". Starp mūzikas žanriem, ko spēlēja šīs grupas, bija [[džezs]], [[kantrī]] un [[R&B]]. [[1964]]. gadā [[Pīts Taunzends]] kādā koncertā sadauzīja galvu pret griestiem un dusmās salauza savu ģitāru. Vēlāk instrumentu iznīcināšana kļuva par ierastu lietu "The Who" koncertos. Grupa kļuva slavena, pateicoties dziesmai "My Generation". To uzskata par vienu no pirmajām [[proto-punk]] dziesmām. [[1960. gadi|1960. gados]] grupa izdeva divus [[konceptalbums|konceptalbumus]], [[The Who Sell Out]] un [[Tommy]]. Pirmais tika noformēts tā, it kā to raidītu kāda ofšoru radio stacija, savukārt otrais ir par kādu mēmu zēnu. "Tommy" tiek uzskatīts par vienu no pirmajām rokoperām. [[1978]]. gadā nomira grupas bundzinieks Kīts Mūns, tomēr grupa turpināja darbību, aizvietojot Mūnu ar [[Kenijs Džonss|Keniju Džonsu]]. [[1979]]. gada decembrī "The Who" kļuva par trešo rokgrupu (pēc [[The Beatles]] un [[The Band]]), kas ir bijusi uz žurnāla "[[TIME]]" vāka. Džonsa darbības laikā tika izdoti vēl divi albumi, [[Face Dances]] un [[It's Hard]]. [[1982]]. gadā grupa beidza darbību sakarā ar Taunzenda nespēju veidot jaunu materiālu. Grupa vairākkārt ir apvienojusies uz dažiem koncertiem un no [[1999]]. gada darbojas kā trio - Taunzends, [[Rodžers Daltrijs|Daltrijs]] un [[Džons Entvistls|Entvistls]]. Par bundzinieku grupa nolīga [[Zaks Stārkijs|Zaku Stārkiju]], Kīta Mūna audzēkni un [[Ringo Stārs|Ringo Stāra]] dēlu. [[2002]]. gadā nomira Entvistls, tomēr grupa turpina darbību un [[2006. gads|2006]]. gadā izdeva albumu "[[Endless Wire]]". == Diskogrāfija == <gallery> Attēls:TheWho_MG.jpg|<center>'''1. ''[[My Generation (albums)|My Generation]]'''''<br />({{Dat|1965|12|3|N}})</center> Attēls:TheWho_AQO.jpg|<center>'''2. ''[[A Quick One]]'''''<br />({{Dat|1966|12|9|N}})</center> Attēls:TheWho_TWSO.jpg|<center>'''3. ''[[The Who Sell Out]]'''''<br />({{Dat|1967|12|15|N}})</center> Attēls:TheWho_Tommy.jpg|<center>'''4. ''[[Tommy]]'''''<br />({{Dat|1969|5|23|N}})</center> Attēls:TheWho_WN.jpg|<center>'''5. ''[[Who's Next]]'''''<br />({{Dat|1971|7|31|N}})</center> Attēls:TheWho_Quadrophenia.jpg|<center>'''6. ''[[Quadrophenia]]'''''<br />({{Dat|1973|10|19|N}})</center> Attēls:TheWho_TWBN.jpg|<center>'''7. ''[[The Who By Numbers]]'''''<br />({{Dat|1975|10|18|N}})</center> Attēls:TheWho_WAY.jpg|<center>'''8. ''[[Who Are You]]'''''<br />({{Dat|1978|8|18|N}})</center> Attēls:TheWho_FD.jpg|<center>'''9. ''[[Face Dances]]'''''<br />({{Dat|1981|3|16|N}})</center> Attēls:TheWho_IH.jpg|<center>'''10. ''[[It's Hard]]'''''<br />({{Dat|1982|9|4|N}})</center> Attēls:TheWho_EW.jpg|<center>'''11. ''[[Endless Wire]]'''''<br />({{Dat|2006|10|31|N}})</center> </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.thewho.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{The Who}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1960. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokgrupas]] [[Kategorija:Anglijas smagā roka grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] ml7c38f140fro5tig5u559jkptnfury 100 80595 3662878 3661685 2022-07-30T07:03:04Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]'' un vēl 3 pavadoņi. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. 1ykxrwhirdt3omn4garrgy72ov3mofr 3662879 3662878 2022-07-30T07:03:19Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]'' un vēl 3 pavadoņi. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. sr922dm5or0v7xyvkrf77930qaqn82n 100 80630 3662885 3662467 2022-07-30T07:09:52Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[2. augusts]] — militārais pavadonis ''[[RASR-4]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[4. augusts]] — militārais pavadonis ''[[SBIRS GEO-6]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 421]]''. * [[4. augusts]] — Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[9. augusts]] — nezināma krava un pavadoņi [[Belgorodas ceriņu projekts]], ''[[ReshUCube-1]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]''. * [[9. augusts]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. augusts]] — kosmiskie aparāti ''[[Artemis 1]]'', ''[[ArgoMoon]]'', ''[[BioSentinel]]'', ''[[CuSP]]'', ''[[EQUULEUS]]'', ''[[LunaH-Map]]'', ''[[Lunar IceCube]]'', ''[[LunIR]]'', ''[[Near-Earth Asteroid Scout]]'', ''[[OMOTENASHI]]'', ''[[Team Miles]]'', nesējraķetes ''[[Space Launch System|SLS]] Block 1'' pirmais starts. * Augusts — nesējraķetes ''[[RS1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Augusts — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[EUTELSAT KONNECT VHTS]]'', nesējraķete ''[[Ariane 5 ECA]]''. * [[8. septembris]] — pavadoņi ''[[Amber-1]]'', ''[[CIRCE A]]'', ''[[CIRCE B]]'', ''[[ForgeStar-0]]'', ''[[Kernow Sat 1]]'', ''[[Prometheus 2A]]'', ''[[Prometheus 2B]]'', [[Pirmais Omānas pavadonis]], nesējraķete ''[[LauncherOne]]''. * [[21. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-22]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[24. septembris]] — militārie sakaru pavadoņi 10 ''[[Transport Layer Tranche 0]]'' un 4 ''[[Tracking Layer Tranche 0]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-5]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. <!-- * Septembris — kravas kuģis ''[[NG-18|Cygnus NG-18]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[PearlAfricaSat-1]]'', nesējraķete ''[[Antares 230+]]''. * [[17. jūlijs]] — pavadoņi ''[[Sapling-1]]'', ''[[Spinnaker3]]'', ''[[GENESIS-G]]'', ''[[GENESIS-J]]'', 4 × ''[[QUBIK]]'', nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[15. augusts]] — sakaru pavadonis ''[[BlueWalker 3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Aprīlis — okeanogrāfijas pavadonis ''[[EOS-06]]'' (''Oceansat-3''), nanopavadoņi ''[[Guardian-Alpha]]'', ''[[Pixxel 1]]'', nesējraķete ''[[PSLV-CA]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — militārais sakaru pavadonis ''[[USSF-44]]'', kosmiskais velkonis ''[[LDPE-2]]'', pavadoņi ''[[LINUSS Chase]]'', ''[[LINUSS RSO]]'', ''[[TETRA-1]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * [[1. oktobris]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''. * Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * [[25. novembris]] — navigācijas pavadonis ''[[GLONASS-M 761]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]''. * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[25. februāris]] — pavadoņi ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> lxudbrquw4xfvakqwjv4b77no0cc7qy 0 81222 3662629 3661874 2022-07-29T12:54:14Z Vecakina 58330 /* Misija */ noformējums wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Speciālo uzdevumu vienība | attēls = [[Attēls:Nbs-suv-logo.jpg|180px]] | virsraksts = Latvijas NBS SUV ģerbonis | valsts = {{karogs|Latvija}} | pastāvēšana = 1991 - pašlaik | daļa no = [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem]] | karaspēka veids = | krāsas = | karavīru skaits = | devīze = "Drošais uzvar!" | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = | komandieri = }} '''Nacionālo bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienība (SUV)''' ir īpaši organizēta, apmācīta un ekipēta [[karaspēks|bruņoto spēku]] vienība, kas paredzēta [[speciālie uzdevumi|speciālo uzdevumu]] veikšanai. Dibināta 1991. gada 19. septembrī kā ''LR AP Apsardzes dienesta Speciālais bataljons'', 1992. gadā ieguva tagadējo nosaukumu. Vienība no 2017.g. un šobrīd ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Speciālo operāciju pavēliecības komandierakomandiera pakļautībā, tās devīze: "Drošais uzvar!".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mil.lv/lv/vienibas/specialo-operaciju-pavelnieciba/specialo-uzdevumu-vieniba|title=Speciālo uzdevumu vienība {{!}} Nacionālie bruņotie spēki|website=www.mil.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> == Vēsture == LR Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienība dibināta 1991. gada 19. septembrī, kā LR AP Apsardzes dienesta Speciālais bataljons. Pastāvēšanas laikā vienība piedzīvojusi vairākas komandpakļautības maiņas. Vienība savā attīstības ceļā ir sadarbojusies ar vairāku valstu speciālām vienībām piemēram, Francija, Izraēla, Lietuva, Igaunija, Norvēģija un ASV.<ref name=":0" /> Lai jauneklis varētu dienēt SUV apakšvienībās, viņam jāatbilst Speciālo uzdevumu vienības prasībām, jānokārto atlases pārbaudījumi (fiziskā gatavību un izturība) un jāiziet Kaujinieku pamatapmācības kurss.<ref name=":0" /> Pilna SUV kaujinieka kvalifikācijas apgūšana prasa vismaz trīs gadus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/iestajparbaudijumus-elitarakaja-latvijas-specvieniba-spej-izturet-katrs-piektais-kandidats-14153634|title=Iestājpārbaudījumus elitārākajā Latvijas specvienībā spēj izturēt katrs piektais kandidāts|last=LETA|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-21|date=2016-09-07}}</ref> Pēc SUV komandiera Jura Ušacka atzinumā, jau vairākus gadus aptuveni tikai 20% no tiem, kas piesakās, spēj izturēt iestājpārbaudījumus un sagatavošanas posmu, bet šāds rādītājs ir atbilstošs mūsdienu situācijai un nav satraucošs.<ref name=":1" /> "SUV instruktori ir nākuši pie atziņas, ka jaunieši nav gatavi ilgstošam procesam, lai spētu pierādīt sevi un sasniegtu izvirzīto mērķi. Ja par mērķi ir jācīnās ilgstoši, tad tas nav interesants," konstatēja Ušackis.<ref name=":1" /> == Misija == ''Speciālo uzdevumu vienības personālsastāvs'' tiek apmācīts, lai vienība varētu sniegt atbalstu valsts drošības un tiesībaizsardzības institūcijām pretterorisma pasākumos un veikt speciālos uzdevumus, kā arī uzdevumus, kuru izpildei ir nepieciešams specifisks ekipējums, ieroči vai taktika. Bez tam ''Speciālo uzdevumu vienība'' spēj sagatavot [[snaiperis|snaiperus]], izpletņlēcējus, kaujas peldētājus un spēj apmācīt karavīrus pretterorisma uzdevumu veikšanai. '''Uzdevumi:''' * Piedalīties pret [[terorisms|terorismu]] vērstos pasākumos; * Veikt glābšanas darbus uz sauszemes un uz ūdens; * Kara laikā veikt speciālas operācijas valsts aizsardzības interesēs; * Atbilstoši savai kompetencei palīdzēt valsts drošības un tiesībaizsardzības institūcijām aizturēt bīstamus bruņotus noziedzniekus; * Valsts vai sabiedrības interesēs pildīt iepriekš neparedzētus uzdevumus, kurus var izpildīt tikai speciāli sagatavots personālsastāvs. == Simbolika == SUV emblēmā attēlots senlatviešu kaujinieks vilka ādā.<ref name=":0" /> Simbolu skaidrojums: * '''Aka''' latviešu mitoloģijā apzīmē robežu starp dimensijām un kalpo kā līdzeklis, lai nokļūtu no vienas dimensijas otrā. Tā simbolizē karavīra spējas pārsteigt pretinieku laikā un telpā; * '''Gaismas staru kūlis''' simbolizē vienotību virzībā uz mērķi; * '''Senlatviešu karavīra tēls''' apliecina latviešu karavīru tradīciju turpinājumu; * '''Ozollapu''' vainags pauž spēku un nelokāmu apņemšanos uzvarēt; * '''Aplis''', kas simbolizē bezgalību, vēsta, ka visu panākamu pamatā ir bezgalīgs darbs, bezgalīga sevis pārvarēšana un pilnveidošana. Zaļā berete ir kaujinieka simbols, ko iegūst, sekmīgi beidzot Mācību komandas kursu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=SPECIĀLO UZDEVUMU VIENĪBA|last=SUV (A) KJK|publisher=NBS|year=2012-01-12|location=Rīga|pages=4-8|url=http://doc.mod.gov.lv/lv/brosuras/suv_brosura/files/suv_broshura.pdf}}</ref> == '''SUV komandieri''' == * komandkapteinis [[Jānis Kušķis (virsnieks)|Jānis Kušķis]] (09.1991.-1997.) * komandkapteinis Harijs Arnicāns (1997.-05.2001.) * komandkapteinis Valerijs Lācis (2001.-2003.) * majors Armands Fridrihsons (2003.-2005.) * kapteinis Igors Buķis-Fleitmanis * majors Andris Bukovskis (24.03.2005.-19.07.2006.) * komandkapteinis Rūdolfs Rudzuroga (25.09.2006.- 15.07.2010.) * komandleitnants Andrejs Zaburdajevs (no 07.02.2011.-20.06.2014) * pulkvežleitnants Juris Ušackis (no 20.06.2014) *pulkvedis Normunds Aleksis (no 13.06.2019.) == Ekipējums == SUV karavīri ir apbruņoti ar H&K G36 triecienšautenēm, [[MP-5]] un [[H&K UMP|UMP]] mašīnpistolēm, [[Glock 17|Glock]] un [[USP (pistole)|USP]] pistolēm un snaipera šautenēm. == Nelaimes gadījumi == 2006. gada 15. maijā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā, pie Rīgas Eksporta ostas, iekrita četri SUV karavīri, no kuriem divi gāja bojā, bet divi tika izglābti. Vēl viens karavīrs ar izpletni iekārās celtnī Andrejsalas ostā. Par šo traģēdiju prokuratūras apsūdzētās SUV amatpersonas tiesa attaisnoja.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/tiesa-attaisno-biedra-nave-vainoto-suv-karaviru-prokuratura-proteste-14208572|title=Tiesa attaisno biedra nāvē vainoto SUV karavīru; prokuratūra protestē|last=LETA|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-28|date=2018-11-09}}</ref> 2014.g. maijā SUV laivas vadīšanas nodarbībās gāja bojā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrs<ref name=":3" />. Nodarbība notika atklātajā ūdenstilpē Rīgas jūras līcī ar ātrgaitas motorlaivu. Izpildot vingrinājumu, pietuvošanos ar motorlaivu pie kuģa no aizmugures, atsitoties pret viļņiem, kas veidojās no kāda prāmja kustības, motorlaiva palēcās, un abi karavīri inerces rezultātā izkrita no laivas. Drošības slēdža bojājuma dēļ motorlaivas viens no dzinējiem automātiski nenoslāpa un motorlaiva turpināja kustību pa apli, ar to izslēdzot iespēju ūdenī esošajiem pietuvoties motorlaivai un atgriezties tajā. Apmācāmajai personai nepiemērotais hidrotērpa izmērs un bojāta manšete nenodrošināja ķermeņa siltuma saglabāšanu un ūdens izolāciju, kā rezultātā hidrotērps piepildījās ar ūdeni un izraisīja karavīra nāvi, kas iestājās no vispārējas ķermeņa atdzišanas.<ref name=":2" /> Dienesta izmeklēšanas atzinumā tika secināts, ka vienībā nav ievērota virkne normatīvo aktu un taktisko un tehnisko procedūru. Normatīvo aktu un procedūru pārkāpumu izdarījušas vairākas atbildīgās amatpersonas – vienības komandieris, štāba priekšnieks, plānošanas daļas priekšnieks, personāla nodaļas speciālists un kuteru atbalsta nodaļas komandieris. Pēc nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas slēdziena sagatavošanas tika nolemts par kompensācijas 100 000 eiro apmērā izmaksāšanu bojāgājušā karavīra tuviniekiem.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saistiba-ar-tragediju-specialo-uzdevumu-vieniba-pie-atbildibas-varetu-saukt-piecas-amatpersonas-14063884|title=Saistībā ar traģēdiju Speciālo uzdevumu vienībā pie atbildības varētu saukt piecas amatpersonas|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-21|date=2014-07-23}}</ref> [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] komandieris Raimonds Graube saistībā ar Rīgas jūras līcī notikušo traģēdiju piemēroja disciplinārsodu piecām SUV amatpersonām, bet SUV virsseržants tika saukts pie kriminālatbildības par dienesta pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Apsūdzētais nepārbaudīja un nepārliecinājās par apmācāmās personas izvēlēto un uzvilkto hidrotērpu, kas bija pārāk liels un ar bojātu manšeti. Tāpat apsūdzētais, neveicot ātrgaitas motorlaivas drošības slēdža darbības pienācīgu pārbaudi, laivas dzinējiem darbojoties, nepārliecinājās par tās tehnisko stāvokli un darbību - laiva bija bojāta absorbējuma un nolietojuma dēļ. Bet Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa attaisnojusi apsūdzēto SUV virsseržantu.<ref name=":2" /> == Attēlu galerija == {{center|<gallery> Attēls:SUV_goda_ziime.png|SUV krūšu zīme Attēls:SUV_kruusu_noziime.png|SUV emblēma Attēls:SUV uzsuve.JPG|SUV kaujas formas tērpa uzšuve Attēls:SUV_noziime.png|SUV beretes kokarde Attēls:SUV_udenslideju_noziime.png|SUV kaujas peldētāju nozīme Attēls:SUV_5_gadu_medalja.png|5 gadu darbības piemiņas medaļa, III šķira </gallery>}} == Sk. arī == [[Speciālo uzdevumu bataljons|Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljons]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305124744/http://latviansmilhistory.blogspot.com/2009/10/nbs-specialo-uzdevumu-vieniba.html NBS Speciālo uzdevumu vienība] * [https://web.archive.org/web/20090331154328/http://www.sargs.lv/arhivs/2008/septembris/new_suv.html Laura Dūša. Drošākie un nemanāmākie. // Tēvijas sargs, 2008. gads, septembris] {{Militārisms-aizmetnis}} {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] eq97as9l1q6hof3k6cadzhvvoy6voeu 0 81395 3662985 3601080 2022-07-30T11:22:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|starpplanētu zondi|Galileo|Galileo}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = Galileo | Nosaukums_orig = | Attēls =Galileo_Preparations_-_GPN-2000-000672.jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = [[starpplanētu zonde]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks =[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] | Lielākie_izgatavotāji = | Starts = {{dat|1989|10|18|SK}} | Nesējs = [[Space Shuttle]] ([[STS-34]]), papildpakāpe IUS | Starta_vieta = | Darbības_beigu_datums = {{dat|2003|9|21|SK}} | Darbības_ilgums | Beigu_gads = 2003 | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID =1989-084B | Tīmekļa_vietne =[http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/ Galileo Project Home Page] | Masa =2380 kg | Enerģija = 570 W | Pārlidojums =[[Venera (planēta)]], [[Zeme]], [[951 Gaspra]], [[243 Ida]] | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = | Centr_ķermenis_parādīt = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} '''Galileo''' bija [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] un tā [[Jupitera pavadoņi|pavadoņu]] pētīšanai. Tā tika palaista [[1989]]. gada [[18. oktobris|18. oktobrī]] no [[kosmoplāns|kosmoplāna]] [[Atlantis]] [[STS-34]] misijas laikā, izmantojot papildpakāpi IUS. Galileo Jupiteru sasniedza [[1995]]. gada [[7. decembris|7. decembrī]] pēc vairāk kā sešu gadu ilga lidojuma, kura laikā tika veikti [[gravitācijas manevrs|gravitācijas manevri]] pie Zemes un [[Venera (planēta)|Veneras]]. Galileo veica pirmo [[asteroīds|asteroīda]] pārlidojumu, atklāja pirmo asteroīda pavadoni, bija pirmais [[kosmiskais aparāts]], kurš nonācis Jupitera [[orbīta|orbītā]], kā arī pirmais aparāts, kurš nosūtīja [[nolaižamais aparāts|nolaižamo zondi]] Jupitera atmosfērā. [[2003. gads|2003]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]] Galileo misija beidzās. Kosmiskais aparāts tika nosūtīts Jupitera atmosfērā ar gandrīz 50 km/s lielu ātrumu, kur tas sadega. Tas tika darīts, lai izvairītos no iespējas, ka uz kāda no [[Jupitera pavadoņi]]em varētu nonākt [[Zeme]]s mikroorganismi. == Misijas vēsture == Kosmiskā aparāta projektēšana sākās jau 1977. gadā, kad tika nolemts Jupitera atmosfēru pētīt ar zondes palīdzību. Misijas mērķis bija veikt Jupitera atmosfēras, tā pavadoņu un [[magnetosfēra]]s izpēti, kā arī planētas un pavadoņu [[fotografēšana]]. Bija plānots, ka Galileo orbītā ap Zemi nogādās ar kosmoplānu un pēc tam paātrinās ar [[kosmiskais velkonis|kosmiskā velkoņa]] [[Centaur (raķešpakāpe)|Centaur]] palīdzību. Tomēr pēc [[Challenger (kosmoplāns)|Challenger]] bojāejas pieņemtie jaunie drošības noteikumi uz kosmoplāna ļāva izmantot tikai vājākas raķešpakāpes. Pēc ilgstošiem pētījumiem, tika atrasta jauna lidojuma trajektorija, kura ļāva iztikt bez Centaur. Jaunā trajektorija, saukta par VEEGA (Venus-Earth-Earth Gravity Assist), izmantoja Zemes un Veneras pievilkšanās spēkus [[gravitācijas manevrs|gravitācijas manevru]] veikšanai. Tā, gandrīz sešus gadus ilgajā lidojumā līdz Jupiteram, Galileo vienreiz pārlidoja Veneru (10.02.1990) un divreiz Zemi (08.12.1990. un 08.12.1992.). Pa ceļam Galileo veica vairāku asteroīdu izpēti. [[1991]]. gada [[29. oktobris|29. oktobrī]] kosmiskais aparāts pārlidoja asteroīdu [[951 Gaspra]]. [[1993]]. gada [[28. augusts|28. augustā]], pārlidojot asteroīdu [[243 Ida]], tam tika atklāts pavadonis — Daktils. [[1994]]. gadā Galileo no labas pozīcijas novēroja [[Šūmeikera-Levi komēta 9|Šūmeikeru-Levi 9 komētas]] ietriekšanos Jupiterā. [[Attēls:Galileo Deployment (high res).jpg|thumb|right|250px|Galileo tiek gatavots palaišanai]] Galileo primārā misija bija divus gadus ilga Jupitera un tā pavadoņu pētniecība. Kosmiskais aparāts lidoja apkārt Jupiteram pa izstieptām trajektorijām. Katrs cikls ilga apmēram divus mēnešus. Izstieptās orbītas ļāva Galileo izpētīt Jupitera milzīgo magnetosfēru. Orbītu [[trajektorija]]s tika plānotas tā, lai Galileo varētu cieši pārlidot Jupitera lielākos pavadoņus. Kopumā Galileo 35 reizes aplidoja Jupiteru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/mission_end.html |title=Quick Facts about Galileo |access-date={{dat|2009|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090327223557/http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/mission_end.html |archivedate={{dat|2009|03|27||bez}} }}</ref> Savu galveno misiju Galileo izpildīja pilnībā un 1997. gada 7. decembrī sākās otra misija, kuras gaitā Galileo vairākkārt ļoti tuvu pārlidoja [[Eiropa (pavadonis)|Eiropu]] un [[Jo (pavadonis)|Jo]]. Ciešākais pārlidojums bija tikai 180 km attālumā no pavadoņa virsmas. Galileo elektroniskās sistēmas varēja ciest no spēcīgā starojuma, sevišķi spēcīgs starojums bija Jo apkārtnē. Tāpēc šo pavadoņu ciešākā izpēte bija atlikta uz pēdējo brīdi, kad iespējamais kosmiskā aparāta zaudējums būtu pieņemamāks. Galileo kameras tika izslēgtas 2002. gada [[17. janvāris|17. janvārī]], pēc tam, kad bija guvušas neatgriezeniskus bojājumus no spēcīgā starojuma. Ierakstošās iekārtas darbību NASA inženieri spēja atjaunot un tā darbojās līdz pat Galileo misijas beigām. [[2003. gads|2003]]. gadā kosmiskais aparāts tika novirzīts no orbītas un nosūtīts pretim sadursmei ar Jupiteru. Pa ceļam Galileo veica savu pēdējo zinātnisko pētījumu, pārlidojot [[Amalteja (pavadonis)|Amalteju]], tika noteikta pavadoņa masa. == Kosmiskais aparāts == Galileo sastāvēja no orbitālā aparāta un nolaižamās zondes. Galileo kosmiskais aparāts bija 9 m augsts, svēra 2380 kg,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/nmc/masterCatalog.do?sc=1989-084B |title=Galileo Orbiter |access-date={{dat|2009|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090401235758/http://nssdc.gsfc.nasa.gov/nmc/masterCatalog.do?sc=1989-084B |archivedate={{dat|2009|04|01||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090401235758/http://nssdc.gsfc.nasa.gov/nmc/masterCatalog.do?sc=1989-084B |date={{dat|2009|04|01||bez}} }}</ref> t.sk. 118 kg zinātniskās aparatūras, 339 kg nolaižamā zonde, 925 kg [[degviela]]. Kosmisko aparātu uzbūvēja, sadarbojoties vairāku valstu speciālistiem. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija [[Jet Propulsion Laboratory]] uzbūvēja orbitālo aparātu un vadīja visu projektu NASA vārdā. Vācijas kompānija Daimler Benz Aero Space AG (DASA) izstrādāja dzinējsistēmu, [[Hughes Aircraft Company]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]s [[Ames Research Center]] vadībā uzbūvēja Galileo nolaižamo zondi. Galileo enerģiju nodrošināja divi [[RTG|radioizotopu termoelektriskie ģeneratori]] (RTG), kuri izmantoja [[plutonijs|plutoniju-238]]. Katrs RTG sākotnēji saturēja 10,8 kg plutonija-238 dioksīdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lanl.gov/source/orgs/nmt/nmtdo/AQarchive/01spring/researcher.html |title=Researcher Provides a Historical Perspective for Plutonium Heat Sources |access-date={{dat|2009|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090730063842/http://www.lanl.gov/source/orgs/nmt/nmtdo/AQarchive/01spring/researcher.html |archivedate={{dat|2009|07|30||bez}} }}</ref> Sākotnēji RTG ģenerēja 570 [[Vats|W]] jaudu, tomēr katru mēnesi jauda kritās par 0,6 W. Aparātam esot pie Jupitera jauda jau bija samazinājusies līdz 493 W. Galileo dzinējsistēma sastāvēja no viena galvenā raķešdzinēja ar vilkmi 400 [[ņūtons|N]] un 12 nelieliem virziena maiņas dzinējiem pa 10 N katrs. Degvielu veidoja 925 kg monometilhidrazīns un [[slāpekļa tetroksīds]]. Divās atsevišķās tvertnēs atradās 7 kg saspiesta [[hēlijs|hēlija]]. Lai nodrošinātu dažādu mērinstrumentu stabilitāti lidojuma laikā, Galileo bija sadalīts divās pretēji rotējošās daļās. Aparāta lielākā daļa, kurā atradās elektroniskās sistēmas, dzinēju bloks, RTG, lieljaudas antena un instrumentu masti, rotēja ar ātrumu 3,25 līdz 10,5 apgriezieni minūtē. Korpusa apakšējā daļā rotēja pretējā virzienā. == Galileo nolaižamā zonde == {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = Galileo nolaižamā zonde | Nosaukums_orig = | Attēls =Descent Module.jpeg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = [[nolaižamais aparāts]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks =[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] | Lielākie_izgatavotāji = | Starts = {{dat|1995|7|13|SK}} | Nesējs = Galileo orbitālais aparāts | Starta_vieta = | Darbības_beigu_datums = {{dat|1995|12|7|SK}} | Darbības_ilgums | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID =1989-084E | Tīmekļa_vietne =[http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/ Galileo Project Home Page] | Masa =339 kg | Enerģija = 580 W | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = | Centr_ķermenis_parādīt = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} Galileo nolaižamo zondi uzbūvēja ASV kompānija Hughes Aircraft Company. Zonde bija 339 kg smaga, 1,25 m plata un 0,86 m augsta. Zonde bija uzbūvēta tā, lai tā spētu izturēt milzīgo karstumu un spiedienu, brīdī, kad zonde ar ātrumu 47,8 km/s ielidotu Jupitera atmosfērā. Nolaižamā zonde no Galileo tika palaista [[1995]]. gada [[13. jūlijs|13. jūlijā]], jau 5 mēnešus pirms nonākšanas pie Jupitera. Pēc nonākšanas Jupitera atmosfērā, zonde mazāk kā 2 minūšu laikā tika nobremzēta no ātruma 47 km/s līdz zemskaņas ātrumam. Bremzēšanas laikā aparātam bija jāiztur līdz 230 [[brīvās krišanas paātrinājums|g]] liels paātrinājums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.space.com/searchforlife/070719_seti_probing.html |title=Probing Planets: Can You Get There From Here? |access-date={{dat|2009|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090212005251/http://www.space.com/searchforlife/070719_seti_probing.html |archivedate={{dat|2009|02|12||bez}} }}</ref> [[Attēls:Galileo Probe diagram.jpeg|thumb|left|200px|Zondes uzbūve]] Zonde bremzējot bija pakļauta milzīgam karstumam, kurš sasniedza gandrīz 14000 [[kelvins|K]]. No karstuma zondi sargāja masīvs siltuma vairogs, kurš veidoja gandrīz pusi (145 kg) no visas zondes [[masa]]s. Bremzēšanas laikā apmēram 60% no šī vairoga tika zaudēti. Kad zondes ātrums bija samazinājies līdz 0,9 [[Maha skaitlis|M]], tā izšāva nelielu [[izpletnis|izpletni]]. Pēc tā izplešanās, atsprāga bultas, atbrīvojot zondes aizmugures daļas vāku. Tas savukārt izvilka galveno izpletni. Viss process kopumā aizņēma mazāk par 2 sekundēm. Zonde Jupitera atmosfērā darbojās 58 minūtes, vācot informāciju par vietējiem laikapstākļiem. Aparāts atslēdzās, kad bija iedziļinājies atmosfērā par 150 km. Tobrīd zondes apkārtnē jau bija 23 [[atmosfēra (mērvienība)|atmosfēras]] liels [[spiediens]] un 153^o [[Celsija grāds|C]] temperatūra. Vēja ātrums tobrīd pārsniedza 600 km/h. Nolaižamā zonde datus noraidīja orbitālajam aparātam, kurš tos pārsūtīja uz Zemi. Kopumā tika pārraidīti 3,5 Mb datu. Nolaižamā zonde sevī saturēja vairākus mērinstrumentus: * mērinstrumenti atmosfēras struktūras noteikšanai (temperatūras, spiediena, blīvuma mērīšanai) * masspektrometrs (atmosfēras ķīmiskā sastāva noteikšanai) * nefelometrs (mākoņu pētīšanai) * ierīce zibens reģistrēšanai, lādēto daļiņu reģistrēšanai * ierīce hēlija daudzuma mērīšanai * ierīce starojuma plūsmu un enerģijas mērīšanai == Orbitālā aparāta nozīmīgākie atklājumi == Sava garā lidojuma laikā Galileo ieguva informāciju, kura ļāva zinātniekiem labāk izprast Jupitera un tā pavadoņu dabu: * Galileo pirmoreiz novēroja [[amonjaks|amonjaka]] mākoņus citas planētas atmosfērā * tika apstiprināts, ka uz [[Jo (pavadonis)|Jo]] ir plaša vulkāniskā aktivitāte. Tā ir 100 reižu lielāka kā uz Zemes. Šāda aktivitāte bija Zemei tās „jaunībā” * sarežģīta lādēto daļiņu kustība Jo atmosfērā rada milzīgas strāvas plūsmas, kuras savienojas ar Jupitera atmosfēru * vairāki pierādījumi apstiprina, ka zem [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] ledus klātās virsmas atrodas šķidrs okeāns * [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēdam]] tika konstatēts pašam savs [[elektriskais lauks]] * tika gūts pierādījums, ka Eiropai, Ganimēdam un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]] zem redzamās virsmas atrodas šķidrs sālsūdens slānis * gūti pierādījumi, ka ap Eiropu, Ganimēdu un Kallisto ir plāns atmosfēras slānis — [[eksosfēra]] * Jupitera gredzenu sistēma veidojas no putekļiem, kurus izsit meteoroīdi, ietriecoties četros Jupitera pavadoņos — [[Metīda (pavadonis)|Metīdā]], [[Adrasteja (pavadonis)|Adrastejā]], [[Amalteja (pavadonis)|Amaltejā]] un [[Tēbe (pavadonis)|Tēbē]] * izpētīta Jupitera [[magnetosfēra]] == Eksperimenti lidojuma laikā == === Galileo zvaigžņu skeneris === Zvaigžņu skeneris bija mazs optiskais [[teleskops]], kuru kosmiskais aparāts izmantoja, lai noteiktu atrašanās vietu izplatījumā. Ierīci varēja izmantot arī citiem mērķiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mindspring.com/~feez/ |title=Science with The Galileo Star Scanner |access-date={{dat|2009|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080719195042/http://www.mindspring.com/~feez/ |archivedate={{dat|2008|07|19||bez}} }}</ref> Primārās misijas laikā tika atklāts, ka zvaigžņu skeneris spēja noteikt augstas enerģijas daļiņas kā trokšņu signālus. Kad dati bija apstrādāti, izrādījās ka šīs daļiņas pārsvarā bija > 2 MeV elektroni, kuri atradās Jupitera magnētiskajās joslās. Otrs atklājums notika [[2000. gads|2000]]. gadā. Zvaigžņu skeneris novēroja vairākas zvaigznes, tostarp arī otrā [[zvaigžņlielums|zvaigžņlieluma]] [[zvaigzne|zvaigzni]] [[Buru Delta]]. Pēkšņi zvaigzne satumsa zem skenera jutības robežas. Tā nebija redzama 8 stundas. Turpmākā Galileo datu apstrāde un astronomu novērojumi pierādīja, ka Buru Delta ir spožākā zināmā [[aptumsuma maiņzvaigzne]]. Savā maksimumā, tā ir spožāka pat par [[Algols|Algolu]]. Zvaigznes spožums ik pēc 45 dienām samazinās par 30%. === Attālinātā dzīvības noteikšana === [[Attēls:243 ida.jpg|thumb|right|200px|Asteroīds 243 Ida. Tā pavadonis Daktils redzams attēla labajā pusē]][[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[astronomija|astronoms]] [[Karls Seigans]], interesējoties par to, vai dzīvību uz Zemes varētu atklāt no kosmosa, 1980. gadu beigās ierosināja veikt eksperimentu, izmantojot Galileo instrumentus. Eksperiments notika Galileo pietuvojoties Zemei [[1990]]. gada decembrī. Pēc datu iegūšanas un apstrādes, K. Seigans [[1993]]. gadā publicēja rakstu žurnālā ''Nature''. Galileo atklāja pazīmes, kuras tagad pazīstamas kā „Seigana dzīvības kritēriji”. Tie bija: * spēcīga gaismas absorbcija [[redzamā gaisma|redzamās gaismas]] sarkanās [[krāsa]]s frekvencēs (sevišķi virs kontinentiem), kuru izraisīja augos esošais [[hlorofils]]; * molekulārā [[skābeklis|skābekļa]] absorbcijas joslas, kuras arī saistāmas ar augu aktivitāti; * infrasarkanā starojuma absorbcijas joslas, kuras izraisa ≈1 µmol [[metāns|metāna]] [[mols|molā]] Zemes gaisa. Metāns ir gāze, kura rodas vulkāniskās vai bioloģiskās darbības rezultātā. * īsviļņu radioviļņu esamība, kuri nav raksturīgi nevienam zināmam dabiskam avotam. === Galileo optiskais eksperiments === [[1992]]. gada decembrī, Galileo veicot otro [[gravitācijas manevrs|gravitācijas manevru]] pie Zemes, tika veikts eksperiments — saziņa ar kosmisko aparātu, izmantojot jaudīgus [[lāzers|lāzerus]], kuri nosūta debesīs gaismas impulsus, kurus var uztvert ar kosmiskā aparāta [[CCD]]. Eksperimentu nodēvēja par GOPEX (Galileo OPtical EXperiment).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lasers.jpl.nasa.gov/PAPERS/GOPEX/gopex_s2.pdf |title=GOPEX: A Laser Uplink to the Galileo Spacecraft on Its Way to Jupiter |access-date={{dat|2011|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110721050447/http://lasers.jpl.nasa.gov/PAPERS/GOPEX/gopex_s2.pdf |archivedate={{dat|2011|07|21||bez}} }}</ref> Lāzera signāli tika raidīti no divām vietām, Table Mountain observatorijas [[Kalifornija|Kalifornijā]] un [[Starfire Optical Range]] laboratorijas [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]. Eksperimentā pierādījās, ka lāzera impulsi bija redzami pat 6000000 km attālumā. Eksperiments tika uzskatīts par izdevušos, lai gan dažādu apstākļu dēļ tika uztvertas tikai apmēram 1/3 daļa no visām pārraidēm. Eksperiments pierādīja, ka ir iespējams konstruēt ierīces ātrām lielu apjomu datu pārraidēm starp Zemi un kosmiskajiem aparātiem. === Asteroīdu novērojumi === === 951 Gaspra pārlidojums === [[Attēls:951 Gaspra.jpg|thumb|right|200px|Asteroīds 951 Gaspra]] [[1991]]. gada [[29. oktobris|29. oktobrī]] Galileo 1600 km attālumā pārlidoja [[asteroīds|asteroīdu]] [[951 Gaspra]]. Pārlidošanas laikā kosmiskā aparāta ātrums bija apmēram 8 km/s. Tika uzņemti vairāki attēli kā arī veikti mērījumi, izmantojot NIMS (spektrometrs kartēšanai tuvu infrasarkanajam spektram). Uz Zemi pārraidītajos attēlos bija redzams, ka 951 Gaspra ir neregulāras formas, krāteriem izrobots asteroīds. Tā izmēri bija 18,2 x 10,5 x 8,9 km. === 243 Ida pārlidojums === [[1993]]. gada [[28. augusts|28. augustā]] Galileo 2400 km attālumā pārlidoja asteroīdu [[243 Ida]]. Tika atklāts, ka 243 Ida ir arī neliels pavadonis, kuru vēlāk nodēvēja par Daktilu. Daktils ir apmēram 1,4 km diametrā liels. Tas ir pirmais atklātais asteroīda pavadonis. Izmantojot Galileo mērinstrumentus, tika konstatēts, ka Daktils ir spektrāli atšķirīgs no 243 Ida. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/ Galileo mājaslapa]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120704114424/http://solarsystem.nasa.gov/galileo/ |date={{dat|2012|07|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090412075013/http://solarsystem.nasa.gov/missions/profile.cfm?MCode=Galileo Galileo Mission Profile] * [http://history.nasa.gov/sp4231.pdf ''Mission to Jupiter: a History of the Galileo Project'', by Michael Meltzer, NASA SP 2007-4231] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Starpplanētu zondes]] [[Kategorija:Jupitera izpēte]] gusvt8kqch2zp7575zj0us742ln90gq 0 85034 3662625 3272919 2022-07-29T12:45:02Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas |datums = {{dat|2009|6|6|N}} |attēls = 2009 vēlēšanas Skrundas novads.PNG |izmērs = 250px |pašvaldība = [[Skrundas novads]] |dome = [[Skrundas novada dome]] |deputāti = 15 |uzvarētāji = [[Demokrāti.lv]] (7) |citas partijas = [[Tautas partija]] (4)<br />[[Jaunais laiks]] (2)<br />[[Zaļo un Zemnieku savienība]] (1)<br />[[LSDSP]] (1) |balsstiesīgie = 4 549 |vēlētāji = 2 266 (49,81% aktivitāte) |kandidāti = 77 |saraksti = 5 |atjaunots = {{dat|2009|7|6}} }} '''[[2009. gads|2009]]. gada [[Skrundas novads|Skrundas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{dat||6|6}} [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Skrundas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 5 kandidātu saraksti, kas veidoti no 77 kandidātiem. Skrundas novads tika izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā, tādēļ šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz. Skrundas novadā vēlēšanas notika 5 iecirkņos. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Demokrāti.lv]] (43,94%), bet novada domē iekļuva arī visi pārējie kandidējušie saraksti. Skrundas novada domes vēlēšanās piedalījās 2 266 vēlētāji jeb 49,81% no balsstiesīgajiem. No vēlēšanu aploksnēm derīgas bija 2 251, bet savu balsi par kādu no sarakstiem atdeva 2 203 vēlētāji. == Kandidātu saraksti == {| class="sortable wikitable" style="text-align: center;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Līderis''' ! '''Balsis''' ! '''%''' ! '''Ievēlēti''' |-bgcolor="gold" | 1 |align=left| '''[[Demokrāti.lv]]''' | 18 |align=left| [[Nellija Kleinberga]] | '''989''' | '''43,94%''' | '''7''' |-bgcolor="silver" | 2 |align=left| [[Tautas partija]] | 14 |align=left| [[Santa Lencberga]] | 599 | 26,61% | 4 |-bgcolor="silver" | 3 |align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | 15 |align=left| [[Benita Lielāmere]] | 203 | 9,02% | 1 |-bgcolor="silver" | 4 |align=left| [[LSDSP]] | 15 |align=left| [[Inga Rence-Remte]] | 191 | 8,49% | 1 |-bgcolor="silver" | 5 |align=left| [[Jaunais laiks]] | 15 |align=left| [[Ilgvars Veļika]] | 221 | 9,82% | 2 |} == Ievēlētie deputāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Nellija Kleinberga]] | rowspan=7 | [[Demokrāti.lv]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=4621201 "Demokrātu.lv" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526114354/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=4621201 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|6|16}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Vilnis Grāvelis]] |- |align=center| 3 | [[Ainārs Zankovskis]] |- |align=center| 4 | [[Andris Vilnis Sadovskis]] |- |align=center| 5 | [[Rudīte Kronlaka]] |- |align=center| 6 | [[Gunta Stepanova]] |- |align=center| 7 | [[Rihards Valtenbergs]] |- |align=center| 8 | [[Santa Lencberga]] | rowspan=4 | [[Tautas partija]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=4621202 "Tautas partijas" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526114354/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=4621202 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|6|16}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Inta Bergmane]] |- |align=center| 10 | [[Juris Jaunzems]] |- |align=center| 11 | [[Inga Flugrāte]] |- |align=center| 12 | [[Ivars Grundmanis]] | rowspan=2 | [[Jaunais laiks]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=4621205 "Jaunā laika" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526114354/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=4621205 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|6|16}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Dzintra Veģe]] |- |align=center| 14 | [[Ainars Piļeckis]] | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=4621203 "Zaļo un Zemnieku savienības" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526114355/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=4621203 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|6|16}}</ref> |- |align=center| 15 | [[Aldona Zīdere]] | [[LSDSP]]<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=4621204 "LSDSP" rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526114354/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=4621204 |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}, aplūkots {{dat|2009|6|16}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190526052447/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.PASV2009.sar?nrr=621200 Kandidātu saraksti] * [https://web.archive.org/web/20190526054633/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=46212&paz=1 Vēlēšanu rezultāti] * [https://web.archive.org/web/20090611015501/http://www.velesanas2009.cvk.lv/report-activities-district6212.html Balsotāju aktivitāte] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2009}} [[Kategorija:2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Skrundas novads]] gj8itmlw3h6lnyrvbd2p6y1hjb0uvce 0 88842 3662643 3643769 2022-07-29T13:26:37Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Ugāles pilskalns | alternate_name = | image = | image_size = 250px | caption = | map = Latvija | relief = jā | latd=57.28238 |latNS=N | longd=22.03656 |longEW=E | location = {{vieta|Latvija|Ventspils novads|Ugāles pagasts}} | type = | part_of = | length = | width = | area = | height = | builder = | material = | built = | abandoned = | cultures = | excavations = - | archaeologists = | condition = | ownership = | management = | public_access = | website = | notes = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Ugāles pilskalns | numurs = 2557 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} }} '''Ugāles pilskalns''' atrodas [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ugāles pagasts|Ugāles pagastā]] 500 m uz ziemeļiem no dzelzceļa un [[Ugāle]]s ciema. Tagadējā Ugāles pagasta teritorija 12. gs. beigās atradusies [[Kurši|kuršu]] [[Vanema]]s un [[Ventava]]s zemes robežjoslā. [[1253]]. gadā Kurzemes sadalīšanas līgumā minēta [[Ugāle]] (lībiešu ''ugal'' - vieta, kur šalc). Pilskalna apkārtne mežaina. Pilskalns ierīkots uz zemesraga, kas radies starp divu strautiņu izgrauztām gravām. Zemesraga 20 metru platais gals no pārējās apkārtnes atdalīts ar trim grāvjiem un trim vaļņiem. Tādējādi izveidots ap 50 metru garš, četrstūrains plakums. 40 metrus tālāk zemesragu šķērso ap vienu metru dziļš grāvis un neliels valnis. Iespējams, šī no abām pusēm atdalīta teritorija varēja būt senās priekšpils vieta.<ref>[[Ernests Brastiņš|E. Brastiņš]]. ''Latvijas pilskalni: Kuršu zeme''. Rīga. 1923.</ref> Pilskalna ziemeļrietumu galu norobežo neliels zemes valnis. Ugāles pilskalns bijis samērā neliels nocietinājums. [[1851]]. gadā Ugāles muižas īpašniece baronese [[Fon Bēri|fon Bēra]] pilskalnā likusi ierīkot ģimenes kapsētu. Kapsētas ierīkošanā sabojāti pilskalna vaļņi, kas gan vēlāk neprasmīgi atjaunoti. ==Galerija== <gallery> Attēls:Ugales pilskalns1.JPG|Informācijas stends Attēls:Ugales pilskalns2.JPG|Ieejas vieta pāri grāvjiem Attēls:Ugales pilskalns3.JPG|Tiltiņš pār grāvi Attēls:Ugales pilskalns4.JPG|Baronu [[Fon Bēri|fon Bēru]] kapi plakumā Attēls:Ugales pilskalns5.JPG|Ieejas vārti pilskalna plakumā Attēls:Ugales pilskalns4.jpg|alt=|Ugāles pilskalna 3D modelis </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134854-Ug%C4%81les-pilskalns enciklopedija.lv] * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/ugales-pilskalns/ Ugāles pilskalns] {{Latvijas pilskalni}} [[Kategorija:Ugāles pagasts]] [[Kategorija:Pilskalni Kurzemē]] [[Kategorija:Dzelzs laikmets]] 68g9lwd7aquagx74qoar8rdc1zlh73s 0 88928 3662810 3599450 2022-07-29T23:39:51Z Mpstrysl 94729 /* Rekonstrukcija */Grammatikas kļūda “Rekonstrukcijas” sadaļā. wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = ''Radisson Blu Hotel Latvija'' |alternat nosaukums = Viesnīca "Latvija", ''Reval Hotel Latvija'' |attēls = Riga Elizabetes iela 2009.jpg |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 57| lats = 18| latNS =N |longd = 24| longm = 07| longs = 04| longEW =E |valsts = {{flag|Latvija}}, [[Rīga]] |adrese = [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] 55, LV-1010 |apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |statuss = Pabeigta |celtnieciba = [[1967]]—[[1979]] |pamatakmens = |iecer pabeigt = |pabeigts = |atverts = |ekspluatācijā no = 1979 |rekonstrukcija = [[2001. gads|2001]] |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = Viesnīcas ēka |antena spice = 98,26 |jumts = 85,65 |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 27 |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = 24 000 |arhitekts = Arturs Reinfelds<br />Aija Grīna<br />Valters Maike<br />Henrijs Lācis (konstr.) |arhit birojs = |projekta vad = |inzinieris = Edmunds Valeinis |buvnieks = |attistitajs = |ipasnieks = Linstow International |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = 111004 |areja saite = [http://www.radissonblu.com/latvijahotel-riga radissonblu.com] }} '''''Radisson Blu Hotel Latvija''''' (agrāk '''Viesnīca "Latvija"''', '''''Reval Hotel Latvija''''') ir 27 stāvus augsta viesnīcu augstceltne [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē, [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], kas pieder vienīcu ķēdei ''[[Radisson Blu]]''. Ēkas augstums ir 85,65 metri (augstums no grīdas līmeņa līdz jumtam), konstruktīvais ēkas augstums ir 98,26 metri (kopā ar dekoratīvo izbūvi uz jumta).<ref>[https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 Augstākās celtnes Rīgā], la.lv, {{dat|2012|1|6|SK}}</ref> Pēc kopējās platības 24 000 m² ēka ir lielākā viesnīca [[Latvija|Latvijā]].<ref name="autogenerated1">[http://www.skontobuve.lv/?id=356 Viesnīcas "Latvija" rekonstrukcija un kvartāla apbūves 2. kārta]{{Novecojusi saite}}, skontobuve.lv</ref> Ēka tika pabeigta [[1976]]. gadā, bet tika rekonstruēta [[2001. gads|2001]]. gadā. [[Latvijas PSR|Padomju laikos]] ēkā arī atradās viesnīca un ēkas oficiālais nosaukums bija Viesnīca "Latvija". == Vēsture == [[Attēls:Viesnīcas Latvija sākotnējais projekts 1962.jpg|thumb|left|250px|Arhitekta I. Strautmaņa skice "Intūrista" viesnīcai Ļeņina (tagad Brīvības) ielā. [[1962]]. gads.]] Pirmās idejas par jaunas viesnīcas būvi parādījās jau [[1960. gadi|1960. gadu]] sākumā, kad arhitekts I. Strautmanis [[1962]]. gadā prezentēja skici "[[Intūrists|Intūrista]]" 10 stāvus augstai viesnīcai restorāna "Esplanāde" un "Piena restorāna" vietā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] (tolaik Ļeņina) un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] (tolaik Kirova) ielu stūrī.<ref>"Rīga, kuras nav". - R.: Zinātne, 1998. - 178. lpp. {{ISBN|5-7966-1191-7}}</ref> Šajā vietā atrodās [[Vērmaņi|Vērmaņu dzimtas]] māja, ko pārdeva pēc tās pēdējā īpašnieka Johana fon Vērmaņa (1850—1893) nāves.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigenser.wordpress.com/2015/03/03/%d1%80%d0%b8%d0%b6%d1%81%d0%ba%d0%b8%d0%b5-%d0%b1%d1%83%d0%b4%d0%b4%d0%b5%d0%bd%d0%b1%d1%80%d0%be%d0%ba%d0%b8-%d1%81%d0%b5%d0%bc%d1%8c%d1%8f-%d0%b2%d0%b5%d1%80%d0%bc%d0%b0%d0%bd/|title=Рижские Будденброки (Семья Верман)|website=Известные рижане и гости Риги|access-date=2021-09-03|date=2015-03-03|language=ru}}</ref> Laika gaitā projekts tika pārstrādāts un ēkas augstums sasniedza 23 stāvus. Par šo tēmu ironiski trāpīgs komentārs [[1968]]. gadā tika publicēts žurnālā "Literatūra un Māksla": ''""Viesnīcas Latvija" 23 stāvi ir daudz spēcīgāks akcents, nekā rekonstrukcijas priekšlikumā iecerētie desmit..."''.<ref>A. Holcmanis. Kā piepildās ieceres pilsētas galvenās maģistrāles izbūvē // Literatūra un Māksla. — 1968. — 2. marts</ref> Lai gan bija pretestība no daļas arhitektu un iedzīvotāju puses par seno ēku nojaukšanu paredzamās augstceltnes būvniecības kvartālā starp Brīvības, Dzirnavu, Baznīcas un Elizabetes ielām, tomēr tas netika ņemts vērā un ēkas tika nojauktas. Saglabāta tika vienīgi ēka Baznīcas ielā 4, kura pēc [[2001. gads|2001]]. gadā veiktās augstceltnes rekonstrukcijas un [[2004]].-[[2006. gads|2006]]. gada rekonstrukcijas otrās kārtas <ref name="autogenerated1" /> vecās viesnīcas izstāžu zāles piebūves nojaukšanas un jaunas piebūves uzbūvēšanas tika renovēta un ieguva trešo vietu konkursā "Gada labākā būve 2008" - nominācijā "Labākā gada rekonstrukcija".<ref>[http://www.tvnet.lv/majas/environment/article.php?id=90549 Latvijas Būvinženieru savienība apbalvo labākos būvinženierus], tvnet.lv, {{dat|2009|5|25}}</ref> Viesnīcas "Latvija" bija [[Padomju Savienība|PSRS]] Valsts ārzemju tūrisma komitejas augstākā "B" kategorijas viesnīca, kurā bija 680 istabas. Viesnīcā bija paredzēts apkalpot organizētas ārzemju un padomju tūristu grupas ar tūristu ceļazīmēm. Viesnīcā atradās sanāksmju zāle ar 80 vietām un sinhronās tulkošanas kabīnēm, radioaparātu un videoaparatūru. Augstceltnē bija arī restorānu komplekss ar 876 vietām, suvenīru un avīžu kioski, pasta nodaļa, sadzīves pakalpojumu komplekss, kā arī Valsts bankas valūtas maiņas punkts. Viesnīcas Latvija augšstāvos bijis ierīkots [[Valsts drošības komiteja|VDK]] telefonsarunu noklausīšanās mezgls.<ref>[https://pietiek.com/raksti/liela_brala_garas_ausis__realitate_un_iedomas Lielā brāļa garās ausis – realitāte un iedomas] PIETIEK, S. Metuzāls 06.05.2011.</ref> === Celtniecība === Celtniecības darbi tika uzsākti 1967. gada vidū.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_000_xlak1967n103|issueType:P Top viesnīca "Latvija"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_000_xlak1967n103{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Laiks" Nr. 103, {{dat|1967|12|30|SK}}</ref> 1967. gada 11. decembrī, plkst. 9:30 būvlaukumā ieradās pirmais pašizgāzējs ar betona kravu un uzsākās viesnīcas "Latvija" pamatu betonēšana, kura ilga 5 diennaktis.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1967n289|issueType:P Lielais betons viesnīcas "Latvija" pamatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/riba1967n289{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 289, {{dat|1967|12|12|SK}}</ref> Spāru svētkus Viesnīcas "Latvija" svinēja 1971. gada decembra beigās,<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n302|issueType:P Augstums sasniegts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n302{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 302, {{dat|1971|12|29|SK}}</ref> bet būvniecība tika pabeigta [[1976]]. gadā. Savukārt ekspluatācijā tā tika nodota tikai [[1979]]. gadā. Augstceltnes arhitekti ir [[Artūrs Reinfelds]], Aija Grīna, Valters Maike, kā arī konstruktors Henrijs Lācis un inženieris Edmunds Valeinis. Oriģinālā dizaina ēka bija 26 stāvus augsta, kuru aptvēra divstāvu piebūve ar ieejas vestibilu, kafejnīcu, restorānu, veikalu, kā arī izstāžu zāli "Latvija". Interjeru veidoja mākslinieku kolektīvs Ojāra Ābola vadībā. Ēkas fasādei tika izmantots arī kinētisks objekts "Sakta", kura mākslinieks bija Artūrs Riņķis.<ref>Enciklopēdija Rīga. - R., 1988. - 399. lpp.</ref> Pamatos, 760 kvadrātmetru platībā iedzina 220 dzelzsbetona pā|us 8 metru dziļumā. Pēc tam zemē iegula tūkstoš kubikmetru betona, radot viesnīcas monolīto pamatu plāksni.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_dzbl1972n09|issueType:P Divdesmitsešstāvīgais "vilnis"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_dzbl1972n09{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 9, {{dat|1972|3|2|SK}}</ref> === Rekonstrukcija === Pēc 20 gadu ilgas ekspluatācijas ēka bija gan fiziski, gan morāli novecojusi, tādēļ [[1998]]. gadā tika pieņemts lēmums augstceltni rekonstruēt. Rekonstrukcija tika sadalīta divās kārtās, no kurām pirmajā kārtā rekonstruēja augstceltni, bet otrajā kārtā ēkas kompleksa piebūvi. Rekonstrukcijas pirmā kārta sākās [[2000. gads|2000]]. gadā, tika pabeigta 10 mēnešu laikā [[2001. gads|2001]]. gada [[Maijs|maijā]]. Lai to paveiktu, darbā tika iesaistīti 26 apakšuzņēmēji. Pirmās kārtas rekonstrukcijas aptuvenās izmaksas sastādīja 25 miljonus ASV dolāru. Kompleksa otrās kārtas rekonstrukcija notika no [[2004]]. līdz [[2006. gads|2006]]. gadam, bet vecās izstāžu zāles "Latvija" ēkas nojaukšanas darbi sākās jau [[2003. gads|2003]]. gadā. Rekonstrukcijas otrās kārtas rezultātā tika uzbūvēts pilnīgi jauns, 6 stāvus augsts viesnīcas bloks ar 200 jauniem viesnīcas numuriem, vienstāvu stikla veikalu pasāžu, kā arī izveidota liela un daudzfunkcionāla konferenču zāle ar 1000 vietām.<ref>[http://www.skontobuve.lv/?id=125 Viesnīcas Latvija renovācija]{{Novecojusi saite}}, skontobuve.lv</ref> Pēc rekonstrukcijas abu kārtu pabeigšanas ēkas kopējā platība sasniedza 24 000 m², tādējādi padarot to par lielāko viesnīcu [[Latvija|Latvijā]]. Ēkas stāvu skaits pieauga no 24 uz 27 stāviem. == Skatīt arī == * [[Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.radissonblu.com/latvijahotel-riga Radisson Blu Hotel Latvija oficiālā mājas lapa]. * [http://www.emporis.com/application/?nav=building&id=111004 Radisson Blu Hotel Latvija] profils portālā [[Emporis.com]]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]] [[Kategorija:Viesnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Brīvības iela]] 3z44n2w9vcuywnn8yqsxsqcblrediyd 0 89461 3662618 3620626 2022-07-29T12:36:42Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Krievijā|Ostrova|Ostrova}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ostrova | official_name = ''Остров'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Ostrov asv2018-07 img08.jpg | image_caption = Tilts pār Veļikaju Ostrovā | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Ostrov (Pskov oblast).png | image_map = Map of Russia - Pskov Oblast (2008-03).svg | pushpin_map = Pleskavas apgabals | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Pleskavas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Ostrovas rajons]] | established_title = Rakstos | established_date = [[1342]] | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = [[1777]] | area_total_km2 = | population_as_of = 2013 | population_total = 20423 | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 57 | latm = 20 | lats = 40 | latNS = N | longd = 28 | longm = 21 | longs = 28 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 60 | website = {{url|http://ostrov.reg60.ru/}} | footnotes = }} '''Ostrova''' ({{val-ru|Остров}}) ir pilsēta [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] [[Krievija|Krievijā]], [[Ostrovas rajons|Ostrovas rajona]] centrs netālu no [[Krievijas—Latvijas robeža]]s. Pilsēta atrodas [[Veļikaja]]s upes krastā, 55 km no [[Pleskava]]s. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā apgabala pilsēta. == Vēsture == [[Attēls:Ostrov asv2018-07 img12.jpg|thumb|left|200px|Pilsdrupas Veļikajas upes salā.]] Rakstos pirmoreiz minēta 1342. gadā kā [[Pleskava|pleskaviešu]] pils Veļikajas upes salā, no kā arī radies pilsētas nosaukums. 1501. gadā to ieņēma [[Livonijas ordenis]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] vadībā. 1510. gadā Ostrovu pakļāva [[Maskavija]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā to ieņēma [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] karaspēks, bet pēc [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līguma]] to atdeva [[Krievijas cariste]]i. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Ostrova kā robežpilsēta savu nozīmi zaudēja. No 18. gadsimta Ostrova bija ievērojams [[lins|linu]] tirdzniecības centrs. 1853. gadā uzcēla tiltu pār Veļikaju, kas mūsdienās ir viens no pilsētas simboliem. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 6. jūlija līdz 1944. gada 21. jūlijam atradās Vācijas okupācijā. Pilsētas apkaimē cīnījās [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|latviešu leģiona 15. divīzija]]. 1944. gada 16. martā uz dienvidaustrumiem no pilsētas pie Veļikajas upes abu [[latviešu leģions|latviešu leģiona]] divīziju spēki tika iekļauti vienā struktūrvienībā. Šis datums mūsdienās ir [[Leģionāru piemiņas diena]]. Ostrova karā tika smagi nopostīta. == Ekonomika == Ostrovā atrodas Ostrovas elektrisko mašīnu rūpnīca (''Островский завод электрических машин''), kas izgatavo [[eletromotors|eletromotorus]]. Uz dienvidaustrumiem no pilsētas atrodas Krievijas armijas kara aviācijas bāze. == Cilvēki == Ostrova ir slēpotāja [[Mihails Ivanovs (slēpotājs)|Mihaila Ivanova]] (''Михаил Петрович Иванов'', 1977) dzimtā pilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.mojgorod.ru/pskovsk_obl/ostrov/index.html Ostrova ekciklopēdijā "Mana pilsēta"] {{ru ikona}} * [http://ozem.biz/ Ostrovas elektrisko mašīnu rūpnīca] {{Krievija-aizmetnis}} {{Pleskavas apgabala pilsētas}} s0wsocbr4q0a76vftbchexnaz8mqj6q 0 91476 3662978 3530638 2022-07-30T11:12:52Z 85.254.75.110 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Anticommunist Logo.png|thumb|right|150px|Antikomunistisks logo]] '''Antikomunisms''' ir ideju kopums, [[ideoloģija]], [[doktrīna]], kas atrodas opozīcijā pret [[komunisms|komunismu]], jo īpaši pret [[marksisms|marksismu]] Antikomunisms savu popularitāti ieguva līdz ar kreiso spēku popularitātes pieaugumu [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā. Šai ideoloģijai pastāv vairāki virzieni. Katram no tiem ir noteiktas idejas, kas ir pretstatā komunistiskās ideoloģijas idejām. Piemēram, komunistu starpā ir populāra [[ateisms|ateisma]] sludināšana, kas rada nesaskaņas ar dažādu [[reliģija|reliģiju]] pārstāvjiem, komunisti ir pret [[nacionālisms|nacionālismu]], tā vietā proponējot [[šķira]]s, kas rada nesaskaņas ar nacionālistiem. Tāpat antikomunisms bija un ir saistīts ar noteiktu politisko spēku pretestību un opozīciju klaji komunistiskām valstīm. Tāpēc antikomunisms ieņēma svarīgu lomu starp valstīm, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā nostājās pret [[Padomju Savienība|PSRS]] un tās sabiedrotajām valstīm un satelītiem. Tam par iemeslu bija šīs valsts [[totalitārisms|totalitārais]] režīms. {{commonscat|Anti-communism|Antikomunisms}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] giaqukz362ctq29s1innisu3ke9sds4 3662990 3662978 2022-07-30T11:39:34Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.254.75.110|85.254.75.110]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus wikitext text/x-wiki [[Attēls:Anticommunist Logo.png|thumb|right|150px|Antikomunistisks logo]] '''Antikomunisms''' ir ideju kopums, [[ideoloģija]], [[doktrīna]], kas atrodas opozīcijā pret [[komunisms|komunismu]], jo īpaši pret [[marksisms|marksismu]]. Antikomunisms savu popularitāti ieguva līdz ar kreiso spēku popularitātes pieaugumu [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā. Šai ideoloģijai pastāv vairāki virzieni. Katram no tiem ir noteiktas idejas, kas ir pretstatā komunistiskās ideoloģijas idejām. Piemēram, komunistu starpā ir populāra [[ateisms|ateisma]] sludināšana, kas rada nesaskaņas ar dažādu [[reliģija|reliģiju]] pārstāvjiem, komunisti ir pret [[nacionālisms|nacionālismu]], tā vietā proponējot [[šķira]]s, kas rada nesaskaņas ar nacionālistiem. Tāpat antikomunisms bija un ir saistīts ar noteiktu politisko spēku pretestību un opozīciju klaji komunistiskām valstīm. Tāpēc antikomunisms ieņēma svarīgu lomu starp valstīm, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā nostājās pret [[Padomju Savienība|PSRS]] un tās sabiedrotajām valstīm un satelītiem. Tam par iemeslu bija šīs valsts [[totalitārisms|totalitārais]] režīms. {{commonscat|Anti-communism|Antikomunisms}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]] 5dcq2uecwmb1ps3bamsq2ljy1l2gvqb 0 91667 3662678 3608847 2022-07-29T15:56:53Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Zasulauks (nozīmju atdalīšana)|Zasulauks}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Zasulauks | tips = stacija | attēls = Zasulauks stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Zasulauka stacija 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]<br />[[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]] | atvērta = 1873 | citi_nosaukumi = Zasenhof | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 3 | platformu_tips = 2 salas, 1 malas | sliežu_ceļi = 3 (neskaitot [[depo]] [[sliežu ceļš|sliežu ceļus]]) | adrese = Tapešu iela 1, <br /> [[Rīga]], LV-1046 | latd = 56 | latm = 56 | lats = 49 | latNS = N | longd = 24 | longm = 03 | longs = 11 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (4 km)<br />[[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (10 km)<br />[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zasulauka Depo]] (1 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (2 km) <br /> [[Imanta (stacija)|Imanta]] (3 km) <br /> [[Babīte (stacija)|Babīte]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 7 }} '''Zasulauks''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Zasulauks|Zasulauka]] apkaimē, līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. No Zasulauka sākas arī līnija [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Zasulauka stacijā ietilpst vagonu remonta centra "Zasulauks" ([[Zasulauka depo]]) sliežu ceļi. Zasulauka stacijā pietur pasažieru [[Elektrovilciens|elektrovilcieni]], kas kursē līnijā [[Rīga-Tukums|Rīga—Tukums]]. Tai tuvākās ir [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] (Rīgas virzienā) un Depo pieturas punkts ([[Jūrmala]]s virzienā). Cauri Zasulaukam kursē kravas vilcieni uz [[Bolderāja (stacija)|Bolderāju]] (notiek arī mazintensīva kravas satiksme Tukuma virzienā). [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] darbojas biļešu kase. == Vēsture == Dzelzceļa stacija Zasulaukā tika izveidota, kad tika atklātas [[dzelzceļa līnija Rīga—Bolderāja|Rīgas—Bolderājas]] (1873) un [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas—Tukuma]] (1877) dzelzceļa līnijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Zasulauks%20un%20Agenskalns.pdf |title=Zasulauka un Āgenskalna vieta pilsētas plānojumā |access-date={{dat|2009|08|10||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141027211125/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Zasulauks%20un%20Agenskalns.pdf }}</ref> Abas dzelzceļa līnijas piederēja Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrībai, taču 1895. gadā tās jau bija izpirkusi valsts. Tagadējā Zasulauka stacijas ēka uzbūvēta [[1912]]. gadā.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 56. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> 1950. gadā Zasulauka stacija tika piemērota elektrovilcienu vajadzībām, tie sāk kursēt posmā Rīga—[[Dubulti (stacija)|Dubulti]]. 1954. gada 3. augustā netālu no Zasulauka stacijas tika atklāts [[Zasulauka depo|Zasulauka lokomotīvju depo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=2566 |title=Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991.g. |access-date={{dat|2019|01|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="3"> File:Zasulauka stacija 2021.jpg|Zasulauka stacijas ēka (2021) Attēls:Zasulauks stacija.jpg|Zasulauka stacija 2009. gadā File:Sliežu ceļi Zasulaukā.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā File:Sliežu ceļi Zasulaukā 2.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:ER2-8029 Zasulauka stacijā (2).jpg|Elektrovilciens ER2-8029 Zasulauka stacijā File:ER2-8029 Zasulaukā.jpg|Elektrovilciens ER2-8029 Zasulauka stacijā Attēls:Zasulauka stacija 6.JPG|Zasulauka stacijas ēka Attēls:Zasulauka stacija 2.JPG|Zasulauka stacijas ēka no [[Tapešu iela]]s puses Attēls:Zasulauka stacija 10.JPG|Daļēji saglabājies žogs [[Smārdes iela]]s pusē (mūsdienās nojaukts) Attēls:ER2-1310 Zasulauka stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-1310 Zasulauka stacijā Attēls:Elektrovilciens ER2-1310 Zasulauka stacijā 2.JPG|Elektrovilciens ER2-1310 Attēls:Zasulauka stacija 4.JPG|Zasulauka stacijas ēkas fasāde Attēls:Zasulauka stacija 8.JPG|Sliežu ceļu izvērsums Tukuma virzienā Attēls:Zasulauka stacija 9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums Rīgas virzienā Attēls:Zasulauka sliedes Tukuma virzienā.JPG|Sliežu ceļu izvērsums Tukuma virzienā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Zasulauks railway station|Zasulauka stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Zasulauks| ]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] 1y51tq4o82fztw2ysbt0tkyfsrhtvch 0 91840 3662702 3522812 2022-07-29T16:17:27Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa pieturu|ciemu Smārdes pagastā|Milzkalne}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Milzkalne | tips = pieturas punkts | attēls = File:Milzkalnes stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Milzkalnes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1959 | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 1 | adrese = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 13 | latNS = N | longd = 23 | longm = 13 | longs = 56 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] (17 km) <br />[[Tukums I]] (4 km) <br /> [[Tukums II]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Smārde (stacija)|Smārde]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 61 }} '''Milzkalne''' ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] pietura [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Smārdes pagasts|Smārdes pagastā]], dzelzceļa [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|līnijas Torņakalns—Tukums II]] 61. kilometrā. Virzienā no [[Rīga]]s pirms Milzkalnes ir [[Smārde (stacija)|Smārdes]] stacija, no kuras līdz Milzkalnei ir apmēram septiņi kilometri (5 līdz 6 minūtes ceļā). Pēc Milzkalnes nākamā stacija ir [[Tukums I]], līdz kurai ir apmēram četri kilometri (4 minūtes ceļā). Tuvākā apdzīvotā vieta ir [[Milzkalne]]s ciems, kurš atrodas apmēram kilometra attālumā no stacijas. Ap staciju atrodas arī vairākas zemnieku saimniecības. Milzkalne pēc savām funkcijām ir dzelzceļa pietura, jo šeit iet tikai viens sliežu ceļš. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta. No 2019. gada 8.decembra, samazināts 11 pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Milzkalnes pieturā.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Engures novada domes un Milzkalnes iedzīvotāju sūdzībām<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/milzkalne-vac-parakstus-pret-vilciena-retaku-apstasanos-pietura.a340888/ Milzkalnē vāc parakstus pret vilciena retāku apstāšanos pieturā ]</ref>, kopš 23.decembra atjaunota 3 vilcienu reisu apstāšanās.<ref>[https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12330/milzkalne-atjaunota-apstasanas-3-vilcieniem/ Milzkalnē atjaunota apstāšanās 3 vilcieniem ]</ref> == Vēsture == Pietura atklāta 1959. gadā. Mūsdienu stacijas ēka ir celta [[Latvijas PSR|padomju laikos]].<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 75. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Stacijas ēkā biļetes kopš [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākuma vairs nepārdod. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Milzkalnes stacija.jpg|2016. gads. Vilciens uz Rīgu pienāk Milzkalnē File:Sliežu ceļi Milzkalnē (4).jpg|Sliežu ceļš Tukuma virzienā File:Sliežu ceļi Milzkalnē (3).jpg|Sliežu ceļš Rīgas virzienā Attēls:Milzkalnes stacija 1.JPG|Milzkalnes stacijas ēka Attēls:Milzkalnes stacija.JPG|Milzkalnes stacijas ēka un perons </gallery> == Ārējās saites == * [http://railwayz.info/photolines/showstation.php?stat_id=1788 Остановочный пункт Милзкалне] {{krieviski}} == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Milzkalne railway station|Milzkalnes stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Smārdes pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] i4cf9qimu9417b4ksdrvyo1s88h6vqu 0 91930 3662704 3493129 2022-07-29T16:19:27Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Tukums (nozīmju atdalīšana)|Tukums}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Tukums II | tips = stacija | attēls = File:Tukums-2 stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Tukums-2 stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Ventspils I—Tukums II|Ventspils I—Tukums II]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Tukums II-Kuldīga|Tukums II—Kuldīga]] (nav uzbūvēta) | atvērta = 1904 | citi_nosaukumi = ''Tuckum-West'' | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = 1 malas, 1 salas | sliežu_ceļi = 6 + pievedceļi un strupceļi | adrese = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 35.6 | latNS = N | longd = 23 | longm = 6 | longs = 55.7 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Tukums I]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = <!-- tuvākie pieturas punkti un ceļu posteņi --> | attālums_līdz_Rīgai = 68 }} '''Tukums II''' jeb '''Tukums 2''' ir viena no divām [[Tukums|Tukuma]] pilsētā esošajām [[dzelzceļš|dzelzceļa]] stacijām. Tā atrodas netālu no Tukuma rietumu robežas. Pie Rīgas un Jelgavas virziena sliežu izvērsuma ir [[Zemītes iela (Tukums)|Zemītes ielas]] ([[P121]]) pārbrauktuve. Tukums II ir mezgla stacija, kurā savienojas dzelzceļa līnijas no [[Rīga]]s, [[Ventspils]] un [[Jelgava]]s. Tukumā II beidzas elektrificētā līnija no Rīgas un šeit ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Tukums II galapunkts. Ventspils un Jelgavas virzienos pastāv tikai kravas satiksme. Stacija atrodas [[Stacijas iela (Tukums)|Stacijas ielā]].<ref>[http://maps.google.com/maps?hl=en&rlz=1B3GGGL_enLV239LV250&um=1&ie=UTF-8&q=Tukums+2&near=Riga&fb=1&split=1&gl=lv&view=text&latlng=1882691194477944015 Stacijas atrašanās vieta kartē]</ref> Saglabājusies sākotnējā koka stacijas ēka, kā arī neliela tvaika lokomotīvju depo (apkopes punkta) ēka. Stacijas ēkas vienā pusē izvietota uzgaidāmā telpa un kase, bet otrā dzelzceļu apkalpojošā vienība. Tukums II stacijā pietur tikai [[elektrovilciens|elektrovilcieni]], kas brauc dzelzceļa līnijā Rīga—Tukums II. Šobrīd no Rīgas un atpakaļ kursē vienpadsmit vilciena reisi, kas ir par diviem mazāk nekā uz staciju Tukums I.<ref name="ie2">http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/ (dati ņemti 2009. gada 13. augustā)</ref> Tuvākā stacija ir Tukums I, kura atrodas apmēram trīs kilometru attālumā. Ceļā starp tām ir jāpavada piecas minūtes, bet līdz Rīgai ir jābrauc gandrīz pusotra stunda. Maksa par biļeti līdz Rīgai 2009.gadā bija viens [[lats]] un astoņdesmit pieci santīmi,<ref name="ie2" /> bet 2018. gadā — 2 eiro un 40 centi. Tukums II ir D biļešu zonas gala stacija. Pie stacijas ir divi peroni un kopumā seši dzelzceļa sliežu ceļi. No Ventspils (rietumu puses) nāk viena dzelzceļa līnija, bet austrumu pusē tālāk dzelzceļš turpat aiz Zemītes ielas sazarojas divos virzienos. Viens no tiem ved uz Jelgavu, bet otrs uz Tukuma pusi. Jelgavas virzienā iet tikai preču vilcieni. Apkārt stacijai atrodas vairāki [[rūpniecība]]s un [[kokapstrāde]]s uzņēmumi. Daži no tiem izmanto arī dzelzceļu, lai transportētu savas preces. Turpat arī atrodas dažas mājas un daudzdzīvokļu ēkas, tomēr lielāko daļu aizņem rūpniecībai domātās teritorijas. Tuvākās apdzīvotās vietas ir [[Veļķi (Tukums)|Veļķi]] un [[Lauktehnika (Tukums)|Lauktehnika]], kas ir Tukuma pilsētas daļas. Attālums līdz tām ir apmēram kilometrs. Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == {{dat|1877|9|21}} tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums]]. Tajā pašā gadā tika pabeigta pirmā [[Tukums I|Tukuma pilsētas dzelzceļa stacija]], kas sākumā saucās vienkārši Tukuma stacija. 1897. gadā tālāk rietumu virzienā tika izbūvēts savienojošs sliežu ceļš, lai apgādātu jaunbūvējamo [[dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskavas līniju]], uz kuras tika uzbūvēta arī '''Tukuma II''' jeb '''Tukuma Rietumu stacija'''. Sākotnējo Tukuma staciju kopš tā laika sauc Tukums I (arī Tukuma Austrumu stacija). Oficiāli stacija atklāta 1901. gadā, kaut gan pagaidu kustību posmā Ventspils—Tukums II uzsāka jau 1899. gadā. 1904. gadā atklāja arī kustību Jelgavas virzienā.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 93. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> 1939. gadā tika uzsākta [[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|līnijas Tukums—Kuldīga]] būve, taču līdz kara sākumam paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (mūsdienās tas ir tūrisma objekts "Tilts uz nekurieni"). 1962. gadā, daļēji izmantojot pamesto Kuldīgas virziena uzbērumu, uzbūvēja pievedceļu uz [[Jaunsātu grantskarjera dīķis|Jaunsātu grants karjeru]]. Šo pievedceļu likvidēja 90. gados, bet pievedceļa sākums ir saglabājies līdz mūsdienām kā izvilkšanas strupceļš. Vienstāva stacijas ēka ir celta no koka, mūsdienās tā ir jau vairāk kā gadsimtu veca. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā stacijas ēka necieta. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941]]. gada un [[1949. gada marta deportācijas|1949]]. gada masveida izsūtīšanu laikā šeit tika komplektēti un turēti vagoni ar deportējamiem, kuri no šejienes uzsāka ceļu uz Rīgu un tālāk uz [[Krievijas PFSR]]. Piemiņai par šiem notikumiem [[1989]]. gadā netālu no stacijas ēkas tika izveidots [[Piemiņas ansamblis represētajiem (Tukums)|Piemiņas ansamblis represētajiem]], kur ik gadu pulcējas izsūtītie un cilvēki, kuri vēlas pieminēt šos notikumus. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Tukums II.JPG|<center><small>Tukums-2 stacijas ēka 2009. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Tukumā-2 (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi, kur beidzas elektrolīnija</small></center> File:Sliežu ceļi Tukumā-2 (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery></center> == Ārējas saites == * {{youtube|udn7bPUJ3ho|Dzelzceļa stacijas Tukums II vēsture}} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} {{Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava}} {{Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II}} [[Kategorija:Transports Tukumā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Tukums II—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ventspils—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] 3t6r2nuhmlvapx9few7qs1tafdk0qmi 0 107749 3662783 1995464 2022-07-29T20:59:03Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki '''''Supernatural''''' var būt: * [[pārdabiskums]] * ''[[Supernatural (filma)|Supernatural]]'' — 1933. gada filma * ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' — seriāls * ''[[Supernatural (reperis)|Supernatural]]'' — reperis {{Nozīmju atdalīšana}} h2wwgxqge96a1wqe35a0mjlmtvt5mio 0 107919 3662646 2205080 2022-07-29T13:30:01Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Basketbola komanda | text_color = | bg_color = | team = Perfumerías Avenida | logo = | logosize = | city = {{flaga|Spānija}} [[Salamanka]], [[Spānija]] | league = {{flaga|Spānija}} [[LFB]] | conference = | division = | founded = [[1988]] | dissolved = | operated = | arena = Wurzburg | ietilpiba = | colors = zila | owner = | president = Jorge Recio | coach = Alberto Miranda | GM = | captain = | media = | affiliates = <!---Čempionāti---> | BAA = | NBL = | NBA = | FIBA = | ULEB = | Euro = | LBL = | LKL = | BBL = | LSBL = | PSRS = | liga1 = | uzvaras1 = | liga2 = | uzvaras2 = }} '''Salamankas "Perfumerías Avenida"''' ir profesionāls [[Basketbols|basketbola]] klubs, kas bāzēts [[Salamanka|Salamankā]], [[Spānija|Spānijā]]. Klubs ir dibināts [[1988]]. gadā. Klubs startē Spānijas nacionālajā čempionātā, kur ir svinējis vienu uzvaru (2006). == Ārējās saites == * [http://www.perfumeriasavenidabaloncesto.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{Spānija-aizmetnis}} [[Kategorija:Spānijas basketbola klubi]] m0329w9t9xzf3sxnhqm6fxtsx5uzoq2 0 110753 3662762 3636331 2022-07-29T19:55:15Z Biafra 13794 atj. wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Hosē Huans Barea | vārds_orig = ''José Juan Barea'' | attēls = José Juan Barea-MN v DET.jpg | att_izm = | paraksts = Hosē Huans Barea 2012. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|26}} | dz_viet = {{vieta|Puertoriko|Majagvesa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 178 [[centimetrs|cm]] | svars = 82 [[kilograms|kg]] | poz = [[Saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2001 | kar_beig = 2022 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Miami Christian School'' ([[Florida]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = ''Northeastern University'' ([[Florida]]) | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2001–2002 | klubs 1 = {{flaga|Puertoriko}} ''[[Indios de Mayagüez (basketball)|Indios de Mayagüez]]'' | kl_sez 2 = 2006 | klubs 2 = {{flaga|Puertoriko}} ''[[Cangrejeros de Santurce (basketball)|Cangrejeros de Santurce]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2006|start}}–{{nbay|2010|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 4 = 2007 | klubs 4 = {{flaga|ASV}} →[[Fortvērtas "Flyers"]] ([[NBA Development League|D līga]]) | kl_sez 5 = {{nbay|2011|start}}–{{nbay|2013|end}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2014|start}}–{{nbay|2019|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 7 = 2021 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Estudiantes]]'' | kl_sez 8 = 2021–2022 | klubs 8 = {{flaga|Puertoriko}} ''[[Cangrejeros de Santurce (basketball)|Cangrejeros de Santurce]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2006—pašlaik | taut 1 = {{Bk|Puertoriko}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempioni|NBA čempions]] ({{NBA Year|2010|end}}) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Hosē Huans Barea''' ({{val|es|José Juan Barea}}; dzimis {{dat|1984|6|26}} [[Majagvesa|Majagvesā]], [[Puertoriko]]) ir bijušais Puertoriko [[basketbols|basketbolists]], spēlja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, [[Puertoriko basketbola izlase]]s dalībnieks. Lielu katrjeras daļu pārstāvējis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Dalasas "Mavericks"]], kuras sastāvā kļuva par 2011. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]]. Barea ir spēlējis NBA, [[D-Līga|NBA D līgā]] un [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā. Viņš kļuva par septīto Puertoriko basketbolistu, kas ir spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri, šobrīd darbojas "Mavericks" sistēmā kā spēlētāju attīstības treneris. == Karjera == Pēc četrām sezonām NCAA basketbolā Barea spēlēja dzimtās Puertoriko komandās, līdz nonāca [[Dalasas "Mavericks"]] satāvā, lai arī netika izvēlēts [[NBA drafts|NBA draftā]]. 2011. gadā kopā ar Dalasas komandu, kuras līderis bija [[Dirks Novickis]], kļuva par NBA čempionu. Nākamajā sezonā pēc čempiontitula izcīnīšanas pievienojās [[Minesotas "Timberwolves"]], bet pēc vairākām sezonām atgriezās Dalasas komandā, kur spēlēja kopā ar [[Luka Dončičs|Luku Dončiču]] un latviešu basketbolistu [[Kristaps Porziņģis|Kristapu Porziņģi]]. Pēc NBA karjeras beigām 2021. gadā pārstāvēja [[Spānijas ACB līga]]s klubu ''[[CB Estudiantes]]'', bet karjeru pabeidza gadu vēlāk Puertoriko čempionātā. [[Puertoriko basketbola izlase|Puertoriko izlases]] sastāvā kļuva par 2011. gada [[Panamerikas spēles|Panamerikas spēļu]] čempionu. == Statistika == {{NBA player statistics legend|champion=y}} === NBA === ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 33 || 1 || 5,8 || 35,9 || 28,6 || 66,7 || 0,8 || 0,7 || 0 || 0 || 2,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 44 || 9 || 10,5 || 41,8 || '''38,9''' || 80,0 || 1,1 || 1,3 || 0,3 || 0 || 4,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 79 || 15 || 20,3 || 44,2 || 35,7 || 75,3 || 2,2 || 3,4 || 0,5 || '''0,1''' || 7,8 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 78 || '''18''' || 19,8 || 44,0 || 35,7 || 84,4 || 1,9 || 3,3 || 0,4 || '''0,1''' || 7,6 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2010|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | '''81''' || 2 || 20,6 || 43,9 || 34,9 || 84,7 || 2 || 3,9 || 0,4 || 0 || 9,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Minesotas "Timberwolves"|"Timberwolves"]] | 41 || 11 || '''25,2''' || 40,0 || 37,1 || 77,6 || 2,8 || 5,7 || 0,5 || 0 || 11,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Minesotas "Timberwolves"|"Timberwolves"]] | 74 || 2 || 23,1 || 41,7 || 34,6 || 78,4 || 2,8 || 4 || 0,4 || 0 || 11,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Minesotas "Timberwolves"|"Timberwolves"]] | 79 || 1 || 18,6 || 38,7 || 34,7 || 79,0 || 1,9 || 3,8 || 0,3 || 0 || 8,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2014|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 77 || 10 || 17,7 || 42,0 || 32,3 || 80,9 || 1,7 || 3,4 || 0,4 || 0 || 7,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 74 || 16 || 22,5 || '''44,6''' || 38,5 || 77,1 || 2,1 || 4,1 || 0,4 || 0 || 10,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 35 || 6 || 22,0 || 41,4 || 35,8 || 86,3 || 2,4 || 5,5 || 0,4 || 0 || 10,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 69 || 10 || 23,2 || 43,9 || 36,7 || 78,4 || '''2,9''' || '''6,3''' || 0,5 || 0 || '''11,6''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 38 || 0 || 19,8 || 41,8 || 29,7 || 70,5 || 2,5 || 5,6 || '''0,6''' || 0 || 10,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 29 || 6 || 15,5 || 41,1 || 37,6 || '''90,9''' || 1,8 || 3,9 || 0,2 || '''0,1''' || 7,7 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 831 || 107 || 19,6 || 42,4 || 35,2 || 79,4 || 2,1 || 3,9 || 0,4 || 0 || 8,9 |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left;"| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 1 || 0 || 5 || '''75,0''' || '''100''' || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 8 |- | style="text-align:left;"| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 10 || '''4''' || 22,1 || 43,7 || 31,3 || 69,2 || 2 || 3,4 || 0,3 || 0 || 7,6 |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 6 || 0 || 17,5 || 40,5 || 40,0 || 33,3 || 2 || 2,5 || 0,3 || '''0,2''' || 5,8 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]† | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | '''21''' || 3 || 18,6 || 41,9 || 32,0 || 79,4 || 1,9 || 3,4 || 0,3 || 0 || 8,9 |- | style="text-align:left;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 5 || 2 || '''30,8''' || 43,9 || 25,0 || 83,3 || '''4,8''' || '''7,4''' || '''0,8''' || 0 || '''11,8''' |- | style="text-align:left;"| [[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 4 || 2 || 25,0 || 32,4 || 12,5 || '''100''' || 1,5 || 5 || 0 || 0 || 6,3 |- | style="text-align:left;"| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 1 || 0 || 5 || 0 || 0 || '''100''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 50 || 11 || 19,7 || 41,8 || 31,4 || 74,6 || 2 || 3,6 || 0,3 || 0 || 7,9 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}} {{DEFAULTSORT:Barea, Hose Huans}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Puertoriko basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] rywhdj97dxje1607mn6tnns450zuq8b 0 115484 3662677 3608844 2022-07-29T15:55:38Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Torņakalns (nozīmju atdalīšana)|Torņakalns}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Torņakalns | tips = stacija | attēls = File:Torņakalna stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Torņakalna stacija 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] | atvērta = 1868 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Rīgas Mītavas stacija, Rīga-3, Rīga III,<br />Torņakalna preču stacija, <br />Rīgas III preču stacija | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 3 | platformu_tips = 1 malas, 2 salas | sliežu_ceļi = 6 (neskaitot strupceļus un<br /> B parka 10 ceļus) | adrese = Rīga, Vilkaines iela 2A | latd = 56 | latm = 55 | lats = 57 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 21 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]] (3 km) <br /> [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (4 km)<br />[[Olaine (stacija)|Olaine]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] (2 km) <br /> [[Turība (stacija)|Turība]] (3 km) <br /> [[Zasulauka Depo|Depo]] (5 km) <br /> [[Tīraine (stacija)|Tīraine]] (6 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 3 }} '''Torņakalns''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē. [[Vilkaines iela (Rīga)|Vilkaines iela]] savieno stacijas ēku ar [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvi]] un [[Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)|Friča Brīvzemnieka ielu]]. Tā ir I klases kravas stacija ar piepilsētas pasažieru vilcienu kustību.<ref>[http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=1891 B kategorijas atļauja Nr. RI 11 IB 0039]{{Novecojusi saite}}</ref> Torņakalna stacijā pietur elektrovilcieni, kas kursē maršrutos [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] un [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums]]; dīzeļvilcieni Torņakalnā nepietur. Blakus stacijai atrodas piemiņas plāksne un vagons, ar kādu tika izsūtīti cilvēki [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada deportācijās]]. Torņakalna stacija sastāv no A un B parka (B parks atrodas zemākā līmenī nekā A parks). B parka jeb bijušās preču stacijas strupceļos izvietojies [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs]]. Torņakalna stacija aizņem apmēram 9 [[hektārs|ha]] lielu platību un var apkalpot līdz 31 000 kravas vilcienu un 41 000 pasažieru vilcienu gadā. Sakarā ar "[[Rail Baltica]]" atzara uz lidostu izbūvi, Torņakalna staciju paredzēts pārcelt par 200 m uz Daugavas pusi. Vecā ēka tiks pārvietota tālāk no sliedēm un tajā ierīkots muzejs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/kam-brauks-pari-dzelzcels-rail-baltica-ietekme-uz-tornakalnu-un-agenskalnu.a327768/ Kam «brauks pāri» dzelzceļš «Rail Baltica»? Ietekme uz Torņakalnu un Āgenskalnu]</ref> [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] darbojas biļešu kase. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas Mītavas stacija 1868.jpg|thumb|180px|left|Rīgas Mītavas stacija (1868).]] 1868. gadā atklātās Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līnijas galastacija saucās Rīgas Mītavas stacija (''Riga-Mitauer Bahnhof'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture-rigas.stacijas.htm |title=Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs. Rīgas stacijas |access-date={{dat|2011|12|31||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111105113817/http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture-rigas.stacijas.htm }}</ref> Tā bija ļoti svarīga stacija, kas nodrošināja Rīgas savienojumu ar Zemgales novadu, taču 1872. gadā pēc dzelzceļa tilta uzbūvēšanas pāri [[Daugava]]i tā savu nozīmi zaudēja un tika pārdēvēta par Rīgu III, vēlāk par Rīgas III Preču staciju, kas tika iekļauta apvienotajā Torņakalna stacijā. Mītavas stacija atradās uz ziemeļiem no tagadējās Torņakalna stacijas starp [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāri]] un [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu ielu]]. Mūsdienās stacijas ēka daļēji saglabājusies Akmeņu ielā 19 (agrākā adrese — Akmeņu iela 38) kā dzīvojamā māja.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/tornakalns/infrastruktura/dzelzcels/ Dzelzceļš un dzelzceļa stacija Torņakalns]</ref> 1877. gadā Torņakalnā sāka pieturēt arī vilcieni, kas kursēja jaunajā līnijā Rīga—Tukums.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Tornakalns.pdf "Torņakalns" - Izstādes katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909164607/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Tornakalns.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }} Latvijas Valsts vēstures arhīvs</ref> 19. gadsimta 80. gadu vidū uzbūvēta tagadējā stacijas ēka, kas 1994. gadā cieta ugunsgrēkā, bet tika atjaunota sākotnējā izskatā. 1950. gadā pēc Rīgas—Dubultu posma elektrificēšanas Torņakalnā sāka pieturēt elektrovilcieni. 1972. gada decembrī tika elektrificēta līnija Rīga—Jelgava, tajā sāka kursēt [[kontaktakumulatoru elektriskais vilciens]].<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=2566 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991.g.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} Latvijas dzelzceļš</ref> Līdz 2001.gada 15. augustam Torņakalnā pieturēja dīzeļvilciens Rīga—Liepāja (satiksme uz Liepāju atjaunota 2006. gadā, bet Liepājas vilcieni nepietur Torņakalnā). Līdz 2010. gada 15. februārim Torņakalnā katru dienu pieturēja dīzeļvilciens Rīga—Reņģe. == Attēlu galerija == <gallery widths="150" heights="90" perrow="6"> Attēls:Torņakalns.jpg|Torņakalna stacija 2008. gadā File:Sliežu ceļi Torņakalnā.jpg|Sliežu ceļi Tukuma un Jelgavas virzienā File:Sliežu ceļi Torņakalnā 2.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Torņakalna preču stacija.JPG|Torņakalna stacijas B parka sliežu ceļi Attēls:Torņakalna preču stacija 2.jpg|B parka sliežu izvērsums (skats Jelgavas virzienā) Attēls:2M62-1183 Torņakalna stacijā.jpg|Dīzeļlokomotīve 2M62-1183 ar cisternu sastāvu Attēls:Hidrauliskā kolonna Torņakalnā.jpg|Hidrokolonna (demontēta 2012. gadā) Attēls:TGM3-1400 Torņakalna stacijā.JPG|Dīzeļlokomotīve TGM3-1400 Torņakalna stacijā Attēls:Torņakalna stacija 10.JPG|Preču vagons — piemiņas vieta izsūtītajiem Attēls:Torņakalna stacija 14.JPG|Torņakalna stacijas sliežu ceļu izvērsums Tukuma virzienā Attēls:Torņakalna stacija 17.JPG|Torņakalna stacija, skatoties no Friča Brīvzemnieka ielas pārvada Attēls:Torņakalna stacija 26.JPG|Applūduši sliežu ceļi Torņakalna B parkā (Mārupītes plūdi) Attēls:Torņakalna stacija 9.JPG|Torņakalna stacijas ēka Attēls:Torņakalna stacija 4.JPG|Nojume Torņakalna stacijā Attēls:Torņakalna stacija 28.JPG|Preču vagoni Torņakalna stacijā (A parks) Attēls:Torņakalnast 2.jpg|Sliežu ceļi Torņakalna stacijā (skats no Friča Brīvzemnieka ielas pārvada) Attēls:Torņakalnast 5.jpg|Lokomotīve Torņakalna stacijā Attēls:Torņakalnast 6.jpg|Sliežu ceļi Jelgavas un Jūrmalas virzienā Torņakalna stacijā Attēls:Torņakalnast 7.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Torņakalna stacijā Attēls:Torņakalnast 8.jpg|Elektrovilciens ER2T-7115-05R Torņakalna stacijā Attēls:Torņakalnast 11.jpg|Torņakalna stacijas ēka (2020) Attēls:Torņakalnast 12.jpg|Elektrovilciens ER2T-711401 Torņakalna stacijā Attēls:Torņakalnast 14.jpg|Lokomotīve ar platformu Torņakalna stacijā File:ER2T-7116R pienāk Torņakalnā.jpg|ER2T-7116R pienāk Torņakalna stacijā File:ER2-3034 Torņakalnā.jpg|ER2-3034 Torņakalna stacijā File:ER2T-7114 Torņakalnā.jpg|ER2T-7114 Torņakalna stacijā </gallery> == Skatīt arī == * [[Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā]] == Atsauces == {{commonscat|Torņakalns railway station|Torņakalna stacija}} {{atsauces}} == Ārējas saites == * {{youtube|6fvVArVK7vk|Pastāvīgā un mainīgā Torņakalna stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Torņakalns|Stacija]] tu70tg5xh65k2lgm0hnaa9umrdsmpu8 0 116204 3662698 3493641 2022-07-29T16:13:17Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa pieturu|Jūrmalas pilsētas daļu|Vaivari}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Vaivari | tips = pieturas punkts | attēls = File:Vaivaru stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Vaivaru stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1927 | slēgta = | citi_nosaukumi = ''Sanatorijas stacija''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vaivari.lv/vesture-stacija.html |title=Vaivaru (otro Asaru) dzelzceļa stacija |access-date={{dat|2010|06|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080611153859/http://www.vaivari.lv/vesture-stacija.html |archivedate={{dat|2008|06|11||bez}} }}</ref> <br /> ''Otrie Asari'' <br /> ''Asari II'' <small>(līdz [[1938]]. g.)</small> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = Paaugstinātas( 55cm virs sliedes) | platformu_novietojums = Paralēli | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Vaivaru, [[Jūrmala]], LV-2011<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesana.mama.lv/?p=5&QProdukts=dzelzce%C4%BCa+stacija&SaktQ_x=0&SaktQ_y=0 |title=mama.lv |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630181101/http://meklesana.mama.lv/?p=5 |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}</ref> | latd = 56 | latm = 57 | lats = 18 | latNS = N | longd = 23 | longm = 40 | longs = 08 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Sloka (stacija)|Sloka]] (3 km) <br /> [[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Asari (stacija)|Asari]] (1 km) <br /> [[Melluži (stacija)|Melluži]] (3 km) <br /> [[Pumpuri (stacija)|Pumpuri]] (4 km) <br /> [[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] (5 km) <br /> [[Kūdra (stacija)|Kūdra]] (8 km) | attālums_līdz_Rīgai = 32 }} '''Vaivari''' ir [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] (Rīga—Tukums). Vaivaros pietur visi maršrutu Rīga—Sloka, Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums elektrovilcieni, izņemot rīta un vakara ekspresreisus uz un no Tukuma. {{dat|2015|10|28}} uzsākta stacijas modernizācija, kuras laikā stacijas ēka tika pārvietota.<ref>[http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-vaivaru-stacij%C4%81-saglab%C4%81s-un-p%C4%81rvietos-v%C4%93sturisko Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Vaivaru stacijā; saglabās un pārvietos vēsturisko Vaivaru stacijas ēku]</ref> {{dat|2016|01|13}} peronu modernizācija pabeigta, rekonstruētos peronus sāk izmantot pasažieri. Modernizācijas laikā Tukuma virziena perons tika pārvietots tuvāk Slokai (novietots paralēli Rīgas virziena peronam). Modernizācijas laikā tika uzbūvēta jauna moduļtipa, ar koku apšūta ēka, kurā notiks biļešu tirdzniecība, pieejama arī tualete. Modernizācijas laikā tika nojaukta saimniecības ēka, pārvietota stacijas ēka un senā ārā tualete (2016. gada aprīlī pilnīgi nojaukta no vecās vietas; uzbūvēti pamati pārvietošanai pie [[Skautu iela (Jūrmala)|Skautu ielas]]). Senās stacijas ēkas nojaukšana, un aizvietošana ar metāla konteineriem izraisīja ļoti lielu sašutumu sabiedrībā un medijos. Vaivari ir B biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Jau 1911. gadā tagadējās Vaivaru pieturas vietā neilgu laiku pieturēja vilcieni.{{fact}} Taču pēc neilga laika tā tikusi likvidēta mazā pieprasījuma dēļ. Oficiāli Vaivaru pietura atklāta [[1927]]. gadā, bet [[1928]]. gadā tikusi uzbūvēta stacijas ēka no koka (netiek izmantota kopš 2016. gada), kā arī nojume un bagāžas šķūnis (nojaukts). [[1938]]. gadā pietura no Asariem II pārdēvēta par Vaivariem.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 74. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerijas == === Stacija pirms rekonstrukcijas === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Vaivaru dzelzceļa stacija.JPG|Vecā stacijas ēka (mūsdienās nojaukta) Attēls:Vaivaru stacija 11.JPG|Vecā Vaivaru stacijas ēka Attēls:Vaivaru stacija 15.JPG|Vaivaru stacijas sliežu ceļi (skats Tukuma virzienā) Attēls:Vaivaru stacija 2.JPG|Stacijas tualete (modernizācijas laikā nojaukta) Attēls:Vaivaru stacija 10.JPG|Saimniecības ēka (modernizācijas laikā nojaukta) Attēls:ER2-8029 Vaivaru stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-8029 Vaivaru stacijā Attēls:Vaivaru stacija 3.JPG|Sliedes Vaivaru stacijā Rīgas virzienā Attēls:Vaivaru stacija 7.JPG|Stacijas sliežu ceļi un peroni </gallery> === Stacija rekonstrukcijas laikā === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Vaivaru stacija 27.JPG|Pusnojauktā vecā stacijas ēka Attēls: Vaivaru stacija 21.JPG|Pamati, uz kuriem tiks pārvietota vecā stacijas ēka Attēls: Vaivaru stacija 32.JPG|Stacija rekonstrukcijas laikā 2015. gada novembrī Attēls: Vaivaru stacija 30.JPG|Stacija rekonstrukcijas laikā, skats Slokas virzienā </gallery> === Stacija pēc rekonstrukcijas === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Vaivaru stacija 19.JPG|Vaivaru stacijas ēka 2016. gadā File:Sliežu ceļi Vaivaros.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Vaivaros (2).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Vaivaru stacijas ēka.jpeg|Vaivaru stacijas ēka Attēls: Vaivaru Rīgas virziena perons.jpeg|Vaivaru Rīgas virziena perons Attēls: Vaivaru stacijas norāde.jpeg|Vaivaru stacijas norāde Attēls: Vaivaru stacija 16.JPG|Vilciens pienāk Vaivaru stacijā File:Vaivaru stacijas vecā ēka.jpg|Vaivaru stacijas vecā ēka File:Vaivaru vecā stacija.jpg|Vaivaru stacijas vecā ēka </gallery> == Atsauces == {{commonscat|Vaivari railway station|Vaivaru stacija}} {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] jaa8hc15w35cgwy93003p2pienb3g4w 0 116398 3662753 3626679 2022-07-29T19:26:50Z Biafra 13794 atj. wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Mārtiņš Meiers | attēls = EuroBasket France vs Lettonie, 15 septembre 2015 - 100.JPG | att_izm = | paraksts = Mārtiņš Meiers (ar bumbu) 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|3|30}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērv|cm=208}} | svars = {{mērv|kg=108}}<ref name="SA" /> | iesauka = | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Igaunijas}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = 2009—2010 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2010—2011 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Liepājas "Lauvas"]] | kl_sez 3 = 2011—2013 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 4 = 2013—2014 | klubs 4 = {{flaga|Vācija}} ''[[Mitteldeutscher BC]]'' | kl_sez 5 = 2014—2015 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 6 = 2016—2017 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 7 = 2017 | klubs 7 = {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas "Unics"]] | kl_sez 8 = 2017—2019 | klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Krasnojarskas "Jeņisej" (basketbols)|Krasnojarskas "Jeņisej"]] | kl_sez 9 = 2019—2020 | klubs 9 = {{flaga|Melnkalne}} [[Podgoricas "Budućnost"]] | kl_sez 10 = 2020—2021 | klubs 10 = {{flaga|Kazahstāna}} ''[[Astana BK]]'' | kl_sez 11 = 2021 | klubs 11 = {{flaga|Francija}} ''[[Élan Chalon]]'' | kl_sez 12 = 2021—2022 | klubs 12 = {{flaga|Polija}} [[Vroclavas "Śląsk" (basketbols)|Vroclavas "Śląsk"]] | kl_sez 13 = kopš 2022 | klubs 13 = {{flaga|Igaunijas}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[LBL]] čempions (2017) * Polijas čempions (2022) | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārtiņš Meiers''' (dzimis {{dat|1991|3|30}} [[Jūrmala|Jūrmalā]])<ref name="SA" /> ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2022. gadā pārstāv [[Igaunija]]s klubu [[Tallinas "Kalev/Cramo"]]. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs, tās sastāvā piedalījies četros [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāt]]a finālturnīros. == Karjera == Profesionālā līmenī sācis spēlēt [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] klubā [[BK Ventspils]].<ref>[http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/20113 BK "Ventspils" pievienojas 206 cm garais Mārtiņš Meijers]</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/latvijas-cempionvienibai-basketbola-ventspils.d?id=26731311 Latvijas čempionvienībai basketbolā 'Ventspils' pievienojas Mārtiņš Meijers]{{Novecojusi saite}}</ref> Sezonu nospēlējis Vācijas klubā ''[[Mitteldeutscher BC]]'', M. Meiers atgriezās Latvijā, kur pēc sezonas [[BK Ventspils]] pievienojās [[Rīgas VEF]]. Individuāli lieliskas sezonas noslēgumā VEF sastāvā 2017. gada pavasarī kļuva par [[LBL]] čempionu. 2017. gada vasarā M. Meiers noslēdza līgumu ar [[Krievija]]s klubu [[Kazaņas "Unics"]], kura sastāvā spēlēja līdz decembrim, kad līgums tika lauzts, un spēlētājs pievienojās citam Krievijas klubam [[Krasnojarskas "Jeņisej" (basketbols)|Krasnojarskas "Jeņisej"]]. Pēc tam spēlējis [[Melnkalne]]s un [[Kazahstāna]]s vadošajos basketbola klubos, kā arī [[Francija|Francijā]], bet šobrīd pievienojies [[Polija]]s līgas komanai [[Vroclavas "Śląsk" (basketbols)|Vroclavas "Śląsk"]]. Sezonas noslēgumā ar [[Vroclava]]s komandu kļuva par Polijas čempionu. 2022. gada vasarā pievienojās [[Igaunija]]s klubam [[Tallinas "Kalev/Cramo"]].<ref>[https://bckalev.ee/whatthemeiers/ Meeskonnaga liitub laenulepingu alusel endine Läti koondise keskmängija Martins Meiers] bckalev.ee</ref> === Latvijas izlase === Pārstāvējis dažādu vecumu Latvijas jaunatnes izlasis. Latvijas U-18 izlases sastāvā piedalījies vienā Eiropas čempionātā, U-20 izlases sastāvā — divos Eiropas čempionātos.<ref name="SA" /> [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas nacionālajā pieaugušo izlasē]] debitējis {{dat|2011|8|3||bez}} pret [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijas izlasi]].<ref name="SA" /> Izlases sastāvā piedalījies [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātā]], kurā tika izcīnīta 22. vieta un [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013. gada čempionātā]], kuru komanda noslēdza 11. vietā. Spēlēja Latvijas izlasē arī [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada čempionātā]] un [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]], kur komanda ieguva augsto 5. vietu. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="SA">{{publikācijas atsauce|first= Ingmārs|last= Jurisons|author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2012|1|10||bez}}|title= Tāpat vien Kambalam ceļu negriezīs|journal= [[Sporta Avīze]]|volume= 2|issue= 828|page= |pages= 18.—21. lpp|publisher= SIA "Mediju nams"|location= Rīga|issn= 1691-0451|url= }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_UIfgjyQcGqk-fPlnl66Tj0.roundID_7339.season_2010.teamID_2134.playerID_76812.html FIBA Europe.com profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100202033142/http://basket.lv/lbl/speletaji/martins_meijers Basket.lv profils] * [https://web.archive.org/web/20091021182731/http://www.bkventspils.lv/komanda/bk_ventspils_speletaji/13102009-bkvpils_1255422953 BK Ventspils profils] * [http://www.eurocupbasketball.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=001853 Eurocup Basketball profils] {{en ikona}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{VEF 2017}} {{DEFAULTSORT:Meiers, Mārtiņš}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] gwh6j3ix599l5kdc5t7tz74b4kqpwvz 3662754 3662753 2022-07-29T19:28:11Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Mārtiņš Meiers | attēls = EuroBasket France vs Lettonie, 15 septembre 2015 - 100.JPG | att_izm = | paraksts = Mārtiņš Meiers (ar bumbu) 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|3|30}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērv|cm=208}} | svars = {{mērv|kg=108}}<ref name="SA" /> | iesauka = | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = 2009—2010 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2010—2011 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Liepājas "Lauvas"]] | kl_sez 3 = 2011—2013 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 4 = 2013—2014 | klubs 4 = {{flaga|Vācija}} ''[[Mitteldeutscher BC]]'' | kl_sez 5 = 2014—2015 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 6 = 2016—2017 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 7 = 2017 | klubs 7 = {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas "Unics"]] | kl_sez 8 = 2017—2019 | klubs 8 = {{flaga|Krievija}} [[Krasnojarskas "Jeņisej" (basketbols)|Krasnojarskas "Jeņisej"]] | kl_sez 9 = 2019—2020 | klubs 9 = {{flaga|Melnkalne}} [[Podgoricas "Budućnost"]] | kl_sez 10 = 2020—2021 | klubs 10 = {{flaga|Kazahstāna}} ''[[Astana BK]]'' | kl_sez 11 = 2021 | klubs 11 = {{flaga|Francija}} ''[[Élan Chalon]]'' | kl_sez 12 = 2021—2022 | klubs 12 = {{flaga|Polija}} [[Vroclavas "Śląsk" (basketbols)|Vroclavas "Śląsk"]] | kl_sez 13 = kopš 2022 | klubs 13 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = * [[LBL]] čempions (2017) * Polijas čempions (2022) | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārtiņš Meiers''' (dzimis {{dat|1991|3|30}} [[Jūrmala|Jūrmalā]])<ref name="SA" /> ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2022. gadā pārstāv [[Igaunija]]s klubu [[Tallinas "Kalev/Cramo"]]. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs, tās sastāvā piedalījies četros [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāt]]a finālturnīros. == Karjera == Profesionālā līmenī sācis spēlēt [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] klubā [[BK Ventspils]].<ref>[http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/20113 BK "Ventspils" pievienojas 206 cm garais Mārtiņš Meijers]</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/latvijas-cempionvienibai-basketbola-ventspils.d?id=26731311 Latvijas čempionvienībai basketbolā 'Ventspils' pievienojas Mārtiņš Meijers]{{Novecojusi saite}}</ref> Sezonu nospēlējis Vācijas klubā ''[[Mitteldeutscher BC]]'', M. Meiers atgriezās Latvijā, kur pēc sezonas [[BK Ventspils]] pievienojās [[Rīgas VEF]]. Individuāli lieliskas sezonas noslēgumā VEF sastāvā 2017. gada pavasarī kļuva par [[LBL]] čempionu. 2017. gada vasarā M. Meiers noslēdza līgumu ar [[Krievija]]s klubu [[Kazaņas "Unics"]], kura sastāvā spēlēja līdz decembrim, kad līgums tika lauzts, un spēlētājs pievienojās citam Krievijas klubam [[Krasnojarskas "Jeņisej" (basketbols)|Krasnojarskas "Jeņisej"]]. Pēc tam spēlējis [[Melnkalne]]s un [[Kazahstāna]]s vadošajos basketbola klubos, kā arī [[Francija|Francijā]], bet šobrīd pievienojies [[Polija]]s līgas komanai [[Vroclavas "Śląsk" (basketbols)|Vroclavas "Śląsk"]]. Sezonas noslēgumā ar [[Vroclava]]s komandu kļuva par Polijas čempionu. 2022. gada vasarā pievienojās [[Igaunija]]s klubam [[Tallinas "Kalev/Cramo"]].<ref>[https://bckalev.ee/whatthemeiers/ Meeskonnaga liitub laenulepingu alusel endine Läti koondise keskmängija Martins Meiers] bckalev.ee</ref> === Latvijas izlase === Pārstāvējis dažādu vecumu Latvijas jaunatnes izlasis. Latvijas U-18 izlases sastāvā piedalījies vienā Eiropas čempionātā, U-20 izlases sastāvā — divos Eiropas čempionātos.<ref name="SA" /> [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas nacionālajā pieaugušo izlasē]] debitējis {{dat|2011|8|3||bez}} pret [[Slovēnijas basketbola izlase|Slovēnijas izlasi]].<ref name="SA" /> Izlases sastāvā piedalījies [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātā]], kurā tika izcīnīta 22. vieta un [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2013. gada čempionātā]], kuru komanda noslēdza 11. vietā. Spēlēja Latvijas izlasē arī [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada čempionātā]] un [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]], kur komanda ieguva augsto 5. vietu. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="SA">{{publikācijas atsauce|first= Ingmārs|last= Jurisons|author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2012|1|10||bez}}|title= Tāpat vien Kambalam ceļu negriezīs|journal= [[Sporta Avīze]]|volume= 2|issue= 828|page= |pages= 18.—21. lpp|publisher= SIA "Mediju nams"|location= Rīga|issn= 1691-0451|url= }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_UIfgjyQcGqk-fPlnl66Tj0.roundID_7339.season_2010.teamID_2134.playerID_76812.html FIBA Europe.com profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100202033142/http://basket.lv/lbl/speletaji/martins_meijers Basket.lv profils] * [https://web.archive.org/web/20091021182731/http://www.bkventspils.lv/komanda/bk_ventspils_speletaji/13102009-bkvpils_1255422953 BK Ventspils profils] * [http://www.eurocupbasketball.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?pcode=001853 Eurocup Basketball profils] {{en ikona}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{VEF 2017}} {{DEFAULTSORT:Meiers, Mārtiņš}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] orm36hds3knnc3s54qdmgzu32qejouk 0 117063 3662908 3498143 2022-07-30T08:48:33Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Sigulda}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Sigulda | tips = stacija | attēls = File:Siguldas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Siguldas stacija 2021. gadā | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = Zēgevolde | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57 | latm = 9 | lats = 11 | latNS = N | longd = 24 | longm = 51 | longs = 13 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (11 km) <br /> [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (13 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Silciems (stacija)|Silciems]] (6 km) <br /> [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (10 km) | attālums_līdz_Rīgai = 53 }} '''Sigulda''' ir dzelzceļa stacija [[Sigulda|Siguldā]], dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Siguldas stacija ir dīzeļvilcienu maršruta Rīga—Sigulda galapunkts un šeit pietur arī Valmieras un Valgas maršrutu dīzeļvilcieni. Sigulda ir C biļešu zonas gala stacija. Stacijā darbojas biļešu kase. Maksa par braucienu no [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas]] līdz Siguldai ir 2,10 eiro (2020). == Vēsture == Siguldas stacija (''Segewold, Зегеволд'') tika ierīkota līdz ar dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]] izbūvi. [[1925]]. gadā pēc arhitekta, profesora [[Pēteris Feders|Pētera Federa]] projekta uzbūvēta Latvijas lepnākā stacijas ēka. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tā tika iznīcināta. Tagadējā stacijas ēka uzbūvēta [[1950]]. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title="Līnijai Rīga-Valka 120 gadi" Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref>. Stacija 2012.—2014. gadā rekonstruēta, izbūvēti divi jauni un paaugstināti peroni. Uzgaidāmā telpa arī ir izremontēta un stacija apvienota ar Siguldas autoostu (autoostas kases slēgta). Stacijas ēkā atrodas Siguldas tūrisma informācijas centrs, Siguldas novada pašvaldības policija, veikals "Narvesen". Līdz [[1948. gads|1948. gadam]] starp Siguldu un Līgatni pastāvēja stacija [[Vildoga (stacija)|Vildoga]]. == Pasažieru pārvadājumi == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "Pasažieru Vilciens" |Rīga - Valga | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Valga - Rīga | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "Pasažieru Vilciens" |Rīga - Valmiera | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Valmiera - Rīga | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "Pasažieru Vilciens" |Rīga - Sigulda | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Sigulda - Rīga | 1,2,3,4,5,6,7 |} == Vēsturiski attēli == <gallery widths="170px" perrow="5"> Attēls:Siguldas dzelzceļa stacija pirms 1914.jpg|<center><small>Siguldas dzelzceļa stacija pirms 1914. gada</small></center> Attēls:Sigulda 1919.jpg|<center><small>Siguldas stacijas ēka 1919. gadā</small></center> Attēls:Sigulda 1930.jpg|<center><small>Siguldas stacijas ēka 1930. gados</small></center> Attēls:Siguldas stacijas restorāns 1926.jpg|<small>Siguldas stacijas restorāns (1926)</small> </gallery> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Siguldas dzelzceļa stacija.JPG|Siguldas stacija 2012. gadā File:Sliežu ceļi Siguldā.jpg|Sliežu ceļi Līgatnes virzienā File:Sliežu ceļi Siguldā 2.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Skats uz Stacijas laukumu.jpg|Skats uz Stacijas laukumu Attēls:Plāksnīte "1. vagona apstāšanās vieta".jpg|Plāksnīte "1. vagona apstāšanās vieta" Attēls:AS "Cata" autobuss Siguldas autoostā.jpg|AS "Cata" autobuss Siguldas autoostā Attēls:Siguldasstacija01.jpg|Dīzeļvilciens DR1A Siguldas stacijā Attēls:Siguldasstacija02.jpg|Skats Līgatnes virzienā </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1904/ Siguldas vecā stacija] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Sigulda]] 4gny5yul0e41pg5fj48twudp4wh8euy 0 117120 3662903 3599931 2022-07-30T08:44:16Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Zemitāni|Zemitāni}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Zemitāni | tips = stacija | attēls = Zemitāni stacija.jpg | attēla_apraksts = Zemitānu stacijas pasažieru ēka (2020) | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] <br /> [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]] | atvērta = 1889 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Aleksandra Vārti, Gaisa tilts, Oškalni | stacijas_tips = pasažieru, kravas, mezgla | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 5 (+2 neizmantoti strupceļi ar peronu) | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 15 | adrese = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 56 | latNS = N | longd = 24 | longm = 09 | longs = 22 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalns]] (2 km) <br /> [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]] (3 km)<br />[[Jāņavārti]] (4 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Brasa (stacija)|Brasa]] (2 km) | attālums_līdz_Rīgai = 4 }} '''Zemitāni''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems|Purvciema]] apkaimē, pie [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] robežas. Zemitānu stacijas sliežu ceļus šķērso Zemitānu dzelzceļa pārvads, kā arī atsevišķs gājēju tiltiņš. Zemitānu stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|līnijā Rīga—Lugaži]] maršrutos Rīga—Sigulda, Rīga—Cēsis, Rīga—Valmiera un Rīga—Valga, kā arī elektrovilcieni [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|līnijā Zemitāni—Skulte]]. Šajās līnijās kursē arī kravas vilcieni, bez tam intensīva kravas vilcienu kustība ir līnijā [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Jāņavārti—Šķirotava]], kura gan ir elektrificēta, taču pasažieru vilcieni tajā nekursē. Stacijā ir vairāki atzarojumi uz tuvējām rūpnīcām un noliktavām. Stacijā darbojas biļešu kase. == Vēsture == Stacija atvērta [[1889]]. gadā ar nosaukumu '''Aleksandra Vārti''' kā jaunuzbūvētā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa]] galastacija, jo šajā vietā Pleskavas dzelzceļa līnija savienojās ar toreizējo Rīgas—[[Mangaļi (stacija)|Mangaļu]] dzelzceļu. [[1902]]. gadā uzbūvēja savienojošo līniju [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā (toreiz Šķirotavas vēl nebija; līnija savienojās ar līniju [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] tās 4. verstī, starp tagadējiem [[Jāņavārti]]em un [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parku]]). Par Zemitāniem staciju pārdēvēja [[1928]]. gadā par godu [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandierim [[Jorģis Zemitāns|Jorģim Zemitānam]]. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] laikā no [[1942]]. līdz [[1945]]. gadam stacija saucās '''Rīga-Gaisa tilts''' ({{val-de|Riga-Hohe Brücke}}), pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tā atguva Zemitānu nosaukumu, bet [[1948]]. gadā par godu sarkanajam partizānam [[Otomārs Oškalns|Otomāram Oškalnam]] to pārdēvēja par '''Oškalniem'''. [[1995]]. gadā stacija atkal atguva Zemitānu nosaukumu.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 76. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="3"> Attēls:Zemitānu stacija 2.jpg|Zemitānu stacijas pasažieru ēka skatoties no [[Zemitāna tilts|Zemitāna tilta]] File:Sliežu ceļi Zemitānos 4.jpg|Sliežu ceļi Skultes un Siguldas virzienā File:Sliežu ceļi Zemitānos 3.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Zemitānu stacija 10.JPG|Zemitānu stacijas pasažieru ēka (2012) Attēls:Zemitānu stacija.JPG|Zemitānu stacijas pasažieru ēka (2010) Attēls:Zemitānu stacija 03.JPG|Uzgaidāmās telpas Attēls:Zemitānu stacija 04.JPG|Pasažieru nojume Attēls:Zemitānu stacija 11.JPG|Sliežu ceļu izvērsums Siguldas virzienā Attēls:Zemitānu stacija 13.JPG|Stacijas sliežu ceļi Attēls:Zemitānu stacija 16.JPG|[[hopervagons|Hopervagoni]] Zemitānu stacijā Attēls:Raudteejaam Zemitāni (Aleksandri Värav) Riias - Zemitāni (Alexander Gate) train station in Riga (12810063443).jpg|Stacija '''Aleksandra Vārti''' 1889. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.citariga.lv/lat/grizinkalns/infrastruktura/zemitanu-stacija/ Zemitānu stacija portālā Cita Rīga] * [https://web.archive.org/web/20150728030002/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2365/ Zemitānu stacija 1920. gados] {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] h2b3aw4izhfim8q79dnwymt8hwvqwup 0 117126 3662905 3509562 2022-07-30T08:46:05Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Baltezers|Baltezers}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Baltezers | tips = pieturas punkts | attēls = Baltezera stacija1.JPG | attēla_apraksts = Baltezera pieturas punkta ēka | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1904 | citi_nosaukumi = ''Weissensee''<br />''Eisenburg''<br />''Neuermühlen'' | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57| latm = 1| lats = 10.6644| latNS = N | longd = 24| longm = 19| longs = 40.494| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Jugla (stacija)|Jugla]] (6 km) <br /> [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (7 km) <br /> [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalns]] (11 km) <br /> [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (12 km) <br /> [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (13 km) | attālums_līdz_Rīgai = 17 }} '''Baltezers''' bija [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Tas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Pieturas punkts atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. No 2019. gada decembra Baltezera pieturā vilcieni vairs neapstājas.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> Pieturas punkta ēkā tiek izmantota kā dzīvojamā māja,tajā nav biļešu kases. == Vēsture == Vilcieni Baltezera stacijā pietur kopš [[1904]]. gada. Pirmā pasaules kara laikā šo staciju sauca par ''Weissensee'', ''Eisenburg'' un arī par ''Neuermühlen''. [[1919]]. gadā stacija ieguva nosaukumu ''Baltezers''. [[Latvijas PSR]] laikos tas kļuva par pieturas punktu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title="Līnijai Rīga-Valka 120 gadi" Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|06|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref>. == Ārējās saites == * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7055/ Baltezers. Pasažieri vilciena pieturā, 1926] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Garkalnes novads]] m2wohs5t3iha46exqkmfm8gj318e0ab 0 117212 3662907 3662485 2022-07-30T08:47:42Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Silciems | tips = pieturas punkts | attēls = Silciema stacija.JPG | attēla_apraksts = Silciema pieturas punkta nojume | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1926 | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57.1251090 | latNS = N | longd = 24.7867488 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (5 km) <br /> [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (7 km) <br /> [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (13 km) <br /> [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (18 km) <br /> [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (24 km) <br /> [[Jugla (stacija)|Jugla]] (36 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (3 km) | attālums_līdz_Rīgai = 48 | slēgta = 2019 }} '''Silciems''' bija [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Tas atradās [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]], pie [[Allažu pagasts|Allažu pagasta]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] robežas. Pieturas punkts atradās netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. 2018. gadā Silciema pieturā darbadienās pieturēja 9 dīzeļvilcienu pāri, bet brīvdienās — 8 pāri. No 2019. gada decembra Silciema pieturā vilcieni vairs neapstājas.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> 2022. gadā pieturas nojume bija izdemolēta,tajā nav biļešu kases. == Vēsture == Pieturas punkts atklāts 1926. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Inčukalna pagasts]] qanwaj50qtuez3b8yxevm11cuilqp9g 0 117697 3662679 3594554 2022-07-29T15:57:51Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Depo|Depo}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Depo | tips = pieturas punkts | attēls = File:Zasulauka depo 2021.jpg | attēla_apraksts = Depo pieturas punkta ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1960 | citi_nosaukumi = Depo Zasulauks | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 (neskaitot depo sliežu ceļus) | adrese = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 48 | latNS = N | longd = 24 | longm = 02 | longs = 24 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (1 km)<br />[[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (1 km) <br /> [[Imanta (stacija)|Imanta]] (2 km) | attālums_līdz_Rīgai = 8 }} '''Depo''' ir [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Zasulauks|Zasulauka]] apkaimē. Pieturas punkts atrodas blakus Vagonu remonta centram "Zasulauks" (bijušajam Zasulauka lokomotīvju depo; vēlāk Zasulauka motorvagonu depo). Depo pietur elektrovilcieni, kas kursē maršrutā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums]] (daļa vilcienu šajā pieturā nepietur).<ref>[http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/saraksti?from-id=9578&to-id=9443 Rīga—Depo. Vilcienu saraksts.]{{Novecojusi saite}}</ref> Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Depo pieturas punkts atvērts [[1960]]. gadā.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Depo Zasulauks op.jpg|Depo pieturas punkta ēka 2009. gadā File:Sliežu ceļi Zasulauka depo.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Zasulauka depo 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Zasulauka depo 2.JPG|VRC ēka Attēls:Vecie vagoni Zasulauka depo 2.JPG|Vecs ER2 galvas vagons Zasulauka depo Attēls:Zasulauka depo 5.JPG|Tukšās sliedes Zasulauka depo pēc veco vagonu pārdošanas metāllūžņos (2011. gads) Attēls:Zasulauka depo 6.JPG|Vecie dīzeļvilcieni Zasulauka depo 2010. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.diena.lv/foto/redakcijas-foto/tehnologijas/vilcienu-remonts-zasulauka-13971818 Vilcienu remonts Zasulaukā] {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] podw0hik8zpvckwd6txuqqk75drpkmx 0 117938 3662910 3509571 2022-07-30T08:54:05Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Ieriķi}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ieriķi | tips = stacija | attēls = Ieriķu stacija.JPG | attēla_apraksts = | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi-Abrene]] (slēgta) | atvērta = 1889 | citi_nosaukumi = Ramocki | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57.1995927 | latNS = N | longd = 25.1730730 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (10 km) <br /> [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (21 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Silciems (stacija)|Silciems]] (27 km) <br /> [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (31 km) <br /> [[Melturi (stacija)|Melturi]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 74 }} '''Ieriķi''' ir dzelzceļa stacija [[Ieriķi|Ieriķos]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Drabešu pagasts|Drabešu pagastā]]. Ieriķu stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == 1889. gadā te tika uzbūvēta Ramocku dzelzceļa stacija, kuras nozīme pieauga 1916. gadā, pēc [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|dzelzceļa līnijas līdz Pitalovai]] izbūves [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. [[Operācija "Dūres sitiens"|Vācu okupācijas laikā]] 1918. gadā staciju pārdēvēja par ''Erichshof'', 1919. gadā par Ieriķiem.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga: Jumava, 2009, 80. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā pie stacijas līdz 1953. gadam atradās lokomotīvju depo, vēlāk izveidoja stratēģiskās rezerves tvaika lokomotīvju bāzi. Uzcēla arī šaursliežu līniju no Ieriķu stacijas līdz kaļķakmens karjeram pie [[Kumada]]s upes.<ref>[http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&lat=57.20051&lon=25.17525&layers=0B0000000FFFFFFFTTT Ieriķu stacija ar šaursliežu atzaru un lokomotīvju apgriešanās trīsstūri PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskajā kartē]</ref> Mūsdienās šaursliežu līnija nojaukta; nojaukti arī bijušās stratēģiskās tvaika lokomotīvju bāzes ceļi un apgriešanās trīsstūra ceļi. <gallery> Ieriķi raudteejaam, 2014.JPG Ieriķi raudteejaama hoone, 2014.JPG Ieriķi raudteejaama hoone.JPG </gallery> == Ārējās saites == * [http://news.lv/Amatas-Avize/2016/12/12/atskatoties-uz-ieriku-dzelzcela-stacijas-vesturi Atskatoties uz Ieriķu dzelzceļa stacijas vēsturi] * {{youtube|CFC8KHz_2vo|Ieriķu dzelzceļa stacijas vēsture}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Drabešu pagasts]] pucvmtbqyfu2yaajymi17lbwlw19qg5 0 117941 3662912 3509572 2022-07-30T08:55:45Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Melturi | tips = pieturas punkts | attēls = Melturi.JPG | attēla_apraksts = Melturu pieturas punkta ēka (2009) | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]<br />[[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] <small>(slēgta)</small> | atvērta = 1941 | citi_nosaukumi = Bille <small>([[1941]]—[[1942]])</small> <br /> 78. km postenis <small>([[1985]]—[[1994]])</small> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57.2074304 | latNS = N | longd = 25.2344589 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]] (4 km)<br /> [[Āraiši (stacija)|Āraiši]] (6 km) <br /> [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (20 km) <br /> [[Cēsis (stacija)|Cēsis]] (16 km) | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = 78 }} '''Melturi''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Melturi|Melturos]], [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Melturu pieturas punktā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē maršrutā Rīga—Valmiera. No Melturiem kādreiz atzarojās mūsdienās slēgtā un nojauktā dzelzceļa līnija [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]. No 2019. gada decembra ir samazināts to pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Melturu pieturā.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]</ref> Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta, stacijas ēka ir nolaista. == Vēsture == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941]]. gadā tika atvērts izmaiņas punkts ''Bille'', netālu no tā mežā uzcēla ieroču un munīcijas noliktavas. Vēlāk pieturas punktu pārdēvēja par ''Melturiem'', kuru pārtrauca lietot pēc kara beigām. [[1985]]. gadā no jauna tika atvērta pieturvieta ar nosaukumu ''78. km postenis''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=Līnijai Rīga-Valka 120 |access-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref> No [[1994]]. gada tās nosaukums atkal ir Melturi.<ref>[http://railwayz.info/filez/lvprig1993.pdf Latvijas Dzelzceļa piepilsētas vilcienu kustības dienesta saraksts 1993/1994]</ref><ref>[http://railwayz.info/filez/lvprig1994.pdf Latvijas Dzelzceļa piepilsētas vilcienu kustības dienesta saraksts 1994/1995]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Drabešu pagasts]] 8efob4fk747jzqfp54fbst36nntowfw 0 117942 3662914 3641780 2022-07-30T08:56:36Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Āraiši | tips = stacija | attēls = Āraišu stacija.JPG | attēla_apraksts = | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = Araiži | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57.2373027 | latNS = N | longd = 25.3006964 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]] (10 km) <br /> [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (26 km) <br /> [[Cēsis (stacija)|Cēsis]] (10 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Melturi (stacija)|Melturi]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 84 }} '''Āraiši''' ir [[dzelzceļa stacija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |title=Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2013; VAS Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2013|05|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130615150928/http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |archivedate={{dat|2013|06|15||bez}} }}</ref> [[Āraiši|Āraišos]], [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Āraišu stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē maršrutā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]] un Rīga—Valmiera. Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Šī stacija ar nosaukumu ''Araiži'' tika atvērta [[1897]]. gadā. [[1930]]. gadā šeit uzbūvēja jaunu stacijas ēku, kuru [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā sagrāva. [[1934]]. gadā stacijas nosaukums tika mainīts uz ''Āraiši''.<ref>[http://ldz.lv/?object_id=3907 Līnijai Rīga-Valka 120 gadi]</ref> Stacijas kods bija 10212 (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] klasifikācijas). Līdz [[2000. gadi|2000. gadu]] vidum stacijā bija 3 sliežu ceļi. <ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/28880 http://railwayz.info/photolines/photo/28880]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{DEFAULTSORT:Araiszi}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Cēsu novads]] [[Kategorija:Drabešu pagasts]] amd1vkxqp6dogvsowkxn86uakhltzvb 0 117943 3662915 3475845 2022-07-30T08:58:32Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Vēsture */Noņemtas vecas ziņas. wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Cēsis}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Cēsis | tips = stacija | attēls = Cēsis railway station 6.JPG | attēla_apraksts = Cēsu stacijas ēka 2016. gadā | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = Vendene (''Wenden'') | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = paaugstinātās; 1 malas, 1 salas | sliežu_ceļi = 4, neskaitot strupceļus un pievedceļus | adrese = Stacijas laukums 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 | latd = 57.3129072 | latNS = N | longd = 25.2820256 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]] (20 km) <br> [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (36 km) <br> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (28 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Melturi (stacija)|Melturi]] (16 km) <br> [[Āraiši (stacija)|Āraiši]] (10 km) <br> [[Jāņamuiža]] (5 km) <br> [[Lode (stacija)|Lode]] (12 km) <br> [[Bāle]] (20 km) | attālums_līdz_Rīgai = 94 }} '''Cēsis''' ir dzelzceļa stacija [[Cēsis|Cēsīs]], [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Cēsu stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē maršrutos Rīga—Valmiera un Rīga—Valga. == Vēsture == [[1889]]. gadā tika atvērta ''Vendenes'' stacija [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijā Rīga—Pleskava]]. Kopš [[1919]]. gada tā tika pārsaukta par Cēsu staciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title="Līnijai Rīga-Valka 120 gadi" Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref> 1944. gadā stacijas ēka tika nopostīta un 1946. gadā uzbūvēta jauna celtne<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 80. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> "Staļina baroka" stilā. Līdzīgas ēkas tika uzceltas [[Ogre (stacija)|Ogres]] un [[Sigulda (stacija)|Siguldas]] stacijās. No 2014. gada 17. jūnija Cēsu stacijas biļešu kasi slēdza stacijas rekonstrukcijas dēļ, bet pašlaik tā ir slēgta. Rekonstruēto Cēsu staciju, kas apvienota ar autoostu vienotā transporta mezglā, atklāja 2015. gada 10. jūnijā.<ref>[http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-atkl%C4%81j-atjaunoto-c%C4%93su-staciju “Latvijas dzelzceļš” atklāj atjaunoto Cēsu staciju]</ref> == Pasažieru pārvadājumi == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "Pasažieru Vilciens" |Rīga - Valga | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Valga - Rīga | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} "Pasažieru Vilciens" |Rīga - Valmiera | rowspan="2"|<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Valmiera - Rīga | 1,2,3,4,5,6,7 |} == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="4"> Attēls:Cēsu stacija.JPG|<div style="text-align: center;"><small>Cēsu stacijas ēka 2012. gadā</small></div> Attēls:Cēsis railway station 1.JPG|<div style="text-align: center;"><small>Cēsu stacijas uzgaidāmā telpa</small></div> Attēls:Cēsis railway station 9.JPG|<div style="text-align: center;"><small>Stacijas ēka no Valmieras puses</small></div> Attēls:Cēsis railway station 4.JPG|<div style="text-align: center;"><small>Bijusī stacijas noliktava</small></div> Attēls:Cēsise (Võnnu) raudteejaam - Cēsis train station (12810066323).jpg|<div style="text-align: center;"><small>Cēsu stacija 1890. gadā</small></div> Attēls:Veetorn Cēsise (Võnnu) raudteejaamas - Water tower at the Cēsis train station (12809973935).jpg|<div style="text-align: center;"><small>Cēsu stacijas ūdenstornis 1889. gadā</small></div> Attēls:Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg|<div style="text-align: center;"><small>Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 28.-29. oktobrī</small></div> Attēls:8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmas Cēsīs.jpg|<small>[[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulka]] kazarmu ēka pie Cēsu stacijas (1927)</small> </gallery> == Atsauces un piezīmes == {{commonscat|Cēsis railway station|Cēsu stacija}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cesis.lv/lv/sakums/aktualitates/pasvaldiba/rit-cesu-dzelzcela-stacijas-rekonstrukcijas-darb Rit Cēsu dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas darbi] * {{youtube|iu7UBWoeoCs|Cēsu stacija. LDz īsfilma}} * {{youtube|YcOzEIYgFL8&t|Cēsu dzelzceļa stacijas vēsture}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{DEFAULTSORT:Cesis}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Cēsis]] mpi9gksqguwvdffrvooura73sc0gxtr 0 117945 3662917 3509574 2022-07-30T09:01:03Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|ciemu Priekuļu pagastā|Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jāņamuiža | tips = stacija | attēls = Jāņmuižas stacija.JPG | attēla_apraksts = Jāņamuižas stacijas ēka | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1941 | citi_nosaukumi = Bušleja <small>([[1941]].-[[1942]]. g.)</small> <br /> Priecene <br /> 98. km izmaiņas punkts <br /> ({{val-ru|Разъезд 98 км}}) | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 + strupceļš | adrese = | latd = 57.3436969 | latNS = N | longd = 25.3393400 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]] (25 km) <br /> [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (41 km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (23 km) <br /> [[Cēsis (stacija)|Cēsis]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Melturi (stacija)|Melturi]] (21 km) <br /> [[Āraiši (stacija)|Āraiši]] (15 km) <br /> [[Lode (stacija)|Lode]] (7 km) <br /> [[Bāle]] (15 km) | attālums_līdz_Rīgai = 99 }} '''Jāņamuiža''' ir [[ceļa postenis]] [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižā]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastā]]. Jāņamuižā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] (maršrutos Rīga—Valmiera un Rīga—Valga). Jāņamuiža ir ceļa postenis, kas apkalpo pāreju no divceļu posma Cēsis—Jāņamuiža (kur Cēsu virzienā ir ilgstošs ceļa kāpums) uz vienceļa posmu Jāņamuiža—Lode, tomēr "Latvijas dzelzceļa" dokumentos tā ir pieminēta kā stacija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |title=Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2013; VAS Latvijas dzelzceļš |access-date={{dat|2013|05|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130615150928/http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |archivedate={{dat|2013|06|15||bez}} }}</ref> Bez 2 [[pārmija|pārmijām]], 2 sliežu ceļiem un 1 [[perons|perona]] šeit ir arī aizsargstrupceļš. Pieturas punktā nav biļešu kases.aa == Vēsture == Šajā vietā [[1941]]. gadā atvēra [[izmaiņas punkts|izmaiņas punktu]] ''Bušleja''. Pēc gada to pārdēvēja par ''Prieceni'' — "pēc Priekuļu pagasta īstenā nosaukuma".<ref>Latvijas Valsts vēstures arhīvs. — 4592. f. — 11. apr. — 55. l.</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tas tika likvidēts. No jauna [[1970. gadi|1970. gados]] šeit tika atvērts ''98. km izmaiņas punkts'' ({{val-ru|Разъезд 98 км}}).<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 80. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref>. [[1976]]. gadā te notika avārija — kravas [[vilciens]] ietriecās aizsargstrupceļā.<ref>{{cite web|url=http://www.parovoz.com/newgallery/?ID=179619&LNG=RU#picture|title=Крушение тепловоза ТЭ3-7725, разъезд 98 км|archiveurl=https://archive.today/20130630031555/http://www.parovoz.com/newgallery/?ID=179619&LNG=RU%23picture#picture|archivedate=2013-06-30|access-date=2013-05-25}}</ref> [[1994]]. gadā stacija tika pārdēvēta par ''Jāņamuižu''. == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Priekuļu pagasts]] nu7kg13zf58uefm5ia9kk189p5kcmih 3662918 3662917 2022-07-30T09:01:13Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|ciemu Priekuļu pagastā|Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jāņamuiža | tips = stacija | attēls = Jāņmuižas stacija.JPG | attēla_apraksts = Jāņamuižas stacijas ēka | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1941 | citi_nosaukumi = Bušleja <small>([[1941]].-[[1942]]. g.)</small> <br /> Priecene <br /> 98. km izmaiņas punkts <br /> ({{val-ru|Разъезд 98 км}}) | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 + strupceļš | adrese = | latd = 57.3436969 | latNS = N | longd = 25.3393400 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]] (25 km) <br /> [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (41 km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (23 km) <br /> [[Cēsis (stacija)|Cēsis]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Melturi (stacija)|Melturi]] (21 km) <br /> [[Āraiši (stacija)|Āraiši]] (15 km) <br /> [[Lode (stacija)|Lode]] (7 km) <br /> [[Bāle]] (15 km) | attālums_līdz_Rīgai = 99 }} '''Jāņamuiža''' ir [[ceļa postenis]] [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižā]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastā]]. Jāņamuižā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] (maršrutos Rīga—Valmiera un Rīga—Valga). Jāņamuiža ir ceļa postenis, kas apkalpo pāreju no divceļu posma Cēsis—Jāņamuiža (kur Cēsu virzienā ir ilgstošs ceļa kāpums) uz vienceļa posmu Jāņamuiža—Lode, tomēr "Latvijas dzelzceļa" dokumentos tā ir pieminēta kā stacija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |title=Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2013; VAS Latvijas dzelzceļš |access-date={{dat|2013|05|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130615150928/http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |archivedate={{dat|2013|06|15||bez}} }}</ref> Bez 2 [[pārmija|pārmijām]], 2 sliežu ceļiem un 1 [[perons|perona]] šeit ir arī aizsargstrupceļš. Pieturas punktā nav biļešu kases. == Vēsture == Šajā vietā [[1941]]. gadā atvēra [[izmaiņas punkts|izmaiņas punktu]] ''Bušleja''. Pēc gada to pārdēvēja par ''Prieceni'' — "pēc Priekuļu pagasta īstenā nosaukuma".<ref>Latvijas Valsts vēstures arhīvs. — 4592. f. — 11. apr. — 55. l.</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tas tika likvidēts. No jauna [[1970. gadi|1970. gados]] šeit tika atvērts ''98. km izmaiņas punkts'' ({{val-ru|Разъезд 98 км}}).<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 80. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref>. [[1976]]. gadā te notika avārija — kravas [[vilciens]] ietriecās aizsargstrupceļā.<ref>{{cite web|url=http://www.parovoz.com/newgallery/?ID=179619&LNG=RU#picture|title=Крушение тепловоза ТЭ3-7725, разъезд 98 км|archiveurl=https://archive.today/20130630031555/http://www.parovoz.com/newgallery/?ID=179619&LNG=RU%23picture#picture|archivedate=2013-06-30|access-date=2013-05-25}}</ref> [[1994]]. gadā stacija tika pārdēvēta par ''Jāņamuižu''. == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Priekuļu pagasts]] 5hwauausrj1gbcqipkrjedkbd88qhdp 0 117946 3662919 3509575 2022-07-30T09:03:04Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Lode (nozīmju atdalīšana)|Lode}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lode | tips = stacija | attēls = Lodes stacija.JPG | attēla_apraksts = | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57 | latm = 23 | lats = 12.3 | latNS = N | longd = 25 | longm = 24 | longs = 43.3 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]] (32&nbsp;km) <br /> [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (48&nbsp;km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (16&nbsp;km) <br /> [[Cēsis (stacija)|Cēsis]] (12&nbsp;km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Melturi (stacija)|Melturi]] (28&nbsp;km) <br /> [[Āraiši (stacija)|Āraiši]] (22&nbsp;km) <br /> [[Jāņamuiža]] (7&nbsp;km) <br /> [[Bāle]] (8&nbsp;km) | attālums_līdz_Rīgai = 106 }} '''Lode''' ir dzelzceļa stacija [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Liepas pagasts|Liepas pagasta]] [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepā]]. Lodes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē maršrutos Rīga–Valga–Rīga un Rīga–Valmiera–Rīga. Netālu no Lodes stacijas atrodas ķieģeļu rūpnīca (A/S "Lode") un māla raktuves, kas sākotnēji savu nosaukumu ieguva no Lodes stacijas. Balstoties uz Lodes māla raktuvju griezumu [[Gaujas reģionālais stāvs|Gaujas reģionālajā stāvā]] tika izdalīta [[Lodes svīta]]. Lodes vārds tika iemūžināts arī šeit atrastās [[Akantodes|akantožu]] ģints ''Lodeacanthus'' nosaukumā. {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Liepas pagasts]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta. 9wj137xinnuk4hygrq6f9rso7lppiva 3662920 3662919 2022-07-30T09:03:29Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Lode (nozīmju atdalīšana)|Lode}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lode | tips = stacija | attēls = Lodes stacija.JPG | attēla_apraksts = | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57 | latm = 23 | lats = 12.3 | latNS = N | longd = 25 | longm = 24 | longs = 43.3 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]] (32&nbsp;km) <br /> [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (48&nbsp;km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (16&nbsp;km) <br /> [[Cēsis (stacija)|Cēsis]] (12&nbsp;km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Melturi (stacija)|Melturi]] (28&nbsp;km) <br /> [[Āraiši (stacija)|Āraiši]] (22&nbsp;km) <br /> [[Jāņamuiža]] (7&nbsp;km) <br /> [[Bāle]] (8&nbsp;km) | attālums_līdz_Rīgai = 106 }} '''Lode''' ir dzelzceļa stacija [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Liepas pagasts|Liepas pagasta]] [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepā]]. Lodes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē maršrutos Rīga–Valga–Rīga un Rīga–Valmiera–Rīga. Netālu no Lodes stacijas atrodas ķieģeļu rūpnīca (A/S "Lode") un māla raktuves, kas sākotnēji savu nosaukumu ieguva no Lodes stacijas. Balstoties uz Lodes māla raktuvju griezumu [[Gaujas reģionālais stāvs|Gaujas reģionālajā stāvā]] tika izdalīta [[Lodes svīta]]. Lodes vārds tika iemūžināts arī šeit atrastās [[Akantodes|akantožu]] ģints ''Lodeacanthus'' nosaukumā. Stacijā biļešu kase ir slēgta. {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Liepas pagasts]]. e2ea65umtxvscnmyjf39twv2z8k75aj 0 117947 3662921 3509576 2022-07-30T09:04:30Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Bāle | tips = stacija | attēls = Bāles stacija 7.jpg | attēla_apraksts = Stacijas kopskats 2018. gadā | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | karte = Latvijas dzelzceļi | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57 | latm = 27 | lats = 29 | latNS = N | longd = 25 | longm = 26 | longs = 29 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ieriķi (stacija)|Ieriķi]] (40 km) <br /> [[Līgatne (stacija)|Līgatne]] (56 km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (8 km) <br /> [[Cēsis (stacija)|Cēsis]] (20 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Melturi (stacija)|Melturi]] (36 km) <br /> [[Āraiši (stacija)|Āraiši]] (30 km) <br /> [[Jāņmuiža (stacija)|Jāņmuiža]] (15 km) <br /> [[Lode (stacija)|Lode]] (8 km) | attālums_līdz_Rīgai = 114 }} '''Bāle''' ir dzelzceļa stacija [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Kauguru pagasts|Kauguru pagastā]]. Pēc būtības Bāles stacija ir [[izmaiņas punkts]], jo tajā ir tikai 2 sliežu ceļi. Bāles stacijā pieturēja dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Netālu no Valmieras virziena sliežu kopsavienojuma stacijas sliežu ceļus šķērso neliels grants seguma ceļš, kas savieno Mūrmuižu ar autoceļu [[P20]]. No 2019. gada decembra Bāles stacijā pasažieru vilcieni vairs nepietur.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Bāles stacija (''Wale'') ierīkota, visticamāk, jau [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, bet atradusies gandrīz kilometru Rīgas virzienā no tagadējās stacijas.<ref>[https://vesture.dodies.lv/#m=14/57.46372/25.45730&l=O/4 Karte des westlichen Russlands 1900]</ref> Stacija nosaukta tuvējo "Bāļu" māju vārdā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1939n179{{!}}article:DIVL611 |title=Brīvā Zeme, Nr. 179 |access-date={{dat|2018|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_brze1939n179{{!}}article:DIVL611 }}</ref> (viensēta saglabājusies līdz mūsdienām). Pēc 1922. gada stacija vairs nepastāv, bet 1929. gadā šeit atvērts pasažieru pieturas punkts.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 82. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Otrā pasaules kara laikā šeit bijusi stacija, bet vēlākās padomju laika kartēs atkal atzīmēts pieturas punkts, pēc tam šeit izbūvēts otrs sliežu ceļš. 1980. gados pastāvēja neliels dzelzceļa atzars no Valmieras virziena sliežu kopsavienojuma Rīgas virzienā, iespējams, militārām vajadzībām.<ref>[https://vesture.dodies.lv/#m=17/57.46021/25.44279&l=O/V PSRS Ģenerālštāba karte]</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Bāles stacija.JPG|<center><small>Bāles stacija 2013. gadā</small></center> Attēls:Bāles stacija 1.jpg|<center><small>Dīzeļvilciens dodas no Bāles stacijas uz Valmieru</small></center> Attēls:Bāles stacija 12.jpg|<center><small>Saimniecības ēka, skats Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Bāles stacija 2.jpg|<center><small>Pasažieru nojume</small></center> Attēls:Bāles stacija 14.jpg|<center><small>Pārmija un manevru luksofors, skats Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Bāles stacija 6.jpg|<center><small>Stacijas kopskats ar sliedēm priekšplānā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{commonscat|Bāle railway station|Bāles stacija}} {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{DEFAULTSORT:Bale}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Kauguru pagasts]] ps4mtgstoz2z2p3axnfdzt4iv1e54yd 0 117950 3662926 3466294 2022-07-30T09:18:55Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Brenguļi | tips = stacija | attēls = Brenguļu stacija.JPG | attēla_apraksts = Brenguļu stacijas ēka | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57.5607722 | latNS = N | longd = 25.5621938 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Bāle]] (15 km) <br /> [[Saule (stacija)|Saule]] (34 km) <br /> [[Strenči (stacija)|Strenči]] (20 km) <br /> [[Lugaži (stacija)|Lugaži]] (43 km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Seda (stacija)|Seda]] (23 km) | attālums_līdz_Rīgai = 130 | slēgta = 2019 }} '''Brenguļi''' ir neliela dzelzceļa stacija<ref>{{LDz pārskats}}</ref> [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Brenguļu pagasts|Brenguļu pagastā]] (pēc būtības — [[izmaiņas punkts]]). Brenguļu stacijā pieturēja dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. No 2019. gada decembra Brenguļu stacijā pasažieru vilcieni vairs nepietur.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> Pieturas punktā nav biļešu kases. ==Atsauces== {{Atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Brenguļu pagasts]] ohxpzu9wesutgw8vcex4k4ci58sej0w 0 117951 3662928 3235793 2022-07-30T09:19:36Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Strenči}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Strenči | tips = stacija | attēls = Strenču stacija.JPG | attēla_apraksts = Strenču stacijas ēka | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = Stakeln | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = 1 malas, 1 salas | sliežu_ceļi = 4 | adrese = | latd = 57 | latm = 38 | lats = 4 | latNS = N | longd = 25 | longm = 41 | longs = 58 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lugaži (stacija)|Lugaži]] (23 km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (28 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Brenguļi (stacija)|Brenguļi]] (20 km) <br /> [[Seda (stacija)|Seda]] (3 km) <br /> [[Saule (stacija)|Saule]] (14 km) | attālums_līdz_Rīgai = 150 }} '''Strenči''' ir dzelzceļa stacija [[Strenči|Strenču]] pilsētas ziemeļu nomalē. Strenču stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Stacijā nav biļešu kases. == Vēsture == Stacija ''Stakeln'' iekārtota [[1889]]. gadā. [[1919]]. gadā stacija pārdēvēta par Strenčiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title="Līnijai Rīga-Valka 120 gadi" Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref>. 50. gados no stacijas Valgas virzienā uzbūvēts atzars uz kūdras krautuvi. Agrāk stacijā pieturēja starptautiskie vilcieni maršrutos Rīga—Sanktpēterburga, Rīga—Tallina u.c., bet mūsdienās šeit pietur tikai maršruta Rīga—Valga dīzeļvilcieni. == Ārējās saites == * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/91/ Strenču stacijas ēka 1934. gadā]. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Strenči]] fkdr7n1q09pls0krqk8siosrzfompyc 0 117952 3662929 3394436 2022-07-30T09:20:28Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Seda (nozīmju atdalīšana)|Seda}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Seda | tips = pieturas punkts | attēls = Sedas stacija.JPG | attēla_apraksts = Sedas stacijas ēka | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | latd = 57.6440414 | latNS = N | longd = 25.7498067 | longEW = E | adrese = | tuvākās_stacijas = [[Lugaži (stacija)|Lugaži]] (20 km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (31 km) <br /> [[Strenči (stacija)|Strenči]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Brenguļi (stacija)|Brenguļi]] (23 km) <br /> [[Saule (stacija)|Saule]] (11 km) | attālums_līdz_Rīgai = 153 | slēgta = 2019 }} '''Seda''' bija dzelzceļa pieturas punkts [[Seda|Sedā]], pie pašas pilsētas robežas. Sedas pieturas punktā pieturēja dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Pie Sedas pieturas atrodas [[Autoceļš P26|autoceļa P26]] pārbrauktuve. No 2019. gada decembra Sedas pieturā vilcieni vairs neapstājas.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> Pieturas punktā nav biļešu kases. == Vēsture == Par vienu kilometru tālāk no tagadējās pieturas uz [[Valka]]s pusi ap 1920. gadu esot bijusi Sēdes stacija.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 83. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pirms kara dažus simtus metru Strenču virzienā no mūsdienu Sedas pieturas (tolaik nebija ne pieturas, ne Sedas pilsētiņas) no Valkas dzelzceļa līnijas atzarojās neliels dzelzceļa atzars. Tas veda [[Gauja]]s virzienā un beidzās aiz tagadējām Kauču mājām.<ref>[http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&lat=57.63777&lon=25.7473&layers=00B00000FFFFFFF0TTT Sedas pieturas atrašanās vieta pirmskara kartē]</ref> Pašreizējā Sedas pietura atklāta tikai 1972. gadā blakus esošā kūdras fabrikas strādnieku ciemata iedzīvotāju vajadzībām. == Attēlu galerija == <gallery widths="200px" heights="150px" perrow="5"> Attēls:Sedas stacija 1.jpg|Pieturas punkts no Rīgas puses Attēls:Sedas stacija 2.jpg|Perons Rīgas virzienā Attēls:Sedas stacija 3.jpg|Sedas pieturas punkts 2020. gadā Attēls:Sedas stacija 4.jpg|Autoceļa P26 pārbrauktuve pie pieturas punkta </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Seda]] [[Kategorija:Plāņu pagasts]] a16g8re9zsgw1vnjqk4g9j2yl55oyg6 0 117955 3662930 3394438 2022-07-30T09:21:16Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Saule (nozīmju atdalīšana)|Saule}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Saule | tips = stacija | attēls = Saules stacija.JPG | attēla_apraksts = Saules stacijas ēka | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1900 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 (1 neizmantota) | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = 57.6938476 | latNS = N | longd = 25.8927705 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lugaži (stacija)|Lugaži]] (9 km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (42 km) <br /> [[Strenči (stacija)|Strenči]] (14 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Brenguļi (stacija)|Brenguļi]] (31 km) <br /> [[Seda (stacija)|Seda]] (11 km) | attālums_līdz_Rīgai = 164 }} '''Saule''' ir neliela [[dzelzceļa stacija]] [[Valkas novads|Valkas novada]] [[Valkas pagasts|Valkas pagastā]]. Tajā pieturēja dīzeļvilcieni, kas kursē maršrutā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]]. Stacijā ir divi peroni, taču tika izmantots tikai viens, kas atrodas pie jaunās stacijas ēkas. Saglabājusies arī vecā stacijas ēka, kas tiek izmantota kā dzīvojamā ēka "Saules stacija". Blakus stacijai atrodas [[Saule (Valkas pagasts)|Saules]] mazciems. No 2019. gada decembra Saules stacijā pasažieru vilcieni nepietur.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> Pieturas punktā nav biļešu kases. == Vēsture == [[1900]]. gadā tiek ierīkots [[izmaiņas punkts]] ''Saulek'', kopš [[1919]]. gada tiek nosaukts par staciju ''Saule''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title="Līnijai Rīga-Valka 120 gadi" Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|06|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref> [[Attēls:DR1 Saules stacijaa.JPG|thumb|250px|[[Dīzeļvilciens]] DR1 Saules stacijā (2004. gads)]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Valkas pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] eydn9j3q07j1e8hssfdaq2oj6q48cyd 0 122269 3662812 3661414 2022-07-30T00:23:59Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Dņipro]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dņipro]] 2n0rwwldpnwrq3fmbjoybx8kl5foodo 0 122713 3662649 2542587 2022-07-29T13:35:48Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|galvassegu|dievību|Mitra (dievība)}} [[Attēls:BischöflicheGäste.jpg|thumb|right|200px|Bīskapi ar mitrām]] [[Attēls:Mitre evolution.gif|200px|thumbnail|right|[[Romas katoļu baznīca|Katoļu baznīcas]] mitru evolūcija no 11. gadsimta līdz mūsdienām]] '''Mitra''' ({{val-la|mitra}}) ir [[bīskaps|bīskapa]] vai [[kardināls|kardināla]] galvassega, kas tiek lietota [[Liturģija|liturģijas]] laikā, tā sastāv no divām vienādām no stingra auduma pagatavotām daļām un divām aizmugurē piestiprinātām platām lentēm. Mitras nepieskaņo liturģiskām krāsām, bet iedala vienkāršajās un vērtīgajās mitrās. Mitra simbolizē skaidra prāta saglabāšanu un šķīstību, bet tās abas daļas tiek uzskatītas par [[Vecā derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]], kā arī [[Dievs|Dieva]] un tuvākā [[mīlestība]]s simbolu. == Vienkāršā mitra == Vienkāršā mitra, kas pagatavota no balta lina auduma bez rotājumiem, tās lenšu gali papildināti ar sarkanām bārkstīm, tiek lietota bērēs, Lielajā gavēnī, [[Pelnu trešdiena|Pelnu trešdienā]], [[Lielā Piektdiena|Lielajā Piektdienā]],[[Mirušo piemiņas diena|mirušo piemiņas dienā]], svinot liturģiju, kas ietver [[Gandarīšanas sakraments|Gandarīšanas sakramentu]] vai gandarīšanas liturģiju. Piedaloties vairākiem bīskapiem liturģiskās svinībās - kā [[Svētā Mise|Svētajā Misē]], tā arī Koncila svinēšanā, visi bīskapi, izņemot bīskapu -priekšstāvi, lieto vienkāršo mitru. == Vērtīgā mitra == Vērtīgā mitra, kas krāšņi rotāta ar izšuvumiem un dārgakmeņiem, bet lenšu galos var būt arī izšūts [[bīskapa ģerbonis]], tiek lietota visos pārējos gadījumos. Tā simbolizē skaidra prāta saglabāšanu un šķīstību, mitras abas daļas tiek uzskatītas par [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]], kā arī Dieva un tuvākā mīlestības simbolu. Vērtīgo mitru lieto sēžot, sakot homīliju, veicot apsveikumus, paziņojumus un pamudinājumus, veicot sakramentālus žestus, ejot procesijā, ka arī svinīgi dodot svētību tautai. Ievēlot bīskapu par kardinālu, viņam šī insignija saglabājas. {{Reliģija-aizmetnis}} {{Bīskapa insignijas}} {{Liturģiskie apģērbi}} {{Kardinālu insignijas}} [[Kategorija:Liturģiskie apģērbi]] [[Kategorija:Insignijas]] [[Kategorija:Galvassega]] 0lrqj5bo5m5jmb5tlritxvu5kh7k923 0 136257 3662626 3599837 2022-07-29T12:50:19Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =EnglishSpotRabbitChocolate1(cropped).jpg | att_nosaukums =[[Angļu raibais trusis]] | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Lagomorpha | kārta_lv =Zaķveidīgie | dzimta =Leporidae | dzimta_lv =Zaķu dzimta | ģints =Oryctolagus | ģints_lv =Eiropas truši | suga =Oryctolagus cuniculus | suga_lv =Trusis | binomial =Oryctolagus cuniculus | izcelsmes_vieta = [[Spānija]], [[Portugāle]] | kategorijas =nē }} Visi '''mājas truši''' ir cēlušies, pieradinot savvaļas [[trusis|Eiropas trusi]] (''Oryctolagus cuniculus''), kura dzimtene ir [[Eiropa]]s dienvidrietumi — [[Spānija]] un [[Portugāle]]. Mājas [[truši|trušus]] audzē, lai iegūtu gaļu, kažokādu un [[vilna|vilnu]] dažādu vilnas izstrādājumu ražošanai, kā arī [[istabas trusis|istabas truši]] tiek turēti mājas apstākļos kā mīļdzīvnieki. Lauksaimniecībā audzētie truši tiek turēti būros, aizgaldos vai ierobežotos aplokos brīvā dabā. == Vēsture == [[Attēls:Child with Rabbit - Eastman Johnson.png|thumb|left|180px|Trušus kā mājas mīluļus sāka audzināt jau 19. gadsimtā, attēlā [[Īstmens Džonsons|Īstmena Džonsona]] glezna (1824—1906)]] Lai arī trušus [[gaļa]]s ieguvei lielos, ierobežotos aplokos jau audzēja [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā, mājas trušu šķirņu selekcionēšana uzsākās tikai [[viduslaiki|viduslaikos]]. Sākoties [[16. gadsimts|16. gadsimtam]], ir reģistrētas pirmās trušu šķirnes, kas atšķīrās viena no otras ar lielumu un krāsu. Taču tikai [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] šķirņu daudzveidība strauji palielinājās. [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika rīkotas trušu šķirņu izstādes, salīdzinot un popularizējot jaunās šķirnes, kuras tika specializētas gaļas, kažokādas vai vilnas ieguvei. Trušus kā mājas mīluļus arī sāka audzēt jau 19. gadsimtā, izveidojot daudzas un dažādas [[istabas trusis|istabas trušu]] šķirnes, kuras joprojām ir populāras mūsdienās. Mūsdienās trušus plaši izmanto arī zinātnisko pētījumu laboratorijās, lai iegūtu jaunas [[vakcīna]]s un izpētītu dažādas toksiskas vielas un to iedarbību uz dzīviem organismiem. == Izskats un īpašības == [[Attēls:EnglishAngoraRabbit.jpg|thumb|right|220px|Lai iegūtu angoras vilnu, trusi plūc apmatojuma nomaiņas laikā, attēlā [[Angļu angoras trusis]]]] Priekšējie 2 zobi augšā un apakšā ir izliekti un garāki nekā citi [[zobi]]. Ja, graužot barību, tie nenodilst, tad zobi izaug gari un veidojas nepareizs sakodiens. Šādā gadījumā cilvēkam tie regulāri jākopj, tos nokniebjot, lai trusis varētu uzņemt barību. Trušiem ir vienkameras [[kuņģis]]. Kuņģa sula atdalās nepārtraukti, tādēļ barotavā vienmēr ir jābūt kādai barībai. Trusis ēd 30—80 reizes [[diennakts|diennaktī]]. Ja barība trusim ir pieejama visu laiku, tad barības patēriņš samazinās. Trušiem [[dzirde]] un [[oža]] ir labāk attīstīta nekā [[redze]], tādēļ katru reizi, kad tiek mainīta barība, tie vispirms to aposta un tad nogaršo. Visas dzīves laikā noteiktos posmos truši maina apmatojumu. Pirmā maiņa notiek mēneša vecumā, kad tiek nomainīta bērnu pūka, tad 3,5—4,5 mēnešu vecumā, trešā maiņa noris 7,5—8 mēnešu vecumā. Vēlāk pieaugušiem trušiem notiek sezonas apmatojuma maiņa — [[pavasaris|pavasarī]] un [[rudens|rudenī]]. Ja grib iegūt labu kažokādu, tas ir jāievēro, pareizi izvēloties trušu kaušanas laiku. [[vasara|Vasarā]] kažoks ir plāns, bez pavilnas. Apmatojuma maiņas laikā vilna viegli atdalās, tādēļ šo īpašību izmanto, audzējot dūnvilnas trušus (piemēram, [[angoras trusis|Angoras]]), no kuriem iegūst angoras vilnu. Vilnu trušiem izplūc ik pa 2—2,5 [[mēnesis|mēnešiem]]. Trušu [[plaušas|plaušu]] masa ir ļoti niecīga salīdzinājumā ar ķermeņa masu, tādēļ gaisā jābūt pietiekamam daudzumam [[skābeklis|skābekļa]]. Ja truši tiek turēti slēgtās telpās, tad jābūt labai ventilācijai, jo liela [[amonjaks|amonjaka]] koncentrācija var iedarboties nāvējoši. Trušu pašsajūtu ļoti ietekmē krasas [[temperatūra]]s svārstības un stresa situācijas. == Šķirņu dažādība == [[Attēls:Broken Mini Rex.JPG|thumb|220px|Viena no populārākajām istabas trušu šķirnēm ir [[minirekss trusis]]]] Mūsdienās pasaulē ir daudzas dažādas trušu [[šķirne]]s, kas cita no citas atšķiras gan pēc lieluma, gan izskata, gan [[temperaments|temperamenta]], gan aprūpes prasībām. Mājas trušiem ir ļoti daudzas un dažādas [[krāsa]]s, apmatojuma garuma un tekstūras dažādība. Katrai šķirnei ir savs selekcijas mērķis atkarībā no pielietojuma. === Gaļas truši === Gaļas ieguvei ir selekcionētas liela auguma trušu šķirnes. Tās aug ātri, un jau 14—16 nedēļu vecumā trušus var kaut. Grillēšanai domātos trušus audzē 70—90 dienas, un tie sver 1—2 [[Kilograms|kg]]. Cepšanai domātos audzē 90 dienas līdz 6 mēnešus, un to svars sasniedz 2—3,5 kg. Toties sautējumu trušu gaļu iegūst no trušiem, kas vecāki par 6 mēnešiem un sver vairāk nekā 3,5 kg. Populārākās gaļas šķirnes ir [[Jaunzēlandes baltais trusis]], [[Jaunzēlandes sarkanais trusis]] un [[Kalifornijas trusis]]. === Vilnas truši === Komerciālai vilnas ieguvei lieto tikai liela auguma šķirņu trušus, lai gan ir selekcionēti arī maza auguma angoras tipa truši. Truša matojums tiek cirpts, ķemmēts vai maigi noplūkts apspalvojuma maiņas laikā. Trušu angoras vilnu parasti sajauc ar citu vilnu izstrādājuma stiprībai. Salīdzinājumā ar aitas vilnu angoras vilna ir piecreiz siltāka, un tā ir ļoti mīksta un patīkama. Populārākās vilnas trušu šķirnes ir [[angļu angoras trusis]], [[franču angoras trusis]], [[satīna angoras trusis]] un [[lielais angoras trusis]]. === Istabas truši === [[Attēls:Ro pool gilberte.jpg|thumb|160px|left|[[Hermelīns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skirnestrusis.lv/punduri34.html |title=Hermelīns |access-date={{dat|2010|12|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100419070803/http://www.skirnestrusis.lv/punduri34.html |archivedate={{dat|2010|04|19||bez}} }}</ref>]] Jau kopš 19. gadsimta truši ir turēti istabā kā mīļdzīvnieki. Labi kopts trusis nodzīvo 9—12 gadus.<ref>[http://www.rabbit.org/fun/life-span.html How Long Does a Rabbit Live?]</ref> Trusis ir gudrs dzīvnieciņš un jau no maza vecuma labi pierod pie jauniem apstākļiem. Labākais trusēna nošķiršanas vecums no mātes ir 2 mēneši.<ref name=pun>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pundurtrusis.lv/svarigi_par_punduriem.html |title=Pundurtruši |access-date={{dat|2010|12|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100328202239/http://www.pundurtrusis.lv/svarigi_par_punduriem.html |archivedate={{dat|2010|03|28||bez}} }}</ref> Trusim, kā visiem dzīvniekiem, patīk kārtība un režīms, kas katru dienu atkārtojas. Jo vairāk kārtības un noteiktības, jo drošāks būs trusēns. Trusim var iemācīt savu vārdu, tikai jāievēro to nesaukt daudzos un dažādos vārdos, citādi trusis neklausīsies cilvēka [[valoda|valodā]].<ref name=pun/> Populārākās [[istabas trusis|istabas trušu]] šķirnes ir dažādie pundurtruši, kā [[Hermelīns]], [[Nīderlandes pundurtrusis]] un dažādi [[pundurauntruši]]. == Uzvedība un barība == Mājas trusis pamatā ēd sienu. Jo sienā lielāka [[stiebrzāles|stiebrzāļu]] dažādība, jo tas ir vērtīgāks. Vispiemērotākās trušu siena stiebrzāles ir [[timotiņš]], [[parastā kamolzāle]], [[auzas]] un [[sējas lucerna]]. Trusim ir nepieciešama arī siena dažādība, tādēļ ik pa laikam jānomaina siena sastāvs. Lai arī trusim garšo zaļās, sulīgās [[lapas]], to var ar tām pārbarot, kas savukārt izraisa caureju, bet pārāk daudz saldo [[augļi|augļu]] lietošana izraisa citas [[slimība]]s.<ref>J. A. Lowe (2006). "Pet Rabbit Feeding and Nutrtion". The Nutrition of the Rabbit: 309—323.</ref> Trušiem raksturīga [[koprofāgija]] — savu mēslu ēšana —, galvenokārt tas notiek [[nakts|naktī]] un rīta pusē. Mēsli satur [[olbaltumviela]]s, kā arī daudz [[B grupas vitamīni|B grupas vitamīnu]] un [[minerālviela]]s. Nakts mēsli mīkstu lodīšu veidā satur 3,5 reizes vairāk olbaltumvielu nekā dienas mēsli. Maziem trusēniem koprofāgija sāk parādīties pēc 23—24 dienām, kad tie sāk ēst citu barību, ne tikai mātes pienu. Tāpēc, lai trusēni nesaslimtu galvenokārt ar kokcidiozi un baktēriju slimībām, būri vienmēr jātur labā sanitārā stāvoklī. == Reprodukcija == Pārojot mājas trušus, jāņem vērā to fiziskais briedums, kas katrai šķirnei iestājas dažādā vecumā. Trusenes pirms dzemdībām veido migas. Trusēni piedzimst [[aklums|akli]] un neapmatoti. Acis sāk atvērties tikai pēc 10—14 dienām. Pēc 3 nedēļām trusēni sāk atstāt migu un paši meklēt papildu barību, bet pamatā vēl iztiek ar mātes [[piens|pienu]]. Jo pienīgāka māte, jo trusēni aug ātrāk. Māte savus bērnus neatšķir pēc krāsas, bet atšķir ar ožas palīdzību. Audžubērnus trusenēm var pielikt tikai pirmajās 10 dienās, kamēr tie diennakts lielāko daļu pavada mātes pūkās visi kopā. Dabā truši rok alas, tādēļ trusenes būdā pirms atnešanās sarok pakaišus un meklē tumšāku vietiņu, kur izveidot ligzdiņu. == Populārākās trušu šķirnes == * [[Aļaskas trusis]]; * [[Angļu auntrusis]]; * [[Angoras trusis]]; * Beļģu jeb [[Flandrijas milzis]]; * [[Beļģu zaķtrusis]]; * [[Havannas trusis]]; * [[Holandes trusis]]; * [[Jaunzēlandes baltais trusis]] * [[Jaunzēlandes sarkanais trusis]] * [[Kalifornijas trusis]]; * [[Lielais auntrusis]]; * [[Lielais gaišais sudrabotais trusis]]; * [[Lielais šinšillas trusis]] * [[Mardertrusis]] jeb Kūna; * [[Marmortrusis]] jeb Ronas trusis; * [[Minirekss trusis]]; * [[Dekoratīvais pundurtrusis]]; * [[Rīringenes trusis]]; * [[Rekss trusis]]; * [[Tauriņtruši]]; * [[Vīnes pelēkais trusis]] * [[Vīnes zilais trusis]] * [[Ugunīgais trusis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20150214221648/http://www.skirnestrusis.lv/index.html Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācija] * [https://web.archive.org/web/20100831203552/http://www.trusis.lv/ Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība] {{mājdzīvnieki}} [[Kategorija:Zaķveidīgie]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] 5t9676s1e8vgnmarg4ps4rglvvfqzc1 0 139955 3662904 1340997 2022-07-30T08:44:53Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki '''Isachsen''' var attiekties uz: * [[Gunnars Īsaksens]] * [[Īsaksena kalns]] * [[Īsaksena]]s polārstacija {{Nozīmju atdalīšana}} in02ou01gm3dedb4tehy1att24rzagr 0 141611 3662933 3496055 2022-07-30T09:26:12Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)|Sarkandaugava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Sarkandaugava | tips = stacija | attēls = File:Sarkandaugavas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Sarkandaugavas stacijas ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1872 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Aleksandra Augstumi | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 (+ 3 strupceļi) | adrese = Sarkandaugavas<br /> dzelzceļa stacija, <br />Sliežu iela 2, Rīga | latd = 56 | latm = 59 | lats = 34 | latNS = N | longd = 24 | longm = 08| longs = 03 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]] (3 km) <br /> [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Brasa (stacija)|Brasa]] (1 km) | attālums_līdz_Rīgai = 7 }} '''Sarkandaugava''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons|Ziemeļu rajonā]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]. Tajā pietur visi Skultes virziena elektrovilcieni un ir arī intensīva kravas satiksme. Skultes virziena sliežu izvērsuma rajonā atrodas dzelzceļa pārbrauktuve, kas savieno [[Tilta iela (Rīga)|Tilta ielu]] ar [[Meža prospekts|Meža prospektu]]. Oficiāli Sarkandaugava ir [[Mangaļi (stacija)|Mangaļu stacijas]] līnijas parks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3361 |title=Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. RI12IB0082 |access-date={{dat|2013|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305002354/http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3361 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Tajā ir divi elektrificēti galvenie ceļi pasažieru un kravas vilcienu pieņemšanai, nosūtīšanai un caurlaišanai un viens kravas vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļš. Bez tam stacijā ir izlikšanas strupceļš vilcienu stāvēšanai, viens izvilkšanas strupceļš, kā arī aizsargstrupceļš. Stacijā darbojas biļešu kase. == Vēsture == Stacija atklāta 1872. gadā. Pašreizējās stacijas vietā 19. gadsimta beigās līdz ar līnijas Rīga—Mangaļi būvniecību tika iekārtota platforma "Aleksandra Augstumi" (''Александровская высота''). Ap 1915. gadu tā tika pārdēvēta par Sarkandaugavu. 1920. gadu pirmajā pusē vilcieni te nepieturēja. 1925. gadā tika atvērta atjaunotā stacija. Sarkandaugavas stacija ir savienota ar pievedceļiem ar stikla un finiera rūpnīcām. Pievedceļš uz degvielas noliktavu Mežaparkā (slēgto Vudisona terminālu) daļēji nojaukts 2013. gadā. Stacija bija savienota arī ar [[Rīgas bērnu dzelzceļš|Bērnu dzelzceļu]] Mežaparkā, kurš tika nojaukts 1997. gadā.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 55. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Sarkandaugava Station.JPG|<center><small>Sarkandaugavas stacijas ēka 2011. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Sarkandaugavā.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Sarkandaugavā 2.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Saimniecbas eka sarkand.JPG|<center><small>Saimniecības ēka</small></center> Attēls:rampa st sarkandaugava.JPG|<center><small>Rampa</small></center> Attēls:wc sarkandaugava.JPG|<center><small>Stacijas tualete</small></center> Attēls:ER2T pie Tilta ielas pārbrauktuves.JPG|<center><small>Elektrovilciens ER2T-7116 pie Tilta ielas pārbrauktuves, izbraucot no Sarkandaugavas stacijas</small></center> Attēls:Strupceļš pie rampas Sarkandaugavas stacijā.JPG|<center><small>Strupceļš pie rampas</small></center> Attēls:Mazizmantots sliežu ceļš Sarkandaugavas stacijā.JPG|<center><small>Mazizmantots sliežu ceļš</small></center> Attēls:Sarkandaugavas stacija 2.JPG|<center><small>Sarkandaugavas stacijas ēka 2010. gadā un sliežu ceļi</small></center> Attēls:Lokomotīves Sarkandaugavas stacijā.JPG|<center><small>Lokomotīves Sarkandaugavas stacijā</small></center> Attēls:Sarkandaugavas sliedes.JPG|<center><small>Sliežu ceļu izvērsums Mangaļu virzienā</small></center> </gallery> === Atzars uz Vudisona terminālu === <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Sarkandaugavas stacija - atzars uz Vudisona terminālu 05.JPG|<center><small>Atzars uz Vudisona terminālu netālu no termināla</small></center> Attēls:Sarkandaugavas stacija - atzars uz Vudisona terminālu 12.JPG|<center><small>Vudisona termināla vārti</small></center> Attēls:Sarkandaugavas stacija - atzars uz Vudisona terminālu 19.JPG|<center><small>Atzars uz Vudisona terminālu pirms [[Viestura prospekts|Viestura prospekta]]</small></center> Attēls:Sarkandaugavas stacija - atzars uz Vudisona terminālu 07.jpg|<center><small>Nojauktais atzars uz Bērnu dzelzceļu</small></center> Attēls:Sarkandaugavas stacija - atzars uz Vudisona terminālu 01.JPG|<center><small>Viestura prospekta asfaltā saglabājušās sliedes uz bijušo Bērnu dzelzceļu</small></center> Attēls:Sarkandaugavas stacija - atzars uz Vudisona terminālu 06.JPG|<center><small>Sliežu ceļi Vudisona terminālā</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/23226/ Rīga. Strādnieki Sarkandaugavas stacijā. 1940. gadi] * [http://www.youtube.com/watch?v=1-xnaFYTnaM Kravas vilciens šķērso Sarkandaugavas staciju (video)] * [https://web.archive.org/web/20160310225947/http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&type=post&id=37425 Sarkandaugavas stacija 2. pasaules kara laikā] * [http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&type=post&id=37430 Sarkandaugavas stacija 1926. gadā]{{Novecojusi saite}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{commonscat|Sarkandaugava Station|Sarkandaugavas stacija}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Sarkandaugava| ]] [[Kategorija:Mežaparks]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] 2nbndk2s1tnwvqaesc0gkfvr63ea8ru 0 143743 3662932 3496762 2022-07-30T09:24:15Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|Rīgas apkaimi|Brasa}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Brasa | tips = ceļa postenis | attēls = File:Brasas stacija.jpg | attēla_apraksts = Brasas stacijas ēka Skultes virzienā 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]<br>[[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]] | atvērta = 1872 | slēgta = | citi_nosaukumi = Kara hospitālis, Brasla | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Laktas iela 5, Rīga, LV-1013 | latd = 56 | latm = 58 | lats = 39.0 | latNS = N | longd = 24 | longm = 8 | longs = 47.6 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (2&nbsp;km)<br />[[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]] (1&nbsp;km)<br />[[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalns]] (2&nbsp;km)<br />[[Ganību parks]] (1&nbsp;km) | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = 6 }} '''Brasa''' ir [[ceļa postenis]] un [[pieturas punkts]] [[Rīga]]s [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], dzelzceļa līniju [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]] krustojumā. Brasā pietur visi Skultes virziena elektrovilcieni, cauri tai kursē arī kravas vilcieni. Starp Rīgas un Skultes virziena pieturu ēkām atrodas Brasas ceļa pārvads, kas savieno [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]] ar [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielu]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Līdz ar līnijas Rīga—Mangaļi uzbūvēšanu [[1872]]. gadā šajā vietā atvērta Kara hospitāļa pasažieru platforma. [[1903]]. gadā uzbūvēts atzars uz pilsētas elevatoru [[Andrejsala|Andrejsalā]] (tagadējā Rīgas Krasta līnija), līdz ar to platforma jeb pietura kļūst par staciju. [[1907]]. gadā uzbūvēts savienojums ar Ķeizarmeža staciju (tagadējo Čiekurkalnu). [[1919]]. gadā stacija pārdēvēta par Braslu. Pašreizējais nosaukums tai ir kopš [[1938]]. gada.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 54. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Vācu okupācijas laikā stacijas nosaukums bija "Rīgas sporthalle".<ref>Ziemeļu rajons gadsimtu griežos / sast.: L. Liepiņa. Rīga : RaKa, 2004. — 102. lpp.</ref> {{dat|1957|07|20}} pieturā sagaidīts pirmais elektrovilciens (pēc elektrifikācijas pie Brasas uzbūvēts ceļa pārvads [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|Mežaparka tramvaja līnijas]] vajadzībām). Arī līnija uz Čiekurkalnu ir bijusi elektrificēta, tomēr regulāra elektrovilcienu satiksme šajā posmā nav pastāvējusi<!-- vismaz sarakstos nav tādu maršrutu --> (vadi noņemti aptuveni 2005. gadā, stabi ir saglabājušies). Saglabājusies arī 1903. gadā būvētā stacijas ēka, kuru pasažieru vajadzībām gan neizmanto. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> File:Sliežu ceļi Brasā.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Brasā 2.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Brasas nojume Rīgas virzienā.jpg|<center><small>Brasas nojume Rīgas virzienā 2021. gadā</small></center> File:Brasas stacijas vecā ēka.jpg|<center><small>Brasas stacijas vecā ēka 2021. gadā</small></center> Attēls:Brasas stacija 13.JPG|<center><small>Brasas stacijas vecā ēka 2010. gadā</small></center> Attēls:Brasas pietura Skultes virzienā.JPG|<center><small>Brasas dzelzceļa pieturas ēka Skultes virzienā 2010. gadā</small></center> Attēls:Brasas stacija 15.JPG|<center><small> Krustojums ar Čiekurkalna—Rīgas Krasta līniju</small></center> Attēls:Brasas stacija 18.JPG|<center><small> Ēka Skultes virzienam</small></center> Attēls:Brasas stacija 14.JPG|<center><small> Nojume Rīgas virzienam</small></center> Attēls:Brasas stacija 05.JPG|<center><small> Skats Zemitānu virzienā no Brasas tilta</small></center> Attēls:Brasas stacija 12.JPG|<center><small> Brasas ceļa pārvads</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.citariga.lv/lat/brasa/infrastruktura/brasas-stacija/ Brasas stacija] == Atsauces == {{Atsauces}} {{commonscat|Brasa railway station|Brasas stacija}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Brasa|Stacija]] [[Kategorija:Čiekurkalns]] [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] 9xqi1zbzkmd6p6ttpe159fn1syb0fap 0 147276 3662774 3619235 2022-07-29T20:46:17Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Vestsaidas stāsts]] → [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste | nosaukums = "Romeo un Džuljeta" | attels = | attela apraksts = | autors = [[Viljams Šekspīrs]] | orig nosaukums = ''Romeo and Juliet'' | ilustrators = | vaka autors = | valsts = {{ENG}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | serija = | temats = | zanrs = [[Luga]] | izdevejs = | izdota = | izdota latviski = | tulkotajs = | formats = | lpp = | masa izmers = | isbn = | oclc = | pec = | pirms = }} '''"Romeo un Džuljeta"''' ({{val|en|Romeo and Juliet}}) ir angļu [[dramaturģija|dramaturga]] [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] traģēdija."Romeo un Džuljeta" ir viena no pazīstamākajām V. Šekspīra [[luga|lugām]] un viņa pirmā traģēdija. Lugas notikumi risinās [[Itālija]]s pilsētās [[Verona|Veronā]] un [[Mantuja|Mantujā]] [[15. gadsimts|15. gadsimtā]]. Tā stāsta par diviem mīlētājiem, kuri nāk no savstarpēji naidīgām dzimtām Monteki un Kapuleti. Pēc abu mīlētāju nāves naids ģimeņu starpā beidzas. Lugas [[sižets]] ir balstīts uz senu [[itāļi|itāļu]] leģendu. Tās sacerēšanas laiks nav precīzi zināms, taču, spriežot pēc lugas notikumiem un citiem avotiem, luga, iespējams, ir sarakstīta starp 1591. un 1595. gadu. Luga "Romeo un Džuljeta" pirmo reizi tika publicēta 1597. gadā. Darba sižets vairākas reizes ir ticis izmantots filmās, mūziklos, operās, izrādēs. 20. gadsimtā ir iznākušas divas uz lugas notikumiem balstītas filmas (1936. gadā un 1996. gadā "[[Romeo + Džuljeta]]"), kā arī 1950. gadu mūzikls "[[Vestsaidas stāsts (mūzikls)|Vestsaidas stāsts]]" (''West Side Story''). == Lugas tēli == {{Col-begin}} {{Col-2}} * '''Princis Eskaluss''' — [[Verona]]s princis. * '''Grāfs Pariss''' — Eskalusa radinieks, kurš vēlas apprecēt Džuljetu. * '''Merkucio''' — Eskalusa radinieks, Romeo draugs. * '''Mūks Lorenco''' — franciskāņu mūks, Romeo uzticības persona. ;Kapuleti dzimta * '''Kapuleti''' — Kapuleti dzimtas tēvs. * '''Kapuleti sieva''' — Kapuleti dzimtas māte. * '''Džuljeta Kapuleti''' — Kapuleti meita, galvenā lugas varone. * '''Tibalts''' — Džuljetas brālēns un Kapuleti sievas brāļadēls * '''Aukle Andželika''' — Džuljetas privātā pavadone un uzticības persona. * '''Pīters''', '''Sempsons''' un '''Gregorijs''' — Kapuleti kalpi. {{Col-2}} ;Monteki dzimta * '''Monteki''' — Monteki dzimtas tēvs. * '''Monteki sieva''' — Monteki dzimtas māte. * '''Romeo Monteki''' — Monteki dēls, galvenais lugas varonis. * '''Benvolio''' — Romeo brālēns un labākais draugs. * '''Ābrams''' un '''Baltazars''' — Monteki kalpi. {{Col-end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://shakespeare.mit.edu/romeo_juliet/ Lugas teksts] {{en ikona}} {{literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šekspīra traģēdijas]] gp9ye1vfwcefvmp3rzbkmke40x6cloh 0 149695 3662620 3302420 2022-07-29T12:39:38Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} [[Attēls:Valdekas pils no priekšas.jpg|250px|thumb|right|[[Valdekas pils]], kurā iekārtota [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultāte]]s Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra]] '''Ainavu arhitekts''' vada pētījumus, konsultē un strādā plānošanā, projektēšanā un ir eksperts ārtelpas organizēšanā gan apbūvētās teritorijās, gan lauku ainavās, saistot apkārtējās vides attīstību ar [[Dabas aizsardzība|dabas aizsardzības]] nosacījumu ievērošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Ainavu arhitekta un projektu vadītāja pienākums ir izbraukšana uz objektu. Teritorijas izpētes laikā notiek objekta apsekošana, foto fiksācijas, augu inventarizācija, [[Topogrāfija|topogrāfijas]] uzmērīšana un [[Augsne|augsnes]] analīzes. Dokumenti, kuri ir nepieciešami, uzsākot projektu, ir inženiertopogrāfiskais plāns vai zemes robežu plāns, ēkas plāns, kas sastāv no fasāžu un stāvu plāniem, inženiertehnisko komunikāciju plāns un āderu plāns. Pēc teritorijas izpētes un nepieciešamo dokumentu saņemšanas, ņemot vērā pasūtītāja vēlmes un idejas, top skiču projekts. {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ainavu arhitektūra| ]] sovismyzr88s99y0brmut3au6y4u8py 0 157254 3662947 3533056 2022-07-30T09:34:22Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Carnikava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Carnikava | tips = stacija | attēls = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Carnikavas dzelzceļa stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 (+1 strupceļš pie stacijas ēkas un 1 strupceļš aiz Gaujas tilta) | adrese = Stacijas iela 5, Carnikava, Carnikavas pag., Ādažu nov., LV-2163 | latd = 57| latm = 7| lats = 40.78194| latNS = N | longd = 24| longm = 16| longs = 44.058| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Gauja (stacija)|Gauja]] (2 km) <br /> [[Garupe (stacija)|Garupe]] (3 km) <br /> [[Garciems (stacija)|Garciems]] (5 km) | attālums_līdz_Rīgai = 29 }} '''Carnikava''' ir dzelzceļa stacija [[Carnikava|Carnikavā]], dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Carnikavā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti]]em, vilcieni uz [[Skulte (stacija)|Skulti]] un arī vilcieni līdz [[Carnikava]]i. Carnikavas stacija sevī ietver arī tiltu pāri [[Gauja]]i, kur ir vienceļa posms, bet Saulkrastu virzienā aiz tilta pirms [[Gauja (stacija)|Gaujas]] pieturas sākas divceļu posms. Attālums līdz jūrai no stacijas ir 3 km. Stacijā darbojas biļešu kase. Blakus stacijai atrodas autobusa pietura šādiem maršrutiem: * [[Rīga]]—[[Carnikava]]—[[Zvejniekciems]] * [[Rīga]]—[[Carnikava]]—[[Ādaži]] * [[Carnikava]]—[[Ādaži]]—[[Rīga]] == Vēsture == Carnikavas stacija tika atklāta [[1933]]. gadā.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9359 Carnikavas stacijas foto] {{krieviski}}</ref> Stacijas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām, būvēta no Daugavpils—Rītupes līnijā nojaukto veco ēku materiāliem.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 183. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Carnikavas stacija.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2009. gadā</small></center> Attēls:Carnikava station 09.2016.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2016. gadā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 03 (cropped).jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2018. gadā</small></center> File:Carnikavasstacija.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas ēka 2020. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Carnikavā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Carnikavā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 01.jpg|<center><small>Stacijas uzgaidāmā telpa</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 02.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas strupceļš, skats Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 04.jpg|<center><small>Carnikavas stacijas sliežu kopsavienojums, skats Saulkrastu virzienā</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 05.jpg|<center><small>Pienāk elektrovilciens uz Rīgu</small></center> Attēls:Carnikavas stacija 06.jpg|<center><small>Iekāpšana elektrovilcienā uz Rīgu</small></center> Attēls:Carnikavasstacija07.jpg|<center><small>Elektrovilciens Rīga-Skulte</small></center> Attēls:Carnikavasstacija08.jpg|<center><small>Elektrovilciens Carnikava-Rīga</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * {{youtube|e2D8XpZRp7g|Carnikava, dzelzceļš un nēģi}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikava]] k473kv9fzegx9ydkigqhhx6aw1326ur 0 160128 3662622 2937032 2022-07-29T12:42:03Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Grass Owl adult.jpg | att_nosaukums =[[Āfrikas plīvurpūce]] (''Tyto capensis'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Strigiformes | kārta_lv = Pūčveidīgie | dzimta=Tytonidae | dzimta_lv=Plīvurpūču dzimta | ģints =Tyto | ģints_lv=Plīvurpūces | binomial = Tyto <small>([[Billberg]], 1828)</small> | kategorijas = nē }} '''Plīvurpūces''', '''plīvurpūču ģints''' (''Tyto'') ir [[pūčveidīgie|pūčveidīgo]] (''Strigiformes'') putnu ģints, kas pieder [[plīvurpūču dzimta]]i (''Tytonidae''). Plīvurpūču ģintī ir 17 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s,<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/owls/ World Bird List: Owls]</ref><ref name=tyto>[http://www.owlpages.com/owls.php?genus=Tyto Owls: Species: Tyto]</ref> no kurām visbiežāk sastopamā ir [[parastā plīvurpūce]] (''Tyto alba''). [[Andamanu plīvurpūce]] (''Tyto deroepstorffi'') nesenā pagātnē tika klasificēta kā viena no parastās plīvurpūces pasugām.<ref name=and/> Plīvurpūces ir sastopamas visos [[kontinents|kontinentos]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. [[Latvija|Latvijā]] reizēm var novērot [[plīvurpūce|parasto plīvurpūci]], kas ieklejo no [[Eiropa]]s dienvidrietumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm |title=Plīvurpūce |access-date={{dat|2011|08|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130424021902/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm |archivedate={{dat|2013|04|24||bez}} }}</ref> == Izskats un īpašības == Plīvurpūcēm mugura ir tumšāka nekā vēders. Visbiežāk tās ir oranžīgi brūnas, turklāt gaišais vēders ir tādā pašā krāsā kā mugura, tikai gaišāks. Plīvurpūcēm ir raksturīgs sirdsveida sejas disks, kā arī tām nav ausu pušķi vai kā citādi izceltas ausis, kas raksturīgs daudzām citām pūcēm. Plīvurpūces ir lielākas nekā [[brūnās plīvurpūces]], kas ir otra plīvurpūču dzimtas [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Salīdzinot ar citiem pūčveidīgajiem putniem, plīvurpūces ir izplatījušās daudz plašāk un veiksmīgāk, un tās ir spējušas ne tikai iedzīvoties gandrīz visos kontinentos, bet arī sasniegt dažādas [[sala]]s [[okeāns|okeānos]].<ref>Bruce, M. D. (1999): Family Tytonidae (Barn-owls). In: del Hoyo, J.; Elliott, A. & Sargatal, J. (eds): Handbook of Birds of the World, Volume 5: Barn-owls to Hummingbirds: 34-75, plates 1-3. Lynx Edicions, Barcelona. {{ISBN|84-87334-25-3}}</ref> == Sistemātika == '''Plīvurpūču ģints''' (''Tyto'')<ref name=world/><ref name=tyto/> * [[Amerikas plīvurpūce]] (''Tyto furcata'') * [[Andamanu plīvurpūce]] (''Tyto deroepstorffi'')<ref name=and>[http://www.owlpages.com/owls.php?genus=Tyto&species=deroepstorffi Tyto deroepstorffi]</ref> * [[Austrālijas plīvurpūce]] (''Tyto novaehollandiae'') * [[Austrumu plīvurpūce]] (''Tyto javanica'') * [[Dienvidu plīvurpūce]] (''Tyto longimembris'') * [[Lielā pelēkā plīvurpūce]] (''Tyto tenebricosa'') * [[Madagaskaras plīvurpūce]] (''Tyto soumagnei'') * [[Manusas plīvurpūce]] (''Tyto manusi'') * [[Mazā pelēkā plīvurpūce]] (''Tyto multipunctata'') * [[Minahasu plīvurpūce]] (''Tyto inexspectata'') * [[Moluku plīvurpūce]] (''Tyto sororcula'') * [[Pelēksejas plīvurpūce]] (''Tyto glaucops'') * [[Plīvurpūce]] (''Tyto alba'') * [[Savannas plīvurpūce]] (''Tyto capensis'') * [[Sulavesi plīvurpūce]] (''Tyto rosenbergii'') * [[Taliabu plīvurpūce]] (''Tyto nigrobrunnea'') * [[Zeltainā plīvurpūce]] (''Tyto aurantia'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Tyto|Plīvurpūces}} * [https://web.archive.org/web/20110806135146/http://www.owls.org/Species/tyto/tyto.htm Genus: Tyto] * [http://www.diena.lv/dzivesstils/daba/plivurpucu-paradisanas-signalize-par-klimata-izmainam-636469 Plīvurpūču parādīšanās signalizē par klimata izmaiņām] [[Kategorija:Plīvurpūces| ]] n8pk23e88kvo2lgvwxahesf5nrbmnhq 0 162398 3662631 3568644 2022-07-29T13:01:39Z Ludis21345 50146 /* Ārējās saites */ papildināts. wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste v2 | vārds = Žils Vilnēvs | vārds_oriģ = ''Gilles Villeneuve'' | attēls = Villeneuve Monza 1981.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1950|1|18}} | dz_viet = {{CAN}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1982|5|8|1950|1|18}} | mir_viet = {{BEL}} | tautība = | taut = {{CAN}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | komanda = [[McLaren]], [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | numurs = | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes = | sezonas = {{f1|1977}}—{{f1|1982}} | sacīkstes = 68 | tituli = 0 | uzvaras = 6 | pjedestāli = 13 | p_position = 2 | ā_apļi = 8 | p_sacīkste = {{f1|1977}}. gada {{f1gp|Lielbritānijas}} | p_uzvara = {{f1|1978}}. gada {{f1gp|Kanādas}} | pēd_sacīkste = {{f1|1982}}. gada {{f1gp|Beļģijas}} | pēd_uzvara = {{f1|1981}}. gada {{f1gp|Spānijas}} <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = | klubs1 = | kl_sez2 = | klubs2 = | kl_sez3 = | klubs3 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = }} '''Žozefs Žils Anrī Vilnēvs''' ({{val|fr|Joseph Gilles Henri Villeneuve}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ʒil vilnœv]]]}}; {{dat|1950|1|18|N}} — {{dat|1982|5|8|N}}) bija profesionāls kanādiešu sacīkšu braucējs, pazīstams ar savu karjeru ''[[Formula 1]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/sport/0/formula1/18690210 |title=Formula 1's greatest drivers. Number 12: Gilles Villeneuve {{en ikona}} |accessdate={{dat|2012|10|26|SK}} |author=Benson, Andrew |work=BBC Sport |publisher= |date={{dat|2012|07|04|SK}} }}</ref> Sacīkšu braucēja karjeru uzsāka [[Kvebeka]]s provincē. 1977. gadā uzsāka karjeru F1, ''McLaren'' komandas sastāvā piedalījās {{f1gp|Lielbritānijas}}. Taču sezonu noslēdza ''[[Ferrari]]'' komandas sastāvā, kur arī aizvadīja turpmāko karjeru. Lielākos panākumus guva 1979. gada sezonā, kad kopvērtējumā ieņēma 2. vietu. Žils Vilnēvs gāja bojā 1982. gada 8. maijā {{f1gp|Beļģijas}} kvalifikācijas braucienos. Viņa dēls [[Žaks Vilnēvs]] kļuva par pasaules čempionu 1997. gadā un pašlaik (2022) ir vienīgais kanādietis, kas to spējis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.ddavid.com/formula1/vill_bio.htm Biogrāfija] {{en ikona}} {{Motoru sports-aizmetnis}} {{sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vilnevs, Zzils}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1982. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kanādas autosportisti]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Kvebekā dzimušie]] t1by9657wf1h9fxole9w0fmn8vr4xtj 0 166249 3662621 3446366 2022-07-29T12:41:09Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Parastās pupiņas | binomial = Phaseolus vulgaris | autors = [[Kārlis Linnejs|L.]] | attēls = Snijboon peulen Phaseolus vulgaris.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | kārta = Fabales | kārta_lv = Pākšaugi | dzimta = Fabaceae | dzimta_lv = Tauriņziežu dzimta | ģints = Phaseolus | ģints_lv = Pupiņas | apakšģints = Phaseolus sect. Phaseolus | apakšģints_lv = Pupiņas | suga = P. vulgaris | suga_lv = Parastās pupiņas | sinonīmi = {{ubl|''Phaseolus nanus'' (‘pundurpupiņas’)|''Phaseolus compessus''}} | izplatība = [[Attēls:Phaseolus vulgaris domestication.svg|240px|Dabiskais izplatības areāls]]Dabiskais izplatības areāls | izcelsmes_vieta = [[Centrālamerika]] un [[Dienvidamerika]] | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Parastās pupiņas'''<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://termini.gov.lv/atrast/Phaseolus%20vulgaris%20(L.)%20Savi/la | title= Phaseolus vulgaris (L.) Savi | publisher= Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls | accessdate= 2021. gada 11. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> (''Phaseolus vulgaris''), '''krūmu pupiņas''' jeb '''dārza pupiņas''' ir viengadīgs [[tauriņziežu dzimta]]s pākšaugs, kas tiek plaši kultivēts tā ēdamo sēklu, pupiņu, dēļ. Pupiņu dabiskā izcelsmes vieta ir [[Centrālamerika]] un [[Dienvidamerika]]. Šī auga sēklas — pupiņas — satur daudz [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], tas ir ļoti vērtīgs uzturā lietotais augs. Tiek audzētas daudzās valstīs, īpaši [[subtropu josla|subtropu]] un [[mērenā josla|mērenās joslas]] zemēs, un ir viens no nozīmīgākajiem kultūraugiem [[jaunattīstības valsts|jaunattīstības valstīs]]. Pupiņas nevajag jaukt ar [[Vicia|pupu]] (vīķu) ģints (''Vicia'') vai ''[[Vigna]]'' ģints sugām, kas arī tiek plaši kultivētas un vizuāli ir līdzīgas. == Apraksts == [[Attēls:Phaseolus vulgaris MHNT.BOT.2016.24.73.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|Žāvētas pupiņu pākstis]] Pupiņām ir trīsstaraini saliktas [[lapas]]. [[Stublājs]] ir stāvs un vijīgs, var izaugt līdz 0,6 metru garumam. [[Zieds|Ziedi]] ir [[baltā krāsa|baltā]] vai tumši [[purpurkrāsa|purpura]] krāsā, nekārtni, tauriņveidīgi, sakārtoti ķekaros. [[Apputeksnēšana|Apputeksnēšanu]] veic dažādi [[kukaiņi]]. Tā [[auglis]] ir [[pāksts]]. Pupiņas vislabāk aug [[augsne|augsnē]], kuras [[pH]] līmenis ir 7,5, un [[gaisa temperatūra]] aptuveni +25 °C.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://eol.org/pages/645324 | title= Common Bean | publisher= Encyclopedia of Life | language= en | accessdate= 2021. gada 13. jūlijā}}</ref> == Indīgums == Vārītas pupiņas ir veselīgas, bet, lietojot uzturā svaigā veidā vai nepietiekami izvārot, tās var būt veselībai bīstamas.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.delfi.lv/majadarzs/aktuali/veseligi-bet-indigi-vasaras-produkti-ar-kuriem-jabut-uzmanigiem.d?id=44695554&page=5 | title= Veselīgi, bet indīgi: vasaras produkti, ar kuriem jābūt uzmanīgiem | publisher= Deli Māja&Dārzs | accessdate= 2021. gada 13. jūlijā | date= 2014. gada 7. jūlijs}}</ref> To sastāvā atrodas [[lektīns]]. Pirms gatavošanas ir svarīgi pupiņas vairākas stundas mērcēt un pirms vārīšanas mērcēšanas ūdens noteikti ir jānolej un tām jāuzlej jauns, svaigs ūdens. Svaigu un nepietiekami vārītu pupiņu ēšana var izraisīt [[nelabums|nelabumu]], [[vemšana|vemšanu]] un [[caureja|caureju]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://plants.ces.ncsu.edu/plants/phaseolus-vulgaris/ | title= Phaseolus vulgaris (Bean, Beans, Green Bean, Green Beans) | publisher= North Caroline University | language= en | accessdate= 2021. gada 13. jūlijā}}</ref> Parasti šie simptomi izzūd dažu stundu laikā pēc šādu pupiņu ēšanas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tauriņziežu dzimta]] [[Kategorija:Dārzeņi]] hkjt9hwab9fgcsclwvafbateqydv2co 0 168165 3662846 3660952 2022-07-30T05:30:57Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki '''Mīlbergs''', arī '''Milbergs''' ({{val-de|Milberg}}), ir vācu cilmes uzvārds: * [[Gotfrīds Mīlbergs]] (1933—1934) — latviešu politiķis; * [[Roberts Milbergs]] (1942—2016) ― latviešu politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 5pqgvb3zebv7puelubzfio0fmd8v6bs 0 174556 3662712 3632824 2022-07-29T16:42:50Z Olgerts V 41522 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dimzukalns | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Māja Dimzukalnā - panoramio.jpg | image_caption = Daudzdzīvokļu māja Dimzukalnā | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Iecavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = <!-- {{dat|xxxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2003 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3435&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 272 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd =56 | latm =39| lats =44| latNS = N | longd =24| longm =14| longs =19| longEW = E | elevation_m = 22 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3913 Iecava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Dimzukalns''' ir apdzīvota vieta [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Iecavas pagasts|Iecavas pagastā]]. Izvietojusies pagasta ziemeļdaļā [[Jāņupe (upe)|Jāņupes]] labajā krastā pie autoceļa [[A7]] {{nobr|8 km}} no pagasta centra [[Iecava]]s, {{nobr|30,5 km}} no novada centra [[Bauska]]s un {{nobr|38 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados kā [[kolhozs|kolhoza]] «Iecava» ciemats. Dimzukalnā atrodas 2. pasaules kara brāļu kapi. No šeit esošā torņa tiek pārraidīts Top Radio. == Atsauces == {{atsauces}} {{Iecavas pagasta ciemi}} 765oe8fdw7w4snybmku6zzicbu2y9kv 0 174624 3662680 3494065 2022-07-29T15:58:50Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Zolitūde (nozīmju atdalīšana)|Zolitūde}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Zolitūde | tips = pieturas punkts | attēls = File:Zolitūdes stacija.jpg | attēla_apraksts = Zolitūdes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1989 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 58.87 | latNS = N | longd = 24 | longm = 01 | longs = 11.89 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (2 km)<br />[[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zasulauka Depo]] (1 km) <br /> [[Imanta (stacija)|Imanta]] (1 km) <br /> [[Babīte (stacija)|Babīte]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Zolitūde''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Zolitūde]]s apkaimē, līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Zolitūdē pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni (izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma un vakara ekspresreisu uz Tukumu). {{dat|2015|11|06}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-6novembr%C4%AB-uzs%C4%81k-b%C5%ABvdarbus-zolit%C5%ABdes-pieturas-punkt%C4%81-r%C4%ABg%C4%81 “Latvijas dzelzceļš” 6.novembrī uzsāk būvdarbus Zolitūdes pieturas punktā Rīgā]</ref> [[Zolitūde (stacija|Zolitūdē]] darbojas biļešu kase. == Vēsture == Zolitūde ir viena no jaunākajām Rīgas dzelzceļa stacijām. Tā atklāta [[1989]]. gadā pēc jaunā Zolitūdes mikrorajona pabeigšanas.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Līdz [[1928]]. gadam par Zolitūdi saukta tagadējā [[Imanta (stacija)|Imantas]] stacija. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Zolitūdes stacija 6.JPG|Zolitūdes stacijas ēka 2011. gadā File:Sliežu ceļi Zolitūdē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Zolitūdē 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Zolitūdes stacija 1.JPG|Zolitūdes stacijas ēka un sliežu ceļi Attēls:Zolitūdes stacija 4.JPG|Zolitūdes stacijas perons Attēls:Zolitūdes stacija 2.JPG|Tukuma virziena sliežu ceļi Attēls:Zolitūdes stacija 7.JPG|Rīgas virziena sliežu ceļi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Zolitūde railway station|Zolitūdes stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Zolitūde| ]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] 6op7zworzl26vyl8yp9qlo0f30l6cfz 3662681 3662680 2022-07-29T15:59:12Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Zolitūde (nozīmju atdalīšana)|Zolitūde}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Zolitūde | tips = pieturas punkts | attēls = File:Zolitūdes stacija.jpg | attēla_apraksts = Zolitūdes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1989 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 58.87 | latNS = N | longd = 24 | longm = 01 | longs = 11.89 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (2 km)<br />[[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zasulauka Depo]] (1 km) <br /> [[Imanta (stacija)|Imanta]] (1 km) <br /> [[Babīte (stacija)|Babīte]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Zolitūde''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Zolitūde]]s apkaimē, līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Zolitūdē pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni (izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma un vakara ekspresreisu uz Tukumu). {{dat|2015|11|06}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-6novembr%C4%AB-uzs%C4%81k-b%C5%ABvdarbus-zolit%C5%ABdes-pieturas-punkt%C4%81-r%C4%ABg%C4%81 “Latvijas dzelzceļš” 6.novembrī uzsāk būvdarbus Zolitūdes pieturas punktā Rīgā]</ref> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūdē]] darbojas biļešu kase. == Vēsture == Zolitūde ir viena no jaunākajām Rīgas dzelzceļa stacijām. Tā atklāta [[1989]]. gadā pēc jaunā Zolitūdes mikrorajona pabeigšanas.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Līdz [[1928]]. gadam par Zolitūdi saukta tagadējā [[Imanta (stacija)|Imantas]] stacija. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Zolitūdes stacija 6.JPG|Zolitūdes stacijas ēka 2011. gadā File:Sliežu ceļi Zolitūdē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Zolitūdē 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Zolitūdes stacija 1.JPG|Zolitūdes stacijas ēka un sliežu ceļi Attēls:Zolitūdes stacija 4.JPG|Zolitūdes stacijas perons Attēls:Zolitūdes stacija 2.JPG|Tukuma virziena sliežu ceļi Attēls:Zolitūdes stacija 7.JPG|Rīgas virziena sliežu ceļi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Zolitūde railway station|Zolitūdes stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Zolitūde| ]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] ie26pd5vaqbow63m8eq4bk7pt02sd1w 3662682 3662681 2022-07-29T15:59:40Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Zolitūde (nozīmju atdalīšana)|Zolitūde}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Zolitūde | tips = pieturas punkts | attēls = File:Zolitūdes stacija.jpg | attēla_apraksts = Zolitūdes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1989 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 58.87 | latNS = N | longd = 24 | longm = 01 | longs = 11.89 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (2 km)<br />[[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zasulauka Depo|Depo]] (1 km) <br /> [[Imanta (stacija)|Imanta]] (1 km) <br /> [[Babīte (stacija)|Babīte]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 9 }} '''Zolitūde''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Zolitūde]]s apkaimē, līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Zolitūdē pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni (izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma un vakara ekspresreisu uz Tukumu). {{dat|2015|11|06}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-6novembr%C4%AB-uzs%C4%81k-b%C5%ABvdarbus-zolit%C5%ABdes-pieturas-punkt%C4%81-r%C4%ABg%C4%81 “Latvijas dzelzceļš” 6.novembrī uzsāk būvdarbus Zolitūdes pieturas punktā Rīgā]</ref> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūdē]] darbojas biļešu kase. == Vēsture == Zolitūde ir viena no jaunākajām Rīgas dzelzceļa stacijām. Tā atklāta [[1989]]. gadā pēc jaunā Zolitūdes mikrorajona pabeigšanas.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Līdz [[1928]]. gadam par Zolitūdi saukta tagadējā [[Imanta (stacija)|Imantas]] stacija. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Zolitūdes stacija 6.JPG|Zolitūdes stacijas ēka 2011. gadā File:Sliežu ceļi Zolitūdē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Zolitūdē 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Zolitūdes stacija 1.JPG|Zolitūdes stacijas ēka un sliežu ceļi Attēls:Zolitūdes stacija 4.JPG|Zolitūdes stacijas perons Attēls:Zolitūdes stacija 2.JPG|Tukuma virziena sliežu ceļi Attēls:Zolitūdes stacija 7.JPG|Rīgas virziena sliežu ceļi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Zolitūde railway station|Zolitūdes stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Zolitūde| ]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] jc41jpzjmgwh7e71p67k5ewomd8qejz 0 175163 3662683 3494064 2022-07-29T16:00:38Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Imanta (nozīmju atdalīšana)|Imanta}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Imanta | tips = pieturas punkts | attēls = Imantas stacija.jpg | attēla_apraksts = Imantas stacijas ēka 2020. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1894 | citi_nosaukumi = Zolitūde, Solitude, Riga-Solitude | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 2.69 | latNS = N | longd = 23 | longm = 59 | longs = 53.96 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (3 km)<br />[[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zasulauka Depo]] (2 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (1 km) <br /> [[Babīte (stacija)|Babīte]] (3 km) | attālums_līdz_Rīgai = 10 }} '''Imanta''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Zolitūde]]s apkaimē, līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Imantā pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni. [[Imanta (stacija)|Imantā]] darbojas biļešu kase. == Vēsture == Imantas stacija atklāta [[1894]]. gadā tuvumā esošo rajonu iedzīvotāju ērtībām un lauksaimniecības produkcijas pārvadāšanai.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Sākumā tā dēvēta par '''Zolitūdi''' (''Solitude'') tuvumā bijušās [[Zolitūdes muiža|Zolitūdes muižiņas]] vārdā, par Imantu sākta saukt [[1928]]. gadā, bet vācu okupācijas laikā saukta atkal par Zolitūdi (''Riga-Solitude''). Vecā stacijas ēka nedaudz pārbūvēta, bet bija saglabājusies līdz 2012. gadam. Ēkas nolietošanās dēļ to nolēma nojaukt stacijas perona rekonstrukcijas darbu laikā.<ref>[http://www.ves.lv/article/192909 Выставь пассажира на мороз!]{{Novecojusi saite}} {{krieviski}}</ref> {{dat|2012|02|02}} slēgtā stacijas uzgaidāmā telpa izdemolēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aculiecinieks.delfi.lv/news/riga/vandali-izdemolejusi-imantas-staciju.d?id=42100090 |title=Vandāļi izdemolējuši Imantas staciju |access-date={{dat|2012|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208103322/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/riga/vandali-izdemolejusi-imantas-staciju.d?id=42100090 |archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> Vecā stacijas ēka nojaukta 2012. gada martā.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/riga/dzelzcela-stacija-imanta-parversta-par-gruvesu-kaudzi.d?id=42199786 Dzelzceļa stacija 'Imanta' pārvērsta par gruvešu kaudzi]{{Novecojusi saite}}</ref> 2015. gada novembrī stacijā tika uzsākti modernizācijas darbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-imantas-stacij%C4%81 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Imantas stacijā |access-date={{dat|2015|12|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151209050309/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-imantas-stacij%C4%81 |archivedate={{dat|2015|12|09||bez}} }}</ref> 2016. gadā modernizācijas gaitā tika uzbūvēta jaunā stacijas ēka. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Imantas stacijas jaunā stacijas ēka.jpeg|Imantas stacijas ēka 2016. gadā File:Sliežu ceļi Imantā.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Imantā 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Stacija Imanta.JPG|Imantas stacijas vecā ēka 2004. gadā Attēls:Imantas stacija 4.JPG|Imantas stacijas ēka 2010. gadā Attēls:Imantas stacija 11.jpg|Imantas stacijas ēka 2011. gadā Attēls:Imantas stacija 16.jpg|Imantas stacijas ēka Attēls:Imantas stacija 2012.JPG|Imantas stacija 2012. gada novembrī Attēls:Imantas stacija 13.jpg|Imantas stacijas perons Attēls:Imantas stacija 10.jpg|Imantas stacijas uzgaidāmā telpa Attēls:Imantas stacija 17.jpg|Pagaidu nojume Imantas stacijā Attēls:ER2-8004 pienāk Imantas stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-8004 pienāk Imantas stacijā Attēls:ER2T-7116 Imantas stacijā.jpg|Elektrovilciens ER2T-7116 pienāk Imantas stacijā Attēls:Imantas stacija 18.jpg|Imantas stacijas ēka no pilsētas puses Attēls:Imantas stacija 1.JPG|Uzraksts uz vecās ēkas </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160310233746/http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&type=post&id=30883 Imantas stacija pēc nojaukšanas (foto)] == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Imanta railway station|Imantas stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Imanta|Stacija]] [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] j5mique4px0iwz1zjwt6qzncfv3dgke 3662684 3662683 2022-07-29T16:01:01Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Rīga|Rīgā]]|Imanta (nozīmju atdalīšana)|Imanta}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Imanta | tips = pieturas punkts | attēls = Imantas stacija.jpg | attēla_apraksts = Imantas stacijas ēka 2020. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1894 | citi_nosaukumi = Zolitūde, Solitude, Riga-Solitude | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 2.69 | latNS = N | longd = 23 | longm = 59 | longs = 53.96 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (3 km)<br />[[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zasulauka Depo|Depo]] (2 km) <br /> [[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]] (1 km) <br /> [[Babīte (stacija)|Babīte]] (3 km) | attālums_līdz_Rīgai = 10 }} '''Imanta''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Zolitūde]]s apkaimē, līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Imantā pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni. [[Imanta (stacija)|Imantā]] darbojas biļešu kase. == Vēsture == Imantas stacija atklāta [[1894]]. gadā tuvumā esošo rajonu iedzīvotāju ērtībām un lauksaimniecības produkcijas pārvadāšanai.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Sākumā tā dēvēta par '''Zolitūdi''' (''Solitude'') tuvumā bijušās [[Zolitūdes muiža|Zolitūdes muižiņas]] vārdā, par Imantu sākta saukt [[1928]]. gadā, bet vācu okupācijas laikā saukta atkal par Zolitūdi (''Riga-Solitude''). Vecā stacijas ēka nedaudz pārbūvēta, bet bija saglabājusies līdz 2012. gadam. Ēkas nolietošanās dēļ to nolēma nojaukt stacijas perona rekonstrukcijas darbu laikā.<ref>[http://www.ves.lv/article/192909 Выставь пассажира на мороз!]{{Novecojusi saite}} {{krieviski}}</ref> {{dat|2012|02|02}} slēgtā stacijas uzgaidāmā telpa izdemolēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aculiecinieks.delfi.lv/news/riga/vandali-izdemolejusi-imantas-staciju.d?id=42100090 |title=Vandāļi izdemolējuši Imantas staciju |access-date={{dat|2012|02|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208103322/http://aculiecinieks.delfi.lv/news/riga/vandali-izdemolejusi-imantas-staciju.d?id=42100090 |archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> Vecā stacijas ēka nojaukta 2012. gada martā.<ref>[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/riga/dzelzcela-stacija-imanta-parversta-par-gruvesu-kaudzi.d?id=42199786 Dzelzceļa stacija 'Imanta' pārvērsta par gruvešu kaudzi]{{Novecojusi saite}}</ref> 2015. gada novembrī stacijā tika uzsākti modernizācijas darbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-imantas-stacij%C4%81 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Imantas stacijā |access-date={{dat|2015|12|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151209050309/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-imantas-stacij%C4%81 |archivedate={{dat|2015|12|09||bez}} }}</ref> 2016. gadā modernizācijas gaitā tika uzbūvēta jaunā stacijas ēka. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Imantas stacijas jaunā stacijas ēka.jpeg|Imantas stacijas ēka 2016. gadā File:Sliežu ceļi Imantā.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Imantā 2.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Stacija Imanta.JPG|Imantas stacijas vecā ēka 2004. gadā Attēls:Imantas stacija 4.JPG|Imantas stacijas ēka 2010. gadā Attēls:Imantas stacija 11.jpg|Imantas stacijas ēka 2011. gadā Attēls:Imantas stacija 16.jpg|Imantas stacijas ēka Attēls:Imantas stacija 2012.JPG|Imantas stacija 2012. gada novembrī Attēls:Imantas stacija 13.jpg|Imantas stacijas perons Attēls:Imantas stacija 10.jpg|Imantas stacijas uzgaidāmā telpa Attēls:Imantas stacija 17.jpg|Pagaidu nojume Imantas stacijā Attēls:ER2-8004 pienāk Imantas stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-8004 pienāk Imantas stacijā Attēls:ER2T-7116 Imantas stacijā.jpg|Elektrovilciens ER2T-7116 pienāk Imantas stacijā Attēls:Imantas stacija 18.jpg|Imantas stacijas ēka no pilsētas puses Attēls:Imantas stacija 1.JPG|Uzraksts uz vecās ēkas </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160310233746/http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&type=post&id=30883 Imantas stacija pēc nojaukšanas (foto)] == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Imanta railway station|Imantas stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Imanta|Stacija]] [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] bz104vj5a7988f9owzxnx43hmhsn5zd 0 175285 3662688 3653265 2022-07-29T16:03:32Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|Priedaine|Priedaine}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Priedaine | tips = stacija | attēls = File:Priedaines stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Priedaines stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1909 | citi_nosaukumi = Sosnovij | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = Jānis Šarlovs | platformas = 3 (1 neizmantota) | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 17.66 | latNS = N | longd = 23 | longm = 53 | longs = 13.27 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (10 km)<br />[[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Babīte (stacija)|Babīte]] (4 km)<br />[[Imanta (stacija)|Imanta]] (7 km)<br />[[Lielupe (stacija)|Lielupe]] (2 km) | attālums_līdz_Rīgai = 17 }} '''Priedaine''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Priedaine|Priedainē]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Priedainē pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni (izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma). Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Priedaines stacija atvērta jau [[1909]]. gadā [[Krievijas impērija]]s laikā ar nosaukumu ''Sosnovij'' platforma. [[1938]]. gadā vecās koka stacijas ēkas vietā uzbūvēta jauna<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307055395{{!}}issueType:B |title=Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938, 71. lpp. |access-date={{dat|2014|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307055395{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> (projektējuši inženieri A. Grundmanis un [[Jānis Šarlovs|J. Šarlovs]]). Vienlaikus ar ēkas uzbūvēšanu ierīkota [[pārmija|pārmiju]] centralizācija un bloķēšanas sistēma [[Lielupe]]s tilta izgriežamajai daļai. Stacijā ierīkotie gaismas signāli bija pirmie Latvijas dzelzceļā.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 68. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Stacijas ēka saglabājusies līdz mūsdienām un tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mammai-piedzimu-vilciena-stacijas-eka-uzaugu-un-joprojam-dzivoju-ka-latviesi-censas-glabt-brukosas-stacijas-kur-vilciens-vairs-nepiestav|title=“Mammai piedzimu vilcienā, stacijas ēkā uzaugu un joprojām dzīvoju!” Kā latvieši cenšas glābt brūkošās stacijas, kur vilciens vairs nepiestāv|last=Vivanta|first=Volkova|website=LA.LV|access-date=2022-07-15|date=2021-07-15|language=lv}}</ref> No {{dat|2008|05|25|Ģ}} pēc Rīgas pašvaldības pasūtījuma atklāts elektrovilciena maršruts Rīga—Priedaine<ref>[http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file46828.doc Informatīvais ziņojums par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu valsts pasūtījuma koncepcijas 2007.–2016.gadam īstenošanas gaitu]{{Novecojusi saite}}</ref>, kura vajadzībām tika izmantots 20. gadsimta 90. gadu sākumā izbūvētais papildu [[perons]]. Vēlāk maršruts tika slēgts.<!-- jānoskaidro datums --> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Priedaines stacija 1.JPG|Priedaines stacijas ēka 2011. gadā File:Sliežu ceļi Priedainē (4).jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Priedainē (3).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Priedaines stacija 7.JPG|Priedaines stacijas ēka Attēls:Priedaines stacija 16.JPG|Sliežu ceļi Tukuma virzienā. Pa kreisi - neizmantots perons Attēls:Priedaines stacija 13.JPG|Priedaines stacijas ēka Attēls:Priedaines stacija 17.JPG|Sliežu ceļu izvērsums Tukuma virzienā. Tālumā Lielupes tilti Attēls:Priedaines stacija 6.JPG|Priedaines stacijas uzgaidāmā telpa Attēls:Priedaines stacija 10.JPG|Nojauktā sliežu ceļa atliekas Attēls:Priedaines stacija 11.JPG|Sliežu ceļš un pamesta ēka Priedaines stacijā (nojaukta 2012. gadā) Attēls:Priedaines stacija 18.JPG|Elektrovilciens ER2-1342 pienāk Priedaines stacijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Priedaine railway station|Priedaines stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jūrmala]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] tvr9vcr2ockg8iavr3a2p3q6s2kwhkw 0 175390 3662689 3502916 2022-07-29T16:04:24Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|Lielupe (nozīmju atdalīšana)|Lielupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lielupe | tips = pieturas punkts | attēls = File:Lielupes stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Lielupes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1913 | citi_nosaukumi = Buļļi, Bullen | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 56.30 | latNS = N | longd = 23 | longm = 52 | longs = 10.86 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (2 km)<br />[[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (6 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Bulduri (stacija)|Bulduri]] (1 km)<br />[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 19 }} '''Lielupe''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Lielupē pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni (izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma un vakara ekspresreisu uz Tukumu). Pietura atrodas sliežu ceļa līkumā, tādēļ līkuma ārmalā (Tukuma virzienā) ir ierīkots īpašs tiltiņš, no kura konduktors vai mašīnista palīgs var novērot pasažieru iekāpšanu (tiltiņš nojaukts rekonstrukcijas laikā, pēc rekonstrukcijas uzbūvēts jauns). Stacijas ēka atrodas samērā tālu no sliežu ceļiem, jo netālu Rīgas virzienā esošais Lielupes tilts pēc iznīcināšanas kara laikā tika uzbūvēts no jauna nedaudz citā vietā. {{dat|2015|09|24}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-dubultu-lielupes-pumpuru-un-slokas-stacij%C4%81s-0 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Dubultu, Lielupes, Pumpuru un Slokas stacijās |access-date={{dat|2015|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311161711/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-dubultu-lielupes-pumpuru-un-slokas-stacij%C4%81s-0 |archivedate={{dat|2016|03|11||bez}} }}</ref> Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == [[1913]]. gadā atvērtais Buļļu pieturas punkts [[1932]]. gadā pārdēvēts par Lielupi. Vācu okupācijas laikā saukts par ''Bullen''.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 69. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Sākumā stacijā bija tikai vienkārša nojume, vēlāk uzbūvēta koka stacijas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> File:Lielupe railway station in Summer 2021.jpg|Lielupes stacijas ēka 2021. gada vasarā Attēls:Lielupes stacija 1.JPG|Lielupes stacijas ēka 2011. gadā File:Sliežu ceļi Lielupē (4).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā File:Sliežu ceļi Lielupē (3).jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:ER2T-7113 Lielupes stacijā 1.JPG|Elektrovilciens ER2T-7113 Lielupes stacijā Attēls:Lielupes stacija 10.JPG|Lielupes stacijas ēkas nojume Attēls:Lielupes stacija 12.JPG|Lielupes stacijas ēka P. Stradiņa ielas galā Attēls:Lielupes stacija 7.JPG|Nojume Lielupes stacijā (nojaukta rekonstrukcijas laikā) Attēls:Lielupes stacija 8.JPG|Elektrovilciens ER2T-7113 atiet no Lielupes stacijas Rīgas virzienā Attēls:Lielupes stacija 19.JPG|Lielupes stacijas perons Attēls:Lielupes stacija 9.JPG|Lielupes stacijas ēka Attēls:Lielupes stacija 16.JPG|Lielupes stacijas ēka </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13754/ Lielupes stacija 20. gadsimta 20. gados] * [http://www.youtube.com/watch?v=9CTYQiuj-m4&list=UUzM5a4YnmWWC6TDbMHt-Hqg&index=10 Ekspresvilciens Tukums II—Rīga Lielupes stacijā (video)] == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Lielupe railway station|Lielupes stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jūrmala]] 45uxdgk9sy7x1w0sbakxlg65dlh44q3 0 175827 3662690 3611871 2022-07-29T16:05:26Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|pilsētas daļu|Bulduri}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Bulduri | tips = pieturas punkts | attēls = File:Bulduru stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Bulduru stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | citi_nosaukumi = Bilderlingshofa | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = Voldemārs Ozoliņš | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 52.91 | latNS = N | longd = 23 | longm = 51 | longs = 7.71 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (3 km)<br />[[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Lielupe (stacija)|Lielupe]] (1 km)<br />[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] (2 km) | attālums_līdz_Rīgai = 20 }} '''Bulduri''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Bulduros pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni. Pretim stacijas ēkai otrpus sliedēm atrodas nestrādājoša strūklaka ar koka skulptūru (divi zēni ar zivi). 2015. gada 13.jūlijā uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-uzs%C4%81k-b%C5%ABvdarbus-bulduros “Latvijas dzelzceļš” uzsāk būvdarbus Bulduros]</ref> 2015. gada 19. novembrī jaunās, paaugstinātās platformas sāka izmantot pasažieri (pagaidu ekspluatācijā).<ref>[http://ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-nodod-pagaidu-ekspluat%C4%81cij%C4%81-pirm%C4%81s-paaugstin%C4%81t%C4%81s-platformas-bulduru-stacij%C4%81 Latvijas dzelzceļš nodod pagaidu ekspluatācijā pirmās paaugstinātās platformas Bulduru stacijā]</ref> Stacijā darbojas biļešu kase. == Vēsture == Bulduru stacija ({{val-de|Bilderingshof}}) atvērta reizē ar Tukuma dzelzceļa atklāšanu [[1877]]. gadā kā pilnvērtīga [[dzelzceļa stacija]]. [[1919]]. gadā pārdēvēta par Bulduriem. [[2. pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā koka stacijas ēka nopostīta, [[1947]]. gadā uzcelta jauna mūra ēka.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 70. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> <gallery> Attēls:Bulduru stacija pirms 1914.jpg|Bulduru stacijas ēka (pirms 1914) Attēls:Bulduru stacija pirms 1940.jpg|Bulduru stacijas ēka (pirms 1940) </gallery> == Attēlu galerija == <gallery widths="150" heights="90" perrow="4"> Attēls:Bulduru stacija 8.jpg|Bulduru stacijas ēka 2017. gadā File:Sliežu ceļi Bulduros.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā File:Sliežu ceļi Bulduros (2).jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Bulduru stacija 9.jpg|Bulduru stacijas kopskats no Dubultu puses Attēls:Bulduru stacija 7.JPG|Strūklaka pie Bulduru stacijas Attēls:Bulduru stacija 10.jpg|Bijušā Rīgas virziena perona atrašanās vieta Attēls:Bulduru stacija 11.jpg|Pienāk vilciens no Rīgas </gallery> === Bulduru stacija pirms rekonstrukcijas === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Bulduru stacija 5.JPG|Bulduru stacijas peroni Attēls:Bulduru stacija 6.JPG|Bulduru stacijas ēka Attēls:Bulduru stacija 8.JPG|Bulduru stacijas ēka Attēls:Bulduru stacija 9.JPG|Bulduru stacijas ēka un perons </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Bulduri railway station|Bulduru stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jūrmala]] 42d3y63e2y6fogpq0p5h5t37kr8bvjy 0 176017 3662691 3493632 2022-07-29T16:06:35Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|pilsētas daļu|Dzintari}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Dzintari | tips = pieturas punkts | attēls = File:Dzintaru stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Dzintaru stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | citi_nosaukumi = Edinburga, Edinburga II | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 25.27 | latNS = N | longd = 23 | longm = 49 | longs = 17.71 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (6 km)<br />[[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (2 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Bulduri (stacija)|Bulduri]] (3 km)<br />[[Majori (stacija)|Majori]] (1 km) | attālums_līdz_Rīgai = 23 }} '''Dzintari''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Dzintaros pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni (izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma). {{dat|2015|06|05}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://nra.lv/latvija/142447-ldz-sodien-uzsak-buvdarbus-babites-un-dzintaru-stacijas.htm "LDz" šodien uzsāk būvdarbus Babītes un Dzintaru stacijās]</ref> 2015. gada 4. decembrī jaunās paaugstinātās platformas nodotas pagaidu ekspluatācijā.<ref>[http://ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-nodod-pagaidu-ekspluat%C4%81cij%C4%81-paaugstin%C4%81t%C4%81s-platformas-asaros-un-dzintaros “Latvijas dzelzceļš” nodod pagaidu ekspluatācijā paaugstinātās platformas Asaros un Dzintaros]</ref> Stacijā darbojas biļešu kase. == Vēsture == [[Attēls:Stacija Edinburga II, tagad Dzintari.jpg|thumb|left|200px|Stacija "Edinburga II" pirms 1929. gada.]] Dzintaru stacija atvērta reizē ar Tukuma dzelzceļa atklāšanu [[1877]]. gadā. Sākumā tā saucās Edinburga, par godu [[Edinburga]]s hercogienei Marijai, kas bija Krievijas ķeizara [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] meita. [[1907]]. gadā pārdēvēta par Edinburgu II, jo starp to un Bulduriem tika ierīkota papildu pietura Edinburga I (vēlāk tā pārdēvēta par [[Avoti (stacija)|Avotiem]]). Par Dzintariem stacija saucas no [[1929]]. gada. [[1964]]. gadā, likvidējot Avotu pieturu, Dzintari pārvietoti nedaudz Rīgas virzienā. Tagadējā stacijas ēka uzbūvēta [[1980]]. gadā.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 70. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerijas == === Stacija pirms modernizācijas === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Dzintaru stacija 22.JPG|Dzintaru stacijas ēka Attēls:Dzintaru stacija 20.JPG|Viadukts pie Dzintaru stacijas Attēls:ER2-1310 Dzintaru stacijā.JPG|Elektrovilciens ER-1310 atiet no Dzintaru stacijas Attēls:Dzintaru stacija 23.JPG|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Dzintaru stacija 11.JPG|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:ER2-964 Dzintaru stacijā 2.JPG|Elektrovilciens ER2-964 atiet no Dzintaru stacijas Attēls:Dzintaru stacija 24.JPG|Dzintaru stacija, skatoties no ceļa pārvada Attēls:Dzintaru stacija 21.JPG|Dzintaru stacijas atrašanās vieta pirms 1964. gada </gallery> === Stacija pēc modernizācijas === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Dzintaru stacijas ēka 2016. gadā.jpg|thumb|Dzintaru stacijas ēka 2016. gadā File:Sliežu ceļi Dzintaros.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Dzintaros (2).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Dzintaru stacijas Rīgas virziena perons.jpg|thumb|Dzintaru stacijas perons(Rīgas virzienā) Attēls:Dzintaru stacijas norāde.jpg|thumb|Dzintaru stacijas norāde Attēls:Dzintaru eeka.jpg|thumb|Dzintaru stacijas ēka Attēls:Dzintaru stacijas Tukuma virziena perons.jpg|thumb|Dzintaru stacijas perons(Tukuma virzienā) Attēls:Dzintaru stacijas uzgaidāmā telpa.jpg|thumb|Dzintaru stacijas ēkas uzgaidāmā telpa Attēls: Dzintaru stacijas kases.jpg|thumb|Dzintaru stacijas kases </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Dzintari railway station|Dzintaru stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jūrmala]] r2cxjq95q18e7fftiepzk93sqvwkcdu 0 176045 3662769 3565731 2022-07-29T20:44:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Vestsaidas stāsts]] → using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Anmary'' | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = ''Anmary'' | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|3|3}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Popmūzika]] | Nodarbošanās = Dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = 2003—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = ''Sunny Sense'', ''Mash Mash'', ''Reality'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/11403|title=Mikuss, Indrra, Anmary un Šons izveido grupu «Reality»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Policistas'' | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Linda Dinsberga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/muziki/anmary-pec-kazam-pienemusi-vira-uzvardu.d?id=43416185|title=Anmary pēc kāzām pieņēmusi vīra uzvārdu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}}}</ref> (dzimusi '''Linda Amantova''' {{dat|1980|3|3}}),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ieva.mm.webplace.lv/blog/not-published/tags:Anmary/|title=Ticu zvaigznēm un liktenim|publisher=[[Ieva (žurnāls)|Ieva]]|accessdate={{dat|2012|5|16}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124559/http://ieva.mm.webplace.lv/blog/not-published/tags:Anmary/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> plašāk pazīstama ar skatuves vārdu '''''Anmary''''', ir [[Latvija]]s [[dziedātāja]] un vokālā pedagoģe.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/411780-anmary_man_ir_dots_uzticibas_kredits|title=Anmary: man ir dots uzticības kredīts|last=Zaviļeiskis|first=Kaspars|date={{dat|2012|2|24||bez}}|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|2|24||bez}}}}</ref> Šobrīd duetā ar Uģi Rozi dzied Jāņa Lūsēna muzikālajā apvienībā "Promenāde". == Biogrāfija == Izglītību ieguvusi [[Gulbene]]s bērnu mūzikas skolā, [[Jānis Ivanovs|Jāņa Ivanova]] [[Rēzekne]]s mūzikas koledžā, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]] un [[Rīga]]s Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolā. Gulbenē un Rēzeknē apguvusi klavierspēli. Viņa ir strādājusi kā vokālā pedagoģe gan dažādos TV šovos, gan vairākās popmūzikas studijās, tai skaitā AMPS, "Dzirnas". 2003. gadā piedalījusies TV šovā "Talantu Fabrika 2", kurā ieguva 2. vietu, zaudējot vienīgi ''Snake''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/music/melomanija/konkursa-talantu-fabrika-2-uzvar-dalibnieks-ar-iesauku-snake.d?id=7077149|title=Konkursā ‘Talantu fabrika 2’ uzvar dalībnieks ar iesauku ‘Snake’|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> Piedalījusies mūzikla "Vestsaidas stāsts" uzņemšanā, atveidojusi Karlitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mango.delfi.lv/archive/eirovizijas-kandidati-7-grupa-policistas.m?id=23208591|title="Eirovīzijas" kandidāti #7: grupa "Policistas"|last=Mango.lv|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}}}</ref> 2008. gadā piedalījusies TV3 šovā "[[Koru kari (pirmā sezona)|Koru Kari 1]]" [[Arnis Mednis|Arņa Medņa]] vadītajā Rīgas korī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tv3.lv/content/view/717/122/|title=Arņa Medņa koris rīko labdarības koncertu City Jazz Club|publisher=TV3.lv|accessdate={{dat|2012|1|14||bez}}|archive-date={{dat|2008|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081223071549/http://www.tv3.lv/content/view/717/122/}}</ref> Grupas ''Policistas'' sastāvā piedalījusies [[Eirodziesma 2009|2009. gada Eirodziesmā]] ar dziesmu ''In Love We Trust'' un ieguva 11. vietu pusfinālā, tādējādi nekvalificējoties finālam. [[Eirodziesma 2012|2012. gada Eirodziesmas]] pusfinālam kvalificējās ''Anmary'' izpildītā dziesma ''[[Beautiful Song]]''. Finālā viņa guva uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|date={{dat|2012|2|18||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|18||bez}}}}</ref> tādējādi kļūstot par Latvijas pārstāvi [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] Baku, Azerbaidžānā. ''Anmary'' kļuva par trešo sievieti pēc [[Marija Naumova|Marijas Naumovas]] un [[Aija Andrejeva|Aijas Andrejevas]] (Aishas), kas uzvarējusi [[Eirodziesma|Eirodziesmā]]. Eirovīzijas pusfinālā Baku viņa ierindojās 16. vietā ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{draugiem|music/10046843/}} * {{tviteris|ANMARY333}} * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/71957/dziedataja-anmary-paldies-delin-ka-izvelejies-mani-par-mammu Dziedātāja Anmary: „Paldies, dēliņ, ka izvēlējies mani par mammu!”] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gados dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] ehj9xrza67n65v2tp08o4a413twttuh 0 176082 3662692 3493633 2022-07-29T16:07:23Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|pilsētas daļu|Majori}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Majori | tips = pieturas punkts | attēls = File:Majoru stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Majoru stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | citi_nosaukumi = Majorenhofa | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Majoru stacija, Jūrmala, LV-2015 | latd = 56 | latm = 58 | lats = 17.61 | latNS = N | longd = 23 | longm = 47 | longs = 42.35 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (7 km)<br />[[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (1 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Dzintari (stacija)|Dzintari]] (1 km)<br />[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] (3 km) | attālums_līdz_Rīgai = 24 }} '''Majori''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Majoros pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni. 2015. gada septembrī stacijā uzsākti modernizācijas darbi.<ref>[http://www.ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-ldz-septembr%C4%AB-uzs%C4%81ks-b%C5%ABvdarbus-majoru-stacij%C4%81-turpinot-v%C4%93rien%C4%ABgo-dzelzce%C4%BCa-0 “Latvijas dzelzceļš” (LDz) septembrī uzsāks būvdarbus Majoru stacijā, turpinot vērienīgo dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas līnijā]</ref> Stacijā darbojas biļešu kase. == Vēsture == Majoru stacija (toreiz Majorenhofa) atvērta reizē ar Tukuma dzelzceļa atklāšanu [[1877]]. gadā (būvniecības laikā neilgi bijusi līnijas galastacija ar [[pārmija|pārmijām]] un rampu). Otrs sliežu ceļš izbūvēts līdz [[1907]]. gadam, paplašinot [[Lielupe]]s krasta uzbērumu. No [[1919]]. gada stacija tiek saukta par Majoriem. Stacijas ēka bijusi no koka, tā nojaukta [[1992]]. gadā un uzbūvēta jauna mūra ēka.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 70. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Majoru stacija 17.JPG|Majoru stacijas ēka 2009. gadā File:Sliežu ceļi Majoros.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā File:Sliežu ceļi Majoros (2).jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:ER2-1300 Majoru stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-1300 pienāk Majoru stacijā Attēls:Majoru stacija 20.JPG|Pasažieri uz Majoru stacijas perona Attēls:Majoru stacija 15.JPG|Elektrovilciens atiet no Majoru stacijas uz Rīgu (priekšplānā Lielupe) Attēls:ER2-1342 Majoru stacijā 2.JPG|Elektrovilciens ER2-1342 Majoru stacijā Attēls:Majoru stacija 5.JPG|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Majoru stacija 19.JPG|Majoru stacijas uzgaidāmās telpas Attēls:Majoru stacija 6.JPG|Majoru stacijas sliežu ceļi un peroni Attēls:Majoru stacija 10.JPG|Elektrovilciens Majoru stacijā </gallery> === Vēsturiski attēli === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Majoru dzelzceļa stacija 19. gadsimts.jpg|Majoru dzelzceļa stacija, 19. gadsimta beigas Attēls:20040524 majori.jpg|Majoru stacija 20. gadsimta sākumā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Majori railway station|Majoru stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jūrmala]] aco022sttj67cccc1vrgwcz4mje83sf 0 176864 3662693 3611875 2022-07-29T16:08:24Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|Dubulti (nozīmju atdalīšana)|Dubulti}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Dubulti | tips = stacija | attēls = File:Dubultu stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Dubultu stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | citi_nosaukumi = ''Dubbeln'' | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = Igors Javeins | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 (neskaitot strupceļus) | adrese = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 7.95 | latNS = N | longd = 23 | longm = 46 | longs = 30.47 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Priedaine (stacija)|Priedaine]] (8 km)<br />[[Sloka (stacija)|Sloka]] (10 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Majori (stacija)|Majori]] (1 km)<br />[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] (2 km) | attālums_līdz_Rīgai = 25 }} '''Dubulti''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Dubultos pietur visi Tukuma virziena elektrovilcieni; Dubulti ir arī maršruta Rīga—Dubulti galapunkts. Vasaras periodā līdz Dubultiem kursē daudzi sezonas elektrovilcieni. {{dat|2015|09|24}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-dubultu-lielupes-pumpuru-un-slokas-stacij%C4%81s-0 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Dubultu, Lielupes, Pumpuru un Slokas stacijās |access-date={{dat|2015|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311161711/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-dubultu-lielupes-pumpuru-un-slokas-stacij%C4%81s-0 |archivedate={{dat|2016|03|11||bez}} }}</ref> Stacijā darbojas biļešu kase. == Vēsture == [[Attēls:Dubultu stacijas ēka pēc 1920.jpg|thumb|200px|Dubultu stacijas ēka (pēc 1920).]] Dubultu stacija (toreiz saukta ''Dubbeln'') atvērta reizē ar Tukuma dzelzceļa atklāšanu [[1877]]. gadā. Par Dubultiem stacija sākta saukt [[1919]]. gadā. Stacija bojāta kā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]], tā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tomēr tagadējā ēka uzbūvēta tikai [[1977]]. gadā. Ēka projektēta Ļeņingradas dzelzceļu projektēšanas institūtā, tās arhitekts Igors Javeins (1903—1980).<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 72. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Ēkas forma asociējas ar jūras vilni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=1837 |title=Staciju ēkas Rīgas – Tukuma dzelzceļa līnijā |access-date={{dat|2012|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310210032/http://www.ldz.lv/?object_id=1837 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> Rīga—Dubulti bija pirmais elektrificētais vilcienu maršruts Latvijā (atklāts [[1950]]. gadā).<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/137400-stacijas_laiku_lokos Stacijas laiku lokos]</ref> 2015. gada maijā stacijas ēkā atklāta laikmetīgās mākslas izstāžu zāle "Mākslas stacija Dubulti".<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Jūrmalā atklāta Eiropā unikāla laikmetīgās mākslas telpa Mākslas stacija DUBULTI|url=http://www.ldz.lv/lv/j%C5%ABrmal%C4%81-atkl%C4%81ta-eirop%C4%81-unik%C4%81la-laikmet%C4%ABg%C4%81s-m%C4%81kslas-telpa-m%C4%81kslas-stacija-dubulti|publisher=[[Latvijas Dzelzceļš]]|accessdate={{dat|2016|10|17||bez}}|date={{dat|2015|5|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161114191528/http://www.ldz.lv/lv/j%C5%ABrmal%C4%81-atkl%C4%81ta-eirop%C4%81-unik%C4%81la-laikmet%C4%ABg%C4%81s-m%C4%81kslas-telpa-m%C4%81kslas-stacija-dubulti|archivedate={{dat|2016|11|14||bez}}}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Dubultu stacija 18.JPG|Dubultu stacijas ēka 2011. gadā File:Sliežu ceļi Dubultos.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Dubultos (2).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Dubultu stacija 19.JPG|Dubultu stacijas uzgaidāmās telpas Attēls:Dubultu stacija 20.JPG|Dubultu stacijas uzgaidāmās telpas Attēls:Dubultu stacija 21.JPG|Stacijas ēka no Z. Meierovica prospekta puses Attēls:Dubultu stacija 22.JPG|Dubultu stacijas ēka un sliežu ceļi Attēls:Dubultu stacija 23.JPG|Elektrovilciens ER2-1342 Dubultu stacijā Attēls:Dubultu stacija 6.JPG|Dubultu stacijas Tukuma virziena sliežu ceļu izvērsums (skats Rīgas virzienā) Attēls:ER2T-7116 Dubultu stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2T-7116 pienāk Dubultu stacijā Attēls:Dubultu stacija 24.JPG|Dubultu stacija, skatoties no Majoru puses. Priekšplānā Lielupe </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120417024906/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/602/ Dubultu stacija 1930. gados] * [https://www.youtube.com/watch?v=LQ_oFpJX_RU Dubultu stacija. LDz īsfilma.] == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons category|Dubulti railway station|Dubultu stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jūrmala]] ni2bpauhypov0t2y7xubyumj0vg6rni 0 176881 3662694 3493635 2022-07-29T16:09:24Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|pilsētas daļu|Jaundubulti}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jaundubulti | tips = pieturas punkts | attēls = File:Jaundubultu stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Jaundubultu stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1925 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 39.70 | latNS = N | longd = 23 | longm = 45 | longs = 25.41 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (2 km)<br />[[Sloka (stacija)|Sloka]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Majori (stacija)|Majori]] (3 km)<br />[[Pumpuri (stacija)|Pumpuri]] (1 km) | attālums_līdz_Rīgai = 27 }} '''Jaundubulti''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Jaundubultos pietur visi maršrutu Rīga—Sloka, Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums elektrovilcieni, izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma un vienu rīta reisu uz Sloku. Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Pietura atvērta [[1925]]. gadā. Sākumā kā pagaidu ēka tika izmantots dzelzceļa [[vagons]], pēc gada uzbūvēta arī stacijas ēka (V. Ozoliņa būvmets). Mūsdienu ēka uzbūvēta [[1977]]. gadā<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 72. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref>, tā līdzīga [[Dzintari (stacija)|Dzintaru]] stacijas ēkai. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px"> Attēls:Jaundubultu stacija 2017.jpg|Jaundubultu stacija 2017. gadā File:Sliežu ceļi Jaundubultos.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā File:Sliežu ceļi Jaundubultos (2).jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Jaundubultu stacija 4.JPG|Jaundubultu stacijas ēka Attēls:ER2T-7118 Jaundubultu stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2T-7118 Jaundubultu stacijā Attēls:Jaundubultu stacija 5.JPG|Jaundubultu stacijas perons Attēls:Jaundubultu stacija 1.JPG|Jaundubultu stacijas ēka Attēls:Jaundubultu stacija 6.JPG|Jaundubultu stacijas ēka un sliežu ceļi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Jaundubulti railway station|Jaundubultu stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jūrmala]] 1enb73yei0x26llm8opnrh85xe9z5l2 0 177502 3662695 3493638 2022-07-29T16:09:59Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|pilsētas daļu|Pumpuri}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Pumpuri | tips = pieturas punkts | attēls = File:Pumpuru stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Pumpuru stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | citi_nosaukumi = Karlsbāde, ''Karlsbad I'',<br /> Melluži, Melluži I | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 36.27 | latNS = N | longd = 23 | longm = 44 | longs = 12.03 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (3 km)<br />[[Sloka (stacija)|Sloka]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] (1 km)<br />[[Melluži (stacija)|Melluži]] (1 km) | attālums_līdz_Rīgai = 28 }} '''Pumpuri''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Pumpuros pietur visi maršrutu Rīga—Sloka, Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums elektrovilcieni, izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma un vienu rīta reisu uz Sloku. {{dat|2015|09|24}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-dubultu-lielupes-pumpuru-un-slokas-stacij%C4%81s-0 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Dubultu, Lielupes, Pumpuru un Slokas stacijās |access-date={{dat|2015|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311161711/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-dubultu-lielupes-pumpuru-un-slokas-stacij%C4%81s-0 |archivedate={{dat|2016|03|11||bez}} }}</ref> Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Platforma ar nosaukumu Karlsbāde atvērta [[1877]]. gadā, reizē ar dzelzceļa līnijas atklāšanu. Sākotnējā stacijas ēka ir viena no Tukuma līnijas ēkām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc tagadējās Mellužu stacijas (toreiz sauktas Karlsbāde II) atklāšanas stacija pārdēvēta par Karlsbādi I, bet [[1919]]. gadā — par Mellužiem. Kad tagadējos Mellužus pārdēvēja par Mellužiem II, stacija sākta saukt par Mellužiem I. Tagadējais nosaukums — Pumpuri — stacijai ir kopš [[1939]]. gada.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 73. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Pumpuru stacija 1.JPG|Pumpuru stacijas ēka 2010. gadā File:Pumpuru stacija 2021 (3).jpg|Pumpuru stacijas ēka 2021. gadā File:Sliežu ceļi Pumpuros.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Pumpuros (2).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:ER2-8004 Pumpuru stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-8004 Pumpuru stacijā Attēls:Pumpuru stacija 4.JPG|Pumpuru stacijas ēka Attēls:Pumpuru stacija 2.JPG|Pumpuru stacijas peroni un sliežu ceļi Attēls:Pumpuru stacija 8.JPG|Pumpuru stacijas ēka </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Pumpuri railway station|Pumpuru stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jūrmala]] 5zap2c1vqh5wdmqlum7qpqzb82uq48s 0 177583 3662696 3493639 2022-07-29T16:10:43Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|pilsētas daļu|Melluži}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Melluži | tips = pieturas punkts | attēls = File:Mellužu stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Mellužu stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1914 | citi_nosaukumi = Karlsbāde II, Melluži II | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 32.13 | latNS = N | longd = 23 | longm = 42 | longs = 45.94 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (4 km)<br />[[Sloka (stacija)|Sloka]] (6 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Pumpuri (stacija)|Pumpuri]] (1 km)<br />[[Asari (stacija)|Asari]] (2 km) | attālums_līdz_Rīgai = 29 }} '''Melluži''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Mellužos pietur visi maršrutu Rīga—Sloka, Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums I, Rīga—Tukums II elektrovilcieni, izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma II, kā arī vienu darba dienu ekspresreisu no/uz Tukuma I. {{dat|2015|07|31}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://www.ldz.lv/lv/s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-mellu%C5%BEos-0 Sāk platformu modernizāciju Mellužos]</ref> Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Pieturvieta ar nosaukumu Karlsbāde II atvērta [[1914]]. gadā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā un pēc tā līdz [[1922]]. gadam pietura nedarbojās. 1922. gadā tā nosaukta par Mellužiem II, bet [[1925]]. gadā atjaunota stacijas ēka (pastāv arī mūsdienās ar nelielām izmaiņām). No [[1939]]. gada pieturu dēvē vienkārši par Mellužiem.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 74. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Mellužos bija uzbūvēta pasažieru nojume arī pie Rīgas virziena sliedēm, tāpat kā Lielupes stacijā; nojume nojaukta rekonstrukcijas laikā. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Mellužu stacija 1.JPG|Mellužu stacijas ēka 2011. gadā File:Sliežu ceļi Mellužos.jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā File:Sliežu ceļi Mellužos (2).jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Mellužu stacija 10.JPG|Mellužu stacijas ēka un sliežu ceļi Attēls:ER2-8029 Mellužu stacijā 1.JPG|Elektrovilciens ER2-8029 Mellužu stacijā Attēls:Mellužu stacija 16.JPG|Mellužu stacijas ēka Attēls:Mellužu stacija 4.JPG|Saimniecības ēka Attēls:Mellužu stacija 14.JPG|Tualete Attēls:Mellužu stacija 5.JPG|Rīgas virziena nojume Attēls:Mellužu stacija 15.JPG|Rīgas virziena nojume un perons Attēls:Mellužu stacija 13.JPG|Mellužu stacijas ēka un sliežu ceļi </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Melluži railway station|Mellužu stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jūrmala]] i910lntsf4hlqd0dr8x6m9u6z6ap8y3 0 178338 3662697 3653267 2022-07-29T16:12:01Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|Asari|Asari}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Asari | tips = pieturas punkts | attēls = File:Asaru stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Asaru stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | citi_nosaukumi = ''Assern'', Asari I | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = Pēteris Feders | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = [[Stacijas iela (Jūrmala)|Stacijas iela]] 20, <br /> [[Jūrmala]], LV-2008 | latd = 56 | latm = 57 | lats = 25.82 | latNS = N | longd = 23 | longm = 41 | longs = 21.91 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (6 km)<br />[[Sloka (stacija)|Sloka]] (4 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Melluži (stacija)|Melluži]] (2 km)<br />[[Vaivari (stacija)|Vaivari]] (1 km) | attālums_līdz_Rīgai = 31 }} '''Asari''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]. Asaros pietur visi maršrutu Rīga—Sloka, Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums elektrovilcieni, izņemot rīta ekspresreisu no Tukuma un vienu rīta reisu uz Sloku. 2015. gada 17. augustā uzsākta stacijas modernizācija.<ref>[http://www.ldz.lv/lv/s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-asaros-0 Sāk platformu modernizāciju Asaros]</ref> 2015. gada 4. decembrī jaunās paaugstinātās platformas nodotas pagaidu ekspluatācijā.<ref>[http://ldz.lv/lv/%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1%E2%80%9D-nodod-pagaidu-ekspluat%C4%81cij%C4%81-paaugstin%C4%81t%C4%81s-platformas-asaros-un-dzintaros “Latvijas dzelzceļš” nodod pagaidu ekspluatācijā paaugstinātās platformas Asaros un Dzintaros]</ref> Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Asaru stacija atklāta reizē ar Jūrmalas dzelzceļa līniju, [[1877]]. gadā. Tā sākotnēji bija pilnvērtīga [[dzelzceļa stacija]] ar [[pārmiju pārveda|pārmijām]], kravas pārkraušanas rampu un lokomotīvju [[griezulis|griezuli]]. 20. gadsimta sākumā Asaru stacijā pasažieru vilciena sastāvam piekabinājuši vagonu ar zemeņu kastēm pārdošanai [[Pēterburga|Pēterburgā]]. Senākā stacijas ēka gājusi bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā; jaunā uzbūvēta [[1926]]. gadā un saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc Asaru II (tagadējās [[Vaivari (stacija)|Vaivaru]]) pieturas atklāšanas stacija pārdēvēta par Asariem I, šis nosaukums pastāvējis līdz [[1938]]. gadam.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 74. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Stacijas ēkas atklātās nojumes konstrukcijā izmantotas [[šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] sliedes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=1837 |title=Staciju ēkas Rīgas – Tukuma dzelzceļa līnijā |access-date={{dat|2012|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310210032/http://www.ldz.lv/?object_id=1837 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> Asaru stacija izremontēta [[1999]]. gadā un ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jurmala.lv/page/62 |title=Asari |access-date={{dat|2012|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110908042934/http://www.jurmala.lv/page/62 }}</ref> Kravas rampa saglabājusies līdz mūsdienām, tā atrodas Tukuma virziena perona malā. {{wide image|Zemeņu iekraušana kravas vagonā Asaru stacijā vešanai uz Pēterburgu pirms 1914.jpg|350px|Zemeņu iekraušana kravas vagonā Asaru stacijā vešanai uz Pēterburgu (pirms 1914).}} == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="6"> Attēls:Asari.jpeg|Asaru stacijas ēka 2016. gadā File:Sliežu ceļi Asaros.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Asaros (2).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Asaru stacija 3.JPG|Asaru stacijas ēka ziemā Attēls:Asaru stacija 7.JPG|Stacijas ēka. Skats no stiklotās vasaras kafejnīcas puses Attēls:Asaru stacija 5.JPG|Stacijas ēka no Dzelzceļa ielas puses Attēls:Asaru stacija 8.JPG|Sliežu ceļi Asaru stacijā Tukuma virzienā Attēls:Asaru stacija 6.JPG|Bijusī kravas rampa Attēls:ER2 Asaru stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2 Asaru stacijā Attēls:Asaru stacija 9.JPG|Asaru stacijas ēka Attēls:Asaru stacija 10.JPG|Stacijas uzgaidāmā telpa Attēls:Asaru stacija 11.JPG|Stacijas ēkas atklātā nojume Attēls:Asaru stacija 12.JPG|Šaursliežu dzelzceļa sliedes nojumes konstrukcijā Attēls:Asaru stacija 13.JPG|Asaru stacijas perons Attēls:Vilciens Asaru Stacijā.jpg|thumb|Vilciens Asaru stacijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Asari railway station|Asaru stacija}} * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/13692/ Sākotnējā Asaru stacijas ēka] * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14073/ Asaru stacija 20. gadsimta 20. gadu nogalē]. {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Jūrmala]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] t9cjqxickqsyh0bwb5hs38y569em4fe 0 181418 3662675 3580044 2022-07-29T15:49:30Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|Sloka|Sloka}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Sloka | tips = stacija | attēls = File:Slokas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Slokas stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = kravas, pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 5 + strupceļi un pievedceļi | adrese = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 50.73 | latNS = N | longd = 23 | longm = 37 | longs = 4.94 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (10 km) <br /> [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vaivari (stacija)|Vaivari]] (3 km) <br />[[Kūdra (stacija)|Kūdra]] (5 km) | attālums_līdz_Rīgai = 35 }} '''Sloka''' ir [[dzelzceļa stacija]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] (Rīga—Tukums). Sloka ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Sloka galapunkts, tajā pietur arī visi maršrutu Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums elektrovilcieni. Kravu apgrozījums Slokas stacijā ir samērā neliels (daži desmiti tūkstošu tonnu gadā). Pievedceļi uz bijušo [[Slokas papīrfabrika|Slokas papīrfabriku]] ir sliktā stāvoklī.<ref>[http://www.grupa93.lv/jurmala/galiga-redakcija/I-dala-Paskaidrojuma-raksts/7_transports.pdf Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem. 7. Transports]{{Novecojusi saite}} 27.—28. lpp.</ref> Lielākā daļa papīrfabrikas teritorijā bijušo sliežu ceļu ir nojaukta; pastāv pievedceļi uz Slokas naftas bāzi un vairumtirdzniecības bāzi. Stacijā darbojas biļešu kase. {{dat|2015|09|24}} uzsākta stacijas modernizācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-dubultu-lielupes-pumpuru-un-slokas-stacij%C4%81s-0 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Dubultu, Lielupes, Pumpuru un Slokas stacijās |access-date={{dat|2015|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311161711/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-dubultu-lielupes-pumpuru-un-slokas-stacij%C4%81s-0 |archivedate={{dat|2016|03|11||bez}} }}</ref> == Vēsture == Stacija uzbūvēta [[1877]]. gadā reizē ar dzelzceļa līniju. Sākotnējā stacijas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pievedceļi uz Slokas papīrfabriku un cementa rūpnīcu uzbūvēti [[1906]]. gadā; to apkalpošanai [[1911]]. gadā ierīkots [[pārmiju pārveda|pārmiju]] centralizācijas postenis.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 74. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerijas == === Stacija pirms modernizācijas === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:ER2-1342 Slokas stacijā 2.JPG|Elektrovilciens ER2-1342 Slokas stacijā Attēls:Slokas stacija 10.JPG|Slokas stacijas ēka Attēls:Slokas stacija 14.JPG|Cisternas Slokas stacijā Attēls:Slokas stacija 4.JPG|Stacijas ēka Attēls:Slokas stacija 7.JPG|Slokas stacijas ēkas pasažieru nojume Attēls:Slokas stacijas pievedceļi 21.JPG|Pievedceļi bijušās Slokas papīrfabrikas teritorijā Attēls:Slokas stacijas pievedceļi 18.JPG|Sliežu ceļš Slokas naftas bāzes teritorijā Attēls:Slokas stacija 8.JPG|Stacijas sliežu ceļi un kravas rampa </gallery> === Stacija pēc modernizācijas === <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Slokas stacijas ēka un sliežu ceļi 2016. gadā.jpg|thumb|Slokas stacijas ēka un sliežu ceļi 2016. gadā File:Sliežu ceļi Slokā.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Slokā (2).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Slokas stacijas malas perons(skats Tukuma virzienā).jpg|thumb|Slokas stacijas malas perons(skats Tukuma virzienā) Attēls: Slokas stacijas salas perons(skats Tukuma virzienā).jpg|thumb|Slokas stacijas salas perons(skats Tukuma virzienā) Attēls:Slokas stacijas ēka.jpg|thumb|Slokas stacijas ēka 2016. gadā Attēls: Slokas stacijas ēka un peroni.jpg|thumb|Slokas stacijas ēka un peroni </gallery> == Ārējās saites == * [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&lat=56.94305&lon=23.62958&layers=B00000000FFFFFFFTTT Slokas dzelzceļa stacija un papīrfabrikas pievedceļi PSRS ģenerālštāba kartē] * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/16280/ Slokas stacija 1930. gados] == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Sloka railway station|Slokas stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Sloka]] 8zis1whgngiqoyg0r2zj18bg30f7o0s 0 181456 3662699 3634369 2022-07-29T16:14:08Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Jūrmala|Jūrmalā]]|Kūdra (nozīmju atdalīšana)|Kūdra}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Kūdra | tips = pieturas punkts | attēls = File:Kūdras stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Kūdras stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1951 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 1 | adrese = | latd = 56 | latm = 55 | lats = 43.29 | latNS = N | longd = 23 | longm = 32 | longs = 45.10 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Sloka (stacija)|Sloka]] (5 km) <br /> [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] (4 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vaivari (stacija)|Vaivari]] (8 km) <br />[[Smārde (stacija)|Smārde]] (14 km) | attālums_līdz_Rīgai = 40 }} '''Kūdra''' ir [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] (Rīga—Tukums) [[Jūrmala]]s pilsētas teritorijā ([[Kūdra (Jūrmala)|Kūdrā]]). Kūdrā pietur daļa Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums elektrovilcienu. No 2019. gada decembra tiks samazināts pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Kūdras pieturā.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2022. gada Kūdras pieturu paredzēts slēgt.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 4. oktobrī]</ref> Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Pietura uzbūvēta kūdras fabrikas strādnieku vajadzībām [[1951]]. gadā (tomēr jau kara laikā 40. kilometrā pieturējuši vilcieni<ref>Žurnāls "Satiksme un technika", Nr. 6, 1942. gada jūnijs, 32. lpp.</ref>), no tā cēlies arī tās nosaukums. 20. gadsimta 50. gados no Kūdras uz [[Slokas papīrfabrika|Slokas papīrfabriku]] tika vesta kurināmā kūdra; šim nolūkam bija uzbūvēts īpašs pievedceļš uz kūdras fabriku (mūsdienās nojaukts).<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 74. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Tagadējā stacijas ēka uzcelta [[1995]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=1837 |title=Staciju ēkas Rīgas – Tukuma dzelzceļa līnijā |access-date={{dat|2012|03|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310210032/http://www.ldz.lv/?object_id=1837 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Dzc stacija Kudra 2017.jpg|Kūdras stacijas ēka 2017. gadā File:Sliežu ceļi Kūdrā (4).jpg|Sliežu ceļš Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Kūdrā (3).jpg|Sliežu ceļš Tukuma virzienā Attēls:Kūdras stacija 2.JPG|Kūdras stacija 2011. gadā Attēls:Kūdra, železniční stanice.jpg|Kūdras stacijas perons Attēls:Kūdras stacija 1.JPG|Kūdras stacijas ēka ziemā Attēls:Kūdras stacija 3.JPG|Kūdras stacijas tualete Attēls:Kūdras stacija 4.JPG|Pamestā fabrika pie Kūdras stacijas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Kūdra railway station|Kūdras stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} {{DEFAULTSORT:Kudra (stacija)}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Jūrmala]] gqcmcrzg75xmbnxzi07jjuia9necfp7 0 181494 3662700 3493125 2022-07-29T16:14:55Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|Jūrmalas pilsētas daļu|Ķemeri}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ķemeri | tips = stacija | attēls = File:Ķemeru stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Ķemeru stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = Artūrs Mēdlingers | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 + strupceļš | adrese = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 18.24 | latNS = N | longd = 23 | longm = 29 | longs = 22.71 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Sloka (stacija)|Sloka]] (9 km) <br /> [[Tukums I]] (21 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Kūdra (stacija)|Kūdra]] (4 km) <br />[[Smārde (stacija)|Smārde]] (10 km) | attālums_līdz_Rīgai = 44 }} '''Ķemeri''' ir [[dzelzceļa stacija]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] (Rīga—Tukums). Ķemeri ir elektrovilcienu maršruta [[Rīga]]—[[Ķemeri]] galapunkts un stacijā pietur arī visi maršruta Rīga—Tukums elektrovilcieni. Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Stacija uzbūvēta reizē ar dzelzceļa līniju [[1877]]. gadā blakus esošā Ķemeru kūrorta viesu vajadzībām. [[Krievijas impērija]]s laikā Ķemeros pastāvējusi tiešā dzelzceļa satiksme ar [[Maskava|Maskavu]] (maršruts Ķemeri—Maskava atklāts [[1911]]. gadā). Stacijas ēka gājusi bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, jauna uzbūvēta [[1922]]. gadā. Ēka ar nelielām izmaiņām saglabājusies līdz mūsdienām.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 74. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> No [[1912]]. gada līdz 1915. gadam pastāvēja elektriskā [[tramvajs|tramvaja]] (1000 mm) satiksme no Ķemeru stacijas līdz [[Jaunķemeri|Jaunķemeru]] pludmalei.<ref>[https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/arhitektura/kemeri/kemeru-dzelzcela-stacija/ Ķemeru dzelzceļa stacija]</ref> Sākoties Pirmajam pasaules karam, tramvaja sliedes un inventārs evakuēts uz [[Staraja Rusa]]s pilsētu Krievijā. Kara laikā pa bijušā tramvaja trasi izbūvēts platsliežu atzars [[Jaunķemeri|Jaunķemeru]] virzienā artilērijas vajadzībām (atzars turpinājās caur [[Kauguri]]em līdz pat Slokai un Asariem). Jau pēc kara bijušo krievu armijas apgādes līniju sāka izmantot satiksmes nodrošināšanai no Ķemeriem uz Jaunķemeriem ar dīzeļtramvaja vagoniem. Tramvaja sliedes nojauktas [[1933]]. gadā.<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/apskates_objekts/kemeru_dzelzcela_stacija/ Ķemeru dzelzceļa stacija - Apraksts]</ref> 20. gadsimta 90. gados<!-- jāprecizē --> nojaukts stacijas ceturtais sliežu ceļš, pie tā bijusī kravas rampa saglabājusies līdz mūsdienām. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Ķemeru stacija 21.JPG|Ķemeru stacijas ēka 2011. gadā File:Sliežu ceļi Ķemeros (5).jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Ķemeros (3).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā Attēls:Ķemeru stacija 22.JPG|Ķemeru stacijas ēka Attēls:Ķemeru stacija 17.JPG|Sliežu ceļu izvērsums Tukuma virzienā Attēls:Ķemeru stacija 24.JPG|Stacijas kopskats Attēls:Ķemeru stacija 25.JPG|Pasažieru nojume un sliežu ceļi Attēls:Ķemeru stacija 26.JPG|Skats no pasažieru nojumes Attēls:Kemeru stacija.jpg|Ķemeru stacija ziemā Attēls:ER2T-7115 Ķemeru stacijā 1.JPG|Elektrovilciens Ķemeru stacijā Attēls:Ķemeru stacija 19.JPG|Rīgas virziena sliežu ceļu izvērsums (skats Tukuma virzienā) Attēls:Ķemeru stacija 9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums Rīgas virzienā Attēls:Ķemeru stacija 8.JPG|Sliežu ceļi un kravas rampa Attēls:Ķemeru stacija 2.JPG|Elektrovilciens Ķemeru stacijā Attēls:Ķemeru stacija 15.JPG|Saimniecības ēka </gallery> === Vēsturiski attēli === <gallery widths="170px" perrow="3"> Ķemeru stacija 1923.jpg|<small>Ķemeru stacija (1923)</small> Attēls:Kjemeri 1930.jpg|<center><small>Ķemeru stacijas ēka 1930. gados</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * [http://zudusilatvija.lv/objects/object/14152/ Ķemeru stacija 1920. gados] * {{youtube|hMt_KQsq8MI|Ķemeru kūrorta stacija}} == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Ķemeri railway station|Ķemeru stacija}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Ķemeri]] lsfsqsfeb9g6vh7f3ci53ib8klesz31 0 181497 3662701 3548613 2022-07-29T16:16:16Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]|Smārde (nozīmju atdalīšana)|Smārde}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Smārde | tips = pieturas punkts | attēls = File:Smārdes stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Smārdes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] | atvērta = 1877 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = Lidija Hofmane-Grīnberga | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 1 | adrese = Smārde, "Dzelzceļa stacija",<br /> Smārdes p., Tukuma n., LV-3129 | latd = 56 | latm = 57 | lats = 18.84 | latNS = N | longd = 23 | longm = 20 | longs = 12.65 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ķemeri (stacija)|Ķemeri]] (10 km) <br /> [[Tukums I]] (11 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Kūdra (stacija)|Kūdra]] (14 km) <br />[[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 54 }} '''Smārde''' ir [[pieturas punkts]] dzelzceļa [[Dzelzceļa līnija|līnijā]] [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] (Rīga—Tukums), tā atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Smārde]]s ciemā. Smārdē pietur visi maršruta Rīga—Tukums elektrovilcieni. Smārde ir C biļešu zonas gala stacija. Smārdes stacijas ēku 2018. gadā pārņēma īpašumā Engures novada pašvaldība. 2019. gadā uzsākta stacijas ēkas pārbūve par kopienu centru, saglabājot dzelzceļa kases un uzgaidāmo telpu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/smardes-dzelzcela-staciju-parbuves-par-kopienu-centru.a317692/ Smārdes dzelzceļa staciju pārbūvēs par kopienu centru]</ref> Kopienu centrs atklāts 2019. gada. 20. decembrī.<ref>[https://www.ntz.lv/novados/engures-novada/stacija/ Atklāta atjaunotā Smārdes stacijas ēka]</ref> Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Smārdes stacija uzbūvēta reizē ar dzelzceļa līniju [[1877]]. gadā. Tajā bija trīs [[Sliežu ceļš|sliežu ceļi]] un kravas rampa. Sākotnējā stacijas ēka nav saglabājusies, tagadējā uzcelta [[1930]]. gadā.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 75. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pēc Tukuma līnijas elektrificēšanas stacijā elektrificēti 2 no 3 sliežu ceļiem, tādējādi tajā varēja izmainīties elektrovilcieni. 20. gadsimta 80. gados stacija pārveidota par pieturas punktu (līdz 90. gadu sākumam palikusi kā rezerves stacija, saglabājot sliežu ceļus un signalizācijas sistēmas, bet demontējot pārmijas), bet neizmantotie sliežu ceļi nojaukti 90. gados (elektrificētais pirmais ceļš nojaukts apmēram 1995. gadā).<ref>[http://railwayz.info/photolines/showphoto.php?ph_id=6929 Бывший перрон у 1-го пути станции] {{krieviski}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:Smārdes stacija 11.jpg|Smārdes stacija 2020. gadā File:Sliežu ceļš Smārdē (3).jpg|Sliežu ceļš Tukuma virzienā File:Sliežu ceļš Smārdē (4).jpg|Sliežu ceļš Rīgas virzienā Attēls:Smārdes stacija 1.JPG|Bijušā pirmā ceļa vieta un perona atliekas Attēls:Smārdes stacija 3.JPG|Nojauktā pirmā ceļa gulšņi Attēls:Smārde, železniční stanice.jpg|Smārdes stacijas perons Attēls:Smārdes stacija 4.jpg|Smārdes stacija, skats Rīgas virzienā Attēls:Smārdes stacija 4.JPG|Stacijas ēka 2010. gadā Attēls:Smārdes stacija 5.JPG|Smārdes stacijas ēka 2011. gadā Attēls:Smarde station 2016 01 (27541470883).jpg|Stacijas ēka 2016. gadā Attēls:Smārdes stacija 6.jpg|Stacijas ēka 2020. gadā </gallery> == Ārējās saites == * [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=10&lat=56.95462&lon=23.33755&layers=B00000000FFFFFFFTTT Smārdes stacija PSRS ģenerālštāba kartē] * {{youtube|X8DKXdVWU4o|Smārdes stacijas ēka}} == Atsauces == {{commonscat|Smārde railway station|Smārdes stacija}} {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Smārdes pagasts]] 570ooi1yvnfi9ed12e7x0i1kksf3vgd 0 186775 3662939 3494560 2022-07-30T09:30:38Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|Rīgas pilsētas daļu|Vecāķi}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Vecāķi | tips = stacija | attēls = File:Vecāķu stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Vecāķu dzelzceļa stacija 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 3 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 | adrese = Vecāķu<br /> dzelzceļa stacija, <br />Mangaļu prospekts 1a, Rīga | latd = 57| latm = 4| lats = 30.0432| latNS = N | longd = 24| longm = 6| longs = 58.44594| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] (2 km) <br /> [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (3 km) | attālums_līdz_Rīgai = 18 }} '''Vecāķi''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]. Vecāķos pietur visi elektrovilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]].<br /> Pie stacijas Skultes virziena sliežu kopsavienojuma atrodas atzars uz vilces apakšstaciju.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9948 Atzara uz vilces apakšstaciju foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042221/http://railwayz.info/photolines/photo/9948 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{krieviski}}</ref> Vecāķi ir A biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Vecāķu stacija tika atklāta {{dat|1933|10|06}}.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 55. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Stacijas ēka tika uzcelta [[1935]]. gadā.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/5760 Vecāķu stacijas foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161008112230/http://railwayz.info/photolines/photo/5760 |date={{dat|2016|10|08||bez}} }} {{krieviski}}</ref> Tā ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc līdzīga projekta būvēta [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrastu stacijas]] pirmskara ēka. Pirms stacijas Rīgas virziena sliežu kopsavienojuma agrāk atzarojās dzelzceļa līnija uz [[Mangaļsala|Mangaļsalu]] (iespējams, būvēta jau [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā). Atjaunota padomju armijas vajadzībām 20. gadsimta 70. gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&lat=57.06931&lon=24.09906&layers=0000B0000FFFFFFFTTT |title=Mangaļsalas dzelzceļa atzars PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskajā kartē |access-date={{dat|2013|08|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307112223/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&lat=57.06931&lon=24.09906&layers=0000B0000FFFFFFFTTT |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> Pēc armijas aiziešanas 90. gados nojaukta. Mūsdienās saglabājusies līnijas trase Mangaļsalā un dambis pāri [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugavai]], bet Vecāķos trase apbūvēta ar privātmājām un dabā vairs nav redzama. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Vecāķu dzelzceļa stacija.JPG|<center><small>Vecāķu stacijas ēka 2012. gadā</small></center> Attēls:Vecāķu stacija 01.JPG|<center><small>Vecāķu stacijas ēka 2011. gadā</small></center> Attēls:Vecāķu stacija 10.JPG|<center><small>Vecāķu stacija 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Vecāķos.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Vecāķos 2.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> Attēls:ER2-989 Vecāķu stacijā.JPG|<center><small>Elektrovilciens ER2-989 Vecāķu stacijā</small></center> Attēls:Vecāķu stacija 02.JPG|<center><small>Peroni un sliežu ceļi. Skats Rīgas virzienā</small> Attēls:Vecāķu stacija 13.JPG|<center><small>Vecāķu stacijas ēka no Mangaļu prospekta puses</small> Attēls:ER2-1300 Vecāķu stacijā.JPG|<center><small>Elektrovilciens ER2-1300 atiet no Vecāķu stacijas</small> </gallery> === Bijušais Mangaļsalas dzelzceļš === <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Mangaļsalas dzelzceļš 02.JPG|<center><small>Bijušās Mangaļsalas dzelzceļa līnijas atzarošanās vieta pirms Vecāķu stacijas</small></center> Attēls:Mangaļsalas dzelzceļš 04.JPG|<center><small>Dzelzceļa trase Mangaļsalā</small></center> Attēls:Mangaļsalas dzelzceļš 09.JPG|<center><small>Mangaļsalas dzelzceļa dambis pāri Vecdaugavai</small></center> </gallery> == Atsauces == {{commonscat|Vecāķi railway station|Vecāķu stacija}} {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Vecāķi| ]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] 72tghpx9edxnwa2cmcsggpyhc2j37q3 0 186836 3662938 3444436 2022-07-30T09:29:48Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Vecdaugava (nozīmju atdalīšana)|Vecdaugava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Vecdaugava | tips = pieturas punkts | attēls = File:Vecdaugavas stacija.jpg | attēla_apraksts = Vecdaugavas pieturas punkta ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1964 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 3| lats = 31.75194| latNS = N | longd =24 | longm = 6| longs = 24.99834| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]] (6 km) <br /> [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] (3 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (2 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (5 km) | attālums_līdz_Rīgai = 17 }} '''Vecdaugava''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]] [[Vecdaugava]]s apkaimē dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]. Vecdaugavas pieturas punktā pietur visi elektrovilcieni maršrutā Rīga-Skulte. Uz pieturas punktu iespējams aizbraukt arī ar [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. autobusu]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29. autobusu]] un [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58. autobusu]] (pietura "Stacija Vecdaugava" [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektā]]). Pieturas punktā nav biļešu kases. == Vēsture == Vecdaugavas pietura atklāta 1964. gadā.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 182. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Vecdaugavas dzelzceļa stacija.JPG|<center><small>Vecdaugavas pieturas punkts 2012. gadā</small></center> Attēls:ER2M-605.JPG|<center><small>Elektrovilciens ER2M-605 Vecdaugavas pieturas punktā</small></center> Attēls:Sliežu ceļi Skultes virzienā.JPG|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> Attēls:Sliežu ceļi Rīgas virzienā 2.JPG|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Būdiņa pie Vecdaugavas stacijas.JPG|<center><small>Būdiņa pie Vecdaugavas pieturas punkta</small> Attēls:Vecdaugavas stacija 02.JPG|<center><small>Elektrovilciens Vecdaugavā</small> Attēls:Vecdaugavas stacija 03.JPG|<center><small>Vecdaugavas pieturas punkta peroni un sliežu ceļi (skats Rīgas virzienā)</small> Attēls:Vecdaugavas stacija 10.JPG|<center><small>Vecdaugavas pieturas punkts 2011. gadā</small> Attēls:Vecdaugavas stacija 04.JPG|<center><small>Vecdaugavas pieturas punkta ēka (nojume)</small> Attēls:Vecdaugavas stacija 06.JPG|<center><small>Soliņi Vecdaugavas nojumē</small> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons category|Vecdaugava railway station|Vecdaugavas stacija}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Vecdaugava| ]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] t1yye1fdybwrxuqgq5oto7ek9n7jty5 0 186841 3662936 3623534 2022-07-30T09:28:55Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Ziemeļblāzma (nozīmju atdalīšana)|Ziemeļblāzma}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ziemeļblāzma | tips = stacija | attēls = File:Ziemeļblāzmas stacija.jpg | attēla_apraksts = Ziemeļblāzmas stacijas ēka 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = | citi_nosaukumi = Rīnuži | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 4 (+strupceļi) | adrese = | latd = 57| latm = 2| lats = 13.47354| latNS = N | longd = 24| longm = 6| longs = 39.21114| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]] (3 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (5 km) <br /> [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]] (6 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] (3 km) | attālums_līdz_Rīgai = 13 }} '''Ziemeļblāzma''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons|Ziemeļu rajonā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]. Ziemeļblāzmā pietur visi pasažieru elektrovilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte|Skulti]]. Ziemeļblāzmā pastāv intensīva kravas satiksme uz naftas termināļiem (stacija gadā spēj nodrošināt 4,5 miljonus tonnu naftas produktu pārvadāšanu).<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/naftimpeks-buves-jaunus-naftas-produktu-terminalus-bus-sastregumi-ziemelblazmas-stacija.d?id=38580745 'Naftimpeks' būvēs jaunus naftas produktu termināļus; būs sastrēgumi Ziemeļblāzmas stacijā]</ref> Stacijas Rīgas virziena sliežu ceļu izvērsuma rajonā atzarojas pievedceļš uz [[Rīgas kuģu būvētava|Rīgas kuģu būvētavu]]. Stacija īpatnēja ar savu plānojumu — galvenā, elektrificētā Skultes virziena divceļu līnija atzarojas stacijas vidusdaļā, bet otrs, Rīgas virzienam pretējais sliežu izvērsums atrodas [[Rīnūži|Rīnūžu]] un naftas termināļu virzienā, kur turpinās kā divceļu pievedceļu līnija. Šī līnija šķērso [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] un (pēc abu ceļu atdalīšanās) [[Atlantijas iela|Atlantijas ielu]]. Netālu no Ziemeļblāzmas stacijas kursē [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19.]] un [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29. autobuss]] (pieturas "Ziemeļblāzma", "Āliņģu iela"), [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]] un [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24. autobuss]] (pietura Emmas iela/Gāles iela). Stacijā darbojas biļešu kase. == Vēsture == Rīnužu stacija atklāta {{dat|1933|10|26}}, reizē ar satiksmes atklāšanu [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rūjienas dzelzceļa]] posmā Rīga—Carnikava. {{dat|1939|04|01}} pārdēvēta tagadējā vārdā par godu [[Augusts Dombrovskis|Augustam Dombrovskim]] — tautas nama "Ziemeļblāzma" dibinātājam.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 182. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pasažieru ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām, uzbūvēta 1934.—1935. gadā, izmantojot dzelzceļa līnijā [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Rēzekne|Daugavpils—Rītupe]] nojaukto ēku materiālus. 2013. gada nogalē stacijā veikta peronu rekonstrukcija. Otrais perons demontēts, abu virzienu elektrovilcieni piestāj pie trešā perona. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Ziemeļblāzmas stacija 14.JPG|<center><small>Ziemeļblāzmas stacijas ēka 2012. gadā</small></center> Attēls:Ziemeļblāzmas gaidāmā vieta.JPG|<center><small>Ziemeļblāzmas stacijas uzgaidāmais paviljons</small></center> Attēls:Sliežu ceļi Skultes virzienā 2.JPG|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> Attēls:Sliežu ceļi Rīgas virzienā.JPG|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:ER2T-7117 pienāk Ziemeļblāzmas stacijā.JPG|<center><small>Kravas vilciens un elektrovilciens Ziemeļblāzmas stacijā</small></center> Attēls:ER2T-7117 Ziemeļblāzmas stacijā.JPG|<center><small>Elektrovilciens Ziemeļblāzmas stacijā</small></center> File:ER2-1310R Ziemeļblāzmas stacijā.jpg|<center><small>Elektrovilciens ER2-1310R Ziemeļblāzmas stacijā</small></center> Attēls:Ziemeļblāzmas stacija 22.JPG|<center><small>Stacijas uzgaidāmā telpa</small></center> Attēls:Ziemeļblāzmas stacija 25.JPG|<center><small>[[hopervagons|Hopervagoni]] Ziemeļblāzmas stacijā</small></center> Attēls:Ziemeļblāzmas stacija 20.JPG|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Ziemeļblāzmas stacija 28.JPG|<center><small>Perons un sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> === Atzars uz Rīnūžiem === <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Pievedceļi uz Rīnūžiem 08.JPG|<center><small>Ostas pievedceļi (pa kreisi uz Rīnūžiem, pa labi uz ostas termināliem)</small></center> Attēls:Pievedceļi uz Rīnūžiem 12.JPG|<center><small>Vecāķu prospekta pārbrauktuve (skats Ziemeļblāzmas stacijas virzienā)</small></center> Attēls:Ziemeļblāzmas stacija 29.JPG|<center><small>Rīnūžu virziena sliežu kopsavienojums (skats stacijas virzienā)</small></center> Attēls:Pievedceļi uz Rīnūžiem 04.JPG|<center><small>Pievedceļš uz Rīnūžiem (priekšplānā Atlantijas ielas pārbrauktuve)</small></center> Attēls:Pievedceļi uz Rīnūžiem 05.JPG|<center><small>Pievedceļš uz Rīnūžiem (skats Ziemeļblāzmas stacijas virzienā)</small></center> Attēls:Pievedceļi uz Rīnūžiem 11.JPG|<center><small> Maršruta/aizsprosta luksofori pie Vecāķu prospekta pārbrauktuves. MT — luksofors terminālu pievedceļam, MR — Rīnūžu pievedceļam</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.letonika.lv/groups/?id=2439157&g=3&r= Ziemeļblāzmas stacija ap 1941. gadu] * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/23233/ Ziemeļblāzmas stacija 1930. gados] == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Ziemeļblāzma railway station|Ziemeļblāzmas stacija}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Vecmīlgrāvis]] [[Kategorija:Trīsciems]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] tokmxyfp67wtrot3tmf60w64a1n2j6n 0 186848 3662935 3399251 2022-07-30T09:27:04Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju Rīgā|ciemu Rucavas pagastā|Mangaļi (Rucavas pagasts)}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Mangaļi | tips = stacija | attēls = Mangaļu stacijas ēka.JPG | attēla_apraksts = Mangaļu stacijas ēka | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1872 | slēgta = | citi_nosaukumi = Mīlgrāvis, Dzirnupe | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 + 9 | adrese = Mangaļu dzelzceļa stacija, <br>Vitrupes iela 2, Rīga, LV-1034 | latd = 57| latm = 1| lats = 7.46754| latNS = N | longd = 24| longm = 7| longs = 47.57514| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]] (3 km),<br />[[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 10 }} '''Mangaļi''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga]]s [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā,]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]. Tajā ir intensīva kravas satiksme (Mangaļi ir I klases kravas stacija) un pietur visi Skultes virziena elektrovilcieni. Rīgas virziena sliežu izvērsuma rajonā atzarojas līnija uz "[[Man-Tess]]" un citiem uzņēmumiem. Šajā atzarojumā ir Rīgā vienīgais dzelzceļa sliežu krustojums ar [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|tramvaja līniju]]. Aiz "Man-Tess" sliedes turpinās līdz [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]]i. Sliedes [[Daudersala]]s virzienā ir atvienotas no atzara un netiek izmantotas. Nedaudz tālāk stacijas virzienā atzarojas liels daudzums sliežu ceļu uz [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]] esošajiem ostas termināliem un stividorkompānijām. Mangaļu stacija iedalās A un B parkā, bez tam arī [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]] ir Mangaļu stacijas parks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3361 |title=Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. RI12IB0082 |access-date={{dat|2013|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305002354/http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3361 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Mangaļu A parks ir 3 sliežu ceļi pie pasažieru stacijas ēkas, bet B parks — 9 kravas vilcieniem paredzēti ceļi [[Ezera iela (Rīga)|Ezera ielas]] rajonā. Piecus B parka ceļus šķērso apsargājamā Ezera ielas pārbrauktuve. B parku sauc arī par staciju Mangaļi-Eksports. Mangaļu stacija gadā var apkalpot 3650 kravu vilcienu sastāvus un 7300 elektrovilcienu sastāvus. Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Mangaļu stacija ir 1872. gadā uzbūvētās [[dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|dzelzceļa līnijas Rīga—Mīlgrāvis]] (''Мюльграбен'') galastacija. Jau pašā sākumā no stacijas ir bijis daudz atzarojumu uz rūpnīcām un noliktavām.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 55. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> 20. gadsimta 30. gados, uzsākot būvēt līniju [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]], jaunā līnija atzarojās nedaudz pirms toreizējās Mangaļu stacijas un netālu no tās reizē ar satiksmes uzsākšanu posmā līdz [[Carnikava (stacija)|Carnikavai]] 1933. gadā tika atklāta pasažieru stacija '''Dzirnupe'''. 50. gados tā apvienota ar Mangaļu staciju: mūsdienās šeit ir pasažieru vilcienu pietura. Savukārt sākotnējā Mangaļu stacija atrodas slēgtā ostas teritorijā un nav brīvi pieejama. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Sliežu ceļi Skultes virzienā 3.JPG|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> Attēls:Sliežu ceļi Rīgas virzienā 3.JPG|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Mangaļu stacijas uzgaidāmā vieta.JPG|<center><small>Mangaļu stacijas pasažieru nojume</small></center> Attēls:Mangaļu stacija 06.JPG|<center><small>Mangaļu stacijas ēka</small></center> Attēls:Mangaļu stacija 09.JPG|<center><small>Cisternas Mangaļu stacijā</small></center> Attēls:Mangaļu stacija 08.JPG|<center><small>Pasažieru nojume</small></center> </gallery> === Atzars uz "Man-Tess" === <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Atzars uz Man-Tess 03.JPG|<center><small>Atzars no Mangaļu stacijas uz Man-Tess (pa kreisi - likvidētais atzars uz Daudersalu)</small></center> Attēls:Atzars uz Man-Tess 02.JPG|<center><small>Atzars no Mangaļu stacijas uz Man-Tess (termināla ceļi)</small></center> Attēls:Atzars uz Man-Tess 08.JPG|<center><small>Atzars no Mangaļu stacijas uz Man-Tess (Tvaika ielas pārbrauktuve)</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * {{cite web|url=http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=122639&LNG=RU#picture|title=Skats uz Mangaļu B parku|archiveurl=https://archive.today/20130630030749/http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=122639&LNG=RU%23picture#picture|archivedate=2013-06-30|access-date=2013-01-08}} {{krieviski}} == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Mangaļi railway station|Mangaļu stacija}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Mīlgrāvis]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] 9sg4bjqy13wj6q5392f6ccmlvtcrvyv 0 195671 3662600 3559689 2022-07-29T12:19:38Z Kaamis007 67303 /* Represijas pret Smilgas radiniekiem */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ivars Smilga | vārds_orig = | attēls = Smilga.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 02 | dz_vieta = [[Alojas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 03 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Maskava]] (tagad - {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ivars Smilga''' (1892—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs. Viens no [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] vadītājiem. Pēc Pirmā pasaules kara [[PSKP|komunistiskās partijas]] un valsts saimnieciskais darbinieks Padomju Krievijā un [[Padomju Savienība|PSRS]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1892. gada 2. decembrī [[Alojas pagasts|Alojas pagasta]] "Mežurgu" māju saimnieka Teņa Smilgas un viņa sievas Anetes Jūlijas (dzim. Lindes) ģimenē. Bērnībā viņu iespaidojuši tēva uzskati un [[grieķu mitoloģija]]s stāsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/novadpetnieciba/novadnieku_enciklopedija//%26a%3D26 |title=Limbažu bibliotēkas novadnieku enciklopēdija |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140219221854/http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/novadpetnieciba/novadnieku_enciklopedija//%26a%3D26 |archivedate={{dat|2014|02|19||bez}} }}</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā soda ekspedīcija 1906. gadā nošāva viņa tēvu, kas bija ievēlēts par pagasta rīcības komitejas priekšsēdi. Ivars Smilga tajā laikā mācījās Valmieras reālskolā un pēc tēva nāves 1907. gada janvārī iestājās [[LSDSP]]. 1910. gadā viņš sāka studijas [[A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte]]s juridiskajā fakultātē, bet jau nākamajā gadā tika izslēgts par piedalīšanos studentu demonstrācijā. 1915. gadā Smilgu apcietināja un izsūtīja uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada martā viņš ieradās [[Pēterburga|Petrogradā]], kur viņu ievēlēja par Krievijas Sociāldemokrātiskās (boļševiku) partijas (KSDS(b)P) Centrālkomitejas locekli un aizsūtīja organizēt padomju darbu [[Somija|Somijā]]. No 1917. gada vidus Smilga bija Somijas armijas, flotes un strādnieku izpildkomitejas priekšsēdētājs. [[Oktobra revolūcija]]s laikā viņš organizēja revolucionāro karaspēka daļu pārvietošanu no Somijas un Petrogradu. Pēc Somijas neatkarības proklamēšanas [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] viņu iecēla par [[KSPFR]] pilnvaroto pārstāvi Somijā, kur viņš aktīvi iesaistījās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] organizēšanā 1918. gadā. Pēc atgriešanās Petrogradā Smilgu iecēla par Kara revolucionārās padomes (''Реввоенсовет'') locekli, un viņš bija viens no galvenajiem kauju organizētājiem [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] frontēs (1918—1921). Pēc kara beigām 1921. gadā strādāja vadošos amatos Krievijas tautsaimniecībā: no 1921. gada līdz 1923. gadam bija kurināmā pārvaldes priekšnieks un Augstākās tautas saimniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks. No 1924. līdz 1926. gadam bija Valsts plāna priekšsēdētāja vietnieks, līdz 1927. gadam G. Pļehanova Tautas saimniecības universitātes (''Российский экономический университет имени Г. В. Плеханова'') profesors un rektors. 1927. gadā neilgu laiku Tālo Austrumu bankas direktors. 1927. gada decembrī I. Smilgu kā [[Trockis|Trocka]] atbalstītāju izslēdza no partijas un piesprieda četrus gadus izsūtījumā [[Minusinska|Minusinskā]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]], bet 1930. gadā atjaunoja partijā. Pēc atgriešanās Maskavā viņš strādāja Augstākajā tautas saimniecības mobilizācijas pārvaldē par priekšsēdētāja vietnieku, bet no 1933. gada Valsts plāna komitejā par priekšsēdētāja vietnieku [[Vidusāzija]]s sektorā, taču 1934. gadā viņu atlaida no darba. 1935. gada naktī no 1. uz 2. janvāri viņu arestēja, piesprieda 10 gadu cietumsodu un aizsūta uz Verhņeuraļskas politizolatoru. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā viņu 1938. gada pavasarī pārveda uz Maskavas NKVD cietumu. Pratināšanās neatzina savu vainu, par spīti spīdzināšanām. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1938. gada 12. martā Smilgam piesprieda nāvessodu, kas izpildīts 26. martā. Līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas (''Новое Донское кладбище'') krematorijā un apglabāts masu kapā. == Represijas pret Smilgas radiniekiem == Ivara Smilgas sieva N. Polujana-Smilga tika arestēta 1936. gada naktī no 1. uz 2. jūniju, ieslodzīta [[Solovku salas|Solovku salās]] un vēlāk nošauta. I. Smilgas vecākā meita Tatjana arestēta 1939. gadā, bet jaunākā meita Natālija 1949. gadā. Sākumā ieslodzīta [[Butirku cietums|Butirku cietumā]], bet vēlāk pārsūtīta uz Kazahstānu. Brālis Pāvils Smilga arestēts 1936. gadā un gājis bojā kādā no [[GULAG]]a nometnēm. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.hrono.ru/biograf/smilga.html Biogrāfija www.hrono.ru] (krieviski) * [http://www.rulife.ru/mode/article/374/ Smilgas meitas atmiņas] (krieviski) * [https://www.wsws.org/en/articles/2014/10/27/smil-o27.html Intervija ar Tatjanu Smilgu] (angļu val.) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Smilga, Ivars}} [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:PSKP CK locekļi]] [[Kategorija:Padomju politiķi]] [[Kategorija:Revolucionāri]] [[Kategorija:Marksisti]] [[Kategorija:Personas Somijas pilsoņu karā]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Nogalinātie politiķi]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] n9dhu1sy64k2f671cyhqb1w6jhwo60l 3662601 3662600 2022-07-29T12:21:28Z Kaamis007 67303 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ivars Smilga | vārds_orig = | attēls = Smilga.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1892 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 02 | dz_vieta = [[Alojas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 26 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = N. Polujana-Smilga | bērni = 2 meitas | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ivars Smilga''' (1892—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs. Viens no [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] vadītājiem. Pēc Pirmā pasaules kara [[PSKP|komunistiskās partijas]] un valsts saimnieciskais darbinieks Padomju Krievijā un [[Padomju Savienība|PSRS]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1892. gada 2. decembrī [[Alojas pagasts|Alojas pagasta]] "Mežurgu" māju saimnieka Teņa Smilgas un viņa sievas Anetes Jūlijas (dzim. Lindes) ģimenē. Bērnībā viņu iespaidojuši tēva uzskati un [[grieķu mitoloģija]]s stāsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/novadpetnieciba/novadnieku_enciklopedija//%26a%3D26 |title=Limbažu bibliotēkas novadnieku enciklopēdija |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140219221854/http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/novadpetnieciba/novadnieku_enciklopedija//%26a%3D26 |archivedate={{dat|2014|02|19||bez}} }}</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā soda ekspedīcija 1906. gadā nošāva viņa tēvu, kas bija ievēlēts par pagasta rīcības komitejas priekšsēdi. Ivars Smilga tajā laikā mācījās Valmieras reālskolā un pēc tēva nāves 1907. gada janvārī iestājās [[LSDSP]]. 1910. gadā viņš sāka studijas [[A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte]]s juridiskajā fakultātē, bet jau nākamajā gadā tika izslēgts par piedalīšanos studentu demonstrācijā. 1915. gadā Smilgu apcietināja un izsūtīja uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada martā viņš ieradās [[Pēterburga|Petrogradā]], kur viņu ievēlēja par Krievijas Sociāldemokrātiskās (boļševiku) partijas (KSDS(b)P) Centrālkomitejas locekli un aizsūtīja organizēt padomju darbu [[Somija|Somijā]]. No 1917. gada vidus Smilga bija Somijas armijas, flotes un strādnieku izpildkomitejas priekšsēdētājs. [[Oktobra revolūcija]]s laikā viņš organizēja revolucionāro karaspēka daļu pārvietošanu no Somijas un Petrogradu. Pēc Somijas neatkarības proklamēšanas [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] viņu iecēla par [[KSPFR]] pilnvaroto pārstāvi Somijā, kur viņš aktīvi iesaistījās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] organizēšanā 1918. gadā. Pēc atgriešanās Petrogradā Smilgu iecēla par Kara revolucionārās padomes (''Реввоенсовет'') locekli, un viņš bija viens no galvenajiem kauju organizētājiem [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] frontēs (1918—1921). Pēc kara beigām 1921. gadā strādāja vadošos amatos Krievijas tautsaimniecībā: no 1921. gada līdz 1923. gadam bija kurināmā pārvaldes priekšnieks un Augstākās tautas saimniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks. No 1924. līdz 1926. gadam bija Valsts plāna priekšsēdētāja vietnieks, līdz 1927. gadam G. Pļehanova Tautas saimniecības universitātes (''Российский экономический университет имени Г. В. Плеханова'') profesors un rektors. 1927. gadā neilgu laiku Tālo Austrumu bankas direktors. 1927. gada decembrī I. Smilgu kā [[Trockis|Trocka]] atbalstītāju izslēdza no partijas un piesprieda četrus gadus izsūtījumā [[Minusinska|Minusinskā]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]], bet 1930. gadā atjaunoja partijā. Pēc atgriešanās Maskavā viņš strādāja Augstākajā tautas saimniecības mobilizācijas pārvaldē par priekšsēdētāja vietnieku, bet no 1933. gada Valsts plāna komitejā par priekšsēdētāja vietnieku [[Vidusāzija]]s sektorā, taču 1934. gadā viņu atlaida no darba. 1935. gada naktī no 1. uz 2. janvāri viņu arestēja, piesprieda 10 gadu cietumsodu un aizsūta uz Verhņeuraļskas politizolatoru. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā viņu 1938. gada pavasarī pārveda uz Maskavas NKVD cietumu. Pratināšanās neatzina savu vainu, par spīti spīdzināšanām. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1938. gada 12. martā Smilgam piesprieda nāvessodu, kas izpildīts 26. martā. Līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas (''Новое Донское кладбище'') krematorijā un apglabāts masu kapā. == Represijas pret Smilgas radiniekiem == Ivara Smilgas sieva N. Polujana-Smilga tika arestēta 1936. gada naktī no 1. uz 2. jūniju, ieslodzīta [[Solovku salas|Solovku salās]] un vēlāk nošauta. I. Smilgas vecākā meita Tatjana arestēta 1939. gadā, bet jaunākā meita Natālija 1949. gadā. Sākumā ieslodzīta [[Butirku cietums|Butirku cietumā]], bet vēlāk pārsūtīta uz Kazahstānu. Brālis Pāvils Smilga arestēts 1936. gadā un gājis bojā kādā no [[GULAG]]a nometnēm. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.hrono.ru/biograf/smilga.html Biogrāfija www.hrono.ru] (krieviski) * [http://www.rulife.ru/mode/article/374/ Smilgas meitas atmiņas] (krieviski) * [https://www.wsws.org/en/articles/2014/10/27/smil-o27.html Intervija ar Tatjanu Smilgu] (angļu val.) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Smilga, Ivars}} [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:PSKP CK locekļi]] [[Kategorija:Padomju politiķi]] [[Kategorija:Revolucionāri]] [[Kategorija:Marksisti]] [[Kategorija:Personas Somijas pilsoņu karā]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Nogalinātie politiķi]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] qi5tbdej1l6ontj0nfb8klqt9b5u7fq 0 204836 3662954 3494497 2022-07-30T09:39:10Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Saulkrasti | tips = stacija | attēls = File:Saulkrastu stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Saulkrastu stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = | latd =57 | latm =16 | lats =9 | latNS = N | longd =24 | longm =25 | longs =36 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Skulte (stacija)|Skulte]] (8 km) <br/> [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (11 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (2 km) <br /> [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (3 km) | attālums_līdz_Rīgai = 48 }} '''Saulkrasti''' ir [[dzelzceļa stacija]] [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētā, [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|dzelzceļa līnijā Zemitāni—Skulte]]. Attālums no [[Rīgas Pasažieru stacija]]s — 48 km, no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]em — 44 km, līdz galastacijai [[Skulte (stacija)|Skultei]] — 8 km. Saulkrastos pietur visi vilcieni maršrutā Rīga—Skulte, kā arī šeit ir galapunkts vilcieniem Rīga—Saulkrasti. Stacijā darbojas biļešu kase. == Vēsture == Saulkrastu stacija tika uzbūvēta 1934. gada 1. jūnijā, pēc tam, kad [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas—Rūjienas dzelzceļa līnija]] sasniedza Saulkrastus. Stacija bija paredzēta peldvietu un vasarnīcu rajonam, kas veidojies 19. gadsimtā kā [[Neibāde (Saulkrasti)|Neibāde]]. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada naktī no 25. uz 26. septembri stacijas ēka uzspridzināta. Jaunā stacijas ēka atklāta 1952. gada 28. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14336/ |title=Zudusī Latvija |access-date={{dat|2012|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120408183333/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14336/ |archivedate={{dat|2012|04|08||bez}} }}</ref> 2014. gadā sāka rekonstruēt stacijas ēku,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/latvija/121335-saulkrastu-dzelzcela-stacija-piedzivos-renovaciju.htm |title=Saulkrastu dzelzceļa stacija piedzīvos renovāciju |access-date={{dat|2014|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305031627/http://nra.lv/latvija/121335-saulkrastu-dzelzcela-stacija-piedzivos-renovaciju.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> iekštelpu remontdarbi pārsniedza noteikto termiņu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saulkrastu-stacija-atkartoti-iekaveti-iekstelpu-remontdarbi.a120798/|title=Saulkrastu stacijā atkārtoti iekavēti iekštelpu remontdarbi|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>, rekonstrukcija tika pabeigta 2015. gada pavasarī. == Attēlu galerija == <gallery widths="130" heights="130" perrow="3"> Attēls:Saulkrastust1.jpg|<center><small>Stacijas ēka 2020. gada vasarā</small></center> File:Stacija Saulkrasti.jpg|<center><small>Stacijas ēka 2012. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Saulkrastos.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Saulkrastos (2).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> Attēls:Saulkrastust2.jpg|<center><small>Stacijas ēka no Alfrēda Kalniņa ielas puses</small></center> Attēls:Saulkrastust3.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Saulkrastust4.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> Attēls:Saulkrastust5.jpg|<center><small>1. platforma Saulkrastu stacijā</small></center> Attēls:Saulkrastust6.jpg|<center><small>2. platforma Saulkrastu stacijā</small></center> Attēls:Saulkrastust7.jpg|<center><small>Saimniecības ēka</small></center> Attēls:Saulkrastust8.jpg|<center><small>Dzelzceļa stacijas uzgaidāmā zāle</small></center> Attēls:Saulkrastust9.jpg|<center><small>Kase un pasažieru vilcienu kustības saraksti dzelzceļa stacijas uzgaidāmajā zālē </small></center> Attēls:Saulkrastust10.jpg|<center><small>Kādreizējā dzelzceļa stacijas tualešu ēka</small></center> Attēls:Saulkrastust11.jpg|<center><small>Automašīnu stāvvieta pie dzelzceļa stacijas ēkas</small></center> Attēls:Saulkrastust12.jpg|<center><small>Elektrovilciens ERT2 Saulkrastu dzelzceļa stacijā</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * {{youtube|2VH2Ck0kYyM|Saulkrastu dzelzceļa stacija}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Saulkrasti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] f18ml0xrt9n8atau9nene1j88jlvifh 0 211161 3662959 3494503 2022-07-30T09:42:33Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Skulte|Skulte}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Skulte | tips = stacija | attēls = File:Skultes stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Skultes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] <small>(mūsdienās)</small> | atvērta = 1934 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 (neskaitot strupceļus un pievedceļus) | adrese = | latd = 57| latm = 20| lats = 0.2| latNS = N | longd = 24| longm = 27| longs = 46.8| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (8&nbsp;km) <br/> [[Limbaži (stacija)|Limbaži]] (26&nbsp;km) <small>(slēgta)</small> | tuvākie_pp_un_cp = [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]] (3&nbsp;km) <br /> [[Ziediņi]] (4&nbsp;km) <small>(slēgts)</small> | attālums_līdz_Rīgai = 56 }} '''Skulte''' ir dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] galastacija, atrodas [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]]. Stacija ir arī elektrovilcienu Rīga—Skulte galapunkts. Oficiāli Skulte ir [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzmas]] stacijas līnijas parks.<ref>[http://www.ldz.lv/texts_files/2014%20tikla_parskats.pdf Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas Dzelzceļš]{{Novecojusi saite}}</ref> Kravu operācijas Skultes stacijā notiek uz tās pievedceļa, kaut gan to apgrozījums ir neliels. Attālums no [[Rīgas Pasažieru stacija]]s — 56&nbsp;km, no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāniem]] — 52&nbsp;km. Skultes stacijā biļešu kase ir slēgta. Skulte ir C&nbsp;biļešu zonas gala stacija. == Vēsture == Skultes pieturas punkts tika atklāts [[1934]]. gadā uz dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]]. Stacijas ēka tika uzbūvēta [[1952]]. gadā,<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/5679 Skultes stacijas foto] {{krieviski}}</ref> sākotnēji tā tika izmantota kā dzīvojamā māja. Kopš [[1991]]. gada, kad tika elektrificēts posms Zvejniekciems—Skulte, šeit ir elektrovilcienu galapunkts. Šim nolūkam šeit tika uzbūvēta stacija elektrovilcienu apgriešanai. Ap [[2005]].—[[2007]]. gadu [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apvedceļa izbūves laikā Skultes stacijas perons bija pārcelts 700&nbsp;m Rīgas virzienā (atradās starp autoceļa V128 [[Straupe]]—[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] pārbrauktuvi un stacijas ieejas luksoforu), jo pār apvedceļu tika būvēts dzelzceļa pārvads, kas neļāva vilcieniem braukt līdz Skultes stacijai.<ref>[http://www.binders.lv/lv/aktualitates/get/nid/29 Sākusies Saulkrastu apvedceļa 3.posma izbūve] binders.lv</ref> Uz pārceltā perona bija uzbūvēta arī nojume. Mūsdienās pārceltais perons un nojume vairs nepastāv. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Skultes stacija.JPG|<center><small>Skultes stacijas ēka 2009. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Skultē 5.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Skultē 4.jpg|<center><small>Sliežu ceļi, kur beidzas elektrolīnija un pavisam drīz arī sliedes</small></center> File:Sliežu ceļi Skultē 6.jpg|<center><small>Skats Rīgas virzienā. Nedaudz tālāk atrodas Dzelzceļa pārvads pār Autoceļu A1.</small></center> File:Skultes dzelzceļa pārvads.jpg|<center><small>Dzelzceļa pārvads pār [[Autoceļš A1 (Latvija)|Autoceļu A1]].</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161010035049/http://www.panoramio.com/photo/3099785 Elektrovilciens pagaidu Skultes stacijā] * {{youtube|pSwHvp58naE|Rīgas-Rūjienas dzelzceļa galapunkts - Skulte}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Skultes pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] f783k5jt5kcwfsi7m5wixqnfq1bp7cn 0 211225 3662953 3518127 2022-07-30T09:37:24Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Pabaži|Pabaži}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Pabaži | tips = pieturas punkts | attēls = File:Pabažu stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Pabažu stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 14| lats = 31.2432| latNS = N | longd = 24| longm = 24| longs = 29.6316| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (3 km) <br/> [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]] (8 km) <br /> [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (5 km) <br /> [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (2 km) | attālums_līdz_Rīgai = 45 }} '''Pabaži''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētā, [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|dzelzceļa līnijā Zemitāni—Skulte]]. Attālums no [[Rīgas Pasažieru stacija]]s— 45 km, no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]em — 41 km, līdz galastacijai [[Skulte (stacija)|Skultei]] — 11 km. Pabažos pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un arī vilcieni uz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Pabažu pietura tika atklāta 1934. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://railwayz.info/photolines/photo/9065|title=Вокзал, о.п. Пабажи|publisher=railwayz.info|accessdate={{dat|2018|7|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161008173008/http://railwayz.info/photolines/photo/9065|archivedate={{dat|2016|10|08||bez}}}}</ref> Sākumā pieturā nebija pastāvīgas pasažieru ēkas, tās vietā tika izmantots blakus sliedēm novietots kravas vagons.<ref>[https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-pasazieru-vilciens-pabazu-pieturas-punkta Foto: Pasažieru vilciens Pabažu pieturas punktā]</ref> Vēlāk esot bijusi koka ēka sarkanbrūnā krāsā. Tagadējā tipveida ēka uzcelta 1951. gadā.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 184. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> 1990. gados pieturas punkta ēkā tika ierīkots pārtikas veikals, bet 2005. gadā "[[Latvijas dzelzceļš]]" pārdeva ēku privātpersonai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/trukst-atbildiga-par-slegto-un-nolaisto-pabazu-staciju.a120184/|title=Trūkst atbildīgā par slēgto un nolaisto Pabažu staciju|date={{dat|2015|5|4||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|7|22||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš {{dat|2014|9|8|Ģ|bez}} pieturas punkta ēkā vairs nav iespējams iegādāties vilciena [[biļete]]s. Ēka tika nolaista un izpostīta, līdz 2017. gadā tā tika atjaunota. Bijušajā pieturas punkta ēkā ir iekārtoti divi dzīvokļi, kas vasaras sezonā tiek izīrēti tūristiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pabazu-dzelzcela-stacija-no-grausta-partapusi-par-turistu-mitni.a261437/|title=Pabažu dzelzceļa stacija no grausta pārtapusi par tūristu mītni|date={{dat|2017|12|19||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|7|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180124012620/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pabazu-dzelzcela-stacija-no-grausta-partapusi-par-turistu-mitni.a261437/|archivedate={{dat|2018|01|24||bez}}}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:О.п. Пабажи.jpg|<center><small>Pabažu stacija 2012. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Pabažos (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Pabažos (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Ārējas saites == * [https://www.facebook.com/pabazustacija ''Facebook'' lapa "Pabažu stacija"] == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Saulkrasti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] 2bqehxsi7y799cezcbg7nhjkj2d4mvu 0 211426 3662956 3494500 2022-07-30T09:41:56Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu|Zvejniekciems}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Zvejniekciems | tips = pieturas punkts | attēls = File:Zvejniekciema stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Zvejniekciema pasažieru nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 1 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 1 | adrese = | latd = 57| latm = 18| lats = 25| latNS = N | longd = 24| longm = 26| longs = 33| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Skulte (stacija)|Skulte]] (3&nbsp;km) <br /> [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (5&nbsp;km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (3&nbsp;km) | attālums_līdz_Rīgai = 53 }} '''Zvejniekciems''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Attālums līdz [[Skulte (stacija)|Skultes]] stacijai ir 3&nbsp;km. Attālums no [[Rīgas Pasažieru stacija]]s — 53&nbsp;km, no [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]em — 49&nbsp;km. Zvejniekciemā pietur visi vilcieni uz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pie pieturas punkta atrodas vasarnīcu ciemata Mežvīns Pagasta ielas pārbrauktuve. Aptuveni 2&nbsp;km attālumā no pieturas punkta atrodas apdzīvota vieta Zvejniekciems, bet tas atrodas jau citā novadā. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Pieturas punkts tika atklāts [[1934]]. gadā.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/8888 http://railwayz.info/photolines/photo/8888]</ref> No [[1971. gads Latvijā|1971. gada]] šeit bija elektrovilcienu galapunkts. Elektrovilcieni šeit apgriezās pie galvenā ceļa izbūvētā strupceļā<ref>[http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&lat=57.30826&lon=24.44293&layers=B00000000FFFFFFFTTT Zvejniekciema pietura ar strupceļu PSRS Ģenerālštāba kartē]</ref> (mūsdienās vairs nepastāv), tādējādi Zvejniekciems bija Saulkrastu stacijas vadībā esošs ceļa postenis. 1991. gadā, pagarinot elektrifikāciju līdz Skultei, stacija tika pārveidota par pieturas punktu. Pēc Saulkrastu apvedceļa izbūves nekas vairs neliecina, ka šeit bijis elektrovilcienu galapunkts. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Zvejniekciema stacija.JPG|<center><small>Zvejniekciema pasažieru nojume 2012. gadā</small></center> File:Elektrovilciens ER2-1300 Zvejniekciemā.jpg|<center><small>Elektrovilciens Skulte - Rīga pie Zvejniekciema pieturas punkta</small></center> File:Sliežu ceļš Zvejniekciemā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļš Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļš Zvejniekciemā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļš Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Skultes pagasts]] oylxk5xwysnfc2s41qu31wb5k5m2kk4 0 211439 3662952 3647765 2022-07-30T09:36:56Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|upi|Inčupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Inčupe | tips = pieturas punkts | attēls = File:Inčupes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Inčupes pietura 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1971 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 13| lats = 30.4968| latNS = N | longd = 24| longm = 23| longs = 52.7064| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (5 km) <br /> [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (2 km) <br /> [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 43 }} '''Inčupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Inčupē pietur daļa vilcienu uz [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte|Skulti]]. Inčupi var uzskatīt arī par ceļa posteni, jo šeit notiek pāreja no vienceļa posma Lilaste—Inčupe uz divceļu posmu Inčupe—Saulkrasti, bet sadalošā pārmija pieder Saulkrastu stacijai.<ref>[http://www.ldz.lv/texts_files/2014%20tikla_parskats.pdf Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas Dzelzceļš]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2019. gada decembra tiks samazināts pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Inčupē.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2022. gada Inčupes pieturu paredzēts slēgt.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 4. oktobrī]</ref> Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Inčupes stacija.JPG|<center><small>Inčupes pietura 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Inčupē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Inčupē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] 45b7ereofz87lpoxs1o0es7621ml3xf 0 211440 3662940 3533032 2022-07-30T09:31:11Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Garciems}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garciems | tips = pieturas punkts | attēls = File:Garciema stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Garciema stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1933 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 6| lats = 6.8076| latNS = N | longd = 24| longm = 12| longs = 20.45154| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (5 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Garupe (stacija)|Garupe]] (2 km) <br /> [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (4 km) | attālums_līdz_Rīgai = 24 }} '''Garciems''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Garciems|Garciemā]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Garciemā pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Garciema pietura tika atklāta [[1933]]. gadā.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9858 http://railwayz.info/photolines/photo/9858]</ref> Padomju laikā šeit bija ceļa postenis, jo līdz Carnikavai bija vienceļa posms. Bijušajam postenim pieslēdzās arī pievedceļš, kurš mūsdienās ir likvidēts. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Garciema stacija.JPG|<center><small>Garciema stacijas ēka 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Garciemā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Garciemā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] lkiihqx28nc2whjp2xvqt9nllyvkdmo 0 211441 3662951 3533058 2022-07-30T09:35:35Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Lilaste|Lilaste}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lilaste | tips = stacija | attēls = File:Lilastes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Lilastes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Līlaste | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = 57| latm = 10| lats = 54.8472| latNS = N | longd = 24| longm = 20| longs = 9.61434| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (11 km) <br /> [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Gauja (stacija)|Gauja]] (5 km) <br /> [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (6 km) <br /> [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (8 km) | attālums_līdz_Rīgai = 37 }} '''Lilaste''' ir dzelzceļa stacija [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Lilastē pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte|Skulti]]. Līdz Lilastei kursē arī kravas vilcieni. Lilaste ir B biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Lilastes stacija tika atklāta [[1934]]. gadā. Gadu vēlāk stacijas nosaukums bija ''Līlaste'', bet vēlāk nosaukums tika mainīts atpakaļ uz ''Lilaste''.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9084 http://railwayz.info/photolines/photo/9084]</ref> Lilastes stacijai bija arī pievedceļš, bet tas ir nojaukts. Līdz Otrā pasaules karu starp Lilasti un Gauju bija stacija [[Garezers (stacija)|Garezers]]. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Lilastes stacija.JPG|<center><small>Lilastes stacija 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Lilastē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Lilastē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 1251gm5shqaosuxp55wiu3ip2gzxtso 0 211443 3662950 3533057 2022-07-30T09:34:52Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Gauja|Gauja}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gauja | tips = pieturas punkts | attēls = File:Gaujas stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Gaujas pieturas nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1934 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 8| lats = 28.69434| latNS = N | longd = 24| longm = 17| longs = 15.4212| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (2 km) <br /> [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Inčupe (stacija)|Inčupe]] (11 km) <br /> [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (13 km) | attālums_līdz_Rīgai = 32 }} '''Gauja''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Gaujā pietur visi vilcieni uz [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte|Skulti]]. Gaujas pieturas tuvumā atrodas Carnikavas stacijas robeža. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta. == Vēsture == Gaujas pieturas punkts tika atvērts [[1934]]. gadā.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/9350 http://railwayz.info/photolines/photo/9350]</ref> Līdz Otrā pasaules karu starp Lilasti un Gauju bija stacija [[Garezers (stacija)|Garezers]]. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Gaujas stacija.JPG|<center><small>Gaujas pieturas nojume 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaujā (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] 4skdwimoxncasgwadfio4pql3v6rw4o 0 211444 3662943 3533055 2022-07-30T09:33:15Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|dzelzceļa pieturu|Garupe|Garupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garupe | tips = pieturas punkts | attēls = File:Garupes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Garupes pieturas nojume 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 6| lats = 51.1308| latNS = N | longd = 24| longm = 14| longs = 41.69754| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Carnikava (stacija)|Carnikava]] (3 km) <br /> [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]] (9 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Garciems (stacija)|Garciems]] (2 km) <br /> [[Kalngale (stacija)|Kalngale]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 26 }} '''Garupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Garupe (ciems)|Garupē]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Garupē pietur visi vilcieni uz [[Carnikava|Carnikavu]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Pieturas punktā nav biļešu kases. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Garupes stacija.JPG|<center><small>Garupes pieturas nojume 2010. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Garupē (4).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Skultes virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Garupē (3).jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Carnikavas pagasts]] mgr4eylzb1ow0rggac400djixp9swlj 4 212462 3662757 3283686 2022-07-29T19:36:19Z Biafra 13794 manuprāt, piemērotāks fakts. wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Jukums Vacietis.jpg|150x150px|Jukums Vācietis]] </div> * [[1794. gads|1794]]. — [[Franču revolūcija]]: [[Maksimiljēns Robespjērs]] un Luijs Antuāns de Senžists tika [[giljotīna|giljotinēti]] [[Parīze|Parīzē]]. * [[1821. gads|1821]]. — [[Peru]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1914. gads|1914]]. — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Austroungārija]] pieteica karu [[Serbija]]i. * [[1938. gads|1938]]. — [[Komunarka (poligons)|NKVD Komunarkas poligonā]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]] nošauts [[Jukums Vācietis]] <small>(attēlā)</small>, [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] komandieris [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, vēlāk pirmais [[Padomju Krievija]]s bruņoto spēku virspavēlnieks. * [[1957. gads|1957]]. — [[Maskava|Maskavā]] sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot [[Padomju Savienība|PSRS]] ārvalstniekiem. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=July|Day=28}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|7-28]] </noinclude> 9exj84jmvga8u6q26y57x150zkd6e9c 0 217601 3662799 3652566 2022-07-29T21:37:40Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mediju sērijas infokaste |title = ''Marvel Cinematic Universe'' |image = Marvel Cinematic Universe logo.png |imagesize = 250px |caption = |creator = [[Marvel Studios]] |origin = "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]" (2008) |books = |novels = |comics = [[Marvel Cinematic Universe savienotie komiksi|''Marvel Cinematic Universe''<br />savienotie komiksi]] |magazines = |strips = |films = [[Marvel Cinematic Universe filmu saraksts|''Marvel Cinematic Universe'' filmas]] |shorts = ''[[Marvel One-Shots]]'' |tv = [[Marvel Cinematic Universe televīzijas seriālu saraksts|''Marvel Cinematic Universe'' televīzijas seriāli]] |wtv = {{Plainlist| * ''[[WHIH Newsfront]]'' * ''[[Agents of S.H.I.E.L.D.: Slingshot]]'' }} |atv = |tv_specials = |plays = |musicals = |games = |rpgs = |vgs = |radio = |soundtracks = |music = [[Marvel Cinematic Universe mūzika|''Marvel Cinematic Universe'' mūzika]] |toys = |attractions = {{Plainlist| * [[Marvel Land (Disney Parks)|Marvel Land]] * [[Iron Man Experience]] * [[Guardians of the Galaxy – Mission: Breakout!|''Guardians of the Galaxy'' – Mission: Breakout!]] }} |otherlabel1 = |otherdata1 = |otherlabel2 = |otherdata2 = }} '''''Marvel Cinematic Universe''''' (saīsināti '''MCU''') ir ASV [[mediju franšīze]] un [[kopīgais visums]], kas centrējas ap [[supervaronis|supervaroņu]] filmu sēriju, ko producē ''[[Marvel Studios]]'' un kas ir balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' radīto komiksu tēlu piedzīvojumiem. Franšīze sevī ietver komiksu izdevumus, īsfilmas, televīzijas seriālus un pilnmetrāžas filmas. Paplašinātais visums, gluži tāpat kā oriģinālais ''[[Marvel Universe]]'' visums komiksos, tika veidots savienojot vairākus sižeta elementus, notikumus un varoņus. ''Marvel Studios'' visas izdotās filmas iedala "fāzēs", no kurām pirmās trīs fāzes zināmas kā "Bezgalības sāga" un sekojošās trīs fāzes kā "Multivisuma sāga". Pirmā MCU filma ir "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]" (2008), kas aizsāka pirmo fāzi un tā noslēdzās ar filmu "[[Atriebēji (2012. gada filma)|Atriebēji]]" (2012). Otrā fāze sākas ar filmu "[[Dzelzs vīrs 3]]" (2013) un beidzās ar filmu "[[Skudrcilvēks]]" (2015). Trešā fāze sākās ar filmu "[[Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš]]" (2016) un noslēdzās ar filmu "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" (2019). Ceturtā fāze sākās ar filmu "[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]" un noslēgsies ar filmu ''[[Black Panther: Wakanda Forever]]'' (2022). Filma ''[[Ant-Man and the Wasp: Quantumania]]'' (2023) iesāks piekto fāzi, kas noslēgsies ar filmu ''[[Thunderbolts]]'' (2024), un sestā fāze sāksies ar filmu ''[[Fantastic Four]]'' (2024). Sestā fāze un "Multivisuma sāga" noslēgsies ar filmām ''[[Avengers: The Kang Dynasty]]'' (2025) un ''[[Avengers: Secret Wars]]'' (2025). ''[[Marvel Television]]'' izvērsa visumu līdz televīzijai ar seriālu "[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S]]", ko 2013. gadā sāka rādīt kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]], kam sekoja seriāls ''[[Marvel's Daredevil]]'' [[straumēšana]]s platformā ''[[Netflix]]'' un ''[[Runaways]]'' platformā ''[[Hulu]]''. 2018. gadā kabeļtelevīzijas kanālā ''[[Freeform]]'' sāka demonstrēt seriālu ''[[Cloak & Dagger]]''. ''Marvel Television'' producē seriālu ''[[Agents of S.H.I.E.L.D.: Slingshot]]''. Katrai filmai un lielākajai daļai seriālu tiek izdoti [[Filmas mūzika|skaņu celiņu albumi]], kuros ir apkopotas jau esošās dziesmas, kas dzirdamas filmā. MCU sevī ietver [[Marvel Cinematic Universe komiksi|''Marvel Cinematic Universe'' komiksus]], ko izdod ''Marvel Comics''. Tāpat ''Marvel Studios'' producē ''[[Marvel One-Shots]]'' un [[vīrusu mārketings|vīrusu mārketinga]] kampaņas savām filmām un visumam ar viltotu ziņu pārraidēm ''[[WHIH Newsfront]]''. Filmu sērijas franšīzē šobrīd ir izdotas 29 filmas. Tās galvenie varoņi ir [[Dzelzs vīrs]] ([[Roberts Daunijs jaunākais]]), [[Halks]] ([[Edvards Nortons]] un [[Marks Rafalo]]), [[Tors (supervaronis)|Tors]] ([[Kriss Hemsvorts]]), [[Kapteinis Amerika]] ([[Kriss Evanss]]) un [[Niks Furijs]] ([[Semjuels Džeksons]]). [[Fils Kolsons]], ko atveido [[Klarks Gregs]], ir sākotnējais MCU personāžs un vienīgais visuma personāžs, kas ir parādījies dažādos visuma mediju formātos. == Pilnmetrāžas filmas == {| class="wikitable" style="font-size:97%; text-align:left;" |- !# !Nosaukums !Izdošanas datums !Režisors !Sērija |- | colspan="5" style="background:#c5f3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 1 | "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]" (''Iron Man'') | style="text-align:center;"| {{dat|2008|5|2|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džons Favro]] | style="text-align:center; background:#c5f3c6;" rowspan="6" | Pirmā fāze |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 2 | "[[Nepārspējamais Halks]]" (''The Incredible Hulk'') | style="text-align:center;"| {{dat|2008|6|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Luiss Leterjērs]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 3 | "[[Dzelzs vīrs 2]]" (''Iron Man 2'') | style="text-align:center;"| {{dat|2010|5|7|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džons Favro |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 4 | "[[Tors (filma)|Tors]]" (''Thor'') | style="text-align:center;"| {{dat|2011|5|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Kenets Brana]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 5 | "[[Kapteinis Amerika: Pirmais atriebējs]]" (''Captain America: The First Avenger'') | style="text-align:center;"| {{dat|2011|7|22|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džo Džonstons]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 6 | "[[Atriebēji (2012. gada filma)|Atriebēji]]" (''Marvel's The Avengers'') | style="text-align:center;"| {{dat|2012|5|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džošs Vedons]] |- | colspan="5" style="background:#fff3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 7 | "[[Dzelzs vīrs 3]]" (''Iron Man 3'') | style="text-align:center;"| {{dat|2013|5|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Šeins Bleks]] | style="text-align:center; background:#fff3c6;" rowspan="6" | Otrā fāze |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 8 | "[[Tors: Tumsas karaļvalsts]]" (''Thor: The Dark World'') | style="text-align:center;"| {{dat|2013|11|8|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Elens Teilors]] |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 9 | "[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]" (''Captain America: The Winter Soldier'') | style="text-align:center;"| {{dat|2014|4|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Entonijs Ruso]] un [[Džo Ruso]] |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 10 | "[[Galaktikas sargi]]" (''Guardians of the Galaxy'') | style="text-align:center;"| {{dat|2014|8|1|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džeimss Ganns]] |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 11 | "[[Atriebēji: Ultrona laikmets]]" (''The Avengers: Age of Ultron'') | style="text-align:center;"| {{dat|2015|5|1|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džošs Vedons |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 12 | "[[Skudrcilvēks]]" (''Ant-Man'') | style="text-align:center;"| {{dat|2015|7|17|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Peitons Rīds]] |- | colspan="5" style="background:#c5cdf3;"| |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 13 | "[[Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš]]" (''Captain America: Civil War'') | style="text-align:center;"| {{dat|2016|5|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| Entonijs Ruso un Džo Ruso | style="text-align:center; background:#c5cdf3;" rowspan="11" | Trešā fāze |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 14 | "[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]" (''Doctor Strange'') | style="text-align:center;"| {{dat|2016|11|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Skots Deriksons]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 15 | "[[Galaktikas sargi: 2. daļa]]" (''Guardians of the Galaxy Vol 2'') | style="text-align:center;"| {{dat|2017|5|5|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džeimss Ganns |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 16 | "[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]" (''Spider-Man: Homecoming'') | style="text-align:center;"| {{dat|2017|7|28|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džons Vots]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 17 | "[[Tors: Ragnarjoks]]" (''Thor: Ragnarok'') | style="text-align:center;"| {{dat|2017|11|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Taika Vaititi]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 18 | "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" (''Black Panther'') | style="text-align:center;"| {{dat|2018|2|16|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Raiens Kūglers]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 19 | "[[Atriebēji: Bezgalības karš]]" (''Avengers: Infinity War'') | style="text-align:center;"| {{dat|2018|5|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| Entonijs Ruso un Džo Ruso |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 20 | "[[Skudrcilvēks un Lapsene]]" (''Ant-Man and the Wasp'') | style="text-align:center;"| {{dat|2018|7|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| Peitons Rīds |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 21 | "[[Kapteine Mārvela]]" (''Captain Marvel'') | style="text-align:center;"| {{dat|2019|3|8|N|bez}} | style="text-align:center;"| Anna Bodena un Raiens Fleks |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 22 | "[[Atriebēji: Noslēgums]]" (Avengers: Endgame) | style="text-align:center;"| {{dat|2019|5|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| Entonijs Ruso un Džo Ruso |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 23 | "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" (''Spider-Man: Far From Home'') | style="text-align:center;"| {{dat|2019|7|5|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džons Vots |- | colspan="5" style="background:#ffdacc;"| |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 24 | "[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]" (''Black Widow'') | style="text-align:center;"| {{dat|2021|7|9|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Keita Šortlenda]] | style="text-align:center; background:#ffdacc;" rowspan="2" | Ceturtā fāze |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 25 | "[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]" (''Shang-Chi and the Legend of the Ten Rings'') | style="text-align:center;"| {{dat|2021|8|16|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Destins Denjels Kretons]] |- |} == Televīzijas seriāli == * "[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S]]" (2013 — pašlaik) * "[[Aģente Kārtere]]" (2015—2016) * ''[[Marvel's Daredevil]]'' (2015—2018) * "[[Džesika Džonsa]]" (''Jessica Jones'') (2015 — pašlaik) * "[[Lūks Keidžs]]" (''Luke Cage'') (2016—2018) * ''[[Iron Fist]]'' (2017—2018) * ''[[The Defenders]]'' (2017) * ''[[Runaways]]'' (2017 — pašlaik) * ''[[The Punisher]]'' (2017 — pašlaik) * ''[[Inhumans]]'' (2017) * ''[[Cloak & Dagger]]'' (2018) * ''[[WandaVision]]'' (2021) * ''[[The Falcon and the Winter Soldier]]'' (2021) * ''[[Loki (seriāls)|Loki]]'' (2021) * ''[[What If...?]]'' (2021) == Aktieri == {| class="wikitable" style="text-align:center" width=99% ! scope="col" width="12%" | Varonis ! scope="col" width="8%" | [[Skudrcilvēks (Marvel Comics)|Skudrcilvēka]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Atriebēji (Marvel Comics)|Atriebēju]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]] ! scope="col" width="8%" | [[Kapteinis Amerika|Kapteiņa Amerikas]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Kapteine Mārvela (Marvel Comics)|Kapteine Mārvela]] ! scope="col" width="8%" | [[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]] ! scope="col" width="8%" | [[Galaktigas sargi (Marvel Comics)|Galaktikas sargu]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Nepārspējamais Halks]] ! scope="col" width="8%" | [[Dzelzs vīrs|Dzelzs vīra]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Tors (Supervaronis)|Tora]] filmas |- ! scope="row" | [[Halks|Brūss Baners<br /><small>Halks</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Marks Rafalo]] | colspan="5" style="background-color:lightgrey;" | |[[Edvards Nortons]]<hr />[[Lū Ferinjo]] | Marks Rafalo | style="background-color:lightgrey;" | | Marks Rafalo |- ! scope="row" | [[Bakijs Bārnss|Džeimss "Bakijs" Bārnss<br /><small>Ziemas kareivis</small>]] | colspan="4" | [[Sebastjans Stens]] | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Vanagacs|Klints Bartons<br /><small>Vanagacs</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Džeremijs Renners]] | style="background-color:lightgrey;" | | Džeremijs Renners | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | | Džeremijs Renners |- ! scope="row" | [[Pegija Kārtere]] | colspan="2" | [[Heilija Atvela]] | style="background-color:lightgrey;" | | Heilija Atvela | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" |[[Fils Koulsons]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Klārks Gregs]] | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | | Klārks Gregs | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Klārks Gregs | style="background-color:lightgrey;" | | Klārks Gregs |- ! scope="row" |[[Kapteine Mārvela (Marvel Comics)|Kerola Denversa<br /><small>Kapteine Mārvela</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Bri Lārsone]] | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | | Bri Lārsone | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Drakss]] | style="background-color:lightgrey;" | |[[Deivs Batista]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Deivs Botista | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Niks Furijs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Semjuels Džeksons]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | Semjuels Džeksons | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Semjuels Džeksons | style="background-color:lightgrey;" | | Semjuels Džeksons |- ! scope="row" | [[Gamora]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Zoja Saldana]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Zoja Saldana | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Grūts]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Vins Dīzels]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Vins Dīzels | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Heimdals (Marvel Comics)|Heimdals]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Idriss Elba]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | | Idriss Elba |- ! scope="row" | [[Marija Hila]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kobija Smaldersa]] | style="background-color:lightgrey;" | | Kobija Smaldersa | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Harolds "Hepijs" Hogans]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Džons Favro]] | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | Džons Favro | style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Korats]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | [[Džimons Honsū]] | style="background-color:lightgrey;" | | Džimons Honsū | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Skudrcilvēks (Marvel Comics)|Skudrcilvēks<br /><small>Skots Langs]]</small> | colspan="2" | [[Pols Rads]] | style="background-color:lightgrey;" | | Pols Rads | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Loki (komiksu tēls)|Loki]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Toms Hidlstons]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | | Toms Hidlstons |- ! scope="row" | [[Mantis (Marvel Comics)|Mantis]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Poma Klementjeva]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Poma Klementjeva | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Sārtā ragana|Vanda Maksimova<br /><small>Sārtā ragana</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Elizabete Olsena]] | style="background-color:lightgrey;" | | Elizabete Olsena | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Nebula]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kārena Gilana]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Kārena Gilana | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Okoje]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | [[Danai Gurira]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Zirnekļcilvēks|Pīters Pārkers<br /><small>Zirnekļcilvēks</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Toms Holands]] | style="background-color:lightgrey;" | | Toms Holands | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Makss Favro | Toms Holands | style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Virgīnija "Pepere" Potsa]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Gvineta Paltrova]] | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | Gvineta Paltrova | style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Zvaigžņu Lords|Pīters Kvils<br /><small>Zvaigžņu Lords</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kriss Prats]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Prats | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Kara Mašīna|Džeimss "Roudijs" Roudss<br /><small>Kara Mašīna</small>]]<small> / [[Dzelzs Patriots]]</small> | style="background-color:lightgrey;" | | [[Dons Čīdls]] | style="background-color:lightgrey;" | | Dons Čīdls | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | [[Terenss Hauards]]<br />Dons Čīdls | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Jenots "Raķete"|Raķete]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Bredlijs Kūpers]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Bredlijs Kūpers | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Kapteinis Amerika|Stīvs Rodžerss<br /><small>Kapteinis Amerika</small>]] | colspan="2" | [[Kriss Evanss]] | style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Evanss | colspan="5" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2 | Kriss Evanss |- ! scope="row" | [[Melnā atraitne (tēls)|Nataša Romanova<br /><small>Melnā atraitne</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Skārleta Johansone]] | style="background-color:lightgrey;" | | Skārleta Johansone | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Skārleta Johansone | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Ronans]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | [[Lī Peiss]] | style="background-color:lightgrey;" | | Lī Peiss | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Tanderbolts Ross|Tadeuss "Tanderbolts" Ross]] | style="background-color:lightgrey;" | |[[Viljams Hērts]] | style="background-color:lightgrey;" | | Viljams Hērts | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Viljams Hērts | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" |[[Broks Ramlo|Broks Ramlo<br /><small>''Crossbones''</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Frenks Grillo]] | colspan="1" style="background-color:lightgrey;" | | Frenks Grillo | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Ēriks Selvigs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Stellans Skašgords]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | | Stellans Skašgords |- ! scope="row" | [[Šuri]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | [[Letīcija Raita]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" |[[Dzelzs vīrs|Tonijs Starks<br /><small>Dzelzs vīrs</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Roberts Daunijs jaunākais]] | style="background-color:lightgrey;" | |Roberts Daunijs jaunākais | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="3" | Roberts Daunijs jaunākais | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Doktors Streindžs (Marvel Comics)|Stīvens Streindžs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Benedikts Kamberbačs]] | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Benedikts Kamberbačs | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Benedikts Kamberbačs |- ! scope="row" | [[Melnā Pantera (Marvel Comics)|T'Challa<br /><small>Melnā Pantera</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="3" |[[Čedviks Bouzmens]] | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Tors (Supervaronis)|Tors]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kriss Hemsvorts]] | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Hemsvorts | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Hemsvorts |- ! scope="row" | [[Kolekcionārs (Marvel Comics)|Tanelīrs Tivans<br /><small>Kolekcionārs</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Benisio del Toro]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Benisio del Toro | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Benisio del Toro |- ! scope="row" | [[Houpa Pima|Houpa van Daina<br /><small>Lapsene</small>]] | colspan="2" | [[Evandželīna Lilī]] | colspan="9" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Vision (Marvel Comics)|''Vision'']] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Pols Betanijs]] | style="background-color:lightgrey;" | | Pols Betanijs | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Piekūns (Marvel Comics)|Sems Vilsons<br /><small>Piekūns</small>]] | colspan="2" | [[Entonijs Makijs]] | style="background-color:lightgrey;" | | Entonijs Makijs | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Vongs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Benedikts Vongs]] | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Benedikts Vongs | colspan="5" style="background-color:lightgrey;" | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{filmu ārējās saites}} * [http://www.boxofficemojo.com/franchises/chart/?id=avengers.htm ''Box Office Mojo'' profils] {{en ikona}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe| ]] [[Kategorija:Marvel Studios]] 6so1pphq2cggjwxkchy57d1rkr1k5mg 3662800 3662799 2022-07-29T22:00:10Z Baisulis 11523 /* Pilnmetrāžas filmas */ papildināts..... wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mediju sērijas infokaste |title = ''Marvel Cinematic Universe'' |image = Marvel Cinematic Universe logo.png |imagesize = 250px |caption = |creator = [[Marvel Studios]] |origin = "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]" (2008) |books = |novels = |comics = [[Marvel Cinematic Universe savienotie komiksi|''Marvel Cinematic Universe''<br />savienotie komiksi]] |magazines = |strips = |films = [[Marvel Cinematic Universe filmu saraksts|''Marvel Cinematic Universe'' filmas]] |shorts = ''[[Marvel One-Shots]]'' |tv = [[Marvel Cinematic Universe televīzijas seriālu saraksts|''Marvel Cinematic Universe'' televīzijas seriāli]] |wtv = {{Plainlist| * ''[[WHIH Newsfront]]'' * ''[[Agents of S.H.I.E.L.D.: Slingshot]]'' }} |atv = |tv_specials = |plays = |musicals = |games = |rpgs = |vgs = |radio = |soundtracks = |music = [[Marvel Cinematic Universe mūzika|''Marvel Cinematic Universe'' mūzika]] |toys = |attractions = {{Plainlist| * [[Marvel Land (Disney Parks)|Marvel Land]] * [[Iron Man Experience]] * [[Guardians of the Galaxy – Mission: Breakout!|''Guardians of the Galaxy'' – Mission: Breakout!]] }} |otherlabel1 = |otherdata1 = |otherlabel2 = |otherdata2 = }} '''''Marvel Cinematic Universe''''' (saīsināti '''MCU''') ir ASV [[mediju franšīze]] un [[kopīgais visums]], kas centrējas ap [[supervaronis|supervaroņu]] filmu sēriju, ko producē ''[[Marvel Studios]]'' un kas ir balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' radīto komiksu tēlu piedzīvojumiem. Franšīze sevī ietver komiksu izdevumus, īsfilmas, televīzijas seriālus un pilnmetrāžas filmas. Paplašinātais visums, gluži tāpat kā oriģinālais ''[[Marvel Universe]]'' visums komiksos, tika veidots savienojot vairākus sižeta elementus, notikumus un varoņus. ''Marvel Studios'' visas izdotās filmas iedala "fāzēs", no kurām pirmās trīs fāzes zināmas kā "Bezgalības sāga" un sekojošās trīs fāzes kā "Multivisuma sāga". Pirmā MCU filma ir "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]" (2008), kas aizsāka pirmo fāzi un tā noslēdzās ar filmu "[[Atriebēji (2012. gada filma)|Atriebēji]]" (2012). Otrā fāze sākas ar filmu "[[Dzelzs vīrs 3]]" (2013) un beidzās ar filmu "[[Skudrcilvēks]]" (2015). Trešā fāze sākās ar filmu "[[Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš]]" (2016) un noslēdzās ar filmu "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" (2019). Ceturtā fāze sākās ar filmu "[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]" un noslēgsies ar filmu ''[[Black Panther: Wakanda Forever]]'' (2022). Filma ''[[Ant-Man and the Wasp: Quantumania]]'' (2023) iesāks piekto fāzi, kas noslēgsies ar filmu ''[[Thunderbolts]]'' (2024), un sestā fāze sāksies ar filmu ''[[Fantastic Four]]'' (2024). Sestā fāze un "Multivisuma sāga" noslēgsies ar filmām ''[[Avengers: The Kang Dynasty]]'' (2025) un ''[[Avengers: Secret Wars]]'' (2025). ''[[Marvel Television]]'' izvērsa visumu līdz televīzijai ar seriālu "[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S]]", ko 2013. gadā sāka rādīt kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]], kam sekoja seriāls ''[[Marvel's Daredevil]]'' [[straumēšana]]s platformā ''[[Netflix]]'' un ''[[Runaways]]'' platformā ''[[Hulu]]''. 2018. gadā kabeļtelevīzijas kanālā ''[[Freeform]]'' sāka demonstrēt seriālu ''[[Cloak & Dagger]]''. ''Marvel Television'' producē seriālu ''[[Agents of S.H.I.E.L.D.: Slingshot]]''. Katrai filmai un lielākajai daļai seriālu tiek izdoti [[Filmas mūzika|skaņu celiņu albumi]], kuros ir apkopotas jau esošās dziesmas, kas dzirdamas filmā. MCU sevī ietver [[Marvel Cinematic Universe komiksi|''Marvel Cinematic Universe'' komiksus]], ko izdod ''Marvel Comics''. Tāpat ''Marvel Studios'' producē ''[[Marvel One-Shots]]'' un [[vīrusu mārketings|vīrusu mārketinga]] kampaņas savām filmām un visumam ar viltotu ziņu pārraidēm ''[[WHIH Newsfront]]''. Filmu sērijas franšīzē šobrīd ir izdotas 29 filmas. Tās galvenie varoņi ir [[Dzelzs vīrs]] ([[Roberts Daunijs jaunākais]]), [[Halks]] ([[Edvards Nortons]] un [[Marks Rafalo]]), [[Tors (supervaronis)|Tors]] ([[Kriss Hemsvorts]]), [[Kapteinis Amerika]] ([[Kriss Evanss]]) un [[Niks Furijs]] ([[Semjuels Džeksons]]). [[Fils Kolsons]], ko atveido [[Klarks Gregs]], ir sākotnējais MCU personāžs un vienīgais visuma personāžs, kas ir parādījies dažādos visuma mediju formātos. == Pilnmetrāžas filmas == {| class="wikitable" style="font-size:97%; text-align:left;" |- !# !Nosaukums !Izdošanas datums !Režisors !Sērija |- | colspan="5" style="background:#c5f3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 1 | "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]" (''Iron Man'') | style="text-align:center;"| {{dat|2008|5|2|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džons Favro]] | style="text-align:center; background:#c5f3c6;" rowspan="6" | Pirmā fāze |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 2 | "[[Nepārspējamais Halks]]" (''The Incredible Hulk'') | style="text-align:center;"| {{dat|2008|6|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Luiss Leterjērs]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 3 | "[[Dzelzs vīrs 2]]" (''Iron Man 2'') | style="text-align:center;"| {{dat|2010|5|7|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džons Favro |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 4 | "[[Tors (filma)|Tors]]" (''Thor'') | style="text-align:center;"| {{dat|2011|5|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Kenets Brana]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 5 | "[[Kapteinis Amerika: Pirmais atriebējs]]" (''Captain America: The First Avenger'') | style="text-align:center;"| {{dat|2011|7|22|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džo Džonstons]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 6 | "[[Atriebēji (2012. gada filma)|Atriebēji]]" (''Marvel's The Avengers'') | style="text-align:center;"| {{dat|2012|5|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džošs Vedons]] |- | colspan="5" style="background:#fff3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 7 | "[[Dzelzs vīrs 3]]" (''Iron Man 3'') | style="text-align:center;"| {{dat|2013|5|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Šeins Bleks]] | style="text-align:center; background:#fff3c6;" rowspan="6" | Otrā fāze |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 8 | "[[Tors: Tumsas karaļvalsts]]" (''Thor: The Dark World'') | style="text-align:center;"| {{dat|2013|11|8|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Elens Teilors]] |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 9 | "[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]" (''Captain America: The Winter Soldier'') | style="text-align:center;"| {{dat|2014|4|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Entonijs Ruso]] un [[Džo Ruso]] |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 10 | "[[Galaktikas sargi]]" (''Guardians of the Galaxy'') | style="text-align:center;"| {{dat|2014|8|1|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džeimss Ganns]] |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 11 | "[[Atriebēji: Ultrona laikmets]]" (''The Avengers: Age of Ultron'') | style="text-align:center;"| {{dat|2015|5|1|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džošs Vedons |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 12 | "[[Skudrcilvēks]]" (''Ant-Man'') | style="text-align:center;"| {{dat|2015|7|17|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Peitons Rīds]] |- | colspan="5" style="background:#c5cdf3;"| |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 13 | "[[Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš]]" (''Captain America: Civil War'') | style="text-align:center;"| {{dat|2016|5|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| Entonijs Ruso un Džo Ruso | style="text-align:center; background:#c5cdf3;" rowspan="11" | Trešā fāze |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 14 | "[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]" (''Doctor Strange'') | style="text-align:center;"| {{dat|2016|11|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Skots Deriksons]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 15 | "[[Galaktikas sargi: 2. daļa]]" (''Guardians of the Galaxy Vol 2'') | style="text-align:center;"| {{dat|2017|5|5|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džeimss Ganns |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 16 | "[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]" (''Spider-Man: Homecoming'') | style="text-align:center;"| {{dat|2017|7|28|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džons Vots]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 17 | "[[Tors: Ragnarjoks]]" (''Thor: Ragnarok'') | style="text-align:center;"| {{dat|2017|11|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Taika Vaititi]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 18 | "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" (''Black Panther'') | style="text-align:center;"| {{dat|2018|2|16|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Raiens Kūglers]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 19 | "[[Atriebēji: Bezgalības karš]]" (''Avengers: Infinity War'') | style="text-align:center;"| {{dat|2018|5|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| Entonijs Ruso un Džo Ruso |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 20 | "[[Skudrcilvēks un Lapsene]]" (''Ant-Man and the Wasp'') | style="text-align:center;"| {{dat|2018|7|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| Peitons Rīds |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 21 | "[[Kapteine Mārvela]]" (''Captain Marvel'') | style="text-align:center;"| {{dat|2019|3|8|N|bez}} | style="text-align:center;"| Anna Bodena un Raiens Fleks |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 22 | "[[Atriebēji: Noslēgums]]" (''Avengers: Endgame'') | style="text-align:center;"| {{dat|2019|5|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| Entonijs Ruso un Džo Ruso |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 23 | "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" (''Spider-Man: Far From Home'') | style="text-align:center;"| {{dat|2019|7|5|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džons Vots |- | colspan="5" style="background:#ffdacc;"| |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 24 | "[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]" (''Black Widow'') | style="text-align:center;"| {{dat|2021|7|9|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Keita Šortlenda]] | style="text-align:center; background:#ffdacc;" rowspan="7" | Ceturtā fāze |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 25 | "[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]" (''Shang-Chi and the Legend of the Ten Rings'') | style="text-align:center;"| {{dat|2021|8|16|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Destins Denjels Kretons]] |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 26 | "[[Mūžīgie]]" (''Eternals'') | style="text-align:center;"| {{dat|2021|11|5|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Hloja Žao]] |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 27 | "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]" (''Spider-Man: No Way Home'') | style="text-align:center;"| {{dat|2021|12|17|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džons Vots |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 28 | "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') | style="text-align:center;"| {{dat|2022|5|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Sems Reimi]] |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 29 | "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | style="text-align:center;"| {{dat|2022|7|8|N|bez}} | style="text-align:center;"| Taika Vaititi |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 30 | ''[[Black Panther: Wakanda Forever]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2022|11|11|N|bez}} | style="text-align:center;"| Raiens Kūglers |- | colspan="5" style="background:#c5f3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 30 | ''[[Ant-Man and the Wasp: Quantumania]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2023|2|17|N|bez}} | style="text-align:center;"| Peitons Rīds | style="text-align:center; background:#c5f3c6;" rowspan="6" | Piektā fāze |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 31 | "[[Guardians of the Galaxy Vol. 3]]" | style="text-align:center;"| {{dat|2023|5|5|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džeimss Ganns |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 32 | ''[[The Marvels]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2023|7|28|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Nia DaKosta]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 33 | ''[[Blade]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2023|11|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Basams Tariks]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 34 | ''[[Captain America: New World Order]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2024|5|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džūliuss Ona]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 35 | ''[[Thunderbolts]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2024|7|26|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džeiks Šreiers]] |- | colspan="5" style="background:#fff3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 36 | ''[[Fantastic Four]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2024|11|8|N|bez}} | style="text-align:center;"| TBA | style="text-align:center; background:#fff3c6;" rowspan="6" | Sestā fāze |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 37 | ''[[Avengers: The Kang Dynasty]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2025|5|2|N|bez}} | style="text-align:center;"| Destins Denjels Kretons |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 38 | ''[[Avengers: Secret Wars]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2025|11|7|N|bez}} | style="text-align:center;"| TBA |- |} == Televīzijas seriāli == * "[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S]]" (2013 — pašlaik) * "[[Aģente Kārtere]]" (2015—2016) * ''[[Marvel's Daredevil]]'' (2015—2018) * "[[Džesika Džonsa]]" (''Jessica Jones'') (2015 — pašlaik) * "[[Lūks Keidžs]]" (''Luke Cage'') (2016—2018) * ''[[Iron Fist]]'' (2017—2018) * ''[[The Defenders]]'' (2017) * ''[[Runaways]]'' (2017 — pašlaik) * ''[[The Punisher]]'' (2017 — pašlaik) * ''[[Inhumans]]'' (2017) * ''[[Cloak & Dagger]]'' (2018) * ''[[WandaVision]]'' (2021) * ''[[The Falcon and the Winter Soldier]]'' (2021) * ''[[Loki (seriāls)|Loki]]'' (2021) * ''[[What If...?]]'' (2021) == Aktieri == {| class="wikitable" style="text-align:center" width=99% ! scope="col" width="12%" | Varonis ! scope="col" width="8%" | [[Skudrcilvēks (Marvel Comics)|Skudrcilvēka]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Atriebēji (Marvel Comics)|Atriebēju]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]] ! scope="col" width="8%" | [[Kapteinis Amerika|Kapteiņa Amerikas]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Kapteine Mārvela (Marvel Comics)|Kapteine Mārvela]] ! scope="col" width="8%" | [[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]] ! scope="col" width="8%" | [[Galaktigas sargi (Marvel Comics)|Galaktikas sargu]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Nepārspējamais Halks]] ! scope="col" width="8%" | [[Dzelzs vīrs|Dzelzs vīra]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Tors (Supervaronis)|Tora]] filmas |- ! scope="row" | [[Halks|Brūss Baners<br /><small>Halks</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Marks Rafalo]] | colspan="5" style="background-color:lightgrey;" | |[[Edvards Nortons]]<hr />[[Lū Ferinjo]] | Marks Rafalo | style="background-color:lightgrey;" | | Marks Rafalo |- ! scope="row" | [[Bakijs Bārnss|Džeimss "Bakijs" Bārnss<br /><small>Ziemas kareivis</small>]] | colspan="4" | [[Sebastjans Stens]] | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Vanagacs|Klints Bartons<br /><small>Vanagacs</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Džeremijs Renners]] | style="background-color:lightgrey;" | | Džeremijs Renners | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | | Džeremijs Renners |- ! scope="row" | [[Pegija Kārtere]] | colspan="2" | [[Heilija Atvela]] | style="background-color:lightgrey;" | | Heilija Atvela | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" |[[Fils Koulsons]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Klārks Gregs]] | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | | Klārks Gregs | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Klārks Gregs | style="background-color:lightgrey;" | | Klārks Gregs |- ! scope="row" |[[Kapteine Mārvela (Marvel Comics)|Kerola Denversa<br /><small>Kapteine Mārvela</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Bri Lārsone]] | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | | Bri Lārsone | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Drakss]] | style="background-color:lightgrey;" | |[[Deivs Batista]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Deivs Botista | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Niks Furijs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Semjuels Džeksons]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | Semjuels Džeksons | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Semjuels Džeksons | style="background-color:lightgrey;" | | Semjuels Džeksons |- ! scope="row" | [[Gamora]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Zoja Saldana]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Zoja Saldana | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Grūts]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Vins Dīzels]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Vins Dīzels | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Heimdals (Marvel Comics)|Heimdals]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Idriss Elba]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | | Idriss Elba |- ! scope="row" | [[Marija Hila]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kobija Smaldersa]] | style="background-color:lightgrey;" | | Kobija Smaldersa | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Harolds "Hepijs" Hogans]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Džons Favro]] | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | Džons Favro | style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Korats]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | [[Džimons Honsū]] | style="background-color:lightgrey;" | | Džimons Honsū | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Skudrcilvēks (Marvel Comics)|Skudrcilvēks<br /><small>Skots Langs]]</small> | colspan="2" | [[Pols Rads]] | style="background-color:lightgrey;" | | Pols Rads | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Loki (komiksu tēls)|Loki]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Toms Hidlstons]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | | Toms Hidlstons |- ! scope="row" | [[Mantis (Marvel Comics)|Mantis]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Poma Klementjeva]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Poma Klementjeva | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Sārtā ragana|Vanda Maksimova<br /><small>Sārtā ragana</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Elizabete Olsena]] | style="background-color:lightgrey;" | | Elizabete Olsena | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Nebula]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kārena Gilana]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Kārena Gilana | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Okoje]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | [[Danai Gurira]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Zirnekļcilvēks|Pīters Pārkers<br /><small>Zirnekļcilvēks</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Toms Holands]] | style="background-color:lightgrey;" | | Toms Holands | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Makss Favro | Toms Holands | style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Virgīnija "Pepere" Potsa]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Gvineta Paltrova]] | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | Gvineta Paltrova | style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Zvaigžņu Lords|Pīters Kvils<br /><small>Zvaigžņu Lords</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kriss Prats]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Prats | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Kara Mašīna|Džeimss "Roudijs" Roudss<br /><small>Kara Mašīna</small>]]<small> / [[Dzelzs Patriots]]</small> | style="background-color:lightgrey;" | | [[Dons Čīdls]] | style="background-color:lightgrey;" | | Dons Čīdls | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | [[Terenss Hauards]]<br />Dons Čīdls | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Jenots "Raķete"|Raķete]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Bredlijs Kūpers]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Bredlijs Kūpers | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Kapteinis Amerika|Stīvs Rodžerss<br /><small>Kapteinis Amerika</small>]] | colspan="2" | [[Kriss Evanss]] | style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Evanss | colspan="5" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2 | Kriss Evanss |- ! scope="row" | [[Melnā atraitne (tēls)|Nataša Romanova<br /><small>Melnā atraitne</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Skārleta Johansone]] | style="background-color:lightgrey;" | | Skārleta Johansone | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Skārleta Johansone | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Ronans]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | [[Lī Peiss]] | style="background-color:lightgrey;" | | Lī Peiss | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Tanderbolts Ross|Tadeuss "Tanderbolts" Ross]] | style="background-color:lightgrey;" | |[[Viljams Hērts]] | style="background-color:lightgrey;" | | Viljams Hērts | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Viljams Hērts | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" |[[Broks Ramlo|Broks Ramlo<br /><small>''Crossbones''</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Frenks Grillo]] | colspan="1" style="background-color:lightgrey;" | | Frenks Grillo | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Ēriks Selvigs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Stellans Skašgords]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | | Stellans Skašgords |- ! scope="row" | [[Šuri]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | [[Letīcija Raita]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" |[[Dzelzs vīrs|Tonijs Starks<br /><small>Dzelzs vīrs</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Roberts Daunijs jaunākais]] | style="background-color:lightgrey;" | |Roberts Daunijs jaunākais | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="3" | Roberts Daunijs jaunākais | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Doktors Streindžs (Marvel Comics)|Stīvens Streindžs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Benedikts Kamberbačs]] | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Benedikts Kamberbačs | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Benedikts Kamberbačs |- ! scope="row" | [[Melnā Pantera (Marvel Comics)|T'Challa<br /><small>Melnā Pantera</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="3" |[[Čedviks Bouzmens]] | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Tors (Supervaronis)|Tors]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kriss Hemsvorts]] | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Hemsvorts | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Hemsvorts |- ! scope="row" | [[Kolekcionārs (Marvel Comics)|Tanelīrs Tivans<br /><small>Kolekcionārs</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Benisio del Toro]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Benisio del Toro | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Benisio del Toro |- ! scope="row" | [[Houpa Pima|Houpa van Daina<br /><small>Lapsene</small>]] | colspan="2" | [[Evandželīna Lilī]] | colspan="9" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Vision (Marvel Comics)|''Vision'']] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Pols Betanijs]] | style="background-color:lightgrey;" | | Pols Betanijs | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Piekūns (Marvel Comics)|Sems Vilsons<br /><small>Piekūns</small>]] | colspan="2" | [[Entonijs Makijs]] | style="background-color:lightgrey;" | | Entonijs Makijs | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Vongs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Benedikts Vongs]] | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Benedikts Vongs | colspan="5" style="background-color:lightgrey;" | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{filmu ārējās saites}} * [http://www.boxofficemojo.com/franchises/chart/?id=avengers.htm ''Box Office Mojo'' profils] {{en ikona}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe| ]] [[Kategorija:Marvel Studios]] iq67oc8scbh90pbdhft7jckogrj137e 3662802 3662800 2022-07-29T22:06:32Z Baisulis 11523 /* Televīzijas seriāli */ papildināts..... wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mediju sērijas infokaste |title = ''Marvel Cinematic Universe'' |image = Marvel Cinematic Universe logo.png |imagesize = 250px |caption = |creator = [[Marvel Studios]] |origin = "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]" (2008) |books = |novels = |comics = [[Marvel Cinematic Universe savienotie komiksi|''Marvel Cinematic Universe''<br />savienotie komiksi]] |magazines = |strips = |films = [[Marvel Cinematic Universe filmu saraksts|''Marvel Cinematic Universe'' filmas]] |shorts = ''[[Marvel One-Shots]]'' |tv = [[Marvel Cinematic Universe televīzijas seriālu saraksts|''Marvel Cinematic Universe'' televīzijas seriāli]] |wtv = {{Plainlist| * ''[[WHIH Newsfront]]'' * ''[[Agents of S.H.I.E.L.D.: Slingshot]]'' }} |atv = |tv_specials = |plays = |musicals = |games = |rpgs = |vgs = |radio = |soundtracks = |music = [[Marvel Cinematic Universe mūzika|''Marvel Cinematic Universe'' mūzika]] |toys = |attractions = {{Plainlist| * [[Marvel Land (Disney Parks)|Marvel Land]] * [[Iron Man Experience]] * [[Guardians of the Galaxy – Mission: Breakout!|''Guardians of the Galaxy'' – Mission: Breakout!]] }} |otherlabel1 = |otherdata1 = |otherlabel2 = |otherdata2 = }} '''''Marvel Cinematic Universe''''' (saīsināti '''MCU''') ir ASV [[mediju franšīze]] un [[kopīgais visums]], kas centrējas ap [[supervaronis|supervaroņu]] filmu sēriju, ko producē ''[[Marvel Studios]]'' un kas ir balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' radīto komiksu tēlu piedzīvojumiem. Franšīze sevī ietver komiksu izdevumus, īsfilmas, televīzijas seriālus un pilnmetrāžas filmas. Paplašinātais visums, gluži tāpat kā oriģinālais ''[[Marvel Universe]]'' visums komiksos, tika veidots savienojot vairākus sižeta elementus, notikumus un varoņus. ''Marvel Studios'' visas izdotās filmas iedala "fāzēs", no kurām pirmās trīs fāzes zināmas kā "Bezgalības sāga" un sekojošās trīs fāzes kā "Multivisuma sāga". Pirmā MCU filma ir "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]" (2008), kas aizsāka pirmo fāzi un tā noslēdzās ar filmu "[[Atriebēji (2012. gada filma)|Atriebēji]]" (2012). Otrā fāze sākas ar filmu "[[Dzelzs vīrs 3]]" (2013) un beidzās ar filmu "[[Skudrcilvēks]]" (2015). Trešā fāze sākās ar filmu "[[Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš]]" (2016) un noslēdzās ar filmu "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" (2019). Ceturtā fāze sākās ar filmu "[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]" un noslēgsies ar filmu ''[[Black Panther: Wakanda Forever]]'' (2022). Filma ''[[Ant-Man and the Wasp: Quantumania]]'' (2023) iesāks piekto fāzi, kas noslēgsies ar filmu ''[[Thunderbolts]]'' (2024), un sestā fāze sāksies ar filmu ''[[Fantastic Four]]'' (2024). Sestā fāze un "Multivisuma sāga" noslēgsies ar filmām ''[[Avengers: The Kang Dynasty]]'' (2025) un ''[[Avengers: Secret Wars]]'' (2025). ''[[Marvel Television]]'' izvērsa visumu līdz televīzijai ar seriālu "[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S]]", ko 2013. gadā sāka rādīt kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]], kam sekoja seriāls ''[[Marvel's Daredevil]]'' [[straumēšana]]s platformā ''[[Netflix]]'' un ''[[Runaways]]'' platformā ''[[Hulu]]''. 2018. gadā kabeļtelevīzijas kanālā ''[[Freeform]]'' sāka demonstrēt seriālu ''[[Cloak & Dagger]]''. ''Marvel Television'' producē seriālu ''[[Agents of S.H.I.E.L.D.: Slingshot]]''. Katrai filmai un lielākajai daļai seriālu tiek izdoti [[Filmas mūzika|skaņu celiņu albumi]], kuros ir apkopotas jau esošās dziesmas, kas dzirdamas filmā. MCU sevī ietver [[Marvel Cinematic Universe komiksi|''Marvel Cinematic Universe'' komiksus]], ko izdod ''Marvel Comics''. Tāpat ''Marvel Studios'' producē ''[[Marvel One-Shots]]'' un [[vīrusu mārketings|vīrusu mārketinga]] kampaņas savām filmām un visumam ar viltotu ziņu pārraidēm ''[[WHIH Newsfront]]''. Filmu sērijas franšīzē šobrīd ir izdotas 29 filmas. Tās galvenie varoņi ir [[Dzelzs vīrs]] ([[Roberts Daunijs jaunākais]]), [[Halks]] ([[Edvards Nortons]] un [[Marks Rafalo]]), [[Tors (supervaronis)|Tors]] ([[Kriss Hemsvorts]]), [[Kapteinis Amerika]] ([[Kriss Evanss]]) un [[Niks Furijs]] ([[Semjuels Džeksons]]). [[Fils Kolsons]], ko atveido [[Klarks Gregs]], ir sākotnējais MCU personāžs un vienīgais visuma personāžs, kas ir parādījies dažādos visuma mediju formātos. == Pilnmetrāžas filmas == {| class="wikitable" style="font-size:97%; text-align:left;" |- !# !Nosaukums !Izdošanas datums !Režisors !Sērija |- | colspan="5" style="background:#c5f3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 1 | "[[Dzelzs vīrs (filma)|Dzelzs vīrs]]" (''Iron Man'') | style="text-align:center;"| {{dat|2008|5|2|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džons Favro]] | style="text-align:center; background:#c5f3c6;" rowspan="6" | Pirmā fāze |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 2 | "[[Nepārspējamais Halks]]" (''The Incredible Hulk'') | style="text-align:center;"| {{dat|2008|6|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Luiss Leterjērs]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 3 | "[[Dzelzs vīrs 2]]" (''Iron Man 2'') | style="text-align:center;"| {{dat|2010|5|7|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džons Favro |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 4 | "[[Tors (filma)|Tors]]" (''Thor'') | style="text-align:center;"| {{dat|2011|5|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Kenets Brana]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 5 | "[[Kapteinis Amerika: Pirmais atriebējs]]" (''Captain America: The First Avenger'') | style="text-align:center;"| {{dat|2011|7|22|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džo Džonstons]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 6 | "[[Atriebēji (2012. gada filma)|Atriebēji]]" (''Marvel's The Avengers'') | style="text-align:center;"| {{dat|2012|5|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džošs Vedons]] |- | colspan="5" style="background:#fff3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 7 | "[[Dzelzs vīrs 3]]" (''Iron Man 3'') | style="text-align:center;"| {{dat|2013|5|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Šeins Bleks]] | style="text-align:center; background:#fff3c6;" rowspan="6" | Otrā fāze |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 8 | "[[Tors: Tumsas karaļvalsts]]" (''Thor: The Dark World'') | style="text-align:center;"| {{dat|2013|11|8|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Elens Teilors]] |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 9 | "[[Kapteinis Amerika: Ziemas kareivis]]" (''Captain America: The Winter Soldier'') | style="text-align:center;"| {{dat|2014|4|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Entonijs Ruso]] un [[Džo Ruso]] |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 10 | "[[Galaktikas sargi]]" (''Guardians of the Galaxy'') | style="text-align:center;"| {{dat|2014|8|1|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džeimss Ganns]] |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 11 | "[[Atriebēji: Ultrona laikmets]]" (''The Avengers: Age of Ultron'') | style="text-align:center;"| {{dat|2015|5|1|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džošs Vedons |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 12 | "[[Skudrcilvēks]]" (''Ant-Man'') | style="text-align:center;"| {{dat|2015|7|17|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Peitons Rīds]] |- | colspan="5" style="background:#c5cdf3;"| |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 13 | "[[Kapteinis Amerika: Pilsoņu karš]]" (''Captain America: Civil War'') | style="text-align:center;"| {{dat|2016|5|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| Entonijs Ruso un Džo Ruso | style="text-align:center; background:#c5cdf3;" rowspan="11" | Trešā fāze |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 14 | "[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]" (''Doctor Strange'') | style="text-align:center;"| {{dat|2016|11|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Skots Deriksons]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 15 | "[[Galaktikas sargi: 2. daļa]]" (''Guardians of the Galaxy Vol 2'') | style="text-align:center;"| {{dat|2017|5|5|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džeimss Ganns |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 16 | "[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]" (''Spider-Man: Homecoming'') | style="text-align:center;"| {{dat|2017|7|28|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džons Vots]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 17 | "[[Tors: Ragnarjoks]]" (''Thor: Ragnarok'') | style="text-align:center;"| {{dat|2017|11|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Taika Vaititi]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 18 | "[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" (''Black Panther'') | style="text-align:center;"| {{dat|2018|2|16|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Raiens Kūglers]] |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 19 | "[[Atriebēji: Bezgalības karš]]" (''Avengers: Infinity War'') | style="text-align:center;"| {{dat|2018|5|4|N|bez}} | style="text-align:center;"| Entonijs Ruso un Džo Ruso |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 20 | "[[Skudrcilvēks un Lapsene]]" (''Ant-Man and the Wasp'') | style="text-align:center;"| {{dat|2018|7|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| Peitons Rīds |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 21 | "[[Kapteine Mārvela]]" (''Captain Marvel'') | style="text-align:center;"| {{dat|2019|3|8|N|bez}} | style="text-align:center;"| Anna Bodena un Raiens Fleks |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 22 | "[[Atriebēji: Noslēgums]]" (''Avengers: Endgame'') | style="text-align:center;"| {{dat|2019|5|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| Entonijs Ruso un Džo Ruso |- | style="text-align:center; background:#c5cdf3;"| 23 | "[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]" (''Spider-Man: Far From Home'') | style="text-align:center;"| {{dat|2019|7|5|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džons Vots |- | colspan="5" style="background:#ffdacc;"| |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 24 | "[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]" (''Black Widow'') | style="text-align:center;"| {{dat|2021|7|9|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Keita Šortlenda]] | style="text-align:center; background:#ffdacc;" rowspan="7" | Ceturtā fāze |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 25 | "[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]" (''Shang-Chi and the Legend of the Ten Rings'') | style="text-align:center;"| {{dat|2021|8|16|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Destins Denjels Kretons]] |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 26 | "[[Mūžīgie]]" (''Eternals'') | style="text-align:center;"| {{dat|2021|11|5|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Hloja Žao]] |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 27 | "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]" (''Spider-Man: No Way Home'') | style="text-align:center;"| {{dat|2021|12|17|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džons Vots |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 28 | "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') | style="text-align:center;"| {{dat|2022|5|6|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Sems Reimi]] |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 29 | "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | style="text-align:center;"| {{dat|2022|7|8|N|bez}} | style="text-align:center;"| Taika Vaititi |- | style="text-align:center; background:#ffdacc;"| 30 | ''[[Black Panther: Wakanda Forever]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2022|11|11|N|bez}} | style="text-align:center;"| Raiens Kūglers |- | colspan="5" style="background:#c5f3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 30 | ''[[Ant-Man and the Wasp: Quantumania]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2023|2|17|N|bez}} | style="text-align:center;"| Peitons Rīds | style="text-align:center; background:#c5f3c6;" rowspan="6" | Piektā fāze |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 31 | "[[Guardians of the Galaxy Vol. 3]]" | style="text-align:center;"| {{dat|2023|5|5|N|bez}} | style="text-align:center;"| Džeimss Ganns |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 32 | ''[[The Marvels]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2023|7|28|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Nia DaKosta]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 33 | ''[[Blade]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2023|11|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Basams Tariks]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 34 | ''[[Captain America: New World Order]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2024|5|3|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džūliuss Ona]] |- | style="text-align:center; background:#c5f3c6;"| 35 | ''[[Thunderbolts]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2024|7|26|N|bez}} | style="text-align:center;"| [[Džeiks Šreiers]] |- | colspan="5" style="background:#fff3c6;"| |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 36 | ''[[Fantastic Four]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2024|11|8|N|bez}} | style="text-align:center;"| TBA | style="text-align:center; background:#fff3c6;" rowspan="6" | Sestā fāze |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 37 | ''[[Avengers: The Kang Dynasty]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2025|5|2|N|bez}} | style="text-align:center;"| Destins Denjels Kretons |- | style="text-align:center; background:#fff3c6;"| 38 | ''[[Avengers: Secret Wars]]'' | style="text-align:center;"| {{dat|2025|11|7|N|bez}} | style="text-align:center;"| TBA |- |} == Televīzijas seriāli == * "[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S]]" (2013—2020) * "[[Aģente Kārtere]]" (2015—2016) * ''[[Marvel's Daredevil]]'' (2015—2018) * "[[Džesika Džonsa]]" (2015—2019) * "[[Lūks Keidžs]]" (2016—2018) * ''[[Iron Fist]]'' (2017—2018) * ''[[The Defenders]]'' (2017) * ''[[Runaways]]'' (2017—2019) * ''[[The Punisher]]'' (2017—2019) * ''[[Inhumans]]'' (2017) * ''[[Cloak & Dagger]]'' (2018) * ''[[WandaVision]]'' (2021) * ''[[The Falcon and the Winter Soldier]]'' (2021) * ''[[Loki (seriāls)|Loki]]'' (2021—pašlaik) * ''[[What If...?]]'' (2021—pašlaik) * ''[[Hawkeye]]'' (2021) * ''[[Moon Knight]]'' (2022) * ''[[Ms. Marvel]]'' (2022) * ''[[She-Hulk: Attorney at Law]]'' (2022) * ''[[Secret Invasion]]'' (2023) * ''[[Echo]]'' (2023) * ''[[Ironheart]]'' (2023) * ''[[Agatha: Coven of Chaos]]'' (2023 vai 2024) * ''[[Daredevil: Born Again]]'' (2024) == Aktieri == {| class="wikitable" style="text-align:center" width=99% ! scope="col" width="12%" | Varonis ! scope="col" width="8%" | [[Skudrcilvēks (Marvel Comics)|Skudrcilvēka]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Atriebēji (Marvel Comics)|Atriebēju]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]] ! scope="col" width="8%" | [[Kapteinis Amerika|Kapteiņa Amerikas]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Kapteine Mārvela (Marvel Comics)|Kapteine Mārvela]] ! scope="col" width="8%" | [[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]] ! scope="col" width="8%" | [[Galaktigas sargi (Marvel Comics)|Galaktikas sargu]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Nepārspējamais Halks]] ! scope="col" width="8%" | [[Dzelzs vīrs|Dzelzs vīra]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmas ! scope="col" width="8%" | [[Tors (Supervaronis)|Tora]] filmas |- ! scope="row" | [[Halks|Brūss Baners<br /><small>Halks</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Marks Rafalo]] | colspan="5" style="background-color:lightgrey;" | |[[Edvards Nortons]]<hr />[[Lū Ferinjo]] | Marks Rafalo | style="background-color:lightgrey;" | | Marks Rafalo |- ! scope="row" | [[Bakijs Bārnss|Džeimss "Bakijs" Bārnss<br /><small>Ziemas kareivis</small>]] | colspan="4" | [[Sebastjans Stens]] | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Vanagacs|Klints Bartons<br /><small>Vanagacs</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Džeremijs Renners]] | style="background-color:lightgrey;" | | Džeremijs Renners | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | | Džeremijs Renners |- ! scope="row" | [[Pegija Kārtere]] | colspan="2" | [[Heilija Atvela]] | style="background-color:lightgrey;" | | Heilija Atvela | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" |[[Fils Koulsons]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Klārks Gregs]] | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | | Klārks Gregs | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Klārks Gregs | style="background-color:lightgrey;" | | Klārks Gregs |- ! scope="row" |[[Kapteine Mārvela (Marvel Comics)|Kerola Denversa<br /><small>Kapteine Mārvela</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Bri Lārsone]] | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | | Bri Lārsone | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Drakss]] | style="background-color:lightgrey;" | |[[Deivs Batista]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Deivs Botista | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Niks Furijs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Semjuels Džeksons]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | Semjuels Džeksons | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Semjuels Džeksons | style="background-color:lightgrey;" | | Semjuels Džeksons |- ! scope="row" | [[Gamora]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Zoja Saldana]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Zoja Saldana | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Grūts]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Vins Dīzels]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Vins Dīzels | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Heimdals (Marvel Comics)|Heimdals]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Idriss Elba]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | | Idriss Elba |- ! scope="row" | [[Marija Hila]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kobija Smaldersa]] | style="background-color:lightgrey;" | | Kobija Smaldersa | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Harolds "Hepijs" Hogans]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Džons Favro]] | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | Džons Favro | style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Korats]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | [[Džimons Honsū]] | style="background-color:lightgrey;" | | Džimons Honsū | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Skudrcilvēks (Marvel Comics)|Skudrcilvēks<br /><small>Skots Langs]]</small> | colspan="2" | [[Pols Rads]] | style="background-color:lightgrey;" | | Pols Rads | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Loki (komiksu tēls)|Loki]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Toms Hidlstons]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | | Toms Hidlstons |- ! scope="row" | [[Mantis (Marvel Comics)|Mantis]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Poma Klementjeva]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Poma Klementjeva | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Sārtā ragana|Vanda Maksimova<br /><small>Sārtā ragana</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Elizabete Olsena]] | style="background-color:lightgrey;" | | Elizabete Olsena | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Nebula]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kārena Gilana]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Kārena Gilana | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Okoje]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | [[Danai Gurira]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Zirnekļcilvēks|Pīters Pārkers<br /><small>Zirnekļcilvēks</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Toms Holands]] | style="background-color:lightgrey;" | | Toms Holands | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Makss Favro | Toms Holands | style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Virgīnija "Pepere" Potsa]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Gvineta Paltrova]] | colspan="6" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | Gvineta Paltrova | style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Zvaigžņu Lords|Pīters Kvils<br /><small>Zvaigžņu Lords</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kriss Prats]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Prats | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Kara Mašīna|Džeimss "Roudijs" Roudss<br /><small>Kara Mašīna</small>]]<small> / [[Dzelzs Patriots]]</small> | style="background-color:lightgrey;" | | [[Dons Čīdls]] | style="background-color:lightgrey;" | | Dons Čīdls | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | [[Terenss Hauards]]<br />Dons Čīdls | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Jenots "Raķete"|Raķete]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Bredlijs Kūpers]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Bredlijs Kūpers | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Kapteinis Amerika|Stīvs Rodžerss<br /><small>Kapteinis Amerika</small>]] | colspan="2" | [[Kriss Evanss]] | style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Evanss | colspan="5" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2 | Kriss Evanss |- ! scope="row" | [[Melnā atraitne (tēls)|Nataša Romanova<br /><small>Melnā atraitne</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Skārleta Johansone]] | style="background-color:lightgrey;" | | Skārleta Johansone | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Skārleta Johansone | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Ronans]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | [[Lī Peiss]] | style="background-color:lightgrey;" | | Lī Peiss | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Tanderbolts Ross|Tadeuss "Tanderbolts" Ross]] | style="background-color:lightgrey;" | |[[Viljams Hērts]] | style="background-color:lightgrey;" | | Viljams Hērts | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Viljams Hērts | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" |[[Broks Ramlo|Broks Ramlo<br /><small>''Crossbones''</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Frenks Grillo]] | colspan="1" style="background-color:lightgrey;" | | Frenks Grillo | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Ēriks Selvigs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Stellans Skašgords]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | | Stellans Skašgords |- ! scope="row" | [[Šuri]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="2" | [[Letīcija Raita]] | colspan="8" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" |[[Dzelzs vīrs|Tonijs Starks<br /><small>Dzelzs vīrs</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Roberts Daunijs jaunākais]] | style="background-color:lightgrey;" | |Roberts Daunijs jaunākais | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | colspan="3" | Roberts Daunijs jaunākais | colspan="2" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Doktors Streindžs (Marvel Comics)|Stīvens Streindžs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Benedikts Kamberbačs]] | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Benedikts Kamberbačs | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Benedikts Kamberbačs |- ! scope="row" | [[Melnā Pantera (Marvel Comics)|T'Challa<br /><small>Melnā Pantera</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | colspan="3" |[[Čedviks Bouzmens]] | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Tors (Supervaronis)|Tors]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Kriss Hemsvorts]] | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Hemsvorts | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Kriss Hemsvorts |- ! scope="row" | [[Kolekcionārs (Marvel Comics)|Tanelīrs Tivans<br /><small>Kolekcionārs</small>]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Benisio del Toro]] | colspan="4" style="background-color:lightgrey;" | | Benisio del Toro | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Benisio del Toro |- ! scope="row" | [[Houpa Pima|Houpa van Daina<br /><small>Lapsene</small>]] | colspan="2" | [[Evandželīna Lilī]] | colspan="9" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Vision (Marvel Comics)|''Vision'']] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Pols Betanijs]] | style="background-color:lightgrey;" | | Pols Betanijs | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Piekūns (Marvel Comics)|Sems Vilsons<br /><small>Piekūns</small>]] | colspan="2" | [[Entonijs Makijs]] | style="background-color:lightgrey;" | | Entonijs Makijs | colspan="7" style="background-color:lightgrey;" | |- ! scope="row" | [[Vongs]] | style="background-color:lightgrey;" | | [[Benedikts Vongs]] | colspan="3" style="background-color:lightgrey;" | | Benedikts Vongs | colspan="5" style="background-color:lightgrey;" | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{filmu ārējās saites}} * [http://www.boxofficemojo.com/franchises/chart/?id=avengers.htm ''Box Office Mojo'' profils] {{en ikona}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe| ]] [[Kategorija:Marvel Studios]] awj3901vyppzmo2mf6yo4afkl3sb0en 0 220318 3662744 3620352 2022-07-29T18:56:28Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vinohradiva | image_skyline = Vinohradov.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Vinohradivas panorāma | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Vynohradiv.jpg | pushpin_map = Ukraine | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Aizkarpatu apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Vinohradivas rajons]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1262 | area_total_km2 = 32,09 | population_as_of = 2011 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 25481 | population_density_km2 = | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+3 | latd = 48 | latm = 08 | lats = 59 | latNS = N | longd = 23 | longm = 01 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 117 | website = http://www.rada.vynogradiv.com.ua/}} '''Vinohradiva''' ({{val|uk|Виноградів}}) jeb ungāru variantā '''Naģsēlēša''' ({{val|hu|Nagyszőlős}}) ir rajona nozīmes pilsēta [[Ukraina]]s rietumos, [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabala]] [[Vinohradivas rajons|Vinohradivas rajona]] centrs pie [[Tisa]]s upes. Tā kā pilsētā ir ievērojama [[ungāri|ungāru]] kopiena, pilsētā un rajonā oficiāls statuss ir arī [[ungāru valoda]]i. Pie pilsētas — Ukrainas armijas poligons. == Vēsture == Rakstos pirmoreiz minēta 1262. gadā, kad [[Ungārija]]s karalis [[Kārols I Anžū]] piešķīra tai Magdeburgas tiesības. Līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] ietilpa vēsturiskajā [[Ungārija|Ungārijā]]. No 1876. līdz 1920. gadam tā bija Ugočas [[komitāts|komitāta]] centrs. [[Trianonas līgums]] iekļāva Vinohradivu [[Čehoslovākija]]s sastāvā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Piekarpatu Rutēnija]] (''Підкарпатьска Русь'') tika atdalīta no Čehoslovākijas, un izveidots [[Aizkarpatu apgabals]] [[PSRS]] ([[Ukrainas PSR]]) sastāvā. No 1991. gada — neatkarīgās [[Ukraina]]s pilsēta. == Cilvēki == Savā bērnībā starp 1889. un 1892. gadu Vinohradivā dzīvoja ungāru komponists [[Bēla Bartoks]] (''Bartók Béla'', 1881-1945), un šeit rātsnamā viņš sniedzis savu pirmo koncertu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aizkarpatu apgabala pilsētas}} lm1oo1rf1nqw1of3blba36k4bu26nyi 0 220705 3662822 3661897 2022-07-30T00:45:04Z 77.219.11.184 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|aktieri|Andris Bērziņš|Andris Bērziņš}} {{Aktiera infokaste | vārds = Andris Bērziņš | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1952|8|26}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līgatne|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Lenvija Sīle]]<br />[[Inese Gūtmane]] (2015—pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Andris Bērziņš''' (dzimis {{dat|1952|8|26}}<ref name=":0" /> [[Līgatne|Līgatnē]]) ir [[Latvieši|latviešu]] aktieris. == Biogrāfija == Beidzis mācības [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu 1. vidusskolā]].<ref name="daile"/> 1977. gadā absolvējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas konservatorijas]] Teātra fakultāti, 1986. gadā — Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Režijas nodaļu.<ref name="LAT"/> Kopš 1974. gada ar pārtraukumiem darbojās [[Dailes teātris|Dailes teātrī]].<ref name="daile"/> Ir bijušas vairākas lomas citos teātros: neatkarīgajā teātrī "Kabata", [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] un citos.<ref name="daile"/> Tāpat tēlojis kino un TV, tai skaitā attēlojis Jagudinu [[TV3 Latvija|TV3]] seriālā "[[UgunsGrēks]]".<ref name="daile"/> Piedalījies [[Imants Ziedonis|Ziedoņa]] akmens stādīšanas pasākumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pedvale-aicina-piedalities-ziedona-akmens-radisana-2/|title=Pedvāle aicina piedalīties „Ziedoņa akmens” radīšanā|website=LA.LV|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> [[Jūlijs Krūmiņš|Jūlija Krūmiņa]] memuāru "Iļģuciema pašpuikas stāsti" prezentācijas pasākumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48292501|title=Foto: Ar smalku burziņu atzīmē Jūlija Krūmiņa memuāru iznākšanu|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2016-12-12|language=lv}}</ref> [[Latvija]]s simtgadnieku salidojumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lv100.lv/jaunumi/pirmais-latvijas-simtgadnieku-salidojums-raisa-lepnumu-par-latvijas-cilvekiem/|title=Pirmais Latvijas simtgadnieku salidojums raisa lepnumu par Latvijas cilvēkiem|website=Latvija 100|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> viesojies raidījumos "Rampas ugunis",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/kadN1LwOpql-16_02_2015_rampas_ugunis_1_dala|title=16.02.2015 Rampas ugunis 1. daļa|website=xtv.lv|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> "Preses klubs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/eMZN2MXnpz3-03_11_2020_preses_klubs_3_dala|title=03.11.2020 Preses klubs 3. daļa|website=xtv.lv|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> un "Dienas personība",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/mKrpYkAg70W-21_10_2019_dienas_personiba_ar_veltu_purinu|title=21.10.2019 Dienas personība ar Veltu Puriņu|website=xtv.lv|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> vadījis Latvijas Autortiesību aģentūras rīkoto Autortiesību bezgalības balvas pasniegšanas sarīkojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikraksts.com/laikraksti/Latvietis062.pdf|title=Laikraksts "Latvietis"}}</ref> Bērziņš ir nodarbojies arī ar uzņēmējdarbību, bijis teātra kluba "Austrumu robeža" un neatkarīgā teātra "Kabata" līdzīpašnieks.<ref name="daile" /> Kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], [[Harijs Spanovskis|Hariju Spanovski]] un [[Jānis Paukštello|Jāni Paukštello]] saņēmis [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2012]] nominācijā "Labākais šlāgermūzikas albums"<ref name="daile" /> un kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] saņēmis [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2020]] nominācijā "Šlāgera, kantrī vai rockabilly mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-laureati/|title=Zelta Mikrofons 2020 laureāti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2021-03-28|date=2020-02-19|language=lv-LV}}</ref> 2010. gadā saņēmis Latvijas Aktieru asociācijas ikgadējo balvu "Āksta cepure".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/aksta-cepuri-sanem-andris-berzins.d?id=31863739|title='Āksta cepuri' saņem Andris Bērziņš|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2010-05-13|language=lv}}</ref> 2003. gadā izdota Gunnara Treimaņa un Lenvijas Sīles grāmata par Andri Bērziņu "Es neesmu pieclatnieks, kas visiem patīk! : aktiera Andra Bērziņa mistērija 5 cēlienos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/?title=cdbce6f1-cee7-427c-adb1-41d32042b8c7|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Bibliotēku un skolu mape. Bērziņš Andris|website=www.letonika.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> Andra Bērziņa meita [[Marija Bērziņa]] arī ir aktrise. == VDK kartotēka == A. Bērziņa kartīte atrasta publiskotajā [[Čekas maisi|VDK savervēto aģentu kartotēkas]] daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Marlo" savervēts 1983. gada decembrī.<ref>[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/agenti/alfabetiski/14#&gid=1&pid=49 VDK kartīte: Andris Bērziņš]</ref> A. Bērziņš pastāstīja, ka pats piedāvājies kļūt par ziņotāju un garantēt Dailes teātra aktieru grupas "[[Mūžīgais unisons]]" atbilstošu uzvedību ārzemēs, ja viņus tādēļ uz tām laidīs. Viņus tomēr neizlaida, un tādēļ ne par ko ziņot Bērziņam neesot nācies.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/322109-andris-berzins-atklati-par-iemilesanos-noklusanu-cekas-maisos-un-dzersanu Andris Bērziņš atklāti par iemīlēšanos, nokļūšanu čekas maisos un dzeršanu] Jauns.lv</ref> == Profesionālā darbība == === Teātra lomas === {{div col}} * "Atjautīgā aukle" (1974), intermēdijās, dons Antonio<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/andris-berzins-1|title=Andris Bērziņš|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Orfejs" (1974), Jaunietis<ref name=":0" /> * "Pēdējā barjera" (1974), Jērums, Zuments<ref name=":0" /> * "[[Brands]]" (1975), ansambļa skatos<ref name=":0" /> * "Nāc uz manām trepēm spēlēties" (1976), Cēzars Kalniņš<ref name=":0" /> * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunās ēkas atklāšanas izrāde "…Visu savu mūžu…" (1976)<ref name=":0" /> * "Putenī" (1978), Zemnieks<ref name=":0" /> * "Tava labā slava" (1978), Koknesis<ref name=":0" /> * "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1978), Oberons<ref name=":0" /> * Televīzijas koncertizrāde "Skumjš stāsts par Keriju" (1978), Druē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/191712/ltv-60-zelta-arhivs-koncertfilma-skumjs-stasts-par-keriju|title=Koncertfilmas ieraksts}}</ref> * "Šerloks Holmss" (1979), Moriartijs, Larabijs, Formens u. c.<ref name=":0" /> * "Elizabete, Anglijas karaliene" (1980), Roberts Devērs, Eseksas grāfs<ref name=":0" /> * "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1981), Naftalis, Izašars<ref name=":0" /> * "Džons Neilands" (1982), Bauers<ref name=":0" /> * "Jauna cilvēka memuāri" (1983), Randolfs<ref name=":0" /> * "Krauja" (1982), Jegorka<ref name=":0" /> * "Pazudušais dēls" (1983), Pūlīšu Pauls<ref name=":0" /> * "[[Un garāka par mūžu diena ilgst]]" (1984), Tansikbajevs, apsardzes leitnants<ref name=":0" /> * "Kā jums tīk" (1986), režisors (diplomdarbs); Žaks, Amjēns, Korins<ref name=":0" /> * "Mūsu dēli" (1986), Māris<ref name=":0" /> * "Nolemtie" (1986), Kaprālis<ref name=":0" /> * "Indulis un Ārija" (1987), Kuno, bruņinieks<ref name=":0" /> * "Kāds, kura nav" (1988), Iraīds<ref name=":0" /> * Dzejas kompozīcija "In memoriam" (1988)<ref name=":0" /> * "Lidojošā klase" (1988), Mārtiņš<ref name=":0" /> * "Minhauzena precības" (1988), Nariškins<ref name=":0" /> * "Čūska" (1989), Dioģens, "mūžīgais students"<ref name=":0" /> * "Satikšanās" (1989), Jaunais cilvēks<ref name=":0" /> * "Burvīgais ragnesis" (1992), Bruno<ref name=":0" /> * "Henrijs VIII un viņa sešas sievas" (1995)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=kabata&id=933945&g=1|title=Latvijas enciklopēdiskā vārdnīca, "Andris Bērziņš"}}</ref> * "Tobāgo!" (2001), Kornēlijs Hansens<ref name=":0" /> * [[Imants Ziedonis|I. Ziedoņa]] dzejas koncertizrāde "Attīstību veicinās cilvēki, kas sveicinās" (2003), "Mūžīgā unisona" sastāvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/janis-paukstello|title=Jānis Paukštello|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Jāzeps un viņa brāļi" (2005), Juda<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://100.teatris.lv/performance/1062/1073|title=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|website=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> * "…Andris Bērziņš jeb…" (2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skatuve.lv/index.php?1&317&view=view-show&show_id=76&print=yes|title=Skatuve - Arhīvs - "...Andris Bērziņš jeb..."|website=www.skatuve.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> * "Adata" (2007), Vladis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://100.teatris.lv/performance/403/414|title=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|website=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> * "Ne tāds kā visi citi" (2008), Viņš<ref name=":0" /> * Ziemassvētku uzvedums "Zirņu vakara gaidās" (2008), Rūķis<ref name=":0" /> * "Slieksnis" (2008)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5323190/austrumu-robeza-izrades-slieksnis-pirmizrade|title=«Austrumu robežā» izrādes «Slieksnis» pirmizrāde|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-28|date=2008-03-19|language=lv}}</ref> * "Ja mana sieva uzzinās…" (2009), Ričards Villijs<ref name=":0" /> * "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas" (2009), Džonijs<ref name=":0" /> * Teātra dienas koncertizrāde "Sorrywood'a jeb Varēja būt bet nebij…" (2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5410903/teatra-dienas-koncerts-i-sorrywood-i-a-jeb-vareja-but-bet-nebij|title=Teātra dienas koncerts «Sorrywood`a jeb Varēja būt, bet nebij...»|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-28|date=2009-03-03|language=lv}}</ref> * "Sala" (2009), Adums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jrt.lv/sala|title=SALA {{!}} Jaunais Rīgas Teātris|website=jrt.lv|access-date=2021-03-28|archive-date=2020-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200923151701/http://www.jrt.lv/sala}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923151701/http://www.jrt.lv/sala |date=2020-09-23 }}</ref> * "Ceplis" (2010), Edgars Ceplis<ref name=":0" /> * "Gaisa grābekļi" (2010), Alfonss Prieciņš<ref name=":0" /> * "Rīt manas kāzas" (2010), Doktors Ņūfīlds<ref name=":0" /> * "Marijas Stjuarte" (2010), Viljams Čečils, barons Berlejs<ref name=":0" /> * "Henrijs VIII. Karaliskais gambīts" (2010)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5631834/notiks-henrijs-viii-karaliskais-gambits-gada-jubilejas-izrade-diklu-pili|title=Notiks «Henrijs VIII Karaliskais gambīts» Gada jubilejas izrāde Dikļu pilī|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-28|date=2011-04-14|language=lv}}</ref> * "Viņi dejoja 100 vasaras" (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/witness/skatitajs-verte-vini-dejoja-100-vasaras-celojums-laika-un-telpa.d?id=42223452|title=Skatītājs vērtē: ‘Viņi dejoja 100 vasaras’ - ceļojums laikā un telpā|last=Kikuste|first=Laila|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2012-03-21|language=lv}}</ref> * Koncertizrāde "Miers un bērziņš!" (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2011/miers-un-berzins|title=Miers un bērziņš!|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Džons Neilands" (2013), Džons Neilands<ref name=":0" /> * "Tobāgo!" (2017), Kornēlijs Hansens<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.marazalite.lv/2017/12/17/dziesmu-spele-tobago/|title=Dziesmu spēle “Tobāgo!” : Māra Zālīte|access-date=2021-03-28|language=lv-LV}}</ref> * Raidluga "Sirreāls gadījums" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radioteatris/andris-kolbergs-sirreals-gadijums.a113051/|title=Andris Kolbergs * "Sirreāls gadījums"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> === Kino lomas === * "[[Pirmā vasara]]" (1974)<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/27904/works/|title=Kino-teatr.ru "Andris Bērziņš"|access-date=2021-03-28}}</ref> * "[[Šīs bīstamās balkona durvis]]" (1976)<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/768/|title=Nacionālais kino centrs, "Andris Bērziņš"|access-date=28.03.2021.}}</ref> * "[[Vīrietis labākajos gados]]" (1977)<ref name=":2" /> * "[[Pavasara ceļazīme]]" (1978)<ref name=":2" /> * "[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]" (1979)<ref name=":2" /> * "[[Nepabeigtās vakariņas]]" (1979)<ref name=":2" /> * ''На ринг вызывается…'' (1979)<ref name=":1" /> * "[[Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku]]" (1980)<ref name=":2" /> * "Disko ēnā" (1980)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/176639/ltv-60-zelta-arhivs-disko-ena|title="Disko ēnā" ieraksts}}</ref> * "[[Ilgais ceļš kāpās]]" (1981)<ref name=":2" /> * "[[Akmeņainais ceļš]]" (1983)<ref name=":2" /> * "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" (1983)<ref name=":2" /> * "[[Vajadzīga soliste]]" (1984)<ref name=":2" /> * "[[Kad bremzes netur]]" (1984)<ref name=":2" /> * "[[Bailes (filma)|Bailes]]" (1986)<ref name=":2" /> * "[[Aija (filma)|Aija]]" (1987)<ref name=":2" /> * "[[Apstākļu sakritība]]" (1987)<ref name=":2" /> * "[[Ja mēs visu to pārcietīsim]]" (1987)<ref name=":2" /> * "[[Zīlēšana uz jēra lāpstiņas]]" (1988)<ref name=":2" /> * "[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]" ("Vecā jūrnieku ligzda") (1989)<ref name=":2" /> * "[[Dzīvīte]]" (1989)<ref name=":1" /> * "[[Vilkaču mantiniece (filma)|Vilkaču mantiniece]]" (1990)<ref name=":1" /> * "[[Duplets (filma)|Duplets]]" (1992)<ref name=":1" /> * "Līduma dūmos" (1992)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/55175|title=Nacionālā enciklopēdija, "Līduma dūmos"}}</ref> * "[[Drosme nogalināt]]" (1993)<ref name=":2" /> * "Ogists brīnās" (1999)<ref name=":2" /> * "[[Vecās pagastmājas mistērija]]" (2000)<ref name=":2" /> * ''Дама в очках, с ружьём, в автомобиле'' (2002)<ref name=":1" /> * "Silvestrs" (2003)<ref>{{Atsauce|title="Silvestrs"' TV filma 2003|url=https://www.youtube.com/watch?v=RB6s2p6LGIM|accessdate=2021-03-28|language=lv-LV}}</ref> * ''The Last Soviet Movie'' (2003)<ref>{{Atsauce|title=The Last Soviet Movie|url=https://www.imdb.com/title/tt0366703/|publisher=CCCP Films, Visio Studija|date=2003-05-04|accessdate=2021-03-28|first=Aleksandrs|last=Petukhovs|first2=Alexander|last2=Hahn|others=Dzintars Belogrudovs, Evgeniya Kryukova, Igor Klass, Larisa Shakhvorostova}}</ref> * "[[Prāts vai instinkts]]" (2006—2010)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.draugiem.lv/pratsvaiinstinkts/|title=Prāts vai Instinkts|website=www.draugiem.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "[[Kur pazudis Elvis?]]" (2008)<ref name=":2" /> * Animācijas filma "[[Madagaskara 2]]" (2008)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/299831/title/madagaskara_2/|title=Forum Cinemas, "Madagaskara 2"}}</ref> * Animācijas filma "[[Hortons (animācijas filma)|Hortons]]" (2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cesis.pilseta24.lv/notikums?slug=hortons|title=Hortons|website=Pilseta24.lv|access-date=2021-03-28|date=2009-03-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * "[[Medības (filma)|Medības]]" (2009)<ref name=":1" /> * "[[UgunsGrēks]]" (2009—2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/ugunsgreks,serial-1024006|title=Go3|website=Go3|access-date=2021-03-28}}</ref> * Animācijas filma "[[Nejaukais es]]" (2010)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/298965/title/nejaukais_es/|title=Forum Cinemas, "Nejaukais es"}}</ref> * ''Забытый'' (2011)<ref name=":1" /> * Animācijas filma "[[Nejaukais es 2]]" (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/300879/title/nejaukais_es_2/|title=Forum Cinemas, "Nejaukais es 2"}}</ref> * "Mana koka stāsts" (2013)<ref name=":2" /> * "[[Zentas brīvdienas]]" (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5344763/seriala-zentas-brivdienas-pirmizrade|title=Seriāla «Zentas brīvdienas» pirmizrāde|website=TVNET|access-date=2021-03-28|date=2013-08-02|language=lv}}</ref> * Animācijas filma "Zelta zirgs" (2014)<ref name=":2" /> * "[[Mīluļu slepenā dzīve]]" (2016)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bezrindas.lv/lv/milulu-slepena-dzive/2682|title=Mīluļu slepenā dzīve (2D) (LV) - Biļešu serviss "BezRindas.lv"|website=BezRindas.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> * Animācijas filma "[[Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi]]" (2017)<ref name=":2" /> * "[[Vienu biļeti, lūdzu!]]" ("One ticket please") (2017)<ref>{{Atsauce|title=One Ticket Please|url=https://www.imdb.com/title/tt5880458/|publisher=Aprori Collective, Deep Sea Studios LV, Fenixfilm|date=2017-03-13|accessdate=2021-03-28|first=Matiss|last=Kaza|others=Andris Berzins, Nicki Cochrane, Aminata Grieta Diarra, Peteris Gaudins}}</ref> * "Debesu ciemiņš" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lielaiskristaps.lv/arhivs/2018/filmas/debesu-ciemins-144|title=Debesu ciemiņš - Studentu filmas - Nacionālā Kino balva - Lielais Kristaps|website=www.lielaiskristaps.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "[[Svešā seja]]" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/266878-serialam-svesa-seja-pievienojas-andris-berzins-un-pat-martins-egliens|title=Seriālam “Svešā seja” pievienojas Andris Bērziņš un pat Mārtiņš Egliens!|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Aktrise un laiks. Vija Artmane" (2019)<ref>{{Atsauce|title=Aktrise un laiks. Vija Artmane. Dokumentāla filma - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/165962/aktrise-un-laiks-vija-artmane-dokumentala-filma|accessdate=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Animācijas filma "[[Lote un pazudušie pūķi]]" (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkc.gov.lv/aktualitates/lote-un-pazudusie-puki-starp-nedelas-nogales-topa-lideriem/|title=„Lote un pazudušie pūķi” – starp nedēļas nogales topa līderiem {{!}} Nacionālais Kino Centrs|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Animācijas filma "[[Dūlitls]]" (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://madona.lv/lat/?ct=pasakumu_kalendars&fu=read&id=3439|title=Kinoseanss: “Dūlitls” - Madona.lv|website=madona.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> {{div col end}} === Raidījumi === * "Dabas taka", raidījuma vadītājs<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCv0_epv_K9dB-9OtYY-ps_w/videos|title=Dabas Taka - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2021-03-28}}</ref> * "[[No 57. paralēles!|No 57. paralēles]]", raidījuma vadītājs<ref name=":3" /> === Režisora, scenārista, producenta darbs === * A. Konana-Doila "Šerloks Holmss" (1979), režisora asistents<ref name=":0" /> * M. Birzes "Baznīcas kalnā" (1981), režisora asistents<ref name=":0" /> * M. Māterlinka "Zilais putns" (1982), režisora asistents<ref name=":0" /> * V. Grēviņa dzejas izrāde "Tik vien" (1983), režisors<ref name=":0" /> * Raiņa "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1987), režisora asistents<ref name=":0" /> * Īsmetrāžas filma "Apburtais loks" (1995), producents<ref name=":2" /> * R. Paula, J. Petera "Cits Šerloks Holmss" (pēc A. Konana-Doila darbu motīviem, 2006), režisors<ref name=":0" /> * "Raganu mēnesis" (2012), scenārija līdzautors<ref name=":2" /> === Koncerti, koncertprogrammas un albumi === * 20. gs. 90. gadu sākumā kopā ar Aivaru Jansonu-Saivu un kapelu "Usma" devies koncerttūrē pa [[Latvija|Latviju]] ar "[[Brāļi Laivinieki|Brāļu Laivinieku]]" repertuāru<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/53606|title=Brāļi Laivinieki|website=enciklopedija.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Albums "Bērziņa balzams" (1996)<ref>{{Atsauce|title=Bērziņa balzams (Balzams skumjajiem) kopā ar pilsētas kapelu "Usma" by Andris Bērziņš - RYM/Sonemic|url=https://rateyourmusic.com/release/album/andris-berzins/berzina-balzams-balzams-skumjajiem-kopa-ar-pilsetas-kapelu-usma/|accessdate=2021-03-28|language=en}}</ref> * Albums "Mūžīgais unisons" (2002)<ref>{{Atsauce|title=Mūžīgais Unisons – Mūžīgais Unisons (2002, CD)|url=https://www.discogs.com/Mūžīgais-Unisons-Mūžīgais-Unisons/release/11642969|accessdate=2021-03-28|language=en}}</ref> * [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] Dziedāšanas svētki (2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/dziedasanas-svetki-koncertieraksts|title=Raimonds Pauls DZIEDĀŠANAS SVĒTKI. Koncertieraksts - MICREC|website=www.micrec.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Miers un Bērziņš!" kopā ar Raimonda Paula vārdā nosaukto ceremonijorķestri (2012)<ref name=":0" /> * Kuldīgas pilsētas svētki "Dzīres Kuldīgā 2012" (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/regionos/kuldiga/76018-sakas-festivals-dzires-kuldiga-2012-par-godu-pilsetas-770-gadu-jubilejai.htm|title=Sākas festivāls "Dzīres Kuldīgā 2012" par godu pilsētas 770 gadu jubilejai|website=nra.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Autorkoncerts "Svētvakars Ziedonim" (2013)<ref name=":0" /> * Autorkoncerts "Manas piedzimšanas dienas" (2013)<ref name=":0" /> * Dalība R. Paula un G. Rača koncertā "Nekur nav tik labi kā mājās" (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/fotoreportaza-krasni-izskanejis-paula-un-raca-koncerts-nekur-nav-tik-labi-ka-majas.d?id=43583161|title=Fotoreportāža: Krāšņi izskanējis Paula un Rača koncerts 'Nekur nav tik labi kā mājās'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2013-08-23|language=lv}}</ref> * Koncerts [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijā]] bojāgājušajiem glābējiem (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/108363-notiks-zolitudes-tragedija-boja-gajusajiem-glabejiem-veltits-koncerts.htm|title=Notiks Zolitūdes traģēdijā bojā gājušajiem glābējiem veltīts koncerts|website=nra.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * R. Paula koncertprogramma "Tā līgo Latvijā!" (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/81986-ligo-vakara-aicina-uz-pasakumu-ligosim-krastmala|title=Līgo vakarā aicina uz pasākumu „Līgosim Krastmalā!”|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Autorkoncerts "Andra Bērziņa balzams jeb cher ami" (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Kuldigas_Novada_Vestis/2014/11/06/pasakumi-pagastos/print|title=News.lv: Pasākumi pagastos 06.11.2014 Kuldīgas Novada Vēstis|last=Lursoft|website=LLB|access-date=2021-03-28|date=2021-03-28|language=LV}}</ref> * Koncertprogramma "Bellacord" kopā ar [[Ivars Kalniņš|Ivaru Kalniņu]] (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Ozolnieku-avize/2015/01/28/afisa|title=News.lv: Afiša 28.01.2015 Ozolnieku Avīze|last=Lursoft|website=LLB|access-date=2021-03-28|date=2021-03-28|language=LV}}</ref> * Koncertprogramma "Tev, mana labā" (2016)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dziedatprieks-nezudaktieris-andris-berzins/|title=Dziedātprieks nezūd. Aktieris Andris Bērziņš|website=LA.LV|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Koncerts "Bigbank Latvijas pērles" (2016)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muzikas-festivals-bigbank-latvijas-perles-izsludina-koncertu-programmu/|title=Mūzikas festivāls “Bigbank Latvijas pērles” izsludina koncertu programmu|website=LA.LV|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] dzimšanas dienas lielkoncerts (2016)<ref>{{Atsauce|title=Jāņa Streiča dzimšanas dienas lielkoncerts|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.10.2016-jana-streica-dzimsanas-dienas-lielkoncerts.id81548/|accessdate=2021-03-28|archivedate=2021-06-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210615004029/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.10.2016-jana-streica-dzimsanas-dienas-lielkoncerts.id81548/}}</ref> * Otrais starptautiskais kino un teātra mūzikas festivāls "Jūras pērle" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50260229|title=Spozme un glamūrs: teātra zieds pulcējas festivāla 'Jūras pērle' atklāšanā|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2018-07-31|language=lv}}</ref> * Literāri muzikāla kompozīcija "Uzvelciet baltu kreklu. Bērziņš, Pauls, Ziedonis…" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/uzvelciet-baltu-kreklu.-berzins-pauls-ziedonis-radioteatra-jaunu.a111320/|title="Uzvelciet baltu kreklu. Bērziņš, Pauls, Ziedonis…" - Radioteātra jaunums svētkos|website=lr1.lsm.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> * Koncertprogramma un albums kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] "Es šonakt sēdēšu uz jumta" (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/aktuali/raimonds-pauls-un-andris-berzins-izdod-jaunu-dziesmu-albumu-es-sonakt-sedesu-uz-jumta|title=Raimonds Pauls un Andris Bērziņš izdod jaunu dziesmu albumu “Es šonakt sēdēšu uz jumta”. - MICREC|website=www.micrec.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] 80 gadu jubilejas koncerts "Dzejnieka sirdsvārdi" (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/citi-raidiijumi/jana-petera-80-gadu-jubilejas-koncerts.a119388/|title=Jāņa Petera 80 gadu jubilejas koncerts|website=lr2.lsm.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="daile">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailesteatris.lv/aktieris/320/|title=Andris Bērziņš|publisher=Dailesteatris.lv|accessdate={{dat|2013|4|13||bez}}}}</ref> <ref name="LAT">{{LAT e|1|629}}</ref> }} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/768/ Andris Bērziņš] filmas.lv *[https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/27904/bio/ Andra Bērziņa profils] kino-teatr.ru *[https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/andris-berzins-1 Andra Bērziņa profils] Dailes teātris {{Aktieris-aizmetnis}} {{portal bar|Cilvēki|Latvija|Māksla}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Andris}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Līgatnē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] 5frpvowimkrfi3i40ydr3f03yaty83u 3662830 3662822 2022-07-30T04:00:36Z ScAvenger 1630 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.11.184|77.219.11.184]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|aktieri|Andris Bērziņš|Andris Bērziņš}} {{Aktiera infokaste | vārds = Andris Bērziņš | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1952|7|26}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Līgatne|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Lenvija Sīle]]<br />[[Inese Gūtmane]] (2015—pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Andris Bērziņš''' (dzimis {{dat|1952|7|26}}<ref name=":0" /> [[Līgatne|Līgatnē]]) ir [[Latvieši|latviešu]] aktieris. == Biogrāfija == Beidzis mācības [[Cēsu Valsts ģimnāzija|Cēsu 1. vidusskolā]].<ref name="daile"/> 1977. gadā absolvējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas konservatorijas]] Teātra fakultāti, 1986. gadā — Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Režijas nodaļu.<ref name="LAT"/> Kopš 1974. gada ar pārtraukumiem darbojās [[Dailes teātris|Dailes teātrī]].<ref name="daile"/> Ir bijušas vairākas lomas citos teātros: neatkarīgajā teātrī "Kabata", [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] un citos.<ref name="daile"/> Tāpat tēlojis kino un TV, tai skaitā attēlojis Jagudinu [[TV3 Latvija|TV3]] seriālā "[[UgunsGrēks]]".<ref name="daile"/> Piedalījies [[Imants Ziedonis|Ziedoņa]] akmens stādīšanas pasākumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pedvale-aicina-piedalities-ziedona-akmens-radisana-2/|title=Pedvāle aicina piedalīties „Ziedoņa akmens” radīšanā|website=LA.LV|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> [[Jūlijs Krūmiņš|Jūlija Krūmiņa]] memuāru "Iļģuciema pašpuikas stāsti" prezentācijas pasākumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48292501|title=Foto: Ar smalku burziņu atzīmē Jūlija Krūmiņa memuāru iznākšanu|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2016-12-12|language=lv}}</ref> [[Latvija]]s simtgadnieku salidojumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lv100.lv/jaunumi/pirmais-latvijas-simtgadnieku-salidojums-raisa-lepnumu-par-latvijas-cilvekiem/|title=Pirmais Latvijas simtgadnieku salidojums raisa lepnumu par Latvijas cilvēkiem|website=Latvija 100|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> viesojies raidījumos "Rampas ugunis",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/kadN1LwOpql-16_02_2015_rampas_ugunis_1_dala|title=16.02.2015 Rampas ugunis 1. daļa|website=xtv.lv|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> "Preses klubs"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/eMZN2MXnpz3-03_11_2020_preses_klubs_3_dala|title=03.11.2020 Preses klubs 3. daļa|website=xtv.lv|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> un "Dienas personība",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://xtv.lv/rigatv24/video/mKrpYkAg70W-21_10_2019_dienas_personiba_ar_veltu_purinu|title=21.10.2019 Dienas personība ar Veltu Puriņu|website=xtv.lv|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> vadījis Latvijas Autortiesību aģentūras rīkoto Autortiesību bezgalības balvas pasniegšanas sarīkojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikraksts.com/laikraksti/Latvietis062.pdf|title=Laikraksts "Latvietis"}}</ref> Bērziņš ir nodarbojies arī ar uzņēmējdarbību, bijis teātra kluba "Austrumu robeža" un neatkarīgā teātra "Kabata" līdzīpašnieks.<ref name="daile" /> Kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], [[Harijs Spanovskis|Hariju Spanovski]] un [[Jānis Paukštello|Jāni Paukštello]] saņēmis [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2012]] nominācijā "Labākais šlāgermūzikas albums"<ref name="daile" /> un kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] saņēmis [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2020]] nominācijā "Šlāgera, kantrī vai rockabilly mūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/zelta-mikrofons/zelta-mikrofons-2020-laureati/|title=Zelta Mikrofons 2020 laureāti|website=Zelta Mikrofons|access-date=2021-03-28|date=2020-02-19|language=lv-LV}}</ref> 2010. gadā saņēmis Latvijas Aktieru asociācijas ikgadējo balvu "Āksta cepure".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/aksta-cepuri-sanem-andris-berzins.d?id=31863739|title='Āksta cepuri' saņem Andris Bērziņš|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2010-05-13|language=lv}}</ref> 2003. gadā izdota Gunnara Treimaņa un Lenvijas Sīles grāmata par Andri Bērziņu "Es neesmu pieclatnieks, kas visiem patīk! : aktiera Andra Bērziņa mistērija 5 cēlienos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/?title=cdbce6f1-cee7-427c-adb1-41d32042b8c7|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Bibliotēku un skolu mape. Bērziņš Andris|website=www.letonika.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> Andra Bērziņa meita [[Marija Bērziņa]] arī ir aktrise. == VDK kartotēka == A. Bērziņa kartīte atrasta publiskotajā [[Čekas maisi|VDK savervēto aģentu kartotēkas]] daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Marlo" savervēts 1983. gada decembrī.<ref>[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/agenti/alfabetiski/14#&gid=1&pid=49 VDK kartīte: Andris Bērziņš]</ref> A. Bērziņš pastāstīja, ka pats piedāvājies kļūt par ziņotāju un garantēt Dailes teātra aktieru grupas "[[Mūžīgais unisons]]" atbilstošu uzvedību ārzemēs, ja viņus tādēļ uz tām laidīs. Viņus tomēr neizlaida, un tādēļ ne par ko ziņot Bērziņam neesot nācies.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/322109-andris-berzins-atklati-par-iemilesanos-noklusanu-cekas-maisos-un-dzersanu Andris Bērziņš atklāti par iemīlēšanos, nokļūšanu čekas maisos un dzeršanu] Jauns.lv</ref> == Profesionālā darbība == === Teātra lomas === {{div col}} * "Atjautīgā aukle" (1974), intermēdijās, dons Antonio<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/andris-berzins-1|title=Andris Bērziņš|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Orfejs" (1974), Jaunietis<ref name=":0" /> * "Pēdējā barjera" (1974), Jērums, Zuments<ref name=":0" /> * "[[Brands]]" (1975), ansambļa skatos<ref name=":0" /> * "Nāc uz manām trepēm spēlēties" (1976), Cēzars Kalniņš<ref name=":0" /> * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunās ēkas atklāšanas izrāde "…Visu savu mūžu…" (1976)<ref name=":0" /> * "Putenī" (1978), Zemnieks<ref name=":0" /> * "Tava labā slava" (1978), Koknesis<ref name=":0" /> * "[[Sapnis vasaras naktī]]" (1978), Oberons<ref name=":0" /> * Televīzijas koncertizrāde "Skumjš stāsts par Keriju" (1978), Druē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/191712/ltv-60-zelta-arhivs-koncertfilma-skumjs-stasts-par-keriju|title=Koncertfilmas ieraksts}}</ref> * "Šerloks Holmss" (1979), Moriartijs, Larabijs, Formens u. c.<ref name=":0" /> * "Elizabete, Anglijas karaliene" (1980), Roberts Devērs, Eseksas grāfs<ref name=":0" /> * "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1981), Naftalis, Izašars<ref name=":0" /> * "Džons Neilands" (1982), Bauers<ref name=":0" /> * "Jauna cilvēka memuāri" (1983), Randolfs<ref name=":0" /> * "Krauja" (1982), Jegorka<ref name=":0" /> * "Pazudušais dēls" (1983), Pūlīšu Pauls<ref name=":0" /> * "[[Un garāka par mūžu diena ilgst]]" (1984), Tansikbajevs, apsardzes leitnants<ref name=":0" /> * "Kā jums tīk" (1986), režisors (diplomdarbs); Žaks, Amjēns, Korins<ref name=":0" /> * "Mūsu dēli" (1986), Māris<ref name=":0" /> * "Nolemtie" (1986), Kaprālis<ref name=":0" /> * "Indulis un Ārija" (1987), Kuno, bruņinieks<ref name=":0" /> * "Kāds, kura nav" (1988), Iraīds<ref name=":0" /> * Dzejas kompozīcija "In memoriam" (1988)<ref name=":0" /> * "Lidojošā klase" (1988), Mārtiņš<ref name=":0" /> * "Minhauzena precības" (1988), Nariškins<ref name=":0" /> * "Čūska" (1989), Dioģens, "mūžīgais students"<ref name=":0" /> * "Satikšanās" (1989), Jaunais cilvēks<ref name=":0" /> * "Burvīgais ragnesis" (1992), Bruno<ref name=":0" /> * "Henrijs VIII un viņa sešas sievas" (1995)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=kabata&id=933945&g=1|title=Latvijas enciklopēdiskā vārdnīca, "Andris Bērziņš"}}</ref> * "Tobāgo!" (2001), Kornēlijs Hansens<ref name=":0" /> * [[Imants Ziedonis|I. Ziedoņa]] dzejas koncertizrāde "Attīstību veicinās cilvēki, kas sveicinās" (2003), "Mūžīgā unisona" sastāvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/janis-paukstello|title=Jānis Paukštello|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Jāzeps un viņa brāļi" (2005), Juda<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://100.teatris.lv/performance/1062/1073|title=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|website=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> * "…Andris Bērziņš jeb…" (2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skatuve.lv/index.php?1&317&view=view-show&show_id=76&print=yes|title=Skatuve - Arhīvs - "...Andris Bērziņš jeb..."|website=www.skatuve.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> * "Adata" (2007), Vladis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://100.teatris.lv/performance/403/414|title=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|website=Latvijas Nacionālā teātra 100 gadi|access-date=2021-03-28|language=en}}</ref> * "Ne tāds kā visi citi" (2008), Viņš<ref name=":0" /> * Ziemassvētku uzvedums "Zirņu vakara gaidās" (2008), Rūķis<ref name=":0" /> * "Slieksnis" (2008)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5323190/austrumu-robeza-izrades-slieksnis-pirmizrade|title=«Austrumu robežā» izrādes «Slieksnis» pirmizrāde|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-28|date=2008-03-19|language=lv}}</ref> * "Ja mana sieva uzzinās…" (2009), Ričards Villijs<ref name=":0" /> * "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas" (2009), Džonijs<ref name=":0" /> * Teātra dienas koncertizrāde "Sorrywood'a jeb Varēja būt bet nebij…" (2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5410903/teatra-dienas-koncerts-i-sorrywood-i-a-jeb-vareja-but-bet-nebij|title=Teātra dienas koncerts «Sorrywood`a jeb Varēja būt, bet nebij...»|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-28|date=2009-03-03|language=lv}}</ref> * "Sala" (2009), Adums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jrt.lv/sala|title=SALA {{!}} Jaunais Rīgas Teātris|website=jrt.lv|access-date=2021-03-28|archive-date=2020-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200923151701/http://www.jrt.lv/sala}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200923151701/http://www.jrt.lv/sala |date=2020-09-23 }}</ref> * "Ceplis" (2010), Edgars Ceplis<ref name=":0" /> * "Gaisa grābekļi" (2010), Alfonss Prieciņš<ref name=":0" /> * "Rīt manas kāzas" (2010), Doktors Ņūfīlds<ref name=":0" /> * "Marijas Stjuarte" (2010), Viljams Čečils, barons Berlejs<ref name=":0" /> * "Henrijs VIII. Karaliskais gambīts" (2010)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5631834/notiks-henrijs-viii-karaliskais-gambits-gada-jubilejas-izrade-diklu-pili|title=Notiks «Henrijs VIII Karaliskais gambīts» Gada jubilejas izrāde Dikļu pilī|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-28|date=2011-04-14|language=lv}}</ref> * "Viņi dejoja 100 vasaras" (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/witness/skatitajs-verte-vini-dejoja-100-vasaras-celojums-laika-un-telpa.d?id=42223452|title=Skatītājs vērtē: ‘Viņi dejoja 100 vasaras’ - ceļojums laikā un telpā|last=Kikuste|first=Laila|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2012-03-21|language=lv}}</ref> * Koncertizrāde "Miers un bērziņš!" (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2011/miers-un-berzins|title=Miers un bērziņš!|website=www.dailesteatris.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Džons Neilands" (2013), Džons Neilands<ref name=":0" /> * "Tobāgo!" (2017), Kornēlijs Hansens<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.marazalite.lv/2017/12/17/dziesmu-spele-tobago/|title=Dziesmu spēle “Tobāgo!” : Māra Zālīte|access-date=2021-03-28|language=lv-LV}}</ref> * Raidluga "Sirreāls gadījums" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radioteatris/andris-kolbergs-sirreals-gadijums.a113051/|title=Andris Kolbergs * "Sirreāls gadījums"|website=lr1.lsm.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> === Kino lomas === * "[[Pirmā vasara]]" (1974)<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/27904/works/|title=Kino-teatr.ru "Andris Bērziņš"|access-date=2021-03-28}}</ref> * "[[Šīs bīstamās balkona durvis]]" (1976)<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/768/|title=Nacionālais kino centrs, "Andris Bērziņš"|access-date=28.03.2021.}}</ref> * "[[Vīrietis labākajos gados]]" (1977)<ref name=":2" /> * "[[Pavasara ceļazīme]]" (1978)<ref name=":2" /> * "[[Gaidiet "Džonu Graftonu"]]" (1979)<ref name=":2" /> * "[[Nepabeigtās vakariņas]]" (1979)<ref name=":2" /> * ''На ринг вызывается…'' (1979)<ref name=":1" /> * "[[Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku]]" (1980)<ref name=":2" /> * "Disko ēnā" (1980)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/176639/ltv-60-zelta-arhivs-disko-ena|title="Disko ēnā" ieraksts}}</ref> * "[[Ilgais ceļš kāpās]]" (1981)<ref name=":2" /> * "[[Akmeņainais ceļš]]" (1983)<ref name=":2" /> * "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" (1983)<ref name=":2" /> * "[[Vajadzīga soliste]]" (1984)<ref name=":2" /> * "[[Kad bremzes netur]]" (1984)<ref name=":2" /> * "[[Bailes (filma)|Bailes]]" (1986)<ref name=":2" /> * "[[Aija (filma)|Aija]]" (1987)<ref name=":2" /> * "[[Apstākļu sakritība]]" (1987)<ref name=":2" /> * "[[Ja mēs visu to pārcietīsim]]" (1987)<ref name=":2" /> * "[[Zīlēšana uz jēra lāpstiņas]]" (1988)<ref name=":2" /> * "[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]" ("Vecā jūrnieku ligzda") (1989)<ref name=":2" /> * "[[Dzīvīte]]" (1989)<ref name=":1" /> * "[[Vilkaču mantiniece (filma)|Vilkaču mantiniece]]" (1990)<ref name=":1" /> * "[[Duplets (filma)|Duplets]]" (1992)<ref name=":1" /> * "Līduma dūmos" (1992)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/55175|title=Nacionālā enciklopēdija, "Līduma dūmos"}}</ref> * "[[Drosme nogalināt]]" (1993)<ref name=":2" /> * "Ogists brīnās" (1999)<ref name=":2" /> * "[[Vecās pagastmājas mistērija]]" (2000)<ref name=":2" /> * ''Дама в очках, с ружьём, в автомобиле'' (2002)<ref name=":1" /> * "Silvestrs" (2003)<ref>{{Atsauce|title="Silvestrs"' TV filma 2003|url=https://www.youtube.com/watch?v=RB6s2p6LGIM|accessdate=2021-03-28|language=lv-LV}}</ref> * ''The Last Soviet Movie'' (2003)<ref>{{Atsauce|title=The Last Soviet Movie|url=https://www.imdb.com/title/tt0366703/|publisher=CCCP Films, Visio Studija|date=2003-05-04|accessdate=2021-03-28|first=Aleksandrs|last=Petukhovs|first2=Alexander|last2=Hahn|others=Dzintars Belogrudovs, Evgeniya Kryukova, Igor Klass, Larisa Shakhvorostova}}</ref> * "[[Prāts vai instinkts]]" (2006—2010)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.draugiem.lv/pratsvaiinstinkts/|title=Prāts vai Instinkts|website=www.draugiem.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "[[Kur pazudis Elvis?]]" (2008)<ref name=":2" /> * Animācijas filma "[[Madagaskara 2]]" (2008)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/299831/title/madagaskara_2/|title=Forum Cinemas, "Madagaskara 2"}}</ref> * Animācijas filma "[[Hortons (animācijas filma)|Hortons]]" (2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cesis.pilseta24.lv/notikums?slug=hortons|title=Hortons|website=Pilseta24.lv|access-date=2021-03-28|date=2009-03-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * "[[Medības (filma)|Medības]]" (2009)<ref name=":1" /> * "[[UgunsGrēks]]" (2009—2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/ugunsgreks,serial-1024006|title=Go3|website=Go3|access-date=2021-03-28}}</ref> * Animācijas filma "[[Nejaukais es]]" (2010)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/298965/title/nejaukais_es/|title=Forum Cinemas, "Nejaukais es"}}</ref> * ''Забытый'' (2011)<ref name=":1" /> * Animācijas filma "[[Nejaukais es 2]]" (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/300879/title/nejaukais_es_2/|title=Forum Cinemas, "Nejaukais es 2"}}</ref> * "Mana koka stāsts" (2013)<ref name=":2" /> * "[[Zentas brīvdienas]]" (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5344763/seriala-zentas-brivdienas-pirmizrade|title=Seriāla «Zentas brīvdienas» pirmizrāde|website=TVNET|access-date=2021-03-28|date=2013-08-02|language=lv}}</ref> * Animācijas filma "Zelta zirgs" (2014)<ref name=":2" /> * "[[Mīluļu slepenā dzīve]]" (2016)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bezrindas.lv/lv/milulu-slepena-dzive/2682|title=Mīluļu slepenā dzīve (2D) (LV) - Biļešu serviss "BezRindas.lv"|website=BezRindas.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> * Animācijas filma "[[Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi]]" (2017)<ref name=":2" /> * "[[Vienu biļeti, lūdzu!]]" ("One ticket please") (2017)<ref>{{Atsauce|title=One Ticket Please|url=https://www.imdb.com/title/tt5880458/|publisher=Aprori Collective, Deep Sea Studios LV, Fenixfilm|date=2017-03-13|accessdate=2021-03-28|first=Matiss|last=Kaza|others=Andris Berzins, Nicki Cochrane, Aminata Grieta Diarra, Peteris Gaudins}}</ref> * "Debesu ciemiņš" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lielaiskristaps.lv/arhivs/2018/filmas/debesu-ciemins-144|title=Debesu ciemiņš - Studentu filmas - Nacionālā Kino balva - Lielais Kristaps|website=www.lielaiskristaps.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "[[Svešā seja]]" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/266878-serialam-svesa-seja-pievienojas-andris-berzins-un-pat-martins-egliens|title=Seriālam “Svešā seja” pievienojas Andris Bērziņš un pat Mārtiņš Egliens!|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Aktrise un laiks. Vija Artmane" (2019)<ref>{{Atsauce|title=Aktrise un laiks. Vija Artmane. Dokumentāla filma - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/165962/aktrise-un-laiks-vija-artmane-dokumentala-filma|accessdate=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Animācijas filma "[[Lote un pazudušie pūķi]]" (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkc.gov.lv/aktualitates/lote-un-pazudusie-puki-starp-nedelas-nogales-topa-lideriem/|title=„Lote un pazudušie pūķi” – starp nedēļas nogales topa līderiem {{!}} Nacionālais Kino Centrs|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Animācijas filma "[[Dūlitls]]" (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://madona.lv/lat/?ct=pasakumu_kalendars&fu=read&id=3439|title=Kinoseanss: “Dūlitls” - Madona.lv|website=madona.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> {{div col end}} === Raidījumi === * "Dabas taka", raidījuma vadītājs<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCv0_epv_K9dB-9OtYY-ps_w/videos|title=Dabas Taka - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2021-03-28}}</ref> * "[[No 57. paralēles!|No 57. paralēles]]", raidījuma vadītājs<ref name=":3" /> === Režisora, scenārista, producenta darbs === * A. Konana-Doila "Šerloks Holmss" (1979), režisora asistents<ref name=":0" /> * M. Birzes "Baznīcas kalnā" (1981), režisora asistents<ref name=":0" /> * M. Māterlinka "Zilais putns" (1982), režisora asistents<ref name=":0" /> * V. Grēviņa dzejas izrāde "Tik vien" (1983), režisors<ref name=":0" /> * Raiņa "[[Jāzeps un viņa brāļi]]" (1987), režisora asistents<ref name=":0" /> * Īsmetrāžas filma "Apburtais loks" (1995), producents<ref name=":2" /> * R. Paula, J. Petera "Cits Šerloks Holmss" (pēc A. Konana-Doila darbu motīviem, 2006), režisors<ref name=":0" /> * "Raganu mēnesis" (2012), scenārija līdzautors<ref name=":2" /> === Koncerti, koncertprogrammas un albumi === * 20. gs. 90. gadu sākumā kopā ar Aivaru Jansonu-Saivu un kapelu "Usma" devies koncerttūrē pa [[Latvija|Latviju]] ar "[[Brāļi Laivinieki|Brāļu Laivinieku]]" repertuāru<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/53606|title=Brāļi Laivinieki|website=enciklopedija.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Albums "Bērziņa balzams" (1996)<ref>{{Atsauce|title=Bērziņa balzams (Balzams skumjajiem) kopā ar pilsētas kapelu "Usma" by Andris Bērziņš - RYM/Sonemic|url=https://rateyourmusic.com/release/album/andris-berzins/berzina-balzams-balzams-skumjajiem-kopa-ar-pilsetas-kapelu-usma/|accessdate=2021-03-28|language=en}}</ref> * Albums "Mūžīgais unisons" (2002)<ref>{{Atsauce|title=Mūžīgais Unisons – Mūžīgais Unisons (2002, CD)|url=https://www.discogs.com/Mūžīgais-Unisons-Mūžīgais-Unisons/release/11642969|accessdate=2021-03-28|language=en}}</ref> * [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] Dziedāšanas svētki (2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/dziedasanas-svetki-koncertieraksts|title=Raimonds Pauls DZIEDĀŠANAS SVĒTKI. Koncertieraksts - MICREC|website=www.micrec.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * "Miers un Bērziņš!" kopā ar Raimonda Paula vārdā nosaukto ceremonijorķestri (2012)<ref name=":0" /> * Kuldīgas pilsētas svētki "Dzīres Kuldīgā 2012" (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/regionos/kuldiga/76018-sakas-festivals-dzires-kuldiga-2012-par-godu-pilsetas-770-gadu-jubilejai.htm|title=Sākas festivāls "Dzīres Kuldīgā 2012" par godu pilsētas 770 gadu jubilejai|website=nra.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Autorkoncerts "Svētvakars Ziedonim" (2013)<ref name=":0" /> * Autorkoncerts "Manas piedzimšanas dienas" (2013)<ref name=":0" /> * Dalība R. Paula un G. Rača koncertā "Nekur nav tik labi kā mājās" (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/fotoreportaza-krasni-izskanejis-paula-un-raca-koncerts-nekur-nav-tik-labi-ka-majas.d?id=43583161|title=Fotoreportāža: Krāšņi izskanējis Paula un Rača koncerts 'Nekur nav tik labi kā mājās'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2013-08-23|language=lv}}</ref> * Koncerts [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijā]] bojāgājušajiem glābējiem (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/108363-notiks-zolitudes-tragedija-boja-gajusajiem-glabejiem-veltits-koncerts.htm|title=Notiks Zolitūdes traģēdijā bojā gājušajiem glābējiem veltīts koncerts|website=nra.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * R. Paula koncertprogramma "Tā līgo Latvijā!" (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/81986-ligo-vakara-aicina-uz-pasakumu-ligosim-krastmala|title=Līgo vakarā aicina uz pasākumu „Līgosim Krastmalā!”|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Autorkoncerts "Andra Bērziņa balzams jeb cher ami" (2014)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Kuldigas_Novada_Vestis/2014/11/06/pasakumi-pagastos/print|title=News.lv: Pasākumi pagastos 06.11.2014 Kuldīgas Novada Vēstis|last=Lursoft|website=LLB|access-date=2021-03-28|date=2021-03-28|language=LV}}</ref> * Koncertprogramma "Bellacord" kopā ar [[Ivars Kalniņš|Ivaru Kalniņu]] (2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Ozolnieku-avize/2015/01/28/afisa|title=News.lv: Afiša 28.01.2015 Ozolnieku Avīze|last=Lursoft|website=LLB|access-date=2021-03-28|date=2021-03-28|language=LV}}</ref> * Koncertprogramma "Tev, mana labā" (2016)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dziedatprieks-nezudaktieris-andris-berzins/|title=Dziedātprieks nezūd. Aktieris Andris Bērziņš|website=LA.LV|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * Koncerts "Bigbank Latvijas pērles" (2016)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/muzikas-festivals-bigbank-latvijas-perles-izsludina-koncertu-programmu/|title=Mūzikas festivāls “Bigbank Latvijas pērles” izsludina koncertu programmu|website=LA.LV|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] dzimšanas dienas lielkoncerts (2016)<ref>{{Atsauce|title=Jāņa Streiča dzimšanas dienas lielkoncerts|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.10.2016-jana-streica-dzimsanas-dienas-lielkoncerts.id81548/|accessdate=2021-03-28|archivedate=2021-06-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210615004029/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/07.10.2016-jana-streica-dzimsanas-dienas-lielkoncerts.id81548/}}</ref> * Otrais starptautiskais kino un teātra mūzikas festivāls "Jūras pērle" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50260229|title=Spozme un glamūrs: teātra zieds pulcējas festivāla 'Jūras pērle' atklāšanā|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-28|date=2018-07-31|language=lv}}</ref> * Literāri muzikāla kompozīcija "Uzvelciet baltu kreklu. Bērziņš, Pauls, Ziedonis…" (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/uzvelciet-baltu-kreklu.-berzins-pauls-ziedonis-radioteatra-jaunu.a111320/|title="Uzvelciet baltu kreklu. Bērziņš, Pauls, Ziedonis…" - Radioteātra jaunums svētkos|website=lr1.lsm.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> * Koncertprogramma un albums kopā ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] "Es šonakt sēdēšu uz jumta" (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.micrec.lv/lv/aktuali/raimonds-pauls-un-andris-berzins-izdod-jaunu-dziesmu-albumu-es-sonakt-sedesu-uz-jumta|title=Raimonds Pauls un Andris Bērziņš izdod jaunu dziesmu albumu “Es šonakt sēdēšu uz jumta”. - MICREC|website=www.micrec.lv|access-date=2021-03-28|language=lv}}</ref> * [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] 80 gadu jubilejas koncerts "Dzejnieka sirdsvārdi" (2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/citi-raidiijumi/jana-petera-80-gadu-jubilejas-koncerts.a119388/|title=Jāņa Petera 80 gadu jubilejas koncerts|website=lr2.lsm.lv|access-date=2021-03-28}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="daile">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailesteatris.lv/aktieris/320/|title=Andris Bērziņš|publisher=Dailesteatris.lv|accessdate={{dat|2013|4|13||bez}}}}</ref> <ref name="LAT">{{LAT e|1|629}}</ref> }} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/768/ Andris Bērziņš] filmas.lv *[https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/27904/bio/ Andra Bērziņa profils] kino-teatr.ru *[https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/arhivs-1/andris-berzins-1 Andra Bērziņa profils] Dailes teātris {{Aktieris-aizmetnis}} {{portal bar|Cilvēki|Latvija|Māksla}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Andris}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Līgatnē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] je6mvzxo8th2esf1rhv28svj7ygapfh 0 225994 3662658 3662560 2022-07-29T13:55:31Z Algonkins 30993 /* Ekspozīcijas un darbība */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] būs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie mitinās gan plašā mežainā nodalījumā, gan mazākus voljērus. [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības. Katram no sīciņiem meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp mežu fragmentiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. 1987. gadā piecu Džērsijā dzimušu un izaugušu dzīvnieku liela grupa tika pārvesta pāri okeānam uz [[Riodežaneiro]] un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo:Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. Pp.42–46</ref><ref>Dodo:Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the Conservation of the Genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. Pp.6–18</ref> ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no 'atslēgas sugām' ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] n9ypaavx6fh2gy65zed62d6o1e56497 3662708 3662658 2022-07-29T16:36:44Z Algonkins 30993 /* Tamarīnu mežs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] būs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie mitinās gan plašā mežainā ekspozīcijā, gan mazākus voljērus. [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības. Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no 'atslēgas sugām' ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] hj9ckz4h0r4qz1afuuv2qoo0735cv3l 3662709 3662708 2022-07-29T16:38:30Z Algonkins 30993 /* Gorillas */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] būs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie mitinās gan plašā mežainā ekspozīcijā, gan mazākus voljērus. [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības. Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no 'atslēgas sugām' ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] l9ufxii74kpt9fwcq9mfjnuwzjgojb0 3662755 3662709 2022-07-29T19:34:54Z Algonkins 30993 /* Tamarīnu mežs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] būs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Džērsijā tie mitinās kopš 1990. gada, un no sākotnējiem 11 īpatņiem populācija desmit gadu laikā bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām, uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Pētījumi ļāva nodrošināt divkrāsainiem tamarīniem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Šobrīd tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no 'atslēgas sugām' ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 1mk32tzzolene5xpbqf9inefqx0qnf4 3662760 3662755 2022-07-29T19:40:29Z Algonkins 30993 /* Tamarīnu mežs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] būs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Džērsijā tie mitinās kopš 1990. gada, un no sākotnējiem 11 īpatņiem populācija desmit gadu laikā bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Pētījumi ļāva nodrošināt divkrāsainiem tamarīniem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Šobrīd tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā suga tiek turēta daudzus gadus, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā. Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no 'atslēgas sugām' ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 7cl4gcy4u22t9mr7vdm10opgoiz6flm 3662763 3662760 2022-07-29T20:04:24Z Algonkins 30993 /* Aviāriji */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] būs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Džērsijā tie mitinās kopš 1990. gada, un no sākotnējiem 11 īpatņiem populācija desmit gadu laikā bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Pētījumi ļāva nodrošināt divkrāsainiem tamarīniem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Šobrīd tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no 'atslēgas sugām' ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] gktq4h8ouu7wpsix6eq8olr8hfxs7cx 3662785 3662763 2022-07-29T21:06:19Z Algonkins 30993 /* Tamarīnu mežs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] būs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. *[[Starainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys radiata)'' *[[Galapagu bruņurupucis]] ''(Chelonoidis nigra)'' *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Platmuguras zirnekļu bruņurupucis]] ''(Pyxis planicauda)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Haiti bruņurupucis]] ''(Trachemys decorata)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Fuertes upes indesķirzaka]] ''(Heloderma horridum xasperatum)'' *[[Zilā dzeloņu ķirzaka]] ''(Sceloporus serrifer)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Parastā odze]] ''(Vipera berus)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Gigantiskā grāvja varde]] ''(Leptodactylus fallax)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Amazones piena varde]] ''(Trachycephalus resinifictrix)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' *[[Kaulgalvas krupis]] ''(Ingerophrynus galeatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Putni ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā novērojamas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Šeit ir ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Kad Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu, tur bija izdzīvojuši 20–30 putni. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā putnu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni, bet mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500. 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. *[[Kongo pāvs]] ''(Afropavo congensis)'' *[[Vjetnamas fazāns]] ''(Lophura hatinhensis)'' *[[Sarkancekula turaks]] ''(Tauraco erythrolophus)'' *[[Melnais bulbuls]] ''(Hypsipetes leucocephalus)'' *[[Grumbainais degunragputns]] ''(Aceros corrugatus)'' *[[Indonēzijas krīklis]] ''(Anas gibberifrons)'' ===Orangutani un giboni=== Orangutanu saime zoodārzā mājo kopš 1968. gada. Primātiem ir liela brīvdabas platība un plaša galvenā mītne. Zoodārzā pārstāvēts Sumatras orangutans, kas ir vairāk apdraudēts par Borneo salā sastopamo sugu. Šobrīd Džērsijā mitinās septiņi orangutani. Blakus dzīvo gibonu pāris. *[[Orangutani|Sumatras orangutans]] *[[Baltroku gibons]] ===Makaki=== Zoodārzā Sulavesi cekulaino makaku saime ir kopš 1963. gada. Kopš 1971. gada Džērsijā ir nākuši pasaulē ap 70 šīs kritiski apdraudētās sugas pārstāvju. *[[Sulavesi melnais cekulainais makaks]] ''(Macaca nigra)'' ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] ''(Daubentonia madagascariensis)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Āfrikas pundurzoss]] ''(Nettapus auritus)'' *[[Madagaskaras bruņurupuču ūdele]] ''(Nesoenas picturata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' *[[Sarkanais fodi audējputns]] ''(Foudia madagascariensis)'' *[[Āmurgalvis]] ''(Scopus umbretta)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no 'atslēgas sugām' ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> 1976. gadā Darela vadībā trests iesāka nelielajā Rodrigesas saliņā mītošo augļsikspārņu pavairošanas programmu. Tolaik ap 350 indivīdu veidoja visu šīs sugas populāciju, kuru apdraudēja mežu izciršana, vētras un vietējie mednieki. Mūsdienās ir ap 10 000 Rodrigesas augļsikspārņu, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ===Maurīcijas piekūns=== Kā pierādījums sekmīgai zoodārza un tresta darbībai ir dažas sugas, kuras pēc pavairošanas nebrīvē ir atgrieztas to dabiskajā vidē. Viena no šādām sugām ir [[Maurīcijas piekūns]]. 1974. gadā bija palikuši vairs tikai četri šīs salas piekūni, un to uzskatīja par pasaulē retāko putnu. 1979. gadā ar Darela palīdzību Maurīcijā izveidoja savvaļas rezervātu. No ligzdas izņemtajām un inkubatorā ievietotajām olām sekmīgi izšķīlās un tika izaudzēta jauna piekūnu paaudze. Mūsdienās jau ir vairāk kā 800 pieaugušu Maurīcijas piekūnu, kas apdzīvo atlikušos salas mežus. ==Darbība aizjūras zemēs== *[[Pundurcūka]] ''(Porcula salvania)'' :Lai arī tā vairs netiek turēta Džērsijā, trests joprojām pārrauga tā aizsardzību [[Asama|Asamā]] un citviet. 2008. gadā vairākas pundurcūkas tika sekmīgi palaistas savvaļā. *[[Zilā iguāna]] ''(Cyclura lewisi)'' :Endēma [[Kaimanu Salas|Lielajai Kaimanu salai]]. 2003. gadā bija atlikušas 5-15 zilās iguānas; aizsardzības pasākumu rezultātā Darela tresta vadībā kopš 2004. gada vairāki simti nebrīvē dzimušu iguānu ir izlaistas Lielās Kaimanu salas rezervātā. 2008. gadā neprātīgi noziedznieki parka teritorijā nogalināja sešas iguānas. 2012. gada beigās savvaļā bija jau ap 750 indivīdu, un [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] sugu no kritiski apdraudētas pārklasificēja kā apdraudētu. *[[Madagaskaras brūnkaklis]] ''(Aythya innotata)'' :20. gadsimta beigās tika uzskatīts par izmirušu, taču 2013. gadā salas ziemeļaustrumos tika jaunatklāta neliela populācija. Džērsijas trests sugas glābšanā iesaistījās 2009. gadā. 2013. gadā putnu skaits bija palielinājies līdz 80. *[[Antigvas zalktis]] ''(Alsophis antiguae)'' :Apdzīvo sīciņo [[Lielo Putnu salu]] pie [[Antigva un Barbuda|Antigvas]] krastiem. 1995. gadā tika atzīta par pasaulē retāko čūsku sugu. Lai arī mēģinājumi to pavairot Džērsijā bija neveiksmīgi, pēc žurku un mangustu izskaušanas un čūsku pārvietošanu uz blakus saliņām, sugas populācija no 15 indivīdiem sasniegusi 500. *[[Haiti hutija]] ''(Plagiodontia aedium)'' *[[Haiti solenodons]] ''(Solenodon paradoxus)'' *[[Kubas solenodons]] ''(Solenodon cubanus)'' *[[Baltkāju tamarīns]] ''(Saguinus leucopus)'' *[[Maurīcijas olīvkrāsas briļļuputns]] ''(Zosterops chloronothos)'' *[[Floreanas salas zobgaļputns]] ''(Mimus trifasciatus)'' *[[Galapagu mangroves žubīte]] ''(Camarhynchus heliobates)'' *[[Stūrainais bruņurupucis]] ''(Astrochelys yniphora)'' *[[Haiti celestķirzaka]] ''(Celestus warreni)'' ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 1m1lkcn1ewvai7lzp8v6bfzrkz57yh8 0 226407 3662775 3509855 2022-07-29T20:46:41Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Vestsaidas stāsts]] → [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | vārds = Stīvens Sondheims | vārds_orig = ''Stephen Sondheim'' | attēls = Stephen Sondheim - smoking.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Sondhaims 20. gadsimta septiņdesmitajos gados | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka (štats)|Ņujorka}} | m_gads = 2021 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 26 | m_vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Roksberi}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzīvesbiedrs = Džefrijs Romlijs (2017–2021) | paraksts = | stils = | žanrs = [[mūzikls]], [[kino mūzika]] | alma_mater = Viljamsa koleža ([[Masačūsetsa|Masačūsetsā]]) | mācījies = [[Oskars Hammerstains II]], [[Miltons Bebits]] | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = }} '''Stīvens Sondheims''' ({{val|en|Stephen Sondheim}}; dzimis {{dat|1930|3|22}}, miris {{dat|2021|11|26}}) bija ebreju izcelsmes amerikāņu komponists un libretu autors, pazīstamu [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] mūziklu radītājs. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, astoņu [[Tony balva|''Tony'' balvu]], astoņu [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] un [[Pulicera balva]]s ieguvējs. [[Oskars Hammerstains II|Oskara Hammerstaina II]] skolnieks. Plašu atpazīstamību ieguva kā [[Leonards Bernstains|Leonarda Bernstaina]] mūzikla "[[Vestsaidas stāsts (mūzikls)|Vestsaidas stāsts]]" vārdu autors. Sacerējis mūziku un libretu mūzikliem - ''A Funny Thing Happened on the Way to the Forum'', ''Company'', ''Follies'', ''A Little Night Music'', ''Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet Street'', ''Sunday in the Park with George'', ''Into the Woods''. No 1973. līdz 1981. gadam — ASV Dramaturgu ģildes vadītājs. Ieguvis Amerikas Kinoakadēmijas balvu par [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko dziesmu]] filmai "[[Diks Treisijs]]" (1990) (dziesma ''Sooner or Later (I Always Get My Man)'', izpildītāja [[Madonna (mūziķe)|Madonna]]). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.allmusic.com/artist/stephen-sondheim-mn0000691807 Stīvena Sondheima profils ''AllMusic''] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Labākā dziesma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sondheims, Stivens}} [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu komponisti]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji dziesmu autori]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]] k897lumj2gfvcf3w4vxk0w147ysz40n 0 239649 3662980 3652641 2022-07-30T11:15:00Z Apekribo 48114 Korektūra wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = ''Goodreads'' | logo_attēls = [[Attēls:Goodreads logo.svg|150px]] | veids = Sociālais portāls, katalogs | īpašnieks = ''[[Amazon]]'' | darbību_uzsāka = 2006. gada decembrī | valodas = [[Angļu valoda|angļu]] | reģistrācija = Nepieciešama, lai veidotu savu katalogu, komentētu | popularitāte = {{increase}} 265. vieta alexa.com <ref>{{tīmekļa atsauce|title= Goodreads Ranking|url= http://www.alexa.com/siteinfo/goodreads.com|publisher= Alexa|accessdate= 22 October 2012|archive-date= {{dat|2019|01|07||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20190107054703/https://www.alexa.com/siteinfo/goodreads.com}}</ref> | mājas_lapa = {{URL |http://www.goodreads.com/}} }} '''''Goodreads''''' ir "[[sociālās kataloģizēšanas]]" vietne, kuru [[2006. gads|2006.]] gada decembrī izveidoja Otiss Čandlers, programminženieris un uzņēmējs, un Elizabete Čandlere. Vietne tika palaista [[2007. gads|2007. gada]] janvārī.<ref name = "Miller 2011" /><ref name = "Goodreads About us">{{tīmekļa atsauce|title= About Us|url= http://www.goodreads.com/about/us|work = Goodreads | accessdate=20 December 2012}}</ref> Tā ļauj interneta lietotājiem brīvi pārskatīt ''Goodreads'' plašo, lietotāju veidoto grāmatu un atsauksmju datubāzi. Lai varētu pievienot datubāzei jaunu grāmatu, iesniegt atsauksmi, kataloģizēt savu bibliotēku vai veidot lasāmo grāmatu sarakstus, nepieciešams reģistrēties. Reģistrēti lietotāji var arī veidot savas grupas grāmatu ieteikumiem un diskusijām. 2007. gada decembrī vietnei bija vairāk nekā 650 000 lietotāju<ref>{{Citation | url = http://www.techcoastreview.com/2007/12/good-reads-book-nerds-social-networking.html | publisher = TechCoastReview | title = Good reads: book nerds social networking | accessdate = 2007-09-17 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071219212812/http://www.techcoastreview.com/2007/12/good-reads-book-nerds-social-networking.html | archivedate = 2007-12-19 }},</ref> un datubāzē bija reģistrētas vairāk nekā 10 000 000 grāmatas.<ref name = TCAngel>{{tīmekļa atsauce| title = Goodreads Raises Angel Round To Help You Find That Perfect Book| url = http://techcrunch.com/2007/12/17/goodreads-raises-angel-round-to-help-you-find-that-perfect-book/#comment-1853293 | publisher = Tech Crunch | accessdate= 22 October 2012}}</ref> [[2012. gads|2012. gada]] jūlijā vietne sasniedza 10 miljonu lietotāju skaitu, mēnesī to apmeklēja 20 miljonus reižu, un to pārvaldīja 30 darbinieki.<ref>{{tīmekļa atsauce | last= Lee | first = Ellen | title = Goodreads' Otis Chandler reviews growth | url = http://www.sfgate.com/default/article/Goodreads-Otis-Chandler-reviews-growth-3725030.php | publisher = SF Gate| accessdate= 22 October 2012}}</ref> [[2013. gads|2013. gada]] 23. jūlijā tika paziņots, ka tā sasniegusi 20 miljonu lietotāju robežu, ieguvusi divreiz lielāku lietotāju skaitu tikai 11 mēnešu laikā.<ref>Otis Chandler, 23rd July 2013 http://www.goodreads.com/blog/show/425-goodreads-grows-to-20-million-readers</ref> Organizācijas ofiss atrodas [[Sanfrancisko]].<ref>{{Citation | url = http://www.insidebayarea.com/news/ci_22954537/book-lovers-seething-over-amazon-acquisition-goodreads | newspaper = Inside Bay area | title = Book lovers seething over Amazon acquisition of Goodreads | accessdate = {{dat|2013|12|18||bez}} | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304115049/http://www.insidebayarea.com/news/ci_22954537/book-lovers-seething-over-amazon-acquisition-goodreads }}.</ref> 2013. gada 28. martā ''Goodreads'' iegādājās ''[[Amazon]]''. Darījuma cena palika neatklāta.<ref>{{tīmekļa atsauce | last= Olanoff | first = Drew | title = Amazon Acquires Social Reading Site Goodreads, Which Gives The Company A Social Advantage Over Apple | url = http://techcrunch.com/2013/03/28/amazon-acquires-social-reading-site-goodreads/ | publisher = SF Gate| accessdate= 22 October 2012}}</ref> == Vēsture == ''Goodreads ''tika izveidots 2006. gadā, un tā misija ir "palīdzēt cilvēkiem atrast un dalīties ar grāmatām, kuras viņi mīl... [un] attīstīt lasīšanas un mācīšanās procesu visā pasaulē".<ref name = "Goodreads About us" /> Vietnes darbības pirmajā gadā organizācija darbojās bez oficiāla finansējuma. 2007. gada decembrī tā saņēma aptuveni $750 000 no [[biznesa eņģeļi]]em.<ref name = TCAngel /> ''Goodreads'' balstījās uz šo finansējumu līdz [[2009. gads|2009.]] gadam, kad saņēma divus miljonus dolāru no jauno tehnoloģiju atbalstītājiem — organizācijas ''True Ventures''.<ref>{{ziņu atsauce|last=Kellogg|first=Carolyn | title =What Goodreads will do with its new millions|url= http://latimesblogs.latimes.com/jacketcopy/2009/12/goodreads-venture-capital-millions.html |accessdate= 6 August 2012| newspaper= LA Times|date= December 14, 2009}}</ref> 2010. gada oktobrī organizācija atvēra savu [[API]], ļaujot partneriem piekļūt vietnes grāmatu katalogam, lietotāju publicētajiem vērtējumiem un citiem mainīgajiem.<ref>{{tīmekļa atsauce | work= Read write Web | month= October | year= 2010 | url= http://www.readwriteweb.com/hack/2010/10/goodreads-launches-social-read.php | title= Goodreads Launches Social Reading API | access-date= {{dat|2010|11|24||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20101126035249/http://www.readwriteweb.com/hack/2010/10/goodreads-launches-social-read.php | archivedate= {{dat|2010|11|26||bez}} }}</ref> ''Goodreads'' saņem nelielu komisijas maksu katru reizi, kad lietotājs no'' Goodreads'' nonāk kādā interneta veikalā, kur iegādājas grāmatu.<ref name = "Miller 2011">{{ziņu atsauce|last=Miller|first=Claire Cain|title=Need Advice on What to Read? Ask the Internet| date = 2011-03-10 | url= http://bits.blogs.nytimes.com/2011/03/10/need-advice-on-what-to-read-ask-the-internet/|work=The New York Times Bits| accessdate=29 November 2012}}</ref> 2011. gadā ''Goodreads'' iegādājās ''Discovereads ''— grāmatu rekomendāciju instrumentu, kas lieto automatizētus algoritmus, kuri spēj mācīties no iegūtās informācijas, lai analizētu, kādas grāmatas cilvēkiem varētu patikt, balstoties uz to grāmatu sarakstu, kuras viņiem patikušas iepriekš, un to, kādas grāmatas patīk cilvēkiem ar līdzīgu gaumi.<ref name = "Miller 2011" /><ref name = "hopkins1">{{tīmekļa atsauce| last= Hopkins| first= Curt| title = Goodreads Buys Recommendation Service Discovereads | url = http://readwrite.com/2011/03/10/goodreads_buys_recommendation_service_discovereads | publisher = ReadWrite}}</ref> Pēc tam, kad lietotājs ir novērtējis vismaz divdesmit grāmatas piecu zvaigžņu skalā, lapa sāk sniegt grāmatu rekomendācijas. Otiss Čandlers uzskata, ka šī vērtējuma sistēma būs pārāka par ''Amazon'' ieviesto, jo ''Amazon'', veidojot rekomendāciju sarakstu, iekļauj arī grāmatas, kuras lietotājs ir vienkārši apskatījis vai iegādājies dāvināšanai.<ref name = "Miller 2011" /><ref name="hopkins1"/> Vēlāk tajā pašā gadā ''Goodreads'' ieviesa grāmatu rekomendācijas algoritmu reģistrētiem lietotājiem un vietnei bija vairāk nekā pieci miljoni lietotāju.<ref name=usatoday>{{ziņu atsauce|last=Frassica|first=Matt|title=For ebook devotees, reading is a whole new experience|url = http://www.usatoday.com/tech/products/2011-07-03-digital-library-ebooks_n.htm |work= [[The Courier-Journal|The Louisville Courier Journal]]| publisher= [[USA Today]] | accessdate = 28 July 2011|date= July 2, 2011}}</ref> ''[[The New Yorker]] ''grāmatu bloga redaktore Meisija Halforda gan atzīmēja, ka algoritms nav perfekts, jo grāmatu skaits, kas nepieciešams, lai izveidotu perfektu rekomendāciju sistēmu, ir tik liels, ka "brīdī, kad es būtu pusceļā uz mērķi, mani lasīšanas ieradumi jau būtu mainījušies un man būtu jāsāk no gala".<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Halford|first= Macy| year = 2011 | month = Nov | title= Getting Good at Goodreads|url = http://www.newyorker.com/online/blogs/books/2011/09/getting-good-at-goodreads-1.html |work= The New Yorker|accessdate=15 November 2011}}</ref> 2012. gada oktobrī ''Goodreads'' paziņoja, ka ir sasnieguši 11 miljonu lietotāju skaitu ar 395 miljoniem kataloģizētu grāmatu un vairāk nekā 20 000 lietotāju veidotiem grāmatu klubiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Fidelman|first=Mark|title=These are Top 25 Book Reviewers on Goodreads | type = infographic |url= http://www.forbes.com/sites/markfidelman/2012/10/16/goodreads-ceo-these-top-25-book-reviewers-represent-the-future-infographic/?ss=strategies-solutions |publisher= Forbes|accessdate= 22 October 2012}}</ref> Tikai mēnesi vēlāk, 2012. gada novembrī, ''Goodreads'' pārsniedza 12 miljonu lietotāju skaitu, skaitlis bija dubultoties gada laikā.<ref>{{Citation | date = November 8, 2012 | last = Greenfield | first = Jeremy | title = Goodreads CEO Otis Chandler on the Future of Discoverability and Social Reading | url = http://www.digitalbookworld.com/2012/goodreads-ceo-otis-chandler-on-the-future-of-discoverability-and-social-reading/ | newspaper = Digital book world | accessdate = {{dat|2013|12|18||bez}} | archivedate = {{dat|2012|11|14||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20121114051630/http://www.digitalbookworld.com/2012/goodreads-ceo-otis-chandler-on-the-future-of-discoverability-and-social-reading/ }}</ref> 2013. gada martā [[Amazon]] paziņoja, ka ir noslēguši vienošanos par ''Goodreads'' iegādi 2013. gada nogalē par līdz šim neatklātu summu.<ref>{{Citation | url = http://phx.corporate-ir.net/phoenix.zhtml?c=176060&p=irol-newsArticle&ID=1801563&highlight= | title = Amazon.com to Acquire Goodreads | publisher = Corporate IR | accessdate = {{dat|2013|12|18||bez}} | archiveurl = https://wayback.archive-it.org/all/20141004075809/http://phx.corporate-ir.net/phoenix.zhtml?c=176060&p=irol-newsArticle&ID=1801563&highlight= | archivedate = {{dat|2014|10|04||bez}} }}.</ref><ref>{{Citation | url = http://www.goodreads.com/blog/show/413-exciting-news-about-goodreads-we-re-joining-the-amazon-family | title = Good reads | contribution = Exciting News About Goodreads: We're Joining the Amazon Family!}}.</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.nytimes.com/2013/03/29/business/media/amazon-to-buy-goodreads.html?_r=0 |title= Amazon to Buy Social Site Dedicated to Sharing Books |work=[[The The New York Times]] | first = Leslie | last = Kaufman | date = March 28, 2013 |accessdate=March 29, 2013}}</ref> == Funkcijas == ''Goodreads'' vietnē lietotāji var pievienot grāmatas saviem virtuālajiem grāmatu plauktiem, vērtēt un rakstīt atsauksmes par grāmatām, redzēt, ko lasa viņu draugi, piedalīties diskusijās par dažādām tēmām, kā arī saņemt ieteikumus, ko lasīt nākamo.<ref>{{tīmekļa atsauce | title= Goodreads| url= http://www.goodreads.com/ | accessdate = 29 November 2012}}</ref> Pēc tam, kad lietotājs ir pievienojis savam profilam draugus, viņš var redzēt viņu grāmatu plauktus un atsauksmes par izlasīto, kā arī komentēt draugu profilos. ''Goodreads'' piedāvā piecu zvaigžņu grāmatu vērtēšanas sistēmu, ar iespēju vērtējumam pievienot rakstisku grāmatas aprakstu. Lapa piedāvā noklusējuma grāmatu plauktus — lasīts (''read''), šobrīd-lasu (''currently-reading'') un jāizlasa (''to-read'') — un iespēju izveidot pašam savus plauktus, kuros kategorizēt savas grāmatas.<ref>{{tīmekļa atsauce | title = Groups| url = http://www.goodreads.com/group |work=Goodreads | accessdate= 15 November 2011}}</ref> Vēl tiek piedāvātas viktorīnas, citāti un dažādi grāmatu saraksti. Lietotāji var regulāri saņemt ziņas par jaunākajām grāmatām, grāmatu ieteikumiem, autoru intervijām un dzeju. Ja lietotājs pats ir sarakstījis kādu darbu, šo darbu var sasaistīt ar autora profila lapu, kurā tiek iekļauts autora blogs.<ref>{{tīmekļa atsauce|last= Strickland|first= Jonathan|title= How Goodreads Works | url = http://computer.howstuffworks.com/internet/social-networking/networks/goodreads.htm | work =How Stuff Works |accessdate= 29 November 2012}}</ref> ''Goodreads'' organizē arī bezsaistes pasākumus, piemēram, grāmatu apmaiņas un "literārus krodziņa apmeklējumus".<ref>{{ziņu atsauce|last=Kellogg|first=Carolyn|title=Goodreads reaches 10 million users|url = http://articles.latimes.com/2012/aug/14/news/la-jc-goodreads-reaches-10-million-users-20120813 |work=Los Angeles Times| accessdate=29 November 2012}}</ref> Vietne veicina lasītāju mijiedarbību ar autoriem caur intervijām, dāvanu dalīšanu, autoru blogiem un profila informāciju. Autoriem ir iespēja popularizēt savas grāmatas tam īpaši atvēlētās sadaļās.<ref>{{tīmekļa atsauce| title = Author Program | url= http://www.goodreads.com/author/program| work= Goodreads |accessdate= 29 November 2012}}</ref> Kā norādīts vietnē, ''Goodreads'' kā reklāmas platformu izmanto septiņpadsmit tūkstoši autoru, ieskaitot Džeimsu Patersonu un Mārgaretu Atvudu.<ref name = "Miller 2011" /> ''Goodreads'' darbojas arī ''[[Twitter]]'', ''[[Pinterest]]'', ''[[Facebook]]'' un citās sociālo tīklu lapās.<ref name="techcrunch1">{{tīmekļa atsauce|last= Ha | first = Anthony|title= Reading Is Alive And Well At Social Reading Site Goodreads, Which Just Hit 10M Members|url= http://techcrunch.com/2012/08/13/goodreads-10-million-members/ |work= Tech Crunch| publisher= AOL Tech| accessdate= 29 November 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce| title= Goodreads | url = https://twitter.com/goodreads | work = Twitter | accessdate= 20 December 2012}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title= Goodreads |url= http://pinterest.com/goodreads/ | work = Pinterest | accessdate = 20 December 2012}}</ref> == Nākotnes plāni == Otiss Čandlers 2012. gada augustā intervijā ''Tech Crunch'' stāstīja, ka ''Goodreads'' izstrādās vēl vairākas funkcijas, atļaujot lasītājiem atjaunināt profilu, kamēr viņi lasa grāmatas, un notiek pārrunas ar ''Facebook'' komandu par grāmatu klubu veidošanu sociālajā tīklā.<ref name="techcrunch1"/> Viņš uzskata, ka viens no lielākajiem cēloņiem nesenajam ''Goodreads'' lietotāju skaita pieaugumam ir vietnes jaunā ''Facebook Open Graph'' lietotne.<ref name="techcrunch1"/> == ''Readers Choice Awards'' == ''Readers Choice Awards'' ir ikgadēja apbalvošanas programma, kas pirmo reizi tika uzsākta 2009. gadā. ''Goodreads'' lietotāji var nominēt, viņuprāt, labākās grāmatas, kuras izdotas attiecīgajā gadā. Pēdējā balsošanas kārtā tiek izvēlētas desmit grāmatas no divdesmit dažādām kategorijām.<ref>{{ziņu atsauce|title=Goodreads launches its 2012 awards|url = http://articles.latimes.com/2012/oct/30/entertainment/la-et-jc-goodreads-launches-2012-readers-choice-awards-20121030 |accessdate=27 November 2012|newspaper= [[Los Angeles Times]]}}</ref> == Atsauces == {{reflist|2}} == Ārējās saites == * [http://www.goodreads.com ''Goodreads'' oficiālā mājaslapa] * [http://www.goodreads.com/blog/index ''Goodreads'' oficiālais blogs] {{Sociālais tīkls}} [[Kategorija:Tīmekļa vietnes]] [[Kategorija:Amazon]] l9owwmken0zl28bh3u026rec28tm7gw 0 245404 3662603 3621088 2022-07-29T12:25:18Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Coat_of_Arms_of_Priozersk_(Leningrad_oblast)_(1788).png" aizvietots ar "Coat_of_Arms_of_Priozersk_(Kexholm)_(Vyborg_Governorate)_(1788).png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error)"). wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Priozerska | official_name = ''Приозерск'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Крепость Корела.Стена.jpg | image_caption = Korelas cietoksnis | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Priozersk (Kexholm) (Vyborg Governorate) (1788).png | shield_size = 75px | image_map = Map of Russia - Leningrad Oblast (2008-03).svg | pushpin_map = Ļeņingradas apgabals | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Ļeņingradas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Priozerskas rajons]] | established_title = | established_date = | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = [[1310]] | area_total_km2 = 16.5 | population_as_of = 2013 | population_total = 18947 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 61 | latm = 02 | lats = 18 | latNS = N | longd = 30 | longm = 07 | longs = 29 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = 14 | website = {{url|http://priozersk.ru/}} | footnotes = }} '''Priozerska''' ({{val-ru|Приозерск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] pie [[Lādogas ezers|Lādogas ezera]] pie [[Vuoksi]] upes ietekas ezerā. ==Vēsture== Apdzīvotā vieta ir viena no senākajām reģionā. Pirmoreiz minēta 1143. gadā kā '''Korela''' (''Корела''), bet vietējo [[somi|somu]] un [[karēļi|karēļu]] saukta par '''Kekisalmi''' (''Käkisalmi''). Pilsēta attīstījās ap cietoksni - vienu no reģiona galvenajām militārajām bāzēm. No 1323. līdz 1479. gadam - [[Novgoroda]]s īpašumā, bet līdz 1581. gadam - [[Maskavija]]s sastāvā. No 1581. līdz 1595. gadam un no 1611. gada līdz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajam Ziemeļu karam]] (1710. gadam) pilsēta atradās [[Zviedrija]]s sastāvā kā '''Keksholma'''. No 1617. līdz 1743. gadam Keksholma bija [[Keksholmas lēne]]s centrs, kas bija viena no [[Zviedrijas lielvalsts]] aizjūras provincēm. Kekskolmas lēnes robežas sakrita ar senās [[Karjala]]s zemes robežām. Pēc 1811. gada, kad Krievijas impērijai pievienoja [[Somija|Somiju]], Keksholma tika iekļauta [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s, nodibinoties Somijas valstij, iekļāvās tās sastāvā. Otrā pasaules kara laikā, [[PSRS]] uzbrūkot Somijai ([[Ziemas karš]]), ieņemtā Keksholma tika iekļauta [[Karēļu-somu PSR]], [[Turpinājuma karš|Turpinājuma kara]] laikā pilsētu ieņēma somu karaspēks. 1944. gada 24. septembrī to atkal ieņēma [[Sarkanā armija]], pilsētas somu iedzīvotāji pameta pilsētu. 1944. gada 24. novembrī Keksholmas rajonu atdalīja no [[Karēļu-somu PSR]] un pievienoja [[Krievijas PFSR]] [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalam]]. 1948. gada 1. oktobrī to pārdēvēja par '''Priozjorsku''' (''Приозёрск''), tomēr praksē ieviesās Priozerskas nosaukums. <!--==Ekonomika==--> <!--==Sports==--> ==Galerija== <gallery> File:Kexholm.jpg|Korelas pils (dib. [[1143]]) nocietinājumi File:Prio church.jpg|Pareizticīgo baznīca File:Prio kircha.jpg|Luterāņu baznīca </gallery> ==Cilvēki== Priozerska ir somu komponista [[Erki Melartins|Erki Melartina]] (''Erkki Melartin'', 1875-1937) dzimtā pilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.mojgorod.ru/leningr_obl/priozersk/index.html Priozerska enciklopēdijā "Mana pilsēta"] {{ru ikona}} *[http://www.enlight.ru/camera/145/index_e.html Foto] *[http://www.nortfort.ru/keksgolm/index_e.html Cietoksnis] {{Ļeņingradas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} eoejjhrlg3hkzblekngiyu3fxjm39dz 0 246175 3662817 3661415 2022-07-30T00:24:49Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Dņipro]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dņipro]] 2n0rwwldpnwrq3fmbjoybx8kl5foodo 0 251582 3662815 3661427 2022-07-30T00:24:29Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Kamjanske]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kamjanske]] 8ww5bjg0g6b6nw629ombhhl5ejhde0p 0 251584 3662819 3661425 2022-07-30T00:25:09Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Kamjanske]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kamjanske]] 8ww5bjg0g6b6nw629ombhhl5ejhde0p 0 252835 3662633 3465651 2022-07-29T13:03:29Z 80.89.77.212 Aktualizēts nacionālās antidopinga organizācijas nosaukums un tīmekļa vietne wikitext text/x-wiki {{Infobox organization | name = Pasaules antidopinga aģentūra | image = | size = | alt = | caption = | abbreviation = | motto = | predecessor = | successor = | formation = {{dat|1999|11|10|N|bez}} | extinction = | type = bezpeļņas | status = | purpose = | headquarters = {{vieta|Kanāda|Monreāla}} | location = | coords = {{Coord|45.500933|-73.561846|type:landmark|display=title,inline}} | region_served = Starptautiska | membership = | language = Angļu, franču | general = | leader_title = Prezidents | leader_name = [[Kregs Rīdijs]] | leader_title2 = | leader_name2 = | key_people = | main_organ = | parent_organization = | affiliations = [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] | budget = | num_staff = | num_volunteers = | website = {{URL|http://www.wada-ama.org/en/}} | remarks = | former name = }} '''Pasaules antidopinga aģentūra''' ({{val|en|World Anti-Doping Agency}}, '''WADA''', {{val|fr|Agence mondiale antidopage}}) ir neatkarīgs nodibinājums. Tas tika izveidots {{dat|1999|11|10||bez}} [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]], lai veicinātu, koordinētu un uzraudzītu cīņu pret [[dopings|dopingu]] sportā. Pasaules antidopinga aģentūra ir atbildīga par Pasaules antidopinga kodeksu, ko ir pieņēmušas vairāk nekā 600 sporta organizācijas, tai skaitā starptautiskās sporta veidu federācijas, nacionālās antidopinga organizācijas, [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]], [[Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja]]. Pasaules antidopinga aģentūras vadība kopš 2001. gada atrodas [[Monreāla|Monreālā]], [[Kanāda|Kanādā]]. == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|http://www.wada-ama.org/en/}} * [https://www.antidopings.gov.lv/lv Latvijas Antidopinga birojs] {{sports-aizmetnis}} {{organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fondi]] [[Kategorija:Dopings]] kh7g07rptnzgzrexwudcagxfx0fh41a 0 258142 3662989 2251495 2022-07-30T11:34:40Z Jarash 7958 /* Cilvēki */ link fix wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Haliča | official_name = ''Галич'' | image_skyline = Галицький замок (ракурс 5).JPG | imagesize = | image_caption = Haličas pils | image_flag = Flag of Galich.png | image_shield = Coat of Arms Halych.PNG | pushpin_map = Ukraine | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Ivanofrankivskas apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Haličas rajons]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1367 | area_total_km2 = 24.67 | population_as_of = 2011 | population_blank1_title = etniskais sastāvs | population_blank1 = | population_total = 6307 | population_density_km2 = auto | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+3 | latd = 49 | latm = 07 | lats = 28 | latNS = N | longd = 24 | longm = 43 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = 223 | website = http://www.galych-rada.gov.ua/}} '''Haliča''' ({{val-uk|Галич}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s rietumos, [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabala]] [[Haličas rajons|Haličas rajona]] centrs pie [[Dņestra]]s upes. ==Vēsture== Haliča ir viena no senākajām pilsētām ne tikai [[Galīcija|Galīcijā]] (iespējams, ka pats novada nosaukums ir cēlies no pilsētas vārda), bet arī visā [[Senā Krievzeme|Senās Krievzemes]] teritorijā. Pieminēta [[biļina|biļinās]], pēc vietējo iedzīvotāju uzskata ungāru hronikā 898. gadā, bet pilnīgi droši - no 12. gadsimta. Pilsētas senais centrs atradies mūsdienu Krilosas ciemā pilsētas pievārtē. Haliča bija [[Galīcijas kņaziste|Galīcijas]], vēlāk [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņazistes]] centrs. 1240. gadā pilsētu nopostīja [[mongoļi]], un tā vairs nekad neatguva iepriekšējo ietekmi. No 1349. gada - Polijas sastāvā. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas Pirmās dalīšanas]] 1772. gadā pilsēta iekļāvās [[Austrijas impērija|Austrijas impērijā]] ([[Austroungārija|Austroungārijā]]) un bija tur līdz Pirmā pasaules kara beigām. Pēc Pirmā pasaules kara Haliča iekļāvās jaunizveidotajā [[Polija]]s valstī. 1939. gadā, pamatojoties uz [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]], [[PSRS]] iebruka Polijā, un Haliča tika iekļauta [[Ukrainas PSR]]. No 1941. gada līdz 1944. gada atradās vācu okupācijā. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz [[Polija|Poliju]]. No 1991. gada - neatkarīgās [[Ukraina]]s sastāvā. ==Cilvēki== Haliča ir karaļa [[Daniels Romanovičs|Galīcijas Danila]] (''Данило Галицький'', 1201-1264) un kņaza [[Švarns|Švarna]] (''Шварно Данилович'', 1230-1270) dzimtā pilsēta. == Ārējās saites == *{{commonscat-inline|Halych|Haliča}} {{Ivanofrankivskas apgabala pilsētas}} 9lt96v5cimxuls7f1b40zkd8c91qws4 0 263979 3662772 3571307 2022-07-29T20:45:36Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Vestsaidas stāsts]] → [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Leonards Bernstains | vārds_orig = ''Leonard Bernstein'' | attēls = Leonard Bernstein by Jack Mitchell.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1918 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Lorensa|3s=Lorensa (ASV)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1990 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | paraksts = BernsteinLeonardSignature01 mono 25p transp.png | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Leonards Bernstains''' ({{val|en|Leonard Bernstein}}, {{izrunā|ˈbɜrnstaɪn}}; dzimis '''Lūiss Bernstains''' (''Louis Bernstein'') {{dat|1918|8|25}}, miris {{dat|1990|10|14}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] komponists, diriģents, autors, mūzikas lektors un pianists. Viens no pirmajiem ASV dzimušajiem un izglītību ieguvušajiem diriģentiem, kas guvuši pasaules slavu. Cēlies ASV ieceļojušā [[Ukraina]]s ebreju ģimenē. 1939. gadā absolvējis [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitāti]], pēc tam līdz 1941. gadam studējis Kērtisa Mūzikas institūtā Filadelfijā.<ref name="lpe">{{LPE|1|755}}</ref> No 1958. līdz 1969. gadam Bernstains bija galvenais diriģents Ņujorkas filharmonijas orķestrī.<ref name="lpe" /> Ir sarakstījis mūziku vairākiem populāriem mūzikliem, tai skaitā "[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]", "[[Pīters Pens (mūzikls)|Pīters Pens]]" (''Peter Pan''), "[[Brīnišķīgā pilsēta]]" (''Wonderful Town''), ''[[On the Town]]''. Vēl ir sarakstījis mūziku tādiem darbiem kā operetei "[[Kandids (operete)|Kandids]]" (''Candide''), operai "[[Satraukums Taiti]]", [[Mesa (Leonards Bernstains)|mesai]], vairākām simfonijām, filmu skaņu celiņiem. Ir saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā ''[[Grammy]]'' balvu par mūža sasniegumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bernstains, Leonards}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu komponisti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] t9efptzhtrpyqnxp2u3ludtf94pdnev 0 264662 3662911 3471900 2022-07-30T08:54:31Z 2A03:EC00:B1A5:D30:F930:25C4:7D36:A20E wikitext text/x-wiki [[Attēls:Piramide del Sol 072006.JPG|thumb|250px|Saules piramīda]] '''Saules piramīda''' ir lielākā būve [[Teotivakana|Teotivakanā]], [[Meksika|Meksikā]], viena no lielākajām būvēm [[Mezoamerika|Mezoamerikā]] un viena no lielākajām tāda veida būvēm [[Rietumu puslode|Rietumu puslodē]].<ref name="nat geo">{{Tīmekļa atsauce|url=http://science.nationalgeographic.com/science/archaeology/teotihuacan-/|title=Who Built the Great City of Teotihuacan?|publisher=Nationalgeographic.com|accessdate={{dat|2014|11|12||bez}}|archive-date={{dat|2014|10|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141009210634/http://science.nationalgeographic.com/science/archaeology/teotihuacan-}}</ref> Netālu atrodas arī [[Mēness piramīda]]. Ietilpst lielākā kompleksā pilsētas vidū. Uzcelšanas brīdī bijusi 75 metrus augsta, tās pamatne bija 225 metrus liela. Tā bija trešā lielākā piramīda pasaulē (lielākā ir [[Heopsa piramīda]] Ēģiptē Heopsa piramīda nav lielākā pasaulē. Lielākā piramīda pasaulē atrodas Meksikā - Čolulā). Templī, kas atradies Saules piramīdas virsotnē, noritējušas priesteru vadītas dievu pielūgsmes ceremonijas.<ref name="ailab">{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/amsenc/teksts.htm|title=Amerikas seno civilizāciju kultūra|publisher=Ailab.lv|accessdate={{dat|2014|11|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305104156/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/amsenc/teksts.htm|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> Mūsdienās tā ir 71,2 metrus augsta, un tās pamatne veido 223,5×223,5 metrus lielu taisnstūri. Saules piramīdas nosaukumu tai piešķīruši [[acteki]], kas Teotivakanā ieradās vairākus gadsimtus pēc tās pamešanas, nav zināms, kā piramīdu saukuši paši Teotivakanas iedzīvotāji. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Pirámide del Sol|Saules piramīda}} * {{britannica|484759/Pyramid-of-the-Sun}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mezoamerika]] [[Kategorija:Meksika]] 4rjya0s6blq8q0dsmgdsq2s6k085eaj 0 279489 3662615 3465666 2022-07-29T12:35:12Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Franču akadēmija |image = French Academy logo.png |size = 300px |motto = |formation = {{dat|1635|2|22|N|bez}} |headquarters = {{vieta|Francija|Parīze}} |leader_title = Ģenerālsekretāre |leader_name = Elēna Karēra d'Enkosa |membership = |website = {{url|http://www.xn--acadmie-franaise-npb1a.fr}} }} '''Franču akadēmija''' ({{val|fr|Académie française}}, {{izrunā|akademi fʁɑ̃ˈsɛz}}) ir vecākā Francijas zinātniskā iestāde, viena no piecām [[Francijas institūts|Francijas institūta]] akadēmijām. To 1635. gadā dibinājis [[kardināls Rišeljē]], akadēmijas darbība tika pārtraukta 1793. gadā [[Franču revolūcija]]s laikā, 1803. gadā akadēmijas darbību atjaunoja [[Napoleons Bonaparts]].<ref name=aH>{{ziņu atsauce| publisher = Academie Française official website| url = http://www.academie-francaise.fr/histoire/index.html| title = L’histoire| accessdate = 2010-01-13}}</ref> Akadēmijas sastāvā ir 40 locekļi, kas tiek ievēlēti uz mūžu. Akadēmijas galvenais mērķis ir [[franču valoda]]s un literatūras izpēte, normu izveide. Tā izdod franču valodas vārdnīcas un gramatiku. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|Académie française}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas organizācijas]] n1hkh0lswowjhyo7wydcz641wsqfbb1 0 280426 3662630 3474080 2022-07-29T12:56:24Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ūsti pie Labas | official_name = ''Ústí nad Labem'' | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Usti skala.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Usti nad Labem.svg | image_shield = Usti znak.png | pushpin_map = Čehija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 50 | latm = 39 | lats = 30 | latNS = N | longd = 14 | longm = 2 | longs = 30 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Čehija}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | area_total_km2 = 93.95 | elevation_m = 218 | population_total = 93523 | population_as_of = {{dat|2014|1|1|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.usti-nl.cz/}} | footnotes = }} '''Ūsti pie Labas''' ({{val|cs|Ústí nad Labem}}, {{izrunā|ˈuːsciːˈnad labɛm}}, {{val|de|Aussig}}) ir pilsēta [[Čehija]]s ziemeļos. Atrodas pie [[Bilīna]]s ietekas [[Laba|Labā]], galvenā Labas (Elbas) osta. Nozīmīgs dzelzceļa mezgls, Ziemeļbohēmijas rūpniecības un tirdzniecības centrs. Ar vairāk nekā 93,5 tūkstošiem iedzīvotāju tā ir septītā lielākā pilsēta valstī. Pilsētas vēsture sniedzas līdz 10. gadsimtam, galvenokārt pilsēta attīstījusies kopš 19. gadsimta. Pilsētā atrodas [[Stržekovas hrada]] (''Hrad Střekov''), ievērojama ir arī Jaunavas Marijas Debesbraukšanas katedrāle, kurā atrodas 15. gadsimta beigās tapusi vēlīnās gotikas altārglezna, ievērojama būve ir tilts pār Labi. Katedrāles tornis Otrā pasaules kara laikā pēc pilsētas bombardēšanas novirzījies par 1 m no vertikālās ass. Pilsēta atrodas Bohēmijas Šveices nacionālā parka teritorijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{o-mlapa|http://www.usti-nl.cz/}} {{Čehija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehijas pilsētas]] [[Kategorija:Ūstu apgabals]] b6ws3vpj6im887lqev5mpy98ly5huqu 0 284708 3662634 3588086 2022-07-29T13:06:29Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''Pasija''' ir sakrālā [[mūzika]], kuras pamatā ir stāsts par [[Jēzus Kristus]] ciešanām un nāvi. Pasijas stāsta [[apustuļi]] ir [[Matejs]], [[Marks]], [[Evaņģēlists Lūka|Lūka]] un [[Apustulis Jānis|Jānis]]. Pasijai raksturīgs cikliskums, pēc formas un uzbūves tā ir līdzīga [[oratorija]]i. Šādus skaņdarbus rakstījuši tādi komponisti kā, piemēram, [[Johans Sebastiāns Bahs]].{{fact}} {{mūzika-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Mūzika]] jvc5zhme5lb2d51irqjw2siky52l6e1 10 286204 3662826 3662453 2022-07-30T03:05:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John David Washington.png|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? <!--18. datums -->|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} piesaistīja ar [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? <!--19. datums -->|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--20. datums -->|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? <!--21. datums -->|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? <!--22. datums -->|22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? <!--23. datums -->|23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|200px]]}} * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? <!--24. datums -->|24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? <!--25. datums -->|25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi: kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]], un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs, ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? <!--26. datums -->|26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? <!--27. datums -->|27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? <!--28. datums -->|28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? <!--29. datums -->|29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>}}? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? <!--30. datums -->|30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>}}? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? <!--31. datums -->|31|0={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 7rqjytm161jz04aj7ovfe4xm053jlij 0 306506 3662803 2474724 2022-07-29T22:12:17Z Feens 37 Noņēma pāradresāciju uz [[Ruī Lopess de Segura]] wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Segura | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Segura | attēls = Elpuenteviejo.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Segura [[Mursija]]s pilsētā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Seguras grēda]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Vidusjūra]] | sāk_plat_d=38 | sāk_plat_m=05 | sāk_plat_s=30 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=02 | sāk_gar_m=41 | sāk_gar_s=59 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=38 | iet_plat_m=06 | iet_plat_s=45 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=00 | iet_gar_m=38 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 325 | iztekas_augstums = 1413 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = 19 525 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Segura''' ({{val|es|Segura}}) ir 325 kilometrus gara upe [[Spānija]]s dienvidaustrumos. Sākas [[Seguras grēda|Seguras grēdā]] [[Andalūzija|Andalūzija]], tek par [[Mursijas reģions|Mursijas reģionu]], bet lejtecē, [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabalā]], ietek [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Lielākā pilsēta upes krastos - [[Mursija]]. Lielākā pieteka - [[Mundo]]. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados Segura bija viena no piesārņotākajām upēm Eiropā, jo upes ieleja ir intensīvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības reģions. 21. gadsimta sākumā tika aktivizēts pasākumu komplekss, kura rezultātā upes ūdens kvalitāte ievērojami uzlabojusies. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] c4ti932424t6i57d9wnn70tb4s0i41x 3662993 3662803 2022-07-30T11:41:22Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Segura | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Segura | attēls = Elpuenteviejo.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Segura [[Mursija]]s pilsētā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Seguras grēda]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Vidusjūra]] | sāk_plat_d=38 | sāk_plat_m=05 | sāk_plat_s=30 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=02 | sāk_gar_m=41 | sāk_gar_s=59 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=38 | iet_plat_m=06 | iet_plat_s=45 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=00 | iet_gar_m=38 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 325 | iztekas_augstums = 1413 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = 19 525 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Segura''' ({{val|es|Segura}}) ir 325 kilometrus gara upe [[Spānija]]s dienvidaustrumos. Sākas [[Seguras grēda|Seguras grēdā]] [[Andalūzija|Andalūzijā]], tek par [[Mursijas reģions|Mursijas reģionu]], bet lejtecē, [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabalā]], ietek [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Lielākā pilsēta upes krastos - [[Mursija]]. Lielākā pieteka - [[Mundo]]. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados Segura bija viena no piesārņotākajām upēm Eiropā, jo upes ieleja ir intensīvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības reģions. 21. gadsimta sākumā tika aktivizēts pasākumu komplekss, kura rezultātā upes ūdens kvalitāte ievērojami uzlabojusies. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] rz1g7ijghf1zkdxnsmpadgzv2c25d2t 2 306935 3662599 3494141 2022-07-29T12:16:58Z Spekozols 33248 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ivars Šmits pie jūras.jpg|left|350px|thumb|]] {{userboxtop|Spēkozols}} {{Latvijas patriots}} {{Userbox|white|white|[[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|35px]]|Šis lietotājs dzīvo '''[[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]'''}} {{Userbox|green|white||Šis lietotājs ir '''[[skauts]]'''}} {{Userbox|white|yellow|[[Attēls:Geocaching.svg|40px]]|Šis lietotājs ir '''[[slēpņošana|slēpņotājs]]'''}} {{Userbox|grey|white|[[Attēls:Lefthand.svg|40px]]|Šis lietotājs ir '''[[kreilis]]'''}} {{user lv}} {{user en-3}} {{user ru-2}} {{VikiLaiks2|day=23|month=7|year=2012}} {{userboxbottom}} '''Ivars Šmits''', [[Vikipēdija|Vikipēdijā]] pseidonīms '''Spēkozols''', kas ir manis radīta un reģistrēta [[preču zīme]]. Esmu ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmumu vadība [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolā]], kā arī maģistra grādu uzņēmējsdarbībā [[RTU Rīgas Biznesa skola|RTU Rīgas Biznesa skolā]]. Kopš 1989. gada esmu [[skautu kustība|skautu kustības]] biedrs. Ceļoju un nodarbojos ar [[slēpņošana|slēpņošanu]]. 2014. gadā iesaistījos [[Dabas retumu krātuve| Dabas retumu krātuves]] darbībā, kā arī kļuvu par Latviskās dzīvesziņas biedrības Saulesrits biedru. Strādāju tekstila nomas nozarē un esmu [[aprites ekonomika| aprites ekonomikas]] piekritējs. Esmu Spēkozola kustības dibinātājs, kā arī esmu izveidojis Spēkozolu pārgājienu un kopā ar Spēkozolu kustības atbalstītājiem iestādījis Spēkozolu birzi savā dzimtas īpašumā [[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagastā]]. 2010. gadā radīju un kopš tā laika uzturu un papildinu visaptevrošu, informatīvu mājaspalu http://www.spekozols.lv/ par vienu no [[Latvija|Latvijas]] simboliem - [[ozols|ozolu]]. Vairākus gadus esmu [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] lietotājs, bet kopš 2015. gada esmu pievienojies [[Latvijas Vikipēdijas maratons|Latvijas Vikipēdijas maratonam]]. Šobrīd izzinu un [[Vikipēdija|Vikipēdijā]] rakstu par tādām tēmām kā [[Latviešu mitoloģija]], [[Baltu mitoloģija]], [[Latviskā dzīvesziņa]], [[Latvijas kultūra]], [[Reliģija]], [[Ozoli]], [[Koki]]. [[Latvijas Vikipēdijas maratons|Latvijas Vikipēdijas maratona]] ietvaros esmu izveidojis rakstus: [[Krīvs]], [[Vaidelotis]], [[Burtnieks (mitoloģija)]], [[Bramanis]], [[Vilks (mitoloģija)]], [[Latviskā dzīvesziņa]] un [[Aģes dižozols]]. qijolf3uiei6n6cwpeh9j0onbsejhrg 0 309999 3662637 3224148 2022-07-29T13:12:30Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Latvijā|rakstniecēm|Brontē}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bronti | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Viļakas novads]] | subdivision_name2 = [[Medņevas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1406 |title=Informācija par objektu: Bronti |accessdate={{dat|2016|03|15||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 14 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 08 | lats = 42 | latNS = N | longd = 27 | longm = 42 | longs = 12 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4583 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bronti''' ir ciems [[Viļakas novads|Viļakas novada]] [[Medņevas pagasts|Medņevas pagastā]]. Izvietojies pagasta austrumu daļā 4,3 km no pagasta centra [[Semenova]]s, 6,4 km no novada centra [[Viļaka]]s un 252,8 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies nomaļus no valsts autoceļiem. Brontos atrodas vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis — [[Brontu viduslaiku kapsēta]].<ref name="vkpai">{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/273/ |title=Brontu viduslaiku kapsēta |accessdate={{dat|2016|03|15||bez}} |publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Medņevas pagasta ciemi}} nq4f8tjczfqvuf0hdqbztbw6mdkpdxx 0 316693 3662814 3661416 2022-07-30T00:24:19Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Dņipro]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dņipro]] 2n0rwwldpnwrq3fmbjoybx8kl5foodo 0 317099 3662813 3661426 2022-07-30T00:24:09Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Kamjanske]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kamjanske]] 8ww5bjg0g6b6nw629ombhhl5ejhde0p 0 326442 3663002 3589224 2022-07-30T11:58:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Gemini 8'' | Nosaukums_orig = ''Gemini VIII'' | Attēls = Gemini 8 docking.jpg | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = ''Gemini 8'' saslēdzas ar ''[[Agena Target Vehicle]]'' | Programma = ''[[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]]'' | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Gemini (kosmosa kuģis)|Gemini]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]], {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[McDonnell Aircraft|McDonnell]]'', {{USA}} | Starta_gads = 1966 | Starts = {{dat|1966|3|16|SK}} 16:41:02 UTC | Nesējs = ''[[Titan II GLV]]'' | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''LC-19'' | Starta_valsts = {{USA}} | Apkalpe = [[Nīls Ārmstrongs]], [[Deivids Skots]] | apkalpes attēls = Portrait of the Gemini 8 prime crew.jpg | apkalpes attēla apraksts = no kreisās: Skots, Ārmstrongs | saslēgšanās-atvienošanās = | Nolaišanās = {{dat|1966|3|17|SK}} 03:22:28 UTC | Nolaišanās vieta = [[Klusais okeāns]], {{coord|25|13.8|N|136|0|E}} | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = 10 h 41 min 26 s | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Starta_masa = 3789 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 28,9° | Periods = 89,81 min | Apoapsīda = 270 km | Periapsīda = 261 km | Apriņķojumi = 6 | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Gemini 6A]]'' | KA_nāk = ''[[Gemini 9A]]'' | Pilot. misijas = }} '''''Gemini 8''''' jeb '''''Gemini VIII''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] programmas ''[[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Gemini'' pilotējams lidojums. Palaists 1966. gada martā. Tas veica pasaulē pirmo kosmisko aparātu saslēgšanos orbītā. Pirmoreiz ASV kosmosa kuģis piedzīvoja kritisku situāciju, kuras dēļ apkalpei bija nepieciešams nekavējoties atgriezties uz zemes. == Apkalpe == Kuģa ''Gemini'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" |Kosmonauts |Amats |Lidojums pēc skaita |- | [[Nīls Ārmstrongs]] | Komandējošais pilots | 1. |- | [[Deivids Skots]] | Pilots | 1. |} Dublieru apkalpe: * [[Čārlzs Konrāds]], komandējošais pilots * [[Ričards Gordons]], pilots == Mērķi == ''Gemini 8'' bija plānots trīs dienu lidojums. Ceturtajā orbītas riņķojumā tam vajadzēja saslēgties ar pasīvo mērķi ''[[Agena Target Vehicle]]'', ar kuru kosmosa kuģim vajadzētu pietuvoties un saslēgties četras reizes. Šāds uzdevums sākotnēji bija plānots ''[[Gemini 6]]'', bet toreiz ''Agena'' tika zaudēts nesējraķetes avārijā. Pirmās saslēgšanās laikā Deividam Skotam vajadzēja veikt divu stundu desmit minūšu [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. Tās laikā vajadzētu vairākkārt apmeklēt ''Agena'' (arī tad, kad tā atvienota). == Lidojuma gaita == {{dat|1966|3|16||bez}} 15:00:03 UTC startēja nesējraķete ''[[Atlas-Agena]]'' un orbītā ievadīja augšējo pakāpi ''Agena-D'' (''[[GATV 5003]]''), kura bija modificēta, lai ar to varētu saslēgties kosmosa kuģis. ''Gemini 8'' tika palaists {{dat|1966|3|16||bez}} 16:41:02 UTC ar nesējraķeti ''[[Titan II GLV]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''LC-19''. ''Gemini 8'' veica manevru sēriju un pietuvojās ''Agena Target Vehicle''. Saslēgšanās rokas režīmā notika 16. martā 22:14 UTC. Drīz pēc tam radās problēma. ''Agena'' vadības sistēma izpildīja tās atmiņā saglabāto komandu programmu (tā izrādījās kļūdaina), pagriežot saslēgto kompleksu par 90°. Kosmonauti pamanīja griešanos un deva komandu ''Gemini'' apturēt rotāciju. Kad tā bija apturēta, griešanās atsākās no jauna. Izrādījās, ka degviela kosmosa kuģim bija palikusi 30 %. Tika nolemts atvienoties no ''Agena''. Pēc atvienošanās bez papildu masas ''Gemini'' griešanās ātrums strauji pieauga. Tam sasniedzot vienu apgriezienu sekundē, kosmonautu skatiens izplūda un viņi varēja zaudēt samaņu. Ārmstrongs nolēma izslēgt orbītas korekcijas dzinējsistēmu un griešanās pārtraukšanai izmantot noiešanas no orbītas kontroles sistēmu. Kad ''Gemini'' bija manuāli nostabilizēts, izrādījās, ka bija iztērēti 75 % degvielas, kas paredzēta noiešanai no orbītas manevriem. Pēc tam viņi pārbaudīja katru orbītas korekcijas dzinēju, pēc kārtas tos ieslēdzot. Atklājās, ka 8. dzinējs nestrādā. Apkalpe nekavējoties sāka gatavoties nolaisties. Pēc sākotnējā plāna nolaišanās bija paredzēta pēc trim dienām [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]]. Šoreiz nolaišanās notika [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], {{dat|1966|3|17||bez}} 03:22:28 UTC. == Ārējās saites == {{commonscat|Gemini 8}} * [http://science.ksc.nasa.gov/history/gemini/gemini-viii/gemini-viii.html Gemini-VIII (8)]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120211142033/http://science.ksc.nasa.gov/history/gemini/gemini-viii/gemini-viii.html |date={{dat|2012|02|11||bez}} }} NASA * [https://web.archive.org/web/20140802173529/http://www.maniacworld.com/Gemini-VIII-Docks.htm Gemini 8 Docks with Agena] Video * {{Youtube|pmaKXA5oDQ8| "Gemini 8, This is Houston Flight" }} * [http://www.astronautix.com/g/gemini8.html Gemini 8] Encyclopedia Astronautica {{1966. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Gemini projekts|8]] tbbij9j5tzmdq3bkm7d0t6o6hhbtgkc 10 326752 3662828 3662455 2022-07-30T03:05:24Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Detlavs Brantkalns]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Kārlis Barons (ārsts)]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Knuts Skujenieks]]''| ''[[Daugava]]''| ''[[Raimonds Pauls]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/07/29 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> c8gbapluupbxid4x4r5w13h8xncblpr 0 333407 3662967 3527498 2022-07-30T10:20:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Infobox flag | Name = Gabonas | Article = | Image = Flag of Gabon.svg | Alt = Flag of Gabon | Use = <!-- Required for |Symbol --> | Symbol = <!-- |Use="6-digit FIAV usage code" is required. --> | Proportion = 3:4 | Adoption = 1960.gada 9.augustā | Design = Trīs horizontālas joslas - zaļa, zelta un zila. | Designer = | Image2 = Presidential Standard of Gabon (1990-2016).svg | Imagetext2 = Gabonas prezidenta standarts | Alt2 = | Use2 = <!-- Required for |Symbol2 --> | Symbol2 = <!-- |Use2="6-digit FIAV usage code" is required. --> | Proportion2 = 3:4 | Adoption2 = 1990.gadā | Design2 = | Designer2 = }} '''Gabonas karogs''' sastāv no 3 horizontālām joslām — zaļas, dzeltenas un zilas. Karogs tika pieņemts 1960. gadā, aizstājot iepriekšējo kolonijas karogu, kura kreisajā augšējā stūrī atradās [[Francijas karogs]]. Pašreizējais karogs pastāv kopš [[Gabona|Gabonas republikas]] neatkarības iegūšanas tajā pašā gadā, kad pašreizējais karogs tika pieņemts. Jaunajā karogā tika paplašināta vidējā dzeltenā josla un noņemts [[Francijas karogs]]. == Dizains == === Simbolika === Krāsām un simboliem karogā ir kulturālas, politiskas un reģionālas nozīmes. Dzeltenā josla simbolizē [[Ekvators|ekvatoru]], uz kura atrodas [[Gabona]]<ref name=":0">Smith, Whitney (July 19, 2013).  [http://global.britannica.com/EBchecked/topic/1355240/flag-of-Gabon "Flag of Gabon"] ''Encyclopedia Britannica''. Encyclopedia Britannica, Inc. Retrieved September 3, 2014._{(nepieciešams abonēt)}</ref>, kā arī sauli.<ref name=":1">[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gb.html "Gabon"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081210040038/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gb.html |date={{dat|2008|12|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200422221000/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gb.html |date={{dat|2020|04|22||bez}} }}. ''The World Factbook''. CIA. RetrievedSeptember 3, 2014.</ref> Zaļā svītra simbolizē Gabonas dabas resursus,<ref name=":1" /><ref name=":2">Kindersley Ltd., Dorling (6 January 2009).[http://books.google.com/books?id=Y8gcL2PBOVIC&pg=PA92 ''Complete Flags of the World'']. Penguin. p. 92.</ref> kā arī tās mežu zonu,<ref name=":0" /> no kuras koksnes ir ekonomiski atkarīgi Gabonas iedzīvotāji.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> Zilā svītra simbolizē jūras ūdeņus,<ref name=":1" /><ref name=":2" /> precīzāk [[Atlantijas okeāns|Atlantijas Okeānu]], ar kuru Gabonai ir plaša piekraste.<ref name=":0" /> Vitnijas Smitas enciklopēdijā "''[[Encyclopædia Britannica]]''" un Dorlinga Kinderslijas "''Complete Flags of the World''" vidējā josla ir aprakstīta kā tikai dzeltena,<ref name=":0" /><ref name=":2" /> savukārt "''[[The World Factbook]]''" tā tiek raksturota gan kā dzeltena, gan kā zelta krāsas.<ref name=":1" /> === Iezīmība === Gabonas karoga proporcija ir 3:4.<ref name=":2" /> Šī neparastā karoga proporcija, kuru nosaka Gabonas likums,<ref name=":2" /> ir vēl tikai trim citu valstu karogiem — [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajai republikai]] (dažos avotos teikts, ka proporcija ir 2:3), [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejai]]<ref>Whitney (July 28, 2013). [http://global.britannica.com/EBchecked/topic/1355453/flag-of-Papua-New-Guinea "Flag of Papua New Guinea"]. ''Encyclopedia Britannica''. Encyclopedia Britannica, Inc. Retrieved September 3, 2014. _{(nepieciešams abonēt)}</ref><ref>[http://www.pngembassy.org/flag.html "PNG Flag and National Anthem"]. ''Embassy of Papua New Guinea to the Americas''. Government of Papua New Guinea. Retrieved September 3, 2014.</ref> un [[Sanmarīno|Samarīno]].<ref>Smith, Whitney (July 28, 2013). [http://global.britannica.com/EBchecked/topic/1355487/flag-of-San-Marino "Flag of San Marino"] ''Encyclopedia Britannica''. Encyclopedia Britannica, Inc. RetrievedSeptember 3, 2014. _{(nepieciešams abonēt)}</ref><ref>[http://books.google.ca/books?id=gP_-8rXzQs8C&pg=PA3633 ''Europa World Year'']. Taylor & Francis Group. 2004. p. 3633.</ref> Pie tam karogam ir trīs horizontālās joslas, nevis trīs, [[Francijas karogs|Francijas karogam]] līdzīgas, vertikālās joslas, kā daudzām citām bijušajām Francijas kolonijām [[Āfrika|Āfrikā]].<ref name=":0" /> == Iepriekšējie karogi == {| border="2" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse;" |- bgcolor="#efefef" ! width="110"|Karogs!!width="100"|Laiks!!width="250"|Nosaukums!!width="250"|Apraksts |- | [[File:Flag of Gabon 1959-1960.svg|border|100px]] || 1959–1960 || Gabonas karogs || Horizontāla zaļa un zila josla, kuras atdala šaurāka dzeltena josla ar Francijas karogu kreisajā augšējā stūrī. |- | [[File:Flag of the President of Gabon (1960–1990).svg|border|100px]] || 1960–1990 || Gabonas prezidenta standarts || Zaļš laukums ar trīs dzelteniem apļiem karoga augšējā karoga trešdaļā. Apakšējās divās trešdaļās karoga ir dzeltens laukums ar buru kuģi, kura aizmugurē atrodas Gabonas karogs. Buru kuģis kuģo caur 3 ziliem jūras viļņiem. |} == Līdzīgi karogi == {{Gallery |width=180 |height=110 |File:Flag of Sudan (1956-1970).svg|[[Sudānas karogs]]|File:Flag of Karakalpakstan.svg|[[Karakalpakstāna]]s karogs }} == Atsauces == {{Reflist|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://flagspot.net/flags/ga.html Flag of Gabon] no [[Flags of the World]] * [http://www.worldflags101.com/g/gabon-flag.aspx Gabon Flag] no [http://www.worldflags101.com/ World Flags 101]<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu Gabonas karogs sastāv no 3 horizontālām svītrām - zaļas, dzeltenas un zilas. Karogs tika pieņemts 1960.gadā, aizstājot iepriekšējo kolonijas karogu, kura kreisajā augšējā stūrī atradās Francijaskaroga trīs krāsas. Šis karogs Gabonai ir kopš tās neatkarības iegūšanas tajā pašā gadā, kad šis karogs tika pieņemts. Jaunajam karogā tika paplašināta vidējā dzeltenā svītra un noņemtas Francijas karoga krāsas. --> {{Āfrikas karogi}} [[Kategorija:Gabona]] [[Kategorija:Āfrikas valstu karogi]] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] dczsqz71cu3ugy5pfp5560hrkdmpye6 0 335969 3662641 3571212 2022-07-29T13:22:20Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Fransuā Adriēns Bualdjē | vārds_orig = ''François-Adrien Boieldieu'' | attēls = Fr-Adrien Boieldieu.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1775 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Ruāna]], [[Francijas karaliste]]<br>([[Piejūras Sēna]], {{FRA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1834 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Varenna-Žarsī]], [[Jūlija monarhija]]<br>([[Esona]], {{FRA}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = komponists | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Fransuā Adriēns Bualdjē''' ({{val|fr|François-Adrien Boieldieu}}; dzimis {{dat|1775|12|16}}, miris {{dat|1834|10|8}}) bija franču komponists, pazīstams lielākoties ar savām operām. Dažkārt saukts par "franču Mocartu", Bualdjē attīstīja franču ''[[opéra comique]]'' žanru uz nopietnāku agrīnā [[romantisms|romantisma]] operas formu. Viens no pazīstamākajiem franču operu komponistiem 19. gadsimta sākumā. Darbojās Francijā, izņemot laiku no 1804. līdz 1810. gadam, kad strādāja [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|François Adrien Boieldieu|Fransuā Adriēns Bualdjē}} * {{britannica|new=biography/Francois-Adrien-Boieldieu}} * [http://imslp.org/wiki/Category:Boieldieu,_François_Adrien Bualdjē Petrucci Music Library] * [http://www.allmusic.com/artist/mn0001200962 Fransuā Adriēns Bualdjē allmusic.com] {{mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bualdjē, Fransuā Adriēns}} [[Kategorija:1775. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1834. gadā mirušie]] [[Kategorija:Piejūras Sēnā dzimušie]] [[Kategorija:Franču komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] bvde793ywxro2x8cb4vqgiz3kfk46mt 0 337319 3662632 3660101 2022-07-29T13:03:03Z Ludis21345 50146 /* Ārējās saites */ papildināts. wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste v2 | vārds = Estebans Okons | vārds_oriģ = ''Esteban Ocon'' | attēls = Esteban Ocon 2017 Malaysia 1.jpg | att_izm = | paraksts = Estebans Okons [[2017. gada Malaizijas Grand Prix|2017. gada Malaizijas ''Grand Prix'']] izcīņas laikā. <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|17}} | dz_viet = {{vieta|Francija|Evrē}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{FRA}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = {{f1|2016}} | kar_beig = | komanda = {{flaga|Francija}} ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' | numurs = 31. | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes = | sezonas = {{f1|2016}}—pašlaik | sacīkstes = | tituli = 0 | uzvaras = 1 | pjedestāli = 2 | p_position = 0 | ā_apļi = 0 | p_sacīkste = {{f1|2016}}. gada {{f1gp|Beļģijas}} | p_uzvara = {{f1|2021}}. gada {{f1gp|Ungārijas}} | pēd_sacīkste = | pēd_uzvara = {{f1|2021}}. gada {{f1gp|Ungārijas}} <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = | klubs1 = | kl_sez2 = | klubs2 = | kl_sez3 = | klubs3 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|5|4||bez}} }} '''Estebans Okons''' ({{val|fr|Esteban Ocon}}; dzimis {{dat|1996|9|17}} [[Evrē]]) ir [[franči|franču]] [[autosports|autosportists]], 2022. gada sezonā piedalās ''[[Formula 1]]'' autosacīkstēs, pārstāvot ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandu. Pirmajā formulā debitēja {{f1|2016}}. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] izcīņas laikā ''[[Manor Racing]]'' vienības sastāvā.<ref>[https://www.formula1.com/en/latest/headlines/2016/8/ocon-replaces-haryanto-at-manor.html "Ocon replaces Haryanto at Manor"]. ''formula1.com''. F1 administrācija. August 10, 2016. Aplūkots 26.11.2016.</ref><ref>Kalinauckas, A. [https://www.jamesallenonf1.com/2016/08/manors-new-signing-esteban-ocon-did-not-expect-f1-debut-to-come-so-soon/ "Manor’s New Signing Esteban Ocon Did Not Expect F1 Debut To Come So Soon"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160819233955/https://www.jamesallenonf1.com/2016/08/manors-new-signing-esteban-ocon-did-not-expect-f1-debut-to-come-so-soon/ |date={{dat|2016|08|19||bez}} }}. ''jamesallenonf1.com''. August 18, 2016. Aplūkots 26.11.2016.</ref> Karjeras laikā izcīnījis vienu uzvaru — 2021. gada [[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']]. Estebans Okons kļuva par [[2015. gada GP3 sezona|2015.]] gada ''[[GP3]]'' autosacīkšu čempionu, lai gan sezonas laikā izcīnījis tikai vienu uzvaru.<ref>Rook, A. [http://www.autosport.com/news/report.php/id/122333 "Luca Ghiotto: I deserved to be 2015 GP3 Series champion"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160129235644/http://www.autosport.com/news/report.php/id/122333 |date={{dat|2016|01|29||bez}} }}. ''autosport.com''. December 24, 2015. Aplūkots 26.11.2016.</ref> == ''Formula 1'' karjera == Estebana Okona pirmie brīvie treniņbraucieni [[Formula 1|pirmajā formulā]] norisinājās [[2014. gada Abū Dabī Grand Prix|2014. gada Abū Dabī ''Grand Prix'']] izcīņas laikā, kad franču autosportistam tika dota iespēja iztestēt toreizējās [[Lotus F1|''Lotus'']] komandas formulu [[Abū Dabī trase|Jas Marinas trasē]].<ref>[http://www.fiaf3europe.com/2014/11/22/Esteban-Ocon-completes-his-first-free-practice-in-Formula-1/ "Esteban Ocon Completes His First Free Practice In Formula 1"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170627204952/http://www.fiaf3europe.com/2014/11/22/Esteban-Ocon-completes-his-first-free-practice-in-Formula-1 |date={{dat|2017|06|27||bez}} }}. ''fiaf3europe.com''. November 22, 2014. Aplūkots 26.11.2016.</ref> Pirms savas oficiālās debijas pirmās formulas sacīkstēs, 2016. gada februārī tika paziņots, ka Estebans Okons bija nozīmēts par [[Renault F1|''Renault'']] komandas oficiālo rezerves braucēju.<ref>Parkes, I. [http://www.autosport.com/news/report.php/id/122669 "Esteban Ocon set to get Renault Formula 1 reserve role for 2016"]. ''autosport.com''. February 2, 2016. Aplūkots 26.11.2016.</ref> 2016. gada 10. augustā tika oficāli paziņots, ka uz turpmāko [[2016. gada F1 sezona|sezonu]] par [[Manor Racing|''Manor'']] komandas otro pilotu tika izvēlēts Estebans Okons, kurš ''Manor'' vienības sastāvā nomainīja līdzšinējo indonēziešu pilotu [[Rio Harjanto]].<ref>Barretto, L. [http://www.autosport.com/news/report.php/id/125650/manor-replaces-haryanto-with-ocon "Manor F1 team replaces Rio Haryanto with Esteban Ocon"]. ''autosport.com''. August 10, 2016. Aplūkots 26.11.2016.</ref> Savā debijas sacīkstē — [[2016. gada Beļģijas Grand Prix|2016. gada Beļģijas ''Grand Prix'']] — Okons finišēja priekšpēdējā, 15. vietā.<ref>[http://www.formula1.com/en/results.html/2016/races/949/belgium/race-result.html "2016 Formula 1 Belgian Grand Prix - Race Result"]. ''formula1.com''. F1 administrācija. August 28, 2016. Aplūkots 26.11.2016.</ref> Turpmākajos sezonas noslēguma posmos Okons nemitīgi finišēja pēdējā pozīcijā, līdz haotiskajā un lietainajā [[2016. gada Brazīlijas Grand Prix|Brazīlijas ''Grand Prix'']] izcīņā viņam izdevās izcīnīt savas sezonas labāko sasniegumu — 12. vietu, kur no pirmajiem [[Formula 1|pirmās formulas]] karjeras [[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|punktiem]] viņu šķīra tikai viens aplis.<ref>[http://www.formula1.com/en/results.html/2016/races/956/brazil/race-result.html "Formula 1 Grande Premio Do Brasil 2016 - Race Result"]. ''formula1.com''. F1 administrācija. November 13, 2016. Aplūkots 26.11.2016.</ref> 2016. gada 10. novembrī oficiāli tika paziņots, ka, sākot ar [[2017. gada F1 sezona|2017. gada sezonu]], Estebans Okons pārstāvēs ''[[Force India]]'' komandu.<ref name="Okons">[https://www.jamesallenonf1.com/2016/11/on-the-move-force-india-signs-esteban-ocon-for-2017-f1-season/ "On The Move – Force India Signs Esteban Ocon For 2017 F1 Season"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161111170636/https://www.jamesallenonf1.com/2016/11/on-the-move-force-india-signs-esteban-ocon-for-2017-f1-season/ |date={{dat|2016|11|11||bez}} }}. ''jamesallenonf1.com''. November 10, 2016. Aplūkots 12.11.2016.</ref><ref name="Force Ocon">[http://www.forceindiaf1.com/esteban-ocon-joins-sahara-force-india-2017-and-beyond "Esteban Ocon Joins Sahara Force India For 2017 And Beyond"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161113000843/http://www.forceindiaf1.com/esteban-ocon-joins-sahara-force-india-2017-and-beyond |date={{dat|2016|11|13||bez}} }}. ''forceindiaf1.com''. 2016. Aplūkots 12.11.2016.</ref> 2017. gada sezonā izcīnīja punktus 18 sacīkstēs no 20 un sezonu noslēdza 8. vietā kopvērtējumā. [[2018. gada F1 sezona|2018. gada sezonas]] vidū ''Force India'' komanda saskārās ar finansiālām grūtībām un tika likvidēta. To pārņēma ''[[Racing Point]]'', kuras sastāvā turpināja startēt Okons. Sezonas kopvērtējumā ar 49 punktiem viņš ierindojās 12 vietā. 2018. gada novembrī tika paziņots, ka nākamajā sezonā Okons kļūs par ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandas rezerves pilotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Esteban Ocon gets 2019 Mercedes F1 reserve driver role |url=https://www.autosport.com/f1/news/140281/ocon-gets-mercedes-reserve-role-for-2019 |website=autosport.com |access-date={{dat|2022|5|4||bez}} |date=23 November 2018}}</ref> Nevienā no [[2019. gada F1 sezona|2019. gada sezonas]] ''Grand Prix'' Okons nepiedalījās. Pirms [[2020. gada F1 sezona|2020. gada sezonas]] pievienojās ''[[Renault F1|Renault]]'', aizvietojot [[Niko Hilkenbergs|Niko Hilkenbergu]] un kļūstot par [[Daniels Rikardo|Daniela Rikardo]] komandas biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motorsport.com/f1/news/ocon-to-replace-hulkenberg-at-renault/4523388/|title=Ocon to replace Hulkenberg at Renault|website=www.motorsport.com|language=en|access-date={{dat|2022|5|4||bez}}}}</ref> 2020. gada [[Sahiras Grand Prix|Sahiras ''Grand Prix'']] izcīnīja otro vietu un pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla pirmās formulas sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.delighted-ocon-reflects-on-difficult-journey-to-maiden-podium-after-p2.TUcr53hXL3552oM7XrDte.html|title=Delighted Ocon reflects on ‘difficult journey’ to maiden podium after P2 finish in Sakhir|website=formula1.com|language=en|date=6 December 2020|access-date={{dat|2022|5|4||bez}}}}</ref> Pirms [[2021. gada F1 sezona|2021. gada sezonas]] ''Renault'' komanda tika reorganizēta par ''[[Alpine F1 Team]]'', Okons turpināja startēt arī jaunās komandas sastāvā, par viņa komandas biedru kļuva [[Fernando Alonso]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.fernando-alonso-to-make-sensational-return-to-f1-with-renault-in-2021.70HoQCymKIElIDzHFXkaBB.html|title=Fernando Alonso to make sensational return to F1 with Renault in 2021|website=formula1.com|language=en|date=08 July 2020|access-date={{dat|2022|5|4||bez}}}}</ref> 2021. gada [[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] sensacionāli izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Formula 1'' karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.ocon-beats-vettel-to-claim-shock-maiden-victory-in-action-packed-hungarian.4Ewxz6olluqX7Y4E1U8NOq.html|title=Ocon claims shock maiden victory in action-packed Hungarian Grand Prix, as Vettel disqualified from P2|language=en|date=01 August 2021|access-date={{dat|2022|5|4||bez}}}}</ref> 2021. gada sezonas kopvērtējumā ar 74 punktiem ieņēma 11. vietu. == ''Formula 1'' rezultāti == {{F1 rezultati tabula}} * Sacīkstes '''treknrakstā''' sāktas no pirmās starta pozīcijas. * Sacīkstēs ''slīprakstā'' ir uzrādīts ātrākais apļa laiks. {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:90%;" |- ! Gads ! Komanda ! Šasija ! Dzinējs ! 1 ! 2 ! 3 ! 4 ! 5 ! 6 ! 7 ! 8 ! 9 ! 10 ! 11 ! 12 ! 13 ! 14 ! 15 ! 16 ! 17 ! 18 ! 19 ! 20 ! 21 ! 22 ! Vieta ! Punkti |- ! {{f1|2016}} ! [[Manor Racing|''Manor Racing MRT'']] ! Manor MRT05 ! Mercedes PU106C Hybrid 1.6 V6 t | | | | | | | | | | | | |style="background:#CFCFFF;"|[[2016. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br><small>16</small> |style="background:#CFCFFF;"|[[2016. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br><small>18</small> |style="background:#CFCFFF;"|[[2016. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br><small>18</small> |style="background:#CFCFFF;"|[[2016. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br><small>16</small> |style="background:#CFCFFF;"|[[2016. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br><small>21</small> |style="background:#CFCFFF;"|[[2016. gada ASV Grand Prix|USA]]<br><small>18</small> |style="background:#CFCFFF;"|[[2016. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br><small>21</small> |style="background:#CFCFFF;"|[[2016. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br><small>12</small> |style="background:#CFCFFF;"|[[2016. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br><small>13</small> | !23. !0 |- |{{F1|2017}} ![[Sahara Force India]] !Force India VJM10 !Mercedes M08 EQ Power+ 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|5}} |style="background:#CFCFFF;"|[[2017. gada Monako Grand Prix|MON]]<br>{{small|12}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|8}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|8}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2017. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2017. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2017. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2017. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2017. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|5}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2017. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2017. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|8}} | | !8. !87 |- |rowspan="2" |{{F1|2018}} ![[Sahara Force India]] !rowspan="2" |Force India VJM11 !rowspan="2" |Mercedes M09 EQ Power+ 1.6 V6 t |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br>{{small|12}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br>{{small|10}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br>{{small|11}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Monako Grand Prix|MON]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br>{{small|9}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br>{{small|8}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|13}} | | | | | | | | | | !rowspan="2" | 12. !rowspan="2" | 49 |- ![[Racing Point|Racing Point Force India F1 Team]] | | | | | | | | | | | | |style="background:#DFFFDF;"|[[2018. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2018. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|6}} |style="background:#EFCFFF;"|[[2018. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2018. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2018. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br>{{small|9}} |style="background:#000000; color:white"|[[2018. gada ASV Grand Prix|<span style="color:white;">USA</span>]]<br>{{small|DSQ}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|11}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br>{{small|14}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|Izst}} | |- |{{F1|2020}} ![[Renault F1|Renault DP World F1 Team]] !Renault R.S.20 !Renault E-Tech 20 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|8}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2020. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2020. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|14}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[70. jubilejas Grand Prix|70A]]<br>{{small|8}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2020. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|13}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|8}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2020. gada Toskānas Grand Prix|TUS]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br>{{small|7}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2020. gada Eifeļa Grand Prix|EIF]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Portugāles Grand Prix|POR]]<br>{{small|8}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2020. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2020. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br>{{small|11}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br>{{small|9}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2020. gada Sahiras Grand Prix|SHK]]<br>{{small|2}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|9}} | | | | | ! 12. ! 62 |- |{{F1|2021}} ![[Alpine F1 Team]] !Alpine A521 !Renault E-Tech 20B 1.6 V6 t |style="background:#CFCFFF;"| [[2021. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br>{{small|13}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Portugāles Grand Prix|POR]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Monako Grand Prix|MON]]<br>{{small|9}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2021. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br>{{small|14}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2021. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]<br>{{small|14}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2021. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|9}} |style="background:#FFFFBF;"| [[2021. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|1}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|7^‡}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]<br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|10}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2021. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br>{{small|14}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br>{{small|10}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2021. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2021. gada Mehiko Grand Prix|MXC]]<br>{{small|13}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]<br>{{small|8}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Kataras Grand Prix|QAT]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|9}} ! 11. ! 74 |} <nowiki>*</nowiki> - Pašreizējā sezona<br /> {{smallsup|†}} - Nefinišēja, bet ieskaitīts klasifikācijā, jo paveica vismaz 90% no distances<br /> ‡ - Iegūta puse no punktiem, jo netika veikti 75% sacīkstes. ==Atsauces== {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.esteban-ocon.com/}} {{en ikona}} {{sportists-aizmetnis}} {{formula 1-aizmetnis}} {{F1 piloti}} {{DEFAULTSORT:Okons, Estebans}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ērā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas autosportisti]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] 8d6kqv79icnffiiwsm6a4uvij7o93b4 0 338867 3662655 3598944 2022-07-29T13:52:34Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Luīze Arnere Boida | attēls = Louise-boyd-1928-tromso.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Luīze Boida, 1928. | dz_gads = 1887 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 16 | dz_vieta = San Rafaela, Kalifornija | m_gads = 1972 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 14 | m_vieta = San Rafaela, Kalifornija | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ASV|amerikāniete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = Pirmā sieviete, kas pārlidoja Ziemeļpolu | kategorijas = nē }} '''Luīze Arnere Boida''' ({{val|en|Louise Arner Boyd}}; 1887. gada 16. septembris – 1972. gada 14. septembris) bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[Pētniecība|pētniece]], kura pētījusi [[Grenlande|Grenlandi]], [[Arktika|Arktiku]] un [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]]. Viņa plaši aprakstīja savus ceļojumus, ko papildināja ar pašas uzņemtām fotogrāfijām. 1955. gadā Luīze bija pirmā sieviete, kas pārlidoja pāri [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]] ar savu privāto [[Lidmašīna|lidmašīnu]], izdarot to 68 gadu vecumā. ==Biogrāfija== Luīze piedzima 1887. gada 16. septembrī [[Kalifornija|Kalifornijā]], turīgā ģimenē, viņai bija arī vēl divi vecāki brāļi: Sets un Džons. Vecāku turības dēļ viņa un brāļi bija priviliģētā stāvoklī. Viņi bezrūpīgi auga, mācījās labā skolā un katru vasaru savā rančo [[Oklenda (Kalifornija)|Oklendā]] uzturējās ilgāk un devās uz skolu vēlāk nekā citi. Tieši savā rančo viņa iepazina piedzīvojumu un atklājumu sajūtas. Kopā ar saviem brāļiem Luīze jāja ar zirgiem, izpētīja vietējos kalnus, zvejoja, medīja un gulēja apmetnēs. Tomēr, kad Luīze sasniedza pusaudžu gadus, viņas brāļi ar pāris mēnešu intervālu nomira no sirds slimībām. Pēc šiem notikumiem viņas vecāki bija sagrauti, visu savu uzmanību tie veltīja tikai savam vienīgajam bērnam – Luīzei. Vecāki novēlēja vairākus īpašumus savai meitai, bet dažus atstāja un ierīkoja kā piemiņas vietas abiem saviem dēliem. Pēc šī smagā trieciena visi trīs devās vairākos ceļojumos uz [[Eiropa|Eiropu]]. Pēc šiem braucieniem Luīze saprata, ka vēlas apceļot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tā nu viņa 1919. gada pavasarī ar vilcienu nokļuva [[Bufalo]], iegādājās tūrisma automašīnu un devās braucienā pa ASV, kad tur vēl nebija ceļu tīklu, tikai vien nelīdzeni grants ceļi. Šis bija tikai pirmais no daudzajiem braucieniem, ko viņa detalizēti aprakstīja daudzajos žurnālos un avīzēs. Taču ilgu laiku Luīze aprūpēja vecākus, līdz tie nomira, un viņa saņēma savas ģimenes bagātību. Saņēmusi mantojumu, Luīze varēja neuztraukties par savu dzīvi, tāpēc arī turpmāk nodevās dažādiem ceļojumiem un piedzīvojumiem.<ref>Encyclopedia of World Biography(2004)''Louise Arner Boyd''(Skatīts 20.11.2016)[http://www.encyclopedia.com/people/history/us-history-biographies/louise-arner-boyd]</ref> [[Image:Ds-hobby.png|thumb|left|Luīze Boida uz ''Hobby'' klāja]] Viņas interese par polāro izpēti sakās 1924. gadā, kad viņa pirmo reizi apmeklēja arktiskos apgabalus uz [[Norvēģija]]s [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] klāja. Divus gadus vēlāk, kopā ar draugu grupu, Luīze iznomāja norvēģu kuģi "Hobby" un devās braucienā no Norvēģijas uz [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]]. Viņi apmeklēja [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemi]] un salu ķēdi Eiropas, [[Krievija]]s ziemeļos, kur medīja [[Roņi|roņus]] un [[Polārlācis|polārlāčus]]. Vēl pēc diviem gadiem (1928. gadā) Luīze ar to pašu kuģi vadīja un finansēja ekspedīciju, sacīdama: “Kā es varu doties izpriecu braucienā, ja šīs 22 dzīvības ir apdraudētas”, lai atrastu nesen pazudušo norvēģu pētnieku [[Roalds Amundsens|Roaldu Amundsenu]], kurš bija devies meklēt [[Itāļi|itāļu]] pētnieku [[Umberto Nobile]]. Veicot 16 100 km pāri Ziemeļu Ledus okeānam, viņi neatrada nekādas pēdas. Neskatoties uz neveiksmīgo braucienu, Norvēģijas valdība piešķīra Arnerei Svētā Olava ''Chevalier'' Krusta ordeni, tā kļūstot par pirmo amerikānieti un par trešo sievieti pasaulē, kas saņēmusi tādu apbalvojumu. No 1931. gada Arnere uzsāka virkni ikgadēju ekspedīciju uz [[Arktika|Arktiku]]. Viņa pētīja [[Grenlande]]s ziemeļaustrumu piekrasti, kur pārbaudīja [[Ledājs|ledājus]], fotografēja augus un dzīvniekus. Atzinību viņa ieguva, pateicoties pētījumiem par maz zināmo De Geer ledāju, bet vēlāk blakus esošā teritorija tika nosaukta par [[Luīzes Boidas zeme|Luīzes Boidas zemi]]. 1933 . gadā Luīze vadīja ekspedīciju, ko sponsorēja [[Amerikas Ģeogrāfijas biedrība]], lai atkal pētītu ledājus Grenlandes ziemeļaustrumu piekrastē. Turklāt viņi izmantoja [[Eholots|skaņas ierīci]], lai noteiktu okeānu dziļumu. 1937. gadā un 1938. gadā komanda turpināja izmantot skaņas ierīci okeāna dziļuma mērījumiem. Šīs divas ekspedīcijas palīdzēja noteikt zemūdens kalnu grēdu starp Lāča salu un [[Jana Majena sala|Jana Majena]] salu. Tad sākās [[Otrais pasaules karš]] un tā sākumā Luīze nedevās ekspedīcijās līdz 1941. gadam, kad ASV valdība finansēja viņas ekspedīciju uz Arktiku. To darīja, lai noteiktu polārā [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] ietekmi uz [[radiosakari]]em. Pēc šīs ekspedīcijas viņa bija kā padomdevēja militārajām stratēģijām Arktikā. Par to 1949. gadā Luīzei piešķīra sertifikātu. 1955. gadā Boida atgriezās Arktikā. 68 gadu vecumā viņa pārlidoja pāri [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]], tā kļūstot par pirmo sievieti, kas kaut ko tādu ir paveikusi. Šis lidojums ilga 16 stundas, viņa to veica ar DC – 4 lidmašīnu.<ref>Raye R. Platt(2015) ''Louis Arner Boyd Encyclopedia Arctica 15''(Skatīts 20.11.2016) http://collections.dartmouth.edu/arctica-beta/html/EA15-13.html</ref> ==Dzīves beigas== Atlikušo dzīvi Luīze pavadīja [[Sanfrancisko]]. Savas dzīves laikā viņa rakstīja rakstus par saviem piedzīvojumiem, izdeva divas grāmatas: ''The Fjord Region of East Greenland'' (1935) un ''The Coast of Northeast Greenland'' (1948), kā arī iepazina [[Polija|Poliju]] un tās laukus. Dzīves beigu posmā Boida veica dažas neveiksmīgas [[investīcija]]s, tāpēc viņai nācās pārdot savas dzimtās mājas Kalifornijā. Saņēmusi arī daudzus akadēmiskos apbalvojumus. Luīze Arnere Boida mirusi 1972. gada 14.septembrī (85 gadu vecumā).<ref>{{ziņu atsauce |author= |coauthors= |title=Woman Explorer Honored by Army. Miss Boyd Gets Award for Her Work as Consultant During the War's 'Critical Days' |url=http://select.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F40917F73B5A157B93CBA81788D85F4D8485F9 |quote=Miss Louise Arner Boyd, explorer, writer and lecturer, added another decoration to her long list yesterday when she received the Department of Army "Certificate of Appreciation." Maj. Gen. Roscoe B. Woodruff, commander of the First Army, made the presentation in his office at Governors Island. ... |newspaper=[[The New York Times]] |date=March 19, 1949 |accessdate=2011-11-02 }}</ref> ==Publikācijas par šo tēmu== *{{cite book|title=The Fiord Region of East Greenland|date=1935|publisher=American Geographical Society|location=New York, N. Y.|pages=369|url=http://catalog.hathitrust.org/Record/001631434}} *{{cite book|title=Polish Countrysides|date=1937|publisher=American Geographical Society|location=New York|pages=235|url=http://catalog.hathitrust.org/Record/001233466/Home}} *{{cite book|title=The coast of northeast Greenland, with hydrographic studies in the Greenland Sea|date=1948|publisher=American Geographical Society|location=New York|pages=339|url=http://catalog.hathitrust.org/Record/001631443/Home}} <!-- Kāpēc angliski? ==Skatīt arī== * List of female explorers and travelers --> ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Boida, Luize Arnere}} <!-- vajadzīgas mūsu Vikipēdijas kategorijas [[Category:Explorers of the Arctic]] [[Category:American explorers]] [[Category:Female polar explorers]] [[Category:Ethnography]] [[Category:Writers from San Francisco]] [[Category:Recipients of the Cullum Geographical Medal]] [[Category:American Polar Society honorary members]] [[Category:People from San Rafael, California]] [[Category:Female travelers]] [[Category:Women photographers]] --> [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1972. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV polārpētnieki]] ivhe4ak5lfpyfpw8rlc2r2qpke8gik4 0 340455 3662640 3424689 2022-07-29T13:21:30Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Bertolds Laskers | vārds_orig = ''Bertold Lasker'' | attēls = Lasker.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Bertolds Laskers (pa labi) un viņa brālis [[Emanuels Laskers]] (kreisā puse) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1860 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Vācija|Barlineka|2s=Berlinhene|td=Polija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1928 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 19 | m_vieta = {{vieta|Vācija|Berlīne}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]], [[ārsts]] }} '''Bertolds Laskers''' ({{val|de|Bertold Lasker}}; {{dat|1862|10|16|N}} [[Barlineka|Berlinhene]] — {{dat|1928|10|19|N}} [[Berlīne]]) bija [[Vācija]]s [[šahs|šahists]] un [[medicīna]]s doktors. Pasaules šaha čempiona [[Emanuels Laskers|Emanuela Laskera]] vecākais brālis. == Biogrāfija == No 1881. līdz 1888. gadam studējis medicīnu [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes Humboltu universitātē]]. Lielāko daļu dzīves pavadījis Berlīnē, kur bijis praktizējošs ārsts, kā arī piedalījies vietējos pilsētas šaha turnīros. 1881. gadā vienā Berlīnes šaha turnīrā dalījis pirmo vietu ar [[Zīgberts Tarrašs|Zīgbertu Tarrašu]], bet citā palicis otrais aiz [[Kurts fon Bardelebens|Kurta fon Bardelebena]]. 1883. gadā dalījis 1.-4. vietu, taču papildu turnīrā palicis ceturtajā vietā (uzvarējis [[Hermans fon Gotšalls]]). Lielāko panākumu guvis 1890. gada Berlīnes turnīrā, kad kopā ar savu brāli Emanuelu Laskeru dalījis pirmo vietu. 1891. gadā bijis otrais aiz [[Horeišio Karo]]. 1899. gada Berlīnes jaungada turnīrā bijis 10. vietā (uzvarējuši [[Teodors fon Ševe]], [[Emīls Šallops]] un Horeišio Karo). Īsu laiku uzturējies [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur 1902. gadā uzvarējis [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štata]] šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.monmouth.com/~colonel/chess/nyschamps.html |title=New York State Chess Champions 1878–1972 |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080517094013/http://www.monmouth.com/~colonel/chess/nyschamps.html |archivedate={{dat|2008|05|17||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 31745 }} {{DEFAULTSORT:Laskers, Bertolds}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumpomožes vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] [[Kategorija:Vācijas mediķi]] qnhxojakkam56tdci6xibvo79mhpbvh 0 341996 3662977 2721383 2022-07-30T11:12:31Z 85.254.75.110 wikitext text/x-wiki {{Notikuma infokaste | title = 58. prezidenta inaugurācija | image_name = Donald Trump swearing in ceremony.jpg | image_size = | caption = [[Donalds Tramps]] dod zvērestu | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | date = {{dat|2017|1|20|N|bez}} | time = | place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} | also known as = Donalda Trampa inaugurācija | cause = | first reporter = | filmed by = | participants = [[Donalds Tramps]]<br /><small>inaugurēts par 45. ASV prezidentu</small><br />[[Maiks Penss]]<br /><small>inaugurēts par 48. ASV viceprezidentu</small> | outcome = | reported injuries = | reported death(s) = | reported missing = | reported property damage = | burial = | inquiries = | coroner = | suspects = | charges = | verdict = | convictions = | publication bans = | litigation = | awards = | url = | website = [https://www.58pic2017.org/ www.58pic2017.org] | notes = }} '''Donalda Trampa inaugurācija''', arī '''58. prezidenta inaugurācija''', aizsāka [[ASV prezidentu uzskaitījums|45.]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] prezidentūru ar [[Maiks Penss|Maiku Pensu]] par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]]. Inaugurācija notika piektdienā, {{dat|2017|1|20}}, [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[ASV Kapitolijs|ASV Kaptitolijā]]. Inaugurācijas laikā Vašingtonā un citās ASV pilsētās notika protesti pret Trampa inaugurāciju. Vieni no lielākajiem protestiem bija ''[[DisruptJ20]]'', ''[[Black Lives Matter]]'' protesti, kā arī [[Hilarija Klintone|Hilarijas Klintones]] un [[Bērnijs Sanderss|Bērnija Sandersa]] atbalstītāju protesti. Tramps [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|vēlēšanās]] saņēma par 2,8 miljoniem mazāk balsu kā [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātu]] sāncense Hilarija Klintone, bet uzvarēja [[ASV elektoru kolēģija|elektoru kolēģijas]] balsojumā. Viņš amatā stājās kā nepopulārākais prezidents pēdējās četrās desmitgadēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/news/world/americas/donald-trump-least-popular-us-president-elect-40-years-four-decades-new-polls-transition-team-a7531431.html|title=Donald Trump will be least popular incoming president in four decades, says new poll|publisher=[[The Independent]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> == Skatīt arī == {{commons category|Donald Trump 2017 presidential inauguration|Donalda Trampa 2017. gada prezidenta inaugurācija}} * [[Donalds Tramps]] * [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] * [[Donalda Trampa kabinets]] == Atsaueces == {{ASV-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV politika]] [[Kategorija:Donalds Tramps]] [[Kategorija:2017. gads]] t67eztjbyoclwsq464eltbdl4p276yl 3662991 3662977 2022-07-30T11:39:48Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.254.75.110|85.254.75.110]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra wikitext text/x-wiki {{Notikuma infokaste | title = 58. prezidenta inaugurācija | image_name = Donald Trump swearing in ceremony.jpg | image_size = | caption = [[Donalds Tramps]] dod zvērestu | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | date = {{dat|2017|1|20|N|bez}} | time = | place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} | also known as = Donalda Trampa inaugurācija | cause = | first reporter = | filmed by = | participants = [[Donalds Tramps]]<br /><small>inaugurēts par 45. ASV prezidentu</small><br />[[Maiks Penss]]<br /><small>inaugurēts par 48. ASV viceprezidentu</small> | outcome = | reported injuries = | reported death(s) = | reported missing = | reported property damage = | burial = | inquiries = | coroner = | suspects = | charges = | verdict = | convictions = | publication bans = | litigation = | awards = | url = | website = [https://www.58pic2017.org/ www.58pic2017.org] | notes = }} '''Donalda Trampa inaugurācija''', arī '''58. prezidenta inaugurācija''', aizsāka [[ASV prezidentu uzskaitījums|45.]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] prezidentūru ar [[Maiks Penss|Maiku Pensu]] par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]]. Inaugurācija notika piektdienā, {{dat|2017|1|20}}, [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[ASV Kapitolijs|ASV Kaptitolijā]]. Inaugurācijas laikā Vašingtonā un citās ASV pilsētās notika protesti pret Trampa inaugurāciju. Vieni no lielākajiem protestiem bija ''[[DisruptJ20]]'', ''[[Black Lives Matter]]'' protesti, kā arī [[Hilarija Klintone|Hilarijas Klintones]] un [[Bērnijs Sanderss|Bērnija Sandersa]] atbalstītāju protesti. Tramps [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|vēlēšanās]] saņēma par 2,8 miljoniem mazāk balsu kā [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātu]] sāncense Hilarija Klintone, bet uzvarēja [[ASV elektoru kolēģija|elektoru kolēģijas]] balsojumā. Viņš amatā stājās kā nepopulārākais prezidents pēdējās četrās desmitgadēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/news/world/americas/donald-trump-least-popular-us-president-elect-40-years-four-decades-new-polls-transition-team-a7531431.html|title=Donald Trump will be least popular incoming president in four decades, says new poll|publisher=[[The Independent]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> == Skatīt arī == {{commons category|Donald Trump 2017 presidential inauguration|Donalda Trampa 2017. gada prezidenta inaugurācija}} * [[Donalds Tramps]] * [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] * [[Donalda Trampa kabinets]] == Atsaueces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV politika]] [[Kategorija:Donalds Tramps]] [[Kategorija:2017. gads]] 6c41qnn45nzr8wi1i90iu65zc2sri9y 3662992 3662991 2022-07-30T11:41:10Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Notikuma infokaste | title = 58. prezidenta inaugurācija | image_name = Donald Trump swearing in ceremony.jpg | image_size = | caption = [[Donalds Tramps]] dod zvērestu | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | date = {{dat|2017|1|20|N|bez}} | time = | place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} | also known as = Donalda Trampa inaugurācija | cause = | first reporter = | filmed by = | participants = [[Donalds Tramps]]<br /><small>inaugurēts par 45. ASV prezidentu</small><br />[[Maiks Penss]]<br /><small>inaugurēts par 48. ASV viceprezidentu</small> | outcome = | reported injuries = | reported death(s) = | reported missing = | reported property damage = | burial = | inquiries = | coroner = | suspects = | charges = | verdict = | convictions = | publication bans = | litigation = | awards = | url = | website = [https://www.58pic2017.org/ www.58pic2017.org] | notes = }} '''Donalda Trampa inaugurācija''', arī '''58. prezidenta inaugurācija''', aizsāka [[ASV prezidentu uzskaitījums|45.]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] prezidentūru ar [[Maiks Penss|Maiku Pensu]] par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]]. Inaugurācija notika piektdienā, {{dat|2017|1|20}}, [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[ASV Kapitolijs|ASV Kaptitolijā]]. Inaugurācijas laikā Vašingtonā un citās ASV pilsētās notika protesti pret Trampa inaugurāciju. Vieni no lielākajiem protestiem bija ''[[DisruptJ20]]'', ''[[Black Lives Matter]]'' protesti, kā arī [[Hilarija Klintone|Hilarijas Klintones]] un [[Bērnijs Sanderss|Bērnija Sandersa]] atbalstītāju protesti. Tramps [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|vēlēšanās]] saņēma par 2,8 miljoniem mazāk balsu kā [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātu]] sāncense Hilarija Klintone, bet uzvarēja [[ASV elektoru kolēģija|elektoru kolēģijas]] balsojumā. Viņš amatā stājās kā nepopulārākais prezidents pēdējās četrās desmitgadēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/news/world/americas/donald-trump-least-popular-us-president-elect-40-years-four-decades-new-polls-transition-team-a7531431.html|title=Donald Trump will be least popular incoming president in four decades, says new poll|publisher=[[The Independent]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV politika]] [[Kategorija:Donalds Tramps]] [[Kategorija:2017. gads]] apf64d1aizz84zn4ith82geou3bzk4y 0 349167 3662707 3645466 2022-07-29T16:29:32Z Nicat49 32694 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ginaja Memmedzade | vārds_orig = ''Günay Məmmədzadə'' | attēls = 2022-Gunay-Mammadzada (cropped).JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2000 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Azerbaidžāna|Baku}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{AZE}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Ginaja Memmedzade''' ({{val|az|Günay Məmmədzadə}}; dzimusi {{dat|2000|6|19}} [[Baku]]) ir [[Azerbaidžāna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2014). == Biogrāfija == 2008. gadā uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U8 vecuma grupā.<ref>[http://news.day.az/sport/121336.html Шахматистка из Азербайджана стала чемпионкой Европы]</ref> 2009. gadā uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātā U10 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ru.apa.az/print/147717 |title=10-летняя азербайджанская шахматистка стала чемпионкой мира! |access-date={{dat|2017|04|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160911112838/http://ru.apa.az/print/147717 |archivedate={{dat|2016|09|11||bez}} }}</ref> 2013. gadā uzvarējusi Eiropas jauniešu šaha čempionātā U14 vecuma grupā. 2017. gadā uzvarējusi Azerbaidžānas sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr262423.aspx?lan=1&art=4&wi=821 |title=Azerbaijan Women's Championship 2017 |access-date={{dat|2017|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171107005357/http://chess-results.com/tnr262423.aspx?lan=1&art=4&wi=821 |archivedate={{dat|2017|11|07||bez}} }}</ref> 2021. gada jūnijā [[Gibraltārs|Gibraltārā]] izcīnījusi 3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr561909.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Gibraltar FIDE Womens Grand Prix]</ref> Pārstāvējusi Azerbaidžānas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījusies [[42. šaha olimpiāde|2016. gadā]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr232876.aspx?lan=1&art=20&fed=AZE&flag=30&wi=821 |title=42nd Olympiad Baku 2016 Women |access-date={{dat|2017|04|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161112035036/http://chess-results.com/tnr232876.aspx?lan=1&art=20&fed=AZE&flag=30&wi=821 |archivedate={{dat|2016|11|12||bez}} }}</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2019. gadā un komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas medaļu; * Pasaules jauniešu komandu šaha čempionātā U16 vecuma grupā piedalījusies 2016. gadā.<ref>[http://www.olimpbase.org/playerswy/dxbrh13h.html OlimpBase :: World Youth U16 Chess Olympiads :: Gunay Mammadzada]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2014. gadā Memmedzadei piešķīra gan starptautiskās meistares (WIM), gan starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13403729&title=WIM&pb=40 Title Applications (WIM): Mammadzada, Gunay]</ref><ref>[http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13403729&title=WGM&pb=41 Title Applications (WGM): Mammadzada, Gunay]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13403729 | chessgames = 113679 | 365chess = Gunay_Mammadzada }} {{DEFAULTSORT:Memmedzade, Ginaja}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baku dzimušie]] [[Kategorija:Azerbaidžānas šahisti]] mbaj2o6jfvamo7ia2tj2j2ucet8sz5g 2 350844 3662592 3662588 2022-07-29T12:10:44Z Tttoooxxx 65596 /* Latvija */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]] '''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.</ref> Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības. Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā "Pasaules okeāna pārgājieni" (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem. == ASV == [[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]] Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.<ref>[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā</ref> ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes]. Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām. Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu. Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.</ref> === Plānošanas rokasgrāmatas === [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu. Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši: # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA „Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu izdevumu 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Kuģu zaudējumi un incidenti == [[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]] Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.<ref>[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml "Voices Silent, Not Forgotten"] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības. Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir: * SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki); * SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā); * SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā); * SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord''); * SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā); * SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā). 1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu. Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].<ref>[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī. == Ievērojami kuģi == [[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']] Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas "[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]"), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. "''Fitz''" bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs. Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas. Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie. [[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]] Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju. Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.). Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā. === Muzejkuģi un saglabājušies korpusi === ==== Klīvlenda Ohaio štatā ==== 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.). [[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]] ==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ==== [[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].<ref>[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā</ref> ==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ==== [[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.<ref>[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā</ref> ==== Tolīdo Ohaio štatā ==== [[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']] SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī. === Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas === ==== Dītora Mičiganas štatā ==== Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā. ==== Putinbeja Ohaio štatā ==== 1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home & Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.<ref>[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā</ref> ==== Misisoga Ontārio provincē ==== SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu. ==== Detroita Mičiganas štatā ==== ''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).<ref>[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā</ref> Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi. === Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos === [[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]] Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos. * ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]<ref>Priekšgala virsbūve</ref> tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]]. * SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron & Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos. * ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika. * SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā. * ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.<ref>[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā</ref> === Potenciālie muzejkuģi === [[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]] * Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas. * SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''. * SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}} * [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}} * [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] mmhajwputsumzj0qr4x9d7jc5jkmmlz 3662593 3662592 2022-07-29T12:11:07Z Tttoooxxx 65596 /* Latvija */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]] '''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.</ref> Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības. Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā "Pasaules okeāna pārgājieni" (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem. == ASV == [[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]] Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.<ref>[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā</ref> ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes]. Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām. Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu. Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.</ref> === Plānošanas rokasgrāmatas === [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu. Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši: # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA „Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu izdevumu 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Kuģu zaudējumi un incidenti == [[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]] Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.<ref>[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml "Voices Silent, Not Forgotten"] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības. Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir: * SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki); * SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā); * SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā); * SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord''); * SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā); * SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā). 1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu. Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].<ref>[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī. == Ievērojami kuģi == [[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']] Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas "[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]"), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. "''Fitz''" bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs. Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas. Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie. [[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]] Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju. Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.). Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā. === Muzejkuģi un saglabājušies korpusi === ==== Klīvlenda Ohaio štatā ==== 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.). [[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]] ==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ==== [[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].<ref>[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā</ref> ==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ==== [[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.<ref>[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā</ref> ==== Tolīdo Ohaio štatā ==== [[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']] SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī. === Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas === ==== Dītora Mičiganas štatā ==== Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā. ==== Putinbeja Ohaio štatā ==== 1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home & Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.<ref>[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā</ref> ==== Misisoga Ontārio provincē ==== SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu. ==== Detroita Mičiganas štatā ==== ''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).<ref>[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā</ref> Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi. === Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos === [[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]] Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos. * ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]<ref>Priekšgala virsbūve</ref> tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]]. * SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron & Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos. * ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika. * SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā. * ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.<ref>[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā</ref> === Potenciālie muzejkuģi === [[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]] * Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas. * SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''. * SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}} * [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}} * [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] h782nkq1cpyh6aqh7dswm51tk5ysws7 3662594 3662593 2022-07-29T12:11:32Z Tttoooxxx 65596 /* Latvija */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]] '''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.</ref> Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības. Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā "Pasaules okeāna pārgājieni" (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem. == ASV == [[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]] Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.<ref>[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā</ref> ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes]. Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām. Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu. Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.</ref> === Plānošanas rokasgrāmatas === [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu. Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši: # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu izdevumu 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Kuģu zaudējumi un incidenti == [[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]] Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.<ref>[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml "Voices Silent, Not Forgotten"] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības. Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir: * SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki); * SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā); * SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā); * SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord''); * SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā); * SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā). 1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu. Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].<ref>[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī. == Ievērojami kuģi == [[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']] Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas "[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]"), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. "''Fitz''" bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs. Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas. Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie. [[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]] Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju. Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.). Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā. === Muzejkuģi un saglabājušies korpusi === ==== Klīvlenda Ohaio štatā ==== 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.). [[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]] ==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ==== [[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].<ref>[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā</ref> ==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ==== [[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.<ref>[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā</ref> ==== Tolīdo Ohaio štatā ==== [[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']] SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī. === Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas === ==== Dītora Mičiganas štatā ==== Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā. ==== Putinbeja Ohaio štatā ==== 1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home & Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.<ref>[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā</ref> ==== Misisoga Ontārio provincē ==== SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu. ==== Detroita Mičiganas štatā ==== ''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).<ref>[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā</ref> Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi. === Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos === [[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]] Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos. * ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]<ref>Priekšgala virsbūve</ref> tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]]. * SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron & Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos. * ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika. * SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā. * ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.<ref>[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā</ref> === Potenciālie muzejkuģi === [[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]] * Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas. * SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''. * SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}} * [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}} * [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] 7himvts1q1b1iblajxp8layrkkiaeos 3662595 3662594 2022-07-29T12:12:22Z Tttoooxxx 65596 /* Latvija */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]] '''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.</ref> Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības. Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā "Pasaules okeāna pārgājieni" (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem. == ASV == [[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]] Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.<ref>[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā</ref> ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes]. Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām. Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu. Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.</ref> === Plānošanas rokasgrāmatas === [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu. Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši: # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Kuģu zaudējumi un incidenti == [[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]] Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.<ref>[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml "Voices Silent, Not Forgotten"] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības. Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir: * SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki); * SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā); * SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā); * SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord''); * SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā); * SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā). 1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu. Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].<ref>[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī. == Ievērojami kuģi == [[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']] Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas "[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]"), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. "''Fitz''" bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs. Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas. Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie. [[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]] Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju. Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.). Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā. === Muzejkuģi un saglabājušies korpusi === ==== Klīvlenda Ohaio štatā ==== 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.). [[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]] ==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ==== [[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].<ref>[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā</ref> ==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ==== [[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.<ref>[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā</ref> ==== Tolīdo Ohaio štatā ==== [[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']] SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī. === Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas === ==== Dītora Mičiganas štatā ==== Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā. ==== Putinbeja Ohaio štatā ==== 1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home & Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.<ref>[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā</ref> ==== Misisoga Ontārio provincē ==== SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu. ==== Detroita Mičiganas štatā ==== ''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).<ref>[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā</ref> Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi. === Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos === [[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]] Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos. * ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]<ref>Priekšgala virsbūve</ref> tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]]. * SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron & Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos. * ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika. * SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā. * ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.<ref>[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā</ref> === Potenciālie muzejkuģi === [[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]] * Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas. * SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''. * SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}} * [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}} * [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] l6v2l2wbwgnx3rrp9lbfx00bhdjv588 3662596 3662595 2022-07-29T12:15:21Z Tttoooxxx 65596 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]] '''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.</ref> Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības. Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā "Pasaules okeāna pārgājieni" (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem. == ASV == [[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]] Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.<ref>[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā</ref> ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes]. Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām. Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu. Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.</ref> === Plānošanas rokasgrāmatas === [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu. Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši: # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}} * [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}} * [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] eyr9lvl1r9fabfnixe1xhh6d829n7nz 0 353549 3662984 2967892 2022-07-30T11:22:23Z 85.254.75.110 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s valsts ieņēmumu valsts ministri''', kas bija [[Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Šāds amats tika izveidots [[1993]]. gadā, savukārt likvidēts [[1999]]. gadā. == [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1991 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] == {{legend| skyblue | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets |- | align="center" colspan="8" | '''Valsts ieņēmumu valsts ministrs (1993—1999)''' |- | style="background: skyblue| || '''1.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vilis Krištopāns]]''' <br /> <small>(1954)</small> || [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[19. septembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || [[Birkava Ministru kabinets]] |- | rowspan="5" style="background: skyblue" | || rowspan="5" | '''2.'''|| rowspan="5" | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="5" | '''[[Aija Poča]]''' <br /> <small>(1948)</small> || rowspan="5" | [[1995]]. gada [[1. jūnijs]] — [[1999]]. gada [[16. jūlijs]] || rowspan="5" | [[Latvijas Ceļš]] |[[Gaiļa Ministru kabinets]] |- | [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] |- | [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | [[Krasta Ministru kabinets]] |- | [[Krištopana Ministru kabinets]] |} {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Valsts ieņēmumu valsts ministrs]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|valsts ieņēmumu valsts ministrs]] coq4l5qsz1q26v8brtlh7r83u9vocpk 1 354792 3662638 2713923 2022-07-29T13:16:29Z Eldberg~lvwiki 32629 Atbilde wikitext text/x-wiki Kā būs ar nozīmīgumu? -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 13. jūlijs, plkst. 15.30 (EEST) :Ir kādi kritēriji? [[Dalībnieks:Eldberg~lvwiki|Eldberg~lvwiki]] ([[Dalībnieka diskusija:Eldberg~lvwiki|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 16.16 (EEST) jbea1rhkhpag66hfl30itxnxwkk6g19 3662653 3662638 2022-07-29T13:45:47Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki Kā būs ar nozīmīgumu? -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 13. jūlijs, plkst. 15.30 (EEST) :Ir kādi kritēriji? [[Dalībnieks:Eldberg~lvwiki|Eldberg~lvwiki]] ([[Dalībnieka diskusija:Eldberg~lvwiki|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 16.16 (EEST) ::Ir, un tiem persona [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|redzami neatbilst]] (kā saprotu, tad šī "federācija" un sporta veids nav oficiāli atzīti), bet, ja atrastos normālas saites (nevis uz paša cilvēka feisbuku), to varētu arī pieciest. Bez tam, vismaz tik īsu rakstu vajadzētu uzrakstīt bez rupjām pareizrakstības kļūdām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 16.45 (EEST) 7nmuoeshy36isn7xuppy583abn133fl 0 356991 3662869 3549118 2022-07-30T06:53:53Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Denkerka | oriģinālnos = ''Dunkirk'' | attēls = Dunkirk Film poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = kara filma | režisors = [[Kristofers Nolans]] | producents = * [[Emma Tomasa]] * Kristofers Nolans | scenārijs = Kristofers Nolans | aktieri = * [[Fions Vaitheds]] * [[Toms Glinns-Kārnijs]] * [[Džeks Laudens]] * [[Toms Hārdijs]] * [[Kilians Mērfijs]] * [[Marks Railenss]] * [[Kenets Brans]] * [[Harijs Stailss]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Syncopy Inc.]]'' * ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' * ''[[RatPac-Dune Entertainment]]'' * ''[[Canal+]]'' * ''[[Ciné+]]'' * ''[[Studiocanal]]'' | izplatītājs = * ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2017|7|13|Londonas pirmizrāde}} | ilgums = 106 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} * {{FRA}} * {{NED}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}<ref name="BoxOfficeMojo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4118644225/|title=Dunkirk (2017)|website=[[Box Office Mojo]]|accessdate={{dat|2022|7|30||bez}}20 July 2017}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|525,2 miljoni}}<ref name="BoxOfficeMojo" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Denkerka"''' ({{val|en|Dunkirk}}) ir 2017. gada kara filma, kuras režisors, scenārists un viens no producentiem ir [[Kristofers Nolans]]. Galvenās lomas atveido [[Fions Vaitheds]], [[Toms Glinns-Kārnijs]], [[Džeks Laudens]], [[Toms Hārdijs]], [[Kilians Mērfijs]], [[Marks Railenss]], [[Kenets Brans]], [[Harijs Stailss]]. Filma ir par [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuāciju]] [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] 1940. gadā, kad no vācu aplenkuma pie [[Denkerka]]s krastiem Francijā tika glābti [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto karavīri]], tos evakuējot ar kuģiem uz Lielbritāniju. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2017|7|13||bez}} Londonā. Tā guva kritiķu atzinību, tika novērtēts Nolana darbs pie scenārija un režijas, aktieru un operatoru darbs. Daži kritiķi to uzskata par Nolana labāko darbu<ref name="McMillan-2017">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/dunkirk-review-roundup-what-critics-are-saying-1021889|title='Dunkirk': What the Critics Are Saying|first=Graeme|last=McMillan|date=17 July 2017|website=[[The Hollywood Reporter]]|archivedate=20 July 2017|archiveurl=https://archive.is/20170720161842/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/dunkirk-review-roundup-what-critics-are-saying-1021889|deadurl=no}}</ref> un vienu no visu laiku labākajām kara filmām.<ref name="RT">{{tīmekļa atsauce|url=https://editorial.rottentomatoes.com/guide/best-war-movies-of-all-time/7/|title=100 Best War Movies of All Time|website=[[Rotten Tomatoes]]|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170819054212/https://editorial.rottentomatoes.com/guide/best-war-movies-of-all-time/7/|archivedate=19 August 2017}}</ref><ref name="NordineThompson-2017">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.indiewire.com/2017/07/best-war-movies-21st-century-dunkirk-the-hurt-locker-1201856492/|title=The Best War Movies of the 21st Century, From ‘Dunkirk’ to ‘The Hurt Locker’|first1=Michael|last1=Nordine|first2=Anne|last2=Thompson|date=28 July 2017|website=[[IndieWire]]|archivedate=5 August 2017|archiveurl=https://archive.is/20170805071526/http://www.indiewire.com/2017/07/best-war-movies-21st-century-dunkirk-the-hurt-locker-1201856492/|deadurl=no}}</ref> Filma tika nominēta astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], no kurām ieguva trīs [[90. Kinoakadēmijas balva]]s (par labāko montāžu, labāko skaņu celiņu un labāko skaņas montāžu). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Kristofers Nolans}} [[Kategorija:2017. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Kristofera Nolana filmas]] 8i3f7xjtiibh6kwakn1kqb5obnm5ldb 0 361229 3662635 3635496 2022-07-29T13:09:53Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Kutna Horas apriņķis | native_name = ''Okres Kutná Hora'' | image_skyline = Czech panorama (4446984079).jpg | imagesize = | image_caption = Kutna Horas panorāma | settlement_type = apriņķis | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = | image_map = Okres kutna hora.png | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CZE}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Centrālčehijas apgabals]] | area_total_km2 = 916.93 | population_total = 74697 | population_as_of = 2017 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Kutna Hora]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = [[Čāslava]]s, [[Kutna Hora]]s, [[Uhlīržske Janovice]]s, [[Zruča pie Sāzavas|Zručas pie Sāzavas]] pilsētas, 5 miesti un 79 pagasti | website = }} '''Kutna Horas apriņķis''' ({{val-cs|okres Kutná Hora}}) ir [[Čehija]]s [[Centrālčehijas apgabals|Centrālčehijas apgabala]] administratīvā iedalījuma vienība. Robežojas ar Centrālčehijas apgabala [[Benešovas apriņķis|Benešovas apriņķi]] dienvidrietumos, [[Prāgas Austrumu apriņķis|Prāgas Austrumu apriņķi]] rietumos un [[Kolīnas apriņķis|Kolīnas apriņķi]] ziemeļrietumos, [[Pardubices apgabals|Pardubices apgabala]] [[Pardubices apriņķis|Pardubices apriņķi]] ziemeļaustrumos un [[Hrudimas apriņķis|Hrudimas apriņķi]] austrumos, kā arī [[Visočinas apgabals|Visočinas apgabala]] [[Havlīčkūvbrodas apriņķis|Havlīčkūvbrodas apriņķi]] dienvidaustrumos. Apriņķa [[Čāslava]]s pilsētā dzimis čehu/amerikāņu kinorežisors [[Milošs Formans]] (1932-2018). {{Čehija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Centrālčehijas apgabala apriņķi]] miqdhcluetljsh9qyrk44kjdaemm8lx 0 363002 3662761 3659086 2022-07-29T19:47:18Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Aivars Emsis | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|1}} | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 188 | currentclub = {{flaga|LTU}} [[FC Džiugas|FC Džiugas]] | clubnumber = 20 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017-2018 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = 29.07.2022. | ntupdate = 26.07.2020. | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | years3 = 2019 | years2 = 2018-2019 | goals2 = 0 | goals3 = 4 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | years4 = 2019 | caps4 = 10 | goals4 = 1 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]] | name = | caps3 = 12 | caps2 = 0 | clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]] | years5 = 2021 | caps5 = 23 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|GRE}} [[AO Kavala|Kavala]] | years6 = 2022 | caps6 = 0 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]] | years7 = 2022– | caps7 = 12 | goals7 = 3 | birth_place = | birth_date = | caption = }} '''Aivars Emsis''' (dzimis {{dat|1998|4|1}}) ir [[Latvija]]s futbolists, pussargs. Kopš 2022. gada Emsis pārstāv [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandu [[Telšu "Džiugas"]]. == Karjera == Futbolista karjeru Aivars Emsis iesāka [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] sastāvā, kur spēlēja 2017.-2018. g. 2021. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu "Džiugas"]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]]. 2022. gada janvārī spēlētājs pārcēlās uz Grieķiju, uz [[AO Kavala]], kurš spēlēja otrajā Superlīgā.<ref>https://alyga.lt/naujiena/dziuga-papilde-du-naujokai-isvyko-latvis/7457</ref><ref>https://www.sportas.lt/naujiena/447762/dziugui-nepavyko-islaikyti-zibejusio-latvio</ref> 2022. gada februāri spēlētājs atgriezās un spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu "Džiugas"]] sastāvā.<ref>https://alyga.lt/naujiena/a-emsis-grizo-i-telsiu-komanda/7500</ref><ref>https://www.sportas.lt/naujiena/449987/netiketas-sugrizimas-a-emsis-po-maziau-nei-menesio-sugrizo-i-telsius</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Emsis, Aivars}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] j71i39isc3fnhwixh43pma1vxix2n42 0 366253 3662890 3640164 2022-07-30T08:11:43Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Somija | Badge = Huuhkajat logo.svg | Nickname = ''Helmarit'' | Association = [[Somijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = FIN | Coach = {{flaga|Zviedrija}} Anna Signeula | Captain = | Most caps = Anna Vesterlunda (136) | Top scorer = Linda Selstrema (49) | pattern_la1 = _fin20H | pattern_b1 = _fin20H | pattern_ra1 = _fin20H | pattern_sh1 = _svn20H | pattern_so1 = _fin20h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _fin20A | pattern_b2 = _fin20A | pattern_ra2 = _fin20A | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 00004B | body2 = 00004B | rightarm2 = 00004B | shorts2 = 00004B | socks2 = 00004B | First game = {{fbw|FIN}} 0–0 {{fbw-rt|SWE}} <br /> ([[Mariehamna]], [[Somija]]; {{dat|1973|8|25|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|BUL}} 0–8 {{fbw-rt|FIN}} <br /> ([[Loveča]], [[Bulgārija]]; {{dat|2014|8|21|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|DEN}} 9–0 {{fbw-rt|FIN}} <br /> ([[Vejena]], [[Dānija]]; {{dat|1975|7|26|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts sievietēm]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = 2005 | Regional cup best = Pusfināls: 2005 }} '''Somijas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Somija|Somiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Somijas Futbola asociācija]]. Komanda ir četras reizes piedalījusies [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīros, labāko rezultātu sasniedza [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005. gadā]] [[Anglija|Anglijā]], kad iekļuva pusfinālā. [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009. gadā]], kad turnīrs notika Somijā, aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|Pasaules kausa]] finālturnīram līdz šim nav kvalificējusies. Ziemeļvalstu futbola čempionātā, kas notika no 1974. līdz 1982. gadam, vienreiz izcīnīja otro vietu un sešas reizes ieņēma trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesw/wnordic.html |title=Nordic Championships (Women) - Overview |language=en |accessdate={{dat|2017|11|28||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> Augstāko vietu [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA rangā]] sasniedza 2005. gada septembrī, ierindojoties 14. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/ranking-table/women/rank=511/index.html |title=Women's Ranking - September 2005 |language=en |accessdate={{dat|2017|11|28||bez}} |publisher=FIFA.com }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gada jūnija rangā ieņēma 29. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2022|6|27||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Eiropas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||rowspan="8"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]] |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- style="background:#cfaa88;" ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.palloliitto.fi/maajoukkueet/helmarit Sieviešu izlase Somijas Futbola asociācijas vietnē] {{fi ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association=fin/ Somijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161108163324/http://www.fifa.com/associations/association=fin/ |date={{dat|2016|11|08||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Somijā]] 2cu2rzm7u4pz5mwe8qsxv4b8099jzd2 0 371244 3662606 3565745 2022-07-29T12:28:12Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vlaiku Krišans | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Rumānija|Kluža-Napoka}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ROM}} | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vlaiku Krišans''' ({{val|ro|Vlaicu Crişan}}; dzimis {{dat|1973|8|26}} ir rumāņu [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kobulchess.com/en/composers/worldwide-composers/406-vlaicu-crisan-biography.html |title=Vlaicu Crisan |accessdate=2018-01-02 |work= |publisher=CoBULChess.com |date=2013-11-28 |language=en }}</ref> == Šaha kompozīcija == Par šaha kompozīciju sācis interesēties 1987. gadā. Pirmā uzdevuma sastādīšanai bijuši nepieciešami pieci gadi. Iecienītākais šaha kompozīcijas žanrs ir pasaku šahs. Krišans ir 2010. gada FIDE šaha kompozīcijas pasaules kausa uzvarētājs pasaku šaha grupā. Ieguvis trīs medaļas FIDE olimpiskajos konkursos: zeltu 2010. un 2012. gadā pasaku šaha grupā, sudrabu — 2012. gadā retro uzdevumu grupā. [[Pasaules čempionāts šaha kompozīcijā|5. pasaules čempionātā]] (WCCI 2010—2012) ieguvis sudraba medaļu pasaku šaha žanrā. No 2016. gada starptautiskais meistars šaha kompozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wfcc.ch/1999-2012/im/ |title=Starptautiskie meistari šaha kompozīcijā. |access-date={{dat|2018|01|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170721081403/http://www.wfcc.ch/1999-2012/im/ |archivedate={{dat|2017|07|21||bez}} }}</ref> === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 8/8/8/8/3p4/3rp2P/3PPrkP/R3K1Nn | align = tleft | clear = | header = '''Vlaiku Krišans'''<br> ''French Chess Solving Championship ''<br> 2017 | footer ={{center|'''[[Palīgmats]] 3 gājienos'''<br>2 risinājumi}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : '''1.♘g3 ♔d1 2.♔f1 ♔c1 3.♔e1 ♔c2#''' : '''1.♔×h2 ♖a4 2.♔g3 ♖×d4 3.♖h2 ♖g4#''' Maldinājums: 1.♖f3? 0-0-0? (rokāde nav iespējama, jo balto karalis izdarījis gājienus, "ielaižot" melno karali pa pirmo horizontāli uz "g2") 2.♖×h3 ♘f3 3.♘f2 ♖g1# {{clear}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Crisan'%20and%20FIRSTNAME='Vlaicu' V. Krišana šaha kompozīcijas mājas lapā PDB] * [http://chesscomposers.blogspot.com/2012/08/august-26th.html V. Krišana profils mājaslapā ''Chess Composers''] {{en ikona}} * {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.frsah.ro/2010/interviul_lunii/albume/Vlaicu%20Crisan/index.htm |title=Album Foto - IM Vlaicu Crişan |accessdate=2020-06-25 |work= |publisher=Federaţia Română de Şah |date= |language= }}{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krišans, Vlaiku}} [[Kategorija:Klužas žudecā dzimušie]] [[Kategorija:Rumānijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] 8uczyvuhk592kbmtsh8q1rl7g1xsf0o 10 400173 3662854 3662572 2022-07-30T06:02:13Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Argentīna olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Argentīna}} [[Argentīna olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * [[Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Argentīna 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * [[Argentīna 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * {{font|color=#808080|text=1912}} * [[Argentīna 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Argentīna 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Argentīna 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Argentīna 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Argentīna 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Argentīna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Argentīna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Argentīna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Argentīna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Argentīna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Argentīna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Argentīna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Argentīna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * {{font|color=#808080|text=1980}} * [[Argentīna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Argentīna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Argentīna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Argentīna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Argentīna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Argentīna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Argentīna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Argentīna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Argentīna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] | group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]] | list2 = * [[Argentīna 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] * {{font|color=#808080|text=1932}} * {{font|color=#808080|text=1936}} * [[Argentīna 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Argentīna 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]] * {{font|color=#808080|text=1956}} * [[Argentīna 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Argentīna 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Argentīna 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Argentīna 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Argentīna 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Argentīna 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Argentīna 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Argentīna 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Argentīna 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Argentīna 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] * [[Argentīna 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]] * [[Argentīna 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] * [[Argentīna 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]] * [[Argentīna 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] * [[Argentīna 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] * [[Argentīna 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] | group3 = Saistītie raksti | list3 = * [[Argentīnas Olimpiskā komiteja]] * [[Argentīnas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]] * [[Argentīnas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] | below = ''Argentīna boikotēja [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas vasaras olimpiskās spēles]].'' }}<noinclude> [[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Argentīna olimpiskajās spēlēs|*]] </noinclude> t26i2q5iafvp6rgsni054dggp7fc2tn 3662855 3662854 2022-07-30T06:02:57Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Argentīna olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Argentīna}} [[Argentīna olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * {{font|color=#808080|text=1896}} * [[Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Argentīna 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * [[Argentīna 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * {{font|color=#808080|text=1912}} * [[Argentīna 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Argentīna 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Argentīna 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Argentīna 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Argentīna 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Argentīna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Argentīna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Argentīna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Argentīna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Argentīna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Argentīna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Argentīna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Argentīna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * {{font|color=#808080|text=1980}} * [[Argentīna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Argentīna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Argentīna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Argentīna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Argentīna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Argentīna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Argentīna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Argentīna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Argentīna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Argentīna 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] | group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]] | list2 = * {{font|color=#808080|text=1924}} * [[Argentīna 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1928]] * {{font|color=#808080|text=1932}} * {{font|color=#808080|text=1936}} * [[Argentīna 1948. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Argentīna 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1952]] * {{font|color=#808080|text=1956}} * [[Argentīna 1960. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Argentīna 1964. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Argentīna 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Argentīna 1972. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Argentīna 1976. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Argentīna 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Argentīna 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Argentīna 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Argentīna 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Argentīna 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1994]] * [[Argentīna 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|1998]] * [[Argentīna 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2002]] * [[Argentīna 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006]] * [[Argentīna 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] * [[Argentīna 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] * [[Argentīna 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018]] * [[Argentīna 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] | group3 = Saistītie raksti | list3 = * [[Argentīnas Olimpiskā komiteja]] * [[Argentīnas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]] * [[Argentīnas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] | below = ''Argentīna boikotēja [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas vasaras olimpiskās spēles]].'' }}<noinclude> [[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Argentīna olimpiskajās spēlēs|*]] </noinclude> 828sp2n11uhrwc9r2dcsx2vh02l1kj6 0 402959 3662657 2909056 2022-07-29T13:53:53Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''Goba''' ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]]: * [[Andžella Goba]] — latviešu operdziedātāja; * [[Arturs Goba]] (1932-2019) — latviešu rakstnieks; * latviešu šķēpmetējas [[Inese Jaunzeme|Ineses Jaunzemes]] meitas uzvārds. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] ilu27v36lk5iryi7vba2u1ck0cs2l28 0 403238 3662636 3662581 2022-07-29T13:12:28Z OskarsC 38216 /* 2022. gads */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|11 |[[Latvijas Krievu savienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|12 |[[Republika (partija)|Republika]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|13 |[[Konservatīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !11 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |- !12 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> |<small>[[Andris Vurčs]]</small> |<small>[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]</small> |<small>[[Jeļena Osipova]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !13 |[[Republika (partija)|Republika]] |<small>[[Sandis Ģirģens]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |<small>[[Jevgēnijs Koršenkovs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Normunds Barkāns]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |- |[[Katram un katrai]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> |- |[[Republika (partija)|Republika]] |[[Sandis Ģirģens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 2jf4sa31ma432ouz8f5tymdjr565rw6 0 408523 3662608 3583495 2022-07-29T12:32:51Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Huans Sebastjans Elkano | vārds_orig = ''Juan Sebastián Elcano'' | attēls = Las Glorias Nacionales, 1852 "Juan Sebastian Elcano". (4013953698).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1486]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Getarija]], [[Gipuskoa]], [[Kastīlijas karaliste]]<br>([[Basku Zeme]], {{ESP}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1526 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[basks]] | nodarbošanās = [[jūrasbraucējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Huans Sebastjans Elkano''' ({{val|es|Juan Sebastián Elcano}}; dzimis apmēram [[1486]]. gadā, miris {{dat|1526|8|4}}) bija [[Spānija]]s [[jūrasbraucējs]], pirmās ekspedīcijas apkārt [[Zemeslode]]i dalībnieks un vadītājs ekspedīcijas noslēgumā. Pirms kļuva par jūrasbraucēju, Elkano bija militārajā dienestā: karojis [[Itālija|Itālijā]], bet 1509. gadā piedalījās Spānijas militārajā ekspedīcijā pret [[Alžīra|Alžīru]]. Pēc tam apmetās [[Seviļa|Seviļā]] un kalpoja par jūrnieku uz tirdzniecības kuģiem. 1519. gadā Elkano pievienojās [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcijai kā stūrmanis vienā no tās pieciem kuģiem. Ekspedīcija startēja 20. septembrī un tās mērķis bija sasniegt [[Austrumāzija|Austrumāziju]] ([[Moluku salas]]), dodoties nevis austrumu, bet rietumu virzienā. Tika šķērsots [[Atlantijas okeāns]], izbraukts šaurums starp [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un [[Ugunszeme|Ugunszemi]] (nosaukts par [[Magelāna šaurums|Magelāna šaurumu]]) un 1520. gada 28. novembrī sasniegta Dienvidu jūra, ko Magelāns nosauca par [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Pēc smaga ceļa pāri Klusajam okeānam ekspedīcija, zaudējusi divus kuģus un daudzus jūrniekus, 1521. gada 16. martā sasniedza [[Filipīnas]]. Neveiksmīgā kaujā ar vietējiem iedzīvotājiem 27. aprīlī gāja bojā Fernāns Magelāns un ekspedīcijas vadību pēc Moluku salām (kur viens kuģis tika pamests) pārņēma Huans Sebastjans Elkano. Spānijā tā atgriezās ar vienu kuģi un 18 jūrnieku komandu (ekspedīcijas sākumā to skaits bija 241), kļūstot par pirmo, kas spējusi apkuģot apkārt zemeslodei. Brauciens noslēdzās 1522. gada 6. septembrī, gandrīz 3 gadus pēc tā sākuma. Kopējais kuģojuma garums tiek lēsts ap 80 000 km garumā. Lai gan tieši Elkano bija tas, kurš vadīja ekspedīciju tās beigu daļā un sasniedza Spāniju, tomēr vēstures avotos šis jūrasbrauciens tiek dēvēts par Magelāna kuģojumu. Ekspedīcija pierādīja, ka [[Zeme]]s forma ir [[sfēra|sfēriska]] un [[Pasaules okeāns]] — vienots. 1525. gadā Elkano devās jaunā līdzīga maršruta ekspedīcijā, ko vadīja [[Garsija Hofre de Loaisa]]. Viņš bija kapteinis uz viena no tās septiņiem kuģiem. Šī ekspedīcija izvērtās vēl smagāka par iepriekšējo, un pēc admirāļa Loaisas nāves 1526. gada 30. jūlijā Elkano tika iecelts par tās vadītāju. Taču arī Elkano bija smagi slims un mira 6. augustā Klusajā okeānā, divas nedēļas pirms kuģi sasniedza tuvāko sauszemi. No šīs ekspedīcijas dalībniekiem tikai daži atgriezās Spānijā. == Atsauces == {{Atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Elkano, Huans Sebastjans}} [[Kategorija:1486. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1526. gadā mirušie]] [[Kategorija:Basku Zemē dzimušie]] [[Kategorija:Jūrasbraucēji]] [[Kategorija:Spānijas cilvēki]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] 9iygwnxv5e6acxfwt9ld01tay45ad6t 10 413574 3662726 3662336 2022-07-29T18:00:59Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-07-29 18:00:59{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC|t|h|d}} || 2019-07-01 13:44:13 || 1124 || {{U|Stanglavine}} || <nowiki>Stanglavine pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC]] uz [[Dalībnieka diskusija:AMFLC]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/AfonsoLDC|AfonsoLDC]]" to "[[Special:CentralAuth/AMFLC|AMFLC]]"</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Nemīlētie: Svešie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:38:15 || 133 || {{U|Iveta 2015}} || <nowiki>Veidne: Dzēst+</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Nemīlētie: Nolemtie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:40:30 || 133 || {{U|Iveta 2015}} || <nowiki></nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Veikals "Burka"|t|h|d}} || 2022-04-14 11:51:40 || 106 || {{U|Papuass}} || <nowiki>rakstu varētu veidot par beziepakojuma veikaliem kā tādiem un tad pieminēt šo kā pirmo Latvijā</nowiki> || Reklāma || |- | {{page-multi|page=Katerina Soļara|t|h|d}} || 2022-07-01 07:38:27 || 28 || {{U|Svens Hudjajevs}} || <nowiki>Atcēlu [[Special:Contributions/Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[User talk:Svens Hudjajevs|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3642589</nowiki> || not notable + cross-wiki promotion || |- | {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 24 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || slikts tulkojums || |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 18 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 18 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 16 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 11 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 10 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || |- | {{page-multi|page=Mūzika uz ūdens (Hendelis)|t|h|d}} || 2022-07-20 18:42:40 || 8 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || īsti nekā nav par pašu raksta tēmu; termiņš: 04.08.2022 || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> ijz192kg17qtswqmett60g6zk1iuyfv 0 418017 3662864 3616249 2022-07-30T06:42:43Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = PER | NOCname = [[Peru olimpiskā komiteja]] | games = olimpiskajās spēlēs | year = | flagcaption = | oldcode = | website = {{url|www.coperu.org}} | location = | date = | competitors = | sports = | flagbearer = | rank = | gold = 1 | silver = 3 | bronze = 0 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Peru|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= |end_year= }} | winterappearances = {{Team appearances list|team=Peru|competition=ziemas olimpiskajās spēlēs|begin_year= |end_year= }} | seealso = }} '''[[Peru]] [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]''' piedalās no [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada]], kad [[vasaras olimpiskās spēles]] notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]. Kopš tā laika Peru kopumā piedalījusies 17 vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot periodā no [[1904]]. līdz [[1932]]. gadam, kā arī nepiedalījās [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada Helsinku spēlēs]]. Pirmo reizi Peru [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] piedalījās [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gadā]], kad tās notika [[Kanāda]]s pilsētā [[Vankūvera|Vankūverā]]. Arī nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs - [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada Soču spēlēs]] - tā piedalījās, bet [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada spēlēs]] Peru nepiedalījās. Peru olimpiskajās spēlēs kopumā ir izcīnījusi 4 medaļas (1 zelta un 3 sudraba medaļas). Trīs no četrām medaļām ir izcīnītas [[šaušana olimpiskās spēles|šaušanā]] un viena [[volejbols olimpiskajās spēlēs|volejbolā]]. Pirmo medaļu Peru izcīnīja [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada Londonas spēlēs]], kad šāvējs [[Edvīns Vaskess]] izcīnīja līdz šim vienīgo zelta medaļu Peru. Nākamo medaļu Peru izcīnīja tikai [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada Losandželosas spēlēs]], to paveica [[Fransisko Bosa]] izcīnot sudraba medaļu [[Šaušana 1984. gada vasaras olimpiskās spēles|šaušanā]]. Savukārt [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas spēlēs]] subraba medaļu izcīnīja [[Peru sieviešu volejbola izlase]]. Bet trešo sudraba medaļu, [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas spēlēs]] izcīnīja [[Huans Hiha]] [[Šaušana 1992. gada vasaras olimpiskās spēles|šaušanā]]. Kopš 1992. gada Peru vairs nav izcīnījusi nevienu olimpisko medaļu. == Dalības == {{col-begin}} {{col-2}} {| class="wikitable" style="text-align:center; |- ! colspan="3"| [[Vasaras olimpiskās spēles]] |- !Spēles !! colspan="2"| Dalība |- |align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|PSRS}} [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980 Maskava]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Rietumvācija}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#bbb"| || style="background:#bbb"| ''netika pārstāvēta'' |- |align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| 1904 — 1932|| style="background:#bbb"| || style="background:#bbb"| ''netika pārstāvēta'' |- |align=left| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style="background:#bbb"| || style="background:#bbb"| ''netika pārstāvēta'' |} {{col-2}} {| class="wikitable" style="text-align:center; |- ! colspan="3"| [[Ziemas olimpiskās spēles]] |- !Spēles !! colspan="2"| Dalība |- |align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#bbb"| || style="background:#bbb"| ''netika pārstāvēta'' |- |align=left| {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || {{flaga|Peru}} || [[Peru 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|''Raksts'']] |- |align=left| 1924 — 2006 || style="background:#bbb"| || style="background:#bbb"| ''netika pārstāvēta'' |} {{col-end}} {{col-begin}} {{col-2}} == Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs == === Sportistu skaits === {| class="wikitable" style="text-align:center; ! || rowspan="5" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] || ''1932'' || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]] |- | align=left| '''Vīrieši''' || 1 || 2 || 40 || 41 || 8 || 31 || 31 || 16 || 17 || — || 14 || 19 || 7 || 12 || 15 || 8 || 7 || 7 || 9 || 17 |- | align=left| '''Sievietes''' || — || — || — || — || — || — || — || 12 || 3 || 13 || 14 || 16 || 14 || 4 || 14 || 13 || 5 || 6 || 7 || 12 |- ! Kopā !! 1 || 2 || 40 || 41 || 8 || 31 || 31 || 28 || 20 || 13 || 28 || 35 || 21 || 16 || 29 || 21 || 12 || 13 || 16 || 29 |- | align=left| '''Sporta veidi/<br/> Disciplīnas''' || 1 || ''1'' || 8 || 7 || 1 || 3 || 5 || 8 || 7 || 2 || 5 || 10 || 7 || 9 || 8 || 7 || 10 || 10 || 9 || 11 |} === Sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem === {| class="wikitable" style="text-align:center; ! colspan="2"| || rowspan="26" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] || ''1932'' || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]] |- | align=left| [[Airēšana olimpiskajās spēlēs|Airēšana]] || [[Attēls:Rowing pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || 2 || — || 3 || — || — || — || 3 || — || — || — || — || 1 || — || 1 || 2 |- | align=left| [[Badmintons olimpiskajās spēlēs|Badmintons]] || [[Attēls:Badminton pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || 1 || 1 || 2 || — |- | align=left| [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Basketbols]] || [[Attēls:Basketball pictogram.svg|22px]] || — || — || 9 || 11 || — || — || 12 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — |- | align=left| [[Bokss olimpiskajās spēlēs|Bokss]] || [[Attēls:Boxing pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 3 || — || — || — || 2 || 2 || — || — || — || — || — || 1 || — || — || — || — || — |- | align=left| [[Burāšana olimpiskajās spēlēs|Burāšana]] || [[Attēls:Sailing pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Cīņas sports olimpiskajās spēlēs|Cīņas sports]] || [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || 4 || — || 2 || 2 || 1 || — || 5 || — || 1 || 1 || — || 1 |- | align=left| [[Daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs|Daiļlēkšana]] || [[Attēls:Diving pictogram.svg|22px]] || — || — || 1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || — || — |- | align=left| [[Džudo olimpiskajās spēlēs|Džudo]] || [[Attēls:Judo pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || — || 1 || — || 1 || 1 || 1 |- | align=left| [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Futbols]] || [[Attēls:Football pictogram.svg|22px]] || — || — || 12 || — || — || 19 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — |- | align=left| [[Galda teniss olimpiskajās spēlēs|Galda teniss]] || [[Attēls:Table tennis pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || 4 || 2 || — || 1 || — || — || — |- | align=left| [[Jāšana olimpiskajās spēlēs|Jāšana]] || [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || — || — || — || — || — || 1 |- | align=left| ''[[Mākslas sacensības olimpiskajās spēlēs|Mākslas sacensības]]'' || || — || 2 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — |- | align=left| [[Modernā pieccīņa olimpiskajās spēlēs|Modernā pieccīņa]] || [[Attēls:Modern pentathlon pictogram.svg|22px]] || — || — || 1 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || — || — || — || — |- | align=left| [[Paukošana olimpiskajās spēlēs|Paukošana]] || [[Attēls:Fencing pictogram.svg|22px]] || 1 || — || — || 3 || — || — || — || 1 || 1 || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — |- | align=left| [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|Peldēšana]] || [[Attēls:Swimming pictogram.svg|22px]] || — || — || 3 || — || — || — || 6 || 3 || 3 || — || 4 || 5 || 2 || 2 || 2 || 3 || 2 || 2 || 3 || 2 |- | align=left| [[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšana]] || [[Attēls:Cycling pictogram.svg|22px]] || — || — || 4 || 3 || — || — || 1 || — || 5 || — || — || 1 || — || 1 || — || — || — || — || — || — |- | align=left| [[Smaiļošana un kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs|Smaiļošana un kanoe airēšana]] || [[Attēls:Canoeing pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || — || — || — || — || — |- | align=left| [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs|Svarcelšana]] || [[Attēls:Weightlifting pictogram.svg|22px]] || — || — || — || 3 || — || — || — || 1 || — || — || — || 2 || 1 || 1 || — || — || 1 || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Šaušana olimpiskajās spēlēs|Šaušana]] || [[Attēls:Shooting pictogram.svg|22px]] || — || — || 1 || 9 || 8 || 10 || 9 || 5 || 2 || — || 7 || 7 || 3 || 2 || 3 || 2 || 1 || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Tekvondo olimpiskajās spēlēs|Tekvondo]] || [[Attēls:Taekwondo pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 || — || 1 |- | align=left| [[Teniss olimpiskajās spēlēs|Teniss]] || [[Attēls:Tennis pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 2 || — || — || 1 || — || 1 || — |- | align=left| [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || [[Attēls:Athletics pictogram.svg|22px]] || — || — || 9 || 9 || — || — || 3 || 4 || 3 || 1 || 5 || 2 || 1 || 2 || 5 || 2 || 2 || 3 || 5 || 14 |- | align=left| [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]] || [[Attēls:Taekwondo pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || — || 1 |- | align=left| [[Volejbols olimpiskajās spēlēs|Volejbols]] || [[Attēls:Volleyball pictogram.svg|22px]] || — || — || — || — || — || — || — || 9 || — || 12 || 10 || 11 || 12 || — || 10 || 11 || — || — || — || — |- ! colspan="2"| || 1900 || ''1932'' || 1936 || 1948 || 1956 || 1960 || 1964 || 1968 || 1972 || 1976 || 1980 || 1984 || 1988 || 1992 || 1996 || 2000 || 2004 || 2008 || 2012 || 2016 |- |} == Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu skaits === {| class="wikitable" style="text-align:center; ! || rowspan="5" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]] || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]] |- | align=left| '''Vīrieši''' || 2 || 2 |- | align=left| '''Sievietes''' || 1 || 1 |- ! Kopā !! 3 || 3 |- | align=left| '''Sporta veidi/<br/> Disciplīnas''' || 2 || 2 |} {{col-2}} === Sadalījums pa ziemas olimpiskajiem sporta veidiem === {| class="wikitable" style="text-align:center; ! colspan="2"| || rowspan="3" style="font-size:0.2em; line-height:1px;;"| &nbsp; || [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]] || [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]] |- | align=left| [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|Distanču slēpošana]] || [[Attēls:Cross country skiing pictogram.svg|22px]] || 1 || 1 |- | align=left| [[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs|Kalnu slēpošana]] || [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|22px]] || 2 || 2 |- |} {{col-end}} == Medaļu tabulas == {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- !Spēles |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā !style="width:4em; font-weight:bold;"|[[olimpisko medaļu tabula|Rangs]] |- |align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || — || — || — || '''0''' || [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || — || — || — || '''0''' || [[2012. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || — || — || — || '''0''' || [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || — || — || — || '''0''' || [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || — || — || — || '''0''' || [[2000. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || — || — || — || '''0''' || [[1996. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || — || 1 || — || '''1''' || [[1992. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|49]] |- |align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || — || 1 || — || '''1''' || [[1988. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|36]] |- |align=left| {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || — || 1 || — || '''1''' || [[1984. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|33]] |- |align=left| {{flaga|PSRS}} [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980 Maskava]] || — || — || — || '''0''' || [[1980. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || — || — || — || '''0''' || [[1976. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || — || — || — || '''0''' || [[1972. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || — || — || — || '''0''' || [[1968. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || — || — || — || '''0''' || [[1964. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || — || — || — || '''0''' || [[1960. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || — || — || — || '''0''' || [[1956. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || 1 || — || — || '''1''' || [[1948. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|22]] |- |align=left| {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || — || — || — || '''0''' || [[1936. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || — || — || — || '''0''' || [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- ! Kopā !! 1 !! 3 !! 0 !! 4 !! |} {{col-2}} === Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- !Spēles |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā !style="width:4em; font-weight:bold;"|[[Olimpiskā medaļu tabula|Rangs]] |- |align=left| {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || — || — || — || '''0''' || [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- |align=left| {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || — || — || — || '''0''' || [[2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula|—]] |- ! Kopā !! 0 !! 0 !! 0 !! 0 !! [[olimpisko medaļu skaits pēc valsts|—]] |} === Medaļu sadalījums pa vasaras olimpiskajiem sporta veidiem === {| class="wikitable" style="text-align:center; |- ! colspan=2| Sporta veids/disciplīna |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| [[Šaušana olimpiskajās spēlēs|Šaušana]] || [[Attēls:Shooting pictogram.svg|22px]] || 1 || 2 || — || 3 |- | align=left| [[Volejbols olimpiskajās spēlēs|Volejbols]] || [[Attēls:Volleyball pictogram.svg|22px]] || — || 1 || — || 1 |- ! colspan=2| Kopā !! 1 !! 3 !! 0 !! 4 |} {{col-end}} == Medaļnieki == {{skatīt arī|Peru olimpisko medaļnieku uzskaitījums}} ''Šajā tabulā apkopoti tikai tie medaļnieki, kas pēc [[SOK|Starptautiskās olimpiskās komitejas]] datiem pārstāvot Peru ir ieguvuši olimpiskās zelta medaļas. Pārējos sportistus skatīt uzskaitījumā.'' {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Sporta veids/ <br/> Disciplīna ! Spēles ! Gadi ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | [[Edvīns Vaskess]] || [[Šaušana olimpiskajās spēlēs|Šaušana]] || [[Attēls:Shooting pictogram.svg|22px]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || 1948 || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |} == Karognesēji == {{pamatraksts|Peru karognesēji olimpiskajās spēlēs}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce |title=Peru |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/peru }} * {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&countryname=peru }} * {{tīmekļa atsauce |title=Peru |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/PER |access-date={{dat|2019|01|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081222062654/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/PER/ |archivedate={{dat|2008|12|22||bez}} }} {{Peru olimpiskajās spēlēs}} {{Valstis olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Peru|olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Peru olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Valstis olimpiskajās spēlēs]] bhpqy0n6ohaub5xf88ad8tep203k5ap 10 418019 3662862 3000974 2022-07-30T06:34:17Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Peru olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Peru}} [[Peru olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * {{font|color=#808080|text=1896}} * [[Peru 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * {{font|color=#808080|text=1904 — 1932}} * [[Peru 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Peru 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * {{font|color=#808080|text=1952}} * [[Peru 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Peru 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Peru 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Peru 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Peru 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Peru 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Peru 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Peru 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Peru 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Peru 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Peru 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Peru 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Peru 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Peru 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Peru 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Peru 2022. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2022]] | group2 = [[Ziemas olimpiskās spēles]] | list2 = * {{font|color=#808080|text=1924 — 2006}} * [[Peru 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] * [[Peru 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]] * {{font|color=#808080|text=2018}} * [[Peru 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2022]] | group3 = Saistītie raksti | list3 = * [[Peru Olimpiskā komiteja]] * [[Peru karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]] * [[Peru olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] }}<noinclude> [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] </noinclude> 717kn77xktsgrwiwt74np4lldvleosp 0 422346 3662652 3029310 2022-07-29T13:37:48Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Infobox museum | name = Vatikāna muzeji | native_name = ''Musea Vaticana'' | image = Mura vaticane - ingresso ai Musei 00410.JPG | imagesize = | caption = Ieeja Vatikāna muzejos | alt = | map_type = Vatikāns#Itālija | map_label = Vatikāna muzeji | latd = 41.906389 | latNS = N | longd = 12.454444 | longEW = E | former_name = | established = 1966. gads | location = {{vieta|Vatikāns}} | type = [[Mākslas muzejs]] | accreditation = | key_holdings = | collections = | collection_size = | visitors = 6 427 277 (2017) | founder = | director = | president = | curator = | assistant curator = | owner = | publictransit = | car_park = | parking = | network = | website = {{URL|http://www.museivaticani.va/}} | embedded = }} '''Vatikāna muzeji''' ({{val|la|Musea Vaticana}}, {{val|it|Musei Vaticani}}) ir 1506. gadā dibināts [[mākslas muzejs|mākslas muzeju]] komplekss, kas atrodas [[Vatikāns|Vatikāna]] teritorijā. Muzejos izstādīti mākslas darbi no [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] gadsimtiem veidotās kolekcijas. Šeit atrodas vairāki no vispazīstamākajiem [[antīkā tēlniecība|antīkās tēlniecības]] un [[renesanse]]s laika darbiem. Muzeju kolekcijā ir apmēram 70 000 darbu, no kuriem 20 000 ir publiski izstādīti. Kolekcija izstādīta 54 galerijās jeb zālēs. Muzeju kompleksā ietlpst arī [[Mikelandželo]] veidotā [[Siksta kapela]] un [[Rafaēls|Rafaēla]] veidotās [[Rafaēla stancas]]. 2017. gadā muzejus apmeklēja apmēram 6,5 miljoni cilvēku un tas bija 4. apmeklētākais muzejs pasaulē. == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Vatican Museums|Vatikāna muzeji}} * {{o-mlapa|http://www.museivaticani.va/}} {{itāliski}}, {{angliski}}, {{spāniski}}, {{vāciski}}, {{franciski}} {{māksla-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas Vatikānā]] 7r702x84v0o7pv2i14z2o85bau4fbkh 0 423620 3662781 3535639 2022-07-29T20:51:45Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Cite book → {{grāmatas atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada marts}} {{Aktiera infokaste | vārds = Bens Šapiro | vārds_orig = ''Ben Shapiro'' | attēls = Ben Shapiro (42864830152) (cropped).jpg | komentārs = Šapiro 2018. gadā | dz. vārds = Bendžamins Ārons Šapiro | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1984|1|15}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = politikas komentētājs, jurists | reliģija = jūdaists | dzimums = V }} '''Bendžamins Ārons Šapiro''' ({{val|en|Benjamin Aaron Shapiro}}; dzimis {{dat|1984|1|15}})<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.dailywire.com/tags/ben-shapiro|title=Spotlight: Ben Shapiro|publisher=|work=Daily Wire|access-date=January 12, 2019|date=|last=|first=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190321112046/https://www.dailywire.com/tags/ben-shapiro|archivedate={{dat|2019|03|21||bez}}}}</ref> ir amerikāņu [[Konservatīvisms|konservatīvs]] politikas komentētājs, rakstnieks un jurists. Viņš ir uzrakstījis septiņas grāmatas, no kurām pirmo, ''Brainwashed: How Universities Indoctrinate America's Youth,'' sāka rakstīt 17 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.salon.com/2013/04/03/the_next_andrew_breitbart/|title=Is this baby-faced blogger the next Andrew Breitbart?|last=Seitz-Wald|first=Alex|publisher=Salon (website){{!}}Salon|access-date=|date=April 3, 2013}}</ref><ref name="Zman">{{Atsauce|title=Ben Shapiro: Proud Torah-Observant Jew and Rising Star in America's Conservative Movement|date=March 2012|url=http://www.zmanmagazine.com/PDF/Shapiro.pdf|ref={{Harvid | Zman | 2012}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170201053614/http://www.zmanmagazine.com/PDF/Shapiro.pdf|deadurl=no|work=Zman Magazine|format=[[Portable document format|PDF]]|archivedate=February 1, 2017}}</ref><ref>Spencer Brown (July 11, 2017) [http://www.yaf.org/news/ben-shapiro-partners-yaf-affirm-students-free-speech-rights-berkeley-amid-lawsuit Ben Shapiro Partners with YAF to Affirm Students' Free Speech Rights at Berkeley Amid Lawsuit], YAF</ref> Viņš ir raidījuma ''The'' ''Ben Shapiro show'' vadītājs un bijušais ''Breitbart News'' redaktors laika posmā no 2012. līdz 2016. gadam. Šapiro kritiski vērtē ''alt-right'' kustību,<ref>{{grāmatas atsauce|url=https://cup.columbia.edu/book/making-sense-of-the-alt-right/9780231185127|title=Making Sense of the Alt-Right|last=Hawley|first=George|date=2017|publisher=Columbia University Press|isbn=9780231546003|location=|pages=43|access-date=June 1, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190621232142/https://cup.columbia.edu/book/making-sense-of-the-alt-right/9780231185127|archive-date=June 21, 2019|year=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.economist.com/open-future/2019/03/28/inside-the-mind-of-ben-shapiro-a-radical-conservative|title=Inside the mind of Ben Shapiro, a radical conservative|last=|first=|website=The Economist|accessdate=18 August 2020|date=|archive-date=July 25, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200725065425/https://www.economist.com/open-future/2019/03/28/inside-the-mind-of-ben-shapiro-a-radical-conservative}}</ref> 2017. gadā apgalvojot, "Tā ir atkritumu kustība, kas sastāv no atkritumu idejām. Tai nav nekāda sakara ar konstitucionālo [[Konservatīvisms|konservatīvismu]]".<ref name="nightline 0917">{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/Nightline/video/outspoken-conservative-ben-shapiro-political-correctness-breeds-insanity-50603406|title=Outspoken conservative Ben Shapiro says political correctness breeds insanity|last=Harris|first=Dan|work=Nightline|access-date=August 11, 2018|date=September 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20180705151818/https://abcnews.go.com/Nightline/video/outspoken-conservative-ben-shapiro-political-correctness-breeds-insanity-50603406|archive-date=July 5, 2018}}</ref> Šapiro sevi raksturo kā [[Libertisms|libertistu]], savukārt ''The New Yorker'' viņa uzskatus raksturojis kā "ekstrēmi konservatīvus".<ref name="The Rubin Report">{{Ziņu atsauce|url=http://www.ora.tv/rubinreport/2016/2/19/ben-shapiro-and-dave-rubin-conservatism-vs-leftism-and-free-speech|title=Ben Shapiro and Dave Rubin: Conservatism vs Leftism and Free Speech|publisher=|work=The Rubin Report|access-date=November 28, 2018|date=|last=|first=|language=en-US|archive-url=https://web.archive.org/web/20190403021934/http://www.ora.tv/rubinreport/2016/2/19/ben-shapiro-and-dave-rubin-conservatism-vs-leftism-and-free-speech|archive-date=April 3, 2019}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newyorker.com/culture/culture-desk/harvards-dishonorable-treatment-of-chelsea-manning-and-michelle-jones|title=Harvard's Dishonorable Treatment of Chelsea Manning and Michelle Jones|publisher=|work=The New Yorker|access-date=September 28, 2018|date=|last=|first=|language=en-US|archive-url=https://web.archive.org/web/20180928200859/https://www.newyorker.com/culture/culture-desk/harvards-dishonorable-treatment-of-chelsea-manning-and-michelle-jones|archive-date=September 28, 2018}}</ref> == Darbi == * ''Brainwashed: How Universities Indoctrinate America's Youth'' ({{ISBN|0-78526148-6}}). WND Books: 2004. * ''Porn Generation: How Social Liberalism Is Corrupting Our Future'' ({{ISBN|0-89526016-6}}). Regnery: 2005. * ''Project President: Bad Hair and Botox on the Road to the White House'' ({{ISBN|1-59555100-X}}). Thomas Nelson: 2008. * ''Primetime Propaganda: The True Hollywood Story of How the Left Took Over Your TV'' ({{ISBN|0-06209210-3}}). Harper Collins: 2011. * ''Bullies: How the Left's Culture of Fear and Intimidation Silences America'' ({{ISBN|1-47671001-5}}). Threshold Editions: 2013. * ''The People vs. Barack Obama: The Criminal Case Against the Obama Administration'' ({{ISBN|1-47676513-8}}). Threshold Editions: 2014. * ''A Moral Universe Torn Apart'' (ASIN: B01I3X4ISK). Creator's Publishing: 2014. * ''What's Fair and Other Short Stories'' (ASIN: B016R28SLM). Revolutionary Publishing: 2015. * ''True Allegiance'' ({{ISBN|1-68261077-2}}). Post Hill Press: 2016. * ''Say It's So: Papa, Dad, Me and 2005 white Sox Championship Season'' ({{ISBN|978-1546751731}}). CreateSpace Independent Publishing Platform: May 2017 * ''The Right Side of History: How Reason and Moral Purpose Made the West Great'' ({{ISBN|9780062857903}}). Broadside Books: 2019. * ''How to Destroy America in Three Easy Steps''. [https://books.google.com/books/about/How_to_Destroy_America_in_Three_Easy_Ste.html?id=Sq3JDwAAQBAJ&source=kp_book_description Description] & [https://books.google.com/books?id=Sq3JDwAAQBAJ&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false preview] (via arrow keys or scrolling) ({{ISBN|9780063001879}}). Harper Collins: 2020. * ''Catastrophic Thinking''. (ASIN : B084YZH6JB) Creators Publishing: February 2020 == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šapiro, Bens}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Ebreji]] [[Kategorija:Konservatīvisms]] [[Kategorija:Politiski cilvēki]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] a0iy1dsj1cf3g3gzrrgsohvqsduf4hj 0 426685 3662875 3662586 2022-07-30T06:57:51Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = RU1 | NOCname = [[Krievijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 4 (visi vīrieši) | sports = 2 | flagbearer = | rank = | gold = 0 | silver = 0 | bronze = 0 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Krievijas Impērija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''[[Krievijas Impērija]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja Krievijas Impērija. Šajās olimpiskajās spēlēs Krievijas Impēriju pārtstāvēja 4 sportisti (visi vīrieši) divos sporta veidos — [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Neviens no sportistiem olimpiskās medaļas šajās spēlēs neizcīnīja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Russia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Russia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Vladimirs Orlovs]] <br/> [[Iļja de Poļakovs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Julians Mišo]] <br/> [[Petro Zakovorots]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 4 || 0 || 4 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Iļja de Poļakovs]] | align=center|''The General'' || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Vladimirs Orlovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Iļja de Poļakovs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2|[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] | [[Julians Mišo]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|6―1 || align=center|2 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|3―4 (0―1) || align=center|5 |- | [[Petro Zakovorots]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|2 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 (0―1) || align=center|6 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417041318/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/RUS/summer/1900/ Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/RUS/editions/2 Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Krievija olimpiskajās spēlēs|1900]] jryg64v7phw91hxl9ksvadgmxtshhp1 10 426688 3662877 3049984 2022-07-30T06:58:17Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * {{font|color=#808080|text=1896}} * [[Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * {{font|color=#808080|text=1904}} * [[Krievijas Impērija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * [[Krievijas Impērija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] * {{font|color=#808080|text=1920 — pašlaik}} | group2 = Skatīt arī | list2 = * [[Krievijas Impērijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] | below = ''No 1952. — 1988. gadam startēja [[Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienības]] sastāvā • 1992. gada VOS un ZOS — startēja [[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienotās komandas]] sastāvā • No 1996. gada galvenokārt [[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krievijas]] sastāvā.'' }}<noinclude> [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] </noinclude> 4gp5y43ftq1ei0dh7yatfny72whymlq 3662882 3662877 2022-07-30T07:06:20Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * {{font|color=#808080|text=1896}} * [[Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * {{font|color=#808080|text=1904}} * [[Krievijas Impērija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * [[Krievijas Impērija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] * {{font|color=#808080|text=1920 — pašlaik}} | group2 = Skatīt arī | list2 = * [[Krievijas Impērijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] | below = ''No 1952. — 1988. gadam startēja [[Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienības]] sastāvā, 1992. gada VOS startēja [[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienotās komandas]] sastāvā, bet no 1996. gada galvenokārt [[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krievijas]] sastāvā.'' }}<noinclude> [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] </noinclude> ix0mloschsskj041qw456dog8tymhh4 0 427065 3662868 3662584 2022-07-30T06:53:40Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Austrija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br /> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br /> [[Zīgfrīds Flešs]] <br /> Haršteins <br /> [[Kamillo Millers]] <br /> [[Milans Neraličs]] <br /> [[Heinrihs Rištofs]] <br /> van der Stopens <br /> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br /> [[Rihards fon Foregers]] <br /> [[Karls Ruberls]] <br /> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br /> [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8 |- | Haršteins || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] | '''[[Milans Neraličs]]''' || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] | '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}} |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="2" {{n/a|Nestartēja}} |- | [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] | '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] | '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}} |- | rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4 |- | '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}} |} {| class="wikitable sortable" ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] kz8pz7h6syrdmaucbjdmzptdgfdmlr9 3662872 3662868 2022-07-30T06:55:03Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Austrija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br /> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br /> [[Zīgfrīds Flešs]] <br /> Haršteins <br /> [[Kamillo Millers]] <br /> [[Milans Neraličs]] <br /> [[Heinrihs Rištofs]] <br /> van der Stopens <br /> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br /> [[Rihards fon Foregers]] <br /> [[Karls Ruberls]] <br /> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br /> [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | '''[[Zīgfrīds Flešs]]''' || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8 |- | Haršteins || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] | '''[[Milans Neraličs]]''' || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] | '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}} |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="2" {{n/a|Nestartēja}} |- | [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] | '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] | '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}} |- | rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4 |- | '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}} |} {| class="wikitable sortable" ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] 1yyf3szh66xa0aczbxipxjs6yni6asc 3662945 3662872 2022-07-30T09:33:53Z Kleivas 2704 /* 20px Paukošana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Austrija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br /> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br /> [[Zīgfrīds Flešs]] <br /> Haršteins <br /> [[Kamillo Millers]] <br /> [[Milans Neraličs]] <br /> [[Heinrihs Rištofs]] <br /> van der Stopens <br /> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br /> [[Rihards fon Foregers]] <br /> [[Karls Ruberls]] <br /> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br /> [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | [[Zīgfrīds Flešs]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8 |- | Haršteins || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] | [[Milans Neraličs]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] | '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}} |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="2" {{n/a|Nestartēja}} |- | [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] | '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] | '''[[Karls Ruberls]]''' || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}} |- | rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4 |- | '''[[Oto Vāle]]''' || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}} |} {| class="wikitable sortable" ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] n1mr62l0qctc3yvsqigd97ukhiiu0we 3662946 3662945 2022-07-30T09:34:17Z Kleivas 2704 /* 20px Peldēšana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Austrija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br /> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br /> [[Zīgfrīds Flešs]] <br /> Haršteins <br /> [[Kamillo Millers]] <br /> [[Milans Neraličs]] <br /> [[Heinrihs Rištofs]] <br /> van der Stopens <br /> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br /> [[Rihards fon Foregers]] <br /> [[Karls Ruberls]] <br /> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br /> [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == [[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | [[Zīgfrīds Flešs]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8 |- | Haršteins || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] | [[Milans Neraličs]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|2 min 22.6 s ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 32.0 s || align=center|{{bronze03}} |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 35.6 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="2" {{n/a|Nestartēja}} |- | [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4 min 32.0 s || align=center|4 || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] | [[Oto Vāle]] || align=center|15 min 27.0 s || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14 min 43.6 s || align=center|{{silver02}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1 h 26 min 25.6 s|| align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|2 min 56.0 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 56.0 s || align=center|{{silver02}} |- | rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|3 min 06.0 s || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 51.2 s || align=center|4 |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2 min 56.1 s || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2 min 40.0 s || align=center|{{silver02}} |} {| class="wikitable sortable" ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] 13i9xtymgki726gu7noh1fazlpzef2p 0 429505 3662874 3662585 2022-07-30T06:56:37Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = BOH | NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 19 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]<ref>Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].</ref> }} | '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 6 || 1 || 7 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |} ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2 |} == Rezultāti == === [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === * Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 <small>(1. grupa)<small>|| colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] | '''[[Hedviga Rozenbaumova]]''' || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)<small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 <small>(3. grupa)<small> || colspan="4" {{n/a| }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || colspan="6" {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)<small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="4" {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}} |} === [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana === * Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] | [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]] sk5kp5flm29ar97t65cq69z8m66iz7p 3662948 3662874 2022-07-30T09:34:32Z Kleivas 2704 /* 20px Teniss */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = BOH | NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 19 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]<ref>Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].</ref> }} | '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 6 || 1 || 7 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |} ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2 |} == Rezultāti == === [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === * Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 <small>(1. grupa)<small>|| colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] | [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)<small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 <small>(3. grupa)<small> || colspan="4" {{n/a| }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || colspan="6" {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)<small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | '''[[Františeks Janda-Suks]]''' || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="4" {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}} |} === [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana === * Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] | [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]] 0c0fk37wkxr3kzfsf1fq08lzxuie657 3662949 3662948 2022-07-30T09:34:43Z Kleivas 2704 /* 20px Vieglatlētika */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = BOH | NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 19 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]<ref>Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].</ref> }} | '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 6 || 1 || 7 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |} ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2 |} == Rezultāti == === [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === * Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 <small>(1. grupa)<small>|| colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] | [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)<small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 <small>(3. grupa)<small> || colspan="4" {{n/a| }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || colspan="6" {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)<small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Františeks Janda-Suks]] || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="4" {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}} |} === [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana === * Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] | [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]] rbgzask7xfdqlf1fijap9qq9ie83o1c 0 430264 3662795 3661817 2022-07-29T21:27:02Z Baisulis 11523 + pārskats..... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Seidija Sinka]] * [[Džo Kīrijs]] * [[Deikars Montgomerijs]] * [[Šons Astins]] * [[Pols Raizers]] * [[Maija Hoka]] * [[Prija Fergusone]] * [[Brets Gelmens]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma|šausmu]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Viņi kopā ar [[Šons Levijs|Šonu Leviju]] un Denu Koenu ir arī seriāla izpildproducenti. Seriāla pirmā sezona straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' iznāca {{dat|2016|7|15||bez}}, otrā, trešā un ceturtā sezona attiecīgi iznāca 2017. oktobrī, 2019. gada jūlijā un 2022. gada maijā un jūlijā. 2022. gada februārī paziņoja, ka sekos piektā un noslēdzoša sezona. Seriāla darbība risinās 20. gadsimta 80. gados, galvenokārt izdomātajā Hokinsas pilsētā [[Indiāna|Indiānas štatā]], kurā notiek daudzi pārdabiski notikumi, jo īpaši to saikne ar naidīgu alternatīvo realitāti, ko sauc par ''Upside Down'', pēc tam, kad tai izveidojusies saikne ar realitāti. Seriālā filmējās [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]], [[Seidija Sinka]], [[Deikars Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]], [[Maija Hoka]], [[Prija Fergusone]] un [[Brets Gelmens]]. Brāļi Daferi izveidoja ''Stranger Things'' kā detektītdrāmas un [[pārdabiskums|pārdabisku]] elementu sajaukumu, kas attēlots sajaucot šausmas, zinātnisko fantastiku un bērnišķīgu jūtīgumu. Uzsākot seriāla darbību 20. gadsimta 80. gados, brāļi Daferi iekļāva tajā atsauces uz šīs desmitgades popkultūru, savukārt sižeta līniju un režijas ​​aspektus iedvesmoja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]], [[Džons Kārpenters|Džona Kārpentera]], [[Deivids Linčs|Deivida Linča]], [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]], [[Vess Kreivens|Vesa Kreivena]] un [[Hovards Filips Lavkrafts|H. P. Lavkrafta]] darbi. Viņi arī smēlušies iedvesmu no eksperimentiem, kas tika veikti [[aukstais karš|aukstā kara]] laikā, un [[sazvērestības teorija|sazvērestības teorijām]] par slepeniem valdības eksperimentiem. Seriāls ''Stranger Things'' piesaistījis rekordlielu skatītāju skaitu straumēšanas servisā ''Netflix'', un kritiķi to slavē par tā atmosfēru, aktiermākslu, skaņu celiņu, režiju, scenāriju un cieņas izrādīšanu 80. gadu filmām. Kritiķi uzskata, ka ''Stranger Things'' ir viens no ''Netflix'' vadošajiem seriāliem, jo tas ir ieguvis īpašu [[fandoms|fanu bāzi]] un atzīts par daudzu tā jauno aktieru lielās karjeras sākumu. Seriāls saņēmis vairākas balvas un nominācijas, tostarp nominācijas [[Zelta globusa balva]]i, [[BAFTA televīzijas balva]]i, [[Amerikas režisoru ģildes balva]]i, [[Amerikas scenāristu ģildes balva]]i un [[Grammy balva]]i, kā arī ieguva [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] kategorijā "Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā", [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta balvu]], [[Kritiķu izvēles televīzijas balva|Kritiķu izvēles televīzijas balvu]] un [[People's Choice balva|''People's Choice'' balvu]]. == Pārskats == Seriāla ''Stranger Things'' darbība norisinās izdomātā lauku pilsētiņā Hokinsā, [[Indiāna|Indiānas štatā]], pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Blakus esošā Hokinsas Nacionālā laboratorija, šķiet, veic zinātniskus pētījumus [[ASV Enerģētikas departaments|Amerikas Savienoto Valstu Enerģētikas departamenta]] vajadzībām, tomēr tie slepeni veic eksperimentus [[paranormāla parādība|paranormālo]] un [[pārdabiskums|pārdabisko]] lietu jomā, tostarp eksperimentus, kuros iesaistīti cilvēki. Nejauši viņi izveidojuši portālu uz [[Paralēlās pasaules zinātniskajā fantastikā|alternatīvu dimensiju]] (''The Upside Down''). Alternatīvās dimensijas ietekme sāk postoši ietekmēt neko ļaunu nenojaušošos Hokinsas iedzīvotājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Rodney |last=Ho |date=July 19, 2016 |url=http://radiotvtalk.blog.ajc.com/2015/08/28/netflix-new-drama-series-stranger-things-to-shoot-in-atlanta/ |title=New Netflix drama series ''Stranger Things'' to shoot in Atlanta |newspaper=[[The Atlanta Journal-Constitution]] |access-date=January 27, 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |website=[[Reuters]] |url=https://www.reuters.com/article/us-netflix-streaming-original-series-idUSKBN0MT1X220150402 |title=Netflix to premiere original series ''Montauk'' in 2016 |date=April 2, 2015 |access-date=April 3, 2015}}</ref> Pirmā sezona sākas 1983. gada novembrī. Vilu Baiersu nolaupa radījums no alternatīvās realitātes. Viņa māte Džoisa, pilsētas policijas priekšnieks Džims Hopers un brīvprātīgo grupa meklē zēnu. Ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītā jaunā meitene vārdā Elevena aizbēg no laboratorijas, un viņu atrod Vila draugi. Elevena ar viņiem sadraudzējas un palīdz atrast Vilu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bustle.com/articles/172579-is-hawkins-a-real-town-stranger-things-will-make-you-nostalgic-for-these-other-80s-classics |title=Is Hawkins A Real Town? 'Stranger Things' Will Make You Nostalgic For These Other '80s Classics |first=Caitlin |last=Gallagher |magazine=[[Bustle (magazine)|Bustle]] |date=July 15, 2016 |access-date=August 5, 2016}}</ref> Otrā sezona norisinās gadu vēlāk, 1984. gada oktobrī. Vils ir izglābts, taču viņam sāk rasties priekšnojautas par Hokinsas bojāeju, ko izraisīs būtne no alternatīvās realitātes. Kad atklājas, ka Vilu joprojām apsēdusi būtne no alternatīvās realitātes, viņa draugi un ģimene saprot, ka viņu realitāte ir apdraudēta.<ref name="ew s2tease">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/tv/2017/02/09/stranger-things-2-exclusive-plot-revealed/ |title=Stranger Things season 2: Who's in danger? Who's new? The plot revealed! |first=Tim |last=Stack |date=February 9, 2017 |access-date=February 9, 2017 |website=[[Entertainment Weekly]]}}</ref> Trešā sezona ir norisinās nākošajā gadā dažas dienas pirms [[ASV Neatkarības diena|ceturtā jūlija svinībām]]. Par pilsētnieku jauno aizraušanos kļuvis jaunais tirdzniecības centrs ''Starcourt Mall''. Hopers arvien vairāk uztraucas par Elevenas un Maika attiecībām un mēģina no tām pasargāt savu meitu. Pilsētai nemanot, zem ''Starcourt'' esošā slepenā [[Padomju Savienība|padomju]] laboratorija cenšas atvērt vārtus uz alternatīvo realitāti. Tikmēr ''Mind Flayer'' pārņem Billija saprātu un izmanto viņu savām vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/live-feed/stranger-things-first-season-3-details-revealed-1097178 |title='Stranger Things': First Season 3 Details Revealed |first=Katie |last=Kilkenny |date=March 25, 2018 |access-date=March 26, 2018 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/noah-schnapp-teases-stranger-things-season-3-1116433 |title=Noah Schnapp Teases 'Stranger Things' Season 3: "It's Very Different" |first=Clara |last=McVey |date=June 5, 2018 |access-date=June 5, 2018 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> Ceturtā sezona norisinās vairākus mēnešus pēc iepriekšējiem notikumiem, 1986. gada martā. Džoisa, Vils, Elevena un Džonatans ir pārcēlušies uz [[lenora|Lenoru]], Kalifornijā, lai uzsāktu jaunu dzīvi. Kalifornijā Elevena mācās sadzīvot ar savu pārdabisko spēku zaudēšanu un pāridarījumiem skolā. Tikmēr Hokinsā būtne no alternatīvās realitātes, ko vēlāk nosauca par Veknu, sāk nogalināt Hokinsas iedzīvotājus, veidojot jaunus vārtus starp abām realitātēm. Plānojot apturēt Veknu, doktors Sems Ouens un doktors Mārtins Breners aizved Elevenu uz slepenu bunkuru, lai palīdzētu viņai atgūt spēkus. Tikmēr Džoisa un Marejs lido uz Krieviju, lai izglābtu Hoperu no [[Gulags|Gulaga]] [[Kamčatka|Kamčatkā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] bbk07chy35q8t4rn68mcxiomxfyseru 0 434791 3662964 3659525 2022-07-30T09:49:54Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Francija | Badge = | Nickname = ''Les Bleues'' | Association = [[Francijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = FRA | Coach = {{flaga|Francija}} Korina Diakra | Captain = [[Vendī Renāra]] | Most caps = Sandrīne Suberāna (198) | Top scorer = Eiženija Lesomera (86) | pattern_la1 = _fraw19h | pattern_b1 = _fraw19h | pattern_ra1 = _fraw19h | pattern_sh1 = _fraw19h | pattern_so1 = _fra19hwlong | leftarm1 = 123163 | body1 = 123163 | rightarm1 = 123163 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = F1030A | pattern_la2 = _fraw19a | pattern_b2 = _fraw19a | pattern_ra2 = _fraw19a | pattern_sh2 = _fraw19a | pattern_so2 = _fra19awlong | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 123163 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|FRA}} 4:0 {{fbw-rt|NED}} <br /> ([[Azbruka]], [[Francija]]; {{dat|1971|4|17|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|FRA}} 14:0 {{fbw-rt|ALG}} <br /> (Sesona-Seviņē, [[Francija]]; {{dat|1998|5|14|N|bez}})<br />{{fbw|FRA}} 14:0 {{fbw-rt|BUL}} <br /> ([[Lemāna]], [[Francija]]; {{dat|2013|11|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|GER}} 7:0 {{fbw-rt|FRA}} <br /> ([[Bādkreicnaha]], [[Vācija]]; {{dat|1992|9|2|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 2003 | World cup best = 4. vieta: [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 7 | Regional cup first = [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] | Regional cup best = Pusfināls: [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]] |type=women }} '''Francijas sieviešu futbola izlase''' ({{val|fr|Équipe de France féminine de football}}) ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Francija|Franciju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Francijas Futbola federācija]]. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīrā pirmo reizi spēlēja [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003. gadā]], kad ierindojās 3. vietā grupā un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Līdz šim labāko rezultātu Pasaules kausā sasniedza [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011. gadā]] [[Vācija|Vācijā]], kad ieguva 4. vietu. Francija tika izvēlēta par [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīra rīkotājvalsti, līdz ar to izlase tajā startē mājinieces statusā. [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskajās spēlēs]] izlase ir spēlējusi divas reizes. [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012. gadā]] tika izcīnīta 4. vieta, bet [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gadā]] komanda aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīros izlase ir piedalījusies septiņas reizes, pirmo reizi iekļūstot [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997. gadā]]. Līdz šim labākais rezultāts ir pusfināls, ko izdevies sasniegt [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022. gadā]]. Trīs reizes spēlējusi ceturtdaļfinālā ([[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]], [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]], [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]). 2022. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 3. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617|title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2022|6|27||bez}} |website=FIFA.com }}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||rowspan=3 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||Grupu turnīrs||3||1||1||1||2||3 |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- style="background:#9acdff;" |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||4. vieta||6||2||1||3||10||10 |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Ceturtdaļfināls||5||3||1||1||10||3 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Ceturtdaļfināls||5||4||0||1||10||4 |- |'''Kopā'''||4/8||19||10||3||6||32||20 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||rowspan="4"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]] |- style="background:#9acdff;" ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]]||4. vieta |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||''Nekvalificējās'' |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||rowspan="6"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]] |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Ceturtdaļfināls |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Pusfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.fff.fr/equipes-de-france/2/feminine-a/actualites Sieviešu izlase Francijas Futbola federācijas vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180126161156/https://www.fff.fr/equipes-de-france/2/feminine-a/actualites |date={{dat|2018|01|26||bez}} }} {{fr ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/fra/ Francijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210419233655/https://www.fifa.com/associations/association/FRA/ |date={{dat|2021|04|19||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Francijā]] mu7qt3ag7psdekwj7pe2enfxloreswj 0 434814 3662887 3650082 2022-07-30T07:53:24Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Norvēģija | Badge = | Nickname = ''Gresshoppene'' | Association = [[Norvēģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = NOR | Coach = {{flaga|Zviedrija}} Martins Šēgrēns | Captain = Mārene Mjelde | Most caps = Hēge Rīse (188) | Top scorer = Isabella Herlovsena (67) | pattern_la1 = _nor19hw | pattern_b1 = _nor19hw | pattern_ra1 = _nor19hw | pattern_sh1 = _nor19hw | pattern_so1 = _nor19hw | leftarm1 = 2D3A5B | body1 = 2D3A5B | rightarm1 = 2D3A5B | shorts1 = 2D3A5B | socks1 = DC143C | pattern_la2 = | pattern_b2 = _norw18a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _norw18h | pattern_so2 = _nor18A | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|SWE}} 2:1 {{fbw-rt|NOR}} <br /> ([[Koldinga]], [[Dānija]]; {{dat|1978|7|7|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|NOR}} 17:0 {{fbw-rt|SVK}} <br /> ([[Ūlefosa]], [[Norvēģija]]; {{dat|1995|9|19|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|ENG}} 8:0 {{fbw-rt|NOR}} <br /> ([[Braitona]], [[Anglija]]; {{dat|2022|7|11|N|bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1991 | World cup best = '''Čempiones''': [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts sievietēm]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = 1987 | Regional cup best = '''Čempiones''': 1987, 1993 |type=women }} '''Norvēģijas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Izlase ir [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995. gada]] [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|pasaules čempione]], [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991. gadā]] izcīnītas sudraba medaļas. Vēl divas reizes ir ierindojusies 4. vietā. Līdz šim kvalificējusies visiem astoņiem FIFA Pasaules kausa finālturnīriem. [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskajās spēlēs]] izlase ir spēlējusi trīs reizes. Debijas reizē [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gadā]] izcīnīja bronzas medaļas, bet [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpiskās spēles]] Norvēģijas futbolistes kļuva par olimpiskajām čempionēm. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīros izlase ir piedalījusies 12 reizes. Divas reizes ir iegūts Eiropas čempiontituls — [[1987. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1987]]. un [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993. gadā]]. Četras reizes komanda ir izcīnījusi sudraba medaļas. 2022. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 11. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617/ |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2022|6|27||bez}} |website=FIFA.com }}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- style="background:silver;" |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||2. vieta||6||4||0||2||14||10 |- style="background:gold;" |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||'''Čempiones'''||6||6||0||0||23||1 |- style="background:#9acdff;" |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||4. vieta||6||4||1||1||16||8 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||Ceturtdaļfināls||4||2||0||2||10||6 |- style="background:#9acdff;" |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||4. veita||6||3||1||2||12||11 |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||Grupu turnīrs||3||1||0||2||2||5 |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Astotdaļfināls||4||2||1||1||9||4 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Ceturtdaļfināls||5||2||1||2||7||7 |- |'''Kopā'''||8/8||40||24||4||12||93||52 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:#cfaa88;" ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||3. vieta |- style="background:gold;" ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]||'''Čempiones''' |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||''Nekvalificējās'' |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||''Nekvalificējās'' |- style="background:gold;" ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||'''Čempiones''' |- style="background:silver;" ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]]||2. vieta |- style="background:silver;" ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]]||2. vieta |- style="background:gold;" ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]]||'''Čempiones''' |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||Grupu turnīrs |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]]||Pusfināls |- style="background:silver;" ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]]||2. vieta |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Pusfināls |- style="background:silver;" ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||2. vieta |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.fotball.no/landslag/norge-a-kvinner/ Sieviešu izlase Norvēģijas Futbola asociācijas vietnē] {{no ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/nor/ Norvēģijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608161956/https://www.fifa.com/associations/association/NOR/ |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Norvēģijā]] 9ooa9iozcw0bm6vz96z7rrjktcs0p6i 0 435611 3662934 3645710 2022-07-30T09:26:59Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Zviedrija | Badge = | Nickname = ''Blågult'' | Association = [[Zviedrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = SWE | Coach = {{flaga|Zviedrija}} Pēters Gerhardsons | Captain = Karolīne Sēgere | Most caps = Karolīne Sēgere (229) | Top scorer = Lota Šelīna (88) | FIFA min date = June 2018 | pattern_la1 = _swew22h | pattern_b1 = _swew22h | pattern_ra1 = _swew22h | pattern_sh1 = _swew22h | pattern_so1 = _zwed18h | leftarm1 = FFEC00 | body1 = FFDD33 | rightarm1 = FFEC00 | shorts1 = 001045 | socks1 = FFEC00 | pattern_la2 = _swew22a | pattern_b2 = _swew22a | pattern_ra2 = _swew22a | pattern_sh2 = _swew22a | pattern_so2 = _zwed19aw | leftarm2 = 011045 | body2 = 011045 | rightarm2 = 011045 | shorts2 = 15244D | socks2 = 011045 | First game = {{fbw|FIN}} 0:0 {{fbw-rt|SWE}} <br /> ([[Mariehamna]], [[Somija]]; {{dat|1973|8|25|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|SWE}} 17:0 {{fbw-rt|AZE}} <br /> ([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|2010|6|23|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|BRA}} 5:1 {{fbw-rt|SWE}} <br /> ([[Riodežaneiro]], [[Brazīlija]]; {{dat|2016|8|6|N|bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1991 | World cup best = 2. vieta: [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1984]] | Regional cup best = '''Čempiones''': [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1984]] |type=women }} '''Zviedrijas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Zviedrija|Zviedriju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Zviedrijas Futbola asociācija]]. Zviedrijas izlase ir uzvarējusi pirmajā [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1984. gadā]], vēl trīs reizes izcīnījusi 2. vietu. Komanda līdz šim ir kvalificējusies visiem [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīriem. Labākais rezultāts tika sasniegts [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003. gadā]], kad tā iekļuva finālā, kur papildlaikā piekāpās [[Vācijas sieviešu futbola izlase|Vācijai]]. Trīs reizes Zviedrijas futbolistes ir izcīnījušas 3. vietu ([[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]], [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]], [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]). [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskajās spēlēs]] izlase ir spēlējusi septiņas reizes. Labākais sasniegums ir 2. vieta, ko izdevies izcīnīt divreiz — [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gadā]] [[Riodežaneiro]] un [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]]. 2022. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 2. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617 |title=Women's Ranking |accessdate={{dat|2022|6|27||bez}} |website=FIFA.com |language=en}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- style="background:#cc9966;" |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||3. vieta|||6||4||0||2||18||7 |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||Ceturtdaļfināls||4||2||1||1||6||4 |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||Ceturtdaļfināls||4||2||0||2||7||6 |- style="background:silver;" |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||2. vieta||6||4||0||2||10||7 |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||Grupu turnīrs||3||1||1||1||3||4 |- style="background:#cc9966;" |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||3. vieta||6|||5||0||1||10||6 |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Astotdaļfināls||4||0||3||1||5||8 |- style="background:#cc9966;" |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||3. vieta||7|||5||0||2||12||6 |- |'''Kopā'''||8/8||40||23||5||12||71||48 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]||Grupu turnīrs |- style="background:#9acdff;" ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]||4. vieta |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]]||Ceturtdaļfināls |- style="background:silver;" ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]||2. vieta |- style="background:silver;" ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||2. vieta |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:gold;" || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||'''Čempiones''' |- style="background:silver;" ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||2. vieta |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]]||3. vieta |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]]||rowspan="2"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- style="background:silver;" ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]]||2. vieta |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||Pusfināls |- style="background:silver;" ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]]||2. vieta |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Ceturtdaļfināls |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Ceturtdaļfināls |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Pusfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.svenskfotboll.se/landslag/dam/ Sieviešu izlase Zviedrijas Futbola asociācijas vietnē] {{sv ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/swe/ Zviedrijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619173824/https://www.fifa.com/associations/association/SWE/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Zviedrijā]] n4l1thm5yd6ayznnhw3sngvxo4243tt 0 435615 3662922 3640161 2022-07-30T09:04:53Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Itālija | Badge = FIGC Logo 2017 (no stars).svg | Nickname = ''Le Azzurre'' | Association = [[Itālijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = ITA | Coach = {{flaga|Itālija}} Milena Bertolīni | Captain = Sara Gama | Most caps = Patrīcija Panīko (196) | Top scorer = Patrīcija Panīko<br/ >Elizabeta Vinjoto (107) | pattern_la1 = _italia18H | pattern_b1 = _italia18H | pattern_ra1 = _italia18H | pattern_sh1 = _italia18H | pattern_so1 = _italia18H | leftarm1 = 103CD6 | body1 = 103CD6 | rightarm1 = 103CD6 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 103CD6 | pattern_la2 = _ita18a | pattern_b2 = _ita18A | pattern_ra2 = _ita18a | pattern_sh2 = _ita18A | pattern_so2 = _ita18A | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 103CD6 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|ITA}} 2:1 {{fbw-rt|TCH}} <br /> ([[Viaredžo]], [[Itālija]]; {{dat|1968|2|23|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|ITA}} 15:0 {{fbw-rt|Maķedonija}} <br /> ([[Verčelli]], [[Itālija]]; {{dat|2014|9|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|DEN}} 6:0 {{fbw-rt|ITA}} <br /> ([[Ringsteda]], [[Dānija]]; {{dat|1982|5|16|N|bez}}) | World cup apps = 3 | World cup first = 1991 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]], [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1984]] | Regional cup best = 2. vieta: [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]], [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |type=women }} '''Itālijas sieviešu futbola izlase''' ({{val|it|Nazionale di calcio femminile dell'Italia}}) ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Itālija|Itāliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Itālijas Futbola federācija]] (''FIGC''). [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīrā izlase ir spēlējusi trīs reizes, divas reizes iekļuvusi ceturtdaļfinālā: debijas reizē [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991. gadā]] un [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gada Pasaules kausā]]. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīros izlase ir piedalījusies 12 reizes, divas reizes izcīnījusi 2. vietu ([[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]], [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]). 2022. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 14. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617/ |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2022|6|27||bez}} |website=FIFA.com }}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Ceturtdaļfināls||4||2||0||2||8||5 |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||Grupu turnīrs||3||1||1||1||3||3 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||rowspan=4 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Ceturtdaļfināls||5||3||0||2||9||4 |- |'''Kopā'''||3/8||12||6||1||5||20||12 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:#cc9966;" || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||Pusfināls |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||3. vieta |- style="background:#9acdff;" ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]]||4. vieta |- style="background:#9acdff;" ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]]||4. vieta |- style="background:silver;" ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]]||2. vieta |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]]||''Nekvalificējās'' |- style="background:silver;" ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||2. vieta |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.figc.it/it/nazionali/azzurre/le-azzurre/ Sieviešu izlase Itālijas Futbola federācijas vietnē] {{it ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/ita/ Itālijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190410095031/https://www.fifa.com/associations/association/ita/ |date={{dat|2019|04|10||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Itālijā]] 98u8bzb2qsvwjnmc28lcuuzbw0hq0pm 0 435617 3662931 3640158 2022-07-30T09:24:14Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Nīderlande | Badge = | Nickname = ''Oranje'' (Oranžās) | Association = [[Nīderlandes Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = NED | Coach = {{flaga|Anglija}} Marks Pārsons | Captain = Sari van Vēnendāle | Most caps = Sherida Spitse (200) | Top scorer = Viviane Mīdema (92) | pattern_la1 = _ned19hw | pattern_b1 = _ned19hw | pattern_ra1 = _ned19hw | pattern_sh1 = _neder18h2 | pattern_so1 = _ned19hwlong | leftarm1 = FF6100 | body1 = FF6100 | rightarm1 = FF6100 | shorts1 = FF6100 | socks1 = FF6100 | pattern_la2 = _ned19aw | pattern_b2 = _ned19aw | pattern_ra2 = _ned19aw | pattern_sh2 = _ned19aw | pattern_so2 = _ned19aw | leftarm2 = 00FFFF | body2 = 00FFFF | rightarm2 = 00FFFF | shorts2 = 000066 | socks2 = 00FFFF | First game = {{fbw|FRA}} 4:0 {{fbw-rt|NED}} <br /> ([[Azbruka]], [[Francija]]; {{dat|1971|4|17|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|NED}} 12:0 {{fbw-rt|ISR}} <br /> ([[Zāndama]], [[Nīderlande]]; {{dat|1977|8|22|N|bez}})<br />{{fbw|NED}} 13:1 {{fbw-rt|Maķedonija}} <br /> ([[Zvolle]], [[Nīderlande]]; {{dat|2009|10|29|N|bez}})<br />{{fbw|NED}} 13:1 {{fbw-rt|CYP}} <br /> ([[Groningena]], [[Nīderlande]]; {{dat|2022|4|8|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|SWE}} 7:0 {{fbw-rt|NED}} <br /> ([[Burosa]], [[Zviedrija]]; {{dat|1981|9|26|N|bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 2015 | World cup best = 2. vieta: [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]] | Regional cup best = '''Čempiones''': [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] |type=women }} '''Nīderlandes sieviešu futbola izlase''' ({{val|nl|Nederlands vrouwenvoetbalelftal}}) ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Nīderlande|Nīderlandi]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Nīderlandes Futbola asociācija]] (''KNVB''). Izlases lielākais panākums ir uzvara [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gada Eiropas čempionātā]], kas notika tieši Nīderlandē. Kopumā [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā izlase ir spēlējusi četras reizes. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīram izlase ir kvalificējusies divas reizes. Debijas reizē [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015. gadā]] iekļuva astotdaļfinālā. [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gada FIFA Pasaules kausā]] iekļuva finālā, kur ar 0:2 piekāpās [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV izlasei]]. [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] sasniedza ceturtdaļfinālu. 2022. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 4. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2022|6|27||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GP|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZP|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||rowspan=6 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Astotdaļfināls|| 4 || 1 || 1 || 2 || 3 || 4 |- style="background:silver;" |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||2. vieta|| 7 || 6 || 0 || 1 || 11 || 5 |- |'''Kopā'''||2/8|| 11 || 7 || 1 || 3 || 14 || 9 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||rowspan="6"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]] |- ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]] |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||Ceturtdaļfināls |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||rowspan="9"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]] |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Grupu turnīrs |- style="background:gold;" ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||'''Čempiones''' |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Ceturtdaļfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.onsoranje.nl/knvb_node/categorie/nederlands-vrouwenelftal Sieviešu izlase ''onsoranje.nl''] {{nl ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/ned/ Nīderlandes profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403060828/https://www.fifa.com/associations/association/ned/ |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Nīderlande-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Nīderlandē]] ox27cwoifsctcslsvdsryhagff7jk6m 0 435621 3662923 3640146 2022-07-30T09:08:34Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Spānija | Badge = | Nickname = ''La Roja'' | Association = [[Spānijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = ESP | Coach = {{flaga|Spānija}} Horhe Vilda | Captain = | Most caps = Aleksija Puteljasa (99) | Top scorer = Dženifere Ermoso (45) | pattern_la1 =_esp18h|pattern_b1 =_esp19hw|pattern_ra1 =_esp18h|pattern_sh1 =_esp19hw|pattern_so1 =_esp19hw | leftarm1 =e80113 |body1 =e80113 |rightarm1 =e80113 |shorts1 =001870|socks1 =001870 | pattern_la2 =_esp19aw|pattern_b2 =_esp19aw|pattern_ra2 =_esp19aw|pattern_sh2=_esp19aw| pattern_so2= _esp19aw | leftarm2 =FFFFFF|body2 =FFFFFF|rightarm2 =FFFFFF|shorts2 =FFFFFF|socks2 =FFFFFF | First game = {{fbw|ESP}} 0:1 {{fbw-rt|POR}} <br /> ([[Agvarda]], [[Spānija]]; {{dat|1983|2|5|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|ESP}} 17:0 {{fbw-rt|SVN}} <br /> ([[Palamosa]], [[Spānija]]; {{dat|1994|3|20|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|ESP}} 0:8 {{fbw-rt|SWE}} <br /> ([[Gandija (Spānija)|Gandija]], [[Spānija]]; {{dat|1996|6|2|N|bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 2015 | World cup best = Astotdaļfināls: [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] | Regional cup best = Pusfināls: [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |type=women }} '''Spānijas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Spānija|Spāniju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Spānijas Futbola federācija]]. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīram ir kvalificējusies divas reizes. Debijas reizē [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015. gadā]] ierindojās 4. vietā grupā un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gadā]] iekļuva astotdaļfinālā. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīros izlase ir piedalījusies četras reizes. [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997. gadā]] komanda iekļuva pusfinālā, kas ir līdz šim lielākais panākums. 2022. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 7. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2022|6|27||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||rowspan=6 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Grupu turnīrs||3||0||1||2||2||4 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Astotdaļfināls||4||1||1||2||4||4 |- |'''Kopā'''||2/8||7||1||2||4||6||8 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||''Nepiedalījās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||rowspan="5"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Anglija}}{{flaga|Vācija}}{{flaga|Norvēģija}}{{flaga|Zviedrija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Norvēģija}}{{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]]||rowspan="3"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]] |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Ceturtdaļfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.sefutbol.com/noticias/seleccion-femenina-futbol Sieviešu izlase ''sefutbol.com''] {{es ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/esp/ Spānijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403051924/https://www.fifa.com/associations/association/esp/ |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Spānija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Spānijā]] 65o2ioa9ifxytmk86g8puhv1t5e7zw5 0 448519 3662628 3592938 2022-07-29T12:53:16Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = Hanss Krebss | vārds_orig = ''Hans Krebs'' | attēls = Bundesarchiv Bild 146-1978-111-10A, Hans Krebs.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1898 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Vācijas impērija|Braunšveigas hercogiste|td=Vācija}} | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 1 | m_vieta = {{vieta|Trešais reihs|Berlīne|Fīrera bunkurs|td=Vācija}} | pilsonība = | tautība = | paraksts = | pakāpe = [[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1914—1945 | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = * [[Pirmais pasaules karš]] * [[Otrais pasaules karš]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = }} '''Hanss Krebss''' ({{val|de|Hans Krebs}}, dzimis {{dat|1898|04|03}}, miris {{dat|1945|05|01}}) bija [[vācieši|vācu]] virsnieks, [[ģenerālis]]. Trešā reiha Sauszemes karaspēka štāba pēdējais priekšnieks. == Dzīvesgājums == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā kā brīvprātīgais karoja [[Rietumu fronte|Rietumu frontē]]. Pēc kara turpināja militāro karjeru [[reihsvērs|reihsvērā]]. 1930. gadā, būdams [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]], tika pārvests Berlīnes kara ministrijā. 1930. gados bija Padomju Savienības vācu atašeja palīgs. Labi pratis [[krievu valoda|krievu valodu]] un bija pazīstams ar vairākām padomju militārpersonām, ieskaitot [[Georgijs Žukovs|Georgiju Žukovu]]. 1939. gadā iecelts par [[apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]], drīzumā ieguva VII armijas korpusa štāba priekšnieka amatu. 1940. gadā kļuva par [[pulkvedis|pulkvedi]], 1942. gada martā – par [[ģenerālmajors|ģenerālmajoru]], bet 1943. gada aprīlī – par [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]]. Savu pēdējo dienesta pakāpi saņēma 1944. gadā. 1945. gada 1. maijā krievu valodas zināšanas palīdzēja viņam veikt pārrunas ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. Pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības Krebss saskaņā ar [[Jozefs Gebelss|Jozefa Gebelsa]] rīkojumu centās noslēgt miera līgumu ar [[Berlīnes kauja|Berlīnei uzbrūkošo padomju karaspēku]]. Ap 4 no rīta nonāca [[Vasilijs Čuikovs|Vasilija Čuikova]] uzraudzībā. Pamiers tika atteikts, PSRS puse uzstāja uz bezierunu [[kapitulācija|kapitulāciju]]. Tajā pašā dienā starp pulksten 21:30 un 22:00, kad visi, kas vēlējās, pameta [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkuru]], Krebss kopā ar ģenerāli [[Vilhelms Burgdorfs|Burgdorfu]] izdarīja pašnāvību. == Apbalvojumi == * I un II šķiras [[Dzelzs krusts]] * [[Frīdriha Augusta krusts]] * [[Ievainojuma nozīme]] (1918) * [[Vācu krusts]] zeltā (1942) * [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts]] (1944) == Literatūra == * Hans Krebs — Hitlers treuester General // Braunschweiger Zeitung Spezial (04/2005) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.lexikon-der-wehrmacht.de/Personenregister/K/KrebsH.htm Lexikon der Wehrmacht] {{Trešais Reihs-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Krebss, Hanss}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vērmahta virsnieki]] [[Kategorija:Pašnāvību veikušās militārpersonas]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] [[Kategorija:Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri]] 3mmvkafrk4y0hhmq4fj2eg1bxumkedu 2 450362 3662825 3662452 2022-07-30T03:00:57Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|07|29|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (4 iw) — 263210 skatījumu * [[:en:Renaissance (Beyoncé album)|Renaissance (Beyoncé album)]] (8 iw) — 195058 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (20 iw) — 173285 skatījumu * [[:en:Vikrant Rona|Vikrant Rona]] (4 iw) — 136191 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 126059 skatījumu * [[:en:Ek Villain Returns|Ek Villain Returns]] (5 iw) — 125443 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (11 iw) — 123108 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (34 iw) — 115463 skatījumu * [[:en:Bernard Cribbins|Bernard Cribbins]] (23 iw) — 97503 skatījumu * [[:en:RuPaul's Drag Race All Stars (season 7)|RuPaul's Drag Race All Stars (season 7)]] (4 iw) — 95613 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (8 iw) — 86684 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (41 iw) — 85851 skatījumu * [[:en:India at the 2022 Commonwealth Games|India at the 2022 Commonwealth Games]] (1 iw) — 84111 skatījumu * [[:en:Tony Dow|Tony Dow]] (10 iw) — 77765 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (18 iw) — 75088 skatījumu * [[:en:Is Anyone Up?|Is Anyone Up?]] (2 iw) — 74581 skatījumu * [[:en:Mirror (group)|Mirror (group)]] (5 iw) — 73188 skatījumu * [[:en:The Legend (2022 film)|The Legend (2022 film)]] (1 iw) — 72723 skatījumu * [[:en:Neighbours|Neighbours]] (28 iw) — 58762 skatījumu * [[:en:Viktor Bout|Viktor Bout]] (24 iw) — 57815 skatījumu * [[:en:Droupadi Murmu|Droupadi Murmu]] (43 iw) — 56744 skatījumu * [[:en:Rocketry: The Nambi Effect|Rocketry: The Nambi Effect]] (5 iw) — 56552 skatījumu * [[:en:Monkeypox|Monkeypox]] (62 iw) — 55926 skatījumu * [[:en:Shamshera|Shamshera]] (8 iw) — 55605 skatījumu * [[:en:Loss (comic)|Loss (comic)]] (3 iw) — 54678 skatījumu * [[:en:Judith Barsi|Judith Barsi]] (31 iw) — 53924 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (13 iw) — 53855 skatījumu * [[:en:SummerSlam (2022)|SummerSlam (2022)]] (7 iw) — 50741 skatījumu * [[:en:Mary Alice|Mary Alice]] (19 iw) — 50239 skatījumu * [[:en:Pegging (sexual practice)|Pegging (sexual practice)]] (32 iw) — 49699 skatījumu * [[:en:Oppenheimer (film)|Oppenheimer (film)]] (20 iw) — 49282 skatījumu * [[:en:Vijay Deverakonda|Vijay Deverakonda]] (14 iw) — 46785 skatījumu * [[:en:Pete Williams (journalist)|Pete Williams (journalist)]] (4 iw) — 45174 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 45103 skatījumu * [[:en:Big Brother 24 (American season)|Big Brother 24 (American season)]] (1 iw) — 44083 skatījumu * [[:en:Defenestrations of Prague|Defenestrations of Prague]] (30 iw) — 43299 skatījumu * [[:en:Brittney Griner|Brittney Griner]] (27 iw) — 42452 skatījumu * [[:en:Black MIDI|Black MIDI]] (9 iw) — 40738 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 40701 skatījumu * [[:en:Pretty Little Liars: Original Sin|Pretty Little Liars: Original Sin]] (5 iw) — 39722 skatījumu * [[:en:Robert John "Mutt" Lange|Robert John "Mutt" Lange]] (19 iw) — 39480 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 39305 skatījumu * [[:en:Good Luck Jerry|Good Luck Jerry]] (2 iw) — 38627 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 38275 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 38092 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 37525 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 37092 skatījumu * [[:en:Liz Truss|Liz Truss]] (41 iw) — 36912 skatījumu * [[:en:JayDaYoungan|JayDaYoungan]] (1 iw) — 35419 skatījumu * [[:en:Keep Breathing (TV series)|Keep Breathing (TV series)]] (3 iw) — 35116 skatījumu * [[:en:Stranger Things (season 4)|Stranger Things (season 4)]] (19 iw) — 34328 skatījumu * [[:en:Pegging|Pegging]] (1 iw) — 34077 skatījumu * [[:en:Kelis|Kelis]] (27 iw) — 33927 skatījumu * [[:en:Toadie Rebecchi|Toadie Rebecchi]] (1 iw) — 33804 skatījumu * [[:en:Sydney Sweeney|Sydney Sweeney]] (33 iw) — 33487 skatījumu * [[:en:Black Panther: Wakanda Forever|Black Panther: Wakanda Forever]] (33 iw) — 32983 skatījumu * [[:en:Jackie Woodburne|Jackie Woodburne]] (4 iw) — 32931 skatījumu * [[:en:Alan Fletcher (actor)|Alan Fletcher (actor)]] (6 iw) — 32410 skatījumu * [[:en:Not Okay|Not Okay]] (3 iw) — 31996 skatījumu * [[:en:Delonte West|Delonte West]] (22 iw) — 31902 skatījumu * [[:en:Jamie Campbell Bower|Jamie Campbell Bower]] (40 iw) — 31483 skatījumu * [[:en:Saravana Stores|Saravana Stores]] (3 iw) — 31297 skatījumu * [[:en:UFC 277|UFC 277]] (2 iw) — 31115 skatījumu * [[:en:Alex Yee|Alex Yee]] (13 iw) — 30094 skatījumu * [[:en:Ramarao on Duty|Ramarao on Duty]] (1 iw) — 29956 skatījumu * [[:en:Paul Whelan (security director)|Paul Whelan (security director)]] (2 iw) — 29824 skatījumu * [[:en:Leslie Jordan|Leslie Jordan]] (19 iw) — 29041 skatījumu * [[:en:44th Chess Olympiad|44th Chess Olympiad]] (10 iw) — 28977 skatījumu * [[:en:Julianna Peña|Julianna Peña]] (10 iw) — 28570 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 28369 skatījumu * [[:en:Stray (video game)|Stray (video game)]] (13 iw) — 27821 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 27447 skatījumu * [[:en:Vikram (2022 film)|Vikram (2022 film)]] (9 iw) — 27297 skatījumu * [[:en:Africanized bee|Africanized bee]] (34 iw) — 26948 skatījumu * [[:en:777 Charlie|777 Charlie]] (4 iw) — 26735 skatījumu * [[:en:Blonde (2022 film)|Blonde (2022 film)]] (19 iw) — 26591 skatījumu * [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Four|Marvel Cinematic Universe: Phase Four]] (13 iw) — 26470 skatījumu * [[:en:Virgin River (TV series)|Virgin River (TV series)]] (13 iw) — 26210 skatījumu * [[:en:Karl Kennedy|Karl Kennedy]] (1 iw) — 26125 skatījumu * [[:en:Black Bird (miniseries)|Black Bird (miniseries)]] (3 iw) — 25824 skatījumu * [[:en:Annie Jones (actor)|Annie Jones (actor)]] (3 iw) — 25777 skatījumu * [[:en:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (20 iw) — 25388 skatījumu * [[:en:Delta Goodrem|Delta Goodrem]] (35 iw) — 25244 skatījumu * [[:en:Anne Charleston|Anne Charleston]] (3 iw) — 25104 skatījumu * [[:en:Benjamin Šeško|Benjamin Šeško]] (15 iw) — 24856 skatījumu * [[:en:Forward Party|Forward Party]] (5 iw) — 24779 skatījumu * [[:en:Jon Stewart|Jon Stewart]] (49 iw) — 24625 skatījumu * [[:en:Tom Oliver|Tom Oliver]] (5 iw) — 24578 skatījumu * [[:en:Joni Mitchell|Joni Mitchell]] (56 iw) — 24123 skatījumu * [[:en:Park Eun-bin|Park Eun-bin]] (19 iw) — 24032 skatījumu * [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 23919 skatījumu * [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 23879 skatījumu * [[:en:The Orville (season 3)|The Orville (season 3)]] (3 iw) — 23856 skatījumu * [[:en:Where the Crawdads Sing|Where the Crawdads Sing]] (6 iw) — 23809 skatījumu * [[:en:Holly Valance|Holly Valance]] (29 iw) — 23731 skatījumu * [[:en:Partha Chatterjee (politician)|Partha Chatterjee (politician)]] (2 iw) — 23669 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (33 iw) — 23613 skatījumu * [[:en:The Orville|The Orville]] (34 iw) — 23561 skatījumu * [[:en:Paul Robinson (Neighbours)|Paul Robinson (Neighbours)]] (1 iw) — 23493 skatījumu * [[:en:Cricket at the 2022 Commonwealth Games|Cricket at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 23445 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Alexandra Popp|Alexandra Popp]] (30 iw) — 31209 skatījumu * [[:de:Forrestal-Katastrophe|Forrestal-Katastrophe]] (10 iw) — 23878 skatījumu * [[:de:Mary Alice|Mary Alice]] (19 iw) — 17596 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 14226 skatījumu * [[:de:Filip Misolic|Filip Misolic]] (2 iw) — 14157 skatījumu * [[:de:TSV 1860 München|TSV 1860 München]] (52 iw) — 13688 skatījumu * [[:de:Wild Things|Wild Things]] (27 iw) — 13442 skatījumu * [[:de:Bernard Cribbins|Bernard Cribbins]] (23 iw) — 12554 skatījumu * [[:de:Schlammnatter|Schlammnatter]] (13 iw) — 11140 skatījumu * [[:de:Joe Johnson (Snookerspieler)|Joe Johnson (Snookerspieler)]] (16 iw) — 11104 skatījumu * [[:de:Judith Richter|Judith Richter]] (7 iw) — 10737 skatījumu * [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 9755 skatījumu * [[:de:Biber (Brückenlegepanzer)|Biber (Brückenlegepanzer)]] (3 iw) — 9715 skatījumu * [[:de:Tony Sheridan|Tony Sheridan]] (22 iw) — 9509 skatījumu * [[:de:Marie-Luise Marjan|Marie-Luise Marjan]] (4 iw) — 9462 skatījumu * [[:de:Ron DeSantis|Ron DeSantis]] (29 iw) — 8895 skatījumu * [[:de:Martina Voss-Tecklenburg|Martina Voss-Tecklenburg]] (15 iw) — 8701 skatījumu * [[:de:USS Forrestal (CV-59)|USS Forrestal (CV-59)]] (21 iw) — 8684 skatījumu * [[:de:Beatrice Richter|Beatrice Richter]] (4 iw) — 8567 skatījumu * [[:de:Annalena Baerbock|Annalena Baerbock]] (49 iw) — 8020 skatījumu * [[:de:Johann König (Galerist)|Johann König (Galerist)]] (3 iw) — 7866 skatījumu * [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 7824 skatījumu * [[:de:Marius Müller-Westernhagen|Marius Müller-Westernhagen]] (13 iw) — 7749 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 7708 skatījumu * [[:de:Evelyn Burdecki|Evelyn Burdecki]] (1 iw) — 7420 skatījumu * [[:de:Städtisches Stadion an der Grünwalder Straße|Städtisches Stadion an der Grünwalder Straße]] (19 iw) — 7319 skatījumu * [[:de:Gemini Man|Gemini Man]] (26 iw) — 7046 skatījumu * [[:de:Merle Frohms|Merle Frohms]] (14 iw) — 6455 skatījumu * [[:de:Anna von Boetticher|Anna von Boetticher]] (1 iw) — 6180 skatījumu * [[:de:Kaan-Marienborn|Kaan-Marienborn]] (1 iw) — 5973 skatījumu * [[:de:The Freddie Mercury Tribute Concert|The Freddie Mercury Tribute Concert]] (27 iw) — 5931 skatījumu * [[:de:Erdbeben auf Luzon 2022|Erdbeben auf Luzon 2022]] (8 iw) — 5659 skatījumu * [[:de:Blutgletscher|Blutgletscher]] (5 iw) — 5447 skatījumu * [[:de:Edin Terzić|Edin Terzić]] (13 iw) — 5440 skatījumu * [[:de:René Weller|René Weller]] (4 iw) — 5256 skatījumu * [[:de:Tomorrowland|Tomorrowland]] (35 iw) — 5131 skatījumu * [[:de:Michelle Barthel|Michelle Barthel]] (1 iw) — 5119 skatījumu * [[:de:Jule Brand (Fußballspielerin)|Jule Brand (Fußballspielerin)]] (8 iw) — 5025 skatījumu * [[:de:Karim Adeyemi|Karim Adeyemi]] (27 iw) — 4997 skatījumu * [[:de:1. FC Kaan-Marienborn|1. FC Kaan-Marienborn]] (4 iw) — 4973 skatījumu * [[:de:Ulrike Frank|Ulrike Frank]] (9 iw) — 4933 skatījumu * [[:de:James Lovelock|James Lovelock]] (45 iw) — 4927 skatījumu * [[:de:Michaela Schaffrath|Michaela Schaffrath]] (22 iw) — 4885 skatījumu * [[:de:Ina Müller|Ina Müller]] (9 iw) — 4825 skatījumu * [[:de:System Administrator Appreciation Day|System Administrator Appreciation Day]] (18 iw) — 4712 skatījumu * [[:de:Giulia Gwinn|Giulia Gwinn]] (19 iw) — 4631 skatījumu * [[:de:Big-Mac-Index|Big-Mac-Index]] (34 iw) — 4571 skatījumu * [[:de:Golfball|Golfball]] (23 iw) — 4535 skatījumu * [[:de:Lena Oberdorf|Lena Oberdorf]] (13 iw) — 4521 skatījumu * [[:de:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 4511 skatījumu * [[:de:Yannick Hanfmann|Yannick Hanfmann]] (9 iw) — 4509 skatījumu * [[:de:Tony Dow|Tony Dow]] (10 iw) — 4235 skatījumu * [[:de:Künstlerkolonie Worpswede|Künstlerkolonie Worpswede]] (9 iw) — 4120 skatījumu * [[:de:Wiktor Anatoljewitsch But|Wiktor Anatoljewitsch But]] (24 iw) — 4020 skatījumu * [[:de:Kottan ermittelt|Kottan ermittelt]] (2 iw) — 3984 skatījumu * [[:de:In Wahrheit|In Wahrheit]] (1 iw) — 3967 skatījumu * [[:de:The Cave (2005)|The Cave (2005)]] (18 iw) — 3933 skatījumu * [[:de:UEFA Europa League 2022/23|UEFA Europa League 2022/23]] (28 iw) — 3923 skatījumu * [[:de:Roland Kaiser|Roland Kaiser]] (9 iw) — 3733 skatījumu * [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 3678 skatījumu * [[:de:Dürre und Hitze in Europa 2022|Dürre und Hitze in Europa 2022]] (14 iw) — 3676 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 3661 skatījumu * [[:de:Bülent Ceylan|Bülent Ceylan]] (6 iw) — 3614 skatījumu * [[:de:Angelika Waller|Angelika Waller]] (3 iw) — 3522 skatījumu * [[:de:Aurus Senat|Aurus Senat]] (10 iw) — 3516 skatījumu * [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (30 iw) — 3513 skatījumu * [[:de:Katrin Göring-Eckardt|Katrin Göring-Eckardt]] (23 iw) — 3511 skatījumu * [[:de:Lisa Bonet|Lisa Bonet]] (34 iw) — 3456 skatījumu * [[:de:Arte|Arte]] (44 iw) — 3446 skatījumu * [[:de:Alexander Herrmann (Koch)|Alexander Herrmann (Koch)]] (3 iw) — 3417 skatījumu * [[:de:Wolfgang Beltracchi|Wolfgang Beltracchi]] (10 iw) — 3414 skatījumu * [[:de:Aglaia Szyszkowitz|Aglaia Szyszkowitz]] (5 iw) — 3404 skatījumu * [[:de:Neve Campbell|Neve Campbell]] (49 iw) — 3376 skatījumu * [[:de:Gregor Gysi|Gregor Gysi]] (33 iw) — 3302 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3294 skatījumu * [[:de:Dmitri Walerjewitsch Utkin|Dmitri Walerjewitsch Utkin]] (11 iw) — 3288 skatījumu * [[:de:Der Vorname (2018)|Der Vorname (2018)]] (1 iw) — 3257 skatījumu * [[:de:Wilhelm Griesinger|Wilhelm Griesinger]] (15 iw) — 3247 skatījumu * [[:de:Rock Hudson|Rock Hudson]] (59 iw) — 3205 skatījumu * [[:de:Sascha Mölders|Sascha Mölders]] (12 iw) — 3200 skatījumu * [[:de:Die Flippers|Die Flippers]] (6 iw) — 3192 skatījumu * [[:de:Brittney Griner|Brittney Griner]] (27 iw) — 3147 skatījumu * [[:de:Kulturelle Aneignung|Kulturelle Aneignung]] (28 iw) — 3088 skatījumu * [[:de:Michael Köllner|Michael Köllner]] (3 iw) — 3072 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (51 iw) — 3045 skatījumu * [[:de:Wolfgang Bahro|Wolfgang Bahro]] (5 iw) — 3016 skatījumu * [[:de:Zuni (Rakete)|Zuni (Rakete)]] (10 iw) — 3011 skatījumu * [[:de:Loona|Loona]] (17 iw) — 2999 skatījumu * [[:de:Fritz Honka|Fritz Honka]] (14 iw) — 2998 skatījumu * [[:de:Jo Weil|Jo Weil]] (12 iw) — 2961 skatījumu * [[:de:Svenja Huth|Svenja Huth]] (19 iw) — 2888 skatījumu * [[:de:Evelyne Binsack|Evelyne Binsack]] (2 iw) — 2886 skatījumu * [[:de:Johannes Oerding|Johannes Oerding]] (4 iw) — 2879 skatījumu * [[:de:Simone Strobel|Simone Strobel]] (1 iw) — 2810 skatījumu * [[:de:Romy Haag|Romy Haag]] (7 iw) — 2797 skatījumu * [[:de:Victor Mature|Victor Mature]] (30 iw) — 2781 skatījumu * [[:de:Formel-1-Weltmeisterschaft 2022|Formel-1-Weltmeisterschaft 2022]] (38 iw) — 2773 skatījumu * [[:de:Virgin River (Fernsehserie)|Virgin River (Fernsehserie)]] (13 iw) — 2772 skatījumu * [[:de:The Rookie (Fernsehserie)|The Rookie (Fernsehserie)]] (18 iw) — 2724 skatījumu * [[:de:Fußball-Ligasystem in Deutschland|Fußball-Ligasystem in Deutschland]] (17 iw) — 2716 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Phase 4 de l'univers cinématographique Marvel|Phase 4 de l'univers cinématographique Marvel]] (13 iw) — 34172 skatījumu * [[:fr:Geneviève Grad|Geneviève Grad]] (16 iw) — 29424 skatījumu * [[:fr:Le Gendarme de Saint-Tropez|Le Gendarme de Saint-Tropez]] (26 iw) — 23959 skatījumu * [[:fr:Le Gendarme (série de films)|Le Gendarme (série de films)]] (4 iw) — 14114 skatījumu * [[:fr:Jules Dassin|Jules Dassin]] (36 iw) — 12201 skatījumu * [[:fr:Elsa Pataky|Elsa Pataky]] (38 iw) — 11297 skatījumu * [[:fr:Mohammed ben Salmane|Mohammed ben Salmane]] (66 iw) — 10750 skatījumu * [[:fr:Mareva Galanter|Mareva Galanter]] (8 iw) — 10057 skatījumu * [[:fr:Camille Lou|Camille Lou]] (8 iw) — 8792 skatījumu * [[:fr:Arthur (animateur)|Arthur (animateur)]] (4 iw) — 7886 skatījumu * [[:fr:Les Petits Meurtres d'Agatha Christie|Les Petits Meurtres d'Agatha Christie]] (13 iw) — 7657 skatījumu * [[:fr:Hunter Moore|Hunter Moore]] (4 iw) — 7462 skatījumu * [[:fr:Décès en juillet 2022|Décès en juillet 2022]] (10 iw) — 7071 skatījumu * [[:fr:Tour de France Femmes|Tour de France Femmes]] (13 iw) — 6787 skatījumu * [[:fr:Patrice Laffont|Patrice Laffont]] (5 iw) — 6295 skatījumu * [[:fr:France Rumilly|France Rumilly]] (4 iw) — 5598 skatījumu * [[:fr:Carlos (chanteur)|Carlos (chanteur)]] (6 iw) — 5477 skatījumu * [[:fr:Au poste !|Au poste !]] (3 iw) — 5324 skatījumu * [[:fr:André Manoukian|André Manoukian]] (7 iw) — 5290 skatījumu * [[:fr:Élodie Frenck|Élodie Frenck]] (7 iw) — 5151 skatījumu * [[:fr:Guy Grosso|Guy Grosso]] (11 iw) — 4919 skatījumu * [[:fr:Tour de France Femmes 2022|Tour de France Femmes 2022]] (9 iw) — 4880 skatījumu * [[:fr:Michel Modo|Michel Modo]] (12 iw) — 4868 skatījumu * [[:fr:Christian Marin|Christian Marin]] (12 iw) — 4775 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 4767 skatījumu * [[:fr:Jean Lefebvre|Jean Lefebvre]] (20 iw) — 4651 skatījumu * [[:fr:Variole du singe|Variole du singe]] (62 iw) — 4454 skatījumu * [[:fr:Grover Krantz|Grover Krantz]] (6 iw) — 4424 skatījumu * [[:fr:Nuno Tavares|Nuno Tavares]] (22 iw) — 4224 skatījumu * [[:fr:Jean-François Zygel|Jean-François Zygel]] (2 iw) — 4187 skatījumu * [[:fr:Julie Dassin|Julie Dassin]] (1 iw) — 4180 skatījumu * [[:fr:Le Gendarme à New York|Le Gendarme à New York]] (23 iw) — 4122 skatījumu * [[:fr:Blandine Bellavoir|Blandine Bellavoir]] (5 iw) — 4102 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4089 skatījumu * [[:fr:Sur ordre de Dieu|Sur ordre de Dieu]] (11 iw) — 4088 skatījumu * [[:fr:Marie Le Net|Marie Le Net]] (8 iw) — 4061 skatījumu * [[:fr:Lee Miller|Lee Miller]] (33 iw) — 4012 skatījumu * [[:fr:Michel Galabru|Michel Galabru]] (36 iw) — 4004 skatījumu * [[:fr:Épidémie de variole du singe de 2022|Épidémie de variole du singe de 2022]] (34 iw) — 3914 skatījumu * [[:fr:Jordan Bardella|Jordan Bardella]] (15 iw) — 3905 skatījumu * [[:fr:Camille Raymond|Camille Raymond]] (2 iw) — 3822 skatījumu * [[:fr:Pegging|Pegging]] (32 iw) — 3797 skatījumu * [[:fr:Yvan Colonna|Yvan Colonna]] (15 iw) — 3774 skatījumu * [[:fr:Michaël Youn|Michaël Youn]] (10 iw) — 3767 skatījumu * [[:fr:Politique étrangère de l'Allemagne|Politique étrangère de l'Allemagne]] (11 iw) — 3748 skatījumu * [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 3726 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3699 skatījumu * [[:fr:Melina Mercouri|Melina Mercouri]] (46 iw) — 3635 skatījumu * [[:fr:Laurent Nuñez|Laurent Nuñez]] (5 iw) — 3598 skatījumu * [[:fr:Adèle Exarchopoulos|Adèle Exarchopoulos]] (38 iw) — 3584 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 3568 skatījumu * [[:fr:Bernard Cribbins|Bernard Cribbins]] (23 iw) — 3550 skatījumu * [[:fr:Tuxedo|Tuxedo]] (7 iw) — 3486 skatījumu * [[:fr:Tuxedo (logiciel)|Tuxedo (logiciel)]] (9 iw) — 3471 skatījumu * [[:fr:Les Charlots|Les Charlots]] (11 iw) — 3470 skatījumu * [[:fr:Les Tribulations d'une caissière|Les Tribulations d'une caissière]] (1 iw) — 3380 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3358 skatījumu * [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 3327 skatījumu * [[:fr:Valérie Trierweiler|Valérie Trierweiler]] (32 iw) — 3326 skatījumu * [[:fr:Alexandra Neldel|Alexandra Neldel]] (15 iw) — 3325 skatījumu * [[:fr:Arthur Theate|Arthur Theate]] (16 iw) — 3311 skatījumu * [[:fr:Louis Aliot|Louis Aliot]] (49 iw) — 3300 skatījumu * [[:fr:Requin bleu|Requin bleu]] (60 iw) — 3286 skatījumu * [[:fr:Daniel Cauchy|Daniel Cauchy]] (4 iw) — 3280 skatījumu * [[:fr:Saison 11 de The Walking Dead|Saison 11 de The Walking Dead]] (10 iw) — 3267 skatījumu * [[:fr:Yellowstone (série télévisée)|Yellowstone (série télévisée)]] (15 iw) — 3225 skatījumu * [[:fr:Mary Alice|Mary Alice]] (19 iw) — 3223 skatījumu * [[:fr:Irina Ionesco|Irina Ionesco]] (11 iw) — 3213 skatījumu * [[:fr:Dani (artiste)|Dani (artiste)]] (9 iw) — 3156 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3142 skatījumu * [[:fr:Lou Doillon|Lou Doillon]] (19 iw) — 3075 skatījumu * [[:fr:Oppenheimer (film)|Oppenheimer (film)]] (20 iw) — 3056 skatījumu * [[:fr:Igor Bogdanoff|Igor Bogdanoff]] (2 iw) — 3056 skatījumu * [[:fr:Charlotte Valandrey|Charlotte Valandrey]] (16 iw) — 3055 skatījumu * [[:fr:Adriana Karembeu|Adriana Karembeu]] (38 iw) — 3051 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3034 skatījumu * [[:fr:Quentin Dupieux|Quentin Dupieux]] (19 iw) — 3005 skatījumu * [[:fr:Booba|Booba]] (21 iw) — 2997 skatījumu * [[:fr:David Leitch|David Leitch]] (19 iw) — 2924 skatījumu * [[:fr:Victor Newman|Victor Newman]] (3 iw) — 2921 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 2900 skatījumu * [[:fr:Marion Rousse|Marion Rousse]] (9 iw) — 2897 skatījumu * [[:fr:Claude Dubois|Claude Dubois]] (3 iw) — 2882 skatījumu * [[:fr:Orelsan|Orelsan]] (14 iw) — 2866 skatījumu * [[:fr:Samuel Labarthe|Samuel Labarthe]] (5 iw) — 2853 skatījumu * [[:fr:Assassinat de Jamal Khashoggi|Assassinat de Jamal Khashoggi]] (13 iw) — 2839 skatījumu * [[:fr:Estelle Lefébure|Estelle Lefébure]] (9 iw) — 2831 skatījumu * [[:fr:Hugo Ekitike|Hugo Ekitike]] (16 iw) — 2784 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (51 iw) — 2782 skatījumu * [[:fr:Loxosceles reclusa|Loxosceles reclusa]] (22 iw) — 2742 skatījumu * [[:fr:Saison 4 de Stranger Things|Saison 4 de Stranger Things]] (19 iw) — 2727 skatījumu * [[:fr:Ève Angeli|Ève Angeli]] (6 iw) — 2719 skatījumu * [[:fr:Fêtes de Bayonne|Fêtes de Bayonne]] (5 iw) — 2629 skatījumu * [[:fr:Miss France|Miss France]] (20 iw) — 2541 skatījumu * [[:fr:Marilou Berry|Marilou Berry]] (15 iw) — 2514 skatījumu * [[:fr:Shy'm|Shy'm]] (22 iw) — 2477 skatījumu * [[:fr:Richard Bohringer|Richard Bohringer]] (24 iw) — 2471 skatījumu * [[:fr:Saison 2 des Petits Meurtres d'Agatha Christie|Saison 2 des Petits Meurtres d'Agatha Christie]] (1 iw) — 2467 skatījumu * [[:fr:Real Humans : 100 % humain|Real Humans : 100 % humain]] (15 iw) — 2425 skatījumu * [[:fr:Jour du dépassement|Jour du dépassement]] (24 iw) — 2410 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Лепс, Григорий Викторович|Лепс, Григорий Викторович]] (27 iw) — 24777 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (50 iw) — 18189 skatījumu * [[:ru:ПФМ-1|ПФМ-1]] (13 iw) — 16211 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 15325 skatījumu * [[:ru:Бут, Виктор Анатольевич|Бут, Виктор Анатольевич]] (24 iw) — 13702 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 13229 skatījumu * [[:ru:День системного администратора|День системного администратора]] (18 iw) — 12840 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (18 iw) — 12410 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 11669 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10510 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10352 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (30 iw) — 10213 skatījumu * [[:ru:Народно-освободительная армия Китая|Народно-освободительная армия Китая]] (67 iw) — 9812 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9385 skatījumu * [[:ru:Легенда № 17|Легенда № 17]] (18 iw) — 7678 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (11 iw) — 7487 skatījumu * [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 7412 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 7350 skatījumu * [[:ru:Пьеха, Эдита Станиславовна|Пьеха, Эдита Станиславовна]] (19 iw) — 6686 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 6436 skatījumu * [[:ru:Тренер (фильм, 2018)|Тренер (фильм, 2018)]] (8 iw) — 5955 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 5939 skatījumu * [[:ru:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 5772 skatījumu * [[:ru:Билецкий, Андрей Евгеньевич|Билецкий, Андрей Евгеньевич]] (12 iw) — 5765 skatījumu * [[:ru:Оленовка (Волновахский район)|Оленовка (Волновахский район)]] (9 iw) — 5723 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 5646 skatījumu * [[:ru:Савочкин, Игорь Юрьевич|Савочкин, Игорь Юрьевич]] (12 iw) — 5260 skatījumu * [[:ru:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 5195 skatījumu * [[:ru:Антоновский мост|Антоновский мост]] (9 iw) — 5107 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 5104 skatījumu * [[:ru:Павлович, Сергей Владимирович|Павлович, Сергей Владимирович]] (4 iw) — 5077 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 4622 skatījumu * [[:ru:Ревва, Александр Владимирович|Ревва, Александр Владимирович]] (9 iw) — 4499 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 4420 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4405 skatījumu * [[:ru:Фатих Карагюмрюк|Фатих Карагюмрюк]] (24 iw) — 4402 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4354 skatījumu * [[:ru:Stray (игра)|Stray (игра)]] (13 iw) — 4306 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 4059 skatījumu * [[:ru:Оспа обезьян|Оспа обезьян]] (62 iw) — 4048 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 4036 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 4031 skatījumu * [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 3993 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 3957 skatījumu * [[:ru:Тайна «Чёрных дроздов»|Тайна «Чёрных дроздов»]] (7 iw) — 3908 skatījumu * [[:ru:Государства — спонсоры терроризма (список США)|Государства — спонсоры терроризма (список США)]] (21 iw) — 3835 skatījumu * [[:ru:Харламов, Александр Валерьевич|Харламов, Александр Валерьевич]] (5 iw) — 3774 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 3674 skatījumu * [[:ru:Четвёртый (фильм)|Четвёртый (фильм)]] (8 iw) — 3656 skatījumu * [[:ru:Быков, Дмитрий Львович|Быков, Дмитрий Львович]] (20 iw) — 3650 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 3643 skatījumu * [[:ru:Би-2|Би-2]] (15 iw) — 3632 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 3615 skatījumu * [[:ru:Морфологическая классификация галактик|Морфологическая классификация галактик]] (30 iw) — 3601 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3590 skatījumu * [[:ru:Ядерный клуб|Ядерный клуб]] (55 iw) — 3518 skatījumu * [[:ru:Битва при Молодях|Битва при Молодях]] (12 iw) — 3501 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3479 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3474 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 3452 skatījumu * [[:ru:День Военно-Морского Флота|День Военно-Морского Флота]] (5 iw) — 3451 skatījumu * [[:ru:Соломон Кейн (фильм)|Соломон Кейн (фильм)]] (24 iw) — 3439 skatījumu * [[:ru:Вооружённые силы Китайской Республики|Вооружённые силы Китайской Республики]] (29 iw) — 3429 skatījumu * [[:ru:Хангошвили, Зелимхан Султанович|Хангошвили, Зелимхан Султанович]] (8 iw) — 3428 skatījumu * [[:ru:Грайнер, Бриттни|Грайнер, Бриттни]] (27 iw) — 3394 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 3391 skatījumu * [[:ru:Дело «Тамам Шуд»|Дело «Тамам Шуд»]] (24 iw) — 3303 skatījumu * [[:ru:Хасанские бои (1938)|Хасанские бои (1938)]] (29 iw) — 3293 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 3236 skatījumu * [[:ru:Патрушев, Дмитрий Николаевич|Патрушев, Дмитрий Николаевич]] (9 iw) — 3231 skatījumu * [[:ru:Тор (зенитный ракетный комплекс)|Тор (зенитный ракетный комплекс)]] (34 iw) — 3165 skatījumu * [[:ru:Свой среди чужих, чужой среди своих|Свой среди чужих, чужой среди своих]] (11 iw) — 3085 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3069 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3015 skatījumu * [[:ru:Хеллбой (фильм, 2019)|Хеллбой (фильм, 2019)]] (27 iw) — 3013 skatījumu * [[:ru:Будапештский меморандум|Будапештский меморандум]] (34 iw) — 3005 skatījumu * [[:ru:Stray Kids|Stray Kids]] (35 iw) — 3004 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3003 skatījumu * [[:ru:Белфорт, Джордан|Белфорт, Джордан]] (35 iw) — 2980 skatījumu * [[:ru:Хуснуллин, Марат Шакирзянович|Хуснуллин, Марат Шакирзянович]] (13 iw) — 2951 skatījumu * [[:ru:Война (фильм, 2002)|Война (фильм, 2002)]] (13 iw) — 2939 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2913 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 2845 skatījumu * [[:ru:Вкусно — и точка|Вкусно — и точка]] (14 iw) — 2835 skatījumu * [[:ru:Смоленское сражение (1941)|Смоленское сражение (1941)]] (38 iw) — 2766 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 2723 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 2705 skatījumu * [[:ru:Зайцева, Людмила Васильевна|Зайцева, Людмила Васильевна]] (9 iw) — 2665 skatījumu * [[:ru:Демографический кризис в Российской Федерации|Демографический кризис в Российской Федерации]] (4 iw) — 2638 skatījumu * [[:ru:Гусев, Александр Владимирович (хоккеист)|Гусев, Александр Владимирович (хоккеист)]] (13 iw) — 2625 skatījumu * [[:ru:Оппенгеймер (фильм)|Оппенгеймер (фильм)]] (20 iw) — 2611 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2598 skatījumu * [[:ru:Наталушко, Сергей Владимирович|Наталушко, Сергей Владимирович]] (3 iw) — 2577 skatījumu * [[:ru:PzH 2000|PzH 2000]] (31 iw) — 2570 skatījumu * [[:ru:.torrent|.torrent]] (14 iw) — 2564 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (3 iw) — 2551 skatījumu * [[:ru:Размер мужского полового члена|Размер мужского полового члена]] (32 iw) — 2527 skatījumu * [[:ru:Балабанов, Алексей Октябринович|Балабанов, Алексей Октябринович]] (27 iw) — 2492 skatījumu * [[:ru:Список вооружения и военной техники Сухопутных войск Российской Федерации|Список вооружения и военной техники Сухопутных войск Российской Федерации]] (5 iw) — 2451 skatījumu * [[:ru:Борисов, Юрий Иванович|Борисов, Юрий Иванович]] (12 iw) — 2449 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Эдмунд Гвен|Эдмунд Гвен]] (39 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 52 skatījumu * [[:be:Галкі|Галкі]] (5 iw) — 43 skatījumu * [[:be:Конегадоўля|Конегадоўля]] (24 iw) — 39 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 28 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Альштынскае ваяводства (1946—1975)|Альштынскае ваяводства (1946—1975)]] (1 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Канфлікт у Македоніі (2001)|Канфлікт у Македоніі (2001)]] (31 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Спіс войнаў Беларусі|Спіс войнаў Беларусі]] (4 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Беластоцкае ваяводства (1944—1975)|Беластоцкае ваяводства (1944—1975)]] (7 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Мёры (значэнні)|Мёры (значэнні)]] (1 iw) — 20 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Новыя Градкі|Новыя Градкі]] (3 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Юрка Лявонны|Юрка Лявонны]] (1 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (12 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Янка Лучына|Янка Лучына]] (7 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Брагін|Брагін]] (19 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Зубр (маладзёжны рух)|Зубр (маладзёжны рух)]] (9 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Міжмор’е|Міжмор’е]] (32 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Лёгкі авіяносец|Лёгкі авіяносец]] (18 iw) — 16 skatījumu * [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Браняпалубны крэйсер|Браняпалубны крэйсер]] (28 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Адам Іосіфавіч Мальдзіс|Адам Іосіфавіч Мальдзіс]] (5 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Юхан Агрэл|Юхан Агрэл]] (16 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Патая|Патая]] (68 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Сабакі Эўропы (раман)|Сабакі Эўропы (раман)]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Кубак Польшчы па баскетболе 2018/2019|Кубак Польшчы па баскетболе 2018/2019]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Пятрусь Макаль|Пятрусь Макаль]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Караль Наўроцкi|Караль Наўроцкi]] (5 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Гарызонт Мінск|Гарызонт Мінск]] (6 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Плывучая казарма|Плывучая казарма]] (11 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Вацлаў Ластоўскі|Вацлаў Ластоўскі]] (11 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Ежы Белазор (сын Аляксандра)|Ежы Белазор (сын Аляксандра)]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Судзукі Харунобу|Судзукі Харунобу]] (29 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Пасынак|Пасынак]] (8 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Кантоны Федэрацыі Босніі і Герцагавіны|Кантоны Федэрацыі Босніі і Герцагавіны]] (33 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Альштынскае ваяводства|Альштынскае ваяводства]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Джаковіца (аэрапорт)|Джаковіца (аэрапорт)]] (21 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Бернар Арно|Бернар Арно]] (43 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Кубак Польшчы па баскетболе 2021/2022|Кубак Польшчы па баскетболе 2021/2022]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Яўген Іванавіч Барычэўскі|Яўген Іванавіч Барычэўскі]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Старт Люблін|Старт Люблін]] (7 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Аляксандр Мікалаевіч Стажараў|Аляксандр Мікалаевіч Стажараў]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Легіён «Свабода Расіі»|Легіён «Свабода Расіі»]] (18 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Альштынскае ваяводства (1975—1998)|Альштынскае ваяводства (1975—1998)]] (12 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Зінаіда Аляксандраўна Бандарына|Зінаіда Аляксандраўна Бандарына]] (3 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (21 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Мікалай Аўтуховіч|Мікалай Аўтуховіч]] (3 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Пошукавы маркетынг|Пошукавы маркетынг]] (26 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Суперкубак Польшчы па баскетболе 2012|Суперкубак Польшчы па баскетболе 2012]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Нумарныя знакі ў Беларусі|Нумарныя знакі ў Беларусі]] (11 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Кубак Польшчы па баскетболе|Кубак Польшчы па баскетболе]] (8 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Міягава Цёсюн|Міягава Цёсюн]] (10 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Павісле|Павісле]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Лісабонскі рэгіён|Лісабонскі рэгіён]] (31 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Барацьба з тэрарызмам у Іраку пасля 2017 года|Барацьба з тэрарызмам у Іраку пасля 2017 года]] (7 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Буякі|Буякі]] (66 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Пеніс чалавека|Пеніс чалавека]] (58 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Абцас|Абцас]] (28 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Г’якоўская акруга|Г’якоўская акруга]] (30 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Аляксандр Уладзіміравіч Класкоўскі|Аляксандр Уладзіміравіч Класкоўскі]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Спіс матылёў Беларусі|Спіс матылёў Беларусі]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Беларусь у Першай сусветнай вайне|Беларусь у Першай сусветнай вайне]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Медаль Коплі|Медаль Коплі]] (52 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Купалле|Купалле]] (25 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Шукальнікі шчасця|Шукальнікі шчасця]] (9 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вакольны горад|Вакольны горад]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларуская хрысціянская дэмакратыя (2005)|Беларуская хрысціянская дэмакратыя (2005)]] (10 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Уладзімір Мікалаевіч Перцаў|Уладзімір Мікалаевіч Перцаў]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беспілотная індустрыя Беларусі|Беспілотная індустрыя Беларусі]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Генадзь Пашкоў|Генадзь Пашкоў]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларускі нацыянальны касцюм|Беларускі нацыянальны касцюм]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Браніслаў Адамавіч Тарашкевіч|Браніслаў Адамавіч Тарашкевіч]] (20 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Дарожныя знакі Беларусі|Дарожныя знакі Беларусі]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ян Чачот|Ян Чачот]] (10 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Літаратурная прэмія імя Ежы Гедройца|Літаратурная прэмія імя Ежы Гедройца]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Суботнікі|Суботнікі]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Алаіза Пашкевіч|Алаіза Пашкевіч]] (19 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Замаскварэцкая лінія|Замаскварэцкая лінія]] (30 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Пул-8|Пул-8]] (21 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Owczarek belgijski|Owczarek belgijski]] (35 iw) — 15347 skatījumu * [[:pl:Jakub Rzeźniczak|Jakub Rzeźniczak]] (11 iw) — 6659 skatījumu * [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 6431 skatījumu * [[:pl:Zmarli w lipcu 2022|Zmarli w lipcu 2022]] (10 iw) — 3423 skatījumu * [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 2148 skatījumu * [[:pl:Michalina Olszańska|Michalina Olszańska]] (13 iw) — 2128 skatījumu * [[:pl:Rochus Misch|Rochus Misch]] (28 iw) — 2100 skatījumu * [[:pl:Kora (wokalistka)|Kora (wokalistka)]] (15 iw) — 2050 skatījumu * [[:pl:Bernard Cribbins|Bernard Cribbins]] (23 iw) — 1786 skatījumu * [[:pl:K2 Black Panther|K2 Black Panther]] (29 iw) — 1740 skatījumu * [[:pl:Rafał Augustyniak|Rafał Augustyniak]] (9 iw) — 1707 skatījumu * [[:pl:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 1682 skatījumu * [[:pl:Jane Seymour (aktorka)|Jane Seymour (aktorka)]] (46 iw) — 1577 skatījumu * [[:pl:Arkadiusz Skrzypaszek|Arkadiusz Skrzypaszek]] (12 iw) — 1562 skatījumu * [[:pl:James Bond (seria filmów)|James Bond (seria filmów)]] (26 iw) — 1521 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1476 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1473 skatījumu * [[:pl:07 zgłoś się|07 zgłoś się]] (2 iw) — 1416 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1415 skatījumu * [[:pl:KAI T-50 Golden Eagle|KAI T-50 Golden Eagle]] (30 iw) — 1396 skatījumu * [[:pl:Pola Raksa|Pola Raksa]] (13 iw) — 1325 skatījumu * [[:pl:Nadine Sierra|Nadine Sierra]] (26 iw) — 1322 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1300 skatījumu * [[:pl:David Warner (aktor)|David Warner (aktor)]] (37 iw) — 1277 skatījumu * [[:pl:Tomasz Lenz|Tomasz Lenz]] (4 iw) — 1270 skatījumu * [[:pl:Jasmine Paolini|Jasmine Paolini]] (14 iw) — 1230 skatījumu * [[:pl:Marek Kondrat|Marek Kondrat]] (10 iw) — 1201 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (30 iw) — 1197 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1196 skatījumu * [[:pl:Kateryna Baindl|Kateryna Baindl]] (19 iw) — 1143 skatījumu * [[:pl:Pegging|Pegging]] (32 iw) — 1136 skatījumu * [[:pl:Antek Smykiewicz|Antek Smykiewicz]] (1 iw) — 1126 skatījumu * [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 1110 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1096 skatījumu * [[:pl:Fancy|Fancy]] (15 iw) — 1050 skatījumu * [[:pl:August Kowalczyk|August Kowalczyk]] (5 iw) — 1034 skatījumu * [[:pl:Faruk I|Faruk I]] (54 iw) — 1032 skatījumu * [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 1011 skatījumu * [[:pl:Dancing with the Stars. Taniec z gwiazdami|Dancing with the Stars. Taniec z gwiazdami]] (2 iw) — 1007 skatījumu * [[:pl:Liga Europy UEFA (2022/2023)|Liga Europy UEFA (2022/2023)]] (28 iw) — 1005 skatījumu * [[:pl:Niwiska (gmina)|Niwiska (gmina)]] (16 iw) — 1000 skatījumu * [[:pl:Paola Egonu|Paola Egonu]] (16 iw) — 988 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 986 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 969 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 966 skatījumu * [[:pl:Nikodem Skotarczak|Nikodem Skotarczak]] (2 iw) — 966 skatījumu * [[:pl:Puchar Polski w piłce nożnej (2022/2023)|Puchar Polski w piłce nożnej (2022/2023)]] (1 iw) — 964 skatījumu * [[:pl:AHS Krab|AHS Krab]] (14 iw) — 951 skatījumu * [[:pl:Formuła 1 Sezon 2022|Formuła 1 Sezon 2022]] (38 iw) — 940 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Skiba|Krzysztof Skiba]] (3 iw) — 920 skatījumu * [[:pl:Bizon (kombajn rolniczy)|Bizon (kombajn rolniczy)]] (3 iw) — 916 skatījumu * [[:pl:Mateusz Morawiecki|Mateusz Morawiecki]] (54 iw) — 893 skatījumu * [[:pl:Michał Filip|Michał Filip]] (2 iw) — 892 skatījumu * [[:pl:Dzień Administratora|Dzień Administratora]] (18 iw) — 892 skatījumu * [[:pl:Krajowa Spółka Cukrowa|Krajowa Spółka Cukrowa]] (3 iw) — 883 skatījumu * [[:pl:Żabka (sieć sklepów)|Żabka (sieć sklepów)]] (9 iw) — 876 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 874 skatījumu * [[:pl:Wielki amerykański skandal tramwajowy|Wielki amerykański skandal tramwajowy]] (14 iw) — 852 skatījumu * [[:pl:Taco Hemingway|Taco Hemingway]] (13 iw) — 848 skatījumu * [[:pl:Big Cyc|Big Cyc]] (3 iw) — 846 skatījumu * [[:pl:Jawed Karim|Jawed Karim]] (41 iw) — 835 skatījumu * [[:pl:Liga Konferencji Europy UEFA (2022/2023)/Faza kwalifikacyjna (ścieżka ligowa)|Liga Konferencji Europy UEFA (2022/2023)/Faza kwalifikacyjna (ścieżka ligowa)]] (4 iw) — 830 skatījumu * [[:pl:MS Vale Brasil|MS Vale Brasil]] (9 iw) — 825 skatījumu * [[:pl:Su-57|Su-57]] (48 iw) — 824 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Rutkowski (ur. 1960)|Krzysztof Rutkowski (ur. 1960)]] (5 iw) — 821 skatījumu * [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 819 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (35 iw) — 811 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 810 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 805 skatījumu * [[:pl:M1 Abrams|M1 Abrams]] (53 iw) — 797 skatījumu * [[:pl:Dawid Kwiatkowski|Dawid Kwiatkowski]] (7 iw) — 796 skatījumu * [[:pl:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 793 skatījumu * [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 786 skatījumu * [[:pl:Bartosz Gelner|Bartosz Gelner]] (3 iw) — 777 skatījumu * [[:pl:Budka Suflera|Budka Suflera]] (31 iw) — 774 skatījumu * [[:pl:Turbulencje (serial telewizyjny)|Turbulencje (serial telewizyjny)]] (23 iw) — 770 skatījumu * [[:pl:Manuela Sáenz|Manuela Sáenz]] (26 iw) — 768 skatījumu * [[:pl:Franciszek Gajowniczek|Franciszek Gajowniczek]] (11 iw) — 766 skatījumu * [[:pl:Źródło Kastalskie|Źródło Kastalskie]] (19 iw) — 761 skatījumu * [[:pl:Mata (raper)|Mata (raper)]] (7 iw) — 761 skatījumu * [[:pl:Jacek Zieliński (ur. 1961)|Jacek Zieliński (ur. 1961)]] (8 iw) — 747 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 744 skatījumu * [[:pl:Siły Powietrzne|Siły Powietrzne]] (23 iw) — 743 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 742 skatījumu * [[:pl:Ryszard Terlecki|Ryszard Terlecki]] (5 iw) — 741 skatījumu * [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 738 skatījumu * [[:pl:Elżbieta Czyżewska|Elżbieta Czyżewska]] (9 iw) — 736 skatījumu * [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 735 skatījumu * [[:pl:Statut Łaskiego|Statut Łaskiego]] (6 iw) — 717 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 703 skatījumu * [[:pl:Andrzej Dragan|Andrzej Dragan]] (5 iw) — 700 skatījumu * [[:pl:James Lovelock|James Lovelock]] (45 iw) — 693 skatījumu * [[:pl:Rozpad Jugosławii|Rozpad Jugosławii]] (42 iw) — 692 skatījumu * [[:pl:Stanisław Ignacy Witkiewicz|Stanisław Ignacy Witkiewicz]] (31 iw) — 691 skatījumu * [[:pl:Tablice rejestracyjne w Polsce|Tablice rejestracyjne w Polsce]] (16 iw) — 688 skatījumu * [[:pl:Lalka (serial telewizyjny)|Lalka (serial telewizyjny)]] (1 iw) — 686 skatījumu * [[:pl:Makao (gra karciana)|Makao (gra karciana)]] (4 iw) — 682 skatījumu * [[:pl:Mary Alice|Mary Alice]] (19 iw) — 679 skatījumu * [[:pl:Daria Zawiałow|Daria Zawiałow]] (4 iw) — 672 skatījumu * [[:pl:Golec uOrkiestra|Golec uOrkiestra]] (2 iw) — 662 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Kazimiera Kymantaitė|Kazimiera Kymantaitė]] (1 iw) — 477 skatījumu * [[:lt:Vytautas Tomkus|Vytautas Tomkus]] (3 iw) — 464 skatījumu * [[:lt:Šturmai|Šturmai]] (3 iw) — 257 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 250 skatījumu * [[:lt:Anatolijus Šenderovas|Anatolijus Šenderovas]] (1 iw) — 184 skatījumu * [[:lt:Madeira (sala)|Madeira (sala)]] (36 iw) — 151 skatījumu * [[:lt:Jūros šventė|Jūros šventė]] (3 iw) — 144 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 143 skatījumu * [[:lt:Marijonas Gregorauskas|Marijonas Gregorauskas]] (1 iw) — 139 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 137 skatījumu * [[:lt:Tyrinėjimų kalnagūbris|Tyrinėjimų kalnagūbris]] (5 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 113 skatījumu * [[:lt:Serenity (filmas)|Serenity (filmas)]] (32 iw) — 112 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 106 skatījumu * [[:lt:Juozas Banaitis|Juozas Banaitis]] (1 iw) — 101 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 97 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 97 skatījumu * [[:lt:Balys Bratkauskas|Balys Bratkauskas]] (1 iw) — 90 skatījumu * [[:lt:Tadas Blinda|Tadas Blinda]] (5 iw) — 87 skatījumu * [[:lt:Inga Jankauskaitė|Inga Jankauskaitė]] (10 iw) — 84 skatījumu * [[:lt:Vladimiras Čeburinas|Vladimiras Čeburinas]] (2 iw) — 80 skatījumu * [[:lt:Islandijos futbolo varžybos 2021 m.|Islandijos futbolo varžybos 2021 m.]] (10 iw) — 80 skatījumu * [[:lt:Jevhenas Konovalecis|Jevhenas Konovalecis]] (21 iw) — 78 skatījumu * [[:lt:Algis Matulionis|Algis Matulionis]] (3 iw) — 76 skatījumu * [[:lt:Stagfliacija|Stagfliacija]] (46 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Vaiva Mainelytė|Vaiva Mainelytė]] (2 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 66 skatījumu * [[:lt:ISM Vadybos ir ekonomikos universitetas|ISM Vadybos ir ekonomikos universitetas]] (4 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Someljė|Someljė]] (37 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Antanas Bosas|Antanas Bosas]] (1 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Mašerbrumas|Mašerbrumas]] (32 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Dovilė Šakalienė|Dovilė Šakalienė]] (3 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Butkų Juzė|Butkų Juzė]] (3 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Kūlgrinda|Kūlgrinda]] (5 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Islandijos futbolo varžybos 2022 m.|Islandijos futbolo varžybos 2022 m.]] (9 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Bix|Bix]] (3 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Monika Liu|Monika Liu]] (25 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Šuminai|Šuminai]] (2 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Milda Dargužaitė|Milda Dargužaitė]] (2 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Vilniaus kolegija|Vilniaus kolegija]] (3 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Vytautas Šapranauskas|Vytautas Šapranauskas]] (3 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Lietuvos valstybės apdovanojimai|Lietuvos valstybės apdovanojimai]] (9 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Vitas Tomkus|Vitas Tomkus]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Vytautas Paukštė|Vytautas Paukštė]] (5 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Guru|Guru]] (63 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Ba.|Ba.]] (3 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Kauno kolegija|Kauno kolegija]] (3 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Cukrinis žvyninukas|Cukrinis žvyninukas]] (57 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Bostonas (Anglija)|Bostonas (Anglija)]] (37 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Barstyčių akmuo|Barstyčių akmuo]] (5 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Alfa Kaprikornidai|Alfa Kaprikornidai]] (12 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Antisocialus asmenybės sutrikimas|Antisocialus asmenybės sutrikimas]] (44 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Arvydas Anušauskas|Arvydas Anušauskas]] (10 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Artūras Milaknis|Artūras Milaknis]] (11 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Justė Arlauskaitė|Justė Arlauskaitė]] (4 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Stančikų tiltai|Stančikų tiltai]] (3 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Praba|Praba]] (20 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Borisas Ryžas|Borisas Ryžas]] (8 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Ilzenbergo dvaras|Ilzenbergo dvaras]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Ė|Ė]] (21 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Triatlonas olimpinėse žaidynėse|Triatlonas olimpinėse žaidynėse]] (31 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Užimtumo tarnyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos|Užimtumo tarnyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos]] (2 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Automatinė pavarų dėžė|Automatinė pavarų dėžė]] (30 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Toma Vaškevičiūtė|Toma Vaškevičiūtė]] (2 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Rezus faktorius|Rezus faktorius]] (41 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Stimpankas|Stimpankas]] (55 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Gediminas Mesonis|Gediminas Mesonis]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Trečiasis Abiejų Tautų Respublikos padalijimas|Trečiasis Abiejų Tautų Respublikos padalijimas]] (21 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Alanas Chošnau|Alanas Chošnau]] (3 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Artūras Zuokas|Artūras Zuokas]] (9 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Vytautas Landsbergis-Žemkalnis|Vytautas Landsbergis-Žemkalnis]] (5 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo diena|Lietuvos nepriklausomybės atkūrimo diena]] (3 iw) — 35 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 514 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 393 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 339 skatījumu * [[:et:Peeter Volkonski|Peeter Volkonski]] (5 iw) — 331 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 296 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 222 skatījumu * [[:et:Kristina Kallas|Kristina Kallas]] (2 iw) — 189 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 168 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 165 skatījumu * [[:et:Armastus kolme apelsini vastu (näidend)|Armastus kolme apelsini vastu (näidend)]] (3 iw) — 159 skatījumu * [[:et:Andrei Zevakin|Andrei Zevakin]] (1 iw) — 151 skatījumu * [[:et:Andrei Volkonski|Andrei Volkonski]] (8 iw) — 140 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Helvi Jürisson|Helvi Jürisson]] (1 iw) — 121 skatījumu * [[:et:Arbo Valdma|Arbo Valdma]] (8 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Andrei Novikov|Andrei Novikov]] (2 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 107 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 103 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 102 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 101 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 100 skatījumu * [[:et:Ameerika Ühendriikide kirjanike loend|Ameerika Ühendriikide kirjanike loend]] (10 iw) — 98 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 93 skatījumu * [[:et:Väino Uibo|Väino Uibo]] (1 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Kaido Höövelson|Kaido Höövelson]] (14 iw) — 82 skatījumu * [[:et:Laine Randjärv|Laine Randjärv]] (9 iw) — 77 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Anu Saagim|Anu Saagim]] (1 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Tõvalased|Tõvalased]] (52 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Madis Kallas|Madis Kallas]] (5 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Mihhail Volkonski|Mihhail Volkonski]] (3 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (5 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Võsu|Võsu]] (13 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Urmas Kibuspuu|Urmas Kibuspuu]] (1 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Puuluup|Puuluup]] (1 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Piret Kalda|Piret Kalda]] (5 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Eve Kivi|Eve Kivi]] (10 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Ungari kirjanike loend|Ungari kirjanike loend]] (15 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Sulev Nõmmik|Sulev Nõmmik]] (7 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 52 skatījumu * [[:et:August Jakobson|August Jakobson]] (12 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Maarjamäe memoriaal|Maarjamäe memoriaal]] (3 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Ekstravertsus ja introvertsus|Ekstravertsus ja introvertsus]] (42 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Korsuni Jumalaema|Korsuni Jumalaema]] (2 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Ants Laikmaa|Ants Laikmaa]] (12 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Vana-Rooma keisrite loend|Vana-Rooma keisrite loend]] (6 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Kihnu Virve|Kihnu Virve]] (4 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (6 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Aarne Üksküla|Aarne Üksküla]] (2 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Volkonski|Volkonski]] (6 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Aivar Mäe|Aivar Mäe]] (4 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Margus Luik|Margus Luik]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Vello Orumets|Vello Orumets]] (3 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Carmen Mikiver|Carmen Mikiver]] (2 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Terminaator (ansambel)|Terminaator (ansambel)]] (7 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Loomade loendid|Loomade loendid]] (5 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Rautakirja|Rautakirja]] (4 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Hipokampus|Hipokampus]] (54 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (46 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Eduard Vilde|Eduard Vilde]] (22 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Arvi Siig|Arvi Siig]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Tibla|Tibla]] (4 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Palmse mõis|Palmse mõis]] (8 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Padjaklubi|Padjaklubi]] (1 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Tempo|Tempo]] (56 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Inglise punkansamblite loend|Inglise punkansamblite loend]] (2 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Untsakad|Untsakad]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Garmen Tabor|Garmen Tabor]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Eesti jõed|Eesti jõed]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Estonia katastroof|Estonia katastroof]] (6 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Jaan Tätte|Jaan Tätte]] (3 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Maia Vahtramäe|Maia Vahtramäe]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Aarne Biin|Aarne Biin]] (1 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 38 skatījumu * [[:et:A-Rühm (ansambel)|A-Rühm (ansambel)]] (1 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Maria Klenskaja|Maria Klenskaja]] (3 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Helicobacter pylori infektsioon|Helicobacter pylori infektsioon]] (1 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Ahvirõuged|Ahvirõuged]] (62 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Juuli 2022|Juuli 2022]] (14 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Anne Reemann|Anne Reemann]] (2 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 37 skatījumu {{div col end}} 1n5xijqhjhoyse8hkpi14ftoq8hkgj7 0 452006 3662716 3388711 2022-07-29T16:46:53Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Pitalova}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Pitalova | tips = stacija | attēls = Jaunlatgales stacija pirms 1938.jpg | attēla_apraksts = Jaunlatgales stacija pirms 1938. gada | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]], [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Gulbene]] | atvērta = 1860 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru, preču | arhitekts = | arhitekts2 = <!-- bez vikisaites --> | platformas = | platformu_tips = | sliežu_ceļi = | adrese = | latd = 57| latm = 3| lats = 43| latNS = N | longd = 27| longm = 55| longs = 9| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Purvmala (stacija)|Purvmala]]<br />[[Pīrāgi (stacija)|Pīrāgi]]<br />[[Belkino (stacija)|Vāvere]] | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = 303 | attālums_ref = <ref>Caur Rēzekni I un Krustpili; Ieriķu—Abrenes dzelzceļa pastāvēšanas laikā, braucot caur [[Ieriķi (stacija)|Ieriķiem]], attālums bija 262 km.</ref> }} '''Pitalova''' ({{val|ru|Станция Пыталово}}), līdz 1938. gadam '''Jaunlatgale''', līdz 1963. gadam '''Abrene''', ir [[dzelzceļa stacija]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Luga—Skangaļi|Pleskava—Skangaļi]], pēc 1944. gada atrodas [[Pitalovas rajons|Pitalovas rajonā]]. == Vēsture == Izveidota kā pieturas punkts 1863. gadā uz [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas]]. Par pilntiesīgu staciju Pitalova kļuva 1883. gadā.<ref>[http://www.pytalovo.ellink.ru/history2.htm Краткая история города и района]</ref> Līdz ar [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Pitalovas—Sitas dzelzceļa]] būvi 1902. gadā Pitalovas stacija kļuva par dzelzceļa mezglu. Par apdzīvotu vietu stacija apkārtne sāka veidoties pēc 1919. gada.<ref>[http://www.periodika.lv/Repository/BRZ/1937/01/08/085-BRZ-1937-01-08-001-SINGLE-ORIGNAME_P_001_BRZE1937N005_001.PDF Brīvā Zeme: Piektdiena, 8. janvāris, 1937 Jaunlatgales apriņķis skaitļu apgaismojumā]{{Novecojusi saite}}</ref> 1920. gada 14. janvārī [[Abrenes kauja|Abrenes kauju]] rezultātā Latvijas armija ieguva kontroli pār Pitalovu un tuvāko apkārtni un saskaņā ar Latvijas un [[Padomju Krievija]]s miera līgumu Pitalovas dzelzceļa mezglu iekļāva Latvijas teritorijā. Ap 1922. gadu Pitalovas staciju un ciemu pārdēvēja par Jaunlatgali. 1933. gadā Jaunlatgalei piešķīra [[pilsēta]]s tiesības un 1938. gadā to pārdēvēja par Abreni. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|PSRS okupācijas laikā]] 1944. gada 23. augustā Abreni pievienoja [[Krievijas PFSR]] jaunizveidotajam [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalam]]. Pēc kara beigām Abrene bija pasažieru vilcienu Rīga—Gulbene—Pitalova galapunkts. 1963. gadā Abrenes staciju pārdēvēja par Pitalovu. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Pitalovas stacija bija Krievijas Oktobra dzelzceļa pakļautībā, pēc vīzu režīma ieviešanas 1993. gadā vilcienu satiksmi uz Rīgu caur Gulbeni pārtrauca. Līdz 2015. gada oktobrim pasažieru vilciens Rīga—Sanktpēterburga apstājās Pitalovas stacijā. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="3"> Pitalovas dzc st.JPG|Pitalovas stacija (2009) </gallery> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://vesture.dodies.lv/#13/57.6136/24.8425&m=14/57.20994/27.78605&l=O/7 vesture.dodies.lv] (Latvijas armijas karte) * [https://railwayz.info/photolines/station/4683 railwayz.info] {{krieviski}} {{Dzelzceļa līnija Pleskava—Skangaļi}} {{Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene}} [[Kategorija:Pitalovas rajons]] [[Kategorija:Krievijas dzelzceļa stacijas]] [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene stacijas un pieturas punkti]] 2m4dh6yzc8hdyzjp6fu3xkikehhpz57 0 452343 3662648 3642010 2022-07-29T13:32:52Z Vitaly P 25520 /* Latvijā veikto diagnostisko testu dinamika */ atjaunots wikitext text/x-wiki [[Attēls:Covid-19-Time-Course-05.gif|thumb|270px|Skaidrojums par vīrusa daudzuma (apakšējā līkne) un pret to vērsto antivielu IGM un IgG koncentrācijas (augšējās līknes) izmaiņām mēneša laikā pēc inficēšanās ar SARS-CoV-2.]] [[Attēls:CDC COVID-19 test kit.jpg|thumb|270px|[[ASV]] pieejamais [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] RT-PĶR laboratoriskais tests.]] '''COVID-19 (2019. gada koronavīrusa slimības) diagnosticēšana''' balstās uz šīs slimības klīniskajām pazīmēm ([[klepus]], [[drudzis]] un [[aizdusa]]) un pozitīviem [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] [[laboratorija|laboratoriskajiem]] testiem. Krūšukurvja [[datortomogrāfija]] (CT) palīdz diagnosticēt COVID-19 pacientiem ar [[pneimonija|plaušu karsoni]]. [[Honkonga]]s slimību kontroles centrs izveidoja universālu shēmu, kurā visi aizdomās turētie pacienti drīkstēja palikt mājās, gaidot neatliekamās palīdzības darbinieku, kas viņiem iedeva SARS-CoV-2 vīrusa testa mēģeni parauga iespļaušanai, kas tūlīt tika nosūtīta uz centralizētu laboratoriju. Arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Nacionālais veselības dienests (NHS) paziņoja, ka sāks pārbaudīt aizdomīgus gadījumus mājās, kas ietaupa risku inficēt citus, ja viņi nonāk slimnīcā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=NHS pilots home testing for coronavirus |url=https://www.mobihealthnews.com/news/europe/nhs-pilots-home-testing-coronavirus |website=MobiHealthNews |language=en |date=24 February 2020}}</ref> [[Ķīna]]s uzņēmumi 2020. gada 25. februārī sāka ražot 1,7 miljonus COVID-19 laboratorisko testa komplektu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=China Makes Over 1.7 Million Covid-19 Testing Kits per Day, Official Says |url=https://yicaiglobal.com/news/china-makes-over-17-million-covid-19-testing-kits-per-day-official-says |website=Yicai Global}}</ref> == Laboratoriskie testi == [[Attēls:Fig4-positivity-rate(1).png|thumb|270px|Pozitīva RT-PĶR testa iespējas samazināšanās pēc pirmo COVID-19 simptomu parādīšanās.]] COVID-19 laboratorisko pārbaudi var veikt ar reālā laika [[polimerāzes ķēdes reakcija]]s (RT-PĶR) metodi, [[nukleīnskābes|nukleīnskābju]] testiem un [[ELISA]] metodes [[antivielas|antivielu]] un [[antigēni|antigēnu]] testiem, kuriem pieejami komerciāli komplekti. === PĶR testi === Pirmo SARS-CoV-2 vīrusa RT-PĶR testu izstrādāja [[Vācija]]s zinātnieki 2020. gada janvārī, izgatavojot 250 000 testa komplektus [[Pasaules Veselības organizācija]]s PVO vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sheridan |first1=Cormac |title=Coronavirus and the race to distribute reliable diagnostics |url=https://www.nature.com/articles/d41587-020-00002-2 |website=Nature Biotechnology |language=en |doi=10.1038/d41587-020-00002-2 |date=19 February 2020}}</ref> 28. janvārī arī [[Dienvidkoreja]]s ''Kogenebiotech'' izstrādāja savu koronavīrusu noteikšanas RT-PĶR komplektu ar nosaukumu ''PowerChek Coronavirus'', kas nosaka gan betakoronavīrusa E gēnu, gan SARS-CoV-2 vīrusam raksturīgo RdRp gēnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kogene.co.kr/eng/about_us/news/listbody.php?h_gcode=board&h_code=7&po_no=288 |title=NEW PRODUCT / COVID-19 KIT |access-date={{dat|2020|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200607150451/http://www.kogene.co.kr/eng/about_us/news/listbody.php?h_gcode=board&h_code=7&po_no=288 }}</ref> 2020. gada februārī arī citi uzņēmumi, piemēram, ''Seegene'' un ''Solgent'' izstrādāja savus komerciālos diagnostiskos komplektus ar nosaukumiem ''DiaPlexQ'' un ''Allplex 2019-nCoV Assay''.<ref>[http://www.seegene.com/ Seegene]</ref><ref>[http://www.solgent.com/ Solgent]</ref> 23. aprīlī Latvijas valdība pieņēma lēmumu sākt izmantot ātros COVID-19 testus, kuriem testēšanas process aizņem tikai 45 minūtes agrāko 3 līdz 6 stundu vietā. Šos testus sāka veikt [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]] (RAKUS), kuras sastāvā atrodas Nacionālā references laboratorija. Tas deva iespēju slimnīcām saņemt analīžu rezultātus īsākā laikā, piemēram, ja pacientam nepieciešams veikt steidzamos gadījumos, piemēram, ja slimnīcā būs ievests pacients, kuram nepieciešama steidzama [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija, vai pie noteiktām indikācijām, piemēram, [[infarkts]] vai [[insults]], [[dialīze]]s, kā arī citos gadījumos. Lielā starptautiskā pieprasījuma dēļ Latvija mēnesī varēja saņemt 2000 testus no ražotāja rūpnīcas Zviedrijā, vidēji dienā varēja veikt aptuveni 70 ātro COVID-19 testu.<ref>[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/6297_latvija_laboratorijas_vares_izmantot_atros_molekulari_biolog Latvijā laboratorijas varēs izmantot ātros molekulāri bioloģiskos COVID-19 testus] Veselības ministrija, 23.04.2020.</ref> 6. maijā FDA deva Ārkārtas lietošanas autorizāciju (EUA) SARS-CoV-2 nukleīnskābju noteikšanai augšējo elpceļu uztriepēs, kas balstīta uz CRISPR tehnoloģiju.<ref>[https://www.fda.gov/media/137747/download Emergency Use Authorization (EUA) for the Sherlock CRISPR SARS-CoV-2 Kit] FDA 2020. gada 6. maijā</ref> === Antivielu testi === [[Attēls:IgGIgM-Covid19-Test.jpg|thumb|270px|Negatīvs (pa kreisi) un pozitīvs (pa labi) anti-SARS-CoV-2 IgG/IgM antivielu testa rezultāts.]] Jau 2020. gada 28. februārī Dienvidkorejas uzņēmums ''PCL'' piedāvāja pretvīrusa antivielu noteikšanas komplektu ''COVID-19 Ag GICA Rapid'', kas varētu noteikt infekcijas diagnozi 10 minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pclchip.com/main/main_ing.php |title=PCL |access-date={{dat|2020|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200229033837/http://www.pclchip.com/main/main_ing.php }}</ref> 2020. gada maijā<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/388477-latvija-apgriezienus-uznem-covid-19-antivielu-testesana-ko-ta-atklaj Latvijā apgriezienus uzņem Covid-19 antivielu testēšana. Ko tā atklāj?] 2020. gada 31. maijā LTV "de facto"</ref> [[E. Gulbja Laboratorija]] sāka veikt SARS-CoV-(COVID-19) [[IgA]] un [[IgG]] antivielu semikvantitatīvu noteikšanu ar EUROIMMUN (Vācija) izstrādāto testēšanas sistēmu, paredzot tos ar molekulāro [[PĶR]] metodi pārbaudītās un apstiprinātās personas imunās atbildes noskaidrošanai uz SARS-Cov-2 un tiem ir epidemioloģiska nozīme sabiedrības kopējās imunitātes noskaidrošanā. Analīzes Anti-SARS-CoV-2 IgA un IgG cena bija EUR 41,50, atsevišķi Anti-SARS-CoV-2 IgG noteikšanas cena EUR 21,65. Pētījumi par reakcijas precizitāti bija veikti saskaņā ar CLSI vadlīnijām Nr. EPO-A3, testēšanas metodei bija CE sertifikāts.<ref>[https://www.egl.lv/sars-cov-2-covid-19-diagnostika-e-gulbja-laboratorija/ SARS-CoV-2 (COVID-19) diagnostika E. Gulbja Laboratorijā] 2020. gada 16. oktobrī</ref> === Antigēnu testi === 2020. gada 8. martā [[Ķīnas Republika|Taivāna]]s ''Academia Sinica'' paziņoja, ka 19 dienu laikā izveidots un notestēts monoklonāls jaunā koronavīrusa nukleokapsīdas antigēns, kas var palīdzēt atklāt vīrusa klātbūtni 15-20 minūšu laikā. Par paraugu tika izmantots [[gripa]]s ātrais diagnostiskais tests. 2020. gada 26. augustā ASV kompānija ''Abbott'' paziņoja, ka saņēmusi no ''U.S. Food and Drug Administration'' (FDA) steidzamības kārtas ''Emergency Use Authorization'' (EUA) atļauju ''BinaxNOW™ COVID-19 Ag Card'' ātrā testa ražošanai.<ref>[https://abbott.mediaroom.com/2020-08-26-Abbotts-Fast-5-15-Minute-Easy-to-Use-COVID-19-Antigen-Test-Receives-FDA-Emergency-Use-Authorization-Mobile-App-Displays-Test-Results-to-Help-Our-Return-to-Daily-Life-Ramping-Production-to-50-Million-Tests-a-Month ABBOTT'S FAST, $5, 15-MINUTE, EASY-TO-USE COVID-19 ANTIGEN TEST RECEIVES FDA EMERGENCY USE AUTHORIZATION; MOBILE APP DISPLAYS TEST RESULTS TO HELP OUR RETURN TO DAILY LIFE; RAMPING PRODUCTION TO 50 MILLION TESTS A MONTH] abbott.mediaroom.com 2020. gada 26. augustā</ref> 13. oktobrī [[Šveice]]s kompānija ''Roche'' paziņoja, ka sāks SARS-CoV-2 antigēnu testa Elecsys® ražošanu plaša mēroga testēšanai, kas kļūs pieejama 2020. gada beigās. Tests bija ieguvis [[CE sertifikāts|CE sertifikātu]] un iesniegts [[FDA]] steidzamai izskatīšanai, balstoties uz ''Emergency Use Authorisation'' (EUA) regulu.<ref>[https://www.roche.com/media/releases/med-cor-2020-10-13.htm Roche to launch laboratory SARS-CoV-2 antigen test to support high-volume testing of suspected COVID-19 patients] Basel, 13 October 2020</ref> == Attēldiagnostika == Krūšukurvja [[datortomogrāfija]] (CT) ļauj precīzi diagnosticēt COVID-19 96,1% gadījumu, tādēļ tā iesakāma kā papildu izmeklējums pacientiem ar plaušu karsoni (pneimoniju).<ref>[https://www.ajronline.org/doi/10.2214/AJR.20.22954 Coronavirus Disease 2019 (COVID-19): Role of Chest CT in Diagnosis and Management] American Journal of Roentgenology: 1—7. 10.2214/AJR.20.22954 {{en}}</ref> <gallery widths="200" heights="100" mode="packed"> COVID19CT2.webp|<small>Tipiskie "matstikla" aizēnojumi krūšukurvja [[datortomogrāfija|datortomogrāfijā]] (CT) pacientam ar sākotnēju COVID-19 [[pneimonija|pneimoniju]]</small> COVID19CT1.webp|<small>Aizēnojumi krūšukurvja datortomogrāfijā (CT) pacientam ar progresējošu COVID-19 pneimoniju</small> </gallery> == Latvijā veikto diagnostisko testu dinamika == [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā]] nelielos apjomos sāka veikt jau pirms 27. februāra. Sākotnēji testus [[SPKC]] neveica visiem Latvijas robežās šķērsotājiem, bet fokusējās un atklāto gadījumu kontaktu apzināšanu. Testēšanas apjoms ievērojamo pieauga slimības otrā viļņa laikā 2020. gada oktobrī. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC">[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757 COVID-19 infekcijas uzliesmojums] SPKC mājas lapa, 2020. gada 21. novembrī</ref> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais<br>laboratorisko <br>izmeklējumu<br>skaits ! style="width:20px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:20px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 2.08.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 1.08.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 31.07.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 30.07.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 29.07.2022. | align="center"|7 367 964 | align="right" |4125 | align="right" |1421 |- | 28.07.2022. | align="center"|7 363 839 | align="right" |4527 | align="right" |1575 |- | 27.07.2022. | align="center"|7 359 312 | align="right" |5510 | align="right" |2111 |- | 26.07.2022. | align="center"|7 353 802 | align="right" |4669 | align="right" |1368 |- | 25.07.2022. | align="center"|7 349 133 | align="right" |1327 | align="right" |264 |- | 24.07.2022. | align="center"|7 347 806 | align="right" |1936 | align="right" |603 |- | 23.07.2022. | align="center"|7 345 870 | align="right" |4018 | align="right" |1699 |- | 22.07.2022. | align="center"|7 341 852 | align="right" |3788 | align="right" |1250 |- | 21.07.2022. | align="center"|7 338 064 | align="right" |4190 | align="right" |1631 |- | 20.07.2022. | align="center"|7 333 874 | align="right" |5354 | align="right" |2093 |- | 19.07.2022. | align="center"|7 328 520 | align="right" |4248 | align="right" |1179 |- | 18.07.2022. | align="center"|7 324 272 | align="right" |1202 | align="right" |119 |- | 17.07.2022. | align="center"|7 323 070 | align="right" |1697 | align="right" |433 |- | 16.07.2022. | align="center"|7 321 373 | align="right" |3158 | align="right" |998 |- | 15.07.2022. | align="center"|7 318 215 | align="right" |3062 | align="right" |838 |- | 14.07.2022. | align="center"|7 315 153 | align="right" |3488 | align="right" |1107 |- | 13.07.2022. | align="center"|7 311 665 | align="right" |3675 | align="right" |908 |- | 12.07.2022. | align="center"|7 307 990 | align="right" |3957 | align="right" |995 |- | 11.07.2022. | align="center"|7 304 033 | align="right" |1284 | align="right" |214 |- | 10.07.2022. | align="center"|7 302 749 | align="right" |1576 | align="right" |349 |- | 9.07.2022. | align="center"|7 301 173 | align="right" |2725 | align="right" |723 |- | 8.07.2022. | align="center"|7 298 448 | align="right" |2465 | align="right" |595 |- | 7.07.2022. | align="center"|7 295 983 | align="right" |2857 | align="right" |694 |- | 6.07.2022. | align="center"|7 293 126 | align="right" |2862 | align="right" |685 |- | 5.07.2022. | align="center"|7 290 264 | align="right" |3541 | align="right" |690 |- | 4.07.2022. | align="center"|7 286 723 | align="right" |1209 | align="right" |131 |- | 3.07.2022. | align="center"|7 285 514 | align="right" |1412 | align="right" |196 |- | 2.07.2022. | align="center"|7 284 102 | align="right" |2240 | align="right" |596 |- | 1.07.2022. | align="center"|7 281 862 | align="right" |2253 | align="right" |462 |- | 30.06.2022. | align="center"|7 279 609 | align="right" |3486 | align="right" |645 |- | 29.06.2022. | align="center"|7 276 123 | align="right" |2942 | align="right" |617 |- | 28.06.2022. | align="center"|7 273 181 | align="right" |3588 | align="right" |824 |- | 27.06.2022. | align="center"|7 269 593 | align="right" |1098 | align="right" |69 |- | 26.06.2022. | align="center"|7 268 495 | align="right" |1365 | align="right" |111 |- | 25.06.2022. | align="center"|7 267 130 | align="right" |774 | align="right" |66 |- | 24.06.2022. | align="center"|7 266 356 | align="right" |818 | align="right" |149 |- | 23.06.2022. | align="center"|7 265 538 | align="right" |1972 | align="right" |432 |- | 22.06.2022. | align="center"|7 263 566 | align="right" |2035 | align="right" |399 |- | 21.06.2022. | align="center"|7 261 531 | align="right" |2747 | align="right" |317 |- | 20.06.2022. | align="center"|7 258 784 | align="right" |1095 | align="right" |49 |- | 19.06.2022. | align="center"|7 257 689 | align="right" |1283 | align="right" |121 |- | 18.06.2022. | align="center"|7 256 406 | align="right" |1874 | align="right" |271 |- | 17.06.2022. | align="center"|7 254 532 | align="right" |1932 | align="right" |206 |- | 16.06.2022. | align="center"|7 252 600 | align="right" |2250 | align="right" |273 |- | 15.06.2022. | align="center"|7 250 350 | align="right" |2570 | align="right" |271 |- | 14.06.2022. | align="center"|7 247 780 | align="right" |3037 | align="right" |279 |- | 13.06.2022. | align="center"|7 244 743 | align="right" |1208 | align="right" |77 |- | 12.06.2022. | align="center"|7 243 535 | align="right" |1325 | align="right" |96 |- | 11.06.2022. | align="center"|7 242 210 | align="right" |2181 | align="right" |244 |- | 10.06.2022. | align="center"|7 240 029 | align="right" |1844 | align="right" |205 |- | 9.06.2022. | align="center"|7 238 185 | align="right" |2292 | align="right" |225 |- | 8.06.2022. | align="center"|7 235 893 | align="right" |2645 | align="right" |211 |- | 7.06.2022. | align="center"|7 223 248 | align="right" |3105 | align="right" |215 |- | 6.06.2022. | align="center"|7 230 143 | align="right" |1160 | align="right" |31 |- | 5.06.2022. | align="center"|7 228 983 | align="right" |1380 | align="right" |71 |- | 4.06.2022. | align="center"|7 227 603 | align="right" |2123 | align="right" |180 |- | 3.06.2022. | align="center"|7 225 480 | align="right" |2082 | align="right" |145 |- | 2.06.2022. | align="center"|7 223 398 | align="right" |2433 | align="right" |176 |- | 1.06.2022. | align="center"|7 220 965 | align="right" |2779 | align="right" |208 |- | 31.05.2022. | align="center"|7 218 186 | align="right" |3274 | align="right" |208 |- | 30.05.2022. | align="center"|7 214 912 | align="right" |1389 | align="right" |38 |- | 29.05.2022. | align="center"|7 213 523 | align="right" |1571 | align="right" |80 |- | 28.05.2022. | align="center"|7 211 952 | align="right" |2080 | align="right" |211 |- | 27.05.2022. | align="center"|7 209 872 | align="right" |2228 | align="right" |188 |- | 26.05.2022. | align="center"|7 207 644 | align="right" |3520 | align="right" |190 |- | 25.05.2022. | align="center"|7 204 124 | align="right" |3205 | align="right" |262 |- | 24.05.2022. | align="center"|7 200 919 | align="right" |3663 | align="right" |236 |- | 23.05.2022. | align="center"|7 197 256 | align="right" |1293 | align="right" |51 |- | 22.05.2022. | align="center"|7 195 963 | align="right" |1608 | align="right" |96 |- | 21.05.2022. | align="center"|7 194 355 | align="right" |2240 | align="right" |198 |- | 20.05.2022. | align="center"|7 192 115 | align="right" |2308 | align="right" |121 |- | 19.05.2022. | align="center"|7 189 807 | align="right" |2823 | align="right" |229 |- | 18.05.2022. | align="center"|7 186 984 | align="right" |3269 | align="right" |164 |- | 17.05.2022. | align="center"|7 183 715 | align="right" |4033 | align="right" |304 |- | 16.05.2022. | align="center"|7 179 682 | align="right" |1439 | align="right" |45 |- | 15.05.2022. | align="center"|7 178 243 | align="right" |1847 | align="right" |73 |- | 14.05.2022. | align="center"|7 176 396 | align="right" |2501 | align="right" |221 |- | 13.05.2022. | align="center"|7 173 895 | align="right" |2805 | align="right" |229 |- | 12.05.2022. | align="center"|7 171 090 | align="right" |3212 | align="right" |198 |- | 11.05.2022. | align="center"|7 167 878 | align="right" |3721 | align="right" |346 |- | 10.05.2022. | align="center"|7 164 157 | align="right" |4416 | align="right" |291 |- | 9.05.2022. | align="center"|7 159 741 | align="right" |1672 | align="right" |75 |- | 8.05.2022. | align="center"|7 158 069 | align="right" |2211 | align="right" |178 |- | 7.05.2022. | align="center"|7 155 858 | align="right" |3031 | align="right" |336 |- | 6.05.2022. | align="center"|7 152 827 | align="right" |4094 | align="right" |314 |- | 5.05.2022. | align="center"|7 148 733 | align="right" |1719 | align="right" |198 |- | 4.05.2022. | align="center"|7 147 014 | align="right" |4447 | align="right" |424 |- | 3.05.2022. | align="center"|7 142 567 | align="right" |4236 | align="right" |384 |- | 2.05.2022. | align="center"|7 138 331 | align="right" |1712 | align="right" |72 |- | 1.05.2022. | align="center"|7 136 619 | align="right" |1930 | align="right" |156 |- | 30.04.2022. | align="center"|7 134 689 | align="right" |3646 | align="right" |485 |- | 29.04.2022. | align="center"|7 131 043 | align="right" |4174 | align="right" |411 |- | 28.04.2022. | align="center"|7 126 869 | align="right" |4634 | align="right" |527 |- | 27.04.2022. | align="center"|7 122 235 | align="right" |5311 | align="right" |614 |- | 26.04.2022. | align="center"|7 116 924 | align="right" |4868 | align="right" |591 |- | 25.04.2022. | align="center"|7 112 056 | align="right" |1860 | align="right" |123 |- | 24.04.2022. | align="center"|7 110 196 | align="right" |2485 | align="right" |322 |- | 23.04.2022. | align="center"|7 107 711 | align="right" |3956 | align="right" |696 |- | 22.04.2022. | align="center"|7 103 755 | align="right" |5194 | align="right" |765 |- | 21.04.2022. | align="center"|7 098 561 | align="right" |5970 | align="right" |1133 |- | 20.04.2022. | align="center"|7 092 591 | align="right" |5958 | align="right" |985 |- | 19.04.2022. | align="center"|7 086 633 | align="right" |2820 | align="right" |413 |- | 18.04.2022. | align="center"|7 083 813 | align="right" |1233 | align="right" |67 |- | 17.04.2022. | align="center"|7 082 580 | align="right" |2377 | align="right" |566 |- | 16.04.2022. | align="center"|7 080 203 | align="right" |1481 | align="right" |195 |- | 15.04.2022. | align="center"|7 078 722 | align="right" |4625 | align="right" |958 |- | 14.04.2022. | align="center"|7 074 097 | align="right" |4897 | align="right" |960 |- | 13.04.2022. | align="center"|7 069 200 | align="right" |5950 | align="right" |1277 |- | 12.04.2022. | align="center"|7 063 250 | align="right" |5930 | align="right" |1136 |- | 11.04.2022. | align="center"|7 057 320 | align="right" |2246 | align="right" |278 |- | 10.04.2022. | align="center"|7 055 074 | align="right" |2806 | align="right" |570 |- | 9.04.2022. | align="center"|7 052 368 | align="right" |4319 | align="right" |1121 |- | 8.04.2022. | align="center"|7 048 049 | align="right" |5621 | align="right" |1114 |- | 7.04.2022. | align="center"|7 042 428 | align="right" |5623 | align="right" |1240 |- | 6.04.2022. | align="center"|7 036 805 | align="right" |5851 | align="right" |1223 |- | 5.04.2022. | align="center"|7 030 954 | align="right" |7189 | align="right" |1614 |- | 4.04.2022. | align="center"|7 023 765 | align="right" |2481 | align="right" |418 |- | 3.04.2022. | align="center"|7 021 284 | align="right" |2840 | align="right" |556 |- | 2.04.2022. | align="center"|7 018 844 | align="right" |4821 | align="right" |1318 |- | 1.04.2022. | align="center"|7 013 623 | align="right" |7035 | align="right" |1796 |- | 31.03.2022. | align="center"|7 006 588 | align="right" |7507 | align="right" |2008 |- | 30.03.2022. | align="center"|6 999 081 | align="right" |8669 | align="right" |2447 |- | 29.03.2022. | align="center"|6 990 412 | align="right" |9270 | align="right" |2903 |- | 28.03.2022. | align="center"|6 981 142 | align="right" |3233 | align="right" |931 |- | 27.03.2022. | align="center"|6 977 909 | align="right" |3928 | align="right" |1138 |- | 26.03.2022. | align="center"|6 973 981 | align="right" |6659 | align="right" |2513 |- | 25.03.2022. | align="center"|6 967 322 | align="right" |8052 | align="right" |2822 |- | 24.03.2022. | align="center"|6 959 270 | align="right" |9247 | align="right" |3324 |- | 23.03.2022. | align="center"|6 950 023 | align="right" |10 141 | align="right" |3634 |- | 22.03.2022. | align="center"|6 939 882 | align="right" |11 955 | align="right" |4817 |- | 21.03.2022. | align="center"|6 927 927 | align="right" |3999 | align="right" |1352 |- | 20.03.2022. | align="center"|6 923 928 | align="right" |5131 | align="right" |1911 |- | 19.03.2022. | align="center"|6 918 797 | align="right" |8669 | align="right" |3838 |- | 18.03.2022. | align="center"|6 910 128 | align="right" |10 146 | align="right" |4225 |- | 17.03.2022. | align="center"|6 899 982 | align="right" |12 946 | align="right" |5259 |- | 16.03.2022. | align="center"|6 887 036 | align="right" |12 548 | align="right" |5141 |- | 15.03.2022. | align="center"|6 874 488 | align="right" |13 822 | align="right" |6264 |- | 14.03.2022. | align="center"|6 860 666 | align="right" |4905 | align="right" |2098 |- | 13.03.2022. | align="center"|6 855 761 | align="right" |6256 | align="right" |2729 |- | 12.03.2022. | align="center"|6 849 505 | align="right" |14 606 | align="right" |6535 |- | 11.03.2022. | align="center"|6 834 899 | align="right" |15 699 | align="right" |6232 |- | 10.03.2022. | align="center"|6 819 200 | align="right" |16 310 | align="right" |7066 |- | 9.03.2022. | align="center"|6 802 890 | align="right" |16 506 | align="right" |7547 |- | 8.03.2022. | align="center"|6 786 384 | align="right" |17 209 | align="right" |8158 |- | 7.03.2022. | align="center"|6 769 175 | align="right" |5872 | align="right" |2594 |- | 6.03.2022. | align="center"|6 763 303 | align="right" |8346 | align="right" |3992 |- | 5.03.2022. | align="center"|6 754 957 | align="right" |16 567 | align="right" |7754 |- | 4.03.2022. | align="center"|6 738 390 | align="right" |18 103 | align="right" |7676 |- | 3.03.2022. | align="center"|6 720 287 | align="right" |19 452 | align="right" |8900 |- | 2.03.2022. | align="center"|6 700 835 | align="right" |22 016 | align="right" |10 574 |- | 1.03.2022. | align="center"|6 678 819 | align="right" |19 333 | align="right" |9524 |- | 28.02.2022. | align="center"|6 659 486 | align="right" |7649 | align="right" |3616 |- | 27.02.2022. | align="center"|6 651 837 | align="right" |11 653 | align="right" |5427 |- | 26.02.2022. | align="center"|6 640 184 | align="right" |22 819 | align="right" |10 117 |- | 25.02.2022. | align="center"|6 617 365 | align="right" |22 269 | align="right" |9952 |- | 24.02.2022. | align="center"|6 595 096 | align="right" |24 236 | align="right" |11 088 |- | 23.02.2022. | align="center"|6 570 860 | align="right" |23 639 | align="right" |11 320 |- | 22.02.2022. | align="center"|6 547 221 | align="right" |23 803 | align="right" |11 837 |- | 21.02.2022. | align="center"|6 523 418 | align="right" |8445 | align="right" |3819 |- | 20.02.2022. | align="center"|6 514 973 | align="right" |14 604 | align="right" |6776 |- | 19.02.2022. | align="center"|6 500 369 | align="right" |28 210 | align="right" |11 992 |- | 18.02.2022. | align="center"|6 472 159 | align="right" |23 648 | align="right" |10 285 |- | 17.02.2022. | align="center"|6 448 511 | align="right" |26 943 | align="right" |11 595 |- | 16.02.2022. | align="center"|6 421 568 | align="right" |24 550 | align="right" |11 425 |- | 15.02.2022. | align="center"|6 397 018 | align="right" |24 001 | align="right" |11 105 |- | 14.02.2022. | align="center"|6 373 017 | align="right" |9431 | align="right" |4144 |- | 13.02.2022. | align="center"|6 363 586 | align="right" |17 799 | align="right" |7789 |- | 12.02.2022. | align="center"|6 345 787 | align="right" |26 001 | align="right" |10 707 |- | 11.02.2022. | align="center"|6 319 786 | align="right" |28 049 | align="right" |11 797 |- | 10.02.2022. | align="center"|6 291 737 | align="right" |26 506 | align="right" |11 599 |- | 9.02.2022. | align="center"|2 265 231 | align="right" |32 433 | align="right" |11 835 |- | 8.02.2022. | align="center"|6 232 798 | align="right" |25 110 | align="right" |11 144 |- | 7.02.2022. | align="center"|6 207 688 | align="right" |9396 | align="right" |3646 |- | 6.02.2022. | align="center"|6 198 292 | align="right" |17 261 | align="right" |7234 |- | 5.02.2022. | align="center"|6 181 031 | align="right" |27 098 | align="right" |10 501 |- | 4.02.2022. | align="center"|6 153 933 | align="right" |26 767 | align="right" |10 137 |- | 3.02.2022. | align="center"|6 127 166 | align="right" |25 514 | align="right" |9831 |- | 2.02.2022. | align="center"|6 101 652 | align="right" |27 869 | align="right" |10 610 |- | 1.02.2022. | align="center"|6 073 783 | align="right" |22 944 | align="right" |9028 |- | 31.01.2022. | align="center"|6 050 839 | align="right" |9411 | align="right" |3775 |- | 30.01.2022. | align="center"|6 041 428 | align="right" |17 535 | align="right" |6860 |- | 29.01.2022. | align="center"|6 023 893 | align="right" |28 166 | align="right" |9626 |- | 28.01.2022. | align="center"|5 995 727 | align="right" |25 514 | align="right" |8682 |- | 27.01.2022. | align="center"|5 970 213 | align="right" |25 893 | align="right" |9087 |- | 26.01.2022. | align="center"|5 944 320 | align="right" |28 009 | align="right" |9143 |- | 25.01.2022. | align="center"|5 916 311 | align="right" |23 504 | align="right" |6097 |- | 24.01.2022. | align="center"|5 892 807 | align="right" |14 510 | align="right" |3953 |- | 23.01.2022. | align="center"|5 878 297 | align="right" |20 455 | align="right" |4753 |- | 22.01.2022. | align="center"|5 857 842 | align="right" |26 854 | align="right" |5789 |- | 21.01.2022. | align="center"|5 830 988 | align="right" |25 399 | align="right" |5972 |- | 20.01.2022. | align="center"|5 805 589 | align="right" |23 669 | align="right" |4885 |- | 19.01.2022. | align="center"|5 781 920 | align="right" |22 489 | align="right" |5082 |- | 18.01.2022. | align="center"|5 759 431 | align="right" |18 712 | align="right" |3706 |- | 17.01.2022. | align="center"|5 740 719 | align="right" |7171 | align="right" |1560 |- | 16.01.2022. | align="center"|5 733 548 | align="right" |10 994 | align="right" |2140 |- | 15.01.2022. | align="center"|5 722 554 | align="right" |21 269 | align="right" |3065 |- | 14.01.2022. | align="center"|5 701 285 | align="right" |17 801 | align="right" |2628 |- | 13.01.2022. | align="center"|5 683 484 | align="right" |16 854 | align="right" |2566 |- | 12.01.2022. | align="center"|5 666 630 | align="right" |14 053 | align="right" |2439 |- | 11.01.2022. | align="center"|5 652 577 | align="right" |13 969 | align="right" |2241 |- | 10.01.2022. | align="center"|5 638 608 | align="right" |5780 | align="right" |864 |- | 9.01.2022. | align="center"|5 632 828 | align="right" |7822 | align="right" |1010 |- | 8.01.2022. | align="center"|5 625 006 | align="right" |10 798 | align="right" |1815 |- | 7.01.2022. | align="center"|5 614 208 | align="right" |11 587 | align="right" |1877 |- | 6.01.2022. | align="center"|5 602 621 | align="right" |11 287 | align="right" |1994 |- | 5.01.2022. | align="center"|5 591 334 | align="right" |12 766 | align="right" |1835 |- | 4.01.2022. | align="center"|5 578 568 | align="right" |11 691 | align="right" |1628 |- | 3.01.2022. | align="center"|5 566 877 | align="right" |5586 | align="right" |671 |- | 2.01.2022. | align="center"|5 561 291 | align="right" |3128 | align="right" |180 |- | 1.01.2022. | align="center"|5 558 163 | align="right" |1674 | align="right" |167 |- | 31.12.2021. | align="center"|5 556 489 | align="right" |7801 | align="right" |1157 |- | 30.12.2021. | align="center"|5 548 688 | align="right" |9826 | align="right" |1246 |- | 29.12.2021. | align="center"|5 538 862 | align="right" |9906 | align="right" |1319 |- | 28.12.2021. | align="center"|5 528 956 | align="right" |9845 | align="right" |1186 |- | 27.12.2021. | align="center"|5 519 111 | align="right" |4251 | align="right" |335 |- | 26.12.2021. | align="center"|5 514 860 | align="right" |3132 | align="right" |203 |- | 25.12.2021. | align="center"|5 511 728 | align="right" |1769 | align="right" |122 |- | 24.12.2021. | align="center"|5 509 959 | align="right" |7874 | align="right" |948 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC"/> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais laboratorisko <br>izmeklējumu skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:40px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 23.12.2021. | align="center"|5 502 085 | align="right" |9284 | align="right" |954 |- | 22.12.2021. | align="center"|5 492 801 | align="right" |9045 | align="right" |748 |- | 21.12.2021. | align="center"|5 483 756 | align="right" |11 282 | align="right" |991 |- | 20.12.2021. | align="center"|5 472 474 | align="right" |4933 | align="right" |326 |- | 19.12.2021. | align="center"|5 467 541 | align="right" |5395 | align="right" |423 |- | 18.12.2021. | align="center"|5 462 146 | align="right" |11 727 | align="right" |910 |- | 17.12.2021. | align="center"|5 450 419 | align="right" |11 357 | align="right" |841 |- | 16.12.2021. | align="center"|5 439 062 | align="right" |11 563 | align="right" |934 |- | 15.12.2021. | align="center"|5 427 499 | align="right" |12 296 | align="right" |886 |- | 14.12.2021. | align="center"|5 415 203 | align="right" |11 911 | align="right" |930 |- | 13.12.2021. | align="center"|5 403 292 | align="right" |4210 | align="right" |271 |- | 12.12.2021. | align="center"|5 399 082 | align="right" |6083 | align="right" |481 |- | 11.12.2021. | align="center"|5 392 999 | align="right" |11 068 | align="right" |805 |- | 10.12.2021. | align="center"|5 381 931 | align="right" |9984 | align="right" |650 |- | 9.12.2021. | align="center"|5 371 947 | align="right" |11 714 | align="right" |793 |- | 8.12.2021. | align="center"|5 360 233 | align="right" |11 389 | align="right" |796 |- | 7.12.2021. | align="center"|5 348 844 | align="right" |11 804 | align="right" |860 |- | 6.12.2021. | align="center"|5 337 040 | align="right" |4167 | align="right" |230 |- | 5.12.2021. | align="center"|5 332 873 | align="right" |5890 | align="right" |477 |- | 4.12.2021. | align="center"|5 326 983 | align="right" |10 728 | align="right" |727 |- | 3.12.2021. | align="center"|5 316 255 | align="right" |10 106 | align="right" |723 |- | 2.12.2021. | align="center"|5 306 149 | align="right" |11 014 | align="right" |712 |- | 1.12.2021. | align="center"|5 295 1335 | align="right" |11 794 | align="right" |1031 |- | 30.11.2021. | align="center"|5 283 341 | align="right" |11 646 | align="right" |931 |- | 29.11.2021. | align="center"|5 271 695 | align="right" |3872 | align="right" |315 |- | 28.11.2021. | align="center"|5 267 823 | align="right" |5034 | align="right" |488 |- | 27.11.2021. | align="center"|5 262 789 | align="right" |10 245 | align="right" |919 |- | 26.11.2021. | align="center"|5 252 544 | align="right" |10 848 | align="right" |874 |- | 25.11.2021. | align="center"|5 241 696 | align="right" |12 530 | align="right" |1095 |- | 24.11.2021. | align="center"|5 229 166 | align="right" |12 609 | align="right" |1279 |- | 23.11.2021. | align="center"|5 216 557 | align="right" |13 477 | align="right" |1293 |- | 22.11.2021. | align="center"|5 203 080 | align="right" |4305 | align="right" |349 |- | 21.11.2021. | align="center"|5 198 775 | align="right" |5754 | align="right" |493 |- | 20.11.2021. | align="center"|5 193 021 | align="right" |5904 | align="right" |617 |- | 19.11.2021. | align="center"|5 187 117 | align="right" |3217 | align="right" |445 |- | 18.11.2021. | align="center"|5 183 900 | align="right" |12 708 | align="right" |1221 |- | 17.11.2021. | align="center"|5 171 192 | align="right" |12 059 | align="right" |1501 |- | 16.11.2021. | align="center"|5 159 133 | align="right" |14 409 | align="right" |1077 |- | 15.11.2021. | align="center"|5 144 724 | align="right" |5207 | align="right" |422 |- | 14.11.2021. | align="center"|5 139 517 | align="right" |8558 | align="right" |765 |- | 13.11.2021. | align="center"|5 130 959 | align="right" |17 183 | align="right" |1422 |- | 12.11.2021. | align="center"|5 112 776 | align="right" |16 707 | align="right" |1388 |- | 11.11.2021. | align="center"|5 097 069 | align="right" |15 562 | align="right" |1378 |- | 10.11.2021. | align="center"|5 081 507 | align="right" |14 488 | align="right" |1689 |- | 9.11.2021. | align="center"|5 067 019 | align="right" |16 447 | align="right" |1451 |- | 8.11.2021. | align="center"|5 050 572 | align="right" |5419 | align="right" |423 |- | 7.11.2021. | align="center"|5 045 153 | align="right" |8434 | align="right" |1255 |- | 6.11.2021. | align="center"|5 036 719 | align="right" |23 906 | align="right" |1888 |- | 5.11.2021. | align="center"|5 012 813 | align="right" |25 814 | align="right" |1821 |- | 4.11.2021. | align="center"|4 986 999 | align="right" |26 136 | align="right" |2347 |- | 3.11.2021. | align="center"|4 960 863 | align="right" |27 316 | align="right" |2718 |- | 2.11.2021. | align="center"|4 933 547 | align="right" |21 789 | align="right" |1884 |- | 1.11.2021. | align="center"|4 911 758 | align="right" |6892 | align="right" |772 |- | 31.10.2021. | align="center"|4 904 866 | align="right" |16 967 | align="right" |1800 |- | 30.10.2021. | align="center"|4 887 899 | align="right" |27 429 | align="right" |2879 |- | 29.10.2021. | align="center"|4 860 470 | align="right" |29 633 | align="right" |2758 |- | 28.10.2021. | align="center"|4 830 837 | align="right" |24 032 | align="right" |2919 |- | 27.10.2021. | align="center"|4 806 805 | align="right" |27 089 | align="right" |3206 |- | 26.10.2021. | align="center"|4 779 716 | align="right" |23 089 | align="right" |2117 |- | 25.10.2021. | align="center"|4 756 627 | align="right" |7279 | align="right" |887 |- | 24.10.2021. | align="center"|4 749 348 | align="right" |11 246 | align="right" |2252 |- | 23.10.2021. | align="center"|4 738 102 | align="right" |20 218 | align="right" |2932 |- | 22.10.2021. | align="center"|4 717 884 | align="right" |21 566 | align="right" |3133 |- | 21.10.2021. | align="center"|4 696 318 | align="right" |24 642 | align="right" |2935 |- | 20.10.2021. | align="center"|4 671 676 | align="right" |19 377 | align="right" |2599 |- | 19.10.2021. | align="center"|4 652 299 | align="right" |17 194 | align="right" |1853 |- | 18.10.2021. | align="center"|4 635 105 | align="right" |8365 | align="right" |1253 |- | 17.10.2021. | align="center"|4 626 740 | align="right" |15 971 | align="right" |2377 |- | 16.10.2021. | align="center"|4 610 769 | align="right" |23 816 | align="right" |2799 |- | 15.10.2021. | align="center"|4 586 953 | align="right" |20 050 | align="right" |2142 |- | 14.10.2021. | align="center"|4 566 903 | align="right" |21 504 | align="right" |2408 |- | 13.10.2021. | align="center"|4 545 399 | align="right" |21 731 | align="right" |2236 |- | 12.10.2021. | align="center"|4 523 668 | align="right" |15 630 | align="right" |1376 |- | 11.10.2021. | align="center"|4 508 038 | align="right" |7847 | align="right" |1002 |- | 10.10.2021. | align="center"|4 500 191 | align="right" |14 606 | align="right" |1359 |- | 9.10.2021. | align="center"|4 485 585 | align="right" |17 851 | align="right" |1669 |- | 8.10.2021. | align="center"|4 467 734 | align="right" |18 394 | align="right" |1695 |- | 7.10.2021. | align="center"|4 449 340 | align="right" |19 929 | align="right" |1752 |- | 6.10.2021. | align="center"|4 429 411 | align="right" |21 825 | align="right" |1671 |- | 5.10.2021. | align="center"|4 407 586 | align="right" |15 382 | align="right" |1010 |- | 4.10.2021. | align="center"|4 392 204 | align="right" |5242 | align="right" |479 |- | 3.10.2021. | align="center"|4 386 962 | align="right" |9075 | align="right" |1033 |- | 2.10.2021. | align="center"|4 377 887 | align="right" |20 656 | align="right" |1190 |- | 1.10.2021. | align="center"|4 357 231 | align="right" |25 460 | align="right" |1127 |- | 30.09.2021. | align="center"|4 331 771 | align="right" |28 442 | align="right" |1208 |- | 29.09.2021. | align="center"|4 303 329 | align="right" |28 400 | align="right" |1203 |- | 28.09.2021. | align="center"|4 274 929 | align="right" |25 902 | align="right" |804 |- | 27.09.2021. | align="center"|4 249 027 | align="right" |4813 | align="right" |290 |- | 26.09.2021. | align="center"|4 244 214 | align="right" |13 112 | align="right" |567 |- | 25.09.2021. | align="center"|4 231 102 | align="right" |30 587 | align="right" |816 |- | 24.09.2021. | align="center"|4 200 515 | align="right" |25 682 | align="right" |710 |- | 23.09.2021. | align="center"|4 174 833 | align="right" |26 731 | align="right" |776 |- | 22.09.2021. | align="center"|4 148 102 | align="right" |27 216 | align="right" |674 |- | 21.09.2021. | align="center"|4 120 886 | align="right" |24 518 | align="right" |494 |- | 20.09.2021. | align="center"|4 096 368 | align="right" |4785 | align="right" |189 |- | 19.09.2021. | align="center"|4 091 583 | align="right" |13 294 | align="right" |404 |- | 18.09.2021. | align="center"|4 078 289 | align="right" |34 150 | align="right" |542 |- | 17.09.2021. | align="center"|4 044 139 | align="right" |35 108 | align="right" |533 |- | 16.09.2021. | align="center"|4 009 031 | align="right" |32 915 | align="right" |596 |- | 15.09.2021. | align="center"|3 976 116 | align="right" |44 417 | align="right" |697 |- | 14.09.2021. | align="center"|3 931 699 | align="right" |43 206 | align="right" |460 |- | 13.09.2021. | align="center"|3 888 493 | align="right" |14 605 | align="right" |135 |- | 12.09.2021. | align="center"|3 873 888 | align="right" |10 437 | align="right" |393 |- | 11.09.2021. | align="center"|3 863 451 | align="right" |40 979 | align="right" |419 |- | 10.09.2021. | align="center"|3 822 472 | align="right" |44 118 | align="right" |489 |- | 09.09.2021. | align="center"|3 778 354 | align="right" |42 449 | align="right" |490 |- | 08.09.2021. | align="center"|3 735 905 | align="right" |52 580 | align="right" |459 |- | 07.09.2021. | align="center"|3 683 325 | align="right" |45 396 | align="right" |311 |- | 06.09.2021. | align="center"|3 637 929 | align="right" |7677 | align="right" |114 |- | 05.09.2021. | align="center"|3 630 252 | align="right" |12 861 | align="right" |358 |- | 04.09.2021. | align="center"|3 617 391 | align="right" |46 787 | align="right" |360 |- | 03.09.2021. | align="center"|3 570 604 | align="right" |26 960 | align="right" |354 |- | 02.09.2021. | align="center"|3 543 644 | align="right" |21 942 | align="right" |340 |- | 01.09.2021. | align="center"|3 521 702 | align="right" |54 975 | align="right" |469 |- | 31.08.2021. | align="center"|3 466 727 | align="right" |41 310 | align="right" |237 |- | 30.08.2021. | align="center"|3 425 417 | align="right" |19 147 | align="right" |81 |- | 29.08.2021. | align="center"|3 406 270 | align="right" |27 297 | align="right" |196 |- | 28.08.2021. | align="center"|3 378 973 | align="right" |39 511 | align="right" |256 |- | 27.08.2021. | align="center"|3 339 462 | align="right" |33 416 | align="right" |181 |- | 26.08.2021. | align="center"|3 306 046 | align="right" |23 697 | align="right" |150 |- | 25.08.2021. | align="center"|3 282 349 | align="right" |12 453 | align="right" |249 |- | 24.08.2021. | align="center"|3 269 896 | align="right" |9915 | align="right" |169 |- | 23.08.2021. | align="center"|3 259 981 | align="right" |3653 | align="right" |73 |- | 22.08.2021. | align="center"|3 256 328 | align="right" |7712 | align="right" |101 |- | 21.08.2021. | align="center"|3 248 616 | align="right" |10 782 | align="right" |160 |- | 20.08.2021. | align="center"|3 237 834 | align="right" |9231 | align="right" |133 |- | 19.08.2021. | align="center"|3 228 603 | align="right" |7873 | align="right" |146 |- | 18.08.2021. | align="center"|3 220 730 | align="right" |8537 | align="right" |180 |- | 17.08.2021. | align="center"|3 212 193 | align="right" |10 234 | align="right" |154 |- | 16.08.2021. | align="center"|3 201 959 | align="right" |4357 | align="right" |49 |- | 15.08.2021. | align="center"|3 197 602 | align="right" |8290 | align="right" |73 |- | 14.08.2021. | align="center"|3 189 312 | align="right" |11 084 | align="right" |108 |- | 13.08.2021. | align="center"|3 178 228 | align="right" |8135 | align="right" |127 |- | 12.08.2021. | align="center"|3 170 093 | align="right" |7759 | align="right" |107 |- | 11.08.2021. | align="center"|3 162 334 | align="right" |7590 | align="right" |120 |- | 10.08.2021. | align="center"|3 154 744 | align="right" |8839 | align="right" |125 |- | 9.08.2021. | align="center"|3 145 905 | align="right" |3606 | align="right" |41 |- | 8.08.2021. | align="center"|3 142 299 | align="right" |8501 | align="right" |74 |- | 7.08.2021. | align="center"|3 133 798 | align="right" |10 240 | align="right" |63 |- | 6.08.2021. | align="center"|3 123 558 | align="right" |7385 | align="right" |80 |- | 5.08.2021. | align="center"|3 116 173 | align="right" |6504 | align="right" |70 |- | 4.08.2021. | align="center"|3 109 669 | align="right" |7088 | align="right" |97 |- | 3.08.2021. | align="center"|3 102 581 | align="right" |8640 | align="right" |112 |- | 2.08.2021. | align="center"|3 093 941 | align="right" |3799 | align="right" |26 |- | 1.08.2021. | align="center"|3 090 142 | align="right" |8329 | align="right" |36 |- | 31.07.2021. | align="center"|3 081 813 | align="right" |11 303 | align="right" |64 |- | 30.07.2021. | align="center"|3 070 510 | align="right" |7308 | align="right" |82 |- | 29.07.2021. | align="center"|3 063 202 | align="right" |6974 | align="right" |67 |- | 28.07.2021. | align="center"|3 056 228 | align="right" |6881 | align="right" |78 |- | 27.07.2021. | align="center"|3 049 347 | align="right" |8102 | align="right" |68 |- | 26.07.2021. | align="center"|3 041 245 | align="right" |3381 | align="right" |23 |- | 25.07.2021. | align="center"|3 037 864 | align="right" |6915 | align="right" |56 |- | 24.07.2021. | align="center"|3 030 949 | align="right" |10 575 | align="right" |43 |- | 23.07.2021. | align="center"|3 020 374 | align="right" |7985 | align="right" |38 |- | 22.07.2021. | align="center"|3 012 389 | align="right" |6779 | align="right" |44 |- | 21.07.2021. | align="center"|3 005 610 | align="right" |6771 | align="right" |62 |- | 20.07.2021. | align="center"|2 998 839 | align="right" |7944 | align="right" |54 |- | 19.07.2021. | align="center"|2 990 895 | align="right" |3316 | align="right" |25 |- | 18.07.2021. | align="center"|2 987 579 | align="right" |7321 | align="right" |33 |- | 17.07.2021. | align="center"|2 980 258 | align="right" |9832 | align="right" |39 |- | 16.07.2021. | align="center"|2 970 426 | align="right" |7678 | align="right" |46 |- | 15.07.2021. | align="center"|2 962 746 | align="right" |6651 | align="right" |37 |- | 14.07.2021. | align="center"|2 956 097 | align="right" |7168 | align="right" |34 |- | 13.07.2021. | align="center"|2 948 929 | align="right" |8384 | align="right" |53 |- | 12.07.2021. | align="center"|2 940 545 | align="right" |3602 | align="right" |18 |- | 11.07.2021. | align="center"|2 936 943 | align="right" |6907 | align="right" |36 |- | 10.07.2021. | align="center"|2 930 036 | align="right" |9065 | align="right" |32 |- | 9.07.2021. | align="center"|2 920 971 | align="right" |6972 | align="right" |34 |- | 8.07.2021. | align="center"|2 913 999 | align="right" |6700 | align="right" |50 |- | 7.07.2021. | align="center"|2 907 299 | align="right" |6891 | align="right" |48 |- | 6.07.2021. | align="center"|2 900 408 | align="right" |8803 | align="right" |46 |- | 5.07.2021. | align="center"|2 891 605 | align="right" |3456 | align="right" |22 |- | 4.07.2021. | align="center"|2 888 149 | align="right" |7418 | align="right" |31 |- | 3.07.2021. | align="center"|2 880 731 | align="right" |9545 | align="right" |60 |- | 2.07.2021. | align="center"|2 871 186 | align="right" |7598 | align="right" |40 |- | 1.07.2021. | align="center"|2 863 588 | align="right" |8565 | align="right" |71 |- | 30.06.2021. | align="center"|2 855 023 | align="right" |8694 | align="right" |100 |- | 29.06.2021. | align="center"|2 846 329 | align="right" |11 409 | align="right" |89 |- | 28.06.2021. | align="center"|2 834 920 | align="right" |4023 | align="right" |30 |- | 27.06.2021. | align="center"|2 830 897 | align="right" |7924 | align="right" |41 |- | 26.06.2021. | align="center"|2 822 973 | align="right" |5332 | align="right" |39 |- | 25.06.2021. | align="center"|2 817 641 | align="right" |2361 | align="right" |20 |- | 24.06.2021. | align="center"|2 815 280 | align="right" |2246 | align="right" |33 |- | 23.06.2021. | align="center"|2 813 034 | align="right" |5829 | align="right" |102 |- | 22.06.2021. | align="center"|2 807 205 | align="right" |8333 | align="right" |125 |- | 21.06.2021. | align="center"|2 798 872 | align="right" |3159 | align="right" |40 |- | 20.06.2021. | align="center"|2 795 713 | align="right" |5023 | align="right" |74 |- | 19.06.2021. | align="center"|2 790 690 | align="right" |8381 | align="right" |84 |- | 18.06.2021. | align="center"|2 782 309 | align="right" |9922 | align="right" |108 |- | 17.06.2021. | align="center"|2 772 387 | align="right" |9644 | align="right" |141 |- | 16.06.2021. | align="center"|2 762 743 | align="right" |9053 | align="right" |156 |- | 15.06.2021. | align="center"|2 753 690 | align="right" |11 452 | align="right" |143 |- | 14.06.2021. | align="center"|2 742 238 | align="right" |3409 | align="right" |74 |- | 13.06.2021. | align="center"|2 738 829 | align="right" |6466 | align="right" |90 |- | 12.06.2021. | align="center"|2 732 363 | align="right" |8682 | align="right" |178 |- | 11.06.2021. | align="center"|2 723 681 | align="right" |10 362 | align="right" |178 |- | 10.06.2021. | align="center"|2 713 319 | align="right" |10 080 | align="right" |196 |- | 9.06.2021. | align="center"|2 703 239 | align="right" |12 810 | align="right" |244 |- | 8.06.2021. | align="center"|2 690 429 | align="right" |12 773 | align="right" |256 |- | 7.06.2021. | align="center"|2 677 656 | align="right" |2894 | align="right" |76 |- | 6.06.2021. | align="center"|2 674 762 | align="right" |5696 | align="right" |135 |- | 5.06.2021. | align="center"|2 669 066 | align="right" |9367 | align="right" |256 |- | 4.06.2021. | align="center"|2 659 699 | align="right" |10 774 | align="right" |259 |- | 3.06.2021. | align="center"|2 648 925 | align="right" |11 679 | align="right" |296 |- | 2.06.2021. | align="center"|2 637 246 | align="right" |10 427 | align="right" |348 |- | 1.06.2021. | align="center"|2 626 819 | align="right" |14 546 | align="right" |319 |- | 31.05.2021. | align="center"|2 612 273 | align="right" |3297 | align="right" |101 |- | 30.05.2021. | align="center"|2 608 976 | align="right" |4377 | align="right" |180 |- | 29.05.2021. | align="center"|2 604 599 | align="right" |10 929 | align="right" |306 |- | 28.05.2021. | align="center"|2 593 670 | align="right" |14 870 | align="right" |354 |- | 27.05.2021. | align="center"|2 578 800 | align="right" |13 512 | align="right" |348 |- | 26.05.2021. | align="center"|2 565 288 | align="right" |12 790 | align="right" |396 |- | 25.05.2021. | align="center"|2 552 498 | align="right" |16 463 | align="right" |435 |- | 24.05.2021. | align="center"|2 536 035 | align="right" |3898 | align="right" |134 |- | 23.05.2021. | align="center"|2 532 137 | align="right" |4742 | align="right" |233 |- | 22.05.2021. | align="center"|2 527 395 | align="right" |14 100 | align="right" |441 |- | 21.05.2021. | align="center"|2 513 295 | align="right" |15 458 | align="right" |477 |- | 20.05.2021. | align="center"|2 497 837 | align="right" |16 546 | align="right" |497 |- | 19.05.2021. | align="center"|2 481 291 | align="right" |14 728 | align="right" |609 |- | 18.05.2021. | align="center"|2 466 563 | align="right" |18 493 | align="right" |563 |- | 17.05.2021. | align="center"|2 448 070 | align="right" |4112 | align="right" |147 |- | 16.05.2021. | align="center"|2 443 958 | align="right" |5590 | align="right" |381 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC"/> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais laboratorisko <br>izmeklējumu skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:40px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 15.05.2021. | align="center"|2 438 368 | align="right" |14 560 | align="right" |544 |- | 14.05.2021. | align="center"|2 423 808 | align="right" |15 153 | align="right" |666 |- | 13.05.2021. | align="center"|2 408 665 | align="right" |16 417 | align="right" |698 |- | 12.05.2021. | align="center"|2 392 238 | align="right" |14 603 | align="right" |729 |- | 11.05.2021. | align="center"|2 377 635 | align="right" |17 957 | align="right" |659 |- | 10.05.2021. | align="center"|2 359 678 | align="right" |5769 | align="right" |338 |- | 9.05.2021. | align="center"|2 353 909 | align="right" |18 767 | align="right" |632 |- | 8.05.2021. | align="center"|2 335 142 | align="right" |18 694 | align="right" |786 |- | 7.05.2021. | align="center"|2 316 448 | align="right" |18 511 | align="right" |1036 |- | 6.05.2021. | align="center"|2 297 937 | align="right" |23 852 | align="right" |773 |- | 5.05.2021. | align="center"|2 274 085 | align="right" |3883 | align="right" |358 |- | 4.05.2021. | align="center"|2 270 202 | align="right" |5517 | align="right" |425 |- | 3.05.2021. | align="center"|2 264 685 | align="right" |2571 | align="right" |203 |- | 2.05.2021. | align="center"|2 262 114 | align="right" |3578 | align="right" |380 |- | 1.05.2021. | align="center"|2 258 536 | align="right" |12 637 | align="right" |812 |- | 30.04.2021. | align="center"|2 245 899 | align="right" |16 474 | align="right" |763 |- | 29.04.2021. | align="center"|2 229 425 | align="right" |18 021 | align="right" |696 |- | 28.04.2021. | align="center"|2 211 404 | align="right" |18 698 | align="right" |967 |- | 27.04.2021. | align="center"|2 192 706 | align="right" |19 951 | align="right" |596 |- | 26.04.2021. | align="center"|2 172 755 | align="right" |3461 | align="right" |220 |- | 25.04.2021. | align="center"|2 169 294 | align="right" |5439 | align="right" |361 |- | 24.04.2021. | align="center"|2 163 855 | align="right" |14 961 | align="right" |711 |- | 23.04.2021. | align="center"|2 148 894 | align="right" |15 300 | align="right" |683 |- | 22.04.2021. | align="center"|2 133 594 | align="right" |17 164 | align="right" |578 |- | 21.04.2021. | align="center"|2 116 430 | align="right" |19 150 | align="right" |759 |- | 20.04.2021. | align="center"|2 097 280 | align="right" |18 656 | align="right" |688 |- | 19.04.2021. | align="center"|2 078 624 | align="right" |2683 | align="right" |202 |- | 18.04.2021. | align="center"|2 075 941 | align="right" |4801 | align="right" |337 |- | 17.04.2021. | align="center"|2 071 140 | align="right" |15 192 | align="right" |654 |- | 16.04.2021. | align="center"|2 055 948 | align="right" |16 373 | align="right" |612 |- | 15.04.2021. | align="center"|2 039 575 | align="right" |17 233 | align="right" |643 |- | 14.04.2021. | align="center"|2 022 342 | align="right" |18 932 | align="right" |733 |- | 13.04.2021. | align="center"|2 003 410 | align="right" |20 618 | align="right" |537 |- | 12.04.2021. | align="center"|1 982 792 | align="right" |3209 | align="right" |210 |- | 11.04.2021. | align="center"|1 979 583 | align="right" |5386 | align="right" |368 |- | 10.04.2021. | align="center"|1 974 197 | align="right" |16 852 | align="right" |666 |- | 9.04.2021. | align="center"|1 957 345 | align="right" |18 589 | align="right" |658 |- | 8.04.2021. | align="center"|1 938 756 | align="right" |24 155 | align="right" |740 |- | 7.04.2021. | align="center"|1 914 601 | align="right" |23 143 | align="right" |643 |- | 6.04.2021. | align="center"|1 891 458 | align="right" |4987 | align="right" |309 |- | 5.04.2021. | align="center"|1 886 471 | align="right" |3139 | align="right" |119 |- | 4.04.2021. | align="center"|1 883 332 | align="right" |4196 | align="right" |238 |- | 3.04.2021. | align="center"|1 879 136 | align="right" |4324 | align="right" |279 |- | 2.04.2021. | align="center"|1 874 812 | align="right" |17 046 | align="right" |587 |- | 1.04.2021. | align="center"|1 857 766 | align="right" |18 174 | align="right" |638 |- | 31.03.2021. | align="center"|1 839 592 | align="right" |16 080 | align="right" |630 |- | 30.03.2021. | align="center"|1 823 512 | align="right" |18 937 | align="right" |526 |- | 29.03.2021. | align="center"|1 804 575 | align="right" |3517 | align="right" |167 |- | 28.03.2021. | align="center"|1 801 058 | align="right" |4591 | align="right" |324 |- | 27.03.2021. | align="center"|1 796 467 | align="right" |14 627 | align="right" |602 |- | 26.03.2021. | align="center"|1 781 840 | align="right" |17 881 | align="right" |638 |- | 25.03.2021. | align="center"|1 763 959 | align="right" |17 518 | align="right" |606 |- | 24.03.2021. | align="center"|1 746 441 | align="right" |16 899 | align="right" |776 |- | 23.03.2021. | align="center"|1 729 542 | align="right" |18 614 | align="right" |508 |- | 22.03.2021. | align="center"|1 710 928 | align="right" |3266 | align="right" |177 |- | 21.03.2021. | align="center"|1 707 662 | align="right" |4931 | align="right" |260 |- | 20.03.2021. | align="center"|1 702 731 | align="right" |13 840 | align="right" |625 |- | 19.03.2021. | align="center"|1 688 891 | align="right" |16 904 | align="right" |622 |- | 18.03.2021. | align="center"|1 671 987 | align="right" |16 008 | align="right" |482 |- | 17.03.2021. | align="center"|1 655 979 | align="right" |15 915 | align="right" |818 |- | 16.03.2021. | align="center"|1 640 064 | align="right" |16 419 | align="right" |643 |- | 15.03.2021. | align="center"|1 623 645 | align="right" |3635 | align="right" |178 |- | 14.03.2021. | align="center"|1 620 010 | align="right" |5990 | align="right" |297 |- | 13.03.2021. | align="center"|1 614 020 | align="right" |13 870 | align="right" |578 |- | 12.03.2021. | align="center"|1 600 150 | align="right" |18 026 | align="right" |632 |- | 11.03.2021. | align="center"|1 582 124 | align="right" |17 483 | align="right" |638 |- | 10.03.2021. | align="center"|1 564 641 | align="right" |16 705 | align="right" |639 |- | 9.03.2021. | align="center"|1 547 936 | align="right" |15 633 | align="right" |472 |- | 8.03.2021. | align="center"|1 532 303 | align="right" |3214 | align="right" |194 |- | 7.03.2021. | align="center"|1 529 089 | align="right" |5226 | align="right" |322 |- | 6.03.2021. | align="center"|1 523 863 | align="right" |12 859 | align="right" |595 |- | 5.03.2021. | align="center"|1 511 004 | align="right" |15 923 | align="right" |746 |- | 4.03.2021. | align="center"|1 495 081 | align="right" |15 156 | align="right" |646 |- | 3.03.2021. | align="center"|1 479 925 | align="right" |14 339 | align="right" |919 |- | 2.03.2021. | align="center"|1 465 586 | align="right" |14 225 | align="right" |645 |- | 1.03.2021. | align="center"|1 451 361 | align="right" |3451 | align="right" |272 |- | 28.02.2021. | align="center"|1 447 910 | align="right" |4839 | align="right" |376 |- | 27.02.2021. | align="center"|1 443 071 | align="right" |12 088 | align="right" |827 |- | 26.02.2021. | align="center"|1 430 983 | align="right" |12 715 | align="right" |724 |- | 25.02.2021. | align="center"|1 418 268 | align="right" |12 232 | align="right" |813 |- | 24.02.2021. | align="center"|1 406 036 | align="right" |12 591 | align="right" |983 |- | 23.02.2021. | align="center"|1 393 445 | align="right" |12 678 | align="right" |669 |- | 22.02.2021. | align="center"|1 380 767 | align="right" |3334 | align="right" |274 |- | 21.02.2021. | align="center"|1 377 433 | align="right" |4819 | align="right" |410 |- | 20.02.2021. | align="center"|1 372 614 | align="right" |11 165 | align="right" |1069 |- | 19.02.2021. | align="center"|1 361 449 | align="right" |10 915 | align="right" |689 |- | 18.02.2021. | align="center"|1 350 534 | align="right" |10 929 | align="right" |708 |- | 17.02.2021. | align="center"|1 339 605 | align="right" |12 251 | align="right" |946 |- | 16.02.2021. | align="center"|1 327 354 | align="right" |12 908 | align="right" |713 |- | 15.02.2021. | align="center"|1 314 446 | align="right" |3186 | align="right" |278 |- | 14.02.2021. | align="center"|1 311 260 | align="right" |4955 | align="right" |424 |- | 13.02.2021. | align="center"|1 306 305 | align="right" |10 157 | align="right" |773 |- | 12.02.2021. | align="center"|1 296 148 | align="right" |12 104 | align="right" |808 |- | 11.02.2021. | align="center"|1 284 044 | align="right" |12 340 | align="right" |842 |- | 10.02.2021. | align="center"|1 271 704 | align="right" |12 334 | align="right" |990 |- | 9.02.2021. | align="center"|1 259 370 | align="right" |13 108 | align="right" |781 |- | 8.02.2021. | align="center"|1 246 262 | align="right" |3327 | align="right" |288 |- | 7.02.2021. | align="center"|1 242 935 | align="right" |5152 | align="right" |480 |- | 6.02.2021. | align="center"|1 237 783 | align="right" |11 439 | align="right" |1044 |- | 5.02.2021. | align="center"|1 226 344 | align="right" |11 495 | align="right" |876 |- | 4.02.2021. | align="center"|1 214 849 | align="right" |11 818 | align="right" |742 |- | 3.02.2021. | align="center"|1 203 031 | align="right" |12 317 | align="right" |1231 |- | 2.02.2021. | align="center"|1 190 714 | align="right" |12 949 | align="right" |775 |- | 1.02.2021. | align="center"|1 177 765 | align="right" |3944 | align="right" |411 |- | 31.01.2021. | align="center"|1 173 821 | align="right" |5361 | align="right" |533 |- | 30.01.2021. | align="center"|1 168 460 | align="right" |9960 | align="right" |785 |- | 29.01.2021. | align="center"|1 158 500 | align="right" |11 507 | align="right" |931 |- | 28.01.2021. | align="center"|1 146 993 | align="right" |10 982 | align="right" |965 |- | 27.01.2021. | align="center"|1 136 011 | align="right" |12 197 | align="right" |1103 |- | 26.01.2021. | align="center"|1 123 814 | align="right" |12 552 | align="right" |693 |- | 25.01.2021. | align="center"|1 111 262 | align="right" |3901 | align="right" |223 |- | 24.01.2021. | align="center"|1 107 361 | align="right" |5506 | align="right" |512 |- | 23.01.2021. | align="center"|1 101 855 | align="right" |10 598 | align="right" |910 |- | 22.01.2021. | align="center"|1 091 257 | align="right" |12 397 | align="right" |876 |- | 21.01.2021. | align="center"|1 078 860 | align="right" |11 816 | align="right" |902 |- | 20.01.2021. | align="center"|1 067 044 | align="right" |12 732 | align="right" |1088 |- | 19.01.2021. | align="center"|1 054 312 | align="right" |13 629 | align="right" |812 |- | 18.01.2021. | align="center"|1 040 683 | align="right" |3423 | align="right" |244 |- | 17.01.2021. | align="center"|1 037 260 | align="right" |6576 | align="right" |567 |- | 16.01.2021. | align="center"|1 030 684 | align="right" |11 804 | align="right" |1031 |- | 15.01.2021. | align="center"|1 018 880 | align="right" |12 453 | align="right" |1084 |- | 14.01.2021. | align="center"|1 006 427 | align="right" |12 224 | align="right" |950 |- | 13.01.2021. | align="center"|994 203 | align="right" |12 293 | align="right" |1255 |- | 12.01.2021. | align="center"|981 910 | align="right" |12 516 | align="right" |878 |- | 11.01.2021. | align="center"|969 394 | align="right" |4179 | align="right" |331 |- | 10.01.2021. | align="center"|965 215 | align="right" |6336 | align="right" |616 |- | 9.01.2021. | align="center"|958 879 | align="right" |11 338 | align="right" |1170 |- | 8.01.2021. | align="center"|947 541 | align="right" |12 799 | align="right" |1237 |- | 7.01.2021. | align="center"|934 742 | align="right" |13 525 | align="right" |1374 |- | 6.01.2021. | align="center"|921 217 | align="right" |13 946 | align="right" |1229 |- | 5.01.2021. | align="center"|907 271 | align="right" |12 352 | align="right" |824 |- | 4.01.2021. | align="center"|894 919 | align="right" |5550 | align="right" |621 |- | 3.01.2021. | align="center"|889 369 | align="right" |5896 | align="right" |568 |- | 2.01.2021. | align="center"|883 473 | align="right" |2498 | align="right" |314 |- | 1.01.2021. | align="center"|880 975 | align="right" |3960 | align="right" |711 |- | 31.12.2020. | align="center"|877 015 | align="right" |12 395 | align="right" |1861 |- | 30.12.2020. | align="center"|864 620 | align="right" |11 971 | align="right" |1367 |- | 29.12.2020. | align="center"|852 649 | align="right" |11 207 | align="right" |838 |- | 28.12.2020. | align="center"|841 442 | align="right" |4437 | align="right" |508 |- | 27.12.2020. | align="center"|837 005 | align="right" |5054 | align="right" |511 |- | 26.12.2020. | align="center"|831 951 | align="right" |3001 | align="right" |399 |- | 25.12.2020. | align="center"|828 950 | align="right" |4029 | align="right" |666 |- | 24.12.2020. | align="center"|824 921 | align="right" |11 597 | align="right" |1270 |- | 23.12.2020. | align="center"|813 324 | align="right" |12 155 | align="right" |1145 |- | 22.12.2020. | align="center"|801 169 | align="right" |10 911 | align="right" |1004 |- | 21.12.2020. | align="center"|790 258 | align="right" |3730 | align="right" |395 |- | 20.12.2020. | align="center"|786 528 | align="right" |5545 | align="right" |643 |- | 19.12.2020. | align="center"|780 983 | align="right" |10 057 | align="right" |870 |- | 18.12.2020. | align="center"|770 926 | align="right" |9748 | align="right" |892 |- | 17.12.2020. | align="center"|761 178 | align="right" |10 344 | align="right" |1040 |- | 16.12.2020. | align="center"|750 834 | align="right" |9887 | align="right" |1023 |- | 15.12.2020. | align="center"| | align="right" |9400 | align="right" |587 |- | 14.12.2020. | align="center"| | align="right" |2811 | align="right" |210 |- | 13.12.2020. | align="center"| | align="right" |5391 | align="right" |629 |- | 12.12.2020. | align="center"| | align="right" |8936 | align="right" |660 |- | 11.12.2020. | align="center"| | align="right" |10 356 | align="right" |680 |- | 10.12.2020. | align="center"| | align="right" |9642 | align="right" |890 |- | 9.12.2020. | align="center"| | align="right" |8748 | align="right" |712 |- | 8.12.2020. | align="center"|685 653 | align="right" |9764 | align="right" |584 |- | 7.12.2020. | align="center"| | align="right" |3296 | align="right" |207 |- | 6.12.2020. | align="center"| | align="right" |5822 | align="right" |526 |- | 5.12.2020. | align="center"|666 771 | align="right" |8695 | align="right" |794 |- | 4.12.2020. | align="center"| | align="right" |8065 | align="right" |686 |- | 3.12.2020. | align="center"| | align="right" |8670 | align="right" |930 |- | 2.12.2020. | align="center"| | align="right" |9002 | align="right" |690 |- | 1.12.2020. | align="center"|632 339 | align="right" |7810 | align="right" |612 |- | 30.11.2020. | align="center"| | align="right" |2135 | align="right" |100 |- | 29.11.2020. | align="center"|622 394 | align="right" |4037 | align="right" |414 |- | 28.11.2020. | align="center"| | align="right" |7645 | align="right" |753 |- | 27.11.2020. | align="center"| | align="right" |7193 | align="right" |637 |- | 26.11.2020. | align="center"| | align="right" |8024 | align="right" |898 |- | 25.11.2020. | align="center"|595 495 | align="right" |8627 | align="right" |580 |- | 24.11.2020. | align="center"| | align="right" |7975 | align="right" |457 |- | 23.11.2020. | align="center"| | align="right" |2256 | align="right" |116 |- | 22.11.2020. | align="center"| | align="right" |4079 | align="right" |376 |- | 21.11.2020. | align="center"|572 558 | align="right" |7204 | align="right" |642 |- | 20.11.2020. | align="center"|565 354 | align="right" |7016 | align="right" |380 |- | 19.11.2020. | align="center"| | align="right" |3323 | align="right" |366 |- | 18.11.2020. | align="center"| | align="right" |7857 | align="right" |442 |- | 17.11.2020. | align="center"| | align="right" |6059 | align="right" |278 |- | 16.11.2020. | align="center"| | align="right" |2343 | align="right" |89 |- | 15.11.2020. | align="center"| | align="right" |4058 | align="right" |316 |- | 14.11.2020. | align="center"| | align="right" |6442 | align="right" |395 |- | 13.11.2020. | align="center"| | align="right" |6734 | align="right" |455 |- | 12.11.2020. | align="center"| | align="right" |6833 | align="right" |533 |- | 11.11.2020. | align="center"| | align="right" |7621 | align="right" |453 |- | 10.11.2020. | align="center"| | align="right" |6731 | align="right" |208 |- | 9.11.2020. | align="center"| | align="right" |2398 | align="right" |92 |- | 8.11.2020. | align="center"| | align="right" |3744 | align="right" |215 |- | 7.11.2020. | align="center"| | align="right" |6651 | align="right" |404 |- | 6.11.2020. | align="center"| | align="right" |7018 | align="right" |357 |- | 5.11.2020. | align="center"| | align="right" |7564 | align="right" |367 |- | 4.11.2020. | align="center"| | align="right" |7328 | align="right" |313 |- | 3.11.2020. | align="center"| | align="right" |5235 | align="right" |171 |- | 2.11.2020. | align="center"| | align="right" |2258 | align="right" |132 |- | 1.11.2020. | align="center"| | align="right" |3898 | align="right" |242 |- | 31.10.2020. | align="center"|454 193 | align="right" |5844 | align="right" |215 |- | 30.10.2020. | align="center"| | align="right" |5964 | align="right" |284 |- | 29.10.2020. | align="center"| | align="right" |5105 | align="right" |251 |- | 28.10.2020. | align="center"| | align="right" |6015 | align="right" |251 |- | 27.10.2020. | align="center"| | align="right" |5093 | align="right" |136 |- | 26.10.2020. | align="center"| | align="right" |2237 | align="right" |76 |- | 25.10.2020. | align="center"| | align="right" |4458 | align="right" |211 |- | 24.10.2020. | align="center"| | align="right" |5632 | align="right" |259 |- | 23.10.2020. | align="center"| | align="right" |5726 | align="right" |250 |- | 22.10.2020. | align="center"| | align="right" |5510 | align="right" |161 |- | 21.10.2020. | align="center"|402 669 | align="right" |5312 | align="right" |188 |- | 20.10.2020. | align="center"|397 357 | align="right" |4171 | align="right" |115 |- | 19.10.2020. | align="center"|393 186 | align="right" |2215 | align="right" |44 |- | 18.10.2020. | align="center"|390 971 | align="right" |2690 | align="right" |58 |- | 17.10.2020. | align="center"|388 281 | align="right" |5332 | align="right" |188 |- | 16.10.2020. | align="center"|382 949 | align="right" |4759 | align="right" |148 |- | 15.10.2020. | align="center"|378 190 | align="right" |4667 | align="right" |114 |- | 14.10.2020. | align="center"|373 523 | align="right" |5078 | align="right" |102 |- | 13.10.2020. | align="center"|368 445 | align="right" |4433 | align="right" |75 |- | 12.10.2020. | align="center"|364 012 | align="right" |2169 | align="right" |95 |- | 11.10.2020. | align="center"|361 843 | align="right" |3345 | align="right" |74 |- | 10.10.2020. | align="center"|358 498 | align="right" |4710 | align="right" |89 |- | 9.10.2020. | align="center"|353 788 | align="right" |4551 | align="right" |137 |- | 8.10.2020. | align="center"|349 237 | align="right" |4416 | align="right" |109 |- | 7.10.2020. | align="center"|344 821 | align="right" |4426 | align="right" |67 |- | 6.10.2020. | align="center"|340 395 | align="right" |3818 | align="right" |68 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC"/> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais laboratorisko <br>izmeklējumu skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:40px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 5.10.2020. | align="center"|336 577 | align="right" |1748 | align="right" |40 |- | 4.10.2020. | align="center"|334 829 | align="right" |2544 | align="right" |67 |- | 3.10.2020. | align="center"|332 285 | align="right" |3654 | align="right" |74 |- | 2.10.2020. | align="center"|328 631 | align="right" |3914 | align="right" |77 |- | 1.10.2020. | align="center"|324 717 | align="right" |4699 | align="right" |44 |- | 30.09.2020. | align="center"|320 018 | align="right" |4271 | align="right" |95 |- | 29.09.2020. | align="center"|315 747 | align="right" |3517 | align="right" |32 |- | 28.09.2020. | align="center"|312 230 | align="right" |1398 | align="right" |21 |- | 27.09.2020. | align="center"|310 832 | align="right" |1660 | align="right" |22 |- | 26.09.2020. | align="center"|309 172 | align="right" |2520 | align="right" |29 |- | 25.09.2020. | align="center"|306 652 | align="right" |2431 | align="right" |31 |- | 24.09.2020. | align="center"|304 221 | align="right" |2403 | align="right" |22 |- | 23.09.2020. | align="center"|301 818 | align="right" |2733 | align="right" |12 |- | 22.09.2020. | align="center"|299 085 | align="right" |2690 | align="right" |34 |- | 21.09.2020. | align="center"|296 395 | align="right" |1153 | align="right" |1 |- | 20.09.2020. | align="center"|295 242 | align="right" |1933 | align="right" |10 |- | 19.09.2020. | align="center"|293 309 | align="right" |2402 | align="right" |17 |- | 18.09.2020. | align="center"|290 907 | align="right" |2264 | align="right" |4 |- | 17.09.2020. | align="center"|288 643 | align="right" |2767 | align="right" |8 |- | 16.09.2020. | align="center"|285 876 | align="right" |3041 | align="right" |4 |- | 15.09.2020. | align="center"|282 835 | align="right" |2717 | align="right" |5 |- | 14.09.2020. | align="center"|280 118 | align="right" |1451 | align="right" |3 |- | 13.09.2020. | align="center"|278 667 | align="right" |1583 | align="right" |10 |- | 12.09.2020. | align="center"|277 084 | align="right" |2258 | align="right" |5 |- | 11.09.2020. | align="center"|274 826 | align="right" |2445 | align="right" |11 |- | 10.09.2020. | align="center"|272 381 | align="right" |2284 | align="right" |5 |- | 9.09.2020. | align="center"|270 097 | align="right" |2397 | align="right" |11 |- | 8.09.2020. | align="center"|267 700 | align="right" |2395 | align="right" |3 |- | 7.09.2020. | align="center"|265 305 | align="right" |1047 | align="right" |1 |- | 6.09.2020. | align="center"|264 258 | align="right" |1596 | align="right" |3 |- | 5.09.2020. | align="center"|262 662 | align="right" |1964 | align="right" |9 |- | 4.09.2020. | align="center"|260 698 | align="right" |1903 | align="right" |6 |- | 3.09.2020. | align="center"|258 795 | align="right" |2445 | align="right" |4 |- | 2.09.2020. | align="center"|256 350 | align="right" |2532 | align="right" |2 |- | 1.09.2020. | align="center"|253 818 | align="right" |2101 | align="right" |8 |- | 31.08.2020. | align="center"|251 717 | align="right" |1008 | align="right" |3 |- | 30.08.2020. | align="center"|250 709 | align="right" |1777 | align="right" |12 |- | 29.08.2020. | align="center"|248 932 | align="right" |2065 | align="right" |6 |- | 28.08.2020. | align="center"|246 867 | align="right" |2040 | align="right" |9 |- | 27.08.2020. | align="center"|244 827 | align="right" |2004 | align="right" |6 |- | 26.08.2020. | align="center"|242 823 | align="right" |2290 | align="right" |18 |- | 25.08.2020. | align="center"|240 533 | align="right" |2130 | align="right" |5 |- | 24.08.2020. | align="center"|238 403 | align="right" |926 | align="right" |0 |- | 23.08.2020. | align="center"|237 477 | align="right" |1180 | align="right" |4 |- | 22.08.2020. | align="center"|236 297 | align="right" |1777 | align="right" |3 |- | 21.08.2020. | align="center"|234 520 | align="right" |1602 | align="right" |3 |- | 20.08.2020. | align="center"|232 918 | align="right" |1997 | align="right" |1 |- | 19.08.2020. | align="center"|230 921 | align="right" |2163 | align="right" |3 |- | 18.08.2020. | align="center"|228 758 | align="right" |2234 | align="right" |0 |- | 17.08.2020. | align="center"|226 524 | align="right" |888 | align="right" |1 |- | 16.08.2020. | align="center"|225 636 | align="right" |1224 | align="right" |7 |- | 15.08.2020. | align="center"|224 412 | align="right" |1881 | align="right" |7 |- | 14.08.2020. | align="center"|222 531 | align="right" |1704 | align="right" |1 |- | 13.08.2020. | align="center"|220 827 | align="right" |2071 | align="right" |4 |- | 12.08.2020. | align="center"|218 756 | align="right" |2226 | align="right" |10 |- | 11.08.2020. | align="center"|216 530 | align="right" |2328 | align="right" |3 |- | 10.08.2020. | align="center"|214 202 | align="right" |668 | align="right" |0 |- | 9.08.2020. | align="center"|213 534 | align="right" |1597 | align="right" |2 |- | 8.08.2020. | align="center"|211 937 | align="right" |1891 | align="right" |7 |- | 7.08.2020. | align="center"|210 046 | align="right" |2137 | align="right" |6 |- | 6.08.2020. | align="center"|207 909 | align="right" |1829 | align="right" |18 |- | 5.08.2020. | align="center"|206 080 | align="right" |2212 | align="right" |8 |- | 4.08.2020. | align="center"|203 868 | align="right" |1871 | align="right" |3 |- | 3.08.2020. | align="center"|201 997 | align="right" |687 | align="right" |3 |- | 2.08.2020. | align="center"|201 310 | align="right" |1354 | align="right" |5 |- | 1.08.2020. | align="center"|199 956 | align="right" |1448 | align="right" |7 |- | 31.07.2020. | align="center"|198 508 | align="right" |1473 | align="right" |3 |- | 30.07.2020. | align="center"|197 035 | align="right" |1704 | align="right" |4 |- | 29.07.2020. | align="center"|195 331 | align="right" |1886 | align="right" |4 |- | 28.07.2020. | align="center"|193 445 | align="right" |1574 | align="right" |1 |- | 27.07.2020. | align="center"|191 871 | align="right" |801 | align="right" |0 |- | 26.07.2020. | align="center"|191 070 | align="right" |1345 | align="right" |13 |- | 25.07.2020. | align="center"|189 725 | align="right" |1240 | align="right" |2 |- | 24.07.2020. | align="center"|188 485 | align="right" |1510 | align="right" |2 |- | 23.07.2020. | align="center"|186 975 | align="right" |1752 | align="right" |6 |- | 22.07.2020. | align="center"|185 223 | align="right" |1613 | align="right" |4 |- | 21.07.2020. | align="center"|183 610 | align="right" |1385 | align="right" |1 |- | 20.07.2020. | align="center"|182 225 | align="right" |1297 | align="right" |0 |- | 19.07.2020. | align="center"|180 928 | align="right" |1292 | align="right" |3 |- | 18.07.2020. | align="center"|179 636 | align="right" |1751 | align="right" |4 |- | 17.07.2020. | align="center"|177 885 | align="right" |2189 | align="right" |6 |- | 16.07.2020. | align="center"|175 696 | align="right" |1639 | align="right" |1 |- | 15.07.2020. | align="center"|174 057 | align="right" |1979 | align="right" |4 |- | 14.07.2020. | align="center"|172 078 | align="right" |2135 | align="right" |0 |- | 13.07.2020. | align="center"|169 943 | align="right" |996 | align="right" |1 |- | 12.07.2020. | align="center"|168 947 | align="right" |1467 | align="right" |0 |- | 11.07.2020. | align="center"|167 480 | align="right" |1870 | align="right" |8 |- | 10.07.2020. | align="center"|165 610 | align="right" |1841 | align="right" |11 |- | 9.07.2020. | align="center"|163 769 | align="right" |1715 | align="right" |13 |- | 8.07.2020. | align="center"|162 054 | align="right" |1773 | align="right" |7 |- | 7.07.2020. | align="center"|160 281 | align="right" |1763 | align="right" |7 |- | 6.07.2020. | align="center"|158 518 | align="right" |692 | align="right" |3 |- | 5.07.2020. | align="center"|157 826 | align="right" |1042 | align="right" |1 |- | 4.07.2020. | align="center"|156 784 | align="right" |1185 | align="right" |1 |- | 3.07.2020. | align="center"|155 599 | align="right" |1105 | align="right" |0 |- | 2.07.2020. | align="center"|154 494 | align="right" |1716 | align="right" |1 |- | 1.07.2020. | align="center"|152 778 | align="right" |1941 | align="right" |3 |- | 30.06.2020. | align="center"|150 837 | align="right" |2060 | align="right" |1 |- | 29.06.2020. | align="center"|148 777 | align="right" |861 | align="right" |1 |- | 28.06.2020. | align="center"|147 916 | align="right" |1042 | align="right" |1 |- | 27.06.2020. | align="center"|146 874 | align="right" |1788 | align="right" |3 |- | 26.06.2020. | align="center"|145 086 | align="right" |2292 | align="right" |1 |- | 25.06.2020. | align="center"|142 794 | align="right" |1081 | align="right" |0 |- | 24.06.2020. | align="center"|141 713 | align="right" |1276 | align="right" |0 |- | 23.06.2020. | align="center"|140 437 | align="right" |1413 | align="right" |0 |- | 22.06.2020. | align="center"|139 024 | align="right" |1163 | align="right" |0 |- | 21.06.2020. | align="center"|137 861 | align="right" |1294 | align="right" |0 |- | 20.06.2020. | align="center"|136 567 | align="right" |1686 | align="right" |1 |- | 19.06.2020. | align="center"|134 881 | align="right" |1324 | align="right" |2 |- | 18.06.2020. | align="center"|133 557 | align="right" |1911 | align="right" |4 |- | 17.06.2020. | align="center"|131 646 | align="right" |1810 | align="right" |6 |- | 16.06.2020. | align="center"|129 836 | align="right" |1691 | align="right" |1 |- | 15.06.2020. | align="center"|128 145 | align="right" |695 | align="right" |0 |- | 14.06.2020. | align="center"|127 450 | align="right" |1396 | align="right" |0 |- | 13.06.2020. | align="center"|126 054 | align="right" |1392 | align="right" |1 |- | 12.06.2020. | align="center"|124 662 | align="right" |1298 | align="right" |2 |- | 11.06.2020. | align="center"|123 364 | align="right" |1581 | align="right" |2 |- | 10.06.2020. | align="center"|121 783 | align="right" |1731 | align="right" |3 |- | 9.06.2020. | align="center"|120 052 | align="right" |1730 | align="right" |1 |- | 8.06.2020. | align="center"|118 322 | align="right" |662 | align="right" |0 |- | 7.06.2020. | align="center"|117 660 | align="right" |1125 | align="right" |2 |- | 6.06.2020. | align="center"|116 535 | align="right" |1074 | align="right" |1 |- | 5.06.2020. | align="center"|115 461 | align="right" |1010 | align="right" |3 |- | 4.06.2020. | align="center"|114 451 | align="right" |1486 | align="right" |3 |- | 3.06.2020. | align="center"|112 965 | align="right" |1561 | align="right" |8 |- | 2.06.2020. | align="center"|111 404 | align="right" |1681 | align="right" |5 |- | 1.06.2020. | align="center"|109 723 | align="right" |652 | align="right" |0 |- | 31.05.2020. | align="center"|109 071 | align="right" |897 | align="right" |1 |- | 30.05.2020. | align="center"|108 174 | align="right" |1243 | align="right" |1 |- | 29.05.2020. | align="center"|106 931 | align="right" |1427 | align="right" |3 |- | 28.05.2020. | align="center"|105 504 | align="right" |1951 | align="right" |4 |- | 27.05.2020. | align="center"|103 553 | align="right" |1955 | align="right" |4 |- | 26.05.2020. | align="center"|101 598 | align="right" |1828 | align="right" |4 |- | 25.05.2020. | align="center"|99 770 | align="right" |721 | align="right" |2 |- | 24.05.2020. | align="center"|99 049 | align="right" |1203 | align="right" |1 |- | 23.05.2020. | align="center"|97 846 | align="right" |1480 | align="right" |16 |- | 22.05.2020. | align="center"|96 366 | align="right" |1745 | align="right" |5 |- | 21.05.2020. | align="center"|94 621 | align="right" |1025 | align="right" |9 |- | 20.05.2020. | align="center"|92 751 | align="right" |1783 | align="right" |4 |- | 19.05.2020. | align="center"|90 968 | align="right" |1845 | align="right" |3 |- | 18.05.2020. | align="center"|89 123 | align="right" |718 | align="right" |1 |- | 17.05.2020. | align="center"|88 405 | align="right" |1028 | align="right" |11 |- | 16.05.2020. | align="center"|87 377 | align="right" |1946 | align="right" |27 |- | 15.05.2020. | align="center"|85 431 | align="right" |2156 | align="right" |8 |- | 14.05.2020. | align="center"|83 275 | align="right" |2029 | align="right" |11 |- | 13.05.2020. | align="center"|81 246 | align="right" |2199 | align="right" |1 |- | 12.05.2020. | align="center"|79 047 | align="right" |1900 | align="right" |4 |- | 11.05.2020. | align="center"|77 147 | align="right" |555 | align="right" |7 |- | 10.05.2020. | align="center"|76 592 | align="right" |1021 | align="right" |9 |- | 9.05.2020. | align="center"|75 571 | align="right" |2555 | align="right" |2 |- | 8.05.2020. | align="center"|73 016 | align="right" |1947 | align="right" |19 |- | 7.05.2020. | align="center"|71 069 | align="right" |2442 | align="right" |9 |- | 6.05.2020. | align="center"|68 627 | align="right" |2477 | align="right" |4 |- | 5.05.2020. | align="center"|66 150 | align="right" |686 | align="right" |0 |- | 4.05.2020. | align="center"|65 464 | align="right" |1219 | align="right" |17 |- | 3.05.2020. | align="center"|64 245 | align="right" |1143 | align="right" |8 |- | 2.05.2020. | align="center"|63 102 | align="right" |1982 | align="right" |1 |- | 1.05.2020. | align="center"|61 120 | align="right" |3234 | align="right" |12 |- | 30.04.2020. | align="center"|57 886 | align="right" |3075 | align="right" |9 |- | 29.04.2020. | align="center"|54 811 | align="right" |3250 | align="right" |13 |- | 28.04.2020. | align="center"|51 561 | align="right" |2380 | align="right" |18 |- | 27.04.2020. | align="center"|49 181 | align="right" |1564 | align="right" |6 |- | 26.04.2020. | align="center"|47 617 | align="right" |1874 | align="right" |8 |- | 25.04.2020. | align="center"|45 743 | align="right" |2663 | align="right" |20 |- | 24.04.2020. | align="center"|43 080 | align="right" |2039 | align="right" |6 |- | 23.04.2020. | align="center"|41 041 | align="right" |1705 | align="right" |17 |- | 22.04.2020. | align="center"|39 336 | align="right" |1364 | align="right" |13 |- | 21.04.2020. | align="center"|37 972 | align="right" |1304 | align="right" |9 |- | 20.04.2020. | align="center"|36 668 | align="right" |787 | align="right" |12 |- | 19.04.2020. | align="center"|35 881 | align="right" |1184 | align="right" |15 |- | 18.04.2020. | align="center"|34 697 | align="right" |1860 | align="right" |30 |- | 17.04.2020. | align="center"|32 837 | align="right" |1535 | align="right" | 7 |- | 16.04.2020. | align="center"|31 302 | align="right" |1406 | align="right" | 9 |- | 15.04.2020. | align="center"|29 896 | align="right" | 878 | align="right" | 9 |- | 14.04.2020. | align="center"|29 018 | align="right" | 242 | align="right" | 3 |- | 13.04.2020. | align="center"|28 776 | align="right" | 562 | align="right" | 2 |- | 12.04.2020. | align="center"|28 214 | align="right" | 418 | align="right" |21 |- | 11.04.2020. | align="center"|27 796 | align="right" |1 140 | align="right" |18 |- | 10.04.2020. | align="center"|26 656 | align="right" |1 198 | align="right" |23 |- | 9.04.2020. | align="center"|25 458 | align="right" |1 422 | align="right" |12 |- | 8.04.2020. | align="center"|24 036 | align="right" |1 461 | align="right" |29 |- | 7.04.2020. | align="center"|22 575 | align="right" |1 122 | align="right" |6 |- | 6.04.2020. | align="center"|21 453 | align="right" |773 | align="right" |9 |- | 5.04.2020. | align="center"|20 680 | align="right" |1 300 | align="right" |24 |- | 4.04.2020. | align="center"|19 380 | align="right" |1 182 | align="right" |16 |- | 3.04.2020. | align="center"|18 198 | align="right" |1 364 | align="right" |35 |- | 2.04.2020. | align="center"|16 834 | align="right" |1 024 | align="right" |12 |- | 1.04.2020. | align="center"|15 810 | align="right" |1 003 | align="right" |48 |- | 31.03.2020. | align="center"|14 807 | align="right" |500 | align="right" |22 |- | 30.03.2020. | align="center"|14 307 | align="right" |502 | align="right" |29 |- | 29.03.2020. | align="center"|13 805 | align="right" |1 057 | align="right" |42 |- | 28.03.2020. | align="center"|12 748 | align="right" |1 046 | align="right" |25 |- | 27.03.2020. | align="center"|11 702 | align="right" |1 089 | align="right" |36 |- | 26.03.2020. | align="center"|8 774 | align="right" |817 | align="right" |23 |- | 25.03.2020. | align="center"|7 957 | align="right" |1 151 | align="right" |24 |- | 24.03.2020. | align="center"|6 806 | align="right" |692 | align="right" |17 |- | 23.03.2020. | align="center" |6 114 | align="right" |987 | align="right" |41 |- | 22.03.2020. | align="center" |5 127 | align="right" |681 | align="right" |15 |- | 21.03.2020. | align="center" |4 446 | align="right" |1 241 | align="right" |13 |- | 20.03.2020. | align="center" |3 205 | align="right" |528 | align="right" |25 |- | 19.03.2020. | align="center" | 2 677 | align="right" | 533 | align="right" | 15 |- | 18.03.2020. | align="center" | 2 144 | align="right" | 604 | align="right" | 11 |- | 17.03.2020. | align="center" | 1 538 | align="right" | 391 | align="right" | 26 |- | 16.03.2020. | align="center" | 1 147 | align="right" | 237 | align="right" | 4 |- | 15.03.2020. | align="center" | 910 | align="right" | 244 | align="right" | 4 |- | 14.03.2020. | align="center" | 666 | align="right" | 258 | align="right" | 9 |- | 13.03.2020. | align="center" | 408 | align="right" | 76 | align="right" | 1 |- | 12.03.2020. | align="center" | 332 | align="right" | 41 | align="right" | 6 |- | 11.03.2020. | align="center" | 291 | align="right" | 17 | align="right" | 2 |- | 10.03.2020. | align="center" | 274 | align="right" | 30 | align="right" | 2 |- | 9.03.2020. | align="center" | 244 | align="right" | 22 | align="right" | 4 |- | 8.03.2020. | align="center" | 222 | align="right" | 22 | align="right" | 2 |- | 7.03.2020. | align="center" | 200 | align="right" | 14 | align="right" | 0 |- | 6.03.2020. | align="center" | 186 | align="right" | 16 | align="right" | 0 |- | 5.03.2020. | align="center" | 170 | align="right" | 18 | align="right" | 0 |- | 4.03.2020. | align="center" | 152 | align="right" | 15 | align="right" | 0 |- | 3.03.2020. | align="center" | 137 | align="right" | 23 | align="right" | 0 |- | 2.03.2020. | align="center" | 114 | align="right" | 17 | align="right" | 1 |- | 1.03.2020. | align="center" | 97 | align="right" | 10 | align="right" | 0 |- | 29.02.2020. | align="center" | 87 | align="right" | 22 | align="right" | 0 |- | 28.02.2020. | align="center" | 65 | align="right" | 23 | align="right" | 0 |- | 27.02.2020. | align="center" | 42 | align="right" | | align="right" | 0 |} |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīrusi]] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] rtsudj45kjni3clbewp94hgovf87kdl 0 452479 3662838 3523375 2022-07-30T05:05:13Z Ludis21345 50146 /* Ārējās saites */ papildināts. wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Andrē Mišelins | vārds_orig = ''André Michelin'' | attēls = André Michelin 1920.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Andrē Mišelins 1920. gadā | dz_gads = 1853 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | m_gads = 1931 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = [[franči|francūzis]] | nodarbošanās = rūpnieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = [[Eduārs Mišelins]] | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Andrē Žils Mišelins''' ({{Val-fr|André Jules Michelin}}; 1853. gada 16. janvāris—1931. gada 4. aprīlis) bija franču rūpnieks, kurš kopā ar savu brāli [[Eduārs Mišelins|Eduāru]] (1859–1940) 1888. gadā Francijas pilsētā [[Klermonferāna|Klermonferānā]] nodibināja ''[[Michelin]]'' uzņēmumu (''Compagnie Générale des Établissements Michelin''). 1900. gadā Andrē Mišelins publicēja pirmo [[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvedi]], kura mērķis bija veicināt tūrismu ar [[Automašīna|automašīnu]], tādējādi atbalstot viņa [[Riepa|riepu]] ražošanas uzņēmumu. 1886. gadā 33 gadus vecais Andrē Mišelins pameta veiksmīgu inženiera karjeru Parīzē, lai pārņemtu vectēva neveiksmīgo lauksaimniecības preču un tehnikas biznesu. 1832. gadā dibinātais ''Michelin et Cie'' pēc dibinātāja nāves bija uz [[maksātnespēja]]s robežas. Mišelinu vectēvs bija izveidojis uzņēmumu, kas pārdeva lauksaimniecības aprīkojumu un savdabīgu sortimentu no vulkanizētiem gumijas izstrādājumiem, piemēram, jostas, vārstus un [[caurule]]s. Tiklīdz Andrē pārņēma uzņēmuma vadību, viņš pieņēma darbā savu jaunāko brāli Eduāru par uzņēmuma rīkotājdirektoru. Lai arī abi bija apņēmušies gūt panākumus biznesā, nevienam no brāļiem nebija iepriekšējas pieredzes preču tirdzniecībā un nojausmas, ar ko sākt. 1889. gadā kāds velosipēdists ar cauru riepu, kurš zināja ''Michelin'' uzņēmumu, vērsās pēc palīdzības pie Eduārda. Pārdurtas riepas tolaik bieži pārtrauca velosipēdistu braucienus uz vairākām stundām, kamēr tika pārlīmēta riepa. 1880. gadu beigās riteņbraukšana kļuva par populāru pārvietošanās un vaļasprieka veidu, lielā mērā pateicoties [[Džons Boids Danlops|Džona Danlopa]] 1888. gada patentam par piepūšamo velosipēda riepu. Pirms Danlopa izgudrojuma velosipēdu riepas tika izgatavotas no cietas gumijas. Cietās gumijas riepas nenodrošināja labu saķeri un braukšana ar tām bija neērta. Pēc tam, kad nelaimīgais velosipēdists vērsās pēc palīdzības pie ''Michelin'', Eduārs izrādīja lielu interesi par jaunajām pneimatiskajām riepām. Brāļi Mišelini saprata, ka pēc pneimatiskajām riepām būs liels pieprasījums, ja vien varētu atrast veidu, kā ātrāk veikt remontu. Viņi sprieda, ka vispirms riepai jābūt viegli noņemamai no rata. Eduārs veica virkni eksperimentu un izstrādāja vairākus prototipus. 1891. gadā viņam tika piešķirts noņemamas riepas patents. Andrē un viņa brālis Eduārs 2002. gadā tika iekļauti [[Automobiļu slavas zāle|Automobiļu slavas zālē]] [[Dīrborna|Dīrbornā]], [[Mičigana|Mičiganā]].<ref>''Ward's Auto World''. May 2002, Vol. 38 Issue 5, p21. 1/6p.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * Andrē Mišelins [https://web.archive.org/web/20150916220732/http://www.automotivehalloffame.org/inductee/andre-michelin/671/ Automobiļu slavas zāles] oficiālajā vietnē. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mišelins, Andrē}} [[Kategorija:1931. gadā mirušie]] [[Kategorija:1853. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas uzņēmēji]] lxsxh3mlx8jax19fmnnb1ckwtoc2uou 0 457284 3662896 3355295 2022-07-30T08:18:50Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1896 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{flaga|Grieķija|old}} [[Atēnas]], [[Grieķijas Karaliste]] | date = [[1896]]. gada [[6. aprīlis|6.]] — [[15. aprīlis]] | competitors = 6 (3 valstis) | sports = 1 | flagbearer = | rank = 11 | gold = 1 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = 1904 | summerappearances = | winterappearances = | seealso = }} '''[[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija sportistu apvienotā komanda, kurai [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] ļāva sastāvēt no dažādu valstu pārstāvjiem. 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs to veidoja 6 sportisti, kuri pārstāvēja trīs jau spēlēs startējošas valstis. Šie sportisti, trijās komandās (katrā pa diviem spēlētājiem) startēja [[teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa dubulstspēlēs]].<ref>[https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ZZX/summer/1896/ Mixed Team at the 1896 Athina Summer Games]{{Novecojusi saite}} ''Sportreference.com''</ref> Šajās olimpiskajās spēlēs Jauktā komanda izcīnīja trīs olimpiskās medaļas, 1 zelta, 1 sudraba un 1 bronzas medaļu.<ref>[http://www.olympic.it/english/id_zzx/ Mixed team: olympic games medals and ranking]</ref> == Medaļnieki == {{main|1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums}} {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna |- | {{zelta medaļa}} ||{{Valsts OS sportists|[[Džons Bolands]]|GBR|1896. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frīdrihs Trauns]]|GER|1896. gada vasaras}} || rowspan=3|{{osv|Teniss|1896|Vasaras|image=yes}} || rowspan=3| [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, dubultspēles|Dubultspēles]] |- | {{sudraba medaļa}} ||{{Valsts OS sportists|[[Dionisijs Kasdaglis]]|GRE|1896. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Demetrijs Petrokokins]]|GRE|1896. gada vasaras}}<ref> [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) datubāzē šo abu grieķu sportistu veidotā komanda tiek pieskaitīta pie ''Jauktās komandas''. [[Dionisijs Kasdaglis]] izcīnīja sudraba medaļu [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] pārstāvis [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, vienspēles|tenisa vienspēļu turnīrā]] pārstāvot [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķiju]]. Viņa pārinieks [[Demetrijs Petrokokins]] SOK datubāzē netiek identificēts kā kādas konkrētas valsts pārstāvis. Visos avotos tiek minēts, ka viņam ir bijusi Grieķijas pilsonība. Dionisijs Kasdaglis bija Grieķijas valstspiederīgais, kurš dzīvoja [[Aleksandrija|Aleksandrijā]], dažos avotos viņš tiek minēts kā ēģiptietis.</ref> |- | {{bronzas medaļa}} || {{Valsts OS sportists|[[Edvīns Fleks]]|AUS|1896. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džordžs S. Robertsons]]|GBR|1896. gada vasaras}} |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! {{Zelta medaļa}} !! {{Sudraba medaļa}} !! {{Bronzas medaļa}} !! Kopā |- | align=left|{{osv|Teniss|1896|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 1 || '''3''' |- ! Kopā (1 sporta veids): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Teniss [[Attēls:Tennis pictogram.svg|25px]] == {{main|Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Visi Jauktās komandas pārstāvji startēja tenisa dubultspēļu turnīrā. Zelta medaļu izcīnīja [[Džons Bolands]] un [[Frīdrihs Trauns]], sudraba medaļu — [[Dionisijs Kasdaglis]] un [[Demetrijs Petrokokins]], bet bronzas medaļu ieguva [[Edvīns Fleks]] un [[Džordžs S. Robertsons]]. === Sportisti === {{colbegin|3}} * {{Valsts OS sportists|[[Džons Bolands]]|GBR|1896. gada vasaras}} * {{Valsts OS sportists|[[Frīdrihs Trauns]]|GER|1896. gada vasaras}} * {{Valsts OS sportists|[[Dionisijs Kasdaglis]]|GRE|1896. gada vasaras}} * {{Valsts OS sportists|[[Demetrijs Petrokokins]]|GRE|1896. gada vasaras}} * {{Valsts OS sportists|[[Edvīns Fleks]]|AUS|1896. gada vasaras}} * {{Valsts OS sportists|[[Džordžs S. Robertsons]]|GBR|1896. gada vasaras}} {{colend}} === Rezultāti === {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! rowspan=2| Disciplīna !! rowspan=2| Sportisti !! Ceturdaļfināls !! Pusfināls !! Fināls !! rowspan=2| Iegūtā <br/> vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts !! Pretinieks <br/> Rezultāts !! Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3 align=left| [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] | align=left| {{flagathlete|[[Džons Bolands]]|GBR}} <br/> {{flagathlete|[[Frīdrihs Trauns]]|GER|empire}} || style="background:#bbb"| || {{flagathlete|[[Aristidis Akratopuls|A. Akratopuls]]|GRE|old}} <br/> {{flagathlete|[[Konstantins Akratopuls|K. Akratopuls]]|GRE|old}} <br/> '''Uzvara''' || {{flagathlete|[[Dionisijs Kasdaglis|D. Kasdaglis]]|GRE|old}} <br/> {{flagathlete|[[Demetrijs Petrokokins|D. Petrokokins]]|GRE|old}} <br/> '''Uzvara''' (7–5; 6–4; 6–1)|| {{gold1}} |- | align=left| {{flagathlete|[[Dionisijs Kasdaglis]]|GRE|old}} <br/> {{flagathlete|[[Demetrijs Petrokokins]]|GRE|old}} || {{flagathlete|[[Konstantins Paspatis|K. Paspatis]]|GRE|old}} <br/> {{flagathlete|[[Evangels Rallis|E. Rallis]]|GRE|old}} <br/> '''Uzvara''' || {{flagathlete|[[Edvīns Fleks|E. Fleks]]|AUS|1801}} <br/> {{flagathlete|[[Džordžs S. Robertsons|Dž. S. Robertsons]]|GBR}} <br/> '''Uzvara''' || {{flagathlete|[[Džons Bolands|Dž. Bolands]]|GBR}} <br/> {{flagathlete|[[Frīdrihs Trauns|F. Trauns]]|GER|empire}} <br/> Zaudējums (5–7; 4–6; 6–1)|| {{silver2}} |- | align=left| {{flagathlete|[[Edvīns Fleks]]|AUS|1801}} <br/> {{flagathlete|[[Džordžs S. Robertsons]]|GBR}} || style="background:#bbb"| || {{flagathlete|[[Dionisijs Kasdaglis|D. Kasdaglis]]|GRE|old}} <br/> {{flagathlete|[[Demetrijs Petrokokins|D. Petrokokins]]|GRE|old}} <br/> Zaudējums || style="background:#bbb"| || {{bronze3}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Athens-1896/ Athens 1896 — Olympic.org] {{en ikona}}/{{fr ikona}} * {{cite book |author1=Lampros, S.P. |author2=Polites, N.G. |author3=De Coubertin, Pierre |author4=Philemon, P.J. |author5=Anninos, C. | title=The Olympic Games: BC 776 &ndash; AD 1896 | location=Athens | publisher=Charles Beck | year=1897 |id=}} (Digitally available at [http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080527211831/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1896/1896.pdf |date={{dat|2008|05|27||bez}} }}) * {{cite book | author1=Mallon, Bill | author2=Widlund, Ture | title=The 1896 Olympic Games. Results for All Competitors in All Events, with Commentary | location=Jefferson | publisher=McFarland | year=1998 | isbn=0-7864-0379-9 | url=https://archive.org/details/resultsofearlymo00mall }} (Excerpt available at [https://web.archive.org/web/20080411091042/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf]) * {{cite book | author=Smith, Michael Llewellyn | title= Olympics in Athens 1896. The Invention of the Modern Olympic Games | url=https://archive.org/details/olympicsinathens0000smit | location=London | publisher=Profile Books | year = 2004 | isbn=1-86197-342-X}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Valstis 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1896]] rdimt6m3vt345zojotsw2c4vzddvye7 0 458702 3662642 3215924 2022-07-29T13:25:21Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada maijs}} '''Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība''' vai '''krājaizdevu sabiedrība''' ir biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs. Tas veic darbības līdzīgi kā [[Banka|komercbanka]] un sniedz saviem biedriem galvenos finanšu pakalpojumus. Atšķirībā no komercbankas, KKS biedri ir viņu īpašnieki, tāpēc attiecības starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu lietotājiem ir citā līmenī. Tas attiecas gan uz tās dalībnieku - pakalpojumu saņēmēju - zināšanām, gan uz pakalpojumu elastīgumu. Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības var tikt iedalītas pēc teritoriālā vai interešu principa, kas nosaka to darbības teritoriju un mērķauditoriju - biedrus. Kredītkooperatīvu pamatprincips ir ar savu darbību veicināt biedru labklājību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laukutikls.lv/informativie-materiali/finanses|title=Finanses {{!}} Lauku tīkls|website=www.laukutikls.lv|access-date=2020-05-04}}</ref> Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam. Biedru loku nosaka: * pēc teritoriālā principa; * pēc nodarbinātības principa; * pēc interešu kopības principa.<ref name=":0" /> Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un [[Kapitāls|kapitālu]], kas sniedz savas sabiedrības biedriem šādus finanšu pakalpojumus: * piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus; * kreditē biedrus, arī saskaņā ar finanšu [[Līzings|līzinga]] noteikumiem; * izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus; * veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un [[Valūta|valūtu]] biedru uzdevumā; * izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem; * glabā biedru vērtības; * konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos; * sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu; * ar [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija|Finanšu un kapitāla tirgus komisijas]] atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.likumi.lv/doc.php?id=7115|title=Krājaizdevu sabiedrību likums|website=m.likumi.lv|access-date=2020-05-04}}</ref> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Finanses]] [[Kategorija:Ekonomika]] bxpjzhgth5yfn2osnx6i93br9yqkmzr 10 462619 3662715 3242253 2022-07-29T16:46:24Z OskarsC 38216 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Jugio |title = [[Jugio]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = TV seriāli | list1 = * "[[Jugio (1998. gada seriāls)|Jugio]]" (1998) * "[[Jugio (seriāls)|Jugio]]" (2000—04) * "[[Jugio GX|GX]]" (2004—08) * ''[[Yu-Gi-Oh! 5D's|5D's]]'' (2008—11) * ''[[Yu-Gi-Oh! Zexal|Zexal]]'' (2011—14) * ''[[Yu-Gi-Oh! Arc-V|Arc-V]]'' (2014—17) * ''[[Yu-Gi-Oh! VRAINS|VRAINS]]'' (2017—19) * ''[[Yu-Gi-Oh! SEVENS|SEVENS]]'' (2020—22) * ''[[Yu-Gi-Oh! Go Rush!|Go Rush!]]'' (2022—''pašlaik'') | group2 = Filmas | list2 = * "[[Jugio (filma)|Jugio]]" (1999) * "[[Ju-Gi-O]]" (2004) * ''[[Yu-Gi-Oh!: Bonds Beyond Time|Bonds Beyond Time]]'' (2010) * ''[[Yu-Gi-Oh! The Dark Side of Dimensions|The Dark Side of Dimensions]]'' (2016) |group3= Citi raksti |list3= * [[Jugijs Muto]] * [[Dueļu briesmoņi]] |group4= Nozīmīgi cilvēki |list4= {{Navbox subgroup |group1 = Autors |list1 = * [[Kazuki Takahaši]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Jugio| ]] [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> 6norf3qc9zmbc73pg4x4ledxmkww41v 0 466665 3662805 3655856 2022-07-29T22:48:11Z Lasks 38532 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ēriks Pucens | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841682067).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ēriks Pucens 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{ddv|1986|9|19|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Kuldīgas novads|Priedaine|3s=Priedaine (Kurmāles pagasts)}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2021)</small> * [[Republika (partija)|Republika]] {{small|(2021—''pašlaik'')}} | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = nav augstākās izglītības | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ēriks Pucens''' (dzimis {{dat|1986|9|19||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] zemnieks un politiķis, [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts un pārstāvējis partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV). Šobrīd pārstāv partiju "[[Republika (partija)|Republika]]". == Dzīvesgājums == 2003. gadā pabeidza [[Laidu pamatskola|Laidu pamatskolu]], bet 2006. gadā — Kuldīgas 78. arodviduskolu. Ē. Pucens ir iesācis studijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]] studiju programmā "Būvniecības inženieris". Dzīvo [[Priedaine (Kurmāles pagasts)|Priedainē]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]], bet saimnieko savā zemnieku saimniecībā "Kalna Rinkas", kas atrodas [[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagastā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].<ref>[https://www.kurzemnieks.lv/politika/9150-nolemu-nestavet-mala/ „Nolēmu nestāvēt malā”] Kurzemnieks</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā Ēriks Pucens iestājās politiskajā partijā [[KPV LV]] un no šīs partijas saraksta [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] domē. 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Ēriks Pucens bijis partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs un partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks. 2021. gada augustā Ē. Pucens pameta partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV), lai pievienotos brāļu [[Sandis Ģirģens|Sanda]] un [[Kaspars Ģirģens|Kaspara]] Ģirģenu vaidotajai jaunajai partijai. Dalību KPV LV Saeimas frakcijā politiķis gan nepārtrauca. Mēneša beigās viņš bija partijas "[[Republika (partija)|Republika]]" dibinātāju skaitā, bet septembra sākumā pameta Saeimas frakciju "Neatkarīgie" (agrākā KPV LV). == Atsauces == {{Atsauces}} {{latvijas politiķis-aizmetnis}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Pucens, Ēriks}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:"Republikas" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] 3x9qec0fosfj74r58dativds96dxnuu 0 468563 3662779 3635732 2022-07-29T20:50:13Z Bai-Bot 60304 /* Filmu reklāmas */sīkumi, removed: West Side Story (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Kinoakadēmijas balvas infokaste | nosaukums = 93. Kinoakadēmijas balva | attēls = | attēla izmērs = | paraksts = | datums = {{dat|2021|4|25|N}}<ref name="Oscars 2021 Date">{{tīmekļa atsauce |last1=Malkin |first1=Marc |title=Oscars 2021 Pushed Back by Two Months |url=https://variety.com/2020/film/awards/oscars-2021-postponed-coronavirus-1234635457/ |website=[[Variety]] |accessdate=June 15, 2020 |language=en |date=June 15, 2020}}</ref> | vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}}<br/>{{vieta|ASV|Losandželosa|Union Station}} | vadītājs = | režisors = [[Glens Veiss]] | producents = * Džese Kolinsa * [[Steisija Šera]] * [[Stīvens Soderbergs]] | labākā filma = "[[Klejotāju zeme]]" | visvairāk balvas = "Klejotāju zeme" (3) | visvairāk nominācijas = ''[[Mank]]'' (10) | garums = 3 stundas 19 minūtes | tv = [[American Broadcasting Company|ABC]] | tv lv = | auditorija = 10,4 miljoni<ref name=DeadlineViews>{{Ziņu atsauce |last1=Patten |first1=Dominic |title=Oscar Viewership Rises To 10.4M In Final Numbers; Remains Least Watched & Lowest Rated Academy Awards Ever – Update |url=https://deadline.com/2021/04/2021-0scars-tv-ratings-academy-awards-low-abc-disney-1234744135/ |access-date=April 27, 2021 |work=Deadline |date=April 27, 2021}}</ref> | iepriekšējā = 92. | nākamā = 94. }} '''93. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ceremonija''' norisinājās {{dat|2021|4|25||bez}} [[Dolby teātris|''Dolby'' teātrī]] un dzelzceļa stacijā ''Union Station'', [[Losandželosa|Losandželosā]]. Balvas pasniedza [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] labākajām filmām, kas iznākušas laika posmā no [[2020. gads kino|2020. gada]] janvāra līdz [[2021. gads kino|2021. gada]] februārim. Filma "[[Klejotāju zeme]]" ieguva visvairāk balvas, trīs, tajā skaitā arī kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.seattlepi.com/news/article/Review-Not-quite-a-movie-but-the-Oscars-were-a-16128451.php |title=Review: Not quite a movie, but the Oscars were a love letter — seattlepi.com |access-date={{dat|2021|05|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210429065844/https://www.seattlepi.com/news/article/Review-Not-quite-a-movie-but-the-Oscars-were-a-16128451.php }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210429065844/https://www.seattlepi.com/news/article/Review-Not-quite-a-movie-but-the-Oscars-were-a-16128451.php |date={{dat|2021|04|29||bez}} }}</ref> Filmas "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]", "[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah''), "[[Mā Reinija: Blūza māte]]", ''[[Mank]]'', "[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]" un "[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') katra ieguva pa divām balvām. Filmas "[[Vēl pa mēriņam]]", ''[[Colette (filma)|Colette]]'', ''[[If Anything Happens I Love You]]'', ''[[Minari]]'', ''[[My Octopus Teacher]]'', "[[Daudzsološa jauna sieviete]]", ''[[Tenet]]'' un ''[[Two Distant Strangers]]'' katra ieguva pa vienai balvai. Šī bija pirmā reize kopš [[78. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijas 2006. gadā, kad neviena filma neieguva vairāk par trim balvām, un pirmo reizi kopš [[44. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijas 1972. gadā (ceremonija beidzās ar [[Kinoakadēmijas goda balva]]s pasniegšanu [[Čārlijs Čaplins|Čārlijam Čaplinam]]), kad ceremonija nebeidzās ar balvu par labāko filmu, bet gan ar labāko aktieru galvenajās lomās apbalvošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hammond|first=Pete|date=April 26, 2021|title=Oscars Analysis: Unique Ceremony Was A Game Effort, But There Just Wasn't Enough Of The Promised "Movie Love"|url=https://deadline.com/2021/04/oscars-analysis-this-unique-academy-awards-was-a-game-effort-but-there-just-wasnt-enough-of-the-movie-love-the-promos-promised-1234743777/|access-date=April 27, 2021|website=Deadline|language=en-US}}</ref> Vadoties pēc [[Nīlsena reitingi|Nīlsena]] aplēsēm (kas sākās [[46. Kinoakadēmijas balva|1974. gadā]]), šī ceremonija bija vismazāk skatītā Amerikas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija televīzijas pārraide ASV ar 10,4 miljoniem skatītāju.<ref name=DeadlineViews/> == Priekšvēsture == Ceremonija sākotnēji bija paredzēta {{dat|2021|2|28||bez}}, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ietekmi uz kino, tā tika atlikta par diviem mēnešiem. Attiecīgi līdz 28. februārim tika pagarināts filmu atlases periods. Tāpat filmu atlases kritēriji tika mainīti, lai ļautu filmām, kas nav demonstrētas kinoteātros, pretendēt uz balvām, ja tām sākotnēji bija paredzēta pirmizrāde kinoteātrī. Šī bija ceturtā reize, kad Kinoakadēmijas balvu pasniegšana norisinājās vēlāk kā ierasts, un pirmā reize kopš [[6. Kinoakadēmijas balva]]s, kurā filmas, kas tika izlaistas divos dažādos kalendārajos gados, būs attiecināmas uz viena gada balvu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Oscars Pushed Back to April 25, Eligibility Window Extended|url=https://www.hollywoodreporter.com/race/oscars-pushed-back-april-25-eligibility-window-extended-governors-awards-canceled-1298417|accessdate=June 15, 2020|work=The Hollywood Reporter}}</ref> == Laureāti un nominācijas == {{dat|2021|3|15||bez}} tiešsaistē Kinoakadēmijas mājaslapā aktrise [[Prijanka Čopra]] un dziedātājs, aktieris [[Niks Džonass]] paziņoja 93. Kinoakadēmijas balvas nominantus.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=June 15, 2020|title=THE ACADEMY AND ABC SET APRIL 25, 2021 AS NEW SHOW DATE FOR 93RD OSCARS®|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-april-25-2021-new-show-date-93rd-oscarsr|access-date=February 5, 2021|website=Oscars.org {{!}} Academy of Motion Picture Arts and Sciences|language=en}}</ref> Kategorijas [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] laureāte [[Hloja Žao]], kura ir ķīniete, kļuva par pirmo [[krāsainās sievietes|krāsaino sievieti]], kas ieguvusi balvu šajā kategorijā, un ir tikai otrā sieviete pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]], kura balvu saņēma [[82. Kinoakadēmijas balva|2010. gadā]] par filmu "[[Sapieris (filma)|Sapieris]]", kas saņēmušas balvu šajā kategorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|first1=Brooks|last1=Barnes|first2=Nicole|last2=Sperling|title='Nomadland' Makes History, and Anthony Hopkins, in Upset, Wins Best Actor|date=April 25, 2021|newspaper=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2021/04/25/movies/academy-awards-oscars.html|access-date=April 26, 2021}}</ref> Žao Kinoakadēmijas balvas saņemšana [[Ķīna|Ķīnā]] tika cenzēta, kā arī bloķēta Ķīnas sociālo mediju platformās.<ref>{{Ziņu atsauce|first1=Amy|last1=Qin|first2=Amy|last2=Chien|title=China Censors Chloé Zhao's Oscar Win, but Fans Find Ways to Rejoice|date=April 26, 2021|newspaper=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2021/04/26/world/asia/china-chloe-zhao-oscars.html|access-date=April 27, 2021}}</ref> Kategorijas [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris galvenajā lomā"]] laureāts [[Entonijs Hopkinss]] 83 gadu vecumā kļuva par vecāko balvas laureātu šajā kategorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Stevens|first=Matt|date=April 26, 2021|title=Anthony Hopkins shocks by winning best actor over Chadwick Boseman.|language=en-US|newspaper=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2021/04/25/movies/anthony-hopkins-chadwick-boseman.html|access-date=April 26, 2021|issn=0362-4331}}</ref> Kategorijas [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]] laureāte [[Frānsisa Makdormanda]] kļuva par septīto personu, kas ieguvusi trīs Kinoakadēmijas balvas par tēlojumu un otrā aktrise, kas saņēmusi trīs balvas šajā kategorijā.<ref name="frances-mcdormand-wins-best-actress-third-career-oscar-only-katharine-hepburn-won-more-in-category">{{Tīmekļa atsauce|date=April 25, 2021|title=Frances McDormand Wins Best Actress: Third Career Oscar, Only Katharine Hepburn Won More in Category|url=https://www.indiewire.com/2021/04/frances-mcdormand-wins-oscar-best-actress-nomadland-1234632159/|last=Lindahl|first=Chris|access-date=April 26, 2021|publisher=[[IndieWire]]|language=en}}</ref><ref name="frances-mcdormand-wins-best-actress-third-career-oscar-only-katharine-hepburn-won-more-in-category" /> Kā filmas "[[Klejotāju zeme]]" producente viņa ir pirmā aktrise Kinoakadēmijas vēsturē, kas vienas ceremonijas ietvaros ir saņēmusi balvas gan kā aktrise, gan tās pašas filmas producente.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2021-oscars-best-actress-frances-mcdormand-569c44257a1592724c67235e7930edc5|title=Frances McDormand a double Oscar winner for 'Nomadland'|last=Harris|first=Beth|date=April 26, 2021|publisher=Associated Press|access-date=April 26, 2021|language=en}}</ref> Kategorijas [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]] laureāte [[Juna Južuna]] kļuva par pirmo korejiešu aktrisi un otro aziāti, kas ieguvusi Kinoakadēmijas balvu aktierspēles kategorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=https://www.koreatimes.co.kr/www/art/2021/04/689_307820.html|title=Youn Yuh-jung becomes first Korean to win acting Oscar|last=Yeon-soo|first=Kwak|date=April 27, 2021|publisher=The Korea Times|access-date=April 27, 2021}}</ref> [[Pīts Dokters]] kļuva par pirmo cilvēku, kurš trīs reizes kļuvis par laureātu kategorijā [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas filma"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/behind-screen/soul-pete-docter-wins-oscar-best-animated-feature-record|title='Soul's' Pete Docter Wins Record Third Best Animated Feature Oscar|last=Giardina|first=Carolyn|date=April 25, 2021|work=The Hollywood Reporter|access-date=April 25, 2021}}</ref> Ar nominācijām kategorijās "Labākais aktieris otrā plāna lomā" un "[[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā dziesma"]] filmai ''[[One Night in Miami...]]'' [[Leslijs Oudams jaunākais]] kļuva par ceturto personu pēc kārtas, kas izvirzīta aktierspēles un dziesmas izpildījuma kategorijās vienai filmai pēc [[Mērija Blaidža|Mērijas Blaidžas]] par filmu ''[[Mudbound]]'' (2017), ''[[Lady Gaga]]'' par filmu "[[Zvaigzne ir dzimusi]]" (2018) un [[Sintija Erivo]] par filmu ''[[Harriet]]'' (2019). [[Attēls:Chloezhao.jpg|thumb|upright=0.68|Labākais režisors - [[Hloja Žao]]]] [[Attēls:AnthonyHopkins10TIFF.jpg|thumb|upright=0.68|Labākais aktieris galvenajā lomā - [[Entonijs Hopkinss]]]] [[Attēls:Frances McDormand 2015 (cropped).jpg|thumb|upright=0.68|Labākā aktrise galvenajā lomā - [[Frānsisa Makdormanda]]]] [[Attēls:Daniel Kaluuya by Gage Skidmore.jpg|thumb|upright=0.68|Labākais aktieris otrā plāna lomā - [[Denjels Kaluja]]]] [[Attēls:Youn Yuh-jung in December 2016.jpg|thumb|upright=0.68|Labākā aktrise otrā plāna lomā - [[Juna Južuna]]]] [[Attēls:Emerald Fennell25-03-2013 MarkJones.jpg|thumb|upright=0.68|Labākais oriģinālscenārijs - [[Emeralda Fenella]]]] [[Attēls:Florian Zeller.jpg|thumb|upright=0.68|Labākais adaptētais scenārijs - [[Florians Zellers]]]] [[Attēls:Thomas Vinterberg Berlinale 2010.jpg|thumb|upright=0.68|Labākā starptautiskā spēlfilma - [[Tomass Vinterbergs]]]] [[Attēls:Jon Batiste 2018 (cropped).jpg|thumb|upright=0.68|Labākā oriģinālmūzika - [[Džons Batists]]]] [[Attēls:H.E.R. Interview.jpg|thumb|upright=0.68|Labākā dziesma - [[H.E.R.]]]] {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]] |- | valign="top" | * '''"[[Klejotāju zeme]]"''' ** "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" ** "[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'') ** ''[[Mank]]'' ** ''[[Minari]]'' ** "[[Daudzsološa jauna sieviete]]" ** "[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') ** ''[[The Trial of the Chicago 7]]'' | valign="top" width="50%"| * '''[[Hloja Žao]] — "[[Klejotāju zeme]]"''' ** [[Lī Aizeks Čuns]] — ''[[Minari]]'' ** [[Emeralda Fenella]] — "[[Daudzsološa jauna sieviete]]" ** [[Deivids Finčers]] — ''[[Mank]]'' ** [[Tomass Vinterbergs]] — "[[Vēl pa mēriņam]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Entonijs Hopkinss]] par Entonija lomu filmā "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]"''' ** [[Rizs Ahmeds]] par Rubena Stouna lomu filmā "[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') ** [[Čedviks Bouzmens]] par Levī Grīna lomu filmā "[[Mā Reinija: Blūza māte]]" (pēcnāves nominācija) ** [[Stīvens Juns]] par Džeikoba Ji lomu filmā ''[[Minari]]'' ** [[Gērijs Oldmens]] par [[Hermanis Mankevičs|Hermaņa Mankeviča]] lomu filmā ''[[Mank]]'' | valign="top" width="50%"| * '''[[Frānsisa Makdormanda]] par Fērnas lomu filmā "[[Klejotāju zeme]]"''' ** [[Vaiola Deivisa]] par [[Ma Reinija]]s lomu filmā "[[Mā Reinija: Blūza māte]]" ** [[Andra Deja]] par [[Bilija Holideja|Bilijas Holidejas]] lomu filmā ''[[The United States vs. Billie Holiday]]'' ** [[Vanesa Kirbija]] par Martas Veisas lomu filmā ''[[Pieces of a Woman]]'' ** [[Kerija Maligana]] par Kasandras Tomasas lomu filmā "[[Daudzsološa jauna sieviete]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Denjels Kaluja]] par [[Freds Hemptons|Freda Hemptona]] lomu filmā "[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'')''' ** [[Saša Barons Koens]] par [[Ebijs Hofmans|Ebija Hofmana]] lomu filmā ''[[The Trial of the Chicago 7]]'' ** [[Leslijs Oudams jaunākais]] par [[Sems Kuks|Sema Kuka]] lomu filmā ''[[One Night in Miami]]'' ** [[Pols Reisi]] par Džo lomu filmā "[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') ** [[Lakīts Stenfīlds]] par Viljama O'Nīla lomu filmā "Jūda un Melnais Mesija" | valign="top" width="50%"| * '''[[Juna Južuna]] par Sunjas lomu filmā ''[[Minari]]''''' ** [[Marija Bakalova]] par Tutaras Sagdijevas lomu filmā ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'' ** [[Glenna Klouza]] par Bonnijas Vensas lomu filmā ''[[Hillbilly Elegy]]'' ** [[Olīvija Kolmane]] par Ennas lomu filmā "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" ** [[Amanda Saifreda]] par [[Mēriona Deivisa|Mērionas Deivisas]] lomu filmā ''[[Mank]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Emeralda Fenella]] — "[[Daudzsološa jauna sieviete]]"''' ** Vills Bērsons un [[Šaka Kinga]] — "[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'') ** [[Lī Aizeks Čuns]] — ''[[Minari]]'' ** Dariuss Marders un Ābrahams Marders — "[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') ** [[Ārons Sorkins]] — ''[[The Trial of the Chicago 7]]'' | valign="top" width="50%"| * '''[[Kristofers Hemptons]] un [[Florians Zellers]] — "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" pēc Zellera tāda paša nosaukuma lugas motīviem''' ** [[Saša Barons Koens]], Entonijs Hainss, [[Dens Svimers]], [[Pīters Bainems]], Ērika Rivinoja, [[Dens Meizers]], [[Džīna Frīdmane]] un Lī Kerns — ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'' pēc Barona Koena, Hainsa, Svimera un Ninas Pedrades stāsta motīviem, kas balstīts uz Barona Koena radīto [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]] tēlu ** [[Hloja Žao]] — "[[Klejotāju zeme]]" pēc [[Džesika Bradere|Džesikas Braderes]] grāmatas ''Nomadland'' motīviem ** [[Kemps Pouerss]] — ''[[One Night in Miami...]]'' pēc Pouersa tāda paša nosaukuma lugas motīviem ** [[Ramins Bahrani]] — ''[[The White Tiger]]'' pēc [[Aravinds Adiga|Aravinda Adigas]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]] |- | valign="top" | * '''"[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]"''' ** "[[Auniņš Šons: Fermagedons]]" (''A Shaun the Sheep Movie: Farmageddon'') ** ''[[Over the Moon]]'' ** "[[Uz priekšu (filma)|Uz priekšu]]" ** ''[[Wolfwalkers]]'' | valign="top" width="50%"| * '''"[[Vēl pa mēriņam]]" (''Druk'', [[Dānija]], [[dāņu valoda|dāņu valodā]])''' ** ''[[Better Days]]'' (''少年的你'', [[Honkonga]], [[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]]) ** ''[[Collective]]'' (''Colectiv'', [[Rumānija]], [[rumāņu valoda|rumāņu valodā]]) ** ''[[The Man Who Sold His Skin]]'' ([[Tunisija]], [[arābu valoda|arābu valodā]]) ** ''[[Quo Vadis, Aida?]]'' ([[Bosnija un Hercegovina]], [[bosniešu valoda|Bosniešu valodā]]) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dokumentālā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā īsfilma]] |- | valign="top" | * '''''[[My Octopus Teacher]]''''' ** ''[[Collective]]'' ** ''[[Crip Camp]]'' ** ''[[The Mole Agent]]'' ** ''[[Time (filma)|Time]]'' | valign="top" width="50%"| * '''''[[Colette (filma)|Colette]]''''' ** ''[[A Concerto Is a Conversation]]'' ** ''[[Do Not Split]]'' ** ''[[Hunger Ward]]'' ** ''[[A Love Song for Latasha]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas īsfilma]] |- | valign="top" | * '''''Two Distant Strangers''''' ** ''Feeling Through'' ** ''[[The Letter Room]]'' ** ''The Present'' ** ''White Eye'' | valign="top" width="50%"| * '''''[[If Anything Happens I Love You]]''''' ** ''[[Burrow]]'' ** ''Genius Loci'' ** ''Opera'' ** ''Yes-People'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Trents Reznors]], [[Atikuss Ross]] un [[Džons Batists]] — "[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]"''' ** [[Terenss Blanšārs]] — ''[[Da 5 Bloods]]'' ** [[Emīls Mosseri]] — ''[[Minari]]'' ** [[Džeimss Ņūtons Hauards]] — ''[[News of the World (filma)|News of the World]]'' ** Trents Reznors un Atikuss Ross — ''[[Mank]]'' | valign="top" width="50%"| * '''''Fight for You'' no filmas "[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'')''' ** ''Hear My Voice'' no filmas ''[[The Trial of the Chicago 7]]'' ** ''Husavik'' no filmas ''[[Eurovision Song Contest: The Story of Fire Saga]]'' ** ''[[Io Sì (Seen)]]'' no filmas ''[[The Life Ahead]]'' ** ''Speak Now'' no filmas ''[[One Night in Miami...]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]] |- | valign="top" | * '''"[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'')''' ** "[[Klejotāju zeme]]" ** "[[Daudzsološa jauna sieviete]]" ** '"[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" ** ''[[The Trial of the Chicago 7]]'' | valign="top" width="50%"| * '''"[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'')''' ** ''[[Mank]]'' ** ''[[News of the World (filma)|News of the World]]'' ** "[[Operācija "Greyhound"]]" (''Greyhound'') ** "[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]] |- | valign="top" | * '''''[[Mank]]''''' ** "[[Mā Reinija: Blūza māte]]" ** ''[[News of the World (filma)|News of the World]]'' ** ''[[Tenet]]'' ** "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Ēriks Meseršmits]] — ''[[Mank]]''''' ** [[Šons Bobits]] — "[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'') ** [[Džošua Džeimss Ričardss]] — "[[Klejotāju zeme]]" ** [[Fitons Papamaikls]] — ''[[The Trial of the Chicago 7]]'' ** [[Dariušs Volskis]] — ''[[News of the World (filma)|News of the World]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]] |- | valign="top" | * '''"[[Mā Reinija: Blūza māte]]"''' ** ''[[Emma (2020. gada filma)|Emma]]'' ** ''[[Hillbilly Elegy]]'' ** ''[[Mank]]'' ** "[[Pinokio (2019. gada filma)|Pinokio]]" (''Pinocchio'') | valign="top" width="50%"| * '''"[[Mā Reinija: Blūza māte]]"''' ** ''[[Emma (2020. gada filma)|Emma]]'' ** ''[[Mank]]'' ** "[[Mulana (2020. gada filma)|Mulana]]" (''Mulan'') ** "[[Pinokio (2019. gada filma)|Pinokio]]" (''Pinocchio'') |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]] |- | valign="top" width="50%"| * '''''[[Tenet]]''''' ** ''[[Love and Monsters]]'' ** ''[[The Midnight Sky]]'' ** "[[Mulana (2020. gada filma)|Mulana]]" (''Mulan'') ** ''[[The One and Only Ivan]]'' |} === Filmas ar vairākām nominācijām un balvām === {{Col-begin|width=75%}} {{Col-2}} {| class="wikitable plainrowheaders" rowspan=2 style="text-align: center;" border="2" cellpadding="4" background: #f6e39c; |+ Filmas ar vairākām nominācijām |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Filma |- | scope=row style="text-align:center"| 10 | ''[[Mank]]'' |- | scope=row rowspan=6 style="text-align:center;"| 6 | "[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'') |- | ''[[Minari]]'' |- | "[[Klejotāju zeme]]" |- | "[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') |- | "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" |- | ''[[The Trial of the Chicago 7]]'' |- | scope=row style="text-align:center;" rowspan=2| 5 | "[[Mā Reinija: Blūza māte]]" |- | "[[Daudzsološa jauna sieviete]]" |- | scope=row style="text-align:center;"| 4 | ''[[News of the World (filma)|News of the World]]'' |- | scope=row rowspan=2 style="text-align:center;"| 3 | ''[[One Night in Miami...]]'' |- | "[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]" |- | scope=row rowspan=8 style="text-align:center;"| 2 | "[[Vēl pa mēriņam]]" |- | ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'' |- | ''[[Collective]]'' |- | ''[[Emma (2020. gada filma)|Emma]]'' |- | ''[[Hillbilly Elegy]]'' |- | "[[Mulana (2020. gada filma)|Mulana]]" (''Mulan'') |- | "[[Pinokio (2019. gada filma)|Pinokio]]" (''Pinocchio'') |- | ''[[Tenet]]'' |} {{col-2}} {| class="wikitable plainrowheaders" rowspan=2 style="text-align: center;" border="2" cellpadding="4" background: #f6e39c; |+ Filmas ar vairākām Kinoakadēmijas balvām |- ! scope="col" style="width:55px;"| Balvas ! scope="col" style="text-align:center;"| Filma |- | scope=row style="text-align:center"| 3 | "[[Klejotāju zeme]]" |- | scope=row style="text-align:center" rowspan=6|2 | "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" |- | "[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'') |- | "[[Mā Reinija: Blūza māte]]" |- | ''[[Mank]]'' |- | "[[Dvēsele (2020. gada filma)|Dvēsele]]" |- | "[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') |} {{Col-end}} === ''Governors Awards'' === {{pamatraksts|Governors Awards}} Kinoakadēmija atcēla ikgadējo ''[[Governors Awards]]'' pasniegšanas ceremoniju sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un ieplānoja balvu pasniegšanu iekļaut Kinoakadēmijas balvas ceremonijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/2021/01/academy-honorary-awards-oscars-2021-1234609449/|title= In Break with Tradition, the Academy Will Present Two Honorary Awards at the Oscars 2021 Ceremony|website= IndieWire|access-date= February 8, 2021}}</ref> Šis ir pirmais gads ''Governors Awards'' vēsturē, kad netiks piešķirta [[Kinoakadēmijas goda balva]]. ==== Džīna Heršolta humanitārā balva ==== {{pamatraksts|Džīna Heršolta humanitārā balva}} * [[Tailers Perijs]] — par pēdējos gados aktīvu sadarbību ar filantropiem un labdarības iestādēm, tostarp centieniem risināt bezpajumtnieku problēmas un ekonomiskās grūtības, ar ko saskārušies viņa kopienas locekļi. * [[Kino un televīzijas fonds]] — apbalvots par emocionālo un finansiālo atvieglojumu pakalpojumiem, ko tas piedāvā izklaides industrijas pārstāvjiem. == Ceremonijas dalībnieki un mūziķi == === Ceremonijas dalībnieki === 93. Kinoakadēmijas balvas ceremonijā piedalījās: {| class="wikitable sortable" |- ! scope="col"; style="background-color:#EEDD82;" | Vārds, uzvārds ! scope="col"; style="background-color:#EEDD82;" | Darbība |- | [[Redžina Kinga]] || Pieteica balvas kategorijās [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais oriģinālscenārijs"]] un [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais adaptētais scenārijs"]] |- | [[Lora Derna]] || Pieteica balvas kategorijās [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā starptautiskā spēlfilma"]] un [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris otrā plāna lomā"]] |- | [[Dons Čīdls]] || Pieteica balvas kategorijās [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais grims un matu sakārtojums"]] and [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākie kostīmi"]] |- | [[Braians Krenstons]] || Pieteica [[Džīna Heršolta humanitārā balva|Džīna Heršolta humanitārā balvu]] [[Kino un televīzijas fonds|Kino un televīzijas fondam]] |- | [[Pons Čunho]]<br />[[Šerona Čoja]] || Pieteica balvu kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] |- | [[Rizs Ahmeds]] || Pieteica balvas kategorijās [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā skaņa"]] un [[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā īsfilma"]] |- | [[Rīza Viterspūna]] || Pieteica balvas kategorijās [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas īsfilma"]] un [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas filma"]] |- | [[Marlija Matlina]]<br />Džeks Džeisons|| Pieteica balvas kategorijās [[Labākā dokumentālā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā dokumentālā īsfilma"]] un [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā dokumentālā filma"]] |- | [[Stīvens Jons]] || Pieteica balvu kategorijā [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākie vizuālie efekti"]] |- | [[Breds Pits]] || Pieteica balvu kategorijā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]] |- | [[Halle Berija]] || Pieteica balvas kategorijās [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais mākslinieka darbs"]] un [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais operatora darbs"]] |- | [[Harisons Fords]] || Pieteica balvu kategorijā [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā montāža"]] |- | [[Vaiola Deivisa]] || Pieteica Džīna Heršolta humanitārā balvu [[Tailers Perijs|Taileram Perijam]] |- | [[Zendaja]] || Pieteica balvas kategorijās [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā oriģinālmūzika"]] un [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā dziesma"]] |- | [[Andžela Baseta]] || Pieteica ''In Memoriam'' prezentāciju |- | [[Rita Moreno]] || Pieteica balvu kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]] |- | [[Renē Zelvēgere]] || Pieteica balvu kategorijā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]] |- | [[Hoakins Fīnikss]] || Pieteica balvu kategorijā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris galvenajā lomā"]] |- |} === Mūziķi === Kategorijas "Labākā dziesma" nominantu priekšnesumus rādīja pirms ceremonijas priekšnesumā ''Oscars: Into the Spotlight''. Četri no priekšnesumiem tika filmēti no [[Kinoakadēmijas filmu muzejs|Kinoakadēmijas filmu muzeja]] jumta terases, savukārt dziesma ''Husavik'' tika izpildīta Islandes pilsētā [[Hūsavīka|Hūsavīkā]].<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|last=Willman|first=Chris|date=2021-04-16|title=Oscars Reveal Original Song Performers and Aftershow Plans|url=https://variety.com/2021/film/news/oscars-song-performers-pre-telecast-show-1234953641/|access-date=2021-04-23|website=Variety|language=en-US}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! scope="col"; style="background-color:#EEDD82;" | Vārds, uzvārds ! scope="col"; style="background-color:#EEDD82;" | Amats ! scope="col"; style="background-color:#EEDD82;" | Priekšnesums |- |''[[Questlove]]'' || Muzikālais režisors || |- |[[Mollija Sandena]] || Izpildītāja || ''[[Husavik]]'' no filmas ''[[Eurovision Song Contest: The Story of Fire Saga]]'' |- |[[Laura Pauzīni]] un [[Daiana Vorena]] || Izpildītāji || "[[Io sì (Seen)]]" no filmas ''[[The Life Ahead]]'' |- |[[Seleste]]|| Izpildītāja || ''Hear My Voice'' no filmas ''[[The Trial of the Chicago 7]]'' |- |[[Leslijs Oudams jaunakais]] || Izpildītājs || ''Speak Now'' no filmas ''[[One Night in Miami...]]'' |- |[[H.E.R.]] || Izpildītāja || ''[[Fight for You]]'' no filmas "[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'') |- |} === Filmu reklāmas === ''[[20th Century Studios]]'', ''[[Searchlight Pictures]]'' un ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' ceremonijas laikā prezentēja savu gaidāmo filmu reklāmklipus, un kāda persona no katras filmas pieteica attiecīgo filmas reklāmu. Džerijs Daniello intervijā ''[[Adweek]]'' paskaidroja, ka šis solis "pastiprinās šī gada tēmu, ka Oskari ir vairāk filmu, nevis balvu šovs"<ref name="trailer">{{Tīmekļa atsauce|date=April 22, 2021|first=Brian|last=Welk|title='West Side Story,' 'In the Heights,' 'Summer of Soul' Trailers to Debut During Oscars|url=https://www.thewrap.com/west-side-story-in-the-heights-summer-of-soul-trailers-to-debut-during-oscars/?fbclid=IwAR1vyD_4qv3_h6efoCJyxcetEYTuQOH3Q5bQ00TzYHroHmZSdEY3aGalAyk|access-date=April 22, 2021|website=The Wrap}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=April 22, 2021|first=Anthony|last=D'Alessandro|title=Disney To Celebrate Moviegoing During Oscars With Talent & Exclusive Trailers From 'West Side Story', 'Summer Of Soul' & More|url=https://deadline.com/2021/04/disney-oscars-moviegoing-celebration-west-side-story-summer-of-soul-trailers-1234742010/|access-date=April 22, 2021|website=Deadline Hollywood}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! scope="col"; style="background-color:#EEDD82;" | Vārds, uzvārds ! scope="col"; style="background-color:#EEDD82;" | Darbība |- |[[Ariana Debosa]] | Pieteica [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filmas "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" reklāmklipu<ref name="trailer"/> |- |[[Lins Manuels Miranda]] | Pieteica filmas ''[[In the Heights]]'' reklāmklipu<ref name="trailer"/> |- |''[[Questlove]]'' | Pieteica savas dokumentālās filmas ''[[Summer of Soul (...Or, When the Revolution Could Not Be Televised)]]'' reklāmklipu<ref name="trailer"/> |} == Informācija par ceremoniju == Kinoakadēmijas valdes sēdes laikā 28. aprīlī tā nobalsoja par kategoriju [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā skaņa"]] un [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā skaņas montāža"]] apvienošanu vienā kategorijā "Labākā skaņa" (samazinot kategoriju kopskaitu līdz 23), jo abām kategorijām ir pārāk liela darbības jomas pārklāšanās.<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|last=Hammond|first=Pete|date=April 28, 2020|title=Oscars Keeping Show Date But Make Big News As Academy Lightens Eligibility Rules, Combines Sound Categories, Ends DVD Screeners and More|url=https://deadline.com/2020/04/oscars-major-changes-academy-awards-coronavirus-1202919950/|archive-url=|archive-date=|access-date=May 6, 2020|website=Deadline|language=en}}</ref> Kategorijai [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā oriģinālmūzika"]] kvalifikācijas noteikumos tagad ir noteikts, ka spēlfilmā ir jābūt vismaz 60% oriģinālmūzikas, savukārt franšīzes filmās un turpinājumos ir jābūt vismaz 80% jaunas oriģinālmūzikas.<ref name=":1" /> Pirmo reizi provizoriskā balsošana kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā starptautiskā spēlfilma"]] būs atvērta visiem Kinoakadēmijas balsstiesīgajiem dalībniekiem.<ref name=":1" /> Vides iniciatīvu ietvaros pēc 93. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas tiks pārtraukta tādu priekšmetu izplatīšana kā, piemēram, ierakstu kopijas, scenāriji un mūzikas kompaktdiski. Turpmāk ierakstus balsošanas dalībnieki varēs skatīties ar straumēšanas pakalpojuma palīdzību īpaši izveidotā ''Academy Screening Room''.<ref name=":1" /> {{dat|2020|12|8||bez}} paziņoja, ka ceremonijas producenti būs Džese Kolinsa, [[Steisija Šera]] un [[Stīvens Soderbergs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Kay|first=Jeremy|date=December 8, 2020|title=Jesse Collins, Stacey Sher, Steven Soderbergh to produce 2021 Oscars|url=https://www.screendaily.com/news/jesse-collins-stacey-sher-steven-soderbergh-to-produce-2021-oscars/5155567.article|access-date=December 9, 2020|website=[[Screen International]]|language=en}}</ref> [[Glens Veiss]] tika izvēlēts par ceremonijas režisoru.<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://variety.com/2021/film/awards/glenn-weiss-oscars-director-2021-1234934572/|title = Oscars: Glenn Weiss Will Return to Direct Ceremony|work = [[Variety]]|last = Davis|first = Clayton|date = March 19, 2021|accessdate = March 19, 2021}}</ref> Tāpat kā iepriekšējā gadā, ceremonijai nebūs vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chitwood|first=Adam|date=March 23, 2021|title=The Oscars Will Not Have a Host for the Third Time in a Row|url=https://collider.com/who-is-hosting-oscars-2021/|access-date=March 22, 2021|website=[[Collider]]}}</ref> === "Oskara" fakti === Visvairāk nominētā filma ir ''[[Mank]]'', kas nominēta desmit kategorijās, un ir vienīgā filma, kas nominēta kategorijā "Labākā filma", bet nav nominēta scenārija kategorijā. Šis ir pirmais gads kopš kategorijas "Labākā filma" paplašināšanas [[82. Kinoakadēmijas balva|2009. gadā]], kurā katrs labākās filmas nominants saņēmis vismaz vienu nomināciju arī aktieru lomā. "[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'') ir pirmā filma, kas izvirzīta kā labākā filma un kurai visi kinoproducenti ir melnādaini. ''[[Collective]]'' ir otrā filma, kas izvirzīta kategorijās "Labākā starptautiskā filma" un "Labākā dokumentālā filma", pēc filmas ''[[Honeyland]]''. Šī ir pirmā reize, kad vienā gadā divas sievietes, [[Hloja Žao]] un [[Emeralda Fenella]], ir nominētas kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]]. Tāpat Žao un Fenella ir otrā un trešā sieviete, kas saņēmušas nominācijas producēšanā, režijā un scenārijā, pēc [[Sofija Kopola|Sofijas Kopolas]] [[76. Kinoakadēmijas balva|2003. gadā]]. Tāpat Žao ir trešā persona un pirmā sieviete, kas saņēmusi nominācijas producēšanā, režijā, scenārijā un montāžā, pēc [[Brāļi Koeni|brāļiem Koeniem]] [[80. Kinoakadēmijas balva|2008. gadā]] (lai gan Koeni tika izvirzīti montāžas nominācijā zem pseidonīma Rodriks Džeinss). Tāpat Žao un [[Lī Aizeks Čuns]] ir pirmie divi aziātu režisori, kas izvirzīti režisora kategorijā viena gada ietvaros. "[[Vēl pa mēriņam]]" kļuva par trešo filmu pēc "Labākā režisora" kategorijas paplašināšanas, kas nav izvirzīta kategorijā "Labākā filma", pēc filmām "[[Lapsu medības]]" un "[[Aukstais karš (2018. gada filma)|Aukstais karš]]". [[Stīvens Juns]] ir pirmais aziātamerikānis, kas nominēts kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris galvenajā lomā"]] par lomu filmā ''[[Minari]]'', un [[Rizs Ahmeds]] ir pirmais musulmaņu aktieris, kas nominēts šajā pašā kategorijā par lomu filmā "[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'').<ref>https://www.insider.com/steven-yeun-first-asian-american-actor-nominated-best-actor-oscars-2021-3</ref> [[Čedviks Bouzmens]] ir pirmais afroamerikānis, kas saņēmis pēc nāves nomināciju kategorijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" par lomu filmā "[[Mā Reinija: Blūza māte]]". 83 gadu vecumā [[Entonijs Hopkinss]] kļuvis par vecāko personu, kas nominēts kategorijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" par lomu filmā "[[Tēvs (filma)|Tēvs]]". [[Vaiola Deivisa]] un [[Andra Deja]] ir otrais melnādaino aktrišu pāris, kas viena gada ietvaros nominētas kategorijā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]] kopš [[Daiena Rosa|Daienas Rosas]] un [[Siselija Taisone|Siselijas Taisones]] [[45. Kinoakadēmijas balva|1973. gadā]]. Sakritība ir tajā, ka Rosa un Deja abas nominētas par [[Bilija Holideja|Bilijas Holidejas]] lomas atveidošanu. Tāpat Deivisa ir visvairāk nominētā melnādainā aktrise ar četrām nominācijām. [[Marija Bakalova]] un [[Juna Južuna]] ir pirmās bulgāru un dienvidkorejiešu aktrises, kas izvirzītas aktierspēles kategorijās. 16 filmas ir ''[[Netflix]]'' producētas un izplatītas šajā straumēšanas platformā, kas ir izvirzītas visās kategorijās izņemot "Labākā starptautiskā filma" un "Labākā īsfilma". === COVID—19 pandēmijas ietekme === Paredzams, ka [[COVID-19 pandēmija]] un tās ietekme uz filmu industriju, tostarp filmu ražošanas pārtraukumi un kinoteātru slēgšana valsts mērogā tirdzniecības un publiskās pulcēšanās ierobežojumu dēļ, būtiski ietekmēs Kinoakadēmijas balvu. Kinoakadēmijas balva atlases kritēriji pieprasa, lai filmas kas izdotas iepriekšējā kalendārajā gadā, vismaz vienā kinoteātrī [[Losandželosas apgabals|Losandželosas apgabalā]] tiktu demonstrētas ne mazāk kā septiņas dienas. [[Zelta globusa balva|78. Zelta globusa balvas]] ceremonijai tika izmainīti filmu atlases kritēriji, lai filmas, kuru pirmizrādes sākotnēji bija paredzētas Losandželosā laikā no 15. marta līdz 30. aprīlim, bet vēlāk tika izlaistas [[straumēšana]]s kanālos, atbilstu atlases prasībām.<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce|last=Hammond|first=Pete|date=March 26, 2020|title=Golden Globes Alter Eligibility Rules For Theatrical Releases In Light Of Coronavirus Crisis; Others Including Oscar Expected To Follow|url=https://deadline.com/2020/03/golden-globes-eligibility-rules-changes-coronavirus-1202892803/|access-date=April 20, 2020|website=Deadline|language=en}}</ref> Attiecībā uz "Oskariem" Kinoakadēmija paziņoja, ka tā "izvērtēs visus šīs sarežģītās situācijas aspektus un ieviesīs nepieciešamās izmaiņas".<ref name=":0" /> [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] atlika valdes sēdi līdz 28. aprīlim,<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Hammond|first=Pete|date=April 7, 2020|title=Oscars: Academy Delays April Board Meeting; Key Fall Film Festivals Hope To Keep Lights On For Movie Awards Season|url=https://deadline.com/2020/04/oscars-academy-moves-board-meeting-fall-festivals-endangered-oscars-1202901557/|access-date=April 20, 2020|website=[[Deadline Hollywood]]|language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Desta|first=Yohana|title=Will Coronavirus Complicate the Oscars Too?|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2020/04/oscars-coronavirus-meeting-delay|access-date=April 20, 2020|website=[[Vanity Fair]]|language=en}}</ref> kurā tā nobalsoja, ka 93. Kinoakadēmijas balvu atlasei varēs iesniegt filmas, kurām sākotnēji tika plānotas kino pirmizrādes, un kas pirmo reizi izdotas ar aizsargātas paroles izmantošanu vai kā maksas pasūtījuma video, kā arī tā tiek ielādēta Kinoakadēmijas tiešsaistes straumēšanas kanālā 60 dienu laikā pēc tās publiskošanas. Iepriekšējā prasība par vismaz septiņu dienu demonstrēšanu kinoteātros tiks atjaunota, tiklīdz kinoteātri būs atsākuši normālu darbību. Lai nodrošinātu atbilstību šiem kritērijiem, piemērotie filmu demonstrēšanas noteikumi būs pieļaujami ne tikai Losandželosā, bet arī citās lielākajās pilsētās, piemēram, Atlantā, Čikāgā, Maiami, Ņujorkā un [[Sanfrancisko līča apgabals|Sanfrancisko līča apgabalā]].<ref name=":1" /><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Sharf|first=Zack|date=April 28, 2020|title=Oscars Will Allow VOD Releases to Qualify While Major Theaters Are Closed|url=https://www.indiewire.com/2020/04/oscars-2021-category-changes-rules-1202227787/|archive-url=|archive-date=|access-date=May 6, 2020|website=[[IndieWire]]|language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Malkin|first1=Marc|title=Oscars Will Consider Films That Didn’t Play in Theaters as Part of New Academy Rules|url=https://variety.com/2020/film/awards/new-oscar-rules-movies-not-in-theaters-1234591702/|accessdate=April 29, 2020|website=[[Variety]]}}</ref> Pastāvēja varianti par gaidāmās ceremonijas atlikšanu vai pat atcelšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Malkin|first=Marc|date=May 19, 2020|title=Film Academy Considering Postponing 2021 Oscars (EXCLUSIVE)|url=https://variety.com/2020/film/news/oscars-2021-postponed-possibly-1234610694/|access-date=May 19, 2020|website=[[Variety]]}}</ref> {{dat|2020|6|15||bez}} Kinoakadēmija paziņoja, ka ceremonija tiks pārcelta par diviem mēnešiem no {{dat|2021|2|28|ģ|bez}} uz {{dat|2021|4|25|a|bez}}, un līdz {{dat|2021|2|28|d|bez}} tiks pagarināts filmu atlases termiņš. Kopīgā paziņojumā Kino mākslas un zinātnes akadēmijas prezidents un galvenais izpilddirektors Deivids Rubins un [[Dons Hadsons]] skaidroja, ka "jau vairāk nekā gadsimtu filmām ir bijusi svarīga loma, lai mierinātu, iedvesmotu un izklaidētu mūs pat vistumšākajā laikā. Tāds noteikti ir arī šis gads. Mēs ceram, ka, pagarinot atlases periodu un pārceļot mūsu balvas datumu, tiks nodrošināts, ka filmu veidotājiem būs laiks pabeigt un izdot savas filmas, nesaņemot nosodījumu par ko tādu, ko neviens nespēj kontrolēt." Uz nenoteiktu laiku atliktas arī ''[[Governors Awards]]'' un [[Kinoakadēmijas zinātniskās un tehniskās balvas]] pasniegšanas.<ref name=":2">{{tīmekļa atsauce|last=Malkin|first=Marc|date=June 15, 2020|title=Oscars 2021 Pushed Back by Two Months|url=https://variety.com/2020/film/news/oscars-2021-postponed-coronavirus-1234635457/|archive-url=|archive-date=|access-date=June 15, 2020|website=[[Variety]]|language=en}}</ref> Pēc šī paziņojuma no februāra uz aprīli pārceltas arī [[BAFTA kino balva]]s ceremonija,<ref name=":2" /> bet Zelta globusa balvas ceremonija pārcelta no janvāra sākuma uz 28. februāri.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Golden Globes Sets Late February Date After Oscars Delay|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/golden-globes-2021-set-feb-28-oscars-delay-1298463|access-date=June 22, 2020|website=The Hollywood Reporter|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://oscar.go.com/}} {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/ Kino mākslas un zinātnes akadēmijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/user/Oscars Ceremonijas organizatoru] ''[[YouTube]]'' kanāls {{Oskara balva}} [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] [[Kategorija:2020. gads kino]] k4u5w0z2ib1nhh9vknfyll1smwcxh9i 0 484869 3662839 3646285 2022-07-30T05:05:50Z Ludis21345 50146 /* Ārējās saites */ papildināts. wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Michelin'' | logo = [[Attēls:Michelin (2017).svg|160px]] | caption = | type = Anonīmu sabiedrība | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1889]] | founder = [[Andrē Mišelins]] un [[Eduārs Mišelins]] | defunct = | location_city = [[Klermonferāna]] | location_country = [[Francija]] | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = Riepu projektēšana un izgatavošana | products = Riepas visu veidu transportlīdzekļiem un lidmašīnām | services = | revenue = {{palielinājās}} 24,135 miljardi [[euro]] (2019. gads) | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = ≈ 125 400 | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|https://www.michelin.com/}} | footnotes = | intl = }} '''''Michelin''''' ir [[Francija|Francijas]] uzņēmums, pasaulē vadošais{{nepieciešama atsauce}} [[Riepa|riepu]] ražotājs. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Klermonferāna|Klermonferānā]] ([[Pijdedoma]]). Tās produkti ir paredzēti visu veidu transportlīdzekļiem: automašīnām, kravas automašīnām, divriteņu automašīnām, lidmašīnām, inženierbūvēm un lauksaimniecības mašīnām. Tas ir daudznacionāls uzņēmums, kas iekļauts [[CAC 40]] sarakstā, darbojas 17 valstīs un nodarbina 125 400 cilvēku. Uzņēmumu 1888. gadā Francijas pilsētā [[Klermonferāna|Klermonferānā]] nodibināja [[Andrē Mišelins]] kopā ar savu brāli [[Eduārs Mišelins|Eduāru]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.michelin.com/}} {{CAC 40}} [[Kategorija:Francijas uzņēmumi]] 7pob3kv3e0z8wytgduulfhkkvlqpbb3 0 485145 3662780 3637137 2022-07-29T20:51:37Z Bai-Bot 60304 sīkumi, removed: West Side Story (10) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Kinoakadēmijas balvas infokaste | nosaukums = 94. Kinoakadēmijas balva | attēls = 94 Oscars.jpg | attēla izmērs = | paraksts = | datums = {{dat|2022|3|27|N}} | vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} | vadītājs = | režisors = [[Glens Veiss]] | producents = [[Vills Pekers]] | labākā filma = | visvairāk balvas = | visvairāk nominācijas = ''[[The Power of the Dog]]'' (12) | garums = | tv = [[American Broadcasting Company|ABC]] | tv lv = | auditorija = | iepriekšējā = 93. | nākamā = 95. }} '''94. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ceremonija''' norisinājās {{dat|2022|3|27||bez}} [[Dolby teātris|''Dolby'' teātrī]], [[Losandželosa|Losandželosā]]. Balvas pasniedza [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] labākajām [[2021. gads kino|2021. gada]] filmām, kas iznākušas laika posmā no 2021. gada marta līdz decembrim.<ref name="VarietyInsight">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.varietyinsight.com/production_restart_full_view.php?track_id=191517 | title=Film and TV Projects Going Into Production - 94th Annual Academy Awards|website=[[Variety Insight]] |access-date=August 31, 2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2021-05-26|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr|access-date=2021-06-12|website=Oscars.org {{!}} Academy of Motion Picture Arts and Sciences|language=en}}</ref> {{dat|2022|2|8||bez}} aktieri [[Treisija Elisa Rosa]] un [[Leslijs Džordans]] paziņoja nominantus.<ref name="THR">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/tracee-ellis-ross-leslie-jordan-oscars-nominations-2022-1235086425/ |title=Oscars: Tracee Ellis Ross and Leslie Jordan to Host Nominations Announcement |date=February 3, 2022 |first=Hilary |last=Lewis |work=[[The Hollywood Reporter]] |access-date=February 3, 2022}}</ref> == Ceremonijas informācija == Tā kā [[COVID-19 pandēmija]] turpināja ietekmēt kino, 2021. gada maijā Kinoakadēmija paziņoja, ka paliks spēkā tās balvu piešķiršanas kritēriju izmaiņas, kas tika attiecinātas uz [[93. Kinoakadēmijas balva|93. Kinoakadēmijas balvu]], piemēram, par digitālajām pirmizrādēm un pielaidību attiecībā uz filmu demonstrēšanu pilsētās, kas nav [[Losandželosa]]. Filmu izlaišanas periods tradicionāli beidzās {{dat|2021|12|31||bez}}. Ņemot vērā, ka iepriekšējā, 93. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija tika pārcelta uz 2021. gada aprīli, un uz balvām pretendējošo filmu izlaišanas periods tika pagarināts līdz 2021. gada februāra beigām, šoreiz izvirzīt balvai varēja tikai filmas, kas iznākušas kopš {{dat|2021|3|1|ģ|bez}}.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|last=Davis|first=Clayton|date=May 27, 2021|title=Oscars 2022 Ceremony Moves to Late March, Keeping Pandemic Qualifying Rules and Standard Calendar Year|work=[[Variety]]|url=https://variety.com/2021/awards/awards/academy-awards-2022-oscars-dates-eligibility-1234982854/|accessdate=May 27, 2021}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|last=Thompson|first=Anne|date=2021-05-27|title=Oscars 2022: The Academy Lines Up Dates, Keeps 2021 Pandemic Eligibility Rules|url=https://www.indiewire.com/2021/05/oscars-2022-academy-dates-2021-pandemic-eligibility-rules-1234640568/|access-date=2021-05-27|website=IndieWire|language=en}}</ref> 2021. gada aprīlī tika paziņots, ka turpmāk kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]] tiks izvirzīti desmit nominanti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-announces-next-phase-equity-and-inclusion-initiatives |title=Academy Announces Next Phase Of Equity And Inclusion Initiatives |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |access-date=April 20, 2021}}</ref> Tādējādi šī bija pirmā reize kopš [[84. Kinoakadēmijas balva]]s, kad šajā kategorijā tiek nominētas desmit filmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Thompson|first=Anne|date=2020-06-12|title=Academy Moves to 10 Best Picture Oscar Noms for 2022, but for 2021, Oscar Date Still a Question|url=https://www.indiewire.com/2020/06/academy-10-best-picture-noms-2022-oscar-date-1202236941/|access-date=2021-05-27|website=IndieWire|language=en}}</ref> Minimālais oriģinālās mūzikas apjoms, kas nepieciešams, lai atbilstu kategorijai [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā oriģinālmūzika"]], ir samazināts no 60% līdz 35%. Kategorijas [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā dziesma"]] atlasei samazināts no vienas filmas iesniedzamo dziesmu skaits līdz piecām dziesmām. Kategorijā [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā skaņa"]] nominācijas procesam tika izvēlēti desmit kandidāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hammond|first=Pete|date=2021-06-30|title=Oscars: Academy Sets Rules And Regulations For 94th Awards; 10 Best Picture Nominees, Plus Changes In Music And Sound Categories|url=https://deadline.com/2021/06/oscars-changes-rules-ten-best-picture-nominees-1234784121/|access-date=2021-06-30|website=Deadline|language=en-US}}</ref> Tāpat no 10 līdz 15 filmām ir palielināti nominantu saraksti kategorijās [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas īsfilma]]", [[Labākā dokumentālā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā dokumentālā īsfilma"]] un [[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā īsfilma]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/news/awards/9595361/2022-oscars-rule-changes-academy-awards/|title=Motion Picture Academy Announces New Music Category Rules for 2022 Oscars|date=June 30, 2021|first=Paul|last=Grein|work=[[Billboard (žurnāls)|Billboard]]|access-date=July 1, 2021}}</ref> Vides aizsardzības iniciatīvu ietvaros fizisku ierakstu izplatīšana ir aizliegta; tagad ir jāizmanto digitālie ekvivalenti.<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|last=Hammond|first=Pete|date=April 28, 2020|title=Oscars Keeping Show Date But Make Big News As Academy Lightens Eligibility Rules, Combines Sound Categories, Ends DVD Screeners and More|url=https://deadline.com/2020/04/oscars-major-changes-academy-awards-coronavirus-1202919950/|access-date=May 6, 2020|website=[[Deadline Hollywood]]|language=en}}</ref> 2021. gada oktobrī [[Vills Pekers]] tika nolīgts par ceremonijas producentu. Balvas pasniegšanas ceremonija notika {{dat|2022|3|27||bez}} ''Dolby'' teātrī. Ziņots, ka datums izvēlēts tā, lai tas nepārklātos ar [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] Pekinā, kas notiek no 4. līdz 20. februārim, un ''[[Super Bowl LVI]]'', kas norisināsies 13. februārī.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> == Laureāti un nominācijas == [[Džeina Kempione]] ar filmu ''[[The Power of the Dog]]'' kļuva par pirmo sievieti režisori, kuras veidotā filma saņēmusi vairāk par desmit nominācijām, un ir pirmā sieviete, kas vairāk nekā vienu reizi nominēta Kinoakadēmijas balvai kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cnn.com/2022/02/08/entertainment/jane-campion-oscars-history/index.html |title=Jane Campion scores her second best director Oscar nomination, making history |last=Gonzalez |first=Sarah |publisher=[[CNN]] |date=February 8, 2022 |access-date=February 10, 2022}}</ref> Filma "[[CODA]]" ir pirmā filma no straumēšanas servisa ''[[Apple TV+]]'' un tajā galvenās lomas atveido galvenokārt [[kurlums|kurli]] cilvēki, kas nominēta kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], tostarp [[Trojs Kotsars]] ir pirmais kurlais aktieris, kas nominēts aktierspēles balvai (kategorijā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris otrā plāna lomā"]]) un kopumā ir otrais kurlais aktieris, kas izvirzīts balvai aktierspēles kategorijās pēc [[Marlija Matlina|Marlijas Matlinas]] par lomu filmā ''[[Children of a Lesser God]]'' (1986).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2022/02/codas-sian-heder-on-historic-oscar-nominations-judy-heumann-biopic-1234928417/ |title='CODA's Sian Heder Hopes Oscar-Nominated Apple Film's Historic Achievement "Kicks The Door Open" For More Deaf Artists |last=Grobar |first=Matt |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 8, 2022 |access-date=February 8, 2022}}</ref> Filma ''[[Drive My Car]]'' ir pirmā Japānas filma, kas nominēta kategorijā "Labākā filma", kamēr tās režisors [[Rjusuke Hamaguči]] ir trešais japāņu režisors, kas jebkad nominēts kategorijā "Labākais režisors".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=February 8, 2022 |title=Oscars: 'Drive My Car' Makes History As First Japanese Film Nominated For Best Picture |url=https://deadline.com/2022/02/drive-my-car-oscar-nominations-records-japan-1234928470/ |work=[[Deadline Hollywood]] |access-date=February 8, 2022}}</ref> Filma "[[Bēgšana]]" (''Flee'') ir pirmā filma, kas vienlaikus nominēta kategorijās [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas filma"]], [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā starptautikā spēlfilma"]] un [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā dokumentālā filma"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cartoonbrew.com/awards/flee-makes-oscar-history-with-nominations-for-animated-feature-documentary-and-international-feature-213154.html |title='Flee' Makes Oscar History With Nominations For Animated Feature, Documentary and International Feature |last=Amidi |first=Amid |publisher=[[Cartoon Brew]] |date=February 8, 2022 |access-date=February 8, 2022}}</ref> [[Kenets Brana]] ir pirmā persona, kas nominēts septiņās dažādās kategorijās, tostarp arī kategorijās "Labākā filma" un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais oriģinālscenārijs"]] par darbu pie filmas "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2022/awards/awards/kenneth-branagh-oscar-nomination-record-1235172548/ |title=Kenneth Branagh Becomes First Person Nominated in Seven Oscar Categories |date=February 8, 2022 |first=Clayton |last=Davis |work=[[Variety]] |access-date=February 10, 2022}}</ref> [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filma "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" ir otrā filma, kam izmantota tā paša izejmateriāla adaptācija kā iepriekšējai "Labākās filmas" ieguvējai, kas arī tika nominēta tai pašai balvai, pēc 1962. gada filmas "[[Dumpis uz kuģa Bounty (1962. gada filma)|Dumpis uz kuģa Bounty]]" (''Mutiny on the Bounty''). Ar nomināciju kategorijā "Labākais režisors" Spīlbergs kļuva par visvairāk reizes nominēto personu šajā kategorijā (11 reizes). Tāpat šī nominācija viņu padara par pirmo filmu veidotāju, kas nominēts šajā kategorijā sešas dekādes pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2022/02/best-director-oscar-steven-spielberg-eight-times-1234928428/ |title=Steven Spielberg Receives Record 11th Producing Nomination & 8th Directing Nomination For 'West Side Story' |last=Tapp |first=Tom |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 8, 2022 |access-date=February 10, 2022}}</ref> [[Pols Tomass Andersons|Pola Tomasa Andersona]] filma "[[Lakricas pica]]" ir [[Metro-Goldwyn-Mayer|MGM]] kinostudijas pirmā pilnībā producētā un izplatītā filma, kas nominēta kategorijā "Labākā filma" pēdējo 33 gadu laikā, kopš 1988. gada filmas "[[Lietus cilvēks]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2022/02/mgm-future-oscars-michael-de-luca-pam-abdy-interview-1234929534/ |title=MGM's Michael De Luca & Pam Abdy On Studio's First In-House Best Picture Oscar Nomination In 33 Years, Being "Mildly Psychotically Obsessive" About Movies & What's Ahead – Q&A |last=Tartaglione |first=Nancy |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 9, 2022 |access-date=February 10, 2022}}</ref> Ar lomām filmās "[[Neskaties augšup]]" un "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" [[Keita Blanšeta]] ir pirmā aktrise, kas filmējusies deviņās filmās, kas nominētas kategorijā "Labākā filma", apsteidzot [[Olīvija de Hevilenda|Olīvijas de Hevilendas]] astoņu filmu rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.goldderby.com/article/2022/oscars-2022-cate-blanchett-best-picture-record/ |title=Cate Blanchett makes Oscars history with 'Don't Look Up' and 'Nightmare Alley' Best Picture nominations |last=Rosen |first=Christopher |publisher=[[Gold Derby]] |date=February 10, 2022 |access-date=February 10, 2022}}</ref> [[Olīvija Kolmane|Olīvijas Kolmanes]] un [[Džesija Baklija|Džesijas Baklijas]] aktierspēles nominācijas par lomām filmā ''[[The Lost Daughter]]'' ir trešā reize, kad divas personas tiek nominētas par vienas un tās pašas lomas atveidošanu vienā filmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.goldderby.com/article/2022/oscars-2022-olivia-colman-jessie-buckley-the-lost-daughter/ |title=Olivia Colman and Jessie Buckley make Oscars history with 'The Lost Daughter' nominations |last=Rosen |first=Christopher |publisher=[[Gold Derby]] |date=February 8, 2022 |access-date=February 10, 2022}}</ref> [[Kristena Stjuarta]] ("[[Spensere (filma)|Spensere]]" (''Spencer'')) un [[Ariana Debosa]] ("Vestsaidas stāsts") ir pirmās [[LGBT|LGBTQ+]] aktrises, kas nominētas aktierspēles kategorijās viena gada ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.indiewire.com/2022/02/kristen-stewart-ariana-debose-gay-oscar-history-1234697618/ |title=Kristen Stewart and Ariana DeBose Could Make Gay Oscar Herstory |last=Dry |first=Jude |date=February 8, 2022 |publisher=[[IndieWire]] |access-date=February 10, 2022}}</ref> Tāpat šī ir pirmā reize, kad vienā gadā ir nominēti divi aktieru pāri, precētais aktieru pāris [[Penelope Krusa]] un [[Havjers Bardems]] (Krusa par ''[[Parallel Mothers]]''; Bardems par ''[[Being the Ricardos]]''), kā arī saderinātais aktieru pāris [[Kirstena Dansta]] un [[Džese Plemonss]] (abi par ''The Power of the Dog''); viņu nominācijas iekļauj visas četras aktierspēles kategorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2022/02/oscar-nominations-penelope-cruz-javier-bardem-kirstin-dunst-jesse-plemons-beyonce-couples-1234928560/ |title=Real-Life Couples Penelope Cruz & Javier Bardem and Kirstin Dunst & Jesse Plemons Make Oscar Nom History; Beyoncé & Jay-Z Get Halfway There |last=Evans |first=Greg |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 8, 2022 |access-date=February 10, 2022}}</ref> Vēl šī ir otrā reize kopš [[78. Kinoakadēmijas balva]]s ceremonijas 2006. gadā, kad neviena no aktrisēm, kas nominētas kategorijā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]] neatveido lomas filmās, kas nominētas kategorijā "Labākā filma". Vēl jo vairāk šī ir pirmā reize Kinobalvu vēsture, kad neviena no "Labākā aktrise galvenajā lomā" kategorijas aktrisēm nav nominētas šajā pašā kategorijā [[BAFTA kino balva]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.goldderby.com/article/2022/best-actress-not-best-picture-nominees-oscar-nominations-2022/ |title=None of the Best Actress Oscar nominees are in Best Picture contenders for the first time in the preferential era |last=Eng |first=Joyce |publisher=[[Gold Derby]] |date=February 8, 2022 |access-date=February 8, 2022}}</ref> {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]] |- | valign="top" | * '''"[[CODA]]"''' ** "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** "[[Neskaties augšup]]" ** ''[[Drive My Car]]'' ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') ** "[[Lakricas pica]]" ** "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" ** ''[[The Power of the Dog]]'' ** "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Džeina Kempione]] — ''[[The Power of the Dog]]''''' ** [[Kenets Brana]] — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Rjūsuke Hamaguči]] — ''[[Drive My Car]]'' ** [[Pols Tomass Andersons]] — "[[Lakricas pica]]" ** [[Stīvens Spīlbergs]] — "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Vills Smits]] par [[Ričards Viljamss|Ričarda Viljamsa]] lomu filmā "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'')''' ** [[Havjers Bardems]] par [[Desi Arnass|Desi Arnasa]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Benedikts Kamberbačs]] par Fila Bērbenka lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Endrū Gārfīlds]] par [[Džonatans Lārsons|Džonatana Lārsona]] lomu filmā ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' ** [[Denzels Vašingtons]] par [[Makbets (tēls)|Makbeta]] lomu filmā ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' | valign="top" width="50%"| * '''[[Džesika Česteina]] par [[Temija Feja Mesnere|Temijas Fejas Bekeres]] lomu filmā ''[[The Eyes of Tammy Faye]]''''' ** [[Olīvija Kolmane]] par Ledas Karuzo lomu filmā ''[[The Lost Daughter]]'' ** [[Penelope Krusa]] par Džanisas Martinesas Moreno lomu filmā ''[[Parallel Mothers]]'' ** [[Nikola Kidmena]] par [[Lūsīla Bola|Lūsīlas Bolas]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Kristena Stjuarta]] par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu filmā "[[Spensere (filma)|Spensere]]" (''Spencer'') |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Trojs Kotsars]] par Frenka Rosī lomu filmā "[[CODA]]"''' ** [[Kierens Haindzs]] par vectēva lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Džese Plemonss]] par Džordža Bērbenka lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Dž. K. Simonss]] par [[Viljams Froulijs|Viljama Froulija]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Kodijs Smits-Makfī]] par Pītera Gordona lomu filmā ''The Power of the Dog'' | valign="top" width="50%"| * '''[[Ariana Debosa]] par Anitas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Džesija Baklija]] par jaunās Ledas Karuzo lomu filmā ''[[The Lost Daughter]]'' ** [[Džūdija Denča]] par vecmātes lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Kirstena Dansta]] par Rauzas Gordones lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Āndženū Elisa]] par [[Orasīna Praisa|Orasīnas "Brendijas" Praisas]] lomu filmā "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Kenets Brana]] — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]"''' ** [[Ādams Makejs]] — "[[Neskaties augšup]]" ** Zaks Bailins — "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') ** [[Pols Tomass Andersons]] — "[[Lakricas pica]]" ** [[Eskils Vogts]] un [[Joahims Trīrs]] — ''[[The Worst Person in the World]]'' | valign="top" width="50%"| * '''[[Šāns Heiders]] — "[[CODA]]" pēc filmas ''[[La Famille Bélier]]'' motīviem''' ** [[Rjūsuke Hamaguči]] un Takamasa Oe — ''[[Drive My Car]]'' pēc [[Haruki Murakami]] stāstu izlases ''[[Men Without Women]]'' motīviem ** [[Džons Speitss]], [[Denī Vilnēvs]] un [[Ēriks Rots]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" pēc [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] [[Kāpa (romāns)|romāna]] motīviem ** [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]'' pēc [[Elēna Ferante|Elēnas Ferantes]] romāna motīviem ** [[Džeina Kempione]] — ''[[The Power of the Dog]]'' pēc [[Tomass Sevedžs|Tomasa Sevedža]] [[The Power of the Dog (romāns)|romāna]] motīviem |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]] |- | valign="top" | * '''"[[Enkanto]]"''' ** "[[Bēgšana]]" (''Flee'') ** "[[Luka (filma)|Luka]]" ** "[[Supersavienotie]]" ** "[[Raja un pēdējais pūķis]]" | valign="top" width="50%"| * '''''[[Drive My Car]]'' (ドライブ・マイ・カー, [[Japāna]], [[japāņu valoda|japāņu valodā]])''' ** "[[Bēgšana]]" (''Flugt'', [[Dānija]], [[dāņu valoda|dāņu valodā]]) ** ''[[The Hand of God]]'' (''È stata la mano di Dio'', [[Itālija]], [[itāļu valoda|itāļu valodā]]) ** ''[[Lunana: A Yak in the Classroom]]'' ([[Butāna]], [[dzongke|dzongkē]]) ** ''[[The Worst Person in the World]]'' (''Verdens verste menneske'', [[Norvēģija]], [[norvēģu valoda|norvēģu valodā]]) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dokumentālā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā īsfilma]] |- | valign="top" | * '''''[[Summer of Soul|Summer of Soul (...Or, When the Revolution Could Not Be Televised)]]''''' ** ''[[Ascension]]'' ** ''[[Attica]]'' ** "[[Bēgšana]]" (''Flee'') ** ''[[Writing with Fire]]'' | valign="top" width="50%"| * '''''[[The Queen of Basketball]]''''' ** ''[[Audible]]'' ** ''[[Lead Me Home]]'' ** ''[[Three Songs for Benazir]]'' ** ''[[When We Were Bullies]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas īsfilma]] |- | valign="top" | * '''''[[The Long Goodbye (īsfilma)|The Long Goodbye]]''''' ** ''[[Ala Kachuu - Take and Run]]'' ** ''The Dress'' ** ''On My Mind'' ** ''Please Hold'' | valign="top" width="50%"| * '''''[[The Windshield Wiper]]''''' ** ''[[Affairs of the Art]]'' ** ''[[Bestia]]'' ** ''[[BoxBallet]]'' ** ''[[Robin Robin]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Hanss Cimmers]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** [[Nikolass Britels]] — "[[Neskaties augšup]]" ** [[Žermeins Franko]] — "[[Enkanto]]" ** [[Alberto Iglesiass]] — ''[[Parallel Mothers]]'' ** [[Džonijs Grīnvuds]] — ''[[The Power of the Dog]]'' | valign="top" width="50%"| * '''''[[No Time to Die (dziesma)|No Time to Die]]'' no filmas "[[Nav laiks mirt]]"''' ** ''[[Be Alive]]'' no filmas "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') ** ''[[Dos Oruguitas]]'' no filmas "[[Enkanto]]" ** ''Down to Joy'' no filmas "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** ''Somehow You Do'' no filmas ''[[Four Good Days]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]] |- | valign="top" | * '''"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** "[[Neskaties augšup]]" ** "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') ** ''[[The Power of the Dog]]'' ** ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' | valign="top" width="50%"| * '''"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** "[[Nav laiks mirt]]" ** ''[[The Power of the Dog]]'' ** "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]] |- | valign="top" | * '''"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" ** ''[[The Power of the Dog]]'' ** ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' ** "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Greigs Freizers]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** [[Dens Lostsens]] — "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" ** [[Ari Vegners]] — ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Bruno Delbonels]] — ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' ** [[Janušs Kaminskis]] — "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]] |- | valign="top" | * '''''[[The Eyes of Tammy Faye]]''''' ** ''[[Coming 2 America]]'' ** "[[Kruella]]" ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** "[[Guči nams]]" | valign="top" width="50%"| * '''"[[Kruella]]"''' ** "[[Sirano]]" ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" ** "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]] |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** "[[Brīvais]]" ** "[[Nav laiks mirt]]" ** "[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]" ** "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]" |} === Filmas ar vairākām nominācijām === {{Col-begin|width=75%}} {{Col-2}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align: center;" |+ Filmas ar vairākām nominācijām |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Filma |- | scope="row" style="text-align:center"| 12 | ''[[The Power of the Dog]]'' |- | scope="row" style="text-align:center"| 10 | "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" |- | scope="row" rowspan="2" style="text-align:center;"| 7 | "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" |- | "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāts]]" |- | scope="row" style="text-align:center"| 6 | "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') |- | scope="row" rowspan="3" style="text-align:center;"| 4 | "[[Neskaties augšup]]" |- | ''[[Drive My Car]]'' |- | "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" |- | scope="row" rowspan="8" style="text-align:center;"| 3 | ''[[Being the Ricardos]]'' |- | "[[CODA]]" |- | "[[Enkanto]]" |- | "[[Bēgšana]]" (''Flee'') |- | "[[Lakricas pica]]" |- | ''[[The Lost Daughter]]'' |- | "[[Nav laiks mirt]]" |- | ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' |- | scope="row" rowspan="5" style="text-align:center;"| 2 | "[[Kruella]]" |- | ''[[The Eyes of Tammy Faye]]'' |- | ''[[Parallel Mothers]]'' |- | ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |- | ''[[The Worst Person in the World]]'' |} {{col-2}} {| class="wikitable plainrowheaders" rowspan=2 style="text-align: center;" border="2" cellpadding="4" background: #f6e39c; |+ Filmas ar vairākām Kinoakadēmijas balvām |- ! scope="col" style="width:55px;"| Balvas ! scope="col" style="text-align:center;"| Filma |- | scope=row style="text-align:center"| 6 | "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" |- | scope=row style="text-align:center"| 3 | "[[CODA]]" |- | scope=row style="text-align:center"| 2 | ''[[The Eyes of Tammy Faye]]'' |} {{Col-end}} === ''[[Governors Awards]]'' === {{dat|2021|6|24||bez}} Kinoakadēmija paziņoja, ka ikgadējā 12. ''Governors Awards'' ceremonija notiks {{dat|2022|1|15||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/Entertainment/wireStory/oscars-honor-elaine-danny-glover-samuel-jackson-78470304|title= Oscars to honor Elaine May, Danny Glover, Samuel L. Jackson|website= [[ABC News]]|accessdate= June 24, 2021}}</ref> Tomēr {{dat|2021|12|22||bez}} ziņots, ka saistībā ar [[COVID-19 pandēmija]]s omikrona paveida strauju izplatīšanos, ceremonija tiek pārcelta uz {{dat|2022|3|25|a|bez}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/music-news/grammy-awards-date-postponed-covid-omicron1235070330-1235070330/ |title=Grammy Awards Postponed Amid Omicron Surge |last=Nordyke |first=Kimberly |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 5, 2022 |access-date=January 14, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Hammond |first=Pete |title=Motion Picture Academy Postpones January's Governors Awards; No New Date Yet |url=https://deadline.com/2021/12/motion-picture-academy-postpones-january-15th-governors-awards-no-new-date-yet-1234900846/ |date=December 22, 2021 |work=[[Deadline Hollywood]] |access-date=January 14, 2022}}</ref> kad tiks pasniegta šādas balvas: '''[[Kinoakadēmijas goda balva]]''' * [[Semjuels Džeksons]] * [[Eleina Meija]] * [[Līva Ulmane]] '''[[Džīna Heršolta humanitārā balva]]''' * [[Denijs Glovers]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://oscar.go.com/}} {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/ Kino mākslas un zinātnes akadēmijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/user/Oscars Ceremonijas organizatoru] ''[[YouTube]]'' kanāls {{apbalvojums-aizmetnis}} {{Oskara balva}} [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] [[Kategorija:2021. gada kino balvas]] outaz1ca6ka3gj9wcg3wqkletg7cq3e 0 486702 3662729 3474825 2022-07-29T18:23:44Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Elektrotehnika]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} Komutators( elektrotehnika), definīcija: Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi. Komutators: Ierīce, ko izmanto telefonijā līniju savienošanai.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/komutators|title=Tēzaurs.lv - Komutators|access-date=28.05.2021}}</ref> Komutators jeb slēdzis, Definīcija: Elektroniska vai elektromehāniska ierīce, ko izmanto elektrisko ķēžu komutācijā. ENG - Switch.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/32/skirklis/195639|title=Termini.gov.lv - komutators|access-date=28.05.2021}}</ref> Komutators ir ierīce, kas spēj analizēt tīkla pakešu saturu un nosūtīt paketi tieši adresātam, nevis visām tīklā saslēgtajām stacijām, kā to dara centrmezgls. Izmantojot komutatoru, ievērojami palielinās tīkla ražība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.linux.edu.lv/mspamati/|title=Komutators|access-date=28.05.2021|archive-date=17.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217200024/http://www1.linux.edu.lv/mspamati/}}</ref> Slēdži atvieglo resursu koplietošanu, mazo uzņēmumu tīklā savienojot visas ierīces, ieskaitot datorus, printerus un serverus. Pateicoties slēdzim, šīs pievienotās ierīces var kopīgot informāciju un sarunāties savā starpā neatkarīgi no tā, kur tās atrodas. Maza biznesa tīkla izveide nav iespējama bez slēdžiem ierīču sasaistīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cisco.com/c/en/us/solutions/small-business/resource-center/networking/network-switch-vs-router.html|title=What is switch-Cisco|date=28.05.2021}}</ref> Nepārvaldīts tīkla slēdzis ir izveidots tā, lai tos varētu vienkārši pievienot un tie darbotos, konfigurācija nav nepieciešama. Nepārvaldīti slēdži parasti ir paredzēti pamata savienojamībai. Bieži tie tiek izmantoti mājas tīklos vai visur, kur nepieciešamas vēl dažas pieslēgvietas, piemēram, pie galda, laboratorijā vai konferenču telpā. Pārvaldītie slēdži nodrošina lielāku drošību, vairāk funkciju un elastību, jo tos var konfigurēt tā, lai tie būtu piemēroti konkrētām tīkla vajadzībām. Izmantojot lielāku kontroli, ir iespēja labāk aizsargāt savu tīklu un uzlabot pakalpojumu kvalitāti tiem, kas piekļūst tīklam. Tīkla centrmezgls ir centrālais savienojuma punkts ierīcēm lokālajā tīklā vai LAN. Bet joslas platumam, ko lietotāji var koplietot centrālo tīklā, ir ierobežojums. Jo vairāk ierīču tiek pievienots tīkla centrmezglam, jo ilgāk ir nepieciešams, lai dati sasniegtu galamērķi. Slēdzis novērš šos un citus tīkla centrmezglu ierobežojumus. Liels tīkls var ietvert vairākus slēdžus, kas savieno dažādas datorsistēmu grupas kopā. Šie slēdži parasti ir savienoti ar maršrutētāju, kas savienotajām ierīcēm ļauj piekļūt internetam.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cisco.com/c/en/us/solutions/small-business/resource-center/networking/network-switch-vs-router.html|title=what is switch-Cisco|access-date=28.05.2021}}</ref> Komutatoru mēdz saukt par vairāku pieslēgvietu tiltu. Gan tilts, gan komutators analizē informāciju, kas nāk iekšā no datoriem tīklā. Komutators izmanto šo informāciju, lai būvētu MAC adrešu tabulu, kurā atzīmēts, kurā pieslēgvietā ir sasniedzami kādi datori. Balstoties uz MAC adrešu tabulas informāciju, tiek pieņemti filtrēšanas, kopēšanas vai pludināšanas lēmumi. * Ja adresāts ir tajā pašā segmentā, no kura nāca kadrs, to nesūta tālāk nevienā citā segmentā (filtrēšana). * Ja adresāts ir citā segmentā, to sūta tālāk sūta adresāta segmentā (kopēšana). * Ja adresāta adrese nav zināma, kadru sūta visos pārējos (ne ienākošajā) segmentos (pludināšana). Komutatorus aizvien biežāk lieto centrālmezglu vietā, lai savienotu datorus lielas veiktspējas tīklā. Tā kā informācijas plūsma starp diviem komutatoram pieslēgtiem datoriem plūst tikai pa šo datoru pieslēgumiem, pārējo datoru pieslēgumi ir brīvi un pieejami citām plūsmām. Tādējādi komutators ļauj vairākiem datoru pāriem vienlaicīgi sazināties savā starpā, nodrošinot kopējo tīkla caurlaides spēju krietni lielāku par viena pieslēguma caurlaides spēju. To sauc par mikrosegmentēšanu (''microsegmentation'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://computer.howstuffworks.com/ethernet.htm|title=Komutators|access-date=28.05.2021}}</ref> <references /> [[Kategorija:Elektrotehnika]] h9qvffjsh0ieht6zaj39hlexcy4zd3b 3662730 3662729 2022-07-29T18:24:43Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} Komutators(elektrotehnika), definīcija: Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi. Komutators: Ierīce, ko izmanto telefonijā līniju savienošanai.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/komutators|title=Tēzaurs.lv - Komutators|access-date=28.05.2021}}</ref> Komutators jeb slēdzis, Definīcija: Elektroniska vai elektromehāniska ierīce, ko izmanto elektrisko ķēžu komutācijā. ENG — Switch.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/32/skirklis/195639|title=Termini.gov.lv - komutators|access-date=28.05.2021}}</ref> Komutators ir ierīce, kas spēj analizēt tīkla pakešu saturu un nosūtīt paketi tieši adresātam, nevis visām tīklā saslēgtajām stacijām, kā to dara centrmezgls. Izmantojot komutatoru, ievērojami palielinās tīkla ražība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.linux.edu.lv/mspamati/|title=Komutators|access-date=28.05.2021|archive-date=17.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217200024/http://www1.linux.edu.lv/mspamati/}}</ref> Slēdži atvieglo resursu koplietošanu, mazo uzņēmumu tīklā savienojot visas ierīces, ieskaitot datorus, printerus un serverus. Pateicoties slēdzim, šīs pievienotās ierīces var kopīgot informāciju un sarunāties savā starpā neatkarīgi no tā, kur tās atrodas. Maza biznesa tīkla izveide nav iespējama bez slēdžiem ierīču sasaistīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cisco.com/c/en/us/solutions/small-business/resource-center/networking/network-switch-vs-router.html|title=What is switch-Cisco|date=28.05.2021}}</ref> Nepārvaldīts tīkla slēdzis ir izveidots tā, lai tos varētu vienkārši pievienot un tie darbotos, konfigurācija nav nepieciešama. Nepārvaldīti slēdži parasti ir paredzēti pamata savienojamībai. Bieži tie tiek izmantoti mājas tīklos vai visur, kur nepieciešamas vēl dažas pieslēgvietas, piemēram, pie galda, laboratorijā vai konferenču telpā. Pārvaldītie slēdži nodrošina lielāku drošību, vairāk funkciju un elastību, jo tos var konfigurēt tā, lai tie būtu piemēroti konkrētām tīkla vajadzībām. Izmantojot lielāku kontroli, ir iespēja labāk aizsargāt savu tīklu un uzlabot pakalpojumu kvalitāti tiem, kas piekļūst tīklam. Tīkla centrmezgls ir centrālais savienojuma punkts ierīcēm lokālajā tīklā vai LAN. Bet joslas platumam, ko lietotāji var koplietot centrālo tīklā, ir ierobežojums. Jo vairāk ierīču tiek pievienots tīkla centrmezglam, jo ilgāk ir nepieciešams, lai dati sasniegtu galamērķi. Slēdzis novērš šos un citus tīkla centrmezglu ierobežojumus. Liels tīkls var ietvert vairākus slēdžus, kas savieno dažādas datorsistēmu grupas kopā. Šie slēdži parasti ir savienoti ar maršrutētāju, kas savienotajām ierīcēm ļauj piekļūt internetam.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cisco.com/c/en/us/solutions/small-business/resource-center/networking/network-switch-vs-router.html|title=what is switch-Cisco|access-date=28.05.2021}}</ref> Komutatoru mēdz saukt par vairāku pieslēgvietu tiltu. Gan tilts, gan komutators analizē informāciju, kas nāk iekšā no datoriem tīklā. Komutators izmanto šo informāciju, lai būvētu MAC adrešu tabulu, kurā atzīmēts, kurā pieslēgvietā ir sasniedzami kādi datori. Balstoties uz MAC adrešu tabulas informāciju, tiek pieņemti filtrēšanas, kopēšanas vai pludināšanas lēmumi. * Ja adresāts ir tajā pašā segmentā, no kura nāca kadrs, to nesūta tālāk nevienā citā segmentā (filtrēšana). * Ja adresāts ir citā segmentā, to sūta tālāk sūta adresāta segmentā (kopēšana). * Ja adresāta adrese nav zināma, kadru sūta visos pārējos (ne ienākošajā) segmentos (pludināšana). Komutatorus aizvien biežāk lieto centrālmezglu vietā, lai savienotu datorus lielas veiktspējas tīklā. Tā kā informācijas plūsma starp diviem komutatoram pieslēgtiem datoriem plūst tikai pa šo datoru pieslēgumiem, pārējo datoru pieslēgumi ir brīvi un pieejami citām plūsmām. Tādējādi komutators ļauj vairākiem datoru pāriem vienlaicīgi sazināties savā starpā, nodrošinot kopējo tīkla caurlaides spēju krietni lielāku par viena pieslēguma caurlaides spēju. To sauc par mikrosegmentēšanu (''microsegmentation'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://computer.howstuffworks.com/ethernet.htm|title=Komutators|access-date=28.05.2021}}</ref> <references /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Elektrotehnika]] 62v9ivsp0i5yy4i6x630rikpzdrwx98 3662836 3662730 2022-07-30T04:52:41Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{noformējums+}} Komutators (elektrotehnika), definīcija: Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi. Komutators: Ierīce, ko izmanto telefonijā līniju savienošanai.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/komutators|title=Tēzaurs.lv - Komutators|access-date=28.05.2021}}</ref> Komutators jeb slēdzis, Definīcija: Elektroniska vai elektromehāniska ierīce, ko izmanto elektrisko ķēžu komutācijā. ENG — Switch.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/32/skirklis/195639|title=Termini.gov.lv - komutators|access-date=28.05.2021}}</ref> Komutators ir ierīce, kas spēj analizēt tīkla pakešu saturu un nosūtīt paketi tieši adresātam, nevis visām tīklā saslēgtajām stacijām, kā to dara centrmezgls. Izmantojot komutatoru, ievērojami palielinās tīkla ražība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.linux.edu.lv/mspamati/|title=Komutators|access-date=28.05.2021|archive-date=17.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217200024/http://www1.linux.edu.lv/mspamati/}}</ref> Slēdži atvieglo resursu koplietošanu, mazo uzņēmumu tīklā savienojot visas ierīces, ieskaitot datorus, printerus un serverus. Pateicoties slēdzim, šīs pievienotās ierīces var kopīgot informāciju un sarunāties savā starpā neatkarīgi no tā, kur tās atrodas. Maza biznesa tīkla izveide nav iespējama bez slēdžiem ierīču sasaistīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cisco.com/c/en/us/solutions/small-business/resource-center/networking/network-switch-vs-router.html|title=What is switch-Cisco|date=28.05.2021}}</ref> Nepārvaldīts tīkla slēdzis ir izveidots tā, lai tos varētu vienkārši pievienot un tie darbotos, konfigurācija nav nepieciešama. Nepārvaldīti slēdži parasti ir paredzēti pamata savienojamībai. Bieži tie tiek izmantoti mājas tīklos vai visur, kur nepieciešamas vēl dažas pieslēgvietas, piemēram, pie galda, laboratorijā vai konferenču telpā. Pārvaldītie slēdži nodrošina lielāku drošību, vairāk funkciju un elastību, jo tos var konfigurēt tā, lai tie būtu piemēroti konkrētām tīkla vajadzībām. Izmantojot lielāku kontroli, ir iespēja labāk aizsargāt savu tīklu un uzlabot pakalpojumu kvalitāti tiem, kas piekļūst tīklam. Tīkla centrmezgls ir centrālais savienojuma punkts ierīcēm lokālajā tīklā vai LAN. Bet joslas platumam, ko lietotāji var koplietot centrālo tīklā, ir ierobežojums. Jo vairāk ierīču tiek pievienots tīkla centrmezglam, jo ilgāk ir nepieciešams, lai dati sasniegtu galamērķi. Slēdzis novērš šos un citus tīkla centrmezglu ierobežojumus. Liels tīkls var ietvert vairākus slēdžus, kas savieno dažādas datorsistēmu grupas kopā. Šie slēdži parasti ir savienoti ar maršrutētāju, kas savienotajām ierīcēm ļauj piekļūt internetam.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cisco.com/c/en/us/solutions/small-business/resource-center/networking/network-switch-vs-router.html|title=what is switch-Cisco|access-date=28.05.2021}}</ref> Komutatoru mēdz saukt par vairāku pieslēgvietu tiltu. Gan tilts, gan komutators analizē informāciju, kas nāk iekšā no datoriem tīklā. Komutators izmanto šo informāciju, lai būvētu MAC adrešu tabulu, kurā atzīmēts, kurā pieslēgvietā ir sasniedzami kādi datori. Balstoties uz MAC adrešu tabulas informāciju, tiek pieņemti filtrēšanas, kopēšanas vai pludināšanas lēmumi. * Ja adresāts ir tajā pašā segmentā, no kura nāca kadrs, to nesūta tālāk nevienā citā segmentā (filtrēšana). * Ja adresāts ir citā segmentā, to sūta tālāk sūta adresāta segmentā (kopēšana). * Ja adresāta adrese nav zināma, kadru sūta visos pārējos (ne ienākošajā) segmentos (pludināšana). Komutatorus aizvien biežāk lieto centrālmezglu vietā, lai savienotu datorus lielas veiktspējas tīklā. Tā kā informācijas plūsma starp diviem komutatoram pieslēgtiem datoriem plūst tikai pa šo datoru pieslēgumiem, pārējo datoru pieslēgumi ir brīvi un pieejami citām plūsmām. Tādējādi komutators ļauj vairākiem datoru pāriem vienlaicīgi sazināties savā starpā, nodrošinot kopējo tīkla caurlaides spēju krietni lielāku par viena pieslēguma caurlaides spēju. To sauc par mikrosegmentēšanu (''microsegmentation'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://computer.howstuffworks.com/ethernet.htm|title=Komutators|access-date=28.05.2021}}</ref> <references /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Elektrotehnika]] bm6y4zkqerx309yxi651no72opxl6ij 0 486733 3662731 3435508 2022-07-29T18:25:41Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Ierīces]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} Rotācijas skrūves kompresors ir gāzes kompresora veids, piemēram, gaisa kompresors, kurā tiek izmantots rotācijas tipa pozitīvās pārvietošanas mehānisms. Šie kompresori ir izplatīti rūpnieciskos nolūkos un aizstāj tradicionālākos virzuļu kompresorus, kur nepieciešami lielāki saspiestās gāzes apjomi, piem. lieliem dzesēšanas cikliem- dzesinātājiem, vai saspiestās gaisa sistēmām. == Skrūves kompresori — uzbūve un darbības princips == Lai uzticamāk un kvalitatīvāk pievadītu gaisu, mūsdienu uzņēmumos aizvien biežāk izmanto skrūvveida kompresorus, jo uz šo brīdi tas ir visefektīvākais pneimosistēmu organizēšanai. Skrūves kompresoriem ir zems vibrāciju līmenis, rada mazāku troksni, tiem ir mazāka masa, salīdzinot ar analogiem citiem tipiem, un pie tam tie ir diezgan kompakti. Tie neprasa uzstādīšanu uz speciāla pamata, tiem nav vajadzīgs atsevišķs cehs, kā tas parasti ir, piemēram, gadījumā ar virzuļu kompresoriem. Zems eļļas patēriņš, augsta ražotā gaisa kvalitāte, tas viss nav mazsvarīgi, kad ir runa par kompresora pieslēgšanu pie prasīgas mūsdienu aparatūras. Pie tam, kompresora darbībā izdalītais siltums var tikt izmantots telpu apsildīšanai. Šāda tipa kompresoru darbības pamatā ir likts gaisa saspiešanas mehānisms ar diviem dažādos virzienos griezošamies skrūvveida rotoriem, kas savienoti savā starpā un nostiprināti speciālā korpusā, tas ir tā saucamais kompresora skrūvveida bloks. Gaisa saspiešana notiek, pateicoties skrūvveida pārim — rotoriem — un korpusa sienām. Skrūvveida pāris iesūc gaisu, un, griežoties rotoriem, gaiss, kas aizpilda telpu starp tiem, saspiežas, tāpēc šī ar gaisu aizpildītā telpa pakāpeniski samazinās. Ja runāt par sistēmas darbību kopumā, tad atmosfēras gaiss tiek iesūkts caur filtru, pēcāk tiek saspiests, nonāk skrūvveida blokā, un tur tiek sajaukts ar eļļu, kura tiek tur iešļircināta stipri dozēti. Skrūvveida blokā iešļircināmā eļļa iet caur eļļas filtru, un tikai pēc tam nonāk tieši skrūvveida blokā. Gaisa-eļļas maisījums no spirālveida bloka nonāk separatorā, kur, izejot caur speciālu katridžu, sadalās par eļļu un gaisu. No eļļas attīrītais gaiss iziet caur gaisa radiatoru un nonāk pie izejas no kompresora. Eļļa savukārt iziet caur eļļas radiatoru un atkal nonāk skrūvveida blokā, pie tam eļļas kustību vada termostata vārstulis. Kompresora skrūvveida pāra pievadu veic elektrodzinējs, uz kura vārpstas uzstādīts ventilators, lai nodrošinātu gaisa cirkulēšanu paša kompresora iekšienē. Sistēmā ietilpst arī minimālā spiediena vārstulis, kas kalpo kompresora atdalīšanai no pneimoiekārtas pēc apstāšanās, kā arī nodrošina tā darbību tukšgaitā. Eļļa skrūvveida kompresorā spēlē īpašu lomu. Pirmkārt, eļļa piedalās gaisa transportēšanā no skrūvveida bloka. Otrkārt, nodrošina pareizu spraugu skrūvveida pārim, veidojot eļļas plēvi. Treškārt, pateicoties eļļai, darba grupas gultņi uzticīgi kalpo un ilgi netiek nolietoti. Ceturtkārt, pateicoties eļļai tiek veikta sistēmas dzesēšana siltuma efektīvas novades ceļā.<ref name="par-kompresoriem-kompresoru-veikals">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kompresoruveikals.lv/lv/Par-Kompresoriem|title=Par Kompresoriem - Kompresoru veikals|website=kompresoruveikals.lv|access-date=2021-05-29}}</ref> == Priekšrocības lietošanas laikā == Tādejādi spirālveida kompresori, pateicoties savas uzbūves īpatnībām un darbības principam, dod rindu svarīgu priekšrocību lietošanas laikā: * Augsta uzticamība un paaugstināts darba resurss; * Vienkārša montāža un apkalpošana pie zemām izmaksām; * Mazas ekspluatācijas izmaksas; * Nepārtraukta darba iespēja; * Tīrs saspiestais gaiss; * Zems trokšņa līmenis.<ref name="par-kompresoriem-kompresoru-veikals" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ierīces]] s0dc9fkn21ezblvbqru7c1yqrxtc60c 3662733 3662731 2022-07-29T18:26:34Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Skrūves kompresori]] uz [[Skrūves kompresors]] wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} Rotācijas skrūves kompresors ir gāzes kompresora veids, piemēram, gaisa kompresors, kurā tiek izmantots rotācijas tipa pozitīvās pārvietošanas mehānisms. Šie kompresori ir izplatīti rūpnieciskos nolūkos un aizstāj tradicionālākos virzuļu kompresorus, kur nepieciešami lielāki saspiestās gāzes apjomi, piem. lieliem dzesēšanas cikliem- dzesinātājiem, vai saspiestās gaisa sistēmām. == Skrūves kompresori — uzbūve un darbības princips == Lai uzticamāk un kvalitatīvāk pievadītu gaisu, mūsdienu uzņēmumos aizvien biežāk izmanto skrūvveida kompresorus, jo uz šo brīdi tas ir visefektīvākais pneimosistēmu organizēšanai. Skrūves kompresoriem ir zems vibrāciju līmenis, rada mazāku troksni, tiem ir mazāka masa, salīdzinot ar analogiem citiem tipiem, un pie tam tie ir diezgan kompakti. Tie neprasa uzstādīšanu uz speciāla pamata, tiem nav vajadzīgs atsevišķs cehs, kā tas parasti ir, piemēram, gadījumā ar virzuļu kompresoriem. Zems eļļas patēriņš, augsta ražotā gaisa kvalitāte, tas viss nav mazsvarīgi, kad ir runa par kompresora pieslēgšanu pie prasīgas mūsdienu aparatūras. Pie tam, kompresora darbībā izdalītais siltums var tikt izmantots telpu apsildīšanai. Šāda tipa kompresoru darbības pamatā ir likts gaisa saspiešanas mehānisms ar diviem dažādos virzienos griezošamies skrūvveida rotoriem, kas savienoti savā starpā un nostiprināti speciālā korpusā, tas ir tā saucamais kompresora skrūvveida bloks. Gaisa saspiešana notiek, pateicoties skrūvveida pārim — rotoriem — un korpusa sienām. Skrūvveida pāris iesūc gaisu, un, griežoties rotoriem, gaiss, kas aizpilda telpu starp tiem, saspiežas, tāpēc šī ar gaisu aizpildītā telpa pakāpeniski samazinās. Ja runāt par sistēmas darbību kopumā, tad atmosfēras gaiss tiek iesūkts caur filtru, pēcāk tiek saspiests, nonāk skrūvveida blokā, un tur tiek sajaukts ar eļļu, kura tiek tur iešļircināta stipri dozēti. Skrūvveida blokā iešļircināmā eļļa iet caur eļļas filtru, un tikai pēc tam nonāk tieši skrūvveida blokā. Gaisa-eļļas maisījums no spirālveida bloka nonāk separatorā, kur, izejot caur speciālu katridžu, sadalās par eļļu un gaisu. No eļļas attīrītais gaiss iziet caur gaisa radiatoru un nonāk pie izejas no kompresora. Eļļa savukārt iziet caur eļļas radiatoru un atkal nonāk skrūvveida blokā, pie tam eļļas kustību vada termostata vārstulis. Kompresora skrūvveida pāra pievadu veic elektrodzinējs, uz kura vārpstas uzstādīts ventilators, lai nodrošinātu gaisa cirkulēšanu paša kompresora iekšienē. Sistēmā ietilpst arī minimālā spiediena vārstulis, kas kalpo kompresora atdalīšanai no pneimoiekārtas pēc apstāšanās, kā arī nodrošina tā darbību tukšgaitā. Eļļa skrūvveida kompresorā spēlē īpašu lomu. Pirmkārt, eļļa piedalās gaisa transportēšanā no skrūvveida bloka. Otrkārt, nodrošina pareizu spraugu skrūvveida pārim, veidojot eļļas plēvi. Treškārt, pateicoties eļļai, darba grupas gultņi uzticīgi kalpo un ilgi netiek nolietoti. Ceturtkārt, pateicoties eļļai tiek veikta sistēmas dzesēšana siltuma efektīvas novades ceļā.<ref name="par-kompresoriem-kompresoru-veikals">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kompresoruveikals.lv/lv/Par-Kompresoriem|title=Par Kompresoriem - Kompresoru veikals|website=kompresoruveikals.lv|access-date=2021-05-29}}</ref> == Priekšrocības lietošanas laikā == Tādejādi spirālveida kompresori, pateicoties savas uzbūves īpatnībām un darbības principam, dod rindu svarīgu priekšrocību lietošanas laikā: * Augsta uzticamība un paaugstināts darba resurss; * Vienkārša montāža un apkalpošana pie zemām izmaksām; * Mazas ekspluatācijas izmaksas; * Nepārtraukta darba iespēja; * Tīrs saspiestais gaiss; * Zems trokšņa līmenis.<ref name="par-kompresoriem-kompresoru-veikals" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ierīces]] s0dc9fkn21ezblvbqru7c1yqrxtc60c 3662837 3662733 2022-07-30T04:53:16Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{noformējums+}} {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} Rotācijas skrūves kompresors ir gāzes kompresora veids, piemēram, gaisa kompresors, kurā tiek izmantots rotācijas tipa pozitīvās pārvietošanas mehānisms. Šie kompresori ir izplatīti rūpnieciskos nolūkos un aizstāj tradicionālākos virzuļu kompresorus, kur nepieciešami lielāki saspiestās gāzes apjomi, piem. lieliem dzesēšanas cikliem- dzesinātājiem, vai saspiestās gaisa sistēmām. == Skrūves kompresori — uzbūve un darbības princips == Lai uzticamāk un kvalitatīvāk pievadītu gaisu, mūsdienu uzņēmumos aizvien biežāk izmanto skrūvveida kompresorus, jo uz šo brīdi tas ir visefektīvākais pneimosistēmu organizēšanai. Skrūves kompresoriem ir zems vibrāciju līmenis, rada mazāku troksni, tiem ir mazāka masa, salīdzinot ar analogiem citiem tipiem, un pie tam tie ir diezgan kompakti. Tie neprasa uzstādīšanu uz speciāla pamata, tiem nav vajadzīgs atsevišķs cehs, kā tas parasti ir, piemēram, gadījumā ar virzuļu kompresoriem. Zems eļļas patēriņš, augsta ražotā gaisa kvalitāte, tas viss nav mazsvarīgi, kad ir runa par kompresora pieslēgšanu pie prasīgas mūsdienu aparatūras. Pie tam, kompresora darbībā izdalītais siltums var tikt izmantots telpu apsildīšanai. Šāda tipa kompresoru darbības pamatā ir likts gaisa saspiešanas mehānisms ar diviem dažādos virzienos griezošamies skrūvveida rotoriem, kas savienoti savā starpā un nostiprināti speciālā korpusā, tas ir tā saucamais kompresora skrūvveida bloks. Gaisa saspiešana notiek, pateicoties skrūvveida pārim — rotoriem — un korpusa sienām. Skrūvveida pāris iesūc gaisu, un, griežoties rotoriem, gaiss, kas aizpilda telpu starp tiem, saspiežas, tāpēc šī ar gaisu aizpildītā telpa pakāpeniski samazinās. Ja runāt par sistēmas darbību kopumā, tad atmosfēras gaiss tiek iesūkts caur filtru, pēcāk tiek saspiests, nonāk skrūvveida blokā, un tur tiek sajaukts ar eļļu, kura tiek tur iešļircināta stipri dozēti. Skrūvveida blokā iešļircināmā eļļa iet caur eļļas filtru, un tikai pēc tam nonāk tieši skrūvveida blokā. Gaisa-eļļas maisījums no spirālveida bloka nonāk separatorā, kur, izejot caur speciālu katridžu, sadalās par eļļu un gaisu. No eļļas attīrītais gaiss iziet caur gaisa radiatoru un nonāk pie izejas no kompresora. Eļļa savukārt iziet caur eļļas radiatoru un atkal nonāk skrūvveida blokā, pie tam eļļas kustību vada termostata vārstulis. Kompresora skrūvveida pāra pievadu veic elektrodzinējs, uz kura vārpstas uzstādīts ventilators, lai nodrošinātu gaisa cirkulēšanu paša kompresora iekšienē. Sistēmā ietilpst arī minimālā spiediena vārstulis, kas kalpo kompresora atdalīšanai no pneimoiekārtas pēc apstāšanās, kā arī nodrošina tā darbību tukšgaitā. Eļļa skrūvveida kompresorā spēlē īpašu lomu. Pirmkārt, eļļa piedalās gaisa transportēšanā no skrūvveida bloka. Otrkārt, nodrošina pareizu spraugu skrūvveida pārim, veidojot eļļas plēvi. Treškārt, pateicoties eļļai, darba grupas gultņi uzticīgi kalpo un ilgi netiek nolietoti. Ceturtkārt, pateicoties eļļai tiek veikta sistēmas dzesēšana siltuma efektīvas novades ceļā.<ref name="par-kompresoriem-kompresoru-veikals">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kompresoruveikals.lv/lv/Par-Kompresoriem|title=Par Kompresoriem - Kompresoru veikals|website=kompresoruveikals.lv|access-date=2021-05-29}}</ref> == Priekšrocības lietošanas laikā == Tādejādi spirālveida kompresori, pateicoties savas uzbūves īpatnībām un darbības principam, dod rindu svarīgu priekšrocību lietošanas laikā: * Augsta uzticamība un paaugstināts darba resurss; * Vienkārša montāža un apkalpošana pie zemām izmaksām; * Mazas ekspluatācijas izmaksas; * Nepārtraukta darba iespēja; * Tīrs saspiestais gaiss; * Zems trokšņa līmenis.<ref name="par-kompresoriem-kompresoru-veikals" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ierīces]] dy8wv59c6fcribd9ktvs6uhs6uyhnxy 0 486767 3662789 3425011 2022-07-29T21:21:50Z ScAvenger 1630 /* Izmantošana skolas projektos */ + attēls wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} [[Attēls:Lemon_Battery_With_LED_V2.svg|alt=A drawing showing three lemons and a glowing red object (the LED). The LED has two lines coming out of its bottom to represent its electrical leads. Each lemon has two metal pieces stuck into it; the metals are colored differently. There are thin black lines, representing wires, connecting the metal pieces stuck into each lemon and the leads of the LED.|right|thumb| Diagramma, kurā redzami trīs citroni, kuri savienoti [[virknes slēgums|virknē]], lai iedegtu sarkano gaismu izstarojošo diodi ([[LED]]) augšpusē. Katrā citronā ir ievietots cinka elektrods un vara elektrods; diagrammā cinks ir pelēks. Līnijas, kas novilktas starp elektrodiem un LED, attēlo vadus.]] '''Citrona baterija''' ir vienkārša [[baterija]], kas bieži tiek izgatavota izglītības nolūkos. Parasti [[Cinks|cinka]] metāla gabals (piemēram, cinkota [[nagla]]) un [[Varš|vara]] gabals (piemēram, [[monēta]]) tiek ievietoti [[Citrons|citronā]] un savienoti ar vadu. Metālu reakcijas rezultātā iegūto enerģiju izmanto, lai darbinātu nelielu ierīci, piemēram, [[Gaismas diode|gaismas diodi]] (LED). Citrona baterija ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko 1800. gadā izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš citrona sulas vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]. Citrona baterija ilustrē [[Ķīmiskā reakcija|ķīmiskās reakcijas]] ( [[Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas|oksidēšanās-reducēšanās]]) veidu, kas notiek baterijās. Cinku un varu sauc par [[Elektrods|elektrodiem]], bet sulu citrona iekšpusē — par [[Elektrolīts|elektrolītu]]. Citrona baterijai ir daudz variāciju, kurās par elektrolītiem tiek izmantoti dažādi augļi (vai šķidrumi), un par elektrodiem tiek izmantoti citi metāli, izņemot cinku un varu. == Izmantošana skolas projektos == Cinka elektrodu aizstājot ar [[Magnijs|magnija]] elektrodu, šūnā palielinās spriegums (1,5–1,6 V), un viena magnija/vara šūna var darbināt vairākas ierīces. Jāņem vērā, ka nevar izmantot [[kvēlspuldze]]s, jo citrona baterija nevar radīt pietiekami daudz elektriskās strāvas, lai to iedegtu. Reizinot citrona vidējo strāvu (0,001 A / 1 mA) ar citrona (0,7 V) vidējo spriegumu, var secināt, ka vajadzēs vairāk nekā 6 miljonus citronu, lai sasniegtu tipiskas automašīnas 4320W akumulatora jaudu. [[Attēls:Getting_the_light.jpg|thumb|250px|left|Gaismas diodes darbināšana ar citrona bateriju]] [[Kategorija:Elektroķīmija]] 6zgse5z31il2sbrtn378lzsc20o945q 0 486779 3662840 3563307 2022-07-30T05:14:17Z Biafra 13794 pap. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Roberts Milbergs | vārds_orģ = | attēls = RobertsMilbergs.jpg | att_izm = 160px | apraksts = Roberts Milbergs 2013. gadā | amats = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|1993|7|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1995|11|6|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Ivars Godmanis]],<br />[[Valdis Birkavs]],<br />[[Māris Gailis]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------>| amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1942|8|15}} | dzim_vieta = [[Jūrmala]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2016|4|3|1942|8|15}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tēvzemei un Brīvībai]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Roberts Milbergs''' (dzimis 1942. gada 15. augustā [[Jūrmala|Jūrmalā]]; miris 2016. gada 3. aprīlī) bija latviešu inženieris un politiķis, [[Latvijas Tautas fronte]]s valdes loceklis (1990—1991), viens no [[Barikāžu laiks|1991. gada janvāra barikāžu]] organizētājiem,<ref>[https://www.laikmetazimes.lv/2018/01/09/roberts-milbergs-barikades-atceroties-%E2%80%93-1dala/ Roberts Milbergs. Barikādes atceroties]</ref> apvienības "[[Tēvzemei un Brīvībai]]" [[Jūrmala]]s nodaļas vadītājs (1993). Bijis [[5. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == R. Milberga tēvs Ivars Milbergs pēc tautības bijis [[vācietis]], Otrā pasaules kara gados dienējis [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. R. Milbergs jaunībā nodarbojies ar [[paukošana|paukošanu]], bijis viens no labākajiem PSRS. Strādājis par inženieri un taksometra vadītāju. 1988. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF). R. Milbergs bija viens no LTF līderiem, [[1991. gada janvāra barikādes|1991. gada janvāra barikāžu]] viens no idejas autoriem un organizētājiem.<ref>[http://jurmala.pilseta24.lv/zina?slug=muziba-aizgajis-viens-no-janvara-barikazu-idejas-autoriem-roberts-milbergs-083b5b2d2f Mūžībā aizgājis viens no Janvāra barikāžu idejas autoriem — Roberts Milbergs] jurmala.pilseta24.lv</ref> 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] no apvienības "[[Tēvzemei un Brīvībai]]". 1994. gadā R. Milbergs tika apsūdzēts sadarbībā ar [[PSRS Valsts drošības komiteja|PSRS Valsts drošības komiteju]], un Saeima apturēja viņa deputāta mandātu. 1995. gadā tiesa viņu neatzina par vainīgu apzinātā sadarbībā ar VDK, un Saeimas deputāta mandāts tika atjaunots, taču deputātu izslēdza no "Tēvzemei un Brīvībai". 2006. gada 18. jūlijā pēc divpadsmit gadu ilgas tiesāšanās stājās spēkā tiesas spriedums par to, ka R. Milbergs nav un nav bijis [[VDK aģents]].<ref name="timenote" /><ref>[https://s.kgb.arhivi.lv/public/sadarbibas_fakta_lietas/Milbergs%20Roberts/Milbergs%20Roberts.pdf s.kgb.arhivi.lv]</ref> 2018. gadā, kad tika publiskoti VDK ziņotāju saraksti, R. Milberga kartīte tika atrasta publiskotajā [[VDK kartotēka|VDK savervēto aģentu kartotēkas]] daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Sokoļskis" savervēts 1970. gada augustā.<ref name="timenote">[https://timenote.info/lv/Roberts-Milbergs-15.08.1942 timenote.info]</ref> R. Milbergs pēc smagas slimības miris 2016. gada 3. aprīlī. Apbedīts Jūrmalā, Lielupes kapos. Viņam ir četras meitas; Dace un Krista Milbergas ir pazīstamas juristes.<ref>[https://kristamilberga.com/mana-teva-roberta-milberga-uzruna-tautai-20-01-2014/ Dzelzs sakausējums] Zvērināta advokāte Krista Milberga</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{5. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Milbergs, Roberts}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:"Tēvzemei un Brīvībai" politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 51olhqpmb3zlom2kypqgj023nx4tqkr 3662842 3662840 2022-07-30T05:15:13Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Roberts Milbergs | vārds_orģ = | attēls = RobertsMilbergs.jpg | att_izm = 160px | apraksts = Roberts Milbergs 2013. gadā | amats = [[5. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|1993|7|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1995|11|6|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Ivars Godmanis]],<br />[[Valdis Birkavs]],<br />[[Māris Gailis]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------>| amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1942|8|15}} | dzim_vieta = [[Jūrmala]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2016|4|3|1942|8|15}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tēvzemei un Brīvībai]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Alda Milberga | bērni = 4 meitas | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Roberts Milbergs''' (dzimis 1942. gada 15. augustā [[Jūrmala|Jūrmalā]]; miris 2016. gada 3. aprīlī) bija latviešu inženieris un politiķis, [[Latvijas Tautas fronte]]s valdes loceklis (1990—1991), viens no [[Barikāžu laiks|1991. gada janvāra barikāžu]] organizētājiem,<ref>[https://www.laikmetazimes.lv/2018/01/09/roberts-milbergs-barikades-atceroties-%E2%80%93-1dala/ Roberts Milbergs. Barikādes atceroties]</ref> apvienības "[[Tēvzemei un Brīvībai]]" [[Jūrmala]]s nodaļas vadītājs (1993). Bijis [[5. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == R. Milberga tēvs Ivars Milbergs pēc tautības bijis [[vācietis]], Otrā pasaules kara gados dienējis [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. R. Milbergs jaunībā nodarbojies ar [[paukošana|paukošanu]], bijis viens no labākajiem PSRS. Strādājis par inženieri un taksometra vadītāju. 1988. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF). R. Milbergs bija viens no LTF līderiem, [[1991. gada janvāra barikādes|1991. gada janvāra barikāžu]] viens no idejas autoriem un organizētājiem.<ref>[http://jurmala.pilseta24.lv/zina?slug=muziba-aizgajis-viens-no-janvara-barikazu-idejas-autoriem-roberts-milbergs-083b5b2d2f Mūžībā aizgājis viens no Janvāra barikāžu idejas autoriem — Roberts Milbergs] jurmala.pilseta24.lv</ref> 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] no apvienības "[[Tēvzemei un Brīvībai]]". 1994. gadā R. Milbergs tika apsūdzēts sadarbībā ar [[PSRS Valsts drošības komiteja|PSRS Valsts drošības komiteju]], un Saeima apturēja viņa deputāta mandātu. 1995. gadā tiesa viņu neatzina par vainīgu apzinātā sadarbībā ar VDK, un Saeimas deputāta mandāts tika atjaunots, taču deputātu izslēdza no "Tēvzemei un Brīvībai". 2006. gada 18. jūlijā pēc divpadsmit gadu ilgas tiesāšanās stājās spēkā tiesas spriedums par to, ka R. Milbergs nav un nav bijis [[VDK aģents]].<ref name="timenote" /><ref>[https://s.kgb.arhivi.lv/public/sadarbibas_fakta_lietas/Milbergs%20Roberts/Milbergs%20Roberts.pdf s.kgb.arhivi.lv]</ref> 2018. gadā, kad tika publiskoti VDK ziņotāju saraksti, R. Milberga kartīte tika atrasta publiskotajā [[VDK kartotēka|VDK savervēto aģentu kartotēkas]] daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Sokoļskis" savervēts 1970. gada augustā.<ref name="timenote">[https://timenote.info/lv/Roberts-Milbergs-15.08.1942 timenote.info]</ref> R. Milbergs pēc smagas slimības miris 2016. gada 3. aprīlī. Apbedīts Jūrmalā, Lielupes kapos. Viņam ir četras meitas; Dace un Krista Milbergas ir pazīstamas juristes.<ref>[https://kristamilberga.com/mana-teva-roberta-milberga-uzruna-tautai-20-01-2014/ Dzelzs sakausējums] Zvērināta advokāte Krista Milberga</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{5. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Milbergs, Roberts}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:"Tēvzemei un Brīvībai" politiķi]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 8yp9r7ji7jp7nnz49ggzk2hcyjj28bd 0 486783 3662736 3422638 2022-07-29T18:40:54Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|thumb|180px|Heidars Alijevs, apmeklējot [[Pentagons|Pentagonu]] 1997. gada 31. jūlijā]] '''Heidara Alijeva personības kults''' (zināms arī kā '''Heidarisms''' ({{val|az|Heydərizm}}) kļuva par nozīmīgu [[Azerbaidžāna]]s politikas un sabiedrības daļu pēc tam, kad [[Heidars Alijevs]] nāca pie varas 1993. gadā un turpinājās pēc viņa nāves 2003. gadā, kad viņa vietā stājās dēls [[Ilhams Alijevs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://slate.com/news-and-politics/2008/05/travels-in-the-former-soviet-union-the-cult-of-heydar-aliyev.html|title=The Cult of Heydar Aliyev|publisher=slate.com}}</ref> Heidars Alijevs, bijušais [[PSKP CK politbirojs|padomju politbiroja]] loceklis un [[Azerbaidžānas PSR]] vadītājs no 1969. līdz 1987. gadam, kļuva par Azerbaidžānas prezidentu 1993. gadā. Pēc tam viņš sāka rūpīgi izstrādāt [[Autokrātija|autokrātisku]] sistēmu, ļoti paļaujoties uz ģimenes un klana locekļiem, ienākumiem no naftas un mecenātismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20120902070240/http://www.crisisgroup.org/en/regions/europe/south-caucasus/azerbaijan/156-azerbaijan-turning-over-a-new-leaf.aspx|title=Azerbaijan: Turning Over a New Leaf?|publisher=crisisgroup.org}}</ref> Heidars Alijevs tiek attēlots kā "Azerbaidžānas tautas tēvs".<ref>{{cite book|last=Day|first=[edited by] Alan J.|title=A political and economic dictionary of Eastern Europe|year=2002|publisher=Europa Publications|location=London|isbn=1-85743-063-8|edition=1.|author2=East, Roger |author3=Thomas, Richard |page=[https://books.google.com/books?id=dt2TXexiKTgC&pg=PA16&lpg=PA16&dq=cult+of+personality+aliyev&source=bl&ots=f1KfZuKO07&sig=FPoFfGos1YKQB0wd7wqNVoyqEsk&hl=en&sa=X&ei=sr9nUOT1H8WP0QHFp4DICA&ved=0CDwQ6AEwAg#v=onepage&q&f=false 16]}}</ref> [[Attēls:Hajdar Alijev.JPG|thumb|180px|Heidara Alijeva statuja Belgradā]] == Alijeva tēls Azerbaidžānā == Kad 2001. gadā žurnālisti no [[NVS]] valstīm vaicāja Heidaram Alijevam par viņa personības kultu, viņš atbildējis: "Cilvēki mani mīl, es ar to neko nevaru darīt. Pirms neilga laika [[Gendže]]s pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs nolēma uzstādīt manu statuju pie izpildkomitejas ēkas. Es viņu izsaucu un teicu, ka to nevajag darīt. Viņš ilgi pretojās, bet es viņam teicu "Kad es nomiršu, tad ari liksi statuju ...".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/hi/russian/news/newsid_3331000/3331965.stm|title="Культ личности" или "народная любовь"?|publisher=BBC Russian.com}}</ref> Ārpus Azerbaidžānas Alijevs bieži ticis kritizēts par cilvēktiesību pārkāpšanu un [[Autokrātija|autokrātiskas]] sistēmas veidošanu, raksturojot režīmu pat kā [[Totalitārisms|totalitāru]].<ref>{{cite book|last=Karatnycky|first=Freedom House Survey Team; Adrian|title=Freedom in the world: the annual survey of political rights & civil liberties, 1998-1999|year=1999|publisher=Transaction Pub.|location=New Brunswick|isbn=0-7658-0012-8|author2=editor |author3=coordinator, survey |page=[https://books.google.com/books?id=dc1UotA_G0EC&pg=PA77&lpg=PA77&dq=aliyev+cult&source=bl&ots=aJTP4DIhbu&sig=yOzlku_wPyZ-zALxzg19b3gaozo&hl=en&sa=X&ei=9chnUNfBBOj50gHSpYCQAg&ved=0CGIQ6AEwCQ#v=onepage&q=aliyev%20cult&f=false 77]}}</ref><ref>{{cite book|title=USAK Yearbook of International Politics and Law Vol. 2|year=2009|publisher=International Strategic Research Organization|isbn=978-605-4030-09-5|author=Sedat Laciner, Mehmet Ozcan, Ihsan Bal and Halil Ibrahim Bahar (eds.)|page=[https://books.google.com/books?id=Brq4aVb03tcC&pg=PA364&lpg=PA364&dq=aliyev+cult&source=bl&ots=IfOhvYb7-P&sig=ozZXNB3g2fLb4Rxv36OP3mpWZl0&hl=en&sa=X&ei=iMlnUKPZFvPW0gHb9YDYDg&ved=0CC8Q6AEwADgK#v=onepage&q=aliyev%20cult&f=false 364]}}</ref> Viņa personības kults ticis salīdzināts ar [[PSRS|Padomju Savienībā]] valdošo, kam raksturīga baiļu atmosfēra un preses [[cenzūra]].<ref>{{cite book|last=Minahan|first=James|title=Miniature empires: a historical dictionary of the newly independent states|year=1998|publisher=Greenwood|location=Westport, Conn.|isbn=0-313-30610-9|edition=1.|page=[https://books.google.com/books?id=RSxt-JB-PDkC&pg=PA29&lpg=PA29&dq=aliyev+cult&source=bl&ots=61sf29uIuN&sig=uLqv2Bl5eC7vN_vcvBdJpU2Gnk0&hl=en&sa=X&ei=6MRnUMnYGYnW0gGm0oHgAQ&ved=0CEcQ6AEwBA#v=onepage&q=aliyev%20cult&f=false 29]}}</ref> Alijeva kults turpinājās arī pēc viņa nāves. Pēc Azerbaidžānas analītiķa Zafara Gulijeva domām, jau kopš pirmajām prezidentūras dienām 2003. gadā Ilhams Alijevs uzsāka sava priekšgājēja personības kulta nostiprināšanas procesu, lai izveidotu tēva kultu "nacionālā līdera" statusā. Tika uzskatīts, ka tas Ilhamam Alijevam ir ārkārtīgi svarīgi — gan attiecībā uz politisko pašapliecināšanos, gan ar mērķi dot sava veida "likumīgu" sākumu Azerbaidžānas neomonarhijai. Ar Ilhama Alijeva un visas valdošās komandas atbalstu valstī tika uzsākta kampaņa, lai slavinātu līdera tēlu un pārskatītu mūsdienu [[Azerbaidžānas vēsture|Azerbaidžānas vēsturi]].<ref name="regnum">{{Tīmekļa atsauce|url=https://regnum.ru/news/polit/1422456.html|title=Зафар Гулиев: Азербайджан в тисках клана и культа личности|publisher=regnum.ru}}</ref> [[Attēls:Bərdədə Heydər Əliyev Muzeyi.jpg|thumb|180px|Heidara Alijeva muzejs Bardā]] == Heidara Alijeva vārdā nosauktās vietas == Saskaņā ar prezidenta Ilhama Alijeva uzstādījumu 2003. gada decembrī sākās un vēl joprojām turpinās visaptverošs darbs Heidara Alijeva vārda un piemiņas idealizēšanai, visur ieviešot "nacionālā līdera" personības kulta atribūtus. Katrā valsts apdzīvotā vietā ir uzstādīti pieminekļi un atvērti muzeji, Heidara Alijeva vārdā nosaukti parki, avēnijas, skolas, sporta un kultūras centri, uzņēmumi.<ref name="regnum" /> Katrā Azerbaidžānas pilsētā ir Heidara Alijeva vārdā nosaukta iela, tai skaitā, viena no galvaspilsētas [[Baku]] centrālajām avēnijām. Saskaņā ar oficiālo informāciju jau 2011. gadā Azerbaidžānā bija 60 Heidara Alijeva muzeju un centru.<ref name="radio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110824003421/http://www.radioazadlyg.org/content/article/2187287.html|title=Имени Гейдара Алиева|publisher=radioazadlyg.org}}</ref> 2004. gadā līdera vārdā tika pārdēvēta [[Heidara Alijeva starptautiskā lidosta]]. Valsts galvaspilsētā Baku 2012. gadā uzbūvēts [[Heidara Alijeva centrs]]. 2014. gadā Ilhams Alijevs svinīgā ceremonijā Baku atklāja [[Heidara mošeja|Heidara mošeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.president.az/articles/13889|title=Ilham Aliyev attended the opening of Heydar Mosque in Baku|publisher=president.az}}</ref> [[Attēls:Heydar Aliyev International Airport. Domestic terminal at night.jpg|thumb|180px|[[Heidara Alijeva starptautiskā lidosta]]]] Heidara Alijeva vārdā tiek nosauktas arī skolas, ielas un parki citās valstīs, tai skaitā, Turcijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.today.az/view.php?id=28102|title=Heydar Aliyev Park opened in Istanbul|publisher=today.az|access-date={{dat|2021|05|29||bez}}|archive-date={{dat|2020|08|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200801144517/http://www.today.az/view.php?id=28102}}</ref>, Rumānijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20120304123716/http://www.azembassy.ro/rus/news/press_releases/017.htm|title= Открытие в Бухаресте "парка Тей - Аллеи Гейдара Алиева"|publisher=azembassy.ro}}</ref>, Gruzijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regnum.ru/news/826382.html|title=В Тбилиси открылся памятник Гейдару Алиеву и сквер его имени|publisher=regnum.ru}}</ref> un daudzās citās valstīs. [[Attēls:Heydar Aliev's statue in Qırmızı Qəsəbə 01.jpg|thumb|180px|Heidara Alijeva statuja Girmizi Gasabā]] == Piemiņas godināšanas pasākumi == Heidara Alijeva ordenis, kas nodibināts 2004. gadā, ir Azerbaidžānas Republikas augstākais apbalvojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20120426072248/http://www.vescc.az/ViewDoc.aspx?did=69308|title=Закон Азербайджанской Республики. Об учреждении орденов и медалей Азербайджанской Республики|publisher=vescc.az}}</ref> Katru gadu kopš 2000. gada Baku notiek festivāls par godu Heidaram Alijevam, saukts par ''Gül bayramı'', kas tulkojumā nozīmē "Ziedu svētki". Tas sākas 10. maijā un ilgst dažas dienas. Tradicionāli tas notiek Heidara Alijeva parkā, kur tiek atvesti ziedi no visas pasaules. Saskaņā ar opozīcijas laikraksta ''Yeni Musavat'' datiem 2013. gadā, Alijeva 90 gadu jubilejā, šim festivālam tika iztērēti vairāk nekā 76 miljoni ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panorama.am/en/news/2013/05/10/az-holiday/522069|title=Radio Liberty: Tens of millions of dollars, which could provide thousands of people with housing, are spent on ‘‘Flower Festival|publisher=panorama.am}}</ref> Pieminot Alijeva 80. dzimšanas dienu, 2003. gadā tika uzņemtas divas filmas. "Melnā zīme" (''Qara nişanə'') režisors bija [[Vagifs Mustafajevs]], un Alijeva lomā bija poļu aktieris Tadeušs Huks. Filmu "Patiesības mirklis" režisēja Ramizs Fatalijevs ar krievu aktieri [[Aleksandrs Balujevs|Aleksandru Balujevu]] galvenajā lomā. == Starptautiskie vērtējumi == [[Starptautiskā krīzes grupa]] savā 2010. gada ziņojumā Heidara Alijeva personības kultu nosauca par Azerbaidžānas ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka Heidars Alijevs izglābis Azerbaidžānu, un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu Ilhamu Alijevu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20120728130609/http://www.crisisgroup.org/~/media/Files/europe/caucasus/azerbaijan/207%20Azerbaijan%20-%20Vulnerable%20Stability.ashx|title=AZERBAIJAN: VULNERABLE STABILITY|publisher=crisisgroup.org}}</ref> Jo īpaši tiek uzsvērta Heidara Alijeva atgriešanās pie varas 1993. gadā, kad [[Gendže]]s dumpja rezultātā valsts atradās uz pilsoņu kara robežas — šī diena 15. jūnijs tika pasludināta par Azerbaidžānas tautas nacionālās glābšanas dienu. Publicists un prozaiķis Seimurs Baidžans uzskata, ka mēģinājums dievināt līderi ir raksturīgs Azerbaidžānai, tāpat kā jebkurai citai diktatūrai.<ref name="radio" /> [[Attēls:Stamps of Azerbaijan, 2013-1105.jpg|thumb|180px|Pastmarka par godu Heidara Alijeva 90 gadu jubilejai (2013)]] == Skatīt arī == * [[Heidars Alijevs]] * [[Ilhams Alijevs]] * [[Brežņeva personības kults]] [[Attēls:Heydər Əliyevin 90 illiyinə həsr olunmuş 1000 manatlıq sikkə-üz.jpg|thumb|180px|Heidara Alijeva 90 gadu jubilejas piemiņas zelta monēta, 1000 [[Azerbaidžānas manats|manati]]]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Monuments and memorials to Heydar Aliyev|Heidara Alijeva pieminekļi un memoriāli}} * [https://heydar-aliyev-foundation.org/ru/content/index/63/National-leader Гейдар Алиев — общенациональный лидер азербайджанского народа] Heidara Alijeva fonda mājaslapa * [https://rus.azattyq.org/a/azerbaijan-science-alievovedenie-heydar-aliyev/24912472.html В Азербайджане появилась наука «алиевоведение»] rus.azattyq.org * [https://slate.com/news-and-politics/2008/05/travels-in-the-former-soviet-union-the-cult-of-heydar-aliyev.html The Cult of Heydar Aliyev] slate.com * [http://news.bbc.co.uk/hi/russian/news/newsid_3502000/3502580.stm Именем Алиева назван нефтепровод] BBC Russian.com * [https://ria.ru/20071215/92622171.html Фигура Гейдара Алиева появилась в Музее мадам Тюссо в Лондоне] РИА Новости * [https://1news.az/society/20100510025614650.html Завершилось восхождение на пик «Гейдар зирвеси», расположенный в массиве Гызыл Гая в горах Большого Кавказа] 1news.az [[Kategorija:Azerbaidžānas politika]] lmlh0s2g25ib74obbelq8zy2mjejjb7 0 486800 3662737 3621494 2022-07-29T18:42:14Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Apģērbs]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Slikts tulkojums}}{{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} Dāmu '''vakara cimdi''' ir gari [[cimdi]], kurus sievietes valkā kā [[Svinīgs apģērbs|svinīgu apģērbu]], parasti pie oficiāla apģērba, piemēram, [[vakarkleita]] vai [[kāzu kleita]]. Starp tiem garākos vakara cimdus sauc par "operas cimdiem". "Elkoņa garuma vai garāka" daļa ir atslēga; cimdus, kas aptver ievērojamu apakšdelma daļu līdz nedaudz zem elkoņa, likumīgi var saukt par "gariem cimdiem" vai "vakara cimdiem", bet nekad tos nevar saukt par "Operas cimdiem". Šajā gadījumā termins "Opera", iespējams, ir vairāk saistīts ar garumu nekā gadījums, kā tas redzams arī "Operas garuma cimdos" un "Operas garuma pērlēs".<ref>{{Cite web|url=https://allthetropes.org/wiki/Opera_Gloves|title=Opera Gloves - All The Tropes|website=allthetropes.org|access-date=Oct 18, 2020}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://janeausten.co.uk/blogs/womens-regency-fashion-articles/dresssing-for-the-opera|title=Dresssing for the Opera|website=janeausten.co.uk|access-date=Jun 17, 2011}}</ref> Daudzas rietumu svinīgās kleitas ir veidotas no kristiešu rituālu tērpiem, it īpaši katoļu baznīcā, kas ir lielākā kristīgā konfesija, kur rituāli tiek stingri disciplinēti, un tas bija nepieciešams, lai samazinātu iedarbību uz ādu. Reaģējot uz šo tendenci, Rietumu pasaulē kleitas ar īsām piedurknēm vai bez piedurknēm, piemēram, nakts apģērba kods, ir jāvalkā ar gariem cimdiem līdz elkonim pat oficiālos pasākumos un augstākās klases sociālajos lokos. Tāpēc tai ir spēcīga nozīme kā oficiālai kleitai svētā un stingrā vietā, un tiek teikts, ka tā ir izsmalcināta un tīras dāmas izsmalcināta kleita.<ref>{{Cite web|url=http://learnweddingetiquette.blogspot.com/2013/12/wedding-glove-etiquette.html|title=Learn Wedding Etiquette|website=learnweddingetiquette.blogspot.com|date=Dec 1, 2013}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://rearviewmirrorblog.com/2016/01/26/the-delicate-art-of-the-evening-glove/|title=The Delicate Art of the Evening Glove|website=rearviewmirrorblog.com|date=Jan 26, 2016|access-date={{dat|2021|06|05||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210520004809/https://rearviewmirrorblog.com/2016/01/26/the-delicate-art-of-the-evening-glove/}}</ref> Sieviešu cimdi oficiālam un pusformālam apģērbam sievietēm ir trīs garumos: plaukstas, elkoņa un operas (pāri elkonim, parasti sasniedzot bicepsu, bet dažreiz līdz pilnam rokas garumam). Visizcilākie operas garuma cimdi ir izgatavoti pēc pasūtījuma no baltas kazādas. Operas garuma cimdu izgatavošanā tiek izmantoti daudzi citi ādas veidi, parasti mīkstas govs ādas šķirnes; lakāda un zamšādas ir īpaši populāras kā alternatīvas kazādas ādai, un tās bieži ir pieejamākas nekā kazādas. Satīna un elastīgā satīna materiāli ir ārkārtīgi populāri, un ir arī masveidā ražotas šķirnes. Neparastāki cimdu materiāli ietver ādas, kas izgatavotas no laša, pitona un dzeloņrajas.<ref>{{cite news |last1=Snaije |first1=Olivia |title=Blood, sweat and silk on the long road to Paris Fashion Week |url=https://edition.cnn.com/2014/03/04/world/europe/blood-sweat-and-silk-on-the-long-road-to-paris-fashion-week/index.html |access-date=9 August 2019 |agency=CNN |date=March 4, 2014}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Apģērbs]] r0fqywpo3xfizaish3u8ls1673w19bq 0 486868 3662740 3653798 2022-07-29T18:46:20Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ļevs Rohļins | vārds_orig = ''Лев Рохлин'' | attēls = Lev Rokhlin.jpg | att_izmērs = 140px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1947 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Araļska|td=Kazahstāna}} | m_dat_alt = | m_gads = 1998 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Krievija|Maskavas apgabals|Klokova}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flag|PSRS}}<br />{{flag|Krievija}} | tautība = | nodarbošanās = [[militārpersona]], [[politiķis]] | dzimums = V | vecāki = Jakovs Rohļins<br />Ksenija Rohļina (dzim. Gončarova) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Tamāra Rohļina | bērni = Jeļena, Igors | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1965—1998 | valsts = [[PSRS]]<br />[[Krievija]] | struktūra = | vienība = | komandēja = 8. gvardes korpusu [[Volgograda|Volgogradā]] | kaujas = [[Afganistānas karš (1979—1989)]]<br />[[Kalnu Karabahas karš]]<br />[[Pirmais Čečenijas karš]]<br />[[Groznijas kauja (1994—1995)]] | izglītība = Taškentas augstākā militārā komandieru skola<br />Krievijas Federācijas Bruņoto spēku ģenerālštāba militārā akadēmija<br />[[Frunzes kara akadēmija]] | apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]]<br />divi [[Sarkanās Zvaigznes ordenis|Sarkanās Zvaigznes ordeņi]] | cits_darbs = }} {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Valsts Domes]] deputāts | term_sākums = {{dat|1996|1|16|N}} | term_beigas = {{dat|1998|7|3|N}} | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Ļevs Rohļins''' ({{val|ru|Лев Я́ковлевич Ро́хлин}}; dzimis {{dat|1947|6|6||bez}} Araļskā, [[Kazahijas PSR]]; miris {{dat|1998|7|3}} Klokovā, [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]]) bija [[PSRS]] un [[Krievija]]s militārpersona un politiķis. Rohļina militārā karjera strauji attīstījās [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] laikā un pēc tā, dienestā sasniedzot [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnanta]] pakāpi. Saņēmis daudzus militāros apbalvojumus, tai skaitā, [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeni]] un divus [[Sarkanās Zvaigznes ordenis|Sarkanās Zvaigznes ordeņus]]. Atteicies no apbalvojuma [[Krievijas Federācijas varonis]] par [[Groznija]]s ieņemšanu 1995. gadā [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmajā Čečenijas karā]], uzskatot, ka virsniekam ir amorāli pieņemt apbalvojumus karā, kurā gājuši bojā civiliedzīvotāji.<ref name="jweekly">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jweekly.com/1998/07/24/lev-rokhlin-jewish-general-and-critic-of-yeltsin-51/|title=Lev Rokhlin, Jewish general and critic of Yeltsin, 51|publisher=jweekly.com}}</ref> Pēdējos dzīves gados bija [[Krievijas Valsts Dome]]s 2. sasaukuma deputāts un Valsts Domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs (1996—1998), ģenerālleitnants, Armijas atbalsta kustības dibinātājs. == Sākotnējais dzīves posms == Dzimis 1947. gada 6. jūnijā Araļskā, [[Kazahijas PSR]]. Ļevs Rohļins bija jaunākais no trim bērniem [[Lielais Tēvijas karš|Lielā Tēvijas kara]] dalībnieka, [[ebreji|ebreja]] Jakova Rohļina un krievietes Ksenijas (dzim. Gončarova) ģimenē. 1948. gadā, 8 mēnešus pēc dēla piedzimšanas, Jakovs tika arestēts un vēlāk nomira [[Gulags|Gulaga]] cietumā. Māte Ksenija Rohļina viena audzināja trīs bērnus. Pēc desmit gadiem Rohļinu ģimene pārcēlās uz [[Taškenta|Taškentu]]. Rohļins mācījās 19. skolā Taškentas vecpilsētā. Pēc skolas beigšanas viņš strādāja Taškentas lidmašīnu rūpnīcā, pēc tam viņu iesauca armijā. 1970. gadā Rohļins ar izcilību pabeidza Taškentas augstākā militārā komandieru skolu. Tad viņš dienēja padomju spēku grupā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskajā Republikā]], [[Vurcene|Vurcenē]]. Vēlāk viņš studēja [[Frunzes kara akadēmija|Frunzes kara akadēmijā]], pēc tās pabeigšanas dienēja Arktikā, kā arī Ļeņingradā, Turkestānā, Aizkaukāza militārajos apgabalos, kur bija korpusa komandiera vietnieks. == Militārās karjeras attīstība == 1982—1984. gadā Rohļins dienēja [[Afganistāna|Afganistānā]]. Tajā laikā norisinājās [[Afganistānas karš (1979—1989)]]. Divas reizes tika ievainots, otrajā reizē tika evakuēts uz Taškentu. Rohļins ar izcilību absolvēja Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba militāro akadēmiju. 1987. gada martā tika iecelts par [[Kutaisi]] 152. motorizēto ieroču divīzijas komandieri 31. armijas korpusā. 1988. gada novembrī Rohļins kļuva par 4. armijas 75. motorizēto ieroču divīzijas komandieri [[Nahčivanas Autonomā Republika|Nahčivanas Autonomajā Republikā]]. 1990. gada sākumā divīzija tika nodota [[VDK]] padomju pierobežas vienībām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ww2.dk/new/army/msd/75msd.htm|title=75th Motorised Rifle Division|publisher=ww2.dk}}</ref> un Rohļins tika paaugstināts par ģenerālmajoru tā paša gada februārī. 1993. gadā viņš kļuva par Krievijas 8. gvardes korpusa vadītāju [[Volgograda|Volgogradā]] [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnanta]] pakāpē kā vienīgais [[ebreji|ebrejs]], kurš Krievijā sasniedzis šādu pakāpi kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].<ref name="jweekly" /> [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā Rohļins veica Krievijas spēku reorganizāciju [[Čečenija|Čečenijā]] un 1995. gadā beidzot ieņēma Čečenijas galvaspilsētu [[Groznija|Grozniju]]. Satriekts par asinsizliešanu, dažas nedēļas vēlāk viņš pameta armiju un atteicās pieņemt Krievijas augstāko apbalvojumu [[Krievijas Federācijas varonis|Krievijas Federācijas varoņa]] titulu, ko viņam gribāja piešķirt par Groznijas ieņemšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/1995/11/24/world/russian-military-seeks-louder-voice-by-putting-officers-up-forparliament.html|title=Russian Military Seeks Louder Voice By Putting Officers Up forParliament|publisher=nytimes.com}}</ref> Rohļins par to teica: "Komandieriem ir amorāli saņemt pagodinājumus pilsoņu karā. Čečenijas karā Krievija nevar gūt slavu, šis karš ir traģēdija".<ref name="jweekly" /> == Politiskā karjera == Pēc pensionāšanās no armijas 1995. gadā Rohļins tika ievēlēts [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Valsts Domē]] kā [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]] atbalstošās partijas "Mūsu mājas — Krievija" deputāts. Tomēr vēlāk viņš šo partiju pameta. Rohļins regulāri uzstājās Domē, atmaskojot korupciju, kas pārņēmusi prezidenta administrāciju, valdību un Aizsardzības ministriju. Viņš publiskoja faktus par slepena militārā aprīkojuma nelikumīgu pārdošanu ārvalstīs, kas notika ar Ministru kabineta un Jeļcina piekrišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://igor-goldberg.narod.ru/rokhlin-2.htm|title=Рохлин против Кремля|publisher=igor-goldberg.narod.ru}}</ref> Rohļins vadīja Domes Aizsardzības komiteju, līdz prezidents Jeļcins noslēdza vienošanos ar Komunistisko partiju par viņa atbrīvošanu no amata. 1997. gadā Rohļins izveidoja Armijas atbalsta kustību, kas vainoja Jeļcinu par karu Čečenijā un zemo morālo līmeni militārajā jomā. Viņš neveiksmīgi centās organizēt dienējošos un atvaļinātos karavīrus politiskā spēkā, kas varētu Jeļcinu piespiest atkāpties no amata.<ref name="jweekly" /><ref name="ny">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/1998/07/04/world/lev-rokhlin-a-foe-of-yeltsin-is-slain-at-51-wife-is-accused.html|title=Lev Rokhlin, a Foe of Yeltsin, Is Slain at 51; Wife Is Accused|publisher=nytimes.com}}</ref> == Nāve == 1998. gada 3. jūlijā, dažus mēnešus pēc tam, kad viņš mēģināja sarīkot pret valdību vērstu armijas karavīru masveida protestu, Rohļins tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā. Rohļina sievu Tamāru, kura sākumā it kā bija atzinusies slepkavībā "naidīgu attiecību dēļ"<ref name="ny" />, Krievijas tiesa 2005. gadā notiesāja par vīra slepkavību, taču viņa turpināja uzstāt, ka vīru nogalinājuši vīrieši maskās, kuri ielauzušies viņu mājās. Viņai piesprieda nosacītu sodu 4 gadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/1063340.html|title=Russian Court Says General Rokhlin's Widow Guilty Of Murder|publisher=rferl.org}}</ref> Meža joslā netālu no nozieguma vietas vēlāk tika atrasti trīs sadedzināti līķi. Amatpersonas paziņoja, ka viņi esot nogalināti jau kādu laiku pirms Rohļina slepkavības, un viņiem ar to nav nekāda sakara. Bet daudzi no Rohļina kolēģiem domāja, ka tie ir īstie slepkavas, kurus Kremļa īpašais dienests likvidējis. Rohļinu nogalinājuši, jo viņš organizējis armijas aprindās sacelšanos pret Jeļcinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://versia.ru/kak-voennye-gotovili-perevorot-v-rossii|title=Как военные готовили переворот в России|publisher=versia.ru}}</ref> Grāmatā ''Death of a Dissident'' par citu īpašā dienesta upuri [[Aleksandrs Ļitviņenko|Aleksandru Ļitviņenko]] aprakstīts viņa teiktais par Rohļina slepkavību — bijušais [[VDK]] un [[FSB]] ģenerālis Anatolijs Trofimovs (pats nošauts 2005. gadā) viņam pateicis, ka slepkavību, šķiet, organizējuši Krievijas slepenie dienesti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.org/details/deathofdissident00gold|title=Death of a dissident : the poisoning of Alexander Litvinenko and the return of the KGB|publisher=archive.org}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20140714224051/http://lev-rokhlin.info/ Биография] Генерал-лейтенант Лев Рохлин. Сайт посвящение * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/world/monitoring/125720.stm World: Monitoring Rokhlin's last interview] BBC * [https://www.youtube.com/watch?v=QGA7EfQ09x0 Исповедь генерала Рохлина. Видеоинтервью] YouTube.com {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rohļins, Ļevs}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1998. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Nogalinātie politiķi]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] j0c35qcknrenny8p8yg9z8bqy061f8b 0 486932 3662741 3533982 2022-07-29T18:49:46Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki '''Dafnids un Hloja''' ir ievērojamākais mīlestības [[romāns]] [[Antīkā literatūra|antīkajā literatūrā]]. To sarakstījis [[Senā Roma|Romas]] laika [[Sengrieķi|sengrieķu]] autors [[Longs]] (ap 2. vai 3. gs.), rādot divu jauniešu [[Mīlestība|mīlestību]] no pašām pirmajām, tikko apjaustajām, neizprastajām jūtām līdz tās piepildījumam. Termins [[romāns]] gan radies tikai 12. gadsimtā. Viduslaikos franču vārds ''roman'' apzīmēja darbu, kas sarakstīts romāņu, t. i., tautas runātajā, nevis [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. Runājot par antīkās literatūras prozas darbiem, ar šo terminu apzīmē izvērsta vēstījuma prozas sacerējumu, kurā galvenais ir mīlestības motīvs. Tā kā sengrieķu mīlestības romāns ievērojami ietekmējis dažus vēlāko laiku romāna paveidus, tad šis apstāklis arī bijis par pamatu šā daudz vēlāk darinātā termina attiecināšanai uz kādu no antīkās literatūras parādībām.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=LITERATŪRA 10. KLASEI|last=Ieva Dubiņa, Lita Silova, Aldis Vēvers, Iveta Vīduša, Māra Rune|first=Literatūra 10. klasei|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC|year=2009|isbn=978-9934-0-0730-9|location=Rīga|pages=133}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Romāni]] [[Kategorija:Antīkā literatūra]] fvwowze59yqvuba6deiau4gmsnarfk8 0 486972 3662843 3427112 2022-07-30T05:22:39Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} [[Attēls:Map_europe_NORD.LINK_NorGer_NorNedr_cable.svg|thumb| ''NordLink'' un ''[[NorNed]]'' līniju maršruts, plānots maršruts ''[[NorGer]]'']] '''''NordLink'''''<ref>[https://www.dw.com/ru/nordlink-soedinil-vetroparki-germanii-i-gjes-norvegii/a-57689153 Подводный кабель NordLink соединил ветропарки Германии и ГЭС Норвегии] dw.com</ref> ir zemūdens kabelis caur [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru,]] kas savieno [[Norvēģija]]s un [[Vācija]]s elektrotīklus un tādējādi dod iespēju apmainīties ar elektrību. Projektu vada Norvēģijas tīkla operators ''[[Statnett]]'' un Vācijas tīkla operators ''[[Tennet PSO|TenneT]]'' un valsts attīstības banka ''KfW''. Izmaksas ir aptuveni 2 miljardi eiro, kas tiks vienlīdzīgi sadalīti starp Norvēģijas un Vācijas partneriem. ''NordLink'' sāka regulāras komercdarbības 2021. gada 27. aprīlī. 2021. gada 1. maijā ''NordLink'' atklāja [[Vācijas kanclers|federālā kanclere]] [[Angela Merkele]], Norvēģijas premjerministre [[Erna Solberga]] un [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] premjerministrs Daniels Ginters. [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ atklāšana notika digitāli. Plānošanas posmā ''NordLink'' līdzās ''NorGer'' bija viens no diviem plānotajiem augstsprieguma līdzstrāvas pārvades (HVDC) starpsavienotājiem starp Norvēģiju un Vāciju. ''NordLink'' ir viens no vairākiem zemūdens HVDC kabeļiem Ziemeļjūrā. Piemēram, ''NorNed'' kopš 2008. gada darbojas līdzīgs HVDC zemūdens kabelim starp Norvēģiju un Eemshavenu [[Nīderlande|Nīderlandē.]] == Projekts == {| class="wikitable float-right zebra hintergrundfarbe5" |+NordLink skaitļos | Kabeļa garums: | 516 km zemūdens kabeļa<ref name="e&m-daily20150214">''Aufträge für NordLink vergeben''. In ''E&M Daily'' vom 14.—16. Februar 2015, S. 7</ref> 54 km zemes kabelis 53 km gaisvadu |- | Jauda: | 1400 MW |- | Būvniecības laiks: | apmēram 3 gadi |- | Investīciju apjoms: | 1,5 līdz 2 miljardi eiro |- | Nominālais spriegums: | ± 525 kV |- | Kabeļa svars: | 35-50 kg / m |- | Kabeļa diametrs: | apmēram 11-13 cm |- | Maršruta maksimālais jūras dziļums: | 410 m |- | Uzstādīšana: | 2020. gada 9. decembris |- | Paredzamais dzīves ilgums: | apmēram 40 gadus |- | Strāvas zudums kabelī: | aptuveni 5 % |} === Mērķis === Mērķis ir savienot Norvēģijas un Vācijas elektroapgādes tīklus un tādējādi arī saistīt elektroenerģijas tirgus un atrisināt zaļās energijas pārpalikuma problēmas uz komerciāla pamata. Savienojums galvenokārt ir paredzēts, lai mazinātu vēja enerģijas elektrības ražošanas svārstības [[Ziemeļvācija|Vācijas ziemeļos]]. Elektroenerģijas pārpalikums no vēja enerģijas jānodod Norvēģijai un jāizmanto tieši tur, savukārt Norvēģijas hidroelektrostacijas tiek īslaicīgi slēgtas, lai ietaupītais ūdens būtu pieejams vēlākai pārvēršanai elektroenerģijā. Savukārt, ja nepieciešams, elektrību no Norvēģijas hidroelektrostacijām var pārsūtīt uz Vāciju. Norvēģijas uzglabāšanas ezeri varētu kalpot par tā saukto "virtuālo krātuvi" saistībā ar parastajām hidroelektrostacijām.<ref>[https://www.ingenieur.de/technik/fachbereiche/energie/ab-2020-fliesst-strom-wind-sonne-nordsee/ ''Ab 2020 fließt Strom aus Wind und Sonne durch die Nordsee'']. In: ''[[Ingenieur.de]]'', 11. Februar 2015, abgerufen am 5. April 2018</ref> === Operators === ''Nordlink'' vada konsorcijs, kas sastāv no Norvēģijas tīkla operatora ''Statnett'' un Vācijas uzņēmuma ''DC Nordseekabel GmbH & Co. KG'' (NOKA) — kurā vienlīdzīgi ir iesaistīts tīkla operators ''TenneT'' un valsts attīstības banka ''KfW''.<ref name="wj20141212">Windkraft-Journal: ''[http://www.windkraft-journal.de/2014/10/12/1-400-mw-gleichstrom-seekabel-bsh-genehmigt-nordlink-kabel-nach-norwegen/ 1.400-MW-Gleichstrom-Seekabel: BSH genehmigt NordLink-Kabel nach Norwegen]'', vom 12. Oktober 2014, abgerufen am 1. November 2014</ref> NordLink [[Eiropas Komisija]] ir norādījusi kā kopējas ieinteresētības projektus ar 1.8. Numuru Eiropas Savienības PCI sarakstā. === Tehnoloģija === Maksimālā iespējamā nododamā jauda ir 1,4 [[Vats|GW]] un pēc izvēles var tikt pārraidīts vienā no diviem iespējamajiem virzieniem. HVDC darbojās ar bipolāru darba spriegumu ±450 [[Volts|kV]] līdz ±525 kV. Bipolārās konstrukcijas dēļ tiek novērsti [[Elektrods|aizmugurējā elektroda]] trūkumi ar zemējumu jūrā, kā rezultātā rodas nevēlama hlora savienojumu rašanās un [[Anods|anoda]] metāla korozija. Lai to izdarītu, ir jāuzliek vismaz divi augstsprieguma kabeļi. Tā kā elektroenerģijas padeve Vācijā un Norvēģijā balstās uz trīsfāzu maiņstrāvu, abās valstīs jābūvē pārveidotāju stacijas, kas izlīdzina trīsfāžu strāvu un pārveido to par līdzstrāvu, kas tiek pārraidīta caur kabeli. Katrai pārveidotāja stacijai ir nepieciešams laukums aptuveni 25 ha. === Atrašanās vieta === Zemūdens kabelis nonāk krastā [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] Ziemeļjūras piekrastē netālu no [[Būzuma]]s. No turienes tas kā pazemes kabelis iet uz ''Wilster'' apakšstaciju Nortorfā. Vilsterā tika uzbūvēta pārveidotāja stacija, lai to varētu savienot ar Vācijas īpašu augstsprieguma tīklu, cita starpā kā sākuma punktu SuedLink. Norvēģijā kabelis nonāk Feda apgabalā. No līnijas pārējais lai Tonstad pašvaldībā Sirdal ir 53 km gara gaisvadu līnija realizēta. Tajā tika uzbūvēta pārveidotāja stacija savienošanai ar Norvēģijas pārvades tīklu. Zemūdens kabelis atrodas Norvēģijas, Dānijas un Vācijas [[Kontinentālais šelfs|kontinentālajā šelfā]] Ziemeļjūras austrumos. Pieteikums kabeļa izbūvei un ekspluatācijai Vācijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) teritorijā tika apstiprināts 2011. gada 11. maijā ''Nordhekekabel GmbH & Co. KG'' no Arnhemas iesniedza atbildīgajai Federālajai Jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūrai (BSH). 2014. gada jūlijā tika pieņemts plānošanas apstiprināšanas lēmums posmam no Vilstera Šlēsvigā-Holšteinā līdz Vācijas teritoriālo ūdeņu robežai.<ref name="e&m-daily20140705">''Nordseekabel: Habeck hofft auf zügige Investitionsentscheidung''. In: ''E&M Daily'' vom 5.—7. Juli 2014, S. 5</ref> [[Attēls:Schleswig-Holstein,_Wilster,_Umspannwerk_NIK_9633.JPG|thumb| Esošā ''Wilster apakšstacija'' Nortorfā, galapunkts Vācijā]] [[Attēls:Schleswig-Holstein,_Wilster,_Baustelle_Nordlink_NIK_8310.jpg|thumb| Būvlaukums pārveidotāja stacijas vietā]] === Celtniecības vēsture === Apstiprinājumu pārvietošanai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā BSH piešķīra 2014. gada 2. oktobrī.<ref name="wj20141212" /> Arī Norvēģijas licencētāja iestāde licenci izsniedza 2014. gada oktobrī.<ref>IWR: ''[http://www.iwr.de/news.php?id=27338 Stromtrasse Nord.Link: Norwegen wird mit Deutschland verkabelt]'', vom 14. Oktober 2014, abgerufen am 1. November 2014</ref> Investīciju lēmums tika pieņemts 2015. gada 10. februārī, pēc tam sekoja [[ABB]] (precīzāk: Hitachi un ABB dibinātais kopuzņēmums ar nosaukumu ''Power Grids'') ar pārveidotāju staciju būvniecību un kabeļu uzlikšanu Vācijas nozarē un ''[[Nexans|Nexans Norway]]'' ar kabeli dēj Norvēģijas un Dānijas apgabalos.<ref name="e&m-daily20150214" /> Būvniecībā bija iesaistīta arī ''NKT Holding''. Oficiālais kabeļa būvniecības sākums ir 2016. gada septembris.<ref>[http://www.shz.de/regionales/schleswig-holstein/erster-spatenstich-fuer-bau-der-stromtrasse-nordlink-id14849821.html ''Erster Spatenstich für Bau der Stromtrasse „NordLink“'']. In: ''[[Schleswig-Holsteinischer Zeitungsverlag]]'', 16. September 2016, abgerufen am 16. September 2016.</ref> 2017. gada augustā portāls ''Offshore-Windindustrie.de'' ziņoja, ka Norvēģijas dienvidos ir uzlikti pirmie zemūdens kabeļa kilometri. Tādējādi darbs noritētu pēc grafika. ''Vest-Agder'' reģionā bija sākta līdzstrāvas savienojuma izbūve. Pirmie kabeļa kilometri tika uzklāti jūras gultnē ''Vollesfjord''. 2017. gada oktobrī pārveidotāju stacijā Vācijas pusē Vilsterā tika svinēta papildināšanas ceremonija. Šeit pārvades līnijas tiešā strāva tiek pārveidota par trīsfāzu barošanas tīkla maiņstrāvu (vai otrādi).<ref>Wolfhart Fabarius: ''Richtfest für Konverterstation · Deutsch-norwegische Stromverbindung im Zeitplan''. In: ''[[Täglicher Hafenbericht]]'' vom 10. Oktober 2017, S. 3</ref> 2017. gada 19. decembrī ''ALE Heavylift'' ziņoja par septiņu transformatoru uzstādīšanu Tonstadā, katrs no kuriem sverot 225 t.<ref>[http://www.ale-heavylift.com/case-study/delivery-and-installation-of-transformers-norway/ ''Delivery and installation of transformers, Norway''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171222104833/http://www.ale-heavylift.com/case-study/delivery-and-installation-of-transformers-norway/ |date={{dat|2017|12|22||bez}} }} ale-heavylift.com, 19. Dezember 2017, abgerufen 21. Dezember 2017</ref> Zemūdens kabeļa ierīkošana Vācijas Ziemeļjūras daļā sākās 2018. gada septembrī.<ref>[https://www.euwid-energie.de/tennet-verlegt-seekabel-nordlink-in-der-nordsee/ ''Tennet verlegt Seekabel Nordlink in der Nordsee'']. In: ''[[Euwid Neue Energie]]'', 4. September 2018, abgerufen am 4. September 2018</ref> 2019. gada jūnijā kabelis sasniedza Vācijas nosēšanās punktu [[Büsum]].<ref>[https://taz.de/Nordlink-erreicht-Buesum/!5601735/ ''Lange Leitung'']. In: ''[[taz]]'', 20. Juni 2019, abgerufen am 20. Juni 2019</ref> Aptuveni gadu vēlāk, 2020. gada septembra sākumā, sistēmas testu ietvaros pirmo reizi pa kabeli tika pārraidīta 70 MW jauda. Vienā no šiem testiem 2020. gada 10. septembra rītā — iespējams, programmatūras kļūdas dēļ pārveidotāja vadībā — pārraides jauda no DE uz NO pieauga līdz 1400 MW, tāpēc frekvence Skandināvijas sinhronajā zonā palielinājās par 0,5 Hz , kam bija ietekme uz aizsargierīcēm. Incidents ilga mazāk nekā minūti. Spēkstacija Somijā uz īsu laiku pārtrauca ražošanu, jo palielinājās frekvence. {{Anchor|Hauptseite}} Izmēģinājuma darbība sākās 2020. gada decembrī. NordLink sāka regulāras komercdarbības 2021. gada aprīlī. Oficiālā inaugurācija notika kā digitālas svinības 2021. gada 27. maijā. Runātāju vidū bija Vācijas kanclere [[Angela Merkele]], viņas norvēģu kolēģe [[Erna Solberga]] un federālais ekonomikas ministrs Pīters Altmeiers.<ref>faz.net: [https://www.faz.net/aktuell/wirtschaft/klima-energie-und-umwelt/stromleitung-nordlink-die-maer-vom-gruenen-wunderkabel-17356597.html?printPagedArticle=true#pageIndex_2 ''Die Mär vom grünen Wunderkabel'']</ref> === Ieklāšanas metode === Zemūdens kabeli [[Okeāna dibens|jūras dzelmē]] ieklāja īpašs [[Kabeļu licējs|kabeļu likšanas kuģis]]. Hidrauliskais arkls jūras gultnē izraka tranšeju, kurā kabelis tika aprakts un pārklāts ar izrakto materiālu. Teritorijās ar akmens jūras dibenu kabeli var aizsargāt ar grimstošiem akmeņiem. Precīzu kabeļu maršrutu noteica, plaši kartējot jūras dibenu pa iespējamo kabeļu trasi. [[Attēls:525DC.jpg|thumb| ± 525 kV gaisvadu līnija Norvēģijā]] Kabelis tika novietots pazemē 54 kilometru garajā posmā starp Būzumu un Vilsteru. Šim nolūkam tika izrakta 1,6 līdz 1,8 metrus dziļa tranšeja, kurā pēc tam tika ielikti abi kabeļu pavedieni. Viena viela sver 48 kg / metrs, tāpēc kabelis tika ievilkts tranšejā uz veltņiem.<ref name="s0tpA9hWP6g">{{Youtube|id=s0tpA9hWP6g|title=NordLink-Erdkabel-Erklärfilm}}</ref> Pazemes kabeļu klāšana rada īpašas problēmas loģistikā, jo atšķirībā no gaisvadu kabeļiem nav iespējams pārvadāt pārāk garus kabeļu posmus. Šajā gadījumā kabeļu sekciju maksimālais garums bija 1200 metri, kad tie tika satīti uz kabeļu spoles transportēšanai. Ar kabeļiem piekrauta smagā kravas transportlīdzekļa kopējā masa bija 130 tonnas.<ref name="s0tpA9hWP6g" /> Pēc tam atsevišķās kabeļu sekcijas tika elektriski savienotas un aizsargātas ar uzmavām. Kad tranšeja beidzot tika aizpildīta, zemē tika ievietotas kabeļu aizsargplāksnes un brīdinājuma lentes, lai aizsargātu kabeli no nejaušiem bojājumiem inženiertehnisko darbu laikā. === Vide === Iepriekšējie ''[[Swepol]]'' zemūdens kabeļa pētījumi parādīja, ka pareizi novietoti HVDC zemūdens kabeļi, kas iestrādāti jūras gultnē, gandrīz neietekmē jūras dzīvniekus. Pārveidotāju stacijas rajonā līdzstrāva tiek pārveidota atpakaļ maiņstrāvā, kas pēc tam pa gaisvadu tiek nodota tuvākajai apakšstacijai. [[Transformators|Transformatoru]] stacijām uz sauszemes ir nepieciešama telpa, un tie rada trokšņus, kas ir līdzīgi apakšstacijas un apakšstacijas ar līdzīgu jaudu trokšņiem — tomēr pārveidotāja transformatoros trokšņa piesārņojums ir lielāks, pateicoties invertora laikā radītajām harmonikām. Šeit ir izkārtojums ar 80-95 dB (A), ārpusē ar 45 sagaidāms dB (A). Tas bija svarīgi, izvēloties staciju celtniecības vietu.<ref>Andrulewicz et al.: ''The environmental effects of the installation and functioning of the submarine SwePol Link HVDC transmission line: a case study of the Polish Marine Area of the Baltic Sea''. In: ''Journal of Sea Research'' 49, (2003), 337—345, {{Doi|10.1016/S1385-1101(03)00020-0}}</ref> == Tīmekļa saites == * Info von Statnett zu NordLink. In: statnett.no. Abgerufen am 28. Mai 2021 (englisch). * Pressemitteilung von Statnett zu NordLink und NorGer (Memento vom 13. Februar 2018 im Internet Archive) (9. September 2010/ 15. April 2013; englisch) * NORD.LINK Project (Memento vom 6. Februar 2013 im Internet Archive) * NordLink — TenneT. In: tennet.eu. Abgerufen am 28. Mai 2021. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Elektriskā strāva]] [[Kategorija:Enerģētika]] [[Kategorija:Enerģētika Vācijā]] [[Kategorija:Enerģijas uzglabāšana]] [[Kategorija:Zaļā politika]] [[Kategorija:Vides aizsardzība]] [[Kategorija:Ekoloģija]] [[Kategorija:Ziemeļjūra]] [[Kategorija:Augstsprieguma tīkls]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] n8bns18qrqy8qkhc1etabgtscx2pkk1 0 487006 3662742 3445802 2022-07-29T18:52:01Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[ES Literatūras balva]] uz [[Eiropas Savienības Literatūras balva]], pārrakstot pāradresācijas lapu wikitext text/x-wiki '''Eiropas Savienības Literatūras balva''' ir literārs apbalvojums [[Eiropas Savienība]]s jaunajiem autoriem, kas iedibināts 2009. gadā. Apbalvojumu saņēmuši arī vairāki [[Latvija]]s literāti. == Vēsture == Apbalvojums dibināts 2009. gadā pēc [[Eiropas Komisija]]s ierosinājuma. Tā piešķiršanu organizē Eiropas Rakstnieku padome, Eiropas Grāmatizdevēju asociācija un Eiropas Grāmattirgotāju asociācija. Šī balva tiek piešķirta ik gadu rotācijas kārtībā Eiropas jaunajiem rakstniekiem, kuri savos darbos atklāj Eiropas kultūras dimensiju un kuriem ir radošais potenciāls turpināt darbu literatūrā.<ref>[https://literatura.lv/lv/award/Eiropas-Savienibas-Literaturas-balva/1063225?awardPersonsSort=-year ES Literatūras balva.] Literatura.lv.</ref> == Apbalvotie Latvijas autori == * 2011: [[Inga Žolude]], "Mierinājums Ādama kokam" * 2014: [[Jānis Joņevs]], "[[Jelgava 94 (romāns)|Jelgava '94]]" * 2017: [[Osvalds Zebris]], "Gaiļu kalna ēnā" * 2021: [[Laura Vinogradova]], "Upe" == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Apbalvojumi literatūrā]] sknnrdsds0soizm6yd5e4x5oa01q3ao 0 487007 3662844 3628044 2022-07-30T05:23:50Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Laura Vinogradova''' (dzimusi 1984. gada 31. maijā [[Popes pagasts|Popes pagastā]]) ir latviešu [[rakstniece]], 2021. gada [[ES Literatūras balva]]s laureāte. L. Vinogradova studējusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]]. Kopš 2020. gada strādā Rakstniecības un mūzikas muzejā. 2018. gadā piedalījusies Jauno autoru seminārā, apmeklējusi Literāro akadēmiju. Publicējusi prozas grāmatas bērniem "Snīpulītis no Snīpuļciema" (2017), "Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu" (2019) un "Mežpasakas. Par Zalktēnu un stirnu meitenēm" (2019), grāmatu "Lapsa. Pasaka pieaugušajiem" (2017), stāstu krājumus "Izelpas" (2018) un "Lāču kalns" (2018), kā arī garstāstu "Upe" (2020).<ref>[https://literatura.lv/lv/person/Laura-Vinogradova/1176393 Laura Vinogradova]. Literatura.lv.</ref> Garstāsts "Upe" nominēts [[Literatūras gada balva]]i kā gada labākā prozas grāmata. 2021. gada pavasarī L. Vinogradova par šo grāmatu saņēmusi ES Literatūras balvu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vinogradova, Laura}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Eiropas Savienības Literatūras balvas saņēmēji]] 0o15fsf8ubzgvcn5spdw1qv3v2i4y46 0 487155 3662747 3550787 2022-07-29T19:01:30Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Idriss Debī Itno | vārds_orģ = {{ubl|{{ara|إدريس ديبي إتنو}}|''Idriss Déby Itno''}} | attēls = Idriss Déby at the White House in 2014.jpg | att_izm = 200px | apraksts = Idriss Debī 2014. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Čada]]s prezidents | term_sākums = {{dat|1990|12|2|N}} | term_beigas = {{dat|2021|4|20|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Hisens Habre]] | pēctecis = [[Mahamats Debī]] (pagaidu) <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1952|6|18}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg}} [[Berdoba]], [[Fada]], [[Franču Ekvatoriālā Āfrika]] (tagad {{TCD}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|2021|4|20|1952|6|18}} | mir_vieta = {{vieta|Čada|Tībestī reģions}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[Patriotiskā glābšanas kustība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, valstsvīrs, virsnieks (feldmaršals) | alma_mater = | reliģija = [[sunnītu islāms]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Idriss Debī Itno''' ({{val|ar|إدريس ديبي إتنو}}, {{val|fr|Idriss Déby Itno}}, dzimis {{dat|1952|6|18}}, miris {{dat|2021|4|20}}) bija [[Čada]]s politiķis un militārpersona, no 1990. līdz 2021. gadam bija [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidents]]. Idriss Debī kļuva par Čadas prezidentu 1990. gadā, pēc [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]]. 2021. gada 11. aprīlī Čadas vēlēšanu komisija viņu pasludināja atkārtoti ievēlētu par Čadas prezidentu. Idriss Debī devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu [[FACT]]. 20. aprīlī viņš tika smagi ievainots un no šautajām brūcēm nomira. Par jauno pagaidu Čadas prezidentu kļuva Idrisa dēls [[Mahamats Debī]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Debī, Idriss}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čadas cilvēki]] [[Kategorija:Nogalinātie politiķi]] h643ypoo7fp5fwuuvwxca8drewmeorl 0 487174 3662752 3427870 2022-07-29T19:07:56Z Biafra 13794 nepilnīgs, novecojis. vēlēšanas notikušas. wikitext text/x-wiki {{nepilnīgs}} {{novecojis}} {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2021|6|5|N}} | attēls = | izmērs = | pašvaldība = [[Bauskas novads (2021)|Bauskas novads]] | dome = [[Bauskas novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = | citas partijas = | balsstiesīgie = | vēlētāji = | kandidāti = 194 | saraksti = 9 | atjaunots = {{Dat|2021|6|4}} }} '''[[2021. gads|2021]]. gada [[Bauskas novads (2021)|Bauskas novada]] domes vēlēšanas''' notiks {{Dat||6|5}} [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Bauskas novada domē tiks ievēlēti 19 deputāti. Vēlēšanās piedalīsies 9 kandidātu saraksti, kas kopā sastāv no 194 kandidātiem. == Vēlēšanu norise == Bauskas novadā atradīsies 29 vēlēšanu iecirkņi. [[Bauska]]s pilsētā varēs nobalsot Bauskas 2. vidusskolā, Bauskas kultūras centrā un Bauskas Valsts ģimnāzijā, [[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagastā]] varēs nobalsot Bārbeles tautas namā, [[Brunavas pagasts|Brunavas pagastā]] varēs nobalsot Brunavas pagasta pārvaldē, [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagastā]] varēs nobalsot Ceraukstes pagasta pārvaldē, [[Codes pagasts|Codes pagastā]] varēs nobalsot Codes pamatskolā, [[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagastā]] varēs nobalsot Kultūras centrā "Dāvis", [[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagastā]] varēs nobalsot Uzvaras pamatskolā, [[Iecava]]s pilsētā varēs nobalsot Iecavas kultūras namā, [[Īslīces pagasts|Īslīces pagastā]] varēs nobalsot Īslīces kultūras namā, [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagastā]] varēs nobalsot Kurmenes tautas namā, [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] varēs nobalsot Daudzfunkcionālajā centrā "Strēlnieki", [[Rundāles pagasts|Rundāles pagastā]] varēs nobalsot PII "Mārpuķīte" un Pilsrundāles vidusskolā, [[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagastā]] varēs nobalsot Skaistkalnes tautas namā, [[Stelpes pagasts|Stelpes pagastā]] varēs nobalsot Stelpes pagasta pārvaldē, [[Svitenes pagasts|Svitenes pagastā]] varēs nobalsot Svitenes pagasta saieta namā, [[Valles pagasts|Valles pagastā]] varēs nobalsot Valles saieta namā, [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]] varēs nobalsot Vecsaules saietu namā, [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastā]] varēs nobalsot Misas tautas namā un Vecumnieku tautas namā un [[Viesturu pagasts|Viesturu pagastā]] varēs nobalsot Viesturu pagasta pārvaldē, bet [[Iecavas pagasts|Iecavas pagastā]] neatradīsies neviens iecirknis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni|title=Vēlēšanu iecirkņi|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|30||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210413063920/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauska.lv/lv/pasvaldiba/pasvaldibu-velesanas-2021|title=Pašvaldību vēlēšanas 2021|publisher=[[Bauska]]|website=bauska.lv|access-date={{Dat|2021|6|4||bez}}}}</ref> Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|5}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 7ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||5|31}}, no pulksten 16ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 9ː00 līdz 16.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 13ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas|title=2021. gada 5. jūnija vēlēšanas|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/centrala-velesanu-komisija-izsludina-pasvaldibu-velesanas-5-junija.a389781/|title=Centrālā vēlēšanu komisija izsludina pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā|last=Līcīte|first=Madara|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}|date={{Dat|2021|1|21||bez}}}}</ref> [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ iecirkņos būs jāievēro dažādi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kā, ierodoties iecirknī, ir jāvelk sejas maska, jāievēro divu metru distance no citiem cilvēkiem un jādezinficē rokas, papildus arī tiek ieteikts uz vēlēšanām nākt ar savu pildspalvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/ieteikumi-covid-19-infekcijas-profilaksei-velesanas|title=Ieteikumi Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanās|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|31||bez}}|date={{Dat|2021|3|18||bez}}}}</ref> === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[Politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|13||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Bauskas novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Bauskas novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Bauskas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == {{Dat|2021|4|12}} [[Bauska|Bauskā]] tika izlozēti sarakstu kārtas numuri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauska.lv/lv/jaunumi/notiks-bauskas-novada-domes-velesanam-pieteikto-kandidatu-sarakstu-numuru-izloze-8445|title=Notiks Bauskas novada domes vēlēšanām pieteikto kandidātu sarakstu numuru izloze|publisher=[[Bauska]]|website=bauska.lv|access-date={{Dat|2021|6|4||bez}}|date={{Dat|2021|4|9||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | <small>{{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}</small> ! <small>{{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}</small> ! <small>{{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}</small> ! width="30" | <small>{{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}}</small> ! width="30" | <small>{{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}}</small> |- | align="center" | 1 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 22 | Aivars Okmanis | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 22 | Guntis Kalniņš | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3 | [[KPV LV]] | align="center" | 22 | Aleksandrs Novickis | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4 | [[Saskaņa]] | align="center" | 22 | Andris Arcimovičs | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5 | [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 22 | Ināra Pētersone | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | align="center" | 22 | Atis Avots | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 7 | [[Jaunā konservatīvā partija]] | align="center" | 21 | Inita Nagņibeda | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 8 | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 22 | Dina Romanovska | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 9 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 19 | Jānis Kovals | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti būs zināmi pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts būs pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://pv2021.cvk.lv/pub/bauskas-novads/kandidatu-saraksti Kandidātu saraksti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/bauskas-novads/aktivitate Vēlētāju aktivitāte] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati Vēlēšanu rezultāti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2021}} [[Kategorija:2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] lo1wfo9811oy7bdkx40o937ayeqeilz 10 489689 3662892 3662144 2022-07-30T08:15:00Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic flag.svg|23px]] [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēsJauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] | bodyclass = hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above = '''Medaļas — 19 medaļas''' (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas); '''Norises vieta''' — {{vieta|Francija|Parīze}} | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Fransuā Brants]] * [[Hermanuss Brokmans]] * [[Rūlofs Kleins]] * ''nezināms airētājs'' | group2 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Frederiks Blanšī]] * [[Viljams Eksšovs]] * [[Žaks Le Lavasjē]] | group3 = {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * ''Université de Bruxelles'' — [[Albērs Debelks]] * [[Hendriks van Hēkelums]] * [[Rauls Kelekoms]] * [[Marsels Lebūts]] * [[Lisjēns Londo]] * [[Ernests Moro de Melēns]] * [[Ežēns Nēfss]] * [[Gistavs Pelgrimss]] * [[Alfonss Renjē]] * [[Ilērs Spaņogs]] * [[Ēriks Torntons]] | group4 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * ''Foxhunters Hurlingham'' — [[Džons Beresfords]] * [[Deniss Deilijs]] * [[Fokshols Kīns]] * [[Frenks Makkejs]] * [[Alfrēds Roulinsons]] | group5 = {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Union des Sociétés Françaises'' — [[Vladimirs Aitofs]] * [[A. Albērs]] * [[Leons Binošs]] * [[Konstantīns Enrikess]] * [[Žans Ervē]] * [[Šarls Gonduāns]] * [[Žans Gijs Gotjē]] * [[Aleksandrs Faramons]] * [[Žans Kollā]] * [[Viktors Lardanšē]] * [[Ibērs Lefēvrs]] * [[Žozefs Olivjē]] * [[Franss Reišels]] * [[Andrē Rišmans]] * [[Andrē Rūzvelts]] * [[Emīls Sarāds]] * [[Ogists Žirū]] | group6 = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = * ''Osborne Swimming Club'' — [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Viljams Henrijs]] * [[Pīters Kemps]] * [[Tomass Ko]] * [[Roberts Krošovs]] * [[Viktors Lindbergs]] * [[Frederiks Steipltons]] | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Džons Rimmers]] * [[Sidnijs Robinsons]] * [[Stens Roulijs]] * [[Alfrēds Tisē]] | group8 = {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} | list8 = * [[Augusts Nilsons]] * [[Edgars Obje]] * [[Gustavs Sēderstrēms]] * [[Eižens Šmits]] * [[Kārlis Štāfs]] * [[Čārlzs Vinklers]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * ''French Athletic Club Union'' — [[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] * [[Viljams Atrils]] * [[V. Braunings]] * [[Džons Breids]] * [[Roberts Horns]] * [[Artūrs Makīvojs]] * [[Duglass Robinsons]] * [[H. F. Rokē]] * [[Alfrēds Šneido]] * [[Henrijs Terijs]] * [[Filips Tomelins]] * [[Timotē Žordāns]] | group2 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * ''BLO Polo Club Rugby'' — [[Volters Bakmesters]] * [[Frederiks Frīks]] * [[Žans de Madre]] * [[Volters Makrīrijs]] | group3 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Makss Dekužī]] un [[Bezils de Garmendija]] * [[Harolds Mahoni]] un [[Ivonne Prevo]] | group4 = {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Remons Basē]] * [[Šarls Gonduāns]] * [[Žans Kollā]] * [[Žozefs Rofo]] * [[Emīls Sarāds]] * [[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * ''Bagatelle Polo Club de Paris'' — [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] * [[Frederiks Gills]] * [[Moriss Rauls-Duvāls]] * [[Eduards de Rotšilds]] * ''Mexico'' — [[Eustakiu de Eskandons]] * [[Manuels de Eskandons]] * [[Pablo de Eskandons]] * [[Giljermo Heidens Raits]] | group2 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Lorenss Dohertijs]] un [[Meriona Džonsa Farkuara]] * [[Hedviga Rozenbaumova]] un [[Arčibalds Vordens]] | group3 = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * ''Libellule de Paris'' — [[Tomass Bērdžess]] * [[Alfonss Dekupērs]] * [[Žils Kleveno]] * [[Luijs Lofrē]] * [[Anrī Pesljē]] * [[Ogists Pesluā]] * [[Pols Vasērs]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie medaļnieki|1900]] </noinclude> qjq5ansrzwx7pzf7gs0flvjn1g7ano1 3662893 3662892 2022-07-30T08:15:11Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic flag.svg|23px]] [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] | bodyclass = hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | above = '''Medaļas — 19 medaļas''' (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Fransuā Brants]] * [[Hermanuss Brokmans]] * [[Rūlofs Kleins]] * ''nezināms airētājs'' | group2 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Frederiks Blanšī]] * [[Viljams Eksšovs]] * [[Žaks Le Lavasjē]] | group3 = {{osv|Futbols|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * ''Université de Bruxelles'' — [[Albērs Debelks]] * [[Hendriks van Hēkelums]] * [[Rauls Kelekoms]] * [[Marsels Lebūts]] * [[Lisjēns Londo]] * [[Ernests Moro de Melēns]] * [[Ežēns Nēfss]] * [[Gistavs Pelgrimss]] * [[Alfonss Renjē]] * [[Ilērs Spaņogs]] * [[Ēriks Torntons]] | group4 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * ''Foxhunters Hurlingham'' — [[Džons Beresfords]] * [[Deniss Deilijs]] * [[Fokshols Kīns]] * [[Frenks Makkejs]] * [[Alfrēds Roulinsons]] | group5 = {{osv|Regbijs|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * ''Union des Sociétés Françaises'' — [[Vladimirs Aitofs]] * [[A. Albērs]] * [[Leons Binošs]] * [[Konstantīns Enrikess]] * [[Žans Ervē]] * [[Šarls Gonduāns]] * [[Žans Gijs Gotjē]] * [[Aleksandrs Faramons]] * [[Žans Kollā]] * [[Viktors Lardanšē]] * [[Ibērs Lefēvrs]] * [[Žozefs Olivjē]] * [[Franss Reišels]] * [[Andrē Rišmans]] * [[Andrē Rūzvelts]] * [[Emīls Sarāds]] * [[Ogists Žirū]] | group6 = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} | list6 = * ''Osborne Swimming Club'' — [[Džons Artūrs Džārviss]] * [[Viljams Henrijs]] * [[Pīters Kemps]] * [[Tomass Ko]] * [[Roberts Krošovs]] * [[Viktors Lindbergs]] * [[Frederiks Steipltons]] | group7 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list7 = * [[Čārlzs Benets]] * [[Džons Rimmers]] * [[Sidnijs Robinsons]] * [[Stens Roulijs]] * [[Alfrēds Tisē]] | group8 = {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} | list8 = * [[Augusts Nilsons]] * [[Edgars Obje]] * [[Gustavs Sēderstrēms]] * [[Eižens Šmits]] * [[Kārlis Štāfs]] * [[Čārlzs Vinklers]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Krikets|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * ''French Athletic Club Union'' — [[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] * [[Viljams Atrils]] * [[V. Braunings]] * [[Džons Breids]] * [[Roberts Horns]] * [[Artūrs Makīvojs]] * [[Duglass Robinsons]] * [[H. F. Rokē]] * [[Alfrēds Šneido]] * [[Henrijs Terijs]] * [[Filips Tomelins]] * [[Timotē Žordāns]] | group2 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * ''BLO Polo Club Rugby'' — [[Volters Bakmesters]] * [[Frederiks Frīks]] * [[Žans de Madre]] * [[Volters Makrīrijs]] | group3 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Makss Dekužī]] un [[Bezils de Garmendija]] * [[Harolds Mahoni]] un [[Ivonne Prevo]] | group4 = {{osv|Virves vilkšana|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Remons Basē]] * [[Šarls Gonduāns]] * [[Žans Kollā]] * [[Žozefs Rofo]] * [[Emīls Sarāds]] * [[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Polo|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * ''Bagatelle Polo Club de Paris'' — [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] * [[Frederiks Gills]] * [[Moriss Rauls-Duvāls]] * [[Eduards de Rotšilds]] * ''Mexico'' — [[Eustakiu de Eskandons]] * [[Manuels de Eskandons]] * [[Pablo de Eskandons]] * [[Giljermo Heidens Raits]] | group2 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Lorenss Dohertijs]] un [[Meriona Džonsa Farkuara]] * [[Hedviga Rozenbaumova]] un [[Arčibalds Vordens]] | group3 = {{osv|Ūdenspolo|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * ''Libellule de Paris'' — [[Tomass Bērdžess]] * [[Alfonss Dekupērs]] * [[Žils Kleveno]] * [[Luijs Lofrē]] * [[Anrī Pesljē]] * [[Ogists Pesluā]] * [[Pols Vasērs]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie medaļnieki|1900]] </noinclude> 1w8d35jemptd1rma0qhtn6ws5zhqa12 0 491815 3662782 3662258 2022-07-29T20:52:30Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: kinoreģistr → kino reģistr using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vestsaidas stāsts | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|44,1 miljoni}} | budžets = {{ASV dolārs|6,75miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 152 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1961|10|18|ASV}} | izplatītājs = * ''[[United Artists]]'' | studija = * ''[[Mirisch Pictures]]'' * ''[[Seven Arts Productions]]'' | operators = [[Denjels Faps]] | oriģinālnos = ''West Side Story'' | mūzika = [[Leonards Bernstains]] | aktieri = * [[Natālija Vuda]] * [[Ričards Beimers]] * [[Rita Moreno]] * [[Džordžs Čakiriss]] * [[Rass Tamblins]] | scenārijs = * [[Ernests Lēmans]] | producents = * Roberts Vaizs | režisors = * [[Roberts Vaizs]] * [[Džeroms Robinss]] | žanrs = mūzikls, romantiskā filma | paraksts = | att_izm = | attēls = West Side Story 1961 film poster.jpg | imdb = }}'''"Vestsaidas stāsts"''' ({{Val|en|West Side Story}}) ir 1961. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikāla romantiska drāma, kuras režisors ir [[Roberts Vaizs]]. Filmā galvenās lomas attēlo [[Natālija Vuda]], [[Ričards Beimers]], [[Rita Moreno]], [[Džordžs Čakiriss]] un [[Rass Tamblins]]. Filma ir 1957. gada [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] [[Mūzikls|mūzikla]] adaptācija. Filma ir par divām karojošām jauniešu bandām [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Kādā ballē latīņamerikāniete Marija (Natālija Vuda) sastop Toniju (Ričards Beimers) no pretējās bandas un iemīlas viņā no pirmā acu uzmetiena.<ref>{{Atsauce|title=TV PIRMIZRĀDE! «Vestsaidas stāsts». Mūzikls|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.07.2021-tv-pirmizrade-vestsaidas-stasts.-muzikls.id225359/|accessdate=2021-08-16}}</ref> Tomēr abiem, pastāvoša naida un rasisma dēļ, savas jūtas ir jāslēpj. Filma izdošanas brīdī tika augsti novērtēta no kritiķiem. Tā kļuva arī par pelnošāko 1961. gada filmu. Filma tika nominēta 11 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvām]], no kurām saņēma 10, ieskaitot [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākās filmas]] balvu. "Vestsaidas stāsts" tiek uzskatīts par vienu no labākajiem mūzikliem kino vēsturē. 1997. gadā filma tika iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālais kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:1961. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] cr0cqp5ae4jn78c4geaj1cryvsefv71 0 491838 3662767 3459377 2022-07-29T20:42:35Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Vestsaidas stāsts (filma)]] uz [[Vestsaidas stāsts]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vestsaidas stāsts]] ehx8072uazfgl3qdmj8frao9fymnlsq 0 495373 3662778 3639520 2022-07-29T20:49:54Z Bai-Bot 60304 sīkumi, removed: West Side Story (8) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 79. Zelta globusa balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | presenter = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] | host = | date = {{dat|2022|1|9|N|bez}} | location = | winner = "Labākā drāmas filma":<br />''[[The Power of the Dog]]''<br />"Labākais mūzikls vai kinokomēdija":<br />"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | previous = [[78. Zelta globusa balva|78.]] | main = [[Zelta globusa balva]] | next = [[80. Zelta globusa balva|80.]] }} '''79. Zelta globusa balva''' tika pasniegtas labākajām [[2021. gads kino|2021. gada filmām]] un ASV televīzijas pārraidēm, kuras izvēlējās [[Holivudas Ārzemju preses asociācija|Holivudas Ārvalstu preses asociācija]] (HFPA). Ceremonija notika {{dat|2022|1|9||bez}}.<ref name="variety202110">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|last=Littleton|first=Cynthia|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 15, 2021}}</ref> Nominācijas {{dat|2021|12|13||bez}} paziņoja reperis ''[[Snoop Dogg]]'' un HFPA prezidente Helēna Hoena.<ref name="variety202110"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.indiewire.com/2021/12/golden-globe-nominations-2022-see-full-list-1234685129/ |title=Golden Globe Nominations: 'Licorice Pizza,' 'Squid Game,' 'West Side Story,' and More |last=Lattanzio |first=Ray |date=December 13, 2021 |work=[[IndieWire]] |access-date=December 13, 2021}}</ref> Pirmo reizi kopš [[65. Zelta globusa balva|2008. gada]] nenotika ierastā televīzijas translācija. Ņemot vērā HFPA nepietiekamos centienus novērst organizācijas biedru [[Dažādība|daudzveidību]], dažādas plašsaziņas līdzekļu organizācijas, aktieri un citi radošie darbinieki boikotēja ceremoniju, tādējādi televīzijas kanāls NBC atteicās pārraidīt balvas pasniegšanas ceremoniju. Kā rezultātā HFPA izvēlējās ceremoniju rīkot privātā gaisotnē, uzaicinot organizācijas biedrus un sponsorus, un sabiedrībai rezultāti tika paziņoti, izmantojot Zelta globusa [[Sociālais medijs|sociālos medijus]]. Filmas "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" un ''[[The Power of the Dog]]'' katra saņēma septiņas nominācijas. ''The Power of the Dog'', [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" un HBO seriāls ''[[Succession]]'' katrs ieguva trīs balvas. [[Emdžeja Rodrigesa]] kļuva par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] personu, kas ieguvusi Zelta globusa balvu par tēlojumu, iegūstot balvu kategorijā "Labākā aktrise drāmas seriālā" par Blankas Rodrigesas-Evangelistas lomu seriālā ''[[Pose]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ausiello |first=Michael |date=May 10, 2021 |title=Golden Globes Cancelled: NBC Scraps 2022 Ceremony As Backlash Grows |url=https://www.today.com/popculture/mj-rodriguez-becomes-1st-trans-actress-win-golden-globe-rcna11559|work=[[Today (American TV program)|Today Show]] |access-date=January 10, 2021}}</ref> == Boikots == 2021. gada 10. maijā, [[NBC]] paziņoja, ka nepārraidīs šo ceremoniju, lai kopā ar vairākiem citām mediju kompānijām atbalstītu HFPA boikotu par tās nepietiekamajiem centieniem risināt biedru daudzveidību organizācijā, bet būs atvērts sadarbībai un ceremonijas translācijai televīzijā 2023. gadā, ja HFPA sekmīgi centīsies veikt reformas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvline.com/2021/05/10/golden-globes-cancelled-nbc-2022-ceremony-controversy/|title=Golden Globes Cancelled: NBC Scraps 2022 Ceremony As Backlash Grows|last=Ausiello|first=Michael|website=TVLine|access-date=October 16, 2021|date=May 10, 2021}}</ref> Pēc šiem notikumiem HFPA publicēja savu reformu grafiku, kurā process tiks pabeigts līdz otrai augusta nedēļai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/05/hfpa-statement-timeline-for-reforms-1234753506/|title=HFPA Board Issues Statement On Golden Globes Controversy & Sets Timeline For Reforms: "Top Priority For Our Organization"|last=Pedersen|first=Erik|website=Deadline|access-date=May 10, 2021|date=May 10, 2021|language=en-US}}</ref> 1. oktobrī HFPA publicēja 21 jaunu biedru sarakstu, kurus tā pieņēma darbā saskaņā ar šīm reformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/awards/news/golden-globes-hfpa-2021-new-members-1235078322/|title=Hollywood Foreign Press Association Adds 21 New Members With Emphasis on Diversity|last=Clayton|first=Davis|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 1, 2021}}</ref> Pēc tam HFPA 15. oktobrī paziņoja, ka joprojām plāno rīkot 79. Zelta globusa balvas pasniegšanas ceremoniju 2022. gada 9. janvārī, ar translāciju televīzijā vai bez tās. Joprojām nav skaidrs, vai NBC un citi mediju uzņēmumi, kā arī tie aktieri un citi radošie cilvēki, kas viņus atbalsta, turpinās boikotēt ceremoniju.<ref name="variety202110">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|last=Littleton|first=Cynthia|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 15, 2021}}</ref> Pēc nomināciju paziņošanas laikraksts ''[[The New York Times]]'' rakstīja, ka HPFA izvēle liecina par uzlabojumiem, lai sasniegtu mērķi dažādot sevi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Buchanan |first=Kyle |date=December 13, 2021 |title=Golden Globes Nominations 2022: The Complete List |language=en-US |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2021/12/13/movies/golden-globes-nominees-list.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20211228/https://www.nytimes.com/2021/12/13/movies/golden-globes-nominees-list.html |archive-date=2021-12-28 |access-date=December 21, 2021 |issn=0362-4331}}</ref> taču laikraksts kopā ar daudzām citu izdevumu publikācijām apšaubīja to efektivitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first1=Sonia |last1=Rao |first2=Helena |last2=Andrews-Dyer |title=Golden Globe nominations 2022: The award show everyone thought was gone is back with new nods |language=en-US |work=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/arts-entertainment/2021/12/13/golden-globe-nominations-2022/ |access-date=December 21, 2021 |issn=0190-8286}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rich |first=Katey |title=Golden Globe Nominations 2022: See the Full List of Nominees |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2021/12/golden-globe-nominations-2022-list |access-date=December 21, 2021 |work=[[Vanity Fair]] |language=en-US}}</ref> Ja HFPA nespēs atrast apraides partneri, kas aizstātu NBC, tā būtu pirmā reize kopš [[36. Zelta globusa balva]]s pasniegšanas 1979. gadā, kad ceremonijai nebūtu televīzijas apraides un [[65. Zelta globusa balva]]s pasniegšanas 2008. gadā, kad nenotika tradicionālā balvu pasniegšanas ceremonija.<ref name="variety202110"/><ref name="yahoo">{{Tīmekļa atsauce |first=Conchita |last=Widjojo |date=December 13, 2021 |title=What's Going on With the 2022 Golden Globes? |url=https://news.yahoo.com/going-2022-golden-globes-195750997.html |access-date=December 13, 2021 |work=[[Women's Wear Daily]] |publisher=[[Yahoo!]] |language=en-US}}</ref> == Grafiks == {| class="wikitable" !Datums <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/articles/hfpa-announces-dates-and-timetable-79th-golden-globe-awards|title=The HFPA Announces Dates and Timetable for the 79th Golden Globe Awards|website=www.goldenglobes.com|access-date=October 16, 2021}}</ref> ! Pasākums |- | 2021. gada 13. decembris | Nomināciju paziņošana |- | 2021. gada 17. decembris | Noslēguma biļeteni nosūtīti visiem HFPA biedriem |- | 2022. gada 3. janvāris | Galīgo biļetenu saņemšanas termiņš |- | 2022. gada 9. janvāris | 79. Zelta globusa balvas pasniegšana |} == Laureāti un nominācijas == [[Attēls:TechCrunch Disrupt 2019 (48834434641) (cropped).jpg|thumb|150px|[[Vills Smits]], labākais aktieris drāmas filmā]] [[Attēls:Nicole Kidman Cannes 2017 6.jpg|thumb|150px|[[Nikola Kidmena]], labākā aktrise drāmas filmā]] [[Attēls:Andrew Garfield by Gage Skidmore (cropped).jpg|thumb|150px|[[Endrū Gārfīlds]], labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]] [[Attēls:Kodi Smit-McPhee by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Kodijs Smits-Makfī]], labākais otrā plāna aktieris]] [[Attēls:Ariana DeBose for Bibhu Mohapatra, September 2020.png|thumb|150px|[[Ariāna DeBose]], labākā otrā plāna aktrise]] [[Attēls:Jeremy Strong 2014.jpg|thumb|150px|[[Džeremijs Strongs]], labākais aktieris drāmas seriālā]] [[Attēls:Mj Rodriguez Christmas Lives Within You 2020.png|thumb|150px|[[Emdžeja Rodrigesa]], labākā aktrise drāmas seriālā]] [[Attēls:Jason Sudeikis 2011 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Džeisons Sudeikis]], labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā]] [[Attēls:Jean Smart by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Džīna Smārta]], labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā]] [[Attēls:Michael Keaton Face.jpg|thumb|150px|[[Maikls Kītons]], labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Kate Winslet at the 2017 Toronto International Film Festival (cropped).jpg|thumb|150px|[[Keita Vinsleta]], labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Sarah Snook Saphires (cropped).jpg|thumb|150px|[[Sāra Snuka]], labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā]] === Kino === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākā spēlfilma |- !style="width=50%" | [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Drāma]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Mūzikls vai kinokomēdija]] |- | valign="top" | * '''''[[The Power of the Dog]]''''' ** "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** ''[[CODA]]'' ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** ''[[King Richard]]'' | valign="top" | * '''"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** "[[Lakricas pica]]" ** "[[Neskaties augšup]]" ** "[[Sirano]]" ** ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas filmā |- ! [[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Vills Smits]] par [[Ričards Viljamss|Ričarda Viljamsa]] lomu filmā ''[[King Richard]]''''' ** [[Havjers Bardems]] par [[Desi Arnass|Desī Arnasa]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Benedikts Kamberbačs]] par Fila Bērbanka lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Denzels Vašingtons]] par [[Makbets (tēls)|Makbeta]] lomu filmā ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' ** [[Maheršala Ali]] par Kemerona Tērnera lomu filmā ''[[Swan Song (filma)|Swan Song]]'' | valign="top" | * '''[[Nikola Kidmena]] par [[Lūsīla Bola|Lūsīlas Bolas]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]''''' ** [[Džesika Česteina]] par [[Temija Feja Mesnere|Temijas Fejas Bekeres]] lomu filmā ''[[The Eyes of Tammy Faye]]'' ** [[Kristena Stjuarta]] par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu filmā "[[Spensere (filma)|Spensere]]" (''Spencer'') ** ''[[Lady Gaga]]'' par [[Patrīcija Redžāni|Patrīcijas Redžāni]] lomu filmā "[[Guči nams]]" ** [[Olīvija Kolmane]] par Ledas Karūzo lomu filmā ''[[The Lost Daughter]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūziklā vai kinokomēdijā |- ! [[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Endrū Gārfīlds]] par [[Džonatans Larsons|Džonatana Larsona]] lomu filmā ''[[Tick, Tick... Boom!]]''''' ** [[Entonijs Ramoss]] par Usnavi de la Vegas lomu filmā ''[[In the Heights]]'' ** [[Kūpers Hofmans]] par Gērija Valentaina lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Leonardo Di Kaprio]] par Dr. Rendala Mindija lomu filmā "[[Neskaties augšup]]" ** [[Pīters Dinklidžs]] par [[Sirano de Beržeraks|Sirano de Beržeraka]] lomu filmā "[[Sirano]]" | valign="top" | * '''[[Reičela Zeglere]] par Marijas Vaskezas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Alāna Haima]] par Alanas Keinas lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Dženifere Lorensa]] par Keitas Dibiaskijas lomu filmā "[[Neskaties augšup]]" ** [[Emma Stouna]] par Estellas/[[Kruella De Vila|Kruellas De Vilas]] lomu filmā "[[Kruella]]" ** [[Mariona Kotijāra]] par Ennas Defransnu lomu filmā "[[Anete (filma)|Anete]]" |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Kodijs Smits-Makfī]] par Pītera Gordona lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]''''' ** [[Bens Afleks]] par Čārlija Moringera lomu filmā ''[[The Tender Bar]]'' ** [[Džeimij Dornins]] par Pa lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Kiarans Haindss]] par Popa lomu filmā "Belfāsta" ** [[Trojs Kotsurs]] par Frenka Rosī lomu filmā ''[[CODA]]'' | valign="top" | * '''[[Ariāna DeBose]] par Anitas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Āndžanu Elisa]] par [[Orasīna Praisa|Orasīnas Praisa]] lomu filmā ''[[King Richard]]'' ** [[Katrīna Balfa]] par Ma lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Kirstena Dansta]] par Rouzas Gordones lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Ruta Nega]] par Klēras Belēvas lomu filmā ''[[Passing]]'' |- ! colspan=2 | Pārējās |- ! [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|Labākais režisors]] ! [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Džeina Kempione]] — ''[[The Power of the Dog]]''''' ** [[Denī Vilnēvs]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** [[Kenets Brana]] — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]'' ** [[Stīvens Spīlbergs]] — "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | valign="top" | * '''[[Kenets Brana]] — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]"''' ** [[Ādams Makejs]] — "[[Neskaties augšup]]" ** [[Ārons Sorkins]] — ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Džeina Kempione]] — ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Pols Tomass Andersons]] — "[[Lakricas pica]]" |- ! [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|Labākais skaņu celiņš]] ! [[Labākā oriģināldziesma (Zelta globusa balva)|Labākā oriģināldziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Hanss Cimmers]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** [[Alberto Iglesiass]] — "[[Paralēlās mātes]]" (''Parallel Mothers'') ** [[Džonijs Grīnvuds]] — ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Aleksandrs Desplā]] — "[[Francijas Vēstnesis]]" ** [[Žermēna Franko]] — "[[Enkanto]]" | valign="top" | * '''''[[No Time to Die (dziesma)|No Time to Die]]'' ([[Billija Ailiša]] un [[Fineass O'Konels]]) — "[[Nav laiks mirt]]"''' ** ''[[Be Alive]]'' ([[Bejonse Noulza]] un ''Dixson'') — ''[[King Richard]]'' ** ''Dos Oruguitas'' ([[Lins Manuels Miranda]]) — "[[Enkanto]]" ** ''Down to Joy'' ([[Vans Morisons]]) — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** ''Here I Am (Singing My Way Home)'' <br /> ([[Džeimijs Hārtmens]], [[Dženifere Hadsone]] un [[Kerola Kinga]]) — ''[[Respect]]'' |- ! [[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]] ! [[Labākā filma svešvalodā (Zelta globusa balva)|Labākā filma svešvalodā]] |- | valign="top" | * '''"[[Enkanto]]"''' ** "[[Bēgšana]]" (''Flee'') ** "[[Luka]]" ** ''My Sunny Maad'' ** "[[Raja un pēdējais pūķis]]" | valign="top" | * '''''[[Drive My Car]]'' (ドライブ・マイ・カ, [[Japāna]])''' ** ''[[A Hero]]'' (قهرمان, [[Irāna]]) ** ''[[Compartment No. 6]]'' (''Hytti nro 6'', [[Somija]]) ** "[[Paralēlās mātes]]" (''Parallel Mothers'', [[Spānija]]) ** ''[[The Hand of God]]'' (''È stata la mano di Dio'', [[Itālija]]) |} === Filmas ar vairākām nominācijām === Šīs filmas saņēmušas vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |+ !Nominācijas !Filmas |- | rowspan="2" style="text-align:center| 7 | "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" |- | ''[[The Power of the Dog]] |- | rowspan="4" style="text-align:center| 4 | "[[Neskaties augšup]]" |- | ''[[King Richard]]'' |- | "[[Lakricas pica]]" |- | "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- | rowspan="3" style="text-align:center| 3 | ''[[Being the Ricardos]]'' |- | "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" |- | "[[Enkanto]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center| 2 | ''[[CODA]]'' |- | "[[Sirano]]" |- | ''[[The Lost Daughter]]'' |- | "[[Paralēlās mātes]]" (''Parallel Mothers'') |- | ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |} === Filmas ar vairākām uzvarām === Šīs filmas ieguvušas vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |+ !Uzvaras !Filmas |- | rowspan="2" style="text-align:center| 3 | ''[[The Power of the Dog]]'' |- | "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |} === Televīzija === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākais seriāls |- !style="width=50%" | [[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Drāmas seriāls]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikas vai komēdijseriāls (Zelta globusa balva)|Mūzikas vai komēdijseriāls]] |- | valign="top" | * '''''[[Succession]]'' ([[HBO]])''' ** "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') (''[[Netflix]]'') ** ''[[Pose]]'' ([[FX (TV kanāls)|FX]]) ** ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'') ** ''[[The Morning Show]]'' (''[[Apple TV+]]'') | valign="top" | * '''''[[Hacks]]'' (''[[HBO Max]]'')''' ** ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') ** ''[[Reservation Dogs]]'' (''[[FX on Hulu]]'') ** "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** "[[Varenie]]" (''The Great'') (''[[Hulu]]'') |- ! colspan=2 | [[Labākais miniseriāls vai filma (Zelta globusa balva)|Labākais miniseriāls vai filma]] |- | colspan=2 style="vertical-align:top;" | * '''''[[The Underground Railroad]]'' (''[[Amazon Prime Video|Prime Video]]'')''' ** ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'') ** ''[[Impeachment: American Crime Story]]'' (FX) ** ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') (HBO) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas seriālā |- ! [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džeremijs Strongs]] par Kendala Roja lomu seriālā ''Succession'' (HBO)''' ** [[Billijs Porters]] par Preja Tella lomu seriālā ''[[Pose]]'' (FX) ** [[Braians Kokss]] par Logana Roja lomu seriālā ''[[Succession]]'' (HBO) ** [[Lī Džons Dže]] par Sona Gi Huna lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'') ** [[Omars Sī]] par Asāna Diopa lomu seriālā "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') (''Netflix'') | valign="top" | * '''[[Emdžeja Rodrigesa]] par Blankas Rodrigesas Evangelistas lomu seriālā ''[[Pose]]'' (FX)''' ** [[Dženifere Anistone]] par Aleksas Levijas lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''Apple TV+'') ** [[Elizabete Mosa]] par Džūnas Osbornas lomu seriālā "[[Kalpones stāsts]]" (''The Handmaid's Tale'') (''Hulu'') ** [[Kristīne Baranski]] par Daienas Lokhārtas lomu seriālā ''[[The Good Fight]]'' (''[[Paramount+]]'') ** [[Uzo Aduba]] par Brūkas Teilores lomu seriālā "[[Ārstēšana (seriāls)|Ārstēšana]]" (''In Treatment'') (HBO) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūzikas vai komēdijseriālā |- ! [[Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džeisons Sudeikis]] par Teda Laso lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'')''' ** [[Entonijs Andersons]] par Andrē Džonsona lomu seriālā ''[[Black-ish]]'' ([[American Broadcasting Company|ABC]]) ** [[Mārtins Šorts]] par Olivera Patnema lomu seriālā ''Only Murders in the Building'' (''Hulu'') ** [[Nikolass Holts]] par [[Pēteris III|Pētera III]] lomu seriālā "[[Varenie]]" (''The Great'') (''Hulu'') ** [[Stīvs Mārtins]] par Cārlza Heidena Sevedža lomu seriālā ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') | valign="top" | * '''[[Džīna Smārta]] par Deboras Vensas lomu seriālā ''Hacks'' (''HBO Max'')''' ** [[Elle Feninga]] par [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] lomu seriālā "[[Varenie]]" (''The Great'') (''Hulu'') ** [[Hanna Einbindere]] par Avas Denjelas lomu seriālā ''[[Hacks]]'' (''HBO Max'') ** [[Iza Reja]] par Izas Dī lomu seriālā "[[Kā baltais zvirbulis]]" (''Insecure'') (HBO) ** [[Treisija Elisa Rosa]] par Reinbovas Džonsones lomu seriālā ''[[Black-ish]]'' (ABC) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Maikls Kītons]] par Semjuels Finikss lomu miniseriālā ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'')''' ** [[Jūens Makgregors]] par [[Halsons|Halsona]] lomu seriālā ''[[Halston]]'' (''Netflix'') ** [[Oskars Aizeks]] par Džonatans Levijs lomu miniseriālā ''[[Scenes from a Marriage]]'' (HBO) ** [[Pols Betanijs]] par [[Vīzija (tēls)|Vīzijas]] lomu miniseriālā ''[[WandaVision]]'' (''[[Disney+]]'') ** [[Tahars Rahims]] par [[Čārlzs Sobradžs|Čārlza Sobradža]] lomu seriālā ''[[The Serpent]]'' (''Netflix'') | valign="top" | * '''[[Keita Vinsleta]] par Mariannas Šīanas lomu miniseriālā "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') (HBO)''' ** [[Džesika Česteina]] par Mira Filipsas lomu miniseriālā ''[[Scenes from a Marriage]]'' (HBO) ** [[Elizabete Olsena]] par [[Vanda Maksimova|Vandas Maksimovas / Sārtās raganas]] lomu miniseriālā ''[[WandaVision]]'' (''Disney+'') ** [[Mārgareta Kuelija]] par Aleksas lomu miniseriālā ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** [[Sintija Erivo]] par [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] lomu seriālā ''[[Genius: Aretha]]'' (''[[National Geographic (TV kanāls)|National Geographic]]'') |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[O Jonsu]] par O Ilnams lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'')''' ** [[Bilijs Kradaps]] par Korija Elisona lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''Apple TV+'') ** [[Brets Goldsteins]] par Rojs Kents lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** [[Kīrans Kalkins]] par Romāna Roja lomu seriālā ''[[Succession]]'' (HBO) ** [[Marks Duplass]] par Čārlija Bleka lomu seriālā ''The Morning Show'' (''Apple TV+'') | valign="top" | * '''[[Sāra Snuka]] par Šivas Rojas lomu seriālā ''[[Succession]]'' (HBO)''' ** [[Dženifere Kulidža]] par Tanjas Makvidas lomu seriālā "[[Baltais lotoss]]" (''The White Lotus'') (HBO) ** [[Endija Makdovela]] par Polas lomu miniseriālā ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** [[Hanna Vedingema]] par Rebekas Veltones lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** [[Keitlīna Dīvere]] par Betsijas Malumas lomu miniseriālā ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'') |} === Televīziju projekti ar vairākām nominācijām === Šie televīziju projekti saņēmuši vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | style="text-align:center| 5 | ''[[Succession]]'' |- | rowspan="2" style="text-align:center| 4 | ''[[The Morning Show]]'' |- | "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') |- | rowspan="7" style="text-align:center| 3 | ''[[Dopesick]]'' |- | "[[Varenie]]" (''The Great'') |- | ''[[Hacks]]'' |- | ''[[Maid]]'' |- | ''[[Only Murders in the Building]]'' |- | ''[[Pose]]'' |- | ''[[Squid Game]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center| 2 | ''[[Black-ish]]'' |- | "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') |- | "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') |- | ''[[Scenes from a Marriage]]'' |- | ''[[WandaVision]]'' |} === Televīziju projekti ar vairākām uzvarām === Šie televīziju projekti ieguvuši vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Uzvaras ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | rowspan="1" style="text-align:center | 3 || ''[[Succession]]'' |- | rowspan="1" style="text-align:center | 2 || ''[[Hacks]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.goldenglobes.com/}} * [https://www.youtube.com/watch?v=KmMopLdC0FM Oficiālais ''YouTube'' kanāls] [[Kategorija:2021. gada kino balvas]] [[Kategorija:Zelta globusa balva]] 0zcfz7i62xu66hywy9fhx9k36w2byi9 0 496930 3662861 3661504 2022-07-30T06:31:52Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ update...... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|7|30||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1289603700}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954513533}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|922620845}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|664793721}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|612358980}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}. ** "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** Papildu, "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> * Filmu sērija "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" pēc filmas "[[Minioni 2]]" iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}</ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] cl9496f0vyaqt36qbub0r8ust6mph19 0 499734 3662866 3653959 2022-07-30T06:49:34Z Baisulis 11523 update ..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = DC Supermīluļu līga | attēls = DC Supermīluļu līga plakātsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''DC League of Super-Pets'' | žanrs = animācijas filma, komēdija | režisors = [[Džareds Stērns]] | producents = * Patriša Hiksa * [[Dveins Džonsons]] * [[Denija Garsija]] * Hirams Garsija * Džareds Stērns | scenārija autors = | galvenajās lomās = * Dveins Džonsons * [[Kevins Hārts]] * [[Keita Makinona]] * [[Džons Krasinskis]] * [[Vanesa Baiere]] * [[Nataša Liouna]] * [[Djego Luna]] * [[Tomass Midldičs]] * [[Bens Švarcs]] * [[Kiānu Rīvss]] | mūzika = [[Stīvs Jablonskis]] | operators = | montāža = * [[Deivids Egans]] * [[Džoana Reiza]] | studija = * ''[[Warner Animation Group]]'' * ''[[DC Entertainment]]'' * ''[[Seven Bucks Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|7|27|pirmizrāde|2022|7|29|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|90 miljoni}}<ref name="VarietyProj">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/box-office-dc-league-of-super-pets-vengeance-1235326365/amp/|title= Box Office: ‘DC League of Super-Pets’ to Overtake ‘Nope’ With $25 Million-Plus Debut|date=July 27, 2022|first=Rebecca |last= Rubin |website=Variety |access-date=July 27, 2022}}</ref> | ienākumi = | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"DC Supermīluļu līga"''' ({{val|en|DC League of Super-Pets}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[trīsdimensiju telpa|3D]] [[datoranimācija]]s [[supervaronis|supervaroņu]] kinokomēdija, ko producējusi studija ''[[Warner Animation Group]]'', un kas balstīta uz ''[[DC Comics]]'' komiksiem par supervaroņu komandu ''[[Legion of Super-Pets]]''. Filmas režisors ir [[Džareds Stērns]] un šī ir viņa debijas filma. Galvenos tēlus ierunājuši [[Dveins Džonsons]], [[Kevins Hārts]], [[Keita Makinona]], [[Džons Krasinskis]], [[Vanesa Baiere]], [[Nataša Liouna]], [[Djego Luna]], [[Tomass Midldičs]], [[Bens Švarcs]] un [[Kiānu Rīvss]]. Filmas "DC Supermīluļu līga" pirmizrāde notika {{dat|2022|7|27||bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]], bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka rādīt no 29. jūlija. Filmas izplatītājs ir ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]''. Tā ir saņēmusi pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Warner Animation Group}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Warner Animation Group filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. Animation filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. animācijas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] bho1k4oemlz15l0buuzbp7lns62dekf 0 500254 3662717 3661627 2022-07-29T16:47:58Z DrewAir 91233 /* Jūlijs */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * — * — * — * — * — {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] hohtq67k4dbosz416mpcx98451r95lu 3662720 3662717 2022-07-29T17:03:47Z DrewAir 91233 /* Jūlijs */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]][[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * — * — * — * — * — {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] 1bwnvz6q3gi85ciqbm5jsxtybayn04m 3662721 3662720 2022-07-29T17:05:13Z DrewAir 91233 /* Jūlijs */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * — * — * — * — * — {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] 22o6b5hq8cwu5v3k62z9e1b1881aadj 0 500542 3662941 3643015 2022-07-30T09:31:31Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Stūrmaņa divnieki vīriešiem (M2+) airēšanā |games = 1900. gada Vasaras |image = Olympic Rowing 1900.jpg |image_size = 300 |caption = Skats no airēšanas sacensībām. |venue = [[Sēna]] (starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem), {{vieta|Francija|Parīze}} |date = 1900. gada 25. — 26. augusts |competitors = 21 |nations = 3 |teams = 7 |gold = ''Minerva Amsterdam'' <br/> [[Fransuā Brants]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]]<ref name=Brokmans/> (stūr.) <br/> nezināms dalībnieks (stūr.) |goldNOC = ZZX |silver = ''Société Nautique de la Marne'' <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> nezināms dalībnieks (stūr.) |silverNOC = FRA |bronze = ''Rowing Club Castillon'' <br/> [[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] (stūr.) |bronzeNOC = FRA |win_value = |prev = |next = [[Airēšana 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — divnieki ar stūrmani vīriešiem|1920 Antverpene]] }} {{Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Stūrmaņa divnieki vīriešiem (M2+) airēšanā''' bija viena no četrām olimpiskajām disciplīnām [[airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|airēšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas 1900. gada 25. augustā (kvalifikācija) un 26. augustā (fināls). To norises vieta bija [[Sēna]]s upe, Parīzē, starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem. Sacensībās startēja 7 airētāju komandas, kuras lielākoties sastāvēja no trim dalībniekiem. Kopumā sacensībās piedalījās [[Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|21 sportists no 3 valstīm]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ROW/mens-coxed-pairs.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417193102/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ROW/mens-coxed-pairs.html |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 29. decembris |title=Rowing at the 1900 Paris Summer Games: Men's Coxed Pairs |accessdate=2021. gada 29. decembris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111003000040/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ROW/mens-coxed-pairs.html |date=2011. gada 3. Oktobris }}</ref> Zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] ''Minerva Amsterdam'', kuru veidoja [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandes]] sportisti [[Fransuā Brants]], [[Rūlofs Kleins]], [[Hermanuss Brokmans]] (stūrmanis kvalifikācijas kārtā) un kāds nezināms Francijas sportists (stūrmanis fināla kārtā). Sudraba medaļu ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] komanda ''Société Nautique de la Marne'', kuras sastāvā bija [[Lisjēns Martinē]], [[Renē Valefs]] un kāds nezināms dalībnieks (stūrmanis). Savukārt bronzas medaļu ieguva Francijas komanda ''Rowing Club Castillon'', kuru veidoja [[Karloss Deltūrs]], [[Antuāns Vedrēns]] un stūrmanis [[Rauls Paoli]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/157510 |title=Rowing at the 1900 Summer Olympics: Coxed Pairs, Men |publisher=Olympedia.org |accessdate=2021. gada 5. decembris}}</ref> == Sacensību formāts == Katrā braucienā varēja piedalīties komanda, kura sastāvēja no diviem airētājiem un viena stūrmaņa. Katram no airētājam bija viens airis, katrs savā pusē. Sacensībā tika aizvadītās divas kārtas: pusfināls un fināls. 25. augustā tika aizvadīti divi pusfināla braucieni, kur vienā startēja 3 komandas, bet otrā pusfinālā 4 komandas. No katra pusfināla, fināla kārtai kvalificējās divas labākās airētāju komandas. Finālā startēja 4 komandas. Sacensību distances garums bija 1750 metri. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:25em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Rowing coxed pair 1900.jpg|90px]] <br/> '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Minerva Amsterdam'' ''' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}}<ref name=Brokmans>Brokmans bija Nīderlandes komandas stūrmanis pusfināla sacensībās, bet ne fināla sacensībās, kurās kā stūrmanis piedalījās kāds nezināms franču sportists. SOK uzskata, Brokmanu par zelta medaļas ieguvēju un viņš ir iekļauts olimpisko medaļnieku datubāzē.</ref> (stūr.) <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} (stūr.) | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Société Nautique de la Marne'' ''' <br/> [[Lisjēns Martinē]] <br/> [[Renē Valefs]] <br/> nezināms dalībnieks (stūr.) | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Rowing Club Castillon'' ''' <br/> [[Karloss Deltūrs]] <br/> [[Antuāns Vedrēns]] <br/> [[Rauls Paoli]] (stūr.) |} == Rezultāti == {{Color box|#cfc| '''Q''' |border=darkgray}} — Kvalifikācija nākamajai kārtai === Kvalifikācijas kārta === ; 1. kvalifikācija {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Airētāji !! Stūrmanis !! Komanda !! Pārstāvētā valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left| [[Lisjēns Martinē]] un [[Renē Valefs]] || align=left| nezināms || align=left| ''Société Nautique de la Marne'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 6:47.4 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left| [[Fransuā Brants]] un [[Rūlofs Kleins]] || align=left| [[Hermanuss Brokmans]]<ref name=Brokmans/> || align=left| ''Minerva Amsterdam'' || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || 6:56.0 || '''Q''' |- | — || align=left| [[Gordons Lovs]] un [[Luijs Rošē]] || align=left| nezināms || align=left| ''Stade Français'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |} ; 2. kvalifikācija {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Airētāji !! Stūrmanis !! Komanda !! Pārstāvētā valsts !! Laiks !! Piezīmes |- style="background:#cfc;" | 1 || align=left| [[Karloss Deltūrs]] un [[Antuāns Vedrēns]] || align=left| [[Rauls Paoli]] || align=left| ''Rowing Club Castillon'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 6:33.4 || '''Q''' |- style="background:#cfc;" | 2 || align=left| [[Pjērs Ferlīns]] un [[Metjū (airētājs)|Metjū]] || align=left| nezināms || align=left| ''Cercle Nautique de Reims'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 7:00.0 || '''Q''' |- | 3 || align=left| [[Prospērs Brigemans]] un [[Moriss Hemelsūts]] || align=left| nezināms || align=left| ''Royal Club Nautique de Gand'' || align=left|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} || 7:00.4 || |- | 4 || align=left| [[Anrī Delabārs]] un [[Robērs Želē]] || align=left| nezināms || align=left| ''Club Nautique de Dieppe'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 7:04.0 || |} === Fināls === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Airētāji !! Stūrmanis !! Komanda !! Pārstāvētā valsts !! Laiks |- | {{gold1}} || align=left| [[Fransuā Brants]] un [[Rūlofs Kleins]] || align=left| nezināms || align=left| ''Minerva Amsterdam'' || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || 7:34.2 |- | {{silver2}} || align=left| [[Lisjēns Martinē]] un [[Renē Valefs]] || align=left| nezināms || align=left| ''Société Nautique de la Marne'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 7:34.4 |- | {{bronze3}} || align=left| [[Karloss Deltūrs]] un [[Antuāns Vedrēns]] || align=left| [[Rauls Paoli]] || align=left| ''Rowing Club Castillon'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 7:57.2 |- | 4 || align=left| [[Pjērs Ferlīns]] un [[Metjū (airētājs)|Metjū]] || align=left| nezināms || align=left| ''Cercle Nautique de Reims'' || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 7:00.0 |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Divnieku ar stūrmani disciplīnā startēja 22 sportisti (7 komandas) no 3 valstīm. Visas valstis šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi. * {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|16}} * {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras|3}}<ref>Startēja Jauktajā komandā kopā ar vienu Francijas sportistu, kurš fināla kārtā bija komandas stūrmanis</ref> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417193102/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ROW/mens-coxed-pairs.html Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — divnieki ar stūrmani vīriešiem (Sports Reference)] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/157510 Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — divnieki ar stūrmani vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — divnieki ar stūrmani vīriešiem (''Olympics'')] {{en}} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Rowing 1900". Accessed 26 February 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/row1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051215152927/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/row1900.html |date={{dat|2005|12|15||bez}} }} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{Stūrmaņa divnieki airēšanā olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni airēšanā — stūrmaņa divnieki vīriešiem}} [[Kategorija:Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Stūrmaņu divnieki]] g830wle7cdp8e49s1unae0ry7wuzyqr 0 500762 3662880 3661687 2022-07-30T07:03:43Z Dainis 876 /* Jūlijs */ wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOC limit|limit=2}} {{KGVT|2022}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1''); ** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''. * [[19. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6''). * [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. janvāris]]: ** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L₂; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A''). * [[26. janvāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''. * [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''. * [[31. janvāris]]: ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''. === Februāris === * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87''). * [[3. februāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1''). * [[10. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]''; ** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''. * [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS''). * [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[21. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā. * [[25. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''. * [[26. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B''); ** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]. * [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''. * [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''. * [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam. * [[3. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm. * [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''. * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]]; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''. * [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''. * [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''. * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]]. * [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5''). * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[9. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''. * [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''. * [[15. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D''); ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1''). * [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]]. * [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13''). * [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[27. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]]; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]''; ** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''. === Maijs === * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''. * [[5. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[6. maijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''. * [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''. * [[13. maijs]]: ** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''. * [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. maijs]]: * [[25. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling''); ** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''. * [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''. * [[22. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'': ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]''; ** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu. * [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''. * [[28. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]''; ** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[29. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''. * [[30. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]''; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring''). * [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''. * [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''. * [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''. * [[7. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''. * [[13. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3''); ** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''. * [[15. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''; ** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]'' un vēl 3 pavadoņi. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. == Miruši == [[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]] * [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā) * [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]] gmho8d54bmdkog7dmdof65baszyywft 3662884 3662880 2022-07-30T07:07:55Z Dainis 876 /* Jūlijs */ wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOC limit|limit=2}} {{KGVT|2022}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1''); ** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''. * [[19. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6''). * [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. janvāris]]: ** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L₂; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A''). * [[26. janvāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''. * [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''. * [[31. janvāris]]: ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''. === Februāris === * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87''). * [[3. februāris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]''; ** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1''). * [[10. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]''; ** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''. * [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS''). * [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[21. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā. * [[25. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''. * [[26. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B''); ** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]]. * [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''. * [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''. * [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam. * [[3. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm. * [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]''; ** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''. * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]]; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''. * [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''. * [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''. * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]]. * [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5''). * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[9. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''. * [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''. * [[15. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D''); ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1''). * [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]]. * [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13''). * [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]]. * [[27. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]]; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]''; ** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''. === Maijs === * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''. * [[5. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[6. maijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''. * [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''. * [[13. maijs]]: ** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L''); ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''. * [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. maijs]]: * [[25. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling''); ** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''. * [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''. * [[22. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'': ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]''; ** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu. * [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''. * [[28. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]''; ** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''. * [[29. jūnijs]]: ** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''. * [[30. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]''; ** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring''). * [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''. * [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''. * [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''. * [[7. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''. * [[13. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3''); ** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''. * [[15. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]''; ** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''. * [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[27. jūlijs]]: ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', 2 × ''[[Dianci Zuzhuang Shiyan]]'', ''[[GNSS-R]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]''. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''. == Miruši == [[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]] * [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā) * [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]] 25q4hbg39irwxxmvznmblxvcdaznbmd 10 500763 3662883 3661682 2022-07-30T07:06:51Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2022 | pavadoņi = 49 × [[Starlink]] {{!}} [[ION SCV-004]]{{,}} [[Alba Cluster 3]]{{,}} [[Alba Cluster 4]]{{,}} [[Capella 7]]{{,}} [[Capella 8]]{{,}} 2 × [[ICEYE]]{{,}} [[Sič 2-30]]{{,}} [[UMBRA-02]]{{,}} [[BRO-5]]{{,}} [[Dodona]]{{,}} [[DEWASAT-1]]{{,}} [[ETV-A1]]{{,}} 44 × [[Flock 4x]]{{,}} [[Gossamer-Piccolomini]]{{,}} [[HYPSO-1]]{{,}} [[IRIS-A]]{{,}} 4 × [[Kepler (pavadonis)|Kepler]]{{,}} [[LabSat]]{{,}} 4 × [[Lemur-2]]{{,}} 3 × {{,}} [[MDASat-1]]{{,}} [[NuX-1]]{{,}} [[OroraTech 1]]{{,}} [[STORK-1]]{{,}} [[STORK-2]]{{,}} [[SW1FT]]{{,}} 8 × [[Tevel-1]]{{,}} [[VZLUSat-2]]{{,}} 2 × [[FOSSA PocketPOD]]{{,}} [[Challenger (pavadonis)|Challenger]]{{,}} [[CShark Pilot-1]]{{,}} [[Delfi-PQ]]{{,}} [[EASAT-2]]{{,}} [[FOSSASAT-2E5]]{{,}} [[FOSSASAT-2E6]]{{,}} [[Grizu-263a]]{{,}} [[HADES]]{{,}} [[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]{{,}} [[MDQube-SAT1]]{{,}} [[PION-BR1]]{{,}} [[SanoSat-1]]{{,}} [[SATTLA-2A]]{{,}} [[SATTLA-2B]]{{,}} [[Unicorn 1]]{{,}} [[Unicorn 2A]]{{,}} [[Unicorn 2D]]{{,}} [[Unicorn 2E]]{{,}} [[Unicorn 2TA1]]{{,}} [[WISeSAT-1]]{{,}} [[WISeSAT-2]] {{!}} [[ADLER-1]]{{,}} [[GEARRS-3]]{{,}} [[PAN-A]]{{,}} [[PAN-B]]{{,}} [[SteamSat-2]]{{,}} [[STORK-3]]{{,}} [[TechEdSat-13]] {{!}} [[Shiyan 13]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-324]]{{,}} [[USA-325]] {{!}} [[Ludi Tance-1 01A]] {{!}} [[CSG-2]] {{!}} [[USA-326]] {{!}} 49 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2553]] {{!}} 34 × [[OneWeb]] {{!}} <s>[[BAMA-1]]{{,}} [[INCA]]{{,}} [[QubeSat]]{{,}} [[R5-S1]]</s> {{!}} [[EOS-04]]{{,}} [[INSPIRESat-1]]{{,}} [[INS-2TD]] {{!}} [[Progress MS-19]] (6 × [[YuZGU-55]]) {{!}} [[NG-17|Cygnus NG-17]] ([[NACHOS]]) {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} 50 × [[Starlink]] {{!}} [[Ludi Tance 1 01B]] {{!}} [[Taijing-3 01]]{{,}} [[Taijing-4 01]]{{,}} [[Hainan-1 01]]{{,}} [[Hainan-1 02]]{{,}} [[Wenchang-1 01]]{{,}} [[Wenchang-1 02]]{{,}} [[Xidian-1]]{{,}} [[Jilin-1 Mofang-02A 01]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]{{,}} [[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]{{,}} [[Tianqi-19]]{{,}} [[Chaohu 1]]{{,}} [[Chuangxing Leishen]]{{,}} [[Xingshidai-17]]{{,}} [[Qimingxing 1]] {{!}} [[StriX-β]] {{!}} [[GOES-T]] {{!}} 47 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yinhe 4]]{{,}} [[Xuanmingxingyuan]] {{!}} [[Noor 2]] {{!}} 48 × [[Starlink]] {{!}} [[S4 CROSSOVER]]{{,}} [[OreSat0]]{{,}} 20 × [[SpaceBEE]] {{!}} [[Yaogan 34-02]] {{!}} '''[[Sojuz MS-21]]''' {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Meridian-M № 10]] {{!}} [[Pujiang 2]]{{,}} [[Tiankun 2]] {{!}} [[Tianping 2A]]{{,}} [[Tianping 2B]]{{,}} [[Tianping 2C]] {{!}} [[ION SCV-005]]{{,}} [[EnMAP]]{{,}} [[GNOMES-3]]{{,}} 4 × [[Hawk 4]]{{,}} [[Lynk Tower 1]]{{,}} [[MP42 / Tiger-3]]{{,}} 5 × [[ÑuSat]]{{,}} [[AlfaCrux]]{{,}} [[ARCSAT]]{{,}} [[BRO-7]]{{,}} [[CZE-BDSat]]{{,}} [[Omnispace Spark-1]]{{,}} 4 × [[Patrol Mission]]{{,}} [[Pixxel TD-2]]{{,}} [[PlantSat]]{{,}} 12 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[SUCHAI 2]]{{,}} [[SUCHAI 3]] {{!}} [[BlackSky 16]]{{,}} [[BlackSky 17]] {{!}} [[Gaofen 3-03]] {{!}} [[Kosmos-2554]] {{!}} '''[[Ax-1]]''' {{!}} [[Zhongxing 6D]] {{!}} [[Daqi 1]] {{!}} 2 × [[USA-327]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-4]]''' {{!}} [[Siwei Gaojing 1-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 1-02]] {{!}} [[Kosmos-2555]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Jilin-1 Gaofen-04A]]{{,}} 4 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 3 × [[E-Space Demo]]{{,}} [[AuroraSat-1]]{{,}} [[BRO-6]]{{,}} [[Copia]]{{,}} 24 × [[SpaceBEE]]{{,}} [[MyRadar-1]]{{,}} [[TRSI-2]]{{,}} [[TRSI-3]]{{,}} [[Unicorn 2]] {{!}} [[Jilin-1 Kuanfu-01C]]{{,}} 7 × [[Jilin-1 Gaofen-03D]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 4]] {{!}} <s>[[Jilin-1 Mofang-01A]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2556]] {{!}} [[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]] {{!}} [[LEO Test Sat 1]]{{,}} [[LEO Test Sat 2]]{{,}} [[Digui Tongxin Weixing]] {{!}} [[Vigoride-3]]{{,}} [[Sherpa-AC1]]{{,}} [[ION SCV-006]]{{,}} [[GHGSat-C3]]{{,}} [[GHGSat-C4]]{{,}} [[GHGSat-C5]]{{,}} 3 × [[Hawk 5]]{{,}} 5 × [[ICEYE]]{{,}} 4 × [[ÑuSat]]{{,}} [[Umbra-03]]{{,}} [[Agile Micro Sat]]{{,}} [[BroncoSat-1]]{{,}} [[Centauri-5]]{{,}} 2 × [[Cicero-2]]{{,}} 2 × [[CNCE Block 2]]{{,}} [[Connecta T1.1]]{{,}} [[CPOD A]]{{,}} [[CPOD B]]{{,}} [[DISCO-1]]{{,}} [[Foresail-1]]{{,}} [[Guardian 1]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Omnispace Spark-2]]{{,}} [[Planetum 1]]{{,}} [[Platform 1]]{{,}} [[PTD-3 / TBIRD]]{{,}} [[SBUDNIC]]{{,}} [[SelfieSat]]{{,}} [[SPiN-1]]{{,}} [[Urdaneta-Armsat1]]{{,}} [[VariSat-1C]]{{,}} 7 × [[FOSSASAT-2E]]{{,}} [[Veery-FS1]] {{!}} 9 × [[Jili Xingzuo-1]] {{!}} [[Progress MS-20]] (2 × [[JuZGU-55]]{{,}} 2 × [[Ciolkovskij-Rjazan]]) {{!}} '''[[Shenzhou 14]]''' {{!}} [[Nilesat-301]] {{!}} <s>2 × [[TROPICS]]</s> {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SARah-1]] {{!}} [[Globalstar FM15]]{{,}} [[USA-328]]{{,}} [[USA-329]]{{,}} [[USA-330]]{{,}} [[USA-331]] {{!}} [[PVSAT]]{{,}} [[ASTRIS-II]]{{,}} [[CubesatYonsei]]{{,}} [[SNUGLITE]]{{,}} [[STEP CubeLab-II]] {{!}} [[Tianxing 1]] {{!}} [[MEASAT-3d]]{{,}} [[GSAT-24]] {{!}} 3 × [[Yaogan 35-02]] {{!}} [[Gaofen-12 03]] {{!}} [[CAPSTONE]] {{!}} [[SES-22]] {{!}} [[DS-EO]]{{,}} [[NeuSAR]]{{,}} [[Scoob-1]] {{!}} [[USA-332]]{{,}} [[USA-333]] {{!}} [[CTIM-FD]]{{,}} [[GPX-2]]{{,}} 2 × [[Gunsmoke-L]]{{,}} [[MISR-B]]{{,}} [[NACHOS-2]]{{,}} [[Recurve]]{{,}} [[Slingshot-1]] {{!}} [[Kosmos-2557]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian II-03]] {{!}} [[USA-334]] {{!}} [[LARES 2]]{{,}} [[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]{{,}} [[AstroBio CubeSat]]{{,}} [[CELESTA]]{{,}} [[GreenCube]]{{,}} [[MTCube 2]]{{,}} [[TRISAT-R]] {{!}} [[SpaceX CRS-25]] ([[BeaverCube]]{{,}} [[CapSat-1]]{{,}} [[CLICK A]]{{,}} [[D3 (pavadonis)|D3]]{{,}} [[JAGSAT]]{{,}} [[TUMnanoSAT]]) {{!}} [[Siwei Gaojing 2-01]]{{,}} [[Siwei Gaojing 2-02]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} 46 × [[Starlink]] {{!}} [[Wentian]] {{!}} 53 × [[Starlink]] {{!}} [[SATech 01]]{{,}} 2 × [[Dianci Zuzhuang Shiyan]]{{,}} [[GNSS-R]]{{,}} [[Jinan-1]]{{,}} [[Nanyue Kexue Xing]] {{!}} [[Yaogan 35-03A]]{{,}} [[Yaogan 35-03B]]{{,}} [[Yaogan 35-03C]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> gsmrnre1tduipcoz6vipkh2jhwpzqku 0 501819 3663001 3552764 2022-07-30T11:56:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=Hoya carnosa vo kvete.JPG|att_nosaukums={{TaksoSaite|Hoya carnosa|Gaļīgā hoija}}|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Gentianales|rinda_lv=Genciānu rinda|dzimta=Apocynaceae|dzimta_lv=Oleandru dzimta|ģints=Hoya|ģints_lv=Hoijas|suga=Hoya carnosa|suga_lv=Gaļīgā hoija}}'''Gaļīgā hoija''' (''Hoya carnosa''), sarunvalodā saukta arī par '''vaskapuķi''' un '''porcelāna puķi''', ir [[Epifīze|epifītiska]] augu suga [[Hoijas|hoiju]] ģintī. Dabā tā ir sastopama [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Mūsdienās bieži tiek audzēta kā telpaugs tās vaskaino lapu un saldi smaržojošo ziedu dēļ. Gaļīgā hoija ir kultivēta jau vairāk nekā 200 gadus, tai ir radītas vairākas šķirnes, kas atšķiras gan pēc lapotnes formas, gan ziedu krāsas. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rhs.org.uk/plants/8852/i-hoya-carnosa-i/details|title=Hoya carnosa {{!}} wax plant Houseplants/RHS Gardening|website=www.rhs.org.uk|access-date=2022-01-22|language=en-gb}}</ref> == Morfoloģija == Gaļīgā hoija ir mūžzaļš, daudzgadīgs [[lakstaugs]], kuram var attīstīties vairāki gludi, pelēcīgi, zari kāpelējoši vai nokareni zari. Šim augam ir tumši zaļas, ovālas, garenas vai sirds formas [[lapas]], lai gan lapu krāsa un forma ir atkarīgas no šķirnes. Lapas ir nedaudz sulīgas, biezas un to virspuse ir vaskaina. Tās (parasti) uz zariem ir izvietotas simetriski, pa pāriem. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Succulent Encyclopedia. Asclepiadaceae (milkweed plants)|last=Focke|first=Albers|publisher=Eugen Ulmer|year=2002|isbn=3-8001-3982-0|location=Stuttgart|pages=150}}</ref> Ziedkopu veido čemurs ar vairākiem vaskainiem baltiem vai rozā zvaigžņu formas ziediem, kuru virspusi klāj nelieli matiņi. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.plantoftheweek.org/week029.shtml|title=Hoya carnosa - Wax Plant - Asclepiadaceae|website=web.archive.org|access-date=2022-01-22|date=2008-04-17|archive-date=2008-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20080417091309/http://www.plantoftheweek.org/week029.shtml}}</ref> == Šķirnes == Gaļīgajai hoijai ir sastopamas daudzas [[Šķirne|šķirnes]], piemēram<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hoya-obsession.com/post/hoya-carnosa-and-its-complicated-variegated-varieties|title=Hoya Carnosa and its complicated variegated varieties|last=Ces|website=Hoya Obsession NZ|access-date=2022-01-22|date=2020-01-24|language=en}}</ref>: * Trīskrāsu (''tricolor) -'' pazīstama arī kā ''Krimson Princess'' - lapām raksturīgs krēmkrāsas viducis, * ''Albomarginata -'' pazīstama arī kā ''Krimson Queen'' - lapām raksturīgas baltas malas, * ''Compacta -'' raksturīgas saliekušās un saskrullējušās lapas un rozā ziedi (var būt krustota ar ''Tricolor'' un A''lbomarginata'' šķirnēm), * ''Rubra'' - raksturīgi tumši violeti ziedi. == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150" heights="150"> Attēls:毬蘭 Hoya carnosa 'Brazil' -香港青松觀蘭花展 Tuen Mun, Hong Kong- (33995889270).jpg Attēls:Hoya carnosa - Marie Selby Botanical Gardens - Sarasota, Florida - DSC01027.jpg Attēls:Hoya carnosa 15zz.jpg Attēls:Hoya carnosa2.jpeg </gallery> == Atsauces == <references group=""></references> [[Kategorija:Hoijas]] [[Kategorija:Oleandru dzimta]] [[Kategorija:Genciānu rinda]] cwy1yohb1b67dtmc2vqrbce0wuvg5cm 0 501958 3662647 3588524 2022-07-29T13:32:27Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džons Kasavetiss | vārds_orig = ''John Cassavetes'' | attēls = John Cassavetes Johnny Staccato 1959.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kasavetiss 1959. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1929|12|9}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|2|3|1929|12|9}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, kinorežisors | darbības gadi = 1951—1989 | dzīvesbiedrs = [[Džīna Roulendsa]] (1954—1989) | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Džons Nikolass Kasavetiss''' ({{Val|en|John Nicholas Cassavetes}}, dzimis {{Dat|1929|12|9}}, miris {{Dat|1989|2|3}}) bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[scenārists]]. Savu karjeru Kasavetiss sāka kā kino un televīzijas aktieris. Kasavetiss ir viens no amerikāņu neatkarīgā kino pionieriem, daļēji finansējot savas režisētās filmas no savas aktiera darba ienākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.bfi.org.uk/news-opinion/news-bfi/features/john-gena-dynamite-screen|title=John + Gena: dynamite on screen and off|website=British Film Institute|access-date=2022-01-24|language=en}}</ref> Kā aktieris piedalījies vairākās veiksmīgās 50. un 60. gadu [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filmās, kā ''[[Edge of the City]]'' (1957), ''[[The Dirty Dozen]]'' (1967) un "[[Rozmarijas bērns (filma)|Rozmarijas bērns]]" (1968). 1959. gadā ar neatkarīgo filmu ''[[Shadows]]'' sācis savu kinorežisora karjeru. Režisējis arī tādās filmas kā ''[[Faces]]'' (1968), ''[[Husbands]]'' (1970), ''[[A Woman Under the Influence]]'' (1974), ''[[Opening Night]]'' (1977), "[[Glorija (filma)|Glorija]]" (''Gloria'', 1980) un ''[[Love Streams]]'' (1984). Vairākās no šīm filmām piedalījās Kasavetisa sieva [[Džīna Roulendsa]]. Par lomu filmā ''The Dirty Dozen'' Kasavetiss tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]. Kā režisors viņš saņēma nominācijas kategorijās [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]] (par filmu ''Faces'') un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]] (par filmu ''A Woman Under the Influence''). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kasavetiss, Džons}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] s0wyq2g881987hwmu7kq1engtqpbetf 0 503842 3662777 3637135 2022-07-29T20:48:47Z Bai-Bot 60304 sīkumi, removed: West Side Story (6) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 75. BAFTA kino balva | subheader = | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | date = {{dat|2022|3|13}} | location = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona|Karaliskā Alberthola}} | country = | presenter = [[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] | reward = | year = | year2 = | holder = | host = [[Rebela Vilsone]] | preshow_host = | acts = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | most_awards = "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" (5) | most_nominations = "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" (11) | website = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[74. BAFTA kino balva|74.]] | main = [[BAFTA kino balva]] | next = [[76. BAFTA kino balva|76.]] }} '''75. [[BAFTA kino balva]]s''' tika pasniegtas labākajām pilnmetrāžas spēlfilmām un dokumentālajām filmām, kas 2021. gadā demonstrētas Lielbritānijas kinoteātros. Balvu pasniegšanas ceremonija norisinājās {{dat|2022|3|13||bez}} [[Karaliskā Alberthola|Karaliskajā Albertholā]] [[Londona|Londonā]], un tās pasniedza [[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/ |title=BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards |first=Alex |last=Ritman |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=21 June 2021 |access-date=21 June 2021}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |url=https://www.bafta.org/media-centre/press-releases/2022-date-ee-british-academy-film-awards |title=BAFTA sets date for 2022 EE British Academy Film Awards |publisher=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |date=21 June 2021 |access-date=3 February 2022}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.bafta.org/media-centre/press-releases/bafta-rules-and-timeline-for-ee-british-academy-film-awards-2022 |title=BAFTA publishes rules and timeline for the EE British Academy Film Awards in 2022 |publisher=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |date=10 September 2021 |access-date=3 February 2022}}</ref> Nominanti paziņoti {{dat|2022|2|3||bez}}.<ref name="Variety">{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2022/film/news/bafta-2022-awards-nominations-full-list-1235170992/ |title=BAFTA Awards Nominations Unveiled: 'Dune,' 'Power of the Dog' Lead Field, Will Smith Earns First BAFTA Nod |first=Manori |last=Ravindran |work=[[Variety]] |date=3 February 2022 |access-date=3 February 2022}}</ref> Ceremoniju vadīja aktrise un komiķe [[Rebela Vilsone]].<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.bafta.org/media-centre/press-releases/rebel-wilson-ceremony-host-2022-ee-british-academy-film-awards |title=Rebel Wilson Announced As Ceremony Host For EE British Academy Film Awards in 2022 |publisher=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |date=14 January 2022 |access-date=3 February 2022}}</ref> [[Labākā uzlecošā zvaigzne (BAFTA kino balva)|"Labākā uzlecošās zvaigznes"]] nominācijas, vienīgā kategorija par kuru balso Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, tika paziņotas {{dat|2022|2|1||bez}}.<ref>{{publikācijas atsauce |url=https://www.bafta.org/media-centre/press-releases/2022-ee-rising-star-award-nominees-announced |title=Nominees announced for the 2022 EE Rising Star Award ahead of the EE BAFTA Film Awards |publisher=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |date=1 February 2022 |access-date=3 February 2022}}</ref> Filma "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" saņēma visvairāk (11) nominācijas. Savukārt filmas ''[[The Power of the Dog]]'' un "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" attiecīgi saņēma astoņas un sešas nominācijas.<ref name="Variety" /> == Nominanti == Nominanti tika paziņoti {{dat|2022|2|3||bez}}.<ref>{{publikācijas atsauce |url=https://www.bafta.org/media-centre/press-releases/film-awards-nominations-announced-2022 |title=Nominations Announced: EE British Academy Film Awards in 2022 |publisher=[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |date=3 February 2022 |access-date=3 February 2022}}</ref> Šogad netiks pasniegtas abas goda balvas — ''[[BAFTA Fellowship]]'' un [[BAFTA balva par izcilu ieguldījums britu kino attīstībā]], jo akadēmija plāno ieviest jaunus pārbaudes procesus pēc [[Noels Klārks|Noela Klārka]] seksuālajām apsūdzībām uzreiz pēc balvas saņemšanas [[74. BAFTA kino balva|iepriekšējā gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2022/01/bafta-pauses-honorary-film-awards-2022-noel-clarke-controversy-1234918399/ |title=BAFTA Won't Give Out Honorary Film Awards In 2022 After Noel Clarke Controversy |first=Tom |last=Grater |work=[[Deadline Hollywood]] |date=24 January 2022 |access-date=3 February 2022}}</ref> {| class=wikitable |- ! style="background:#BDB76B; width: 50%" | [[Labākā filma (BAFTA kino balva)|Labākā filma]] ! style="background:#BDB76B; width: 50%" | [[Labākais režisors (BAFTA kino balva)|Labākais režisors]] |- | valign="top"| * '''''[[The Power of the Dog]]''''' ** "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** "[[Neskaties augšup]]" ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** "[[Lakricas pica]]" | valign="top"| * '''[[Džeina Kempione]] – ''[[The Power of the Dog]]''''' ** [[Pols Tomass Andersons]] – "[[Lakricas pica]]" ** [[Odrija Divana]] – ''[[Happening]]'' ** [[Žilija Dikurno]] – "[[Titāns (filma)|Titāns]]" ** [[Rjūsuke Hamaguči]] – ''[[Drive My Car]]'' ** Alīms Kans – ''[[After Love]]'' |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā aktrise galvenajā lomā (BAFTA kino balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Vills Smits]] par [[Ričards Viljamss|Ričarda Viljamsa]] lomu filmā "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'')''' ** [[Adīls Aktars]] par Alī lomu filmā ''[[Ali & Ava]]'' ** [[Maheršala Ali]] par Kemerona Tērnera lomu filmā ''[[Swan Song (filma)|Swan Song]]'' ** [[Benedikts Kamberbačs]] par Fila Bērbenka lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Leonardo Di Kaprio]] par Rendala Mindija lomu filmā "[[Neskaties augšup]]" ** [[Stīvens Grems]] par Endija Džonsa lomu filmā ''[[Boiling Point]]'' | valign="top" | * '''[[Džoana Skanlana]] par Mērijas Huseines lomu filmā ''[[After Love]]''''' ** ''[[Lady Gaga]]'' par [[Patrīcija Redžani|Patrīcijas Redžani]] lomu filmā "[[Guči nams]]" ** [[Alana Haima]] par Alanas Keinas lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Emilija Džonsa]] par Rubijas Rosi lomu filmā "[[CODA]]" ** [[Renāte Reinsve]] par Džūlijas lomu filmā ''[[The Worst Person in the World]]'' ** [[Tesa Tompsone]] par Irenes Redfīldas lomu filmā ''[[Passing]]'' |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (BAFTA kino balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (BAFTA kino balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Trojs Kotsars]] par Frenka Rosī lomu filmā "[[CODA]]"''' ** [[Maiks Faists]] par Rifa lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" ** [[Kierens Haindzs]] par vectēva lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Vudijs Normens]] par Džeses lomu filmā ''[[C'mon C'mon]]'' ** [[Džese Plemonss]] par Džordža Bērbenka lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Kodijs Smits-Makfī]] par Pītera Gordona lomu filmā ''The Power of the Dog'' | valign="top" | * '''[[Ariana Debosa]] par Anitas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Katrīna Balfa]] par Mā lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Džesija Baklija]] par jaunās Ledas Karuzo lomu filmā ''[[The Lost Daughter]]'' ** [[Enna Dauda]] par Lindas lomu filmā ''[[Mass]]'' ** [[Āndženū Elisa]] par [[Orasīna Praisa|Orasīnas "Brendijas" Praisas]] lomu filmā "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') ** [[Ruta Neiga]] par Klēras Belevas lomu filmā ''[[Passing]]'' |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākais oriģinālscenārijs (BAFTA kino balva)|Labākais oriģinālscenārijs]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākais adaptētais scenārijs (BAFTA kino balva)|Labākais adaptētais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''"[[Lakricas pica]]" – [[Pols Tomass Andersons]]''' ** ''[[Being the Ricardos]]'' – [[Ārons Sorkins]] ** "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" – [[Kenets Brana]] ** "[[Neskaties augšup]]" – [[Ādams Makejs]] ** "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') – Zaks Bailins | valign="top" | * '''"[[CODA]]" – [[Šāns Heiders]]''' ** ''[[Drive My Car]]'' – [[Rjūsuke Hamaguči]] and Takamasa Oe ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" – [[Ēriks Rots]], [[Džons Speitss]] un [[Denī Vilnēvs]] ** ''[[The Lost Daughter]]'' – [[Megija Jillenhola]] ** ''[[The Power of the Dog]]'' – [[Džeina Kempione]] |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākais operators (BAFTA kino balva)|Labākais operators]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labāka britu scenārista, režisora vai producenta debija]] |- | valign="top" | * '''"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" – [[Greigs Freizers]]''' ** "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" – [[Dens Lostsens]] ** "[[Nav laiks mirt]]" – [[Linuss Sandgrens]] ** ''[[The Power of the Dog]]'' – [[Ari Vegners]] ** ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' – [[Bruno Delbonels]] | valign="top" | * '''''[[The Harder They Fall]]'' – [[The Bullitts|Džeimss Semjuels]] (scenārists/režisors)''' ** ''[[After Love]]'' – Alīms Kans (scenārists/režisors) ** ''[[Boiling Point]]'' – Džeimss Kamingss (scenārists) un Hestere Ruofa (producente) ** ''Keyboard Fantasies'' – Pozija Diksone (scenārists/režisors) un Liva Proktore (producente) ** ''[[Passing]]'' – [[Rebeka Holla]] (scenārists/režisors) |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā britu filma]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā dokumentālā filma (BAFTA kino balva)|Labākā dokumentālā filma]] |- | valign="top" | * '''"[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** ''[[After Love]]'' ** ''[[Ali & Ava]]'' ** ''[[Boiling Point]]'' ** "[[Sirano]]" ** ''[[Everybody's Talking About Jamie]]'' ** "[[Guči nams]]" ** "[[Vakarnakt Soho]]" ** "[[Nav laiks mirt]]" ** ''[[Passing]]'' | valign="top" | * '''''[[Summer of Soul|Summer of Soul (...Or, When the Revolution Could Not Be Televised)]]''''' ** ''[[Becoming Cousteau]]'' ** ''[[Cow]]'' ** "[[Bēgšana]]" (''Flee'') ** ''[[The Rescue]]'' |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā oriģinālmūzika (BAFTA kino balva)|Labākā oriģinālmūzika]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā skaņa (BAFTA kino balva)|Labākā skaņa]] |- | valign="top" | * '''"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" – [[Hanss Cimmers]]''' ** ''[[Being the Ricardos]]'' – [[Denjels Pembertons]] ** "[[Neskaties augšup]]" – [[Nikolass Britels]] ** "[[Francijas Vēstnesis]]" – [[Aleksandrs Desplā]] ** ''[[The Power of the Dog]]'' – [[Džonijs Grīnvuds]] | valign="top" | * '''"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** "[[Vakarnakt Soho]]" ** "[[Nav laiks mirt]]" ** "[[Klusā pasaule 2]]" ** "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākais mākslinieks (BAFTA kino balva)|Labākais mākslinieks]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākie vizuālie specefekti (BAFTA kino balva)|Labākie vizuālie specefekti]] |- | valign="top" | * '''"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** "[[Sirano]]" ** "[[Francijas Vēstnesis]]" ** "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" ** "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | valign="top" | * '''"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** "[[Brīvais]]" ** "[[Spoku mednieki: Viņa pusē]]" (''Ghostbusters: Afterlife'') ** "[[Matrikss: Atdzimšana]]" ** "[[Nav laiks mirt]]" |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākie kostīmi (BAFTA kino balva)|Labākie kostīmi]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākais matu sakārtojums un grims (BAFTA kino balva)|Labākais matu sakārtojums un grims]] |- | valign="top" | * '''"[[Kruella]]"''' ** "[[Sirano]]" ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** "[[Francijas Vēstnesis]]" ** "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" | valign="top" | * '''''[[The Eyes of Tammy Faye]]''''' ** "[[Kruella]]" ** "[[Sirano]]" ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** "[[Guči nams]]" |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā montāža (BAFTA kino balva)|Labākā montāža]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā filma svešvalodā (BAFTA kino balva)|Labākā filma svešvalodā]] |- | valign="top" | * '''"[[Nav laiks mirt]]"''' ** "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** "[[Lakricas pica]]" ** ''[[Summer of Soul|Summer of Soul (...Or, When the Revolution Could Not Be Televised)]]'' | valign="top" | * '''''[[Drive My Car]]''''' ** ''[[The Hand of God]]'' ** ''[[Parallel Mothers]]'' ** ''[[Petite Maman]]'' ** ''[[The Worst Person in the World]]'' |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā animācijas filma (BAFTA kino balva)|Labākā animācijas filma]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā animācijas īsfilma (BAFTA kino balva)|Labākā animācijas īsfilma]] |- | valign="top" | * '''"[[Enkanto]]"''' ** "[[Bēgšana]]" (''Flee'') ** "[[Luka (filma)|Luka]]" ** "[[Supersavienotie]]" | valign="top" | * '''''Do Not Feed the Pigeons''''' ** ''[[Affairs of the Art]]'' ** ''Night of the Living Dread'' |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā īsfilma (BAFTA kino balva)|Labākā īsfilma]] ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā aktieru atlase (BAFTA kino balva)|Labākā aktieru atlase]] |- | valign="top" | * '''''The Black Cop''''' ** ''Femme'' ** ''The Palace'' ** ''Stuffed'' ** ''Three Meetings of the Extraordinary Committee'' | valign="top" | * '''"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** ''[[Boiling Point]]'' ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** ''[[The Hand of God]]'' ** "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') |- ! style="background:#BDB76B;" | [[Labākā uzlecošā zvaigzne (BAFTA kino balva)|Labākā uzlecošā zvaigzne]] |- | valign="top" | * '''[[Lašana Linča]]''' ** [[Ariana Debose]] ** [[Hariss Dikinsons]] ** [[Milisenta Simondsa]] ** [[Kodijs Smits-Makfī]] |} === Filmas ar vairākām nominācijām === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |+ Filmas ar vairākām nominācijām ! style="background:#BDB76B;| Nominācijas ! style="background:#BDB76B;| Filma |- | 11 | "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" |- | 8 | ''[[The Power of the Dog]]'' |- | 6 | "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" |- | rowspan="3" | 5 | "[[Lakricas pica]]" |- | "[[Nav laiks mirt]]" |- | "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- | rowspan="6" | 4 | ''[[After Love]]'' |- | ''[[Boiling Point]]'' |- | "[[Sirano]]" |- | "[[Neskaties augšup]]" |- | "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') |- | ''[[Passing]]'' |- | rowspan="5" | 3 | "[[CODA]]" |- | ''[[Drive My Car]]'' |- | "[[Francijas Vēstnesis]]" |- | "[[Guči nams]]" |- | "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" |- | rowspan="9" | 2 | ''[[Ali & Ava]]'' |- | ''[[Being the Ricardos]]'' |- | "[[Kruella]]" |- | "[[Bēgšana]]" (''Flee'') |- | ''[[The Hand of God]]'' |- | "[[Vakarnakt Soho]]" |- | ''[[The Lost Daughter]]'' |- | ''[[Summer of Soul]]'' |- | ''[[The Worst Person in the World (film)|The Worst Person in the World]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.bafta.org}} {{apbalvojums-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:BAFTA kino balva, 75}} [[Kategorija:BAFTA kino balva]] [[Kategorija:2021. gads kino]] [[Kategorija:2022. gada kino balvas]] p72lez7dghncs1q70zr4ezkog9e7jqk 0 506184 3662960 3652844 2022-07-30T09:43:24Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki */ wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Futbols | games = 1900. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Football pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = [[Vensēnas velodroms]], [[Parīze]] <br/> {{vieta|Francija}} | dates = 1900. gada 20. — 23. septembris | num_events = 1 | competitors = 35 (visi vīrieši) | nations = 4 | teams = 3 | gold = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''[[Upton Park F.C.]]'') | silver = {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') | bronze = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Université de Bruxelles'') | prev = | next = '''[[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 Senluisa]]''' }} {{Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|thumb|Sacensību norises vieta — [[Vensēnas velodroms]].]] '''[[Futbols]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Futbola sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 20. septembrī un 23. septembrī. Tās notika [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]], [[Parīze|Parīzē]]. Sacensībās startēja 3 komandas, kopā [[Futbolisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|35 spēlētāji no 4 valstīm]].<ref name="SportReference">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Football at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 13. marts }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref> Šī bija pirmā reize, kad [[futbols olimpiskajās spēlēs|futbols]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, kaut gan [[FIFA]] šo un [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904. gada futbola olimpisko maču]] neatzīst īsti par turnīru.<ref name="SportReference"/> Šajā reizē futbolā tika aizvadītas tikai divas spēlēs — Francija pret Beļģiju un Francija pret Lielbritāniju. Taču sākotnēji bija paredzēts, ka futbolā piedalīsies arī Vācijas un Šveices futbola komandas, taču tās neieradās.<ref name="SportReference"/> Olimpisko zelta medaļu izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] futbola komanda ''[[Upton Park F.C.]]'', sudraba medaļu ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] futbola komanda ''Club Français''. Savukārt bronzas medaļu ieguva [[Jauktās komandas]] futbola komanda ''Université de Bruxelles'', kuru veidoja [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģijas]] futbolisti un pa vienam [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandes]] un Lielbritānijas futbolistam.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> Visām šīm komandām šis bija pirmais olimpiskais panākums, pirmās medaļas. == Sacensību kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — spēle {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 20. septembris !! 21. septembris !! 22. septembris !! 23. septembris |- | style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || || || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:20em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Upton Park FC en 1900.jpg|180px]] <br/> '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''[[Upton Park F.C.]]''''' <br/> [[Klods Bakenhems]] <br/> [[Toms Beridžs]] <br/> [[Alfrēds Čalks]] <br/> [[Džeimss Džonss (futbolists)|Džeimss Džonss]] <br> [[Viljams Goslings]] <br/> [[Henrijs Heslems]] (kapteinis) <br/> [[Viljams Kvošs]] <br/> [[Džons Nikolass]] <br/> [[Freds Spekmens]] <br/> [[Ričards Tērners]] <br/> [[Džeks Zīlijs]] | [[Attēls:France football 1900.jpg|180px]] <br/> '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Club Français''''' <br/> [[Pjērs Almāns]] <br/> [[Luijs Bahs]] <br/> [[Alfrēds Blohs]] <br/> [[R. Diparks]] <br/> [[Ežēns Fraiss]] (kapteinis) <br/> [[Viržils Gaijārs]] <br/> [[Žoržs Garnjē]] (kapteinis) <br/> [[Renē Granžāns]] <br/> [[Fernāns Kanels]] <br/> [[Marsels Lambērs]] <br/> [[Moriss Makērs]] <br/> [[Gastons Peltjē]] <br/> [[Lisjēns Uto]] | [[Attēls:1900 Belgian Olympic Football Team.jpg|180px]] <br/> '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Université de Bruxelles''''' <br/>{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || 1 |- | 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || 1 |- |- ! colspan=2| Kopā (3 valstis): || 1 || 1 || 1 || 3 |} == Rezultāti == 1900. gada 20. septembrī notika futbola mačs Francija (''Club Français'') pret Lielbritāniju (''[[Upton Park F.C.]]''). Šajā mačā ar rezultātu 0—4 uzvarēja Lielbritānijas komanda. Ir zināms, ka divus vārtus iesita britu futbolists [[Džons Nikolass]], bet pa vienam vārtam britu futbolisti [[Ričards Tērners]] un [[Džeks Zīlijs]]. Savulārt 1900. gada 23. septembrī notika futbola mačs start Franciju (''Club Français'') un Jaukto komandu (''Université de Bruxelles''). Šī mača rezultāts bija 6—2, Francijai uzvarot. Ir zināms, ka no Francijas 6 vārtiem vienu iesita [[Gastons Peltjē]], taču pārējo vārtu autori nav zināmi, bet Jauktās komandas vārtu autori bija [[Ilērs Spaņogs]] un [[Hendriks van Hēkelums]]. === Spēļu rezultāti === {{futbola spēle | datums = {{dat|1900|09|20|N}} (ceturtdiena) | laiks = | komanda1 = {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') | rezultāts = 0 – 4 | pārskats = | komanda2 = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''[[Upton Park F.C.]]'') | vārti1 = | vārti2 = {{goal}} {{goal}} [[Džons Nikolass]], <br/> {{goal}} [[Ričards Tērners]], <br/> {{goal}} [[Džeks Zīlijs]] | stadions = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]] | skatītāji = 500 | tiesnesis = {{flaga|FRA}} Manjārs }} ---------------- {{futbola spēle | datums = {{dat|1900|09|20|N}} (svētdiena) | laiks = | komanda1 = {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') | rezultāts = 6 – 2 | pārskats = | komanda2 = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Université de Bruxelles'') | vārti1 = {{goal}} [[Gastons Peltjē]], <br/> {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} {{goal}} ??? | vārti2 = {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]] | stadions = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]] | skatītāji = 1500 | tiesnesis = {{flaga|GBR}} Džons Vuds }} === Komandu statistika === {{#invoke:sports table|main|style=WDL |res_col_header=Q |winpoints=2 |team1=UPT|name_UPT= {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''[[Upton Park F.C.]]'') |team2=FRA|name_FRA= {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') |team3=BRU|name_BRU= {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Université de Bruxelles'') |win_UPT=1 |draw_UPT=0 |loss_UPT=0 |gf_UPT=4 |ga_UPT=0 |win_FRA=1 |draw_FRA=0 |loss_FRA=1 |gf_FRA=6 |ga_FRA=6 |win_BRU=0 |draw_BRU=0 |loss_BRU=1 |gf_BRU=2 |ga_BRU=6 }} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Futbola sacensībās startēja 3 komandas, 35 spēlētāji, no 4 valstīm. ''Iekavās norādīts pārstāvošo sportistu skaits.'' * {{flagIOC|BEL|1900. gada vasaras|9}}<ref name="ZZX—BEL">Futbolisti startēja Jauktās komandas sastāvā kopā vēl ar vienu Nīderlandes un Lielbritānijas futbolistu.</ref> * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|13}} * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|12}}<ref name="ZZX—GBR">Viens no Lielbritānijas futbolistiem startēja Jauktās komandas sastāvā kopā ar 12 Beļģijas futbolistiem un vienu Nīderlandes futbolistu.</ref> * {{flagIOC|NED|1900. gada vasaras|1}}<ref name="ZZX—NED">Nīderlandes futbolists startēja Jauktās komandas sastāvā kopā ar 12 Beļģijas futbolistiem un vienu Lielbritānijas sportistu futbolistu.</ref> * ''{{flagIOC|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Startēja 9 Beļģijas, 1 Nīderlandes un 1 Lielbritānijas futbolists</ref> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062530/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/FBL Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Futbols olimpiskajās spēlēs}} {{Futbola turnīri olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Futbols olimpiskajās spēlēs|1900]] hghdt4n9knibgr6nlz44kd1za2hb1j5 0 507213 3662957 3593768 2022-07-30T09:41:58Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ēriks Torntons | image = | image_size = | caption = | fullname = Ēriks Pīters Ipolīts Torntons | birth_date = {{dat|1883|7|5}} | birth_place = [[Vortinga]], [[Rietumsaseksa]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | death_date = {{dat|1945|11|26}} | death_place = [[Brisele]], [[Beļģija]] | height = | position = | currentclub = ''[[Léopold FC]] (1897–1907) <br/> [[Beerschot AC]] (1907–1911)'' | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = | clubs1 = | caps1 = | goals1 = | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 1905 | nationalteam1 = [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = | manageryears1 = | managerclubs1 = | medaltemplates = {{MedalCountry | [[Attēls:Olympic flag.svg|23px]] Jauktā komanda}} {{MedalSport | [[Attēls:Football pictogram.svg|20px]] [[Futbols]]}} {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalBronze | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} ''' Ēriks Pīters Ipolīts Torntons''' ({{val|en|Eric Peter Hypolithe Thornton}}; dzimis {{dat|1883|7|5}}, miris {{dat|1945|11|26}}) bija angļu izcelsmes [[Beļģija]]s [[futbolists]], olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/24121 |title=Eric Thornton |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 24. marts}}</ref> Torntons [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] ''Université de Bruxelles'' sastāvā. Komanda [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|futbola turnīrā]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Football at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> Viņā no 1897. līdz 1907. gadam startēja futbola klubā ''[[Léopold FC]]'', bet no 1907. līdz 1911. gadam startēja futbola klubā ''[[Beerschot AC]]''. Kā arī ir zināms, ka viņš 1905. gadā divas spēles nospēlēja [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/player_summary/eric-thornton/ |title=Eric Thornton |publisher=WorldFootball.net |accessdate=2022. gada 24. marts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympedia.org/athletes/24121 Ēriks Torntons (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://timetravel.mementoweb.org/memento/20161204/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/th/eric-thornton-1.html Ēriks Torntons (Sports Reference profils)] {{en ikona}} * [https://www.worldfootball.net/player_summary/eric-thornton/ Ēriks Torntons (WorldFootball.net profils)] {{en ikona}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Torntons, Ēriks}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Liebritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Futbolisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie bronzas medaļnieki]] kee3am1vbf3bob80vnl2rr2cll2kfi5 3662958 3662957 2022-07-30T09:42:11Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ēriks Torntons | image = | image_size = | caption = | fullname = Ēriks Pīters Ipolīts Torntons | birth_date = {{dat|1883|7|5}} | birth_place = [[Vortinga]], [[Rietumsaseksa]], [[Anglija]], [[Lielbritānija]] | death_date = {{dat|1945|11|26}} | death_place = [[Brisele]], [[Beļģija]] | height = | position = | currentclub = ''[[Léopold FC]] (1897–1907) <br/> [[Beerschot AC]] (1907–1911)'' | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = | clubs1 = | caps1 = | goals1 = | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 1905 | nationalteam1 = [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = | manageryears1 = | managerclubs1 = | medaltemplates = {{MedalCountry | [[Attēls:Olympic flag.svg|23px]] Jauktā komanda}} {{MedalSport | [[Attēls:Football pictogram.svg|20px]] [[Futbols]]}} {{MedalCompetition |VOS}} {{MedalBronze | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]]}} }} ''' Ēriks Pīters Ipolīts Torntons''' ({{val|en|Eric Peter Hypolithe Thornton}}; dzimis {{dat|1883|7|5}}, miris {{dat|1945|11|26}}) bija angļu izcelsmes [[Beļģija]]s [[futbolists]], olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/24121 |title=Eric Thornton |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 24. marts}}</ref> Torntons [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] ''Université de Bruxelles'' sastāvā. Komanda [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|futbola turnīrā]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/FTB/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Football at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> Viņā no 1897. līdz 1907. gadam startēja futbola klubā ''[[Léopold FC]]'', bet no 1907. līdz 1911. gadam startēja futbola klubā ''[[Beerschot AC]]''. Kā arī ir zināms, ka viņš 1905. gadā divas spēles nospēlēja [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/player_summary/eric-thornton/ |title=Eric Thornton |publisher=WorldFootball.net |accessdate=2022. gada 24. marts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympedia.org/athletes/24121 Ēriks Torntons (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://timetravel.mementoweb.org/memento/20161204/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/th/eric-thornton-1.html Ēriks Torntons (Sports Reference profils)] {{en ikona}} * [https://www.worldfootball.net/player_summary/eric-thornton/ Ēriks Torntons (WorldFootball.net profils)] {{en ikona}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Torntons, Ēriks}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Futbolisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie bronzas medaļnieki]] 7fcin86bmsnkgx9de45lbux115zgyvb 0 507695 3662711 3593275 2022-07-29T16:42:36Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Gramzdas iela |attēls = Gramzdas street - panoramio (5).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Zolitūde]], [[Mūkupurvs (apkaime)|Mūkupurvs]] |ielas garums = 1490 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Gramzdas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Zolitūde]]s un [[Mūkupurvs (apkaime)|Mūkupurva]] apkaimēs. Iela sākas krustojumā ar [[Anniņmuižas iela|Anniņmuižas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Mūkupurva iela|Mūkupurva ielu]]. [[Kārļa Ulmaņa gatve]] Gramzdas ielu sadala divās daļās, kuras nav savienotas autotransportam (abas daļas savienotas ar Ulmaņa gatves "dublieriem"), savukārt gājējiem izveidots tilts pāri Ulmaņa gatvei. Kopējais ielas garums ir 1490 metri,<ref>[https://www.citariga.lv/lat/mukupurvs/ielas/ Mūkupurva ielas] Cita Rīga</ref> tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] un [[grants]] segumu. == Ielas raksturojums == Ielas daļas ir visai atšķirīgas — sākuma posms no Anniņmuižas ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei ir asfaltēta iela ar dažāda veida dzīvojamo apbūvi, vairākām sabiedriskām ēkām un dažiem neapbūvētiem gruntsgabaliem. Savukārt posms uz dienvidiem no Ulmaņa gatves [[Mūkupurvs (apkaime)|Mūkupurva]] apkaimē pārsvarā iet pa esošo un bijušo mazdārziņu teritoriju, šeit ir arī atsevišķas savrupmājas, bet bijušo mazdārziņu vietā — vietām krūmāji un mežs; daudz neapbūvētu gruntsgabalu. Šajā posmā ielas segums ir grants. Iela ir nosaukta [[Gramzda]]s — [[Gramzdas pagasts|Gramzdas pagasta]] centra [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]] — vārdā. == Sabiedriskais transports == {{nepilnīga nodaļa}} == Ielu savienojumi == Gramzdas iela ir savienota ar: * [[Anniņmuižas iela]] (T veida krustojums) * [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] (T veida krustojums) * [[Imantas 15. līnija]] (T veida krustojums) * [[Imantas 16. līnija]] (T veida krustojums) * [[Labraga iela (Rīga)|Labraga iela]] (T veida krustojums) * [[Imantas 18. līnija]] (T veida krustojums) * [[Zolitūdes iela]] * [[Valgales iela (Rīga)|Valgales iela]] (T veida krustojums) * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] (divi nesavienoti pieslēgumi) * [[Kauleņu iela (Rīga)|Kauleņu iela]] (neizbūvēta) * [[Mūkupurva iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Zolitūde]] * [[Mūkupurvs (apkaime)|Mūkupurvs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} {{coord|56.9414|24.0012|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Zolitūdē]] [[Kategorija:Ielas Mūkupurvā]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] 1o84gx61zx62g0wp2tj1ab2ktrqmhnc 0 508583 3662610 3599199 2022-07-29T12:34:01Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Glorija | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|4,1 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1716815361/weekend/|title=Gloria (1980) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|4|9}}}}</ref> | budžets = | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 122 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1980|10|1}} | izplatītājs = ''Columbia Pictures'' | studija = ''[[Columbia Pictures]]'' | operators = [[Freds Šulers]] | oriģinālnos = ''Gloria'' | mūzika = [[Bills Konti]] | aktieri = * [[Džīna Roulendsa]] * [[Džūlija Kārmena]] * [[Baks Henrijs]] * [[Džons Adamess]] | scenārijs = Džons Kasavetiss | producents = [[Sems Šo]] | režisors = [[Džons Kasavetiss]] | žanrs = kriminālfilma, trilleris | paraksts = | att_izm = | attēls = Gloria 1980 movie poster.jpg | imdb = }}'''"Glorija"''' ({{Val|en|Gloria}}) ir 1980. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[neo-noir]]'' [[Trilleris|trillera]] filma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Džons Kasavetiss]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džīna Roulendsa]], [[Džūlija Kārmena]], [[Baks Henrijs]] un [[Džons Adamess]]. Kad tiek nogalināta jauna zēna ģimene, viņu kaimiņiene Glorija ar zēnu dodas bēgt, lai paglābtu viņu no mafijas, kas no viņa vēlas iegūt informāciju. "Glorija" pirmizrāde notika {{Dat|1980|10|1|5=bez}}. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, īpaši izceļot Roulendsas aktierspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/gloria-1998|title=Gloria movie review &amp; film summary (1980) {{!}} Roger Ebert|last=Ebert|first=Roger|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-04-09|language=en}}</ref> Roulendsa tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1980. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] h3wmbtoiphebbftsrm2ublc2ikhjn57 3 510514 3662820 3611677 2022-07-30T00:25:19Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Dalībnieka diskusija:Kram fam Baurx]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Kram fam Baurx]] nwavs0ayfwh15jimiwaxfszsuhyfj78 0 511833 3662597 3631565 2022-07-29T12:15:39Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas infokaste |nosaukums = ''1+1 International'' |logo = 1_plus_1_International_logo.svg |logo izmērs = |formāts = Komerctelevīzija |valsts = {{karogs|Ukraina}} |valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]], [[angļu valoda|angļu]] |adrese = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} |dibināta = 2006 |raida-kopš = {{dat|2006|03|01|Ģ}} |sauklis = "Vienmēr ir plusi" (''Завжди є плюси'') |īpašnieks = ''1+1 Media Group'' |ģenerāldirektors = Ivanna Naida |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], kabeļtelevīzijā, [[Mākslīgais pavadonis|satelīttelevīzijā]] |kanāli = |tirgus-daļa = |iepriekšējais = |nākamais = |mājas-lapa = [https://1plus1.international/ 1plus1.international/] |cable serv 1 = |cable chan 1 = |sat serv 1 = |sat chan 1 = |attēla formāts=[[576i|576i]] 16:9 ([[Standarta izšķirtspējas televīzija|SDTV]]); 1080i ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|iptv serv 1=Baltcom|iptv chan 1=44|terr serv 1=Baltcom|terr chan 1=44}} '''''1+1 International''''' ir starptautisks informatīvi izklaidējošs [[Ukraina]]s [[televīzija]]s kanāls, kas paredzēts [[ukraiņi|ukraiņu]] diasporai un tiek primāri pārraidīts visā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Eiropa|Eiropā]]. Tas ir [[Ukraina]]s kanāla [[1+1 (TV kanāls)|1+1]] starptautiskais māsas kanāls un sāka raidīt [[2006. gads|2006.]] gada [[1. marts|1. martā]]. Kanāls ir daļa no mediju konglomerāta ''[[1+1 Media Group]]'', kas ir saistīts ar [[Oligarhija|oligarhiem]] [[Ihors Kolomoiskis|Ihoru Kolomoiski]] un [[Ihors Surkiss|Ihoru Surkisu.]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/europe/2015/03/28/president-v-oligarch|title=President v oligarch|work=The Economist|access-date=2022-05-15|issn=0013-0613}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.csmonitor.com/World/Europe/2014/0825/Ukraine-Today-jumps-into-the-Ukraine-Russia-media-war|title=Ukraine Today jumps into the Ukraine-Russia media war|work=Christian Science Monitor|access-date=2022-05-15|date=2014-08-25|issn=0882-7729}}</ref> ''1+1 International'' saturs tiek pārraidīts 24 stundas [[Diennakts|diennaktī]], un to vada bijusī televīzijas [[Žurnālists|žurnāliste]] [[Ivanna Naida]]. Tas ir pieejams [[Satelīttelevīzija|satelīttelevīzijā]] un [[Kabeļtelevīzija|kabeļtelevīzijā]] visā [[Pasaule|pasaulē]], kā arī daudzu [[Viesnīca|viesnīcu]] numuros [[Eiropa|Eiropā]]. Televīzijas kanāla programma tiek sastādīta no programmām un seriāliem, kas filmēti pēc TV kanālu [[1+1 (TV kanāls)|1+1]], [[2+2]], [[TET (Ukraina)|TET]] pasūtījuma. 1+1 International tiek pozicionēts kā ģimenei draudzīgs kanāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.1plus1.ua/ru/media/channels/1plus1international|website=media.1plus1.ua|access-date=2022-05-15}}</ref> == Vēsture == ''1+1 International'' tika licencēts pārraidīšanai [[Kanāda|Kanādā]] 2014. gadā. Televīzijas kanāls ir noslēdzis līgumu ar vienu no vadošajiem [[Polija]]s kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas nodrošinātājiem ''[[Orange Polska]]''. Kopš 2014. gada kanāls ir pieejams tīklā, kas aptver visu Polijas teritoriju. 2015. gada aprīlī ''1+1 International'' pārtrauca raidīt no ''[[HOT BIRD 10|HotBird]]'' satelīta. 2016. gadā ''1+1 International'' tika iekļauts jaunajā [[Eiropa]]s mediju platformā ''[[OnPrime TV]]''''.'' Šis pakalpojums ir pieejams 29 Eiropas valstīs, kā arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. 1+1 International ir pieejams arī ''[[Virgin Media TiVo]]'' platformā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un operatora ''[[Vodafon Kabel Deutschland]]'' klāstā [[Vācija|Vācijā]]. Tajā pašā gadā kanāls parakstīja līgumu ar vienu no galvenajiem [[Kanāda]]s televīzijas [[Tirgus ekonomika|tirgus]] dalībniekiem [[Bell Canada]]. Kanāls ir pieejams ''[[Bell Fibe TV]]'' [[Ukraina]]s pakā, kuras abonentu bāze ir 1 200 000 [[Mājsaimniecība|mājsaimniecību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imb-plus.tv/|title=IMB+Records - Internet TV Online|website=IMB+Records|access-date=2022-05-15|language=en-US}}</ref> Kopš 2017. gada 17. janvāra televīzijas kanāls tiek pārraidīts '''16:9''' formātā. ''1+1 International'' apraides paku kopējais pārklājums 2017. gadā pārsniedza 20 miljonus auditoriju, liecina ''[[1+1 Media Group]]'' preses dienesta informācija. Taču pēc [[Ukrainas Kultūras, jaunatnes un sporta ministrija]]s teiktā, kanāls vidēji tolaik tika skatīts 27 minūtes dienā. 2022. gada 13. aprīlī televīzijas kanāls sāka pārraidīt [[Augstas izšķirtspējas televīzija|augstas izšķirtspējas (HD) standartā]]. == Satelīttelevīzijas apraide == {{columns |width=20em |col1= * Satelīts — [[Astra 4A]] (4,8° E)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20211006055653/https://www.flysat.com/astra4a-ses5.php|title=FlySat Astra 4A / SES-5 @ 4.8° East|website=web.archive.org|access-date=2022-05-15|date=2021-10-06}}</ref> * Standarts — DVB-S2 * Frekvence — 11766 * SR — 30 000 * Polarizācija — H (horizontāla) * Attēla formāts — MPEG-4 * FEC — 2/3 * Kodēšana — FTA |col2= * Satelīts — Amos 3 / 7 (4 °W) * Standarts — DVB-S * Frekvence — 10722 * SR — 27500 * Polarizācija — V (vertikāla) * Attēla formāts — MPEG-2 * FEC — 5/6 * Kodēšana — ''VideoGuard'' |col3= * Satelīts — Hotbird 13C (13 °E) * Standarts — DVB-S2 * Frekvence — 10930 * SR — 30 000 * Polarizācija — H (horizontāla) * Attēla formāts — MPEG-4 * FEC — 2/3 * Kodēšana — FTA |col4= * Satelīts — Amos 3/7 (4 °W) * Standarts — DVB-S * Frekvence — 11595 * SR — 27500 * Polarizācija — V (vertikāla) * Attēla formāts — MPEG-2 * FEC — 5/6 * Kodēšana — ''VideoGuard'' }} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Televīzijas kanāli]] [[Kategorija:Ukrainas televīzijas kanāli]] h22sbx4y6q90jk3qex5fsjvvo5vbi23 3662598 3662597 2022-07-29T12:16:46Z Biafra 13794 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas infokaste |nosaukums = ''1+1 International'' |logo = 1_plus_1_International_logo.svg |logo izmērs = |formāts = Komerctelevīzija |valsts = {{karogs|Ukraina}} |valoda = [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[krievu valoda|krievu]], [[angļu valoda|angļu]] |adrese = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} |dibināta = 2006 |raida-kopš = {{dat|2006|03|01|Ģ}} |sauklis = "Vienmēr ir plusi" (''Завжди є плюси'') |īpašnieks = ''1+1 Media Group'' |ģenerāldirektors = Ivanna Naida |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = [[Ciparu televīzija|Virszemes TV]], [[Televīzija|Internetā]], kabeļtelevīzijā, [[Mākslīgais pavadonis|satelīttelevīzijā]] |kanāli = |tirgus-daļa = |iepriekšējais = |nākamais = |mājas-lapa = [https://1plus1.international/ 1plus1.international/] |cable serv 1 = |cable chan 1 = |sat serv 1 = |sat chan 1 = |attēla formāts=[[576i|576i]] 16:9 ([[Standarta izšķirtspējas televīzija|SDTV]]); 1080i ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|iptv serv 1=Baltcom|iptv chan 1=44|terr serv 1=Baltcom|terr chan 1=44}} '''''1+1 International''''' ir starptautisks informatīvi izklaidējošs [[Ukraina]]s [[televīzija]]s kanāls, kas paredzēts [[ukraiņi|ukraiņu]] diasporai un tiek primāri pārraidīts visā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Eiropa|Eiropā]]. Tas ir [[Ukraina]]s kanāla [[1+1 (TV kanāls)|1+1]] starptautiskais māsas kanāls un sāka raidīt [[2006. gads|2006.]] gada [[1. marts|1. martā]]. Kanāls ir daļa no mediju konglomerāta ''[[1+1 Media Group]]'', kas ir saistīts ar [[Oligarhija|oligarhiem]] [[Ihors Kolomoiskis|Ihoru Kolomoiski]] un [[Ihors Surkiss|Ihoru Surkisu.]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/europe/2015/03/28/president-v-oligarch|title=President v oligarch|work=The Economist|access-date=2022-05-15|issn=0013-0613}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.csmonitor.com/World/Europe/2014/0825/Ukraine-Today-jumps-into-the-Ukraine-Russia-media-war|title=Ukraine Today jumps into the Ukraine-Russia media war|work=Christian Science Monitor|access-date=2022-05-15|date=2014-08-25|issn=0882-7729}}</ref> ''1+1 International'' saturs tiek pārraidīts 24 stundas [[Diennakts|diennaktī]], un to vada bijusī televīzijas [[Žurnālists|žurnāliste]] [[Ivanna Naida]]. Tas ir pieejams [[Satelīttelevīzija|satelīttelevīzijā]] un [[Kabeļtelevīzija|kabeļtelevīzijā]] visā [[Pasaule|pasaulē]], kā arī daudzu [[Viesnīca|viesnīcu]] numuros [[Eiropa|Eiropā]]. Televīzijas kanāla programma tiek sastādīta no programmām un seriāliem, kas filmēti pēc TV kanālu [[1+1 (TV kanāls)|1+1]], [[2+2]], [[TET (Ukraina)|TET]] pasūtījuma. 1+1 International tiek pozicionēts kā ģimenei draudzīgs kanāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.1plus1.ua/ru/media/channels/1plus1international|website=media.1plus1.ua|access-date=2022-05-15}}</ref> == Vēsture == ''1+1 International'' tika licencēts pārraidīšanai [[Kanāda|Kanādā]] 2014. gadā. Televīzijas kanāls ir noslēdzis līgumu ar vienu no vadošajiem [[Polija]]s kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas nodrošinātājiem ''[[Orange Polska]]''. Kopš 2014. gada kanāls ir pieejams tīklā, kas aptver visu Polijas teritoriju. 2015. gada aprīlī ''1+1 International'' pārtrauca raidīt no ''[[HOT BIRD 10|HotBird]]'' satelīta. 2016. gadā ''1+1 International'' tika iekļauts jaunajā [[Eiropa]]s mediju platformā ''[[OnPrime TV]]''. Šis pakalpojums ir pieejams 29 Eiropas valstīs, kā arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. 1+1 International ir pieejams arī ''[[Virgin Media TiVo]]'' platformā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un operatora ''[[Vodafon Kabel Deutschland]]'' klāstā [[Vācija|Vācijā]]. Tajā pašā gadā kanāls parakstīja līgumu ar vienu no galvenajiem [[Kanāda]]s televīzijas [[Tirgus ekonomika|tirgus]] dalībniekiem ''[[Bell Canada]]''. Kanāls ir pieejams ''[[Bell Fibe TV]]'' [[Ukraina]]s pakā, kuras abonentu bāze ir 1 200 000 [[Mājsaimniecība|mājsaimniecību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imb-plus.tv/|title=IMB+Records - Internet TV Online|website=IMB+Records|access-date=2022-05-15|language=en-US}}</ref> Kopš 2017. gada 17. janvāra televīzijas kanāls tiek pārraidīts ''16:9'' formātā. ''1+1 International'' apraides paku kopējais pārklājums 2017. gadā pārsniedza 20 miljonus auditoriju, liecina ''[[1+1 Media Group]]'' preses dienesta informācija. Taču pēc [[Ukrainas Kultūras, jaunatnes un sporta ministrija]]s teiktā, kanāls vidēji tolaik tika skatīts 27 minūtes dienā. 2022. gada 13. aprīlī televīzijas kanāls sāka pārraidīt [[Augstas izšķirtspējas televīzija|augstas izšķirtspējas (HD) standartā]]. == Satelīttelevīzijas apraide == {{columns |width=20em |col1= * Satelīts — [[Astra 4A]] (4,8° E)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20211006055653/https://www.flysat.com/astra4a-ses5.php|title=FlySat Astra 4A / SES-5 @ 4.8° East|website=web.archive.org|access-date=2022-05-15|date=2021-10-06}}</ref> * Standarts — DVB-S2 * Frekvence — 11766 * SR — 30 000 * Polarizācija — H (horizontāla) * Attēla formāts — MPEG-4 * FEC — 2/3 * Kodēšana — FTA |col2= * Satelīts — Amos 3 / 7 (4 °W) * Standarts — DVB-S * Frekvence — 10722 * SR — 27500 * Polarizācija — V (vertikāla) * Attēla formāts — MPEG-2 * FEC — 5/6 * Kodēšana — ''VideoGuard'' |col3= * Satelīts — Hotbird 13C (13 °E) * Standarts — DVB-S2 * Frekvence — 10930 * SR — 30 000 * Polarizācija — H (horizontāla) * Attēla formāts — MPEG-4 * FEC — 2/3 * Kodēšana — FTA |col4= * Satelīts — Amos 3/7 (4 °W) * Standarts — DVB-S * Frekvence — 11595 * SR — 27500 * Polarizācija — V (vertikāla) * Attēla formāts — MPEG-2 * FEC — 5/6 * Kodēšana — ''VideoGuard'' }} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Televīzijas kanāli]] [[Kategorija:Ukrainas televīzijas kanāli]] do6vll0f7xn234zkbvm29xf0kro8zz0 0 512151 3662776 3646308 2022-07-29T20:47:58Z Bai-Bot 60304 /* Kino */sīkumi, removed: West Side Story using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 28. Ekrāna aktieru ģildes balva | subheader = | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | date = {{dat|2022|2|27}} | location = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika|Bārkera angārs|4s=Santamonikas lidosta}} | country = | presenter = [[SAG-AFTRA]] | reward = | year = 1995 | year2 = | holder = | host = | preshow_host = | acts = | network = [[Turner Network Television|TNT]] un [[TBS (TV kanāls)|TBS]] <br /> ''<small>vienlaicīga apraide</small>'' | runtime = | ratings = | producer = | director = | most_awards = '''Film''' <br /> ''[[CODA (2021 film)|CODA]]'' (2) <br /> '''Television''' <br /> ''[[Squid Game]]'' (3) | most_nominations = '''Film''' <br /> ''[[House of Gucci]]'' <br /> ''[[The Power of the Dog (film)|The Power of the Dog]]'' (3) <br /> '''Television''' <br />''[[Succession (TV series)|Succession]]'' <br /> ''[[Ted Lasso]]'' (5) | website = {{URL|www.sagawards.org}} | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[27. Ekrāna aktieru ģildes balva|27.]] | main = [[Ekrāna aktieru ģildes balva]] | next = [[29. Ekrāna aktieru ģildes balva|29.]] }} '''28. Ekrāna aktieru ģildes balva''' pasniegšanas ceremonija norisinājās {{dat|2022|2|27||bez}}, [[Santamonika]]s lidostā, [[Kalifornija|Kalifornijā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|url=https://sagawards.org/media/news/releases/screen-actors-guild-awardsr-sets-date-2022 |title=Screen Actors Guild Awards Sets Date for 2022 |publisher=[[SAG-AFTRA]] |date=June 21, 2021 |access-date=December 31, 2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/06/sag-awards-2022-date-nominations-timeline-1234778669/ |title=SAG Awards 2022 Show Date & Timeline Set |last=Pedersen |first=Erik |work=[[Deadline Hollywood]] |date=June 21, 2021 |access-date=January 3, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2021/tv/awards/sag-awards-2022-in-person-santa-monica-1235115375/ |title=SAG Awards Changes Venue as Show Returns to In-Person Event in 2022 |last=Schneider |first=Michael |work=[[Variety]] |date=November 24, 2021 |access-date=December 31, 2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2022/02/hamilton-sag-awards-opening-lin-manuel-miranda-leslie-odom-jr-daveed-diggs-1234958012/ |title=SAG Awards Adds Leonardo DiCaprio, Lady Gaga & Will Smith As Presenters; 'Hamilton' Trio To Reunite To Open Show |last=Hipes |first=Patrick |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 23, 2022 |access-date=February 25, 2022}}</ref> Ceremoniju vienlaicīgi demonstrēja kanālos [[Turner Network Television|TNT]] un [[TBS (TV kanāls)|TBS]]. Nominantus {{dat|2022|1|12||bez}} ar ''[[Instagram Live]]'' starpniecību paziņoja [[Rozārio Dousone]] un [[Vanesa Hadžensa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> Filmas "[[CODA]]" aktieru ansamblis, kas ir [[kurlums|nedzirdīgi]] un vājdzirdīgi, balvas vēsturē ir pirmās personas ar īpašām vajadzībām, kas saņēmuši balvu kategorijā [[Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|"Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā"]]. Viens no galveno lomu atveidotājiem filmā "CODA", [[Trojs Kotsurs]], kļuva par pirmo kurlo aktieri, kas saņēmis Ekrāna aktieru ģildes balvu individuālajā kategorijā. Seriāls ''[[Squid Game]]'' balvas vēsturē kļuva par pirmo seriālu, kas nav angļu valodā un pirmo [[korejiešu valoda|korejiešu]] seriālu, kurš nominēts kategorijā [[Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|"Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā"]]. ''Squid Game'' aktieris [[I Čonče]] kļuva par pirmo aktieri no [[Āzija]]s un [[Koreja]]s, kas saņēmis Ekrāna aktieru ģildes balvu individuālajā kategorijā un [[Čona Hojona]] kļuva par otro aktrisi no Āzijas, kas saņēmusi individuālo balvu.<ref name="THR">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-diversity-squid-game-coda-1235073832/ |title='CODA,' 'Squid Game' Make SAG Awards Nominations History |last=Sun |first=Rebecca |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 20, 2022}}</ref> Par [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] lomas atveidošanu filmā ''[[Respect]]'' un televīzijas miniseriālā ''[[Genius|Genius: Aretha]]'', [[Dženifere Hadsone]] un [[Sintija Erivo]] kļuva par pirmajām aktrisēm, kas nominētas vienā gadā par vienu un to pašu lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/awards/sag-awards/jennifer-hudson-cynthia-erivo-aretha-franklin-sag-awards-nominations/ |title=Jennifer Hudson and Cynthia Erivo both score SAG Awards nominations for playing Aretha Franklin |last=Towers |first=Andrea |work=[[Entertainment Weekly]] |date=January 12, 2022 |access-date=February 1, 2022}}</ref> Par Anitas lomu [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]", [[Ariana Debosa]] kļuva par pirmo [[afrolatīņi|afrolatīņu]] un atklāto [[kvīrs|kvīra]] aktrisi, kas ieguva balvu kategorijā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|"Labākā aktrise otrā plāna lomā"]]. [[Helēna Mirena]] saņēma [[Ekrāna aktieru ģildes balva par mūža ieguldījumu|Ekrāna aktieru ģildes balvu par mūža ieguldījumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2021/film/news/helen-mirren-sag-awards-life-achievement-2021-1235114925/ |title=Helen Mirren to Receive the 2021 SAG Life Achievement Award |last=Schneider |first=Michael |work=[[Variety]] |date=November 18, 2021 |access-date=January 3, 2022}}</ref> [[Attēls:TechCrunch Disrupt 2019 (48834434641) (cropped).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris galvenajā lomā — [[Vills Smits]]]] [[Attēls:SDCC 2015 - Jessica Chastain (19111308673) (cropped).jpg|thumb|150px|Labākā aktrise galvenajā lomā — [[Džesika Česteina]]]] [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|thumb|150px|Labākais aktieris otrā plāna lomā — [[Trojs Kotsurs]]]] [[Attēls:Ariana DeBose for Bibhu Mohapatra, September 2020.png|thumb|150px|Labākā aktrise otrā plāna lomā — [[Ariana Debose]]]] [[Attēls:Michael Keaton Face.jpg|thumb|150px|Labākais aktieris galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā — [[Maikls Kītons]]]] [[Attēls:Kate Winslet at the 2017 Toronto International Film Festival (cropped).jpg|thumb|150px|Labākā aktrise galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā — [[Keita Vinsleta]]]] [[Attēls:210305 이정재 (cropped).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris drāmas seriālā — [[I Čonče]]]] [[Attēls:Hoyeon Jung Milan Fashion Week Autumn Winter 2019.jpg|thumb|150px|Labākā aktrise drāmas seriālā — [[Čona Hojona]]]] [[Attēls:Jason Sudeikis 2011 (cropped).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris komēdijas seriālā — [[Džeisons Sudeikis]]]] [[Attēls:Jean Smart 2015 PaleyFest.png|thumb|150px|Labākā aktrise komēdijas seriālā — [[Džīna Smārta]]]] == Laureāti un nominācijas == * Piezīme: uzvarētāji ir saraksta augšgalā un iezīmēti '''treknrakstā'''. === Kino === {| class=wikitable style=font-size:100% |+ ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Vills Smits]] par [[Ričards Viljamss|Ričarda Viljamsa]] lomu filmā "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'')''' ** [[Havjers Bardems]] par [[Desi Arnass|Desi Arnasa]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Benedikts Kamberbačs]] par Fila Bērbenka lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Endrū Gārfīlds]] par [[Džonatans Lārsons|Džonatana Lārsona]] lomu filmā ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' ** [[Denzels Vašingtons]] par [[Makbets (tēls)|Makbeta]] lomu filmā ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' | valign="top" | * '''[[Džesika Česteina]] par [[Temija Feja Mesnere|Temijas Fejas Bekeres]] lomu filmā ''[[The Eyes of Tammy Faye]]''''' ** [[Olīvija Kolmane]] par Ledas Karuzo lomu filmā ''[[The Lost Daughter]]'' ** ''[[Lady Gaga]]'' par [[Patriša Redžāni|Patrišas Redžāni]] lomu filmā "[[Guči nams]]" ** [[Dženifere Hadsone]] par [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] lomu filmā ''[[Respect]]'' ** [[Nikola Kidmena]] par [[Lūsīla Bola|Lūsīlas Bolas]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' |- ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Trojs Kotsars]] par Frenka Rosī lomu filmā "[[CODA]]"''' ** [[Bens Afleks]] par Čārlija Magvaira lomu filmā ''[[The Tender Bar]]'' ** [[Bredlijs Kūpers]] par [[Džons Pīterss|Džona Pītersa]] lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Džēreds Leto]] par [[Paolo Guči]] lomu filmā "[[Guči nams]]" ** [[Kodijs Smits-Makfī]] par Pītera Gordona lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' | valign="top" | * '''[[Ariana Debosa]] par Anitas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Katrīna Balfa]] par Ma lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Keita Blanšeta]] par Lilitas Riteres lomu filmā "[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" ** [[Kirstena Dansta]] par Rauzas Gordones lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Ruta Naiga]] par Klēras Belevas lomu filmā ''[[Passing]]'' |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieru sastāvs spēlfilmā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[CODA]]" — [[Euhenjo Derbess]], [[Denjels Durants]], [[Emīlija Džonsa]], [[Trojs Kotsurs]], [[Marlija Matlina]] un [[Ferdijs Volšs-Pīlo]]''' ** ''[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]'' — [[Katrīna Balfa]], [[Džūdija Denča]], [[Džeimijs Dornins]], [[Kiarans Haindzs]], [[Džūds Hills]] un [[Kolins Morgans]] ** "[[Neskaties augšup]]" — [[Keita Blanšeta]], [[Ariana Grande]], [[Džona Hills]], [[Leonardo Di Kaprio]], [[Melānija Linskija]], [[Dženifere Lorensa]], [[Kid Cudi|Skots Meskudi]], [[Robs Morgans]], [[Himešs Patels]], [[Tailers Perijs]], [[Rons Perlmans]], [[Marks Railenss]]. [[Merila Strīpa]] un [[Timotijs Šalame]] ** "[[Guči nams]]" — [[Džeremijs Aironss]], [[Ādams Draivers]], ''[[Lady Gaga]]'', [[Salma Hajeka]], [[Džeks Hjūstons]], [[Džēreds Leto]] un [[Als Pačīno]] ** "[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') — [[Džons Bērntāls]], [[Āndženū Elisa]], [[Tonijs Goldvins]], [[Senaija Sidnija]], [[Demi Singltone]] un [[Vills Smits]] |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86"| [[Labākais kaskadieru sniegums spēlfilmā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais kaskadieru sniegums spēlfilmā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[Nav laiks mirt]]"''' ** "[[Melnā atraitne (filma)|Melnā atraitne]]" ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** "[[Matrikss: Atdzimšana]]" ** "[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]" |} === Televīzija === {| class=wikitable style=font-size:100% |- ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākais aktieris galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā]] ! style="background:#FAEB86;" width="50%"| [[Labākā aktrise galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā televīzijas filmā vai miniseriālā]] |- | valign="top" | * '''[[Maikls Kītons]] par Semjuela Finiksa lomu miniseriālā ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'')''' ** [[Marijs Bārtlets]] par Armonda lomu miniseriālā "[[Baltais lotoss]]" (''The White Lotus'') ([[HBO]]) ** [[Oskars Aizeks]] par Džonatans Levijs lomu miniseriālā ''[[Scenes from a Marriage]]'' (HBO) ** [[Jūens Makgregors]] par [[Halsons|Halsona]] lomu miniseriālā ''[[Halston]]'' (''[[Netflix]]'') ** [[Evans Pīterss]] par detektīva Kolina Zābela lomu "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') (HBO) | valign="top" | * '''[[Keita Vinsleta]] par Mariannas Šīanas lomu miniseriālā "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') ([[HBO]])''' ** [[Dženifere Kulidža]] par Tanjas Makvidas lomu miniseriālā "[[Baltais lotoss]]" (''The White Lotus'') (HBO) ** [[Sintija Erivo]] par [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] lomu seriālā ''[[Genius|Genius: Aretha]]'' (''[[National Geographic (TV kanāls)|National Geographic]]'') ** [[Mārgareta Kuelija]] par Aleksas lomu miniseriālā ''[[Maid]]'' (''[[Netflix]]'') ** [[Džīna Smārta]] par Helēnas Faejas lomu miniseriālā "Slepkavība Īsttaunā" (''Mare of Easttown'') (HBO) |- ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris drāmas seriālā]] ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise drāmas seriālā]] |- | valign="top" | * '''[[Lī Džons Dže]] par Sona Gi Huna lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''[[Netflix]]'')''' ** [[Braians Kokss]] par Logana Roja lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (''Succession'') ([[HBO]]) ** [[Bilijs Krudaps]] par Korija Elisona lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''[[Apple TV+]]'') ** [[Kīrans Kalkins]] par Romāna Roja lomu serialā "Pēctecība" (''Succession'') (HBO) ** [[Džeremijs Strongs]] par Kendala Roja lomu seriālā "Pēctecība" (''Succession'') (HBO) | valign="top" | * '''[[Čona Ho Jona]] par Kanas Se Bokas lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''[[Netflix]]'')''' ** [[Dženifere Anistone]] par Aleksas Levijas lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''[[Apple TV+]]'') ** [[Elizabete Mosa]] par Džūnas Osbornas lomu seriālā "[[Kalpones stāsts]]" (''The Handmaid's Tale'') (''[[Hulu]]'') ** [[Sāra Snuka]] par Šivas Rojas lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (''Succession'') (HBO) ** [[Rīza Viterspūna]] par Bredlijas Džeksones lomu seriālā ''The Morning Show'' (''Apple TV+'') |- ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieris komēdijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieris komēdijas seriālā]] ! style="background:#FAEB86;"| [[Labākā aktrise komēdijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākā aktrise komēdijas seriālā]] |- | valign="top" | * '''[[Džeisons Sudeikis]] par Teda Laso lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''[[Apple TV+]]'')''' ** [[Maikls Daglass]] par Sendija Kaminska lomu seriālā ''[[The Kominsky Method]]'' (''[[Netflix]]'') ** [[Brets Goldsteins]] par Roja Kenta lomu seriālā "Teds Laso" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** [[Stīvs Mārtins]] par Cārlza Heidena Sevedža lomu seriālā ''[[Only Murders in the Building]]'' (''[[Hulu]]'') ** [[Mārtins Šorts]] par Olivera Patnema lomu seriālā ''Only Murders in the Building'' (''Hulu'') | valign="top" | * '''[[Džīna Smārta]] par Deboras Vensas lomu seriālā ''[[Hacks]]'' (''[[HBO Max]]'')''' ** [[Elle Feninga]] par [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] lomu seriālā "[[Varenie]]" (''The Great'') (''[[Hulu]]'') ** [[Sandra O]] par Kimas Džijunas lomu seriālā ''[[The Chair]]'' (''[[Netflix]]'') ** [[Džuno Templa]] par Kīlijas Džonsas lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''[[Apple TV+]]'') ** [[Hanna Vedingema]] par Rebekas Veltones lomu seriālā "Teds Laso" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;" | [[Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[Pēctecība]]" (''Succession'') ([[HBO]])''' ** "[[Kalpones stāsts]]" (''The Handmaid's Tale'') (''[[Hulu]]'') ** ''[[The Morning Show]]'' (''[[Apple TV+]]'') ** ''[[Squid Game]]'' (''[[Netflix]]'') ** ''[[Yellowstone]]'' (''[[Paramount Network]]'') |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;"| [[Labākais aktieru sastāvs komēdijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais aktieru sastāvs komēdijas seriālā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''"[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''[[Apple TV+]]'') ** "[[Varenie]]" (''The Great'') (''[[Hulu]]'') ** ''[[Hacks]]'' ([[HBO Max]]) ** ''[[The Kominsky Method]]'' (''[[Netflix]]'') ** ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') |- ! colspan="2" style="background:#FAEB86;"| [[Labākais kaskadieru sniegums televīzijas seriālā (Ekrāna aktieru ģildes balva)|Labākais kaskadieru sniegums televīzijas seriālā]] |- | colspan="2" style="vertical-align:top;"| * '''''[[Squid Game]]'' (''[[Netflix]]'')''' ** ''[[Cobra Kai]]'' (''Netflix'') ** ''[[The Falcon and the Winter Soldier]]'' (''[[Disney+]]'') ** ''[[Loki (TV series)|Loki]]'' (''Disney+'') ** "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') ([[HBO]]) |} === [[Ekrāna aktieru ģildes balva par mūža ieguldījumu]] === * [[Helēna Mirena]] == ''In Memoriam'' == ''In Memorium'' pieteica [[Megija Jillenhola]] un [[Kodijs Frajs|Kodija Fraja]] un [[Bens Rektors|Bena Rektora]] dziesmas ''Sailboat'' pavadījumā pieminēja sekojošos kino ļaudis, kas miruši 2021. gadā vai 2022. gada sākumā:<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Jackson |first=Dory |date=February 27, 2022 |title=Bob Saget, Betty White, Sidney Poitier and More Honored in SAG Awards' Emotional In Memoriam Segment |url=https://people.com/tv/sag-awards-2022-in-memoriam-tribute/ |website=People.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=February 27, 2022 |title=In Memoriam {{!}} 28th Annual SAG Awards {{!}} TNT |url=https://www.youtube.com/watch?v=GbhZhe22yAU |dead-url=no |archive-url=https://ghostarchive.org/varchive/GbhZhe22yAU |archive-date=February 28, 2022 |website=YouTube}}</ref> {{div col}} * [[Eds Ezners]] * [[Čārlijs Robinsons]] * [[Bobs Segets]] * [[Džeina Pouela]] * [[Klarens Viljamss III]] * [[Felikss Silla]] * [[Olimpija Dukakis]] * [[Liza Beinsa]] * [[Hauards Hesmans]] * [[Helēna Makrorija]] * [[Žans Pols Belmondo]] * [[Arlēne Dāla]] * [[Roberts Hogans]] * [[Sagino Grants]] * [[Suzanna Daglasa]] * [[Markijs Posts]] * [[Geivins Makleods]] * [[Als Haringtons]] * [[Normans Loids]] * [[Ričards Džililends]] * [[Maikls Viljamss]] * [[Arts Laflērs]] * [[Melvins Van Pīblss]] * [[Sonijs Čiba]] * [[Pols Munijs]] * [[Deivids Galpilils]] * [[Džekijs Meisons]] * [[Džeimss Hemptons]] * [[Selija Kelermane]] * [[Makss Džuljens]] * Ričards Lī Sans * [[Pīters Skolari]] * [[Džeimss Maikls Tailers]] * [[Džeina Vitersa]] * [[Vilijs Gārsons]] * Mimi Kozensa * [[Volters Olkevičs]] * [[Čārlzs Grodins]] * ''[[Meat Loaf]]'' * [[Iveta Mimo]] * [[Dveins Hikmens]] * [[Frenks Makrejs]] * [[Maikls Nesmits]] * [[Stjuarts Deimons]] * [[Frenks Boners]] * [[Viljams Lakings]] * [[Maikls Konstantīns]] * [[Neds Bītijs]] * [[Norms Makdonalds]] * [[Gaspārs Uljels]] * [[Luī Andersons]] * [[Pīters Bogdanovičs]] * [[Dīns Stokvels]] * [[Betija Vaita]] * [[Sidnijs Puatjē]] {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.sagawards.org}} {{DEFAULTSORT:Ekrāna aktieru ģildes balva}} [[Kategorija:Ekrāna aktieru ģildes balva|28]] [[Kategorija:2021. gads kino]] m4hfllux8y26ocss3ed4woxue0tmmgo 0 513492 3662609 3661647 2022-07-29T12:33:15Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Diplacanthus striatus.jpg | att_nosaukums =Diplakants (''[[Diplacanthus striatus]]''). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Diplacanthus | ģints_lv =Diplakanti | iedalījums = * † {{TaksoSaite|Diplacanthus acus}} * † {{TaksoSaite|Diplacanthus crassisimus}} * † {{TaksoSaite|Diplacanthus tenuistriatus}} | kategorijas =nē | binomial = Diplacanthus <small>Agassiz, 1843</small> }} '''Diplakanti''' (''Diplacanthus'') ir [[Klimatijveidīgās|klimatijveidīgo]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Tās pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. bija izplatīti [[Skotija|Skotijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] u.c. Šīs dzimtas pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos. Diplakantu [[tipveida suga]] ir ''[[Diplacanthus crassisimus]]''. == Apraksts == Nelielas zivis ar nedaudz izliektu muguras līniju.<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 185. lpp.</ref> Ķermeņa maksimālais augstums atrodas priekšējā [[muguras spura]]s dzelkšņa vietā, kas projicējas starp [[Krūšu spura|krūšu]] un [[Vēdera spuras|vēdera]] [[Spuras|spuru]]. Aizmugurējās muguras spuras dzelksnis projicējas pretī anālajam dzelksnim vai arī nedaudz pirms tā. [[Muguras dzelkšņi|Muguras]], [[Vēdera dzelkšņi|vēdera]] un [[Anālais dzelksnis|anālā dzelkšņu]] peldplēves aiziet pilnībā vai gandrīz pilnībā līdz dzelkšņu galiem. [[Astes spura|Aste]] ir īsa un spēcīga. [[Cirkumorbitālais gredzens]] sastāv no vienas iegarenas un daudzām īsām plātnītēm. [[Plecu josla]]s ādas un [[Endoskelets|endoskeleta]] elementus veido krūšu un [[admediānie dzelkšņi]], [[skapulokorakoīds]], [[prokorakoīds]], [[Pinnālā plātne|pinnālās]] un [[Priekšējā vēdera plātne|priekšējās vēdera plātnes]], savienotas ar [[Locītava|locītavu]] vai saaugušas kopā vienotā struktūrā katrā ķermeņa pusē. Ārējie ([[Krūšu dzelkšņi|krūšu]]) dzelkšņi ir daudz lielāki par iekšējiem (admediānajiem) dzelkšņiem. Dzelkšņi ornamentēti ar rupjām gareniskām ribiņām, vietām paugurainām. [[Krūšu spura|Krūšu spuru]] dzelkšņiem aizmugurējā malā ir sīku dzelksnīšu rinda. === Zvīņas === [[Zvīņas]] pārsvarā ir sīkas. Gareniskie ķīlīši uz vainaga ir šauri, augsti un sadalīti ar dziļām vadziņām. Vainaga priekšējā daļā tie izvietoti radiāli vai vēdekļveidīgi. Aizmugurējā daļā bieži vien orientēti perpendikulāri vainagam. Parasti krasi izceļas daudz platākais un augstākais centrālais ķīlis. Kakliņš ir augsts, gluds vai ar izaugumiem sānu sieniņās. Pamats ir neliels un izliekts. Vainagu veido [[mezodentīns]]. Zvīņās ir kanālu tīkls, kas caur porām atveras augstu kakliņa aizmugurē. Pamatnes bezšūnu kaula audi ir caurausti ar lieliem, zarotiem kanāliem. [[Šarpeja šķiedra]] ir izteikti saskatāma. Radiālie kanāli virs pamatnes virsmas un augšupejošie kanāli kakliņā ir ar pārtraukumiem un atstarpēm.<ref>Ю.Ю.Валюкявичюс, Акантоды наровского горизонта Главного Девонского поля, Вильнюс, Мокслас, 1985. г., 25. lpp</ref> == Sistemātika == *†''D. acus'' <small>Gess, 2001</small> *†''D. crassisimus'' <small>Duff, 1842 ([[tipveida suga]])</small> *†''D. gravis?'' <small>Valiukevičius, 1986</small> *†''D. kleesmentae?'' <small>Valiukevičius, 1988</small> *†''D. poltnigi?'' <small>Valiukevičius, 2003</small> *†''D. solidus?'' <small>Valiukevičius, 1986</small> *†''D. tenuistriatus'' <small>Traquair, 1844</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Diplakantīdas]] n9sq6wqhpvayuxp0nj0v1f7vzll4dfc 3662619 3662609 2022-07-29T12:38:13Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Diplacanthus striatus.jpg | att_nosaukums =Diplakants (''[[Diplacanthus striatus]]''). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Diplacanthus | ģints_lv =Diplakanti | iedalījums = * † {{TaksoSaite|Diplacanthus acus}} * † {{TaksoSaite|Diplacanthus crassisimus}} * † {{TaksoSaite|Diplacanthus tenuistriatus}} | kategorijas =nē | binomial = Diplacanthus <small>Agassiz, 1843</small> }} '''Diplakanti''' (''Diplacanthus'') ir [[Klimatijveidīgās|klimatijveidīgo]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Tās pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. bija izplatīti [[Skotija|Skotijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] u.c. Šīs dzimtas pārstāvji ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos. Diplakantu [[tipveida suga]] ir ''[[Diplacanthus crassisimus]]''. == Apraksts == Nelielas zivis ar nedaudz izliektu muguras līniju.<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 185. lpp.</ref> Ķermeņa maksimālais augstums atrodas priekšējā [[muguras spura]]s dzelkšņa vietā, kas projicējas starp [[Krūšu spura|krūšu]] un [[Vēdera spuras|vēdera]] [[Spuras|spuru]]. Aizmugurējās muguras spuras dzelksnis projicējas pretī anālajam dzelksnim vai arī nedaudz pirms tā. [[Muguras dzelkšņi|Muguras]], [[Vēdera dzelkšņi|vēdera]] un [[Anālais dzelksnis|anālā dzelkšņu]] peldplēves aiziet pilnībā vai gandrīz pilnībā līdz dzelkšņu galiem. [[Astes spura|Aste]] ir īsa un spēcīga. [[Cirkumorbitālais gredzens]] sastāv no vienas iegarenas un daudzām īsām plātnītēm. [[Plecu josla]]s ādas un [[Endoskelets|endoskeleta]] elementus veido krūšu un [[admediānie dzelkšņi]], [[skapulokorakoīds]], [[prokorakoīds]], [[Pinnālā plātne|pinnālās]] un [[Priekšējā vēdera plātne|priekšējās vēdera plātnes]], savienotas ar [[Locītava|locītavu]] vai saaugušas kopā vienotā struktūrā katrā ķermeņa pusē. Ārējie ([[Krūšu dzelkšņi|krūšu]]) dzelkšņi ir daudz lielāki par iekšējiem (admediānajiem) dzelkšņiem. Dzelkšņi ornamentēti ar rupjām gareniskām ribiņām, vietām paugurainām. [[Krūšu spura|Krūšu spuru]] dzelkšņiem aizmugurējā malā ir sīku dzelksnīšu rinda. === Zvīņas === [[Zvīņas]] pārsvarā ir sīkas. Gareniskie ķīlīši uz vainaga ir šauri, augsti un sadalīti ar dziļām vadziņām. Vainaga priekšējā daļā tie izvietoti radiāli vai vēdekļveidīgi. Aizmugurējā daļā bieži vien orientēti perpendikulāri vainagam. Parasti krasi izceļas daudz platākais un augstākais centrālais ķīlis. Kakliņš ir augsts, gluds vai ar izaugumiem sānu sieniņās. Pamats ir neliels un izliekts. Vainagu veido [[mezodentīns]]. Zvīņās ir kanālu tīkls, kas caur porām atveras augstu kakliņa aizmugurē. Pamatnes bezšūnu kaula audi ir caurausti ar lieliem, zarotiem kanāliem. [[Šarpeja šķiedra]] ir izteikti saskatāma. Radiālie kanāli virs pamatnes virsmas un augšupejošie kanāli kakliņā ir ar pārtraukumiem un atstarpēm.<ref>Ю.Ю.Валюкявичюс, Акантоды наровского горизонта Главного Девонского поля, Вильнюс, Мокслас, 1985. г., 25. lpp</ref> == Sistemātika == *†''[[Diplacanthus acus|D. acus]]'' <small>Gess, 2001</small> *†''[[Diplacanthus crassisimus|D. crassisimus]]'' <small>Duff, 1842 ([[tipveida suga]])</small> *†''D. gravis?'' <small>Valiukevičius, 1986</small> *†''D. kleesmentae?'' <small>Valiukevičius, 1988</small> *†''D. poltnigi?'' <small>Valiukevičius, 2003</small> *†''D. solidus?'' <small>Valiukevičius, 1986</small> *†''[[Diplacanthus tenuistriatus|D. tenuistriatus]]'' <small>Traquair, 1844</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Diplakantīdas]] 2cw88yziocr48zh0tchca6wnjupng1a 0 513500 3662617 3643331 2022-07-29T12:36:03Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls =Diplacanthus crassissimus 76.JPG | att_nosaukums =Diplakants (''Diplacanthus crassisimus''). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Diplacanthus | ģints_lv =Diplakanti | suga =Diplacanthus crassisimus | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''''Diplacanthus crassisimus''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Tās pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] [[Orkādijas baseins|Orkādijas baseinā]] - [[Skotija]]s ziemeļos, [[Šetlendas salas|Šetlendas]] un [[Orkneju salas|Orkneju salās]]. Ir atrasti šīs sugas veseli eksemplāri. ''Diplacanthus crassisimus'' ir [[Diplakanti|diplakantu]] [[tipveida suga]]. == Apraksts == Tās bija nelielas, ap 10 cm. garas [[zivis]]. Ķermeņa augstums pret garumu 0,22–0,25. [[Krūšu dzelksnis]] ir vienādā garumā ar aizmugurējo [[Muguras dzelksnis|muguras dzelksni]]. [[Admediānie dzelkšņi]] sastāda trīs ceturtdaļas no krūšu dzelkšņiem. Tieši pa vidu starp krūšu un [[vēdera dzelkšņi]]em atrodas ļoti īsi [[priekšgurnu dzelkšņi]]. Vēdera dzelkšņi ir vairāk izliekti par pārējiem dzelkšņiem un garumā sastāda pusi no krūšu dzelkšņiem. Krūšu dzelkšņu iekšējo malu distālajā galā klāj divas sīku zobiņu rindas. [[Zvīņas|Zvīņu]] vainagi ornamentēti ar šķērseniskiem zobotiem ķīlīšiem, kas savienojas ar centrālo garenisko ķīli. Šķērsenisko ķīlīšu ārējie gali zvīņas priekšdaļā noliecas uz priekšu, bet aizmugurējā daļā noliecas uz aizmuguri.<ref>Burrow, Carole, den Blaauwen, Jan, Newman, Michael, and Davidson, Robert. 2016. The diplacanthid fishes (Acanthodii, Diplacanthiformes, Diplacanthidae) from the Middle Devonian of Scotland. Palaeontologia Electronica 19.1.10A: 1-83 palaeo-electronica.org/content/2016/1398-scottish-diplacanthid-fishes</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Diplakantīdas]] 4kulfwcrky4ihnac720zxpujoqvvi5t 0 513649 3662613 3643388 2022-07-29T12:34:46Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls =A7579814-d24f-417d-8e3f-f60bcd8d6eea.jpg | att_nosaukums =''Ptychodictyon sulcatum'' zvīņa. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Ptychodictyon | ģints_lv = | suga =Ptychodictyon sulcatum | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''''Ptychodictyon sulcatum''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Tās pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[Narvas svīta|narvas]] un [[Arukilas svīta|arukilas svītās]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]], [[Vācija]]s ziemeļos un [[Špicbergena]]s rietumos. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmas tikai [[zvīņas]]. Veseli ķermeņi nav atrasti. == Apraksts == Zivis bija klātas ar vidēja izmēra zvīņām (līdz 0,9 mm, bet vidēji 0,4-0,6 mm) ar nelielu izliektu pamatni un augstu kakliņu. Zvīņas vainags rombveidīgs vai arī priekšējā malā noapaļots. Uz tā virsmas ir daudzas sīkas vagas, izvietotas "eglītes" veidā. un saplūstošas mediālajā daļā. Poru kanāli izvietojas zem vagām. Vainagā ir līdz 9 augšanas slāņiem. [[Mezodentīns]] kakliņā un vainagā ir caurausts ar biezu sarežģīti zarotu galveno [[Dentīna kanāli|dentīna kanālu]] izaugumu tīklu. Vainagam ir raksturīgi izaugumi, kas orientēti perpendikulāri uz augšu. Virs "embrionālās zvīņas" pamata ir attīstīts ļoti liels bet nezarots kanāls.<ref>Ю.Ю.Валюкявичюс, Акантоды наровского горизонта Главного Девонского поля, Вильнюс, Мокслас, 1985. г., 29. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Diplakantīdas]] 9ps0945gan7chq6eacroeo4jryrj0y4 0 513709 3662612 3643387 2022-07-29T12:34:27Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls =Ptychodictyon rimosum zvīņa.jpg | att_nosaukums =''Ptychodictyon rimosum'' zvīņa<br />(attēlā redzama tīklveida kanālu sistēma). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Ptychodictyon | ģints_lv = | suga =Ptychodictyon rimosum | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''''Ptychodictyon rimosum''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Tās pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[Narvas svīta|narvas]] un [[Arukilas svīta|arukilas svītās]], [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] ([[Baltijas valstis|Baltija]], [[Ļeņingradas apgabals]], [[Baltkrievija]]) un [[Vācija]]s ziemeļos. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmas tikai [[zvīņas]]. Veseli ķermeņi nav atrasti. ''Ptychodictyon rimosum'' ir [[Ptihodiktioni|ptihodiktionu]] ģints [[tipveida suga]]. == Apraksts == Zivis bija klātas zvīņām (izmēros 0,1-1,3 mm) ar dažāda izmēra gludu vainagu. Vainaga virsējā augšanas plātnē ir sarežģīta tīklveida gļotu un poru kanālu sistēma ar daudzskaitlīgām sīkām porām, kas iziet virspusē. Lielie augšupejošie kanāli ir savienoti ar šauriem [[Dentīns|dentīna]] izaugumiem. Vainaga horizontālajās plātnēs [[dentīna kanāli]] izvietoti paralēli, un tiem ir vertikāli uz augšu vērsti īsi izaugumi. Pamatne ir caurausta ar dažāda lieluma kanāliem.<ref>Ю.Ю.Валюкявичюс, Акантоды наровского горизонта Главного Девонского поля, Вильнюс, Мокслас, 1985. г., 30. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Diplakantīdas]] 1pcu3n9gz1bfxgfv0hviiw2ym35uxn0 0 513714 3662611 3661646 2022-07-29T12:34:10Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls =Ptychodictyon rimosum zvīņa.jpg | att_nosaukums =''Ptychodictyon rimosum'' zvīņa<br />(attēlā redzama tīklveida kanālu sistēma). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Ptychodictyon | ģints_lv =Ptihodiktioni | iedalījums = | kategorijas =nē | binomial = Ptychodictyon <small>Gross, 1973</small> }} '''Ptihodiktioni''' (''Ptychodictyon'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Tās pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]], no [[Rēzeknes svīta|rēzeknes]] līdz [[arukilas svīta]]i, [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] ([[Baltijas valstis|Baltija]], [[Ļeņingradas apgabals]], [[Baltkrievija]]), [[Vācija]]s ziemeļos un [[Špicbergena]]s rietumu daļā. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmas tikai [[zvīņas]]. Veseli ķermeņi nav atrasti. Ptihodiktionu ģints [[tipveida suga]] ir ''[[Ptychodictyon rimosum]]''. == Apraksts == Zivis bija klātas ar dažāda izmēra zvīņām. Daudz ir liela izmēra formu. Vainags ir gluds vai ar daudzām sīkām taisnām vadziņām, sakārtotām "eglītes" veidā. Gludo zvīņu raksturīgākā pazīme ir sarežģīta [[Gļotas|gļotu]] un poru kanālu sistēma, kas spīd cauri plānajai virsējai [[Dentīns|dentīna]] kārtiņai. Agrīnākajās augšanas plātnēs kanāli daļēji vai pilnīgi ir aizvietoti ar vienkāršajiem [[odontodi]]em. Vainaga [[mezodentīns]] ir caurausts ar īsiem, uz augšu vērstiem [[Dentīna kanāli|dentīna kanālu]] izaugumiem. Starp augšupejošajiem kanāliem kakliņā ir attīstīti sarežģīti, šauri dentīna kanāliņi. Pamatnē atrodas lieli [[Asinsvadi|asinsvadu]] kanāli.<ref>Ю.Ю.Валюкявичюс, Акантоды наровского горизонта Главного Девонского поля, Вильнюс, Мокслас, 1985. г., 30. lpp</ref> == Sistemātika == * ģints: '''''Ptychodictyon''''' <small>Gross, 1973</small> :* suga: ''[[Ptychodictyon ancestralis]]'' <small>Valiukevičius, 1986</small> :* suga: ''[[Ptychodictyon distinctum]]'' <small>Valiukevičius, 1979</small> :* suga: ''[[Ptychodictyon rimosum]]'' <small>Gross, 1973</small> :* suga: ''[[Ptychodictyon sulcatum]]'' <small>Gross, 1973</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Diplakantīdas]] 5lmy6ts1coz5q0ewdj0gwcw5tqed551 0 514591 3662916 3643357 2022-07-30T09:00:34Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Islande | Badge = | Nickname = ''Stelpurnar okkar''<br />(mūsu meitenes) | Association = [[Islandes Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = ISL | Coach = {{flaga|Islande}} Torsteins Hatldoursons | Captain = Sāra Bjerka Gunnarsdoutira | Most caps = Sāra Bjerka Gunnarsdoutira (136) | Top scorer = Margrēta Lara Vidarsdoutira (79) | Home Stadium = ''[[Laugardalsvöllur stadions|Laugardalsvöllur]]'' | pattern_la1 = _pumafinal21rb | pattern_b1 = _isl20h | pattern_ra1 = _pumafinal21rb | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0044FF | body1 = 0044FF | rightarm1 = 0044FF | shorts1 = 0044FF | socks1 = 0044FF | pattern_la2 = _isl20a | pattern_b2 = _isl20a | pattern_ra2 = _isl20a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = ffffff | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|SCO}} 3:2 {{fbw-rt|ISL}} <br /> ([[Kilmarnoka]], [[Skotija]]; {{dat|1981|9|20|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|ISL}} 12:0 {{fbw-rt|EST}} <br /> ([[Reikjavika]], [[Islande]]; {{dat|2009|9|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|GER}} 8:0 {{fbw-rt|ISL}} <br /> ([[Manheima]], [[Vācija]]; {{dat|1996|6|28|N|bez}})<br />{{fbw|USA}} 8:0 {{fbw-rt|ISL}} <br /> ([[Šarlota]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; {{dat|2000|4|5|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 4 | Regional cup first = [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]] |type=women }} '''Islandes sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Islande|Islandi]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Islandes Futbola asociācija]]. Mājas spēles parasti aizvada [[Laugardalsvöllur stadions|''Laugardalsvöllur'' stadionā]]. Komanda vēl ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīram, bet ir četras reizes spēlējusi [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīros. Eiropas čempionātā debitēja [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009. gadā]] [[Somija|Somijā]], bet zaudēja visās trīs grupu turnīra spēlēs un neiekļuva izslēgšanas spēlēs. [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013. gada Eiropas čempionātā]] [[Zviedrija|Zviedrijā]] sasniedza ceturtdaļfinālu, kur piekāpās mājinieču izlasei. [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gada čempionātā]] neizkļuva no grupas. Komanda kvalificējās arī [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram. Tajā visās trīs spēlēs nospēlēja neizšķirti, bet neiekļuva izslēgšanas spēlēs. Izlase ir vairākkārt piedalījusies Algarves kausā. Labāko rezultātu sasniedza 2011. gadā, ieņemot otro vietu. 2014. un 2016. gadā ir izcīnījusi trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesw/wom-algarve.html |title=Algarve Cup (Women) |language=en |accessdate={{dat|2022|6|18||bez}} |website=rsssf.com}}</ref> 2022. gadā piedalījās ''SheBelieves'' kausā un ieņēma 2. vietu, piekāpjoties tikai [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV izlasei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ussoccer.com/stories/2022/02/2022-shebelieves-cup-uswnt-5-iceland-0-match-report-stats-standings |title=U.S. Women’s National Team Defeats Iceland 5-0 To Win Third Consecutive And Fifth Overall SheBelieves Cup Title, Presented By Visa |language=en |date={{dat|2022|2|23||bez}} |access-date={{dat|2022|6|18||bez}} |website=ussoccer.com}}</ref> 2022. gada jūnija [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 17. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617/ |title=Women's Ranking |language=en |access-date={{dat|2022|6|18||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||colspan=7|''Nepiedalījās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||rowspan=7 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] |- |'''Kopā'''||0/8||—||—||—||—||—||— |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||rowspan="3"|''Nepiedalījās'' |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]]||rowspan="5"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.ksi.is/landslid/konur/a-lid-kvenna/ Sieviešu izlase Islandes Futbola asociācijas vietnē] {{is ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Islande-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Islandē|Sieviešu izlase]] 3cfh47xy4ycvp3390ftx6azbzeefexe 0 514592 3662909 3636536 2022-07-30T08:50:14Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Šveice | Badge = | Nickname = ''La Nati'' | Association = [[Šveices Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = SUI | Coach = {{flaga|Dānija}} Nilss Nilsens | Captain = Lija Velti | Most caps = Martina Mozere (129) | Top scorer = Ana Marija Crnogorčeviča (61) | pattern_la1 = _suica1819h | pattern_b1 = _suica1819h | pattern_ra1 = _suica1819h | pattern_sh1 = _sides_on_white | pattern_so1 = _zwit16h | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _zwi16a | pattern_b2 = _zwi16away | pattern_ra2 = _zwi16a | pattern_sh2 = _whitesides | pattern_so2 = _zwi16a | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = FF0000 | socks2 = ffffff | First game = {{fbw|SUI}} 2:2 {{fbw-rt|FRA}} <br /> ([[Bāzele]], [[Šveice]]; {{dat|1972|5|4|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|SUI}} 11:0 {{fbw-rt|MLT}} <br /> ([[Cūga]], [[Šveice]]; {{dat|2014|4|5|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|GER}} 11:0 {{fbw-rt|SUI}} <br /> ([[Veingartene]], [[Vācija]]; {{dat|1994|9|25|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2015 | World cup best = Astotdaļfināls ([[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]) | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts sievietēm]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]], [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]] | type=women }} '''Šveices sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Šveice|Šveici]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Šveices Futbola asociācija]]. Komanda ir vienu reizi spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīrā — [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015. gadā]], sasniedzot astotdaļfinālu. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gadā]] [[Nīderlande|Nīderlandē]], ar vienu uzvaru, vienu neizšķirtu un vienu zaudējumu ieņēma trešo vietu grupā un nekvalificējās izslēgšanas spēlēm. Komanda kvalificējās [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram, kurā arī palika trešajā vietā grupā. 2022. gada jūnija [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 20. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617/ |title=Women's Ranking |language=en |access-date={{dat|2022|6|18||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||rowspan=6 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Astotdaļfināls||4||1||0||3||11||5 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |'''Kopā'''||1/8||4||1||0||3||11||5 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||rowspan="11"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]] |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]] |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]] |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team-frauen.aspx Sieviešu izlase Šveices Futbola asociācijas vietnē] {{de ikona}} {{fr ikona}} {{it ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Šveice-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Šveicē|Sieviešu izlase]] kr29xeot2oebciznb4itievr9v96qlx 0 514595 3662889 3643334 2022-07-30T08:05:01Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Dānija | Badge = Futbols-Danija.png | Nickname = | Association = [[Dānijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = DEN | Coach = {{flaga|Dānija}} Larss Sendergords | Captain = Pernille Hārdere | Most caps = Katrīne Pedersena (210) | Top scorer = Pernille Hārdere (68) | Home Stadium = [[Viborgas stadions]] | pattern_la1 = _dene18h | pattern_b1 = _dene18h | pattern_ra1 = _dene18h | pattern_sh1 = _dene18h | pattern_so1 = _dene18h | leftarm1 = ff0000 | body1 = ff0000 | rightarm1 = ff0000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _dene18a | pattern_b2 = _dene18a | pattern_ra2 = _dene18a | pattern_sh2 = _dene18a | pattern_so2 = _dene18a | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = ff0000 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|DEN}} 1:0 {{fbw-rt|SWE}} <br /> (Markusbele, [[Somija]]; {{dat|1974|7|27|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|DEN}} 15:0 {{fbw-rt|GEO}} <br /> ([[Vejle]], [[Dānija]]; {{dat|2009|10|24|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|USA}} 7:0 {{fbw-rt|DEN}} <br /> ([[Orlando]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; {{dat|1995|2|24|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1991 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]], [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 10 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1984]] | Regional cup best = 2. vieta: [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] | type = women }} '''Dānijas sieviešu futbola izlase''' ({{val|dk|Danmarks kvindefodboldlandshold}}) ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dānija|Dāniju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Dānijas Futbola asociācija]]. Mājas spēles parasti aizvada [[Viborgas stadions|Viborgas stadionā]]. Komanda ir četras reizes spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīrā. [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]. un [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995. gadā]] iekļuva ceturtdaļfinālā. Pārējās reizes dalību beidza grupu turnīrā. Komanda ir kvalificējusies arī [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada]] finālturnīram. Dānijas izlase spēlēja [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada vasaras olimpisko spēļu]] turnīrā, bet zaudēja visās trīs grupu turnīra spēlēs. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] labāko rezultātu sasniedza [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gadā]], ieņemot otro vietu un finālā ar 2:4 zaudējot [[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlandes izlasei]]. Divas reizes izlase ir izcīnījusi trešo vietu, vēl trīs reizes spēlējusi pusfinālā, kad spēle par trešo vietu netika aizvadīta. Komanda pastāvīgi piedalās Algarves kausā. Piecas reizes tā ir ieguvusi otro vietu (1995, 1998, 2001, 2007, 2008), divas reizes bijusi trešajā vietā (2009, 2017).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesw/wom-algarve.html |title=Algarve Cup (Women) |language=en |accessdate={{dat|2022|6|18||bez}} |website=rsssf.com}}</ref> 2022. gada jūnija [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 15. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617/ |title=Women's Ranking |language=en |access-date={{dat|2022|6|18||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Ceturtdaļfināls||4||1||1||2||7||6 |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||Ceturtdaļfināls||4||1||0||3||7||8 |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||Grupu turnīrs||3||0||0||3||1||8 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||Grupu turnīrs||3||1||0||2||4||4 |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||rowspan=3 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] |- |'''Kopā'''||4/8||14||3||1||10||19||26 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]||rowspan="6"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]] |- ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]] |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:#cc9966;" || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||rowspan="2"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- style="background:#cc9966;" |style="border: 3px solid red"|{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]]||3. vieta |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]]||3. vieta |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||Grupu turnīrs |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Grupu turnīrs |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Pusfināls |- style="background:silver;" ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||2. vieta |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.dbu.dk/landshold/kvindelandshold/a-landsholdet/ Sieviešu izlase Dānijas Futbola asociācijas vietnē] {{dk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Dānija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Dānijā|Sieviešu izlase]] r6c9uzwplvvgaveoqurs042ytuhzy3r 0 514596 3662924 3636544 2022-07-30T09:14:46Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Austrija | Badge = Austria mixed COA.svg | Nickname = | Association = [[Austrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = AUT | Coach = {{flaga|Austrija}} Irēne Fūrmane | Captain = Viktorija Šnaderbeka | Most caps = Sāra Puntigama (116) | Top scorer = Nīna Burgere (53) | pattern_la1 = _aut20h | pattern_b1 = _aut20h | pattern_ra1 = _aut20h | pattern_sh1 = _aut20h | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = FFFFFF | body1 = C00000 | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = C00000 | pattern_la2 = _aut21a | pattern_b2 = _aut21a | pattern_ra2 = _aut21a | pattern_sh2 = | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 00E2D5 | socks2 = 00E2D5 | First game = {{fbw|MEX}} 9:0 {{fbw-rt|AUT}} <br /> ([[Bari]], [[Itālija]]; {{dat|1970|7|6|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|AUT}} 11:0 {{fbw-rt|ARM}} <br /> ([[Vaidhofene]], [[Austrija]]; {{dat|2003|5|10|N|bez}})<br />{{fbw|AUT}} 11:0 {{fbw-rt|ARM}} <br /> ([[Vaidhofene]], [[Austrija]]; {{dat|2003|5|13|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|MEX}} 9:0 {{fbw-rt|AUT}} <br /> ([[Bari]], [[Itālija]]; {{dat|1970|7|6|N|bez}})<br />{{fbw|SUI}} 9:0 {{fbw-rt|AUT}} <br /> ({{dat|1970|11|8|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] | Regional cup best = Pusfināls: [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] |type=women }} '''Austrijas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Austrija|Austriju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Austrijas Futbola asociācija]]. Komanda vēl ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīram. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gadā]] [[Nīderlande|Nīderlandē]] un aizkļuva līdz pusfinālam. Izlase kvalificējās arī [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram, kurā tika līdz ceturtdaļfinālam. Vairākas reizes ir piedalījusies Kirpas sieviešu kausā, kas ir starptautisks izlašu turnīrs. 2016. gadā kļuva par turnīra uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesw/wom-cypcup08.html |title=Cyprus Women's Cup |language=en |accessdate={{dat|2022|6|18||bez}} |website=rsssf.com}}</ref> 2022. gada jūnija [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 21. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617/ |title=Women's Ranking |language=en |access-date={{dat|2022|6|18||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||rowspan=3 colspan=7|''Nepiedalījās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||rowspan=5 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] |- |'''Kopā'''||0/8||—||—||—||—||—||— |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||rowspan="6"|''Nepiedalījās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]] |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||rowspan="5"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]] |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]] |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Pusfināls |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Ceturtdaļfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.oefb.at/oefb/Teams/Frauen/Frauen-Nationalteam/ Sieviešu izlase Austrijas Futbola asociācijas vietnē] {{de ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Austrija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Austrijā|Sieviešu izlase]] qb5tx6o5fvehrxe3akt6o7ke51bf0c1 0 514598 3662913 3636577 2022-07-30T08:56:12Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Portugāle | Badge = Futbols-Portugale.png | Nickname = | Association = [[Portugāles Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = POR | Coach = {{flaga|Portugāle}} Fransišku Netu | Captain = Klaudija Netu | Most caps = Karla Koutu (145) | Top scorer = Edīte Fernandeša (39) | pattern_la1 = _portu18h | pattern_b1 = _portu18h | pattern_ra1 = _portu18h | pattern_sh1 = _por18H | pattern_so1 = _portu18h | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = 006200 | pattern_la2 = _portugal18a | pattern_b2 = _portugal18a | pattern_ra2 = _portugal18a | pattern_sh2 = _por18A | pattern_so2 = _por18A | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|FRA}} 0:0 {{fbw-rt|POR}} <br /> ([[Lemāna]], [[Francija]]; {{dat|1981|10|24|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|ARM}} 0:8 {{fbw-rt|POR}} <br /> ([[Erevāna]], [[Armēnija]]; {{dat|2011|9|17|N|bez}})<br />{{fbw|POR}} 8:0 {{fbw-rt|MDA}} <br /> ([[Setubala]], [[Portugāle]]; {{dat|2017|11|24|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|GER}} 13:0 {{fbw-rt|POR}} <br /> ([[Reitlingene]], [[Vācija]]; {{dat|2003|11|15|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]], [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]] |type=women }} '''Portugāles sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Portugāle|Portugāli]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Portugāles Futbola federācija]]. Komanda vēl ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīram. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gadā]] [[Nīderlande|Nīderlandē]], grupu turnīrā ieņēma ceturto vietu, izcīnot vienu uzvaru un divreiz zaudējot, līdz ar to neiekļuva izslēgšanas spēlēs. Komanda sākotnēji nekvalificējās [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram, jo zaudēja [[Krievijas sieviešu futbola izlase|Krievijai]] kvalifikācijas ''play-off'' spēlēs. Pēc Krievijas izslēgšanas valsts īstenotā [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ Portugāle tika iekļauta finālturnīra dalībnieču vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/womenseuro/news/0275-150d0f953412-3977608c047f-1000--uefa-decisions-for-upcoming-competitions-relating-to-the-ongoin/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |language=en |date={{dat|2022|5|2||bez}} |website=FIFA.com|access-date={{dat|2022|6|18||bez}}}}</ref> Finālturnīrā vienā spēlē nospēlēja neizšķirti un piedzīvoja divus zaudējumus, neizkļuva no grupas. Izlase regulāri piedalās Algarves kausā, jo ir tā rīkotāja. Labāko rezultātu sasniedza 2018. gadā, ieņemot trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablesw/wom-algarve.html |title=Algarve Cup (Women) |language=en |accessdate={{dat|2022|6|18||bez}} |website=rsssf.com}}</ref> 2022. gada jūnija [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 30. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617/ |title=Women's Ranking |language=en |access-date={{dat|2022|6|18||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||rowspan=8 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] |- |'''Kopā'''||0/8||—||—||—||—||—||— |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||rowspan="4"|''Nepiedalījās'' |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]]||rowspan="6"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]] |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]] |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.fpf.pt/pt/selecoes/futebol-feminino/selecao-a/ Sieviešu izlase Portugāles Futbola federācijas vietnē] {{pt ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Portugāle-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Portugālē|Sieviešu izlase]] q4moaxc5u2rn2lt4yesv3ngznphcbju 0 514602 3662888 3636555 2022-07-30T08:02:01Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ziemeļīrija | Badge = Futbols-Ziemelirija.jpg | Nickname = | Association = [[Ziemeļīrijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = NIR | Coach = {{flaga|Ziemeļīrija}} Kenijs Šīlzs | Captain = Merisa Kalahana | Most caps = Džūlija Nelsone (115) | Top scorer = Reičela Furnesa (38) | pattern_la1 = _nirw22h | pattern_b1 = _nirw22h | pattern_ra1 = _nirw22h | pattern_sh1 = _adidaswhite | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = 22913C | body1 = 22913C | rightarm1 = 22913C | shorts1 = 22913C | socks1 = 22913C | pattern_la2 = _nir20a | pattern_b2 = _nir20a | pattern_ra2 = _nir20a | pattern_sh2 = _nir20a | pattern_so2 = _nir20a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 002070 | socks2 = AAFFE8 | First game = {{fbw|IRL}} 4:1 {{fbw-rt|NIR}} <br /> ([[Dublina]], [[Īrija]]; {{dat|1973|6|30|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|MKD}} 0:11 {{fbw-rt|NIR}} <br /> ([[Skopje]], [[Ziemeļmaķedonija]]; {{dat|2021|11|25|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|SCO}} 11:1 {{fbw-rt|NIR}} <br /> ([[Klaidbanka]], [[Skotija]]; {{dat|1974|11|23|N|bez}})<br />{{fbw|ENG}} 10:0 {{fbw-rt|NIR}} <br /> ([[Blekbērna]], [[Anglija]]; {{dat|1986|3|16|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]] | type = women }} '''Ziemeļīrijas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Ziemeļīrijas Futbola asociācija]]. Komanda vēl ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīram. Pirmo reizi [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā spēlēs [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022. gadā]] [[Anglija|Anglijā]]. Izlase kvalificējās, ''play-off'' spēlēs pārspējot [[Ukrainas sieviešu futbola izlase|Ukrainas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12274825/northern-ireland-qualify-for-uefa-womens-euro-2022-after-4-1-aggregate-win-over-ukraine |title=Northern Ireland qualify for UEFA Women's Euro 2022 after 4-1 aggregate win over Ukraine |language=en |date={{dat|2021|4|14||bez}} |website=skysports.com|access-date={{dat|2022|6|18||bez}}}}</ref> Finālturnīrā zaudēja visās trīs grupu turnīra spēlēs un izslēgšanas spēlēs neiekļuva. 2022. gada jūnija [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 47. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617/ |title=Women's Ranking |language=en |access-date={{dat|2022|6|18||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||rowspan=3 colspan=7|''Nepiedalījās'' |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||rowspan=4 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] |- |'''Kopā'''||0/8||—||—||—||—||—||— |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||rowspan="2"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]] |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]]||''Nepiedalījās'' |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]]||rowspan="5"|''Nepiedalījās'' |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||rowspan="3"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]] |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.irishfa.com/ifa-international/squads/northern-ireland-senior-women/ Sieviešu izlase Ziemeļīrijas Futbola asociācijas vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Ziemeļīrijā|Sieviešu izlase]] 2dhyt565a08n9sn71o5x19yed4xjb04 0 514603 3662927 3636579 2022-07-30T09:19:04Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Beļģija | Badge = | Nickname = | Association = [[Beļģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = BEL | Coach = {{flaga|Beļģija}} Ivess Sernēlss | Captain = Tesa Vulārta | Most caps = Dženisa Keimana (124) | Top scorer = Tesa Vulārta (65) | pattern_la1 = _belw22h | pattern_b1 = _belw22h | pattern_ra1 = _belw22h | pattern_sh1 = _belw22h | pattern_so1 = _3_stripes_black | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _belw22a | pattern_b2 = _belw22a | pattern_ra2 = _belw22a | pattern_sh2 = _adidasblack | pattern_so2 = _3_stripes_black | leftarm2 = FFD900 | body2 = FFD900 | rightarm2 = FFD900 | shorts2 = FFD900 | socks2 = FFD900 | First game = {{fbw|FRA}} 1:2 {{fbw-rt|BEL}}<br />([[Reimsa]], [[Francija]]; {{dat|1976|5|30|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|BEL}} 19:0 {{fbw-rt|ARM}}<br />([[Lēvena]], [[Beļģija]]; {{dat|2021|11|25|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|SPA}} 9:1 {{fbw-rt|BEL}}<br />([[Alžineta]], [[Spānija]]; {{dat|2004|2|29|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 2 | Regional cup first = [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]] | Regional cup best = Ceturtdaļfināls: [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]] |type=women }} '''Beļģijas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Beļģijas Futbola asociācija]]. Komanda vēl ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīram. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā debitēja [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017. gadā]] [[Nīderlande|Nīderlandē]], grupu turnīrā ieņēma trešo vietu, izcīnot vienu uzvaru un divreiz zaudējot, līdz ar to neiekļuva izslēgšanas spēlēs. Komanda kvalificējās arī [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram, kurā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam. 2022. gada jūnija [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 19. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20220617/ |title=Women's Ranking |language=en |access-date={{dat|2022|6|18||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||rowspan=8 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]] |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]] |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] |- |'''Kopā'''||0/8||—||—||—||—||—||— |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||rowspan="11"|''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]] |- ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]] |- ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]] |- ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]] |- ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]] |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]] |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]] |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]] |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Ceturtdaļfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.rbfa.be/ Beļģijas Futbola asociācijas oficiālā tīmekļa vietne] {{fr ikona}} {{nl ikona}} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Beļģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Beļģijā|Sieviešu izlase]] dxlgb7joaucqp4nmp33fm3rtys2ss3p 0 514680 3662788 3657413 2022-07-29T21:18:39Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kokneses pareizticīgo baznīca | image = | image_size = | alt = | caption = | map_type = Latvija | map_label = Kokneses pareizticīgo baznīca | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.637274 | latNS = N | longd = 25.431333 | longEW = E | religious_affiliation = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] | rite = | region = | location = {{vieta|Latvija|Koknese}} | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[1895]]. gads | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Kokneses Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca''' (saukta arī '''Krievkalna baznīca''') bija [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] dievnams, kas atradās mūsdienu [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] teritorijā. Pareizticīgo darbība Koknesē konstatējama no 1845. gada, bet baznīca tika uzcelta 1877. gadā. [[1905. gada revolūcija]]s laikā baznīcas draudzes mācītājs bija [[Jēkabs Karps]], kuram par nemiernieku slēpšanu tika piespriests nāvessods, tomēr ar cara rīkojumu Karps tika apžēlots.<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/20702/ Jēkabs Karps portālā "Zudusī Latvija"]</ref> Sakarā ar [[Pļaviņu HES]] izbūves darbiem 1965. gadā baznīca tika uzspridzināta. Mūsdienās Daugavas ūdeņos manāma zemes strēlīte, kur kādreiz atradušies baznīcas pamati. Uz austrumiem no baznīcas atradās kapi, kas arī tika appludināti. Krastā palikuši tikai vecie kapi un neliela kapu strēle, kura mūsdienās veido [[Likteņdārzs|Likteņdārza]] rietumu krastu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://zudusilatvija.lv/objects/object/20364/ Kokneses pareizticīgo baznīcas foto portālā "Zudusī Latvija"] {{Reliģija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Kokneses pagasts]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]] mfntrek0wk1exbw46v07z46jrggrh7w 3662790 3662788 2022-07-29T21:22:22Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kokneses pareizticīgo baznīca | image = | image_size = | alt = | caption = | map_type = Latvija | map_label = Kokneses pareizticīgo baznīca | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.637274 | latNS = N | longd = 25.431333 | longEW = E | religious_affiliation = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] | rite = | region = | location = {{vieta|Latvija|Aizkraukles novads|Kokneses pagasts}} | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[1895]]. gads | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Kokneses Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca''' (saukta arī '''Krievkalna baznīca''') bija [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] dievnams, kas atradās mūsdienu [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] teritorijā. Pareizticīgo darbība Koknesē konstatējama no 1845. gada, bet baznīca tika uzcelta 1877. gadā. [[1905. gada revolūcija]]s laikā baznīcas draudzes mācītājs bija [[Jēkabs Karps]], kuram par nemiernieku slēpšanu tika piespriests nāvessods, tomēr ar cara rīkojumu Karps tika apžēlots.<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/20702/ Jēkabs Karps portālā "Zudusī Latvija"]</ref> Sakarā ar [[Pļaviņu HES]] izbūves darbiem 1965. gadā baznīca tika uzspridzināta. Mūsdienās Daugavas ūdeņos manāma zemes strēlīte, kur kādreiz atradušies baznīcas pamati. Uz austrumiem no baznīcas atradās kapi, kas arī tika appludināti. Krastā palikuši tikai vecie kapi un neliela kapu strēle, kura mūsdienās veido [[Likteņdārzs|Likteņdārza]] rietumu krastu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://zudusilatvija.lv/objects/object/20364/ Kokneses pareizticīgo baznīcas foto portālā "Zudusī Latvija"] {{Reliģija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Kokneses pagasts]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]] inlmdzbxcunekz5ngx048xzvy5l9wz7 0 515862 3662942 3646991 2022-07-30T09:33:00Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = 2 līdz 3 tonnas burāšanā |games = 1900. gada Vasaras |image = 1900 2 - 3 Ton Class.svg |image_size = 200 |caption = 2 — 3 tonnas klases laiva |venue = [[Sēna]]s upe, [[Mēlanenivelīna]] |date = 1900. gada 22. maijs (1. brauciens) un 25. maijs (2. brauciens) |competitors = vismaz 11 |nations = 2 |teams = 4 |gold = [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] |goldNOC = ZZX |gold2 = [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] |goldNOC2 = ZZX |silver = [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] |silverNOC = FRA |silver2 = [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] |silverNOC2 = FRA |bronze = [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] |bronzeNOC = FRA |bronze2 = [[Ogists Donni]] |bronzeNOC2 = FRA |win_value = |prev = |next = }} {{Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''2 līdz 3 tonnas''' bija viena no astoņām olimpiskajām disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensībās]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] laikā [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības tika aizvadītas [[Sēna]]s upē [[Mēlanenivelīna]]s komūnā, tās notika 1900. gada 22. maijā (1. brauciens) un 25. maijā (2. brauciens). Šajās sacensībās startēja vismaz 11 burātāji (4 buru laivas) no divām valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-2-3-ton.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417190338/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-2-3-ton.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Sailing at the 1900 Paris Summer Games: Mixed 2-3 Ton |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Sacensībās tika rīkoti divi braucieni un katra brauciena trīs labākās ekipāžas tika apbalvotas ar olimpiskajām medaļām. Pirmajā braucienā, 22. maijā, zelta medaļu ieguva [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] burātāji [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]]. Sudraba medaļu ieguva [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] burātāji [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]], Savukārt bronzas medaļu šajā braucienā ieguva Francijas burātāji [[Ferdinands Šlāters]], [[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3t-mixed |title=Paris 1900 Sailing: 2-3t mixed Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> Otrajā braucienā, 25. maijā, zelta un sudraba medaļas ieguva tie paši sportisti, kas 1. braucienā, attiecīgi Jauktās komandas burātāji Viljams Eksšovs, Frederiks Blanšī, Žaks Le Lavasjē un Francijas burātāji Leons Sisē, Žaks Dukē, Ogists Godinē, Anrī Mialarē. Bet bronzas medaļu 2. braucienā ieguva Francijas burātājs [[Ogists Donni]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 20. maijs <br/> (Svēt.) !! 21. maijs <br/> (Pirm.) !! 22. maijs <br/> (Otr.) !! 23. maijs <br/> (Treš.) !! 24. maijs <br/> (Ceturt.) !! 25. maijs <br/> (Piekt.) !! 26. maijs <br/> (Sest.) !! 27. maijs <br/> (Sest.) |- | || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''1. brauciens''' || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"|'''2. brauciens''' || || |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Ferdinands Šlāters]] <br/> [[De Kotiņons]] <br/> [[Emīls Žans Fontēns]] |- | '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Leons Sisē]] <br/> [[Žaks Dukē]] <br/> [[Ogists Godinē]] <br/> [[Anrī Mialarē]] | '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' <br/> [[Ogists Donni]] |} == Rezultāti == === 1. brauciens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Stūrmanis !! Apkalpes locekļi !! Laiva !! Pārstāvētā valsts !! Laiks |- | {{gold01}} || align=left|[[Viljams Eksšovs]] || align=left|[[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|''Olly'' || align=left| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || 2:17:30 (1:47:48) |- | {{silver02}} || align=left|[[Leons Sisē]] || align=left|[[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || align=left|''Favorite'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:20:03 (1:46:16) |- | {{bronze03}} || align=left|[[Ferdinands Šlāters]] || align=left|[[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]] || align=left|''Gwendoline'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:24:48 (1:51:01) |- | 4 || align=left|[[Ogists Donni]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Mignon'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2:26:31 (1:54:11) |} === 2. brauciens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta !! Stūrmanis !! Apkalpes locekļi !! Laiva !! Pārstāvētā valsts !! Laiks |- | {{gold01}} || align=left|[[Viljams Eksšovs]] || align=left|[[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|''Olly'' || align=left| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || 4:17:34 (3:48:29) |- | {{silver02}} || align=left|[[Leons Sisē]] || align=left|[[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]] || align=left|''Favorite'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 4:23:57 (3:50:10) |- | {{bronze03}} || align=left|[[Ogists Donni]] || align=left|''Nav zināms'' || align=left|''Mignon'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 4:52:13 (4:18:53) |- | — || align=left|[[Ferdinands Šlāters]] || align=left|[[De Kotiņons]] un [[Emīls Žans Fontēns]] || align=left|''Gwendoline'' || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{pamatraksts|Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā disciplīnā startēja vismaz 11 sportisti (4 komandas) no 2 valstīm. Visas valstis šajā disciplīnā bija pārstāvētas pirmo reizi. ''Iekavās uzrādīts zināmais/dokumentētais sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras|10}}<ref name="Jauktā">1 Lielbritānijas un 2 Francijas burātāji startēja Jauktās komandas sastāvā.</ref> * {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras|1}}<ref name="Jauktā"/> * ''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref name="ZZX">Šajā disciplīnā Jaukto komandu veidoja 1 Lielbritānijas un 2 Francijas burātāji.</ref> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417190338/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/mixed-2-3-ton.html Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/9206 Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas (1. brauciens) (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/9207 Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas (2. brauciens) (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3t-mixed Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas (1. brauciens) (''Olympics'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas (2. brauciens) (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} [[Kategorija:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2 līdz 3 tonnas]] 2srlp2jcl70vh097h3lu05wndxxdzys 0 516539 3662602 3648597 2022-07-29T12:21:58Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Psammolepis paradoxa orbitālā plātne.jpg | att_nosaukums = ''Ps. paradoxa'' orbitālā plātne | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Heterostraci | apakšklase_lv =Dažādvairodži | kārta = Pteraspidiformes | kārta_lv = | apakškārta = Psammosteida | apakškārta_lv = | dzimta = Psammolepididae | dzimta_lv = | ģints = Psammolepis | ģints_lv = | suga = Psammolepis paradoxa | suga_lv = | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Psammolepis paradoxa</br><small>Agassiz, 1844</small> }} '''''Psammolepis paradoxa''''' ir [[Psammosteīdas|psammosteīdu]] dzimtas [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] suga, kas dzīvoja [[Devona periods|devona periodā]] [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Sugu pirmo reizi aprakstīja dabaspētnieks [[Luijs Agasi]] 1844. gadā pēc fragmentu ornamentējuma, izveidojot divas sugas: ''Ps. paradoxa'' un ''Ps. arenatus''. Šīs abas sugas pastāvēja literatūrā līdz brīdim, kad [[Valters Gross]] parādīja, ka šie abi it kā dažādie ornamentējumi pieder vienai un tai pašai sugai, tikai dažādām plātnēm. [[Holotips|Holotipa]] vietā Gross izveidoja [[Neotips|neotipu]]: vēdera plātni no [[Augšdevons|augšdevona]] [[gaujas svīta]]s ([[Gauja]]s upe, [[Latvija]]). Nosaukums ''Psammolepis paradoxa'' nozīmē "dīvainais [[Psammolepji|psammolepis]]". Suga bija izplatīta [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], gaujas svītā [[Latvija|Latvijā]] Gaujas baseinā, kā arī [[Piuza]]s upes atsegumā pie Jeksi majām [[Igaunija|Igaunijā]]. ''Psammolepis paradoxa'' ir [[Psammolepji|psammolepju]] ģints [[tipveida suga]]. == Apraksts == [[Branhiālā plātne]] ir eiribazāla un salīdzinoši šaura. [[Muguras plātne|Muguras]] un [[vēdera plātne]]s klātas ar rombiskām vai asimetriskām [[Tesēras|tesērām]], izņemot zonā ap augšanas centru. Muguras plātne daudzmaz piecstūraina (l:w ~ 1). [[Ādas zobi]] ir noapaļoti un gandrīz vienādā formā uz visām plātnēm. Tie ir ne pārāk izstiepti pat uz [[Zvīņas|zvīņām]].<ref>Д.В. Обручев, Э.Ю. Марк-Курик, Псаммостеиды (Agnatha, Psammosteidae) девона СССР, Таллин, 1965 г. 174. lpp</ref> Vēdera plātne ir gara un šaura. Tās priekšējā daļā ir koncentriskas augšanas zonas, bet aizmugurējā daļa klāta ar zvīņveidīgām tesērām.<ref>L.BEVERLY HALSTEAD TARLO, PSAMMOSTEIFORMES (AGNATHA) A REVIEW WITH DESCRIPTIONS OF NEW MATERIAL FROM THE LOWER DEVONIAN OF POLAND, (II Systematic Part) PALAEONTOLOGIA POLONICA - No.15, WARSZAWA, 1965, 97. lpp.</ref> == Salīdzinājums == ''Ps. paradoxa'' atšķiras, ar nelieliem izņēmumiem, ar savu ādas zobu formu pastāvību - ieapaļi, kupolveidīgi, ar īsiem zobiņiem. Tie visvairāk līdzinās ''[[Psammolepis venyukovi]]'', pirmkārt pēc branhiālo un muguras plātņu, kā arī tesēru formas. ''Ps. paradoxa'' rostrālā plātne ir šaurāka un garāka. Galvenā atšķirība no ''Ps. venyukovi'' domājams ir tā, ka uz vēdera plātnes nav tesēru. [[Orbitālā plātne]] visvairāk ir līdzīga psammolepim(?) no [[Lietuva]]s, pie [[Peliša]]s upes ([[Šventoja]]s labā pieteka). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bezžokļaiņi]] [[Kategorija:Devons]] lfnol227jpdux2op32o6dv9gfcxy82q 0 516709 3662925 3649839 2022-07-30T09:14:52Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "A.C._Monza_logo_(2019).svg", jo [[commons:User:Yann|Yann]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Copyright violation, see [[:c:Commons:Licensing|]]). wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #ed1639 | nos = ''AC Monza'' | logo_links = | logo_izm = 150px | pilns = ''Associazione Calcio Monza'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Itālija|Monca}} | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = 2021.—2022. | poz = 4. vieta [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]] {{increase}} | dib = 1912 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 1 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stadio Brianteo]]'' | ietilp = 9999 | krāsas = | īpašn = {{flaga|Itālija}} [[Silvio Berluskoni]] | prez = {{flaga|Itālija}} Paolo Berluskoni | tren = {{flaga|Itālija}} [[Džovanni Stropa]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.acmonza.com/}} | pattern_b1 = _monza1920h | pattern_la1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | body1 = FF0000 | leftarm1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_b2 = _monza1920a | pattern_la2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | body2 = FFFFFF | leftarm2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_b3 = | pattern_la3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | body3 = | leftarm3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''AC Monza''''', pilnā nosaukumā '''''Associazione Calcio Monza''''', ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Monca]]s, pilsētas [[Lombardija]]s reģionā. Tas tika dibināts 1912. gadā kā '' Monza FBC''. Spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Stadio Brianteo]]'' (sponsorēšanas nolūkā pašlaik oficiālais nosaukums ir ''U-Power Stadium''), kura ietilpība ir 9999 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.acmonza.com/it/pagina/36/ |title=U-Power Stadium |website=acmonza.com |language=it |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} }}</ref> Kluba īpašnieks caur holdinga kompāniju ''Fininvest'' kopš 2018. gada ir itāļu uzņēmējs un bijušais premjerministrs [[Silvio Berluskoni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.skysports.com/football/news/11095/11511089/former-ac-milan-owner-silvio-berlusconi-buys-serie-c-club-monza |title=Former AC Milan owner Silvio Berlusconi buys Serie C club Monza |date={{dat|2018|9|28|N|bez}}|website=skysports.com |access-date={{dat|2022|7|11||bez}}}}</ref> 1976. gadā klubs ir uzvarējis Angļu-itāļu kausā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/tablesa/angloitalian.html |title=Anglo-Italian Cups |language=en |website=rsssf.org |access-date={{dat|2022|7|11||bez}}}}</ref> Komanda ir pārsvarā spēlējusi Itālijas zemākajās līgās 2021.—2022. gada sezonā ieguva 4. vietu [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]] un pēc tam uzvarēja pārspēlēs par iekļūšanu A sērijā, pirmo reizi kluva vēsturē kvalificējoties Itālijas augstākajai līgai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/30052022-berluskoni_piederosa_monza_pirmo_reizi_kl |title=Berluskoni piederošā ''Monza'' pirmo reizi kluba vēsturē iekļūst A sērijā |date={{dat|2022|5|30|N|bez}}|website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|7|11||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == * '''C sērija''' ** Grupas uzvarētāji (4): 1950–51 <small>(A grupa)</small>, 1966–67 <small>(A grupa)</small>, 1975–76 <small>(A grupa)</small>, 2019–20 <small>(A grupa)</small> * '''Otrā divīzija''' (''Seconda Divisione'' — tolaik Itālijas čempionāta 3. līmenis) ** Uzvarētāji (1): 1926–27 * '''D sērija''' ** Grupas uzvarētāji (1): 2016–17 <small>(B grupa)</small> * '''Angļu-itāļu kauss''' ** Uzvarētāji (1): 1976 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.acmonza.com/}} {{it ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi|Monza]] [[Kategorija:AC Monza| ]] ci3gaqstfl5jnhja1lnrkifukw8c4as 0 517535 3662667 3659940 2022-07-29T14:18:02Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Harkivas militāri civilā administrācija | native_name =''Харьковская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Russian_occupation_of_Kharkiv_Oblast.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas 2022. gada 22. jūlijā | image_flag = Flag_of_Russian_occupied_Kharkiv_Oblast.png | image_shield = Coat_of_Arms_of_Russian_Administration_of_Kharkov_Oblast.png | capital = [[Kupjanska]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Austrumukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Vitālijs Gančevs | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 3825 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 352862 | population_as_of = aptuveni | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 7 rajoni | p1 = [[Bohoduhivas rajons]] | p2 = [[Čuhujivas rajons]] | p3 = [[Harkivas rajons]] | p4 = [[Izjumas rajons]] | p5 = [[Krasnohradas rajons]] | p6 = [[Kupjanskas rajons]] | p7 = [[Lozovas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Harkivas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]] pēc tam, kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas armija iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt un okupēt daļu [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] [[Ukraina|Ukrainā]]. Krievijas bruņotie spēki nav ieņēmuši apgabala administratīvo centru [[Harkiva|Harkivu]], taču [[Krievijas armija]] ieņēma citas pilsētas, tostarp [[Izjuma|Izjumu]], [[Kupjanska|Kupjansku]] un [[Balakļija|Balakļiju]]. Sākotnēji [[Čuhujiva|Čuhujivu]] [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] ieņēma 25. februārī, bet 7. martā to atkaroja [[Ukrainas bruņotie spēki]]. [[2022. gads|2022.]] gada [[8. jūlijs|8. jūlijā]] okupācijas varas vadītājs [[Vitālijs Gančevs]] sacīja, ka [[Harkivas apgabals]] ir “neatņemama” [[Krievija|Krievijas]] teritorijas daļa un plāno [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalu]] anektēt [[Krievija|Krievijas Federācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-wants-annex-kharkiv-oblast-082800632.html|title=Russia wants to annex Kharkiv Oblast, unveils flag for region with imperial symbols – ISW|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> == Okupācija == === Izjuma === [[Izjuma|Izjumu]] [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] ieņēma [[2022. gads|2022. gada]] [[1. aprīlis|1. aprīlī]], tādējādi sākot Krievijas militāro okupāciju pilsētā. Ukrainas valdība 3. aprīlī paziņoja, ka divi Krievijas karavīri tika nogalināti un vēl 28 karavīri tika hospitalizēti pēc tam, kad ukraiņu civiliedzīvotāji Krievijas 3. motorstrēlnieku divīzijas karavīriem Izjumā izdalīja saindētas kūkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thehill.com/policy/international/3257737-two-russian-soldiers-killed-28-in-hospital-after-being-poisoned-by-ukrainian-civilians-officials/|title=Two Russian soldiers killed, 28 in hospital after being poisoned by Ukrainian civilians: officials|last=Scully|first=Rachel|website=The Hill|access-date=2022-07-20|date=2022-04-03|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.express.co.uk/news/world/1590887/putin-news-russian-army-mocked-ukraine-pie-poisoning|title=Putin's army mocked after Ukrainian pie poisoning of Russian soldiers|last=Cook|first=Pip|website=Express.co.uk|access-date=2022-07-20|date=2022-04-04|language=en}}</ref> Krievija 21. aprīlī iecēla Vitāliju Gančevu par Harkivas militāri civilās administrācijas vadītāju. 6. jūlijā Gančevs apgalvoja, ka Krievija plāno [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] izveidot 4 okupācijas apriņķus. === Velikijburluka === [[Velikijburluka|Velikijburlukas]] hromadu [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] sagrāba 2022. gada martā. Okupācijas armija apkārtnē izveidoja militāri civilo administrāciju. 2022. gada 11. jūlijā Krievijas ieceltais militāri civilās administrācijas vadītājs Jevgēņijs Junakovs tika nogalināts atentātā, Ukrainas drošības dienestiem vai ukraiņu partizāniem uzspridzinot Junakova automašīnu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/leader-russian-occupied-ukrainian-town-killed-by-car-bomb-tass-2022-07-11/|title=Leader of Russian-occupied Ukrainian town killed by car bomb -TASS|work=Reuters|access-date=2022-07-20|date=2022-07-11|last=Reuters|language=en}}</ref> == Skatīt arī == * [[Hersonas apgabala okupācija]] * [[Zaporižjas apgabala okupācija]] * [[Doneckas tautas republika]] * [[Luhanskas tautas republika]] * [[Krimas Republika]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Harkivas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] gqwhwxuuoabauij0r1jfstxp0hwhkq6 0 517900 3662616 3661242 2022-07-29T12:35:27Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Rhadinacanthus deltosquamosus zvīņa.jpg | att_nosaukums =''Rhadinacanthus deltosquamosus'' zvīņa. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Rhadinacanthus | ģints_lv = | suga =Rhadinacanthus deltosquamosus | iedalījums = | kategorijas =nē | binomial= Rhadinacanthus deltosquamosus <small>Pinakhina et Märss, 2018</small> }} '''''Rhadinacanthus deltosquamosus''''' ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] suga. Tās pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s [[Ģeoloģiskais laikmets|laikmetā]] ([[Burtnieku svīta]]), [[Galvenais devona lauks|galvenajā devona laukā]]. Sugu pirmo reizi aprakstīja Darja Pinakina un [[Tiju Mersa]] 2018. gadā. Nosaukums ''Rhadinacanthus deltosquamosus'' nozīmē deltveidīgo zvīņu (no latīņu ''delta'' un ''squamosus'' - zvīņa, no deltveidīga zvīņas ornamentējuma) radinakants. [[Holotips]] ir [[Radinakanti|radinakanta]] zvīņa, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmas tikai [[zvīņas]]. Veseli ķermeņi nav atrasti. Suga bija izplatīta [[Igaunija|Igaunijā]] (Hallistes upes krastos pie Karksi-Nuijas) un [[Krievija|Krievijā]], [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] (pie Novinkas). == Apraksts == [[Zivis]] bija klātas vidēja lieluma [[Zvīņas|zvīņām]] (vainaga izmērs 0,4–0,6 mm) ar V-veida izvirzījumu uz vainaga, kas vainaga priekšējā un vidusdaļā dalās daudzos zarojošos valnīšos. Uz šī izvirzījuma dažām zvīņām attīstās aizmugurē saplūstoši ķīļi. Lielais kanāls iet cauri pamatni līdz pirmajai augšanas plātnītei, kur tas izlokās horizontāli un saplūst ar radiāliem kanāliem, no kuriem daudzi ir ļoti sarežģīti, izlocīti un paplašināti. Kanāla atvērums atrodas nedaudz uz aizmuguri no pamatnes gala.<ref>Pinakhina, D. V., Märss, T. 2018. The Middle Devonian acanthodian assemblage of the Karksi outcrop in Estonia. Estonian Journal of Earth Sciences 67, 1, 96-111. 106. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Diplakantīdas]] 9mdmviomaqc2w7t6btuo4qn5gsg2qrc 0 517959 3662746 3661677 2022-07-29T18:57:11Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Dons Badžs | vārds_orig = ''Don Budge'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} 1938. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{ASV}} | residence = | datebirth = {{dat|1915|6|13}} | placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Oklenda|3s=Oklenda (Kalifornija)}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2000|1|26|1915|6|13}} | placedeath = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Skrentona}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} (amatieros no 1932. gada) | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 649-297 (68.6%)<ref name="Don Budge: Career match record">{{cite web|title=Don Budge: Career match record|url=https://app.thetennisbase.com/?enlace=playern&player_input_enc=BUDGE%2C+DON&player_input=BUDGE%2C+DON&sub=2#aSubmenu|website=thetennisbase.com|publisher=Tennis Base|access-date=22 September 2021}}</ref> | singlestitles = 43<ref name="Don Budge: Career match record" /> | highestsinglesranking = 1. <small>(1937)</small><ref name="USLTAEncyclopedia">United States Lawn Tennis Association (1972). ''Official Encyclopedia of Tennis'' (First Edition), p. 425.</ref> | AustralianOpenresult = '''W''' (1938) | FrenchOpenresult = '''W''' (1938) | Wimbledonresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenresult = '''W''' (1937, 1938) | MastersCupresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = SF (1938) | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenDoublesresult = '''W''' (1936, 1938) | MastersCupDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenMixedresult = '''W''' (1937, 1938) | MastersCupMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džons Donalds Badžs''' ({{val|en|John Donald Budge}}; dzimis {{dat|1915|6|13}}, miris {{dat|2000|1|26}}) bija amerikāņu [[tenisists]], pirmais ''Grand Slam'' uzvarētājs tenisa vēsturē (1938), četrpadsmitkārtējs ''Grand Slam'' turnīru uzvarētājs vienspēļu, vīriešu dubultspēļu un jaukto dubultspēļu sacensībās, divkārtējs [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] ieguvējs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasē (1937, 1938), vairākkārtējs "profesionālo Grand Slam" turnīru (Vimbldonas, ASV un Francijas profesionālais čempionāts) uzvarētājs vienspēlēs un dubultspēlēs (1939-1953). [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] biedrs kopš 1964. gada. == Biogrāfija == {|class=wikitable style=text-align:center |- bgcolor="#efefef" ! rowspan="2" width=170|Turnīrs ! colspan="5"|Amatiera karjera ! colspan="17"|Profesionāļa kartera ! rowspan="2"|'''Tituli''' / '''Turnīri''' ! rowspan="2"|'''Karjaras uzv.-zaud.''' ! rowspan="2"|'''Uzvaras %''' |- ! '34 !! '35 !! '36 !! '37 !! '38 !!'39 !! '40 !! '41 !! '42 !! '43 !! '44 !! '45 !! '46 !! '47 !! '48 !! '49 !! '50 !! '51 !! '52 !! '53 !! '54 !! '55 |- |colspan="23" style="text-align:left"|'''[[Grand Slam (tennis)|''Grand Slam'' turnīri]]''' !6 / 11 !58–5 !92.06 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionāts]] |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''[[1938 Australian Championships – Men's singles|W]]''' |A |A |colspan=5 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |1 / 1 |5–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''[[1938 French Championships – Men's singles|W]]''' |A |colspan=6 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |1 / 1 |6–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Wimbledon Championships|Vimbldonas čempionāts]] |A |style="background:yellow;"|[[1935 Wimbledon Championships – Men's singles|SF]] |style="background:yellow;"|[[1936 Wimbledon Championships – Men's singles|SF]] |style="background:#00ff00;"|'''[[1937 Wimbledon Championships – Men's singles|W]]''' |style="background:#00ff00;"|'''[[1938 Wimbledon Championships – Men's singles|W]]''' |A |colspan=6 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |2 / 4 |24–2 |92.31 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] |style="background:#afeeee;"|[[1934 US National Championships – Men's singles|4R]] |style="background:#ffebcd;"|[[1935 US National Championships – Men's singles|QF]] |style="background:#D8BFD8;"|[[1936 US National Championships – Men's singles|F]] |style="background:#00ff00;"|'''[[1937 US National Championships – Men's singles|W]]''' |style="background:#00ff00;"|'''[[1938 US National Championships – Men's singles|W]]''' |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |2 / 5 |23–3 |88.46 |- |colspan="23" style="text-align:left"|'''[[Major professional tennis tournaments before the Open Era|''Pro Slam'' turnīri]]''' !4 / 17 !37–13 !74.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|''[[U.S. Pro Tennis Championships|ASV čempionāts]]'' |A |A |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#afeeee;"|1R |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |style=color:#767676|NH |A |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:yellow;"|SF |style="background:#D8BFD8;"|F |A |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:yellow;"|SF |style="background:#ffebcd;"|QF |2 / 11 |24–9 |72.73 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[French Pro Championship|Francijas čempionāts]] |A |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |colspan=16 style=color:#767676|Nenotika |1 / 1 |3–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Wembley Championship|Vimbldonas čempionāts]] |A |A |style=color:#767676|NH |A |style=color:#767676|NH |style="background:#00ff00;"|'''W''' |colspan=9 style=color:#767676|Nenotika |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |colspan=2 style=color:#767676|NH |1 / 5 |10–4 |71.43 |- |colspan="23" align="right"|'''Kopā:''' !10 / 28 !95–18 !84.07 |} <!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi == * --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Badžs, Dons}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] 8acfvi5em3da0fmkmylpm4g68fdulqz 3662835 3662746 2022-07-30T04:42:16Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Dons Badžs | vārds_orig = ''Don Budge'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} 1938. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{ASV}} | residence = | datebirth = {{dat|1915|6|13}} | placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Oklenda|3s=Oklenda (Kalifornija)}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2000|1|26|1915|6|13}} | placedeath = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Skrentona}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} (amatieros no 1932. gada) | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 649-297 (68.6%)<ref name="Don Budge: Career match record">{{cite web|title=Don Budge: Career match record|url=https://app.thetennisbase.com/?enlace=playern&player_input_enc=BUDGE%2C+DON&player_input=BUDGE%2C+DON&sub=2#aSubmenu|website=thetennisbase.com|publisher=Tennis Base|access-date=22 September 2021}}</ref> | singlestitles = 43<ref name="Don Budge: Career match record" /> | highestsinglesranking = 1. <small>(1937)</small><ref name="USLTAEncyclopedia">United States Lawn Tennis Association (1972). ''Official Encyclopedia of Tennis'' (First Edition), p. 425.</ref> | AustralianOpenresult = '''W''' (1938) | FrenchOpenresult = '''W''' (1938) | Wimbledonresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenresult = '''W''' (1937, 1938) | MastersCupresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = SF (1938) | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenDoublesresult = '''W''' (1936, 1938) | MastersCupDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenMixedresult = '''W''' (1937, 1938) | MastersCupMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džons Donalds Badžs''' ({{val|en|John Donald Budge}}; dzimis {{dat|1915|6|13}}, miris {{dat|2000|1|26}}) bija amerikāņu [[tenisists]], pirmais ''Grand Slam'' uzvarētājs tenisa vēsturē (1938), četrpadsmitkārtējs ''Grand Slam'' turnīru uzvarētājs vienspēļu, vīriešu dubultspēļu un jaukto dubultspēļu sacensībās, divkārtējs [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] ieguvējs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasē (1937, 1938), vairākkārtējs "profesionālo Grand Slam" turnīru (Vimbldonas, ASV un Francijas profesionālais čempionāts) uzvarētājs vienspēlēs un dubultspēlēs (1939-1953). [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] biedrs kopš 1964. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 7 (6—1) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretinieks !style="width:150px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1936 || [[U.S. Open (tennis)|U.S. Championships]] || {{flaga|UK}} [[Fred Perry]] || 2–6, 6–2, 8–6, 1–6, 10–8 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || [[Wimbledon Championships|Wimbledon]] || {{flaga|Nazi Germany}} [[Gottfried von Cramm]] || 6–3, 6–4, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || U.S. Championships <small>(2)</small> || {{flaga|Nazi Germany}} Gottfried von Cramm || 6–1, 7–9, 6–1, 3–6, 6–1 |-style="background:#ffc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Australian Open|Australian Championships]] || {{flaga|AUS}} [[John Bromwich]] || 6–4, 6–2, 6–1 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[French Open|French Championships]] || {{flaga|TCH}} [[Roderich Menzel]]|| 6–3, 6–2, 6–4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 ||Wimbledon Championships <small>(2)</small> || {{flaga|UK}} [[Bunny Austin]]|| 6–1, 6–0, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 ||U.S. Championships <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} [[Gene Mako]]|| 6–3, 6–8, 6–2, 6–1 |} ==== Dubultspēles: 2 (4—3) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:120px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:150px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1935 || [[U.S. Open (tennis)|U.S. Championships]] || {{flaga|USA|1912}} [[Gene Mako]] || {{flaga|USA|1912}} [[Wilmer Allison]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[John Van Ryn]] || 2–6, 3–6, 6–2, 6–3, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1936 || [[U.S. Open (tennis)|U.S. Championships]] || {{flaga|USA|1912}} Gene Mako || {{flaga|USA|1912}} Wilmer Allison<br />{{flaga|USA|1912}} John Van Ryn || 6–4, 6–2, 6–4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || [[Wimbledon Championships|Wimbledon]] || {{flaga|USA|1912}} Gene Mako || {{flaga|GBR}} [[Pat Hughes (tennis)|Pat Hughes]]<br />{{flaga|GBR}} [[Raymond Tuckey]] || 6–0, 6–4, 6–8, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1937 || [[U.S. Open (tennis)|U.S. Championships]] || {{flaga|USA|1912}} Gene Mako || {{flaga|Nazi Germany}} [[Henner Henkel]]<br />{{flaga|Nazi Germany}} [[Gottfried von Cramm]] || 4–6, 5–7, 4–6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1938 || [[French Open|French Championships]] || {{flaga|USA|1912}} Gene Mako || {{flaga|Francija}} [[Bernard Destremau]]<br />{{flaga|Francija}} [[Yvon Petra]] || 6–3, 3–6, 7–9, 1–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Wimbledon Championships|Wimbledon]] || {{flaga|USA|1912}} Gene Mako || {{flaga|Nazi Germany}} Henner Henkel<br />{{flaga|Nazi Germany}} [[George von Metaxa]] || 6–4, 6–3, 3–6, 8–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[U.S. Open (tennis)|U.S. Championships]] || {{flaga|USA|1912}} Gene Mako || {{flaga|AUS}} [[John Bromwich]]<br />{{flaga|AUS}} [[Adrian Quist]] || 6–3, 6–2, 6–1 |} === Pro Slam fināli === ==== Vienspēles: 8 (4-4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretinieks !style="width:150px" |Punkti |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1939 || [[Wembley Championship|Wembley Pro]] || {{flaga|Nazi Germany}} [[Hans Nüsslein]] || 13–11, 2–6, 6–4 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1939 || [[French Professional Championship|French Pro Championship]] || {{flaga|USA|1912}} [[Ellsworth Vines]] || 6–2, 7–5, 6–3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1940 || [[US Pro Tennis Championships|US Pro Championships]] || {{flaga|UK}} [[Fred Perry]] || 6–3, 5–7, 6–4, 6–3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1942 || US Pro Championships || {{flaga|USA|1912}} [[Bobby Riggs]] || 6–2, 6–2, 6–2 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1946 || US Pro Championships || {{flaga|USA|1912}} Bobby Riggs || 3–6, 1–6, 1–6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || US Pro Championships || {{flaga|USA|1912}} Bobby Riggs || 6–3, 3–6, 8–10, 6–4, 3–6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || US Pro Championships || {{flaga|USA|1912}} Bobby Riggs || 7–9, 6–3, 3–6, 5–7 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1953 || US Pro Championships || {{flaga|USA|1912}} [[Pancho Gonzales]] || 6–4, 4–6, 5–7, 2–6 |} === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {|class=wikitable style=text-align:center |- bgcolor="#efefef" ! rowspan="2" width=170|Turnīrs ! colspan="5"|Amatiera karjera ! colspan="17"|Profesionāļa kartera ! rowspan="2"|'''Tituli''' / '''Turnīri''' ! rowspan="2"|'''Karjaras uzv.-zaud.''' ! rowspan="2"|'''Uzvaras %''' |- ! '34 !! '35 !! '36 !! '37 !! '38 !!'39 !! '40 !! '41 !! '42 !! '43 !! '44 !! '45 !! '46 !! '47 !! '48 !! '49 !! '50 !! '51 !! '52 !! '53 !! '54 !! '55 |- |colspan="23" style="text-align:left"|'''[[Grand Slam (tennis)|''Grand Slam'' turnīri]]''' !6 / 11 !58–5 !92.06 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionāts]] |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |A |colspan=5 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |1 / 1 |5–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |colspan=6 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |1 / 1 |6–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Vimbldonas čempionāts]] |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |colspan=6 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |2 / 4 |24–2 |92.31 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] |style="background:#afeeee;"|4R |style="background:#ffebcd;"|QF |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |2 / 5 |23–3 |88.46 |- |colspan="23" style="text-align:left"|'''[[Major professional tennis tournaments before the Open Era|''Pro Slam'' turnīri]]''' !4 / 17 !37–13 !74.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|''[[:en:U.S. Pro Tennis Championships|ASV čempionāts]]'' |A |A |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#afeeee;"|1R |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |style=color:#767676|NH |A |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:yellow;"|SF |style="background:#D8BFD8;"|F |A |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:yellow;"|SF |style="background:#ffebcd;"|QF |2 / 11 |24–9 |72.73 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[:en:French Pro Championship|Francijas čempionāts]] |A |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |colspan=16 style=color:#767676|Nenotika |1 / 1 |3–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[:en:Wembley Championship|Vimbldonas čempionāts]] |A |A |style=color:#767676|NH |A |style=color:#767676|NH |style="background:#00ff00;"|'''W''' |colspan=9 style=color:#767676|Nenotika |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |colspan=2 style=color:#767676|NH |1 / 5 |10–4 |71.43 |- |colspan="23" align="right"|'''Kopā:''' !10 / 28 !95–18 !84.07 |} <!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi == * --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Badžs, Dons}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] b79dgvxmbyyn76x44ndz1enu3piavjp 3662900 3662835 2022-07-30T08:37:39Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Dons Badžs | vārds_orig = ''Don Budge'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} 1938. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{ASV}} | residence = | datebirth = {{dat|1915|6|13}} | placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Oklenda|3s=Oklenda (Kalifornija)}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2000|1|26|1915|6|13}} | placedeath = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Skrentona}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} (amatieros no 1932. gada) | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 649-297 (68.6%)<ref name="Don Budge: Career match record">{{cite web|title=Don Budge: Career match record|url=https://app.thetennisbase.com/?enlace=playern&player_input_enc=BUDGE%2C+DON&player_input=BUDGE%2C+DON&sub=2#aSubmenu|website=thetennisbase.com|publisher=Tennis Base|access-date=22 September 2021}}</ref> | singlestitles = 43<ref name="Don Budge: Career match record" /> | highestsinglesranking = 1. <small>(1937)</small><ref name="USLTAEncyclopedia">United States Lawn Tennis Association (1972). ''Official Encyclopedia of Tennis'' (First Edition), p. 425.</ref> | AustralianOpenresult = '''W''' (1938) | FrenchOpenresult = '''W''' (1938) | Wimbledonresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenresult = '''W''' (1937, 1938) | MastersCupresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = SF (1938) | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenDoublesresult = '''W''' (1936, 1938) | MastersCupDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenMixedresult = '''W''' (1937, 1938) | MastersCupMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džons Donalds Badžs''' ({{val|en|John Donald Budge}}; dzimis {{dat|1915|6|13}}, miris {{dat|2000|1|26}}) bija amerikāņu [[tenisists]], pirmais ''Grand Slam'' uzvarētājs tenisa vēsturē (1938), četrpadsmitkārtējs ''Grand Slam'' turnīru uzvarētājs vienspēļu, vīriešu dubultspēļu un jaukto dubultspēļu sacensībās, divkārtējs [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] ieguvējs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasē (1937, 1938), vairākkārtējs "profesionālo Grand Slam" turnīru (Vimbldonas, ASV un Francijas profesionālais čempionāts) uzvarētājs vienspēlēs un dubultspēlēs (1939-1953). [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] biedrs kopš 1964. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 7 (6—1) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:170px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretinieks !style="width:150px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1936 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]]|| {{flaga|UK}} [[Freds Perijs]] || 2–6, 6–2, 8–6, 1–6, 10–8 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|Nazi Germany}} [[Gottfried von Cramm]] || 6–3, 6–4, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|Nazi Germany}} Gottfried von Cramm || 6–1, 7–9, 6–1, 3–6, 6–1 |-style="background:#ffc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionāts]] || {{flaga|AUS}} [[Džons Bromvičs]] || 6–4, 6–2, 6–1 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] || {{flaga|TCH}} [[Roderich Menzel]]|| 6–3, 6–2, 6–4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 ||Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|UK}} [[Bunny Austin]]|| 6–1, 6–0, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 ||ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} [[Džīns Mako]]|| 6–3, 6–8, 6–2, 6–1 |} ==== Dubultspēles: 2 (4—3) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:120px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:150px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1935 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} [[Džīns Mako]] || {{flaga|USA|1912}} [[Wilmer Allison]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[John Van Ryn]] || 2–6, 3–6, 6–2, 6–3, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1936 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|USA|1912}} Wilmer Allison<br />{{flaga|USA|1912}} John Van Ryn || 6–4, 6–2, 6–4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|GBR}} [[Pat Hughes (tennis)|Pat Hughes]]<br />{{flaga|GBR}} [[Raymond Tuckey]] || 6–0, 6–4, 6–8, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1937 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Nazi Germany}} [[Henner Henkel]]<br />{{flaga|Nazi Germany}} [[Gottfried von Cramm]] || 4–6, 5–7, 4–6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1938 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Francija}} [[Bernard Destremau]]<br />{{flaga|Francija}} [[Yvon Petra]] || 6–3, 3–6, 7–9, 1–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Nazi Germany}} Henner Henkel<br />{{flaga|Nazi Germany}} [[George von Metaxa]] || 6–4, 6–3, 3–6, 8–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|AUS}} [[Džons Bromvičs]]<br />{{flaga|AUS}} [[Adrian Quist]] || 6–3, 6–2, 6–1 |} === Pro Slam fināli === ==== Vienspēles: 8 (4-4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretinieks !style="width:150px" |Punkti |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1939 || [[Wembley Championship|Wembley Pro]] || {{flaga|Nazi Germany}} [[Hans Nüsslein]] || 13–11, 2–6, 6–4 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1939 || [[French Professional Championship|French Pro Championship]] || {{flaga|USA|1912}} [[Elsvorts Vains]] || 6–2, 7–5, 6–3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1940 || [[US Pro Tennis Championships|US Pro Championships]] || {{flaga|UK}} [[Freds Perijs]] || 6–3, 5–7, 6–4, 6–3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1942 || US Pro Championships || {{flaga|USA|1912}} [[Bobby Riggs]] || 6–2, 6–2, 6–2 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1946 || US Pro Championships || {{flaga|USA|1912}} Bobby Riggs || 3–6, 1–6, 1–6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || US Pro Championships || {{flaga|USA|1912}} Bobby Riggs || 6–3, 3–6, 8–10, 6–4, 3–6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || US Pro Championships || {{flaga|USA|1912}} Bobby Riggs || 7–9, 6–3, 3–6, 5–7 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1953 || US Pro Championships || {{flaga|USA|1912}} [[Pancho Gonzales]] || 6–4, 4–6, 5–7, 2–6 |} === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {|class=wikitable style=text-align:center |- bgcolor="#efefef" ! rowspan="2" width=170|Turnīrs ! colspan="5"|Amatiera karjera ! colspan="17"|Profesionāļa kartera ! rowspan="2"|'''Tituli''' / '''Turnīri''' ! rowspan="2"|'''Karjaras uzv.-zaud.''' ! rowspan="2"|'''Uzvaras %''' |- ! '34 !! '35 !! '36 !! '37 !! '38 !!'39 !! '40 !! '41 !! '42 !! '43 !! '44 !! '45 !! '46 !! '47 !! '48 !! '49 !! '50 !! '51 !! '52 !! '53 !! '54 !! '55 |- |colspan="23" style="text-align:left"|'''[[Grand Slam (tennis)|''Grand Slam'' turnīri]]''' !6 / 11 !58–5 !92.06 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionāts]] |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |A |colspan=5 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |1 / 1 |5–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |colspan=6 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |1 / 1 |6–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Vimbldonas čempionāts]] |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |colspan=6 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |2 / 4 |24–2 |92.31 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] |style="background:#afeeee;"|4R |style="background:#ffebcd;"|QF |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |2 / 5 |23–3 |88.46 |- |colspan="23" style="text-align:left"|'''[[Major professional tennis tournaments before the Open Era|''Pro Slam'' turnīri]]''' !4 / 17 !37–13 !74.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|''[[:en:U.S. Pro Tennis Championships|ASV čempionāts]]'' |A |A |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#afeeee;"|1R |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |style=color:#767676|NH |A |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:yellow;"|SF |style="background:#D8BFD8;"|F |A |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:yellow;"|SF |style="background:#ffebcd;"|QF |2 / 11 |24–9 |72.73 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[:en:French Pro Championship|Francijas čempionāts]] |A |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |colspan=16 style=color:#767676|Nenotika |1 / 1 |3–0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[:en:Wembley Championship|Vimbldonas čempionāts]] |A |A |style=color:#767676|NH |A |style=color:#767676|NH |style="background:#00ff00;"|'''W''' |colspan=9 style=color:#767676|Nenotika |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |colspan=2 style=color:#767676|NH |1 / 5 |10–4 |71.43 |- |colspan="23" align="right"|'''Kopā:''' !10 / 28 !95–18 !84.07 |} <!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi == * --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Badžs, Dons}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] jeahjoef9u5xmfrog8r5hfw2nudwgdd 0 518016 3662955 3661747 2022-07-30T09:41:04Z AfroBrazilian 20564 + wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Trichomyia urbica 01.JPG | att_nosaukums = ''[[Trichomyia urbica]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | virskārta = Endopterygota | virskārta_lv = Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta = Diptera | kārta_lv = Divspārņi | apakškārta = Nematocera | apakškārta_lv = Odveidīgie | infrakārta = Psychodomorpha | infrakārta_lv = Kožodiņu infrakārta | virsdzimta = Psychodoidea | virsdzimta_lv = Kožodiņu virsdzimta | dzimta = Psychodidae | dzimta_lv = Kožodiņi | binomial = Psychodidae <small>Newman, 1834</small> | iedalījums = * apakšdzimta: ''[[Bruchomyiinae]]'' <small>Alexander, 1921</small> * apakšdzimta: ''[[Horaiellinae]]'' <small>Enderlein, 1937</small> * apakšdzimta: ''[[Phlebotominae]]'' <small>Róndani, 1840</small> * apakšdzimta: †''[[Protopsychodinae]]'' <small>Stebner et al., 2015</small> * apakšdzimta: ''[[Psychodinae]]'' <small>Newman, 1834</small> * apakšdzimta: ''[[Sycoracinae]]'' <small>Jung, 1954</small> * apakšdzimta: ''[[Trichomyiinae]]'' <small>Tonnoir, 1922</small> | kategorijas = nē }} '''Kožodiņu dzimta''' (''Psychodidae'') ir divspārņu [[dzimta]], kura ir iedalīta 7 apakšdzimtās ar aptuveni 3000 aprakstītām [[suga|sugām]]. Lielāka daļa kožodiņu barojas uz [[augi]]em, bet ir zināmas dažas sugas, kas barojas ar [[asinis|asinīm]] un var pārnesās [[infekcija|infekciozu slimību]] (galvenokārt [[leišmanioze|leišmaniozi]] un [[pappatači drudzis|pappatači dzrudzi]]) ierosinātājus, tostarp ''[[Plebotomus]]'' ģints pārstāvji.<ref name="Stebner.etal2015"/> == Izplatība == Dažu kožodiņu sugu pieaugušus īpatņus var sastapt arī cilvēku dzīvokļos, piemēram, vannas istabā, dušas kabīnēs un pie izlietnēm netālu vai uz kanalizācija izvadiem un uz telpas sienām. Tas ir redzamas parasti mazā skaitlī, bet dažreiz arī vairumā cilvēku dzīvokļos un ārpus dzīvokļiem pie kanalizācijas uz pūstošu augu daļām, kur tie vairojas.<ref name="Gale.E.Ridge"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Stebner.etal2015">Frauke Stebner, Mónica M. Solórzano Kraemer, Sergio Ibáñez-Bernal & Rüdiger Wagner.[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4579024/ Moth flies and sand flies (Diptera: Psychodidae) in Cretaceous Burmese amber]. PeerJ. 2015; 3: e1254 {{doi|10.7717/peerj.1254}}</ref> <ref name="Gale.E.Ridge">Dr. Gale E. Ridge. [https://portal.ct.gov/-/media/CAES/DOCUMENTS/ Moth Flies (Psychodidae)]. CAES, The Connecticut Agricultural Experiment Station.</ref> }} == Ārējās saites == * [[Kategorija:Odveidīgie]] ranwmxh0o71y4qwwfunbujwh0c3rs4d 3662963 3662955 2022-07-30T09:46:10Z AfroBrazilian 20564 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Trichomyia urbica 01.JPG | att_nosaukums = ''[[Trichomyia urbica]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | virskārta = Endopterygota | virskārta_lv = Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta = Diptera | kārta_lv = Divspārņi | apakškārta = Nematocera | apakškārta_lv = Odveidīgie | infrakārta = Psychodomorpha | infrakārta_lv = Kožodiņu infrakārta | virsdzimta = Psychodoidea | virsdzimta_lv = Kožodiņu virsdzimta | dzimta = Psychodidae | dzimta_lv = Kožodiņi | binomial = Psychodidae <small>Newman, 1834</small> | iedalījums = * apakšdzimta: ''[[Bruchomyiinae]]'' <small>Alexander, 1921</small> * apakšdzimta: ''[[Horaiellinae]]'' <small>Enderlein, 1937</small> * apakšdzimta: ''[[Phlebotominae]]'' <small>Róndani, 1840</small> * apakšdzimta: †''[[Protopsychodinae]]'' <small>Stebner et al., 2015</small> * apakšdzimta: ''[[Psychodinae]]'' <small>Newman, 1834</small> * apakšdzimta: ''[[Sycoracinae]]'' <small>Jung, 1954</small> * apakšdzimta: ''[[Trichomyiinae]]'' <small>Tonnoir, 1922</small> | kategorijas = nē }} '''Kožodiņu dzimta''' (''Psychodidae'') ir divspārņu [[dzimta]], kura ir iedalīta 7 apakšdzimtās ar aptuveni 3000 aprakstītām [[suga|sugām]]. Lielāka daļa kožodiņu barojas uz [[augi]]em, bet ir zināmas dažas sugas, kas barojas ar [[asinis|asinīm]] un var pārnesās [[infekcija|infekciozu slimību]] (galvenokārt [[leišmanioze|leišmaniozi]] un [[pappatači drudzis|pappatači dzrudzi]]) ierosinātājus, tostarp ''[[Plebotomus]]'' ģints pārstāvji.<ref name="Stebner.etal2015"/> == Izplatība == Dažu kožodiņu (tostarp, ''[[Psychoda]]'')<ref name="GriffithGillett-Kaufman"/> pieaugušus īpatņus var sastapt arī cilvēku dzīvokļos, piemēram, vannas istabā, dušas kabīnēs un pie izlietnēm netālu vai uz kanalizācija izvadiem un uz telpas sienām. Tas ir redzamas parasti mazā skaitlī, bet dažreiz arī vairumā cilvēku dzīvokļos un ārpus dzīvokļiem pie kanalizācijas uz pūstošu augu daļām, kur tie vairojas.<ref name="Gale.E.Ridge"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Stebner.etal2015">Frauke Stebner, Mónica M. Solórzano Kraemer, Sergio Ibáñez-Bernal & Rüdiger Wagner.[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4579024/ Moth flies and sand flies (Diptera: Psychodidae) in Cretaceous Burmese amber]. PeerJ. 2015; 3: e1254 {{doi|10.7717/peerj.1254}}</ref> <ref name="Gale.E.Ridge">Dr. Gale E. Ridge. [https://portal.ct.gov/-/media/CAES/DOCUMENTS/ Moth Flies (Psychodidae)]. CAES, The Connecticut Agricultural Experiment Station.</ref> <ref name="GriffithGillett-Kaufman">Taryn B. Griffith & Jennifer Gillett-Kaufman, 2018. [https://edis.ifas.ufl.edu/pdf/IN/IN1226/IN1226-Duke1pwlxb.pdf Drain Fly Psychoda spp. (Insecta: Diptera: Psychodidae)]. IFAS Extension, University of Florida. {{doi|doi.org/10.32473/edis-in1226-2018}}</ref> }} == Ārējās saites == * [[Kategorija:Odveidīgie]] mfmhk56q4mhhsh7iyyjuen89vdn95bv 3662965 3662963 2022-07-30T09:59:42Z AfroBrazilian 20564 + wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Trichomyia urbica 01.JPG | att_nosaukums = ''[[Trichomyia urbica]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | virskārta = Endopterygota | virskārta_lv = Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta = Diptera | kārta_lv = Divspārņi | apakškārta = Nematocera | apakškārta_lv = Odveidīgie | infrakārta = Psychodomorpha | infrakārta_lv = Kožodiņu infrakārta | virsdzimta = Psychodoidea | virsdzimta_lv = Kožodiņu virsdzimta | dzimta = Psychodidae | dzimta_lv = Kožodiņi | binomial = Psychodidae <small>Newman, 1834</small> | iedalījums = * apakšdzimta: ''[[Bruchomyiinae]]'' <small>Alexander, 1921</small> * apakšdzimta: ''[[Horaiellinae]]'' <small>Enderlein, 1937</small> * apakšdzimta: ''[[Phlebotominae]]'' <small>Róndani, 1840</small> * apakšdzimta: †''[[Protopsychodinae]]'' <small>Stebner et al., 2015</small> * apakšdzimta: ''[[Psychodinae]]'' <small>Newman, 1834</small> * apakšdzimta: ''[[Sycoracinae]]'' <small>Jung, 1954</small> * apakšdzimta: ''[[Trichomyiinae]]'' <small>Tonnoir, 1922</small> | kategorijas = nē }} '''Kožodiņu dzimta''' (''Psychodidae'') ir divspārņu [[dzimta]], kura ir iedalīta 7 apakšdzimtās ar aptuveni 3000 aprakstītām [[suga|sugām]]. Lielāka daļa kožodiņu barojas uz [[augi]]em, bet ir zināmas dažas sugas, kas barojas ar [[asinis|asinīm]] un var pārnesās [[infekcija|infekciozu slimību]] (galvenokārt [[leišmanioze|leišmaniozi]] un [[pappatači drudzis|pappatači dzrudzi]]) ierosinātājus, tostarp ''[[Plebotomus]]'' ģints pārstāvji.<ref name="Stebner.etal2015"/> == Izplatība == Savvaļā kožodiņi dzīvo netālu no ūdenstilpēm, alās un pie kanalizācijas.<ref name="Gale.E.Ridge"/><ref name="WagnerRada2020"/> Dažu kožodiņu (tostarp, ''[[Psychoda]]'')<ref name="GriffithGillett-Kaufman"/> pieaugušus īpatņus var sastapt arī cilvēku dzīvokļos, piemēram, vannas istabā, dušas kabīnēs un pie izlietnēm netālu vai uz kanalizācija izvadiem un uz telpas sienām. Tas ir redzamas parasti mazā skaitlī, bet dažreiz arī vairumā cilvēku dzīvokļos un ārpus dzīvokļiem pie kanalizācijas uz pūstošu augu daļām, kur tie vairojas.<ref name="Gale.E.Ridge"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Stebner.etal2015">Frauke Stebner, Mónica M. Solórzano Kraemer, Sergio Ibáñez-Bernal & Rüdiger Wagner.[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4579024/ Moth flies and sand flies (Diptera: Psychodidae) in Cretaceous Burmese amber]. PeerJ. 2015; 3: e1254 {{doi|10.7717/peerj.1254}}</ref> <ref name="Gale.E.Ridge">Dr. Gale E. Ridge. [https://portal.ct.gov/-/media/CAES/DOCUMENTS/ Moth Flies (Psychodidae)]. CAES, The Connecticut Agricultural Experiment Station.</ref> <ref name="GriffithGillett-Kaufman">Taryn B. Griffith & Jennifer Gillett-Kaufman, 2018. [https://edis.ifas.ufl.edu/pdf/IN/IN1226/IN1226-Duke1pwlxb.pdf Drain Fly Psychoda spp. (Insecta: Diptera: Psychodidae)]. IFAS Extension, University of Florida. {{doi|doi.org/10.32473/edis-in1226-2018}}</ref> <ref name="WagnerRada2020">Rüdiger Wagner & Tonći Rada, 2020. Moth flies (Diptera, Psychodidae) living in the dark of caves in the Dinaric Karst. Zootaxa 4845 (2): 275–282 {{doi|doi.org/10.11646/zootaxa.4845.2.8}}</ref> }} == Ārējās saites == * [[Kategorija:Odveidīgie]] gand7p75msv12k7uyt2eq2wpi5vcung 0 518055 3662857 3662375 2022-07-30T06:18:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{o-mlapa| → {{Oficiālā tīmekļa vietne| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schloss Hartheim, Ansicht von Südwesten.jpg|thumb|250px|Hartheimas pils]] '''Hartheimas pils''' (''Schloss Hartheim'') netālu no Alkovenas [[Augšaustrija|Augšaustrijā]] ir renesanses pils, kas celta 17. gadsimta sākumā. Tā ir vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti [[koncentrācijas nometne]]s invalīdi, garīgi slimie, darba nespējīgie un ārvalstu piespiedu strādnieki. Pavisam 30 000 cilvēku tika noslepkavoti ar [[Oglekļa monoksīds|tvana gāzi]] gāzes kamerās. 2003. gadā Hartheimas pilī tika atvērta izglītojoša un piemiņas vieta, lai pieminētu nacionālsociālistu upurus. == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.schloss-hartheim.at/}} {{Austrija-aizmetnis}} {{Atsauces+}} [[Kategorija:Pilis Austrijā]] [[Kategorija:Muzeji Austrijā]] [[Kategorija:Trešā reiha koncentrācijas nometnes]] [[Kategorija:Austrijas vēsture]] [[Kategorija:Holokausts]] [[Kategorija:Augšaustrija]] [[Kategorija:Vācijas vēsture]] [[Kategorija:Medicīnas ētika]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] lzyn9d5kv6qjv0njhmhf5hzqpgalpdi 0 518072 3662672 3662007 2022-07-29T14:36:42Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Seja ar rētu | operators = | attēls = Scarface - 1983 film.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Braiens De Palma]] | producents = [[Mārtins Bergmans]] | scenārijs = [[Olivers Stouns]] | aktieri = * [[Als Pačīno]] * [[Stīvens Bauers]] * [[Mišela Feifere]] * [[Mērija Elizabete Mastrantonio]] | mūzika = [[Džordžo Moroders]] | oriģinālnos = ''Scarface'' | studija = | montāža = | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1983|12|1}} | ilgums = 170 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|23,5–37 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|66 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0086250/?ref_=bo_rl_ti|title= Scarface (1983) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|7|28}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Seja ar rētu"''' ({{Val|en|Scarface}}) ir 1983. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] krimināldrāma, kuras režisors ir [[Braiens De Palma]], bet scenārija autors ir [[Olivers Stouns]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Als Pačīno]], [[Stīvens Bauers]], [[Mišela Feifere]] un [[Mērija Elizabete Mastrantonio]]. Filma ir balstīta uz 1929. gada tāda paša nosaukuma romāna un tā ir otrā grāmatas adaptācija pēc [[Seja ar rētu (1932. gada filma)|1932. gada versijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://directories.wga.org/project/756415/scarface/|website=directories.wga.org|access-date=2022-07-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://decider.com/2020/05/14/scarface-remake-1932-film-where-to-watch/|title=The Original ‘Scarface’ Isn’t From 1983—It’s From 1932, And You Can Watch It Online|website=Decider|access-date=2022-07-28|date=2020-05-14|language=en-US}}</ref> De Palma savu filmu veltīja oriģinālās filmas scenārija autoriem [[Hovards Hokss|Hovardam Hoksam]] un [[Bens Hekts|Benam Hektam]]. Filma stāsta par kubiešu bēgli Toniju Montanu (Pačīno), kurš bez naudas ierodas [[Maiami]], kur kļūst par ietekmīgu un brutālu narkobaronu. Pēc tam, kad Pačīno redzēja 1932. gada filmas versiju, viņš kļuva ieinteresēts veidot tai rīmeiku, tāpēc viņš ar producentu [[Mārtins Bergmans|Mārtinu Bergmanu]] sāka to attīstīt. Sākotnēji par filmas režisoru tika nolīgts [[Sidnijs Lūmets]], tomēr viņš tika aizvietots ar De Palmu, kurš nolīga Stounu, lai sarakstītu scenāriju. Filmēšana notika no 1982. gada novembra līdz 1983. gada maijam [[Losandželosa|Losandželosā]] un Maiami. Filmas mūzikas autors ir [[Džordžo Moroders]]. "Seja ar rētu" pirmizrāde notika {{Dat|1983|12|1|5=bez}} un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''. Filmas [[kases ieņēmumi]] sasniedza 66 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Filma tās izdošanas brīdī saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes tajā pārmērīgi attēlotās vardarbības, kā arī rupjību un narkotiku izmantošanas dēļ. Vairāki Kubas imigranti iebilda pret to, ka filmā kubieši ir attēloti kā noziedznieki un narkotiku tirgotāji. Filmas slava laika gaitā ir augusi un tagad tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām gangsterfilmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/best-gangster-movies-according-to-the-american-film-institute/|title=10 Best Gangster Movies, According To The American Film Institute|website=ScreenRant|access-date=2022-07-28|date=2021-05-29|language=en-US}}</ref> Vairāki scenāristi un režisori, piemēram, [[Mārtins Skorsēze]], ir atzinīgi novērtējuši filmu. Filma tiek plaši minēta popkultūrā, īpaši [[Hiphops|hiphopa]] mūzikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sbs.com.au/movies/article/2017/04/26/scarfaces-impact-hip-hop-culture|title=Scarface's impact on hip-hop culture|website=SBS Movies|access-date=2022-07-28|date=2017-04-26|language=en}}</ref> Filma tiek uzskatīta par [[Kulta filma|kulta]] klasiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.empireonline.com/movies/features/reflections-scarface/|title=Reflections On Scarface|website=Empire|access-date=2022-07-28}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1983. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Braiena De Palmas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] kt4z6feu4tzuex3wcr7qk2l6e4mueur 0 518075 3662858 3662005 2022-07-30T06:19:26Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[asfalts]] → [[asfaltbetons|asfalts]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kuldīgas iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[grants]], [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 947 m | apkaime = [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Kuldīgas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļās birzes]] apkaimē. Kuldīgas iela sākas netālu no krustojuma ar [[Sūkņu iela (Liepāja)|Sūkņu ielas]] un beidzas krustojumā ar [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 947 metri un to sedz gan [[grants]], gan [[asfaltbetons|asfalts]]. Ielas apbūve sastāv no savrupmājām un daudzdzīvokļu ēkām. == Ielu savienojumi == * [[Sūkņu iela (Liepāja)|Sūkņu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Grīzupes iela (Liepāja)|Grīzupes iela]] * [[Vērgales iela (Liepāja)|Vērgales iela]] ("T" veida krustojums) * [[Skrundas iela (Liepāja)|Skrundas iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļā birze]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}}{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] luqevgxxswdc5krzxs0ikf6lq78rs8y 0 518077 3662859 3662015 2022-07-30T06:24:16Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[asfalts]] → [[asfaltbetons|asfalts]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Laivinieku iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 215 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Laivinieku iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja]]s apkaimē. Laivinieku iela sākas krustojumā ar [[Celtnieku iela (Liepāja)|Celtnieku ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Uliha iela|Uliha ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 215 metri un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. == Ielu savienojumi == * [[Celtnieku iela (Liepāja)|Celtnieku iela]] ("T" veida krustojums) * [[Cepļa iela (Liepāja)|Cepļa iela]] ("T" veida krustojums) * [[Kaktu iela (Liepāja)|Kaktu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Uliha iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Vecliepāja]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] fvj0q4a6qijfnckl9rp280ywfk26lhd 0 518079 3662867 3662023 2022-07-30T06:50:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[asfalts]] → [[asfaltbetons|asfalts]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Lapu iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = Liepājas Māras katoļu baznīca.jpg | ielas garums = ap 430 m | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = | attēla paraksts = [[Liepājas Māras Romas katoļu baznīca]] }}'''Lapu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Lapu iela sākas krustojumā ar [[Siļķu iela|Siļķu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Piltenes iela (Liepāja)|Piltenes ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 430 metri un to pilnībā sedz [[asfaltbetons|asfalts]]. == Ielu savienojumi == * [[Siļķu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Koku iela (Liepāja)|Koku iela]] ("T" veida krustojums) * [[Celmu iela (Liepāja)|Celmu iela]] * [[Piltenes iela (Liepāja)|Piltenes iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}}{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] tcbfkfhhp4upmd8ln4ythse2ewc5jtd 10 518081 3662881 3662569 2022-07-30T07:04:32Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Bohēmija olimpiskajās spēlēs | title = {{flaga|Bohēmija}} [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * {{font|color=#808080|text=1904}} * [[Bohēmija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] | group2 = Neoficiālās olimpiskās spēles | list2 = * [[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906]] | group3 = Saistītie raksti | list3 = * [[Bohēmijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]] * [[Bohēmijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] | below = ''No 1920. — 1992. gadam startēja [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs|Čehoslovākijas]] sastāvā, bet no 1994. gada startē [[Čehija olimpiskajās spēlēs|Čehijas]] sastāvā.'' }}<noinclude> [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]] </noinclude> c9kbvnms0lem40a623tbr0fh89d0whl 0 518082 3662768 3662259 2022-07-29T20:42:47Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)]] uz [[Vestsaidas stāsts]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vestsaidas stāsts]] ehx8072uazfgl3qdmj8frao9fymnlsq 0 518110 3662891 3662531 2022-07-30T08:13:36Z Kikos 3705 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Ellefa Ringnesa sala |attēls = Wfm ellef ringnes island.jpg |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Sverdrupa salas]] |latd=78|latm=30|latNS=N |longd=102|longm=15|longEW=W |platība = 11 295 |garums = 218 |platums = 110 |krasta līnija = 1027<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = Īsaksena kupols |augstums = 260 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Ellefa Ringnesa sala''' ({{val|en|Ellef Ringnes Island}}) ir liela neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAFCD Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Ellef Ringnes Island]</ref> [[Pīrija šaurums|Pīrija]] un [[Hasela šaurums|Hasela]] šaurumi austrumos to atdala no [[Amunda Ringnesa sala]]s, bet [[Dāņu šaurums (Nunavuta)|Dāņu]] un [[Maklīna šaurums|Maklīna]] šaurumi dienvidrietumos — no [[Karaļa Kristiana sala]]s un [[Lohīda]]s salas. Rietumos krastus apskalo [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]]. Krasti zemi, roboti ar lieliem līčiem un pussalām; piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir [[Tora sala]] rietumu piekrastē. Salas reljefs pārsvarā līdzens, augstākais punkts ir 260 m augstais Īsaksena kupols. == Vēsture == Salu 1901. gadā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas dalībnieki [[Gunnars Īsaksens]] un Sverre Hasels, kuri apsekoja kaimiņos esošo Amunda Ringnesa salu. Nosaukta par godu vienam no ekspedīcijas atbalstītājiem, alus darītavas ''Ringnes'' līdzdibinātājam Ellefam Ringnesam. No 1948. līdz 1978. gadam salas rietumu krastā darbojās pastāvīga [[polārstacija|polārā meteostacija]] [[Īsaksena]].<ref>{{PZT|199|Elefa Ringnesa sala}}</ref> 1994. gadā salu šķērsoja [[Ziemeļu magnētiskais pols]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Sverdrupa salas]] 78kdjbrde6jnevmuj1twts7xt89eaeb 0 518122 3662853 3662583 2022-07-30T06:01:53Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ARG | NOCname = [[Argentīnas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 1 (1 vīrietis) | sports = 1 | flagbearer = | rank = | gold = 0 | silver = 0 | bronze = 0 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Argentīna|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = {{Team appearances list|team=Argentīna|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1928 |end_year= }} | seealso }} '''[[Argentīna]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs, Argentīna, bija pārstāvēta ar vienu sportistu, [[Francisko Kamē]], kurš startēja [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Šajā reizē Argentīna neieguva olimpiskās medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417093702/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 29. jūlijs |title=Argentina at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 29. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/ARG/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 29. jūlijs |title=Argentina at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 29. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Francisko Kamē]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 1 || 0 || 1 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2| Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || [[Francisko Kamē]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(M grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(C ceturtdaļfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―3 || align=center|5 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417093702/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/ARG/editions/2 Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Argentīna olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Argentīna olimpiskajās spēlēs|1900]] o05fkp0kj51ixkuaf6on5lo0o15np2v 3662860 3662853 2022-07-30T06:24:29Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ARG | NOCname = [[Argentīnas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 1 (1 vīrietis) | sports = 1 | flagbearer = | rank = | gold = 0 | silver = 0 | bronze = 0 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Argentīna|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso }} '''[[Argentīna]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs, Argentīna, bija pārstāvēta ar vienu sportistu, [[Francisko Kamē]], kurš startēja [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Šajā reizē Argentīna neieguva olimpiskās medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417093702/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 29. jūlijs |title=Argentina at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 29. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/ARG/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 29. jūlijs |title=Argentina at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 29. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Francisko Kamē]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 1 || 0 || 1 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2| Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || [[Francisko Kamē]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(M grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(C ceturtdaļfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―3 || align=center|5 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417093702/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/ARG/summer/1900/ Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/ARG/editions/2 Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Argentīna olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Argentīna olimpiskajās spēlēs|1900]] 9zukwkijdcv88ijwx4enowop31z4cbq 0 518125 3662591 2022-07-29T12:10:23Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Šauruma infokaste | šaurums = Sverdrupa šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = Meighen island.jpg | paraksts = Mīena sala (centrā) un Sverdrupa šaurums uz a... wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Sverdrupa šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = Meighen island.jpg | paraksts = Mīena sala (centrā) un Sverdrupa šaurums uz austrumiem no tās | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] | savieno1 = [[Mesija šaurums]] | atdala = [[Mīena sala]] | atdala1 = [[Aksela Heiberga sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta#Arktika | relief = jā | alt = | plat_d=80| plat_m= 00| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=97| gar_m= 45| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 75 | platums = 39 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = Feja salas | pilsētas = }} '''Sverdrupa šaurums''' ({{val|en|Sverdrup Channel}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Aksela Heiberga sala|Aksela Heiberga salu]] austrumos un [[Mīena sala|Mīena salu]] rietumos. Savieno [[Mesija šaurums|Mesija šaurumu]] dienvidos ar [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]] ziemeļos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAPYL Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Sverdrup Channel]</ref> Šauruma dienvidu galā atrodas nelielo Feja salu grupa. Lielāko daļu gada pildīts ar 1 līdz 5 m biezu ledus kārtu; tikai siltākajās vasarās tā sadalās. Sverdrupa šaurumu kopā ar jūras akvatoriju starp Aksela Heiberga un [[Ellefa Ringnesa sala|Ellefa Ringnesa]] salām dažkārt dēvē par [[Kroņprinča Gustava jūra|Kroņprinča Gustava jūru]].<ref>[http://pubs.aina.ucalgary.ca/arctic/Arctic56-2-207.pdf Randall J. Osczevski: Frederick Cook and the Forgotten Pole]</ref> Šaurumu pirmie 1900. gada maijā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija ar suņu kamanām. Nosaukts ekspedīcijas vadītāja vārdā. Pirmo dokumentēto šauruma šķērsošanu veica Hanss Krīgers 1930. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Nunavuta]] tf5xt5mxxegq8a3ddhb1xjitwoumqz3 0 518126 3662604 2022-07-29T12:27:33Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls =Rhadinacanthus deltosquamosus zvīņa.jpg | att_nosaukums =''Rhadinacanthus deltosquamosus'' zvīņa. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas |... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls =Rhadinacanthus deltosquamosus zvīņa.jpg | att_nosaukums =''Rhadinacanthus deltosquamosus'' zvīņa. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Rhadinacanthus | ģints_lv =Radinakanti | iedalījums = | kategorijas =nē | binomial = Rhadinacanthus <small>Traquair, 1888</small> }} '''Radinakanti''' (''Rhadinacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Ģinti 1888. gadā aprakstīja skotu paleontologs [[Remzi Trakvairs]], par pamatu ņemot šveiciešu dabaszinātnieka [[Luijs Agasi|Luija Agasi]] 1844. gadā aprakstīto ''Diplacanthus longispinus''. Radinakantu pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]], no [[Rēzeknes svīta|rēzeknes]] līdz [[burtnieku svīta]]i, [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] ([[Baltijas valstis|Baltija]], [[Ļeņingradas apgabals]], [[Baltkrievija]]), [[Skotija|Skotijā]] un [[Orkneju salas|Orkneju salās]]. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmi arī veselu ķermeņu [[fosilijas]]. Radinakantu ģints [[tipveida suga]] ir ''[[Rhadinacanthus longispinus]]''. == Apraksts == Šiem diplakantīdiem [[peldspuru dzelkšņi]] ir ar gludu noapaļotu ķīli gar priekšējo malu, kas ar samērā dziļu vagu nodalīts no dzelkšņa plakanās malas ar 0-4 ķīļiem. [[Lāpstiņa]]s aizmugurējā mala ir šaura. [[Zvīņas|Zvīņu]] vainagi ornamentēti ar paralēliem vai saplūstošiem ķīļiem, kas atiet atpakaļ no vainaga priekšējās malas. Vainagu aizmugurējās sānu malas parasti ir zobainas. Vainagu veido līdz sešām viena otrai uzguļošas augšanas zonas, kas sastāv no [[Mezodentīns|mezodentīna]] ar gariem zarojošiem kanāliem, kas radiāli atiet no lakūnu paplašinājumiem.<ref>Burrow, Carole; Blaauwen, Jan den; Newman, Michael; Davidson, Robert. "The diplacanthid fishes (Acanthodii, Diplacanthiformes, Diplacanthidae) from the Middle Devonian of Scotland". Palaeontologia Electronica. 19 (1): 1–83. 34.lpp. ISSN 1094-8074</ref> == Sistemātika == * ģints: '''''Rhadinacanthus''''' <small>Traquair, 1888</small> :* suga: ''[[Rhadinacanthus balticus]]'' <small>Gross, 1973</small> :* suga: ''[[Rhadinacanthus deltosquamosus]]'' <small>Pinakhina et Märss, 2018</small> :* suga: ''[[Rhadinacanthus longispinus]]'' <small>(Agassiz, 1844)</small> :* suga: ''[[Rhadinacanthus multisulcatus]]'' <small>Valiukevičius, 1988</small> :* suga: ''[[Rhadinacanthus primaris]]'' <small>Valiukevičius, 1986/small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Akantodes]] 0iq26361cop570kv52ppf3dg1jhpv3q 3662614 3662604 2022-07-29T12:35:10Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls =Rhadinacanthus deltosquamosus zvīņa.jpg | att_nosaukums =''Rhadinacanthus deltosquamosus'' zvīņa. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips =Gnathostomatha | infratips_lv =Žokļaiņi | klase =Acanthodii | klase_lv =Žokļžaunzivis | kārta =Climatiiformes | kārta_lv =Klimatijveidīgās | dzimta =Diplacanthidae | dzimta_lv =Diplakantīdas | ģints =Rhadinacanthus | ģints_lv =Radinakanti | iedalījums = | kategorijas =nē | binomial = Rhadinacanthus <small>Traquair, 1888</small> }} '''Radinakanti''' (''Rhadinacanthus'') ir [[Diplakantīdas|diplakantīdu]] [[Akantodes|akantodu]] ģints. Ģinti 1888. gadā aprakstīja skotu paleontologs [[Remzi Trakvairs]], par pamatu ņemot šveiciešu dabaszinātnieka [[Luijs Agasi|Luija Agasi]] 1844. gadā aprakstīto ''Diplacanthus longispinus''. Radinakantu pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]], no [[Rēzeknes svīta|rēzeknes]] līdz [[burtnieku svīta]]i, [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] ([[Baltijas valstis|Baltija]], [[Ļeņingradas apgabals]], [[Baltkrievija]]), [[Skotija|Skotijā]] un [[Orkneju salas|Orkneju salās]]. Šīm [[Zivis|zivīm]] ir zināmi arī veselu ķermeņu [[fosilijas]]. Radinakantu ģints [[tipveida suga]] ir ''[[Rhadinacanthus longispinus]]''. == Apraksts == Šiem diplakantīdiem [[peldspuru dzelkšņi]] ir ar gludu noapaļotu ķīli gar priekšējo malu, kas ar samērā dziļu vagu nodalīts no dzelkšņa plakanās malas ar 0-4 ķīļiem. [[Lāpstiņa]]s aizmugurējā mala ir šaura. [[Zvīņas|Zvīņu]] vainagi ornamentēti ar paralēliem vai saplūstošiem ķīļiem, kas atiet atpakaļ no vainaga priekšējās malas. Vainagu aizmugurējās sānu malas parasti ir zobainas. Vainagu veido līdz sešām viena otrai uzguļošas augšanas zonas, kas sastāv no [[Mezodentīns|mezodentīna]] ar gariem zarojošiem kanāliem, kas radiāli atiet no lakūnu paplašinājumiem.<ref>Burrow, Carole; Blaauwen, Jan den; Newman, Michael; Davidson, Robert. "The diplacanthid fishes (Acanthodii, Diplacanthiformes, Diplacanthidae) from the Middle Devonian of Scotland". Palaeontologia Electronica. 19 (1): 1–83. 34.lpp. ISSN 1094-8074</ref> == Sistemātika == * ģints: '''''Rhadinacanthus''''' <small>Traquair, 1888</small> :* suga: ''[[Rhadinacanthus balticus]]'' <small>Gross, 1973</small> :* suga: ''[[Rhadinacanthus deltosquamosus]]'' <small>Pinakhina et Märss, 2018</small> :* suga: ''[[Rhadinacanthus longispinus]]'' <small>(Agassiz, 1844)</small> :* suga: ''[[Rhadinacanthus multisulcatus]]'' <small>Valiukevičius, 1988</small> :* suga: ''[[Rhadinacanthus primaris]]'' <small>Valiukevičius, 1986/small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Diplakantīdas]] osydvbq6hsol2t4eo6hl1n7fv44htov 0 518127 3662605 2022-07-29T12:28:09Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Radinakanti]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Radinakanti]] 4hrhcvw9eiq8n798l1m7sxk6ego8stg 14 518128 3662607 2022-07-29T12:31:57Z Jānis U. 198 Jauna lapa: [[Kategorija:Akantodes]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Akantodes]] kbz00nr9kusallu57v7t594h402rryw 3 518129 3662623 2022-07-29T12:43:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Alabasterstein}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 15.43 (EEST) irptn1xe8z0ln6xovuuw8932n70e7b0 0 518130 3662644 2022-07-29T13:27:58Z Eldberg~lvwiki 32629 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ģirts Eldmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latv... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ģirts Eldmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = sporta darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Sandra Eldmane | bērni = 2 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ģirts Eldmanis''' (dzimis {{dat|1981|8|3}} [[Liepāja|Liepājā]])<ref name="lat" /> ir [[latvieši|latviešu]] [[sports|sporta]] darbinieks. Pašreizējais Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas valdes loceklis, bijušais prezidents un viens no tās dibinātājiem. Viens no suņu frisbija aizsācējiem Latvijā, vairākkārtējs Latvijas čempions šajā sporta nodarbē. Eldmaņmu ģimenes dibinātais klubs "Zemu lidojoši suņi" kopā ar sadrabības partneriem arī organizēja pirmo aitu ganišanas semināru ar suņiem. h1blq05scqt8rzbw5kfttj5a599ub5c 3662645 3662644 2022-07-29T13:29:32Z Eldberg~lvwiki 32629 Veikta atsauce uz Elmaņa oficiālo Facebook vietni wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ģirts Eldmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = sporta darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Sandra Eldmane | bērni = 2 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ģirts Eldmanis''' (dzimis {{dat|1981|8|3}} [[Liepāja|Liepājā]])<ref name="lat" /> ir [[latvieši|latviešu]] [[sports|sporta]] darbinieks. Pašreizējais Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas valdes loceklis, bijušais prezidents un viens no tās dibinātājiem. Viens no suņu frisbija aizsācējiem Latvijā, vairākkārtējs Latvijas čempions šajā sporta nodarbē. Eldmaņmu ģimenes dibinātais klubs "Zemu lidojoši suņi" kopā ar sadrabības partneriem arī organizēja pirmo aitu ganišanas semināru ar suņiem. <references /> 9x11yxsmy3tjiktuc0ng4wyeowrzie3 3662650 3662645 2022-07-29T13:36:05Z Eldberg~lvwiki 32629 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ģirts Eldmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = sporta darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Sandra Eldmane | bērni = 2 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ģirts Eldmanis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/egirts|title=Ģirts|last=Eldmanis|first=Ģirts|access-date=29.07.2022|date=29.07.2022}}</ref> (dzimis {{dat|1981|8|3}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[sports|sporta]] darbinieks. Pašreizējais Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas valdes loceklis, bijušais prezidents un viens no tās dibinātājiem. Viens no suņu frisbija aizsācējiem Latvijā, vairākkārtējs Latvijas čempions šajā sporta nodarbē. Eldmaņmu ģimenes dibinātais klubs "Zemu lidojoši suņi" kopā ar sadrabības partneriem arī organizēja pirmo aitu ganišanas semināru ar suņiem. <references /> 7bxfhwnhy4pfbszmxa1ecrpnwq8157z 3662651 3662650 2022-07-29T13:37:34Z Eldberg~lvwiki 32629 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ģirts Eldmanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = sporta darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Sandra Eldmane | bērni = 2 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ģirts Eldmanis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/egirts|title=Ģirts|last=Eldmanis|first=Ģirts|access-date=29.07.2022|date=29.07.2022}}</ref> (dzimis {{dat|1981|8|3}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[sports|sporta]] darbinieks. Pašreizējais Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas valdes loceklis, bijušais prezidents un viens no tās dibinātājiem. Viens no suņu frisbija aizsācējiem Latvijā, vairākkārtējs Latvijas čempions šajā sporta nodarbē. Eldmaņu ģimenes dibinātais klubs "Zemu lidojoši suņi" kopā ar sadrabības partneriem arī organizēja pirmo aitu ganišanas semināru ar suņiem 2010.gadā. <references /> 8xsu7si9jh9va5iwj0o33346zhz8yz1 0 518131 3662660 2022-07-29T13:58:05Z Baisulis 11523 jauna filma...... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vestsaidas stāsts | oriģinālnos = ''West Side Story'' | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Stīvens Spīlbergs]] | producents = * Stīvens Spīlbergs * [[Kristija Makosko Krīgere]] * Kevins Makolums | scenārijs = [[Tonijs Kašners]] | aktieri = * [[Enzels Elgorts]] * [[Ariāna DeBose]] * [[Deivids Alvaress]] * [[Maiks Faists]] * [[Rita Moreno]] * [[Reičela Zeglere]] | mūzika = [[Leonards Bernstains]] | operators = [[Janušs Kaminskis]] | mākslinieks = | montāža = * [[Maikls Kāns]] * Sāra Brošāra | studija = * [[20th Century Studios]] * [[Amblin Entertainment]] * [[TSG Entertainment]] | izplatītājs = [[Walt Disney Studios Motion Pictures]] | izdošana = {{filmas datums|2021|11|29|''[[Jazz at Lincoln Center]]''|2021|12|7|[[El Capitan (teātris)|Teātris ''El Capitan'']]|2021|12|10|ASV, Latvija}} | ilgums = 156 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unitedcinemas.co.nz/movie/west-side-story|title=West Side Story at United Cinemas Bayfair|website=United Cinemas Bayfair|access-date=November 5, 2021|archive-date=November 5, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211105190852/https://www.unitedcinemas.co.nz/movie/west-side-story|dead-url=no}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = * [[angļu valoda|angļu]] * [[spāņu valoda|spāņu]] | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2019/film/features/fox-disney-earnings-dark-phoenix-stuber-racing-in-the-rain-1203300260/ |title=Fox Feels the Pressure From Disney as Film Flops Mount |magazine=[[Variety]] |publisher=[[Penske Media Corporation]] |location=Los Angeles, California |first1=Matt |last1=Donnelly |first2=Brent |last2=Lang |date=August 13, 2019 |access-date=August 13, 2019 |archive-date=August 30, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190830221649/https://variety.com/2019/film/features/fox-disney-earnings-dark-phoenix-stuber-racing-in-the-rain-1203300260/ |dead-url=no}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|76 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl319325697/?ref_=bo_hm_rd |title= West Side Story (2021) | work=[[Box Office Mojo]] |access-date={{dat|2022|7|28||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Vestsaidas stāsts"''' ({{val|en|West Side Story}}) ir [[2021. gads kino|2021. gada]] ASV [[mūzikls|muzikāla]] romantiskā drāmas filma. Filmas režisors un līdzproducents ir [[Stīvens Spīlbergs]], scenārija autors [[Tonijs Kašners]]. Tā ir tāda paša nosaukuma 1957. gada skatuves mūzikla otrā pilnmetrāžas adaptācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.classicfm.com/discover-music/periods-genres/musicals/west-side-story-remake-cast-release-date-auditions |title=''West Side Story'' remake by Steven Spielberg: 2020 UK release date, cast and soundtrack revealed |first=Maddy Shaw |last=Roberts |date=June 19, 2019 |website=ClassicFM.com |access-date=March 7, 2020 |archive-date=February 2, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200202031808/https://www.classicfm.com/discover-music/periods-genres/musicals/west-side-story-remake-cast-release-date-auditions/ |dead-url=no}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Laurents |first=Arthur |author-link=Arthur Laurents |title=Mainly on directing: ''Gypsy'', ''West Side Story'', and other musicals |publisher=[[Alfred A. Knopf]] |location=New York |year=2009 |isbn=978-0-307-27088-7 |url=https://archive.org/details/mainlyondirectin00laur|page=349}}</ref> Galvenās lomas atveido [[Enzels Elgorts]] un [[Reičela Zeglere]], kurai tā ir debijas loma, otrā plāna lomās ir [[Ariāna DeBose]], [[Deivids Alvaress]], [[Maiks Faists]] un [[Rita Moreno]]. Moreno, kas filmējusies arī [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|1961. gada adaptācijā]], kopā ar Kašneru ir arī filmas izpildproducenti.<ref name ="PressKit">{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.gettyimages.com/bf-boulder-whitelabelbucket-getty-prod/r4nmktk3v6f95b689ps3739/v/1016135138/original/WESTSIDESTORYFINALPRESSKIT.pdf|title=West Side Story (2021) Press Kit|website=Assets.gettyimages.com|access-date=December 6, 2021|archive-date=November 15, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211115011259/https://assets.gettyimages.com/bf-boulder-whitelabelbucket-getty-prod/r4nmktk3v6f95b689ps3739/v/1016135138/original/WESTSIDESTORYFINALPRESSKIT.pdf|dead-url=no}}</ref> Filmas mūziku komponējis [[Leonards Bernstains]], bet lirikas autors ir [[Stīvens Sondheims]]. Filmu 2014. gadā sāka izstrādāt ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'';<ref name ="genesis">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2014/03/fox-revives-west-side-story-for-steven-spielberg-as-town-ponders-stacey-snider-move-and-dreamworks-future-693716/ |title=Fox Revives ''West Side Story'' for Steven Spielberg as Town Ponders Stacey Snider Move and DreamWorks' Future |last=Fleming |first=Mike, Jr. |date=March 5, 2014 |website=[[Deadline]] |publisher=[[Penske Media Corporation]] |location=Los Angeles, California |access-date=February 21, 2019 |archive-date=December 6, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201206171604/https://deadline.com/2014/03/fox-revives-west-side-story-for-steven-spielberg-as-town-ponders-stacey-snider-move-and-dreamworks-future-693716/ |dead-url=no}}</ref> Kašners 2017. gadā uzsāka scenārija rakstīšanu.<ref name ="tk2017">{{Ziņu atsauce |url=https://www.thedailybeast.com/tony-kushner-why-im-writing-a-play-about-donald-trump |title=Tony Kushner: Why I'm Writing a Play About Donald Trump |last=Teeman |first=Tim |date=July 19, 2017 |website=[[Daily Beast]] |publisher=[[IBT Media]] |location=New York City |access-date=February 21, 2019 |archive-date=February 11, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190211121938/http://www.thedailybeast.com/tony-kushner-why-im-writing-a-play-about-donald-trump |dead-url=no}}</ref> 2018. gada janvārī par filmas režisoru nolīga Spīlbergu, bet septembrī uzsāka aktieru atlasi. [[Džastins Peks]] ir filmas deju horeogrāfs. Filmēšana notika Ņujorkā un Ņūdžersijano 2019. gada jūlija un ilga divus mēnešus. Filmas "Vestsaideas stāsts" pasaules pirmizrāde notika Ņujorkas ''[[Jazz at Lincoln Center]]'' {{dat|2021|11|29||bez}}, trīs dienas pēc Sondheima nāves.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=November 30, 2021 |last=Appler |first=Michael |title="Steven Spielberg and 'West Side Story' Cast Remember Stephen Sondheim's Legacy at New York Premier" |url=https://variety.com/2021/film/news/west-side-story-premiere-stephen-sondheim-1235122088/ |publisher=[[Variety]] |access-date=January 6, 2022}}</ref> Filmu ASV kinoteātros izplatīja ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' zem ''[[20th Century Studios]]'' zīmola<ref>{{Ziņu atsauce|last=Barnes|first=Brooks|date=December 12, 2021|title=Spielberg's 'West Side Story' Opens to Tepid Box Office Receipts|work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2021/12/12/business/media/west-side-story-tepid-sales.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20211228/https://www.nytimes.com/2021/12/12/business/media/west-side-story-tepid-sales.html |archive-date=December 28, 2021 |access-date=December 14, 2021}}</ref> no {{dat|2021|12|10|ģ|bez}}, kas bija ar gada aizkavēšanos sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem.<ref name="DisneyDrops">{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2020/film/news/disney-dropping-fox-20th-century-studios-1203470349/ |title=Disney Drops Fox Name, Will Rebrand as 20th Century Studios, Searchlight Pictures |website=[[Variety]] |first=Adam |last=Vary |date=January 17, 2020 |access-date=January 17, 2020}}</ref><ref name=Variety2021>{{Ziņu atsauce |last1=Lang |first1=Brent |last2=Rubin |first2=Rebecca |url=https://variety.com/2020/film/news/black-widow-west-side-story-eternals-release-date-delay-1234773491/ |title=''Black Widow, West Side Story, Eternals'' Postpone Release Dates |work=[[Variety]] |date=September 23, 2020 |access-date=September 23, 2020}}</ref> Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas slavēja tēlojumu, režiju un operatora darbu, daži no kritiķiem to uzskata labāku par 1961. gada filmu. [[Nacionālā kinokritiķu padome]] un [[Amerikas Kinoinstitūts]] nosaukuši to par vienu no desmit labākajām 2021. gada filmām. Filmas pasaules kases ieņēmumi ir vairāk nekā {{nobr|76 miljoni}} ASV dolāru pie {{nobr|100 miljonu}} liela budžeta. Neskatoties uz sliktajiem kases ieņēmumiem filma saņemusi vairākas balvas un nominācijas, tā saņēma septiņas nominācijās [[94. Kinoakadēmijas balva]]i, tajā skaitā arī kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", bet balvu ieguva tikai DeBose kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]].<ref name="nytimes-oscars">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/02/08/movies/2022-oscars-nominees-list.html |title=2022 Oscars Nominees List |last=Cohn |first=Gabe |date=February 8, 2022 |website=[[The New York Times]] |access-date=February 8, 2022}}</ref> Vēl filma saņēma četras nominācijas [[79. Zelta globusa balva]]i, iegūstot trīs: "[[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Labākais mūzikls vai kinokomēdija]]", "Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā" (Zeglere) un "Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)" (DeBose). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Stīvena Spīlberga filmas]] e6zl2g7w3g54eyy3f6c7w7mrki98zo9 3662665 3662660 2022-07-29T14:13:10Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vestsaidas stāsts | oriģinālnos = ''West Side Story'' | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Stīvens Spīlbergs]] | producents = * Stīvens Spīlbergs * [[Kristija Makosko Krīgere]] * Kevins Makolums | scenārijs = [[Tonijs Kašners]] | aktieri = * [[Enzels Elgorts]] * [[Ariāna DeBose]] * [[Deivids Alvaress]] * [[Maiks Faists]] * [[Rita Moreno]] * [[Reičela Zeglere]] | mūzika = [[Leonards Bernstains]] | operators = [[Janušs Kaminskis]] | mākslinieks = | montāža = * [[Maikls Kāns]] * Sāra Brošāra | studija = * [[20th Century Studios]] * [[Amblin Entertainment]] * [[TSG Entertainment]] | izplatītājs = [[Walt Disney Studios Motion Pictures]] | izdošana = {{filmas datums|2021|11|29|''[[Jazz at Lincoln Center]]''|2021|12|7|[[El Capitan (teātris)|Teātris ''El Capitan'']]|2021|12|10|ASV, Latvija}} | ilgums = 156 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unitedcinemas.co.nz/movie/west-side-story|title=West Side Story at United Cinemas Bayfair|website=United Cinemas Bayfair|access-date=November 5, 2021|archive-date=November 5, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211105190852/https://www.unitedcinemas.co.nz/movie/west-side-story|dead-url=no}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = * [[angļu valoda|angļu]] * [[spāņu valoda|spāņu]] | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2019/film/features/fox-disney-earnings-dark-phoenix-stuber-racing-in-the-rain-1203300260/ |title=Fox Feels the Pressure From Disney as Film Flops Mount |magazine=[[Variety]] |publisher=[[Penske Media Corporation]] |location=Los Angeles, California |first1=Matt |last1=Donnelly |first2=Brent |last2=Lang |date=August 13, 2019 |access-date=August 13, 2019 |archive-date=August 30, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190830221649/https://variety.com/2019/film/features/fox-disney-earnings-dark-phoenix-stuber-racing-in-the-rain-1203300260/ |dead-url=no}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|76 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl319325697/?ref_=bo_hm_rd |title= West Side Story (2021) | work=[[Box Office Mojo]] |access-date={{dat|2022|7|28||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Vestsaidas stāsts"''' ({{val|en|West Side Story}}) ir [[2021. gads kino|2021. gada]] ASV [[mūzikls|muzikāla]] romantiskā drāmas filma. Filmas režisors un līdzproducents ir [[Stīvens Spīlbergs]], scenārija autors [[Tonijs Kašners]]. Tā ir tāda paša nosaukuma 1957. gada skatuves mūzikla otrā pilnmetrāžas adaptācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.classicfm.com/discover-music/periods-genres/musicals/west-side-story-remake-cast-release-date-auditions |title=''West Side Story'' remake by Steven Spielberg: 2020 UK release date, cast and soundtrack revealed |first=Maddy Shaw |last=Roberts |date=June 19, 2019 |website=ClassicFM.com |access-date=March 7, 2020 |archive-date=February 2, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200202031808/https://www.classicfm.com/discover-music/periods-genres/musicals/west-side-story-remake-cast-release-date-auditions/ |dead-url=no}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Laurents |first=Arthur |author-link=Arthur Laurents |title=Mainly on directing: ''Gypsy'', ''West Side Story'', and other musicals |publisher=[[Alfred A. Knopf]] |location=New York |year=2009 |isbn=978-0-307-27088-7 |url=https://archive.org/details/mainlyondirectin00laur|page=349}}</ref> Galvenās lomas atveido [[Enzels Elgorts]] un [[Reičela Zeglere]], kurai tā ir debijas loma, otrā plāna lomās ir [[Ariāna DeBose]], [[Deivids Alvaress]], [[Maiks Faists]] un [[Rita Moreno]]. Moreno, kas filmējusies arī [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|1961. gada adaptācijā]], kopā ar Kašneru ir arī filmas izpildproducenti.<ref name ="PressKit">{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.gettyimages.com/bf-boulder-whitelabelbucket-getty-prod/r4nmktk3v6f95b689ps3739/v/1016135138/original/WESTSIDESTORYFINALPRESSKIT.pdf|title=West Side Story (2021) Press Kit|website=Assets.gettyimages.com|access-date=December 6, 2021|archive-date=November 15, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211115011259/https://assets.gettyimages.com/bf-boulder-whitelabelbucket-getty-prod/r4nmktk3v6f95b689ps3739/v/1016135138/original/WESTSIDESTORYFINALPRESSKIT.pdf|dead-url=no}}</ref> Filmas mūziku komponējis [[Leonards Bernstains]], bet lirikas autors ir [[Stīvens Sondheims]]. Filmu 2014. gadā sāka izstrādāt ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'';<ref name ="genesis">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2014/03/fox-revives-west-side-story-for-steven-spielberg-as-town-ponders-stacey-snider-move-and-dreamworks-future-693716/ |title=Fox Revives ''West Side Story'' for Steven Spielberg as Town Ponders Stacey Snider Move and DreamWorks' Future |last=Fleming |first=Mike, Jr. |date=March 5, 2014 |website=[[Deadline]] |publisher=[[Penske Media Corporation]] |location=Los Angeles, California |access-date=February 21, 2019 |archive-date=December 6, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201206171604/https://deadline.com/2014/03/fox-revives-west-side-story-for-steven-spielberg-as-town-ponders-stacey-snider-move-and-dreamworks-future-693716/ |dead-url=no}}</ref> Kašners 2017. gadā uzsāka scenārija rakstīšanu.<ref name ="tk2017">{{Ziņu atsauce |url=https://www.thedailybeast.com/tony-kushner-why-im-writing-a-play-about-donald-trump |title=Tony Kushner: Why I'm Writing a Play About Donald Trump |last=Teeman |first=Tim |date=July 19, 2017 |website=[[Daily Beast]] |publisher=[[IBT Media]] |location=New York City |access-date=February 21, 2019 |archive-date=February 11, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190211121938/http://www.thedailybeast.com/tony-kushner-why-im-writing-a-play-about-donald-trump |dead-url=no}}</ref> 2018. gada janvārī par filmas režisoru nolīga Spīlbergu, bet septembrī uzsāka aktieru atlasi. [[Džastins Peks]] ir filmas deju horeogrāfs. Filmēšana notika Ņujorkā un Ņūdžersijano 2019. gada jūlija un ilga divus mēnešus. Filmas "Vestsaidas stāsts" pasaules pirmizrāde notika Ņujorkas ''[[Jazz at Lincoln Center]]'' {{dat|2021|11|29||bez}}, trīs dienas pēc Sondheima nāves.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=November 30, 2021 |last=Appler |first=Michael |title="Steven Spielberg and 'West Side Story' Cast Remember Stephen Sondheim's Legacy at New York Premier" |url=https://variety.com/2021/film/news/west-side-story-premiere-stephen-sondheim-1235122088/ |publisher=[[Variety]] |access-date=January 6, 2022}}</ref> Filmu ASV kinoteātros izplatīja ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' zem ''[[20th Century Studios]]'' zīmola<ref>{{Ziņu atsauce|last=Barnes|first=Brooks|date=December 12, 2021|title=Spielberg's 'West Side Story' Opens to Tepid Box Office Receipts|work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2021/12/12/business/media/west-side-story-tepid-sales.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20211228/https://www.nytimes.com/2021/12/12/business/media/west-side-story-tepid-sales.html |archive-date=December 28, 2021 |access-date=December 14, 2021}}</ref> no {{dat|2021|12|10|ģ|bez}}, kas bija ar gada aizkavēšanos sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem.<ref name="DisneyDrops">{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2020/film/news/disney-dropping-fox-20th-century-studios-1203470349/ |title=Disney Drops Fox Name, Will Rebrand as 20th Century Studios, Searchlight Pictures |website=[[Variety]] |first=Adam |last=Vary |date=January 17, 2020 |access-date=January 17, 2020}}</ref><ref name=Variety2021>{{Ziņu atsauce |last1=Lang |first1=Brent |last2=Rubin |first2=Rebecca |url=https://variety.com/2020/film/news/black-widow-west-side-story-eternals-release-date-delay-1234773491/ |title=''Black Widow, West Side Story, Eternals'' Postpone Release Dates |work=[[Variety]] |date=September 23, 2020 |access-date=September 23, 2020}}</ref> Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas slavēja tēlojumu, režiju un operatora darbu, daži no kritiķiem to uzskata labāku par 1961. gada filmu. [[Nacionālā kinokritiķu padome]] un [[Amerikas Kinoinstitūts]] nosaukuši to par vienu no desmit labākajām 2021. gada filmām. Filmas pasaules kases ieņēmumi ir vairāk nekā {{nobr|76 miljoni}} ASV dolāru pie {{nobr|100 miljonu}} liela budžeta. Neskatoties uz sliktajiem kases ieņēmumiem, filma saņēmusi vairākas balvas un nominācijas, tā saņēma septiņas nominācijas [[94. Kinoakadēmijas balva]]i, tajā skaitā arī kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", bet balvu ieguva tikai DeBose kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]].<ref name="nytimes-oscars">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/02/08/movies/2022-oscars-nominees-list.html |title=2022 Oscars Nominees List |last=Cohn |first=Gabe |date=February 8, 2022 |website=[[The New York Times]] |access-date=February 8, 2022}}</ref> Vēl filma saņēma četras nominācijas [[79. Zelta globusa balva]]i, iegūstot trīs: "[[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Labākais mūzikls vai kinokomēdija]]", "Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā" (Zeglere) un "Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)" (DeBose). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Stīvena Spīlberga filmas]] tqnr0ky8qttvpxj8qkjwe2sdzf0e5fh 3662765 3662665 2022-07-29T20:35:46Z Baisulis 11523 + bilde.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vestsaidas stāsts | oriģinālnos = ''West Side Story'' | attēls = Vestsaidas-stasts-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Stīvens Spīlbergs]] | producents = * Stīvens Spīlbergs * [[Kristija Makosko Krīgere]] * Kevins Makolums | scenārijs = [[Tonijs Kašners]] | aktieri = * [[Enzels Elgorts]] * [[Ariāna DeBose]] * [[Deivids Alvaress]] * [[Maiks Faists]] * [[Rita Moreno]] * [[Reičela Zeglere]] | mūzika = [[Leonards Bernstains]] | operators = [[Janušs Kaminskis]] | mākslinieks = | montāža = * [[Maikls Kāns]] * Sāra Brošāra | studija = * [[20th Century Studios]] * [[Amblin Entertainment]] * [[TSG Entertainment]] | izplatītājs = [[Walt Disney Studios Motion Pictures]] | izdošana = {{filmas datums|2021|11|29|''[[Jazz at Lincoln Center]]''|2021|12|7|[[El Capitan (teātris)|Teātris ''El Capitan'']]|2021|12|10|ASV, Latvija}} | ilgums = 156 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unitedcinemas.co.nz/movie/west-side-story|title=West Side Story at United Cinemas Bayfair|website=United Cinemas Bayfair|access-date=November 5, 2021|archive-date=November 5, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211105190852/https://www.unitedcinemas.co.nz/movie/west-side-story|dead-url=no}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = * [[angļu valoda|angļu]] * [[spāņu valoda|spāņu]] | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2019/film/features/fox-disney-earnings-dark-phoenix-stuber-racing-in-the-rain-1203300260/ |title=Fox Feels the Pressure From Disney as Film Flops Mount |magazine=[[Variety]] |publisher=[[Penske Media Corporation]] |location=Los Angeles, California |first1=Matt |last1=Donnelly |first2=Brent |last2=Lang |date=August 13, 2019 |access-date=August 13, 2019 |archive-date=August 30, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190830221649/https://variety.com/2019/film/features/fox-disney-earnings-dark-phoenix-stuber-racing-in-the-rain-1203300260/ |dead-url=no}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|76 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl319325697/?ref_=bo_hm_rd |title= West Side Story (2021) | work=[[Box Office Mojo]] |access-date={{dat|2022|7|28||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Vestsaidas stāsts"''' ({{val|en|West Side Story}}) ir [[2021. gads kino|2021. gada]] ASV [[mūzikls|muzikāla]] romantiskā drāmas filma. Filmas režisors un līdzproducents ir [[Stīvens Spīlbergs]], scenārija autors [[Tonijs Kašners]]. Tā ir tāda paša nosaukuma 1957. gada skatuves mūzikla otrā pilnmetrāžas adaptācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.classicfm.com/discover-music/periods-genres/musicals/west-side-story-remake-cast-release-date-auditions |title=''West Side Story'' remake by Steven Spielberg: 2020 UK release date, cast and soundtrack revealed |first=Maddy Shaw |last=Roberts |date=June 19, 2019 |website=ClassicFM.com |access-date=March 7, 2020 |archive-date=February 2, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200202031808/https://www.classicfm.com/discover-music/periods-genres/musicals/west-side-story-remake-cast-release-date-auditions/ |dead-url=no}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Laurents |first=Arthur |author-link=Arthur Laurents |title=Mainly on directing: ''Gypsy'', ''West Side Story'', and other musicals |publisher=[[Alfred A. Knopf]] |location=New York |year=2009 |isbn=978-0-307-27088-7 |url=https://archive.org/details/mainlyondirectin00laur|page=349}}</ref> Galvenās lomas atveido [[Enzels Elgorts]] un [[Reičela Zeglere]], kurai tā ir debijas loma, otrā plāna lomās ir [[Ariāna DeBose]], [[Deivids Alvaress]], [[Maiks Faists]] un [[Rita Moreno]]. Moreno, kas filmējusies arī [[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|1961. gada adaptācijā]], kopā ar Kašneru ir arī filmas izpildproducenti.<ref name ="PressKit">{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets.gettyimages.com/bf-boulder-whitelabelbucket-getty-prod/r4nmktk3v6f95b689ps3739/v/1016135138/original/WESTSIDESTORYFINALPRESSKIT.pdf|title=West Side Story (2021) Press Kit|website=Assets.gettyimages.com|access-date=December 6, 2021|archive-date=November 15, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211115011259/https://assets.gettyimages.com/bf-boulder-whitelabelbucket-getty-prod/r4nmktk3v6f95b689ps3739/v/1016135138/original/WESTSIDESTORYFINALPRESSKIT.pdf|dead-url=no}}</ref> Filmas mūziku komponējis [[Leonards Bernstains]], bet lirikas autors ir [[Stīvens Sondheims]]. Filmu 2014. gadā sāka izstrādāt ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'';<ref name ="genesis">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2014/03/fox-revives-west-side-story-for-steven-spielberg-as-town-ponders-stacey-snider-move-and-dreamworks-future-693716/ |title=Fox Revives ''West Side Story'' for Steven Spielberg as Town Ponders Stacey Snider Move and DreamWorks' Future |last=Fleming |first=Mike, Jr. |date=March 5, 2014 |website=[[Deadline]] |publisher=[[Penske Media Corporation]] |location=Los Angeles, California |access-date=February 21, 2019 |archive-date=December 6, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201206171604/https://deadline.com/2014/03/fox-revives-west-side-story-for-steven-spielberg-as-town-ponders-stacey-snider-move-and-dreamworks-future-693716/ |dead-url=no}}</ref> Kašners 2017. gadā uzsāka scenārija rakstīšanu.<ref name ="tk2017">{{Ziņu atsauce |url=https://www.thedailybeast.com/tony-kushner-why-im-writing-a-play-about-donald-trump |title=Tony Kushner: Why I'm Writing a Play About Donald Trump |last=Teeman |first=Tim |date=July 19, 2017 |website=[[Daily Beast]] |publisher=[[IBT Media]] |location=New York City |access-date=February 21, 2019 |archive-date=February 11, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190211121938/http://www.thedailybeast.com/tony-kushner-why-im-writing-a-play-about-donald-trump |dead-url=no}}</ref> 2018. gada janvārī par filmas režisoru nolīga Spīlbergu, bet septembrī uzsāka aktieru atlasi. [[Džastins Peks]] ir filmas deju horeogrāfs. Filmēšana notika Ņujorkā un Ņūdžersijano 2019. gada jūlija un ilga divus mēnešus. Filmas "Vestsaidas stāsts" pasaules pirmizrāde notika Ņujorkas ''[[Jazz at Lincoln Center]]'' {{dat|2021|11|29||bez}}, trīs dienas pēc Sondheima nāves.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=November 30, 2021 |last=Appler |first=Michael |title="Steven Spielberg and 'West Side Story' Cast Remember Stephen Sondheim's Legacy at New York Premier" |url=https://variety.com/2021/film/news/west-side-story-premiere-stephen-sondheim-1235122088/ |publisher=[[Variety]] |access-date=January 6, 2022}}</ref> Filmu ASV kinoteātros izplatīja ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' zem ''[[20th Century Studios]]'' zīmola<ref>{{Ziņu atsauce|last=Barnes|first=Brooks|date=December 12, 2021|title=Spielberg's 'West Side Story' Opens to Tepid Box Office Receipts|work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2021/12/12/business/media/west-side-story-tepid-sales.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20211228/https://www.nytimes.com/2021/12/12/business/media/west-side-story-tepid-sales.html |archive-date=December 28, 2021 |access-date=December 14, 2021}}</ref> no {{dat|2021|12|10|ģ|bez}}, kas bija ar gada aizkavēšanos sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem.<ref name="DisneyDrops">{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2020/film/news/disney-dropping-fox-20th-century-studios-1203470349/ |title=Disney Drops Fox Name, Will Rebrand as 20th Century Studios, Searchlight Pictures |website=[[Variety]] |first=Adam |last=Vary |date=January 17, 2020 |access-date=January 17, 2020}}</ref><ref name=Variety2021>{{Ziņu atsauce |last1=Lang |first1=Brent |last2=Rubin |first2=Rebecca |url=https://variety.com/2020/film/news/black-widow-west-side-story-eternals-release-date-delay-1234773491/ |title=''Black Widow, West Side Story, Eternals'' Postpone Release Dates |work=[[Variety]] |date=September 23, 2020 |access-date=September 23, 2020}}</ref> Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas slavēja tēlojumu, režiju un operatora darbu, daži no kritiķiem to uzskata labāku par 1961. gada filmu. [[Nacionālā kinokritiķu padome]] un [[Amerikas Kinoinstitūts]] nosaukuši to par vienu no desmit labākajām 2021. gada filmām. Filmas pasaules kases ieņēmumi ir vairāk nekā {{nobr|76 miljoni}} ASV dolāru pie {{nobr|100 miljonu}} liela budžeta. Neskatoties uz sliktajiem kases ieņēmumiem, filma saņēmusi vairākas balvas un nominācijas, tā saņēma septiņas nominācijas [[94. Kinoakadēmijas balva]]i, tajā skaitā arī kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", bet balvu ieguva tikai DeBose kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]].<ref name="nytimes-oscars">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/02/08/movies/2022-oscars-nominees-list.html |title=2022 Oscars Nominees List |last=Cohn |first=Gabe |date=February 8, 2022 |website=[[The New York Times]] |access-date=February 8, 2022}}</ref> Vēl filma saņēma četras nominācijas [[79. Zelta globusa balva]]i, iegūstot trīs: "[[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Labākais mūzikls vai kinokomēdija]]", "Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā" (Zeglere) un "Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)" (DeBose). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Stīvena Spīlberga filmas]] s4brc0bagq4rcw6shg0k06jdmqlno9n 3 518132 3662673 2022-07-29T15:18:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aeneasaquinas}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) 8ytp17jhibb46sz1kpikueqbnz0mcu1 3 518133 3662674 2022-07-29T15:23:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Öylesine Bir Şeyler Yazan Biri}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 18.23 (EEST) tugqq1bo1jkmvpxxccrgzy8z6ksousf 0 518134 3662687 2022-07-29T16:02:33Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Lielais tracis mazajā Ķīnā | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = fantāzija, komēdija | režisors = [[Džons Kārpenters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Kurts Rasels]] * [[Kima Ketrola]] * [[Deniss Dans]] * [[Džeimss Hongs]] | mūzika = * Džons Kārpenters * [[Alans Hovarts]] | oriģinālnos = ''Big Trouble in Little China'' | studija = * ''[[20th Century Fox]]'' | montāža = | izplatītājs... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lielais tracis mazajā Ķīnā | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = fantāzija, komēdija | režisors = [[Džons Kārpenters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Kurts Rasels]] * [[Kima Ketrola]] * [[Deniss Dans]] * [[Džeimss Hongs]] | mūzika = * Džons Kārpenters * [[Alans Hovarts]] | oriģinālnos = ''Big Trouble in Little China'' | studija = * ''[[20th Century Fox]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''20th Century Fox'' | izdošana = {{Filmas datums|1986|7|2}} | ilgums = 99 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|19–25 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|11,1 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Lielais tracis mazajā Ķīnā"''' ({{Val|en|Big Trouble in Little China}}) ir 1986. gada [[ASV]] asa sižeta fantāzijas filma, kuras režisors ir [[Džons Kārpenters]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Kurts Rasels]], [[Kima Ketrola]], [[Deniss Dans]] un [[Džeimss Hongs]]. Filma stāsta par Džeku Bērtonu (Rasels), kurš palīdz savam draugam Vangam Či (Dans) izglābt viņa līgavu no bandītiem [[Sanfrancisko]] ķīniešu kvartālā. Viņi nokļūst noslēpumainā pasaulē zem ķīniešu kvartāla. "Lielais tracis mazajā Ķīnā" pirmizrāde notika {{Dat|1983|7|2|5=bez}}. Filma bija finansiāla izgāšanās, nopelnot tikai 11,1 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], pie 19 līdz 25 miljonu budžeta. Tā saņēma atšķirīgas kritiķu atsauksmes, kas ietekmēja Kārpentera lēmumu atgriezties pie neatkarīgā kino. Tā ir kļuvusi par [[Kulta filma|kulta filmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.denofgeek.com/movies/big-trouble-in-little-china-from-flop-to-phenomenon/|title=Big Trouble In Little China: From Flop To Phenomenon|last=jbindeck2015|website=Den of Geek|access-date=2022-07-29|date=2016-07-01|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1986. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Fantāzijas filmas]] [[Kategorija:Džona Kārpentera filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] fq837hhm1daodw6etrntkv76104ri9c 3662705 3662687 2022-07-29T16:23:57Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lielais tracis mazajā Ķīnā | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = fantāzija, komēdija | režisors = [[Džons Kārpenters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Kurts Rasels]] * [[Kima Ketrola]] * [[Deniss Dans]] * [[Džeimss Hongs]] | mūzika = * Džons Kārpenters * [[Alans Hovarts]] | oriģinālnos = ''Big Trouble in Little China'' | studija = * ''[[20th Century Fox]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''20th Century Fox'' | izdošana = {{Filmas datums|1986|7|2}} | ilgums = 99 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|19–25 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|11,1 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Lielais tracis mazajā Ķīnā"''' ({{Val|en|Big Trouble in Little China}}) ir 1986. gada [[ASV]] asa sižeta fantāzijas filma, kuras režisors ir [[Džons Kārpenters]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Kurts Rasels]], [[Kima Ketrola]], [[Deniss Dans]] un [[Džeimss Hongs]]. Filma stāsta par Džeku Bērtonu (Rasels), kurš palīdz savam draugam Vangam Či (Dans) izglābt viņa līgavu no bandītiem [[Sanfrancisko]] ķīniešu kvartālā. Viņi nokļūst noslēpumainā pasaulē zem ķīniešu kvartāla. "Lielais tracis mazajā Ķīnā" pirmizrāde notika {{Dat|1983|7|2|5=bez}}. Filma bija finansiāla izgāšanās, nopelnot tikai 11,1 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 19 līdz 25 miljonu budžeta. Tā saņēma atšķirīgas kritiķu atsauksmes, kas ietekmēja Kārpentera lēmumu atgriezties pie neatkarīgā kino. Tā ir kļuvusi par [[Kulta filma|kulta filmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.denofgeek.com/movies/big-trouble-in-little-china-from-flop-to-phenomenon/|title=Big Trouble In Little China: From Flop To Phenomenon|last=jbindeck2015|website=Den of Geek|access-date=2022-07-29|date=2016-07-01|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1986. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Fantāzijas filmas]] [[Kategorija:Džona Kārpentera filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] kop7dawu8ltg80i9b20hc0wzj6wd4fe 3662871 3662705 2022-07-30T06:54:37Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[20th Century Fox]] → [[20th Century Studios|20th Century Fox]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lielais tracis mazajā Ķīnā | operators = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = fantāzija, komēdija | režisors = [[Džons Kārpenters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Kurts Rasels]] * [[Kima Ketrola]] * [[Deniss Dans]] * [[Džeimss Hongs]] | mūzika = * Džons Kārpenters * [[Alans Hovarts]] | oriģinālnos = ''Big Trouble in Little China'' | studija = * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''20th Century Fox'' | izdošana = {{Filmas datums|1986|7|2}} | ilgums = 99 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|19–25 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|11,1 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Lielais tracis mazajā Ķīnā"''' ({{Val|en|Big Trouble in Little China}}) ir 1986. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] asa sižeta fantāzijas filma, kuras režisors ir [[Džons Kārpenters]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Kurts Rasels]], [[Kima Ketrola]], [[Deniss Dans]] un [[Džeimss Hongs]]. Filma stāsta par Džeku Bērtonu (Rasels), kurš palīdz savam draugam Vangam Či (Dans) izglābt viņa līgavu no bandītiem [[Sanfrancisko]] ķīniešu kvartālā. Viņi nokļūst noslēpumainā pasaulē zem ķīniešu kvartāla. "Lielais tracis mazajā Ķīnā" pirmizrāde notika {{Dat|1983|7|2|5=bez}}. Filma bija finansiāla izgāšanās, nopelnot tikai 11,1 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 19 līdz 25 miljonu budžeta. Tā saņēma atšķirīgas kritiķu atsauksmes, kas ietekmēja Kārpentera lēmumu atgriezties pie neatkarīgā kino. Tā ir kļuvusi par [[Kulta filma|kulta filmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.denofgeek.com/movies/big-trouble-in-little-china-from-flop-to-phenomenon/|title=Big Trouble In Little China: From Flop To Phenomenon|last=jbindeck2015|website=Den of Geek|access-date=2022-07-29|date=2016-07-01|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1986. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Fantāzijas filmas]] [[Kategorija:Džona Kārpentera filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] aos9ervdqpeqlomb9sakta1z9h384yd 3662876 3662871 2022-07-30T06:58:02Z Baisulis 11523 + bilde.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Lielais tracis mazajā Ķīnā | operators = | attēls = Big Trouble in Little China Film Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = fantāzija, komēdija | režisors = [[Džons Kārpenters]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Kurts Rasels]] * [[Kima Ketrola]] * [[Deniss Dans]] * [[Džeimss Hongs]] | mūzika = * Džons Kārpenters * [[Alans Hovarts]] | oriģinālnos = ''Big Trouble in Little China'' | studija = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | montāža = | izplatītājs = ''20th Century Fox'' | izdošana = {{Filmas datums|1986|7|2}} | ilgums = 99 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|19–25 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|11,1 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Lielais tracis mazajā Ķīnā"''' ({{Val|en|Big Trouble in Little China}}) ir 1986. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] asa sižeta fantāzijas filma, kuras režisors ir [[Džons Kārpenters]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Kurts Rasels]], [[Kima Ketrola]], [[Deniss Dans]] un [[Džeimss Hongs]]. Filma stāsta par Džeku Bērtonu (Rasels), kurš palīdz savam draugam Vangam Či (Dans) izglābt viņa līgavu no bandītiem [[Sanfrancisko]] ķīniešu kvartālā. Viņi nokļūst noslēpumainā pasaulē zem ķīniešu kvartāla. "Lielais tracis mazajā Ķīnā" pirmizrāde notika {{Dat|1983|7|2|5=bez}}. Filma bija finansiāla izgāšanās, nopelnot tikai 11,1 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 19 līdz 25 miljonu budžeta. Tā saņēma atšķirīgas kritiķu atsauksmes, kas ietekmēja Kārpentera lēmumu atgriezties pie neatkarīgā kino. Tā ir kļuvusi par [[Kulta filma|kulta filmu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.denofgeek.com/movies/big-trouble-in-little-china-from-flop-to-phenomenon/|title=Big Trouble In Little China: From Flop To Phenomenon|last=jbindeck2015|website=Den of Geek|access-date=2022-07-29|date=2016-07-01|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1986. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Fantāzijas filmas]] [[Kategorija:Džona Kārpentera filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] od4nb48tf44drahvofsfh5cbhyq7wo6 0 518135 3662706 2022-07-29T16:28:06Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Lībiešu iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8. autobuss]] | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 5800 m | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Lībiešu iela''' ir iela... wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Lībiešu iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8. autobuss]] | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 5800 m | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Lībiešu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta|Karostas]] apkaimē. Lībiešu iela sākas krustojumā ar [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža ielu]] un beidzas pie Liepājas ziemeļu robežas, virzienā uz [[Šķēde (Medzes pagasts)|Šķēdi]]. Ielas garums ir aptuveni 5800 metri un to pilnībā sedz [[asfalts]]. Caur ielai kursē [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8. autobusu maršruts]]. Lībiešu ielā 2/6 atrodas Beberliņu atpūtas parks, bet Lībiešu ielā 33 atrodas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. == Ielu savienojumi == * [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] ("T" veida krustojums) * [[Artilērijas iela (Liepāja)|Artilērijas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Tērvetes iela (Liepāja)|Tērvetes iela]] * [[Mednieku iela (Liepāja)|Mednieku iela]] * [[14. novembra bulvāris]] * [[Jātnieku iela (Liepāja)|Jātnieku iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Karosta]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] r8u21q1ybpfbu37l2x499uho2ll47v8 3662710 3662706 2022-07-29T16:38:40Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Lībiešu iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8. autobuss]] | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 5800 m | apkaime = [[Karosta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Lībiešu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Karosta|Karostas]] apkaimē. Lībiešu iela sākas krustojumā ar [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža ielu]] un beidzas pie Liepājas ziemeļu robežas, virzienā uz [[Šķēde (Medzes pagasts)|Šķēdi]]. Ielas garums ir aptuveni 5800 metri un to pilnībā sedz [[Asfaltbetons|asfalts]]. Caur ielai kursē [[8. autobusu maršruts (Liepāja)|8. autobusu maršruts]]. Lībiešu ielā 2/6 atrodas Beberliņu atpūtas parks, bet Lībiešu ielā 33 atrodas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. == Ielu savienojumi == * [[Pulkveža Brieža iela (Liepāja)|Pulkveža Brieža iela]] ("T" veida krustojums) * [[Artilērijas iela (Liepāja)|Artilērijas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Tērvetes iela (Liepāja)|Tērvetes iela]] * [[Mednieku iela (Liepāja)|Mednieku iela]] * [[14. novembra bulvāris]] * [[Jātnieku iela (Liepāja)|Jātnieku iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Karosta]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] 12ss8mrqawb13r6one5hzuibzm2gwgs 0 518136 3662713 2022-07-29T16:45:36Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Ludviķa iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2, 1 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 387 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Ludviķa iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], Vecliepāja|Vecli... wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Ludviķa iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2, 1 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 387 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Ludviķa iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Ludviķa iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Liepāja)|Lielo ielu]] un [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 387 metri un to pilnībā sedz [[asfalts]]. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām. Ludviķa ielā 15 atrodas SIA Liepājas Enerģija galvenais birojs. == Ielu savienojumi == * [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] * [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]] * [[Friča Brīvzemnieka iela (Liepāja)|Friča Brīvzemnieka iela]] ("T" veida krustojums) * [[Katoļu iela (Liepāja)|Katoļu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Brāļu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Toma iela (Liepāja)|Toma iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Vecliepāja]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] hn0s6tr594ivw5rdjxju4u6pktjqhtc 3662727 3662713 2022-07-29T18:15:02Z Meistars Joda 781 asfaltbetons! wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Ludviķa iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2, 1 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 387 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Ludviķa iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Ludviķa iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Liepāja)|Lielo ielu]] un [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 387 metri un to pilnībā sedz [[Asfaltbetons|asfalts]]. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no pirmskara mūra un koka ēkām. Ludviķa ielā 15 atrodas SIA Liepājas Enerģija galvenais birojs. == Ielu savienojumi == * [[Lielā iela (Liepāja)|Lielā iela]] * [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]] * [[Friča Brīvzemnieka iela (Liepāja)|Friča Brīvzemnieka iela]] ("T" veida krustojums) * [[Katoļu iela (Liepāja)|Katoļu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Brāļu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Toma iela (Liepāja)|Toma iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Vecliepāja]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] i3be6xvh2v0nxcsgl7tsw0witoz2y4p 3 518137 3662714 2022-07-29T16:46:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=XD991}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 19.46 (EEST) 9hfl008f4b4r0bk4edelk74wwi0ks73 3 518138 3662719 2022-07-29T16:58:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Livkerch281078}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 19.58 (EEST) li9halp6xtljr30v11ox0c0881hlv49 3 518139 3662722 2022-07-29T17:34:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bilol Murodullayev}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 20.34 (EEST) 8uya61p4qf4bgukk5xp0jgee996q7xx 0 518140 3662723 2022-07-29T17:57:27Z XD991 108020 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Artemijs Ļebedevs | vārds_orig = ''Артемий Лебедев'' | attēls = Artemy Lebedev 2020.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Maskava}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilso... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Artemijs Ļebedevs | vārds_orig = ''Артемий Лебедев'' | attēls = Artemy Lebedev 2020.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Maskava}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[krievi|krievs]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Andrejs Ļebedevs, [[Tatjana Tolstaja]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marina Ļitvinoviča | bērni = 10 | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Artemijs Ļebedevs''' ({{val|ru|Артемий Андреевич Лебедев}}, dzimis {{dat|1975|2|13}}) ir [[krievi|krievu]] dizaineris, uzņēmējs un blogeris.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Лебедев, Артемий Основатель и владелец дизайнерской фирмы "Студия Артемия Лебедева" |url=https://web.archive.org/web/20200803204705/https://lenta.ru/lib/14165359/ |website=[[Lenta.ru]]}}</ref> [[Artemija Ļebedeva studija]]s dibinātājs, līdzīpašnieks un izpilddirektors.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Фотография судебного иска от Аэрофлота |url=https://www.tema.ru/jjj/af/1.jpg |website=tema.ru |accessdate={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> Dzimis filologa un rakstnieces ģimenē. 1989. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz [[Baltimora|Baltimoru]], kur māte pasniedza [[krievu literatūra|krievu literatūru]]. Vienu gadu mācījās Pārkvilas vidusskolā, pēc tam atgriezās Maskavā, kur pabeidza 57. skolu. Pēc skolas iestājās [[Maskavas Valsts universitāte|MVU]] Žurnālistikas fakultātē, no kuras viņu izslēdza 2. mācību gadā. Turpmākos gadus viņš strādāja vairākās dizaina studijās, līdz 1995. gadā nodibināja savu uzņēmumu ''WebDesign'', kas vēlāk kļuva par A. Ļebedeva studiju. Pašlaik šī ir viena no lielākajām Krievijas tīmekļa dizaina studijām. 2001. gadā izveidoja savu emuāru platformā ''LiveJournal''. Kopš 2019. gada beigām savā ''[[YouTube]]'' kanālā pārskata ziņas un dizaina jaunumus, publicē ceļojumu blogus.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Артемий Лебедев завел влог на YouTube |url=https://www.sostav.ru/publication/artemij-lebedev-zavel-vlog-na-youtube-36942.html}}</ref> Kā blogeris ir pazīstāms ar provokatīviem uzskatiem un biežu nenormatīvās leksikas lietošanu.<ref>{{Cite web|url=https://lenta.ru/news/2018/06/29/lebedev/|title=Артемий Лебедев набросился на обиженного Чичваркина из-за "колхозного" сайта|website=lenta.ru|access-date=2018-12-21}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://ria.ru/20170331/1491239774.html|title=Артемий Лебедев надеется, что Украина избавится от позорной власти|date=2017|website=РИА Новости|language=ru|access-date=2018-12-21}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.ntv.ru/novosti/1790286/?fb|title=Артемию Лебедеву запретили въезд на Украину|last=ntv.ru|website=NTV.RU|language=en|access-date=2018-12-21}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ļebedevs, Artemijs}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu dizaineri]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievu izgudrotāji]] [[Kategorija:Blogeri]] acb5ttwapyw7frs3sl4e3dgpoy7c1ne 3662759 3662723 2022-07-29T19:39:24Z Egilus 27634 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Artemijs Ļebedevs | vārds_orig = ''Артемий Лебедев'' | attēls = Artemy Lebedev 2020.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Maskava}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[krievi|krievs]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Andrejs Ļebedevs, [[Tatjana Tolstaja]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marina Ļitvinoviča | bērni = 10 | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Artemijs Ļebedevs''' ({{val|ru|Артемий Андреевич Лебедев}}, dzimis {{dat|1975|2|13}}) ir [[krievi|krievu]] dizaineris, uzņēmējs un blogeris.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Лебедев, Артемий Основатель и владелец дизайнерской фирмы "Студия Артемия Лебедева" |url=https://web.archive.org/web/20200803204705/https://lenta.ru/lib/14165359/ |website=[[Lenta.ru]]}}</ref> [[Artemija Ļebedeva studija]]s dibinātājs, līdzīpašnieks un izpilddirektors.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Фотография судебного иска от Аэрофлота |url=https://www.tema.ru/jjj/af/1.jpg |website=tema.ru |accessdate={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> Dzimis filologa un rakstnieces ģimenē. 1989. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz [[Baltimora|Baltimoru]], kur māte pasniedza [[krievu literatūra|krievu literatūru]]. Vienu gadu mācījās Pārkvilas vidusskolā, pēc tam atgriezās Maskavā, kur pabeidza 57. skolu. Pēc skolas iestājās [[Maskavas Valsts universitāte|MVU]] Žurnālistikas fakultātē, no kuras viņu izslēdza 2. mācību gadā. Turpmākos gadus viņš strādāja vairākās dizaina studijās, līdz 1995. gadā nodibināja savu uzņēmumu ''WebDesign'', kas vēlāk kļuva par A. Ļebedeva studiju. Pašlaik šī ir viena no lielākajām Krievijas tīmekļa dizaina studijām. 2001. gadā izveidoja savu emuāru platformā ''LiveJournal''. Kopš 2019. gada beigām savā ''[[YouTube]]'' kanālā pārskata ziņas un dizaina jaunumus, publicē ceļojumu blogus.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Артемий Лебедев завел влог на YouTube |url=https://www.sostav.ru/publication/artemij-lebedev-zavel-vlog-na-youtube-36942.html}}</ref> Kā blogeris ir pazīstams ar provokatīviem izteicieniem un biežu nenormatīvās leksikas lietošanu.<ref>{{Cite web|url=https://lenta.ru/news/2018/06/29/lebedev/|title=Артемий Лебедев набросился на обиженного Чичваркина из-за "колхозного" сайта|website=lenta.ru|access-date=2018-12-21}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://ria.ru/20170331/1491239774.html|title=Артемий Лебедев надеется, что Украина избавится от позорной власти|date=2017|website=РИА Новости|language=ru|access-date=2018-12-21}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.ntv.ru/novosti/1790286/?fb|title=Артемию Лебедеву запретили въезд на Украину|last=ntv.ru|website=NTV.RU|language=en|access-date=2018-12-21}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ļebedevs, Artemijs}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu dizaineri]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievu izgudrotāji]] [[Kategorija:Blogeri]] p83rw44mjfe5i02kn2plwwnmihsjo9z 3662856 3662759 2022-07-30T06:15:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Artemijs Ļebedevs | vārds_orig = ''Артемий Лебедев'' | attēls = Artemy Lebedev 2020.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Maskava}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[krievi|krievs]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Andrejs Ļebedevs, [[Tatjana Tolstaja]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marina Ļitvinoviča | bērni = 10 | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Artemijs Ļebedevs''' ({{val|ru|Артемий Андреевич Лебедев}}, dzimis {{dat|1975|2|13}}) ir [[krievi|krievu]] dizaineris, uzņēmējs un blogeris.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Лебедев, Артемий Основатель и владелец дизайнерской фирмы "Студия Артемия Лебедева" |url=https://web.archive.org/web/20200803204705/https://lenta.ru/lib/14165359/ |website=[[Lenta.ru]]}}</ref> [[Artemija Ļebedeva studija]]s dibinātājs, līdzīpašnieks un izpilddirektors.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Фотография судебного иска от Аэрофлота |url=https://www.tema.ru/jjj/af/1.jpg |website=tema.ru |accessdate={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> Dzimis filologa un rakstnieces ģimenē. 1989. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz [[Baltimora|Baltimoru]], kur māte pasniedza [[krievu literatūra|krievu literatūru]]. Vienu gadu mācījās Pārkvilas vidusskolā, pēc tam atgriezās Maskavā, kur pabeidza 57. skolu. Pēc skolas iestājās [[Maskavas Valsts universitāte|MVU]] Žurnālistikas fakultātē, no kuras viņu izslēdza 2. mācību gadā. Turpmākos gadus viņš strādāja vairākās dizaina studijās, līdz 1995. gadā nodibināja savu uzņēmumu ''WebDesign'', kas vēlāk kļuva par A. Ļebedeva studiju. Pašlaik šī ir viena no lielākajām Krievijas tīmekļa dizaina studijām. 2001. gadā izveidoja savu emuāru platformā ''LiveJournal''. Kopš 2019. gada beigām savā ''[[YouTube]]'' kanālā pārskata ziņas un dizaina jaunumus, publicē ceļojumu blogus.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Артемий Лебедев завел влог на YouTube |url=https://www.sostav.ru/publication/artemij-lebedev-zavel-vlog-na-youtube-36942.html}}</ref> Kā blogeris ir pazīstams ar provokatīviem izteicieniem un biežu nenormatīvās leksikas lietošanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lenta.ru/news/2018/06/29/lebedev/|title=Артемий Лебедев набросился на обиженного Чичваркина из-за "колхозного" сайта|website=lenta.ru|access-date=2018-12-21}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20170331/1491239774.html|title=Артемий Лебедев надеется, что Украина избавится от позорной власти|date=2017|website=РИА Новости|language=ru|access-date=2018-12-21}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ntv.ru/novosti/1790286/?fb|title=Артемию Лебедеву запретили въезд на Украину|last=ntv.ru|website=NTV.RU|language=en|access-date=2018-12-21}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ļebedevs, Artemijs}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu dizaineri]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievu izgudrotāji]] [[Kategorija:Blogeri]] j8wqb1m58ryrc8pyxr6a47gxvo3s9g6 3 518141 3662724 2022-07-29T17:58:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ruttoperuna}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 20.58 (EEST) 1scoh41fguzfx3k47mx6srf670ml44m 0 518142 3662725 2022-07-29T18:00:38Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Lielais tracis mazajā Ķīnā]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lielais tracis mazajā Ķīnā]] 2lc3pitt81s1upl3hfnpa4r3fdz3wnm 0 518143 3662734 2022-07-29T18:26:34Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[Skrūves kompresori]] uz [[Skrūves kompresors]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Skrūves kompresors]] rrt5o0tmtb5ap7lcif7z0njak0m4gxa 0 518144 3662738 2022-07-29T18:44:37Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Brāļi Šamiri]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brāļi Šamiri]] ngaemazyi520bynmx0xz1ooxn6orb50 0 518145 3662739 2022-07-29T18:45:05Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Brāļi Šamiri]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Brāļi Šamiri]] ngaemazyi520bynmx0xz1ooxn6orb50 0 518146 3662743 2022-07-29T18:52:01Z Biafra 13794 Biafra pārvietoja lapu [[ES Literatūras balva]] uz [[Eiropas Savienības Literatūras balva]], pārrakstot pāradresācijas lapu wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eiropas Savienības Literatūras balva]] jixs5i34yit6msq3icjv04lsis5z1cx 0 518147 3662751 2022-07-29T19:04:08Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Literāts]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Literāts]] ar9afhgovxn7o0vpmb8f3y32wgoim5v 3 518148 3662758 2022-07-29T19:36:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=LvdT88}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 22.36 (EEST) n5rjjyubxtcchts31xf7g72jqgfqexh 6 518149 3662764 2022-07-29T20:35:09Z Baisulis 11523 == Kopsavilkums == Filmas "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" plakāts - avots: [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_9445/portrait_medium/Vestsaidas-stasts-plakats.jpg?width=323 forumcinemas.lv] == Licence == {{Filmas plakāts}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" plakāts - avots: [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_9445/portrait_medium/Vestsaidas-stasts-plakats.jpg?width=323 forumcinemas.lv] == Licence == {{Filmas plakāts}} 2ct2vcotl6jc47brqt3jrsvfk6gmljv 0 518150 3662766 2022-07-29T20:41:29Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana.... wikitext text/x-wiki '''"Vestsaidas stāsts"''' ({{val|en|West Side Story}}) var būt: * "[[Vestsaidas stāsts (mūzikls)|Vestsaidas stāsts]]" — 1957. gada ASV mūzikls; * "[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" — 1961. gada ASV spēlfilma; * "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" — 2021. gada ASV spēlfilma. {{nozīmju atdalīšana}} 9pcmk6nugl238rd15suq7lybq03gyfx 3 518151 3662784 2022-07-29T21:05:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tris T7}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 00.05 (EEST) 8d5dwhxn07xadwxsufw1n7b6mppxazg 0 518152 3662786 2022-07-29T21:09:40Z Feens 37 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Jakobs Grajs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1603 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Annaberga-Buholca|Annaberga]], [[Saksijas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]]<br/>({{vieta|Vācija|Saksija|Annaberga-Buholca}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1686 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 23 | m_vieta =... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jakobs Grajs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1603 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Annaberga-Buholca|Annaberga]], [[Saksijas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]]<br/>({{vieta|Vācija|Saksija|Annaberga-Buholca}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1686 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Koknese]], [[Zviedru Vidzeme]], [[Zviedrija]]<br/>({{vieta|Latvija}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ģeogrāfs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jakobs Grajs''' (''Jakob Grajus/Jakob Gray/Jacobus Gray'', dzimis {{dat|1603}}, miris {{dat|1686|7|23}}) bija [[Saksija|Saksijā]] dzimis [[Vidzeme]]s [[teoloģija|teologs]] un mācītājs. Pēc studijām apmetās Rīgā, kur kļuva par [[Rīgas Doma skola|Rīgas Doma skolas]] mācību spēku, vēlāk rektoru. 1635. gadā kļuva par [[Bērzaunes luterāņu baznīca|Bērzaunes draudzes]] mācītāju. 1636. gadā kļuva par [[Koknese]]s apakškonsistorijas (''Unterkonsistorium'') [[asesors|asesoru]], no 1642. gada - Kokneses prāvests, bet no 1671. gada - [[Vidzemes virskonsistorija]]s asesors. == Bibliogrāfija == *''Harmonia catholica super articulum secundum symboli apostolici in XVIII oracula dispartita …'', Riga, 1645 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} ** [https://books.google.at/books?id=ngcbAAAAYAAJ&pg=PA87&lpg=PA87&dq=Jacob+Grajus+1686&source=bl&ots=H67xSZK6Md&sig=ACfU3U2eDAAbEkPU3Lo368JA_QLGh8Eq0A&hl=de&sa=X&ved=2ahUKEwi_vMbs6-HrAhVUrosKHZj4DSUQ6AEwBHoECAQQAQ#v=onepage&q=Jacob%20Grajus%201686&f=false ''Grajus oder Gray (Jakob)''], [[Johans Frīdrihs fon Reke]], [[Kārlis Eduards Napjerskis]]: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland'', Bd. 2, Mitau 1829, S. 87 f. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jaunputniņš, Aleksandrs}} [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]] [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]] 93u9puggh0wrrsgcwkaqo01eyvcrloa 3662787 3662786 2022-07-29T21:10:48Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jakobs Grajs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1603 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Annaberga-Buholca|Annaberga]], [[Saksijas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]]<br/>({{vieta|Vācija|Saksija|Annaberga-Buholca}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1686 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Koknese]], [[Zviedru Vidzeme]], [[Zviedrija]]<br/>({{vieta|Latvija}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ģeogrāfs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jakobs Grajs''' (''Jakob Grajus/Jakob Gray/Jacobus Gray'', dzimis {{dat|1603}}, miris {{dat|1686|7|23}}) bija [[Saksija|Saksijā]] dzimis [[Vidzeme]]s [[teoloģija|teologs]] un mācītājs. Pēc studijām apmetās Rīgā, kur kļuva par [[Rīgas Doma skola|Rīgas Doma skolas]] mācību spēku, vēlāk rektoru. 1635. gadā kļuva par [[Bērzaunes luterāņu baznīca|Bērzaunes draudzes]] mācītāju. 1636. gadā kļuva par [[Koknese]]s apakškonsistorijas (''Unterkonsistorium'') [[asesors|asesoru]], no 1642. gada - Kokneses prāvests, bet no 1671. gada - [[Vidzemes virskonsistorija]]s asesors. == Bibliogrāfija == *''Harmonia catholica super articulum secundum symboli apostolici in XVIII oracula dispartita …'', Riga, 1645 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} ** [https://books.google.at/books?id=ngcbAAAAYAAJ&pg=PA87&lpg=PA87&dq=Jacob+Grajus+1686&source=bl&ots=H67xSZK6Md&sig=ACfU3U2eDAAbEkPU3Lo368JA_QLGh8Eq0A&hl=de&sa=X&ved=2ahUKEwi_vMbs6-HrAhVUrosKHZj4DSUQ6AEwBHoECAQQAQ#v=onepage&q=Jacob%20Grajus%201686&f=false ''Grajus oder Gray (Jakob)''], [[Johans Frīdrihs fon Reke]], [[Kārlis Eduards Napjerskis]]: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland'', Bd. 2, Mitau 1829, S. 87 f. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grajs, Jakobs}} [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] auvao6m8hlrfh3dlecs4kbwfcanxsqx 3662793 3662787 2022-07-29T21:26:30Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jakobs Grajs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1603 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Annaberga-Buholca|Annaberga]], [[Saksijas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]]<br/>({{vieta|Vācija|Saksija|Annaberga-Buholca}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1686 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Koknese]], [[Zviedru Vidzeme]], [[Zviedrija]]<br/>({{vieta|Latvija}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ģeogrāfs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jakobs Grajs''' (''Jakob Grajus/Jakob Gray/Jacobus Gray'', dzimis {{dat|1603}}, miris {{dat|1686|7|23}}) bija [[Saksija|Saksijā]] dzimis [[Vidzeme]]s [[teoloģija|teologs]] un mācītājs. Pēc studijām apmetās Rīgā, kur kļuva par [[Rīgas Doma skola|Rīgas Doma skolas]] mācību spēku, vēlāk rektoru. 1635. gadā kļuva par [[Bērzaunes luterāņu baznīca|Bērzaunes draudzes]] mācītāju. 1636. gadā kļuva par [[Koknese]]s apakškonsistorijas (''Unterkonsistorium'') [[asesors|asesoru]], no 1642. gada - Kokneses prāvests, bet no 1671. gada - [[Vidzemes virskonsistorija]]s asesors. == Bibliogrāfija == *''Harmonia catholica super articulum secundum symboli apostolici in XVIII oracula dispartita …'', Riga, 1645 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://books.google.at/books?id=ngcbAAAAYAAJ&pg=PA87&lpg=PA87&dq=Jacob+Grajus+1686&source=bl&ots=H67xSZK6Md&sig=ACfU3U2eDAAbEkPU3Lo368JA_QLGh8Eq0A&hl=de&sa=X&ved=2ahUKEwi_vMbs6-HrAhVUrosKHZj4DSUQ6AEwBHoECAQQAQ#v=onepage&q=Jacob%20Grajus%201686&f=false ''Grajus oder Gray (Jakob)''], [[Johans Frīdrihs fon Reke]], [[Kārlis Eduards Napjerskis]]: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland'', Bd. 2, Mitau 1829, S. 87 f. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grajs, Jakobs}} [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] b11y91rjkhfdphgr4ta4qhfvormg529 0 518153 3662792 2022-07-29T21:25:36Z Feens 37 Jauna lapa: {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sedas pareizticīgo baznīca | image = Seda_-_church.JPG | image_size = | alt = | caption = | map_type = Latvija | map_label = Sedas pareizticīgo baznīca | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57.650368 | latNS = N | longd = 25.748595 | longEW = E | religious_affiliation = Latvijas Pareiztic... wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sedas pareizticīgo baznīca | image = Seda_-_church.JPG | image_size = | alt = | caption = | map_type = Latvija | map_label = Sedas pareizticīgo baznīca | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57.650368 | latNS = N | longd = 25.748595 | longEW = E | religious_affiliation = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] | rite = | region = | location = {{vieta|Latvija|Valmieras novads|Seda}} | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[2004]]. gads | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Sedas Sv. Sv. Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca''' ir [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] dievnams, kas atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Seda]]s pilsētā. Baznīca uzcelta 2004. gadā, pielāgojot šajā vietā celtā veikala jaunbūvi. Baznīcas zvani izgatavoti Krievijā. == Ārējās saites == * [https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/baznicas/sedas-sv-ercengela-mihaila-pareizticigo-baznica redzet.eu] {{Reliģija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Seda]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]] nipkdbnpfhr1k4yie5hpylhparqwt2g 3662794 3662792 2022-07-29T21:26:46Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sedas pareizticīgo baznīca | image = Seda_-_church.JPG | image_size = | alt = | caption = | map_type = Latvija | map_label = Sedas pareizticīgo baznīca | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57.650368 | latNS = N | longd = 25.748595 | longEW = E | religious_affiliation = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] | rite = | region = | location = {{vieta|Latvija|Valmieras novads|Seda}} | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[2004]]. gads | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Sedas Sv. Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca''' ir [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] dievnams, kas atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Seda]]s pilsētā. Baznīca uzcelta 2004. gadā, pielāgojot šajā vietā celtā veikala jaunbūvi. Baznīcas zvani izgatavoti Krievijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/baznicas/sedas-sv-ercengela-mihaila-pareizticigo-baznica redzet.eu] {{Reliģija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Seda]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]] aritcprelilcd3xwrek2g09gb7ueffm 3662796 3662794 2022-07-29T21:29:14Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sedas pareizticīgo baznīca | image = Seda_-_church.JPG | image_size = | alt = | caption = | map_type = Latvija | map_label = Sedas pareizticīgo baznīca | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57.650368 | latNS = N | longd = 25.748595 | longEW = E | religious_affiliation = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] | rite = | region = | location = {{vieta|Latvija|Valmieras novads|Seda}} | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[2004]]. gads | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Sedas Sv. Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca''' ir [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] dievnams, kas atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Seda]]s pilsētā. Baznīca uzcelta 2004. gadā, pielāgojot šajā vietā celtā veikala jaunbūvi. Baznīcas zvani izgatavoti Krievijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{commonscat-inline}} * [https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/baznicas/sedas-sv-ercengela-mihaila-pareizticigo-baznica redzet.eu] {{Reliģija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Seda]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]] 1um9l5ejtp0qfetzdfzpqtlg22krg7r 3662797 3662796 2022-07-29T21:29:58Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sedas pareizticīgo baznīca | image = Seda_-_church.JPG | image_size = | alt = | caption = | map_type = Latvija | map_label = Sedas pareizticīgo baznīca | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57.650368 | latNS = N | longd = 25.748595 | longEW = E | religious_affiliation = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] | rite = | region = | location = {{vieta|Latvija|Valmieras novads|Seda}} | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[2004]]. gads | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Sedas Sv. Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca''' ir [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] dievnams, kas atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Seda]]s pilsētā. Baznīca uzcelta 2004. gadā, pielāgojot šajā vietā celtā veikala jaunbūvi. Baznīcas zvani izgatavoti Krievijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{commonscat-inline|Orthodox church in Seda|Sedas pareizticīgo baznīca}} * [https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/baznicas/sedas-sv-ercengela-mihaila-pareizticigo-baznica redzet.eu] {{Reliģija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Seda]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]] 8k7j3gfosh5arcr39j9x6dj9xo4feq2 3662798 3662797 2022-07-29T21:31:11Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Sedas pareizticīgo baznīca | image = Seda_-_church.JPG | image_size = | alt = | caption = | map_type = Latvija | map_label = Sedas pareizticīgo baznīca | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57.650368 | latNS = N | longd = 25.748595 | longEW = E | religious_affiliation = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] | rite = | region = | location = {{vieta|Latvija|Valmieras novads|Seda}} | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[2004]]. gads | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Sedas Sv. Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca''' ir [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] dievnams, kas atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Seda]]s pilsētā. Baznīca uzcelta 2004. gadā, pielāgojot veikala ēku. Baznīcas zvani izgatavoti Krievijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{commonscat-inline|Orthodox church in Seda|Sedas pareizticīgo baznīca}} * [https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/baznicas/sedas-sv-ercengela-mihaila-pareizticigo-baznica redzet.eu] {{Reliģija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Seda]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]] 830vuljmosywow96om9j7ofvto1obv4 3 518154 3662811 2022-07-30T00:15:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jimmy&Friends 2}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 03.15 (EEST) mvq67o45we7n3cavyr2qha20b7ezzx3 3 518155 3662821 2022-07-30T00:40:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Eihmanisk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 03.40 (EEST) 4vaiiurpos1ht9czlhla22xhxei4580 3 518156 3662823 2022-07-30T00:57:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bracho monacho}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 03.57 (EEST) qjy4simcazknd68mj687ros948s1p55 3 518157 3662824 2022-07-30T01:10:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Romkin84}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 04.10 (EEST) awmfp57tiitccb7jsozcrwj1dzgnqvu 3 518158 3662831 2022-07-30T04:02:23Z ScAvenger 1630 /* Augusts vs jūlijs */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki == Augusts vs jūlijs == Priekš anonīmajiem, kuri gan diskusijas tāpat nelasa — Belokoņa enciklopēdijā ir kļūda, skatiet rūpīgi kopsavilkumus raksta hronoloģijā. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 07.02 (EEST) 9wxcg0e1cte3eup6lnrcz8e7fxzu5e3 0 518159 3662847 2022-07-30T05:31:26Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Dons Badžs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dons Badžs]] 8qjglfsovnxaf0e8wv28eq8gkcadao0 0 518160 3662848 2022-07-30T05:32:33Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Jakobs Grajs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jakobs Grajs]] j8gw4zl06uefalqguw6tfynxq5rbis2 0 518161 3662849 2022-07-30T05:36:18Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Ģirts Eldmanis]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ģirts Eldmanis]] 3536dnpjx5mwdnhvhdkb7sl55dzj2pm 0 518162 3662851 2022-07-30T05:39:15Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Marta Alberinga]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marta Alberinga]] hyjlzvipz5jysualc1deu9n7zkb2irt 3 518163 3662852 2022-07-30T05:55:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=GVKKKK}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 08.55 (EEST) 1m5axhk3v36y7o5ju3cg3qgxmdg5xfn 0 518164 3662863 2022-07-30T06:34:28Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = PER | NOCname = [[Peru Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 1 (1 vīrietis) | sports = 1 | flagbearer = | rank = |... wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = PER | NOCname = [[Peru Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 1 (1 vīrietis) | sports = 1 | flagbearer = | rank = | gold = 0 | silver = 0 | bronze = 0 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Peru|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso }} '''[[Peru]]''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Olimpiskajās spēlēs Peru pārstāvēja viens sportists, kurš startēja [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. Šajā reizē Peru neieguva olimpiskās medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/PER/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417092608/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/PER/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 30. jūlijs |title=Peru at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 30. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/PER/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 30. jūlijs |title=Peru at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 30. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Karloss de Kandamo]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 1 || 0 || 1 |} == Rezultāti == === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2| Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2| Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] || [[Karloss de Kandamo]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|AC|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center| ― || colspan="4" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem|Špaga]] || [[Karloss de Kandamo]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|3/6 <small>(M grupa)</small> || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417092608/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/PER/summer/1900/ Peru 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/PER/editions/2 Peru 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Peru olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Peru olimpiskajās spēlēs|1900]] lufwozhivpdh4a5r2szhyy7rh6opieg 3 518165 3662865 2022-07-30T06:49:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vanmax22}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 09.49 (EEST) 4hmjw3r0yjw2rj6c40b8hxdyd4z4m4k 6 518166 3662873 2022-07-30T06:56:36Z Baisulis 11523 == Kopsavilkums == Filmas "[[Lielais tracis mazajā Ķīnā]]" plakāts - avots: [[:en:File:Big Trouble in Little China Film Poster.jpg|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Lielais tracis mazajā Ķīnā]]" plakāts - avots: [[:en:File:Big Trouble in Little China Film Poster.jpg|angļu valodas vikipēdija]] == Licence == {{Filmas plakāts}} azxuoph0y1i3mc27939ifqg8dhm5xmg 3 518167 3662886 2022-07-30T07:10:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Кисиасиасос}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 10.10 (EEST) rqljjh4xdln7hu22zch4fv38si38lr3 0 518168 3662894 2022-07-30T08:15:29Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold... wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | |} === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | |} == Rezultāti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 3e0i77d439a67yorqhb1vt77g16e989 3662898 3662894 2022-07-30T08:25:29Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | |} === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | |} == Rezultāti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] hiqtpggyfi6cozcmf81ia9bfqsrwicd 3662899 3662898 2022-07-30T08:26:16Z Kleivas 2704 /* Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | |} == Rezultāti == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] mhrb1y3vvxqasupvnyhshqyknl6s5xt 3662937 3662899 2022-07-30T09:29:28Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6 min 47.4 s || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7 min 34.2 s || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2h 17 min 30 s (1h 47 min 48 s) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4h 17 min 34 s (3h 48 min 29 s) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] qd7yh8y07cvymdvdy1dzj4nvx8f65s8 3662944 3662937 2022-07-30T09:33:17Z Kleivas 2704 /* Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6 min 47.4 s || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7 min 34.2 s || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2h 17 min 30 s (1h 47 min 48 s) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4h 17 min 34 s (3h 48 min 29 s) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] cwcsjizg7zqe2vzz0bn84bmc2ajgq1n 10 518169 3662895 2022-07-30T08:18:33Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Navbox | name = Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic flag.svg|20px]] [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * [[Jauktā komanda 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] * Jauktā komanda 1900. gada vasa... wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic flag.svg|20px]] [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * [[Jauktā komanda 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] * [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * {{font|color=#808080|text=1908 ― pašlaik}} | group2 = Saistītie raksti | list2 = * [[Jauktās komandas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] | below = }}<noinclude> [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]] </noinclude> 2q1d7jsuw8su3qxyvchqnr08355zq52 3662897 3662895 2022-07-30T08:19:17Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic flag.svg|20px]] Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs |bodyclass = hlist | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[Vasaras olimpiskās spēles]] | list1 = * [[Jauktā komanda 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] * [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * {{font|color=#808080|text=1908 ― pašlaik}} | group2 = Saistītie raksti | list2 = * [[Jauktās komandas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Olimpiskie medaļnieki]] | below = }}<noinclude> [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Valstu veidnes olimpiskajās spēlēs]] </noinclude> jm7t8uxrq21xxavhtzjsq21n8l170zx 0 518170 3662901 2022-07-30T08:42:59Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{inuse}} {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Īsaksena | oriģinālnosaukums = ''Isachsen'' | attēls = Isachsen-1974-bw-1b.jpg | paraksts = Īsaksenas stacija 1974. gadā | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | latd=78| latm=47| lats= 11| latNS=N | longd=103| longm=30| longs= 55| long... wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Īsaksena | oriģinālnosaukums = ''Isachsen'' | attēls = Isachsen-1974-bw-1b.jpg | paraksts = Īsaksenas stacija 1974. gadā | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | latd=78| latm=47| lats= 11| latNS=N | longd=103| longm=30| longs= 55| longEW=W | novietojums = [[Elsmīra sala]] | tips = vissezonas | atvērta = 1948 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = 1978 | slēgta_piezīme = <!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --> | pieder = | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = | vid_t = –19,2 | vas_t = 22,2 | ziem_t = –53,9 | laika_zona = [[Austrumu laiks|CST]] (UTC-5) | mājaslapa = }} '''Īsaksena''' ({{val|en|Isachsen}}) ir slēgta [[Kanāda]]s [[polārstacija|meteoroloģiskā stacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref name=visitor>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]</ref> Izvietojusies [[Ellefa Ringnesa sala]]s rietumu krastā. Nosaukta, domājams, pēc Īsaksena pussalas salas ziemeļos, kas savukārt nosaukta par godu norvēģu polārpētniekam [[Gunnars Īsaksens|Gunnaram Īsaksenam]]. == Vēsture == <!-- Stacija izveidota pēc Otrā pasaules kara [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un Kanādas kopīgā Apvienotā Arktikas meteoroloģisko staciju (''Joint Arctic Weather Stations''; JAWS) projekta ietvaros kā pirmā no piecām Kanādas Arktikā; pārējās bija [[Rezolūta]] (1947. gada augustā), [[Moldbeja]] (1948), [[Izaksena]] (1948) un [[Alerta]] (1950).<ref>[https://arcticjournal.ca/featured/eureka/ Above&Beyond – Canada's Arctic Journal. Eureka. First of five JAWS]</ref> Stacijas būve uzsākta 1947. gada 7. aprīlī no līdzatvestām pagaidu moduļveida struktūrām. 9. augustā staciju sasniedza ledlauzis, kas atveda pastāvīgās būves un pārējos nepieciešamo aprīkojumu un materiālus.<ref>[https://www.canada.ca/en/environment-climate-change/campaigns/50-years-environmental-action/history-photos/eureka-weather-station.html Canada.ca Eureka Weather Station]</ref> ASV personāls stacijā strādāja līdz 1972. gadam; pēc tam tā pārgāja pilnībā Kanādas pārvaldībā. Nākamo gadu laikā stacijas infrastruktūra vairākkārt atjaunināta un uzlabota. {{nobr|2 km}} uz austrumiem no stacijas izbūvēts lidlauks ar {{nobr|1464 m}} garu grunts skrejceļu. {{nobr|10 km}} uz rietumiem Skulpointa ragā darbojas automatizēta satelītkomunikācijas stacija, kas pieder Valsts aizsardzības departamentam un nodrošina Jūrikas, kā arī [[Alerta]]s sakarus ar ārpasauli.<ref name=visitor/> 1992. gadā 15 km uz ziemeļrietumiem no stacijas tika uzbūvēta Arktiskā Stratosfēras ozona observatorija (''Arctic Stratospheric Ozone Observatory'', ASTRO). 2000. gadu sākumā finansējuma trūkuma dēļ to slēdza, bet 2005. gadā atjaunoja par Kanādas Inovāciju fonda līdzekļiem un izveidoja atsevišķu [[PEARL|Polāro Vides atmosfērisko pētījumu laboratoriju]] (PEARL), kas pakļauta Kanādas universitāšu konsorcijam. Jūrikas teritorijā atrodas divas no PEARL struktūrām. --> == Darbība == <!-- Jūrikas stacijas galvenā funkcija ir meteoroloģisko un aeroloģisko novērojumu veikšana. Papildprogrammā ir [[Saule]]s, atmosfēras un Zemes [[radiācija]]s mērījumi, sniega, ledus un ģeomagnētiskie novērojumi. Jūrikas stacija nodrošina arī PEARL enerģētiku, loģistiku un sakarus. Vasaras periodā Jūrika un tās lidlauks kalpo kā atbalsta punkts dažādām reģiona izpētes ekspedīcijām, kā arī ekspedīcijām uz [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] un [[Kutinirpāka]]s nacionālo parku. Stacijā darbojas pasta nodaļa un suvenīru veikals. --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:ASV polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] [[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]] 0enkr2hc6gdvh5f5ta5p7rtny9ovwgg 0 518171 3662902 2022-07-30T08:43:52Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Īsaksena]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Īsaksena]] akkpomks9qq0j4lrgvgu0lkjv6jjw1i 0 518172 3662906 2022-07-30T08:46:30Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Īsaksena]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Īsaksena]] akkpomks9qq0j4lrgvgu0lkjv6jjw1i 0 518173 3662968 2022-07-30T10:26:44Z 87.246.163.193 Jauna lapa: Ģirts Štermanis ir Latviešu futbolists kurš spēlē uzbrucēja pozīcijā ir bijis Latvijas spēcīgākajos klubos: FK Dinamo, FC Skonto Pašlaik pārstāv ārzemju klubu FC VVL kurā ir no 16.08.2021 Statistika vidēji virs 30 spēlēm un 80 vārtiem gadā kas ir visu laiku viens no labākajiem rezultātiem! Vecums 21, dzimis Rīgā Latvijā Iegūtās trofejas: UEFA jaunatnes medaļa 1 vieta, FIFA gada spēlētājs. wikitext text/x-wiki Ģirts Štermanis ir Latviešu futbolists kurš spēlē uzbrucēja pozīcijā ir bijis Latvijas spēcīgākajos klubos: FK Dinamo, FC Skonto Pašlaik pārstāv ārzemju klubu FC VVL kurā ir no 16.08.2021 Statistika vidēji virs 30 spēlēm un 80 vārtiem gadā kas ir visu laiku viens no labākajiem rezultātiem! Vecums 21, dzimis Rīgā Latvijā Iegūtās trofejas: UEFA jaunatnes medaļa 1 vieta, FIFA gada spēlētājs. ek5rcfa6hruk8ffgnzm4d7tlcofyyco 3662970 3662968 2022-07-30T10:36:04Z Ģirts Štermanis 108033 wikitext text/x-wiki [https://Girts&#x20;Stermanis.com Ģirts Štermanis] Štermanis ir Latviešu futbolists kurš spēlē uzbrucēja pozīcijā ir bijis Latvijas spēcīgākajos klubos: FK Dinamo, FC Skonto Pašlaik pārstāv ārzemju klubu FC VVL kurā ir no 16.08.2021 Statistika vidēji virs 30 spēlēm un 80 vārtiem gadā kas ir visu laiku viens no labākajiem rezultātiem! Vecums 21, dzimis Rīgā Latvijā Iegūtās trofejas: UEFA jaunatnes medaļa 1 vieta, FIFA gada spēlētājs. eb19bj4iej2m0owikkiegb49rvm0ek8 3662971 3662970 2022-07-30T11:04:50Z Ģirts Štermanis 108033 wikitext text/x-wiki [https://Girts&#x20;Stermanis.com Ģirts Štermanis] Štermanis ir Latviešu futbolists kurš spēlē uzbrucēja pozīcijā ir bijis Latvijas spēcīgākajos klubos: FK Dinamo, FC Skonto Pašlaik pārstāv ārzemju klubu FC VVL kurā ir no 16.08.2021 Statistika vidēji virs 30 spēlēm un 80 vārtiem gadā kas ir visu laiku viens no labākajiem rezultātiem! Vecums 21, dzimis Rīgā Latvijā Iegūtās trofejas: UEFA jaunatnes medaļa 1 vieta, FIFA jaunatnes spēlētājs [[UEFA]] mwfvvverx14m1z5wp0gk06sryk7f2w9 3662974 3662971 2022-07-30T11:07:33Z Ģirts Štermanis 108033 wikitext text/x-wiki [https://Girts&#x20;Stermanis.com Ģirts Štermanis] ir Latviešu futbolists kurš spēlē uzbrucēja pozīcijā ir bijis Latvijas spēcīgākajos klubos: FK Dinamo, FC Skonto Pašlaik pārstāv ārzemju klubu FC VVL kurā ir no 16.08.2021 Statistika vidēji virs 30 spēlēm un 80 vārtiem gadā kas ir visu laiku viens no labākajiem rezultātiem! Vecums 21, dzimis Rīgā Latvijā Iegūtās trofejas: UEFA jaunatnes medaļa 1 vieta, FIFA jaunatnes spēlētājs [[UEFA]] gx021rg00fr45vr9ic45dsxs3sx09pu 3662999 3662974 2022-07-30T11:49:01Z Egilus 27634 {{Dzēst|Tādā formā lapa ir drīzāk difamācija|due=5|due_date=03.08.2022}} wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Tādā formā lapa ir drīzāk difamācija|due=5|due_date=03.08.2022}} [https://Girts&#x20;Stermanis.com Ģirts Štermanis] ir Latviešu futbolists kurš spēlē uzbrucēja pozīcijā ir bijis Latvijas spēcīgākajos klubos: FK Dinamo, FC Skonto Pašlaik pārstāv ārzemju klubu FC VVL kurā ir no 16.08.2021 Statistika vidēji virs 30 spēlēm un 80 vārtiem gadā kas ir visu laiku viens no labākajiem rezultātiem! Vecums 21, dzimis Rīgā Latvijā Iegūtās trofejas: UEFA jaunatnes medaļa 1 vieta, FIFA jaunatnes spēlētājs [[UEFA]] 8lx0qp75khk9lv37txqc6uf2h2ujeya 3 518174 3662969 2022-07-30T10:29:57Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ģirts Štermanis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 13.29 (EEST) 0ynsnz6di9p4rsfczpsrv6ont17x7z7 0 518176 3662997 2022-07-30T11:46:51Z Feens 37 Jauna lapa: {{cita nozīme|upi|Spānijas autonomo apgabalu|Aragona}} {{cita nozīme|upi|karalisti|Aragonas karaliste}} {{Upes infokaste | nosaukums = Aragona | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Aragón | citvaloda2 = eu | oriģinālnosaukums2 = Aragoi | attēls = Milagro._Navarra._Spanien.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Aragona pie Milagro, Navarrā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka... wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|upi|Spānijas autonomo apgabalu|Aragona}} {{cita nozīme|upi|karalisti|Aragonas karaliste}} {{Upes infokaste | nosaukums = Aragona | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Aragón | citvaloda2 = eu | oriģinālnosaukums2 = Aragoi | attēls = Milagro._Navarra._Spanien.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Aragona pie Milagro, Navarrā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pireneji]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Ebro]] | sāk_plat_d=42 | sāk_plat_m=49 | sāk_plat_s=00 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=00 | sāk_gar_m=30 | sāk_gar_s=00 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=42 | iet_plat_m=13 | iet_plat_s=15 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=01 | iet_gar_m=45 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 192 | iztekas_augstums = 2050 | ietekas_augstums = 270 | kritums = | caurtece = 41 | gada_notece = | baseins = 8903 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Aragona''' ({{val|es|Río Aragón}}, {{val|eu|Aragoi}}) ir 192 kilometrus gara [[Ebro]] kreisā krasta pieteka [[Spānija]]s ziemeļos, [[Aragona|Aragonā]] un [[Navarra|Navarrā]]. Sākas [[Pireneji|Pireneju]] centrālājā daļā, tek dienvidrietumu virzienā, ietek [[Ebro]] pie [[Milagro]]. Lielākā pilsēta upes krastos - [[Sangvesa]]. Lielākā pieteka - [[Arga]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] [[Kategorija:Ebro pietekas]] 9sjzln15b7jv7qhdy4r3jtuwqquhdt5 3662998 3662997 2022-07-30T11:48:02Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|upi|Spānijas autonomo apgabalu|Aragona}} {{cita nozīme|upi|karalisti|Aragonas karaliste}} {{Upes infokaste | nosaukums = Aragona | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Aragón | citvaloda2 = eu | oriģinālnosaukums2 = Aragoi | attēls = El_rio_Aragon_visto_desde_lo_alto_del_barranco_de_Penalen.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Aragona pie Paņalenas | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pireneji]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Ebro]] | sāk_plat_d=42 | sāk_plat_m=49 | sāk_plat_s=00 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=00 | sāk_gar_m=30 | sāk_gar_s=00 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=42 | iet_plat_m=13 | iet_plat_s=15 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=01 | iet_gar_m=45 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 192 | iztekas_augstums = 2050 | ietekas_augstums = 270 | kritums = | caurtece = 41 | gada_notece = | baseins = 8903 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Aragona''' ({{val|es|Río Aragón}}, {{val|eu|Aragoi}}) ir 192 kilometrus gara [[Ebro]] kreisā krasta pieteka [[Spānija]]s ziemeļos, [[Aragona|Aragonā]] un [[Navarra|Navarrā]]. Sākas [[Pireneji|Pireneju]] centrālājā daļā, tek dienvidrietumu virzienā, ietek [[Ebro]] pie [[Milagro]]. Lielākā pilsēta upes krastos - [[Sangvesa]]. Lielākā pieteka - [[Arga]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] [[Kategorija:Ebro pietekas]] jj8vsbwb3fq2mknmsf6f9sjqr9c98sc 3663000 3662998 2022-07-30T11:49:24Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|upi|Spānijas autonomo apgabalu|Aragona}} {{cita nozīme|upi|karalisti|Aragonas karaliste}} {{Upes infokaste | nosaukums = Aragona | citvaloda = es | oriģinālnosaukums = Río Aragón | citvaloda2 = eu | oriģinālnosaukums2 = Aragoi | attēls = El_rio_Aragon_visto_desde_lo_alto_del_barranco_de_Penalen.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Aragona pie Panjalenas | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pireneji]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Ebro]] | sāk_plat_d=42 | sāk_plat_m=49 | sāk_plat_s=00 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=00 | sāk_gar_m=30 | sāk_gar_s=00 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=42 | iet_plat_m=13 | iet_plat_s=15 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=01 | iet_gar_m=45 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{ESP}} | garums = 192 | iztekas_augstums = 2050 | ietekas_augstums = 270 | kritums = | caurtece = 41 | gada_notece = | baseins = 8903 | pietekas = | vietaskarte = Spānija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Aragona''' ({{val|es|Río Aragón}}, {{val|eu|Aragoi}}) ir 192 kilometrus gara [[Ebro]] kreisā krasta pieteka [[Spānija]]s ziemeļos, [[Aragona|Aragonā]] un [[Navarra|Navarrā]]. Sākas [[Pireneji|Pireneju]] centrālājā daļā, tek dienvidrietumu virzienā, ietek [[Ebro]] pie [[Milagro]]. Lielākā pilsēta upes krastos - [[Sangvesa]]. Lielākā pieteka - [[Arga]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas upes]] [[Kategorija:Ebro pietekas]] d5az42kx17y4iyr7g5zdz6tfx2cig98